Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.45.0-wmf.7 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1126 4300770 4299633 2025-06-27T15:39:22Z Lasks 38532 4300770 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg | photo3a = | photo3b = | photo5a = Barracas de Jacob, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 02.JPG | photo5b = Art Nouveau Riga 17.jpg | photo6a = Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 20.JPG | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem =Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie|P]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]] un viens no galvenajiem [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centriem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — vairāk nekā puse visu [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km². [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]] — [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. {{Quote box | width = 25% | align = left | title = Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: | fontsize = 80% | quote = {{Flagicon image|Flag of the Teutonic Order.svg|link=}} [[Livonijas bīskapija]] 1201—1255<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg|link=}} [[Rīgas arhibīskapija]] (metropole [[Livonijas Konfederācija]]i) 1255—1562<br /> [[Rīgas brīvpilsēta]] 1561—1581<br /> {{Flagicon image|Coat_of_arms_of_Swedish_Livonia_(18th_century).svg|link=}} [[Zviedru Vidzeme]] (daļa no [[Zviedrijas vēsture|Zviedru Impērija]]s) 1600—1721<br /> {{Flagicon image|Flag of the Governorate of Livonia.svg|link=}} [[Vidzemes guberņa]] (daļa no [[Krievijas Impērija]]s) 1721—1918<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1918–1940<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1940–1941<br /> {{Flagicon image|Flag of Germany (1935–1945).svg|link=}} [[Latvijas ģenerālapgabals]] (daļa no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]]) 1941–1944<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1944–1990<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1990–mūsdienas<br /> }} === Pašreizējā pilsētas attīstība === 21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Rīgā uzcēla vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, arī "[[Saules akmens]]" augstceltni [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Uzsāka [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" — celtniecību. "[[Rīgas satiksme]]" pilnībā nomainīja nolietotos autobusus, daļēji arī trolejbusus un tramvajus. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Rīgā vairākkārt notika [[Pasaules čempionāts hokejā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā]]. 2006. gadā Rīgā notika [[19. NATO samits]]. Līdz ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzus celtniecības un attīstības projektus apturēja, tomēr pabeidza [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunās ēkas celtniecību. Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> 2015. gadā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-summit/2015/05/21-22/|title=Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015}}</ref> == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas [[57. ziemeļu paralēle]] un [[24. austrumu meridiāns]]. Robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]] — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] abrāzijas—akumulācijas, [[Litorīnas jūra|Litorīnas]] un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Ūdeņi === Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī [[Lielupe]]s sateces baseinā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/11/6_strategiskais_ietekmes_uz_vidi_novertejums_Vides_parskats.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> [[Attēls:Waterfall in Arkadija Park (14965334716).jpg|left|thumb|Ūdenskritums uz [[Mārupīte]]s [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]]] Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir [[Ķekava (upe)|Ķekava]] (ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]]), [[Mārupīte]] un [[Hapaka grāvis]]. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]], [[Bieķengrāvis]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]] un [[Buļļupe]]. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]; šeit ir arī divas lielas attekas — [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]], kā arī [[Pilsētas kanāls]] un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un [[Kundziņsala]]s apkaimē.<ref name=":0" /> Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Liela daļa no mazajām ūdenstecēm ([[Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)|Strazdupīte]], Mailes grāvis, Šmerļupīte, [[Dreiliņupīte]] u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.<ref name=":1" /> Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — [[Juglas ezers]] un [[Ķīšezers]]. Tie ir [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] relikti.<ref name=":2" /> Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: [[Bābelītis]], [[Gaiļezers]], [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Velnezers]]. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais [[Māras dīķis]]. Pieminami arī [[Dambjapurva ezers]] un Bolderājas karjera ūdenstilpe.<ref name=":0" /> === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}}[[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais — [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9 °C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6 °C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7 °C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5 °C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]</ref> * +34,1 °C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0 °C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 | title = Klimatisko normu dati | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ | title = Gaisa temperatūras rekordi | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ }}</ref> {{RigaMeteoData}} === Daba === Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.<ref name=":0" /> ==== Flora ==== Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir [[Priedes|priede]] — 88,1%, tai seko [[Bērzi|bērzs]] — 6,6% un [[melnalksnis]] — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir [[Sils|sili]], [[Mētrājs|mētrāji]] un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]].<ref name=":0" /> Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).<ref name=":2" /> Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.<ref name=":0" /> ==== Fauna ==== Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo [[Alnis|aļņi]], dažkārt [[stirna]]s, retāk [[Meža cūka|mežacūkas]], bieži [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas [[Eirāzijas vāvere|vāveres]], pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās — [[pelēkais zaķis]]. Piemērotos biotopos iespējams atrast [[Eiropas kurmis|kurmi]] un [[Eiropas ezis|ezi]], kā arī [[Meža cirslis|meža cirsli]] un [[Mazais cirslis|mazo cirsli]]. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī [[Amerikas ūdele]] (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk [[Meža sesks|sesks]] un [[meža cauna]]. [[Eirāzijas bebrs|Bebri]] novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī [[svīre]]i, [[Melnais erickiņš|melnajam erickiņam]] un [[Kovārnis|kovārnim]]. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē [[lielā zīlīte]], bieži sastopams [[melnais mežastrazds]], [[žubīte]], [[gaišais ķauķis]], [[sīlis]], [[lauku balodis]], [[Pelēkā vārna|vārna]] un [[žagata]]. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī [[lakstīgala]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mušķērājs]], daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, [[vītītis]], [[cekulzīlīte]], [[erickiņš]]. Daugavā un ezeros ir [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] kolonijas. Pļavās sastopama [[ķīvīte]], smiltājos — [[upes tārtiņš]], ūdenstilpēs — [[meža pīle]]. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.<ref name=":0" /> == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3 km²) * [[Kurzemes rajons]] (79 km²) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41 km²) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77 km²) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57 km²) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50 km²) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%) * Parki aizņem 57,54 km² (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === [[Attēls:View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).06.jpg|thumb|Skats no Pētera baznīcas]] 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nebija oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2007. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — [[Apkaime (pilsēta)|apkaimju]] definēšanas, kurā Rīga sastāv no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> Apkaimju definēšanu Rīgas attīstības plānā 2006.—2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments. Sarunvalodā bieži lietotais termins '[[mikrorajons]]' tika raksturots kā "arhitektonisks un būtu grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/|title=58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-05-27|date=2014-01-30|language=lv}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Latgales apkaime]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Administrācija == ''Pamatraksts: [[Rīgas pašvaldības vadītājs]]'' Pilsētas pašvaldības vadītājs Rīgā ir pilsētas mērs jeb oficiāli Rīgas domes priekšsēdētājs. Viņam palīdz viens vai vairāki mēra vietnieki. Pilsētas dome ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē. 2023. gada 3. jūlijā no amata atkāpās Rīgas mērs [[Mārtiņš Staķis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.07.2023-stakis-pazino-par-atkapsanos-no-rigas-mera-amata.a515143/|title=Staķis paziņo par atkāpšanos no Rīgas mēra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> un viņa pienākumus pārņēma vicemērs [[Vilnis Ķirsis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-kirsis-uz-laiku-pildis-rigas-mera-pienakumus-pec-staka-oficialas-atkapsanas.a515481/|title=Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> == Demogrāfija == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = right |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1718|5891 |1767|19500 |1775|19186 |1780|19935 |1785|25022 |1794|27813 |1800|29500 |1806|33665 |1816|39122 |1824|41493 |1829|51871 |1836|56564 |1840|60600 |1852|65777 |1857|61878 |1863|77467 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1925|337699 |1930|377900 |1935|385063 |1940|353800 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1995|824988 |2000|764329 |2005|731762 |2010|709145 |2011|658637 |2012|636933 |2013|630565 |2014|633041 |2015|631754 |2016|630266 |2017|633264 |2018|630582 |2019|625970 |2020|621012 |2021|614618 |2022|605802 |2023|609489 |2024|605273 }}13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.<ref name=":2" /> 18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440 000.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}</ref> Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīga 1860-1917|last=VĒSTURES INSTITŪTS|first=LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA|publisher=Zinātne|year=1978|location=Rīga}}</ref> 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.<ref name=":3" /> Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no parējās PSRS.<ref name=":3" /> No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.<ref name=":2" /> 1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoņu]] īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Rīgā bija piereģistrēti 473 548 Latvijas pilsoņi (74,3% no kopējā skaita), 139 639 [[Latvijas nepilsoņi]] (21,9%) un 17 591 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,8%). Savukārt 2025. gadā Rīgā bija piereģistrēti 475 569 Latvijas pilsoņi (80,3%), 83 695 [[Latvijas nepilsoņi]] (14,1%) un 14 964 Krievijas pilsoņi (2,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>473 548</small><br />(74,3%) | <small>471 620</small><br /> | <small>478 150</small><br /> | <small>479 502</small><br /> | <small>482 673</small><br /> | <small>490 035</small><br /> | <small>490 232</small><br /> | <small>488 161</small><br /> | <small>486 112</small><br /> | <small>483 893</small><br /> | <small>478 834</small><br /> | <small>479 905</small><br /> | <small>476 759</small><br /> | <small>475 569</small><br />(80,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>139 639</small><br />(21,9%) | <small>135 534</small><br /> | <small>129 297</small><br /> | <small>123 934</small><br /> | <small>119 203</small><br /> | <small>114 432</small><br /> | <small>109 932</small><br /> | <small>105 383</small><br /> | <small>101 135</small><br /> | <small>97 207</small><br /> | <small>92 820</small><br /> | <small>90 045</small><br /> | <small>86 871</small><br /> | <small>83 695</small><br />(14,1%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>17 591</small><br />(2,8%) | <small>17 216</small><br /> | <small>18 723</small><br /> | <small>20 326</small><br /> | <small>20 621</small><br /> | <small>20 571</small><br /> | <small>20 603</small><br /> | <small>20 425</small><br /> | <small>20 162</small><br /> | <small>19 768</small><br /> | <small>19 356</small><br /> | <small>16 924</small><br /> | <small>16 184</small><br /> | <small>14 964</small><br />(2,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc Rīgas un Vidzemes pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i un [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti mainīgs. Ja 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja [[vācbaltieši]] (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), tad 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un 1935. gadā sasniedza 63%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS]] vai nogalināja, bet 1944. gadā piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara veicināja cittautiešu ieceļošanu no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.<ref name=":2" /> No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši<br />(īpatsvars) | <small>24 199*</small><br />(23,6%) | <small>49 974*</small><br />(29,5%) | <small>127 046*</small><br />(45,0%) | <small>218 097*</small><br />(42,2%) | <small>114 379</small><br />(54,3%) | <small>109 660</small><br />(51,5%) | <small>99 580</small><br />(54,9%) | <small>227 842</small><br />(60,3%) | <small>242 731</small><br />(63,0%) | <small>258 528</small><br />(44,5%) | <small>299 072</small><br />(40,9%) | <small>317 546</small><br />(38,3%) | <small>331 934</small><br />(36,5%) | <small>313 368</small><br />(41,0%) | <small>298 412</small><br />(42,4%) | <small>308 597</small><br />(44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031 Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 26. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 282060 : Latvieši : green | slice 2 = 206403 : Krievi : red | slice 3 = 32227 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 20730 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 9886 : Poļi : aqua | slice 6 = 4517 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 2857 : Ebreji : white | slice 8 = 667 : Romi (čigāni) : pink | slice 9 = 639 : Igauņi : brown | slice 10 = 45287 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 605273 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 46,6% | style="text-align:center;" | 282 060 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 34,1% | style="text-align:center;" | 206 403 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 5,3% | style="text-align:center;" | 32 227 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,4% | style="text-align:center;" | 20 730 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,6% | style="text-align:center;" | 9886 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 4517 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 2857 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 667 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 639 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 7,5% | style="text-align:center;" | 45 287 |} == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:TV tornis 2004.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet dienvidu-ziemeļu — [[Eiropas autoceļš E67|E67]]. === Infrastruktūra === [[Attēls:Jahtas pie Ķīpsalas (5).jpg|thumb|Vanšu tilts]] Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]], kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] savieno [[Vecrīga|Vecrīgu]] un [[Pārdaugava|Pārdaugavu]], [[Salu tilts]] savieno [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]] un Pārdaugavu caur [[Zaķusala|Zaķusalu]] un [[Lucavsala|Lucavsalu]], bet [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]]. 2008. gadā tika pabeigta [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklats-jaunais-dienvidu-tilts.a49948/|title=Atklāts jaunais Dienvidu tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/|title=Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18|title=Dienvidu Tilts|website=web.archive.org|access-date=2023-07-31|date=2007-09-15|archive-date=2007-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20070915162206/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18}}</ref> Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem [[Lats|latu]] jeb vairāk nekā 810 miljonus [[eiro]].<ref name=":5" /> === Gaisa satiksme === [[Attēls:Riga Airport 2016.jpg|thumb|Starptautiskā lidosta "Rīga"]] Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā [[starptautiskā lidosta "Rīga"]]. Tā ir galvenā aviokompānijas ''[[AirBaltic]]'' bāze, un ir viena no aviokompānijas [[Ryanair|''RyanAir'']] bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelspill.com/guides/latvia-3096/|title=Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill|last=Vaivade|first=Samanta|website=travelspill.com|access-date=2023-07-31|date=2023-04-12|language=en}}</ref> Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-tuvakajos-gados-attistiba-plano-investet-247-miljonus-eiro.a442614/|title=Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar ''[[Rail Baltica]]'' staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Bijusī starptautiskā lidosta — [[Spilves lidosta]], kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — [[Rumbulas lidlauks]]. === Starppilsētu satiksme === Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo [[Pasažieru vilciens]]. Galvenā dzelzceļa stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]. ''Rail Baltica'' projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu [[Tallina|Tallinu]] ar [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/|title=«Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem. === Ūdens satiksme === [[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru terminālī]]. === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|200px|Autobuss [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā]]Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina [[Rīgas satiksme]], un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/|title=Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-07-31|archive-date=2017-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731123614/https://www.rigassatiksme.lv/lv/}}</ref> Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.[[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Vairāki Rīgas klubi spēlē [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FK Metta]], [[FK Auda]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubi — [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Zeļļi]], kā arī sieviešu basketbola klubs [[TTT Rīga]]. == Mediji == === Radiostacijas === {{pamatraksts|Radio Rīgā}} {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]] — Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]] — Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]] — Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] q2zaywuemffxsz9m7h6un8szjbibxh4 4300972 4300770 2025-06-28T07:24:45Z Lasks 38532 /* Administrācija */ 4300972 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg | photo3a = | photo3b = | photo5a = Barracas de Jacob, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 02.JPG | photo5b = Art Nouveau Riga 17.jpg | photo6a = Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 20.JPG | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem =Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie|P]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]] un viens no galvenajiem [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centriem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — vairāk nekā puse visu [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km². [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]] — [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. {{Quote box | width = 25% | align = left | title = Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: | fontsize = 80% | quote = {{Flagicon image|Flag of the Teutonic Order.svg|link=}} [[Livonijas bīskapija]] 1201—1255<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg|link=}} [[Rīgas arhibīskapija]] (metropole [[Livonijas Konfederācija]]i) 1255—1562<br /> [[Rīgas brīvpilsēta]] 1561—1581<br /> {{Flagicon image|Coat_of_arms_of_Swedish_Livonia_(18th_century).svg|link=}} [[Zviedru Vidzeme]] (daļa no [[Zviedrijas vēsture|Zviedru Impērija]]s) 1600—1721<br /> {{Flagicon image|Flag of the Governorate of Livonia.svg|link=}} [[Vidzemes guberņa]] (daļa no [[Krievijas Impērija]]s) 1721—1918<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1918–1940<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1940–1941<br /> {{Flagicon image|Flag of Germany (1935–1945).svg|link=}} [[Latvijas ģenerālapgabals]] (daļa no [[Trešais reihs|Trešā reiha]] [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāta]]) 1941–1944<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] (daļa no [[Padomju Savienība|PSRS]]) 1944–1990<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1990–mūsdienas<br /> }} === Pašreizējā pilsētas attīstība === 21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Rīgā uzcēla vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, arī "[[Saules akmens]]" augstceltni [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Uzsāka [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" — celtniecību. "[[Rīgas satiksme]]" pilnībā nomainīja nolietotos autobusus, daļēji arī trolejbusus un tramvajus. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Rīgā vairākkārt notika [[Pasaules čempionāts hokejā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā]]. 2006. gadā Rīgā notika [[19. NATO samits]]. Līdz ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzus celtniecības un attīstības projektus apturēja, tomēr pabeidza [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunās ēkas celtniecību. Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> 2015. gadā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-summit/2015/05/21-22/|title=Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015}}</ref> == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas [[57. ziemeļu paralēle]] un [[24. austrumu meridiāns]]. Robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]] — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] abrāzijas—akumulācijas, [[Litorīnas jūra|Litorīnas]] un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Ūdeņi === Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī [[Lielupe]]s sateces baseinā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/11/6_strategiskais_ietekmes_uz_vidi_novertejums_Vides_parskats.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> [[Attēls:Waterfall in Arkadija Park (14965334716).jpg|left|thumb|Ūdenskritums uz [[Mārupīte]]s [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]]] Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir [[Ķekava (upe)|Ķekava]] (ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]]), [[Mārupīte]] un [[Hapaka grāvis]]. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]], [[Bieķengrāvis]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]] un [[Buļļupe]]. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]; šeit ir arī divas lielas attekas — [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]], kā arī [[Pilsētas kanāls]] un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un [[Kundziņsala]]s apkaimē.<ref name=":0" /> Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Liela daļa no mazajām ūdenstecēm ([[Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)|Strazdupīte]], Mailes grāvis, Šmerļupīte, [[Dreiliņupīte]] u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.<ref name=":1" /> Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — [[Juglas ezers]] un [[Ķīšezers]]. Tie ir [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] relikti.<ref name=":2" /> Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: [[Bābelītis]], [[Gaiļezers]], [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Velnezers]]. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais [[Māras dīķis]]. Pieminami arī [[Dambjapurva ezers]] un Bolderājas karjera ūdenstilpe.<ref name=":0" /> === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}}[[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais — [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9 °C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6 °C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7 °C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5 °C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]</ref> * +34,1 °C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0 °C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 | title = Klimatisko normu dati | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ | title = Gaisa temperatūras rekordi | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ }}</ref> {{RigaMeteoData}} === Daba === Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.<ref name=":0" /> ==== Flora ==== Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir [[Priedes|priede]] — 88,1%, tai seko [[Bērzi|bērzs]] — 6,6% un [[melnalksnis]] — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir [[Sils|sili]], [[Mētrājs|mētrāji]] un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]].<ref name=":0" /> Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).<ref name=":2" /> Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.<ref name=":0" /> ==== Fauna ==== Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo [[Alnis|aļņi]], dažkārt [[stirna]]s, retāk [[Meža cūka|mežacūkas]], bieži [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas [[Eirāzijas vāvere|vāveres]], pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās — [[pelēkais zaķis]]. Piemērotos biotopos iespējams atrast [[Eiropas kurmis|kurmi]] un [[Eiropas ezis|ezi]], kā arī [[Meža cirslis|meža cirsli]] un [[Mazais cirslis|mazo cirsli]]. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī [[Amerikas ūdele]] (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk [[Meža sesks|sesks]] un [[meža cauna]]. [[Eirāzijas bebrs|Bebri]] novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī [[svīre]]i, [[Melnais erickiņš|melnajam erickiņam]] un [[Kovārnis|kovārnim]]. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē [[lielā zīlīte]], bieži sastopams [[melnais mežastrazds]], [[žubīte]], [[gaišais ķauķis]], [[sīlis]], [[lauku balodis]], [[Pelēkā vārna|vārna]] un [[žagata]]. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī [[lakstīgala]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mušķērājs]], daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, [[vītītis]], [[cekulzīlīte]], [[erickiņš]]. Daugavā un ezeros ir [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] kolonijas. Pļavās sastopama [[ķīvīte]], smiltājos — [[upes tārtiņš]], ūdenstilpēs — [[meža pīle]]. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.<ref name=":0" /> == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3 km²) * [[Kurzemes rajons]] (79 km²) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41 km²) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77 km²) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57 km²) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50 km²) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%) * Parki aizņem 57,54 km² (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === [[Attēls:View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).06.jpg|thumb|Skats no Pētera baznīcas]] 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nebija oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2007. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — [[Apkaime (pilsēta)|apkaimju]] definēšanas, kurā Rīga sastāv no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> Apkaimju definēšanu Rīgas attīstības plānā 2006.—2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments. Sarunvalodā bieži lietotais termins '[[mikrorajons]]' tika raksturots kā "arhitektonisks un būtu grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/|title=58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-05-27|date=2014-01-30|language=lv}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Latgales apkaime]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Administrācija == ''Pamatraksts: [[Rīgas pašvaldības vadītājs]]'' Pilsētas pašvaldības vadītājs Rīgā ir pilsētas mērs jeb oficiāli Rīgas domes priekšsēdētājs. Viņam palīdz viens vai vairāki mēra vietnieki. Pilsētas dome ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē. Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas mērs ir [[Viesturs Kleinbergs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/?utm_source=lsmfront&utm_campaign=velesanas&utm_medium=velesanas|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-28|language=lv}}</ref> == Demogrāfija == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = right |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1718|5891 |1767|19500 |1775|19186 |1780|19935 |1785|25022 |1794|27813 |1800|29500 |1806|33665 |1816|39122 |1824|41493 |1829|51871 |1836|56564 |1840|60600 |1852|65777 |1857|61878 |1863|77467 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1925|337699 |1930|377900 |1935|385063 |1940|353800 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1995|824988 |2000|764329 |2005|731762 |2010|709145 |2011|658637 |2012|636933 |2013|630565 |2014|633041 |2015|631754 |2016|630266 |2017|633264 |2018|630582 |2019|625970 |2020|621012 |2021|614618 |2022|605802 |2023|609489 |2024|605273 }}13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.<ref name=":2" /> 18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440 000.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}</ref> Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīga 1860-1917|last=VĒSTURES INSTITŪTS|first=LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA|publisher=Zinātne|year=1978|location=Rīga}}</ref> 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.<ref name=":3" /> Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no parējās PSRS.<ref name=":3" /> No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.<ref name=":2" /> 1980. gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoņu]] īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Rīgā bija piereģistrēti 473 548 Latvijas pilsoņi (74,3% no kopējā skaita), 139 639 [[Latvijas nepilsoņi]] (21,9%) un 17 591 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,8%). Savukārt 2025. gadā Rīgā bija piereģistrēti 475 569 Latvijas pilsoņi (80,3%), 83 695 [[Latvijas nepilsoņi]] (14,1%) un 14 964 Krievijas pilsoņi (2,5%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>473 548</small><br />(74,3%) | <small>471 620</small><br /> | <small>478 150</small><br /> | <small>479 502</small><br /> | <small>482 673</small><br /> | <small>490 035</small><br /> | <small>490 232</small><br /> | <small>488 161</small><br /> | <small>486 112</small><br /> | <small>483 893</small><br /> | <small>478 834</small><br /> | <small>479 905</small><br /> | <small>476 759</small><br /> | <small>475 569</small><br />(80,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>139 639</small><br />(21,9%) | <small>135 534</small><br /> | <small>129 297</small><br /> | <small>123 934</small><br /> | <small>119 203</small><br /> | <small>114 432</small><br /> | <small>109 932</small><br /> | <small>105 383</small><br /> | <small>101 135</small><br /> | <small>97 207</small><br /> | <small>92 820</small><br /> | <small>90 045</small><br /> | <small>86 871</small><br /> | <small>83 695</small><br />(14,1%) | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>17 591</small><br />(2,8%) | <small>17 216</small><br /> | <small>18 723</small><br /> | <small>20 326</small><br /> | <small>20 621</small><br /> | <small>20 571</small><br /> | <small>20 603</small><br /> | <small>20 425</small><br /> | <small>20 162</small><br /> | <small>19 768</small><br /> | <small>19 356</small><br /> | <small>16 924</small><br /> | <small>16 184</small><br /> | <small>14 964</small><br />(2,5%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc Rīgas un Vidzemes pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i un [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti mainīgs. Ja 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja [[vācbaltieši]] (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), tad 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un 1935. gadā sasniedza 63%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS]] vai nogalināja, bet 1944. gadā piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara veicināja cittautiešu ieceļošanu no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.<ref name=":2" /> No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši<br />(īpatsvars) | <small>24 199*</small><br />(23,6%) | <small>49 974*</small><br />(29,5%) | <small>127 046*</small><br />(45,0%) | <small>218 097*</small><br />(42,2%) | <small>114 379</small><br />(54,3%) | <small>109 660</small><br />(51,5%) | <small>99 580</small><br />(54,9%) | <small>227 842</small><br />(60,3%) | <small>242 731</small><br />(63,0%) | <small>258 528</small><br />(44,5%) | <small>299 072</small><br />(40,9%) | <small>317 546</small><br />(38,3%) | <small>331 934</small><br />(36,5%) | <small>313 368</small><br />(41,0%) | <small>298 412</small><br />(42,4%) | <small>308 597</small><br />(44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2024. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031 Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 26. maijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 282060 : Latvieši : green | slice 2 = 206403 : Krievi : red | slice 3 = 32227 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 20730 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 9886 : Poļi : aqua | slice 6 = 4517 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 2857 : Ebreji : white | slice 8 = 667 : Romi (čigāni) : pink | slice 9 = 639 : Igauņi : brown | slice 10 = 45287 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 605273 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 46,6% | style="text-align:center;" | 282 060 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 34,1% | style="text-align:center;" | 206 403 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 5,3% | style="text-align:center;" | 32 227 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,4% | style="text-align:center;" | 20 730 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,6% | style="text-align:center;" | 9886 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 4517 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 2857 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 667 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 639 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 7,5% | style="text-align:center;" | 45 287 |} == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:TV tornis 2004.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet dienvidu-ziemeļu — [[Eiropas autoceļš E67|E67]]. === Infrastruktūra === [[Attēls:Jahtas pie Ķīpsalas (5).jpg|thumb|Vanšu tilts]] Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]], kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] savieno [[Vecrīga|Vecrīgu]] un [[Pārdaugava|Pārdaugavu]], [[Salu tilts]] savieno [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]] un Pārdaugavu caur [[Zaķusala|Zaķusalu]] un [[Lucavsala|Lucavsalu]], bet [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]]. 2008. gadā tika pabeigta [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklats-jaunais-dienvidu-tilts.a49948/|title=Atklāts jaunais Dienvidu tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/|title=Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18|title=Dienvidu Tilts|website=web.archive.org|access-date=2023-07-31|date=2007-09-15|archive-date=2007-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20070915162206/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18}}</ref> Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem [[Lats|latu]] jeb vairāk nekā 810 miljonus [[eiro]].<ref name=":5" /> === Gaisa satiksme === [[Attēls:Riga Airport 2016.jpg|thumb|Starptautiskā lidosta "Rīga"]] Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā [[starptautiskā lidosta "Rīga"]]. Tā ir galvenā aviokompānijas ''[[AirBaltic]]'' bāze, un ir viena no aviokompānijas [[Ryanair|''RyanAir'']] bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelspill.com/guides/latvia-3096/|title=Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill|last=Vaivade|first=Samanta|website=travelspill.com|access-date=2023-07-31|date=2023-04-12|language=en}}</ref> Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-tuvakajos-gados-attistiba-plano-investet-247-miljonus-eiro.a442614/|title=Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar ''[[Rail Baltica]]'' staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Bijusī starptautiskā lidosta — [[Spilves lidosta]], kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — [[Rumbulas lidlauks]]. === Starppilsētu satiksme === Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo [[Pasažieru vilciens]]. Galvenā dzelzceļa stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]. ''Rail Baltica'' projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu [[Tallina|Tallinu]] ar [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/|title=«Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem. === Ūdens satiksme === [[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru terminālī]]. === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|200px|Autobuss [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā]]Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina [[Rīgas satiksme]], un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/|title=Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-07-31|archive-date=2017-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731123614/https://www.rigassatiksme.lv/lv/}}</ref> Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā.[[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Vairāki Rīgas klubi spēlē [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FK Metta]], [[FK Auda]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubi — [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Zeļļi]], kā arī sieviešu basketbola klubs [[TTT Rīga]]. == Mediji == === Radiostacijas === {{pamatraksts|Radio Rīgā}} {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]] — Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]] — Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]] — Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] esr2xrp9j3qeojqm0l6j0sk9ucz462b 0 1183 4300745 4299644 2025-06-27T14:28:12Z 2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291 GHI LATVIESU PASAULE 4300745 wikitext text/x-wiki Sofijas Zlateres? T Pasaule , akla , latviešu , brunas acis , blondi mati , hipermobilais roku ikškis (hyperextensible ikškis vai hitchhiker ikškis) , gredzens uz roku ikškiem. Ir zeme. Ir jura. Ir debesis. Nav kazas (es nesaku , ka nav seksa). Nav vergu , nav brivu individu. Ir humanoids (personam ar cilveka formu , bet nav nepieciešams cilvekiem). Ir gaisma , skana , krasas , vibracijas , temperaturas. Cilveki atškiras no cilvekiem , kas dzivo uz zemes , planetas piena veida. Vini dzivo loti cita pasaule. Viss ir loti atškirigs. Šeit , mana pasaule , individiem ir atškirigs dzivesveids. Ir drebes , gredzeni , aproces , kaklarotas un elastigas likt matos. Vards zeme ir 2 nozimes , tas var nozimet T pasaule , un tas var nozimet planetu piena veida. Ir arhitektura , eka , rakstišana , lasišana , Literatura , darbs rakstnieks , celojums , pastaigas , peldešana , drukašana , darbs redaktors , tekstila , mikrofons , radio , genetika , šahs , šušana , darbs matematikis , biologija. Nav modelešanas. Ir kultura un ekonomika. Nav attela , un nav fotografijas , un nav zimejuma , un nav nagu laka , jo tie ir akli. Nav gleznas. Nav klavere. Nav ksilofona. Nav gitaras. Nav saksofons. Nav arfas. Nav skulptura. Nav griešanai. Nav grafisma. Mana pasaule jus nevarat staigat cauri sienam. Ir ziepes mazgat sevi. Ir skapji , kas satur lietas. Viesu riciba ir gultas. Dušas ir aptuvieni ka uz vecas zemes, planetas piena veida. Sper soli. Apgerbs ir , apakšbikses , T-krekli , zekes , bikses , saldumi , jakas , šorti un kurpes , kleita un zabaki. Lai izslidetu Ir kruki. Ir 4 sajutas , dzirdes , pieskarienu , smaržu un garšu. Visi ir akli. Es nesaku , ka viniem nav acu. Vini izmanto sava veida balto kanu staigat. Un viniem ir vilcinašanas gaita. Vini izmanto taustes rakstiski, Braila raksta. Viss ir rakstits atvieglojums , plani , kartes , paneli , stabi. Dzivas butnes nevar uztvert gaismu, jo tas ir aklas. Komunikacijas vidusdala : Runa. Ir papirs, stiliuzimas un šiferi rakstit. Un pat piezimju spilventini. Visi sazinas ar uzklausišanu , un visi lasa ar pieskarienu. Ir skanas signalu raiditaji un. Kurls ir 3 sajutas , pieskarties , smarža , garša. Vini sazinas ar runu un uztver runu ar pieskarienu , un viniem ir taustes zimju valoda. Kurls sazinaties ar pieskarienu un lasit ar pieskarienu. Viniem ir sava kultura. Kurls izmantot sava veida balto kanu staigat. Kurls izmantot taustes rakstiski , Braila. Kurls var rakstit ar papiru, irbuli un šifera. Un pat piezimju spilventini. Nedzirdigajiem tiek izmantoti pret vibraciju jutigi materiali. Mes masaža tos diezgan bieži. Mems ir 4 sajutas , dzirdes , pieskarties , smarža , garša, un var parvietoties ka individi runat (ja es varetu teikt ta) , un sazinaties, ar rakstišanu , vai , iespejams , ar taustes zimju valodu. Mems izmantot sava veida balto kana staigat. Vini izmanto taustes rakstiski, Braila raksta. Skanas izslegšana var rakstit ar papiru , irbuli un šifera. Un pat piezimju spilventini. Pasaule škiet tumša. Dzivas butnes dzivo tumsa , ja es varu teikt. Katra dziva butne ir akls , un var but kurls , un mems ari. Cilveki ir visas baltas adas. Cilveki ir tikai Cilvekpertiki no pasaules. Cilveki nav tikai primati. Cilveki ir Cilvekpertiki un tie ir primati. Mana pasaule primatu caracteristics : 1 Klatbutne nagiem. 2 Acis priekšpuse. 3 Opposable ikški. 4 Samazinats purns. 5 1 paris Tesmena. 6 Samazinata seja. 7 Ekstremitates ar 5 pirkstiem. 8 Lielas ligzdas. 9 Satveršanas rokas. 10 Lielaka dala vai mazak attistas smadzenes. 11 Pilniga Sakotnejam. Primatiem mana pasaule ir humanoids , pertikiem , un tarsiers. Visas dzivas butnes ir spilgtas. Ir psihijas. Ir durvju zvani. Nav psihologijas. Nav ortofonista. Ekas materiali ir patiešam atškiras no tiem, ko izmanto uz vecas zemes. Ir zobarsti. Ir osteopati Ir ortopedisti. Nav sekcijas. Ir kapsetas. Ir zarki. Nav nozimites. Nav metienu. Varetu but pulksteni. Cefalogrammu nav. Nav darza šlutenes. Ir caurules. Nav plaveju. Nav diplomu. Nav sertifikata. Nav pipetes. Tourette syndrom pastav mana pasaule. Phew! Katchoo! Dzivas butnes nav mušas. Mana pasaule ir veidi , ka iet no vietas uz citu. Ir pilsetas , ciemati , pilsetas un ciemi dzivot kaut kur. Ir ir novadi ari. Nav sajaukt novadi ar pilsetam , ciematiem un pilsetam. Ir pagasti. Ir republikas pilsetas. Nav komunas. Visas valstis ir republikas un ir republikanu režimu. Vinus mela ir valdijuši prezidenti , kuriem vinu darba var palidzet viceprezidents vai vairaki. Katrai valstij ir parlamentars režims. Katra valsti ir ministri. Katra valsti ir valsts sekretari. Katra valsti ir valdiba , kas ietver ministrus , un valsts sekretarus. Katrai valstij ir parlamenta loceklu savienojums. Parlamentu vada priekšsedetajs , kuram var palidzet viens priekšsedetaja vietnieks vai vairaki. Parlamenta priekšsedetajs un parlamenta priekšsedetaja vietnieki ir parlamenta locekli tapat ka citi. Ir 100 parlamenta locekli. Valsts parlamentam ir tikai viena palata. Republikas prezidentu ievel parlaments. Republikas viceprezidentus ievel parlaments. Valsts parlamentu vienmer sauc par Saeimu. Parlamenta loceklus ievel valsts iedzivotaji. Katrai valstij ir konstitucija. Novadi ir domes savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs. Katrs novads ir novads teritorija. Katrs novads ir novad administracija. Es runaju par organizaciju novadi , nevis pilsetas, ciematos un pilsetas. Novas ir pilsetas un viena vairaku pagastu a. Republikas pilseta ir domes savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs. Valsti var iedalit regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Viceprezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Parlamenta locekli nodod zverestu un tulit pec tam stajas amata. Videjais augstums cilveko pieaugušo vecuma : 0,0175 hektometrs. Videjais augstums cilveko pec 1 gada : 0,0076 hektometrs. Videjais augstums cilveko dzimšanas bridi : 0,0049 hektometrs. Videjais cilveku tilpums pieaugušo vecuma : 0,75 hektoliters. Videjais cilveku tilpums pec 1 gada : 0,08 hektoliters. Videjais cilveku tilpums dzimšanas bridi : 0,03 hektoliters. Videjais cilveku svars pieauguša vecuma : 750 hektogrami. Cilveka videja masa pec 1 gada : 80 hektogrami. Cilvekaida videjas masas videjais svars dzimšanas bridi : 30 hektogrami. Videjais garums tievo zarnu no cilveko : 0,06 hektometrs. Videjais garums resnas zarnas no cilveko : 0,015 hektometrs. Videjais garums baribas vads no cilveko : 0,0025 hektometrs. Videjais garums mugurkaula cilveko : 0,0075 hektometrs. Cilveka sirds videjais svars : 3,3 hektograms. Cilveka smadzenu videjais svars : 13 hektograms. Cilveka skeleta videjais svars pieaugušo vecuma : 112,5 hektogrami. Cilveka skeleta videjais svars pec 1 gada : 12 hektogrami. Cilvekaida skeleta videjais svars dzimšanas bridi : 4,5 hektogrami. Cilveka videjais nabassaites garums dzimšanas bridi : 0,005 hektometri. No skelets par cilveko svaru svars ir aptuveni 15 procenti no vina kopeja svara. Cilvekam jadzer parasti 0,015 kilometri udens diena, kas padara aptuveni 15 kilogramu svaru. Cilveks diena elpo videji 100 hektolitrus gaisa. Videjs asins tilpums kermeni ar nenoveršamumu šadu teraksti : 0,05 hektoliters , kas padara 50 hektogramu pateicigu. Videjs durvju plaukstas augstums : 0,01 hektometrs. Videjais tabulas augstums : 0,009 hektometrs. Robeža starp zemi un telpu : 1000 hektometri. Hekto ir mervienibas prefikss un nozime vienu tukstoti. Un ta simbols ir h. 1 hektometrs (hm) : 100 metri (m) vai 10 dekametri (dam). 1 hektoliters (hl) : 100 litri (l) vai 10 dekalitri (dal). 1 hektograms (hg): 100 grami (g) vai 10 dekagrammas (dag). 1 hektodžouls (hJ) : 100 džouli (J) vai 10 dekadžouli (daJ). 1 hektovats (hW) : 100 vati (W) vai 10 dekavati (daW). 1 hektoampers (hA) : 100 amperi (A) vai 10 dekaamperi (daA). 1 hektokulombija (hC) : 100 kulombijas (C) vai 10 dekakulombijas (daC). 1 hektovolts (hV) : 100 volti (V) vai 10 dekavolti (daV). 1 hektofarads (hF) : 100 faradi (F) vai 10 dekafaradi (daF). 1 hektohenry (kH) : 100 henrys (H) vai 10 dekahenrys (daH). 1 hektotesla (hT) : 100 teslas (T) vai 10 dekateslas (dat). 1 hektars (ha) : 100 ari (a) vai 10 dekaari (daa). Un ta talak. Garuma / augstuma / attaluma / dziluma vieniba : Hektometrs (simbols : hm). Tilpuma vieniba : Hektoliter (simbols : hl). Svara vieniba / speks : Hektograms (simbols : hg). Energijas vieniba : Hektodžouls (simbols : hJ). Jaudas vieniba : Hektovats (simbols : hW). Amperažas vieniba : Hektoampers (simbols : hA). Sprieguma vieniba : Hektovolts (simbols: hV). Elekstriitates daudzuma vieniba : Hektokulombija (simbols : hC). Elektriskas jaudas vieniba: Hektofarad (hF). Virsmas vieniba : Hektars (ha). Elektriskas indukcijas vieniba : Hektohenry (simbols: kH). Un ta talak. Es izsaku visu ar vienu un to pašu vienibu manai pasaulei. Mana pasaule ir , kresli , galdi , sedekli , organismi , federacijas , komitejas. Nav slimnicas. Bet nav tiesa spriest neko. Ir somas, kas satur lietas. Un ir pudeles likt škidrumus un pulverus. Mana pasaule nav stadiona , nav transportlidzekla. Nav mašinas. Nav smagā mašina. Ir kabeli. Bet mana pasaule ir arsti. Ir plaksnes , naži, un brilles est un dzert. Ir krūzes. Nav narkotiku un nav cigarešu , nav veikalu nav restoranu. Mana pasaule ir pasaule ar augsto tehnologiju. Dzivo butnu sugas nav vienadas. Primatu sugas nav vienadas. Ediens ir atškirigs. Ir vel daži augli veidu. Pasaule ir sukas , ko izgudroju. No cilvekiem smadzenes ir vissarežgitakas dzives strukturu pasaule. Nav precu un priekšmetu zimola. Ir ballites. Tirgus nav. Ir dinamits. Telefons pastav mana pasaule. Notekas pastav mana pasaule es izgudrot. Talruna numuri mana pasaule ir savienojums ar 8 cipariem. Starptautiskie federacijas : Par aklums , ir Pasaules Akla Federacija (PAF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Jo tie ir akli , tas ir derigs visiem. Par kurlums , ir Pasaules Kurla Federacija (PKF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Par mems , ir Pasaules Mema Federacija (PMF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Novado ir Pasaules Novadi Federacija (PNF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Šaham ir Pasaules Šaha Federacija (PŠF) , ko mems priekšsedetajs ir priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Pasaule ir nacionalas federacijas , ko es izgudroju. Kartona karbas pastav mana pasaule. Sijas pastav mana pasaule. Ir apkure. Ugunsdzeseja nav. Nav apgaismojuma. Krodzina nav. Ir ledusskapji. Ir pļavas. Nav tiesu varas , nav politisko partiju , nav konkurences , nav pils , nav templa , nav pils. Pasaule , ka es izgudrot ir majas un ekas. Mana pasaule nav cirka nav laboratorijas nav astronoms nav teleskops. Ir podi likt kaut ko. Ir plaksnes , brilles , naži , dakšas , karotes , est dzert. Nav diktacijas , nav demokratijas , nav biškopibas. Nav kinematografs , nav risu , nav zoo , nav kartupelu. Ir torni. Nav francucies , nav tomatu , nav aprikožu , nav zemenu , nav maizes , nav edienreizes , nav kuku , nudeles , ne nozares , ne piparmetru. Nav putukrejumus. Nav limons. Nav bruninieks , ne glabat , ne hamburgeru , ne picas. Nav nodokla. Nav labibas. Nav bumbulu. Nav miltu. Nav ellas. Limonades nav. Kastana nav. Nav tejas. Nav kafijas. Nav siera. Nav sviesta. Nav steika. Desu nav. Nav Mac Flurry. Nav kecupa. Ir augli. Nav abolu. Nav ananasu. Nav kukuruzas. Nav kviešu. Nav šokolades. Nav medus. Nav garšvielu. Nav salatu. Nav darzenu. Nav rawness. Nav zupas. Nav lipekla. Nav piparu. Nav sodas. Ir dzeriens ar gazi. Nav maz maizes. Kakao nav. Ir karamelu. Nav alus. Nav viskijs. Nav oranža. Nav sidra. Nav meness. Nav saules. Nav antenas. Uguns neeksiste mana pasaule. Nav tiesneša. Eksameni pastav. Mes varam izolet lietas ar materialiem. Dievs rada gaismu, nevis sauli. Dievs pats ir templis. Ir atzveltnes kresli. Viesu riciba ir divani. Ir dvieli. Nav tapu. Ir zirgi. Zirgi ir zirgu dzimtas dzivniekiem. Zirgi ir tikai zirgu dzimtas dzivniekiem mana pasaule. Nav likumu, nav policijas. Ir gajeji. Mana pasaule ir kapnes ja. Fantastisks. Atri. Stradat. Augstakais punkts ir cilveku kalns , 96,2 hektometri. Ir norvegu kalns , 80,9 hektometri. Ir akla kalns , 75 hektometri. Ir Juda kalns , 73,9 hektometri. Ir kurla kalns , 59,9 hektometri. Ir mema kalns , 57,9 hektometri. Garakais kanjons ir cilveku kanjons , 15509 hektometri . Ir akla kanjons , 13879 hektometri. Ir lielais kanjons , 13901 hektometri. Ir Juda kanjons , 13393 hektometri. Ir kurla kanjons , 12595 hektometri. Ir mema kanjons , 12555 hektometri. Ir norvegu kanjons , 11993 hektometri. Dzilaka vieta ir cilveku ezers , 19,9 hektometri. Ir norvegu ezers , 18,9 hektometri. Ir akla ezers , 17,9 hektometri. Ta ir tikai vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Judas kalna ir loti grūti uzkāpt. Nav šampuns. Nav skolas. Nav vilciena. Nav agenturas. Nav vejdzirnavu. Ir laivas. Nav festivalu. Nav carnavals. Ir atkritumu tvertnes. Mana pasaule tiešam ir daudz ezeru. Ir kastes. Mana pasaule ir skapji ja. Nav advokata. Ir medibas un picking. Jereds nozime nakt uz leju. Jereds ir visu latviešu un tadejadi visu humanoido cilveku priekšteci. Vinš dzivoja 962 gadus , kluva par tevu 162 gadu vecuma un dzivoja pec šiem 800 gadiem. Vinš ir vecvectevs Noasa un vecvecvecvectevs Shem , Cham , un Japhet. T pasaule ir latviešu valoda runajoša pasaule. Nav intervijas. Ja , ja ! Es izgudrot loti atškirigu pasaul i, protams. Nav liguma. Zinojums mana pasaule nepastav. Tas neeksiste mana pasaule. Kongress neeksiste mana pasaule. Nav nekadas piesau arences. Tas neeksiste. Nav karoga. Nav logotipa. Tas ir normali , jo tie ir akli. Ir parsejus , bet nav lifta. Ir sirenu. Mana pasaule mes izmantojam gregora kalendaru. Ir tikai mutiska valoda : latviešu. Ir tikai rakstiski : braila raksts. Ir tikai braila veids : latviešu braila raksts. Ir tikai forma numeracijas sistema : braila cipari. Arhitektura ir iedvesmota uz latviešu arhitekturu. Kultura ir iedvesmota uz latviešu kulturu. Akcenti ir iedvesmoti uz latviešu akcentu. Drebes iedvesmo latvijas drebes. Taustes zimju valoda ir iedvesmota latviešu taustes zimju valodai. Katrai valstij ir starpvalstu taustes zimju valoda un taustes zimju valoda. Pasaule, kuru es izgudroju, ir iedvesmojusi Latvijai. T pasaules ainavas ir iedvesmotas latviešu ainavam. Kurla kultura ir iedvesmojusi no latviešu kurlas kulturas. Katrai valstij ir kurls kultura. Mana pasaule ir loti pilna ar baltiem spiekiem. Augstakais punkts vecas planetas zemes , planeta piena veida , kalnu Everest ; 88,48 hektometri. Garantijas , garantijas un fakti : Klusums un parlieciba bus musu speka atslega. Ir risinajums visiem. Ir iemesls visiem. Ir beigas visiem. Dievs ir visur. Dievs zina visu , absoluti. Parasti mums nav ko baidities , absolutley. Dievs kontrole visu. Dievs var visu. Dievs ir visas uzvareta , bailes , problemas , sapes , visi. Jebkas ir iespejams tam , kurš uzskata. Dievs ir galvenais. Viss klust iespejams ar ticibu. Ja Dievs ir ar man i, kas ir pret mani ? Un mes zinam , ka visas lietas strada kopa , lai labu tiem , kas mil Dievu , tiem, kas ir aicinati saskana ar savu merki. Fakti : Meklet un jus atradisiet. Jautajiet un jus sanemsiet. Klauvet , un mes atversim jums. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Mana pasaule ir loti plakana pasaule. Mana pasaule ir uz 55 procentiem meža. Citats loti pazistams un loti slavens mana pasaule: Tevzeme un brivibai. 99999 latvieši pamet Latviju, latviski runajošo vecas zemes valsti, savu valsti un Dievu darga attaluma, un vini klust par pirmajiem šis jaunas zemes cilvekiem. Satanam nav pieejas mums, ja vien mes to vinam nenodrošinam. Kas ir Dievs? Kas ir satans? Tieši ta. Ka viniem iet ? Mes vienkarši zinam, ka satans ir mazliet neratns, mazliet launs gars, kurš pastavigi izdoma trikus un ir melu tevs. Mes zinam, ka Dievs ir vecas zemes un T pasaules Raditajs un apstiprina, ka ir milestibas dievs, un vinš apstiprina, ka ir labs. Cilveki ed daudz galas. Cilveki dzert daudz piena. Cilveki izmantot daudz koka. Cilveki spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Cilveki ir tads pats skelets ka cilvekiem. Cilveki ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem. Cilveki ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem. Cilvekiem patik runat. Cilveks dzert daudz alkohola. Cilveki izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Cilveki ir loti tuvu dabai. Cilveki parasti ir mierigi. Cilveki parasti ir piesardzigi. Cilveki veido daudz seju. Cilveki parasti ir rezerveti. Cilveki bieži ir nedroši. Cilvekiem patik balleties. Cilveks bieži ir kaškigi. Cilveks est daudz manna, partikas viela, kas izskatijas ka koriande seklas, kas bija balts, un tas garšoja ka medus pirags. Sakuma , cilveks var paradities auksts. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , cilveks , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs, patikams un gatavs palidzet. Mano pasaule ir daudz dzintara. Cilveki dod priekšroku dabai, nevis pilsetai. Es ne vienmer uzticos varda nozimei. Man tas nav vissvarigakais. T pasaule ir lielaka par veco zemi, piena cela planetu. Gravitacijas speks ir aptuveni tads pats ka senaja Zeme, uz planetas Putnu taka. Nav radiatori. Cilveku nosaukumi : Filips (tas nozime : draugs zirgiem) Sofija (tas nozime : gudrs) Francisks (tas nozime : Bezmaksas cilveks) Anna (tas nozime : prieks) Janis (tas nozime : Dievs želastiba) Marija (tas nozime : juras piliens) Jereds (tas nozime : nakt uz leju) Rahele (tas nozime : aitas) Enošs (tas nozime : cilveks) Jana (tas nozime : Dievs želastiba) Ada (tas nozime : rota) Ir vel viens vards. Nosaukums dažu pilsetu mana pasaule : Betele (tas nozime : Dieva nams) Lahiša (tas nozime : sturgalvigs) Gezera (tas nozime : dala) Jereds (tas nozime : nakt uz leju) Rahele (tas nozime : aitas) Enošs (tas nozime : cilveks) Ada (tas nozime : rota) Megida (tas nozime : dargie augli) Šehems (tas nozime : plecu) Ir vel citas pilsetas. Nosaukums daži novadi manas pasaules : Beteles novads (tas nozime : Dieva nams) Lahišas novads (tas nozime : sturgalvigs) Gezeras novads (tas nozime : dala) Jereds novads (tas nozime : nakt uz leju) Raheles novads (tas nozime : aitas) Enošs novads (tas nozime : cilveks) Ir vel viens novadi. Nosaukums dažu respublikas pilsetu mana pasaule : Ada (tas nozime : rota) Megida (tas nozime : dargie augli) Šehems (tas nozime : plecu) Ir vel citas respublikas pilsetas. Imperialisms ir manas pasaules kareklis. Gaiši zala ir simboliska krasa , katra valsts , katrs novads , viss ir parstavets ar gaiši zala krasa. Tur varetu but baznicas. Varetu but kultiem. Var but mašinas, lai mazgat drebes. Tur varetu but zinatnieki. No T pasaules krasa ir gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Katras valsts krasa ir gaiši zala , jo ta ir simboliska krasa; Katra novads krasa ir gaiši zala , jo ši ir simboliska krasa. Mana pasaule ir cilveku laukuma. Mana pasaule ir dzives laukuma. Mana pasaule ir brivibas laukuma. Mana pasaule ir akla laukuma. Mana pasaule ir republikas laukums. Mana pasaule ir prezidenta laukums. Mana pasaule ir kurla laukums. Mana pasaule ir norvegu laukums. Ši ir vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Mana pasaule ir akla tilts , 39,7 hm garš. Ir dzivibas tornis , 5,995 hm augstuma. Ir Juda tornis , 5,553 hm augstuma. Ir akla tornis , 7,597 hm augstuma. Ir cilveku tornis , 6,707 hm augstuma. Ir kurla tornis , 7,997 hm augstuma. Ir Jered tornis , 0,778 hm augstuma. Ir norvegu tornis , 0,933 hm augstuma. Mana pasaule ir gala , miesa , asinis , udens , piens , cukurs , sals , alkohols , muskuli , cipslas , locitavas , gisle , un saites un kauli , nervi un ada un organi. Grusnibas periods humanoidiem ir 9 meneši. Nav rezerves dalu no kermena. Mana pasaule nav organu ziedošanas. Nav benzina. Nav piekaramas atslegas. Ir skruvju. Nav pakaramais par apgerbu. Nav solinu. Nav turp un atpakal. Ir tuneli. Ir lapstas. Nav kerra. Nav traktora. Ir amuri. Ir martles. Ir nagi (es runaju par instrumentiem). Nav flizes. Edienu gatavošana mana pasaule ir loti daudzveidiga. Nav mikroskopa. Ir bibliotekas. Stetoskopa nav. Nav ekologijas. Operas nav. Teatra nav. Orkestra nav. Tur nav kamaninu. Nav spainis. Nav groza. Nav garažas. Nav mala. Nav kokvilnas. Nav zida. Nav velosipeda. Nav centri , ka iestade. Nav plastmasas. Nav ietves. Nav nodevas. Diska, piemeram, kompaktdiska, nav. Nav satiksmes koda. Ir plaksnes. Nav uznemumu, ka organisms. Nav cachet. Nav kameras. Nav Ledusskapja. Ir Šupoles. Nav saimniecibas. Nav parka. Nav sindikata. Nav gumijas. Nav nacionala parka. Nav dabas parka. Ja iespejams, bez favoritisma starp abiem dzimumiem. Ja iespejams, bez favoritisma starp vienas sugas rasem. Nav slaida. Nav krasns. Nav skurstena. Nav sudraba. Anoreksijas nav. Disleksijas nav. Disgrafijas nav. Diskalkulijas nav. Nav distimija. Amnezijas nav. Šizofrenijas nav. Parkinsona slimiba nepastav. Nav notara. Nav veterinaras zales. Nav Aptiekas. Nav Miesnieku. Nav siera ražotaja. Maiznieks nav. Nav konditorejas šefpavara. Nav kempinga. Nav ark. Nav bronzas. Nav kiegelu. Nav granita. Nav pogas. Nav radara. Tampons nav. Nav atkritumu izpletnis. Nav tintes. Nav tintes paliktna. Nav kontaktdakšas. Nav sirupa. Ir caurules. Nav raketes. Velosipeda nav. Ir flizes. Ir skuvekl. Edienu gatavošana mana pasaula ir loti daudzveidiga. Ir saites , auklas , un kapnes mana pasaule. Nav kokmaterialu. Nav laistišanas kabari. Nav Ierednis. Šerifa nav. Nav maršala. Ir mapes. Nav bankas naudu. Nav grabeklis. Nav Puteklsuceju. Nav dukona. Nav termometra. Tablešu nav. Rakešu nav. Mana pasaule ir saites, auklas un kapnes. Kokmaterialu nav. Laistīšanas kannu nav. Komisara nav. Šerifa nav. Maršala nav. Ir mapes. Par naudu nav bankas. Nav šinas. Vemšana un iekaisums un slikta duša un intoksikacijas ir tiešam daudz retak un daudz mazak kapu. Veža un virusi un epidemies ir tiešam daudz retak un daudz mazak kapu. Tas attiecas uz saaukstešanos, faringitu. Nav vakara zvans. Vairak neka puse no kermena dzivas butnes ir izgatavoti no udens. Tas var izraveties no 64 lidz 78 procentiem par cilvekiem. Udens ir butiska lieta šaja pasaule. Dzivnieki ir savienojums videji 65 procenti udens. Darzeni ir savienojums videji par 77 procentiem udens. Nav labi. Ir sukni. Nav Slaidu. Nav turnikets. Nav saimniecibas. Nav parka. Nav sindikata. Nav gumijas. Nav rakstu , ir gramatiskas dzimumiem , ir gramatikas gadijumos. Ir darbibas vards ir. Ir darbibas vards but. Ir gramatiskie dzimumi. Ir gramatiskie skaitli. Ir gramatiski gadijumi. Raksta nav. Cilveki nak no Zemes , astrer un planetas mily veida , no Visuma. Dievs nema tos un brang tos talu , vinš tos šaja Visuma. Vini nolaišanos no cilvekiem , kas dzivo uz vecas zemes, planetas uz piena cela.. Vispirms viniem bija redzes jurs. Bet pec gandriz 2 gadiem , Dievs apžilbinats tiem. Tapat ka šis viniem bija laiks , lai atklatu nedaudz pasaule, un darit vairakas lietas. Par cilvekiem žilgums ir izškirošs posms. Nav avize. Ir rakstammašinas. T pasaule ir valsts , ko sauc par Judu , ko mems prezidents un viceprezidenti. Ir 2 viceprezidenti. Šis valsts iedzivotaji es tos saucu par norvegiem. Norvegu ir celš uz ziemeliem. Nor : ziemeli , vegu : celu. Es izmantoju saknes norvegu- par salikto pasauli. Es atkal panemu jau esošu nosaukumu. Judai ir parlamentars režims. Judai ir ministri. Juda ir valsts sekretari. Juda ir valdiba , kas ietver ministrus , un valsts sekretarus. Juda (es runaju par valsti , kas ir mana pasaule) ir parlamenta savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs un priekšsedetaja vietnieks. Komisijas priekšsedetajs parlamenta priekšsedetaja vietnieks ir parlamenta locekli tapat ka citi. Parlamentam ir tikai viena palata. Padomju parlaments tiek saukts par Saeimu. Parlamenta loceklus ievel valsts iedzivotaji. Republikas prezidentu un Republikas viceprezidentu ievele parlaments. Judas parlamenta ir 100 locekli. Valsts ir sadalita novadi. Novadi ir domes savienojums loceklu , un valdija priekšsedetajs. Katrs novads šaja valsti ir novadi administracija. Katrs padomju novads ir novadi teritorija. Valsti ir ari republikas pilsetas. Norvegu republikas pilsetas ir domes savienojums loceklu , un valdija priekšsedetajs. Valsts ir sadalita regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Ir 3 regioni. Vidzeme (tas nozime: vidus zeme), Kurzeme, Zemgale. Judas valoda dabiski ir latviešu valoda. Norvegu teritorijas rakstīšanas sistema , protams, ir Braila raksts. Mana pasaule Juda ir valsts , kas loti pilna ar baltiem spiekiem. Šeit ir pirmie 5 Judas konstitucijas panti : 1. Juda ir neatkariga demokratiska republika. 2. Judas valsts suverena vara pieder padomju tautai. 3. Judas valsts teritorijas starptautiskas ligumos noteiktas robežas sastada Vidzeme, Kurzeme un Zemgale. 4. Valsts valoda Juda ir latviešu valoda. 5. Saeimas sastavs no simts tautas priekšstavjiem. Judas prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Judas viceprezidenti ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Judas parlamenta locekli nodod zverestu un tulit pec tam stajas amata. Juda ir : cilveku kalns (96,2 hektometri) , norvegu kalns (80,9 hektometri) , akla kalns (75 hektometri) , , Juda kalns (73,9 hektometri) , kurla kalns (59,9 hektometri) , mema kalns (57,9 hektometri) , cilveku kanjons (15509 hektometri) , akla kanjon (13879 hektometri) , , lieliais kanjons (13901 hektometri) , Juda kanjons (13393 hektometri) , kurla kanjons (12595 hektometri) , , mema kanjons (12555 hektometri) , norvegu kanjons (11993 hektometri) , cilveku ezers (19,9 hektometri) , norvegu ezers (18,9 hektometri) , akla ezers (17,9 hektometri). Ta ir tikai vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Šeit ir nosaukums vairakam pilsetam Judas : Betele , Lahiša, Gezera , Jereds , Rahele , Enošs , Ada , Megida , Šehema. Ir ari citas pilsetas. Šeit ir nosaukums vairakiem Judas novadi : Beteles novads. Lahišas novads. Gezeras novads. Jereds novads. Raheles novads. Enošs novads. Ir vel viens novadi. Šeit ir nosaukums vairakiem Judas respublikas pilsetas : Adas. Megida Šehema. Ir vel viens respublikas pilsetas. Attalums Gezers Betels : aptuveni 199 hm. Juda parstav gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Katrs Judas novads parstav gaiši zala , jo ta ir simboliska krasa. Katrs padomju novads parstav gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Augstakais punkts Judas ir cilveku kalns ja. Garakais kanjons Judas ir cilveku kanjons ja. Dzilaka vieta Judas ir cilveku ezers ja. Ir celš, kas iet no Gezera uz Megidu, un tas iet cauri Lahišam. Šis ceļš iet netalu no aklo kalna un netalu no aklo kanjona. Šis ir aklo celš. Akla tilts savieno Gezeru ar citu pilsetu un atrodas netalu no kalna akla un kanjona akla. Norvegu federacijas (Judas federacijas) : Par aklums , ir Norvegu Akla Federacija (NAF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Jo tie ir akli , tie visi ir norupejies. Par kurlums , ir Norvegu Kurla Federacija (NKF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Par mems , ir Norvegu Mema Federacija (NMF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Novado ir Norvegu Novadi Federacija (NNF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Šaham ir Norvegu Šaha Federacija (NŠF) , ko mems priekšsedetajs ir priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Ir vel viena valstu federacija. Norvegi ed daudz galas. Norvegi dzert daudz piena. Norvegi izmantot daudz koka. Norvegi spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Norvegi ir tads pats skelets ka cilvekiem. Norvegi ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem. Norvegi ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem. Norvegi patik runat. Norvegi dzert daudz alkohola. Norvegi izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Norvegi ir loti tuvu dabai. Judas iedzivotaji parasti ir mierigi. Judas iedzivotaji parasti ir piesardzigi. Norvegi veido daudz seju. Judas iedzivotaji parasti ir rezerveti. Judas iedzivotaji bieži ir nedroši. Norvegi bieži karajas apkart. Norvegi bieži ir kaškigi. Norvegiem patik balleties. Norvegi est daudz manna, partikas viela, kas izskatijas ka koriande seklas, kas bija balts, un tas garšoja ka medus pirags. Sakuma , gJudas iedzivotaji var paradities auksts. Norvegi ir ļoti tievi. Juda patiešam ir daudz ezeru. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , Norvegi , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs , patikams un gatavs palidzet. Juda ir daudz dzintara. Norvegi dod priekšroku dabai, nevis pilsetai. Norvegu galvaspilseta ir Gezera. Jereds ir vieta , kur notika Judas izveides deklaracija. Juda laukumi : Judas laukumi Cilveku laukuma dzives laukuma Brivibas laukuma Akla laukuma Republikas laukums Prezidenta laukums Kurla laukums Norvegu laukums Judas tilti : Akla tilts , 39,7 hm garš. Judas tornis : dzivibas tornis , 5,995 hm augstuma Juda tornis , 5,553 hm augstuma. Akla tornis , 7,597 hm augstuma. Cilveku tornis , 6,707 hm augstuma. Kurla tornis , 7,997 hm augstuma. Jered tornis , 0,778 hm augstuma. Norvegu tornis , 0,933 hm augstuma. Norvegu talruna numuri ir savienojums ar 8 cipariem. Norvegu radio (Judas radio) : Juda 1 Juda 2 Juda 3 Juda 4 Juda 5 Juda 6 Juda 7 Juda 8 Juda 9 Ir vel viens radio. Juda ir valsts organisms radio, Judas Radija (JR). Judas zemes videjais augstums ir 0,72 hektometri. Hronologija : 1. Judas zemes izveide. Valsts jau ir sadalita regionos, republikas pilsetas un novadi. 2. Pec tam norvegu konstitucijas pienemšana. 3. Atkal pec tam un gandriz vienlaikus norvegu prezidenta un norvegu viceprezidentas ievelešana, ministru un valsts sekretaru iecelšana, norvegu parlamenta loceklu ievelešana. 4. Velreiz pec tam republikas pilsetas padomes loceklu un novadi padomes loceklu ievelešana. 5. Pec tam radio Judas radišana 1. 6. Pec tam radio Judas radišana 2. 7. Pec tam radio Judas radišana 3. 8. Pec tam radio Judas radišana 4. 9. Pec tam radio Judas radišana 5. Juda ir lielaka valsts mana pasaule. Juda ir pirma pasaules ekonomiska vara mana pasaule. Juda ir pirma vara pasaule mana pasaule. Norvegi vara ir vislielakie galas edaji mana pasaule. Nav priestera. 26 procentiem manas pasaules norvegu ir hipermobili roku īkšķi. 26 procenti norvegu iedzīvotāju gredzenu uzlika uz īkšķiem. 19 procenti norvegu iedzīvotāju ir "VI". Būt "VI" nav iedzimts. Vispareja struktura gimenes mana pasaule : 1 tevs , 1 mate , 1 berns vairak. Viss ir atkarigs no laika un apstakli. Stetoskopa nav. Ekologijas nav. Mana pasaule ir pasta indeksi. Mana pasaule ir pacinas. Pasta indeksi ir 4 ciparu savienojumi. Parauts teva stavoklis mana pasaule nepastav. Parautsmašu mates stavoklis pastav mana pasaule. Bet gandriz visi parejie gadijumi precocity neeksiste mana pasaule. Hipomobilitate neeksiste mana pasaule (nav sajaukt ar hipermobilitati). Nav televizora. Ir magnetofoni. Nav izpletni. Ir datori. Protams , ir klaviaturas ar liniju printeriem ar datoriem. Magnetofoni nav tadi ka tie, kas atrodas uz vecas zemes. Datori nav lidzigi tiem, kas atrodas uz vecas zemes. Pirma izveidojama valsts ir Juda. Juda ir lielaka valsts mana pasaule. Juda ir pirmais pasaules ekonomiskais speks mana pasaule. Juda ir pirmais speks pasaule mana pasaule. Norvegu vara ir lielakie galas edaji mana pasaule. Ir tilti. Nav katedrales. Nav kapela. Nav betona. Vecaki streikot savus bernus daudz mazak. Kad tas notiks , lietas ir daudz mazak nopietnas. Ir ari citi veidi , ka sodit un labot bernus. Mana pasaule ir loti pilna ar paradoksiem. Ir cemodans. Nav bal. Nav viesnicas. Muzeja nav. Nav anoreksija. Nav disleksijas. Nav disgrafija. Nav dyscalculia. Es gribetu, lai kads raksta tekstus, kas sastopami mana pasaule. Es gribetu, lai kads no manas pasaules smelas iedvesmu tekstu rakstišanai. Ja kads atrod manu tekstu, saglabajiet to. Kads rada stastus, kas notiek mana pasaule Ir distimija. Nav amnezija. Nav šizofrenijas. Parkinsona salš neeksiste. Nav disenterija. Ir atslegas. Ir sledzenes. Nav rupnicas. Nav kempinga. Nav ark. Nav bronzas. Ir kiegeli. Nav hiperaktivitates. Nav Alcheimera slimiba. Nav veja turbinas. Ir ragi. Nav kedes veikala. Nav keramikas. Nav keramikas. Nav zimoga. Ir runatajs. Nav sledzenu. Skruves nav. Drebju pakaramais nav. Sals nav. Nav maršruta. Ir tuneli. Ir lapsta. Ritena nav. Nav traktora. Nav tampona. Nav atkritumu. Tintes nav. Nav trona. Muka nav. Nav skeptiski. Nav raciju-raciju. Videjais mana pasaules augstums ir 0,72 hektometri. Komisara nav. Šerifa nav. Maršala nav. Ir mapes. Mana pasaule ir loti plakana pasaule. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. 55 procentus no manas pasaules klaj mežs. Mana pasaule ir daudz dzintara. Sirupa nav. Ir caurules. Ir bumbas. Ir lielgabali. Ledusskapja nav. Grabekla nav. Nav nekadas lidinašanas. Drona nav. Termometra nav. Dievam , vards ir loti svariga lieta. Mana pasaule ir pasaule ar lauku saknem. Berni dara skolu sava maja , ja drikstu ta teikt. Ir riteni. Nav bakas. Cilveki nebutu slimi , ja vini lasa transportlidzekli. Nav alergijas. Nav neileribas. Nav drošinataja. Nav raketes. Nav tilta Nav raketes. Nav palaideja. Nav cementa. Nav asfalta. Nav droši. Nav maksliga sattelite. Nav gridas lampas. Komandai var but priekšsedetajs un priekšsedetaja vietnieks vai vairaki. Zobu pasta nav. Kresla nav. Nav durvju mate. Nav zvana. Nav portala. Nav ventilatora. Nav reaktora. Nav tapas. Nav bumbas. Nav dambis. Nav režga. Nav matu dikšnu. Nav kaulinu. Ir korpusi. Nav akumulatora. Nav seta. Nav dzenskruves. Nav pedala laivas. Ir dikes. Nav adas. Nav oglu. Nav kaities par partiku. Nav cietuma. Konteineru nav. Ir jaucejkrani. Nav lietussarga. Nav aizkaru. Nav paklaja. Ir filtri. Nav kanalizacijas. Nav gultas velas. Nav korka. Nav terauda. Nav darvas. Nav viadukta. Nav udensvadu. Nav traktora. Nav groza. Nav gazes caurulvada. Ir asis. Ir zagi. Nav policijas. Nav neto. Viesiem ir pieejami peldbaseini. Nav studijas. Mikrovilnu krasns nav pieejama. Nav gridas auduma. Krani nav tadi ka tie, kas atrodas uz vecas zemes. Filtri nav lidzigi tiem, kas atrodas uz vecas zemes. Ir bumba. Akla kalns atrodas pasaules vidu. Akla kanjons atrodas pasaules vidu. Gezera atrodas pasaules vidu. Akla laukums atrodas pasaules vidu. Akla ezers atrodas manas pasaules vidu. Nav busa. Nav taksi. Nav ugunsdzešamais aparats. Pirmais cilveks , lai sasniegtu sammita akla kalnu ir viriešu , un vina vards ir Filips + , vinš ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu sammita norvegu kalnu ir sieviešu , un vinas vards ir Sofija +° , vina ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu norvegu kanjons ir viriešu , un vina vards ir Janis + , un vinš ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu akla kanjons ir sieviešu , un vinas vards ir Marija +° , un vina ir norvegu. Šeit ir nosaukums 2 norvegu prezidenti : Filips + (viriešu), Sofija +° (sieviešu). Šeit ir 2 norvegu viceprezidentu vards : Janis + (viriešu) , Marija +° (sieviešu). Simbols + nozime, ka viniem ir hipermobili īkški. Simbols ° nozīme, ka viniem ir gredzeni uz īkškiem. Pirmais laukums , kas jaizveido , ir akla laukuma. Nav elektribas. Cilveks ir runigs , un zinkarigs , spitigs. Cilveki ir grousers. Cilveki ir brunas acis. Cilveki ir pats skelets neka cilvekam kas dzivo uz vecas zemes. Cilvekiem ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem kas dzivo uz vecas zemes. Cilvekiem ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem kas dzivo uz vecas zemes. Cilveki bieži bicker , bieži raustities , un bieži vien fidgety. Cilveks stuff bieži vien paši. Cilvēki ir ļoti tievi. Cilveki bieži karajas apkart. Cilveks bieži kircinat. Cilveks ir gudrs. Par cilveks ofen klist. Ir audumi. Vaze nav. Ir podi. Nav spilvena. Viesu riciba ir peldbaseini. Cilveki nav Seklam. Viss ir atkarigs no laika un apstakliem. manas pasaules pamats ir loti augligs. Amati : prezidents , viceprezidents , ministrs , valsts sekretars , parlamenta loceklis , priekšsedetajs , priekšsedetaja vietnieks , domes loceklis , tas ir teikt 8 vardus posts. Individas organizacija : 1 Sistemas (piemeram , skelets , muskulu un skeleta sistema , nervu sistema ...) 2 Organi (piemeri : kauli , muskuli , nervi ...) 3 Audi (piemeram , kauli , muskuli ...) Nervu sistema ir nervu savienojums , muguras smadzenes , smadzenes un smadzenes. Mikroskopa nav. Ir biblioteeki. Stetoskopa nav. Ekologijas nav. Nav operas. Nav teatra. Nav orkestra. Nav kamaninu. Pirma pilseta , kas jaizveido , ir Jereds. Pirmais tonis , kas jaizveido , ir norvegu tornis. Juda nozime uzslavet Dievu. Nav gimnazija. Nav stipas. Nav struklakas. Nav kaudzes. Nav gimnaziju. Loka nav. Struklakas nav. Nav kaudzes. Nav filozofijas. Nav dietologijas. Biskapijas nav. Draudzes nav. Garidznieku nav. Mineralu iegušanai nav kalnrupniecibas. Hercogistes nav. Arhercogistes nav. Diplomatu nav. Nav birokratu. Nav aristokratu. Biskapu nav. Arhibiskapu nav. Buržuazijas nav. Ir slotas. Ir izlietnes. Dezodorantu nav. Bojas nav. Nav vitnes. Ir protezes. Glabšanas rinka nav. Ir stridnieki. Ir deli. Ir buras. Ir milestiba, piekeršanas, piekeršanas. Ir buru laiva. Varetu but tailaiva. Nav roka ka muzikas stila. Nav mikrovilnu krasns. Džeza ka muzikas stila nav. Repa ka muzikas stila nav. Nav funk ka muzikas stila. Nav muzikas valsts. Biznesa nav. Urbja ka instrumenta nav. Metala ka muzikas stila nav. Klasiskas muzikas nav. Ir zarki. Nav logu tiritaju. Nav izpludes caurules. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Nav ekologijas. Ir piesarnojums Piesarnojums patiešam ir mazak iznicinošs neka uz vecas zemes. Piesarnojums patiešam ir mazaks neka uz vecas zemes. Bieži vien , ja sieviete izplatas pirkstus , mes varam redzet cipslas no vinas roku ikškiem, kas parsniedz, tas ir ilgi extensor no ikška. Šis cipslas ir ļoti redzamas. Un tas ir derigs tikai sievietem , nevis viriešiem. Bet tas ir derigs tikai vinas roku , nevis kajam. Citas roku cipslas nav redzamas (vai gandriz ne). Vel cipslas pedas nav redzamas (vai gandriz ne). Šis cipslas ekvivalents pie kajam , ja es varu teikt , ir extensor no ikški. Redzamiba citu cipslu kermena : Nav isti , tikai nedaudz , mazak vairak. Hipermobilitate ir tikai locitavu ikškis puses. Ne pedas ikškim. Ne par vel vienu roku pirkstiem. Ne par citiem pirkstiem kajam. Ne par citam kermena dalam. No ikška rokas hipermobilitate ir loti bieži. Nemot hypermobil ikškis ir ipaša lieta. Hipermobilitate nav iedzimta. Hipermobilitate vienmer ir simetrisks. Daudzi individi var saliekt vinu ikški roku abas manas. Daudzi individi uzliek gredzenu uz rokas ikška, dažreiz uz viena ikška, dažreiz uz abiem ikškiem uzreiz. Daudzi individi ir hiperflexated ikška no rokam. Tas ir hipermobilitate pie distalas locitavas ikškiem. Fenomens sauc hitchhiker ikškis paradiba. Ši paradiba ir distala hipermobilitate ikška puses. Cilvekiem , kuriem ir hipermobilais rokas ikškis (vai Hitchiker ikškis) , ir adas (vai parpalikuma) hyptothec uz škistas locitavas , ja ta var teikt. Hipermobilitate ir locitavu speja parsniegt normalu. No cilveks rokas lunulas vienmer ir mazas vai liels vai neesošas. No pedu cilveku lunulas vienmer pastav. Gredzena uzlikšana uz ikška ir laba , bet dažreiz jums tie ir janobem uz bridi noteiktam lietam , piemeram , DIY , sports , ediena gatavošana , kāpšana režgi , nesot smagu priekšmetu. Un esiet uzmanigs durvju rokturiem un atslegu piekariniem ar gredzenu uz ikška. Ja gredzenu uzliekat uz ikška , gredzenam jabut ar spraugu , vismaz vietu , kur gredzens ir planaks. Cilveku ausu daivas vienmer ir piestiprinatas. Datori, radio un telefoni darbojas bez baterijam un bez elektribas. Organim, piemeram, federacijas un komitejas nav sekretars un kasieris. Organim, piemeram, federacijas un komitejam nav valdes. Nav uznemejdarbibas ka organims. Ir mazak datoru neka zemes , runajot par planetu , kas atrodas Piena celš. Ir mazak organismu neka uz zemes , runajot par Piena Cela planetas. Organims , piemeram, federacijas un komitejas ir galvenokart akls , kurls, mems , šaha , novads. Valsts likumdošanas institucijas nav sekretara. Valsts likumdošanas organiem nav valdes vai praesidium. Nav makslas , kas var atrast uz vecas zemes. Nav instrumentu atrast vecas zemes. Nav spele iznemot šahs , kas var atrast uz vecas zemes. Nav sporta iznemot peldešanu , kas atrodas uz vecas zemes. Datori visi atškiras no tiem, uz vecas zemes, Piena Cela planetas. Viss ir pilnigi atškirigs.e Ir kildnieki. Ir deli. Ir buras. Ir milestiba , piekeršanas , milestiba. Ir buru laiva. Tur varetu bet thailboat. Nav roka ka muzikas stila. Nav mikrovilnu krasnis. Nav džeza ka muzikas stila. Nav repa ka muzikas stila. Nav funk ka muzikas stils. Nav muzikas country. Nav biznesa. Nav urbjmašinas ka riks. Nav metala ka muzikas stils. Nav klasiskas muzikas. Ir zarki. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Cilveki celušies no latviešiem. Nav autisms, nav trisomiju, nav Proteus syndrom, nav ectrodactyly. Nav elks, ne viltus dieviem, nav religijas gaidits kristiešu religiju, ne polydactyly. Nav boulinga, nav vieglatletikas, nav bekgemons. Nav bridž (runajot par speli), nav sudoku (runajot par speli), nav Scrabble, nav svarcelšana. akls akli aklums Juda norvegu cilveks cilveki cilvekpertiks cilvekpertiki Dievs mis ir radijis , lai mus miletu. 19 procenti cilvēku ir "VI". Būt "VI" nav iedzimts. Informacijas par Latviju , vecas Zemes valsti : Valsts nosaukums : Latvija Iedzivotaju vards : latviski Valoda : latviešu Rakstišana : latinu alfabets Skaitli : arabu cipari Akcents: latviešu akcents Valsti vada prezidents. Ir visas valsts ministru prezidents , ministri , valsts sekretari un konstitucija. Valsts ir sadalita ari novadi un valtspilsetas. Latvija es runaju par planetas Zeme valsti , tur ir Gaizinkalns (3,12 hm). Visai valstij ir karogs. Latvija ir Kolkarags. Ir himna visai valstij. Valsts. Latvijas prezidentam ir oficials iedzivotajs Rigas pili. Latvieši ir loti tuvu dabai. Latvijas garums no rietumiem uz austrumiem : 4500 hm. Latvijas garums no ziemeliem uz dienvidiem : 2100 hm. Latvietis Egils Levits bija Latvijas prezidents un vinam bija zilas acis un vinam bija balta ada. Latviete Vaira Vike-Freiberga bija Latvijas prezidents un vinai bija brunas acis un vinai bija balta ada. Latvietis Karlis Kazaks bija muzikis , vinam bija balta ada, vinam bija zilas acis. Latvietis Valdis Zlaters bija Latvijas prezidents un vinam bija balta ada. Latviete Ieva Talberga bija muzika un vinai bija balta ada. Sofija (ta esmu es) bija latviesu rakstniece , lasitaja un šahiste , vinai bija balta ada , vina bija akla , 0,02?? hm. Juda Zlaters bija latviešu rakstniece, lasītāja, šahiste, viaai bija balta ada, vina bija Sofijas Zlateres bērns? Jered Zlaters bija latviešu rakstniece, lasītāja, šahiste, viaai bija balta ada, vina bija Sofijas Zlateres bērns? Filips bija latvietis un vinam bija balta ada , Latvija ir plakana valsts. Latvieši ir loti dziedoša tauta. Riga ir Rigas radio un televizijas tornis TV tornis (3,68 hm). Latvijas iedzivotajiem ir balta ada. otra dala. Neredzigajiem Latvija ir Latvijas Braila raksts, latviešu Braila cipari un balta spieke. Latvijas pilsetas: Riga, Daugavpils, Liepaja, Ventspils, Kuldiga, Jurmala, Jelgava, Tukums, Rezekne, Cesis, Jekabspils, Salalspils, Ogre, Valmiera utt. Attalums Liepaja Ventspils: aptuveni 1300 hm. Attalums Riga Daugavpils: aptuveni 2200 hm. Aptuvens attālums Rīga - Liepāja: 2150 hm. Latvijas talrunu numuri sastav no 8 cipariem. Valsts diena Latvija, vecas zemes valsti, ir 18. novembris. Valsts ir sadalita regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Ir 4 regioni. Vidzeme (tas nozime: vidus zeme), Kurzeme, Latgale, Zemgale.Ventspili ir Kolkarags. Kuldiga ir Adata tornis VLF tower , kura aptuvenais augstums ir 2,25 hm. Cesis ir pils ja., Jelgava ir pils ja. Latvija ir Gaujas nacionalais parks.Šaham Latvijai ir organisms, kas ir Latvijas Šaha Federacija (LŠF), kuru vada priekšsedetajs. Latviai ed daudz galas. Latviai izmantot daudz koka. Latviai spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Latviai patik runat. Latviai dzert daudz alkohola. Latviai izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Latviai ir loti tuvu dabai. Latviai parasti ir mierigi. Latviai parasti ir piesardzigi. Latviai parasti ir rezerveti. Sakuma , Latviai var paradities auksts. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , humanoids , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs, patikams un gatavs palidzet. Latvija ir valsts ar lauku saknem. Riga ir pils. Jelgava ir pils. Rundale ir pils. Valmiera ir pils. Latvijas teritorija ir 2 galvenas upes, Daugava, Gauja. Daugava pariet uz Rigu, tad uz Salaspili, tad uz Ogri, tad uz Jekabpili, tad uz Daugavpili. Gauja iet cauri Cesim un Gaujas nacionalaja parka, jo Cesis atrodas Gaujas nacionalaja parka. Liepaja ir osta. Pie Ventspils ir osta. Tur tramvajs Riga. Daugavpili ir tramvajs. Liepaja ir tramvajs. Ir dzelzcela stacija Riga, Daugavpili, Liepaja, Ventspili, Kuldiga. Riga ir valsts galvaspilseta. Kuldiga ir pils. Valsti ir šadi radioaparati: Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2. Latviai ir lieli silku, zirnu, kartupelu un kapostu edaji. Pirms valspilsetas bija pilseta republikas. Latvijas teritorija tika sadalita rajonos. Latviesu prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Latviai parsvara ir balta ada, un daudziem acis ir zilas. Latvijas dzilakais ezers ir Dridzis , kura dzilums ir 0,651 hm. Ir Vansu tilts, kura garums ir 5,95 hm un kas atrodas Riga. Sigulda atrodas Gaujas nacionalaja parka. Latvija ir daudz dzintara. Latvieši dod priekšroku dabai , nevis pilsetai. Blakus Ventspilij ir Puzes ezers, kura dzilums ir maksimums 0,336 hm. Jekabpili tiek ražots daudz cukura. Ir ezers Babite pie Jurmalas , kura maksimalais dzilums ir aptuveni 0,017 hm. Aptuvenais attalums Riga - Sigulda: 550 hm. Netalu no Cesim tam ir Alauksta ezers. Ir Sveta Jana baznica, kas atrodas Riga. Latvijas teritorija ir parlaments, kura ir locekli un kuru vada priekšsedetajs. Ši parlamenta loceklu skaits ir 100. Šis parlaments ir vienpalatu un ievel valsts prezidentu, un to sauc par Saime. Valspilsetam, kas bija respublikas pilsetas, ir dome , kas sastav no locekliem. Šo domi vada priekšsedetajs. Novads ir dome, kura ir locekli. Šo domi vada priekšsedetajs. Venstpili ir brivdabas muzejs ar rotalu vilcienu. Jurmalas pludmale ir aptuveni 330 hm gara. Kuldiga ir apgerbu un zeku fabrika. Latvija ir Kemetis nacionalais parks. Liepaja ir Liela iela. Rigas pils atrodas netalu no Daugavas. Ir Sveta Nikolaja baznica, kas atrodas Ventspils. Liepaja ir Karostas cietums. Videjais Latvijas augstums ir 0,72 hektometri. Riga ir festivals Bildes. Latvija tiešem ir daudz ezeru. Šeit ir pirmie 9 Latvijas konstitucijas panti : 1. Latvija ir neatkariga demokratiska republika. 2. Latvijas valsts suverena vara pieder Latvijas tautai. 3. Latvijas valsts teritorijas starptautiskas ligumos noteiktas robežas sastada Vidzeme , Latgale , Kurzeme un Zemgale. 4. Valsts valoda Latvijas Republika ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svitru. 5. Saeimas sastavs no simts tautas priekšstavjiem. 6. Saeimu ievele visparigas , vienlidzigas , tiešas , aizklatas un proporcionalas velešanas. 7. Sadalot Latviju atsevišku velešanu apgabalos , Saeimas deputatu skaitu , kurš ievelams katra zina velešanu apgabala, piezimju proporcionali katra apgabala veletaju skaitam. 8. Tiesibu velet un pilntiesigiem Latvijas pilsoniem, kuri velešanu diena un sasnieguši astonpadsmit gadu vecumu. 9. Saeima var ievelet katru pilntiesigu Latvijas pilsoni, kurš velešanu pirmaja diena ir vecaks ar divdesmit vienu gadu. Latvijas regionas : Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Latviešu valoda ir darbibas vards but. Latviešu valoda ir gramatiskas dzimtes , viriešu un sieviešu dzimtes. Latviešu valoda ir gramatiskie skaitli , vienskaitlis un daudzskaitlis. Latviešu valoda ir gramatikas gadijumi , tostarp nominativs , akušativs, dativs, genitivs un instrumentals. Latviešu valoda ir subjekts + darbibas vards + objektu valoda. Latviešu valoda nav raksta. Latviešu valodā izsaka dabisko dzimti. Latviešu valoda ir infinitivs, līdzdalīgs, indikatīvs, debetīvs un imperatīvs. Šahs ir spele 2 speletajiem, kuri spele 1 pret 1, un uz vecas zemes ir starptautiska federacija, kuru Pasaules Šaha Federacija, kuru parvalda prezidents. Šahu spele ar figuram un šaha galdinu. Ir 32 gabali, bet 16 speletaji. Ši ir strategijas spele. Ir balts un melns. Ir 16 balti un 16 melni gabali. Šahs ja ir 64 kvadrati, 8 rutinas pa 8. Starp gabaliem ir bandinieks, karalis, karaliene un tornis, bandinieks var parvietoties tikai no kvadrata viena virziena. Karalis var parvietoties, virzot laukumu jebkura virziena. Karaliene var parvietoties, virzot vienu kvadratu vai vairakus jebkura virziena. Spele ir uzvara, kad speletajs notver cita speletaja karali, tas ir, speletaja karalis tiks notverts neatkarigi no ta, ko vinš dara, tas ir mats. Karalis ir vissvarigakais šaha gabals. Parbaude ir tad, kad speletaja karalim draud sagustišana. Hipermobilais ikškis Ikška gredzens Ikška gredzens + Lieli lunulas Ikška gredzens + Nagu laka Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens + Lieli kunukas Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens + Nagu laka Roku īkšku cīpslu redzamība (extensor pollicis longus) VI Manas pasaules muzika tiešām izskatas pec latviešu muzikas. Filips IV ir karalis , kurš dzivoja 46 gadus , kurš kluva par karali 17 gadu vecuma , kurš valdija 29 gadus. Filips IV bija balta krasa. Filips IV bija stingrs un bargs , un modernizeja valsti. Karalis Filips IV standartizeja merus un svarus un lika arestet templiešu bruniniekus un sadedzinat uz sarta. Filips ir vina vards , un Filips IV ir vina valdišanas vards. Karalis Filips ir 7 bernu tevs , un vinš ir zaudejis 3 , un vina viraksturo vairakas lietas. Karalis Filips IV medibu brauciena nokrita no zirga un gaja boja ši negadijuma rezultata. Filips ir gimenes otrais berns. Vinam bija milzigs augums. Mani interese udens. Mani interese kauli. Mums ir kauli. Mums ir kauli. Mums iekšpuse ir kauli. Mums organisma ir kauli. Pateicoties kauliem , mes varam staigat. Pateicoties kauliem , mes varam piecelties stavus. Pateicoties kauliem , mes varam kaut ko nemt. Pateicoties kauliem , mes varam pakert priekšmetus. Pateicoties kauliem , mes varam kaut ko formulet. Pateicoties kauliem , mums var but locitavas. Locitavas ir krustojuma zona starp kauliem. Musu kauli palidz uzturet kermena formu. Musu kauli kalpo ka atbalsta un stiprinajuma punkts muskuliem un cipslam. Musu kauli iederas viens otra. Musu kauli ir saistiti viens ar otru. Kauli var salauzt , luzums un remonts. Kauli veido organisma strukturu. Kauli lauj satvert. Kauli lauj jums staigat. Kauli lauj jums piecelties stavus. Kauli lauj locitavam. Kauli veido skeletu. Mums organisma ir kauli. Pateicoties skelets mes varam staigat. Pateicoties skelets mes varam stavet stavus. Pateicoties skelets mes varam veikt kaut ko. Pateicoties skelets mes varam pakert objektus. Skelets tiek izmantots , lai saglabatu kermena formu. Skelets veido pamatu organisma. Skelets lauj locitavam. Mums organisma ir skelets. Bez kauliem mes visi butu lengani. Bez kauliem mes nevarejam darit daudz. Kauls ir audi. Kauls ir saistaudi. Zinatne , ka petijumi kauli sauc osteologija. Skelets atkal izpaužas ka kermenis. Kauliem var but vairakas formas. Ir dažadi kauli. Ir aptuveni 23 procenti udens kaulos. Muskulos ir aptuveni 75 procenti udens. Ir aptuveni 79 procenti udens asinis. Ir approximatively 76 procenti udens smadzenes. Cilveces likis nav sveta gara templis , preteji cilveku kermenim. Cilveki nav iesniegti tiem pašiem noteikumiem , ka cilvekiem , jo tas ir sugas , kas dzivo uz Zemes , planetas piena veida. Mans merkis ir izvairities no iet lietas. Ir pretstats starp manu zemi , Judas pasauli un veco zemi. Mana pasaule ir pilna ar izturigam lietam. Lielaka dala no kermena cilveks ir izgatavots no atomiem skabekla , aptuveni 65 procenti. Ada ir cilveku kermena garakais organs. Mele ir visspecigakais cilveku kermena organs. 1. indivīds : Sofija Zlatere , blondi mati , brunas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 2 bērni 2. indivīds : Ieva , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama ikšķa cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 3. indivīds : Rahele , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 4. indivīds : Sara , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 5. indivīds : Zuzanna , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 6. indivīds : Ofelija , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , liels lunulas , VI , 1 bērns 7. indivīds : Leonora , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama īkška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 8. indivīds : Katrina , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns Indivīds 9 : Rute , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 10. indivīds : Helēna , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielās lunulas , VI , 1 bērns 11. indivīds : Jana Zlatere , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns Sofija (esmu es) un Jana ir māsas. Indivīds 12 : Jūda Zlaters , blondi mati , brūnas acis , balta ada , nav redzama ikška cīpsla , nav hipermobil īkškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 13 : Jereds Zlaters , blondi mati , brūnas acis , balta ada , nav redzama ikška cīpsla , nav hipermobil īkškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 14 : Bilha , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 15 : Zilpa , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 16 : Lea , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 17 : Debora , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobils ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 18 : Judita , blondi mati , zilas acis , balta ada , akls , redzama īkška cīpsla , hipermobils ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 19 : Zippora Zlatere , blondi mati , zilas acis , balta ada , akls , redzama īkška cīpsla , nevis hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu 19 . Individis : Filips , balta āda , ne hipermobilais īkšķis , nav gredzens uz īkšķa , BI , 1 bērns Jūda un Jereds ir Sofijas bērni (tie ir mani bērni). Bilha ir Ievas bērns. Zilpa ir Raheles bērns. Lea ir Sāras bērns. Debora ir Zuzannas bērns. Judita ir Ofēlijas bērns. Zippora ir Janas bērns. Filips ir individs , ar kuru man bija mani bērni Juda ir Jereds. Filips / Sofija. Karlis / Ofelija. Henrijs / Zuzanna. Janis / Marija. Francisks / Anna. Jana. Iedvesmu: Personiskie elementi. Dieva Valstiba. Latvija. Latvietis : Akls. Hekto. Hipermobilais roku ikškis. Roku ikška gredzens. Lielas rokas lunulos. Nav nagu lakas. VI. Juda. Augstums. Skalums. Prezidents. Cilveks. Šahs. Celulozes diacetats. Sofija Zlatere , akli , latviešu , blondi mati , brunas acis , Hipermobilais roku ikškis , roku ikška gredzens. Es dzivoju Rīga. Mans fiziskais apraksts : Nosaukums : Sofija Valsts : Latviešu Valoda : Latviešu Rakstišana : latinu alfabets Cipari : Arabu cipari Akcents : Latviešu akcents Pilsēta : Rīga Matu krasa : Blonds Acu krasa : Bruns Adas krasa : balta Ipatniba : akli Hipermobila ikški no rokas : ja Hipermobila ikški no kajam : ne Hipermobil pirkstiem rokas , saglabat ikški : ne Hipermobil pirkstiem kajam , saglabat ikški : ne Hipermobil kermena kopuma : ne Roku lunulas : loti liels Lunulas no kajam : nav Gredzeni rokas : ja Gredzeni kajas : ne Gredzeni roku ikškos : ja Redzamiba cipslu no rokam ipstas : Loti redzams Redzamiba cipslu no kajam isipedu : Ne Redzamiba citu cipslu rokas : Ne Redzamiba citu cipslu kajam : Ne Redzamiba citu cipslu kermena : Nav isti , tikai nedaudz , mazak vairak. Nagu laka pie rokas : Ne. Nagu laka pie kajam : Ne. Ausu daivas : piestiprinatas. Nodarbošanas : rakstnieks, lasitajs, šahists. Augstums: 0,02?? hektometrs. VI. Es esmu runigs , zinkarigs un spitigs. Juda ir latvietis, dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vina ir rakstniece, lasītāja un šahiste, un ir mans bērns. Jered ir latviets, dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vina ir rakstniece, lasītāja un šahiste, un ir mans bērns. Filips ir latvietis, vinš dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vinš ir indivīds, ar kuru es dzemdēju savus bērnus. Es esmu cuka , kad es est un dzert. Es bieži klist. Es esmu rupjš. Es bieži kircinat. Esmu 2 bernu mate. Man patīk ballēties. Es daudz karajos. Es bieži esmu gudrs. Es daudz grimase. Esmu ļoti tieva. Es bieži esmu nepieklajigs. Es bieži esmu kaškigs. Es esmu traks. Nosaukums : Ak , lielais Dievs Vardi : Ak , lielais Dievs , kad redzu , ka tu esi Tik skaistu krašnu dabu radijis Un dzivibai ikkatrai gaismu nesi To sava milestiba audzejis Tad liksmo sirds un sauc tev preti , Dievs Tu esi liels , tu esi liels Tad liksmo sirds un sauc tev preti , Dievs Tu esi liels , tu esi liels Kad ziedoni no miega daba raisas Un zalas birzis putnu dziesmas skan Kad visur prieks un puku smarža kaisas , Kas atnes laimi sirdi ari man Kad aicinats no želastibas tieku Un debess gaismas starus ieraugu , Tad ceribas uz dzivo Dievu lieku Un vina visspecibu atzistu Ak , lielais Dievs ir dziesma. Latvietis : Akls. Hekto. Hipermobilais roku ikškis. Roku ikška gredzens. Mazas rokas lunulos. Nav nagu lakas. VI. Juda. Augstums. Skalums. Prezidents. Cilveks. Šahs. Celulozes diacetats. I {{Citas nozīmes|saprātīgo cilvēku|Cilvēks (nozīmju atdalīšana)|cilvēks}} {{BioTakso infokaste | nosaukums = Saprātīgais cilvēks | attēls = Human.svg | att_nosaukums = [[Vīrietis|Vīrieša]] un [[sieviete]]s attēls, kas tika nosūtīts [[visums|kosmosā]]<br />''[[Pioneer 11]]'' misijā | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | dzimta = Hominidae | dzimta_lv = Cilvēkpērtiķi un cilvēks | cilts = Hominini | cilts_lv = Hominīni | ģints = Homo | ģints_lv = Cilvēki | suga = H. sapiens | suga_lv = Saprātīgais cilvēks | suga_r = Cilvēks | binomial = Homo sapiens | iedalījums = * {{TaksoSaite|H. s. sapiens|Mūsdienu saprātīgais cilvēks|Cilvēks}} * †{{TaksoSaite|H. s. idaltu|Agrākais saprātīgais cilvēks}} | kategorijas = nē }} '''Cilvēks''', precīzāk, '''saprātīgais cilvēks''' (''Homo sapiens''), ir divkājains [[primāti|primāts]], kurš ietilpst [[zīdītāji|zīdītāju]] klasē, un kam piemīt [[saprāts]] un [[apziņa]]. Cilvēks pieder pie [[hominīdi|hominīdu]] (''Hominidae'') dzimtas, [[Homo ģints|cilvēku]] (''Homo'') ģints.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Goodman M, Tagle D, Fitch D, Bailey W, Czelusniak J, Koop B, Benson P, Slightom J |title=Primate evolution at the DNA level and a classification of hominoids |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-molecular-evolution_1990-03_30_3/page/260 |journal=J Mol Evol |volume = 30 |issue=3 |pages=260 — 6 |year=1990 |id={{PMID|2109087}}}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |title=Hominidae Classification |work=Animal Diversity Web @ UMich |url=http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/classification/Hominidae.html |accessdate=2008-03-23}}</ref> Mūsdienās vienīgā sastopamā ''H. sapiens'' [[pasuga]] ir ''H. sapiens sapiens''. [[Neandertālieši]] (''Homo sapiens neanderthaliensis'') izzuda pirms apmēram 30 000 gadu. Ģenētiskas norādes uz vairoties spējīgu pēcnācēju radīšanas iespēju starp abām pasugām liecina, ka tās pieder pie vienas sugas. [[Latīņu valoda]]s vārds ''sapiens'' nozīmē "saprātīgs", kas pamatā norāda uz cilvēka spēju [[domāšana|domāt]]. Cilvēkiem ir augsti attīstītas [[smadzenes]], kas tiem dod iespēju abstrakti domāt, lietot valodu, apzināties savu [[introspekcija|esamību]], kā arī veidot kompleksu [[kultūra|kultūru]] un izmantot to, lai pielāgotos apkārtējai videi. Cilvēku pārvietošanās uz divām kājām savienojumā ar veiklām piecpirkstu rokām un attīstītām smadzenēm dod tiem iespēju izgatavot un izmantot sarežģītas ierīces, kuru plašā izmantošana atšķir cilvēkus no citām sugām. Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kuras savā starpā sacenšas vai sadarbojas. Atsevišķām cilvēku grupām parasti ir vienoti uzskati, [[mīts|mīti]], [[rituāls|rituāli]], vērtības, [[sociālās normas]], kas kopumā veido šo grupu [[kultūra|kultūru]]. Viena no kultūras sastāvdaļām ir [[reliģija]]. Reliģijās kā nozīmīgu cilvēka daļu parasti postulē [[dvēsele|dvēseli]], kas parasti tiek uzskatīta par nemirstīgu arī pēc cilvēka fiziskās [[nāve]]s. Cilvēku ar dvēseles, [[sirdsapziņa]]s u.c. palīdzību raksturo arī daudzi [[filozofija]]s virzieni. ''Homo sapiens'' pasugas ''Homo sapiens sapiens'' [[gēns|gēni]] ir par gandrīz 99% identiski [[šimpanze]]s gēniem.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Pollard, Katherine S. |title=What Makes us Human? |journal=Scientific American |issue=May |year=2009}}</ref> Atšķirība starp cilvēka un šimpanzes gēniem ir aptuveni 10 reižu mazāka nekā atšķirība starp [[žurka]]s un [[peles]] gēniem. == Terminoloģija == Vārdu "cilvēki" parasti lieto, lai apzīmētu jebkuru specifisku cilvēku grupu. Kad runa ir par cilvēku grupu, kam piemīt kopīgas [[etnoss|etniskas]], kulturālas vai [[nācija|nacionālas]] iezīmes, lieto vārdu "[[tauta]]". Vārdu "cilvēks" atkarībā no situācijas lieto, lai apzīmētu visu cilvēku sugu vai arī atsevišķu tās indivīdu. Lai apzīmētu vienu indivīdu, lieto arī vārdu "[[persona]]" (latviešu valodā šo vārdu biežāk lieto formālajā leksikā, sevišķi juridiskos dokumentos). Vīriešu dzimuma bērnus sauc par zēniem, bet sieviešu — par meitenēm. == Dzīves cikls == [[Attēls:Tubal Pregnancy with embryo.jpg|thumb|upright|10&nbsp;mm liels, 5 nedēļas vecs cilvēka [[embrijs]]]] Cilvēka [[bioloģiskais dzīves cikls|dzīves cikls]] ir līdzīgs kā citiem zīdītājiem, kuriem ir [[placenta]]. Cilvēki ir [[dzīvdzemdētājs|dzīvdzemdētāji]]. Par cilvēka ķermeņa aizsākumu var uzskatīt apaugļotu [[olšūna|olšūnu]] jeb [[zigota|zigotu]]. Zigota parasti izveidojas, kad [[dzimumakts|dzimumakta]] rezultātā sievietes ķermenī savienojas [[spermatozoīds]] un olšūna. Tomēr mūsdienās reizēm tiek izmantota arī [[ārpusdzemdes apaugļošana]]. Sievietes [[dzemde|dzemdē]] zigota sāk dalīties, ar laiku pārtop par [[embrijs|embriju]], kas trīsdesmit astoņu nedēļu laikā attīstās par [[cilvēka auglis|cilvēka augli]]. [[dzemdības|Dzemdību]] laikā auglis tiek izgrūsts no mātes ķermeņa un pirmo reizi sāk patstāvīgi elpot. Kopš šī mirkļa vairums sabiedrību atzīst jaundzimušo par [[persona|personu]], kuru pilnā mērā aizsargā [[likums]]. Tomēr dažās sabiedrībās personas tiesības tiek attiecinātas arī uz cilvēka augli vai pat zigotu. Salīdzinājumā ar citām sugām cilvēka dzemdības ir relatīvi sarežģītas. Nereti dzemdību process ilgst 24 vai vairāk stundas, un tā laikā var tikt ievainota gan māte, gan bērns. Pastāv risks, ka dzemdībās var mirt māte vai bērns, vai abi. Mātes un jaundzimušā mirstības līmenis tiek uzskatīts par vienu no sabiedrības labklājības rādītājiem. 20. gadsimta laikā daudzās sabiedrībās veiksmīgu dzemdību skaits ir ievērojami pieaudzis, pateicoties medicīnas sasniegumiem. Tomēr paša dzemdību procesa medicīniskošana saskaņā ar dažām teorijām tiek kritizēta, uzsverot [[dabīgas dzemdības|dzemdību dabīgo]] un normālo raksturu. [[jaundzimušais|Jaundzimušie]] pēc 9 mēnešu [[iznēsāšana]]s perioda parasti sver 3—4 kilogramus un ir 50—60 centimetrus gari. Piedzimšanas mirklī tie ir izteikti bezpalīdzīgi, bet turpina augt un attīstīties vairākus gadus, sasniedzot dzimumbriedumu apmēram 12—15 gadu vecumā. Zēni turpina augt arī pēc šī vecuma, sasniedzot lielāko [[cilvēka augums|auguma]] garumu apmēram 18 gadu vecumā. Cilvēka dzīves ciklu var nosacīti iedalīt vairākos posmos: [[bērnība]], pusaudža vecums, briedums un vecums. Katru no šiem posmiem analītisku iemeslu dēļ nereti iedala vēl sīkāk. Šo posmu garums un it sevišķi brieduma un vecuma ilgums nav fiksēts. Sagaidāmā dzīves ilguma ziņā starp sabiedrībām pastāv ievērojamas atšķirības. Sagaidāmais dzīves ilgums dzimšanas brīdī Amerikas Savienotajās Valstīs 2006. gadā ir 77,6 gadi,<ref>[http://www.cdc.gov/nchs/fastats/lifexpec.htm Life expectancy in the U.S.], National Center for Health Statistics, Centers for Disease Control and Prevention, December 8, 2004, lapa pārbaudīta [[13. aprīlis]], [[2005. gads|2005]].</ref> Singapūrā — 84,29 gadi sievietēm, bet 78,96 gadi vīriešiem. Tai pašā laikā Botsvānā, galvenokārt AIDS izplatības dēļ, sagaidāmais dzīves ilgums ir tikai 30,99 gadi vīriešiem un 30,53 gadi sievietēm. Saskaņā ar ANO datiem<ref>[http://www.un.org/ageing/note5713.doc.htm U.N. Statistics on Population Ageing], United Nations press release, February 28, 2002, Lapa pārbaudīta [[13. aprīlis]], [[2005. gads|2005]].</ref> 2002. gadā pasaulē bija 210 000 cilvēku, kuru vecums pārsniedz 100 gadus. Patlaban maksimālais cilvēka dzīves ilgums ir apmēram 120 gadi, un ir paredzams, ka tas ar laiku pieaugs. Visā pasaulē uz katrām 100 sievietēm, kuru vecums ir pāri 60 gadiem, ir 81 tāda paša vecuma vīrietis un starp visvecākajiem uz katrām 100 sievietēm ir 53 vīrieši. Nepastāv vienots uzskats par to, sākot ar kuru mirkli dzīves ciklā iespējams jau runāt par pilntiesīgu personu, kā arī par to, vai persona eksistē pirms apaugļošanās vai pēc nāves. Cilvēku sabiedrībām ir raksturīgas bēru ceremonijas, kas bieži vien ir saistītas ar uzskatiem par dzīvi pēc nāves un/vai personas nemirstību. == Klasifikācija un evolūcija == {{Pamatraksts|Cilvēka evolūcija}} [[Attēls:World map of prehistoric human migrations.jpg|thumb|400px|Pasaules karte, kuras centrā ir [[Ziemeļpols]] un kurā attēlota cilvēku pārvietošanās. [[Āfrika]], no kuras sākās migrācija, ir augšā kreisajā pusē, [[Dienvidamerika]] — vistālāk pa labi. Ar zilo, adataino līniju atzīmēts reģions, ko pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] laikā klāja [[ledus]] vai [[tundra]]. Skaitļi apzīmē gadu tūkstošus pirms šodienas. Ar burtiem apzīmētas mitohondriālās [[DNS]] [[haplogrupa]]s, piemēram: * Dienvideiropas: J, K * Ziemeļeiropas: H, T, U, V, X * Tuvo Austrumu: J, N * Āfrikas: L, L1, L2, L3 * Āzijas: A, B, C, D, E, F, G (piezīme: M sastāv no C, D, E un G) * Amerikas indiāņu: A, B, C, D, dažkārt — X]] Bioloģiski cilvēkus definē kā ''Homo sapiens'' sugas [[hominīdi|hominīdus]]. Vienīgā pastāvošā ''Homo sapiens'' pasuga ir ''Homo sapiens sapiens''. Pēc [[DNS]] analīzēm pie cilvēku sugai līdzīgām sugām pieder [[šimpanze]]s un [[gorilla]]s, arī [[orangutani]]. Lēš, ka cilvēku radurakstu līnija no šimpanžu līnijas atdalījās pirms aptuveni pieciem miljoniem gadu, no gorillu — pirms aptuveni astoņiem miljoniem. 2001. gadā Čadā tomēr tika atrasts [[galvaskauss]], kas, iespējams, liecina par agrāku cilvēku un cilvēkveidīgo pērtiķu līnijas sadalīšanos. Pastāv divas nopietnas teorijas par mūsdienu cilvēku [[evolūcija|evolūciju]]. "Vienas izcelsmes hipotēzē" apgalvots, ka mūsdienu cilvēks attīstījās [[Āfrika|Āfrikā]] un vēlāk aizstāja hominīdus citās pasaules daļās. "Multireģonālā hipotēze" savukārt vēstī, ka mūsdienu cilvēks vismaz daļēji radās no savstarpēji neatkarīgām hominīdu grupām. Pastāv arī teorija, kas apvieno šīs divas hipotēzes. Tajā apgalvots, ka mūsdienu cilvēks pamatā ir Āfrikas izcelsmes, taču dažādās sabiedrībās notikusi sajaukšanās ar citām hominīdu grupām un to asimilācija. Cilvēku evolūciju raksturo vairākas svarīgas iezīmes: * smadzeņu dobuma un pašu smadzeņu izplešanās (Cilvēku smadzenes ir vairāk nekā divreiz lielākas par šimpanžu vai gorillu smadzenēm. Antropologi uzskata, ka smadzeņu struktūras reorganizācija ir svarīgāka par to izplešanos.); * acu [[cilvēka zobi|zobu]] samazināšanās; * pārvietošanās uz divām ekstremitātēm; * [[balsene]]s noslīdēšana, kas dara iespējamu [[runa|runu]]. 20. gadsimta 90. gadu vidū cilvēku [[mitohondrālā DNS|mitohondriālās DNS]] variācijas sāka uzskatīt par vērtīgu avotu cilvēka "ciltskoka" rekonstruēšanai. Attiecīgo analīžu rezultātā uzskata, ka mūsdienu cilvēka senči attīstījušies Āfrikā pirms vairāk nekā 150 000 gadiem un ka mūsdienu cilvēks sāka migrāciju no Āfrikas pirms mazāk nekā 100 000 gadiem. [[Austrālija|Austrāliju]] kolonizēja pirms aptuveni 70 000 gadu, [[Eiropa|Eiropu]] — pirms 40 000 ar diviem vēlākiem migrācijas uzplūdiem pirms 22 000 un 9 000 gadiem, Amerikas — pirms 30 000 gadiem ar vēlāku migrācijas uzplūdu pāri [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] pirms 15 000 gadu. Vairāku [[reliģija|reliģiju]] pārstāvji nepiekrīt [[evolūcija|evolūcijas teorijai]]: skat. [[Kreacionisms]]. == Seksualitāte == Cilvēka seksualitāte ne tikai nodrošina [[Vairošanās|vairošanos]], bet arī pilda nozīmīgas sociālas funkcijas, radot fizisku tuvību, saites un [[hierarhija|hierarhiju]] indivīdu vidū. Seksuālu iekāri cilvēks piedzīvo kā fizisku tieksmi, ko bieži pavada spēcīgas emocijas — gan pozitīvas (kā [[mīlestība]] vai [[ekstāze]]), gan negatīvas (kā [[greizsirdība]]). Bieži vien tiek uzskatīts, ka cilvēka seksualitāte lielā mērā balstās bioloģiskos mehānismos un tāpēc seksuālo dziņu apspiešana neizbēgami noved pie dažādām psiholoģiskām un fizioloģiskām problēmām. Tomēr seksualitātes līmenis un izpausmes dažādās sabiedrībās ievērojami atšķiras, tādējādi norādot uz ārkārtīgi lielo kultūras ietekmi uz seksualitāti. Tā, piemēram, antropologs Karls Haiders (''Karl Heider'') apraksta Jaungvinejā dzīvojošo dani sabiedrību. Tajā ne tikai pastāv sociālas normas, kas nosaka ilgstošus atturības periodus (līdz pieciem gadiem), bet arī nav novērojamas nekādas pazīmes, ka atturēšanās no seksa izraisītu jebkādas psiholoģiskas vai fizioloģiskas sekas.<ref>Heider, Karl, G. ‘Dani Sexuality: a Low Energy System’. MAN (N.S.) 11, 188-201</ref> Cilvēku seksuālā izturēšanās ir daudz sarežģītāka nekā dzīvniekiem. Ar seksuālo dzīvi saistītās izvēles parasti ir saistītas ar attiecīgā laika un vietas kultūras normām — gan attiecībā uz dzimumdzīves uzsākšanas vecumu, gan partneru izvēli, dzimumu un skaitu, gan dzimumdzīves formām. Ar seksualitāti daļēji ir saistītas [[laulības]]. Lielākā daļa kultūru atzīst [[poligāmija|poligāmiju]] kā institucionalizētu kopdzīves formu. Saskaņā ar Džordža P. Mērdoka (''George P. Murdock'') izveidoto Etnogrāfisko atlasu no 1231 mūsdienu sabiedrības (1960.—1980. gada dati) 186 var uzskatīt par galvenokārt monogāmām, 453 par tādām, kur reizēm tiek piekopta [[poligīnija]], bet 588 sabiedrībās [[poligīnija]] ir plaši izplatīta. Četrās sabiedrībās tiek novērota [[poliandrija]]. == Ķermenis == {{pamatraksts|Cilvēka ķermenis}} Cilvēka ķermeņa izskatam ir ļoti liela nozīme [[kultūra|kultūrā]]. Visās cilvēku sabiedrībās novērojama rotāšanās ar [[rotaslietas|rotaslietām]], [[apģērbs|apģērbu]], [[tetovējums|tetovējumiem]], [[kosmētika|kosmētiku]] un citiem paņēmieniem. Svarīgs ir arī [[mati|matu sakārtojums]] un [[mati|krāsa]]. Indivīda vizuālais novērtējums var nopietni ietekmēt viņa dzīvi. == Pārtikas un šķidruma uzņemšana == Liela nozīme cilvēku dzīvē ir arī regulārai [[pārtika]]s un [[ūdens]] uzņemšanai. Tāpat kā citiem dzīviem organismiem ilgstoša pārtikas neuzņemšana noved pie [[izsalkums|izsalkuma]] un [[bads|bada]], savukārt ūdens neuzņemšana — pie [[slāpes|slāpēm]] un [[atūdeņošanās]]. Gan bads, gan atūdeņošanās var izraisīt [[nāve|nāvi]]. Cilvēks bez pārtikas spēj izdzīvot vairāk nekā divus mēnešus, bet bez ūdens — tikai aptuveni 14 dienas. Uz ēšanas un dzeršanas īpašo vietu cilvēku sabiedrībās norāda detalizētie un ļoti dažādie noteikumi attiecībā uz ēdiena sagatavošanu, lietām, ko atļauts ēst vai dzert, bet ko — aizliegts, kā arī par veidu, kā un kādās situācijās sagatavotais ēdiens vai dzēriens būtu jālieto. Pieaugušajam diennaktī nepieciešams vidēji ap 7—8 stundām miega, bērnam — 9—10 stundas. Vecāki cilvēki parasti guļ 6—7 stundas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=391152:no-kurienes-esam-atnkui&catid=275:atkljumi&Itemid=471%20class= Cilvēka rašanās pamatā - ļoti aktīvi gēni vai maitu ēšana?] * [https://www.youtube.com/watch?v=DZv8VyIQ7YU American Museum of Natural History: Seven Million Years of Human Evolution] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēks| ]] 3enh4v4vwmmyfkszrb12dfc07dvrt8a 4300748 4300745 2025-06-27T14:29:05Z Treisijs 347 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291|2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Treisijs 4299644 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|saprātīgo cilvēku|Cilvēks (nozīmju atdalīšana)|cilvēks}} {{BioTakso infokaste | nosaukums = Saprātīgais cilvēks | attēls = Human.svg | att_nosaukums = [[Vīrietis|Vīrieša]] un [[sieviete]]s attēls, kas tika nosūtīts [[visums|kosmosā]]<br />''[[Pioneer 11]]'' misijā | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | valsts_r = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | dzimta = Hominidae | dzimta_lv = Cilvēkpērtiķi un cilvēks | cilts = Hominini | cilts_lv = Hominīni | ģints = Homo | ģints_lv = Cilvēki | suga = H. sapiens | suga_lv = Saprātīgais cilvēks | suga_r = Cilvēks | binomial = Homo sapiens | iedalījums = * {{TaksoSaite|H. s. sapiens|Mūsdienu saprātīgais cilvēks|Cilvēks}} * †{{TaksoSaite|H. s. idaltu|Agrākais saprātīgais cilvēks}} | kategorijas = nē }} '''Cilvēks''', precīzāk, '''saprātīgais cilvēks''' (''Homo sapiens''), ir divkājains [[primāti|primāts]], kurš ietilpst [[zīdītāji|zīdītāju]] klasē, un kam piemīt [[saprāts]] un [[apziņa]]. Cilvēks pieder pie [[hominīdi|hominīdu]] (''Hominidae'') dzimtas, [[Homo ģints|cilvēku]] (''Homo'') ģints.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Goodman M, Tagle D, Fitch D, Bailey W, Czelusniak J, Koop B, Benson P, Slightom J |title=Primate evolution at the DNA level and a classification of hominoids |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-molecular-evolution_1990-03_30_3/page/260 |journal=J Mol Evol |volume = 30 |issue=3 |pages=260 — 6 |year=1990 |id={{PMID|2109087}}}}</ref><ref>{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |title=Hominidae Classification |work=Animal Diversity Web @ UMich |url=http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/classification/Hominidae.html |accessdate=2008-03-23}}</ref> Mūsdienās vienīgā sastopamā ''H. sapiens'' [[pasuga]] ir ''H. sapiens sapiens''. [[Neandertālieši]] (''Homo sapiens neanderthaliensis'') izzuda pirms apmēram 30 000 gadu. Ģenētiskas norādes uz vairoties spējīgu pēcnācēju radīšanas iespēju starp abām pasugām liecina, ka tās pieder pie vienas sugas. [[Latīņu valoda]]s vārds ''sapiens'' nozīmē "saprātīgs", kas pamatā norāda uz cilvēka spēju [[domāšana|domāt]]. Cilvēkiem ir augsti attīstītas [[smadzenes]], kas tiem dod iespēju abstrakti domāt, lietot valodu, apzināties savu [[introspekcija|esamību]], kā arī veidot kompleksu [[kultūra|kultūru]] un izmantot to, lai pielāgotos apkārtējai videi. Cilvēku pārvietošanās uz divām kājām savienojumā ar veiklām piecpirkstu rokām un attīstītām smadzenēm dod tiem iespēju izgatavot un izmantot sarežģītas ierīces, kuru plašā izmantošana atšķir cilvēkus no citām sugām. Cilvēks ir sociāla būtne. Cilvēki rada kompleksas sociālas struktūras, kas sastāv no atsevišķām grupām, kuras savā starpā sacenšas vai sadarbojas. Atsevišķām cilvēku grupām parasti ir vienoti uzskati, [[mīts|mīti]], [[rituāls|rituāli]], vērtības, [[sociālās normas]], kas kopumā veido šo grupu [[kultūra|kultūru]]. Viena no kultūras sastāvdaļām ir [[reliģija]]. Reliģijās kā nozīmīgu cilvēka daļu parasti postulē [[dvēsele|dvēseli]], kas parasti tiek uzskatīta par nemirstīgu arī pēc cilvēka fiziskās [[nāve]]s. Cilvēku ar dvēseles, [[sirdsapziņa]]s u.c. palīdzību raksturo arī daudzi [[filozofija]]s virzieni. ''Homo sapiens'' pasugas ''Homo sapiens sapiens'' [[gēns|gēni]] ir par gandrīz 99% identiski [[šimpanze]]s gēniem.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Pollard, Katherine S. |title=What Makes us Human? |journal=Scientific American |issue=May |year=2009}}</ref> Atšķirība starp cilvēka un šimpanzes gēniem ir aptuveni 10 reižu mazāka nekā atšķirība starp [[žurka]]s un [[peles]] gēniem. == Terminoloģija == Vārdu "cilvēki" parasti lieto, lai apzīmētu jebkuru specifisku cilvēku grupu. Kad runa ir par cilvēku grupu, kam piemīt kopīgas [[etnoss|etniskas]], kulturālas vai [[nācija|nacionālas]] iezīmes, lieto vārdu "[[tauta]]". Vārdu "cilvēks" atkarībā no situācijas lieto, lai apzīmētu visu cilvēku sugu vai arī atsevišķu tās indivīdu. Lai apzīmētu vienu indivīdu, lieto arī vārdu "[[persona]]" (latviešu valodā šo vārdu biežāk lieto formālajā leksikā, sevišķi juridiskos dokumentos). Vīriešu dzimuma bērnus sauc par zēniem, bet sieviešu — par meitenēm. == Dzīves cikls == [[Attēls:Tubal Pregnancy with embryo.jpg|thumb|upright|10&nbsp;mm liels, 5 nedēļas vecs cilvēka [[embrijs]]]] Cilvēka [[bioloģiskais dzīves cikls|dzīves cikls]] ir līdzīgs kā citiem zīdītājiem, kuriem ir [[placenta]]. Cilvēki ir [[dzīvdzemdētājs|dzīvdzemdētāji]]. Par cilvēka ķermeņa aizsākumu var uzskatīt apaugļotu [[olšūna|olšūnu]] jeb [[zigota|zigotu]]. Zigota parasti izveidojas, kad [[dzimumakts|dzimumakta]] rezultātā sievietes ķermenī savienojas [[spermatozoīds]] un olšūna. Tomēr mūsdienās reizēm tiek izmantota arī [[ārpusdzemdes apaugļošana]]. Sievietes [[dzemde|dzemdē]] zigota sāk dalīties, ar laiku pārtop par [[embrijs|embriju]], kas trīsdesmit astoņu nedēļu laikā attīstās par [[cilvēka auglis|cilvēka augli]]. [[dzemdības|Dzemdību]] laikā auglis tiek izgrūsts no mātes ķermeņa un pirmo reizi sāk patstāvīgi elpot. Kopš šī mirkļa vairums sabiedrību atzīst jaundzimušo par [[persona|personu]], kuru pilnā mērā aizsargā [[likums]]. Tomēr dažās sabiedrībās personas tiesības tiek attiecinātas arī uz cilvēka augli vai pat zigotu. Salīdzinājumā ar citām sugām cilvēka dzemdības ir relatīvi sarežģītas. Nereti dzemdību process ilgst 24 vai vairāk stundas, un tā laikā var tikt ievainota gan māte, gan bērns. Pastāv risks, ka dzemdībās var mirt māte vai bērns, vai abi. Mātes un jaundzimušā mirstības līmenis tiek uzskatīts par vienu no sabiedrības labklājības rādītājiem. 20. gadsimta laikā daudzās sabiedrībās veiksmīgu dzemdību skaits ir ievērojami pieaudzis, pateicoties medicīnas sasniegumiem. Tomēr paša dzemdību procesa medicīniskošana saskaņā ar dažām teorijām tiek kritizēta, uzsverot [[dabīgas dzemdības|dzemdību dabīgo]] un normālo raksturu. [[jaundzimušais|Jaundzimušie]] pēc 9 mēnešu [[iznēsāšana]]s perioda parasti sver 3—4 kilogramus un ir 50—60 centimetrus gari. Piedzimšanas mirklī tie ir izteikti bezpalīdzīgi, bet turpina augt un attīstīties vairākus gadus, sasniedzot dzimumbriedumu apmēram 12—15 gadu vecumā. Zēni turpina augt arī pēc šī vecuma, sasniedzot lielāko [[cilvēka augums|auguma]] garumu apmēram 18 gadu vecumā. Cilvēka dzīves ciklu var nosacīti iedalīt vairākos posmos: [[bērnība]], pusaudža vecums, briedums un vecums. Katru no šiem posmiem analītisku iemeslu dēļ nereti iedala vēl sīkāk. Šo posmu garums un it sevišķi brieduma un vecuma ilgums nav fiksēts. Sagaidāmā dzīves ilguma ziņā starp sabiedrībām pastāv ievērojamas atšķirības. Sagaidāmais dzīves ilgums dzimšanas brīdī Amerikas Savienotajās Valstīs 2006. gadā ir 77,6 gadi,<ref>[http://www.cdc.gov/nchs/fastats/lifexpec.htm Life expectancy in the U.S.], National Center for Health Statistics, Centers for Disease Control and Prevention, December 8, 2004, lapa pārbaudīta [[13. aprīlis]], [[2005. gads|2005]].</ref> Singapūrā — 84,29 gadi sievietēm, bet 78,96 gadi vīriešiem. Tai pašā laikā Botsvānā, galvenokārt AIDS izplatības dēļ, sagaidāmais dzīves ilgums ir tikai 30,99 gadi vīriešiem un 30,53 gadi sievietēm. Saskaņā ar ANO datiem<ref>[http://www.un.org/ageing/note5713.doc.htm U.N. Statistics on Population Ageing], United Nations press release, February 28, 2002, Lapa pārbaudīta [[13. aprīlis]], [[2005. gads|2005]].</ref> 2002. gadā pasaulē bija 210 000 cilvēku, kuru vecums pārsniedz 100 gadus. Patlaban maksimālais cilvēka dzīves ilgums ir apmēram 120 gadi, un ir paredzams, ka tas ar laiku pieaugs. Visā pasaulē uz katrām 100 sievietēm, kuru vecums ir pāri 60 gadiem, ir 81 tāda paša vecuma vīrietis un starp visvecākajiem uz katrām 100 sievietēm ir 53 vīrieši. Nepastāv vienots uzskats par to, sākot ar kuru mirkli dzīves ciklā iespējams jau runāt par pilntiesīgu personu, kā arī par to, vai persona eksistē pirms apaugļošanās vai pēc nāves. Cilvēku sabiedrībām ir raksturīgas bēru ceremonijas, kas bieži vien ir saistītas ar uzskatiem par dzīvi pēc nāves un/vai personas nemirstību. == Klasifikācija un evolūcija == {{Pamatraksts|Cilvēka evolūcija}} [[Attēls:World map of prehistoric human migrations.jpg|thumb|400px|Pasaules karte, kuras centrā ir [[Ziemeļpols]] un kurā attēlota cilvēku pārvietošanās. [[Āfrika]], no kuras sākās migrācija, ir augšā kreisajā pusē, [[Dienvidamerika]] — vistālāk pa labi. Ar zilo, adataino līniju atzīmēts reģions, ko pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] laikā klāja [[ledus]] vai [[tundra]]. Skaitļi apzīmē gadu tūkstošus pirms šodienas. Ar burtiem apzīmētas mitohondriālās [[DNS]] [[haplogrupa]]s, piemēram: * Dienvideiropas: J, K * Ziemeļeiropas: H, T, U, V, X * Tuvo Austrumu: J, N * Āfrikas: L, L1, L2, L3 * Āzijas: A, B, C, D, E, F, G (piezīme: M sastāv no C, D, E un G) * Amerikas indiāņu: A, B, C, D, dažkārt — X]] Bioloģiski cilvēkus definē kā ''Homo sapiens'' sugas [[hominīdi|hominīdus]]. Vienīgā pastāvošā ''Homo sapiens'' pasuga ir ''Homo sapiens sapiens''. Pēc [[DNS]] analīzēm pie cilvēku sugai līdzīgām sugām pieder [[šimpanze]]s un [[gorilla]]s, arī [[orangutani]]. Lēš, ka cilvēku radurakstu līnija no šimpanžu līnijas atdalījās pirms aptuveni pieciem miljoniem gadu, no gorillu — pirms aptuveni astoņiem miljoniem. 2001. gadā Čadā tomēr tika atrasts [[galvaskauss]], kas, iespējams, liecina par agrāku cilvēku un cilvēkveidīgo pērtiķu līnijas sadalīšanos. Pastāv divas nopietnas teorijas par mūsdienu cilvēku [[evolūcija|evolūciju]]. "Vienas izcelsmes hipotēzē" apgalvots, ka mūsdienu cilvēks attīstījās [[Āfrika|Āfrikā]] un vēlāk aizstāja hominīdus citās pasaules daļās. "Multireģonālā hipotēze" savukārt vēstī, ka mūsdienu cilvēks vismaz daļēji radās no savstarpēji neatkarīgām hominīdu grupām. Pastāv arī teorija, kas apvieno šīs divas hipotēzes. Tajā apgalvots, ka mūsdienu cilvēks pamatā ir Āfrikas izcelsmes, taču dažādās sabiedrībās notikusi sajaukšanās ar citām hominīdu grupām un to asimilācija. Cilvēku evolūciju raksturo vairākas svarīgas iezīmes: * smadzeņu dobuma un pašu smadzeņu izplešanās (Cilvēku smadzenes ir vairāk nekā divreiz lielākas par šimpanžu vai gorillu smadzenēm. Antropologi uzskata, ka smadzeņu struktūras reorganizācija ir svarīgāka par to izplešanos.); * acu [[cilvēka zobi|zobu]] samazināšanās; * pārvietošanās uz divām ekstremitātēm; * [[balsene]]s noslīdēšana, kas dara iespējamu [[runa|runu]]. 20. gadsimta 90. gadu vidū cilvēku [[mitohondrālā DNS|mitohondriālās DNS]] variācijas sāka uzskatīt par vērtīgu avotu cilvēka "ciltskoka" rekonstruēšanai. Attiecīgo analīžu rezultātā uzskata, ka mūsdienu cilvēka senči attīstījušies Āfrikā pirms vairāk nekā 150 000 gadiem un ka mūsdienu cilvēks sāka migrāciju no Āfrikas pirms mazāk nekā 100 000 gadiem. [[Austrālija|Austrāliju]] kolonizēja pirms aptuveni 70 000 gadu, [[Eiropa|Eiropu]] — pirms 40 000 ar diviem vēlākiem migrācijas uzplūdiem pirms 22 000 un 9 000 gadiem, Amerikas — pirms 30 000 gadiem ar vēlāku migrācijas uzplūdu pāri [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] pirms 15 000 gadu. Vairāku [[reliģija|reliģiju]] pārstāvji nepiekrīt [[evolūcija|evolūcijas teorijai]]: skat. [[Kreacionisms]]. == Seksualitāte == Cilvēka seksualitāte ne tikai nodrošina [[Vairošanās|vairošanos]], bet arī pilda nozīmīgas sociālas funkcijas, radot fizisku tuvību, saites un [[hierarhija|hierarhiju]] indivīdu vidū. Seksuālu iekāri cilvēks piedzīvo kā fizisku tieksmi, ko bieži pavada spēcīgas emocijas — gan pozitīvas (kā [[mīlestība]] vai [[ekstāze]]), gan negatīvas (kā [[greizsirdība]]). Bieži vien tiek uzskatīts, ka cilvēka seksualitāte lielā mērā balstās bioloģiskos mehānismos un tāpēc seksuālo dziņu apspiešana neizbēgami noved pie dažādām psiholoģiskām un fizioloģiskām problēmām. Tomēr seksualitātes līmenis un izpausmes dažādās sabiedrībās ievērojami atšķiras, tādējādi norādot uz ārkārtīgi lielo kultūras ietekmi uz seksualitāti. Tā, piemēram, antropologs Karls Haiders (''Karl Heider'') apraksta Jaungvinejā dzīvojošo dani sabiedrību. Tajā ne tikai pastāv sociālas normas, kas nosaka ilgstošus atturības periodus (līdz pieciem gadiem), bet arī nav novērojamas nekādas pazīmes, ka atturēšanās no seksa izraisītu jebkādas psiholoģiskas vai fizioloģiskas sekas.<ref>Heider, Karl, G. ‘Dani Sexuality: a Low Energy System’. MAN (N.S.) 11, 188-201</ref> Cilvēku seksuālā izturēšanās ir daudz sarežģītāka nekā dzīvniekiem. Ar seksuālo dzīvi saistītās izvēles parasti ir saistītas ar attiecīgā laika un vietas kultūras normām — gan attiecībā uz dzimumdzīves uzsākšanas vecumu, gan partneru izvēli, dzimumu un skaitu, gan dzimumdzīves formām. Ar seksualitāti daļēji ir saistītas [[laulības]]. Lielākā daļa kultūru atzīst [[poligāmija|poligāmiju]] kā institucionalizētu kopdzīves formu. Saskaņā ar Džordža P. Mērdoka (''George P. Murdock'') izveidoto Etnogrāfisko atlasu no 1231 mūsdienu sabiedrības (1960.—1980. gada dati) 186 var uzskatīt par galvenokārt monogāmām, 453 par tādām, kur reizēm tiek piekopta [[poligīnija]], bet 588 sabiedrībās [[poligīnija]] ir plaši izplatīta. Četrās sabiedrībās tiek novērota [[poliandrija]]. == Ķermenis == {{pamatraksts|Cilvēka ķermenis}} Cilvēka ķermeņa izskatam ir ļoti liela nozīme [[kultūra|kultūrā]]. Visās cilvēku sabiedrībās novērojama rotāšanās ar [[rotaslietas|rotaslietām]], [[apģērbs|apģērbu]], [[tetovējums|tetovējumiem]], [[kosmētika|kosmētiku]] un citiem paņēmieniem. Svarīgs ir arī [[mati|matu sakārtojums]] un [[mati|krāsa]]. Indivīda vizuālais novērtējums var nopietni ietekmēt viņa dzīvi. == Pārtikas un šķidruma uzņemšana == Liela nozīme cilvēku dzīvē ir arī regulārai [[pārtika]]s un [[ūdens]] uzņemšanai. Tāpat kā citiem dzīviem organismiem ilgstoša pārtikas neuzņemšana noved pie [[izsalkums|izsalkuma]] un [[bads|bada]], savukārt ūdens neuzņemšana — pie [[slāpes|slāpēm]] un [[atūdeņošanās]]. Gan bads, gan atūdeņošanās var izraisīt [[nāve|nāvi]]. Cilvēks bez pārtikas spēj izdzīvot vairāk nekā divus mēnešus, bet bez ūdens — tikai aptuveni 14 dienas. Uz ēšanas un dzeršanas īpašo vietu cilvēku sabiedrībās norāda detalizētie un ļoti dažādie noteikumi attiecībā uz ēdiena sagatavošanu, lietām, ko atļauts ēst vai dzert, bet ko — aizliegts, kā arī par veidu, kā un kādās situācijās sagatavotais ēdiens vai dzēriens būtu jālieto. Pieaugušajam diennaktī nepieciešams vidēji ap 7—8 stundām miega, bērnam — 9—10 stundas. Vecāki cilvēki parasti guļ 6—7 stundas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=391152:no-kurienes-esam-atnkui&catid=275:atkljumi&Itemid=471%20class= Cilvēka rašanās pamatā - ļoti aktīvi gēni vai maitu ēšana?] * [https://www.youtube.com/watch?v=DZv8VyIQ7YU American Museum of Natural History: Seven Million Years of Human Evolution] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēks| ]] 5gdbur5awrxcnq3wtsjml0n87xla4ue 0 1463 4301040 4297455 2025-06-28T11:17:25Z Egilus 27634 4301040 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{lang|rw|''Repubulika y'u Rwanda''}}<br />{{lang|fr|''République du Rwanda''}}<br />{{lang|en|''Republic of Rwanda''}} | pilnais_valsts_nosaukums = Ruandas Republika | valsts_nosaukums = Rwanda | karoga_nosaukums = Ruandas karogs | karoga_attēls = Flag_of_Rwanda.svg | ģerboņa_nosaukums = Ruandas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Rwanda.svg | valsts_moto = ''Ubumwe, Umurimo, Gukunda Igihugu''<br />"Vienotība, darbs, patriotisms" | kartes_attēls = Location_Rwanda_AU_Africa.svg | valsts_himna = "{{lang|rw|''[[Rwanda nziza]]''}}" | valsts_valodas = [[kiņaruanda]]<br />[[franču valoda]]<br />[[angļu valoda]]<!--http://www.gov.rw/government/tourismp.html--> | galvaspilsēta = [[Kigali]] |latd=1 |latm=57 |latNS=S |longd=30 |longm=4 |longEW=E | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[pusprezidentālisms|pusprezidentāla]] [[republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Ruandas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Ruandas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva = [[Pols Kagame]] | valsts_galva2 = [[Édouard Ngirente]] | lielākā_pilsēta = Kigali | platība_km2 = 26,338 | platība_rangs = 149. | procenti_ūdens = 5,3 | iedzīvotāju_skaits = 12 352 232<ref name="worldofmeters">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.worldometers.info/world-population/rwanda-population/|title=Rwanda Population|publisher=worldofmeters |accessdate={{dat|2017|12|28||bez}}}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = 2017 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 77. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 495 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP_gads = 2017 | IKP_PPP = $24 612 miljardi<ref name="imf2">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2017/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=37&pr.y=9&sy=2015&ey=2022&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=714&s=NGDPD%2CPPPGDP%2CNGDPDPC%2CPPPPC&grp=0&a=|title=Rwanda Overview|publisher=IMF |accessdate= {{dat|2017|12|28||bez}}}}</ref> | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $2 081<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI_gads = 2015 | HDI = {{palielinājās}} 0,498 | HDI_rangs = 159. | HDI_kategorija = <font color="#e0584e">zems</font> | Gini = 45,1 | Gini_gads = 2003 | Gini_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Beļģija]]s | neatkarības_notikums = Datums | neatkarības_datums = {{Dat|1962|7|1}} | valūta = [[Ruandas franks]] | valūtas_kods = RWF | laika_zona = [[Centrālāfrikas laiks|CAT]] | utc_offset = +2 | laika_zona_DST = ''neievēro'' | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.rw]] | iso_kods_num = 646 | iso_kods_alfa2 = RW | iso_kods_alfa3 = RWA | tālsarunu_kods = 250 | piezīmes = ¹ Novērtējums ņem vērā [[AIDS]] izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts. }} '''Ruanda''' ({{val|rw|Rwanda}}, {{val|fr|Rwanda}}, {{val|en|Rwanda}}), oficiāli '''Ruandas Republika''' (''Repubulika y'u Rwanda'', ''République du Rwanda'', ''Republic of Rwanda'') ir valsts [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. Ruanda robežojas ar [[Uganda|Ugandu]], [[Burundi]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]] un [[Tanzānija|Tanzāniju]]. Lielākā daļa no Ruandas iedzīvotājiem ir [[hutu]] cilts pārstāvji, lielākās mazākumtautības ir [[tutsi]] un [[tva]] (''Twa''). Ruandā ir četras [[oficiālā valoda|oficiālās valodas]]: [[kiņaruanda]], [[svahili]], [[franču valoda|franču]] un [[angļu valoda]]. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], galvenokārt [[Romas katoļu baznīca]]. Valstī dzīvo arī liels skaits [[islāms|musulmaņu]]. 1994. gadā valstī notika pret tutsu mazākumtautību vērsts [[Ruandas genocīds|genocīds]], kurā gāja bojā no 500 000 līdz miljonam cilvēku. == Vēsture == [[Vācijas Impērija]] pakļāva Ruandas karalisti 1884. gadā un tās teritoriju padarīja par daļu no [[Vācu Austrumāfrika]]s. Kad Vācija zaudēja [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]], [[Ruanda-Urundi]] mandāta teritorija nonāca [[Beļģija]]s pārvaldījumā un tā tas saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara. Beļģi piešķīra dažādas privilēģijas tutsu tautai, kaut arī tā bija skaita ziņā mazāka nekā hutu tauta. 1959. gadā huti gāza tutsu monarhiju, vairāki desmiti tūkstošu tutsu aizbēga uz kaimiņvalstīm, tai skaitā Ugandu. Trimdā bijušie tutsi izveidoja nemiernieku grupu [[Ruandas Patriotiskā fronte|Ruandas Patriotisko fronti]] (RPF), kas velāk iebruka Ruandā. Ruanda ieguva savu neatkarību no Belģijas 1962. gada 1. jūlijā. Par pirmo prezidentu kļuva [[Greguārs Kajibanda]] no hutu cilts. Kad Ruanda ieguva neatkarību, hutu vairākums pārņēma varu un sistemātiski apspieda tutsu cilti – gan ar diskrimināciju, gan vardarbīgiem paņēmieniem. Kajibanda tika gāzts apvērsumā 1973. gadā, kuru veica [[Žuvenāls Habjarimana]]. 55 cilvēki, kuri bija saistīti ar iepriekšējo režīmu tika nogalināti. Habjarimanu atkārtoti ievēlēja 1978., 1983. un 1988. gadā ar vairāk nekā 98% balsu. 1990. gada 1. oktobrī Ruandas Patriotiskā fronte iebruka Ruandā, uzsākot [[Ruandas pilsoņu karš|pilsoņu karu]]. RPF iebrukums sākumā bija veiksmīgs. Taču Ruandas bruņotie spēki saņēma palīdzību no Belģijas, [[Francija]]s un [[Zaira]]s un mēneša laikā tos piespieda atkāpties atpakaļ uz Ugandu. [[Pols Kagame|Polam Kagamem]] tika lūgts atgriezties no miltārajām apmācībām Amerikas Savienotajās Valstīs, lai pārņemtu RPF vadību. Pēc tam RPF izmantoja partizānu uzbrukumus, iegūstot kontroli pār lielāko daļu no valsts ziemeļu daļas 1992. gadā. Galu galā sarunas starp RPF un Ruandas valdību noveda pie miera līguma parakstīšanas [[Aruša|Arušā]] 1993. gadā, kas ļāva RPF dalībniekiem un citiem bēgļiem atgriezties valstī. 1994. gada 6. aprīlī tika notriekta lidmašīna, kurā bija Habjarimana un toreizējais Burundi prezidents. Abi bija no hutu cilts. Gajā bojā visi, kas tobrīd bija lidmašīnā. Hutu ekstrēmisti vainoja tutsu nemiernieku grupu un nekavējoties sāka iznīcināšanas kampaņu. Sākās [[Ruandas genocīds]]. Genocīda laikā hutu cilts pārstāvji nogalināja 500 tūkstošus līdz 1 miljonu tutsu [[mazākumtautība]]s iedzīvotāju. Genocīdu pārtrauca RPF, kas ar Ugandas armijas palīdzību sagrāba arvien lielāku teritoriju, līdz 4. jūlijā tika sasniegta galvaspilsēta Kigali. Pēc tam valsti pameta ap 2 miljoniem hutu, gan civiliedzīvotāju, gan to, kas piedalījās genocīdā. Viņi pārbēga uz Kongo Demokrātisko Republiku (tobrīd — Zaira), baidoties no atriebības.<ref name="bbc">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/news/world-africa-26875506|title=Rwanda genocide: 100 days of slaughter|date={{dat|2014|4|7||bez}}|publisher=[[BBC]]|accessdate={{dat|2017|12|28||bez}}}}</ref> [[ANO]] reakcija uz genocīdu bija ierobežota. RPF izveidoja nacionālās vienotības valdību. Par prezidentu kļuva [[Pastērs Bizimungu]], bet par premjerministru kļuva RPF līderis Pols Kagame. Bizimungu 2000. gada martā atkāpās no amata pēc strīda par jaunā kabineta sastāvu, un Kagame kļuva par prezidentu. Kopš 2000. gada Ruandas ekonomika,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.CD?locations=RW|title=GDP (current US$)|publisher=World Bank|accessdate={{dat|2017|12|28||bez}}}}</ref> [[tūrisms|tūristu skaits]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.worldbank.org/indicator/ST.INT.ARVL?locations=RW|title=International tourism, number of arrivals|publisher=World Bank|accessdate={{dat|2017|12|28||bez}}}}</ref> un [[tautas attīstības indekss]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table2.pdf|title=Human Development Index trends, 1980–2010|publisher=hdr|accessdate={{dat|2017|12|28||bez}}|archive-date={{dat|2012|04|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120401190207/http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2010_EN_Table2.pdf}}</ref> ir strauji palielinājušies. Starp 2006. un 2011. gadu nabadzīgo iedzīvotāju skaits samazinājās no 57% uz 45% un dzīves ilgums pieauga no 46,6 gadiem 2000. gadā līdz 59,7 gadiem 2015. gadā. == Ģeogrāfija== [[Attēls:RwandaGeoProvinces.png|thumb|Ruandas provinces.]] Ruanda ir [[iekšzemes valsts]] Austrumāfrikā. Tā ir 149. vietā pasaulē pēc platības un 4. mazākā valsts uz Āfrikas kontinenta pēc [[Džibutija]]s, [[Svatini]] un [[Gambija]]s. Valsts platība ir 26 338 [[km²]]. To robežo Kongo Demokrātiskā Republika rietumos, Uganda ziemeļos, Burundi dienvidos un Tanzānija austrumos. Ruandas galvaspilsēta ir [[Kigali]], kura atrodas gandrīz valsts centrā. Tā ir arī valsts lielākā pilsēta ar aptuveni 1 miljonu iedzīvotāju. Zemākais punkts valstī ir [[Ruzizi upe]]s ieleja (950 m virs jūras līmeņa). Ruandas augstākais punkts ir [[Karisimbi vulkāns]] (4507 m), kurš atrodas pie robežas ar Kongo Demokrātisko Republiku. Ruandā ir daudz [[ezers|ezeru]]. [[Kivu ezers]], viens no [[Āfrikas Lielie ezeri|Āfrikas Lielajiem ezeriem]], atrodas uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ruandas robežas Austrumāfrikas Lielās Lūzuma zonas atzarā, tektoniskajā lūzumā. Ezera apkaimē bieži notiek vulkānu izvirdumi, jo tektoniskais lūzums turpina paplašināties. Tas ir lielākais ezers valstī. Kivu ezers ir viens no 20 dziļākajeim ezeriem pasaulē. === Klimats === Valstij gadā ir divas mitrās un sausās sezonas. Garākā mitrā sezona ir no marta līdz maijam, tā ir raksturīga ar smagu lietu. Pēc tam no jūnija līdz septembra vidum ir sausā sezona. No oktobra līdz novembrim ilgst īsāka mitrā sezona un tai seko sausā sezona no decembra līdz februārim.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.expertafrica.com/rwanda/weather-and-climate|title=RWANDA INFORMATION|publisher=expertafrica|accessdate=28 December 2017|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171124122145/https://www.expertafrica.com/rwanda/weather-and-climate|archivedate={{dat|2017|11|24||bez}}}}</ref> == Demogrāfija == 2017. gadā valstī dzīvoja aptuveni 12 352 232 iedzīvotāji.<ref name=worldofmeters/> Ruanda ierindojas 77. vietā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.<ref name=worldofmeters/> 33% iedzīvotāju dzīvo pilsētās.<ref name=worldofmeters/> Iedzīvotāju vidējais vecums ir 19,6 gadi.<ref name=worldofmeters/> Iedzīvotāju blīvums ir 495/km2, kas ir augstākais rādītājs starp visām Āfrikas valstīm.<ref name=worldofmeters/> Ruandu apdzīvo 3 etniskās grupas. Divas galvenās etniskās grupas veido [[tutsi|tutsu]] un [[huti|hutu]] ciltis. Trešā etniskā grupa ir [[tva]]. Huti veido 84% no populācijas, tutsi 15%, bet tva 1%. Tva tiek uzskatīti par Ruandas pirmiedzīvotājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://minorityrights.org/minorities/twa-2/|title=Rwanda - Twa|publisher=http://minorityrights.org|accessdate={{dat|2017|12|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180113023250/http://minorityrights.org/minorities/twa-2/|archivedate={{dat|2018|01|13||bez}}}}</ref> 1994. gadā pret tutsu mazākumtautību tika vērsts [[Ruandas genocīds|genocīds]], kurā hutu cilts pārstāvji nogalināja 500 tūkstošus līdz 1 miljonu tutsu mazākumtautības iedzīvotājus. === Reliģija === Ap 55 % iedzīvotāju ir [[Romas katoļi]], 38 % [[protestanti]], vairāk nekā 5 % [[sunnīti]], līdztekus daudzi iedzīvotāji piekopj [[āfrikāņu reliģijas]]. == Skatīt arī == * [[Ruandas prezidenti]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āfrika}} {{Nāciju Sadraudzība}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ruanda| ]] [[Kategorija:Āfrikas valstis]] 7a1ipl5bc6u5w7m8t09tm8ixny24kes 0 1707 4300977 3978891 2025-06-28T07:39:21Z Egilus 27634 4300977 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Jamhuri ya Kenya'' | pilnais_valsts_nosaukums = Kenijas Republika | valsts_nosaukums = Kenya | karoga_attēls = Flag of Kenya.svg | karoga_nosaukums = Kenijas karogs | ģerboņa_attēls = Alternate Coat of arms of Kenya.svg | ģerboņa_nosaukums = Kenijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = "[[Harambee]]"{{nbsp|2}}<small>([[svahili]])<br />"Pulcēsimies"</small> | valsts_himna = [[Ee Mungu Nguvu Yetu]]<small><br/>"Ak Dievs, visa Radītāj'!"</small><br/><center>[[File:National anthem of Kenya, performed by the United States Navy Band.wav]]</center> | kartes_attēls = Location_Kenya_AU_Africa.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Nairobi]] |latd=1 |latm=16 |latNS=S |longd=36 |longm=48 |longEW=E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[angļu valoda]]<br />[[svahili]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Prezidentālisms|prezidentāla]] [[konstitucionāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Kenijas prezidents|Prezidents]] | valsts_galva = [[Uhuru Keniata]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kenijas viceprezidents|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[Viljams Ruto]] | neatkarības_iegūšana = [[Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_notikums = Datums | neatkarības_datums = {{dat|1963|12|12}} | neatkarības_notikums2 = Deklarēta republika | neatkarības_datums2 = {{dat|1964|12|12}} | platība_km2 = 580,367 | platība_rangs = 47. | procenti_ūdens = 2,3 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2012 | iedzīvotāju_skaits = 43 013 341¹ | iedzīvotāju_skaits_rangs = 31. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 59 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 140 | IKP_PPP = $48,33 miljardi | IKP_PPP_gads = 2005 | IKP_PPP_rangs = 76. | IKP_PPP_per_capita = $1 445 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 156. | HDI = {{palielinājās}} 0.521 | HDI_gads = 2007 | HDI_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | HDI_rangs = 148. | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kenijas šiliņš]] | valūtas_kods = KES | laika_zona = [[Austrumāfikas laiks|EAT]] | utc_offset = +3 | laika_zona_DST = ''neievēro'' | utc_offset_DST = +3 | domēns = [[.ke]] | tālsarunu_kods = 254² | piezīme1 = Novērtējums ņem vērā [[AIDS]] izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts. | piezīme2 = 005 no [[Tanzānija]]s un [[Uganda]]s. | iso_kods_num = 404 | iso_kods_alfa2 = KE | iso_kods_alfa3 = KEN }} '''Kenija''', oficiāli '''Kenijas Republika''', ir valsts [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. Valsts atrodas [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] piekrastē un caur to ir novilkts [[ekvators]]. Tā robežojas ar [[Etiopija|Etiopiju]], [[Somālija|Somāliju]], [[Tanzānija|Tanzāniju]], [[Uganda|Ugandu]] un [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānu]]. Valsts galvaspilsēta ir [[Nairobi]]. Iedzīvotāju skaits valstī ir strauji pieaudzis pēdējo desmitu gadu laikā un ir apmēram 43 miljoni iedzīvotāju.<ref name=cia>{{tīmekļa atsauce |author=Central Intelligence Agency |authorlink=Central Intelligence Agency |publisher=[[The World Factbook]] |title=Kenya |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ke.html |year=2009 |accessdate=2010. gada 23. janvāris |archive-date=2020. gada 31. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20200831033452/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ke.html }}</ref> Tulkojumā no masaju valodas Kenija nozīmē ''Baltais kalns''. Kalns, kas atrodas valsts vidienē, ir aprimis vulkāns, un tā virsotni klāj sniegs. == Vēsture == {{Sīkāk|Britu Kenija}}Mūsdienās Kenija tiek uzskatīta par galveno demokrātijas balstu [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]], tomēr 2020. gadu vidū valdība sākusi pielietot stingrākus līdzekļus pret opozīciju un kritiķi vaino to atbalstā diktatūrām kaimiņu Ugandā un Tanzānijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cwyxqxzyd8qo|title=Массовые протесты и смерти в Кении: пойдет ли страна по пути подавления инакомыслия?|website=BBC News Русская служба|access-date=2025-06-28|date=2025-06-27|language=ru}}</ref> == Ģeogrāfija == Fizioģeogrāfiski valsts atrodas Austrumāfrikas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, kur absolūtais augstums virs jūras līmeņa ir 500—1500 m. 50—200 km no Indijas okeāna piekrastes aizņem zemienes. Tur atrodas tūristu iecienītas koraļļu pludmales. Kenija atrodas tektoniski aktīvā lūzumzonā. Valsts teritoriju aizņem savannas. Tās augstākā virsotne ir [[Kenijas kalns]] (5199 m vjl) un tā virsotni, neskatoties uz ekvatora tuvumu klāj ledājs.<ref>Igaune S., Šusters, E. 2004. Ģeogrāfija pamatskolai. 1. daļa. Izdevniecība Raka.</ref> Kenijas [[Naivašas ezers]] atrodas [[Austrumāfrikas lūzumzona|Lielā rifta ielejā]]. Garākā upe valstī ir [[Tana (upe)|Tanas upe]]. == Ekonomika == Lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojas ar [[Lauksaimniecība|lauksaimniecību]]. Lauksaimniecība veido 26% no valsts [[IKP]] un ar to nodarbojas vairāk nekā 40% no valsts iedzīvotājiem, tai skaitā 70% no lauku iedzīvotājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Kenya at a glance |url=http://www.fao.org/kenya/fao-in-kenya/kenya-at-a-glance/en/|publisher=Food and Agriculture Organization of the United Nations|accessdate={{dat|2018|8|5||bez}}}}</ref> Valsts eksportē [[Tēja|tēju]] un [[Kafija|kafiju]] un nesen sāka eksportēt svaigus [[zieds|ziedus]] uz [[Eiropa|Eiropu]].<ref name=BBC>{{tīmekļa atsauce|title=Why Kenya is the flower garden of Europe|url=https://www.myassamtea.com/tea-plantation/top-tea-exporters/|3=|publisher=[[BBC]]|year=2015|accessdate=2017. gada 24. jūnijs|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180116134927/https://www.myassamtea.com/tea-plantation/top-tea-exporters/|archivedate={{dat|2018|01|16||bez}}}}</ref> Kenija ir trešā lielākā tējas ražotāja pasaulē, kā arī vislielākā [[Melnā tēja|melnās tējas]] eksportētāja pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Tea Exporters and Tea Growing Countries in World|url=https://www.myassamtea.com/tea-plantation/top-tea-exporters/|website=myassamtea.com|accessdate={{dat|2018|8|5||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180808023703/https://www.myassamtea.com/tea-plantation/top-tea-exporters/|archivedate={{dat|2018|08|08||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Kenya earns a record Sh125b from tea exports|url=https://www.standardmedia.co.ke/business/article/2000192045/kenya-earns-a-record-sh125b-from-tea-exports|website=standardmedia.co.ke|accessdate={{dat|2018|8|5||bez}}}}</ref> Pakalpojumu nozare arī ir nozīmīgs ekonomikas virzītājspēks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20131102104414/http://www.beforethey.com/journey/kenya---tanzania Before They Pass Away: Kenya + Tanzania] {{en ikona}} {{Āfrika-aizmetnis}} {{Nāciju sadraudzība}} {{Āfrika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kenija| ]] i9grd2r8o966pyrdu8sesaxkq4gq9gj 0 5421 4300771 4293897 2025-06-27T15:40:59Z Lasks 38532 4300771 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Rēzekne (nozīmju atdalīšana)|Rēzekne}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rēzekne | settlement_type = Valstspilsēta | image_skyline = | image_flag = Flag of Rēzekne.svg | flag_link = Rēzeknes karogs | flag_size = | image_shield = Coat of Arms of Rēzekne.svg | shield_link = Rēzeknes ģerbonis | shield_size = | image_blank_emblem = Logo of Rēzekne.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | pushpin_map = Latvia | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LVA}} | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] | established_title2 = Dibināta | established_date2 = [[1285]]. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = no [[1773]]. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|ltg|Rēzekne, Rēzne}}<br />{{val|de|Rositten}}<br />{{val|pl|Rzeżyca}}<br />{{val|ru|Режица}} | government_type = [[Rēzeknes dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Aleksandrs Bartaševičs]] ([[Latvija pirmajā vietā|LPV]]/[[Kopā Latvijai|KL]]) | area_total_km2 = 17.48 | area_land_km2 = 16.74 | area_water_km2 = 0.74 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rēzekne}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = 7 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 56 | latm = 30 | lats = 23 | latNS = N | longd = 27 | longm = 19 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = 158.2 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-46(01-06) | area_code = <small>(+371)</small> 646 | website = [http://www.rezekne.lv/ www.rezekne.lv] | footnotes = }} '''Rēzekne''' ({{val|ltg|Rēzekne}}) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]]. Tā atrodas [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes]] upes ielejā [[Latgale]]s vidienē. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, pilsētas loma rūpniecībā, kultūras un izglītības jomā nosaka Rēzeknes reģionālo un valstisko nozīmību. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi" — šī nozīme atspoguļota arī pilsētas [[Rēzeknes ģerbonis|ģerbonī]], kura pamatā ir [[Latgale|Latgales kultūrvēsturiskā novada]] ģerbonis, bet pie tā sirds — vairogs [[Latvija]]s valsts karoga krāsās. 2022. gadā pilsētā dzīvoja 26 481 iedzīvotājs.<ref name="iedz skaits" /> Iedzīvotāju blīvums ir {{Pop density|26481|17.48|km2|prec=1}} (otra blīvāk apdzīvotā pilsēta Latvijā pēc Rīgas). Pēdējo simt gadu laikā iedzīvotāju skaits pieauga aptuveni 4 reizes, tomēr kopš [[1990. gadi]]em vērojama tendence iedzīvotāju skaitam samazināties. Ja 1990. gadā pilsētā dzīvoja 43,2 tūkstoši iedzīvotāju, tad 2022. gadā to skaits bija samazinājies vairāk nekā par 16000. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rēzeknes vēsture}} [[Attēls:Burg Rossitten.jpg|280px|thumbnail|right|1889. gada [[Rēzeknes pilskalns|Rēzeknes pilskalna]], nocietinājumu un aizsarggrāvju rekonstrukcija]] Nosaukumu pilsēta ieguva no [[Rēzeknes upe]]s, kuras līkumainais posms ar tās stāvkrastiem Rēzeknes pilskalna apkārtnē bija apdzīvots kopš aizvēsturiskiem laikiem. Pirms [[Livonijas krusta kari]]em šeit atradās [[latgaļi|latgaļu]] pilskalns ar nocietinātu koka pili. Pirmo reizi Rēzekne rakstos minēta 1285. gadā, ar nosaukumu "Rossitten", kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Vilhelms Šurborgs]] Rēzeknes pilskalnā uzcēla ordeņa cietoksni. 1575. gadā Rēzeknes pils apkārtnē bija 500 iedzīvotāji. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievi pili nopostīja un iedzīvotājus aizveda gūstā. Pēc kara Rēzekne bija [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s, vēlāk [[Inflantijas vaivadija]]s sastāvā. Pēc [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā Rēzekni anektēja [[Krievijas Impērija]], un 1773. gadā tā ieguva apriņķa pilsētas tiesības. [[Attēls:Rezekne 19gs.PNG|280px|thumbnail|right|Pašreizējā [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales iela]] 20. gadsimta sākumā]] [[Attēls:Rezeknes katedrale upe.PNG|250px|thumbnail|right|Skats uz [[Rēzeknes katedrāle|Rēzeknes katedrāli]] no Dārzu ielas tilta. [[1920. gadi]]. Glezna, akvarelis]] 19. gadsimtā, pateicoties 1836. gadā uzbūvētajai Pēterburgas-Varšavas šosejai un 1861. gadā atklātajai [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijai]], strauji pieauga pilsētas iedzīvotāju skaits. Kad 1901. gadā tapa [[dzelzceļa līnija Ventspils-Ribinska]], Rēzekne kļuva par svarīgu ceļu krustpunktu un pirms Pirmā pasaules kara iedzīvotāju skaits sasniedza 23 tūkstošus. Rēzeknē notika [[Pirmais Latgales latviešu kongress]], kas lēma par Latgales pievienošanos pārējai Latvijai. Pēc [[LSPR]] valdības spēku atkāpšanās uz Latgali Rēzekne no 1919. gada jūlija līdz [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas sākumam 1920. gada janvārī bija Padomju Latvijas valdības pagaidu mītne. Pēc Pirmā pasaules kara Rēzekne kļuva par Latgales izglītības un kultūras centru. Zemes trūkuma dēļ laukos daudzi jaunieši pārcēlās uz dzīvi pilsētā, lai iestātos kādā no Rēzeknes augstskolām. Pilsētā darbojās galvenokārt vieglās un pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kā arī nelieli metālapstrādes, kokrūpniecības un poligrāfiskās rūpniecības uzņēmumi, tomēr galvenā pilsētas loma bija būt par Latgales kultūras, izglītības un garīdzniecības centru. Šajā laikā pilsētā tika uzcelta komercskola, skolotāju institūta jaunā ēka, pasts, pašreizējais kultūras nams (tolaik — tautas pils) otra [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]], [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]], vairākas skolas, atklāts jauns [[Atbrīvošanas alejas tilts|dzelzsbetona tilts]], viesnīca un citas sabiedriski nozīmīgas ēkas. 1939. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem tika uzcelts [[piemineklis "Vienoti Latvijai"|Latgales atbrīvošanas piemineklis "Vienoti Latvijai"]] (''Māras piemineklis''), kas ir kļuvis par pilsētas simbolu. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma laikā Otrajā pasaules karā]] 1944. gada 6.—7. aprīlī [[Padomju Savienība|PSRS]] kara aviācija iznīcināja apmēram 65% no visām pilsētas ēkām,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-latgales-sirds-lidz-drupu-kalniem-ka-padomju-aviacija-1944-gada-sabombardeja-rezekni.a452464/ No «Latgales sirds» līdz drupu kalniem: Kā padomju aviācija 1944. gadā sabombardēja Rēzekni] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> turklāt īpaši smagus postījumus piedzīvoja dzīvojamie rajoni, tajā skaitā tika sagrautas sabiedriskās ēkas, piemēram, pilsētas valdes ēka, kultūras nams, pasts, skolotāju institūts, slimnīca u.c. Kara postījumos nodega veseli kvartāli, kuros dominēja koka privātmājas. Tika sagrauti visi tilti pāri [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upei]]. Pēckara gados kopējais aprēķinātais zaudējums bija 450 miljoni rubļu. Pilsētas atjaunošanas darbos iesaistījās vietējie iedzīvotāji, tika noorganizēts celtniecības kantoris, bet strādnieki, kādreizējie amatnieki un būvnieki tika meklēti pat laukos. Pirmajos pēckara gados no gruvešu paliekām atjaunoja tikai dažas sagrautās ēkas. Sešus gadus pēc kara beigām Rīgas — Maskavas dzelzceļa otrā pusē izveidoja iekšdedzes dzinēju remonta darbnīcas, kas 1963. gadā tika pārveidotas par [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca|slaukšanas iekārtu rūpnīcu]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēki. Netālu no tās 1957. gadā uzcēla tam laikam modernāko [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|piena konservu kombinātu]] Baltijā. Tas viss radīja apstākļus, ka bija nepieciešams aizvien jauns darbaspēks, kas atkal tika meklēts visā PSRS teritorijā. Savukārt strādniekiem bija nepieciešama dzīvesvieta. Līdz ar to uzcelto rūpnīcu tuvumā cēla jaunus daudzdzīvokļu namus. Tā neilgā laikā otrpus dzelzceļam radās pilnīgi jauns pilsētas rajons, kas tika nosaukts par [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajonu]]. Lai līdz tam nokļūtu, bija jāšķērso dzelzceļa pārbrauktuve. Lai būtu iespējama jaunu ēku celtniecība, blakus ''Piena konservu kombinātam'' sāka ražot dzelzsbetona konstrukcijas, bet pie Ančupānu kalnu karjeriem 1959. gadā tika uzcelta [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīca]]. Tādējādi 1960. gados radās visi nosacījumi, lai veiksmīgi uzsāktu piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību (pirmās tika celtas 316 un 318 sērijas ''Hruščovkas''), kurām būvmateriāli tika saražoti turpat pilsētā un tās tuvumā. Tā bija centralizēti izplānota "slēpta" pamatnācijas asimilēšana, vispirms radot nosacījumus pēc darbaspēka nepieciešamības, tad to ievedot, tādējādi padarot iedzīvotāju nacionālo sastāvu daudzveidīgāku. Šāda politika tika veikta arī citās LPSR pilsētās, sevišķi lielajās, bet Rēzeknē tā īstenojās visspilgtāk. 1972. gadā aiz ''Piena konservu kombināta'' tika uzcelti PSKP XXIV kongresa elektrisko būvinstrumentu ražošanas cehi (vēlāk rūpnīca ''[[REBIR]]''), aiz tās uzcēla augstāko Rēzeknes celtni — [[Rēzeknes labības produktu kombināts|Labības produktu kombinātu]], bet starp abām rūpnīcām pēc neilga laika tapa [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]]. Paralēli rūpnīcu celtniecībai notika arī visplašākā Rēzeknes dzīvojamo namu rajona (Ziemeļu rajons) būvniecība. 1981. gadā Ziemeļu rajonu ar pārējo pilsētu savienoja viadukts.<ref>Kūkojs, A. 1985. Septiņkalne. Rēzeknei — 700. Rīga, Avots. 104 — 108. lpp.</ref> Arī [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] ap viadukta estakādēm tika uzcelti daudzstāvu namu kvartāli. Rēzekne izveidojās par lielu rūpniecības pilsētu, lielākajās rūpnīcās strādājošo skaits sasniedza 3000. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] un [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības atgūšanas]], PSRS radītie rūpniecības uzņēmumi, nespējot izturēt konkurenci un Krievijas krīzes laikā zaudējot NVS tirgu, tika likvidēti. 21. gadsimta sākumā pilsēta sāka saimnieciski atkopties, veidojās jauni rūpniecības uzņēmumi un ar [[Eiropas Savienība]]s fondu līdzekļiem tika rekonstruēta vai pilnīgi no jauna izbūvēta infrastruktūra un sabiedriskās ēkas. 2000. gadu vidū Rēzeknē aizsāka vērienīgus projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&L=0|title=Projekti — Rēzeknes pilsētas portāls|access-date={{dat|2012|09|10||bez}}|archive-date={{dat|2012|08|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120830051110/http://www.rezekne.lv/index.php?id=769&L=0}}</ref> 2013. gada pavasarī ekspluatācijā nodeva jauno [[Latgales vēstniecība "Gors"|Rēzeknes koncertzāli]], kas ir pirmā jaunuzbūvētā akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Tomēr līdz ar to pieauga pilsētas parādsaistības, kuras 2020. gados bija sasniegušas atļauto slieksni — 20% jeb piekto daļu no pamatbudžeta ieņēmumiem un pilsētas vadība nevēlējās pāriet uz ekonomiju.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2025/05/ka-rezekne-nonaca-lidz-bankrotam/|title=Kā Rēzekne nonāca līdz bankrotam {{!}} Re:Baltica|access-date=2025-05-31|date=2025-05-28|language=lv-LV}}</ref> 2023. gada beigās tika atklāti viltojumi pilsētas budžetā, kā rezultātā atstādināja pilsētas mēru [[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševiču]]. 2024. gada vidū [[Saeima]] atlaida arī pilsētas domi un iecēla pagaidu administrāciju.<ref name=":2" /> 2025. gadā Rēzekne bija parādsaistību līdere Latvijā. == Ģeogrāfija == Rēzekne atrodas Latvijas austrumu daļā, Latgales kultūrvēsturiskā novada centrā, fizioģeogrāfiski Latgales Augstienes ziemeļu nogāzē, Rēzeknes pazeminājumā, divu starptautisku transporta maģistrāļu (dzelzceļa un autoceļa) — [[Sanktpēterburga]]s—[[Varšava]]s un [[Rīga]]s—[[Maskava]]s — krustojumā. Rēzekne atrodas 242 km attālumā no galvaspilsētas [[Rīga]]s, kā arī {{nobr|450 km}} attālumā no [[Sanktpēterburga]]s, {{nobr|685 km}} no [[Maskava]]s un {{nobr|860 km}} no [[Varšava]]s. Administratīvi tā ir viena no desmit valstspilsētām, un, lai gan pilsēta atrodas pašā [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] centrā, tomēr administratīvi tā neatrodas novada pakļautībā, bet ir vienā līmenī ar to. Rēzeknes pilsētas platība ir 1748,0 ha jeb aptuveni 18 km². No tiem apbūvētās zemes aizņem 1211,0 ha, zaļie apstādījumi un meži — 214 ha, lauksaimnieciskās zemes — 232,0 ha, bet ūdeņi — 74,0 ha. Kvartāra nogulumu biezums zem pilsētas ir no 50 – 100 m, bet pamatiežu virsas augstums pārsniedz 100 m. Augstākā vieta Rēzeknē sasniedz aptuveni 160 m, bet zemākā — 130 m virs [[Baltijas jūra]]s līmeņa. Tradicionāli uzskata, ka Rēzekne ir izvietojusies uz 7 pakalniem.{{nepieciešama atsauce}} Pilsēta atrodas Latvijas mitrā kontinentālā agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā ar hidrotermisko koeficentu 1,5-1,7. Šajos apstākļos veidojas mēreni mitrās augsnes ar smilts un smilšmāla litoloģisko sastāvu.<ref>Rudovics, A. Rudovica, T. 1993. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. Zvaigzne ABC.</ref> Gada vidējā gaisa temperatūra Rēzeknē ir 4,7 grādi, [[janvāris|janvārī]] līdz -7 grādiem, [[jūlijs|jūlijā]] līdz +17 grādiem. Absolūtais [[temperatūra]]s minimums novērots janvārī, februārī -39 °C, absolūtais maksimums — jūlijā +34 °C. Atkušņa iestāšanās vidējais datums pavasarī ir [[30. marts]], rudenī pirmās salnas parasti tiek novērotas sākot no [[15. novembris|15. novembra]]. Dienu skaits ar diennakts vidējo temperatūru virs 0 grādiem ir 230. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 639 mm. [[Ziema|Ziemā]] biežas dabas parādības ir [[migla]], putenis un kailsals. Cauri pilsētai virzienā no austrumiem uz rietumiem tek [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upe]], veidojot izteiktu ieleju Rēzeknes pazeminājumā, tā apmet loku apkārt [[Centra rajons (Rēzekne)|pilsētas centram]]. Upes platākais posms ir lejpus [[Stacijas tilts|Stacijas ielas tiltam]] līdz Dzirnavu ielas tiltam, kur agrāk bijusi aizsprosta ūdenskrātuve. Pilsētas teritorijā [[Rēzekne (upe)|Rēzeknes upē]] ietek [[Kovšupe]], kas Rēzeknes upi savieno ar [[Rēzeknes ezers|Kovšu ezeru]], lielāko pilsētas ūdenstilpi (22 ha). Pavasara palu laikos upes palienes mēdz pārplūst, appludinot tuvējos zemes īpašumus un mājas. 2011. gadā pilsētas centrā tika veikta upes krastu labiekārtošana un nostiprināšana. == Iedzīvotāji == Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Rēzeknē dzīvoja 10 795 iedzīvotāji. 20. gadsimtā līdz ar rūpniecības attīstību pieauga pilsētnieku skaits.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikai-100/iedzivotaji-pilsetas-un-uz-laukiem|title=Iedzīvotāji pilsētās un uz laukiem {{!}} Centrālā statistikas pārvalde|website=www.csb.gov.lv|access-date=2020-09-14}}</ref> 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13 tūkstošus, galvenokārt pateicoties lielajam iedzīvotāju skaitam un blīvumam Rēzeknes apriņķī (158 183 iedzīvotāji 1938. gadā).<ref>Turlajs, J. 2005. Latvijas Vēstures Atlants. Rīga, "Jāņa Sēta". 47. lpp.</ref> Pēc Otrā pasaules kara sagrautās pilsētas atjaunošanai ieveda darbaspēku no PSRS republikām, jaunajiem Rēzeknes iedzīvotājiem bija nepieciešami dzīvokļi, tādēļ cēla jaunus daudzdzīvokļu namus. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s iedzīvotāju skaits Rēzeknē samazinājās no 41 tūkstoša 1991. gadā līdz 32 tūkstošiem 2012. gadā. Negatīvās iedzīvotāju skaita bilances galvenais iemesls ir negatīvais [[dabiskais pieaugums]], ko pastiprina arī negatīvais migrācijas saldo. Šie abi faktori rada izmaiņas iedzīvotāju vecumsastāvā. Kopš 1990. gadu vidus emigrācija pārsniedza imigrāciju un, tā kā šo negatīvo bilanci nespēja labot dzimstības rādītāji, iedzīvotāju skaits pilsētā kopš 1991. gada samazinās. Tā kā emigranti galvenokārt ir iedzīvotāji darbaspējas vecumā, tas palielina arī [[demogrāfiskā slodze|demogrāfiskās slodzes]] līmeni pilsētā. 2013. gadā Rēzeknē bija 4558 iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam (15 gadiem), no kuriem 2347 bija vīrieši un 2211 sievietes. Šajā pašā gadā darbaspējas vecumā bija 21 471 iedzīvotājs, no kuriem 10 265 bija vīrieši un 11 206 sievietes. Savukārt 7013 iedzīvotāji bija pārsnieguši darbaspējas vecumu (virs 62 gadiem) — no tiem 2253 vīrieši un 4760 sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329095709/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD_01_07_2013/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja.pdf |archivedate={{dat|2015|03|29||bez}} }}</ref> Tātad darbaspējas vecumā bija 65% pilsētas iedzīvotāju. Demogrāfiskās slodzes līmenis Rēzeknē 2013. gadā bija apmēram 649,8 darbaspējas vecuma iedzīvotāji uz 1000 iedzīvotājiem. {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |footnote = Avots:<ref>Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.</ref><ref>http://www.rezekne.lv/skaitli-un-fakti/</ref> | cols = 3 | graph-pos = bottom |1800|754 |1840|1100 |1852|1340 |1863|3400 |1897|10795 |1905|16842 |1914|22800 |1925|12620 |1935|13139 |1943|11649 |1947|9541 |1959|21429 |1970|30803 |1979|37225 |1989|42477 |1991|43156 |1997|41464 |1999|40557 |2005|36800 |2008|35126 |2010|33456 |2012|31401 |2015|29317 |2017|28174 |2019|27820 |2021|26839 }} Latvijas pilsoņu īpatsvars Rēzeknē kopš 2012. gada ir palielinājies. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā pilsētā bija piereģistrēti 28 282 Latvijas pilsoņi (91,8% no kopējā skaita), 2071 [[Latvijas nepilsoņi]] (6,7%) un 388 Krievijas Federācijas pilsoņi (1,3%). Savukārt 2025. gadā bija piereģistrēti 24 654 Latvijas pilsoņi (93,3%), 1139 Latvijas nepilsoņi (4,3%) un 311 Krievijas pilsoņi (1,2%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>28 282</small><br />(91,8%) | <small>27 775</small><br /> | <small>27 163</small><br /> | <small>26 576</small><br /> | <small>25 978</small><br /> | <small>25 509</small><br /> | <small>25 587</small><br /> | <small>25 333</small><br /> | <small>25 241</small><br /> | <small>24 993</small><br /> | <small>24 664</small><br /> | <small>24 949</small><br /> | <small>24 822</small><br /> | <small>24 654</small><br />(93,3%) | | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>2071</small><br />(6,7%) | <small>1983</small><br /> | <small>1857</small><br /> | <small>1768</small><br /> | <small>1695</small><br /> | <small>1597</small><br /> | <small>1540</small><br /> | <small>1468</small><br /> | <small>1391</small><br /> | <small>1334</small><br /> | <small>1278</small><br /> | <small>1236</small><br /> | <small>1187</small><br /> | <small>1139</small><br />(4,3%) | | | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>388</small><br />(1,3%) | <small>372</small><br /> | <small>393</small><br /> | <small>418</small><br /> | <small>410</small><br /> | <small>407</small><br /> | <small>410</small><br /> | <small>404</small><br /> | <small>397</small><br /> | <small>378</small><br /> | <small>372</small><br /> | <small>349</small><br /> | <small>341</small><br /> | <small>311</small><br />(1,2%) | | |} === Etniskais sastāvs === Pēc 1897. gada [[Krievijas Impērija]]s pirmās tautas skaitīšanas datiem, kad Rēzeknē bija tikai desmit tūkstoši iedzīvotāju, [[Latvijas ebreji|ebreju]] bija vairāk kā puse (60%) no visiem iedzīvotājiem. Dažādās Rēzeknes apkaimēs vēsturiski veidojās atšķirīgs etniskais sastāvs. Tā pilsētas [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajons]], kas 19. gadsimta beigās bija pilsētas centrs un kurā daļēji saglabājusies vēsturiskā mūra ēku apbūve, līdz Pirmajam pasaules karam bija galvenokārt [[Latvijas ebreji|ebreju]] apdzīvots, sevišķi gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]], kur ebrejiem piederēja daudz veikalu. Šeit atradās [[sinagoga]]s (mūsdienās saglabājusies tikai viena — [[Rēzeknes Zaļā sinagoga|Zaļā sinagoga]]). Tajā laikā [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajonā]] dzīvoja katoļi un pareizticīgie, respektīvi — [[latvieši]] un [[krievi]], bet [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] un [[Vipinga]] bija ārpus pilsētas administratīvajām robežām un tajos nebija blīvas apbūves, bet gan apstrādāti zemnieku lauki. 1925. gadā pilsētā gandrīz vienlīdzīgās proporcijās iedzīvotāju etniskajā sastāvā dominēja latvieši (4348, 34% no iedzīvotājiem), krievi (3034) un ebreji (3911), bet poļu skaits bija gandrīz 10% (1112) no pilsētas iedzīvotājiem. Tātad šajā laikā nevienas tautības pārstāvji neveidoja pusi no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Rēzekne bija multietniska un multikulturāla pilsēta. [[otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Ebreju Rēzekne|Rēzeknes ebrejus]] gandrīz pilnīgi iznīcināja, [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltieši izceļoja]] uz Vācijas okupēto Polijas daļu. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukuma]] laikā 1944. gada jūlijā pilsētas bombardēšanas dēļ aizgāja bojā ap 100 iedzīvotāju. 1949. gada 25. [[Marta deportācijas|marta deportācijā]] izsūtīja 23 iedzīvotājus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiv.org.lv/dep1941/saraksti/17_Rezeknes_apr.pdf|title=Latvijas iedzīvotāju 1949. gada 25. marta deportācija. Rēzeknes apriņķis, Rēzekne|last=|first=|access-date=2020-09-14|date=}}</ref> Pēc [[CSP]] iedzīvotāju reģistra datiem 2025. gadā latviešu skaits (12 707, 48,1%) Rēzeknē pārsniedza krievu skaitu (10 669, 40,4%), pārējie bija [[poļi]] (517), [[ukraiņi]] (505) un [[baltkrievi]] (368). 1659 iedzīvotāji piederēja citai etniskajai grupai vai savu piederību konkrētai tautībai nenorādīja. {| class="wikitable sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas no 1897. līdz 2023. gadam<ref>Iedzīvotāju skaits pēc tautības Rēzeknē 2011., 2015. un 2019. gada sākumā. Centrālā Statistikas Pārvalde. https://data1.csb.gov.lv:443/sq/33227</ref>'''<ref name=":1" /> | rowspan="13" | [[Attēls:Tautibas Rezekne timeline.PNG|Līkņu diagrammā redzams, kā laika periodā no 1897. līdz 2020. gadam mainījies attiecīgajai etniskajai grupai piederīgo skaits.|300px]] |- ! Gads!! Iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[ukraiņi]]!! [[poļi]]!! [[lietuvieši]]!! [[ebreji]]!! [[čigāni]]!! [[igauņi]]!! [[vācieši]]!! [[tatāri]]!! un citi |- | 1897.|| 10795|| 828|| 2444|| 100|| 3|| 895|| 4|| 6442|| 7|| 1|| 66|| 0|| 5 |- | 1920.|| 9997|| 1924|| 2469|| 126|| nez.|| 1231|| 38|| 4148|| nez.|| 5|| 30|| nez.|| 26 |- | 1925.|| 12620|| 4348|| 3034|| 38|| nez.|| 1112|| 32|| 3911|| nez.|| 9|| 94|| nez.|| 42 |- | 1930.|| 12680|| 4603|| 2977|| 181|| nez.|| 1209|| 8|| 3577|| nez.|| 9|| 84|| nez.|| 32 |- | 1989|| 42477|| 15839|| 23379|| 862|| 673|| 1166|| 102|| 211|| 14|| 16|| 35|| 32|| 148 |- | 2000.|| 39233|| 16710|| 19873|| 680|| 494|| 1056|| 84|| 107|| 17|| 19|| 37|| 27|| 129 |- | 2011|| 33422|| 14793|| 14891|| 510|| 413|| 801|| 71|| nez.|| 27|| 14|| 25|| nez.|| 877 |- | 2015|| 29317|| 13486|| 13027|| 451|| 364|| 692|| 60|| nez.|| 29|| 7|| 22|| nez.|| 1179 |- | 2019|| 27820|| 13086|| 11815|| 400|| 334|| 608|| 51|| nez.|| 34|| 5|| 21|| nez.|| 156 |- |2023 |26378 |12504 |10772 |386 |474 |524 |48 |23 |25 |8 |nez |nez |1614 |} {| class="wikitable sortable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rēzeknē 2023. gadā.'''<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|last=Oficiālās statistikas portāls|access-date=18.11.2023}}</ref> | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart|radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 12504: Latvieši : green | slice 2 = 524 : Poļi : yellow | slice 3 = 474 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 386 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 48 : Lietuvieši : violet | slice 6 = 25 : Romi (čigāni) : pink | slice 7 = 23 : Ebreji : blue | slice 8 = 8 : Igauņi : grey | slice 9 = 1614 : Cita un neizvēlēta : black | slice 10 = 10772 : Krievi : red |hide group legends=yes | percent = true}} kopā 26 378 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Poļi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|violet|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|blue|Ebreji}} {{legend|grey|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 47,4% | style="text-align:center;" | 12 504 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 40,8% | style="text-align:center;" | 10 772 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 2,0% | style="text-align:center;" | 524 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1,8% | style="text-align:center;" | 474 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 386 |- | [[Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 48 |- | [[Romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 25 |- | [[Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 23 |- | [[Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,0% | style="text-align:center;" | 8 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,1% | style="text-align:center;" | 1 614 |} [[Attēls:Skvers Rezekne.jpg|190px|thumbnail|Skvērs pie [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|pareizticīgo baznīcas]]]] Mūsdienās Rēzeknes [[Ziemeļu rajons (Rēzekne)|Ziemeļu rajons]] ir tipisks daudzdzīvokļu namu un rūpniecības rajons (dzīvojamo apbūvi no rūpnieciskās atdala [[Atbrīvošanas aleja]]). Lielāko daļu no Ziemeļu rajona iedzīvotājiem veido [[Latvijas krievi|krievi]], kas daļēji tika ievesti no citām [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistiskajām republikām]], daļēji kopā ar latviešiem un latgaliešiem pārcēlās no laukiem kā rūpnīcu darbinieki<ref name=":0" /> un tika izmitināti jaunuzceltajos daudzdzīvokļu namos. Šeit atrodas [[Rēzeknes 6. pamatskola]]. Pilsētas [[Centra rajons (Rēzekne)|Centra rajons]] pēc etniskā sastāva ir viens no "krāsainākajiem". Daudzdzīvokļu namos lielu īpatsvaru sastāda krievi, bet tajos dzīvo arī latviešu ģimenes, kas dzīvokļus ieguvušas privatizācijas rezultātā pēc 1990. gada. Centra rajonā uz austrumiem no [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielas]] ir galvenokārt privātmāju apbūve. Šie zemesgabali jau pirms Otrā pasaules kara piederējuši [[latvieši]]em, kuri pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s atguva savas likumīgās tiesības uz mājām. Daļa privātmāju pieder krieviem, kuri paši vai viņu vecāki šeit dzīvojuši jau pirms Otrā pasaules kara. [[Dienvidu rajons (Rēzekne)|Dienvidu rajona]] lielāko daļu aizņem pirms Pirmā pasaules kara būvētās privātmājas, pašreizējie privātmāju iedzīvotāji ir pirmskara (pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]) rēzekniešu pēcteči, kas īpašumus mantojuši. Pavisam neliela daļa ir pārpirktu īpašumu. Šeit ir liels skaits latviešu, bet dzīvo arī krievi un ir vēl saglabājusies skaitliski neliela vēsturiskā ebreju kopiena. Mikrorajona dienvidu daļā, pie [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Vecticībnieku lūgšanas nama]] ap to esošajās ieliņās dzīvo krievu [[vecticībnieki|vecticībnieku]] kopiena. [[Vipinga|Vipingā]] daudzdzīvokļu namos ir līdzīgs latviešu un krievu skaits. Izteikts latviešu īpatsvars ir [[Zilupes iela (Rēzekne)|Zilupes ielas]] un [[Parka iela (Rēzekne)|Parka ielas]] rajonā. Šo var uzskatīt par vienu no latviskākajiem pilsētas rajoniem. == Pilsētbūvniecība un arhitektūra == [[Attēls:Rėzeknė Cathedral.jpg|thumb|280px|[[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]] ir viena no Rēzeknes atpazīstamākajām ēkām un augstākais dievnams pilsētā]] [[Attēls:Rezekne Bolsjaja lucin ulNr2.jpg|thumb|280px|[[Latgales iela (Rēzekne)|Lielā Ludzas iela]] ar [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|katoļu katedrāles]] torņiem tālumā 19./20. gadsimta mijā]] [[Attēls:Rēzeknes komercskola.png|thumb|280px|Rēzeknes komercskola (1928), sagrauta Otrā pasaules kara laikā]] [[Attēls:Sarkanā Krusta slimnīca Rēzeknē pirms 1940.jpg|thumb|280px|Sarkanā Krusta slimnīca Rēzeknē (pirms 1940).]] [[Attēls:Latgolas Tautas pils.jpg|thumb|280px|[[Latgolas Tautas pils]] (1934).]] [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas uzbrukumā]] Otrajā pasaules karā 1944. gada jūlijā pilsētu gandrīz pilnībā nopostīja. Rēzeknes Dienvidu daļā daļēji saglabājusies 19. gadsimta sākuma vēsturiskā apbūve gar [[Latgales iela (Rēzekne)|Latgales ielu]]. Ievērojami apskates objekti ir piecas vēsturiskās Rēzeknes baznīcas, pilskalns, piemineklis [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|''Vienoti Latvijai'']]. Modernisma stilā ieturētas jaunākās pilsētas būves — Rēzeknes koncertzāle [[Latgales vēstniecība "Gors"|''Gors'']] un skolēnu interešu izglītības centrs [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs|''Zeimuļs'']]. Vecākā pilsētas daļa atrodas uz dienvidiem no [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]], kur Latgales ielā saglabājušās atsevišķas 18. gadsimta vēsturiskās celtnes. Līdzās [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle|Jēzus Sirds katedrālei]] atrodas [[1780]]. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder [[Rēzeknes—Aglonas diecēze]]i un tajā atrodas [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]]. Rēzeknes jaunās daļas (no Rēzeknes upes uz ziemeļiem — tagadējais pilsētas centrs) izbūve attiecas galvenokārt uz 19. gadsimta 2. pusi. Pēc [[Polijas dalīšanas]] un [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas [[Krievijas Impērija]]s valdība nolēma veicināt anektēto zemju ātrāku integrāciju impērijas sastāvā, tādēļ var teikt, ka Rēzeknes pārbūvi 19. gadsimta vidū drīzāk noteica politiski ideoloģiski apsvērumi nekā ekonomiska nepieciešamība. 1835. gadā [[Vitebskas guberņa]]s mērnieks A. Mazalovskis izstrādāja Rēzeknes ģenerālplānu. Augstienē uz ziemeļiem no vecās pilsētas tika projektēta pilnīgi jauna apbūve ar regulāri taisnstūrainu ielu tīklu. Šīs t.s. Augšpilsētas ģeometriskajā centrā paredzēja novietot Vissvētākās Dievmātes piedzimšanas [[pareizticība|pareizticīgo baznīcu]] (pie tagadējā "Vienoti Latvijai" pieminekļa), dažādas sabiedriskās ēkas un izmitināt vienīgi kristiešus, [[ebreji|ebrejus]] atstājot vecajās dzīvesvietās. Viens no projekta mērķiem bija veicināt pareizticīgo baznīcas ietekmi uz [[vecticībnieki]]em, kurus paredzēja novietot jaunajā pilsētas daļā, pārceļot tos "no attālām, policijas uzraudzībai nepieejamām vietām". 1836. gadā Krievijas Impērijas valdība Rēzeknes pārbūves projektu apstiprināja un veicināja tā īstenošanu. 1846. gadā Rēzekni apmeklēja imperators [[Nikolajs I Romanovs|Nikolajs I]] un "atrada par nepieciešamu dod šai pilsētai celtnieciskā ziņā pienācīgu izskatu". Saskaņā ar nolikumu par Rēzeknes pilsētas izbūvi tika izveidota īpaša Rēzeknes pilsētas izbūves komiteja. Komitejas darba sākumā tika izstrādāts arī jauns pilsētas ģenerālais plāns, ko apstiprināja 1847. gadā. No iepriekšējā 1836. gada plāna tas atšķīrās vienīgi ar to, ka bija detalizēta apbūve ap centrālo laukumu, paredzot tur vietu tiesu iestādēm, veikaliņiem u.c. būvēm, kā arī publiskam dārzam starp [[Rēzeknes pilskalns|ordeņa pilsdrupām]] un upīti. Ik gadus Rēzeknē uzcēla ne vairāk kā 4—5 dzīvojamās mājas. Sākumā jaunajā pilsētas daļā aizliedza dzīvot ebrejiem, bet viņi drīkstēja tur celt ēkas un tās izīrēt. 1851. gadā viņiem atļāva arī dzīvot savās ēkās, izņemot laukumā ap pareizticīgo baznīcu. 19. un 20. gadsimta mijā jaunā apbūve sāka pakāpeniski un stihiski izplesties aiz plānā norādītajām robežām. Guberņas mērnieks Svirskis 1901. gadā izstrādāja jauno ģenerālo plānu, kurā apbūves areāls bija pietiekami paplašināts, saglabājot jau izveidojušos Augšpilsētas regulāri taisnstūraino sistēmu. Rēzeknes pilsētbūvnieciskās attīstības vēsturē ļoti skaidri jūtama organiska pēctecība un konsekvence pieņemto risinājumu īstenošanā. 19. gadsimta radītā pilsētas plānojuma struktūra tās centrālajā daļā saglabājusies līdz mūsdienām bez būtiskām izmaiņām. [[19. gadsimts|19.]]—[[20. gadsimts|20. gadsimta]] mijā tapa raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies, piemēram, pilsētas senākā aptieka "Ērgļa aptieka", kas atrodas Latgales ielā 41 (būvēta [[1882]]. gadā), divstāvu māja Latgales ielā 28 (Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes īpašums) un mājas [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] 92 un 94, kā arī dažas citas. Pēc [[Latvijas Republika]]s nodibināšanas pilsētas teritoriju nolēma paplašināt un 1927. gadā pievienoja tai daļu no [[Pleikšņi|Pleikšņu]] sādžas, [[Rēzeknes ezers|Rēzeknes ezeru]], dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]], Slobodu, daļu Podgorodes un Kļovu sādžas un karantīnas rajonu. Pilsētas platība 1935. gadā bija 8,06 km². 1936. gadā Rēzeknē bija 1 958 dzīvojamās ēkas, no tām 201 mūra, 1 678 koka, 79 jaukta materiāla, 1 793 vienstāva, 159 divstāvu, 4 trīsstāvu un 2 vairākstāvu ēkas. Neatkarīgās Latvijas laikā tika uzcelta Valsts skolotāju institūta ēka (1927., arhit. [[Pauls Kundziņš|P. Kundziņš]]), kas bija pirmā un lielākā sabiedriskā ēka Rēzeknē, kura uzcelta pēc Latgales atbrīvošanas. Uzcēla latviešu pamatskolu (1928., arhit. A. Briedis), Valsts komercskolu (1928., arhit. I. Blankenburgs; četrstāvu celtne, kas nopostīta Otrajā pasaules karā.), viesnīcas ēku (1939., arhit. S. Barbals). Uzcēla arī dzelzsbetona Lielo tiltu pār Rēzeknes upi (1926—1927) un infekciju slimnīcas ēku (1933., arhit. [[Aleksandrs Klinklāvs|A. Klinklāvs]]). Rēzeknes Latviešu biedrība uzcēla Latgales tautas pili (1928.-1929., arhit. P. Pavlovs).<ref>Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lielākā daļa (aptuveni divas trešdaļas) sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām kara sagrauto pilsētu nācās gandrīz pilnībā atjaunot. PSRS laikā tika celtas galvenokārt rūpnīcas un arhitektoniski neizteiksmīgi un vienveidīgi daudzdzīvokļu nami to strādniekiem. 20. gadsimta 60. gados tapušās ''hruščovkas'', būvētas no silikātķieģeļiem, atrodas galvenokārt pilsētas centra rajonā, kvartālos [[Atbrīvošanas aleja]]s un [[Dārzu iela (Rēzekne)|Dārzu ielu]], kā arī pilsētas Ziemeļu rajonā, gar Atbrīvošanas alejas labo pusi (virzienā no centra) un netālu no dzelzceļa stacijas [[Rēzekne I]], [[Viļānu iela (Rēzekne)|Viļānu]] un [[Brīvības iela (Rēzekne)|Brīvības]] ielā. Nedaudz izteiksmīgāki — 103. sērijas daudzdzīvokļu nami atrodas dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] tuvumā, pilsētas Ziemeļu rajonā un [[Vipinga|Vipingā]]. 1982. gadā tika uzcelts pirmais deviņstāvu daudzdzīvokļu nams. [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rēzekne)|Kr. Valdemāra ielā]] atrodas četras deviņu stāvu 104. sērijas daudzdzīvokļu mājas, bet Ziemeļu rajonā — trīs. === Pieminekļi === {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rēzeknē}} ==== Piemineklis "Vienoti Latvijai" ==== {{Pamatraksts|Piemineklis "Vienoti Latvijai"}} Pilsētas tēla spilgtākais simbols ir [[Piemineklis "Vienoti Latvijai"|piemineklis Latgales atbrīvotājiem "Vienoti Latvijai]]", tautā saukts par ''Latgales Māru''. Pieminekli veidojis tēlnieks [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]] pēc toreizējā Mākslas akadēmijas studenta [[Leons Tomašickis|Leona Tomašicka]] meta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rezekne-atzime-latgales-atbrivosanas-pieminekla-vienoti-latvijai-80-gadadienu.a331284/ LSM. Rēzeknē atzīmē Latgales atbrīvošanas pieminekļa «Vienoti Latvijai» 80. gadadienu]</ref> Tas ne tikai pilsētas, bet visas Latgales vienojošais simbols. Bronzā atlietie tēli ir latviešu meitene ("Latgales Māra"), kas savā labajā rokā tur uz augšu paceltu zelta krustu. Pie viņas kājām — Atbrīvošanas cīņu karavīri. Piemineklis uzstādīts par godu [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem un vēsturiskajai Latgales atbrīvošanai 1920. gadā, kā arī svinot Latgales apvienošanu ar pārējiem Latvijas novadiem — Vidzemi, Zemgali un Kurzemi. Piemineklim ir dziļi kristīga nozīme, kas ataino visas Latgales toreizējo — katolisko identitāti. Nosaukums "Latgales Māra" savā ziņā liecina par Latgali kā ''Māras zemi'', kas latīniski ir ''Terra Mariana''. Šāds veltījums tika izdarīts pēc Livonijas valsts izveidošanas — toreizējais [[Romas pāvests]] Livoniju kopā ar visu toreizējo Latvijas teritoriju veltīja [[Jaunava Marija|Vissvētākajai Jaunavai Marijai]]. Latgale kā [[katoļi|katoļticīga]] zeme šo titulu arī sirdī paglabāja līdz pat 20. gadsimtam, tādēļ sievietes ar krustu rokās zemteksts bieži tiek tulkots kā "Marijas, kas savā rokā tur sava dēla [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Krustu". Pieminekļa pamatakmens ielikts 1930. gada 8. jūlijā. Piemineklis celts par tautas saziedotiem līdzekļiem un atklāts 1939. gada 8. septembrī — to iesvētīja bīskaps [[Jāzeps Rancāns]]. 1940. gada novembrī tas tika nogāzts, bet kara laikā — 1943. gada 22. augustā atjaunots. 1950. gadā padomju varas iestādes to atkal nogāza. Pieminekļa vietā tika uzstādīts [[Vladimirs Ļeņins|Ļenina]] piemineklis. "Latgales Māras" piemineklis tagad ir atjaunots. Tas atklāts 1992. gada 13. augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas dienā, ko ikgadu svin Latgales svētvietā — [[Aglona|Aglonā]]. Pieminekli veidojis Kārļa Jansona dēls — [[Andrejs Jansons]]. "Latgales Māra" parādās uz daudzu izdevumu vākiem par Rēzekni, kā arī atklātnēm, tūrisma bukletiem un suvenīriem. ==== Kultūras darbinieku pieminekļi ==== * piemineklis [[Rainis|Rainim]] Kultūras un atpūtas parkā, atklāts 1972. gadā pēc tēlnieka O. Kalēja un arhitektes I. Bakules meta. * Piemineklis dzejniekam, rakstniekam [[Antons Kūkojs|Antonam Kūkojam]] [[Latgales kultūrvēsturiskais muzejs|Latgales kultūrvēsturiskā muzeja]] skvērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/novados/rezekne-uzstadits-piemineklis-latgaliesu-maksliniekam-antonam-kukojam.d?id=42582652|title=Rēzeknē uzstādīts piemineklis latgaliešu māksliniekam Antonam Kūkojam|last=Sirokez|first=|website=delfi.lv|access-date=2020-09-13|date=2012-08-10|language=lv}}</ref> * [[Jurijs Tiņanovs|Jurija Tiņanova]] krūšutēls.<ref>http://www.rezekne.lv/rezeknes-zinas/zina/browse/1/_/visas-zinas/-/atklata-rakstnieka-jurija-tinanova-biste/{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Francis Trasuns|Franča Trasuna]] piemineklis. * Piemineklis monsinjoram [[Nikodems Rancāns|Nikodemam Rancānam]]. ==== Nacionāli patriotiskie pieminekļi ==== * Piemineklis "Latgales kongresam — 100" un laukums par godu [[Pirmais Latgales kongress|Latgales kongresa]] simtgadei Atbrīvošanas alejā 61.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezekneszinas.lv/lv/Sabiedriba/1/4240/Atklaja-Latgales-kongresa-simtgadei-veltitu-pieminekli|title=Atklāja Latgales kongresa simtgadei veltītu pieminekli|last=|first=|website=rezekneszinas.lv|access-date=2020-09-13|date=2017-05-05|language=lv}}</ref> * Piemineklis 115 kritušajiem [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas armija]]s karavīriem Rēzeknes brāļu kapos Miera ielā. * Piemiņas akmens pie dzelzceļa stacijas [[Rēzekne II]] 1941. un 1949. gada uz Sibīriju deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem. * Piemiņas akmens [[Atbrīvošanas aleja|Atbrīvošanas alejā]] pie ēkas Nr. 67, vietā, kur 1941. gada jūnijā čekistu nomocīti tika 39 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |title=Rēzeknes pilsētas integrētās attīstības programma 2007. - 2013. gadam |access-date={{dat|2012|10|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090127020612/http://www.rezekne.lv/uploads/media/I_Esosas_situacijas_raksturojums_14_01.pdf |archivedate={{dat|2009|01|27||bez}} }}</ref> * [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāņa Baloža]] un [[Krišjānis Berķis|Krišjāņa Berķa]] 1937. gadā stādītie ozoli Atbrīvošanas alejā pie Rēzeknes upes tilta un lielveikala "[[Rimi Baltic|Rimi]]". ==== Padomju varas pieminekļi ==== * Piemiņas plāksne tirgus laukumā, Latgales ielā pie bijušā cietuma sienas, kur 1942. gada 4. janvārī tika publiski nošauti 30 Audriņu ciema iedzīvotāji. * Piemiņas vieta skvērā pie Atmodas ielas, kur no 1941. līdz 1944. gadam atradās padomju karagūstekņu nometne. * Piemineklis [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas karā]] kritušajiem karavīriem * [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules karā]] kritušo [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] karavīru brāļu kapi Miera ielā, Upes ielā un Dārzu ielā. == Rūpniecība == Ja starpkaru periodā Rēzekne bija reģiona vietējās izejvielās (kokapstrāde, pārtikas rūpniecība, vieglā rūpniecība) balstīts ražošanas centrs, kas bija vismaz sekundāra pilsētas saimniecības nozare (būtiskākā bija tirdzniecība un pakalpojumi), tad pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pilsēta kļuva par lielu rūpniecības centru, gan ignorējot objektīvus ekonomikas likumus, kas pēc PSRS sabrukuma noveda pie šo uzņēmumu bankrota.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=19969|title=Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija.|last=Škapars|first=Roberts|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.}}</ref> Tam par iemeslu bija PSRS komandekonomikas veidā realizētā tautsaimniecības politika — pilsētā tika uzcelti lielrūpniecības uzņēmumi, kas prasīja lielus darbaspēka resursus, kurus ieveda no citām PSRS republikām. Tāpat arī liela daļa no izejvielām, kas bija nepieciešamas mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem, tika ievesta no attālākiem [[KPFSR]] reģioniem un citām PSRS republikām. Pēc PSRS sabrukuma lielākā daļa Rēzeknes rūpniecības uzņēmumu nespēja konkurēt ar daudz kvalitatīvākiem Rietumeiropas ražojumiem, turklāt mākslīgi uzturētā rūpniecība komandekonomikas tautsaimniecībā tirgus ekonomikā bija nerentabla. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ražošanu Rēzeknē vajadzēja uzsākt gandrīz no jauna, mūsdienās tā balstās vietējo izejvielu un bijušo metālapstrādes uzņēmumu darbaspēka pieredzes konglomerātā. Galvenās ražošanas nozares pilsētā šodien ir kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas rūpniecība. 1944. gadā tika likti pamati graudu pieņemšanas punktam, kas pēc dažiem gadiem tika pārveidots par lielu rūpnīcu — “[[Rēzeknes dzirnavnieks|Rēzeknes labības produktu kombinātu]]”. Vairāk kā trīsdesmit metru augstais, baltais elevators ir augstākā ēka Rēzeknē. 1991. gadā tika dibināts Latvijas valsts uzņēmums “Rēzeknes dzirnavnieks”, bet 1992. gadā sākās tā privatizācija. 1999. gadā par “Rēzeknes dzirnavnieka” galveno akcionāru kļuva Zviedrijas kompānija “Nord Mills”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Dzirnas uzņem apgriezienus - Latvijas Vēstnesis|last=Bārtulis|first=Juris|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-09-13|date=2004-07-16|language=lv}}</ref> Pašlaik uzņēmums pēc apgrozījuma ir viens no lielākajiem Latgalē. 1952. gada 25. martā atbilstoši [[Latvijas PSR]] Nedzirdīgo biedrības Centrālās pārvaldes prezidija lēmumam Nr. 366 tika izveidotas mācību un ražošanas darbnīcas pie dažām republikas neredzīgo biedrībām, tajā skaitā Rēzeknes mācību un ražošanas darbnīcas ([[Raiņa iela (Rēzekne)|Pionieru ielā]] 5a). 1976. gada 1. jūlijā darbnīcas tika pārdēvētas par Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmumu, kas ražoja ādas apavus un šūšanas izstrādājumus (palagus, sporta bikses, sporta cepurītes, kuras pamatā gatavoja no [[Rīgas manufaktūra]]s ražošanas atlikumiem). 1970. gadā uzņēmumā bija 58 darbinieki, tajā skaitā 2 mācekļi, jo darbaspēka apmācības notika uz vietas. 1999. gadā palika 23 darbinieki, no kuriem 17 bija dzirdes invalīdi. 2000. gadā tie bija 19 cilvēki, no tiem 13 dzirdes invalīdi. 1991. gada 8. oktobrī uzņēmums ieguva valsts sabiedriskas organizācijas statusu ar nosaukumu „Latvijas Nedzirdīgo Savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmums”. Uzņēmums sastāvēja no šūšanas ceha/noliktavas un veikala darbnīcas. Tas ražoja plaša patēriņa preces ([[Gultas veļa|gultas veļu]]) un piedāvāja apavu remonta pakalpojumus. 2000. gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem, līdz 2001. gada nogalē tas bija spiests apturēt ražošanu un samazināt strādājošo skaitu. 2002. gadā tika uzsākts likvidācijas process, kuru noslēdza 2003. gada 16. oktobrī.<ref>LNA Rēzeknes zonālais valsts arhīvs, 924.fonds.</ref> 1957. gada 1. februārī tika izveidota Dzelzbetonu konstrukciju rūpnīca ar pamatkapitālu 2 043 700 rubļu apmērā (pirmais nosaukums Latvijas PSR Celtniecības ministrijas Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta „Rēzeknes ražošanas kombināts”). Kombinātu izveidoja uz Rēzeknes vispārējās celtniecības tresta palīgsaimniecību ražošanas bāzes, lai ražotu dzelzsbetona izstrādājumus, ķieģeļus, dolomīta miltus, podiņu krāsnis. 1963. gada 15. septembrī „Rēzeknes ražošanas kombināts” pārgāja Tautas saimniecības padomes Celtniecības materiālu rūpniecības pārvaldes pakļautībā un tika pārdēvēts par „Rēzeknes dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcu”. Rūpnīcā turpināja ražot dzelzsbetona konstrukcijas un detaļas, metālkonstrukcijas, zāģmateriālus, ķieģeļus, dolomīta miltus un flīzes piecos dažādos cehos: silikāta cehs, māla cehs podiņu krāsns cehs, cehs „Elste”, rūpnīca „Roģi”. 1967. gada 1. janvārī rūpnīcai pievienoja „Rēzeknes celtniecības materiālu rūpnīcu”. No 1974. gada sākās rūpnīcas mehanizācija un automatizācija, bet 1980. gadā tika veikti vērienīgi remontdarbi rūpnīcas silikāta cehā. 1989. gada 1. martā rūpnīca kļuva par „Rēzeknes celtniecības materiālu un konstrukciju kombinātu”. 1991. gada 3. oktobrī kombināts tika reģistrēts kā valsts uzņēmums, kas 1996. gada 15. maijā tika pārdots SIA „Rēzeknes būvmateriāli”, bet likvidēts 2011. gada 6. janvārī.<ref>LNA RZVA, 26.fonds</ref> 1957. gada 6. novembrī pabeidza [[Rēzeknes Piena konservu kombināts|Rēzeknes Piena konservu kombināta]] būvniecību. Drīz kombināts kļuva par lielāko darbojošos uzņēmumu Rēzeknes pilsētā, kā arī ievērojamāko piena pārstrādes ražotni visā Latvijas teritorijā. Kombināta produkcija bija iecienīta ne tikai Latvijā, bet arī PSRS un 40 pasaules valstīs. 2001. gadā finansiālu problēmu dēļ ražotnes darbība tika apstādināta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2017/rezeknes-piena-konservu-kombinatam-60/|title=Rēzeknes Piena konservu kombinātam – 60|last=|first=|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2020-09-13|date=2017-11-14|language=lv}}</ref> 1959. gadā pie Ančupānu kalnu karjeriem uzcēla [[Rēzeknes silikātķieģeļu rūpnīca|silikātķieģeļu rūpnīcu]], kas nodrošināja piecstāvu silikātķieģeļu daudzdzīvokļu namu būvniecību pilsētā un rajonā. 1961. gada 27. janvārī izveidoja Rēzeknes kokapstrādes kombinātu. 1967. gadā kombinātā darbojās kokzāģētava (ar 25 strādniekiem), gateris (ar 3 strādniekiem), galdniecības un taras cehs (ar 25 strādniekiem), kā arī sagataves un krāsošanas cehs (ar 8 strādniekiem). Uzņēmuma darbības sfēra bija ļoti plaša — tas nespecializējās vienveidīgas produkcijas ražošanā. Galvenie produkcijas veidi sākumā bija tara, bišu stropi, skolas soli, mācību klašu tāfeles, kamanas un citi izstrādājumi. Kombinātam sākumā bija četri iecirkņi — trīs Rēzeknē un viens Maltā. 1968. gadā uzņēmuma darbība bija jau koncentrēta divos iecirkņos — pa vienam Rēzeknē un Maltā. Uzņēmums darbojās līdz 1990. gada 2. aprīlim, kad tas tika likvidēts. Tā materiālās vērtības tika nodotas lietošanā kopējai saimniecībai „Latvijas-Zviedrijas serviss”.<ref>LNA RZVA, 170.fonds.</ref> 1963. gadā uzsāka darbu [[Slaukšanas iekārtu rūpnīca]], kurā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēku. 1965. gadā uzsāka darbu Rēzeknes maizes produktu kombināts. 1972. gadā pilsētas Ziemeļu rajonā uzcēla [[REBIR|elektrisko būvinstrumentu ražošanas rūpnīcu]]. 1981. gadā sāka darboties [[Iekštelpu transporta elektromotoru rūpnīca]] — [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|RER]] filiāle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P|title=RŪPNĪCAS JUBILEJA|last=Ivanovs|first=J.|website=www.periodika.lv|access-date=2020-09-13|date=1991-01-31|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/daka1991n013%7Carticle:DIVL63%7Cquery:r%C5%ABpn%C4%ABc%C4%81%20r%C5%ABpn%C4%ABca%20elektromotoru%7CissueType:P}}</ref> 2001. gadā dibināts "Rēzeknes gaļas kombināts", kas mūsdienās pēc gatavās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijas tirgū.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.abholding.lv/lv/holding|title=RGK. Vēsture|access-date=07.04.2021.|date=bez dat.}}</ref> 2002. gadā bijušā Rēzeknes piena konservu kombināta ēkās darbu sāka tekstilistrādājumu (virvju, tauvu) ražotājs — "Magistr-Fiskevegn Group.MFG", SIA. 2009. gadā Rēzeknes pierobežā tika uzbūvēta pirmā nerūsējošo tērauda cauruļu rūpnīca Baltijā — Latvijas—Šveices kopuzņēmums RIGAMET.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksti/caurulu_razotne_rezekne|title=Pirmā Baltijā – nerūsējošā tērauda cauruļu ražotne Rēzeknē|website=abc.lv|access-date=2020-09-13|date=2010-06-15|language=lv}}</ref> 2010. gadā Rēzeknes Speciālajā Ekonomiskajā zonā sāka darboties kokskaidu granulu ražotne SIA „NewFuels” RSEZ ar ražošanas kapacitāti virs 260 000 tonnām gadā. Blakus 2015. gadā uzcelta Latgalē lielākā biomasas koģenerācijas stacija ar elektrisko jaudu ir 3.1 MWt, bet siltuma jaudu — 10.7 MWt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newfuels.eu/?page_id=2242&lang=lv|title=Par uzņēmumu.|access-date=07.04.2021.|archive-date=11.04.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210411133659/https://newfuels.eu/?page_id=2242&lang=lv}}</ref> Pilsētas pievārtē darbojas uzņēmuma AS "Latvijas finieris" meitasuzņēmums RSEZ "Verems", nodarbinot vairāk nekā 300 darbinieku, galvenokārt no Rēzeknes pilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu|title=Par mums. Latvijas finieris.|access-date={{dat|2021|04|07||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190523195125/https://www.finieris.lv/lv/uznemums/par-uznemumu}}</ref> == Izglītība un kultūra == [[Attēls:Gors Rezekne 2015.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes koncertzāle — [[Latgales vēstniecība "Gors"]] 2015. gada augustā]] [[Attēls:Rezeknes CB.jpg|250px|thumbnail|left|Rēzeknes Centrālā Bibliotēka pēc rekonstrukcijas 2015. gadā]] === Kultūra === Rēzekne ir nozīmīgs Latgales kultūras centrs. To mēdz dēvēt arī par "Latgales sirdi". Kopš 1959. gada te darbojas novadpētniecības muzejs. Tas dibināts kā Ludzas Novadpētniecības muzeja filiāle. 1990. gadā tas tika pārdēvēts par [[Latgales Kultūrvēstures muzejs|Latgales Kultūrvēstures muzeju]]. Muzejā apskatāma arī [[Latgales keramika]]s ekspozīcija. Rēzekne vienmēr bijusi Latgales keramikas šūpulis. Šeit aplūkojami [[Rēzeknes novads|novada]] keramiķu darinātie māla izstrādājumi. [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas nams|Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas namā]] atrodas Latgales glezniecības ekspozīcija no Kultūrvēstures muzeja fondiem, kur glabājas [[Francisks Varslavāns|F. Varslavāna]], [[Arvīds Egle|A. Egles]], J. Bekatova, [[Nikolajs Breikšs|N. Breikša]], S. Kreiča un V. Kalvāna darbi. Rēzeknē darbojas [[Rēzeknes Kultūras nams]] un [[Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nams|Nacionālo biedrību kultūras nams]]. 2013. gada maijā, iepretim [[Rēzeknes Kultūras nams|Kultūras namam]], [[Rēzeknes festivāla parks|festivāla parka]] otrajā pusē tika pabeigta [[Latgales vēstniecība "Gors"|Rēzeknes koncertzāle — Latgales vēstniecība GORS]], kas ir pirmā modernā, akustiskā koncertzāle Latvijā un vērienīgākais projekts Rēzeknē šī gadsimta laikā. Koncertzāles lielā zāle ar 1000 sēdvietām, pieciem balkoniem, plašu parteri un skatuvi ar orķestra bedri ir vienīgā šāda tipa koncertzāle Latgalē un pēc mūziķu un ekspertu vērtējuma tajā ir ļoti laba akustika. Rēzeknē darbojas trīs bibliotēkas — [[Rēzeknes Centrālā bibliotēka|centrālā]] ar divām filiālēm — [[Rēzeknes bērnu bibliotēka|bērnu bibliotēku]] un [[Rēzeknes 2. bibliotēka|Rēzeknes 2. bibliotēku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=91&Itemid=174 |title=Rēzeknes Centrālā bibliotēka |access-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111118030140/http://www.rezeknesbiblioteka.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=91&Itemid=174 |archivedate={{dat|2011|11|18||bez}} }}</ref> ==== Kolektīvi ==== Rēzeknē darbojas pūtēju orķestris, seši kori, seši deju kolektīvi, trīs folkloras kopas, seši vokālie ansambļi, horeogrāfijas ansamblis, instrumentālais ansamblis, kā arī trīs teātra trupas. Nopelniem bagāti ir kori "[[Ezerzeme]]" ("[[Treikola]]"), deju kolektīvs "[[Dziga]]". 20. gadsimta 80. gados lielus panākumus [[Latvijas PSR]] guva [[Rēzeknes tautas teātris]] un tā kolektīvs. === Izglītība === [[Attēls:Inzenieru fak Rezekne.jpg|230px|thumbnail|Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas inženieru fakultāte 2015. gada augustā.]] 2019. gadā Rēzeknē darbojās divas ģimnāzijas, septiņas vidusskolas, sākumskola, internātpamatskola — attīstības centrs, mākslas un mūzikas skolas, 12 pirmsskolas izglītības iestādes, trīs izglītības centri pieaugušajiem, bērnu — jaunatnes sporta skola un radošo pakalpojumu centrs, kā arī viena privātā mūzikas skola. 2020. gadā tika plānots vienu no vidusskolām slēgt un divas — pārveidot par pamatskolām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2019/rezekne/|title=Rēzeknē divas vidusskolas kļūs par pamatskolām, bet vienu plāno slēgt|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2022-08-08|language=lv}}</ref> 2022. gadā pārveide par pamatskolām bija notikusi. Kopš 2012. gada Rēzeknē darbojas [[Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs]], kas ir [[interešu izglītība]]s iestāde bērniem un jauniešiem. ;Vispārizglītojošās skolas * [[Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija]] * [[Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija]] * [[Rēzeknes 2. vidusskola]] * [[Rēzeknes 3. vidusskola]] * [[Rēzeknes 4. vidusskola]] * [[Rēzeknes 5. pamatskola]] * [[Rēzeknes 6. pamatskola]] * [[Rēzeknes Katoļu vidusskola]] * [[Rēzeknes vakara vidusskola]] * [[Rēzeknes tehnikums]] * [[Rēzeknes internātpamatskola - attīstības centrs]] ;Mūzikas un mākslas skolas * [[Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola]] * [[Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola]] * [[Zanes Ludboržas mūzikas skola]] Rēzeknē kopš 1993. gada darbojas [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] — tā ir augstākā izglītības iestāde pilsētā. Rēzeknē atrodas [[Valsts robežsardzes koledža]] un [[Valsts robežsardzes koledžas robežsargu skola]]. Kopš 2007. gada Rēzeknē darbojas Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāle. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180825032352/http://www.psk.lu.lv/par-koledzu/rezeknes-filiale |date={{dat|2018|08|25||bez}} }} == Reliģija == [[Attēls:Procesija Rezekne.PNG|300px|thumb|1938. gadā [[LELB]] arhibīskaps [[Teodors Grīnbergs]] iesvētīja Rēzeknes luterāņu baznīcu.]] Reizē ar Rēzeknes pili 1285. gadā tika uzceltas divas ķieģeļu baznīcas: viena pils kalnā — Vācu bruņinieku ordeņa locekļiem un otra — pilsētas draudzei. 16. gadsimta dokumentos ir minētas divas baznīcas, viena baznīca esot bijusi pagastā, bet otra, celta no mūra, pils tuvumā. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā krievu karaspēks sagrāva Rēzeknes baznīcu. [[Livonijas hercogiste]]s laikā 1599. gadā pie Rēzeknes pils uzbūvēja mazu koka baznīciņu. 1685. gadā Rēzeknē uzbūvēja jaunu koka baznīcu, to iesvētīja un nodeva jezuītu aprūpei. 1887. gadā baznīcā iespēra pērkons un tā nodega. Tagadējo mūra baznīcu sāka celt 1888. gadā (tagad Rēzeknes katedrāle, kas veltīta Vissvētākās Jēzus sirds godam). Līdz mūsdienām saglabājušais vecākais Rēzeknes dievnams ir vecticībnieku lūgšanu nams pilsētas dienvidu daļā. Rēzeknē darbojas dažādas kristiešu konfesijas un jūdaistu kopiena. * [[kristietība]]: ** [[katolicisms]] *** [[Romas katoļi]] *** [[Grieķu katoļi]] ** [[Pareizticība|pareizticīgie]] ** [[vecticībnieki]] ** [[protestantisms]] *** [[luterāņi]] *** [[baptisti]] *** [[Septītās dienas adventisti]] * [[jūdaisms]] Pašlaik Rēzeknē ir desmit dievnami, no tiem deviņos atrodas kristiešu draudzes, bet viens ir jūdaistu dievnams ('''[[Rēzeknes Zaļā sinagoga]]'''). No kristiešu dievnamiem trīs ir Romas Katoļu baznīcas, pa vienai luterāņu, pareizticīgo, vecticībnieku un Grieķu katoļu baznīcai, viens baptistu lūgšanu nams un Septītās dienas adventistu draudzes nams. === Romas katoļi === [[Attēls:Rēzekne Sāpju Dievmātes katoļu baznīca 1999-09-14.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca]] ir viena no četriem Katoļu dievnamiem pilsētā]] Romas Katoļu baznīca Rēzeknē institucionāli ir nozīmīgākā kristīgā konfesija, jo kopš 1995. gada šeit atrodas Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskapa sēdeklis un kūrija. Pašlaik diecēzes bīskaps ir [[Jānis Bulis]]. Katoļus var uzskatīt par vecāko kristīgo konfesiju Rēzeknes apvidū, kas šeit dzīvoja vēl pirms pilsētas dibināšanas. Pirmsākumus var meklēt līdz ar Livonijas ordeņa pils būvniecības laiku un tai sekojošo lūgšanas namu izveidi. Šodien Rēzeknē darbojas trīs katoļu dievnami. Divi no tiem ir Romas Katoļu baznīcas dievnami, bet trešais — Grieķu katoļu baznīca, tā veltīta Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija godam. Vienīgā katedrāle Rēzeknē ir [[Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrāle]]. Baznīcu iesvētīja 1900. gada novembrī un tajā pašā gadā tajā noturēja pirmos dievkalpojumus. 1914. gadā baznīcu konsekrēja Vissvētākās [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Sirds godam. 1997. gadā Rēzeknē izveidota Romas Katoļu baznīcas diecēze. Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskaps pašlaik ir [[Jānis Bulis]]. Savas darbības laikā Rēzeknes katedrālē viņš uzcēlis diecēzes kūriju, kā arī Rēzeknes katoļu vidusskolu, kura atrodas Latgales ielā 82, atjaunotajā pirmajā Rēzeknes mūra ēkā. 1935. — 1939. gadā Rēzeknē uzkalnā aiz Rēzeknes upes, blakus piemineklim Vienoti Latvijai uzcēla vēl vienu katoļu baznīcu (arh. P. Pavlovs). 1937 gadā baznīcu iesvētīja par [[Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīca|Rēzeknes Sāpju Dievmātes baznīcu]]. Dievnams celts neoromantisma stilā, tam ir divi 27 m augsti torņi, starp tiem zelminis ar loga rozi un Jaunavas Marijas statuju. Nesen pēc diecēzes iniciatīvas tika pabeigta [[Rēzeknes Dieva Žēlsirdības baznīca|Dieva žēlsirdības Romas katoļu baznīcas]] būvniecība pilsētas ziemeļu rajonā. Tas ir trešais katoļu dievnams pilsētā. Ap Jēzus Sirds katedrāli un Sāpju Dievmātes baznīcu ir izveidojušās divas lielas katoļu draudzes, kas katra gada augustā organizē svētceļnieku grupas no Rēzeknes uz [[Aglona|Aglonu]]. Pilsētā ir dzimuši, mācījušies, strādājuši vai dzīvojuši nozīmīgi Latvijas Katoļu Baznīcas klēra locekļi, piemēram, kardināls [[Julijans Vaivods]], kardināls [[Jānis Pujats]], vairāki bīskapi — [[Boļeslavs Sloskāns]], [[Pēteris Strods]], [[Kazimirs Duļbinskis]], arhibīskaps [[Antonijs Springovičs]], kā arī pašreizējais bīskaps [[Jānis Bulis]], un citi. === Vecticībnieki === [[Attēls:Rezekne Old Believers church front.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams|Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] ir vienīgais šīs konfesijas dievnams pilsētā]] Šīs konfesijas pārstāvji ir vieni no senākajiem Rēzeknes pilsētā. Visstraujāk vecticībnieki Rēzeknē parādījās XVII gs. otrajā pusē, pēc gadsimtiem ilgām ticības vajāšanām Krievijā. Tie galvenokārt bēga uz teritorijām, kuras bija no vajāšanām brīvas, tai skaitā mūsdienu Latvijas teritoriju, it īpaši Latgali, kurai ir tuva Krievijas robeža. Lai gan vecticībnieki tipiski apmetās sādžās, tomēr laika gaitā to pēcteči pārcēlās arī uz Rēzekni. Vecticībnieku skaits pilsētā būtiski pieauga pēc vecticībnieku kopienas un vēlāk draudzes pakāpeniskas izveidošanās. Saknes meklējamas 1859. gadā, kad I. Siņicina ielas rajonā izveidojās Rēzeknes vecticībnieku kapsēta, kura mūsdienās vecticībnieku kapu apbedījuma vietu saglabātības un pieminekļu skaita ziņā ieņem vienu no vadošajām vietām Latvijā. Šeit var apskatīt gandrīz visus vecticībnieku apbedījumu virszemes pieminekļu tipus, kādi zināmi no 19. gadsimta otrās puses. Latvijā tikai šajā kapsētā var ieraudzīt Ziemeļkrievijā — Baltijas jūras krastos kā arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un Austrumlietuvā esošās koka kapenes (krievu val. ''domoviki'', Krievijā ''golbci''). [[Rēzeknes Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams]] celts 1895. gadā. 1905. gadā tam piebūvēja zvanu torni. Baznīcas lielais zvans sver 4948,76 kilogramus, bet zvana mēle 200 kilogramus. Tiek uzskatīts, ka šis zvans ir lielākais Baltijā. Tika atlieti vēl divi zvani, tie visi ir darināti Gaščinā. Šeit atrodas Latvijas vienīgais vecticībnieku muzejs. Tas ir Latgalē lielākais koka dievnams. 19. un 20. gadsimta mijā pie Lūgšanu nama uzcēla arī nabagmāju, mājas ekonomam un skolotājam, kā arī saimniecības ēkas.<ref>[http://www.amazing-latvia.lv/obj/rezekne_sveta_nikolaja_vecticibnieku_lugsanu_nams/ Svētā Nikolaja vecticībnieku lūgšanu nams || Rēzeknes nov., Rēzekne<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]{{Novecojusi saite}}</ref> 1920. gada 4. novembrī Rēzeknē notika 1. Latvijas vecticībnieku kongress.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210419225603/https://lpr.gov.lv/event/rezeknes-vecticibnieku-vesture/#.Xrz9gWXVJPY }}</ref> === Pareizticīgie === [[Attēls:Rezekne Orthodox church.jpg|180px|thumb|[[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca|Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]]]] Pareizticīgie Rēzeknē ienāca līdz ar pilsētas dibināšanu, iepriekš šeit apmetušies iedzīvotāji bija piederīgi katoļiem un vecticībniekiem, kā arī no citām reliģijām — jūdaistiem (galvenokārt ebreji). Lēmums par pareizticīgo baznīcas celšanu Rēzeknē pieņemts 1834. gadā. Pēc sešiem gadiem sākās tās celtniecība pēc Pēterburgas arhitektu Dāvida Viskonti un Šarlemana Bodē II izstrādātā projekta. Dievnama celtniecībai tā laika pilsētas jaunajā daļā bija arī politisks raksturs, jo Rēzeknes pilsētas jaunās daļas plānā bija paredzēts kristiešu pārsvars (pareizticība tajā laikā bija valstiski nozīmīga). 1846. gadā, reizē ar Nikolaja I viesošanos Rēzeknē, baznīca tika iesvētīta Vissvētākās Dievdzemdētājas godam. [[Rēzeknes Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca]] ir vecākais saglabājušais dievnams pilsētā. Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas 1867. gadā celtā mūra kapliča — Sv. Ņevas Aleksandra kapela, kas veltīta toreizējā imperatora [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] veiksmīgajai izglābšanai no vilciena katastrofas 1866. gada 4. aprīlī. Pa labi no baznīcas ieejas atrodas Pēterburgā gatavots stikla mauzolejs, kur apbedīts baznīcas mecenāts, [[Adamovas muiža]]s īpašnieks ģenerālis Karaulovs ar sievu Helēnu. === Luterāņi === [[Attēls:Rezekne Holy Trinity Church.jpg|150px|thumb|[[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca]]]] Sākotnēji Rēzeknes [[Luterisms|luterāņu]] kopa ietilpa 1870. gadā dibinātajā Strūžānu-Stirnienes draudzē, bet ar 1891. gadu kļuva par patstāvīgu draudzi. Rēzeknes draudze ietilpst Viļņas prāvesta iecirknī un ir pakļauta Kurzemes konsistorijai. 1888. gadā pie pilsētas parādes laukuma tika uzcelta koka baznīca ar 150 sēdvietām, to iesvētīja [[Polocka]]s mācītājs Būtners. Līdz 1889. gadam draudzi apkalpoja [[Lazdona]]s mācītājs, kopš 1905. gada — Rēzeknē dzīvojošais Strūžānu mācītājs. 1913. gadā baznīcai ieejas daļā tiek uzcelts koka tornis. Baznīca ir apjumta ar betona kārniņiem. 1919. gadā lielinieki izdemolēja baznīcu un iznīcināja arhīvu. 1920. gadā draudze atjaunoja baznīcu un iegādājās jaunu zvanu. Mazās ietilpības un vecuma dēļ koka baznīca 1931. gadā tika nojaukta. Tās vietā pēc būvinženiera J. Cīruļa projekta neogotiskā stilā no sarkaniem ķiegeļiem tika uzcelta Svētās Vienības baznīca ar 312 sēdvietām. 1938. gada 1. janvārī bija reģistrēti 555 draudzes locekļi. Pēc otrā pasaules kara draudzes darbība panīka un [[Padomju Savienība|PSRS]] laikā dievnams tika izmantots kā kino nomas un demonstrēšanas zāle. Draudzes darbības atjaunošana tika aizsākta 1989. gadā. 1993. gadā baznīcas tornī no jauna tika uzstādīts krusts, bet baznīca draudzei atpakaļ atdota 1994. gadā. 1994. gadā baznīcas nosaukums no Svētās Vienības tika izmainīts uz [[Rēzeknes Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca|Svētās Trīsvienības baznīcu]]. Pēdējos gados ir notikuši šī dievnama atjaunošanas darbi.<ref>[http://www.rezekne.lelb.lv/?ct=vesture Rēzeknes svētā trīsvienības draudze]</ref> == Transports == [[Attēls:Rezekne II no viadukta.jpg|230px|thumbnail|right|skats uz sliežu ceļiem pie stacijas [[Rēzekne II]].]] Viens no noteicošajiem faktoriem pilsētas attīstībā ir bijis starptautisku ceļu un dzelzceļu krustpunkts. [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]—[[Varšava]]s dzelzceļa līnija, kuru uzbūvēja 1860. gadā, bija pirmā dzelzceļa līnija Latvijā, tā gāja caur Rēzekni. Šī un vēlāk, 1904. gadā uzbūvētā Maskavas — Ventspils dzelzceļa līnija, bija vieni no Rēzeknes pilsētas attīstību veicinošākajiem faktoriem, kas būtiski ietekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu pilsētā. Rēzekne atrodas starptautiskas nozīmes autoceļu — [[Eiropas autoceļš E22|E22]], [[Eiropas autoceļš E262|E262]] krustpunktā un valsts [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] autoceļu [[A12]], [[A13]] un [[A15]]. Tā ir arī [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālas nozīmes]] [[Latvijas autoceļi|autoceļu]] [[autoceļš P36|P36]], [[autoceļš P54|P54]] un [[autoceļš P55|P55]] krustpunkts. Līdz ar pilsētas apvedceļa izbūvi 20. gadsimta otrajā pusē, liela daļā transporta tika novirzīta pa to, tādējādi atbrīvojot pilsētas centru no tranzītkravām. Rēzeknē ir 136 ielas.<ref>[https://www.kadastrs.lv/varis/100003052?type=city# www.kadastrs.lv]</ref> Garākā no tām ir galvenā iela, [[Atbrīvošanas aleja]] (5,5 km), kas, izejot cauri visai pilsētai, savieno tās ziemeļu un dienvidrietumu robežu. === Sabiedriskais transports === {{pamatraksts|Sabiedriskais transports Rēzeknē}} [[Attēls:Rēzeknes Satiksmes autobuss izmēģinājumā 2011-12-31.jpg|thumb|220px|SIA „Rēzeknes Satiksme” [[Ikarus E91]] 2011. gadā]] Pasažieru pārvadājumus Rēzeknes pilsētā veic pašvaldībai piederošais uzņēmums SIA „[[Rēzeknes satiksme]]”. No 2012. gada 1. janvāra sabiedriskais transports pa pilsētas ielām kursē 19 maršrutos. Autoparkā ir 27 [[Ikarus E91]] un 2 MAN NL 202 autobusi.<ref name="rs">{{tīmekļa atsauce|url=http://i-rezekne.lv/?page=4&p2=read&id=10731&lang=lv|title=Rēzeknē kursēs no SIA "Rīgas satiksme" nomātie autobusi|accessdate={{dat|2011|11|18||bez}}||date={{dat|2011|11|15|SK}}|publisher=i-rezekne.lv}}</ref> Pilsētā ir autoosta un divas dzelzceļa stacijas — [[Rēzekne I]] un [[Rēzekne II]]. Pasažieru pārvadājumi notiek tikai no stacijas [[Rēzekne II]]. No tās notiek regulāra pasažieru satiksme uz Rīgu un Zilupi, kā arī tā ir starptautiskā vilciena maršruta Maskava—Rīga pieturvieta (starptautiskie vilcieni atcelti kopš 2020. gada). Pasažieru satiksmei tiek izmantota [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II]] un [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe]]. == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} Rēzeknē dzimusi šķēpmetēja un godalgotā trenere [[Valentīna Eiduka]], šaha lielmeistars [[Ilmārs Starostīts]], Eiropas junioru čempionāta, Eiropas kausa un Eiropas U23 čempionāta zelta medaļu ieguvēja [[Aiga Grabuste]], kura ir piedalījusies arī divās olimpiskajās spēlēs Pekinā un Londonā. Tāpat Rēzeknē dzimis Latvijas izlases futbolists [[Edgars Gauračs]], Latvijas izlases basketbolisti [[Kaspars Cipruss]], [[Žanis Peiners]] (šobrīd spēlē [[Atēnu PAOK]]) un [[Artjoms Butjakovs]] (jauniešu izlase), biatloniste [[Žanna Juškāne]] un vieglatlēte [[Gunta Vaičule]]. [[Attēls:Emblem_of_XXII_Olympic_Games.svg|70px|thumb|right|Rēzeknē dzimis [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada vasaras olimpisko spēļu]][[Maskava|(Maskavā]]) emblēmas autors, [[Vladimirs Arsentjevs]]]] === Stadioni, sporta laukumi un zāles<ref>http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140222104001/http://www.rezekne.lv/sports/bazes/ |date={{dat|2014|02|22||bez}} }} Rēzeknes sporta bāzes</ref> === [[Attēls:Rezeknes OS futbola stadions.jpg|150px|thumb|left|Rēzeknes jaunbūvējamais Olimpiskais centrs ar futbola stadionu un peldbaseinu]] Nozīmīgākā sporta infrastruktūra pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]], [[Olimpiskais centrs Rēzekne]], Valsts robežsardzes koledžas sporta mācību centrs, Sporta pārvaldes peldbaseins, Rēzeknes tehnikuma sporta komplekss, Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas sporta komplekss, Rēzeknes 2. vidusskolas sporta zāle, Rēzeknes 3. vsk., 4. vsk., 5. vsk. un 6. vsk. sporta kompleksi, kā arī Internātvidusskolas un valsts Poļu ģimnāzijas sporta zāle un laukums. Netālu no Olimpiskā centra darbojas boulinga klubs, bet kultūras un atpūtas centrā atrodas skeitparks. Rēzeknes pievārtē, [[Verēmu pagasts|Verēmu pagasta]] [[Greivuļi|Greivuļos]] atrodas kartodroms. Lielākais sporta komplekss pilsētā ir [[Rēzeknes Sporta pārvaldes stadions]] — tajā ietilpst vieglatlētikas stadions ar sešiem celiņiem, futbola laukums un tribīnes ar 978 skatītāju sēdvietam, norobežots tenisa korts un minifutbola laukums. Ziemā darbojas hokeja laukums. Pašreiz notiek Daudzfunkcionālā sporta kompleksa būvniecība (skatīt [[Olimpiskais centrs Rēzekne]]), kurā ietilps ledus halle, daudzfunkcionāla zāle, futbola laukums ar tribīnēm, atklātais āra peldbaseins, kā arī citas treniņu zāles un viesnīca. Olimpiskā centra būvniecība uzsākta 2013. gadā ar realizāciju trīs kārtās — vispirms futbola stadions ar tribīnēm, tad viesnīca un peldbaseins (25m garš ar 5 celiņiem), bet pēdējā kārtā — daudzfunkcionāla zāle (ar tribīnēm 727 vietām) un hokeja halle (tribīnes ar 586 vietām). Pēc ledus halles pabeigšanas Rēzeknē atradīsies otrā ledus halle Latgales reģionā. === Komandu sporta veidi === No komandu sporta veidiem Rēzeknē ir pārstāvēts basketbols, futbols, florbols, hokejs un volejbols, bet augstākā līmenī spēlē vien futbola klubs [[Rēzeknes FA|Rēzeknes FA/BJSS]] ([[Latvijas futbola Nākotnes līga|Nākotnes līga]], jeb otrā augstākā divīzija Latvijā, agrāk 1. līga), kā arī basketbola klubs ''[[Ezerzeme/Rēzekne]]'', kas spēlē [[Latvijas Basketbola līga|LBL]] 2. divīzijā, kā arī volejbola Baltijas līgas un ''Optibet'' Latvijas čempionāta klubs ''VK Ezerzeme/[[Daugavpils Universitāte]]'' (2022/23. gada sezonas Latvijas čempioni). Savukārt florbola klubs ''Rēzeknes BJSS'' spēlē pēc spēka otrajā spēcīgākajā florbola līgā valstī. Augstākajās līgās (Latvijas Telpu futbola Virslīgas čempionāts) pašlaik spēlē tikai [[Telpu futbols|telpu futbola]] klubs ''Rēzekne''. Pēdējo reizi Latvijas futbola virslīgā spēlēja toreizējais FK "[[SK Blāzma|Dižvanagi]]" (vēlāk - "Blāzma"). Hokeju Rēzeknē spēlē tikai amatieru komandas, turklāt līdz ledus halles atklāšanai visas sacīkstes norisinājušās uz atklāta ledus laukuma un ir stipri atkarīgas no laika apstākļiem. Pēc ledus halles uzcelšanas, Rēzeknē aktīvi, visas sezonas garumā darbojas BJSS hokeja sekcija, kā arī amatieru hokeja komandas. Rēzeknē infrastruktūra ļauj nodarboties ar basketbolu, volejbolu, rokas bumbu, telpu futbolu, florbolu, tenisu, šahu, vieglatlētiku, peldēšanu, hokeju, daiļslidošanu un mākslas vingrošanu, kā arī citiem sporta veidiem, ko nodrošina galvenokārt pilsētas Sporta pārvalde ar tās saistošo infrastruktūru un Olimpiskais centrs. == Sadraudzības pilsētas == Rēzeknei ir [[sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 |title=Rēzeknes sadraudzības pilsētas un starptautiskā sadarbība |access-date={{dat|2011|01|25||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171220011844/http://www.rezekne.lv/index.php?id=118 }}</ref> * {{flaga|Norvēģija}} [[Arendāle]], [[Norvēģija]] * {{flaga|Polija}} [[Čenstohova]], [[Polija]] * {{flaga|Polija}} [[Suvalki]], [[Polija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Vitebska]], [[Baltkrievija]] * {{flaga|Itālija}} [[Lainate]], [[Itālija]] * {{flaga|Baltkrievija}} [[Pastavi]], [[Baltkrievija]] == Rēzeknē dzimuši == * [[Ebers Landaus]] (''Eber Landau'', 1878—1959), patologs, profesors Kauņas un Lozannas universitātēs; * [[Vladislavs Rubulis]] (arī Rubuls; 1887—1937) politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks * [[Jurijs Tiņanovs]] (''Юрий Тынянов'', 1894—1943), rakstnieks; * [[Ivans Zavoloko]] (1897—1984), etnogrāfs, publicists un pedagogs; * [[Frīdrihs Ermlers]] (''Фридрих Эрмлер'', 1898—1967), kinorežisors; * [[Tadeušs Manteifels]] (1902–1970), [[Polija]]s vēsturnieks; * [[Jadviga Arcihovska]] (dzimusi Matuseviča; 1924—2007), holokausta upuru glābēja; * [[Valdis Artavs]] (1928), dzejnieks satīriķis; * [[Valentīna Eiduka]] (dzimusi Bondare; 1937—2023), šķēpmetēja un šķēpa mešanas trenere; * [[Bruno Vasiļevskis]] (1939—1990), gleznotājs, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs; * [[Jakovs Pliners]] (1946), skolotājs un politiķis; * [[Valentīna Šidlovska]] (1947), pedagoģijas maģistre un sabiedriska darbiniece; * [[Vladimirs Arsentjevs]] (1951), mākslinieks, Maskavas olimpisko spēļu oficiālās emblēmas autors; * [[Aija Kukule]] (1956), dziedātāja; * [[Igors Šiškins]] (1959), politiskais darbinieks; * [[Jānis Urbanovičs]] (1959), inženieris hidrotehniķis un politiķis; * [[Ainars Latkovskis]] (1967), politiķis; * [[Rihards Liukis]] (1969), Holivudas filmu vizuālo efektu autors; * [[Ilze Viņķele]] (1971), sociālā darbiniece un politiķe; * [[Iveta Apkalna]] (1976), ērģelniece; * [[Līga Graudumniece]] (1979), skaistumkonkursa "Mis Latvija '97" uzvarētāja; * [[Ilmārs Starostīts]] (1979), starptautiskais šaha lielmeistars; * [[Kristīne Opolais]] (1979), operdziedātāja, soprāns; * [[Jaroslavs Streļčenoks]] (1979), jurists, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks; * [[Kaspars Cipruss]] (1982), basketbolists; * [[Aiga Grabuste]] (1988), vieglatlēte — septiņcīņniece; * [[Edgars Gauračs]] (1988), futbolists; * [[Žanna Juškāne]] (1989), biatloniste; * [[Žanis Peiners]] (1990), basketbolists; * [[Artjoms Butjakovs]] (1991), basketbolists; * [[Gunta Vaičule]] (dzimusi Latiševa-Čudare; 1995), vieglatlēte; == Skatīt arī == * [[Rēzeknes pilskalns]] * [[Rēzekne (upe)]] * [[Rēzeknes ezers]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/ef3e2c5b76f99eeee1faf75f3d5950ba/ vecajās fotogrāfijās] * [https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/rezekne/liberation-square-latgalian-mara/ Skats uz Rēzeknes Atbrīvošanas Laukumu (WebCam)], balticlivecam.com * [https://rezhitsa.blogspot.com/ "Заметки о еврейской Режице"] {{Rēzeknes mikrorajoni}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rēzeknes rajons}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} {{Dievnami Rēzeknē}} {{Kultūras un sporta iestādes Rēzeknē}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rēzekne| ]] [[Kategorija:Latgale]] fhlk1r7dckvohil2gfjy44cypf9w9db 0 5988 4300985 4277202 2025-06-28T07:55:57Z ZANDMANIS 91184 4300985 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Teda Lindsija balva |Attēls = Ted-lindsay-award.jpg |Pasniedz kopš = 1972. gada |Pašreizējais īpašnieks = {{flaga|RUS}} [[Ņikita Kučerovs]] [[Tampabejas "Lightning"]] (2) |Pasniedz = katras sezonas beigās saņem [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās Hokeja līgas]] labākais spēlētājs, kuru nosaka [[NHL Spēlētāju Asociācija]] (NHLPA) }} '''Teda Lindsija balvu''' katras sezonas beigās saņem [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās Hokeja līgas]] labākais spēlētājs, kuru nosaka [[NHL Spēlētāju Asociācija]] (NHLPA). No 1982.-1987. gadam Lestera Pīrsona balvu piecas reizes ieguva [[Veins Greckis]]. Līdz 2010. gadam balva tika dēvēta [[Lesters Pīrsons|Lestera Pīrsona]] vārdā, taču tad tika pārdēvēta par godu [[Teds Lindsijs|Tedam Lindsijam]]. Pīrsons bija [[Nobela miera prēmija]]s laureāts un Kanādas premjerministrs laikā no 1963. līdz 1968. gadam. Šis bija vienīgais NHL apbalvojums, kas nosaukts kāda politiķa vārdā. == Teda Lindsija balvas ieguvēji == {| class=wikitable cellpadding="3" cellspacing="0" border="1" style="border: gray solid 1px; border-collapse: collapse;" |- ! bgcolor="#ffffff"| Gads ! bgcolor="#ffffff"| Spēlētājs ! bgcolor="#ffffff"| Komanda |- |2025 || [[Ņikita Kučerovs]] || [[Tampabejas "Lightning"]] |- |2024 || [[Neitans Makinnons]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062024-makinons_izpelnas_nhl_sezonas_augstvertig</ref> || [[Kolorādo "Avalanche"]] |- |2023 || [[Konors Makdeivids]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |2022 || [[Ostons Metjūss]] || [[Toronto "Maple Leafs"]] |- |2021 || [[Konors Makdeivids]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |2020 || [[Leons Draizaitls]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |2019 || [[Ņikita Kučerovs]] || [[Tampabejas "Lightning"]] |- |2018 || [[Konors Makdeivids]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |2017 || [[Konors Makdeivids]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |2016 || [[Patriks Keins]] || [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |2015 || [[Kerijs Praiss]] || [[Monreālas "Canadiens"]] |- |2014 || [[Sidnijs Krosbijs]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] |- |2013 || [[Sidnijs Krosbijs]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] |- |2012 || [[Jevgeņijs Malkins]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] |- |2011 || [[Dāniels Sēdins]] || [[Vankūveras "Canucks"]] |- |2010 || [[Aleksandrs Ovečkins]] || [[Vašingtonas "Capitals"]] |- |2009 || [[Aleksandrs Ovečkins]] || [[Vašingtonas "Capitals"]] |- |2008 || [[Aleksandrs Ovečkins]] || [[Vašingtonas "Capitals"]] |- |2007 || [[Sidnijs Krosbijs]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] |- |2006 || [[Jaromīrs Jāgrs]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] |- |2005 || ''Nepasniedza [[2004.—2005. gada NHL lokauts|NHL lokauta]] dēļ'' |- |2004 || [[Martēns Senluī]] || [[Tampabejas "Lightning"]] |- |2003 || [[Markuss Nēslunds]] || [[Vankūveras "Canucks"]] |- |2002 || [[Džeroms Iginla]] || [[Kalgari "Flames"]] |- |2001 || [[Džo Sakiks]] || [[Kolorādo "Avalanche"]] |- |2000 || [[Jaromīrs Jāgrs]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] |- |1999 || [[Jaromīrs Jāgrs]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] |- |1998 || [[Dominiks Hašeks]] || [[Bufalo "Sabres"]] |- |1997 || [[Dominiks Hašeks]] || [[Bufalo "Sabres"]] |- |1996 || [[Mario Lemjē]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] |- |1995 || [[Ēriks Lindross]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] |- |1994 || [[Sergejs Fjodorovs]] || [[Detroitas "Red Wings"]] |- |1993 || [[Mario Lemjē]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] |- |1992 || [[Marks Mesjē]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] |- |1991 || [[Brets Halls]] || [[Sentluisas "Blues"]] |- |1990 || [[Marks Mesjē]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |1989 || [[Stīvs Aizermens]] || [[Detroitas "Red Wings"]] |- |1988 || [[Mario Lemjē]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] |- |1987 || [[Veins Greckis]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |1986 || [[Mario Lemjē]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] |- |1985 || [[Veins Greckis]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |1984 || [[Veins Greckis]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |1983 || [[Veins Greckis]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |1982 || [[Veins Greckis]] || [[Edmontonas "Oilers"]] |- |1981 || [[Maiks Luts]] || [[Sentluisas "Blues"]] |- |1980 || [[Marsels Dions]] || [[Losandželosas "Kings"]] |- |1979 || [[Marsels Dions]] || [[Losandželosas "Kings"]] |- |1978 || [[Gijs Leflērs]] || [[Monreālas "Canadiens"]] |- |1977 || [[Gijs Leflērs]] || [[Monreālas "Canadiens"]] |- |1976 || [[Gijs Leflērs]] || [[Monreālas "Canadiens"]] |- |1975 || [[Bobijs Ors]] || [[Bostonas "Bruins"]] |- |1974 || [[Bobijs Klārks]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] |- |1973 || [[Fils Espozito]] || [[Bostonas "Bruins"]] |- |1972 || [[Žīns Rateljē]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] |- |1971 || [[Fils Espozito]] || [[Bostonas "Bruins"]] |- |} == Atsauces == <references />{{NHL}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] dqa9isghdjzvvb8pk1rtk7bvimr6iqm 0 5989 4300994 4288726 2025-06-28T08:48:56Z ZANDMANIS 91184 4300994 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Džeka Adamsa balva |Attēls = Hhof jack adams.jpg |Pasniedz kopš = 1974. gada |Pašreizējais īpašnieks = {{flaga|CAN}} [[Spensers Kārberijs]] [[Vašingtonas "Capitals"]] (1) |Pasniedz = katru gadu tiek piešķirta Nacionālās Hokeja Līgas trenerim, kurš devis vislielāko ieguldījumu savas komandas panākumos. }} '''Džeka Adamsa balva''' ({{val|en|Jack Adams Award}}) katru gadu tiek piešķirta [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās Hokeja Līgas]] trenerim, kurš devis vislielāko ieguldījumu savas komandas panākumos. Balvas ieguvēju nosaka pēc ''Nacionālās Hokeja līgas Raidsabiedrību Asociācijas'' aptaujas rezultātiem. Balva nosaukta par godu [[Džeks Adamss|Džekam Adamsam]], bijušajam [[Detroitas "Red Wings"]] trenerim un ģenerālmenedžerim. Šo balvu pirmo reizi piešķīra [[1974]]. gadā. == Balvas ieguvēji (kopš 1982. gada) == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" |- ! width="15%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="45%" | Komanda |- |[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—25.]] |[[Spensers Kārberijs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]] |[[Riks Točets]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062024-makinons_izpelnas_nhl_sezonas_augstvertig</ref> |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |[[2022.—2023. gada NHL sezona|2022.—23.]] |[[Džims Montgomerijs]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |2021.—22. |[[Derils Saters]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |2020.—21. |[[Rods Brindamūrs]] |[[Karolīnas "Hurricanes"]] |- |2019.—20. |[[Brūss Kesidijs]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |2018.—19. |[[Berijs Trocs]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |2017.—18. |[[Žerārs Galāns]] |[[Vegasas "Golden Knights"]] |- |2016.—17. |[[Džons Tortorella]] |[[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- |2015.—16. |[[Berijs Trocs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |2014.—15. |[[Bobs Hārtlijs]] |[[Kalgari "Flames"]] |- |2013.—14. |[[Patriks Ruā]] |[[Kolorādo "Avalanche"]] |- |2012.—13. |[[Pols Makleins]] |[[Otavas "Senators"]] |- |[[2011.—2012. gada NHL sezona|2011.—12.]] |[[Kens Hičkoks]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |[[2010.—2011. gada NHL sezona|2010.—11.]] |[[Dens Bilzma]] |[[Pitsburgas "Penguins"]] |- |[[2009.—2010. gada NHL sezona|2009.—10.]] |[[Deivs Tipets]] |[[Fīniksas "Coyotes"]] |- |2008.—09. |[[Klods Žiljēns]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |2007.—08. |[[Brūss Budro]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |2006.—07. |[[Alēns Vignols]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |2005.—06. |[[Lindijs Rafs]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |2004.—05. |colspan=2| ''Nepasniedza [[2004.—2005. gada NHL lokauts|2004.—05. gada NHL lokauta dēļ]]'' |- |2003.—04. |[[Džons Tortorella]] |[[Tampabejas "Lightning"]] |- |2002.—03. |[[Žaks Lemērs]] |[[Minesotas "Wild"]] |- |2001.—02. |[[Bobs Frensiss]] |[[Fīniksas "Coyotes"]] |- |2000.—01. |[[Bils Bārbers]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |1999.—00. |[[Žoels Kvennevills]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |1998.—99. |[[Žaks Mārtins]] |[[Otavas "Senators"]] |- |1997.—98. |[[Pets Bērnss]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |1996.—97. |[[Teds Nolans]] |[[Bufalo "Sabres"]] |- |1995.—96. |[[Skotijs Boumens]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |1994.—95. |[[Marks Krofords]] |[[Kvebekas "Nordiques"]] |- |1993.—94. |[[Žaks Lemērs]] |[[Ņūdžersijas "Devils"]] |- |1992.—93. |[[Pets Bērnss]] |[[Toronto "Maple Leafs"]] |- |1991.—92. |[[Pets Kvins]] |[[Vankūveras "Canucks"]] |- |1990.—91. |[[Braiens Saters]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |1989.—90. |[[Bobs Mērdohs]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |1988.—89. |[[Pets Bērnss]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |1987.—88. |[[Žaks Demērs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |1986.—87. |[[Žaks Demērs]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |1985.—86. |[[Glens Saters]] |[[Edmontonas "Oilers"]] |- |1984.—85. |[[Maiks Kīnans]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |1983.—84. |[[Braiens Marejs]] |[[Vašingtonas "Capitals"]] |- |1982.—83. |[[Orvāls Tesjē]] |[[Čikāgas "Blackhawks"]] |- |1981.—82. |[[Toms Vatss]] |[[Vinipegas "Jets"]] |- |1980.—81. |[[Reds Berensons]] |[[Sentluisas "Blues"]] |- |1979.—80. |[[Pets Kvins]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |- |1978.—79. |[[Als Arbors]] |[[Ņujorkas "Islanders"]] |- |1977.—78. |[[Bobijs Kroms]] |[[Detroitas "Red Wings"]] |- |1976.—77. |[[Skotijs Boumens]] |[[Monreālas "Canadiens"]] |- |1975.—76. |[[Dons Čerijs]] |[[Bostonas "Bruins"]] |- |1974.—75. |[[Bobs Pulfords]] |[[Losandželosas "Kings"]] |- |1973.—74. |[[Freds Šero]] |[[Filadelfijas "Flyers"]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] 9x3xixpoj9wepq1kttv0ixye8k75gie 14 7411 4300779 2012683 2025-06-27T15:59:31Z ScAvenger 1630 typo 4300779 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|Musical groups from Latvia|Mūzikas grupas no Latvijas}} Šajā kategorijā ietilpst [[mūzikas grupa]]s no [[Latvija]]s, kas sadalītas pa apakšžanru ziņā plašāko mūzikas žanru kategorijām. [[Kategorija:Latvijas mūzika|Grupas]] [[Kategorija:Mūzikas grupas pēc valsts]] kctbfakkymjnn0thgrrdm49z27174b6 0 8652 4300926 4299928 2025-06-28T03:13:16Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Klingnau-blason.png]] → [[File:Wappen Klingnau.svg]] → File replacement: jpg/png/gif to svg vector image ([[c::c:GR]]) 4300926 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Europe-Switzerland.svg|200px|thumbnail|[[Šveice]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[Šveice]]s pilsētas'''. Pašlaik Šveicē ir vairāk nekā '''220 pilsētas'''. Oficiāli par [[pilsēta|pilsētām]] ({{val|de|Städte}}, {{val|fr|villes}}, {{val|it|città}}) Šveicē tiek uzskatītas apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 10 000 iedzīvotājiem. == Pilsētu skaits pa kantoniem == {| width=500px align=right |- | {{Image label begin|image=Switzerland location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.150|y=0.390|scale=500|text=[[Vo kantons|Vo]]}} {{Image label small|x=0.060|y=0.520|scale=500|text=[[Ženēvas kantons|Ženēva]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.540|scale=500|text=[[Valē kantons|Valē/Vallisa]]}} {{Image label small|x=0.230|y=0.360|scale=500|text=[[Fribūras kantons|Fribūra/<br />Freiburga]]}} {{Image label small|x=0.160|y=0.280|scale=500|text=[[Neišateles kantons|Neišatele]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.340|scale=500|text=[[Bernes kantons|Berne]]}} {{Image label small|x=0.280|y=0.170|scale=500|text=[[Juras kantons|Jura]]}} {{Image label small|x=0.370|y=0.180|scale=500|text=[[Zoloturnas kantons|Zoloturna]]}} {{Image label small|x=0.350|y=0.140|scale=500|text=[[Bāzeles lauku kantons|Bāzele-lauki]]}} {{Image label small|x=0.340|y=0.110|scale=500|text=[[Bāzeles pilsētas kantons|Bāzele-pilsēta]]}} {{Image label small|x=0.470|y=0.160|scale=500|text=[[Ārgavas kantons|Ārgava]]}} {{Image label small|x=0.520|y=0.050|scale=500|text=[[Šafhauzenes kantons|Šafhauzene]]}} {{Image label small|x=0.630|y=0.090|scale=500|text=[[Turgavas kantons|Turgava]]}} {{Image label small|x=0.570|y=0.140|scale=500|text=[[Cīrihes kantons|Cīrihe]]}} {{Image label small|x=0.660|y=0.210|scale=500|text=[[Sanktgallenes kantons|Sanktgallene]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.170|scale=500|text=[[Apencelles-Auserrodenes kantons|Apencelle-Auserrodene]]}} {{Image label small|x=0.65|y=0.190|scale=500|text=[[Apencelles-Innerrodenes kantons|Apencelle-Innerrodene]]}} {{Image label small|x=0.450|y=0.240|scale=500|text=[[Lucernas kantons|Lucerna]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.220|scale=500|text=[[Cūgas kantons|Cūga]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.260|scale=500|text=[[Švīces kantons|Švīce]]}} {{Image label small|x=0.650|y=0.280|scale=500|text=[[Glarusas kantons|Glarusa]]}} {{Image label small|x=0.500|y=0.290|scale=500|text=[[Nidvaldenes kantons|Nidvaldene]]}} {{Image label small|x=0.460|y=0.310|scale=500|text=[[Obvaldenes kantons|Obvaldene]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.340|scale=500|text=[[Ūrī kantons|Ūrī]]}} {{Image label small|x=0.730|y=0.360|scale=500|text=[[Graubindenes kantons|Graubindene]]}} {{Image label small|x=0.580|y=0.460|scale=500|text=[[Tičīno kantons|Tičīno]]}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! [[Šveices administratīvais iedalījums|Kantons]] || Skaits |- | [[Apencelles-Auserrodenes kantons]] || 1 |- | [[Apencelles-Innerrodenes kantons]] || 1 |- | [[Ārgavas kantons]] || 17 |- | [[Bāzeles lauku kantons]] || 10 |- | [[Bāzeles pilsētas kantons]] || 2 |- | [[Bernes kantons]] || 24 |- | [[Cīrihes kantons]] || 31 |- | [[Cūgas kantons]] || 3 |- | [[Fribūras kantons|Fribūras/Freiburgas kantons]] || 8 |- | [[Glarusas kantons]] || 1 |- | [[Graubindenes kantons]] || 7 |- | [[Juras kantons]] || 3 |- | [[Lucernas kantons]] || 9 |- | [[Neišateles kantons]] || 6 |- | [[Nidvaldenes kantons]] || 1 |- | [[Obvaldenes kantons]] || 1 |- | [[Sanktgallenes kantons]] || 14 |- | [[Šafhauzenes kantons]] || 4 |- | [[Švīces kantons]] || 5 |- | [[Tičīno kantons]] || 13 |- | [[Turgavas kantons]] || 7 |- | [[Ūrī kantons]] || 1 |- | [[Valē kantons|Valē/Vallisas kantons]] || 13 |- | [[Vo kantons]] || 31 |- | [[Zoloturnas kantons]] || 3 |- | [[Ženēvas kantons]] || 9 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br/> <small>[[franču valoda|franču]], [[vācu valoda|vācu]], <br/> [[itāļu valoda|itāļu]] un [[retoromāņu valoda|retoromāņu valodās]]</small> !! Iedz.sk.<br/>(2013)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pxweb.bfs.admin.ch/Dialog/varval.asp?ma=px-d-01-2A01&ti=St%E4ndige+und+Nichtst%E4ndige+Wohnbev%F6lkerung+nach+Region%2C+Geschlecht%2C+Nationalit%E4t+und++Alter&path=..%2FDatabase%2FGerman_01%20-%20Bev%F6lkerung%2F01.2%20-%20Bev%F6lkerungsstand%20und%20-bewegung%2F&lang=1&prod=01&openChild=true&secprod=2 |title=Iedzīvotāju skaits Šveicē 2013.g. |access-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6AqJGtWbu?url=http://www.pxweb.bfs.admin.ch/Dialog/varval.asp?ma=px-d-01-2A01 |archivedate={{dat|2012|09|21||bez}} }}</ref> !! Dominējošā<br>valoda !! Kantons |- | [[File:Adliswil-blazon.svg|30px]] || [[Adlīsvīle]] || fr, de, it, re: ''Adliswil'' || 18216 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Affoltern am Albis-blazon.svg|30px]] || [[Afolterne pie Albidas]] || fr, de, it, re: ''Affoltern am Albis'' || 11342 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Agno-coat of arms.svg|30px]] || [[Agno (pilsēta)|Agno]] || fr, de, it, re: ''Agno'' || 4304 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Wappen Allschwil.png|30px]] || [[Alšvīle]] || fr, de, it, re: ''Allschwil'' || 20395 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Altdorf-coat of arms.svg|30px]] || [[Altdorfa]] || fr, de, it, re: ''Altdorf'' || 9000 || vācu valoda || [[Ūrī kantons]] |- | [[File:Wappen Altstaetten.svg|30px]] || [[Altštātene]] || fr, de, it, re: ''Altstätten'' || 11168 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Amriswil COA.svg|30px]] || [[Amrisvīle]] || fr, de, it, re: ''Amriswil'' || 12763 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | || [[Apencelle]] || fr, de, it, re: ''Appenzell'' || 5729 || vācu valoda || [[Apencelles-Innerrodenes kantons]] |- | [[File:Arbon-blazon.svg|30px]] || [[Arbona]] || fr, de, it, re: ''Arbon'' || 14154 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:Ascona-coat of arms.svg|30px]] || [[Askona]] || fr, de, it, re: ''Ascona'' || 5423 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Avenches COA.svg|30px]] || [[Avenšē]] || fr, de, it, re: ''Avenches'' || 3816 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Aarau.svg|30px]] || [[Ārava]] || fr, de, it, re: ''Aarau'' || 20185 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Aarberg BE COA.svg|30px]] || [[Ārberga]] || fr, de, it, re: ''Aarberg'' || 4273 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Aarburg COA.svg|30px]] || [[Ārburga]] || fr, de, it, re: ''Aarburg'' || 7233 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Zurzach Wappen.svg|30px]] || [[Bādcurcaha]] || fr, de, it, re: ''Bad Zurzach'' || 4173 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Baden AG.svg|30px]] || [[Bādene]] || fr, de, it, re: ''Baden'' || 18553 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Baar COA.svg|30px]] || [[Bāra]] || fr, de, it, re: ''Baar'' || 22576 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:Wappen Basel-Stadt matt.svg|30px]] || [[Bāzele]] || fr: ''Bâle'';<br> de: ''Basel'';<br> it: ''Basilea'';<br> re: ''Basilea'' || 173808 || vācu valoda || [[Bāzeles pilsētas kantons]] |- | [[File:CHE Bellinzona COA.svg|30px]] || [[Bellincona]] || fr: ''Bellinzone'';<br> de: ''Bellenz'';<br> it, re: ''Bellinzona'' || 17962 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Bern COA.svg|30px]] || [[Berne]] || fr: ''Berne'';<br> de: ''Bern'';<br> it, re: ''Berna'' || 128848 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Beromünster.svg|30px]] || [[Berominstere]] || fr, de, it, re: '' Beromünster'' || 6112 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Biasca COA.svg|30px]] || [[Biaska]] || fr, de, it, re: ''Biasca'' || 6164 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Bulle - Coat of arms 2.svg|30px]] || [[Billa]] || fr, de, it, re: ''Bulle'' || 20824 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Binningen BL.svg|30px]] || [[Biningene]] || fr, de, it, re: ''Binningen'' || 15080 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Birsfelden.svg|30px]] || [[Birsfeldene]] || fr, de, it, re: ''Birsfelden'' || 10285 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Bischofszell-blazon.svg|30px]] || [[Bišofscelle]] || fr, de, it, re: ''Bischofszell'' || 5689 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:Bülach-blazon.svg|30px]] || [[Bīlaha]] || fr, de, it, re: ''Bülach'' || 18348 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Biel COA.svg|30px]] || [[Bīle|Bīle/Bjēna]] || fr: ''Biel/Bienne'';<br> de: ''Bienne'';<br> it: ''Bienna'';<br> re: ''Bienna'' || 53031 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Bremgarten AG COA.svg|30px]] || [[Bremgartene]] || fr, de, it, re: ''Bremgarten'' || 6542 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Brig-Glis COA.svg|30px]] || [[Briga-Glīza]] || fr, de, it, re: ''Brig-Glis'' || 12823 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Brugg-blason.svg|30px]] || [[Bruga]] || fr, de, it, re: ''Brugg'' || 10909 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Buchs SG COA.svg|30px]] || [[Buhsa]] || fr, de, it, re: ''Buchs'' || 11938 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Boudry COA.svg|30px]] || [[Bundrī]] || fr, de, it, re: ''Boudry'' || 5293 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Bourg-Saint-Pierre COA.svg|30px]] || [[Burga-Senpjēre]] || fr, de, it, re: ''Bourg-Saint-Pierre'' || 194 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Burgdorf BE COA.svg|30px]] || [[Burgdorfa]] || fr: ''Berthoud'';<br> de, it, re: ''Burgdorf'' || 15907 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Zürich matt.svg|30px]] || [[Cīrihe]] || fr: ''Zurich'';<br> de: ''Zürich'';<br> it: ''Zurigo'';<br> re: ''Turitg'' || 383708 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Zofingen AG.svg|30px]] || [[Cofingene]] || fr: ''Zofingue'';<br> de, it, re: ''Zofingen'' || 11087 || itāļu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Zollikon COA.svg|30px]] || [[Collikona]] || fr, de, it, re: ''Zollikon'' || 12319 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Zug ZG COA.svg|30px]] || [[Cūga]] || fr: ''Zoug'';<br> de, re: ''Zug'';<br> it: ''Zugo'' || 27961 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:CHE Davos COA.svg|30px]] || [[Davosa]] || fr, de, it, re: ''Davos'' || 11211 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Delémont COA.svg|30px]] || [[Delemona]] || fr, it, re: ''Delémont'';<br> de: ''Delsberg'' || 12186 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:Duebendorf-blazon.svg|30px]] || [[Dībendorfa]] || fr, de, it, re: ''Dübendorf'' || 25719 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Diessenhofen-blazon.svg|30px]] || [[Dīsenhofene]] || fr, de, it, re: ''Diessenhofen'' || 3614 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:Dietikon-blazon.svg|30px]] || [[Dītikona]] || fr, de, it, re: ''Dietikon'' || 25326 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Ebikon.png|30px]] || [[Ebikone]] || fr, de, it, re: ''Ebikon'' || 12602 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Eglisau-blazon.svg|30px]] || [[Eglizava]] || fr, de, it, re: ''Eglisau'' || 4934 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Einsiedeln-coat of arms.svg|30px]] || [[Einzīdelne]] || fr, de, it, re: ''Einsiedeln'' || 14878 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:Elgg-blazon.svg|30px]] || [[Elge]] || fr, de, it, re: ''Elgg'' || 4114 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Emmen.png|30px]] || [[Emmene]] || fr, de, it, re: ''Emmen'' || 28926 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Erlach-coat of arms.svg|30px]] || [[Erlaha]] || fr: ''Cerlier'';<br> de, it, re: ''Erlach'' || 1327 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of Arms Estavayer-le-Lac.png|30px]] || [[Estavajērlelaka]] || fr, de, it, re: ''Estavayer-le-Lac'' || 6094 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Échallens-coat of arms.svg|30px]] || [[Ešalēna]] || fr, de, it, re: ''Échallens'' || 5391 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Aigle COA.svg|30px]] || [[Ēgle]] || fr, de, it, re: ''Aigle'' || 9892 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Visp COA.svg|30px]] || [[Fispa]] || fr: ''Viège de, it, re: ''Visp'' || 7377 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Volketswil-blazon.svg|30px]] || [[Folgetsvīle]] || fr, de, it, re: ''Volketswil'' || 18040 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Frauenfeld-blazon.svg|30px]] || [[Frauenfelde]] || fr, de, it, re: ''Frauenfeld'' || 24399 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Freienbach SZ COA.svg|30px]] || [[Freienbaha]] || fr, de, it, re: ''Freienbach'' || 15870 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:CHE Fribourg COA.svg|30px]] || [[Fribūra]] || fr: ''Freiburg im Üechtland'';<br> de: ''Freiburg/Freiburg im Üechtland'';<br> it: ''Friburgo/Friborgo'';<br> re: ''Friburg'' || 37485 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Glarus COA.svg|30px]] || [[Glasura]] || fr: ''Glaris'';<br> de: ''Glarus'';<br> it: ''Glarona'';<br> re: ''Glaruna'' || 12422 || vācu valoda || [[Glarusas kantons]] |- | [[File:Gland-coat of arms.svg|30px]] || [[Glāna]] || fr, de, it, re: ''Gland'' || 12087 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Gordola-coat of arms.svg|30px]] || [[Gordola]] || fr, de, it, re: ''Gordola'' || 4480 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | || [[Gosava]] || fr, de, it, re: ''Gossau'' || 18087 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Grandson COA.svg|30px]] || [[Grandzona]] || fr, de, it, re: ''Grandson'' || 3202 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | || [[Grankūra]] || fr, de, it, re: ''Grandcour'' || 822 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Greifensee-blazon.svg|30px]] || [[Greifenzē]] || fr, de, it, re: ''Greifensee'' || 5305 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Grenchen-blason.png|30px]] || [[Grenhene]] || fr: ''Granges'';<br> de, it, re: ''Grenchen'' || 16401 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:Gruyères-coat of arms.svg|30px]] || [[Grijēreza]] || fr, de, it, re: ''Gruyères'' || 2077 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Grueningen-blazon.svg|30px]] || [[Grīningene]] || fr, de, it, re: ''Grüningen'' || 3269 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Hermance-coat of arms.svg|30px]] || [[Hermanse]] || fr, de, it, re: ''Hermance'' || 982 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File: Herisau wappen.svg|30px]] || [[Hērizava]] || fr, de, it, re: ''Herisau'' || 15342 || vācu valoda || [[Apencelles-Auserrodenes kantons]] |- | [[File:Horgen-blazon.svg|30px]] || [[Horgene]] || fr, de, it, re: ''Horgen'' || 19553 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Pic Horw.png|30px]] || [[Horva]] || fr, de, it, re: ''Horw'' || 13790 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Habkern COA.svg|30px]] || [[Hutvīle]] || fr, de, it, re: ''Huttwil'' || 4702 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Illnau-Effretikon-blazon.svg|30px]] || [[Ilnava-Efretikona]] || fr, de, it, re: ''Illnau-Effretikon'' || 16249 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Ittigen COA.svg|30px]] || [[Itigene]] || fr, de, it, re: ''Ittigen'' || 11067 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Yverdon-les-Bains VD COA.svg|30px]] || [[Iverdonlebēna]] || fr, de, it, re: ''Yverdon-les-Bains'' || 28894 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Ilanz-Glion COA.svg|30px]] || [[Īlanca]] || fr, de, it, re: ''Ilanz'' || 2327 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Kaiserstuhl COA.svg|30px]] || [[Kaizerštūle]] || fr, de, it, re: ''Kaiserstuhl'' || 2134 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | || [[Kapriaska]] || fr, de, it, re: ''Capriasca'' || 1179 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Carouge-coat of arms.svg|30px]] || [[Karūza]] || fr, de, it, re: ''Carouge'' || 21125 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE Cham COA.svg|30px]] || [[Kāma]] || fr, de, it, re: ''Cham'' || 15375 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]] |- | [[File:CHE Köniz COA.svg|30px]] || [[Kēnica]] || fr, de, it, re: ''Köniz'' || 39794 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Cully-coat of arms.svg|30px]] || [[Kilī (pilsēta)|Kilī]] || fr, de, it, re: ''Cully'' || 1752 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Kuesnacht-blazon.svg|30px]] || [[Kisnahte]] || fr, de, it, re: ''Küsnacht'' || 13623 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Küssnacht COA.svg|30px]] || [[Kīsnahte]] || fr, de, it, re: ''Küssnacht'' || 12426 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:Wappen Klingnau.svg|30px]] || [[Klingava]] || fr, de, it, re: ''Klingnau'' || 3251 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Kloten-blazon.svg|30px]] || [[Klotene]] || fr, de, it, re: ''Kloten'' || 18354 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Conthey COA.svg|30px]] || [[Kontē]] || fr, de, it, re: ''Conthey'' || 8195 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Coppet COA.svg|30px]] || [[Kopē]] || fr, de, it, re: ''Coppet'' || 3081 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Cossonay COA.svg|30px]] || [[Kosonē]] || fr, de, it, re: ''Cossonay'' || 3534 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Kreuzlin.GIF|30px]] || [[Kreiclingene]] || fr, de, it, re: ''Kreuzlingen'' || 20846 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:CHE Kriens COA.svg|30px]] || [[Krīnsa]] || fr, de, it, re: ''Kriens'' || 26957 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Croglio-coat of arms.svg|30px]] || [[Kroglio]] || fr, de, it, re: ''Croglio'' || 883 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Blason commune CH Cudrefin (Vaud).svg|30px]] || [[Kudrefīne]] || fr, de, it, re: ''Cudrefin'' || 1431 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Chur COA.svg|30px]] || [[Kūra (pilsēta)|Kūra]] || fr: ''Coire'';<br> de: ''Chur'';<br> it: ''Coira'';<br> re: ''Cuira'' || 34350 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE La Neuveville COA.svg|30px]] || [[Laneivevilla]] || fr, it, re: ''La Neuveville'';<br> de: ''Neuenstadt'' || 3611 || franču valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Langenthal COA.svg|30px]] || [[Langentāle]] || fr, de, it, re: ''Langenthal'' || 15291 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Lancy-coat of arms.svg|30px]] || [[Lansī]] || fr, de, it, re: ''Lancy'' || 30268 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE La Sarraz COA.svg|30px]] || [[Lasaraza]] || fr, de, it, re: ''La Sarraz'' || 2449 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE La Chaux-de-Fonds COA.svg|30px]] || [[Lašodefona]] || fr, de, it, re: ''La Chaux-de-Fonds'' || 38699 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:La Tour-de-Peilz-coat of arms.svg|30px]] || [[Latūrdepelza]] || fr, de, it, re: ''La Tour-de-Peilz'' || 10993 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Laufenburg AG.svg|30px]] || [[Laufenburga]] || fr, de, it, re: ''Laufenburg'' || 3307 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Laufen BL official COA.svg|30px]] || [[Laufene]] || fr, de, it, re: ''Laufen'' || 5451 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Laupen COA-02.svg|30px]] || [[Laupene]] || fr, de, it, re: ''Laupen'' || 2852 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen lachen.png|30px]] || [[Lāhene]] || fr, de, it, re: ''Lachen'' || 8126 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:CHE Leuk COA.svg|30px]] || [[Leika (pilsēta)|Leika]] || fr: ''Loèche-Ville'';<br> de, it, re: ''Leuk'' || 3724 || vācu valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:LeLanderon-blazon.svg|30px]] || [[Lelandorena]] || fr, de, it, re: ''Le Landeron'' || 4513 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:Le Locle-coat of arms.svg|30px]] || [[Lelokla]] || fr, de, it, re: ''Le Locle'' || 10425 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Lenzburg.svg|30px]] || [[Lencburga]] || fr, de, it, re: ''Lenzburg'' || 8832 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Les Clees COA.svg|30px]] || [[Lezklēsa]] || fr, de, it, re: ''Les Clées'' || 166 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | || [[Lihtenšteiga]] || fr, de, it, re: ''Lichtensteig'' || 1949 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Lutry COA.svg|30px]] || [[Litrī]] || fr, de, it, re: ''Lutry'' || 9511 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Lyss COA.svg|30px]] || [[Līsa]] || fr, de, it, re: ''Lyss'' || 14200 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Liestal.svg|30px]] || [[Līstāle]] || fr, de, it, re: ''Liestal'' || 14002 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Locarno COA.svg|30px]] || [[Lokarno]] || fr, de, it, re: ''Locarno'' || 15671 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Lausanne COA.svg|30px]] || [[Lozanna]] || fr, de: ''Lausanne'';<br> it: ''Losanna'';<br> re: ''Losanna'' || 132788 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Losone-coat of arms.svg|30px]] || [[Lozona]] || fr, de, it, re: ''Losone'' || 6499 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Wappen Luzern matt.svg|30px]] || [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] || fr: ''Lucerne'';<br> de: ''Luzern'';<br> it: ''Lucerna'';<br> re: ''Lucerna'' || 80501 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Lugano COA.svg|30px]] || [[Lugāno]] || fr, de, it, re: ''Lugano'' || 62792 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Maienfeld COA.svg|30px]] || [[Maienfelde]] || fr, de, it, re: ''Maienfeld'' || 2687 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:Martigny-coat of arms.svg|30px]] || [[Martiņī]] || fr, it, re: ''Martigny'';<br> de: ''Martinach'' || 17215 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Meilen-blazon.svg|30px]] || [[Meilene]] || fr, de, it, re: ''Meilen'' || 13046 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Mellingen AG.svg|30px]] || [[Mellingene]] || fr, de, it, re: ''Mellingen'' || 4887 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Meyrin-coat of arms.svg|30px]] || [[Mērina]] || fr, de, it, re: ''Meyrin'' || 22102 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Münchenstein-coat of arms.svg|30px]] || [[Minhenšteine]] || fr, de, it, re: ''Münchenstein'' || 11732 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Münsingen COA.svg|30px]] || [[Minsingene]] || fr, de, it, re: ''Münsingen'' || 11651 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Mendrisio logo COA.svg|30px]] || [[Mmandrīzio]] || fr, de, it, re: ''Mendrisio'' || 14789 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:Monthey - Wappen.svg|30px]] || [[Montē]] || fr, de, it, re: ''Monthey'' || 17113 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Montreux COA.svg|30px]] || [[Montrē]] || fr, de, it, re: ''Montreux'' || 25969 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Morcote-coat of arms.svg|30px]] || [[Morkota]] || fr, de, it, re: ''Morcote'' || 707 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Morges COA.svg|30px]] || [[Morža]] || fr, de, it, re: ''Morges'' || 15251 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Moudon-coat of arms.svg|30px]] || [[Mudona]] || fr, it, re: ''Moudon'';<br> de: ''Milden'' || 5667 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Muri bei Bern COA.svg|30px]] || [[Muri pie Bernes]] || fr, de, it, re: ''Muri bei Bern'' || 12901 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Murten COA.svg|30px]] || [[Murtene]] || fr: ''Morat de, it, re: ''Murten'' || 6490 || vācu valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Muttenz.png|30px]] || [[Mutence]] || fr, de, it, re: ''Muttenz'' || 17507 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:CHE Moutier COA.svg|30px]] || [[Mutjē]] || fr, de, it, re: ''Moutier'' || 7608 || franču valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Neuhausen am Rheinfall.png|30px]] || [[Neihauzene pie Reinfalles]] || fr, de, it, re: ''Neuhausen am Rheinfall'' || 10362 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Wappen Neunkirch.png|30px]] || [[Neinkirhe]] || fr, de, it, re: ''Neunkirch'' || 2023 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Neuchâtel-Commune.svg|30px]] || [[Neišatele]] || fr: ''Neuchâtel'';<br> de: ''Neuenburg'';<br> it: ''Neocastello/Nuovocastello'';<br> re: ''Neuchâtel or Neufchâtel'' || 33756 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Nidau COA.svg|30px]] || [[Nidava]] || fr, de, it, re: ''Nidau'' || 6766 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Nyon COA.svg|30px]] || [[Niona]] || fr, de, it, re: ''Nyon'' || 19502 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Aubonne COA.svg|30px]] || [[Obonna]] || fr, de, it, re: ''Aubonne'' || 3069 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Oftringen COA.svg|30px]] || [[Oftringene]] || fr, de, it, re: ''Oftringen'' || 13122 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Olten-blason.png|30px]] || [[Oltene]] || fr, de, it, re: ''Olten'' || 17280 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:Onex-coat of arms.svg|30px]] || [[Onē]] || fr, de, it, re: ''Onex'' || 18282 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Opfikon-blazon.svg|30px]] || [[Opfikone]] || fr, de, it, re: ''Opfikon'' || 16338 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Orbe-coat of arms.svg|30px]] || [[Orba]] || fr, it, re: ''Orbe'';<br> de: ''Orbach'' || 6664 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Orsières COA.svg|30px]] || [[Orsjēra]] || fr, de, it, re: ''Orsières'' || 3156 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Ostermundigen COA.svg|30px]] || [[Ostermundingene]] || fr, de, it, re: ''Ostermundigen'' || 16185 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Payerne VD COA.svg|30px]] || [[Pajerna]] || fr, de, it, re: ''Payerne'' || 9275 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Pully COA.svg|30px]] || [[Pilī]] || fr, de, it, re: ''Pully'' || 17460 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Porrentruy COA.svg|30px]] || [[Porantruī]] || fr, it, re: ''Porrentruy'';<br> de: ''Pruntrut'' || 6780 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:Pratteln-coat of arms.svg|30px]] || [[Pratelne]] || fr, de, it, re: ''Pratteln'' || 15496 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Prilly-coat of arms.svg|30px]] || [[Prilī]] || fr, de, it, re: ''Prilly'' || 11829 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Rapperswil-Jona CoA.svg|30px]] || [[Rapersvīle]] || fr, de, it, re: ''Rapperswil-Jona'' || 26542 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Regensberg-blazon.svg|30px]] || [[Regensberga]] || fr, de, it, re: ''Regensberg'' || 485 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Regensdorf.svg|30px]] || [[Regensdorfa]] || fr, de, it, re: ''Regensdorf'' || 17132 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Reinach BL.svg|30px]] || [[Reinaha]] || fr, de, it, re: ''Reinach'' || 18889 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Rheinau-blazon.svg|30px]] || [[Reinava]] || fr, de, it, re: ''Rheinau'' || 1321 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Rheineck-coat of arms.svg|30px]] || [[Reineka]] || fr, de, it, re: ''Rheineck'' || 3250 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Rheinfelden AG.svg|30px]] || [[Reinheldene]] || fr, de, it, re: ''Rheinfelden'' || 12548 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:Renens-coat of arms.svg|30px]] || [[Renēna]] || fr, de, it, re: ''Renens'' || 20333 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Richterswil.svg|30px]] || [[Rihtersvīle]] || fr, de, it, re: ''Richterswil'' || 12999 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:RivaSanVitale-coat of arms.svg|30px]] || [[Riva Sanvitale]] || fr, de, it, re: ''Riva San Vitale'' || 2581 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]] |- | [[File:CHE Riehen COA.svg|30px]] || [[Rīene]] || fr, de, it, re: ''Riehen'' || 20939 || vācu valoda || [[Bāzeles pilsētas kantons]] |- | [[File:Rueti-blazon.svg|30px]] || [[Rīti (pilsēta)|Rīti]] || fr, de, it, re: ''Rüti'' || 11928 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Rolle COA.svg|30px]] || [[Rola]] || fr, de, it, re: ''Rolle'' || 5921 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Romainmotier-Envy-coat of arms.svg|30px]] || [[Romainmotē-Envī]] || fr, de, it, re: ''Romainmôtier-Envy'' || 504 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Romont (Fribourg)-coat of arms.svg|30px]] || [[Romonta]] || fr, de, it, re: ''Romont'' || 4973 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:CHE Rorschach COA.svg|30px]] || [[Roršhaha]] || fr, de, it, re: ''Rorschach'' || 8988 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Rue-coat of arms.svg|30px]] || [[Rue]] || fr, de, it, re: ''Rue'' || 1404 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Armoiries Saillon.svg|30px]] || [[Sailona]] || fr, de, it, re: ''Saillon'' || 2363 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE St. Gallen COA.svg|30px]] || [[Sanktgallene]] || fr: ''Saint-Gall'';<br> de: ''St. Gallen'';<br> it: ''San Gallo'';<br> re: ''Son Gagl'' || 74581 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[Attēls:Sankt Moritz-coat of arms.png|30px]] || [[Sanktmorica]] || fr: ''Saint-Moritz'';<br> de: ''Sankt Moritz'';<br> it: ''San Maurizio'';<br> re: ''San Murezzan'' || 5149 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Sembrancher COA.svg|30px]] || [[Sembranhere]] || fr, de, it, re: ''Sembrancher'' || 954 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE_St_Maurice_COA.svg|30px]] || [[Senmorisa]] || fr, de, it, re: ''Saint-Maurice'' || 4516 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:CHE Saint-Prex COA.svg|30px]] || [[Senprē]] || fr, de, it, re: ''Saint-Prex'' || 5449 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:StUrsanne Wappen.svg|30px]] || [[Senurzanē]] || fr, de, it, re: ''Saint-Ursanne'' || 730 || franču valoda || [[Juras kantons]] |- | [[File:CHE Sierre COA.svg|30px]] || [[Sjēra]] || fr, it, re: ''Sierre''<br/>de: ''Siders'' || 16332 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Sion - Wappen.svg|30px]] || [[Sjona]] || fr, re: ''Sion'';<br> de: ''Sitten'';<br> it: ''Seduno'' || 32797 || franču valoda || [[Valē kantons]] |- | [[File:Splugen-coat of arms.png|30px]] || [[Splūgene]] || fr, de: ''Splügen'';<br> it: ''Spluga'';<br> re: ''Spleia'' || 392 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:Schaffhausen-coat of arms.svg|30px]] || [[Šafhauzene]] || fr: ''Schaffhouse'';<br> de: ''Schaffhausen'';<br> it: ''Sciaffusa'';<br> re: ''Schaffusa'' || 35613 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Châtel-Saint-Denis-Wappen.png|30px]] || [[Šatela-Sendenī]] || fr, de, it, re: ''Châtel-Saint-Denis'' || 6275 || franču valoda || [[Fribūras kantons]] |- | [[File:Pic Sempach.png|30px]] || [[Šempaha]] || fr, de, it, re: ''Sempach'' || 4149 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Schlieren-blazon.svg|30px]] || [[Šlīrene]] || fr, de, it, re: ''Schlieren'' || 17598 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Spiez COA.svg|30px]] || [[Špīsa]] || fr, de, it, re: ''Spiez'' || 12577 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Wappen Spreitenbach AG.svg|30px]] || [[Špreitenbaha]] || fr, de, it, re: ''Spreitenbach'' || 10970 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Stans COA.svg|30px]] || [[Štansa]] || fr, de, it, re: ''Stans'' || 8175 || vācu valoda || [[Nidvaldenes kantons]] |- | [[File:Staefa-blazon.svg|30px]] || [[Štāfa]] || fr, de, it, re: ''Stäfa'' || 13894 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Steffisburg-coat of arms.svg|30px]] || [[Štefisburga]] || fr, de, it, re: ''Steffisburg'' || 15585 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Stein am Rhein-coat of arms.svg|30px]] || [[Šteina pie Reinas]] || fr, de, it, re: ''Stein am Rhein'' || 3334 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]] |- | [[File:Wappen Steckborn.png|30px]] || [[Štekborna]] || fr, de, it, re: ''Steckborn'' || 3626 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]] |- | [[File:Wappen des Kantons Schwyz.svg|30px]] || [[Švīce (pilsēta)|Švīce]] || fr, de: ''Schwyz'';<br> it: ''Svitto'';<br> re: ''Sviz'' || 14785 || vācu valoda || [[Švīces kantons]] |- | [[File:Thalwil-blazon.svg|30px]] || [[Tālvīle]] || fr, de, it, re: ''Thalwil'' || 17496 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Thonex-coat of arms.svg|30px]] || [[Tonē]] || fr, de, it, re: ''Thônex'' || 13945 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:CHE Thun BE COA.svg|30px]] || [[Tūna]] || fr: ''Thoune'';<br> de, it, re: ''Thun'' || 42929 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Thusis COA.svg|30px]] || [[Tūzisa]] || fr, de: ''Thusis'';<br> it: ''Tosana'';<br> re: ''Tusàn'' || 2946 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]] |- | [[File:CHE Uznach COA.svg|30px]] || [[Ucnaha]] || fr, de, it, re: ''Uznach'' || 6144 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Uzwil COA.svg|30px]] || [[Ucvīle]] || fr, de, it, re: ''Uzwil'' || 12698 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Unterseen COA.svg|30px]] || [[Unterzēne]] || fr, de, it, re: ''Unterseen'' || 5646 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Uster-blazon.svg|30px]] || [[Ustere]] || fr, de, it, re: ''Uster'' || 33048 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Valangin.svg|30px]] || [[Valangīna]] || fr, de, it, re: ''Valangin'' || 485 || franču valoda || [[Neišateles kantons]] |- | [[File:CHE Waldenburg BL COA.svg|30px]] || [[Valdeburga]] || fr, de, it, re: ''Waldenburg'' || 1176 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]] |- | [[File:Wallisellen-blazon.svg|30px]] || [[Valizelene]] || fr, de, it, re: ''Wallisellen'' || 14787 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Wangen an der Aare COA.svg|30px]] || [[Vangene pie Āres]] || fr, de, it, re: ''Wangen an der Aare'' || 2156 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Waedenswil-blazon.svg|30px]] || [[Vādensvīle]] || fr, de, it, re: ''Wädenswil'' || 20933 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:CHE Walenstadt COA.svg|30px]] || [[Vālenštate]] || fr, de, it, re: ''Walenstadt'' || 5481 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | || [[Verdenberga]] || fr, de, it, re: ''Werdenberg'' || 37072 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Vernier-coat of arms.svg|30px]] || [[Vernjē]] || fr, de, it, re: ''Vernier'' || 34973 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Versoix-coat of arms.svg|30px]] || [[Versuā]] || fr, de, it, re: ''Versoix'' || 13224 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |- | [[File:Wetzikon-blazon.svg|30px]] || [[Vetcikona]] || fr, de, it, re: ''Wetzikon'' || 23659 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wappen Wettingen AG.svg|30px]] || [[Vetingene]] || fr, de, it, re: ''Wettingen'' || 20211 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Vevey COA.svg|30px]] || [[Vevē]] || fr, de, it, re: ''Vevey'' || 18906 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:CHE Wil SG COA.svg|30px]] || [[Vila]] || fr, de, it, re: ''Wil'' || 23292 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:Wappen Gemeinde Willisau Stadt.png|30px]] || [[Vilisava]] || fr, de, it, re: ''Willisau'' || 7554 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:CHE Villeneuve COA.svg|30px]] || [[Villeneiva]] || fr, de, it, re: ''Villeneuve'' || 5157 || franču valoda || [[Vo kantons]] |- | [[File:Wappen Winterthur.svg|30px]] || [[Vintertūra]] || fr: ''Winterthour'';<br> de, it, re: ''Winterthur'' || 105461 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]] |- | [[File:Wiedlisbach-coat of arms.svg|30px]] || [[Vīdlizbaha]] || fr, de, it, re: ''Wiedlisbach'' || 2181 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Wohlen AG.svg|30px]] || [[Volene]] || fr, de, it, re: ''Wohlen'' || 15192 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]] |- | [[File:CHE Worb COA.svg|30px]] || [[Vorba]] || fr, de, it, re: ''Worb'' || 11370 || vācu valoda || [[Bernes kantons]] |- | [[File:CHE Sargans COA.svg|30px]] || [[Zarganza]] || fr, de, it, re: ''Sargans'' || 5964 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]] |- | [[File:CHE Sarnen COA.svg|30px]] || [[Zarnene]] || fr, de, it, re: ''Sarnen'' || 10084 || vācu valoda || [[Obvaldenes kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Solothurn.svg|30px]] || [[Zoloturna]] || fr: ''Soleure'';<br> de: ''Solothurn'';<br> it: ''Soletta'';<br> re: ''Soloturn'' || 16599 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]] |- | [[File:Coat of arms of Sursee.svg|30px]] || [[Zurzē]] || fr, de, it, re: ''Sursee'' || 9160 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]] |- | [[File:Wappen Genf matt.svg|30px]] || [[Ženēva]] || fr: ''Genève'';<br> de: ''Genf'';<br> it: ''Ginevra'';<br> re: ''Genevra'' || 196257 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Šveice|width=1100 |float=center|caption = Šveices 80. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk.) |places = {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.366667|long= 8.55|position =right|label=[[Cīrihe]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 6.15|position =top|label=[[Ženēva]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.566667|long= 7.6|position =top|label=[[Bāzele]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.519833|long= 6.6335|position =bottom|label=[[Lozanna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.95|long= 7.45|position =top|label='''[[Berne]]''' }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.5|long= 8.75|position =top|label=[[Vintertūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.05|long= 8.3|position =right|label=[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 9.366667|position =right|label=[[Sanktgallene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46|long= 8.95|position =top|label=[[Lugāno]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.133333|long= 7.25|position =top|label=[[Bīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.766667|long= 7.633333|position =top|label=[[Tūna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.933333|long= 7.4|position =bottom|label=[[Kēnica]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.101333|long= 6.825|position =top|label=[[Lašodefona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.8|long= 7.15|position =top|label=[[Fribūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.169444|long= 9.461389|position =top|label=[[Verdenberga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.7|long= 8.633333|position =top|label=[[Šafhauzene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 6.1|position =left|label=[[Vernjē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.85|long= 9.533333|position =top|label=[[Kūra (pilsēta)|Kūra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47|long= 6.933333|position =top|label=[[Neišatele]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.35|long= 8.716667|position =right|label=[[Uztere]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.233333|long= 7.366667|position =top|label=[[Sjona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.133333|position =top|label=[[Lansī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.083333|long= 8.3|position =top|label=[[Emmene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.7785|long= 6.640833|position =top|label=[[Iverdonlebēna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.166667|long= 8.516667|position =bottom|label=[[Cūga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.033333|long= 8.283333|position =bottom|label=[[Krīnsa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 8.816667|position =right|label=[[Rapersvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.433333|long= 6.916667|position =right|label=[[Montrē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 8.616667|position =right|label=[[Dībendorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.4|position =left|label=[[Dītikona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.55|long= 8.9|position =top|label=[[Frauenfelde]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.316667|long= 8.8|position =right|label=[[Vetcikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 9.05|position =top|label=[[Vila (Šveice)|Vila]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.2|long= 8.516667|position =right|label=[[Bāra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.216667|long= 6.066667|position =left|label=[[Mērina]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.133333|position =right|label=[[Karūza]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.583333|long= 7.633333|position =right|label=[[Rīene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.233333|long= 8.666667|position =left|label=[[Vādensvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.633333|long= 9.166667|position =top|label=[[Kreiclingene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.616667|long= 7.05|position =top|label=[[Billa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.55|long= 7.533333|position =left|label=[[Alšvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.533333|long= 6.583333|position =top|label=[[Renēna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 8.333333|position =top|label=[[Vetingene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.05|position =top|label=[[Ārava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.266667|long= 8.6|position =right|label=[[Horgene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.383333|long= 6.233333|position =top|label=[[Niona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.466667|long= 6.85|position =top|label=[[Vevē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.483333|long= 7.583333|position =bottom|label=[[Reinaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 8.3|position =left|label=[[Bādene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.45|long= 8.583333|position =top|label=[[Klotene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 8.533333|position =top|label=[[Bīlaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.1|position =bottom|label=[[Onē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.316667|long= 8.533333|position =left|label=[[Adlīsvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 9.25|position =top|label=[[Gosava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.383333|long= 8.7|position =right|label=[[Folketsvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 9.016667|position =top|label=[[Bellincona]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.45|position =bottom|label=[[Šlīrene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 7.65|position =bottom|label=[[Mutence]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.283333|long= 8.566667|position =left|label=[[Tālvīle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.516667|long= 6.666667|position =right|label=[[Pilī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.35|long= 7.9|position =top|label=[[Oltene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.1|long= 7.066667|position =top|label=[[Martiņī]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.466667|position =left|label=[[Rengensdorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.25|long= 6.95|position =top|label=[[Montē]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 7.533333|position =top|label=[[Zoloturna]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.183333|long= 7.4|position =top|label=[[Grenhene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.566667|position =bottom|label=[[Opfikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.3|long= 7.533333|position =top|label=[[Sjēra]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.7|position =right|label=[[Ilnava-Efretikone]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.95|long= 7.483333|position =right|label=[[Ostermundigene]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.05|long= 7.616667|position =top|label=[[Burgdorfa]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.2|long= 8.75|position =bottom|label=[[Freienbaha]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.166667|long= 8.8|position =top|label=[[Lokarno]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.766667|long= 7.633333|position =bottom|label=[[Štefisburga]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 7.7|position =right|label=[[Pratelne]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.183333|long= 8.45|position =left|label=[[Kāma]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.383333|long= 9.266667|position =bottom|label=[[Hērizava]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 7.783333|position =top|label=[[Langentāle]] }} {{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.516667|long= 6.5|position =left|label=[[Morža]] }} }} == Galerija == {{Galerija |title=Šveices 10. lielākās pilsētas pēc iedz.sk. 2013.g. |width=160| height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Zuerich vier Kirchen.jpg|1. - [[Cīrihe]] |Attēls:Jet d'Eau - Geneva - Switzerland - September 2005 - 03.jpg|2. - [[Ženēva]] |File:Rhine Rhein Basel 2006 871.JPG|3. - [[Bāzele]] |File:Lausanne img 0586.jpg|4. - [[Lozanna]] |Attēls:Bern luftaufnahme.png|5. - [[Berne]] - [[Šveice]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Picswiss ZH-13-22.jpg|6. - [[Vintertūra]] |File:Luzern by Horst Michael Lechner.jpg|7. - [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] |File:St Gallen Kathedrale Türme.jpg|8. - [[Sanktgallene]] |File:Lugano, aerial view (4526817722).jpg|9. - [[Lugāno]] |File:CH-Biel-Panorama.jpg|10. - [[Bīle]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Šveices pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] ne49prgxyb42unql7euhns0kye02ed4 0 10133 4300965 3856249 2025-06-28T06:41:16Z Turaids 8965 4300965 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Surveyor 3 on Moon.jpg|thumb|''Surveyor 3'' uz [[Mēness]]]] '''Nolaižamais aparāts''' — [[kosmiskais lidaparāts|kosmiskā lidaparāta]] sastāvdaļa, kas spēj [[nolaišanās|nolaisties]] uz [[Zeme]]s vai cita [[debess ķermenis|debess ķermeņa]]. Ja šim debess ķermenim nav [[atmosfēra]]s, nolaižamajam aparātam jābūt aprīkotam ar bremzēšanas [[raķešdzinējs|raķešdzinēju]] un raķešdzinēju, kas nodrošina lēno nolaišanos. Ja debess ķermenim ir blīva atmosfēra, nolaižamajam aparātam jābūt aprīkotam ar [[izpletnis|izpletņu]] sistēmu vai citu bremzējošu ierīci. Ja debess ķermenim ir retināta atmosfēra, nolaižamais aparāts jāaprīko ar abu veidu nolaišanās sistēmu kombināciju. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{kosmonautika-aizmetnis}} [[Kategorija:Kosmonautika]] 8asze1mqglb27k8rhp9xi34u4p4uqlg 0 10910 4300706 4296596 2025-06-27T13:27:02Z Cirkulis11 92566 Izlaboju info par jauno Rīgas domi, vēl nav info par dažiem frakcijas priekšsēdētājiem 4300706 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Vilnis Ķirsis]] <small>([[Jaunā Vienotība|JV]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Edvards Ratnieks]] <small>([[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]])</small> [[Linda Ozola]] <small>(Kods Rīgai)</small> | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) * {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (5) ** • {{Color box|#f57d00}} [[Stabilitātei!]] (4) ** • {{Color box|#white}} ''bez partijas'' ([[Mairis Briedis|1]])<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Vilnis Ķirsis]] ([[Jaunā Vienotība]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir divi vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras un sporta komiteja, * satiksmes un transporta lietu komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2020 Riga City council elections results.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas. Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:red" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#FF2400" | | [[Progresīvie]] | | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#64c049" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#5A0505" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#ADD8E6" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#192956" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#2268c1" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|thumb|150px|[[Vilnis Ķirsis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: [[Edvīns Balševics]], [[Artis Lapiņš]], [[Aleksejs Remesovs]] (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Rīgas dome 2020}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] g5vt1vnkm9g8syxowmjsqzad3j255ks 4300791 4300706 2025-06-27T16:47:30Z Vylks 50297 4300791 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) * {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (5) ** • {{Color box|#f57d00}} [[Stabilitātei!]] (4) ** • {{Color box|#white}} ''bez partijas'' ([[Mairis Briedis|1]])<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir divi vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras un sporta komiteja, * satiksmes un transporta lietu komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2020 Riga City council elections results.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas. Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:red" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#FF2400" | | [[Progresīvie]] | | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#64c049" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#5A0505" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#ADD8E6" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#192956" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#2268c1" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|thumb|150px|[[Vilnis Ķirsis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: [[Edvīns Balševics]], [[Artis Lapiņš]], [[Aleksejs Remesovs]] (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Rīgas dome 2020}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] 2yyv2dyushzb1amk0wox8n2z41keg6o 4300792 4300791 2025-06-27T16:49:29Z Vylks 50297 /* Ārējās saites */ 4300792 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) * {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (5) ** • {{Color box|#f57d00}} [[Stabilitātei!]] (4) ** • {{Color box|#white}} ''bez partijas'' ([[Mairis Briedis|1]])<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir divi vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras un sporta komiteja, * satiksmes un transporta lietu komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2020 Riga City council elections results.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas. Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:red" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#FF2400" | | [[Progresīvie]] | | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#64c049" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#5A0505" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#ADD8E6" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#192956" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#2268c1" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|thumb|150px|[[Vilnis Ķirsis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: [[Edvīns Balševics]], [[Artis Lapiņš]], [[Aleksejs Remesovs]] (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] bjdiq0w69jqgu9zeluqkorm3jehiww8 4300793 4300792 2025-06-27T16:49:32Z Lasks 38532 4300793 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) * {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (5) ** • {{Color box|#f57d00}} [[Stabilitātei!]] (4) ** • {{Color box|#white}} ''bez partijas'' ([[Mairis Briedis|1]])<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir divi vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras un sporta komiteja, * satiksmes un transporta lietu komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2020 Riga City council elections results.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas. Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:red" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#FF2400" | | [[Progresīvie]] | | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#64c049" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#5A0505" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#ADD8E6" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#192956" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#2268c1" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|thumb|150px|[[Vilnis Ķirsis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: [[Edvīns Balševics]], [[Artis Lapiņš]], [[Aleksejs Remesovs]] (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] j57b6evhvjzuc4ddvu0uziqacnz1n7t 4300798 4300793 2025-06-27T16:53:23Z Lasks 38532 /* Frakcijas */ 4300798 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) * {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (5) ** • {{Color box|#f57d00}} [[Stabilitātei!]] (4) ** • {{Color box|#white}} ''bez partijas'' ([[Mairis Briedis|1]])<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir divi vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras un sporta komiteja, * satiksmes un transporta lietu komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas. Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|thumb|150px|[[Vilnis Ķirsis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: [[Edvīns Balševics]], [[Artis Lapiņš]], [[Aleksejs Remesovs]] (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] pt28n56hcsk110hqwat2h72lgmqe6m4 4300800 4300798 2025-06-27T16:54:05Z Lasks 38532 /* Priekšsēdētāji */ 4300800 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) * {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (5) ** • {{Color box|#f57d00}} [[Stabilitātei!]] (4) ** • {{Color box|#white}} ''bez partijas'' ([[Mairis Briedis|1]])<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir divi vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras un sporta komiteja, * satiksmes un transporta lietu komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas. Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: [[Edvīns Balševics]], [[Artis Lapiņš]], [[Aleksejs Remesovs]] (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] fs9tvy4hjwxto8rr8xe25iy66l3hxih 4300802 4300800 2025-06-27T16:54:43Z Lasks 38532 /* Struktūra */ 4300802 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Rīgas dome | legislature = | coa_pic = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | coa-pic = | session_room = Rigas Dome.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Viesturs Kleinbergs]] <small>([[Progresīvie]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = | election1 = | members = 60 | structure1 = 2025_Rigas_Domes_Velesanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (34):''' * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie (partija)|PRO]]''' (11) * {{Color box|#5A0505}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (10) * {{Color box|#64c049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (9) ** • {{Color box|#64c049}} JV (7) ** • {{Color box|#Fff200}} [[Kustība Par!|Par!]] (2)<ref>[https://kustibapar.lv/2025/06/08/kustibas-par-deputatu-kandidati-ieveleti-teju-visas-pasvaldibas-kuras-partija-starteja/ Kustības “Par!” deputātu kandidāti ievēlēti teju visās pašvaldībās, kurās partija startēja]</ref> * {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]''' (4) '''Opozīcija (26):''' * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (13) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (8) * {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (5) ** • {{Color box|#f57d00}} [[Stabilitātei!]] (4) ** • {{Color box|#white}} ''bez partijas'' ([[Mairis Briedis|1]])<ref>https://www.apollo.lv/8270440/es-atteicos-rigas-dome-ieveletais-mairis-briedis-dome-busot-neatkariga-deputata-statusa</ref> | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Rīgas domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas rātsnams{{!}}Rātsnams}} | website = {{URL|http://pasvaldiba.riga.lv}} }} '''Rīgas dome''' ir [[Rīga]]s pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā [[Rātsnams|Rātsnama]] ēkā Rātslaukumā 1, [[Vecrīga|Vecrīgā]]. Pašreizējais [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] ir [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie]]). == Vēsture == Rīgas pašpārvaldi agrāk veica [[Rīgas rāte]] (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992). == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir četri vietnieki. === Komitejas === * finanšu un administrācijas lietu komiteja, * sociālo jautājumu komiteja, * pilsētas attīstības komiteja, * mājokļu un vides komiteja, * pilsētas īpašuma komiteja, * izglītības, kultūras un sporta komiteja, * satiksmes un transporta lietu komiteja, * drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rigas-domes-koalicija-nodrosinajusi-parsvaru-visas-komitejas-14174938 Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās] [[Diena (laikraksts)|Diena]], [[LETA]] 2017. gada 23. jūnijā</ref> === Centrālā administrācija === Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta [[hierarhija|vienotā hierarhiskā sistēmā]]. Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās. == Frakcijas == [[Attēls:2025 Rigas Domes Velesanas.svg|thumb|240px|Rīgas domes frakcijas termiņa sākumā]] === Pašlaik === Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas domē darbojas septiņas deputātu frakcijas. Minimālais deputātu skaits frakcijā ir trīs. {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" | Frakcija/Deputātu bloks ! style="background:#ccc" | Frakcijas priekšsēdētājs ! style="background:#ccc" | Mandātu skaits |- | style="background:#A8343C" | | [[Latvija pirmajā vietā]] | | style="text-align: center" | 13 |- | style="background:#E64632" | | [[Progresīvie]] | | style="text-align: center" | 11 |- | style="background:#EFC800" | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | [[Einārs Cilinskis]] | style="text-align: center" | 10 |- | style="background:#64c049" | | [[Jaunā Vienotība]] | [[Linda Ozola]] | style="text-align: center" | 9 |- | style="background:#6767ad" | | [[Suverēnā vara]]/[[Apvienība Jaunlatvieši]] | | style="text-align: center" | 8 |- | style="background:#f57d00" | | [[Stabilitātei!]] | [[Aleksejs Rosļikovs]] | style="text-align: center" | 5 |- | style="background:#ffa800" | | [[Apvienotais saraksts]] | [[Māris Sprindžuks]] | style="text-align: center" | 4 |} == Priekšsēdētāji == [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|thumb|150px|[[Viesturs Kleinbergs]]]] {{Pamatraksts|Rīgas pašvaldības vadītāji}} * [[Andris Teikmanis]] (1990—1994); * [[Māris Purgailis]] (1994—1997); * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] (1997—2000); * [[Andris Ārgalis]] (2000—2001); * [[Gundars Bojārs]] (2001—2005); * [[Aivars Aksenoks]] (2005—2007); * [[Jānis Birks]] (2007—2009); * [[Nils Ušakovs]] (2009—2019); * [[Dainis Turlais]] (2019); * [[Oļegs Burovs]] (2019—2020); * Pagaidu administrācija: [[Edvīns Balševics]], [[Artis Lapiņš]], [[Aleksejs Remesovs]] (2020); * [[Mārtiņš Staķis]] (2020—2023); * [[Vilnis Ķirsis]] (2023—2025); * [[Viesturs Kleinbergs]] (2025—''pašlaik'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.riga.lv/lv/dome Rīgas dome] pilsētas pašvaldības portālā * [http://www.citariga.lv/LV/index.php?page=303&id=1&part=13 Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"] {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Rīgas dome 2025}} [[Kategorija:Rīgas dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] bt98cqwvz8kmrf07pwsqxz7w5zae5ci 0 15112 4300958 4297863 2025-06-28T06:23:03Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ 4300958 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = white | bg_color = #6e273d | team = Colorado Avalanche | logo = Colorado Avalanche logo.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Kolorādo|Denvera}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konference]] | division = [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālā divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[Pepsi Center]]'' | ietilpība = 17,809 | colors = Tumši sarkana, zila, melna, sudraba, balta<br />{{color box|#6e273d}} {{color box|#165788}} {{color box|#1e1e1e}} {{color box|83878a}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Stens Krenke]] | prezidents = | GM = {{flaga|ASV}} [[Džo Sakiks]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Džereds Bednārs]] | coach2 = | captain = {{flaga|Zviedrija}} [[Gābriels Landeskogs]] | media = | affiliates = [[Leikerijas "Monsters"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Tulsas "Oilers"]] ([[Austrumkrasta hokeja līga|ECHL]]) <!---Frančīzes vēsture---> | name1 = [[Kvebekas "Nordiques"]] (WHA) | dates1 = 1972–1979 | name2 = [[Kvebekas "Nordiques"]] (NHL) | dates2 = 1979–1995 | name3 = Kolorādo "Avalanche" | dates3 = 1995—pašlaik <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 3 }} '''Kolorādo "Avalanche"''' ({{val|en|Colorado Avalanche}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Denvera|Denverā]], [[Kolorādo|Kolorādo štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] [[Centrālā divīzija (NHL)|Centrālajā divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā kā '''Kvebekas "Nordiques"'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://funwhileitlasted.net/2015/07/19/1972-1995-quebec-nordiques/|title=Quebec Nordiques|date=2015. gada 19. jūl.}}</ref> un kopš 1979. gada spēlē NHL, pirms tam komanda piedalījās [[WHA]] līgā. 1995. gadā komanda tika pārdota un tā pārcēlās uz [[Denvera|Denveru]]. Savas pastāvēšanas vēsturē "Avalanche" ir izcīnījusi [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]] trīs reizes. To komandai izdevās paveikt 1995.—96., 2000.—01. un 2021.-2022. gada sezonā. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Pepsi Center]]'' hallē. 1995.—96. gada sezonā "Avalanche" rindās Stenlija kausu izcīnīja arī latviešu aizsargs [[Sandis Ozoliņš]]. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 3 ** 1995.—96., 2000.—01., 2021.—22.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/gamecenter/col-vs-tbl/2022/06/26/2021030416#game=2021030416,game_state=final|title=Colorado Avalanche - Tampa Bay Lightning - Jun 26, 2022 &#124; NHL.com|website=www.nhl.com}}</ref> * '''Konferences čempioni''': 3 ** 1995.—96., 2000.—01., 2021.—22.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/07062022-makars_atkarto_ozolina_rekordu_avalanche_|title=Makārs atkārto Ozoliņa rekordu, "Avalanche" pirmo reizi kopš 2001. gada spēlēs finālā|date=2022. gada 7. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> * '''Divīzijas čempioni''': 11 ** 1995.—96., 1996.—97., 1997.—98., 1998.—99., 1999.—00., 2000.—01., 2001.—02., 2002.—03., 2013.—14., 2020.—21., 2021.—22. == Vēsture == === Kvebekas "Nordiques" (1972—1995) === "Nordiques" bija viena no komandām, kas spēlēja [[WHA]] līdz ar tās izveidi [[1972]]. gadā. [[1977]]. gadā komanda arī izcīnīja līgas čempiones titulu. Kopumā "Nordiques" WHA aizvadīja septiņas sezonas. [[1979]]. gadā "Nordiques" kopā ar [[Edmontonas "Oilers"]], [[Hartfordas "Whalers"]] un [[Vinipegas "Jets"]] pievienojās [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]. No [[1981]]. līdz pat [[1987]]. gadam katru gadu "Nordiques" izdevās iekļūt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņā. Turpmākajos gados gan Kvebeka kļuva par vienu no vājākajām komandām NHL. No [[1988]]. līdz [[1992]]. gadam katru sezonu "Nordiques" noslēdza pēdējā vietā savā divīzijā, trīs reizes noslēdzot sezonu arī pēdējā vietā visā līgā. Līdz ar to komanda trīs gadus pēc kārtas ieguva [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās izvēles tiesības. "Nordiques" izvēlējās [[Matss Sundīns|Matsu Sundīnu]], [[Ovens Nolans|Ovenu Nolanu]] un [[Ēriks Lindross|Ēriku Lindrosu]]. Lindrosu gan pēc gada tika aizmainīts uz [[Filadelfijas "Flyers"]], "Nordiques" pretī saņemot piecus spēlētājus, kā arī tiesības uz [[Pēters Fošbergs|Pēteru Fošbergu]]. 1992.—93. gada sezonā "Nordiques" atkal izdevās iekļūt Stenlija kausa izcīņā. 1994.—95. gada regulāro sezonu komanda noslēdza otrajā vietā visā NHL. Paralēli tam komandas finansiālais stāvoklis bija smags, līdz ar ko [[1995]]. gada vasarā tā mainīja īpašnieku, un tika pārcelta uz [[Denvera|Denveru]]. === "Avalanche" sākotnējie gadi === 1995.—96. gada sezonā "Avalanche" kapteinis bija [[Džo Sakiks]], savukārt trenera funkcijas pildīja [[Marks Krofords]]. Jau sezonas ievadā "Avalanche" pievienojās vārtsargs [[Patriks Ruā]]. Regulāro sezonu komanda noslēdza otrajā vietā visā NHL. "Avalanche" izdevās izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], finālsērijā ar 4—0 pārspējot [[Floridas "Panthers"]]. Sērijas izšķirošo vārtu guvumu guva [[Ūve Krups]], savukārt Sakiks ieguva [[Kona Smita balva|Kona Smita balvu]]. Arī turpmākajās sezonās "Avalanche" bija viena no spēcīgākajām līgas komandām, no [[1997]]. līdz pat [[2000]]. gadam trīs reizes sasniedzot Rietumu konferences finālu. [[2000]]. gada martā "Avalanche" pievienojās [[Rejs Burks]] un [[Deivs Andrejčuks]]. 2000.—01. gadā "Avalanche" otro reizi tās pastāvēšanas vēsturē izdevās izcīnīt uzvaru NHL regulārajā sezonā. [[Džo Sakiks]] sezonu noslēdza kā otrs rezultatīvākais līgas spēlētājs, vien par trim punktiem atpaliekot no [[Jaromīrs Jāgrs|Jaromīra Jāgra]]. Īsi pirms [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas "Avalanche" pievienojās [[Robs Bleiks]] un [[Stīvens Rainprehts]]. "Avalanche" izdevās izcīnīt [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], septiņu spēļu sērijā pārspējot [[Ņūdžersijas "Devils"]]. Sakiks ieguva gan Kona Smita, gan arī [[Harta balva|Harta balvu]]. == Visu sezonu rezultāti == ''Paskaidrojumi:'' S - spēles, U - uzvaras, Z - zaudējumi, N - neizšķirti, ZP - zaudējumi pagarinājumā, P - punkti, IsV - iesistie vārti, IlV - ielaistie vārti, RS - regulārās sezonas rezultāts {| class="wikitable" |- ! Sezona !! S !! U !! Z !! N !! ZP !! P !! IsV !! IlV !! RS !! Izslēgšanas kārta |- |'''1995.—96.''' || '''82''' ||'''47'''||'''25'''||'''10'''||—|| '''104''' || '''326'''|| '''240''' ||'''1. Klusā okeāna divīzijā''' ||'''Izcīna [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]''' |-bgcolor="#eeeeee" |1996.—97. || 82||49|| 24|| 9 ||—|| 107|| 277|| 205 || 1. Klusā okeāna divīzijā || Zaudējums konferences finālā |- |1997.—98. || 82||39 ||26 ||17 ||—|| 95 || 231 ||205 || 1. Klusā okeāna divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |1998.—99. || 82||44|| 28 ||10 ||—|| 98 || 239 ||205 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā |- |1999.—00. || 82||42|| 28 ||11 ||1 ||96 || 233|| 201 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā |-bgcolor="#eeeeee" |'''2000.—01.''' || '''82''' || '''52''' ||'''16''' ||'''10''' ||'''4''' ||'''118''' || '''270''' ||'''192''' || '''1. Ziemeļrietumu divīzijā''' ||'''Izcīna [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]''' |- |2001.—02. || 82 ||45|| 28|| 8 ||1 ||99 || 212 ||169 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences finālā |-bgcolor="#eeeeee" |2002.—03. || 82||42 ||19 ||13 ||8 ||105 || 251|| 194 || 1. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā |- |2003.—04. || 82|| 40 ||22 ||13|| 7 ||100 || 236 ||198 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2004.—05.¹ || —|| —|| — || —|| —|| —|| —|| —||— || — |- |2005.—06. || 82 || 43 || 30 || — || 9 || 95 || 283 || 257 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2006.—07. || 82 || 44 || 31 || — || 7 || 95 || 272 || 251 || 4. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |2007.—08. || 82 || 44 || 31 || — || 7 || 95 || 231 || 219 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences pusfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2008.—09. || 82 || 32 || 45 || — || 5 || 69 || 199 || 257 || 5. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |[[2009.–2010. gada NHL sezona|2009.—10.]] || 82 || 43 || 30 || — || 9 || 95 || 244 || 233 || 2. Ziemeļrietumu divīzijā || Zaudējums konferences ceturtdaļfinālā |-bgcolor="#eeeeee" |2010.—11. || 82 || 30 || 44 || — || 8 || 68 || 227 || 288 || 4. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |2011.—12. || 82 || 41 || 35 || — || 6 || 88 || 203 || 209 || 3. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |-bgcolor="#eeeeee" |2012.—13. || 48 || 16 || 25 || — || 7 || 39 || 116 || 152 || 5. Ziemeļrietumu divīzijā || Nekvalificējās |- |2013.—14. || 82 || 52 || 22 || — || 8 || 112 || 250 || 220 || 1. Centrālajā divīzijā || Zaudējums divīzijas pusfinālā |} :¹ <small>[[2004-05 NHL lokauts|2004.-05. gada NHL lokauta]] dēļ sezona nenotika.</small> == Spēlētāji == Savulaik klubā spēlējušas tādas zvaigznes kā vārtsargs [[Patriks Ruā]], aizsargi [[Robs Bleiks]], [[Rejs Burks]], [[Ādams Fūts]], kā arī uzbrucēji [[Ādams Dedmaršs]], [[Kriss Drarijs]], [[Pēters Fošbergs]], [[Stīvs Konovalčuks]] un [[Jari Kurri]] un latvieši [[Sandis Ozoliņš]], [[Kārlis Skrastiņš]] === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2022. gada 9. oktobrī.'' ====Vārtsargi==== *39 {{Flaga|CAN}} [[Makenzijs Blekvuds]] *41 {{flaga|CAN}} [[Skots Vedžvuds]] *50 {{flaga|CAN}} [[Trents Mainers]] ====Aizsargi==== *{{0}}7 {{flaga|Kanāda}} [[Devons Teivss]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Keils Makars]] *42 {{Flaga|Kanāda}} [[Džošs Mensons]] *44 {{flaga|CAN}} [[Kelvins de Hāns]] * 49 {{flaga|CAN}} [[Samuels Žirards]] * 56 {{flaga|CAN}} [[Kērtiss Makdermids]] ====Uzbrucēji==== *{{0}}9 {{flaga|Kanāda}} [[Evans Rodrigess]] * 11 {{flaga|ASV}} [[Broks Nelsons]] * 12 {{flaga|CAN}} [[Raiens Johansens]] * 13 {{flaga|Krievija}} [[Valērijs Ņičuškins]] *17 {{Flaga|ASV}} [[Bens Meierss]] *18 {{Flaga|Kanāda}} [[Alekss Ņūhoks]] *25 {{Flaga|Kanāda}} [[Logans O'Konors]] * 29 {{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 36 {{flaga|Zviedrija}} [[Antons Blids]] * 37 {{Flaga|ASV}} [[Džeitī Komfers]] * 43 {{Flaga|Kanāda}} [[Derens Helms]] *62 {{flaga|Somija}} [[Arturi Lehkonens]] *82 {{flaga|Čehija}} [[Ivans Ivans]] * 92 {{flaga|Zviedrija}} [[Gābriels Landeskogs]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 94 {{flaga|FIN}} [[Joels Kiviranta]] === Latvijas hokejisti "Avalanche" sastāvā === {| class="wikitable sortable" style="text-align: center;" |- style="width:15em" bgcolor="#efefef" align=center !Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods |- |align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||333||72||181||253||1995—2000 |- |align=left| [[Kārlis Skrastiņš]]||275||9||33||42||2003—2008 |} == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === <table> <tr> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align:center;">Punkti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Vārti</td> <td style="font-weight:bold; background:#ddd; text-align=center; text-align:center;">Rezultatīvas piespēles</td> </tr> <tr><td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|P/S|Punkti spēlē}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džo Sakiks]] || C || 1378 || 625 || 1016 || '''1641''' || 1,19 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Peters Štjastnijs]] || C || 737 || 380 || 668 || '''1048''' || 1,42 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mišels Gulē]] || KM || 813 || 456 || 489 || '''945''' || 1,16 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Milans Hejduks]] || LM || 1020 || 375 || 430 || '''805''' || 0,78 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pēters Fošbergs]] || C || 591 || 217 || 538 || '''755''' || 1,27 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 650 || 252 || 384 || '''636''' || 0,98 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 525 || 190 || 305 || '''495''' || 0,94 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Alekss Tangvē]] || KM || 598 || 167 || 321 || '''488''' || 0,81 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deils Hanters]] || C || 523 || 140 || 318 || '''458''' || 0,88 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Gābriels Landeskogs]] || KM || 633 || 198 || 262 || '''460''' || 0,73 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|V|Vārti}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džo Sakiks]] || C || 625 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mišels Gulē]] || KM || 456 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Peters Štjastnijs]] || C || 380 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Milans Hejduks]] || LM || 375 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 252 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pēters Fošbergs]] || C || 217 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Gābriels Landeskogs]]''' || KM || 198 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 190 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mets Dišēns]] || C || 178 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Alekss Tangvē]] || KM || 167 |} </td> <td> {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Džo Sakiks]] || C || 1016 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Peters Štjastnijs]] || C || 668 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pēters Fošbergs]] || C || 538 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Mišels Gulē]] || KM || 489 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Milans Hejduks]] || LM || 430 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Antons Štjastnijs]] || KM || 384 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Alekss Tangvē]] || KM || 321 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Deils Hanters]] || C || 318 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| '''[[Neitans Makinnons]]''' || C || 305 |- style="text-align:center;" | style="text-align:left;"| [[Pols Štjastnijs]] || C || 298 |} </td> </tr> </table> === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Džo Sakiks]], 54 (2000.—01.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Pēters Fošbergs]], 86 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Džo Sakiks]], 120 (1995.—96.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Kriss Saimons]], 250 (1995.—96.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Pols Štjastnijs]], 78 (2006.—07.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Sandis Ozoliņš]], 68 (1996.—97.) === Galvenie treneri === *[[Marks Kraufords]] (1995—1998) *[[Bobs Hārtlijs]] (1998—2002) *[[Tonijs Granato]] (2002—2004) *[[Joel Quenneville|Džoels Kvennevills]] (2005—2008) *Tonijs Granato (2008—2009) *[[Džo Sako]] (2009—2013) *[[Patriks Ruā]] (2013—2016) *[[Džereds Bednārs]] (2016—''pašlaik'') === Kapteiņi === *{{flaga|Kanāda}} [[Džo Sakiks]] (1995—2009) *{{flaga|Kanāda}} [[Ādams Fūts]] (2009—2011) *{{flaga|Čehija}} [[Milans Hejduks]] (2011—2012) *{{flaga|Zviedrija}} [[Gābriels Landeskogs]] (2012—''pašlaik'') == Ārējās saites == {{Commonscat|Colorado Avalanche|Kolorādo "Avalanche"}} * [http://avalanche.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/COL/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111021005558/http://www.hockey-reference.com/teams/COL/ |date={{dat|2011|10|21||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.avalanchedb.com/ Kolorādo "Avalanche" datubāze] {{en ikona}} * [http://www.denverpost.com/avalanche Kolorādo "Avalanche" ziņas] {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche"| ]] ri9kfxlweuuljjzo7mevru9z4asb5fm 10 15425 4300923 4300549 2025-06-28T02:10:15Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4300923 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Trojs Kotsars]]''' <small>(attēlā)</small>, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? [[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] <small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? [[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' <small>(attēlā)</small> bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? [[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|50px]] * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes <small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]? [[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|50px]] * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' <small>(attēlā 2000 liru banknote)</small> bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? [[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' <small>(attēlā)</small>, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? [[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' <small>(attēlā)</small> nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? [[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? [[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[purva skalbe]]''' <small>(attēlā)</small> nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? [[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|50px]] * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? [[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|50px]] * ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? [[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? [[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|50px]] * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido <small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? [[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[cukurbietes]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? [[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? [[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' <small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small> ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? [[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|50px]] * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī <small>(satelītattēlā)</small>? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? [[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]] * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? [[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' <small>(attēlā)</small> laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? [[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? [[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? [[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? [[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]] * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? [[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' <small>(attēlā)</small> pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? [[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]] * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' <small>(attēlā)</small> [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? [[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] <small>(attēlā titullapa)</small>? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? [[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? [[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]] * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas <small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)</small>? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? [[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]] * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' <small>(attēlā)</small> tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? [[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? [[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte <small>(attēlā)</small> ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? [[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? [[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]] * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? [[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]] * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā <small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? [[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majons]]''' <small>(attēlā)</small> ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' <small>(attēlā)</small> aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? [[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]] * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? [[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? [[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? [[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? [[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' <small>(attēlā)</small> ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? [[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' <small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small> ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? [[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]] * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' <small>(attēlā)</small> reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? [[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? [[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' <small>(attēlā)</small> pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? [[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]] * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' <small>(attēlā)</small> lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? [[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]] * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' <small>(attēlā)</small> dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? [[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' <small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small> uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? [[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]] * ... Katerina Sakellaropulu <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? [[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]] * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? [[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' <small>(attēlā)</small> tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? [[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' <small>(attēlā)</small> pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? [[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small> bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? [[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? [[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]] * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' <small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? [[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Kanlaons]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? [[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]] * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam <small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? [[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' <small>(attēlā)</small> ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? [[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' <small>(attēlā)</small>, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? [[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' <small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small> uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? [[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]] * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' <small>(attēlā)</small> atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? [[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]] * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] <small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? [[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]] * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' <small>(attēlā)</small> 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? [[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s <small>(attēlā)</small>; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? [[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]] * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' <small>(attēlā)</small> apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? [[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]] * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' <small>(attēlā)</small> bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? [[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nidas pludmale]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? [[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? [[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' <small>(attēlā)</small> pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? [[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' <small>(attēlā)</small> tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? [[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]] * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? [[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? [[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā <small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? [[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? [[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? [[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? [[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja <small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? [[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? [[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] <small>(attēlā)</small> bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? [[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? [[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? [[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]] * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' <small>(attēlā)</small> sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? [[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' <small>(attēlā)</small> veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? [[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Turku katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? [[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? [[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]] * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? [[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? [[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]] * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? [[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? [[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? [[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]] * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' <small>(attēlā)</small> tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? [[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' <small>(attēlā)</small> ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? [[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alīda Valli]]''' <small>(attēlā)</small> bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? [[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? [[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' <small>(attēlā)</small> bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? [[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]] * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' <small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small> bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? [[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]] * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' <small>(attēlā)</small> ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? [[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? [[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai <small>(attēlā eļļas palmas)</small>? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? [[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]] * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? [[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]] * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? [[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? [[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]] * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? [[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]] * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? [[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' <small>(attēlā)</small> laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? [[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]] * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga <small>(attēlā)</small>? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? [[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] <small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? [[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Monako katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? [[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]] * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? [[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]] * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? [[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]] * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' <small>(attēlā)</small> ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? [[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]] * ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? [[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]] * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' <small>(attēlā)</small> ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? [[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā <small>(attēlā)</small> ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? [[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? [[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]] * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē <small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? [[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' <small>(attēlā)</small> [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? [[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? [[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') <small>(attēlā)</small> papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? [[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]] * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? [[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules <small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? [[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]] * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' <small>(attēlā)</small> notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? [[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]] * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' <small>(attēlā)</small> kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? [[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]] * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? [[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]] * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' <small>(attēlā)</small> nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? [[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]] * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small> simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? [[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā strauta sniegoga)</small>? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? [[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' <small>(attēlā)</small> ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? [[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]] * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' <small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? [[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' <small>(attēlā)</small> 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? [[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]] * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' <small>(attēlā)</small> mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? [[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]] * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? [[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]] * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' <small>(attēlā)</small> izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? [[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small> ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? [[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' <small>(attēlā)</small>, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? [[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' <small>(attēlā)</small> no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? [[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? [[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' <small>(attēlā)</small> bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? [[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki <small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small> ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? [[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? <small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? [[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]] * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' <small>(attēlā)</small> atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? [[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās <small>(attēlā lielais nandu)</small>, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? [[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]] * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi <small>(attēlā [[baklažāns]])</small>? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? [[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]] * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? [[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]] * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' <small>(attēlā)</small> [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? [[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' <small>(attēlā)</small> bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? [[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]] * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' <small>(attēlā)</small> strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? [[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? [[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? [[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? [[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[sārtais flamings]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? [[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]] * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? [[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' <small>(attēlā)</small> aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? [[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]] * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' <small>(attēlā)</small> projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? [[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Romas forums]]''' <small>(attēlā)</small> gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? [[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lauka magone]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? [[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju <small>(attēlā)</small>, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? [[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' <small>(attēlā)</small> ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? [[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? [[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' <small>(attēlā)</small> [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? [[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' <small>(attēlā 1937. gadā)</small> nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? [[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? [[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? [[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] <small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? [[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]] * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? [[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]] * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] <small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? [[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' <small>(attēlā)</small> bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? [[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' <small>(attēlā)</small> 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? [[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[Evora]]s''' <small>(attēlā)</small> "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? [[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]] * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? [[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Belenas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? [[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]] * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' <small>(attēlā)</small> šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? [[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]] * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? [[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' <small>(attēlā)</small> savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? [[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baobabs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? [[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā <small>(attēlā)</small> ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? [[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' <small>(attēlā)</small>, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? [[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' <small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small> ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? [[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]] * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' <small>(attēlā)</small> [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? [[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? [[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu <small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? [[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? [[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' <small>(attēlā)</small> gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? [[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]] * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? [[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]] * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em <small>(attēlā klinšu damans)</small>? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? [[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās <small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])? [[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]] * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? [[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]] * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? [[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]] * ... '''"[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]"''', kurai sekoja deklarācija '''"[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]"''' <small>(abas attēlā)</small>, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]? * ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem? * ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]? [[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kālis]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES? * ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā? [[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] <small>(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])</small>? * ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā? * ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''"[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]"''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī? [[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]] * ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu? * ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]? * ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]? [[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]] * ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' <small>(attēlā)</small>, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]? * ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā? * ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]? [[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %? * ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē? [[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]] * ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' <small>(attēlā)</small> krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira? * ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s? * ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''? [[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]] * ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]? * ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa? * ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])? [[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]] * ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] <small>(attēlā)</small> iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā? * ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists? [[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]] * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' <small>(attēlā)</small> uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs? * ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā? * ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]"''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]? [[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]] * ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku? * ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto? * ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode? [[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]] * ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s <small>(attēlā 1601. gada gravīrā)</small>, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus? * ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem? * ... '''[[Telavivas "Hapoel"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[baltais vītols]]''' <small>(attēlā)</small> no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]? * ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā? * ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]? [[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja <small>(attēlā pēc ugunsgrēka)</small>, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā? * ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem? * ... '''[[Haifas "Maccabi"]]''' ir viens no [[Izraēla]]s "lielā četrinieka" [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem? [[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē? * ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i? * ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli? [[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]] * ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]? * ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]? * ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā? [[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]] * ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] <small>(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)</small>? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]? * ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos? [[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]] * ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' <small>(attēlā)</small> audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]? * ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē? * ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords? [[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls? * ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi? * ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki? [[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] "divās dienās", un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes? * ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā? * ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]] * ... '''[[Kiruna]]''' <small>(attēlā)</small> ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi? * ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē? * ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', "[[Oki — okeāna vidū]]", "[[Maģiskais kimono]]"; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|"Labākā aktrise"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' <small>(attēlā)</small> [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā "[[Viens pats mājās]]", kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu? * ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]? * ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob & Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]] * ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' <small>(attēlā)</small> ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos? * ... par filmu "[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]" '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]", bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes? * ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]] * ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]? * ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks? * ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi? * ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... par filmu "[[Viss visur vienlaikus]]" saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]", '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā "amerikāņus" vai "jauktas eiropiešu izcelsmes"? * ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]] * ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē? * ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem? * ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]] * ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' <small>(attēlā)</small> piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta? * ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]? * ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' <small>(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)</small> ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem? * ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas? * ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas "Warriors"]] sastāvā? * ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde "Latgola.lv", kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām "Ontans i Anne", bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa "Latgola.lv 2"? * ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''"[[Tīģeris un drakons]]"''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Konsepsjons]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])? * ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār? * ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' <small>(attēlā)</small> 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā? * ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''"[[El Mariači]]"''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''"[[Desperado]]"''' un "[[Reiz Meksikā]]"; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru? * ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]] * ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' <small>(attēlā)</small> bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas "Kraken"]] dibinātājiem un īpašniekiem? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]] * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' <small>(attēlā)</small> ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju? * ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]? * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' <small>(attēlā)</small> ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1? * ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem? * ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas "Celtics"]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]? * ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]? * ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]] * ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' <small>(attēlā)</small> ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā? * ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs? * ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu "[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] <small>(attēlā)</small> ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu? * ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja? * ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]] * ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]? * ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]? * ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]] * ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu? * ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem? * ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' <small>(attēlā)</small> piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos? * ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] "Saplēstās mežģīnes" tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, "gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus"? * ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu? * ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]] * ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]? * ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu? * ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]] * ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas <small>(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')</small>, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda? * ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības? * ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]] * ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' <small>(attēlā)</small> izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās? * ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]] * ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem <small>(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)</small>? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs "Zelta ēzelis" ("Metamorfoze") tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē? * ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''"[[Janvāris (filma)|Janvāris]]"''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild & Neil Crawford.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā? * ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''? * ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' <small>(attēlā)</small> parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas "Dodgers"]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē? * ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes? * ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]] * ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' <small>(attēlā ''Balanoglossus sp.'')</small> rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos? * ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s? * ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]] * ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' <small>(attēlā)</small> sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]? * ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''"[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]"''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados? * ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]] * ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' <small>(attēlā)</small> dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]? * ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības? * ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''"[[Nāve paradīzē]]"''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[estragons|estragonam]]''' <small>(attēlā)</small> ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu? * ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim? * ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' <small>(attēlā)</small> tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji? * ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita? * ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]? * ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā? * ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]] * ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' <small>(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)</small> spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti? * ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i? * ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' <small>(attēlā)</small> atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]? * ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu? * ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pavlovas kūka]]''' <small>(attēlā)</small> tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]? * ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''"[[Sakāve]]"''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas? * ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' <small>(attēlā)</small> nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē? * ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos? * ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Dženovas Republika]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību? * ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa? * ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]] * ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' <small>(attēlā)</small> no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē? * ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]? * ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] <small>(attēlā)</small>, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]? * ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]? * ... kopš seriāla '''"[[Midsomeras slepkavības]]"''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ipsviča]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss? * ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s? * ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[strelīciju ģints]]''' <small>(attēlā ''Strelitzia juncea'')</small> ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i? * ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta? * ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]] * ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''"[[Potsdamas milži]]"'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri <small>(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)</small>? * ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku? * ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]] * ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' <small>(attēlā)</small> ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs? * ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti? * ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem? * ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra? * ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' <small>(attēlā)</small> nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri? * ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s? * ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma "[[Bārbija (filma)|Bārbija]]" un seriāls "[[Pēctecība]]", kam sekoja "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]" ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]] * ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]] * ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' <small>(attēlā)</small>, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē? * ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā? * ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Filips Arābs]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]? * ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja "[[Titāniks|Titānika]]" katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? * ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]] * ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' <small>(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)</small>, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne? * ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām? * ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]] * ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam <small>(attēlā)</small> ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes? * ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s? * ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū? <!--dyk diena --> [[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]] * ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos <small>(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts "visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs")</small>? * ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās? * ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' <small>(attēlā)</small> [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu"? * ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]? * ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums <small>(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)</small>? * ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]? * ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]] * ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem"? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī? * ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] <small>(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)</small>? * ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī? * ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' <small>(attēlā)</small> labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim? * ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]? * ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām? * ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus? <!--dyk diena --> [[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi <small>(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)</small>? * ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C? * ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''"[[Niagāra (filma)|Niagāra]]"''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām "[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]" un "Kā apprecēt miljonāru", bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]? * ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]? * ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Montekarlo kazino]]''' <small>(attēlā)</small> atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās? * ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku? * ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Iepazīstieties, spartieši]]"''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]] * ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās"; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu? * ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam? * ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]] * ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā? * ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas? * ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Āgras forts]]''' <small>(attēlā)</small>, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence? * ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji? * ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina? <!--dyk diena --> [[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls? * ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā? * ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' <small>(attēlā)</small> iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots? * ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]? * ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei? <!--dyk diena --> [[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' <small>(attēlā)</small> ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā? * ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]? * ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' <small>(attēlā)</small> ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]? * ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''"[[elles kuģi]]s"''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]] * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]? * ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti? * ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' <small>(attēlā)</small> [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]? * ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s? * ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]] * ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] <small>(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])</small>? * ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''"[[Tulks (filma)|Tulks]]"''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]] * ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]? * ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri? * ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ajutaja]]''' <small>(attēlā)</small> bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]? * ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti? * ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]? * ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]? * ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS "[[Pasažieru vilciens]]" elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' <small>(attēlā)</small> ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem? * ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]? * ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]] * ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' <small>(attēlā)</small> slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)? * ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība? * ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]] * ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' <small>(attēlā)</small> piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]? * ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri? * ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]? * ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma "[[Rīgas Praids]] 2005" ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]? * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' <small>(attēlā)</small> [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama? * ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' <small>(attēlā)</small>? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē? * ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos? * ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' <small>(attēlā)</small>, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs? * ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]? * ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]] * ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"? * ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu? * ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]] * ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]? * ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā? * ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]? * ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas? * ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva? <!--dyk diena --> [[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tridentes koncils]]''' <small>(attēlā)</small>, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti? * ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]] * ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads? * ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks? * ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]] * ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] <small>(attēlā)</small>, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]? * ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]? * ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]] * ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' <small>(attēlā)</small> 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam? * ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]? * ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā "[[Vilcienvakte]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]? * ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]? * ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]] * ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī? * ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]? * ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' <small>(attēlā)</small> ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''"[[Nabaga radības]]"''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]? * ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]] * ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' <small>(attēlā)</small> lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas? * ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]? * ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta? * ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni? * ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:DP "Daugavas Vārti".jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Daugavas vārti]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja? * ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos? * ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''"[[20 dienas Mariupolē]]"''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]" un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākā dokumentālā filma"? * ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jukatanas Republika]]''' <small>(attēlā karogs)</small>, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam? * ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi? * ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]? * ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas? * ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā <small>(attēlā pakta parakstīšana)</small>? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''"[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]"''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu? * ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā? * ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās? * ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]] * ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām <small>(attēlā)</small>, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]? * ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes? * ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību? * ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]] * ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' <small>(attēlā 1920. gados)</small> bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis "Uz Tukumu pēc smukuma!" kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s? * ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi? * ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā? * ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos? * ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[fuli|fulu]]''' <small>(attēlā)</small> kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]? * ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros? * ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir "[[Pinokio piedzīvojumi]]", rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' <small>(attēlā)</small> tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties? * ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''? * ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''"[[Straume (filma)|Straume]]"''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]] * ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''"[[apaļgalvji]]em"''' un '''"[[kavalieri]]em"''' <small>(attēlā "apaļgalvis" Džona Petija gleznā)</small>? * ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns? * ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]] * ... [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' <small>(attēlā)</small> apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva? * ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]? * ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''"[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]"''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā? * ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā? * ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' <small>(attēlā)</small> karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas? * ... [[Maskavas latviešu teātris "Skatuve"|Maskavas latviešu teātra "Skatuve"]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijā"]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā? * ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[zirgu āboliņš]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s? * ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: "Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Paolo Nikolato]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases? * ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu? * ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i? * ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]] * ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]? * ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu? * ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' <small>(attēlā)</small> audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai? * ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]] * ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā? * ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]? * ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]] * ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' <small>(attēlā)</small> 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]? * ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]? * ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]] * ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' <small>(attēlā)</small> ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu? * ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs? * ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]? * ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus? <!--dyk diena --> [[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas <small>(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)</small>? * ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]? * ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] <small>(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)</small>? * ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī? * ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Česteras katedrāle]]''' <small>(attēlā)</small> ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili? * ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]] * ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' <small>(attēlā)</small> izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos? * ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''? * ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā <small>(attēlā)</small>, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās? * ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]? * ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]? * ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā? * ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' <small>(attēlā)</small> varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni? * ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]? * ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[zilene]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga? * ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]? * ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' <small>(attēlā)</small> [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena? * ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim? * ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]] * ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' <small>(attēlā)</small> aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā? * ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]? * ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]] * ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' <small>(attēlā)</small>, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā "[[Smalkais stils]]", iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]? * ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi? * ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]? * ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka? * ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[austrumu galega]]i''' <small>(attēlā)</small> ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]? * ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī? * ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]] * ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs? * ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī? * ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki? <!--dyk diena --> [[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]? * ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]? * ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' <small>(attēlā)</small> valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana? * ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem? * ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās? * ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās? <!--dyk diena --> [[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem <small>(attēlā ''Magnolia coco'')</small> [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes? * ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā? * ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]] * ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' <small>(attēlā)</small> ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku "ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam" [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]? * ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]] * ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā <small>(attēlā)</small> bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence? * ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)? * ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' <small>(attēlā)</small> pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas? * ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[samali|samalus]]''' <small>(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])</small>, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par "jūras [[čigāni]]em" — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem? * ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]? * ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' <small>(attēlā)</small> vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem? * ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru? * ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]? * ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku "Sabah" un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos? * ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s <small>(attēlā vāvere ar zīli)</small>? * ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas? * ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām? <!--dyk diena --> [[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]] * ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' <small>(attēlā)</small> ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis? * ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''"[[Dejotāja tumsā]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu? * ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]] * ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] <small>(attēlā)</small> kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs? * ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus? * ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''? * ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' <small>(attēlā)</small> rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls? * ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē? * ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] <small>(attēlā)</small> pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''? * ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''"[[Dzīvnieku brīvība]]"''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās? * ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' <small>(attēlā)</small> kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)? * ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās Olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos <small>(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)</small>? * ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu? * ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo? <!--dyk diena --> [[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' <small>(attēlā)</small> trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji? * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras "Nuggets"]]? * ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]] * ... '''''[[Casu martzu]]''''' <small>(attēlā)</small> ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu? * ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs? * ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' <small>(attēlā)</small>, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem? * ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana? * ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]] * ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu? * ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]? * ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]] * ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados? * ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]? * ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]] * ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' <small>(attēlā)</small>, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā? * ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]? * ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]] * ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Pīlesmiests|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small>, kas saglabājusies līdz mūsu dienām? * ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''"[[LaTS]]"''', ko pārvalda uzņēmums "Latvijas tirgotāju savienība", apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām? * ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā <small>(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])</small>? * ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles? * ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā <small>(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas "Donava" laikā)</small>? * ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]? * ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa|Eiropas]] areāla rietumu robeža? * ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna "Kāpa" divu daļu adaptāciju; pirmā daļa "[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]" bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''"[[Kāpa: Otrā daļa]]"''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]? * ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' <small>(attēlā)</small> par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]? * ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]? * ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]] * ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante|Levantes]] ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]? * ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās? * ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts <small>(attēlā signāls attēlots kā "6EQUJ5", reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])</small>? * ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par "bastardu"? * ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]] * ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] <small>(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])</small>), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]? * ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]? * ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem <small>(attēlā)</small>? * ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji? * ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]] * ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' <small>(attēlā)</small> [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]? * ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]? * ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[fļaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]? * ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības? * ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija|Polijas]] "[[Likums un taisnīgums]]", bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' <small>(attēlā 2021. gadā)</small> tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus? * ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]? * ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]] * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35? * ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD "Latviešu operācija"]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]? * ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[šaverma]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs? * ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.–1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu? * ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]] * ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]? * ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]" saņēmusī filma '''"[[Interešu zona]]"''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām? * ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par "centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' <small>(attēlā)</small> izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas? * ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''"[[Hameleonu rotaļas]]"''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]] * ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas <small>(attēlā ''Howea belmoreana'')</small> tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]? * ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu? * ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Itāļi|itāļu]] senči? * ... elitārā [[Dānija|Dānijas]] jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem? * ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu "nācijas tēvu"? * ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Prāts un jūtīgums]]"''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām? * ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Suleimana mošeja]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā? * ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks & Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā? * ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma – Zilā bastiona? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai? * ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts peldēšanā|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu? * ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē? * ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''"[[Zelta kompass]]'''" norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdenes]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''"[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]"''' taktiku? * ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 1gagb4ssmln9a9v15jbgr1tw99y9rno 0 17646 4300890 4248681 2025-06-27T21:08:43Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: Romas katoļu baznīc → Romas Katoļu baznīc using [[Project:AWB|AWB]] 4300890 wikitext text/x-wiki [[Attēls:World Eastern Orthodox population.png|thumb|414x414px|Pareizticības izplatība pasaulē]] '''Pareizticība''' ([[baznīcslāvu valoda|baznīcslāvu]]: ''Правосла́виѥ'', no {{val|el|ὀρθοδοξία}}, ''orthodoxía'') jeb '''Ortodoksā baznīca''', ir termins [[Austrumu Pareizticīgā baznīca|Austrumu Pareizticīgās baznīcas]] apzīmēšanai. Pareizticība ir [[kristietība]]s [[Austrumu Baznīca|Austrumu atzars]], viens no trim konceptuālajiem kristietības pamatvirzieniem paralēli [[Romas Katoļu baznīca]]i un [[protestantisms|protestantismam]]. Tā ir autokefālu (patstāvīgu) Baznīcu grupa — "federācija",<ref name="autogenerated1">[http://storico.radiovaticana.org/let/storico/2006-11/106332_dazi_dati_par_konstantinopoles_pareizticigo_baznicu_un_tas_patriarhu_bartolomeju_i.html Daži dati par Konstantinopoles pareizticīgo Baznīcu un tās patriarhu Bartolomeju I]</ref> — kas ir saglabājusi teoloģiski doktrinālo vienotību, taču nav vienota strukturāli, tas ir, nav vienota administratīvi autoritatīva centra. Galvenie ir [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles]], [[Aleksandrijas patriarhāts|Aleksandrijas]], [[Antiohijas patriarhāts|Antiohijas]] un [[Jeruzalemes patriarhāts|Jeruzalemes]] patriarhāti (sākotnēji metropolijas).<ref>[http://fizmati.lv/resursi/macibu_materiali/parejie_materiali/c_dalas_kursi/eiropas_kulturas_vesture_i/kristietibas_atzarojumi.pdf Maikls Sadgrovs. Kristietības atzarojumi.]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Konstantinopole]]s ekumeniskais patriarhāts ir pareizticīgo visaugstākais sēdeklis, tas ir arī visas pasaules pareizticīgo centrs. Ekumeniskais patriarhs ir "pirmais starp līdzīgajiem" ({{val|la|primus inter pares}}) attiecībā uz citiem pareizticīgo patriarhiem. Konstantinopoles primāts iemieso sevī pareizticīgo vienību un koordinē to darbību, taču viņam nav nekādas administratīvās varas. {{Kristietība}} Par ticības avotiem atzīst Svētos rakstus ([[Vecā Derība|Veco]] un [[Jaunā Derība|Jauno Derību]]) un Svēto tradīciju — septiņu [[ekumeniskais koncils|ekumenisko koncilu]], kā arī vietējo koncilu lēmumus, savus liturģiskos tekstus, baznīcu tēvu sacerējumus. Dieva Trīsvienības trešā persona — [[Svētais Gars]] iziet tikai no Tēva. Lielākā daļa pareizticības apakšvirzienu pieturas pie [[Konstantinopoles liturģiskā tradīcija|Bizantijas liturģiskās tradīcijas]]. Ģeogrāfiski aptver Austrumeiropu, Balkānu slāvu tautas un Vidusjūras baseina austrumdaļu. Aptuveni 300 miljoni ticīgo.<ref name="autogenerated1" /> [[Eiropa|Eiropā]] (ietverot [[Krievija|Krieviju]]) 2000. gadā bija reģistrēti 158,1 miljoni pareizticīgo (21,7%).<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/statistika.html |title=Statistika. // Reliģiju enciklopēdija |access-date={{dat|2010|05|07||bez}} |archive-date={{dat|2007|02|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070205160945/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/statistika.html }}</ref> == Izveidošanās == Pareizticības dogmatikas un baznīcas organizācijas pamati veidojās laikā no 2. līdz 8. gadsimtam, un te nozīmīgākie bija pareizticīgās baznīcas tēvi [[Atanasijs]], [[Basilijs Lielais]], [[Jānis Zeltmute]], [[Damaskas Jānis]], [[Gregors no Nazianzas]] u.c., kā arī koncili [[Efesas koncils|Efesā]] (431) un [[Halkēdonas koncils|Halkedonā]] (451), kas tika sasaukti, lai precizētu mācību par Kristus dievišķo un cilvēcisko dabu. Atšķirīgu traktējumu attīstību noteica arī apstāklis, ka Bizantija bija daudz vairāk pārmantojusi sengrieķu kultūras tradīcijas un kā daļa klasiskās izglītības tās bija sastopamas vēl ilgi. Tādēļ arī pareizticībā vairāk ienāca grieķu pasaules uztvere, piemēram, uzskats par Dieva klātbūtni pasaulē pareizticībā tika traktēts kā Dieva iemiesošanās Kristū un Baznīcā kā Kristus turpinājumā. Nopietnākas atšķirības liturģijā un dogmatikā sāka parādīties, politiski sabrūkot [[Romas impērija]]i un sadaloties Rietumromas un Austrumromas impērijās, zināmā mērā izolējot kristietības centrus austrumos un rietumos vienu no otra. Tās veicināja arī vairāki teoloģiski faktori, piemēram, Rietumu baznīcas tēvu jau no 589. gada Nikejas ticības apliecībā iekļautā piebilde, ka [[Svētais Gars]] iziet ne tikai no Tēva, bet arī no Dēla (''filioque'' — “un Dēla”), kuru Konstantinopoles patriarhs nosodīja. Bez tam Konstantinopoles patriarhs kategoriski noraidīja mācību, ka Romas pāvests ir baznīcas augstākā autoritāte (patriarhs 876. gadā to pasludināja par maldu mācību). Šīs un daudzas citas pretrunas noveda pie [[1054]]. gada [[Lielā Shizma|Lielās shizmas]], kas sašķēla līdz tam ''de iure'' vienoto kristietību Austrumu un Rietumu baznīcās. Terminu „ortodoksāls” sāka lietot 5. gadsimta grieķu kristieši, lai atšķirtu kanonisko ticību no herēzēm. == Dogmatiskie un kanoniskie pamati == [[Attēls:NicaeaConstantine.jpg|thumb|[[Pirmais Nīkajas koncils|I Nīkajas (I Ekumeniskā) koncila]] (325. gads) tēvi ar apstiprināto Ticības simbola tekstu]] === Dogmatika === Pareizticīgās baznīcas ticība balstās uz Svētajiem Rakstiem (Bībele) un Svētās tradīcijas, kas satur, tai skaitā, septiņu Ekumenisko koncilu statūtus. Liturģiskajā dzīvē izmantojamais pamata dokuments ir Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecinājums (bez ''filioque''), kas pasludina: * cilvēka glābšanos caur ticību uz vienu Dievu; * Svētās Trīsvienības trīs Personu — Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Svētā Gara — vienlīdzību un To vienādu pielūgšanu un godināšanu, kā arī Tēva un Dēla būtības vienādību; * Jēzu par Kristu, Kungu un Dieva Dēlu, kas ir dzemdināts (ne radīts) pirms visiem laikiem; * Dieva iemiesošanos; * ticību uz krustā sišanos cilvēku labad, miesīgo augšāmcelšanos, debesīs uzkāpšanu un [[Otrā atnākšana|Otro atnākšanu]], vispārējo mirušo augšāmcelšanos un dzīvi nākamajā mūžībā; * ticību uz Baznīcas vienīgumu, svētumu un katolismu; * ticību uz vienu kristību grēku piedošanai. [[Pirmais Nīkajas koncils|I Baznīcas koncils]] pasludināja, ka Dievs Dēls ir vienādas būtības ar Dievu Tēvu un Dievs Svētais Gars ir vienādas būtības ar Dievu Tēvu un Dievu Dēlu, kā arī to, ka Dievs Tēvs ir Gaisma, bet Dievs Dēls ir Gaisma no Gaismas. [[Halkēdonas koncils|IV Baznīcas koncils]] apstiprināja dogmu, ka Jēzum Kristum ir divas dabas — dievišķā un cilvēciskā, bet [[VI Baznīcas koncils]], ka Kristum piemīt arī divas gribas un darbības — dievišķā un cilvēciskā. [[VII koncils]] apstiprināja ikonu jeb svētbilžu godināšanu. === Kanoniskās pamata normas === * Baznīcas hierarhijā ir trīs kārtas — [[bīskaps]], [[Priesteris|presbiters]] (jeb priesteris) un [[diakons]]. Šobrīd visi garīdzniecības pārstāvji ir vīriešu dzimuma, savukārt, sākotnēji pastāvēja arī diakones amats. Lai hierarhija tiktu atzīta par likumīgu, tai ir jābūt kanoniskai apustuliskajai sukcesijai caur nepārtrauktu roku uzlikšanas kārtību. Katrs bīskaps (neatkarīgi no titula) ir pilnvarots savā jurisdikcijā (eparhijā). * Mūku institūts. Ietver sevī "melno garīdzniecību", kura kopš IV gadsimta ir vadošā loma Baznīcas dzīvē visās sfērās. Melnās garīdzniecības pārstāvji drīkst būt ievēlēti par bīskapiem. * Četri gavēņi — Lielais (40 dienas pirms Lieldienām), Pētera un Pāvila (sākas pēc nedēļas pēc Vasarsvētkiem un beidzas ar Svēto Pētera un Pāvila svētkiem), Dievmātes aizmigšanas (no 1./14 augusta līdz 14./27. augustam ieskaitot) un Ziemassvētku — kopā ar svētkiem veido Baznīcas liturģisko gadu. == Dievkalpojumi == Sākotnēji Austrumu Baznīca pieļāva liturģisko ritu daudzveidību, taču pēc [[Lielā Shizma|Lielās šķelšanās]] par vispārpieņemtu nostabilizējies bizantiešu rits ar vietējām īpatnībām un atšķirībām. [[Liturģija]] ir pareizticīgo galvenais dievkalpojums, kurā notiek [[Eiharistija|Eiharistijas sakraments]]. Svētais Vakarēdiens tiek dots divos veidos — kā Miesa un kā Asinis. Eiharistijas sakramentā tiek izmantots vīns un raudzētā maize — prosfora. Vēsturiski ir nostiprinājušies četri dievkalpojumu cikli — dienas, nedēļas, nekustīgais gada un kustīgais gada cikls (dievkalpojumi, kas veidojas ap Lieldienu svētkiem). Liturģiskā diena sākas ar vakaru (izņemot Lielo Sestdienu, kas sākas piektdienā vakarā un beidzas sestdienas 23:59). Sākot ar XX gadsimta sākumu, ASV un citās valstīs parādījās pareizticīgo draudzes, kas izmanto rietumu liturģisko ritu. Šādas draudzes pārsvarā ietilpst Antiohijas Pareizticīgās baznīcas un Krievijas Pareizticīgās baznīcas ārzemēs sastāvā. [[Attēls:Евхаристический канон.jpg|thumb|Pareizticīgais priesteris un diakons vada Eiharistiju]] === Sakramenti pareizticībā === No XVI gadsimta pareizticīgie teologi ir pārņēmuši katoļu sholastisko mācību par septiņiem sakramentiem — Kristības, Mirres svaidīšanas, Eiharistijas, Grēku nožēlas, Eļļas svaidīšanas, Laulības un Ordinācijas sakramentu. Iepriekš šis skaitlis nebija nostatījies. Starp Baznīcas tēviem pastāvēja uzskats par sakramentu skaitu no 2 līdz 10. Atšķirībā no katolicisma, sakramentu skaits nekad netika oficiāli noteikts, jo tradicionāli sakramenti netika atdalīti no visiem pārējiem ritiem. == Atšķirības no Rietumu kristietības == === Teoloģiskās atšķirības === Gadsimtu gaitā starp Pareizticīgajām baznīcām un Romas Katoļu baznīcu radās daudzas teoloģiskas atšķirības triadoloģijā (mācībā par [[Trīsvienība|Svēto Trīsvienību]]), eklesioloģijā (mācībā par [[Kristīgā baznīca|Baznīcu]]), soterioloģijā (mācībā par cilvēka glābšanos) un marioloģijā (mācībā par [[Jaunava Marija|Jaunavu Mariju]]). '''Triadoloģiskās atšķirības''': * Pareizticībā neatzīst Nīkajas-Konstantinopoles Ticības apliecinājuma katolicismā pieņemto formulējumu, kurā tika apgalvots, ka [[Svētais Gars]] iziet ne tikai no [[Dievs Tēvs|Tēva]], bet arī no [[Dievs Dēls|Dēla]] (t.s. ''[[filioque]]''). * Pareizticībā atzīst Svētās Trīsvienības trīs Personu divas esamības formas: Viņu esamību Viņu būtībā un Viņu izpausmi enerģijā. Katolicismā Trīsvienības enerģija tiek atzīta par radītu: piemēram, nesadegošais krūms, gaisma un gods, ko redzēja apustuļi Kristus apskaidrošanās brīdī, kā arī uguns mēles [[Vasarsvētki|Vasarsvētkos]] ir tikai radīti simboli, kuri, reiz piedzimstot, pēc tam pārstāja eksistēt. * Romas Katoļu baznīca uzskata, ka žēlastībai ir “dievišķais cēlonis”, tāpēc tā tiek salīdzināta ar radīšanas aktu, savukārt, Pareizticīgajās baznīcās Dieva žēlastība tiek uzskatīta par Viņa tiešu darbību (enerģiju). * Katolicismā Svētais Gars var būt traktējams kā “mīlestība starp Tēvu un Dēlu” vai “mīlestība starp Dievu un cilvēkiem”, bet pareizticība māca, ka mīlestība ir visu triju Trīsvienības Personu kopīga darbība (enerģija), un, traktējot Svēto Garu kā mīlestību, Tas zaudētu savu personiskumu. '''Eklesioģiskās atšķirības''': * Pareizticība uzskata, ka vienīgais Baznīcas Galva ir [[Jēzus Kristus]], tāpēc tā pilnīgi izslēdz jebkādas domas par to, ka varētu pastāvēt Baznīcas “redzamais galva”, savukārt, katolicismā Romas [[Romas pāvests|pāvests]] tiek uzskatīts par Kristus vietnieku uz zemes. * Pareizticībā neizceļ kādu vienu [[Bīskaps|bīskapu]], kas būtu augstāks par citiem. Pastāv tikai “goda hierarhija”, taču visi bīskapi ir vienlīdzīgi savā varā. * Pareizticībā lielākā vara ir Koncilam, bet katolicismā pāvestam. Katolicismā Koncilam nav tiesību noņemt pāvestu no amata, bet pareizticībā Koncils var noņemt patriarhu no amata. * Katoļu [[pāvesta nemaldības dogma]] (mācība, ka pāvests, runājot no katedras, nav spējīgs maldīties ticības un morāles jautājumos) tiek pilnīgi noliegta pareizticībā. * Pareizticība nepieņem katolicisma “dogmatiskās attīstība teoriju” — mācību, ka laika gaitā Baznīcai ir jāattīsta sava dogmatika. Pareizticībā dogmas vienmēr tika pieņemtas pretsvarā dažādām ķecerībām, bet katolicismā tās var radīties neatkarīgi no pastāvošām ķecerībām. * Pareizticība atzīst septiņus Ekumeniskos koncilus, kā arī dažus vietējos koncilus, kuru lēmumi ir pieņemti ekumeniskā mērogā. Katolicismā atzīst divdesmit vienu Ekumenisko koncilu, ieskaitot tos koncilus, kas notika pēc Baznīca sašķelšanās. *Katolicismā pastāv mācība, ka priestera ordināciju nav iespējams noņemt, jo tā tiek dota uz visiem laikiem, tāpat kā Kristību sakraments. Pareizticībā nav tādas mācības (kaut gan katolicisma ietekmē tā bija pārņemta un pat ierakstīta XVII gadsimta metropolīta Pētera (Mohilas) izdotajā katehēzē), tāpēc pastāv "ordinācijas noņemšanas" procedūra: kad kādu kanonisko pārkāpumu dēļ priesterim ne tikai kļūst aizliegts kalpot, bet arī tiek noņemts viņa priestera tituls, pēc kā viņš vairs netiek uzskatīts par kalpotāju vispār un viņa veiktie sakramenti netiek atzīti par sakramentiem. '''Soterioloģiskās atšķirības''': * Mācībā par glābšanos katolicismā kopš viduslaikiem tiek pievērsta liela uzmanība juridiskajiem tiesas principiem, tāpēc katoļu izpratnē grēks kā tāds vairāk tiek traktēts kā Dieva bauslības pārkāpums juridiskajā nozīmē. Pareizticībā grēks tiek traktēts pirmkārt kā cilvēka dvēseles slimība. * [[Kenterberijas Anselms|Kenterberijas Anselma]] izvirzīto “''juridisko izpirkšanas teoriju''”'''*''', kas skaitās vispārpieņemta katolicismā, kaut arī viduslaiku katoļu sholastiķu ietekmē iegāja arī pareizticīgo autoru darbos, lielākā daļa mūsdienu pareizticīgo autoru kritizē. Pareizticībā ir izplatīta t.s. “''organiskā izpirkšanas teorija''”'''**''', kuru vislabāk izteicis Verejas arhibīskaps [[Hilarions (Troickis)]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pravoslavie.ru/131844.html|title=Андрей Горбачев. Новый Пурим: опыт согласования юридической и органической теорий спасения / Православие.Ru|website=pravoslavie.ru|access-date=2021-05-17|language=ru}}</ref> * T.s. “[[Iedzimtais grēks|pirmdzimtais grēks]]” bieži netiek traktēts kā juridisks pārkāpums, kuru izdarīja [[Ādams]] un pēc kura vainīga ir visa cilvēce, un kuru var “nomazgāt” [[Kristības|Kristību sakramentā]], bet kā Ādama grēka sekas — visu nākamo cilvēku dabas tiekšanās pēc grēka un nāvīgums, tāpēc — kā raksta teologs [[Aleksejs Osipovs|A. Osipovs]] — “''Kristībās notiek nevis šo mūsu dabas īpašību iznīcināšana, bet gan piedzimšana, drīzāk, jaunā garīgā cilvēka sēklas iegūšana''”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravmir.ru/pochemu-posle-kreshheniya-my-ostaemsya-smertnymi/|title=Почему после крещения мы остаемся смертными?|website=www.pravmir.ru|access-date=2021-05-17|language=ru-RU}}</ref> * Pareizticība noliedz [[šķīstītava]]s pastāvēšanu. Daži pareizticīgie teologi mācīja, ka cilvēka dvēsele, ja tā pēc grēku nožēlas nenes pietiekamus “gandarīšanas augļus”, tā nonāk ellē, kur, līdzīgi kā šķīstītavā, mokas un vēlāk nonāk paradīzē, taču šī mācība visdrīzāk radās katolicisma ietekmē un nav apstiprināta visā Baznīcā. * Mācība par indulgencēm tiek noliegta. [[Epitīmija]] (t.s. “sods”, ko priesteris uzliek cilvēkam grēksūdzē) tiek uzlikta nevis kā sods, kuru izpildot, cilvēks saņem t.s. [[Indulgence|indulgenci]], bet kā “zāles”, kuru mērķis ir palīdzēt cilvēkam cīnīties ar grēku un mierināt viņa [[Sirdsapziņa|sirdsapziņu]]. * Pareizticība noliedz katolisko mācību par svēto “virsnormas nopelniem” — labajiem darbiem, kurus svētie izdarīja, bet kuri viņiem nebija vajadzīgi, lai izglābtos, un kurus parastie ticīgie var izmantot savā labā, lai nenonāktu šķīstītavā. Nav arī mācības par glābšanos caur labajiem darbiem (bet atšķirībā no protestantisma nav viennozīmīgā apgalvojuma, ka cilvēks glābjas tikai caur ticību). *Praktiski visi pareizticīgie baznīcas tēvi māca par t.s. "muitām" — pēcnāves pārbaudījumiem, kuri ir dvēselei jāiziet un kuros nenosūdzētie grēki tai traucē nonākt paradīzē. Dažādiem autoriem muitu apraksts ir dažāds. Pareizticīgā baznīca nedogmatizē šo mācību, tāpēc pastāv tās gan simboliskie, gan tiešie skaidrojumi. Daudzi teologi norāda, ka populāri muitu iziešanas apraksti ir radušies katolicisma ietekmē. '''*''' “''Juridiskā izpirkšanas teorija''” — mācība, ka Kristus upuris bija vajadzīgs, lai apstādinātu Dieva Tēva dusmas, kuras izraisīja Ādama izdarītais pirmdzimtais grēks. '''**''' “''Organiskā izpirkšanas teorija''” — mācība, ka Kristus piedzimšana un upurēšanās bija izdarītas nevis ar mērķi apstādināt Dieva Tēva dusmas, bet ar mērķi apliecināt, ka Dievs jau iepriekš ir piedevis cilvēkiem viņu grēkus. '''Marioloģiskās atšķirības''': * Katoliskā dogma par [[Jaunava Marija|Jaunavas Marijas]] nevainīgo ieņemšanu netiek atzīta, pirmkārt, tādēļ, ka pareizticīgie uzskata, ka Marijas nevainīgās ieņemšanas gadījumā viņa būtu atšķirta no visiem citiem cilvēkiem; otrkārt, tāpēc ka pareizticībā izpratne par pirmdzimto grēku atšķiras no katolicismā pieņemtās. Kaut gan daudzi pareizticīgie teologi un autori runāja par Marijas nevainīgo ieņemšanu vai arī Marijas atbrīvošanos no pirmdzimtā grēka Jēzus ieņemšanas brīdī, taču iespējams, tas notika katolicisma teoloģiskās domas izplatības dēļ. * Pareizticībā nav oficiālas dogmas par [[Marijas debesbraukšana|Marijas miesīgo uzņemšanu debesīs]], kaut gan visā pareizticībā tiek atzīts fakts, ka Marija pēc savas aizmigšanas tika uzņemta debesīs. === Rituālās un tradīciju atšķirības === * Raudzētās (nevis neraudzētās, kā Rietumos) maizes lietošana, sagatavojot Dāvanas, kuras pēc iesvētīšanas izmanto Eiharistijā, kā arī atļauja zīdaiņiem piedalīties Svētajā Komūnijā.<ref name="Plakida">{{val|ru|}}'''[http://www.pravoslavie.ru/put/3152.htm Arhimandrīts Plakida (Dezejs). Vienas šķelšanās vēsture. Pareizticība un Katolicisms. - Pravoslavie.ru]'''</ref><ref name="StAmbrosius">{{val|ru|}}'''[http://www.pravoslavie.ru/put/49408.htm Sv. Optinas Ambrozijs. Atbilde pret Latīņu baznīcu labvēlīgi noskaņotajiem par papistu netaisnīgu dižošanos viņu Baznīcas šķietamā goda dēļ - Pravoslavie.ru]'''</ref> *Lieldienu dienas noteikšanas metodes atšķiras pareizticībā un katolicismā: pareizticībā Lieldienas tiek svinētas pēc Aleksandrijas pashālijas, bet katolicismā pēc Gregora pashālijas, taču Somijas Pareizticīgā baznīca arī atzīmē Lieldienas pēc Gregora pashālijas, bet dažas austrumu rita katoļu baznīcas — pēc Aleksandrijas pashālijas. * Atšķirības reliģiskās dzīves tradīcijā (piemēram, rietumu katoļu ritā bērni nesaņem Svēto Komūniju līdz noteiktam vecumam, bet pareizticībā bērni var saņemt Komūniju no kristīšanas brīža).<ref name="Sturdza">{{val|ru|}}'''[http://www.pravoslavie.ru/smi/55256.htm Marija Degtjarjova. Mīlestības Baznīca un ietekmes Baznīca. - Pravoslavie.ru]'''</ref> *Pareizticībā nav obligātā celibāta, kā tas ir Romas Katoļu baznīcas rietumu ritā. Pareizticīgiem priesteriem ir ieteicams būt vai nu precētiem, vai nu mūkiem, kaut gan ir arī neprecēti priesteri, kas nedeva mūku svētsolījumus. Krievijas baznīcā visi bīskapi ir mūki, bet citās autokefālajās baznīcās lielākā daļa bīskapu ir vienkārši celibāti. *Katolicismā līdz XX gadsimtam pastāvēja tradīcija turēt gavēni sestdienās, bet pareizticībā gavēšana sestdienā ir aizliegta. *Katolicismā tiek uzsvērts, ka kristiešiem nav jāgodina sestdiena, jo to ir aizvietojusi svētdiena, bet pareizticībā tiek godātas abas dienas. *Pareizticībā nav ārpusliturģiskas [[Sakramenta maize|Svētās Eiharistijas]] godāšanas tradīcijas (adorācijas), tādēļ nav arī īpašu [[Corpus Christi|Kristus Miesas svētku]] (taču jāmin, ka rietumu rita [[Antiohijas patriarhāts|Antiohijas patriarhāta]] draudzēs šāda prakse pastāv). *Pareizticībā nav specifisko katoļu kultu, piemēram, Jēzus sirds vai Marijas nevainīgās sirds godināšanas. *Katolicismā mirušos piemin 3., 7. un 30. dienā pēc viņu nāves, bet pareizticībā — 3., 9. un 40. dienā. *Pareizticībā netiek darīts tik liels akcents uz priestera lomu kā katolicismā. Piemēram, Kristībās rietumu rita katoļu priesteris saka frāzi "''Es tevi kristīju Dieva Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā''", bet austrumu rita pareizticībā "''Tiek kristīts Dieva kalps (vārds) Tēva, amen, Dēla, amen, un Svētā Gara vārdā, amen.''" *Katolicismā ir tikai divi gavēņi, bet pareizticībā četri. Un pareizticībā ēšanas ierobežojumi ir daudz striktāki. Bieži par Rietumu un Austrumu baznīcu atšķirībām tiek uzskatītas rietumu un austrumu rita atšķirības, kurām nav lielu teoloģisko nesaskaņu, piemēram, soliņi vai muzikāls pavadījums dievkalpojumos. == Pareizticības iedalījums == === Vietējās autokefālās baznīcas === [[Attēls:AlexGreekCathedralFront.jpg|thumb|Aleksandrijas Dievmātes Pasludināšanas katedrāle (Aleksandrijas patriarhāta galvenā katedrāle)]] Vēsturiski izveidojušās virkne autokefālu (patstāvīgu) pareizticīgo baznīcu. Autokefālo baznīcu pārvalda Sinode, kuras galva ir patriarhs, arhibīskaps vai metropolīts. Šīs baznīcas ir savstarpēji neatkarīgas un vienlīdzīgas, savukārt, autonomās baznīcas pakļaujas kādai no autokefālajām baznīcām. Pastāv arī t.s. pašvaldošās baznīcas, kurām oficiāli nav autonomijas statusa, bet kurām ir autonomijas pazīmes. Šobrīd ir izveidojušās šādas autokefālās, autonomās un pašvaldošās baznīcas: # [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles Pareizticīgā baznīca]]; #*Autonomās baznīcas Konstantinopoles baznīcas sastāvā: #**[[Krētas Pareizticīgā baznīca]]; #**[[Somijas Pareizticīgā baznīca]]; #**[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca]]; #*Pašvaldošās baznīcas Konstantinopoles baznīcas sastāvā: #**[[Ukraiņu Pareizticīgā baznīca Kanādā]]; #**[[Ukraiņu Pareizticīgā baznīca ASV]]; #**[[Ukraiņu Pareizticīgā baznīca diasporā]]; # [[Aleksandrijas Pareizticīgā Baznīca|Aleksandrijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Antiohijas patriarhāts|Antiohijas Pareizticīgā baznīca]]; #*Pašvaldošā [[Antiohijas Pareizticīgā Ziemeļamerikas arhibīskapija]]; # [[Jeruzalemes Pareizticīgā Baznīca|Jeruzalemes Pareizticīgā baznīca]]; #*Autonomā [[Sinajas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Krievijas Pareizticīgo Baznīca|Krievijas Pareizticīgā baznīca]]; #*Autonomās baznīcas Krievijas baznīcas sastāvā: #**[[Ķīnas Pareizticīgā baznīca]] (''de facto'' beidza pastāvēšanu); #**[[Japānas Pareizticīgā baznīca]]; #*Pašvaldošās baznīcas Krievijas baznīcas sastāvā: #**[[Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgā baznīca]]; #**[[Moldovas Pareizticīgā baznīca]]; #**[[Ukrainas Pareizticīgā baznīca (Maskavas patriarhāta)]]* (ar plašām autonomijas tiesībām – pēc Maskavas patriarhāta nolikuma); #**[[Krievijas Pareizticīgā baznīca ārzemēs]]; # [[Serbijas Pareizticīgā Baznīca|Serbijas Pareizticīgā baznīca]]; #*Autonomā [[Pareizticīgā Ohridas arhibīskapija]]; # [[Rumānijas Pareizticīgā Baznīca|Rumānijas Pareizticīgā baznīca]]; #*Pašvaldošās baznīcas Rumānijas baznīcas sastāvā: #**[[Divu Ameriku Rumāņu Pareizticīgā metropolija]]; #**[[Rietumu un Ziemeļeiropas metropolija]]; # [[Bulgārijas Pareizticīgā Baznīca|Bulgārijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Gruzijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Kipras Pareizticīgā Baznīca|Kipras Pareizticīgā baznīca]]; # [[Grieķijas Pareizticīgā Baznīca|Grieķijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Polijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Albānijas Pareizticīgā Baznīca|Albānijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Čehijas zemju un Slovākijas Pareizticīgā Baznīca|Čehijas zemju un Slovākijas Pareizticīgā baznīca]]; # [[Pareizticīgā Baznīca Amerikā|Pareizticīgā baznīca Amerikā]] (daļēji atzīta kā neatkarīga); # [[Ukrainas Pareizticīgā baznīca]] (daļēji atzīta: šai baznīcai ir liturģiskie sakari tikai ar četrām autokefālajām baznīcām, bet citas baznīcas šo struktūru uzskata par šķeltniecisku); # [[Maķedonijas Pareizticīgā baznīca|Maķedonijas Pareizticīgā baznīca – Ohridas arhibīskapija]] (šīs baznīcas [[Autokefālija|autokefāliju]] ir atzinusi Serbijas baznīca, taču tiek gaidīta atzīšana arī no Konstantinopoles baznīcas); # [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgā baznīca]] (tās autokefāliju nav atzinusi Krievu Pareizticīgā baznīca). Starp autokefālajām baznīcām pastāv goda hierarhija, kuru nosaka "Diptihs" — speciāls baznīcu saraksts. <nowiki>*</nowiki>Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas statuss uz šo brīdi nav skaidrs. 2022. gada 27. maijā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un patriarha Kirila tam pausto atbalstu, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas koncils pasludināja pilnīgu neatkarību no Maskavas patriarhāta, taču nav pasludinājis autokefāliju. Tādējādi Maskavas patriarhāts un Ukrainas valdība šo struktūru joprojām uzskata par piederīgu Krievijas baznīcai, taču pašas baznīcas jaunajā nolikumā tika izņemti visi punkti, kas paredzēja formālo atkarību no Maskavas patriarhāta un kuros tika pieminēts Maskavas patriarhāts. Ukrainas baznīcas dievkalpojumos vairs nav aizlūgumu par patriarhu Kirilu, bet baznīcas galvas, metropolīta Onufrija vadītajos dievkalpojumos patriarha Kirila vārds tiek pieminēts tikai Diptihā tam noteiktajā vietā. === Pareizticīgās baznīcas ārpus Ekumeniskās pareizticības === Pastāv daudzas denominācijas, kas atzīst pareizticības dogmas un iekārtu, taču nesastāv liturģiskajā un eiharistiskajā sadraudzībā ar Ekumenisko pareizticību. Šādu pareizticības virzienu mēdz saukt par "alternatīvo pareizticību". Šo denomināciju hierarhija netiek atzīta par kanonisku, tāpēc to pārstāvji nedrīkst piedalīties kanonisko pareizticīgo baznīcu dievkalpojumos un netiek pielaisti pie sakramentiem. Starp nekanoniskajām baznīcām var nebūt sadraudzības. Pie šādām baznīcām pieder: * [[Vecticība|Vecticībnieki]] (popieši un bezpopieši), kas sevi uzskata par senās pareizticības turpinātājiem; * "Īstenās pareizticīgās baznīcas" (tai skaitā "vecā stila" baznīcas Grieķijā, Bulgārijā, Rumānijā u.c.), kas atšķēlās no autokefālajām baznīcām politisko vai kalendāra maiņas iemeslu dēļ, uzskata sevi par senās pareizticības turpinātājiem un neatzīst Ekumenisko pareizticību; * Baznīcas, kas atšķēlās politisko maiņu (jauno valstu izveidošanās) dēļ un šobrīd cenšas gūt atzinību no Ekumeniskās pareizticības puses, jo, atšķirībā no "īstenajām baznīcām", tās atzīst Ekumeniskās pareizticības kanoniskumu: ** Baltkrievijas autokefālā pareizticīgā baznīca; ** Melnkalnes pareizticīgā baznīca; ** Ukrainas Kijivas patriarhāta pareizticīgā baznīca; ** Abhāzijas pareizticīgā baznīca; ** Turcijas pareizticīgā baznīca. == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Literatūra == * Georgijs Florovskis. Austrumu Baznīcas tēvi. - Latvijas Kristīgā Akadēmija: Jūrmala, 2009. - 471 lpp. ISBN Z574618804 * Austrumu ortodoksālā Baznīca. // Lenglija Mairtla. Pasaules reliģijas. - Zvaigzne ABC: Rīga, 1997. - 96 lpp. * Fotis Kontoglou. Sakrālā māksla Austrumu Ortodoksālajā baznīcā. * Austrumu Ortodoksālā baznīca. // Pirmie soļi baznīcā. / no krievu val. tulk. Anna Āboliņa ; priekšv. sarakst. Metropolīts Aleksandrs. - Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinode: Rīga, 2007. - 71 lpp. * P.Pakalniņš - Ticības mācība // Pareizticīgiem audzēkņiem Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes izdevums 1940. gads - 67 lpp == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20100306010923/http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/pareizticiba-vesture.html Pareizticība. // Reliģiju enciklopēdija.] * [https://web.archive.org/web/20070824123546/http://www.heb.lv/bibliot_lv_files/lv/EkumKonc.doc 7 ekumeniskie baznīcas koncili] * [http://biblos.lv/Ka-mes-ticam.doc arhibīskaps Pāvils. Kā mēs ticam? - Labvēsts: Rīga, 1995.] [[Kategorija:Pareizticība| ]] f6t65zc92akw3u6vuj2lvnsfao94e5s 0 20938 4300755 4171710 2025-06-27T14:36:18Z Makenzis 56205 4300755 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #02406C | bg_color = #ffff00 | nos = ''Villarreal'' | logo = [[Attēls:500px-Villarreal_CF_logo.svg.png|175px]] | pilns = ''Villarreal Club de Fútbol, S.A.D.'' | iesauka = ''El Submarino Amarillo''<br>(Dzeltenā zemūdene) | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Vilareala}} | dib = 1923 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 10 | stad = [[Keramikas stadions]] | ietilp = 24 890 | prez = {{flaga|Spānija}} Fernando Roigs | tren = {{flaga|Spānija}} [[Marselino Garsija Torals|Marselino]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] | sez = [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024.—2025.]] | poz = 5. vieta | pattern_la1 = _villarreal2324h | pattern_b1 = _villarreal2324h | pattern_ra1 = _villarreal2324h | pattern_sh1 = _villarreal2324h | pattern_so1 = _villarreal2324hl | leftarm1 = FFFF00 | body1 = FFFF00 | rightarm1 = FFFF00 | shorts1 = FFFF01 | socks1 = FFFF01 | pattern_la2 = _villarreal2324a | pattern_b2 = _villarreal2324a | pattern_ra2 = _villarreal2324a | pattern_sh2 = _villarreal2324a | pattern_so2 = _villarreal2324al | leftarm2 = 860638 | body2 = 860638 | rightarm2 = 860638 | shorts2 = 860638 | socks2 = 860638 | pattern_la3 = _villarreal2324t | pattern_b3 = _villarreal2324t | pattern_ra3 = _villarreal2324t | pattern_sh3 = _villarreal2324t | pattern_so3 = _villarreal2324tl | leftarm3 = BAB9B7 | body3 = BAB9B7 | rightarm3 = | shorts3 = BAB9B7 | socks3 = BAB9B7 }} '''''Villarreal Club de Fútbol, S.A.D.''''', biežāk zināms kā '''''Villarreal CF''''' vai vienkārši '''''Villarreal''''', ir [[Spānija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Vilareala]]s, nelielas pilsētas [[Kasteljonas province|Kasteljonas provincē]]. Klubs dibināts 1923. gadā, pašlaik spēlē Spānijas futbola čempionāta augstākajā līgā - [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''. Komanda mājas spēles aizvada [[Keramikas stadions|Keramikas stadionā]] (agrāk — ''El Madrigal'') ar ietilpību 24 890 vietas. Komanda pirmoreiz Pirmajā divīzijā spēlēja 1998.–1999. gada sezonā. Augstākie sasniegumi ir 2007.–2008. gada sezonā iegūtā 2. un 2004.–2005. gada sezonā iegūtā trešā vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laliga.es/estadisticas-historicas/clasificacion/Primera/2007-08/|title=Clasificación. Liga BBVA. Temporada: 2007-08.|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|publisher=Liga de Fútbol Profesional|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170709164349/http://www.laliga.es/estadisticas-historicas/clasificacion/primera/2007-08/|archivedate={{dat|2017|07|09||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laliga.es/estadisticas-historicas/clasificacion/Primera/2004-05/|title=Clasificación. Liga BBVA. Temporada: 2004-05.|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|publisher=Liga de Fútbol Profesional|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160318110739/http://www.laliga.es/estadisticas-historicas/clasificacion/primera/2004-05|archivedate={{dat|2016|03|18||bez}}}}</ref> Klubs divas reizes (2003., 2004.) uzvarējis [[UEFA Intertoto kauss|Intertoto kausa]] turnīrā (šajos gados turnīram bija trīs uzvarētājkomandas, kuras visas kvalificējās [[UEFA Eiropas līga|UEFA kausa]] turnīram). Lielākais panākums [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir 2005.–2006. gada sezonā sasniegtais pusfināls, kad komanda divu spēļu summā ar 0–1 piekapās [[Arsenal FC|Londonas "Arsenal"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2005/index.html|title=UEFA Champions League 2005/06 - History|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|publisher=UEFA.com}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{Dat|2024|10|2||bez}}''. {{Fs start}} {{Fs player|no= 1|nat=BRA|pos=GK|name=[[Luiss Žuniors]]}} {{Fs player|no= 2|nat=CPV|pos=DF|name=[[Logans Košta]]}} {{Fs player|no= 3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Rauls Alviols]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no= 4|nat=CIV|pos=DF|name=[[Ēriks Baijī]]}} {{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Vilī Kambvala]]}} {{Fs player|no= 6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Deniss Svaress]]}} {{Fs player|no= 7|nat=ESP|pos=FW|name=[[Žerārs Moreno]]}} {{Fs player|no= 8|nat=ARG|pos=DF|name=[[Huans Foits]]}} {{Fs player|no=10|nat=ESP|pos=MF|name=[[Dani Pareho]]}} {{Fs player|no=11|nat=MAR|pos=FW|name=[[Iliass Ahomašs]]}} {{Fs player|no=12|nat=ESP|pos=DF|name=[[Huans Bernats]]|other=īrē no [[Paris Saint-Germain]]}} {{Fs player|no=13|nat=ESP|pos=GK|name=[[Djego Konde]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Santi Komesanja]]}} {{Fs player|no=15|nat=FRA|pos=FW|name=[[Tjerno Barī]]}} {{Fs player|no=16|nat=ESP|pos=MF|name=[[Alekss Baena]]}} {{Fs player|no=17|nat=ESP|pos=DF|name=[[Kiko Femenija]]}} {{Fs player|no=18|nat=SEN|pos=MF|name=[[Pape Gejs]]}} {{Fs player|no=19|nat=CIV|pos=FW|name=[[Nikolā Pepē]]}} {{Fs player|no=20|nat=ESP|pos=MF|name=[[Ramons Terratss]]}} {{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=FW|name=[[Jeremijs Pino]]}} {{Fs player|no=22|nat=ESP|pos=FW|name=[[Ajoze Peress]]}} {{Fs player|no=23|nat=ESP|pos=DF|name=[[Serhi Kardona]]}} {{Fs player|no=24|nat=ESP|pos=DF|name=[[Alfonso Pedrasa]]}} {{Fs player|no=31|nat=AND|pos=GK|name=[[Ikers Alvaress]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]''' ** Vicečempioni (1): 2007–08 * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Vicečempioni (1): 2012–13 * '''Otrā B divīzija''' ** Vicečempioni (2): 1987–88, 1991–92 * '''Trešā divīzija''' ** Uzvarētāji (1): 1970 * '''[[UEFA Čempionu līga]]''' ** Pusfinālisti (1): 2005–06 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2020–21 ** Pusfinālisti (3): 2003–04, 2010–11, 2015–16 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Finālisti (1): 2021 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (2): 2003, 2004 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.villarrealcf.es Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{ca ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Villarreal CF]] 7n8wzhih8b796icw2kba9ri69t8iqjj 0 22205 4300808 3428815 2025-06-27T17:05:37Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Pieter_Claesz_001.jpg" aizvietots ar "Still_life_by_Pieter_Claesz.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]:"). 4300808 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[File:Still Life with Turkey Pie 1627 Pieter Claesz.jpg|thumb|333px|Pieter Claesz ''Stilleven met maaltijd '', (1627) ]] '''Pīters Klāss''' ({{val|nl|Pieter Claesz}}, kas ir saīsinājums no ''Claeszoon'', kas savukārt nozīmē "Klāsa dēls"; * apm. 1597. gadā Berhemā (''Berchem'', tagad [[Antverpene]]s daļa) vai Burgšteinfurtē, † apm. 1661. gadā [[Hārlema|Hārlemā]]) bija [[nīderlandiešu zelta laikmets|nīderlandiešu zelta laikmeta]] mākslinieks, izcils [[klusā daba|kluso dabu]] meistars. Klāss piedzima [[Vācija|Vācijā]], taču 1617. gadā apmetās Hārlemā, kur pamatā arī darbojās. Kopā ar [[Vilems Klāss Heda|Vilemu Klāsu Hedu]] viņš bija nozīmīgākais ''ontbijt'' ("brokastu") tematikas pārstāvis un attīstīja monohromā banketa (''monochromen banketje'') žanru; abi mākslinieki īpaši prasmīgi savos darbos izmantoja gaismu un dažādas tekstūras. Vēlīnie mākslinieka darbi (pēc 1640. gada) ir salīdzinoši dekoratīvi. Klāsa darbos nereti parādās arī ''[[vanitas]]'' tematika. Klāsa dēls [[Nikolass Bērhems]] kļuva par ainavu gleznotāju. == Galerija == <gallery> Still life by Pieter Claesz.jpg|"Klusā daba ar austerēm" (apm. 1633) Pieter Claesz 003.jpg|"Klusā daba ar siļķi" (1636) Pieter Claesz 002.jpg|''Vanitas'' (1630) </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{gleznotājs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Klāss, Pīters}} [[Kategorija:1590. gados dzimušie]] [[Kategorija:1661. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nīderlandes gleznotāji]] [[Kategorija:Baroka gleznotāji]] [[Kategorija:Antverpenes provincē dzimušie]] leizvr2k20gdmb1gyp1nqwlf2v52phs 0 24998 4300993 4029572 2025-06-28T08:44:02Z ZANDMANIS 91184 4300993 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Aleksandrs Ovečkins | vārds_orig = ''Александр Овечкин'' | attēls = File:Alex Ovechkin 2018-05-21.jpg | att_izm = 220px | paraksts = A. Ovečkins 2018. gadā. <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1985|9|17}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]]<ref name="iihf.com-team roster">[http://stats.iihf.com/Hydra/230/IHM2300RUS_33_3_0.pdf TEAM ROSTER] [[IIHF]] (16.05.2010)</ref> | svars = 106 [[kilograms|kg]] | iesauka = "Aleksandrs Lielais" <small>({{val|ru|Александр Великий}})</small><br />"Ovi" <small>({{val|ru|Ови}})</small> | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2001 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Capitals"]] | numurs = 8 | amats = [[kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] | līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = {{flaga|Krievija}} [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] | drafts = 1., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2004. gada NHL drafts|2004]] | dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | dr_kom = {{flaga|ASV}} [[Vašingtonas "Capitals"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2001—2005 | klubs 1 = [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] | kl_sez 2 = 2005—''pašlaik'' | klubs 2 = [[Vašingtonas "Capitals"]] | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2003—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|RUS}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Harta balva]] — 2008, 2009, 2013 * [[Kona Smita balva]] — 2018 * [[Arta Rosa balva]] — 2008 * [[Morisa Rišāra balva]] — 2008, 2009, 2013, 2014, 2015, 2016, 2018, 2019, 2020 * [[Teda Lindsija balva]] — 2010 * [[Lestera Pīrsona balva]] — 2008, 2009 * [[Kaldera balva]] — 2006 * [[Stenlija kauss]] — 2018 * [[Marka Mesjē balva]] — 2025 * [[NHL simboliskā izlase]] — 2006, 2007, 2008, 2009, 2010, 2013, 2015, 2019 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Krievija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|Austrija 2005]]}} {{MedalBronze2|[[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|Krievija 2007]]}} {{MedalGold2|[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|Kanāda 2008]]}} {{MedalSilver2|[[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2010]]}} {{MedalGold2|[[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|Somija 2012]]}} {{MedalGold2|[[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|Baltkrievija 2014]]}} {{MedalBronze2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|Slovākija 2019]]}} }} '''Aleksandrs Ovečkins''' ({{val|ru|Александр Михайлович Овечкин}}, izrunā: {{IPA|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[ˈɐlʲɪkˌsɑndr ɐˈvʲetʃkɪn]]]}}; dzimis {{dat|1985|9|17}} [[Maskava|Maskavā]], [[Krievijas PFSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir profesionāls [[krievi|krievu]] [[hokejs|hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā, [[Krievijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2025) pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] klubu [[Vašingtonas "Capitals"]], kopš 2010. gada ir "Capitals" [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]. == Karjera == Savu profesionāļa karjeru uzsāka [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievijas Superlīgas]] klubā [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]]. 2004.-05. gada sezona, kurai vajadzēja būt pirmajai viņa karjerā, nenotika [[2004-05 NHL lokauts|lokauta]] dēļ, tādēļ nākamajā gadā cīņā par [[Kaldera balva|Kaldera balvu]] Ovečkinam bija jācīnās ar [[2005. gada NHL drafts|2005. gada NHL drafta]] pirmo numuru kanādieti [[Sidnijs Krosbijs|Sidniju Krosbiju]]. Balvu Ovečkinam izdevās izcīnīt. 2007.-08. gada sezonā viņš ieguva [[Arta Rosa balva|Arta Rosa balvu]], [[Morisa Rišāra trofeja|Morisa Rišāra trofeju]], [[Harta balva|Harta balvu]], kā arī [[Lestera Pīrsona balva|Lestera Pīrsona balvu]]. [[2012.—2013. gada NHL lokauts|2012.—13. gada NHL lokauta]] laikā spēlēja [[Kontinentālā hokeja līga|KHL]] kluba [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "OHK Dinamo"]] sastāvā. [[2018]]. gadā kopā ar "Capitals" izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. Kā izslēgšanas kārtas vērtīgākais spēlētājs Ovečkins ieguva arī [[Kona Smita balva|Kona Smita balvu]]. Viņš bija otrs rezultatīvākais izslēgšanas kārtas spēlētājs aiz komandas biedra [[Jevgeņijs Kuzņecovs|Jevgeņija Kuzņecova]]. Karjeras laikā Ovečkins deviņas reizes kļuvis par NHL labāko vārtu guvēju, iegūstot [[Morisa Rišāra balva|Morisa Rišāra balvu]]. === Karjera Krievijas izlasē === [[Krievijas hokeja izlase]]s sastāvā piedalījies trīs [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskajās spēlēs]] ([[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006]], [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]], [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]]), desmit [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos]], trijos Pasaules čempionātos junioriem, 2004. gada Pasaules kausa izcīņā. Kopā ar izlasi kļuvis par trīskārtēju Pasaules čempionu. Junioru čempionātos viņš izcīnīja vienu zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu, kā arī izcīnījis zelta medaļu 2008., sudraba medaļu 2010. un bronzas medaļu 2005. un 2007. gada Pasaules čempionātos. == Privātā dzīve == A. Ovečkins dzimis sportiskā ģimenē - viņa māte [[Tatjana Ovečkina|Tatjana]] [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS basketbola izlases]] kļuva par divkārtējo [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|Olimpisko spēļu čempioni basketbolā]] [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gadā Monreālā]] un [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gadā Maskavā]], bet tēvs [[Mihails Ovečkins|Mihails]] bija profesionāls [[futbols|futbolists]]. == Karjeras statistika == === Klubu statistika === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Regulārā sezona ! rowspan="99" bgcolor="#ffffff" | &nbsp; ! colspan="5" | Izslēgšanas spēles |- bgcolor="#e0e0e0" ! Sezona !! Klubs !! Līga !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2001—2002 | [[Maskavas "Dinamo" (hokejs)|Maskavas "Dinamo"]] | [[Krievijas Superlīga (hokejs)|Krievija]] | 21 | 2 | 2 | 4 | 4 | 3 | 0 | 0 | 0 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2002—2003 | Maskavas "Dinamo" | Krievija | 40 | 8 | 7 | 15 | 29 | 5 | 0 | 0 | 0 | 2 |- | 2003—2004 | Maskavas "Dinamo" | Krievija | 53 | 13 | 10 | 23 | 4 | 3 | 0 | 0 | 0 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004—2005 | Maskavas "Dinamo" | Krievija | 37 | 13 | 14 | 27 | 32 | 10 | 2 | 4 | 6 | 31 |- | 2005—2006 | [[Vašingtonas "Capitals"]] | [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] | 81 | 52 | 54 | 106 | 52 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2006—2007 | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 82 | 46 | 46 | 92 | 52 | — | — | — | — | — |- | 2007—2008 | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 82 | '''65''' | 47 | '''112''' | 40 | 7 | 4 | 5 | 9 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2008—2009 | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 79 | 56 | 54 | 110 | 72 | 14 | 11 | 10 | 21 | 8 |- | [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009—2010]] | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 72 | 50 | 59 | 109 | 89 | 7 | 5 | 5 | 10 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2010.—2011. gada NHL sezona|2010—2011]] | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 79 | 32 | 53 | 85 | 41 | 9 | 5 | 5 | 10 | 10 |- | [[2011.—2012. gada NHL sezona|2011—2012]] | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 78 | 38 | 27 | 65 | 26 | 14 | 5 | 4 | 9 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2012-13 KHL sezona|2012—2013]] | Maskavas "Dinamo" | [[KHL]] | 31 | 19 | 21 | 40 | 14 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2012—2013 | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 48 | 32 | 24 | 56 | 36 | 7 | 1 | 1 | 2 | 4 |- | 2013—2014 | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 78 | 51 | 28 | 79 | 48 | — | — | — | — | — |- bgcolor="#f0f0f0" | 2014—2015 | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 81 | 53 | 28 | 81 | 58 | 14 | 5 | 4 | 9 | 6 |- | 2015—2016 | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 79 | 50 | 21 | 71 | 53 | 12 | 5 | 7 | 12 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2016—2017 | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 82 | 33 | 36 | 69 | 50 | 13 | 5 | 3 | 8 | 8 |- | 2017—2018 | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 82 | 49 | 38 | 87 | 32 | 23 | 14 | 12 | 26 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2018—2019 | Vašingtonas "Capitals" | NHL | 81 | 51 | 38 | 89 | 40 | 7 | 4 | 5 | 9 | 19 |- bgcolor="#e0e0e0" ! colspan="3" | Kopā NHL ! 1084 ! 658 ! 553 ! 1211 ! 689 ! 128 ! 65 ! 61 ! 126 ! 73 |} === Karjera Krievijas izlasē === {| border="0" cellpadding="3" cellspacing="0" style="text-align:center" |- bgcolor="#e0e0e0" ! Gads !! Izlase !! Turnīrs !! {{Piezīme|Sp|Spēles}} !! {{Piezīme|V|Vārti}} !! {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} !! {{Piezīme|P-ti|Punkti}} !! {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | 2002 | [[Krievijas hokeja izlase|Krievija]] | U18 | 8 | 14 | 4 | 18 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2003 | Krievija | U20 | 6 | 6 | 1 | 7 | 4 |- | 2003 | Krievija | U18 | 6 | 9 | 4 | 13 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004 | Krievija | U20 | 6 | 5 | 2 | 7 | 25 |- | [[2004. gada Pasaules čempionāts hokejā|2004]] | Krievija | [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] | 6 | 1 | 1 | 2 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | 2004 | Krievija | [[Pasaules kauss hokejā|PK]] | 2 | 1 | 0 | 1 | 0 |- | 2005 | Krievija | U20 | 6 | 7 | 4 | 11 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2005. gada Pasaules čempionāts hokejā|2005]] | Krievija | PČ | 8 | 5 | 3 | 8 | 4 |- | 2006 | Krievija | [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|OS]] | 8 | 5 | 0 | 5 | 8 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]] | Krievija | PČ | 7 | 6 | 3 | 9 | 6 |- | [[2007. gada Pasaules čempionāts hokejā|2007]] | Krievija | PČ | 8 | 1 | 2 | 3 | 29 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]] | Krievija | PČ | 9 | 6 | 6 | 12 | 8 |- | [[Hokejs 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2010]] | Krievija | [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|OS]] | 4 | 2 | 2 | 4 | 2 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2010. gada Pasaules čempionāts hokejā|2010]] | Krievija | PČ | 9 | 5 | 1 | 6 | 4 |- | [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011]] | Krievija | PČ | 5 | 0 | 0 | 0 | 4 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā|2012]] | Krievija | PČ | 3 | 2 | 2 | 4 | 2 |- | [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā|2013]] | Krievija | PČ | 1 | 1 | 1 | 2 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014]] | Krievija | PČ | 9 | 4 | 7 | 11 | 8 |- | [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015]] | Krievija | PČ | 2 | 1 | 1 | 2 | 0 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|2016]] | Krievija | PČ | 6 | 1 | 1 | 2 | 2 |- | [[2016. gada Pasaules kausa izcīņa hokejā|2016]] | Krievija | [[Pasaules kausa izcīņa hokejā|PK]] | 4 | 1 | 2 | 3 | 6 |- bgcolor="#f0f0f0" | [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018]] | Krievija | PČ | 10 | 2 | 1 | 3 | 2 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Alexander Ovechkin|Aleksandrs Ovečkins}} *{{eliteprospects|4230}} * [http://www.nhl.com/ice/player.htm?id=8471214 NHL profils] {{en ikona}} * [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=63735 The Internet Hockey Database profils] {{en ikona}} * [http://www.legendsofhockey.net/LegendsOfHockey/jsp/SearchPlayer.jsp?player=21259 Legends of Hockey profils] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] drafta pirmais numurs |pirms={{flaga|Kanāda}} [[Marks Andrē Flerī]]|pēc={{flaga|Kanāda}} [[Sidnijs Krosbijs]]|periods=[[2004. gada NHL drafts|2004]]}} {{kastes beigas}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Oveczkins Aleksandrs}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas hokejisti]] [[Kategorija:Maskavas "Dinamo" spēlētāji]] [[Kategorija:Vašingtonas "Capitals" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]] [[Kategorija:Ar Goda ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] gw7uoqz5m4pq18ivboa1xj3qez1v139 0 27830 4300973 4177719 2025-06-28T07:27:25Z ZANDMANIS 91184 4300973 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Billa Mastertona balva |Attēls = Hhof masterton.jpg |Pasniedz kopš = 1968. gada |Pašreizējais īpašnieks = {{flaga|CAN}} [[Šons Monahens]] [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] (1) |Pasniedz = hokejistam, kurš sevi visvairāk velta hokeja spēlei, vienlaikus ir sportiskākais un izturīgākais spēlētājs. Balvas ieguvējs tiek noskaidrots īpašā balsojumā, kuram katra komanda var izvirzīt vienu spēlētāju. }} '''Billa Mastertona balva''' ({{val|en|Bill Masterton Memorial Trophy}}) tiek piešķirta [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] hokejistam, kurš sevi visvairāk velta hokeja spēlei, vienlaikus ir sportiskākais un izturīgākais spēlētājs. Balvas ieguvējs tiek noskaidrots īpašā balsojumā, kuram katra komanda var izvirzīt vienu spēlētāju. Bieži balva tiek pasniegta hokejistiem, kas atgriezušies pēc nopietnām traumām vai vienkārši atgriezušies hokejā pēc ilgāka pārtraukuma. Katrs hokejists šo balvu var iegūt tikai vienu reizi karjeras laikā. Šī balva nosaukta [[Minesotas "North Stars"]] bijušā spēlētāja [[Bills Mastertons|Billa Mastertona]] vārdā, kurš nomira 1968. gada 15. janvārī hokeja spēles laikā. Savas karjeras laikā Mastertonam piemita visas īpašības, kurām būtu jāpiemīt, lai iegūtu šo balvu. Balva tiek pasniegta kopš 1967-68 sezonas. 2006.—07. gada sezonā viens no pretendentiem uz balvu bija arī latviešu aizsargs [[Kārlis Skrastiņš]]. == Billa Mastertona balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" width="50%" class="wikitable sortable" |- ! width="10%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="20%" | Komanda |- | width="15%" | [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—25.]] | width="30%" | [[Šons Monahens]] | width="45%" | [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- | width="15%" | [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]] | width="30%" | [[Konors Ingrems]]<ref> https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062024-makinons_izpelnas_nhl_sezonas_augstvertig</ref> | width="45%" | [[Arizonas "Coyotes"]] |- | width="15%" | [[2022.—2023. gada NHL sezona|2022.—23.]] | width="30%" | [[Kriss Letangs]] | width="45%" | [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | width="15%" | [[2021.—2022. gada NHL sezona|2021.—22.]] | width="30%" | [[Kerijs Praiss]] | width="45%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 2020.—21. | width="30%" | [[Oskars Lindblūms]] | width="20%" | [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | width="10%" | 2019.—20. | width="30%" | [[Bobijs Raians]] | width="20%" | [[Otavas "Senators"]] |- | width="10%" | 2018.—19. | width="30%" | [[Robins Lēners]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 2017.—18. | width="30%" | [[Braiens Boils]] | width="20%" | [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | width="10%" | 2016.—17. | width="30%" | [[Kreigs Andersons]] | width="20%" | [[Otavas "Senators"]] |- | width="10%" | 2015.—16. | width="30%" | [[Jaromīrs Jāgrs]] | width="20%" | [[Floridas "Panthers"]] |- | width="10%" | 2014.—15. | width="30%" | [[Devans Dubniks]] | width="20%" | [[Minesotas "Wild"]] |- | width="10%" | 2013.—14. | width="30%" | [[Dominiks Mūrs]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 2012.—13. | width="30%" | [[Džošs Hārdings]] | width="20%" | [[Minesotas "Wild"]] |- | width="10%" | 2011.—12. | width="30%" | [[Makss Pačioreti]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 2010.—11. | width="30%" | [[Īens Laperjē]] | width="20%" | [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | width="10%" | 2009.—10. | width="30%" | [[Žozē Teodors]] | width="20%" | [[Vašingtonas "Capitals"]] |- | width="10%" | 2008.—09. | width="30%" | [[Stīvs Salivans]] | width="20%" | [[Našvilas "Predators"]] |- | width="10%" | 2007.—08. | width="30%" | [[Džeisons Bleiks]] | width="20%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | width="10%" | 2006.—07. | width="30%" | [[Fils Kesels]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2005.—06. | width="30%" | [[Tēmu Selenne]] | width="20%" | [[Anahaimas "Mighty Ducks"]] |- | width="10%" | 2004.—05. | colspan="2" | ''Nav uzvarētāja [[2004-05 NHL lokauts|NHL lokauta]] dēļ'' |- | width="10%" | 2003.—04. | width="30%" | [[Braiens Berārs]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 2002.—03. | width="30%" | [[Stīvs Aizermens]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2001.—02. | width="30%" | [[Saku Koivu]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 2000.—01. | width="30%" | [[Ādams Greivs]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="15%" | 1999.—00. | width="30%" | [[Kens Daneiko]] | width="20%" | [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | width="10%" | 1998.—99. | width="30%" | [[Džons Kalens]] | width="20%" | [[Tampabejas "Lightning"]] |- | width="10%" | 1997.—98. | width="30%" | [[Džeimijs Maklenans]] | width="20%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="10%" | 1996.—97. | width="30%" | [[Tonijs Granato]] | width="20%" | [[Sanhosē "Sharks"]] |- | width="10%" | 1995.—96. | width="30%" | [[Gerijs Robertss]] | width="20%" | [[Kalgari "Flames"]] |- | width="10%" | 1994.—95. | width="30%" | [[Pets Lafontēns]] | width="20%" | [[Bufalo "Sabres"]] |- | width="10%" | 1993.—94. | width="30%" | [[Kems Nīlijs]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1992.—93. | width="30%" | [[Mario Lemjē]] | width="20%" | [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | width="10%" | 1991.—92. | width="30%" | [[Marks Ficpatriks]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 1990.—91. | width="30%" | [[Deivs Teilors]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 1989.—90. | width="30%" | [[Gords Kluzaks]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1988.—89. | width="30%" | [[Tims Kerrs]] | width="20%" | [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | width="10%" | 1987.—88. | width="30%" | [[Bobs Borns]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 1986.—87. | width="30%" | [[Dags Džērviss]] | width="20%" | [[Hartfordas "Whalers"]] |- | width="10%" | 1985.—86. | width="30%" | [[Čārlijs Simers]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1984.—85. | width="30%" | [[Anderss Hedbergs]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1983.—84. | width="30%" | [[Breds Parks]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 1982.—83. | width="30%" | [[Lenijs Makdonalds]] | width="20%" | [[Kalgari "Flames"]] |- | width="10%" | 1981.—82. | width="30%" | [[Glens Rešs]] | width="20%" | [[Kolorādo "Rockies"]] |- | width="10%" | 1980.—81. | width="30%" | [[Bleiks Danlops]] | width="20%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="10%" | 1979.—80. | width="30%" | [[Als Makadamss]] | width="20%" | [[Minesotas "North Stars"]] |- | width="10%" | 1978.—79. | width="30%" | [[Seržs Savārs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1977.—78. | width="30%" | [[Bačs Gorings]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 1976.—77. | width="30%" | [[Eds Vestfals]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 1975.—76. | width="30%" | [[Rods Žilbērs]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1974.—75. | width="30%" | [[Dons Lass]] | width="20%" | [[Bufalo "Sabres"]] |- | width="10%" | 1973.—74. | width="30%" | [[Anrī Rišārs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1972.—73. | width="30%" | [[Lovels Makdonalds]] | width="20%" | [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | width="10%" | 1971.—72. | width="30%" | [[Bobijs Klārks]] | width="20%" | [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | width="10%" | 1970.—71. | width="30%" | [[Žans Ratels]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | 1969.—70. | width="30%" | [[Pits Martins]] | width="20%" | [[Čikāgas "Black Hawks"]] |- | width="10%" | 1968.—69. | width="30%" | [[Teds Hempsons]] | width="20%" | [[Oklendas "Seals"]] |- | width="10%" | 1967.—68. | width="30%" | [[Klods Provosts]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20100109071725/http://www.nhl.com/trophies/masterton.html https://web.archive.org/web/20100109071725/http://www.nhl.com/trophies/masterton.html] {{en ikona}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] jaeozo2ksci3ilxm9con1han9aj3n9k 0 28511 4300778 4266154 2025-06-27T15:57:48Z 80.115.70.112 /* Latvijā un PSRS (1920—1940) */ Pareizrakstības labojums. No "Lielais terora sākumā" uz "Lielā terora sākumā" 4300778 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | colorcode = red | native_name = | name = Latvijas Komunistiskā partija | party_logo = LATVIJAS KOMUNISTISKAS PARTIJAS KAROGS.png | founded = 1919 | dissolved = 1991 | founder = | newspaper = "[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]" | position = | ideology = [[komunisms]]<br />[[marksisms-ļeņinisms]]<br />[[Pēckara staļinisms|staļinisms]] | international = [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] (PSKP),<br /> {{val|ru|Коммунистическая партия Советского Союза — КПСС}} | predecessor = | successor = | youth_wing = [[Komjaunatne]] (VĻKJS),<br /> {{val|ru|Всесоюзный ленинский коммунистический союз молодёжи — ВЛКСМ}} | colours = sarkana | headquarters = [[Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"|LKP Centrālās Komitejas ēka]] <small>(1974–1991)</small> }} '''Latvijas Komunistiskā partija''' bija [[marksisms|marksistiska]] partija [[Latvija|Latvijā]] [[20. gadsimts|20. gadsimtā]], valdošā partija [[Latvijas SPR]] un [[Latvijas PSR]]. Galvenais preses izdevums — laikraksts "[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]". == Vēsture == === Izveide === Padomju Latvijas valdības veidošanu [[Latvijas sociāldemokrātija]]s (LSD) centrālkomiteja uzsāka Maskavā pēc [[Staļins|Staļina]] priekšlikuma partijas Krievijas biroja ārkārtas sēdē 1918. gada 23. novembrī, jo "būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību tādēļ, ka to dara mūsu pretinieki un lai viņu iespaids tādā ziņā mazinātos". Ārkārtas sēdes laikā tika izveidots Latvijas revolucionārās Pagaidu valdības sastāvs, kurā ietilpa [[Pēteris Stučka]], [[Fricis Roziņš]], [[Oto Kārkliņš]], [[Jūlijs Daniševskis]], [[Jānis Lencmanis]], [[Rūdolfs Endrups]], [[Jānis Krūmiņš (Pilāts)]], [[Roberts Bauze]], [[Dāvids Beika]], [[Jānis Šilfs (Jaunzems)]], [[Kārlis Krastiņš (Viktors)]], [[Kārlis Pečaks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-42-VESTURE-Salda-Latvijas.pdf |title=Vitālijs Šalda. Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību. |access-date={{dat|2021|12|18||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210831061019/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-42-VESTURE-Salda-Latvijas.pdf }}</ref> 1919. gada 13.—15. janvārī Rīgā notika 1. Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju apvienotais kongress, kas pasludināja [[LSPR|Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas]] izveidošanu, proletariāta diktatūras nodibināšanu, un ievēlēja Latvijas Centrālo izpildkomiteju (LCIK) ar 60 locekļiem un 20 kandidātiem. LCIK izraudzījās 11 Padomju Latvijas valdības jeb Komisāru padomes locekļus. === Latvijā un PSRS (1920—1940) === Latvijas Republikā 1920.—1940. gadā LKP darbojās nelegāli. Pēc evakuēšanās no Latvijas LKP CK un [[LSPR]] valdība pārcēlas uz [[Veļikije Luki]]em, kur 1920. gada 17. janvārī izveidoja LKP CK Krievijas biroju. Par tā locekļiem kļuva [[Pēteris Stučka]], [[Kārlis Kauliņš]], [[Dāvids Beika]], [[Jānis Krūmiņš-Pilāts|Jānis Krūmiņš]], [[Kārlis Kaufmanis-Soms]], par locekļu kandidātiem [[Kārlis Pečaks]] un [[Vladislavs Zeimals]]. Jau 1920. gada 25. janvārī birojs tika pārveidots par LKP CK Ārzemju biroju, kura locekļi bija P. Stučka, D. Beika, J. Krūmiņš-Pilāts, K. Kaufmanis-Soms, [[Jānis Lencmanis]]; locekļu kandidāti — [[Jūlijs Kārlis Daniševskis]], K. Kauliņš, K. Pečaks, V. Zeimals. Par ĀB pārstāvi Maskavā nozīmēja K. Pečaku.<ref>Latvijas Komunistiskā partija 1918. un 1919. gadā. Dokumenti un materiāli. R., LVI, 1958. — 474.lpp.</ref> 31. janvārī Stučku ievēlēja par ĀB priekšsēdētāju un [[Jānis Lencmanis|Jāni Lencmani]] par viņa vietnieku. Februāra beigās Beika un Lencmanis ar daļu biroja pārcēlās uz [[Pleskava|Pleskavu]]. Pēc II Kominternes kongresa tika izveidots Komunistiskās Internacionāles Izpildkomitejas Latsekcijas Sekretariāts. Tas kļuva par vienīgo oficiālo LKP pārstāvi ārpus Latvijas. 1920. gada 15. oktobrī ĀB locekļu apspriedē Maskavā par Latsekcijas priekšsēdētāju ievēlēja Pēteri Stučku, par viņa vietnieku — [[Kārlis Krastiņš|Kārli Krastiņu (Viktoru)]], par sekretariāta locekļiem Kārli Pečaku, Jāni Lencmani un Dāvidu Beiku. Latsekcija bija tieši pakļauta Kominternes Izpildkomitejai un tās sekretariātam, saskaņoja ar to savus lēmumus un kadru jautājumus. 1925. gadā Kominternes vadība izveidoja Baltijas valstu komunistisko partiju sekretariātu, kuru 1926. gada aprīlī pārveidoja par Polijas—Baltijas lendersekretariātu (šis nosaukums lietots visos LKP dokumentos latviešu valodā). Minētais veidojums darbojās līdz 1935. gada oktobrim, kad Kominternes VII kongress visus lendersekretariātus likvidēja. LKP profesionāļu kadrus [[KPFSR]] gatavoja komunistiskajās mācību iestādēs — J.Marhļevska Rietummazākumtautu komunistiskajā universitātē (1921—1936), Starptautiskajā Ļeņina skolā un 1921. gadā dibinātajā Sarkanās profesūras institūtā. 1928. gada Saeimas vēlēšanās LKP izvirzītais strādnieku un darba zemnieku deputātu kandidātu saraksts ieguva 6 deputātu vietas. Pēc šiem panākumiem LKP uz neilgu laiku legalizējās kā '''Latvijas Neatkarīgo sociālistu partija'''. 1928. gadā PSRS un Kominternes vadība uzdeva LKP sākt aktīvi gatavoties iespējamam karam, tādēļ Pēteris Stučka aicināja aktualizēt [[Latgale]]s separātisma ideju un ieteica komunistiem stāties aizsargu organizācijā: «Kas būs par nelaimi, ja cīņas brīdī visur būtu mūsu ļaudis jeb mums piekrītošas personas, kas paņemtu ieročus, nokautu vadoņus utt.»<ref>[http://vekordija.narod.ru/L-ONVD.PDF O.Niedre, V.Daugmalis. "Slepenais karš pret Latviju. Komunistiskās partijas darbība 1920.—1940. gadā" Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs Rīga, 1999. gads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305024622/http://vekordija.narod.ru/L-ONVD.PDF |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} (Ar Valda Egles komentāriem, 2011.)</ref> 1936. gada jūlijā PSRS pašā [[Lielais terors|Lielā terora]] sākumā likvidēja LKP CK Ārzemju biroju, kas vadīja nelegālo darbu Latvijā. 1936. gada otrā pusē likvidēja LKP vadošos orgānus un izdarīja masveida tīrīšanas partijas rindās, kas turpinājās 1937. un 1938. gadā. Tā sauktās [[NKVD "Latviešu operācija"|"Latviešu operācijas"]] ietvaros gandrīz visi vadošie latviešu komunisti tika apcietināti, apsūdzēti par dalību "Vissavienības latviešu [[Kontrrevolūcija|kontrrevolucionārajā]] centrā" un citās pretpadomju darbībās, nošauti un aprakti Maskavas masu kapos.<ref>http://vip.latnet.lv/lpra/1937_2004.htm {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110603070215/http://vip.latnet.lv/lpra/1937_2004.htm |date={{dat|2011|06|03||bez}} }} [Jānis Riekstiņš. Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS]</ref> === Latvijas PSR posmā (1940—1990) === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Latvijas Komunistu partija bija sadalīta septiņās apgalu organizācijās: Daugavas apgabala ar centru Jēkabpilī, [[Latgale]]s apgabala ar centru Daugavpilī, [[Lejaskurzeme]]s apgabala ar centru Liepājā, [[Maliena]]s apgabala ar centru Madonā, Ventspils-Talsu-Tukuma apgabala ar centru Ventspilī, [[Vidiena]]s apgabala ar centru Valmierā, [[Zemgale]]s apgabala ar centru Jelgavā, bet 1940. gada septembrī izveidoja 19 apriņķu un 5 pilsētu komitejas 8. oktobrī LKP iekļāva [[VK(b)P]] sastāvā un līdz 1952. gadam sauca par LK(b)P. 21. decembrī par LK(b)P CK pirmo sekretāru kļuva [[Jānis Kalnbērziņš]], par otro sekretāru [[Roberts Neilands]], par sekretāriem [[Žanis Spure]] un [[Olga Auguste]]. LK(b)P CK bija 35 locekļi un 11 locekļu kandidāti.<ref>{{LPE|5<small>2</small>|273}}</ref> Latvijas Komunistiskajai partijai bija centrālā loma Latvijas PSR pārvaldes sistēmā — tās uzdevums bija kontrolēt kā republikas institūcijas īsteno [[PSKP CK politbirojs|PSKP CK politbiroja]] politiku. Visi svarīgākie tika noformēti kā LKP un LPSR Ministru Padomes kopīgi lēmumi. [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] sesijas varēja notikt tikai tad, ja bija pieņemts LKP CK biroja lēmums par sesijas sasaukšanas datumu, darba kārtību utt.<ref>Bleiere, Daina. Eiropa ārpus Eiropas... Dzīve Latvijas PSR. LU Akadēmiskais apgāds. Rīga 2012. {{ISBN|9789984459990}}</ref> LKP valdošais varas orgāns bija LKP Centrālās komitejas birojs. Biroja locekļu un kandidātu skaits svārstījās ap 15 cilvēkiem. Biroja sastāvā ietilpa visi CK sekretāri, Ministru Padomes un Augstākās Padomes priekšsēdētāji, Baltijas kara apgabala pavēlnieks, kā arī svarīgāko CK nodaļu vadītāji, avīžu "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija" redaktori, komjaunatnes CK sekretārs, arodbiedrību priekšnieks un atsevišķi ministri. 1974. gadā Kirova ielā (šobrīd – [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] 2) bijušā [[FK Unions|stadiona "Union"]] agrākajā vietā tika atklāta LKP CK ēka, kura pēc 1991. gada kļuva par [[Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"|Pasaules tirdzniecības centru "Rīga"]]. === Likvidēšana === 1990. gadā LKP zaudēja varu un no tās atšķēlās [[Latvijas Neatkarīgā komunistiskā partija]], kas vēlāk pievienojās [[LSDSP]]. Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] 1991. gada augustā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] apturēja LKP darbību un septembrī to aizliedza. Oktobrī, jau ar tiesas spriedumu, tika aizliegti partijas laikraksti "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija". Vēlāk 6 no 108 LKP pēdējās Centrālās komitejas (CK) locekļiem pievienojās [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskajai partijai]] (LSP) (tai skaitā pirmais LSP vienpersoniskais vadītājs [[Filips Stroganovs]] un [[Alfrēds Rubiks]], pēdējais LKP un otrais LSP vadītājs, kā arī [[Anatolijs Bartaševičs]]). LSP tika reģistrēta [[1994]]. gadā, tās ideoloģija ir [[marksisms]]. A. Rubiks vairākkārt pauda nodomu atjaunot LKP darbību un atgriezt tai konfiscētos īpašumus.<ref>[http://www.regnum.ru/news/latvia/558250.html Соцпартия Латвии хочет вступить в «Центр согласия» и восстановить Компартию — Новости Латвии — ИА REGNUM]</ref> Dažos krieviski rakstošos avotos minēts, ka pēc 1991. gada izveidojusies mazskaitlīga pagrīdes "Latvijas Komunistu līga" (citur – "Latvijas Komunistu savienība") Alberta Ļebedeva, Jura Budživa un Igora Lopatina vadībā, kuras reģistrācijas mēģinājums cietis neveiksmi. 1993. gadā šī organizācija itkā pievienojusies [[Krievijas Komunistiskā partija|Krievijas Komunistiskās partijas]] vadītajai Komunistisko partiju savienībai (SKP–KPSS, ''СКП–КПСС'') un mūsdienās darbojoties pagrīdē "īpašos apstākļos".<ref>[http://www.rso-kprf.ru/party/98/ Союз Коммунистических партий - КПСС ] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121031154831/http://www.rso-kprf.ru/party/98/|date=2012-10-31}}</ref> No 2014. gada līdz savai nāvei 2019. gadā tās vadītājs esot bijis [[Krievijas latvieši|Krievijas latvietis]] Leonīds Tess – Latvijas Blokādi pārcietušo Ļeņingradas iedzīvotāju biedrības priekšsēdētājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kprf.ru/kpss/181689.html|title=Памяти товарища|website=web.archive.org|access-date=2025-04-22|date=2019-01-13|archive-date=2019-01-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20190113062635/https://kprf.ru/kpss/181689.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/225920-pskp-36-kongress-politbiroja-ievel-ari-latvijas-komunistus|title=PSKP 36. kongress politbirojā ievēl arī Latvijas komunistus|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-22|date=2009-10-31|language=lv}}</ref> Ap 2009. gadu SKP–KPSS kongresos piedalījies arī A. Rubiks. Personām, kas darbojās LKP pēc 1991. gada 13. janvāra, ir aizliegts kandidēt Latvijas pašvaldību un [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] (nepilsoņiem — naturalizēties). Attiecīgās likumu normas tika neveiksmīgi pārsūdzētas [[Satversmes tiesa|Satversmes tiesā]] 2000. un 2006. gadā, kā arī [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]]. == Skatīt arī == * [[Padomju Savienības komunistiskā partija]] (PSKP) * [[Komjaunatne]] (VĻKJS) * [[Latvijas Sociālistiskā partija]] (LSP) * [[LKP CK pirmie sekretāri]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20070930181753/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lkp/dok/000.htm LKP dokumenti] historia.lv portālā * AP 10.09.1991. vakara sēdes [https://web.archive.org/web/20070929102916/http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910910v.htm stenogramma] un [https://web.archive.org/web/20070928003345/http://www.likumi.lv/doc.php?id=69231&mode=DOC lēmums par LKP darbības izbeigšanu] * AP 24.08.1991. vakara sēdes [https://web.archive.org/web/20070503020802/http://www.saeima.lv/steno/AP_steno/1991/st_910824v.htm stenogramma] un [https://web.archive.org/web/20070928003643/http://www.likumi.lv/doc.php?id=68763&mode=DOC lēmums par LKP darbības apturēšanu] {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas Komunistiskā partija| ]] 4jxesnwl1ftjvkzjpydakxsumb8i5wh 0 37683 4300819 4300501 2025-06-27T17:44:41Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300819 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Sventāja (nozīmju atdalīšana)|Sventāja}} [[Attēls:Šventoji, Lithuania - panoramio (1).jpg|250px|thumb|[[Sventājas osta]]]] [[Attēls:Sventāja Šturns 1661.jpg|thumb|250px|Sventāja (''Heilig Aa'') pie Kurzemes robežas 17. gadsimtā ([[Johans Rūdolfs Šturns|Šturns]], 1661)]] [[Attēls:Kurzemes un Lietuvas robeža 1747.jpg|250px|thumb|[[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un [[Lietuvas dižkunigaitija]]s robeža pa [[Sventāja (upe)|Sventājas upi]] (Dorthezena karte, 1747). Zviedru aizbērtās Sventājas ostas vieta (iezīmēta ar burtu b) atradās Kurzemes daļā]] '''Sventāja''' ({{val|lt|Šventoji}}) ir [[Palanga]]s pilsētas daļa [[Sventāja (upe)|Sventājas]] upes grīvā [[Baltijas jūra]]s krastā. == Vēsture == Līdz [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Kursas dalīšanas līgums|sadalīšanai 1253. gadā]] Sventāja atradās [[kurši|kuršu]] [[Duvzare]]s zemē. 1328. gadā [[Livonijas ordenis]] to nodeva [[Vācu ordenis|Vācu ordenim]]. Pēc 1422. gada [[Melnas līgums|Melnas līguma]] kuršu apdzīvoto teritoriju uz dienvidiem no Sventājas upes ieguva [[Žemaitijas kunigaitija]] [[Lietuvas dižkunigaitija]]s, vēlāk [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā, kas upes grīvā izveidoja [[Sventājas osta|tirdzniecības ostu]]. Zviedrijas karaspēks [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara laikā]] 1701. gadā nopostīja Sventājas ostu un ar akmeņiem aizbēra upes grīvu. === Robežas maiņas === Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām [[Palangas stārastija]] formāli piederēja [[Kurzemes hercogi]]em, taču to pārvaldīja Polijas karaļa iecelts stārasts. Pēc [[Ferdinands Ketlers|hercoga Ferdinanda]] nāves 1737. gadā stārastija piederēja viņa atraitnei [[Johanna Magdalēna no Saksijas-Veisenfelsas|Johannai Magdalēnai]]. Viņa savas tiesības nodeva hercogam [[Ernsts Johans Bīrons|Ernstam Johanam Bīronam]], kurš 1739. gadā [[Rucavas muiža]]s pārvaldniekam [[Mēdemi|Mēdemam]] uzdeva Palangas stārastiju inventarizēt un pārņemt savā pārziņā. Taču 1740. gada novembrī Bīronu Pēterburgā arestēja un visus viņa īpašumus konfiscēja. 1747. gadā Palangas stārasts Jans Bakijevičs (''Bakiewicz'') iesniedza Polijas karalim [[Augusts III Saksis|Augustam III]] sūdzību par to, ka, mainoties Sventājas upes gultnei, Rucavas muižas robeža esot stipri ievirzījusies Palangas stārastijas pusē. Šo sūdzību Polijas karalis pārsūtīja [[Kurzemes bruņniecība]]s padomei, kas tolaik pārvaldīja hercogisti. Rucavas muižas pārvaldnieks Johans Frīdrihs fon Dorthezens (''Dorthesen'') atbildēja, ka, robežu pārmērot pēc Palangas stārasta ierosinājuma, Lietuvas pusē nonāktu vairākas mājas no hercogam piederošā Sventājas miesta. Dorthezens savam ziņojumam pievienoja karti, kā arī norakstu no hercoga Ernsta Johana Bīrona 1739. gada rīkojuma.<ref> Mārīte Jakovļeva. KURZEMES HERCOGISTES PĀRVALDE, TERITORIJA, ROBEŽAS UN METĀLIEGUVES MANUFAKTŪRAS (1561—1795). Promocijas darbs ''Dr. hist.'' grāda iegūšanai. Rīga: 1999. </ref> Pēc 1819. gada [[Kurzemes guberņa]]s teritoriālās reformas [[Palangas pagasts]] ar Sventājas zvejnieku ciemu iekļāva Kurzemes guberņas [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķī]], no 1918. gada līdz 1921. gadam tas atradās Latvijas Republikā. Pēc [[Latvijas—Lietuvas robeža]]s komisijas lēmuma 1921. gadā Sventāju kopā ar [[Palanga|Palangu]] pievienoja Lietuvai. Lēmums bija balstīts uz tālaika saimnieciskiem apsvērumiem, nerēķinoties ar vietējo iedzīvotāju etnisko piederību. == Galerija == <gallery> Sventoji rzeka Swieta 5.jpg|Vecais Sventājas ostas mols Sventoji rzeka Swieta 6.jpg|Sventājas grīva Sventoji Malpi Most 1.jpg|Gājēju tilts Šventoji.jpg|Piemineklis bēgļu laivām uz Zviedriju Šventoji, Lithuania - panoramio (3).jpg|Mūsdienu apbūve </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * Nora Driķe (2001. gada 17. marts). [https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/aizmirstie-sventajas-latviesi-10970839 Aizmirstie Sventājas latvieši]. [[Diena (laikraksts)|Diena]]. {{Lietuva-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sventāja| ]] [[Kategorija:Palanga]] [[Kategorija:Kurzemes guberņa]] gp7ybm9mra9sux6k9if65wok1dv2vp8 0 39581 4300740 4300389 2025-06-27T14:14:22Z Spnq 103627 /* Veidi */ Papildināju, tulkojot angļu valodas rakstu 4300740 wikitext text/x-wiki {{Inuse2}}[[Attēls:Efez Celsus Library 5 RB.jpg|thumbnail|200px|''Episteme'' — statuja [[Efesa]]s bibliotēkā]] '''Epistemoloģija''' ({{val|el|επιστήμη}}, ''epistḗmē'' — ‘zinātne’, ‘zināšanas’, {{gree|λόγος}}, ''lógos'' — ‘prāts’), arī '''zināšanu teorija''', '''izziņas teorija''' vai '''gnozeoloģija''' ({{val|el|γνώσις}}, ''gnósis'' — ‘atziņa’, ‘izzināšana’),<ref name="svešvārdu vārdnīca" /> ir mācība par [[zināšanas|zināšanām]] un [[izzināšana|izziņu]], tā arī ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[patiesība]]s priekšnosacījumus. Epistemoloģijā vēl pēta izziņas robežas, metodes un drošticamību. Būtībā tajā pēta, kā cilvēki zina to, ko zina. Tās uzdevums ir zināšanu problemātikas [[filozofija|filozofiska]] izpēte. Epistemoloģijas pamatā ir izziņa par to, kā cilvēki var zināt par apkārtējo pasauli un kādā veidā viņi iegūst zināšanas. Epistemoloģija cenšas skaidrot, ko un kā iespējams zināt, aplūko atziņu dabu un cenšas noskaidrot cilvēka izpratnes robežas. Centrālie jautājumi ir atziņu izcelsme, to pamatojamība un pārbaudāmība. Jautājumus par zināšanām un izzināšanu jau apskatīja [[Sengrieķu filozofija|sengrieķu filozofi]], piemēram, [[Platons]] un [[Aristotelis]]. Epistemoloģijas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā. 17. gadsimtā epistemoloģija kļuva par centrālo filozofijas virzienu [[Rietumu filozofija|Rietumu filozofijā]]. Viens no spilgtākajiem epistemoloģijas pārstāvjiem ir 18. gadsimtā dzīvojušais vācu filozofs [[Imanuels Kants]]. Viņa laikā šī nozare tika saukta par izziņas teoriju ({{val|de|Erkenntnistheorie}}). Terminu ‘epistemoloģija’ 19. gadsimtā sāka lietot skotu filozofs [[Džeimss Frederiks Ferjē]] (''James Frederick Ferrier''). Galvenie epistemoloģijas virzieni ir [[empīrisms]], [[racionālisms]], [[kriticisms]] un [[fenomenoloģija]]. == Galvenie koncepti == === Zināšanas === {{pamatraksts|zināšanas}} Zināšanas ir viens no epistemoloģijas apskates objektiem. Zināšanas ir apziņa, izpratne, pazīšana vai prasme — visās šajās formās zināšanas nozīmē sekmīgu prāta darbību, kas ļauj cilvēkam nonākt izpratnē par realitāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ahdictionary.com/word/search.html?q=knowledge|title=The American Heritage Dictionary entry: knowledge|last=Publishers|first=HarperCollins|website=www.ahdictionary.com|access-date=2025-06-25}}</ref> Epistemologi parasti definē zināšanas kā individuālu kognitīvu stāvokli, kas ļauj cilvēkam izprast, interpretēt un mijiedarboties ar apkārtējo pasauli.Vairums epistemologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem: tās ir [[pierādījums|pamatotas]], [[patiesība|patiesas]] un [[ticamība|ticamas]]. Zināšanas veido [[patiesība]] un ticamība. Savukārt austriešu-britu filozofs [[Kārlis Popers]] ir viens no spilgtākajiem patiesības kā augstākās vērtības noliedzējiem.<ref name="ortus" /> Viņš savā darbā "Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki" skaidri parāda, ka patiesība un vardarbība tās totālākajās formās vienu otru balsta. Viņš piedāvā [[falsifikācija|falsifikāciju]], nevis [[verifikācija|verifikāciju]]. Epistemologi nav vienisprātis par to, cik daudz cilvēki zina, piemēram, vai kļūdaini uzskati var tikt uzskatīti par zināšanām vai arī ir nepieciešama absolūta pārliecība. Visstingrāko nostāju ieņem radikālie skeptiķi, kuri apgalvo, ka zināšanu vispār nav.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The External World and Our Knowledge of it: Hume's Critical Realism, an Exposition and a Defence|url=https://books.google.lv/books?id=b8n609PDSrsC&pg=PA314&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=University of Toronto Press|date=2008-01-01|isbn=978-0-8020-9764-4|first=Fred|last=Wilson|pages=314}}</ref> ==== Veidi ==== Epistemologi izšķir dažādus zināšanu veidus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Representing Organization: Knowledge, Management, and the Information Age|url=https://books.google.lv/books?id=HT8VDAAAQBAJ&pg=PA162&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Oxford University Press|date=2004|isbn=978-0-19-877541-6|first=Simon|last=Lilley|first2=Geoffrey|last2=Lightfoot|first3=Paulo|last3=Amaral|pages=162–163}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Idea Of Higher Education|url=https://books.google.lv/books?id=eTjlAAAAQBAJ&pg=PA40&redir_esc=y|publisher=Society for Research into Higher Education|date=1990-05-01|isbn=978-0-335-09420-2|first=Barnett|last=Ronald|pages=40}}</ref> Epistemologi vislielāko uzmanību velta zināšanām par faktiem, kuras filozofijā dēvē par [[Deklaratīvas zināšanas|deklaratīvām zināšanām]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/knowledg/|title=Knowledge {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-26|language=en-US}}</ref> Tās ir teorētiskas zināšanas, kas ir neatkarīgas no lietošanas, jo nav saistītas ar vienu konkrētu mērķi, atšķirībā no praktiskajām zināšanām. Tas ir mentāls attēlojums, kas iemieso jēdzienus un idejas, lai atspoguļotu realitāti,<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Cambridge Handbook of Thinking and Reasoning|url=https://books.google.lv/books?id=znbkHaC8QeMC&pg=PA371&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Cambridge University Press|date=2005-04-18|isbn=978-0-521-82417-0|first=Keith J.|last=Holyoak|first2=Robert G.|last2=Morrison}}</ref> piemēram zināšanas, ka [[Ķengurs|ķenguri]] lēkā. To teorētiskā rakstura dēļ parasti tiek uzskatīts, ka tikai radībām ar augsti attīstītu prātu, piemēram, cilvēkiem, piemīt deklaratīvās zināšanas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=What is this thing called Knowledge?|url=https://books.google.lv/books?id=sfUhAQAAQBAJ&pg=PA4&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2013-10-01|isbn=978-1-134-57367-7|first=Duncan|last=Pritchard|pages=4}}</ref> Deklaratīvās zināšanas kontrastē ar nedeklaratīvajām zināšanām — [[procedurālas zināšanas]] un [[tiešas zināšanas]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/atstat-visu-lai-butu-20575|title=Atstāt visu, lai būtu - Rīgas Laiks|website=www.rigaslaiks.lv|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> Procedurālās zināšanas ir izpratne par soļu vai darbību virkni, kas veicama konkrēta mērķa sasniegšanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/pedagogisko-terminu-glosarijs/virstermini-proceduralas-zinasanas|title=Procedurālās zināšanas|website=RSU|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref> piemēram, [[Lazanja|lazanjas]] pagatavošana, un netiek apgūtas abstrakti bez konkrētas prakses.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Training Complex Cognitive Skills: A Four-Component Instructional Design Model for Technical Training|url=https://books.google.lv/books?id=o0I3IXLfXuAC&pg=PA32&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Educational Technology|date=1997|isbn=978-0-87778-298-8|first=Jeroen J. G. van|last=Merriënboer|pages=32}}</ref> Tiešas zināšanas ir zināšanas (pazīstamība ar kādu vietu, objektu vai personu), kas ir iegūtas parasti tiešas pieredzes rezultātā,<ref name=":1" /> piemēram, zināšanas par to, kā garšo [[lakrica]], vai zinām, kā izklausās [[Bērns|bērnu]] smiekli. Vēl epistemoloģijā tiek nošķirtas [[a priori un a posteriori|''a priori'' un ''a posteriori'']] zināšanas. ''A posteriori'' ir empīriskas zināšanas, kas iegūtas pieredzes rezultātā, piemēram, "zināšanas, ka saule spīd" vai "spēja pēc smaržas saprast, ka gaļa ir samaitājusies".<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/apriori/|title=A Priori and A Posteriori {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-27|language=en-US}}</ref> Šāda veida zināšanas ir cieši saistītas ar novērojumiem balstītu zinātni un ikdienas dzīvi. Savukārt ''A priori'' ir zināšanas, kas iegūtas bez [[pieredze]]s un balstītas uz neempīriskiem faktiem, piemēram, zināšanas, ka 2 + 2 = 4. Tās raksturīgas tādām jomām kā matemātika un loģika.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rep.routledge.com/articles/thematic/a-posteriori/v-1|title=A posteriori - Routledge Encyclopedia of Philosophy|website=www.rep.routledge.com|access-date=2025-06-27|language=en}}</ref> Atšķirība starp ''a posteriori'' un ''a priori'' zināšanām ir būtiska diskusijā starp [[Empīrisms|empīristiem]] un [[Racionālisms|racionālistiem]] par to, vai visa zināšanu iegūšana ir atkarīga no maņu pieredzes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Two Fundamental Problems of the Theory of Knowledge|url=https://books.google.lv/books?id=pXd9AwAAQBAJ&pg=PA31&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false|publisher=Routledge|date=2014-05-01|isbn=978-1-135-62683-9|first=Karl|last=Popper}}</ref>{{Nepilnīga nodaļa}} ==== Analīze ==== {{Nepilnīga nodaļa}} ==== Vērtība ==== {{Nepilnīga nodaļa}} === Izziņa === {{pamatraksts|izzināšana}} Bez zināšanām epistemoloģijā apskata arī izziņu. Ar izziņas teorijas palīdzību mēģina izprast cilvēku [[informācija]]s apstrādes procesus, kā arī to likumsakarības. === Pārliecība un patiesība === {{Pamatraksts|Pārliecība|Patiesība}} {{Nepilnīga nodaļa}} === Pamatotība === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="svešvārdu vārdnīca">{{grāmatas atsauce | title= Svešvārdu vārdnīca | publisher= Jumava | location= Rīga | page= 198 | isbn= 9984-05-879-4 | year= 2005}}</ref> <ref name="ortus">{{tīmekļa atsauce | url= https://ortus.rtu.lv/science/en/publications/13112/fulltext | title= Patiesība tīklā | publisher= ortus.rtu.lv | author= Jānis Broks | accessdate= 2015. gada 7. decembrī|format=pdf}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{grāmatas atsauce | first1 = Staņislavs | last1 = Ladusāns | title = Daudzpusīgā gnozeoloģija: izziņas fenomenoloģija un vispārējā kritiskā gnozeoloģija. | publisher = SIA Atols | location= Rīga | year = 1994}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://vesture.eu/index.php/Gnozeolo%C4%A3ija | title= Gnozeoloģija | publisher= Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca}} {{filozofija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Epistemoloģija| ]] 2mg8fz4qg0s9ip7er64q5tr93jqjydz 0 48826 4300710 4261012 2025-06-27T13:36:41Z Ivario 51458 4300710 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķesterciems | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Ķesterciema jūrmala.jpg | image_caption = Ķesterciema jūrmala | pushpin_map = Latvia | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Tukuma novads]] | subdivision_name2 = [[Engures pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,76 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2018 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3306&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 225 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 06 | lats = 40 | latNS = N | longd = 23 | longm = 13 | longs = 50 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3113 Engure | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ķesterciems''' ir apdzīvota vieta [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Engures pagasts|Engures pagastā]]. Ciems atrodas pie [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krasta starp [[Engure|Enguri]] ziemeļos un [[Plieņciems|Plieņciemu]] dienvidaustrumos. Attālums no pagasta centra [[Engure]]s — 7 km, no novada centra [[Tukums|Tukuma]] — 18 km un no [[Rīga]]s — 60 km. Uz dienvidiem no ciema atrodas Drivpurvs, uz rietumiem Korbas mežs un mototrase, uz ziemeļiem [[Teitupīte]]. Ciemā ir tūristiem apskatāms [[Peonijas|peoniju]] dārzs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.visittukums.lv/lv/Ko-skatit/Darzi-un-parki/Peoniju-darzs-Kesterciems|title=Peoniju dārzs "Ķesterciems" - Dārzi un parki - Ko skatīt? - Tukums|website=www.visittukums.lv|access-date=2024-07-15}}</ref> == Vēsture == Domā, ka vieta savu nosaukumu ieguvusi no tur dzīvojušā [[Engures baznīca]]s draudzes [[Ķesteris (baznīcas amats)|ķestera]] mājas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzeme.lv/lv/kurp-doties/atputa-daba/522-kesterciems/|title=Ķesterciems|website=[[Kurzemes tūrisma asociācija]]|access-date=2024-07-15}}</ref> 1650. un 1652. gadā Rīgā ir uzskaitītas zvejnieku laivas, kas no Ķesterciema (rakstos minēts kā ''Kösterzehm'' vai ''Kesterzehm'') braukušas uz [[Rīgas osta|Rīgas ostu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_izmm1935n3&#124;article:DIVL24&#124;query:Kesterciema&#124;issueType:P|title=Rīgas kuģniecība zviedru laikos|publisher=|work=Izglītības ministrijas mēnešraksts Nr.3|access-date=|date=01.03.1935.|last=Dunsdorfs|first=Edgars|archive-date=08.02.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_izmm1935n3{{!}}article:DIVL24{{!}}query:Kesterciema{{!}}issueType:P}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_izmm1935n5&#124;article:DIVL206&#124;query:Kesterciema&#124;issueType:P|title=Rīgas kuģniecība zviedru laikos|publisher=|work=Izglītības ministrijas mēnešraksts Nr.5|access-date=|date=01.05.1935.|last=Dunsdorfs|first=Edgars|archive-date=08.02.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_izmm1935n5{{!}}article:DIVL206{{!}}query:Kesterciema{{!}}issueType:P}}</ref> Tur arī norādīts, ka ciems atrodas Teitupraga un Ķesterraga ielokā.<ref name=":0" /> 19. gadsimtā Ķesterciems ilgu laiku bija faktiskais pagasta centrs, jo tur atradās [[Engures pagasts|Engures pagasta]] valdes un tiesas nams.<ref name=":0" /> 19. un 20. gadsimtu mijā ciems kļuva par vienu no piekrastes kuģubūves centriem, kur uzbūvēja ap 20 [[Burinieks|burinieku]].<ref name=":0" /> Turpmāk galvenā nodarbošanās bija [[Zvejošana|zvejniecība]]. 1928. gadā Ķesterciemā atvērta [[Latvijas Pasts|pasta]] nodaļa.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_wawe1928n78&#124;article:DIVL84&#124;query:Ķesterciems&#124;issueType:P|title=Valdības Vēstnesis|publisher=|work=Valdības Vēstnesis|access-date=|date=04.04.1928.|last=|first=|archive-date=08.02.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_wawe1928n78{{!}}article:DIVL84{{!}}query:Ķesterciems{{!}}issueType:P}}</ref> 1937. gadā Ķesterciemā zvejā devās jau 6 zvejas motorlaivas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_zvme1937n02&#124;article:DIVL333&#124;query:Ķesterciemā&#124;issueType:P|title=Zvejnieku ciemos|publisher=|work=Zvejniecības Mēnešraksts|access-date=|date=01.05.1937.|last=|first=|archive-date=08.02.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_zvme1937n02{{!}}article:DIVL333{{!}}query:Ķesterciemā{{!}}issueType:P}}</ref> 1938. gadā uzbūvēts šosejas segums, kas savienoja Ķesterciemu ar pārējiem piekrastes ciemiem līdz [[Sloka (Jūrmala)|Slokai]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_jtba1938n48&#124;article:DIVL235&#124;query:Ķesterciemam&#124;issueType:P|title=Šoseja gar jūrmalu|publisher=|work=Jaunā Tukuma Balss|access-date=|date=01.12.1938|last=|first=|archive-date=08.02.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_001_jtba1938n48{{!}}article:DIVL235{{!}}query:Ķesterciemam{{!}}issueType:P}}</ref> 1967. gadā Ķesterciemā izveidoja bērnu atpūtas kūrortu.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|156 |1979|201 |1989|209 |2000|231 |2011|229 |2021|214 }} == Attēlu galerija == <gallery> Ķesterciems drone view.jpg|Ķesterciems no augšas Ķesterciema jūrmala.jpg|Ķesterciema pludmale Vecais Ķesterciema - Engures ceļš, Ķesterciems, Engures pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|Vecais Ķesterciema - Engures ceļš </gallery> == Cilvēki == Ķesterciemā dzimuši: * [[Andrejs Lonfelds]] (1879 — 1950), jūrnieks, rēders * [[Krišs Liepiņš]] (1863 — 1929), jūrnieks == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Engures pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] oges85vg3l0hne9fk17g8pq8n07pjo0 0 48969 4300794 3981854 2025-06-27T16:50:57Z 188.253.217.236 4300794 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Keita Mosa | vārds_orig = ''Kate Moss'' | attēls = File:Kate Moss - Decorté advertisement (close-up).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Keita Mosa | dz_dat_alt = | dz_gads = 1974 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 16 | dz_vieta = [[Londona]], [[Lielbritānija]] | dzīves_vieta = Londona | pilsonība = Lielbritānija | dzimums = S | kategorijas = nē }} '''Katrīna Anna Mosa''' ({{val|en|Katherine Ann Moss}}; dzimusi {{Dat|1974|1|16}} [[Londona|Londonā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]), plašāk pazīstama kā '''Keita Mosa''' ({{val|en|Kate Moss}}), ir angļu [[modele]], viena no bagātākajām un pieprasītākajām modelēm pasaulē. == Bērnība == Keita dzimusi Dienvidlondonā, [[Anglija|Anglijā]], modes preču veikala menedžeres Lindas Rosinas (''Linda Rosina'') un aviokompānijas darbinieka Pītera Edvarda Mosa (''Peter Edward Moss'') ģimenē. Keitai ir piecus gadus jaunāks brālis Niks, kā arī pusbrālis un pusmāsa. Skolas gados Keitas atzīmes bija viduvējas, izņemot sporta stundas, kurās Keitai veicās lieliski. == Karjera == Keita modeles karjeru sāka 14 gadu vecumā, pēc tam, kad viņu [[Ņujorka]]s lidostā pamanīja "Storm Model Management" dibinātāja Sāra Doukas (''Sarah Doukas''). Atceroties šo dienu, Sāra kādā intervijā atzīst: "''Keitai bija ēterisks izskats, tāda kā caurspīdība. Un viņai bija fenomenāla kaulu struktūra. Viņa bija jauna un neapšaubāmi skaista.''"<ref name="people">[http://www.people.com/people/kate_moss/biography Kate Moss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080228032940/http://www.people.com/people/kate_moss/biography |date={{dat|2008|02|28||bez}} }}, biogrāfija angļu valodā portālā People.com</ref> Tomēr sākotnēji Keitai bija grūti atrast darbu: būtiskais šķērslis bija viņas nelielais, meitenīgais augums, kas nemaz nelīdzinājās tālaika supermodeļu [[Sindija Krauforde|Sindijas Kraufordes]], [[Klaudija Šifere|Klaudijas Šiferes]] un [[Naomi Kempbela]]s garajām un sievišķīgajām figūrām, kas tika uzskatītas par skaistuma etalonu. Tādēļ Keita līdz vidusskolas beigšanai par modeli strādāja tikai periodiski. [[1992]]. gadā Keita piedalījās slavenā dizainera ''[[Calvin Klein]]'' jaunākās kampaņas provēs un galu galā kļuva par šīs kampaņas reklāmas seju. Kā atceras dizainers: "Viņai piemita kaut kas bērnišķīgs un vienlaicīgi arī sievišķīgs. Tas ir tāds jutekliskums, kas, manuprāt, ir ļoti aizraujošs."<ref name="people" /> Kampaņas bildes pirmoreiz tika publicētas [[1993]]. gada pavasarī. Keitas tievums radīja plašas debates sabiedrībā, daži Keitu vainoja [[anoreksija]]s propagandēšanā. Savukārt kampaņas bildes izpelnījās nosodījumu no [[ASV prezidents|Amerikas Savienoto Valstu prezidenta]] [[Bills Klintons|Billa Klintona]], kurš uzskatīja, ka bildes popularizē jau tā izplatīto "heroīna šiku" (modes virziens 1990. gados) Par spīti īsajam augumam, Keita izpelnījās atzinību modes industrijā un tika uzaicināta demonstrēt vairāku elitāru modes namu tērpus. Keita ir sadarbojusies ar tādiem pasaulslaveniem modes namiem kā [[Gucci]], [[Dolce & Gabbana]], [[Louis Vuitton]], [[Versace]], [[Roberto Cavalli]], [[Chanel]], [[Missoni]], [[David Yurman]], [[Dior]], [[Yves Saint-Laurent]], [[Burberry]], [[Stella Mcartney]], viņa ir arī [[Longchamp]], [[Bvlgari]] un kosmētikas ražotāja [[Rimmel]] reklāmas seja. [[2005. gads|2005]]. gada nogalē Keita piedzīvoja būtisku triecienu savai karjerai. 15. septembrī Londonas laikraksts ''[[Daily Mirror]]'' publicēja fotogrāfijas, kurās Keita Mosa bija redzama lietojam kokaīnu. Keitas tābrīža draugs [[Pīts Dohertijs]] (''Pete Doherty'') apgalvoja, ka fotogrāfijas laikrakstam pārdevis viņa bijušais menedžeris, par to saņemot 150 000 Lielbritānijas mārciņu lielu atlīdzību. Kokaīna skandāla rezultātā vairāki modeles sponsori un modes nami atsacījās no turpmākās sadarbības ar Keitu. To vidū bija arī Zviedrijas apģērbu ražotājs [[H&M]] un modes nami [[H Stern]] un [[Burberry]]. [[Chanel]] paziņoja, ka neatjaunos ar Keitu noslēgto līgumu, kurš bija spēkā līdz [[2005. gads|2005]]. gada oktobrim. Skandāls Keitai radīja aptuveni 4 miljonu mārciņu lielus zaudējumus. Galu galā Keita publiski atvainojās un jau oktobrī sāka ārstēties rehabilitācijas klīnikā. Lai arī Lielbritānijas policija turpināja izmeklēt šo lietu, [[2006. gads|2006]]. gada [[16. jūnijs|16. jūnijā]] lieta tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ. 2007. gada jūlijā Keita izšķīrās ar Dohertiju, un viņas pašreizējais dzīvesbiedrs ir [[The Kills]] ģitārists [[Džeimijs Hinss]]. == Atsauces == {{Commonscat|Kate Moss|Keita Mosa}} {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mosa, Keita}} [[Kategorija:1974. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Londonā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas fotomodeļi]] lhl0wjguw1sa108p5qkfjxwfqc7mdak 0 55283 4300911 4126737 2025-06-27T22:14:44Z 83.99.204.136 4300911 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Raimonds Gabrāns | vārds_orig = | attēls = Raimonds Gabrans.jpg | att_izm = | paraksts = Raimonds Gabrāns 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|4|28}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = 184 [[Centimetrs|cm]] | svars = 80 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2001 | kar_beig = 2017 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2001—2006 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] | kl_sez 2 = 2006—2008 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 3 = 2008—2009 | klubs 3 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Egaleo BC]]'' | kl_sez 4 = 2009—2010 | klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} ''[[OFI Irakleio BC]]'' | kl_sez 5 = 2010—2011 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 6 = 2011—2012 | klubs 6 = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas "Apollon"]] | kl_sez 7 = 2012—2014 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 8 = 2014—2015 | klubs 8 = {{flaga|Norvēģija}} ''[[Froya Basket]]'' | kl_sez 9 = 2015—2017 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2015.—2016. gada LBL sezona|2016]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Raimonds Gabrāns''' (dzimis {{dat|1984|4|28}} [[Gulbene|Gulbenē]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. 2024. gadā vada [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] vadošo klubu [[Gulbenes "Buki"]]. Viņa vecākais brālis [[Edmunds Gabrāns]] arī ir bijis profesionāls basketbolists. == Karjera == R. Gabrāns sāka spēlēt basketbolu savā dzimtajā [[Gulbene|Gulbenē]]. 17 gadu vecumā viņš sāka spēlēt vietējās [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandas [[Gulbenes "Buki"]] sastāvā, kurā aizvadīja 5 sezonas, pēdējās no tām viņš kļuva par komandas līderi. Gulbenes komandas sastāvā R. Gabrāns 2002. gadā izcīnīja Latvijas čempionāta bronzas medaļu, kas ir viens no augstākajiem sasniegumiem Gulbenes basketbola vēsturē. Sākot ar 2006.—2007. gada sezonu R. Gabrāns pārstāvēja [[BK Ventspils|BK "Ventspils"]], ar ko kopā ir LBL čempionātā ieguva 2. un 3. vietu. 2008. gada oktobrī BK Ventspils atteicās no R. Gabrāna pakalpojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/06102008-laikraksts_gabrans_pametis_ventspili|title= Laikraksts: Gabrāns pametīs Ventspili|accessdate= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2008|10|6|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Mēneša beigās viņš parakstīja līgumu ar [[Grieķija]]s basketbola klubu ''[[Egaleo BC]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/31102008-gabranam_ligums_ar_egaleo|title= Gabrānam līgums ar "Egaleo"|accessdate= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2008|10|31|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> ''Egaleo BC'' sastāvā pavadīja visu 2008.—2009. gada sezonu, bet nākamo sezonu viņš aizvadīja citā Grieķijas līgas klubā ''[[OFI Irakleio BC]]''. No 2010. līdz 2011. gadam pārstāvēja [[BK Valmiera]] komandu. 2011. gada septembra sākumā noslēdza līgumu ar Kipras klubu [[Limasolas "Apollon"]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/06092011-gabrans_pievienosies_grafam_un_miglinieka Gabrāns pievienosies Grafam un Migliniekam Kiprā], sportacentrs.com</ref> Tomēr jau 2012. gada vasarā atgriezās [[LBL]] klubā [[BK Valmiera]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/basketbolisti-gabrans-un-veselovs-atgriezas-valmieras-komanda.d?id=42559916|title=Basketbolisti Gabrāns un Veselovs atgriežas 'Valmieras' komandā|date={{dat|2012|8|2||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|8|2||bez}}}}</ref> Vēl vienu sezonu aizvadījis [[Norvēģija]]s basketbola līgā, bet tad atgriezās Valmierā, būdams komandas sastāvā arī 2016. gadā, kad [[Valmiera/Ordo]] vienīgo reizi vēsturē uzvarēja LBL čempionātā. 2017. gadā noslēdzis karjeru. R. Gabrāns ir pārstāvējis Latvijas U-18 izlasi [[2002. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2002. gada Eiropas čempionātā]] un U-20 izlasi [[2004. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. 2018. gadā divās spēlēs pārstāvējis arī pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/22842/raimonds-gabrans|title=Raimonds Gabrans, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-02|language=en}}</ref> === Trenera karjera === Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri, kopš 2021. gada kā galvenais treneris vada [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] vadošo klubu [[Gulbenes "Buki"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/26072021-gulbenes_buku_galvena_trenera_grozus_parn|title="Gulbenes Buku" galvenā trenera grožus pārņem Raimonds Gabrāns|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-02|date=2021-07-26|language=lv}}</ref> stājoties bijušā komandas biedra [[Artūrs Brūniņš|Artūra Brūniņa]] vietā. 2022.—2023. gada sezonas regulārajā čempionātā Gulbenes "Buki" uzvarēja Austrumu grupā, kļūstot par pirmo komandu Nacionālās basketbola līgas vēsturē, kas visu regulāro sezonu aizvadījusi bez zaudējumiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Basketbola profili | basket.lv = lbl/speletaji/raimonds_gabrans }} * [http://bkvalmiera.lv/komanda/raimonds-gabrans/ BK Valmiera profils]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20101231184810/http://www.bbl.net/index.php/b19sYW5nPWVuJm9fc2Vhcz0yNyZvX2xlYWc9OCZmdXNlYWN0aW9uPXBsYXllcnMubWFpbiZwPTMzNg== BBL profils] {{en ikona}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{DEFAULTSORT:Gabrans, Raimonds}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] bkkdi28pz1jg4bly6rtgid3lnt6jdhm 4300912 4300911 2025-06-27T22:16:23Z 83.99.204.136 4300912 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Raimonds Gabrāns | vārds_orig = | attēls = Raimonds Gabrans.jpg | att_izm = | paraksts = Raimonds Gabrāns 2011. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1984|4|28}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Gulbene|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = 184 [[Centimetrs|cm]] | svars = 80 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2001 | kar_beig = 2017 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] | numurs = | amats = galvenais treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2001—2006 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] | kl_sez 2 = 2006—2008 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 3 = 2008—2009 | klubs 3 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Egaleo BC]]'' | kl_sez 4 = 2009—2010 | klubs 4 = {{flaga|Grieķija}} ''[[OFI Irakleio BC]]'' | kl_sez 5 = 2010—2011 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 6 = 2011—2012 | klubs 6 = {{flaga|Kipra}} [[Limasolas "Apollon"]] | kl_sez 7 = 2012—2014 | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 8 = 2014—2015 | klubs 8 = {{flaga|Norvēģija}} ''[[Froya Basket]]'' | kl_sez 9 = 2015—2017 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 10 = 2017—2020 | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2015.—2016. gada LBL sezona|2016]])</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Raimonds Gabrāns''' (dzimis {{dat|1984|4|28}} [[Gulbene|Gulbenē]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], spēlēja [[Saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. 2024. gadā vada [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] vadošo klubu [[Gulbenes "Buki"]]. Viņa vecākais brālis [[Edmunds Gabrāns]] arī ir bijis profesionāls basketbolists. == Karjera == R. Gabrāns sāka spēlēt basketbolu savā dzimtajā [[Gulbene|Gulbenē]]. 17 gadu vecumā viņš sāka spēlēt vietējās [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komandas [[Gulbenes "Buki"]] sastāvā, kurā aizvadīja 5 sezonas, pēdējās no tām viņš kļuva par komandas līderi. Gulbenes komandas sastāvā R. Gabrāns 2002. gadā izcīnīja Latvijas čempionāta bronzas medaļu, kas ir viens no augstākajiem sasniegumiem Gulbenes basketbola vēsturē. Sākot ar 2006.—2007. gada sezonu R. Gabrāns pārstāvēja [[BK Ventspils|BK "Ventspils"]], ar ko kopā ir LBL čempionātā ieguva 2. un 3. vietu. 2008. gada oktobrī BK Ventspils atteicās no R. Gabrāna pakalpojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/06102008-laikraksts_gabrans_pametis_ventspili|title= Laikraksts: Gabrāns pametīs Ventspili|accessdate= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2008|10|6|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Mēneša beigās viņš parakstīja līgumu ar [[Grieķija]]s basketbola klubu ''[[Egaleo BC]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/31102008-gabranam_ligums_ar_egaleo|title= Gabrānam līgums ar "Egaleo"|accessdate= {{dat|2011|1|15|N|bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2008|10|31|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> ''Egaleo BC'' sastāvā pavadīja visu 2008.—2009. gada sezonu, bet nākamo sezonu viņš aizvadīja citā Grieķijas līgas klubā ''[[OFI Irakleio BC]]''. No 2010. līdz 2011. gadam pārstāvēja [[BK Valmiera]] komandu. 2011. gada septembra sākumā noslēdza līgumu ar Kipras klubu [[Limasolas "Apollon"]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/06092011-gabrans_pievienosies_grafam_un_miglinieka Gabrāns pievienosies Grafam un Migliniekam Kiprā], sportacentrs.com</ref> Tomēr jau 2012. gada vasarā atgriezās [[LBL]] klubā [[BK Valmiera]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/basketbolisti-gabrans-un-veselovs-atgriezas-valmieras-komanda.d?id=42559916|title=Basketbolisti Gabrāns un Veselovs atgriežas 'Valmieras' komandā|date={{dat|2012|8|2||bez}}|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|8|2||bez}}}}</ref> Vēl vienu sezonu aizvadījis [[Norvēģija]]s basketbola līgā, bet tad atgriezās Valmierā, būdams komandas sastāvā arī 2016. gadā, kad [[Valmiera/Ordo]] vienīgo reizi vēsturē uzvarēja LBL čempionātā. 2017. gadā noslēdzis karjeru. R. Gabrāns ir pārstāvējis Latvijas U-18 izlasi [[2002. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|2002. gada Eiropas čempionātā]] un U-20 izlasi [[2004. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]. 2018. gadā divās spēlēs pārstāvējis arī pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/22842/raimonds-gabrans|title=Raimonds Gabrans, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-03-02|language=en}}</ref> === Trenera karjera === Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri, kopš 2021. gada kā galvenais treneris vada [[Nacionālā basketbola līga|Nacionālās basketbola līgas]] vadošo klubu [[Gulbenes "Buki"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/26072021-gulbenes_buku_galvena_trenera_grozus_parn|title="Gulbenes Buku" galvenā trenera grožus pārņem Raimonds Gabrāns|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-03-02|date=2021-07-26|language=lv}}</ref> stājoties bijušā komandas biedra [[Artūrs Brūniņš|Artūra Brūniņa]] vietā. 2022.—2023. gada sezonas regulārajā čempionātā Gulbenes "Buki" uzvarēja Austrumu grupā, kļūstot par pirmo komandu Nacionālās basketbola līgas vēsturē, kas visu regulāro sezonu aizvadījusi bez zaudējumiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Basketbola profili | basket.lv = lbl/speletaji/raimonds_gabrans }} * [http://bkvalmiera.lv/komanda/raimonds-gabrans/ BK Valmiera profils]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20101231184810/http://www.bbl.net/index.php/b19sYW5nPWVuJm9fc2Vhcz0yNyZvX2xlYWc9OCZmdXNlYWN0aW9uPXBsYXllcnMubWFpbiZwPTMzNg== BBL profils] {{en ikona}} {{Valmiera 2016 LBL}} {{DEFAULTSORT:Gabrans, Raimonds}} [[Kategorija:1984. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Gulbenē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] t2kyr8jqys6ccgwx8dg4163aqwtzvxf 4 58570 4300883 4295695 2025-06-27T20:57:01Z MediaWiki message delivery 42254 /* Sister Projects Task Force reviews Wikispore and Wikinews */ jauna sadaļa 4300883 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? == Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām "saturīgākām" diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu "help desk", tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo: * vairāk newbie-friendly (POV) * vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi) Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs "ai, dari Edgar, ko gribi". --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) ;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) ;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) === Diskusija === Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) :Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds "kanāls" — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST) ::Es vairāk sliecos uz "Help desk" tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST) :::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST) ::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? "Dalībnieku atbalsts" gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā "Palīdzība". tādā ziņā "Ātrā palīdzība", lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir "Palīdzības dienests". --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? "Palīdzības dienests" ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET) == Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) == Labdien! Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET) :Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET) ::Principā visus "... novads (2021)" rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - "Teritoriālais iedalījums" --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET) :::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET) :::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET) Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST) :Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.<br/>Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">(New) Feature on [[mw:Special:MyLanguage/Help:Extension:Kartographer|Kartographer]]: Adding geopoints via QID</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="Body"/>Since September 2022, it is possible to create geopoints using a QID. Many wiki contributors have asked for this feature, but it is not being used much. Therefore, we would like to remind you about it. More information can be found on the [[M:WMDE_Technical_Wishes/Geoinformation/Geopoints via QID|project page]]. If you have any comments, please let us know on the [[M:Talk:WMDE Technical Wishes/Geoinformation/Geopoints via QID|talk page]]. – Best regards, the team of Technical Wishes at Wikimedia Deutschland <section end="Body"/> </div> [[M:User:Thereza Mengs (WMDE)|Thereza Mengs (WMDE)]] 2023. gada 13. decembris, plkst. 14.31 (EET) <!-- Message sent by User:Thereza Mengs (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=25955829 --> == "Dārzkopis" == Skatos, ka ir izveidota jauna kategorija "Dārzkopji". Lai izprastu tās nozīmi, lūdzu, uzrakstīt deinīciju šim terminam. Vai tas ir sinonīms "dārzniekam"? Daļai no šajā kategorijā iekļautajiem vīriem un sievām to noņēmu. Profesori Galenieks un Malta noteikti nav saucami par dārzkopjiem. Tas nekas, ka viņi organizēja LU Botānisko dārzu un tur veica eksperimentus. BD strādāja dārznieki, kas to visu realizēja. Tāpat arī Salapils Bot.d. zināniskie darbinieki nav dārzkopji. Tur ir dārznieki un strādnieki. Paldies par skiadrojumu! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 18.17 (EET) :Tēzaurs: dārzkopis - Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists. Dārzkopībai ir divas nozīmes - :1.Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare. :2.Attiecīgā zinātnes nozare. :Attiecīgi, zinātnieki arī var būt dārzkopji, pat ja viņi savā dzīvē nevienu puķi nav iestādījuši. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 23.32 (EET) ::Brīniškīgi! Overdone par to rakstu! Jums jābūt atsaucēm uz faktiem par attiecīgās prrsonas iesaisti dārzkopībā! Un jānovelk robeža starp profesiju un hobiju. Lai veicas! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2023. gada 15. decembris, plkst. 23.39 (EET) == Komunikācija == Labdien! Kā uzrakstīt konkretam dalībniekam, ja ir/bija/būs jautājumi/precīzējumi par labojumu iemesliem ? Kādu tieši pogu nospiest , intuitīvi nav skaidrs kura no <nowiki>''</nowiki>diskusiju pogam " ir īsta un dalībniekam būs skaidrs par ko ir runa un vai tas visi redz arī nav skaidrs un ko redz/neredz apmelētāji. Kam un kur rakstīt par tehniskiem jautājumiem, jo špikeris man nekā nepalīdz, kad tulkojot rakstu no vienas valodas, jaunais raksts ne pievienojas pie parejām 43 valodām un manuali neizdevas ( sistēma noradā ka it ka ir, bet rezultāta nav), piemērs, Špicvegs - nekur neparadas kā ir latviešu valodā. Starpvalodu pārbaude pēc latviešu valodas rakstu esamības kopējā sarakstā vispār ir problēma, ka it kā viņus nav. Vai izveidojot rakstu varbūt iestātījumos vajag veikt atzīmi, lai valoda būtu pievienota pie pārejiem? Kur varētu būt kļūda man vai sitēmai, ja tulkojot vienu rakstu, raksts bija publicēts bet palika manā profila ka nepublicēts, un publlicējot no jaunas, izveidojas dežavu efekts? [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 13.56 (EET) :Sveiks! Par jebkuriem jautājumiem droši vari rakstīt savā dalībnieka diskusijā - mums ir pietiekoši daudz aktīvu dalībnieku, kas seko šīm diskusijām. Uzdod tur jautājumus pa vienai problēmai - tad pa vienai arī risināsim/skaidrosim. Par labojumu iemesliem atsevišķos rakstos jautā šo rakstu diskusijās (ja neizdodas saprast loģiku tāpat - visbiežāk ir bijis kreņķis ar stilu/noformējumu). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 14.05 (EET) :Konkrētam dalībniekam - viņa diskusiju lapā :) Atvērt viņa diskusiju lapu un tur rakstīt. Redzēs tekstu visi, tā ir fīča. :Bez konkrētu rakstu nosaukumiem grūti kaut ko pateikt par to, kas viņos bijis ne tā. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 23. decembris, plkst. 19.37 (EET) ::Skaidrs. ::Kā nosaukt "labojumu veidu" un ko darīt ar atsauces nepieciešamību, ja , piemēram, bija kaut kas paņemts no cita wiki valodas raksta? Teksta sinhronizācija starp wiki valodām. Faktiski paņemts, tulkots un papildināts. Un oriģinālā wiki raksta varētu nebūt nekādas atsauces. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 27. decembris, plkst. 16.45 (EET) :::Tulkots un papildināts - tā arī saucas. Bet praktiski, papildinot rakstu, nav tik obligāti pierakstīt komentāru, kas izdarīts, tas pārbaudītājiem tāpat redzams. :::Par atsaucēm - nu ja to nav, tātad nepārbaudāms apgalvojums, kuru kāds piekasīgāks var viegli izdzēst. Atsauces no svešām Viki jau arī bieži nav pārbaudāmas un mums nebūt nav pienākums sinhronizēties ar citām valodām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 27. decembris, plkst. 23.46 (EET) ::::Jā, es to saprotu, bet tomēr jābūt kaut kādas zināšanas, atbildība, ja ļoti gribi ņemties par spēcīgām tēmām. Bet cilvēki ir tādi kādi ir. Bez šaubām ir redzams ka man pievilks raksti par Vecticību. Un lai administratoriem neveidojas aizdomīgas domas, kāpēc tā, gribētos precizēt, ka es konsultējos ar Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas centrālās padomes biedru. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 28. decembris, plkst. 15.33 (EET) :::::Tas neko negarantē, starp citu. Pirmavoti ne vienmēr ir objektīvi (un uz reliģiskiem pirmavotiem tas attiecas jo īpaši), tieši tādēļ Vikipēdija vismaz oficiāli izturas nedraudzīgi pret pirmavotiem un prasa lietot pārstāstošus (latviešu un citās mazajās valodās tas nozīmē - un parasti nekompetentus) avotus. Bet galvenais jau, lai izskatās neitrāli. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 28. decembris, plkst. 19.36 (EET) ::::::Idejai piekrītu un nepiekrītu vienlaikus. Ja vienmēr balstīties uz nekompetentiem avotiem, beigās pasliktināsies satura kvalitāte un, jā, tas ir viens no veidiem kā var manipulēt auditorijai , kaut kas uzrakstīts un beigās Saule riņķo ap Zemi, visi piekrīt un, galvenais, tas bija vienmēr ;) Piemerām, vēstures interpretācijas vai medicina un nekompetenti avoti. Ja arsts var teikt kā pareizi, balstoties uz savām zināšanām un pieredzi, bet grūti atrast nepieciešamu avota atsauci, vai labāk atstāt nepareizu maldinošu interpretāciju wiki rakstā? . Iepriekšējā ziņojumā, es tikai gribēju pieverst uzmanību, ka saņemu komentarus uz saviem jautājumiem par wiki saturu no pirmavota, logikai tāču jābūt, neizdomājot no galvas kaut kas, jo es tikai uzsāku pilnveidot, paplašīnāt un sakārtot šo tēmu lv wiki datu bāzē un arī gribu lai informācija būtu objektīva un izglītoša. Atsauces, protams, svarīgas, bet pie katra teikuma vai vārda viņus nekur nelieto, tāpēc ka nepieciešama pieeja literatūrai un datu bāzēm... Bet labi. ::::::Man ir problēma ar atsaucēm, izvēlējot veidu "Timekļa vietne" , es tur nevaru pievienot achive url un archive date aili, nav tadas opcijas un iespējs, + pogas vienkarši nav (savukārt vācu wiki tāda opcija man parādās). Bet, tāpēc kā es uzskatu, ka webarchive ir svarīga lieta, un vajag uzreiz saglabāt avotu (pēc iespējas), esmu spiests arhīva linku ierakstīt nepareiza ailē. Pēc tam moderatori izglabj avotus manuāli, un pārbaudot atsauces logu pēc moderācijas tur jau IR achive url un archive date ailes un pat iespeja vēl kadu aili pievienoit arī ir. Kā man mainīt iestatījumus? Vai man tad katru reizi ir nepieciešams pirmkodu lapā manuāli atvienot linku izveidojot url un archive url, lai būtu tas kas jābūt? Un moderatoriem/administratoriem arī būs ko darīt katru dienu labojot manas atsauces. ::::::Kā saglabāt avotu , ja priekšā parādās logs par coockies akceptu, un pēc saglabašanas atveras tikai šis logs nevis pats raksts? [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 00.22 (EET) :::::::Mūsu piekrišanai vai nepiekrišanai šeit nav nozīmes. Tie principi nav mūsu izstrādāti un mēs tos nevaram ietekmēt, visas apspriešanas par to bijušas angliski un izbeigušās jau pirms pārdesmit gadiem. Jā, mēs bieži varam apiet šos likumus, bet tam vajadzīga liela pieredze un zināšanas. :::::::Webarchive saites var rediģēt, ieliekot tās automātiski ģenerējot un pēc tam atverot lapas pirmkodu, es tā vismaz daru, kad nav stipri slinkums. Pirms pāriešanas atpakaļ no pirmkoda uz vizuālo ļoti vēlams papriekš uzspiest "Parādīt pirmsskatu", citādi var nesaglabāt. :::::::Sajēdzīgs rīks ir [[Dalībnieka diskusija:Egilus/Piezīmes uz Vikipēdijas malām#Vikifikators|Wikifikators]], iesaku ieslēgt. Reizēm viņš nolaiž muļķi, bet parasti ir noderīgs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 00.36 (EET) ::::::::Protams, ja no sakuma ir deklarēts ka jebkurš var veidot saturu, tad atbildība par satura kvalitāti autortiesību un citu likumu izpratnē ir minimāla vai viņas vispār nav, kas ir izdevīgi gan Vikipēdijai gan dalībniekiem, jo paredzēts ka visā pasaulē tiks veidoti dažādi raksti. Tomēr pastāv uzticība starp atsevišķiem dalībniekiem, man tā šķiet, pretējā gadījumā atsevišķos rakstos un svarīgos rakstos būtu maldinošs un nedrošs saturs. Paldies par paskaidrojumu, es Jūs saprotu. [[Dalībnieks:Tetraeder808|Tetraeder808]] ([[Dalībnieka diskusija:Tetraeder808|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 10.18 (EET) :::::::::Par Vecticībniku baznīcu Latvijā taču noteikti ir raksti un grāmatas. Internets var būt pilns ar dažādām muļķībām. Ja tevi šī tēma interesē, tad uzraksti pats kārtīgu rakstu un ar visām atsaucēm. [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2025. gada 26. maijs, plkst. 21.39 (EEST) == Ielūgums == Kolēģi, aicinu piedalīties Meta [[:meta:Requests for comment/"Putin khuylo!"|diskusijā]] par raksta [[Putin huilo!]] pieļaujamību izvirzīt labam statusam un ievietot to Vikipēdijas galvenajā lapā. [[Dalībnieks:Asorev|Asorev]] ([[Dalībnieka diskusija:Asorev|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 14.57 (EET) :Saite nav pareiza, un ne jau nu mūsu Vikipēdijā tas raksts atbilst labam statusam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 25. decembris, plkst. 17.17 (EET) == Krievijas valsts lapas == Sveiki, es cenšos sastādīt sarakstu par krievijas politiskajām partijām. Biju nodomājis lietot valdības dotos resursus atsaucēm, bet izskatās, ka šeit tie nav lietojami. Vai ir kādas alternatīvas (labākajā gadījumā tādas kas neieliks mani kādā pretvalstiski noskaņoto sarakstā)? [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 14.19 (EET) :Nu... ja runa par to, ka saiti no LV nav pieejami, var lauzties turp caur archive.org un dot atsauci uz to. Pretvalstisko saraksts - es gribu redzēt, kā mūsu VDD pieprasa ziņas par dalībniekiem no Vikipēdijas centrālā biroja un kurp viņus pasūta. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2023. gada 29. decembris, plkst. 19.14 (EET) :VPN ar KF IP? [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 19.51 (EET) ::protams, tas ir pašsaprotams risinājums, bet tā ir atsauce - tai jābūt tādai, ka jebkurš var atnākt un pārbaudīt atsauci [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 4. janvāris, plkst. 00.26 (EET) == Sveicieni Jaunajā - 2024. gadā! == Visa laba vēlējumi latviešu Vikipēdijas Sapņu komandai! 2024. gadā mums noteikti izdosies visiem kopā padarīt mūsu Viki vēl bagātāku, krāšņāku un gudrāku, jo - '''mūsu zeme Latvija!''' [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 11.36 (EET) :Vikipēdija, tāpat kā Rīga, nekad nebūs gatava :) Lai mums veicas! --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 12.43 (EET) ::paldies, draugi! lai ražīgs gads mums visiem vikipēdijā un citur, lai neapnīk pētīt un aprakstīt! labu lietu te visi kopā darām. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 13.19 (EET) :::Darbīgu un jaunām idejām pilnu 2024. gadu visiem! [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 17.44 (EET) == Jauno lapu pārbaudīšana == Paskaidrojiet lūdzu, kādēļ viena mazlietotāja jaunais raksts ir jāapstiprina, bet citam nav. Paskaidrošu: # [[Latvijas Apdrošinātāju asociācija]] un [[Kārlis Špicvegs]] ir jāapstiprina kā pārbaudītas, # [[Seo Pakalpojumi]] nav jāapstiprina (vai arī kāds to jau ir apstiprinājis!) Šī apstiprināšana ļoti eleganti palīdz izfiltrēt starp jaunajiem rakstiem tos, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība. [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 19.41 (EET) :[https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Log?type=patrol&user=&page=&wpdate=&tagfilter=&subtype=&wpFormIdentifier=logeventslist Šeit] var redzēt, kas ko ir pārbaudījis. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 2. janvāris, plkst. 23.19 (EET) == Par mums runā == Nu ko kolēgi vikipēdisti (vai vikipediņi?) - par mums runā: [https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Lu%C4%ABze_Rauza Dalībnieka Luīze Rauza devums — Vikipēdija (wikipedia.org)] Ja uzturaties Tvitera aprindas tad varbūt zināt lietotaju Raivu/nezobis, kas ir šo to interesantu atradusi: [https://twitter.com/nezobis/status/1742328871603564613 Raiva on X: "Kāds tvitera lietotājs man norādīja uz to, šodien kāda jaunā PR censone ir krietni uzprišinājusi Rietumu Bankai veltīto wikipēdijas lapu latviešu valodā. Cik interesanti, ne? https://t.co/loLxHn6Glj https://t.co/f3Vu9LD0MB" / X (twitter.com)] Bet nu vikipēdija jau ilgi bijusi vieta, kur dažādi, Latvijai kaitīgi elementi, nesodīti raksta visādas muļķības, pret kuriem impotentiem Administratori slēpjoties aiz "Vikipēdijā tā nedrīkst" un "Eiropa mūs nesapratīs" saimniecībā kartību ieviest nevar. Ar siltiem sveicieniem jaunajā 2024. gadā. -- Jūsu Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.36 (EET) :Šis Tvitera posts jau apcerēts aktīvo vikipēdistu saziņas listē (ne jau nu šeit). Tādas lietas dažādos rakstos notiek regulāri un pamazām tiek atgrieztas vai sakārtotas. :Par to, kādas lietas Latvijai ir kaitīgas, pastāv visai dažādi uzskati -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.48 (EET) ::Tad jau labi ka visiem aģentiem ir savi kanāli. Tagad vismaz ir zudušas šaubas, ka kaitniecība ir apzināta. -- Jūsu Labvēlis [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.51 (EET) :::Kanāls ir publisks un pieejams visiem, kam ir vismaz tik daudz saprašanas par Vikipēdiju, lai tā saiti viņā atrastu. Tāda ''foolproof'' sistēma. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 14.54 (EET) ::::kkā baigi neredzu to skandālu šeit. banka nolīgst PR aģentūru, kas strādā pie viņu tēla. izmanto tam vikipēdiju. un? kāpēc gan lai viņi to nedarītu? daudzi tā dara. es arī darītu, ja būtu tāda Rietumu banka. tāpēc jau te ir admini, lai nelaistu cauri to, kas nav atbilstošs un kvalitatīvs. otrs. cilvēki tādās aprindās ir savstarpējās laulību un radniecības saitēs. un? tas tiešām kādam ir pārsteigums? trešais. šitā tufta par "Latvijai kaitīgi elementi, nesodīti raksta visādas muļķības"... tad mini piemērus, nevis mal tukšu par ļauno administratoru mafiju. cel ārā kopienas portālā, diskutējam. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.36 (EET) :::::Nu kaut vai neseno klīnisko nevēlēšanos lietot vārdu "okupācija". Ā un jā bija jautājums par aģentu Egilus, kā gan viņš "ieguva cieņu", lai kļūtu par administratoru. -- Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.51 (EET) ::::::vari lūdzu precizēt par klīnisko nevēlēšanos lietot vārdu "okupācija"? nav tā, ka visi administratori skata visas izmaiņas. tas nekādi nav izdarāms. Egilus sevi ir labi parādījis kā neitrāls, objektīvs un ļoti produktīvs vikipēdijas dalībnieks. vērts piebilst arī, ka jebkuram vikipēdistam, ne tikai administratoriem, ir teju līdzvērtīgas tiesības vikipēdijas darbībā. ja pastāv kāds princips (noteikums, tradīcija utml.), kas rakstītā vai nerakstītā formā tiek pielietots, bet kādam vikipēdistam tas nešķiet pareizs - var rosināt diksusiju, vai, ja nepieciešams, balsojumu kopienas portālā par šī principa maiņu. diskusijās vai balsojumos visi vikipēdisti ir līdzvērtīgi. administratoru rokās gan ir vairāk praktisku rīku, lai nodrošinātu vikipēdijas darbību, piemēram, vandalisma apkarošanai utml. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.02 (EET) :::::::Viņi abi pat neslēpjas: Dalībnieka diskusija:Egilus — Vikipēdija (wikipedia.org) un sarkanās nokrāsas vipēdija ir kopš (nu jau nelaiķa) Lietotaja: Fusea laikiem, kurs no ļoti te rakstīja cik slikti latviešī pret visiem attiecas un nemīl (toreizejo) Mēru. Tik nebrinaties ka labākais ko te spēj sarakstīt ir saraksts ar ielu bildēm kas sakas ar Ō un čučmeku dziedātāji kas apbalvoti ar KPSS goda ordeņiem. --Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 5. janvāris, plkst. 14.43 (EET) Beidzam barot klīnisko anonīmo trolli. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 21.58 (EET) :piedod, par vēlu :) biju jau sācis rakstīt to palagu, pirms šo ieliki. šis konkrētais trollis gan laikam ir kāds no vikipēdijas (esošajiem vai bijušajiem) dalībniekiem, var nojaust. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.03 (EET) ::Atgādināšu par epopeju ar lietotāju "grupu" "Padomju Latvija mūžos lai dzīvo", stils ir tas pats. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. janvāris, plkst. 22.32 (EET) :::Krishjaani, tas tu!? Pilnīgi skudriņas pārskrēja atceroties to nebeidzamo vājprātu!!! --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.33 (EET) ::::Vai tikai nevajadzēs to likvidēt pašā saknē :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 15. janvāris, plkst. 16.38 (EET) == Do you use Wikidata in Wikimedia sibling projects? Tell us about your experiences == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> ''Note: Apologies for cross-posting and sending in English.'' Hello, the '''[[m:WD4WMP|Wikidata for Wikimedia Projects]]''' team at Wikimedia Deutschland would like to hear about your experiences using Wikidata in the sibling projects. If you are interested in sharing your opinion and insights, please consider signing up for an interview with us in this '''[https://wikimedia.sslsurvey.de/Wikidata-for-Wikimedia-Interviews Registration form]'''.<br> ''Currently, we are only able to conduct interviews in English.'' The front page of the form has more details about what the conversation will be like, including how we would '''compensate''' you for your time. For more information, visit our ''[[m:WD4WMP/AddIssue|project issue page]]'' where you can also share your experiences in written form, without an interview.<br>We look forward to speaking with you, [[m:User:Danny Benjafield (WMDE)|Danny Benjafield (WMDE)]] ([[m:User talk:Danny Benjafield (WMDE)|talk]]) 08:53, 5 January 2024 (UTC) </div> <!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WD4WMP/ScreenerInvite&oldid=26027495 --> == Reusing references: Can we look over your shoulder? == ''Apologies for writing in English.'' The Technical Wishes team at Wikimedia Deutschland is planning to [[m:WMDE Technical Wishes/Reusing references|make reusing references easier]]. For our research, we are looking for wiki contributors willing to show us how they are interacting with references. * The format will be a 1-hour video call, where you would share your screen. [https://wikimedia.sslsurvey.de/User-research-into-Reusing-References-Sign-up-Form-2024/en/ More information here]. * Interviews can be conducted in English, German or Dutch. * [[mw:WMDE_Engineering/Participate_in_UX_Activities#Compensation|Compensation is available]]. * Sessions will be held in January and February. * [https://wikimedia.sslsurvey.de/User-research-into-Reusing-References-Sign-up-Form-2024/en/ Sign up here if you are interested.] * Please note that we probably won’t be able to have sessions with everyone who is interested. Our UX researcher will try to create a good balance of wiki contributors, e.g. in terms of wiki experience, tech experience, editing preferences, gender, disability and more. If you’re a fit, she will reach out to you to schedule an appointment. We’re looking forward to seeing you, [[m:User:Thereza Mengs (WMDE)| Thereza Mengs (WMDE)]] <!-- Message sent by User:Thereza Mengs (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=25956752 --> == Feminism and Folklore 2024 == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;> [[Attēls:Feminism and Folklore 2024 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <center>''{{int:please-translate}}''</center> Dear Wiki Community, You are humbly invited to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024]]''' writing competition from February 1, 2023, to March 31, 2023 on your local Wikipedia. This year, Feminism and Folklore will focus on feminism, women's issues, and gender-focused topics for the project, with a [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024|Wiki Loves Folklore]] gender gap focus and a folk culture theme on Wikipedia. You can help Wikipedia's coverage of folklore from your area by writing or improving articles about things like folk festivals, folk dances, folk music, women and queer folklore figures, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales, and more. Users can help create new articles, expand or translate from a generated list of suggested articles. Organisers are requested to work on the following action items to sign up their communities for the project: # Create a page for the contest on the local wiki. # Set up a campaign on '''CampWiz''' tool. # Create the local list and mention the timeline and local and international prizes. # Request local admins for site notice. # Link the local page and the CampWiz link on the [[:m:Feminism and Folklore 2024/Project Page|meta project page]]. This year, the Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced two new tools to enhance support for the campaign. These tools include the '''Article List Generator by Topic''' and '''CampWiz'''. The Article List Generator by Topic enables users to identify articles on the English Wikipedia that are not present in their native language Wikipedia. Users can customize their selection criteria, and the tool will present a table showcasing the missing articles along with suggested titles. Additionally, users have the option to download the list in both CSV and wikitable formats. Notably, the CampWiz tool will be employed for the project for the first time, empowering users to effectively host the project with a jury. Both tools are now available for use in the campaign. [https://tools.wikilovesfolklore.org/ '''Click here to access these tools'''] Learn more about the contest and prizes on our [[:m:Feminism and Folklore 2024|project page]]. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2024/Project Page|meta talk page]] or by email us if you need any assistance. We look forward to your immense coordination. Thank you and Best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2024|Feminism and Folklore 2024 International Team]]''' ::::Stay connected [[Attēls:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[Attēls:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET) == Wiki Loves Folklore is back! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[Attēls:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Dear Wiki Community, You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024|Wiki Loves Folklore 2024]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 31st''' of March. You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&campaign=wlf_2024 submitting] them in this commons contest. You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2024/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language. Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2024|project Talk page]] if you need any assistance. '''Kind regards,''' '''Wiki loves Folklore International Team''' -- [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. janvāris, plkst. 09.26 (EET) </div></div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=23942484 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Vote on the Charter for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting opens}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Hello all, I am reaching out to you today to announce that the voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) Charter is now open. Community members may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|cast their vote and provide comments about the charter via SecurePoll]] now through '''2 February 2024'''. Those of you who voiced your opinions during the development of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|UCoC Enforcement Guidelines]] will find this process familiar. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|current version of the U4C Charter]] is on Meta-wiki with translations available. Read the charter, go vote and share this note with others in your community. I can confidently say the U4C Building Committee looks forward to your participation. On behalf of the UCoC Project team,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 19. janvāris, plkst. 20.08 (EET) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=25853527 --> == A new feature for previewing references on your wiki == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[Attēls:Page Previews and Reference Previews.png|alt=Montage of two screenshots, one showing the Reference Previews feature, and one showing the Page Previews feature|right|350x350px]] ''Apologies for writing in English. If you can translate this message, that would be much appreciated.'' Hi. As announced some weeks ago ^{[<nowiki/>[[listarchive:list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/CNPRQE2IG5ZNAVAOHBMF4AXXRLGJE6UT/|1]]] [<nowiki/>[[m:Special:MyLanguage/Tech/News/2023/46|2]]]}, Wikimedia Deutschland’s [[m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes]] team introduced [[mw:Special:MyLanguage/Help:Reference_Previews|Reference Previews]] to many wikis, including this one. This feature shows popups for references in the article text. While this new feature is already usable on your wiki, most people here are not seeing it yet because your wiki has set [[m:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews#Relation to gadgets|a gadget as the default]] for previewing references. We plan to remove the default flag from the gadget on your wiki soon. This means: * The new default for reference popups on your wiki will be Reference Previews. * However, if you want to keep using the gadget, you can still enable it in [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|your personal settings]]. The benefit of having Reference Previews as the default is that the user experience will be consistent across wikis and with the [[mw:Special:MyLanguage/Page_Previews|Page Previews feature]], and that the software will be easier to maintain overall. This change is planned for February 14. If you have concerns about this change, [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/ReferencePreviews#Reference Previews to become the default for previewing references on more wikis.|please let us know on this talk page]] by February 12. – Kind regards, [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]], 2024. gada 23. janvāris, plkst. 11.30 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johanna_Strodt_(WMDE)/MassMessageRecipients&oldid=26116190 --> :@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varbūt paši šo atslēdzam? Runa ir par to, ka referenceTooltips nevajadzētu kā ieslēgtu pēc noklusējuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 11.54 (EET) ::(neesmu skatījies, ar ko dewiki cilvēku risinājums atšķiras no esošā gadžeta) varbūt vispār jāņem ārā gadžets? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 12.59 (EET) :::Principā dara to pašu un labāk iekļaujas kopējā dizainā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 16.12 (EET) ::::Hello and apologies for writing in English again. I have a little update on this message from January: ::::Based on feedback we received, we have changed our plans – <u>we won’t change the default here</u>, because your wiki is not a global [[metawiki:Global_sysops|sysop wiki]]. Instead, we would like to encourage you to do it yourself. I am taking the liberty of notifying your wiki’s interface admins in this message: @[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]], @[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ::::If you would like us to help you, [[metawiki:Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews#My_wiki_wants_the_Technical_Wishes_team_to_remove_the_default_flag|you can let us know on this talk page]]. Any questions or comments, please let me know [[metawiki:Talk:WMDE_Technical_Wishes/ReferencePreviews|on the same talk page]]. -- Best, [[Dalībnieks:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] ([[Dalībnieka diskusija:Johanna Strodt (WMDE)|diskusija]]) 2024. gada 16. februāris, plkst. 11.48 (EET) :::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] es balsotu par gadžeta izņemšanu vispār — dublējoša funkcionalitāte. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 16. februāris, plkst. 12.56 (EET) == Avdijivka, Bahmuta, Popasna utt == Cik produktīvi ir likt kādus karadarbības aprakstus atsevišķu pilsētu rakstos, kamēr karš vēl nav beidzies? Varbūt labāk uzliekam šādām apdzīvotām vietām galviņā paziņojumu "Pilsēta atrodas aktīvas karadarbības zonā, informācija par to var būt ievērojami novecojusi". Tas ļaus izvairīties no tā, ka šādi "puskara" apraksti nepaliks rakstā mūžīgi (neesam ļoti čakli uz atjaunināšanu). --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 15.02 (EET) :Varētu jau arī tā. Bet neko nepateikt par karadarbību ap pilsētu vispār man likās nepieņemami. Labāk jau būtu īpašs raksts, kā tas ir lielākās W jo kaujas par Avdijivku ir visai nozīmīgas šai karā, bet kamēr tāda nav... Piebildīšu, ka arī en-ru versijas rakstā par pilsētu piemin karadarbības detaļas, neraugoties uz īpašu rakstu esamību. --. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 23. janvāris, plkst. 16.27 (EET) == Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" == Ļ. cien. administrātori! Man nepieciešams jūsu atbalsts. Meklētājs neatsaucas uz Silava. Respektīvi, nozīmju atdalīšanas lapā nav institūts Silava. Iestāžu nosaukumi mūsdienās ir baisi. Vajadzētu Viki lietotājiem atvieglot dzīvi un ļaut atrast šo visai prestižo zinātnisko institūciju. Es pat teiktu, ka vajadzētu mainīt raksta nosaukumu uz "Silava", Latvijas Valsts mežzinātnes institūts. Cieņā! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 13.11 (EET) : Es īsti nesaprotu, kur problēma, un nevaru replīcēt šo rezultātu. Ierakstot Vikipēdijā "Silava" mani aizved uz nozīmju atdalkīšanas lapu ([[Silava]]), kurā kā pirmais rezultāts ir norādīts šis institūts. Meklējot interneta meklētājprogrammās (Google, Bing, DuckDuckGo) man visur pirmais rezultāts ir institūta mājaslapa, otrais ir Vikipēdijas raksts par institūtu. Līdz ar to būtu forši norādīt, ko tieši meklējot un kādas darbības veicot neizdodas atrast institūtu, jo man šo atkārtot nesanāk.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.07 (EET) ::Varbūt bija domāts, ka Vikipēdijas meklētājs neatrod institūtu uzreiz, bet jāiet caur nozīmju atdalīšanas lapu? Var, līdzīgi kā savulaik baznīcām, raksta nosaukumu noīsināt, teiksim, uz [[Silava (institūts)]]. [[BIOR]]am jau arī nerakstām visu penteri nosaukumā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.32 (EET) :::Šis variants būtu ļoti labs. Arī Nacionālais Botāniskais dārzs ir Valsts institūts. Silava (mežzinātnes institūts)- tas būtu ideāli, manuprāt. Bet es to neprotu uztaisīt. Iepriekš - visiem paldies! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 17.59 (EET) ::[[Vikipēdija:Kopienas_portāls/Arhīvs43#Latvijas_Valsts_mežzinātnes_institūts_"Silava"|Šeit]] jau bija diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Last days to vote on the Charter for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting reminder|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - voting reminder}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Hello all, I am reaching out to you today to remind you that the voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) charter will close on '''2 February 2024'''. Community members may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|cast their vote and provide comments about the charter via SecurePoll]]. Those of you who voiced your opinions during the development of the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|UCoC Enforcement Guidelines]] will find this process familiar. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|current version of the U4C charter]] is on Meta-wiki with translations available. Read the charter, go vote and share this note with others in your community. I can confidently say the U4C Building Committee looks forward to your participation. On behalf of the UCoC Project team,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 31. janvāris, plkst. 19.00 (EET) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=25853527 --> == Jautājums par (tā sauktajiem) mūziķiem un viņu nozīmībai == Vai ir kāds izskaidrojums kāpēc šeit teikt uzturēti (negribas skaļi teikt - kultivēti) kaut kādi bezsakaraini raksti par vietējiem mūziķiem, kas māk strinkšķināt instrumentus un varbūt ir uzspēlējuši Kuivižu kultūras nama pensionēto klaunu saieta. Dikti jau nu patīk vikiģenerāļiem teikt, ka te nav reklāmu, te nekā nav, viss nozīmīgs un ar atsaucēm, bet mierīgi eksistē [[Isabella Asmodeus]] un [[Nielslens Lielsliens]] raksti kuru derētu likt kategorijās [[deģeneratīvā māksla]] un nevis uzturēt. Kā tad īsti ir - vai ir kādi kritēriji? Vai ar tiem var iepazīties, jeb vienkārši jābūt nepieklājīgi uzstājīgam, līdz visiem vienkārši apnīk, jeb galvenais lai ir raksti, kuros nav absolūti pilnīgas rupjības. Jo te, izskatās, ka nesmādē arī rakstus par pornoaktrisēm (kas protams ir ļoti nozīmīgs temats, it īpaši vientuļajos piektdienas vakaros) --Ar cieņu, Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.04 (EET) :Izskaidrojums protams ir, bet Jums tas nepatiks tik un tā! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.39 (EET) ::vispār šajā varētu ieskatīties [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Noz%C4%ABm%C4%ABguma_krit%C4%93riji#M%C5%ABzika kritēriji#mūzika]. kritēriji ir visai stingri, ļoti iespējams, ka dažus censoņus šie kritēriji nosaka izdzēst. protams, diskutēt var arī par nozīmīguma kritērijiem. ar pornogrāfiju ir vieglāk, tur starpviki saites gan jau atbild uz jautājumiem. diez vai mums ir lokāli nozīmīgi šī žanra mākslinieki. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 16.55 (EET) :::Jā, [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|šis]] ir labs un piemirsts raksts, tikai mazliet nepilnīgs. Ko darīt ar militāristiem, čekistiem un vienkāršiem latviešu (un ne tikai) ļaudīm, uzņēmumiem kas galīgi neatbilst kritērijiem?--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 17.41 (EET) ::::Varbūt vikipēdija varētu izvēlēties kādus cilvēkus/cilvēku grupu, iedot tiem lielākas tiesības, nu piem. kā biroja adminstratoriem, kas regulē darbu birojā un kurus visi pārējie klausa, un palūgt viņus ieviest kārtību? P.S. [[Isabella Asmodeus]] - simt punkti neatbilst tiem kritērijiem, pirmais rezultāts gūglējot neatkarīgus avotus ir ,,,, Vikipēdija! Otrie [[Nielslens Lielsliens]] ir izspieduši kādas kasetes (?) , laikam jau mums nav vienota topa par nacionālo mūziku, bet gūglējot šo, ēm, skaņdarbu nosaukumus arī atrod tikai infomāciju uz kaut kādiem saitiem, kur to mūziku klausīties. Divas kasete izdotas 100 gabalos (lol), bet var jau būt ka koncerts Stienes bibliotēkā 2019. gadā bija kaut kas fundamentāli graujošs un nozīmīgs kādā TV pārraidē. --Ar cieņu, Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 18.31 (EET) :::::to var darīt jebkurš vikipēdijas dalībnieks. apšaubīt raksta nozīmību. izvirzīt uz dzēšanu. vienīgi, ja to darīs anonīms konts, tad neviens to neņems par pilnu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 2. februāris, plkst. 23.11 (EET) ::::::Ja garāmgājējs jums ko aizrāda, jūs neņemat pa pilnu, bet ja mamma piezvana, tad gan. Skaidrīte ar jums visiem :) Labvēlis [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 2. februāris, plkst. 23.23 (EET) :::::::Ja garāmgājējs ir jau daudzkārt pierādījis, ka viņš nav ņemams par pilnu un pastāvīgi to demonstrē ar savu uzvedību, tad pat tiem, kas konkrētā jautājumā domā līdzīgi viņam, pēc šāda garāmgājēja kļūst kauns izteikt savu viedokli, lai nepielīdzinātos viņa līmenim. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. februāris, plkst. 23.29 (EET) ::::::::Kāda nozīme manai uzvedībai, ja mūziķi neatbilst jūsu pašu noteiktajiem ievērības kritērijiem? [[Special:Contributions/87.246.151.113|87.246.151.113]] 2024. gada 4. februāris, plkst. 00.52 (EET) :::::::::izvirzi uz dzēšanu! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 08.21 (EET) == Vai attēls var būt atsauce? == Informācijas apstiprināšanai minēts "nepieciešama atsauce". Pierādījums ir attēls. Nav doma šo attēlu ievietot kā ilustratīvu attēlu bet tikai kā pierādījumu. Kas jādara? [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 3. februāris, plkst. 23.24 (EET) :Hmmm... tas lielā mērā atkarīgs no attēla. A to mums ne tik sen viens lika attēlus ar tekstiem no LME. Jāskatās konkrēti. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 12.13 (EET) ::Paldies par atbildi. Lieta sekojoša. Ir Rīgas Avotu pamatskola. Zinu, ka tur mācijās mans radinieks Rolands Kaņeps. Apstiprinajumam nepieciešama atsauce. Sakarā ar pārvākšanos neatrodu viņa skolas bildes, bet man ir grāmata ar ierakstu no skolas. Nofotografēju ierakstu. Vai tas var būt apstiprinājums? [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 13.15 (EET) :::Man pašam šķiet, ka derētu, lai gan tā ir tāda pelēkā zona un lētticības jautājums - skaidrs, ka šādu ierakstu katrs pats var mistificēt. Bet te vispirms jāskatās pats raksts [[Rolands Kaņeps]] - ja tajā informācija atbildīs, tad arī par pamatskolu nebūs jautājumu. Jautājums jau radās tāpēc, ka pašā rakstā par Kaņepu nekas tāds nav. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 14.42 (EET) ::::Rakstā par Kaņepu nav tāpēc, ka neviens to nezina. Kādas būtu pareizas turpmākās darbības, lai šo info apstiprinātu? Nekad neesmu Vikipēdijā neko rakstījis un man tas viss ir svešs. [[Dalībnieks:MarcoPolo1669|MarcoPolo1669]] ([[Dalībnieka diskusija:MarcoPolo1669|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 18.41 (EET) :::::Vispirms [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Upload ielādēt attēlu], pēc tam iestūķēt viņu rakstā par Kaņepu ar attiecīgu parakstu un pierakstīt rakstā, ka tad un tad mācījies attiecīgajā skolā. Pēc tam jau var ķerties pie skolas absolventiem. Es negarantēju, ka ar to visiem pietiks, nu bet vismaz kaut kāds arguments būs. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. februāris, plkst. 19.01 (EET) ::::::Paldies! Pamēģināšu. [[Special:Contributions/77.38.171.231|77.38.171.231]] 2024. gada 5. februāris, plkst. 10.34 (EET) :::::::Piešķīru attiecīgās tiesības, lai dalībniekam nav jāgaida, kamēr sistēma ļaus ielādēt attēlu. Tad jau skatīsimies, kas tur būs :) Diemžēl nekur periodikā neatrodu šo mācīšanās faktu, pārāk mazsvarīgs tomēr. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 5. februāris, plkst. 12.06 (EET) == Rakstu konkursi 2024. gadā == Sveika, kopiena! Man ir piedāvājums jauniem rakstu konkursiem. # [[Vikipēdija:CEE Spring 2024|CEE Spring 2024]] — kā ierasts 21. marts līdz 31. maijs. # Ivo piedāvā rīkot sadarbībā ar igauņiem konkursu par Baltijas jūru. Viņiem pašiem [[:et:Vikipeedia:Läänemere võistlus|notiek pašlaik]], mums varētu notikt kaut kad vēlāk šogad — igauņi palīdzēs ar balvām. # Man ir iekrājušās dažas balvas, ko labprāt piedāvātu vieglākas tēmas konkursam; šobrīd domāju par "Viki garšo paēst", kur varētu rakstīt par dažādiem nacionālajiem ēdieniem un pārtikas nozari. # Kā ierasts, novembrī varam būt daļa no [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2024|Āzijas mēneša]]. Ja kādam ir vēlme palīdzēt organizēšanā, rakstiet privāti vai šeit diskusijā. Šāda iesaiste ir labs solis ceļā uz kvalitatīvu pieteikumu Wikimania stipendijai :) Gaidīšu arī citus ieteikumus. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 11.21 (EET) :iesaisti organizēšanā baigi neredzu. bet, vajadzības gadījumā, noteikti varu palīdzēt ar balvām. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 9. februāris, plkst. 14.13 (EET) :: Atgādināšu par agrāk pie mums rīkotiem konkursiem: sakopšanas mēnesi (agrāk februārī) un fotokonkursu [[Dabas skati Vikipēdijā|Wiki Loves Earth]]. Pēdējais bija neērts tādēļ, ka Latvijā laika ziņā sakrita ar CEE Spring un vēl nepamodušos dabu, bet 2023. gadā to [https://commons.wikimedia.org/wiki/Commons:Wiki_Loves_Earth_2023/Participating_countries rīkoja vienu mēnesi vai ilgāk visu vasaru] (piemēram, Azerbaidžāna - maijā, Armēnija - jūnijā, Albānija - jūlijā, Brazīlija no 1. jūlija līdz 13. augustam). Tā ka mums ir iespēja pielāgoties bioloģiskajai realitātei. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 10. februāris, plkst. 00.03 (EET) :::[[Wiki Loves Earth]] es šogad nesaņemšos rīkot. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 12. februāris, plkst. 11.55 (EET) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Announcing the results of the UCoC Coordinating Committee Charter ratification vote</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - results|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:wiki/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Announcement - results}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Dear all, Thank you everyone for following the progress of the Universal Code of Conduct. I am writing to you today to announce the outcome of the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter/Voter_information|ratification vote]] on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|Universal Code of Conduct Coordinating Committee Charter]]. 1746 contributors voted in this ratification vote with 1249 voters supporting the Charter and 420 voters not. The ratification vote process allowed for voters to provide comments about the Charter. A report of voting statistics and a summary of voter comments will be published on Meta-wiki in the coming weeks. Please look forward to hearing about the next steps soon. On behalf of the UCoC Project team,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 12. februāris, plkst. 20.23 (EET) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26160150 --> == Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2024: We are back! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[Attēls:UCDM 2024 general.jpg|180px|right]] {{int:please-translate}} Hello, dear Wikipedians!<br/> [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the forth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2024|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from 1st until 31st March 2024. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that are now part of world heritage. We accept contribution in every language! The most active contesters will receive prizes.<br/> We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia in your language! Also, we plan to set up a [[:m:CentralNotice/Request/UCDM 2024|banner]] to notify users of the possibility to participate in such a challenge! [[:m:User:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[:m:User talk:ValentynNefedov (WMUA)|talk]]) </div> <!-- Message sent by User:ValentynNefedov (WMUA)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=26166467 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Report of the U4C Charter ratification and U4C Call for Candidates now available</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – call for candidates| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – call for candidates}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Hello all, I am writing to you today with two important pieces of information. First, the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter/Vote results|report of the comments from the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) Charter ratification]] is now available. Secondly, the call for candidates for the U4C is open now through April 1, 2024. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members are invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]]. Per the charter, there are 16 seats on the U4C: eight community-at-large seats and eight regional seats to ensure the U4C represents the diversity of the movement. Read more and submit your application on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|Meta-wiki]]. On behalf of the UCoC project team,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 5. marts, plkst. 18.25 (EET) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26276337 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Wikimedia Foundation Board of Trustees 2024 Selection</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> : ''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' : ''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2024/Announcement/Selection announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Dear all, This year, the term of 4 (four) Community- and Affiliate-selected Trustees on the Wikimedia Foundation Board of Trustees will come to an end [1]. The Board invites the whole movement to participate in this year’s selection process and vote to fill those seats. The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections committee|Elections Committee]] will oversee this process with support from Foundation staff [2]. The Board Governance Committee created a Board Selection Working Group from Trustees who cannot be candidates in the 2024 community- and affiliate-selected trustee selection process composed of Dariusz Jemielniak, Nataliia Tymkiv, Esra'a Al Shafei, Kathy Collins, and Shani Evenstein Sigalov [3]. The group is tasked with providing Board oversight for the 2024 trustee selection process, and for keeping the Board informed. More details on the roles of the Elections Committee, Board, and staff are here [4]. Here are the key planned dates: * May 2024: Call for candidates and call for questions * June 2024: Affiliates vote to shortlist 12 candidates (no shortlisting if 15 or less candidates apply) [5] * June-August 2024: Campaign period * End of August / beginning of September 2024: Two-week community voting period * October–November 2024: Background check of selected candidates * Board's Meeting in December 2024: New trustees seated Learn more about the 2024 selection process - including the detailed timeline, the candidacy process, the campaign rules, and the voter eligibility criteria - on [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024|this Meta-wiki page]], and make your plan. '''Election Volunteers''' Another way to be involved with the 2024 selection process is to be an Election Volunteer. Election Volunteers are a bridge between the Elections Committee and their respective community. They help ensure their community is represented and mobilize them to vote. Learn more about the program and how to join on this [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Election Volunteers|Meta-wiki page]]. Best regards, [[m:Special:MyLanguage/User:Pundit|Dariusz Jemielniak]] (Governance Committee Chair, Board Selection Working Group) [1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/Results#Elected [2] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Committee:Elections_Committee_Charter [3] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Minutes:2023-08-15#Governance_Committee [4] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Foundation_elections_committee/Roles [5] Even though the ideal number is 12 candidates for 4 open seats, the shortlisting process will be triggered if there are more than 15 candidates because the 1-3 candidates that are removed might feel ostracized and it would be a lot of work for affiliates to carry out the shortlisting process to only eliminate 1-3 candidates from the candidate list.<section end="announcement-content" /> </div> [[User:MPossoupe_(WMF)|MPossoupe_(WMF)]]2024. gada 12. marts, plkst. 21.57 (EET) <!-- Message sent by User:MPossoupe (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26349432 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2024-03-20|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2024-03-20T14:00|en}} {{#time:H:i e|2024-03-20T14:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu labošanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. '''Jūs varēsiet lasīt, bet ne labot, visas Wiki īsu laiku.''' *Jūs nevarēsiet labot līdz pat stundai {{#time:l j xg Y|2024-03-20|lv}}. *<span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">If you try to edit or save during these times, you will see an error message.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">If you see the error message, then please wait until everything is back to normal.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Then you should be able to save your edit.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">''Other effects'':</span> *<span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Background jobs will be slower and some may be dropped.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Red links might not be updated as quickly as normal.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Some long-running scripts will have to be stopped.</span> * <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">We expect the code deployments to happen as any other week.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards.</span> * <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">[[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] will be unavailable for about 90 minutes.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">This project may be postponed if necessary.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]].</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Any changes will be announced in the schedule.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">There will be more notifications about this.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens.</span> '''<span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Please share this information with your community.</span>'''</div><section end="server-switch"/> [[user:Trizek (WMF)|Trizek (WMF)]], 2024. gada 15. marts, plkst. 02.01 (EET) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=25636619 --> == Ezeru infokastes == Sveicināti! Vai kāds var izlabot ezeru infokastes - pašlaik tās ir trīs reizes platākas par blakus esošo rakstu, izskatās briesmīgi. [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 14.48 (EET) :Kurā rakstā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.06 (EET) ::Man pašam šādu efektu nav, ne uz datora, ne telefona --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.14 (EET) ::Izskatās, ka jebkurā par ezeriem. Koordinātu rinda atkārtojas divas reizes un visu izpleš. [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.20 (EET) :::Aizejam [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Preferences uz "Izvēles" šeit] un sadaļā "Izskats" pārslēdzam no Vector (2022) uz Vector legacy (2010). Pie viena pazudīs arī citi pretīgi gļuki, kurus daži uzskata par fīčām. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 19.37 (EET) ::::Sveiki. ::::Ieteikums neatrisina pamatmuļķību, ka vienas un tās pašas koordinātas tiek rādītas atkārtoti, pie tam, vienā rindā, padarot to 2 ar asti reizes garāku. Nepatikšanas slēpjas jaunajā izskatā, kurš lietotājam-parastajam (anonīmam lietotājam) rāda šādu uzrakstu dubultošanos un viņš nevar nomainīt izskatu. Angļu Wikipēdijā šāda „fīča” nav ieviesta. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 09.58 (EET) :::::Ieteikums dots, lai atrisinātu šo muļķību ielogotam lietotājam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 10.23 (EET) ::::::Kur ziņot, ka infokaste nav kārtībā visiem lietotājiem? [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 10.33 (EET) :::::::ceru, ka kāds domā, kā šo atrisināt. man arī nepatīk ieteikums ar 'Vector legacy' - nesmuki :) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 20.00 (EET) :[[Diskusija:Lūrmaņu atsegumi|Ne tikai ezeru]] -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 22. marts, plkst. 15.08 (EET) ::Ja tiek izmantota veidne {{Tl|Coord}}, nevis {{Tl|Koordinātu infokaste}} — kā, piemēram, [[An-24 katastrofa Liepājā|šeit]], tad koordinātas nerakstās vienā rindā, tomēr vienalga divreiz. Kaut kas ir diezgan fundamentāli izmainīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. marts, plkst. 20.43 (EET) :@[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] @[[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] @[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]]. Salabots. Pēc izstrādātāju izmaiņām nav viegli atrast, kas mainījies. Citreiz mūs brīdina par niekiem, bet par šādām lietām ne. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 25. marts, plkst. 23.40 (EET) ::{{u|Papuass}} milzīgs paldies! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 06.16 (EET) :::esi atrisinājis arī problēmu ar koordinātām, kas ārpus infokastēm. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 06.18 (EET) ::::Paldies, tagad ir daudz labāk, nekā senāk bija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 26. marts, plkst. 08.54 (EET) ::::Paldies! Biju savus novērojumus izklāstījis [https://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%93ma:Y1le7d9gjrn0f1x7 „Dalībnieka diskusija:Edgars2007„] lapā, bet laikam nevietā. Rakstītais par Bumbu kalnu (2. punkts) aizvien vēl spēka. [[Dalībnieks:Zirneklītis|Zirneklītis]] ([[Dalībnieka diskusija:Zirneklītis|diskusija]]) 2024. gada 29. marts, plkst. 11.18 (EET) ::Paldies! [[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2024. gada 28. marts, plkst. 09.22 (EET) == Grāmatu nosaukumu rakstība == Vai kāds mums vēl atceras, ka iekš [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana]] rakstīts, ka... <blockquote>Cita Vikipēdijas tradīcija ir grāmatu un filmu nosaukumu rakstīšana ''kursīvā''. Ja raksts ir par grāmatu vai filmu, tad, pirmo reizi to pieminot, to raksta '''''pustreknā kursīvā'''''. Piemēram, raksts par ''[[Gredzenu pavēlnieks|Gredzenu pavēlnieku]]'' sāktos šādi: :'''''Gredzenu pavēlnieks''''' ir [[episks]] [[fantastika|fantastikas žanra]] stāsts, ko sarakstījis [[Dž. R. R. Tolkīns]], un tas ir turpinājums viņa agrāk sarakstītajai grāmatai ''[[Hobits]]''.</blockquote> ...es kaut kā nemanu, ka kaut vai kur šāda tradīcija būtu ievērota. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 19.28 (EEST) :man ir sajūta, ka šis ir super novecojis un atceļams. ? prakse laikam būtu kursīvu lietot tekstam, kas nav latviski, kamēr grāmatu un filmu nosaukumus likt pēdiņās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 20.03 (EEST) ::Man vienalga, kāds variants, bet lai būtu viens visiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 21.14 (EEST) :::Kādreiz, kad man tam vēl bija laiks, es tieši tā arī rakstīju, un dažviet, piemēram, [[Ijona Klusā zvaigžņu dienasgrāmatas|šeit]], citi vēl nav to izlabojuši :) Bet piekrītu, ka grāmatu nosaukumi tekstā, tai skaitā raksta sākumā, jāliek vienkārši pēdiņās (bet ne infokastu virsrakstos). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 21.39 (EEST) :::[[Veidnes_diskusija:Filmas_infokaste#Nosaukums|Šeit]] bija plašāka diskusija par tēmu. Joprojām domāju, ka rakstos [[Haklberija Fina piedzīvojumi]] vai [[Toma Sojera piedzīvojumi]] nevajag pēdiņas infokastu virsrakstos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. aprīlis, plkst. 23.57 (EEST) ::::piekrītu visam, ko abi rakstiet. domāju, ka jālabo palīdzības lapa, nemeklējot baigo kopienas konsensus (jo de-facto te konsensus ir) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 04.29 (EEST) :::::Vajadzētu vēl pie viena nolemt, vai turpmāk lietojam pēdiņas grāmatu, filmu utt. nosaukumiem, kas ir vai nu svešvalodās un tādēļ kursīvā, vai aktīvas iekšsaites. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 4. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST) ::::::Piekrītu (nosaukumi latviešu valodā pēdiņās, izņemot infokastu virsrakstus (lejā pie iepriekšējās un nākamās gan prasās pēdiņas)) un nosaukumi svešvalodā rakstāmi kursīvā bez pēdiņām.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 10. aprīlis, plkst. 22.12 (EEST) == CEE Hub Office Hour, Catch Up session and other announcements == Hi everyone, We want to inform you about the upcoming calls/sessions that [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]] will organise, along with some small announcements of the other sessions that may be interesting for some of you. First of all, we are inviting you to the next '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Office hours|CEE Hub Office Hour]]''' dedicated this time to the [[:m:Wikimedia CEE Hub/Microgrants|''Microgrants'']]''',''' which will be held on Monday (22 April) at 18:00 CEST (''[[:m:Event:CEE Hub Office Hour/April 2024|'''register here''']]''). Also, we are making early announcement of the next '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|Catch Up]]''' dedicated to the [[:m:Wikimedia Foundation Annual Plan/2024-2025|Annual Plan of the Wikimedia Foundation for the period 2024/25]], where you will have a chance to hear introduction about this plan directly from the CEO of the WMF, along with CEE Hub updates and later during the call Q&A session of 20 minutes. This session will be held on Wednesday (8 May) at 19:00 CEST ('''''[[:m:Event:CEE Catch Up Nr. 6 (May 2024)|register here]]'''''). Additionally, during this Friday (19 April) at 19:30 CEST at [[:m:Wikimedia Summit 2024|Wikimedia Summit]] in Berlin will be organised a [[:m:Wikimedia Summit 2024/Regional Meetups|'''regional CEE meet-up''']] with hybrid option, so you can join remotely as well (''[http://meet.google.com/bue-khkb-onr Google Meeting ID]''). Please use the registration pages on Meta for the CEE Hub Office Hour and CEE Catch Up session, so you will get a link directly. ___________________________________ At the end, if you are interested to hear more about [[:en:Wikipedia:The_Wikipedia_Library|'''Wikipedia Library''']] and how this works, that every Wikimedia user with an active account for at least 6 months, contributed at least 500 times to Wikimedia projects, made at least 10 edits in the past month, and not be currently blocked from writing on any Wikimedia project, can have an access to the Wikipedia Library, you can attend one of two possible [[Grants:Knowledge Sharing/Connect|Let’s Connect learning clinics]]: <nowiki>*</nowiki> '''Time zone 1''' [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdKuS77ymmedlOnrqfdwv-Y1j3T8a197b6lZ33GbMZJ24OaAQ/viewform Registration link here] ('''April 23rd,  18:00 CEST''') '''* Time zone 2''' [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfKP-MZ8F342dTFMIKp8WyjEPEntwkb3af8fEGOlM2J-BAfWA/viewform Registration link here] ('''April 26th, 09:00 CEST''') If you need more information about these sessions, you can contact Gorana Gomirac ([mailto:gorana.gomirac@vikimedija.org gorana.gomirac@vikimedija.org]). <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=25178510 --> == Jautājums - kuri vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? == Viens no vikipēdijas autoriem Lerijs Sangers saka ka FIB un CIP ietekmē Vikipēdijas darbu: [https://moguldom.com/449978/co-founder-of-wikipedia-cia-and-fbi-manipulate-wikipedia-its-part-of-the-information-battlefield/ Co-Founder Of Wikipedia: CIA And FBI Manipulate Wikipedia, It’s Part Of The Information Battlefield (moguldom.com)] Kuri Latviešu valodas vikipēdijas administratori sadarbojas ar ārvalstu izlūkdienestiem? [[Special:Contributions/144.36.114.113|144.36.114.113]] 2024. gada 19. aprīlis, plkst. 13.10 (EEST) :No adminiem, spriežot pēc viņu darbībām, neviens, bet starp lietotājiem tādi acīmredzami ir, un ne jau nu CIP/FIB. Bet atļaušos aizrādīt, ka šāda personiska informācija vienalga nebūtu publiskojama saskaņā ar Vikipēdijas principiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 19. aprīlis, plkst. 19.36 (EEST) ::Jā, Dalībnieks:Votre Provocateur ir tīrākais krievijas iedēstītais darbinieks - iepriekšējais aizgāja bojā, tagad iedēstīs jaunu un neitrālie admini, kas ne ar ko nesadarbojas, to ignorē (vai bezdar`biba ir darbība)? [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 20. aprīlis, plkst. 19.15 (EEST) :::Kā vienmēr, jūs nepārzināt tēmu. Tāpēc arī mūžīgi rokat ne tur. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 20. aprīlis, plkst. 19.35 (EEST) ::::Par kādu tēmu jūs runājat, es taču neesmu stūlbs un redzu ko viņi te raksta. [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.28 (EEST) :::::sveiki! :::::aicināšu Jūs apliecināt savu patriotismu un vēlmi cīnīties pret 3 burtu aģentūrām mācoties latviešu valodas pareizrakstību! :::::https://tezaurs.lv/stulbs:1 :::::ar labu nakti! [[Dalībnieks:Gatesby1|Geitsbijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Gatesby1|diskusija]]) 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.49 (EEST) :::::Tā kā Vikipēdijas noteikumi man aizliedz par lietotāju stulbumu izteikties tieši, tad vienīgi piezīmēšu, ka patiess, nevis tēlots stulbums dažiem anonīmiem būtu vienīgais attaisnojums. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 08.41 (EEST) :::Paldies par viedokli. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 23. aprīlis, plkst. 21.37 (EEST) :::Vēl trakāk! Nevis ignorē, bet gan vēl [[Vikipēdija:Balsošana/Gada labākais jaunais dalībnieks 2023|iebalsoja par pagājušā gada labāko jauno dalībnieku]]. Tīrās šausmas! Bet ja nopietnāk, tad no manis konstruktīva kritika/padoms {{u|Votre Provocateur}} būtu, ka, tulkojot rakstus no Vikipēdijas krievu valodā (?), derētu ņemt vērā, kā attiecīgā tēma aprakstīta arī citu valodu vikipēdijās. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 19.31 (EEST) ::::Protams ka iebalsoja, domājat vienatnē tas notiek - aģentūras tīkli tiek izplēsti, lai radītu ilūzijas, ka viss jau normāli. ASV prezidents ir aktīvāks cilvēks nekā letarģiskā administrācija. [[Special:Contributions/87.110.28.105|87.110.28.105]] 2024. gada 26. aprīlis, plkst. 19.02 (EEST) :::::Man gan tieši nācies dzirdēt sazvērestības teorijas par „miegaino Džo” kā ASV politiskās elites marioneti, bet nu labi. Ja attiecīgais ieraksts nav tikai tvaika nolaišanai vai āzēšanai, tad vajadzētu tomēr konkrētus dalībniekus un konkrētas viņu darbības, pret kurām tiek iebilsts. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 1. maijs, plkst. 22.45 (EEST) :::::Labāk letarģija, nekā [[paranoja]] :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 7. maijs, plkst. 23.35 (EEST) ::::Tulkojot, no manas puses, tiek izmantoti 40% krievu, 50% ukraiņu, 10% angļu raksti. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 27. aprīlis, plkst. 22.11 (EEST) == Application for WikiOutdoor Training 2024 == Hi everyone, Application is now officially OPEN for the unforgettable adventure with WikiOutdoor Training 2024! Whether you're a seasoned explorer or a newcomer to the world of outdoor documentation, this is your chance to join us in the mesmerizing Prespa Region of Macedonia from September 7th to 9th, 2024. Fill the application form and share with us why you're excited to be part of this incredible journey.  Let's come together to explore, learn, and capture the beauty of our world! Please share this survey also with other community members. If you have any other questions or concerns, please let us know. '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScMUXq4M7N44ZwrLUxrusUPh0rjNk0qGb_uYyJ-84uzLJ3mQg/viewform?usp=sf_link Register here]'''. Deadline for applying is 20th of May, 2024 [[Dalībnieks:Деан Лазаревски|Деан Лазаревски]] ([[Dalībnieka diskusija:Деан Лазаревски|diskusija]]) 2024. gada 22. aprīlis, plkst. 16.02 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Vote now to select members of the first U4C</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Dear all, I am writing to you to let you know the voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is open now through May 9, 2024. Read the information on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|voting page on Meta-wiki]] to learn more about voting and voter eligibility. The Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members were invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]]. Please share this message with members of your community so they can participate as well. On behalf of the UCoC project team,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26390244 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Vote now to select members of the first U4C</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – vote opens}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Dear all, I am writing to you to let you know the voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is open now through May 9, 2024. Read the information on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|voting page on Meta-wiki]] to learn more about voting and voter eligibility. The Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members were invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]]. Please share this message with members of your community so they can participate as well. On behalf of the UCoC project team,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 25. aprīlis, plkst. 23.21 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26390244 --> == Latvijas Universitātes reorganizācija == Sveicieni visiem! Tā kā LU tiek veikta reorganizācija, mums būtu šis un tas jāpārkārto. Ierosinu: 1. Kategoriju "LU fakultātes" pārsaukt vai aizvietot ar "Bijušās LU fakultātes" vai ar "LU fakultātes 1992 - 2024". 2. Izveidot jaunu kategoriju "LU fakultātes" ar attiecīgiem šķirkļiem, kad būs skaidrība, ko tur mācīs un, kas tās vadīs. 3. Būtu labi atsaukties uz kādu dokumentu, ar kuru šī reorganizācija apstiprināta. Nekur nevaru atrast! Iepriekš paldies visiem par atbalstu un sadarbību. [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 3. maijs, plkst. 10.13 (EEST) :kopumā piekrītu. visu stāstu sarežģī tas, ka mazāka mēroga pārmaiņas, apvienošanas un nosaukumu maiņas ir notikušas jau visu laiku, līdz ar to arī "Bijušās LU fakultātes" varētu saradīt vēl daudzas. bet tas nemaina faktu, ka jārada jauni raksti un vecās jāpadara par "bijušajām" gan rakstos, gan kategorijās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 3. maijs, plkst. 10.23 (EEST) :Atradu [https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/mans_portals/pazinojumi/Konsol_uzsaksana__LU_Padomes_lemums_.pdf LU Padomes lēmumu] (tam piekļuvu [https://www.lu.lv/muzejs/notikumi/diena/notikums/e/lu-padome-apstiprina-priekslikumu-par-piecu-fakultasu-modeli-20231116/ caur šo saiti]), uz ko varētu atsaukties [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2024. gada 3. maijs, plkst. 15.46 (EEST) ::Pirmais gatavs — [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]]. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 3. maijs, plkst. 15.47 (EEST) ::Paldies! Diemžēl tas nav pēdējais lēmums. Nesen tika pieņemts jauns lēmums, kurā ir vairāk fakultāšu un nozīmēti dekānu pienākumu izpildītāji to izveidošanai. Turpinam rakt! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 5. maijs, plkst. 12.50 (EEST) == Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksti bijušajos novados == Kolēģi, ko darām ar [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Aglonas novadā|tukšajiem bijušo novadu sarakstiem]]? Tādi, kā ir, tie nekad neaizpildīsies, ja nu vienīgi kāds nepārkonfigurēs kodu, lai rāda situāciju dienu pirms likvidēšanas. Dzēšam? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 10. maijs, plkst. 13.46 (EEST) :atbalstu dzēšanu. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 10. maijs, plkst. 15.29 (EEST) == Poļu īpašvārdu atveide == Kā jau varēja gaidīt, nekonsekvence tradicionālās atveides piekopšanā no poļu valodas novedusi pie problēmas saasinājuma. Ko nu darīsim - lietosim anonīmo 1998. gada grāmatu par poļu atveidi vai latviešu valodas tradicionālo atveidi gadījumos, kur šāda atveide ir sen iegājusies? Piemēram, [[Vojcehs Jaruzelskis|Vojceham Jaruzeļskim]]... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 17.15 (EEST) :Manuprāt, šī grāmata nav ideāla un atstāj pārāk daudz vietas interpretācijām. Tomēr, tas nav anonīms, un šobrīd nav nekā labāka poļu valodas fonoloģijas ziņā latviešu valodā. Latvijas mediju telpā par poļu pareizrakstību valda pilnīgs haoss, un katrs raksta pēc sava viedokļa. Pats kļuvu par upuri :) [[Dalībnieks:Galinhomane|Galinhomane]] ([[Dalībnieka diskusija:Galinhomane|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 17.33 (EEST) ::Nu, ja mēs [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandru Lukašenku]] praktiski nesāpīgi atveidojām pareizi no baltkrievu valodas... Bet precīzi novilkt "iegājušamības" robežu mēs tāpat nespēsim; var jau uzticēt šo darbu Googles statistikai, kas arī nav īsti korekti. No vienas puses, būtu jāraksta, kā pienākas pēc poļu atveides, no otras — Vikipēdijā būs tā, bet citur, un it īpaši jau drukātajos avotos, citādi — haoss neiznīks tā vai tā :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 17.36 (EEST) :::Es nenosauktu Lukašenko atveidi par nesāpīgu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 17.38 (EEST) :::Varbūt beidzot jāuzrīko balsošana un jāvienojas, kur mēs skatāmies un salīdzinam un kur — ne, lai nav tā, ka Vikipēdijā lietoto atveidi turpina noteikt atsevišķu dalībnieku atmiņas par to, kā rakstīja viņu jaunībā lasītajās grāmatās, vai kādas vietējās autoritātes (t.i. {{u|Kikos}}a) bieži vien sīkāk nepaskaidrotais „tā jābūt”. Šopenu, piemēram, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Frideriks_%C5%A0op%C4%93ns&diff=prev&oldid=4055883 atlabojām atpakaļ] uz Šopēnu kā „tradicionālo atveidi” ar visu {{u|Biafra}}s [[Diskusija:Frideriks Šopēns|norādījumu]], ka bez garumzīmes šī komponista uzvārdu raksta jau LPE, uz ko parasti mēdzam atsaukties, piesaucot „tradicionālo atveidi”. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 18.07 (EEST) ::::Šopēna gadījumā humors ir tur, ka pat LPE neizdevās pārvarēt tradicionālo atveidi - pareizi vai nepareizi, bet labskanības dēļ vienalga parasti raksta Šopēnu. ::::Kas attiecas uz balsošanām, tad mums parasti neizdodas uz tām salasīt kaut cik autoritatīvu cilvēku daudzumu, bez tam, kā formulēsim jautājumu? Te jau norādīts - problēma g.k. ir robežas noteikšanā, kur beidzas vispārpieņemtais un sākas pelēkā zona, kur vēlams lietot noteikumus. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 18.16 (EEST) :::::Jāsāk ar to avoto apkopošanu, ko atzīstam par labu esam, atsevišķi izdalot varbūt cilvēkvārdu un vietvārdu gadījumu, un tad līdzīgi kā [[Vikipēdija:Kopienas saziņas aptauja|Kopienas saziņas aptaujā]], dodot kādus divus mēnešus un informējot visus aktīvos dalībniekus viņu diskusiju lapās par šādas balsošanas esamību. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 18.40 (EEST) ::::::...un mēs riskēsim ar latgaļu Vikipēdijas likteni. Mēģinot atrast cilvēkus, kas varētu ar to strādāt, es pārliecinājos, ka cilvēki negrib ar to ņemties, jo tā uzrakstīta reāliem ļaudīm svešā valodā. Ja mēs pāriesim tikai uz konkrētiem avotiem kā galvenajiem, nerēķinoties ar reālo latviešu valodu, tad mūs gaida līdzīga problēma - protams, mazākā līmenī, jo parastos vārdus mēs tomēr rakstām ne pēc "avotiem". Protams, avoti arī jāzina, bet mums tomēr pēc nosaukuma ir Vikipēdija latviešu valodā, nevis VVC vai vienalga kā cita instrukciju valodā. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 18.51 (EEST) :::::::Dabiski, ka jebkurai pieejai var uztaisīt ''reductio ad absurdum'' - gan manam uzskatam, ka vairumā gadījumu svarīgākā ir iegājusies forma, gan dažādu parasti pretrunīgu avotu primārumam. Būtu jau labi paļauties uz veselo saprātu, bet kā jau esam pārliecinājušies, arī veselā saprāta jēdziens vikipēdistiem ir atšķirīgs. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 19.00 (EEST) :::::::Ja ir bažas par akadēmisko avotu atrautību no īstenības, viena no vietām, kur skatīties, tikpat labi var būt arī ''Google'' rezultāti, bet, ja nav vēlme ieviest jel kādu šī rādītāja izmērāmību, var jau, protams, atstāt pašreizējos džungļu likumus un zīlēšanu kafijas biezumus, kas kuram ir „veselais saprāts” un kura forma ir vai nav iegājusies. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 20.00 (EEST) ::::::::Heh. Mani gan vairāk biedē nevis izmēramība, bet apvainojumi autismā, kuri neizbēgami saistīti ar šādas skaitliskas izmērošanas izstrādi un ieviešanu. Bet jā - teorētiski var izziņot, ka Guglim ir noteicošā loma tad, ja (versiju var apstrīdēt): ::::::::*par attiecīgo vārda formu iestājas vismaz 88% uzrādīto rezultātu pirmajos 100 rezultātos latviešu valodā, izslēdzot: ::::::::privātos soctīklu akauntus, tūrisma vietnes un acīmredzamus mašīntulkojumus. ::::::::*ja derīgo rezultātu kopā ir ne mazāk par 40 (personām ar aktīvo periodu pirms 21. gadsimta - 20). ::::::::Taču pat tādas juridiskas normas kā Krimināllikums vai Administratīvās atbildības likums skaitlisku izteiksmju vietā reizēm lieto tādus jēdzienus kā "saprātīgs termiņš" un "saprātīgas šaubas". Un tā nu ir sfēra, kur precīzums ir kritiski svarīgs. Bet pat tur notiek šāda "zīlēšana kafijas biezumos", jo nākas rēķināties ar objektīvo realitāti.... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 23.03 (EEST) :::::::::Cilvēkvārdu gadījumā avoti, ko ņemt vērā ir gana daudz — [[Nacionālā enciklopēdija]], [[Latvijas padomju enciklopēdija]], specializētie atveides noteikumi, periodika.lv, gramatas.lndb.lv, ''Google'' un droši vien vēl kaut kas, ko esmu palaids garām. ''Google'' gadījumā ķert mašīntulkojumus, manuprāt, būtu pārāk liela sīkumainība, jo varbūt kļūdos, bet pirmā dzirdēšana, ka mašīntulkotāji nodarbotos ar īpašvārdu atveidi. Sociālo tīklu ieraksti un tūrisma vietnes arī ataino reāli lietoto rakstību, bet, skatoties pietiekami daudzus avotos, tiem diezin vai būs izšķiroša loma. :::::::::Savukārt Krimināllikumā un Administratīvās atbildības likumā iekļautos jēdzienus „saprātīgs termiņš” un „saprātīgas šaubas” praksē interpretē ļoti šaurs cilvēku loks, kas būtība ir tas pats, kas šobrīd notiek Vikipēdijā (atskaitot tiesnešiem prasīto kvalifikāciju). Ja ir bažas, ka ar visu daudzo avotu aplūkošanu var izsprukt kāda „nesaprātība”, vienmēr var iestrādāt izņēmuma punktus, piemēram, vairākuma balsojuma gadījumā. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2024. gada 13. maijs, plkst. 00.16 (EEST) ::::::::::Pēdējā laikā kā blakšu saradies mašīntulkotu starptautisku preču un pakalpojumu reklāmas vietņu, un lai gan tās parasti nepiemin populārus personvārdus (ar valstu nosaukumiem mašīntulkotāji parasti tiek galā), bet tendence ir uz tēmu paplašināšanos, tā ka tā bija nodrošināšanās nākotnei. Kas attiecas uz tūrisma vietnēm, tad tajās regulāri parādās tāda krieviska atveide kā [https://fly24.lv/lv/region/kanarusalas Kanāru salas] vai [https://www.novatours.lv/country/MV Maldīvas]. ::::::::::Lai gan es principā piekrītu tam sarakstam, kuru varētu lietot tad, kad Gugļa rezultātu viedoklis nav acīmredzams, nav piemērojams mazās atpazīstamības dēļ vai kad tas pats veselais saprāts saka, ka tauta ir vnk nojūgusies. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 13. maijs, plkst. 01.34 (EEST) ::Haoss mums atveidē ir praktiski visur, bet dažos jautājumos var palīdzēt Google - kāda atveide ir gan masveidīga, gan neapšaubāmā pārsvarā pār citām un attiecīgi tradicionāla, kāda vēl nav un attiecīgi atveidojama pēc šādiem gadījumiem izdomātiem noteikumiem. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 17.37 (EEST) :::Man nav saprotams, kāpēc Bībeles vārdus un sen pieņemtus svēto vārdus jāpārtaisā katrā slāvu valodā savādāk? Latviešu valodā sen Aleksandrs ir Aleksandrs (19. - 20. gs. sākumā arī latviešiem populārs vārds). Kāpēc tagad baltkrievam būs no baltkrievu val. atvasināts, ukrainim no ukraiņu valodas, polim no poļu valodas utt. Tas vārds sen ir pārnests latviešu valodā. Bez tam - vai mēs zinam kādā vārdā Lukašenko ir kristīts (ja kristīts)? :::Atkal mēģinam ar Vikipēdīju risināt ģeopolitiskus konfliktus [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 20.46 (EEST) ::::Nu nez, vai tad visi Džoni un Ivani tagad būs Jāņi? Bet jā, konsekvences ir maz, kaut tā paša vācu Karla atveidošana par Kārli. Var palasīties [[Diskusija:Makss fon Laue|šeit]], [[Diskusija:Konstantīns Petss|šeit]], [[Diskusija:Kārlis Vendlingers|šeit]], [[Diskusija:Kārlis Bencs|šeit]], [[Diskusija:Kārlis Orfs|šeit]], [[Diskusija:Kārlis Frīdrihs Gauss|šeit]], [[Diskusija:Kārlis fon Lēviss of Menārs|šeit]] u.t.t., bet kopumā tas jau aiziet pārāk dziļos ūdeņos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 21.37 (EEST) Nav jābūt pārsteigtam par vietējo pašpasludināto speciālistu "tā jābūt" - jau gadu desmitiem vikipēdija ir pārvētusies dažu, pašpasludināto ,administratoru klubiņā, kas (ļoti bieži) augstprātīgi norāda zemākajām dzīvības formām kā pareizi atveidot vārdus svahili un kā tad pareizie iedalās Burkinafaso. Savā sulā vāroties nonākuši līdz " a kāpēc mūs nemīl/neviens nebalso" {{neparakstījies|87.110.14.43}} :Vissirsliktivaivaivai — kārtējo reizi pasludināja anonīmā augstākā dzīvības forma... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 21.30 (EEST) :Kā tur bija ar to augstprātību no anonīmā Maitēdāja? [[Special:Contributions/87.110.14.43|87.110.14.43]] 2024. gada 12. maijs, plkst. 21.36 (EEST) ::Konkrētā dzīvības forma vispār lasīt māk, ja sauc mani par anonīmu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 21.38 (EEST) :::Latvijas Republikā oficiālie personu apliecinošie dokumenti ir pase vai eID karte, tas kas Maitēdājam sarakstīts perosniskajā lapā var būt fakts, varbūt izdoma. Tāpēc paliksim pie anonīmā Maitēdāja. [[Special:Contributions/87.110.14.43|87.110.14.43]] 2024. gada 12. maijs, plkst. 21.53 (EEST) ::::OK, OK, nav iebildumu. Pabarojies šovakar drusku un pietiek :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 12. maijs, plkst. 22.01 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Sign up for the language community meeting on May 31st, 16:00 UTC</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="message"/>Hello all, The next language community meeting is scheduled in a few weeks - May 31st at 16:00 UTC. If you're interested, you can [https://www.mediawiki.org/w/index.php?title=Wikimedia_Language_engineering/Community_meetings#31_May_2024 sign up on this wiki page]. This is a participant-driven meeting, where we share language-specific updates related to various projects, collectively discuss technical issues related to language wikis, and work together to find possible solutions. For example, in the last meeting, the topics included the machine translation service (MinT) and the languages and models it currently supports, localization efforts from the Kiwix team, and technical challenges with numerical sorting in files used on Bengali Wikisource. Do you have any ideas for topics to share technical updates related to your project? Any problems that you would like to bring for discussion during the meeting? Do you need interpretation support from English to another language? Please reach out to me at ssethi(__AT__)wikimedia.org and [[etherpad:p/language-community-meeting-may-2024|add agenda items to the document here]]. We look forward to your participation! <section end="message"/> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]]</bdi> 2024. gada 15. maijs, plkst. 00.22 (EEST) <!-- Message sent by User:SSethi (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26390244 --> == Module:Country alias == Hello! Is it possible for you to update the country alias module to the current version it has today. It has not been edited for 18 months now. Can you check the changes and then add them to the module. I have added flags in the module sandbox check if they are right. [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 16. maijs, plkst. 16.09 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Feedback invited on Procedure for Sibling Project Lifecycle</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Community Affairs Committee/Procedure for Sibling Project Lifecycle/Invitation for feedback (MM)|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Community Affairs Committee/Procedure for Sibling Project Lifecycle/Invitation for feedback (MM)}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' [[File:Sibling Project Lifecycle Conversation 3.png|150px|right|link=:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Community Affairs Committee/Procedure for Sibling Project Lifecycle]] Dear community members, The [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Community Affairs Committee|Community Affairs Committee]] (CAC) of the [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees|Wikimedia Foundation Board of Trustees]] invites you to give feedback on a '''[[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Community Affairs Committee/Procedure for Sibling Project Lifecycle|draft Procedure for Sibling Project Lifecycle]]'''. This draft Procedure outlines proposed steps and requirements for opening and closing Wikimedia Sibling Projects, and aims to ensure any newly approved projects are set up for success. This is separate from the procedures for opening or closing language versions of projects, which is handled by the [[:m:Special:MyLanguage/Language committee|Language Committee]] or [[m:Special:MyLanguage/Closing_projects_policy|closing projects policy]]. You can find the details on [[:m:Special:MyLanguage/Talk:Wikimedia Foundation Community Affairs Committee/Procedure for Sibling Project Lifecycle#Review|this page]], as well as the ways to give your feedback from today until the end of the day on '''June 23, 2024''', anywhere on Earth. You can also share information about this with the interested project communities you work with or support, and you can also help us translate the procedure into more languages, so people can join the discussions in their own language. On behalf of the CAC,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 22. maijs, plkst. 05.25 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26390244 --> == Vai tas tiešām ir Mežaparks? == [[Attēls:Mezaparks.jpg|thumb|220px|right]] Cienījamie kolēģi, varbūt kāds no jums var norādīt šīs fotogrāfijas precīzu vietu. Man ir kauns, bet nevaru saprast, kur tas ir. Rodas domas, ka tas nav Mežaparks. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2024. gada 26. maijs, plkst. 09.08 (EEST) :"Gazproma" ūķis [https://www.giduasociacija.lv/wp-content/uploads/2018/03/20180323_173729.jpg Sudrabu Edžus ielā 1], manuprāt. Atšķirības varētu būt renovāciju rezultāts. - [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 00.52 (EEST) ::Tur tu sāņem instruktāžu no kuratora? [[Special:Contributions/46.109.25.220|46.109.25.220]] 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.46 (EEST) :::Kad es viņu bildēju, tā ēka piederēja Gazpromam. Kam tagad, nezinu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 22.43 (EEST) :Vai stāsts ir par māju, vai par "Gazprom". Tā ēka ir būvēta lielūpniekam H. Petersenam 1908. gadā. Arhitekts K. Felsko, pārbūvējis A. Mēdlings. Viena no skaitākajām mājām Mežaparkā. Padomju laikā "Bagramjana villa". Baltijas kara apgabala pavēlnieka, ģenerāļa Ivana Bagramjana vārdā. Hamburgas ielā 9. , Ja nav mainīti ielu nosaukumi un nummuri. Avots: S. Viese "Mežaparks", Jumava, Rīga, 2001. un skaistās bērnības atmiņas... [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 3. jūnijs, plkst. 10.59 (EEST) ::Paldies, tieši tā, Hamburgas 9. Arī man pirmas domas bija par "Gazprom" ēku, bet tā ir noteikti atšķirīga. Kā arī cien. @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] pievienotajā bildē (ar tekstu "Sudrabu Edžus ielā 1") ir nevis Sudrabu Edžus 1, bet tā pati Hamburgas iela 9. Vēlreiz paldies visiem par diskusiju. — [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] ([[Dalībnieka diskusija:Olgerts V|diskusija]]) 2024. gada 10. jūnijs, plkst. 07.53 (EEST) == Vietvārdu variantu minēšana raksta sākumā == Piedodiet, ja nepareizajā vietā šo publicēju, maz esmu lietojis latviešu vikipēdiju. Jebkurā gadījumā dalībnieks [[Dalībnieks:Senlatvietis|Senlatvietis]] vakar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kuld%C4%ABga&diff=4063118&oldid=4052816| šajā izmaiņā] izņēma lībisko vārdu Kuldīgai (''Kuldīg''), kam bija atsauce. Mans jautājums visiem – vai ir noteikums vai diskusija, kas nosaka, vai šiem nosaukumu variantiem ir vai nav jāparādās šķirkļa sākumā? Man liekas, ka angļu vikipēdijai kaut kas tāds ir ([https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kuld%C4%ABga&diff=prev&oldid=4063118| šeit]), kas ļauj pievienot nosaukumus, kurus lietoja bijušie iedzīvotāji, toties šī ir latviešu vikipēdija, kurā dažiem rakstiem ([[Kolka]] – ''Kūolka'', [[Daugavpils]] – ''Daugpiļs'' vai ''Daugovpiļs'') sākumā parādās vēsturisks vai citas valodas vārds, bet citos ([[Rēzekne]], [[Rīga]]) nav respektīvie vārdi (''Rēzne'', ''Rīgõ''). [[Special:Contributions/90.139.2.187|90.139.2.187]] 2024. gada 27. maijs, plkst. 13.09 (EEST) :Tā ir vairāk tradīcija, bet kopumā tā sniedz arī papildus informāciju, kā Jūs pieminējāt, kādi nosaukumi tika lietoti. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 13.52 (EEST) ::Līdz ar to uzskatu, ka lībiešu pilsētas nosaukums ir jāatstāj. [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 13.54 (EEST) :::būtu lietderīgi minēt nosaukumus, kas tiek lietoti, vai ir plaši vēsturiski lietoti. šeit varbūt būtu Kuldīgas vāciskajam nosaukumam vieta. lībisko, kas noteikti nav tik plaši ticis izmantots (jo Kuldīga nav līvu zemēs), būtu labāk kādā citā raksta vietā varbūt, bet ievada teikumā tas arī man (subjektīvi) šķiet lieks. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 15.05 (EEST) ::::Lībiešu nosaukumi vietā ir bijušā [[Lībiešu krasts|Lībiešu krasta]] teritorijā, latgaliskie - Latgalē. Citi alternatīvie (vēsturiskie) nosaukumi raksta galviņā ir maldinoši - tikpat labi varētu likt vācu, poļu, krievu, zviedru nosaukumus, kas pārmērīgi saraibinātu raksta sākumu. Šādus nosaukumus vislabāk likt vēstures sadaļā, kur aprakstīt - kad pilsēta bijusi tādā un tādā varā ar tādu un tādu nosaukumu. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 15.12 (EEST) :::::Šoreiz pievienojos - man visi tie nosaukumi uz teritoriju neattiecošās svešvalodās šķiet pilnīgi lieki. Un vēsturiskos labāk pieminēt vēstures sadaļā, jo ievadam jābūt maksimāli īsam un kodolīgam. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 19.38 (EEST) ::::::Atbalstu! [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 3. jūnijs, plkst. 11.03 (EEST) :::::{{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 20.26 (EEST) :::::{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.27 (EEST) :::::{{par}} -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2024. gada 27. maijs, plkst. 21.34 (EEST) :::::{{pret}} -- [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) == The Appearance menu and new default standard font size will be available for logged-out users == ''[[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Updates/2024-06 deployments|Read this in your language]] • <span class=plainlinks>[https://mediawiki.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Reading%2FWeb%2FAccessibility+for+reading%2FUpdates%2F2024-06_deployments&language=&action=page&filter= {{Int:please-translate}}]</span>'' [[File:Accessibility for reading unpinned.jpg|thumb|200px]] Hi everyone! We are the [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web|Wikimedia Foundation Web team]]. We work on making it easier to read Wikimedia projects as part of the objective "[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2023-2024/Product & Technology/OKRs#WE2: Reading and media experience|Reading and media experience]]" of the current year’s annual plan. To achieve this goal, we have introduced the [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|"Accessibility for Reading" beta feature]]. It adds a menu which works on the Vector 2022 skin and allows logged-in users to choose different font sizes and color schemes based on individual needs. The menu introduces a new Standard font setting. It slightly increases the size and height of the font. It was selected based on multiple sources. You will find more information on this in the section "About the new Standard font setting". '''What will change''' * We are now ready to make the '''new Appearance menu available for logged-out and logged-in users'''. * At the same time, we will also make the '''Standard option the new default for logged-out users only'''. * If no breaking technical issues are found, we plan on making this change within the next two weeks. * Later, this menu will also include the option to select dark mode, which for the time being will remain a beta feature. For more information, check out [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading|our project page]]. {{Hidden|ta1 = left|bg1 = #eaecf0|About the menu| The new menu will allow logged-in and logged-out users to set preferences for: # '''Text size and line height''' (available now as a beta feature): Users will be able to choose between the Small (current default), Standard (recommended for better accessibility), and Large options. Selecting an option will change both the font size and line height of the text. # '''Dark mode''' (available now as a beta feature): Users will be able to choose to see the site in night mode on a permanent basis, or select an "automatic" setting which will set day or night mode based on the device or browser preferences. # [[File:Screenshot of the Vector-2022 skin's fullscreen toggle.png|thumb]]'''Content width''' (previously available as a toggle button): We have moved the content width toggle from an icon at the bottom of the page to a labeled radio button in the new menu. It will work exactly the same as the toggle. The previous toggle button will no longer be available. This menu has been [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading#December 2023: A new beta feature: Accessibility for Reading (Vector 2022)|tested as a beta feature]] by logged-in users across wikis as well as in [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Repository/Usability testing|user testing with readers]]. Based on the findings of these tests, we changed the menu to improve discoverability and ease of use, and to accommodate gadget compatibility. The menu will appear to the right of the page, immediately under the Tools menu if that has been pinned. Unlike the Tools menu, the Appearance menu is pinned by default, but can be unpinned. Once unpinned, it collapses under an icon at the top of the page. }} {{Hidden|ta1 = left|bg1 = #eaecf0|About the new Standard font setting| The "Small" option is the current default. We will be changing this default to "Standard" for logged-out users, while keeping "Small" as the default for logged-in users. The "Standard" and "Large" options were built and tested based on the following: * [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Repository/Readability research report|Academic studies and recommendations]] for the best average font size for the majority of readers. These recommendations stated that our current size is too small for the majority of people to read comfortably. This means that on average, people read more slowly, strain their eyes while reading, or have difficulty clearly seeing the text. Increasing the font size by default improves these issues for all users, including users who might not have sufficient time to spend adjusting a setting via the appearance menu or browser. Information density is also important, which is why we wanted to increase font size without sacrificing information density. We have achieved this by changing not only font size, but also line height and paragraph spacing. * Designs [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Community prototype testing|submitted]] by more than 630 Wikipedians from across 13 wikis of different languages, scripts, and sizes. The majority (~450) of these users opted for a font size that was larger than the default. "Standard" represents the average of the most popular cluster of responses (15-20 pixels). "Large" represents the need for an even larger option, as represented by the cluster of sizes between 21-26 pixels. You can read more on [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Repository/Community prototype testing/Analysis|how we included volunteers in the process and landed on these options]]. * Beta feature usage showed that the majority of users who interact with the feature at least once [[phab:T359418#9694334|opt for a font size that is larger]] than the current default. }} '''Our works so far and next steps''' Logged-in users will remain with the "small" setting for the time being as their default, but can change to any other setting at any time. In a few months, we will study how many logged-in users switch to standard and start a conversation on whether it makes sense for logged-in users to make the switch as well. From the [[phab:T359418#9694334|early data]] from the beta feature, 55% of sessions who interacted with the feature chose to use a setting that was standard or larger. If you'd like to help, we have a few simple requests for you: # Please, [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|turn on the beta feature]] ("Accessibility for Reading (Vector 2022)") # Try out the new menu. Is anything confusing? Do you understand all the labels and how the menu works? # Try out the small, standard, and large sizes, the color schemes, and the width toggle. Reach out to us if you notice any bugs, or have questions or concerns. If you'd like to learn more about the project, see our [[mw:Special:MyLanguage/Reading/Web/Accessibility for reading/Frequently asked questions|FAQ]]. Comments and questions are most welcome. Thank you! [[Dalībnieks:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:SGrabarczuk (WMF)|diskusija]]) 2024. gada 29. maijs, plkst. 03.33 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Announcing the first Universal Code of Conduct Coordinating Committee</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – results|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024/Announcement – results}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Hello, The scrutineers have finished reviewing the vote results. We are following up with the results of the first [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) election]]. We are pleased to announce the following individuals as regional members of the U4C, who will fulfill a two-year term: * North America (USA and Canada) ** – * Northern and Western Europe ** [[m:Special:MyLanguage/User:Ghilt|Ghilt]] * Latin America and Caribbean ** – * Central and East Europe (CEE) ** — * Sub-Saharan Africa ** – * Middle East and North Africa ** [[m:Special:MyLanguage/User:Ibrahim.ID|Ibrahim.ID]] * East, South East Asia and Pacific (ESEAP) ** [[m:Special:MyLanguage/User:0xDeadbeef|0xDeadbeef]] * South Asia ** – The following individuals are elected to be community-at-large members of the U4C, fulfilling a one-year term: * [[m:Special:MyLanguage/User:Barkeep49|Barkeep49]] * [[m:Special:MyLanguage/User:Superpes15|Superpes15]] * [[m:Special:MyLanguage/User:Civvì|Civvì]] * [[m:Special:MyLanguage/User:Luke081515|Luke081515]] * – * – * – * – Thank you again to everyone who participated in this process and much appreciation to the candidates for your leadership and dedication to the Wikimedia movement and community. Over the next few weeks, the U4C will begin meeting and planning the 2024-25 year in supporting the implementation and review of the UCoC and Enforcement Guidelines. Follow their work on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Meta-wiki]]. On behalf of the UCoC project team,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 3. jūnijs, plkst. 11.15 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26390244 --> == Kārtošanas konkurss == Vispirms, info par kaimiņu projektu: igauņi rīko fotokonkursu līdz 31. augustam par Igaunijas ciemiem daļā pašvaldību, noteikumi un karte '''[https://et.wikipedia.org/wiki/Vikipeedia:K%C3%BClast_k%C3%BClla te]'''. Par lietu. Man te [https://lv.wikipedia.org/wiki/Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Egilus#Boriss_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1 diskusijas rezultātā] piedzima doma par sakārtošanas konkursu: sastādīt sarakstu ar kādiem 1000-3000 rakstiem, kas kaut kādā veidā attiecas uz Latviju, bet nav latviešu Vikipēdijā, vadoties no man ieteiktā [https://not-in-the-other-language.toolforge.org/?lang1=ru&proj1=wiki&lang2=lv&proj2=wiki&cat=%D0%9B%D0%B0%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F&depth=9&starts_with=A&pagepile=&format=html&targets=wikidata&doit=Do+it šī rīka] dažādās valodās, bet pamatīgi izšķirojot viņa sniegto sarakstu (mašīnstādītie saraksti slimo ar kaudzi nekorektu rezultātu), un sasaukt tautu. Vienīgais, ko es pie tam gribētu uzkraut kādam citam, ir vaicājums @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]], vai viņš varētu uz tādu lietu sameklēt prīzes (teiksim, kādas 4 grāmatnīcas kartes). Būtu jau skaisti, ja varētu arī atdalīt rakstzīmju tekstu kā ''CEE Spring'', bet tas nav tik principiāli, bez tam līdzīgu efektu var sasniegt arī, paņemot tekstu no publikai redzamā raksta uz teksta redaktoru. Pārējos rezultātus varu pats ar rokām sarēķināt, tas ir acīmredzami ātrāk kā ar programmām (spriežot pēc tā paša ''CEE Spring''). Izņemot prīžu jautājumu, visu pārējo varu izdarīt pats. Domājamais taimlains: kaut kur jūlijā man būs izšķirots saraksts (viņš ir jau aizsākts, jo jebkurā gadījumā tāds noderētu arī pašam), pašu konkursu varētu rīkot oktobrī, kad vasaras slinkums pārgājis. Noteikumos nāksies balansēt starp rakstu daudzumu un teksta garumu, jo, piemēram, igauņiem ir daudz rakstu par Latvijas muižām kā ēkām un administratīvām vienībām, kā arī par visādiem Livonijas laikmeta mūkiem un bruņiniekiem, par kuriem visa info ir pāris teikumu. Man šai sakarā nāk prātā dot papildus punktus par raksta garumu, kas pārsniedz citās valodās esošu, jo informācijas meklēšana daudz grūtāka par prastu tulkošanu. Jā, un ķimerējoties es jau esmu atradis ne mazumu bezsaišu latviešu rakstu, kurus sasaistīju ar esošajiem citās valodās :) Neviens nenojauta par citvalodu rakstu eksistenci... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 10. jūnijs, plkst. 12.44 (EEST) :{{par}}, Ideja super! Plus kāds jauns konkurss, kas neatkārtojas gadu no gada. Piekrītu arī par mēneša izvēli.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 10. jūnijs, plkst. 18.55 (EEST) ::ideja laba, {{par}}. par balvām sarunāsim, noteikti atradīsim iespēju! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 10. jūnijs, plkst. 21.28 (EEST) :::# {{tq|man ieteiktā rīka}} - izmanto vismaz rīku, kas tapis tepat tēvzemē :) [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs41#Par nākamajiem 100 tūkstošiem]] :::# {{tq|mašīnstādītie saraksti slimo ar kaudzi nekorektu rezultātu}} - komentārs vietā, bet nevis mašīnsastādīšanā vaina, bet kategoriju kokā. pirmkārt, kā pats nojaut, daudzi kategorijas liek uz haļavu un otrkārt - jo dziļāk kategorijās iet, jo lielāka iespēja nokļūt nevēlamā kategorijā (un attiecīgi tās apakškategorijās). ja ej šo ceļu (skatīties apakškategorijās) - vienkārši samazini to dziļumu uz 4 vai 5, tad varētu būt jēdzīgāki rezultāti. :::# man te uz [[Vikipēdija:Latvijai un Igaunijai 100]] konkursu bija saģenerēti daži related saraksti (ja interesē, varu pārģenerēt ar aktuālo stāvokli): [https://edgars.toolforge.org/estlat/#/lists/lv]. es parasti izmantoju (arī šiem sarakstiem) vikiprojektu/portālu atzīmes. :::# mēnesim moš var izraudzīties novembri? you know, patriotisma mēnesis :) :::# ja paprasīsi, vari arī dabūt "lasāmā teksta" rādītājus. :::# es, protams, tavu ideju atbalstu. man pašam bija padomā citādāka rakursa "sakārtošanas konkurss". bet es neesmu pasākumu organizators :( ::::# modificēts saraksts tam, ko izmanto Treisijs savos "īsākajos rakstos". [[Dalībnieks:Edgars2007/Īsākie raksti/Cita versija]] (neskatieties uz pirmajām vietām, tur kkādi gļuki): raksti ar 100+ iw saitēm, vērtīgu/labu rakstu kādā no lielajām wiki (vai precīzāk - izfiltrētām mazajām wiki) + sarindotu pēc daudziem jau zināmā "lasāmā teksta" rādītāja. ::::# paņemam 2023. gada skatītākos rakstus lvwiki (dati man ir kkur salejupielādēti, atlika tikai apstrādāt) un skatamies sliktākās kvalitātes rakstus starp tiem, ko cilvēki vispār lasa :) :::[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 11. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST) ::::Paldies! Tā jau i, ka daudz kas ir profu izdarīts, bet diletantu paaudze manā personā ne to zina, ne apjēdz, par ko runa, ne prot likt lietā. Derētu jau, protams, aprakstīt īpašā lapā visus šādām reizēm esošos rīkus... ::::Jā, es jau sapratu, ka koks uz 9 ir par traku un pat koks uz 4 vismaz igauniski sevišķi neatšķiras (pirmām kārtām mani interesē igauņu un lietuviešu valodas). ::::Par novembri - tas sakrīt ar Āzijas mēnesi. Neba nu tas būtu mums īpaši populārs, bet divi konkursi vienlaikus priekš mums, manuprāt, būs par daudz. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 11. jūnijs, plkst. 22.34 (EEST) :::::pēc [[:m:Wikipedia Asian Month 2023|starptautiskās lapas]] saprotu, ka vismaz pagājušajā gadā Āzijas konkurss lokāli varēja notikt starp 1. novembri un 31. decembri. es, protams, nespiežu rīkot jelkādu konkursu jelkādā specificētā laikā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 12. jūnijs, plkst. 10.59 (EEST) :Ideja jau jauka. Kādus kritērijus tu izmanto rakstu atlasei? Mana vienīgā baža ir par rakstu kvalitāti. Pirms pāris dienām ieskatījos Sākumlapā. Tur sadaļā "Vai tu zināji?" bija atsauces uz nepabeigtiem rakstiem (piem. par prosu). Vai nevajadzsētu rīkot atkal kādu sakopšanas talku? Ražot nepabeigtus rakstus ir diezgan neproduktīvi. [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 11. jūnijs, plkst. 20.12 (EEST) ::Vienīgais kritērijs - saistība ar Latviju, kaut vai minimāla. Par nepabeigtiem rakstiem - nu tam mums reiz bija attiecīgs konkurss februārī, reanimēts netiek. Bet pašlaik man ir konkrēta lieta, ar ko gribu tikt galā. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 11. jūnijs, plkst. 22.24 (EEST) :::kopumā atļaušos nepiekrist {{u|Kasparoviča}}. labāk īss raksts, nekā, ja raksta nav. protams, saprāta robežās. un ļoti ceru, ka raksta par [[prosa|prosu]] nonākšana sākumlapā pamudināja tevi to papildināt! [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 12. jūnijs, plkst. 11.43 (EEST) ::::Par "prosu" nav ko papildināt, jo nav skaidrs , vai raksts ir par biezputru, bakalejas izstrādājumu vai graudzālēm no kurām tos iegūst. Ķep ļep raksts. [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 12.52 (EEST) :::::jāskatās te būtu pēc pievienotās starpviki saites. raksts ir gandrīz 80 citās valodās. attiecīgi tai virzienā arī var attīstīt. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 13.39 (EEST) ::@[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] man arī patiktu pilnīgi raksti, bet dažādi WMF pētījumi norāda, ka vairumu lasītāju interesē tikai pirmās 3 rindkopas, tāpēc uz to arī būtu prātīgi koncentrēties. Visu mēs nespējam, tāpēc jāsaprot prioritātes. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 15.49 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">The final text of the Wikimedia Movement Charter is now on Meta</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Announcement - Final draft available|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/Announcement - Final draft available}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Hi everyone, The final text of the [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|Wikimedia Movement Charter]] is now up on Meta in more than 20 languages for your reading. '''What is the Wikimedia Movement Charter?''' The Wikimedia Movement Charter is a proposed document to define roles and responsibilities for all the members and entities of the Wikimedia movement, including the creation of a new body – the Global Council – for movement governance. '''Join the Wikimedia Movement Charter “Launch Party”''' Join the [[m:Special:MyLanguage/Event:Movement Charter Launch Party|“Launch Party”]] on '''June 20, 2024''' at '''14.00-15.00 UTC''' ([https://zonestamp.toolforge.org/1718892000 your local time]). During this call, we will celebrate the release of the final Charter and present the content of the Charter. Join and learn about the Charter before casting your vote. '''Movement Charter ratification vote''' Voting will commence on SecurePoll on '''June 25, 2024''' at '''00:01 UTC''' and will conclude on '''July 9, 2024''' at '''23:59 UTC.''' You can read more about the [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Ratification/Voting|voting process, eligibility criteria, and other details]] on Meta. If you have any questions, please leave a comment on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Movement Charter|Meta talk page]] or email the MCDC at [mailto:mcdc@wikimedia.org mcdc@wikimedia.org]. On behalf of the MCDC,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 11. jūnijs, plkst. 11.44 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26390244 --> :Šobrīd ir izveidota balsošana [[Vikipēdija:Balsošana/Par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu|par Wikimedia kustības hartas apstiprināšanu]], kas ilgs līdz 7. jūlijam. Aicinu visus izlasīt [[:m:Movement_Charter|dokumentu]] ([https://meta-wikimedia-org.translate.goog/wiki/Movement_Charter?_x_tr_sl=auto&_x_tr_tl=lv&_x_tr_hl=en&_x_tr_pto=wapp mašīntulkojums]) un nobalsot vai komentēt tā saturu. :Tehniski kopienas balsojumu veikšu es, iesniedzot šī balsojuma rezultātu (pavisam drīz noslēdzas termiņš šī tehniskā izpildītāja nominēšanai). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 21. jūnijs, plkst. 11.50 (EEST) == Diskusiju saites == Vai tikai man, pirmo reizi atverot jebkuru jaunu (vai sen neskatītu) rakstu, saite uz attiecīgo diskusiju rādās zila, neatkarīgi no diskusijas esamības? Kad rakstu atver otrreiz, tad, kā pienākas, sarkana. [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. jūnijs, plkst. 23.36 (EEST) :Man ir sarkana. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2024. gada 24. jūnijs, plkst. 23.40 (EEST) :Man arī sarkana. Stils - ''Vector legacy'' (2010) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 24. jūnijs, plkst. 23.49 (EEST) ::Jā, ar veco vektoru viss normāli. Jaunajā kaut kad pagājušajā nedēļā parādījās šis gļuks. Runa ir par Firefox brauzeri un Windows 7 operētājsistēmu. Pamēģināju vēl Edge un Chrome, tur jaunajā (noklusētajā) vektorā vispār visas diskusijas rādās zilas visu laiku. Rīt darbā paskatīšos uz "desmitnieka"... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 24. jūnijs, plkst. 23.59 (EEST) ::Mo ielogošanās vai neielogošanās arī nav atkarīgs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. jūnijs, plkst. 00.00 (EEST) :::uz Win10 tas pats pie Vector2022 [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 25. jūnijs, plkst. 06.10 (EEST) ::::Jā. Tātad noklusētajam stilam ir šis gļuks, lielāks vai mazāks atkarībā no pārlūka. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 25. jūnijs, plkst. 10.07 (EEST) :Tehnisko ziņu laidienā bija pieminētas citas problēmas, kuras izraisīja darbs pie "nakts režīma" izstrādes (lai vienlīdz labi izskatītos uz balta un melna fona). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 25. jūnijs, plkst. 11.17 (EEST) Izskatās, ka problēma atrisināta.--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 4. jūlijs, plkst. 18.36 (EEST) :Jā, kopš vakardienas diskusiju saites ir normalizējušās. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 5. jūlijs, plkst. 08.41 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Voting to ratify the Wikimedia Movement Charter is now open – cast your vote</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Announcement - Ratification vote opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/Announcement - Ratification vote opens}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Hello everyone, The voting to ratify the [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|'''Wikimedia Movement Charter''']] is now open. The Wikimedia Movement Charter is a document to define roles and responsibilities for all the members and entities of the Wikimedia movement, including the creation of a new body – the Global Council – for movement governance. The final version of the Wikimedia Movement Charter is [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|available on Meta in different languages]] and attached [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Wikimedia_Movement_Charter_(June_2024).pdf here in PDF format] for your reading. Voting commenced on SecurePoll on '''June 25, 2024''' at '''00:01 UTC''' and will conclude on '''July 9, 2024''' at '''23:59 UTC'''. Please read more on the [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Ratification/Voting|voter information and eligibility details]]. After reading the Charter, please [[Special:SecurePoll/vote/398|'''vote here''']] and share this note further. If you have any questions about the ratification vote, please contact the Charter Electoral Commission at [mailto:cec@wikimedia.org '''cec@wikimedia.org''']. On behalf of the CEC,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 25. jūnijs, plkst. 13.51 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26989444 --> == Vikipēdijas vasaras dienas 2024 == Until July 5th it is possible to register to [[:et:Vikipeedia:Suvepäevad 2024|Wikipedia Summer Days in Estonia]], that would be held from August 17–18th. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2024. gada 1. jūlijs, plkst. 17.04 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Voting to ratify the Wikimedia Movement Charter is ending soon</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Announcement - Final reminder|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/Announcement - Final reminder}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Hello everyone, This is a kind reminder that the voting period to ratify the [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|Wikimedia Movement Charter]] will be closed on '''July 9, 2024''', at '''23:59 UTC'''. If you have not voted yet, please vote [[m:Special:SecurePoll/vote/398|on SecurePoll]]. On behalf of the [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Ratification/Voting#Electoral_Commission|Charter Electoral Commission]],<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 8. jūlijs, plkst. 06.45 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26989444 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">U4C Special Election - Call for Candidates</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election/Announcement – call for candidates|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election/Announcement – call for candidates}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Hello all, A special election has been called to fill additional vacancies on the U4C. The call for candidates phase is open from now through July 19, 2024. The [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the [[:foundation:Wikimedia Foundation Universal Code of Conduct|UCoC]]. Community members are invited to submit their applications in the special election for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please review the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|U4C Charter]]. In this special election, according to [[Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter#2. Elections and Terms|chapter 2 of the U4C charter]], there are 9 seats available on the U4C: '''four''' community-at-large seats and '''five''' regional seats to ensure the U4C represents the diversity of the movement. [[Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter#5. Glossary|No more than two members of the U4C can be elected from the same home wiki]]. Therefore, candidates must not have English Wikipedia, German Wikipedia, or Italian Wikipedia as their home wiki. Read more and submit your application on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election|Meta-wiki]]. In cooperation with the U4C,<section end="announcement-content" /> </div> -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2024. gada 10. jūlijs, plkst. 03.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26989444 --> == Modulis:Country alias == Sveiki! Vai tai is iespējams lai paskatītos pie veidnes Country alias. Tas nav darīts ar mēnešiem vai divus gadus. Esmu pievenoijs pareizo karogs un failu nosakumi modulī smilšu kastes. Un es arī izlaboju valstu nosakumi. Vai varat pievenot jaunu veidne ar to pašu informǎciju tāput kā originālā veidne angliski. [[Special:Contributions/80.212.169.202|80.212.169.202]] 2024. gada 12. jūlijs, plkst. 15.15 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Wikimedia Movement Charter ratification voting results</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Announcement - Results of the ratification vote|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/Announcement - Results of the ratification vote}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Hello everyone, After carefully tallying both individual and affiliate votes, the [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Ratification/Voting#Electoral Commission|Charter Electoral Commission]] is pleased to announce the final results of the Wikimedia Movement Charter voting.   As [[m:Special:MyLanguage/Talk:Movement Charter#Thank you for your participation in the Movement Charter ratification vote!|communicated]] by the Charter Electoral Commission, we reached the quorum for both Affiliate and individual votes by the time the vote closed on '''July 9, 23:59 UTC'''. We thank all 2,451 individuals and 129 Affiliate representatives who voted in the ratification process. Your votes and comments are invaluable for the future steps in Movement Strategy. The final results of the [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|Wikimedia Movement Charter]] ratification voting held between 25 June and 9 July 2024 are as follows: '''Individual vote:''' Out of 2,451 individuals who voted as of July 9 23:59 (UTC), 2,446 have been accepted as valid votes. Among these, '''1,710''' voted “yes”; '''623''' voted “no”; and '''113''' selected “–” (neutral). Because the neutral votes don’t count towards the total number of votes cast, 73.30% voted to approve the Charter (1710/2333), while 26.70% voted to reject the Charter (623/2333). '''Affiliates vote:''' Out of 129 Affiliates designated voters who voted as of July 9 23:59 (UTC), 129 votes are confirmed as valid votes. Among these, '''93''' voted “yes”; '''18''' voted “no”; and '''18''' selected “–” (neutral). Because the neutral votes don’t count towards the total number of votes cast, 83.78% voted to approve the Charter (93/111), while 16.22% voted to reject the Charter (18/111). '''Board of Trustees of the Wikimedia Foundation:''' The Wikimedia Foundation Board of Trustees voted '''not to ratify''' the proposed Charter during their special Board meeting on July 8, 2024. The Chair of the Wikimedia Foundation Board of Trustees, Nataliia Tymkiv, [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Board_noticeboard/Board_resolution_and_vote_on_the_proposed_Movement_Charter|shared the result of the vote, the resolution, meeting minutes and proposed next steps]].   With this, the Wikimedia Movement Charter in its current revision is '''not ratified'''. We thank you for your participation in this important moment in our movement’s governance. The Charter Electoral Commission, [[m:User:Abhinav619|Abhinav619]], [[m:User:Borschts|Borschts]], [[m:User:Iwuala Lucy|Iwuala Lucy]], [[m:User:Tochiprecious|Tochiprecious]], [[m:User:Der-Wir-Ing|Der-Wir-Ing]]<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 18. jūlijs, plkst. 20.52 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26989444 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Vote now to fill vacancies of the first U4C</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election/Announcement – voting opens|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election/Announcement – voting opens}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Dear all, I am writing to you to let you know the voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is open now through '''August 10, 2024'''. Read the information on the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election|voting page on Meta-wiki]] to learn more about voting and voter eligibility. The Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community members were invited to submit their applications for the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, please [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]]. Please share this message with members of your community so they can participate as well. In cooperation with the U4C,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 27. jūlijs, plkst. 05.47 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=26989444 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Reminder! Vote closing soon to fill vacancies of the first U4C</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election/Announcement – reminder to vote|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election/Announcement – reminder to vote}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Dear all, The voting period for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) is closing soon. It is open through 10 August 2024. Read the information on [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2024_Special_Election#Voting|the voting page on Meta-wiki to learn more about voting and voter eligibility]]. If you are eligible to vote and have not voted in this special election, it is important that you vote now. '''Why should you vote?''' The U4C is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. Community input into the committee membership is critical to the success of the UCoC. Please share this message with members of your community so they can participate as well. In cooperation with the U4C,<section end="announcement-content" /> </div> -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2024. gada 6. augusts, plkst. 18.30 (EEST) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=27183190 --> == <span lang="en" dir="ltr">Coming soon: A new sub-referencing feature – try it!</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="Sub-referencing"/> [[File:Sub-referencing reuse visual.png|{{#ifeq:{{#dir}}|ltr|right|left}}|400px]] Hello. For many years, community members have requested an easy way to re-use references with different details. Now, a MediaWiki solution is coming: The new sub-referencing feature will work for wikitext and Visual Editor and will enhance the existing reference system. You can continue to use different ways of referencing, but you will probably encounter sub-references in articles written by other users. More information on [[m:Special:MyLanguage/WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|the project page]]. '''We want your feedback''' to make sure this feature works well for you: * [[m:Special:MyLanguage/WMDE Technical Wishes/Sub-referencing#Test|Please try]] the current state of development on beta wiki and [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|let us know what you think]]. * [[m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing/Sign-up|Sign up here]] to get updates and/or invites to participate in user research activities. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]’s [[m:Special:MyLanguage/WMDE Technical Wishes|Technical Wishes]] team is planning to bring this feature to Wikimedia wikis later this year. We will reach out to creators/maintainers of tools and templates related to references beforehand. Please help us spread the message. --[[m:User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[m:User talk:Johannes Richter (WMDE)|talk]]) 10:36, 19 August 2024 (UTC) <section end="Sub-referencing"/> </div> <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/Sub-referencing/massmessage_list&oldid=27309345 --> == Sign up for the language community meeting on August 30th, 15:00 UTC == Hi all, The next language community meeting is scheduled in a few weeks—on August 30th at 15:00 UTC. If you're interested in joining, you can [https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Language_and_Product_Localization/Community_meetings#30_August_2024 sign up on this wiki page]. This participant-driven meeting will focus on sharing language-specific updates related to various projects, discussing technical issues related to language wikis, and working together to find possible solutions. For example, in the last meeting, topics included the Language Converter, the state of language research, updates on the Incubator conversations, and technical challenges around external links not working with special characters on Bengali sites. Do you have any ideas for topics to share technical updates or discuss challenges? Please add agenda items to the document [https://etherpad.wikimedia.org/p/language-community-meeting-aug-2024 here] and reach out to ssethi(__AT__)wikimedia.org. We look forward to your participation! [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 23. augusts, plkst. 02.19 (EEST) <!-- Message sent by User:SSethi (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=27183190 --> == <span lang="en" dir="ltr">Announcing the Universal Code of Conduct Coordinating Committee</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/board-elections@lists.wikimedia.org/thread/OKCCN2CANIH2K7DXJOL2GPVDFWL27R7C/ Original message at wikimedia-l]. [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election/Announcement - results|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election/Announcement - results}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Hello all, The scrutineers have finished reviewing the vote and the [[m:Special:MyLanguage/Elections Committee|Elections Committee]] have certified the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election/Results|results]] for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2024 Special Election|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) special election]]. I am pleased to announce the following individual as regional members of the U4C, who will fulfill a term until 15 June 2026: * North America (USA and Canada) ** Ajraddatz The following seats were not filled during this special election: * Latin America and Caribbean * Central and East Europe (CEE) * Sub-Saharan Africa * South Asia * The four remaining Community-At-Large seats Thank you again to everyone who participated in this process and much appreciation to the candidates for your leadership and dedication to the Wikimedia movement and community. Over the next few weeks, the U4C will begin meeting and planning the 2024-25 year in supporting the implementation and review of the UCoC and Enforcement Guidelines. You can follow their work on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Meta-Wiki]]. On behalf of the U4C and the Elections Committee,<section end="announcement-content" /> </div> [[m:User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2024. gada 2. septembris, plkst. 17.06 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=27183190 --> == <span lang="en" dir="ltr">Have your say: Vote for the 2024 Board of Trustees!</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, The voting period for the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024|2024 Board of Trustees election]] is now open. There are twelve (12) candidates running for four (4) seats on the Board. Learn more about the candidates by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024/Candidates|reading their statements]] and their [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2024/Questions_for_candidates|answers to community questions]]. When you are ready, go to the [[Special:SecurePoll/vote/400|SecurePoll]] voting page to vote. '''The vote is open from September 3rd at 00:00 UTC to September 17th at 23:59 UTC'''. To check your voter eligibility, please visit the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2024/Voter_eligibility_guidelines|voter eligibility page]]. Best regards, The Elections Committee and Board Selection Working Group<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 3. septembris, plkst. 15.14 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=27183190 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2024-09-25|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2024-09-25T15:00|en}} {{#time:H:i e|2024-09-25T15:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu labošanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">This banner will remain visible until the end of the operation.</span> '''Jūs varēsiet lasīt, bet ne labot, visas Wiki īsu laiku.''' *Jūs nevarēsiet labot līdz pat stundai {{#time:l j xg Y|2024-09-25|lv}}. *<span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">If you try to edit or save during these times, you will see an error message.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">If you see the error message, then please wait until everything is back to normal.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Then you should be able to save your edit.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">''Other effects'':</span> *<span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Background jobs will be slower and some may be dropped.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Red links might not be updated as quickly as normal.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Some long-running scripts will have to be stopped.</span> * <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">We expect the code deployments to happen as any other week.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards.</span> * <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">[[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] will be unavailable for about 90 minutes.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">This project may be postponed if necessary.</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]].</span> <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Any changes will be announced in the schedule.</span> '''<span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Please share this information with your community.</span>'''</div><section end="server-switch"/> [[User:Trizek_(WMF)|Trizek_(WMF)]], 2024. gada 20. septembris, plkst. 12.37 (EEST) <!-- Message sent by User:Trizek (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=27248326 --> == 'Wikidata item' link is moving. Find out where... == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"><i>Apologies for cross-posting in English. Please consider translating this message.</i>{{tracked|T66315}} Hello everyone, a small change will soon be coming to the user-interface of your Wikimedia project. The [[d:Q16222597|Wikidata item]] [[w:|sitelink]] currently found under the <span style="color: #54595d;"><u>''General''</u></span> section of the '''Tools''' sidebar menu will move into the <span style="color: #54595d;"><u>''In Other Projects''</u></span> section. We would like the Wiki communities feedback so please let us know or ask questions on the [[m:Talk:Wikidata_For_Wikimedia_Projects/Projects/Move_Wikidata_item_link|Discussion page]] before we enable the change which can take place October 4 2024, circa 15:00 UTC+2. More information can be found on [[m:Wikidata_For_Wikimedia_Projects/Projects/Move_Wikidata_item_link|the project page]].<br><br>We welcome your feedback and questions.<br> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 27. septembris, plkst. 21.56 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Danny_Benjafield_(WMDE)/MassMessage_Test_List&oldid=27524260 --> == Invitation to Participate in Wiki Loves Ramadan Community Engagement Survey == Dear all, Apologies for writing in English. Please help to translate in your language. We are excited to announce the upcoming [[m:Wiki Loves Ramadan|Wiki Loves Ramadan]] event, a global initiative aimed at celebrating Ramadan by enriching Wikipedia and its sister projects with content related to this significant time of year. As we plan to organize this event globally, your insights and experiences are crucial in shaping the best possible participation experience for the community. To ensure that Wiki Loves Ramadan is engaging, inclusive, and impactful, we kindly invite you to participate in our community engagement survey. Your feedback will help us understand the needs of the community, set the event's focus, and guide our strategies for organizing this global event. Survey link: https://forms.gle/f66MuzjcPpwzVymu5 Please take a few minutes to share your thoughts. Your input will make a difference! Thank you for being a part of our journey to make Wiki Loves Ramadan a success. Warm regards, User:ZI Jony 2024. gada 6. oktobris, plkst. 06.20 (EEST) Wiki Loves Ramadan Organizing Team <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=27510935 --> == <span lang="en" dir="ltr">Preliminary results of the 2024 Wikimedia Foundation Board of Trustees elections</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Hello all, Thank you to everyone who participated in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2024|2024 Wikimedia Foundation Board of Trustees election]]. Close to 6000 community members from more than 180 wiki projects have voted. The following four candidates were the most voted: # [[User:Kritzolina|Christel Steigenberger]] # [[User:Nadzik|Maciej Artur Nadzikiewicz]] # [[User:Victoria|Victoria Doronina]] # [[User:Laurentius|Lorenzo Losa]] While these candidates have been ranked through the vote, they still need to be appointed to the Board of Trustees. They need to pass a successful background check and meet the qualifications outlined in the Bylaws. New trustees will be appointed at the next Board meeting in December 2024. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2024/Results|Learn more about the results on Meta-Wiki.]] Best regards, The Elections Committee and Board Selection Working Group <section end="announcement-content" /> </div> [[User:MPossoupe_(WMF)|MPossoupe_(WMF)]] 2024. gada 14. oktobris, plkst. 11.25 (EEST) <!-- Message sent by User:MPossoupe (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=27183190 --> == <span lang="en" dir="ltr">Seeking volunteers to join several of the movement’s committees</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> Each year, typically from October through December, several of the movement’s committees seek new volunteers. Read more about the committees on their Meta-wiki pages: * [[m:Special:MyLanguage/Affiliations_Committee|Affiliations Committee (AffCom)]] * [[m:Special:MyLanguage/Ombuds_commission|Ombuds commission (OC)]] * [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation/Legal/Community Resilience and Sustainability/Trust and Safety/Case Review Committee|Case Review Committee (CRC)]] Applications for the committees open on 16 October 2024. Applications for the Affiliations Committee close on 18 November 2024, and applications for the Ombuds commission and the Case Review Committee close on 2 December 2024. Learn how to apply by [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation/Legal/Committee_appointments|visiting the appointment page on Meta-wiki]]. Post to the talk page or email [mailto:cst@wikimedia.org cst@wikimedia.org] with any questions you may have. For the Committee Support team, <section end="announcement-content" /> </div> -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2024. gada 17. oktobris, plkst. 02.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=27601062 --> == 'Wikidata item' link is moving, finally. == Hello everyone, I previously wrote on the 27th September to advise that the ''Wikidata item'' sitelink will change places in the sidebar menu, moving from the '''General''' section into the '''In Other Projects''' section. The scheduled rollout date of 04.10.2024 was delayed due to a necessary request for Mobile/MinervaNeue skin. I am happy to inform that the global rollout can now proceed and will occur later today, 22.10.2024 at 15:00 UTC-2. [[m:Talk:Wikidata_For_Wikimedia_Projects/Projects/Move_Wikidata_item_link|Please let us know]] if you notice any problems or bugs after this change. There should be no need for null-edits or purging cache for the changes to occur. Kind regards, -[[m:User:Danny Benjafield (WMDE)|Danny Benjafield (WMDE)]] 2024. gada 22. oktobris, plkst. 14.28 (EEST) <!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Danny_Benjafield_(WMDE)/MassMessage_Test_List&oldid=27535421 --> == CEE Hub mikrograntu programma == [[metawiki:Wikimedia_CEE_Hub/Microgrants|'''CEE Hub mikrograntu programma''']] joprojām ir atvērta pieteikumiem no Centrālās un Austrumeiropas kopienām. Kopš 2024. gada oktobra mēs pieņemam pieteikumus arī no Vidusāzijas kopienām. CEE Hub mikrograntu programma finansē projektus no 50 līdz 500 EUR apmērā. Lūdzu, iepazīstieties ar programmas kritērijiem un citu informāciju. Pieteikuma veidlapa ir pieejama Meta lapā; tajā jums būs jāatbild uz dažiem vienkāršiem jautājumiem. [[metawiki:Wikimedia_CEE_Hub/Microgrants/Applications_2024|Šajā lapā]] varat atrast pieteikumu sarakstu programmai līdz 2024. gada oktobrim, lai gūtu priekšstatu par to, kam citas kopienas lūgušas līdzekļus. Ja jums ir kādi jautājumi, lūdzu, informējiet mūs ([[metawiki:Wikimedia_CEE_Hub/Communication|''sazinieties ar mums'']]). Mēs gaidām jūsu pieteikumus! --[[Dalībnieks:TRistovski-CEEhub|TRistovski-CEEhub]] ([[Dalībnieka diskusija:TRistovski-CEEhub|diskusija]]) 2024. gada 25. oktobris, plkst. 12.01 (EEST) == CampaignEvents extension and the upcoming CEE Hub Office Hour == Some of you have already been in contact with the [[:m:Event Center/Registration|Event Registration tool]], that we are using for our monthly Office Hours. As this tool is part of the wider [[:m: CampaignEvents|CampaignEvents extension]], we would dedicate our upcoming monthly Office Hour to this topic and during the call will be present as well [[:m:User:Udehb-WMF|Benedict Nnaemeka Udeh]], who will have a short demo about this extension and will answer your questions. The Office Hour will be held on 18th of November (Monday) at 17:00 CET. All the details about local time and how to register yourself are available on [[:m:Wikimedia CEE Hub/Office hours|our Meta page]]. In the meantime, you can check [[:m:CampaignEvents|this Meta page]] about the extension, where you can find all the details about three key functionalities: * [[:m:Event Center/Registration|Event Registration tool]], allows campaign organizers to manage event registrations directly on the wiki. You can find instructions on how to use it [[:m:Event Center/Registration/Instructions|here]]. * [[:m:Campaigns/Foundation Product Team/Event list|Event list]], global, automated list of events on the wikis. It can be accessed by going to [[:m:Collaboration list|SpecialːAllEvents]]. * [[:m:Campaigns/Foundation Product Team/Invitation list|Invitation list]], finding past contributors on the selected articles, that can be useful to be invited in the upcoming edit-a-thons, contests, campaigns, etc. You can view [[:c:File:How to test the Invitation List tool.webm|this video]] to see how it works. You can find information on how this extension can be deployed on your Wikipedia [[:m:CampaignEvents/Deployment status|here]], which requires community discussion and consensus. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 28. oktobris, plkst. 19.19 (EET) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=26669262 --> == Final Reminder: Join us in Making Wiki Loves Ramadan Success == Dear all, We’re thrilled to announce the Wiki Loves Ramadan event, a global initiative to celebrate Ramadan by enhancing Wikipedia and its sister projects with valuable content related to this special time of year. As we organize this event globally, we need your valuable input to make it a memorable experience for the community. Last Call to Participate in Our Survey: To ensure that Wiki Loves Ramadan is inclusive and impactful, we kindly request you to complete our community engagement survey. Your feedback will shape the event’s focus and guide our organizing strategies to better meet community needs. * Survey Link: [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSffN4prPtR5DRSq9nH-t1z8hG3jZFBbySrv32YoxV8KbTwxig/viewform?usp=sf_link Complete the Survey] * Deadline: November 10, 2024 Please take a few minutes to share your thoughts. Your input will truly make a difference! '''Volunteer Opportunity''': Join the Wiki Loves Ramadan Team! We’re seeking dedicated volunteers for key team roles essential to the success of this initiative. If you’re interested in volunteer roles, we invite you to apply. * Application Link: [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfXiox_eEDH4yJ0gxVBgtL7jPe41TINAWYtpNp1JHSk8zhdgw/viewform?usp=sf_link Apply Here] * Application Deadline: October 31, 2024 Explore Open Positions: For a detailed list of roles and their responsibilities, please refer to the position descriptions here: [https://docs.google.com/document/d/1oy0_tilC6kow5GGf6cEuFvdFpekcubCqJlaxkxh-jT4/ Position Descriptions] Thank you for being part of this journey. We look forward to working together to make Wiki Loves Ramadan a success! Warm regards,<br> The Wiki Loves Ramadan Organizing Team 2024. gada 29. oktobris, plkst. 07.11 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=27568454 --> == Jaunā grāmata "Rīgas ielas. Labais krasts" == Esmu uzrakstījis grāmatu "Rīgas ielas. Labais krasts". Šeit gribu pateikties visiem, kuru fotogrāfijas tika iekļautas grāmatā (grāmatā ir korektas atsauces uz jūsu darbiem). Paldies @[[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]], @[[Dalībnieks:Evita wiki|Evita wiki]], @[[Dalībnieks:GreenZeb|GreenZeb]], @[[Dalībnieks:Mona|Mona]], @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]], @[[Dalībnieks:MichalPL|MichalPL]], @[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]], @[[Dalībnieks:Андрей Романенко|Андрей Романенко]], @[[Dalībnieks:Mosbatho|Mosbatho]], @[[Dalībnieks:Driver24|Driver24]], @[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]], @[[Dalībnieks:VardeCe|VardeCe]], @[[Dalībnieks:Juriskraulis|Juriskraulis]], @[[Dalībnieks:PROP1001|PROP1001]], @[[Dalībnieks:Bogdanov-62|Bogdanov-62]]. Pateicība arī @[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] un @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]. [[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2024. gada 15. novembris, plkst. 19.16 (EET) :You're welcome! Go ahead! Best regards, [[Dalībnieks:Mosbatho|Mosbatho]] ([[Dalībnieka diskusija:Mosbatho|diskusija]]) 2024. gada 15. novembris, plkst. 22.39 (EET) == Sign up for the language community meeting on November 29th, 16:00 UTC == Hello everyone, The next language community meeting is coming up next week, on November 29th, at 16:00 UTC (Zonestamp! For your timezone <https://zonestamp.toolforge.org/1732896000>). If you're interested in joining, you can sign up on this wiki page: <https://www.mediawiki.org/wiki/Wikimedia_Language_and_Product_Localization/Community_meetings#29_November_2024>. This participant-driven meeting will be organized by the Wikimedia Foundation’s Language Product Localization team and the Language Diversity Hub. There will be presentations on topics like developing language keyboards, the creation of the Moore Wikipedia, and the language support track at Wiki Indaba. We will also have members from the Wayuunaiki community joining us to share their experiences with the Incubator and as a new community within our movement. This meeting will have a Spanish interpretation. Looking forward to seeing you at the language community meeting! Cheers, [[User:SSethi (WMF)|Srishti]] 2024. gada 21. novembris, plkst. 21.54 (EET) <!-- Message sent by User:SSethi (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=27746256 --> == Preserved counties of Wales == Jautājums terminoloģijas mīļotājiem: lūgums palīdzēt izveidot sakarīgu nosaukumu Velsas "ceremoniālajām" grāfistēm, kas angliski dēvējas [https://en.wikipedia.org/wiki/Preserved_counties_of_Wales ''preserved counties'']. Dažas wiki izmanto analoģisko Anglijas terminu "ceremoniālā", kas pēc loģikas un funkcijām nav gluži nepareizi, bet ja jau velsieši nodēvējuši savādāk, tad tam ir kkāda nozīme, ko vajadzētu respektēt. "Aizsargātās" vai "pasargātās" izklausās klamzīgi. No velsiešu valdas guglerators tulko kā "saglabātās", kas arī neizklausās forši. Nevar saukt par vēsturiskajām, jo [https://en.wikipedia.org/wiki/Historic_counties_of_Wales vēsturiskās Velsas grāfistes] (līdz 1974. gadam) ir pavisam cits dalījums. Šīs "preserved" bija izveidotas 1974. gadā kā divlīmeņu pašvaldības un likvidētas 1996. gadā, saglabājot dažas reģionālās funkcijas. Ir kādi piedāvājumi/idejas? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2024. gada 3. decembris, plkst. 13.07 (EET) :Saudzējamās grāfistes (tā kā vide) [https://termini.gov.lv/atrast/preserved%20area/en], kaut kāda dziļa doma arī saglabājas :)--[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 3. decembris, plkst. 14.08 (EET) ::Tikpat labi, saglabājamās (pēc analoģijas ar [http://www.akadterm.lv/term.php?term=preserved%20animals&list=preserved&lang=EN dzīvniekiem]) grāfistes. Vai, pavisam precīzi, "ceremonijām saglabātās" :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 3. decembris, plkst. 14.55 (EET) :::Var arī saglabājamās, bet ja skatās pēc analoģijas, tad vide ir tuvāk grāfistei, nekā dzīvnieki. :D --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2024. gada 3. decembris, plkst. 15.01 (EET) ::Hm! Labi jau ir zināt visu par visu...Kā mēs saucam Latvijas pašvaldību iedalījumu gadsimtu garumā? Ja par terminu - "preserved" kā īpašības vārds tiek skaidrots atbilstoši tam kā mēs lietojam vārdu "aizsargāts" vai "aizsargājams" - aizsargāta preču zīme, autortiesību aizsardzība, dabas aizsardzība, aizsargājami augi, dzīvnieki. Par grāfistēm - vai tomēr nebūtu lasītājam saprotamāk - vēsturiskais iedalījums ar attiecīgu laika periodu iekavās. == Debespušu rakstība == Strādājot pie citiem darbiem iegūta atbilde no Latviešu valodas aģentūras. Informācijai! Saīsinājumi ZA, DA, ZR, DR apzīmē gan vārdus nominatīvā, proti, ziemeļaustrumi, dienvidaustrumi utt., gan arī citos locījumos, piemēram, pūtīs ZA (= ziemeļaustrumu) vējš, 10 km uz DA (= dienvidaustrumiem) no gredzenošanas vietas. Lai gan dažkārt mēdz darināt salikteņus, kā Dienvidaustrumlatvija, Ziemeļrietumeiropa, tomēr, visticamāk, lietošanas ērtuma dēļ ZA, DA, ZR, DR parasti uzskata par atsevišķiem vārdiem un arī raksta atsevišķi: ZR Igaunija, DR Latvija. Z, A, D, R savukārt var būt gan atsevišķs vārds, kā A vējš, gan arī vārda daļa: Ziemeļlatvija, Rietumlietuva. Droši vien tāpēc literatūrā, enciklopēdijās it bieži sastopams arī defisrakstījums: Z-Itālija, Z-Amerika. Šāds rakstījums būtu pieļaujams enciklopēdiskos izdevumos, kuros sniegtas konspektīvas uzziņas, lietoti arī dažādi citi saīsinājumi. Mēs Jūsu piemērus ieteiktu rakstīt šādi. DA Eiropā, DR Eiropā, ZA Eiropā, Z Eiropā (arī Ziemeļeiropā), D Latvijā (arī Dienvidlatvijā). Ar cieņu Latviešu valodas aģentūras valodas konsultantes Tālrunis: 67225879 E-pasts: konsultacija@valoda.lv [[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 13. decembris, plkst. 16.29 (EET) :Nelaime tāda, ka tas acīmredzami attiecas uz papīra enciklopēdiskiem izdevumiem. Vikipēdijai nav tādas vajadzības taupīt papīru, un pēdējos gados tā orientējas uz lasītājiem, kuri nespēj identificēt, piemēram, DR kā dienvidrietumus vai gs. kā gadsimtu. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 13. decembris, plkst. 16.47 (EET) ::Šos es palaikam mēdzu [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kauguru_kalns&diff=prev&oldid=4166459 ravēt ārā] no pilskalnu rakstiem, jo izskatās pēc kaut kādas stenogrammas. Tad jau varam arī raksta objekta nosaukuma vietā likt trīsstūrīšus, kā drukātās enciklopēdijās. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 13. decembris, plkst. 18.42 (EET) :::es pievienojos kolēģiem. arī pēc iespējas izvairos no šiem saīsinājumiem, mēdzu mainīt arī citu veidotos rakstos, jo, kā precīzi teica {{u|Egilus}}, mums papīrs nav jātaupa. bet paldies {{u|Kasparoviča}} par saziņu ar LVA !, te tad skaidrs, kā viņi rekomendē tos lietot. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2024. gada 14. decembris, plkst. 08.20 (EET) ::::Aizliegts izmantot jau nav, bet vienalga "D Latvija" neizskatās labi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2024. gada 14. decembris, plkst. 08.49 (EET) :Šos saīsinājumus lieto ne tikai enciklopēdījās. Arī grāmatās un citos drukātos rakstos. Bet tas nu tā! Ja jau ejam uz vienkāršo valodu, tad ejam. Man likās noderīgi, jo tur doti piemēri arī pilno nosaukumu rakstībai. Lai veicas![[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2024. gada 15. decembris, plkst. 10.14 (EET) == Statistika — 2024. gadā skatītākie raksti? == Labdien! Vai kaut kur ir (vai būs) pieejama statistika par to, kuri bija 2024. gadā skatītākie raksti? Ļoti interesē! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2024. gada 27. decembris, plkst. 21.17 (EET) :Pa mēnešiem ir [https://stats.wikimedia.org/#/lv.wikipedia.org/reading/top-viewed-articles/normal|table|last-month|(access)~desktop*mobile-app*mobile-web|monthly '''te'''] [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2024. gada 27. decembris, plkst. 21.43 (EET) ::Ir arī [https://pageviews.wmcloud.org/topviews/?project=lv.wikipedia.org&platform=all-access&date=last-year&excludes= šis] [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 27. decembris, plkst. 22.46 (EET) :::Izskatās, ka šis ir tas, ko meklēju. Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2024. gada 28. decembris, plkst. 13.14 (EET) ::::Tikai šajā saitē par 2024. gadu vēl dažas dienas jāpagaida un daļa rakstu no topa ir jāizņem, jo tie tur nokļuvuši ar tehniskiem palīglīdzekļiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2024. gada 28. decembris, plkst. 15.46 (EET) == 2024. gada MVW == skatos, ka atkal pienācis laiks rīkot balsošanu par vērtīgāko dalībnieku. iespējams, tas daļēji saistīts ar vispārējo lvwiki kopienas aktivitāti, bet šķiet, ka pēdējos gados mēs esam diezgan kūtri uz dalībām visādās balsošanās (ne tikai šajā), (ļoti) agrāk tā šķiet nebija. un papildu - pēdējos divus gadus esmu aicinājis izteikt, kā varbūt uzlabot vai citādot vērtīgākā vikipēdista (un labākā jauniņā) balsojumu, lai to padarītu ''interesantāku'' - balsošana esošajā formā nemainīga ir kopš 2019. gada. it kā jau ir tas teiciens par lietu, kas nav salūzušas, nelabošanu un man nav nekas pret esošo procesu (esmu gatavs tādā veidā arī turpināt), bet varbūt kādam ir kādas foršas idejas? pašu tradīciju gribētos saglabāt - protams, tas apbalvojums nav nekāds lielais, bet pieņemu, ka patīkami jau ir tā kolēģu atzinība :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 3. janvāris, plkst. 18.47 (EET) :Komentārs par [[Vikipēdija:Balsošana]]: šausmīgi ķēpīga tā jauna balsojuma izveide, izmantojot to esošo formu un pēc tam rezultātu apkopošana un ielikšana tabulā. Par MVW nekādu būtisku komentāru nav. Aktivitāti var palielināt ar ziņu personīgajā diskusiju lapā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 15.53 (EET) ::es padomāju, bet neko labāku, ko varētu ieteikt, neizdomāju. sīkumos jau var slīpēt (tur kandidātu skaits, balsu skaits utml), bet lielās šaibās - priekšlikumu par labāku formātu nav. noteikti saglabājama tradīcija! tā viena balva ir vērtīgākā balva manā vikipēdijasbalvu kolekcijā (laikam gan arī vienīgā). [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 09.51 (EET) ::: {{ping|Edgars2007}} Vai ir balsošana kaut kur aktivizēta? Es nevarēju atrast. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 17. janvāris, plkst. 07.03 (EET) ::::labā ziņa ir tā, ka tagad balsojums ir aktivizēts :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 30. janvāris, plkst. 13.06 (EET) :::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] Sliktā ziņa ir tā, ka visas ziņas izbeigušās :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 14.44 (EET) ::::::parāds nokārtots, atvainojos par "laicīgumu" :( [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 08.37 (EEST) == Rakstu konkurss janvārī — Viki mīl paēst == Labdien! Man ir vajadzība atbrīvoties no divām nelielām balvām (dāvanu kartes), ko man piespēlējuši Igaunijas vikipēdisti, tāpēc vēlos sarīkot rakstu konkursu. Šobrīd ir doma par 2 nedēļām un tēmu ēdieni un dzērieni. Nosaukums varētu būt "Viki mīl paēst" vai "Viki garšo paēst" (vai šis vispār ir korektā latviešu valodā?). Tēmas būtu dažādie pasaules ēdieni un dzērieni un pārtikas nozare kopumā. Tēmas izvēle ar nodomu vienkārša, lai atbilstu plašākam dalībnieku skaitam. Rezultātu apkopotu ar to rīku, ko lietojām Āzijas mēnesī, kritērijs — prasībām atbilstošu rakstu skaits. Gaidīšu ieteikumus un komentārus. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 16.31 (EET) :ideja patīk! (pirmais nosaukums skan labāk) [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 6. janvāris, plkst. 17.12 (EET) ::Viki mīl uzkost :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 15.12 (EET) :Viki čāpstina ? ~ [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2025. gada 9. janvāris, plkst. 21.09 (EET) ::Vikirīma :D , sen nav bijis neviens konkurss. --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2025. gada 10. janvāris, plkst. 18.56 (EET) :Neņēmu vērā nevienu ieteikumu nosaukumam :) [[WP:Viki mīl paēst 2025]] — sākam 15. janvārī. Vai ir kādi komentāri par noteikumiem (labprāt vienkāršotu)? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 13. janvāris, plkst. 13.08 (EET) == Collectivité européenne d'Alsace == Godājamie kolēģi! Palīdziet lūdzu sakarīgi noformulēt šī [https://fr.wikipedia.org/wiki/Collectivit%C3%A9_europ%C3%A9enne_d%27Alsace jaunveidojuma] nosaukumu. It kā tam ir atsevišķas administratīvās vienības funkcijas, bet pats ietilpst [[Grandesta]]s reģionā un iekļautie divi departamenti tiek saglabāti. [[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2025. gada 7. janvāris, plkst. 09.32 (EET) == Launching! Join Us for Wiki Loves Ramadan 2025! == Dear All, We’re happy to announce the launch of [[m:Wiki Loves Ramadan 2025|Wiki Loves Ramadan 2025]], an annual international campaign dedicated to celebrating and preserving Islamic cultures and history through the power of Wikipedia. As an active contributor to the Local Wikipedia, you are specially invited to participate in the launch. This year’s campaign will be launched for you to join us write, edit, and improve articles that showcase the richness and diversity of Islamic traditions, history, and culture. * Topic: [[m:Event:Wiki Loves Ramadan 2025 Campaign Launch|Wiki Loves Ramadan 2025 Campaign Launch]] * When: Jan 19, 2025 * Time: 16:00 Universal Time UTC and runs throughout Ramadan (starting February 25, 2025). * Join Zoom Meeting: https://us02web.zoom.us/j/88420056597?pwd=NdrpqIhrwAVPeWB8FNb258n7qngqqo.1 * Zoom meeting hosted by [[m:Wikimedia Bangladesh|Wikimedia Bangladesh]] To get started, visit the [[m:Wiki Loves Ramadan 2025|campaign page]] for details, resources, and guidelines: Wiki Loves Ramadan 2025. Add [[m:Wiki Loves Ramadan 2025/Participant|your community here]], and organized Wiki Loves Ramadan 2025 in your local language. Whether you’re a first-time editor or an experienced Wikipedian, your contributions matter. Together, we can ensure Islamic cultures and traditions are well-represented and accessible to all. Feel free to invite your community and friends too. Kindly reach out if you have any questions or need support as you prepare to participate. Let’s make Wiki Loves Ramadan 2025 a success! For the [[m:Wiki Loves Ramadan 2025/Team|International Team]] 2025. gada 16. janvāris, plkst. 14.08 (EET) <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=27568454 --> == Universal Code of Conduct annual review: provide your comments on the UCoC and Enforcement Guidelines == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> My apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}. I am writing to you to let you know the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines is open now. You can make suggestions for changes through 3 February 2025. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Annual_review|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2025. gada 24. janvāris, plkst. 03.11 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=27746256 --> == Feminism and Folklore 2025 starts soon == <div style="border:8px maroon ridge;padding:6px;> [[File:Feminism and Folklore 2025 logo.svg|centre|550px|frameless]] ::<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <center>''{{int:please-translate}}''</center> Dear Wiki Community, You are humbly invited to organize the '''[[:m:Feminism and Folklore 2025|Feminism and Folklore 2025]]''' writing competition from February 1, 2025, to March 31, 2025 on your local Wikipedia. This year, Feminism and Folklore will focus on feminism, women's issues, and gender-focused topics for the project, with a [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2025|Wiki Loves Folklore]] gender gap focus and a folk culture theme on Wikipedia. You can help Wikipedia's coverage of folklore from your area by writing or improving articles about things like folk festivals, folk dances, folk music, women and queer folklore figures, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales, and more. Users can help create new articles, expand or translate from a generated list of suggested articles. Organisers are requested to work on the following action items to sign up their communities for the project: # Create a page for the contest on the local wiki. # Set up a campaign on '''CampWiz''' tool. # Create the local list and mention the timeline and local and international prizes. # Request local admins for site notice. # Link the local page and the CampWiz link on the [[:m:Feminism and Folklore 2025/Project Page|meta project page]]. This year, the Wiki Loves Folklore Tech Team has introduced two new tools to enhance support for the campaign. These tools include the '''Article List Generator by Topic''' and '''CampWiz'''. The Article List Generator by Topic enables users to identify articles on the English Wikipedia that are not present in their native language Wikipedia. Users can customize their selection criteria, and the tool will present a table showcasing the missing articles along with suggested titles. Additionally, users have the option to download the list in both CSV and wikitable formats. Notably, the CampWiz tool will be employed for the project for the first time, empowering users to effectively host the project with a jury. Both tools are now available for use in the campaign. [https://tools.wikilovesfolklore.org/ '''Click here to access these tools'''] Learn more about the contest and prizes on our [[:m:Feminism and Folklore 2025|project page]]. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2025/Project Page|meta talk page]] or by email us if you need any assistance. We look forward to your immense coordination. Thank you and Best wishes, '''[[:m:Feminism and Folklore 2025|Feminism and Folklore 2025 International Team]]''' ::::Stay connected [[File:B&W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/feminismandfolklore/|30x30px]]&nbsp; [[File:B&W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikifolklore|30x30px]] </div></div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 29. janvāris, plkst. 04.36 (EET) == Wiki Loves Folklore is back! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Dear Wiki Community, You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2025|Wiki Loves Folklore 2025]]''' an international media contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 31st''' of March. You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&campaign=wlf_2025 submitting] them in this commons contest. You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2025/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2025/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language. Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2025|project Talk page]] if you need any assistance. '''Kind regards,''' '''Wiki loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 29. janvāris, plkst. 04.36 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery/Wikipedia&oldid=26503019 --> == Reminder: first part of the annual UCoC review closes soon == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> My apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}. This is a reminder that the first phase of the annual review period for the Universal Code of Conduct and Enforcement Guidelines will be closing soon. You can make suggestions for changes through [[d:Q614092|the end of day]], 3 February 2025. This is the first step of several to be taken for the annual review. [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Annual_review|Read more information and find a conversation to join on the UCoC page on Meta]]. After review of the feedback, proposals for updated text will be published on Meta in March for another round of community review. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2025. gada 3. februāris, plkst. 02.48 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=28198931 --> == <span lang="en" dir="ltr"> Upcoming Language Community Meeting (Feb 28th, 14:00 UTC) and Newsletter</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="message"/> Hello everyone! [[File:WP20Symbols WIKI INCUBATOR.svg|right|frameless|150x150px|alt=An image symbolising multiple languages]] We’re excited to announce that the next '''Language Community Meeting''' is happening soon, '''February 28th at 14:00 UTC'''! If you’d like to join, simply sign up on the '''[[mw:Wikimedia_Language_and_Product_Localization/Community_meetings#28_February_2025|wiki page]]'''. This is a participant-driven meeting where we share updates on language-related projects, discuss technical challenges in language wikis, and collaborate on solutions. In our last meeting, we covered topics like developing language keyboards, creating the Moore Wikipedia, and updates from the language support track at Wiki Indaba. '''Got a topic to share?''' Whether it’s a technical update from your project, a challenge you need help with, or a request for interpretation support, we’d love to hear from you! Feel free to '''reply to this message''' or add agenda items to the document '''[[etherpad:p/language-community-meeting-feb-2025|here]]'''. Also, we wanted to highlight that the sixth edition of the Language & Internationalization newsletter (January 2025) is available here: [[:mw:Special:MyLanguage/Wikimedia Language and Product Localization/Newsletter/2025/January|Wikimedia Language and Product Localization/Newsletter/2025/January]]. This newsletter provides updates from the October–December 2024 quarter on new feature development, improvements in various language-related technical projects and support efforts, details about community meetings, and ideas for contributing to projects. To stay updated, you can subscribe to the newsletter on its wiki page: [[:mw:Wikimedia Language and Product Localization/Newsletter|Wikimedia Language and Product Localization/Newsletter]]. We look forward to your ideas and participation at the language community meeting, see you there! <section end="message"/> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]]</bdi> 2025. gada 22. februāris, plkst. 10.29 (EET) <!-- Message sent by User:SSethi (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=28217779 --> == CEE Hub Microgrant Programme - 2025 round == '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Microgrants|CEE Hub Microgrant programme]]''' is open for submissions from the communities across Central and Eastern Europe (as well as Central Asia, and Farsi contributors that live in these regions). The CEE Hub Microgrant programme will fund projects ranging from 50 to 700 EUR. Please read the criteria and other details with the programme. '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdscTZ9EPNjHhU0r7hUHNwntX34Wrk8ieiHemk_clB9VI3PfQ/viewform Application form]''' is accessible on the Meta page where you will need to answer a few simple questions. You can find a list of the applications for the programme from 2024 [[:m:Wikimedia CEE Hub/Microgrants/Applications 2024|on this page]], so you will get a sense of what other communities asked for funds. If you have any questions, please let us know ([[:m:Wikimedia CEE Hub/Communication|contact us]]). We are waiting for your submissions! --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 24. februāris, plkst. 15.35 (EET) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=28306207 --> == Universal Code of Conduct annual review: proposed changes are available for comment == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> My apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}}. I am writing to you to let you know that [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Annual_review/Proposed_Changes|proposed changes]] to the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines]] and [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) Charter]] are open for review. '''[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Annual_review/Proposed_Changes|You can provide feedback on suggested changes]]''' through the [[d:Q614092|end of day]] on Tuesday, 18 March 2025. This is the second step in the annual review process, the final step will be community voting on the proposed changes. [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Annual_review|Read more information and find relevant links about the process on the UCoC annual review page on Meta]]. The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] (U4C) is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter|you may review the U4C Charter]]. Please share this information with other members in your community wherever else might be appropriate. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] 2025. gada 7. marts, plkst. 20.51 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=28307738 --> == An improved dashboard for the Content Translation tool == <div lang="en" dir="ltr"> {{Int:hello}} Wikipedians, Apologies as this message is not in your language, {{Int:please-translate}}. The [[mediawikiwiki:Special:MyLanguage/Wikimedia_Language_and_Product_Localization|Language and Product Localization team]] has improved the [https://test.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:ContentTranslation&filter-type=automatic&filter-id=previous-edits&active-list=suggestions&from=en&to=es Content Translation dashboard] to create a consistent experience for all contributors using mobile and desktop devices. The improved translation dashboard allows all logged-in users of the tool to enjoy a consistent experience regardless of their type of device. With a harmonized experience, logged-in desktop users now have access to the capabilities shown in the image below. [[file:Content_Translation_new-dashboard.png|alt=|center|thumb|576x576px|Notice that in this screenshot, the new dashboard allows: Users to adjust suggestions with the "For you" and "...More" buttons to select general topics or community-created collections (like the example of Climate topic).  Also, users can use translation to create new articles (as before) and expand existing articles section by section. You can see how suggestions are provided in the new dashboard  in two groups ("Create new pages" and "Expand with new sections")-one for each activity.]] [[File:Content_Translation_dashboard_on_desktop.png|alt=|center|thumb|577x577px|In the current dashboard, you will notice that you can't adjust suggestions to select topics or community-created collections. Also, you can't expand on existing articles by translating new sections.]] We will implement [[mw:Special:MyLanguage/Content translation#Improved translation experience|this improvement]] on your wiki '''on Monday, March 17th, 2025''' and remove the current dashboard '''by May 2025'''. Please reach out with any questions concerning the dashboard in this thread. Thank you! On behalf of the Language and Product Localization team. </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]]</bdi> 2025. gada 13. marts, plkst. 04.56 (EET) <!-- Message sent by User:UOzurumba (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:UOzurumba_(WMF)/sandbox_CX_Unified_dashboard_announcement_list_1&oldid=28382282 --> == Jūsu wiki drīz būs tikai-lasīšanas režīmā. == <section begin="server-switch"/><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Lasīt šo paziņojumu citā valodā]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] [[foundation:|Wikimedia Foundation]] pārslēgs datu plūsmu starp saviem datu centriem. Šis nodrošinās, ka Vikipēdija un pārējās Wikimedia wiki var palikt pieejamas pat pēc katastrofas. Visa datu plūsma tiks pārslēgta '''{{#time:j xg|2025-03-19|lv}}'''. Šis tests sāksies '''[https://zonestamp.toolforge.org/{{#time:U|2025-03-19T14:00|en}} {{#time:H:i e|2025-03-19T14:00}}]'''. Diemžēl [[mw:Special:MyLanguage/Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]] ierobežojumu dēļ ir nepieciešams apturēt visu rediģēšanu, kamēr notiek pārslēgšana. Mēs atvainojamies par šo traucējumu un strādājam, lai nākotnē to samazinātu. 30 minūtes pirms šī operācija sāksies, visās vikīs būs redzams paziņojums. Šis paziņojums būs redzams līdz operācijas beigām. '''Jūs īsu laiku varēsiet lasīt, bet ne rediģēt, visas Wiki.''' *Jūs nevarēsiet rediģēt līdz {{#time:l j xg Y|2025-03-19|lv}}. *Ja jūs tobrīd mēģināsiet rediģēt vai saglabāt izmaiņas, jūs redzēsiet kļūdu. Mēs ceram, ka šajā laikā neviena izmaiņa netiks zaudēta, bet to nevaram garantēt. Ja jūs saņemat kļūdu, lūdzam gaidīt, līdz viss ir atkal normāli. Tad jūs varēsiet saglabāt savas izmaiņas. Bet mēs iesakam saglabāt savu izmaiņu kopiju, ja nu kas. ''Citi efekti'': *Fona darbi būs lēnāki, un daži var būt apturēti. Sarkanās saites var netikt atjauninātas tikpat ātri, cik parasti. Ja jūs izveidojiet rakstu, uz kuru kaut kur citur ir saite, tā saite paliks sarkana ilgāk, nekā parasti. Dažus ilgi izpildošos skriptus būs jāpārtrauc. * Mēs sagaidām, ka koda izmaiņas tiks publicētas tāpat, kā jebkurā citā nedēļā. Tomēr dažos gadījumos kods var tikt iesaldēts, ja būs vajadzīgs operācijai. * [[mw:Special:MyLanguage/GitLab|GitLab]] nebūs pieejams apmēram 90 minūtes. Ja nepieciešams, šis projekts var tikt atlikts. Jūs varat [[wikitech:Switch_Datacenter|redzēt plānu wikitech.wikimedia.org]]. Jebkuras izmaiņas plānā tiks paziņotas. '''Lūdzu, pasludiniet šo informāciju jūsu kopienam.'''</div><section end="server-switch"/> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]]</bdi> 2025. gada 15. marts, plkst. 01.14 (EET) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=28307742 --> == Vikipēdijas vasaras dienas 2025 == [[:et:Vikipeedia:Suvepäevad 2025|Wikipedia Summer Days 2025]] would be held from June 14–16 in Harju County, Estonia. We would have a delegation from Finland and participants from Latvia are also welcomed. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2025. gada 15. marts, plkst. 22.30 (EET) == Final proposed modifications to the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines and U4C Charter now posted == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> The proposed modifications to the [[foundation:Special:MyLanguage/Policy:Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines]] and the U4C Charter [[m:Universal_Code_of_Conduct/Annual_review/2025/Proposed_Changes|are now on Meta-wiki for community notice]] in advance of the voting period. This final draft was developed from the previous two rounds of community review. Community members will be able to vote on these modifications starting on 17 April 2025. The vote will close on 1 May 2025, and results will be announced no later than 12 May 2025. The U4C election period, starting with a call for candidates, will open immediately following the announcement of the review results. More information will be posted on [[m:Special:MyLanguage//Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election|the wiki page for the election]] soon. Please be advised that this process will require more messages to be sent here over the next two months. The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, you may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter|review the U4C Charter]]. Please share this message with members of your community so they can participate as well. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 05.04 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=28469465 --> == Čatbotu lietošana == Klātesošie droši vien ir pamanījuši, ka es pēdējā laikā eksperimentēju ar ''ChatGPT'' kā rakstu autoru LvWiki (visus šādus jaunradītus rakstus es attiecīgi apzīmēju komentārā). Tipisks piemērs - [[Amaterasu]]. Jāpiebilst, ka es esmu ne visai prasmīgs lietotājs, tāpēc mana instrukcija botam ir primitīva, kā "Pastāsti man sīki enciklopēdiskā stilā par sintoisma dievieti Amaterasu." Bots uz to izsniedz pārmērīgi strukturētu, taču informatīvu rakstu, kuru drusku jāapstrādā (jāpieliek atsauces, kategorijas, jānovāc daudzie treknraksti u.tml.) un var likt iekšā. Laika ekonomija, salīdzinot ar tulkošanu, apmēram divkārša. Principā man tā šķiet pieņemama taktika gadījumos, kad ir maz cerību, ka kāds par tēmu uzrakstīs saviem spēkiem. Taču tas ir tieši līmenī "man šķiet", un kopienai savulaik bijuši iebildumi pret botu radītiem rakstiem (motivējot to ar "rakstu dziļumu", kas ''man šķiet'' diezgan nenopietns rādītājs). Tāpēc man gribētos dzirdēt citu viedokļus par šādu darbību pieļaujamību un tās robežām. Un jautājums nav tik daudz par manu līdzšinējo darbību - es pats pietiekami rūpīgi pārskatu un pārbaudu bota sarakstīto, kad piekabinu atsauces, tā ka personiskais ieguldījums ir būtisks un kritiskas kļūdas nav gaidāmas,- bet par Pandoras lādi, ko tādā veidā var atvērt. No otras puses, es īsti neredzu, kā un ar kādu motivāciju šādas darbības, ja tās sāks nākt no anonīmiem un pusanonīmiem, varētu apturēt. Ir jauns laikmets... -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 22.14 (EEST) :es arī reizēm tā veidoju rakstus (cik nu es vispār veidoju). atslēgas vārdi ir tas, ko raksti: "es pats pietiekami rūpīgi pārskatu". par Pandoras lādi runāja vairākos referātos CEE konferencē ([[Vikipēdija:Konferences/Wikimedia CEE Meeting 2024/Biafra]] varētu būt saites - bet man ir aizdomas, ka tos Youtube linkus tā arī neizveidoja, jo kkas nebija nofilmēts...), sevišķi Asafa stāsts bija ļoti labs. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 4. aprīlis, plkst. 22.35 (EEST) == Wikidata and Sister Projects: An online community event == ''(Apologies for posting in English)'' Hello everyone, I am excited to share news of an upcoming online event called '''[[d:Event:Wikidata_and_Sister_Projects|Wikidata and Sister Projects]]''' celebrating the different ways Wikidata can be used to support or enhance with another Wikimedia project. The event takes place over 4 days between '''May 29 - June 1st, 2025'''. We would like to invite speakers to present at this community event, to hear success stories, challenges, showcase tools or projects you may be working on, where Wikidata has been involved in Wikipedia, Commons, WikiSource and all other WM projects. If you are interested in attending, please [[d:Special:RegisterForEvent/1291|register here]]. If you would like to speak at the event, please fill out this Session Proposal template on the [[d:Event_talk:Wikidata_and_Sister_Projects|event talk page]], where you can also ask any questions you may have. I hope to see you at the event, in the audience or as a speaker, - [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 11. aprīlis, plkst. 12.18 (EEST) <!-- Message sent by User:Danny Benjafield (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Danny_Benjafield_(WMDE)/MassMessage_Send_List&oldid=28525705 --> == Be part of the next CEE Catch Up about Global Trends == Hi everyone, We want to announce the ninth '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Catch up|CEE Catch Up]]''' session, which will be dedicated to the Foundation Annual Planning Workshop focused on [[diffblog:2025/03/04/global-trends-2025/|'''global trends that are affecting our movement''']]. The session will take place on 23^rd of April 2025, 18:00-19:00 CEST (check your local time [https://zonestamp.toolforge.org/1745424000 here]). Together (the CEE Communities and the Wikimedia Foundation staff) we will discuss the trends related to our projects, our readers and editors. We will explore how those trends show up in the CEE context and discuss what our projects need to address those trends, and how we can support them. You will also have the opportunity to ask questions to the Wikimedia Foundation staff about the work being planned as part of the annual plan that runs from July 2025 to June 2026. '''<u>''[[Wikimedia CEE Hub/Catch up|Join us at the Next CEE Catch up]]!''</u>''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 14. aprīlis, plkst. 20.19 (EEST) (on behalf of the CEE Catch Up team) <!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/CEE_Hub&oldid=28546550 --> == Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2025: Invitation == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:UCDM 2025 general.png|180px|right]] {{int:please-translate}} Hello, dear Wikipedians!<br/> [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|MFA of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the fifth edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2025|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from '''14th April''' until '''16th May 2025'''. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design, and cultural phenomena of Ukraine that are now part of world heritage. We accept contributions in every language! The most active contesters will receive prizes. If you are interested in coordinating long-term community engagement for the campaign and becoming a local ambassador, we would love to hear from you! Please let us know your interest. <br/> We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia in your language! Also, we plan to set up a [[:m:CentralNotice/Request/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2025|banner]] to notify users of the possibility to participate in such a challenge! [[:m:User:OlesiaLukaniuk (WMUA)|OlesiaLukaniuk (WMUA)]] ([[:m:User talk:OlesiaLukaniuk (WMUA)|talk]]) </div> 2025. gada 16. aprīlis, plkst. 19.11 (EEST) <!-- Message sent by User:Hide on Rosé@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:OlesiaLukaniuk_(WMUA)/list_of_wikis&oldid=28552112 --> == Vote now on the revised UCoC Enforcement Guidelines and U4C Charter == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> The voting period for the revisions to the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines ("UCoC EG") and the UCoC's Coordinating Committee Charter is open now through the end of 1 May (UTC) ([https://zonestamp.toolforge.org/1746162000 find in your time zone]). [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Annual_review/2025/Voter_information|Read the information on how to participate and read over the proposal before voting]] on the UCoC page on Meta-wiki. The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review of the EG and Charter was planned and implemented by the U4C. Further information will be provided in the coming months about the review of the UCoC itself. For more information and the responsibilities of the U4C, you may [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Charter|review the U4C Charter]]. Please share this message with members of your community so they can participate as well. In cooperation with the U4C -- [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2025. gada 17. aprīlis, plkst. 03.34 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=28469465 --> == Sub-referencing: User testing == <div lang="en" dir="ltr"> [[File:Sub-referencing reuse visual.png|400px|right]] <small>''Apologies for writing in English, please help us by providing a translation below''</small> Hi I’m Johannes from [[:m:Wikimedia Deutschland|Wikimedia Deutschland]]'s [[:m:WMDE Technical Wishes|Technical Wishes team]]. We are making great strides with the new [[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|sub-referencing feature]] and we’d love to invite you to take part in two activities to help us move this work further: #'''Try it out and share your feedback''' #:[[:m:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing# Test the prototype|Please try]] the updated ''wikitext'' feature [https://en.wikipedia.beta.wmflabs.org/wiki/Sub-referencing on the beta wiki] and let us know what you think, either [[:m:Talk:WMDE Technical Wishes/Sub-referencing|on our talk page]] or by [https://greatquestion.co/wikimediadeutschland/talktotechwish booking a call] with our UX researcher. #'''Get a sneak peak and help shape the ''Visual Editor'' user designs''' #:Help us test the new design prototypes by participating in user sessions – [https://greatquestion.co/wikimediadeutschland/gxk0taud/apply sign up here to receive an invite]. We're especially hoping to speak with people from underrepresented and diverse groups. If that's you, please consider signing up! No prior or extensive editing experience is required. User sessions will start ''May 14th''. We plan to bring this feature to Wikimedia wikis later this year. We’ll reach out to wikis for piloting in time for deployments. Creators and maintainers of reference-related tools and templates will be contacted beforehand as well. Thank you very much for your support and encouragement so far in helping bring this feature to life! </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Johannes Richter (WMDE)|Johannes Richter (WMDE)]] ([[User talk:Johannes Richter (WMDE)|talk]])</bdi> 2025. gada 28. aprīlis, plkst. 18.03 (EEST) <!-- Message sent by User:Johannes Richter (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johannes_Richter_(WMDE)/Sub-referencing/massmessage_list&oldid=28628657 --> == <span lang="en" dir="ltr">Vote on proposed modifications to the UCoC Enforcement Guidelines and U4C Charter</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> The voting period for the revisions to the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines and U4C Charter closes on 1 May 2025 at 23:59 UTC ([https://zonestamp.toolforge.org/1746162000 find in your time zone]). [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2025/Voter information|Read the information on how to participate and read over the proposal before voting]] on the UCoC page on Meta-wiki. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)]] is a global group dedicated to providing an equitable and consistent implementation of the UCoC. This annual review was planned and implemented by the U4C. For more information and the responsibilities of the U4C, you may [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Charter|review the U4C Charter]]. Please share this message with members of your community in your language, as appropriate, so they can participate as well. In cooperation with the U4C -- <section end="announcement-content" /> </div> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2025. gada 29. aprīlis, plkst. 06.41 (EEST)</div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=28618011 --> == We will be enabling the new Charts extension on your wiki soon! == ''(Apologies for posting in English)'' Hi all! We have good news to share regarding the ongoing problem with graphs and charts affecting all wikis that use them. As you probably know, the [[:mw:Special:MyLanguage/Extension:Graph|old Graph extension]] was disabled in 2023 [[listarchive:list/wikitech-l@lists.wikimedia.org/thread/EWL4AGBEZEDMNNFTM4FRD4MHOU3CVESO/|due to security reasons]]. We’ve worked in these two years to find a solution that could replace the old extension, and provide a safer and better solution to users who wanted to showcase graphs and charts in their articles. We therefore developed the [[:mw:Special:MyLanguage/Extension:Chart|Charts extension]], which will be replacing the old Graph extension and potentially also the [[:mw:Extension:EasyTimeline|EasyTimeline extension]]. After successfully deploying the extension on Italian, Swedish, and Hebrew Wikipedia, as well as on MediaWiki.org, as part of a pilot phase, we are now happy to announce that we are moving forward with the next phase of deployment, which will also include your wiki. The deployment will happen in batches, and will start from '''May 6'''. Please, consult [[:mw:Special:MyLanguage/Extension:Chart/Project#Deployment Timeline|our page on MediaWiki.org]] to discover when the new Charts extension will be deployed on your wiki. You can also [[:mw:Special:MyLanguage/Extension:Chart|consult the documentation]] about the extension on MediaWiki.org. If you have questions, need clarifications, or just want to express your opinion about it, please refer to the [[:mw:Special:MyLanguage/Extension_talk:Chart/Project|project’s talk page on Mediawiki.org]], or ping me directly under this thread. If you encounter issues using Charts once it gets enabled on your wiki, please report it on the [[:mw:Extension_talk:Chart/Project|talk page]] or at [[phab:tag/charts|Phabricator]]. Thank you in advance! -- [[User:Sannita (WMF)|User:Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|talk]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 18.07 (EEST) <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&oldid=28663781 --> == Man vajadzīga palīdzība, bet es nezinu, pie kā vērsties == Sveiki visiem! Es uzrakstīju šo rakstu https://lv.wikipedia.org/wiki/Andrea_Beneti bet diemžēl tas nav ideāls, jo virs raksta parādījās baneris ar šo uzrakstu: "Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi." Vai varat man palīdzēt salabot lapu un padarīt to optimālu Vikipēdijai? Liels paldies ikvienam, kurš var man palīdzēt vai pateikt, ar ko sazināties. [[Dalībnieks:InesVerlicchi|InesVerlicchi]] ([[Dalībnieka diskusija:InesVerlicchi|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 11.53 (EEST) == Pieteikšanās reģiona konferencei Grieķijā septembrī == 26.—28. septembrī [[Saloniki|Salonikos]] notiks reģiona konference Vikipēdijas aktīvistiem — [[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|Wikimedia CEE Meeting 2025]]. Latvijas pārstāvjiem ir rezervētas divas apmaksātas vietas (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Aicinu jebkuru kopienas dalībnieku apdomāt pieteikšanos šim pasākumam. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Jābūt pilngadīgam un nepieciešamas angļu valodas zināšanas tādā līmenī, lai saprastu prezentācijas. Par detaļām var prasīt man (publiski vai privāti). Esmu novērojis, ka pieredzējušu dalībnieku pieteikšanās mēdz atbaidīt citus, tāpēc '''pirms publiskās balsošanas aicinu izrādīt savu interesi, [[Special:EmailUser/Papuass|nosūtot man privātu ziņu]]''' ar savu motivāciju brīvā tekstā. Pieteikties varēs arī pēc balsojuma sākšanās, kas notiks pēc nedēļas, 19. maijā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 14.46 (EEST) :Šis nenostrādāja — nepieteicās neviens. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 14.50 (EEST) :Izveidots [[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|balsojums kandidātu izvēlei]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 14.57 (EEST) == Registration for the Wikimedia CEE Meeting 2025 is open == Dear all, The Organising Committee of the [[metawiki:Wikimedia CEE Meeting 2025|Wikimedia CEE Meeting 2025]] is delighted to announce the opening of the registration for this year's conference. Affiliation and community delegates can register for the meeting until '''June 15th'''. All other self-funded participants can register until July 31st. The registration and scholarship application form which runs on Pretix, a free, open-sourced third-party platform that helps organize and manage events, can be found [https://pretix.eu/wikimedia-events/wmcee-2025/ here]. Details on how to select delegates and the selection process can be found on the [[metawiki:Wikimedia CEE Meeting 2025/Registration|registration page]]. Please keep in mind that the official language of the conference is English and interpreting services will not be available. If you encounter any issues while registering, or have questions about the registration process, feel free to contact the coordination team via [mailto:wmceem2025@wikimedia.gr wmceem2025@wikimedia.gr]. Your swift replies will be appreciated, as they will help us conduct an efficient booking process. Best regards, On behalf of '''Wikimedia CEE Meeting 2025 Organising Team''' --[[Dalībnieks:MARKELLOS|MARKELLOS]] ([[Dalībnieka diskusija:MARKELLOS|diskusija]]) 2025. gada 12. maijs, plkst. 20.18 (EEST) :The representatives will be decided by [[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|community vote]] which will conclude on June 2. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2025. gada 19. maijs, plkst. 14.59 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Call for Candidates for the Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C)</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> The results of voting on the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines and Universal Code of Conduct Coordinating Committee (U4C) Charter is [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Annual review/2025#Results|available on Meta-wiki]]. You may now [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2025/Candidates|submit your candidacy to serve on the U4C]] through 29 May 2025 at 12:00 UTC. Information about [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2025|eligibility, process, and the timeline are on Meta-wiki]]. Voting on candidates will open on 1 June 2025 and run for two weeks, closing on 15 June 2025 at 12:00 UTC. If you have any questions, you can ask on [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Coordinating Committee/Election/2025|the discussion page for the election]]. -- in cooperation with the U4C, </div><section end="announcement-content" /> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User_talk:Keegan (WMF)|diskusija]])</bdi> 2025. gada 16. maijs, plkst. 01.07 (EEST) <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=28618011 --> == RfC ongoing regarding Abstract Wikipedia (and your project) == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> ''(Apologies for posting in English, if this is not your first language)'' Hello all! We opened a discussion on Meta about a very delicate issue for the development of [[:m:Special:MyLanguage/Abstract Wikipedia|Abstract Wikipedia]]: where to store the abstract content that will be developed through functions from Wikifunctions and data from Wikidata. Since some of the hypothesis involve your project, we wanted to hear your thoughts too. We want to make the decision process clear: we do not yet know which option we want to use, which is why we are consulting here. We will take the arguments from the Wikimedia communities into account, and we want to consult with the different communities and hear arguments that will help us with the decision. The decision will be made and communicated after the consultation period by the Foundation. You can read the various hypothesis and have your say at [[:m:Abstract Wikipedia/Location of Abstract Content|Abstract Wikipedia/Location of Abstract Content]]. Thank you in advance! -- [[User:Sannita (WMF)|Sannita (WMF)]] ([[User talk:Sannita (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2025. gada 22. maijs, plkst. 18.26 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Sannita (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Sannita_(WMF)/Mass_sending_test&oldid=28768453 --> == Proposal to enable the "Contribute" entry point in Latvian Wikipedia == {{Int:Hello}} Latvian Wikipedians, Apologies as this message is not in your language. {{Int:please-translate}}. The [[mediawikiwiki:Wikimedia_Language_and_Product_Localization|WMF Language and Product Localization]] team proposes enabling an entry point called "Contribute" to your Wikipedia. The [[:bn:বিশেষ:Contribute|Contribute]] entry point is based on collaborative work with other product teams in the Wikimedia Foundation on [[mediawikiwiki:Edit_Discovery|Edit discovery]], which validated the entry point as a persistent and constant path that contributors took to discover ways to contribute content in Wikipedia. Therefore, enabling this entry point in your Wikipedia will help contributors quickly discover available tools and immediately click to start using them. This entry point is designed to be a central point for discovering contribution tools in Latvian Wikipedia. '''Who can access it''' Once it is enabled in your Wikipedia, newcomers can access the entry point automatically by just logging into their account, click on the User drop-down menu and choose the "Contribute" icon, which takes you to another menu where you will find a self-guided description of what you can do to contribute content, as shown in the image below. An option to "view contributions" is also available to access the list of your contributions. [[File:Mobile_Contribute_Page.png|Mobile Contribute Page]] [[File:Mobile_contribute_menu_(detailed).png|Mobile contribute menu (detailed)]] For experienced contributors, the Contribute icon is not automatically shown in their User drop-down menu. They will still see the "Contributions" option unless they change it to the "Contribute" manually. We have gotten valuable feedback that helped us improve its discoverability. Now, it is ready to be enabled in other Wikis. One major improvement was to [[phab:T369041|make the entry point optional for experienced contributors]] who still want to have the "Contributions" entry point as default.           We plan to enable it '''on mobile''' for Wikis, where the Section translation tool is enabled. In this way, we will provide a main entry point to the mobile translation dashboard, and the exposure can still be limited by targeting only the mobile platform for now. If there are no objections to having the entry point for mobile users from your community, we will enable it by 10th June 2025. We welcome your feedback and questions in this thread on our proposal to enable it here. Suppose there are no objections, we will deploy the "Contribute" entry point in your Wikipedia. We look forward to your response soon. Thank you! On behalf of the WMF Language and Product Localization team. [[Dalībnieks:UOzurumba (WMF)|UOzurumba (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:UOzurumba (WMF)|diskusija]]) 2025. gada 28. maijs, plkst. 02.57 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr">Wikimedia Foundation Board of Trustees 2025 Selection & Call for Questions</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Announcement/Selection announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2025/Announcement/Selection announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Dear all, This year, the term of 2 (two) Community- and Affiliate-selected Trustees on the Wikimedia Foundation Board of Trustees will come to an end [1]. The Board invites the whole movement to participate in this year’s selection process and vote to fill those seats. The Elections Committee will oversee this process with support from Foundation staff [2]. The Governance Committee, composed of trustees who are not candidates in the 2025 community-and-affiliate-selected trustee selection process (Raju Narisetti, Shani Evenstein Sigalov, Lorenzo Losa, Kathy Collins, Victoria Doronina and Esra’a Al Shafei) [3], is tasked with providing Board oversight for the 2025 trustee selection process and for keeping the Board informed. More details on the roles of the Elections Committee, Board, and staff are here [4]. Here are the key planned dates: * May 22 – June 5: Announcement (this communication) and call for questions period [6] * June 17 – July 1, 2025: Call for candidates * July 2025: If needed, affiliates vote to shortlist candidates if more than 10 apply [5] * August 2025: Campaign period * August – September 2025: Two-week community voting period * October – November 2025: Background check of selected candidates * Board’s Meeting in December 2025: New trustees seated Learn more about the 2025 selection process - including the detailed timeline, the candidacy process, the campaign rules, and the voter eligibility criteria - on this Meta-wiki page [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2025|[link]]]. '''Call for Questions''' In each selection process, the community has the opportunity to submit questions for the Board of Trustees candidates to answer. The Election Committee selects questions from the list developed by the community for the candidates to answer. Candidates must answer all the required questions in the application in order to be eligible; otherwise their application will be disqualified. This year, the Election Committee will select 5 questions for the candidates to answer. The selected questions may be a combination of what’s been submitted from the community, if they’re alike or related. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2025/Questions_for_candidates|[link]]] '''Election Volunteers''' Another way to be involved with the 2025 selection process is to be an Election Volunteer. Election Volunteers are a bridge between the Elections Committee and their respective community. They help ensure their community is represented and mobilize them to vote. Learn more about the program and how to join on this Meta-wiki page [[m:Wikimedia_Foundation_elections/2025/Election_volunteers|[link].]] Thank you! [1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Results [2] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Committee:Elections_Committee_Charter [3] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Resolution:Committee_Membership,_December_2024 [4] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Foundation_elections_committee/Roles [5] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Foundation_elections/2025/FAQ [6] https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Foundation_elections/2025/Questions_for_candidates Best regards, Victoria Doronina Board Liaison to the Elections Committee Governance Committee<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 28. maijs, plkst. 06.07 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=28618011 --> == CEE Meeting 2025: call for session submissions == Hi everyone, The CEE Meeting 2025 programme committee wants to inform you that the deadline to submit a session proposal in the CEE Meeting is 31 May 2025, 23:59 CET. You can read more information about the process [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Wikimedia_CEE_Meeting_2025/Submissions here] and [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2025/Programme_development here]. We hope to see you in Thessaloniki! Best, Nikos [[Dalībnieks:NikosLikomitros|NikosLikomitros]] ([[Dalībnieka diskusija:NikosLikomitros|diskusija]]) 2025. gada 28. maijs, plkst. 16.40 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr"> Upcoming Deployment of the CampaignEvents Extension</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="message"/> Hello everyone, ''(Apologies for posting in English if English is not your first language. Please help translate to your language.)'' The Campaigns Product Team is planning a global deployment of the '''[[:mw:Help:Extension:CampaignEvents|CampaignEvents extension]]''' to all Wikipedias, including this wiki, during the '''week of June 23rd'''. This extension is designed to help organizers plan and manage events, WikiProjects, and other on-wiki collaborations - and to make these efforts more discoverable. The three main features of this extension are: * '''[[:m:Event_Center/Registration|Event Registration]]''': A simple way to sign up for events on the wiki. * '''[[:m:CampaignEvents/Collaboration_list|Collaboration List]]''': A global list of events and a local list of WikiProjects, accessible at '''[[:m:Special:AllEvents|Special:AllEvents]]'''. * '''[[:m:Campaigns/Foundation_Product_Team/Invitation_list|Invitation Lists]]''': A tool to help organizers find editors who might want to join, based on their past contributions. '''Note''': The extension comes with a new user right called '''"Event Organizer"''', which will be managed by administrators on this wiki. Organizer tools like Event Registration and Invitation Lists will only work if someone is granted this right. The Collaboration List is available to everyone immediately after deployment. The extension is already live on several wikis, including '''Meta, Wikidata, English Wikipedia''', and more ( [[m:CampaignEvents/Deployment_status#Current_Deployment_Status_for_CampaignEvents_extension| See the full deployment list]]) If you have any questions, concerns, or feedback, please feel free to share them on the [[m:Talk:CampaignEvents| extension talkpage]]. We’d love to hear from you before the rollout. Thank you! <section end="message"/> </div> <bdi lang="en" dir="ltr">[[User:Udehb-WMF|Udehb-WMF]] ([[User talk:Udehb-WMF|diskusija]]) 2025. gada 29. maijs, plkst. 19.47 (EEST)</bdi> <!-- Message sent by User:Udehb-WMF@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Udehb-WMF/sandbox/deployment_audience&oldid=28803829 --> == Vote now in the 2025 U4C Election == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Apologies for writing in English. {{Int:Please-translate}} Eligible voters are asked to participate in the 2025 [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee|Universal Code of Conduct Coordinating Committee]] election. More information–including an eligibility check, voting process information, candidate information, and a link to the vote–are available on Meta at the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Coordinating_Committee/Election/2025|2025 Election information page]]. The vote closes on 17 June 2025 at [https://zonestamp.toolforge.org/1750161600 12:00 UTC]. Please vote if your account is eligible. Results will be available by 1 July 2025. -- In cooperation with the U4C, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2025. gada 14. jūnijs, plkst. 02.00 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=28848819 --> == <span lang="en" dir="ltr">Wikimedia Foundation Board of Trustees 2025 - Call for Candidates</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Announcement/Call for candidates|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2025/Announcement/Call for candidates}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div> Hello all, The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025|call for candidates for the 2025 Wikimedia Foundation Board of Trustees selection is now open]] from June 17, 2025 – July 2, 2025 at 11:59 UTC [1]. The Board of Trustees oversees the Wikimedia Foundation's work, and each Trustee serves a three-year term [2]. This is a volunteer position. This year, the Wikimedia community will vote in late August through September 2025 to fill two (2) seats on the Foundation Board. Could you – or someone you know – be a good fit to join the Wikimedia Foundation's Board of Trustees? [3] Learn more about what it takes to stand for these leadership positions and how to submit your candidacy on [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2025/Candidate application|this Meta-wiki page]] or encourage someone else to run in this year's election. Best regards, Abhishek Suryawanshi<br /> Chair of the Elections Committee On behalf of the Elections Committee and Governance Committee [1] https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2025/Call_for_candidates [2] https://foundation.wikimedia.org/wiki/Legal:Bylaws#(B)_Term. [3] https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2025/Resources_for_candidates<section end="announcement-content" /> </div> [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2025. gada 17. jūnijs, plkst. 20.44 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=28866958 --> == <span lang="en" dir="ltr">Sister Projects Task Force reviews Wikispore and Wikinews</span> == <div lang="en" dir="ltr"> <section begin="message"/> Dear Wikimedia Community, The [[m:Wikimedia Foundation Community Affairs Committee|Community Affairs Committee (CAC)]] of the Wikimedia Foundation Board of Trustees assigned [[m:Wikimedia Foundation Community Affairs Committee/Sister Projects Task Force|the Sister Projects Task Force (SPTF)]] to update and implement a procedure for assessing the lifecycle of Sister Projects – wiki [[m:Wikimedia projects|projects supported by Wikimedia Foundation (WMF)]]. A vision of relevant, accessible, and impactful free knowledge has always guided the Wikimedia Movement. As the ecosystem of Wikimedia projects continues to evolve, it is crucial that we periodically review existing projects to ensure they still align with our goals and community capacity. Despite their noble intent, some projects may no longer effectively serve their original purpose. '''Reviewing such projects is not about giving up – it's about responsible stewardship of shared resources'''. Volunteer time, staff support, infrastructure, and community attention are finite, and the non-technical costs tend to grow significantly as our ecosystem has entered a different age of the internet than the one we were founded in. Supporting inactive projects or projects that didn't meet our ambitions can unintentionally divert these resources from areas with more potential impact. Moreover, maintaining projects that no longer reflect the quality and reliability of the Wikimedia name stands for, involves a reputational risk. An abandoned or less reliable project affects trust in the Wikimedia movement. Lastly, '''failing to sunset or reimagine projects that are no longer working can make it much harder to start new ones'''. When the community feels bound to every past decision – no matter how outdated – we risk stagnation. A healthy ecosystem must allow for evolution, adaptation, and, when necessary, letting go. If we create the expectation that every project must exist indefinitely, we limit our ability to experiment and innovate. Because of this, SPTF reviewed two requests concerning the lifecycle of the Sister Projects to work through and demonstrate the review process. We chose Wikispore as a case study for a possible new Sister Project opening and Wikinews as a case study for a review of an existing project. Preliminary findings were discussed with the CAC, and a community consultation on both proposals was recommended. === Wikispore === The [[m:Wikispore|application to consider Wikispore]] was submitted in 2019. SPTF decided to review this request in more depth because rather than being concentrated on a specific topic, as most of the proposals for the new Sister Projects are, Wikispore has the potential to nurture multiple start-up Sister Projects. After careful consideration, the SPTF has decided '''not to recommend''' Wikispore as a Wikimedia Sister Project. Considering the current activity level, the current arrangement allows '''better flexibility''' and experimentation while WMF provides core infrastructural support. We acknowledge the initiative's potential and seek community input on what would constitute a sufficient level of activity and engagement to reconsider its status in the future. As part of the process, we shared the decision with the Wikispore community and invited one of its leaders, Pharos, to an SPTF meeting. Currently, we especially invite feedback on measurable criteria indicating the project's readiness, such as contributor numbers, content volume, and sustained community support. This would clarify the criteria sufficient for opening a new Sister Project, including possible future Wikispore re-application. However, the numbers will always be a guide because any number can be gamed. === Wikinews === We chose to review Wikinews among existing Sister Projects because it is the one for which we have observed the highest level of concern in multiple ways. Since the SPTF was convened in 2023, its members have asked for the community's opinions during conferences and community calls about Sister Projects that did not fulfil their promise in the Wikimedia movement.[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:WCNA_2024._Sister_Projects_-_opening%3F_closing%3F_merging%3F_splitting%3F.pdf <nowiki>[1]</nowiki>][https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Foundation_Community_Affairs_Committee/Sister_Projects_Task_Force#Wikimania_2023_session_%22Sister_Projects:_past,_present_and_the_glorious_future%22 <nowiki>[2]</nowiki>][https://meta.wikimedia.org/wiki/WikiConvention_francophone/2024/Programme/Quelle_proc%C3%A9dure_pour_ouvrir_ou_fermer_un_projet_%3F <nowiki>[3]</nowiki>] Wikinews was the leading candidate for an evaluation because people from multiple language communities proposed it. Additionally, by most measures, it is the least active Sister Project, with the greatest drop in activity over the years. While the Language Committee routinely opens and closes language versions of the Sister Projects in small languages, there has never been a valid proposal to close Wikipedia in major languages or any project in English. This is not true for Wikinews, where there was a proposal to close English Wikinews, which gained some traction but did not result in any action[https://meta.wikimedia.org/wiki/Proposals_for_closing_projects/Closure_of_English_Wikinews <nowiki>[4]</nowiki>][https://meta.wikimedia.org/wiki/WikiConvention_francophone/2024/Programme/Quelle_proc%C3%A9dure_pour_ouvrir_ou_fermer_un_projet_%3F <nowiki>[5]</nowiki>, see section 5] as well as a draft proposal to close all languages of Wikinews[https://meta.wikimedia.org/wiki/Talk:Proposals_for_closing_projects/Archive_2#Close_Wikinews_completely,_all_languages? <nowiki>[6]</nowiki>]. [[:c:File:Sister Projects Taskforce Wikinews review 2024.pdf|Initial metrics]] compiled by WMF staff also support the community's concerns about Wikinews. Based on this report, SPTF recommends a community reevaluation of Wikinews. We conclude that its current structure and activity levels are the lowest among the existing sister projects. SPTF also recommends pausing the opening of new language editions while the consultation runs. SPTF brings this analysis to a discussion and welcomes discussions of alternative outcomes, including potential restructuring efforts or integration with other Wikimedia initiatives. '''Options''' mentioned so far (which might be applied to just low-activity languages or all languages) include but are not limited to: *Restructure how Wikinews works and is linked to other current events efforts on the projects, *Merge the content of Wikinews into the relevant language Wikipedias, possibly in a new namespace, *Merge content into compatibly licensed external projects, *Archive Wikinews projects. Your insights and perspectives are invaluable in shaping the future of these projects. We encourage all interested community members to share their thoughts on the relevant discussion pages or through other designated feedback channels. === Feedback and next steps === We'd be grateful if you want to take part in a conversation on the future of these projects and the review process. We are setting up two different project pages: [[m:Public consultation about Wikispore|Public consultation about Wikispore]] and [[m:Public consultation about Wikinews|Public consultation about Wikinews]]. Please participate between 27 June 2025 and 27 July 2025, after which we will summarize the discussion to move forward. You can write in your own language. I will also host a community conversation 16th July Wednesday 11.00 UTC and 17th July Thursday 17.00 UTC (call links to follow shortly) and will be around at Wikimania for more discussions. <section end="message"/> </div> -- [[User:Victoria|Victoria]] on behalf of the Sister Project Task Force, 2025. gada 27. jūnijs, plkst. 23.57 (EEST) <!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Sister_project_MassMassage_on_behalf_of_Victoria/Target_list&oldid=28911188 --> ejzh482b1o415z6g4be5qwgxgg3wg5p 0 60823 4300844 4283383 2025-06-27T19:24:35Z 80.89.79.32 4300844 wikitext text/x-wiki '''28. jūnijs''' ir gada 179. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (180. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 186 dienas. == Vārda dienas == [[Kitija]], [[Viestards (personvārds)|Viestards]], [[Viesturs (personvārds)|Viesturs]] == Notikumi == * [[1389. gads]] — [[Kosovas kauja]]: [[Osmaņu impērija]] sakāva [[Serbija|serbu]] spēkus. * [[1635. gads]] — [[Gvadelupa]] kļuva par [[Francija]]s koloniju. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Sarajeva|Sarajevā]] tika nogalināts [[Austroungārija|Austrijas]] kroņprincis [[Francis Ferdinands]], kas bija formālais iemesla kara sākumam. * [[1919. gads]]: ** Pirmais pasaules karš: [[Parīze|Parīzē]] starp [[Antante|Sabiedrotajiem]] un [[Veimāras Republika|Veimāras Republiku]] (bijušo [[Vācijas Impērija|Vācijas Impēriju]]) parakstīts [[Versaļas līgums]]. ** beidza pastāvēt [[Vācu Austrumāfrika]]. * [[1922. gads]] — [[Īrija|Īrijā]] sākās [[Īrijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]]. * [[1940. gads]] — atbilstoši [[PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli|Molotova-Rībentropa pakta slepenajiem papildprotokoliem]] pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] izvirzīta ultimāta [[Rumānija]] atdeva [[Besarābija|Besarābiju]] (tagad [[Moldova]]) [[Padomju Savienība]]i, un tās teritorijā ienāca [[Sarkanā armija]]. * [[1942. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Trešais reihs|Vācija]]s [[vērmahts|karaspēks]] uzsāka savu otro lielo vasaras militāro ofensīvu Padomju Savienības teritorijā — [[Operācija "Blau"]]. * [[1950. gads]] — [[Korejas karš]]: [[Ziemeļkoreja]]s karaspēks ieņēma [[Seula|Seulu]]. * [[1994. gads]] — [[Japāna]]s reliģiskas grupas [[Aum Šinrikjo]] dalībnieki izlaida [[zarīns|zarīna]] gāzi [[Macumoto (Japāna)|Macumoto]]; 7 cilvēki gāja bojā, 660 hospitalizēti. == Dzimuši == * [[1476. gads]] — [[Pāvils IV]] (''Paulus IV''), Romas pāvests (miris 1559. gadā) * [[1491. gads]] — [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]] (''Henry VIII''), Anglijas un Īrijas karalis (miris 1547. gadā) * [[1577. gads]] — [[Pīters Pauls Rubenss]] (''Peter Paul Rubens''), flāmu gleznotājs (miris 1640. gadā) * [[1712. gads]] — [[Žans Žaks Ruso]] (''Jean Jacques Rousseau''), franču filozofs, rakstnieks (miris 1778. gadā) * [[1840. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s {{dat||6|16}}) — [[Voldemārs Kernigs]] (''Woldemar Kernig''), vācbaltiešu ārsts (miris 1917. gadā) * [[1859. gads]] — [[Viljams Henrijs]] (''William Henry''), poļu izcelsmes Lielbritāniju pārstāvošs peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1928. gadā) * [[1871. gads]] — [[Pēteris Rozenbergs]], latviešu luterāņu mācītājs (miris 1919. gadā) * [[1867. gads]] — [[Luidži Pirandello]] (''Luigi Pirandello''), itāliešu rakstnieks (miris 1936. gadā) * [[1883. gads]] — [[Pjērs Lavals]] (''Pierre Laval''), franču politiķis (miris 1945. gadā) * [[1906. gads]] — [[Marija Geperte-Maiere]] (''Maria Goeppert-Mayer''), ASV fiziķe (mirusi 1972. gadā) * [[1907. gads Latvijā|1907. gads]] — [[Pēteris Lūcis]], latviešu režisors un aktieris (miris 1991. gadā) * [[1928. gads]] — [[Hanss Blikss]] (''Hans Blix''), Zviedrijas politiķis un diplomāts * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Juris Galerijs Vidiņš]], latviešu ārsts un politiķis * [[1946. gads]] — [[Džons Laundžs]] (''John Lounge''), ASV kosmonauts (miris 2011. gadā) * [[1971. gads]]: ** [[Uģis Brūvelis]], latviešu soļotājs ** [[Fabjēns Bartēzs]] (''Fabien Barthez)'', franču futbolists ** [[Īlons Masks]] (''Elon Musk''), ASV uzņēmējs * [[1973. gads]] — [[Andrē Lange]] (''André Lange''), vācu bobslejists * 1981.gads - Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas vadītājs * [[1984. gads]] — [[Andrijs Pjatovs]] (''Андрі́й Пятов''), ukraiņu futbolists * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Vitālijs Smirnovs]], Latvijas futbolists * [[1991. gads]] — [[Kevins de Breine]] (''Kevin De Bruyne''), beļģu futbolists == Miruši == * [[1189. gads]] — [[Anglijas Matilde]] (''Mathilde von England''), Saksijas hercogiene (dzimusi 1156. gadā) * [[1598. gads]] — [[Abrahams Ortēlijs]] (''Abraham Ortelius''), flāmu kartogrāfs un ģeogrāfs (dzimis 1527. gadā) * [[1836. gads]] — [[Džeimss Medisons]] (''James Madison''), 4. ASV prezidents (dzimis 1751. gadā) * [[1914. gads]]: ** [[Francis Ferdinands]] (''Franz Ferdinand''), Austroungārijas troņmantnieks (dzimis 1863. gadā) ** [[Sofija Hoteka]] (''Sophie Chotek''), hercogiene, Franča Ferdinanda sieva (dzimusi 1868. gadā) * [[1922. gads]] — [[Veļimirs Hļebņikovs]] (''Велимир Хлебников''), krievu dzejnieks (dzimis 1885. gadā) * [[1932. gads]] — [[Maironis]] (''Maironis''), lietuviešu dzejnieks (dzimis 1862. gadā) * [[1936. gads]] — [[Aleksandrs Berkmans]] (''Alexander Berkman''), anarhists (dzimis 1870. gadā) * [[1942. gads]] — [[Janka Kupala]] (''Янка Купала''), baltkrievu dzejnieks (dzimis 1882. gadā) * [[2022. gads]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] oipg313figwww6y3cn7q94z1x7g1pn5 4300846 4300844 2025-06-27T19:42:06Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/80.89.79.32|80.89.79.32]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Baisulis 4283383 wikitext text/x-wiki '''28. jūnijs''' ir gada 179. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (180. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 186 dienas. == Vārda dienas == [[Kitija]], [[Viestards (personvārds)|Viestards]], [[Viesturs (personvārds)|Viesturs]] == Notikumi == * [[1389. gads]] — [[Kosovas kauja]]: [[Osmaņu impērija]] sakāva [[Serbija|serbu]] spēkus. * [[1635. gads]] — [[Gvadelupa]] kļuva par [[Francija]]s koloniju. * [[1914. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Sarajeva|Sarajevā]] tika nogalināts [[Austroungārija|Austrijas]] kroņprincis [[Francis Ferdinands]], kas bija formālais iemesla kara sākumam. * [[1919. gads]]: ** Pirmais pasaules karš: [[Parīze|Parīzē]] starp [[Antante|Sabiedrotajiem]] un [[Veimāras Republika|Veimāras Republiku]] (bijušo [[Vācijas Impērija|Vācijas Impēriju]]) parakstīts [[Versaļas līgums]]. ** beidza pastāvēt [[Vācu Austrumāfrika]]. * [[1922. gads]] — [[Īrija|Īrijā]] sākās [[Īrijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]]. * [[1940. gads]] — atbilstoši [[PSRS un Vācijas 1939. gada līgumu slepenie papildprotokoli|Molotova-Rībentropa pakta slepenajiem papildprotokoliem]] pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] izvirzīta ultimāta [[Rumānija]] atdeva [[Besarābija|Besarābiju]] (tagad [[Moldova]]) [[Padomju Savienība]]i, un tās teritorijā ienāca [[Sarkanā armija]]. * [[1942. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Trešais reihs|Vācija]]s [[vērmahts|karaspēks]] uzsāka savu otro lielo vasaras militāro ofensīvu Padomju Savienības teritorijā — [[Operācija "Blau"]]. * [[1950. gads]] — [[Korejas karš]]: [[Ziemeļkoreja]]s karaspēks ieņēma [[Seula|Seulu]]. * [[1994. gads]] — [[Japāna]]s reliģiskas grupas [[Aum Šinrikjo]] dalībnieki izlaida [[zarīns|zarīna]] gāzi [[Macumoto (Japāna)|Macumoto]]; 7 cilvēki gāja bojā, 660 hospitalizēti. == Dzimuši == * [[1476. gads]] — [[Pāvils IV]] (''Paulus IV''), Romas pāvests (miris 1559. gadā) * [[1491. gads]] — [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]] (''Henry VIII''), Anglijas un Īrijas karalis (miris 1547. gadā) * [[1577. gads]] — [[Pīters Pauls Rubenss]] (''Peter Paul Rubens''), flāmu gleznotājs (miris 1640. gadā) * [[1712. gads]] — [[Žans Žaks Ruso]] (''Jean Jacques Rousseau''), franču filozofs, rakstnieks (miris 1778. gadā) * [[1840. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s {{dat||6|16}}) — [[Voldemārs Kernigs]] (''Woldemar Kernig''), vācbaltiešu ārsts (miris 1917. gadā) * [[1859. gads]] — [[Viljams Henrijs]] (''William Henry''), poļu izcelsmes Lielbritāniju pārstāvošs peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1928. gadā) * [[1871. gads]] — [[Pēteris Rozenbergs]], latviešu luterāņu mācītājs (miris 1919. gadā) * [[1867. gads]] — [[Luidži Pirandello]] (''Luigi Pirandello''), itāliešu rakstnieks (miris 1936. gadā) * [[1883. gads]] — [[Pjērs Lavals]] (''Pierre Laval''), franču politiķis (miris 1945. gadā) * [[1906. gads]] — [[Marija Geperte-Maiere]] (''Maria Goeppert-Mayer''), ASV fiziķe (mirusi 1972. gadā) * [[1907. gads Latvijā|1907. gads]] — [[Pēteris Lūcis]], latviešu režisors un aktieris (miris 1991. gadā) * [[1928. gads]] — [[Hanss Blikss]] (''Hans Blix''), Zviedrijas politiķis un diplomāts * [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Juris Galerijs Vidiņš]], latviešu ārsts un politiķis * [[1946. gads]] — [[Džons Laundžs]] (''John Lounge''), ASV kosmonauts (miris 2011. gadā) * [[1971. gads]]: ** [[Uģis Brūvelis]], latviešu soļotājs ** [[Fabjēns Bartēzs]] (''Fabien Barthez)'', franču futbolists ** [[Īlons Masks]] (''Elon Musk''), ASV uzņēmējs * [[1973. gads]] — [[Andrē Lange]] (''André Lange''), vācu bobslejists * [[1984. gads]] — [[Andrijs Pjatovs]] (''Андрі́й Пятов''), ukraiņu futbolists * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Vitālijs Smirnovs]], Latvijas futbolists * [[1991. gads]] — [[Kevins de Breine]] (''Kevin De Bruyne''), beļģu futbolists == Miruši == * [[1189. gads]] — [[Anglijas Matilde]] (''Mathilde von England''), Saksijas hercogiene (dzimusi 1156. gadā) * [[1598. gads]] — [[Abrahams Ortēlijs]] (''Abraham Ortelius''), flāmu kartogrāfs un ģeogrāfs (dzimis 1527. gadā) * [[1836. gads]] — [[Džeimss Medisons]] (''James Madison''), 4. ASV prezidents (dzimis 1751. gadā) * [[1914. gads]]: ** [[Francis Ferdinands]] (''Franz Ferdinand''), Austroungārijas troņmantnieks (dzimis 1863. gadā) ** [[Sofija Hoteka]] (''Sophie Chotek''), hercogiene, Franča Ferdinanda sieva (dzimusi 1868. gadā) * [[1922. gads]] — [[Veļimirs Hļebņikovs]] (''Велимир Хлебников''), krievu dzejnieks (dzimis 1885. gadā) * [[1932. gads]] — [[Maironis]] (''Maironis''), lietuviešu dzejnieks (dzimis 1862. gadā) * [[1936. gads]] — [[Aleksandrs Berkmans]] (''Alexander Berkman''), anarhists (dzimis 1870. gadā) * [[1942. gads]] — [[Janka Kupala]] (''Янка Купала''), baltkrievu dzejnieks (dzimis 1882. gadā) * [[2022. gads]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] 2hlbs1tli6z14tiadb3icfymbnvboep 0 61665 4300729 4204008 2025-06-27T13:56:41Z Makenzis 56205 4300729 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #F00F00 | nos = ''Atlético de Madrid'' | logo = Atletico Madrid Logo 2024.svg | logo_izm = 160 | pilns = ''Club Atlético de Madrid, S.A.D.'' | iesauka = ''Colchoneros'' (matračnieki)<br/>''Rojiblancos'' (sarkani-baltie) <br/>''Atleti'' | pilsēta = {{Vieta|Spānija|Madride}} | dib = 1903 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 26 | stad = ''[[Metropolitano stadions|Metropolitano]]'' | ietilp = 67 703 | prez = {{flaga|Spānija}} Enrike Sereso | tren = {{flaga|Argentīna}} [[Djego Simeone]] | līga = [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas Pirmā divīzija]] | sez = [[2024.—2025. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2024.—2025.]] | poz = 3. vieta | pattern_la1 = _atlmadrid2425h | pattern_b1 = _atlmadrid2425h | pattern_ra1 = _atlmadrid2425h | pattern_sh1 = _atlmadrid2425h | pattern_so1 = | leftarm1 = FF0000 | body1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = 0000E8 | socks1 = FF0000 | pattern_la2 = _atlmadrid2425a | pattern_b2 = _atlmadrid2425a | pattern_ra2 = _atlmadrid2425a | pattern_sh2 = _atlmadrid2425a | pattern_so2 = | leftarm2 = C1D3E1 | body2 = C1D3E1 | rightarm2 = C1D3E1 | shorts2 = C1D3E1 | socks2 = C1D3E1 | pattern_la3 = _atletico2425t | pattern_b3 = _atletico2425t | pattern_ra3 = _atletico2425t | pattern_sh3 = _atletico2425t | leftarm3 = 0D1C45 | body3 = 0D1C45 | rightarm3 = 0D1C45 | shorts3 = 0D1C45 | socks3 = 0D1C45 }} '''Madrides "Atlético"''' ({{val|es|Club Atlético de Madrid}}) ir profesionāla [[Spānija]]s [[Futbols|futbola]] komanda no [[Madride]]s, kas spēlē Spānijas futbola čempionāta augstākajā līgā — [[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]] jeb ''La Liga''. Klubs dibināts 1903. gadā. No 2017. gada mājas spēles aizvada [[Metropolitano stadions|''Metropolitano'' stadionā]] (pirms tam: [[Visentes Kalderona stadions|Visentes Kalderona stadionā]]). ''Atlético'' 11 reizes ir kļuvuši par Spānijas čempioniem un desmit reizes izcīnījuši [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas kausu]]. Komanda ir trīs reizes uzvarējusi [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]], kā arī vienu reizi izcīnījusi [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|title=Grande de España y Europa|publisher=Atlético de Madrid|accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151019003913/http://clubatleticodemadrid.com/atm/futbol|archivedate={{dat|2015|10|19||bez}}}}</ref> ''Atlético'' futbolisti ir arī trīs reizes iekļuvuši [[UEFA Čempionu līga]]s (agrāk — Eiropas Čempionvienību kauss) finālā (1974., 2014. un 2016. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1973/index.html|title=UEFA Champions League 1973/74 - History|publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=2014/index.html|title=UEFA Champions League 2013/14 - History |publisher=UEFA.com |accessdate={{dat|2015|10|28||bez}}}}</ref> == Komandas sastāvs == ''Atjaunots {{dat|2024|8|27||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.atleticodemadrid.com/jugadores-primer-equipo/ |title=Primer Equipo|language=es |publisher=''Atlético Madrid''|accessdate={{dat|2024|8|27||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player|no=1|nat=ARG|pos=GK|name=[[Ūans Mūso]]}} {{Fs player|no=2|nat=URU|pos=DF|name=[[Hose Himeness]]}} {{Fs player|no=3|nat=ESP|pos=DF|name=[[Sesars Aspilikveta]]}} {{Fs player|no=4|nat=ENG|pos=MF|name=[[Konors Galahers]]}} {{Fs player|no=5|nat=ARG|pos=MF|name=[[Rodrigo De Pols]]}} {{Fs player|no=6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Koke (futbolists)|Koke]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player|no=7|nat=FRA|pos=FW|name=[[Antuāns Griezmans]]}} {{Fs player|no=8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pablo Barrjoss]]}} {{Fs player|no=9|nat=NOR|pos=FW|name=[[Aleksanders Sērlots]]}} {{Fs player|no=10|nat=ARG|pos=FW|name=[[Anhels Korrea]]}} {{Fs player|no=11|nat=FRA|pos=MF|name=[[Tomā Lemārs]]}} {{Fs player|no=12|nat=BRA|pos=FW|name=[[Samuels Lino]]}} {{Fs mid}} {{Fs player|no=13|nat=SVN|pos=GK|name=[[Jans Oblaks]]|other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}} {{Fs player|no=14|nat=ESP|pos=MF|name=[[Markoss Ljorente]]}} {{Fs player|no=15|nat=FRA|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]}} {{Fs player|no=16|nat=ARG|pos=DF|name=[[Nauels Molina]]}} {{Fs player|no=17|nat=ESP|pos=MF|name=[[Rodrigo Rikelme]]}} {{Fs player|no=19|nat=ARG|pos=FW|name=[[Hulians Alvaress]]}} {{Fs player|no=20|nat=BEL|pos=DF|name=[[Aksels Vitsels]]}} {{Fs player|no=21|nat=ESP|pos=MF|name=[[Havi Galans]]}} {{Fs player|no=22|nat=ARG|pos=FW|name=[[Džuljano Simeone]]}} {{Fs player|no=23|nat=MOZ|pos=DF|name=[[Reinildu Mandava]]}} {{Fs player|no=24|nat=ESP|pos=DF|name=[[Robēns Lenormāns]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (''La Liga'')]]''' ** Čempioni (11): 1939–40, 1940–41, 1949–50, 1950–51, 1965–66, 1969–70, 1972–73, 1976–77, 1995–96, 2013–14, [[2020.—2021. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2020–21]] ** Vicečempioni (10): 1943–44, 1957–58, 1960–61, 1962–63, 1964–65, 1973–74, 1984–85, 1990–91, [[2017.—2018. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2018–19]] * '''[[Spānijas Karaļa kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (10): 1959–60, 1960–61, 1964–65, 1971–72, 1975–76, 1984–85, 1990–91, 1991–92, 1995–96, 2012–13 ** Finālisti (9): 1921, 1926, 1956, 1963–64, 1974–75, 1986–87, 1998–99, 1999—00, 2009–10 * '''[[Spānijas Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1985, 2014 ** Finālisti (5): 1991, 1992, 1996, 2013, 2019–20 * '''Spānijas Čempionu kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1940 * '''FEF Prezidenta kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1947 * '''Evas Duartes kauss''' ** Kausa ieguvēji (1): 1951 ** Finālisti (1): 1950 * '''[[Spānijas Līgas kauss]]''' ** Finālisti (2): 1983–84, 1984–85 * '''[[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otrā divīzija]]''' ** Čempioni (1): 2001–02 ** Vicečempioni (2): 1932–33, 1933–34 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Finālisti (3): 1973–74, 2013–14, 2015–16 * '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1961–62 ** Finālisti (2): 1962–63, 1985–86 * '''[[UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 2009–10, 2011–12, 2017–18 * '''[[UEFA Superkauss]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 2010, 2012, 2018 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1) 2007 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 1974 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Atlético de Madrid|Madrides "Atletico"}} * [https://www.atleticodemadrid.com/ Oficiālā kluba vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{zh ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{La Liga}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas futbola klubi]] [[Kategorija:Madrides "Atletico"]] b5txy8flsiguu9cvh0emsntyje9lgfb 2 62561 4300781 4185255 2025-06-27T16:04:30Z ScAvenger 1630 pievienoju kolekcijai 4300781 wikitext text/x-wiki Pagaidu lapa saitēm uz diskusijām, kuru atbilstošās lapas ir dzēstas, bet saturs varētu būt vēl noderīgs. *[[Attēla diskusija:Gausajudze.JPG]] (par aizsargātām kartēm) *[[Attēla diskusija:Zpe.JPG]] (par aizsargātām kartēm) *[[Attēla diskusija:Plavinas HES map.jpg]] (par ģenerālštāba kartēm} *[[Attēla diskusija:Mario Theissen.jpg]] (par Creative Commons brīvajām un nebrīvajām licencēm) *[[Palīdzības diskusija:Diskusiju lapa]] (par palīdzības ''namespace'') *[[Kategorijas diskusija:Jakanas dzimta]] (par kļūdainām kategorijām) *[[Diskusija:100 baltas dvēseles]] (par mazsvarīgiem mūzikas projektiem) *[[Diskusija:Ministrs (mūzikas projekts)]] (par mazsvarīgiem mūzikas projektiem) *[[Lietotāja diskusija:Udacha/Гнатюк, Виктор Иванович]] (par Krievijas zinātņu akadēmijām) *[[Diskusija:Betafence]] (par reklāmas ievietošanu) *[[Diskusija:Pilsētas Fotoklubs]] (par reklāmas ievietošanu} *[[Diskusija:Ievērojami Latvijas Universitātes absolventi]] (par kategorijas dublējošiem sarakstiem) *[[Diskusija:Pilotprojekts]] (par pārlieku īsu rakstu dzēšanu) *[[Diskusija:Radošums biznesā]] (par neenciklopēdisku rakstu dzēšanu) *[[Diskusija:Uzņēmuma novērtēšanas pamatprincipi]] (par neenciklopēdisku rakstu dzēšanu) *[[Diskusija:Kuskus čības]] (par reklāmu un mazsvarīgiem tematiem) *[[Veidnes_diskusija:Ventspils-Zilupe]] (par dzelzceļa līnijām) *[[Attēla diskusija:P4160009.JPG]] (par attēlu dzēšanu, kuri pārvietoti uz Vikikrātuvi) *[[Diskusija:Latviešu uzskaitījums]] (par personu sarakstiem) *[[Attēla diskusija:9. tramvajs Aspazijas bulvārī 2.jpg]] (par sliktas kvalitātes attēliem) *[[Attēla diskusija:Atoma uzbuve.JPG]] (par aizsargātu attēlu izmainīšanu) *[[Attēla diskusija:Riga vst3.png]] (par svešu attēlu izmantošanu) *[[Kategorijas diskusija:Citplanētas, ap kurām varētu riņķot Zemei līdzīgi pavadoņi]] (par pārāk specifiskām kategorijām) *[[Veidnes diskusija:Bobslejista infoakste]] (par pāradresāciju dzēšanu) *[[Diskusija:Asparaines]] (par oriģinālpētījumu dzēšanu) *[[Diskusija:Sievietes tēls reklāmā]] (par neenciklopēdiskiem oriģinālpētījumiem) *[[Diskusija:Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Studējošo pašpārvalde]] (par maznozīmīgām tēmām) *[[Diskusija:Valsts vadītāji 20. gadsimtā]] (par gigantiskiem sarakstiem) *[[Diskusija:Carlijs Sins]] (par bezgarumzīmju pāradresācijām) *[[Diskusija:Nikola (Čīleņu dziedātāja)]] (par pārāk bezjēdzīgām pāradresācijām) *[[Kategorijas diskusija:Norvēģijas tuneļi]] (par kategoriju nosaukumiem) *[[Kategorijas diskusija:Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji]] (par kategoriju nosaukumiem) *[[Attēla diskusija:Riga flag.gif]] (par attēliem Vikikrātuvē) *[[Attēla diskusija:Atrlineup.jpg]] (par citās vikipēdijās dzēstiem attēliem) *[[Attēla diskusija:Ainars Kovals.jpg]] (par brīviem un ne tik brīviem attēliem) *[[Attēla diskusija:Rīgas domes kapela.jpg]] (par komerciāli brīvi neizmantojamiem attēliem) *[[Diskusija:PC video sistēma]] (par mašīntulkotiem rakstiem) *[[Diskusija:2041. gads]] (par švakiem gadu rakstiem) *[[Diskusija:Viesturs Pirro]] (par personu nozīmīgumu) *[[Attēla diskusija:Stibelis.JPG]] (par pašu fotografētiem attēliem bez licencēm) *[[Diskusija:Edijs Joksts]] (par mazsvarīgiem futbolistiem) *[[Attēla diskusija:512px-Tawakel Karman.jpg]] (par attēliem, kas ņemti no citām vikipēdijām un pēc tam dzēsti no tām) *[[Diskusija:Latvijas mūzikas grupas]] (par pāradresācijām uz kategorijām) *[[Veidnes diskusija:Kopsavilkums]] (par nekorektām veidnēm) *[[Diskusija:Ezeru uzskaitījums]] (uzskaitījums) *[[Attēla diskusija:Latvijas dzelzceļa shēma.jpg]] (attēls no LDz pārskata) *[[Attēla diskusija:R dzintars.jpg]] (par attēlu izmantošanu bez atļaujas) *[[Diskusija:Skaidrīte Līduma-Hildebrante]] (par nenozīmīgām personām) *[[Attēla diskusija:Dievs mara laima.jpg]] (''fair use'' prasībām neatbilstoši attēli) *[[Diskusija:Kreisie patrioti]] un [[Diskusija:Kreisie Patrioti|Kreisie Patrioti]] (par maznozīmīgām organizācijām) *[[Diskusija:Psihosofija]] (par maznozīmīgu socionikas novirzienu) *[[Veidnes diskusija:Publicitātes foto]] (par nelietderīgu attēla licenci) *[[Kategorijas diskusija:Autoavārijās bojā gājušie]] (par Vikidatiem) *[[Attēla diskusija:AV 036.jpg]] (par šaubīgiem attēliem) *[[Vikipēdija:Par kāda sportista tautību]] (par sportistu tautībām u.c.) *[[Diskusija:Helikopters]] (par pāradresācijām uz žargonvārdiem) *[[Attēla diskusija:Kovsu ezera promenade.jpg]] un [[Attēla diskusija:Olimpiskais centrs Rezekne.png]] (par pašvaldību attēlu izmantošanu) *[[Diskusija:Centaura Vita]] (par grieķu burtu atveidošanu) *[[Attēla diskusija:Zila govs.jpg]] (par bildēm no svešiem privātiem arhīviem) *[[Diskusija:Dagnis Skurbe]] (par nesportistu un nemūziķu nozīmību) *[[Diskusija:Viliški]] (par kļūdām LĢIA datu bāzē} *[[Diskusija:Raimonds Cerūzis]] (par maznozīmīgām personām) *[[Diskusija:Aizkari]] (par reklāmas stila rakstu) *[[Diskusija:Nikolajs Čamāns]] (kārtējo reizi par personu nozīmību) *[[Diskusija:Uldons TV]] (par YouTube kanālu nozīmību) *<s>[[Diskusija:Tatjana Mikušina]] (joprojām par nenozīmību)</s> *[[Diskusija:Jānis Java]] un [[Diskusija:Renārs Karlinskis]] (nez kuro reizi par personu nozīmību) *[[Diskusija:Księcia Janusza]] (atkal haltūra un mašīntulkojumi...) *[[Attēla diskusija:FbA2r8XWIAABdwG.jpg]] (vēl viens strīds par nebrīvu attēlu izmantošanu) *[[Diskusija:Tuarons_(mitoloģija)]] (par no pirksta izzīstiem rakstiem) *[[Diskusija:Deniss Čerevičņiks]] (par komercreklāmām) *[[Diskusija:Pārkristalizācija un sublimācija]] (par rakstu sadalīšanu) *[[Diskusija:Mustafa Ishāks Būshaki]] un [[Diskusija:Džīlāli Ishāks Būshāki]] (par ''cross-wiki'' spamu un alžīriešu kosmologa ģimenes pašreklāmām) *[[Diskusija:Inga Liepa]] (par kompromitējošas informācijas ievietošanu) *][[Diskusija:Mārtiņš Feldmanis]] (par nenozīmīgiem sportistiem) jf8pwszs3yz9cfbbwsbolwvp3zovu5i 4300782 4300781 2025-06-27T16:04:55Z ScAvenger 1630 typo 4300782 wikitext text/x-wiki Pagaidu lapa saitēm uz diskusijām, kuru atbilstošās lapas ir dzēstas, bet saturs varētu būt vēl noderīgs. *[[Attēla diskusija:Gausajudze.JPG]] (par aizsargātām kartēm) *[[Attēla diskusija:Zpe.JPG]] (par aizsargātām kartēm) *[[Attēla diskusija:Plavinas HES map.jpg]] (par ģenerālštāba kartēm} *[[Attēla diskusija:Mario Theissen.jpg]] (par Creative Commons brīvajām un nebrīvajām licencēm) *[[Palīdzības diskusija:Diskusiju lapa]] (par palīdzības ''namespace'') *[[Kategorijas diskusija:Jakanas dzimta]] (par kļūdainām kategorijām) *[[Diskusija:100 baltas dvēseles]] (par mazsvarīgiem mūzikas projektiem) *[[Diskusija:Ministrs (mūzikas projekts)]] (par mazsvarīgiem mūzikas projektiem) *[[Lietotāja diskusija:Udacha/Гнатюк, Виктор Иванович]] (par Krievijas zinātņu akadēmijām) *[[Diskusija:Betafence]] (par reklāmas ievietošanu) *[[Diskusija:Pilsētas Fotoklubs]] (par reklāmas ievietošanu} *[[Diskusija:Ievērojami Latvijas Universitātes absolventi]] (par kategorijas dublējošiem sarakstiem) *[[Diskusija:Pilotprojekts]] (par pārlieku īsu rakstu dzēšanu) *[[Diskusija:Radošums biznesā]] (par neenciklopēdisku rakstu dzēšanu) *[[Diskusija:Uzņēmuma novērtēšanas pamatprincipi]] (par neenciklopēdisku rakstu dzēšanu) *[[Diskusija:Kuskus čības]] (par reklāmu un mazsvarīgiem tematiem) *[[Veidnes_diskusija:Ventspils-Zilupe]] (par dzelzceļa līnijām) *[[Attēla diskusija:P4160009.JPG]] (par attēlu dzēšanu, kuri pārvietoti uz Vikikrātuvi) *[[Diskusija:Latviešu uzskaitījums]] (par personu sarakstiem) *[[Attēla diskusija:9. tramvajs Aspazijas bulvārī 2.jpg]] (par sliktas kvalitātes attēliem) *[[Attēla diskusija:Atoma uzbuve.JPG]] (par aizsargātu attēlu izmainīšanu) *[[Attēla diskusija:Riga vst3.png]] (par svešu attēlu izmantošanu) *[[Kategorijas diskusija:Citplanētas, ap kurām varētu riņķot Zemei līdzīgi pavadoņi]] (par pārāk specifiskām kategorijām) *[[Veidnes diskusija:Bobslejista infoakste]] (par pāradresāciju dzēšanu) *[[Diskusija:Asparaines]] (par oriģinālpētījumu dzēšanu) *[[Diskusija:Sievietes tēls reklāmā]] (par neenciklopēdiskiem oriģinālpētījumiem) *[[Diskusija:Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Studējošo pašpārvalde]] (par maznozīmīgām tēmām) *[[Diskusija:Valsts vadītāji 20. gadsimtā]] (par gigantiskiem sarakstiem) *[[Diskusija:Carlijs Sins]] (par bezgarumzīmju pāradresācijām) *[[Diskusija:Nikola (Čīleņu dziedātāja)]] (par pārāk bezjēdzīgām pāradresācijām) *[[Kategorijas diskusija:Norvēģijas tuneļi]] (par kategoriju nosaukumiem) *[[Kategorijas diskusija:Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmēji]] (par kategoriju nosaukumiem) *[[Attēla diskusija:Riga flag.gif]] (par attēliem Vikikrātuvē) *[[Attēla diskusija:Atrlineup.jpg]] (par citās vikipēdijās dzēstiem attēliem) *[[Attēla diskusija:Ainars Kovals.jpg]] (par brīviem un ne tik brīviem attēliem) *[[Attēla diskusija:Rīgas domes kapela.jpg]] (par komerciāli brīvi neizmantojamiem attēliem) *[[Diskusija:PC video sistēma]] (par mašīntulkotiem rakstiem) *[[Diskusija:2041. gads]] (par švakiem gadu rakstiem) *[[Diskusija:Viesturs Pirro]] (par personu nozīmīgumu) *[[Attēla diskusija:Stibelis.JPG]] (par pašu fotografētiem attēliem bez licencēm) *[[Diskusija:Edijs Joksts]] (par mazsvarīgiem futbolistiem) *[[Attēla diskusija:512px-Tawakel Karman.jpg]] (par attēliem, kas ņemti no citām vikipēdijām un pēc tam dzēsti no tām) *[[Diskusija:Latvijas mūzikas grupas]] (par pāradresācijām uz kategorijām) *[[Veidnes diskusija:Kopsavilkums]] (par nekorektām veidnēm) *[[Diskusija:Ezeru uzskaitījums]] (uzskaitījums) *[[Attēla diskusija:Latvijas dzelzceļa shēma.jpg]] (attēls no LDz pārskata) *[[Attēla diskusija:R dzintars.jpg]] (par attēlu izmantošanu bez atļaujas) *[[Diskusija:Skaidrīte Līduma-Hildebrante]] (par nenozīmīgām personām) *[[Attēla diskusija:Dievs mara laima.jpg]] (''fair use'' prasībām neatbilstoši attēli) *[[Diskusija:Kreisie patrioti]] un [[Diskusija:Kreisie Patrioti|Kreisie Patrioti]] (par maznozīmīgām organizācijām) *[[Diskusija:Psihosofija]] (par maznozīmīgu socionikas novirzienu) *[[Veidnes diskusija:Publicitātes foto]] (par nelietderīgu attēla licenci) *[[Kategorijas diskusija:Autoavārijās bojā gājušie]] (par Vikidatiem) *[[Attēla diskusija:AV 036.jpg]] (par šaubīgiem attēliem) *[[Vikipēdija:Par kāda sportista tautību]] (par sportistu tautībām u.c.) *[[Diskusija:Helikopters]] (par pāradresācijām uz žargonvārdiem) *[[Attēla diskusija:Kovsu ezera promenade.jpg]] un [[Attēla diskusija:Olimpiskais centrs Rezekne.png]] (par pašvaldību attēlu izmantošanu) *[[Diskusija:Centaura Vita]] (par grieķu burtu atveidošanu) *[[Attēla diskusija:Zila govs.jpg]] (par bildēm no svešiem privātiem arhīviem) *[[Diskusija:Dagnis Skurbe]] (par nesportistu un nemūziķu nozīmību) *[[Diskusija:Viliški]] (par kļūdām LĢIA datu bāzē} *[[Diskusija:Raimonds Cerūzis]] (par maznozīmīgām personām) *[[Diskusija:Aizkari]] (par reklāmas stila rakstu) *[[Diskusija:Nikolajs Čamāns]] (kārtējo reizi par personu nozīmību) *[[Diskusija:Uldons TV]] (par YouTube kanālu nozīmību) *<s>[[Diskusija:Tatjana Mikušina]] (joprojām par nenozīmību)</s> *[[Diskusija:Jānis Java]] un [[Diskusija:Renārs Karlinskis]] (nez kuro reizi par personu nozīmību) *[[Diskusija:Księcia Janusza]] (atkal haltūra un mašīntulkojumi...) *[[Attēla diskusija:FbA2r8XWIAABdwG.jpg]] (vēl viens strīds par nebrīvu attēlu izmantošanu) *[[Diskusija:Tuarons_(mitoloģija)]] (par no pirksta izzīstiem rakstiem) *[[Diskusija:Deniss Čerevičņiks]] (par komercreklāmām) *[[Diskusija:Pārkristalizācija un sublimācija]] (par rakstu sadalīšanu) *[[Diskusija:Mustafa Ishāks Būshaki]] un [[Diskusija:Džīlāli Ishāks Būshāki]] (par ''cross-wiki'' spamu un alžīriešu kosmologa ģimenes pašreklāmām) *[[Diskusija:Inga Liepa]] (par kompromitējošas informācijas ievietošanu) *[[Diskusija:Mārtiņš Feldmanis]] (par nenozīmīgiem sportistiem) e7b8qrkd7luesytwggj2az0nvfyhfbb 0 67198 4300736 4158569 2025-06-27T14:01:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300736 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Joahims Mirats | vārds_orģ =Joachim Murat | attēls =Murat2.jpg | apraksts = Portreta autors Fransuā Žerards | amats =[[Neapoles karalis]] | term_sākums ={{Dat|1808|09|01|N}} | term_beigas ={{Dat|1815|04|03|N}} | priekštecis =[[Žozefs Bonaparts]] | pēctecis =[[Ferdinands I]] | amats2 =[[Bergas lielhercogs]] | term_sākums2 =[[1806]]. gads | term_beigas2 =[[1808]]. gads | priekštecis2 =[[Maksimiliāns I Jozefs]] | pēctecis2 =[[Napoleons Bonaparts]] | dzim_dati ={{Dat|1767|03|25|N}} | dzim_vieta =[[Attēls:Pavillon royal de France.svg|20px|border]] [[Francija]],<br />[[Labastīde]] (''La Bastide'') | mir_dati ={{dat|1815|10|13|N}} | mir_vieta =[[Attēls:Flag of the Kingdom of Naples (1811).gif|20px|border]] [[Neapoles Karaliste]],<br />[[Kalabrija]], [[Pico]] (''Pizzo'') | tautība = [[francūzis]] | partija = | dzīvesb =[[Karolīne Bonaparte]] | profesija =[[karavīrs]] | alma_mater = | reliģija = Romas katolis | paraksts = Signatur Joachim Murat.PNG | piezīmes = }} '''Joahims Mirats''', pareizāk '''Žoasēns Mirā''' (''Joachim Murat'', dzimis {{dat|1767|03|25}}, miris {{dat|1815|10|13}}), bija [[Francija|franču]] maršals un viens no tuvākajiem [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] līdzgaitniekiem. Napoleona svainis, kopš 1800. gada bija precējies ar viņa jaunāko māsu [[Karolīna Banaparte|Karolīnu]]. == Dzīvesgājums == Dzimis [[Gaskoņa|Gaskoņā]] krodzinieka ģimenē. No divdesmit gadu vecuma dienēja armijā. [[Franču revolūcija]]s laikā 1794. gadā [[Parīze|Parīzē]] iepazinās ar Napoleonu. 1795. gada oktobrī Napoleona vadībā veica rojālistu dumpja apspiešanu Parīzē, pret pūli izmantojot artilēriju. Vēlāk piedalījās gandrīz visās svarīgākajās [[Napoleona kari|Napoleona karu]] epizodēs. 1808. gada 1. augustā Napoleons iecēla Miratu par [[Neapoles karaliste|Neapoles karali]]. Piedalījās 1812. gadā [[Napoleona karagājens uz Krieviju|karagājienā uz Krieviju]]. Pēc [[Tautu kauja]]s 1813. gada oktobrī atgriezās Neapoles karalistē un noslēdza slepenu vienošanos ar [[Austrija|Austriju]], faktiski pārejot pretinieka nometnē. Pēc Napoleona atkāpšanās no varas paturēja Neapoles troni. Kad Napoleons 1815. gada martā no [[Elba (sala)|Elbas]] salas triumfāli atgriezās Francijā, Mirats kļuva par Napoleona sabiedroto un 18. martā pieteica karu Austrijai. 30. martā izdeva [[Rimini deklarācija|Rimini deklarāciju]], kurā vērsās pie itāļu nacionālajām jūtām, tomēr 1815. gada 2. maijā [[Tolentīno kauja|Tolentīno kaujā]] piedzīvoja smagu sakāvi un par Neapoles karali kļuva [[Burboni|Burbonu]] [[Ferdinands I]]. Pēc Napoleona krišanas pārcēlās uz [[Korsika|Korsiku]], kur mēģināja noorganizēt atgriešanos pie varas [[Neapole|Neapolē]]. Kampaņas laikā [[Kalabrija|Kalabrijā]] tika arestēts un nošauts. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070226210934/http://faculty.ed.umuc.edu/~jmatthew/naples/blog23.htm#aug3#aug3 "Murat," in Naples Encyclopedia.] * [http://www.amismuseemurat.fr Friends of the Musée Murat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200531072654/http://www.amismuseemurat.fr/ |date={{dat|2020|05|31||bez}} }} {{commonscat|Joachim Murat|Joahims Mirats}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mirats, Joahims}} [[Kategorija:1767. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1815. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lo dzimušie]] [[Kategorija:Monarhi]] [[Kategorija:Francijas virsnieki]] [[Kategorija:Francijas karavadoņi]] [[Kategorija:Nogalinātie monarhi]] 8g4tm3dnggfuxh2mnejaa3rsmwlq0n6 100 80595 4300762 4300331 2025-06-27T15:25:14Z Dainis 876 4300762 wikitext text/x-wiki <noinclude> : ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.'' : ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].'' </noinclude> * [[26. jūnijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** [[Shenzhou 20|''Tiangong'' 9. ekspedīcija]]: [[Čeņs Duns]] un [[Čeņs Džunžui]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 militārie pavadoņi ''[[Hawk (pavadonis)|Hawk]]'' un pavadonis ''[[Kestral-0A]]''. * [[25. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]''; apkalpe: [[Pegija Vitsone]], [[Šubhanšu Šukla]], [[Slavošs Uznaņskis-Visņevskis]], [[Tibors Kapu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas pavadoņu izmešanas iekārtas ''[[ION SCV-018]]'' un ''[[ION SCV-020]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-4]]'', pavadoņi ''[[Mission Possible]]'', ''[[Otter Pup 2]]'', ''[[Acadia-7]]'' (''Capella-17''), ''[[Tranche 1 DES-1]]'' (''Dragoon-1''), ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', ''[[MMS-1]]'' (''ElaraSat-1''), ''[[BIFROST]]'', ''[[GRUS-3α]]'', ''[[SkyBee-2]]'', 6 × ''[[ICEYE]]'', 2 × ''[[ARVAKER]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[MOBIUS I]]'', ''[[Lyra Block-1]]'', ''[[MuSat-3]]'' (''VanZyl-2''), ''[[YAM-10]]'' (''EarthDaily''), 2 × ''[[UND ROADS]]'', 4 × ''[[Lemur-2|Hubble]]'' (''Lemur-2''), ''[[JACK-001]]'', ''[[MayaSat 1]]'', 2 × ''[[GHGSat-C]]'', ''[[ARCSTONE]]'', ''[[Satoro-T3]]'', ''[[AE2a]]'', ''[[AE3Va]]'', 2 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Hubble 6]]'' (''Lilo''), ''[[FOSSASAT 2E21]]'', ''[[Hyperfield 1B]]'', ''[[PADRE]]'', 2 × ''[[HORIS]]'', ''[[IOD-2]]'', ''[[IDRS]]'', ''[[Persistence]]'', ''[[SpeQtre]]'', ''[[ADIS]]'', ''[[DUTHSat 2]]'', ''[[BRO-18]]'', ''[[Parus-T2]]'', ''[[QUICK³]]'' (''TUBSAT-32''), ''[[Kilakila]]'', ''[[RIDU-Sat 1]]'', ''[[SATMAR]]'', ''[[Time Flies]]'', ''[[TPA-1]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[20. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 9C]]'' (''ChinaSat 9C''). * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Angara A5 / Briz-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2589]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. imr459l5m8kpidsy8n28hqe29vkldsz 0 92237 4300698 4131771 2025-06-27T12:32:07Z Cirkulis11 92566 Izlaboju uz jauno Rīgas mēru 4300698 wikitext text/x-wiki {{Politiska amata infokaste |post = Rīgas pašvaldības vadītājs |body = |insignia = Standard of the city council chairman of Riga.svg |insigniasize = 120px |insigniacaption =Rīgas domes priekšsēdētāja standarts |image = Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png |imagesize = 180px |incumbent = [[Viesturs Kleinbergs]] |incumbentsince = 2025. gada 27. jūnija |appointer = |residence = |termlength = Četri gadi |formation = 1890. gads |inaugural = [[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss]] |website = }} '''Rīgas pašvaldības vadītājs''', arī '''Rīgas domes vadītājs''' un '''Rīgas mērs,''' ir [[Rīga]]s pilsētas vadītājs. == Vēsture == Pirmo Rīgas pašvaldību jeb [[Rīgas rāte|Rīgas rāti]] izveidoja pēc [[1225]]. gada, kad Rīga ieguva [[Visbija]]s pilsētas tiesības. Sākumā rātē uz vienu gadu ievēlēja 12 locekļus, kurus sauca par konsuliem ({{val|la|consulus}}) vai rātskungiem ({{val|de|Ratsherren}}), bet vēlāk pati rāte ievēlēja savus locekļus uz mūžu. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1786. gadā Rīgā uz īsu laiku ieveda Krievijas pašvaldību likumus, pēc kura pilsētas iedzīvotāju kopsapulce reizi trīs gados ievēlēja pilsētas galvu, birģermeistarus un rātskungus. [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] 1796. gadā atjaunoja iepriekšējo kārtību. [[1878]]. gadā tika izveidota Rīgas dome un par pirmo tās vadītāju [[1890]]. gadā kļuva [[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss]]. Dažādos laikos šī amata nosaukums bija arī Rīgas pilsētas galva (1890 — 1917, 1919 — 1936), Rīgas pilsētas priekšnieks vai Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieks (1917 — 1919), Rīgas strādnieku deputātu padomes priekšsēdētājs (1919), Rīgas lielvecākais (1936 — 1940), Rīgas pilsētas komisāriskais oberbirģermeistars (1941 — 1944), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs un Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomitejas (1944 — 1990) priekšsēdētājs un Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs (1990 — 1992). Kopš 1992. gada amata nosaukums ir Rīgas domes priekšsēdētājs. == Rīgas pašvaldības vadītāji == ''Skatīt arī: [[Rīgas pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]'' === Hronoloģisks attēlojums === {{#tag:timeline| ImageSize = width:1500 height:auto barincrement:12 PlotArea = top:10 bottom:100 right:150 left:20 AlignBars = late Colors = id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas id:RDP value:rgb(0.2,0.2,0.4) legend:Radikālo_demokrātu_partija id:VRP value:rgb(0,0,0) legend:Vācbaltiešu_reformu_partija id:LKP value:rgb(1,0,0) legend:Latvijas_Komunistiskā_partija id:LDP value:rgb(1,0,1) legend:Demokrātu_savienība id:LZS value:rgb(0,0.41,0.2) legend:Latviešu_zemnieku_savienība id:NSDAP value:rgb(1,0.5,0.5) legend:NSDAP id:LTF value:rgb(0.5,0.5,0.5) legend:Latvijas_Tautas_fronte id:LNNK value:rgb(1,0.776,0.1) legend:Tēvzemei_un_Brīvībai/LNNK id:LC value:rgb(1,0.886,0) legend:Latvijas_Ceļš id:LSSP value:rgb(1,0.5,0) legend:LSSP id:JL value:rgb(0.4,0.7,0.3) legend:Jaunais_Laiks/Jaunā_Vienotība id:SC value:rgb(1,0.6,0.6) legend:Saskaņas_Centrs/Saskaņa id:GKR value:rgb(0.4,0.2,0.5) legend:Gods_Kalpot_Rīgai id:APP value:rgb(0.1,0.1,0.5) legend:Attīstībai/Par/Progresīvie id:P value:rgb(0.52,0.72,0.56) legend:Progresīvie DateFormat = dd/mm/yyyy Period = from:01/01/1890 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}} TimeAxis = orientation:horizontal ScaleMajor = unit:year increment:5 start:1890 ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1890 Legend = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220 Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}} TextData = pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s text:"Partija:" BarData = bar:Kerkoviuss bar:Armitsteds bar:Bulmerinks bar:Zemgals bar:Endrups bar:Hopfs bar:Berģis bar:Pusuls bar:Frīdenbergs bar:Andersons bar:Krieviņš bar:Celmiņš bar:Garselis bar:Liepiņš bar:Pupurs bar:Ermsons bar:Deglavs bar:Vitroks bar:Apinis bar:Lecis bar:Baumanis bar:Pakalns bar:Slēde bar:Ziemelis bar:Dubra bar:Rubiks bar:Inkulis bar:Teikmanis bar:Purgailis bar:Bērziņš bar:Ārgalis bar:Bojārs bar:Aksenoks bar:Birks bar:Ušakovs bar:Burovs bar:Turlais bar:Staķis bar:Ķirsis bar:Kleinbergs PlotData= width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till bar:Kerkoviuss from:19/06/1890 till:07/05/1901 color:Independent text:[[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss]] bar:Armitsteds from:07/05/1901 till:17/11/1912 color:Independent text:[[Džordžs Armitsteds]] bar:Bulmerinks from:01/01/1913 till:23/04/1917 color:Independent text:[[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]] bar:Zemgals from:23/04/1917 till:01/12/1917 color:RDP from:03/12/1918 till:01/01/1919 color:RDP from:01/03/1919 till:01/05/1919 color:RDP from:04/07/1919 till:03/02/1920 color:RDP text:[[Gustavs Zemgals]] bar:Hopfs from:01/12/1917 till:03/12/1918 color:Independent text:[[Pauls Hopfs]] bar:Pusuls from:01/01/1919 till:01/03/1919 color:VRP text:[[Voldemārs Pusuls]] bar:Endrups from:01/05/1919 till:01/06/1919 color:LKP text:[[Rūdolfs Endrups]] bar:Berģis from:01/06/1919 till:04/07/1919 color:LKP text:[[Sīmanis Berģis]] bar:Frīdenbergs from:03/02/1920 till:03/03/1921 color:LDP text:[[Andrejs Frīdenbergs]] bar:Andersons from:03/03/1921 till:16/03/1928 color:LDP text:[[Alfrēds Andersons]] bar:Krieviņš from:16/03/1928 till:05/05/1931 color:RDP text:[[Ādams Krieviņš]] bar:Celmiņš from:05/05/1931 till:15/05/1934 color:LZS from:15/05/1934 till:01/09/1935 color:Independent text:[[Hugo Celmiņš]] bar:Garselis from:01/09/1935 till:04/04/1936 color:Independent text:[[Roberts Garselis]] bar:Liepiņš from:07/07/1936 till:05/07/1940 color:Independent text:[[Roberts Liepiņš]] bar:Pupurs from:05/07/1940 till:12/09/1940 color:Independent text:[[Jānis Pupurs]] bar:Ermsons from:12/09/1940 till:29/11/1940 color:Independent text:[[Ādolfs Ermsons]] bar:Deglavs from:29/11/1940 till:01/07/1941 color:LKP from:13/10/1944 till:01/01/1951 color:LKP text:[[Arnolds Deglavs]] bar:Vitroks from:01/09/1941 till:13/10/1944 color:NSDAP text:[[Hugo Vitroks]] bar:Apinis from:01/01/1951 till:01/01/1952 color:LKP text:[[Edgars Apinis]] bar:Lecis from:01/01/1952 till:01/01/1958 color:LKP text:[[Vilhelms Lecis]] bar:Baumanis from:01/01/1958 till:01/01/1962 color:LKP text:[[Ēriks Baumanis]] bar:Pakalns from:01/01/1962 till:01/01/1967 color:LKP text:[[Jānis Pakalns]] bar:Slēde from:01/01/1967 till:01/01/1969 color:LKP text:[[Egons Slēde]] bar:Ziemelis from:01/01/1969 till:01/01/1976 color:LKP text:[[Gunārs Ziemelis]] bar:Dubra from:01/01/1976 till:01/01/1984 color:LKP text:[[Mečislavs Dubra]] bar:Rubiks from:01/01/1984 till:01/01/1990 color:LKP text:[[Alfrēds Rubiks]] bar:Inkulis from:01/01/1990 till:01/01/1992 color:Independent text:[[Andrejs Inkulis]] bar:Teikmanis from:01/01/1990 till:01/01/1994 color:LTF text:[[Andris Teikmanis]] bar:Purgailis from:01/01/1994 till:09/03/1997 color:LNNK text:[[Māris Purgailis]] bar:Bērziņš from:09/03/1997 till:05/05/2000 color:LC text:[[Andris Bērziņš (LPP/LC)|Andris Bērziņš]] bar:Ārgalis from:10/05/2000 till:27/03/2001 color:LNNK text:[[Andris Ārgalis]] bar:Bojārs from:27/03/2001 till:29/03/2005 color:LSSP text:[[Gundars Bojārs]] bar:Aksenoks from:29/03/2005 till:19/02/2007 color:JL text:[[Aivars Aksenoks]] bar:Birks from:19/02/2007 till:01/07/2009 color:LNNK text:[[Jānis Birks]] bar:Ušakovs from:01/07/2009 till:04/04/2019 color:SC text:[[Nils Ušakovs]] bar:Burovs from:05/04/2019 till:30/05/2019 color:GKR from:20/06/2019 till:24/02/2020 color:GKR text:[[Oļegs Burovs]] bar:Turlais from:31/05/2019 till:20/06/2019 color:GKR text:[[Dainis Turlais]] bar:Staķis from:02/10/2020 till: 17/04/2023 color:APP from:17/04/2020 till: 05/07/2023 color:Independent text:[[Mārtiņš Staķis]] bar:Ķirsis from:05/07/2023 till: 27/06/2025 color:JL text:[[Vilnis Ķirsis]] bar:Kleinbergs from:27/06/2025 till: $now color:P text:[[Viesturs Kleinbergs]] }} == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20180709094157/https://pasvaldiba.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/History_of_local_governmant/PilsetasGalvas.htm Rīgas pilsētas galvas] {{Rīgas domes vēlēšanas}} [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji|*]] ixh0euktamio3640uf4ghveyugsiggd 0 95573 4301045 4210195 2025-06-28T11:27:33Z ZANDMANIS 91184 4301045 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|čempionātu sievietēm|čempionātu vīriešiem|Eiropas čempionāts basketbolā}} {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = ''EuroBasket Women'' | aktuāla_sezona = 2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm | logo = | pikseļi = | apraksts = | sports = [[Basketbols]] | dibin = [[1938. gads|1938]]. gadā | izj = | motto = | pirmā sez = 1938. gads | komandas = 16 | valsts = {{karogs|Eiropa}} | čempions_km = {{Bkw|Beļģija}}<br />(1. tituls) | čempions_visv = {{Bkw|PSRS}} <small>(21)</small> | mlapa = {{URL|http://www.fibaeurope.com}} }} '''[[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm''' ({{val|en|EuroBasket Women}}) ir galvenais sieviešu [[basketbols|basketbola]] izlašu turnīrs [[Eiropa|Eiropā]], kurā tiek noteikta kontinenta spēcīgākā valstsvienība. Turnīru organizē [[FIBA Europe]]. Katrs čempionāts ir arī kā kvalifikācijas turnīrs [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajām spēlēm]] vai [[Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|Pasaules čempionātam]]. Eiropas čempionāts kopš [[1950. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1950]]. gada notiek reizi divos gados, laikposmā no [[1950. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1950]]. gada līdz [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1980]]. gada — pāra gados, taču kopš [[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1981]]. gada čempionāts tiek rīkots nepāra gados. Pirmais Eiropas čempionāts notika [[1938. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1938. gadā]] [[Itālija|Itālijā]], kurā uzvarēja mājinieces — [[Itālijas sieviešu basketbola izlase|Itālijas izlases]] spēlētājas. Kopš tā laika ir notikuši 38 čempionāti. Pašreizējās Eiropas čempiones ir [[Serbijas sieviešu basketbola izlase|Serbijas izlases]] spēlētājas. Visvairāk reizes (21) par Eiropas čempionēm ir kļuvusi [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS izlase]]. == Kvalifikācija == Pašreizējais turnīra formāts nosaka, ka čempionāta finālturnīrā piedalās 16 valstsvienības. Automātiski turnīram kvalificējas turnīra mājinieki un iepriekšējā čempionāta pirmo 5 vietu ieguvēji. Ja starp pirmajām 5 valstsvienībām ir nākamā čempionāta organizētājvalsts, tad turnīram kvalificējas 6. vietas ieguvēji. Pārējās valstsvienības sacenšas kvalifikācijas turnīrā par iespēju startēt finālturnīrā. Kvalifikācijas turnīrs parasti notiek gadu pirms čempionāta. Izlases tiek sadalītas 4 grupās, kur tās aizvada divu apļu grupu turnīru (viena spēle mājās, otra — izbraukumā). Tad turnīram kvalificējas katras grupas uzvarētāja un 5 labākās izlases, kas nav kvalificējušās turnīram kā grupu uzvarētājas. Īsi pirms finālturnīra tiek izspēlēta pēdējā ceļazīme uz čempionātu, ko grupu turnīra ceļā izspēlē atlikušās kvalifikācijas turnīra dalībnieces. == Izspēles kārtība == Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm ticis spēlēts pēc dažādām izspēles sistēmām, sākot ar grupu turnīru čempionāta pirmsākumos līdz pat vairāku kārtu turnīram mūsdienās. Pašreizējais turnīra formāts nosaka, ka čempionāts sākas ar priekšsacīkstēm. Turnīra pirmajā posmā — pirmajā kārtā — visas 16 izlases sadalītas četrās grupās pa četrām izlasēm katrā. Pirmajā kārtā tiek aizvadīts viena apļa turnīrs, pēc kura ceturtdaļfinālam kvalificējas katras grupas uzvarētāja, astotdaļfinālam — katras grupas 2. un 3. vietas ieguvējas, savukārt pēdējo vietu ieņēmušās izlases beidz dalību turnīrā. Izslēgšanas spēlēs ir četras kārtas: astotdaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli un fināli. Ceturtdaļfinālu zaudētāji savā starpā noskaidro 5.—8. vietas sadalījumu, savukārt ceturtdaļfinālu uzvarētāji turpina cīņu par čempiontitulu. == Rezultāti == {| class=wikitable style="text-align:center; font-size:90%; width:100%" !rowspan=2 width=5%|Gads !rowspan=2 width=13%|Rīkotāji !colspan=3|Spēle par zeltu !colspan=3|Spēle par bronzu |- !width=15%|Zelts !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|Sudrabs !width=15%|Bronza !width=6.5%|Rezultāts !width=15%|4. vieta |- |1938 <br />{{DetailsLink|1938. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{karogs|Itālija|1861}} ([[Roma]]) |'''{{Bkw-big|Italy|1861}}''' | |{{Bkw-big|Lithuania|1918}} |{{Bkw-big|Poland}} | |{{Bkw-big|France}} |- style="background:#D0E6FF;" |1950 <br />{{DetailsLink|1950. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{karogs|Ungārija|1949}} ([[Budapešta]]) |'''{{Bkw-big|USSR|1923}}''' | |{{Bkw-big|Hungary|1949}} |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} | |{{Bkw-big|France}} |- |1952 <br />{{DetailsLink|1952. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{URS|1923}} ([[Maskava]]) |'''{{Bkw-big|USSR|1923}}''' | |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |{{Bkw-big|Hungary|1949}} | |{{Bkw-big|Bulgaria|1946}} |- style="background:#D0E6FF;" |1954 <br />{{DetailsLink|1954. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{YUG}} ([[Belgrada]]) |'''{{Bkw-big|USSR|1923}}''' | |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |{{Bkw-big|Bulgaria|1946}} | |{{Bkw-big|Hungary|1949}} |- |1956 <br />{{DetailsLink|1956. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{TCH}} ([[Prāga]]) |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' |'''49—41''' |{{Bkw-big|Hungary|1949}} |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |'''91—60''' |{{Bkw-big|Bulgaria|1946}} |- style="background:#D0E6FF;" |1958 <br />{{DetailsLink|1958. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{POL}} ([[Lodza]]) |'''{{Bkw-big|Bulgaria|1946}}''' | |{{Bkw-big|USSR|1955}} |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} | |{{Bkw-big|SFR Yugoslavia}} |- |1960 <br />{{DetailsLink|1960. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{karogs|Bulgārija|1946}} ([[Sofija]]) |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' | |{{Bkw-big|Bulgaria|1946}} |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} | |{{Bkw-big|Poland}} |- style="background:#D0E6FF;" |1962 <br />{{DetailsLink|1962. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{FRA}} ([[Miluza]]) |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' |'''63—46''' |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |{{Bkw-big|Bulgaria|1946}} |'''48—36''' |{{Bkw-big|Romania|1952}} |- |1964 <br />{{DetailsLink|1964. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{karogs|Ungārija|1957}} |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' |'''55—53''' |{{Bkw-big|Bulgaria|1946}} |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |'''68—47''' |{{Bkw-big|Romania|1952}} |- style="background:#D0E6FF;" |1966 <br />{{DetailsLink|1966. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{karogs|Rumānija|1965}} |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' |'''74—66''' |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |{{Bkw-big|East Germany}} |'''65—60''' |{{Bkw-big|Romania|1965}} |- |1968 <br />{{DetailsLink|1968. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{ITA}} |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' | |{{Bkw-big|SFR Yugoslavia}} |{{Bkw-big|Poland}} | |{{Bkw-big|East Germany}} |- style="background:#D0E6FF;" |1970 <br />{{DetailsLink|1970. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{NED}} |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' |'''94—33''' |{{Bkw-big|France}} |{{Bkw-big|SFR Yugoslavia}} |'''77—66''' |{{Bkw-big|Bulgaria|1967}} |- |1972 <br />{{DetailsLink|1972. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{karogs|Bulgārija|1971}} |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' | |{{Bkw-big|Bulgaria|1971}} |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} | |{{Bkw-big|France}} |- style="background:#D0E6FF;" |1974 <br />{{DetailsLink|1974. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{ITA}} |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' | |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |{{Bkw-big|Italy}} | |{{Bkw-big|Hungary|1957}} |- |1976 <br />{{DetailsLink|1976. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{FRA}} |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' | |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |{{Bkw-big|Bulgaria|1971}} | |{{Bkw-big|France}} |- style="background:#D0E6FF;" |1978 <br />{{DetailsLink|1978. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{POL}} |'''{{Bkw-big|USSR|1955}}''' | |{{Bkw-big|SFR Yugoslavia}} |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} | |{{Bkw-big|France}} |- |1980 <br />{{DetailsLink|1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{YUG}} |'''{{Bkw-big|USSR}}''' |'''95—49''' |{{Bkw-big|Poland}} |{{Bkw-big|SFR Yugoslavia}} |'''61—57''' |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |- style="background:#D0E6FF;" |1981 <br />{{DetailsLink|1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{ITA}} |'''{{Bkw-big|USSR}}''' |'''85—42''' |{{Bkw-big|Poland}} |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |'''76—74''' |{{Bkw-big|SFR Yugoslavia}} |- |1983 <br />{{DetailsLink|1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{karogs|Ungārija|1957}} |'''{{Bkw-big|USSR}}''' |'''91—70''' |{{Bkw-big|Bulgaria|1971}} |{{Bkw-big|Hungary|1957}} |'''82—79''' |{{Bkw-big|SFR Yugoslavia}} |- style="background:#D0E6FF;" |1985 <br />{{DetailsLink|1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{ITA}} |'''{{Bkw-big|USSR}}''' |'''103—69''' |{{Bkw-big|Bulgaria|1971}} |{{Bkw-big|Hungary|1957}} |'''103—76''' |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |- |1987 <br />{{DetailsLink|1987. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{ESP}} |'''{{Bkw-big|USSR}}''' |'''83—73''' |{{Bkw-big|SFR Yugoslavia}} |{{Bkw-big|Hungary|1957}} |'''75—67''' |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |- style="background:#D0E6FF;" |1989 <br />{{DetailsLink|1989. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{BUL}} ([[Varna]]) |'''{{Bkw-big|USSR}}''' |'''64—61''' |{{Bkw-big|Czechoslovakia}} |{{Bkw-big|Bulgaria|1971}} |'''79—69''' |{{Bkw-big|SFR Yugoslavia}} |- |1991 <br />{{DetailsLink|1991. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{ISR}} ([[Telaviva]]) |'''{{Bkw-big|USSR}}''' |'''97—84''' |{{Bkw-big|SFR Yugoslavia}} |{{Bkw-big|Hungary}} |'''65—61''' |{{Bkw-big|Bulgaria}} |- style="background:#D0E6FF;" |1993 <br />{{DetailsLink|1993. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{ITA}} ([[Perūse]]) |'''{{Bkw-big|Spain}}''' |'''63—53''' |{{Bkw-big|France}} |{{Bkw-big|Slovakia}} |'''68—67''' |{{Bkw-big|Italy}} |- |1995 <br />{{DetailsLink|1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{CZE}} ([[Brno]]) |'''{{Bkw-big|Ukraine}}''' |'''77—66''' |{{Bkw-big|Italy}} |{{Bkw-big|Russia}} |'''69—50''' |{{Bkw-big|Slovakia}} |- style="background:#D0E6FF;" |1997 <br />{{DetailsLink|1997. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{HUN}} |'''{{Bkw-big|Lithuania|1989}}''' |'''72—62''' |{{Bkw-big|Slovakia}} |{{Bkw-big|Germany}} |'''86—61''' |{{Bkw-big|Hungary}} |- |1999 <br />{{DetailsLink|1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{POL}} |'''{{Bkw-big|Poland}}''' |'''59—56''' |{{Bkw-big|France}} |{{Bkw-big|Russia}} |'''78—49''' |{{Bkw-big|Slovakia}} |- style="background:#D0E6FF;" |2001 <br />{{DetailsLink|2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{FRA}} |'''{{Bkw-big|France}}''' |'''73—68''' |{{Bkw-big|Russia}} |{{Bkw-big|Spain}} |'''89—74''' |{{Bkw-big|Lithuania|1989}} |- |2003 <br />{{DetailsLink|2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{GRC}} ([[Patra]]) |'''{{Bkw-big|Russia}}''' |'''59—56''' |{{Bkw-big|Czech Republic}} |{{Bkw-big|Spain}} |'''87—81''' |{{Bkw-big|Poland}} |- style="background:#D0E6FF;" |2005 <br />{{DetailsLink|2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{TUR}} |'''{{Bkw-big|Czech Republic}}''' |'''72—70''' |{{Bkw-big|Russia}} |{{Bkw-big|Spain}} |'''83—65''' |{{Bkw-big|Lithuania}} |- |2007 <br />{{DetailsLink|2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{ITA}} |'''{{Bkw-big|Russia}}''' |'''74—68''' |{{Bkw-big|Spain}} |{{Bkw-big|BLR}} |'''72—63''' |{{Bkw-big|LAT}} |- style="background:#D0E6FF;" |2009 <br />{{DetailsLink|2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{LAT}} |'''{{Bkw-big|France}}''' |'''57—53''' |{{Bkw-big|Russia}} |{{Bkw-big|Spain}} |'''63—56''' |{{Bkw-big|BLR}} |- |2011 <br />{{DetailsLink|2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{POL}} |'''{{Bkw-big|Russia}}''' |'''59—42''' |{{Bkw-big|Turkey}} |{{Bkw-big|France}} |'''63—56''' |{{Bkw-big|Czech Republic}} |-style="background:#D0E6FF;" |2013 <br />{{DetailsLink|2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{FRA}} |'''{{Bkw-big|Spain}}''' |'''70—69''' |{{Bkw-big|France}} |{{Bkw-big|Turkey}} |'''92—71''' |{{Bkw-big|Serbia}} |- |2015 <br />{{DetailsLink|2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{HUN}} <br /> {{ROU}} |'''{{Bkw-big|Serbia}}''' |'''76—68''' |{{Bkw-big|France}} |{{Bkw-big|Spain}} |'''74—58''' |{{Bkw-big|Belarus}} |-style="background:#D0E6FF;" |2017 <br />{{DetailsLink|2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{CZE}} |'''{{Bkw-big|Spain}}''' |'''71—55''' |{{Bkw-big|France}} |{{Bkw-big|Belgium}} |'''78—45''' |{{Bkw-big|Greece}} |- |''2019'' <br />{{DetailsLink|2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{SRB}} <br /> {{LAT}} |'''{{Bkw-big|Spānija}}''' |'''86–66''' |{{Bkw-big|Francija}} |{{Bkw-big|Serbija}} |'''81–55''' |{{Bkw-big|Lielbritānija}} |-style="background:#D0E6FF;" |''2021'' <br />{{DetailsLink|2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{FRA}} <br /> {{ESP}} |'''{{Bkw-big|Serbija}}''' |'''63–54''' |{{Bkw-big|Francija}} |{{Bkw-big|Beļģija}} |'''77–69''' |{{Bkw-big|Baltkrievija}} |- |''2023'' <br />{{DetailsLink|2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{SLO}} <br /> {{ISR}} |'''{{Bkw-big|Beļģija}}''' |'''64–58''' |{{Bkw-big|Spānija}} |{{Bkw-big|Francija}} |'''82–68''' |{{Bkw-big|Ungārija}} |-style="background:#D0E6FF;" |''2025'' <br />{{DetailsLink|2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{CZE}} <br /> {{GER}} <br /> {{ITA}} <br /> {{GRE}} | |'''–''' | | |'''–''' | |- |''2027'' <br />{{DetailsLink|2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} |{{BEL}} <br /> {{FIN}} <br /> {{SWE}} <br /> {{LTU}} | |'''–''' | | |'''–''' | |} == Medaļu tabula == {{Medals table | caption = | host = | show_limit = | remaining_text = | flag_template = bkw | event = | source = | gold_URS = 21 | silver_URS = 1 | bronze_URS = 0 | name_URS = ''{{Bkw|URS}}'' | gold_ESP = 4 | silver_ESP = 2 | bronze_ESP = 5 | gold_RUS = 3 | silver_RUS = 3 | bronze_RUS = 2 | gold_FRA = 2 | silver_FRA = 8 | bronze_FRA = 2 | gold_SRB = 2 | silver_SRB = 0 | bronze_SRB = 1 | gold_BUL = 1 | silver_BUL = 5 | bronze_BUL = 4 | gold_POL = 1 | silver_POL = 2 | bronze_POL = 2 | gold_ITA = 1 | silver_ITA = 1 | bronze_ITA = 1 | gold_CZE = 1 | silver_CZE = 1 | bronze_CZE = 0 | gold_LTU = 1 | silver_LTU = 1 | bronze_LTU = 0 | gold_BEL = 1 | silver_BEL = 0 | bronze_BEL = 2 | gold_UKR = 1 | silver_UKR = 0 | bronze_UKR = 0 | gold_TCH = 0 | silver_TCH = 7 | bronze_TCH = 8 | name_TCH = ''{{Bkw|TCH}}'' | gold_YUG = 0 | silver_YUG = 4 | bronze_YUG = 2 | name_YUG = ''{{Bkw|YUG}}'' | gold_HUN = 0 | silver_HUN = 2 | bronze_HUN = 5 | gold_SVK = 0 | silver_SVK = 1 | bronze_SVK = 1 | gold_TUR = 0 | silver_TUR = 1 | bronze_TUR = 1 | gold_BLR = 0 | silver_BLR = 0 | bronze_BLR = 1 | gold_GDR = 0 | silver_GDR = 0 | bronze_GDR = 1 | name_GDR = ''{{Bkw|GDR}}'' | gold_GER = 0 | silver_GER = 0 | bronze_GER = 1 }} == Vērtīgākās spēlētājas == {|class="wikitable" |- !Čempionāts !! Spēlētāja |- |[[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2001]] |{{flaga|Francija}} [[Katerīna Melāna]]<!--Catherine Melain-->, [[Francijas sieviešu basketbola izlase|Francija]] |- |[[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2003]] |{{flaga|Slovākija}} [[Lūcija Blahuškova]]<!--Lucie Blahůšková-->, [[Slovākijas sieviešu basketbola izlase|Slovākija]] |- |[[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005]] |{{flaga|Krievija}} [[Marija Stepanova]], [[Krievijas sieviešu basketbola izlase|Krievija]] |- |[[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007]] |{{flaga|Spānija}} [[Amaja Valdemoro]], [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānija]] |- |[[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]] |{{flaga|Grieķija}} [[Evantija Malcija]]<!--Evanthía Máltsi-->, [[Grieķijas sieviešu basketbola izlase|Grieķija]] |- |[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011]] |{{flaga|Krievija}} [[Jeļena Daņiločkina]], [[Krievijas sieviešu basketbola izlase|Krievija]] |- |[[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013]] |{{flaga|Spānija}} [[Sančo Litla]], [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānija]] |- |[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2015]] |{{flaga|Serbija}} [[Ana Daboviča]], [[Serbijas sieviešu basketbola izlase|Serbija]] |- |[[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2017]] |{{flaga|Spānija}} [[Alba Torrensa]], [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānija]] |- |[[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2019]] |{{flaga|Spānija}} [[Astu Ndura]], [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānija]] |- |[[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2021]] |{{flaga|Serbija}} [[Soņa Vasiča]], [[Serbijas sieviešu basketbola izlase|Serbija]] |- |[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023]] |{{flaga|Beļģija}} [[Emma Mīsmane]], [[Beļģijas sieviešu basketbola izlase|Beļģija]] |} == Skatīt arī == * [[FIBA Europe]] * [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] * [[Eiropas čempionāts basketbolā]] == Ārējās saites == * [http://www.fibaeurope.com/ FIBA Europe.com oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100806002034/http://www.allcompetitions.com/bk_euro2.htm Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm vēsture] {{en ikona}} {{Eurobasket sievietes}} {{Starptautiskais sieviešu basketbols}} {{Basketbols Eiropā}} [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]] [[Kategorija:Eiropas čempionāti]] 4x4zddvrby2ryq98thcgk4kr4ejqq1c 14 96393 4300945 3547037 2025-06-28T05:21:37Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4300945 wikitext text/x-wiki {{catmore}} {{Commonscat|French language|franču valoda}} [[Kategorija:Romāņu valodas]] [[Kategorija:Francijas valodas]] [[Kategorija:Kanādas valodas]] [[Kategorija:Senegālas valodas]] [[Kategorija:Šveices valodas]] [[Kategorija:Beninas valodas]] [[Kategorija:Kamerūnas valodas]] [[Kategorija:Haiti valodas]] [[Kategorija:Luksemburgas valodas]] [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]] p568xmpf13pb27b5s1fypcip6q9ljnm 0 96437 4300751 4245249 2025-06-27T14:30:07Z 2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291 GHI LATVIESU PASAULE 4300751 wikitext text/x-wiki Sofijas Zlateres? T Pasaule , akla , latviešu , brunas acis , blondi mati , hipermobilais roku ikškis (hyperextensible ikškis vai hitchhiker ikškis) , gredzens uz roku ikškiem. Ir zeme. Ir jura. Ir debesis. Nav kazas (es nesaku , ka nav seksa). Nav vergu , nav brivu individu. Ir humanoids (personam ar cilveka formu , bet nav nepieciešams cilvekiem). Ir gaisma , skana , krasas , vibracijas , temperaturas. Cilveki atškiras no cilvekiem , kas dzivo uz zemes , planetas piena veida. Vini dzivo loti cita pasaule. Viss ir loti atškirigs. Šeit , mana pasaule , individiem ir atškirigs dzivesveids. Ir drebes , gredzeni , aproces , kaklarotas un elastigas likt matos. Vards zeme ir 2 nozimes , tas var nozimet T pasaule , un tas var nozimet planetu piena veida. Ir arhitektura , eka , rakstišana , lasišana , Literatura , darbs rakstnieks , celojums , pastaigas , peldešana , drukašana , darbs redaktors , tekstila , mikrofons , radio , genetika , šahs , šušana , darbs matematikis , biologija. Nav modelešanas. Ir kultura un ekonomika. Nav attela , un nav fotografijas , un nav zimejuma , un nav nagu laka , jo tie ir akli. Nav gleznas. Nav klavere. Nav ksilofona. Nav gitaras. Nav saksofons. Nav arfas. Nav skulptura. Nav griešanai. Nav grafisma. Mana pasaule jus nevarat staigat cauri sienam. Ir ziepes mazgat sevi. Ir skapji , kas satur lietas. Viesu riciba ir gultas. Dušas ir aptuvieni ka uz vecas zemes, planetas piena veida. Sper soli. Apgerbs ir , apakšbikses , T-krekli , zekes , bikses , saldumi , jakas , šorti un kurpes , kleita un zabaki. Lai izslidetu Ir kruki. Ir 4 sajutas , dzirdes , pieskarienu , smaržu un garšu. Visi ir akli. Es nesaku , ka viniem nav acu. Vini izmanto sava veida balto kanu staigat. Un viniem ir vilcinašanas gaita. Vini izmanto taustes rakstiski, Braila raksta. Viss ir rakstits atvieglojums , plani , kartes , paneli , stabi. Dzivas butnes nevar uztvert gaismu, jo tas ir aklas. Komunikacijas vidusdala : Runa. Ir papirs, stiliuzimas un šiferi rakstit. Un pat piezimju spilventini. Visi sazinas ar uzklausišanu , un visi lasa ar pieskarienu. Ir skanas signalu raiditaji un. Kurls ir 3 sajutas , pieskarties , smarža , garša. Vini sazinas ar runu un uztver runu ar pieskarienu , un viniem ir taustes zimju valoda. Kurls sazinaties ar pieskarienu un lasit ar pieskarienu. Viniem ir sava kultura. Kurls izmantot sava veida balto kanu staigat. Kurls izmantot taustes rakstiski , Braila. Kurls var rakstit ar papiru, irbuli un šifera. Un pat piezimju spilventini. Nedzirdigajiem tiek izmantoti pret vibraciju jutigi materiali. Mes masaža tos diezgan bieži. Mems ir 4 sajutas , dzirdes , pieskarties , smarža , garša, un var parvietoties ka individi runat (ja es varetu teikt ta) , un sazinaties, ar rakstišanu , vai , iespejams , ar taustes zimju valodu. Mems izmantot sava veida balto kana staigat. Vini izmanto taustes rakstiski, Braila raksta. Skanas izslegšana var rakstit ar papiru , irbuli un šifera. Un pat piezimju spilventini. Pasaule škiet tumša. Dzivas butnes dzivo tumsa , ja es varu teikt. Katra dziva butne ir akls , un var but kurls , un mems ari. Cilveki ir visas baltas adas. Cilveki ir tikai Cilvekpertiki no pasaules. Cilveki nav tikai primati. Cilveki ir Cilvekpertiki un tie ir primati. Mana pasaule primatu caracteristics : 1 Klatbutne nagiem. 2 Acis priekšpuse. 3 Opposable ikški. 4 Samazinats purns. 5 1 paris Tesmena. 6 Samazinata seja. 7 Ekstremitates ar 5 pirkstiem. 8 Lielas ligzdas. 9 Satveršanas rokas. 10 Lielaka dala vai mazak attistas smadzenes. 11 Pilniga Sakotnejam. Primatiem mana pasaule ir humanoids , pertikiem , un tarsiers. Visas dzivas butnes ir spilgtas. Ir psihijas. Ir durvju zvani. Nav psihologijas. Nav ortofonista. Ekas materiali ir patiešam atškiras no tiem, ko izmanto uz vecas zemes. Ir zobarsti. Ir osteopati Ir ortopedisti. Nav sekcijas. Ir kapsetas. Ir zarki. Nav nozimites. Nav metienu. Varetu but pulksteni. Cefalogrammu nav. Nav darza šlutenes. Ir caurules. Nav plaveju. Nav diplomu. Nav sertifikata. Nav pipetes. Tourette syndrom pastav mana pasaule. Phew! Katchoo! Dzivas butnes nav mušas. Mana pasaule ir veidi , ka iet no vietas uz citu. Ir pilsetas , ciemati , pilsetas un ciemi dzivot kaut kur. Ir ir novadi ari. Nav sajaukt novadi ar pilsetam , ciematiem un pilsetam. Ir pagasti. Ir republikas pilsetas. Nav komunas. Visas valstis ir republikas un ir republikanu režimu. Vinus mela ir valdijuši prezidenti , kuriem vinu darba var palidzet viceprezidents vai vairaki. Katrai valstij ir parlamentars režims. Katra valsti ir ministri. Katra valsti ir valsts sekretari. Katra valsti ir valdiba , kas ietver ministrus , un valsts sekretarus. Katrai valstij ir parlamenta loceklu savienojums. Parlamentu vada priekšsedetajs , kuram var palidzet viens priekšsedetaja vietnieks vai vairaki. Parlamenta priekšsedetajs un parlamenta priekšsedetaja vietnieki ir parlamenta locekli tapat ka citi. Ir 100 parlamenta locekli. Valsts parlamentam ir tikai viena palata. Republikas prezidentu ievel parlaments. Republikas viceprezidentus ievel parlaments. Valsts parlamentu vienmer sauc par Saeimu. Parlamenta loceklus ievel valsts iedzivotaji. Katrai valstij ir konstitucija. Novadi ir domes savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs. Katrs novads ir novads teritorija. Katrs novads ir novad administracija. Es runaju par organizaciju novadi , nevis pilsetas, ciematos un pilsetas. Novas ir pilsetas un viena vairaku pagastu a. Republikas pilseta ir domes savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs. Valsti var iedalit regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Viceprezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Parlamenta locekli nodod zverestu un tulit pec tam stajas amata. Videjais augstums cilveko pieaugušo vecuma : 0,0175 hektometrs. Videjais augstums cilveko pec 1 gada : 0,0076 hektometrs. Videjais augstums cilveko dzimšanas bridi : 0,0049 hektometrs. Videjais cilveku tilpums pieaugušo vecuma : 0,75 hektoliters. Videjais cilveku tilpums pec 1 gada : 0,08 hektoliters. Videjais cilveku tilpums dzimšanas bridi : 0,03 hektoliters. Videjais cilveku svars pieauguša vecuma : 750 hektogrami. Cilveka videja masa pec 1 gada : 80 hektogrami. Cilvekaida videjas masas videjais svars dzimšanas bridi : 30 hektogrami. Videjais garums tievo zarnu no cilveko : 0,06 hektometrs. Videjais garums resnas zarnas no cilveko : 0,015 hektometrs. Videjais garums baribas vads no cilveko : 0,0025 hektometrs. Videjais garums mugurkaula cilveko : 0,0075 hektometrs. Cilveka sirds videjais svars : 3,3 hektograms. Cilveka smadzenu videjais svars : 13 hektograms. Cilveka skeleta videjais svars pieaugušo vecuma : 112,5 hektogrami. Cilveka skeleta videjais svars pec 1 gada : 12 hektogrami. Cilvekaida skeleta videjais svars dzimšanas bridi : 4,5 hektogrami. Cilveka videjais nabassaites garums dzimšanas bridi : 0,005 hektometri. No skelets par cilveko svaru svars ir aptuveni 15 procenti no vina kopeja svara. Cilvekam jadzer parasti 0,015 kilometri udens diena, kas padara aptuveni 15 kilogramu svaru. Cilveks diena elpo videji 100 hektolitrus gaisa. Videjs asins tilpums kermeni ar nenoveršamumu šadu teraksti : 0,05 hektoliters , kas padara 50 hektogramu pateicigu. Videjs durvju plaukstas augstums : 0,01 hektometrs. Videjais tabulas augstums : 0,009 hektometrs. Robeža starp zemi un telpu : 1000 hektometri. Hekto ir mervienibas prefikss un nozime vienu tukstoti. Un ta simbols ir h. 1 hektometrs (hm) : 100 metri (m) vai 10 dekametri (dam). 1 hektoliters (hl) : 100 litri (l) vai 10 dekalitri (dal). 1 hektograms (hg): 100 grami (g) vai 10 dekagrammas (dag). 1 hektodžouls (hJ) : 100 džouli (J) vai 10 dekadžouli (daJ). 1 hektovats (hW) : 100 vati (W) vai 10 dekavati (daW). 1 hektoampers (hA) : 100 amperi (A) vai 10 dekaamperi (daA). 1 hektokulombija (hC) : 100 kulombijas (C) vai 10 dekakulombijas (daC). 1 hektovolts (hV) : 100 volti (V) vai 10 dekavolti (daV). 1 hektofarads (hF) : 100 faradi (F) vai 10 dekafaradi (daF). 1 hektohenry (kH) : 100 henrys (H) vai 10 dekahenrys (daH). 1 hektotesla (hT) : 100 teslas (T) vai 10 dekateslas (dat). 1 hektars (ha) : 100 ari (a) vai 10 dekaari (daa). Un ta talak. Garuma / augstuma / attaluma / dziluma vieniba : Hektometrs (simbols : hm). Tilpuma vieniba : Hektoliter (simbols : hl). Svara vieniba / speks : Hektograms (simbols : hg). Energijas vieniba : Hektodžouls (simbols : hJ). Jaudas vieniba : Hektovats (simbols : hW). Amperažas vieniba : Hektoampers (simbols : hA). Sprieguma vieniba : Hektovolts (simbols: hV). Elekstriitates daudzuma vieniba : Hektokulombija (simbols : hC). Elektriskas jaudas vieniba: Hektofarad (hF). Virsmas vieniba : Hektars (ha). Elektriskas indukcijas vieniba : Hektohenry (simbols: kH). Un ta talak. Es izsaku visu ar vienu un to pašu vienibu manai pasaulei. Mana pasaule ir , kresli , galdi , sedekli , organismi , federacijas , komitejas. Nav slimnicas. Bet nav tiesa spriest neko. Ir somas, kas satur lietas. Un ir pudeles likt škidrumus un pulverus. Mana pasaule nav stadiona , nav transportlidzekla. Nav mašinas. Nav smagā mašina. Ir kabeli. Bet mana pasaule ir arsti. Ir plaksnes , naži, un brilles est un dzert. Ir krūzes. Nav narkotiku un nav cigarešu , nav veikalu nav restoranu. Mana pasaule ir pasaule ar augsto tehnologiju. Dzivo butnu sugas nav vienadas. Primatu sugas nav vienadas. Ediens ir atškirigs. Ir vel daži augli veidu. Pasaule ir sukas , ko izgudroju. No cilvekiem smadzenes ir vissarežgitakas dzives strukturu pasaule. Nav precu un priekšmetu zimola. Ir ballites. Tirgus nav. Ir dinamits. Telefons pastav mana pasaule. Notekas pastav mana pasaule es izgudrot. Talruna numuri mana pasaule ir savienojums ar 8 cipariem. Starptautiskie federacijas : Par aklums , ir Pasaules Akla Federacija (PAF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Jo tie ir akli , tas ir derigs visiem. Par kurlums , ir Pasaules Kurla Federacija (PKF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Par mems , ir Pasaules Mema Federacija (PMF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Novado ir Pasaules Novadi Federacija (PNF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Šaham ir Pasaules Šaha Federacija (PŠF) , ko mems priekšsedetajs ir priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Pasaule ir nacionalas federacijas , ko es izgudroju. Kartona karbas pastav mana pasaule. Sijas pastav mana pasaule. Ir apkure. Ugunsdzeseja nav. Nav apgaismojuma. Krodzina nav. Ir ledusskapji. Ir pļavas. Nav tiesu varas , nav politisko partiju , nav konkurences , nav pils , nav templa , nav pils. Pasaule , ka es izgudrot ir majas un ekas. Mana pasaule nav cirka nav laboratorijas nav astronoms nav teleskops. Ir podi likt kaut ko. Ir plaksnes , brilles , naži , dakšas , karotes , est dzert. Nav diktacijas , nav demokratijas , nav biškopibas. Nav kinematografs , nav risu , nav zoo , nav kartupelu. Ir torni. Nav francucies , nav tomatu , nav aprikožu , nav zemenu , nav maizes , nav edienreizes , nav kuku , nudeles , ne nozares , ne piparmetru. Nav putukrejumus. Nav limons. Nav bruninieks , ne glabat , ne hamburgeru , ne picas. Nav nodokla. Nav labibas. Nav bumbulu. Nav miltu. Nav ellas. Limonades nav. Kastana nav. Nav tejas. Nav kafijas. Nav siera. Nav sviesta. Nav steika. Desu nav. Nav Mac Flurry. Nav kecupa. Ir augli. Nav abolu. Nav ananasu. Nav kukuruzas. Nav kviešu. Nav šokolades. Nav medus. Nav garšvielu. Nav salatu. Nav darzenu. Nav rawness. Nav zupas. Nav lipekla. Nav piparu. Nav sodas. Ir dzeriens ar gazi. Nav maz maizes. Kakao nav. Ir karamelu. Nav alus. Nav viskijs. Nav oranža. Nav sidra. Nav meness. Nav saules. Nav antenas. Uguns neeksiste mana pasaule. Nav tiesneša. Eksameni pastav. Mes varam izolet lietas ar materialiem. Dievs rada gaismu, nevis sauli. Dievs pats ir templis. Ir atzveltnes kresli. Viesu riciba ir divani. Ir dvieli. Nav tapu. Ir zirgi. Zirgi ir zirgu dzimtas dzivniekiem. Zirgi ir tikai zirgu dzimtas dzivniekiem mana pasaule. Nav likumu, nav policijas. Ir gajeji. Mana pasaule ir kapnes ja. Fantastisks. Atri. Stradat. Augstakais punkts ir cilveku kalns , 96,2 hektometri. Ir norvegu kalns , 80,9 hektometri. Ir akla kalns , 75 hektometri. Ir Juda kalns , 73,9 hektometri. Ir kurla kalns , 59,9 hektometri. Ir mema kalns , 57,9 hektometri. Garakais kanjons ir cilveku kanjons , 15509 hektometri . Ir akla kanjons , 13879 hektometri. Ir lielais kanjons , 13901 hektometri. Ir Juda kanjons , 13393 hektometri. Ir kurla kanjons , 12595 hektometri. Ir mema kanjons , 12555 hektometri. Ir norvegu kanjons , 11993 hektometri. Dzilaka vieta ir cilveku ezers , 19,9 hektometri. Ir norvegu ezers , 18,9 hektometri. Ir akla ezers , 17,9 hektometri. Ta ir tikai vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Judas kalna ir loti grūti uzkāpt. Nav šampuns. Nav skolas. Nav vilciena. Nav agenturas. Nav vejdzirnavu. Ir laivas. Nav festivalu. Nav carnavals. Ir atkritumu tvertnes. Mana pasaule tiešam ir daudz ezeru. Ir kastes. Mana pasaule ir skapji ja. Nav advokata. Ir medibas un picking. Jereds nozime nakt uz leju. Jereds ir visu latviešu un tadejadi visu humanoido cilveku priekšteci. Vinš dzivoja 962 gadus , kluva par tevu 162 gadu vecuma un dzivoja pec šiem 800 gadiem. Vinš ir vecvectevs Noasa un vecvecvecvectevs Shem , Cham , un Japhet. T pasaule ir latviešu valoda runajoša pasaule. Nav intervijas. Ja , ja ! Es izgudrot loti atškirigu pasaul i, protams. Nav liguma. Zinojums mana pasaule nepastav. Tas neeksiste mana pasaule. Kongress neeksiste mana pasaule. Nav nekadas piesau arences. Tas neeksiste. Nav karoga. Nav logotipa. Tas ir normali , jo tie ir akli. Ir parsejus , bet nav lifta. Ir sirenu. Mana pasaule mes izmantojam gregora kalendaru. Ir tikai mutiska valoda : latviešu. Ir tikai rakstiski : braila raksts. Ir tikai braila veids : latviešu braila raksts. Ir tikai forma numeracijas sistema : braila cipari. Arhitektura ir iedvesmota uz latviešu arhitekturu. Kultura ir iedvesmota uz latviešu kulturu. Akcenti ir iedvesmoti uz latviešu akcentu. Drebes iedvesmo latvijas drebes. Taustes zimju valoda ir iedvesmota latviešu taustes zimju valodai. Katrai valstij ir starpvalstu taustes zimju valoda un taustes zimju valoda. Pasaule, kuru es izgudroju, ir iedvesmojusi Latvijai. T pasaules ainavas ir iedvesmotas latviešu ainavam. Kurla kultura ir iedvesmojusi no latviešu kurlas kulturas. Katrai valstij ir kurls kultura. Mana pasaule ir loti pilna ar baltiem spiekiem. Augstakais punkts vecas planetas zemes , planeta piena veida , kalnu Everest ; 88,48 hektometri. Garantijas , garantijas un fakti : Klusums un parlieciba bus musu speka atslega. Ir risinajums visiem. Ir iemesls visiem. Ir beigas visiem. Dievs ir visur. Dievs zina visu , absoluti. Parasti mums nav ko baidities , absolutley. Dievs kontrole visu. Dievs var visu. Dievs ir visas uzvareta , bailes , problemas , sapes , visi. Jebkas ir iespejams tam , kurš uzskata. Dievs ir galvenais. Viss klust iespejams ar ticibu. Ja Dievs ir ar man i, kas ir pret mani ? Un mes zinam , ka visas lietas strada kopa , lai labu tiem , kas mil Dievu , tiem, kas ir aicinati saskana ar savu merki. Fakti : Meklet un jus atradisiet. Jautajiet un jus sanemsiet. Klauvet , un mes atversim jums. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Mana pasaule ir loti plakana pasaule. Mana pasaule ir uz 55 procentiem meža. Citats loti pazistams un loti slavens mana pasaule: Tevzeme un brivibai. 99999 latvieši pamet Latviju, latviski runajošo vecas zemes valsti, savu valsti un Dievu darga attaluma, un vini klust par pirmajiem šis jaunas zemes cilvekiem. Satanam nav pieejas mums, ja vien mes to vinam nenodrošinam. Kas ir Dievs? Kas ir satans? Tieši ta. Ka viniem iet ? Mes vienkarši zinam, ka satans ir mazliet neratns, mazliet launs gars, kurš pastavigi izdoma trikus un ir melu tevs. Mes zinam, ka Dievs ir vecas zemes un T pasaules Raditajs un apstiprina, ka ir milestibas dievs, un vinš apstiprina, ka ir labs. Cilveki ed daudz galas. Cilveki dzert daudz piena. Cilveki izmantot daudz koka. Cilveki spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Cilveki ir tads pats skelets ka cilvekiem. Cilveki ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem. Cilveki ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem. Cilvekiem patik runat. Cilveks dzert daudz alkohola. Cilveki izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Cilveki ir loti tuvu dabai. Cilveki parasti ir mierigi. Cilveki parasti ir piesardzigi. Cilveki veido daudz seju. Cilveki parasti ir rezerveti. Cilveki bieži ir nedroši. Cilvekiem patik balleties. Cilveks bieži ir kaškigi. Cilveks est daudz manna, partikas viela, kas izskatijas ka koriande seklas, kas bija balts, un tas garšoja ka medus pirags. Sakuma , cilveks var paradities auksts. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , cilveks , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs, patikams un gatavs palidzet. Mano pasaule ir daudz dzintara. Cilveki dod priekšroku dabai, nevis pilsetai. Es ne vienmer uzticos varda nozimei. Man tas nav vissvarigakais. T pasaule ir lielaka par veco zemi, piena cela planetu. Gravitacijas speks ir aptuveni tads pats ka senaja Zeme, uz planetas Putnu taka. Nav radiatori. Cilveku nosaukumi : Filips (tas nozime : draugs zirgiem) Sofija (tas nozime : gudrs) Francisks (tas nozime : Bezmaksas cilveks) Anna (tas nozime : prieks) Janis (tas nozime : Dievs želastiba) Marija (tas nozime : juras piliens) Jereds (tas nozime : nakt uz leju) Rahele (tas nozime : aitas) Enošs (tas nozime : cilveks) Jana (tas nozime : Dievs želastiba) Ada (tas nozime : rota) Ir vel viens vards. Nosaukums dažu pilsetu mana pasaule : Betele (tas nozime : Dieva nams) Lahiša (tas nozime : sturgalvigs) Gezera (tas nozime : dala) Jereds (tas nozime : nakt uz leju) Rahele (tas nozime : aitas) Enošs (tas nozime : cilveks) Ada (tas nozime : rota) Megida (tas nozime : dargie augli) Šehems (tas nozime : plecu) Ir vel citas pilsetas. Nosaukums daži novadi manas pasaules : Beteles novads (tas nozime : Dieva nams) Lahišas novads (tas nozime : sturgalvigs) Gezeras novads (tas nozime : dala) Jereds novads (tas nozime : nakt uz leju) Raheles novads (tas nozime : aitas) Enošs novads (tas nozime : cilveks) Ir vel viens novadi. Nosaukums dažu respublikas pilsetu mana pasaule : Ada (tas nozime : rota) Megida (tas nozime : dargie augli) Šehems (tas nozime : plecu) Ir vel citas respublikas pilsetas. Imperialisms ir manas pasaules kareklis. Gaiši zala ir simboliska krasa , katra valsts , katrs novads , viss ir parstavets ar gaiši zala krasa. Tur varetu but baznicas. Varetu but kultiem. Var but mašinas, lai mazgat drebes. Tur varetu but zinatnieki. No T pasaules krasa ir gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Katras valsts krasa ir gaiši zala , jo ta ir simboliska krasa; Katra novads krasa ir gaiši zala , jo ši ir simboliska krasa. Mana pasaule ir cilveku laukuma. Mana pasaule ir dzives laukuma. Mana pasaule ir brivibas laukuma. Mana pasaule ir akla laukuma. Mana pasaule ir republikas laukums. Mana pasaule ir prezidenta laukums. Mana pasaule ir kurla laukums. Mana pasaule ir norvegu laukums. Ši ir vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Mana pasaule ir akla tilts , 39,7 hm garš. Ir dzivibas tornis , 5,995 hm augstuma. Ir Juda tornis , 5,553 hm augstuma. Ir akla tornis , 7,597 hm augstuma. Ir cilveku tornis , 6,707 hm augstuma. Ir kurla tornis , 7,997 hm augstuma. Ir Jered tornis , 0,778 hm augstuma. Ir norvegu tornis , 0,933 hm augstuma. Mana pasaule ir gala , miesa , asinis , udens , piens , cukurs , sals , alkohols , muskuli , cipslas , locitavas , gisle , un saites un kauli , nervi un ada un organi. Grusnibas periods humanoidiem ir 9 meneši. Nav rezerves dalu no kermena. Mana pasaule nav organu ziedošanas. Nav benzina. Nav piekaramas atslegas. Ir skruvju. Nav pakaramais par apgerbu. Nav solinu. Nav turp un atpakal. Ir tuneli. Ir lapstas. Nav kerra. Nav traktora. Ir amuri. Ir martles. Ir nagi (es runaju par instrumentiem). Nav flizes. Edienu gatavošana mana pasaule ir loti daudzveidiga. Nav mikroskopa. Ir bibliotekas. Stetoskopa nav. Nav ekologijas. Operas nav. Teatra nav. Orkestra nav. Tur nav kamaninu. Nav spainis. Nav groza. Nav garažas. Nav mala. Nav kokvilnas. Nav zida. Nav velosipeda. Nav centri , ka iestade. Nav plastmasas. Nav ietves. Nav nodevas. Diska, piemeram, kompaktdiska, nav. Nav satiksmes koda. Ir plaksnes. Nav uznemumu, ka organisms. Nav cachet. Nav kameras. Nav Ledusskapja. Ir Šupoles. Nav saimniecibas. Nav parka. Nav sindikata. Nav gumijas. Nav nacionala parka. Nav dabas parka. Ja iespejams, bez favoritisma starp abiem dzimumiem. Ja iespejams, bez favoritisma starp vienas sugas rasem. Nav slaida. Nav krasns. Nav skurstena. Nav sudraba. Anoreksijas nav. Disleksijas nav. Disgrafijas nav. Diskalkulijas nav. Nav distimija. Amnezijas nav. Šizofrenijas nav. Parkinsona slimiba nepastav. Nav notara. Nav veterinaras zales. Nav Aptiekas. Nav Miesnieku. Nav siera ražotaja. Maiznieks nav. Nav konditorejas šefpavara. Nav kempinga. Nav ark. Nav bronzas. Nav kiegelu. Nav granita. Nav pogas. Nav radara. Tampons nav. Nav atkritumu izpletnis. Nav tintes. Nav tintes paliktna. Nav kontaktdakšas. Nav sirupa. Ir caurules. Nav raketes. Velosipeda nav. Ir flizes. Ir skuvekl. Edienu gatavošana mana pasaula ir loti daudzveidiga. Ir saites , auklas , un kapnes mana pasaule. Nav kokmaterialu. Nav laistišanas kabari. Nav Ierednis. Šerifa nav. Nav maršala. Ir mapes. Nav bankas naudu. Nav grabeklis. Nav Puteklsuceju. Nav dukona. Nav termometra. Tablešu nav. Rakešu nav. Mana pasaule ir saites, auklas un kapnes. Kokmaterialu nav. Laistīšanas kannu nav. Komisara nav. Šerifa nav. Maršala nav. Ir mapes. Par naudu nav bankas. Nav šinas. Vemšana un iekaisums un slikta duša un intoksikacijas ir tiešam daudz retak un daudz mazak kapu. Veža un virusi un epidemies ir tiešam daudz retak un daudz mazak kapu. Tas attiecas uz saaukstešanos, faringitu. Nav vakara zvans. Vairak neka puse no kermena dzivas butnes ir izgatavoti no udens. Tas var izraveties no 64 lidz 78 procentiem par cilvekiem. Udens ir butiska lieta šaja pasaule. Dzivnieki ir savienojums videji 65 procenti udens. Darzeni ir savienojums videji par 77 procentiem udens. Nav labi. Ir sukni. Nav Slaidu. Nav turnikets. Nav saimniecibas. Nav parka. Nav sindikata. Nav gumijas. Nav rakstu , ir gramatiskas dzimumiem , ir gramatikas gadijumos. Ir darbibas vards ir. Ir darbibas vards but. Ir gramatiskie dzimumi. Ir gramatiskie skaitli. Ir gramatiski gadijumi. Raksta nav. Cilveki nak no Zemes , astrer un planetas mily veida , no Visuma. Dievs nema tos un brang tos talu , vinš tos šaja Visuma. Vini nolaišanos no cilvekiem , kas dzivo uz vecas zemes, planetas uz piena cela.. Vispirms viniem bija redzes jurs. Bet pec gandriz 2 gadiem , Dievs apžilbinats tiem. Tapat ka šis viniem bija laiks , lai atklatu nedaudz pasaule, un darit vairakas lietas. Par cilvekiem žilgums ir izškirošs posms. Nav avize. Ir rakstammašinas. T pasaule ir valsts , ko sauc par Judu , ko mems prezidents un viceprezidenti. Ir 2 viceprezidenti. Šis valsts iedzivotaji es tos saucu par norvegiem. Norvegu ir celš uz ziemeliem. Nor : ziemeli , vegu : celu. Es izmantoju saknes norvegu- par salikto pasauli. Es atkal panemu jau esošu nosaukumu. Judai ir parlamentars režims. Judai ir ministri. Juda ir valsts sekretari. Juda ir valdiba , kas ietver ministrus , un valsts sekretarus. Juda (es runaju par valsti , kas ir mana pasaule) ir parlamenta savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs un priekšsedetaja vietnieks. Komisijas priekšsedetajs parlamenta priekšsedetaja vietnieks ir parlamenta locekli tapat ka citi. Parlamentam ir tikai viena palata. Padomju parlaments tiek saukts par Saeimu. Parlamenta loceklus ievel valsts iedzivotaji. Republikas prezidentu un Republikas viceprezidentu ievele parlaments. Judas parlamenta ir 100 locekli. Valsts ir sadalita novadi. Novadi ir domes savienojums loceklu , un valdija priekšsedetajs. Katrs novads šaja valsti ir novadi administracija. Katrs padomju novads ir novadi teritorija. Valsti ir ari republikas pilsetas. Norvegu republikas pilsetas ir domes savienojums loceklu , un valdija priekšsedetajs. Valsts ir sadalita regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Ir 3 regioni. Vidzeme (tas nozime: vidus zeme), Kurzeme, Zemgale. Judas valoda dabiski ir latviešu valoda. Norvegu teritorijas rakstīšanas sistema , protams, ir Braila raksts. Mana pasaule Juda ir valsts , kas loti pilna ar baltiem spiekiem. Šeit ir pirmie 5 Judas konstitucijas panti : 1. Juda ir neatkariga demokratiska republika. 2. Judas valsts suverena vara pieder padomju tautai. 3. Judas valsts teritorijas starptautiskas ligumos noteiktas robežas sastada Vidzeme, Kurzeme un Zemgale. 4. Valsts valoda Juda ir latviešu valoda. 5. Saeimas sastavs no simts tautas priekšstavjiem. Judas prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Judas viceprezidenti ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Judas parlamenta locekli nodod zverestu un tulit pec tam stajas amata. Juda ir : cilveku kalns (96,2 hektometri) , norvegu kalns (80,9 hektometri) , akla kalns (75 hektometri) , , Juda kalns (73,9 hektometri) , kurla kalns (59,9 hektometri) , mema kalns (57,9 hektometri) , cilveku kanjons (15509 hektometri) , akla kanjon (13879 hektometri) , , lieliais kanjons (13901 hektometri) , Juda kanjons (13393 hektometri) , kurla kanjons (12595 hektometri) , , mema kanjons (12555 hektometri) , norvegu kanjons (11993 hektometri) , cilveku ezers (19,9 hektometri) , norvegu ezers (18,9 hektometri) , akla ezers (17,9 hektometri). Ta ir tikai vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Šeit ir nosaukums vairakam pilsetam Judas : Betele , Lahiša, Gezera , Jereds , Rahele , Enošs , Ada , Megida , Šehema. Ir ari citas pilsetas. Šeit ir nosaukums vairakiem Judas novadi : Beteles novads. Lahišas novads. Gezeras novads. Jereds novads. Raheles novads. Enošs novads. Ir vel viens novadi. Šeit ir nosaukums vairakiem Judas respublikas pilsetas : Adas. Megida Šehema. Ir vel viens respublikas pilsetas. Attalums Gezers Betels : aptuveni 199 hm. Juda parstav gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Katrs Judas novads parstav gaiši zala , jo ta ir simboliska krasa. Katrs padomju novads parstav gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Augstakais punkts Judas ir cilveku kalns ja. Garakais kanjons Judas ir cilveku kanjons ja. Dzilaka vieta Judas ir cilveku ezers ja. Ir celš, kas iet no Gezera uz Megidu, un tas iet cauri Lahišam. Šis ceļš iet netalu no aklo kalna un netalu no aklo kanjona. Šis ir aklo celš. Akla tilts savieno Gezeru ar citu pilsetu un atrodas netalu no kalna akla un kanjona akla. Norvegu federacijas (Judas federacijas) : Par aklums , ir Norvegu Akla Federacija (NAF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Jo tie ir akli , tie visi ir norupejies. Par kurlums , ir Norvegu Kurla Federacija (NKF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Par mems , ir Norvegu Mema Federacija (NMF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Novado ir Norvegu Novadi Federacija (NNF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Šaham ir Norvegu Šaha Federacija (NŠF) , ko mems priekšsedetajs ir priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Ir vel viena valstu federacija. Norvegi ed daudz galas. Norvegi dzert daudz piena. Norvegi izmantot daudz koka. Norvegi spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Norvegi ir tads pats skelets ka cilvekiem. Norvegi ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem. Norvegi ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem. Norvegi patik runat. Norvegi dzert daudz alkohola. Norvegi izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Norvegi ir loti tuvu dabai. Judas iedzivotaji parasti ir mierigi. Judas iedzivotaji parasti ir piesardzigi. Norvegi veido daudz seju. Judas iedzivotaji parasti ir rezerveti. Judas iedzivotaji bieži ir nedroši. Norvegi bieži karajas apkart. Norvegi bieži ir kaškigi. Norvegiem patik balleties. Norvegi est daudz manna, partikas viela, kas izskatijas ka koriande seklas, kas bija balts, un tas garšoja ka medus pirags. Sakuma , gJudas iedzivotaji var paradities auksts. Norvegi ir ļoti tievi. Juda patiešam ir daudz ezeru. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , Norvegi , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs , patikams un gatavs palidzet. Juda ir daudz dzintara. Norvegi dod priekšroku dabai, nevis pilsetai. Norvegu galvaspilseta ir Gezera. Jereds ir vieta , kur notika Judas izveides deklaracija. Juda laukumi : Judas laukumi Cilveku laukuma dzives laukuma Brivibas laukuma Akla laukuma Republikas laukums Prezidenta laukums Kurla laukums Norvegu laukums Judas tilti : Akla tilts , 39,7 hm garš. Judas tornis : dzivibas tornis , 5,995 hm augstuma Juda tornis , 5,553 hm augstuma. Akla tornis , 7,597 hm augstuma. Cilveku tornis , 6,707 hm augstuma. Kurla tornis , 7,997 hm augstuma. Jered tornis , 0,778 hm augstuma. Norvegu tornis , 0,933 hm augstuma. Norvegu talruna numuri ir savienojums ar 8 cipariem. Norvegu radio (Judas radio) : Juda 1 Juda 2 Juda 3 Juda 4 Juda 5 Juda 6 Juda 7 Juda 8 Juda 9 Ir vel viens radio. Juda ir valsts organisms radio, Judas Radija (JR). Judas zemes videjais augstums ir 0,72 hektometri. Hronologija : 1. Judas zemes izveide. Valsts jau ir sadalita regionos, republikas pilsetas un novadi. 2. Pec tam norvegu konstitucijas pienemšana. 3. Atkal pec tam un gandriz vienlaikus norvegu prezidenta un norvegu viceprezidentas ievelešana, ministru un valsts sekretaru iecelšana, norvegu parlamenta loceklu ievelešana. 4. Velreiz pec tam republikas pilsetas padomes loceklu un novadi padomes loceklu ievelešana. 5. Pec tam radio Judas radišana 1. 6. Pec tam radio Judas radišana 2. 7. Pec tam radio Judas radišana 3. 8. Pec tam radio Judas radišana 4. 9. Pec tam radio Judas radišana 5. Juda ir lielaka valsts mana pasaule. Juda ir pirma pasaules ekonomiska vara mana pasaule. Juda ir pirma vara pasaule mana pasaule. Norvegi vara ir vislielakie galas edaji mana pasaule. Nav priestera. 26 procentiem manas pasaules norvegu ir hipermobili roku īkšķi. 26 procenti norvegu iedzīvotāju gredzenu uzlika uz īkšķiem. 19 procenti norvegu iedzīvotāju ir "VI". Būt "VI" nav iedzimts. Vispareja struktura gimenes mana pasaule : 1 tevs , 1 mate , 1 berns vairak. Viss ir atkarigs no laika un apstakli. Stetoskopa nav. Ekologijas nav. Mana pasaule ir pasta indeksi. Mana pasaule ir pacinas. Pasta indeksi ir 4 ciparu savienojumi. Parauts teva stavoklis mana pasaule nepastav. Parautsmašu mates stavoklis pastav mana pasaule. Bet gandriz visi parejie gadijumi precocity neeksiste mana pasaule. Hipomobilitate neeksiste mana pasaule (nav sajaukt ar hipermobilitati). Nav televizora. Ir magnetofoni. Nav izpletni. Ir datori. Protams , ir klaviaturas ar liniju printeriem ar datoriem. Magnetofoni nav tadi ka tie, kas atrodas uz vecas zemes. Datori nav lidzigi tiem, kas atrodas uz vecas zemes. Pirma izveidojama valsts ir Juda. Juda ir lielaka valsts mana pasaule. Juda ir pirmais pasaules ekonomiskais speks mana pasaule. Juda ir pirmais speks pasaule mana pasaule. Norvegu vara ir lielakie galas edaji mana pasaule. Ir tilti. Nav katedrales. Nav kapela. Nav betona. Vecaki streikot savus bernus daudz mazak. Kad tas notiks , lietas ir daudz mazak nopietnas. Ir ari citi veidi , ka sodit un labot bernus. Mana pasaule ir loti pilna ar paradoksiem. Ir cemodans. Nav bal. Nav viesnicas. Muzeja nav. Nav anoreksija. Nav disleksijas. Nav disgrafija. Nav dyscalculia. Es gribetu, lai kads raksta tekstus, kas sastopami mana pasaule. Es gribetu, lai kads no manas pasaules smelas iedvesmu tekstu rakstišanai. Ja kads atrod manu tekstu, saglabajiet to. Kads rada stastus, kas notiek mana pasaule Ir distimija. Nav amnezija. Nav šizofrenijas. Parkinsona salš neeksiste. Nav disenterija. Ir atslegas. Ir sledzenes. Nav rupnicas. Nav kempinga. Nav ark. Nav bronzas. Ir kiegeli. Nav hiperaktivitates. Nav Alcheimera slimiba. Nav veja turbinas. Ir ragi. Nav kedes veikala. Nav keramikas. Nav keramikas. Nav zimoga. Ir runatajs. Nav sledzenu. Skruves nav. Drebju pakaramais nav. Sals nav. Nav maršruta. Ir tuneli. Ir lapsta. Ritena nav. Nav traktora. Nav tampona. Nav atkritumu. Tintes nav. Nav trona. Muka nav. Nav skeptiski. Nav raciju-raciju. Videjais mana pasaules augstums ir 0,72 hektometri. Komisara nav. Šerifa nav. Maršala nav. Ir mapes. Mana pasaule ir loti plakana pasaule. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. 55 procentus no manas pasaules klaj mežs. Mana pasaule ir daudz dzintara. Sirupa nav. Ir caurules. Ir bumbas. Ir lielgabali. Ledusskapja nav. Grabekla nav. Nav nekadas lidinašanas. Drona nav. Termometra nav. Dievam , vards ir loti svariga lieta. Mana pasaule ir pasaule ar lauku saknem. Berni dara skolu sava maja , ja drikstu ta teikt. Ir riteni. Nav bakas. Cilveki nebutu slimi , ja vini lasa transportlidzekli. Nav alergijas. Nav neileribas. Nav drošinataja. Nav raketes. Nav tilta Nav raketes. Nav palaideja. Nav cementa. Nav asfalta. Nav droši. Nav maksliga sattelite. Nav gridas lampas. Komandai var but priekšsedetajs un priekšsedetaja vietnieks vai vairaki. Zobu pasta nav. Kresla nav. Nav durvju mate. Nav zvana. Nav portala. Nav ventilatora. Nav reaktora. Nav tapas. Nav bumbas. Nav dambis. Nav režga. Nav matu dikšnu. Nav kaulinu. Ir korpusi. Nav akumulatora. Nav seta. Nav dzenskruves. Nav pedala laivas. Ir dikes. Nav adas. Nav oglu. Nav kaities par partiku. Nav cietuma. Konteineru nav. Ir jaucejkrani. Nav lietussarga. Nav aizkaru. Nav paklaja. Ir filtri. Nav kanalizacijas. Nav gultas velas. Nav korka. Nav terauda. Nav darvas. Nav viadukta. Nav udensvadu. Nav traktora. Nav groza. Nav gazes caurulvada. Ir asis. Ir zagi. Nav policijas. Nav neto. Viesiem ir pieejami peldbaseini. Nav studijas. Mikrovilnu krasns nav pieejama. Nav gridas auduma. Krani nav tadi ka tie, kas atrodas uz vecas zemes. Filtri nav lidzigi tiem, kas atrodas uz vecas zemes. Ir bumba. Akla kalns atrodas pasaules vidu. Akla kanjons atrodas pasaules vidu. Gezera atrodas pasaules vidu. Akla laukums atrodas pasaules vidu. Akla ezers atrodas manas pasaules vidu. Nav busa. Nav taksi. Nav ugunsdzešamais aparats. Pirmais cilveks , lai sasniegtu sammita akla kalnu ir viriešu , un vina vards ir Filips + , vinš ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu sammita norvegu kalnu ir sieviešu , un vinas vards ir Sofija +° , vina ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu norvegu kanjons ir viriešu , un vina vards ir Janis + , un vinš ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu akla kanjons ir sieviešu , un vinas vards ir Marija +° , un vina ir norvegu. Šeit ir nosaukums 2 norvegu prezidenti : Filips + (viriešu), Sofija +° (sieviešu). Šeit ir 2 norvegu viceprezidentu vards : Janis + (viriešu) , Marija +° (sieviešu). Simbols + nozime, ka viniem ir hipermobili īkški. Simbols ° nozīme, ka viniem ir gredzeni uz īkškiem. Pirmais laukums , kas jaizveido , ir akla laukuma. Nav elektribas. Cilveks ir runigs , un zinkarigs , spitigs. Cilveki ir grousers. Cilveki ir brunas acis. Cilveki ir pats skelets neka cilvekam kas dzivo uz vecas zemes. Cilvekiem ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem kas dzivo uz vecas zemes. Cilvekiem ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem kas dzivo uz vecas zemes. Cilveki bieži bicker , bieži raustities , un bieži vien fidgety. Cilveks stuff bieži vien paši. Cilvēki ir ļoti tievi. Cilveki bieži karajas apkart. Cilveks bieži kircinat. Cilveks ir gudrs. Par cilveks ofen klist. Ir audumi. Vaze nav. Ir podi. Nav spilvena. Viesu riciba ir peldbaseini. Cilveki nav Seklam. Viss ir atkarigs no laika un apstakliem. manas pasaules pamats ir loti augligs. Amati : prezidents , viceprezidents , ministrs , valsts sekretars , parlamenta loceklis , priekšsedetajs , priekšsedetaja vietnieks , domes loceklis , tas ir teikt 8 vardus posts. Individas organizacija : 1 Sistemas (piemeram , skelets , muskulu un skeleta sistema , nervu sistema ...) 2 Organi (piemeri : kauli , muskuli , nervi ...) 3 Audi (piemeram , kauli , muskuli ...) Nervu sistema ir nervu savienojums , muguras smadzenes , smadzenes un smadzenes. Mikroskopa nav. Ir biblioteeki. Stetoskopa nav. Ekologijas nav. Nav operas. Nav teatra. Nav orkestra. Nav kamaninu. Pirma pilseta , kas jaizveido , ir Jereds. Pirmais tonis , kas jaizveido , ir norvegu tornis. Juda nozime uzslavet Dievu. Nav gimnazija. Nav stipas. Nav struklakas. Nav kaudzes. Nav gimnaziju. Loka nav. Struklakas nav. Nav kaudzes. Nav filozofijas. Nav dietologijas. Biskapijas nav. Draudzes nav. Garidznieku nav. Mineralu iegušanai nav kalnrupniecibas. Hercogistes nav. Arhercogistes nav. Diplomatu nav. Nav birokratu. Nav aristokratu. Biskapu nav. Arhibiskapu nav. Buržuazijas nav. Ir slotas. Ir izlietnes. Dezodorantu nav. Bojas nav. Nav vitnes. Ir protezes. Glabšanas rinka nav. Ir stridnieki. Ir deli. Ir buras. Ir milestiba, piekeršanas, piekeršanas. Ir buru laiva. Varetu but tailaiva. Nav roka ka muzikas stila. Nav mikrovilnu krasns. Džeza ka muzikas stila nav. Repa ka muzikas stila nav. Nav funk ka muzikas stila. Nav muzikas valsts. Biznesa nav. Urbja ka instrumenta nav. Metala ka muzikas stila nav. Klasiskas muzikas nav. Ir zarki. Nav logu tiritaju. Nav izpludes caurules. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Nav ekologijas. Ir piesarnojums Piesarnojums patiešam ir mazak iznicinošs neka uz vecas zemes. Piesarnojums patiešam ir mazaks neka uz vecas zemes. Bieži vien , ja sieviete izplatas pirkstus , mes varam redzet cipslas no vinas roku ikškiem, kas parsniedz, tas ir ilgi extensor no ikška. Šis cipslas ir ļoti redzamas. Un tas ir derigs tikai sievietem , nevis viriešiem. Bet tas ir derigs tikai vinas roku , nevis kajam. Citas roku cipslas nav redzamas (vai gandriz ne). Vel cipslas pedas nav redzamas (vai gandriz ne). Šis cipslas ekvivalents pie kajam , ja es varu teikt , ir extensor no ikški. Redzamiba citu cipslu kermena : Nav isti , tikai nedaudz , mazak vairak. Hipermobilitate ir tikai locitavu ikškis puses. Ne pedas ikškim. Ne par vel vienu roku pirkstiem. Ne par citiem pirkstiem kajam. Ne par citam kermena dalam. No ikška rokas hipermobilitate ir loti bieži. Nemot hypermobil ikškis ir ipaša lieta. Hipermobilitate nav iedzimta. Hipermobilitate vienmer ir simetrisks. Daudzi individi var saliekt vinu ikški roku abas manas. Daudzi individi uzliek gredzenu uz rokas ikška, dažreiz uz viena ikška, dažreiz uz abiem ikškiem uzreiz. Daudzi individi ir hiperflexated ikška no rokam. Tas ir hipermobilitate pie distalas locitavas ikškiem. Fenomens sauc hitchhiker ikškis paradiba. Ši paradiba ir distala hipermobilitate ikška puses. Cilvekiem , kuriem ir hipermobilais rokas ikškis (vai Hitchiker ikškis) , ir adas (vai parpalikuma) hyptothec uz škistas locitavas , ja ta var teikt. Hipermobilitate ir locitavu speja parsniegt normalu. No cilveks rokas lunulas vienmer ir mazas vai liels vai neesošas. No pedu cilveku lunulas vienmer pastav. Gredzena uzlikšana uz ikška ir laba , bet dažreiz jums tie ir janobem uz bridi noteiktam lietam , piemeram , DIY , sports , ediena gatavošana , kāpšana režgi , nesot smagu priekšmetu. Un esiet uzmanigs durvju rokturiem un atslegu piekariniem ar gredzenu uz ikška. Ja gredzenu uzliekat uz ikška , gredzenam jabut ar spraugu , vismaz vietu , kur gredzens ir planaks. Cilveku ausu daivas vienmer ir piestiprinatas. Datori, radio un telefoni darbojas bez baterijam un bez elektribas. Organim, piemeram, federacijas un komitejas nav sekretars un kasieris. Organim, piemeram, federacijas un komitejam nav valdes. Nav uznemejdarbibas ka organims. Ir mazak datoru neka zemes , runajot par planetu , kas atrodas Piena celš. Ir mazak organismu neka uz zemes , runajot par Piena Cela planetas. Organims , piemeram, federacijas un komitejas ir galvenokart akls , kurls, mems , šaha , novads. Valsts likumdošanas institucijas nav sekretara. Valsts likumdošanas organiem nav valdes vai praesidium. Nav makslas , kas var atrast uz vecas zemes. Nav instrumentu atrast vecas zemes. Nav spele iznemot šahs , kas var atrast uz vecas zemes. Nav sporta iznemot peldešanu , kas atrodas uz vecas zemes. Datori visi atškiras no tiem, uz vecas zemes, Piena Cela planetas. Viss ir pilnigi atškirigs.e Ir kildnieki. Ir deli. Ir buras. Ir milestiba , piekeršanas , milestiba. Ir buru laiva. Tur varetu bet thailboat. Nav roka ka muzikas stila. Nav mikrovilnu krasnis. Nav džeza ka muzikas stila. Nav repa ka muzikas stila. Nav funk ka muzikas stils. Nav muzikas country. Nav biznesa. Nav urbjmašinas ka riks. Nav metala ka muzikas stils. Nav klasiskas muzikas. Ir zarki. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Cilveki celušies no latviešiem. Nav autisms, nav trisomiju, nav Proteus syndrom, nav ectrodactyly. Nav elks, ne viltus dieviem, nav religijas gaidits kristiešu religiju, ne polydactyly. Nav boulinga, nav vieglatletikas, nav bekgemons. Nav bridž (runajot par speli), nav sudoku (runajot par speli), nav Scrabble, nav svarcelšana. akls akli aklums Juda norvegu cilveks cilveki cilvekpertiks cilvekpertiki Dievs mis ir radijis , lai mus miletu. 19 procenti cilvēku ir "VI". Būt "VI" nav iedzimts. Informacijas par Latviju , vecas Zemes valsti : Valsts nosaukums : Latvija Iedzivotaju vards : latviski Valoda : latviešu Rakstišana : latinu alfabets Skaitli : arabu cipari Akcents: latviešu akcents Valsti vada prezidents. Ir visas valsts ministru prezidents , ministri , valsts sekretari un konstitucija. Valsts ir sadalita ari novadi un valtspilsetas. Latvija es runaju par planetas Zeme valsti , tur ir Gaizinkalns (3,12 hm). Visai valstij ir karogs. Latvija ir Kolkarags. Ir himna visai valstij. Valsts. Latvijas prezidentam ir oficials iedzivotajs Rigas pili. Latvieši ir loti tuvu dabai. Latvijas garums no rietumiem uz austrumiem : 4500 hm. Latvijas garums no ziemeliem uz dienvidiem : 2100 hm. Latvietis Egils Levits bija Latvijas prezidents un vinam bija zilas acis un vinam bija balta ada. Latviete Vaira Vike-Freiberga bija Latvijas prezidents un vinai bija brunas acis un vinai bija balta ada. Latvietis Karlis Kazaks bija muzikis , vinam bija balta ada, vinam bija zilas acis. Latvietis Valdis Zlaters bija Latvijas prezidents un vinam bija balta ada. Latviete Ieva Talberga bija muzika un vinai bija balta ada. Sofija (ta esmu es) bija latviesu rakstniece , lasitaja un šahiste , vinai bija balta ada , vina bija akla , 0,02?? hm. Juda Zlaters bija latviešu rakstniece, lasītāja, šahiste, viaai bija balta ada, vina bija Sofijas Zlateres bērns? Jered Zlaters bija latviešu rakstniece, lasītāja, šahiste, viaai bija balta ada, vina bija Sofijas Zlateres bērns? Filips bija latvietis un vinam bija balta ada , Latvija ir plakana valsts. Latvieši ir loti dziedoša tauta. Riga ir Rigas radio un televizijas tornis TV tornis (3,68 hm). Latvijas iedzivotajiem ir balta ada. otra dala. Neredzigajiem Latvija ir Latvijas Braila raksts, latviešu Braila cipari un balta spieke. Latvijas pilsetas: Riga, Daugavpils, Liepaja, Ventspils, Kuldiga, Jurmala, Jelgava, Tukums, Rezekne, Cesis, Jekabspils, Salalspils, Ogre, Valmiera utt. Attalums Liepaja Ventspils: aptuveni 1300 hm. Attalums Riga Daugavpils: aptuveni 2200 hm. Aptuvens attālums Rīga - Liepāja: 2150 hm. Latvijas talrunu numuri sastav no 8 cipariem. Valsts diena Latvija, vecas zemes valsti, ir 18. novembris. Valsts ir sadalita regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Ir 4 regioni. Vidzeme (tas nozime: vidus zeme), Kurzeme, Latgale, Zemgale.Ventspili ir Kolkarags. Kuldiga ir Adata tornis VLF tower , kura aptuvenais augstums ir 2,25 hm. Cesis ir pils ja., Jelgava ir pils ja. Latvija ir Gaujas nacionalais parks.Šaham Latvijai ir organisms, kas ir Latvijas Šaha Federacija (LŠF), kuru vada priekšsedetajs. Latviai ed daudz galas. Latviai izmantot daudz koka. Latviai spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Latviai patik runat. Latviai dzert daudz alkohola. Latviai izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Latviai ir loti tuvu dabai. Latviai parasti ir mierigi. Latviai parasti ir piesardzigi. Latviai parasti ir rezerveti. Sakuma , Latviai var paradities auksts. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , humanoids , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs, patikams un gatavs palidzet. Latvija ir valsts ar lauku saknem. Riga ir pils. Jelgava ir pils. Rundale ir pils. Valmiera ir pils. Latvijas teritorija ir 2 galvenas upes, Daugava, Gauja. Daugava pariet uz Rigu, tad uz Salaspili, tad uz Ogri, tad uz Jekabpili, tad uz Daugavpili. Gauja iet cauri Cesim un Gaujas nacionalaja parka, jo Cesis atrodas Gaujas nacionalaja parka. Liepaja ir osta. Pie Ventspils ir osta. Tur tramvajs Riga. Daugavpili ir tramvajs. Liepaja ir tramvajs. Ir dzelzcela stacija Riga, Daugavpili, Liepaja, Ventspili, Kuldiga. Riga ir valsts galvaspilseta. Kuldiga ir pils. Valsti ir šadi radioaparati: Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2. Latviai ir lieli silku, zirnu, kartupelu un kapostu edaji. Pirms valspilsetas bija pilseta republikas. Latvijas teritorija tika sadalita rajonos. Latviesu prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Latviai parsvara ir balta ada, un daudziem acis ir zilas. Latvijas dzilakais ezers ir Dridzis , kura dzilums ir 0,651 hm. Ir Vansu tilts, kura garums ir 5,95 hm un kas atrodas Riga. Sigulda atrodas Gaujas nacionalaja parka. Latvija ir daudz dzintara. Latvieši dod priekšroku dabai , nevis pilsetai. Blakus Ventspilij ir Puzes ezers, kura dzilums ir maksimums 0,336 hm. Jekabpili tiek ražots daudz cukura. Ir ezers Babite pie Jurmalas , kura maksimalais dzilums ir aptuveni 0,017 hm. Aptuvenais attalums Riga - Sigulda: 550 hm. Netalu no Cesim tam ir Alauksta ezers. Ir Sveta Jana baznica, kas atrodas Riga. Latvijas teritorija ir parlaments, kura ir locekli un kuru vada priekšsedetajs. Ši parlamenta loceklu skaits ir 100. Šis parlaments ir vienpalatu un ievel valsts prezidentu, un to sauc par Saime. Valspilsetam, kas bija respublikas pilsetas, ir dome , kas sastav no locekliem. Šo domi vada priekšsedetajs. Novads ir dome, kura ir locekli. Šo domi vada priekšsedetajs. Venstpili ir brivdabas muzejs ar rotalu vilcienu. Jurmalas pludmale ir aptuveni 330 hm gara. Kuldiga ir apgerbu un zeku fabrika. Latvija ir Kemetis nacionalais parks. Liepaja ir Liela iela. Rigas pils atrodas netalu no Daugavas. Ir Sveta Nikolaja baznica, kas atrodas Ventspils. Liepaja ir Karostas cietums. Videjais Latvijas augstums ir 0,72 hektometri. Riga ir festivals Bildes. Latvija tiešem ir daudz ezeru. Šeit ir pirmie 9 Latvijas konstitucijas panti : 1. Latvija ir neatkariga demokratiska republika. 2. Latvijas valsts suverena vara pieder Latvijas tautai. 3. Latvijas valsts teritorijas starptautiskas ligumos noteiktas robežas sastada Vidzeme , Latgale , Kurzeme un Zemgale. 4. Valsts valoda Latvijas Republika ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svitru. 5. Saeimas sastavs no simts tautas priekšstavjiem. 6. Saeimu ievele visparigas , vienlidzigas , tiešas , aizklatas un proporcionalas velešanas. 7. Sadalot Latviju atsevišku velešanu apgabalos , Saeimas deputatu skaitu , kurš ievelams katra zina velešanu apgabala, piezimju proporcionali katra apgabala veletaju skaitam. 8. Tiesibu velet un pilntiesigiem Latvijas pilsoniem, kuri velešanu diena un sasnieguši astonpadsmit gadu vecumu. 9. Saeima var ievelet katru pilntiesigu Latvijas pilsoni, kurš velešanu pirmaja diena ir vecaks ar divdesmit vienu gadu. Latvijas regionas : Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Latviešu valoda ir darbibas vards but. Latviešu valoda ir gramatiskas dzimtes , viriešu un sieviešu dzimtes. Latviešu valoda ir gramatiskie skaitli , vienskaitlis un daudzskaitlis. Latviešu valoda ir gramatikas gadijumi , tostarp nominativs , akušativs, dativs, genitivs un instrumentals. Latviešu valoda ir subjekts + darbibas vards + objektu valoda. Latviešu valoda nav raksta. Latviešu valodā izsaka dabisko dzimti. Latviešu valoda ir infinitivs, līdzdalīgs, indikatīvs, debetīvs un imperatīvs. Šahs ir spele 2 speletajiem, kuri spele 1 pret 1, un uz vecas zemes ir starptautiska federacija, kuru Pasaules Šaha Federacija, kuru parvalda prezidents. Šahu spele ar figuram un šaha galdinu. Ir 32 gabali, bet 16 speletaji. Ši ir strategijas spele. Ir balts un melns. Ir 16 balti un 16 melni gabali. Šahs ja ir 64 kvadrati, 8 rutinas pa 8. Starp gabaliem ir bandinieks, karalis, karaliene un tornis, bandinieks var parvietoties tikai no kvadrata viena virziena. Karalis var parvietoties, virzot laukumu jebkura virziena. Karaliene var parvietoties, virzot vienu kvadratu vai vairakus jebkura virziena. Spele ir uzvara, kad speletajs notver cita speletaja karali, tas ir, speletaja karalis tiks notverts neatkarigi no ta, ko vinš dara, tas ir mats. Karalis ir vissvarigakais šaha gabals. Parbaude ir tad, kad speletaja karalim draud sagustišana. Hipermobilais ikškis Ikška gredzens Ikška gredzens + Lieli lunulas Ikška gredzens + Nagu laka Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens + Lieli kunukas Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens + Nagu laka Roku īkšku cīpslu redzamība (extensor pollicis longus) VI Manas pasaules muzika tiešām izskatas pec latviešu muzikas. Filips IV ir karalis , kurš dzivoja 46 gadus , kurš kluva par karali 17 gadu vecuma , kurš valdija 29 gadus. Filips IV bija balta krasa. Filips IV bija stingrs un bargs , un modernizeja valsti. Karalis Filips IV standartizeja merus un svarus un lika arestet templiešu bruniniekus un sadedzinat uz sarta. Filips ir vina vards , un Filips IV ir vina valdišanas vards. Karalis Filips ir 7 bernu tevs , un vinš ir zaudejis 3 , un vina viraksturo vairakas lietas. Karalis Filips IV medibu brauciena nokrita no zirga un gaja boja ši negadijuma rezultata. Filips ir gimenes otrais berns. Vinam bija milzigs augums. Mani interese udens. Mani interese kauli. Mums ir kauli. Mums ir kauli. Mums iekšpuse ir kauli. Mums organisma ir kauli. Pateicoties kauliem , mes varam staigat. Pateicoties kauliem , mes varam piecelties stavus. Pateicoties kauliem , mes varam kaut ko nemt. Pateicoties kauliem , mes varam pakert priekšmetus. Pateicoties kauliem , mes varam kaut ko formulet. Pateicoties kauliem , mums var but locitavas. Locitavas ir krustojuma zona starp kauliem. Musu kauli palidz uzturet kermena formu. Musu kauli kalpo ka atbalsta un stiprinajuma punkts muskuliem un cipslam. Musu kauli iederas viens otra. Musu kauli ir saistiti viens ar otru. Kauli var salauzt , luzums un remonts. Kauli veido organisma strukturu. Kauli lauj satvert. Kauli lauj jums staigat. Kauli lauj jums piecelties stavus. Kauli lauj locitavam. Kauli veido skeletu. Mums organisma ir kauli. Pateicoties skelets mes varam staigat. Pateicoties skelets mes varam stavet stavus. Pateicoties skelets mes varam veikt kaut ko. Pateicoties skelets mes varam pakert objektus. Skelets tiek izmantots , lai saglabatu kermena formu. Skelets veido pamatu organisma. Skelets lauj locitavam. Mums organisma ir skelets. Bez kauliem mes visi butu lengani. Bez kauliem mes nevarejam darit daudz. Kauls ir audi. Kauls ir saistaudi. Zinatne , ka petijumi kauli sauc osteologija. Skelets atkal izpaužas ka kermenis. Kauliem var but vairakas formas. Ir dažadi kauli. Ir aptuveni 23 procenti udens kaulos. Muskulos ir aptuveni 75 procenti udens. Ir aptuveni 79 procenti udens asinis. Ir approximatively 76 procenti udens smadzenes. Cilveces likis nav sveta gara templis , preteji cilveku kermenim. Cilveki nav iesniegti tiem pašiem noteikumiem , ka cilvekiem , jo tas ir sugas , kas dzivo uz Zemes , planetas piena veida. Mans merkis ir izvairities no iet lietas. Ir pretstats starp manu zemi , Judas pasauli un veco zemi. Mana pasaule ir pilna ar izturigam lietam. Lielaka dala no kermena cilveks ir izgatavots no atomiem skabekla , aptuveni 65 procenti. Ada ir cilveku kermena garakais organs. Mele ir visspecigakais cilveku kermena organs. 1. indivīds : Sofija Zlatere , blondi mati , brunas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 2 bērni 2. indivīds : Ieva , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama ikšķa cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 3. indivīds : Rahele , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 4. indivīds : Sara , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 5. indivīds : Zuzanna , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 6. indivīds : Ofelija , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , liels lunulas , VI , 1 bērns 7. indivīds : Leonora , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama īkška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 8. indivīds : Katrina , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns Indivīds 9 : Rute , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 10. indivīds : Helēna , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielās lunulas , VI , 1 bērns 11. indivīds : Jana Zlatere , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns Sofija (esmu es) un Jana ir māsas. Indivīds 12 : Jūda Zlaters , blondi mati , brūnas acis , balta ada , nav redzama ikška cīpsla , nav hipermobil īkškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 13 : Jereds Zlaters , blondi mati , brūnas acis , balta ada , nav redzama ikška cīpsla , nav hipermobil īkškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 14 : Bilha , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 15 : Zilpa , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 16 : Lea , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 17 : Debora , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobils ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 18 : Judita , blondi mati , zilas acis , balta ada , akls , redzama īkška cīpsla , hipermobils ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 19 : Zippora Zlatere , blondi mati , zilas acis , balta ada , akls , redzama īkška cīpsla , nevis hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu 19 . Individis : Filips , balta āda , ne hipermobilais īkšķis , nav gredzens uz īkšķa , BI , 1 bērns Jūda un Jereds ir Sofijas bērni (tie ir mani bērni). Bilha ir Ievas bērns. Zilpa ir Raheles bērns. Lea ir Sāras bērns. Debora ir Zuzannas bērns. Judita ir Ofēlijas bērns. Zippora ir Janas bērns. Filips ir individs , ar kuru man bija mani bērni Juda ir Jereds. Filips / Sofija. Karlis / Ofelija. Henrijs / Zuzanna. Janis / Marija. Francisks / Anna. Jana. Iedvesmu: Personiskie elementi. Dieva Valstiba. Latvija. Latvietis : Akls. Hekto. Hipermobilais roku ikškis. Roku ikška gredzens. Lielas rokas lunulos. Nav nagu lakas. VI. Juda. Augstums. Skalums. Prezidents. Cilveks. Šahs. Celulozes diacetats. Sofija Zlatere , akli , latviešu , blondi mati , brunas acis , Hipermobilais roku ikškis , roku ikška gredzens. Es dzivoju Rīga. Mans fiziskais apraksts : Nosaukums : Sofija Valsts : Latviešu Valoda : Latviešu Rakstišana : latinu alfabets Cipari : Arabu cipari Akcents : Latviešu akcents Pilsēta : Rīga Matu krasa : Blonds Acu krasa : Bruns Adas krasa : balta Ipatniba : akli Hipermobila ikški no rokas : ja Hipermobila ikški no kajam : ne Hipermobil pirkstiem rokas , saglabat ikški : ne Hipermobil pirkstiem kajam , saglabat ikški : ne Hipermobil kermena kopuma : ne Roku lunulas : loti liels Lunulas no kajam : nav Gredzeni rokas : ja Gredzeni kajas : ne Gredzeni roku ikškos : ja Redzamiba cipslu no rokam ipstas : Loti redzams Redzamiba cipslu no kajam isipedu : Ne Redzamiba citu cipslu rokas : Ne Redzamiba citu cipslu kajam : Ne Redzamiba citu cipslu kermena : Nav isti , tikai nedaudz , mazak vairak. Nagu laka pie rokas : Ne. Nagu laka pie kajam : Ne. Ausu daivas : piestiprinatas. Nodarbošanas : rakstnieks, lasitajs, šahists. Augstums: 0,02?? hektometrs. VI. Es esmu runigs , zinkarigs un spitigs. Juda ir latvietis, dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vina ir rakstniece, lasītāja un šahiste, un ir mans bērns. Jered ir latviets, dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vina ir rakstniece, lasītāja un šahiste, un ir mans bērns. Filips ir latvietis, vinš dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vinš ir indivīds, ar kuru es dzemdēju savus bērnus. Es esmu cuka , kad es est un dzert. Es bieži klist. Es esmu rupjš. Es bieži kircinat. Esmu 2 bernu mate. Man patīk ballēties. Es daudz karajos. Es bieži esmu gudrs. Es daudz grimase. Esmu ļoti tieva. Es bieži esmu nepieklajigs. Es bieži esmu kaškigs. Es esmu traks. Nosaukums : Ak , lielais Dievs Vardi : Ak , lielais Dievs , kad redzu , ka tu esi Tik skaistu krašnu dabu radijis Un dzivibai ikkatrai gaismu nesi To sava milestiba audzejis Tad liksmo sirds un sauc tev preti , Dievs Tu esi liels , tu esi liels Tad liksmo sirds un sauc tev preti , Dievs Tu esi liels , tu esi liels Kad ziedoni no miega daba raisas Un zalas birzis putnu dziesmas skan Kad visur prieks un puku smarža kaisas , Kas atnes laimi sirdi ari man Kad aicinats no želastibas tieku Un debess gaismas starus ieraugu , Tad ceribas uz dzivo Dievu lieku Un vina visspecibu atzistu Ak , lielais Dievs ir dziesma. Latvietis : Akls. Hekto. Hipermobilais roku ikškis. Roku ikška gredzens. Mazas rokas lunulos. Nav nagu lakas. VI. Juda. Augstums. Skalums. Prezidents. Cilveks. Šahs. Celulozes diacetats. I [[Attēls:Stipula fountain pen.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Tintes pildspalva]] ir viens no rakstāmrīkiem]] '''Rakstīšana''' ir [[process]] vai [[prasme]], kurā [[teksts|tekstu]] attēlošana notiek ar [[burts|burtiem]], [[simbols|simboliem]] vai citiem rakstiskiem izteiksmes līdzekļiem. Vēsturiski rakstīšana notika ar [[rakstāmrīks|rakstāmrīku]], izmantojot kādu no [[rakstība|rakstības sistēmām]], bet mūsdienās tiek izmantoti arī dažādi elektroniski rīki un iekārtas. Rakstīšana ir viens no [[cilvēks|cilvēku]] verbālās [[saziņa]]s veidiem, kurā izmanto redzamas zīmes ([[burts|burtus]], [[hieroglifi|hieroglifus]], [[logogramma]]s un citas), kas savstarpēji ir saistītas un apzīmē noteiktus priekšmetus, darbības, apstākļus un tamlīdzīgi. Rakstīšana sniedz iespēju saglabāt informāciju vēlākam laikam un nākamajām paaudzēm. Uzrakstīto vispārīgi sauc par [[teksts|tekstu]], bet tā izmantotājs ir [[lasīšana|lasītājs]]. Rakstīšana ir [[rakstu valoda]]s pamatā. Cilvēkus, kuri profesionāli nodarbojas ar rakstīšanu, sauc par [[rakstnieks|rakstniekiem]] un [[žurnālists|žurnālistiem]]. Rakstīšana ietver dažādus [[rakstīšanas stils|stilus]] un [[rakstīšanas formāts|formātus]], tai skaitā [[eseja]]s, [[vēstule]]s, [[zinātnisks raksts|zinātniskos rakstus]], [[dzeja|dzeju]], [[proza|prozu]], [[elektroniskais pasts|elektroniskos pastus]] un daudz ko citu. Svarīga ir ne tikai pati vārdu izvēle, bet arī to secība, loģiska struktūra un [[gramatika]], lai nodrošinātu, ka uzrakstītais ir saprotams arī citiem. Rakstīšana ir būtisks instruments [[izglītība|izglītībā]], [[saziņa|saziņā]], [[strādāšana|darbavietās]] un daudzās citās dzīves sfērās. Tā ļauj cilvēkiem iegūt zināšanas, dalīties [[pieredze|pieredzē]] un [[ideja|idejām]], veidot [[dokuments|dokumentus]], informēt citus vai pat izteikties [[māksla]]s ([[literatūra]]s) veidā. == Rakstība == {{pamatraksts|Rakstība}} Lai cilvēki savstarpēji sazinātos rakstītā veidā, tiek izmantotas dažādas [[rakstība]]s. Izplatītākais rakstības veids ir [[burts|burtu]] izmantošana. Burti veido [[alfabēts|alfabētus]], kas dažādām valodām ir atšķirīgi. Izplatītākie alfabēti ir balstīti uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]], [[kirilica]]s un [[arābu alfabēts|arābu alfabēta]] pamata. Plaši izmanto arī [[logogramma]]s. Šādā rakstībā viena logogramma apzīmē vienu [[vārds|vārdu]] vai [[zilbe|zilbi]]. Logogrammas izmanto, piemēram, [[ķīļraksts|ķīļrakstā]], [[Ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu rakstzīmēs]] un [[maiju rakstība|maiju rakstībā]]. Arī [[ēģiptiešu hieroglifi]] ir logogrammas. == Vēsture == Rakstīšanas aizsākumā tika pierakstīti tikai [[skaitlis|skaitļi]], nevis vārdi vai teikumi. Aptuveni 3200 gadus p.m.ē. vārdus un teikumus sāka rakstīt [[Senā Divupe|Senajā Divupē]] ([[Šumera|Šumerā]]). Aptuveni 600 gadus p.m.ē. [[Amerika|Amerikā]], neatkarīgi no Vecās pasaules, rakstīšanu aizsāka [[olmeki]]. Arī [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] rakstīšana aizsākās drīz pēc tās uzsākšanas Šumerā, tomēr vēsturnieku vidū nav vienprātības, vai ēģiptieši rakstīšanu aizguva no šumeriem, vai tomēr viņi to aizsāka paši. Lai arī rakstīšanas veids ir līdzīgs šumeriem, tajā izmantotās ēģiptiešu hieroglifu logogrammas stipri atšķiras no šumeru rakstības. Līdzīgas debates vēsturnieku vidū ir arī par [[Harapas rakstība]]s rašanos [[Inda]]s upes krastos, Senajā Indijā. Tur rakstīšanas pirmsākumi tiek datēti aptuveni ar 2600. gadu p.m.ē. [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] rakstīšana sākās aptuveni 1200 gadus p.m.ē. == Mūsdienu nozīme == [[Attēls:Backlit keyboard.jpg|thumbnail|upright=1.0|Rakstīšana, izmantojot tastatūru]] Mūsdienās rakstīšanas procesā arvien vairāk tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas. Piemēram, lai ierakstītu tekstu [[dators|datorā]], izmanto [[datora tastatūra|tastatūru]]. Rakstīšana ir izplatīts saziņas veids dažādos [[tiešsaistes sociālais tīkls|tiešsaites sociālajos tīklos]] un [[elektroniskais pasts|e-pastu]] sarakstēs. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rakstīšana| ]] 45oz1slchca2fvxt3vk2l10r9pjvmaf 4300753 4300751 2025-06-27T14:30:42Z Treisijs 347 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291|2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 4187249 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Stipula fountain pen.jpg|thumbnail|upright=1.2|[[Tintes pildspalva]] ir viens no rakstāmrīkiem]] '''Rakstīšana''' ir [[process]] vai [[prasme]], kurā [[teksts|tekstu]] attēlošana notiek ar [[burts|burtiem]], [[simbols|simboliem]] vai citiem rakstiskiem izteiksmes līdzekļiem. Vēsturiski rakstīšana notika ar [[rakstāmrīks|rakstāmrīku]], izmantojot kādu no [[rakstība|rakstības sistēmām]], bet mūsdienās tiek izmantoti arī dažādi elektroniski rīki un iekārtas. Rakstīšana ir viens no [[cilvēks|cilvēku]] verbālās [[saziņa]]s veidiem, kurā izmanto redzamas zīmes ([[burts|burtus]], [[hieroglifi|hieroglifus]], [[logogramma]]s un citas), kas savstarpēji ir saistītas un apzīmē noteiktus priekšmetus, darbības, apstākļus un tamlīdzīgi. Rakstīšana sniedz iespēju saglabāt informāciju vēlākam laikam un nākamajām paaudzēm. Uzrakstīto vispārīgi sauc par [[teksts|tekstu]], bet tā izmantotājs ir [[lasīšana|lasītājs]]. Rakstīšana ir [[rakstu valoda]]s pamatā. Cilvēkus, kuri profesionāli nodarbojas ar rakstīšanu, sauc par [[rakstnieks|rakstniekiem]] un [[žurnālists|žurnālistiem]]. Rakstīšana ietver dažādus [[rakstīšanas stils|stilus]] un [[rakstīšanas formāts|formātus]], tai skaitā [[eseja]]s, [[vēstule]]s, [[zinātnisks raksts|zinātniskos rakstus]], [[dzeja|dzeju]], [[proza|prozu]], [[elektroniskais pasts|elektroniskos pastus]] un daudz ko citu. Svarīga ir ne tikai pati vārdu izvēle, bet arī to secība, loģiska struktūra un [[gramatika]], lai nodrošinātu, ka uzrakstītais ir saprotams arī citiem. Rakstīšana ir būtisks instruments [[izglītība|izglītībā]], [[saziņa|saziņā]], [[strādāšana|darbavietās]] un daudzās citās dzīves sfērās. Tā ļauj cilvēkiem iegūt zināšanas, dalīties [[pieredze|pieredzē]] un [[ideja|idejām]], veidot [[dokuments|dokumentus]], informēt citus vai pat izteikties [[māksla]]s ([[literatūra]]s) veidā. == Rakstība == {{pamatraksts|Rakstība}} Lai cilvēki savstarpēji sazinātos rakstītā veidā, tiek izmantotas dažādas [[rakstība]]s. Izplatītākais rakstības veids ir [[burts|burtu]] izmantošana. Burti veido [[alfabēts|alfabētus]], kas dažādām valodām ir atšķirīgi. Izplatītākie alfabēti ir balstīti uz [[latīņu alfabēts|latīņu alfabēta]], [[kirilica]]s un [[arābu alfabēts|arābu alfabēta]] pamata. Plaši izmanto arī [[logogramma]]s. Šādā rakstībā viena logogramma apzīmē vienu [[vārds|vārdu]] vai [[zilbe|zilbi]]. Logogrammas izmanto, piemēram, [[ķīļraksts|ķīļrakstā]], [[Ķīniešu rakstzīmes|ķīniešu rakstzīmēs]] un [[maiju rakstība|maiju rakstībā]]. Arī [[ēģiptiešu hieroglifi]] ir logogrammas. == Vēsture == Rakstīšanas aizsākumā tika pierakstīti tikai [[skaitlis|skaitļi]], nevis vārdi vai teikumi. Aptuveni 3200 gadus p.m.ē. vārdus un teikumus sāka rakstīt [[Senā Divupe|Senajā Divupē]] ([[Šumera|Šumerā]]). Aptuveni 600 gadus p.m.ē. [[Amerika|Amerikā]], neatkarīgi no Vecās pasaules, rakstīšanu aizsāka [[olmeki]]. Arī [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] rakstīšana aizsākās drīz pēc tās uzsākšanas Šumerā, tomēr vēsturnieku vidū nav vienprātības, vai ēģiptieši rakstīšanu aizguva no šumeriem, vai tomēr viņi to aizsāka paši. Lai arī rakstīšanas veids ir līdzīgs šumeriem, tajā izmantotās ēģiptiešu hieroglifu logogrammas stipri atšķiras no šumeru rakstības. Līdzīgas debates vēsturnieku vidū ir arī par [[Harapas rakstība]]s rašanos [[Inda]]s upes krastos, Senajā Indijā. Tur rakstīšanas pirmsākumi tiek datēti aptuveni ar 2600. gadu p.m.ē. [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] rakstīšana sākās aptuveni 1200 gadus p.m.ē. == Mūsdienu nozīme == [[Attēls:Backlit keyboard.jpg|thumbnail|upright=1.0|Rakstīšana, izmantojot tastatūru]] Mūsdienās rakstīšanas procesā arvien vairāk tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas. Piemēram, lai ierakstītu tekstu [[dators|datorā]], izmanto [[datora tastatūra|tastatūru]]. Rakstīšana ir izplatīts saziņas veids dažādos [[tiešsaistes sociālais tīkls|tiešsaites sociālajos tīklos]] un [[elektroniskais pasts|e-pastu]] sarakstēs. == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rakstīšana| ]] 7m0ocwxf8vavn6ovm7jk4x9dn68bgve 10 96537 4300725 3979036 2025-06-27T13:52:51Z Lasks 38532 4300725 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Rīgas pašvaldības vadītāji |title = {{Rīga}}s [[Rīgas pašvaldības vadītājs|pašvaldības vadītāji]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|<includeonly>collapsed</includeonly><noinclude>autocollapse</noinclude>}}} |group1 = Rīgas pilsētas galvas (1890—1917) |list1 = * [[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss|Kerkoviuss]] * [[Georgs Armitsteds|Armitsteds]] * [[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks|Bulmerinks]] * [[Gustavs Zemgals|Zemgals]] |group2 = Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieki (1917—1919) |list2 = * [[Pauls Hopfs|Hopfs]] * [[Gustavs Zemgals|Zemgals]] * [[Voldemārs Pusulls|Pusulls]] |group3 = Rīgas strādnieku deputātu<br />padomes priekšsēdētāji (1919) |list3 = * [[Rūdolfs Endrups|Endrups]] * [[Sīmanis Berģis|Berģis]] |group4 = Rīgas pilsētas galvas (1919—1936) |list4 = * [[Gustavs Zemgals|Zemgals]] * [[Andrejs Frīdenbergs|Frīdenbergs]] * [[Alfrēds Andersons|Andersons]] * [[Ādams Krieviņš|Krieviņš]] * [[Hugo Celmiņš|Celmiņš]] * [[Roberts Garselis|Garselis]] |group5 = Rīgas pilsētas lielvecākie (1936—1940) |list5 = * [[Roberts Liepiņš|Liepiņš]] * [[Jānis Pupurs|Pupurs]] * [[Ādolfs Ermsons|Ermsons]] |group6 = Rīgas pilsētas pagaidu<br />izpildkomitejas priekšsēdētājs (1940—1941) |list6 = * [[Arnolds Deglavs|Deglavs]] |group7 = Rīgas komisāriskais oberbirģermeistars (1941—1944) |list7 = * [[Hugo Vitroks|Vitroks]] |group8 = Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes<br />izpildkomitejas priekšsēdētāji (1944—1992) |list8 = * [[Arnolds Deglavs|Deglavs]] * [[Edgars Apinis|Apinis]] * [[Vilhelms Lecis|Lecis]] * [[Ēriks Baumanis|Baumanis]] * [[Jānis Pakalns (1912—2002)|Pakalns]] * [[Egons Slēde|Slēde]] * [[Gunārs Ziemelis|Ziemelis]] * [[Mečislavs Dubra|Dubra]] * [[Alfrēds Rubiks|Rubiks]] * [[Andrejs Inkulis|Inkulis]] |group9 = Rīgas domes priekšsēdētāji (kopš 1992) |list9 = * [[Andris Teikmanis|Teikmanis]] * [[Māris Purgailis|Purgailis]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Bērziņš]] * [[Andris Ārgalis|Ārgalis]] * [[Gundars Bojārs|Bojārs]] * [[Aivars Aksenoks|Aksenoks]] * [[Jānis Birks|Birks]] * [[Nils Ušakovs|Ušakovs]] * [[Dainis Turlais|Turlais]] * [[Oļegs Burovs|Burovs]] * [[Mārtiņš Staķis|Staķis]] * [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]] * [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]] }}<noinclude> {{Collapsible option|collapsed}} [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> adzodghwdxv1zo4xdzmil15r9umrmq3 0 97530 4300862 4196370 2025-06-27T20:22:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300862 wikitext text/x-wiki {{Tautas infokaste | attēls = <center> <table cellspacing="0" cellpadding="0" border="0"> <tr> <td> </td> <td>[[Attēls:2000 Stamp of Kazakhstan - Abylai Khan.jpg|87px]]</td> <td>[[Attēls:Kurmangazy 175.jpg|88px]]</td> <td>[[Attēls:USSR stamp Ch.Valikhanov 1965 4k.jpg|74px]]</td> </tr> <tr> <td>[[Attēls:Altynsarin.jpg|69px]]</td> <td>[[Attēls:Mashhur Zhusup.jpg|74px]]</td> <td>[[Attēls:Baitursynov.jpg|88px]]</td> </tr> </table> </center> <small>No kreisās:<br />[[Abajs Kunanbajuli|Abajs]] • [[Ablajs Hans]] • [[Kurmangazi]] • [[Čokans Valihanovs|Valihanovs]]<br />[[Ibrahims Altinsarins|Altinsarins]] • [[Mashurs Zusups|Zusups]] • [[Ahmets Bajtursinoglu|Bajtursinoglu]]</small> | tauta = Kazahi | native_name = ''Қазақтар'' | skaits = ~16,7 miljoni | vieta = {{KAZ}} 10 600 000<ref name="Census2009">Estimation based on Kazakh population share of 65% ([http://www.parlam.kz/DocSpPrezident.aspx?lan=ru-RU&idpr=23 Kzakhstan President's Speech in the Kazakhstan Parliament 2009-09-01]) and 16.3 mln total population according to the preliminary results of [http://www.kz2009.kz/Pages/Default.aspx the 2009 National Census] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090421064834/http://www.kz2009.kz/Pages/Default.aspx |date={{dat|2009|04|21||bez}} }}</ref><br /> {{UZB}} 800 000—1 100 000<ref name="Uzb-2009">Kazakh population share was constant at 4.1% in 1959-1989 ([https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/uz.html#People CIA estimates]) and declined to 3% in 1996. Official Uzbekistan estimation ([http://books.google.com/books?ei=F-jgSZyCJI3aygSpidyzDQ&id=wvnqAAAAIAAJ&dq=%D0%9C%D0%B8%D0%B3%D1%80%D0%B0%D1%86%D0%B8%D1%8F+%D0%B2+%D0%9A%D0%B0%D0%B7%D0%B0%D1%85%D1%81%D1%82%D0%B0%D0%BD%D0%B5+%D0%BD%D0%B0+%D1%80%D1%83%D0%B1%D0%B5%D0%B6%D0%B5+XXI+%D0%B2%D0%B5%D0%BA%D0%B0%3A+%D0%BE%D1%81%D0%BD%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D1%8B%D0%B5+%D1%82%D0%B5%D0%BD%D0%B4%D0%B5%D0%BD%D1%86%D0%B8%D0%B8+%D0%B8+%D0%BF%D0%B5%D1%80%D1%81%D0%BF%D0%B5%D0%BA%D1%82%D0%B8%D0%B2%D1%8B.&q=940&pgis=1#search_anchor E. Yu. Sadovskaya «Migration in Kazakhstan in the beginning of XXI century: main tendentions and perspectives»]{{ISBN|9965-593-01-9}}) in 1999 was 940,600 Kazakhs or 3.8% of total population. If Kazakh population share was stable at about 4.1% (not taking into account the massive repatriation of ethnic Kazakhs (oralman) to Kazakhstan) and [http://www.stat.uz/STAT/2008year/doklad_rus_tab.pdf the Uzbekistan population in the middle of 2008] {{Webarchive|url=https://wayback.archive-it.org/all/20091113151127/http://www.stat.uz/STAT/2008year/doklad_rus_tab.pdf |date={{dat|2009|11|13||bez}} }} was 27.3 mln, the Kazakh population would be 1.1 mln. Using the CIA estimate of the share of Kazakhs (3%), the total Kazakh population in Uzbekistan would be 0.8 mln</ref><br /> {{CHN}} 1 400 000—1 500 000<ref name="China">Census 2000 counts 1.25 mln Kazakhs[http://www.china.org.cn/english/features/EthnicGroups/136924.htm], later the Kazakh population had higher birth rate, but some assimilation processes were present too. Estimations made after the 2000 Cesus are claiming Kazakh population share growth (was 0,104 % in 2000), but even if this share value was preserved at 0.104% level it would be no less than 1.4 mln in 2008</ref><br /> {{RUS}} 654 000<ref name="Census2002">[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_02.php?reg=0 2002 Census ethnic composition] data, in 2003-2008 Kazakhstan national statistics noted the oralman (ethnic Kazakhs) repatriation to Kazakhstan</ref><br /> {{MNG}} 140 152<ref>[http://www.citizenmongolia.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=17&amp;Itemid=77 Ethnic composition of the Mongolian population in 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090330061255/http://www.citizenmongolia.com/index.php?option=com_content&view=article&id=17&Itemid=77 |date={{dat|2009|03|30||bez}} }}, Mongolian government 2007. Retrieved on 6 April 2009</ref><br /> {{TKM}} 40 000—90 000<ref name="Turkmen">In 1995 Kazakh poulation was 86,987 [http://www.chrono-tm.org/?0248042254000000000000011000000] or 1.94 % population total. Later was a massive pepartriation of ethnic Kazakh population (oralman) to Kazakhstan: 22,000 before 2001 and 38,000-40,000 in 2001—2007. Press reports are claiming [http://www.chrono-tm.org/?0248042562000000000000011000000],[http://www.chrono-tm.org/?0248042371000000000000011000000],[http://www.chrono-tm.org/?0248041957000000000000011000000] the most part of Kazakhs had left Turkmenistan</ref><br /> {{KGZ}} 38 900<ref name="Kyrgyz">[http://www.stat.kg/stat.files/tematika/%D0%B4%D0%B5%D0%BC%D0%BE%D0%B3%D1%80%D0%B0%D1%84/%D0%95%D0%B6%D0%B5%D0%B3%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D0%B8%D0%BA/demo%208.pdf National Statistical Committee of Kyrgyzstan. 2008 estimation]{{Novecojusi saite}}</ref><br /> {{AFG}} 21 000<ref name=diaspora>[http://sana.gov.kz/showarticle.php?lang=eng&id=152 The Kazakh Diasporas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070928070526/http://sana.gov.kz/showarticle.php?lang=eng&id=152 |date={{dat|2007|09|28||bez}} }}: Kazakh Ministry of Culture and Information {{ru icon}}. Retrieved on 6 April 2009</ref><br /> {{TUR}} 19 000—25 000<ref name=diaspora/><br /> {{GER}} 890<ref name=diaspora/><br /> {{TJK}} 900<ref>[http://www.demoscope.ru/weekly/2005/0191/analit05.php Results of the 2000 population census in Tajikistan]. Retrieved on 6 April 2009</ref><br /> {{IRN}} 10 000—15 000<ref name=diaspora/><br /> {{UKR}} 5526<ref>[http://ukrcensus.gov.ua/rus/results/nationality_population/nationality_popul1/select_51/?botton=cens_db&box=5.1W&k_t=00&p=25&rz=1_1&rz_b=2_1%20%20%20%20%20%20&n_page=2 Ukrainian population census 2001] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120117052317/http://ukrcensus.gov.ua/rus/results/nationality_population/nationality_popul1/select_51/?botton=cens_db&box=5.1W&k_t=00&p=25&rz=1_1&rz_b=2_1%20%20%20%20%20%20&n_page=2 |date={{dat|2012|01|17||bez}} }}: Distribution of population by nationality. Retrieved on 23 April 2009</ref><br /> {{BLR}} 1239<ref>[https://archive.today/20120526194734/belstat.gov.by/homep/ru/perepic/p5.php Belarus population census 1999]: National composition of the population. Retrieved on 23 April 2009</ref> | valoda = [[kazahu valoda]], izplatīta arī [[krievu valoda]] | reliģija = vairums [[musulmaņi]] | grupas = | radi = [[karakalpaki]], [[nogajieši]], [[baškīri]] | flag = [[Attēls:Казахи_в_Казахстане.png|290px]] | flag_caption = Kazahi Kazahstānā, % }} '''Kazahi''' ({{val|kk|қазақтар}} {{IPA2|qɑzɑqtɑ́r|}}) ir [[tjurki|tjurku]] tauta un [[Kazahstāna]]s pamatiedzīvotāji, kā arī [[mazākumtautība]] atsevišķos citu [[Centrālāzija]]s valstu ziemeļu rajonos. Kazahi ir cēlušies no tjurku ([[kipčaki]], naimani, nogajieši, karluki, kankali u.c.),<ref>[http://www.angelfire.com/on/paksoy/ozkaz.html Z. V. Togan: The Origins of the Kazaks and the Ozbeks], Central Asian Survey Vol. 11, No. 3. 1992</ref> [[mongoļi|mongoļu]], [[Indoirāņi|indoirāņu]] un [[huņņi|huņņu]] ciltīm, kas 5.—13. gadsimtā apdzīvoja zemes starp [[Sibīrija|Sibīriju]] un [[Melnā jūra|Melno jūru]].[https://web.archive.org/web/20080910161538/http://hgm2002.hgu.mrc.ac.uk/Abstracts/Publish/WorkshopPosters/WorkshopPoster04/hgm0179.htm] Lieto kazahu valodu, kas pieder pie [[Tjurku valodas|tjurku valodu]] grupas [[Kipčaku valodas|kipčaku]] valodām. Pilsētu iedzīvotāju vidū plaši izplatīta ir arī [[krievu valoda]]. Lielākā daļa ir [[Sunnītu islāms|sunnītu]] [[musulmaņi]]. == Skaits == Kopējais kazahu skaits pasaulē ir tikai 16,741 miljoni. Kazahstānā dzīvo 14 miljoni kazahu. Aptuveni trešdaļa kazahu dzīvo ārpus Kazahstānas. Ievērojamas kazahu kopienas dzīvo [[Ķīna|Ķīnā]], jo īpaši [[Siņdzjana|Siņdzjanā]] (1,5 miljoni cilvēku), [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] (850 000), [[Krievija|Krievijā]] (600 000), [[Mongolija|Mongolijā]] (125 000), [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] (25 000), [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] (40 000 cilvēku), [[Turcija|Turcijā]] (20 000), [[Irāna|Irānā]] (5000). Turklāt kazahu kopienas ir arī [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Amerika|Amerikā]]. == Kazahu skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011) == {| class="wikitable" |- ! '''Deklarētā tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | [[kazahi]]|| 6|| 0|| 0|| 0|| 0|| 143|| 523|| 447|| 1044|| 258|| 241 |} {{Tauta-aizmetnis}} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110929145154/http://www.mfa.kz/ Kazahstānas Republikas Ārlietu ministrija] * [https://web.archive.org/web/20080410091956/http://clp.arizona.edu/cls/kaz.htm Kazahu valodas kursu programma Arizonas Universitātē] * [http://www.hunmagyar.org/turan/turk.html Kazahu etnogrāfiskā karte] * [http://www.akft.org Kazahi Francijā — AKFT] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100316074821/http://www.akft.org/ |date={{dat|2010|03|16||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20061205063927/http://kazaktar.kz/ Pasaules Kazahu Asociācija] * https://web.archive.org/web/20070928070538/http://sana.gov.kz/showarticle.php?lang=eng&id=342 * [http://www.massagan.com Massagan.com (ievērojamākā interneta vietne kazahu valodā)] * [http://www.suhbat.com Suhbat (Atameken Toby)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090802211642/http://www.suhbat.com/ |date={{dat|2009|08|02||bez}} }} * [http://www.pbs.org/wnet/secrets/case_amazon/index.html Mirušo noslēpumi: Amazones karotājas (PBS)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090226165027/http://www.pbs.org/wnet/secrets/case_amazon/index.html |date={{dat|2009|02|26||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20060205181454/http://www.orientalistica.ru/resour/runica/collection/e3a.htm Ujukturana tjurku piemineklis, uz kura lasāms vārds ''"qazğaq"''] * [http://www.elim.kz/ Kazahu ciltis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220308160201/https://www.elim.kz/ |date={{dat|2022|03|08||bez}} }} <!--Kategorijas--> <!--Citās valodās--> {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kazahstānas tautas]] [[Kategorija:Ķīnas tautas]] [[Kategorija:Uzbekistānas tautas]] [[Kategorija:Krievijas tautas]] [[Kategorija:Mongolijas tautas]] [[Kategorija:Tjurki]] kp4u46vze8whx64mlj3iae4g7lxiknr 0 101289 4301044 3874169 2025-06-28T11:25:19Z ZANDMANIS 91184 4301044 wikitext text/x-wiki {{Sieviešu basketbola izlases infokaste |valsts = Itālija |valsts_angl = Italy | logo = Federazione Italiana Pallacanestro 2022.png | logo_izm = |fiba_rangs = 16 |fiba_kopš = [[1932]]. gads |fiba_zona = FIBA Europe |nac_fed = Federazione Italiana Pallacanestro |treneris = {{flaga|ITA}} Andrea Kapoblanko |iesauka = ''Italbasket in rosa'' |os_reizes = 3 |os_med = 0 |pč_reizes = 5 |pč_med = 0 |zona_čemp = [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] |zona_reizes = 35 |zona_med = Zelts: [[1938. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1938]]<br />Sudrabs: [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1995]]<br />Bronza: [[1974. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1974]] }} '''Itālijas sieviešu basketbola izlase''' ir nacionālā basketbola sieviešu komanda, kas pārstāv [[Itālija|Itālijas Republiku]] starptautiskās basketbola sacensībās, tādās kā [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]], [[FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|Pasaules kauss]], [[Basketbols Olimpiskajās spēlēs|olimpiskās spēles]]. Pašlaik Itālijas izlase [[Starptautiskā basketbola federācija|FIBA]] Pasaules izlašu rangā ieņem 16. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.fiba.basketball/rankingwomen|title= FIBA Pasaules rangs sievietēm|accessdate= {{dat|2025|6|28||bez}}|publisher= fiba.com}}</ref> Itālijas izlases labākais panākums ir uzvara 1. Eiropas čempionātā, kas norisisnājās Itālijas galvaspilsētā [[Roma|Romā]] [[1938. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1938]]. gadā. == Panākumi == === Olimpiskās spēles === * [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]] — ''nekvalificējās'' * [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980]] — 6. vieta * [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984]] — ''nekvalificējās'' * [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]] — ''nekvalificējās'' * [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]] — 8. vieta * [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]] — 8. vieta * [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]] — ''nekvalificējās'' * [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]] — ''nekvalificējās'' * [[Basketbols 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2008]] — ''nekvalificējās'' * [[Basketbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2012]] — ''nekvalificējās'' * [[Basketbols 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2016]] — ''nekvalificējās'' * [[Basketbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2020]] — ''nekvalificējās'' * [[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024]] — ''nekvalificējās'' * [[Basketbols 2028. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2028]] — === Pasaules čempionāts === {|style="width:100%;border:0;" |- style="vertical-align:top;" | * [[1953. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1953]] — ''nekvalificējās'' * [[1957. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1957]] — ''nekvalificējās'' * [[1959. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1959]] — ''nekvalificējās'' * [[1964. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1964]] — ''nekvalificējās'' * [[1967. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1967]] — 9. vieta * [[1971. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1971]] — ''nekvalificējās'' * [[1975. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1975]] — 4. vieta | * [[1979. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1979]] — 5. vieta * [[1983. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1983]] — ''nekvalificējās'' * [[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1986]] — ''nekvalificējās'' * [[1990. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1990]] — 13. vieta * [[1994. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1994]] — 11. vieta * [[1998. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|1998]] — ''nekvalificējās'' * [[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2002]] — ''nekvalificējās'' | * [[2006. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2006]] — ''nekvalificējās'' * [[2010. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2010]] — ''nekvalificējās'' * [[2014. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2014]] — ''nekvalificējās'' * [[2018. gada FIBA Pasaules kauss basketbolā sievietēm|2018]] — ''nekvalificējās'' * [[2022. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2022]] — ''nekvalificējās'' * [[2026. gada Pasaules čempionāts basketbolā sievietēm|2026]] — |} === Eiropas čempionāts === {|style="width:100%;border:0;" |- style="vertical-align:top;" | * [[1938. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1938]] — '''1. vieta''' * [[1950. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1950]] — 5. vieta * [[1952. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1952]] — 6. vieta * [[1954. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1954]] — 7. vieta * [[1956. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1956]] — 6. vieta * [[1958. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1958]] — ''nekvalificējās'' * [[1960. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1960]] — 7. vieta * [[1962. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1962]] — 9. vieta * [[1964. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1964]] — 9. vieta * [[1966. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1966]] — 10. vieta | * [[1968. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1968]] — 6. vieta * [[1970. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1970]] — 9. vieta * [[1972. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1972]] — 10. vieta * [[1974. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1974]] — 3. vieta * [[1976. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1976]] — 7. vieta * [[1978. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1978]] — 9. vieta * [[1980. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1980]] — 9. vieta * [[1981. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1981]] — 7. vieta * [[1983. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1983]] — 5. vieta * [[1985. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1985]] — 7. vieta | * [[1987. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1987]] — 5. vieta * [[1989. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1989]] — 5. vieta * [[1991. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1991]] — 7. vieta * [[1993. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1993]] — 4. vieta * [[1995. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1995]] — 2. vieta * [[1997. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1997]] — 11. vieta * [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999]] — 11. vieta * [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2001]] — ''nekvalificējās'' * [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2003]] — ''nekvalificējās'' * [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2005]] — ''nekvalificējās'' | * [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007]] — 9. vieta * [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009]] — 6. vieta * [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011]] — ''nekvalificējās'' * [[2013. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2013]] — 8. vieta * [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2015]] — 15. vieta * [[2017. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2017]] — 7. vieta * [[2019. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2019]] — 9. vieta * [[2021. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2021]] — 9. vieta * [[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023]] — 9. vieta * [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2025]] — |} == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.fip.it/ Itālijas basketbola federācija] {{Eiropas sieviešu basketbola izlases}} [[Kategorija:Sieviešu basketbola izlases]] [[Kategorija:Basketbols Itālijā]] leyj172ntq5p4yme9ns2mfs2w3wo8ex 0 103023 4300832 4011632 2025-06-27T18:43:43Z Votre Provocateur 111653 4300832 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ludmilla Austra Tievā | vārds_orig = ''Аустра Христофоровна Тиавайс- Шепшелевич'' | attēls = AustraTievais.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Austra Tievā-Šepšeļēviča, cietumnieču pašu uzņemtais fotoalbums ''Акатуйская и Мальцевская тюрьмы Нерчинской каторги'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Zaļenieku pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 20 | m_vieta = Asbest, Russian Federation | nodarbošanās = politiķe, revolucionāre | dzimums = S }} '''Ludmilla Austra Tievā - Šepšeļēviča'''<ref name="ReferenceA">Dobeles latviešu ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1886. - Nr.169</ref>({{val|ru|Аустра Христофоровна Тиавайс - Шепшелевич}}, dzimusi {{dat|1886|9|20}}) latviešu [[Anarhokomunisms|anarhokomuniste]], teroriste. Dzimusi 1886. gada 20. septembrī Zaļenieku muižas Mazbākuļu māju (tagad [[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagastā]]) saimnieka Kristapa Tievais (''Teewais'' arī ''Teewains'') un Līzes ģimenē.<ref name="ReferenceA"/> Kopš [[1906]]. gada iestājusies anarhokomunistu organizācijā, tajā pašā gadā notiesāta uz pieciem gadiem un četriem mēnešiem katorgas darbu par bruņotu uzbrukumu. Sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā, kā arī no 1907. gada aprīļa beigām kopā ar līdztiesājamo [[Paulīne Metere|Paulīni Meteri]] (''Меттер-Вяткина, Паулина Францевна'') <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/Nerczinsk/metter.htm |title=Меттер, П.Ф.''СТРАНИЧКА ПРОШЛОГО'' |access-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101002083323/http://www.memo.ru/nerczinsk/metter.htm |archivedate={{dat|2010|10|02||bez}} }}</ref> Čitas apgabala Nerčinskas katorgas Maļcevas un Akatujas cietumos. Pēc katorgas priekšnieka Metusa pavēles arī pēc 1907. gada tur izpildot miesassodu [[pēriens|pērta ar rīkstēm]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/Nerczinsk/szkol6.htm |title=Школьник, Мария ''ЖИЗНЬ БЫВШЕЙ ТЕРРОРИСТКИ'', ГЛАВА VI |access-date={{dat|2008|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116003440/http://www.memo.ru/Nerczinsk/szkol6.htm |archivedate={{dat|2009|01|16||bez}} }}</ref>, ko iepriekš [[Politieslodzītais|politieslodzītajiem]] parasti nedarīja. Sodu izcietusi kopā ar eserēm [[Fanija Kaplāne|Kaplāni]], [[Marija Spiridonova|Spiridonovu]], [[Rebeka Fialka-Račinska|Fialku-Račinsku]], [[Marija Škoļņika|Škoļņiku]] un [[Aleksandra Ismailoviča|Ismailoviču]]. [[Attēls:MaljcevskajaWomenPrison.jpg|thumb|left|Nerčinskas katorgas Maļcevskas sieviešu cietums]] Izlaista nometinājumā [[1911]]. gadā. Bēgusi uz [[Francija|Franciju]], kur dzīvoja līdz [[1917]]. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://penpolit.ru/115.html |title=И''стория пенитенциарной политики Российского государства и Сибирь XVIII–ХХI веков'' |access-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100507141134/http://www.penpolit.ru/115.html |archivedate={{dat|2010|05|07||bez}} }}</ref><ref>[https://books.google.lv/books?id=gcBxBgAAQBAJ&pg=PA635&lpg=PA635&dq=%D0%90%D1%83%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0+%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0+%D0%A2%D0%B8%D0%B0%D0%B2%D0%B0%D0%B9%D1%81+-+%D0%A8%D0%B5%D0%BF%D1%88%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87&source=bl&ots=2PPOLZxNKz&sig=ACfU3U2vRT3VkqhSLSCERfX3a0NFf0Ng7Q&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwjpo4XMzJ7oAhVzwcQBHb4vC9EQ6AEwC3oECAoQAQ#v=onepage&q=%D0%90%D1%83%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%20%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0%20%D0%A2%D0%B8%D0%B0%D0%B2%D0%B0%D0%B9%D1%81%20-%20%D0%A8%D0%B5%D0%BF%D1%88%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87&f=false Политическая каторга и ссылка]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tievais, Austra}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maļcevskas katordznieces]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] dtf8h5oaajnvqyq1mp0xqtq5qt12ait 4300833 4300832 2025-06-27T18:44:12Z Votre Provocateur 111653 4300833 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ludmilla Austra Tievā | vārds_orig = ''Аустра Христофоровна Тиавайс- Шепшелевич'' | attēls = AustraTievais.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Austra Tievā-Šepšeļēviča, cietumnieču pašu uzņemtais fotoalbums ''Акатуйская и Мальцевская тюрьмы Нерчинской каторги'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Zaļenieku pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Asbesta]], {{USSR}} | nodarbošanās = politiķe, revolucionāre | dzimums = S }} '''Ludmilla Austra Tievā - Šepšeļēviča'''<ref name="ReferenceA">Dobeles latviešu ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1886. - Nr.169</ref>({{val|ru|Аустра Христофоровна Тиавайс - Шепшелевич}}, dzimusi {{dat|1886|9|20}}) latviešu [[Anarhokomunisms|anarhokomuniste]], teroriste. Dzimusi 1886. gada 20. septembrī Zaļenieku muižas Mazbākuļu māju (tagad [[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagastā]]) saimnieka Kristapa Tievais (''Teewais'' arī ''Teewains'') un Līzes ģimenē.<ref name="ReferenceA"/> Kopš [[1906]]. gada iestājusies anarhokomunistu organizācijā, tajā pašā gadā notiesāta uz pieciem gadiem un četriem mēnešiem katorgas darbu par bruņotu uzbrukumu. Sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā, kā arī no 1907. gada aprīļa beigām kopā ar līdztiesājamo [[Paulīne Metere|Paulīni Meteri]] (''Меттер-Вяткина, Паулина Францевна'') <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/Nerczinsk/metter.htm |title=Меттер, П.Ф.''СТРАНИЧКА ПРОШЛОГО'' |access-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101002083323/http://www.memo.ru/nerczinsk/metter.htm |archivedate={{dat|2010|10|02||bez}} }}</ref> Čitas apgabala Nerčinskas katorgas Maļcevas un Akatujas cietumos. Pēc katorgas priekšnieka Metusa pavēles arī pēc 1907. gada tur izpildot miesassodu [[pēriens|pērta ar rīkstēm]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/Nerczinsk/szkol6.htm |title=Школьник, Мария ''ЖИЗНЬ БЫВШЕЙ ТЕРРОРИСТКИ'', ГЛАВА VI |access-date={{dat|2008|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116003440/http://www.memo.ru/Nerczinsk/szkol6.htm |archivedate={{dat|2009|01|16||bez}} }}</ref>, ko iepriekš [[Politieslodzītais|politieslodzītajiem]] parasti nedarīja. Sodu izcietusi kopā ar eserēm [[Fanija Kaplāne|Kaplāni]], [[Marija Spiridonova|Spiridonovu]], [[Rebeka Fialka-Račinska|Fialku-Račinsku]], [[Marija Škoļņika|Škoļņiku]] un [[Aleksandra Ismailoviča|Ismailoviču]]. [[Attēls:MaljcevskajaWomenPrison.jpg|thumb|left|Nerčinskas katorgas Maļcevskas sieviešu cietums]] Izlaista nometinājumā [[1911]]. gadā. Bēgusi uz [[Francija|Franciju]], kur dzīvoja līdz [[1917]]. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://penpolit.ru/115.html |title=И''стория пенитенциарной политики Российского государства и Сибирь XVIII–ХХI веков'' |access-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100507141134/http://www.penpolit.ru/115.html |archivedate={{dat|2010|05|07||bez}} }}</ref><ref>[https://books.google.lv/books?id=gcBxBgAAQBAJ&pg=PA635&lpg=PA635&dq=%D0%90%D1%83%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0+%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0+%D0%A2%D0%B8%D0%B0%D0%B2%D0%B0%D0%B9%D1%81+-+%D0%A8%D0%B5%D0%BF%D1%88%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87&source=bl&ots=2PPOLZxNKz&sig=ACfU3U2vRT3VkqhSLSCERfX3a0NFf0Ng7Q&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwjpo4XMzJ7oAhVzwcQBHb4vC9EQ6AEwC3oECAoQAQ#v=onepage&q=%D0%90%D1%83%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%20%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0%20%D0%A2%D0%B8%D0%B0%D0%B2%D0%B0%D0%B9%D1%81%20-%20%D0%A8%D0%B5%D0%BF%D1%88%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87&f=false Политическая каторга и ссылка]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tievais, Austra}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maļcevskas katordznieces]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] 2bay1oe0zf0g04bynmeh9ibsg3bv86q 4300835 4300833 2025-06-27T18:44:38Z Votre Provocateur 111653 4300835 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ludmilla Austra Tievā | vārds_orig = ''Аустра Христофоровна Тиавайс- Шепшелевич'' | attēls = AustraTievais.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Austra Tievā-Šepšeļēviča, cietumnieču pašu uzņemtais fotoalbums ''Акатуйская и Мальцевская тюрьмы Нерчинской каторги'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Zaļenieku pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Asbesta]], {{USSR}} | nodarbošanās = politiķe, revolucionāre | dzimums = S }} '''Ludmilla Austra Tievā-Šepšeļēviča'''<ref name="ReferenceA">Dobeles latviešu ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1886. - Nr.169</ref>({{val|ru|Аустра Христофоровна Тиавайс - Шепшелевич}}, dzimusi {{dat|1886|9|20}}) latviešu [[Anarhokomunisms|anarhokomuniste]], teroriste. Dzimusi 1886. gada 20. septembrī Zaļenieku muižas Mazbākuļu māju (tagad [[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagastā]]) saimnieka Kristapa Tievais (''Teewais'' arī ''Teewains'') un Līzes ģimenē.<ref name="ReferenceA"/> Kopš [[1906]]. gada iestājusies anarhokomunistu organizācijā, tajā pašā gadā notiesāta uz pieciem gadiem un četriem mēnešiem katorgas darbu par bruņotu uzbrukumu. Sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā, kā arī no 1907. gada aprīļa beigām kopā ar līdztiesājamo [[Paulīne Metere|Paulīni Meteri]] (''Меттер-Вяткина, Паулина Францевна'') <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/Nerczinsk/metter.htm |title=Меттер, П.Ф.''СТРАНИЧКА ПРОШЛОГО'' |access-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101002083323/http://www.memo.ru/nerczinsk/metter.htm |archivedate={{dat|2010|10|02||bez}} }}</ref> Čitas apgabala Nerčinskas katorgas Maļcevas un Akatujas cietumos. Pēc katorgas priekšnieka Metusa pavēles arī pēc 1907. gada tur izpildot miesassodu [[pēriens|pērta ar rīkstēm]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/Nerczinsk/szkol6.htm |title=Школьник, Мария ''ЖИЗНЬ БЫВШЕЙ ТЕРРОРИСТКИ'', ГЛАВА VI |access-date={{dat|2008|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116003440/http://www.memo.ru/Nerczinsk/szkol6.htm |archivedate={{dat|2009|01|16||bez}} }}</ref>, ko iepriekš [[Politieslodzītais|politieslodzītajiem]] parasti nedarīja. Sodu izcietusi kopā ar eserēm [[Fanija Kaplāne|Kaplāni]], [[Marija Spiridonova|Spiridonovu]], [[Rebeka Fialka-Račinska|Fialku-Račinsku]], [[Marija Škoļņika|Škoļņiku]] un [[Aleksandra Ismailoviča|Ismailoviču]]. [[Attēls:MaljcevskajaWomenPrison.jpg|thumb|left|Nerčinskas katorgas Maļcevskas sieviešu cietums]] Izlaista nometinājumā [[1911]]. gadā. Bēgusi uz [[Francija|Franciju]], kur dzīvoja līdz [[1917]]. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://penpolit.ru/115.html |title=И''стория пенитенциарной политики Российского государства и Сибирь XVIII–ХХI веков'' |access-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100507141134/http://www.penpolit.ru/115.html |archivedate={{dat|2010|05|07||bez}} }}</ref><ref>[https://books.google.lv/books?id=gcBxBgAAQBAJ&pg=PA635&lpg=PA635&dq=%D0%90%D1%83%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0+%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0+%D0%A2%D0%B8%D0%B0%D0%B2%D0%B0%D0%B9%D1%81+-+%D0%A8%D0%B5%D0%BF%D1%88%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87&source=bl&ots=2PPOLZxNKz&sig=ACfU3U2vRT3VkqhSLSCERfX3a0NFf0Ng7Q&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwjpo4XMzJ7oAhVzwcQBHb4vC9EQ6AEwC3oECAoQAQ#v=onepage&q=%D0%90%D1%83%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%20%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0%20%D0%A2%D0%B8%D0%B0%D0%B2%D0%B0%D0%B9%D1%81%20-%20%D0%A8%D0%B5%D0%BF%D1%88%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87&f=false Политическая каторга и ссылка]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tievais, Austra}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maļcevskas katordznieces]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] ma84abh1418wcz8lel7rxh470vmnpx0 4300878 4300835 2025-06-27T20:50:03Z Turaids 8965 4300878 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ludmilla Austra Tievā | vārds_orig = ''Аустра Христофоровна Тиавайс- Шепшелевич'' | attēls = AustraTievais.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Austra Tievā-Šepšeļēviča cietumnieču pašu uzņemtahā fotoalbumā ''Акатуйская и Мальцевская тюрьмы Нерчинской каторги'' | dz_dat_alt = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 20 | dz_vieta = [[Zaļenieku pagasts]], [[Dobeles apriņķis]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] | m_dat_alt = | m_gads = 1944 | m_mēnesis = 04 | m_diena = 20 | m_vieta = [[Asbesta]], {{USSR}} | nodarbošanās = politiķe, revolucionāre | dzimums = S }} '''Ludmilla Austra Tievā-Šepšeļēviča'''<ref name="ReferenceA">Dobeles latviešu ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. — 1886. — Nr.169</ref> ({{val|ru|Аустра Христофоровна Тиавайс-Шепшелевич}}, dzimusi {{dat|1886|9|20}}) latviešu [[Anarhokomunisms|anarhokomuniste]], teroriste. Dzimusi 1886. gada 20. septembrī Zaļenieku muižas Mazbākuļu māju (tagad [[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagastā]]) saimnieka Kristapa un Līzes Tievo (''Teewais'' vao ''Teewains'') ģimenē.<ref name="ReferenceA"/> Kopš [[1906]]. gada iestājās anarhokomunistu organizācijā, tajā pašā gadā notiesāta uz pieciem gadiem un četriem mēnešiem katorgas darbu par bruņotu uzbrukumu. Sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā, kā arī no 1907. gada aprīļa beigām kopā ar līdztiesājamo [[Paulīne Metere|Paulīni Meteri]] (''Меттер-Вяткина, Паулина Францевна'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/Nerczinsk/metter.htm |title=Меттер, П.Ф.''СТРАНИЧКА ПРОШЛОГО'' |access-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101002083323/http://www.memo.ru/nerczinsk/metter.htm |archivedate={{dat|2010|10|02||bez}} }}</ref> [[Čitas apgabals|Čitas apgabala]] Nerčinskas katorgas Maļcevas un Akatujas cietumos. Pēc katorgas priekšnieka Metusa pavēles arī pēc 1907. gada tur izpildot miesassodu [[pēriens|pērta ar rīkstēm]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memo.ru/Nerczinsk/szkol6.htm |title=Школьник, Мария ''ЖИЗНЬ БЫВШЕЙ ТЕРРОРИСТКИ'', ГЛАВА VI |access-date={{dat|2008|10|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090116003440/http://www.memo.ru/Nerczinsk/szkol6.htm |archivedate={{dat|2009|01|16||bez}} }}</ref>, ko iepriekš [[Politieslodzītais|politieslodzītajiem]] parasti nedarīja. Sodu izcietusi kopā ar eserēm [[Fanija Kaplāne|Kaplāni]], [[Marija Spiridonova|Spiridonovu]], [[Rebeka Fialka-Račinska|Fialku-Račinsku]], [[Marija Škoļņika|Škoļņiku]] un [[Aleksandra Ismailoviča|Ismailoviču]]. [[Attēls:MaljcevskajaWomenPrison.jpg|thumb|left|Nerčinskas katorgas Maļcevskas sieviešu cietums]] Izlaista nometinājumā [[1911]]. gadā. Bēgusi uz [[Francija|Franciju]], kur dzīvoja līdz [[1917]]. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://penpolit.ru/115.html |title=И''стория пенитенциарной политики Российского государства и Сибирь XVIII–ХХI веков'' |access-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100507141134/http://www.penpolit.ru/115.html |archivedate={{dat|2010|05|07||bez}} }}</ref><ref>[https://books.google.lv/books?id=gcBxBgAAQBAJ&pg=PA635&lpg=PA635&dq=%D0%90%D1%83%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0+%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0+%D0%A2%D0%B8%D0%B0%D0%B2%D0%B0%D0%B9%D1%81+-+%D0%A8%D0%B5%D0%BF%D1%88%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87&source=bl&ots=2PPOLZxNKz&sig=ACfU3U2vRT3VkqhSLSCERfX3a0NFf0Ng7Q&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwjpo4XMzJ7oAhVzwcQBHb4vC9EQ6AEwC3oECAoQAQ#v=onepage&q=%D0%90%D1%83%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%20%D0%A5%D1%80%D0%B8%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%84%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%BD%D0%B0%20%D0%A2%D0%B8%D0%B0%D0%B2%D0%B0%D0%B9%D1%81%20-%20%D0%A8%D0%B5%D0%BF%D1%88%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87&f=false Политическая каторга и ссылка]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Tievais, Austra}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maļcevskas katordznieces]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] aa1xosxv61jcc46kpdqv4xcdz0ie2y4 0 109500 4300997 3526096 2025-06-28T09:08:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300997 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Lerijs Sendžers | vārds_orig = Larry Sanger | attēls = L Sanger.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Lerijs Sendžers 2006. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1968 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{flaga|ASV}} [[Belvjū]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{USA}} | tautība = | dzimums = V }} '''Lerijs Sendžers''' ({{val|en|Larry Sanger}}, pilnā vārdā '''Lorenss Marks Sendžers''' ({{val|en|Lawrence Mark Sanger}}); dzimis [[1968]]. gada [[16. jūlijs|16. jūlijā]] [[Belvjū]], [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir viens no [[Vikipēdija]]s dibinātājiem un bija galvenais redaktors, kamēr strādāja kompānijā "[[Bomis]]". == Biogrāfija == Lerijs Sendžers dzimis [[Belvjū]] pilsētā ([[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štats]]), bet audzis [[Ankoridža|Ankoridžā]], [[Aļaska]]s dienvidos. [[1991]]. gadā Rīda koledžā ieguvis bakalauru [[Filozofija|filozofijā]]. [[2000. gads|2000]]. gadā [[Ohaio Universitāte|Ohaio Universitātē]] ieguvis [[Filozofijas doktors|doktora grādu]] [[Filozofija|filozofijā]] par darbu "Epistēmiskā cirkularitāte: Eseja par metaatrunu problēmu''"''.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Sanger|first=Lawrence Mark|date=2000|title=Epistemic circularity: An essay on the problem of meta-justification|url=https://philpapers.org/rec/SANECA-3|journal=The Ohio State University|volume=|pages=|via=Philpapers}}</ref> === Vikipēdija === [[2000. gads|2000]]. gadā kompānijas "[[Bomis]]" dibinātājs [[Džimijs Veilss]] pieņēma Sendžeru darbā par jaunizveidotās brīvās enciklipēdijas "[[Nupēdija]]" ({{val|en|Nupedia}}) galveno redaktoru. Enciklopēdiju sastādīja zinātnieki pēc brīvprātības principa, un enciklopēdijas rakstus vērtēja eksperti. Tādēļ Nupēdijas attīstība norisinājās ļoti lēni. Pēc iepazīšanās ar [[Vords Kaningems|viki jēdzienu]] Sendžers piedāvāja Veilsam izmantot to Nupēdijā, lai tās attīstību. Tā tika izveidota [[Internets|interneta]] vietne [[Vikipēdija]], kas iesākumā bija paredzēta priekš materiālu priekšapstrādes, kas vēlāk tiktu izvietoti Nupēdijā. [[2001. gads|2001]]. gada 15. janvārī Sendžers kļuva par Vikipēdijas vēsturē vienīgo algoto redaktoru. Viņš nostrādāja šajā amatā līdz savai atstādināšanai no amata [[2002]]. gada 1. martā. Oficiālo no amata atstādināšanas iemesls bija štatu samazināšana. Strādājot par Vikipēdijas galveno redaktoru, Sendžers izdomāja arī projekta nosaukumu "[[Vikipēdija]]", kā arī formulēja vietnes un tās lietotāju politiku, principus un lietošanas noteikumus. Pēc Sendžera atstādināšanas no amata [[Džimijs Veilss|Veilss]] neatzina Sendžeru kā Vikipēdijas dibinātāju. Viņš atzina viņa nopelnu nozīmīgumu, bet apgalvoja, ka Sendžers visu darīja viņa stingrā uzraudzībā un ir bijis tikai algots darbinieks. Tomēr lielākā daļa [[Vikipēdija]]s entuziastu atzīst Leriju Sendžeru par Vikipēdijas dibinātāju kopā ar [[Džimijs Veilss|Veilsu]]. === Atstādināšana === [[meta:My resignation--Larry Sanger|Savā atvadu vēstulē]] Lerijs Sendžers uzrakstīja, ka nevar vairs nodarboties ar [[Vikipēdija|Vikipēdiju]] pat pēc brīvas gribas tāpēc, ka viņam priekš tā nav pietiekami daudz brīvā laika. Vēlāk savā paziņojumā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kuro5hin.org/story/2004/12/30/142458/25|title=Why Wikipedia Must Jettison Its Anti-Elitism|last=Sendžers|first=Lerijs|date=2004. gada 31. decembrī|language=en|accessdate=2009-11-13}}</ref> viņš skaidroja, ka "projektā bija indīgi sociāla un politiska atmosfēra", ar kuru viņš nevarēja samierināties. Viņš arī paziņoja, ka kaut arī "augstu vērtē [[Vikipēdija]]s īpašības", un ka labi zina un atbalsta "Vikipēdijas uzdevumu un ciešamo politiku", tomēr projektam ir nopietnas problēmas. Sendžers rakstīja, ka pastāv uzticības krīze projektam no [[sabiedrība]]s puses, un ka projekts ir apvienojis "grūtos ļaudis, [[trollis (internets)|troļļus]] un to iedvesmotājus ļaundabīgā audzējā". Šīs problēmas, pēc Sendžera domām, ir projekta "anti-[[elite|elitārisma]]" dēļ, kas izpaužas kā nepatika pret visu elitāro un ekspertu viedokļu necienīšana. Šis Sendžera raksts izsauca rezonansi [[Tīmekļa žurnāls|blogeru]] vidū un arī [[plašsaziņas līdzekļi|plašsaziņas līdzekļos]]. Pēc Sendžera atstādināšanas projekts "[[Vikipēdija]]" turpināja strauji attīstīties un ir iekļauts starp simts populārākajām [[vispasaules tīmeklis|vispasaules tīmekļa]] vietnēm. [[Nupēdija]] bez Sendžera līdzdalības beidza savu darbību [[2002]]. gadā. === Pēc Vikipēdijas === Pēc atstādināšanas no amata Sendžers atgriezās zinātnes pasaulē, un docēja filozofijas kursus [[Ohaio Universitāte|Ohaio Universitātē]]. Sendžers aizraujas ar [[17. gadsimts|17. gadsimta]] filozofijas akcenta [[Epistemoloģija|epistemoloģiju]] un [[Ētika|ētiku]]. Brīvajā laikā viņš [[Ohaio (štats)|Ohaio]] štata [[Deitona (Ohaio)|Deitonā]] un [[Kolambusa|Kolumbusā]] māca vijoļspēli un spēlē [[Īrija|īru]] tautas [[mūzika|mūziku]]. Viņš vada [[Tīmekļa vietne|tīmekļa vietni]] par [[Donegola]]s vijoļspēles tradīcijām. Sendžers bija "Sendžera ziņu apskata Y2K"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sangersreview.com/ |title="Sanger’s Review of Y2K News Reports" |access-date={{dat|2000|10|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20001025181634/http://www.sangersreview.com/ |archivedate={{dat|2000|10|25||bez}} }}</ref> ({{val|en|"Sanger’s Review of Y2K News Reports"}}) dibinātājs un galvenais redaktors. Izdevums bija paredzēts tiem, kas gaidīja datoru izraisītu globālu katastrofu [[2000. gads|2000]]. gadā. [[2005. gads|2005]]. gada decembrī kļuva zināms<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.com.com/Wikipedia+alternative+aims+to+be+PBS+of+the+Web/2100-1038_3-5999200.html|title=Wikipedia alternative aims to be 'PBS of the Web'|last=Terdiman|first=Daniel|date=2005. gada 19. decembrī|publisher=cnet news|language=en|accessdate=2009-11-13|archive-date=2012-07-11|archive-url=https://archive.today/20120711125414/http://news.cnet.com/Wikipedia-alternative-aims-to-be-PBS-of-the-Web/2100-1038_3-5999200.html}}</ref>, ka Sendžers piedalās [[Vikipēdija]]i alternatīva projekta izveidē — "''Digital Universe''". [[2006. gads|2006]]. gada septembrī Sendžers paziņoja par [[Vikipēdija]]s līdzinieka izveidi — projekta "[[Citizendium]]" mērķis ir izvairīties no Vikipēdijas vājajiem punktiem. "Citizendium" galvenā atšķirība ir tas, ka nav iespējama anonīma labošana — lai uzsāktu darbu, katram autoram ir jāpiereģistrējas un jāizpauž savs īstais vārds. Pirmajā [[Preses konference|preses konferencē]] 2006. gada 17. oktobrī Sendžers paziņoja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.citizendium.org/wiki/CZ:Citizendium_Press_Releases/Oct172006|title=CZ:Citizendium Press Releases > Oct172006|last=Sendžers|first=Lerijs|date=2006. gada 17. oktobrī|language=en|accessdate=2009-11-13}}</ref>, ka šis projekts "mēģinās aizstāt Vikipēdiju kā vienu no tīmekļa informācijas pamatieguves vietnēm". == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [[:en:User:Larry Sanger|Angļu Vikipēdijas lietotāja Lerija Sendžera lapa]] * [https://web.archive.org/web/20141217134956/http://larrysanger.org/ Lerija Sendžera personīgā mājaslapa] * [http://enlightenment.supersaturated.com/essays/text/larrysanger/diss/index.html Lerija Sendžera eseja ''"Epistemic Circularity: An Essay on the Problem of Meta-Justification"''] * [http://www.technologyreview.com/articles/05/01/issue/forward30105.asp?trk=nl Lerija Sendžera raksts ''"Zināšanas par brīvu visiem"'' "Technology review" mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930060757/http://www.technologyreview.com/articles/05/01/issue/forward30105.asp?trk=nl |date={{dat|2007|09|30||bez}} }} * [http://www.kuro5hin.org/story/2001/7/25/103136/121 "Britānika vai Nupēdija? Brīvo enciklopēdiju nākotne."] * [https://web.archive.org/web/20051221042907/http://www.digitaluniverse.net/ Portāls "Digital Universe"] {{Wikimedia Foundation}} {{DEFAULTSORT:Sendžers, Lerijs}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Vikipēdija]] [[Kategorija:ASV cilvēki]] [[Kategorija:Vašingtonas štatā dzimušie]] op0n0cr1gpdpmwwd8hko4qkrvjldom6 0 119566 4300733 4300680 2025-06-27T14:00:27Z Lasks 38532 4300733 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |country = Latvia |name = Vienotība |logo = New logo of the Unity (Latvia).svg |leader = [[Arvils Ašeradens]]<br><small>Vienotība</small><br>[[Evika Siliņa]]<br><small>Jaunā Vienotība</small><br> |colorcode = #64C049 |headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} |foundation = {{dat|2011|8|6}}<br><small>Vienotība</small><br>{{dat|2018|4|23}}<br><small>Jaunā Vienotība</small> |ideology = [[Liberālais konservatīvisms]]<ref name=parties-and-elections>[http://www.parties-and-elections.eu/latvia.html Parties and Elections in Europe]</ref> |position =[[Centriski labēja politika|Centriski labēja]] |international = |merged = * [[Jaunais laiks]] * [[Pilsoniskā savienība]] * [[Sabiedrība citai politikai]] |europarl = [[Eiropas Tautas partija]]s grupa |colours = {{krāsa|#64C049}} [[Zaļa]] |seats1_title = [[14. Saeima]] |seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|26|100|hex=#64C049}} |seats2_title= [[Eiroparlaments]] |seats2 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|9|hex=#64C049}} |seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|15|hex=#64C049}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|60|hex= #64C049}} |seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats5 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|42|hex=#64C049}} |membership_year = 2025 |membership = 2176{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-06-17|language=lv}}</ref> |website = {{URL|http://www.vienotiba.lv}} <br> {{URL|http://www.jaunavienotiba.lv}} |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |affiliation1=[[Jaunā Vienotība]] |affiliation1_title=Daļa no }} '''"Vienotība"''' ir [[konservatīvisms|centriski-labēja]]<ref name=parties-and-elections /> [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas ietilpst partiju apvienībā "[[Jaunā Vienotība]]". To, saplūstot<ref>[https://likumi.lv/ta/id/81050-biedribu-un-nodibinajumu-likums Biedrību un nodibinājumu likuma 74. panta trešā daļa]</ref> reorganizācijas ceļā<ref>[https://info.ur.gov.lv/#/legal-entity/40008185924 Uzņēmumu reģistra dati — partija ''VIENOTĪBA'', vienotais reģistrācijas numurs 40008185924 — Reorganizācija — izveidota saplūstot ''Jaunais laiks'' ''Pilsoniskā savienība'' ''SABIEDRĪBA CITAI POLITIKAI'' 2011. gada 11. novembrī]</ref> trim partijām vienā, {{dat|2011|08|06|5=bez}} pēc [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanām]] izveidoja liberālā partija "[[Jaunais laiks]]", konservatīvā "[[Pilsoniskā savienība]]" un sociāldemokrātiskā "[[Sabiedrība citai politikai]]". "Vienotībai" [[10. Saeima|10. Saeimā]] bija vislielākā frakcija — 33 deputāti, [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] 2011. gadā [[11. Saeima|11. Saeimā]] ievēlēti 20 tās deputāti, bet [[12. Saeima|12. Saeimā]] no "Vienotības" saraksta tika ievēlēti 23 deputāti. [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotība" piedalījās sešu partiju apvienībā "[[Jaunā Vienotība]]", kas ieguva astoņas tautas priekšstāvju vietas Saeimā, tomēr tās pārstāvis [[Krišjānis Kariņš]] kļuva par [[Kariņa 1. Ministru kabinets|valdības]] vadītāju. Sekojošajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru (26 vietas parlamentā). "Vienotības" politiķe [[Evika Siliņa]] ir [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] un [[Siliņas Ministru kabinets|valdības]] vadītāja, tāpat "Vienotībai" šobrīd ir virkne citu vadošu amatu: [[Latvijas Valsts prezidents]] ir [[Edgars Rinkēvičs]], [[Eiropas Komisija]]s viceprezidents ir [[Valdis Dombrovskis]]. == Vēsture == === Partijas izveidošana un 10. Saeimas vēlēšanas === {{dat|2009|01|29}} partijas "[[Jaunais laiks]]", "[[Pilsoniskā savienība]]" un "[[Sabiedrība citai politikai]]" parakstīja vienošanos par sadarbību. Partijas izveidoja rīcības padomi, kurā no katras partijas deleģēja pārstāvi. Padomes sēdēs tika lemts par dažādiem jautājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = JL paraksta sadarbības vienošanos ar PS un SCP | publisher = Delfi | date = 2009.01.29. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jl-paraksta-sadarbibas-vienosanos-ar-ps-un-scp.d?id=23087194}}</ref> {{dat||08|05}} [[TV3 Latvija|TV3]] ziņu raidījumā tika ziņots, ka bijusī [[Diena (laikraksts)|laikraksta "Diena"]] galvenā redaktore [[Sarmīte Ēlerte]] ir iesaistījusies šo partiju konsolidācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ēlerte iesaistījusies labējo partiju konsolidācijā | publisher = Delfi | date = 2009.08.05. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-iesaistijusies-labejo-partiju-konsolidacija.d?id=26079847}}</ref> {{dat||08|19}} partiju vadītāji paziņoja par politiskās apvienības veidošanu, lai piedalītos [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = JL, PS un SCP vienojušās par konsolidāciju uz nākamajām Saeimas vēlēšanām | publisher = Delfi | date = 2009.08.19. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jl-ps-un-scp-vienojusas-par-konsolidaciju-uz-nakamajam-saeimas-velesanam.d?id=26322943}}</ref> {{dat||08|24}} tika parakstīts dokuments, saskaņā ar kuru partijas apņēmās piedalīties vēlēšanās ar vienotu sarakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = JL, PS un SCP Saeimas vēlēšanās startēs ar vienu sarakstu | publisher = Delfi | date = 2009.08.24. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jl-ps-un-scp-saeimas-velesanas-startes-ar-vienu-sarakstu.d?id=26410167}}</ref> {{dat||11|19}} par apvienības nosaukumu tika izvēlēts "Vienotība" un dibināšanas kongress tika ieplānots martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Partiju apvienību 'Vienotība' dibinās martā | publisher = Delfi | date = 2009.11.19. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/partiju-apvienibu-vienotiba-dibinas-marta.d?id=28141663}}</ref> {{dat||12|24}} partija "[[Visu Latvijai!]]" izteica vēlmi iesaistīties "Vienotībā", tāpat aicinot tajā iekļaut partijas [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] un [[Libertas.lv]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Visu Latvijai!' grib iesaistīties 'Vienotībā' | publisher = Delfi | date = 2009.12.24. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/visu-latvijai-grib-iesaistities-vienotiba.d?id=28252095}}</ref> {{dat||12|05}} [[LSDSP]] vadītājs [[Jānis Dinevičs]] teica, ka tiek meklēti politiskie partneri, ar ko kopā startēt vēlēšanās. Kā vienus no kandidātiem viņš nosauca "Vienotību".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = LSDSP vēl meklē partneri nākamajām Saeimas vēlēšanām | publisher = Delfi | date = 2009.12.05. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/lsdsp-vel-mekle-partneri-nakamajam-saeimas-velesanam.d?id=28522647}}</ref> {{dat||12|10}} apvienība paziņoja par sadarbību ar [[Kristīgo Demokrātu savienība|Kristīgo Demokrātu savienību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Vienotība' sadarbosies ar KDS | publisher = Delfi | date = 2009.12.10. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-sadarbosies-ar-kds.d?id=28616809}}</ref> {{dat|2010|02|06}} "Pilsoniskās savienības" kopsapulce vienbalsīgi pieņēma lēmumu par dalību "Vienotībā".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = PS piekrīt 'Vienotības' veidošanai | publisher = Delfi | date = 2010.02.06. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/ps-piekrit-vienotibas-veidosanai.d?id=29744531}}</ref> Tajā pašā dienā S. Ēlerte paziņoja, ka startēs vēlēšanās no "Vienotības" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ēlerte startēs 10. Saeimas vēlēšanās | publisher = Delfi | date = 2010.02.06. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-startes-10-saeimas-velesanas.d?id=29745755}}</ref> {{dat||02|13}} dalību apvienībā apstiprināja arī "Jaunais laiks".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = JL pievienojas 'Vienotībai' | publisher = Delfi | date = 2010.02.13. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/jl-pievienojas-vienotibai.d?id=29902925}}</ref> {{dat||02|27}} "Sabiedrības citai politikai" kopsapulce atbalstīja pievienošanos "Vienotībai".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = SCP atbalsta dalību 'Vienotībā' | publisher = Delfi | date = 2010.02.27. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/scp-atbalsta-dalibu-vienotiba.d?id=30239043}}</ref> {{dat||03|06}} notika dibināšanas sapulce, kur ar 646 balsīm "par" tika apstiprināta apvienības dibināšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibina partiju apvienību 'Vienotība'; Dombrovskis varētu būt premjera kandidāts | publisher = Delfi | date = 2010.03.06. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/nodibina-partiju-apvienibu-vienotiba-dombrovskis-varetu-but-premjera-kandidats.d?id=30396817}}</ref> {{dat||03|16}} par apvienības valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Ģirts Valdis Kristovskis|Ģirtu Valdi Kristovski]] (PS).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Par 'Vienotības' valdes priekšsēdētāju ievēl Kristovski | publisher = Delfi | date = 2010.03.16. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/par-vienotibas-valdes-priekssedetaju-ievel-kristovski.d?id=30639573}}</ref> {{dat||03|21}} S. Ēlerte dibināja "Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ēlerte nodibinājusi 'Meierovica biedrību par progresīvām pārmaiņām' (papildināta 20:30) | publisher = Delfi | date = 2010.03.21. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-nodibinajusi-meierovica-biedribu-par-progresivam-parmainam-papildinata-2030.d?id=30747999}}</ref> Maijā tika ziņots, ka TB/LNNK un "Visu Latvijai!" domā par dalību "Vienotībā".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = TB/LNNK varētu startēt kopā ar 'Vienotību'; domā arī 'Visu Latvijai' | publisher = Delfi | date = 2010.05.15. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/tblnnk-varetu-startet-kopa-ar-vienotibu-doma-ari-visu-latvijai.d?id=31902355}}</ref> {{dat||05|28}} "Vienotība" paziņoja, ka nav vienojusies ar šīm partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'| publisher = Delfi | date = 2010.05.28. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-nevienojas-ar-tblnnk-un-visu-latvijai.d?id=32164881}}</ref> Tikmēr tika paziņots, ka "Vienotības" sarakstā kandidēs 10 "Meierovica biedrības" dalībnieki, tostarp, S. Ēlerte.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Ēlerte startam vēlēšanās piedāvā 'Meierovica biedrības' atbalstītājus | publisher = Delfi | date = 2010.05.28. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/elerte-startam-velesanas-piedava-meierovica-biedribas-atbalstitajus.d?id=32165839}}</ref> "Vienotības" vēlēšanu sarakstā bija arī [[LSDSP]] biedrs [[Atis Lejiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = LĀI goda direktors Lejiņš startēs 'Vienotības' sarakstā no SCP | publisher = Delfi | date = 2010.06.01. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/lai-goda-direktors-lejins-startes-vienotibas-saraksta-no-scp.d?id=32236627}}</ref> Apvienība par [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] kandidātu izvirzīja esošo valdības vadītāju [[Valdis Dombrovskis|Valdi Dombrovski]] (JL).<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = 'Vienotība' publisko sarakstus un nominē Dombrovski premjera amatam | publisher = Delfi | date = 2010.07.15. | accessdate = 2010.07.19 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-publisko-sarakstus-un-nomine-dombrovski-premjera-amatam.d?id=33038385}}</ref> Vēlēšanās apvienība ieguva 31,22% vēlētāju atbalstu un 33 deputātu mandātus. Par "Vienotības" frakcijas vadītāju [[10. Saeima|10. Saeimā]] kļuva [[Dzintars Zaķis]] (JL). Apvienība izveidoja koalīciju ar [[ZZS|Zaļo un Zemnieku savienību]], to [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|veidotās valdības]] vadītājs atkal bija V. Dombrovskis. Savukārt [[Solvita Āboltiņa]] (JL) kļuva par Saeimas priekšsēdētāju. === Pārtapšana partijā un 11. Saeimas vēlēšanas === {{dat|2011|08|06}} [[Valka|Valkā]] notika partijas dibināšanas kongress.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Nodibināta partija 'Vienotība' | publisher = Delfi | date = 2011.08.06. | accessdate = 2011.08.06 | url = http://www.delfi.lv/news/referendums-2011/zinas/nodibinata-partija-vienotiba.d?id=39975691}}</ref> Ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] "Vienotības" saraksta līderis un Ministru prezidenta kandidāts atkal bija V. Dombrovskis. Vēlēšanās rezultāts bija sliktāks kā iepriekšējās vēlēšanās un [[11. Saeima|11. Saeimā]] partiju pārstāvēja 20 deputāti, kas pēc vēlēšanu rezultātiem bija trešā lielākā frakcija, tomēr pēc vairāku deputātu izstāšanās no [[Zatlera Reformu partija]]s Saeimā "Vienotībai" bija otrā lielākā frakcija. Lai arī vēlēšanās "Vienotība" ieguva vien trešo rezultātu, bieži tieši šo partiju uzskata par uzvarētāju, jo pēc 11. Saeimas vēlēšanām "Vienotības" pārstāvji V. Dombrovskis saglabāja [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatu, bet S. Āboltiņa [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] amatu. Kopš 2011. gada marta apvienības (vēlāk partijas) vadītāja bija S. Āboltiņa (līdz 2016. gadam), kas rotācijas kārtībā pārņēma apvienības valdes priekšsēdētāja amatu no Ģ. V. Kristovska. Viņš kļuva par partijas līdzpriekšsēdētāju, otrs līdzpriekšsēdētājs bija [[Aigars Štokenbergs]] (SCP). 2011. gada 26. novembra partijas kongresā [[Tukums|Tukumā]] par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta S. Āboltiņa, valdes priekšsēdētāja vietnieki — Ģ. V. Kristovskis un [[Artis Pabriks]], bet partijas domes priekšsēdētāja — [[Sandra Kalniete]]. Jau pirms kongresa par partijas ģenerālsekretāru kļuva [[Artis Kampars]]. 2012. gada 1. decembra kongresā ievēlēja šādu partijas vadību: valdes priekšsēdētāja S. Āboltiņa, domes priekšsēdētāja S. Kalniete un domes priekšsēdētājas vietniece [[Linda Medene]],<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Āboltiņa turpinās vadīt 'Vienotību' | publisher = TvNET | date = 2012.12.01. | accessdate = 2012.12.10. | url = http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/445252-aboltina_turpinas_vadit_vienotibu | archive-date = {{dat|2012|12|04||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20121204060545/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/445252-aboltina_turpinas_vadit_vienotibu }}</ref> partijas valdē Eiropas Parlamenta deputāti [[Valdis Dombrovskis]] un [[Artis Pabriks]], Saeimas deputāti [[Jānis Reirs]], [[Ilze Viņķele]], [[Lolita Čigāne]], [[Aleksejs Loskutovs]], [[Andrejs Judins]], [[Edvards Smiltēns]], izglītības un zinātnes ministre [[Ina Druviete]], kā arī [[Olafs Pulks]], [[Inga Priede]], [[Karina Ploka|Karina Korna]], [[Inese Vaidere]], [[Kārlis Šadurskis]].<ref>http://www.vienotiba.lv/par-mums/vienotibas-valde/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140927055330/http://vienotiba.lv/par-mums/vienotibas-valde/ |date={{dat|2014|09|27||bez}} }} VIENOTĪBAS valde</ref> === 12. Saeimas vēlēšanas un darbības laiks === {{dat|2013|12|27||bez}} "Vienotība" ar [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partiju]] vienojās kopīgi startēt [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]].<ref name="delfi.lv 2013-12-27" /> 2014. gada pirmajā pusē virkne Reformu partijas redzamāko politiķu iestājās "Vienotībā". Saeimas vēlēšanās partijai izdevās iegūt 23 mandātus, kas bija par 3 vietām vairāk kā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās. 2016. gada jūnijā partijas ārkārtas kongresā priekšsēdētāja amatā S. Āboltiņas vietā tika ievēlēts [[Andris Piebalgs]]. 2016. gada 12. oktobrī stājās spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedums par 4000 eiro sodu, kuru [[KNAB]] 2015. gada 13. maijā piemēroja partijai saistībā ar vēlēšanu izdevumu pārkāpumiem. Sods bija lielākais 12. Saeimas vēlēšanās. Problēmas izraisīja kandidāti, kuri veidoja savas personīgās priekšvēlēšanu kampaņas.<ref>http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotibai-jamaksa-4000-eiro-sods-par-velesanu-terinu-parkapumiem-valsts-finansejumu-nezaudes.a205132/</ref> KNAB arī pieņēma lēmumu pārtraukt valsts finansējumu, kas tiek piešķirts partijām, par kurām iepriekšējās vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju ("Vienotībai" ik gadu pienācās 141 669 eiro).<ref>http://www.db.lv/citas-zinas/vienotibai-atnemts-valsts-finansejums-456505</ref> {{dat|2017|7|17||bez}}, pēc nesaskaņām ar S. Āboltiņu no partijas izstājās deputāti [[Ilze Viņķele]], [[Lolita Čigāne]], [[Andrejs Judins]], [[Ints Dālderis]] un [[Aleksejs Loskutovs]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/7/17/dalderis-vinkele-cigane-judins-un-loskutovs-izstajas-no-vienotibas?utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+18.07.2017.&utm_medium=email|title=Dālderis, Viņķele, Čigāne, Judins un Loskutovs izstājas no "Vienotības"|date={{dat|2017|7|17}}|publisher=irlv.lv|accessdate={{dat|2017|7|23||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> bet jau 2018. gada rudenī notikušajās 13. Saeimas vēlēšanās I. Dālderis, A. Judins un A. Loskutovs tomēr startēja no "Vienotības" saraksta. Pēc tam, kad 2017. gada jūlijā A. Piebalgs paziņoja, ka nekandidēs uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu, partijā izvirzījās vairāki pretendenti uz vadītāja vietu. Iekšējo nesaskaņu dēļ no "Vienotības" izstājās viens no pretendentiem [[Edvards Smiltēns]], savukārt par priekšsēdētāju tika ievēlēts [[Arvils Ašeradens]]. S. Āboltiņa no partijas tika izslēgta 2017. gada 6. novembrī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aseradens-paliks-ekonomikas-ministra-amata-aboltina-izslegta-no-vienotibas.a256383/|title=Ašeradens paliks ekonomikas ministra amatā; Āboltiņa izslēgta no «Vienotības»|access-date=2018-09-01|language=lv}}</ref> === 13. Saeimas vēlēšanas === Pirms [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] partija "Vienotība" iesaistījās apvienībā "[[Jaunā Vienotība]]" kopā ar piecām citām politiskajām partijām: "[[Kuldīgas novadam]]", "[[Tukuma pilsētai un novadam]]", "[[Valmierai un Vidzemei]]", "[[Jēkabpils reģionālā partija|Jēkabpils reģionālo partiju]]" un "[[Latgales partija|Latgales partiju]]".<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/jauna-vienotiba-iesniedz-deputatu-kandidatu-sarakstu-karins-un-straujuma-nestarte.d?id=50267625 'Jaunā Vienotība' iesniedz deputātu kandidātu sarakstu; Kariņš un Straujuma nestartē] Delfi</ref> Neraugoties uz samērā nelielo mandātu skaitu 13. Saeimā, apvienība ieguva tiesības veidot valdību un visu Saeimas sasaukumu pie varas atradās [[Arturs Krišjānis Kariņš|Artura Krišjāņa Kariņa]] vadītais [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Ministru kabinets]]. === 14. Saeimas vēlēšanas === Apvienība "Jaunā Vienotība" guva pārliecinošu uzvaru [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, iegūstot 26 mandātus [[14. Saeima|14. Saeimā]]. {{dat|2022|12|14||bez}}, Saeima atkārtoti apstiprināja A. K. Kariņu [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatā, tādā veidā arī apstiprinot [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Kariņa 2. Ministru kabinetu]]. Pēc tam, kad Krišjānis Kariņš atkāpās no valdības vadītāja amata, 2023. gada 15. septembrī Saeima izteica uzticību jaunai "Vienotības" politiķes [[Evika Siliņa|Evikas Siliņas]] vadītai [[Siliņas Ministru kabinets|valdībai]]. == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {{Vienotība}} {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 31,22 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|33|100|hex=#99CC33}} | |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 18,83 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|20|100|hex=#99CC33}} | |- | 2014. | [[12. Saeimas vēlēšanas]] | 21,87 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|23|100|hex=#99CC33}} | Sarakstā arī [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 6,70 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|8|100|hex=#64C049}} | Sarakstā "Jaunā Vienotība" |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 18,97 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|26|100|hex=#64C049}} | Sarakstā "Jaunā Vienotība" |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2014. | [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 46,19 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|4|8|hex=#99CC33}} | |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 26,24 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|8|hex=#64C049}} | Sarakstā "Jaunā Vienotība" |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Tukuma novads|Tukuma]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadā. Citos novados partija startēja apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" sastāvā. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" |Novads/Pilsēta ! colspan="2" |Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" |Deputātu vietas ! rowspan="2" |Piezīmes |- !Balsis !Procenti |- |{{flagicon image|LVA Tukuma novads COA.png}} [[Tukuma novads]] |1121 |9,39% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|19|hex=#99CC33}}}} | |- |{{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] |788 |6,99% |{{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|19|hex=#99CC33}}}} |Kopā ar [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienību]] |} == Iepriekšējie logo == {{Galerija |width=190 | height=190 |perrow=2|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Vienotība Logo alt.svg|Partijas logotips 10. un 11. Saeimas vēlēšanu laikā |Attēls:Vienotība-Logo.svg|Partijas logotips 12. Saeimas vēlēšanu laikā }} == Skatīt arī == * [[Latvijas politisko partiju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces|30em|refs= <ref name="delfi.lv 2013-12-27">[http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-un-rp-vienojas-par-kopigu-startu-12saeimas-velesanas.d?id=43992750 'Vienotība' un RP vienojas par kopīgu startu 12.Saeimas vēlēšanās] LETA, 2013-12-27</ref> }} {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{10. Saeima|state=autocollapse}} {{11. Saeima|state=autocollapse}} {{12. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Navboxes |title = Eiropas Parlamenta vēlēšanas |list1 = {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014|state=autocollapse}} {{Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019|state=autocollapse}} }} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas liberālās partijas]] [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] 50v2cyczo3zrywfut1e332ew2ufzi20 0 128094 4300957 4259213 2025-06-28T06:21:56Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ 4300957 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = #F47D30 | bg_color = #00539B | team = New York Islanders | logo = New York Islanders 2010.png | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Ņujorka}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]] | founded = 1972 | dissolved = | operated = | arena = ''[[UBS Arena]]'' (kopš [[2021.—2022. gada NHL sezona]]s) | ietilpība = | colors = Zila, oranža, balta<br />{{color box|#00539B}} {{color box|#F47D30}} {{color box|white}} | owner = {{flaga|ASV}} [[Čārlzs Vangs]] | prezidents = | GM = {{flaga|ASV}} [[Lū Lamorello]] | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Patriks Ruā]] | coach2 = | captain = {{flaga|ASV}} [[Anderss Lī]] | media = [http://islanders.nhl.com/index.html islanders.nhl.com] | affiliates = [[Bridžportas "Sound Tigers"|Bridžportas "Islanders"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Vorčesteras "Railers"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 4 (1979–80, 1980–81, 1981–82, 1982–83) }} '''Ņujorkas "Islanders"''' ({{val|en|New York Islanders}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1972. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Islanders" ir 4 reizes uzvarējis NHL, 6 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētāju un 6 reizes — divīzijas čempionu. Kopš [[2021.—2022. gada NHL sezona]]s mājas spēles komanda aizvada ''[[UBS Arena]]'' hallē. == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 4 ** 1979–80, 1980–81, 1981–82, 1982–83 * '''Konferences čempioni''': 6 ** 1977–78, 1978–79, 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84 * '''Divīzijas čempioni''': 6 ** 1977–78, 1978–79, 1980–81, 1981–82, 1983–84, 1987–88 == Spēlētāji == [[Attēls:New York Islanders.svg|right|150px|thumb|1997-2010]]Savulaik ilgus gadus komandā pavadījuši tādi hokejisti kā [[Braiens Trotjē]], [[Maiks Bosī]], [[Deniss Potvins]], [[Billijs Smits]], kā arī [[Maikls Peka]], [[Aleksejs Jašins]] un citi. === Pašreizējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2023. gada 4. decembrī.'' ==== Vārtsargi ==== * 30 {{flaga|Krievija}} [[Iļja Sorokins]] * 40 {{flaga|Krievija}} [[Semjons Varlamovs]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}2 {{flaga|ASV}} [[Maiks Railijs]] * {{0}}3 {{flaga|Kanāda}} [[Ādams Pelehs]] * 4 {{flaga|CAN}} [[Semjuels Boldaks]] * {{0}}6 {{flaga|Kanāda}} [[Raiens Puloks]] * {{0}}8 {{flaga|Kanāda}} [[Noa Dobsons]] * 24 {{flaga|ASV}} [[Skots Meifilds]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 25 {{Flaga|Zviedrija}} [[Sebastians Aho (Zviedrijas hokejists)|Sebastians Aho]] * 28 {{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Romanovs]] * 34 {{flaga|ASV}} [[Grānts Hatons]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}7 {{flaga|RUS}} [[Maksims Ciplakovs]] * 10 {{flaga|SWE}} [[Simons Holmstrēms]] * 13 {{Flaga|Kanāda}} [[Metjū Barzals]] * 14 {{flaga|CAN}} [[Bo Horvats]] * 15 {{flaga|Kanāda}} [[Kels Klaterbaks]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 16 {{flaga|CAN}} [[Žuliens Gotjē]] * 17 {{flaga|Kanāda}} [[Mets Mārtins]] * 18 {{flaga|SWE}} [[Pjērs Engvals]] *20 {{flaga|ASV}} [[Hadsons Fašings]] *21 {{flaga|ASV}} [[Kails Palmeri]] *26 {{flaga|ASV}} [[Olivers Vālstrēms]] * 27 {{flaga|ASV}} [[Anderss Lī]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])</small> * 44 {{flaga|Kanāda}} [[Žans Gabriels Pažo]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 53 {{flaga|Kanāda}} [[Keisijs Sizīkass]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || Sezonas || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} || {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- | style="text-align:left;"| [[Braiens Trotjē]] || 1975–90 || {{HOK-C}} || 1,123 || 500 || 853 || '''1,353''' || 470 || 798 |- | style="text-align:left;"| [[Maiks Bosī]] || 1977–87 || {{HOK-LM}} || 752 || 573 || 553 || '''1,126''' || 381 || 210 |- | style="text-align:left;"| [[Deniss Potvins]] || 1973–88 || {{HOK-A}} || 1,060 || 310 || 742 || '''1,052''' || 460 || 1,356 |- | style="text-align:left;"| [[Klārks Giliss]] || 1974–86 || {{HOK-KM}} || 872 || 304 || 359 || '''663''' || 240 || 891 |- | style="text-align:left;"| [[Džons Tavaress]] || 2009–18 || {{HOK-C}} || 669 || 272 || 349 || '''621''' || –42 || 307 |- | style="text-align:left;"| [[Brents Saters]] || 1980–92 || {{HOK-C}} || 694 || 287 || 323 || '''610''' || 121 || 761 |- | style="text-align:left;"| [[Pets Lafontēns]] || 1983–91 || {{HOK-C}} || 530 || 287 || 279 || '''566''' || 9 || 309 |- | style="text-align:left;"| [[Džons Tonelli]] || 1978–86 || {{HOK-KM}} || 594 || 206 || 338 || '''544''' || 216 || 473 |- | style="text-align:left;"| [[Roberts Borns]] || 1974–86 || {{HOK-C}} || 814 || 238 || 304 || '''542''' || 160 || 542 |- | style="text-align:left;"| [[Bobijs Nīstroms]] || 1972–86 || {{HOK-LM}} || 900 || 235 || 278 || '''513''' || 113 || 1,248 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Maiks Bosī]], 69 (1978.—79.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Braiens Trotjē]], 87 (1978.—79.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Braiens Trotjē]], 147 (1978.—79.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Braiens Karens]], 356 (1986.—87.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Deniss Potvins]], 101 (1978.—79.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Braiens Trotjē]], 95 (1975.—76.) === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Eds Vestfāls]] (1972—1977) * {{flaga|Kanāda}} [[Klārks Giliss]] (1977—1979) * {{flaga|Kanāda}} [[Deniss Potvins]] (1979—1987) * {{flaga|Kanāda}} [[Brents Saters]] (1987—1991) * {{flaga|Kanāda}} [[Patriks Fletlijs]] (1991—1996) * {{flaga|Kanāda}} [[Braiens Makkeibs]] (1997—1998) * {{flaga|Kanāda}} [[Trevors Lindens]] (1998—1999) * {{flaga|Zviedrija}} [[Kenijs Jensens]] (1999—2000) * {{flaga|Kanāda}} [[Maikls Peka]] (2001—2004) * {{flaga|Krievija}} [[Aleksejs Jašins]] (2005—2007) * {{flaga|ASV}} [[Bills Gerins]] (2007—2009) * {{flaga|ASV}} [[Dags Vīts]] (2009—2011) * {{flaga|Šveice}} [[Marks Štreits]] (2011—2013) * {{flaga|Kanāda}} [[Džons Tavaress]] (2013—2018) * {{flaga|ASV}} [[Anderss Lī]] (2018—''Pašlaik'') {{div col end}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://islanders.nhl.com/index.html Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/NYI/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110519194742/http://www.hockey-reference.com/teams/NYI/ |date={{dat|2011|05|19||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ņujorkas "Islanders"| ]] pcsfjyzp731cbzvmjdur5x9nth4q6va 0 128098 4300979 4288139 2025-06-28T07:42:41Z ZANDMANIS 91184 /* Uzbrucēji */ 4300979 wikitext text/x-wiki {{Hokeja kluba infokaste | text_color = silver | bg_color = #00285D | team = Columbus Blue Jackets | logo = Columbus BlueJackets.svg | logosize = | city = {{Vieta|ASV|Ohaio|Kolumbusa|2s=Ohaio (štats)}} | league = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]] | conference = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]] | division = [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzija]] | founded = {{dat|1997|6|25|N|bez}} | dissolved = | operated = | arena = ''[[Nationwide Arena]]'' | ietilpība = 18,500 | colors = Tumši zila, sarkana, sudraba, balta<br />{{Color box|#00285D}} {{Color box|#CE2029}} {{Color box|silver}} {{Color box|#FFFFFF}} | owner = {{Flaga|ASV}} Džons P. Makkonels | prezidents = | GM = {{flaga|CAN}} [[Džons Deividsons]] (pagaidu) | coach = {{flaga|Kanāda}} [[Dīns Evasons]] | coach2 = | captain = {{flaga|Kanāda}} [[Būns Dženers]] | media = [http://www.bluejackets.com/ bluejackets.com] | affiliates = [[Klīvlendas "Monsters"]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])<br />[[Kalamazū "Wings"]] ([[ECHL]])<br />[[Evansvillas "Iceman"]] ([[ECHL]]) <!---Čempiontituli---> | stanley_cups = 0 }} '''Kolumbusas "Blue Jackets"''' ({{val|en|Columbus Blue Jackets}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Kolumbusa|Kolumbusā]], [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Metropolitēna divīzija (NHL)|Metropolitēna divīzijā]]. "Blue Jackets" ir viens no jaunākajiem līgas klubiem, tas tika dibināts 2000. gadā un kopš tā brīža spēlē NHL. Savas pastāvēšanas vēsturē "Blue Jackets" ne reizi nav uzvarējis NHL, kā arī ne reizi nav uzvarējis divīzijā vai konfercē. Pirmoreiz Stenlija kausa izcīņai (NHL sezonas izslēgšanas spēlēs) komanda kvalificējās 2009. gadā, līdz tam "Blue Jackets" bija vienīgais pašreizējais NHL klubs, kam to nebija izdevies izdarīt. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Nationwide Arena]]'' hallē. == Komandas informācija == === Komandas nosaukums === Nosaukums "Blue Jackets" (''zilie mundieri'') tika izvēlēts, lai atzīmētu "patriotismu, lepnumu un bagātīgo [[Amerikas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] vēsturi [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] un Kolumbusas pilsētā."<ref name="teamname">{{tīmekļa atsauce|url=http://bluejackets.nhl.com/team/app?service=page&page=NHLPage&bcid=new_his_timeline#1997 |title=Blue Jackets History Timeline |publisher=Columbus Blue Jackets |access-date=July 25, 2007 |dead-url= |archive-url=https://web.archive.org/web/20070710205758/http://bluejackets.nhl.com/team/app?service=page&page=NHLPage&bcid=new_his_timeline |archive-date=July 10, 2007}}</ref> Kad ASV prezidents [[Abrahams Linkolns]] pieprasīja, lai Ohaio štatā izveido desmit pulkus, sākoties karadarbībai, štata iedzīvotāji atsaucās, kopumā trīs mēnešu dienestam izveidojot 23 brīvprātīgo kājnieku pulkus. No Ohaio štata ir nākuši arī vairāki nozīmīgi pilsoņu kara dalībnieki, tostarp [[Viljams Šērmens]], [[Uliss Grānts]], [[Filips Šeridans]] un [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]. Pašā Kolumbā atradās lielas militārās bāzes ''Camp Chase'' un ''Camp Thomas'', kurās pilsoņu kara laikā atradās simtiem tūkstošu [[Savienības armija|Savienības]] karavīru un tūkstošiem konfederācijas karagūstekņu.<ref>{{grāmatas atsauce|title=Ohio Handbook Of The Civil War|author=Robert S Harper|date=October 2012 |publisher=Literacy Licensing, LLC|pages=55–78|isbn=9781258496197}}</ref> === "Lielgabals" === [[Attēls:Blue Jackets Cannon.jpg|thumb|upright|[[M1857 12 mārciņu Napoleona lielgabals|1857. gada Napoleona]] lielgabala makets tiek "izšauts" [[Nationwide Arena]] hallē laikā, kad "Blue Jackets" komanda izslido uz ledus, kad viņi gūst vārtus un uzvar spēli.]] Pirms 2007.–2008. gada sezonas sākuma "Blue Jackets" komanda [[Nationwide Arena]] hallē novietoja [[M1857 12 mārciņu Napoleon lielgabals|1857. gada Napoleona]] [[Lielgabals|lielgabala]] kopiju. Šis lielgabals tiek "izšauts" mājas spēlēs, kad:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.10tv.com/article/sports/history-behind-columbus-blue-jackets-cannon-2019-may/530-51d96bdb-8c73-4c5d-9d7d-aadb212d4139|title=The history behind the Columbus Blue Jackets' cannon|last=Landers|first=Kevin|publisher=WBNS-TV|date=April 30, 2019|website=10TV.com|accessdate=June 1, 2024}}</ref> * "Blue Jackets" spēlētāji dodas uz ledus spēles sākumā * "Blue Jackets" spēlētāji gūst vārtus * spēli uzvar "Blue Jackets" komanda Kad "Blue Jackets" spēlētāji gūst vārtus, arī tiek atskaņots grupas [[AC/DC]] skaņdarba "For They About Rock (We Salute You)" ievads, tad tiek izšauts lielgabals, kam seko grupas [[Locksley]] dziesmas "The Whip" piedziedājums.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/athletic/4336906/2023/03/24/nhl-goal-songs-rankings/|title=NHL goal song rankings: From grunge to Jock Jams and everything in between|author1=M. Lazerus|author2=S. Powers|author3=J. McKenzie|newspaper=The New York Times|date=March 24, 2023|accessdate=June 1, 2024}}</ref> == Sasniegumi == * '''[[Stenlija kauss]]''': 0 * '''Konferences čempioni''': 0 * '''Divīzijas čempioni''': 0 == Spēlētāji == === Šobrīdējais sastāvs === ''Pēdējoreiz atjaunots 2024 gada 26. decembrī'' ==== Vārtsargi ==== * 30 {{flaga|CAN}} [[Džets Grīvzs]] * 40 {{flaga|RUS}} [[Daņiils Tarasovs]] * 90 {{flaga|Latvija}} [[Elvis Merzļikins]] ==== Aizsargi ==== * {{0}}2 {{Flaga|ASV}} [[Endrū Pīke]] * {{0}}8 {{flaga|ASV}} [[Zaks Verenskis]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis)]]</small> * 9 {{flaga|RUS}} [[Ivans Provorovs]] * 22 {{Flaga|Kanāda}} [[Džeiks Bīns]] * 27 {{flaga|Zviedrija}} [[Ādams Bokvists]] * 44 {{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Gudbransons]] * 55 {{Flaga|Čehija}} [[Davids Jiržīčeks]] *57 {{flaga|Kanāda}} [[Bens Hārpurs]] * 77 {{flaga|ASV}} [[Niks Blankenburgs]] ==== Uzbrucēji ==== * {{0}}7 {{flaga|ASV}} [[Šons Kurelijs]] * 10 {{flaga|RUS}} [[Dmitrijs Voronkovs]] * 14 {{flaga|Zviedrija}} [[Gustavs Nīkvists]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])</small> * 17 {{Flaga|Kanāda}} [[Džastins Denforts]] * 19 {{Flaga|Kanāda}} [[Adams Fantili]] * 23 {{flaga|CAN}} [[Šons Monahens]] * 24 {{flaga|Kanāda}} [[Metjū Olivjē]] * 38 {{flaga|CAN}} [[Būns Dženers]] <small>([[Kapteinis (hokejs)|kapteinis]])</small> * 50 {{Flaga|ASV}} [[Ēriks Robinsons]] * 52 {{flaga|Zviedrija}} [[Emils Bemstrēms]] * 59 {{flaga|RUS}} [[Jegors Činahovs]] * 86 {{flaga|Krievija}} [[Kirils Marčenko]] * 91 {{flaga|Kanāda}} [[Kents Džonsons]] == Līderi == === Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji === {| class="wikitable" |- align="center" style="font-weight:bold; background-color:#dddddd;" | | align="left" | Spēlētājs || Sezonas || {{Piezīme|Poz|Pozīcija}} || {{Piezīme|Sp|Spēles}} || {{Piezīme|V|Vārti}} || {{Piezīme|RP|Rezultatīvas piespēles}} || {{Piezīme|P-ti|Punkti}} || {{Piezīme|+/-|Lietderības koeficients}} || {{Piezīme|SM|Soda minūtes}} |- |align=left| [[Riks Nešs]] || 2002–12 || KM || 674 || 289 || 258 || '''547''' || -71 || 568 |- |align=left| '''[[Kems Atkinsons]]''' || 2011–''pašlaik'' || LM || 571 || 198 || 170 || '''368''' || +33 || 142 |- |align=left| '''[[Niks Foliņo]]''' || 2012–''pašlaik'' || KM || 557 || 135 || 183 || '''318''' || +19 || 438 |- |align=left| [[Davids Vibornijs]] || 2000–08 || LM || 543 || 113 || 204 || '''317''' || -48 || 228 |- |align=left| [[Ričards Alans Ambergers]] || 2008–14 || KM || 445 || 120 || 130 || '''250''' || -33 || 200 |- |align=left| '''[[Brendons Dubinskis]]''' || 2012–''pašlaik'' || C || 430 || 72 || 153 || '''225''' || 0 || 448 |- |align=left| '''[[Būns Dženners]]''' || 2013–''pašlaik'' || C || 489 || 113 || 110 || '''223''' || -7 || 267 |- |align=left| [[Aleksandrs Venbergs]] || 2014–2020 || C || 415 || 40 || 161 || '''201''' || +5 || 85 |- |align=left| '''[[Sets Džonss]]''' || 2016–''pašlaik'' || A || 325 || 45 || 150 || '''195''' || +18 || 114 |- |align=left| [[Raiens Johansens]] || 2011–16 || C || 309 || 79 || 114 || '''193''' || -16 || 144 |} === Kluba spēlētāju rekordi === * Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Riks Nešs]], 41 (2003.—04.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Artemijs Panarins]], 59 (2018.—19.) * Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Artemijs Panarins]], 87 (2018.—19.) * Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Džodijs Šellijs]], 249 (2002.—03.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Sets Džonss]], 57 (2017.—18.) * Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Pjērs Luks Dibuā]], 48 (2017.—18.) === Komandas treneri === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Deivs Kings]] (2000—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Dags Makleins]] (2003—2004) * {{flaga|Kanāda}} [[Žerārs Galāns]] (2004—2006) * {{flaga|Kanāda}} [[Gary Agnew|Gerijs Egnū]] (2006) * {{flaga|Kanāda}} [[Kens Hičkoks]] (2006—2010) * {{flaga|Kanāda}} [[Klods Noels]] (2010) * {{flaga|Kanāda}} [[Skots Arnels]] (2010—2012) * {{flaga|ASV}} [[Tods Ričardss]] (2012—2015) * {{flaga|ASV}} [[Džons Tortorella]] (2015—2021) * {{flaga|Kanāda}} [[Breds Larsens]] (2021—2023) * {{flaga|Kanāda}} [[Maiks Bebkoks]] (2023) * {{flaga|Kanāda}} [[Paskāls Vincents]] (2023—2024) * {{flaga|Kanāda}} [[Dīns Evasons]] (2024<ref>https://sports.tvnet.lv/8064117/merzlikina-blue-jackets-vadis-bijusais-wild-treneris-evasons</ref>—''pašlaik'') {{div col end}} === Komandas kapteiņi === {{div col}} * {{flaga|Kanāda}} [[Lails Odelīns]] (2000—2002) * {{flaga|Kanāda}} [[Rejs Vitnijs]] (2002—2003) * {{flaga|Kanāda}} [[Lūks Ričardsons]] (2003—2005) * {{flaga|Kanāda}} [[Ādams Fūts]] (2005—2008) * {{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]] (2008—2012) * {{flaga|ASV}} [[Niks Foliņo]] (2015—2021) * {{flaga|Kanāda}} [[Būns Dženers]] (2021- {{div col end}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.bluejackets.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090107051048/http://bluejackets.com/ |date={{dat|2009|01|07||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.hockey-reference.com/teams/CBJ/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161225064218/http://www.hockey-reference.com/teams/CBJ/ |date={{dat|2016|12|25||bez}} }} {{en ikona}} {{Hokejs-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{NHL komandas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets"| ]] 41y39glatgpabnbllrswto9vz7m0tmt 0 146627 4300848 4300067 2025-06-27T19:47:57Z 2800:2181:5000:544:28F6:326:7859:E51C /* Februāris */ 4300848 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomo reģionā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājas spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — Par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis [[Johanness Pīčs|JJ]]. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** Par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> *[[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūnijs === * 15. jūnijs — 13. jūlijs — [[ASV]] notiks [[2025. gada FIFA klubu Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļūs [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesīs [[eiro]] un kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.euractiv.com/section/economy-jobs/news/bulgaria-gives-up-its-goal-to-join-eurozone-in-2024/|title=Bulgaria gives up its goal to join eurozone in 2024|date=2023-02-17|access-date=2023-03-04|work=Euractiv}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|princim Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[14. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' noteicis savas operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datums.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> Lietotājiem būs vai nu jāinstalē ''[[Windows 11]]'', vai jāizmanto alternatīva ''Microsoft'' operētājsistēma. * [[20. oktobris]] — notiks [[Kanādas 45. federālās vēlēšanas]]. === Nezināms datums === * Oktobris — novembris — [[Francija|Francijā]] notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss. * ''[[Artemis 2]]'', pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas ''Artemis'' misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī. * Japānā notiks vispārējās vēlēšanas. * [[Norvēģija]] plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * ''[[Rockstar Games]]'' izdos ''[[Grand Theft Auto VI]]'', nākamo ''Grand Theft Auto'' sērijas spēli. * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Ágnes Keleti''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] — [[Kima Saerona]] (''김새론''), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[25. februāris]] — [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (يحيى السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1962. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vents]] (''George Wendt''), amerikāņu aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Andrijs Portnovs]] (''Андрій Портнов''), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā) * [[28. maijs]] — [[Ngugi va Thiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] </gallery> <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] 2oqgm75440hz3vl4kjbcw664emkp9yd 4300886 4300848 2025-06-27T20:59:41Z Baisulis 11523 /* Februāris */ : 4300886 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomo reģionā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājas spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — Par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis [[Johanness Pīčs|JJ]]. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** Par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> *[[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūnijs === * 15. jūnijs — 13. jūlijs — [[ASV]] notiks [[2025. gada FIFA klubu Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļūs [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesīs [[eiro]] un kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.euractiv.com/section/economy-jobs/news/bulgaria-gives-up-its-goal-to-join-eurozone-in-2024/|title=Bulgaria gives up its goal to join eurozone in 2024|date=2023-02-17|access-date=2023-03-04|work=Euractiv}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|princim Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[14. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' noteicis savas operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datums.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> Lietotājiem būs vai nu jāinstalē ''[[Windows 11]]'', vai jāizmanto alternatīva ''Microsoft'' operētājsistēma. * [[20. oktobris]] — notiks [[Kanādas 45. federālās vēlēšanas]]. === Nezināms datums === * Oktobris — novembris — [[Francija|Francijā]] notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss. * ''[[Artemis 2]]'', pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas ''Artemis'' misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī. * Japānā notiks vispārējās vēlēšanas. * [[Norvēģija]] plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * ''[[Rockstar Games]]'' izdos ''[[Grand Theft Auto VI]]'', nākamo ''Grand Theft Auto'' sērijas spēli. * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Ágnes Keleti''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] — [[Kima Saerona]] (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[25. februāris]] — [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (يحيى السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1962. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vents]] (''George Wendt''), amerikāņu aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Andrijs Portnovs]] (''Андрій Портнов''), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā) * [[28. maijs]] — [[Ngugi va Thiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] </gallery> <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] 906sh89upn0qpyedlzbaas6dkvm4hgy 4300897 4300886 2025-06-27T21:26:33Z MC2013 40125 4300897 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomo reģionā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājas spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — Par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis [[Johanness Pīčs|JJ]]. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** Par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> *[[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūnijs === * 15. jūnijs — 13. jūlijs — [[ASV]] notiks [[2025. gada FIFA klubu Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļūs [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesīs [[eiro]] un kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.euractiv.com/section/economy-jobs/news/bulgaria-gives-up-its-goal-to-join-eurozone-in-2024/|title=Bulgaria gives up its goal to join eurozone in 2024|date=2023-02-17|access-date=2023-03-04|work=Euractiv}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|princim Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[14. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' noteicis savas operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datums.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> Lietotājiem būs vai nu jāinstalē ''[[Windows 11]]'', vai jāizmanto alternatīva ''Microsoft'' operētājsistēma. * [[20. oktobris]] — notiks [[Kanādas 45. federālās vēlēšanas]]. === Nezināms datums === * Oktobris — novembris — [[Francija|Francijā]] notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss. * ''[[Artemis 2]]'', pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas ''Artemis'' misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī. * Japānā notiks vispārējās vēlēšanas. * [[Norvēģija]] plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * ''[[Rockstar Games]]'' izdos ''[[Grand Theft Auto VI]]'', nākamo ''Grand Theft Auto'' sērijas spēli. * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Ágnes Keleti''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] — [[Kima Saerona]] (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[25. februāris]] — [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (يحيى السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1962. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vents]] (''George Wendt''), amerikāņu aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Andrijs Portnovs]] (''Андрій Портнов''), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā) * [[28. maijs]] — [[Ngugi va Thiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Lalo Šifrins]] (''Lalo Schifrin''), Argentīnas un ASV pianists un komponists (dzimis 1932. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] </gallery> <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] lbfy5b0dv3xhv4lztx8hxacznglcner 4300909 4300897 2025-06-27T22:00:26Z MC2013 40125 4300909 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gads|2025}} {{Gada citi notikumi|2025}} {{Gads citos kalendāros|2025}} '''2025. gads''' ({{Rom sk gadam|2025}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Polija]], nomainot [[Ungārija|Ungāriju]]; ** [[Bulgārija]] un [[Rumānija]] pievienojās [[Šengenas zona]]i; ** [[Lihtenšteina|Lihtenšteinā]] legalizēja [[viendzimuma laulība]]s; ** [[Ukraina]] pārtrauca [[Krievija]]s dabasgāzes transportēšanu caur savu valsti pēc tam, kad beidzās piecus gadus ilgais tranzīta līgums; Ukraina kļuva par [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] dalībvalsti; ** [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēc Krievijas dabasgāzes piegādes pārtraukšanas sākās enerģētiskā krīze. * [[3. janvāris]] — [[Dienvidkoreja]]s varasiestādes mēģināja arestēt bijušo prezidentu [[Sokjols Juns|Sokjolu Junu]] viņa rezidencē, bet to neļāva izdarīt prezidenta apsardze. * [[4. janvāris]] — [[Austrijas kanclers]] [[Karls Nēhammers]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-04 |title=Austrian Chancellor Nehammer says he will resign after talks on forming a new government fail |url=https://apnews.com/article/austria-politics-talks-collapse-2e4ce6802617c2ac7a6d28f4842df38e?user_email=e9f48e73570f5cab7ad06984b27d44ccc37c48900cb185b6237ae9993409c977&utm_medium=APNews_Alerts&utm_source=Sailthru_AP&utm_campaign=NewsAlert_Jan04_2025_02:01PM&utm_term=AP%20News%20Alerts |access-date=2025-01-04 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[6. janvāris]]: ** [[Kanādas premjerministrs]] [[Žistēns Trido]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Żak |first1=Karol |title=Premier Kanady Justin Trudeau ogłosił, że ustąpi ze stanowiska |url=https://www.rmf24.pl/fakty/swiat/news-premier-kanady-justin-trudeau-oglosil-ze-ustapi-ze-stanowisk,nId,7886526#crp_state=1 |website=RMF 24 |publisher=RMF |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Był uwielbiany, gdy zaczynał, teraz się poddaje. Premier Kanady rezygnuje |url=https://www.tvp.info/84392674/kanada-premier-justin-trudeau-rezygnuje-zmiany-w-kanadyjskim-rzadzie |website=TVP Info |publisher=TVP |access-date=6 January 2025 |language=pl |date=6 January 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=6 January 2025 |title=Justin Trudeau resigns as Canadian prime minister |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/clyjmy7vl64t |access-date=6 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref> ** [[Indonēzija]] kļuva par [[BRICS]] dalībvalsti.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Indonesia joins BRICS group of emerging economies |url=https://www.aljazeera.com/news/2025/1/7/indonesia-joins-brics-group-of-emerging-economies |access-date=2025-01-09 |website=Al Jazeera |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2025-01-06 |title=Indonesia is admitted to the BRICS bloc of developing nations |url=https://apnews.com/article/brazil-brics-indonesia-membership-c05b0c8e2ae493f9046479e62a45d8fa |access-date=2025-01-09 |website=AP News |language=en}}</ref> * [[7. janvāris]]: ** [[Tibetas autonomais reģions|Tibetas autonomo reģionā]] notika 7,1 balles stipra zemestrīce, bojā gāja vismaz 126 cilvēki, ievainoja vismaz 338 cilvēkus;<ref>{{ziņu atsauce |date=7 January 2025 |title=China earthquake: Dozens dead as tremor strikes Tibet |url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c3rqg95n9n1o |access-date=7 January 2025 |work=BBC News |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2025-01-07 |title=At least 95 killed as magnitude-6.8 earthquake hits China's Tibet region |url=https://www.abc.net.au/news/2025-01-07/people-killed-as-magnitude-6-8-earthquake-hits-china/104792224 |access-date=2025-01-07 |work=ABC News |language=en}}</ref> ** [[Losandželosa]]s apkārtnē izcēlās vispostošākie meža ugunsgrēki tās vēsturē, kas turpinājās vairāk nekā nedēļu; tos izraisīja spēcīgs vējš un ilgstošs sausums; iznīcinot vairāk nekā {{sk|13000}} ēku; bojā gāja vairāk nekā 25 cilvēki, apmēram {{sk|180000}} cilvēku evakuēja. * [[11. janvāris]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karā]] valdības spēki ieņēma Vadmedani pilsētu. * [[15. janvāris]]: ** arestēja atstādināto Dienvidkorejas prezidentu Junu Sogu Jolu; ** Izraēla un ''[[Hamās]]'' noslēdza vienošanos par pamieru ar mērķi izbeigt [[Izraēlas—Hamās karš|karu]], apmainīties ar Izraēlas ķīlniekiem un palestīniešu gūstekņiem, kā arī atļaut starptautiskās palīdzības ievešanu. * [[19. janvāris]] — Gazas joslā stājas spēkā pamiers. * [[20. janvāris]] — [[Donalds Tramps]] stājās [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā, nomainot [[Džo Baidens|Džo Baidenu]]. * [[22. janvāris]] — [[Taizeme|Taizemē]] legalizēja viendzimuma laulības. * [[24. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] skāra vētra "Ēovina",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2025-britu-salas-sasniegusi-iespejams-specigaka-vetra-pedeja-desmitgade.a584987/|title=Britu salas sasniegusi, iespējams, spēcīgākā vētra pēdējā desmitgadē|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-28|language=lv}}</ref> Īrijā [[Vējš|brāzmas]] sasniedza 50,8 m/s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/video-vetra-plosas-irija-sorit-fiksets-specigakais-vejs-valsts-vesture-brazmas-parsniegusas-50-m-s/43209|title=VIDEO: Vētra plosās Īrijā – šorīt fiksēts spēcīgākais vējš valsts vēsturē, brāzmas pārsniegušas 50 m/s|website=www.1188.lv|access-date=2025-01-28|date=2025-01-24|language=lv}}</ref> * [[26. janvāris]] — par [[Baltkrievija]]s prezidentu atkārtoti kļuva [[Aļaksandrs Lukašenka]]. * [[27. janvāris]] — strauji samazinājās globālo tehnoloģiju uzņēmumu akciju vērtība ārpus Ķīnas, reaģējot uz ''[[DeepSeek]]'' tērzēšanas robota, kas ir ''[[ChatGPT]]'' konkurents Ķīnā, iznākšanu; mikroshēmu gigants ''[[Nvidia]]'' zaudēja gandrīz 600 miljardus ASV dolāru no savas vērtības, kas ir lielākais kritums vienam uzņēmumam ASV akciju tirgus vēsturē. * [[29. janvāris]] — par [[Sīrija]]s pagaidu prezidentu kļuva [[Ahmeds aš Šarā]], kurš pēc Asada režīma krišanas ''de facto'' bija Sīrijas valsts vadītājs. === Februāris === * [[4. februāris]] — [[Zviedrija]]s pilsētā [[Erebrū]] apšaudē [[Izglītības iestāde|izglītības iestādē]] nogalināja aptuveni 11 un ievainoja 15 cilvēkus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/c206q444zx3t|title=Swedish police trying to work out motive of gunman who killed 10 at school campus - live updates|website=BBC News|access-date=2025-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8186176/masu-slepkaviba-zviedrija-pieaudzis-bojagajuso-skaits|title=Masu slepkavība Zviedrijā: pieaudzis bojāgājušo skaits|website=Ārvalstīs|access-date=2025-03-06|date=2025-02-05|language=lv}}</ref> * [[10. februāris]] — [[Rumānija]]s prezidents [[Klauss Johaniss]] paziņoja par atkāpšanos no amata.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120060744/rumanijas-prezidents-pazino-par-atkapsanos-no-amata|title=Rumānijas prezidents paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2025-02-10|date=2025-02-10|language=lv}}</ref> * [[12. februāris]] — Par [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidentu]] kļuva [[Konstantins Tasuls]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.02.2025-griekija-par-valsts-prezidentu-ievelets-lidzsinejais-parlamenta-priekssedetajs.a587572/|title=Grieķijā par valsts prezidentu ievēlēts līdzšinējais parlamenta priekšsēdētājs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-15|date=2025-02-12|language=lv}}</ref> * [[18. februāris]] ** [[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] notika vairākas stundas ilgas Krievijas un ASV [[Amatpersona|amatpersonu]] sarunas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.02.2025-asv-un-krievija-sarunas-sauda-arabija-vienojusas-atsakt-dialogu.a588303/|title=ASV un Krievija sarunās Saūda Arābijā vienojušās atsākt dialogu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-03-08|language=lv}}</ref> [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka [[Krievija]] un [[ASV]] ir oficiāli vienojušās atjaunot diplomātiskās attiecības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-russia-agree-restore-diplomatic-missions-first-step-ukraine-war-talks-2025-02-18/|title=''US, Russia agree to restore diplomatic missions as first step in Ukraine war talks''|last=Pamuk|first=Humeyra|last2=Lewis|first2=Simon|publisher=[[Reuters]]|access-date=08.03.2025|date=18.02.2025}}</ref> ** [[Ēģipte]]s amatpersonas izziņoja par faraona [[Tutmoss III|Tutmosa II]] kapeņu atklāšanu – pēdējā no zudušajiem seno Ēģiptes 18. dinastijas valdnieku kapiem. Tas ir pirmais karalisko kapeņu atklājums Ēģiptē kopš [[Tutanhamons|Tutanhamona]] kapeņu atrašanas [[1922. gads|1922]]. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c5ym30v356po|title=Thutmose II: Last undiscovered tomb of Tutankhamun dynasty found|website=www.bbc.com|access-date=2025-03-08|date=2025-02-19|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/642344-egipte-atklatas-pirmas-faraona-kapenes-pedejo-100-gadu-laika-taja-bija-apglabats-tutmoss-ii|title=Ēģiptē atklātas pirmās faraona kapenes pēdējo 100 gadu laikā. Tajā bija apglabāts Tutmoss II|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-08|date=2025-02-20|language=lv}}</ref> * [[23. februāris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika federālās vēlēšanas. * [[28. februāris]] — [[Baltais nams|Baltajā namā]] notika ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodomira Zelenska]] tikšanās. Tramps un ASV viceprezidents [[Džeimss Deivids Venss|Dž.D. Venss]] asi kritizēja Zelenski, izvirzot jautājumus par atbalstu Ukrainai, piedāvāto kara izbeigšanu, kā arī valsts nākotni kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=McArthur |first1=Tom |last2=Lukiv |first2=Jaroslav |title=Trump accuses Zelensky of 'gambling with World War Three'|url=https://www.bbc.co.uk/news/articles/c9dejydynngo|website=BBC News|date=28 February 2025 |accessdate=28 February 2025 |language=en}}</ref> === Marts === * [[10. marts]] — par [[Baltkrievija]]s premjerministru kļuva [[Aļaksandrs Turčins]], nomainot [[Ramans Halovčenka|Ramanu Halovčenku]]. * [[19. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] sākās protesti pēc [[Stambula]]s mēra [[Ekrems Imamolu|Ekrema Imamolu]] aresta. * [[27. marts]] — [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānas pilsoņu karš]]: [[Sudāna]]s Bruņotie spēki atguva kontroli pār visu valsts galvaspilsētu [[Hartūma|Hartūmu]]. * [[28. marts]] — [[Mjanma|Mjanmu]] satricināja 7,7 balles stipra zemestrīce. Gāja bojā vairāk nekā 3700 cilvēku. Zemestrīces grūdieni bija jūtami arī [[Taizeme|Taizemē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/647459-zemestrice-mjanma-gajusi-boja-vairak-neka-1000-cilveku|title=Zemestrīcē Mjanmā gājuši bojā vairāk nekā 1000 cilvēku|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-29|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[13. aprīlis]] — [[Osaka|Osakā]], Japānā sākās ''[[Expo 2025]]'' izstāde.<ref>{{ziņu atsauce |date=2018-11-23 |title=Osaka Is World Expo 2025 Host |language=en |work=Japan Forward |url=http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |access-date=2018-11-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190317040627/http://japan-forward.com/osaka-is-world-expo-2025-host/ |archive-date=March 17, 2019}}</ref> * [[28. aprīlis]]: ** [[Spānija|Spāniju]], [[Portugāle|Portugāli]], [[Andora|Andoru]] un [[Francija]]s dienvidus skāra plašs elektroenerģijas pārrāvums.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Brezar |first=Aleksandar |date=28 April 2025 |title=Breaking news. Spain, Portugal and parts of France hit by massive power outage |url=https://www.euronews.com/my-europe/2025/04/28/spain-portugal-and-parts-of-france-hit-by-massive-power-outage |access-date=2025-04-28 |website=Euronews}}</ref> ** Kanādas parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Liberālā partija (Kanāda)|Liberālā partija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=May 3, 2007 |title=An Act to amend the Canada Elections Act |url=https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240626012317/https://www.parl.ca/documentviewer/en/39-1/bill/C-16/third-reading/page-27?col=2 |archive-date=June 26, 2024 |access-date=June 25, 2024 |publisher=LegisINFO |format=}}</ref> === Maijs === * [[8. maijs]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] ievēlēja Robertu Prevostu, kurš pieņēma vārdu [[Leons XIV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2025-video-par-jauno-romas-katolu-baznicas-pavestu-izraudzits-amerikanis-roberts-prevosts.a598169/|title=VIDEO: Par jauno Romas katoļu baznīcas pāvestu izraudzīts amerikānis Roberts Prevosts|website=www.lsm.lv|access-date=2025-05-08|language=lv}}</ref> * [[12. maijs]] — [[Kurdistānas Strādnieku partija]] paziņoja par savu likvidāciju, pārtraucot vairāk nekā 40 gadu ilgo bruņoto cīņu pret [[Turcija]]s valsti. * [[13. maijs|13.]] — [[17. maijs]] — [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]] notika [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja dziesma ''[[Wasted Love]]'', ko izpildīja [[Austrija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Austrijas]] mūziķis [[Johanness Pīčs|JJ]]. * [[18. maijs]]: ** Polijā notika [[2025. gada Polijas prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] pirmā kārta. ** Rumānijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja bijušais [[Bukareste]]s mērs [[Nikušors Dans]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Garguli |first=Deniz |date=2025-01-08 |title=Guvernul a decis data noilor alegeri prezidențiale din România. Vor avea loc în luna mai 2025 {{!}} SURSE • Alegeri 2024-2025 |url=https://b365.ro/guvernul-a-decis-data-noilor-alegeri-prezidentiale-din-romania-vor-avea-loc-in-luna-mai-2025-surse-553388/ |access-date=2025-01-08 |website=B365 |language=ro}}</ref> * [[24. maijs]] — notika [[Austrālijas federālās vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Leiboristu partija (Austrālija)|Leiboristu partija]]. * [[31. maijs]]: ** Par [[Andora]]s [[Andoras līdzprinču uzskaitījums|līdzprinci]] iecelts [[Džozeps Luis Serano Petinants]].<ref>[https://elperiodic.ad/societat/josep-lluis-serrano-pentinat-pren-possessio-com-a-nou-coprincep-episcopal-dandorra/ El Vaticà accepta la dimissió de Vives i Serrano pren possessió com a nou Copríncep episcopal]</ref> ** [[Minhene|Minhenē]], Vācijā, notika 2025. gada UEFA Čempionu līgas fināls. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** Polijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja konservatīvo kandidāts [[Karols Navrockis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/46713439/arzemes/120074735/siva-cina-par-polijas-prezidentu-ievelets-konservativas-opozicijas-kandidats-navrockis|title=Sīvā cīņā par Polijas prezidentu ievēlēts konservatīvās opozīcijas kandidāts Navrockis|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-02|language=lv}}</ref> ** [[Ukrainas drošības dienests]] īstenoja operāciju "Zirnekļu tīkls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/51042943/arzemes/120074727/ukrainu-operacija-zirnekla-tikls-pirmie-secinajumi-un-iespejama-krievijas-atbilde|title=Ukraiņu operācija "Zirnekļa tīkls". Pirmie secinājumi un iespējamā Krievijas atbilde|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-05|language=lv}}</ref> — plašu [[Bezpilota lidaparāts|bezpilota lidaparātu]] uzbrukumu Krievijas militārajām bāzēm, kura rezultātā tika iznīcinātas vairāk nekā 40 Krievijas gaisa spēku lidmašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/articles/c0r1jv0rn0ko|title=Ukraine's audacious drone attack sends critical message to Russia - and the West|website=www.bbc.com|access-date=2025-06-05|date=2025-06-01|language=en}}</ref> *[[6. jūnijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Losandželosa|Losandželosā]] sākās protesti, kad ASV federālā Imigrācijas un muitas dienesta (ICE) darbinieki īstenoja reidus, lai aizturētu imigrantus, kas nelikumīgi uzturas ASV teritorijā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2025-06-09/immigration-la-ice-protests-explained/105393770|title=The LA protests weren't sparked in a vacuum — this is what built up to them|work=ABC News|access-date=2025-06-16|date=2025-06-09|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.06.2025-asv-valdiba-iesaista-nacionalo-gvardi-losandzelosas-nemieru-apspiesana.a602369/|title=ASV valdība iesaista Nacionālo gvardi Losandželosas nemieru apspiešanā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-16|language=lv}}</ref> * [[13. jūnijs]] — [[Izraēlas—Irānas karš]]: [[Izraēla]] veica vairākus triecienus pa [[Irāna]]s kodolreaktoriem un militārajiem objektiem, nogalinot vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/c93ydeqyq71t |title=Israel targets Iran's nuclear sites, killing military commanders and scientists in major attack |date=13 June 2025 |website=BBC News |publisher=BBC |accessdate=13 June 2025}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Fassihi |first=Farnaz |last2=Nauman |first2=Qasim |last3=Boxerman |first3=Aaron |last4=Kingsley |first4=Patrick |last5=Bergman |first5=Ronen |date=2025-06-13 |title=Israel Strikes Iran's Nuclear Program, Killing Top Military Officials: Live Updates |url=https://www.nytimes.com/live/2025/06/12/world/israel-iran-us-nuclear |access-date=2025-06-13 |work=The New York Times |language=en |issn=0362-4331}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Jūnijs === * 15. jūnijs — 13. jūlijs — [[ASV]] notiks [[2025. gada FIFA klubu Pasaules kauss]]. === Jūlijs === * [[1. jūlijs]]: ** par [[Eiropas Savienība]]s prezidējošo valsti kļūs [[Dānija]], nomainot [[Polija|Poliju]]. ** [[Bulgārija]] ieviesīs [[eiro]] un kļūs par 21. eirozonas dalībvalsti.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.euractiv.com/section/economy-jobs/news/bulgaria-gives-up-its-goal-to-join-eurozone-in-2024/|title=Bulgaria gives up its goal to join eurozone in 2024|date=2023-02-17|access-date=2023-03-04|work=Euractiv}}</ref> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Luksemburgas valdnieku uzskaitījums|Luksemburgas]] [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] atkāpsies no troņa, nododot to savam dēlam [[Kroņprincis Gijoms|princim Gijomam]].<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2024-12-24 |title=Grand Duke Henri confirms date of retirement |url=https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html |access-date=2024-12-29 |website=[[Luxembourg Times]] |language=en |archive-date=December 29, 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241229175844/https://www.luxtimes.lu/luxembourg/grand-duke-henri-confirms-date-of-retirement/31197975.html }}</ref> * [[14. oktobris]] — ''[[Microsoft]]'' noteicis savas operētājsistēmas ''[[Windows 10]]'' atbalsta beigu datums.<ref name="win10homeprolife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Home and Pro Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-home-and-pro |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref><ref name="win10enteredusaclife">{{tīmekļa atsauce |title=Windows 10 Enterprise and Education Lifecycle |url=https://docs.microsoft.com/en-us/lifecycle/products/windows-10-enterprise-and-education |access-date=2021-06-27 |website=docs.microsoft.com}}</ref> Lietotājiem būs vai nu jāinstalē ''[[Windows 11]]'', vai jāizmanto alternatīva ''Microsoft'' operētājsistēma. * [[20. oktobris]] — notiks [[Kanādas 45. federālās vēlēšanas]]. === Nezināms datums === * Oktobris — novembris — [[Francija|Francijā]] notiks 2025. gada regbija līgas vīriešu Pasaules kauss. * ''[[Artemis 2]]'', pirmā apkalpes misija ārpus zemās Zemes orbītas kopš 1972. gada un otrā programmas ''Artemis'' misija, kuru plānots uzsākt ne agrāk kā 2025. gada septembrī. * Japānā notiks vispārējās vēlēšanas. * [[Norvēģija]] plāno līdz šim gadam aizliegt visu jauno automašīnu ar dīzeļa un benzīna dzinējiem tirdzniecību.<ref>{{ziņu atsauce|last=Coren|first=Michael J.|date=2018-08-07|title=Nine countries say they'll ban internal combustion engines. So far, it's just words.|work=Quartz|url=https://qz.com/1341155/nine-countries-say-they-will-ban-internal-combustion-engines-none-have-a-law-to-do-so/|access-date=2019-06-06}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2019-11-29|title=Norway is electric|url=https://www.regjeringen.no/en/topics/transport-and-communications/veg/faktaartikler-vei-og-ts/norway-is-electric/id2677481/|access-date=2020-08-09|website=Government.no|publisher=Government of Norway|language=en}}</ref> * ''[[Rockstar Games]]'' izdos ''[[Grand Theft Auto VI]]'', nākamo ''Grand Theft Auto'' sērijas spēli. * 2025. gadā plānoja sākt darbināt termonukleāro [[plazma]]s reaktoru (''International Thermonuclear Experimental Reactor'', ITER), tomēr to atlika līdz 2033. gadam.<ref>[https://www.theregister.com/2024/07/04/iter_new_baseline_project_delays/ ITER delays first plasma for world's biggest fusion power rig by a decade] theregister.com, 4 Jul 2024</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks un literatūrkritiķis (dzimis 1935. gadā) * [[2. janvāris]]: ** [[Āgneša Keleti]] (''Ágnes Keleti''), ungāru sporta vingrotāja (dzimusi 1921. gadā) ** [[Ralfs Manns]] (''Ralph Mann''), ASV vieglatlēts (dzimis 1949. gadā) ** [[Ferdi Taifurs]] (''Ferdi Tayfur''), Turcijas dziedātājs un aktieris (dzimis 1945. gadā) ** [[Jans Zahara]] (''Ján Zachara''), Slovākijas bokseris (dzimis 1928. gadā) * [[5. janvāris]]: ** [[Kosts Simitis]] (''Κώστας Σημίτης''), Grieķijas politiķis (dzimis 1936. gadā) ** [[Roberts Hībners]] (''Robert Hübner''), Vācijas šahists (dzimis 1948. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Žans Marī Lepens]] (''Jean-Marie Le Pen''), Francijas politiķis (dzimis 1928. gadā) * [[10. janvāris]] — [[Telma Hopkinsa]] (''Thelma Hopkins''), Ziemeļīrijas vieglatlēte (dzimusi 1936. gadā) * [[13. janvāris]]: ** [[Bernds Kulmans]] (''Bernd Cullmann''), Rietumvācijas vieglatlēts (dzimis 1939. gadā) ** [[Olivjero Toskani]] (''Oliviero Toscani''), itāļu fotogrāfs (dzimis 1942. gadā) * [[14. janvāris]] — [[Žano Švarcs]] (''Jeannot Szwarc''), franču kinorežisors (dzimis 1937. gadā) * [[16. janvāris]]: ** [[Žaks Gitē]] (''Jack Guittet''), Francijas paukotājs (dzimis 1930. gadā) ** [[Deivids Linčs]] (''David Lynch''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/film/2025/jan/16/david-lynch-twin-peaks-and-muholland-drive-director-dies-aged-78|title=David Lynch, Twin Peaks and Muholland Drive director, dies aged 78|work=The Guardian|access-date=2025-01-16|date=2025-01-16|last=Pulver|first=Andrew|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ** [[Džoana Plouraita]] (''Joan Plowright''), britu aktrise (dzimusi 1929. gadā) * [[17. janvāris]]: ** [[Deniss Lo]] (''Denis Law''), Skotijas futbolists (dzimis 1940. gadā) ** [[Punsalmāgijns Očirbats]] (''Punsalmaagiyn Ochirbat''), Mongolijas prezidents (dzimis 1942. gadā) * [[20. janvāris]]: ** [[Bertrāns Blijē]] (''Bertrand Blier''), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Freds Ņūhauss]] (''Fred Newhouse''), ASV vieglatlēts (dzimis 1948. gadā) * [[21. janvāris]] ** [[Maurisio Funess]] (''Mauricio Funes''), Salvadoras prezidents (dzimis 1959. gadā) ** [[Gārts Hadsons]] (''Garth Hudson''), kanādiešu multiinstrumentālists (dzimis 1937. gadā) * [[25. janvāris]] — [[Gregs Bells]] (''Greg Bell''), ASV vieglatlēts (dzimis 1930. gadā) * [[29. janvāris]]: ** [[Salvans Momika]] (سلوان موميكا), Irākas anti-islāma aktīvists (dzimis 1986. gadā) ** [[Ričards Viljamsons]] (''Richard Williamson''), angļu bīskaps (dzimis 1940. gadā) * [[30. janvāris]]: ** [[Diks Batons]] (''Dick Button''), ASV daiļslidotājs (dzimis 1929. gadā) ** [[Džūliuss Čens]] (''Julius Chan''), Papua-Jaungvinejas politiķis, premjerministrs (dzimis 1939. gadā) ** [[Marianna Feitfula]] (''Marian Faithfull''), angļu dziedātāja, dziesmu autore, aktrise (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Keleti Ágnes 2021 RTG 2950 (crop).jpg|[[Āgneša Keleti]] Costas Simitis 2003.jpg|[[Kosts Simitis]] Jean-Marie Le Pen 1994 (cropped).jpg|[[Žans Marī Lepens]] David lynch.jpg|[[Deivids Linčs]] Denis Law.jpg|[[Deniss Lo]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1943. gadā) * [[4. februāris]] — [[Aga Hans IV]] (شاه كريم الحسيني), islāma līderis, uzņēmējs, ismaīlītu imāms (dzimis 1936. gadā) * [[8. februāris]] — [[Sems Nujoma]] (''Sam Nujoma''), Namībijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * [[9. februāris]] — [[Toms Robinss]] (''Tom Robbins''), ASV rakstnieks (dzimis 1932. gadā) * [[11. februāris]]: ** [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεωργιος Ρουμπανης''), Grieķijas vieglatlēts (dzimis 1929. gadā) ** [[Ivonna Šokē-Brjua]] (''Yvonne Choquet-Bruhat''), Francijas matemātiķe un fiziķe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. februāris]] — [[Ženevjēva Pāže]] (''Geneviève Page''), Francijas aktrise (dzimusi 1927. gadā) * [[15. februāris]] — [[Muhsins Hendrikss]] (''Muhsin Hendricks''), Dienvidāfrikas islāma skolotājs, imāms un aktīvists (dzimis 1967. gadā) * [[16. februāris]] — [[Kima Saerona]] (김새론), Dienvidkorejas aktrise (dzimusi 2000. gadā) * [[18. februāris]] — [[Džīns Hekmens]] (''Gene Hackman''), ASV aktieris (dzimis 1930. gadā) * [[25. februāris]] — [[Roberta Fleka]] (''Roberta Flack''), ASV mūziķe (dzimusi 1937. gadā) * [[26. februāris]] — [[Mišela Trahtenberga]] (''Michelle Trachtenberg''), ASV aktrise (dzimusi 1985. gadā) * [[27. februāris]] — [[Boriss Spaskis]] (''Борис Спасский''), PSRS un Francijas šahists (dzimis 1937. gadā) <gallery> Horst Köhler.jpg|[[Horsts Kēlers]] GeneHackmanJun2108.jpg|[[Džīns Hekmens]] Michelle Trachtenberg (43904360470).jpg|[[Mišela Trahtenberga]] Dhr. Boris Spassky, Bestanddeelnr 932-7320.jpg|[[Boriss Spaskis]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Buvaisars Saitijevs]] (''Сайт КIант Бувайса'', ''Бувайсар Сайтиев''), čečenu izcelsmes Krievijas cīkstonis un politiķis (dzimis 1975. gadā) * [[5. marts]] — [[Pamela Baha]] (''Pamela Bach''), ASV aktrise (dzimusi 1963. gadā) * [[8. marts]] — [[Atols Fugards]] (''Athol Fugard''), Dienvidāfrikas rakstnieks, aktieris un režisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. marts]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), Krievijas tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā) * [[14. marts]] — [[Dags Solstads]] (''Dag Solstad''), norvēģu rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[15. marts]] — [[Pēteris Biksels]] (''Peter Bichsel''), Šveices rakstnieks un žurnālists (dzimis 1935. gadā) * [[16. marts]] — [[Emīlija Dekena]] (''Émilie Dequenne''), Beļģijas aktrise (dzimusi 1981. gadā) * [[20. marts]]: ** [[Edijs Džordans]] (''Eddie Jordan''), Īrijas autosporta organizators, uzņēmējs, televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1948. gadā) ** [[Vitolds Fokins]] (''Вітольд Фокін''), Ukrainas politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[21. marts]]: ** [[Džordžs Formens]] (''George Foreman''), ASV bokseris (dzimis 1949. gadā) ** [[Oļegs Gordijevskis]] (''Олег Гордиевский''), PSRS Valsts drošības komitejas pulkvedis, dubultaģents un pārbēdzējs (dzimis 1938. gadā) * [[23. marts]] — [[Sālahs el Bardavils]] (صلاح البردويل), palestīniešu terorists, viens no ''[[Hamās]]'' līderiem (dzimis 1959. gadā) * [[29. marts]] — [[Ričards Čemberlens]] (''Richard Chamberlain''), ASV aktieris un dziedātājs (dzimis 1934. gadā) <gallery> Buwaisar Saytiev.jpg|[[Buvaisars Saitijevs]] Sofia Gubaidulina July1981 Sortavala ©DSmirnov.jpg|[[Sofija Gubaiduļina]] Eddie Jordan 2017 United States GP .jpg|[[Edijs Džordans]] Фокин В.П..JPG|[[Vitolds Fokins]] George Foreman 2009.jpg|[[Džordžs Formens]] </gallery> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Vels Kilmers]] (''Val Kilmer''), ASV aktieris (dzimis 1959. gadā) * [[2. aprīlis]] — [[Hamtai Sifandons]] (ຄຳໄຕ ສີພັນດອນ), Laosas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1924. gadā) * [[10. aprīlis]] — [[Leo Bēnhakers]] (''Leo Beenhakker''), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1942. gadā) * [[13. aprīlis]]: ** [[Mario Vargass Ljosa]] (''Jorge Mario Pedro Vargas Llosa''), Peru rakstnieks, politiķis, žurnālists un esejists (dzimis 1936. gadā) ** [[Džīna Mārša]] (''Jean Marsh''), Anglijas aktrise un rakstniece (dzimusi 1934. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Abdullahs Ahmads Badavi]] (''Abdullah Ahmad Badawi''), Malaizijas premjerministrs (dzimis 1939. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Nikola Pokrivačs]] (''Nikola Pokrivač''), Horvātijas futbolists (dzimis 1985. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Francisks]] (''Franciscus''), Romas pāvests (dzimis 1936. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Zurabs Cereteli]] (ზურაბ წერეთელი), gruzīnu gleznotājs, skulptors un arhitekts (dzimis 1935. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Fuāds el Mbeza]] (''فؤاد المبزع''), Tunisijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1933. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Virdžīnija Džufrē]] (''Virginia Giuffre''), cilvēkiesību aktīviste, seksuālās izmantošanas upuris (dzimusi 1983. gadā) * [[26. aprīlis]] — [[Žairs da Kosta]] (''Jair da Costa''), Brazīlijas futbolists (dzimis 1940. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Ina Kanbarro Lukasa]] (''Inah Canabarro Lucas''), Brazīlijas mūķene un ilgdzīvotāja, pasaulē vecākais cilvēks (dzimusi 1906. gadā) <gallery> Val Kilmer Cannes.jpg|[[Vels Kilmers]] Leo Beenhakker 20 02 2008 (1).jpg|[[Leo Bēnhakers]] Mario Vargas Llosa (crop 2).jpg|[[Mario Vargass Ljosa]] Portrait of Pope Francis (2021) FXD.jpg|[[Francisks]] </gallery> === Maijs === * [[1. maijs]]: ** [[Ruta Bazi]] (''Ruth Buzzi''), ASV aktrise un komiķe (dzimusi 1936. gadā) ** [[Džilla Sobule]] (''Jill Sobule''), ASV mūziķe (dzimusi 1959. gadā) * [[4. maijs]] — [[Johens Mass]] (''Jochen Mass''), Vācijas autosportists (dzimis 1946. gadā) * [[6. maijs]] — [[Džeimss Folijs]] (''James Foley''), ASV kinorežisors (dzimis 1953. gadā) * [[11. maijs]] — [[Roberts Bentons]] (''Robert Benton''), ASV scenārists un kinorežisors (dzimis 1932. gadā) * [[13. maijs]]: ** [[Hosē Muhika]] (''José Mujica''), Urugvajas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1935. gadā) ** [[Muhameds Sinvars]] (يحيى السنوار), Gazas joslas ''Hamās'' militārais līderis (dzimis 1962. gadā) * [[19. maijs]] — [[Jurijs Grigorovičs]] (''Юрий Григорович''), krievu-padomju baletdejotājs, baletmeistars horeogrāfs un pasniedzējs (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Džordžs Vents]] (''George Wendt''), amerikāņu aktieris (dzimis 1948. gadā) * [[21. maijs]] — [[Andrijs Portnovs]] (''Андрій Портнов''), Ukrainas jurists un politiķis (dzimis 1973. gadā) * [[28. maijs]] — [[Ngugi va Thiongo]] (''Ngũgĩ wa Thiong'o''), Kenijas rakstnieks (dzimis 1938. gadā) * [[31. maijs]] — [[Stenlijs Fišers]] (''Stanley Fischer''), ASV un Izraēlas ekonomists (dzimis 1943. gadā) <gallery> Ruth Buzzi 1996.jpg|[[Ruta Bazi]] Pepemujica2.jpg|[[Hosē Muhika]] Ngugi wa Thiong'o - Festivaletteratura 2012.JPG|[[Ngugi va Thiongo]] Stanley Fischer (14152693510).jpg|[[Stenlijs Fišers]] </gallery> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Aiše Seitmuratova]] (''Ayşe Seitmuratova''), krimas tatāru disidente, žurnāliste, vēsturniece un cilvēktiesību aktīviste (dzimusi 1937. gadā) * [[2. jūnijs]] — [[Pjērs Nora]] (''Pierre Nora''), Francijas vēsturnieks (dzimis 1931. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Edmunds Vaits]] (''Edmund White''), ASV rakstnieks, dramaturgs un esejists (dzimis 1940. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas lidotājs, astronauts un politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[5. jūnijs]] — [[Edgars Lungu]] (''Edgar Lungu''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1956. gadā) * [[9. jūnijs]]: ** [[Frederiks Forsaits]] (''Frederick Forsyth''), angļu rakstnieks un žurnālists (dzimis 1938. gadā) ** [[Slajs Stouns]] (''Sly Stone''), ASV mūziķis un ierakstu producents (dzimis 1943. gadā) * [[10. jūnijs]] ** [[Sučinda Kraprajuns]] (สุจินดา คราประยูร), Taizemes virsnieks un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1933. gadā) ** [[Hariss Julins]] (''Harris Yulin''), ASV aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Braiens Vilsons]] (''Brian Wilson''), ASV mūziķis (dzimis 1942. gadā) * [[13. jūnijs]]: ** [[Fereiduns Abasi]] (فریدون عباسی), Irānas kodolfiziķis, politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā) ** [[Mohammads Bageri]] (محمد باقری), Irānas virsnieks, ģenerālis (dzimis 1960. gadā) ** [[Hoseins Salami]] (حسین سلامی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā) ** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā) * [[14. jūnijs]]: ** [[Violeta Čamorro]] (''Violeta Chamorro''), Nikaragvas politiķe, valsts prezidente (dzimusi 1929. gadā) ** [[Melisa Hortmane]] (''Melissa Hortman''), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1970. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Mohammads Kazemi]] (محمد کاظمی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā) * [[17. jūnijs]] ** [[Alfrēds Brendels]] (''Alfred Brendel''), Austrijas pianists (dzimis 1931. gadā) ** [[Bernārs Lakombs]] (''Bernard Lacomb''), franču futbolists (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]] — [[Geilārs Sarteins]] (''Gailard Sartain''), ASV aktieris (dzimis 1943. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Lea Masari]] (''Lea Massari''), Itālijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Lalo Šifrins]] (''Lalo Schifrin''), Argentīnas un ASV pianists un komponists (dzimis 1932. gadā) <gallery> Marc Garneau STS-97.jpg|[[Marks Garno]] Brian Wilson of the Beach Boys in West Los Angeles 1990 photographed by Ithaka Darin Pappas.jpg|[[Braiens Vilsons]] </gallery> <!-- == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg3}} {{Commons|2025}} [[Kategorija:2025. gads| ]] 962qbax8bwi20jbb4djklju9torihj6 0 149245 4300904 3995886 2025-06-27T21:53:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300904 wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | playername = Klāss Jans Hintelārs | image = Klaas-Jan Huntelaar (2017).jpg | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1983|8|12}} | cityofbirth = | countryofbirth = {{vieta|Nīderlande|Bronhorsta}} | height = 186 | position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]] | currentclub = | youthyears1 = 1988–1994 | youthclubs1 = {{flaga|Nīderlande}} VV H. en K. | youthyears2 = 1994–2000 | youthclubs2 = {{flaga|Nīderlande}} [[De Graafschap]] | youthyears3 = 2000–2002 | youthclubs3 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | years1 = 2002–2004 | clubs1 = {{flaga|Nīderlande}} [[PSV Eindhoven|PSV]] | caps1 = 1 | goals1 = 0 | years2 = 2003 | clubs2 = {{flaga|Nīderlande}} {{īre}} [[De Graafschap]] | caps2 = 9 | goals2 = 0 | years3 = 2003–2004 | clubs3 = {{flaga|Nīderlande}} {{īre}} [[AGOVV Apeldoorn|AGOVV]] | caps3 = 35 | goals3 = 26 | years4 = 2004–2005 | clubs4 = {{flaga|Nīderlande}} [[SC Heerenveen|Heerenveen]] | caps4 = 46 | goals4 = 33 | years5 = 2005–2009 | clubs5 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"|Ajax]] | caps5 = 92 | goals5 = 76 | years6 = 2009 | clubs6 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | caps6 = 20 | goals6 = 8 | years7 = 2009–2010 | clubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan|Milan]] | caps7 = 25 | goals7 = 7 | years8 = 2010–2017 | clubs8 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | caps8 = 175 | goals8 = 82 | nationalyears1 = 2004–2006 | nationalteam1 = {{flaga|Nīderlande}} Nīderlande U-21 | nationalcaps1 = 20 | nationalgoals1 = 18 | nationalyears2 = 2006–2015 | nationalteam2 = {{fb|NED}} | nationalcaps2 = 76 | nationalgoals2 = 42 | caps9 = 85 | clubs9 = {{flaga|Nīderlande}} [[Amsterdamas "Ajax"]] | goals9 = 45 | years9 = 2017–2021 | name = | caption = | birth_date = | birth_place = | caps10 = 9 | clubs10 = {{flaga|Vācija}} [[FC Schalke 04|Schalke 04]] | goals10 = 2 | years10 = 2021 | totalcaps = 497 | totalgoals = 279 }} '''Klāss Jans Hintelārs''' ({{val|nl|Klaas-Jan Huntelaar}}; dzimis {{dat|1983|8|12}} [[Bronhorsta|Bronhorstā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]) ir bijušais nīderlandiešu [[futbolists]], spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Nīderlandes futbola izlase]]s dalībnieks. Pirms pievienošanās Schalke 04 viņš spēlējis [[PSV Eindhoven|PSV]], [[De Graafschap]], [[AGOVV Apeldoorn]], [[SC Heerenveen]], [[Amsterdamas "Ajax"|AFC Ajax]], [[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid C.F.]] un [[AC Milan]] klubu sastāvos.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title= Real Madrid C.F and AFC Ajax reach agreement for transfer of player | publisher= Realmadrid.com | url= http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/1202756744881/noticia/ComunicadoOficial/Huntelaar_to_sign_for_Real_Madrid.htm | date= 2 December 2008 | accessdate= 1 January 2009 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090114053624/http://www.realmadrid.com/cs/Satellite/en/1202756744881/noticia/ComunicadoOficial/Huntelaar_to_sign_for_Real_Madrid.htm | archivedate= {{dat|2009|01|14||bez}} }}</ref> Uz Bundeslīgas klubu K. J. Hintelārs pārgāja 2010. gada augustā. Futbolists gandrīz katrā klubu sezonā ir bijis viens no kluba vai līgas rezultatīvākajiem spēlētājiem. 2017. gadā Hintelārs pameta ''Schalke'' komandu, lai atgrieztos [[AFC Ajax|''Ajax'']] komandā. 2020. gada decembrī Hintelārs paziņoja, ka pēc 2020-21. gada sezonas beigs savu futbolista karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://showsport.me/football/eredivisie-ajax-fc-klaas-jan-huntelaar-8131111|title=ShowSport.me|website=showsport.me|access-date=2021-01-22|archive-date=2021-01-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210109162332/https://showsport.me/football/eredivisie-ajax-fc-klaas-jan-huntelaar-8131111}}</ref> {{Dat|2021|1|14|5=bez}} Hintelārs atgriezās ''Schalke 04'', noslēdzot līgumu līdz sezonas beigām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://schalke04.de/en/team/klaas-jan-huntelaar-returns-to-fc-schalke-04/|title=Klaas-Jan Huntelaar returns to FC Schalke 04 - Fußball - Schalke 04|website=Fußball|access-date=2021-01-22|date=2021-01-19|language=en-US}}</ref> Nīderlandes U-21 izlases sastāvā 2006. gadā kļuva par Eiropas U-21 čempionu. Tāpat pieaugušo izlases sastāvā piedalījās [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]. == Sasniegumi == '''Ajax''' * [[Eredivisie]]: 2018–19 * [[KNVB beker]]: 2005–06, 2006–07, 2018–19 * [[Johan Cruijff Schaal]]: 2006, 2007, 2019 '''Schalke 04''' * [[DFB Pokal]]: 2010–11 * [[DFL Supercup]]: 2011 '''Individuālie sasniegumi''' * [[Eerste Divisie]] labākais vārtu guvējs: 2003–04 * Eerste Divisie sezonas labākais spēlētājs: 2003–04 * [[Eredivisie]] labākais vārtu guvējs: 2005–06, 2007–08 * [[Vācijas Bundeslīga]]s labākais vārtu guvējs: 2011–12 * ''[[AFC Ajax]]'' sezonas labākais spēlētājs: 2006 == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.klaasjanhuntelaar.com/ Mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090726023759/http://www.klaasjanhuntelaar.com/ |date={{dat|2009|07|26||bez}} }} {{en ikona}} {{Sporta ārējās saites}} {{Nīderlandes futbolists-aizmetnis}} {{Nīderlandes futbola izlase - FIFA 2014}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hintelārs, Klāss Jans}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Nīderlandes futbolisti]] [[Kategorija:Nīderlandes izlases futbolisti]] [[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]] [[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:2012. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]] [[Kategorija:PSV Eindhoven spēlētāji]] [[Kategorija:Madrides "Real" spēlētāji]] [[Kategorija:AC Milan spēlētāji]] [[Kategorija:Gelzenkirhenes "Schalke 04" spēlētāji]] [[Kategorija:Amsterdamas "Ajax" spēlētāji]] [[Kategorija:Gelderlandē dzimušie]] [[Kategorija:De Graafschap spēlētāji]] [[Kategorija:SC Heerenveen spēlētāji]] mfmv848f39xymzpctskts7m39qdume3 0 150959 4300703 3713685 2025-06-27T13:11:38Z RobertVikman 125137 4300703 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|1963. gadā dzimušu politiķi|Rubiks|Rubiks}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Raimonds Rubiks | vārds_orģ = | attēls = Saeimas deputātu svinīgais solījums (6253674052).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Raimonds Rubiks 2011. gadā | amats = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1963|6|9}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Latvijas Sociālistiskā partija]] | dzīvesb = | profesija = [[uzņēmējs]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Raimonds Rubiks''' (dzimis {{dat|1963|6|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s uzņēmējs un [[politiķis]], pārstāv [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistisko partiju]]. Bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, pēdējo reizi [[12. Saeima|12. Saeimā]], kur bija ievēlēts no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta. Bijušais [[Rīgas dome]]s deputāts. Viņa tēvs [[Alfrēds Rubiks]] un brālis [[Artūrs Rubiks]] arī ir politiķi. == Dzīvesgājums == Dzimis Rīgā politiķa [[Alfrēds Rubiks|Alfrēda Rubika]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas 21. vidusskola (Tomsona iela 35)|Rīgas 21. vidusskolā]]. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s nodarbojās ar uzņēmējdarbību, kopā ar jaunāko brāli [[Artūrs Rubiks|Artūru Rubiku]] strādāja kādā elektronikas firmā.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/32365/pirma-diena-jaunaja-saeima Pirmā diena jaunajā Saeimā] Kasjauns.lv</ref> R. Rubika brīvā laika aizraušanās ir [[hokejs]], viņš ir amatieru hokeja komandas kapteinis.<ref>[http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/raimonds-rubiks1011 Raimonds Rubiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110628081340/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/raimonds-rubiks1011|date={{dat|2011|06|28||bez}}}} Biogrāfija "Saskaņas Centra" mājaslapā</ref> == Politiskā darbība == Bija [[10. Saeima]]s deputāts, tāpat kā viņa jaunākais brālis [[Artūrs Rubiks]], kamēr viņu tēvs — LSP līderis Alfrēds Rubiks bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts. 2011. gadā [[11. Saeimas vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]] R. Rubiks ievēlēts [[11. Saeima|11. Saeimā]] un [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] — arī [[12. Saeima|12. Saeimā]] (no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta). Pētnieciskās žurnālistikas centra ''[[Re:Baltica]]'' veiktajā pētījumā par 12. Saeimas deputātu uzstāšanos tribīnē un ziņojumu gatavošanu kopā ar 12 citiem, tostarp 7 no "Saskaņas" ievēlētajiem deputātiem, atzīts par "nerunīgo deputātu", jo 12. Saeimā 44 pavadītajos mēnešos R. Rubiks tikai vienreiz runājis no tribīnes un ne reizi nav gatavojis ziņojumu par kādu likumprojektu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Saeimas “klusējošie varoņi” – kuri nekāpj tribīnē, bet algu saņem? |date= 2018. gada 2. jūlijs |publisher= ''[[Re:Baltica]]'' |work= Politiķu uzraudzība |url= https://rebaltica.lv/2018/07/saeimas-klusejosie-varoni-kuri-nekapj-tribine-bet-algu-sanem/ |accessdate= 2018. gada 6. jūlijā}}</ref> Kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "Saskaņa" saraksta, taču netika ievēlēts. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēts pašvaldībā no "Saskaņas" saraksta, pārstāvot tajā Latvijas Sociālistisko partiju. R. Rubiks kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} }} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Rubiks, Raimonds}} [[Kategorija:1963. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Sociālistiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]] hnlhx1q4f7q1sz4taiywsiehdn32mcq 10 156443 4300726 4300588 2025-06-27T13:53:22Z Lasks 38532 4300726 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri |title = [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētu]] [[pašvaldības vadītājs|pašvaldību vadītāji]] |listclass = hlist |list1 = * {{nobr|[[Andrejs Elksniņš]] {{small|([[Daugavpils]])}}}} * {{nobr|[[Andris Rāviņš]] {{small|([[Jelgava]])}}}} * {{nobr|[[Gatis Truksnis]] {{small|([[Jūrmala]])}}}} * {{nobr|[[Gunārs Ansiņš]] {{small|([[Liepāja]])}}}} * {{nobr|[[Aleksandrs Bartaševičs]] {{small|([[Rēzekne]])}}}} * {{nobr|[[Viesturs Kleinbergs]] {{small|([[Rīga]])}}}} * {{nobr|[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] {{small|([[Ventspils]])}}}} | below = }}<noinclude> [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> 0zs1kobq6fj7yqf6pua9fyjcrf1457u 0 160960 4300910 4202010 2025-06-27T22:07:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300910 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Koko Šanela | vārds_orig = ''Coco Chanel'' | attēls = Coco Chanel in Los Angeles, 1931 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Koko Šanela 1931. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1883 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Francija|Somīra}} | m_dat_alt = | m_gads = 1971 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 10 | m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = Francūziete | nodarbošanās = Modes dizainere | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Gabriela Bonī "Koko" Šanela''' ({{val|fr|Gabrielle Bonheur "Coco" Chanel}}; {{dat|1883|8|19|N}} — {{dat|1971|1|10|N}})<ref>{{Tīmekļa atsauce | title=Madamoiselle Chanel: The Perennially Fashionable | publisher=Chanel | url=http://um.chanel.com/coco.php?la=en-us&lo=us&re=chanelcom | accessdate=13 October 2006 | archive-date={{dat|2007|03|18||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20070318124638/http://um.chanel.com/coco.php?la=en-us&lo=us&re=chanelcom }}</ref> bija franču [[mode]]s dizainere. Viņa bija viena no ietekmīgākajām 20. gadsimta modes darbiniecēm. K. Šanela dibinājusi vienu no pasaulē pazīstamākajiem modes brendiem ''[[Chanel]]''. Viņas ārkārtīgā ietekme uz modi bija iemesls, kāpēc K. Šanela vienīgā no sieviešu tērpu modelēšanas industrijas tika iekļauta sarakstā ''Time 100: The Most Important People of the Century'' <ref group="P">100 gadsimta nozīmīgākie cilvēki.</ref>.<ref>{{Grāmatas atsauce | first= Ros |last = Horton | first2= Sally | last2 =Simmons | title=Women Who Changed the World| page=103 | year = 2007 |isbn= 9781847240262 | publisher=Quercus |accessdate=8 March 2011 | url= http://books.google.com/?id=7LYLOj2APSsC&pg=PA103&dq=Coco+Chanel+only+couturier+Time+100+influential}}</ref> Kad Koko Šanelai bija 12 gadu, viņai nomira māte. == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.chanel.com/ ''Chanel'' mājaslapa] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šanela, Koko}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1971. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas cilvēki]] [[Kategorija:Modes dizaineri]] kth1ljovjt1erhs26jpso31i9eiavhi 0 163559 4301031 3803154 2025-06-28T10:25:55Z Ytteroy 50392 4301031 wikitext text/x-wiki <!-- {{Personvārda infokaste | Vārds = Edgars | Izruna = | Izcelsme = | Izcelsme1 = | Izcelsme2 = }} --> '''Edgars''' ir senangļu cilmes vīriešu [[personvārds]]. Radies no [[senangļu valoda]]s vārdiem ''ead'' — ‘bagāts, laimīgs, pārticis’ un ''gar'' — ‘šķēps’ — ‘pārticības šķēps’ vai ‘pārtikušais šķēpnesis’. Edgara vārdadiena tiek atzīmēta {{dat||4|8}}. Pēc [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]]s datiem 2025. gada martā Iedzīvotāju reģistrā bija reģistrēti {{sk|15344}} Edgari.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://personvardi.pmlp.gov.lv/index.php?name=17569|title=Personvārdu datu bāze|publisher=Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde|access-date=2025-06-28|date=2025-03-31}}</ref> Tas ir viens no populārākajiem personvārdiem Latvijā, 2011. gadā tas bija 7. populārākais vārds (16 123 cilvēki, kas kopā sastādīja 1,7% no vīriešu kopskaita).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas statistikas gadagrāmata 2012|year=2013|publisher=Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde|location=Rīga|page=34}}</ref> Kalendārā tas ir iekļauts kopš 1851. gada. Pirmo reizi [[Latvija]]s teritorijā personvārds Edgars minēts [[Rīga|Rīgā]] 1872. gadā. == Cilvēki == Cilvēki ar šādu vārdu: * [[Edgars Alans Po]] (''Edgar Allan Poe''; 1809—1849) — amerikāņu rakstnieks; * [[Edgars Bergs]] (1878—1968) — luterāņu mācītājs; * [[Edgars Degā]] (''Edgar De Gas''; 1834—1917) — franču gleznotājs, grafiķis un tēlnieks; * [[Edgars Hūvers]] (''Edgar Hoover''; 1895—1972) — FIB direktors; * [[Edgars Jaunups]] (1979) — jurists, politiķis un basketbola funkcionārs; * [[Edgars Liepiņš]] (1929—1995) — latviešu aktieris un dziedātājs; * [[Edgars Masaļskis]] (1980) — hokejists; * [[Edgars Tavars]] (1982) — politiķis; * [[Edgars Šneps]] (1972) — basketbolists un funkcionārs; * [[Edgars Zalāns]] (1967) — arhitekts un politiķis. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Vīriešu personvārdi]] lmwyebp6et4zjwk2meyvsgls2lyslex 0 169012 4300934 4083781 2025-06-28T05:12:21Z ZANDMANIS 91184 4300934 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2008 NHL Entry Draft Stage.JPG|thumb|[[2008. gada NHL drafts|2008. gada NHL drafta]] ceremonija|250px]] '''NHL drafts''' ir ikgadēja ceremonija, kas pirmo reizi noritēja [[1963]]. gadā un kuras gaitā katrai no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandām tiek dota iespēja iegūt atsevišķu spēlētāju, kuri atbilst [[Drafts|drafta]] nolikumam, NHL tiesības. NHL drafts parasti noris aptuveni mēnesi pēc katras NHL sezonas beigām. == Izvēles kārtības noteikšana == NHL drafta izvēles kārtību nosaka drafta loterijas, komandu regulārās sezonas un izslēgšanas kārtas snieguma kombinācija. Tiesa, NHL pieļauj komandām drafta izvēles savā starpā mainīt. Drafta loterija gan ietekmē vien drafta pirmās kārtas izvēļu secības noteikšanu. Sākot ar otro kārtu šo secību nosaka regulārās sezonas rezultāti, pēdējo vietu ieguvušajai komandai draftā dodot iespēju izvēlēties pirmajai. Regulārās sezonas noslēgumā 14 izslēgšanas kārtā neiekļuvušās komandas piedalās drafta loterijā, lai noskaidrotu pirmās kārtas izvēles kārtību secību. Loterijas gaitā neviena no komandām savu regulārās sezonas pozīcija nedrīkst uzlabot par vairāk nekā četrām pozīcijām, kā arī nedrīkst zaudēt vairāk par vienu vietu. Tas nozīmē, ka drafta pirmā numura izvēles tiesības iegūt var vien piecas konkrētās sezonas neveiksmīgākās komandas. Pārējo komandu pirmās kārtas izvēles secību nosaka [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izslēgšanas kārtas rezultātu, kausa ieguvējai iegūstot 30. numuru, bet otrais finālistei - 29. numuru. Jo agrāk komanda no izslēgšanas kārtas izkritusi, jo augstākas tai pirmās kārtas izvēles numurs. == Draftējamie spēlētāji == Visus spēlētājus, kas drafta gada [[15. septembris|15. septembrī]] būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, bet [[31. decembris|31. decembrī]] nebūs vecāki par 20 gadiem, kā arī kuriem nav aktīva līguma ar kādu no [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandām, ir iespējams draftēt. Spēlētājus, kas nenāk no [[Ziemeļamerika]]s, ir iespējams draftēt arī pēc 21 gada sasniegšanas. == Visi NHL drafti == {| class="wikitable" ! Drafts ! Draftēto skaits ! Pirmais numurs ! Komanda ! Vieta ! Datums |- |align="center"| [[1963. gada NHL drafts|1963]]||align="center"| 21||{{flaga|Kanāda}} [[Gerijs Monahens]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1963|06|05|N}} |- |align="center"| [[1964. gada NHL drafts|1964]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Klods Gautjē]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1964|06|11|N}} |- |align="center"| [[1965. gada NHL drafts|1965]]||align="center"| 11||{{flaga|Kanāda}} [[Andrē Velēū]]||[[Ņujorkas "Rangers"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1965|04|27|N}} |- |align="center"| [[1966. gada NHL drafts|1966]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Berijs Gibss]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1966|04|25|N}} |- |align="center"| [[1967. gada NHL drafts|1967]]||align="center"| 18||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Panuti]]||[[Losandželosas "Kings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1967|07|07|N}} |- |align="center"| [[1968. gada NHL drafts|1968]]||align="center"| 24||{{flaga|Kanāda}} [[Mišels Plase]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1968|06|13|N}} |- |align="center"| [[1969. gada NHL drafts|1969]]||align="center"| 84||{{flaga|Kanāda}} [[Režens Houls]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1969|06|12|N}} |- |align="center"| [[1970. gada NHL drafts|1970]]||align="center"| 115||{{flaga|Kanāda}} [[Žilbērs Pero]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1970|06|11|N}} |- |align="center"| [[1971. gada NHL drafts|1971]]||align="center"| 117||{{flaga|Kanāda}} [[Gijs Leflērs]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1971|06|10|N}} |- |align="center"| [[1972. gada NHL drafts|1972]]||align="center"| 152||{{flaga|Kanāda}} [[Billijs Heriss]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1972|06|08|N}} |- |align="center"| [[1973. gada NHL drafts|1973]]||align="center"| 168||{{flaga|Kanāda}} [[Deniss Potvins]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1973|05|15|N}} |- |align="center"| [[1974. gada NHL drafts|1974]]||align="center"| 247||{{flaga|Kanāda}} [[Gregs Žoli]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1974|05|28|N}} |- |align="center"| [[1975. gada NHL drafts|1975]]||align="center"| 217||{{flaga|Kanāda}} [[Mels Bridžmens]]||[[Filadelfijas "Flyers"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1975|06|03|N}} |- |align="center"| [[1976. gada NHL drafts|1976]]||align="center"| 135||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Grīns]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1976|06|01|N}} |- |align="center"| [[1977. gada NHL drafts|1977]]||align="center"| 185||{{flaga|Kanāda}} [[Deils Makkorts]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1977|06|14|N}} |- |align="center"| [[1978. gada NHL drafts|1978]]||align="center"| 234||{{flaga|Kanāda}} [[Bobijs Smits]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1978|06|15|N}} |- |align="center"| [[1979. gada NHL drafts|1979]]||align="center"| 126||{{flaga|Kanāda}} [[Robs Remedžs]]||[[Kolorādo "Rockies"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1979|08|09|N}} |- |align="center"| [[1980. gada NHL drafts|1980]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Dags Vikenhaizers]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1980|06|11|N}} |- |align="center"| [[1981. gada NHL drafts|1981]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Deils Haverčuks]]||[[Vinipegas "Jets"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1981|06|10|N}} |- |align="center"| [[1982. gada NHL drafts|1982]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Gords Kluzeks]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1982|06|09|N}} |- |align="center"| [[1983. gada NHL drafts|1983]]||align="center"| 242||{{flaga|ASV}} [[Braiens Lavtons]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1983|06|08|N}} |- |align="center"| [[1984. gada NHL drafts|1984]]||align="center"| 250||{{flaga|Kanāda}} [[Mario Lemjē]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1984|06|09|N}} |- |align="center"| [[1985. gada NHL drafts|1985]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Vendels Klārks]]||[[Toronto "Maple Leafs"]]||[[Toronto]], [[Kanāda]]||{{dat|1985|06|15|N}} |- |align="center"| [[1986. gada NHL drafts|1986]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Džo Mērfijs]]||[[Detroitas "Red Wings"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1986|06|21|N}} |- |align="center"| [[1987. gada NHL drafts|1987]]||align="center"| 252||{{flaga|Kanāda}} [[Pjērs Turžons]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Detroita]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1987|06|13|N}} |- |align="center"| [[1988. gada NHL drafts|1988]]||align="center"| 252||{{flaga|ASV}} [[Maiks Modano]]||[[Minesotas "North Stars"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1988|06|11|N}} |- |align="center"| [[1989. gada NHL drafts|1989]]||align="center"| 252||{{flaga|Zviedrija}} [[Matss Sundīns]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Blūmingtona (Minesota)|Blūmingtona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1989|06|17|N}} |- |align="center"| [[1990. gada NHL drafts|1990]]||align="center"| 250||{{flaga|Kanāda}} [[Ovens Nolans]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|1990|06|16|N}} |- |align="center"| [[1991. gada NHL drafts|1991]]||align="center"| 264||{{flaga|Kanāda}} [[Ēriks Lindross]]||[[Kvebekas "Nordiques"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1991|06|22|N}} |- |align="center"| [[1992. gada NHL drafts|1992]]||align="center"| 264||{{flaga|Čehoslovākija}} [[Romans Hamrlīks]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|1992|06|20|N}} |- |align="center"| [[1993. gada NHL drafts|1993]]||align="center"| 286||{{flaga|Kanāda}} [[Aleksandrs Daigls]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]], [[Kanāda]]||{{dat|1993|06|28|N}} |- |align="center"| [[1994. gada NHL drafts|1994]]||align="center"| 286||{{flaga|ASV}} [[Eds Jovanovskis]]||[[Floridas "Panthers"]]||[[Hārtforda (Konektikuta)|Hārtforda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1994|06|28|N}} |- |align="center"| [[1995. gada NHL drafts|1995]]||align="center"| 234||{{flaga|ASV}} [[Braiens Berārs]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Edmontona]], [[Kanāda]]||{{dat|1995|07|08|N}} |- |align="center"| [[1996. gada NHL drafts|1996]]||align="center"| 239||{{flaga|Kanāda}} [[Kriss Filipss]]||[[Otavas "Senators"]]||[[Sentluisa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1996|06|22|N}} |- |align="center"| [[1997. gada NHL drafts|1997]]||align="center"| 246||{{flaga|Kanāda}} [[Džo Torntons]]||[[Bostonas "Bruins"]]||[[Pitsburga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1997|06|21|N}} |- |align="center"| [[1998. gada NHL drafts|1998]]||align="center"| 258||{{flaga|Kanāda}} [[Vinsents Lekavaljē]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1998|06|27|N}} |- |align="center"| [[1999. gada NHL drafts|1999]]||align="center"| 272||{{flaga|Čehija}} [[Patriks Štefans]]||[[Atlantas "Thrashers"]]||[[Bostona]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|1999|06|26|N}} |- |align="center"| [[2000. gada NHL drafts|2000]]||align="center"| 293||{{flaga|ASV}} [[Riks Dipjetro]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Kalgari]], [[Kanāda]]||{{dat|2000|06|24|N}} |- |align="center"| [[2001. gada NHL drafts|2001]]||align="center"| 289||{{flaga|Krievija}} [[Iļja Kovaļčuks]]||[[Atlantas "Thrashers"]]||[[Sanraiza]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2001|06|23|N}} |- |align="center"| [[2002. gada NHL drafts|2002]]||align="center"| 291||{{flaga|Kanāda}} [[Riks Nešs]]||[[Kolumbusas "Blue Jackets"]]||[[Toronto]], [[Kanāda]]||{{dat|2002|06|22|N}} |- |align="center"| [[2003. gada NHL drafts|2003]]||align="center"| 292||{{flaga|Kanāda}} [[Marks Andrē Flerī]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Našvila]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2003|06|21|N}} |- |align="center"| [[2004. gada NHL drafts|2004]]||align="center"| 291||{{flaga|Krievija}} [[Aleksandrs Ovečkins]]||[[Vašingtonas "Capitals"]]||[[Roli]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2004|06|26|N}} |- |align="center"| [[2005. gada NHL drafts|2005]]||align="center"| 230||{{flaga|Kanāda}} [[Sidnijs Krosbijs]]||[[Pitsburgas "Penguins"]]||[[Otava]], [[Kanāda]]||{{dat|2005|07|30|N}} |- |align="center"| [[2006. gada NHL drafts|2006]]||align="center"| 214||{{flaga|ASV}} [[Ēriks Džonsons (hokejists)|Ēriks Džonsons]]||[[Sentluisas "Blues"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|2006|06|24|N}} |- |align="center"| [[2007. gada NHL drafts|2007]]||align="center"| 211||{{flaga|ASV}} [[Patriks Keins]]||[[Čikāgas "Blackhawks"]]||[[Kolumbusa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2007|06|22|N}} |- |align="center"| [[2008. gada NHL drafts|2008]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Stīvens Stemkoss]]||[[Tampabejas "Lightning"]]||[[Otava]], [[Kanāda]]||{{dat|2008|06|20|N}} |- |align="center"| [[2009. gada NHL drafts|2009]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Džons Tavaress]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|2009|06|26|N}} |- |align="center"| [[2010. gada NHL drafts|2010]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Teilors Hols]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Losandželosa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2010|06|25|N}} |- |align="center"| [[2011. gada NHL drafts|2011]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Raiens Ņūdžents-Hopkinss]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Sentpola]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2011|06|24|N}} |- |align="center"| [[2012. gada NHL drafts|2012]]||align="center"| 211||{{flaga|Krievija}} [[Nails Jakupovs]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Pitsburga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2012|06|22|N}} |- |align="center"| [[2013. gada NHL drafts|2013]]||align="center"| 211||{{flaga|Kanāda}} [[Neitans Makinnons]]||[[Kolorādo "Avalanche"]]||[[Ņuarka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2013|06|30|N}} |- |align="center"| [[2014. gada NHL drafts|2014]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]]||[[Floridas "Panthers"]]||[[Filadelfija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2014|06|27|N}} |- |align="center"| [[2015. gada NHL drafts|2015]]||align="center"| 210||{{flaga|Kanāda}} [[Konors Makdeivids]]||[[Edmontonas "Oilers"]]||[[Sanraiza]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2015|06|26|N}} |- |align="center"| [[2016. gada NHL drafts|2016]]||align="center"| 210||{{flaga|ASV}} [[Ostons Metjūss]]||[[Toronto "Maple Leafs"]]||[[Bufalo]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2016|06|24|N}} |- |align="center"| [[2017. gada NHL drafts|2017]]||align="center"| 217||{{flaga|Šveice}} [[Niko Hišīrs]]||[[Ņūdžersijas "Devils"]]||[[Čikāga]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2017|06|23|N}} |- |align="center"| [[2018. gada NHL drafts|2018]]||align="center"| 217||{{flaga|Zviedrija}} [[Rasmuss Dālīns]]||[[Bufalo "Sabres"]]||[[Dalasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||{{dat|2018|06|22|N}} |- |align="center"| [[2019. gada NHL drafts|2019]]||align="center"| 217||{{flaga|ASV}} [[Džeks Hjūzs]]||[[Ņūdžersijas "Devils"]]||[[Vankūvera]], [[Kanāda]]||{{dat|2019|06|21|N}} |- |align="center"| [[2020. gada NHL drafts|2020]]||align="center"| 217||{{flaga|CAN}} [[Aleksis Lafrenjē]]||[[Ņujorkas "Rangers"]]||''Tiešsaistē''||{{dat|2020|10|06|N}} |- |align="center"| [[2021. gada NHL drafts|2021]]||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Ouens Pauers]]||[[Bufalo "Sabres"]]||''Tiešsaistē''||{{dat|2021|07|23|N}} |- |align="center"| [[2022. gada NHL drafts|2022]]||align="center"| 225||{{flaga|SVK}} [[Jurajs Slafkovskis]]||[[Monreālas "Canadiens"]]||[[Monreāla]], [[Kanāda]]||{{dat|2022|07|07|N}} |- |align="center"| [[2023. gada NHL drafts|2023]]||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Konors Bedārds]]||[[Čikāgas "Blackhawks"]]||[[Našvila]], [[ASV]]||{{dat|2023|06|28|N}} |- |align="center"| [[2024. gada NHL drafts|2024]]||align="center"| 225||{{flaga|CAN}} [[Maklīns Selebrīni]]||[[Sanhosē "Sharks"]]||[[Paradaisa (Nevada)|Paradaisa]], [[ASV]]||{{dat|2024|06|28|N}}—{{dat|2024|06|29|N}} |- |align="center"| [[2025. gada NHL drafts|2025]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062025-nhl_drafta_ka_pirmais_tiek_izvelets_seife |title=NHL draftā kā pirmais tiek izvēlēts Šeifers, Heigenss noslīd līdz Ločmeļa komandai |accessdate=2025-06-28 |website=sportacentrs.com |publisher= |date= }}</ref>||align="center"| 224||{{flaga|CAN}} [[Metjū Šeifers]]||[[Ņujorkas "Islanders"]]||[[Losandželosa]], [[ASV]]||{{dat|2025|06|27|N}}—{{dat|2025|06|28|N}} |} == Draftētie Latvijas hokejisti == Līdz šim [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] draftēti 40 [[Latvija]]s hokejisti. Par pirmo [[1975]]. gadā kļuva [[Viktors Hatuļevs]], kurš arī vienlaicīgi kļuva par pirmo [[Padomju Savienība|PSRS]] hokejistu, kas draftēts [[Nacionālā hokeja līga|NHL]], bet tā kā PSRS liedza spēlētājiem spēlēt ārzemju klubos, tad Hatuļevam izredžu spēlēt NHL nebija. Līgā ir spēlējuši četri latvieši, kas iepriekš nav tikuši draftēti - [[Raitis Ivanāns]], [[Pēteris Skudra]], [[Herberts Vasiļjevs]] un [[Ronalds Ķēniņš]]. {| class="wikitable sortable" width="80%" ! bgcolor="#e0e0e0" width="20%" | Spēlētājs ! bgcolor="#e0e0e0" width="5%" | Pozīcija ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Gads ! bgcolor="#e0e0e0" width="30%" | Komanda ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Kārta ! bgcolor="#e0e0e0" width="10%" | Numurs |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Viktors Hatuļevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1975. gada NHL drafts|1975.]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] || 9 || 160 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1988. gada NHL drafts|1988.]] || [[Monreālas "Canadiens"]] || 9 || 228 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Irbe]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas "North Stars"]] || 10 || 196 |- align="center" | align="left" | [[Helmuts Balderis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1989. gada NHL drafts|1989.]] || [[Minesotas "North Stars"]] || 12 || 238 |- align="center" | align="left" | [[Sandis Ozoliņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1991. gada NHL drafts|1991.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 2 || 30 |- align="center" | align="left" | [[Sergejs Žoltoks]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 3 || 55 |- align="center" | align="left" | [[Grigorijs Panteļejevs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 6 || 136 |- align="center" | align="left" | [[Viktors Ignatjevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1992. gada NHL drafts|1992.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 11 || 243 |- align="center" | align="left" | [[Aleksandrs Kerčs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Edmontonas "Oilers"]] || 3 || 60 |- align="center" | align="left" | [[Harijs Vītoliņš (1968)|Harijs Vītoliņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[1993. gada NHL drafts|1993.]] || [[Vinipegas "Jets" (agrākie)|Vinipegas "Jets"]] || 9 || 228 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Aleksandrs Andrejevs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1997. gada NHL drafts|1997.]] || [[Fīniksas "Coyotes"]] || 8 || 207 |- align="center" | align="left" | [[Kārlis Skrastiņš]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1998. gada NHL drafts|1998.]] || [[Našvilas "Predators"]] || 8 || 230 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Astašenko]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 5 || 127 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Georgijs Pujacs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[1999. gada NHL drafts|1999.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 9 || 264 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Agris Saviels]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Kolorādo "Avalanche"]] || 2 || 63 |- align="center" | align="left" | [[Jānis Sprukts]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2000. gada NHL drafts|2000.]] || [[Floridas "Panthers"]] || 8 || 234 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Juris Štāls]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2001. gada NHL drafts|2001.]] || [[Ņujorkas "Rangers"]] || 9 || 269 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Jēkabs Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] || 4 || 119 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Krišjānis Rēdlihs]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]] || [[Ņūdžersijas "Devils"]] || 5 || 154 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Armands Bērziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|C]] || [[2002. gada NHL drafts|2002.]]|| [[Minesotas "Wild"]] || 5 || 155 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Raimonds Daņiličs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 8 || 255 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Lauris Dārziņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2003. gada NHL drafts|2003.]] || [[Našvilas "Predators"]] || 9 || 268 |- align="center" | align="left" | [[Mārtiņš Karsums]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2004. gada NHL drafts|2004.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 2 || 64 |- align="center" | align="left" | [[Oskars Bārtulis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2005. gada NHL drafts|2005.]] || [[Filadelfijas "Flyers"]] || 3 || 91 |- align="center" | align="left" | [[Kaspars Daugaviņš]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Otavas "Senators"]] || 3 || 91 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Kulda]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2006. gada NHL drafts|2006.]] || [[Atlantas "Thrashers"]] || 7 || 200 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Kristiāns Pelšs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2010. gada NHL drafts|2010.]] || [[Edmontonas "Oilers"]] || 7 || 181 |- align="center" | align="left" | [[Zemgus Girgensons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Bufalo "Sabres"]] || 1 || 14 |- align="center" | align="left" | [[Teodors Bļugers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2012. gada NHL drafts|2012.]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] || 2 || 52 |- align="center" | align="left" | [[Kristers Gudļevskis]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2013. gada NHL drafts|2013.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 5 || 124 |- align="center" | align="left" | [[Elvis Merzļikins]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] || 3 || 76 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Edgars Kulda]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2014. gada NHL drafts|2014.]] || [[Arizonas "Coyotes"]] || 7 || 193 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Mārtiņš Dzierkals]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Arizonas "Coyotes"]] || 3 || 68 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Kārlis Čukste]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 5 || 130 |- align="center" | align="left" | [[Rūdolfs Balcers]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2015. gada NHL drafts|2015.]] || [[Sanhosē "Sharks"]] || 5 || 142 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Rodrigo Ābols]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2016. gada NHL drafts|2016.]] || [[Vankūveras "Canucks"]] || 7 || 184 |- align="center" | align="left" | [[Artūrs Šilovs]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2019. gada NHL drafts|2019.]] || [[Vankūveras "Canucks"]] || 6 || 156 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Raivis Ansons]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2020. gada NHL drafts|2020.]] || [[Pitsburgas "Penguins"]] || 5 || 149 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Dans Ločmelis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Bostonas "Bruins"]] || 4 || 119 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Sandis Vilmanis]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Floridas "Panthers"]] || 5 || 157 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Klāvs Veinbergs]] || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2022. gada NHL drafts|2022.]] || [[Tampabejas "Lightning"]] || 7 || 224 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Ēriks Mateiko]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29062024-latvijas_augstaka_drafta_izvele_kops_2015</ref> || [[Uzbrucējs (hokejs)|U]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Vašingtonas "Capitals"]] || 3 || 90 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Mikus Vecvanags]] || [[Vārtsargs (hokejs)|V]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Monreālas "Canadiens"]] || 5 || 134 |- align="center" bgcolor="#CFECEC" | align="left" | [[Darels Uļjanskis]] || [[Aizsargs (hokejs)|A]] || [[2024. gada NHL drafts|2024.]] || [[Anahaimas "Ducks"]] || 7 || 214 |} {{legend|#CFECEC|Spēlētāji, kas nav aizvadījuši nevienu spēli NHL|border=solid 1px #AAAAAA}} == Skatīt arī == * [[Taro Cudžimoto]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{NHL drafti}} {{NHL}} [[Kategorija:NHL drafts| ]] j0uzwxgzljdhbfqi0vdldg4xyrvkdx9 0 170036 4300747 4245234 2025-06-27T14:28:53Z 2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291 GHI LATVIESU PASAULE 4300747 wikitext text/x-wiki Sofijas Zlateres? T Pasaule , akla , latviešu , brunas acis , blondi mati , hipermobilais roku ikškis (hyperextensible ikškis vai hitchhiker ikškis) , gredzens uz roku ikškiem. Ir zeme. Ir jura. Ir debesis. Nav kazas (es nesaku , ka nav seksa). Nav vergu , nav brivu individu. Ir humanoids (personam ar cilveka formu , bet nav nepieciešams cilvekiem). Ir gaisma , skana , krasas , vibracijas , temperaturas. Cilveki atškiras no cilvekiem , kas dzivo uz zemes , planetas piena veida. Vini dzivo loti cita pasaule. Viss ir loti atškirigs. Šeit , mana pasaule , individiem ir atškirigs dzivesveids. Ir drebes , gredzeni , aproces , kaklarotas un elastigas likt matos. Vards zeme ir 2 nozimes , tas var nozimet T pasaule , un tas var nozimet planetu piena veida. Ir arhitektura , eka , rakstišana , lasišana , Literatura , darbs rakstnieks , celojums , pastaigas , peldešana , drukašana , darbs redaktors , tekstila , mikrofons , radio , genetika , šahs , šušana , darbs matematikis , biologija. Nav modelešanas. Ir kultura un ekonomika. Nav attela , un nav fotografijas , un nav zimejuma , un nav nagu laka , jo tie ir akli. Nav gleznas. Nav klavere. Nav ksilofona. Nav gitaras. Nav saksofons. Nav arfas. Nav skulptura. Nav griešanai. Nav grafisma. Mana pasaule jus nevarat staigat cauri sienam. Ir ziepes mazgat sevi. Ir skapji , kas satur lietas. Viesu riciba ir gultas. Dušas ir aptuvieni ka uz vecas zemes, planetas piena veida. Sper soli. Apgerbs ir , apakšbikses , T-krekli , zekes , bikses , saldumi , jakas , šorti un kurpes , kleita un zabaki. Lai izslidetu Ir kruki. Ir 4 sajutas , dzirdes , pieskarienu , smaržu un garšu. Visi ir akli. Es nesaku , ka viniem nav acu. Vini izmanto sava veida balto kanu staigat. Un viniem ir vilcinašanas gaita. Vini izmanto taustes rakstiski, Braila raksta. Viss ir rakstits atvieglojums , plani , kartes , paneli , stabi. Dzivas butnes nevar uztvert gaismu, jo tas ir aklas. Komunikacijas vidusdala : Runa. Ir papirs, stiliuzimas un šiferi rakstit. Un pat piezimju spilventini. Visi sazinas ar uzklausišanu , un visi lasa ar pieskarienu. Ir skanas signalu raiditaji un. Kurls ir 3 sajutas , pieskarties , smarža , garša. Vini sazinas ar runu un uztver runu ar pieskarienu , un viniem ir taustes zimju valoda. Kurls sazinaties ar pieskarienu un lasit ar pieskarienu. Viniem ir sava kultura. Kurls izmantot sava veida balto kanu staigat. Kurls izmantot taustes rakstiski , Braila. Kurls var rakstit ar papiru, irbuli un šifera. Un pat piezimju spilventini. Nedzirdigajiem tiek izmantoti pret vibraciju jutigi materiali. Mes masaža tos diezgan bieži. Mems ir 4 sajutas , dzirdes , pieskarties , smarža , garša, un var parvietoties ka individi runat (ja es varetu teikt ta) , un sazinaties, ar rakstišanu , vai , iespejams , ar taustes zimju valodu. Mems izmantot sava veida balto kana staigat. Vini izmanto taustes rakstiski, Braila raksta. Skanas izslegšana var rakstit ar papiru , irbuli un šifera. Un pat piezimju spilventini. Pasaule škiet tumša. Dzivas butnes dzivo tumsa , ja es varu teikt. Katra dziva butne ir akls , un var but kurls , un mems ari. Cilveki ir visas baltas adas. Cilveki ir tikai Cilvekpertiki no pasaules. Cilveki nav tikai primati. Cilveki ir Cilvekpertiki un tie ir primati. Mana pasaule primatu caracteristics : 1 Klatbutne nagiem. 2 Acis priekšpuse. 3 Opposable ikški. 4 Samazinats purns. 5 1 paris Tesmena. 6 Samazinata seja. 7 Ekstremitates ar 5 pirkstiem. 8 Lielas ligzdas. 9 Satveršanas rokas. 10 Lielaka dala vai mazak attistas smadzenes. 11 Pilniga Sakotnejam. Primatiem mana pasaule ir humanoids , pertikiem , un tarsiers. Visas dzivas butnes ir spilgtas. Ir psihijas. Ir durvju zvani. Nav psihologijas. Nav ortofonista. Ekas materiali ir patiešam atškiras no tiem, ko izmanto uz vecas zemes. Ir zobarsti. Ir osteopati Ir ortopedisti. Nav sekcijas. Ir kapsetas. Ir zarki. Nav nozimites. Nav metienu. Varetu but pulksteni. Cefalogrammu nav. Nav darza šlutenes. Ir caurules. Nav plaveju. Nav diplomu. Nav sertifikata. Nav pipetes. Tourette syndrom pastav mana pasaule. Phew! Katchoo! Dzivas butnes nav mušas. Mana pasaule ir veidi , ka iet no vietas uz citu. Ir pilsetas , ciemati , pilsetas un ciemi dzivot kaut kur. Ir ir novadi ari. Nav sajaukt novadi ar pilsetam , ciematiem un pilsetam. Ir pagasti. Ir republikas pilsetas. Nav komunas. Visas valstis ir republikas un ir republikanu režimu. Vinus mela ir valdijuši prezidenti , kuriem vinu darba var palidzet viceprezidents vai vairaki. Katrai valstij ir parlamentars režims. Katra valsti ir ministri. Katra valsti ir valsts sekretari. Katra valsti ir valdiba , kas ietver ministrus , un valsts sekretarus. Katrai valstij ir parlamenta loceklu savienojums. Parlamentu vada priekšsedetajs , kuram var palidzet viens priekšsedetaja vietnieks vai vairaki. Parlamenta priekšsedetajs un parlamenta priekšsedetaja vietnieki ir parlamenta locekli tapat ka citi. Ir 100 parlamenta locekli. Valsts parlamentam ir tikai viena palata. Republikas prezidentu ievel parlaments. Republikas viceprezidentus ievel parlaments. Valsts parlamentu vienmer sauc par Saeimu. Parlamenta loceklus ievel valsts iedzivotaji. Katrai valstij ir konstitucija. Novadi ir domes savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs. Katrs novads ir novads teritorija. Katrs novads ir novad administracija. Es runaju par organizaciju novadi , nevis pilsetas, ciematos un pilsetas. Novas ir pilsetas un viena vairaku pagastu a. Republikas pilseta ir domes savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs. Valsti var iedalit regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Viceprezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Parlamenta locekli nodod zverestu un tulit pec tam stajas amata. Videjais augstums cilveko pieaugušo vecuma : 0,0175 hektometrs. Videjais augstums cilveko pec 1 gada : 0,0076 hektometrs. Videjais augstums cilveko dzimšanas bridi : 0,0049 hektometrs. Videjais cilveku tilpums pieaugušo vecuma : 0,75 hektoliters. Videjais cilveku tilpums pec 1 gada : 0,08 hektoliters. Videjais cilveku tilpums dzimšanas bridi : 0,03 hektoliters. Videjais cilveku svars pieauguša vecuma : 750 hektogrami. Cilveka videja masa pec 1 gada : 80 hektogrami. Cilvekaida videjas masas videjais svars dzimšanas bridi : 30 hektogrami. Videjais garums tievo zarnu no cilveko : 0,06 hektometrs. Videjais garums resnas zarnas no cilveko : 0,015 hektometrs. Videjais garums baribas vads no cilveko : 0,0025 hektometrs. Videjais garums mugurkaula cilveko : 0,0075 hektometrs. Cilveka sirds videjais svars : 3,3 hektograms. Cilveka smadzenu videjais svars : 13 hektograms. Cilveka skeleta videjais svars pieaugušo vecuma : 112,5 hektogrami. Cilveka skeleta videjais svars pec 1 gada : 12 hektogrami. Cilvekaida skeleta videjais svars dzimšanas bridi : 4,5 hektogrami. Cilveka videjais nabassaites garums dzimšanas bridi : 0,005 hektometri. No skelets par cilveko svaru svars ir aptuveni 15 procenti no vina kopeja svara. Cilvekam jadzer parasti 0,015 kilometri udens diena, kas padara aptuveni 15 kilogramu svaru. Cilveks diena elpo videji 100 hektolitrus gaisa. Videjs asins tilpums kermeni ar nenoveršamumu šadu teraksti : 0,05 hektoliters , kas padara 50 hektogramu pateicigu. Videjs durvju plaukstas augstums : 0,01 hektometrs. Videjais tabulas augstums : 0,009 hektometrs. Robeža starp zemi un telpu : 1000 hektometri. Hekto ir mervienibas prefikss un nozime vienu tukstoti. Un ta simbols ir h. 1 hektometrs (hm) : 100 metri (m) vai 10 dekametri (dam). 1 hektoliters (hl) : 100 litri (l) vai 10 dekalitri (dal). 1 hektograms (hg): 100 grami (g) vai 10 dekagrammas (dag). 1 hektodžouls (hJ) : 100 džouli (J) vai 10 dekadžouli (daJ). 1 hektovats (hW) : 100 vati (W) vai 10 dekavati (daW). 1 hektoampers (hA) : 100 amperi (A) vai 10 dekaamperi (daA). 1 hektokulombija (hC) : 100 kulombijas (C) vai 10 dekakulombijas (daC). 1 hektovolts (hV) : 100 volti (V) vai 10 dekavolti (daV). 1 hektofarads (hF) : 100 faradi (F) vai 10 dekafaradi (daF). 1 hektohenry (kH) : 100 henrys (H) vai 10 dekahenrys (daH). 1 hektotesla (hT) : 100 teslas (T) vai 10 dekateslas (dat). 1 hektars (ha) : 100 ari (a) vai 10 dekaari (daa). Un ta talak. Garuma / augstuma / attaluma / dziluma vieniba : Hektometrs (simbols : hm). Tilpuma vieniba : Hektoliter (simbols : hl). Svara vieniba / speks : Hektograms (simbols : hg). Energijas vieniba : Hektodžouls (simbols : hJ). Jaudas vieniba : Hektovats (simbols : hW). Amperažas vieniba : Hektoampers (simbols : hA). Sprieguma vieniba : Hektovolts (simbols: hV). Elekstriitates daudzuma vieniba : Hektokulombija (simbols : hC). Elektriskas jaudas vieniba: Hektofarad (hF). Virsmas vieniba : Hektars (ha). Elektriskas indukcijas vieniba : Hektohenry (simbols: kH). Un ta talak. Es izsaku visu ar vienu un to pašu vienibu manai pasaulei. Mana pasaule ir , kresli , galdi , sedekli , organismi , federacijas , komitejas. Nav slimnicas. Bet nav tiesa spriest neko. Ir somas, kas satur lietas. Un ir pudeles likt škidrumus un pulverus. Mana pasaule nav stadiona , nav transportlidzekla. Nav mašinas. Nav smagā mašina. Ir kabeli. Bet mana pasaule ir arsti. Ir plaksnes , naži, un brilles est un dzert. Ir krūzes. Nav narkotiku un nav cigarešu , nav veikalu nav restoranu. Mana pasaule ir pasaule ar augsto tehnologiju. Dzivo butnu sugas nav vienadas. Primatu sugas nav vienadas. Ediens ir atškirigs. Ir vel daži augli veidu. Pasaule ir sukas , ko izgudroju. No cilvekiem smadzenes ir vissarežgitakas dzives strukturu pasaule. Nav precu un priekšmetu zimola. Ir ballites. Tirgus nav. Ir dinamits. Telefons pastav mana pasaule. Notekas pastav mana pasaule es izgudrot. Talruna numuri mana pasaule ir savienojums ar 8 cipariem. Starptautiskie federacijas : Par aklums , ir Pasaules Akla Federacija (PAF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Jo tie ir akli , tas ir derigs visiem. Par kurlums , ir Pasaules Kurla Federacija (PKF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Par mems , ir Pasaules Mema Federacija (PMF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Novado ir Pasaules Novadi Federacija (PNF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Šaham ir Pasaules Šaha Federacija (PŠF) , ko mems priekšsedetajs ir priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Pasaule ir nacionalas federacijas , ko es izgudroju. Kartona karbas pastav mana pasaule. Sijas pastav mana pasaule. Ir apkure. Ugunsdzeseja nav. Nav apgaismojuma. Krodzina nav. Ir ledusskapji. Ir pļavas. Nav tiesu varas , nav politisko partiju , nav konkurences , nav pils , nav templa , nav pils. Pasaule , ka es izgudrot ir majas un ekas. Mana pasaule nav cirka nav laboratorijas nav astronoms nav teleskops. Ir podi likt kaut ko. Ir plaksnes , brilles , naži , dakšas , karotes , est dzert. Nav diktacijas , nav demokratijas , nav biškopibas. Nav kinematografs , nav risu , nav zoo , nav kartupelu. Ir torni. Nav francucies , nav tomatu , nav aprikožu , nav zemenu , nav maizes , nav edienreizes , nav kuku , nudeles , ne nozares , ne piparmetru. Nav putukrejumus. Nav limons. Nav bruninieks , ne glabat , ne hamburgeru , ne picas. Nav nodokla. Nav labibas. Nav bumbulu. Nav miltu. Nav ellas. Limonades nav. Kastana nav. Nav tejas. Nav kafijas. Nav siera. Nav sviesta. Nav steika. Desu nav. Nav Mac Flurry. Nav kecupa. Ir augli. Nav abolu. Nav ananasu. Nav kukuruzas. Nav kviešu. Nav šokolades. Nav medus. Nav garšvielu. Nav salatu. Nav darzenu. Nav rawness. Nav zupas. Nav lipekla. Nav piparu. Nav sodas. Ir dzeriens ar gazi. Nav maz maizes. Kakao nav. Ir karamelu. Nav alus. Nav viskijs. Nav oranža. Nav sidra. Nav meness. Nav saules. Nav antenas. Uguns neeksiste mana pasaule. Nav tiesneša. Eksameni pastav. Mes varam izolet lietas ar materialiem. Dievs rada gaismu, nevis sauli. Dievs pats ir templis. Ir atzveltnes kresli. Viesu riciba ir divani. Ir dvieli. Nav tapu. Ir zirgi. Zirgi ir zirgu dzimtas dzivniekiem. Zirgi ir tikai zirgu dzimtas dzivniekiem mana pasaule. Nav likumu, nav policijas. Ir gajeji. Mana pasaule ir kapnes ja. Fantastisks. Atri. Stradat. Augstakais punkts ir cilveku kalns , 96,2 hektometri. Ir norvegu kalns , 80,9 hektometri. Ir akla kalns , 75 hektometri. Ir Juda kalns , 73,9 hektometri. Ir kurla kalns , 59,9 hektometri. Ir mema kalns , 57,9 hektometri. Garakais kanjons ir cilveku kanjons , 15509 hektometri . Ir akla kanjons , 13879 hektometri. Ir lielais kanjons , 13901 hektometri. Ir Juda kanjons , 13393 hektometri. Ir kurla kanjons , 12595 hektometri. Ir mema kanjons , 12555 hektometri. Ir norvegu kanjons , 11993 hektometri. Dzilaka vieta ir cilveku ezers , 19,9 hektometri. Ir norvegu ezers , 18,9 hektometri. Ir akla ezers , 17,9 hektometri. Ta ir tikai vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Judas kalna ir loti grūti uzkāpt. Nav šampuns. Nav skolas. Nav vilciena. Nav agenturas. Nav vejdzirnavu. Ir laivas. Nav festivalu. Nav carnavals. Ir atkritumu tvertnes. Mana pasaule tiešam ir daudz ezeru. Ir kastes. Mana pasaule ir skapji ja. Nav advokata. Ir medibas un picking. Jereds nozime nakt uz leju. Jereds ir visu latviešu un tadejadi visu humanoido cilveku priekšteci. Vinš dzivoja 962 gadus , kluva par tevu 162 gadu vecuma un dzivoja pec šiem 800 gadiem. Vinš ir vecvectevs Noasa un vecvecvecvectevs Shem , Cham , un Japhet. T pasaule ir latviešu valoda runajoša pasaule. Nav intervijas. Ja , ja ! Es izgudrot loti atškirigu pasaul i, protams. Nav liguma. Zinojums mana pasaule nepastav. Tas neeksiste mana pasaule. Kongress neeksiste mana pasaule. Nav nekadas piesau arences. Tas neeksiste. Nav karoga. Nav logotipa. Tas ir normali , jo tie ir akli. Ir parsejus , bet nav lifta. Ir sirenu. Mana pasaule mes izmantojam gregora kalendaru. Ir tikai mutiska valoda : latviešu. Ir tikai rakstiski : braila raksts. Ir tikai braila veids : latviešu braila raksts. Ir tikai forma numeracijas sistema : braila cipari. Arhitektura ir iedvesmota uz latviešu arhitekturu. Kultura ir iedvesmota uz latviešu kulturu. Akcenti ir iedvesmoti uz latviešu akcentu. Drebes iedvesmo latvijas drebes. Taustes zimju valoda ir iedvesmota latviešu taustes zimju valodai. Katrai valstij ir starpvalstu taustes zimju valoda un taustes zimju valoda. Pasaule, kuru es izgudroju, ir iedvesmojusi Latvijai. T pasaules ainavas ir iedvesmotas latviešu ainavam. Kurla kultura ir iedvesmojusi no latviešu kurlas kulturas. Katrai valstij ir kurls kultura. Mana pasaule ir loti pilna ar baltiem spiekiem. Augstakais punkts vecas planetas zemes , planeta piena veida , kalnu Everest ; 88,48 hektometri. Garantijas , garantijas un fakti : Klusums un parlieciba bus musu speka atslega. Ir risinajums visiem. Ir iemesls visiem. Ir beigas visiem. Dievs ir visur. Dievs zina visu , absoluti. Parasti mums nav ko baidities , absolutley. Dievs kontrole visu. Dievs var visu. Dievs ir visas uzvareta , bailes , problemas , sapes , visi. Jebkas ir iespejams tam , kurš uzskata. Dievs ir galvenais. Viss klust iespejams ar ticibu. Ja Dievs ir ar man i, kas ir pret mani ? Un mes zinam , ka visas lietas strada kopa , lai labu tiem , kas mil Dievu , tiem, kas ir aicinati saskana ar savu merki. Fakti : Meklet un jus atradisiet. Jautajiet un jus sanemsiet. Klauvet , un mes atversim jums. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Mana pasaule ir loti plakana pasaule. Mana pasaule ir uz 55 procentiem meža. Citats loti pazistams un loti slavens mana pasaule: Tevzeme un brivibai. 99999 latvieši pamet Latviju, latviski runajošo vecas zemes valsti, savu valsti un Dievu darga attaluma, un vini klust par pirmajiem šis jaunas zemes cilvekiem. Satanam nav pieejas mums, ja vien mes to vinam nenodrošinam. Kas ir Dievs? Kas ir satans? Tieši ta. Ka viniem iet ? Mes vienkarši zinam, ka satans ir mazliet neratns, mazliet launs gars, kurš pastavigi izdoma trikus un ir melu tevs. Mes zinam, ka Dievs ir vecas zemes un T pasaules Raditajs un apstiprina, ka ir milestibas dievs, un vinš apstiprina, ka ir labs. Cilveki ed daudz galas. Cilveki dzert daudz piena. Cilveki izmantot daudz koka. Cilveki spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Cilveki ir tads pats skelets ka cilvekiem. Cilveki ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem. Cilveki ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem. Cilvekiem patik runat. Cilveks dzert daudz alkohola. Cilveki izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Cilveki ir loti tuvu dabai. Cilveki parasti ir mierigi. Cilveki parasti ir piesardzigi. Cilveki veido daudz seju. Cilveki parasti ir rezerveti. Cilveki bieži ir nedroši. Cilvekiem patik balleties. Cilveks bieži ir kaškigi. Cilveks est daudz manna, partikas viela, kas izskatijas ka koriande seklas, kas bija balts, un tas garšoja ka medus pirags. Sakuma , cilveks var paradities auksts. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , cilveks , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs, patikams un gatavs palidzet. Mano pasaule ir daudz dzintara. Cilveki dod priekšroku dabai, nevis pilsetai. Es ne vienmer uzticos varda nozimei. Man tas nav vissvarigakais. T pasaule ir lielaka par veco zemi, piena cela planetu. Gravitacijas speks ir aptuveni tads pats ka senaja Zeme, uz planetas Putnu taka. Nav radiatori. Cilveku nosaukumi : Filips (tas nozime : draugs zirgiem) Sofija (tas nozime : gudrs) Francisks (tas nozime : Bezmaksas cilveks) Anna (tas nozime : prieks) Janis (tas nozime : Dievs želastiba) Marija (tas nozime : juras piliens) Jereds (tas nozime : nakt uz leju) Rahele (tas nozime : aitas) Enošs (tas nozime : cilveks) Jana (tas nozime : Dievs želastiba) Ada (tas nozime : rota) Ir vel viens vards. Nosaukums dažu pilsetu mana pasaule : Betele (tas nozime : Dieva nams) Lahiša (tas nozime : sturgalvigs) Gezera (tas nozime : dala) Jereds (tas nozime : nakt uz leju) Rahele (tas nozime : aitas) Enošs (tas nozime : cilveks) Ada (tas nozime : rota) Megida (tas nozime : dargie augli) Šehems (tas nozime : plecu) Ir vel citas pilsetas. Nosaukums daži novadi manas pasaules : Beteles novads (tas nozime : Dieva nams) Lahišas novads (tas nozime : sturgalvigs) Gezeras novads (tas nozime : dala) Jereds novads (tas nozime : nakt uz leju) Raheles novads (tas nozime : aitas) Enošs novads (tas nozime : cilveks) Ir vel viens novadi. Nosaukums dažu respublikas pilsetu mana pasaule : Ada (tas nozime : rota) Megida (tas nozime : dargie augli) Šehems (tas nozime : plecu) Ir vel citas respublikas pilsetas. Imperialisms ir manas pasaules kareklis. Gaiši zala ir simboliska krasa , katra valsts , katrs novads , viss ir parstavets ar gaiši zala krasa. Tur varetu but baznicas. Varetu but kultiem. Var but mašinas, lai mazgat drebes. Tur varetu but zinatnieki. No T pasaules krasa ir gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Katras valsts krasa ir gaiši zala , jo ta ir simboliska krasa; Katra novads krasa ir gaiši zala , jo ši ir simboliska krasa. Mana pasaule ir cilveku laukuma. Mana pasaule ir dzives laukuma. Mana pasaule ir brivibas laukuma. Mana pasaule ir akla laukuma. Mana pasaule ir republikas laukums. Mana pasaule ir prezidenta laukums. Mana pasaule ir kurla laukums. Mana pasaule ir norvegu laukums. Ši ir vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Mana pasaule ir akla tilts , 39,7 hm garš. Ir dzivibas tornis , 5,995 hm augstuma. Ir Juda tornis , 5,553 hm augstuma. Ir akla tornis , 7,597 hm augstuma. Ir cilveku tornis , 6,707 hm augstuma. Ir kurla tornis , 7,997 hm augstuma. Ir Jered tornis , 0,778 hm augstuma. Ir norvegu tornis , 0,933 hm augstuma. Mana pasaule ir gala , miesa , asinis , udens , piens , cukurs , sals , alkohols , muskuli , cipslas , locitavas , gisle , un saites un kauli , nervi un ada un organi. Grusnibas periods humanoidiem ir 9 meneši. Nav rezerves dalu no kermena. Mana pasaule nav organu ziedošanas. Nav benzina. Nav piekaramas atslegas. Ir skruvju. Nav pakaramais par apgerbu. Nav solinu. Nav turp un atpakal. Ir tuneli. Ir lapstas. Nav kerra. Nav traktora. Ir amuri. Ir martles. Ir nagi (es runaju par instrumentiem). Nav flizes. Edienu gatavošana mana pasaule ir loti daudzveidiga. Nav mikroskopa. Ir bibliotekas. Stetoskopa nav. Nav ekologijas. Operas nav. Teatra nav. Orkestra nav. Tur nav kamaninu. Nav spainis. Nav groza. Nav garažas. Nav mala. Nav kokvilnas. Nav zida. Nav velosipeda. Nav centri , ka iestade. Nav plastmasas. Nav ietves. Nav nodevas. Diska, piemeram, kompaktdiska, nav. Nav satiksmes koda. Ir plaksnes. Nav uznemumu, ka organisms. Nav cachet. Nav kameras. Nav Ledusskapja. Ir Šupoles. Nav saimniecibas. Nav parka. Nav sindikata. Nav gumijas. Nav nacionala parka. Nav dabas parka. Ja iespejams, bez favoritisma starp abiem dzimumiem. Ja iespejams, bez favoritisma starp vienas sugas rasem. Nav slaida. Nav krasns. Nav skurstena. Nav sudraba. Anoreksijas nav. Disleksijas nav. Disgrafijas nav. Diskalkulijas nav. Nav distimija. Amnezijas nav. Šizofrenijas nav. Parkinsona slimiba nepastav. Nav notara. Nav veterinaras zales. Nav Aptiekas. Nav Miesnieku. Nav siera ražotaja. Maiznieks nav. Nav konditorejas šefpavara. Nav kempinga. Nav ark. Nav bronzas. Nav kiegelu. Nav granita. Nav pogas. Nav radara. Tampons nav. Nav atkritumu izpletnis. Nav tintes. Nav tintes paliktna. Nav kontaktdakšas. Nav sirupa. Ir caurules. Nav raketes. Velosipeda nav. Ir flizes. Ir skuvekl. Edienu gatavošana mana pasaula ir loti daudzveidiga. Ir saites , auklas , un kapnes mana pasaule. Nav kokmaterialu. Nav laistišanas kabari. Nav Ierednis. Šerifa nav. Nav maršala. Ir mapes. Nav bankas naudu. Nav grabeklis. Nav Puteklsuceju. Nav dukona. Nav termometra. Tablešu nav. Rakešu nav. Mana pasaule ir saites, auklas un kapnes. Kokmaterialu nav. Laistīšanas kannu nav. Komisara nav. Šerifa nav. Maršala nav. Ir mapes. Par naudu nav bankas. Nav šinas. Vemšana un iekaisums un slikta duša un intoksikacijas ir tiešam daudz retak un daudz mazak kapu. Veža un virusi un epidemies ir tiešam daudz retak un daudz mazak kapu. Tas attiecas uz saaukstešanos, faringitu. Nav vakara zvans. Vairak neka puse no kermena dzivas butnes ir izgatavoti no udens. Tas var izraveties no 64 lidz 78 procentiem par cilvekiem. Udens ir butiska lieta šaja pasaule. Dzivnieki ir savienojums videji 65 procenti udens. Darzeni ir savienojums videji par 77 procentiem udens. Nav labi. Ir sukni. Nav Slaidu. Nav turnikets. Nav saimniecibas. Nav parka. Nav sindikata. Nav gumijas. Nav rakstu , ir gramatiskas dzimumiem , ir gramatikas gadijumos. Ir darbibas vards ir. Ir darbibas vards but. Ir gramatiskie dzimumi. Ir gramatiskie skaitli. Ir gramatiski gadijumi. Raksta nav. Cilveki nak no Zemes , astrer un planetas mily veida , no Visuma. Dievs nema tos un brang tos talu , vinš tos šaja Visuma. Vini nolaišanos no cilvekiem , kas dzivo uz vecas zemes, planetas uz piena cela.. Vispirms viniem bija redzes jurs. Bet pec gandriz 2 gadiem , Dievs apžilbinats tiem. Tapat ka šis viniem bija laiks , lai atklatu nedaudz pasaule, un darit vairakas lietas. Par cilvekiem žilgums ir izškirošs posms. Nav avize. Ir rakstammašinas. T pasaule ir valsts , ko sauc par Judu , ko mems prezidents un viceprezidenti. Ir 2 viceprezidenti. Šis valsts iedzivotaji es tos saucu par norvegiem. Norvegu ir celš uz ziemeliem. Nor : ziemeli , vegu : celu. Es izmantoju saknes norvegu- par salikto pasauli. Es atkal panemu jau esošu nosaukumu. Judai ir parlamentars režims. Judai ir ministri. Juda ir valsts sekretari. Juda ir valdiba , kas ietver ministrus , un valsts sekretarus. Juda (es runaju par valsti , kas ir mana pasaule) ir parlamenta savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs un priekšsedetaja vietnieks. Komisijas priekšsedetajs parlamenta priekšsedetaja vietnieks ir parlamenta locekli tapat ka citi. Parlamentam ir tikai viena palata. Padomju parlaments tiek saukts par Saeimu. Parlamenta loceklus ievel valsts iedzivotaji. Republikas prezidentu un Republikas viceprezidentu ievele parlaments. Judas parlamenta ir 100 locekli. Valsts ir sadalita novadi. Novadi ir domes savienojums loceklu , un valdija priekšsedetajs. Katrs novads šaja valsti ir novadi administracija. Katrs padomju novads ir novadi teritorija. Valsti ir ari republikas pilsetas. Norvegu republikas pilsetas ir domes savienojums loceklu , un valdija priekšsedetajs. Valsts ir sadalita regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Ir 3 regioni. Vidzeme (tas nozime: vidus zeme), Kurzeme, Zemgale. Judas valoda dabiski ir latviešu valoda. Norvegu teritorijas rakstīšanas sistema , protams, ir Braila raksts. Mana pasaule Juda ir valsts , kas loti pilna ar baltiem spiekiem. Šeit ir pirmie 5 Judas konstitucijas panti : 1. Juda ir neatkariga demokratiska republika. 2. Judas valsts suverena vara pieder padomju tautai. 3. Judas valsts teritorijas starptautiskas ligumos noteiktas robežas sastada Vidzeme, Kurzeme un Zemgale. 4. Valsts valoda Juda ir latviešu valoda. 5. Saeimas sastavs no simts tautas priekšstavjiem. Judas prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Judas viceprezidenti ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Judas parlamenta locekli nodod zverestu un tulit pec tam stajas amata. Juda ir : cilveku kalns (96,2 hektometri) , norvegu kalns (80,9 hektometri) , akla kalns (75 hektometri) , , Juda kalns (73,9 hektometri) , kurla kalns (59,9 hektometri) , mema kalns (57,9 hektometri) , cilveku kanjons (15509 hektometri) , akla kanjon (13879 hektometri) , , lieliais kanjons (13901 hektometri) , Juda kanjons (13393 hektometri) , kurla kanjons (12595 hektometri) , , mema kanjons (12555 hektometri) , norvegu kanjons (11993 hektometri) , cilveku ezers (19,9 hektometri) , norvegu ezers (18,9 hektometri) , akla ezers (17,9 hektometri). Ta ir tikai vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Šeit ir nosaukums vairakam pilsetam Judas : Betele , Lahiša, Gezera , Jereds , Rahele , Enošs , Ada , Megida , Šehema. Ir ari citas pilsetas. Šeit ir nosaukums vairakiem Judas novadi : Beteles novads. Lahišas novads. Gezeras novads. Jereds novads. Raheles novads. Enošs novads. Ir vel viens novadi. Šeit ir nosaukums vairakiem Judas respublikas pilsetas : Adas. Megida Šehema. Ir vel viens respublikas pilsetas. Attalums Gezers Betels : aptuveni 199 hm. Juda parstav gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Katrs Judas novads parstav gaiši zala , jo ta ir simboliska krasa. Katrs padomju novads parstav gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Augstakais punkts Judas ir cilveku kalns ja. Garakais kanjons Judas ir cilveku kanjons ja. Dzilaka vieta Judas ir cilveku ezers ja. Ir celš, kas iet no Gezera uz Megidu, un tas iet cauri Lahišam. Šis ceļš iet netalu no aklo kalna un netalu no aklo kanjona. Šis ir aklo celš. Akla tilts savieno Gezeru ar citu pilsetu un atrodas netalu no kalna akla un kanjona akla. Norvegu federacijas (Judas federacijas) : Par aklums , ir Norvegu Akla Federacija (NAF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Jo tie ir akli , tie visi ir norupejies. Par kurlums , ir Norvegu Kurla Federacija (NKF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Par mems , ir Norvegu Mema Federacija (NMF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Novado ir Norvegu Novadi Federacija (NNF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Šaham ir Norvegu Šaha Federacija (NŠF) , ko mems priekšsedetajs ir priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Ir vel viena valstu federacija. Norvegi ed daudz galas. Norvegi dzert daudz piena. Norvegi izmantot daudz koka. Norvegi spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Norvegi ir tads pats skelets ka cilvekiem. Norvegi ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem. Norvegi ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem. Norvegi patik runat. Norvegi dzert daudz alkohola. Norvegi izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Norvegi ir loti tuvu dabai. Judas iedzivotaji parasti ir mierigi. Judas iedzivotaji parasti ir piesardzigi. Norvegi veido daudz seju. Judas iedzivotaji parasti ir rezerveti. Judas iedzivotaji bieži ir nedroši. Norvegi bieži karajas apkart. Norvegi bieži ir kaškigi. Norvegiem patik balleties. Norvegi est daudz manna, partikas viela, kas izskatijas ka koriande seklas, kas bija balts, un tas garšoja ka medus pirags. Sakuma , gJudas iedzivotaji var paradities auksts. Norvegi ir ļoti tievi. Juda patiešam ir daudz ezeru. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , Norvegi , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs , patikams un gatavs palidzet. Juda ir daudz dzintara. Norvegi dod priekšroku dabai, nevis pilsetai. Norvegu galvaspilseta ir Gezera. Jereds ir vieta , kur notika Judas izveides deklaracija. Juda laukumi : Judas laukumi Cilveku laukuma dzives laukuma Brivibas laukuma Akla laukuma Republikas laukums Prezidenta laukums Kurla laukums Norvegu laukums Judas tilti : Akla tilts , 39,7 hm garš. Judas tornis : dzivibas tornis , 5,995 hm augstuma Juda tornis , 5,553 hm augstuma. Akla tornis , 7,597 hm augstuma. Cilveku tornis , 6,707 hm augstuma. Kurla tornis , 7,997 hm augstuma. Jered tornis , 0,778 hm augstuma. Norvegu tornis , 0,933 hm augstuma. Norvegu talruna numuri ir savienojums ar 8 cipariem. Norvegu radio (Judas radio) : Juda 1 Juda 2 Juda 3 Juda 4 Juda 5 Juda 6 Juda 7 Juda 8 Juda 9 Ir vel viens radio. Juda ir valsts organisms radio, Judas Radija (JR). Judas zemes videjais augstums ir 0,72 hektometri. Hronologija : 1. Judas zemes izveide. Valsts jau ir sadalita regionos, republikas pilsetas un novadi. 2. Pec tam norvegu konstitucijas pienemšana. 3. Atkal pec tam un gandriz vienlaikus norvegu prezidenta un norvegu viceprezidentas ievelešana, ministru un valsts sekretaru iecelšana, norvegu parlamenta loceklu ievelešana. 4. Velreiz pec tam republikas pilsetas padomes loceklu un novadi padomes loceklu ievelešana. 5. Pec tam radio Judas radišana 1. 6. Pec tam radio Judas radišana 2. 7. Pec tam radio Judas radišana 3. 8. Pec tam radio Judas radišana 4. 9. Pec tam radio Judas radišana 5. Juda ir lielaka valsts mana pasaule. Juda ir pirma pasaules ekonomiska vara mana pasaule. Juda ir pirma vara pasaule mana pasaule. Norvegi vara ir vislielakie galas edaji mana pasaule. Nav priestera. 26 procentiem manas pasaules norvegu ir hipermobili roku īkšķi. 26 procenti norvegu iedzīvotāju gredzenu uzlika uz īkšķiem. 19 procenti norvegu iedzīvotāju ir "VI". Būt "VI" nav iedzimts. Vispareja struktura gimenes mana pasaule : 1 tevs , 1 mate , 1 berns vairak. Viss ir atkarigs no laika un apstakli. Stetoskopa nav. Ekologijas nav. Mana pasaule ir pasta indeksi. Mana pasaule ir pacinas. Pasta indeksi ir 4 ciparu savienojumi. Parauts teva stavoklis mana pasaule nepastav. Parautsmašu mates stavoklis pastav mana pasaule. Bet gandriz visi parejie gadijumi precocity neeksiste mana pasaule. Hipomobilitate neeksiste mana pasaule (nav sajaukt ar hipermobilitati). Nav televizora. Ir magnetofoni. Nav izpletni. Ir datori. Protams , ir klaviaturas ar liniju printeriem ar datoriem. Magnetofoni nav tadi ka tie, kas atrodas uz vecas zemes. Datori nav lidzigi tiem, kas atrodas uz vecas zemes. Pirma izveidojama valsts ir Juda. Juda ir lielaka valsts mana pasaule. Juda ir pirmais pasaules ekonomiskais speks mana pasaule. Juda ir pirmais speks pasaule mana pasaule. Norvegu vara ir lielakie galas edaji mana pasaule. Ir tilti. Nav katedrales. Nav kapela. Nav betona. Vecaki streikot savus bernus daudz mazak. Kad tas notiks , lietas ir daudz mazak nopietnas. Ir ari citi veidi , ka sodit un labot bernus. Mana pasaule ir loti pilna ar paradoksiem. Ir cemodans. Nav bal. Nav viesnicas. Muzeja nav. Nav anoreksija. Nav disleksijas. Nav disgrafija. Nav dyscalculia. Es gribetu, lai kads raksta tekstus, kas sastopami mana pasaule. Es gribetu, lai kads no manas pasaules smelas iedvesmu tekstu rakstišanai. Ja kads atrod manu tekstu, saglabajiet to. Kads rada stastus, kas notiek mana pasaule Ir distimija. Nav amnezija. Nav šizofrenijas. Parkinsona salš neeksiste. Nav disenterija. Ir atslegas. Ir sledzenes. Nav rupnicas. Nav kempinga. Nav ark. Nav bronzas. Ir kiegeli. Nav hiperaktivitates. Nav Alcheimera slimiba. Nav veja turbinas. Ir ragi. Nav kedes veikala. Nav keramikas. Nav keramikas. Nav zimoga. Ir runatajs. Nav sledzenu. Skruves nav. Drebju pakaramais nav. Sals nav. Nav maršruta. Ir tuneli. Ir lapsta. Ritena nav. Nav traktora. Nav tampona. Nav atkritumu. Tintes nav. Nav trona. Muka nav. Nav skeptiski. Nav raciju-raciju. Videjais mana pasaules augstums ir 0,72 hektometri. Komisara nav. Šerifa nav. Maršala nav. Ir mapes. Mana pasaule ir loti plakana pasaule. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. 55 procentus no manas pasaules klaj mežs. Mana pasaule ir daudz dzintara. Sirupa nav. Ir caurules. Ir bumbas. Ir lielgabali. Ledusskapja nav. Grabekla nav. Nav nekadas lidinašanas. Drona nav. Termometra nav. Dievam , vards ir loti svariga lieta. Mana pasaule ir pasaule ar lauku saknem. Berni dara skolu sava maja , ja drikstu ta teikt. Ir riteni. Nav bakas. Cilveki nebutu slimi , ja vini lasa transportlidzekli. Nav alergijas. Nav neileribas. Nav drošinataja. Nav raketes. Nav tilta Nav raketes. Nav palaideja. Nav cementa. Nav asfalta. Nav droši. Nav maksliga sattelite. Nav gridas lampas. Komandai var but priekšsedetajs un priekšsedetaja vietnieks vai vairaki. Zobu pasta nav. Kresla nav. Nav durvju mate. Nav zvana. Nav portala. Nav ventilatora. Nav reaktora. Nav tapas. Nav bumbas. Nav dambis. Nav režga. Nav matu dikšnu. Nav kaulinu. Ir korpusi. Nav akumulatora. Nav seta. Nav dzenskruves. Nav pedala laivas. Ir dikes. Nav adas. Nav oglu. Nav kaities par partiku. Nav cietuma. Konteineru nav. Ir jaucejkrani. Nav lietussarga. Nav aizkaru. Nav paklaja. Ir filtri. Nav kanalizacijas. Nav gultas velas. Nav korka. Nav terauda. Nav darvas. Nav viadukta. Nav udensvadu. Nav traktora. Nav groza. Nav gazes caurulvada. Ir asis. Ir zagi. Nav policijas. Nav neto. Viesiem ir pieejami peldbaseini. Nav studijas. Mikrovilnu krasns nav pieejama. Nav gridas auduma. Krani nav tadi ka tie, kas atrodas uz vecas zemes. Filtri nav lidzigi tiem, kas atrodas uz vecas zemes. Ir bumba. Akla kalns atrodas pasaules vidu. Akla kanjons atrodas pasaules vidu. Gezera atrodas pasaules vidu. Akla laukums atrodas pasaules vidu. Akla ezers atrodas manas pasaules vidu. Nav busa. Nav taksi. Nav ugunsdzešamais aparats. Pirmais cilveks , lai sasniegtu sammita akla kalnu ir viriešu , un vina vards ir Filips + , vinš ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu sammita norvegu kalnu ir sieviešu , un vinas vards ir Sofija +° , vina ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu norvegu kanjons ir viriešu , un vina vards ir Janis + , un vinš ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu akla kanjons ir sieviešu , un vinas vards ir Marija +° , un vina ir norvegu. Šeit ir nosaukums 2 norvegu prezidenti : Filips + (viriešu), Sofija +° (sieviešu). Šeit ir 2 norvegu viceprezidentu vards : Janis + (viriešu) , Marija +° (sieviešu). Simbols + nozime, ka viniem ir hipermobili īkški. Simbols ° nozīme, ka viniem ir gredzeni uz īkškiem. Pirmais laukums , kas jaizveido , ir akla laukuma. Nav elektribas. Cilveks ir runigs , un zinkarigs , spitigs. Cilveki ir grousers. Cilveki ir brunas acis. Cilveki ir pats skelets neka cilvekam kas dzivo uz vecas zemes. Cilvekiem ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem kas dzivo uz vecas zemes. Cilvekiem ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem kas dzivo uz vecas zemes. Cilveki bieži bicker , bieži raustities , un bieži vien fidgety. Cilveks stuff bieži vien paši. Cilvēki ir ļoti tievi. Cilveki bieži karajas apkart. Cilveks bieži kircinat. Cilveks ir gudrs. Par cilveks ofen klist. Ir audumi. Vaze nav. Ir podi. Nav spilvena. Viesu riciba ir peldbaseini. Cilveki nav Seklam. Viss ir atkarigs no laika un apstakliem. manas pasaules pamats ir loti augligs. Amati : prezidents , viceprezidents , ministrs , valsts sekretars , parlamenta loceklis , priekšsedetajs , priekšsedetaja vietnieks , domes loceklis , tas ir teikt 8 vardus posts. Individas organizacija : 1 Sistemas (piemeram , skelets , muskulu un skeleta sistema , nervu sistema ...) 2 Organi (piemeri : kauli , muskuli , nervi ...) 3 Audi (piemeram , kauli , muskuli ...) Nervu sistema ir nervu savienojums , muguras smadzenes , smadzenes un smadzenes. Mikroskopa nav. Ir biblioteeki. Stetoskopa nav. Ekologijas nav. Nav operas. Nav teatra. Nav orkestra. Nav kamaninu. Pirma pilseta , kas jaizveido , ir Jereds. Pirmais tonis , kas jaizveido , ir norvegu tornis. Juda nozime uzslavet Dievu. Nav gimnazija. Nav stipas. Nav struklakas. Nav kaudzes. Nav gimnaziju. Loka nav. Struklakas nav. Nav kaudzes. Nav filozofijas. Nav dietologijas. Biskapijas nav. Draudzes nav. Garidznieku nav. Mineralu iegušanai nav kalnrupniecibas. Hercogistes nav. Arhercogistes nav. Diplomatu nav. Nav birokratu. Nav aristokratu. Biskapu nav. Arhibiskapu nav. Buržuazijas nav. Ir slotas. Ir izlietnes. Dezodorantu nav. Bojas nav. Nav vitnes. Ir protezes. Glabšanas rinka nav. Ir stridnieki. Ir deli. Ir buras. Ir milestiba, piekeršanas, piekeršanas. Ir buru laiva. Varetu but tailaiva. Nav roka ka muzikas stila. Nav mikrovilnu krasns. Džeza ka muzikas stila nav. Repa ka muzikas stila nav. Nav funk ka muzikas stila. Nav muzikas valsts. Biznesa nav. Urbja ka instrumenta nav. Metala ka muzikas stila nav. Klasiskas muzikas nav. Ir zarki. Nav logu tiritaju. Nav izpludes caurules. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Nav ekologijas. Ir piesarnojums Piesarnojums patiešam ir mazak iznicinošs neka uz vecas zemes. Piesarnojums patiešam ir mazaks neka uz vecas zemes. Bieži vien , ja sieviete izplatas pirkstus , mes varam redzet cipslas no vinas roku ikškiem, kas parsniedz, tas ir ilgi extensor no ikška. Šis cipslas ir ļoti redzamas. Un tas ir derigs tikai sievietem , nevis viriešiem. Bet tas ir derigs tikai vinas roku , nevis kajam. Citas roku cipslas nav redzamas (vai gandriz ne). Vel cipslas pedas nav redzamas (vai gandriz ne). Šis cipslas ekvivalents pie kajam , ja es varu teikt , ir extensor no ikški. Redzamiba citu cipslu kermena : Nav isti , tikai nedaudz , mazak vairak. Hipermobilitate ir tikai locitavu ikškis puses. Ne pedas ikškim. Ne par vel vienu roku pirkstiem. Ne par citiem pirkstiem kajam. Ne par citam kermena dalam. No ikška rokas hipermobilitate ir loti bieži. Nemot hypermobil ikškis ir ipaša lieta. Hipermobilitate nav iedzimta. Hipermobilitate vienmer ir simetrisks. Daudzi individi var saliekt vinu ikški roku abas manas. Daudzi individi uzliek gredzenu uz rokas ikška, dažreiz uz viena ikška, dažreiz uz abiem ikškiem uzreiz. Daudzi individi ir hiperflexated ikška no rokam. Tas ir hipermobilitate pie distalas locitavas ikškiem. Fenomens sauc hitchhiker ikškis paradiba. Ši paradiba ir distala hipermobilitate ikška puses. Cilvekiem , kuriem ir hipermobilais rokas ikškis (vai Hitchiker ikškis) , ir adas (vai parpalikuma) hyptothec uz škistas locitavas , ja ta var teikt. Hipermobilitate ir locitavu speja parsniegt normalu. No cilveks rokas lunulas vienmer ir mazas vai liels vai neesošas. No pedu cilveku lunulas vienmer pastav. Gredzena uzlikšana uz ikška ir laba , bet dažreiz jums tie ir janobem uz bridi noteiktam lietam , piemeram , DIY , sports , ediena gatavošana , kāpšana režgi , nesot smagu priekšmetu. Un esiet uzmanigs durvju rokturiem un atslegu piekariniem ar gredzenu uz ikška. Ja gredzenu uzliekat uz ikška , gredzenam jabut ar spraugu , vismaz vietu , kur gredzens ir planaks. Cilveku ausu daivas vienmer ir piestiprinatas. Datori, radio un telefoni darbojas bez baterijam un bez elektribas. Organim, piemeram, federacijas un komitejas nav sekretars un kasieris. Organim, piemeram, federacijas un komitejam nav valdes. Nav uznemejdarbibas ka organims. Ir mazak datoru neka zemes , runajot par planetu , kas atrodas Piena celš. Ir mazak organismu neka uz zemes , runajot par Piena Cela planetas. Organims , piemeram, federacijas un komitejas ir galvenokart akls , kurls, mems , šaha , novads. Valsts likumdošanas institucijas nav sekretara. Valsts likumdošanas organiem nav valdes vai praesidium. Nav makslas , kas var atrast uz vecas zemes. Nav instrumentu atrast vecas zemes. Nav spele iznemot šahs , kas var atrast uz vecas zemes. Nav sporta iznemot peldešanu , kas atrodas uz vecas zemes. Datori visi atškiras no tiem, uz vecas zemes, Piena Cela planetas. Viss ir pilnigi atškirigs.e Ir kildnieki. Ir deli. Ir buras. Ir milestiba , piekeršanas , milestiba. Ir buru laiva. Tur varetu bet thailboat. Nav roka ka muzikas stila. Nav mikrovilnu krasnis. Nav džeza ka muzikas stila. Nav repa ka muzikas stila. Nav funk ka muzikas stils. Nav muzikas country. Nav biznesa. Nav urbjmašinas ka riks. Nav metala ka muzikas stils. Nav klasiskas muzikas. Ir zarki. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Cilveki celušies no latviešiem. Nav autisms, nav trisomiju, nav Proteus syndrom, nav ectrodactyly. Nav elks, ne viltus dieviem, nav religijas gaidits kristiešu religiju, ne polydactyly. Nav boulinga, nav vieglatletikas, nav bekgemons. Nav bridž (runajot par speli), nav sudoku (runajot par speli), nav Scrabble, nav svarcelšana. akls akli aklums Juda norvegu cilveks cilveki cilvekpertiks cilvekpertiki Dievs mis ir radijis , lai mus miletu. 19 procenti cilvēku ir "VI". Būt "VI" nav iedzimts. Informacijas par Latviju , vecas Zemes valsti : Valsts nosaukums : Latvija Iedzivotaju vards : latviski Valoda : latviešu Rakstišana : latinu alfabets Skaitli : arabu cipari Akcents: latviešu akcents Valsti vada prezidents. Ir visas valsts ministru prezidents , ministri , valsts sekretari un konstitucija. Valsts ir sadalita ari novadi un valtspilsetas. Latvija es runaju par planetas Zeme valsti , tur ir Gaizinkalns (3,12 hm). Visai valstij ir karogs. Latvija ir Kolkarags. Ir himna visai valstij. Valsts. Latvijas prezidentam ir oficials iedzivotajs Rigas pili. Latvieši ir loti tuvu dabai. Latvijas garums no rietumiem uz austrumiem : 4500 hm. Latvijas garums no ziemeliem uz dienvidiem : 2100 hm. Latvietis Egils Levits bija Latvijas prezidents un vinam bija zilas acis un vinam bija balta ada. Latviete Vaira Vike-Freiberga bija Latvijas prezidents un vinai bija brunas acis un vinai bija balta ada. Latvietis Karlis Kazaks bija muzikis , vinam bija balta ada, vinam bija zilas acis. Latvietis Valdis Zlaters bija Latvijas prezidents un vinam bija balta ada. Latviete Ieva Talberga bija muzika un vinai bija balta ada. Sofija (ta esmu es) bija latviesu rakstniece , lasitaja un šahiste , vinai bija balta ada , vina bija akla , 0,02?? hm. Juda Zlaters bija latviešu rakstniece, lasītāja, šahiste, viaai bija balta ada, vina bija Sofijas Zlateres bērns? Jered Zlaters bija latviešu rakstniece, lasītāja, šahiste, viaai bija balta ada, vina bija Sofijas Zlateres bērns? Filips bija latvietis un vinam bija balta ada , Latvija ir plakana valsts. Latvieši ir loti dziedoša tauta. Riga ir Rigas radio un televizijas tornis TV tornis (3,68 hm). Latvijas iedzivotajiem ir balta ada. otra dala. Neredzigajiem Latvija ir Latvijas Braila raksts, latviešu Braila cipari un balta spieke. Latvijas pilsetas: Riga, Daugavpils, Liepaja, Ventspils, Kuldiga, Jurmala, Jelgava, Tukums, Rezekne, Cesis, Jekabspils, Salalspils, Ogre, Valmiera utt. Attalums Liepaja Ventspils: aptuveni 1300 hm. Attalums Riga Daugavpils: aptuveni 2200 hm. Aptuvens attālums Rīga - Liepāja: 2150 hm. Latvijas talrunu numuri sastav no 8 cipariem. Valsts diena Latvija, vecas zemes valsti, ir 18. novembris. Valsts ir sadalita regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Ir 4 regioni. Vidzeme (tas nozime: vidus zeme), Kurzeme, Latgale, Zemgale.Ventspili ir Kolkarags. Kuldiga ir Adata tornis VLF tower , kura aptuvenais augstums ir 2,25 hm. Cesis ir pils ja., Jelgava ir pils ja. Latvija ir Gaujas nacionalais parks.Šaham Latvijai ir organisms, kas ir Latvijas Šaha Federacija (LŠF), kuru vada priekšsedetajs. Latviai ed daudz galas. Latviai izmantot daudz koka. Latviai spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Latviai patik runat. Latviai dzert daudz alkohola. Latviai izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Latviai ir loti tuvu dabai. Latviai parasti ir mierigi. Latviai parasti ir piesardzigi. Latviai parasti ir rezerveti. Sakuma , Latviai var paradities auksts. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , humanoids , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs, patikams un gatavs palidzet. Latvija ir valsts ar lauku saknem. Riga ir pils. Jelgava ir pils. Rundale ir pils. Valmiera ir pils. Latvijas teritorija ir 2 galvenas upes, Daugava, Gauja. Daugava pariet uz Rigu, tad uz Salaspili, tad uz Ogri, tad uz Jekabpili, tad uz Daugavpili. Gauja iet cauri Cesim un Gaujas nacionalaja parka, jo Cesis atrodas Gaujas nacionalaja parka. Liepaja ir osta. Pie Ventspils ir osta. Tur tramvajs Riga. Daugavpili ir tramvajs. Liepaja ir tramvajs. Ir dzelzcela stacija Riga, Daugavpili, Liepaja, Ventspili, Kuldiga. Riga ir valsts galvaspilseta. Kuldiga ir pils. Valsti ir šadi radioaparati: Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2. Latviai ir lieli silku, zirnu, kartupelu un kapostu edaji. Pirms valspilsetas bija pilseta republikas. Latvijas teritorija tika sadalita rajonos. Latviesu prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Latviai parsvara ir balta ada, un daudziem acis ir zilas. Latvijas dzilakais ezers ir Dridzis , kura dzilums ir 0,651 hm. Ir Vansu tilts, kura garums ir 5,95 hm un kas atrodas Riga. Sigulda atrodas Gaujas nacionalaja parka. Latvija ir daudz dzintara. Latvieši dod priekšroku dabai , nevis pilsetai. Blakus Ventspilij ir Puzes ezers, kura dzilums ir maksimums 0,336 hm. Jekabpili tiek ražots daudz cukura. Ir ezers Babite pie Jurmalas , kura maksimalais dzilums ir aptuveni 0,017 hm. Aptuvenais attalums Riga - Sigulda: 550 hm. Netalu no Cesim tam ir Alauksta ezers. Ir Sveta Jana baznica, kas atrodas Riga. Latvijas teritorija ir parlaments, kura ir locekli un kuru vada priekšsedetajs. Ši parlamenta loceklu skaits ir 100. Šis parlaments ir vienpalatu un ievel valsts prezidentu, un to sauc par Saime. Valspilsetam, kas bija respublikas pilsetas, ir dome , kas sastav no locekliem. Šo domi vada priekšsedetajs. Novads ir dome, kura ir locekli. Šo domi vada priekšsedetajs. Venstpili ir brivdabas muzejs ar rotalu vilcienu. Jurmalas pludmale ir aptuveni 330 hm gara. Kuldiga ir apgerbu un zeku fabrika. Latvija ir Kemetis nacionalais parks. Liepaja ir Liela iela. Rigas pils atrodas netalu no Daugavas. Ir Sveta Nikolaja baznica, kas atrodas Ventspils. Liepaja ir Karostas cietums. Videjais Latvijas augstums ir 0,72 hektometri. Riga ir festivals Bildes. Latvija tiešem ir daudz ezeru. Šeit ir pirmie 9 Latvijas konstitucijas panti : 1. Latvija ir neatkariga demokratiska republika. 2. Latvijas valsts suverena vara pieder Latvijas tautai. 3. Latvijas valsts teritorijas starptautiskas ligumos noteiktas robežas sastada Vidzeme , Latgale , Kurzeme un Zemgale. 4. Valsts valoda Latvijas Republika ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svitru. 5. Saeimas sastavs no simts tautas priekšstavjiem. 6. Saeimu ievele visparigas , vienlidzigas , tiešas , aizklatas un proporcionalas velešanas. 7. Sadalot Latviju atsevišku velešanu apgabalos , Saeimas deputatu skaitu , kurš ievelams katra zina velešanu apgabala, piezimju proporcionali katra apgabala veletaju skaitam. 8. Tiesibu velet un pilntiesigiem Latvijas pilsoniem, kuri velešanu diena un sasnieguši astonpadsmit gadu vecumu. 9. Saeima var ievelet katru pilntiesigu Latvijas pilsoni, kurš velešanu pirmaja diena ir vecaks ar divdesmit vienu gadu. Latvijas regionas : Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Latviešu valoda ir darbibas vards but. Latviešu valoda ir gramatiskas dzimtes , viriešu un sieviešu dzimtes. Latviešu valoda ir gramatiskie skaitli , vienskaitlis un daudzskaitlis. Latviešu valoda ir gramatikas gadijumi , tostarp nominativs , akušativs, dativs, genitivs un instrumentals. Latviešu valoda ir subjekts + darbibas vards + objektu valoda. Latviešu valoda nav raksta. Latviešu valodā izsaka dabisko dzimti. Latviešu valoda ir infinitivs, līdzdalīgs, indikatīvs, debetīvs un imperatīvs. Šahs ir spele 2 speletajiem, kuri spele 1 pret 1, un uz vecas zemes ir starptautiska federacija, kuru Pasaules Šaha Federacija, kuru parvalda prezidents. Šahu spele ar figuram un šaha galdinu. Ir 32 gabali, bet 16 speletaji. Ši ir strategijas spele. Ir balts un melns. Ir 16 balti un 16 melni gabali. Šahs ja ir 64 kvadrati, 8 rutinas pa 8. Starp gabaliem ir bandinieks, karalis, karaliene un tornis, bandinieks var parvietoties tikai no kvadrata viena virziena. Karalis var parvietoties, virzot laukumu jebkura virziena. Karaliene var parvietoties, virzot vienu kvadratu vai vairakus jebkura virziena. Spele ir uzvara, kad speletajs notver cita speletaja karali, tas ir, speletaja karalis tiks notverts neatkarigi no ta, ko vinš dara, tas ir mats. Karalis ir vissvarigakais šaha gabals. Parbaude ir tad, kad speletaja karalim draud sagustišana. Hipermobilais ikškis Ikška gredzens Ikška gredzens + Lieli lunulas Ikška gredzens + Nagu laka Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens + Lieli kunukas Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens + Nagu laka Roku īkšku cīpslu redzamība (extensor pollicis longus) VI Manas pasaules muzika tiešām izskatas pec latviešu muzikas. Filips IV ir karalis , kurš dzivoja 46 gadus , kurš kluva par karali 17 gadu vecuma , kurš valdija 29 gadus. Filips IV bija balta krasa. Filips IV bija stingrs un bargs , un modernizeja valsti. Karalis Filips IV standartizeja merus un svarus un lika arestet templiešu bruniniekus un sadedzinat uz sarta. Filips ir vina vards , un Filips IV ir vina valdišanas vards. Karalis Filips ir 7 bernu tevs , un vinš ir zaudejis 3 , un vina viraksturo vairakas lietas. Karalis Filips IV medibu brauciena nokrita no zirga un gaja boja ši negadijuma rezultata. Filips ir gimenes otrais berns. Vinam bija milzigs augums. Mani interese udens. Mani interese kauli. Mums ir kauli. Mums ir kauli. Mums iekšpuse ir kauli. Mums organisma ir kauli. Pateicoties kauliem , mes varam staigat. Pateicoties kauliem , mes varam piecelties stavus. Pateicoties kauliem , mes varam kaut ko nemt. Pateicoties kauliem , mes varam pakert priekšmetus. Pateicoties kauliem , mes varam kaut ko formulet. Pateicoties kauliem , mums var but locitavas. Locitavas ir krustojuma zona starp kauliem. Musu kauli palidz uzturet kermena formu. Musu kauli kalpo ka atbalsta un stiprinajuma punkts muskuliem un cipslam. Musu kauli iederas viens otra. Musu kauli ir saistiti viens ar otru. Kauli var salauzt , luzums un remonts. Kauli veido organisma strukturu. Kauli lauj satvert. Kauli lauj jums staigat. Kauli lauj jums piecelties stavus. Kauli lauj locitavam. Kauli veido skeletu. Mums organisma ir kauli. Pateicoties skelets mes varam staigat. Pateicoties skelets mes varam stavet stavus. Pateicoties skelets mes varam veikt kaut ko. Pateicoties skelets mes varam pakert objektus. Skelets tiek izmantots , lai saglabatu kermena formu. Skelets veido pamatu organisma. Skelets lauj locitavam. Mums organisma ir skelets. Bez kauliem mes visi butu lengani. Bez kauliem mes nevarejam darit daudz. Kauls ir audi. Kauls ir saistaudi. Zinatne , ka petijumi kauli sauc osteologija. Skelets atkal izpaužas ka kermenis. Kauliem var but vairakas formas. Ir dažadi kauli. Ir aptuveni 23 procenti udens kaulos. Muskulos ir aptuveni 75 procenti udens. Ir aptuveni 79 procenti udens asinis. Ir approximatively 76 procenti udens smadzenes. Cilveces likis nav sveta gara templis , preteji cilveku kermenim. Cilveki nav iesniegti tiem pašiem noteikumiem , ka cilvekiem , jo tas ir sugas , kas dzivo uz Zemes , planetas piena veida. Mans merkis ir izvairities no iet lietas. Ir pretstats starp manu zemi , Judas pasauli un veco zemi. Mana pasaule ir pilna ar izturigam lietam. Lielaka dala no kermena cilveks ir izgatavots no atomiem skabekla , aptuveni 65 procenti. Ada ir cilveku kermena garakais organs. Mele ir visspecigakais cilveku kermena organs. 1. indivīds : Sofija Zlatere , blondi mati , brunas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 2 bērni 2. indivīds : Ieva , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama ikšķa cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 3. indivīds : Rahele , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 4. indivīds : Sara , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 5. indivīds : Zuzanna , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 6. indivīds : Ofelija , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , liels lunulas , VI , 1 bērns 7. indivīds : Leonora , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama īkška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 8. indivīds : Katrina , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns Indivīds 9 : Rute , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 10. indivīds : Helēna , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielās lunulas , VI , 1 bērns 11. indivīds : Jana Zlatere , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns Sofija (esmu es) un Jana ir māsas. Indivīds 12 : Jūda Zlaters , blondi mati , brūnas acis , balta ada , nav redzama ikška cīpsla , nav hipermobil īkškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 13 : Jereds Zlaters , blondi mati , brūnas acis , balta ada , nav redzama ikška cīpsla , nav hipermobil īkškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 14 : Bilha , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 15 : Zilpa , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 16 : Lea , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 17 : Debora , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobils ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 18 : Judita , blondi mati , zilas acis , balta ada , akls , redzama īkška cīpsla , hipermobils ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 19 : Zippora Zlatere , blondi mati , zilas acis , balta ada , akls , redzama īkška cīpsla , nevis hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu 19 . Individis : Filips , balta āda , ne hipermobilais īkšķis , nav gredzens uz īkšķa , BI , 1 bērns Jūda un Jereds ir Sofijas bērni (tie ir mani bērni). Bilha ir Ievas bērns. Zilpa ir Raheles bērns. Lea ir Sāras bērns. Debora ir Zuzannas bērns. Judita ir Ofēlijas bērns. Zippora ir Janas bērns. Filips ir individs , ar kuru man bija mani bērni Juda ir Jereds. Filips / Sofija. Karlis / Ofelija. Henrijs / Zuzanna. Janis / Marija. Francisks / Anna. Jana. Iedvesmu: Personiskie elementi. Dieva Valstiba. Latvija. Latvietis : Akls. Hekto. Hipermobilais roku ikškis. Roku ikška gredzens. Lielas rokas lunulos. Nav nagu lakas. VI. Juda. Augstums. Skalums. Prezidents. Cilveks. Šahs. Celulozes diacetats. Sofija Zlatere , akli , latviešu , blondi mati , brunas acis , Hipermobilais roku ikškis , roku ikška gredzens. Es dzivoju Rīga. Mans fiziskais apraksts : Nosaukums : Sofija Valsts : Latviešu Valoda : Latviešu Rakstišana : latinu alfabets Cipari : Arabu cipari Akcents : Latviešu akcents Pilsēta : Rīga Matu krasa : Blonds Acu krasa : Bruns Adas krasa : balta Ipatniba : akli Hipermobila ikški no rokas : ja Hipermobila ikški no kajam : ne Hipermobil pirkstiem rokas , saglabat ikški : ne Hipermobil pirkstiem kajam , saglabat ikški : ne Hipermobil kermena kopuma : ne Roku lunulas : loti liels Lunulas no kajam : nav Gredzeni rokas : ja Gredzeni kajas : ne Gredzeni roku ikškos : ja Redzamiba cipslu no rokam ipstas : Loti redzams Redzamiba cipslu no kajam isipedu : Ne Redzamiba citu cipslu rokas : Ne Redzamiba citu cipslu kajam : Ne Redzamiba citu cipslu kermena : Nav isti , tikai nedaudz , mazak vairak. Nagu laka pie rokas : Ne. Nagu laka pie kajam : Ne. Ausu daivas : piestiprinatas. Nodarbošanas : rakstnieks, lasitajs, šahists. Augstums: 0,02?? hektometrs. VI. Es esmu runigs , zinkarigs un spitigs. Juda ir latvietis, dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vina ir rakstniece, lasītāja un šahiste, un ir mans bērns. Jered ir latviets, dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vina ir rakstniece, lasītāja un šahiste, un ir mans bērns. Filips ir latvietis, vinš dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vinš ir indivīds, ar kuru es dzemdēju savus bērnus. Es esmu cuka , kad es est un dzert. Es bieži klist. Es esmu rupjš. Es bieži kircinat. Esmu 2 bernu mate. Man patīk ballēties. Es daudz karajos. Es bieži esmu gudrs. Es daudz grimase. Esmu ļoti tieva. Es bieži esmu nepieklajigs. Es bieži esmu kaškigs. Es esmu traks. Nosaukums : Ak , lielais Dievs Vardi : Ak , lielais Dievs , kad redzu , ka tu esi Tik skaistu krašnu dabu radijis Un dzivibai ikkatrai gaismu nesi To sava milestiba audzejis Tad liksmo sirds un sauc tev preti , Dievs Tu esi liels , tu esi liels Tad liksmo sirds un sauc tev preti , Dievs Tu esi liels , tu esi liels Kad ziedoni no miega daba raisas Un zalas birzis putnu dziesmas skan Kad visur prieks un puku smarža kaisas , Kas atnes laimi sirdi ari man Kad aicinats no želastibas tieku Un debess gaismas starus ieraugu , Tad ceribas uz dzivo Dievu lieku Un vina visspecibu atzistu Ak , lielais Dievs ir dziesma. Latvietis : Akls. Hekto. Hipermobilais roku ikškis. Roku ikška gredzens. Mazas rokas lunulos. Nav nagu lakas. VI. Juda. Augstums. Skalums. Prezidents. Cilveks. Šahs. Celulozes diacetats. I {{BioTakso infokaste | nosaukums = Cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimta | attēls = Bonobo 009.jpg | att_nosaukums = [[Bonobo]] (''Pan paniscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | apakškārta = Haplorrhini | apakškārta_lv = Sausdeguna pērtiķi | infrakārta = Simiiformes | infrakārta_lv = Augstākie primāti | sīkkārta = Catarrhini | sīkkārta_lv = Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks | virsdzimta = Hominoidea | virsdzimta_lv =Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks | dzimta = Hominidae | dzimta_lv = Cilvēkpērtiķi un cilvēks | binomial = Hominidae <small>([[John Edward Gray|Gray]], 1825)</small> | iedalījums = * [[Āfrikas cilvēkpērtiķu un cilvēka apakšdzimta]] (''Homininae'') * [[Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimta]] (''Ponginae'') | kategorijas = nē }} '''Cilvēkpērtiķi un cilvēks''' jeb '''hominīdi''' (''Hominidae'') ir [[primāti|primātu]] dzimta, pie kuras pieder [[orangutani]], [[gorillas]], [[šimpanzes]] un [[cilvēki]], kā arī vairākas citas izmirušas ģintis. Cilvēkpērtiķu dzimtā ir 4 mūsdienās dzīvojošu [[suga|sugu]] ciltis, kas iedalās 2 apakšdzimtās: [[Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks|Āfrikas cilvēkpērtiķu un cilvēka apakšdzimtā]] (''Homininae'') un [[Āzijas cilvēkpērtiķi|Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimtā]] (''Ponginae'').<ref name=php/> ==Evolūcija== [[Attēls:Orangutan 01.jpg|thumb|left|220px|Pirmie no kopējā cilvēkpērtiķu priekšteča atdalījās [[orangutani]], attēlā [[Sumatras orangutans]] (''Pongo abelii'')]] Pirms 22 miljoniem gadiem [[miocēns|miocēna]] sākumā [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] mājoja daudzas dažādas, [[koks|kokos]] dzīvojošas [[primāti|primātu]] sugas. [[viktoriapitēki|Viktoriapitēku]] (''Victoriapithecus'') [[fosilija]]s ir apmēram 20 miljonus gadu vecas, tās ir vecākās [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] primātu fosilijas. Vecākās seno cilvēkpērtiķu fosilijas ir apmēram 13 miljonus gadu vecas. Tie ir [[prokonsuli]] (''Proconsul''), [[rangvapitēki]] (''Rangwapithecus''), [[dendropitēki]] (''Dendropithecus''), [[limnopitēki]] (''Limnopithecus''), [[naholapitēki]] (''Nacholapithecus''), ''[[Equatorius]]'', [[nianzapitēki]] (''Nyanzapithecus''), [[afropitēki]] (''Afropithecus''), [[heliopitēki]] (''Heliopithecus'') un [[keniapitēki]] (''Kenyapithecus''). Lielākā daļa seno hominīdu fosiliju atrastas Austrumāfrikā, taču ir atradumi arī no citām vietām, piemēram, [[otavipitēki]] (''Otavipithecus'') atrasti kādā [[Namībija]]s alā, bet [[pjerolapitēki]] (''Pierolapithecus'') un [[driopitēki]] (''Dryopithecus'') atrasti [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Austrija|Austrijā]]. Plašā atradumu ģeogrāfija liecina, ka miocēna laikā [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Vidusjūra]]s baseinā bija samērā līdzīgs un silts [[klimats]]. Jaunākās miocēna fosilijas ir [[oreopitēki|oreopitēku]] (''Oreopithecus'') fosilijas (apmēram 9 miljonus gadu vecas), kas atrastas gan Āfrikā, gan [[Eiropa|Eiropā]], sevišķi daudz [[Itālija|Itālijā]].<ref name=lik>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=235158 Paleoantropoloģijas termini latviešu valodā]</ref> Kopējs priekštecis visām cilvēkpērtiķu sugām dzīvoja pirms 14 miljoniem gadu. Toties pirms 12 miljoniem gadu [[orangutanu cilts]] atdalījās no pārējām trim cilvēlpērtiķu ciltīm.<ref>[http://www.skepticalraptor.com/skepticalraptorblog.php/humans-apes/ We are humans and apes]</ref> Savukārt cilvēkpērtiķu dzimta no [[gibonu dzimta]]s (''Hylobatidae'') atdalījās pirms apmēram 15—20 miljoniem gadu.<ref name=php>[http://www.phpbbplanet.com/nature/viewtopic.php?p=307&sid=87bdf3921dc176e3b2abf00f0779fb38&mforum=nature Hominidae - The family of Man]{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz šim nav atrastas gibonu seno priekšteču fosilijas, kas pārliecinoši liecinātu par to izcelšanos, bet orangutanu priekšteči varētu būt pirms 10 miljoniem gadu dzīvojušie [[sivapitēki]] (''Sivapithecus'') no [[Indija]]s un [[grifopitēki]] (''Griphopithecus'') no [[Turcija]]s.<ref>[http://books.google.lv/books?id=kCerOsM8XMwC&pg=PA87&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Morphology Of The Primates And Human Evolution]</ref> Pārējām trim mūsdienās dzīvojošām ciltīm pēdējie kopīgie priekšteči varētu būt [[nakalipitēki]] (''Nakalipithecus''), kuru fosilijas atrastas [[Kenija|Kenijā]], un [[uranopitēki]] (''Ouranopithecus''), kuru fosilijas atrastas [[Grieķija|Grieķijā]]. Molekulārie pētījumi liecina, ka laikā pirms 8—4 miljoniem gadu no cilvēku līnijas vispirmas atdalījās [[gorillas]] un pēc tam [[šimpanzes]]. No šī laika tikpat kā nav saglabājušās fosilijas. Tā kā gorillas un šimpanzes mājo [[lietus mežs|lietus mežos]], tad apstākļu nepiemērotības dēļ fosilijas nav saglabājušās. Toties [[hominīni]] bija piemērojušies dzīvei sausākā vidē. Senākie no hominīniem, iespējams, ir [[Čadas sāhelantrops]] (''Sahelanthropus tchadensis''), kas dzīvoja pirms 7 miljoniem gadu, un [[Tugenas ororīns]] (''Orrorin tugenensis''), kas dzīvoja pirms 6 miljoniem gadu. Nākamā senākā grupa ir [[ardipitēki]] (''Ardipithecus''), kas dzīvoja pirms 5,5—4,4 miljoniem gadu. ==Sistemātikas vēsture== [[Attēls:Gorilla 019.jpg|thumb|220px|Kādreiz cilvēkpērtiķi un cilvēki netika sistematizēti kopīgā dzimtā kā tas ir mūsdienās, attēlā [[rietumu gorilla]] (''Gorilla gorilla'')]] Pēdējo gados cilvēkpērtiķu dzimtas klasifikācija ir mainīta vairākas reizes. Izmaiņas pamatā ir skārušas vārda ''hominīdi'' lietošanas paplašinājumu. Iesākumā šis vārds tika lietots tikai, lai apzīmētu [[cilvēki|cilvēkus]] — [[cilvēks|saprātīgo cilvēku]] un tā tuvākos izmirušos radiniekus pēc cilvēkpērtiķu atdalīšanās.<ref name=lik/> Taksonomiskās vienības pielietojums izmainījās pamazām, līdz mūsdienās tas aptver cilvēkus, cilvēku priekštečus un cilvēkpērtiķus.<ref name=lik/> Izmaiņas ir balstītas uz ģenētiskajiem pētījumiem un faktu, ka cilvēkpērtiķi ir daudz tuvāk radniecīgi cilvēkam, nekā zinātnieki domāja sākotnēji. Vistuvākie cilvēka radinieki ir [[Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimta]]s (''Homininae'') ciltis — [[gorillas]] un [[šimpanzes]]. Radniecība ir tik tuva, ka daži zinātnieki pat ierosina gorillas un šimpanzes ietvert [[cilvēki|cilvēku ģintī]] (''Homo''). Turklāt senie [[hominīni]], piemēram, [[australopitēki]] ir tuvāk radniecīgi cilvēkam, nekā jebkura mūsdienās dzīvojošā cilvēkpērtiķu suga.<ref>Schwartz, J.H. (1986) Primate systematics and a classification of the order. Comparative primate biology volume 1: Systematics, evolution, and anatomy (ed. by D.R. Swindler, and J. Erwin), pp. 1—41, Alan R. Liss, New York.</ref> Kopumā mūsdienu sistemātika joprojām ir neskaidra, bet šobrīd pie cilvēkiem piederošām sugām tiek klasificētas tās sugas, kuru [[DNS]] sakrīt ar cilvēka [[genoms|genomu]] vairāk kā par 97% un kuru savstarpējās attiecības ir bijušas vairāk attīstītas, kā tas šobrīd ir cilvēkpērtiķu barā, kuriem ir bijusi, iespējams, saziņa ar [[valoda|valodu]] un kurus var aprakstīt ar [[cilvēka prāta teorija|cilvēka prāta teoriju]] ({{val|en|theory of mind}}) — spēja sajust tādus personības garīgos stāvokļus kā ticība, nodomi, vēlmes, tēlošana, zināšanas, empātija, spēja apzināties, ka gan pats, gan citi izjūt šos stāvokļus.<ref>[http://www.hefaists.lv/?p=855 Cilvēka prāta teorija]{{Novecojusi saite}}</ref> Cilvēkam šī spēja parādās no apmēram 4—4,5 gadu vecumam, bet līdz šim nav pierādīts vai noliegts, ka gorillām un šimpanzēm cilvēka prāta teorija attīstās.<ref>[http://journals.cambridge.org/action/displayJournal?jid=BBS Behavioral and Brain Sciences]</ref> Nav iespējams arī pierādīt, vai senajiem hominīniem bija attīstīta cilvēka prāta teorija. ==Izskats un īpašības== [[Attēls:Pan troglodytes (male).jpg|thumb|220px|Lielākā daļa cilvēkpērtiķu, izņemot cilvēku, pārvietojas uz visiem četriem [[loceklis (anatomija)|locekļiem]], attēlā [[šimpanze]] (''Pan troglodytes'')]] [[Attēls:Akha cropped hires.JPG|thumb|220px|[[cilvēks|Cilvēki]] ir vienīgie mūsdienās dzīvojošie [[hominīni]]]] Cilvēkpērtiķi ir lieli [[primāti]], bez [[aste]]s. Mazākais no tiem ir [[bonobo]], kas sver 30—60 kg,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/bonobo/pan-paniscus/ |title=ARKive: Bonobo (Pan paniscus) |access-date={{dat|2013|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120825024053/http://www.arkive.org/bonobo/pan-paniscus/ |archivedate={{dat|2012|08|25||bez}} }}</ref> bet lielākais ir gorilla, kas sver 140—160 [[kilograms|kg]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/eastern-gorilla/gorilla-beringei/ |title=ARKive: Eastern gorilla (Gorilla beringei) |access-date={{dat|2013|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130812233740/http://www.arkive.org/eastern-gorilla/gorilla-beringei/ |archivedate={{dat|2013|08|12||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/western-gorilla/gorilla-gorilla/ |title=ARKive: Western gorilla (Gorilla gorilla) |access-date={{dat|2013|04|23||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/692xpP3xV?url=http://www.arkive.org/western-gorilla/gorilla-gorilla/ |archivedate={{dat|2012|07|10||bez}} }}</ref> Kopumā [[tēviņš|tēviņi]] ir lielāki un spēcīgāki nekā [[mātīte]]s, lai gan [[dzimumu dimorfisms]] ir atšķirīgs atkarībā no sugas. Lai arī lielākā daļa cilvēkpērtiķu sugu pārvietojas uz visiem 4 [[loceklis (anatomija)|locekļiem]], tomēr visas sugas spēj pārvietoties uz divām [[kājas|kājām]] un lietot rokas priekšmetu nešanai vai atsevišķos gadījumos darba rīku izmantošanai.<ref name=har>Harcourt, A.H., MacKinnon, J. & Wrangham, R.W. (1984). In Macdonald, D. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 422–439. {{ISBN|0-87196-871-1}}.</ref> Cilvēku [[zobi]] un žokļi ir izteikti mazāki nekā pārējiem cilvēkpērtiķiem. Šī adaptācija, iespējams, radusies, pateicoties karstumā apstrādātai (ceptai, vārītai) barībai.<ref>[http://deepblue.lib.umich.edu/handle/2027.42/37509 Post-Pleistocene changes in the human dentition]</ref><ref>Richard Wrangham (2007). "Chapter 12: The Cooking Enigma". In Charles Pasternak (ed.). What Makes Us Human?. Oxford: Oneworld Press. {{ISBN|978-1-85168-519-6}}.</ref> Lielākā daļa cilvēkpērtiķu ir [[visēdājs|visēdāji]], bet vienlaikus lielākā daļa priekšroku dod [[augļi]]em. Šimpanzes un orangutāni pamatā pārtiek no augļiem, bet gorillas barojas arī ar [[lapas|lapām]], jauniem dzinumiem, dažādām zālītēm. Toties cilvēks pamatā barojas ar ēdieniem no [[graudi]]em, kas tiek papildināti ar dažādiem [[augļi]]em, [[dārzeņi]]em, zaļumiem, [[sakne|saknēm]] un [[gaļa|gaļu]]. Grūtniecības periods ilgst 8—9 mēnešus. Parasti piedzimst viens mazulis, retāk divi. Mazuļi piedzimst bezpalīdzīgi, un vecāki par tiem rūpējas vairākus gadus. Lielākā daļa dzimumgatavību sasniedz 8—13 gadu vecumā. Cilvēkpērtiķiem nav noteiktas pārošanās sezonas.<ref name=har/> == Mūsdienās dzīvojošo sugu sistemātika == * '''Cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimta''' (''Hominidae'') **[[Āfrikas cilvēkpērtiķu un cilvēka apakšdzimta]] (''Homininae'') *** {{TaksoSaite|Gorillini|Gorillu cilts}} **** {{TaksoSaite|Gorilla|Gorillas}} ***** {{TaksoSaite|Gorilla beringei|Austrumu gorilla}} ***** {{TaksoSaite|Gorilla gorilla|Rietumu gorilla}} *** {{TaksoSaite|Hominini|Hominīnu cilts}} **** {{TaksoSaite|Homo|Cilvēki}} ***** {{TaksoSaite|Homo sapiens|Saprātīgais cilvēks}} *** {{TaksoSaite|Panini|Šimpanžu cilts}} **** {{TaksoSaite|Pan|Šimpanzes}} ***** {{TaksoSaite|Pan paniscus|Bonobo}} ***** {{TaksoSaite|Pan troglodytes|Šimpanze}} ** [[Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimta]] (''Ponginae'') ***{{TaksoSaite|Pongini|Orangutanu cilts}} ****{{TaksoSaite|Pongo|Orangutani}} *****{{TaksoSaite|Pongo pygmaeus|Borneo orangutans}} *****{{TaksoSaite|Pongo abelii|Sumatras orangutans}} ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{commonscat|Hominidae|Cilvēkpērtiķi}} *[https://web.archive.org/web/20140818205356/http://www.atklajumi.lv/brivpieejas-materiali/tag/cilv%C4%93kp%C4%93rti%C4%B7i Atklājumi: Cilvēkpērtiķi] *[https://web.archive.org/web/20130419004643/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Hominidae BBC: Great Apes] *[http://darwiniana.org/hominid.htm Transitional Human Fossils] *[http://www.smithsonianmag.com/science-nature/A-Closer-Look-at-Evolutionary-Faces.html A Closer Look at Evolutionary Faces] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131203034845/http://www.smithsonianmag.com/science-nature/A-Closer-Look-at-Evolutionary-Faces.html |date={{dat|2013|12|03||bez}} }} *[http://www.talkorigins.org/faqs/homs/species.html Hominid Species] *[https://web.archive.org/web/20130430165744/http://www.modernhumanorigins.net/ For more details on Hominid species] *[http://www.newscientist.com/article/dn3744 Chimps are human, gene study implies] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēkpērtiķi un cilvēks| ]] [[Kategorija:Sausdeguna pērtiķi]] avuuf1kwnscchkjfl4po83e3xvbiec4 4300749 4300747 2025-06-27T14:29:17Z Treisijs 347 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291|2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 3783495 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimta | attēls = Bonobo 009.jpg | att_nosaukums = [[Bonobo]] (''Pan paniscus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | apakškārta = Haplorrhini | apakškārta_lv = Sausdeguna pērtiķi | infrakārta = Simiiformes | infrakārta_lv = Augstākie primāti | sīkkārta = Catarrhini | sīkkārta_lv = Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks | virsdzimta = Hominoidea | virsdzimta_lv =Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks | dzimta = Hominidae | dzimta_lv = Cilvēkpērtiķi un cilvēks | binomial = Hominidae <small>([[John Edward Gray|Gray]], 1825)</small> | iedalījums = * [[Āfrikas cilvēkpērtiķu un cilvēka apakšdzimta]] (''Homininae'') * [[Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimta]] (''Ponginae'') | kategorijas = nē }} '''Cilvēkpērtiķi un cilvēks''' jeb '''hominīdi''' (''Hominidae'') ir [[primāti|primātu]] dzimta, pie kuras pieder [[orangutani]], [[gorillas]], [[šimpanzes]] un [[cilvēki]], kā arī vairākas citas izmirušas ģintis. Cilvēkpērtiķu dzimtā ir 4 mūsdienās dzīvojošu [[suga|sugu]] ciltis, kas iedalās 2 apakšdzimtās: [[Āfrikas cilvēkpērtiķi un cilvēks|Āfrikas cilvēkpērtiķu un cilvēka apakšdzimtā]] (''Homininae'') un [[Āzijas cilvēkpērtiķi|Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimtā]] (''Ponginae'').<ref name=php/> ==Evolūcija== [[Attēls:Orangutan 01.jpg|thumb|left|220px|Pirmie no kopējā cilvēkpērtiķu priekšteča atdalījās [[orangutani]], attēlā [[Sumatras orangutans]] (''Pongo abelii'')]] Pirms 22 miljoniem gadiem [[miocēns|miocēna]] sākumā [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] mājoja daudzas dažādas, [[koks|kokos]] dzīvojošas [[primāti|primātu]] sugas. [[viktoriapitēki|Viktoriapitēku]] (''Victoriapithecus'') [[fosilija]]s ir apmēram 20 miljonus gadu vecas, tās ir vecākās [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] primātu fosilijas. Vecākās seno cilvēkpērtiķu fosilijas ir apmēram 13 miljonus gadu vecas. Tie ir [[prokonsuli]] (''Proconsul''), [[rangvapitēki]] (''Rangwapithecus''), [[dendropitēki]] (''Dendropithecus''), [[limnopitēki]] (''Limnopithecus''), [[naholapitēki]] (''Nacholapithecus''), ''[[Equatorius]]'', [[nianzapitēki]] (''Nyanzapithecus''), [[afropitēki]] (''Afropithecus''), [[heliopitēki]] (''Heliopithecus'') un [[keniapitēki]] (''Kenyapithecus''). Lielākā daļa seno hominīdu fosiliju atrastas Austrumāfrikā, taču ir atradumi arī no citām vietām, piemēram, [[otavipitēki]] (''Otavipithecus'') atrasti kādā [[Namībija]]s alā, bet [[pjerolapitēki]] (''Pierolapithecus'') un [[driopitēki]] (''Dryopithecus'') atrasti [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]] un [[Austrija|Austrijā]]. Plašā atradumu ģeogrāfija liecina, ka miocēna laikā [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Vidusjūra]]s baseinā bija samērā līdzīgs un silts [[klimats]]. Jaunākās miocēna fosilijas ir [[oreopitēki|oreopitēku]] (''Oreopithecus'') fosilijas (apmēram 9 miljonus gadu vecas), kas atrastas gan Āfrikā, gan [[Eiropa|Eiropā]], sevišķi daudz [[Itālija|Itālijā]].<ref name=lik>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=235158 Paleoantropoloģijas termini latviešu valodā]</ref> Kopējs priekštecis visām cilvēkpērtiķu sugām dzīvoja pirms 14 miljoniem gadu. Toties pirms 12 miljoniem gadu [[orangutanu cilts]] atdalījās no pārējām trim cilvēlpērtiķu ciltīm.<ref>[http://www.skepticalraptor.com/skepticalraptorblog.php/humans-apes/ We are humans and apes]</ref> Savukārt cilvēkpērtiķu dzimta no [[gibonu dzimta]]s (''Hylobatidae'') atdalījās pirms apmēram 15—20 miljoniem gadu.<ref name=php>[http://www.phpbbplanet.com/nature/viewtopic.php?p=307&sid=87bdf3921dc176e3b2abf00f0779fb38&mforum=nature Hominidae - The family of Man]{{Novecojusi saite}}</ref> Līdz šim nav atrastas gibonu seno priekšteču fosilijas, kas pārliecinoši liecinātu par to izcelšanos, bet orangutanu priekšteči varētu būt pirms 10 miljoniem gadu dzīvojušie [[sivapitēki]] (''Sivapithecus'') no [[Indija]]s un [[grifopitēki]] (''Griphopithecus'') no [[Turcija]]s.<ref>[http://books.google.lv/books?id=kCerOsM8XMwC&pg=PA87&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Morphology Of The Primates And Human Evolution]</ref> Pārējām trim mūsdienās dzīvojošām ciltīm pēdējie kopīgie priekšteči varētu būt [[nakalipitēki]] (''Nakalipithecus''), kuru fosilijas atrastas [[Kenija|Kenijā]], un [[uranopitēki]] (''Ouranopithecus''), kuru fosilijas atrastas [[Grieķija|Grieķijā]]. Molekulārie pētījumi liecina, ka laikā pirms 8—4 miljoniem gadu no cilvēku līnijas vispirmas atdalījās [[gorillas]] un pēc tam [[šimpanzes]]. No šī laika tikpat kā nav saglabājušās fosilijas. Tā kā gorillas un šimpanzes mājo [[lietus mežs|lietus mežos]], tad apstākļu nepiemērotības dēļ fosilijas nav saglabājušās. Toties [[hominīni]] bija piemērojušies dzīvei sausākā vidē. Senākie no hominīniem, iespējams, ir [[Čadas sāhelantrops]] (''Sahelanthropus tchadensis''), kas dzīvoja pirms 7 miljoniem gadu, un [[Tugenas ororīns]] (''Orrorin tugenensis''), kas dzīvoja pirms 6 miljoniem gadu. Nākamā senākā grupa ir [[ardipitēki]] (''Ardipithecus''), kas dzīvoja pirms 5,5—4,4 miljoniem gadu. ==Sistemātikas vēsture== [[Attēls:Gorilla 019.jpg|thumb|220px|Kādreiz cilvēkpērtiķi un cilvēki netika sistematizēti kopīgā dzimtā kā tas ir mūsdienās, attēlā [[rietumu gorilla]] (''Gorilla gorilla'')]] Pēdējo gados cilvēkpērtiķu dzimtas klasifikācija ir mainīta vairākas reizes. Izmaiņas pamatā ir skārušas vārda ''hominīdi'' lietošanas paplašinājumu. Iesākumā šis vārds tika lietots tikai, lai apzīmētu [[cilvēki|cilvēkus]] — [[cilvēks|saprātīgo cilvēku]] un tā tuvākos izmirušos radiniekus pēc cilvēkpērtiķu atdalīšanās.<ref name=lik/> Taksonomiskās vienības pielietojums izmainījās pamazām, līdz mūsdienās tas aptver cilvēkus, cilvēku priekštečus un cilvēkpērtiķus.<ref name=lik/> Izmaiņas ir balstītas uz ģenētiskajiem pētījumiem un faktu, ka cilvēkpērtiķi ir daudz tuvāk radniecīgi cilvēkam, nekā zinātnieki domāja sākotnēji. Vistuvākie cilvēka radinieki ir [[Āfrikas cilvēkpērtiķu apakšdzimta]]s (''Homininae'') ciltis — [[gorillas]] un [[šimpanzes]]. Radniecība ir tik tuva, ka daži zinātnieki pat ierosina gorillas un šimpanzes ietvert [[cilvēki|cilvēku ģintī]] (''Homo''). Turklāt senie [[hominīni]], piemēram, [[australopitēki]] ir tuvāk radniecīgi cilvēkam, nekā jebkura mūsdienās dzīvojošā cilvēkpērtiķu suga.<ref>Schwartz, J.H. (1986) Primate systematics and a classification of the order. Comparative primate biology volume 1: Systematics, evolution, and anatomy (ed. by D.R. Swindler, and J. Erwin), pp. 1—41, Alan R. Liss, New York.</ref> Kopumā mūsdienu sistemātika joprojām ir neskaidra, bet šobrīd pie cilvēkiem piederošām sugām tiek klasificētas tās sugas, kuru [[DNS]] sakrīt ar cilvēka [[genoms|genomu]] vairāk kā par 97% un kuru savstarpējās attiecības ir bijušas vairāk attīstītas, kā tas šobrīd ir cilvēkpērtiķu barā, kuriem ir bijusi, iespējams, saziņa ar [[valoda|valodu]] un kurus var aprakstīt ar [[cilvēka prāta teorija|cilvēka prāta teoriju]] ({{val|en|theory of mind}}) — spēja sajust tādus personības garīgos stāvokļus kā ticība, nodomi, vēlmes, tēlošana, zināšanas, empātija, spēja apzināties, ka gan pats, gan citi izjūt šos stāvokļus.<ref>[http://www.hefaists.lv/?p=855 Cilvēka prāta teorija]{{Novecojusi saite}}</ref> Cilvēkam šī spēja parādās no apmēram 4—4,5 gadu vecumam, bet līdz šim nav pierādīts vai noliegts, ka gorillām un šimpanzēm cilvēka prāta teorija attīstās.<ref>[http://journals.cambridge.org/action/displayJournal?jid=BBS Behavioral and Brain Sciences]</ref> Nav iespējams arī pierādīt, vai senajiem hominīniem bija attīstīta cilvēka prāta teorija. ==Izskats un īpašības== [[Attēls:Pan troglodytes (male).jpg|thumb|220px|Lielākā daļa cilvēkpērtiķu, izņemot cilvēku, pārvietojas uz visiem četriem [[loceklis (anatomija)|locekļiem]], attēlā [[šimpanze]] (''Pan troglodytes'')]] [[Attēls:Akha cropped hires.JPG|thumb|220px|[[cilvēks|Cilvēki]] ir vienīgie mūsdienās dzīvojošie [[hominīni]]]] Cilvēkpērtiķi ir lieli [[primāti]], bez [[aste]]s. Mazākais no tiem ir [[bonobo]], kas sver 30—60 kg,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/bonobo/pan-paniscus/ |title=ARKive: Bonobo (Pan paniscus) |access-date={{dat|2013|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120825024053/http://www.arkive.org/bonobo/pan-paniscus/ |archivedate={{dat|2012|08|25||bez}} }}</ref> bet lielākais ir gorilla, kas sver 140—160 [[kilograms|kg]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/eastern-gorilla/gorilla-beringei/ |title=ARKive: Eastern gorilla (Gorilla beringei) |access-date={{dat|2013|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130812233740/http://www.arkive.org/eastern-gorilla/gorilla-beringei/ |archivedate={{dat|2013|08|12||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/western-gorilla/gorilla-gorilla/ |title=ARKive: Western gorilla (Gorilla gorilla) |access-date={{dat|2013|04|23||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/692xpP3xV?url=http://www.arkive.org/western-gorilla/gorilla-gorilla/ |archivedate={{dat|2012|07|10||bez}} }}</ref> Kopumā [[tēviņš|tēviņi]] ir lielāki un spēcīgāki nekā [[mātīte]]s, lai gan [[dzimumu dimorfisms]] ir atšķirīgs atkarībā no sugas. Lai arī lielākā daļa cilvēkpērtiķu sugu pārvietojas uz visiem 4 [[loceklis (anatomija)|locekļiem]], tomēr visas sugas spēj pārvietoties uz divām [[kājas|kājām]] un lietot rokas priekšmetu nešanai vai atsevišķos gadījumos darba rīku izmantošanai.<ref name=har>Harcourt, A.H., MacKinnon, J. & Wrangham, R.W. (1984). In Macdonald, D. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 422–439. {{ISBN|0-87196-871-1}}.</ref> Cilvēku [[zobi]] un žokļi ir izteikti mazāki nekā pārējiem cilvēkpērtiķiem. Šī adaptācija, iespējams, radusies, pateicoties karstumā apstrādātai (ceptai, vārītai) barībai.<ref>[http://deepblue.lib.umich.edu/handle/2027.42/37509 Post-Pleistocene changes in the human dentition]</ref><ref>Richard Wrangham (2007). "Chapter 12: The Cooking Enigma". In Charles Pasternak (ed.). What Makes Us Human?. Oxford: Oneworld Press. {{ISBN|978-1-85168-519-6}}.</ref> Lielākā daļa cilvēkpērtiķu ir [[visēdājs|visēdāji]], bet vienlaikus lielākā daļa priekšroku dod [[augļi]]em. Šimpanzes un orangutāni pamatā pārtiek no augļiem, bet gorillas barojas arī ar [[lapas|lapām]], jauniem dzinumiem, dažādām zālītēm. Toties cilvēks pamatā barojas ar ēdieniem no [[graudi]]em, kas tiek papildināti ar dažādiem [[augļi]]em, [[dārzeņi]]em, zaļumiem, [[sakne|saknēm]] un [[gaļa|gaļu]]. Grūtniecības periods ilgst 8—9 mēnešus. Parasti piedzimst viens mazulis, retāk divi. Mazuļi piedzimst bezpalīdzīgi, un vecāki par tiem rūpējas vairākus gadus. Lielākā daļa dzimumgatavību sasniedz 8—13 gadu vecumā. Cilvēkpērtiķiem nav noteiktas pārošanās sezonas.<ref name=har/> == Mūsdienās dzīvojošo sugu sistemātika == * '''Cilvēkpērtiķu un cilvēka dzimta''' (''Hominidae'') **[[Āfrikas cilvēkpērtiķu un cilvēka apakšdzimta]] (''Homininae'') *** {{TaksoSaite|Gorillini|Gorillu cilts}} **** {{TaksoSaite|Gorilla|Gorillas}} ***** {{TaksoSaite|Gorilla beringei|Austrumu gorilla}} ***** {{TaksoSaite|Gorilla gorilla|Rietumu gorilla}} *** {{TaksoSaite|Hominini|Hominīnu cilts}} **** {{TaksoSaite|Homo|Cilvēki}} ***** {{TaksoSaite|Homo sapiens|Saprātīgais cilvēks}} *** {{TaksoSaite|Panini|Šimpanžu cilts}} **** {{TaksoSaite|Pan|Šimpanzes}} ***** {{TaksoSaite|Pan paniscus|Bonobo}} ***** {{TaksoSaite|Pan troglodytes|Šimpanze}} ** [[Āzijas cilvēkpērtiķu apakšdzimta]] (''Ponginae'') ***{{TaksoSaite|Pongini|Orangutanu cilts}} ****{{TaksoSaite|Pongo|Orangutani}} *****{{TaksoSaite|Pongo pygmaeus|Borneo orangutans}} *****{{TaksoSaite|Pongo abelii|Sumatras orangutans}} ==Atsauces== {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{commonscat|Hominidae|Cilvēkpērtiķi}} *[https://web.archive.org/web/20140818205356/http://www.atklajumi.lv/brivpieejas-materiali/tag/cilv%C4%93kp%C4%93rti%C4%B7i Atklājumi: Cilvēkpērtiķi] *[https://web.archive.org/web/20130419004643/http://www.bbc.co.uk/nature/life/Hominidae BBC: Great Apes] *[http://darwiniana.org/hominid.htm Transitional Human Fossils] *[http://www.smithsonianmag.com/science-nature/A-Closer-Look-at-Evolutionary-Faces.html A Closer Look at Evolutionary Faces] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131203034845/http://www.smithsonianmag.com/science-nature/A-Closer-Look-at-Evolutionary-Faces.html |date={{dat|2013|12|03||bez}} }} *[http://www.talkorigins.org/faqs/homs/species.html Hominid Species] *[https://web.archive.org/web/20130430165744/http://www.modernhumanorigins.net/ For more details on Hominid species] *[http://www.newscientist.com/article/dn3744 Chimps are human, gene study implies] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Cilvēkpērtiķi un cilvēks| ]] [[Kategorija:Sausdeguna pērtiķi]] 4uligu4qnq5f8whphvh8ai32kkzob2z 0 172129 4300823 3716262 2025-06-27T17:56:36Z Votre Provocateur 111653 4300823 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Artūrs Rubiks | vārds_orģ = | attēls = Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30.gadadiena (49854455242).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Artūrs Rubiks 2020. gadā | amats = [[13. Saeima]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | term_beigas = {{dat|2022|11|1|N|bez}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = [[9. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2006|11|7|N}} | term_beigas5 = {{dat|2010|11|2|N}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Valdis Zatlers]] | premjers5 = * [[Aigars Kalvītis]] * [[Ivars Godmanis]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis5 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|16}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Latvijas Sociālistiskā partija]] | dinastija = | tēvs = [[Alfrēds Rubiks]] | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Artūrs Rubiks''' (dzimis {{dat|1970|8|16}})<ref name="SC profils" /> ir [[Latvija]]s politiķis, pārstāv [[LSP|Latvijas Sociālistisko partiju]] (LSP). Bijis vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts, ievēlēts no partijas "[[Saskaņa]]", ar ko LSP sadarbojas. Iepriekš bijis vairāku citu [[Saeima]]s sasaukumu, kā arī [[Rīgas dome]]s deputāts. Viņa tēvs [[Alfrēds Rubiks]] un brālis [[Raimonds Rubiks]] arī ir politiķi. == Dzīvesgājums == Dzimis 1970. gadā [[Rīga|Rīgā]] politiķa, pēdējā [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru uzskaitījums|Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmā sekretāra]], [[Alfrēds Rubiks|Alfrēda Rubika]] ģimenē. Mācījās [[Rīgas 21. vidusskola (Tomsona iela 35)|Rīgas 21. vidusskolā]] ar [[krievu valoda|krievu]] mācību valodu, ko pabeidza 1987. gadā.<ref name="SC profils" /> Studēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Starptautiskajā akadēmijā]]. Strādāja firmā VOER, sākotnēji kā automehāniķis, pēc tam kā transporta ceha priekšnieks (1995—2005), vēlāk bija uzņēmuma KKG valdes priekšsēdētājs (2005—2007).<ref name="SC profils" /> === Politiskā darbība === [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] A. Rubiks kandidēja uz vietu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] no apvienības "[[Dzimtene (partija)|Dzimtene]]" un [[Latvijas Sociālistiskā partija|Latvijas Sociālistiskās partijas]] apvienotā saraksta un tika ievēlēts par deputātu. 2006. gadā no politisko partiju apvienības "[[Saskaņas Centrs]]" saraksta kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] un tika ievēlēts [[9. Saeima|9. Saeimā]], tādējādi viņam nācās pamest Rīgas domes deputāta amatu. Viņu ievēlēja arī [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[11. Saeima|11. Saeimā]]. No partijas "Saskaņa" saraksta, ar kuru sadarbojās [[Latvijas Sociālistiskā partija]], ievēlēts arī [[12. Saeima|12. Saeimā]] un [[13. Saeima|13. Saeimā]]. A. Rubiks kandidēja arī [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="SC profils">[http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/arturs-rubiks Artūrs Rubiks]</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category|Artūrs Rubiks}} * [https://web.archive.org/web/20111018125441/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=6&cbutton=48261031848 CVK profils] * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/depArchive.html?ReadForm&unid=6E1236964249CFAAC22579100046C4CD&url=./0/6E1236964249CFAAC22579100046C4CD?OpenDocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{Navboxes | title = Latvijas Republikas Saeima | list = {{13. Saeima}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{9. Saeima}} }} {{Rīgas dome 2005}} {{DEFAULTSORT:Rubiks, Arturs}} [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Sociālistiskās partijas politiķi]] [[Kategorija:9. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2005—2009)]] lviydh9d7ylo7nsuph2w95o228yclb2 0 174268 4300964 4083791 2025-06-28T06:32:31Z ZANDMANIS 91184 4300964 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Raiens Stroms | vārds_orig = ''Ryan Strome'' | attēls = Ryan Strome 2024-03-26.jpg | att_izm = | paraksts = Raiens Stroms 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|11}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Misisoga}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 183 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2013 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Anahaimas "Ducks"]] | numurs = 18 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 5., 1. kārtā | dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Ņujorkas "Islanders"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = {{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Raiens Stroms''' ({{val|en|Ryan Strome}}; dzimis [[1993]]. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]]) ir kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2025) Stroms spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Anahaimas "Ducks"]]. Viņa brālis [[Dilans Stroms]] arī ir profesionāls hokejists == Spēlētāja karjera == [[Ontārio hokeja līga|Ontārio hokeja līgā]] Stroms debitēja 2009.—10. sezonā [[Berijas "Colts"]] sastāvā. Tiesa, jau sezonas vidū uzbrucējs pārcēlās uz [[Niagāras "IceDogs"]] vienību. [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] Stromu ar kopējo piekto numuru izvēlējās [[Ņujorkas "Islanders"]]. 2012.—13. gada sezonā Stroms pildīja "IceDogs" [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] pienākumu, sezonas gaitā desmit spēles aizvadot arī [[Amerikas hokeja līga]]s vienībā [[Bridžportas "Sound Tigers"]]. 2013.—14. gada sezonā 37 spēles Stroms aizvadīja [[NHL]] vienībā [[Ņujorkas "Islanders"]]. Tikpat lielu spēļu skaitu uzbrucējs aizvadīja arī "Sound Tigers" sastāvā. 2014.—15. gada sezonā Stroms "Islanders" rindās nostiprinājās. [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] rindās spēlējis [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātos junioriem]]. 2012. gadā Stroms izcīnīja bronzas medaļas un turnīru noslēdza kā viens no tā rezultatīvākajiem spēlētājiem. == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{hokejists-aizmetnis}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box| before = [[Broks Nelsons]] | title = [[Ņujorkas Islanders]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2011. gada NHL drafts|2011]] | after = [[Grifins Reinharts]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Stroms, Raiens}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Islanders" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Rangers" spēlētāji]] [[Kategorija:Anahaimas "Ducks" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] 773ikdnu6chhpnhulv1fytpbydsidsa 0 183831 4300981 4288812 2025-06-28T07:50:46Z ZANDMANIS 91184 4300981 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Kinga Klensija balva |Attēls = Hhof clancy.jpg |Pasniedz kopš = 1988. gada |Pašreizējais īpašnieks = {{flaga|FIN}} [[Aleksandrs Barkovs]] [[Floridas "Panthers"]] (1) |Pasniedz = tam līgas spēlētājam, kurš visas sezonas garumā ir vislabāk demonstrējis savas līdera īpašības gan uz ledus, gan ārpus tā }} '''Kinga Klensija balva'''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/nhl-king-clancy-memorial-trophy-winners-complete-list-287975040|title=NHL King Clancy Memorial Trophy Winners &#124; NHL.com|date=2024. gada 28. maijs|website=www.nhl.com}}</ref> ir [[Nacionālā hokeja līga]]s apbalvojums, kas katras sezonas noslēgumā tiek pasniegts tam līgas spēlētājam, kurš visas sezonas garumā ir vislabāk demonstrējis savas līdera īpašības gan uz ledus, gan ārpus tā. Balva tika ieviesta [[1988]]. gadā, un tās saņēmēju nosaka speciāli izveidota Ziemeļamerikas hokeja žurnālistu žūrija. Balva nosaukta par godu [[Kings Klensijs|Kingam Klensijam]], ilggadējam [[Otavas "Senators"]] un [[Toronto "Maple Leafs"]] spēlētājam, vēlāk trenerim un tiesnesim. == Balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" |- ! width="15%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="45%" | Komanda |- | width="15%" | [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—25.]] | width="30%" | [[Aleksandrs Barkovs]] | width="45%" | [[Floridas "Panthers"]] |- | width="15%" | [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]] | width="30%" | [[Anderss Lī]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062024-makinons_izpelnas_nhl_sezonas_augstvertig|title=Makinons izpelnās NHL sezonas augstvērtīgākā spēlētāja balvu|date=2024. gada 28. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> | width="45%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="15%" | [[2022.—2023. gada NHL sezona|2022.—23.]] | width="30%" | [[Mīkaels Baklunds]] | width="45%" | [[Kalgari "Flames"]] |- | width="15%" | 2021.—22. | width="30%" | [[Pernels Karls Sabens]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7540582/devils-aizsargs-subens-sanemis-kinga-klensija-varda-nosaukto-balvu|title="Devils" aizsargs Subens saņēmis Kinga Klensija vārdā nosaukto balvu|date=2022. gada 8. jūn.|website=Hokejs}}</ref> | width="45%" | [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | width="15%" | 2020.—21. | width="30%" | [[Peka Rinne]] | width="45%" | [[Našvilas "Predators"]] |- | width="15%" | 2019.—20. | width="30%" | [[Metjū Damba]] | width="45%" | [[Minesotas "Wild"]] |- | width="15%" | 2018.—19. | width="30%" | [[Džeisons Zakers]] | width="45%" | [[Minesotas "Wild"]] |- | width="15%" | 2017.—18. | width="30%" | [[Dāniels Sēdins]], [[Henriks Sēdins]] | width="45%" | [[Vankūveras "Canucks"]] |- | width="15%" | 2016.—17. | width="30%" | [[Niks Foliņo]] | width="45%" | [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- | width="15%" | 2015.—16. | width="30%" | [[Henriks Sēdins]] | width="45%" | [[Vankūveras "Canucks"]] |- | width="15%" | 2014.—15. | width="30%" | [[Henriks Sēterbergs]] | width="45%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="15%" | 2013.—14. | width="30%" | [[Endrū Ferenss]] | width="45%" | [[Edmontonas "Oilers"]] |- | width="15%" | 2012.—13. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="45%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="15%" | [[2011.—2012. gada NHL sezona|2011.—12.]] | width="30%" | [[Dāniels Alfredsons]] | width="45%" | [[Otavas "Senators"]] |- | width="15%" | [[2010.—2011. gada NHL sezona|2010.—11.]] | width="30%" | [[Dags Vīts]] | width="45%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="15%" | [[2009.—2010. gada NHL sezona|2009.—10.]] | width="30%" | [[Šeins Doens]] | width="45%" | [[Fīniksas "Coyotes"]] |- | width="15%" | 2008.—09. | width="30%" | [[Ītans Moro]] | width="45%" | [[Edmontonas "Oilers"]] |- | width="15%" | 2007.—08. | width="30%" | [[Vinsents Lekavaljē]] | width="45%" | [[Tampabejas "Lightning"]] |- | width="15%" | 2006.—07. | width="30%" | [[Saku Koivu]] | width="45%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="15%" | 2005.—06. | width="30%" | [[Olafs Kelcigs]] | width="45%" | [[Vašingtonas "Capitals"]] |- | width="10%" | 2004.—05. | colspan="2" | ''Nav uzvarētāja [[2004.—2005. gada NHL lokauts|NHL lokauta]] dēļ'' |- | width="15%" | 2003.—04. | width="30%" | [[Džeroms Iginla]] | width="45%" | [[Kalgari "Flames"]] |- | width="15%" | 2002.—03. | width="30%" | [[Brendons Šanahens]] | width="45%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="15%" | 2001.—02. | width="30%" | [[Rons Frānsiss]] | width="45%" | [[Karolīnas "Hurricanes"]] |- | width="15%" | 2000.—01. | width="30%" | [[Šjons Podeins]] | width="45%" | [[Kolorādo "Avalanche"]] |- | width="15%" | 1999.—00. | width="30%" | [[Kērtiss Džozefs]] | width="45%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | width="15%" | 1998.—99. | width="30%" | [[Robs Rejs]] | width="45%" | [[Bufalo "Sabres"]] |- | width="15%" | 1997.—98. | width="30%" | [[Kellijs Čeiss]] | width="45%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="15%" | 1996.—97. | width="30%" | [[Trevors Lindens]] | width="45%" | [[Vankūveras "Canucks"]] |- | width="15%" | 1995.—96. | width="30%" | [[Kriss Kings]] | width="45%" | [[Vinipegas "Jets"]] |- | width="15%" | 1994.—95. | width="30%" | [[Džo Nīvendaiks]] | width="45%" | [[Kalgari "Flames"]] |- | width="15%" | 1993.—94. | width="30%" | [[Ādams Greivs]] | width="45%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="15%" | 1992.—93. | width="30%" | [[Deivs Pulīns]] | width="45%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="15%" | 1991.—92. | width="30%" | [[Rejs Burks]] | width="45%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="15%" | 1990.—91. | width="30%" | [[Deivs Teilors]] | width="45%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="15%" | 1989.—90. | width="30%" | [[Kevins Lovs]] | width="45%" | [[Edmontonas "Oilers"]] |- | width="15%" | 1988.—89. | width="30%" | [[Braiens Trotjē]] | width="45%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="15%" | 1987.—88. | width="30%" | [[Lenijs Makdonalds]] | width="45%" | [[Kalgari "Flames"]] |} == Ārējās saites == == Atsauces == {{atsauces}} {{NHL komandas}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] me8dg3l0cplcq32hc6vgkqpeob3c3xg 0 184131 4300786 3435720 2025-06-27T16:34:55Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Caspar_David_Friedrich_002.jpg" aizvietots ar "The_Abbey_in_the_Oakwood_by_Caspar_David_Friedrich.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]:"). 4300786 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Kaspars Dāvids Frīdrihs | image = Gerhard von Kügelgen portrait of Friedrich.jpg | imagesize = | caption = Kaspara Dāvida Frīdriha portrets | birthname = | birthdate = {{dat|1774|9|5}} | location = [[Greifsvalde]], [[Zviedru Pomerānija]]<br />(tagad [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]], {{GER}}) | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1840|5|7|1774|9|5}} | deathplace = [[Drēzdene]], [[Saksijas Karaliste]]<br />(tagad [[Saksija]], {{GER}}) | places = | nationality = [[vācietis]] | field = | training = | movement = [[romantisms]] | famous works = ''[[Ceļinieks virs miglas jūras]]'', 1818 | patrons = | awards = | paraksts = Friedrich C D autograph.svg | influenced by = [[Ādams Elsheimers]] | influenced = [[Johans Kristiāns Dāls]], [[Arnolds Bēklins]], [[Arhips Kuindži]], [[Ivans Šiškins]], [[Hudzona upes skola]], [[Makss Ernsts]], [[sirreālisms]], [[Marks Rotko]] | teachers = | pupils = }} '''Kaspars Dāvids Frīdrihs''' ({{val|de|Caspar David Friedrich}}; dzimis {{dat|1774|9|5|L}}, miris {{dat|1840|5|7|L}}) bija vācu [[romantisms|romantisma]] ainavu gleznotājs. Viņš tiek uzskatīts par sava laika nozīmīgāko vācu mākslinieku. Studēja [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], vēlāk apmetās [[Drēzdene|Drēzdenē]]. Sākotnēji gleznoja ar akvareļiem, sēpiju un topogrāfiskos zīmējumus, vēlāk pievērsās eļļas krāsām. K. D. Frīdriha gleznotās ainavas bija melanholiskas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=63995322-743c-4759-a42a-13920de4946e&parentType=VirtualSchool&parentId=751|title=Romantisms|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|4|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Dzīves nogali Frīdrihs pavadīja aizmirstībā, un interese par viņa darbiem atkal parādījās tikai 20. gadsimtā. Gadsimta divdesmitajos gados Frīdrihu "atklāja" [[ekspresionisms|ekspresionisti]]. Idejas no viņa smēlās arī [[sirreālisms|sirreālisti]] un [[eksistenciālisms|eksistenciālisti]]. Frīdrihs kļuva īpaši populārs vienlaicīgi ar [[nacisms|nacisma]] ietekmes palielināšanos, tāpēc pēc kara tikai septiņdesmitajos gados atkal ieņēma savu vietu kā viens no romantisma redzamākajiem māksliniekiem Vācijā un pasaulē. == Frīdriha darbu galerija == <gallery> Attēls:Caspar David Friedrich 029.jpg|''Der Mönch am Meer'', 1808–10, ''Alte Nationalgalerie'', Berlīne Attēls:The Abbey in the Oakwood by Caspar David Friedrich.jpg|''Abtei im Eichwald'', 1809-10, ''Alte Nationalgalerie'', Berlīne Attēls:Caspar David Friedrich 032.jpg|''[[Ceļinieks virs miglas jūras]]'', 1818, ''Hamburger Kunsthalle'', Hamburga Attēls:Caspar David Friedrich - Das Eismeer - Hamburger Kunsthalle - 02.jpg|''Das Eismeer'', 1823–24, ''Hamburger Kunsthalle'', Hamburga </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081209051558/http://www.hamburger-kunsthalle.de/friedrich/html/en_biographie.html Biogrāfija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120505184548/http://www.zeno.org/Kunstwerke/A/Liebermann,+Max Frīdriha gleznu reprodukcijas zeno.org] {{de ikona}} {{Māksla-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Frīdrihs, Kaspars Dāvids}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1774. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1840. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācijas mākslinieki]] [[Kategorija:Romantisma gleznotāji]] [[Kategorija:Mēklenburgā-Priekšpomerānijā dzimušie]] lz54gbcm1vmfz3e3x5kmzdp8vh8k5vf 0 192826 4300975 4300521 2025-06-28T07:35:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300975 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Latvijas valsts meži | logo = lvm_logo_2024.png | caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 1999. gadā | founder = | defunct = | location_city = | location_country = | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | locations = | area_served = | key_people = [[Pēters Putniņš]]<br />(valdes priekšsēdētājs) | industry = [[mežsaimniecība]] | products = | services = | revenue = | operating_income = | net_income = 586,1 miljoni eiro (2024)<ref>[https://www.lvm.lv/par-mums/korporativa-parvaldiba/skaitli-un-fakti]</ref> | aum = | assets = | value = {{Increase}} 1657,36 milj. EUR (2024)<ref>[http://top101.lv Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101]</ref> | equity = | owner = | num_employees = 1408 ({{dat|2024|01|01|N|bez}})<ref name="Ilgtspējas pārskats 2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/ilgtspeja/250346-ilgtspejas-parskats_2025_.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2025|06|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250625113715/https:/www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/ilgtspeja/250346-ilgtspejas-parskats_2025_.pdf }}</ref> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{URL|http://www.lvm.lv}} | footnotes = | intl = }} '''Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"''' (saīsināti '''LVM''') ir [[Latvija]]s valstij piederošs uzņēmums, kas nodarbojas ar valstij piederošo [[Meži|mežu]] apsaimniekošanu (mežu kopšana un atjaunošana, meža koku stādu un sēklu, kā arī dekoratīvo stādu audzēšana un pārdošana). Uzņēmums tika izveidots 1999. gada 28. oktobrī saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 24. septembra rīkojumu Nr 453.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/17919-par-valsts-akciju-sabiedribas-latvijas-valsts-mezi-izveidosanu|title=Ministru kabineta rīkojums "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" izveidošanu".|first=|date=Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 317/318, 28.09.1999.}}</ref> AS "Latvijas valsts meži" kapitāldaļu turētājs ir [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]]. Uzņēmuma vispārējais stratēģiskais mērķis ir īstenot uzņēmuma rīcībā esošo stratēģisko aktīvu — zemes, meža, zemes dzīļu un citu resursu ilgtspējīgu, efektīvu un sociāli atbildīgu apsaimniekošanu, palielinot meža produktivitāti un oglekļa piesaisti augošajā koksnē un sekmējot Latvijas konkurētspēju globālajās vērtību ķēdēs, kā arī veicināt noteikto valsts klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, attīstot tehnoloģijās un zinātnes sasniegumos balstītu produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/lv/kapitalsabiedribas#akciju-sabiedriba-latvijas-valsts-mezi|title=Kapitālsabiedrības {{!}} Zemkopības ministrija|date=Publicēts: 22.02.2022. Atjaunināts: 16.10.2024.}}</ref> Uzņēmums pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs. LVM pamatdarbība ir mežsaimniecība, kas ir uzņēmuma radīto vērtību un ieņēmumu galvenais avots. Būtiskākais uzņēmuma produkts ir kokmateriāli, un tie katru gadu tirgū tiek piedāvāti aptuveni 5—7 miljonu m³ apjomā. Līdztekus meža apsaimniekošanai LVM attīsta arī citus darbības veidus — sniedz medību un rekreācijas pakalpojumus, ražo selekcionētas sēklas un stādus, piedāvā tirgū zemes dzīļu resursus un zemes nomu derīgo izrakteņu ieguvei, kā arī nodrošina ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/par-mums|title=Latvijas valsts meži - Par mums.|last=|access-date=|date=25.06.2025. Arhivēts no oriģināla|archive-date=25.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625092624/https://www.lvm.lv/par-mums}}</ref> AS “Latvijas valsts meži” ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju biznesa virziens LVM GEO ir izstrādājis lietotni ''LVM GEO Mobile'', kas ir brīvi pieejama visām ''Android'' un ''iOS'' ierīcēm ''Google Play'' un ''iTunes'' veikalos. Tā ļauj orientēties dabā, izmantojot satelītu uztvērējus un plašu fona karšu un datu klāstu, meklēt un identificēt objektus kartē, kā arī saņemt darba uzdevumus un ar tiem saistīto ģeotelpisko informāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvmgeo.lv/produkti/lvm-geo-mobile|title=LVM GEO|date=26.06.2025}}</ref> No uzņēmuma valdījumā esošajām meža un citām zemēm 26,13 % apsaimnieko ar mērķi — dabas aizsardzība. Plānojot meža apsaimniekošanu LVM nodrošina, lai skuju koku mežu masīvos tādu audžu īpatsvars, kas vecākas par 70 gadiem, būtu vismaz 30% no kopējās mežaudžu platības, bet lapu koku meža masīvos — 20% un vairāk no kopējās meža masīva platības, kas veicina bioloģiski vērtīgo mežaudžu ekoloģisko savstarpējo saistību un bioloģiski vērtīgu mežaudžu klātbūtni ainavas mērogā ilgtermiņā.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|date=Arhivēts no oriģināla 25.06.2025|title=AS “Latvijas valsts meži” ilgtspējas ziņojums par 2024. gadu|url=https://www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/ilgtspeja/250346-ilgtspejas-parskats_2025_.pdf|journal=www.lvm.lv|access-date=26.06.2025|archive-date=25.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625113715/https://www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/ilgtspeja/250346-ilgtspejas-parskats_2025_.pdf}}</ref> Latvijas valsts mežu neto apgrozījums 2024. gadā sasniedza 586,1 miljonu eiro, bet pelņa 150,1 miljonu eiro. Par valsts kapitāla izmantošanu 2024. gadā uzņēmums ir samaksājis 176,67 miljonus eiro (tai skaitā 141,34 miljoni eiro dividendes un 35,33 miljoni eiro uzņēmumu ienākuma nodoklis par dividenžu izmaksu).<ref>{{Publikācijas atsauce|date=Arhivēts no oriģināla 25.06.2025|title=2024. gada konsolidētais gada pārskats|url=https://www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/darbibas-parskati/2024/2024_darbibas-parskats-konsolidetais_rz_lv.pdf|journal=www.lvm.lv|access-date=26.06.2025|archive-date=25.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625113559/https://www.lvm.lv/images/lvm/par-mums/korporativa-parvaldiba/darbibas-parskati/2024/2024_darbibas-parskats-konsolidetais_rz_lv.pdf}}</ref> == Dalība SIA "Latvijas vēja parki" == 2022. gada 22. jūlijā kopā ar enerģētikas uzņēmumu [[Latvenergo|AS "Latvenergo"]] tika dibināts uzņēmums SIA "[[Latvijas vēja parki]]" [[vēja enerģija]]s ražošanai. Jaunajā uzņēmumā "Latvenergo" ieguva 80 % kapitāldaļu, bet "Latvijas valsts meži" — 20 %. Vairākos lielajos vēja parkos bija plānots uzstādīt 100 līdz 120 vēja ģeneratorus ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu, saražojot 2,4 TWh elektroenerģijas gadā.<ref name="db 2022.08.08" /> 2024. gada 9. aprīlī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru Kabinets]] pieņēma lēmumu atļaut AS "Latvijas valsts meži" izbeigt līdzdalību SIA "Latvijas vēja parki". Tādējādi 2024. gada 23. aprīlī LVM un AS "Latvenergo" noslēdza līgumu par visu piederošo SIA "Latvijas vēja parki" daļu (20 %) atsavināšanu uzņēmumam "Latvenergo".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvenergo.lv/lv/pazinojumi/zina/latvenergo-klust-par-sia-latvijas-veja-parki-vienigo-ipasnieku|title=AS "Latvenergo" paziņojums 25. aprīlis, 2024.g}}</ref> == Sociālā atbildība == Uzņēmums attīsta, labiekārto un uztur atpūtas vietas, takas un parkus, pilnīgojot iespējas atpūsties valsts mežos. LVM apsaimniekošanā ir aptuveni 350 bezmaksas tūrisma vietas: atpūtas vietas, dabas takas, apskates objekti un skatu torņi. Tūrisma un atpūtas dabā attīstībai AS "Latvijas valsts meži" ar zīmolu "mammadaba"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mammadaba.lv/|title=mammadaba - sākums|website=www.mammadaba.lv|access-date=2025-06-26|language=lv}}</ref> nodarbojas ar sabiedrības informēšanu, atpūtas vietu uzturēšanu. Kopš 2000. gada uzņēmums apsaimnieko īpaši aizsargājamo dabas teritoriju [[Tērvetes dabas parks|Tērvetes dabas parku]], kas aptver vairāk nekā 1200 ha lielu platību, un lielāko daļu tā teritorijas aizņem mežs. Tāpat uzņēmuma apsaimniekošanā atrodas Jaunmoku pils, lielākā dekoratīvo koku un krūmu kolekcija Latvijas austrumdaļā ”LVM Kalsnavas arborētums” un vēsturiskā Vijciema čiekurkalte. AS "Latvijas valsts meži” kopš 2005. gada īsteno kampaņu "Nemēslo mežā”. Tās galvenais varonis Cūkmens gādā par sabiedrības izglītošanu un informēšanu par meža aizsardzības jautājumiem, veicinot sabiedrības attieksmes un uzvedības maiņu pret atkritumu atstāšanu mežos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/sabiedribai/iesaisties/nemeslo-meza|title=Latvijas valsts meži - Nemēslo mežā|date=Arhivēts no oriģināla 25.06.2025.|access-date=26.06.2025|archive-date=25.06.2025|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625093822/https://www.lvm.lv/sabiedribai/iesaisties/nemeslo-meza}}</ref> == Privatizēšanas aizliegums == Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17. pants aizliedz privatizēt Valsts akciju sabiedrību “[[Latvenergo]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas pasts]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas dzelzceļš]]”, valsts akciju sabiedrību “[[Latvijas gaisa satiksme]]” un valsts akciju sabiedrību “Latvijas valsts meži” un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db 2022.08.08">[https://www.db.lv/zinas/latvijas-veja-parku-investicijas-sasniegs-miljardu-eiro-508736 Latvijas vēja parku investīcijas sasniegs miljardu eiro] LETA, 08.08.2022</ref> }} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.lvm.lv/=https://www.lvm.lv/}} * [https://likumi.lv/doc.php?id=4101 Likums par VAS "Latvijas valsts meži"] * [https://www.mammadaba.lv/ Mammadaba vietne] {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}} {{Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu}} {{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}} {{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}} [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] 7quk7ofxmy7kcqb3o6m0bs3l6a4msy6 0 194382 4300901 4126764 2025-06-27T21:37:35Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300901 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Irvings Saladino | vārds_orig = ''Irving Saladino'' | attēls = Osaka07 D5M Irving Saladino.jpg | att_izm = | paraksts = Irvings Saladino 2007. gadā <!------ Personas dati ------> | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1983|1|23}} | dz_viet = {{vieta|Panama|Panama|2s=Panama (pilsēta)}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{PAN}} | tautība = | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=175}}<ref name="london2012">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.london2012.com/athlete/saladino-irving-1116396/|title=2012. gada Olimpisko spēļu profils|publisher=London2012.com|accessdate={{dat|2012|7|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120723001305/http://www.london2012.com/athlete/saladino-irving-1116396/|archivedate={{dat|2012|07|23||bez}}}}</ref> | svars = {{mērvienība|kg=70}}<ref name="london2012" /> | iesauka = | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | disc = [[tāllēkšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = <!------ Dalība sacensībās ------> | olimp = | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = <!------ Personiskie rekordi ------> | PR1 = | PR1_d = | PR2 = | PR2_d = | PR3 = | PR3_d = <!------ Apbalvojumi u.c. ------> | balv = | dzimums = | atjaunots = | slavz = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medaļu infodaļa |turnīrs1= [[Olimpiskās spēles]] |zelts1= 1 |sudrabs1= 0 |bronza1= 0 |turnīrs2= Pasaules čempionāts |zelts2= 1 |sudrabs2= 0 |bronza2= 0 }} }} '''Irvings Saladino''' ({{val|es|Irving Jahir Saladino Aranda}}; dzimis {{dat|1983|1|23}}) ir bijušais [[Panama]]s [[vieglatlēts]], kurš startējis [[tāllēkšana]]s sacensībās. Piedalījies divās [[Olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2004}}, {{oss|V=2008}}). 2004. gadā Atēnās nekvalificējās finālsacensībām, savukārt 2008. gadā Pekinā izcīnīja zelta medaļu. Izcīnītā zelta medaļa bija pirmā Panamas sportistu izcīnītā zelta medaļa olimpisko spēļu vēsturē, un vispār pirmā medaļa Panamai pēc ilga pārtraukuma, kopš 1948. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.beijing2008.cn/news/sports/headlines/athletics/n214561122.shtml|title=Saladino leaps into history with Panama's first Athletics gold|access-date={{dat|2024|08|18||bez}}|archive-date={{dat|2008|08|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080822164500/http://en.beijing2008.cn/news/sports/headlines/athletics/n214561122.shtml}}</ref>Ar panākumiem startējis [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]], [[2007. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2007. gadā Osakā]] izcīnījis zelta medaļu. Vēl izcīnījis sudraba medaļu Pasaules čempionātā telpās 2006. gadā. Izvēlēts par Panamas karognesēju {{oss|V=2012|L=L}}, taču savainojums Irvingu ātri izslēdza no cīņas par medaļām. 2014. gada Dienvidamerikas spēlēs ieguvis zelta medaļu. Irvinga personīgais rekords ir 8,73 metri. 2014. gada augustā viņš beidza piedalīties sacensībās. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{OS medaļnieks-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — tāllēkšana vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Saladino, Irvings}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Panamas vieglatlēti]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Panamas olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Tāllēcēji]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] cg1kdabx8yr9a0gao53a38ud9cola96 0 195923 4300812 4041937 2025-06-27T17:18:47Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienota 1905. gada revolūcijas kategorija 4300812 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Peter Piaktow.jpg|thumb|250px|Viena no Pētera Pjatkova (''Piaktow'') fotogrāfijām, ko uzskata par Jāņa Žākļa portretu.]] '''Jānis Žāklis''' jeb '''Žākle''' (vecajā ortogrāfijā ''Schahkle''), segvārds '''Mērnieks''' (dzimis 1883. gada 19. jūlijā, miršanas datums nav zināms), bija latviešu sociāldemokrāts un profesionāls revolucionārs. [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Sociāldemokrātijas]] (LSD) Centrālkomitejas kaujas organizācijas centra loceklis un Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju Federatīvās komitejas kaujas organizācijas vadītājs (1905—1906). Uzskata, ka viņš ar segvārdu '''Pēteris Pjatkovs''' jeb '''[[Pēteris Krāsotājs]]''' bijis iesaistīts vairāku policistu nogalināšanā [[Londona|Londonā]], kas beidzās ar leģendāro [[Sidnejstrītas aplenkums|Sidnejstrītas aplenkuma]] operāciju.<ref>[http://www.katesharpleylibrary.net/rjdgpg Peter the Painter (Janis Zhaklis) and the Siege of Sidney Street] by Pauls Bankovskis and Phil Ruff</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1883. gada 19. jūlijā [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] "Kauņu" ({{val-de|Kounen}}) mājās zemnieka Jāņa Žākļa un viņa sievas Margaritas sešu bērnu ģimenē. Viņa ģimenē bija arī brālis Kārlis un četras māsas: Anna, Marija, Katrīna un Milda. Arī viņa brālēns Fricis Svars (segvārdi ''Svarelis, Fricelis, Bobrikovs, Karpovičs, Buldogs, Dumnieks'') bija revolucionārs un anarhists. [[1905. gada revolūcija]]s laikā viņš 22 gadu vecumā kļuva par [[Tukuma bruņotā sacelšanās|nemiernieku vadītāju Tukumā]] un piedalījās daudzās tā dēvētajās baznīcu demonstrācijās. Vēlāk viņu ievēlēja par Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) Centrālkomitejas kaujas organizācijas centra locekli un Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju Federatīvās komitejas kaujas organizācijas vadītāju. Rīgas Federatīvajā komitejā ietilpa latviešu sociāldemokrātu vadība un Vispārējās ebreju strādnieku savienības Lietuvā, Polijā un Krievijā jeb "[[Bunds (partija)|Bunda]]" locekļi. Žāklis plānoja 52 kaujinieku [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|uzbrukumu Rīgas Centrālcietumam]] 1905. gadā naktī no 19. uz 20. septembri un uzbrukumu [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|uzbrukumā Rīgas Policijas pārvaldei]] 1906. gada janvārī. Pēc tam Žāklis devās uz [[Somijas lielhercogiste|Somiju]], kur kopā ar [[Ģederts Eliass|Ģedertu Eliasu]] un vairākiem citiem revolucionāriem [[Uzbrukums Krievijas Valsts bankai Helsinkos|aplaupīja Krievijas Valsts bankas Helsinku nodaļu]] un ieguva apmēram 150 tūkstošus rubļu. Iegūtā nauda tika izmantota revolucionārās darbības nodrošināšanai. Pēc revolūcijas sakāves Jānis Žāklis 1906. gadā kļuva par latviešu [[Anarhokomunisms|anarhistisko komunistu]] grupas "Pats — vārds un darbs!" vadoni. Pēc tam, kad 1906. gada augustā divi grupas dalībnieki Kārlis Ķeida-Krievs (Krieviņš) un Anna Caune konspiratīvajā dzīvoklī Stabu ielā 65–27 tika ielenkti un nogalināti, Žāklis, Svars, Hartmanis un citi kaujinieki bēga uz ārzemēm.<ref>[http://www.diena.lv/arhivs/melnais-peteris-11804946 Pauls Bankovskis. Melnais Pēteris , Diena, 2003. gada 11. oktobrī]</ref> 1907. gadā [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] 5. Londonas kongresā tika pieņemts lēmums pārtraukt kaujinieku darbību. Pie Latvijas sociāldemokrātijas piederīgie kaujinieki, ievērojot šo lēmumu, arī pārtrauca savu darbību, tomēr daļa turpināja kaujas operācijas kā anarhisti—komunisti. Latviešu anarhisti izdeva arī virkni periodisku izdevumu. Līdz šim ir apzināti sekojošie: "Brīvība" (1908—1913, sākotnēji iespiesta Ņujorkā, 1909. gadā — Parīzē, pēc tam atkal Ņujorkā), "Melnais Karogs" (1911—1914, iespiests pamīšus Ņujorkā un Parīzē), "Melnie Smiekli" (1907 Rīgā), "Naids" (1908, rediģēts Mančestrā, iespiests Parīzē). Par viņa tālākajām gaitām nav precīzas informācijas, bet zināms, ka franču policija kādā nelegālo imigrantu apcietināšanas akcijā aizturēja un nopratināja kādu Pjotru Pjatkovu (angļu policijas versijā ''Peter Piaktow''), kas stāstīja, ka dzimis 1883. gada 20. jūnijā "Krievijas Kurzemes provinces Pleskavas pilsētā" Ivana un Marijas Antonovu ģimenē. Viņš Marseļā ieradies 1908. gada 16. aprīlī un stāstīja, ka viņa tēvs esot nesen miris, bet māte un māsas vēl joprojām dzīvo Kurzemē savā zemnieku sētā pie Talsiem. Viņš esot daudz ceļojis pa Eiropu, studējis ķīmiju Šveicē. Pēc tēva nāves viņa tēvocis piedāvājis maksāt ikmēneša pabalstu, ja Pēteris dotos studēt uz Parīzi, bet viņš esot to noraidījis un piepelnījies ar māju krāsošanu. Pēc franču policijas ziņām viņš bija smēķētājs, kāršu spēlētājs un veģetārietis. Pēc atbrīvošanas Pēteris Pjatkovs devās uz Parīzi, kur uzturējās no 1909. gada 10. decembra līdz 1910. gada oktobrim, pēc tam izbraucis uz Londonu.<ref>[Tom Vague. Anarchy in the UK 1910/11. The Houndsditch Murders and the Siege of Sydney Street. 100th Anniversary Peter the Painter Cell Tribute.] Vague Publishing, 2010 (angliski)</ref> Pēc viņa ierašanās Londonā vietējā anarhistu grupa nolēma [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] dāvanu pirkšanas laikā 1910. gada 16. decembrī aplaupīt juvelierveikalu Londonas Sitijā. Uzbrukuma laikā laupītāji nošāva trīs neapbruņotus policistus un vairākus ievainoja. Vēlākajā izmeklēšanā britu policija atrada pierādījumus, ka šie anarhisti piederējuši latviešu anarhistisko komunistu grupai ''Liesma'', kuras vadonis jeb "virsaitis", kā bija rakstīts 1933. gadā Maskavā izdotajā 1905. gada ''Revolucionārās cīņās kritušo piemiņas grāmatas'' 1. sējumā, bija Jānis Žāklis jeb Žākle. Tika atrasti arī Ņujorkā laikā no 1908. līdz 1913.gadam tika izdotā anarhistu žurnāla "Brīvība" un tikko Parīzē izdot sāktā žurnāla "Melnais Karogs" eksemplārus, kurus visticamāk bija atvedis Pēteris Pjatkovs (Žāklis). Lai efektīvi izbeigtu anarhistu grupu uzbrukumus, britu policija un armija tālaika Iekšlietu ministra [[Vinstons Čerčils|Vinstona Čerčila]] valdībā veica plašu kaujas operāciju, kas vēsturē pazīstama kā [[Sidnejstrītas aplenkums]], kas beidzās ar kaujinieku ieņemtās mājas nodedzināšanu un divu anarhistu nogalināšanu. Par grupas vadoņa Žākļa, kuram ar pāris citiem anarhistiem izdevās aizbēgt, tālāko likteni ir pretrunīgas ziņas. Visticamāk, ka viņš aizbēdzis uz [[Austrālija|Austrāliju]]. 1932. gada izdotajā apcerē ''Thoughts and Adventure. Amid these Storms'' par Pēteri Krāsotāju rakstīja sekojošo: ''He was one of those wild beasts, who in later years, amid the convulsions of the Great War, were to devour and ravage the Russian State and people'' ("Viņš bija viens to tiem mežonīgiem nezvēriem, kuri vēlāk Lielā Kara konvulsijās aprija un izvaroja Krievijas valsti un tās ļaudis"), acīmredzami domādams [[Jēkabs Peterss|Jēkabu Petersu]].<ref>[http://zagarins.net/jg/jg264/JG264_Kreslins.htm Jānis Krēsliņš. Latviešu anarhisti Londonā pirms 100 gadiem. Jaunā Gaita nr. 264. pavasaris 2011]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Žāklis, Jānis}} [[Kategorija:1883. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Marksisti]] [[Kategorija:Komunisti]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija]] kcdq7556ksqv0edthc7j9u1dzxd2lw9 0 196055 4300816 4234674 2025-06-27T17:22:42Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienota 1905. gada revolūcijas kategorija 4300816 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | attēls = salnyn.jpg | dz_diena = 26 | dz_mēnesis = 08 | dz_gads = 1885 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1939 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 08 | m_vieta = [[KPFSR]], {{USSR}} (tagad {{RUS}}) | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Brigādes komisārs]] | dienesta_laiks = 1920—1938 | valsts = [[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1937).svg|22px]] [[Krievijas SFPR]]<br />{{USSR}} | vienība = | komandēja = | struktūra = | kaujas = [[Ķīnas Austrumu dzelzceļa konflikts]]<br />[[Spānijas pilsoņu karš]] | apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]]<br />[[Sarkanā Karoga ordenis]] }} | att_nosaukums = Ķīnā pēc Pirmā pasaules kara }} '''Kristaps Salniņš''' (dzimis 1885. gada 26. augustā, miris 1939. gada 9. maijā), segvārdi ''Griška, Fogels, Laubergs, Osips, Viktors Hugoss'', bija [[Latvieši|latviešu]] [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] un profesionāls [[Revolūcija|revolucionārs]]. [[PSRS]] spiegošanas tīklu vadītājs [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Centrāleiropa]]s valstīs. Militārais padomnieks [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1885. gada 26. augustā [[Rīga|Rīgā]] [[Strādnieku šķira|strādnieka]] Inta Salniņa ģimenē. [[1900]]. gadā pabeidza pamatskolu un strādāja par galdnieka mācekli. [[1902]]. gadā iesaistījās [[LSDSP]] pulciņā. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā vadīja Rīgas kaujinieku pulciņu, 1905. gada vasarā Salniņš devās uz [[Ženēva|Ženēvu]] iepirkt ieročus, kurus bija paredzēts ar kuģi "[[Džons Graftons (tvaikonis)|Džons Graftons]]" nogādāt bruņotās sacelšanās plānotājiem Krievijā. Rudenī viņš atgriezās Latvijā, kur piedalījās kaujinieku uzbrukumos [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|Rīgas centrālcietumam]], [[Provodņiks|fabrikas "Provodņik"]] dragūnu sardzes komandai un kaujās ar Krievijas soda ekspedīcijas karavīriem [[Mazsalaca|Mazsalacā]], [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]] un [[Grobiņa|Grobiņā]]. 1906. gada janvārī Salniņš piedalījās [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|uzbrukumā Rīgas Policijas pārvaldei]]. Pēc tam aizbrauca uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]], kur piedalījās izejvielu sagādē [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] izgatavošanai. 1906. gada pavasarī atgriezās Rīgā, piedalījās vairākās nelielās "ekspropriācijas (laupīšanas) operācijās", bija Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Tehniskās komisijas loceklis un kaujinieku pārstāvis [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā]]. 1907. gada vasarā no jauna devās uz [[Anglija|Angliju]] un [[Beļģija|Beļģiju]] iepirkt ieročus. Domājams, ka šajā laikā viņš pievienojās latviešu [[Anarhisms|anarhistu]] grupai un iegādājās konspiratīvo dzīvokli [[Londona|Londonā]]. 1908. gada beigās Salniņu nosūtīja uz [[Ņujorka|Ņujorku]], no kurienes viņš 1909. gada martā atgriezās [[Eiropa|Eiropā]]. No 1909. gada rudens dzīvoja [[Brisele|Briselē]] un Londonā, kur ar segvārdu ''Fogels'' pirms 1910. gada [[Ziemassvētki]]em piedalījās uzbrukumā juvelierveikalam Londonas Sitijā, kas beidzās ar britu policijas un armijas [[Sidnejstrītas aplenkums|Sidnejstrītas aplenkuma operāciju]]. 1912. gada ieradās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur piestrādāja [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] darbnīcās un 1913. gadā tika ievēlēts Amerikas Sociālistu partijas Latvijas sociāldemokrātu koporganizācijas Centrālkomitejā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s caur [[Japāna|Japānu]] ieradās [[Vladivostoka|Vladivostokā]] un darbojās vietējā [[Boļševiki|boļševiku]] organizācijā, 1917. gada beigās atkal ar īpašu uzdevumu atgriezās ASV, kur piestrādāja [[Sanfrancisko]] kuģubūvētavā. 1920. gadā ieradās [[Šanhaja|Šanhajā]], tikās ar [[Kominterne]]s aģentu un no novembra nodarbojās ar spiegošanu [[Krievijas SFPR|Padomju Krievija]]s labā. No turienes viņu nosūtīja uz [[Veimāras Republika|Vāciju]] veidot komunistu kaujas grupas [[Tīringene|Tīringenē]] un ieroču slēptuvju tīklu (1923). Ar segvārdu ''Osips'' viņš piedalījās ieroču transportēšanā uz [[Bulgārijas Karaliste|Bulgāriju]] un četrus mēnešus piedalījās [[Komunisms|komunistisko]] nemiernieku cīņās ar [[valdība]]s karaspēku (1924). No 1926. gada Salniņš vadīja padomju spiegošanas tīklu [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnā]], kur skaitījās militārais padomnieks (1926—1927), plānoja diversijas aktus un piedalījās bruņotajā konfliktā uz Ķīnas Austrumu dzelzceļa (''КВЖД''). Pēc tam bija PSRS spiegs Centrāleiropas valstīs (1930-1932). 1932. gada oktobrī viņu atsauca uz PSRS, kur viņš darbojās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ģenerālštābā, bija nodaļas vadītāja vietnieks [[Brigādes komisārs|brigādes komisāra]] pakāpē<ref>{{LPE|8|557}} (1986).</ref> līdz 1937. gada jūnijam, kad viņu nosūtīja piedalīties [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]]. [[Spānija|Spānijā]] viņš darbojās kā republikāņu armijas 14. ([[Partizānu karš|partizānu]]) korpusa padomnieks līdz 1938. gada martam, kad viņu atsauca uz PSRS. [[Latviešu iznīcināšana PSRS (1937—1938)|NKVD "latviešu operācijas"]] sākuma posmā 1938. gada 20. aprīlī Kristapu Salniņu apcietināja sakarā ar apsūdzību "dalībā (latviešu) kontrrevolucionārā diversiju, [[Terors|terora]] un [[spiegošana]]s organizācijā". Nošauts un apglabāts 1939. gada 9. maijā [[Maskava]]s Donas kapsētā.<ref>[https://www.sakharov-center.ru/asfcd/martirolog/?t=page&id=13783 sakharov-center.ru]{{Novecojusi saite}}</ref> Reabilitēts 1956. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Salniņš, Kristaps}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS spiegi]] [[Kategorija:Latviešu spiegi]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija]] kz02i0f444shhozjbdia5h1a1jgu55h 0 196056 4300814 4260066 2025-06-27T17:21:04Z Jaunais Strēlnieks 127483 Pievienota 1905. gada revolūcijas kategorija 4300814 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Ferdinands Grīniņš | vārds_orig = | attēls = Grinins Ferdinands.jpg | att_izmērs = 250px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 27 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Ventspils|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1906 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 27 | m_vieta = Starp Rīgu un [[Koknese|Koknesi]], {{vieta|Krievijas Impērija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Ferdinands Grīniņš''' (dzimis 1884. gada 27. aprīlī, miris 1906. gada 27. decembrī), segvārdi ''Zaļais, Burlaks'', bija latviešu [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] un profesionāls [[Revolūcija|revolucionārs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1884. gada 27. aprīlī [[Ventspils|Ventspilī]] Kārļa Grīniņa un Annas (dzimušas Rozes) ģimenē<ref>Ventspils ev. lut. pilsētas draudzes dzimušo reģistrs - 1884 - nr.51</ref>. Brālis - Latvijas zemūdeņu diviziona kapteinis [[Nikolajs Grīniņš]] (1891 - 1981). [[1901]]. gadā iesaistījās revolucionārajā kustībā, no 1904. gada — [[LSDSP]] Rīgas komitejas loceklis. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā bija kaujinieku grupas loceklis Rīgā, Liepājā un Tukumā. Organizēja [[Tukuma bruņotā sacelšanās|Tukuma bruņoto sacelšanos]]. Organizēja ieroču iepirkšanu Beļģijā un Šveicē. 1906. gada oktobrī viņu apcietināja un sekojošajā tiesas prāvā, kurā tiesāja 16 cilvēkus, apsūdzības tika izvirzītas par dažādiem uzbrukumiem, kopumā vismaz par 24 epizodēm. Šajā prāvā F.Grīniņam un Otto Sniķeram (1885—1906) piesprieda 15 gadus ilgu cietumsodu. 1906. gada 27. decembrī pa ceļam uz Koknesi viņu nošāva, vedot uz ieslodzījuma vietu, it kā bēgšanas mēģinājuma dēļ.<ref>1905. gada revolucija Latvijā (1975)</ref><ref>[http://www.nmkk.lv/Items/ItemViewForm.aspx?id=204351 Piemiņas plāksne nošaušanas vietā]</ref><ref>{{LPE|3|641}} (1983).</ref> 1920.—1930. gados Kārlis Beierbahs (1902—1941), vācot foto liecības par 1905. gada revolūcijas dalībniekiem un notikumiem, nofotografēja arī F.Grīniņa un Otto Sniķera bojāejas vietu. <gallery> Ciemiņš F. Grīniņš.jpg|Fragments no Raiņa atmiņām par F. Grīniņa apciemojumu [[Lugāna|Lugānā]] (1906) </gallery> == Piemiņa == * [[Liepāja|Liepājā]] ir Ferdinanda Grīniņa iela. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Grīniņš, Ferdinands}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1906. gadā mirušie]] [[Kategorija:Marksisti]] [[Kategorija:Ventspilī dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija]] g1ug2rkzm2k5as4eqehp780in97i7gc 0 209212 4300974 3761058 2025-06-28T07:32:38Z Lasks 38532 4300974 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Haralds Burkovskis | attēls = Haralds Burkovskis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Haralds Burkovskis 2015. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1970 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 28 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = [[žurnālistika|žurnālists]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Kristīne Burkovska<ref name="gimene">{{tīmekļa atsauce|title=Mums kopā ir labi. Tas arī viss|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/1770/mums-kopa-ir-labi-tas-ari-viss|publisher=kasjauns.lv|date={{dat|2009|4|20||bez}}}}</ref> | bērni = 2 meitas, dēls<ref name="gimene" /> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Haralds Burkovskis''' (dzimis {{dat|1970|2|28||}}<ref name="dzd">{{tīmekļa atsauce|title=Šodien vēsturē > Jubilāri Latvijā|url=http://www.leta.lv/news/this_day_in_history/?req=ok&pattern=Haralds+Burkovskis&__search=1&day=-1&month=-1&year=&categories%5B%5D=all&types%5B%5D=all|publisher=LETA|accessdate={{dat|2016|1|9||bez}}}}</ref>) ir [[Latvija]]s [[žurnālistika|žurnālists]], vadīja [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] analītisko raidījumu "LNT Ziņu TOP 10". Iepriekš strādājis [[SEB banka|SEB Unibankā]] kā sabiedrisko attiecību speciālists un [[Latvijas Radio]]. H. Burkovskis darbojas arī politikā, ievēlēts [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domē no [[Latvijas attīstībai]] un [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] kopīgā saraksta. == Biogrāfija == Studējis [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]], ieguvis bakalaura grādu [[filozofija|filozofijā]] un maģistra grādu komunikācijas zinātnē. Vadījis [[Latvijas Radio]] Ziņu dienestu, [[Latvijas Televīzija]]s raidījumu "Latvija, Eiropa, Pasaule" un ir bijis [[SEB banka|SEB Unibankas]] sabiedrisko attiecību speciālists.<ref name="diena">{{Ziņu atsauce | title = Latvijas radio cer vadīt jauni un veci darbinieki | first = Dita | last = Arāja | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2005. gada 25. oktobrī | accessdate = 2012. gada 22. decembrī | url = http://www.diena.lv/arhivs/latvijas-radio-cer-vadit-jauni-un-veci-darbinieki-12581004 }}</ref> 2005. gadā kandidējis uz Latvijas Radio ģenerāldirektora amatu.<ref name="diena" /><ref>{{Ziņu atsauce | title = Darbinieki izvēlas Burkovski | first = Dita | last = Arāja | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2005. gada 28. oktobrī | accessdate = 2012. gada 22. decembrī | url = http://www.diena.lv/arhivs/darbinieki-izvelas-burkovski-12585400 }}</ref> No 2001. līdz 2008. gadam H. Burkovskis bija LTV raidījuma "Futūršoks" aizkadra balss.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Latvijas raidījums "Futūršoks" skatāms visās Baltijas valstīs | publisher = StudentNet | date = 2008.01.19. | accessdate = 2012.12.22 | url = http://www.studentnet.lv/mespasaule/article.php?id=234411 }}{{Novecojusi saite}}</ref> No 2007. gada līdz pēdējai ziņu dienesta dienai vadīja [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] analītisko raidījumu "LNT Ziņu TOP 10".<ref>{{Ziņu atsauce | title = De facto konkurents | first = Anda | last = Burve-Rozīte | publisher = [[Diena (laikraksts)|Diena]] | date = 2007. gada 2. augustā | accessdate = 2012. gada 22. decembrī | url = http://www.diena.lv/arhivs/de-facto-konkurents-13206184 }}</ref> Līdz 2010. gadam vadījis Latvijas Radio raidījumu "Kā labāk dzīvot?".<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Haralds Burkovskis atlaists no darba radio | publisher = [[Delfi (portāls)|DELFI]] | date = 2010.07.30. | accessdate = 2012.12.22 | url = http://izklaide.delfi.lv/slavenibas/citi/haralds-burkovskis-atlaists-no-darba-radio.d?id=33286221}}</ref> == Politiskā darbība == [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] H. Burkovskis tika ievēlēts [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domē no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]] saraksta un šobrīd ir Ropažu novada domes priekšsēdētājas vietnieks. == Privātā dzīve == Dzimis {{dat|1970|2|28||}}.<ref name="dzd" /><ref name="diena" /> Precējies ar Kristīni Burkovsku.<ref name="gimene" /><ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Burkovskis dauzās pa Omānu | publisher = [[Kas jauns?]] | date = 2012.01.07. | accessdate = 2012.12.22 | url = http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/68157/burkovskis-dauzas-pa-omanu}}</ref> Audzina 3 bērnus.<ref name="gimene" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Burkovskis, Haralds}} [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas Radio darbinieki]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] [[Kategorija:1970. gadā dzimušie]] mlj1mtmgckfuwc28k6q0tr3w7b33z2j 0 215121 4300950 4026304 2025-06-28T05:53:58Z 62.85.17.121 /* Dzīvesgājums */ 4300950 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Nikolajs fon Tranzē | vārds_orig = ''Nikolai von Transehe'' | attēls = Nikolajs Tranzē.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Jaunbrenguļu muiža]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad [[Brenguļu pagasts]], {{LAT}}) | m_gads = 1969 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 29 | m_vieta = Honerdingena, [[Lejassaksija]] {{DEU}} | dzīves_vieta = [[Latvija]], [[Vācija]] | tautība = [[vācbaltietis]] | vecāki = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]], [[Leipcigas Universitāte]] | zinātne = [[ornitoloģija]] | sasniegumi = viens no pirmajiem Latvijas [[ornitologs|ornitologiem]] }} '''Nikolajs Heinrihs fon Tranzē''', rakstos arī '''Nikolajs Transehe''' ({{val|de|Nikolai Heinrich von Transehe}}; dzimis 1886. gadā [[Jaunbrenguļu muiža|Jaunbrenguļu muižā]], miris 1969. gadā [[Vācija|Vācijā]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas [[ornitologs|ornitologiem]], [[Latvijas Universitāte]]s docents (1938). 1925. gadā nodibināja un vadīja Latvijas Ornitoloģijas centrāli. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Jaunbrenguļu muiža.jpg|thumb|left|280px|N.Tranzē dzimtas mājas - Jaunbrenguļu muižas kungu māja.]] Dzimis 1886. gada 31. jūlijā [[Brenguļi|Jaunbrenguļu muižas]] īpašnieka Nikolaja [[fon Tranzē]] (1842—1919) un viņa sievas Elīzas, dzimušas Veisas, ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]] (1901—1906). Pēc ģimnāzijas beigšanas iestājās [[Tērbatas Universitāte]]s fizikas—matematikas fakultātē. Viņa uzskatus šaja laikā stipri ietekmēja netālu dzīvojošais Lizdēnu muižnieks un ornitologs [[Haralds Loudons]] (1876—1959), kuram piederēja liela putnu olu un ādiņu kolekcija. 1908. gadā Tranzē piedalījās Loudona ceturtajā ekspedīcijā uz Aizkaukāzu un Centrālāziju. 1909. gadā nolēma turpināt studēt bioloģiju [[Leipciga]]s Universitātē, kur 1913. gada 20. augustā aizstāvēja disertāciju par temperatūras ietekmi uz ''Daphnia magna'' adaptācijas reakcijām. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada jūnijā pieteicās dienēt Kaukāzā izvietotajā [[Krievijas Impērija]]s 16. Tveras dragūnu pulkā, vēlāk bija priekšnieka palīgs Krievijas Sarkanā Krusta 37. priekšējā zirgu transportā (''37. передовой конный транспорт'') Rumānijā un Moldovā. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada aprīlī atgriezās dzimtenē un saimniekoja Jaunvāles muižā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] sākumā 1918. gada decembrī iestājās [[Baltiešu zemessardze|Baltiešu zemessardzē]], kas pēc [[Latgales atbrīvošana]]s 1920. gadā tika pārveidota par [[13. Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|Kurzemes divīzijā]]. 1920. gadā N. Tranzē kaprāļa pakāpē atvaļinājās no kara dienesta Latvijas armijā un sāka darbu [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē]] kā zooloģijas katedras asistents. Pēc 1925. gadā LU Sistemātiskās zooloģijas institūta paspārnē Tranzē nodibināja Latvijas Ornitoloģijas centrāli, kas turpmākajos 20 gados bija vadošā institūcija, kura pētīja Latvijas putnus — organizēja putnu gredzenošanu, ievāca fenoloģiskus un faunistiskus datus. 1926. gadā viņš uzstājās ar ziņojumu 6. Starptautiskajā ornitologu kongresā Kopenhāgenā. 1928. gadā viņš publicēja [[latviešu tautas dziesmas|tautas dziesmu]] apkopojumu "Dzīvnieki latvju dainās". 1930. gadā Tranzē ievēlēja par privātdocentu, un viņš uzsāka lekciju kursu zooloģijas studentiem, mežkopjiem un lauksaimniekiem. 1936. gadā uzrakstīja sadaļu "Latvijas zīdītājdzīvnieki. Latvijas putni" enciklopēdiskajā rakstu krājumā "Latvijas zeme, daba un tauta". Latviskos putnu nosaukumus viņam palīdzēja veidot [[Kārlis Starcs]]. 1938. gadā viņu paaugstināja amatā par docentu un uzticēja lasīt zooloģijas un salīdzināmās anatomijas kursu medicīnas, veterinārijas un farmācijas studentiem. 1939. gadā, pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Rībentopa pakta]] noslēgšanas [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešiem izceļojot no Baltijas]], arī N. fon Tranzē ar dalītam jūtām pārcēlās uz dzīvi emigrācijā.<ref>1940. gadā Tranzē rakstīja: “Mūsu Centrāle patlaban pārkārtojas, jo es, līdzšinējais Centrāles vadītājs, atstāju dzimteni. Es to daru ar dziļām pateicības jūtām iepretim visiem Universitātes kolēgām un visiem saviem klausītājiem, kas manā 20 gadu ilgā darbības posmā ir bijuši. Man grūti šķirties no viņiem un no iemīļotā darbības lauka: par daudz esmu saaudzis ar šo zemi un cilvēkiem, ar ainavām un dabu. Man ir liels apmierinājums, ka esmu varējis sekmēt šī pārskata noslēgšanu un to piedzīvot: tas ir beidzamais man iespējamais pakalpojums dzimtenes putnu pētniecībai un mūsu Universitātei”.</ref> Dzīvodams Vācijā, Tranzē turpināja saraksti ar Latvijas ornitologiem. 1965. gadā viņš [[vāciski]] no jauna izdeva savu grāmatu par Latvijas putniem. No 1956. gada Tranzē dzīvoja Honerdingenas pilsētiņā Lejassaksijā, kur mira 1969. gada 29. septembrī. == Darbi == [[Attēls:Die Vogelwelt Lettlands.png|thumb|250px|N.Tranzē grāmata par Latvijas putniem (Hanovere, 1965)]] * ''Studien über Temperaturwirkungen auf Daphnia magna, mit besonderer Berücksichtigung der Anpassungserscheinungen''. Aus d. zool. Inst. d. Univ. Leipzig. Bonn: Hager, 1913. - 32 lappuses * Kā uzlabot mūsu medību saimniecību. Mednieks un makšķernieks, 1923; 5: 119—121. * Domas par dabas aizsardzību Latvijā. Mednieks un makšķernieks, 1924; 2: 35—38 * ''Die Lettländische Ornithologische Zentrale''. Verhandlungen des 6. Internationalen Ornithologen-Kongresses. Kopenhagen, 1926. (Latvijas Ornitoloģijas centrāles ziņojums) * Dzīvnieki latvju dainās. Latvju tautas dainas. Rīga: Literatūra, 1928; 193—216. * ''Verzeichnis der Wirbeltiere des ostbaltischen Gebietes''. Alexander Grosse, Alfred Grosse, Nikolai von Transehe. Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, 1929. (Austrumbaltijas mugurkaulaino saraksts. Rīgas dabas pētnieku biedrības darbi. 18. burtnīca (1929). Rīga: Jaunā rinda, 1—75.) * Putnu pētīšanas uzdevumi Latvijā. Daba un zinātne, 1934; 1: 22—26. * Latvijas putni. Sastādījuši Nikolajs Tranzē un Dr. Reinis Sināts. Mežu departamenta izdevums, 1936. - 341 lappuses * "Latvijas zīdītājdzīvnieki. Latvijas putni". Latvijas zeme, daba un tauta. II. Latvijas daba. Rīga: Valters un Rapa, 1936; 345—467. * Par [[Engures ezers|Engures ezeru]]. Daba un zinātne, 1937; 2: 33—40. * Par [[Roņu sala|Roņu salu]]. Daba un zinātne, 1937; 4: 97—104. * Das Vögelleben des Angernschen Sees. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV ([[Poznaņa|Posen]]), 1942; 101—124 * Einige Notizen zur Avifauna Lettlands. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV (Posen), 1942; 138—140. * 15 Jahre Lettländische Ornithologische Zentrale (1925—1939). Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV (Posen), 1942; 141—143 * Veränderungen im Bestande der baltischen Tierwelt. II Vögel. Baltische Hefte, 1956; 2(4): 37—45 * Die Winterquartiere der baltischen Zugvögel. Baltische Hefte, 1957; 4(1): 37—44 * Harald Baron Loudon — Lisden. Ein Gedenkblatt zum einjahrigen Todestage am 1. Januar 1960. Berlin: Verlag Karl Pohle & Sons, 1960 - 7 S. * Die Vogelwelt Lettlands - mit Berücksichtigung der Nachbargebiete. Hannover: Harro v. Hirschheydt, 1965. - 229 lpp. * F. E. Stoll: Nachruf. Balt. Nachr., 19. Oct. 1966: 14—15. == Biedrības == * Vācijas Ornitoloģijas biedrības biedrs (1928), * Ungārijas Karaliskās Ornitoloģiskās biedrības (vēlāk Ungārijas Ornitoloģijas institūta) korespondējošais biedrs (1935). == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160307074111/http://www.ornitofaunistika.com/txt/transehe/transehe120.htm Ruslans Matrozis. Ornitologam Nikolajam Tranzē — 120] == Literatūra == * [[Švābe Arveds]]. "Nikolajs Tranzējs". Latvju enciklopēdija. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953.—1955. - 2504. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tranze, Nikolajs}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas ornitologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] 38fdezc2u44q1464hp126ydug62yk0y 4300951 4300950 2025-06-28T05:55:17Z 62.85.17.121 /* ievads */ 4300951 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Nikolajs fon Tranzē | vārds_orig = ''Nikolai von Transehe'' | attēls = Nikolajs Tranzē.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Jaunbrenguļu muiža]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad [[Brenguļu pagasts]], {{LAT}}) | m_gads = 1969 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 29 | m_vieta = Honerdingena, [[Lejassaksija]] {{DEU}} | dzīves_vieta = [[Latvija]], [[Vācija]] | tautība = [[vācietis]] | vecāki = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]], [[Leipcigas Universitāte]] | zinātne = [[ornitoloģija]] | sasniegumi = viens no pirmajiem Latvijas [[ornitologs|ornitologiem]] }} '''Nikolajs Heinrihs fon Tranzē''', rakstos arī '''Nikolajs Transehe''' ({{val|de|Nikolai Heinrich von Transehe}}; dzimis 1886. gadā [[Jaunbrenguļu muiža|Jaunbrenguļu muižā]], miris 1969. gadā [[Vācija|Vācijā]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas [[ornitologs|ornitologiem]], [[Latvijas Universitāte]]s docents (1938). 1925. gadā nodibināja un vadīja Latvijas Ornitoloģijas centrāli. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Jaunbrenguļu muiža.jpg|thumb|left|280px|N.Tranzē dzimtas mājas - Jaunbrenguļu muižas kungu māja.]] Dzimis 1886. gada 31. jūlijā [[Brenguļi|Jaunbrenguļu muižas]] īpašnieka Nikolaja [[fon Tranzē]] (1842—1919) un viņa sievas Elīzas, dzimušas Veisas, ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]] (1901—1906). Pēc ģimnāzijas beigšanas iestājās [[Tērbatas Universitāte]]s fizikas—matematikas fakultātē. Viņa uzskatus šaja laikā stipri ietekmēja netālu dzīvojošais Lizdēnu muižnieks un ornitologs [[Haralds Loudons]] (1876—1959), kuram piederēja liela putnu olu un ādiņu kolekcija. 1908. gadā Tranzē piedalījās Loudona ceturtajā ekspedīcijā uz Aizkaukāzu un Centrālāziju. 1909. gadā nolēma turpināt studēt bioloģiju [[Leipciga]]s Universitātē, kur 1913. gada 20. augustā aizstāvēja disertāciju par temperatūras ietekmi uz ''Daphnia magna'' adaptācijas reakcijām. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada jūnijā pieteicās dienēt Kaukāzā izvietotajā [[Krievijas Impērija]]s 16. Tveras dragūnu pulkā, vēlāk bija priekšnieka palīgs Krievijas Sarkanā Krusta 37. priekšējā zirgu transportā (''37. передовой конный транспорт'') Rumānijā un Moldovā. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada aprīlī atgriezās dzimtenē un saimniekoja Jaunvāles muižā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] sākumā 1918. gada decembrī iestājās [[Baltiešu zemessardze|Baltiešu zemessardzē]], kas pēc [[Latgales atbrīvošana]]s 1920. gadā tika pārveidota par [[13. Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|Kurzemes divīzijā]]. 1920. gadā N. Tranzē kaprāļa pakāpē atvaļinājās no kara dienesta Latvijas armijā un sāka darbu [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē]] kā zooloģijas katedras asistents. Pēc 1925. gadā LU Sistemātiskās zooloģijas institūta paspārnē Tranzē nodibināja Latvijas Ornitoloģijas centrāli, kas turpmākajos 20 gados bija vadošā institūcija, kura pētīja Latvijas putnus — organizēja putnu gredzenošanu, ievāca fenoloģiskus un faunistiskus datus. 1926. gadā viņš uzstājās ar ziņojumu 6. Starptautiskajā ornitologu kongresā Kopenhāgenā. 1928. gadā viņš publicēja [[latviešu tautas dziesmas|tautas dziesmu]] apkopojumu "Dzīvnieki latvju dainās". 1930. gadā Tranzē ievēlēja par privātdocentu, un viņš uzsāka lekciju kursu zooloģijas studentiem, mežkopjiem un lauksaimniekiem. 1936. gadā uzrakstīja sadaļu "Latvijas zīdītājdzīvnieki. Latvijas putni" enciklopēdiskajā rakstu krājumā "Latvijas zeme, daba un tauta". Latviskos putnu nosaukumus viņam palīdzēja veidot [[Kārlis Starcs]]. 1938. gadā viņu paaugstināja amatā par docentu un uzticēja lasīt zooloģijas un salīdzināmās anatomijas kursu medicīnas, veterinārijas un farmācijas studentiem. 1939. gadā, pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Rībentopa pakta]] noslēgšanas [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešiem izceļojot no Baltijas]], arī N. fon Tranzē ar dalītam jūtām pārcēlās uz dzīvi emigrācijā.<ref>1940. gadā Tranzē rakstīja: “Mūsu Centrāle patlaban pārkārtojas, jo es, līdzšinējais Centrāles vadītājs, atstāju dzimteni. Es to daru ar dziļām pateicības jūtām iepretim visiem Universitātes kolēgām un visiem saviem klausītājiem, kas manā 20 gadu ilgā darbības posmā ir bijuši. Man grūti šķirties no viņiem un no iemīļotā darbības lauka: par daudz esmu saaudzis ar šo zemi un cilvēkiem, ar ainavām un dabu. Man ir liels apmierinājums, ka esmu varējis sekmēt šī pārskata noslēgšanu un to piedzīvot: tas ir beidzamais man iespējamais pakalpojums dzimtenes putnu pētniecībai un mūsu Universitātei”.</ref> Dzīvodams Vācijā, Tranzē turpināja saraksti ar Latvijas ornitologiem. 1965. gadā viņš [[vāciski]] no jauna izdeva savu grāmatu par Latvijas putniem. No 1956. gada Tranzē dzīvoja Honerdingenas pilsētiņā Lejassaksijā, kur mira 1969. gada 29. septembrī. == Darbi == [[Attēls:Die Vogelwelt Lettlands.png|thumb|250px|N.Tranzē grāmata par Latvijas putniem (Hanovere, 1965)]] * ''Studien über Temperaturwirkungen auf Daphnia magna, mit besonderer Berücksichtigung der Anpassungserscheinungen''. Aus d. zool. Inst. d. Univ. Leipzig. Bonn: Hager, 1913. - 32 lappuses * Kā uzlabot mūsu medību saimniecību. Mednieks un makšķernieks, 1923; 5: 119—121. * Domas par dabas aizsardzību Latvijā. Mednieks un makšķernieks, 1924; 2: 35—38 * ''Die Lettländische Ornithologische Zentrale''. Verhandlungen des 6. Internationalen Ornithologen-Kongresses. Kopenhagen, 1926. (Latvijas Ornitoloģijas centrāles ziņojums) * Dzīvnieki latvju dainās. Latvju tautas dainas. Rīga: Literatūra, 1928; 193—216. * ''Verzeichnis der Wirbeltiere des ostbaltischen Gebietes''. Alexander Grosse, Alfred Grosse, Nikolai von Transehe. Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, 1929. (Austrumbaltijas mugurkaulaino saraksts. Rīgas dabas pētnieku biedrības darbi. 18. burtnīca (1929). Rīga: Jaunā rinda, 1—75.) * Putnu pētīšanas uzdevumi Latvijā. Daba un zinātne, 1934; 1: 22—26. * Latvijas putni. Sastādījuši Nikolajs Tranzē un Dr. Reinis Sināts. Mežu departamenta izdevums, 1936. - 341 lappuses * "Latvijas zīdītājdzīvnieki. Latvijas putni". Latvijas zeme, daba un tauta. II. Latvijas daba. Rīga: Valters un Rapa, 1936; 345—467. * Par [[Engures ezers|Engures ezeru]]. Daba un zinātne, 1937; 2: 33—40. * Par [[Roņu sala|Roņu salu]]. Daba un zinātne, 1937; 4: 97—104. * Das Vögelleben des Angernschen Sees. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV ([[Poznaņa|Posen]]), 1942; 101—124 * Einige Notizen zur Avifauna Lettlands. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV (Posen), 1942; 138—140. * 15 Jahre Lettländische Ornithologische Zentrale (1925—1939). Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV (Posen), 1942; 141—143 * Veränderungen im Bestande der baltischen Tierwelt. II Vögel. Baltische Hefte, 1956; 2(4): 37—45 * Die Winterquartiere der baltischen Zugvögel. Baltische Hefte, 1957; 4(1): 37—44 * Harald Baron Loudon — Lisden. Ein Gedenkblatt zum einjahrigen Todestage am 1. Januar 1960. Berlin: Verlag Karl Pohle & Sons, 1960 - 7 S. * Die Vogelwelt Lettlands - mit Berücksichtigung der Nachbargebiete. Hannover: Harro v. Hirschheydt, 1965. - 229 lpp. * F. E. Stoll: Nachruf. Balt. Nachr., 19. Oct. 1966: 14—15. == Biedrības == * Vācijas Ornitoloģijas biedrības biedrs (1928), * Ungārijas Karaliskās Ornitoloģiskās biedrības (vēlāk Ungārijas Ornitoloģijas institūta) korespondējošais biedrs (1935). == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160307074111/http://www.ornitofaunistika.com/txt/transehe/transehe120.htm Ruslans Matrozis. Ornitologam Nikolajam Tranzē — 120] == Literatūra == * [[Švābe Arveds]]. "Nikolajs Tranzējs". Latvju enciklopēdija. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953.—1955. - 2504. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tranze, Nikolajs}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas ornitologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] pobt2olpbq2hqunqdfjslfz28kmvkvt 4300952 4300951 2025-06-28T05:57:50Z 62.85.17.121 /* ievads */ 4300952 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Nikolajs fon Tranzē | vārds_orig = ''Nikolai von Transehe'' | attēls = Nikolajs Tranzē.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Jaunbrenguļu muiža]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad [[Brenguļu pagasts]], {{LAT}}) | m_gads = 1969 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 29 | m_vieta = Honerdingena, [[Lejassaksija]] {{DEU}} | dzīves_vieta = [[Latvija]], [[Vācija]] | tautība = [[vācietis]] | vecāki = Nikolajs fon Tranzē (1842—1919) un Elīzas fon Tranzē dzimusi Veisa | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]], [[Leipcigas Universitāte]] | zinātne = [[ornitoloģija]] | sasniegumi = viens no pirmajiem Latvijas Universitātes [[ornitologs|ornitologiem]] }} '''Nikolajs Heinrihs fon Tranzē''', rakstos arī '''Nikolajs Transehe''' ({{val|de|Nikolai Heinrich von Transehe}}; dzimis 1886. gadā [[Jaunbrenguļu muiža|Jaunbrenguļu muižā]], miris 1969. gadā [[Vācija|Vācijā]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas [[ornitologs|ornitologiem]], [[Latvijas Universitāte]]s docents (1938). 1925. gadā nodibināja un vadīja Latvijas Ornitoloģijas centrāli. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Jaunbrenguļu muiža.jpg|thumb|left|280px|N.Tranzē dzimtas mājas - Jaunbrenguļu muižas kungu māja.]] Dzimis 1886. gada 31. jūlijā [[Brenguļi|Jaunbrenguļu muižas]] īpašnieka Nikolaja [[fon Tranzē]] (1842—1919) un viņa sievas Elīzas, dzimušas Veisas, ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]] (1901—1906). Pēc ģimnāzijas beigšanas iestājās [[Tērbatas Universitāte]]s fizikas—matematikas fakultātē. Viņa uzskatus šaja laikā stipri ietekmēja netālu dzīvojošais Lizdēnu muižnieks un ornitologs [[Haralds Loudons]] (1876—1959), kuram piederēja liela putnu olu un ādiņu kolekcija. 1908. gadā Tranzē piedalījās Loudona ceturtajā ekspedīcijā uz Aizkaukāzu un Centrālāziju. 1909. gadā nolēma turpināt studēt bioloģiju [[Leipciga]]s Universitātē, kur 1913. gada 20. augustā aizstāvēja disertāciju par temperatūras ietekmi uz ''Daphnia magna'' adaptācijas reakcijām. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada jūnijā pieteicās dienēt Kaukāzā izvietotajā [[Krievijas Impērija]]s 16. Tveras dragūnu pulkā, vēlāk bija priekšnieka palīgs Krievijas Sarkanā Krusta 37. priekšējā zirgu transportā (''37. передовой конный транспорт'') Rumānijā un Moldovā. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada aprīlī atgriezās dzimtenē un saimniekoja Jaunvāles muižā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] sākumā 1918. gada decembrī iestājās [[Baltiešu zemessardze|Baltiešu zemessardzē]], kas pēc [[Latgales atbrīvošana]]s 1920. gadā tika pārveidota par [[13. Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|Kurzemes divīzijā]]. 1920. gadā N. Tranzē kaprāļa pakāpē atvaļinājās no kara dienesta Latvijas armijā un sāka darbu [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē]] kā zooloģijas katedras asistents. Pēc 1925. gadā LU Sistemātiskās zooloģijas institūta paspārnē Tranzē nodibināja Latvijas Ornitoloģijas centrāli, kas turpmākajos 20 gados bija vadošā institūcija, kura pētīja Latvijas putnus — organizēja putnu gredzenošanu, ievāca fenoloģiskus un faunistiskus datus. 1926. gadā viņš uzstājās ar ziņojumu 6. Starptautiskajā ornitologu kongresā Kopenhāgenā. 1928. gadā viņš publicēja [[latviešu tautas dziesmas|tautas dziesmu]] apkopojumu "Dzīvnieki latvju dainās". 1930. gadā Tranzē ievēlēja par privātdocentu, un viņš uzsāka lekciju kursu zooloģijas studentiem, mežkopjiem un lauksaimniekiem. 1936. gadā uzrakstīja sadaļu "Latvijas zīdītājdzīvnieki. Latvijas putni" enciklopēdiskajā rakstu krājumā "Latvijas zeme, daba un tauta". Latviskos putnu nosaukumus viņam palīdzēja veidot [[Kārlis Starcs]]. 1938. gadā viņu paaugstināja amatā par docentu un uzticēja lasīt zooloģijas un salīdzināmās anatomijas kursu medicīnas, veterinārijas un farmācijas studentiem. 1939. gadā, pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Rībentopa pakta]] noslēgšanas [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešiem izceļojot no Baltijas]], arī N. fon Tranzē ar dalītam jūtām pārcēlās uz dzīvi emigrācijā.<ref>1940. gadā Tranzē rakstīja: “Mūsu Centrāle patlaban pārkārtojas, jo es, līdzšinējais Centrāles vadītājs, atstāju dzimteni. Es to daru ar dziļām pateicības jūtām iepretim visiem Universitātes kolēgām un visiem saviem klausītājiem, kas manā 20 gadu ilgā darbības posmā ir bijuši. Man grūti šķirties no viņiem un no iemīļotā darbības lauka: par daudz esmu saaudzis ar šo zemi un cilvēkiem, ar ainavām un dabu. Man ir liels apmierinājums, ka esmu varējis sekmēt šī pārskata noslēgšanu un to piedzīvot: tas ir beidzamais man iespējamais pakalpojums dzimtenes putnu pētniecībai un mūsu Universitātei”.</ref> Dzīvodams Vācijā, Tranzē turpināja saraksti ar Latvijas ornitologiem. 1965. gadā viņš [[vāciski]] no jauna izdeva savu grāmatu par Latvijas putniem. No 1956. gada Tranzē dzīvoja Honerdingenas pilsētiņā Lejassaksijā, kur mira 1969. gada 29. septembrī. == Darbi == [[Attēls:Die Vogelwelt Lettlands.png|thumb|250px|N.Tranzē grāmata par Latvijas putniem (Hanovere, 1965)]] * ''Studien über Temperaturwirkungen auf Daphnia magna, mit besonderer Berücksichtigung der Anpassungserscheinungen''. Aus d. zool. Inst. d. Univ. Leipzig. Bonn: Hager, 1913. - 32 lappuses * Kā uzlabot mūsu medību saimniecību. Mednieks un makšķernieks, 1923; 5: 119—121. * Domas par dabas aizsardzību Latvijā. Mednieks un makšķernieks, 1924; 2: 35—38 * ''Die Lettländische Ornithologische Zentrale''. Verhandlungen des 6. Internationalen Ornithologen-Kongresses. Kopenhagen, 1926. (Latvijas Ornitoloģijas centrāles ziņojums) * Dzīvnieki latvju dainās. Latvju tautas dainas. Rīga: Literatūra, 1928; 193—216. * ''Verzeichnis der Wirbeltiere des ostbaltischen Gebietes''. Alexander Grosse, Alfred Grosse, Nikolai von Transehe. Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, 1929. (Austrumbaltijas mugurkaulaino saraksts. Rīgas dabas pētnieku biedrības darbi. 18. burtnīca (1929). Rīga: Jaunā rinda, 1—75.) * Putnu pētīšanas uzdevumi Latvijā. Daba un zinātne, 1934; 1: 22—26. * Latvijas putni. Sastādījuši Nikolajs Tranzē un Dr. Reinis Sināts. Mežu departamenta izdevums, 1936. - 341 lappuses * "Latvijas zīdītājdzīvnieki. Latvijas putni". Latvijas zeme, daba un tauta. II. Latvijas daba. Rīga: Valters un Rapa, 1936; 345—467. * Par [[Engures ezers|Engures ezeru]]. Daba un zinātne, 1937; 2: 33—40. * Par [[Roņu sala|Roņu salu]]. Daba un zinātne, 1937; 4: 97—104. * Das Vögelleben des Angernschen Sees. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV ([[Poznaņa|Posen]]), 1942; 101—124 * Einige Notizen zur Avifauna Lettlands. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV (Posen), 1942; 138—140. * 15 Jahre Lettländische Ornithologische Zentrale (1925—1939). Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV (Posen), 1942; 141—143 * Veränderungen im Bestande der baltischen Tierwelt. II Vögel. Baltische Hefte, 1956; 2(4): 37—45 * Die Winterquartiere der baltischen Zugvögel. Baltische Hefte, 1957; 4(1): 37—44 * Harald Baron Loudon — Lisden. Ein Gedenkblatt zum einjahrigen Todestage am 1. Januar 1960. Berlin: Verlag Karl Pohle & Sons, 1960 - 7 S. * Die Vogelwelt Lettlands - mit Berücksichtigung der Nachbargebiete. Hannover: Harro v. Hirschheydt, 1965. - 229 lpp. * F. E. Stoll: Nachruf. Balt. Nachr., 19. Oct. 1966: 14—15. == Biedrības == * Vācijas Ornitoloģijas biedrības biedrs (1928), * Ungārijas Karaliskās Ornitoloģiskās biedrības (vēlāk Ungārijas Ornitoloģijas institūta) korespondējošais biedrs (1935). == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160307074111/http://www.ornitofaunistika.com/txt/transehe/transehe120.htm Ruslans Matrozis. Ornitologam Nikolajam Tranzē — 120] == Literatūra == * [[Švābe Arveds]]. "Nikolajs Tranzējs". Latvju enciklopēdija. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953.—1955. - 2504. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tranze, Nikolajs}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas ornitologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] d0157kjknz4pmrq3uzxz87w53c78ndd 4300953 4300952 2025-06-28T05:58:38Z 62.85.17.121 /* ievads */ 4300953 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Nikolajs fon Tranzē | vārds_orig = ''Nikolai von Transehe'' | attēls = Nikolajs Tranzē.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Jaunbrenguļu muiža]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad [[Brenguļu pagasts]], {{LAT}}) | m_gads = 1969 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 29 | m_vieta = Honerdingena, [[Lejassaksija]] {{DEU}} | dzīves_vieta = [[Latvija]], [[Vācija]] | tautība = [[vācietis]] | vecāki = Nikolajs fon Tranzē (1842—1919) un Elīzas fon Tranzē dzimusi Veisa | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]], [[Leipcigas Universitāte]] | zinātne = [[ornitoloģija]] | sasniegumi = viens no pirmajiem Latvijas Universitātes [[ornitologs|ornitologiem]] }} '''Nikolajs Heinrihs fon Tranzē''', rakstos arī '''Nikolajs Transehe''' ({{val|de|Nikolai Heinrich von Transehe}}; dzimis 1886. gadā [[Jaunbrenguļu muiža|Jaunbrenguļu muižā]], miris 1969. gadā [[Vācija|Vācijā]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem neatkarīgās Latvijas [[ornitologs|ornitologiem]], [[Latvijas Universitāte]]s docents (1938). 1925. gadā nodibināja un vadīja Latvijas Ornitoloģijas centrāli. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Jaunbrenguļu muiža.jpg|thumb|left|280px|N.Tranzē dzimtas mājas - Jaunbrenguļu muižas kungu māja.]] Dzimis 1886. gada 31. jūlijā [[Brenguļi|Jaunbrenguļu muižas]] īpašnieka Nikolaja [[fon Tranzē]] (1842—1919) un viņa sievas Elīzas, dzimušas Veisas, ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]] (1901—1906). Pēc ģimnāzijas beigšanas iestājās [[Tērbatas Universitāte]]s fizikas—matematikas fakultātē. Viņa uzskatus šaja laikā stipri ietekmēja netālu dzīvojošais Lizdēnu muižnieks un ornitologs [[Haralds Loudons]] (1876—1959), kuram piederēja liela putnu olu un ādiņu kolekcija. 1908. gadā Tranzē piedalījās Loudona ceturtajā ekspedīcijā uz Aizkaukāzu un Centrālāziju. 1909. gadā nolēma turpināt studēt bioloģiju [[Leipciga]]s Universitātē, kur 1913. gada 20. augustā aizstāvēja disertāciju par temperatūras ietekmi uz ''Daphnia magna'' adaptācijas reakcijām. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada jūnijā pieteicās dienēt Kaukāzā izvietotajā [[Krievijas Impērija]]s 16. Tveras dragūnu pulkā, vēlāk bija priekšnieka palīgs Krievijas Sarkanā Krusta 37. priekšējā zirgu transportā (''37. передовой конный транспорт'') Rumānijā un Moldovā. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada aprīlī atgriezās dzimtenē un saimniekoja Jaunvāles muižā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] sākumā 1918. gada decembrī iestājās [[Baltiešu zemessardze|Baltiešu zemessardzē]], kas pēc [[Latgales atbrīvošana]]s 1920. gadā tika pārveidota par [[13. Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|Kurzemes divīzijā]]. 1920. gadā N. Tranzē kaprāļa pakāpē atvaļinājās no kara dienesta Latvijas armijā un sāka darbu [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē]] kā zooloģijas katedras asistents. Pēc 1925. gadā LU Sistemātiskās zooloģijas institūta paspārnē Tranzē nodibināja Latvijas Ornitoloģijas centrāli, kas turpmākajos 20 gados bija vadošā institūcija, kura pētīja Latvijas putnus — organizēja putnu gredzenošanu, ievāca fenoloģiskus un faunistiskus datus. 1926. gadā viņš uzstājās ar ziņojumu 6. Starptautiskajā ornitologu kongresā Kopenhāgenā. 1928. gadā viņš publicēja [[latviešu tautas dziesmas|tautas dziesmu]] apkopojumu "Dzīvnieki latvju dainās". 1930. gadā Tranzē ievēlēja par privātdocentu, un viņš uzsāka lekciju kursu zooloģijas studentiem, mežkopjiem un lauksaimniekiem. 1936. gadā uzrakstīja sadaļu "Latvijas zīdītājdzīvnieki. Latvijas putni" enciklopēdiskajā rakstu krājumā "Latvijas zeme, daba un tauta". Latviskos putnu nosaukumus viņam palīdzēja veidot [[Kārlis Starcs]]. 1938. gadā viņu paaugstināja amatā par docentu un uzticēja lasīt zooloģijas un salīdzināmās anatomijas kursu medicīnas, veterinārijas un farmācijas studentiem. 1939. gadā, pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Rībentopa pakta]] noslēgšanas [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešiem izceļojot no Baltijas]], arī N. fon Tranzē ar dalītam jūtām pārcēlās uz dzīvi emigrācijā.<ref>1940. gadā Tranzē rakstīja: “Mūsu Centrāle patlaban pārkārtojas, jo es, līdzšinējais Centrāles vadītājs, atstāju dzimteni. Es to daru ar dziļām pateicības jūtām iepretim visiem Universitātes kolēgām un visiem saviem klausītājiem, kas manā 20 gadu ilgā darbības posmā ir bijuši. Man grūti šķirties no viņiem un no iemīļotā darbības lauka: par daudz esmu saaudzis ar šo zemi un cilvēkiem, ar ainavām un dabu. Man ir liels apmierinājums, ka esmu varējis sekmēt šī pārskata noslēgšanu un to piedzīvot: tas ir beidzamais man iespējamais pakalpojums dzimtenes putnu pētniecībai un mūsu Universitātei”.</ref> Dzīvodams Vācijā, Tranzē turpināja saraksti ar Latvijas ornitologiem. 1965. gadā viņš [[vāciski]] no jauna izdeva savu grāmatu par Latvijas putniem. No 1956. gada Tranzē dzīvoja Honerdingenas pilsētiņā Lejassaksijā, kur mira 1969. gada 29. septembrī. == Darbi == [[Attēls:Die Vogelwelt Lettlands.png|thumb|250px|N.Tranzē grāmata par Latvijas putniem (Hanovere, 1965)]] * ''Studien über Temperaturwirkungen auf Daphnia magna, mit besonderer Berücksichtigung der Anpassungserscheinungen''. Aus d. zool. Inst. d. Univ. Leipzig. Bonn: Hager, 1913. - 32 lappuses * Kā uzlabot mūsu medību saimniecību. Mednieks un makšķernieks, 1923; 5: 119—121. * Domas par dabas aizsardzību Latvijā. Mednieks un makšķernieks, 1924; 2: 35—38 * ''Die Lettländische Ornithologische Zentrale''. Verhandlungen des 6. Internationalen Ornithologen-Kongresses. Kopenhagen, 1926. (Latvijas Ornitoloģijas centrāles ziņojums) * Dzīvnieki latvju dainās. Latvju tautas dainas. Rīga: Literatūra, 1928; 193—216. * ''Verzeichnis der Wirbeltiere des ostbaltischen Gebietes''. Alexander Grosse, Alfred Grosse, Nikolai von Transehe. Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, 1929. (Austrumbaltijas mugurkaulaino saraksts. Rīgas dabas pētnieku biedrības darbi. 18. burtnīca (1929). Rīga: Jaunā rinda, 1—75.) * Putnu pētīšanas uzdevumi Latvijā. Daba un zinātne, 1934; 1: 22—26. * Latvijas putni. Sastādījuši Nikolajs Tranzē un Dr. Reinis Sināts. Mežu departamenta izdevums, 1936. - 341 lappuses * "Latvijas zīdītājdzīvnieki. Latvijas putni". Latvijas zeme, daba un tauta. II. Latvijas daba. Rīga: Valters un Rapa, 1936; 345—467. * Par [[Engures ezers|Engures ezeru]]. Daba un zinātne, 1937; 2: 33—40. * Par [[Roņu sala|Roņu salu]]. Daba un zinātne, 1937; 4: 97—104. * Das Vögelleben des Angernschen Sees. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV ([[Poznaņa|Posen]]), 1942; 101—124 * Einige Notizen zur Avifauna Lettlands. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV (Posen), 1942; 138—140. * 15 Jahre Lettländische Ornithologische Zentrale (1925—1939). Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV (Posen), 1942; 141—143 * Veränderungen im Bestande der baltischen Tierwelt. II Vögel. Baltische Hefte, 1956; 2(4): 37—45 * Die Winterquartiere der baltischen Zugvögel. Baltische Hefte, 1957; 4(1): 37—44 * Harald Baron Loudon — Lisden. Ein Gedenkblatt zum einjahrigen Todestage am 1. Januar 1960. Berlin: Verlag Karl Pohle & Sons, 1960 - 7 S. * Die Vogelwelt Lettlands - mit Berücksichtigung der Nachbargebiete. Hannover: Harro v. Hirschheydt, 1965. - 229 lpp. * F. E. Stoll: Nachruf. Balt. Nachr., 19. Oct. 1966: 14—15. == Biedrības == * Vācijas Ornitoloģijas biedrības biedrs (1928), * Ungārijas Karaliskās Ornitoloģiskās biedrības (vēlāk Ungārijas Ornitoloģijas institūta) korespondējošais biedrs (1935). == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160307074111/http://www.ornitofaunistika.com/txt/transehe/transehe120.htm Ruslans Matrozis. Ornitologam Nikolajam Tranzē — 120] == Literatūra == * [[Švābe Arveds]]. "Nikolajs Tranzējs". Latvju enciklopēdija. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953.—1955. - 2504. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tranze, Nikolajs}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas ornitologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] of1z6e5b4jqw5zdu4xo1144rx9ha6zx 4300955 4300953 2025-06-28T06:06:05Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/62.85.17.121|62.85.17.121]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot 4026304 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds = Nikolajs fon Tranzē | vārds_orig = ''Nikolai von Transehe'' | attēls = Nikolajs Tranzē.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_gads = 1886 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Jaunbrenguļu muiža]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad [[Brenguļu pagasts]], {{LAT}}) | m_gads = 1969 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 29 | m_vieta = Honerdingena, [[Lejassaksija]] {{DEU}} | dzīves_vieta = [[Latvija]], [[Vācija]] | tautība = [[vācbaltietis]] | vecāki = | paraksts = | darba_vietas = [[Latvijas Universitāte]] | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]], [[Leipcigas Universitāte]] | zinātne = [[ornitoloģija]] | sasniegumi = viens no pirmajiem Latvijas [[ornitologs|ornitologiem]] }} '''Nikolajs Heinrihs fon Tranzē''', rakstos arī '''Nikolajs Transehe''' ({{val|de|Nikolai Heinrich von Transehe}}; dzimis 1886. gadā [[Jaunbrenguļu muiža|Jaunbrenguļu muižā]], miris 1969. gadā [[Vācija|Vācijā]]) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Latvija]]s dabas pētnieks un pasniedzējs, viens no pirmajiem Latvijas [[ornitologs|ornitologiem]], [[Latvijas Universitāte]]s docents (1938). 1925. gadā nodibināja un vadīja Latvijas Ornitoloģijas centrāli. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Jaunbrenguļu muiža.jpg|thumb|left|280px|N.Tranzē dzimtas mājas - Jaunbrenguļu muižas kungu māja.]] Dzimis 1886. gada 31. jūlijā [[Brenguļi|Jaunbrenguļu muižas]] īpašnieka Nikolaja [[fon Tranzē]] (1842—1919) un viņa sievas Elīzas, dzimušas Veisas, ģimenē. Mācījās [[Rīgas pilsētas ģimnāzija|Rīgas pilsētas ģimnāzijā]] (1901—1906). Pēc ģimnāzijas beigšanas iestājās [[Tērbatas Universitāte]]s fizikas—matematikas fakultātē. Viņa uzskatus šaja laikā stipri ietekmēja netālu dzīvojošais Lizdēnu muižnieks un ornitologs [[Haralds Loudons]] (1876—1959), kuram piederēja liela putnu olu un ādiņu kolekcija. 1908. gadā Tranzē piedalījās Loudona ceturtajā ekspedīcijā uz Aizkaukāzu un Centrālāziju. 1909. gadā nolēma turpināt studēt bioloģiju [[Leipciga]]s Universitātē, kur 1913. gada 20. augustā aizstāvēja disertāciju par temperatūras ietekmi uz ''Daphnia magna'' adaptācijas reakcijām. Īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada jūnijā pieteicās dienēt Kaukāzā izvietotajā [[Krievijas Impērija]]s 16. Tveras dragūnu pulkā, vēlāk bija priekšnieka palīgs Krievijas Sarkanā Krusta 37. priekšējā zirgu transportā (''37. передовой конный транспорт'') Rumānijā un Moldovā. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada aprīlī atgriezās dzimtenē un saimniekoja Jaunvāles muižā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] sākumā 1918. gada decembrī iestājās [[Baltiešu zemessardze|Baltiešu zemessardzē]], kas pēc [[Latgales atbrīvošana]]s 1920. gadā tika pārveidota par [[13. Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma kājnieku pulku]] [[1. Kurzemes kājnieku divīzija (Latvija)|Kurzemes divīzijā]]. 1920. gadā N. Tranzē kaprāļa pakāpē atvaļinājās no kara dienesta Latvijas armijā un sāka darbu [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē]] kā zooloģijas katedras asistents. Pēc 1925. gadā LU Sistemātiskās zooloģijas institūta paspārnē Tranzē nodibināja Latvijas Ornitoloģijas centrāli, kas turpmākajos 20 gados bija vadošā institūcija, kura pētīja Latvijas putnus — organizēja putnu gredzenošanu, ievāca fenoloģiskus un faunistiskus datus. 1926. gadā viņš uzstājās ar ziņojumu 6. Starptautiskajā ornitologu kongresā Kopenhāgenā. 1928. gadā viņš publicēja [[latviešu tautas dziesmas|tautas dziesmu]] apkopojumu "Dzīvnieki latvju dainās". 1930. gadā Tranzē ievēlēja par privātdocentu, un viņš uzsāka lekciju kursu zooloģijas studentiem, mežkopjiem un lauksaimniekiem. 1936. gadā uzrakstīja sadaļu "Latvijas zīdītājdzīvnieki. Latvijas putni" enciklopēdiskajā rakstu krājumā "Latvijas zeme, daba un tauta". 1938. gadā viņu paaugstināja amatā par docentu un uzticēja lasīt zooloģijas un salīdzināmās anatomijas kursu medicīnas, veterinārijas un farmācijas studentiem. 1939. gadā, pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Rībentopa pakta]] noslēgšanas [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešiem izceļojot no Baltijas]], arī N. fon Tranzē ar dalītam jūtām pārcēlās uz dzīvi emigrācijā.<ref>1940. gadā Tranzē rakstīja: “Mūsu Centrāle patlaban pārkārtojas, jo es, līdzšinējais Centrāles vadītājs, atstāju dzimteni. Es to daru ar dziļām pateicības jūtām iepretim visiem Universitātes kolēgām un visiem saviem klausītājiem, kas manā 20 gadu ilgā darbības posmā ir bijuši. Man grūti šķirties no viņiem un no iemīļotā darbības lauka: par daudz esmu saaudzis ar šo zemi un cilvēkiem, ar ainavām un dabu. Man ir liels apmierinājums, ka esmu varējis sekmēt šī pārskata noslēgšanu un to piedzīvot: tas ir beidzamais man iespējamais pakalpojums dzimtenes putnu pētniecībai un mūsu Universitātei”.</ref> Dzīvodams Vācijā, Tranzē turpināja saraksti ar Latvijas ornitologiem. 1965. gadā viņš [[vāciski]] no jauna izdeva savu grāmatu par Latvijas putniem. No 1956. gada Tranzē dzīvoja Honerdingenas pilsētiņā Lejassaksijā, kur mira 1969. gada 29. septembrī. == Darbi == [[Attēls:Die Vogelwelt Lettlands.png|thumb|250px|N.Tranzē grāmata par Latvijas putniem (Hanovere, 1965)]] * ''Studien über Temperaturwirkungen auf Daphnia magna, mit besonderer Berücksichtigung der Anpassungserscheinungen''. Aus d. zool. Inst. d. Univ. Leipzig. Bonn: Hager, 1913. - 32 lappuses * Kā uzlabot mūsu medību saimniecību. Mednieks un makšķernieks, 1923; 5: 119—121. * Domas par dabas aizsardzību Latvijā. Mednieks un makšķernieks, 1924; 2: 35—38 * ''Die Lettländische Ornithologische Zentrale''. Verhandlungen des 6. Internationalen Ornithologen-Kongresses. Kopenhagen, 1926. (Latvijas Ornitoloģijas centrāles ziņojums) * Dzīvnieki latvju dainās. Latvju tautas dainas. Rīga: Literatūra, 1928; 193—216. * ''Verzeichnis der Wirbeltiere des ostbaltischen Gebietes''. Alexander Grosse, Alfred Grosse, Nikolai von Transehe. Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, 1929. (Austrumbaltijas mugurkaulaino saraksts. Rīgas dabas pētnieku biedrības darbi. 18. burtnīca (1929). Rīga: Jaunā rinda, 1—75.) * Putnu pētīšanas uzdevumi Latvijā. Daba un zinātne, 1934; 1: 22—26. * Latvijas putni. Sastādījuši Nikolajs Tranzē un Dr. Reinis Sināts. Mežu departamenta izdevums, 1936. - 341 lappuses * "Latvijas zīdītājdzīvnieki. Latvijas putni". Latvijas zeme, daba un tauta. II. Latvijas daba. Rīga: Valters un Rapa, 1936; 345—467. * Par [[Engures ezers|Engures ezeru]]. Daba un zinātne, 1937; 2: 33—40. * Par [[Roņu sala|Roņu salu]]. Daba un zinātne, 1937; 4: 97—104. * Das Vögelleben des Angernschen Sees. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV ([[Poznaņa|Posen]]), 1942; 101—124 * Einige Notizen zur Avifauna Lettlands. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV (Posen), 1942; 138—140. * 15 Jahre Lettländische Ornithologische Zentrale (1925—1939). Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga LXIV (Posen), 1942; 141—143 * Veränderungen im Bestande der baltischen Tierwelt. II Vögel. Baltische Hefte, 1956; 2(4): 37—45 * Die Winterquartiere der baltischen Zugvögel. Baltische Hefte, 1957; 4(1): 37—44 * Harald Baron Loudon — Lisden. Ein Gedenkblatt zum einjahrigen Todestage am 1. Januar 1960. Berlin: Verlag Karl Pohle & Sons, 1960 - 7 S. * Die Vogelwelt Lettlands - mit Berücksichtigung der Nachbargebiete. Hannover: Harro v. Hirschheydt, 1965. - 229 lpp. * F. E. Stoll: Nachruf. Balt. Nachr., 19. Oct. 1966: 14—15. == Biedrības == * Vācijas Ornitoloģijas biedrības biedrs (1928), * Ungārijas Karaliskās Ornitoloģiskās biedrības (vēlāk Ungārijas Ornitoloģijas institūta) korespondējošais biedrs (1935). == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160307074111/http://www.ornitofaunistika.com/txt/transehe/transehe120.htm Ruslans Matrozis. Ornitologam Nikolajam Tranzē — 120] == Literatūra == * [[Švābe Arveds]]. "Nikolajs Tranzējs". Latvju enciklopēdija. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1953.—1955. - 2504. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Tranze, Nikolajs}} [[Kategorija:1886. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1969. gadā mirušie]] [[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas ornitologi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes pasniedzēji]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] lxsmab9m7d03fuavd4ulu3utf2xko6g 0 216523 4301035 3898514 2025-06-28T10:35:45Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap 4301035 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Konstantīns Grēvinks | vārds_orig = ''Constantin von Grewingk'' | attēls = Constantin Grewingk.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1819 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Vīlande]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1887 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 30 | m_vieta = [[Tērbata]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{EST}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[vācbaltieši|vācbaltietis]] | dzimums = | paraksts = | darba_vietas = Krievijas zinātņu akadēmija Sanktpēterburgā | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | zinātne = [[ģeoloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks''' ({{val|de|Constantin Caspar Andreas von Grewingk}}, 1819-1887) bija [[latvieši|latviešu]] cilmes [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[ģeologs]]. [[Tērbatas Universitāte]]s ģeoloģijas profesors (1854—1887). == Izcelsme == [[Kārlis Dannenbergs]] savā pārskatā par [[Jelgavas ģimnāzija]]s vēsturi 1875. gadā minēja, ka K. K. Grēvinka tēva Kaspara Johana uzvārds, mācoties Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā, bija Krieviņš (''Kreewing'').<ref>[dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/handle/.../est_a_492_1875_ocr.pdf?...1] Karl Dannenberg. Zur Geschichte und Statistik des Gymnasiums zu Mitau: Festschrift zur Säcularfeier des Gymnasiums am 17. Juni 1875. Gedruckt bei J. F. Steffenhagen und Sohn. Mitau: 1875 (''236. Kreewing, Joh. Kaspar'' — 180 lpp.)</ref> Pēc studijām [[Jēnas Universitāte|Jēnas Universitātē]] viņš pārcēlās uz dzīvi Vīlandē un mainīja savu uzvārdu no ''Krieviņš'' uz ''Grēvinks''. K. K. Grēvinka vectēvs bija Jānis Krieviņš, kas bija dzimis [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā [[Sīpeles pagasts|Sīpeles muižā]].<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. 639 lpp.</ref> Savukārt K. Šmita sarakstītajā Grēvinka biogrāfijā vēlāk minēts, ka Grevinku dzimta nākot no [[Holande]]s, kur kāds Johans Grevinks (''Johannes Grevinck'') [[Leidenes Universitāte|Leidenes Universitātē]] 1645. gadā studējis tieslietas.<ref>[http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/10062/3043/1/grewingk86.pdf C. Schmidt. Lebensbild des Professors der Mineralogie an der Universität Dorpat Dr. Constantin Grewingk.]{{Novecojusi saite}} Verhdl. d. gel. esthn. Gesellschaft Bd. XIII, Dorpat 1887</ref> == Dzīvesgājums == Konstantīns Grēvinks ir dzimis 1819. gada 14. janvārī [[Vīlande|Vīlandē]] advokāta un rātskunga Kaspara Johana Grēvinka un viņa sievas Kristīnes Šramas (''Schramm'') ģimenē. Mācījās [[Bērzaines ģimnāzija|Bērzaines ģimnāzijā]] pie [[Cēsis|Cēsīm]] (1828—1836) un [[Tērbatas ģimnāzija|Tērbatas guberņas ģimnāzijā]] (1836—1837). Studēja Tērbatas Universitātē (1837—1841). Papildinājās Berlīnes un Jēnas Universitātēs (1842—1843), 1842. gadā ieguva ''cand. phil.'' grādu par darbu ''Die Mitscherlich’sche Lehre von Homöomorphismus und deren Einfluß auf die Mineralogie''. Savus pētījumus turpināja Freibergas kalnu akadēmijā [[Saksija|Saksijā]], 1843. gada decembrī ieguva ''dr. phil.'' grādu par darbu ''Über Chromverbindungen''.<ref>[http://daten.digitale-sammlungen.de/~db/bsb00000433/images/index.html?id=00000433&fip=eayayztsewqeayaxssdasyztsqrseayaxs&no=30&seite=277 Album academicum der Kaiserlichen Universität Dorpat], Dorpat 1889</ref> Strādāja par konservatoru [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s Mineraloģijas muzejā (1845—1854), piedalījās ekspedīcijā uz tolaik [[Krievijas impērija]]i piederošo [[Aļaska|Aļasku]] (1848). Ievēlēts par ģeoloģijas profesoru Tērbatas Universitātē (1854—1887). Pētīja [[Akmens laikmets|akmens laikmeta]] apmetnes un [[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]] atliekas Baltijas provincēs. Miris 1887. gada 30. jūnijā Tērbatā. Viņa vārda nosaukts [[Grēvinka šļūdonis]] Aļaskā. == Atsevišķi darbi == [[Attēls:Mergellagers von Kunda.png|thumb|280px|K. Grēvinka grāmata par [[Kundas kultūra|Kundas kultūru]] (1882).]] * ''Beitrag zur kenntniss der geognostischen beschaffenheit California''. Verhandlungen der Mineralogischen gesellschaft zu St. Petersburg, [1847?] * ''Geologie von Liv- und Kurland''. Heinrich Laakmann, 1859 — 55 lpp. (doktora darbs) * ''Über die Meteoritenfälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland.'' (kopā ar K.E.H. Šmitu), 1864 ([http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/10062/3715/1/grewingkmeteoriten.pdf Online]) * ''Steinalter der Ostseeprovinzen Liv-, Esth- und Kurlands und einiger angrenzenden Landstriche''; Dorpat 1865 * ''Ueber Eisschiebungen am Wörzjärw-See in Livland''. Dorpat: H. Laakmann, 1869. * ''Zur Kenntniß der in Liv-, Esth- und Kurland aufgefundenen Steinwerkzeuge heidnischer Vorzeit''; Dorpat 1871 * ''Zur Archäologie des Balticums und Rußlands''; Archiv f. Anthropologie 1874, 1879 * ''Erläuterungen zur zweiten Ausgabe der geognostischen Karte Liv-, Est- und Kurlands''. Dorpat: Verlag der Dorpater Naturforscher-Gesellschaft, 1879. * ''Geologie und Archaeologie des Mergellagers von Kunda in Estland''. Dorpat: Verlag der Dorpater Naturforscher-Gesellschaft, 1882. — 123 lpp. * ''Ueber ein nickelhaltiges Stück Eisen von Sanarka am Ural und Verzeichniss der Meteoriten-Sammlung der Universität Dorpat.'' Dorpat: Verlag der Dorpater Naturforscher-Gesellschaft, 1882 * ''Grewingk's Geology of Alaska and the Northwest Coast of America. Contributions Toward Knowledge of the Orographic and Geognostic Condition of the Northwest Coast of America, with the Adjacent Islands'' == Ārējās saites == * [http://dspace.utlib.ee/jspui/handle/10062/2805/browse?type=title&submit_browse=Title Publikāciju saraksts, utlib.ee]{{Novecojusi saite}} == Literatūra == * C. Schmidt: ''Lebensbild des Prof. C. A. Grevingk''; Verhdl. d. gel. esthn. Gesellschaft Bd. XIII, Dorpat 1887 ([http://dspace.utlib.ee/dspace/bitstream/10062/3043/1/grewingk86.pdf Online]{{Novecojusi saite}}) == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grēvinks, Konstantīns}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Ģeoloģija]] a0lme095bzw49u63nxwvaikngiyivua 0 224097 4300842 4287206 2025-06-27T19:20:46Z 91.105.68.177 4300842 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Īlons Masks | vārds_orig = ''Elon Musk'' | attēls = The White House - 54409525537 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Īlons Masks 2025. gadā | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Dienvidāfrika|Pretorija}} | dzīves_vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | pilsonība = {{USA}} | tautība = | nodarbošanās = uzņēmējs, izgudrotājs, inženieris | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 14 | paraksts = Elon Musk Signature.svg | piezīmes = | alma_mater = [[Pensilvānijas Universitāte]] | kategorijas = nē | citas daļas = | dzimums = V }} '''Īlons Rīvs Masks''' ({{val|en|Elon Reeve Musk}}; dzimis {{dat|1971|6|28}}) ir [[Dienvidāfrika]]s izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmējs.<ref name="Elon Musk">[http://www.forbes.com/profile/elon-musk/ Forbes: "The World's Billionaires — Elon Musk"] March 2013</ref> Viņš ir plašāk zināms kā ''[[SpaceX]]'' dibinātājs un ''[[PayPal]]'' (sākotnēji ''X.com'') līdzdibinātājs. ''[[SpaceX]]'' viņš ir uzņēmuma [[izpilddirektors]] un galvenais projektētājs, bet ''[[Tesla (uzņēmums)|Tesla Motors]]'' viņš ir [[valdes priekšsēdētājs]], izpilddirektors un produktu arhitekts. Īlons Masks ir arī ''[[SolarCity]]'' valdes priekšsēdētājs un bijis ''[[OpenAI]]'' dibinātājs un valdes loceklis. Īlonam Maskam ir bakalaura grāds [[ekonomika|ekonomikā]], kas iegūts [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]],<ref name="i">{{Ziņu atsauce | url=http://www.spacex.com/elon-musk.php | work=SpaceX | title=Elon Musk – Official Bio | access-date={{dat|2013|05|17||bez}} | archive-date={{dat|2013|01|15||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20130115192610/http://www.spacex.com/elon-musk.php }}</ref> un otrs bakalaura grāds [[fizika|fizikā]] no tās pašas augstskolas.<ref name="i" /> == Dzīvesgājums == Dzimis 1971. gadā [[Pretorija|Pretorijā]] inženiera Erola Maska un viņa sievas Mejas, dzimušas Haldemanes (''Maye Haldeman''), ģimenē. Pēc vecāku šķiršanās palika dzīvot pie tēva, jau 12 gadu vecumā izveidoja un pārdeva savu pirmo [[Videospēle|videospēli]] ''Blastar''. 17 gadu vecumā izceļoja uz [[Kanāda|Kanādu]], tad uz ASV, kur studēja ekonomiku un fiziku Pensilvānijas Universitātē. 1995. gadā iestājās [[Stenforda Universitāte]]s fizikas doktora studiju programmā, taču jau pēc divām dienām pameta studijas un kopā ar savu brāli Kimbalu nodibināja savu kompāniju ''Zip2'', kuru 1999. gadā pārdeva [[Personālais dators|personālo datoru]] ražotājam ''Compaq'' par 307 miljoniem ASV dolāru. 1999. gadā Masks nodibināja interneta epasta maksājumu uzņēmumu ''X.com'', kas 2000. gadā apvienojās ar konkurējošu uzņēmumu ''Confinity'', kura produkts ''[[PayPal]]'' 2002. gadā par 1,5 miljardiem dolāru pārdots interneta uzņēmumam ''[[eBay]]''. 2002. gadā viņš nodibināja kosmisko lidojumu uzņēmumu ''[[SpaceX]]'', bet 2004. gadā kļuva par galveno investoru īsi pirms tam dibinātajā elektroauto uzņēmumā ''[[Tesla (uzņēmums)|Tesla]]''. 2015. gadā Īlons Masks bija starp [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] pētniecības laboratorijas ''[[OpenAI]]'' dibinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/news/2015/12/sam-altman-elon-musk-openai|title=Sam Altman on His Plan to Keep A.I. Out of the Hands of the “Bad Guys”|last=Nast|first=Condé|website=Vanity Fair|access-date=2023-03-09|date=2015-12-15|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://openai.com/blog/introducing-openai|title=Introducing OpenAI|website=openai.com|access-date=2023-03-09|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/gadgets-news/openai-the-company-behind-chatgpt-what-all-it-does-how-it-started-and-more/articleshow/97297027.cms|title=OpenAI, the company behind ChatGPT: What all it does, how it started and more|work=The Times of India|access-date=2023-03-09|date=2023-01-25|issn=0971-8257}}</ref> 2018. gadā viņš atkāpās no uzņēmuma valdes. 2020. gada augustā viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 85,6 miljardiem ASV dolāru, kas viņu padarīja par 5. bagātāko personu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Elon Musk|url = https://www.forbes.com/real-time-billionaires/#187c853a3d78|website = Forbes|accessdate = August 19, 2020}}</ref> 2021. gada 7. janvārī ar aptuveni 191 miljardu ASV dolāru vērtiem īpašumiem viņš tika atzīts par pasaulē bagātāko cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2021/01/07/investing/elon-musk-jeff-bezos-richest-person/index.html|title=Elon Musk overtakes Jeff Bezos to become world's richest person|last=Business|first=Chris Isidore, CNN|website=CNN|access-date=2021-01-11}}</ref> 2024. gadā Masks publiski atbalstīja [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] prezidenta kampaņu un [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikāņu partijas]] kampaņu, kļuva par biežu runātāju Trampa vietā un atbalstīja viņu uzvarētajās 2024. gada vēlēšanās. Viņš kļuva par nozīmīgu investoru Trampa kampaņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/472597-masks-ziedojis-pasakainu-summu-trampa-kampanai.htm|title=Masks ziedojis pasakainu summu Trampa kampaņai|website=nra.lv|access-date=2025-03-05|language=lv}}</ref> 2025. gadā Masks tika iecelts par ASV valdības efektivitātes departamenta vadītāju. == Kritika == Tāpat viņa publiskā komunikācija, īpaši sociālajā tīklā ''X'' (agrāk ''[[Twitter]]''), kur viņš dažkārt izsaka pretrunīgus vai impulsīvus paziņojumus, ir radījusi vairākas problēmas. Piemēram, viņa 2018. gada tvīts par ''Tesla'' privatizācijas plāniem noveda pie ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) izmeklēšanas un soda. Arī viņa attieksme pret [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]], tostarp ierobežojumu kritizēšana un vakcīnu efektivitātes apšaubīšana, izraisīja neizpratni. Runas laikā Donalda Trampa otrajā inaugurācijas parādē Masks sita ar labo roku sev virs sirds un pēc tam divas reizes spēcīgi izstiepa labo roku leņķī uz augšu ar plaukstu uz leju un pirkstiem kopā, tādējādi parādot [[Hitlera sveiciens|Hitlera sveicienam]] līdzīgu žestu, kas izraisīja diskusiju vilni internetā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us/musks-hand-gesture-during-trump-inauguration-festivities-draws-scrutiny-2025-01-21/|title=Musk's hand gesture during Trump inauguration festivities draws scrutiny}}</ref> Masks pret depresiju regulāri lieto medicīniski atļauto, bet halucinogēno [[Ketamīns|ketamīnu]], un viņa oponenti apgalvo, ka viņa lietoto halucinogēnu saraksts ar to neaprobežojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trt.global/russian/article/e2a809cc0c77|title=TRT Global - Маск оказался мультинаркоманом|website=trt.global|access-date=2025-05-31|language=ru}}</ref> Written by woke people. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20180402031500/http://www.solarcity.com/ SolarCity] oficiālā vietne * [http://www.spacex.com SpaceX] oficiālā vietne * [http://www.tesla.com Tesla] oficiālā vietne {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Masks, Īlons}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Filantropi]] rxwaftsy0esle5yfx8p79eq1zqri5qb 4300843 4300842 2025-06-27T19:21:03Z Quinlan83 98626 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/91.105.68.177|91.105.68.177]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra 4287206 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Īlons Masks | vārds_orig = ''Elon Musk'' | attēls = The White House - 54409525537 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Īlons Masks 2025. gadā | dz_gads = 1971 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Dienvidāfrika|Pretorija}} | dzīves_vieta = {{vieta|ASV|Losandželosa}} | pilsonība = {{USA}} | tautība = | nodarbošanās = uzņēmējs, izgudrotājs, inženieris | darbības_gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = 14 | paraksts = Elon Musk Signature.svg | piezīmes = | alma_mater = [[Pensilvānijas Universitāte]] | kategorijas = nē | citas daļas = | dzimums = V }} '''Īlons Rīvs Masks''' ({{val|en|Elon Reeve Musk}}; dzimis {{dat|1971|6|28}}) ir [[Dienvidāfrika]]s izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmējs.<ref name="Elon Musk">[http://www.forbes.com/profile/elon-musk/ Forbes: "The World's Billionaires — Elon Musk"] March 2013</ref> Viņš ir plašāk zināms kā ''[[SpaceX]]'' dibinātājs un ''[[PayPal]]'' (sākotnēji ''X.com'') līdzdibinātājs. ''[[SpaceX]]'' viņš ir uzņēmuma [[izpilddirektors]] un galvenais projektētājs, bet ''[[Tesla (uzņēmums)|Tesla Motors]]'' viņš ir [[valdes priekšsēdētājs]], izpilddirektors un produktu arhitekts. Īlons Masks ir arī ''[[SolarCity]]'' valdes priekšsēdētājs un bijis ''[[OpenAI]]'' dibinātājs un valdes loceklis. Īlonam Maskam ir bakalaura grāds [[ekonomika|ekonomikā]], kas iegūts [[Pensilvānijas Universitāte|Pensilvānijas Universitātē]],<ref name="i">{{Ziņu atsauce | url=http://www.spacex.com/elon-musk.php | work=SpaceX | title=Elon Musk – Official Bio | access-date={{dat|2013|05|17||bez}} | archive-date={{dat|2013|01|15||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20130115192610/http://www.spacex.com/elon-musk.php }}</ref> un otrs bakalaura grāds [[fizika|fizikā]] no tās pašas augstskolas.<ref name="i" /> == Dzīvesgājums == Dzimis 1971. gadā [[Pretorija|Pretorijā]] inženiera Erola Maska un viņa sievas Mejas, dzimušas Haldemanes (''Maye Haldeman''), ģimenē. Pēc vecāku šķiršanās palika dzīvot pie tēva, jau 12 gadu vecumā izveidoja un pārdeva savu pirmo [[Videospēle|videospēli]] ''Blastar''. 17 gadu vecumā izceļoja uz [[Kanāda|Kanādu]], tad uz ASV, kur studēja ekonomiku un fiziku Pensilvānijas Universitātē. 1995. gadā iestājās [[Stenforda Universitāte]]s fizikas doktora studiju programmā, taču jau pēc divām dienām pameta studijas un kopā ar savu brāli Kimbalu nodibināja savu kompāniju ''Zip2'', kuru 1999. gadā pārdeva [[Personālais dators|personālo datoru]] ražotājam ''Compaq'' par 307 miljoniem ASV dolāru. 1999. gadā Masks nodibināja interneta epasta maksājumu uzņēmumu ''X.com'', kas 2000. gadā apvienojās ar konkurējošu uzņēmumu ''Confinity'', kura produkts ''[[PayPal]]'' 2002. gadā par 1,5 miljardiem dolāru pārdots interneta uzņēmumam ''[[eBay]]''. 2002. gadā viņš nodibināja kosmisko lidojumu uzņēmumu ''[[SpaceX]]'', bet 2004. gadā kļuva par galveno investoru īsi pirms tam dibinātajā elektroauto uzņēmumā ''[[Tesla (uzņēmums)|Tesla]]''. 2015. gadā Īlons Masks bija starp [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] pētniecības laboratorijas ''[[OpenAI]]'' dibinātājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vanityfair.com/news/2015/12/sam-altman-elon-musk-openai|title=Sam Altman on His Plan to Keep A.I. Out of the Hands of the “Bad Guys”|last=Nast|first=Condé|website=Vanity Fair|access-date=2023-03-09|date=2015-12-15|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://openai.com/blog/introducing-openai|title=Introducing OpenAI|website=openai.com|access-date=2023-03-09|language=en-US}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/gadgets-news/openai-the-company-behind-chatgpt-what-all-it-does-how-it-started-and-more/articleshow/97297027.cms|title=OpenAI, the company behind ChatGPT: What all it does, how it started and more|work=The Times of India|access-date=2023-03-09|date=2023-01-25|issn=0971-8257}}</ref> 2018. gadā viņš atkāpās no uzņēmuma valdes. 2020. gada augustā viņa īpašumu vērtība tika novērtēta ar 85,6 miljardiem ASV dolāru, kas viņu padarīja par 5. bagātāko personu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Elon Musk|url = https://www.forbes.com/real-time-billionaires/#187c853a3d78|website = Forbes|accessdate = August 19, 2020}}</ref> 2021. gada 7. janvārī ar aptuveni 191 miljardu ASV dolāru vērtiem īpašumiem viņš tika atzīts par pasaulē bagātāko cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2021/01/07/investing/elon-musk-jeff-bezos-richest-person/index.html|title=Elon Musk overtakes Jeff Bezos to become world's richest person|last=Business|first=Chris Isidore, CNN|website=CNN|access-date=2021-01-11}}</ref> 2024. gadā Masks publiski atbalstīja [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] prezidenta kampaņu un [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikāņu partijas]] kampaņu, kļuva par biežu runātāju Trampa vietā un atbalstīja viņu uzvarētajās 2024. gada vēlēšanās. Viņš kļuva par nozīmīgu investoru Trampa kampaņā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/politika/472597-masks-ziedojis-pasakainu-summu-trampa-kampanai.htm|title=Masks ziedojis pasakainu summu Trampa kampaņai|website=nra.lv|access-date=2025-03-05|language=lv}}</ref> 2025. gadā Masks tika iecelts par ASV valdības efektivitātes departamenta vadītāju. == Kritika == Tāpat viņa publiskā komunikācija, īpaši sociālajā tīklā ''X'' (agrāk ''[[Twitter]]''), kur viņš dažkārt izsaka pretrunīgus vai impulsīvus paziņojumus, ir radījusi vairākas problēmas. Piemēram, viņa 2018. gada tvīts par ''Tesla'' privatizācijas plāniem noveda pie ASV Vērtspapīru un biržu komisijas (SEC) izmeklēšanas un soda. Arī viņa attieksme pret [[COVID-19 pandēmija|Covid-19 pandēmiju]], tostarp ierobežojumu kritizēšana un vakcīnu efektivitātes apšaubīšana, izraisīja neizpratni. Runas laikā Donalda Trampa otrajā inaugurācijas parādē Masks sita ar labo roku sev virs sirds un pēc tam divas reizes spēcīgi izstiepa labo roku leņķī uz augšu ar plaukstu uz leju un pirkstiem kopā, tādējādi parādot [[Hitlera sveiciens|Hitlera sveicienam]] līdzīgu žestu, kas izraisīja diskusiju vilni internetā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us/musks-hand-gesture-during-trump-inauguration-festivities-draws-scrutiny-2025-01-21/|title=Musk's hand gesture during Trump inauguration festivities draws scrutiny}}</ref> Masks pret depresiju regulāri lieto medicīniski atļauto, bet halucinogēno [[Ketamīns|ketamīnu]], un viņa oponenti apgalvo, ka viņa lietoto halucinogēnu saraksts ar to neaprobežojas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://trt.global/russian/article/e2a809cc0c77|title=TRT Global - Маск оказался мультинаркоманом|website=trt.global|access-date=2025-05-31|language=ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20180402031500/http://www.solarcity.com/ SolarCity] oficiālā vietne * [http://www.spacex.com SpaceX] oficiālā vietne * [http://www.tesla.com Tesla] oficiālā vietne {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Masks, Īlons}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV uzņēmēji]] [[Kategorija:Filantropi]] 8t9ra0oto4em50g1zx3smvi28mzce3k 0 225808 4300691 4296650 2025-06-27T12:01:58Z RobertVikman 125137 4300691 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilnis Ķirsis | vārds_orģ = | attēls = Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg | mazs_att = | apraksts = Vilnis Ķirsis 2016. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2023|08|17|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}} | vietnieks = * [[Linda Ozola]] * [[Edvards Ratnieks]] | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Mārtiņš Staķis]] | amats2 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks<br><small>(kopā ar [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022), [[Linda Ozola|L. Ozolu]] (2020—2023) un [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (2022—2023))</small> | term_sākums2 = {{dat|2020|10|02|N}} | term_beigas2 = {{dat|2023|08|17|N}} | amats3 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2017|06|22|N}} | term_beigas3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|04|N}} | term_beigas4 = {{dat|2017|06|21|N}} | prezidents4 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] | premjers4 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|08|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>(2011—2014)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2014)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ekonomists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2013|06|06|N}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|04|N}} | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | pēctecis = [[Viesturs Kleinbergs]] }} '''Vilnis Ķirsis''' (dzimis {{dat|1980|08|20}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pašlaik ir [[Rīgas dome]]s deputāts, bijis arī [[Saeima]]s deputāts divos tās sasaukumos. Pārstāv partiju "[[Vienotība]]", iepriekš bijis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] biedrs. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas, kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem, apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. 2023. gada 17. augustā ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]]. == Biogrāfija == Izglītību ieguvis [[Rīgas Hanzas vidusskola|Rīgas Hanzas vidusskolā]], kā arī [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2004. gada ieguvis maģistra grādu ekonomikā.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&cbutton=60264032733|title=CVK profils|publisher=CVK|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1|archivedate={{dat|2019|05|26||bez}}}}</ref> Ir latviešu [[studentu korporācijas]] [[Beveronija]] biedrs. Bijis uzņēmuma ''Fors Fortis'' valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes loceklis uzņēmumā ''Cannmeat''.<ref name="cvk" /> == Politiskā darbība == No [[Zatlera Reformu partija]]s kandidēja 2011. gada rudenī notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]], netika ievēlēts parlamentā, taču kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2013. gadā kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] ar otro numuru Reformu partijas sarakstā, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. No {{dat|2013|6|6|ģ|bez}} V. Ķirsis saņēma [[11. Saeima]]s deputāta mandātu uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]] pildīja ministra pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/politika/96268-saeimas-deputata-svinigo-zverestu-nodod-vilnis-kirsis.htm|title=Saeimas deputāta svinīgo zvērestu nodod Vilnis Ķirsis|date={{dat|2013|6|6||bez}}|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2013|6|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gada maijā V. Ķirsis izstājās no Reformu partijas un pārgāja uz partiju "[[Vienotība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}</ref> No tās saraksta ar spēcīgas individuālās kampaņas palīdzību Vidzemes vēlēšanu apgabalā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējis kā "Vienotības" saraksta līderis un ticis ievēlēts pašvaldībā, kur "Vienotības" frakcija darbojas opozīcijā. 2019. gadā kļuva par ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] padomnieku ekonomikas un enerģētikas politikas jautājumos. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] V. Ķirsis kandidēja kā apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta līderis un atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā, ievēlēts par vienu no trijiem Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem. 2023. gada vasarā Rīgas domes vadošā koalīcija sabruka, viens no iemesliem bija iespējamās nelikumības satiksmes jomas būvniecības projektos, par kuru atbildība pašvaldībā bija domes priekšsēdētāja vietniekam V. Ķirsim. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas V. Ķirsis kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem tika apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-kirsis-uz-laiku-pildis-rigas-mera-pienakumus-pec-staka-oficialas-atkapsanas.a515481/|title=Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-05|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Vilnis Ķirsis}} * [https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1 CVK profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mārtiņš Staķis]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2023|8|17|N}} — {{dat|2025|06|27|N}} | pēc = [[Viesturs Kleinbergs]] }} {{kastes beigas}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Ķirsis, Vilnis}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Pašreizējie Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] b56v6qpdyw71paeqjjzbhf6gp663ae2 4300695 4300691 2025-06-27T12:18:35Z Cirkulis11 92566 Pievienoju informāciju par 2025. gada vēlēšanām 4300695 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilnis Ķirsis | vārds_orģ = | attēls = Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg | mazs_att = | apraksts = Vilnis Ķirsis 2016. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2023|08|17|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}} | vietnieks = * [[Linda Ozola]] * [[Edvards Ratnieks]] | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Mārtiņš Staķis]] | amats2 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks<br><small>(kopā ar [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022), [[Linda Ozola|L. Ozolu]] (2020—2023) un [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (2022—2023))</small> | term_sākums2 = {{dat|2020|10|02|N}} | term_beigas2 = {{dat|2023|08|17|N}} | amats3 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2017|06|22|N}} | term_beigas3 = | amats4 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2014|11|04|N}} | term_beigas4 = {{dat|2017|06|21|N}} | prezidents4 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] | premjers4 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|08|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>(2011—2014)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2014)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ekonomists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | amats5 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2013|06|06|N}} | term_beigas5 = {{dat|2014|11|04|N}} | prezidents5 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers5 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | pēctecis = [[Viesturs Kleinbergs]] }} '''Vilnis Ķirsis''' (dzimis {{dat|1980|08|20}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pašlaik ir [[Rīgas dome]]s deputāts, bijis arī [[Saeima]]s deputāts divos tās sasaukumos. Pārstāv partiju "[[Vienotība]]", iepriekš bijis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] biedrs. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas, kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem, apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. 2023. gada 17. augustā ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]]. == Biogrāfija == Izglītību ieguvis [[Rīgas Hanzas vidusskola|Rīgas Hanzas vidusskolā]], kā arī [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2004. gada ieguvis maģistra grādu ekonomikā.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&cbutton=60264032733|title=CVK profils|publisher=CVK|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1|archivedate={{dat|2019|05|26||bez}}}}</ref> Ir latviešu [[studentu korporācijas]] [[Beveronija]] biedrs. Bijis uzņēmuma ''Fors Fortis'' valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes loceklis uzņēmumā ''Cannmeat''.<ref name="cvk" /> == Politiskā darbība == No [[Zatlera Reformu partija]]s kandidēja 2011. gada rudenī notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]], netika ievēlēts parlamentā, taču kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2013. gadā kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] ar otro numuru Reformu partijas sarakstā, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. No {{dat|2013|6|6|ģ|bez}} V. Ķirsis saņēma [[11. Saeima]]s deputāta mandātu uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]] pildīja ministra pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/politika/96268-saeimas-deputata-svinigo-zverestu-nodod-vilnis-kirsis.htm|title=Saeimas deputāta svinīgo zvērestu nodod Vilnis Ķirsis|date={{dat|2013|6|6||bez}}|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2013|6|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gada maijā V. Ķirsis izstājās no Reformu partijas un pārgāja uz partiju "[[Vienotība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}</ref> No tās saraksta ar spēcīgas individuālās kampaņas palīdzību Vidzemes vēlēšanu apgabalā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējis kā "Vienotības" saraksta līderis un ticis ievēlēts pašvaldībā, kur "Vienotības" frakcija darbojas opozīcijā. 2019. gadā kļuva par ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] padomnieku ekonomikas un enerģētikas politikas jautājumos. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] V. Ķirsis kandidēja kā apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta līderis un atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā, ievēlēts par vienu no trijiem Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem. 2023. gada vasarā Rīgas domes vadošā koalīcija sabruka, viens no iemesliem bija iespējamās nelikumības satiksmes jomas būvniecības projektos, par kuru atbildība pašvaldībā bija domes priekšsēdētāja vietniekam V. Ķirsim. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas V. Ķirsis kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem tika apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-kirsis-uz-laiku-pildis-rigas-mera-pienakumus-pec-staka-oficialas-atkapsanas.a515481/|title=Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-05|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja kā partijas "Jaunā Vienotība" saraksta līderis un atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā. "Jaunās Vienotības" frakcija turpina darbu koalīcijā. Ķirsis kandidēja uz Rīgas mēra amatu, taču neieguva nepieciešamo atbalstu domē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Vilnis Ķirsis}} * [https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1 CVK profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mārtiņš Staķis]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2023|8|17|N}} — {{dat|2025|06|27|N}} | pēc = [[Viesturs Kleinbergs]] }} {{kastes beigas}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Ķirsis, Vilnis}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Pašreizējie Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] t749dwuo6f0whvp33bhankgjw50irdl 4300702 4300695 2025-06-27T13:09:13Z Cirkulis11 92566 Pārlaboju amatus 4300702 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilnis Ķirsis | vārds_orģ = | attēls = Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg | mazs_att = | apraksts = Vilnis Ķirsis 2016. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | amats2 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2023|08|17|N}} | term_beigas2 = {{dat|2025|06|27|N}} | amats3 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks<br><small>(kopā ar [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022), [[Linda Ozola|L. Ozolu]] (2020—2023) un [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (2022—2023))</small> | term_sākums3 = {{dat|2020|10|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2023|08|17|N}} | amats4 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2017|06|22|N}} | term_beigas4 = {{dat|2020|10|02|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|08|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>(2011—2014)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2014)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ekonomists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2014|11|04|N}} | term_beigas5 = {{dat|2017|06|21|N}} | prezidents5 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] | amats6 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2013|06|06|N}} | term_beigas6 = {{dat|2014|11|04|N}} | prezidents6 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers6 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Mārtiņš Staķis]] | pēctecis2 = [[Viesturs Kleinbergs]] | vietnieks2 = * [[Linda Ozola]] * [[Edvards Ratnieks]] }} '''Vilnis Ķirsis''' (dzimis {{dat|1980|08|20}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pašlaik ir [[Rīgas dome]]s deputāts, bijis arī [[Saeima]]s deputāts divos tās sasaukumos. Pārstāv partiju "[[Vienotība]]", iepriekš bijis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] biedrs. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas, kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem, apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. 2023. gada 17. augustā ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]]. == Biogrāfija == Izglītību ieguvis [[Rīgas Hanzas vidusskola|Rīgas Hanzas vidusskolā]], kā arī [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2004. gada ieguvis maģistra grādu ekonomikā.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&cbutton=60264032733|title=CVK profils|publisher=CVK|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1|archivedate={{dat|2019|05|26||bez}}}}</ref> Ir latviešu [[studentu korporācijas]] [[Beveronija]] biedrs. Bijis uzņēmuma ''Fors Fortis'' valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes loceklis uzņēmumā ''Cannmeat''.<ref name="cvk" /> == Politiskā darbība == No [[Zatlera Reformu partija]]s kandidēja 2011. gada rudenī notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]], netika ievēlēts parlamentā, taču kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2013. gadā kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] ar otro numuru Reformu partijas sarakstā, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. No {{dat|2013|6|6|ģ|bez}} V. Ķirsis saņēma [[11. Saeima]]s deputāta mandātu uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]] pildīja ministra pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/politika/96268-saeimas-deputata-svinigo-zverestu-nodod-vilnis-kirsis.htm|title=Saeimas deputāta svinīgo zvērestu nodod Vilnis Ķirsis|date={{dat|2013|6|6||bez}}|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2013|6|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gada maijā V. Ķirsis izstājās no Reformu partijas un pārgāja uz partiju "[[Vienotība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}</ref> No tās saraksta ar spēcīgas individuālās kampaņas palīdzību Vidzemes vēlēšanu apgabalā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējis kā "Vienotības" saraksta līderis un ticis ievēlēts pašvaldībā, kur "Vienotības" frakcija darbojas opozīcijā. 2019. gadā kļuva par ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] padomnieku ekonomikas un enerģētikas politikas jautājumos. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] V. Ķirsis kandidēja kā apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta līderis un atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā, ievēlēts par vienu no trijiem Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem. 2023. gada vasarā Rīgas domes vadošā koalīcija sabruka, viens no iemesliem bija iespējamās nelikumības satiksmes jomas būvniecības projektos, par kuru atbildība pašvaldībā bija domes priekšsēdētāja vietniekam V. Ķirsim. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas V. Ķirsis kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem tika apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-kirsis-uz-laiku-pildis-rigas-mera-pienakumus-pec-staka-oficialas-atkapsanas.a515481/|title=Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-05|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja kā partijas "Jaunā Vienotība" saraksta līderis un atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā. "Jaunās Vienotības" frakcija turpina darbu koalīcijā. Ķirsis kandidēja uz Rīgas mēra amatu, taču neieguva nepieciešamo atbalstu domē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Vilnis Ķirsis}} * [https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1 CVK profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mārtiņš Staķis]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2023|8|17|N}} — {{dat|2025|06|27|N}} | pēc = [[Viesturs Kleinbergs]] }} {{kastes beigas}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Ķirsis, Vilnis}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Pašreizējie Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] dkfx46al5u1ujsu8ktlatakpzp0ihez 4300727 4300702 2025-06-27T13:53:44Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4300727 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vilnis Ķirsis | vārds_orģ = | attēls = Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg | mazs_att = | apraksts = Vilnis Ķirsis 2016. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | amats2 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums2 = {{dat|2023|08|17|N}} | term_beigas2 = {{dat|2025|06|27|N}} | amats3 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks<br><small>(kopā ar [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022), [[Linda Ozola|L. Ozolu]] (2020—2023) un [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (2022—2023))</small> | term_sākums3 = {{dat|2020|10|02|N}} | term_beigas3 = {{dat|2023|08|17|N}} | amats4 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2017|06|22|N}} | term_beigas4 = {{dat|2020|10|02|N}} | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|08|20}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] <small>(2011—2014)</small> * [[Vienotība]] <small>(kopš 2014)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[ekonomists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums5 = {{dat|2014|11|04|N}} | term_beigas5 = {{dat|2017|06|21|N}} | prezidents5 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] * [[Raimonds Vējonis]] | premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Māris Kučinskis]] | amats6 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums6 = {{dat|2013|06|06|N}} | term_beigas6 = {{dat|2014|11|04|N}} | prezidents6 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers6 = * [[Valdis Dombrovskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis2 = [[Mārtiņš Staķis]] | pēctecis2 = [[Viesturs Kleinbergs]] | vietnieks2 = * [[Linda Ozola]] * [[Edvards Ratnieks]] }} '''Vilnis Ķirsis''' (dzimis {{dat|1980|08|20}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pašlaik ir [[Rīgas dome]]s deputāts, bijis arī [[Saeima]]s deputāts divos tās sasaukumos. Pārstāv partiju "[[Vienotība]]", iepriekš bijis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] biedrs. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas, kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem, apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. 2023. gada 17. augustā ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]]. == Biogrāfija == Izglītību ieguvis [[Rīgas Hanzas vidusskola|Rīgas Hanzas vidusskolā]], kā arī [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2004. gada ieguvis maģistra grādu ekonomikā.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&cbutton=60264032733|title=CVK profils|publisher=CVK|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1|archivedate={{dat|2019|05|26||bez}}}}</ref> Ir latviešu [[studentu korporācijas]] [[Beveronija]] biedrs. Bijis uzņēmuma ''Fors Fortis'' valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes loceklis uzņēmumā ''Cannmeat''.<ref name="cvk" /> == Politiskā darbība == No [[Zatlera Reformu partija]]s kandidēja 2011. gada rudenī notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]], netika ievēlēts parlamentā, taču kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2013. gadā kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] ar otro numuru Reformu partijas sarakstā, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. No {{dat|2013|6|6|ģ|bez}} V. Ķirsis saņēma [[11. Saeima]]s deputāta mandātu uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]] pildīja ministra pienākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/politika/96268-saeimas-deputata-svinigo-zverestu-nodod-vilnis-kirsis.htm|title=Saeimas deputāta svinīgo zvērestu nodod Vilnis Ķirsis|date={{dat|2013|6|6||bez}}|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2013|6|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2014. gada maijā V. Ķirsis izstājās no Reformu partijas un pārgāja uz partiju "[[Vienotība]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}</ref> No tās saraksta ar spēcīgas individuālās kampaņas palīdzību Vidzemes vēlēšanu apgabalā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējis kā "Vienotības" saraksta līderis un ticis ievēlēts pašvaldībā, kur "Vienotības" frakcija darbojas opozīcijā. 2019. gadā kļuva par ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] padomnieku ekonomikas un enerģētikas politikas jautājumos. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] V. Ķirsis kandidēja kā apvienības "[[Jaunā Vienotība]]" saraksta līderis un atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā, ievēlēts par vienu no trijiem Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem. 2023. gada vasarā Rīgas domes vadošā koalīcija sabruka, viens no iemesliem bija iespējamās nelikumības satiksmes jomas būvniecības projektos, par kuru atbildība pašvaldībā bija domes priekšsēdētāja vietniekam V. Ķirsim. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas V. Ķirsis kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem tika apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-kirsis-uz-laiku-pildis-rigas-mera-pienakumus-pec-staka-oficialas-atkapsanas.a515481/|title=Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-05|language=lv}}</ref> [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja kā partijas "Jaunā Vienotība" saraksta līderis un atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā. "Jaunās Vienotības" frakcija turpina darbu koalīcijā. Ķirsis kandidēja uz Rīgas mēra amatu, taču neieguva nepieciešamo atbalstu domē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Vilnis Ķirsis}} * [https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1 CVK profils] {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Mārtiņš Staķis]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2023|8|17|N}} — {{dat|2025|06|27|N}} | pēc = [[Viesturs Kleinbergs]] }} {{kastes beigas}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Ķirsis, Vilnis}} [[Kategorija:1980. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Reformu partijas politiķi]] [[Kategorija:"Vienotības" politiķi]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 5zj2fqihhfkz4yq13n5blws7w1bqg1a 0 228206 4300970 4295880 2025-06-28T07:23:10Z ZANDMANIS 91184 4300970 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Aleksandrs Barkovs | vārds_orig = ''Aleksandr Barkov'' | attēls = Headshot of Aleksander Barkov.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|2}} | dz_viet = {{Vieta|Somija|Tampere}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 93 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | numurs = 16 | amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 2., 1. kārtā | dr_gads = [[2013. gada NHL drafts|2013]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2024, 2025 *[[Lēdijas Bingas balva]] — 2019 *[[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2018 *[[Frenka Selkes balva]] — 2021, 2024, 2025 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}} {{MedalCompetition|[[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze2|[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Soči 2014]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|Krievija 2016]]}} }} '''Aleksandrs Barkovs''' ({{Val-fi|Aleksandr Barkov}}; dzimis [[1995]]. gada [[2. septembris|2. septembrī]]) ir krievu izcelsmes [[Somija]]s [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2025) Barkovs spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Floridas "Panthers"]], pilda tās [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. Barkovs ar "Panthers" komandu 2024. gadā izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]].<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25062024-balinska_parstaveta_panthers_pirmo_reizi_</ref>, 2025. gadā Barkovs komandas sastāvā izcīnīja otru Stenlija kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/18062025-balinskis_un_panthers_otro_gadu_pec_karta |title=Balinskis un "Panthers" otro gadu pēc kārtas izcīna Stenlija kausu |accessdate=2025-06-18 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Barkovs sāka 2011.—12. gada sezonā, kad 16 gadu vecumā debitēja [[SM līga]]s klubā [[Tamperes "Tappara"]], tā rindās aizvadot 32 spēles. 2012.—13. gada sezonu Barkovs ar 48 punktiem 53 spēles noslēdza kā otrs rezultatīvākais komandas spēlētājs. [[2013]]. gada vasarā pārcēlās uz [[NHL]] vienību [[Floridas "Panthers"]]. Jau nākamajā sezonā "Panthers" rindās aizvadīja 54 spēles. 2015.—16. gada sezonā guva 59 punktus, sezonu noslēdzot kā trešais rezultatīvākais komandas spēlētājs. 2017.—18. gada sezonā ar 78 punktiem bija komandas rezultatīvākais spēlētājs un nākamajā sezonā uzsāka pildīt komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. [[Somijas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis bronzas medaļas [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskajās spēlēs]]. Spēlējis arī [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātos junioriem]]. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Somija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Barkovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Pirkanmā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Somijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] jwnr2ojylz1p5a9hz9s3w1mc465dzdl 4300983 4300970 2025-06-28T07:51:28Z ZANDMANIS 91184 4300983 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Aleksandrs Barkovs | vārds_orig = ''Aleksandr Barkov'' | attēls = Headshot of Aleksander Barkov.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|9|2}} | dz_viet = {{Vieta|Somija|Tampere}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 188 [[centimetrs|cm]] | svars = 93 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Floridas "Panthers"]] | numurs = 16 | amats = [[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]] | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 2., 1. kārtā | dr_gads = [[2013. gada NHL drafts|2013]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Floridas "Panthers"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2014—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|FIN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Stenlija kauss]] — 2024, 2025 *[[Lēdijas Bingas balva]] — 2019 *[[NHL Zvaigžņu spēle]] — 2018 *[[Frenka Selkes balva]] — 2021, 2024, 2025 * [[Kinga Klensija balva]] — 2025 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Somija}}}} {{MedalCompetition|[[hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze2|[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Soči 2014]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalSilver2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā|Krievija 2016]]}} }} '''Aleksandrs Barkovs''' ({{Val-fi|Aleksandr Barkov}}; dzimis [[1995]]. gada [[2. septembris|2. septembrī]]) ir krievu izcelsmes [[Somija]]s [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2025) Barkovs spēlē [[NHL|Nacionālās hokeja līgas]] vienībā [[Floridas "Panthers"]], pilda tās [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. Barkovs ar "Panthers" komandu 2024. gadā izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]].<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25062024-balinska_parstaveta_panthers_pirmo_reizi_</ref>, 2025. gadā Barkovs komandas sastāvā izcīnīja otru Stenlija kausu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/18062025-balinskis_un_panthers_otro_gadu_pec_karta |title=Balinskis un "Panthers" otro gadu pēc kārtas izcīna Stenlija kausu |accessdate=2025-06-18 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}</ref> == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Barkovs sāka 2011.—12. gada sezonā, kad 16 gadu vecumā debitēja [[SM līga]]s klubā [[Tamperes "Tappara"]], tā rindās aizvadot 32 spēles. 2012.—13. gada sezonu Barkovs ar 48 punktiem 53 spēles noslēdza kā otrs rezultatīvākais komandas spēlētājs. [[2013]]. gada vasarā pārcēlās uz [[NHL]] vienību [[Floridas "Panthers"]]. Jau nākamajā sezonā "Panthers" rindās aizvadīja 54 spēles. 2015.—16. gada sezonā guva 59 punktus, sezonu noslēdzot kā trešais rezultatīvākais komandas spēlētājs. 2017.—18. gada sezonā ar 78 punktiem bija komandas rezultatīvākais spēlētājs un nākamajā sezonā uzsāka pildīt komandas [[kapteinis (hokejs)|kapteiņa]] funkcijas. [[Somijas hokeja izlase]]s rindās izcīnījis bronzas medaļas [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpiskajās spēlēs]]. Spēlējis arī [[2012. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2012]]. un [[2013. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2013]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionātos junioriem]]. == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Somija-aizmetnis}} {{hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Barkovs, Aleksandrs}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Somijas hokejisti]] [[Kategorija:Floridas "Panthers" spēlētāji]] [[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Pirkanmā dzimušie]] [[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki hokejā]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Somijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] h0kt841r82gs6agrhp3om5wmvvskozb 0 229655 4300941 4300512 2025-06-28T05:18:07Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4300941 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Taitiešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=68 000 |familycolor=Austronēziešu |fam2=Malajiešu—Polinēziešu |fam3=okeāniešu |fam4=polinēziešu |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=taitiskās |script=[[Latīņu alfabēts]] |iso1=ty |iso2=tah |iso3=tah }} '''Taitiešu valoda''' (taitiešu: ''Reo Mā'ohi''; ''Reo Tahiti'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[austrumpolinēziešu valodas|austrumpolinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur tai ir reģionālās valodas statuss. Taitiešu valoda ir cieši saistīta ar citām valodām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], piemēram, [[Marķīziešu valoda|marķīziešu]], [[Tuamotiešu valoda|tuamotiešu]] un [[Mangareviešu valoda|manareviešu]] valodu.<ref name="Thaiti"/> == Vēsture == 1797. gadā [[protestanti|protestantu]] misionāri ieradās [[Taiti]], un starp viņiem bija [[Henrijs Nots]]. Tajā laikā šai valodai nebija [[rakstība]]s, tā bija tikai runāta [[valoda]]. Henrijs Nots strādāja kopā ar Taiti karali [[Pomare II]], lai pārtulkotu [[Bībele|Bībeli]] no [[Angļu valoda|angļu]] uz taitiešu valodu.<ref name="Sargtornis">[http://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/2003485 ''Cilvēki no vienkāršās tautas iztulko Bībeli'' Sargtorņa tiešsaistes bibliotēka.]</ref> Viņi pieņēma 5 [[Patskaņi|patskaņu]] un 9 [[Līdzskaņi|līdzskaņu]] sistēmu, kas kļuva par taitiešu [[Alfabēts|alfabētu]].<ref name="Thaiti">[http://www.tahititravel.com/language.html Informācija par Taitiešu valodu tahititravel.com]</ref> Pēc aptuveni 30 gadu ilga darba, misionāri pabeidza tulkot bībeli taitiešu valodā. Šim tulkojumam bija liela nozīme polinēziešu valodu vēsturē un attīstībā.<ref name="Sargtornis"/> == Bieži lietojamas frāzes == {| class="wikitable" |- ! Taitiešu !! Latviešu |- | 'la ora na || Sveiki! |- | Haere mai, maeva, mānava || Laipni lūgti |- | Pārahi || Uz redzēšanos! |- | Nana || Atā |- | 'Ē || Jā |- | 'Aita || Nē |- | Māuruuru roa || Liels paldies! |- | E aha te huru? || Kā klājas? |- | Maita'i || Labi |- | Tāne || Vīrietis |- | Vahine || Sieviete |} == Atsauces == {{atsauces}} {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Taitiešu valoda}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]] 8zih2xl3pxfiw5d51i6ge1vjedf20e3 4300942 4300941 2025-06-28T05:18:50Z Kikos 3705 /* ievads */ 4300942 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Taitiešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=68 000 |familycolor=Austronēziešu |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] |fam3=okeāniešu |fam4=[[polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=taitiskās |script=[[Latīņu alfabēts]] |iso1=ty |iso2=tah |iso3=tah }} '''Taitiešu valoda''' (taitiešu: ''Reo Mā'ohi''; ''Reo Tahiti'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[austrumpolinēziešu valodas|austrumpolinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur tai ir reģionālās valodas statuss. Taitiešu valoda ir cieši saistīta ar citām valodām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], piemēram, [[Marķīziešu valoda|marķīziešu]], [[Tuamotiešu valoda|tuamotiešu]] un [[Mangareviešu valoda|manareviešu]] valodu.<ref name="Thaiti"/> == Vēsture == 1797. gadā [[protestanti|protestantu]] misionāri ieradās [[Taiti]], un starp viņiem bija [[Henrijs Nots]]. Tajā laikā šai valodai nebija [[rakstība]]s, tā bija tikai runāta [[valoda]]. Henrijs Nots strādāja kopā ar Taiti karali [[Pomare II]], lai pārtulkotu [[Bībele|Bībeli]] no [[Angļu valoda|angļu]] uz taitiešu valodu.<ref name="Sargtornis">[http://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/2003485 ''Cilvēki no vienkāršās tautas iztulko Bībeli'' Sargtorņa tiešsaistes bibliotēka.]</ref> Viņi pieņēma 5 [[Patskaņi|patskaņu]] un 9 [[Līdzskaņi|līdzskaņu]] sistēmu, kas kļuva par taitiešu [[Alfabēts|alfabētu]].<ref name="Thaiti">[http://www.tahititravel.com/language.html Informācija par Taitiešu valodu tahititravel.com]</ref> Pēc aptuveni 30 gadu ilga darba, misionāri pabeidza tulkot bībeli taitiešu valodā. Šim tulkojumam bija liela nozīme polinēziešu valodu vēsturē un attīstībā.<ref name="Sargtornis"/> == Bieži lietojamas frāzes == {| class="wikitable" |- ! Taitiešu !! Latviešu |- | 'la ora na || Sveiki! |- | Haere mai, maeva, mānava || Laipni lūgti |- | Pārahi || Uz redzēšanos! |- | Nana || Atā |- | 'Ē || Jā |- | 'Aita || Nē |- | Māuruuru roa || Liels paldies! |- | E aha te huru? || Kā klājas? |- | Maita'i || Labi |- | Tāne || Vīrietis |- | Vahine || Sieviete |} == Atsauces == {{atsauces}} {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Taitiešu valoda}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]] 69ytl84kf149rpgsic7mrbpm7h0wxw1 0 232230 4300818 4079788 2025-06-27T17:36:48Z ZANDMANIS 91184 4300818 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Kino mākslas un zinātnes akadēmija |logo = Academy of Motion Picture Arts and Sciences logo.svg |caption = |map = |msize = |mcaption = |abbreviation = ''AMPAS'' |motto = |formation = 1927. gada 11. maijā |extinction = |type = kinoorganizācija |status = |purpose = Atzīt un atbalstīt izcilību kinomākslā un zinātnē, iedvesmot iztēli un savienot pasauli ar kinofilmu starpniecību. |headquarters = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |location = |region_served = |membership = 10 500 (2023)<ref>https://deadline.com/2020/04/bond-issue-pulls-back-curtain-at-hollywoods-film-academy-1202913085/</ref> |leader_title = Prezidents |leader_name = [[Dženeta Janga]] |main_organ = |parent_organization = |affiliations = |num_staff = |num_volunteers = |budget = |website = {{URL|http://www.oscars.org}} |remarks = }} '''Kino mākslas un zinātnes akadēmija''' ({{val|en|Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS}}) ir profesionāļu organizācija, kas nodarbojas ar [[kino|kinematogrāfa]] kustības attīstīšanu. Organizācija izveidota [[Kalifornija|Kalifornijā]] 1927. gada 11. maijā. Akadēmija sevī apvieno vairāk kā 9000 kinoindustrijas profesionāļus. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa no akadēmiķiem dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], pievienoties akadēmijai var jebkurš kino darbinieks no visas pasaules. Akadēmija zināma visā pasaulē ar savu ikgadējo [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|"Oskara"]] balvas pasniegšanu. Bez šīs balvas vēl tiek pasniegta akadēmijas studentu prēmija un ne vairāk kā piecu kinodramaturgu apbalvošana ar "Nikola" balvu. Kā arī vada Margaritas Hērikas bibliotēku Fērbenksa vārdā nosauktā kinomākslas apmācības centrā. Pašlaik kinoakadēmijas prezidente ir [[Dženeta Janga]].<ref>{{Ziņu atsauce |last=Oldham |first=Stuart |url=https://variety.com/2019/film/news/david-rubin-elected-president-of-the-film-academy-1203294914/ |title=David Rubin Elected President of the Motion Picture Academy |work=[[Variety]] |date=2019-08-06 |accessdate=2019-08-07 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oscars.org/academy-story/2010--2019 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|03|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220331171137/https://www.oscars.org/academy-story/2010--2019 }}</ref> == Vēsture == Akadēmijas izveidi iecerēja kompānijas ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' (''MGM'') vadītājs [[Luijs B. Meiers]]. Viņš vēlējās izveidot organizāciju, kas būtu starpnieks profesionāļu strīdos un uzlabotu industrijas veidolu. Kādā svētdienas vakarā par šo ideju sanāca apspriesties Meiers un vēl trīs studijas darbinieki — aktieris [[Konrāds Neidžels]], režisors [[Freds Niblo]] un Kinoproducentu asociācijas vadītājs [[Freds Bītsons]]. Elitārā kluba ideja bija par ikgadēju banketu organizāciju, par balvām spriests netika. Vēl viņi nolēma, ka par akadēmijas biedru varēs kļūt tikai piecu profesionālo kategoriju pārstāvji: aktieri, režisori, scenāristi, operatori un producenti.<ref name="Wiley, Mason pg. 2">Wiley, Mason, and Damien Bona. '''Inside Oscar'''. New York: Ballantine Books, 1986 pg. 2</ref> Pēc šīs tikšanās Meiers savāca trīsdesmit sešu kinoindustrijā ietekmīgu ļaužu grupu un uzaicināja viņus uz oficiālu banketu, kas norisinājās 1927. gada 11. janvārī [[Losandželosa]]s viesnīcā "''Ambassador''".<ref>Levy, Emanuel. '''And The Winner Is….''' New York: Ungar Publishing, 1987 pg. 1</ref> Banketā viņš uzaicinātajiem viesiem paziņoja par savu nodomu izveidot Amerikas Kino mākslas un zinātnes akadēmiju, kura būs atvērta visiem, kas ir devuši savu artavu kinematogrāfam. Visi viesi, kas atradās banketā, kļuva par tās dibinātājiem. Par akadēmijas pirmo prezidentu tika ievēlēts [[Daglass Fērbenkss]]. [[Attēls:Academy02.jpg|200px|thumb|Fērbenksa vārdā nosauktā kinomākslas apmācības centra ēka [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]]] [[Attēls:PickfordCenter01.jpg|200px|right|thumb|Pikforda vārdā nosauktais kinomākslas apmācības centrs [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]]]. [[Šerila Būna Aizeksa]] bija pirmā afroamerikāņu sieviete prezidente akadēmijas pastāvēšanas vēsturē.<ref>[http://variety.com/2013/film/news/cheryl-boone-isaacs-elected-president-of-academy-of-motion-picture-arts-and-sciences-1200569440/ Cheryl Boone Isaacs Elected President of Academy of Motion Picture Arts and Sciences]</ref> 2025. gada jūnijā Akadēmijai pievienoties tika uzaicināti arī Latviešu režisors, animācijas filmas "[[Straume (filma)|Straume]]" autors [[Gints Zilbalodis]], tās producents [[Matīss Kaža]], kā arī mūzikas līdzautors [[Rihards Zaļupe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120077899/kaza-zilbalodis-un-zalupe-uzaicinati-klut-par-asv-kinoakademijas-biedriem |title= Kaža, Zilbalodis un Zaļupe uzaicināti kļūt par ASV Kinoakadēmijas biedriem|accessdate=2025-06-27 |website=delfi.lv |publisher= |date= }}</ref> == Akadēmijas dibinātāji == {{columns |width=600px |col1= '''Aktieri''' * [[Ričards Bartelmess]] * [[Herolds Loids]] * [[Konrāds Neidžels]] * [[Mērija Pikforda]] * [[Miltons Silss]] * [[Daglass Fērbenkss]] * [[Džeks Holts]] '''Producenti''' * [[Freds Bītsons]] * [[Sids Graumans]] * [[Čārlzs H. Kristijs]] * [[Džesijs Luiss Laskijs]] * [[M.C. Levijs]] * [[Luijs B. Meiers]] * [[Harijs Rapfs]] * [[Ērvings Tālbergs]] * [[Harijs Vorners]] * [[Džeks Vorners]] * [[Miltons Hofmans]] * [[Džozefs Šenks]] |col2= '''Režisori''' * [[Sesils Demills]] * [[Henrijs Kings]] * [[Frenks Loids]] * [[Freds Niblo]] * [[Džons M. Stals]] * [[Rauls Volšs]] '''Scenāristi''' * [[Frenks E. Vuds]] * [[Bendžamins Gleizers]] * [[Džīnija Makfērsone]] * [[Besa Meredita]] * [[Kerijs Vilsons]] * [[Džozefs Farnems]] '''Tehniskie darbinieki''' * [[Dž. Arturs Bols]] * [[Sedriks Gibonss]] * [[Rojs Dž. Pomerojs]] '''Juristi''' * [[Džordžs U. Koens]] * [[Edvīns Loubs]] }} == Akadēmijas prezidenti == Akadēmijas prezidenti tiek ievēlēti uz vienu gadu un nevar tikt ievēlēti šajā amatā vairāk par četrām reizēm pēc kārtas. {{columns-list| * [[Daglass Fērbenkss]] (1927—1929) * [[Viljams de Milss]] (1929—1931) * [[M.C. Levijs]] (1931—1932) * [[Konrāds Neidžels]] (1932—1933) * [[Teodors Rīds]] (1933—1934) * [[Frenks Loids]] (1934—1935) * [[Frenks Kapra]] (1935—1939) * [[Volters Vāgners]] (1939—1941, 1941—1945) * [[Beta Deivisa]] (1941; atstāja ieņemamo amatu pēc diviem mēnešiem) * [[Džīns Heršolts]] (1945—1949) * [[Čārlzs Brekets]] (1949—1955) * [[Džordžs Sītons]] (1955—1958) * [[Džoržs Stīvens]] (1958—1959) * [[B.B. Kaheina]] (1959—1960; nomira) * [[Valentīns Deiviss]] (1960—1961; nomira) * [[Vendels Korijs]] (1961—1963) * [[Arturs Frīds]] (1963—1967) * [[Gregorijs Peks]] (1967—1970) * [[Deniels Taradašs]] (1970—1973) * [[Volters Mirišs]] (1973—1977) * [[Hovards V. Kohs]] (1977—1979) * [[Feja Kanina]] (1979—1983) * [[Džīns Alens]] (1983—1985) * [[Roberts Vaiss]] (1985—1988) * [[Ričards Kāns]] (1988—1989) * [[Karls Maldēns]] (1989—1992) * [[Roberts Reme]] (1992—1993, 1997—2001) * [[Arturs Hilers]] (1993—1997) * [[Frenks Pīrsons]] (2001—2005) * [[Sids Geniss]] (2005—2009) * [[Toms Šeraks]] (2009—2012) * [[Houks Kohs]] (2012—2013) * [[Šerila Būna Aizeksa]] (2013—2017) * [[Džons Beilijs]] (2017—2019) * [[Deivids Rubins]] (2019—2022) * [[Dženeta Janga]] (2022—pašlaik) }} == Skatīt arī == * [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.oscars.org/index.html Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140628130528/http://www.oscars.org/index.html |date={{dat|2014|06|28||bez}} }} {{en ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] [[Kategorija:Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] dneq0lbo6arj71h2dwnq1nlgc20tzs1 4300882 4300818 2025-06-27T20:54:20Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300882 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Kino mākslas un zinātnes akadēmija |logo = Academy of Motion Picture Arts and Sciences logo.svg |caption = |map = |msize = |mcaption = |abbreviation = ''AMPAS'' |motto = |formation = 1927. gada 11. maijā |extinction = |type = kinoorganizācija |status = |purpose = Atzīt un atbalstīt izcilību kinomākslā un zinātnē, iedvesmot iztēli un savienot pasauli ar kinofilmu starpniecību. |headquarters = {{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |location = |region_served = |membership = {{sk|10500}} (2023)<ref>https://deadline.com/2020/04/bond-issue-pulls-back-curtain-at-hollywoods-film-academy-1202913085/</ref> |leader_title = Prezidente |leader_name = [[Dženeta Janga]] |main_organ = |parent_organization = |affiliations = |num_staff = |num_volunteers = |budget = |website = {{URL|http://www.oscars.org}} |remarks = }} '''Kino mākslas un zinātnes akadēmija''' ({{val|en|Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS}}) ir profesionāļu organizācija, kas nodarbojas ar [[kino|kinematogrāfa]] kustības attīstīšanu. Organizācija izveidota [[Kalifornija|Kalifornijā]] 1927. gada 11. maijā. Akadēmija sevī apvieno vairāk kā {{sk|10000}} kinoindustrijas profesionāļus. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa no akadēmiķiem dzīvo [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], pievienoties akadēmijai var jebkurš kino darbinieks no visas pasaules. Akadēmija zināma visā pasaulē ar savu ikgadējo [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|"Oskara"]] balvas pasniegšanu. Bez šīs balvas vēl tiek pasniegta akadēmijas studentu prēmija un ne vairāk kā piecu kinodramaturgu apbalvošana ar "Nikola" balvu. Kā arī vada Margaritas Hērikas bibliotēku Fērbenksa vārdā nosauktā kinomākslas apmācības centrā. Pašlaik kinoakadēmijas prezidente ir [[Dženeta Janga]].<ref>{{Ziņu atsauce |last=Oldham |first=Stuart |url=https://variety.com/2019/film/news/david-rubin-elected-president-of-the-film-academy-1203294914/ |title=David Rubin Elected President of the Motion Picture Academy |work=[[Variety]] |date=2019-08-06 |accessdate=2019-08-07 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.oscars.org/academy-story/2010--2019 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2023|03|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220331171137/https://www.oscars.org/academy-story/2010--2019 }}</ref> == Vēsture == Akadēmijas izveidi iecerēja kompānijas ''[[Metro-Goldwyn-Mayer]]'' (''MGM'') vadītājs [[Luijs B. Meiers]]. Viņš vēlējās izveidot organizāciju, kas būtu starpnieks profesionāļu strīdos un uzlabotu industrijas veidolu. Kādā svētdienas vakarā par šo ideju sanāca apspriesties Meiers un vēl trīs studijas darbinieki — aktieris [[Konrāds Neidžels]], režisors [[Freds Niblo]] un Kinoproducentu asociācijas vadītājs [[Freds Bītsons]]. Elitārā kluba ideja bija par ikgadēju banketu organizāciju, par balvām spriests netika. Vēl viņi nolēma, ka par akadēmijas biedru varēs kļūt tikai piecu profesionālo kategoriju pārstāvji: aktieri, režisori, scenāristi, operatori un producenti.<ref name="Wiley, Mason pg. 2">Wiley, Mason, and Damien Bona. '''Inside Oscar'''. New York: Ballantine Books, 1986 pg. 2</ref> Pēc šīs tikšanās Meiers savāca trīsdesmit sešu kinoindustrijā ietekmīgu ļaužu grupu un uzaicināja viņus uz oficiālu banketu, kas norisinājās 1927. gada 11. janvārī [[Losandželosa]]s viesnīcā "''Ambassador''".<ref>Levy, Emanuel. '''And The Winner Is….''' New York: Ungar Publishing, 1987 pg. 1</ref> Banketā viņš uzaicinātajiem viesiem paziņoja par savu nodomu izveidot Amerikas Kino mākslas un zinātnes akadēmiju, kura būs atvērta visiem, kas ir devuši savu artavu kinematogrāfam. Visi viesi, kas atradās banketā, kļuva par tās dibinātājiem. Par akadēmijas pirmo prezidentu tika ievēlēts [[Daglass Fērbenkss]]. [[Attēls:Academy02.jpg|200px|thumb|Fērbenksa vārdā nosauktā kinomākslas apmācības centra ēka [[Beverlihilsa|Beverlihilsā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]]] [[Attēls:PickfordCenter01.jpg|200px|right|thumb|Pikforda vārdā nosauktais kinomākslas apmācības centrs [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]]]] [[Šerila Būna Aizeksa]] bija pirmā afroamerikāņu sieviete prezidente akadēmijas pastāvēšanas vēsturē.<ref>[http://variety.com/2013/film/news/cheryl-boone-isaacs-elected-president-of-academy-of-motion-picture-arts-and-sciences-1200569440/ Cheryl Boone Isaacs Elected President of Academy of Motion Picture Arts and Sciences]</ref> 2025. gada jūnijā Akadēmijai pievienoties uzaicināja arī latviešu režisoru, animācijas filmas "[[Straume (filma)|Straume]]" autoru [[Gints Zilbalodis|Gintu Zilbalodi]], tās producentu [[Matīss Kaža|Matīsu Kažu]], kā arī mūzikas līdzautoru [[Rihards Zaļupe|Rihardu Zaļupi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120077899/kaza-zilbalodis-un-zalupe-uzaicinati-klut-par-asv-kinoakademijas-biedriem |title= Kaža, Zilbalodis un Zaļupe uzaicināti kļūt par ASV Kinoakadēmijas biedriem|accessdate=2025-06-27 |website=delfi.lv |publisher=delfi.lv}}</ref> == Akadēmijas dibinātāji == {{columns |width=600px |col1= '''Aktieri''' * [[Ričards Bartelmess]] * [[Herolds Loids]] * [[Konrāds Neidžels]] * [[Mērija Pikforda]] * [[Miltons Silss]] * [[Daglass Fērbenkss]] * [[Džeks Holts]] '''Producenti''' * [[Freds Bītsons]] * [[Sids Graumans]] * [[Čārlzs H. Kristijs]] * [[Džesijs Luiss Laskijs]] * [[M.C. Levijs]] * [[Luijs B. Meiers]] * [[Harijs Rapfs]] * [[Ērvings Tālbergs]] * [[Harijs Vorners]] * [[Džeks Vorners]] * [[Miltons Hofmans]] * [[Džozefs Šenks]] |col2= '''Režisori''' * [[Sesils Demills]] * [[Henrijs Kings]] * [[Frenks Loids]] * [[Freds Niblo]] * [[Džons M. Stals]] * [[Rauls Volšs]] '''Scenāristi''' * [[Frenks E. Vuds]] * [[Bendžamins Gleizers]] * [[Džīnija Makfērsone]] * [[Besa Meredita]] * [[Kerijs Vilsons]] * [[Džozefs Farnems]] '''Tehniskie darbinieki''' * [[Dž. Arturs Bols]] * [[Sedriks Gibonss]] * [[Rojs Dž. Pomerojs]] '''Juristi''' * [[Džordžs U. Koens]] * [[Edvīns Loubs]] }} == Akadēmijas prezidenti == Akadēmijas prezidentus ievēl uz vienu gadu un tos nevar ievēlēt šajā amatā vairāk par četrām reizēm pēc kārtas. {{columns-list| * [[Daglass Fērbenkss]] (1927—1929) * [[Viljams de Milss]] (1929—1931) * [[M.C. Levijs]] (1931—1932) * [[Konrāds Neidžels]] (1932—1933) * [[Teodors Rīds]] (1933—1934) * [[Frenks Loids]] (1934—1935) * [[Frenks Kapra]] (1935—1939) * [[Volters Vāgners]] (1939—1941, 1941—1945) * [[Beta Deivisa]] (1941; atstāja ieņemamo amatu pēc diviem mēnešiem) * [[Džīns Heršolts]] (1945—1949) * [[Čārlzs Brekets]] (1949—1955) * [[Džordžs Sītons]] (1955—1958) * [[Džoržs Stīvens]] (1958—1959) * [[B.B. Kaheina]] (1959—1960; nomira) * [[Valentīns Deiviss]] (1960—1961; nomira) * [[Vendels Korijs]] (1961—1963) * [[Arturs Frīds]] (1963—1967) * [[Gregorijs Peks]] (1967—1970) * [[Deniels Taradašs]] (1970—1973) * [[Volters Mirišs]] (1973—1977) * [[Hovards V. Kohs]] (1977—1979) * [[Feja Kanina]] (1979—1983) * [[Džīns Alens]] (1983—1985) * [[Roberts Vaiss]] (1985—1988) * [[Ričards Kāns]] (1988—1989) * [[Karls Maldēns]] (1989—1992) * [[Roberts Reme]] (1992—1993, 1997—2001) * [[Arturs Hilers]] (1993—1997) * [[Frenks Pīrsons]] (2001—2005) * [[Sids Geniss]] (2005—2009) * [[Toms Šeraks]] (2009—2012) * [[Houks Kohs]] (2012—2013) * [[Šerila Būna Aizeksa]] (2013—2017) * [[Džons Beilijs]] (2017—2019) * [[Deivids Rubins]] (2019—2022) * [[Dženeta Janga]] (2022—pašlaik) }} == Skatīt arī == * [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balva]] [[Kategorija:Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] 8d9zzbqyqqartzxlv7jjiykr7x9olhx 0 242022 4301022 4298317 2025-06-28T10:00:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4301022 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Karosta1.jpg|thumb|Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo (jūras) katedrāle]] '''Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle''' jeb '''Karostas katedrāle''' ir [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās baznīcas]] dievnams Katedrāles ielā 7, [[Liepāja]]s [[Karosta|Karostā]]. Bizantiešu stilā celtā katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā, un tā ir viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā). == Vēsture == Baznīcas pirmsākumi meklējami 1890. gadā, kad izira Krievijas un Vācijas Impēriju militārā savienība un pēc Krievijas imperatora [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] pavēles uz ziemeļiem no Liepājas sākās apjomīga cietokšņa un kara pilsētiņas celtniecība. Katedrāles būve sākās 1900. gadā pēc [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]] arhitekta Vasilija Kosjakova projekta. Lielāko naudas daļu baznīcas būvniecībai ziedoja cara ģimene. 1903. gadā dievnamu iesvētīja par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam, iesvētīšanās svinīgajā ceremonijā piedalījās imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]], viņa ģimenes locekļi un izcili valstsvīri, kā arī Kurzemes ģenerālgubernators [[Līvens, Georgijs, Andreja dēls, kņazs, Kurzemes guberņas generāls-gubernators|Georgijs Līvens]], Liepājas pilsētas galva Cinks, pilsētas pārvaldes un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Визит Царской семьи в Либаву и порт императора Александра III 1903 года. Освящение Морского Собора. |url=http://www.nashaliepaja.lv/vizit-carskoj-semi-v-libavu-i-port-imperatora-aleksandra-iii-1903-goda.-osvyashhenie-morskogo-sobora.html |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160916114337/http://www.nashaliepaja.lv/vizit-carskoj-semi-v-libavu-i-port-imperatora-aleksandra-iii-1903-goda.-osvyashhenie-morskogo-sobora.html }}</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā katedrāles zvanus, ikonas un daudzus citus priekšmetus izveda uz Krieviju. 1930. gados dievnamu piemēroja Liepājas [[Garnizons|garnizona]] [[luterisms|luterāņu]] draudzes vajadzībām. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Latvijas PSR|okupācijas vara]] katedrālē ierīkoja sporta zāli, matrožu klubu un [[kinoteātris|kinoteātri]]. Lai kaut cik slāpētu lielisko akustiku un skatītāji varētu saprast skaņu filmas sižetu, tika aizbetonēta centrālā [[kupols|kupola]] joma. Tikai pēc [[Padomju armija]]s izvešanas no Latvijas 1994. gadā ēku atdeva Latvijas Pareizticīgo baznīcai. == Ēka == Baznīca projektēta un celta atbilstoši 17. gadsimta Krievijas pareizticīgo baznīcu stilam ar centrālo un četriem sānu kupoliem, kas simbolizē [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] ar četriem [[apustuļi]]em evaņģēlistiem. Ēkas konstrukcija ir unikāla, katedrālei nav nevienas [[kolonna]]s. Baznīcas būvniecībā arhitekts V. Kosjakovs pirmo reizi izmantoja monolītās [[betons|betona]] liešanas metodi, tāpēc dievnams ir bez atbalsta kolonnām, visu milzīgo piecu kupolu masu tur četras krustojošās [[arka|arku]] velves. Dievnama augstums pārsniedz piecdesmit metru.<ref>[http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18188/ Liepāja. Garnizona katedrāle kara ostā] no www.zudusilatvija.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Baznīcas Liepājā]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Karosta]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Liepājā]] 0incokhy6q3k6kswqiyyrsjpe0sywc8 0 244179 4300797 4298770 2025-06-27T16:52:57Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4300797 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Gulbenes novads|Gulbenes novadā]]. {{monument-title-wikidata|209187}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565788 } . VALUES ?currNovads { wd:Q209187 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q21481179 | label = [[Kārtenes pilskalns]] | name = Kārtenes pilskalns | municipality = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ilgupjiem | lat = 57.28611111 | long = 26.77527778 | p625 = {{Coord|57.28611111|26.77527778|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20K%C4%81rtenes%20pilskalnu.jpg<br/>T%C4%81lum%C4%81%20K%C4%81rtenes%20pilskalns.jpg | vaid = 801 | wikipediauri = K%C4%81rtenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q38191893 | label = [[Beļavas muiža]] | name = Beļavas muiža | municipality = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā, Pilsskola | lat = 57.28972222 | long = 26.78916667 | p625 = {{Coord|57.28972222|26.78916667|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | commonscat = Beļava Manor | vaid = 4970 | wikipediauri = Be%C4%BCavas_mui%C5%BEa | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q42900824 | label = [[Naglenes muiža|Naglenes (Naglienas) muižas apbūve]] | name = Naglenes (Naglienas) muižas apbūve | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24274<br/>57.242707952505 | long = 26.82364<br/>26.820687504289 | p625 = {{Coord|57.24274|26.82364|display=inline}}<br/>{{Coord|57.242707952505|26.820687504289|display=inline}} | vaid = 4977 | wikipediauri = Naglenes_mui%C5%BEa | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005790 | label = ''[[:d:Q47005790|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289701 | long = 26.78956 | p625 = {{Coord|57.289701|26.78956|display=inline}} | vaid = 3349 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005791 | label = ''[[:d:Q47005791|Flīzītes (28)]]'' | name = Flīzītes (28) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289712 | long = 26.789646 | p625 = {{Coord|57.289712|26.789646|display=inline}} | vaid = 3350 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005793 | label = ''[[:d:Q47005793|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789753 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789753|display=inline}} | vaid = 3351 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005795 | label = ''[[:d:Q47005795|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289654 | long = 26.789668 | p625 = {{Coord|57.289654|26.789668|display=inline}} | vaid = 3352 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005796 | label = ''[[:d:Q47005796|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 3353 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005797 | label = ''[[:d:Q47005797|Krāsns - kamīns]]'' | name = Krāsns - kamīns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289596 | long = 26.789775 | p625 = {{Coord|57.289596|26.789775|display=inline}} | vaid = 3354 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005798 | label = ''[[:d:Q47005798|Sienas skapis]]'' | name = Sienas skapis | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289561 | long = 26.789861 | p625 = {{Coord|57.289561|26.789861|display=inline}} | vaid = 3355 | year = 18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005799 | label = ''[[:d:Q47005799|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Puķeskalnos | lat = 57.280484256308 | long = 26.776541605101 | p625 = {{Coord|57.280484256308|26.776541605101|display=inline}} | vaid = 4963 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005805 | label = ''[[:d:Q47005805|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.2752261584 | long = 26.68728863067 | p625 = {{Coord|57.2752261584|26.68728863067|display=inline}} | vaid = 4965 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005808 | label = ''[[:d:Q47005808|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.274259432025 | long = 26.686682131899 | p625 = {{Coord|57.274259432025|26.686682131899|display=inline}} | vaid = 4967 | year = 18 . gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005810 | label = ''[[:d:Q47005810|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienas muižā | lat = 57.275234922047 | long = 26.687526428791 | p625 = {{Coord|57.275234922047|26.687526428791|display=inline}} | vaid = 4969 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Augulienas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005812 | label = ''[[:d:Q47005812|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289666 | long = 26.789732 | p625 = {{Coord|57.289666|26.789732|display=inline}} | image = Be%C4%BCavas%20mui%C5%BEas%20pils%202000-04-21.jpg | vaid = 4971 | year = ap 1750. 1912. 1925. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005814 | label = ''[[:d:Q47005814|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.288387327393 | long = 26.791038147606 | p625 = {{Coord|57.288387327393|26.791038147606|display=inline}} | vaid = 4972 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005816 | label = ''[[:d:Q47005816|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižā | lat = 57.289016 | long = 26.788852 | p625 = {{Coord|57.289016|26.788852|display=inline}} | vaid = 4973 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Beļavas muiža]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005821 | label = ''[[:d:Q47005821|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.24328698818 | long = 26.821072538049 | p625 = {{Coord|57.24328698818|26.821072538049|display=inline}} | vaid = 4978 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža|Naglenes (Naglienas) muižas apbūve]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005822 | label = ''[[:d:Q47005822|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.243547327474 | long = 26.821591482232 | p625 = {{Coord|57.243547327474|26.821591482232|display=inline}} | vaid = 4979 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža|Naglenes (Naglienas) muižas apbūve]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005823 | label = ''[[:d:Q47005823|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Naglenē, Naglenes muižā | lat = 57.238853413913 | long = 26.816211187954 | p625 = {{Coord|57.238853413913|26.816211187954|display=inline}} | vaid = 4980 | year = 1881. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Naglenes muiža|Naglenes (Naglienas) muižas apbūve]] | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005825 | label = ''[[:d:Q47005825|"Burtnieku" dzīvojamā rija]]'' | name = "Burtnieku" dzīvojamā rija | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Burtniekos | lat = 57.286761 | long = 26.778435 | p625 = {{Coord|57.286761|26.778435|display=inline}} | vaid = 6105 | year = 19.gs.2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005826 | label = ''[[:d:Q47005826|Lisas ezera mītne]]'' | name = Lisas ezera mītne | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lisas ezera Z galā | lat = 57.274241985095 | long = 26.736569838088 | p625 = {{Coord|57.274241985095|26.736569838088|display=inline}} | vaid = 796 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005827 | label = ''[[:d:Q47005827|Andzēnu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Andzēnu senkapi (Kara kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Andzēniem | lat = 57.199909786032 | long = 26.775340365726 | p625 = {{Coord|57.199909786032|26.775340365726|display=inline}} | vaid = 797 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005828 | label = [[Atvašu svētliepas|Atvašu svētliepas - kulta vieta]] | name = Atvašu svētliepas - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Atvasēm | lat = 57.270508737745 | long = 26.74662171792 | p625 = {{Coord|57.270508737745|26.74662171792|display=inline}} | vaid = 798 | wikipediauri = Atva%C5%A1u_sv%C4%93tliepas | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005829 | label = ''[[:d:Q47005829|Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi)]]'' | name = Beļavas senkapi (Planku kalns, Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceriņiem | lat = 57.280752715885 | long = 26.812755745324 | p625 = {{Coord|57.280752715885|26.812755745324|display=inline}} | vaid = 799 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005830 | label = ''[[:d:Q47005830|Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns)]]'' | name = Liedskalnu senkapi (Kantora kalns, Kapu kalns) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Beļavas pamatskolas | lat = 57.250423061809 | long = 26.769252328446 | p625 = {{Coord|57.250423061809|26.769252328446|display=inline}} | vaid = 800 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005831 | label = [[Juru upurozoli]] | name = Juru upurozoli | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Juriem | lat = 57.2475319088 | long = 26.757166551159 | p625 = {{Coord|57.2475319088|26.757166551159|display=inline}} | vaid = 802 | wikipediauri = Juru_upurozoli | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005832 | label = ''[[:d:Q47005832|Krimu senkapi]]'' | name = Krimu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Krimiem | lat = 57.258930346505 | long = 26.69601854186 | p625 = {{Coord|57.258930346505|26.69601854186|display=inline}} | vaid = 803 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005834 | label = ''[[:d:Q47005834|Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš)]]'' | name = Kubulnieku senkapi (Priedes kalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kubulniekiem | lat = 57.232546606892 | long = 26.766261405409 | p625 = {{Coord|57.232546606892|26.766261405409|display=inline}} | vaid = 804 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005835 | label = [[Lazdu kalns|Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš)]] | name = Lazdu kalns - pilskalns un senkapi (Grantskalniņš) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.197639105477 | long = 26.696157429477 | p625 = {{Coord|57.197639105477|26.696157429477|display=inline}} | commonscat = Lazdukalna pilskalns | vaid = 805 | wikipediauri = Lazdu_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005836 | label = [[Upurkalniņš|Upurkalniņš - kulta vieta]] | name = Upurkalniņš - kulta vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Līgotņiem | lat = 57.247418929332 | long = 26.787499182436 | p625 = {{Coord|57.247418929332|26.787499182436|display=inline}} | vaid = 806 | wikipediauri = Upurkalni%C5%86%C5%A1 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005839 | label = ''[[:d:Q47005839|Pērļu kalns - senkapi]]'' | name = Pērļu kalns - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pērļukalniem | lat = 57.194496348708 | long = 26.683660182208 | p625 = {{Coord|57.194496348708|26.683660182208|display=inline}} | vaid = 807 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005840 | label = ''[[:d:Q47005840|Putniņu senkapi]]'' | name = Putniņu senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Putniņiem | lat = 57.290700863791 | long = 26.744637599949 | p625 = {{Coord|57.290700863791|26.744637599949|display=inline}} | vaid = 808 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005841 | label = ''[[:d:Q47005841|Bērzu kalniņš - senkapi]]'' | name = Bērzu kalniņš - senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.294161823248 | long = 26.744300325482 | p625 = {{Coord|57.294161823248|26.744300325482|display=inline}} | vaid = 809 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005843 | label = ''[[:d:Q47005843|Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta]]'' | name = Rožu kalns - baznīcas un kapsētas vieta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veccīruļiem | lat = 57.297016472297 | long = 26.742402217112 | p625 = {{Coord|57.297016472297|26.742402217112|display=inline}} | vaid = 810 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005847 | label = ''[[:d:Q47005847|Vecmeišu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vecmeišu viduslaiku kapsēta | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vecmeišiem | lat = 57.21878054077 | long = 26.800139803067 | p625 = {{Coord|57.21878054077|26.800139803067|display=inline}} | vaid = 811 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005851 | label = ''[[:d:Q47005851|Dumpurnieku senkapi]]'' | name = Dumpurnieku senkapi | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Dumpuriekiem un Dumpjiem | lat = 57.272449029085 | long = 26.715783645968 | p625 = {{Coord|57.272449029085|26.715783645968|display=inline}} | vaid = 812 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005852 | label = ''[[:d:Q47005852|Jaunletu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunletu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunletēm un Velmaņiem | lat = 57.2841842469 | long = 26.859706153856 | p625 = {{Coord|57.2841842469|26.859706153856|display=inline}} | vaid = 813 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005853 | label = [[Rutkastes pilskalns|Rutkastes kalns - pilskalns]] | name = Rutkastes kalns - pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Līkanšiem, Rutkastēm un Vārpām | lat = 57.190158665007 | long = 26.724925845682 | p625 = {{Coord|57.190158665007|26.724925845682|display=inline}} | image = Rutkastes%20pilskalns.jpg | vaid = 814 | wikipediauri = Rutkastes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005854 | label = ''[[:d:Q47005854|Kāpnes]]'' | name = Kāpnes | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8341 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005856 | label = ''[[:d:Q47005856|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8342 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005861 | label = ''[[:d:Q47005861|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8343 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005864 | label = ''[[:d:Q47005864|Durvju komplekti (4)]]'' | name = Durvju komplekti (4) | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Beļavas muižas pilī | lat = 57.289557232087 | long = 26.789934814016 | p625 = {{Coord|57.289557232087|26.789934814016|display=inline}} | vaid = 8344 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005866 | label = [[Viculaiku pilskalns]] | name = Viculaiku pilskalns | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Upeskalniem un Viculaikām | lat = 57.250062144686 | long = 26.771013895553 | p625 = {{Coord|57.250062144686|26.771013895553|display=inline}} | vaid = 8345 | wikipediauri = Viculaiku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q61389516 | label = [[Augulienas muiža]] | name = Augulienas muiža | municipality = Beļavas pagasts | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Augulienā | lat = 57.274902653615 | long = 26.68753981827 | p625 = {{Coord|57.274902653615|26.68753981827|display=inline}} | image = Augulienas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | vaid = 4964 | wikipediauri = Augulienas_mui%C5%BEa | year = 18. gs. - 20. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Be%C4%BCavas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005871 | label = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | name = Krapas muižas apbūve | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.129953169274 | long = 26.654379525171 | p625 = {{Coord|57.129953169274|26.654379525171|display=inline}} | vaid = 4981 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005872 | label = ''[[:d:Q47005872|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130929373278 | long = 26.653889380778 | p625 = {{Coord|57.130929373278|26.653889380778|display=inline}} | vaid = 4982 | year = 19. gs. IVc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005875 | label = ''[[:d:Q47005875|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.131028645205 | long = 26.655528414888 | p625 = {{Coord|57.131028645205|26.655528414888|display=inline}} | vaid = 4983 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005876 | label = ''[[:d:Q47005876|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krapas muižā | lat = 57.130621226534 | long = 26.652805104312 | p625 = {{Coord|57.130621226534|26.652805104312|display=inline}} | vaid = 4984 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005871|Krapas muižas apbūve]]'' | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005877 | label = ''[[:d:Q47005877|Priedkalnu senkapi]]'' | name = Priedkalnu senkapi | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Priedkalniem | lat = 57.037640996232 | long = 26.715253699696 | p625 = {{Coord|57.037640996232|26.715253699696|display=inline}} | vaid = 816 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005879 | label = ''[[:d:Q47005879|Rāviju senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Rāviju senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rāvijām un Priedniekiem | lat = 57.049754098483 | long = 26.721999220603 | p625 = {{Coord|57.049754098483|26.721999220603|display=inline}} | vaid = 817 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005880 | label = ''[[:d:Q47005880|Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta]]'' | name = Rožkalnu Raganas akmens - kulta vieta | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rožkalniem | lat = 57.13851008587 | long = 26.638446695365 | p625 = {{Coord|57.13851008587|26.638446695365|display=inline}} | image = Ro%C5%BEkalnu%20raganas%20akmens.jpg | vaid = 818 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005883 | label = ''[[:d:Q47005883|Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns)]]'' | name = Zaļumu senkapi (Krapes Kapu kalns) | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zaļumiem | lat = 57.13632677152 | long = 26.697467652005 | p625 = {{Coord|57.13632677152|26.697467652005|display=inline}} | vaid = 819 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005884 | label = ''[[:d:Q47005884|Krapas pilskalns]]'' | name = Krapas pilskalns | municipality = Daukstu pagasts | district = Daukstu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liepiņām un Purmaļiem | lat = 57.132735630103 | long = 26.642433453405 | p625 = {{Coord|57.132735630103|26.642433453405|display=inline}} | vaid = 820 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Daukstu_pagasts }} {{monument | qid = Q47005885 | label = ''[[:d:Q47005885|Druvienas pagastskola]]'' | name = Druvienas pagastskola | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Mazvasaraudžos | lat = 57.102894 | long = 26.249621 | p625 = {{Coord|57.102894|26.249621|display=inline}} | vaid = 22 | year = 19.gs.b.- 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005886 | label = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | name = Druvienas muižas apbūve | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115602829288 | long = 26.298008536721 | p625 = {{Coord|57.115602829288|26.298008536721|display=inline}} | vaid = 4985 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005887 | label = ''[[:d:Q47005887|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115366512491 | long = 26.296717205932 | p625 = {{Coord|57.115366512491|26.296717205932|display=inline}} | image = Druvienas%20mui%C5%BEas%20pils%202001-09-21.jpg | vaid = 4986 | year = 19. gs. 2.p. 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005892 | label = ''[[:d:Q47005892|Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu]]'' | name = Kalpu māja, kūts un stallis ap iekšējo pagalmu | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Druvienas muižā | lat = 57.115570554882 | long = 26.29901028295 | p625 = {{Coord|57.115570554882|26.29901028295|display=inline}} | vaid = 4987 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005886|Druvienas muižas apbūve]]'' | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005894 | label = ''[[:d:Q47005894|Pērļa ūdensdzirnavas]]'' | name = Pērļa ūdensdzirnavas | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Pērlē | lat = 57.092947371383 | long = 26.180759451931 | p625 = {{Coord|57.092947371383|26.180759451931|display=inline}} | vaid = 4988 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005901 | label = ''[[:d:Q47005901|Silmaču viduslaiku kapsēta]]'' | name = Silmaču viduslaiku kapsēta | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Silmačiem | lat = 57.088975841996 | long = 26.165648337099 | p625 = {{Coord|57.088975841996|26.165648337099|display=inline}} | vaid = 821 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005902 | label = ''[[:d:Q47005902|Ziemeļu senkapi]]'' | name = Ziemeļu senkapi | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ziemeļiem | lat = 57.130281916868 | long = 26.218278957973 | p625 = {{Coord|57.130281916868|26.218278957973|display=inline}} | vaid = 822 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q113484107 | label = ''[[:d:Q113484107|Druvienas kultūras nams]]'' | name = Druvienas kultūras nams | municipality = Druvienas pagasts | district = Druvienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | vaid = 9290 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Druvienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005909 | label = ''[[:d:Q47005909|Galgauskas dziedāšanas biedrības nams]]'' | name = Galgauskas dziedāšanas biedrības nams | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.165997961418 | long = 26.554255875721 | p625 = {{Coord|57.165997961418|26.554255875721|display=inline}} | image = Galgauskas%20dzied%C4%81%C5%A1anas%20biedr%C4%ABbas%20nams%20%281%29.jpg | commonscat = Choral society house in Galgauska | vaid = 4989 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005910 | label = ''[[:d:Q47005910|Galgauskas pamatskola]]'' | name = Galgauskas pamatskola | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.167859984122 | long = 26.556165403101 | p625 = {{Coord|57.167859984122|26.556165403101|display=inline}} | image = Saules%20pulkstenis%20pie%20Galgauskas%20pamatskolas.jpg | commonscat = Galgauska primary school | vaid = 4990 | year = 1937.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005911 | label = ''[[:d:Q47005911|Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca]]'' | name = Galgauskas Sv.Jāņa Kristītāja pareizticīgo baznīca | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.192728353316 | long = 26.555159523787 | p625 = {{Coord|57.192728353316|26.555159523787|display=inline}} | image = Galgauskas%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%202.jpg | commonscat = Church of Saint John the Baptist in Galgauska | vaid = 4991 | year = ap 1850. -1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005913 | label = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | name = Galgauskas muižas apbūve | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190860000163 | long = 26.557915629389 | p625 = {{Coord|57.190860000163|26.557915629389|display=inline}} | vaid = 4992 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005916 | label = ''[[:d:Q47005916|Meldera māja]]'' | name = Meldera māja | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.191777192385 | long = 26.560270801712 | p625 = {{Coord|57.191777192385|26.560270801712|display=inline}} | vaid = 4993 | year = ap 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005918 | label = ''[[:d:Q47005918|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Galgauska | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Galgauskas muižā | lat = 57.190927828435 | long = 26.55709765218 | p625 = {{Coord|57.190927828435|26.55709765218|display=inline}} | vaid = 4994 | year = 19. gs. 1.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005913|Galgauskas muižas apbūve]]'' | munwiki = Galgauska }} {{monument | qid = Q47005903 | label = ''[[:d:Q47005903|Narātu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Narātu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie bij. Narātiem | lat = 57.169912547915 | long = 26.511346683288 | p625 = {{Coord|57.169912547915|26.511346683288|display=inline}} | vaid = 823 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005904 | label = ''[[:d:Q47005904|Bļodas kalns - pilskalns]]'' | name = Bļodas kalns - pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kaijām | lat = 57.151643578823 | long = 26.553563050288 | p625 = {{Coord|57.151643578823|26.553563050288|display=inline}} | vaid = 825 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005905 | label = ''[[:d:Q47005905|Ausenes pilskalns]]'' | name = Ausenes pilskalns | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lazdukalniem | lat = 57.156722525992 | long = 26.66404485383 | p625 = {{Coord|57.156722525992|26.66404485383|display=inline}} | vaid = 826 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005906 | label = ''[[:d:Q47005906|Tīcānu senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Tīcānu senkapi (Kara kapi) | municipality = Galgauskas pagasts | district = Galgauskas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Tīcāniem | lat = 57.187708796876 | long = 26.588179173464 | p625 = {{Coord|57.187708796876|26.588179173464|display=inline}} | vaid = 827 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Galgauskas_pagasts }} {{monument | qid = Q7917732 | label = [[Vecgulbenes muiža]] | name = Vecgulbenes muiža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13; Brīvības iela 12; Brīvības iela 18; Brīvības iela 22; Pils iela 5; Brīvības iela 16; Brīvības iela 20; Brīvības iela 9; Parka iela 10; Parka iela 31; Pils iela 2; Pils iela 3; Brīvības iela 2; Brīvības iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.161502777778 | long = 26.761172222222 | p625 = {{Coord|57.161502777778|26.761172222222|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG<br/>Gulbene%20035%2C%20opraven%C3%A1%20%C4%8D%C3%A1st%20z%C3%A1mesk%C3%A9ho%20komplexu.jpg | commonscat = Vecgulbene Manor | vaid = 4996 | wikipediauri = Vecgulbenes_mui%C5%BEa | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q11243981 | label = [[Gulbene (stacija)|Gulbene]] | name = Gulbene | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Dzelzceļa iela 8 | lat = 57.18277778 | long = 26.76583333 | p625 = {{Coord|57.18277778|26.76583333|display=inline}} | image = Station%20Gulbene.jpg | commonscat = Gulbene railway station | vaid = 5013 | wikipediauri = Gulbene_(stacija) | year = 1926. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q16411825 | label = [[Gulbenes viduslaiku pils]] | name = Gulbenes viduslaiku pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krustalīces upes krastā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.16166667|26.75777778|display=inline}} | vaid = 828 | wikipediauri = Gulbenes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561293 | label = [[Gulbenes Baltā pils]] | name = Gulbenes Baltā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.76111111 | p625 = {{Coord|57.16166667|26.76111111|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Vecgulbene%20Manor%2C%20Balta%20pils%2016.JPG | commonscat = White Palace (Gulbene) | vaid = 4997 | wikipediauri = Gulbenes_Balt%C4%81_pils | year = 1763. 19. gs. v. -70.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q20561306 | label = [[Gulbenes Sarkanā pils]] | name = Gulbenes Sarkanā pils | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 10 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16055556 | long = 26.76388889 | p625 = {{Coord|57.16055556|26.76388889|display=inline}} | image = Gulbenes%20sarkan%C4%81%20pils.jpg | commonscat = Red Palace (Gulbene) | vaid = 4998 | wikipediauri = Gulbenes_Sarkan%C4%81_pils | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q29450244 | label = [[Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Gulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.16166667 | long = 26.75777778 | p625 = {{Coord|57.16166667|26.75777778|display=inline}} | image = Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20Gulben%C4%93.jpg | commonscat = Gulbene Lutheran church | vaid = 5011 | wikipediauri = Gulbenes_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca | year = 1838. -1843. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005920 | label = ''[[:d:Q47005920|Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs]]'' | name = Šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene-Alūksne, sliežu ceļi, inženierbūves, aprīkojums, ēkas, ritošais sastāvs | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = no Gulbenes stacijas līdz rajona robežai | lat = 57.181661870152 | long = 26.758368811043 | p625 = {{Coord|57.181661870152|26.758368811043|display=inline}} | image = %C5%A0aurslie%C5%BEu%20vilciens%20Gulbenes%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 8340 | year = 1903.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005921 | label = ''[[:d:Q47005921|Parks Vecgulbenes muižā]]'' | name = Parks Vecgulbenes muižā | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162179 | long = 26.762609 | p625 = {{Coord|57.162179|26.762609|display=inline}} | image = Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | commonscat = Park of Vecgulbene Manor | vaid = 5010 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vecgulbenes muiža]] | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005924 | label = ''[[:d:Q47005924|Piemineklis kritušajiem karavīriem]]'' | name = Piemineklis kritušajiem karavīriem | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Spārītes parkā, Brāļu kapos | lat = 57.171641847176 | long = 26.771894241727 | p625 = {{Coord|57.171641847176|26.771894241727|display=inline}} | image = Piemineklis%20Gulbenes%20br%C4%81%C4%BCu%20kapos.jpg | vaid = 8347 | year = 1967. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005926 | label = ''[[:d:Q47005926|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 12 | locality = Vecgulbenes muižas Baltajā pilī | lat = 57.1619444 | long = 26.7604318 | p625 = {{Coord|57.1619444|26.7604318|display=inline}} | image = Balt%C4%81s%20pils%20fas%C4%81des%20dekorat%C4%ABv%C4%81%20apdare%2C%20Gulbene.jpg | vaid = 8348 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005930 | label = ''[[:d:Q47005930|Mūra tilts]]'' | name = Mūra tilts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = pie luterāņu baznīcas, pār Krustalīces upi | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | image = Krustal%C4%ABces%20tilts%20pie%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5012 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005933 | label = ''[[:d:Q47005933|Durvju komplekti (3)]]'' | name = Durvju komplekti (3) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | vaid = 8349 | year = 19.gs.Ic. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005937 | label = ''[[:d:Q47005937|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | image = Alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8351 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005941 | label = ''[[:d:Q47005941|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 13 | locality = Vecgulbenes luterāņu baznīcā | lat = 57.160362 | long = 26.7580691 | p625 = {{Coord|57.160362|26.7580691|display=inline}} | image = Kancele%20un%20alt%C4%81ris%20Gulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg | vaid = 8352 | year = 18./19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005944 | label = ''[[:d:Q47005944|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 16 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.162341 | long = 26.760609 | p625 = {{Coord|57.162341|26.760609|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2016.jpg | vaid = 5002 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005953 | label = ''[[:d:Q47005953|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 18 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1622339 | long = 26.759995 | p625 = {{Coord|57.1622339|26.759995|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2018.jpg | vaid = 5008 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005955 | label = ''[[:d:Q47005955|Siernīca]]'' | name = Siernīca | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 20 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1627312 | long = 26.7592916 | p625 = {{Coord|57.1627312|26.7592916|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2020.jpg | vaid = 5006 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005959 | label = ''[[:d:Q47005959|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.1632362|26.7593749|display=inline}} | image = K%C5%ABts%2C%20Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5004 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005961 | label = ''[[:d:Q47005961|Lopu virtuve]]'' | name = Lopu virtuve | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 22 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1632362 | long = 26.7593749 | p625 = {{Coord|57.1632362|26.7593749|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2022.jpg | vaid = 5005 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005964 | label = ''[[:d:Q47005964|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 9 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1599417 | long = 26.7579716 | p625 = {{Coord|57.1599417|26.7579716|display=inline}} | vaid = 5003 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005968 | label = ''[[:d:Q47005968|Gulbenes pilsētas pamatskola]]'' | name = Gulbenes pilsētas pamatskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Līkā iela 21 | lat = 57.1750867 | long = 26.7550627 | p625 = {{Coord|57.1750867|26.7550627|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20L%C4%ABk%C4%81%20iela%2021.jpg | vaid = 5014 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005974 | label = ''[[:d:Q47005974|Gulbenes draudzes kapu kapliča]]'' | name = Gulbenes draudzes kapu kapliča | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Miera iela 12 | lat = 57.1826455 | long = 26.7494867 | p625 = {{Coord|57.1826455|26.7494867|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Miera%20iela%2012.jpg | commonscat = Cemetery chapel in Gulbene | vaid = 5015 | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005983 | label = ''[[:d:Q47005983|Mežsarga māja]]'' | name = Mežsarga māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Ozolu iela 4 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1736893 | long = 26.7646549 | p625 = {{Coord|57.1736893|26.7646549|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Ozolu%20iela%204.jpg | vaid = 5000 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005991 | label = ''[[:d:Q47005991|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Parka iela 31 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1597336 | long = 26.7637453 | p625 = {{Coord|57.1597336|26.7637453|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Parka%20iela%2031.jpg | vaid = 5007 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005994 | label = ''[[:d:Q47005994|Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja]]'' | name = Zobārsta māja, vēlāk sardzes māja | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 2 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1606775 | long = 26.7588504 | p625 = {{Coord|57.1606775|26.7588504|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Pils%20iela%202.jpg | vaid = 5001 | year = 19. gs.70.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005996 | label = ''[[:d:Q47005996|Oranžērija]]'' | name = Oranžērija | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Pils iela 5 | locality = Vecgulbenes muižā | lat = 57.1609143 | long = 26.7619643 | p625 = {{Coord|57.1609143|26.7619643|display=inline}} | image = Oran%C5%BE%C4%93rija%20Vecgulbenes%20mui%C5%BEas%20park%C4%81.jpg | vaid = 5009 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005998 | label = ''[[:d:Q47005998|Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa]]'' | name = Lauksaimniecibas krājaizdevumu sabiedrības nams, vēlāk Latvijas bankas nodaļa | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 69 | lat = 57.178069 | long = 26.7551359 | p625 = {{Coord|57.178069|26.7551359|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20R%C4%ABgas%20iela%2065.jpg | vaid = 5016 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47005999 | label = ''[[:d:Q47005999|Gulbenes valsts komerc- un arodskola]]'' | name = Gulbenes valsts komerc- un arodskola | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Skolas iela 10 | lat = 57.1715255 | long = 26.7674053 | p625 = {{Coord|57.1715255|26.7674053|display=inline}} | image = Gulbene%2C%20Skolas%20iela%2010.jpg | vaid = 5017 | year = 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006001 | label = ''[[:d:Q47006001|Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6)]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (6) | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 20; Viestura iela 22; Viestura iela 24; Viestura iela 29; Viestura iela 29a; Viestura iela 35 | lat = 57.186446159734 | long = 26.764148691223 | p625 = {{Coord|57.186446159734|26.764148691223|display=inline}} | image = Gulbenes%20dzelzce%C4%BCa%20ier%C4%93d%C5%86u%20kolonijas%20%C4%93kas%2002.jpg | vaid = 4995 | year = 1920. -1921. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q47006004 | label = ''[[:d:Q47006004|Gulbenes dzelzceļa Tējas nams]]'' | name = Gulbenes dzelzceļa Tējas nams | municipality = Gulbene | district = Gulbene | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Viestura iela 21 | lat = 57.1827518 | long = 26.7604332 | p625 = {{Coord|57.1827518|26.7604332|display=inline}} | image = T%C4%93jas%20nams.JPG | vaid = 5018 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gulbene }} {{monument | qid = Q6164829 | label = [[Jaungulbenes muiža]] | name = Jaungulbenes muiža | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058205076471 | long = 26.59723677633 | p625 = {{Coord|57.058205076471|26.59723677633|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%2C%202013%2C%201.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor | vaid = 5019 | wikipediauri = Jaungulbenes_mui%C5%BEa | year = 19. -20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006011 | label = ''[[:d:Q47006011|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05966 | long = 26.596913 | p625 = {{Coord|57.05966|26.596913|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor House | vaid = 5020 | year = 19. gs.30.g. 1900. -1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006014 | label = ''[[:d:Q47006014|"Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja"]]'' | name = "Bišu māja", vēlāk "Leļļu māja" | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.05975473714 | long = 26.598386076601 | p625 = {{Coord|57.05975473714|26.598386076601|display=inline}} | image = Le%C4%BC%C4%BCu%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Dollhouse in Jaungulbene Manor | vaid = 5021 | year = 19. gs. b. 1886.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006016 | label = ''[[:d:Q47006016|"Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas]]'' | name = "Velna vārti" un mākslīgās pilsdrupas | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058063666672 | long = 26.600200245075 | p625 = {{Coord|57.058063666672|26.600200245075|display=inline}} | image = Velna%20v%C4%81rt%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20teritorij%C4%81.jpg | vaid = 5022 | year = 1889. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006019 | label = ''[[:d:Q47006019|Ceļa rādītājs]]'' | name = Ceļa rādītājs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.056894993824 | long = 26.598291315503 | p625 = {{Coord|57.056894993824|26.598291315503|display=inline}} | vaid = 5023 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006021 | label = ''[[:d:Q47006021|Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts]]'' | name = Dārznieka māja ar dārza inventāra noliktavu un kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055203707212 | long = 26.599462160866 | p625 = {{Coord|57.055203707212|26.599462160866|display=inline}} | vaid = 5025 | year = 1886. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006022 | label = ''[[:d:Q47006022|Dzīvojamās ēkas (2)]]'' | name = Dzīvojamās ēkas (2) | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06062042517 | long = 26.598111664649 | p625 = {{Coord|57.06062042517|26.598111664649|display=inline}} | image = Dz%C4%ABvojam%C4%81s%20%C4%93kas%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Apartments in Jaungulbene Manor | vaid = 5026 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006023 | label = [[Jaungulbenes luterāņu baznīca|Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Jaungulbenes evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.052885898979 | long = 26.598098945144 | p625 = {{Coord|57.052885898979|26.598098945144|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Lutheran church in Jaungulbene | vaid = 5027 | wikipediauri = Jaungulbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1904.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006024 | label = ''[[:d:Q47006024|Kalēja māja ar smēdi]]'' | name = Kalēja māja ar smēdi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06220742483 | long = 26.599762401829 | p625 = {{Coord|57.06220742483|26.599762401829|display=inline}} | image = Kal%C4%93ja%20m%C4%81ja%20ar%20sm%C4%93di%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Smith House in Jaungulbene Manor | vaid = 5028 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006025 | label = ''[[:d:Q47006025|Kapliča]]'' | name = Kapliča | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.054978641282 | long = 26.597704671007 | p625 = {{Coord|57.054978641282|26.597704671007|display=inline}} | image = Kapli%C4%8Da%20pie%20Jaungulbenes%20Luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas.jpg | vaid = 5029 | year = 1879. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006026 | label = ''[[:d:Q47006026|Vešas māja]]'' | name = Vešas māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059847682955 | long = 26.59511499202 | p625 = {{Coord|57.059847682955|26.59511499202|display=inline}} | image = Ve%C5%A1as%20m%C4%81ja%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%282%29.jpg | commonscat = Bedding House in Jaungulbene Manor | vaid = 5030 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006029 | label = ''[[:d:Q47006029|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061760829022 | long = 26.594382816043 | p625 = {{Coord|57.061760829022|26.594382816043|display=inline}} | vaid = 5031 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006030 | label = ''[[:d:Q47006030|Saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi]]'' | name = Saimniecības ēku grupa ar caurbrauktuvi | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061982 | long = 26.59642 | p625 = {{Coord|57.061982|26.59642|display=inline}} | image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ku%20grupa%20ar%20caurbrauktuvi%2C%20Jaungulbenes%20mui%C5%BEa%20%281%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building Complex | vaid = 5032 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006031 | label = ''[[:d:Q47006031|Obelisks]]'' | name = Obelisks | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.055891 | long = 26.595411 | p625 = {{Coord|57.055891|26.595411|display=inline}} | vaid = 5033 | year = 1879. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006032 | label = ''[[:d:Q47006032|Parādes pagalma vārti]]'' | name = Parādes pagalma vārti | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.06155 | long = 26.596055 | p625 = {{Coord|57.06155|26.596055|display=inline}} | image = Gate%20of%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Gate of Jaungulbene Manor | vaid = 5034 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006036 | label = ''[[:d:Q47006036|Parka žogs]]'' | name = Parka žogs | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059621972335 | long = 26.598662342009 | p625 = {{Coord|57.059621972335|26.598662342009|display=inline}} | image = Jaungulbenes%20mui%C5%BEas%20parka%20%C5%BEogs.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park Walls | vaid = 5035 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006038 | label = ''[[:d:Q47006038|Parks ar parka arhitektūru]]'' | name = Parks ar parka arhitektūru | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.058197056844 | long = 26.597499742904 | p625 = {{Coord|57.058197056844|26.597499742904|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Park | vaid = 5036 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006039 | label = ''[[:d:Q47006039|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061861514534 | long = 26.598700556564 | p625 = {{Coord|57.061861514534|26.598700556564|display=inline}} | image = P%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | commonscat = Administrator House in Jaungulbene Manor | vaid = 5037 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006041 | label = ''[[:d:Q47006041|Pagrabs un saimniecības ēka]]'' | name = Pagrabs un saimniecības ēka | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.062233157392 | long = 26.59659675634 | p625 = {{Coord|57.062233157392|26.59659675634|display=inline}} | image = Jaungulbene%20Manor%20Building%20and%20Cellar%20%283%29.jpg | commonscat = Jaungulbene Manor Building and Cellar | vaid = 5038 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006042 | label = ''[[:d:Q47006042|Sarga mājiņa]]'' | name = Sarga mājiņa | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.059750786854 | long = 26.59756810877 | p625 = {{Coord|57.059750786854|26.59756810877|display=inline}} | image = Guard%20House%20in%20Jaungulbene%20Manor.jpg | commonscat = Guard House in Jaungulbene Manor | vaid = 5039 | year = 20. gs. s. 1907.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006046 | label = ''[[:d:Q47006046|Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja]]'' | name = Staļļi, vēlāk ugunsdzēsēju māja | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižā | lat = 57.061049 | long = 26.594188 | p625 = {{Coord|57.061049|26.594188|display=inline}} | image = Stable%20in%20Jaungulbene%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Jaungulbene Manor | vaid = 5040 | year = 1894. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Jaungulbenes muiža]] | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006051 | label = ''[[:d:Q47006051|Cilnis "Ģerbonis" fasādē]]'' | name = Cilnis "Ģerbonis" fasādē | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.059749949046|26.596660658536|display=inline}} | vaid = 8355 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006055 | label = ''[[:d:Q47006055|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.059749949046|26.596660658536|display=inline}} | vaid = 8356 | year = 19./20.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006057 | label = ''[[:d:Q47006057|Interjera dekoratīvā apdare vestibilā]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare vestibilā | municipality = Jaungulbene | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Jaungulbenes muižas pilī | lat = 57.059749949046 | long = 26.596660658536 | p625 = {{Coord|57.059749949046|26.596660658536|display=inline}} | vaid = 8357 | year = ap 1878. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042409|Jaungulbenes muiža]]'' | munwiki = Jaungulbene }} {{monument | qid = Q47006005 | label = ''[[:d:Q47006005|Aizupju senkapi]]'' | name = Aizupju senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aizupjiem | lat = 57.077659464941 | long = 26.539134687645 | p625 = {{Coord|57.077659464941|26.539134687645|display=inline}} | vaid = 829 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006006 | label = [[Liedes kalni|Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta]] | name = Liedes kalni - pilskalns, apmetne un kulta vieta | municipality = Gulbenes novads<br/>Jaungulbenes pagasts | district = Gulbenes novads<br/>Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakalviešiem | lat = 57.054076424846 | long = 26.548678823822 | p625 = {{Coord|57.054076424846|26.548678823822|display=inline}} | image = Nor%C4%81de%20uz%20Liedes%20kalniem.jpg | commonscat = Liedes kalni | vaid = 830 | wikipediauri = Liedes_kalni | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gulbenes_novads<br/>Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006007 | label = ''[[:d:Q47006007|Struņķu senkapi (Akmens krasti)]]'' | name = Struņķu senkapi (Akmens krasti) | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Struņķiem | lat = 57.098351387515 | long = 26.591848117447 | p625 = {{Coord|57.098351387515|26.591848117447|display=inline}} | vaid = 831 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006008 | label = ''[[:d:Q47006008|Sēliešu senkapi]]'' | name = Sēliešu senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Aizupjiem un Sēliešiem | lat = 57.07813497339 | long = 26.542525547098 | p625 = {{Coord|57.07813497339|26.542525547098|display=inline}} | vaid = 832 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006010 | label = ''[[:d:Q47006010|Liednieku senkapi]]'' | name = Liednieku senkapi | municipality = Jaungulbenes pagasts | district = Jaungulbenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Liedniekiem un Sauleskalniem | lat = 57.091226300785 | long = 26.603670419259 | p625 = {{Coord|57.091226300785|26.603670419259|display=inline}} | vaid = 833 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaungulbenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006228 | label = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | name = Kalnamuižas apbūve | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.273750140275|26.930228952004|display=inline}} | vaid = 5083 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006230 | label = ''[[:d:Q47006230|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274001292742 | long = 26.929206076228 | p625 = {{Coord|57.274001292742|26.929206076228|display=inline}} | vaid = 5084 | year = ap 1765. 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006231 | label = ''[[:d:Q47006231|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.27245756821 | long = 26.930479444647 | p625 = {{Coord|57.27245756821|26.930479444647|display=inline}} | vaid = 5085 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006233 | label = ''[[:d:Q47006233|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.273750140275 | long = 26.930228952004 | p625 = {{Coord|57.273750140275|26.930228952004|display=inline}} | vaid = 5086 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006234 | label = ''[[:d:Q47006234|Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli]]'' | name = Stallis ar ratnīcu un kučiera dzīvokli | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274577651088 | long = 26.928315519447 | p625 = {{Coord|57.274577651088|26.928315519447|display=inline}} | vaid = 5087 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006235 | label = ''[[:d:Q47006235|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Kalniena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Kalnamuižā | lat = 57.274731411203 | long = 26.92901748037 | p625 = {{Coord|57.274731411203|26.92901748037|display=inline}} | vaid = 5088 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006228|Kalnamuižas apbūve]]'' | munwiki = Kalniena }} {{monument | qid = Q47006058 | label = ''[[:d:Q47006058|Aļļu senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Aļļu senkapi (Kapu kalns) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Aļļiem | lat = 57.306965396855 | long = 26.566842717282 | p625 = {{Coord|57.306965396855|26.566842717282|display=inline}} | vaid = 834 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006059 | label = ''[[:d:Q47006059|Poļu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Poļu viduslaiku kapsēta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Puidzuļiem | lat = 57.371169886446 | long = 26.506810369907 | p625 = {{Coord|57.371169886446|26.506810369907|display=inline}} | vaid = 835 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006061 | label = ''[[:d:Q47006061|Ceļmalnieku senkapi]]'' | name = Ceļmalnieku senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ceļmalniekiem | lat = 57.271604895468 | long = 26.567929462285 | p625 = {{Coord|57.271604895468|26.567929462285|display=inline}} | vaid = 836 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006062 | label = ''[[:d:Q47006062|Ģindu senkapi]]'' | name = Ģindu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ģindiem | lat = 57.281381109934 | long = 26.415832305893 | p625 = {{Coord|57.281381109934|26.415832305893|display=inline}} | vaid = 837 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006064 | label = ''[[:d:Q47006064|Krāču pilskalns]]'' | name = Krāču pilskalns | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejaskrācēm | lat = 57.241981624735 | long = 26.456608526894 | p625 = {{Coord|57.241981624735|26.456608526894|display=inline}} | vaid = 838 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006065 | label = ''[[:d:Q47006065|Lināju senkapi]]'' | name = Lināju senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.295718180966 | long = 26.286297658874 | p625 = {{Coord|57.295718180966|26.286297658874|display=inline}} | vaid = 839 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006067 | label = ''[[:d:Q47006067|Zviedru ceļš]]'' | name = Zviedru ceļš | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Linājiem | lat = 57.297012402145 | long = 26.286831098104 | p625 = {{Coord|57.297012402145|26.286831098104|display=inline}} | vaid = 840 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006070 | label = ''[[:d:Q47006070|Melderu senkapi]]'' | name = Melderu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Melderiem | lat = 57.294610488058 | long = 26.433686456216 | p625 = {{Coord|57.294610488058|26.433686456216|display=inline}} | vaid = 841 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006072 | label = ''[[:d:Q47006072|Senkapi]]'' | name = Senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie pienotavas | lat = 57.284209284398 | long = 26.574311182945 | p625 = {{Coord|57.284209284398|26.574311182945|display=inline}} | vaid = 842 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006074 | label = ''[[:d:Q47006074|Vigubu senkapi]]'' | name = Vigubu senkapi | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Vigubiem | lat = 57.249115702276 | long = 26.51687038617 | p625 = {{Coord|57.249115702276|26.51687038617|display=inline}} | vaid = 843 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006075 | label = ''[[:d:Q47006075|Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bozenieku viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Krampāniem un Bozeniekiem | lat = 57.299210099305 | long = 26.675117022981 | p625 = {{Coord|57.299210099305|26.675117022981|display=inline}} | vaid = 844 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q113484110 | label = ''[[:d:Q113484110|Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta]]'' | name = Rakstnieces Tirzmalietes dzīves vieta | municipality = Lejasciema pagasts | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | vaid = 9294 | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Lejasciema_pagasts }} {{monument | qid = Q47006077 | label = ''[[:d:Q47006077|Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Lejas mācītājmuižas dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciems<br/>Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 20 | lat = 57.2788052 | long = 26.5748268 | p625 = {{Coord|57.2788052|26.5748268|display=inline}} | vaid = 5050 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006086 | label = ''[[:d:Q47006086|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Lejasciems | district = Lejasciems<br/>Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Rīgas iela 3 | lat = 57.2824438 | long = 26.5787087 | p625 = {{Coord|57.2824438|26.5787087|display=inline}} | vaid = 5049 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lejasciems }} {{monument | qid = Q47006113 | label = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | name = Litenes muižas aobūve | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.187489580818 | long = 27.029083004973 | p625 = {{Coord|57.187489580818|27.029083004973|display=inline}} | vaid = 5052 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006115 | label = ''[[:d:Q47006115|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190880712352 | long = 27.029175571517 | p625 = {{Coord|57.190880712352|27.029175571517|display=inline}} | image = Litenes%20mui%C5%BEas%20%C4%93ka.JPG | vaid = 5053 | year = 19. gs. 1.p. 1961. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006118 | label = ''[[:d:Q47006118|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190418910454 | long = 27.032768288792 | p625 = {{Coord|57.190418910454|27.032768288792|display=inline}} | vaid = 5054 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006120 | label = ''[[:d:Q47006120|Aptieka]]'' | name = Aptieka | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190270496181 | long = 27.025393834056 | p625 = {{Coord|57.190270496181|27.025393834056|display=inline}} | vaid = 5055 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006122 | label = ''[[:d:Q47006122|Šķūnis]]'' | name = Šķūnis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.192390292112 | long = 27.030583363031 | p625 = {{Coord|57.192390292112|27.030583363031|display=inline}} | vaid = 5056 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006123 | label = ''[[:d:Q47006123|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190854158353 | long = 27.027549877406 | p625 = {{Coord|57.190854158353|27.027549877406|display=inline}} | vaid = 5057 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006124 | label = ''[[:d:Q47006124|Magazīnas klēts]]'' | name = Magazīnas klēts | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190434166229 | long = 27.024730949878 | p625 = {{Coord|57.190434166229|27.024730949878|display=inline}} | vaid = 5058 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006125 | label = ''[[:d:Q47006125|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.186920191058 | long = 27.029641448392 | p625 = {{Coord|57.186920191058|27.029641448392|display=inline}} | vaid = 5059 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006127 | label = ''[[:d:Q47006127|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.191704 | long = 27.029489 | p625 = {{Coord|57.191704|27.029489|display=inline}} | vaid = 5060 | year = 1821. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006128 | label = ''[[:d:Q47006128|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā | lat = 57.190667437164 | long = 27.03105098816 | p625 = {{Coord|57.190667437164|27.03105098816|display=inline}} | vaid = 5061 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006132 | label = ''[[:d:Q47006132|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Litene | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes muižā Jaunlitenē 3 | lat = 57.190861078134 | long = 27.029038667679 | p625 = {{Coord|57.190861078134|27.029038667679|display=inline}} | vaid = 5062 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006113|Litenes muižas aobūve]]'' | munwiki = Litene }} {{monument | qid = Q47006102 | label = ''[[:d:Q47006102|Litenes kapu kapliča]]'' | name = Litenes kapu kapliča | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Litenes kapos | lat = 57.189700955249 | long = 27.004556405784 | p625 = {{Coord|57.189700955249|27.004556405784|display=inline}} | vaid = 5051 | year = 20. gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006103 | label = ''[[:d:Q47006103|Grīvu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Grīvu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Grīvām | lat = 57.136226932661 | long = 26.97428979164 | p625 = {{Coord|57.136226932661|26.97428979164|display=inline}} | vaid = 6144 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006104 | label = ''[[:d:Q47006104|Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Akmeņrūču senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Akmeņrūču strauta ietekas Sitas upē | lat = 57.213515532437 | long = 27.140858927588 | p625 = {{Coord|57.213515532437|27.140858927588|display=inline}} | vaid = 847 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006105 | label = ''[[:d:Q47006105|Podnieku senkapi (Kapu kalniņš)]]'' | name = Podnieku senkapi (Kapu kalniņš) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Siliņiem | lat = 57.203890389463 | long = 27.049120784678 | p625 = {{Coord|57.203890389463|27.049120784678|display=inline}} | vaid = 848 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006106 | label = ''[[:d:Q47006106|Lešķu senkapi (Kapu tīrums)]]'' | name = Lešķu senkapi (Kapu tīrums) | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Lešķiem un Jaunlešķiem | lat = 57.17231309309 | long = 26.997854557596 | p625 = {{Coord|57.17231309309|26.997854557596|display=inline}} | vaid = 849 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006109 | label = ''[[:d:Q47006109|Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi]]'' | name = Komunistiskā masu terora upuru piemiņas vieta un kapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = pie Litenes kapsētas | lat = 57.189518 | long = 27.004223 | p625 = {{Coord|57.189518|27.004223|display=inline}} | vaid = 8563 | year = 1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006110 | label = ''[[:d:Q47006110|Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta]]'' | name = Latvijas armijas Litenes vasaras nometnes vieta | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-033 | locality = "Valsts mežs 5068 007 0045", Sitas silā | lat = 57.165741734358 | long = 27.018318074233 | p625 = {{Coord|57.165741734358|27.018318074233|display=inline}} | image = Litene%203%2008.2015.jpg | vaid = 8711 | year = 1935.-1941. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006112 | label = ''[[:d:Q47006112|Kraukļu senkapi]]'' | name = Kraukļu senkapi | municipality = Litenes pagasts | district = Litenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kraukļiem | lat = 57.21466519247 | long = 27.125924796492 | p625 = {{Coord|57.21466519247|27.125924796492|display=inline}} | vaid = 8919 | year = 1.-4.gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Litenes_pagasts }} {{monument | qid = Q47006134 | label = ''[[:d:Q47006134|Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Bricu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Briciem | lat = 57.244995383337 | long = 26.321243908827 | p625 = {{Coord|57.244995383337|26.321243908827|display=inline}} | vaid = 850 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006136 | label = ''[[:d:Q47006136|Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Brīvzemnieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Brīvzemniekiem un Lejiešiem | lat = 57.189471925514 | long = 26.415037740979 | p625 = {{Coord|57.189471925514|26.415037740979|display=inline}} | vaid = 851 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006138 | label = ''[[:d:Q47006138|Uriekstes pilskalns]]'' | name = Uriekstes pilskalns | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lāčukaktiem un Zemgaļiem | lat = 57.202673633785 | long = 26.325017885451 | p625 = {{Coord|57.202673633785|26.325017885451|display=inline}} | vaid = 852 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q47006140 | label = ''[[:d:Q47006140|Pietiņu senkapi]]'' | name = Pietiņu senkapi | municipality = Lizuma pagasts | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pietiņiem | lat = 57.248435613389 | long = 26.362841085767 | p625 = {{Coord|57.248435613389|26.362841085767|display=inline}} | vaid = 853 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lizuma_pagasts }} {{monument | qid = Q6660655 | label = [[Lizuma muiža]] | name = Lizuma muiža | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.192594820092 | long = 26.370437178348 | p625 = {{Coord|57.192594820092|26.370437178348|display=inline}} | image = Lizuma%20pils%202000-09-14.jpg | commonscat = Lizums Manor | vaid = 5063 | wikipediauri = Lizuma_mui%C5%BEa | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006142 | label = ''[[:d:Q47006142|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192483 | long = 26.371458 | p625 = {{Coord|57.192483|26.371458|display=inline}} | image = Lizuma%20mui%C5%BEas%20pils.JPG | commonscat = Lizums Manor House | vaid = 5064 | year = 19. gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lizuma muiža]] | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006146 | label = ''[[:d:Q47006146|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19197653405 | long = 26.370699650228 | p625 = {{Coord|57.19197653405|26.370699650228|display=inline}} | image = Gardener%20House%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Gardener House in Lizums Manor | vaid = 5065 | year = 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lizuma muiža]] | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006148 | label = ''[[:d:Q47006148|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.19260617791 | long = 26.368478494269 | p625 = {{Coord|57.19260617791|26.368478494269|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Servants House in Lizums Manor | vaid = 5066 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lizuma muiža]] | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006151 | label = ''[[:d:Q47006151|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.192067503444 | long = 26.369275558484 | p625 = {{Coord|57.192067503444|26.369275558484|display=inline}} | image = Barn%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Lizums Manor | vaid = 5067 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lizuma muiža]] | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006154 | label = ''[[:d:Q47006154|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā | lat = 57.193194677185 | long = 26.369603355322 | p625 = {{Coord|57.193194677185|26.369603355322|display=inline}} | image = Stable%20in%20Lizums%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Lizums Manor | vaid = 5068 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lizuma muiža]] | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006156 | label = ''[[:d:Q47006156|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lizums | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lizuma muižā, "Akācijas" | lat = 57.192540524502 | long = 26.371375020609 | p625 = {{Coord|57.192540524502|26.371375020609|display=inline}} | image = Lizums%20Manor%20Park.jpg | commonscat = Lizums Manor Park | vaid = 5069 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lizums }} {{monument | qid = Q47006098 | label = ''[[:d:Q47006098|Ušuru senkapi (Kara kapi)]]'' | name = Ušuru senkapi (Kara kapi) | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Ezeriešiem | lat = 57.047752350692 | long = 26.640712271627 | p625 = {{Coord|57.047752350692|26.640712271627|display=inline}} | vaid = 845 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006101 | label = ''[[:d:Q47006101|Ušuru ezera mītne]]'' | name = Ušuru ezera mītne | municipality = Līgo pagasts | district = Līgo pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Ušuru ezera Līņsalā | lat = 57.040228087662 | long = 26.64888294308 | p625 = {{Coord|57.040228087662|26.64888294308|display=inline}} | vaid = 846 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = L%C4%ABgo_pagasts }} {{monument | qid = Q47006087 | label = ''[[:d:Q47006087|Mālmuižas apbūve]]'' | name = Mālmuižas apbūve | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.30843438663 | long = 26.455084901782 | p625 = {{Coord|57.30843438663|26.455084901782|display=inline}} | vaid = 5043 | year = 19. gs. 1.p. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006089 | label = ''[[:d:Q47006089|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.308622595478 | long = 26.454243986185 | p625 = {{Coord|57.308622595478|26.454243986185|display=inline}} | vaid = 5044 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47006092 | label = ''[[:d:Q47006092|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Mālumuiža | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.309727889218 | long = 26.453753253065 | p625 = {{Coord|57.309727889218|26.453753253065|display=inline}} | vaid = 5045 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C4%81lmui%C5%BEa }} {{monument | qid = Q47005868 | label = ''[[:d:Q47005868|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198558032857 | long = 26.680004313592 | p625 = {{Coord|57.198558032857|26.680004313592|display=inline}} | vaid = 4975 | year = 19. gs. IIIc. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muižas apbūve]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47005870 | label = ''[[:d:Q47005870|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198164718344 | long = 26.680059035365 | p625 = {{Coord|57.198164718344|26.680059035365|display=inline}} | vaid = 4976 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muižas apbūve]] | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q61389541 | label = [[Blomes muiža (Madonas apriņķis)|Blomes muižas apbūve]] | name = Blomes muižas apbūve | municipality = Ozolkalns | district = Beļavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Blomes muižā | lat = 57.198808015361 | long = 26.681613849251 | p625 = {{Coord|57.198808015361|26.681613849251|display=inline}} | vaid = 4974 | wikipediauri = Blomes_mui%C5%BEa_(Madonas_apri%C5%86%C4%B7is) | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ozolkalns_(Be%C4%BCavas_pagasts) }} {{monument | qid = Q47006205 | label = ''[[:d:Q47006205|Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Lutera skola, tagad Rankas pamatskola | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.191833118559 | long = 26.209514519325 | p625 = {{Coord|57.191833118559|26.209514519325|display=inline}} | vaid = 5074 | year = 1887. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006206 | label = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | name = Rankas muižas apbūve | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209872 | long = 26.185141 | p625 = {{Coord|57.209872|26.185141|display=inline}} | vaid = 5076 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006208 | label = ''[[:d:Q47006208|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.20893 | long = 26.184754 | p625 = {{Coord|57.20893|26.184754|display=inline}} | vaid = 5077 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006212 | label = ''[[:d:Q47006212|Kalpu mājas (2)]]'' | name = Kalpu mājas (2) | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.208999986728 | long = 26.187545573324 | p625 = {{Coord|57.208999986728|26.187545573324|display=inline}} | vaid = 5078 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006213 | label = ''[[:d:Q47006213|Laidars]]'' | name = Laidars | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.21043189595 | long = 26.183901218282 | p625 = {{Coord|57.21043189595|26.183901218282|display=inline}} | vaid = 5079 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006214 | label = ''[[:d:Q47006214|Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja, vēlāk dārznieka māja | municipality = Ranka | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas muižā | lat = 57.209905930136 | long = 26.183527776464 | p625 = {{Coord|57.209905930136|26.183527776464|display=inline}} | vaid = 5081 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006206|Rankas muižas apbūve]]'' | munwiki = Ranka }} {{monument | qid = Q47006173 | label = ''[[:d:Q47006173|Lācītes ūdensdzirnavas]]'' | name = Lācītes ūdensdzirnavas | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītē | lat = 57.242818722969 | long = 26.221856850878 | p625 = {{Coord|57.242818722969|26.221856850878|display=inline}} | vaid = 5072 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006181 | label = ''[[:d:Q47006181|Stadula]]'' | name = Stadula | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Lācītes ūdensdzirnavās | lat = 57.243078933345 | long = 26.221178547711 | p625 = {{Coord|57.243078933345|26.221178547711|display=inline}} | vaid = 5073 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006183 | label = ''[[:d:Q47006183|Rankas kapu kapliča]]'' | name = Rankas kapu kapliča | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Rankas kapos | lat = 57.21539800868 | long = 26.162274390996 | p625 = {{Coord|57.21539800868|26.162274390996|display=inline}} | vaid = 5075 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006188 | label = ''[[:d:Q47006188|Rankas viduslaiku baznīcas vieta]]'' | name = Rankas viduslaiku baznīcas vieta | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Bierņiem | lat = 57.239180163885 | long = 26.141171649478 | p625 = {{Coord|57.239180163885|26.141171649478|display=inline}} | vaid = 854 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006194 | label = ''[[:d:Q47006194|Brantu senkapi]]'' | name = Brantu senkapi | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Dārziņiem (Brantiem) | lat = 57.239098483447 | long = 26.218651200625 | p625 = {{Coord|57.239098483447|26.218651200625|display=inline}} | vaid = 855 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006197 | label = ''[[:d:Q47006197|Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš)]]'' | name = Kalnakaudžu senkapi (Miroņkalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Kalnakaudzēm | lat = 57.227577252194 | long = 26.106020088477 | p625 = {{Coord|57.227577252194|26.106020088477|display=inline}} | vaid = 856 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006198 | label = ''[[:d:Q47006198|Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Pāpānu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Pāpāniem | lat = 57.214068830505 | long = 26.153171515312 | p625 = {{Coord|57.214068830505|26.153171515312|display=inline}} | vaid = 857 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006200 | label = ''[[:d:Q47006200|Sejatu senkapi (Krakaliņš)]]'' | name = Sejatu senkapi (Krakaliņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Rudeņiem | lat = 57.246683493336 | long = 26.141298817774 | p625 = {{Coord|57.246683493336|26.141298817774|display=inline}} | vaid = 858 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006201 | label = ''[[:d:Q47006201|Silaješku pilskalns (Velna kalns)]]'' | name = Silaješku pilskalns (Velna kalns) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Sileniekiem | lat = 57.156922300147 | long = 26.265342771781 | p625 = {{Coord|57.156922300147|26.265342771781|display=inline}} | vaid = 859 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006202 | label = ''[[:d:Q47006202|Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]'' | name = Veczīladžu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Veczīladžiem | lat = 57.240864922531 | long = 26.144740111775 | p625 = {{Coord|57.240864922531|26.144740111775|display=inline}} | vaid = 860 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006204 | label = ''[[:d:Q47006204|Kaudžu pilskalns]]'' | name = Kaudžu pilskalns | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Pilskalniem un Tīrumsiliešiem | lat = 57.227755179822 | long = 26.106630902507 | p625 = {{Coord|57.227755179822|26.106630902507|display=inline}} | vaid = 861 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q113483762 | label = ''[[:d:Q113483762|Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka"]]'' | name = Strūves ģeodēziskā loka punkts "Ranka" | municipality = Rankas pagasts | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Magnūžiem | vaid = 9219 | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rankas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006216 | label = ''[[:d:Q47006216|Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola]]'' | name = Rankas pagasta Elizabetes skola, tagad Rēveļu pamatskola | municipality = Rēveļi | district = Rankas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.227424373271 | long = 26.132249414253 | p625 = {{Coord|57.227424373271|26.132249414253|display=inline}} | vaid = 5082 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = R%C4%93ve%C4%BCi }} {{monument | qid = Q47006093 | label = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | name = Sinoles muižas apbūve | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.251693539408 | long = 26.497686575006 | p625 = {{Coord|57.251693539408|26.497686575006|display=inline}} | vaid = 5046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006094 | label = ''[[:d:Q47006094|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.252297329661 | long = 26.495904169171 | p625 = {{Coord|57.252297329661|26.495904169171|display=inline}} | vaid = 5047 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006093|Sinoles muižas apbūve]]'' | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006095 | label = ''[[:d:Q47006095|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Sinole | district = Lejasciema pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Sinoles muižā | lat = 57.24972235119 | long = 26.495285017547 | p625 = {{Coord|57.24972235119|26.495285017547|display=inline}} | vaid = 5048 | year = 1872. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sinole }} {{monument | qid = Q47006282 | label = ''[[:d:Q47006282|Zemnieku sēta "Dziesnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dziesnieki" | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Vecdziesniekos | lat = 57.053125 | long = 26.877944 | p625 = {{Coord|57.053125|26.877944|display=inline}} | vaid = 6107 | year = 19.gs.2.p., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006285 | label = ''[[:d:Q47006285|Antanu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Antanu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Antaniem | lat = 57.173616037809 | long = 26.87732693399 | p625 = {{Coord|57.173616037809|26.87732693399|display=inline}} | vaid = 864 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006286 | label = ''[[:d:Q47006286|Antanu senkapi II]]'' | name = Antanu senkapi II | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Antaniem un Jāņsētām | lat = 57.172808581837 | long = 26.880998506815 | p625 = {{Coord|57.172808581837|26.880998506815|display=inline}} | vaid = 9011 | year = 9.–12. gs. | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q47006287 | label = ''[[:d:Q47006287|Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Jaunpommeru senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stradu pagasts | district = Stradu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Jaunpommeriem, Aizpuriem un Kapeniešiem | lat = 57.163243379739 | long = 26.852365354493 | p625 = {{Coord|57.163243379739|26.852365354493|display=inline}} | vaid = 865 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Stradu_pagasts }} {{monument | qid = Q7630160 | label = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | name = Stāmerienas muižas pils | municipality = Stāmeriena<br/>Gulbenes novads | district = Stāmerienas pagasts<br/>Gulbenes novads | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.2159 | long = 26.8994 | p625 = {{Coord|57.2159|26.8994|display=inline}} | image = Stameriena%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Stāmeriena Manor | vaid = 5092 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pils | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena<br/>Gulbenes_novads }} {{monument | qid = Q9187505 | label = [[Stāmerienas pareizticīgo baznīca]] | name = Stāmerienas pareizticīgo baznīca | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215902 | long = 26.892257 | p625 = {{Coord|57.215902|26.892257|display=inline}} | image = St%C4%81merienas%20bazn%C4%ABca%202002-09-14.jpg | commonscat = Saint Alexander Nevsky Orthodox church in Stāmeriena | vaid = 5090 | wikipediauri = St%C4%81merienas_pareiztic%C4%ABgo_bazn%C4%ABca | year = ap 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006236 | label = ''[[:d:Q47006236|Stāmerienas pamatskola]]'' | name = Stāmerienas pamatskola | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.215788746961 | long = 26.883481391443 | p625 = {{Coord|57.215788746961|26.883481391443|display=inline}} | vaid = 5089 | year = 1923. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006247 | label = ''[[:d:Q47006247|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216472 | long = 26.899467 | p625 = {{Coord|57.216472|26.899467|display=inline}} | image = Palace%20of%20Giuseppe%20Tomasi%20di%20Lampeduza.jpg | vaid = 5092 | year = 19. gs. 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006249 | label = ''[[:d:Q47006249|Dārznieka māja]]'' | name = Dārznieka māja | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.214698433474 | long = 26.897259873442 | p625 = {{Coord|57.214698433474|26.897259873442|display=inline}} | vaid = 5093 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006250 | label = ''[[:d:Q47006250|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.217331 | long = 26.900625 | p625 = {{Coord|57.217331|26.900625|display=inline}} | vaid = 5094 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006254 | label = ''[[:d:Q47006254|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižā | lat = 57.216797 | long = 26.898308 | p625 = {{Coord|57.216797|26.898308|display=inline}} | vaid = 5095 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Stāmerienas pils|Stāmerienas muižas pils]] | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006255 | label = ''[[:d:Q47006255|Stāmerienas pagasta valdes ēka]]'' | name = Stāmerienas pagasta valdes ēka | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 29 | lat = 57.2376442 | long = 26.882282 | p625 = {{Coord|57.2376442|26.882282|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2029.jpg | vaid = 5096 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006256 | label = ''[[:d:Q47006256|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 32 | lat = 57.2368684 | long = 26.8835807 | p625 = {{Coord|57.2368684|26.8835807|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2032.jpg | vaid = 5097 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006260 | label = ''[[:d:Q47006260|Dzīvojamā ēka ar veikalu]]'' | name = Dzīvojamā ēka ar veikalu | municipality = Stāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | address = Brīvības iela 36 | lat = 57.2373634 | long = 26.8835531 | p625 = {{Coord|57.2373634|26.8835531|display=inline}} | image = St%C4%81meriena%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2036.jpg | vaid = 5098 | year = 20. gs. 20.g. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = St%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006218 | label = ''[[:d:Q47006218|Skolu senkapi]]'' | name = Skolu senkapi | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Skolām | lat = 57.250649899118 | long = 26.892123459265 | p625 = {{Coord|57.250649899118|26.892123459265|display=inline}} | vaid = 862 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006222 | label = ''[[:d:Q47006222|Smoņu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Smoņu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Stāmerienas pagasts | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Smiltniekiem (bij. Smoņiem) | lat = 57.230344076171 | long = 26.891248934619 | p625 = {{Coord|57.230344076171|26.891248934619|display=inline}} | vaid = 863 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = St%C4%81merienas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006316 | label = ''[[:d:Q47006316|Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams]]'' | name = Tirzas - Velēnas lauksaimniecības biedrības nams | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140049882974 | long = 26.413178978073 | p625 = {{Coord|57.140049882974|26.413178978073|display=inline}} | vaid = 5100 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006318 | label = ''[[:d:Q47006318|Tirzas Lejas krogs]]'' | name = Tirzas Lejas krogs | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.140462547003 | long = 26.432189585825 | p625 = {{Coord|57.140462547003|26.432189585825|display=inline}} | vaid = 5101 | year = 19./20. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006320 | label = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | name = Tirzas luterāņu baznīca | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.143644 | long = 26.433138 | p625 = {{Coord|57.143644|26.433138|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Tirza%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Tirza | vaid = 5102 | wikipediauri = Tirzas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1826. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006323 | label = ''[[:d:Q47006323|Stallis ar dzīvokli]]'' | name = Stallis ar dzīvokli | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.14553378891 | long = 26.44377072483 | p625 = {{Coord|57.14553378891|26.44377072483|display=inline}} | image = Stable%20in%20Tirza%20Manor%20%282%29.jpg | commonscat = Stable in Tirza Manor | vaid = 5104 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tirzas viduslaiku pils]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006327 | label = ''[[:d:Q47006327|Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis"]]'' | name = Cilnis "Ceimernu dzimtas ģerbonis" | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas kapu kapličā | lat = 57.143392497753 | long = 26.432712374511 | p625 = {{Coord|57.143392497753|26.432712374511|display=inline}} | image = Relief%20of%20the%20coat%20of%20arms%20of%20Ceimerns%20Family.jpg | commonscat = Relief of the coat of arms of Ceimerns Family | vaid = 8369 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006328 | label = ''[[:d:Q47006328|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | vaid = 8370 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006330 | label = ''[[:d:Q47006330|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | vaid = 8371 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006332 | label = ''[[:d:Q47006332|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Pulpit of Lutheran church in Tirza | vaid = 8372 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006334 | label = ''[[:d:Q47006334|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | image = Portal%20of%20Lutheran%20church%20in%20Tirza.jpg | commonscat = Portal of Lutheran church in Tirza | vaid = 8373 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q47006336 | label = ''[[:d:Q47006336|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcā | lat = 57.14354649702 | long = 26.433476222016 | p625 = {{Coord|57.14354649702|26.433476222016|display=inline}} | vaid = 8374 | year = 19.gs.30.g. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Tirzas luterāņu baznīca]] | munwiki = Tirza }} {{monument | qid = Q18346645 | label = [[Tirzas viduslaiku pils]] | name = Tirzas viduslaiku pils | municipality = Tirzas pagasts<br/>Tirza | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''<br/>''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas muižā | lat = 57.145<br/>57.145204324219 | long = 26.4411<br/>26.442942803899 | p625 = {{Coord|57.145|26.4411|display=inline}}<br/>{{Coord|57.145204324219|26.442942803899|display=inline}} | image = Tirza%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Tirza Manor | vaid = 871<br/>5099 | wikipediauri = Tirzas_viduslaiku_pils | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis<br/>valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts<br/>Tirza }} {{monument | qid = Q47006288 | label = ''[[:d:Q47006288|Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas]]'' | name = Bibliogrāfa J.Misiņa dzimtās mājas | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Krācēs | lat = 57.155051 | long = 26.339808 | p625 = {{Coord|57.155051|26.339808|display=inline}} | vaid = 23 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006290 | label = ''[[:d:Q47006290|Ceimerna dzimtas kapliča]]'' | name = Ceimerna dzimtas kapliča | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Tirzas luterāņu baznīcas teritorijā | lat = 57.143393257702 | long = 26.432714058512 | p625 = {{Coord|57.143393257702|26.432714058512|display=inline}} | image = Ceimerns%20Family%20Chapel%20%281%29.jpg | commonscat = Ceimerns Family Chapel | vaid = 5103 | year = 1781. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006292 | label = ''[[:d:Q47006292|Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta]]'' | name = Jāņukalna Lielais akmens - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Jāņukalniem | lat = 57.163988492728 | long = 26.35906854945 | p625 = {{Coord|57.163988492728|26.35906854945|display=inline}} | vaid = 866 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006295 | label = ''[[:d:Q47006295|Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Lejasvīndedžiem | lat = 57.129563445812 | long = 26.406801263285 | p625 = {{Coord|57.129563445812|26.406801263285|display=inline}} | vaid = 867 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006298 | label = ''[[:d:Q47006298|Tirzas svētavots - kulta vieta]]'' | name = Tirzas svētavots - kulta vieta | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141335780131 | long = 26.435046462137 | p625 = {{Coord|57.141335780131|26.435046462137|display=inline}} | image = Sacred%20spring%20in%20Tirza%20%281%29.jpg | commonscat = Sacred spring in Tirza | vaid = 868 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006304 | label = ''[[:d:Q47006304|Zvanuleju senkapi]]'' | name = Zvanuleju senkapi | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = pie Zvanulejām | lat = 57.141104048067 | long = 26.434496809161 | p625 = {{Coord|57.141104048067|26.434496809161|display=inline}} | vaid = 869 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006310 | label = ''[[:d:Q47006310|Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes)]]'' | name = Niedru viduslaiku kapsēta (Nāves priedes) | municipality = Tirzas pagasts | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = starp Niedrēm un Pumpuriem | lat = 57.141435630113 | long = 26.384644917113 | p625 = {{Coord|57.141435630113|26.384644917113|display=inline}} | vaid = 870 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tirzas_pagasts }} {{monument | qid = Q47006338 | label = ''[[:d:Q47006338|Dūnīša krogs]]'' | name = Dūnīša krogs | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.089213388739 | long = 26.408876365072 | p625 = {{Coord|57.089213388739|26.408876365072|display=inline}} | vaid = 5105 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006339 | label = ''[[:d:Q47006339|Vecadulienas muižas kapliča]]'' | name = Vecadulienas muižas kapliča | municipality = Vecaduliena | district = Tirzas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.088088222337 | long = 26.418098905912 | p625 = {{Coord|57.088088222337|26.418098905912|display=inline}} | vaid = 5106 | year = 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecaduliena }} {{monument | qid = Q47006266 | label = ''[[:d:Q47006266|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216448 | long = 26.899445 | p625 = {{Coord|57.216448|26.899445|display=inline}} | vaid = 3365 | year = 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006269 | label = ''[[:d:Q47006269|Fasādes dekoratīvā apdare]]'' | name = Fasādes dekoratīvā apdare | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216338609458|26.899822791337|display=inline}} | vaid = 8364 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006276 | label = ''[[:d:Q47006276|Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216338609458|26.899822791337|display=inline}} | vaid = 8365 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006279 | label = ''[[:d:Q47006279|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Vecstāmeriena | district = Stāmerienas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Stāmerienas muižas pilī | lat = 57.216338609458 | long = 26.899822791337 | p625 = {{Coord|57.216338609458|26.899822791337|display=inline}} | vaid = 8366 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vecst%C4%81meriena }} {{monument | qid = Q47006159 | label = ''[[:d:Q47006159|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.239492 | long = 26.404073 | p625 = {{Coord|57.239492|26.404073|display=inline}} | vaid = 3357 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006161 | label = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | name = Velēnas luterāņu baznīca | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.239492 | long = 26.403987 | p625 = {{Coord|57.239492|26.403987|display=inline}} | image = Vel%C4%93na%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg | commonscat = Lutheran church in Velēna | vaid = 5070 | year = 1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006162 | label = ''[[:d:Q47006162|Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas]]'' | name = Velēnas (Jaunzemnieku) ūdensdzirnavas | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-033 | lat = 57.242886799895 | long = 26.403792105682 | p625 = {{Coord|57.242886799895|26.403792105682|display=inline}} | vaid = 5071 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006163 | label = ''[[:d:Q47006163|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.23944485033|26.40439047052|display=inline}} | vaid = 8359 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006164 | label = ''[[:d:Q47006164|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.23944485033|26.40439047052|display=inline}} | vaid = 8360 | year = 19.gs | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{monument | qid = Q47006166 | label = ''[[:d:Q47006166|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Velēna | district = Lizuma pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-033 | locality = Velēnas luterāņu baznīcā | lat = 57.23944485033 | long = 26.40439047052 | p625 = {{Coord|57.23944485033|26.40439047052|display=inline}} | vaid = 8363 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47006161|Velēnas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Vel%C4%93na_(ciems) }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Gulbene Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Gulbenes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] grl5msoqe354a7h2r4f8r7vall2e7ku 0 244189 4300921 4298856 2025-06-28T01:47:34Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4300921 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641648808238|23.788512229291|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q3738025 | label = [[Blankenfeldes muiža]] | name = Blankenfeldes muiža | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34444444 | long = 23.54722222 | p625 = {{Coord|56.34444444|23.54722222|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%202000.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor | vaid = 5263 | wikipediauri = Blankenfeldes_mui%C5%BEa | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.34422810923|23.547274125763|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344656750478|23.54870132083|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344838586092|23.548179513701|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344440624517|23.545142558282|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452315905|23.549549161392|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.34435732712|23.548310823092|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345261926929|23.549645278255|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147223816|23.542938618759|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Blankenfeldes muiža]] | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.57944444444445|23.584444444444443|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muiža]]'' | name = Bramberģes muiža | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579507663427|23.584481601715|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.579900406362|23.585158000973|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794279459|23.584379914365|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.4025970596|23.748740206579|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Bērvircava Manor | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704633662844|23.788775664055|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702763653074|23.785471183112|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519394409|23.769459411377|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611111111114|23.852833330555555|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741021871224|23.868344112291|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q15116498 | label = [[Elejas muiža]] | name = Elejas muiža | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42361111 | long = 23.70083333 | p625 = {{Coord|56.42361111|23.70083333|display=inline}} | image = Pils%20galven%C4%81%20korpusa%20drupas%2001.JPG | commonscat = Eleja Manor | vaid = 5192 | wikipediauri = Elejas_mui%C5%BEa | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.423640307623|23.700818390699|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082033243|23.701189405888|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947063506|23.70019468003|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428053606453|23.702778449596|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653384316|23.704542353575|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423218546075|23.702511320434|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261294307|23.69999521425|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422920807864|23.6981366441|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.426280067385|23.702082271888|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.42739296767|23.702629030686|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424370975434|23.699873137461|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Elejas muiža]] | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q19896848 | label = [[Meitene (stacija)|Meitene]] | name = Meitene | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meitenē | lat = 56.4089 | long = 23.6778 | p625 = {{Coord|56.4089|23.6778|display=inline}} | image = Meitenes%20dzelzce%C4%BCa%20stacija.JPG | commonscat = Meitene railway station | vaid = 5189 | wikipediauri = Meitene_(stacija) | year = 1922. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Latvijas—Lietuvas robeža]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005355702|23.729794657646|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005355|23.729794657|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416423600172|23.73219961064|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546947927098|23.987526774108|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055257275|23.98714936192|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.65450913908|23.939706519752|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107424196|23.949506214879|display=inline}} | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611163109|23.488628770771|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614552864847|23.526285436492|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642603851333|23.492022355893|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185028527|23.492364492721|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221167205|23.490970037322|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.61912727875|23.556170422747|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403109919|23.67141014566|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.503859899363|23.933317320815|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461130808|23.806386862469|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947119036|23.860990077783|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576167853084|23.862096825633|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989344778|24.006965582888|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610611973559|23.894878542269|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543096980829|23.928051169441|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522281968367|23.987404672476|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.62203689926|23.86106752094|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.544360334691|23.925699862217|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107055607|23.673524080094|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452323869793|23.658972664858|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.452199724952|23.659387358534|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450781716766|23.658336126337|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451718797113|23.658979635987|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606182517|23.660424268523|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450110894657|23.657747698814|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452368919964|23.660647412785|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453251842491|23.660075375883|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213424794|23.672890568843|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.476389938833|23.685072675488|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455961588366|23.661416928318|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753305684|23.813840262194|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | commonscat = Lielsesava Manor | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033150856|23.75571654611|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = [[Lielvircavas muiža]] | name = Lielvircavas muiža | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521882842309|23.756999289239|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Lielvircava Manor | vaid = 5240 | wikipediauri = Lielvircavas_mui%C5%BEa | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073217347|23.45373412318|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875157399|23.503447116928|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926314253|23.495401875114|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | commonscat = Līvbērze Manor | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662055913238|23.541554159432|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.70305556|23.45416667|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432438839406|23.524366608423|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.433030213258|23.524494193621|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565255028|23.828994803647|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493756513778|23.827162352763|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493953920163|23.828331962079|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079277364|23.672195045272|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.518510242161|23.759901685515|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520714586529|23.764524569665|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.539360461806|23.714796039793|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879240 | label = [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"]] | name = Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos | lat = 56.59433025019 | long = 23.955417661457 | p625 = {{Coord|56.59433025019|23.955417661457|display=inline}} | image = Au%C4%8Du%20pilsmui%C5%BEa.JPG | commonscat = Memorial museum of Jānis Čakste "Auči" | vaid = 5248 | wikipediauri = J%C4%81%C5%86a_%C4%8Cakstes_memori%C4%81lais_muzejs_%22Au%C4%8Di%22 | year = 1871.-1944., 1995. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834283611|24.00924362642|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781187745|23.987600846336|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638941736218|23.936220250247|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919193987|24.08608201744|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.62133677312|23.954051756445|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647713964042|23.907763624632|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715250304|24.025514036228|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575215569417|24.109174632978|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.526490488386|23.990324926478|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518441644881|24.00783589704|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623613583468|23.908864380811|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466107659712|23.771908071281|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410404809596|23.836278118401|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435226106|23.826287497737|display=inline}} | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779298497|23.749589103968|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.421999537439|23.752863040079|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914091417|23.772003641959|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467817666424|23.771884056484|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744057165|23.777461153664|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404514810402|23.832202687753|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418198665348|23.757166974562|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435007067558 | long = 23.786705393668 | p625 = {{Coord|56.435007067558|23.786705393668|display=inline}} | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | commonscat = Skursteņi Manor | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094327247|23.785629337379|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571925618726|23.9611188463|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869127991|23.96136173138|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571630513454|23.960317733129|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = [[Svētes muiža]] | name = Svētes muiža | municipality = Svēte | district = Svētes pagasts<br/>Svēte | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | commonscat = Svēte manor | vaid = 5255 | wikipediauri = Sv%C4%93tes_mui%C5%BEa | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206449256|23.677933189608|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600667868913|23.629421202298|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.580029576417|23.651060139405|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.63707063454|23.839267029128|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.73368469052|23.694398865304|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835217065|23.693287768576|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.73383521728|23.693287768327|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734062517249|23.693240906247|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418188271|23.692962527807|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159401865|23.576765055613|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808997762469|23.624348438161|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808775780772|23.625272267574|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251027822|23.873019918084|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420834340013 | long = 23.54198657695 | p625 = {{Coord|56.420834340013|23.54198657695|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | commonscat = Vilce Manor | vaid = 5280 | wikipediauri = Vilces_mui%C5%BEa | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420666906585|23.542322596936|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.42066690623|23.54232259766|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868018369|23.541885315908|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420511957277|23.542131545796|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.423029876547|23.543078602033|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871448199|23.545711015289|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža|Vilces muižas apbūve]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379868966868|23.416874715214|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.369549564192|23.628759746111|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144482435|23.531593500241|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421484692|23.542820486731|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419058314|23.480136152835|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428944500842|23.480120265902|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene Manor | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416082554465|23.484145155906|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415927816788|23.48394410066|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.416449786409|23.483534203013|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q15157025 | label = [[Kroņvircavas muiža]] | name = Kroņvircavas muiža | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556416760093 | long = 23.777231154607 | p625 = {{Coord|56.556416760093|23.777231154607|display=inline}} | image = Ruins%20of%20Vircava%20manor%2001.jpg | commonscat = Vircava Manor | vaid = 5286 | wikipediauri = Kro%C5%86vircavas_mui%C5%BEa | year = 17. gs. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Pils mūru atliekas]]'' | name = Pils mūru atliekas | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557497867633|23.773773467425|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.558649507541|23.775077604368|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557557721994|23.773058944703|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797070179|23.774555545727|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.557970168999|23.7734908387|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194409841|23.774396930092|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556098903505|23.778132740311|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523335823|23.855475550551|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481332387|23.857963657654|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489052850655|23.857080954703|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491767738719|23.85207928496|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.52649345648|23.915048742583|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q4185178 | label = [[Zaļā muiža]] | name = Zaļā muiža | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | extlink = https://www.zav.lv/ | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534219033777 | long = 23.516894657703 | p625 = {{Coord|56.534219033777|23.516894657703|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Manor | vaid = 5315 | wikipediauri = Za%C4%BC%C4%81_mui%C5%BEa | year = 18. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529538648692|23.504211308146|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526718625577|23.508648763176|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieku mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieku mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711323893|23.499212349967|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823383209|23.499273398217|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieku mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854333997|23.508186465433|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384013447|23.508574023255|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528704733314|23.509929533827|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528183976315|23.513118693858|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218386976|23.512385928364|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934446862|23.50868625788|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531374777037|23.508867322559|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.528150087763|23.511437025966|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717018092|23.511873299188|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534570508399|23.51720511698|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530707757898|23.496855642735|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459397672391|23.506317674661|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.48028259099|23.463209457252|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467308584868|23.516643215106|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517044188|23.474366791441|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878408101|23.582735367071|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543570744843|23.58329937597|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = [[Abgunstes muiža|Abgunstes muižas apbūve]] | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.478459857|23.488917804995|display=inline}} | image = Abgunste%20%281%29.jpg | commonscat = Abgunste manor | vaid = 5298 | wikipediauri = Abgunstes_mui%C5%BEa | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478246505457|23.48849740896|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža|Abgunstes muižas apbūve]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.477610271488|23.488076068975|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža|Abgunstes muižas apbūve]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909240198|23.488184475719|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža|Abgunstes muižas apbūve]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.48599172503|23.536956486804|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480896989929|23.457597140099|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.47574349493|23.555360266275|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274268153|23.572549017499|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472124226|23.467360221813|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557125541|23.524493291107|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636465154|23.524391616297|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495255772|23.52419448284|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123277476|23.489689434413|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765119539|23.555169282067|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475731864514|23.556137335798|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631119854|23.554668405618|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49207973307|23.573442761171|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.492359859858|23.57297284766|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492184670145|23.572407423554|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361149027|23.572666641675|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491855906025|23.572862106918|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501011779049|23.489974159431|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501194525433|23.489654795839|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.48692811924|23.536897002122|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] cxld3qx3rn1bufvduugwp46gbkxqskl 0 244541 4301020 4296984 2025-06-28T09:55:30Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4301020 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Rīgas Vidzemes priekšpilsētā]]. {{monument-title-wikidata|2369297}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20566047 } . VALUES ?currNovads { wd:Q2369297 } . # ?currNovads wdt:P300 ?region . BIND ("LV-RIX" as ?region) . BIND ("Rīga" as ?district ) . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . # BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") # ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P6375 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q2622671 | label = [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]] | name = Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://brivdabasmuzejs.lv/ | address = Bonaventuras iela 10 | lat = 56.99494 | long = 24.26483 | p625 = {{Coord|56.99494|24.26483|display=inline}} | image = 19940430%205sant%20Latvia%20Postage%20Stamp.jpg | commonscat = The Ethnographic Open-Air Museum of Latvia | vaid = 6651 | wikipediauri = Latvijas_Etnogr%C4%81fiskais_br%C4%ABvdabas_muzejs | year = 16. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935651 | label = ''[[:d:Q55935651|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 12 | lat = 56.975818 | long = 24.1829825 | p625 = {{Coord|56.975818|24.1829825|display=inline}} | image = Aizkraukles%2012.JPG | vaid = 7933 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935657 | label = ''[[:d:Q55935657|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aizkraukles iela 7 | lat = 56.9751298 | long = 24.1867298 | p625 = {{Coord|56.9751298|24.1867298|display=inline}} | image = Aizraukles%207.JPG | vaid = 5879 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935663 | label = ''[[:d:Q55935663|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 1 | lat = 56.9585733 | long = 24.1110246 | p625 = {{Coord|56.9585733|24.1110246|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%201%2020120728-3.JPG | commonscat = Alberta iela 1 (Riga) | vaid = 7934 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935720 | label = ''[[:d:Q55935720|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 11 | lat = 56.9591593 | long = 24.1086584 | p625 = {{Coord|56.9591593|24.1086584|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Alberta%20iela%2011.jpg | commonscat = Alberta iela 11 (Riga) | vaid = 7938 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935727 | label = ''[[:d:Q55935727|Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs)]]'' | name = Gleznotāja J.Rozentāla dzīves vieta (muzejs) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.9594737|24.1087744|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%2012%2020120728-04.JPG | vaid = 63 | year = 1904.-1914. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935735 | label = ''[[:d:Q55935735|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 12 | lat = 56.9594737 | long = 24.1087744 | p625 = {{Coord|56.9594737|24.1087744|display=inline}} | image = Immeuble%20art%20nouveau%20%28Riga%29%20%287561269256%29.jpg | commonscat = Alberta iela 12 (Riga) | vaid = 6643 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935741 | label = ''[[:d:Q55935741|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 13 | lat = 56.9592494 | long = 24.1083463 | p625 = {{Coord|56.9592494|24.1083463|display=inline}} | image = Alberta%20iela%2013.jpg | commonscat = Alberta iela 13 (Riga) | vaid = 7939 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935675 | label = ''[[:d:Q55935675|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2 | lat = 56.9589598 | long = 24.1108283 | p625 = {{Coord|56.9589598|24.1108283|display=inline}} | image = Alberta%20iela%202-1.JPG | commonscat = Alberta iela 2 (Riga) | vaid = 6638 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935669 | label = ''[[:d:Q55935669|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 2a | lat = 56.9588786 | long = 24.1111734 | p625 = {{Coord|56.9588786|24.1111734|display=inline}} | image = Edificio%20modernista%20en%20Alberta%20iela%202a%2C%20Riga%2C%20Letonia%2C%202012-08-07%2C%20DD%2002.JPG | commonscat = Alberta iela 2a (Riga) | vaid = 6639 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935684 | label = ''[[:d:Q55935684|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 3/5 | lat = 56.958725647575 | long = 24.110203677012 | p625 = {{Coord|56.958725647575|24.110203677012|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%203%20%281%29%20M7935%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 3/5 (Riga) | vaid = 7935 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935690 | label = ''[[:d:Q55935690|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 4 | lat = 56.959086 | long = 24.110319 | p625 = {{Coord|56.959086|24.110319|display=inline}} | image = Alberta%20iela%204-1.JPG | commonscat = Alberta iela 4 (Riga) | vaid = 6640 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935697 | label = ''[[:d:Q55935697|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 6 | lat = 56.9591221 | long = 24.1101218 | p625 = {{Coord|56.9591221|24.1101218|display=inline}} | image = Alberta%20iela%206%2004.JPG | commonscat = Alberta iela 6 (Riga) | vaid = 6641 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935702 | label = ''[[:d:Q55935702|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 7 | lat = 56.9589069 | long = 24.1096607 | p625 = {{Coord|56.9589069|24.1096607|display=inline}} | image = Riga%2C%20Alberta%207%20%281%29%20M7936%202014-03-12.jpg | commonscat = Alberta iela 7 (Riga) | vaid = 7936 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935709 | label = ''[[:d:Q55935709|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 8 | lat = 56.9592119 | long = 24.1097857 | p625 = {{Coord|56.9592119|24.1097857|display=inline}} | image = Alberta%20iel%C4%81%208%2020120728-01.JPG | commonscat = Alberta iela 8 (Riga) | vaid = 6642 | year = 1903. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935715 | label = ''[[:d:Q55935715|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Alberta iela 9 | lat = 56.9590062 | long = 24.1091514 | p625 = {{Coord|56.9590062|24.1091514|display=inline}} | image = Alberta%20iela%209.JPG | commonscat = Alberta iela 9 (Riga) | vaid = 7937 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935747 | label = ''[[:d:Q55935747|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 10 | lat = 56.9584198 | long = 24.1118956 | p625 = {{Coord|56.9584198|24.1118956|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela10.jpg | commonscat = Antonijas iela 10 (Riga) | vaid = 8022 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935752 | label = ''[[:d:Q55935752|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 11 | lat = 56.95832 | long = 24.1109413 | p625 = {{Coord|56.95832|24.1109413|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela11.jpg | vaid = 8023 | year = 1929.-1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935758 | label = ''[[:d:Q55935758|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 12 | lat = 56.9585364 | long = 24.112176 | p625 = {{Coord|56.9585364|24.112176|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela12.jpg | commonscat = Antonijas iela 12 (Riga) | vaid = 8024 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935764 | label = ''[[:d:Q55935764|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 13 | lat = 56.9588419 | long = 24.1119634 | p625 = {{Coord|56.9588419|24.1119634|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela13.jpg | commonscat = Antonijas iela 13 (Riga) | vaid = 8025 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935768 | label = ''[[:d:Q55935768|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 18 | lat = 56.9597446 | long = 24.1136945 | p625 = {{Coord|56.9597446|24.1136945|display=inline}} | image = RigaAntonijas18.jpg | commonscat = Antonijas iela 18 (Riga) | vaid = 7940 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935772 | label = ''[[:d:Q55935772|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 20 | lat = 56.9599539 | long = 24.1139787 | p625 = {{Coord|56.9599539|24.1139787|display=inline}} | image = RigaAntonijas20.jpg | commonscat = Antonijas iela 20 (Riga) | vaid = 7941 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935778 | label = ''[[:d:Q55935778|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 22 | lat = 56.9601824 | long = 24.1144447 | p625 = {{Coord|56.9601824|24.1144447|display=inline}} | image = RigaAntonijas22.jpg | commonscat = Antonijas iela 22 (Riga) | vaid = 7942 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935782 | label = ''[[:d:Q55935782|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 24 | lat = 56.9603559 | long = 24.1147776 | p625 = {{Coord|56.9603559|24.1147776|display=inline}} | image = RigaAntonijas24.jpg | commonscat = Antonijas iela 24 (Riga) | vaid = 7943 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935788 | label = ''[[:d:Q55935788|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 26 | lat = 56.9605109 | long = 24.1150113 | p625 = {{Coord|56.9605109|24.1150113|display=inline}} | image = RigaAntonijas26.jpg | commonscat = Antonijas iela 26 (Riga) | vaid = 7944 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935794 | label = ''[[:d:Q55935794|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 6a | lat = 56.9575948 | long = 24.1102325 | p625 = {{Coord|56.9575948|24.1102325|display=inline}} | image = RigaAntonijas6a.jpg | vaid = 8019 | year = 1871. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935801 | label = ''[[:d:Q55935801|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 8 | lat = 56.9582583 | long = 24.111632 | p625 = {{Coord|56.9582583|24.111632|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela8.jpg | commonscat = Antonijas iela 8 (Riga) | vaid = 8020 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935806 | label = ''[[:d:Q55935806|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Antonijas iela 9 | lat = 56.9578197 | long = 24.109822 | p625 = {{Coord|56.9578197|24.109822|display=inline}} | image = RigaAntonijasIela9.jpg | vaid = 8021 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935841 | label = ''[[:d:Q55935841|Mācību iestāde]]'' | name = Mācību iestāde | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 1; Krišjāņa Valdemāra iela 48 | lat = 56.963428930299 | long = 24.12609892435 | p625 = {{Coord|56.963428930299|24.12609892435|display=inline}} | image = RigaBriana1.jpg | vaid = 7932 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935845 | label = ''[[:d:Q55935845|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 3 | lat = 56.9633104 | long = 24.1270728 | p625 = {{Coord|56.9633104|24.1270728|display=inline}} | image = RigaBriana3.jpg | vaid = 6646 | year = 1876. 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q31298321 | label = [[Štricka nams]] | name = Štricka nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Aristida Briāna iela 9 | lat = 56.96472222 | long = 24.13083333 | p625 = {{Coord|56.96472222|24.13083333|display=inline}} | image = RigaBriana9.jpg | vaid = 7956 | wikipediauri = %C5%A0tricka_nams | year = 1883. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935851 | label = ''[[:d:Q55935851|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ausmas iela 2 | lat = 56.9742372 | long = 24.1827938 | p625 = {{Coord|56.9742372|24.1827938|display=inline}} | image = Ausmas%202.JPG | vaid = 5887 | year = 1935. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935854 | label = ''[[:d:Q55935854|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 15 | lat = 56.9735608 | long = 24.1783983 | p625 = {{Coord|56.9735608|24.1783983|display=inline}} | image = Bajaru%2015.JPG | vaid = 5888 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935857 | label = ''[[:d:Q55935857|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 36 | lat = 56.9712053 | long = 24.1858548 | p625 = {{Coord|56.9712053|24.1858548|display=inline}} | image = Bajaru%2036.JPG | vaid = 5889 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935860 | label = ''[[:d:Q55935860|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bajāru iela 40 | lat = 56.9710602 | long = 24.1867424 | p625 = {{Coord|56.9710602|24.1867424|display=inline}} | image = Bajaru%2040.JPG | vaid = 5890 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935910 | label = ''[[:d:Q55935910|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 1 | lat = 56.955449 | long = 24.116964 | p625 = {{Coord|56.955449|24.116964|display=inline}} | image = Bazn%C4%ABcas%20iela%201%203.jpg | vaid = 7945 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935864 | label = ''[[:d:Q55935864|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 13 | lat = 56.9565811 | long = 24.1184835 | p625 = {{Coord|56.9565811|24.1184835|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela13.jpg | vaid = 7948 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935867 | label = ''[[:d:Q55935867|Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka]]'' | name = Krīgera pirts un dziedinātava, tagad dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 18 | lat = 56.9573101 | long = 24.1208791 | p625 = {{Coord|56.9573101|24.1208791|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela18.jpg | vaid = 6644 | year = 1884. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935870 | label = ''[[:d:Q55935870|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 25 | lat = 56.9572984 | long = 24.1199163 | p625 = {{Coord|56.9572984|24.1199163|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcas25-2016.jpg | commonscat = Baznīcas iela 25 (Riga) | vaid = 8742 | year = 1897.-1898. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935873 | label = ''[[:d:Q55935873|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 26 | lat = 56.9583418 | long = 24.1227002 | p625 = {{Coord|56.9583418|24.1227002|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela26.jpg | commonscat = Baznīcas iela 26 (Riga) | vaid = 7949 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935876 | label = ''[[:d:Q55935876|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 27/29 | lat = 56.9575675 | long = 24.1204268 | p625 = {{Coord|56.9575675|24.1204268|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela27-29.jpg | vaid = 7950 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935882 | label = ''[[:d:Q55935882|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 31 | lat = 56.9577827 | long = 24.1208756 | p625 = {{Coord|56.9577827|24.1208756|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela31.jpg | commonscat = Baznīcas iela 31 (Riga) | vaid = 7951 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935893 | label = ''[[:d:Q55935893|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 34 | lat = 56.959405 | long = 24.1245766 | p625 = {{Coord|56.959405|24.1245766|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela34.jpg | vaid = 7952 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935902 | label = ''[[:d:Q55935902|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 39 | lat = 56.9593702 | long = 24.1234912 | p625 = {{Coord|56.9593702|24.1234912|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela39.jpg | vaid = 7954 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935913 | label = ''[[:d:Q55935913|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 45 | lat = 56.9598156 | long = 24.1245412 | p625 = {{Coord|56.9598156|24.1245412|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela45.jpg | vaid = 7955 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935916 | label = ''[[:d:Q55935916|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 4a | lat = 56.9556212 | long = 24.1178303 | p625 = {{Coord|56.9556212|24.1178303|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela4a.jpg | commonscat = Baznīcas iela 4a (Riga) | vaid = 7946 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935919 | label = ''[[:d:Q55935919|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Baznīcas iela 8 | lat = 56.9564139 | long = 24.1191207 | p625 = {{Coord|56.9564139|24.1191207|display=inline}} | image = R%C4%ABgaBazn%C4%ABcasIela8.jpg | vaid = 7947 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935923 | label = ''[[:d:Q55935923|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Biķernieku iela 36 | lat = 56.9694065 | long = 24.1872439 | p625 = {{Coord|56.9694065|24.1872439|display=inline}} | image = Bikernieku%2036.JPG | vaid = 5891 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936303 | label = ''[[:d:Q55936303|Korpuss Nr.7]]'' | name = Korpuss Nr.7 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Braila iela 2B | lat = 56.984021 | long = 24.2499595 | p625 = {{Coord|56.984021|24.2499595|display=inline}} | vaid = 8000 | year = 1770. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936075 | label = ''[[:d:Q55936075|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 6 | lat = 56.9602501 | long = 24.1239544 | p625 = {{Coord|56.9602501|24.1239544|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela6.jpg | vaid = 7977 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936095 | label = ''[[:d:Q55936095|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Bruņinieku iela 8 | lat = 56.9595483 | long = 24.125021 | p625 = {{Coord|56.9595483|24.125021|display=inline}} | image = RigaBruniniekuIela8.jpg | vaid = 7978 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935980 | label = ''[[:d:Q55935980|VEF ēkas (4 korpusi)]]'' | name = VEF ēkas (4 korpusi) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 214; Brīvības gatve 214 B; Brīvības gatve 214 I; Brīvības gatve 214 M | lat = 56.970623855658 | long = 24.161205443256 | p625 = {{Coord|56.970623855658|24.161205443256|display=inline}} | image = RigaBrivibas214.jpg | commonscat = VEF factory buildings | vaid = 6650 | year = 1898. - 1914. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935926 | label = ''[[:d:Q55935926|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 266 | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20gatve%20266%20%281%29.jpg | commonscat = Brīvības gatve 266 | vaid = 9162 | year = 1979.–1980. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935929 | label = ''[[:d:Q55935929|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības gatve 440 | locality = Baložu (Bonaventuras) muižā | lat = 56.9949077 | long = 24.2648254 | p625 = {{Coord|56.9949077|24.2648254|display=inline}} | image = Bonavent%C5%ABras%20jeb%20Balo%C5%BEu%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 8710 | year = 19.gs. 1.p., 1876. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935944 | label = ''[[:d:Q55935944|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 101 | lat = 56.9613818 | long = 24.1328547 | p625 = {{Coord|56.9613818|24.1328547|display=inline}} | image = RigaBrivibas101.jpg | vaid = 7969 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935949 | label = ''[[:d:Q55935949|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 103 | lat = 56.9615343 | long = 24.1331676 | p625 = {{Coord|56.9615343|24.1331676|display=inline}} | image = RigaBrivibas103.jpg | vaid = 7970 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935954 | label = ''[[:d:Q55935954|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 105 | lat = 56.9618301 | long = 24.1337114 | p625 = {{Coord|56.9618301|24.1337114|display=inline}} | image = RigaBrivibas105.jpg | vaid = 7971 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2084448 | label = [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca|Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.jaunagertrudesdraudze.lv/ | address = Brīvības iela 119 | lat = 56.963033333333 | long = 24.136486111111 | p625 = {{Coord|56.963033333333|24.136486111111|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20New%20Church%2C%20Riga.JPG | commonscat = St. Gertrude New Church, Riga | vaid = 6649 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Jaun%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935932 | label = ''[[:d:Q55935932|Altārglezna "Kristus svētī bērnus"]]'' | name = Altārglezna "Kristus svētī bērnus" | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.9630757|24.1365938|display=inline}} | vaid = 7071 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935936 | label = ''[[:d:Q55935936|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 119 | locality = Jaunā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9630757 | long = 24.1365938 | p625 = {{Coord|56.9630757|24.1365938|display=inline}} | vaid = 7072 | year = 1876. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935959 | label = ''[[:d:Q55935959|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 129 | lat = 56.9639984 | long = 24.1389325 | p625 = {{Coord|56.9639984|24.1389325|display=inline}} | image = RigaBrivibas129.jpg | vaid = 7972 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935963 | label = ''[[:d:Q55935963|Leitnera velosipēdu fabrika (celtne)]]'' | name = Leitnera velosipēdu fabrika (celtne) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 135/137 | lat = 56.964587984727 | long = 24.140006863312 | p625 = {{Coord|56.964587984727|24.140006863312|display=inline}} | image = Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%20137.JPG | commonscat = Brīvības iela, 137 (Riga) | vaid = 7973 | year = 1894. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935967 | label = ''[[:d:Q55935967|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 141 | lat = 56.9651274 | long = 24.1416503 | p625 = {{Coord|56.9651274|24.1416503|display=inline}} | image = RigaBrivibas141.jpg | vaid = 7974 | year = 1903. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935970 | label = ''[[:d:Q55935970|Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri]]'' | name = Administratīvi saimnieciska ēka ar vārtu mūri | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 143/145 | lat = 56.9652438 | long = 24.1419139 | p625 = {{Coord|56.9652438|24.1419139|display=inline}} | image = RigaBrivibas143-145.jpg | vaid = 7975 | year = 1894., 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935974 | label = ''[[:d:Q55935974|Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( )]]'' | name = Vagonu un mašīnu fabrikas "Fēnikss" pārvaldes ēkas ( ) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 201 | lat = 56.971902052747 | long = 24.161285836715 | p625 = {{Coord|56.971902052747|24.161285836715|display=inline}} | image = RigaBrivibas201.jpg | vaid = 7976 | year = 1895. - 1898. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935985 | label = ''[[:d:Q55935985|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 308 | lat = 56.978347282353 | long = 24.184432125094 | p625 = {{Coord|56.978347282353|24.184432125094|display=inline}} | vaid = 5892 | year = 1931. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935988 | label = ''[[:d:Q55935988|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 33 | lat = 56.955247 | long = 24.1194673 | p625 = {{Coord|56.955247|24.1194673|display=inline}} | image = RigaBrivibas33.jpg | vaid = 6647 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935990 | label = ''[[:d:Q55935990|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 37 | lat = 56.9557622 | long = 24.1198784 | p625 = {{Coord|56.9557622|24.1198784|display=inline}} | image = RigaBrivibas37.jpg | commonscat = Brīvības iela, 37 (Riga) | vaid = 7957 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935993 | label = ''[[:d:Q55935993|Dzīvojamā ēka, vēlāk skola]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk skola | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 39 | lat = 56.9558625 | long = 24.120138 | p625 = {{Coord|56.9558625|24.120138|display=inline}} | image = RigaBrivibas39.jpg | commonscat = Brīvības iela, 39 (Riga) | vaid = 7958 | year = 1929. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935996 | label = ''[[:d:Q55935996|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 43 | lat = 56.9562196 | long = 24.1206855 | p625 = {{Coord|56.9562196|24.1206855|display=inline}} | image = RigaBrivibas43.jpg | vaid = 7959 | year = 1877. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936003 | label = ''[[:d:Q55936003|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 45 | lat = 56.9563133 | long = 24.1208934 | p625 = {{Coord|56.9563133|24.1208934|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Br%C4%ABv%C4%ABbas%20iela%2045.jpg | vaid = 7960 | year = 1896. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936010 | label = ''[[:d:Q55936010|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 47 | lat = 56.9566095 | long = 24.1213944 | p625 = {{Coord|56.9566095|24.1213944|display=inline}} | image = RigaBrivibas47.jpg | vaid = 6648 | year = 1908. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936015 | label = ''[[:d:Q55936015|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 57 | lat = 56.9576721 | long = 24.123258 | p625 = {{Coord|56.9576721|24.123258|display=inline}} | image = RigaBrivibas57.jpg | vaid = 7961 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4468975 | label = [[Stūra māja]] | name = Stūra māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''<br/>''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://sturamaja.lv/ | address = Brīvības iela 61 | lat = 56.9580994 | long = 24.1239811 | p625 = {{Coord|56.9580994|24.1239811|display=inline}} | image = 2017-07-29-Corner%20house%20in%20Riga-JonasR.jpg | commonscat = Stūra māja | vaid = 7962 | wikipediauri = St%C5%ABra_m%C4%81ja | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta<br/>vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936025 | label = ''[[:d:Q55936025|Dailes teātra ēka]]'' | name = Dailes teātra ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 75 | lat = 56.9597897 | long = 24.1261728 | p625 = {{Coord|56.9597897|24.1261728|display=inline}} | commonscat = Dailes Theater | vaid = 7963 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936030 | label = ''[[:d:Q55936030|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 83 | lat = 56.9603068 | long = 24.1300554 | p625 = {{Coord|56.9603068|24.1300554|display=inline}} | image = RigaBrivibas83.jpg | vaid = 7964 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936038 | label = ''[[:d:Q55936038|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 85 | lat = 56.9604591 | long = 24.1304671 | p625 = {{Coord|56.9604591|24.1304671|display=inline}} | image = RigaBrivibas85.jpg | commonscat = Brīvības iela, 85 (Riga) | vaid = 7965 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936047 | label = ''[[:d:Q55936047|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 91 | lat = 56.9607904 | long = 24.1314384 | p625 = {{Coord|56.9607904|24.1314384|display=inline}} | image = RigaBrivibas91.jpg | vaid = 7966 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936054 | label = ''[[:d:Q55936054|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 93 | lat = 56.96088 | long = 24.131669 | p625 = {{Coord|56.96088|24.131669|display=inline}} | image = RigaBrivibas93.jpg | vaid = 7967 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936067 | label = ''[[:d:Q55936067|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Brīvības iela 99 | lat = 56.9612474 | long = 24.1325911 | p625 = {{Coord|56.9612474|24.1325911|display=inline}} | image = RigaBrivibas99.jpg | commonscat = Brīvības iela, 99 (Riga) | vaid = 7968 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936107 | label = ''[[:d:Q55936107|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Burtnieku iela 21 | lat = 56.9713074 | long = 24.183569 | p625 = {{Coord|56.9713074|24.183569|display=inline}} | vaid = 5893 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936119 | label = ''[[:d:Q55936119|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18a | lat = 56.959777113347 | long = 24.109783973785 | p625 = {{Coord|56.959777113347|24.109783973785|display=inline}} | vaid = 7979 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936123 | label = ''[[:d:Q55936123|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 18b | lat = 56.959898095792 | long = 24.110065252137 | p625 = {{Coord|56.959898095792|24.110065252137|display=inline}} | vaid = 7980 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936129 | label = ''[[:d:Q55936129|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 31 | lat = 56.9592371 | long = 24.1120964 | p625 = {{Coord|56.9592371|24.1120964|display=inline}} | image = RigaDzirnavu31.jpg | vaid = 7981 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936136 | label = ''[[:d:Q55936136|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 37 | lat = 56.958211 | long = 24.114345 | p625 = {{Coord|56.958211|24.114345|display=inline}} | image = RigaDzirnavu37.jpg | vaid = 7982 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936143 | label = ''[[:d:Q55936143|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 41 | lat = 56.9579948 | long = 24.1150349 | p625 = {{Coord|56.9579948|24.1150349|display=inline}} | image = RigaDzirnavu41.jpg | vaid = 7983 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936148 | label = ''[[:d:Q55936148|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 45/47 | lat = 56.9571706 | long = 24.1160559 | p625 = {{Coord|56.9571706|24.1160559|display=inline}} | image = RigaDzirnavu45-47.jpg | vaid = 7984 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936155 | label = ''[[:d:Q55936155|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzirnavu iela 57 | lat = 56.9559065 | long = 24.1185707 | p625 = {{Coord|56.9559065|24.1185707|display=inline}} | commonscat = Dzirnavu iela 57 (Riga) | vaid = 7985 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936112 | label = ''[[:d:Q55936112|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Dzērbenes iela 11 | lat = 56.979032 | long = 24.1922732 | p625 = {{Coord|56.979032|24.1922732|display=inline}} | image = Dzerbenes%2011.JPG | vaid = 5894 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936160 | label = ''[[:d:Q55936160|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 41/43 | lat = 56.9573517 | long = 24.1123956 | p625 = {{Coord|56.9573517|24.1123956|display=inline}} | image = RigaElizabetes41-43.jpg | vaid = 7986 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936174 | label = ''[[:d:Q55936174|Īres nami (3)]]'' | name = Īres nami (3) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 45/47; Jeruzalemes iela 2/4 | lat = 56.95704681009 | long = 24.113066412046 | p625 = {{Coord|56.95704681009|24.113066412046|display=inline}} | image = RigaElizabetes45-47.jpg | vaid = 7987 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936199 | label = ''[[:d:Q55936199|Īres nams ar birojiem un veikaliem]]'' | name = Īres nams ar birojiem un veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Elizabetes iela 51 | lat = 56.9554153 | long = 24.1162765 | p625 = {{Coord|56.9554153|24.1162765|display=inline}} | image = R%C4%ABgaElizabetesIela51.jpg | vaid = 9148 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936250 | label = ''[[:d:Q55936250|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 22 | lat = 56.973127 | long = 24.1377656 | p625 = {{Coord|56.973127|24.1377656|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2022.JPG | vaid = 7990 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936256 | label = ''[[:d:Q55936256|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 28 | lat = 56.9738003 | long = 24.1381958 | p625 = {{Coord|56.9738003|24.1381958|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2028.JPG | vaid = 7991 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936263 | label = ''[[:d:Q55936263|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 30 | lat = 56.9740698 | long = 24.1381804 | p625 = {{Coord|56.9740698|24.1381804|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2030.JPG | vaid = 7992 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936270 | label = ''[[:d:Q55936270|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 34 | lat = 56.9746712 | long = 24.1386267 | p625 = {{Coord|56.9746712|24.1386267|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2034.JPG | vaid = 7993 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936274 | label = ''[[:d:Q55936274|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 35/37 | lat = 56.9735317 | long = 24.1374216 | p625 = {{Coord|56.9735317|24.1374216|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2035-37.JPG | vaid = 7994 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936280 | label = ''[[:d:Q55936280|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 36 | lat = 56.9749211 | long = 24.1385292 | p625 = {{Coord|56.9749211|24.1385292|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%2036.JPG | vaid = 7995 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936283 | label = ''[[:d:Q55936283|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 4 | lat = 56.9709272 | long = 24.1367706 | p625 = {{Coord|56.9709272|24.1367706|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%204.JPG | vaid = 7988 | year = 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936288 | label = ''[[:d:Q55936288|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Hospitāļu iela 5 | lat = 56.969536 | long = 24.1356306 | p625 = {{Coord|56.969536|24.1356306|display=inline}} | image = Hospit%C4%81%C4%BCu%20iela%205%20%283%29.jpg | commonscat = Hospitāļu iela 5 | vaid = 7989 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936296 | label = ''[[:d:Q55936296|Slimnīcas ēka un parks]]'' | name = Slimnīcas ēka un parks | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Invalīdu iela 1 | lat = 56.977508854721 | long = 24.137634535423 | p625 = {{Coord|56.977508854721|24.137634535423|display=inline}} | image = Riga%20Military%20hospital%2003.jpg | commonscat = Riga Military hospital | vaid = 6652 | year = 1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936301 | label = ''[[:d:Q55936301|Vārnu zemnieku sēta]]'' | name = Vārnu zemnieku sēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Jaunciema gatve 23 | lat = 57.0089003 | long = 24.2386993 | p625 = {{Coord|57.0089003|24.2386993|display=inline}} | vaid = 6654 | year = 18. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936322 | label = ''[[:d:Q55936322|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 11 | lat = 56.9747275 | long = 24.144434 | p625 = {{Coord|56.9747275|24.144434|display=inline}} | image = 11%20Klus%C4%81%20iela.jpg | vaid = 8001 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3036898 | label = [[Lielie kapi]] | name = Lielie kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Klusā iela 2 | locality = Miera iela 66 | lat = 56.970555555556 | long = 24.143055555556 | p625 = {{Coord|56.97055555555555|24.143055555555556|display=inline}} | image = Great%20Cemetery%20Riga%2006.jpg | commonscat = Lielie kapi | vaid = 6636 | wikipediauri = Lielie_kapi | year = 1773. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936330 | label = ''[[:d:Q55936330|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 20 | lat = 56.9577508 | long = 24.116514 | p625 = {{Coord|56.9577508|24.116514|display=inline}} | image = RigaValdemara20.jpg | vaid = 8056 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936335 | label = ''[[:d:Q55936335|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 23 | lat = 56.957152 | long = 24.1145588 | p625 = {{Coord|56.957152|24.1145588|display=inline}} | image = RigaValdemara23.jpg | vaid = 8057 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936341 | label = ''[[:d:Q55936341|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 24 | lat = 56.9580237 | long = 24.1170959 | p625 = {{Coord|56.9580237|24.1170959|display=inline}} | image = RigaValdemara24.jpg | vaid = 8058 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936346 | label = ''[[:d:Q55936346|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 26 | lat = 56.9582172 | long = 24.1173705 | p625 = {{Coord|56.9582172|24.1173705|display=inline}} | image = RigaValdemara26.jpg | vaid = 8059 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936352 | label = ''[[:d:Q55936352|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 33 | lat = 56.9581194 | long = 24.1162192 | p625 = {{Coord|56.9581194|24.1162192|display=inline}} | image = RigaValdemara33.jpg | vaid = 8060 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936357 | label = ''[[:d:Q55936357|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 34 | lat = 56.9588269 | long = 24.118507 | p625 = {{Coord|56.9588269|24.118507|display=inline}} | image = RigaValdemara34.jpg | vaid = 8061 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936363 | label = ''[[:d:Q55936363|Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība)]]'' | name = Savrupmāja, vēlāk sabiedriska ēka (Latvijas Tirgotāju savienība) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.9582449|24.1165156|display=inline}} | image = RigaValdemara35.jpg | vaid = 8062 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936368 | label = ''[[:d:Q55936368|Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (7 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 35 | lat = 56.9582449 | long = 24.1165156 | p625 = {{Coord|56.9582449|24.1165156|display=inline}} | vaid = 8923 | year = 1874., 1927. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936379 | label = ''[[:d:Q55936379|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 37 | lat = 56.9584603 | long = 24.1167629 | p625 = {{Coord|56.9584603|24.1167629|display=inline}} | image = RigaValdemara37.jpg | vaid = 8063 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936384 | label = ''[[:d:Q55936384|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 38 | lat = 56.9595804 | long = 24.11972 | p625 = {{Coord|56.9595804|24.11972|display=inline}} | image = RigaValdemara38.jpg | vaid = 8064 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936391 | label = ''[[:d:Q55936391|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 39 | lat = 56.9586211 | long = 24.1171713 | p625 = {{Coord|56.9586211|24.1171713|display=inline}} | image = RigaValdemara39.jpg | vaid = 8065 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936375 | label = ''[[:d:Q55936375|Apbūves komplekss]]'' | name = Apbūves komplekss | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 43; Krišjāņa Valdemāra iela 45 | lat = 56.958962310123 | long = 24.117189935458 | p625 = {{Coord|56.958962310123|24.117189935458|display=inline}} | image = RigaValdemara45.jpg | vaid = 8736 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936396 | label = ''[[:d:Q55936396|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 53 | lat = 56.9596441 | long = 24.1188714 | p625 = {{Coord|56.9596441|24.1188714|display=inline}} | image = RigaValdemara53.jpg | vaid = 8066 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936404 | label = ''[[:d:Q55936404|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 57/59 | lat = 56.9601103 | long = 24.1198733 | p625 = {{Coord|56.9601103|24.1198733|display=inline}} | image = RigaValdemara57-59.jpg | vaid = 8067 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936410 | label = ''[[:d:Q55936410|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 61 | lat = 56.9604871 | long = 24.1203869 | p625 = {{Coord|56.9604871|24.1203869|display=inline}} | image = RigaValdemara61.jpg | vaid = 8068 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936415 | label = ''[[:d:Q55936415|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 67 | lat = 56.9617608 | long = 24.1224138 | p625 = {{Coord|56.9617608|24.1224138|display=inline}} | image = RigaValdemara67.jpg | vaid = 6660 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936420 | label = ''[[:d:Q55936420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 69 | lat = 56.961859 | long = 24.1226676 | p625 = {{Coord|56.961859|24.1226676|display=inline}} | image = RigaValdemara69.jpg | vaid = 6661 | year = 1909. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936425 | label = ''[[:d:Q55936425|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71 | lat = 56.9620467 | long = 24.1229476 | p625 = {{Coord|56.9620467|24.1229476|display=inline}} | image = RigaValdemara71.jpg | vaid = 6662 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936430 | label = ''[[:d:Q55936430|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 71; Krišjāņa Valdemāra iela 73 | lat = 56.962304915634 | long = 24.123043446068 | p625 = {{Coord|56.962304915634|24.123043446068|display=inline}} | image = RigaValdemara73.jpg | vaid = 6663 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936436 | label = ''[[:d:Q55936436|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krišjāņa Valdemāra iela 75 | lat = 56.9625053 | long = 24.1236167 | p625 = {{Coord|56.9625053|24.1236167|display=inline}} | image = RigaValdemara75.jpg | vaid = 6664 | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936440 | label = ''[[:d:Q55936440|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Krīvu iela 6 | lat = 56.9771438 | long = 24.1891785 | p625 = {{Coord|56.9771438|24.1891785|display=inline}} | image = Krivu%206.JPG | vaid = 5897 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936445 | label = ''[[:d:Q55936445|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 12 | lat = 56.9788785 | long = 24.1895156 | p625 = {{Coord|56.9788785|24.1895156|display=inline}} | image = Kursu%2012.JPG | vaid = 5900 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936451 | label = ''[[:d:Q55936451|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 14 | lat = 56.9790032 | long = 24.1899558 | p625 = {{Coord|56.9790032|24.1899558|display=inline}} | image = Kursu%2014%202.JPG | vaid = 5901 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936458 | label = ''[[:d:Q55936458|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 15 | lat = 56.9792462 | long = 24.1896938 | p625 = {{Coord|56.9792462|24.1896938|display=inline}} | image = Kursu%2015.JPG | vaid = 5902 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936464 | label = ''[[:d:Q55936464|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 18 | lat = 56.9792888 | long = 24.1908035 | p625 = {{Coord|56.9792888|24.1908035|display=inline}} | image = Kursu%2018.JPG | vaid = 5903 | year = 1934. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936479 | label = ''[[:d:Q55936479|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 22 | lat = 56.9795832 | long = 24.1917171 | p625 = {{Coord|56.9795832|24.1917171|display=inline}} | image = Kur%C5%A1u%2022.JPG | vaid = 5904 | year = 1934., 1975. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936493 | label = ''[[:d:Q55936493|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 8 | lat = 56.9785929 | long = 24.1887003 | p625 = {{Coord|56.9785929|24.1887003|display=inline}} | image = Kursu%208.JPG | vaid = 5898 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936500 | label = ''[[:d:Q55936500|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Kuršu iela 9 | lat = 56.9790351 | long = 24.1883781 | p625 = {{Coord|56.9790351|24.1883781|display=inline}} | vaid = 5899 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936520 | label = ''[[:d:Q55936520|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 12 | lat = 56.9725864 | long = 24.1874408 | p625 = {{Coord|56.9725864|24.1874408|display=inline}} | image = Laimdotas%2012%201.JPG | vaid = 5905 | year = 1932. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936544 | label = ''[[:d:Q55936544|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 22 | lat = 56.9714625 | long = 24.1880603 | p625 = {{Coord|56.9714625|24.1880603|display=inline}} | image = Laimdotas%2022.JPG | vaid = 5906 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936556 | label = ''[[:d:Q55936556|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 28a | lat = 56.9706277 | long = 24.1875955 | p625 = {{Coord|56.9706277|24.1875955|display=inline}} | vaid = 5907 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936562 | label = ''[[:d:Q55936562|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Laimdotas iela 30 | lat = 56.9703758 | long = 24.187841 | p625 = {{Coord|56.9703758|24.187841|display=inline}} | image = Laimdotas%2030%201.JPG | vaid = 5908 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936567 | label = ''[[:d:Q55936567|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 1 | lat = 56.9732649 | long = 24.1780186 | p625 = {{Coord|56.9732649|24.1780186|display=inline}} | vaid = 5909 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936573 | label = ''[[:d:Q55936573|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 7 | lat = 56.9728802 | long = 24.1768488 | p625 = {{Coord|56.9728802|24.1768488|display=inline}} | vaid = 5910 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936578 | label = ''[[:d:Q55936578|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Launkalnes iela 9 | lat = 56.9727551 | long = 24.1764369 | p625 = {{Coord|56.9727551|24.1764369|display=inline}} | vaid = 5911 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936585 | label = ''[[:d:Q55936585|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 22 | lat = 56.9757013 | long = 24.1890029 | p625 = {{Coord|56.9757013|24.1890029|display=inline}} | image = Lielvardes%2022.JPG | vaid = 5912 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936592 | label = ''[[:d:Q55936592|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 45 | lat = 56.9721939 | long = 24.1914853 | p625 = {{Coord|56.9721939|24.1914853|display=inline}} | image = Lielvards%2045.JPG | vaid = 5913 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936599 | label = ''[[:d:Q55936599|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 47 | lat = 56.972068 | long = 24.1916164 | p625 = {{Coord|56.972068|24.1916164|display=inline}} | image = Lielvardes%2047.JPG | vaid = 5914 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936604 | label = ''[[:d:Q55936604|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lielvārdes iela 50 | lat = 56.9720213 | long = 24.1927346 | p625 = {{Coord|56.9720213|24.1927346|display=inline}} | image = Lielvardes%2050.JPG | vaid = 5915 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936609 | label = ''[[:d:Q55936609|Rīgas leprozorija lūgšanu nams]]'' | name = Rīgas leprozorija lūgšanu nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-RIX | address = Linezera iela 3 | lat = 56.9770496 | long = 24.1978275 | p625 = {{Coord|56.9770496|24.1978275|display=inline}} | vaid = 8705 | year = 1891.-1937. | typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936510 | label = ''[[:d:Q55936510|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 11 | lat = 56.9570415 | long = 24.1203361 | p625 = {{Coord|56.9570415|24.1203361|display=inline}} | vaid = 9016 | year = 19.gs. 60.g. b. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936515 | label = ''[[:d:Q55936515|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 12 | lat = 56.9565337 | long = 24.12064 | p625 = {{Coord|56.9565337|24.12064|display=inline}} | image = RigaLacplesa12.jpg | commonscat = Lāčplēša iela 12 (Riga) | vaid = 8003 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936504 | label = ''[[:d:Q55936504|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Lāčplēša iela 7 | lat = 56.9576945 | long = 24.1191448 | p625 = {{Coord|56.9576945|24.1191448|display=inline}} | image = RigaLacplesa7.jpg | vaid = 8002 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936615 | label = ''[[:d:Q55936615|Zēlustes muižas apbūve]]'' | name = Zēlustes muižas apbūve | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Mazā Juglas iela 43 | lat = 56.966752 | long = 24.2886915 | p625 = {{Coord|56.966752|24.2886915|display=inline}} | image = Z%C4%93lustes%20mui%C5%BEa%20pie%20Juglas%20ezera%20R%C4%ABg%C4%81%202003-11-16.jpg | vaid = 6637 | year = 17. gs. - 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938534 | label = ''[[:d:Q55938534|Aktrises J.Skaidrītes kaps]]'' | name = Aktrises J.Skaidrītes kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.9691799|24.13597|display=inline}} | vaid = 65 | year = 1942. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938556 | label = ''[[:d:Q55938556|Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps]]'' | name = Arheologa K.Lēviss of Menāra (Lowis of Menar) kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.9691799|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKLevissofMenars.jpg | vaid = 66 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938574 | label = ''[[:d:Q55938574|Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi]]'' | name = Arhitekta J.F.Baumaņa un gleznotāja A.Baumaņa kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.9691799|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBaumani.jpg | vaid = 67 | year = 1891. 1904. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938591 | label = ''[[:d:Q55938591|Būvuzņēmēja K.Morberga kaps]]'' | name = Būvuzņēmēja K.Morberga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = B%C5%ABvuz%C5%86%C4%93m%C4%93ja%20K.Morberga%20kaps.JPG | vaid = 68 | year = 1928. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938609 | label = ''[[:d:Q55938609|Arhitekta R.Šmēlinga kaps]]'' | name = Arhitekta R.Šmēlinga kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = LielieKapiSmelings.jpg | vaid = 69 | year = 1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938635 | label = ''[[:d:Q55938635|Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi]]'' | name = Arhitektu J.D.Felsko un K.J.Felsko kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = RigaLielieKapiFelsko.jpg | vaid = 70 | year = 1902. 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938658 | label = ''[[:d:Q55938658|Ārsta O.Hūna kaps]]'' | name = Ārsta O.Hūna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.9691799|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiHuns.jpg | vaid = 71 | year = 1832. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938677 | label = ''[[:d:Q55938677|Dzejnieka A.Pumpura kaps]]'' | name = Dzejnieka A.Pumpura kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.974032083793 | long = 24.14441739283 | p625 = {{Coord|56.974032083793|24.14441739283|display=inline}} | image = Dzejnieka%20A.Pumpura%20kaps.JPG | vaid = 72 | year = 1902. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938698 | label = ''[[:d:Q55938698|Folklorista F.Brīvzemnieka kaps]]'' | name = Folklorista F.Brīvzemnieka kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = Folklorista%20F.Br%C4%ABvzemnieka%20kaps.JPG | vaid = 73 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938716 | label = ''[[:d:Q55938716|Folklorista Kr.Barona kaps]]'' | name = Folklorista Kr.Barona kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = Folklorista%20Kr.Barona%20kaps.JPG | vaid = 74 | year = 1923. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938743 | label = ''[[:d:Q55938743|Karavīru kapsēta]]'' | name = Karavīru kapsēta | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969933134431 | long = 24.149570250334 | p625 = {{Coord|56.969933134431|24.149570250334|display=inline}} | image = RigaLielieKapiKaraviri.jpg | vaid = 75 | year = 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938768 | label = ''[[:d:Q55938768|Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi]]'' | name = Karavīru kapsēta un masu terora upuru kapi | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.969934029245 | long = 24.149556304031 | p625 = {{Coord|56.969934029245|24.149556304031|display=inline}} | image = RigaLielieKapiTeroraUpuri.jpg | vaid = 76 | year = 1941., 1944. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938787 | label = ''[[:d:Q55938787|Komponista N.Alunāna kaps]]'' | name = Komponista N.Alunāna kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = LielieKapiAlunans.jpg | vaid = 77 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938799 | label = ''[[:d:Q55938799|Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps]]'' | name = Sabiedriskā darbinieka K.Valdemāra kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = Sabiedrisk%C4%81%20darbinieka%20K.Valdem%C4%81ra%20kaps.JPG | vaid = 78 | year = 1891. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938816 | label = ''[[:d:Q55938816|Valodnieka K.Mīlenbaha kaps]]'' | name = Valodnieka K.Mīlenbaha kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.970684004987 | long = 24.142193325883 | p625 = {{Coord|56.970684004987|24.142193325883|display=inline}} | image = LielieKapiMilenbahs.jpg | vaid = 79 | year = 1916. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938845 | label = ''[[:d:Q55938845|Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps]]'' | name = Vēstures pētnieka J.K.Broces kaps | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela | locality = Lielajos kapos | lat = 56.9691799 | long = 24.13597 | p625 = {{Coord|56.9691799|24.13597|display=inline}} | image = RigaLielieKapiBroce.jpg | vaid = 80 | year = 1823. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938248 | label = ''[[:d:Q55938248|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 10 | lat = 56.9612701 | long = 24.1301525 | p625 = {{Coord|56.9612701|24.1301525|display=inline}} | image = Miera%20iela%2010.JPG | vaid = 8008 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938264 | label = ''[[:d:Q55938264|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 17 | lat = 56.9622652 | long = 24.1304286 | p625 = {{Coord|56.9622652|24.1304286|display=inline}} | image = Miera%20iela%2017.JPG | vaid = 8009 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938280 | label = ''[[:d:Q55938280|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 19 | lat = 56.9625693 | long = 24.1307455 | p625 = {{Coord|56.9625693|24.1307455|display=inline}} | image = Miera%20iela%2019.JPG | vaid = 8010 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938322 | label = ''[[:d:Q55938322|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 2 | lat = 56.9604105 | long = 24.1295026 | p625 = {{Coord|56.9604105|24.1295026|display=inline}} | image = Miera%20iela%202.JPG | vaid = 8004 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938301 | label = ''[[:d:Q55938301|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 22 | lat = 56.9627215 | long = 24.1318234 | p625 = {{Coord|56.9627215|24.1318234|display=inline}} | image = Miera%20iela%2022.JPG | vaid = 8011 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938314 | label = ''[[:d:Q55938314|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 27; Palīdzības iela 5 | lat = 56.963695875849 | long = 24.13146840106 | p625 = {{Coord|56.963695875849|24.13146840106|display=inline}} | image = RigaMiera27.jpg | vaid = 7930 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938339 | label = ''[[:d:Q55938339|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 4 | lat = 56.9607658 | long = 24.1297338 | p625 = {{Coord|56.9607658|24.1297338|display=inline}} | image = Miera%20iela%204.JPG | vaid = 8005 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938360 | label = ''[[:d:Q55938360|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 5 | lat = 56.9606831 | long = 24.129216 | p625 = {{Coord|56.9606831|24.129216|display=inline}} | image = Miera%20iela%205.JPG | vaid = 8006 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938385 | label = ''[[:d:Q55938385|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 76 | lat = 56.97454 | long = 24.1434461 | p625 = {{Coord|56.97454|24.1434461|display=inline}} | image = RigaMiera76.jpg | vaid = 8012 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938407 | label = ''[[:d:Q55938407|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 85 | lat = 56.9723784 | long = 24.1404606 | p625 = {{Coord|56.9723784|24.1404606|display=inline}} | image = Miera%20iela%2085.JPG | vaid = 8013 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938428 | label = ''[[:d:Q55938428|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 89 | lat = 56.9728717 | long = 24.1411532 | p625 = {{Coord|56.9728717|24.1411532|display=inline}} | image = Miera%20iela%2089-2.JPG | vaid = 8014 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938517 | label = ''[[:d:Q55938517|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 9 | lat = 56.961361 | long = 24.1296759 | p625 = {{Coord|56.961361|24.1296759|display=inline}} | image = Miera%20iela%209.JPG | vaid = 8007 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938450 | label = ''[[:d:Q55938450|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 91 | lat = 56.9730691 | long = 24.1413515 | p625 = {{Coord|56.9730691|24.1413515|display=inline}} | image = Miera%20iela%2091-2.JPG | vaid = 8015 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938471 | label = ''[[:d:Q55938471|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 94 | lat = 56.9764065 | long = 24.1452959 | p625 = {{Coord|56.9764065|24.1452959|display=inline}} | image = Miera%20iela%2094.JPG | vaid = 8016 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938494 | label = ''[[:d:Q55938494|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Miera iela 95 | lat = 56.9735446 | long = 24.1419289 | p625 = {{Coord|56.9735446|24.1419289|display=inline}} | image = Miera%20iela%2095.JPG | vaid = 8017 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938872 | label = ''[[:d:Q55938872|Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, tagad sabiedriskā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nautrēnu iela 18 | lat = 56.9628475 | long = 24.2997082 | p625 = {{Coord|56.9628475|24.2997082|display=inline}} | vaid = 6655 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938896 | label = ''[[:d:Q55938896|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Nītaures iela 2 | lat = 56.9632781 | long = 24.123356 | p625 = {{Coord|56.9632781|24.123356|display=inline}} | image = RigaNitaures2.jpg | vaid = 8018 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939064 | label = ''[[:d:Q55939064|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 11 | lat = 56.9768524 | long = 24.1821156 | p625 = {{Coord|56.9768524|24.1821156|display=inline}} | image = Pudika%2011.JPG | vaid = 5920 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939082 | label = ''[[:d:Q55939082|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 24 | lat = 56.9763351 | long = 24.179481 | p625 = {{Coord|56.9763351|24.179481|display=inline}} | image = Pudika%2024.JPG | vaid = 5921 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939101 | label = ''[[:d:Q55939101|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pudiķa iela 26 | lat = 56.9762279 | long = 24.1791185 | p625 = {{Coord|56.9762279|24.1791185|display=inline}} | image = Pudika%2026.JPG | vaid = 5922 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938934 | label = ''[[:d:Q55938934|Korpuss Nr.1]]'' | name = Korpuss Nr.1 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.984046480633 | long = 24.250001110504 | p625 = {{Coord|56.984046480633|24.250001110504|display=inline}} | vaid = 8026 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Strazdumuiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938953 | label = ''[[:d:Q55938953|Korpuss Nr.2]]'' | name = Korpuss Nr.2 | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14 | locality = Strazdes muiža | lat = 56.986864845892 | long = 24.253209174627 | p625 = {{Coord|56.986864845892|24.253209174627|display=inline}} | image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%204.JPG | vaid = 8027 | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Strazdumuiža]] | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q18623401 | label = [[Strazdumuiža]] | name = Strazdumuiža | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 14; Juglas iela 14 | lat = 56.986013072394 | long = 24.251516930918 | p625 = {{Coord|56.986013072394|24.251516930918|display=inline}} | image = Strazdumui%C5%BEa%2C%20P%C4%81les%20iela%2014%20Korpuss%20Nr.2%2C%20R%C4%ABga%202.JPG | commonscat = Strazdumuiža | vaid = 7931 | wikipediauri = Strazdumui%C5%BEa | year = 18. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938917 | label = ''[[:d:Q55938917|Strādnieku baraka]]'' | name = Strādnieku baraka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pāles iela 8 | lat = 56.9852064 | long = 24.2456233 | p625 = {{Coord|56.9852064|24.2456233|display=inline}} | image = P%C4%81les%20iela%208%20%282%29.jpg | vaid = 6635 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55938991 | label = ''[[:d:Q55938991|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 11 | lat = 56.9753826 | long = 24.1796737 | p625 = {{Coord|56.9753826|24.1796737|display=inline}} | image = Peksena%2011.JPG | vaid = 5917 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939007 | label = ''[[:d:Q55939007|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 27 | lat = 56.9740214 | long = 24.1753408 | p625 = {{Coord|56.9740214|24.1753408|display=inline}} | image = Peksena%2027.JPG | vaid = 5918 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939025 | label = ''[[:d:Q55939025|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pēkšēna iela 3 | lat = 56.9759677 | long = 24.1810697 | p625 = {{Coord|56.9759677|24.1810697|display=inline}} | image = Peksena%203.JPG | vaid = 5916 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939045 | label = ''[[:d:Q55939045|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Pīkola iela 51 | lat = 56.9692201 | long = 24.1916346 | p625 = {{Coord|56.9692201|24.1916346|display=inline}} | vaid = 5919 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q3402841 | label = [[Rīgas Krusta baznīca|Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Krusta Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.krustabaznica.lv/ | address = Ropažu iela 120 | lat = 56.983808333333 | long = 24.194552777778 | p625 = {{Coord|56.983808333333|24.194552777778|display=inline}} | image = R%C4%ABga%2C%20Krusta%20bazn%C4%ABca%202002-05-12.jpg | commonscat = Church of the Cross, Riga | vaid = 6657 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Krusta_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939153 | label = ''[[:d:Q55939153|Rindu ēkas]]'' | name = Rindu ēkas | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 130/138 | lat = 56.984237013866 | long = 24.200025201564 | p625 = {{Coord|56.984237013866|24.200025201564|display=inline}} | image = Ropazu%20136.JPG | vaid = 8029 | year = 1926./27. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939168 | label = ''[[:d:Q55939168|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 15 | lat = 56.9767232 | long = 24.1715172 | p625 = {{Coord|56.9767232|24.1715172|display=inline}} | image = Ropazu%2015.JPG | vaid = 6656 | year = 1911. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q4155929 | label = [[VEF Kultūras pils]] | name = VEF Kultūras pils | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://www.vefkp.lv/lv/<br/>https://www.vefkp.l | address = Ropaži utca 2.<br/>Ropažu iela 2 | lat = 56.97449 | long = 24.16603 | p625 = {{Coord|56.97449|24.16603|display=inline}} | image = VEF%20Kult%C5%ABras%20pils%20%282%29.jpg | commonscat = VEF Culture Palace | vaid = 8697 | wikipediauri = VEF_Kult%C5%ABras_pils | year = 1951.-1960. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939126 | label = ''[[:d:Q55939126|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 2 | locality = vestibilā, Lielajā zālē, divās rotondās, Kamerzālē (Sarkanā zāle) | lat = 56.9745121 | long = 24.1659994 | p625 = {{Coord|56.9745121|24.1659994|display=inline}} | image = Palace%20of%20Culture%20VEF%20factory.%20Riga.%2009.jpg | vaid = 8698 | year = 1960. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939184 | label = ''[[:d:Q55939184|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ropažu iela 37 | lat = 56.9790459 | long = 24.1763996 | p625 = {{Coord|56.9790459|24.1763996|display=inline}} | image = Ropazu%2037.JPG | vaid = 8028 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935642 | label = ''[[:d:Q55935642|Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums]]'' | name = Pulksteņkalniņš - viduslaiku nocietinājums | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Rīga | locality = pie Klipām un Vārnām, Berģu - Jaunciema šosejas labajā pusē | lat = 57.011674123252 | long = 24.241327467528 | p625 = {{Coord|57.011674123252|24.241327467528|display=inline}} | vaid = 2073 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939318 | label = ''[[:d:Q55939318|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 1 | lat = 56.9560572 | long = 24.1154163 | p625 = {{Coord|56.9560572|24.1154163|display=inline}} | image = RigaSkolasIela1.jpg | vaid = 8030 | year = 1889. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939202 | label = ''[[:d:Q55939202|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 10 | lat = 56.9568424 | long = 24.1176786 | p625 = {{Coord|56.9568424|24.1176786|display=inline}} | image = RigaSkolasIela10.jpg | vaid = 8035 | year = 1910. - 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939218 | label = ''[[:d:Q55939218|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 11 | lat = 56.9573303 | long = 24.1176344 | p625 = {{Coord|56.9573303|24.1176344|display=inline}} | image = RigaSkolasIela11.jpg | vaid = 8036 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939255 | label = ''[[:d:Q55939255|Īres nami (2)]]'' | name = Īres nami (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12 | lat = 56.9570105 | long = 24.117812 | p625 = {{Coord|56.9570105|24.117812|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12.jpg | vaid = 8037 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939237 | label = ''[[:d:Q55939237|Īres nams, vēlāk slimnīca]]'' | name = Īres nams, vēlāk slimnīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 12a | lat = 56.9572898 | long = 24.1182907 | p625 = {{Coord|56.9572898|24.1182907|display=inline}} | image = RigaSkolasIela12a.jpg | commonscat = Skolas iela 12a (Riga) | vaid = 8038 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939273 | label = ''[[:d:Q55939273|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 13 | lat = 56.9576859 | long = 24.1181026 | p625 = {{Coord|56.9576859|24.1181026|display=inline}} | image = RigaSkolasIela13.jpg | vaid = 8039 | year = 1901. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939289 | label = ''[[:d:Q55939289|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 14 | lat = 56.9575147 | long = 24.1185606 | p625 = {{Coord|56.9575147|24.1185606|display=inline}} | image = RigaSkolasIela14.jpg | vaid = 8040 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939307 | label = ''[[:d:Q55939307|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 19 | lat = 56.9584757 | long = 24.1194925 | p625 = {{Coord|56.9584757|24.1194925|display=inline}} | image = RigaSkolasIela19.jpg | vaid = 8041 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939336 | label = ''[[:d:Q55939336|Īres nams ar veikalu]]'' | name = Īres nams ar veikalu | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 20 | lat = 56.9580982 | long = 24.1197051 | p625 = {{Coord|56.9580982|24.1197051|display=inline}} | image = RigaSkolasIela20.jpg | vaid = 8042 | year = 1913. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939353 | label = ''[[:d:Q55939353|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 22 | lat = 56.9581697 | long = 24.1200341 | p625 = {{Coord|56.9581697|24.1200341|display=inline}} | image = RigaSkolasIela22.jpg | vaid = 8043 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939369 | label = ''[[:d:Q55939369|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 25 | lat = 56.9593009 | long = 24.1207612 | p625 = {{Coord|56.9593009|24.1207612|display=inline}} | image = RigaSkolas25.jpg | vaid = 8044 | year = 1899. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939386 | label = ''[[:d:Q55939386|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 28 | lat = 56.9590283 | long = 24.1211548 | p625 = {{Coord|56.9590283|24.1211548|display=inline}} | image = RigaSkolasIela28.jpg | vaid = 8045 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939454 | label = ''[[:d:Q55939454|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 3 | lat = 56.9563394 | long = 24.1158714 | p625 = {{Coord|56.9563394|24.1158714|display=inline}} | image = RigaSkolasIela3.jpg | vaid = 8031 | year = 1905. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939404 | label = ''[[:d:Q55939404|Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka, vēlāk administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 30 | lat = 56.9591205 | long = 24.1215993 | p625 = {{Coord|56.9591205|24.1215993|display=inline}} | image = RigaSkolasIela30.jpg | vaid = 8046 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939420 | label = ''[[:d:Q55939420|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 32 | lat = 56.959594346939 | long = 24.122390218771 | p625 = {{Coord|56.959594346939|24.122390218771|display=inline}} | image = RigaSkolasIela32.jpg | commonscat = Skolas iela 32 (Riga) | vaid = 8047 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939438 | label = ''[[:d:Q55939438|Īres nams ar veikaliem]]'' | name = Īres nams ar veikaliem | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 38 | lat = 56.9604085 | long = 24.1235202 | p625 = {{Coord|56.9604085|24.1235202|display=inline}} | image = RigaSkolasIela38.jpg | vaid = 8048 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939472 | label = ''[[:d:Q55939472|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 4 | lat = 56.9561595 | long = 24.1162823 | p625 = {{Coord|56.9561595|24.1162823|display=inline}} | image = RigaSkolasIela4.jpg | vaid = 8032 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939489 | label = ''[[:d:Q55939489|Administratīvā ēka]]'' | name = Administratīvā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 5 | lat = 56.9565942 | long = 24.1163261 | p625 = {{Coord|56.9565942|24.1163261|display=inline}} | image = RigaSkolasIela5.jpg | vaid = 8033 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939505 | label = ''[[:d:Q55939505|Ēbreju klubs un teātris]]'' | name = Ēbreju klubs un teātris | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Skolas iela 6 | lat = 56.956387 | long = 24.1167032 | p625 = {{Coord|56.956387|24.1167032|display=inline}} | image = RigaSkolasIela6.jpg | commonscat = Skolas iela 6 (Riga) | vaid = 8034 | year = 1913. - 1914. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939520 | label = ''[[:d:Q55939520|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 13 | lat = 56.9590806 | long = 24.1230588 | p625 = {{Coord|56.9590806|24.1230588|display=inline}} | image = R%C4%ABgaStabu13.jpg | commonscat = Stabu iela 13 (Riga) | vaid = 8051 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939541 | label = ''[[:d:Q55939541|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 2 | lat = 56.9596047 | long = 24.1212463 | p625 = {{Coord|56.9596047|24.1212463|display=inline}} | image = RigaStabuIela2.jpg | vaid = 8049 | year = 1904. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939564 | label = ''[[:d:Q55939564|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stabu iela 8 | lat = 56.958993 | long = 24.1224266 | p625 = {{Coord|56.958993|24.1224266|display=inline}} | image = RigaStabuIela8.jpg | vaid = 8050 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939677 | label = ''[[:d:Q55939677|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strupā iela 1 | lat = 56.9779274 | long = 24.1842102 | p625 = {{Coord|56.9779274|24.1842102|display=inline}} | image = Strupa%201.JPG | vaid = 5923 | year = 1930. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939587 | label = ''[[:d:Q55939587|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 2 | lat = 56.9587113 | long = 24.1073417 | p625 = {{Coord|56.9587113|24.1073417|display=inline}} | vaid = 8052 | year = 1911. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939628 | label = ''[[:d:Q55939628|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4 | lat = 56.958942 | long = 24.1071717 | p625 = {{Coord|56.958942|24.1071717|display=inline}} | image = 0872%20LVA%20Riga%20art%20noveau%20relief.jpg | vaid = 8053 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939607 | label = ''[[:d:Q55939607|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 4a | lat = 56.9591529 | long = 24.1076178 | p625 = {{Coord|56.9591529|24.1076178|display=inline}} | image = Strelnieku%20iela%204a.JPG | commonscat = Strēlnieku iela 4a (Riga) | vaid = 6658 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939646 | label = ''[[:d:Q55939646|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 6 | lat = 56.9612943 | long = 24.1121508 | p625 = {{Coord|56.9612943|24.1121508|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela6.jpg | commonscat = Strēlnieku iela 6 (Riga) | vaid = 8054 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939665 | label = ''[[:d:Q55939665|Manēža]]'' | name = Manēža | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Strēlnieku iela 8 | lat = 56.9615456 | long = 24.1125463 | p625 = {{Coord|56.9615456|24.1125463|display=inline}} | image = RigaStrelniekuIela8.jpg | vaid = 8709 | year = 1895. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939692 | label = ''[[:d:Q55939692|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Stūrīša iela 32 | lat = 56.9732409 | long = 24.1882831 | p625 = {{Coord|56.9732409|24.1882831|display=inline}} | image = Sturisa%2032.JPG | vaid = 5924 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939723 | label = ''[[:d:Q55939723|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tallinas iela 23 | lat = 56.9638398 | long = 24.136169 | p625 = {{Coord|56.9638398|24.136169|display=inline}} | image = RigaTallinas23.jpg | vaid = 6659 | year = 1901. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939742 | label = ''[[:d:Q55939742|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tomsona iela 4 | lat = 56.9635916 | long = 24.1242616 | p625 = {{Coord|56.9635916|24.1242616|display=inline}} | image = RigaTomsona4.jpg | vaid = 8055 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939708 | label = ''[[:d:Q55939708|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Tālivalža iela 13 | lat = 56.9731892 | long = 24.1806667 | p625 = {{Coord|56.9731892|24.1806667|display=inline}} | image = Talivalza%2013.JPG | vaid = 5925 | year = 1934. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q7587439 | label = [[Biķeru luterāņu baznīca|Biķeru Svētās Katrīnas baznīca]] | name = Biķeru Svētās Katrīnas baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Vecā Biķernieku iela 59 | lat = 56.957914 | long = 24.249367 | p625 = {{Coord|56.957914|24.249367|display=inline}} | image = Catherine%20Lutheran%20Church%2C%20Riga%2001.JPG | commonscat = St. Catherine's Lutheran Church, Riga | vaid = 6645 | wikipediauri = Bi%C4%B7eru_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1765. - 1766. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939788 | label = ''[[:d:Q55939788|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 1 | lat = 56.9779399 | long = 24.1878462 | p625 = {{Coord|56.9779399|24.1878462|display=inline}} | image = Zemgalu%201.JPG | vaid = 5927 | year = 1937. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939766 | label = ''[[:d:Q55939766|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 11 | lat = 56.9783223 | long = 24.190431 | p625 = {{Coord|56.9783223|24.190431|display=inline}} | image = Zemgalu%2011.JPG | vaid = 5929 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939806 | label = ''[[:d:Q55939806|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemgaļu iela 6 | lat = 56.9775794 | long = 24.1886011 | p625 = {{Coord|56.9775794|24.1886011|display=inline}} | image = Zemgalu%206%202.JPG | vaid = 5928 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55939821 | label = ''[[:d:Q55939821|Īres nams ar kino]]'' | name = Īres nams ar kino | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Zemitāna laukums 2 | lat = 56.9779649 | long = 24.1857447 | p625 = {{Coord|56.9779649|24.1857447|display=inline}} | image = Zemitana%20lauk%202%201.JPG | vaid = 5930 | year = 1933. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935812 | label = ''[[:d:Q55935812|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 12 | lat = 56.9751128 | long = 24.1798864 | p625 = {{Coord|56.9751128|24.1798864|display=inline}} | image = Araisu%2012.JPG | vaid = 5882 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935817 | label = ''[[:d:Q55935817|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 16 | lat = 56.9747723 | long = 24.1793419 | p625 = {{Coord|56.9747723|24.1793419|display=inline}} | image = Araisu%2016.JPG | vaid = 5883 | year = 1937. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935823 | label = ''[[:d:Q55935823|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 18 | lat = 56.974656 | long = 24.1789628 | p625 = {{Coord|56.974656|24.1789628|display=inline}} | image = Araisu%2018.JPG | vaid = 5884 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935831 | label = ''[[:d:Q55935831|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 26 | lat = 56.9739584 | long = 24.1767387 | p625 = {{Coord|56.9739584|24.1767387|display=inline}} | image = Araisu%2026.JPG | vaid = 5885 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935834 | label = ''[[:d:Q55935834|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 28 | lat = 56.9739322 | long = 24.1762615 | p625 = {{Coord|56.9739322|24.1762615|display=inline}} | image = Araisu%2028.JPG | vaid = 5886 | year = 1935. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935838 | label = ''[[:d:Q55935838|Savrupmāja]]'' | name = Savrupmāja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Āraišu iela 7 | lat = 56.9747074 | long = 24.1806904 | p625 = {{Coord|56.9747074|24.1806904|display=inline}} | image = Araisu%207.JPG | vaid = 5881 | year = 1939. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936214 | label = ''[[:d:Q55936214|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 10/12 | lat = 56.9574488 | long = 24.1222201 | p625 = {{Coord|56.9574488|24.1222201|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela10-12.jpg | vaid = 7999 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936220 | label = ''[[:d:Q55936220|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 4 | lat = 56.958448 | long = 24.1202488 | p625 = {{Coord|56.958448|24.1202488|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela4.jpg | vaid = 7996 | year = 1909. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q2672165 | label = [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | name = Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | extlink = http://gertrude.lv/ | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.957977777778 | long = 24.121661111111 | p625 = {{Coord|56.957977777778|24.121661111111|display=inline}} | image = St.%20Gertrude%20Old%20Church%2C%20Riga.jpg | commonscat = Old St. Gertrude Church (Riga) | vaid = 6653 | wikipediauri = R%C4%ABgas_Vec%C4%81_Sv%C4%93t%C4%81s_%C4%A2ertr%C5%ABdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936226 | label = ''[[:d:Q55936226|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.9579976|24.1215956|display=inline}} | vaid = 7997 | year = 1910. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936232 | label = ''[[:d:Q55936232|Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles]]'' | name = Vecās Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcas ērģeles | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.9579976|24.1215956|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Interno%2003.jpg | vaid = 7221 | year = 1906. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936237 | label = ''[[:d:Q55936237|vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2)]]'' | name = vitrāžas Vecajā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā (2) | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 8 | locality = Vecā Sv. Ģertrūdes luterāņu baznīcā | lat = 56.9579976 | long = 24.1215956 | p625 = {{Coord|56.9579976|24.1215956|display=inline}} | image = Riga%2C%20chiesa%20di%20Santa%20Gertrude%20-%20Vetrata.jpg | vaid = 7223 | year = 1907., 1995. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936242 | label = ''[[:d:Q55936242|Īres nams]]'' | name = Īres nams | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ģertrūdes iela 9 | lat = 56.9584131 | long = 24.1212369 | p625 = {{Coord|56.9584131|24.1212369|display=inline}} | image = RigaGertrudesIela9.jpg | vaid = 7998 | year = 1912. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936308 | label = ''[[:d:Q55936308|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 14 | lat = 56.9718634 | long = 24.1902336 | p625 = {{Coord|56.9718634|24.1902336|display=inline}} | vaid = 5896 | year = 1930. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55936313 | label = ''[[:d:Q55936313|Mazdzīvokļu māja]]'' | name = Mazdzīvokļu māja | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-RIX | address = Ķeguma iela 2 | lat = 56.9732114 | long = 24.1899444 | p625 = {{Coord|56.9732114|24.1899444|display=inline}} | vaid = 5895 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55895302 | label = ''[[:d:Q55895302|Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-RIX | lat = 56.95679103731 | long = 24.127528828883 | p625 = {{Coord|56.95679103731|24.127528828883|display=inline}} | image = Narrow%20streets.jpg | commonscat = Historic Center of Riga | vaid = 7442 | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935632 | label = [[Bulduru pilskalns|Ķīšezera (Bulduru) pilskalns]] | name = Ķīšezera (Bulduru) pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Ķīšezera A krastā, Ozolkalnos pie bij. Bulduriem | lat = 57.007916 | long = 24.215947 | p625 = {{Coord|57.007916|24.215947|display=inline}} | image = Bulduru%20pilskalns%20pie%20%C4%B6%C4%AB%C5%A1ezera%2C%20R%C4%ABga.jpg | commonscat = Bulduri hillfort | vaid = 2071 | wikipediauri = Bulduru_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{monument | qid = Q55935636 | label = ''[[:d:Q55935636|Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns]]'' | name = Sudrabkalns (Sudrabsala) - pilskalns | municipality = Vidzemes priekšpilsēta | district = Rīga | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-RIX | locality = Juglas ezera DR daļā pie Peledām | lat = 56.969282 | long = 24.287249 | p625 = {{Coord|56.969282|24.287249|display=inline}} | image = Sudrabkalna%20pilskalns%20-%20Sudrabsala%20Juglas%20ezera.jpg | commonscat = Sudrabkalns hillfort (Jugla Lake) | vaid = 2072 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vidzemes_priek%C5%A1pils%C4%93ta }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Vidzeme Suburb, Riga|Latvijas kultūras mantojums/Rīga/Vidzemes priekšpilsēta}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Rīga]] buzo6rnxo4vn0w52eid748wni3vyimh 0 255670 4300907 3703328 2025-06-27T21:56:55Z Treisijs 347 4300907 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Songe Nabuchodonosor arbre.jpg|thumb|upright|Nebukadnecars sapņo par nocirsto koku, (15. g.s. franču manuskripts).]] '''Daniēla grāmata''' ir viena no grāmatām [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]] un [[Tanahs|Tanahā]]. Tā ir vienīgā [[apokalipse]] [[Vecā Derība|Vecajā Derībā]], par vēl vienu apokalipsi tiek uzskatīta [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[Jāņa atklāsmes grāmata]].<ref name="Bībele" /> Grāmatas pirmajā daļā tiek aprakstīti [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēla]] un viņa draugu stāsti, kad ir valdījis [[Nebukadnecars II]], [[Belsacars]], [[Dārijs I]] un [[Kīrs II]], savukārt otrajā daļā — Daniēla četras vīzijas un debesu vēstnešu skaidrojums.<ref name="Bībele" /> Pirmā daļa galvenokārt rakstīta trešajā personā, otrā daļa — pirmajā personā. Daniēla grāmata galvenokārt tikusi rakstīta [[ebreju valoda|ebreju]] valodā, tomēr daļa (2:4–7:28) ir bijusi [[aramiešu valoda|aramiešu valodā]].<ref name="Bībele">{{Grāmatas atsauce|title=Bībele|year=2005|publisher=Latvijas Bībeles biedrība|isbn=9984-564-59-2|page=789.—790}}</ref><ref name="britannica">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/150969/The-Book-of-Daniel|title=The Book of Daniel|publisher=Britannica.com|accessdate={{dat|2014|6|25||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/daniela/Danielgr01.htm Daniēla grāmatas teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150708192543/http://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/daniela/Danielgr01.htm |date={{dat|2015|07|08||bez}} }} * {{catholic|04621b}} {{reliģija-aizmetnis}} {{Vecās Derības grāmatas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vecās Derības grāmatas]] [[Kategorija:Ebreju Bībele]] gie6yx5vnaig7hucj78jt3vtjsjiidt 0 255771 4300992 4081128 2025-06-28T08:41:20Z ZANDMANIS 91184 4300992 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Marka Mesjē balva |Attēls = |Pasniedz kopš = 2007. gada |Pašreizējais īpašnieks = {{flaga|RUS}} [[Aleksandrs Ovečkins]] [[Vašingtonas "Capitals"]] (1) |Pasniedz = [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās Hokeja Līgas]] spēlētājam, kurš demonstrējis unikālas līdera spējas un ieguldījumu gan sporta, gan sabiedrības attīstībā }} '''Marka Mesjē balva''' (''Mark Messier Leadership Award'') tiek pasniegta [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās Hokeja Līgas]] spēlētājam, kurš demonstrējis unikālas līdera spējas un ieguldījumu gan sporta, gan sabiedrības attīstībā. Balva tiek pasniegta kopš [[2007]]. gada, un tās ieguvēju izvēlas [[Marks Mesjē]], kurš bija ilggadējs [[Ņujorkas "Rangers"]] spēlētājs, arī tās [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]]. == Visi balvas ieguvēji == [[File:Chris chelios.jpg|thumb|[[Kriss Čelioss]], pirmais balvas ieguvējs.]] {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" class="wikitable" |- ! width="10%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="35%" | Komanda |- | width="10%" | [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—25.]] | width="30%" | [[Aleksandrs Ovečkins]] | width="35%" | [[Vašingtonas "Capitals"]] |- | width="10%" | [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]] | width="30%" | [[Džeikobs Truba]]<ref>https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062024-makinons_izpelnas_nhl_sezonas_augstvertig</ref> | width="35%" | [[Ņujorkas "Rangers"]] |- | width="10%" | [[2022.—2023. gada NHL sezona|2022.—23.]] | width="30%" | [[Stīvens Stemkoss]] | width="35%" | [[Tampabejas "Lightning"]] |- | width="10%" | 2021.—22. | width="30%" | [[Anže Kopitars]] | width="35%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 2020.—21. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="35%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2019.—20. | width="30%" | [[Marks Džordāno]] | width="35%" | [[Kalgari "Flames"]] |- | width="10%" | 2018.—19. | width="30%" | [[Veins Simondss]] | width="35%" | [[Našvilas "Predators"]] |- | width="10%" | 2017.—18. | width="30%" | [[Deriks Engelands]] | width="35%" | [[Vegasas "Golden Knights"]] |- | width="10%" | 2016.—17. | width="30%" | [[Niks Foliņo]] | width="35%" | [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] |- | width="10%" | 2015.—16. | width="30%" | [[Šī Veibers]] | width="35%" | [[Našvilas "Predators"]] |- | width="10%" | 2014.—15. | width="30%" | [[Džonatans Teivss]] | width="35%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 2013.—14. | width="30%" | [[Dastins Brauns]] | width="35%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 2012.—13. | width="30%" | [[Dāniels Alfredsons]] | width="35%" | [[Otavas "Senators"]] |- | width="10%" | 2011.—12. | width="30%" | [[Šeins Doens]] | width="35%" | [[Fīniksas "Coyotes"]] |- | width="10%" | 2010.—11. | width="30%" | [[Zdeno Hāra]] | width="35%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2009.—10. | width="30%" | [[Sidnijs Krosbijs]] | width="35%" | [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | width="10%" | 2008.—09. | width="30%" | [[Džeroms Iginla]] | width="35%" | [[Kalgari "Flames"]] |- | width="10%" | 2007.—08. | width="30%" | [[Matss Sundīns]] | width="35%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | width="10%" | 2006.—07. | width="30%" | [[Kriss Čelioss]] | width="35%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |} == Atsauces == <references />{{NHL komandas}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] trskask3xkiygh892xan2ucix9n1xb5 10 270913 4301026 4263006 2025-06-28T10:14:18Z Olgerts V 41522 + 9. minibusu maršruts 4301026 wikitext text/x-wiki <p style="text-align: center; font-size: .8em; padding-bottom: 0.3em;">[[2. autobusu maršruts (Daugavpils)|2]]{{·}} [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3]]{{·}} [[4. autobusu maršruts (Daugavpils)|4]]{{·}} [[5. autobusu maršruts (Daugavpils)|5]]{{·}} [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6]]{{·}} [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7]]{{·}} [[7B. autobusu maršruts (Daugavpils)|7B]]{{·}} [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8]]{{·}} [[9. minibusu maršruts (Daugavpils)|9]]{{·}} [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10]]{{·}} [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A]]{{·}} [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11]]{{·}} [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12]]{{·}} [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13]]{{·}} [[13A. minibusu maršruts (Daugavpils)|13A]]{{·}}[[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15]]{{·}} [[16. autobusu maršruts (Daugavpils)|16]]{{·}} [[17. autobusu maršruts (Daugavpils)|17]]{{·}} [[17A. autobusu maršruts (Daugavpils)|17A]]{{·}} [[18. autobusu maršruts (Daugavpils)|18]]{{·}} [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19]]{{·}} [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20]]{{·}} [[20A. autobusu maršruts (Daugavpils)|20A]]{{·}} [[20A/2. autobusu maršruts (Daugavpils)|20A/2]]{{·}} [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B]]{{·}} [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21]]{{·}} [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22]]{{·}} [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23]]{{·}} [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24]] {{·}} [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26]]{{·}} [[30. autobusu maršruts (Daugavpils)|30]]{{·}} [[38. autobusu maršruts (Daugavpils)|38]]</p><noinclude> [[Kategorija:Apakšveidnes]] </noinclude> cizjcdtcsywmghe2r65dlevdixuoyyu 0 281720 4300902 4283034 2025-06-27T21:46:01Z Ri4ardsons 18612 /* Krievijas Impērijas laiks */ 1878. gada ugunsgrēks, otrā priekšpilsēta 4300902 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jekabpils_un_Krustpils.jpg|thumb|300px|Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gadsimta beigās (no Broces kolekcijas).]] '''Jēkabpils vēsture''' aptver laika periodu kopš [[Krustpils]] dibināšanas bīskapam [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertam fon Bukshēvdenam]] piešķirtajā [[Jersika (valsts)|Jersikas ķēniņvalsts]] daļā līdz mūsdienām. == Livonijas Konfederācijas laiks == 13. gadsimta sākumā tagadējās Jēkabpils teritorija Daugavas labajā krastā atradās [[Jersika (valsts)|Jersika]]s valsts [[Asotes pilskalns|Asotes pilsnovadā]]. 1211. gadā bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens]] Asotes pilsnovadu pievienoja [[Livonijas bīskapija]]i, bet mežainās Daugavas pretējā krasta zemes 1218. gadā ieguva [[Sēlijas bīskapi|Sēlijas bīskaps]] [[Bernhards no Lipes]]. Jau pirms 1237. gada Rīgas bīskaps Daugavas labajā krastā nodibināja Krustpili (''Kreutzburg''), kas kā nocietinājums aizstāja nopostīto un pamesto Jersikas pilsētu un kalpoja par [[Rīgas arhibīskapija]]s dienvidaustrumu zemju pārvaldes centru. == Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks == [[Attēls:Battle of Jakobstadt.jpg|thumb|right|300px|[[Jēkabpils kauja]]s norises attēlojums gravīrā (pa labi saskatāma Daugava ar Jēkabmiestu).]] Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] Krustpils cietoksnis ietilpa [[Pārdaugavas hercogiste]]s daļā, bet Daugavas kreisais krasts — [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s daļā. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[1655]]. gadā [[Krievijas cariste]]s karaspēks ieņēma tagadējo [[Baltkrievija]]s teritoriju, hercogiste pasludināja neitralitāti un mežainajā apvidū iepretī zviedru pakļautībā esošajai Krustpilij izveidojās kara bēgļu apmetne, ko tās iemītnieki dēvēja par [[sloboda|brīvciemu]]. Kad Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs]] 1656. gada jūlijā gar Daugavu uzsāka karagājienu uz Rīgu, zviedri Daugavas seklākajās vietās pie Krustpils, [[Vecsēlpils|Sēlpils]] un [[Koknese]]s nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas. Tā kā milzīgā krievu karaspēka apgāde mēnešiem ilgā [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas aplenkuma]] laikā notika pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem, krievi pirms krācēm bija spiesti savus kara materiālus un pārtiku pārkraut vezumos un tālāk vest pa zemes ceļu līdz Koknesei, kur tagadējā [[Likteņdārzs|Krievkalna salā]] bija ierīkota osta ar kuģubūvētavu. Sloboda Daugavas kreisajā krastā izveidojās par lielu pārkraušanas punktu. Pēc karadarbības beigām [[hercogs Jēkabs]] brīvciemā lika nometināt visus kara bēgļus, kas ticības dēļ tika vajāti un bija izbēguši no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], Krievijas caristes un [[Zviedru Vidzeme]]s. Tā pie Salas kroga pēc 1660. gada izveidojās [[Latvijas krievi|krievu]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] apmatne. Pamazām godīgo iedzīvotāju vairākums piespieda nemierīgos elementus no slobadas pazust, un tur nodibinājās kārtība un miers. Iedzīvotāji drīzā laikā kļuva pazīstami gar visu [[Daugava|Daugavu]] kā droši plostnieki un laivinieki. Salasmuižas plostnieki pazina visas krāces un klintis, viņus sāka cienīt, un viņu labklājība pieauga. [[1670]]. gadā hercogs Jēkabs brīvciemam piešķīra [[Magdeburgas tiesības]] un deva vārdu ''Jakobstadt'' (Jēkabmiests), kā arī tika noteikts ģerbonis. Jaunajai pilsētai hercogs dāvināja apkārtnes zemes un tajā drīkstēja apmesties krievi, [[Latvijas poļi|poļi]] un [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], arī amatpersonas bija poļi un krievi. Jēkabmiestā hercogs Jēkabs lika iekārtot laivu ostu dzelzs ražojumu izvešanai, ko kausēja Biržu dzelznamā (tagad Salas pagasta "Kapeni"). Tur darbojās naglu un enkuru kaltuve, lielgabalu lietuve, kālija un ziepju vārītava, stikla, kaļķu un darvas ceplis. Tās iedzīvotāji paši ievēlēja birģermeistaru un rāti, te drīkstēja celt baznīcas un skolas. Jēkabmiestā nodibinājās krievu un poļu amati, un tirgoņi apvienojās ģildē. 6 gadus jaunatnācējiem tika atlaisti nodokļi. Pilsētas pārvalde sastāvēja no diviem birģermeistariem, četriem rātskungiem, tiesas pārziņa un rakstveža. Šeit bija bāriņtiesa, bet apelācijas tiesu sprieda Sēlpils virspilskungs. Hercoga kase ievāca nodokli — spundes naudu, izsludināja 3 gadatirgus un nedēļas tirgu — katrā ceturtdienā. Uzskata, ka Jēkabpilī 1684. gada 15. aprīlī vietējā amatnieka Samuela Skavronska un viņa sievas Elizabetes Moricas ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni [[Katrīna I|Katrīnu I]]. Pēc citas versijas viņas priekšteči cēlušies no [[Minska]]s apkārtnes dzimtcilvēkiem. Abas versijas ir apvienojamas, ja pieņem, ka Skavronski bijuši Otrā Ziemeļu kara bēgļi, kas apmetušies Jēkabpils slobodā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā [[1700]]. gadā hercogisti ieņēma zviedru karaspēks, bet Jēkabpils krievu draudze 1703. gadā uzcēla jaunu pareizticīgo baznīcu. [[1704]]. gadā krievu karaspēks ieņēma Jēkabpili, bet [[26. jūlijs|26. jūlijā]] tās nomalē pie Sēlpils ceļa notika liela kauja starp zviedriem un krieviem ("[[Kauja pie Jēkabpils]]"), kurā zviedru karaspēks [[Ādams Lēvenhaupts|Ādama Lēvenhaupta]] vadībā sakāva daudzkārt lielāko krievu karaspēku un novērsa tā iebrukumu hercogistē. Pēc kara un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra laikiem]] atkal uzplauka tirdzniecība. Strūgas no Baltkrievijas un Lietuvas ieveda labību, linsēklas, augu eļļas, medu, taukus, tabaku, degvīnu, audumus, amatnieku darbarīkus u. c. preces par 10—12 miljoniem rubļu gadā. Savukārt sauszemes transports no [[Jaunjelgava]]s 1760.—1770. gados bija 8000—9000 vezumu gadā<ref>Latviešu Konversācijas vārdnīca, VII sējums, 14 293.—14 298. sleja. Rīgā, 1931.—1932. gadā.</ref> Kamēr Daugava bija vaļā, gar krastu, pret straumi iedami, strūgas vilka burlaki (laivu vilcēji). Garām vijās hercoga pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur [[Frīdrihštate|Frīdrihštati]] uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. [[1764]]. gadā tika ierīkota pārceltuve uz Krustpili, šajā pat gadā Jēkabpilī tika dibināta pirmā aptieka. Hercogu laikos Jēkabpils pilsoņi pārsvarā bija krievvalodīgie, [[Pēteris Bīrons|hercoga Pētera]] laikā izveidojās arī vācvalodīgu amatnieku kopiena, bet [[Latvijas ebreji|ebrejiem]] pilsētā bijis aizliegts pat pārnakšņot. Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Pirmās Polijas dalīšanas]], kā rezultātā [[1772]]. gadā [[Inflantijas vaivadija|Latgali]] ar Krustpili pievienoja [[Krievijas Impērija]]i, jēkabpilieši sūdzējās hercogam, ka no Krustpils ierodoties krievu muitnieki, kas pārmeklē Jēkabpilī piestājušās laivas, ņem muitu un izmanto savus mērus un svarus. Šīs darbības tā iebiedējušas abtrukušos tirgotājus, ka tie, neko nepārdevuši, devušies prom. Pamazām tirdzniecība Jēkabpilī apsīka un uzplauka Krustpils.<ref name="Brīvā Daugava Nr.38" /> == Krievijas Impērijas laiks == [[Attēls:Jēkabpils plāns 1797.jpg|thumb|right|300px|1797. gada pilsētas plāns]] [[Attēls:Jēkabštates luterāņu baznīca.jpg|thumb|300px|1807. gadā celtā [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]] 1910. gadā.]] Pēc Trešās Polijas dalīšanas [[1795]]. gadā, kad Kurzemes un Zemgales hercogistei piederošo Jēkabpili iekļāva Krievijas Impērijā, par pirmo pilsētas galvu apstiprināja līdzšinējo birģermeistaru Helvigu. Savukārt 4 km uz dienvidiem, [[Brodi|Brodu]] ciemā, kas arī tobrīd atradās pilsētas teritorijā, sāka nometināt vecticībniekus,<ref>{{EncLP}}</ref> bet pēc citiem avotiem — notiesātos.<ref name="Amats">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Lasamgabals/1/47207/Janis-Amats:-Jekabpils---Krustpils-HRONIKA|title=Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA|access-date={{dat|2025|3|13||bez}}}}</ref> {{Citāts | ''Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai [1795. gadā] pēdējā sāk sūtīt savus notiesātos noziedzniekus nometināšanai uz Jēkabpils apkārtni. Ārpus Jēkabpils ir viņu pirmā nometne, tā saucamie Brodi.'' | Jānis Meders | "Jēkabpils" (1933)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/295636|title=Jēkabpils novada pašvaldības informatīvais izdevums "Ļaudis un Darbi" Ābeļu centram Brodi - 220|publisher=Jēkabpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2023|9|10||bez}}}}</ref> }} [[1796]]. gadā pilsētā atcēla tautību cenzu, ļaujot tajā apmesties visu tautību iedzīvotājiem.<ref name="vestnesis.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Jau [[1800]]. gadā ebreju skaits bija pieaudzi tiktāl, ka tie sev bija uzbūvējuši pirmo [[sinagoga|sinagogu]], bet [[1808]]. gadā tirgotājs Markuševičs uzcēla vēl vienu sinagogu, kas atradās pašreizējā [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukuma]] teritorijā.<ref name="Amats"/> Tā kā netālā Salas muižas luterāņu baznīca [[1800]]. gadā nodega un vietējai luterāņu draudzei savas baznīcas vairs nebija, tad ar 4300 dālderu lielu kroņa atbalstu pabeidza un [[1807]]. gadā iesvētīja vēl [[1769]]. gadā aizsākto [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|Jēkabpils luterāņu baznīcu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jsmlb/Default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2011|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110428132542/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jsmlb/Default.aspx }}</ref> [[1803]]. gadā Jēkabpilī dzīvoja ap 100 latviešu, vairums no kuriem bija dzimtļaudis, un tikai 3 — brīvlaistie latviešu zemnieki, turklāt daļa no brīvajiem latviešiem vēlāk [[pārvācošana|pārvācojās]].<ref name="Brīvā Daugava Nr.38">[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1025830|article:DIVL55 Brīvā Daugava (Jēkabpils), Nr.38 (29.03.1958)]</ref> [[1811]]. gadā Jēkabpilī bija pierakstīts 31 vācu ierēdnis, no kuriem 7 muižnieki, un 12 poļu muižnieki, kā arī 13 krievu un 6 vācu tirgotāji.<ref name="Amats"/> Kopējais iedzīvotāju skaits bija 1457.<ref name="Jēkabpils 2002">[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:694055|article:DIVL209 Jēkabpils (2002)]</ref> Auga pilsētas iedzīvotāju labklājība, un kopš [[1796]]. gada Jēkabpilī strādāja Jaunjelgavas apriņķa ārsts, bet kopš [[1804]]. gada Jēkabpilī atradās viens no trim Kurzemes skolu pārvaldes iecirkņiem, un drīz pēc tam, [[1805]]. gadā, atvēra elementārskolu un apriņķa skolu.<ref name="Amats"/> === 1812. gada karš === [[Napoleons|Napoleona]] [[1812. gada karš|Krievijas kampaņas]] laikā, {{dat|1812|7|21|L|bez}}, ģenerāļa Granžāna 7. franču divīzija bez kaujas ieņēma neaizsargāto Jēkabpili. Sākotnēji pie Jēkabpils izvietojās līdz 8000 vīru liela karaspēka nometne, kas pilnībā pārpludināja pilsētu. Līdz 1. augustam [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības ielā 203]], Jēkabpilī atradās 10. franču-prūšu korpusa maršala [[Žaks Makdonalds|Žaka Makdonalda]] štābs, pēc tam štābu līdz ar vairumu Jēkabpilī izvietoto kareivju pārcēla uz [[Kalkūni]]em.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref name="Padomju Daugava Nr.24">[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1069624|article:DIVL190 Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.24 (10.07.1962)]</ref> {{dat|1812|8|19|L|bez}} Rīgas kara gubernators Esens ziņoja, ka franči Jēkabpilī esot veikuši priekšdarbus tilta pār Daugavu būvniecībai, taču ar darbu sākšanu vilcinoties. Tāpat ziņots, ka franči atņem tirgotāju laivas un veic rekvizīcijas abos Daugavas krastos.<ref name="Padomju Daugava Nr.24"/> {{dat|1812|11|12|L|bez}}, kamēr barons Nikolajs Korfs atradās prombūtnē, meklēdams glābiņu Rīgā pie [[Baltijas ģenerālgubernatori|ģenerālgubernatora]] [[Filips Pauluči|Pauluči]], Krustpilī ar 3 lielgabaliem pār Daugavu pārcēlās 150 vīru liela bavāriešu vienība, kas pieprasīja miestam 48 000 rubļu lielu kontribūciju.<ref name="Padomju Daugava Nr.8">[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:507175|article:DIVL188 Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.8 (20.01.1968)]</ref> Nākamajā naktī barons Korfs no [[Ļaudona]]s paslepus Krustpilī esot ievedis Filatova krievu armijas nodaļu ar 450 kājniekiem, kas trīs stundu laikā padzina iebrucējus, paņemot gūstā 37 vīrus un visus trīs lielgabalus.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:840526|article:DIVL89 Jēkabpils Vēstnesis, Nr.22 (02.06.1938)]</ref> Bavāriešiem atkāpjoties no Krustpils, daļa no lielgaballodēm nogrima Daugavā.<ref name="Padomju Daugava Nr.25">[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1069620|article:DIVL164 Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.25 (12.07.1962)]</ref> {{dat|1812|12|15|L|bez}} decembrī atlikušās franču armijas daļas atstāja arī Jēkabpili. Pēc franču atkāpšanās esot rīkotas svinības, kuru laikā uz pilsētas rēķina mieloti 200 trūcīgākie pilsētnieki, bet tirgotājs Markuševičs esot cienājis 80 vietējos ebrejus.<ref name="Padomju Daugava Nr.25"/> Drīz pēc 1812. gada kara beigām [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskungs]] Bistrams pārskatā par Jēkabpils saimniecisko stāvokli ziņoja, ka novērojams saimnieciskās rosmes un tirdzniecības apsīkums, kā rezultātā pilsēta esot noslīdējusi līdz brīvciema līmenim. Karadarbības rezultātā pilsētnieki zaudēja ievērojamu daļu ražas. Ceturtdaļa iedzīvotāju nezinot, kā nodrošināt iztiku līdz ziemai, bet daudziem amatniekiem trūkst darba. Viņš nevarot uzskaitīt ne četrus jēkabpiliešus, kuru īpašums pārsniegtu dažu tūkstošu dālderu vērtību. Saglabājušos namu vairums ir nomales būdiņas. Saimnieciskā pagrimuma iemeslus virspilskungs skaidro ar 1773. gada Jēkabpils ugunsgrēku un apstākli, ka pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai 1772. gadā tirdzniecības uzplaukumu piedzīvoja Krustpils, kamēr daudzi turīgākie tirgotāji Jēkabpili pameta.<ref name="Padomju Daugava Nr.8"/> Pēc Napoleona Krievijas kampaņas [[Zvanītāji|Zvanītājos]] pie Jēkabpils izvietojās karaspēka daļa ar pulverpagrabiem, [[artilērija]]s poligonu, [[sapieris (profesija)|sapieru]] un pontona bataljona apmācības laukumu. {{dat|1839|5|22|L|bez}} kādā no artilērijas noliktavām pie Kapču [[krogs|kroga]] uzsprāga aptuveni 4 līdz 6 podi [[šaujampulveris|šaujampulvera]]. No [[sprādziens|sprādziena]] otrpus Daugavai esošajā [[Krustpils pils|Krustpils pilī]] izbira logi.<ref name="Amats"/> === Pēc zemnieku brīvlaišanas Kurzemē === [[1818]]. gadā Jēkabpilī 198 mājās dzīvoja 1652 iedzīvotāji. [[1826]]. gadā astronoms [[Vilhelms Strūve]] Jēkabpilī veica astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus. [[1834]]. gadā Jēkabmiestā atvēra lazareti, kurā 1847. gadā veica [[Amputācija|amputāciju]] ar narkozi. Šajā laikā pilsētā sāka darboties teātris un bibliotēka, iesāka ielu bruģēšanu un apgaismošanu. [[1835]]. gadā Jēkabpilī bija 2615 iedzīvotāji, tai skaitā 71 cunftīgs birģeris, 966 namnieki, 12 zemnieku un 1566 strādnieki === 1860. gadi === [[Attēls:Dzelzceļa stacija Krustpils 1899. gadā.jpg|thumb|300px|Krustpils dzelzceļa stacija 1899. gadā]] [[1861]]. gadā līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Rīga-Daugavpils]] atklāja arī [[Krustpils (stacija)|Krustpils staciju]]. Darbā par ierēdni tajā pieņēma agrāko tirgotāju Ludvigu Heinrihu Eberhardu Neimani, kurš kopā ar ģimeni Krustpilī bija ieradies no [[Grēvesmīlene]]s. Viņa dēls, vēlākais arhitekts [[Vilhelms Neimanis]], Krustpilī dzīvoja līdz 1864. gadam, kad stājās darbā Rīgas-Daugavpils dzelzceļa birojā [[Rīga|Rīgā]] pie arhitekta [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]].<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:368887|article:DIVL770 Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.337-340 (14.10.1999)]</ref> Pēc dzelzceļa atklāšanas preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. Ienesīga nodarbošanās gan vēl arvien bija plostu pludināšana. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidū pa [[Daugava|Daugavu]] gar Jēkabpili nopludināja pat 12 tūkstošus plostu gadā. [[1857]]. gadā Jēkabpilī bija 82 loči. Jēkabmiesta tirgotāji un krodzinieki priecājās par to, ka Daugavas gultne joprojām nav padziļināta, kā bija iecerēts. Tādā veidā krāces viņiem gādā ienākumus, jo pilsētā apmetušies un dzīvo daudz garāmbraucēju. Caurbraucošie strūdzinieki un plostnieki gadā izdzēruši 8000 spaiņu degvīna. Turklāt jēkabpilieši pelnījās ar lāču dresēšanu — apkārtnes mežos netrūka mazo lācēnu, kurus varēja pieradināt. [[1866]]. gadā Krustpilī, [[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta ielā]] darbnīcu atvēra ērģeļmeistars Frīdrihs Veisenborns no [[Tīringene]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12888|title=Frīdrihs Veisenborns|publisher=Latgales dati|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}</ref> kurš arodu bija apguvis pie Augusta Martina Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/119471-Augusts-Martins|title=Augusts Martins|publisher=Nacionālā enciklopēdija|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}</ref> Par zeļļiem viņš pieņēma vietējos jauniešus, tostarp, jēkabpilieti Mārtiņu Krēsliņu, kurš kļuva par pirmo patstāvīgo [[latvieši|latviešu]] ērģeļmeistaru un savā mūžā izgatavoja 140 ērģeles. Tā 19. gadsimtā Jēkabpils ar Krustpili līdztekus Rīgai un [[Liepāja]]i kļuva par vienu no trim [[Latvija]]s [[ērģeles|ērģeļbūvniecības]] centriem. Ērģeļbūvniecības tradīciju pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] nestās politiskās pārmaiņas un [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] valdošais reliģijas noliegums. [[1869]]. gadā Jēkabpilī atvēra 1. (zemākās) kategorijas jūrskolu, kur apmācīja tuvbraucējus stūrmaņus.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Tā bija vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā. Jūrskola savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā jūrskola tika slēgta audzēkņu trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s|title=Ķugniecības vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> === 1878. un 1880. gada ugunsgrēki === {{pamatraksts|1878. gada Jēkabpils ugunsgrēks}} {{dat|1878|6|18|L|bez}} sāka degt viens no [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namiem. Liesmas izplatījās strauji, tādēļ uguns dzēšanas darbiem izsauca palīdzību no Rīgas. Kamēr dzēsēji atbrauca ar speciālvilcienu un pārcēlās pār Daugavu, pilsētas centrālā daļa no [[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba ielas]] līdz [[Jēkabmiesta apriņķa skola]]i, ieskaitot rātes namu, slimnīcu, bibliotēku, labības noliktavas, alus darītavu, aptieku un veikalus, jau bija nodegusi. Uguns nelaimē cieta arī [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|uniātu baznīca]] un tai iepretī esošais cietums.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref>"Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung", 1878. 20 VI, Morgenblatt der Rigaschen Zeitung</ref> Nodega ap 300 no pavisam 460 pilsētas namiem.<ref name="Amats"/> Postījumu apmēru lēsa ap 500 000 rubļu,<ref>"Zeitung für Stadt und Land", 1878. 20 VI</ref> bet bez pajumtes palika 3-4 tūkstoši jeb divas trešdaļas iedzīvotāju. {{dat|1878|7|26|L|bez}} Jēkabmiesta palīdzības komitejas priekšsēdētājs H. Heincs izdevumā ''[[Baltijas Vēstnesis]]'' ziņoja, ka līdz 15. jūlijam bija saziedoti vairāk kā 17 000 rubļu ugunsgrēkā cietušajiem jēkabpiliešiem.<ref name="Amats"/> Pateicoties apstāklim, ka vairums ēku bija apdrošinātas, pilsēta no ugunsgrēka postījumiem atkopās samērā strauji, tomēr darbību neatjaunoja Jēkabpils maģistrāta sekretāra Klausa dibinātā bibliotēka.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jpb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vēsture|access-date={{dat|2025|6|30|L|bez}}|language=lv}}</ref> Pēc 1878. gada ugunsgrēka izdegušajā kvartālā pie uniātu baznīcas izveidojās [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Piektdienas tirgus laukums]]. 1880. gada jūnija pašvaldību vēlēšanās agrākās Jēkabmiesta palīdzības komitejas priekšsēdētāju H. Heincu ievēlēja par pilsētas galvu. Pavisam domes mandātus ieguva 12 [[Latvijas vācieši|vācieši]], 10 ebreji, 6 krievi vai poļi un 2 latvieši. Balsstiesības ieguva turīgie vīriešu kārtas pilsoņi-namsaimnieki, tirgotāji un brīvo profesiju darbinieki, ja tie maksāja tiešu nodokli valstij. Ebreji, kas atbilda iepriekšminētajam cenzam, varēja piedalīties vēlēšanās tikai, ja Jēkabpilī dzīvoja pirnis 1835. gada. Pavisam balsstiesīgi bija 373 iedzīvotāji. Salīdzinoši, 1881. gada [[Kurzemes guberņa]]s tautas skaitīšana Jēkabpilī uzrādīja 5362 iedzīvotājus, tostarp 2254 ebrejus, 1510 krievus, 1133 latviešus, 371 vācieti, 281 poli, 48 lietuviešus un 14 [[Latvijas čigāni|čigānus]].<ref name="Jēkabpils 2002"/> {{dat|1880|5|22|L|bez}} izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega 30 nami pilsētas rietumdaļā, ko nebija skāruši 1878. gada uguns postījumi,<ref name="Amats"/> bet 1881. gadā izcēlās ugunsgrēks [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|klosterī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/yekabpils-monastery.html|title=Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteris|publisher=Latvijas krievi|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}</ref> Pēc 1880. gada ugunsgrēka Jēkabpilī ieradās [[baptisti|baptistu]] namdari no [[Jaunjelgava]]s, kas ap sevi sapulcināja aizvien lielāku skaitu ticības piekritēju un kļuva par vienu no visstraujāk augošajām konfesijām pilsētā.<ref name="baptisti">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jbdb/Default.aspx|title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta|access-date={{dat|2010|09|15||bez}}|archive-date={{dat|2011|07|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110710031101/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jbdb/default.aspx }}</ref> === Gadsimtu mija === [[Attēls:Jēkabpils pēc 1900.png|thumb|right|300px|[[Pļaviņu iela (Jēkabpils)|Krasta iela]] Jēkabpilī (pirms 1914).]] [[Attēls:Lielā iela Jēkabmiests.jpg|thumb|right|300px|Jēkabmiesta [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Lielā iela]] 1920. gados.]] [[Attēls:Daugavas krastmala Jēkabpilī.jpg|thumb|right|300px|Pirmajā pasaules karā sagrautie Krasta ielas nami Jēkabpilī.]] Otra priekšpilsēta veidojās agrāko pilsētas dārzu vietā Jēkabpils austrumos, otrpus senajai Daugavas sāntekai Vecdaugavai jeb Cūkdaugavai. Jau [[1870. gadi|1870. gados]] Alfreds Kens no [[Stukmaņi]]em uz Jēkabpilī pārcēla savu [[liķieris|liķieru]] fabriku, kur ik gadu saražoja līdz 50 000 pudeļu dažādu alkoholisko dzērienu. Pie fabrikas [[neogotika]]s stilā uzcēla [[Kena muiža]]s kungu māju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/iepazisti/daba/vieta/kena-parks-un-muiza|title=Kena parks un muiža|publisher=Visit Jēkabpils|language=lv|accessdate={{dat|2025|6|28|L|bez}}}}</ref> bet apkārtējos zemes gabalus pārdeva iedzīvotājiem savrupmāju būvniecībai.<ref name="Jēkabpils 2002"/> [[1883]]. gadā sāka darboties [[Hikšteina alus darītava|Hugo Hikšteina alus darītava]].<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:929482|article:DIVL97 Düna Zeitung, Nr.52 (01.03.1908)]</ref> 1890. gadā, saražojot 47 207 spaiņus alus, tā bija kļuvusi par otro lielāko alus darītavu Kurzemes guberņā aiz [[Teodora Lodinga alus darītava|Teodora Lodinga]] alus darītavas [[Bauska|Bauskā]].<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1186122|article:DIVL30 ''Zeitung für Stadt und Land''. Nr. 61, (15.03.1892.)]</ref> Pie Hikšteina alus darītavas izveidojās Jūlijas Hikšteines kundzes viesnīca un krogs ''[[Bellevue]]'', kas kļuva par pilsētas galveno kultūras un sabiedrisko sarīkojumu norises vietu. Tā, piemēram, 1910. gadā ''Bellevue'' zālē uzstājās [[Emīls Dārziņš]], [[Ernests Elks-Elksnītis]] un citi.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:710036|article:DIVL19 ''Latvija'' (dienas avīze), Nr. 47 (26.02.1910.)]</ref> Abi fabriku īpašnieki savstarpēji sacentās par skaistākā dārza iekopšanu pilsētā. Tā tapa [[Kena parks]] ar vietējo koku un krūmu stādījumiem un [[Hikšteina parks]] ar svešzemju koku stādījumiem. Kopsakarībā ar cara [[Aleksandrs III|Aleksandra III]] veicināto [[pārkrievošana]]s politiku, [[1890]]. gadā Jēkabpils pilsētas valdē apsprieda prasību sēdes noturēt [[krievu valoda|krieviski]], uz ko domnieks Jēkabs Skulme ieteica lietot [[latviešu valoda|latviešu valodu]], kas visiem pārējiem domniekiem esot bijusi saprotama. Vairums tam nepiekrita, taču arī neiebilda, ka Skulme, apliecinot savu latvisko izcelsmi, visās sēdēs runās tikai latviski.<ref name="Jēkabpils 2002"/> [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākumā Jēkabpilī darbojās banka, apdrošināšanas biedrība, 4 mūzikas instrumentu fabrikas, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vērptuve, alus darītava, tipogrāfija u. c. rūpnieciskie uzņēmumi. [[1901]]. gadā, līdz ar būvdarbu sākumu [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijā Maskavas—Ventspils]], atklāja [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu]] staciju. Tajā atradās depo 16 lokomotīvēm, rampa lokomotīvju apgriešanai, remontdarbnīcas, noliktavas, ūdenstornis, trīs kilometrus garš ūdensvads ar sūkņu staciju Daugavas krastā, vairāk nekā desmit lielas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, pirts, dzelzceļa skola un [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Pavisam Zīlānu stacijas teritorijā bija 6 sliežu ceļi. Plašā dzelzceļa infrastruktūra to padarīja par lielāko un nozīmīgāko staciju posmā no [[Rīga]]s līdz [[Zilupe]]i. Pašu dzelzceļa līniju atklāja {{dat|1904|11|24|L|bez}}, un jau 1905. gadā [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlāni]] no nelielas sādžas bija kļuvuši par miestu ar 906 iedzīvotājiem. Tā kā līdz šim ar dzelzceļu savienota bija tikai Krustpils, arī jēkabpilieši vēlējās dzelzceļa savienojumu, paredzot tiltu pār Daugavu pretī Jēkabmiestam. Šī iecere neīstenojās, jo projektētāji esot lūguši "kukuli", kura summa toreiz izrādījusies nesamaksājama. Tāpēc inženieri, spītējot pilsētas galvu skopumam, [[Zeļķu tilts|dzelzceļa tiltu]] ieplānoja no Jēkabpils attālākā vietā, pie Zeļķiem.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Pēc citiem avotiem "kukuli" samaksājuši Jēkabpils un Krustpils pārceltuvju turētāji, lai tilts neatņemtu [[peļņa|peļņu]] pārceltuvju īpašniekiem.<ref name="Rīga 264. lpp">Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 264.lpp</ref> 1912. gadā Augstākā dzelzceļu lietu komisija ziņoja, ka laikā līdz 1917. gadam plānota dzelzceļa līnijas [[Kauņa]]—Krustpils būvniecība,<ref>[https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:710709|article:DIVL12|query:Kauna%20Krisburga%20 Latvija (dienas avīze), Nr.115 (22.05.1912)]</ref> kas, iespējams, ar dzelzceļu būtu savienojusi arī Jēkabpili, taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ šī iecere neīstenojās. === Pirmais pasaules karš === {{dat|1915|9|12|L|bez}} vācu vienības ģenerāļa Oto fon Belova vadībā ieņēma Jaunjelgavu un [[Viesīte|Viesīti]] un virzījās Jēkabpils virzienā, kā rezultātā Daugavas kreisajā krastā no [[Robežkrogs|Robežkroga]] līdz [[Dignāja]]i izveidojās Jēkabpils placdarms. No 1915. gada 7. līdz 9. novembrim un atkārtoti {{dat|1916|3|21|L|bez}} krievu karaspēks veica neveiksmīgus uzbrukumus nolūkā atspiest vācu pozīcijas no Jēkabpils, lai pārrautu fronti un sasniegtu [[Panevēža|Panevēžu]]. Savukārt {{dat|1916|5|16|L|bez}} vācu karaspēks uzbruka placdarma labajam flangam Robežkroga apvidū un ieņēma Iepukņus. Krievu armijas sapieri inženiera M. Vegnera vadībā pēc Jēkabpils būvtehniķa Drukerta ierosinājuma aizdambēja [[Ziemeļsusēja]]s upi, appludinot [[Birži (Salas pagasts)|Biržu]] pļavas, kas mudināja vācu vienības pārcelt savus ierakumus tālāk no Jēkabpils uz Kugu kalniem Biržu pusē.<ref name="Amats"/> [[Pozīciju karš|Pozīciju kara]] apstākļos krievu karaspēka morāles kritums Jēkabpils placdarmā bija novērojams jau {{dat|1916|5|18|L|bez}}, kad ar nāvessodu notiesāja 3 karavīrus par musināšanu neiet uzbrukumā. {{dat|1917|7|18|L|bez}} Jēkabpilī notika 28. armijas korpusa karavīru mītiņš, kurā piedalījās ap 3000 kareivju un pieņēma rezolūciju pret uzbrukumiem frontē un Pagaidu valdības kontrrevolucionāro politiku. Drīz pēc tam, 20. jūlijā, Jēkabpilī 733. strēlnieku un 3. Kaukāza pulks atteicās izpildīt pavēli par uzbrukumu, uz ko vairāk kā 800 kareivju arestēja un nodeva karatiesai [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref name="Amats"/> {{dat|1917|9|21|L|bez}} vācu 58. armijas korpuss ģenerāļa grāfa Šmetova vadībā atklāja stipru artilērijas uguni Dakteru māju un [[Jaunsēlpils]] iecirknī, plašos apmēros pielietojot [[ķīmiskie ieroči|ķīmiskos lādiņus]]. Krievu armija atkāpjoties nodedzināja Zeļķu dzelzceļa tiltu. 22. septembrī ap plkst. 4 no rīta vācu karaspēks iegāja Jēkabpilī, paņemot 4700 gūstekņu un 55 lielgabalus, kā arī lielu daudzumu bruņojuma un karamateriālu. Līdz ar to bija ieņemts Jēkabpils placdarms, kas divus gadus sedza [[Pļaviņas|Pļaviņu]] un Krustpils dzelzceļa mezglus un dzelzceļa līniju Rīga-Daugavpils. Turpmākos 5 mēnešus frontes līnija atradās gar Daugavu, starp Jēkabpili un Krustpili. Pār to apšaudīja namus pretējos Daugavas krastos. 1918. gada februārī, kad pēc [[Februāra revolūcija]]s bruka morāle krievu armijā, 4. Kaukāza pulks, atkāpjoties no Krustpils, uzspridzināja vairumu pāri palikušās apbūves Krustpilī. Vācu armija ieņēma Krustpili.<ref name="Amats"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1917-gada-22-septembri|title=1917. gada 22. septembrī. Ķeizariskās Vācijas armija ieņem Jēkabpili|publisher=LA.LV|date={{dat|2017|9|22|L|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|17|L|bez}}}}</ref> {{Citāts | ''Krustpilī nolēmām uzspridzināt visu, ko vien var, lai neatstātu vāciešiem. Pilsēta vairākās vietās dega, rēgojās tikai dūmeņi. [...] Manai komandai iekrita pielāgot aizsardzībai barona Korfa pili, ierīkojot ložmetēju ligzdas, patvertnes.'' | Aleksandrs Beļakovs | <ref name="Jēkabpils 2002"/> }} Pavisam Pirmā pasaules kara gaitā Jēkabpilī nopostīja ap 280 namus, tostarp viesnīcu ''Bellevue'', tirdzniecības skolu un ražošanas uzņēmumus. Pēc Krustpils pagasta valdes datiem pilnīgi nopostīta bija 261, bet cietušas 683 dzīvojamās mājas. Savukārt 1449 saimniecības ēkas pilnīgi nopostītas un tikai 116 atlikušas necietušas.<ref name="Jēkabpils 2002"/> == Neatkarīgajā Latvijā == [[Attēls:Jēkabpils pilsētas valde 1939.jpg|thumb|270px|Jēkabpils pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Jēkabpils pilsētas galva [[Teodors Ermansons]].]] [[Attēls:Jēkabpils pilsētas plāns 1936.jpg|thumb|200px|Jēkabpils pilsētas plāns (1936).]] === Latvijas Neatkarības karš === {{dat|1918|12|10|L|bez}} Krustpilī un 11. decembrī Jēkabpilī ienāca lielinieku armijas 8. Novgorodas pulks. Jau 12. decembrī Jēkabpilī nodibināja Kara revolucionāro komiteju, kas vadīja sarkano [[terors (politika)|teroru]] un tribunālu. Daļu iedzīvotāju apcietināja vai ievietoja Pļaviņu koncentrācijas nometnē "Zvēru dārzs", no pārpalikušajiem rekvizēja visus atrodamos pārtikas krājumus. 17. un 18. decembrī Jēkabpilī sasauca Demokrātisko kongresu, kas [[Jaunjelgavas apriņķis|apriņķa]] centru pārcēla no Jaunjelgavas uz Jēkabpili, bet Jēkabštati ({{val|de|Jakobstadt}}) pārdēvēja par Jēkabmiestu. Apriņķa komitejā ievēlēja 15 cilvēkus, par priekšsēdētāju izvirzot Kārli Minkēviču. {{dat|1919|6|4|L|bez}} padomju darbinieki un [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] organizācijas biedri ar specvilcienu evakuējās no Krustpils uz Maskavu.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref name="Amats"/> Pēc [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas zaudēšanas]] {{dat|1919|5|22|L|bez}} [[LSPR|Stučkas valdība]] un tai pakļāvīgā [[Padomju Latvijas armija]] atkāpās uz Latgali, paverot ceļu Vidzemes atbrīvošanai. 29. maijā Igaunijas armija, kuras sastāvā darbojās [[Ziemeļlatvijas brigāde]] un [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss]] šķērsoja Latvijas robežu pie [[Alūksne]]s. 5. jūnijā plkst. 3 no rīta igauņu pulka 1. eskadrons kapteiņa Borisa Jakoba Lēmaņa vadībā pārtrauca vilcienu satiksmi Krustpils—Rēzeknes dzelzceļa līnijā, bet plkst. 8 ieņēma Krustpili un ar laivām pārcēlās pār Daugavu uz Jēkabpili. Plkst. 11 virs pilsētas valdes nama pacēla Igaunijas karogu.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Kā nākamie plkst. 13 Krustpili sasniedza dāņu brīvprātīgo rota Gustava Borgelīna vadībā, kas ap plkst. 18 pārcēlās uz Jēkabpili. Tā kā citu varas iestāžu Jēkabpilī nebija, dāņiem nācās pildīt komandanta dienestu un uzņemties pārvaldes funkcijas, ko pilsētnieki uztvēra bez iebildēm un pat sāka nākt uz rātsnamu ar saviem lūgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1919-gada-5-junija|title=1919. gada 5. jūnijā. Dāņu laiki Jēkabpilī|publisher=LA.LV|date={{dat|2019|6|5|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s [[4. Valmieras kājnieku pulks]] pulkvežleitnanta Jūlija Jansona vadībā Krustpili sasniedza plkst. 21, kur jau atradās igauņu un dāņu jātnieku daļas. Naktī uz 6. jūniju 4. Valmieras kājnieku pulka 6. rota pārcelās uz Jēkabpili, uzdodot tai veikt pilsētas aizsardzību, kā arī izveidot uz ceļiem sargposteņus. Tikai 7. jūnijā varu pilsētā pārņēma 4. Valmieras kājnieku pulks un atbrīvoja dāņus no negribētajiem pienākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2019-05-02/jekabpils-pilseta-ar-kuras-atbrivosanu-neatkaribas-kara-briva?fbclid=IwAR05bldLOtxz4_ynf1WEWN8A3GzV8rPALVpc416q9JoLVLRMfen4ZORiLo4|title=Jēkabpils - pilsēta, ar kuras atbrīvošanu Neatkarības karā brīva kļuva lielākā daļa Latvijas|publisher=Sargs.lv|date={{dat|2019|5|2|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> 6. jūnijā agrākās [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]]s telpās notika iedzīvotāju sapulce, kur par pirmo pilsētas valdes priekšsēdētāju ievēlēja provizoru Aleksandru Lindi.<ref name="Jēkabpils 2002"/> 8. jūnijā 4. Valmieras kājnieku pulka 8. rotas komandiera kapteiņa Pauļa Roņa vadībā Krustpilī uzbūvēja otrā bruņuvilciena sastāvu "Komunistu iznīcinātājs" ar lokomotīvi un četriem vagoniem, kas bija bruņoti ar diviem lielgabaliem un deviņiem ložmetējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/429275980747317/photos/a.430231813985067/897722093902701/|title=08.06.1919., svētdiena|publisher=[[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] projekts "1417 vēstures mirkļi valstiskuma veidošanās ceļā"|date={{dat|2019|6|8|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> Bruņuvilciens [[Bermontiāde]]s laikā, 9. oktobrī, sedza [[Latvijas Pagaidu valdība]]s spēku atkāpšanos pār Daugavas tiltiem Rīgā, pēc tam to izmantoja [[Latgales atbrīvošana]]s operāciju laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Bru%C5%86otais_vilciens_Nr2|title=Bruņotais vilciens Nr2|publisher=vesture.eu|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> Latvijas armijā iestājās daudzi jēkabpilieši un krustpilieši. Līdz 1. jūlijam 4. Valmieras kājnieku pulks Krustpilī papildinājās ar 25 virsniekiem, 1560 instruktoriem un karavīriem. 14. jūlijā Krustpilī ieradās pulkvedis [[Jānis Balodis]], lai pārņemtu Austrumu frontes vadību. Nedaudz vēlāk ieradās arī ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] un armijas virspavēlnieks [[Dāvids Sīmansons]].<ref name="Jēkabpils 2002"/> === Starpkaru periods === Pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. [[1932]]. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]]. [[1936]]. gadā Jēkabpilī uzbūvēja [[Jēkabpils Aizsargu nams|Aizsargu namu]] un [[Krustpils - Jēkabpils tilts|tiltu]] pāri Daugavai, Krustpili ar Jēkabpili savienoja platsliežu dzelzceļa līnija, kas tālāk kā šaursliežu dzelzceļa līnija veda līdz [[Daudzeva]]i, [[Viesīte]]i un [[Nereta]]i. [[1935]]. gadā no 5826 Jēkabpils iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 3834 (65,8%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 793 (13,6%), [[Latvijas krievi|krievi]] 765 (13,1%), [[Latvijas poļi|poļi]] 152 (2,6%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 58 (1,0%).<ref name="apraksti">[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.</ref> Tajā laikā darbojās [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]] un komercskola Pasta ielā 1, pilsētas 6 gadīgā pamatskola Lielajā ielā 204, pilsētas krievu pamatskola Smilšu ielā 18, pilsētas žīdu pamatskola Lielajā ielā 229.<ref name="apraksti"/> == Otrais pasaules karš == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Krustpils-Jēkabpils tilts|tiltu pār Daugavu]] uzspridzināja, līdz jauna tilta uzbūvēšanai [[1962]]. gadā darbojās pārceltuve. [[1949]]. gada 25. martā no Krustpils stacijas notika [[Iedzīvotāji|iedzīvotāju]] [[Deportācija Jēkabpilī un tās apkārtnē|deportācija]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. == Padomju okupācijas periods == 1962. gadā administratīvi apvienoja Jēkabpils un Krustpils pilsētas. Pilsētā darbojās šūšanas uzņēmums "Asote", Rīgas autoelektropiederumu rūpnīca, dolomīta šķembu ražotne "Dolomīts", dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca, piena kombināts, gaļas kombināts, konservu ražotne, "Lauktehnika" u. c. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1990]]. gadā ražošana sašaurinājās. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] [[Kategorija:Jēkabpils vēsture|J]] r9lqac4v3c6z12y7jajdek7fz8kff5h 10 286204 4300922 4300499 2025-06-28T02:10:14Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4300922 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2024-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists? * ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem? |2024-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs? * ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja? |2024-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe)</small>}}? * ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks? * ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas; par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], [[Kristaps Gludītis]] un [[Zigmārs Raimo]])? |2024-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|200px]]}} * ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā klinšu damans)</small>}}? * ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]? * ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]? |2024-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]? * ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]? * ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams? |2024-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]? |2024-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]? * ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]? * ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada? |2024-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])</small>}}? * ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā? |2024-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]? * ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gados '''"[[Software House Rīga]]"''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] "Biržas sabiedrība", ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību? * ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos? |2024-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|150px]]}} * ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā? * ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu? * ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada? |2025-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])</small>}} ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem? * ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli? * ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Real Madrid CF|Madrides "Real"]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes "Borussia"]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi? |2025-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]? * ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu? |2025-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]? * ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa "Titan" pazušana|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis "Titan"]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta? * ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības? |2025-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[baobabs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami? * ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija? * ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi? |2025-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]? * ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu? * ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s? |2025-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]? * ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)? * ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]? |2025-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|150px]]}} * ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem? * ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]? * ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistīti ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]? |2025-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Belenas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem? * ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks? * ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm? |2025-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits? * ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]? * ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos? |2025-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|200px]]}} * ... par '''[[Evora]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} "zelta laikiem" tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence? * ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5? * ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s? |2025-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]? * ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala? * ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas? |2025-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]? * ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors? * ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]? |2025-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|150px]]}} * ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')</small>}}? * ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu? * ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā? |2025-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|150px]]}} * ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā? * ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em? * ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu? |2025-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Visas pilsēta Visas salā)</small>}}? * ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā? * ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] "Kam skanēs zvans" saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu? |2025-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[dzeltenais krekliņš|dzeltenajā līdera kreklā]])</small>}}? * ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''? * ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās? |2025-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas? * ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''"[[Norbits]]"''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]? * ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību? |2025-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|200px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1937. gadā)</small>}} nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts? * ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]? * ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē? |2025-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā? * ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0? * ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]? |2025-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]? * ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]? |2025-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|200px]]}} * ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā? * ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''"[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]"''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti? |2025-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]? * ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence? * ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], un tie turpina augt, līdz rodas nierakmeņi? |2025-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[lauka magone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]? * ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta? * ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu? |2025-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|250px]]}} * ... '''[[Romas forums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas? * ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē? * ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])? |2025-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas "''Public Space''" finālistiem? * ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]? * ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā? |2025-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]? * ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]? * ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus? |2025-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala? * ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]? * ... '''[[ordenis "Par nopelniem Lietuvas labā"|ordeni "Par nopelniem Lietuvas labā"]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]? |2025-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[sārtais flamings]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]? * ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]? * ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]? |2025-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā? * ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0? * ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā? |2025-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi? * ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva "[[Apvienotais saraksts]]", un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]? |2025-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9? * ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas"? |2025-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|200px]]}} * ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem? * ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]? * ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]? |2025-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts? * ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]? * ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s? |2025-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|200px]]}} * ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m² liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m² liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)? * ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]? * ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]? |2025-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]? * ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 "Irtiša"]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju? * ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē? |2025-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|200px]]}} * ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[baklažāns]])</small>}}? * ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā? * ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī? |2025-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā lielais nandu)</small>}}, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas? * ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas? * ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu? |2025-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā? * ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada? * ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]? |2025-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb "Čujas trakts", kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])</small>}}? * ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]? * ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]? |2025-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Virdžīnijas oposums)</small>}} ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]? * ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo "Atalanta"]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes "Bayer"]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli? * ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku? |2025-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks? * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 "Amūra"]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada? * ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]? |2025-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas "[[Latvija pirmajā vietā]]" saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]? * ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0? * ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu? |2025-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 "Kolima"]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests "Daļstroj" [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto? * ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]? * ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā? |2025-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lady Gaga & Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|200px]]}} * ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]? * ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]? * ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras? |2025-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)</small>}} ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s? * ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā "[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]"? |2025-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|150px]]}} * ... pasakas '''"[[Sarkangalvīte un vilks]]"''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku? * ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste? * ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em? |2025-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]? * ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu? |2025-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|150px]]}} * ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi? * ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis? * ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]? |2025-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru? * ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0? * ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds? |2025-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|200px]]}} * ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])</small>}}? * ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām? * ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]? |2025-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju? * ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''? * ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti? |2025-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā strauta sniegoga)</small>}}? * ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji? * ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]? |2025-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|150px]]}} * ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)</small>}} simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]? * ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas "Alternative" vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš pārveidoja to par partiju '''"[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]"''' un ar šo partiju startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]? |2025-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci? * ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em? * ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju? |2025-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]? * ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem? * ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas? |2025-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|150px]]}} * ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]? * ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru? * ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''? |2025-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|200px]]}} * ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])? * ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri? * ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to? |2025-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)</small>}}? * ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās? * ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas? |2025-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu? * ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''? * ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru? |2025-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem? * ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts? * ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km? |2025-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa? * ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu? * ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]? |2025-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Majnors Figeroa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli? * ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu? * ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²? |2025-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|200px]]}} * ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])</small>}}? * ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes? * ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] "tēvu"? |2025-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]? * ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases? |2025-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]? * ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]? * ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls? |2025-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|250px]]}} * ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]? * ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija? * ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]? |2025-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|150px]]}} * ... no 2006. līdz 2007. gadam pašreizējais [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija arī [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs? * ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs? * ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]? |2025-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni? * ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]? |2025-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|150px]]}} * ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores? * ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā? |2025-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|200px]]}} * ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}? * ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]? * ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā? |2025-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Monako katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]? * ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]? * ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts? |2025-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)</small>}}? * ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]? * ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem? |2025-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|200px]]}} * ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]? |2025-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes? * ... termins "džips" (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū? * ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem? |2025-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|200px]]}} * ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības "[[Brocēni/Parair]]" galvenais treneris? * ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]? |2025-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]? * ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts? * ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā? |2025-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā? * ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs? * ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu? |2025-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|150px]]}} * ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''"[[Papīra mēness]]"''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju? * ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]? * ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]? |2025-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|250px]]}} * ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes? * ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā? * ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par "kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos"? |2025-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā eļļas palmas)</small>}}? * ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā? * ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]? |2025-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs? * ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]? * ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]? |2025-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki? * ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]? * ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]? |2025-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|150px]]}} * ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)</small>}} bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu? * ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā? * ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''? |2025-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro? * ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā? * ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts? |2025-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? * ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]? * ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru? |2025-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Alīda Valli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par "visskaistāko sievieti pasaulē"? * ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas "Aces"]]''' uzvarēja [[Konektikutas "Sun"]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem? * ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]? |2025-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]? * ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē? * ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''? |2025-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|200px]]}} * ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā? * ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu? * ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]? |2025-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu? * ... vēsturiskā '''"[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]"''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda? |2025-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]? * ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelāgu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas "Trail Blazers"]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]? |2025-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|150px]]}} * ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''? * ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli? * ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju? |2025-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''? * ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]? * ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''? |2025-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])? * ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]? * ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju? |2025-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala? * ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]? * ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par "galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu"? |2025-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Turku katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] "mātes baznīca"? * ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? * ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em? |2025-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā? * ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? * ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā? |2025-04-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu? * ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]? |2025-04-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(satelītattēlā)</small>}} atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]? * ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]? * ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam? |2025-04-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|200px]]}} * ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja bronzas medaļu [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā? * ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas? * ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda? |2025-04-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē? * ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones? * ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])? |2025-04-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|150px]]}} * ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā? * ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''? * ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās? |2025-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pirms 1905. gada)</small>}}, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas? * ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? * ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''"[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]"''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas? |2025-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas? * ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu? * ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas? |2025-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|150px]]}} * ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — "[[Ievainotais eņģelis]]"? * ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes "Bayer"]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti? * ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i? |2025-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]? * ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē? * ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības? |2025-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)</small>}}? * ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]? * ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta? |2025-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]? * ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]? * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas? |2025-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em? * ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā? * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km? |2025-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju? * ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]? * ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri? |2025-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam? * ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm? * ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]? |2025-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem? * ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas "Inter"]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''? * ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Sejms nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]? |2025-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Nidas pludmale]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā? * ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase? * ... 1982. gada filma '''"[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]"''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta? |2025-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|150px]]}} * ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]? * ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] futbolisti? * ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]? |2025-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|200px]]}} * ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā? * ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm? * ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}? |2025-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}}; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]? * ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes "Saint-Germain"]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē? * ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]? |2025-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''"[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]"''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru? * ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu? |2025-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|200px]]}} * ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)</small>}}? * ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus? * ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]? |2025-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|200px]]}} * ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem? * ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu "mafijas bosu bosu"? * ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu? |2025-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas "[[Progresīvie]]" '''[[Ervins Labanovskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls? * ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]? * ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai? |2025-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)</small>}} uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''"[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]"''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]", no kurām ieguva četras, tostarp "[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]"? * ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]? |2025-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk? * ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes? * ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas? |2025-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē? * ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie? * ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''"[[Kurska (filma)|Kurska]]"''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu "Laiks mirt", kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]? |2025-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''"[[Trīs musketieri]]"''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)</small>}}? * ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai? * ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s? |2025-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Kanlaons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā? * ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu? * ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle? |2025-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug? * ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s? * ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]? |2025-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)</small>}}? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]? * ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem? |2025-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens? * ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes? * ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs? |2025-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei? * ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais "Nāves maršs")? * ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi? |2025-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] "Dzīvnieku Draugs"? * ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]? |2025-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|150px]]}} * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu? * ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]? * ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru? |2025-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]? * ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē? * ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā? |2025-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā? * ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē? * ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū "Hawks"]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs? |2025-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 "Baikāls"]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)</small>}} uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu? * ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]? * ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas "Hockey Punks"]]''', [[Elektrēnu "Energija"]] un '''[[Kauņas "City"]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]? |2025-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums? * ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku? * ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība? |2025-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam? * ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva? * ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em? |2025-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmā režisētā filma bija melnā komēdija "Peles medības", bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs "[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]" filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] "[[Rango]]"? * ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas "Virtus"]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]? * ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā? |2025-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols? * ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā? * ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''"[[Dons Karloss]]"''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas "Dons Karloss, Spānijas infants" motīvi? |2025-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas? * ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem? * ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0? |2025-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[K2]] jeb Čogori)</small>}} ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]? * ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec? * ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]? |2025-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]? * ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem? * ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em? |2025-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|150px]]}} * ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]? * ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]? * ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par "kosmopolītu"? |2025-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|150px]]}} * ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā? * ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba "[[Rīgas Zeļļi]]" galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]? |2025-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] "Ātrgaitas ceļš"? |2025-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]? * ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija "Maltā gaļa" — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]? * ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]? |2025-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|150px]]}} * ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos? * ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces "Dukla"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]? * ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot "Sacelšanās aktu" un "Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu"? |2025-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Majons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk nekā 52 reizes? * ... lai gan '''"[[sausā spēle]]"''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza? * ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi? |2025-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|200px]]}} * ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Lielā mošeja Sūsā)</small>}}? * ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]? * ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]? |2025-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]? * ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]? |2025-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]? * ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā? * ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''"[[Vīrs, vārdā Oto]]"''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas "[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]" rīmeiks? |2025-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]? * ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi? * ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]? |2025-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu"? * ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās "[[Prāta spēles 2]]", "[[Dedpūls & Vilknadzis]]" un "[[Vaiana 2]]", kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]? |2025-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''"[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]"''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]? * ... [[Kristietība|kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli? |2025-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis un Čārlzs Djūks)</small>}}? * ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’? * ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita? |2025-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|200px]]}} * ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]? * ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''"[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]"''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise? * ... partiju '''"[[Apvienība Iedzīvotāji]]"''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]? |2025-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna "[[Robinsons Krūzo]]" adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''"[[Robinsons Krūziņš]]"''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā titullapa)</small>}}? * ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem? * ... '''[[islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]? |2025-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|150px]]}} * ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu"? * ... pasažieru tvaikoņa '''"[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]"''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)? * ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions? |2025-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]? * ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)? * ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]? |2025-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]"? * ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]? * ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]? |2025-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ? * ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm? |2025-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju? * ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]? * ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem? |2025-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā "[[Vikija, Kristīna, Barselona]]", par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]"? * ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību? * ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]? |2025-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku? * ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē? |2025-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}} * ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu? * ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors? * ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]? |2025-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|150px]]}} * ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(satelītattēlā)</small>}}? * ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs? * ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]? |2025-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā pie [[Krustpils pils]])</small>}} ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]? * ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas? * ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]? |2025-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)? * ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]? * ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas "[[Vienotība]]" saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]? |2025-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[cukurbietes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]? * ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību? * ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām? |2025-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])</small>}}? * ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]? * ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību? |2025-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk pazīstams kā pēdējo četru "[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]" filmu režisors, kā arī trīs "Fantastiskās būtnes" filmu sērijas filmu režisors? * ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem? * ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā? |2025-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Sahāra|Sahārā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne? * ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)? * ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti? |2025-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] "par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu"? * ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]? * ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]? |2025-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[purva skalbe]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]? * ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma "[[Openheimers (filma)|Openheimers]]", kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? * ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica "Lielo bēgšanu" no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi? |2025-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu? * ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''? * ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]? |2025-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos? * ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]? * ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība? |2025-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās? * ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara? * ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]? |2025-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]]}} * ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 2000 liru banknote)</small>}} bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro? * ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu? * ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts? |2025-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]]}} * ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)</small>}}? * ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums "[[Amerika]]"? * ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]], bet tās nav vienā un tajā pašā kategorijā? |2025-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam? * ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''? * ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]? |2025-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)</small>}}? * ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]? |2025-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Trojs Kotsars]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]? * ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators? * ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> mclyaxg21uuumv10m5rbh1jb1wvst4k 0 286934 4300750 4245250 2025-06-27T14:29:33Z 2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291 GHI LATVIESU PASAULE 4300750 wikitext text/x-wiki Sofijas Zlateres? T Pasaule , akla , latviešu , brunas acis , blondi mati , hipermobilais roku ikškis (hyperextensible ikškis vai hitchhiker ikškis) , gredzens uz roku ikškiem. Ir zeme. Ir jura. Ir debesis. Nav kazas (es nesaku , ka nav seksa). Nav vergu , nav brivu individu. Ir humanoids (personam ar cilveka formu , bet nav nepieciešams cilvekiem). Ir gaisma , skana , krasas , vibracijas , temperaturas. Cilveki atškiras no cilvekiem , kas dzivo uz zemes , planetas piena veida. Vini dzivo loti cita pasaule. Viss ir loti atškirigs. Šeit , mana pasaule , individiem ir atškirigs dzivesveids. Ir drebes , gredzeni , aproces , kaklarotas un elastigas likt matos. Vards zeme ir 2 nozimes , tas var nozimet T pasaule , un tas var nozimet planetu piena veida. Ir arhitektura , eka , rakstišana , lasišana , Literatura , darbs rakstnieks , celojums , pastaigas , peldešana , drukašana , darbs redaktors , tekstila , mikrofons , radio , genetika , šahs , šušana , darbs matematikis , biologija. Nav modelešanas. Ir kultura un ekonomika. Nav attela , un nav fotografijas , un nav zimejuma , un nav nagu laka , jo tie ir akli. Nav gleznas. Nav klavere. Nav ksilofona. Nav gitaras. Nav saksofons. Nav arfas. Nav skulptura. Nav griešanai. Nav grafisma. Mana pasaule jus nevarat staigat cauri sienam. Ir ziepes mazgat sevi. Ir skapji , kas satur lietas. Viesu riciba ir gultas. Dušas ir aptuvieni ka uz vecas zemes, planetas piena veida. Sper soli. Apgerbs ir , apakšbikses , T-krekli , zekes , bikses , saldumi , jakas , šorti un kurpes , kleita un zabaki. Lai izslidetu Ir kruki. Ir 4 sajutas , dzirdes , pieskarienu , smaržu un garšu. Visi ir akli. Es nesaku , ka viniem nav acu. Vini izmanto sava veida balto kanu staigat. Un viniem ir vilcinašanas gaita. Vini izmanto taustes rakstiski, Braila raksta. Viss ir rakstits atvieglojums , plani , kartes , paneli , stabi. Dzivas butnes nevar uztvert gaismu, jo tas ir aklas. Komunikacijas vidusdala : Runa. Ir papirs, stiliuzimas un šiferi rakstit. Un pat piezimju spilventini. Visi sazinas ar uzklausišanu , un visi lasa ar pieskarienu. Ir skanas signalu raiditaji un. Kurls ir 3 sajutas , pieskarties , smarža , garša. Vini sazinas ar runu un uztver runu ar pieskarienu , un viniem ir taustes zimju valoda. Kurls sazinaties ar pieskarienu un lasit ar pieskarienu. Viniem ir sava kultura. Kurls izmantot sava veida balto kanu staigat. Kurls izmantot taustes rakstiski , Braila. Kurls var rakstit ar papiru, irbuli un šifera. Un pat piezimju spilventini. Nedzirdigajiem tiek izmantoti pret vibraciju jutigi materiali. Mes masaža tos diezgan bieži. Mems ir 4 sajutas , dzirdes , pieskarties , smarža , garša, un var parvietoties ka individi runat (ja es varetu teikt ta) , un sazinaties, ar rakstišanu , vai , iespejams , ar taustes zimju valodu. Mems izmantot sava veida balto kana staigat. Vini izmanto taustes rakstiski, Braila raksta. Skanas izslegšana var rakstit ar papiru , irbuli un šifera. Un pat piezimju spilventini. Pasaule škiet tumša. Dzivas butnes dzivo tumsa , ja es varu teikt. Katra dziva butne ir akls , un var but kurls , un mems ari. Cilveki ir visas baltas adas. Cilveki ir tikai Cilvekpertiki no pasaules. Cilveki nav tikai primati. Cilveki ir Cilvekpertiki un tie ir primati. Mana pasaule primatu caracteristics : 1 Klatbutne nagiem. 2 Acis priekšpuse. 3 Opposable ikški. 4 Samazinats purns. 5 1 paris Tesmena. 6 Samazinata seja. 7 Ekstremitates ar 5 pirkstiem. 8 Lielas ligzdas. 9 Satveršanas rokas. 10 Lielaka dala vai mazak attistas smadzenes. 11 Pilniga Sakotnejam. Primatiem mana pasaule ir humanoids , pertikiem , un tarsiers. Visas dzivas butnes ir spilgtas. Ir psihijas. Ir durvju zvani. Nav psihologijas. Nav ortofonista. Ekas materiali ir patiešam atškiras no tiem, ko izmanto uz vecas zemes. Ir zobarsti. Ir osteopati Ir ortopedisti. Nav sekcijas. Ir kapsetas. Ir zarki. Nav nozimites. Nav metienu. Varetu but pulksteni. Cefalogrammu nav. Nav darza šlutenes. Ir caurules. Nav plaveju. Nav diplomu. Nav sertifikata. Nav pipetes. Tourette syndrom pastav mana pasaule. Phew! Katchoo! Dzivas butnes nav mušas. Mana pasaule ir veidi , ka iet no vietas uz citu. Ir pilsetas , ciemati , pilsetas un ciemi dzivot kaut kur. Ir ir novadi ari. Nav sajaukt novadi ar pilsetam , ciematiem un pilsetam. Ir pagasti. Ir republikas pilsetas. Nav komunas. Visas valstis ir republikas un ir republikanu režimu. Vinus mela ir valdijuši prezidenti , kuriem vinu darba var palidzet viceprezidents vai vairaki. Katrai valstij ir parlamentars režims. Katra valsti ir ministri. Katra valsti ir valsts sekretari. Katra valsti ir valdiba , kas ietver ministrus , un valsts sekretarus. Katrai valstij ir parlamenta loceklu savienojums. Parlamentu vada priekšsedetajs , kuram var palidzet viens priekšsedetaja vietnieks vai vairaki. Parlamenta priekšsedetajs un parlamenta priekšsedetaja vietnieki ir parlamenta locekli tapat ka citi. Ir 100 parlamenta locekli. Valsts parlamentam ir tikai viena palata. Republikas prezidentu ievel parlaments. Republikas viceprezidentus ievel parlaments. Valsts parlamentu vienmer sauc par Saeimu. Parlamenta loceklus ievel valsts iedzivotaji. Katrai valstij ir konstitucija. Novadi ir domes savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs. Katrs novads ir novads teritorija. Katrs novads ir novad administracija. Es runaju par organizaciju novadi , nevis pilsetas, ciematos un pilsetas. Novas ir pilsetas un viena vairaku pagastu a. Republikas pilseta ir domes savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs. Valsti var iedalit regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Viceprezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Parlamenta locekli nodod zverestu un tulit pec tam stajas amata. Videjais augstums cilveko pieaugušo vecuma : 0,0175 hektometrs. Videjais augstums cilveko pec 1 gada : 0,0076 hektometrs. Videjais augstums cilveko dzimšanas bridi : 0,0049 hektometrs. Videjais cilveku tilpums pieaugušo vecuma : 0,75 hektoliters. Videjais cilveku tilpums pec 1 gada : 0,08 hektoliters. Videjais cilveku tilpums dzimšanas bridi : 0,03 hektoliters. Videjais cilveku svars pieauguša vecuma : 750 hektogrami. Cilveka videja masa pec 1 gada : 80 hektogrami. Cilvekaida videjas masas videjais svars dzimšanas bridi : 30 hektogrami. Videjais garums tievo zarnu no cilveko : 0,06 hektometrs. Videjais garums resnas zarnas no cilveko : 0,015 hektometrs. Videjais garums baribas vads no cilveko : 0,0025 hektometrs. Videjais garums mugurkaula cilveko : 0,0075 hektometrs. Cilveka sirds videjais svars : 3,3 hektograms. Cilveka smadzenu videjais svars : 13 hektograms. Cilveka skeleta videjais svars pieaugušo vecuma : 112,5 hektogrami. Cilveka skeleta videjais svars pec 1 gada : 12 hektogrami. Cilvekaida skeleta videjais svars dzimšanas bridi : 4,5 hektogrami. Cilveka videjais nabassaites garums dzimšanas bridi : 0,005 hektometri. No skelets par cilveko svaru svars ir aptuveni 15 procenti no vina kopeja svara. Cilvekam jadzer parasti 0,015 kilometri udens diena, kas padara aptuveni 15 kilogramu svaru. Cilveks diena elpo videji 100 hektolitrus gaisa. Videjs asins tilpums kermeni ar nenoveršamumu šadu teraksti : 0,05 hektoliters , kas padara 50 hektogramu pateicigu. Videjs durvju plaukstas augstums : 0,01 hektometrs. Videjais tabulas augstums : 0,009 hektometrs. Robeža starp zemi un telpu : 1000 hektometri. Hekto ir mervienibas prefikss un nozime vienu tukstoti. Un ta simbols ir h. 1 hektometrs (hm) : 100 metri (m) vai 10 dekametri (dam). 1 hektoliters (hl) : 100 litri (l) vai 10 dekalitri (dal). 1 hektograms (hg): 100 grami (g) vai 10 dekagrammas (dag). 1 hektodžouls (hJ) : 100 džouli (J) vai 10 dekadžouli (daJ). 1 hektovats (hW) : 100 vati (W) vai 10 dekavati (daW). 1 hektoampers (hA) : 100 amperi (A) vai 10 dekaamperi (daA). 1 hektokulombija (hC) : 100 kulombijas (C) vai 10 dekakulombijas (daC). 1 hektovolts (hV) : 100 volti (V) vai 10 dekavolti (daV). 1 hektofarads (hF) : 100 faradi (F) vai 10 dekafaradi (daF). 1 hektohenry (kH) : 100 henrys (H) vai 10 dekahenrys (daH). 1 hektotesla (hT) : 100 teslas (T) vai 10 dekateslas (dat). 1 hektars (ha) : 100 ari (a) vai 10 dekaari (daa). Un ta talak. Garuma / augstuma / attaluma / dziluma vieniba : Hektometrs (simbols : hm). Tilpuma vieniba : Hektoliter (simbols : hl). Svara vieniba / speks : Hektograms (simbols : hg). Energijas vieniba : Hektodžouls (simbols : hJ). Jaudas vieniba : Hektovats (simbols : hW). Amperažas vieniba : Hektoampers (simbols : hA). Sprieguma vieniba : Hektovolts (simbols: hV). Elekstriitates daudzuma vieniba : Hektokulombija (simbols : hC). Elektriskas jaudas vieniba: Hektofarad (hF). Virsmas vieniba : Hektars (ha). Elektriskas indukcijas vieniba : Hektohenry (simbols: kH). Un ta talak. Es izsaku visu ar vienu un to pašu vienibu manai pasaulei. Mana pasaule ir , kresli , galdi , sedekli , organismi , federacijas , komitejas. Nav slimnicas. Bet nav tiesa spriest neko. Ir somas, kas satur lietas. Un ir pudeles likt škidrumus un pulverus. Mana pasaule nav stadiona , nav transportlidzekla. Nav mašinas. Nav smagā mašina. Ir kabeli. Bet mana pasaule ir arsti. Ir plaksnes , naži, un brilles est un dzert. Ir krūzes. Nav narkotiku un nav cigarešu , nav veikalu nav restoranu. Mana pasaule ir pasaule ar augsto tehnologiju. Dzivo butnu sugas nav vienadas. Primatu sugas nav vienadas. Ediens ir atškirigs. Ir vel daži augli veidu. Pasaule ir sukas , ko izgudroju. No cilvekiem smadzenes ir vissarežgitakas dzives strukturu pasaule. Nav precu un priekšmetu zimola. Ir ballites. Tirgus nav. Ir dinamits. Telefons pastav mana pasaule. Notekas pastav mana pasaule es izgudrot. Talruna numuri mana pasaule ir savienojums ar 8 cipariem. Starptautiskie federacijas : Par aklums , ir Pasaules Akla Federacija (PAF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Jo tie ir akli , tas ir derigs visiem. Par kurlums , ir Pasaules Kurla Federacija (PKF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Par mems , ir Pasaules Mema Federacija (PMF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Novado ir Pasaules Novadi Federacija (PNF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Šaham ir Pasaules Šaha Federacija (PŠF) , ko mems priekšsedetajs ir priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Pasaule ir nacionalas federacijas , ko es izgudroju. Kartona karbas pastav mana pasaule. Sijas pastav mana pasaule. Ir apkure. Ugunsdzeseja nav. Nav apgaismojuma. Krodzina nav. Ir ledusskapji. Ir pļavas. Nav tiesu varas , nav politisko partiju , nav konkurences , nav pils , nav templa , nav pils. Pasaule , ka es izgudrot ir majas un ekas. Mana pasaule nav cirka nav laboratorijas nav astronoms nav teleskops. Ir podi likt kaut ko. Ir plaksnes , brilles , naži , dakšas , karotes , est dzert. Nav diktacijas , nav demokratijas , nav biškopibas. Nav kinematografs , nav risu , nav zoo , nav kartupelu. Ir torni. Nav francucies , nav tomatu , nav aprikožu , nav zemenu , nav maizes , nav edienreizes , nav kuku , nudeles , ne nozares , ne piparmetru. Nav putukrejumus. Nav limons. Nav bruninieks , ne glabat , ne hamburgeru , ne picas. Nav nodokla. Nav labibas. Nav bumbulu. Nav miltu. Nav ellas. Limonades nav. Kastana nav. Nav tejas. Nav kafijas. Nav siera. Nav sviesta. Nav steika. Desu nav. Nav Mac Flurry. Nav kecupa. Ir augli. Nav abolu. Nav ananasu. Nav kukuruzas. Nav kviešu. Nav šokolades. Nav medus. Nav garšvielu. Nav salatu. Nav darzenu. Nav rawness. Nav zupas. Nav lipekla. Nav piparu. Nav sodas. Ir dzeriens ar gazi. Nav maz maizes. Kakao nav. Ir karamelu. Nav alus. Nav viskijs. Nav oranža. Nav sidra. Nav meness. Nav saules. Nav antenas. Uguns neeksiste mana pasaule. Nav tiesneša. Eksameni pastav. Mes varam izolet lietas ar materialiem. Dievs rada gaismu, nevis sauli. Dievs pats ir templis. Ir atzveltnes kresli. Viesu riciba ir divani. Ir dvieli. Nav tapu. Ir zirgi. Zirgi ir zirgu dzimtas dzivniekiem. Zirgi ir tikai zirgu dzimtas dzivniekiem mana pasaule. Nav likumu, nav policijas. Ir gajeji. Mana pasaule ir kapnes ja. Fantastisks. Atri. Stradat. Augstakais punkts ir cilveku kalns , 96,2 hektometri. Ir norvegu kalns , 80,9 hektometri. Ir akla kalns , 75 hektometri. Ir Juda kalns , 73,9 hektometri. Ir kurla kalns , 59,9 hektometri. Ir mema kalns , 57,9 hektometri. Garakais kanjons ir cilveku kanjons , 15509 hektometri . Ir akla kanjons , 13879 hektometri. Ir lielais kanjons , 13901 hektometri. Ir Juda kanjons , 13393 hektometri. Ir kurla kanjons , 12595 hektometri. Ir mema kanjons , 12555 hektometri. Ir norvegu kanjons , 11993 hektometri. Dzilaka vieta ir cilveku ezers , 19,9 hektometri. Ir norvegu ezers , 18,9 hektometri. Ir akla ezers , 17,9 hektometri. Ta ir tikai vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Judas kalna ir loti grūti uzkāpt. Nav šampuns. Nav skolas. Nav vilciena. Nav agenturas. Nav vejdzirnavu. Ir laivas. Nav festivalu. Nav carnavals. Ir atkritumu tvertnes. Mana pasaule tiešam ir daudz ezeru. Ir kastes. Mana pasaule ir skapji ja. Nav advokata. Ir medibas un picking. Jereds nozime nakt uz leju. Jereds ir visu latviešu un tadejadi visu humanoido cilveku priekšteci. Vinš dzivoja 962 gadus , kluva par tevu 162 gadu vecuma un dzivoja pec šiem 800 gadiem. Vinš ir vecvectevs Noasa un vecvecvecvectevs Shem , Cham , un Japhet. T pasaule ir latviešu valoda runajoša pasaule. Nav intervijas. Ja , ja ! Es izgudrot loti atškirigu pasaul i, protams. Nav liguma. Zinojums mana pasaule nepastav. Tas neeksiste mana pasaule. Kongress neeksiste mana pasaule. Nav nekadas piesau arences. Tas neeksiste. Nav karoga. Nav logotipa. Tas ir normali , jo tie ir akli. Ir parsejus , bet nav lifta. Ir sirenu. Mana pasaule mes izmantojam gregora kalendaru. Ir tikai mutiska valoda : latviešu. Ir tikai rakstiski : braila raksts. Ir tikai braila veids : latviešu braila raksts. Ir tikai forma numeracijas sistema : braila cipari. Arhitektura ir iedvesmota uz latviešu arhitekturu. Kultura ir iedvesmota uz latviešu kulturu. Akcenti ir iedvesmoti uz latviešu akcentu. Drebes iedvesmo latvijas drebes. Taustes zimju valoda ir iedvesmota latviešu taustes zimju valodai. Katrai valstij ir starpvalstu taustes zimju valoda un taustes zimju valoda. Pasaule, kuru es izgudroju, ir iedvesmojusi Latvijai. T pasaules ainavas ir iedvesmotas latviešu ainavam. Kurla kultura ir iedvesmojusi no latviešu kurlas kulturas. Katrai valstij ir kurls kultura. Mana pasaule ir loti pilna ar baltiem spiekiem. Augstakais punkts vecas planetas zemes , planeta piena veida , kalnu Everest ; 88,48 hektometri. Garantijas , garantijas un fakti : Klusums un parlieciba bus musu speka atslega. Ir risinajums visiem. Ir iemesls visiem. Ir beigas visiem. Dievs ir visur. Dievs zina visu , absoluti. Parasti mums nav ko baidities , absolutley. Dievs kontrole visu. Dievs var visu. Dievs ir visas uzvareta , bailes , problemas , sapes , visi. Jebkas ir iespejams tam , kurš uzskata. Dievs ir galvenais. Viss klust iespejams ar ticibu. Ja Dievs ir ar man i, kas ir pret mani ? Un mes zinam , ka visas lietas strada kopa , lai labu tiem , kas mil Dievu , tiem, kas ir aicinati saskana ar savu merki. Fakti : Meklet un jus atradisiet. Jautajiet un jus sanemsiet. Klauvet , un mes atversim jums. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Mana pasaule ir loti plakana pasaule. Mana pasaule ir uz 55 procentiem meža. Citats loti pazistams un loti slavens mana pasaule: Tevzeme un brivibai. 99999 latvieši pamet Latviju, latviski runajošo vecas zemes valsti, savu valsti un Dievu darga attaluma, un vini klust par pirmajiem šis jaunas zemes cilvekiem. Satanam nav pieejas mums, ja vien mes to vinam nenodrošinam. Kas ir Dievs? Kas ir satans? Tieši ta. Ka viniem iet ? Mes vienkarši zinam, ka satans ir mazliet neratns, mazliet launs gars, kurš pastavigi izdoma trikus un ir melu tevs. Mes zinam, ka Dievs ir vecas zemes un T pasaules Raditajs un apstiprina, ka ir milestibas dievs, un vinš apstiprina, ka ir labs. Cilveki ed daudz galas. Cilveki dzert daudz piena. Cilveki izmantot daudz koka. Cilveki spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Cilveki ir tads pats skelets ka cilvekiem. Cilveki ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem. Cilveki ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem. Cilvekiem patik runat. Cilveks dzert daudz alkohola. Cilveki izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Cilveki ir loti tuvu dabai. Cilveki parasti ir mierigi. Cilveki parasti ir piesardzigi. Cilveki veido daudz seju. Cilveki parasti ir rezerveti. Cilveki bieži ir nedroši. Cilvekiem patik balleties. Cilveks bieži ir kaškigi. Cilveks est daudz manna, partikas viela, kas izskatijas ka koriande seklas, kas bija balts, un tas garšoja ka medus pirags. Sakuma , cilveks var paradities auksts. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , cilveks , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs, patikams un gatavs palidzet. Mano pasaule ir daudz dzintara. Cilveki dod priekšroku dabai, nevis pilsetai. Es ne vienmer uzticos varda nozimei. Man tas nav vissvarigakais. T pasaule ir lielaka par veco zemi, piena cela planetu. Gravitacijas speks ir aptuveni tads pats ka senaja Zeme, uz planetas Putnu taka. Nav radiatori. Cilveku nosaukumi : Filips (tas nozime : draugs zirgiem) Sofija (tas nozime : gudrs) Francisks (tas nozime : Bezmaksas cilveks) Anna (tas nozime : prieks) Janis (tas nozime : Dievs želastiba) Marija (tas nozime : juras piliens) Jereds (tas nozime : nakt uz leju) Rahele (tas nozime : aitas) Enošs (tas nozime : cilveks) Jana (tas nozime : Dievs želastiba) Ada (tas nozime : rota) Ir vel viens vards. Nosaukums dažu pilsetu mana pasaule : Betele (tas nozime : Dieva nams) Lahiša (tas nozime : sturgalvigs) Gezera (tas nozime : dala) Jereds (tas nozime : nakt uz leju) Rahele (tas nozime : aitas) Enošs (tas nozime : cilveks) Ada (tas nozime : rota) Megida (tas nozime : dargie augli) Šehems (tas nozime : plecu) Ir vel citas pilsetas. Nosaukums daži novadi manas pasaules : Beteles novads (tas nozime : Dieva nams) Lahišas novads (tas nozime : sturgalvigs) Gezeras novads (tas nozime : dala) Jereds novads (tas nozime : nakt uz leju) Raheles novads (tas nozime : aitas) Enošs novads (tas nozime : cilveks) Ir vel viens novadi. Nosaukums dažu respublikas pilsetu mana pasaule : Ada (tas nozime : rota) Megida (tas nozime : dargie augli) Šehems (tas nozime : plecu) Ir vel citas respublikas pilsetas. Imperialisms ir manas pasaules kareklis. Gaiši zala ir simboliska krasa , katra valsts , katrs novads , viss ir parstavets ar gaiši zala krasa. Tur varetu but baznicas. Varetu but kultiem. Var but mašinas, lai mazgat drebes. Tur varetu but zinatnieki. No T pasaules krasa ir gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Katras valsts krasa ir gaiši zala , jo ta ir simboliska krasa; Katra novads krasa ir gaiši zala , jo ši ir simboliska krasa. Mana pasaule ir cilveku laukuma. Mana pasaule ir dzives laukuma. Mana pasaule ir brivibas laukuma. Mana pasaule ir akla laukuma. Mana pasaule ir republikas laukums. Mana pasaule ir prezidenta laukums. Mana pasaule ir kurla laukums. Mana pasaule ir norvegu laukums. Ši ir vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Mana pasaule ir akla tilts , 39,7 hm garš. Ir dzivibas tornis , 5,995 hm augstuma. Ir Juda tornis , 5,553 hm augstuma. Ir akla tornis , 7,597 hm augstuma. Ir cilveku tornis , 6,707 hm augstuma. Ir kurla tornis , 7,997 hm augstuma. Ir Jered tornis , 0,778 hm augstuma. Ir norvegu tornis , 0,933 hm augstuma. Mana pasaule ir gala , miesa , asinis , udens , piens , cukurs , sals , alkohols , muskuli , cipslas , locitavas , gisle , un saites un kauli , nervi un ada un organi. Grusnibas periods humanoidiem ir 9 meneši. Nav rezerves dalu no kermena. Mana pasaule nav organu ziedošanas. Nav benzina. Nav piekaramas atslegas. Ir skruvju. Nav pakaramais par apgerbu. Nav solinu. Nav turp un atpakal. Ir tuneli. Ir lapstas. Nav kerra. Nav traktora. Ir amuri. Ir martles. Ir nagi (es runaju par instrumentiem). Nav flizes. Edienu gatavošana mana pasaule ir loti daudzveidiga. Nav mikroskopa. Ir bibliotekas. Stetoskopa nav. Nav ekologijas. Operas nav. Teatra nav. Orkestra nav. Tur nav kamaninu. Nav spainis. Nav groza. Nav garažas. Nav mala. Nav kokvilnas. Nav zida. Nav velosipeda. Nav centri , ka iestade. Nav plastmasas. Nav ietves. Nav nodevas. Diska, piemeram, kompaktdiska, nav. Nav satiksmes koda. Ir plaksnes. Nav uznemumu, ka organisms. Nav cachet. Nav kameras. Nav Ledusskapja. Ir Šupoles. Nav saimniecibas. Nav parka. Nav sindikata. Nav gumijas. Nav nacionala parka. Nav dabas parka. Ja iespejams, bez favoritisma starp abiem dzimumiem. Ja iespejams, bez favoritisma starp vienas sugas rasem. Nav slaida. Nav krasns. Nav skurstena. Nav sudraba. Anoreksijas nav. Disleksijas nav. Disgrafijas nav. Diskalkulijas nav. Nav distimija. Amnezijas nav. Šizofrenijas nav. Parkinsona slimiba nepastav. Nav notara. Nav veterinaras zales. Nav Aptiekas. Nav Miesnieku. Nav siera ražotaja. Maiznieks nav. Nav konditorejas šefpavara. Nav kempinga. Nav ark. Nav bronzas. Nav kiegelu. Nav granita. Nav pogas. Nav radara. Tampons nav. Nav atkritumu izpletnis. Nav tintes. Nav tintes paliktna. Nav kontaktdakšas. Nav sirupa. Ir caurules. Nav raketes. Velosipeda nav. Ir flizes. Ir skuvekl. Edienu gatavošana mana pasaula ir loti daudzveidiga. Ir saites , auklas , un kapnes mana pasaule. Nav kokmaterialu. Nav laistišanas kabari. Nav Ierednis. Šerifa nav. Nav maršala. Ir mapes. Nav bankas naudu. Nav grabeklis. Nav Puteklsuceju. Nav dukona. Nav termometra. Tablešu nav. Rakešu nav. Mana pasaule ir saites, auklas un kapnes. Kokmaterialu nav. Laistīšanas kannu nav. Komisara nav. Šerifa nav. Maršala nav. Ir mapes. Par naudu nav bankas. Nav šinas. Vemšana un iekaisums un slikta duša un intoksikacijas ir tiešam daudz retak un daudz mazak kapu. Veža un virusi un epidemies ir tiešam daudz retak un daudz mazak kapu. Tas attiecas uz saaukstešanos, faringitu. Nav vakara zvans. Vairak neka puse no kermena dzivas butnes ir izgatavoti no udens. Tas var izraveties no 64 lidz 78 procentiem par cilvekiem. Udens ir butiska lieta šaja pasaule. Dzivnieki ir savienojums videji 65 procenti udens. Darzeni ir savienojums videji par 77 procentiem udens. Nav labi. Ir sukni. Nav Slaidu. Nav turnikets. Nav saimniecibas. Nav parka. Nav sindikata. Nav gumijas. Nav rakstu , ir gramatiskas dzimumiem , ir gramatikas gadijumos. Ir darbibas vards ir. Ir darbibas vards but. Ir gramatiskie dzimumi. Ir gramatiskie skaitli. Ir gramatiski gadijumi. Raksta nav. Cilveki nak no Zemes , astrer un planetas mily veida , no Visuma. Dievs nema tos un brang tos talu , vinš tos šaja Visuma. Vini nolaišanos no cilvekiem , kas dzivo uz vecas zemes, planetas uz piena cela.. Vispirms viniem bija redzes jurs. Bet pec gandriz 2 gadiem , Dievs apžilbinats tiem. Tapat ka šis viniem bija laiks , lai atklatu nedaudz pasaule, un darit vairakas lietas. Par cilvekiem žilgums ir izškirošs posms. Nav avize. Ir rakstammašinas. T pasaule ir valsts , ko sauc par Judu , ko mems prezidents un viceprezidenti. Ir 2 viceprezidenti. Šis valsts iedzivotaji es tos saucu par norvegiem. Norvegu ir celš uz ziemeliem. Nor : ziemeli , vegu : celu. Es izmantoju saknes norvegu- par salikto pasauli. Es atkal panemu jau esošu nosaukumu. Judai ir parlamentars režims. Judai ir ministri. Juda ir valsts sekretari. Juda ir valdiba , kas ietver ministrus , un valsts sekretarus. Juda (es runaju par valsti , kas ir mana pasaule) ir parlamenta savienojums loceklu un valdija priekšsedetajs un priekšsedetaja vietnieks. Komisijas priekšsedetajs parlamenta priekšsedetaja vietnieks ir parlamenta locekli tapat ka citi. Parlamentam ir tikai viena palata. Padomju parlaments tiek saukts par Saeimu. Parlamenta loceklus ievel valsts iedzivotaji. Republikas prezidentu un Republikas viceprezidentu ievele parlaments. Judas parlamenta ir 100 locekli. Valsts ir sadalita novadi. Novadi ir domes savienojums loceklu , un valdija priekšsedetajs. Katrs novads šaja valsti ir novadi administracija. Katrs padomju novads ir novadi teritorija. Valsti ir ari republikas pilsetas. Norvegu republikas pilsetas ir domes savienojums loceklu , un valdija priekšsedetajs. Valsts ir sadalita regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Ir 3 regioni. Vidzeme (tas nozime: vidus zeme), Kurzeme, Zemgale. Judas valoda dabiski ir latviešu valoda. Norvegu teritorijas rakstīšanas sistema , protams, ir Braila raksts. Mana pasaule Juda ir valsts , kas loti pilna ar baltiem spiekiem. Šeit ir pirmie 5 Judas konstitucijas panti : 1. Juda ir neatkariga demokratiska republika. 2. Judas valsts suverena vara pieder padomju tautai. 3. Judas valsts teritorijas starptautiskas ligumos noteiktas robežas sastada Vidzeme, Kurzeme un Zemgale. 4. Valsts valoda Juda ir latviešu valoda. 5. Saeimas sastavs no simts tautas priekšstavjiem. Judas prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Judas viceprezidenti ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Judas parlamenta locekli nodod zverestu un tulit pec tam stajas amata. Juda ir : cilveku kalns (96,2 hektometri) , norvegu kalns (80,9 hektometri) , akla kalns (75 hektometri) , , Juda kalns (73,9 hektometri) , kurla kalns (59,9 hektometri) , mema kalns (57,9 hektometri) , cilveku kanjons (15509 hektometri) , akla kanjon (13879 hektometri) , , lieliais kanjons (13901 hektometri) , Juda kanjons (13393 hektometri) , kurla kanjons (12595 hektometri) , , mema kanjons (12555 hektometri) , norvegu kanjons (11993 hektometri) , cilveku ezers (19,9 hektometri) , norvegu ezers (18,9 hektometri) , akla ezers (17,9 hektometri). Ta ir tikai vardu versija latviešu valoda. Tie ir jatulko. Šeit ir nosaukums vairakam pilsetam Judas : Betele , Lahiša, Gezera , Jereds , Rahele , Enošs , Ada , Megida , Šehema. Ir ari citas pilsetas. Šeit ir nosaukums vairakiem Judas novadi : Beteles novads. Lahišas novads. Gezeras novads. Jereds novads. Raheles novads. Enošs novads. Ir vel viens novadi. Šeit ir nosaukums vairakiem Judas respublikas pilsetas : Adas. Megida Šehema. Ir vel viens respublikas pilsetas. Attalums Gezers Betels : aptuveni 199 hm. Juda parstav gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Katrs Judas novads parstav gaiši zala , jo ta ir simboliska krasa. Katrs padomju novads parstav gaiši zala , jo tas ir simboliska krasa. Augstakais punkts Judas ir cilveku kalns ja. Garakais kanjons Judas ir cilveku kanjons ja. Dzilaka vieta Judas ir cilveku ezers ja. Ir celš, kas iet no Gezera uz Megidu, un tas iet cauri Lahišam. Šis ceļš iet netalu no aklo kalna un netalu no aklo kanjona. Šis ir aklo celš. Akla tilts savieno Gezeru ar citu pilsetu un atrodas netalu no kalna akla un kanjona akla. Norvegu federacijas (Judas federacijas) : Par aklums , ir Norvegu Akla Federacija (NAF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Jo tie ir akli , tie visi ir norupejies. Par kurlums , ir Norvegu Kurla Federacija (NKF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Par mems , ir Norvegu Mema Federacija (NMF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Novado ir Norvegu Novadi Federacija (NNF) , ko mems priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Šaham ir Norvegu Šaha Federacija (NŠF) , ko mems priekšsedetajs ir priekšsedetajs un 2 priekšsedetaja vietnieki. Ir vel viena valstu federacija. Norvegi ed daudz galas. Norvegi dzert daudz piena. Norvegi izmantot daudz koka. Norvegi spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Norvegi ir tads pats skelets ka cilvekiem. Norvegi ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem. Norvegi ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem. Norvegi patik runat. Norvegi dzert daudz alkohola. Norvegi izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Norvegi ir loti tuvu dabai. Judas iedzivotaji parasti ir mierigi. Judas iedzivotaji parasti ir piesardzigi. Norvegi veido daudz seju. Judas iedzivotaji parasti ir rezerveti. Judas iedzivotaji bieži ir nedroši. Norvegi bieži karajas apkart. Norvegi bieži ir kaškigi. Norvegiem patik balleties. Norvegi est daudz manna, partikas viela, kas izskatijas ka koriande seklas, kas bija balts, un tas garšoja ka medus pirags. Sakuma , gJudas iedzivotaji var paradities auksts. Norvegi ir ļoti tievi. Juda patiešam ir daudz ezeru. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , Norvegi , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs , patikams un gatavs palidzet. Juda ir daudz dzintara. Norvegi dod priekšroku dabai, nevis pilsetai. Norvegu galvaspilseta ir Gezera. Jereds ir vieta , kur notika Judas izveides deklaracija. Juda laukumi : Judas laukumi Cilveku laukuma dzives laukuma Brivibas laukuma Akla laukuma Republikas laukums Prezidenta laukums Kurla laukums Norvegu laukums Judas tilti : Akla tilts , 39,7 hm garš. Judas tornis : dzivibas tornis , 5,995 hm augstuma Juda tornis , 5,553 hm augstuma. Akla tornis , 7,597 hm augstuma. Cilveku tornis , 6,707 hm augstuma. Kurla tornis , 7,997 hm augstuma. Jered tornis , 0,778 hm augstuma. Norvegu tornis , 0,933 hm augstuma. Norvegu talruna numuri ir savienojums ar 8 cipariem. Norvegu radio (Judas radio) : Juda 1 Juda 2 Juda 3 Juda 4 Juda 5 Juda 6 Juda 7 Juda 8 Juda 9 Ir vel viens radio. Juda ir valsts organisms radio, Judas Radija (JR). Judas zemes videjais augstums ir 0,72 hektometri. Hronologija : 1. Judas zemes izveide. Valsts jau ir sadalita regionos, republikas pilsetas un novadi. 2. Pec tam norvegu konstitucijas pienemšana. 3. Atkal pec tam un gandriz vienlaikus norvegu prezidenta un norvegu viceprezidentas ievelešana, ministru un valsts sekretaru iecelšana, norvegu parlamenta loceklu ievelešana. 4. Velreiz pec tam republikas pilsetas padomes loceklu un novadi padomes loceklu ievelešana. 5. Pec tam radio Judas radišana 1. 6. Pec tam radio Judas radišana 2. 7. Pec tam radio Judas radišana 3. 8. Pec tam radio Judas radišana 4. 9. Pec tam radio Judas radišana 5. Juda ir lielaka valsts mana pasaule. Juda ir pirma pasaules ekonomiska vara mana pasaule. Juda ir pirma vara pasaule mana pasaule. Norvegi vara ir vislielakie galas edaji mana pasaule. Nav priestera. 26 procentiem manas pasaules norvegu ir hipermobili roku īkšķi. 26 procenti norvegu iedzīvotāju gredzenu uzlika uz īkšķiem. 19 procenti norvegu iedzīvotāju ir "VI". Būt "VI" nav iedzimts. Vispareja struktura gimenes mana pasaule : 1 tevs , 1 mate , 1 berns vairak. Viss ir atkarigs no laika un apstakli. Stetoskopa nav. Ekologijas nav. Mana pasaule ir pasta indeksi. Mana pasaule ir pacinas. Pasta indeksi ir 4 ciparu savienojumi. Parauts teva stavoklis mana pasaule nepastav. Parautsmašu mates stavoklis pastav mana pasaule. Bet gandriz visi parejie gadijumi precocity neeksiste mana pasaule. Hipomobilitate neeksiste mana pasaule (nav sajaukt ar hipermobilitati). Nav televizora. Ir magnetofoni. Nav izpletni. Ir datori. Protams , ir klaviaturas ar liniju printeriem ar datoriem. Magnetofoni nav tadi ka tie, kas atrodas uz vecas zemes. Datori nav lidzigi tiem, kas atrodas uz vecas zemes. Pirma izveidojama valsts ir Juda. Juda ir lielaka valsts mana pasaule. Juda ir pirmais pasaules ekonomiskais speks mana pasaule. Juda ir pirmais speks pasaule mana pasaule. Norvegu vara ir lielakie galas edaji mana pasaule. Ir tilti. Nav katedrales. Nav kapela. Nav betona. Vecaki streikot savus bernus daudz mazak. Kad tas notiks , lietas ir daudz mazak nopietnas. Ir ari citi veidi , ka sodit un labot bernus. Mana pasaule ir loti pilna ar paradoksiem. Ir cemodans. Nav bal. Nav viesnicas. Muzeja nav. Nav anoreksija. Nav disleksijas. Nav disgrafija. Nav dyscalculia. Es gribetu, lai kads raksta tekstus, kas sastopami mana pasaule. Es gribetu, lai kads no manas pasaules smelas iedvesmu tekstu rakstišanai. Ja kads atrod manu tekstu, saglabajiet to. Kads rada stastus, kas notiek mana pasaule Ir distimija. Nav amnezija. Nav šizofrenijas. Parkinsona salš neeksiste. Nav disenterija. Ir atslegas. Ir sledzenes. Nav rupnicas. Nav kempinga. Nav ark. Nav bronzas. Ir kiegeli. Nav hiperaktivitates. Nav Alcheimera slimiba. Nav veja turbinas. Ir ragi. Nav kedes veikala. Nav keramikas. Nav keramikas. Nav zimoga. Ir runatajs. Nav sledzenu. Skruves nav. Drebju pakaramais nav. Sals nav. Nav maršruta. Ir tuneli. Ir lapsta. Ritena nav. Nav traktora. Nav tampona. Nav atkritumu. Tintes nav. Nav trona. Muka nav. Nav skeptiski. Nav raciju-raciju. Videjais mana pasaules augstums ir 0,72 hektometri. Komisara nav. Šerifa nav. Maršala nav. Ir mapes. Mana pasaule ir loti plakana pasaule. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. 55 procentus no manas pasaules klaj mežs. Mana pasaule ir daudz dzintara. Sirupa nav. Ir caurules. Ir bumbas. Ir lielgabali. Ledusskapja nav. Grabekla nav. Nav nekadas lidinašanas. Drona nav. Termometra nav. Dievam , vards ir loti svariga lieta. Mana pasaule ir pasaule ar lauku saknem. Berni dara skolu sava maja , ja drikstu ta teikt. Ir riteni. Nav bakas. Cilveki nebutu slimi , ja vini lasa transportlidzekli. Nav alergijas. Nav neileribas. Nav drošinataja. Nav raketes. Nav tilta Nav raketes. Nav palaideja. Nav cementa. Nav asfalta. Nav droši. Nav maksliga sattelite. Nav gridas lampas. Komandai var but priekšsedetajs un priekšsedetaja vietnieks vai vairaki. Zobu pasta nav. Kresla nav. Nav durvju mate. Nav zvana. Nav portala. Nav ventilatora. Nav reaktora. Nav tapas. Nav bumbas. Nav dambis. Nav režga. Nav matu dikšnu. Nav kaulinu. Ir korpusi. Nav akumulatora. Nav seta. Nav dzenskruves. Nav pedala laivas. Ir dikes. Nav adas. Nav oglu. Nav kaities par partiku. Nav cietuma. Konteineru nav. Ir jaucejkrani. Nav lietussarga. Nav aizkaru. Nav paklaja. Ir filtri. Nav kanalizacijas. Nav gultas velas. Nav korka. Nav terauda. Nav darvas. Nav viadukta. Nav udensvadu. Nav traktora. Nav groza. Nav gazes caurulvada. Ir asis. Ir zagi. Nav policijas. Nav neto. Viesiem ir pieejami peldbaseini. Nav studijas. Mikrovilnu krasns nav pieejama. Nav gridas auduma. Krani nav tadi ka tie, kas atrodas uz vecas zemes. Filtri nav lidzigi tiem, kas atrodas uz vecas zemes. Ir bumba. Akla kalns atrodas pasaules vidu. Akla kanjons atrodas pasaules vidu. Gezera atrodas pasaules vidu. Akla laukums atrodas pasaules vidu. Akla ezers atrodas manas pasaules vidu. Nav busa. Nav taksi. Nav ugunsdzešamais aparats. Pirmais cilveks , lai sasniegtu sammita akla kalnu ir viriešu , un vina vards ir Filips + , vinš ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu sammita norvegu kalnu ir sieviešu , un vinas vards ir Sofija +° , vina ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu norvegu kanjons ir viriešu , un vina vards ir Janis + , un vinš ir norvegu. Pirmais cilveks , lai sasniegtu akla kanjons ir sieviešu , un vinas vards ir Marija +° , un vina ir norvegu. Šeit ir nosaukums 2 norvegu prezidenti : Filips + (viriešu), Sofija +° (sieviešu). Šeit ir 2 norvegu viceprezidentu vards : Janis + (viriešu) , Marija +° (sieviešu). Simbols + nozime, ka viniem ir hipermobili īkški. Simbols ° nozīme, ka viniem ir gredzeni uz īkškiem. Pirmais laukums , kas jaizveido , ir akla laukuma. Nav elektribas. Cilveks ir runigs , un zinkarigs , spitigs. Cilveki ir grousers. Cilveki ir brunas acis. Cilveki ir pats skelets neka cilvekam kas dzivo uz vecas zemes. Cilvekiem ir tada pati nervu sistema ka cilvekiem kas dzivo uz vecas zemes. Cilvekiem ir tada pati muskulu sistema ka cilvekiem kas dzivo uz vecas zemes. Cilveki bieži bicker , bieži raustities , un bieži vien fidgety. Cilveks stuff bieži vien paši. Cilvēki ir ļoti tievi. Cilveki bieži karajas apkart. Cilveks bieži kircinat. Cilveks ir gudrs. Par cilveks ofen klist. Ir audumi. Vaze nav. Ir podi. Nav spilvena. Viesu riciba ir peldbaseini. Cilveki nav Seklam. Viss ir atkarigs no laika un apstakliem. manas pasaules pamats ir loti augligs. Amati : prezidents , viceprezidents , ministrs , valsts sekretars , parlamenta loceklis , priekšsedetajs , priekšsedetaja vietnieks , domes loceklis , tas ir teikt 8 vardus posts. Individas organizacija : 1 Sistemas (piemeram , skelets , muskulu un skeleta sistema , nervu sistema ...) 2 Organi (piemeri : kauli , muskuli , nervi ...) 3 Audi (piemeram , kauli , muskuli ...) Nervu sistema ir nervu savienojums , muguras smadzenes , smadzenes un smadzenes. Mikroskopa nav. Ir biblioteeki. Stetoskopa nav. Ekologijas nav. Nav operas. Nav teatra. Nav orkestra. Nav kamaninu. Pirma pilseta , kas jaizveido , ir Jereds. Pirmais tonis , kas jaizveido , ir norvegu tornis. Juda nozime uzslavet Dievu. Nav gimnazija. Nav stipas. Nav struklakas. Nav kaudzes. Nav gimnaziju. Loka nav. Struklakas nav. Nav kaudzes. Nav filozofijas. Nav dietologijas. Biskapijas nav. Draudzes nav. Garidznieku nav. Mineralu iegušanai nav kalnrupniecibas. Hercogistes nav. Arhercogistes nav. Diplomatu nav. Nav birokratu. Nav aristokratu. Biskapu nav. Arhibiskapu nav. Buržuazijas nav. Ir slotas. Ir izlietnes. Dezodorantu nav. Bojas nav. Nav vitnes. Ir protezes. Glabšanas rinka nav. Ir stridnieki. Ir deli. Ir buras. Ir milestiba, piekeršanas, piekeršanas. Ir buru laiva. Varetu but tailaiva. Nav roka ka muzikas stila. Nav mikrovilnu krasns. Džeza ka muzikas stila nav. Repa ka muzikas stila nav. Nav funk ka muzikas stila. Nav muzikas valsts. Biznesa nav. Urbja ka instrumenta nav. Metala ka muzikas stila nav. Klasiskas muzikas nav. Ir zarki. Nav logu tiritaju. Nav izpludes caurules. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Nav ekologijas. Ir piesarnojums Piesarnojums patiešam ir mazak iznicinošs neka uz vecas zemes. Piesarnojums patiešam ir mazaks neka uz vecas zemes. Bieži vien , ja sieviete izplatas pirkstus , mes varam redzet cipslas no vinas roku ikškiem, kas parsniedz, tas ir ilgi extensor no ikška. Šis cipslas ir ļoti redzamas. Un tas ir derigs tikai sievietem , nevis viriešiem. Bet tas ir derigs tikai vinas roku , nevis kajam. Citas roku cipslas nav redzamas (vai gandriz ne). Vel cipslas pedas nav redzamas (vai gandriz ne). Šis cipslas ekvivalents pie kajam , ja es varu teikt , ir extensor no ikški. Redzamiba citu cipslu kermena : Nav isti , tikai nedaudz , mazak vairak. Hipermobilitate ir tikai locitavu ikškis puses. Ne pedas ikškim. Ne par vel vienu roku pirkstiem. Ne par citiem pirkstiem kajam. Ne par citam kermena dalam. No ikška rokas hipermobilitate ir loti bieži. Nemot hypermobil ikškis ir ipaša lieta. Hipermobilitate nav iedzimta. Hipermobilitate vienmer ir simetrisks. Daudzi individi var saliekt vinu ikški roku abas manas. Daudzi individi uzliek gredzenu uz rokas ikška, dažreiz uz viena ikška, dažreiz uz abiem ikškiem uzreiz. Daudzi individi ir hiperflexated ikška no rokam. Tas ir hipermobilitate pie distalas locitavas ikškiem. Fenomens sauc hitchhiker ikškis paradiba. Ši paradiba ir distala hipermobilitate ikška puses. Cilvekiem , kuriem ir hipermobilais rokas ikškis (vai Hitchiker ikškis) , ir adas (vai parpalikuma) hyptothec uz škistas locitavas , ja ta var teikt. Hipermobilitate ir locitavu speja parsniegt normalu. No cilveks rokas lunulas vienmer ir mazas vai liels vai neesošas. No pedu cilveku lunulas vienmer pastav. Gredzena uzlikšana uz ikška ir laba , bet dažreiz jums tie ir janobem uz bridi noteiktam lietam , piemeram , DIY , sports , ediena gatavošana , kāpšana režgi , nesot smagu priekšmetu. Un esiet uzmanigs durvju rokturiem un atslegu piekariniem ar gredzenu uz ikška. Ja gredzenu uzliekat uz ikška , gredzenam jabut ar spraugu , vismaz vietu , kur gredzens ir planaks. Cilveku ausu daivas vienmer ir piestiprinatas. Datori, radio un telefoni darbojas bez baterijam un bez elektribas. Organim, piemeram, federacijas un komitejas nav sekretars un kasieris. Organim, piemeram, federacijas un komitejam nav valdes. Nav uznemejdarbibas ka organims. Ir mazak datoru neka zemes , runajot par planetu , kas atrodas Piena celš. Ir mazak organismu neka uz zemes , runajot par Piena Cela planetas. Organims , piemeram, federacijas un komitejas ir galvenokart akls , kurls, mems , šaha , novads. Valsts likumdošanas institucijas nav sekretara. Valsts likumdošanas organiem nav valdes vai praesidium. Nav makslas , kas var atrast uz vecas zemes. Nav instrumentu atrast vecas zemes. Nav spele iznemot šahs , kas var atrast uz vecas zemes. Nav sporta iznemot peldešanu , kas atrodas uz vecas zemes. Datori visi atškiras no tiem, uz vecas zemes, Piena Cela planetas. Viss ir pilnigi atškirigs.e Ir kildnieki. Ir deli. Ir buras. Ir milestiba , piekeršanas , milestiba. Ir buru laiva. Tur varetu bet thailboat. Nav roka ka muzikas stila. Nav mikrovilnu krasnis. Nav džeza ka muzikas stila. Nav repa ka muzikas stila. Nav funk ka muzikas stils. Nav muzikas country. Nav biznesa. Nav urbjmašinas ka riks. Nav metala ka muzikas stils. Nav klasiskas muzikas. Ir zarki. Mana pasaule ir loti auksta pasaule. Cilveki celušies no latviešiem. Nav autisms, nav trisomiju, nav Proteus syndrom, nav ectrodactyly. Nav elks, ne viltus dieviem, nav religijas gaidits kristiešu religiju, ne polydactyly. Nav boulinga, nav vieglatletikas, nav bekgemons. Nav bridž (runajot par speli), nav sudoku (runajot par speli), nav Scrabble, nav svarcelšana. akls akli aklums Juda norvegu cilveks cilveki cilvekpertiks cilvekpertiki Dievs mis ir radijis , lai mus miletu. 19 procenti cilvēku ir "VI". Būt "VI" nav iedzimts. Informacijas par Latviju , vecas Zemes valsti : Valsts nosaukums : Latvija Iedzivotaju vards : latviski Valoda : latviešu Rakstišana : latinu alfabets Skaitli : arabu cipari Akcents: latviešu akcents Valsti vada prezidents. Ir visas valsts ministru prezidents , ministri , valsts sekretari un konstitucija. Valsts ir sadalita ari novadi un valtspilsetas. Latvija es runaju par planetas Zeme valsti , tur ir Gaizinkalns (3,12 hm). Visai valstij ir karogs. Latvija ir Kolkarags. Ir himna visai valstij. Valsts. Latvijas prezidentam ir oficials iedzivotajs Rigas pili. Latvieši ir loti tuvu dabai. Latvijas garums no rietumiem uz austrumiem : 4500 hm. Latvijas garums no ziemeliem uz dienvidiem : 2100 hm. Latvietis Egils Levits bija Latvijas prezidents un vinam bija zilas acis un vinam bija balta ada. Latviete Vaira Vike-Freiberga bija Latvijas prezidents un vinai bija brunas acis un vinai bija balta ada. Latvietis Karlis Kazaks bija muzikis , vinam bija balta ada, vinam bija zilas acis. Latvietis Valdis Zlaters bija Latvijas prezidents un vinam bija balta ada. Latviete Ieva Talberga bija muzika un vinai bija balta ada. Sofija (ta esmu es) bija latviesu rakstniece , lasitaja un šahiste , vinai bija balta ada , vina bija akla , 0,02?? hm. Juda Zlaters bija latviešu rakstniece, lasītāja, šahiste, viaai bija balta ada, vina bija Sofijas Zlateres bērns? Jered Zlaters bija latviešu rakstniece, lasītāja, šahiste, viaai bija balta ada, vina bija Sofijas Zlateres bērns? Filips bija latvietis un vinam bija balta ada , Latvija ir plakana valsts. Latvieši ir loti dziedoša tauta. Riga ir Rigas radio un televizijas tornis TV tornis (3,68 hm). Latvijas iedzivotajiem ir balta ada. otra dala. Neredzigajiem Latvija ir Latvijas Braila raksts, latviešu Braila cipari un balta spieke. Latvijas pilsetas: Riga, Daugavpils, Liepaja, Ventspils, Kuldiga, Jurmala, Jelgava, Tukums, Rezekne, Cesis, Jekabspils, Salalspils, Ogre, Valmiera utt. Attalums Liepaja Ventspils: aptuveni 1300 hm. Attalums Riga Daugavpils: aptuveni 2200 hm. Aptuvens attālums Rīga - Liepāja: 2150 hm. Latvijas talrunu numuri sastav no 8 cipariem. Valsts diena Latvija, vecas zemes valsti, ir 18. novembris. Valsts ir sadalita regionos. Bet tas nav administrativais iedalijums. Tas drizak ir kulturas vai vestures regioni. Ir 4 regioni. Vidzeme (tas nozime: vidus zeme), Kurzeme, Latgale, Zemgale.Ventspili ir Kolkarags. Kuldiga ir Adata tornis VLF tower , kura aptuvenais augstums ir 2,25 hm. Cesis ir pils ja., Jelgava ir pils ja. Latvija ir Gaujas nacionalais parks.Šaham Latvijai ir organisms, kas ir Latvijas Šaha Federacija (LŠF), kuru vada priekšsedetajs. Latviai ed daudz galas. Latviai izmantot daudz koka. Latviai spej pielagoties daudzam dažadam situacijam. Latviai patik runat. Latviai dzert daudz alkohola. Latviai izmantot daudzas dziesmas , piemeram , vidu varda. Latviai ir loti tuvu dabai. Latviai parasti ir mierigi. Latviai parasti ir piesardzigi. Latviai parasti ir rezerveti. Sakuma , Latviai var paradities auksts. Bet , kad jus sazinaties un pec tam , kad ledus izputejis , humanoids , velas , lai apmierinatu svešiniekiem , ir loti atverta , zinkarigs, patikams un gatavs palidzet. Latvija ir valsts ar lauku saknem. Riga ir pils. Jelgava ir pils. Rundale ir pils. Valmiera ir pils. Latvijas teritorija ir 2 galvenas upes, Daugava, Gauja. Daugava pariet uz Rigu, tad uz Salaspili, tad uz Ogri, tad uz Jekabpili, tad uz Daugavpili. Gauja iet cauri Cesim un Gaujas nacionalaja parka, jo Cesis atrodas Gaujas nacionalaja parka. Liepaja ir osta. Pie Ventspils ir osta. Tur tramvajs Riga. Daugavpili ir tramvajs. Liepaja ir tramvajs. Ir dzelzcela stacija Riga, Daugavpili, Liepaja, Ventspili, Kuldiga. Riga ir valsts galvaspilseta. Kuldiga ir pils. Valsti ir šadi radioaparati: Latvijas Radio 1 un Latvijas Radio 2. Latviai ir lieli silku, zirnu, kartupelu un kapostu edaji. Pirms valspilsetas bija pilseta republikas. Latvijas teritorija tika sadalita rajonos. Latviesu prezidents ir zverests, un vinš stajas amata neilgi pec tam. Latviai parsvara ir balta ada, un daudziem acis ir zilas. Latvijas dzilakais ezers ir Dridzis , kura dzilums ir 0,651 hm. Ir Vansu tilts, kura garums ir 5,95 hm un kas atrodas Riga. Sigulda atrodas Gaujas nacionalaja parka. Latvija ir daudz dzintara. Latvieši dod priekšroku dabai , nevis pilsetai. Blakus Ventspilij ir Puzes ezers, kura dzilums ir maksimums 0,336 hm. Jekabpili tiek ražots daudz cukura. Ir ezers Babite pie Jurmalas , kura maksimalais dzilums ir aptuveni 0,017 hm. Aptuvenais attalums Riga - Sigulda: 550 hm. Netalu no Cesim tam ir Alauksta ezers. Ir Sveta Jana baznica, kas atrodas Riga. Latvijas teritorija ir parlaments, kura ir locekli un kuru vada priekšsedetajs. Ši parlamenta loceklu skaits ir 100. Šis parlaments ir vienpalatu un ievel valsts prezidentu, un to sauc par Saime. Valspilsetam, kas bija respublikas pilsetas, ir dome , kas sastav no locekliem. Šo domi vada priekšsedetajs. Novads ir dome, kura ir locekli. Šo domi vada priekšsedetajs. Venstpili ir brivdabas muzejs ar rotalu vilcienu. Jurmalas pludmale ir aptuveni 330 hm gara. Kuldiga ir apgerbu un zeku fabrika. Latvija ir Kemetis nacionalais parks. Liepaja ir Liela iela. Rigas pils atrodas netalu no Daugavas. Ir Sveta Nikolaja baznica, kas atrodas Ventspils. Liepaja ir Karostas cietums. Videjais Latvijas augstums ir 0,72 hektometri. Riga ir festivals Bildes. Latvija tiešem ir daudz ezeru. Šeit ir pirmie 9 Latvijas konstitucijas panti : 1. Latvija ir neatkariga demokratiska republika. 2. Latvijas valsts suverena vara pieder Latvijas tautai. 3. Latvijas valsts teritorijas starptautiskas ligumos noteiktas robežas sastada Vidzeme , Latgale , Kurzeme un Zemgale. 4. Valsts valoda Latvijas Republika ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svitru. 5. Saeimas sastavs no simts tautas priekšstavjiem. 6. Saeimu ievele visparigas , vienlidzigas , tiešas , aizklatas un proporcionalas velešanas. 7. Sadalot Latviju atsevišku velešanu apgabalos , Saeimas deputatu skaitu , kurš ievelams katra zina velešanu apgabala, piezimju proporcionali katra apgabala veletaju skaitam. 8. Tiesibu velet un pilntiesigiem Latvijas pilsoniem, kuri velešanu diena un sasnieguši astonpadsmit gadu vecumu. 9. Saeima var ievelet katru pilntiesigu Latvijas pilsoni, kurš velešanu pirmaja diena ir vecaks ar divdesmit vienu gadu. Latvijas regionas : Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale Latviešu valoda ir darbibas vards but. Latviešu valoda ir gramatiskas dzimtes , viriešu un sieviešu dzimtes. Latviešu valoda ir gramatiskie skaitli , vienskaitlis un daudzskaitlis. Latviešu valoda ir gramatikas gadijumi , tostarp nominativs , akušativs, dativs, genitivs un instrumentals. Latviešu valoda ir subjekts + darbibas vards + objektu valoda. Latviešu valoda nav raksta. Latviešu valodā izsaka dabisko dzimti. Latviešu valoda ir infinitivs, līdzdalīgs, indikatīvs, debetīvs un imperatīvs. Šahs ir spele 2 speletajiem, kuri spele 1 pret 1, un uz vecas zemes ir starptautiska federacija, kuru Pasaules Šaha Federacija, kuru parvalda prezidents. Šahu spele ar figuram un šaha galdinu. Ir 32 gabali, bet 16 speletaji. Ši ir strategijas spele. Ir balts un melns. Ir 16 balti un 16 melni gabali. Šahs ja ir 64 kvadrati, 8 rutinas pa 8. Starp gabaliem ir bandinieks, karalis, karaliene un tornis, bandinieks var parvietoties tikai no kvadrata viena virziena. Karalis var parvietoties, virzot laukumu jebkura virziena. Karaliene var parvietoties, virzot vienu kvadratu vai vairakus jebkura virziena. Spele ir uzvara, kad speletajs notver cita speletaja karali, tas ir, speletaja karalis tiks notverts neatkarigi no ta, ko vinš dara, tas ir mats. Karalis ir vissvarigakais šaha gabals. Parbaude ir tad, kad speletaja karalim draud sagustišana. Hipermobilais ikškis Ikška gredzens Ikška gredzens + Lieli lunulas Ikška gredzens + Nagu laka Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens + Lieli kunukas Hipermobilais ikškis + Ikška gredzens + Nagu laka Roku īkšku cīpslu redzamība (extensor pollicis longus) VI Manas pasaules muzika tiešām izskatas pec latviešu muzikas. Filips IV ir karalis , kurš dzivoja 46 gadus , kurš kluva par karali 17 gadu vecuma , kurš valdija 29 gadus. Filips IV bija balta krasa. Filips IV bija stingrs un bargs , un modernizeja valsti. Karalis Filips IV standartizeja merus un svarus un lika arestet templiešu bruniniekus un sadedzinat uz sarta. Filips ir vina vards , un Filips IV ir vina valdišanas vards. Karalis Filips ir 7 bernu tevs , un vinš ir zaudejis 3 , un vina viraksturo vairakas lietas. Karalis Filips IV medibu brauciena nokrita no zirga un gaja boja ši negadijuma rezultata. Filips ir gimenes otrais berns. Vinam bija milzigs augums. Mani interese udens. Mani interese kauli. Mums ir kauli. Mums ir kauli. Mums iekšpuse ir kauli. Mums organisma ir kauli. Pateicoties kauliem , mes varam staigat. Pateicoties kauliem , mes varam piecelties stavus. Pateicoties kauliem , mes varam kaut ko nemt. Pateicoties kauliem , mes varam pakert priekšmetus. Pateicoties kauliem , mes varam kaut ko formulet. Pateicoties kauliem , mums var but locitavas. Locitavas ir krustojuma zona starp kauliem. Musu kauli palidz uzturet kermena formu. Musu kauli kalpo ka atbalsta un stiprinajuma punkts muskuliem un cipslam. Musu kauli iederas viens otra. Musu kauli ir saistiti viens ar otru. Kauli var salauzt , luzums un remonts. Kauli veido organisma strukturu. Kauli lauj satvert. Kauli lauj jums staigat. Kauli lauj jums piecelties stavus. Kauli lauj locitavam. Kauli veido skeletu. Mums organisma ir kauli. Pateicoties skelets mes varam staigat. Pateicoties skelets mes varam stavet stavus. Pateicoties skelets mes varam veikt kaut ko. Pateicoties skelets mes varam pakert objektus. Skelets tiek izmantots , lai saglabatu kermena formu. Skelets veido pamatu organisma. Skelets lauj locitavam. Mums organisma ir skelets. Bez kauliem mes visi butu lengani. Bez kauliem mes nevarejam darit daudz. Kauls ir audi. Kauls ir saistaudi. Zinatne , ka petijumi kauli sauc osteologija. Skelets atkal izpaužas ka kermenis. Kauliem var but vairakas formas. Ir dažadi kauli. Ir aptuveni 23 procenti udens kaulos. Muskulos ir aptuveni 75 procenti udens. Ir aptuveni 79 procenti udens asinis. Ir approximatively 76 procenti udens smadzenes. Cilveces likis nav sveta gara templis , preteji cilveku kermenim. Cilveki nav iesniegti tiem pašiem noteikumiem , ka cilvekiem , jo tas ir sugas , kas dzivo uz Zemes , planetas piena veida. Mans merkis ir izvairities no iet lietas. Ir pretstats starp manu zemi , Judas pasauli un veco zemi. Mana pasaule ir pilna ar izturigam lietam. Lielaka dala no kermena cilveks ir izgatavots no atomiem skabekla , aptuveni 65 procenti. Ada ir cilveku kermena garakais organs. Mele ir visspecigakais cilveku kermena organs. 1. indivīds : Sofija Zlatere , blondi mati , brunas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 2 bērni 2. indivīds : Ieva , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama ikšķa cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 3. indivīds : Rahele , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 4. indivīds : Sara , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 5. indivīds : Zuzanna , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 6. indivīds : Ofelija , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , liels lunulas , VI , 1 bērns 7. indivīds : Leonora , blondi mati , zilas acis , balta ada , redzama īkška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 8. indivīds : Katrina , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns Indivīds 9 : Rute , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns 10. indivīds : Helēna , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielās lunulas , VI , 1 bērns 11. indivīds : Jana Zlatere , blondi mati , zilas acis , balta ada , akla , redzama ikška cīpsla , hipermobilais īkškis , gredzens uz īkška , lielas lunulas , VI , 1 bērns Sofija (esmu es) un Jana ir māsas. Indivīds 12 : Jūda Zlaters , blondi mati , brūnas acis , balta ada , nav redzama ikška cīpsla , nav hipermobil īkškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 13 : Jereds Zlaters , blondi mati , brūnas acis , balta ada , nav redzama ikška cīpsla , nav hipermobil īkškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 14 : Bilha , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 15 : Zilpa , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 16 : Lea , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 17 : Debora , blondi mati , zilas acis , balta ada , nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu nav redzama īkška cīpsla , nav hipermobils ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 18 : Judita , blondi mati , zilas acis , balta ada , akls , redzama īkška cīpsla , hipermobils ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu Indivīds 19 : Zippora Zlatere , blondi mati , zilas acis , balta ada , akls , redzama īkška cīpsla , nevis hipermobil ikškis , nav gredzens uz īkška , nav lunulas , BI , nav bērnu 19 . Individis : Filips , balta āda , ne hipermobilais īkšķis , nav gredzens uz īkšķa , BI , 1 bērns Jūda un Jereds ir Sofijas bērni (tie ir mani bērni). Bilha ir Ievas bērns. Zilpa ir Raheles bērns. Lea ir Sāras bērns. Debora ir Zuzannas bērns. Judita ir Ofēlijas bērns. Zippora ir Janas bērns. Filips ir individs , ar kuru man bija mani bērni Juda ir Jereds. Filips / Sofija. Karlis / Ofelija. Henrijs / Zuzanna. Janis / Marija. Francisks / Anna. Jana. Iedvesmu: Personiskie elementi. Dieva Valstiba. Latvija. Latvietis : Akls. Hekto. Hipermobilais roku ikškis. Roku ikška gredzens. Lielas rokas lunulos. Nav nagu lakas. VI. Juda. Augstums. Skalums. Prezidents. Cilveks. Šahs. Celulozes diacetats. Sofija Zlatere , akli , latviešu , blondi mati , brunas acis , Hipermobilais roku ikškis , roku ikška gredzens. Es dzivoju Rīga. Mans fiziskais apraksts : Nosaukums : Sofija Valsts : Latviešu Valoda : Latviešu Rakstišana : latinu alfabets Cipari : Arabu cipari Akcents : Latviešu akcents Pilsēta : Rīga Matu krasa : Blonds Acu krasa : Bruns Adas krasa : balta Ipatniba : akli Hipermobila ikški no rokas : ja Hipermobila ikški no kajam : ne Hipermobil pirkstiem rokas , saglabat ikški : ne Hipermobil pirkstiem kajam , saglabat ikški : ne Hipermobil kermena kopuma : ne Roku lunulas : loti liels Lunulas no kajam : nav Gredzeni rokas : ja Gredzeni kajas : ne Gredzeni roku ikškos : ja Redzamiba cipslu no rokam ipstas : Loti redzams Redzamiba cipslu no kajam isipedu : Ne Redzamiba citu cipslu rokas : Ne Redzamiba citu cipslu kajam : Ne Redzamiba citu cipslu kermena : Nav isti , tikai nedaudz , mazak vairak. Nagu laka pie rokas : Ne. Nagu laka pie kajam : Ne. Ausu daivas : piestiprinatas. Nodarbošanas : rakstnieks, lasitajs, šahists. Augstums: 0,02?? hektometrs. VI. Es esmu runigs , zinkarigs un spitigs. Juda ir latvietis, dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vina ir rakstniece, lasītāja un šahiste, un ir mans bērns. Jered ir latviets, dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vina ir rakstniece, lasītāja un šahiste, un ir mans bērns. Filips ir latvietis, vinš dzīvo Rīgā, vinam ir balta ada, vinš ir indivīds, ar kuru es dzemdēju savus bērnus. Es esmu cuka , kad es est un dzert. Es bieži klist. Es esmu rupjš. Es bieži kircinat. Esmu 2 bernu mate. Man patīk ballēties. Es daudz karajos. Es bieži esmu gudrs. Es daudz grimase. Esmu ļoti tieva. Es bieži esmu nepieklajigs. Es bieži esmu kaškigs. Es esmu traks. Nosaukums : Ak , lielais Dievs Vardi : Ak , lielais Dievs , kad redzu , ka tu esi Tik skaistu krašnu dabu radijis Un dzivibai ikkatrai gaismu nesi To sava milestiba audzejis Tad liksmo sirds un sauc tev preti , Dievs Tu esi liels , tu esi liels Tad liksmo sirds un sauc tev preti , Dievs Tu esi liels , tu esi liels Kad ziedoni no miega daba raisas Un zalas birzis putnu dziesmas skan Kad visur prieks un puku smarža kaisas , Kas atnes laimi sirdi ari man Kad aicinats no želastibas tieku Un debess gaismas starus ieraugu , Tad ceribas uz dzivo Dievu lieku Un vina visspecibu atzistu Ak , lielais Dievs ir dziesma. Latvietis : Akls. Hekto. Hipermobilais roku ikškis. Roku ikška gredzens. Mazas rokas lunulos. Nav nagu lakas. VI. Juda. Augstums. Skalums. Prezidents. Cilveks. Šahs. Celulozes diacetats. I [[Attēls:Real-time MRI - Speaking (English).ogv|thumb|Runa, kas vizualizēta caur reāllaika [[magnētiskās rezonanses tomogrāfija|magnētiskās rezonanses tomogrāfiju]]]] '''Runa''' ir [[saziņa]]s veids, ko veido [[valoda]]s [[vārdi]] un [[frāze]]s. Runājot izsaka savas domas, viedokli, sniedz un saņem informāciju. Runas var iedalīt divos veidos — ārējā runa, kurā ietilpst [[mutvārdu valoda|mutvārdu]] un rakstveida saziņa, un iekšējā runa, kas izpaužas, kad [[cilvēks|cilvēki]] domā ar vārdiem. Katrs no runas veidiem attīstās noteiktā [[cilvēks|cilvēka]] dzīves posmā — vispirms veidojas cilvēka ārējā runa, kuru var uztvert citi cilvēki. Līdz ar [[domāšana]]s attīstību cilvēkam attīstās iekšējā runa.<ref>„Ievads psiholoģijā vidusskolai”, izd. Pētergailis 2000, 60 lpp.</ref> Cilvēka valodas skaņas stipri atšķiras no dzīvnieku skaņām. Valodas skaņas nav iedzimtas, bet gan tās iemācās laika gaitā. Valodas skaņas veido cilvēku valodas vārdus, ja tās sakārtotas noteiktā secībā. Skaņas veido [[vārds|vārdus]], savukārt tie tālāk veido vārdu savienojumus, no kuriem veidojas [[teikumi]].<ref name="autogenerated1">Šilters, E. ''Fizika 8. klasei''. Rīga: Lielvārds, 2000. 68.lpp. {{ISBN|9984-11-000-1}}</ref> Atkarībā no iemesla un klausītāju loka izšķir trīs runas veidus:<ref>Valodas labirinti 6. klasei. Zvaigzne ABC, 2008. 10. lpp.</ref> * informatīva runa, * [[Svētki|svētku]] runa, * pārliecināšanas runa. == Runas veidošanās == Skaņu radīšanai cilvēkam kalpo [[balss aparāts]], kas atrodas [[rīkle]]s iekšējā daļā. Balss aparātu veido divas elastīgas [[balss saites]], starp kurām ir balss sprauga. Brīvi [[elpošana|elpojot]], balss sprauga ir atvērta. Runājot balss saites saspringst un balss sprauga gandrīz aizveras. [[Gaiss]], plūstot caur sašaurināto balss spraugu, iesvārsta balss saites. Tās vibrē, un rodas [[artikulētas skaņas]] — cilvēks runā vai dzied. Mainot balss saišu saspringumu, mainās saišu vibrāciju biežums un līdz ar to skaņas augstums. Sievietēm un bērniem ir mazas balss saites, tāpēc viņu runas skaņas jeb [[balss|balsis]] ir augstas. Vīriešiem balss saites ir lielākas, viņi runā zemākās balsīs. Balss [[tembrs|tembru]] un skaļumu ietekmē arī [[mute]]s un [[deguns|deguna]] dobumi, kas ir skaņas [[rezonators|rezonatori]]. Tie piešķir un pastiprina skaņu nokrāsu, kas ir savdabīga katram cilvēkam. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Runa| ]] 3x1voyvhnepuxyltbe4kza7e4mnvqa1 4300752 4300750 2025-06-27T14:30:34Z Treisijs 347 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291|2A02:8429:6FA0:2A01:95C7:B307:995A:291]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus 3783474 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Real-time MRI - Speaking (English).ogv|thumb|Runa, kas vizualizēta caur reāllaika [[magnētiskās rezonanses tomogrāfija|magnētiskās rezonanses tomogrāfiju]]]] '''Runa''' ir [[saziņa]]s veids, ko veido [[valoda]]s [[vārdi]] un [[frāze]]s. Runājot izsaka savas domas, viedokli, sniedz un saņem informāciju. Runas var iedalīt divos veidos — ārējā runa, kurā ietilpst [[mutvārdu valoda|mutvārdu]] un rakstveida saziņa, un iekšējā runa, kas izpaužas, kad [[cilvēks|cilvēki]] domā ar vārdiem. Katrs no runas veidiem attīstās noteiktā [[cilvēks|cilvēka]] dzīves posmā — vispirms veidojas cilvēka ārējā runa, kuru var uztvert citi cilvēki. Līdz ar [[domāšana]]s attīstību cilvēkam attīstās iekšējā runa.<ref>„Ievads psiholoģijā vidusskolai”, izd. Pētergailis 2000, 60 lpp.</ref> Cilvēka valodas skaņas stipri atšķiras no dzīvnieku skaņām. Valodas skaņas nav iedzimtas, bet gan tās iemācās laika gaitā. Valodas skaņas veido cilvēku valodas vārdus, ja tās sakārtotas noteiktā secībā. Skaņas veido [[vārds|vārdus]], savukārt tie tālāk veido vārdu savienojumus, no kuriem veidojas [[teikumi]].<ref name="autogenerated1">Šilters, E. ''Fizika 8. klasei''. Rīga: Lielvārds, 2000. 68.lpp. {{ISBN|9984-11-000-1}}</ref> Atkarībā no iemesla un klausītāju loka izšķir trīs runas veidus:<ref>Valodas labirinti 6. klasei. Zvaigzne ABC, 2008. 10. lpp.</ref> * informatīva runa, * [[Svētki|svētku]] runa, * pārliecināšanas runa. == Runas veidošanās == Skaņu radīšanai cilvēkam kalpo [[balss aparāts]], kas atrodas [[rīkle]]s iekšējā daļā. Balss aparātu veido divas elastīgas [[balss saites]], starp kurām ir balss sprauga. Brīvi [[elpošana|elpojot]], balss sprauga ir atvērta. Runājot balss saites saspringst un balss sprauga gandrīz aizveras. [[Gaiss]], plūstot caur sašaurināto balss spraugu, iesvārsta balss saites. Tās vibrē, un rodas [[artikulētas skaņas]] — cilvēks runā vai dzied. Mainot balss saišu saspringumu, mainās saišu vibrāciju biežums un līdz ar to skaņas augstums. Sievietēm un bērniem ir mazas balss saites, tāpēc viņu runas skaņas jeb [[balss|balsis]] ir augstas. Vīriešiem balss saites ir lielākas, viņi runā zemākās balsīs. Balss [[tembrs|tembru]] un skaļumu ietekmē arī [[mute]]s un [[deguns|deguna]] dobumi, kas ir skaņas [[rezonators|rezonatori]]. Tie piešķir un pastiprina skaņu nokrāsu, kas ir savdabīga katram cilvēkam. == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Runa| ]] ii3gmrfvp9ig4up7ylh4i4xfsb6864j 0 291902 4300847 4155914 2025-06-27T19:42:45Z ZANDMANIS 91184 4300847 wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} '''Baireitas festivāls''' ({{val|de|Bayreuther Festspiele}}) ir mūzikas festivāls, kas katru gadu norisinās [[Vācija]]s pilsētā [[Baireita|Baireitā]]. Šajā festivālā atskaņo vienīgi [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vācu komponista [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] skaņdarbus. Festivālu aizsāka pats Vāgners ar mērķi popularizēt savus skaņdarbus, it īpaši operas „[[Nībelunga gredzens]]” (''Der Ring des Nibelungen'') un „Parsifāls” (''Parsifal''). Operas uzved Baireitas opernamā (''Bayreuth Festspielhaus''), kura celtniecību Vāgners uzraudzīja personiski. Ēkas dizainā ir izmantoti vairāki arhitektūras jaunievedumi, kas bija gan īpaši pielāgoti lielajiem [[orķestris|orķestriem]], kuri izpildīja Vāgnera darbus, gan atbilda komponista redzējumam par darbu iestudējumu. Opernamā ir unikāla akustika, orķestris skatītājiem nav redzams un būtībā ir paslēpts zem skatuves. Laika gaitā festivāls ir kļuvis par nozīmīgu galamērķi Vāgnera mūzikas cienītājiem, kuriem bieži vien nākas gaidīt pat vairākus gadus, lai iegādātos biļetes. == Pirmsākumi == Festivāla pirmsākumi meklējami laikā, kad Rihards Vāgners centās kļūt finansiāli neatkarīgs. Pēc tam, kad pasliktinājās Vāgnera attiecības ar viņa mecenātu, [[Bavārija]]s karali [[Ludvigs II|Ludvigu II]], Vāgners tika izraidīts no [[Minhene]]s, kur festivālu bija iecerējis rīkot sākotnēji. Kā nākamo festivāla norises vietu Vāgners apsvēra [[Nirnberga|Nirnbergu]], jo, pēc viņa domām, šī pilsēta varēja paspilgtināt tādu viņa skaņdarbu kā "Nirnbergas meistardziedoņi" (''Die Meistersinger'') tematisko nozīmi, bet, klausot Hansa Rihtera padomam, Vāgners lēma par labu Baireitai, pilsētai ar trīs izteiktām priekšrocībām. Pirmkārt, pilsētā bija lieliski piemērota ēka — Markgrāfu opernams, kas 1747. gadā tika uzcelts marķīzam Frederikam un viņa sievai Frīderikei Sofijai Vilhelmīnei, Frīdriha Lielā māsai. Šis opernams bija tieši tāds, kādu Vāgners vēlējās — pietiekami ietilpīgs un ar labu akustiku. Otrkārt, Baireita nebija to pilsētu lokā, kurās Vāgneram bija aizliegts uzvest operas. Aizliegums pastāvēja tādēļ, ka 1864. gadā Vāgners, nabadzības spiests, bija pārdevis tiesības uz savām operām. Treškārt, Baireitas kultūras dzīve nespēja konkurēt ar Vāgnera skaņdarbiem, tādēļ festivāls varēja kļūt par galveno pilsētas kultūras notikumu. Vāgners ar savu sievu Kosimu Baireitu apmeklēja 1870. gada aprīlī. Pēc opernama apskates viņš secināja, ka tas nav piemērots viņa vajadzībām. Tas bija paredzēts 18. gadsimta baroka orķestriem, nevis Vāgnera sarežģītajām operām un lielajiem orķestriem. Taču pilsētas birģermeistari bija pretimnākoši un palīdzēja Vāgneram uzcelt jaunu ēku. Festivālu bija paredzēts atklāt 1873. gadā, tādēļ 1871. gada pavasarī Vāgners tikās ar Vācijas kancleru [[Oto fon Bismarks|Oto fon Bismarku]], lai iegūtu finansējumu, taču tikšanās bija neveiksmīga. Pēc tam Vāgners uzsāka ziedojumu vākšanas kampaņu, lai sakrātu nepieciešamos līdzekļus. Kampaņa tika izvērsta visā Vācijā, tai skaitā [[Leipciga|Leipcigā]] un [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]]. Sākotnēji cilvēki naudu ziedoja nelabprāt, tāpēc Vāgners, klausot savam draugam un mūzikas cienītājam Emīlam Hekelam, izveidoja vairākas Vāgnera biedrības ar mērķi palielināt festivāla biedru skaitu. Biedrības tika izveidotas vairākās pilsētās, tostarp Leipcigā, Berlīnē un Vīnē. Lai gan Vāgnera biedrības un citas ziedojumu vākšanas organizācijas vairākkārt lūdza finansiālu palīdzību Vācijas Reiham, tomēr līdz 1872. gada beigām opernama būvniecībai nepieciešamie līdzekļi netika savākti. 1873. gada augustā Vāgners vēlreiz vērsās pie Bismarka, bet viņa lūgums atkal tika noraidīts. Izmisumā Vāgners vēlreiz uzrunāja savu agrāko mecenātu Ludvigu II, kurš negribīgi piekrita palīdzēt. 1874. gada janvārī Ludvigs II piešķīra Vāgneram 100 000 sudraba [[Tālers|tāleru]], un īsi pēc tam sākās opernama celtniecība arhitekta Gotfrīda Zempera vadībā. Sākotnēji opernama atklāšana tika plānota 1875. gadā, bet dažādu celtniecības un organizatorisku problēmu dēļ atklāšana tika atlikta uz nākamo gadu. == Agrīnā vēsture == Kopš festivāla atklāšanas 1876. gadā tas ir kļuvis par sociālkulturālu fenomenu. Svinīgajā atklāšanā, 1876. gada 13. augustā, apmeklētāju priekam tika atskaņota opera „Reinas zelts”. Šajā īpašajā notikumā piedalījās [[Vācijas ķeizars]] Vilhelms, [[Brazīlija]]s imperators Doms Pedru II, Bavārijas karalis Ludvigs II (kurš festivālu apmeklēja slepeni, visticamāk, lai izvairītos no tikšanās ar ķeizaru), citi augstmaņi, kā arī Vāgnera labs draugs filosofs [[Frīdrihs Nīče]], kurš tolaik veltīja daudz pūļu, lai palīdzētu izveidot festivālu. Atklāšanas brīdī klāt bija arī tādi izcili komponisti kā [[Antons Brukners]], [[Edvards Grīgs]], [[Pēteris Čaikovskis]], [[Ferencs Lists]] un jaunais talants Artūrs Futs. Mākslinieciskā ziņā festivāls bija izdevies. „Baireitā notika kas tāds, ko mūsu mazbērni un viņu bērni vienmēr atcerēsies," rakstīja Čaikovskis, kurš festivālu apmeklēja kā krievu korespondents. Tomēr finansiālā ziņā festivāls cieta neveiksmi un tajā ieguldītie līdzekļi tika atpelnīti tikai pēc vairākiem gadiem. Vāgners atteicās no sava sākotnējā plāna organizēt festivālu arī nākamajā gadā un tā vietā devās uz [[Londona|Londonu]], kur sarīkoja virkni koncertu ar mērķi segt festivāla zaudējumus. Lai gan pirmajos gados festivāls cieta smagas finansiālas grūtības, tas izdzīvoja, pateicoties valsts atbalstam un ietekmīgu Vāgnera cienītāju, tostarp Bavārijas karaļa Ludviga II, palīdzībai. Jau no pirmsākumiem festivāls piesaistīja izcilus diriģentus un dziedātājus, no kuriem daudzi uzstājās bez atlīdzības. Ievērojamu mākslinieku vidū bija Hanss Rihters, kurš 1876. gadā diriģēja operu cikla „Nībelunga gredzens” pirmizrādi. Festivālā piedalījās arī talantīgais diriģents Hermanis Levijs, kuru Vāgners personīgi bija izvēlējies operas „Parsifāls” debijai 1882. gadā (Levijam palīdzēja jaunais talants [[Engelberts Humperdinks]]). Pēc Vāgnera nāves viņa atraitne Kosima turpināja festivāla tradīcijas, to organizējot reizi vienā vai divos gados. Viņa pakāpeniski iepazīstināja publiku ar Vāgnera pēdējām desmit pabeigtajām operām jeb Baireitas kanonu. [[Ebreji|Ebreju]] [[rabīns|rabīna]] dēls Levijs bija festivāla galvenais diriģents arī nākamās divas desmitgades. Austriešu diriģents Fēlikss Motls, kurš piedalījās festivālā no 1876. gada līdz 1901. gadam, 1886. gadā Baireitā uzveda operu „Tristans un Izolde”. Līdz 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem operas izrādes tika uzvestas, stingri ievērojot karaļa Ludviga aizbildniecības laikā iedibinātās tradīcijas. Milzīgās partitūras tika saglabātas pilnā apjomā, pārbaudot pat īstu mākslas cienītāju pacietību. Kosima Vāgnere saglabāja uzvedumus „Parsifāls” un „Nībelunga gredzens” tādus, kādi tie bija Vāgnera laikos, un, lai aizsargātu uzvedumus no jebkādām izmaiņām, ik reizi apvaicājās dēlam Zigfrīdam: „Vai 1876. gadā tēvs tiešām tā būtu darījis? " Pēc Kosimas Vāgneres aiziešanas pensijā 1906. gadā Zigfrīds pārņēma festivāla organizēšanas pienākumus, ieviešot izrādēs jaunus iestudējuma un izpildījuma stilus. Pēc Zigfrīda pāragrās nāves 1930. gadā festivāls palika viņa angļu izcelsmes sievas Vinifredas Vāgneres gādībā, savukārt par tā māksliniecisko vadītāju kļuva Heincs Tītjens. == Baireitas festivāls nacistiskajā Vācijā == Vēl pirms [[NSDAP|nacistu partija]] nokļuva pie varas Vinifreda Vāgnere kļuva par [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dedzīgu atbalstītāju un tuvu draudzeni. Vāgneru ģimene viņas saraksti ar Hitleru ir turējusi slepenībā. Vinifreda un citi festivāla rīkotāji bija biedri nacistu galvenā ideologa [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēda Rozenberga]] dibinātajā “Apvienībā cīņai par vācu kultūras saglabāšanu”. Apvienība aktīvi apspieda modernistu mūzikas un mākslas attīstību. Trešā Reiha laikā festivāls tomēr saglabāja zināmu māksliniecisko neatkarību. Ironiskā kārtā Hitlers apmeklēja priekšnesumus ar ebreju un ārvalstu dziedātāju piedalīšanos, kuru uzstāšanās visā Vācijā jau sen bija aizliegta. Aizliegto mākslinieku vidū bija arī varoņtenors Makss Lorencs, kura sieva bija ebreju izcelsmes. Vinifredas ietekme uz Hitleru bija tik spēcīga, ka Hitlers pēc viņas lūguma pat uzrakstīja vēstuli antifašistiski noskaņotajam itāļu diriģentam [[Arturo Toskanīni]], aicinot viņu pārņemt festivāla vadību, taču Toskanīni atteicās, un no 1933. gada līdz 1942. gadam festivālu galvenokārt vadīja Karls Elmendorfs. Trešā Reiha laikā pirmoreiz tika lauztas festivāla tradīcijas, neiekļaujot repertuārā vājākos Riharda Vāgnera 19. gadsimtā radītos skaņdarbus. Tolaik daudzi protestēja pret izmaiņām, tostarp tādi ievērojami diriģenti kā Toskanīni un [[Rihards Štrauss]], un pat daži Vāgnera ģimenes locekļi. Jebkādas izmaiņas festivāla norises kārtībā viņi uzskatīja par necienīgu izturēšanos pret izcilo mākslinieku — Vāgneru. Neskatoties uz mūziķu sabiedrības iebildumiem, Hitlers izmaiņas apstiprināja, tādējādi veicinot arvien jaunas pārmaiņas festivāla norisē turpmākajos gadu desmitos. Kara laikā festivāls nonāca nacistu partijas pārraudzībā, kura sponsorēja operas ievainotajiem karavīriem, kas atgriezās no frontes. Pirms izrādēm karavīri bija spiesti apmeklēt lekcijas par Vāgneru, un vairums atzina, ka festivāls bija garlaicīgs. Tomēr, būdami „fīrera viesi”, neviens neuzdrošinājās sūdzēties. === Baireitas piemiņas plāksne === 1970. gados Vinifreda Vāgnere vairākkārt tika aicināta uzstādīt piemiņas plāksni ebreju izcelsmes dziedātājām, Baireitas festivāla dalībniecēm, kuras tika nogalinātas koncentrācijas nometnēs, taču piemiņas plāksne abu dalībnieču — Otīlijas Mecgeres-Latermanes un Henrietes Gotlības — piemiņai tika uzstādīta tikai pēc Vinifredas nāves. == Jaunais festivāls == Pēdējās Otrā pasaules kara dienās sabiedrotie iznīcināja divas trešdaļas Baireitas pilsētas, tomēr pats opernams palika neskarts. Pēc kara Vinifredai Vāgnerei par nacistu partijas atbalstīšanu kara tiesa piesprieda pārbaudes laiku. Tiesa viņai aizliedza vadīt Baireitas festivālu un pārvaldīt īpašumus, tāpēc to nācās darīt viņas dēliem Volfgangam un Vīlandam. Pēc Otrā pasaules kara, amerikāņu okupācijas laikā, opernams tika izmantots ASV armijas karavīru atpūtai un dievkalpojumiem. Atļauti bija tikai populārās mūzikas koncerti un dažādas izklaides: komēdijas, dejas, akrobātika, un tolaik tika iestudētā vienīgi operete „Sikspārnis”. Kad 1946. gadā opernams tika atdots Baireitas pilsētas valdījumā, tas tika izmantots Baireitas Simfoniskā orķestra koncertiem un tādām operas izrādēm kā „Fidelio", „Ieleja", „Madama Butterfly" un „Traviata". Sabiedrībā sāka spriest par Vāgnera festivāla atjaunošanu. Visbeidzot, 1951. gada 29. jūlijā, festivālu atklāja Baireitas festivāla orķestris ar [[Bēthovens|Bēthovena]] Devīto simfoniju, ko diriģēja Vilhelms Furtvenglers. Vēlāk pirmizrādi piedzīvoja Vāgnera opera „Parsifāls” Vīlanda Vāgnera vadībā „Jaunā Baireita" tika ievesta laikmetā, kas bija vairāk nekā revolucionārs. Smalkās, dabiskās dekorācijas bija pagātne — modernajos iestudējumos tās aizstāja minimālisms. Salīdzinot ar šīm pārmaiņām, pirmskara pārmaiņas šķita nenozīmīgas. Pirmo reizi Baireitas festivāla vēsturē pēc izrādes no auditorijas atskanēja vairāki riebuma pilni saucieni. Vīlandu īpaši izsmēja pēc 1956. gada operas „Nirnbergas meistardziedoņi” iestudējuma. Konservatīvā publika grezno izrāžu pārtraukšanu un svētās vācu tradīcijas laušanu uzskatīja par smagu pārkāpumu. Vīlands pārmaiņas pamatoja ar mēģinājumu izveidot „neredzamu skatuvi", kas ļautu auditorijai pilnībā izjust izrādes psihosociālos aspektus bez izsmalcinātām dekorācijām, kas novērstu uzmanību. Tika izteikti pieņēmumi, ka, atņemot Vāgnera darbiem to ģermāniskos un vēsturiskos elementus, Vīlands mēģināja attālināt Baireitu no tās [[nacionālsociālisms|nacionālsociālistiskās]] pagātnes un veidot tādas izrādes, kas patiktu visiem. Tomēr laika gaitā daudzi kritiķi sāka atzinīgi vērtēt Vīlanda interpretācijas unikālo skaistumu. Vīlanda novatoriskos uzvedumus salīdzināja ar Volfganga izrādēm, kuras kritiķi vienbalsīgi atzina par neiedvesmojošām. Ja Vīlanda izrādes tika uzskatītas par radikālām, tad Volfganga — par regresīvām. Lai gan joprojām minimāli, tomēr Volfgangs izrādēs atdzīvināja daudzus dabiskus un romantiskus pirmskara laika uzvedumu elementus. Kad 1966. gadā Vīlands priekšlaicīgi nomira no plaušu vēža, daudzi sāka apšaubīt Baireitas pārākumu pār citiem vācu opernamiem, un tika ieteikts interesantākās izrādes iestudēt citur. Lai palielinātu festivāla auditoriju, 1955. gadā visa Baireitas festivāla trupa uzstājās [[Parīze|Parīzē]] un [[Barselona|Barselonā]] ar tādām operas izrādēm kā „Parsifāls”, „Valkīra” un „Tristans un Izolde”. 1973. gadā, saskaroties ar nomācošu kritiku un ģimenes iekšējām cīņām, Baireitas festivāls un tā īpašumi tika nodoti jaunizveidotajam Riharda Vāgnera nodibinājumam. Par valdes locekļiem tika iecelti Vāgneru ģimenes locekļi un citi cilvēki, kurus nozīmēja valsts. Volfgangs Vāgners kā priekšsēdētājspalika atbildīgs par festivāla vadīšanu. == Vāgnera darbnīca == Kamēr Volfgangs Vāgners turpināja vadīt festivālu, sākot ar 1970. gadiem, vietā, ko Volfgangs sauca par Baireitas darbnīcu (''Werkstatt Bayreuth''), operas izrādes iestudēja vairāki jauni režisori. Tas tika darīts, lai režisori varētu eksperimentēt ar dažādām operu uzvešanas tehnikām. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, jo Volfgangs nespēja vienlaicīgi vadīt un režisēt festivālu. Tas arī deva iespēju Baireitas festivālam ar katru izrādi atsvaidzināt repertuāru, nevis gadu no gada turpināt uzvest vienas un tās pašas nemainīgās operas. Baireitas darbnīcas sensacionālākās izrādes bija „Nībelunga gredzena” cikls, ko iestudēja franču režisors Patriss Šero — viņš izrādes veidoja, balstoties uz [[Bernards Šovs|Džordža Bernarda Šova]] interpretāciju. Šovs uzskatīja, ka „Nībelunga gredzens” ataino sabiedrības viedokli par to, kā bagātie 19. gadsimta kapitālisti ekspluatē strādnieku šķiru. Publikas jūtas bija dalītas — vieni izrādi uzskatīja par apvainojošu, taču citi to uzskatīja par labāko „Nībelunga gredzena” ciklu, kas jebkad iestudēts. Tas bija vēl nepiedzīvots gadījums festivāla vēsturē — starp atbalstītājiem un pretiniekiem izcēlās konflikts un daudz netrūka līdz atklātam dumpim. Lai vai kā, izrādes un izpildītāji bija vieni no labākajiem operas pasaulē redzētajiem. Citi ievērojamie režisori, kuri piedalījās Baireitas darbnīcā, bija Žans Pjērs Ponels, sers Pīters Hols no Karaliskās Šekspīra trupas, Gecs Frīdrihs no Berlīnes Vācu operas, Harijs Kupfers no kādreizējās komunistu [[Austrumvācija]]s Berlīnes Valsts operas un Heiners Millers no Berlīnes ansambļa. Galu galā Volfganga lēmums ļaut režisoriem eksperimentēt palīdzēja atjaunot Baireitas festivālu un tā reputāciju kā vadošajam Vāgnera operfestivālam pasaulē. == 21. gadsimts == Pēc tam, kad 2008. gada augustā Volfgangs Vāgners aizgāja pensijā, nebija skaidrības par turpmāko festivāla vadību. 2001. gadā festivāla valde 21 locekļa sastāvā nolēma, ka Vāgnera vietā darbu turpinās viņa meita Eva Vāgnere-Paskjē, taču pats Volfgangs ierosināja, ka vadība jāpārņem viņa otrajai sievai Gudrunai un viņu meitai Katarīnai. 2007. gadā Gudruna nomira un neviens amata pārņēmējs netika izvēlēts, tomēr pastāvēja uzskats, ka galu galā abas meitas vadīs festivālu. Festivāla valde paziņoja, ka priekšroka tiks dota Riharda Vāgnera pēctečiem, pretējā gadījumā kandidātam būtu jābūt acīmredzami pārākam. 2008. gada 1. septembrī Bavārijas kultūras ministrs Tomass Gopels pilnvaroja Volfganga Vāgnera meitas — Evu Vāgneri-Paskjē un Katarīnu Vāgneri — kļūt par festivāla vadītājām. Tā kā viņu tēvs 2008. gada festivāla noslēguma laikā bija paziņojis par iešanu pensijā, abām meitām bija nekavējoties jāsāk pildīt jaunie darba pienākumi. Viņām tika dota priekšroka pār saviem radiniekiem — Nīki Vāgneri un Žerāru Mortjē —, kas 24. augustā iesniedza novēlotu pieteikumu uz festivāla vadītāja amatu. Diriģents Kristiāns Tīlemans piekrita strādāt par jauno vadītāju galveno padomnieku, tādējādi kļūstot par festivāla mūzikas direktoru. === Biļetes === Baireitas festivāls katru vasaru pulcē tūkstošiem Vāgnera atbalstītāju, taču biļetes uz šo pasākumu ir ļoti grūti iegādāties, jo pieprasījums (aptuveni 500 000) ievērojami pārsniedz pieejamo biļešu skaitu (58 000), un to iegūšana var prasīt vairākus gadus. Katru vasaru interesenti iesniedz pieteikumus un biļetes iegūst tikai pēc aptuveni desmit gadiem. Ja pieteikums netiek iesūtīts katru gadu, pretendents nonāk rindas beigās. Lai gan dažas biļetes tiek piešķirtas izlozes kārtībā, priekšroka ir Baireitas draugu biedrības dalībniekiem (sponsoriem), mecenātiem, kā arī vietējām un starptautiskām Vāgnera biedrībām, kas sadala biļetes starp saviem biedriem — vai nu izlozējot, vai atkarībā no gatavības ieguldīt naudu. 2013. gadā biļetes uz vienu no operas uzvedumiem tika piedāvātas internetā, dodot iespēju iegādāties biļeti tiem, kuri paspēs pieteikties pirmie. Šīs biļetes tika izpārdotas dažu sekunžu laikā un līdzīgs piedāvājums tika atkārtots 2014. gadā, sniedzot iespēju iegādāties biļetes uz astoņiem uzvedumiem, tajā skaitā pilnu Nībelunga gredzena operu tetraloģiju. 2014. gadā mazumtirdzniecībā biļetes maksāja sākot no 54 eiro balkona pēdējā rindā līdz 320 eiro zāles pirmajā rindā. Atbildīgās amatpersonas rūpīgi kontrolē biļešu plūsmu un uzrauga interneta vietnes, piemēram, [[eBay]]. Ja rodas aizdomas, ka biļete ir atkārtoti pārdota bez saskaņošanas ar festivāla vadību (parasti biļeti pārdod par augstāku cenu), biļetes īpašniekam var pieprasīt uzrādīt [[Personu apliecinošs dokuments|personu apliecinošu dokumentu]], kā arī liegt ieeju pasākumā, ja festivāla apmeklētājs nevar pierādīt, ka biļete ir iegādāta likumīgi. Tomēr tādi gadījumi notiek reti. 2011. gadā Vācijas Federālā revīzijas palāta (''Bundesrechnungshof'') izmeklēja kādu gadījumu, kad valsts finansētā pasākumā sabiedrībai bija pieejami tikai 40 procenti no biļešu skaita. 2012. gada sākumā tika paziņots par biļešu sadales sistēmas izmaiņām, piemēram, pārtraukt biļešu piešķiršanu Vāgnera biedrībām (izņemot Baireitas draugu biedrībai, kas sniedz ievērojamu finansiālo ieguldījumu) un samazināt rezervēto biļešu skaitu ceļojumu aģentiem un viesnīcām. Rezultātā sabiedrībai kļuva pieejami 65 procenti no kopējā biļešu skaita. === „Nībelunga gredzens” === „Nībelunga gredzens” tiek iestudēts atkārtoti ik pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, pēc kuriem vienu gadu šī cikla operas netiek uzvestas. Gados, kad tiek uzvests operu cikls „Nībelunga gredzens”, skatītāji var baudīt vēl trīs operas, taču, kad „Nībelunga gredzens” netiek uzvests, Baireitas opernama repertuārā ir piecas citas operas. Biļetes uz „Nībelunga gredzenu” pārdod komplekta veidā — uzreiz uz visām četrām operām. 2013. gadā notika jaunākā „Nībelunga gredzena” iestudējuma (režisors Franks Kastorfs) pirmizrāde, taču tās apmeklētāji bija ļoti neapmierināti. == Ārējās saites == *{{Commons category-inline|Bayreuth Festival}} * {{Official website}} {{de ikona}}, {{en ikona}} {{wikisource|Richard Wagner in Bayreuth|Friedrich Nietzsche: ''Richard Wagner in Bayreuth''}} * [http://www.faqs.org/faqs/music/wagner/general-faq/section-17.html "How can I get tickets to the Bayreuth Festival?"], faqs.org * [https://ionarts.blogspot.com/search/label/The%20Ch%C3%A9reau%20Ring Review of Patrice Chéreau's Centennial Ring] {{kultūra-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Festivāli]] kfcjujujzu92ypgftu63n3jnd4lmgq3 0 294185 4300969 4259253 2025-06-28T07:22:21Z ZANDMANIS 91184 /* Frenka Selkes balvas ieguvēji */ 4300969 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Frenka Selkes balva |Attēls = Hhof_selke.jpg |Pasniedz kopš = 1948. gada |Pašreizējais īpašnieks = {{flaga|FIN}} [[Aleksandrs Barkovs]] [[Floridas "Panthers"]] (2) |Pasniedz = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] uzbrucējam, kurš vispārliecinošāk sevi apliecinājis spēlē aizsardzībā. }} '''Frenka Selkes balva''' ({{val|en|Frank J. Selke Trophy}}) tiek piešķirta [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] uzbrucējam, kurš vispārliecinošāk sevi apliecinājis spēlē aizsardzībā. Balvas ieguvējs tiek noskaidrots balsojumā, kurā piedalās hokeja žurnālistu asociācijas biedri.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/nhl-frank-j-selke-trophy-winners-complete-list-287904026|title=NHL Frank J. Selke Trophy Winners &#124; NHL.com|date=2024. gada 18. maijs|website=www.nhl.com}}</ref> == Frenka Selkes balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" width="50%" class="wikitable sortable" |- ! width="10%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="20%" | Komanda |- |width="10%"|[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—25.]] |width="30%"| [[Aleksandrs Barkovs]] |width="20%"| [[Floridas "Panthers"]] |- |width="10%"|[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]] |width="30%"| [[Aleksandrs Barkovs]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062024-makinons_izpelnas_nhl_sezonas_augstvertig|title=Makinons izpelnās NHL sezonas augstvērtīgākā spēlētāja balvu|date=2024. gada 28. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> |width="20%"| [[Floridas "Panthers"]] |- | width="10%" | 2022.—23. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062023-195_par_viens_pret_makdeivids_parliecinos|title=195 par, viens pret – Makdeivids pārliecinoši tiek atzīts par MVP|date=2023. gada 27. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2021.—22. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2020.—21. | width="30%" | [[Aleksandrs Barkovs]] | width="20%" | [[Floridas "Panthers"]] |- | width="10%" | 2019.—20. | width="30%" | [[Šons Kutirjē]] | width="20%" | [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | width="10%" | 2018.—19. | width="30%" | [[Raiens O'Railijs]] | width="20%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="10%" | 2017.—18. | width="30%" | [[Anže Kopitars]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 2016.—17. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2015.—16. | width="30%" | [[Anže Kopitars]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 2014.—15. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2013.—14. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2012.—13. | width="30%" | [[Džonatans Teivss]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 2011.—12. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2010.—11. | width="30%" | [[Raiens Keslers]] | width="20%" | [[Vankūveras "Canucks"]] |- | width="10%" | 2009.—10. | width="30%" | [[Pāvels Dacjuks]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2008.—09. | width="30%" | [[Pāvels Dacjuks]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2007.—08. | width="30%" | [[Pāvels Dacjuks]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2006.—07. | width="30%" | [[Rods Brindamūrs]] | width="20%" | [[Karolīnas "Hurricanes"]] |- | width="10%" | 2005.—06. | width="30%" | [[Rods Brindamūrs]] | width="20%" | [[Karolīnas "Hurricanes"]] |- | width="10%" | 2004.—05. | colspan="2" | ''Nav uzvarētāja [[2004-05 NHL lokauts|NHL lokauta]] dēļ'' |- | width="10%" | 2003.—04. | width="30%" | [[Kriss Dreipers]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2002.—03. | width="30%" | [[Jere Lehtinens]] | width="20%" | [[Dalasas "Stars"]] |- | width="10%" | 2001.—02. | width="30%" | [[Maikls Peka]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 2000.—01. | width="30%" | [[Džons Medens]] | width="20%" | [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | width="15%" | 1999.—00. | width="30%" | [[Stīvs Aizermens]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 1998.—99. | width="30%" | [[Jere Lehtinens]] | width="20%" | [[Dalasas "Stars"]] |- | width="10%" | 1997.—98. | width="30%" | [[Jere Lehtinens]] | width="20%" | [[Dalasas "Stars"]] |- | width="10%" | 1996.—97. | width="30%" | [[Maikls Peka]] | width="20%" | [[Bufalo "Sabres"]] |- | width="10%" | 1995.—96. | width="30%" | [[Sergejs Fjodorovs]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 1994.—95. | width="30%" | [[Rons Frānsiss]] | width="20%" | [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | width="10%" | 1993.—94. | width="30%" | [[Sergejs Fjodorovs]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 1992.—93. | width="30%" | [[Dags Gilmors]] | width="20%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | width="10%" | 1991.—92. | width="30%" | [[Guy Carbonneau|Gijs Karbono]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1990.—91. | width="30%" | [[Dirks Greiems]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 1989.—90. | width="30%" | [[Riks Mīgers]] | width="20%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="10%" | 1988.—89. | width="30%" | [[Guy Carbonneau|Gijs Karbono]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1987.—88. | width="30%" | [[Guy Carbonneau|Gijs Karbono]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1986.—87. | width="30%" | [[Deivs Pulins]] | width="20%" | [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | width="10%" | 1985.—86. | width="30%" | [[Trojs Marejs]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 1984.—85. | width="30%" | [[Kreigs Remzijs]] | width="20%" | [[Bufalo "Sabres"]] |- | width="10%" | 1983.—84. | width="30%" | [[Dags Džērviss]] | width="20%" | [[Vašingtonas "Capitals"]] |- | width="10%" | 1982.—83. | width="30%" | [[Bobijs Klārks]] | width="20%" | [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | width="10%" | 1981.—82. | width="30%" | [[Stīvs Kaspers]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1980.—81. | width="30%" | [[Bobs Geinijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1979.—80. | width="30%" | [[Bobs Geinijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1978.—79. | width="30%" | [[Bobs Geinijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1977.—78. | width="30%" | [[Bobs Geinijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |} == Ārējās saites == *[http://www.nhl.com/ice/page.htm?id=24962 Frenka Selkes balva NHL.com mājaslapā] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}}{{NHL komandas}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] 30lnv51l5orkhrm2nduddz9ct3d9ft3 4300971 4300969 2025-06-28T07:23:28Z ZANDMANIS 91184 4300971 wikitext text/x-wiki {{Sporta apbalvojuma infokaste |balva = Frenka Selkes balva |Attēls = Hhof_selke.jpg |Pasniedz kopš = 1948. gada |Pašreizējais īpašnieks = {{flaga|FIN}} [[Aleksandrs Barkovs]] [[Floridas "Panthers"]] (3) |Pasniedz = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] uzbrucējam, kurš vispārliecinošāk sevi apliecinājis spēlē aizsardzībā. }} '''Frenka Selkes balva''' ({{val|en|Frank J. Selke Trophy}}) tiek piešķirta [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] uzbrucējam, kurš vispārliecinošāk sevi apliecinājis spēlē aizsardzībā. Balvas ieguvējs tiek noskaidrots balsojumā, kurā piedalās hokeja žurnālistu asociācijas biedri.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/nhl-frank-j-selke-trophy-winners-complete-list-287904026|title=NHL Frank J. Selke Trophy Winners &#124; NHL.com|date=2024. gada 18. maijs|website=www.nhl.com}}</ref> == Frenka Selkes balvas ieguvēji == {| border="1" cellpadding="3" cellspacing="0" width="50%" class="wikitable sortable" |- ! width="10%" | Sezona ! width="30%" | Ieguvējs ! width="20%" | Komanda |- |width="10%"|[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—25.]] |width="30%"| [[Aleksandrs Barkovs]] |width="20%"| [[Floridas "Panthers"]] |- |width="10%"|[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]] |width="30%"| [[Aleksandrs Barkovs]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/28062024-makinons_izpelnas_nhl_sezonas_augstvertig|title=Makinons izpelnās NHL sezonas augstvērtīgākā spēlētāja balvu|date=2024. gada 28. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> |width="20%"| [[Floridas "Panthers"]] |- | width="10%" | 2022.—23. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]]<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/27062023-195_par_viens_pret_makdeivids_parliecinos|title=195 par, viens pret – Makdeivids pārliecinoši tiek atzīts par MVP|date=2023. gada 27. jūn.|website=Sportacentrs.com}}</ref> | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2021.—22. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2020.—21. | width="30%" | [[Aleksandrs Barkovs]] | width="20%" | [[Floridas "Panthers"]] |- | width="10%" | 2019.—20. | width="30%" | [[Šons Kutirjē]] | width="20%" | [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | width="10%" | 2018.—19. | width="30%" | [[Raiens O'Railijs]] | width="20%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="10%" | 2017.—18. | width="30%" | [[Anže Kopitars]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 2016.—17. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2015.—16. | width="30%" | [[Anže Kopitars]] | width="20%" | [[Losandželosas "Kings"]] |- | width="10%" | 2014.—15. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2013.—14. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2012.—13. | width="30%" | [[Džonatans Teivss]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 2011.—12. | width="30%" | [[Patriss Beržerons]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 2010.—11. | width="30%" | [[Raiens Keslers]] | width="20%" | [[Vankūveras "Canucks"]] |- | width="10%" | 2009.—10. | width="30%" | [[Pāvels Dacjuks]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2008.—09. | width="30%" | [[Pāvels Dacjuks]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2007.—08. | width="30%" | [[Pāvels Dacjuks]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2006.—07. | width="30%" | [[Rods Brindamūrs]] | width="20%" | [[Karolīnas "Hurricanes"]] |- | width="10%" | 2005.—06. | width="30%" | [[Rods Brindamūrs]] | width="20%" | [[Karolīnas "Hurricanes"]] |- | width="10%" | 2004.—05. | colspan="2" | ''Nav uzvarētāja [[2004-05 NHL lokauts|NHL lokauta]] dēļ'' |- | width="10%" | 2003.—04. | width="30%" | [[Kriss Dreipers]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 2002.—03. | width="30%" | [[Jere Lehtinens]] | width="20%" | [[Dalasas "Stars"]] |- | width="10%" | 2001.—02. | width="30%" | [[Maikls Peka]] | width="20%" | [[Ņujorkas "Islanders"]] |- | width="10%" | 2000.—01. | width="30%" | [[Džons Medens]] | width="20%" | [[Ņūdžersijas "Devils"]] |- | width="15%" | 1999.—00. | width="30%" | [[Stīvs Aizermens]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 1998.—99. | width="30%" | [[Jere Lehtinens]] | width="20%" | [[Dalasas "Stars"]] |- | width="10%" | 1997.—98. | width="30%" | [[Jere Lehtinens]] | width="20%" | [[Dalasas "Stars"]] |- | width="10%" | 1996.—97. | width="30%" | [[Maikls Peka]] | width="20%" | [[Bufalo "Sabres"]] |- | width="10%" | 1995.—96. | width="30%" | [[Sergejs Fjodorovs]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 1994.—95. | width="30%" | [[Rons Frānsiss]] | width="20%" | [[Pitsburgas "Penguins"]] |- | width="10%" | 1993.—94. | width="30%" | [[Sergejs Fjodorovs]] | width="20%" | [[Detroitas "Red Wings"]] |- | width="10%" | 1992.—93. | width="30%" | [[Dags Gilmors]] | width="20%" | [[Toronto "Maple Leafs"]] |- | width="10%" | 1991.—92. | width="30%" | [[Guy Carbonneau|Gijs Karbono]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1990.—91. | width="30%" | [[Dirks Greiems]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 1989.—90. | width="30%" | [[Riks Mīgers]] | width="20%" | [[Sentluisas "Blues"]] |- | width="10%" | 1988.—89. | width="30%" | [[Guy Carbonneau|Gijs Karbono]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1987.—88. | width="30%" | [[Guy Carbonneau|Gijs Karbono]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1986.—87. | width="30%" | [[Deivs Pulins]] | width="20%" | [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | width="10%" | 1985.—86. | width="30%" | [[Trojs Marejs]] | width="20%" | [[Čikāgas "Blackhawks"]] |- | width="10%" | 1984.—85. | width="30%" | [[Kreigs Remzijs]] | width="20%" | [[Bufalo "Sabres"]] |- | width="10%" | 1983.—84. | width="30%" | [[Dags Džērviss]] | width="20%" | [[Vašingtonas "Capitals"]] |- | width="10%" | 1982.—83. | width="30%" | [[Bobijs Klārks]] | width="20%" | [[Filadelfijas "Flyers"]] |- | width="10%" | 1981.—82. | width="30%" | [[Stīvs Kaspers]] | width="20%" | [[Bostonas "Bruins"]] |- | width="10%" | 1980.—81. | width="30%" | [[Bobs Geinijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1979.—80. | width="30%" | [[Bobs Geinijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1978.—79. | width="30%" | [[Bobs Geinijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |- | width="10%" | 1977.—78. | width="30%" | [[Bobs Geinijs]] | width="20%" | [[Monreālas "Canadiens"]] |} == Ārējās saites == *[http://www.nhl.com/ice/page.htm?id=24962 Frenka Selkes balva NHL.com mājaslapā] {{en ikona}} == Atsauces == {{atsauces}}{{NHL komandas}} [[Kategorija:Apbalvojumi hokejā]] n24h2y00a4oj248ded119la8uxk7avw 0 296048 4300986 4264496 2025-06-28T08:05:53Z ZANDMANIS 91184 4300986 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Ņikita Kučerovs | vārds_orig = ''Никита Кучеров'' | attēls = Nikita Kucherov 140103.png | att_izm = | paraksts = Ņikita Kučerovs 2014. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|17}} | dz_viet = {{Vieta|Krievija|Maikopa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 181 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Malējais uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] | numurs = 86 | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga]] <!------ Drafts ------> | drafts = 58., 2. kārtā | dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Tampabejas "Lightning"]] <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Harta balva]] — 2019 * [[Arta Rosa balva]] — 2019, 2024, 2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/18042025-draizaitls_pirmoreiz_karjera_izpelnijies_|title=Draizaitls pirmoreiz karjerā izpelnījies NHL labākā snaipera godu|date=2025. gada 18. aprīlis|website=sportacentrs.com}}</ref> * [[NHL simboliskā izlase]] — 2018, 2019, 2024, 2025 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2017, 2018, 2019, 2023, 2024 * [[Teda Lindsija balva]] — 2019, 2025 * [[Stenlija kauss]] — 2020, 2021<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/sports/hokejs/351843-lightning-otro-gadu-pec-kartas-izcina-stenlija-kausu.htm |title="Lightning" otro gadu pēc kārtas izcīna Stenlija kausu |accessdate=2025-02-15 |website= nra.lv|publisher= |date=2021-07-08 }}</ref> * [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] labākais uzbrucējs — [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] * [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] labākais vārtu guvējs — [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] * [[Harlāmova balva]] — 2019 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Krievija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2017]]}} {{MedalBronze2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|Slovākija 2019]]}} }} '''Ņikita Kučerovs''' ({{val|ru|Никита Игоревич Кучеров}}; dzimis {{dat|1993|6|17}}) ir krievu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2025) spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Tampabejas "Lightning"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Kučerovs sāka 2010.—11. gada sezonā, kad aizvadīja deviņas spēles [[KHL]] kluba [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] rindās. Arī nākamajā sezonā daļu laika Kučerova aizvadīja KHL, CSKA rindās laukumā dodoties 18 spēlēs. 2012.—13. gada sezonu Kučerova jau aizvadīja [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kur spēlēja [[Kvebekas junioru hokeja līga|Kvebekas junioru hokeja līgā]] (QMJHL). 2013.—14. gada sezonā debitēja [[NHL]] kluba [[Tampabejas "Lightning"]] sastāvā, tā rindās aizvadot 52 spēles. 2014.—15. gada sezonu, kas bija pirmā pilnā Kučerova sezona NHL, viņš noslēdza ar 65 rezultativitātes punktiem. Viņš bija trešais rezultatīvākais "Lightning" spēlētājs aiz [[Stīvens Stemkoss|Stīvena Stemkosa]] un [[Tailers Džonsons|Tailera Džonsona]]. [[2018]]. gadā Kučerovs tika iekļauts visas līgas [[NHL simboliskā izlase|simboliskajā izlasē]]. 2018.—19. gada sezonu noslēdza ar 128 rezultativitātes punktiem, kļūstot par NHL rezultatīvāko spēlētāju. Tāpat Kučerovs pārspēja [[Aleksandrs Mogiļnijs|Aleksandra Mogiļnija]] rekordu, kļūstot par visu laiku rezultatīvāko [[Krievija]]s hokejistu vienā sezonā. Kučerovs kā līgas vērtīgākais spēlētājs ieguva [[Harta balva|Harta balvu]]. 2020. un 2021. gadā kopā ar "Lightning" izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. Ar 34 punktiem Kučerovs bija Stenlija kausa izcīņas rezultatīvākais spēlētājs. == Rekordi == === NHL rekordi === * Visvairāk rezultatīvo piespēļu vienā sezonā malējam uzbrucējam NHL vēsturē – 100 (2023.–2024.) * Visvairāk punktu vienā sezonā Krievijā dzimušam spēlētājam – 144 (2023.–2024.) === Tampabejas "Lightning" rekordi === * Visvairāk punktu izslēgšanas spēlēs – 167 * Visvairāk vārtu izslēgšanas spēlēs – 53 * Visvairāk rezultatīvo piespēļu izslēgšanas spēlēs – 114 * Visvairāk punktu vienā sezonā – 144 (2023.–2024.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu vienā sezonā – 100 (2023.–2024.) * Visvairāk punktu vienā izslēgšanas spēļu sezonā – 34 (2019.–2020.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu vienā izslēgšanas spēļu sezonā – 27 (2019.–2020.) * Visvairāk punktu vienā kalendārajā mēnesī Tampabejas "Lightning" spēlētājam – 30 (2018.–2019.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu vienā kalendārajā mēnesī Tampabejas "Lightning" spēlētājam – 21 (2018.–2019.) * Visvairāk spēļu pēc kārtas ar punktu spēlē no sezonas sākuma, ko aizvadījis Tampabejas "Lightning" spēlētājs – 11 (2017.–2018. g.) * Visvairāk pēc kārtas aizvadīto spēļu ar gūtajiem vārtiem no sezonas sākuma, ko aizvadījis Tampabejas "Lightning" spēlētājs – 7 (2017.–2018. g.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Konors Makdeivids]]<br>[[Konors Makdeivids]] | title = [[Arta Rosa balva]]s ieguvējs | years = [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019]]<br>[[2023.—2024. gada NHL sezona|2024]] | after = [[Leons Draizaitls]]<br>pašlaik}} {{succession box | before = [[Konors Makdeivids]] | title = [[Teda Lindsija balva]]s ieguvējs | years = [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019]] | after = [[Leons Draizaitls]]}} {{succession box | before = [[Teilors Hols]] | title = [[Harta balva]]s ieguvējs | years = [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019]] | after = [[Leons Draizaitls]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Kučerovs, Ņikita}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas hokejisti]] [[Kategorija:Maskavas CSKA spēlētāji]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Adigejā dzimušie]] leky8djkn5ful97vvolvna2skd6xkox 4300991 4300986 2025-06-28T08:36:10Z ZANDMANIS 91184 4300991 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Ņikita Kučerovs | vārds_orig = ''Никита Кучеров'' | attēls = Nikita Kucherov 140103.png | att_izm = | paraksts = Ņikita Kučerovs 2014. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|6|17}} | dz_viet = {{Vieta|Krievija|Maikopa}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 181 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Malējais uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2010 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Tampabejas "Lightning"]] | numurs = 86 | amats = | līga = [[Nacionālā hokeja līga]] <!------ Drafts ------> | drafts = 58., 2. kārtā | dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Tampabejas "Lightning"]] <!------ Papildinformācija ------> | balv = * [[Harta balva]] — 2019 * [[Arta Rosa balva]] — 2019, 2024, 2025<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/18042025-draizaitls_pirmoreiz_karjera_izpelnijies_|title=Draizaitls pirmoreiz karjerā izpelnījies NHL labākā snaipera godu|date=2025. gada 18. aprīlis|website=sportacentrs.com}}</ref> * [[NHL simboliskā izlase]] — 2018, 2019, 2024, 2025 * [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2017, 2018, 2019, 2023, 2024 * [[Teda Lindsija balva]] — 2019, 2025 * [[Stenlija kauss]] — 2020, 2021<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nra.lv/sports/hokejs/351843-lightning-otro-gadu-pec-kartas-izcina-stenlija-kausu.htm |title="Lightning" otro gadu pēc kārtas izcīna Stenlija kausu |accessdate=2025-02-15 |website= nra.lv|publisher= |date=2021-07-08 }}</ref> * [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] labākais uzbrucējs — [[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|2019]] * [[Pasaules čempionāts hokejā|PČ]] labākais vārtu guvējs — [[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|2017]] * [[Harlāmova balva]] — 2019 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Krievija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā|Vācija 2017]]}} {{MedalBronze2|[[2019. gada Pasaules čempionāts hokejā|Slovākija 2019]]}} }} '''Ņikita Kučerovs''' ({{val|ru|Никита Игоревич Кучеров}}; dzimis {{dat|1993|6|17}}) ir krievu [[hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|malējais uzbrucējs]]. Pašlaik (2025) spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Tampabejas "Lightning"]] sastāvā. == Spēlētāja karjera == Profesionāļa karjeru Kučerovs sāka 2010.—11. gada sezonā, kad aizvadīja deviņas spēles [[KHL]] kluba [[Maskavas CSKA (hokejs)|Maskavas CSKA]] rindās. Arī nākamajā sezonā daļu laika Kučerova aizvadīja KHL, CSKA rindās laukumā dodoties 18 spēlēs. 2012.—13. gada sezonu Kučerova jau aizvadīja [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kur spēlēja [[Kvebekas junioru hokeja līga|Kvebekas junioru hokeja līgā]] (QMJHL). 2013.—14. gada sezonā debitēja [[NHL]] kluba [[Tampabejas "Lightning"]] sastāvā, tā rindās aizvadot 52 spēles. 2014.—15. gada sezonu, kas bija pirmā pilnā Kučerova sezona NHL, viņš noslēdza ar 65 rezultativitātes punktiem. Viņš bija trešais rezultatīvākais "Lightning" spēlētājs aiz [[Stīvens Stemkoss|Stīvena Stemkosa]] un [[Tailers Džonsons|Tailera Džonsona]]. [[2018]]. gadā Kučerovs tika iekļauts visas līgas [[NHL simboliskā izlase|simboliskajā izlasē]]. 2018.—19. gada sezonu noslēdza ar 128 rezultativitātes punktiem, kļūstot par NHL rezultatīvāko spēlētāju. Tāpat Kučerovs pārspēja [[Aleksandrs Mogiļnijs|Aleksandra Mogiļnija]] rekordu, kļūstot par visu laiku rezultatīvāko [[Krievija]]s hokejistu vienā sezonā. Kučerovs kā līgas vērtīgākais spēlētājs ieguva [[Harta balva|Harta balvu]]. 2020. un 2021. gadā kopā ar "Lightning" izcīnīja [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. Ar 34 punktiem Kučerovs bija Stenlija kausa izcīņas rezultatīvākais spēlētājs. == Rekordi == === NHL rekordi === * Visvairāk rezultatīvo piespēļu vienā sezonā malējam uzbrucējam NHL vēsturē – 100 (2023.–2024.) * Visvairāk punktu vienā sezonā Krievijā dzimušam spēlētājam – 144 (2023.–2024.) === Tampabejas "Lightning" rekordi === * Visvairāk punktu izslēgšanas spēlēs – 167 * Visvairāk vārtu izslēgšanas spēlēs – 53 * Visvairāk rezultatīvo piespēļu izslēgšanas spēlēs – 114 * Visvairāk punktu vienā sezonā – 144 (2023.–2024.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu vienā sezonā – 100 (2023.–2024.) * Visvairāk punktu vienā izslēgšanas spēļu sezonā – 34 (2019.–2020.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu vienā izslēgšanas spēļu sezonā – 27 (2019.–2020.) * Visvairāk punktu vienā kalendārajā mēnesī Tampabejas "Lightning" spēlētājam – 30 (2018.–2019.) * Visvairāk rezultatīvo piespēļu vienā kalendārajā mēnesī Tampabejas "Lightning" spēlētājam – 21 (2018.–2019.) * Visvairāk spēļu pēc kārtas ar punktu spēlē no sezonas sākuma, ko aizvadījis Tampabejas "Lightning" spēlētājs – 11 (2017.–2018. g.) * Visvairāk pēc kārtas aizvadīto spēļu ar gūtajiem vārtiem no sezonas sākuma, ko aizvadījis Tampabejas "Lightning" spēlētājs – 7 (2017.–2018. g.) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Krievijas hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Konors Makdeivids]]<br>[[Konors Makdeivids]] | title = [[Arta Rosa balva]]s ieguvējs | years = [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019]]<br>[[2023.—2024. gada NHL sezona|2024]], [[2024.—2025. gada NHL sezona|2025]]| after = [[Leons Draizaitls]]<br>nav}} {{succession box | before = [[Konors Makdeivids]]<br>[[Neitans Makinnons]] | title = [[Teda Lindsija balva]]s ieguvējs | years = [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019]]<br>[[2024.—2025. gada NHL sezona|2025]] | after = [[Leons Draizaitls]]<br>nav}} {{succession box | before = [[Teilors Hols]] | title = [[Harta balva]] ieguvējs | years = [[2018.—2019. gada NHL sezona|2019]] | after = [[Leons Draizaitls]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Kučerovs, Ņikita}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas hokejisti]] [[Kategorija:Maskavas CSKA spēlētāji]] [[Kategorija:Tampabejas "Lightning" spēlētāji]] [[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]] [[Kategorija:Adigejā dzimušie]] sk9o7u7lrnis9c79ltp1oonlz1linh0 0 305123 4300863 4300575 2025-06-27T20:22:08Z Baisulis 11523 /* Filmogrāfija */ : 4300863 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džons Krasinskis | vārds_orig = ''John Krasinski'' | attēls = John Krasinski 2022.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Džons Krasinskis 2022. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1979|10|20}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Bostona}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, kinorežisors, scenārists, kinoproducents | darbības gadi = 2000—pašlaik | dzīvesbiedrs = [[Emilija Blanta]] (2010—pašlaik) | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džons Bērks Krasinskis''' ({{val|en|John Burke Krasinski}}; dzimis {{dat|1979|10|20}})<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.tvguide.com/celebrities/john-krasinski/bio/193638 | title= John Krasinski: Biography | publisher = [[TV Guide|TVGuide.com]] | accessdate= February 17, 2014}}</ref> ir amerikāņu aktieris un filmu veidotājs. Plašāk zināms kā Džima Halperta lomas atveidotājs [[NBC]] seriālā "[[Ofiss (ASV seriāls)|Ofiss]]" (2005—2013), kur viņš bija arī atsevišķu sēriju producents un režisors. 2018. gadā viņš režisēja, sarakstīja scenāriju un atveidoja lomu šausmu filmā "[[Klusā pasaule]]", par ko ''[[Time]]'' viņu nosauca par vienu no 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. 2020. gadā izdota viņa veidotais filmas turpinājums "[[Klusā pasaule 2]]". Teātra mākslas izglītību [[Brauna Universitāte|Brauna Universitātē]] ieguvušais Krasinskis filmējies tādās filmās kā "[[Svētā tēva svētība]]" (''License to Wed'', 2007), "[[Mīlestība bez noteikumiem]]" (''Leatherheads'', 2008), ''[[Away We Go]]'' (2009), "[[Viss ir sarežģīti]]" (''It's Complicated'', 2009), "[[Aizņemos līgavaini]]" (''Something Borrowed'', 2011), "[[Apsolītā zeme (filma)|Apsolītā zeme]]" (''Promised Land'', 2012), ''[[Aloha]]'' (2015) un "[[13 stundas: Bengazi slepenie kareivji]]" (2016). Viņš režisējis un filmējies komēdijdrāmas ''[[Brief Interviews with Hideous Men]]'' (2009) un ''[[The Hollars]]'' (2016). No 2018. līdz 2023. gadam viņš atveidoja titulvaroni ''[[Amazon Prime Video]]'' trillera seriālā "[[Džeks Raiens (seriāls)|Džeks Raiens]]", kam viņš bija arī izpildproducents. Krasinskis ieskaņojis balss lomas animācijas un dokumentālajās filmās, tostarp animācijas filmā "[[Mošķīšu universitāte]]" (2013). 2013. gadā viņš nodibināja producentu kompāniju ''Sunday Night Productions''. Par realitātes šova ''[[Lip Sync Battle]]'' (2015—2019) līdzveidošanu viņš trīs reizes nominēts [[Primetime Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvai]]. 2010. gadā apprecējās ar aktrisi [[Emilija Blanta|Emiliju Blantu]], ar kuru viņam ir divas meitas. == Filmogrāfija == {| class="wikitable plainrowheaders sortable" style="margin-right: 0;" |+ |- ! scope="col" | Gads ! scope="col" | Filma ! scope="col" | Loma ! scope="col" class="unsortable" | Piezīmes ! scope="col" class="unsortable" | {{piezīmes|Ats.|Atsauce}} |- | 2000 | "[[Dzīve aiz kadra]]" (''State and Main'') | tiesneša asistents | titros nav minēts | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2002 | ''Fighting Still Life'' | Tailers | īsfilma | style="text-align: center;" | |- | ''Alma Mater'' | kluba kandidāts | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2004 | "[[Kinsijs]]" (''Kinsey'') | Bens | | style="text-align: center;" | |- | "[[Taksis (2004. gada filma)|Taksis]]" (''Taxi'') | ziņotājs Nr. 3 | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2005 | ''[[Duane Hopwood]]'' | Bobs Flins | | style="text-align: center;" | |- | "[[Podpauris]]" (''Jarhead'') | kaprālis Herigans | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="5" | 2006 | ''[[Pollux – Le manège enchanté|Doogal]]'' | papildu balsis | tikai ASV versijā | style="text-align: center;" | |- | ''[[A New Wave]]'' | Gideons | | style="text-align: center;" | |- | ''[[For Your Consideration]]'' | papīra piespraudes oficiers | | style="text-align: center;" | |- | "[[Brīvdienas (2006. gada filma)|Brīvdienas]]" (''The Holiday'') | Bens | | style="text-align: center;" | |- | "[[Sapņu meitenes (filma)|Sapņu meitenes]]" (''Dreamgirls'') | Sems Volšs | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="3" | 2007 | ''[[Smiley Face]]'' | Brevins | | style="text-align: center;" | |- | "[[Šreks Trešais]]" (''Shrek the Third'') | sers Lanselots | balss | style="text-align: center;" | |- | "[[Svētā tēva svētība]]" (''License to Wed'') | Bens Mērfijs | | style="text-align: center;" | |- | 2008 | "[[Mīlestība bez noteikumiem]]" (''Leatherheads'') | Kārters Raterfords | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="4" | 2009 | ''[[Brief Interviews with Hideous Men]]'' | Raians / subjekts Nr. 20 | | style="text-align: center;" | |- | "[[Monstri pret atnācējiem]]" (''Monsters vs. Aliens'') | Katbērts | balss | style="text-align: center;" | |- | ''[[Away We Go]]'' | Bērts Fārlanders | | style="text-align: center;" | |- | "[[Viss ir sarežģīti]]" (''It's Complicated'') | Hārlijs | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2011 | "[[Aizņemos līgavaini]]" (''Something Borrowed'') | Ītans | | style="text-align: center;" | |- | "[[Mapeti]]" (''The Muppets'') | sevi | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="3" | 2012 | ''[[Nobody Walks]]'' | Pīters | | style="text-align: center;" | |- | "[[Lielais brīnums]]" (''Big Miracle'') | Ādams Kārlsons | | style="text-align: center;" | |- | "[[Apsolītā zeme]]" (''Promised Land'') | Dastins Noubls | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2013 | "[[Mošķīšu universitāte]]" (''Monsters University'') | Frenks Makejs | balss | style="text-align: center;" | |- | ''[[The Wind Rises]]'' | Hondžo | balss angļu dublāžā | style="text-align: center;" | |- | 2014 | ''[[The Prophet]]'' | Halims | balss | style="text-align: center;" | |- | 2015 | ''[[Aloha]]'' | Džons "Vudijs" Vudsaids | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="3" | 2016 |"[[13 stundas: Bengazi slepenie kareivji]]" (''13 Hours: The Secret Soldiers of Benghazi'') | Džeks Silva | | style="text-align: center;" | |- | ''[[The Hollars]]'' | Džons Holars | | style="text-align: center;" | |- | ''Past Forward'' | vīrietis nr. 1 | īsfilma | style="text-align: center;" | |- | rowspan="3" | 2017 | ''[[Born in China]]'' | teicējs | dokumentālā filma | style="text-align: center;" |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Lee |first=Ashley |date=December 7, 2016 |title=John Krasinski to Narrate Disney's Nature Film 'Born in China' |url=https://www.hollywoodreporter.com/news/born-china-disneynature-film-narrated-by-john-krasinski-953792 |website=The Hollywood Reporter |language=en |access-date=August 12, 2019}}</ref> |- | ''[[Animal Crackers]]'' | Ouens Hantingtona | balss | style="text-align: center;" | |- | "[[Detroita (filma)|Detroita]]" (''Detroit'') | Normens Lipits | | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2018 | "[[Klusā pasaule]]" (''A Quiet Place'') | Lī Ebots | | style="text-align: center;" | |- | ''[[Next Gen]]'' | 7723 | balss | style="text-align: center;" | |- | 2020 | "[[Klusā pasaule 2]]" (''A Quiet Place Part II'') | Lī Ebots | | style="text-align: center;" | |- | 2021 | "[[Brīvais]]" (''Free Guy'') | spēlētāja siluets | balss | style="text-align: center;" | |- | rowspan="2" | 2022 | "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') | [[Reed Richards|Reed Richards / Mister Fantastic]] | | style="text-align: center;" |<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Garbutt |first=Emily |date=May 5, 2022 |title=The Illuminati members in Doctor Strange 2, listed and explained |url=https://www.gamesradar.com/illuminati-doctor-strange-2-list/ |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220505133231/https://www.gamesradar.com/illuminati-doctor-strange-2-list/ |archive-date=May 5, 2022 |website=Total Film |access-date=May 5, 2022}}</ref> |- | "[[DC Supermīluļu līga]]" (''DC League of Super-Pets'') | [[Supermens|Kal-El / Clark Kent / Superman]] | balss | style="text-align: center;" | |- | 2024 | "[[Iedomu draugi]]" (''IF'') | Bī tētis /<br />Zefīra vīrs (balss) | dubulta loma | style="text-align: center;" | |- | 2025 | ''[[Fountain of Youth]]'' | Lūks Pērdjū | | style="text-align: center;" | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Krasinskis, Džons}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV televīzijas režisori]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV balss aktieri]] [[Kategorija:Bostonā dzimušie]] r8wea5dky48998scx41fuqqj5j11ipp 0 317943 4301036 4196011 2025-06-28T10:42:50Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4301036 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kārlis Bursi | vārds_orig = ''Karl Bursy'' | attēls = Kārlis Bursi.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Litogrāfija pēc [[Eginks|Johana Lēberehta Eginka]] zīmējuma | dz_dat_alt = | dz_gads = 1791 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Blīdene]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1870 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ārsts, atmiņu autors | dzimums = V | vecāki = Ernsts Daniels Bursi, Magdalēna Šulca | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna fon Dīterihsa | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kārlis Gotlībs Heinrihs Frīdrihs Bursi''' ({{val|de|Karl Gottlieb Heinrich Friedrich Bursy}}; dzimis {{dat|1791|11|26}}, miris {{dat|1870|9|25}}), arī '''Kārlis Bursijs''', bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] ārsts, literāts un komponists, atmiņu par [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovenu]] autors. == Dzīvesgājums == Dzimis 1791. gadā [[Blīdene|Blīdenē]] luterāņu mācītāja Ernesta Daniela Bursi ģimenē. No 1811. līdz 1813. gadam studēja medicīnu [[Berlīnes universitāte|Berlīnes Universitātē]], no 1813. līz 1815. gadam - [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]]. 1816. gadā ceļoja uz Berlīni, [[Baireita|Baireitu]] un [[Vīne|Vīni]]. 1816. gada vasarā ar [[Kārlis Amenda|Kārļa Amendas]] rekomendāciju [[Vīne|Vīnē]] tikās ar Bēthovenu. Garo sarunu, kurā pārsprieduši Amendas atsūtīto kurzemnieka Rūdolfa fom Berges operas libretu "Bakhs", detalizēti pierakstījis. No 1816. līdz 1826. gadam Bursi strādāja par [[Mežmuižas draudzes novads|Mežmuižas draudzes novada]] ārstu [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalnē]] un [[Bukaiši|Bukaišos]]. No 1826. gada - ārsts [[Jelgava|Jelgavā]]. No 1826. līdz 1840. gadam - [[Baldones kūrorts|Baldones kūrorta]] pārvaldnieks. No 1840. līdz 1849. gadam - akušieris. No 1849. līdz 1867. gadam - Kurzemes medicīnas pārvaldes inspektors. 1863. gada 6. novembrī [[Kārlis Bursi]] uzstājās [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē ar ziņojumu par [[Biržu meteorīts|Biržu meteorītu]] (publicēts nedēļas izdevumā ''[[Inland]]'', №49). == Darbi == Publicējis rakstus medicīnā, dzejoļus, sacerēja dziesmas (''Lieder''). No 1832. gada vadīja Jelgavas ''Liedertafel'' kori. Bija [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes literatūras un mākslas biedrības]] goda loceklis, no 1856. līdz 1861. gadam - [[Kurzemes provinces muzejs|Kurzemes provinces muzeja]] direktora vietnieks. * ''Animadversiones historico-criticae in doctrinam de consensu, antagonismo et antenergia'' * ''Das künstliche Licht und die Brillen: zwei Vorlesungen'' * ''Das vierte Palmenblatt: Ein Fragment. Oder: Das Büchlein vom weiblichen Egoismus'' * Māju dakters jeb Jaunā veselības grāmata: īsa pamācīšana kā var izglābties no dažādām slimībām un sāpīgām kaitēm, kad īstena daktera palīgu nevar atsniegt (1859) * Sarunāšana viena daktera ar vienu moderu par govju baķēm (1851) * Pamācīšana moderēm kā pie lopu kopšanas būs turēties (''Pamahzischana mohderehm, kà pee lohpu-kohpschanas buhs turretees, schihm par labbu sarakstita'') * Sarunāšana viena daktera ar vienu moderu par govju baķēm, izdomāta un sarakstīta vācu valodā no K. Burzija == Ārējās saites == *{{BBLD}} *[http://garamantas.lv/lv/person/32475 Par Kārli Bursi www.garamantas.lv]{{Novecojusi saite}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bursi, Kārlis}} [[Kategorija:1791. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1870. gadā mirušie]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Kurzemes guberņas cilvēki]] ind55m8hpczemcs3wa3yg9wiv8jzlkx 4301037 4301036 2025-06-28T10:43:31Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ 4301037 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kārlis Bursi | vārds_orig = ''Karl Bursy'' | attēls = Kārlis Bursi.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = Litogrāfija pēc [[Eginks|Johana Lēberehta Eginka]] zīmējuma | dz_dat_alt = | dz_gads = 1791 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 26 | dz_vieta = [[Blīdene]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1870 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Jelgava]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = ārsts, atmiņu autors | dzimums = V | vecāki = Ernsts Daniels Bursi, Magdalēna Šulca | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna fon Dīterihsa | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kārlis Gotlībs Heinrihs Frīdrihs Bursi''' ({{val|de|Karl Gottlieb Heinrich Friedrich Bursy}}; dzimis {{dat|1791|11|26}}, miris {{dat|1870|9|25}}), arī '''Kārlis Bursijs''', bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] ārsts, literāts un komponists, atmiņu par [[Ludvigs van Bēthovens|Bēthovenu]] autors. == Dzīvesgājums == Dzimis 1791. gadā [[Blīdene|Blīdenē]] luterāņu mācītāja Ernesta Daniela Bursi ģimenē. No 1811. līdz 1813. gadam studēja medicīnu [[Berlīnes universitāte|Berlīnes Universitātē]], no 1813. līz 1815. gadam - [[Tērbatas Universitāte|Tērbatas Universitātē]]. 1816. gadā ceļoja uz Berlīni, [[Baireita|Baireitu]] un [[Vīne|Vīni]]. 1816. gada vasarā ar [[Kārlis Amenda|Kārļa Amendas]] rekomendāciju [[Vīne|Vīnē]] tikās ar Bēthovenu. Garo sarunu, kurā pārsprieduši Amendas atsūtīto kurzemnieka Rūdolfa fom Berges operas libretu "Bakhs", detalizēti pierakstījis. No 1816. līdz 1826. gadam Bursi strādāja par [[Mežmuižas draudzes novads|Mežmuižas draudzes novada]] ārstu [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalnē]] un [[Bukaiši|Bukaišos]]. No 1826. gada - ārsts [[Jelgava|Jelgavā]]. No 1826. līdz 1840. gadam - [[Baldones kūrorts|Baldones kūrorta]] pārvaldnieks. No 1840. līdz 1849. gadam - akušieris. No 1849. līdz 1867. gadam - Kurzemes medicīnas pārvaldes inspektors. 1863. gada 6. novembrī Dr. Bursi uzstājās [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē ar ziņojumu par [[Biržu meteorīts|Biržu meteorītu]] (publicēts nedēļas izdevumā ''[[Inland]]'', №49). == Darbi == Publicējis rakstus medicīnā, dzejoļus, sacerēja dziesmas (''Lieder''). No 1832. gada vadīja Jelgavas ''Liedertafel'' kori. Bija [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība|Kurzemes literatūras un mākslas biedrības]] goda loceklis, no 1856. līdz 1861. gadam - [[Kurzemes provinces muzejs|Kurzemes provinces muzeja]] direktora vietnieks. * ''Animadversiones historico-criticae in doctrinam de consensu, antagonismo et antenergia'' * ''Das künstliche Licht und die Brillen: zwei Vorlesungen'' * ''Das vierte Palmenblatt: Ein Fragment. Oder: Das Büchlein vom weiblichen Egoismus'' * Māju dakters jeb Jaunā veselības grāmata: īsa pamācīšana kā var izglābties no dažādām slimībām un sāpīgām kaitēm, kad īstena daktera palīgu nevar atsniegt (1859) * Sarunāšana viena daktera ar vienu moderu par govju baķēm (1851) * Pamācīšana moderēm kā pie lopu kopšanas būs turēties (''Pamahzischana mohderehm, kà pee lohpu-kohpschanas buhs turretees, schihm par labbu sarakstita'') * Sarunāšana viena daktera ar vienu moderu par govju baķēm, izdomāta un sarakstīta vācu valodā no K. Burzija == Ārējās saites == *{{BBLD}} *[http://garamantas.lv/lv/person/32475 Par Kārli Bursi www.garamantas.lv]{{Novecojusi saite}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bursi, Kārlis}} [[Kategorija:1791. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1870. gadā mirušie]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Kurzemes guberņas cilvēki]] 837e1hian7zkdihrptg6h657ws8imb4 0 323416 4301027 4230149 2025-06-28T10:15:34Z Olgerts V 41522 noformējums 4301027 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Daugavpilī|9. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 9. minibusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = Autoosta |uz = [[Grīva]] ([[Ķiršu iela (Daugavpils)|Ķiršu iela]]) |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Daugavpils |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 13 (8 / 5) |transporta vienīb = |depo = |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://satiksme.daugavpils.lv/ A/S "Daugavpils satiksme"] |apakšveidne = {{Daugavpils autobusu apakšveidne}} }} '''9. minibusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Daugavpilī|Daugavpils sabiedriskā transporta]] minibusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz [[Grīva]]i. == Maršruts == * Virzienā '''Autoosta''' — '''[[Grīva]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]], [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]], [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]], [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]], [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]], [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]], [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]], [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]], [[Vienības tilts]], [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]], [[Lauceses tilts]], [[Dostojevska iela]], [[Staru iela (Daugavpils)|Staru iela]] un [[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]. * Virzienā '''[[Grīva]]''' — '''Autoosta''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]], [[Staru iela (Daugavpils)|Staru iela]], [[Dostojevska iela]], [[Lauceses tilts]], [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]], [[Vienības tilts]], [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]], [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]], [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]], [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]], [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]] un [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]]. == Pieturvietas == 9. minibusu maršrutā ir 13 pieturas, virzienā '''Autoosta''' — '''[[Grīva]]''' ir 5 pieturas, bet virzienā '''[[Grīva]]''' — '''Autoosta''' ir 8 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Autoosta |- | align="center" | 2 | [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Staru iela (Daugavpils)|Staru iela]] |- | align="center" | 5 | [[Ķiršu iela (Daugavpils)|Ķiršu iela]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Ķiršu iela (Daugavpils)|Ķiršu iela]] |- | align="center" | 2 | [[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]] |- | align="center" | 3 | [[Staru iela (Daugavpils)|Staru iela]] |- | align="center" | 4 | 6. vidusskola |- | align="center" | 5 | [[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] |- | align="center" | 7 | [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] |- | align="center" | 8 | Autoosta |- |} |} == Ārējās saites == * [http://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-9-kirsu-iela-autoosta Saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170506222726/http://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-9-kirsu-iela-autoosta |date={{dat|2017|05|06||bez}} }} [[Kategorija:Minibusu satiksme Daugavpilī]] 2mq00000rf6gsel89jsx2fwf478550q 0 323480 4301030 4299056 2025-06-28T10:19:35Z Olgerts V 41522 noformējums 4301030 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Daugavpilī|15. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 15. autobusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = Autoosta |uz = [[Liginišķi]] — Autoosta |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Daugavpils |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 14 |transporta vienīb = |depo = |parks = Daugavpils autobusu parks (apkalpo) |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://satiksme.daugavpils.lv/ A/S "Daugavpils satiksme"] |apakšveidne = {{Daugavpils autobusu apakšveidne}} }} '''15. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Daugavpilī|Daugavpils sabiedriskā transporta]] lokveida autobusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz [[Liginišķi]]em. 15. autobusu maršrutu apkalpo A/S "Daugavpils satiksme". == Maršruts == * 15. autobusu maršruta autobusi kursē pa šādām ielām: [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]], [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]], [[Vienības tilts]], [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]], [[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas iela]], [[Brjanskas iela]], [[Liginišķu iela]], [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]], [[Vienības tilts]], [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] un [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]]. == Pieturvietas == 15. autobusu maršrutā ir 14 pieturas. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Autoosta |- | align="center" | 2 | [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Brjanskas iela]] |- | align="center" | 5 | [[Baznīcas iela (Daugavpils)|Baznīcas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Niderkunes iela]] |- | align="center" | 7 | [[Grīvas kapi]] |- | align="center" | 8 | [[Uzvaras iela (Daugavpils)|Uzvaras iela]] |- | align="center" | 9 | [[Blāzmas iela (Daugavpils)|Blāzmas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Liginišķu iela]] (Nr.8-15) |- | align="center" | 11 | [[Brjanskas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Upes iela (Daugavpils)|Upes iela]] |- | align="center" | 13 | [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] |- | align="center" | 14 | Autoosta |- |} == Ārējās saites == * [http://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-15-autoosta-liginiski-autoosta Saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160712155310/http://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-15-autoosta-liginiski-autoosta |date={{dat|2016|07|12||bez}} }} * [https://www.youtube.com/watch?v=0utrg3WD-HA Video] [[Kategorija:Autobusu satiksme Daugavpilī]] 56qeeph4gqaez3egvevdeq0ivtprgnp 0 323552 4301025 4299038 2025-06-28T10:12:56Z Olgerts V 41522 atjaunināts 4301025 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 10A. minibusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = Autoosta |uz = [[Ruģeļi]] (Ruģeļu bērnudārzs) |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Daugavpils |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 31 (13 / 18) |transporta vienīb = |depo = |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://satiksme.daugavpils.lv/ A/S "Daugavpils satiksme"] |apakšveidne = {{Daugavpils autobusu apakšveidne}} }} '''10A. minibusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Daugavpilī|Daugavpils sabiedriskā transporta]] minibusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz [[Ruģeļi]]em. == Maršruts == * Virzienā '''Autoosta''' — '''[[Ruģeļi]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]], [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]], [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]], [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]], [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]], [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]], [[Patversmes iela (Daugavpils)|Patversmes iela]], [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] un [[Gaismas iela (Daugavpils)|Gaismas iela]]. * Virzienā '''[[Ruģeļi]]''' — '''Autoosta''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Gaismas iela (Daugavpils)|Gaismas iela]], [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]], [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]], [[Patversmes iela (Daugavpils)|Patversmes iela]], [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]], [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]], [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]], [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] un [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]]. == Pieturvietas == 10A. autobusu maršrutā ir 31 pietura, virzienā '''Autoosta''' — '''[[Ruģeļi]]''' ir 13 pieturas, bet virzienā '''[[Ruģeļi]]''' — '''Autoosta''' ir 18 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] |- | align="center" | 2 | Autoosta |- | align="center" | 3 | [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] |- | align="center" | 4 | Siltumcentrāle Nr.1 |- | align="center" | 5 | [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] |- | align="center" | 6 | [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada iela]] |- | align="center" | 7 | Lauki |- | align="center" | 8 | [[Patversmes iela (Daugavpils)|Patversmes iela]] |- | align="center" | 9 | Naftas bāze |- | align="center" | 10 | Gāzes uzpildes stacija |- | align="center" | 11 | [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 12 | [[Gaismas iela (Daugavpils)|Gaismas iela]] |- | align="center" | 13 | Ruģeļu bērnudārzs |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Ruģeļu bērnudārzs |- | align="center" | 2 | [[Apšu iela (Daugavpils)|Apšu iela]] |- | align="center" | 3 | [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 4 | Gāzes uzpildes stacija |- | align="center" | 5 | Naftas bāze |- | align="center" | 6 | Gāzes uzpildes stacija |- | align="center" | 7 | [[Stiklu iela]] |- | align="center" | 8 | [[Lielā Dārza iela]] |- | align="center" | 9 | [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] |- | align="center" | 10 | [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] |- | align="center" | 11 | Baznīcu kalns |- | align="center" | 12 | [[Patversmes iela (Daugavpils)|Patversmes iela]] |- | align="center" | 13 | Lauki |- | align="center" | 14 | [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada iela]] |- | align="center" | 15 | Pilsētas poliklīnika |- | align="center" | 16 | Autoosta |- | align="center" | 17 | [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] |- | align="center" | 18 | [[Daugavpils Pasažieru parks|Dzelzceļu stacija]] |- |} |} == Ārējās saites == * [http://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-rugeli-autoosta Saraksts] [[Kategorija:Minibusu satiksme Daugavpilī]] j2ilan3t97w2w52f7kbgirmqwcvdh5z 0 323690 4301029 4299044 2025-06-28T10:16:17Z Olgerts V 41522 noformējums 4301029 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 13A. minibusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = Autoosta |uz = [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Daugavpils |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 21 (13 / 8) |transporta vienīb = |depo = |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://satiksme.daugavpils.lv/ A/S "Daugavpils satiksme"] |apakšveidne = {{Daugavpils autobusu apakšveidne}} }} '''13A. minibusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Daugavpilī|Daugavpils sabiedriskā transporta]] minibusu maršruts, kas kursē no Autoostas līdz [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnim]]. == Maršruts == * Virzienā '''Autoosta''' — '''[[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]], [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]], [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]], [[Odu iela (Daugavpils)|Odu iela]], [[Aleksandra iela (Daugavpils)|Aleksandra iela]], [[Hekeļa iela]] un [[Mihaila iela]]. * Virzienā '''[[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]''' — '''Autoosta''' autobusi kursē pa šādām ielām: [[Mihaila iela]], [[Imperatora iela]], [[Vaļņu iela (Daugavpils)|Vaļņu iela]], [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]], [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] un [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]]. == Pieturvietas == 13A. minibusu maršrutā ir 21 pietura, virzienā '''Autoosta''' — '''[[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]''' ir 13 pieturas, bet virzienā '''[[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]]''' — '''Autoosta''' ir 8 pieturas. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Autoosta |- | align="center" | 2 | [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] |- | align="center" | 3 | [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] |- | align="center" | 5 | Policija |- | align="center" | 6 | [[Motoru iela (Daugavpils)|Motoru iela]] |- | align="center" | 7 | [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 8 | Mežciema arodskola |- | align="center" | 9 | [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu iela]] |- | align="center" | 10 | [[Motoru iela (Daugavpils)|Motoru iela]] |- | align="center" | 11 | [[Aleksandra iela (Daugavpils)|Aleksandra iela]] |- | align="center" | 12 | [[Hekeļa iela]] |- | align="center" | 13 | [[Rotko muzejs]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" align="center" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | [[Rotko muzejs]] |- | align="center" | 2 | [[Imperatora iela]] |- | align="center" | 3 | Policija |- | align="center" | 4 | [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnis]] |- | align="center" | 5 | [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |- | align="center" | 6 | [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] |- | align="center" | 7 | [[Daugavpils Pasažieru parks|Dzelzceļu stacija]] |- | align="center" | 8 | Autoosta |- |} |} == Ārējās saites == * [http://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-13a-cietoksnis-autoosta Saraksts] [[Kategorija:Minibusu satiksme Daugavpilī]] 9rk1sv29bj0l8kel52plrbl55t0qbz9 0 323869 4301028 4295290 2025-06-28T10:16:00Z Olgerts V 41522 noformējums 4301028 wikitext text/x-wiki {{Citi maršruti|autobusu maršrutu Daugavpilī|22. maršruts}} {{Transporta maršruta infokaste |nosaukums = 22. minibusu maršruts |fona krāsa = #007C06 |no = Autobusu parks – Autoosta – [[Nīderkūni]] – [[Judovka]] – [[Ruģeļi]] – [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] – [[Ķimiķu ciemats]] – [[Jaunie Stropi]] – [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]] |uz = [[Križi]] |karte = |valsts = {{flag|Latvija}} |pilsēta = Daugavpils |atklāts = |plānots atklāt = |tika plān atklāt = |izmaksas = |kopējais garums = |staciju skaits = |pieturu skaits = 46 |transporta vienīb = |depo = |parks = |pasažieri dienā = |pasažieri gadā = |mājas lapa = [http://satiksme.daugavpils.lv/ A/S "Daugavpils satiksme"] |apakšveidne = {{Daugavpils autobusu apakšveidne}} }} '''22. minibusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Daugavpilī|Daugavpils sabiedriskā transporta]] naktsautobusu maršruts. == Maršruts == * '''22. minibusu maršruta''' autobusi brauc pa šādām ielām: [[Kārklu iela (Daugavpils)|Kārklu iela]], [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]], [[Imantas iela (Daugavpils)|Imantas iela]], [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]], [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]], [[Tirgoņu iela (Daugavpils)|Tirgoņu iela]], [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]], [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]], [[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas iela]], [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]], [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]], [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]], [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]], [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]], [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas iela]], [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]], [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]], [[Vasarnīcu iela (Daugavpils)|Vasarnīcu iela]], [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] un [[Viršu iela (Daugavpils)|Viršu iela]]. == Pieturvietas == 22. minibusu maršrutā ir 46 pieturas. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="30"|Nr. ! width="190"|Nosaukums |- | align="center" | 1 | Autobusu parks |- | align="center" | 2 | Autoosta |- | align="center" | 3 | [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] |- | align="center" | 4 | [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] |- | align="center" | 5 | [[Stellas iela (Daugavpils)|Stellas iela]] |- | align="center" | 6 | [[Tirgoņu iela (Daugavpils)|Tirgoņu iela]] |- | align="center" | 7 | [[Stellas iela (Daugavpils)|Stellas iela]] |- | align="center" | 8 | [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] |- | align="center" | 9 | [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] |- | align="center" | 10 | [[Sēlijas iela (Daugavpils)|Sēlijas iela]] |- | align="center" | 11 | [[Brjanskas iela]] |- | align="center" | 12 | [[Liginišķu iela]] |- | align="center" | 13 | [[Garā iela (Daugavpils)|Garā iela]] |- | align="center" | 14 | [[Zemnieku iela (Daugavpils)|Zemnieku iela]] |- | align="center" | 15 | [[Garā iela (Daugavpils)|Garā iela]] |- | align="center" | 16 | [[Liginišķu iela]] |- | align="center" | 17 | [[Brjanskas iela]] |- | align="center" | 18 | [[Upes iela (Daugavpils)|Upes iela]] |- | align="center" | 19 | Siltumcentrāle Nr.1 |- | align="center" | 20 | [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca|Uzņēmums "Lokomotīve"]] |- | align="center" | 21 | [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] |- | align="center" | 22 | [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] |- | align="center" | 23 | Naftas bāze |- | align="center" | 24 | Gāzes uzpildes stacija |- | align="center" | 25 | [[Apšu iela (Daugavpils)|Apšu iela]] |- | align="center" | 26 | [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] |- | align="center" | 27 | [[Stiklu iela]] |- | align="center" | 28 | Uzņēmums "DauTKom" |- | align="center" | 29 | [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] |- | align="center" | 30 | Jaunbūve (15. vidusskola) |- | align="center" | 31 | Kultūras un sporta pils |- | align="center" | 32 | [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]] |- | align="center" | 33 | [[Zeļinska iela]] |- | align="center" | 34 | [[Cialkovska iela]] |- | align="center" | 35 | Internātskola |- | align="center" | 36 | Pilsētas slimnīca |- | align="center" | 37 | [[Čiekuru iela (Daugavpils)|Čiekuru iela]] |- | align="center" | 38 | [[Mēness iela (Daugavpils)|Mēness iela]] |- | align="center" | 39 | Pansionāts |- | align="center" | 40 | [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]] |- | align="center" | 41 | [[Ceļinieku ciemats (Daugavpils)|Ceļinieku ciemats]] |- | align="center" | 42 | Mežniecība |- | align="center" | 43 | Gaisma |- | align="center" | 44 | [[Daugavpils dzirnavnieks]] |- | align="center" | 45 | Vasarnīcas |- | align="center" | 46 | [[Križi]] |- |} == Ārējās saites == * [http://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-22-autobusu-parks-krizi Saraksts] [[Kategorija:Minibusu satiksme Daugavpilī]] 6wfetfvcok2gxnfnci58xy5m7rl0mxa 0 333421 4300999 4134008 2025-06-28T09:16:42Z KapucinoAssazinuso 132402 4300999 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Iveta Ratinīka | vārds_orig = | attēls = Ratinika.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Iveta Ratinīka 2019. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1978 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 1 | dz_vieta = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Viļāni|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rēzeknes Augstskola]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} {{Valsts amatpersonas infokaste | amats = Rīgas domes deputāte | term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas = {{dat|2025|6|27|N}} | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | prezidents = [[Egils Levits]] | partija = [[Latvijas attīstībai]] | vārds = }} '''Iveta Ratinīka''' (dzimusi {{dat|1978|6|1}} [[Viļāni|Viļānos]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[pedagoģe]], [[dzejniece]], literatūras pētniece, publiciste un politiķe. 2011. gadā izdevusi dzejas krājumu "Rūgts",<ref name="la bezmiega zona" /> bet 2018. gadā — "tikko & tikai".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/153670-tikko_tikai.html|title=tikko & tikai|last=Ratinīka|first=Iveta|access-date=18.02.2018|date=08.02.2018}}</ref> 2017. gada jūnijā ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/zinas/saskana-zaude-jkp-un-lrala-iegust-jaunais-deputatu-vietu-sadalijums-rigas-dome.d?id=48917013|title='Saskaņa' zaudē, JKP un LRA/LA iegūst – jaunais deputātu vietu sadalījums Rīgas domē|work=DELFI|access-date=2018-03-05|date=2017-06-04|last=DELFI|language=lv}}</ref> atkārtoti ievēlēta pašvaldībā [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas vēlēšanās]]. Pārstāv partiju "[[Latvijas attīstībai]]". == Biogrāfija == 2000. gadā [[Rēzeknes Augstskola]]s Humanitārajā fakultātē iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā un latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diploms. 2002. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds latviešu filoloģijā. 2012. gada septembrī — filoloģijas doktorante [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]]. Strādājusi par latviešu valodas un literatūras, kā arī kultūras vēstures skolotāju [[Rēzekne|Rēzeknē]], bijusi Baltu filoloģijas pētnieciskā centra vadītāja un sabiedrisko attiecību speciāliste [[Rēzeknes Augstskola|Rēzeknes Augstskolā]], zinātniskā līdzstrādniece, tekstu autore reklāmas aģentūrā “McCann-Ericson Riga”, bijusi [[AKKA/LAA]] komunikācijas nodaļas vadītāja, kopš 2008. gada strādāja par latviešu valodas un literatūras skolotāju [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijā]].<ref name="la bezmiega zona"/> 2008. gadā kļuva par latviešu valodas un literatūras skolotāju. 2011. gadā izdevusi pirmo dzejas krājumu "Rūgts".<ref name="la bezmiega zona"/> 2014. gadā saņēmusi [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] balvu.<ref name="Balva 1" /> 2015. gadā izvirzīta "[[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015]]" titulam.<ref name="Gada cilvēks 1" /><ref name="Gada cilvēks 2" /> 2015. gadā I. Ratinīka iekļuva ažiotāžā par tā dēvēto "{{Piezīme|tikumības likumu|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētie un veiktie grozījumi Izglītības likumā.}}". Pēc vecāku sūdzības izteikta brīdinājuma, kas tika tieši pamatots ar "tikumības likumu", {{nobr|I. Ratinīka}} ''[[Twitter]]'' izteica savas domas, kas vēlāk izraisīja ažiotāžu sabiedrībā par nekonkrēto likuma izmaiņu.<ref name="tv3 sižets 1" /><ref name="la tikumība" /><ref name="apollo tikumība" /><ref name="irir tikumība" /> 2024. gada vasarā I. Ratinīka kļuva par [[Āgenskalna Valsts ģimnāzija|Āgenskalna Valsts ģimnāzijas]] direktori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://avg.lv/lv/home/vadiba/|title=ĀVģ {{!}} Vadība|website=avg.lv|access-date=2024-09-19}}</ref> == Politiskā darbība == Iesaistījusies politikā, darbojoties partijā "[[Latvijas attīstībai]]". 2017. gada jūnijā I. Ratinīka kandidēja [[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] no [[Latvijas Reģionu apvienība]]s un partijas "Latvijas attīstībai" kopējā saraksta un tika ievēlēta domē. Pēc vairāku mēnešu darba viņa devās grūtniecības atvaļinājumā, un vietu domē uz gadu ieņēma nākamais kandidāts sarakstā [[Ojārs Judrups]].<ref>[http://www.la.lv/ratinika-berna-gaidibas-dome-vinas-vieta-judrups/ Ratinīka bērna gaidībās, domē viņas vietā Judrups] LA.lv</ref> {{nobr|I. Ratinīka}} ir kritizējusi vairākus [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] iecerētos grozījumus Izglītības likumā.<ref name="lsm, attieksme" /> Viņa kritizē vienotos eksāmenu standartus latviešu valodā. "Tika samazinātas prasības latviešiem, lai krievvalodīgie bērni kaut kā tiktu galā ar uzdevumiem. Teksta analīzes daļa latvietim dažkārt pat ir pazemojoša, tā ir pārāk primitīva. Kad agrāk bija centralizēts eksāmens literatūrā, zināšanas līmenis bija daudz augstāks. Tagad viss ir nonācis līdz teksta funkcionālai analīzei, un ir ļoti grūti saprast, kāpēc mēs pieņemam tikai vienu atbildi kā pareizo."<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|title=Skolotāja Iveta Ratinīka: Asimilācija ir skaidri redzama reformā|last=Pribiļska|first=Ludmila|website=Mixnews|access-date=2019-12-02|date=2019-11-25|language=ru|archiveurl=https://web.archive.org/web/20191202225728/https://mixnews.lv/exclusive/2019/11/25/uchitel-iveta-ratinika-v-reforme-yavno-vidna-assimilyacziya/|archivedate=2019-12-02}}</ref> {{nobr|I. Ratinīka}} atzinusi, ka mazākumtautību skolu pilnīgā pāreja uz latviešu apmācības valodu ir bērnu ar dzimto krievu valodu asimilācija, jo iegūt augstāko kategoriju latviešu valodā ir elementāri, bet mācīšana šajā valodā ir kas cits, mācīšanas metodikas nav. "Neesmu saskārusies ar kursiem, kur mācītu, kā pasniegt bioloģiju vai vēsturi latviešu valodā bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Tā kā leksiski ir daudz jaunu vārdu, un, izskaidrojot tēmu, vienlaikus ir jāsniedz arī šo vārdu vārdnīca. Šie vārdi jāiemācās no nulles."<ref name=":0" /> [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā atkārtoti ievēlēta]] Rīgas pašvaldībā no "[[Attīstībai/Par!]]" un "[[Progresīvie (partija)|Progresīvo]]" saraksta. Sākotnēji vadīja pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komiteju, bet 2022. gada beigās pēc domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] iniciatīvas no amata atcelta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/399227-skaista-davana-ziemassvetkos-no-rigas-mera-ratinika-ar-ironiju-komente-staka-rikojumu.htm|title="Skaista dāvana Ziemassvētkos no Rīgas mēra"; Ratinīka ar ironiju komentē Staķa rīkojumu|website=nra.lv|access-date=2022-12-09|language=lv}}</ref> Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partijas "Latvijas attīstībai" sarakstā, taču netika ievēlēta. == Bibliogrāfija == === Dzeja === * ''Rūgts.'' Rīga: Mansards, 2011. * ''tikko&tikai.'' Rīga: Zvaigzne ABC, 2018. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="la bezmiega zona">{{tīmekļa atsauce|last1=Kusiņa|first1=Linda|title=Bezmiega zona. Dzejniece Iveta Ratinīka|url=http://www.la.lv/bezmiega-zona-dzejniece-iveta-ratinika-3/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2013|8|6||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="Balva 1">{{tīmekļa atsauce|title=ATA KRONVALDA BALVA 2014|url=http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|website=atakronvaldafonds.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160520181144/http://www.atakronvaldafonds.lv/?page_id=308|archivedate={{dat|2016|5|20||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="Gada cilvēks 1">{{tīmekļa atsauce|title=Zināmi četri kandidāti uz "Eiropas gada cilvēku Latvijā"|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/210502/par-eiropas-gada-cilveka-titulu-latvija-sacensas-smedins-un-samoilovs-skolotaja-ratinika-un-macitajs-calitis|website=kasjauns.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|9||bez}}}}</ref> <ref name="Gada cilvēks 2">{{tīmekļa atsauce|title=2015. GADA EIROPAS CILVĒKS LATVIJĀ TOP 5 – SĀKAS KARSTAIS BALSOJUMS|url=http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|12|2||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007220438/http://eiropaskustiba4.101.lv/2015-gada-eiropas-cilveks-latvija-top-5-sakas-karstais-balsojums/|archivedate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="tv3 sižets 1">{{tīmekļa atsauce|title=“Tikumības likumam” pirmais upuris – skolotāja, kura parādīja dzejoli ar vārdu “b***”|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/tikumibas-likumam-pirmais-upuris-skolotaja-kura-paradija-dzejoli-ar-vardu-b/|website=skaties.lv|publisher=MTG TV Latvia|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="la tikumība">{{tīmekļa atsauce|title=Skolotāja: Tikumības murgs darbojas. Izlasi arī Agneses Krivades “aizdomīgo dzejoli”!|url=http://www.la.lv/skolotaja-tikumibas-murgs-darbojas-dzejolis/|newspaper=[[Latvijas Avīze]]|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}</ref> <ref name="apollo tikumība">{{tīmekļa atsauce|title=Par ko rāja ĀVĢ skolotāju jeb Skolēni par tikumību|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|website=apollo.tvnet.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|30||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160206133603/http://apollo.tvnet.lv/zinas/par-ko-raja-avg-skolotaju-jeb-skoleni-par-tikumibu/706610|archivedate={{dat|2016|02|06||bez}}}}</ref> <ref name="irir tikumība">{{tīmekļa atsauce|title=Tikumības cenzūra skolās - skolotāja saņem aizrādījumu par dzejoli|url=http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|website=irir.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2015|9|28||bez}}|language=latviešu|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161007224452/http://www.irlv.lv/2015/9/28/tikumibas-cenzura-skolas-skolotaja-sanem-aizradijumu-par-dzejoli|archivedate={{dat|2016|10|07||bez}}}}</ref> <ref name="lsm, attieksme">{{tīmekļa atsauce|author1=lsm.lv ziņu redakcija|title=Skolotāja: Termins «nepareiza attieksme» likumā – ar fobijām apsēstu cilvēku izpausme|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/skolotaja-termins-nepareiza-attieksme-likuma--ar-fobijam-apsestu-cilveku-izpausme.a203335/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|9|30||bez}}|language=latviešu}}</ref><!-- <ref name="lsm citāts">{{tīmekļa atsauce|title=«Kultūršoks»: Grozījumi Izglītības likumā - apdraudējums vai kļūda|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/kultursoks-grozijumi-izglitibas-likuma-apdraudejums-vai-kluda.a204445/|website=lsm.lv|accessdate={{dat|2016|10|7||bez}}|date={{dat|2016|10|7||bez}}|language=latviešu}}</ref> --> }} == Ārējās saites == * {{twitter|ivetarouge}} * [http://www.diena.lv/kd/intervijas/rugts-etikis-nofiltrets-intervija-ar-ivetu-ratiniku-13960734 Rūgts. Etiķis nofiltrēts. Intervija ar Ivetu Ratinīku] {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas dome 2017}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ratinīka, Iveta}} [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:"Latvijas attīstībai" politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] [[Kategorija:Rēzeknes Augstskolas absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 6dcz7xcmec6m649p3kst3ocj0mjovrf 0 334702 4300946 4156874 2025-06-28T05:42:03Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Neuseeland 1261.jpg]] → [[File:Tongariro-Nationalpark, Neuseeland 1261.jpg]] [[c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] · More precise 4300946 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Oceania satellite.jpg|350px|thumb|[[Okeānija]]]] Šajā rakstā ir apkopotas visas '''[[UNESCO]] [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|Pasaules mantojuma vietas]], kas atrodas [[Okeānija|Okeānijā]] (ieskaitot arī [[Austrālija (kontinents)|Austrāliju]])'''. UNESCO (Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija) ir noteikusi '''35 Pasaules mantojuma vietas''' (9 kultūras, 19 dabas un 7 jaukti objekti/vietas).<ref name="list">{{Tīmekļa atsauce|author=World Heritage Committee|url=http://whc.unesco.org/en/nominations/|title=World Heritage List Nominations|publisher=United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization|accessdate=2010-05-28}}</ref> 11 valstīs ([[Austrālija]], [[Fidži]], [[Jaunzēlande]], [[Kiribati]], [[Māršala salas]], [[Mikronēzija (valsts)|Mikronēzija]], [[Palau]], [[Papua-Jaungvineja]], [[Vanuatu]] un [[Zālamana Salas]]) un 4 teritorijās ([[Havaju salas]], [[Jaunkaledonija]], [[Lieldienu salas]] un [[Pitkērna]]), kuru pārvaldītājvalsts atrodas ārpus Okeānijas. Pirmie objekti no šī reģiona tika iekļauti [[1981]]. gadā ([[UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 5. sesija|5. sesijā]]) — [[Lielais Barjerrifs]], [[Kakadu nacionālais parks]] un [[Vilarda ezeru reģions]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Young, Emma|title=World Heritage sites of Australia|url=http://www.australiangeographic.com.au/journal/australias-world-heritage-sites.htm|date=29 August 2011|work=Australian Geographic|accessdate=13 February 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131005153445/http://www.australiangeographic.com.au/journal/australias-world-heritage-sites.htm|archivedate={{dat|2013|10|05||bez}}}}</ref> Šajā reģionā atrodas trīs pasaulē lielākās aizsargājamās teritorijas: [[Fēniksa salas|Fēniksa salu aizsargājamā teritorija]], [[Papahānaumokuākea]] un [[Lielais Barjerrifs]].<ref>{{Ziņu atsauce|author=Staff writers|title=Marine Paradise Named Largest World Heritage Site|url=http://abcnews.go.com/Technology/slideshow/marine-paradise-kiribatis-phoenix-islands-protected-area-added-11323618|newspaper=ABC News|publisher=ABC News Internet Ventures|year=2010|accessdate=2011-07-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Great Barrier Reef Marine Park Authority|title=Great Barrier Reef World Heritage Area|url=http://www.gbrmpa.gov.au/corp_site/key_issues/conservation/heritage/world_heritage|publisher=Government of Australia|accessdate=2011-07-11}}</ref> Turklāt [[Tasmanijas mežonīgie apgabali]] ir viena no divām Pasaules mantojumu vietām, kura atbilst 7 no 10 Pasaules mantojumu objektu kritērijiem (otra — [[Taišans]], [[Ķīna|Ķīnā]]). Pēc UNESCO Pasaules mantojuma ģeogrāfiskajām zonām Okeānija tiek iedalīta Āzijas un Klusais okeāna zonā. Katru gadu [[Pasaules mantojuma komiteja|UNESCO Pasaules mantojuma komiteja]] var veikt jaunu vietu iekļaušanu sarakstā, vai iepriekš iekļauto vietu svītrošanu no saraksta, ja tās vairs neatbilst kritērijiem. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: 6 [[kultūras mantojums|kultūras mantojuma]] (I-VI) un 4 [[dabas mantojums|dabas mantojuma]] (VII-X) kritēriji.<ref name="criteria">{{Tīmekļa atsauce|title=The Criteria for Selection |url=http://whc.unesco.org/en/criteria |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=10 September 2011}}</ref> Dažas vietas/objekti, kas apzīmēti kā "jaukta tipa vietas", vienlaikus ir gan kultūras, gan dabas mantojums. Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt, ka vieta/objekts ir [[Apdraudētie Pasaules mantojuma objekti|apdraudēts]], atsaucoties uz "apstākļiem, kas apdraud pašus raksturlielumus, pēc kuriem šīs objekts/vieta ticis iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=World Heritage Committee|url=http://whc.unesco.org/en/158/|title=World Heritage in Danger|publisher=United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization|accessdate=2010-05-28}}</ref> 2013. gadā [[Pasaules mantojuma komiteja]] nolēma [[Apdraudētie Pasaules mantojuma objekti|Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstā]] iekļaut [[Austrumrenela|Austrumrenelu]] ([[Zālamana Salas]]), jo to apdraud mežizstrādes darbības un vietai ir īpaša unikāla vērtība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=World Heritage Committee|url=http://whc.unesco.org/en/news/1034|title=World Heritage Committee inscribes East Rennell on the List of World Heritage in Danger|publisher=United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization|accessdate=2013-08-13}}</ref> Savukārt 2016. gadā Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstam tika pievienots [[Nanmadols|Nanmadols: Austrumikronēzijas ceremoniālais centrs]] (Mikronēzija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=World Heritage Committee|url=http://whc.unesco.org/en/news/1503|title=Nan Madol: Ceremonial Centre of Eastern Micronesia|publisher=United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization|accessdate= }}</ref> <!--Turpmāk sarakstā ir iekļautas visas vietas, kas ģeogrāfiski atrodas Okeānijā, un ir atšķirīgs no [[UNESCO]] noteiktajiem pasaules reģionu/zonu dalījumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Number of World Heritage Properties by region|url=http://whc.unesco.org/en/list/stat#s1 |publisher=UNESCO|accessdate=10 September 2011}}</ref> Šis teikuns ir galīgi nesaprotams -->Sarakstā ir ietvertas vairākas vietas, kuru dalībvalsts atrodas ārpus reģiona, bet pati vieta atrodas Okeānijā. Tādas vietas ir [[Rapa Nui nacionālais parks]] ([[Čīle]]), [[Jaunkaledonijas barjerrifs|Jaunkaledonijas lagūnas: rifa daudzveidība un ar to saistītās ekosistēmas]] ([[Francija]]), [[Hendersona sala]] ([[Apvienotā Karaliste]]/Lielbritānija) un [[Havaju vulkānu nacionālais parks]] un [[Papahānaumokuākea]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]). == Vietu/objektu sadalījums pa valstīm un tipiem == {| class="sortable wikitable" ! Valstis !! Kultūra !! Daba !! Jaukti !! Kopā !! Diagramma !! Raksts !! Atsauce |- | '''{{karogs|Apvienotā Karaliste}}''' <small>(tikai [[Okeānija]]s daļā esošie)</small> || — || 1 || — || '''1''' || rowspan="15" | [[Attēls:UNESCO Okeanija.jpeg|650px]] || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/gb Apvienotā Karaliste]</ref> |- | '''{{karogs|ASV}}''' <small>(tikai [[Okeānija]]s daļā esošie)</small> || — || 1 || 1 || '''2''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas ASV|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/US ASV]</ref> |- | '''{{karogs|Austrālija}}''' || 3 || 12 || 4 || '''19''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Austrālijā|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/au Austrālija]</ref> |- | '''{{karogs|Čīle}}''' <small>(tikai [[Okeānija]]s daļā esošie)</small> || 1 || — || — || '''1''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čīlē|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/cl Čīle]</ref> |- | '''{{karogs|Fidži}}''' || 1 || — || — || '''1''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Fidži|Raksts]]'' || <ref name="Fidži">[http://whc.unesco.org/en/statesparties/fj Fidži]</ref> |- | '''{{karogs|Francija}}''' <small>(tikai [[Okeānija]]s daļā esošie)</small> || — || 1 || — || '''1''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Francijā|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/fr Francija]</ref> |- | '''{{karogs|Jaunzēlande}}''' || — || 2 || 1 || '''3''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Jaunzēlandē|Raksts]]'' || <ref name="Fidži"/> |- | '''{{karogs|Kiribati}}''' || — || 1 || — || '''1''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Kiribati|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/ki Kiribati]</ref> |- | '''{{karogs|Māršala Salas}}''' || 1 || — || — || '''1''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Māršala Salās|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/mh Māršala Salas]</ref> |- | '''{{karogs|Mikronēzija}}''' || 1 || — || — || '''1''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Mikronēzijā|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/fm Mikronēzija]</ref> |- | '''{{karogs|Palau}}''' || — || — || 1 || '''1''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Palau|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/pw Palau]</ref> |- | '''{{karogs|Papua-Jaungvineja}}''' || 1 || — || — || '''1''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Papua-Jaungvinejā|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/pg Papua-Jaungvineja]</ref> |- | '''{{karogs|Vanuatu}}''' || 1 || — || — || '''1''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Vanuatu|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/vu Vanuatu]</ref> |- | '''{{karogs|Zālamana Salas}}''' || — || 1 || — || '''1''' || ''[[UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zālamana Salās|Raksts]]'' || <ref>[http://whc.unesco.org/en/statesparties/sb Zālamana Salas]</ref> |- | '''Kopā''' || '''9''' || '''19''' || '''7''' || '''35''' |} == Sarakstā iekļautās vietas/objekti == {{Legend|#FFE6BD|[[Apdraudētie Pasaules mantojuma objekti|Apdraudētais objekts]]|outline=silver}} {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta<br/><small>(valsts un koordinātas)</small> !! Iekļaušanas<br/>datums !! Tips !! Kritēriji !! Aizsardzības nr. !! Atsauce |- | [[Attēls:PortArthurPenitentiary.jpg|120px]]<br/>[[Attēls:CockatooIslandPanorama.jpg|120px]]<br/>[[Attēls:Saltwater Creek ruins 2.jpg|120px]] || '''[[Austrālijas ieslodzījuma vietas]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small> {{coord|33|50|48|S|151|10|16|E}}<br/>{{coord|33|22|42|S|150|59|40|E}}<br/>{{coord|33|52|10|S|151|12|45|E}}<br/>{{coord|33|48|43|S|150|59|50|E}}<br/>{{coord|29|3|12|S|167|57|31|E}}<br/>{{coord|41|37|30|S|147|8|30|E}}<br/>{{coord|42|53|37|S|147|17|57|E}}<br/>{{coord|42|59|1|S|147|42|59|E}}<br/>{{coord|42|34|57|S|148|4|12|E}}<br/>{{coord|43|9|0|S|147|51|0|E}}<br/>{{coord|32|3|18|S|115|45|13|E}}</small> || 2010 || Kultūra || iv, vi || № 1306 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1306 |title=Australian Convict Sites |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Riversleigh.jpg|120px]]<br/>[[Attēls:Thylacoleo skeleton in Naracoorte Caves.jpg|120px]] || '''Austrālijas zīdītāju fosiliju vietas ([[Riversleiga]]/ [[Narakorta]])''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|19|4|59|N|138|43|1|W}} <br/> {{coord|36|57|0|S|140|45|0|E}}</small> || 1994 || Daba || viii, ix || № 698 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/698 |title=Australian Fossil Mammal Sites (Riversleigh / Naracoorte) |publisher=UNESCO}}</ref> |- style="background-color:#FFE6BD" | [[Attēls:Dugout canoe Rennell.jpg|120px]] || '''[[Austrumrenela]]''' ||{{karogs|Zālamana Salas}}<br/><small>{{Coord|11|36|52|S|160|12|29|E}}</small> || 1998 || Daba || ix || № 854 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/854 |title=East Rennell |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:BikiniAtoll.jpg|120px]] || '''[[Bikini atols|Bikini atola kodolizmēģinājumu vieta]]''' || {{karogs|Māršala Salas}}<br/><small>{{Coord|11|35|0|N|165|23|0|E}}</small> || 2010 || Kultūra || iv, vi || № 1339 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1339 |title=Bikini Atoll Nuclear Test Site |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Crystal Showers Area.jpg|120px]] || '''[[Gondvanas lietus meži|Gondvanas lietus meži Austrālijā]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|28|15|0|S|150|3|0|E}}</small> || 1986<br/>(paplašināts 1994) || Daba || viii, ix, x || № 368 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/368 |title=Gondwana Rainforests of Australia |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Rotjan - Enderbury Day 1 - 2nd half (62).JPG|120px]] || '''[[Fēniksa salas|Fēniksa salu aizsargājamā teritorija]]''' || {{karogs|Kiribati}}<br/><small>{{Coord|3|40|0|S|172|20|0|W}}</small> || 2010 || Daba || vii, ix || № 1325 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1325 |title=Phoenix Islands Protected Area |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Fraser Island a06 lake mckenzie.jpg|120px]] || '''[[Gāri sala]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|25|13|0|S|153|8|0|E}}</small> || 1992 || Daba || vii, ix || № 630 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/630 |title=Fraser Island |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Zuytdorp Cliffs.jpg|120px]] || '''[[Haizivju krasts|Haizivju krasts, Rietumaustrālija]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|25|30|0|S|113|30|0|E}}</small> || 1991 || Daba || vii, viii, ix, x || № 578 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/578 |title=Shark Bay, Western Australia |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Pāhoehoe and Aa flows at Hawaii.jpg|120px]] || '''[[Havaju vulkānu nacionālais parks]]''' || {{karogs|ASV}}<small><br/>(Havaju salas)</small>, <br/><small>{{Coord|19|23|0|N|155|12|0|W}}</small> || 1987 || Daba || viii || № 409 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/409 |title=Hawaii Volcanoes National Park |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170224235652/http://whc.unesco.org/en/list/409 |archivedate=2017-02-24 }}</ref> |- | [[Attēls:Henderson01 AKK.jpg|120px]] || '''[[Hendersona sala]]''' || {{karogs|Apvienotā Karaliste}}<small><br/>({{karogs|Pitkērna}})</small>, <br/><small>{{Coord|24|21|0|S|128|18|36|W}}</small> || 1988 || Daba || vii, x || № 487 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/487 |title=Henderson Island |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> |- | [[Attēls:ISS018-E-038182 lrg.jpg|120px]] || '''[[Hērda Sala un Makdonalda Salas]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|53|6|0|S|73|31|0|E}}</small> || 1997 || Daba || viii, ix || № 577 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/577 |title=Heard and McDonald Islands |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Lagoons and Reefs of New Caledonia May 10, 2001.jpg|120px]] || '''[[Jaunkaledonijas barjerrifs|Jaunkaledonijas lagūnas: rifa daudzveidība un ar to saistītās ekosistēmas]] ''' || {{karogs|Francija}}<small><br/>({{karogs|Jaunkaledonija}})</small>, <br/><small>{{Coord|20|24|43|S|164|33|59|E}}</small> || 2008 || Daba || vii, ix, x || № 1115 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1115 |title=Lagoons of New Caledonia: Reef Diversity and Associated Ecosystems |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Antipodes South Bay.JPG|120px]] || '''[[Jaunzēlandes Subantarktikas salas]]''' || {{karogs|Jaunzēlande}}<br/><small>{{Coord|49|41|S|178|48|W}}<br/>{{Coord|47|46|S|179|02|W}}<br/>{{Coord|52|32|S|169|09|W}}<br/>{{Coord|50|42|S|166|05|W}}<br/>{{Coord|48|01|S|166|32|W}}</small> || 1998 || Daba || ix, x || № 877 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/877 |title=New Zealand Sub-Antarctic Islands |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Kakadu 1752.jpg|120px]] || '''[[Kakadu nacionālais parks]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|13|2|11|S|132|26|23|E}}</small> || 1981<br/>(paplašināts 1987, 1992) || Jaukti || i, vi, vii, ix, x || № 147 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/147 |title=Kakadu National Park |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Royal exhibition building tulips straight.jpg|120px]] || '''[[Karaliskā izstāžu ēka (Melnburna)|Karaliskā izstāžu ēka]] un [[Karltonas dārzi]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|37|48|17|S|144|58|16|E}}</small> || 2004 || Kultūra || ii || № 1131 || <ref name="UNESCO">{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1131 |title=Royal Exhibition Building and Carlton Gardens |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Palau-rock-islands20071222.jpg|120px]] || '''[[Klinšu salas|Klinšu salu dienvidu lagūna]]''' || {{karogs|Palau}}<br/><small>{{coord|7|15|0|N|134|24|0|E}}</small> || 2012 || Jaukti || iii, v, vii, ix, x || № 1386 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1386 |title=Rock Islands Southern Lagoon |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Kuk New Guinea 2002.jpg|120px]] || '''[[Kuka senā lauksaimniecības vieta]]''' || {{karogs|Papua-Jaungvineja}}<br/><small>{{Coord|5|47|1|S|144|19|54|E}}</small> || 2008 || Kultūra || iii, iv || № 887 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/887 |title=Kuk Early Agricultural Site |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Rain Forest Daintree Australia.jpg|120px]] || '''[[Kvīnslendas mitrie tropi]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|17|30|0|S|145|45|0|E}}</small> || 1988 || Daba || vii, viii, ix, x || № 487 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/486 |title=Wet Tropics of Queensland |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Great Barrier Reef 008 (5387514565).jpg|120px]] || '''[[Lielais Barjerrifs]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|18|17|10|S|147|42|0|E}}</small> || 1981 || Daba || vii, viii, ix, x || № 154 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/154 |title=Great Barrier Reef |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Blue mountains - three sisters.jpg|120px]] || '''[[Lielie Zilie kalni|Lielo Zilo kalnu teritorija]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|33|43|5|S|150|18|38|E}}</small> || 2000 || Daba || ix, x || № 917 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/917 |title=Greater Blue Mountains Area |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Lord Howe Island from North.jpg|120px]] || '''[[Lorda Hjūva salu grupa]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|31|45|21|S|159|15|2|E}}</small> || 1982 || Daba || vii, x || № 186 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/186 |title=Lord Howe Island Group |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:MacquarieIslandLusiBAY.JPG|120px]] || '''[[Makvorija sala]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|54|36|0|S|158|53|0|E}}</small> || 1997 || Daba || vii, viii || № 629 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/629 |title=Macquarie Island |publisher=UNESCO}}</ref> |- style="background-color:#FFE6BD" | [[Attēls:Nan Madol 2.jpg|120px]] || '''[[Nanmadols|Nanmadols: Austrumikronēzijas ceremoniālais centrs]]''' || {{karogs|Mikronēzija}}<br/><small>{{coord|6|50|22|N|158|19|50|E}}</small> || 2016 || Kultūra || i, iii, iv, vi || № 1503 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1503 |title=Nan Madol: Ceremonial Centre of Eastern Micronesia |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Whale Shark Ningaloo.jpg|120px]] || '''[[Ningalū krasts]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|22|38|57|S|113|37|21|E}}</small> || 2011 || Daba || vii, x || № 1369 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1369 |title=Ningaloo Coast |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Red pencil urchin - Papahānaumokuākea.jpg|120px]] || '''[[Papahānaumokuākea]]''' || {{karogs|ASV}}<small><br/>([[Havaju salas]])</small>, <br/><small>{{Coord|25|21|0|N|170|9|0|W}}</small> || 2010 || Jaukti || iii, vi, viii, ix, x || № 1326 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1326 |title=Papahānaumokuākea |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}</ref> |- | [[Attēls:Purnululu2.jpg|120px]] || '''[[Purnululu nacionālais parks]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|17|27|47|S|128|33|51|E}}</small> || 2003 || Daba || vii, viii || № 1094 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1094 |title=Purnululu National Park |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:AhuTongariki.jpg|120px]] || '''[[Rapa Nui nacionālais parks]]''' || {{karogs|Čīle}}<br/><small>{{coord|27|9|0|S|109|27|0|W}}</small> || 1995 || Kultūra || i,iii,v || № 715 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/715/ |title=Rapa Nui National Park |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Sydney Opera House Sails edit02.jpg|120px]] || '''[[Sidnejas operteātris]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|33|51|31|S|151|12|50|E}}</small> || 2007 || Kultūra || i || № 1131 || <ref name="UNESCO"/> |- | [[Attēls:Cradle mountain foothills - tasmania.jpg|120px]] || '''[[Tasmanijas mežonīgie apgabali]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|41|34|58|S|145|25|1|E}}</small> || 1982 || Jaukti || iii, iv, vi, vii, viii, ix, x || № 181 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/181 |title=Tasmanian Wilderness |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Milford Sheerdown Peak.jpg|120px]] || '''[[Te Vahipunamu|Te Vahipunamu – Dienvidrietumjaunzēlande]]''' || {{karogs|Jaunzēlande}}<br/><small>{{Coord|45|2|9|S|167|19|12|E}}</small> || 1990 || Daba || vii, viii, ix, x || № 551 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/551 |title=Te Wahipounamu – South West New Zealand |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Tongariro-Nationalpark, Neuseeland 1261.jpg|120px]] || '''[[Tongariro nacionālais parks]]''' || {{karogs|Jaunzēlande}}<br/><small>{{Coord|39|8|0|S|175|38|30|E}}</small> || 1990 || Jaukti || vi, vii, viii || № 421 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/421 |title=Tongariro National Park |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Uluru sunset1141.jpg|120px]] || '''[[Uluru|Uluru – Kata Tjuta nacionālais parks]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|25|18|44|S|131|1|7|E}}</small> || 1987 || Jaukti || viii, ix, x || № 447 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/447 |title=Uluru-Kata Tjuta National Park |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:BeachStreetLevuka.jpg|120px]] || '''[[Levuka|Vēsturiskā Levukas ostas pilsēta]]''' || {{karogs|Fidži}}<br/><small>{{Coord|17|40|53|S|178|50|6|E}}</small> || 2013 || Kultūra || ii, iv || № 1399 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1399 |title=Levuka Historical Port Town |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Driftwood at Mungo National Park.jpg|120px]] || '''[[Vilandra ezeru reģions]]''' || {{karogs|Austrālija}}<br/><small>{{coord|34|0|0|S|143|0|0|E}}</small> || 1981 || Jaukti || iii, viii || № 167 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/167 |title=Willandra Lakes Region |publisher=UNESCO}}</ref> |- | [[Attēls:Fele's Cave.jpg|120px]] || '''[[Roi Mata|Virsaiša Roi Mata's īpašums]]''' || {{karogs|Vanuatu}}<br/><small>{{Coord|17|37|41|S|168|10|39|E}}</small> || 2008 || Kultūra || iii, v, vi || № 1280 || <ref>{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1280 |title=Chief Roi Mata’s Domain |publisher=UNESCO}}</ref> |} == Karte == {{VietasKarte+ | Okeānija |relief=1 |caption = Vietas Okeānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: <br> [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts |float = center |width = 850 |places = {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -24.35 |long= -128.31 |position= top |label= |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= 25.35 |long= -170.15 |position= top |label= |mark=Blue pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= 19.383333 |long= -155.2 |position= top |label= |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -18.286111 |long= 147.7|label= |position=bottom |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -37.804728 |long= 144.971225 |label= |position=top |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -33.858667 |long= 151.214028 |label= |position=bottom |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -18.701389 |long= 138.4875 |label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -36.95 |long= 140.75 |label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -25.216667 |long= 153.133333 |label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -28.25 |long= 150.05 |label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -33.718056 |long= 150.310556|label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -22.649167 |long= 113.6225 |label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -17.463056 |long= 128.564167 |label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -25.5 |long= 113.5 |label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -17.5 |long= 145.75 |label= |position=top |mark=Green pog.svg|marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -13.036389 |long= 132.439722 |label= |position=top |mark=Blue pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -41.583 |long= 145.417 |label= |position=top |mark=Blue pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -25.312222 |long= 131.018611 |label= |position=top |mark=Blue pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -34 |long= 143 |label= |position=top |mark=Blue pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-33.809722|long=150.995|position=right|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-33.869444|long=151.2125|position=bottom|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-41.625|long=147.141667|position=right|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-42.581667|long=148.07|position=right|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-33.378333|long=150.994444|position=top|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-42.893611|long=147.299167|position=left|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-43.147778|long=147.851389|position=bottom|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-42.983611|long=147.716389|position=right|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-33.8475|long=151.171944|position=top|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-32.055|long=115.753611|position=right|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat=-29.053333|long=167.958611|position=top|background= |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -31.755833 |long= 159.250556 |label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -54.6 |long= 158.883333 |label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -53.1 |long= 73.516667 |label= |position=top |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -27.15 |long= -109.45 |position = top |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -17.681389 |long= 178.835 |position = top |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -20.411944 |long= 164.566389 |position = top |label= |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -45.036 |long= 167.32 |position = top |label= |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -39.133333 |long= 175.641667 |position = top |label= |mark=Blue pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -49.683333 |long= -178.8 |position= left |label= |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -47.766667 |long= -179.033333 |position= left |label= |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -52.533333 |long= -169.15 |position= left |label= |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -50.7 |long= -166.083333 |position= left |label= |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -48.016667 |long= -166.533333 |position= left |label= |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -3.666667 |long= -172.333333 |position = top |label= |mark=Green pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= 11.583333 |long= 165.383333 |position = top |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= 6.83972 |long= 158.33083 |position = top |label= |mark=Red pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= 7.5 |long= 134.4 |position = top |label= |mark=Blue pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -5.783711 |long= 144.331722 |position = top |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija |lat= -17.628069 |long= 168.177719 |position = top |label= |mark=Yellow pog.svg |marksize=7}} {{VietasKarte~| Okeānija|lat= -11.614575 |long= 160.208131 |position = top |label= |mark=Red pog.svg |marksize=7}} }} == Vietu/objektu sadalījums pa iekļaušanas gadiem == {| class="sortable wikitable" ! Gads !! Kultūra !! Daba !! Jaukti !! Kopā |- | '''1978 — 1980''' || — || — || — || '''0''' |- | '''1981''' || — || 1 || 2 || '''3''' |- | '''1982''' || — || 1 || 1 || '''2''' |- | '''1983 — 1985''' || — || — || — || '''0''' |- | '''1986''' || — || 1 || — || '''1''' |- | '''1987''' || — || 1 || 1 || '''2''' |- | '''1988''' || — || 2 || — || '''2''' |- | '''1989''' || — || — || — || '''0''' |- | '''1990''' || — || 1 || 1 || '''2''' |- | '''1991''' || — || 1 || — || '''1''' |- | '''1992''' || — || 2 || — || '''2''' |- | '''1993 — 1994''' || — || — || — || '''0''' |- | '''1995''' || 1 || — || — || '''1''' |- | '''1996''' || — || — || — || '''0''' |- | '''1997''' || — || 2 || — || '''2''' |- | '''1998''' || — || 2 || — || '''2''' |- | '''1999''' || — || — || — || '''0''' |- | '''2000''' || — || 1 || — || '''1''' |- | '''2001 — 2002''' || — || — || — || '''0''' |- | '''2003''' || — || 1 || — || '''1''' |- | '''2004''' || 1 || — || — || '''1''' |- | '''2005 — 2006''' || — || — || — || '''0''' |- | '''2007''' || 1 || — || — || '''1''' |- | '''2008''' || 2 || 1 || — || '''3''' |- | '''2009''' || — || — || — || '''0''' |- | '''2010''' || 2 || 1 || 1 || '''4''' |- | '''2011''' || — || 1 || — || '''1''' |- | '''2012''' || — || — || 1 || '''1''' |- | '''2013''' || 1 || — || — || '''1''' |- | '''2014 — 2015''' || — || — || — || '''0''' |- | '''2016''' || 1 || — || — || '''1''' |} == Atsauces == {{atsauces|2}} {{UNESCO Pasaules mantojuma vietu uzskaitījums pa kontinentiem un pasaules daļām}} [[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Austrālijā un Okeānijā|Okeānija]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Okeānija]] g7r1v4gwhn82fxdq4w7xt89h97oajka 0 343002 4300730 4086734 2025-06-27T13:59:13Z Lasks 38532 /* Uzskaitījums */ 4300730 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Standard of the city council chairman of Riga.svg|260px|thumb|Rīgas domes priekšsēdētāja standarts]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Rīga]]s [[Rīgas pašvaldības vadītājs|pašvaldības vadītāji]]''' jeb '''Rīgas domes vadītāji''' vai '''Rīgas mēri''' no 1890. gada, kad tika izveidots šis amats. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| #00008B| [[Latvijas Radikāldemokrātu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #000000| [[Vācbaltiešu reformu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red| [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow| [[Latviešu demokrātu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DAA520| [[Demokrātu savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D2691E| [[Radikālo demokrātu partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #01796F| [[Latviešu Zemnieku savienība]] (LZS) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| brown| [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9E3039| [[Latvijas Tautas fronte]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D2B48C| [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] (LNNK) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| skyblue| [[Latvijas Ceļš]] (LC) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFB90F| [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] (TB/LNNK) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] (LSDSP) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #24375B | [[Jaunais laiks]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF9074 | [[Saskaņas centrs]] (SC) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| lightblue | [[Gods kalpot Rīgai!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFEC00 | [[Attīstībai/Par]] / [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049 | [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632 | [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Rīgas pilsētas galva (1890 — 1917)''' |- | style="background: #DDDDDD| || || [[Attēls:Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss.jpg|80px]] || '''[[Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss]]''' <br/><small>(1831—1904)</small> || [[1890]]. gada [[19. jūnijs]] — [[1901]]. gada [[7. maijs]] || ''Bez partijas''|| — || |- | style="background: #DDDDDD| || || [[Attēls:Georgs Armisteds.jpg|80px]] || '''[[Džordžs Armitsteds]]''' <br/><small>(1847—1912)</small> || [[1901]]. gada [[7. maijs]] — [[1912]]. gada [[17. novembris]] || ''Bez partijas''|| — || |- | style="background: #DDDDDD| || || [[Attēls:Vilhelms Roberts fon Bulmerinks.jpg|80px]] || '''[[Vilhelms Roberts fon Bulmerinks]]''' <br/><small>(1862—1953)</small> || [[1913]]. gads — [[1917]]. gada [[23. aprīlis]] || ''Bez partijas''|| — || |- | style="background: #00008B| || || [[Attēls:Zemgals.jpg|80px]] || '''[[Gustavs Zemgals]]''' <br/><small>(1871—1939)</small> || [[1917]]. gada [[23. aprīlis]] — [[1917]]. gada septembris || [[Latvijas Radikāldemokrātu partija]] || — || |- | style="background: red| || || [[Attēls:Rūdolfs Endrups.jpg|80px]] || '''[[Rūdolfs Endrups]]''' <br/><small>(1871—1939)</small> || [[1917]]. gada aprīlis – septembris || [[LSDSP vēsture|LSD]] || — || divvaldības laikā darbojās kā Rīgas padomes priekšsēdētājs |- | align="center" colspan="8" | '''Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieks (1917 — 1919)''' |- | style="background: #DDDDDD| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pauls Hopfs]]''' <br/><small>(1875—1939)</small> || [[1917]]. gada septembris — [[1918]]. gada [[3. decembris]] || ''Bez partijas''|| — || [[Oberosts|Oberosta]] padotībā, 1918. gada 7. septembrī Rīgas pilsētas dome pieņēma lēmumu prasīt [[Vācijas Impērija]]s valdībai pievienot Vidzemi topošajai [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Baltijas valstij]]. |- | style="background: #00008B| || || [[Attēls:Zemgals.jpg|80px]] || '''[[Gustavs Zemgals]]''' <br/><small>(1871—1939)</small> || [[1918]]. gada [[3. decembris]] — [[1918]]. gada 31. decembris || [[Latvijas Radikāldemokrātu partija]] || — || [[Latvijas Pagaidu valdība]]s padotībā |- | style="background: red| || || [[Attēls:Sīmanis Berģis.jpg|80px]] || '''[[Sīmanis Berģis]]''' <br/><small>(1887— 1938)</small> || [[1919]]. gads || [[LSDSP vēsture|LSD]] || — || Rīgas Strādnieku deputātu padomes vadītājs [[Stučkas valdība]]s padotībā |- | style="background: #000000| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Voldemārs Pusuls]]''' <br/><small>(1884—1939)</small> || [[1919]]. gada maijs – jūnijs || [[Vācbaltiešu reformu partija]] || — || [[Niedras valdība]]s padotībā |- | align="center" colspan="8" | '''Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieks (1919)''' |- | align="center" colspan="8" | '''Rīgas pilsētas galva (1919 — 1936)''' |- | style="background: #00008B| || || [[Attēls:Zemgals.jpg|80px]] || '''[[Gustavs Zemgals]]''' <br/><small>(1871—1939)</small> || [[1919]]. gada [[4. jūlijs]] — [[1920]]. gada [[3. februāris]] || [[Latvijas Radikāldemokrātu partija]] || — || [[Latvijas Pagaidu valdība]]s padotībā |- | style="background: yellow| || || [[Attēls:Andrejs Frīdenbergs.jpg|80px]] || '''[[Andrejs Frīdenbergs]]''' <br/><small>(1875—1941)</small> || [[1920]]. gada [[3. februāris]] — [[1921]]. gada [[3. marts]] || [[Latviešu demokrātu partija]] || — || |- | style="background: yellow| || || [[Attēls:Alfreds Andersons.jpg|80px]] || '''[[Alfrēds Andersons]]''' <br/><small>(1879—1937)</small> || [[1921]]. gada [[3. marts]] — [[1928]]. gada [[16. marts]] || [[Demokrātu savienība]] || — || |- | style="background: #D2691E| || || [[Attēls:Ādams Krieviņš.jpg|80px]] || '''[[Ādams Krieviņš]]''' <br/><small>(1889—1951)</small> || [[1928]]. gada [[16. marts]] — [[1931]]. gada [[5. maijs]] || [[Radikālo demokrātu partija]] || — || |- | style="background: #01796F| || rowspan="2"| || rowspan="2"| [[Attēls:Hugo Celmins.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hugo Celmiņš]]''' <br/><small>(1877—1941)</small> || rowspan="2"| [[1931]]. gada [[5. maijs]] — [[1935]]. gada [[1. septembris]] || [[Latviešu Zemnieku savienība]] <small>(līdz [[1934]]. gada [[15. maijs|15. maijam]])</small> || rowspan="2" | — || rowspan="2" | |- | style="background: #DDDDDD| || ''Bez partijas'' <small>(no [[1934]]. gada [[15. maijs|15. maija]])</small> |- | style="background: #DDDDDD| || || [[Attēls:Roberts Garselis.jpg|80px]] || '''[[Roberts Garselis]]''' <br/><small>(1892—1936)</small> || [[1935]]. gada [[1. septembris]] — [[1936]]. gada [[4. aprīlis]] || ''Bez partijas''|| — || |- | align="center" colspan="8" | '''Rīgas pilsētas lielvecākais (1936 — 1940)''' |- | style="background: #DDDDDD| || || [[Attēls:Roberts Liepiņš.jpg|80px]] || '''[[Roberts Liepiņš]]''' <br/><small>(1890—1978)</small> || [[1936]]. gada [[7. jūlijs]] — [[1940]]. gada [[5. jūlijs]] || ''Bez partijas''|| — || |- | style="background: #DDDDDD| || || [[Attēls:Pupurs.png|80px]] || '''[[Jānis Pupurs]]''' <br/><small>(1901—1977)</small> || [[1940]]. gada [[5. jūlijs]] — [[12. septembris]] || ''Bez partijas''|| — || |- | style="background: #DDDDDD| || || [[Attēls:Ermsons Adolfs.png|80px]] || '''[[Ādolfs Ermsons]]''' <br/><small>(1900—1978)</small> || [[1940]]. gada [[12. septembris]] — [[29. novembris]] || ''Bez partijas''|| — || |- | align="center" colspan="8" | '''Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētājs (1940 — 1941)''' |- | style="background: red| || || [[Attēls:Arnolds Deglavs.jpg|80px]] || '''[[Arnolds Deglavs]]''' <br/><small>(1904—1969)</small> || [[1940]]. gada [[29. novembris]] — [[1941]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Rīgas komisāriskais oberbirģermeistars (1941 — 1944)''' |- | style="background: brown| || || [[Attēls:H.Vitroks.JPG|80px]] || '''[[Hugo Vitroks]]''' <br/><small>(1873—1958)</small> || [[1941]]. gada [[1. septembris]] — [[1944]]. gada [[13. oktobris]] || [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]] || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1944 — 1992)''' |- | style="background: red| || || [[Attēls:Arnolds Deglavs.jpg|80px]] || '''[[Arnolds Deglavs]]''' <br/><small>(1904—1969)</small> || [[1944]]. gada [[13. oktobris]] — [[1951]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Edgars Apinis]]''' <br/><small>(1902—1957)</small> || [[1951]]. — [[1952]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Vilhelms Lecis]]''' <br/><small>(1898—1977)</small> || [[1952]]. — [[1957]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ēriks Baumanis]]''' <br/><small>(1923—1980)</small> || [[1958]]. — [[1962]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || || [[Attēls:Jānis Pakalns Daugavpils.jpg|80px]] || '''[[Jānis Pakalns (1912—2002)|Jānis Pakalns]]''' <br/><small>(1912—2002)</small> || [[1962]]. — [[1967]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Egons Slēde]]''' <br/><small>(1929—2001)</small> || [[1967]]. — [[1969]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || || [[Attēls:Gunārs Ziemelis.jpg|80px]] || '''[[Gunārs Ziemelis]]''' <br/><small>(1931—1978)</small> || [[1969]]. — [[1976]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Mečislavs Dubra]]''' <br/><small>(1934—2003)</small> || [[1976]]. — [[1984]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — || |- | style="background: red| || || [[Attēls:Alfrēds Rubiks (2014).png|80px]] || '''[[Alfrēds Rubiks]]''' <br/><small>(1935)</small> || [[1984]]. — [[1990]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || |- | style="background: #DDDDDD| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andrejs Inkulis]]''' <br/><small>(1941—2023)</small> || [[1990]]. — [[1992]]. gads || ''Bez partijas''|| — || |- | align="center" colspan="8" | '''Rīgas domes priekšsēdētājs (1990 — pašlaik)''' |- | style="background: #9E3039| || || [[Attēls:Andris Teikmanis.jpg|80px]] || '''[[Andris Teikmanis]]''' <br/><small>(1959)</small> || [[1990]]. — [[1994]]. gads || [[Latvijas Tautas fronte]] || — || |- | style="background: #D2B48C| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Māris Purgailis]]''' <br/><small>(1947—2022)</small> || [[1994]]. — [[1997]]. gada [[9. marts]] || [[Latvijas Nacionālās neatkarības kustība]] || [[1994. gada Rīgas domes vēlēšanas|1994]] || |- | style="background: skyblue| || || [[Attēls:10.Saeimas deputāts Andris Bērziņš (5618689561).jpg|80px]] || '''[[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]]''' <br/><small>(1951)</small> || [[1997]]. gada [[9. marts]] — [[2000]]. gada [[5. maijs]] || [[Latvijas ceļš]] || [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|1997]] || |- | style="background: #FFB90F| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Andris Ārgalis]]''' <br/><small>(1944)</small> || [[2000]]. gada [[10. maijs]] — [[2001]]. gada [[27. marts]] || [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] || — || |- | style="background: #C00C13| || || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Gundars Bojārs]]''' <br/><small>(1967)</small> || [[2001]]. gada [[27. marts]] — [[2005]]. gada [[29. marts]] || [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] || [[2001. gada Rīgas domes vēlēšanas|2001]] || |- | style="background: #24375B| || || [[Attēls:Daina.Skadmane.Izstade.jpg|80px]] || '''[[Aivars Aksenoks]]''' <br/><small>(1961)</small> || [[2005]]. gada [[29. marts]] — [[2007]]. gada [[19. februāris]] || [[Jaunais laiks]] || [[2005. gada Rīgas domes vēlēšanas|2005]] || |- | style="background: #FFB90F| || || [[Attēls:Jānis Birks.jpg|80px]] || '''[[Jānis Birks]]''' <br/><small>(1956)</small> || [[2007]]. gada [[19. februāris]] — [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Tēvzemei un Brīvībai/LNNK]] || — || |- | style="background: #FF9074| || || [[Attēls:Nil Ushakov.jpg|80px]] || '''[[Nils Ušakovs]]''' <br/><small>(1976)</small> || [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2019]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Saskaņas centrs]] || [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|2009]]<br/>[[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|2013]]<br/>[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017]] || Atstādināts pēc [[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministra rīkojuma.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=27284 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|04|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191221170047/http://www.varam.gov.lv/lat/aktual/preses_relizes/?doc=27284 }}</ref> Atkāpies no amata 29. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/usakovs-atkapjas-no-rigas-mera-amata.a320699/|title=Ušakovs atkāpjas no Rīgas mēra amata|last=|first=|website=[[LSM.lv]]|access-date=2019-05-30|date=2019-05-29|language=lv}}</ref> |- | style="background: lightblue| || || [[Attēls:Oļegs Burovs.jpg|80px]] || '''[[Oļegs Burovs]]''' <br/><small>(1960)</small> || ''[[2019]]. gada [[5. aprīlis]]'' — ''[[2019]]. gada [[30. maijs]]'' || [[Gods kalpot Rīgai!]] || — ||''Pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: lightblue| || || [[Attēls:Dainis Turlais saeima.jpg|80px]] || '''[[Dainis Turlais]]''' <br/><small>(1950)</small> || [[2019]]. gada [[31. maijs]] — [[2019]]. gada [[20. jūnijs]]|| [[Gods kalpot Rīgai!]] || — || |- | style="background: lightblue| || || rowspan="2"| [[Attēls:Oļegs Burovs 2022.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Oļegs Burovs]]''' <br/><small>(1960)</small> || ''[[2019]]. gada [[20. jūnijs]]'' — ''[[2019]]. gada [[19. augusts]]''|| rowspan="2"| [[Gods kalpot Rīgai!]]|| — || ''Pienākumu izpildītājs'' |- | style="background: lightblue| || || [[2019]]. gada [[19. augusts]] — {{dat|2020|2|24|n}}|| — || |- | style="background: #EEEEEE;| || style="background:#EEEEEE;"| || style="background:#EEEEEE;"|[[Attēls:Coat of Arms of Latvia.svg|80px]] ||style="background:#EEEEEE;"|''Amats īslaicīgi likvidēts''<ref>https://likumi.lv/ta/id/312759-rigas-domes-atlaisanas-likums</ref> || colspan="4" style="background:#EEEEEE;"| No 2020. gada 25. februāra līdz 2. oktobrim domes darbu vadīja pagaidu administrācija — [[Edvīns Balševics]]<small> ([[Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretārs]])</small>, [[Artis Lapiņš]]<small> ([[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]]s juridiskā departamenta direktors)</small>, [[Aleksejs Remesovs]]<small> ([[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrija]]s juridiskā departamenta direktora vietnieks) |- |- | style="background: #FFEC00| || rowspan="2" | || rowspan="2" | [[Attēls:13.Saeima sanāk uz pirmo sēdi (30811926717) cropped.jpg|80px]] || rowspan="2" | '''[[Mārtiņš Staķis]]''' <br/><small>(1979)</small> || rowspan="2" | {{dat|2020|10|2|n}} — {{dat|2023|7|5|n}}|| [[Attīstībai/Par]]/[[Progresīvie]] <small>(līdz 2022. gada 24. martam)</small>|| rowspan="2" | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020]] || rowspan="2" |Amata pildīšanas laikā izstājās no partijas. Lēmumu atkāpties paziņoja 3. jūlijā, oficiāli atkāpās 5. jūlijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/rigas-mera-pienakumus-uz-laiku-pildis-kirsis.d?id=55724034|title=Rīgas mēra pienākumus uz laiku pildīs Ķirsis}}</ref> |- |style="background: #DDDDDD| ||''Bez partijas'' <small>(no 2022. gada 24. marta)</small> |- | rowspan="2" style="background: #64C049" | || || rowspan="2" | [[Attēls:Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg|80px]] || rowspan="2" | '''[[Vilnis Ķirsis]]''' <br/><small>(1980)</small> || ''[[2023]]. gada [[5. jūlijs]]'' — ''[[2023]]. gada [[17. augusts]]'' || rowspan="2" | [[Jaunā Vienotība]] || rowspan="2" | — ||''Pienākumu izpildītājs'' |- | |[[2023]]. gada [[17. augusts]] — [[2025]]. gada [[27. jūnijs]] |<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/par-rigas-domes-priekssedetaju-ievelets-vilnis-kirsis|title=Par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēts Vilnis Ķirsis {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2023-08-17|language=lv}}</ref> |- | style="background: #E64632" | || || [[Attēls:Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png|80px]] || '''[[Viesturs Kleinbergs]]''' <br/><small>(1978)</small> || [[2025]]. gada [[27. jūnijs]] — ''pašlaik'' || [[Progresīvie]] || [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025]] || |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas domes vēlēšanas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji|*]] [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Rīgas mēri]] 14jc366h202lo8hza14358vs0waszvm 0 344928 4300714 4300165 2025-06-27T13:41:49Z Lasks 38532 4300714 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Partija "Progresīvie" | logo = [[Attēls:Progresīvie logo 2022.png|250px]] | colorcode = #E64632 | leader1_title = Līdzpriekšsēdētāji | leader1_name = [[Andris Šuvajevs]]<br>[[Agnese Lāce]] | leader2_title = Ģenerālsekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/|title=PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode|work=''Progresīvie''|access-date=2021-1-2|date=2020-12-1|archive-date=2021-01-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210116170715/https://www.progresivie.lv/progresivie-apstiprina-jaunu-generalsekretari-lelde-vaivode/}}</ref> | leader2_name = [[Justīne Panteļējeva]] | leader3_title = Partijas valde | leader3_name = [[Andris Šuvajevs]]<br />[[Agnese Lāce]]<br />[[Mairita Lūse]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Mārtiņš Staķis]]<br />[[Elīna Pinto]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Atis Švinka]]<br />[[Marta Bogustova]]<br />[[Paula Zvejniece]]<br />[[Ģirts Dubkēvičs]] | founded = {{dat|2017|2|25||bez}}<ref name="dibinLA" /> | split = [[Biedrība "Progresīvie"]] | headquarters = [[Ernesta Birznieka-Upīša iela (Rīga)|Ernesta Birznieka-Upīša iela]] 20, [[Rīga]] | membership_year = 2025 | membership = 897{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-03-13|language=lv}}</ref> | ideology = * [[sociāldemokrātija]] * [[zaļā politika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-velesanas-kandides-cetras-pasvaldibas-14170852|title=Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/partija-_progresivie_-sakusi-iestasanos-eiropas-socialistu-partija-14184883|title=Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2017|11|18||bez}}|author=|language=|quote=Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.}}</ref> * [[progresīvisms]] | position = [[Centriski kreisa politika|Centriski kreisa]],<ref name="dibinDelfi" /> [[kreisa politika|kreisa]]<ref name="dibinLA" /> | colors = {{krāsa|#f93822}} [[Sarkanā krāsa|Sarkans]]<br>{{krāsa|#00816d}} [[Zaļā krāsa|Zaļš]] <small></small> | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|8|100|hex=#E64632}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#E64632}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|3|42|hex=#E64632}} | website = {{URL|http://www.progresivie.lv/}} | country = [[Latvija]] | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} | youth_wing = [[Jaunatnes organizācija "Protests"]] | european affiliation = [[Eiropas Zaļā partija]] | european parliament group = [[Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība|Greens/EFA]] }} '''"Progresīvie"''' ir [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]], [[centriski kreisa politika|centriski kreisa]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|work=DELFI|access-date=2017-12-17|date=2017-03-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> un [[progresīvisms|progresīva]] [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]].<ref name="dibinIr" /> Partija aizstāv [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu sistēmu]] un [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalstu]] tipa [[labklājības valsts]] veidošanu.<ref name="dibinLA" /> Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.<ref name="dibinDiena" /> 2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] partija "Progresīvie" tika ievēlēta [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts [[Andris Šuvajevs]], un [[Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas kultūras ministre]] [[Agnese Lāce]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=czWLS285Z9w&ab_channel=LTVZi%C5%86udienests|title=Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci|access-date=2024-11-10|date=2024-11-10|language=lv}}</ref> Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši [[Edmunds Cepurītis]],<ref name="ProVadisCepNen">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivos-vadis-cepuritis-un-nenaseva.a332005/|title=«Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-9-14}}</ref> [[Roberts Putnis]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|work=[[Lsm.lv]]|access-date=2019-9-27|date=2019-5-28}}</ref> [[Māris Graudiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/02/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie/|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-01-17|date=2017-02-25|language=lv}}</ref> un citi. == Priekšvēsture == Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|LSDSP]] rindas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1577|title=LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref>; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, [[Ervins Labanovskis]], [[Mārtiņš Kossovičs]], Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://kreisie.lv/?p=1727|title=Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv|last=kreisie.lv|access-date=2021-01-17|language=en-US}}</ref> Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/progresivo-ideju-kustiba/40008176813|title=Progresīvo ideju kustība|website=www.firmas.lv|access-date=2021-01-18|language=lv}}</ref> 2011. gadā portālā [[ManaBalss.lv]] biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par [[progresīvais nodoklis|progresīvu nodokļu]] sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|title=PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU|publisher=[[ManaBalss.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170216074858/https://manabalss.lv/par-progres-vu-nodok-u-sist-mu/show|archivedate={{dat|2017|02|16||bez}}}}</ref> un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta [[Saeima|Saeimā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://skaties.lv/zinas/latvija/savakti-paraksti-par-iniciativu-kas-rosina-ieviest-progresivu-nodoklu-sistemu/|title=Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu|publisher=[[Skaties.lv]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}</ref> 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|accessdate={{dat|2017|2|26||bez}}|author=|language=}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == === 2018. gada Saeimas vēlēšanas === "Progresīvie" kā pirmā partija [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf|title=Politiskā partija PROGRESĪVIE|last=|first=|access-date=24.07.2018|date=19.06.2018|archive-date=25.05.2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190525214055/https://www.progresivie.lv/wp-content/uploads/2018/07/4000.pdf}}</ref> "Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]], Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte [[Inga Liepa-Meiere]], Zemgalē — [[Latvijas Universitāte]]s asociētā profesore, socioloģijas doktore [[Līga Rasnača]], Kurzemē — cilvēktiesību juriste [[Dace Kavasa]] un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore [[Agnese Logina]].<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/13-saeimas-velesanas-progresivie-prieksplana-izvirza-sievietes.d?id=50210177|title=13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-13|last=DELFI|language=lv}}</ref> 2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata kandidātu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-roberts-putnis.d?id=50138812|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-06-19|last=DELFI|language=lv}}</ref> bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.<ref name=":0" /> "Progresīvie" [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]] iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.la.lv/saeimas-deputata-kandidati-nenorada-gimenes-stavokli-un-tautibu/|title="Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību|work=LA.lv|access-date=2018-08-11|language=lv}}</ref> Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=Centrālā vēlēšanu komisija|last=|first=|access-date=11.08.2018|date=08.08.2018}}</ref> Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|title=Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām|access-date=2018-10-08|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007183956/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-nauda-tiks-trim-arpus-saeimas-partijam.a295118/|archivedate=2018-10-07}}</ref> {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|Nr.!!colspan=5|Sarakstu līderi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/CandidateLists/CandidateList?id=zmAAvoE4wg1ozEdh01sJnw%3D%3D|title=5. "PROGRESĪVIE"|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2018|9|22||bez}}|author=|language=}}</ref> |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Antoņina Ņenaševa]] |[[Inga Liepa-Meiere]] |[[Agnese Logina]] |[[Dace Kavasa]] |[[Līga Rasnača]] |- !2 |[[Roberts Putnis]] |[[Ervins Labanovskis]] |[[Gunita Vanaga]] |[[Ansis Dobelis]] |[[Ģirts Šolis]] |} === 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas === 2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas vēlēšanu]] kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas [["SUSTENTO"]] vadītāja [[Gunta Anča]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/foto-partija-progresivie-nosauc-parejos-eiropas-parlamenta-velesanu-kandidatus|title=FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus|publisher=''LA.lv''|accessdate={{dat|2019|1|30||bez}}|author=|language=}}</ref> 2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un [[zaļa politika|zaļāku]] Eiropu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/|title=Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma|publisher=PROGRESĪVIE|accessdate={{dat|2019|3|5||bez}}|author=|language=|archive-date={{dat|2021|10|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20211026060917/https://www.progresivie.lv/vairak-eiropas-progresivo-eiropas-parlamenta-velesanu-programma/}}</ref> Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivo-priekssedetajs-putnis-atstas-savu-amatu.a320614/|title=«Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu|publisher=[[Lsm.lv]]|accessdate={{dat|2019|5|29||bez}}|author=|language=}}</ref> === 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas === [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "[[Attīstībai/Par!]]" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un [[klimatneitralitāte]]. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija [[Mārtiņš Staķis]] ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes [[Alija Turlaja]] un [[Selīna Vancāne]], kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs [[Mārtiņš Kossovičs]] kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis [[Viesturs Kleinbergs]] — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7059690/opozicionari-jaunaja-rigas-dome-tomer-netiks-pie-amatiem-bazijas-par-attieksmi-ka-usakova-laikos|title=Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"|work=''[[Tvnet.lv]]''|access-date=2020-10-13}}</ref> === 2022. gada Saeimas vēlēšanas === 2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/|title=Sākumlapa|last=Caballero.lv|website=PRO Platforma|access-date=2022-12-01|language=lv|archive-date=2022-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20221201124648/https://www.esipro.lv/}}</ref> "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot [[Kaspars Briškens|Kasparu Briškenu]] (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, [[Antoņina Ņenaševa|Antoņinu Ņenaševu]] Rīgā, [[Atis Švinka|Ati Švinku]] Zemgalē, [[Liene Gātere|Lieni Gāteri]] Kurzemē un [[Leila Rasima|Leilu Rasimu]] Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte [[Zane Pūpola]], kas uzskatīja, ka [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas darbības karā ar arābiem]] ir pielīdzināmas [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]], taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri|website=www.lsm.lv|access-date=2024-09-25|language=lv}}</ref> == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 2,62 | {{Infobox political party/seats|0|100|hex=#E64632}} | |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,16 | {{Infobox political party/seats|10|100|hex=#E64632}} | |} === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2019. | [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 2,90 | {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#E64632}} | |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 7,45 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#E64632}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === ==== Rīgas domes vēlēšanas ==== {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2020. | [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 26,16 | {{Infobox political party/seats|18|60|hex=#E64632}} | Kopīgais saraksts ar "[[Attīstībai/Par!]]" |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 16,62 | {{Infobox political party/seats|11|60|hex=#E64632}} | |} ==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} "Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Aizputes novads|Aizputes]],<ref name="veles2017Aizpute" /> [[Mārupes novads|Mārupes]]<ref name="veles2017Marupe" /> un [[Ķeguma novads|Ķeguma]]<ref name="veles2017Kegums" /> novadā un [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="veles2017Jurmala" /> Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Pilsēta/Novads ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas ! rowspan="2" | Ievēlētie deputāti |- ! Balsis ! % |- | {{flagicon image|LVA Aizputes novads COA.png}} [[Aizputes novads]] | 916 | 27,32 | {{center|{{Infobox political party/seats|4|15|hex=#E64632}}}} | Mārtiņš Sants<br>Mārtiņš Grundmanis<br>Anita Leimante<br>Kārlis Vīdners |- | {{flagicon image|Mārupes novads Flag.png}} [[Mārupes novads]] | 526 | 8,09 | {{center|{{Infobox political party/seats|1|17|hex=#E64632}}}} | Edgars Jansons |- | {{flagicon image|Flag of Jurmala.svg}} [[Jūrmala]] | 425 | 2,40 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Ķeguma novads COA.png}} [[Ķeguma novads]] | 26 | 1,09 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}} | |} ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} 2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — [[Jelgava|Jelgavā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], kā arī [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novados, savukārt [[Liepāja|Liepājā]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210614161059/https://www.progresivie.lv/progresivie-nodalas/}}</ref> Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati</ref> bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.<ref>https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati</ref> {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Pilsēta/Novads ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas ! rowspan="2" | Piezīmes |- ! Balsis ! % |- | {{flagicon image|LVA Smiltenes novads COA.png}} [[Smiltenes novads]] | 683 | 12,53 | {{center|{{Infobox political party/seats|2|15|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Escut Liepaja.png}} [[Liepāja]] | 806 | 6,01 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}} | Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] un [[Jaunā Vienotība|Jauno Vienotību]] |- | {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzekne.svg}} [[Rēzekne]] | 390 | 5,62 | {{center|{{Infobox political party/seats|1|13|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|LVA Cēsu novads COA.png}} [[Cēsu novads]] | 661 | 5,21 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}} | Kopā ar [[Kustība Par!|Kustību Par!]] |- | {{flagicon image|LVA Mārupes novads COA 2010-2021.png}} [[Mārupes novads]] | 357 | 4,46 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Escut Jurmala.png}} [[Jūrmala]] | 641 | 4,42 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Siguldas novads COA.png}} [[Siguldas novads]] | 300 | 3,29 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|LVA Jēkabpils novads COA.png}} [[Jēkabpils novads]] | 242 | 2,15 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Ķekavas novada ģerbonis.svg}} [[Ķekavas novads]] | 99 | 1,29 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|19|hex=#E64632}}}} | |- | {{flagicon image|Jelgava COA great.svg}} [[Jelgava]] | 105 | 0,90 | {{center|{{Infobox political party/seats|0|15|hex=#E64632}}}} | |} == Vadība == {| class="wikitable" style="text-align: left;" !Valde nr.!!No!!Līdz!!Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā) |- !1 |style="text-align: center;"|{{dat|2017|2|25|N|bez}}<ref name="provesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|title=Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2019|10|27||bez}}|author=|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529141801/https://www.progresivie.lv/esam/#vesture|archivedate={{dat|2019|05|29||bez}}}}</ref> |style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}} |'''[[Māris Indulis Graudiņš|Māris Graudiņš]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Guntis Laurins]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]] |- !2 |style="text-align: center;"|{{dat|2018|2|24|N|bez}}<ref name="provesture"/> |style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}} |'''[[Roberts Putnis]]'''<br />[[Ansis Dobelis]]<br />[[Māris Graudiņš]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Edgars Labsvīrs]]<br />[[Ieva Staltmane]]<br />[[Antoņina Ņenaševa]] |- !3 |style="text-align: center;"|{{dat|2019|9|14|N|bez}}<ref name="ProVadisCepNen"/> |style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}} |'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Edmunds Cepurītis]]'''<br />[[Terēze Gruntmane]]<br />[[Dace Kavasa]]<br />[[Viesturs Kleinbergs]]<br />[[Igors Kļaviņš]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Ervins Labanovskis]]<br />[[Agnese Logina]] |- !4 |style="text-align: center;"|{{dat|2021|9|4|N|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/4300256676686942|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2021|9|4||bez}}|author=|language=}}</ref> |style="text-align: center;"|''Tagad'' |'''[[Antoņina Ņenaševa]]'''<br />'''[[Atis Švinka]]'''<br />[[Leila Rasima]]<br />[[Jana Simanovska]]<br />[[Inga Liepa-Meiere]]<br />[[Mārtiņš Kossovičs]]<br />[[Justīne Panteļējeva]]<br />[[Dāvis Lodziņš]]<br />[[Edmunds Cepurītis]] |} == Partijas finansējums == "Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie|title=Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»|website=Ziņas|access-date=2017-12-17|language=lv|archive-date=2017-08-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20170811235653/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/651350-politisko_partiju_registra_ieklauta_partija_progresivie}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Kā tiek finansētas politiskās partijas?|date=2017-12-05|url=https://www.youtube.com/watch?v=_lTB9X7ejRk&t=2s|accessdate=2017-12-17}}</ref><ref>{{Atsauce|last=PROGRESĪVIE|title=Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!|date=2017-12-12|url=https://www.youtube.com/watch?v=ine1wZ7qcxs|accessdate=2017-12-17}}</ref> Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/|title=Partiju finanšu datubāze|work=KNAB|access-date=2017-12-17}}</ref> Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī [[Eiropas Latviešu apvienība]]s prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ela.lv/site_parmums.html|title=Par mums - Eiropas Latviešu apvienība|website=www.ela.lv|access-date=2017-12-17}}</ref> un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.eiropaskustiba.lv/sample-page/ek-citas-valstis/|title=EKL komanda|work=Eiropas Kustība Latvijā|access-date=2017-12-17|language=en-US}}</ref> Elīna Pinto ar 750,00 eiro. 2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija ''[[Draugiem Group]]'' lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/video/zinas/delfi-tv-ar-jani-domburu/progresivo-generalsponsori-draugiemlv-ipasnieks-un-4-maija-berns.d?id=50208419|title='Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'|work=DELFI|access-date=2018-07-24|date=2018-07-12|last=DELFI|language=lv}}</ref> KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://opendata.lv/2011/08/29/partiju-ziedojumi/|title=Partiju ziedojumi|publisher=''opendata.lv'', KNAB dati|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> 2018. gada beigās "Progresīvie" savā ''[[Facebook]]'' kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/PROGRESIVIE/posts/2017207251658574|title=Facebook ieraksts|publisher=Progresīvie|accessdate={{dat|2018|12|25||bez}}|author=|language=}}</ref> == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=2|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:Progresīvie logo 2017.png|Progresīvo 2017. gada logo |File:Progresivie-logo.png|2017–tagad }} == Atsauces == {{Atsauces|30em|refs= <ref name="dibinLA">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/jauna-politiska-partija-sola-pielidzinat-latviju-ziemelvalstim/|title=Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm|accessdate=2017-10-25|author=[[Ģirts Zvirbulis]]|date=2017-02-25|publisher=[[Latvijas Avīze]]|language=}}</ref> <ref name="dibinDelfi">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/pasvaldibu-velesanas/politiskie-pazinojumi/progresivie-truksnim-un-zzs-laiks-pazust-no-jurmalas-domes.d?id=48681905|title='Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-03-30|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|language=}}</ref> <ref name="dibinIr">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irlv.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|title=Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|language=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180708192413/https://irir.lv/2017/2/25/nodibinata-socialdemokratiska-politiska-partija-progresivie|archivedate=2018-07-08}}</ref> <ref name="dibinDiena">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/ar-220-biedru-balsim-par-nodibinata-partija-_progresivie_-14166760|title=Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-02-25|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|language=}}</ref> <ref name="veles2017Aizpute">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=coIBXtYUhdaQyS4CSiE%2B2w%3D%3D&locationId=Aonu8wP0CsohS5021ftrEA%3D%3D|title=Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref> <ref name="veles2017Marupe">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=8ePU5UlGWZ8dCj1RJr7ykw%3D%3D&locationId=N3RsuALPEwTGWZ6GtGffqw%3D%3D|title=Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref> <ref name="veles2017Kegums">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=ELdLYR%2Fa%2F2Q3S380KWdd%2Fw%3D%3D&locationId=RKdfbdy2JIXywSqkbRWkyw%3D%3D|title=Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref> <ref name="veles2017Jurmala">{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=BmcKXjKGQzwKN09wj4o%2FiQ%3D%3D&locationId=iVEdgdOhlf5lXI0CQQ0Bag%3D%3D|title=Jūrmala, "PROGRESĪVIE"|accessdate=2017-10-25|author=|date=2017-07-23|work=[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas]]|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija]]|language=}}</ref> }} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Kreisa politika]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]] 19qz15wo60i7gswv6sp9z66jkxut912 10 346861 4301024 4197373 2025-06-28T10:05:30Z Olgerts V 41522 + Ruģeļu 3. pamatskola 4301024 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Daugavpils skolas | title = [[Daugavpils]] skolas un augstskolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Augstskolas |list1= * [[Daugavpils Universitāte]] * [[DU Daugavpils Medicīnas koledža]] |group2 = Ģimnāzijas, vidusskolas un tehnikumi |list2= * [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]] * [[J. Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzija]] * [[Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs]] * [[Daugavpils Centra vidusskola]] * [[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]] * [[Daugavpils Iespēju vidusskola]] * [[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]] * [[Daugavpils Zinātņu vidusskola]] * [[Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola "Saules skola"]] * [[Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola]] * [[Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola]] * [[Daugavpils tehnikums]] * [[Daugavpils Būvniecības tehnikums]] | group3 = Pamatskolas | list3 = * [[Daugavpils Saskaņas pamatskola]] * [[Daugavpils Vienības pamatskola]] * [[Daugavpils logopēdiskā internātpamatskola - attīstības centrs]] * [[Daugavpils 1. speciālā pamatskola]] * [[Daugavpils Ruģeļu 3. pamatskola]]^a * [[J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola]]^a * [[Daugavpils 11. pamatskola]]^a | below = * ^a bijusī skola }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Skolas Daugavpilī]] | nocat = {{{nocat|}}} }} </includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]] </noinclude> evr1p8r6nvh3pk277lx45g9dzw2tfby 0 355304 4300870 4300648 2025-06-27T20:36:22Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300870 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli|width=100|image1=Talsu novads COA 2010-2021.svg|image2=Talsu novada ģerbonis.svg|caption1=[[Talsu novada ģerbonis|Novada ģerbonis]] (2009–2021)|caption2=Novada ģerbonis (kopš 2022. gada)}} Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Talsu novads|Talsu novada]] pašvaldības vadītāji'''. [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu novadu]] izveidoja 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot [[Abavas pagasts|Abavas]], [[Ārlavas pagasts|Ārlavas]], [[Balgales pagasts|Balgales]], [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu]], [[Īves pagasts|Īves]], [[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema]], [[Laidzes pagasts|Laidzes]], [[Laucienes pagasts|Laucienes]], [[Lībagu pagasts|Lībagu]], [[Lubes pagasts|Lubes]], [[Strazdes pagasts|Strazdes]], [[Valdgales pagasts|Valdgales]], [[Vandzenes pagasts|Vandzenes]], [[Virbu pagasts|Virbu]] pagastus un [[Talsi|Talsu]], [[Stende]]s, [[Sabile]]s, [[Valdemārpils]] pilsētas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://talsi.case.lv/upload_file/PUB_parskats_2009_Talsu_nov_dome.pdf|title=TALSU NOVADA PAŠVALDĪBAS 2009. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Talsu novadu apvienoja ar [[Dundagas novads|Dundagas]], [[Mērsraga pagasts|Mērsraga]] un [[Rojas novads|Rojas]] novadiem. == Uzskaitījums == {{colbegin|2}} {{legend| #647A28| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| green| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| gold| [[Mēs – Talsiem un novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #1f355e| [[Latvijas Reģionu apvienība|Reģionu alianse]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow| [[Talsu novada attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33 | [[Jaunā Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800 | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61 | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80 | [[Latvijas Zaļā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | ''Bez partijas'' |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /><small>(dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | style="background: #647A28| ||'''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Miervaldis Krotovs]]''' <br /><small>(1954)</small> || 2009. gada 1. jūlijs — 2013. gada 31. janvāris || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2009. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #1f355e| | — |[[Attēls:Sin foto.svg|80px]] |[[Andris Dedzis]] <br /><small>(1970)</small> |2013. gada 31. janvāris — 2013. gada 14. marts |[[Latvijas Reģionu apvienība|Reģionu alianse]] | — | ''Pienākumu izpildītājs''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/130827-no-amata-atbrivo-talsu-domes-priekssedetaju-miervaldi-krotovu-jaunu-meru-ievelet-neizdodas|title=No amata atbrīvo Talsu domes priekšsēdētāju Miervaldi Krotovu; jaunu mēru ievēlēt neizdodas|website=Jauns.lv}}</ref> |- | style="background: #1f355e| |'''2.''' | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] |'''[[Daiga Feldmane]]''' <br /><small>(1971)</small> |2013. gada 14. marts — 2013. gada 1. jūnijs |[[Latvijas Reģionu apvienība|Reģionu alianse]] | — | |- | style="background: yellow| |'''3.''' |[[Attēls:Aivars Lacarus.jpg|80px]] |'''[[Aivars Lācarus]]''' <br /><small>(1957)</small> |2013. gada 17. jūnijs — 2017. gada 3. jūnijs |[[Talsu novada attīstībai]] |[[2013. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2013]] | |- | style="background: gold| ||'''4.'''|| [[Attēls:Edgars_Zelderis.jpg|80px]] || '''[[Edgars Zelderis]]''' <br /><small>(1983)</small> || 2017. gada 15. jūnijs — 2018. gada 28. jūnijs || [[Mēs – Talsiem un novadam]] || <br /> [[2017. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | style="background:green| |'''5.''' |[[Attēls:Talsi_-_Dainis_Karols.jpg|80px]] |'''[[Dainis Karols]]''' <br /><small>(1975)</small> |2018. gada 28. jūnijs — 2020. gada 14. maijs |[[Latvijas Zemnieku savienība]] | — | |- | style="background:#99CC33| | — |[[Attēls:Sin foto.svg|80px]] |[[Normunds Tropiņš]] <br /><small>(1961)</small> |2020. gada 14. maijs — 13. jūlijs |[[Jaunā Vienotība]] | — | ''Pienākumu izpildītājs''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52139891|title=Talsu novada domes deputāti no amata gāž domes priekšsēdētāju Karolu|date=2020. gada 14. maijs|website=delfi.lv}}</ref> |- | style="background:#EFC800 | | '''6.''' |[[Attēls:Sandra Pētersone.jpg|80px]] |'''[[Sandra Pētersone]]''' <br /><small>(1969)</small> |2020. gada 13. jūlijs — 2022. gada 7. novembris |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | — <br /> [[2021. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2021]] | |- | style="background:pink| | — |[[Attēls:Sin foto.svg|80px]] |[[Andis Astrātovs]] <br /><small>(1978)</small> |2022. gada 7. novembris — 9. novembris |[[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | — | ''Pienākumu izpildītājs''<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-amata-atbrivo-talsu-novada-domes-priekssedetaju-petersoni.a481451/|title=No amata atbrīvo Talsu novada domes priekšsēdētāju Pētersoni. Sēdi turpina vadīt priekšsēdētāja vietnieks Andis Astrātovs|date=2022. gada 7. novembris|website=lsm.lv}}</ref> |- | style="background:#00FF80| | rowspan="2"|'''7.''' | rowspan="2"|[[Attēls:Eva Kārkliņa.jpg|80px]] | rowspan="2"|'''[[Eva Kārkliņa]]''' <br /><small>(1966)</small> |rowspan="2"|2022. gada 9. novembris — 2024. gada 5. februāris<ref name="05-02-2024-talsos-no-amata-gaz-domes-vaditaju-karklinu-atkapjas-ari-abi-vietnieki-a541699">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.02.2024-talsos-no-amata-gaz-domes-vaditaju-karklinu-atkapjas-ari-abi-vietnieki.a541699/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2</ref> | [[Latvijas Zaļā partija]] | rowspan="2"| — | rowspan="2"|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/talsu-novadu-vadis-bijusi-rojas-novada-domes-priekssedetaja-karklina.d?id=54926150|title=Talsu novadu vadīs bijusī Rojas novada domes priekšsēdētāja Kārkliņa |date=2022. gada 9. novembris|website=lsm.lv}}</ref> |- | style="background: #DDDDDD| || ''Bez partijas'' |- | colspan="8"|''Tā kā priekšsēdētājas vietnieki bija iesnieguši atlūgumus, tad no 2024. gada 5. februāra līdz 13. februārim domes priekšsēdētāja amats bija vakants''<ref name="05-02-2024-talsos-no-amata-gaz-domes-vaditaju-karklinu-atkapjas-ari-abi-vietnieki-a541699" />. |- | style="background:#00FF80| | '''8.''' | [[Attēls:Andis Āboliņš 2024.jpg|80px]] | '''[[Andis Āboliņš]]''' <br /><small>(1984)</small> | 2024. gada 13. februāris — 2025. gada 27. jūnijs | [[Latvijas Zaļā partija]] | — | |- | style="background:#D39D61| | '''9.''' | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]''' <br /><small>(1984)</small> | 2025. gada 27. jūnijs — ''pašlaik'' | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | [[2025. gada Talsu novada domes vēlēšanas|2025]] | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.talsi.lv/ Talsu novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Talsu novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Talsu novads]] 4pgyfz1wco44wufzpt23gjcq3j9486s 0 355605 4300899 4300173 2025-06-27T21:31:05Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300899 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|150px|thumb|Līvānu novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Līvānu novads|Līvānu novada]] pašvaldības vadītāji'''. Līvānu novadu izveidoja 1999. gada 21. decembrī, apvienojot [[Rožupes pagasts|Rožupes]], [[Turku pagasts|Turku]] pagastus un [[Līvāni|Līvānu]] pilsētu, savukārt 2009. gada 1. jūlijā novadam pievienoja arī [[Sutru pagasts|Sutru]], [[Rudzātu pagasts|Rudzātu]] un [[Jersikas pagasts|Jersikas]] pagastus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://livani.lv/page/283 |title=Līvānu novada tapšanas vēsture |access-date={{dat|2017|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170726014114/http://livani.lv/page/283 |archivedate={{dat|2017|07|26||bez}} }}</ref> == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| #87CEEB | [[Latvijas Ceļš]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EF9D48 | [[Tautas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #647A28 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /><small>(dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (1999 — pašlaik)''' |- | style="background: #87CEEB | || '''1.''' ||[[Attēls:Gercans.jpg|alt=|103x103px]]||'''[[Visvaldis Gercāns]]'''<br /><small>(1963)</small> | 1999. gada 21. decembris — 2002. gada 29. augusts || [[Latvijas Ceļš]] || — || |- | style="background: #EF9D48| || rowspan="3"| '''2.''' || rowspan="3"| [[Attēls:Efektīvas pārvaldības un partnerības forums "Rītausmas stratēģija Latvijai" (3992516063).jpg|80px]] || rowspan="3"| '''[[Andris Vaivods]]''' <br /><small>(1960)</small> || rowspan="3"| 2002. gada 6. septembris — 2025. gada 26. jūnijs || [[Tautas partija]] || [[2004. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2004]]<br />[[2009. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2009]] || rowspan="3"| |- | style="background: #647A28| || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2013. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2013]] <br /> [[2017. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2017]] |- | style="background: #FFDD00| || [[Latvijas attīstībai]] || [[2021. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2021]] |- | style="background: #002e5d | || '''3.''' ||[[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]]||'''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | 2025. gada 26. jūnijs — ''pašlaik'' || [[Jaunā konservatīvā partija]] || [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025]] || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170729072334/http://livani.lv/page/224 Līvānu novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Līvānu novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Līvānu novads]] ijm5il7pojnjbz6nvttnp2s8gs0m7u5 0 356295 4300872 4300647 2025-06-27T20:40:52Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4300872 wikitext text/x-wiki {{Vairāki attēli|width=100|image1=Limbažu novads COA 2011-2021.svg|image2=Limbažu novada ģerbonis.svg|caption1=[[Limbažu novada ģerbonis|Novada ģerbonis]] (2010–2021)|caption2=Novada ģerbonis (kopš 2023. gada)}} Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Limbažu novads|Limbažu novada]] pašvaldības vadītāji'''. [[Limbažu novads (2009—2021)|Limbažu novadu]] izveidoja {{dat|2009|7|1||bez}}, apvienojot [[Katvaru pagasts|Katvaru]], [[Limbažu pagasts|Limbažu]], [[Pāles pagasts|Pāles]], [[Skultes pagasts|Skultes]], [[Umurgas pagasts|Umurgas]], [[Vidrižu pagasts|Vidrižu]], [[Viļķenes pagasts|Viļķenes]] pagastus un [[Limbaži|Limbažu pilsētu]].<ref>[https://www.limbazunovads.lv/lv/media/1576/download?attachment Limbažu novada pašvaldības 2009. gada publiskais pārskats]</ref> 2021. gada 1. jūlijā Limbažu novadu apvienoja ar [[Alojas novads|Alojas]] un [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas]] novadiem. == Uzskaitījums == {{colbegin|3}} {{legend| #647A28| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #99CC33| [[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /><small>(dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009—pašlaik)''' |- | style="background: #647A28| || '''1.''' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Didzis Zemmers.jpg|80px]] || '''[[Didzis Zemmers]]'''<br /><small>(1969)</small>|| {{dat|2009|7|1|n|bez}} — {{dat|2010|11|13|n|bez}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2009. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2009]] || |- | style="background: #647A28| || '''2.''' || [[Attēls:Aigars Legzdiņš.jpg|80px]] || '''[[Aigars Legzdiņš]]'''<br /><small>(1969)</small>|| {{dat|2010|11|13|n|bez}} — {{dat|2013|6|13|n|bez}} || Zaļo un Zemnieku savienība || — || |- | style="background: #647A28| || '(''1.'')' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Didzis Zemmers.jpg|80px]] || '''[[Didzis Zemmers]]'''<br /><small>(1969)</small>|| {{dat|2013|6|13|n|bez}} — {{dat|2014|5|29|n|bez}} || Zaļo un Zemnieku savienība || [[2013. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2013]] || 2. reize |- | style="background: #99CC33| || '''3.''' || [[Attēls:Saeimas 8.jūnija attālinātā ārkārtas sēde (51232944467).jpg|80px]] || '''[[Māris Beļaunieks]]'''<br /><small>(1961)</small>|| {{dat|2014|5|29|n|bez}} — {{dat|2015|5|28|n|bez}} || [[Vienotība]] || — || |- | style="background: #647A28| || '(''1.'')' || [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Didzis Zemmers.jpg|80px]] || '''[[Didzis Zemmers]]'''<br /><small>(1969)</small>|| {{dat|2015|5|28|n|bez}} — {{dat|2021|7|1|n|bez}} || Zaļo un Zemnieku savienība || — <br />[[2017. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2017]] || 3. reize |- | style="background: blue| || '''4.''' || [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Limbažus - 53642322143 (cropped).jpg|80px]] || '''[[Dagnis Straubergs]]'''<br /><small>(1969)</small>|| {{dat|2021|7|1|n|bez}} — {{dat|2025|6|27|n|bez}} || [[Latvijas Reģionu apvienība]] || [[2021. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2021]] || |- | style="background: #77343d| || '''5.''' || [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] || '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small>|| {{dat|2025|6|27|n|bez}} — ''pašlaik'' || [[Vidzemes partija]] || [[2025. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|2025]] || |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110305223229/http://www.limbazi.lv/ Limbažu novads] {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Limbažu novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Limbažu novads]] c4ywsd23dcmpugvncszp9cbmsaabxyh 10 356741 4300722 4300667 2025-06-27T13:49:35Z Lasks 38532 4300722 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas pašvaldību vadītāji |title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Valstspilsētas | list1 = * {{nobr|'''[[Andrejs Elksniņš|Elksniņš]]''' {{small|([[Daugavpils]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Rāviņš|Rāviņš]]''' {{small|([[Jelgava]])}}}} * {{nobr|'''[[Gatis Truksnis|Truksnis]]''' {{small|([[Jūrmala]])}}}} * {{nobr|'''[[Gunārs Ansiņš|Ansiņš]]''' {{small|([[Liepāja]])}}}} * {{nobr|'''[[Aleksandrs Bartaševičs|Bartaševičs]]''' {{small|([[Rēzekne]])}}}} * {{nobr| '''[[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]]''' {{small|([[Rīga]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Vītoliņš]]''' {{small|([[Ventspils]])}}}} | group2 = Novadi ar valstspilsētu | list2 = * {{nobr|'''[[Raivis Ragainis|Ragainis]]''' {{small|([[Jēkabpils novads|Jēkabpils]])}}}} * {{nobr|'''[[Egils Helmanis|Helmanis]]''' {{small|([[Ogres novads|Ogre]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Baiks|Baiks]]''' {{small|([[Valmieras novads|Valmiera]])}}}} | group3 = Novadi | list3 = * {{nobr|'''[[Leons Līdums|Līdums]]''' {{small|([[Aizkraukles novads|Aizkraukle]])}}}} * {{nobr|'''[[Dzintars Adlers|Adlers]]''' {{small|([[Alūksnes novads|Alūksne]])}}}} * {{nobr|'''[[Vitālijs Aizbalts|Aizbalts]]''' {{small|([[Augšdaugavas novads]])}}}} * {{nobr|'''[[Karīna Miķelsone|Miķelsone]]''' {{small|([[Ādažu novads|Ādaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Trupovnieks|Trupovnieks]]''' {{small|([[Balvu novads|Balvi]])}}}} * {{nobr|'''[[Aivars Mačeks|Mačeks]]''' {{small|([[Bauskas novads|Bauska]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Rozenbergs|Rozenbergs]]''' {{small|([[Cēsu novads|Cēsis]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Jankovskis|Jankovskis]]''' {{small|([[Dienvidkurzemes novads]])}}}} * {{nobr|'''[[Andrejs Spridzāns|Spridzāns]]''' {{small|([[Dobeles novads|Dobele]])}}}} * {{nobr|'''[[Andis Caunītis|Caunītis]]''' {{small|([[Gulbenes novads|Gulbene]])}}}} * {{nobr|'''[[Ingus Zālītis|Zālītis]]''' {{small|([[Jelgavas novads|Jelgava]])}}}} * {{nobr|'''[[Gunārs Upenieks|Upenieks]]''' {{small|([[Krāslavas novads|Krāslava]])}}}} * {{nobr|'''[[Inese Astaševska|Astaševska]]''' {{small|([[Kuldīgas novads|Kuldīga]])}}}} * {{nobr|'''[[Viktorija Baire|Baire]]''' {{small|([[Ķekavas novads|Ķekava]])}}}} * {{nobr|'''[[Sigita Upmale|Upmale]]''' {{small|([[Limbažu novads|Limbaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Dāvids Rubens|Rubens]]''' {{small|([[Līvānu novads|Līvāni]])}}}} * {{nobr|'''[[Edgars Mekšs|Mekšs]]''' {{small|([[Ludzas novads|Ludza]])}}}} * {{nobr|'''[[Agris Lungevičs|Lungevičs]]''' {{small|([[Madonas novads|Madona]])}}}} * {{nobr|'''[[Aivars Osītis|Osītis]]''' {{small|([[Mārupes novads|Mārupe]])}}}} * {{nobr|'''[[Andris Bergs|Bergs]]''' {{small|([[Olaines novads|Olaine]])}}}} * {{nobr|'''[[Aldis Adamovičs|Adamovičs]]''' {{small|([[Preiļu novads|Preiļi]])}}}} * {{nobr|'''[[Guntars Skudra|Skudra]]''' {{small|([[Rēzeknes novads|Rēzekne]])}}}} * {{nobr|'''[[Signe Grūbe|Grūbe]]''' {{small|([[Ropažu novads|Ropaži]])}}}} * {{nobr|'''[[Raivis Anspaks|Anspaks]]''' {{small|([[Salaspils novads|Salaspils]])}}}} * {{nobr|'''[[Māris Zusts|Zusts]]''' {{small|([[Saldus novads|Saldus]])}}}} * {{nobr|'''[[Normunds Līcis|Līcis]]''' {{small|([[Saulkrastu novads|Saulkrasti]])}}}} * {{nobr|'''[[Jānis Vimba|Vimba]]''' {{small|([[Siguldas novads|Sigulda]])}}}} * {{nobr|'''[[Ervins Labanovskis|Labanovskis]]''' {{small|([[Smiltenes novads|Smiltene]])}}}} * {{nobr|'''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Bērziņš]]''' {{small|([[Talsu novads|Talsi]])}}}} * {{nobr|'''[[Gundars Važa|Važa]]''' {{small|([[Tukuma novads|Tukums]])}}}} * {{nobr|'''[[Vents Armands Krauklis|Krauklis]]''' {{small|([[Valkas novads|Valka]])}}}} * {{nobr|'''[[Māris Justs|Justs]]''' {{small|([[Varakļānu novads|Varakļāni]])}}}} * {{nobr|'''[[Andis Zariņš|Zariņš]]''' {{small|([[Ventspils novads|Ventspils]])}}}} | below = }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Pašreizējie Latvijas pašvaldību vadītāji]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Latvijas navigācijas veidnes]] </noinclude> teplv2h1yb8pr1tileryfidqjh4hgyd 0 360793 4300876 4279073 2025-06-27T20:44:26Z Turaids 8965 4300876 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Lielā atkāpšanās (1915) | partof = [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte]]s | image = EasternFront1915b.jpg | image_size = 300px | caption = Krievijas atkāpšanās 1915. gadā | date = 1915. gada 13. jūlijs—19. septembris | place = [[Polija]] (tolaik "[[Pievislas apgabals]]"), [[Ukraina]] ([[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste]]), [[Lietuva]] un [[Baltkrievija]] ("Rietumu novads") | result = [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] uzvara | territory = Centrālās lielvalstis iekaroja [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalisti (1815—1915)]], [[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste|Galīcijas un Lodomērijas Karalisti]], [[Lietuvas vēsture|Lietuvu]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] | combatant1 = {{flaga|German Empire}} [[Vācijas Impērija]]<br>{{flaga|Austria-Hungary}} [[Austroungārija]] | combatant2 = {{flaga|Russia|1914}} [[Krievijas Impērija]] | commander1 = {{flaga|German Empire}} [[Ērihs fon Falkenhains]]<br>{{flaga|German Empire}} [[Pauls fon Hindenburgs]]<br> {{flaga|German Empire}} [[Ērihs Lūdendorfs]]<br>{{nowrap|{{Flaga|German Empire}} [[Augusts fon Makenzens]]}} | commander2 = {{nowrap|{{flaga|Russia|1914}} [[Nikolajs Nikolajevičs (lielkņazs)|Nikolajs Nikolajevičs]]}}<br>{{flaga|Russia|1914}} [[Mihails Aleksejevs]]<br>{{flaga|Russia|1914}} [[Nikolajs Ivanovs]]<br>[[Pauls fon Rennenkampfs]] | strength1 = Sākotnēji:<br> Centrālās lielvalstis <br>'''2 411 353 karavīru'''<ref name="ReferenceA">С.Г. Нелипович, Русский фронт Первой мировой войны. Потери сторон 1915, 2022, pp. 509–519</ref> <br> Ieskaitot:<br>'''1 165 352 vāciešu'''<ref>Sanitaetsbericht ueber das Deutsche Heer, bd. III, Berlin 1934, pp. 43–45</ref> | strength2 = Sākotnēji:<br>'''2 975 695 karavīru'''<ref name="ReferenceA" /> | casualties1 = 1915. gada 13. jūlijs—28. augusts: <br>'''358 634''' nogalināti, pazuduši, ievainoti<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696">С.Г. Нелипович, 2022, pp. 695–696</ref><br>zaudēti:<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 702">С.Г. Нелипович, 2022, p. 702</ref> <br>38 ložmetēji <br>203 lielgabali<br> ----Vācijas Impērija:<br>'''239 975'''<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696" /> nogalināti, pazuduši, ievainoti<br> Austroungārija:<br>'''118 659'''<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696" /> nogalināti, pazuduši, ievainoti | casualties2 = 1915. gada 13. jūlijs—28. augusts: <br>Kopā: '''1 005 911''' <ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696" /><br>96 820 nogalināti<br>429 742 ievainoti <br> 479 349 pazuduši <br> lost:<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 702" /> <br>1115 ložmetēji <br>3205 lielgabali }} [[Attēls:Durchbruch im Osten 1915.jpg|thumb|Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās]] '''Lielā atkāpšanās''' bija [[Krievijas Impērijas armija]]s veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915. gada vasarā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Atkāpšanās notika, baidoties no iespējama Krievijas Impērijas armijas aplenkuma, ko izraisīja galvenokārt [[Vācijas Impērija]]s spēku uzbrukums [[Galīcija|Galīcijā]] un [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistē]]. Atkāpšanās rezultātā Krievija zaudēja arī [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. Lielās atkāpšanās laikā Krievija zaudēja 500 000 nogalināto un ievainoto un gandrīz 1 miljonu gūstā kritušo. == Situācija kara pirmajos mēnešos == Sekojot [[Antante]]s valstu stratēģijai, pēc Vācijas uzbrukuma Francijai, Krievijas Impērijas milzīga armija iebruktu Vācijā, kur sakautu vācu armijas, ļaujot frančiem atsist vācu galveno spēku uzbrukumu un sakaut Vāciju pilnībā. Krievijas armijas bija sadalītas Ziemeļrietumu frontē, kas koncentrējās uz Vāciju un Dienvidrietumu frontē, kas vērsās pret Austroungāriju. Tās abas atdalīja plašie Pripetes purvi. Sākoties karam, Krievijas Dienvidrietumu frontes uzbrukums [[Austroungārija]]i noritēja veiksmīgi, krieviem gūstot vairākas uzvaras, ieņemot [[Ļviva|Ļvivu]] un visu Galīciju. Taču galvenais krievu Ziemeļrietumu iebrukums [[Austrumprūsija|Austrmprūsijā]] beidzās ar sakāvi. Aleksandra Samsonova komandēto 2. armiju iznīcināja Tannenbergas kaujā, bet [[Pauls fon Rennenkampfs|Paula fon Rennenkampfa]] komandētā 1. armija ar smagiem zaudējumiem atkāpās pēc kaujas pie Mazūru ezeriem. Krievu armijai izdevās atsist vāciešu uzbrukumu Lietuvas un Varšavas virzienā un pāriet uzbrukumā [[Krakova]]s virzienā, kas beidzās ar neveiksmīgu vāciešu pretuzbrukumu novembrī pie [[Lodza]]s, kura laikā vācu armija pat nokļuva krievu aplenkumā, bet veiksmīgi no tā izlauzās. Ar Vācijas palīdzību Austroungārijas karaspēkam izdevās atsist Krievijas uzbrukumu Krakovai 1914. gada decembrī.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=Tp-HCwAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=great+retreat+1915+russian&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=great%20retreat%201915%20russian&f=false Germany Ascendant: The Eastern Front 1915]</ref> Pirms pozīciju kara sākuma, visās karojošajās armijās valdīja teorija par ātriem uzbrukumiem un pretuzbrukumiem, kuru uzdevums ir iznīcināt pretinieka armiju, nevis ieņemt teritoriju. Aizsardzību bieži atstāja novārtā. Modernajā karā tas nozīmēja, ka jau kara pirmajos mēnešos tika nogalināti, aplenkti un sagūstīti pāris miljoni karavīru. Krievijas Impērijas armijas labākās daļas tika zaudētas Austrumprūsijā, kamēr Austroungārija Galīcijā zaudēja gandrīz pusi savas armijas, kur nogalinot un saņemot gūstā gandrīz miljonu kareivju un virsnieku, krievi sasniedza Karpatus, un draudēja ar iebrukumu [[Ungārijas Karaliste|Ungārijas Karalistē]]. Vāciešu neveiksmīgie pretuzbrukumi Polijā bija nesuši lielus zaudējumus vāciešiem, bet vienlaikus ļāva tiem labāk iepazīties ar Krievijas Impērijas armijas problēmām — lēno spēku pārvietošanu un birokratizēto virsnieku lēmumu pieņemšanas procesu. Atklājās arī krievu artilērijas problēmas — tiem bija mazāk lielgabalu un tiem trūka lādiņu, jo Krievija bija gatavojusies īsam karam. Kara sākumā Krievija ražoja 35 000 lādiņus mēnesī, kamēr dienā tika izšauti 45 000 lādiņu.<ref name="books.google.lv"/> Arī Austroungārijas armijā akūti trūka artilērijas lādiņu, un papildus problēmas radīja slāvu tautu kareivju lojalitāte. Čehu vienības bieži dezertēja un padevās krieviem. Pēc Austroungārijas neveiksmes, Vācija piedāvāja austrumu frontē izveidot vienotu komandas struktūru, taču Austroungārija tam pretojās, nevēloties nonākt Vācijas pakļautībā. Krievijas virspavēlniecībā valdīja divi viedokļi par turpmāko uzbrukumu virzieniem. Iebrukums Ungārijā ar mērķi ieņemt Vīni varētu izraisīt Austroungārijas sabrukumu vai padošanos. Tikmēr Austrumprūsijas okupācija būtu smags psiholoģiskais trieciens Prūsijai un Vācijai. 1915. gada janvārī krievi izlēma par labu uzbrukumam Austrumprūsijai, taču februāra sākumā vācieši pirmie veica uzbrukumu, iznīcinot lielu daļu šeit izvietotās armijas. 1915. gada 22. martā pēc vairāku mēnešu aplenkuma krieviem padevās [[Pšemisla]]s cietoksnis Galīcijā ar gandrīz 150 000 kareivju. <gallery> Zayonchkovsky map40.djvu|Kaujas un atkāpšanās Polijā Zayonchkovsky map41.djvu|Kurzemes un Viļņas zaudēšana Bundesarchiv Bild 183-R42025, Warschau, Einmarsch deutscher Kavallerie.jpg|Vācu kavalērija Varšavā Russian Troops NGM-v31-p379.jpg|Krievu armijas tranšeja Russian artillery captured at Novo Georgievsk.jpg|Pamestā artilērija Novo Georgijevskas cietosknī R Sennecke - Abführen der russischen Kriegsgefangen aus der Festung Nowogeorgiewsk (AK 1915).jpg|Krievu karagūstekņi </gallery> == Uzbrukums un atkāpšanās == Lai atgūtu savas pozīcijas, Austroungārija ļāva vāciešiem izplānot un īstenot pretuzbrukumu Galīcijā. Šim uzbrukumam izveidoja 11. armiju ģenerāļa [[Augusts fon Makenzens|Augusta fon Makenzena]] vadībā. Viņa armija saņēma spēcīgu artilērijas papildinājumu. 2. maija rītā ar Austroungārijas atbalstu sākās Makenzena uzbrukums krievu 3. armijai. [[Gorlices-Tarnovas ofensīva|Gorlices-Tarnovas ofensīvu]] ievadīja četras stundas ilga artilērijas apšaude, kas sagrāva vāji nostiprinātās krievu priekšējās līnijas. Šī taktika turpinājās visu uzbrukuma laiku — krievu kājnieku pretestību sagrāva lielkalibra artilērija, kam sekoja vācu un austroungāru kājnieku vienību uzbrukumi. Nelielās krievu artilērijas vienības lādiņu trūkuma dēļ izrādīja minimālu pretestību. Sešu dienu laikā vācieši pavirzījās uz priekšu par 40 kilometriem. 3 armijai atkāpjoties, lai nenokļūtu ielenkumā, atkāpties pavēlēja arī tai blakus esošajām krievu vienībām. Tas samazināja aplenkuma iespējas, taču noveda pie atkāpšanās visā frontē. Pēc pauzes, kas bija nepieciešama spēku papildināšanai, vācieši 24. maijā atsāka uzbrukumu, un 3. jūnijā vācieši ieņēma vāji aizsargāto Pšemislas cietoksni. Jūnija sākumā Makenzena armija saņēma papildinājumus un to pārsauca par Bugas armiju, kuras uzbrukuma mērķi novirzīja uz ziemeļiem — [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovsku]]. Vienlaikus vācu 12. armija no Austrumprūsijas puses saņēma uzdevumu uzbrukt dienvidu virzienā. Abu armiju mērķis bija izveidot milzīgu Polijas katlu, aplencot un iznīcinot šeit esošo 1., 2. un 4. krievu armiju. 13. jūnijā sākās Vācijas un Austroungārijas [[Bugas ofensīva]] [[Ļviva]]s virzienā, kuru Krievijas karaspēks pameta 22. jūnijā. No 23. līdz 27. jūnijam vācieši šķērsoja [[Dņestra|Dņestru]], taču jūlija sākumā viņus atmeta atpakaļ. 22. jūnijā (5. jūlijā jaunajā stilā) Krievijas virspavēlniecība sāk plānot atkāpšanos no Polijas. Ne tikai bailes no aplenkuma Polijā, bet arī lielie zaudējumi Galīcijā un vispārējais bruņojuma trūkums noteica, ka krievu armija nespēja veikt esošo pozīciju aizsardzību. Jūlija sākumā krievi atkāpās uz [[Demblina]]s-[[Ļubļina]]s-[[Helma]]s līniju. Vācieši atsāka jau aprīlī iesākto [[Kurzemes ofensīva|Kurzemes ofensīvu]], kas izraisīja paniku par drīzu Rīgas ieņemšanu, kam varētu sekot uzbrukums [[Pleskava]]s un galvaspilsētas [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] virzienā. 4. augustā (17. augustā) no Ziemeļrietumu frontes izdalīja atsevišķu Ziemeļu fronti, kas atradās Latvijas un Igaunijas teritorijā, aizsargājot Petrogradu. 30. jūnijā (13. jūlijā jaunajā stilā) sākās vāciešu [[Narevas ofensīva]], kas divas dienas vēlāk sasniedza [[Nareva]]s upi un piespieda krievu 1. un [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armiju]] atkāpties. Nepieciešamība papildināt spēkus un munīciju palēnināja vāciešu uzbrukumu. Arī Austroungārijas un Vācijas Dienvidu armijas uzbrukums sākās 30. jūnijā (13. jūlijā), radīja lielus zaudējumus, taču nesalauza krievu pretestību. Taču kopējie Vācijas un Austroungārijas uzbrukumi visā frontes garumā pakāpeniski pasliktināja krievu pozīcijas. Abas puses cieta lielus zaudējumus, kurus tikai daļēji izdevās nosegt ar rezervēm. 9. jūlijā (22. jūlijā) vācieši šķērsoja [[Visla|Vislu]]. Augustā krievi pameta Demblinas cietoksni. 22. jūlijā (4. augustā) vācu 12. armija ieņēma [[Varšava|Varšavu]]. 2. un 4. armiju no Polijas izdevās evakuēt pa dzelzceļu. Lielie aizsardzības cietokšņi pirms pamešanas tika uzspridzināti, taču Novo Georgijevskas cietoksnī pie Varšavas palika lieli artilērijas lādiņu krājumi. 13. augustā (26. augustā) krita Brestļitovska. Ipašas uzbrukuma operācijas rezultātā 3. septembrī (16. septembrī) vācieši ieņēma [[Viļņa|Viļņu]]. Ap šo laiku Vācijas un Austroungārijas ofensīva zaudēja spēku, jo visas armijas bija cietušas lielus zaudējumus, tām trūka munīcijas un pārtikas. Ņemot vērā milzīgos zaudējumus un pieaugošo kritiku, 1915. gada 23. augustā lielkņazu Nikolaju Nikolajeviču atcēla no amata un nosūtīja uz Kaukāza fronti. Armijas virspavēlnieka pienākumus uzņēmās [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]]. Atkāpjoties, krievu virspavēlniecība pavēlēja evakuēt civiliedzīvotājus, nodedzināt ēkas un labības laukus. Īpaši cieta šo reģionu ebreji, pret kuriem sarīkoja pogromus. Cieta arī Krievijas Impērijā dzīvojošie poļi un vācieši, kurus uzskatīja par nodevējiem un spiegiem. Kurzemes ofensīvas laikā bēgļu gaitās piespieda doties [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s latviešiem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] 2t768r4crmwmz5ynjtzyy007l0uzt1d 4300898 4300876 2025-06-27T21:28:28Z Baisulis 11523 /* Situācija kara pirmajos mēnešos */ : 4300898 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Lielā atkāpšanās (1915) | partof = [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte]]s | image = EasternFront1915b.jpg | image_size = 300px | caption = Krievijas atkāpšanās 1915. gadā | date = 1915. gada 13. jūlijs—19. septembris | place = [[Polija]] (tolaik "[[Pievislas apgabals]]"), [[Ukraina]] ([[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste]]), [[Lietuva]] un [[Baltkrievija]] ("Rietumu novads") | result = [[Centrālās lielvalstis|Centrālo lielvalstu]] uzvara | territory = Centrālās lielvalstis iekaroja [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalisti (1815—1915)]], [[Galīcijas un Lodomērijas Karaliste|Galīcijas un Lodomērijas Karalisti]], [[Lietuvas vēsture|Lietuvu]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] | combatant1 = {{flaga|German Empire}} [[Vācijas Impērija]]<br>{{flaga|Austria-Hungary}} [[Austroungārija]] | combatant2 = {{flaga|Russia|1914}} [[Krievijas Impērija]] | commander1 = {{flaga|German Empire}} [[Ērihs fon Falkenhains]]<br>{{flaga|German Empire}} [[Pauls fon Hindenburgs]]<br> {{flaga|German Empire}} [[Ērihs Lūdendorfs]]<br>{{nowrap|{{Flaga|German Empire}} [[Augusts fon Makenzens]]}} | commander2 = {{nowrap|{{flaga|Russia|1914}} [[Nikolajs Nikolajevičs (lielkņazs)|Nikolajs Nikolajevičs]]}}<br>{{flaga|Russia|1914}} [[Mihails Aleksejevs]]<br>{{flaga|Russia|1914}} [[Nikolajs Ivanovs]]<br>[[Pauls fon Rennenkampfs]] | strength1 = Sākotnēji:<br> Centrālās lielvalstis <br>'''2 411 353 karavīru'''<ref name="ReferenceA">С.Г. Нелипович, Русский фронт Первой мировой войны. Потери сторон 1915, 2022, pp. 509–519</ref> <br> Ieskaitot:<br>'''1 165 352 vāciešu'''<ref>Sanitaetsbericht ueber das Deutsche Heer, bd. III, Berlin 1934, pp. 43–45</ref> | strength2 = Sākotnēji:<br>'''2 975 695 karavīru'''<ref name="ReferenceA" /> | casualties1 = 1915. gada 13. jūlijs—28. augusts: <br>'''358 634''' nogalināti, pazuduši, ievainoti<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696">С.Г. Нелипович, 2022, pp. 695–696</ref><br>zaudēti:<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 702">С.Г. Нелипович, 2022, p. 702</ref> <br>38 ložmetēji <br>203 lielgabali<br> ----Vācijas Impērija:<br>'''239 975'''<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696" /> nogalināti, pazuduši, ievainoti<br> Austroungārija:<br>'''118 659'''<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696" /> nogalināti, pazuduši, ievainoti | casualties2 = 1915. gada 13. jūlijs—28. augusts: <br>Kopā: '''1 005 911''' <ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 695-696" /><br>96 820 nogalināti<br>429 742 ievainoti <br> 479 349 pazuduši <br> lost:<ref name="С.Г. Нелипович, 2022, p. 702" /> <br>1115 ložmetēji <br>3205 lielgabali }} [[Attēls:Durchbruch im Osten 1915.jpg|thumb|Frontes līnija 1915. gada maijā, jūnijā un gada beigās]] '''Lielā atkāpšanās''' bija [[Krievijas Impērijas armija]]s veikta stratēģiska atkāpšanās operācija 1915. gada vasarā, [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. Atkāpšanās notika, baidoties no iespējama Krievijas Impērijas armijas aplenkuma, ko izraisīja galvenokārt [[Vācijas Impērija]]s spēku uzbrukums [[Galīcija|Galīcijā]] un [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas Karalistē]]. Atkāpšanās rezultātā Krievija zaudēja arī [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. Lielās atkāpšanās laikā Krievija zaudēja 500 000 nogalināto un ievainoto un gandrīz 1 miljonu gūstā kritušo. == Situācija kara pirmajos mēnešos == Sekojot [[Antante]]s valstu stratēģijai, pēc Vācijas uzbrukuma Francijai, Krievijas Impērijas milzīga armija iebruktu Vācijā, kur sakautu vācu armijas, ļaujot frančiem atsist vācu galveno spēku uzbrukumu un sakaut Vāciju pilnībā. Krievijas armijas bija sadalītas Ziemeļrietumu frontē, kas koncentrējās uz Vāciju un Dienvidrietumu frontē, kas vērsās pret Austroungāriju. Tās abas atdalīja plašie Pripetes purvi. Sākoties karam, Krievijas Dienvidrietumu frontes uzbrukums [[Austroungārija]]i noritēja veiksmīgi, krieviem gūstot vairākas uzvaras, ieņemot [[Ļviva|Ļvivu]] un visu Galīciju. Taču galvenais krievu Ziemeļrietumu iebrukums [[Austrumprūsija|Austrmprūsijā]] beidzās ar sakāvi. Aleksandra Samsonova komandēto 2. armiju iznīcināja Tannenbergas kaujā, bet [[Pauls fon Rennenkampfs|Paula fon Rennenkampfa]] komandētā 1. armija ar smagiem zaudējumiem atkāpās pēc kaujas pie Mazūru ezeriem. Krievu armijai izdevās atsist vāciešu uzbrukumu Lietuvas un Varšavas virzienā un pāriet uzbrukumā [[Krakova]]s virzienā, kas beidzās ar neveiksmīgu vāciešu pretuzbrukumu novembrī pie [[Lodza]]s, kura laikā vācu armija pat nokļuva krievu aplenkumā, bet veiksmīgi no tā izlauzās. Ar Vācijas palīdzību Austroungārijas karaspēkam izdevās atsist Krievijas uzbrukumu Krakovai 1914. gada decembrī.<ref name="books.google.lv">[https://books.google.lv/books?id=Tp-HCwAAQBAJ&printsec=frontcover&dq=great+retreat+1915+russian&hl=en&sa=X&redir_esc=y#v=onepage&q=great%20retreat%201915%20russian&f=false Germany Ascendant: The Eastern Front 1915]</ref> Pirms pozīciju kara sākuma, visās karojošajās armijās valdīja teorija par ātriem uzbrukumiem un pretuzbrukumiem, kuru uzdevums ir iznīcināt pretinieka armiju, nevis ieņemt teritoriju. Aizsardzību bieži atstāja novārtā. Modernajā karā tas nozīmēja, ka jau kara pirmajos mēnešos tika nogalināti, aplenkti un sagūstīti pāris miljoni karavīru. Krievijas Impērijas armijas labākās daļas tika zaudētas Austrumprūsijā, kamēr Austroungārija Galīcijā zaudēja gandrīz pusi savas armijas, kur nogalinot un saņemot gūstā gandrīz miljonu kareivju un virsnieku, krievi sasniedza Karpatus, un draudēja ar iebrukumu [[Ungārijas Karaliste|Ungārijas Karalistē]]. Vāciešu neveiksmīgie pretuzbrukumi Polijā bija nesuši lielus zaudējumus vāciešiem, bet vienlaikus ļāva tiem labāk iepazīties ar Krievijas Impērijas armijas problēmām — lēno spēku pārvietošanu un birokratizēto virsnieku lēmumu pieņemšanas procesu. Atklājās arī krievu artilērijas problēmas — tiem bija mazāk lielgabalu un tiem trūka lādiņu, jo Krievija bija gatavojusies īsam karam. Kara sākumā Krievija ražoja 35 000 lādiņus mēnesī, kamēr dienā tika izšauti 45 000 lādiņu.<ref name="books.google.lv"/> Arī Austroungārijas armijā akūti trūka artilērijas lādiņu, un papildus problēmas radīja slāvu tautu kareivju lojalitāte. Čehu vienības bieži dezertēja un padevās krieviem. Pēc Austroungārijas neveiksmes, Vācija piedāvāja austrumu frontē izveidot vienotu komandas struktūru, taču Austroungārija tam pretojās, nevēloties nonākt Vācijas pakļautībā. Krievijas virspavēlniecībā valdīja divi viedokļi par turpmāko uzbrukumu virzieniem. Iebrukums Ungārijā ar mērķi ieņemt Vīni varētu izraisīt Austroungārijas sabrukumu vai padošanos. Tikmēr Austrumprūsijas okupācija būtu smags psiholoģiskais trieciens Prūsijai un Vācijai. 1915. gada janvārī krievi izlēma par labu uzbrukumam Austrumprūsijai, taču februāra sākumā vācieši pirmie veica uzbrukumu, iznīcinot lielu daļu šeit izvietotās armijas. 1915. gada 22. martā pēc vairāku mēnešu aplenkuma krieviem padevās [[Pšemisla]]s cietoksnis Galīcijā ar gandrīz 150 000 kareivju. <gallery> Zayonchkovsky map40.djvu|Kaujas un atkāpšanās Polijā Zayonchkovsky map41.djvu|Kurzemes un Viļņas zaudēšana Bundesarchiv Bild 183-R42025, Warschau, Einmarsch deutscher Kavallerie.jpg|Vācu kavalērija Varšavā Russian Troops NGM-v31-p379.jpg|Krievu armijas tranšeja Russian artillery captured at Novo Georgievsk.jpg|Pamestā artilērija Novo Georgijevskas cietosknī </gallery> == Uzbrukums un atkāpšanās == Lai atgūtu savas pozīcijas, Austroungārija ļāva vāciešiem izplānot un īstenot pretuzbrukumu Galīcijā. Šim uzbrukumam izveidoja 11. armiju ģenerāļa [[Augusts fon Makenzens|Augusta fon Makenzena]] vadībā. Viņa armija saņēma spēcīgu artilērijas papildinājumu. 2. maija rītā ar Austroungārijas atbalstu sākās Makenzena uzbrukums krievu 3. armijai. [[Gorlices-Tarnovas ofensīva|Gorlices-Tarnovas ofensīvu]] ievadīja četras stundas ilga artilērijas apšaude, kas sagrāva vāji nostiprinātās krievu priekšējās līnijas. Šī taktika turpinājās visu uzbrukuma laiku — krievu kājnieku pretestību sagrāva lielkalibra artilērija, kam sekoja vācu un austroungāru kājnieku vienību uzbrukumi. Nelielās krievu artilērijas vienības lādiņu trūkuma dēļ izrādīja minimālu pretestību. Sešu dienu laikā vācieši pavirzījās uz priekšu par 40 kilometriem. 3 armijai atkāpjoties, lai nenokļūtu ielenkumā, atkāpties pavēlēja arī tai blakus esošajām krievu vienībām. Tas samazināja aplenkuma iespējas, taču noveda pie atkāpšanās visā frontē. Pēc pauzes, kas bija nepieciešama spēku papildināšanai, vācieši 24. maijā atsāka uzbrukumu, un 3. jūnijā vācieši ieņēma vāji aizsargāto Pšemislas cietoksni. Jūnija sākumā Makenzena armija saņēma papildinājumus un to pārsauca par Bugas armiju, kuras uzbrukuma mērķi novirzīja uz ziemeļiem — [[Bresta (Baltkrievija)|Brestļitovsku]]. Vienlaikus vācu 12. armija no Austrumprūsijas puses saņēma uzdevumu uzbrukt dienvidu virzienā. Abu armiju mērķis bija izveidot milzīgu Polijas katlu, aplencot un iznīcinot šeit esošo 1., 2. un 4. krievu armiju. 13. jūnijā sākās Vācijas un Austroungārijas [[Bugas ofensīva]] [[Ļviva]]s virzienā, kuru Krievijas karaspēks pameta 22. jūnijā. No 23. līdz 27. jūnijam vācieši šķērsoja [[Dņestra|Dņestru]], taču jūlija sākumā viņus atmeta atpakaļ. 22. jūnijā (5. jūlijā jaunajā stilā) Krievijas virspavēlniecība sāk plānot atkāpšanos no Polijas. Ne tikai bailes no aplenkuma Polijā, bet arī lielie zaudējumi Galīcijā un vispārējais bruņojuma trūkums noteica, ka krievu armija nespēja veikt esošo pozīciju aizsardzību. Jūlija sākumā krievi atkāpās uz [[Demblina]]s-[[Ļubļina]]s-[[Helma]]s līniju. Vācieši atsāka jau aprīlī iesākto [[Kurzemes ofensīva|Kurzemes ofensīvu]], kas izraisīja paniku par drīzu Rīgas ieņemšanu, kam varētu sekot uzbrukums [[Pleskava]]s un galvaspilsētas [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] virzienā. 4. augustā (17. augustā) no Ziemeļrietumu frontes izdalīja atsevišķu Ziemeļu fronti, kas atradās Latvijas un Igaunijas teritorijā, aizsargājot Petrogradu. 30. jūnijā (13. jūlijā jaunajā stilā) sākās vāciešu [[Narevas ofensīva]], kas divas dienas vēlāk sasniedza [[Nareva]]s upi un piespieda krievu 1. un [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armiju]] atkāpties. Nepieciešamība papildināt spēkus un munīciju palēnināja vāciešu uzbrukumu. Arī Austroungārijas un Vācijas Dienvidu armijas uzbrukums sākās 30. jūnijā (13. jūlijā), radīja lielus zaudējumus, taču nesalauza krievu pretestību. Taču kopējie Vācijas un Austroungārijas uzbrukumi visā frontes garumā pakāpeniski pasliktināja krievu pozīcijas. Abas puses cieta lielus zaudējumus, kurus tikai daļēji izdevās nosegt ar rezervēm. 9. jūlijā (22. jūlijā) vācieši šķērsoja [[Visla|Vislu]]. Augustā krievi pameta Demblinas cietoksni. 22. jūlijā (4. augustā) vācu 12. armija ieņēma [[Varšava|Varšavu]]. 2. un 4. armiju no Polijas izdevās evakuēt pa dzelzceļu. Lielie aizsardzības cietokšņi pirms pamešanas tika uzspridzināti, taču Novo Georgijevskas cietoksnī pie Varšavas palika lieli artilērijas lādiņu krājumi. 13. augustā (26. augustā) krita Brestļitovska. Ipašas uzbrukuma operācijas rezultātā 3. septembrī (16. septembrī) vācieši ieņēma [[Viļņa|Viļņu]]. Ap šo laiku Vācijas un Austroungārijas ofensīva zaudēja spēku, jo visas armijas bija cietušas lielus zaudējumus, tām trūka munīcijas un pārtikas. Ņemot vērā milzīgos zaudējumus un pieaugošo kritiku, 1915. gada 23. augustā lielkņazu Nikolaju Nikolajeviču atcēla no amata un nosūtīja uz Kaukāza fronti. Armijas virspavēlnieka pienākumus uzņēmās [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]]. Atkāpjoties, krievu virspavēlniecība pavēlēja evakuēt civiliedzīvotājus, nodedzināt ēkas un labības laukus. Īpaši cieta šo reģionu ebreji, pret kuriem sarīkoja pogromus. Cieta arī Krievijas Impērijā dzīvojošie poļi un vācieši, kurus uzskatīja par nodevējiem un spiegiem. Kurzemes ofensīvas laikā bēgļu gaitās piespieda doties [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s latviešiem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] qijzlg8quq2i3fhsl6chxrbxke1lfy0 0 361072 4300873 4279074 2025-06-27T20:42:18Z Turaids 8965 4300873 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Kurzemes ofensīva | width = | partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Lielā atkāpšanās (1915)|Krievijas Lielās atkāpšanās]] | image = Kurzemes ofensīva 1915.png | caption = Kurzemes ofensīvas otrā fāze 1915. gada augustā<ref>[http://atlases.narod.ru/atl_fww.html#fww_1938 no: Зайончковский А.В. Мировая война 1914-1918 гг.]</ref> | date = {{dat|1915|02|26}}—{{dat|1915|09|26}} | place = [[Kurzemes guberņa]], [[Kauņas guberņa]] | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Vācijas Impērijas uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|RUS}} [[Krievijas Impērija]] | combatant2 = {{flaga|German Empire}} [[Vācijas Impērija]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|RUS}} [[Krievijas Impērija]] [[Mihails Aleksejevs]]<br>[[Nikolajs Ruzskis]] | commander2 = {{flaga|German Empire}} [[Ērihs Lūdendorfs]]<br>[[Pauls fon Hindenburgs]]<br>[[Oto fon Lauenšteins]] | commander3 = | units1 = [[Ziemeļrietumu fronte]] (līdz 17. augustam) <br>[[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)]] (no 18. augusta)<br>[[Attēls:Naval ensign of Russia.svg|25px]] Baltijas flote | units2 = {{flaga|German Empire}} [[Vācijas Impērijas karaspēks]]<br>[[Attēls:War Ensign of Germany 1903-1918.svg|25px]] [[Vācijas Impērijas flote]] | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maijā.jpg|thumb|250px|[[Vācijas Impērijas karaspēks]] pie Liepājas 1915. gada maija sākumā.]] '''Kurzemes ofensīva''' ({{val|de|Offensive in Kurland}}) jeb '''Rīgas—Šauļu operācija''' {{val|ru|Ри́го—Ша́вельская опера́ция}}) bija [[Vācijas Impērija]]s karaspēka [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] uzbrukuma operācija no 1915. gada 26. aprīļa līdz 26. septembrim. Vācijas Impērijas [[8. armija (Vācijas Impērija)|Nemunas armija]] [[Krievijas Impērijas armija]]s [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā ieņēma [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]] un gandrīz visu [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] un [[Viļņas guberņa]]s rietumu daļu. Ofensīvas ietvaros notika arī [[Kauja par Rīgas jūras līci (1915)|kauja par Rīgas jūras līci]]. == Pirms ofensīvas == 1915. gada aprīļa vidū Vācijas Impērijas ģenerālštāba priekšnieks kājnieku ģenerālis [[Ērihs fon Falkenhains]] pavēlēja [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu fronte]]s pavēlniekam feldmaršalam [[Pauls fon Hindenburgs|Paulam fon Hindenburgam]] sagatavot otršķirīgas nozīmes uzbrukumu, lai samazinātu krievu spēkus [[Galīcija|Galīcijā]], galvenajā gaidāmās [[Gorlices-Tarnovas ofensīva]]s uzbrukuma zonā. Hindenburgs un viņa štāba priekšnieks generālleitnants [[Ērihs Lūdendorfs]] izlēma to panākt ar uzbrukumu vāji aizsargātajā Kurzemē, kas atradās tiešā [[Austrumprūsija]]s robežu tuvumā. Lielākais krievu aizsardzības punkts šajā reģionā bija [[Kauņa]]s cietoksnis.<ref name="Kurland Offensive">[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&pg=PA906&lpg=PA906&dq=kurland+offensive+1915&source=bl&ots=5sqrQnmlb3&sig=sGeF7ut8A2wvscpVk8j5KRHdRRE&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi9jafVx7DWAhUGCZoKHYjCBDkQ6AEILTAD#v=onepage&q=kurland%20offensive%201915&f=true Kurland Offensive]</ref> Lūdendorfs uzbrukumam atvēlēja 12 divīzijas, 7 no kurām bija kavalērijas divīzijas, tā nodrošinot ātra uzbrukuma iespēju. Sākotnēji nosaukta par Lauenšteina armijas grupu, tās komandiera ģenerālleitnanta Oto fon Leuenšteina vārdā, vēlāk nosaukta par [[Nemunas armija|Nemunas armiju]] (''Niemenarmee''). Sākotnējās krievu sakāves šo nelielo flanga uzbrukumu drīz pārvērta nopietnā ofensīvā. Krievijas Ziemeļrietumu frontes komandieris ģenerālis [[Mihails Aleksejevs]] pirms uzbrukuma neuzskatīja Baltijas guberņu aizsardzību par svarīgu, un papildus kareivjus nosūtīja tikai tāpēc, lai samazinātu teritorijas zaudējumus un nosargātu Rīgu. Pakāpeniski krievu spēki šeit pieauga līdz 18 divīzijām, no kurām puse bija kājnieku un otra puse kavalērijas divīzijas. == Norise == === Pirmais Vācijas uzbrukums === [[Attēls:Vācu uzbrukums 1915 aprīlis.JPG|thumb|250px|right|Pirmais Vācijas uzbrukums 1915. gada aprīlī un maijā. Kauja par Jelgavu 2.—4. maijā.]] [[Attēls:Krievijas Valsts Domes deputāti Goldmanis un Zālītis kopā ar ģenerālmajoru A. Potapovu pēc Jelgavas aizstāvēšanas 1915. gada maijā.jpg|thumb|250px|Krievijas Valsts Domes deputāti Goldmanis un Zālītis kopā ar ģenerālmajoru A. Potapovu pēc Jelgavas aizstāvēšanas kaujas 1915. gada 2.—3. maijā.]] 1915. gada aprīļa beigās [[Vācijas Impērijas karaspēks]] uzsāka pēkšņu ofensīvu Jelgavas un Rīgas virzienā. [[Krievijas Impērijas armija]]s sastāvā bija arī divi no Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu darba rotām saformēti bataljoni, kuru kareivju un virsnieku lielākā daļa bija latvieši. Pirmajā kauju dienā, 27. aprīlī [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu zemessargu bataljona]] pozīcijām uzbruka vācu kavalērijas divīzija, kas piespieda bataljonu atkāpties līdz Jelgavai, kur tas ieņēma aizsardzības pozīcijas starp [[Driksa|Driksu]] un Dobeles šoseju. 2. un 3. maija kaujās par Jelgavu latviešu zemessargi atvairīja vairākus pastiprinātās vācu 45. kavalērijas brigādes uzbrukumus, palīdzot nosargāt Jelgavu. Citas [[Krievijas Impērijas armija]]s vienības atsita Vācijas 6. kavalērijas divīzijas uzbrukumu [[Ruļļu kalns|Ruļļu kalna]] apkārtnē. 4. maijā Krievijas Impērijas armija pārgāja pretuzbrukumā un padzina vāciešus no Jelgavas pievārtes. 1915. gada Jelgavas kaujā krita 57 Daugavgrīvas bataljona zemessargi, vēl 155 karavīri tika ievainoti. Krievu karaflote mēģināja organizēt arī Liepājas [[Karosta]]s aizsardzību, taču pilsēta krita 8. maijā. Izvēršoties vācu uzbrukumam, krievi 9. jūnijā veica neveiksmīgu pretuzbrukumu pie [[Šauļi]]em pēc kura vāciešiem bija izvēle — uzbrukt Rīgai vai Kauņai, kuru aizsardzību Aleksejevs strauji pastiprināja. Krievu spēki palika pie šīm svarīgajām pilsētām, vāji aizsargājot pārējo Lietuvas un Latvijas teritoriju, kur vācieši turpināja veiksmīgu uzbrukumu līdz pat jūnija vidum. === Otrais Vācijas uzbrukums === [[Attēls:Kurzemes okupacija 1915.JPG|thumb|250px|right|Otrais Vācijas uzbrukums 1915. gada jūlijā un augustā, Jelgavas ieņemšana.]] [[Attēls:1915. gada kaujā par Jelgavu sagrautā Latviešu Kredītbanka Katoļu ielā.jpg|thumb|250px| 1915. gada kaujā par Jelgavu sagrautā Latviešu Kredītbankas ēka Katoļu ielā.]] 13. jūlijā sākās vispārējais Vācijas un Austroungārijas uzbrukums visā Austrumu frontes garumā, aktīvs uzbrukums atsākās arī Kurzemes frontē. 22. jūlijā sāktās [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] ietvaros, krievu [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armiju]] Aleksejevs pārvietoja Rīgas aizsardzībai, kamēr [[10. armija (Krievijas Impērija)|10. armija]] nostiprinājās Kauņas aizsardzībai. Pēc tam kad 1. augustā vācieši ieņēma Jelgavu un sasniedza Kauņu, sākās panika par to, ko drīz varētu krist arī Rīga. Kurzemes guberņas zaudējums lika Krievijas virspavēlniecībai 17. augustā izveidot jaunu Ziemeļu fronti, kuras uzdevums bija aizstāvēt Rīgu un Daugavpili. Ap šo laiku Krievijas Impērijas armija šeit bija pieaudzis jau līdz 28 divīzijām. Taču tas nespēja novērst Kauņas krišanu 17. augustā. Krievijas Impērijas 10. armija atkāpās uz austrumiem, Viļņas virzienā, kamēr 5. armija atkāpās Rīgas virzienā. Pieauga bailes, ka vācieši mēģinās veikt uzbrukumu Petrogradas virzienā.<ref name="Kurland Offensive"/> <gallery> Erich von Falkenhayn-retouched.jpg|Vācijas Impērijas ģenerālštāba priekšnieks [[Ērihs fon Falkenhains]] Generalfeldmarschall von Hindenburg und General Ludendorff.png|Austrumu frontes pavēlnieks [[Pauls fon Hindenburgs]] un viņa štāba priekšnieks [[Ērihs Lūdendorfs]] LJB9 - Otto von Below.jpg|Nemunas armijas komandieris Oto fon Belovs Libau hafen.jpg|[[Vācijas Impērijas karaspēks]] Liepājā Bundesarchiv Bild 146-2007-0178, Baltikum, Ruinen in Schaulen.jpg|Nopostītie Šauļi Bundesarchiv Bild 146-1971-018-03, Litauen, Besetzung von Schaulen.jpg|Vācieši ieiet Šauļos Mitau5Kopeken1915.jpg|Vācu okupācijas 5 kapeiku banknote Jelgavā, 1915 Vācijas atklātne par godu Liepājas ieņemšanai 1915.jpg|Vācijas atklātne par godu Liepājas ieņemšanai 1915. gada 7. maijā </gallery> == Noslēgums == [[Attēls:Vācijas ķeizars Vilhelms II Jaunpils pils pagalmā, 1915.jpg|thumb|250px|Vācijas ķeizars Vilhelms II [[Jaunpils pils]] pagalmā.]] [[Attēls:Vācijas ķeizara Vilhelma II sagaidīšana Jelgavas Tirgus laukumā 1916. gada 30. maijā.jpg|thumb|250px|Vācijas ķeizara Vilhelma II sagaidīšana Jelgavas Tirgus laukumā 1916. gada 30. maijā]] Ja Lūdendorfs vēlējās aktīvu ofensīvu krievu flangam Kurzemē, tad Falkenhains nevēlējās šeit tērēt pārāk daudz spēkus, koncentrējoties uz veiksmīgo uzbrukumu Polijā, kur bija sākusies Krievijas Lielā atkāpšanās visā frontes garumā. Tas nozīmēja, ka vācieši atrada vāji aizsargātus frontes posmus, kuros turpināja uzbrukumus. Vienlaikus, krievu armija nostiprinājās jaunās aizsardzības līnijās, saīsināja savas piegādes līnijas, saņēma pastiprinājumus, izvēršot aizvien spēcīgāku pretestību. Lūdendorfs, pretēji Falkenhaina pavēlēm neveikt lielus uzbrukumus, septembra sākumā centās izmantot iespēju un uzbruka [[Viļņa]]i, kuru pēc sīvām cīņām ieņēma 18. septembrī, taču krievu pretestība šeit bija spēcīga un Viļņas uzbrukuma operācijas laikā vācieši zaudēja 50 000 kareivju. 26. septembrī Lūdendorfs pavēlēja visā Kurzemes-Lietuvas frontes sektorā apturēt uzbrukumus un sākt veidot aizsardzības ierakumu līnijas. Fronte šeit saglabājās salīdzinoši mierīga līdz pat [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]], kad krievu 12. armija un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vienības veica frontes pārrāvumu [[Babītes ezers|Babītes ezera]] un [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurva]] rajonā. === Jūras kaujas === Kurzemes ofensīvas ietvaros 1915. gada augustā vācu karaflote centās savā kontrolē pārņemt [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]], kas ļautu tiem slēgt [[Rīgas līcis|Rīgas jūras līci]] un apdraudēt [[Somu līcis|Somu jūras līci]]. Jau 1915. gada sākumā krievu flote mīnēja [[Irbes šaurums|Irbes jūras šaurumu]]. Jūnijā vācu flotes mēģinājums ieiet Rīgas jūras līcī tika atsists. Krievija papildināja līča aizsardzību ar novecojušu karakuģi Slava, kurš tur ieradās 31. jūlijā. Spēcīga vācu flote atgriezās 8. augustā, aizsākot [[Kauja par Rīgas jūras līci (1915)|Kauju par Rīgas jūras līci]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0309069545|issueType:B Vācu iebrukums Kurzemē 1915. gada pavasarī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309069545{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] 6r9qup1vz8pz7we2t07727g3pn86sj9 4300874 4300873 2025-06-27T20:43:03Z Turaids 8965 4300874 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Kurzemes ofensīva | width = | partof = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Lielā atkāpšanās (1915)|Krievijas Lielās atkāpšanās]] | image = Kurzemes ofensīva 1915.png | caption = Kurzemes ofensīvas otrā fāze 1915. gada augustā<ref>[http://atlases.narod.ru/atl_fww.html#fww_1938 no: Зайончковский А.В. Мировая война 1914-1918 гг.]</ref> | date = {{dat|1915|02|26}}—{{dat|1915|09|26}} | place = [[Kurzemes guberņa]], [[Kauņas guberņa]] | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Vācijas Impērijas uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{flaga|RUS}} [[Krievijas Impērija]] | combatant2 = {{flaga|German Empire}} [[Vācijas Impērija]] | combatant3 = | commander1 = {{flaga|RUS}} [[Krievijas Impērija]] [[Mihails Aleksejevs]]<br>[[Nikolajs Ruzskis]] | commander2 = {{flaga|German Empire}} [[Ērihs Lūdendorfs]]<br>[[Pauls fon Hindenburgs]]<br>[[Oto fon Lauenšteins]] | commander3 = | units1 = [[Ziemeļrietumu fronte]] (līdz 17. augustam) <br>[[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)]] (no 18. augusta)<br>[[Attēls:Naval ensign of Russia.svg|25px]] Baltijas flote | units2 = {{flaga|German Empire}} [[Vācijas Impērijas karaspēks]]<br>[[Attēls:War Ensign of Germany 1903-1918.svg|25px]] [[Vācijas Impērijas flote]] | units3 = | strength1 = | strength2 = | strength3 = | casualties1 = | casualties2 = | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} [[Attēls:Vācijas karaspēks pie Liepājas 1915. gada maijā.jpg|thumb|250px|[[Vācijas Impērijas karaspēks]] pie Liepājas 1915. gada maija sākumā.]] '''Kurzemes ofensīva''' ({{val|de|Offensive in Kurland}}) jeb '''Rīgas—Šauļu operācija''' ({{val|ru|Ри́го—Ша́вельская опера́ция}}) bija [[Vācijas Impērija]]s karaspēka [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] uzbrukuma operācija no 1915. gada 26. aprīļa līdz 26. septembrim. Vācijas Impērijas [[8. armija (Vācijas Impērija)|Nemunas armija]] [[Krievijas Impērijas armija]]s [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] laikā ieņēma [[Kauņas guberņa|Kauņas guberņu]] un gandrīz visu [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] un [[Viļņas guberņa]]s rietumu daļu. Ofensīvas ietvaros notika arī [[Kauja par Rīgas jūras līci (1915)|kauja par Rīgas jūras līci]]. == Pirms ofensīvas == 1915. gada aprīļa vidū Vācijas Impērijas ģenerālštāba priekšnieks kājnieku ģenerālis [[Ērihs fon Falkenhains]] pavēlēja [[Pirmā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu fronte]]s pavēlniekam feldmaršalam [[Pauls fon Hindenburgs|Paulam fon Hindenburgam]] sagatavot otršķirīgas nozīmes uzbrukumu, lai samazinātu krievu spēkus [[Galīcija|Galīcijā]], galvenajā gaidāmās [[Gorlices-Tarnovas ofensīva]]s uzbrukuma zonā. Hindenburgs un viņa štāba priekšnieks generālleitnants [[Ērihs Lūdendorfs]] izlēma to panākt ar uzbrukumu vāji aizsargātajā Kurzemē, kas atradās tiešā [[Austrumprūsija]]s robežu tuvumā. Lielākais krievu aizsardzības punkts šajā reģionā bija [[Kauņa]]s cietoksnis.<ref name="Kurland Offensive">[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&pg=PA906&lpg=PA906&dq=kurland+offensive+1915&source=bl&ots=5sqrQnmlb3&sig=sGeF7ut8A2wvscpVk8j5KRHdRRE&hl=en&sa=X&ved=0ahUKEwi9jafVx7DWAhUGCZoKHYjCBDkQ6AEILTAD#v=onepage&q=kurland%20offensive%201915&f=true Kurland Offensive]</ref> Lūdendorfs uzbrukumam atvēlēja 12 divīzijas, 7 no kurām bija kavalērijas divīzijas, tā nodrošinot ātra uzbrukuma iespēju. Sākotnēji nosaukta par Lauenšteina armijas grupu, tās komandiera ģenerālleitnanta Oto fon Leuenšteina vārdā, vēlāk nosaukta par [[Nemunas armija|Nemunas armiju]] (''Niemenarmee''). Sākotnējās krievu sakāves šo nelielo flanga uzbrukumu drīz pārvērta nopietnā ofensīvā. Krievijas Ziemeļrietumu frontes komandieris ģenerālis [[Mihails Aleksejevs]] pirms uzbrukuma neuzskatīja Baltijas guberņu aizsardzību par svarīgu, un papildu kareivjus nosūtīja tikai tāpēc, lai samazinātu teritorijas zaudējumus un nosargātu Rīgu. Pakāpeniski krievu spēki šeit pieauga līdz 18 divīzijām, no kurām puse bija kājnieku un otra puse kavalērijas divīzijas. == Norise == === Pirmais Vācijas uzbrukums === [[Attēls:Vācu uzbrukums 1915 aprīlis.JPG|thumb|250px|right|Pirmais Vācijas uzbrukums 1915. gada aprīlī un maijā. Kauja par Jelgavu 2.—4. maijā.]] [[Attēls:Krievijas Valsts Domes deputāti Goldmanis un Zālītis kopā ar ģenerālmajoru A. Potapovu pēc Jelgavas aizstāvēšanas 1915. gada maijā.jpg|thumb|250px|Krievijas Valsts Domes deputāti Goldmanis un Zālītis kopā ar ģenerālmajoru A. Potapovu pēc Jelgavas aizstāvēšanas kaujas 1915. gada 2.—3. maijā.]] 1915. gada aprīļa beigās [[Vācijas Impērijas karaspēks]] uzsāka pēkšņu ofensīvu Jelgavas un Rīgas virzienā. [[Krievijas Impērijas armija]]s sastāvā bija arī divi no Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu darba rotām saformēti bataljoni, kuru kareivju un virsnieku lielākā daļa bija latvieši. Pirmajā kauju dienā, 27. aprīlī [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas latviešu zemessargu bataljona]] pozīcijām uzbruka vācu kavalērijas divīzija, kas piespieda bataljonu atkāpties līdz Jelgavai, kur tas ieņēma aizsardzības pozīcijas starp [[Driksa|Driksu]] un Dobeles šoseju. 2. un 3. maija kaujās par Jelgavu latviešu zemessargi atvairīja vairākus pastiprinātās vācu 45. kavalērijas brigādes uzbrukumus, palīdzot nosargāt Jelgavu. Citas [[Krievijas Impērijas armija]]s vienības atsita Vācijas 6. kavalērijas divīzijas uzbrukumu [[Ruļļu kalns|Ruļļu kalna]] apkārtnē. 4. maijā Krievijas Impērijas armija pārgāja pretuzbrukumā un padzina vāciešus no Jelgavas pievārtes. 1915. gada Jelgavas kaujā krita 57 Daugavgrīvas bataljona zemessargi, vēl 155 karavīri tika ievainoti. Krievu karaflote mēģināja organizēt arī Liepājas [[Karosta]]s aizsardzību, taču pilsēta krita 8. maijā. Izvēršoties vācu uzbrukumam, krievi 9. jūnijā veica neveiksmīgu pretuzbrukumu pie [[Šauļi]]em pēc kura vāciešiem bija izvēle — uzbrukt Rīgai vai Kauņai, kuru aizsardzību Aleksejevs strauji pastiprināja. Krievu spēki palika pie šīm svarīgajām pilsētām, vāji aizsargājot pārējo Lietuvas un Latvijas teritoriju, kur vācieši turpināja veiksmīgu uzbrukumu līdz pat jūnija vidum. === Otrais Vācijas uzbrukums === [[Attēls:Kurzemes okupacija 1915.JPG|thumb|250px|right|Otrais Vācijas uzbrukums 1915. gada jūlijā un augustā, Jelgavas ieņemšana.]] [[Attēls:1915. gada kaujā par Jelgavu sagrautā Latviešu Kredītbanka Katoļu ielā.jpg|thumb|250px| 1915. gada kaujā par Jelgavu sagrautā Latviešu Kredītbankas ēka Katoļu ielā.]] 13. jūlijā sākās vispārējais Vācijas un Austroungārijas uzbrukums visā Austrumu frontes garumā, aktīvs uzbrukums atsākās arī Kurzemes frontē. 22. jūlijā sāktās [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielās atkāpšanās]] ietvaros, krievu [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armiju]] Aleksejevs pārvietoja Rīgas aizsardzībai, kamēr [[10. armija (Krievijas Impērija)|10. armija]] nostiprinājās Kauņas aizsardzībai. Pēc tam kad 1. augustā vācieši ieņēma Jelgavu un sasniedza Kauņu, sākās panika par to, ko drīz varētu krist arī Rīga. Kurzemes guberņas zaudējums lika Krievijas virspavēlniecībai 17. augustā izveidot jaunu Ziemeļu fronti, kuras uzdevums bija aizstāvēt Rīgu un Daugavpili. Ap šo laiku Krievijas Impērijas armija šeit bija pieaudzis jau līdz 28 divīzijām. Taču tas nespēja novērst Kauņas krišanu 17. augustā. Krievijas Impērijas 10. armija atkāpās uz austrumiem, Viļņas virzienā, kamēr 5. armija atkāpās Rīgas virzienā. Pieauga bailes, ka vācieši mēģinās veikt uzbrukumu Petrogradas virzienā.<ref name="Kurland Offensive"/> <gallery> Erich von Falkenhayn-retouched.jpg|Vācijas Impērijas ģenerālštāba priekšnieks [[Ērihs fon Falkenhains]] Generalfeldmarschall von Hindenburg und General Ludendorff.png|Austrumu frontes pavēlnieks [[Pauls fon Hindenburgs]] un viņa štāba priekšnieks [[Ērihs Lūdendorfs]] LJB9 - Otto von Below.jpg|Nemunas armijas komandieris Oto fon Belovs Libau hafen.jpg|[[Vācijas Impērijas karaspēks]] Liepājā Bundesarchiv Bild 146-2007-0178, Baltikum, Ruinen in Schaulen.jpg|Nopostītie Šauļi Bundesarchiv Bild 146-1971-018-03, Litauen, Besetzung von Schaulen.jpg|Vācieši ieiet Šauļos Mitau5Kopeken1915.jpg|Vācu okupācijas 5 kapeiku banknote Jelgavā, 1915 Vācijas atklātne par godu Liepājas ieņemšanai 1915.jpg|Vācijas atklātne par godu Liepājas ieņemšanai 1915. gada 7. maijā </gallery> == Noslēgums == [[Attēls:Vācijas ķeizars Vilhelms II Jaunpils pils pagalmā, 1915.jpg|thumb|250px|Vācijas ķeizars Vilhelms II [[Jaunpils pils]] pagalmā.]] [[Attēls:Vācijas ķeizara Vilhelma II sagaidīšana Jelgavas Tirgus laukumā 1916. gada 30. maijā.jpg|thumb|250px|Vācijas ķeizara Vilhelma II sagaidīšana Jelgavas Tirgus laukumā 1916. gada 30. maijā]] Ja Lūdendorfs vēlējās aktīvu ofensīvu krievu flangam Kurzemē, tad Falkenhains nevēlējās šeit tērēt pārāk daudz spēkus, koncentrējoties uz veiksmīgo uzbrukumu Polijā, kur bija sākusies Krievijas Lielā atkāpšanās visā frontes garumā. Tas nozīmēja, ka vācieši atrada vāji aizsargātus frontes posmus, kuros turpināja uzbrukumus. Vienlaikus, krievu armija nostiprinājās jaunās aizsardzības līnijās, saīsināja savas piegādes līnijas, saņēma pastiprinājumus, izvēršot aizvien spēcīgāku pretestību. Lūdendorfs, pretēji Falkenhaina pavēlēm neveikt lielus uzbrukumus, septembra sākumā centās izmantot iespēju un uzbruka [[Viļņa]]i, kuru pēc sīvām cīņām ieņēma 18. septembrī, taču krievu pretestība šeit bija spēcīga un Viļņas uzbrukuma operācijas laikā vācieši zaudēja 50 000 kareivju. 26. septembrī Lūdendorfs pavēlēja visā Kurzemes-Lietuvas frontes sektorā apturēt uzbrukumus un sākt veidot aizsardzības ierakumu līnijas. Fronte šeit saglabājās salīdzinoši mierīga līdz pat [[Ziemassvētku kaujas|Ziemassvētku kaujām]], kad krievu 12. armija un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vienības veica frontes pārrāvumu [[Babītes ezers|Babītes ezera]] un [[Lielais Ķemeru tīrelis|Tīreļpurva]] rajonā. === Jūras kaujas === Kurzemes ofensīvas ietvaros 1915. gada augustā vācu karaflote centās savā kontrolē pārņemt [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgu]], kas ļautu tiem slēgt [[Rīgas līcis|Rīgas jūras līci]] un apdraudēt [[Somu līcis|Somu jūras līci]]. Jau 1915. gada sākumā krievu flote mīnēja [[Irbes šaurums|Irbes jūras šaurumu]]. Jūnijā vācu flotes mēģinājums ieiet Rīgas jūras līcī tika atsists. Krievija papildināja līča aizsardzību ar novecojušu karakuģi Slava, kurš tur ieradās 31. jūlijā. Spēcīga vācu flote atgriezās 8. augustā, aizsākot [[Kauja par Rīgas jūras līci (1915)|Kauju par Rīgas jūras līci]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/g_001_0309069545|issueType:B Vācu iebrukums Kurzemē 1915. gada pavasarī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/g_001_0309069545{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] b7ok17z557me3x9o2u9j10c2ga5y8v3 0 366781 4300716 4300618 2025-06-27T13:46:08Z 2A00:F503:260:7A1:28DE:28D9:87D8:6B5A 4300716 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Vimba | attēls = Jānis Vimba.jpg | attēla_izm = 200px | apraksts = Jānis Vimba 2025. gadā | amats = [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Siguldas novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = [[Linards Kumskis]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|01|12}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Siguldas novada partija]] | dzīvesb = Liene Vimba | profesija = [[aktieris]], režisors, ekonomists, ierēdnis | alma_mater = * [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] * [[Latvijas Kultūras akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Vimba''' (dzimis {{dat|1979|1|12}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]], teātra režisors, ekonomists un politiķis. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] domes priekšsēdētājs. Bijis [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] direktors. Beidzis [[Krimuldas vidusskola|Krimuldas vidusskolu]]. Paralēli mācījies arī [[Krimuldas mūzikas skola|Krimuldas mūzikas skolā]] un [[Krimuldas mākslas skola|Krimuldas mākslas skolā]]. Tāpat 15 gadus nodejojis deju studijā "Dzirnas". Absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s Ekonomikas fakultāti. 2003. gadā iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur mācījies aktiermeistarību [[Pēteris Krilovs|Pētera Krilova]] un [[Anna Eižvertiņa|Annas Eižvertiņas]] vadībā. 2007. gadā akadēmiju absolvējis un kļuvis par Nacionālā teātra aktieri. Tēlojis lomas arī filmās: "[[Vīrietis akvārijā]]" (2007), "[[Kontrolieris (filma)|Kontrolieris]]" (2009), "[[Sapņu komanda 1935]]" (2012). 2019. gadā tēlojis lomu TV seriālā "[[Sarkanais mežs]]", vēl piedalījies seriālos "[[Ugunsgrēks]]" un "[[Viņas melo labāk]]". Strādājis arī par vecāko referentu [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijā]] un jaunāko referentu Pašvaldību lietu pārvaldē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150987-aprite-par-lietu-nenoversamibu.htm|title=Par lietu nenovēršamību|publisher=nra.lv|access-date={{dat|2017|12|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016190117/http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150987-aprite-par-lietu-nenoversamibu.htm|archivedate={{dat|2015|10|16||bez}}}}</ref> {{dat|2018|6|27||bez}} sācis pildīt [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktora pienākumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/nacionala-teatra-vadibu-uztic-aktierim-un-rezisoram-janim-vimbam.a278418/|title=Nacionālā teātra vadību uztic aktierim un režisoram Jānim Vimbam|date={{dat|2018|5|15||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|5|16||bez}}}}</ref> 2023. gadā piedalījās konkursā uz šo pašu amatu, taču tika izvēlēts cits kandidāts — bijušais politiķis [[Māris Vītols]]. [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanās]] kandidējis kā mēra amata kandidāts no [[Siguldas novada partija]]s saraksta. Ievēlēts domē un pirmajā domes sēdē apstiprināts par Siguldas novada domes priekšsēdētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077930/par-siguldas-novada-domes-priekssedetaju-ievelets-bijusais-nacionala-teatra-direktors-vimba|title=Par Siguldas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais Nacionālā teātra direktors Vimba|date={{dat|2025|6|27||bez}}|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2025|6|27||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.filmas.lv/person/6098/ Profils] vietnē ''filmas.lv'' * [https://izrades.lv/persona/janis-vimba-8168 Jānis Vimba] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Linards Kumskis]] | virsraksts = [[Siguldas novads|Siguldas novada dome]]s priekšsēdētājs | periods = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Vimba, Jānis}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Siguldas novada pašvaldības vadītāji]] 0adpzrm3kh37kefiftwbuqh8a4if2xv 0 367065 4301000 4294878 2025-06-28T09:18:11Z 91.105.105.159 Raksts labots ar būtisku informāciju par dzīvesbiedru 4301000 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Inga Aizbalte | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1964|5|10}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], teātra darbiniece | darbības gadi = | dzīvesbiedrs = Arnis Līcītis | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Inga Aizbalte''' (dzimusi {{dat|1964|5|10}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un teātra darbiniece.Debitējusi kino ar lomu filmā "[[Dīvainā mēnessgaisma]]" (1987). Attēlojusi lomas filmās "[[Maija un Paija (filma)|Maija un Paija]]" (Laima, 1990), "[[Baiga vasara (filma)|Baiga vasara]]" (2000), "[[Debesu līgava. 7 lidojumi]]" (2002). 1999.-2018. gadā bijusi [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Rīgas Krievu teātra]] mārketinga nodaļas vadītāja.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/kultura/171933-10-maija-jubilare-aktrise-inga-aizbalte.htm|title=10. maija jubilāre: aktrise Inga Aizbalte|publisher=nra.lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Inga Aizbalte 1982. gadā pabeidza [[Rīgas 49. vidusskola|Rīgas 49. vidusskolu]] un iestājās [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā]], Kultūras un mākslas zinātņu fakultātē, ko pabeidza 1986. gadā, iegūstot dramatiskā teātra un kino aktrises diplomu. Atveidojusi lomas vairākos teātros, spēlējot gan ārēji trauslas, sievišķīgas varones, gan lepnus, neatkarīgus un dramatiskus raksturus.<ref>Zeltiņa G. ''<nowiki>''Driādas izvilināšana''</nowiki>''. Māksla, 1992, nr. 4. </ref><ref>''Inga Aizbalte''. <nowiki>''</nowiki>Likteņstāsti<nowiki>''</nowiki>. 13. Rīga: Likteņstāsti, 1997.</ref> No 1986. līdz 1992. gadam strādājusi Valmieras Drāmas teātrī. Pēc tam darbojusies režisora Valentīna Maculēviča vadītajā SIA Jaunatnes teātris (1993—1996), Latvijas Nacionālajā teātrī (1996—2002), Neatkarīgajā teātrī “Kabata” (1994—2005) un teātrī “Austrumu robeža”, Liepājas teātrī. == Lomas teātrī == === Valmieras Drāmas teātris === * Varja — A. Čehova ''Ķiršu dārzs'' 1986 * Raibacāne — G. Priede ''Mācību trauksme'' 1986 * Kristīne — R. Blaumaņa ''Ugunī'' 1987 * Roksana — E. Rostāna ''Sirano de Beržeraks'' 1987 * Inga — M. Zīverta ''Tīreļpurvs'' 1988 * Bārenīte — Raiņa ''Daugava'' 1988 * Alma — M. Dišleres ''Kraujēnu mantinieki'' 1989 * Ezīte — G. Pressera ''Bēniņi'' 1990 * Ilze — R. Blaumaņa ''Pazudušais dēls'' 1990 * Gundega — P. Putniņa ''Žēlojiet mūs!'' 1990 * Saldā meitene — A. Šniclera ''Riņķa dancis'' 1992 === Jaunatnes teātris === * Bērns — S. Mrožeka ''Māja uz robežas'' 1992 * Ofēlija — T. Stoparda ''Rozenkrancs un Gilderšterns ir miruši'' 1993 * Princese Alda — Z. Mauriņa ''Svešinieka sirds'' 1993 * Duņaša — A. Čehova ''Ķiršu dārzs'' 1993 * Lusija — B. Brehta ''Trīsgrašu opera'' 1994 * Mona — M. Sebastianu ''Nezināmā zvaigzne'' 1994 * Sulamite — K. Skujenieka ''Dziesmu dziesma'' 1995 * Teicēja — K. Skalbes ''Karaļa krāsnkuris'' 1995 * Teicēja — K. Skalbes ''Kaķīša dzirnaviņas'' 1995 * Ella ''—'' A.Volkova ''Smaragda pilsētas burvis'' 1996 * Māte ''—'' V. Haufa ''Punduris Gardegunis'' 1996 === Latvijas Nacionālais teātris === * Bērziņu Liena — A. Upīša ''Zaļā zeme'' 1996 * Luīzelote Kērnere — Ē. Kestnera ''Divas Lotiņas'' 1997 * Hedviga — E. Baha ''Atpūta “Paradīzē”'' 1997 * Kūru un leišu meitene, sieva — Raiņa ''Indulis un Ārija'' 1999 * Misis Pedija — Dž. Patrika ''Dīvainā misis Sevidža'' 2002 === Neatkarīgais teātris Kabata === * Lapsa — A. de Sent-Ekziperī ''Mazais princis'' 1994 * Stella — T. Viljamsa ''Ilgu tramvajs'' 1996 * Marijas māte ''—'' E. T. A. Hofmaņa ''Riekstkodis'' 1996 * Stāstniece ''—'' I. Ziedoņa ''Krāsainās pasakas'' 1998 * Māte ''—'' L. Gerša ''Taureņi ir brīvi'' 2001 * Emīla māmiņa ''— Emīls un Berlīnes zēni'' (pēc Ē. Kestnera darba motīviem) 2004 * Lapsa Alise '' —'' ''Buratīno'' (pēc K. Kollodu un A. Tolstoja darbu motīviem) 2005 === Rīgas Mazais teātris === * Herta '' —'' V.Rūmnieka un A.Miglas ''Sveču valsis jūnijā'' 2001 === Neatkarīgais teātris Austrumu robeža === * Ermelīna — Ž. Anuija ''Orķestris'' 2002 * Diāna — N. Koļadas ''Vista jeb Aktiera mūžs ir kā...'' 2004 * Zane — V. Boiko ''Kas pasūtīja prieku?'' 2006 * Dziedātāja, Tulkotāja '' —'' ''Smiekli un asaras krodziņā mazā'' (pēc Ž. Kokto) 2006 === Liepājas teātris === * Barbara — R. Kūnija ''Precējies nav miris'' 2007 === Brīvo aktieru apvienība OSA === * Katja ''—'' R. Kohhūta ''Ārsti'' 2011, dalība ar šo izrādi teātra festivālā ''Baltijas nams'' (2012) un ''Amūras rudens'' (2013) == TV iestudējumi == * Ieva '' —'' R. Blaumaņa ''Ļaunais gars'' 1988 * Rozaura — P. Kalderona ''Dzīve ir sapnis'' 1989 * Epizode '' — Inspektors Grauds'' 2002 * Epizode '' — Likteņa līdumnieki'' 2007 * Loma '' — Ēnu spēles'' 2012 (1. sezona) == Filmogrāfija == * Veikala pārdevēja — ''Mans draugs Sokrātiņš'' 1984 * Līgava — Vēlam laimi! 1985 (Ļenfiļm) * Dace — ''Dīvainā mēnessgaisma'' 1987 * Laima — ''Maija un Paija'' 1990 * Epizode — ''Baiga vasara'' 2000 * Barbara — ''Debesu līgava'' 2002 * Loma '' —'' ''Dīkdieņi'' (seriāls, Ukraina, 2001) == Apbalvojumi == Teātra radošās jaunatnes skates laureāte — LTDS galvenā balva ''Gada labākā jaunā aktrise'' par Kristīnes lomu izrādē R. Blaumaņa ''Ugunī'' un Bārenītes lomu izrādē Raiņa ''Daugava'' 1988.<ref><nowiki>''</nowiki>''Teātris un dzīve''<nowiki>''</nowiki>. 33. Rīga: Liesma, 1989. </ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} * [https://www.filmas.lv/person/1034/ Inga Aizbalte] filmas.lv * [https://izrades.lv/persona/inga-aizbalte-10092 Inga Aizbalte] izrades.lv {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Aizbalte, Inga}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] cev2s08x6sy580lp1ymz3qt55zhr7n9 0 382788 4300956 2966898 2025-06-28T06:21:06Z ZANDMANIS 91184 4300956 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2|vārds=Broks Nelsons|vārds_orig=''Brock Nelson''|attēls=Brock Nelson 2018-03-03 19517.jpg|att_izm=|paraksts=<!------ Personas dati ------>|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1991|10|15}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Mineapolisa}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=191 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2012|kar_beig=|izglītība=<!------ Kluba informācija ------>|kom={{flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]]|numurs=11|amats=|līga=[[NHL]] <!------ Drafts ------>|drafts=30., 1. kārtā|dr_gads=[[2010. gada NHL drafts|2010]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Ņujorkas "Islanders"]] <!------ Nacionālā izlase ------>|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|USA}} <!------ Papildinformācija ------>|balv=* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2023|slavz=|aģenti=|dzimums=v|atjaunots={{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------>|rādīt_medaļas=|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|ASV}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalBronze2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2015]]}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}} {{MedalBronze2|[[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|ASV 2011]]}}}} '''Broks Nelsons''' ({{Val|en|Brock Nelson}}; dzimis {{Dat|1991|10|15}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2025) Nelsons pārstāv [[NHL]] klubu [[Kolorādo "Avalanche"]]. Nelsonam nostiprinoties NHL kā pilntiesīgam spēlētājam, viņš vienpadsmit sezonas spēlēja [[Ņujorkas "Islanders"]] komandā, pirms tika aizmainīts uz [[Kolorādo "Avalanche"]]. == Spēlētāja karjera == Nelsonu [[2010. gada NHL drafts|2010. gada NHL drafta]] 1. kārtā izvēlējās [[Ņujorkas "Islanders"]]. [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.–2025. gada sezonā]], kas bija pēdējā sezona viņa sešu gadu līgumā ar Ņujorkas klubu, Nelsons turpināja dot savu ieguldījumu komandas labā, gūstot 20 vārtus un sakrājot 43 punktus 61 regulārās sezonas spēlē. Tuvojoties NHL maiņas darījumu termiņam un Islanders komandai atrodoties ārpus izslēgšanas spēlēm, Nelsona 13 gadus ilgais līgums ar komandu beidzās, 2025. gada 6. martā viņš kopā ar Islanders jauno spēlētāju Viljamu Dufūru tika aizmainīts uz [[Kolorādo Avalanche]] apmaiņā pret kanādiešu uzbrucēju [[Kalumu Ričiju]], zviedru aizsargu Oliveru Kilingtonu, kā arī nosacītām pirmās un trešās kārtas izvēlēm draftā.<ref>{{citeweb| url = https://www.nhl.com/avalanche/news/avalanche-acquire-nelson-dufour-from-new-york | title = Avalanche acquire Nelson, Dufour from New York | publisher = [[Colorado Avalanche]] | date = March 6, 2025 | accessdate = March 6, 2025}}</ref> 2025. gada 4. jūnijā Nelsons parakstīja 3 gadu līgumu ar "Avalanche" komandu 22,5 miljonu ASV dolāru vērtībā.<ref>{{cite web |title=Avalanche Signs Nelson |url=https://www.nhl.com/avalanche/news/avalanche-signs-nelson |website=coloradoavalanche.com |publisher=Colorado Avalanche @Avalanche / ColoradoAvalanche.com |access-date=4 June 2025}}</ref> [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]] piedalījies četros [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātos hokejā]], [[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā|2015. gadā]] izcīnot [[Bronzas medaļa|bronzas medaļas]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Nino Nīderreiters]] | title = [[Ņujorkas Islanders]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2010. gada NHL drafts|2010]] | after = [[Raiens Stroms]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Nelsons, Broks}} [[Kategorija:1991. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV hokejisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Islanders" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] 5vvkep8x2hzd4a0zbzfd4ajguctlnh4 0 397395 4300742 4283076 2025-06-27T14:22:39Z 78.84.179.38 Nav korekti minēt personas tautību, ja tai nav tiešu avotu un arī to nav iespējams izsecināt no citas rakstā esošās informācijas. 4300742 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kristīne Gurecka | piktogramma_1 = Badminton pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Badmintons | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1981|12|4}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | dzimums = S | tautība = | garums = {{mērvienība|cm=165}} | svars = {{mērvienība|kg=54}} | spēlē ar = labo roku | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[badmintons]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = 1993 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Arnis Šefers | klubs = [[Rīgas Skolēnu pils|RSP]]/RBS | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = 134 <small>(WS) 19. maijs, 2016</small><br />100 <small>(WD) 15. septembris, 2011</small><br />127 <small>(XD) 9. jūnijs 2016</small> | aģenti = | sasniegumi = *16x [[Latvijas_čempionāts_badmintonā#Sieviešu_vienspēles|Latvijas čempione vienspēlēs]] (1994, 1997, 1998, 2000—2003, 2005—2010, 2013, 2014, 2016) *21x [[Latvijas_čempionāts_badmintonā#Sieviešu_dubultspēles|Latvijas čempione sieviešu dubultspēlēs]] (1993—1995, 1997, 1999—2011, 2013—2016) *17x [[Latvijas_čempionāts_badmintonā#Jauktās_dubultspēles|Latvijas čempione jauktajās dubultspēlēs]] (1996—1999, 2001—2003, 2005—2011, 2015, 2016, 2024) <ref name="badminton.lv">{{Ziņu atsauce|url=http://www.badminton.lv/index.php?lang=lv&id=41|title=Latvijas čempionātu uzvarētāji.|publisher=Latvijas Badmintona federācija.|work=Badminton.lv|access-date=2018-06-01}}{{Novecojusi saite}}</ref> *13x Latvijas čempione klubu komandām | slavz = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Kristīne Gurecka''' (dzimusi '''Šefere''' 1981. gada 4. decembrī Rīgā) ir visu laiku panākumiem bagātākā Latvijas [[Badmintons|badmintoniste]], 67 reizes izcīnījusi Latvijas čempiones titulu badmintonā ([[Latvijas čempionāts badmintonā|54 individuālajās]], 13 komandu sacensībās).<ref name="badminton.lv" /> Divkārt atzīta par Latvijas gada badmintonisti.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/latvijas-labaka-badmintoniste-sefere-liek-punktu-spozajai-karjerai-14164570|title=Latvijas labākā badmintoniste Šefere liek punktu spožajai karjerai|publisher=|work=Diena.lv|access-date=1.06.2018.|date=25.01.2017|last=|first=}}</ref> Pašlaik strādā arī kā badmintona trenere (2006. gadā absolvējusi [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]] šajā specialitātē).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/02022017-kristine_sefere_par_naudu_badmintona_pirm|title=Video: Kristīne Šefere par naudu badmintonā, pirmo šampanieti, aziātu spēku|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-02-06|date=2017-02-03|language=lv}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=2016|title=Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi (1921. – 2016.)|url=https://lspa.lv/files/2016/Absolventu_saraksti_GRAMATA.pdf|journal=|publisher=[[LSPA]]|volume=|pages=|via=}}</ref> K. Gurecku trenēja viņas tēvs badmintona treneris Arnis Šefers. == Karjera == Pirmo [[Latvijas čempionāts badmintonā|Latvijas čempiones]] titulu K. Gurecka (tolaik Šefere) ieguva jau 11 gadu vecumā sieviešu dubultspēlēs (pārī ar [[Dace Šneidere|Daci Šneideri]]) [[1993]]. gadā, gadu vēlāk viņa uzvarēja sieviešu vienspēļu kategorijā. 1997. gadā, uzvarot visās trijās iespējamajās kategorijās, pirmoreiz kļuva par [[Latvijas čempionāts badmintonā#Absolūtie uzvarētāji|absolūto čempioni]], šo panākumu atkārtojot vēl 10 reizes. Karjeras laikā K.&nbsp;Gurecka ir spēlējusi piecu ārvalstu komandu līgās vai čempionātos — Dānijā, Nīderlandē, Čehijā, Polijā un Lietuvā.<ref name=":0" /> 2015. gadā izcīnīja Latvijai pirmo titulu ''BWF International'' sērijas turnīrā Marokā, kur pārī ar [[Ieva Pope|Ievu Popi]] uzvarēja dubultspēļu kateogrijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/latvijas-badmintonistem-vesturiska-uzvara-pasaules-reitinga-turnira.d?id=46654543|title=Latvijas badmintonistēm vēsturiska uzvara Pasaules reitinga turnīrā|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2019-12-23|date=2015-10-30|language=lv}}</ref> Šajā gadā viņa arī pārstāvēja Latviju [[2015. gada Eiropas spēles|Eiropas spēlēs]], gan vienspēlēs, gan dubultspēlēs (pārī ar I. Popi) piedzīvodama tikai zaudējumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/citi/24062015-eiropas_speles_latvijai_badmintona_tikai_|title=Eiropas spēles: Latvijai badmintonā tikai zaudējumi|website=Sportacentrs.com|access-date=2019-12-23|date=2015-06-24|language=lv}}</ref> [[2016]]. gadā izcīnīja dalītu 9. vietu [[Eiropas čempionāts badmintonā|Eiropas čempionātā]], kas ir augstākais Latvijas spēlētāju sasniegums šāda līmeņa sacensībās.<ref name=":0" /> [[2017. gads|2017]]. gada janvārī, saņemot balvu kā Latvijas gada badmintonistei, K. Gurecka paziņoja par karjeras beigām,<ref name=":0" /> tomēr 2017. gada nogalē atgriezās Latvijas badmintona apritē. == Starptautiskie sasniegumi == ===''BWF International Challenge/Series'' turnīru fināli === Sieviešu dubultspēlēs {| class="sortable wikitable" style="font-size: 90%; margin-bottom: 10px;" !Gads !Turnīrs !Partnere !Pretinieks !Rezultāts !Vieta |- style="background:#D5D5D5" | align="center" |2015 | align="left" |<div class="flipthis-wrapper">''Morocco International''</div> | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Latvija]]]] [[Ieva Pope]] | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Jordan.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Jordan.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Jordānija]]]] ''Domou Amro''<br /> [[Attēls:Flag_of_Jordan.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Jordan.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Jordānija]]]] ''Mazahreh Leina Fehmi'' | align="left" |23—21, 21—13 | style="text-align:left; background:white" |<span class="sorttext" id="cxmwJA" tabindex="0">[[Attēls:Gold_medal_icon.svg|link=|alt=1]]</span> |- style="background:#D5D5D5" | align="center" |2006 | align="left" |''Lithuanian International'' | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Lietuva]]]] ''Akvilė Stapušaitytė'' | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Russia.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Russia.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Krievija]]]] ''Anastasia Prokopenko''<br /> [[Attēls:Flag_of_Russia.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Russia.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Krievija]]]] ''Elena Chernyavskaya'' | align="left" |10—21, 21—15, 14—21 | style="text-align:left; background:white" |<span class="sorttext" id="cxmwNw" tabindex="0">[[Attēls:Silver_medal_icon.svg|link=|alt=2]]</span> |- style="background:#D5D5D5" | align="center" |2001 | align="left" |''Lithuanian International'' | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Latvija]]]] [[Margarita Miķelsone]] | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Lietuva]]]] ''Erika Milikauskaite''<br /> [[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Lietuva]]]] ''Karosaite Neringa'' | align="left" |9—15, 6—15 | style="text-align:left; background:white" |<span class="sorttext" id="cxmwSg" tabindex="0">[[Attēls:Silver_medal_icon.svg|link=|alt=2]]</span> |- style="background:#D5D5D5" | align="center" |2000 | align="left" |''Lithuanian International'' | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Latvia.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Latvija]]]] [[Margarita Miķelsone]] | align="left" |[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Lietuva]]]] ''Karosaite Neringa''<br /> [[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|[[Attēls:Flag_of_Lithuania.svg|border|22x22px|Valsts karogs: Lietuva]]]] ''Ugne Urbonaite'' | align="left" |15—7, 15—9 | style="text-align:left; background:white" |<span class="sorttext" id="cxmwXQ" tabindex="0">[[Attēls:Gold_medal_icon.svg|link=|alt=1]]</span> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://bwf.tournamentsoftware.com/player/209B123F-AA87-41A2-BC3E-CB57133E64CC/10625/home Pasaules Badmintona federācijas (BWF) profils] * [http://sportacentrs.com/citi/02022017-kristine_sefere_par_naudu_badmintona_pirm Videointervija ar K. Šeferi] {{DEFAULTSORT:Gurecka, Kristīne}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas badmintonisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Latvijas treneri]] ekyao6ri4y4q11n39zebuj15zxyeqd8 0 397400 4300741 4286175 2025-06-27T14:19:54Z 78.84.179.38 Izsecināt personas tautību no esošās informācijas un bez atsauces uz citiem avotiem nav iespējams. 4300741 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Niks Podosinoviks | piktogramma_1 = Badminton pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Badmintons | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|07|27}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | spēlē ar = labo roku | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[badmintons]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Arnis Šefers, [[Kristīne Gurecka|Kristīne Šefere]] | klubs = BK "Baloži" | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = 388 <small>(MS) 12. februāris, 2019</small><br />867 <small>(MD) 20. oktobris, 2016</small> | aģenti = | sasniegumi = *11x [[Latvijas čempionāts badmintonā|Latvijas čempions]] vienspēlēs (2015—2025) *3x Latvijas čempions vīriešu dubultspēlēs (2017—2019) *2x Latvijas čempions jauktajās dubultspēlēs (2016, 2018) <ref name="badminton.lv">{{Ziņu atsauce|url=http://www.badminton.lv/index.php?lang=lv&id=41|title=Latvijas čempionātu uzvarētāji.|publisher=Latvijas Badmintona federācija.|work=Badminton.lv|access-date=2019-02-05}}{{Novecojusi saite}}</ref> | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Niks Podosinoviks''' (dzimis 1998. gada 27. jūlijā [[Rīga|Rīgā]]) ir Latvijas [[Badmintons|badmintonists]], vairākkārtējs [[Latvijas čempionāts badmintonā|Latvijas čempions]].<ref name="badminton.lv" /> Kopš Latvijas Gada balvas badmintonā izveidošanas četrreiz pēc kārtas atzīts par Latvijas gada badmintonistu (2015, 2016, 2017, 2018).<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.badminton.lv/index.php?lang=lv&id=359|title=Latvijas badmintona Gada balva arhīvs.|publisher=Latvijas Badmintona federācija.|work=Badminton.lv|access-date=2018-06-01|archive-date=2018-05-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20180509121620/http://www.badminton.lv/index.php?lang=lv&id=359}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1031&limit=0|title=Latvijas badmintona Gada spēlētāji - N.Podosinoviks un M.Radovska|last=|first=|website=badminton.lv|access-date=2019-01-25|date=2019-01-20|archive-date=2025-01-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20250122032717/https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1031&limit=0}}</ref> Pašlaik pārstāv [[Baloži|Baložu]] badmintona klubu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1351&limit=0|title=Latvijas čempionātā badmintonā triumfē R.Krauklis un A.Kupča|website=badminton.lv|access-date={{dat|2022|02|07}}|date={{dat|2022|02|07}}|archive-date={{dat|2022|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220207200424/https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1351&limit=0}}</ref> 2025. gadā uzņemts Latvijas badmintona slavas zālē, tās pirmajā iesaukumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=451&k=1605&limit=5|title=Aizvadīta LBF 60 gadu jubilejas balle|publisher=[[Latvijas Badmintona federācija]]|website=Badminton.lv|access-date=2025-03-12|archive-date=2025-03-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250317051426/https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=451&k=1605&limit=5}}</ref> == Karjera == Ar badmintonu Niks sācis nodarboties 10 gadu vecumā [[Rīgas Skolēnu pils|Rīgas Skolēnu pilī]], pirms tam viņš trenējās [[Basketbols|basketbolā]], taču izvēlējās par labu badmintonam, jo uzskatījis, ka tajā labāk var izpausties individuāli.<ref name="BE">{{Ziņu atsauce|url=http://www.badmintoneurope.com/wwwPublic/Club/News/Detail/default.aspx?clubid=4685&m=4921053|title=Niks Podosinoviks joins The Centre Of Excellence|work=BadmintonEurope.com|date=2017-08-14|access-date=2018-06-01}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pirmoreiz par [[Latvijas čempionāts badmintonā|Latvijas čempionu]] vienspēlēs pieaugušajiem kļuva 16 gadu vecumā [[2015]]. gadā. 2018. gadā pirmo un līdz šim vienīgo reizi kļuva par absolūto Latvijas čempionu (uzvaras visās kategorijās).<ref name="badminton.lv" /> No 2017. gada septembra līdz 2019. gada janvārim dzīvoja, spēlēja un trenējās [[Dānija|Dānijā]], Eiropas vadošajā valstī badmintonā. Tur viņš bija izturējis atlasi un pievienojies Eiropas badmintona organizācijas (''Badminton Europe'') Izcilības centram [[Holbeka|Holbekā]].<ref name="BE" /> Spēlējis ne tikai Dānijas, bet arī Nīderlandes klubu čempionātā. 2019. gada decembrī un 2020. gada sākumā pārstāvēja [[Malta]]s badmintona klubu "Paola", izcīnot Maltas klubu čempiona titulu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1172&limit=0|title=Niks Podosinoviks palīdz Paola BC uzvarēt Maltas čempionātā|access-date={{dat|2022|02|07}}|date={{dat|2020|01|12}}|archive-date={{dat|2022|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220207200424/https://badminton.lv/aktualitates_a.php?lang=lv&id=215&k=1172&limit=0}}</ref> Pēdējos gados vairāk strādā kā badmintona treneris Baložu badmintona klubā, kā arī spēlē amatieru hokeju [[Entuziastu hokeja līga|Entuziastu hokeja līgas]] klubā "Patrioti".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ehl.entuziasti.com/personas/niks-podosinoviks/12305/2374|title=Niks Podosinoviks}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://bwf.tournamentsoftware.com/player/209B123F-AA87-41A2-BC3E-CB57133E64CC/89584 Pasaules Badmintona federācijas (BWF) profils] (angliski) * [https://skaties.lv/sports/overtime/intervijas/volans-bumbina-un-300-kmh-latvijas-cempions-atklaj-noslepumus-par-it-ka-tik-zinamo-badmintonu/ Videointervija ar Niku Podosinoviku] {{DEFAULTSORT:Podosinoviks, Niks}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas badmintonisti]] fu4ks551ok27op43k09bqv3wuwsc0lg 0 404498 4300867 4198799 2025-06-27T20:30:13Z Votre Provocateur 111653 4300867 wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Fjodors Dobronravovs | vārds_orig = ''Фёдор Добронравов'' | image = 2011-19-03 Fedor Dobronravov.jpg | image_size = | alt = | caption = | pseudonym = | birth_name = | birth_date = {{ddv|1961|09|11}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Taganroga|td=Krievija}} | death_date = | death_place = | medium = | nationality = [[krievs]] | active = 1990—pašlaik | genre = | subject = | influences = | influenced = | spouse = | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = V }} '''Fjodors Dobronravovs''' ({{val|ru|Фёдор Ви́кторович Добронра́вов}}; dzimis {{dat|1961|09|11}} [[Taganroga|Taganrogā]]) ir [[krievi|krievu]] [[komiķis]], [[aktieris]] un [[kinoproducents]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1961|09|11}} [[Taganroga|Taganrogā]]. Viņa tēvs strādāja būvlaukumā, bet māte maizes ceptuvē. Bērnībā Fjodors gribēja kļūt par [[Klauns|klaunu]]. Savā dzimtajā pilsētā viņš apmeklēja cirka studiju un intensīvi nodarbojies ar sportu ([[basketbols|basketbolu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[volejbols|volejbolu]], [[bokss|boksu]]). No 1979. līdz 1981. gadam dienējis Gaisa desanta karaspēkos. Vēlāk pārvācās uz [[Maskava|Maskavu]], sāka piedalīties teātra izrādēs un spēlēt kino.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lv.erch2014.com/iskusstvo/51512-fedor-dobronravov-biografiya-aktera-yumorista.html|title=Fjodora Dobronravova biogrāfija|publisher=erch2014|accessdate={{dat|2018|8|21||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kļuvis pazīstams pēc filmēšanās skeču šovā "[[6 kadri]]". Vēlāk filmējies seriālos "[[Radu būšana]]" un "[[Tētuka meitiņas]]". Tāpat tēloja kino un ieskaņoja [[animācijas filma]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{imdb|0229810}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dobronravovs, Fjodors}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] [[Kategorija:Krievijas komiķi]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] adflln81akew0r7qv8gbjpohaxmk80t 4300868 4300867 2025-06-27T20:31:46Z Votre Provocateur 111653 4300868 wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Fjodors Dobronravovs | vārds_orig = ''Фёдор Добронравов'' | image = 2011-19-03 Fedor Dobronravov.jpg | image_size = | alt = | caption = | pseudonym = | birth_name = | birth_date = {{ddv|1961|09|11}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Taganroga|td=Krievija}} | death_date = | death_place = | medium = | nationality = [[krievs]] | active = 1990—pašlaik | genre = | subject = | influences = | influenced = | spouse = | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = V }} '''Fjodors Dobronravovs''' ({{val|ru|Фёдор Ви́кторович Добронра́вов}}; dzimis {{dat|1961|09|11}} [[Taganroga|Taganrogā]]) ir [[krievi|krievu]] [[komiķis]], [[aktieris]] un [[kinoproducents]]. 2014. gadā atbalstīja [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]], ko veica Krievija. Sakarā ar publisko atbalstu 2017. gada novembrī Dobronravovam uz 3 gadiem tika aizliegta iebraukšana [[Ukraina|Ukrainā]]. 2022. gadā atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], piedalījās koncertos, lai atbalstītu [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas okupācijas armiju]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1961|09|11}} [[Taganroga|Taganrogā]]. Viņa tēvs strādāja būvlaukumā, bet māte maizes ceptuvē. Bērnībā Fjodors gribēja kļūt par [[Klauns|klaunu]]. Savā dzimtajā pilsētā viņš apmeklēja cirka studiju un intensīvi nodarbojies ar sportu ([[basketbols|basketbolu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[volejbols|volejbolu]], [[bokss|boksu]]). No 1979. līdz 1981. gadam dienējis Gaisa desanta karaspēkos. Vēlāk pārvācās uz [[Maskava|Maskavu]], sāka piedalīties teātra izrādēs un spēlēt kino.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lv.erch2014.com/iskusstvo/51512-fedor-dobronravov-biografiya-aktera-yumorista.html|title=Fjodora Dobronravova biogrāfija|publisher=erch2014|accessdate={{dat|2018|8|21||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kļuvis pazīstams pēc filmēšanās skeču šovā "[[6 kadri]]". Vēlāk filmējies seriālos "[[Radu būšana]]" un "[[Tētuka meitiņas]]". Tāpat tēloja kino un ieskaņoja [[animācijas filma]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{imdb|0229810}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dobronravovs, Fjodors}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] [[Kategorija:Krievijas komiķi]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] bi45ho9z5nifvqrd0ybu70y1tk2kjkf 4300871 4300868 2025-06-27T20:36:24Z Votre Provocateur 111653 4300871 wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Fjodors Dobronravovs | vārds_orig = ''Фёдор Добронравов'' | image = 2011-19-03 Fedor Dobronravov.jpg | image_size = | alt = | caption = | pseudonym = | birth_name = | birth_date = {{ddv|1961|09|11}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Taganroga|td=Krievija}} | death_date = | death_place = | medium = | nationality = [[krievs]] | active = 1990—pašlaik | genre = | subject = | influences = | influenced = | spouse = | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = V }} '''Fjodors Dobronravovs''' ({{val|ru|Фёдор Ви́кторович Добронра́вов}}; dzimis {{dat|1961|09|11}} [[Taganroga|Taganrogā]]) ir [[krievi|krievu]] [[komiķis]], [[aktieris]] un [[kinoproducents]]. 2014. gadā atbalstīja [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]], ko veica Krievija. Sakarā ar publisko atbalstu 2017. gada novembrī Dobronravovam uz 3 gadiem tika aizliegta iebraukšana [[Ukraina|Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/aktoru_zi_svativ_dobronravovu_dozvolili_vyizd_v_ukrayinu_dokument_n1258691|title=Актору зі "Сватів" Добронравову дозволили в'їзд в Україну: документ|website=24 Канал|access-date=2025-06-27|date=2020-01-03|language=uk}}</ref> 2022. gadā atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], piedalījās koncertos, lai atbalstītu [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas okupācijas armiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/infospace/article/200546/2022-06-28-aktor-serialu-svaty-dobronravov-pidtrymav-rosiyskykh-viyskovykh/|title=Актор серіалу «Свати» Добронравов підтримав російських військових|website=detector.media|access-date=2025-06-27|date=2022-06-28|language=uk}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1961|09|11}} [[Taganroga|Taganrogā]]. Viņa tēvs strādāja būvlaukumā, bet māte maizes ceptuvē. Bērnībā Fjodors gribēja kļūt par [[Klauns|klaunu]]. Savā dzimtajā pilsētā viņš apmeklēja cirka studiju un intensīvi nodarbojies ar sportu ([[basketbols|basketbolu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[volejbols|volejbolu]], [[bokss|boksu]]). No 1979. līdz 1981. gadam dienējis Gaisa desanta karaspēkos. Vēlāk pārvācās uz [[Maskava|Maskavu]], sāka piedalīties teātra izrādēs un spēlēt kino.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lv.erch2014.com/iskusstvo/51512-fedor-dobronravov-biografiya-aktera-yumorista.html|title=Fjodora Dobronravova biogrāfija|publisher=erch2014|accessdate={{dat|2018|8|21||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kļuvis pazīstams pēc filmēšanās skeču šovā "[[6 kadri]]". Vēlāk filmējies seriālos "[[Radu būšana]]" un "[[Tētuka meitiņas]]". Tāpat tēloja kino un ieskaņoja [[animācijas filma]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{imdb|0229810}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dobronravovs, Fjodors}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] [[Kategorija:Krievijas komiķi]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] 42a76j8pad2t907rce69jqjn8nyi0zn 4300884 4300871 2025-06-27T20:57:09Z Turaids 8965 4300884 wikitext text/x-wiki {{Komiķa infokaste | name = Fjodors Dobronravovs | vārds_orig = ''Фёдор Добронравов'' | image = 2011-19-03 Fedor Dobronravov.jpg | image_size = | alt = | caption = | pseudonym = | birth_name = | birth_date = {{ddv|1961|09|11}} | birth_place = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Taganroga|td=Krievija}} | death_date = | death_place = | medium = | nationality = [[krievs]] | active = 1990—pašlaik | genre = | subject = | influences = | influenced = | spouse = | domesticpartner = | notable_work = | signature = | website = | footnotes = | current_members = | past_members = | module = | dzimums = V }} '''Fjodors Dobronravovs''' ({{val|ru|Фёдор Ви́кторович Добронра́вов}}; dzimis {{dat|1961|09|11}} [[Taganroga|Taganrogā]]) ir [[krievi|krievu]] [[komiķis]], [[aktieris]] un [[kinoproducents]]. 2014. gadā viņš publiski atbalstīja Krievijas veikto [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]], par ko 2017. gada novembrī Dobronravovam uz 3 gadiem aizliedza iebraukt [[Ukraina|Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/aktoru_zi_svativ_dobronravovu_dozvolili_vyizd_v_ukrayinu_dokument_n1258691|title=Актору зі "Сватів" Добронравову дозволили в'їзд в Україну: документ|website=24 Канал|access-date=2025-06-27|date=2020-01-03|language=uk}}</ref> 2022. gadā viņš atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] un piedalījās koncertos [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Federācijas Bruņoto spēku]] atbalstam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://detector.media/infospace/article/200546/2022-06-28-aktor-serialu-svaty-dobronravov-pidtrymav-rosiyskykh-viyskovykh/|title=Актор серіалу «Свати» Добронравов підтримав російських військових|website=detector.media|access-date=2025-06-27|date=2022-06-28|language=uk}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1961|09|11}} [[Taganroga|Taganrogā]]. Viņa tēvs strādāja celtniecībā, bet māte — maizes [[ceptuve|ceptuvē]]. Bērnībā Fjodors gribēja kļūt par [[Klauns|klaunu]]. Savā dzimtajā pilsētā viņš apmeklēja cirka studiju un aktīvi nodarbojās ar sportu ([[basketbols|basketbolu]], [[peldēšana|peldēšanu]], [[volejbols|volejbolu]], [[bokss|boksu]]). No 1979. līdz 1981. gadam dienējis Gaisa desanta karaspēkā. Vēlāk pārvācās uz [[Maskava|Maskavu]], kur sāka piedalīties teātra izrādēs un spēlēt kino.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lv.erch2014.com/iskusstvo/51512-fedor-dobronravov-biografiya-aktera-yumorista.html|title=Fjodora Dobronravova biogrāfija|publisher=erch2014|accessdate={{dat|2018|8|21||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kļuvis pazīstams pēc filmēšanās skeču šovā "[[6 kadri]]". Vēlāk filmējās seriālos "[[Radu būšana]]" un "[[Tētuka meitiņas]]". Tāpat tēloja kino un ieskaņoja [[animācijas filma]]s. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{imdb|0229810}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Dobronravovs, Fjodors}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas aktieri]] [[Kategorija:Krievijas komiķi]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieki]] [[Kategorija:Krievijas Federācijas Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]] 8yhop3b0lqtpyc53m6xfjo5o3wbf39j 0 406946 4300815 4300502 2025-06-27T17:21:14Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300815 wikitext text/x-wiki {{Baltu reliģija}} '''Elks''' ({{val|lt|alka}},<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://etimologija.baltnexus.lt/?w=alka|title=Lietuvių kalbos etimologinio žodyno duomenų bazė|website=etimologija.baltnexus.lt|access-date=2018-11-11}}</ref> ''alkas'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://etimologija.baltnexus.lt/?w=alkas|title=Lietuvių kalbos etimologinio žodyno duomenų bazė|website=etimologija.baltnexus.lt|access-date=2018-11-11}}</ref> [[jaunprūšu valoda|jaunprūšu]]: ''*alks'', ''*alka'') ir [[balti|baltu]] svētvieta (parasti [[svētbirzs]]), kas atradās cilvēku nepārveidotā [[daba]]s vietā un ar ko bija saistītas dažādas [[paraža]]s, ierobežojumi un aizliegumi.<ref name="MI">{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija 2 |year=1994 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-044-6 |pages=287}}</ref> Baltu zemēs ienākot [[kristietība]]i, vārda nozīme pakāpeniski mainījās no vienkārši svētvietas uz svētvietu, kur pielūdza kādu dievību un nesa tai ziedojumus, līdz nekristīgajai [[dievība]]i („elku dievam”) vai to pielūgsmes tēlam, bet salikteni „elkdievība” sāka attiecināt uz dievu pielūgšanu vai plašāk — nekristīgo ticību kā tādu.<ref name="MI"/><ref name="Kursīte">{{publikācijas atsauce |author=Janīna Kursīte |authorlink=Janīna Kursīte-Pakule |date=2003. gada 30. decembris |title=Par Austrumprūsijas un Kurzemes vietvārdu stāstiem |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |publisher=[[Latvijas Vēstnesis (izdevējs)|Latvijas Vēstnesis]] |issue=Nr. 183 (2948) |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/82546}}</ref> == Vārda cilme == Vārda „elks” cilme saistīta ar līkumu vai greizumu gan telpiskā ziņā (kā [[kalns]], [[ieleja]], upes līkums utt), gan reliģiski-psiholoģiskā ziņā, jo [[balti]]em līkums un greizums bija saistīts ar [[pareģošana|pareģošanu]] un [[zīlēšanu]]. Līdzīga cilme ir arī vārdiem „[[krīvs]]” un „[[krivule]]”. No tās pašas vārdsaknes latviešu valodā cēlies arī vārds „[[elkonis]]”, bet prūšu valodā — „alkunis”. Savukārt [[gotu valoda|gotu valodā]] ar vārdu „alhs” apzīmēja svētvietu vai svētnīcu.<ref name="MI"/><ref name="Kursīte"/> == Vēsture == 11. gadsimta vācu hronists [[Brēmenes Ādams]] minēja [[prūši|prūšu]] svētbirzis, kurās drīkstēja ieiet tikai, lai ziedotu dieviem. 13. gadsimta vācu hronists [[Dusburgas Pēteris]] rakstīja par prūšu svētajām birzīm un ūdeņiem, kuros bija aizliegts medīt un zvejot, un laukiem, ko nedrīkstēja apstrādāt. 1518. gadā E. Stella rakstīja par prūšu [[svētmežs|svētajiem mežiem]] un svētajām birzīm, kurās dzīvojot prūšu dievi un kuros jāziedo dieviem, bet, ja tās ar savu ieiešanu apgānot kāds nepiederošais, tam par to jāsamaksā ar savu dzīvību. 1584. un 1595. gadā [[Kaspars Hennenbergers]] uzskaitīja prūšu alkas — [[upe|upi]], [[mežs|mežu]], kokus — [[bērzi|bērzus]], svēto [[plūškoki|plūškoku]], svēto [[liepas|liepu]].<ref name="MI"/> Latvijā senākais zināmais elks atrasts [[Sārnates apmetne|Sārnates apmetnē]] un datēts ap 3000. gadu p.m.ē. Pavisam rakstu avotos saglabājušās ziņas par aptuveni 40 Latvijā esošiem elkiem, taču agrāk precīzi izmērīti vai līdz mūsdienām saglabājušies vien pieci — Sārnates, [[Mārtiņsala]]s, [[Salaspils]], [[Drusti|Drustu]], [[Sīlnieki|Sīlnieku]] un [[Dundaga]]s [[Puiškalns|Puiškalna]] elks. 1578. gadā Vecsaules mācītājs V. Bolteniuss minēja, ka zemnieki no koka, akmens un citiem materiāliem darina elkus, bet 1740. gada baznīcas vizitācijas protokolā ziņots par Gatartas Viļumos 13 vienu uz otra liktiem elkiem, no kuriem augšējo dēvēja par [[Ašgalvis|Ašgalvi]] (''Spitzkopf'').<ref name="MI2">{{Grāmatas atsauce |title=Mitoloģijas enciklopēdija 2 |year=1994 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija|Latvijas enciklopēdija]] |location=Rīga |isbn=5-89960-044-6 |pages=182}}</ref> == Vietvārdos == [[Vietvārdi]] un [[hidronīms|hidronīmi]] ar [[sakne (valodniecība)|sakni]] *elk/*alk- sastopami vēsturiski [[rietumbalti|rietumbaltu]] apdzīvotajās zemēs — ''Alkayne'', ''Alkeynen'', ''Alkebirge'' [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], Elkupis un Elkus [[Lietuva|Lietuvā]], kā arī Elka, [[Elkasgals]], [[Elkas grava]], [[Elkas purvs]], [[Elkezers]], [[Elkleja]], [[Elkazeme]] [[Kurzeme|Kurzemē]].<ref name="Kursīte"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{mitoloģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Baltu mitoloģija]] t1owyvb7tx2j1qe7ofbe5omrda00phq 0 408144 4300978 4123041 2025-06-28T07:41:31Z ZANDMANIS 91184 4300978 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2|vārds=Šons Monahens|vārds_orig=''Sean Monahan''|attēls=Sean Monahan 20130914.png|att_izm=|paraksts=<!------ Personas dati ------>|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1994|10|12}}|dz_viet={{Vieta|Kanāda|Ontārio|Bremptona}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=191 [[centimetrs|cm]]|svars=93 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2013|kar_beig=|izglītība=<!------ Kluba informācija ------>|kom={{flaga|ASV}} [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]|numurs=23|amats=|līga=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]] <!------ Drafts ------>|drafts=6., 1. kārtā|dr_gads=[[2013. gada NHL drafts|2013]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Kalgari "Flames"]] <!------ Nacionālā izlase ------>|taut_sez 1=2014—''pašlaik''|taut 1={{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------>|balv=* [[Billa Mastertona balva]] — 2025|slavz=|aģenti=|dzimums=v|atjaunots={{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------>|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates=}} '''Šons Monahens''' ({{Val|en|Sean Monahan}}, dzimis {{Dat|1994|10|12}}) ir [[Kanāda]]s [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2025) Monahens pārstāv [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandu [[Kolumbusas "Blue Jackets"]]. 2022. gada 18. augustā Monahans tika aizmainīts kopā ar nosacītu pirmās kārtas izvēli 2025. gadā, uz [[Monreālas "Canadiens"]] apmaiņā pret nākotnes drafta izvēlēm.<ref>https://www.tsn.ca/calgary-flames-trade-sean-monahan-montreal-canadiens-1.1838109</ref> 2024. gada 2. februārī Monahens tika aizmainīts uz [[Vinipegas "Jets"]] komandu apmaiņā pret pirmās kārtas izvēli 2024. gada NHL draftā, kā arī nosacītu trešās kārtas izvēli 2027. gadā.<ref>{{cite web |title=Canadiens trade Sean Monahan to Winnipeg for pair of Draft picks|url=https://www.nhl.com/canadiens/news/canadiens-trade-sean-monahan-to-winnipeg-for-pair-of-draft-picks|via=NHL.com|publisher=Montreal Canadiens|access-date=July 31, 2024 |date=February 2, 2024}}</ref> 2024. gada 1. jūlijā Monahens parakstīja piecu gadu līgumu 27,5 miljonu ASV dolāru vērtībā ar [[Kolumbusas "Blue Jackets"]] komandu.<ref>{{cite web| url = https://thehockeynews.com/nhl/columbus-blue-jackets/latest-news/columbus-signs-forward-sean-monahan-to-a-5-year-contract | title = Columbus signs forward Sean Monahan to five-year contract | work = [[The Hockey News]]|last1=Newland|first1=Jason | date = July 1, 2024 | access-date = July 1, 2024 }}</ref> [[Kanādas hokeja izlase]]s sastāvā spēlējis [[2014. gada Pasaules čempionāts hokejā|2014. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Monahens, Šons}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Kalgari "Flames" spēlētāji]] [[Kategorija:Monreālas "Canadiens" spēlētāji]] [[Kategorija:Vinipegas "Jets" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolumbusas "Blue Jackets" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] mpjwes9nfxaya4mtrrdoopgycm658os 0 408752 4300947 3706237 2025-06-28T05:43:24Z ZANDMANIS 91184 4300947 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Žans Gabriels Pažo | vārds_orig = ''Jean-Gabriel Pageau'' | attēls = JG Pageau on the Islanders.jpg | att_izm = | paraksts = Žans Gabriels Pažo 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|11|11}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Otava}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = 175 [[centimetrs|cm]] | svars = 78 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas "Islanders"]] | numurs = 44 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = 96., 4. kārtā | dr_gads = [[2011. gada NHL drafts|2011]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Otavas "Senators"]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2018—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|CAN}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Žans Gabriels Pažo''' ({{val|fr|Jean-Gabriel Pageau}}, dzimis {{dat|1992|11|11}}) ir [[Kanāda]]s [[hokejists]], spēlē [[uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2025) Pažo pārstāv [[NHL]] komandu [[Ņujorkas "Islanders"]]. == Spēlētāja karjera == NHL Pažo debitēja 2012.—13. gada sezonā [[Otavas "Senators"]] rindās. Tās rindās viņš aizvadīja deviņas spēles. Turpmākajās sezonās Pažo dalīja spēles laiku starp "Senators" un tās [[Amerikas hokeja līga]]s fārmklubu [[Bingemtonas "Senators"]], taču 2015.—16. gada sezonā nostiprinājās Otavas pamatsastāvā. 2019.—20. gada sezonā kļuva par vienu no komandas vadošajiem uzbrucējiem, un 2020. gada februāra izskaņā tika aizmainīts uz Ņujorkas "Islanders". Uzreiz pēc maiņas "Islanders" paziņoja, ka pagarinājušas līgumu ar Pažo uz nākamajām piecām sezonām. [[Kanādas hokeja izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada Pasaules čempionātā]].<ref>{{cite web|title=Team Canada names 18 to WHC roster|url=https://www.tsn.ca/team-canada-names-18-to-whc-roster-1.1055392|website=tsn.ca|date=12 April 2018 |accessdate=May 1, 2018}}</ref><ref>{{cite web|title=Player Statistics - 2018 IIHF World Championship - Hockey Canada|url=https://www.hockeycanada.ca/en-ca/team-canada/men/national/2017-18/world-championship/stats/player-stats#|website=hockeycanada.ca|accessdate=May 20, 2018}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Pažo, Žans Gabriels}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Otavas "Senators" spēlētāji]] [[Kategorija:Ņujorkas "Islanders" spēlētāji]] [[Kategorija:Ontārio dzimušie]] s9myr2b7mh2af00267qfmm2qglwnkad 10 413574 4300826 4300341 2025-06-27T18:01:18Z EdgarsBot 50781 upd 4300826 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2025-06-27 18:01:18{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Bloodborne|t|h|d}} || 2025-06-14 06:47:21 || 13 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....</nowiki> || ja nesakārtos || 15 (29.06.2025) |- | {{page-multi|page=Mikus Dubickis|t|h|d}} || 2025-06-18 18:56:40 || 8 || {{U|Egilus}} || <nowiki></nowiki> || Rakstā nav parādīta personas enciklopēdiskā nozīmība. Studentu apvienības prezidents un deputāts Smiltenē - tas par maz. || 15 (03.07.2025) |- | {{page-multi|page=Besk|t|h|d}} || 2025-06-24 05:18:00 || 3 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....</nowiki> || ja reklāmrakstu nepārrakstīs enciklopēdiski || 5 (29.06.2025) |- | {{page-multi|page=Candi Milo|t|h|d}} || 2025-06-25 05:51:40 || 2 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....</nowiki> || ja nesakārtos || 5 (30.06.2025) |- | {{page-multi|page=Amirs Hezroni|t|h|d}} || 2025-06-27 08:35:18 || 0 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....</nowiki> || ja nesakārtos rakstu (vikisaites, valoda, kategorijas, utml.) || 5 (02.07.2025) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 8xu6bpfpygjl58rujasyz21cqaq8i3q 0 415211 4300838 4156326 2025-06-27T19:06:59Z Ziv 104262 ([[c:GR|GR]]) [[File:Hellikon-blason.png]] → [[File:Wappen Hellikon AG.svg]] → File replacement: jpg/png/gif to svg vector image ([[c::c:GR]]) 4300838 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|attēls=Morchella esculenta 270408.jpg|att_nosaukums=Parastais lāčpurns (''Morchella esculenta'')|valsts=Fungi|valsts_lv=Sēnes|nodalījums=Ascomycota|nodalījums_lv=Asku sēnes|klase=Pezizomycetes|klase_lv=Kaussēnes|kārta=Pezizales|kārta_lv=Kaussēņu rinda|dzimta=Morchellaceae|dzimta_lv=Lāčpurnu dzimta|ģints=Morchella|ģints_lv=Lāčpurni|ģints_r=Lāčpurnu ģints|kategorijas=nē}} '''Lāčpurni''' (''Morchella'') ir Latvijā samērā reti sastopamu [[Ēdamās sēnes|ēdamo sēņu]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]],<ref name="Senes 1970"/> kura 21. gadsimta sākumā saturēja vairāk kā 70 sugu ar ātri pieaugošu skaitu, no kurām Latvijā atrastas sešas.<ref name="lmb">{{Tīmekļa atsauce |url=http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm |title=Mikologu biedrība: Latvijā konstatētās sēņu sugas |access-date={{dat|2019|06|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190701020518/http://miko.ldm.gov.lv/Species_lists_LV/Ascomycetes.htm }}</ref> Lāčpurni ir pavasara mēnešos sastopamas [[sēnes]], kuras viegli atpazīstamas pēc to cepurīšu šūnveidīgās, šķautņainās struktūras. Lāčpurni pasaulē tiek uzskatīti par kulināri vērtīgu sēni. Tā kā lāčpurni ir grūti kultivējami, [[Mērenā josla|mērenās joslas]] valstīs, kurās tie sastopami lielos daudzumos, organizēta savvaļas lāčpurnu, līdzīgi kā [[Parastā gailene|gaileņu]], ievākšana ir ienesīga [[saimniecība]]s nozare. == Morfoloģija == [[Attēls:Morielje_kapjes-_Douweler_2015.jpg|thumb|250px|[[Zvana lāčpurns]]]] [[Attēls:Morchella conica-42.jpg|thumb|250px|[[Smailais lāčpurns]]]] [[Attēls:Morchella elata.jpg|thumb|250px|[[Augstais lāčpurns]]]] [[Attēls:2013-03-03 Morchella steppicola Zerova 313943 crop.jpg|thumb|250px|[[Stepes lāčpurns]] ievērojami atšķiras no citiem.]] [[Attēls:Seta Morchella deliciosa 2009-4-26 SierraMadrona.jpg|thumb|250px|[[Skaistais lāčpurns]]]] * '''[[Sēne|Augļķermeņi]]''': [[asku sēnes]], [[Apotēcijs|apotēciji]] lieli, 2—15 cm augsti, sastāv no kātiņa un cepurītes, gaļīgi vai vaskoti gaļīgi, parasti lietojami pārtikā. * '''[[Cepurīte (mikoloģija)|Cepurīte]]''': olveidīga vai eliptiska, pie pamatnes saaugusi ar kātiņu, ar garenisku un šķērsenisku kroku tīklu, kas veido neregulārus, šķautņainus, šūnveidīgus iedobumus. Parasti brūna vai brūngana no dzeltenīgas līdz pelēcīgai. Atgādina sūkli vai bišu šūnas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rokas Grāmata Dabā. Sēnes|last=Evansa|first=Š.|last2=Kibijs|first2=Dž.|publisher=Zvaigzne ABC|year=2006|isbn=9984-37-648-6|location=Rīga|pages=283}}</ref> * '''[[Kātiņš (mikoloģija)|Kātiņš]]''': cilindrisks, gluds vai svītraini krokots, pie pamatnes resnāks. Gaišā krāsā, nav atdalāms no cepurītes. Gan kātiņš, gan pārējais augļķermenis ar dobumu. * '''[[Bazīdijsporas|Sporas]]''': bezkrāsainas vai dzeltenīgas.<ref>«Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 80.-81. lpp.</ref><ref>[http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?TableKey=14682616000000063&Rec=25963&Fields=All Mycobank - description]</ref> == Ekoloģija == Vairums lāčpurnu, ieskaitot visas Latvijā atrastās sugas, mērenajā joslā aug pavasaros, īpaši maijā, parasti lapu koku un jauktos mežos, dārzos, biežāk izvēloties saulainas un smilšainas vietas un kaļķainas augsnes. Daudzas lāčpurnu sugas veido [[Mikoriza|mikorizālas]] attiecības ar ar dažādiem [[koki]]em, taču bieži ir [[Saprotrofs|saprotrofas]]. Pastāv hipotēzes, ka lāčpurni ik divus gadus cikliski maina savu barošanās veidu vai lieto abus vienlaicīgi.<ref name="springer">[https://link.springer.com/article/10.1007/PL00009992 Mycorrhiza-like interaction by Morchella with species of the Pinaceae in pure culture synthesis] J.L. Dahlstrom, J.E. Smith, N.S. Weber (1999)</ref> Labi aug dārzos ābolu pūšanas vietās.<ref>[http://www.dabasmuzejs.gov.lv/de/krajuma-popularizesana/parastais-l-purns-morchella-esculenta Dabas muzejs: Parastais lāčpurns Morchella esculenta]{{Novecojusi saite}}</ref> Dažas sugas novērotas ugunskuru vietās un izdegumos. 2013. gadā tika konstatēts, ka vairākas lāčpurnu sugas veido simbiozi ar baktērijām, kas ļauj tiem augt arī neatkarīgi no kokiem. Šajā gadījumā lāčpurni bieži maina savu augšanas vietu, ātri iztērējot barības vielas.<ref name="Vishnevskij">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.zagribami.info/%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B0%D0%BB%D1%8B/morchellas/ |title=Михаил Вишневский, ''Трюфели и другие деликатесные грибы России'' |access-date={{dat|2019|06|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190715060038/https://www.zagribami.info/%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B0%D0%BB%D1%8B/morchellas/ |archivedate={{dat|2019|07|15||bez}} }}</ref> == Latvijā atrastās lāčpurnu ģints sēnes == {| class="wikitable collapsible" align="center" ! Latviskie nosaukumi ! Latīniskie nosaukumi ! Augtenes |- | '''[[Augstais lāčpurns]]''' | ''Morchella elata'' | Lapukoku un jauktos mežos ar bagātīgu augsni, dārzos. |- | '''[[Parastais lāčpurns]]''' | ''Morchella esculenta'' | Parasti grupās lapu koku mežos, krūmājos, parkos, kapsētās, reizēm ielu zālienos. |- | '''[[Skaistais lāčpurns]]''' | ''Morchella deliciosa'' | Jaukto mežu zāļainos laukumiņos, dārzos, tīrumu malās. Latvijā atrasts tikai vienreiz Rīgā dārzā. |- | '''[[Smailais lāčpurns]]''' | ''Morchella conica'' | Parasti grupās jauktos mežos, dārzos, zālienos. |- | '''[[Stepes lāčpurns]]''' | ''Morchella steppicola'' | Parastā augtene - stepju zona. Latvijā un arī pasaulē ļoti rets. |- | '''[[Zvana lāčpurns]]''', arī ''hibrīdais lāčpurns'' un ''plaisainais lāčpurns'' | ''Morchella semilibera'', ''Morchella hybrida'', ''Morchella rimosipes'' | Dārzos, arī jauktos un lapu koku mežos ar bagātīgu augsni.<ref name="lmb" /><ref>[http://senes.lv/Agra_pavasara_sugas.htm Senes.lv: Pavasara visagrākās sēņu sugas]</ref> |} == Iedalījums == Ja stepes un zvana lāčpurni acīmredzami atšķiras no citām Latvijā augošajām sugām, tad pārējie Eiropas lāčpurni ir atšķirami daudz grūtāk. Turklāt tie bieži aug kopā vienā teritorijā. Pašlaik lāčpurnu, tāpat kā citu sēņu, klasifikācija atrodas nenoteiktā stāvoklī, jo nav skaidrības, kur ir atsevišķa suga un kur pasuga vai varietāte, un to savstarpējā radniecība.<ref name="Vishnevskij" /> [[Čehija|Čehu]] zinātnieki 2019. gadā publicēja rakstu par lāčpurnu [[filoģenētika|filoģenētisko]] izpēti savā zemē, no kuras izrietēja, ka viņi pēc Čehijā esošajiem paraugiem konstatējuši 11 lāčpurnu sugas, no kurām tikai 6 esot atbilstošas esošajiem sugu aprakstiem. Vairāki paraugi atbilda vienlaikus vairākām sugām.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/31139008 How useful is the current species recognition concept for the determination of true morels? Insights from the Czech Republic.] Petrželová I, Sochor M. PMID 31139008 PMCID: PMC6522463 DOI: 10.3897/mycokeys.52.32335</ref> Kamēr pasaulē nav izstrādāta un nostabilizējusies jauna terminoloģija un klasifikācija, plašai publikai pašlaik tiek lietota XX/XXI gadsimtu mijā pieņemtā sistemātika. Līdz 1997. gadam lāčpurnu ģints bija iekļauta [[rumpuču dzimta|rumpuču dzimtā]] (''Helvellaceae''), tāpēc vecākos izdevumos sastopams arī šāds iedalījums. Pašlaik neoficiāls iedalījums ir gaišajos lāčpurnos ar gaišāku un apaļīgāku cepurītes formu un tumšajos ar tumšāku un koniskāku, kuru pārstāvji Latvijā ir skaistais, stepes un parastais no gaišajiem, un augstais, zvana un smailais lāčpurns no tumšajiem. Atsevišķi tiek nodalīta suga ''Morchella rufobrunnea''. Saskaņā ar pašreizējiem filoģenētiskajiem pētījumiem, lāčpurnu rašanās laiks ir ap pirms 250 miljoniem gadu [[Triass|triasa ērā]] un sadalīšanās starp abām šīm grupām notikusi ap 130 miljonu gadu atpakaļ ±30%.<ref>[http://www.westerdijkinstitute.nl/morchella/images/FGB%202011%20Morchella.pdf Phylogeny and historical biogeography of true morels (Morchella) reveals an early Cretaceous origin and high continental endemism and provincialism in the Holarctic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190711073735/http://www.westerdijkinstitute.nl/morchella/images/FGB%202011%20Morchella.pdf |date={{dat|2019|07|11||bez}} }} Kerry O’Donnell, Alejandro P. Rooney, Gary L. Mills, Michael Kuo, Nancy S. Weber, Stephen A. Rehner (2010)</ref> == Līdzība ar citām sugām == Tā, kā Latvijā sastopamie lāčpurni augļķermeņus veido pavasarī, tie reti kad sastopami vienlaicīgi ar vasarā un rudenī augošajām [[Indīgās sēnes|indīgajām sēnēm]]. Tomēr, tie bieži ir sastopami vienā laikā ar giromitrīnu saturošajām indīgajām [[Parastā bisīte|parasto]] un [[Dižā bisīte|dižo]] bisīti (''Gyromitra'' ģints) un ēdamajiem, bet mazāk vērtīgajiem [[Parastais ķēvpups|ķēvpupiem]] (''Verpa bohemica''), kuri arī atrodami pavasarī, un ar kuriem tos sēņotāji mēdz jaukt. Šīs biežās jaukšanas dēļ tiek ieteikts visas asku sēnes pirms lietošanas novārīt un noliet ūdeni, kas varētu vājināt bisīšu indi, ja tā iekļūtu starp lāčpurniem. Tomēr atšķirības starp ģintīm ir visai redzamas: ja lāčpurni ir tīkloti šūnaini, tad bisīšu virsmas krokas ir lokani viļņotas, bez redzamām šūnām.<ref name ="celvedis">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvm.lv/images/lvm/sabiedribai/Skolam/LVM-SenotajaCelvedis.pdf |title=''LVM Sēņotāja ceļvedis'', 11.-13. lpp. |access-date={{dat|2018|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170613124458/http://www.lvm.lv/images/lvm/sabiedribai/Skolam/LVM-SenotajaCelvedis.pdf |archivedate={{dat|2017|06|13||bez}} }}</ref> Lāčpurni arī ir pēc kopējās formas redzami regulārāki. Ķēvpupi pēc formas atgādina lāčpurnus, bet to virsma arī ir viļņota kā bisītēm. Daļēji jucekli starp bisītēm un lāčpurniem radījušas svešvalodas. Krievu valodā to nosaukumi "''Stročok''" un "''Smorčok''" ir grūti atšķirami, un arī vietējie iedzīvotāji par atšķirību maz satraucas.<ref>В.Солоухин, "''Третья охота''". «Современник», Москва, 1986.</ref> Latvijā (un arī Igaunijā) savukārt vāciskais lāčpurnu apzīmējums "''Morcheln''" ne tikai transformējies par "''murķeli''", bet ar šo vārdu sākuši apzīmēt bisītes. Līdzīgas problēmas ir arī angļu valodā, kur bisītes dēvē par viltus lāčpurniem (''false morel''). == Audzēšanas mēģinājumi == Mēģinājumi rūpnieciskos apmēros kultivēt lāčpurnus līdz šim ir bijuši ne pārāk sekmīgi, un tirgū pieejamās lāčpurnu ģints sēnes pārsvarā tiek ievāktas dabā. Labākajās Ķīnas audzētavās ieguve 2016. gadā bija mazāk kā 8 tonnas uz hektāru.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/28585444 Artificial cultivation of true morels: current state, issues and perspectives.] Liu Q, Ma H, Zhang Y, Dong C. PMID 28585444 DOI: 10.1080/07388551.2017.1333082</ref> Galvenās lāčpurnu eksportētājvalstis ir ASV, Indija, Meksika, Turcija, un Ķīna, kas gadā eksportē ap 900 tonnu žāvētu lāčpurnu.<ref name="pnwrs" /> Arī Francijā sadarbībā ar ķīniešiem organizē lāčpurnu audzētavas.<ref>[http://archive.wikiwix.com/cache/20141027200927/http://centre.france3.fr/2013/04/11/des-morilles-cultivees-en-eure-et-loir-ca-marche-232691.html Des morilles cultivées en Eure-et-Loir, ça marche !] Anne Lepais 2013</ref> Lāčpurnus var izdoties ieaudzēt mežā smilšmāla vai mālsmilts augsnēs, dobēs iestrādājot ābolus, vai to pārstrādes atkritumus, papildus tās mēslojot ar pelniem un salmiem. Nākamajā pavasarī dobēs "iesēj" sasmalcinātas lāčpurnu cepurītes, pārklājot ar skuju nobiru kārtu. Svarīgi neļaut dobēm izkalst, pirmo sēņu ražu var gaidīt jau pēc gada.<ref name="pavasarasenes">{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/pavasara.shtml |title=E.Vimba: Pavasara sēnes |access-date={{dat|2018|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190620180153/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/pavasara.shtml }}</ref> Alternatīvi, izdeguša ugunskura vietā bagātina augsni ar zāģu skaidām un smalcinātiem nobriedušiem lāčpurnu augļķermeņiem, pēc tam apsējot apstrādāto teritoriju ar savvaļas graudzālēm.<ref name="Stamets 2005" /> Tomēr līdz šim nav apstiprinātu ziņu par veiksmīgiem un un atkārtojamiem mēģinājumiem kultivēt Latvijā sastopamās lāčpurnu sugas. Pašlaik šādi mēģinājumi ir bijuši relatīvi veiksmīgi divos gadījumos ar ''M.importuna'' un ''M. rufobrunnea'' Ķīnā un ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tandfonline.com/action/captchaChallenge?redirectUri=%2Fdoi%2Ffull%2F10.1080%2F21501203.2015.1016561&|title=A review on research advances, issues, and perspectives of morels|last=Du|first=Xi-Hui|website=|access-date=2018-12-20|date=|doi=10.1080/21501203.2015.1016561|pmc=PMC6106076|pmid=30151316}}</ref> Dienvidu [[Čīle|Čīlē]] kopš 2012. gada tiek veikti mēģinājumi degumos audzēt Latvijā sastopamo smailo lāčpurnu; nogāja līdz tam, ka mežu īpašnieki dedzināja savus mežus, lai izdegās saaugtu lāčpurni.<ref>[http://www.araucanianoticias.cl/2013/morchella-el-hongo-chileno-que-causa-furor-en-el-extranjero/040628604 Morchella, el hongo chileno que causa furor en el extranjero]</ref> Līdzīgas idejas par lāčpurnu audzēšanu meža nodegās pacēluši arī [[ASV]] Lauksaimniecības departamenta darbinieki.<ref>[https://web.archive.org/web/20110928130759/http://www.treesearch.fs.fed.us/pubs/viewpub.jsp?index=8483 Harvesting morels after wildfire in Alaska.]</ref> == Lietošana pārtikā == [[Attēls:Morilles séchées 02.jpg|thumb|250px|Lāčpurni pārdošanā.]] [[Attēls:Escargot de Bourgogne à la franc-comtoise 002.jpg|thumb|250px|Franču delikatese: [[Burgundija]]s eskargo, gliemeži ar lāčpurniem un desu.]] Vēsturiski lāčpurni pazīstami jau no antīkajiem laikiem, tos aprakstījis [[Teofrasts]]. [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas Republikas]] laikos lāčpurnus lietoja acu ārstniecībai, arī mūsdienās no tiem tiek gatavotas acu zāles.<ref name="Vishnevskij" /> Lāčpurnus izmanto daudzu valstu, sevišķi [[Francija|franču]], virtuvēs.<ref name="Olney 1995"/> Vairums to pagatavošanas metožu paredzētas, lai izceltu un saglabātu to īpatnējo garšu.<ref name="Acton 2007"/> Līdzīgi kā ar vairumu [[Ēdamās sēnes|ēdamo sēņu]], to kvalitāte ir visaugstākā, kamēr tās vēl ir svaigas, tomēr lāčpurniem vienmēr nepieciešama iepriekšēja termiska apstrāde. Viens no vienkāršākajiem veidiem lāčpurnu sagatavošanai ir izcept tos sviestā, pievienojot nedaudz sāls un svaigi maltu melno piparu. Tos lieto kā papildinājumu gaļas ēdieniem, kā arī [[Zupa|zupās]], vai kā pildījumu [[Pasta (ēdiens)|pastas]] izstrādājumiem.<ref name="Wright 2007"/> Lāčpurnu ģints sēņu sastāvā ir dažādi [[antioksidanti]].<ref><span class="citation Journal">Li L., Cai C., Mehmood S et.al, (2018). Polysaccharide FMP-1 from ''Morchella esculenta'' attenuates cellular oxidative damage in human alveolar epithelial A549 cells through PI3K/AKT/Nrf2/HO-1 pathway ''International Journal of Biological Macromolecules'' 120 (A): 865—875. [[Digital object identifier|doi]]:[https://doi.org/10.1016/j.ijbiomac.2018.08.148][http://dx.doi.org/10.1007%2Fs00572-009-0274-x 10.1016/j.ijbiomac.2018.08.148]</span></ref> Lāčpurnus iespējams uzglabāt dažādi. Tos var ātri sasaldēt, tos paturot 10 minūtes aukstā ūdenī, un pēc tam plāni izklātus ievietojot saldētavā. Šādi, mitri sasaldētus, tos var ilgu laiku uzglabāt sasalušus slēgtos traukos. Tomēr pēc atkausēšanas tie mēdz zaudēt sev raksturīgo konsistenci, tādēļ vislabāk tos ir saldēt jau pēc termiskas apstrādes, piemēram cepšanas vai tvaicēšanas. Cepurīšu porainuma dēļ, tie bieži vien satur dažādas augsnes paliekas, kuras ir grūti izmazgāt. [[Augsne]]s paliekas no lāčpurniem vēlams notīrīt ar birstītes palīdzību, sēni pārgriežot gareniski. Lāčpurnus pirms gatavošanas var iemērkt sālsūdenī.<ref name="Harper Perennial"/> Otrs iecienīts lāčpurnu uzglabāšanas paņēmiens ilgākai uzglabāšanai ir žāvēšana. Augļķermeņos esošie kukaiņu [[Kāpurs|kāpuri]] žāvēšanas laikā parasti tos pamet.<ref name="http://www.mssf.org/cookbook/morels.html">[http://www.mssf.org/cookbook/morels.html ''Wild About Mushrooms: Morels'']. Mssf.org. Retrieved on 2012-04-17.</ref> Žāvētos lāčpurnus pirms lietošanas 10—20 minūtes mērcē pienā vai ūdenī, kuru pēc tam var izmantot kā [[buljons|buljona]] sastāvdaļu. Arī žāvētus lāčpurnus un to mērcēšanas šķidrumus lieto ar sekojošu termisku apstrādi.<ref name="Carluccio 2003"/> === Potenciālais indīgums === Lāčpurni, visi vai daļa no tiem, satur nelielu daudzumu nenoskaidrotu [[toksīns|toksīnu]], kas, veicot sēņu termisko apstrādi, daļēji sadalās. Šī iemesla dēļ lāčpurnus nav vēlams lietot svaigā veidā. 1964. gadā tika apgalvots, ka pat pareizi pagatavoti lāčpurni, tos lietojot kopā ar [[alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], varot izraisīt saindēšanos,<ref name="Groves 1964"/> taču šis apgalvojums netiek atkārtots mūsdienu literatūrā un sēņu sarakstā, kuras ir bīstamas tieši kopā ar alkoholu, lāčpurnu nav.<ref name="lvdaba">{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/augi_senes/indigie/toksini.shtml |title=''Latvijas.daba: Indīgo sēņu toksīni'' - Saindēšanās ar ceturtās grupas toksīniem |access-date={{dat|2019|06|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605112251/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/indigie/toksini.shtml }}</ref> No alternatīvajām teorijām pieminams apgalvojums, ka saindēšanos (pat nāvējošu) var izraisīt arī tvaiku ieelpošana, kas izdalās, gatavojot lāčpurnus.<ref name="Stamets 2005"/> Līdzīga problēma tiešām pastāv, bet ar stipri indīgākajām bisītēm, nevis lāčpurniem. Arī šeit acīmredzami tiek jauktas dažādas sēņu ģintis. Tāds pats sajaukums redzams arī bieži sastopamajā ieteikumā, ka pēc sešu mēnešu žāvēšanas lāčpurni kļūstot nekaitīgi, taču pie tam tiek aprakstīta bisīšu saindēšanās klīniskā aina.<ref>[https://www.arcinfo.ch/articles/lifestyle/sante/trop-de-morilles-meme-cuites-sont-toxiques-267628 Trop de morilles, même cuites, sont toxiques] Šveices paraugs, kā tiek kopā jauktas saindēšanās ar bisītēm un lāčpurniem.</ref> Francijā, kur ir īpaši liels lāčpurnu patēriņš, 30 gados tika fiksēti ap 300 vieglas saindēšanās gadījumi ar lāčpurniem, kad tie bija pareizi termiski apstrādāti. Vairumam saslimušo bija gremošanas traucējumi, citiem galvenokārt nervu darbības traucējumi. Visos šajos gadījumos cietušie bija ēduši salīdzinoši lielus lāčpurnu daudzumus.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/20507248 Can morels (Morchella sp.) induce a toxic neurological syndrome?] Saviuc P1, Harry P, Pulce C, Garnier R, Cochet A.</ref> Analoģiska aina tika novērota arī ASV. Pie nepietiekamas apstrādes vai svaigu sēņu ēšanas šādi simptomi parādījās arī no nelieliem lāčpurnu daudzumiem. Pētnieki sniedza rekomendāciju pagatavojot karsēt lāčpurnus vismaz 10 minūtes un, ja tiek pārsniegts 100 apēsto gramu daudzums, būt gataviem uz lai gan reti notiekošām, bet iespējamām fizioloģiskām sekām. Visiem cietušajiem simptomi izzuda maksimums pēc diennakts.<ref>[https://books.google.lv/books?id=487-AwAAQBAJ&pg=PA311&lpg=PA311&dq=morel+neurologic+syndrome&source=bl&ots=nmgGVsstYP&sig=ACfU3U2xW0tc5Akky24aBCDCF2mIRb8t1Q&hl=lv&sa=X&ved=2ahUKEwi9gsW2ltTiAhV9ysQBHZapD0YQ6AEwCHoECAkQAQ#v=onepage&q=morel%20neurologic%20syndrome&f=false ''Mushrooms traded as food''. Vol II sec 2, 311.-312. lpp.] Jørn Gry, Christer Andersson</ref> Vēl 1980. gadā Latvijas sēņu noteicēji ieteica visus lāčpurnus pirms cepšanas nenovārīt.<ref>A.Balodis, “''Sēņotāja rokasgrāmata''”, Avots, 1980., 44. lpp.</ref> Taču par saindēšanos ar lāčpurniem Latvijā šajā laikā nav datu, ja neskaita acīmredzami lāčpurnus un bisītes jaucošus avotus. No otras puses, tā kā saindēšanās ar lāčpurniem parasti ir viegla, iespējamie cietušie to varēja arī nepamanīt vai ignorēt. Arī pašlaik dažādi avoti Latvijā bieži apgalvo, ka lāčpurni nav indīgi,<ref>[http://veselam.la.lv/hospitalizets-jau-otrais-cilveks-kurs-saindejies-ar-murkeliem LA: Hospitalizēts jau otrais cilvēks, kurš saindējies ar murķeļiem.]{{Novecojusi saite}}</ref> vai ka novārīšana žāvētiem lāčpurniem vairs nav vajadzīga.<ref>M.Eipure, “''Lielā rokasgrāmata - Sēnes''”, Nordik, 2005., 28. lpp., {{ISBN|9984-751-86-4}}</ref> Arī Latvijā biežais Lesoe sēņu noteicējs neatzīst lāčpurnus par indīgiem, gan vienai no to sugām pieminot, ka dažiem cilvēkiem tā varot izraisīt gremošanas traucējumus.<ref>T.Lesoe, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 1998., 209.-210. lpp. {{ISBN|9984-22-283-7}}.</ref> Uz lāčpurniem attiecas arī tie paši drošības noteikumi, kas uz visām citām sēnēm: lietojot uzturā pirmoreiz, ieteicams vispirms ēst nelielā daudzumā, lai mazinātu alerģiskas reakcijas riskus. Vecas sēnes arī var būt bīstamas (turklāt lāčpurniem nav viegli pēc izskata noteikt vecumu). Sēnēs, kas ievāktas ekoloģiski netīrās vietās, ieskaitot ķīmiski apstrādātus ābeļdārzus, var būt uzkrājies vērā ņemams daudzums smago [[metāls|metālu]] vai citu inžu, un tad tās arī nav piemērotas lietošanai pārtikā.<ref name="Shavit 2010"/> Turklāt lāčpurni bieži aug ķīmijas bojātos rajonos, kur flora ir cietusi.<ref name="springer" /> Daļa avotu, īpaši Krievijas, iesaka lāčpurnus drošības pēc pirms cepšanas novārīt un noliet ūdeni, t.i. veikt dubultu termisko apstrādi. Par iemeslu norāda, ka "šī sēne atsevišķām personām var izraisīt vieglu saindēšanos."<ref name="pavasarasenes" /> Tomēr pašā Krievijā, kur lāčpurnu tirdzniecību vietējā vara reizēm aizliedz, pret to vērstie rīkojumi tiek izdoti galvenokārt bisīšu un lāčpurnu biežās sajaukšanas dēļ.<ref name="Vishnevskij" /> == Simbolika == [[Attēls:Wappen Hellikon AG.svg|thumb|130px|Lāčpurni [[Šveice]]s Helikonas komūnas ģerbonī.]] * [[Šveice]]s [[Ārgavas kantons|Ārgavas kantona]] Helikonas municipalitātes (komūnas) ģerbonī ir lāčpurni.<ref>[https://www.hellikon.ch/portraet-wappen Hellikon Wappen]</ref> * [[Franču revolūcija]]s laikā, kad tika ieviests jauns [[kalendārs]], cita starpā aizstājošs [[Romas katoļu baznīca|katoļu]] svētajiem veltītās dienas ar neitrālākiem simboliem, žermināla mēneša 13. diena (jeb 2. aprīlis) tika veltīta lāčpurnam.<ref>[https://books.google.fr/books?id=vVtWj-W-KP8C&printsec=frontcover&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Rapport fait à la Convention nationale, dans la séance du 3 du second mois de la seconde année de la République Française, au nom de la Commission chargée de la confection du Calendrier] Fabre d'Églantine, Imprimerie Nationale, 1793</ref> == Skatīt arī == * [[Ēdamās sēnes]] * [[Indīgās sēnes]] * [[Sēņu audzēšana]] * [[Sēņu kulinārija]] == Atsauces == {{Atsauces|colwidth=30em|refs= <ref name="Senes 1970">Vimba E., Kundziņš M. "''Sēnes''" Izdevniecība Liesma, Rīgā, 1970.</ref> <ref name=pnwrs>{{grāmatas atsauce | last=Pilz | first=D. |author2=R. McLain |author3=S. Alexander |author4=L. Villarreal-Ruiz |author5=S. Berch |author6=T.L. Wurtz |author7=C.G. Parks |author8=E. McFarlane |author9=B. Baker |author10=R. Molina |author11=J.E. Smith | title= Ecology and management of morels harvested from the forests of western North America | url= http://www.fs.fed.us/pnw/publications/gtr710/ | series= General Technical Report PNW-GTR-710 |date=March 2007 | publisher= U.S. Forest Service Pacific Northwest Research Station | location= Portland, OR}}</ref> <ref name="Stamets 2005">{{grāmatas atsauce |author=Stamets P. |year=2005 |title=Mycelium Running |publisher=Ten Speed Press |location=Berkeley |page=344}}</ref> <ref name="Olney 1995">{{grāmatas atsauce |author=Olney R. |title=A Provencal Table |year=1995 |publisher=Pavilion |pages=31–32 |location=London |isbn=978-1-85793-632-2}}</ref> <ref name="Acton 2007">{{grāmatas atsauce |authors=Acton J, Sandler N. |year=2007 |title=Mushroom |publisher=Watermill Books |page=160 |isbn=978-1856267397}}</ref> <ref name="Wright 2007">{{grāmatas atsauce |author=Wright J. |year=2007 |title=Mushrooms: River Cottage Cookbook 1. |publisher=Bloomsbury |page=256 |isbn=9780747589327}}</ref> <ref name="Harper Perennial">Excerpts from the book Animal, Vegetable, Miracle, by Barbara Kingsolver.' Animal, Vegetable, Miracle. Harper Perennial. pp. 77–80.</ref> <ref name="Carluccio 2003">{{grāmatas atsauce |author=Carluccio A. |year=2003 |title=The Complete Mushroom Book |url=https://archive.org/details/completemushroom0000carl |location=London, UK |publisher=Quadrille |pages=[https://archive.org/details/completemushroom0000carl/page/n37 37]–38, 96–97 |isbn=978-1-84400-040-1}}</ref> <ref name="Groves 1964">{{publikācijas atsauce |author=Groves JW. |title=Poisoning by morels When taken with alcohol |journal=Mycologia |year=1964 |volume=56 |issue=5 |pages=779–780 |doi=10.2307/3756634|jstor=3756634 }}</ref> <ref name="Shavit 2010">{{publikācijas atsauce |authors=Shavit E, Shavit E. |title=Lead and arsenic in ''Morchella esculenta'' fruitbodies collected in lead arsenate contaminated apple orchards in the northeastern United States: A preliminary study |journal=Fungi Magazine |volume=3 |issue=2 |date=Spring 2010 |pages=11–18 |url=http://www.fungimag.com/winter-2010-articles/shavit-morels.pdf}}</ref> }} == Ārējās saites == * [http://www.mushroomexpert.com/morchellaceae.html Kuo, M. (2012, November). ''The Morchellaceae: True morels and verpas'']. MushroomExpert.Com ('''angliski''') * [https://www.morchella.net/ Site des Morilles de Luc Martin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200810103823/http://morchella.net/ |date={{dat|2020|08|10||bez}} }} ('''franciski''') * [http://www.indexfungorum.org/names/NamesRecord.asp?RecordID=3268 Index Fungorum] ('''angliski''') * [http://www.mycobank.org/BioloMICS.aspx?Table=Mycobank&Rec=56956&Fields=All Mycobank] ('''angliski''') [[Kategorija:Asku sēnes]] [[Kategorija:Ēdamās sēnes]] [[Kategorija:Sēņu sistemātika]] ohyrrz64leizwsckantcdxvgbvsks3t 4 415707 4300825 4300338 2025-06-27T18:00:40Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4300825 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2025|06|27||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:198267}}] | {{formatnum:2156}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13616}}] | 2009-02-13 | 2025-06-27 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:162655}}] | {{formatnum:13029}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7690}}] | 2007-12-03 | 2025-06-27 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:121990}}] | {{formatnum:118}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14573}}] | 2004-11-07 | 2025-06-17 |- | 4. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:104840}}] | {{formatnum:10507}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:8761}}] | 2007-11-24 | 2025-06-27 |- | 5. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:103208}}] | {{formatnum:8550}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1724}}] | 2009-10-02 | 2025-06-27 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:80669}}] | {{formatnum:4598}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6188}}] | 2005-10-30 | 2025-06-27 |- | 7. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:67024}}] | {{formatnum:1445}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3256}}] | 2005-07-26 | 2025-06-27 |- | 8. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:60674}}] | {{formatnum:10807}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:1968}}] | 2009-05-24 | 2025-06-27 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:57872}}] | {{formatnum:2318}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:807}}] | 2006-11-23 | 2025-06-27 |- | 10. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:47519}}] | {{formatnum:1495}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3451}}] | 2006-05-03 | 2025-06-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 11. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44894}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1777}}] | 2008-11-29 | 2024-03-22 |- | 12. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:44655}}] | {{formatnum:9213}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:5489}}] | 2018-06-22 | 2025-06-27 |- | 13. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:44442}}] | {{formatnum:4443}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:338}}] | 2007-01-07 | 2025-06-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 14. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:44219}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2984}}] | 2007-04-26 | 2022-12-20 |- | 15. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:40456}}] | {{formatnum:1807}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:568}}] | 2009-01-14 | 2025-06-27 |- | 16. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:38567}}] | {{formatnum:5671}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1352}}] | 2015-03-11 | 2025-06-27 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:34169}}] | {{formatnum:7448}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:618}}] | 2013-03-30 | 2025-06-27 |- | 18. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33146}}] | {{formatnum:224}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}] | 2015-03-03 | 2025-06-08 |- | 19. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29765}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1255}}] | 2006-12-21 | 2025-03-31 |- | 20. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28834}}] | {{formatnum:70}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1201}}] | 2005-11-25 | 2025-01-03 |- | 21. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:27889}}] | {{formatnum:4198}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:349}}] | 2020-05-10 | 2025-06-27 |- | 22. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26810}}] | {{formatnum:12}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:592}}] | 2006-02-02 | 2025-04-21 |- | 23. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23768}}] | {{formatnum:315}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:878}}] | 2007-11-05 | 2025-06-19 |- | 24. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}] | 2006-07-03 | 2025-03-30 |- | 25. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:21776}}] | {{formatnum:3123}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:719}}] | 2015-08-30 | 2025-06-27 |- | 26. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:21370}}] | {{formatnum:9567}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:3007}}] | 2023-01-18 | 2025-06-27 |- | 27. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18701}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}] | 2005-09-19 | 2025-03-13 |- | 28. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:17356}}] | {{formatnum:4563}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1286}}] | 2022-01-17 | 2025-06-27 |- | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:7561}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:14551}}] | {{formatnum:1161}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:237}}] | 2016-04-12 | 2025-06-27 |- | 31. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:13939}}] | {{formatnum:695}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2318}}] | 2011-08-03 | 2025-06-20 |- | 32. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13586}}] | {{formatnum:3}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 33. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:13471}}] | {{formatnum:609}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:221}}] | 2013-06-21 | 2025-06-26 |- | 34. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:12630}}] | {{formatnum:1146}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1650}}] | 2005-07-30 | 2025-06-20 |- | 35. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:12340}}] | {{formatnum:1264}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2025-06-27 |- | 36. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:11441}}] | {{formatnum:5373}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1030}}] | 2014-07-27 | 2025-06-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11168}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:3}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- style="background-color: #EEEEEE" | 38. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11054}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:246}}] | 2008-10-28 | 2023-08-27 |- | 39. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10383}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10311}}] | {{formatnum:540}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:668}}] | 2011-10-13 | 2025-06-26 |- | 41. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:9835}}] | {{formatnum:413}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:368}}] | 2012-05-17 | 2025-06-25 |- | 42. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9329}}] | {{formatnum:396}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:168}}] | 2013-03-14 | 2025-06-27 |- style="background-color: #EEEEEE" | 43. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8983}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- | 44. | {{u|Svens Hudjajevs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Svens_Hudjajevs {{formatnum:8912}}] | {{formatnum:3736}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Svens_Hudjajevs {{formatnum:300}}] | 2021-07-27 | 2025-06-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8580}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8472}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2023-01-29 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8361}}] | {{formatnum:6}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:194}}] | 2004-09-16 | 2025-04-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7243}}] | {{formatnum:558}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2025-06-10 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7143}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6591}}] | {{formatnum:7}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}] | 2012-04-01 | 2025-04-27 |- | 54. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6533}}] | {{formatnum:82}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:133}}] | 2013-01-07 | 2025-02-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 55. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6426}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- | 56. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6237}}] | {{formatnum:15}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-15 |- | 57. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6174}}] | {{formatnum:9}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:571}}] | 2006-05-12 | 2025-03-17 |- style="background-color: #EEEEEE" | 58. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:400}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 59. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:5797}}] | {{formatnum:870}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:98}}] | 2017-05-11 | 2025-06-26 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5489}}] | {{formatnum:152}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}] | 2017-08-15 | 2025-06-20 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5456}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:246}}] | 2010-04-25 | 2025-01-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5304}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- style="background-color: #EEEEEE" | 63. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 64. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5092}}] | {{formatnum:75}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:373}}] | 2020-12-20 | 2025-06-26 |- style="background-color: #EEEEEE" | 65. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 4mirtw6poiyjt3ndnjdintlnnm3ywpo 0 415850 4300887 4041391 2025-06-27T21:06:41Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: {{commonscat → {{sisterlinks-inline}}, {{Flag| → {{karogs|, Igaunijas pareizticīgo → Igaunijas Pareizticīgā (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4300887 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Narvas pareizticīgo katedrāle | native_name = Narva Issanda Ülestõusmise peakirik | infobox_width = | image = Narva asv2022-04 img03 Resurrection Church.jpg | image_size = | caption = Narvas pareizticīgo katedrāle | map_type = Igaunija | map_size = | map_label = Narvas pareizticīgo katedrāle | position = left | latd = 59 | latm = 22 | lats = 16 | latNS = N | longd = 28 | longm = 11 | longs = 37 | longEW = E | location = {{karogs|Igaunija}}, [[Austrumviru apriņķis]], [[Narva]] | religious_affiliation = [[Igaunijas Pareizticīgā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architect = [[Pāvels Ališs]] | architecture_style = [[neobizantiskais stils]] | facade_direction = | groundbreaking = [[1890]] | year_completed = [[1896]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = }} '''Narvas Augšāmcelšanās katedrāle''' ({{val|et|Narva Issanda Ülestõusmise peakirik}}, {{val|ru|Нарвский Воскресенский кафедральный собор}}) ir [[Igaunijas Pareizticīgā baznīca]]s [[baznīca (celtne)|baznīca]], kas atrodas [[Austrumviru apriņķis|Austrumviru apriņķa]] [[Narva|Narvā]]. Baznīca celta 1890.—1896. gadā [[Krenholmas manufaktūra]]s darbinieku vajadzībām un celtniecību faktiski finansēja paši strādnieki. 1980. gadā, piedaloties ķeizaram [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]], tika likts baznīcas pamatakmens. 1896. gadā to svinīgi atklāja [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts|Rīgas un Jelgavas bīskaps]] [[Arsēnijs Brjancevs|Arsēnijs]]. Baznīca bija gandrīz vienīgā vēsturiskā Narvas celtne, kas palika salīdzinoši neskarta Otrajā pasaules karā un tās darbība turpinājās arī [[Igaunijas PSR]] laikā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://register.muinas.ee/public.php?menuID=monument&action=view&id=14045 Ieraksts Igaunijas Kultūras pieminekļu reģistrā] * [http://www.narvasobor.ee/ Narvas pareizticīgo katedrāle] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Baznīcas Igaunijā]] [[Kategorija:Narva]] d7acidoxhtzpf749jfc9x92hhfehse4 0 424714 4300856 4280042 2025-06-27T20:13:53Z Votre Provocateur 111653 4300856 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Volodimirs Zelenskis | vārds_orģ = ''Володимир Зеленський'' | attēls = Владимир Зеленский (53700301709).jpg | att_izm = 200px | apraksts = Zelenskis 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 6. [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = [[Volodimirs Groismans]]<br />[[Oleksijs Hončaruks]]<br />[[Deniss Šmihaļs]] | priekštecis = [[Petro Porošenko]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}} | dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Oleksandrs Zelenskis | māte = Rimma Zelenska | dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik) | bērni = Oleksandra, Kirilo | profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]] | alma_mater = * [[Krivijrihas Ekonomikas institūts]] (2000) | reliģija = | paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Volodimirs Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}; dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis. [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}</ref> 2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību. == Dzīvesgājums == Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.<ref name="LIGAZelenskybio" /> Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.<ref>[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)</ref><ref>[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)</ref> Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}</ref> Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}</ref> Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā [[Erdeneta|Erdenetā]], kur strādāja viņa tēvs.<ref name="LIGAZelenskybio" /> 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijiva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.<ref name="LIGAZelenskybio">{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}</ref> == Aktiera karjera == 1998. gadā guva popularitāti kopā ar studijas ''Kvartal 95'' komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla "[[Radu būšana]]" producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]" autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju "[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]" ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem un balsojumā arī uzvarēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}</ref> [[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]] == 2019. gada prezidenta vēlēšanas == 2019. gada 4. februārī beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> 31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko — 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva tikai 25% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstījuši 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%. Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet, kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatieties uz mums! Viss ir iespējams!”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> == Prezidenta amatā == 20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā</ref> Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.<ref>{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}</ref> Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta — Augstākās Radas — deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}</ref> valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu|access-date={{dat|2022|02|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220226073518/https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/}}</ref> 2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika]]s diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā. 27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> === Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā === [[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]] [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā]] 2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums&nbsp;— [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību. 24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība]]s (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija]]s prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu — "Baltās lauvas ordeni". Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] "Brīvības balvu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija]]i, ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas "jauns mūris", un aicināja Vāciju "to nojaukt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija]]s nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[kara noziegumi]]em. "Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]," uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 15. aprīlī prezidents Zelenskis videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. "Šis laiks, šīs 50 dienas, man parādīja citādā gaismā daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma," atzīmēja Zelenskis. 18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. "Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums, un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt," preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. "Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija "Minska-1", "Minska-2", bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs," par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: "Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?" Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu "[[Lielais diktators]]", kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> [[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]] 21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> 26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima]]i pateicās par [[Latvija]]s atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> 29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Rumānija]]s līderiem, kas atbalstīja [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome]]s un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]] 2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā ''Kvartāls 95''. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā — dēls Kirilo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par "dzelzs džokeru"|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == * {{karogs|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}</ref> * {{karogs|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308104950/https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/}}</ref> * {{karogs|Latvija}}: [[Attēls:LAT Order of Viesturs civ BAR.svg|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}</ref> * {{karogs|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}</ref> * {{karogs|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}</ref> * {{karogs|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}</ref> * {{karogs|ASV}}: ** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=[[Fox News]]|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en}}</ref> ** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}</ref> == Filmogrāfija == [[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]] === Filmas === {| class="wikitable sortable" ! scope="col" |Gads ! scope="col" |Nosaukums ! scope="col" |Loma |- |2009 |''Love in the Big City'' |Igors |- |2010 |''Love in the Big City 2'' |Igors |- |2011 |''Office Romance. Our Time'' |Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs |- | rowspan="2" |2012 |''Rzhevsky Versus Napoleon'' |[[Napoleon]]s |- |''8 First Dates'' |Nikita Sokolovs |- | rowspan="2" |2014 |''Love in Vegas'' |Igors Zelenskis |- |"[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi]]" (''Paddington'') (Ukraiņu dublējums) |Lācis Padingtons (balss) |- |2015 |''8 New Dates'' |Nikita Andrejevičs Sokolovs |- |2016 |''Servant of the People 2'' |Vasils Petrovičs Holoborodko |- |2018 |''I, You, He, She'' |Maksims Tkačenko |} === Televīzijas seriāli un šovi === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |2006 |''Dancing with the Stars (Ukraine)'' | |kā dalībnieks |- |2008–2012 |''Svaty'' ("In-Laws") | |kā producents |- |2015–2019 | [[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]] |Vasils Petrovičs Holoborodko | |- |2022 |''64th Annual Grammy Awards'' |Pats |Īpašs ziņojums |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Aktieru ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] | periods = kopš 2019. gada | pirms = [[Petro Porošenko]] | pēc = }} {{kastes beigas}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Ukrainas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] [[Kategorija:Ukrainas ebreji]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Komiķi]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] g86n58f2yu7fsnujjbpdofyjlzwzdt7 4300866 4300856 2025-06-27T20:27:37Z Votre Provocateur 111653 /* Aktiera karjera */ 4300866 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Volodimirs Zelenskis | vārds_orģ = ''Володимир Зеленський'' | attēls = Владимир Зеленский (53700301709).jpg | att_izm = 200px | apraksts = Zelenskis 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------>| amats = 6. [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] | term_sākums = {{dat|2019|5|20|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = [[Volodimirs Groismans]]<br />[[Oleksijs Hončaruks]]<br />[[Deniss Šmihaļs]] | priekštecis = [[Petro Porošenko]] | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|1|25}} | dzim_vieta = [[Krivijriha]], [[Ukrainas PSR]] (tagad {{UKR}}) | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = Ukrainas [[ebreji|ebrejs]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = Oleksandrs Zelenskis | māte = Rimma Zelenska | dzīvesb = [[Olena Zelenska]] (2003—pašlaik) | bērni = Oleksandra, Kirilo | profesija = [[jurists]], [[aktieris]], [[komiķis]], [[kinoproducents]], [[politiķis]] | alma_mater = * [[Krivijrihas Ekonomikas institūts]] (2000) | reliģija = | paraksts = Autograph-VolodymyrZelensky.png | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Volodimirs Zelenskis''' ({{val|uk|Володимир Олександрович Зеленський}}; dzimis {{dat|1978|1|25}}) ir [[Ukraina]]s [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|sestais prezidents]]. Bijušais [[ukraiņi|ukraiņu]] aktieris un komiķis. [[2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanas|2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās]] Volodimirs Zelenskis ieguva 73,2% balsis vēlēšanu otrajā kārtā, uzvarot iepriekšējo prezidentu [[Petro Porošenko]]. Zelenska [[inaugurācija]] notika 2019. gada 20. maijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zelenskis nākamnedēļ stāsies Ukrainas prezidenta amatā |url=https://www.tvnet.lv/6684703/zelenskis-nakamnedel-stasies-ukrainas-prezidenta-amata |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|5|18||bez}}}}</ref> 2022. gada 24. februārī sākās [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kurā Zelenskis vada Ukrainas aizsardzību. == Dzīvesgājums == Dzimis 1978. gada 25. janvārī [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta ebreju izcelsmes profesora Oleksandra Zelenska un viņa sievas Rimmas ģimenē.<ref name="LIGAZelenskybio" /> Viņa tēvs bija [[Krivijriha]]s Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri.<ref>[https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html Vladimir Zelensky told about his relationship with his parents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107072239/https://tsn.ua/video/video-novini/volodimir-zelenskiy-rozkazav-pro-stosunki-z-batkami.html |date=7 January 2019 }} by Television Service of News, [[1+1 (TV kanāls)|Channel 1+1]], 28 September 2017 (in Ukrainian)</ref><ref>[https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html Volodymyr Zelensky] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107015821/https://gordonua.com/publications/zelenskiy-esli-menya-vyberut-prezidentom-snachala-budut-oblivat-gryazyu-zatem-uvazhat-a-potom-plakat-kogda-uydu-609294.html |date=7 January 2019 }} interview by [[Dmitrijs Gordons|Dmitry Gordon]] at the official website, 26 December 2018 (in Russian)</ref> Viņa vectēvs Semjons (Simons) Zelenskis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā dienēja [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] (57. gvardes motorstrēlnieku divīzijā).<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=9 May 2019 |title=Отбил 4 атаки и уничтожил врага: чем прославился дедушка Зеленского во Второй мировой войне |url=https://znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-url=https://web.archive.org/web/20200704151037/https://amp.znaj.ua/ru/politics/231827-vidbiv-4-ataki-i-znishchiv-voroga-chim-proslavivsya-didus-zelenskogo-u-drugiy-svitoviy-viyni |archive-date=4 July 2020 |access-date=4 July 2020}}</ref> Semjona tēvs un trīs brāļi tika nogalināti [[holokausts|holokaustā]].<ref>{{Ziņu atsauce |date=9 May 2019 |title=Zelenskiy: contribution of Ukrainians in victory over Nazism huge |work=[[Kyiv Post]] |agency= Interfax-Ukraine|url=https://www.kyivpost.com/ukraine-politics/zelenskiy-contribution-of-ukrainians-in-victory-over-nazism-huge.html}}</ref> Pirms pamatskolas sākšanas Zelenskis četrus gadus dzīvoja [[Mongolija]]s pilsētā [[Erdeneta|Erdenetā]], kur strādāja viņa tēvs.<ref name="LIGAZelenskybio" /> 16 gadu vecumā viņš nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos [[Izraēla|Izraēlā]], taču tēvs to neatļāva. 17 gadu vecumā uzsāka šovbiznesa karjeru, līdztekus studēja tieslietas [[Kijiva]]s Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.<ref name="LIGAZelenskybio">{{Tīmekļa atsauce |script-title=ru:Зеленский Владимир |url=https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-url=https://web.archive.org/web/20190102050545/https://file.liga.net/persons/vladimir-zelenskii |archive-date=2 January 2019 |access-date=2 January 2019 |language=ru}}</ref> == Aktiera karjera == 1998. gadā guva popularitāti kopā ar [[Studija Kvartal 95|studijas ''Kvartal 95'']] komandu. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla "[[Radu būšana]]" producents. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla "[[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]" autors un producents, kā arī atveidoja seriālā Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs. 2018. gada martā ''Kvartal 95'' darbinieki izveidoja politisko partiju "[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]" ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. 2018. gada 31. decembrī Zelenskis paziņoja, ka kandidēs [[Ukraina]]s prezidenta amatam 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī politikā bija jaunpienācējs, viņš jau bija kļuvis par vienu no vēlēšanu aptauju līderiem un balsojumā arī uzvarēja.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Oficiālie Ukrainas prezidenta vēlēšanu rezultāti: Zelenskis uzvarējis ar lielu pārsvaru |url=https://www.tvnet.lv/6574708/oficialie-ukrainas-prezidenta-velesanu-rezultati-zelenskis-uzvarejis-ar-lielu-parsvaru |website=TVNET |accessdate={{dat|2019|4|22||bez}} |language=lv |date={{dat|2019|4|22||bez}}}}</ref> [[Attēls:Debates of Petro Poroshenko and Vladimir Zelensky (2019-04-19) 02.jpg|left|thumb|Zelenskis un toreizējais Ukrainas prezidents [[Petro Porošenko]] 2019. gada 19. aprīlī]] == 2019. gada prezidenta vēlēšanas == 2019. gada 4. februārī beidzās Ukrainas prezidenta amata kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņš. Uz valsts vadītāja amatu 31. martā paredzētajās vēlēšanās pretendēja 30 kandidāti. Redzamākie no tiem bija toreizējais valsts vadītājs [[Petro Porošenko]], komiķis Volodomirs Zelenskis un bijusī premjerministre [[Jūlija Timošenko]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/uz-ukrainas-prezidenta-amatu-30-kandidati.a308448/|title=Uz Ukrainas prezidenta amatu 30 kandidāti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> 31. martā Ukrainā notika prezidenta vēlēšanas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidenta-velesanas-visticamak-bus-nepieciesama-otra-karta.a314464/|title=Ukrainas prezidenta vēlēšanās, visticamāk, būs nepieciešama otrā kārta|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> Pirmajā kārtā atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem Zelenskis ieguva 30,4% balsu. Porošenko atbilstoši Nacionālās nobalsojušo aptaujas rezultātiem ieguva 17,8% balsu, bet ekspremjere Jūlija Timošenko — 14,2% balsu. Vēlēšanu otrā kārta tika paredzēta 21. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nobalsojuso-aptaujas-ukrainas-prezidenta-velesanu-otraja-karta-iekluvusi-zelenskis-un-porosenko.a314500/|title=Nobalsojušo aptaujas: Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iekļuvuši Zelenskis un Porošenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> Otrajā vēlēšanu kārtā uzvaru guva V. Zelenskis. Vairāk nekā 70% vēlētāju savu balsi atdeva par Zelenski, bet Porošenko ieguva tikai 25% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/aptauja-prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-zelenskis.a316644/|title=Aptauja: Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> Pēc 90% balsu saskaitīšanas rezultāti liecināja, ka Zelenski atbalstījuši 73,21% vēlētāju. Par viņa konkurentu Petro Porošenko nobalsoja 24,46%. Otrajā vēlēšanu kārtā vēlētāju aktivitāte bija 62,07%. Pēc uzvaras V. Zelenskis teica: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet, kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatieties uz mums! Viss ir iespējams!”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/prezidenta-velesanas-ukraina-uzvar-aktieris-zelenskis.a316662/|title=Prezidenta vēlēšanās Ukrainā uzvar aktieris Zelenskis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> == Prezidenta amatā == 20. maijā, stājoties Ukrainas prezidenta amatā, Zelenskis paziņoja par [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] atlaišanu un aicināja arī Ukrainas valdības ministrus atkāpties no amatiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-atlaidis-augstako-radu.a319635/ Ukrainas prezidents Zelenskis atlaidis Augstāko Radu] lsm.lv 2019. gada 20. maijā</ref> Kā prezidents Zelenskis ir bijis [[elektroniskā pārvalde|elektroniskās pārvaldes]] un ukraiņu un krievvalodīgo valsts iedzīvotāju vienotības atbalstītājs.<ref>{{Cite report |last=Hosa |first=Joanna |year=2019 |title=Zelensky Unchained: What Ukraine's New Political Order Means For Its Future |publisher=ECRF |pages=11–13 |jstor=resrep21659}}</ref> Viņa partija guva pārliecinošu uzvaru ārkārtas parlamenta vēlēšanās, kas notika neilgi pēc viņa inaugurācijas prezidenta amatā. Savas administrācijas laikā Zelenskis pārraudzījis tādu jautājumu risināšanu kā Ukrainas parlamenta — Augstākās Radas — deputātu tiesiskās imunitātes atcelšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-lifts-prosecutorial-immunity-for-members-of-parliament/30333220.html|title=Ukraine Lifts Prosecutorial Immunity For Members Of Parliament|publisher=rferl.org}}</ref> valsts reakciju uz [[COVID-19]] pandēmiju un tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi, kā arī sasniedzis zināmu progresu korupcijas apkarošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/ukraines-anti-corruption-effort-struggles-but-soldiers-on|title=Ukraine’s anti-corruption effort struggles, but soldiers on|publisher=eurasianet.org}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/|title=Faltering fightback: Zelensky’s piecemeal campaign against Ukraine’s oligarchs|publisher=ecfr.eu|access-date={{dat|2022|02|27||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220226073518/https://ecfr.eu/publication/faltering-fightback-zelenskys-piecemeal-campaign-against-ukraines-oligarchs/}}</ref> 2019. gada 16. oktobrī Zelenskis oficiālā vizītē ieradās [[Latvija|Latvijā]] kopā ar sievu Olenu Zelensku. Vizīte Latvijā viņam bija pirmā [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] kopš stāšanās prezidenta amatā. V. Zelenskis tikās ar augstākajām amatpersonām un ukraiņu kopienu, apmeklēja [[Latvijas Okupācijas muzejs|Okupācijas muzeju]], atklāja piemiņas plāksni, godinot pirmās [[Ukrainas Tautas Republika]]s diplomātiskās misijas [[Rīga|Rīgā]] izveidi 1920. gadā, un piedalījās citos pasākumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidents-no-baltijas-valstim-pirmo-apmekle-latviju.a335277/|title=Ukrainas prezidents no Baltijas valstīm pirmo apmeklē Latviju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 26. novembrī prezidents Zelenskis viesojās [[Igaunija|Igaunijā]]. Tur viņš tikās ar toreizējo prezidenti [[Kersti Kaljulaida|Kersti Kaljulaidu]] un citām augstākajām amatpersonām, kā arī ar [[Igaunijas bruņotie spēki|Igaunijas bruņoto spēku]] vadību. Viņš ieradās arī valsts elektroniskās pārvaldības centrā, kurā abu valstu prezidenti [[Tallina|Tallinā]] piedalījās digitālajā forumā. 27. novembrī Zelenskis uzturējās oficiālā vizītē [[Lietuva|Lietuvā]], kur tikās ar valsts prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un augstākajām amatpersonām. V. Zelenskis un G. Nausēda piedalījās divpusējā ekonomikas forumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmekles-lietuvu-un-igauniju.a339593/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklēs Lietuvu un Igauniju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> === Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā === [[Attēls:Заявка України на членство у Європейському Союзі, 1.jpg|thumb|Ukrainas parlamenta ([[Augstākā Rada|Augstākās Radas]]) priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]], Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] pēc pieteikuma parakstīšanas par dalību [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] kara laikā 2022. gada 28. februārī]] [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy paid a visit to the wounded defenders of Ukraine undergoing treatment at a military hospital (51937554922).jpg|thumb|Prezidents Zelenskis apmeklē [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] karavīru militāro slimnīcu 13. martā]] 2022. gada 24. februārī Zelenska vadītajā valstī sākās Krievijas [[Krimas okupācija|2014. gada iebrukuma]] turpinājums&nbsp;— [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]], kura laikā [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|prezidents]] vada valsts aizsardzību. 24. februārī V. Zelenskis paziņoja, ka [[Krievija]] sākusi pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpēc [[Kijiva]] sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/|title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 25. februārī V. Zelenskis izsludināja vispārēju mobilizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-izsludinajis-vispareju-mobilizaciju.a445204/|title=Ukrainas prezidents izsludinājis vispārēju mobilizāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 26. februārī prezidents Zelenskis atteicās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijivas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-atteicies-no-asv-piedavajuma-evakueties-no-kijevas.a445404/|title=Zelenskis atteicies no ASV piedāvājuma evakuēties no Kijevas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 27. februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s (ANO) [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskajā tiesā]] [[Hāga|Hāgā]], paziņoja Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iesniegusi-prasibu-pret-krieviju-ano-starptautiskaja-tiesa.a445535/|title=Ukraina iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 1. martā Zelenskis emocionālā uzrunā mudināja [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputātus un citas [[Eiropas Savienība]]s (ES) amatpersonas dot Ukrainai konkrētu solījumu par dalību blokā. Viņš aicināja [[Eiropa|Eiropu]] pierādīt, ka “esat ar mums, pierādiet, ka nenodosiet, parādiet, ka esat eiropieši”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzruna-eiropas-parlamentam-pieradiet-ka-nenodosiet.a445864/|title=Zelenskis uzrunā Eiropas Parlamentam: Pierādiet, ka nenodosiet|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> Par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu Ordeņu kapituls pieņēma lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu V. Zelenski ar [[Viestura ordenis|Viestura ordeņa]] pirmo šķiru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-prezidentam-pieskir-augstako-latvijas-valsts-apbalvojumu.a445952/|title=Ukrainas prezidentam piešķir augstāko Latvijas valsts apbalvojumu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 8. martā Zelenskim tika piešķirti prestiži ārvalstu apbalvojumi. [[Čehija]]s prezidents [[Milošs Zemans]] piešķīra viņam augstāko valsts apbalvojumu — "Baltās lauvas ordeni". Ukrainas prezidents saņēma arī [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] "Brīvības balvu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-pieskir-prestizus-arvalstu-apbalvojumus.a446886/|title=Zelenskim piešķir prestižus ārvalstu apbalvojumus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 16. martā V. Zelenskis uzrunā [[ASV Kongress|ASV Kongresam]] uzsvēra, ka Ukraina ik dienu pārdzīvo ko līdzīgu tam, ko amerikāņi piedzīvoja [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-amerikaniem-ukraina-katru-dienu-piedzivo-11-septembri.a448236/|title=Zelenskis amerikāņiem: Ukraina katru dienu piedzīvo 11. septembri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 17. martā Zelenskis pārmeta [[Vācija]]i, ka tā pirms Krievijas iebrukuma savu ekonomiku nostādījusi augstāk par savas valsts drošību. Viņš arī brīdināja, ka Eiropā veidojas "jauns mūris", un aicināja Vāciju "to nojaukt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-parmet-vacijai-ekonomikas-liksanu-augstak-par-drosibu.a448421/|title=Zelenskis pārmet Vācijai ekonomikas likšanu augstāk par drošību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 2. aprīlī V. Zelenskis sarunā ar [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidentu]] [[Egils Levits|Egilu Levitu]] pateicās par [[Latvija]]s nozīmīgo militāro un politisko palīdzību Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-telefonsaruna-ar-levitu-pateicies-latvijai-par-militaro-un-politisko-palidzibu.a450771/|title=Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 4. aprīlī prezidents apmeklēja [[Bučas slaktiņš|masu slaktiņu]] pieredzējušo [[Buča (pilsēta)|Buču]]. “Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” viņš sacīja žurnālistiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-zelenskis-apmeklejis-masu-slaktinu-pieredzejuso-bucu.a451029/|title=Ukrainas prezidents Zelenskis apmeklējis masu slaktiņu pieredzējušo Buču|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 5. aprīlī Zelenskis aicināja reformēt [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomi]] un sodīt Krieviju par [[kara noziegumi]]em. "Krievijas militārie spēki nekavējoties ir jāsauc tiesas priekšā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, kas ir lielākās zvērības, kādas Eiropā redzētas kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]," uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, sacīja prezidents Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-reformet-ano-drosibas-padomi-un-sodit-krieviju-par-kara-noziegumiem.a451209/|title=Zelenskis aicina reformēt ANO Drošības padomi un sodīt Krieviju par kara noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 13. aprīlī Kijivas piepilsētā [[Borodjanka|Borodjankā]] un pašā Kijivā ieradās Latvijas prezidents E. Levits kopā ar [[Igaunija]]s, [[Lietuva]]s un [[Polija]]s prezidentiem, tādējādi paužot atbalstu Ukrainas prezidentam V. Zelenskim un solot arī turpmāku gan humāno, gan militāro palīdzību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltijas-valstu-un-polijas-prezidenti-kijiva-tiekas-ar-zelenski.a452361/|title=Baltijas valstu un Polijas prezidenti Kijivā tiekas ar Zelenski|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 15. aprīlī prezidents Zelenskis videouzrunā atzina, ka 50 pilna apjoma kara dienās viņam mainījies viedoklis par daudziem pasaules līderiem. "Šis laiks, šīs 50 dienas, man parādīja citādā gaismā daudzus pasaules līderus, dažādas valstis. Es ieraudzīju lielu dāsnumu no tiem, kas paši nav bagāti. Es ieraudzīju neparastu apņēmību no tiem, kurus globālie līderi parasti neuztvēra nopietni. Es ieraudzīju, ka demokrātiskajā pasaulē tiešām ir tie, kuru griba ir pietiekama brīvības aizstāvēšanai no tirānijas uzbrukuma," atzīmēja Zelenskis. 18. aprīlī V. Zelenskis Eiropas Savienības (ES) delegācijas Ukrainā vadītājam [[Mati Māziks|Mati Māzikam]] iesniedza aizpildītu ES anketu, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-iesniedz-es-sutnim-aizpilditu-iestasanas-anketu.a452880/|title=Ukrainas prezidents iesniedz ES sūtnim aizpildītu iestāšanās anketu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 24. aprīlī prezidents sacīja, ka Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem [[pašfoto]]. "Mēs vēršamies pie visiem līderiem, ka mēs neesam valsts traģiskiem pašfoto, bet pie mums ir reāls karš. Tāpēc brauciet pie mums, un mēs ar prieku sagaidīsim, taču brauciet ar to palīdzību, par kuru esam runājuši un kuru jums ir iespēja sniegt," preses konferencē Kijivā sacīja Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukraina-nav-vieta-valstu-lideru-tragiskiem-pasfoto.a453697/|title=Zelenskis: Ukraina nav vieta valstu līderu traģiskiem pašfoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 1. maijā Zelenskis aicināja Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu un brīdināja, ka tūkstoši no viņiem tiks nogalināti vai ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-aicina-krievijas-karavirus-nedoties-karot-uz-ukrainu.a454794/|title=Zelenskis aicina Krievijas karavīrus nedoties karot uz Ukrainu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 4. maijā prezidents teica, ka Ukraina noraida iesaldētā konflikta iespējamību. "Mēs nepieļausim iesaldēto konfliktu. Es kļuvu par prezidentu, kad bija "Minska-1", "Minska-2", bija atbilstoši dokumenti, kuri tika izskatīti, tādēļ varu teikt, ka tie nebija nopietni dokumenti. Bija vienošanās uz papīra, tas bija iesaldēts konflikts. Esmu pret, tāda dokumenta mums noteikti nebūs," par Minskas formāta vienošanos, kura tika noslēgta pēc 2014. gada, lai noregulētu Ukrainas un Krievijas attiecības, sacīja Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-iesaldeta-konflikta-iespejamibu-ukraina.a455263/|title=Zelenskis noraida iesaldētā konflikta iespējamību Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 15. maijā pēc Ukrainas uzvara [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijā]], Zelenskis teica, ka tiks darīts viss, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu [[Mariupole|Mariupolē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-kadu-dienu-eirovizijas-dalibniekus-uznemtu-mariupole.a456867/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai kādu dienu Eirovīzijas dalībniekus uzņemtu Mariupolē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 18. maijā [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] V. Zelenskis aicināja kino pasauli neklusēt kara laikā. Videouzruna bija iepriekš ierakstīta, taču tā nebija iekļauta plānā un izraisīja patiesu pārsteigumu. Ukrainas prezidents uzdeva retoriskus jautājumus: "Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?" Prezidents atsaucās uz kino [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, tai skaitā [[1940. gads|1940. gadā]] iznākušo [[Čārlijs Čaplins|Čārlija Čaplina]] filmu "[[Lielais diktators]]", kurā izsmiets [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] līderis [[Ādolfs Hitlers]]. Viņš uzsvēra, ka Čaplina diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet kino neklusēja par šo problēmu. Patlaban esot nepieciešams jauns Čaplins, lai pierādītu, ka kino nav mēms.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/kannu-festivala-atklasana-zelenskis-aicina-kino-pasauli-kara-laika-nekluset.a457287/|title=Kannu festivāla atklāšanā Zelenskis aicina kino pasauli kara laikā neklusēt|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> [[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 87.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]] 21. maijā prezidents ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-atzit-krievijas-materialu-atbildibu-par-tas-noziegumiem.a457814/|title=Zelenskis ierosina atzīt Krievijas materiālu atbildību par tās noziegumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> Zelenskis arī brīdināja, ka Krievijas karu pret viņa valsti var izbeigt tikai diplomātisks izrāviens, nevis tieša militāra uzvara.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievijas-karu-pret-ukrainu-var-izbeigt-tikai-diplomatija.a457862/|title=Zelenskis: Krievijas karu pret Ukrainu var izbeigt tikai diplomātija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> 26. maijā ziņots, ka prezidents Zelenskis videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-noraida-mudinajumus-ukrainai-teritoriali-piekapties-krievijai.a458547/|title=Zelenskis noraida mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> Ukrainas prezidents uzrunā [[Saeima]]i pateicās par [[Latvija]]s atbalstu Ukrainai un aicināja [[Eiropa|Eiropā]] cienīt katras tautas nozīmi, lai uzvarētu Krievijas agresiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-zelenskis-uzruna-saeimai-kad-citas-valstis-mekle-atrunas-latvija-palidz-ukrainai.a458475/|title=VIDEO. Zelenskis uzrunā Saeimai: Kad citas valstis meklē atrunas, Latvija palīdz Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> 29. maijā Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 12. jūnijā V. Zelenskim par drosmi un vīrišķību tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 16. jūnijā prezidents Zelenskis galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Rumānija]]s līderiem, kas atbalstīja [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-lielvalstu-lideri-vizite-kijiva-atbalsta-es-kandidatvalsts-statusa-pieskirsanu-ukrainai.a461842/|title=Eiropas lielvalstu līderi vizītē Kijivā atbalsta ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 18. jūnijā Zelenskis apmeklēja piefrontes pilsētu [[Mikolajiva|Mikolajivu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-apmekle-piefrontes-pilsetu-mikolajivu.a462090/|title=Zelenskis apmeklē piefrontes pilsētu Mikolajivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 19. jūnijā prezidents solīja atgūt visas okupētās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-sola-atgut-visas-ukrainai-piederosas-teritorijas-severodonecka-turpinas-kaujas.a462147/|title=Zelenskis sola atgūt visas Ukrainai piederošās teritorijas; Severodoneckā turpinās kaujas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 28. jūnijā Zelenskis aicināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atzīt [[Krievija|Krieviju]] par [[Terorisms|terorisma]] atbalstošu valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-kremencukas-tirdzniecibas-centra-apsaude-ir-terorakts-aicina-asv-atzit-krieviju-par-terorismu-atbalstosu-valsti.a463196/|title=Zelenskis: Kremenčukas tirdzniecības centra apšaude ir terorakts; aicina ASV atzīt Krieviju par terorismu atbalstošu valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 29. jūnijā prezidents V. Zelenskis ierosināja izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome]]s un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālajā asamblejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 1. jūlijā Zelenskis savā videouzrunā paziņoja, ka Ukrainas elektroenerģijas eksports uz Eiropas Savienību var daļēji aizstāt Krievijas gāzi, kuru tā patērē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ukrainas-elektroenergijas-eksports-uz-es-var-daleji-aizstat-krievijas-gazi.a463683/|title=Zelenskis: Ukrainas elektroenerģijas eksports uz ES var daļēji aizstāt Krievijas gāzi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> 2. jūlijā V. Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-02|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy voted in parliamentary elections (2019-07-21) 05.jpg|thumb|Zelenskis un Olena Zelenska 2019. gada parlamenta vēlēšanās]] 2003. gadā V. Zelenskis apprecējās ar [[Olena Zelenska|Olenu Kijaško]], kura mācījās tajā pašā skolā, kurā viņš. Olena studēja arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā ''Kvartāls 95''. 2004. gadā ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā — dēls Kirilo.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/373768-kas-ir-ukrainas-prezidents-zelenskis-kuru-kareivji-iesaukusi-par-dzelzs-dzokeru|title=Kas ir Ukrainas prezidents Zelenskis, kuru kareivji iesaukuši par "dzelzs džokeru"|website=neatkariga.nra.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Apbalvojumi == * {{karogs|Ukraina}}: Ukrainas Ministru kabineta Goda raksts (2003)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109|title=Про нагородження Почесною грамотою Кабінету Міністрів України {{!}} Кабінет Міністрів України|website=web.archive.org|access-date=2022-05-17|date=2021-04-23|archive-date=2021-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210423201425/https://www.kmu.gov.ua/npas/1246109}}</ref> * {{karogs|Čehija}}: [[Attēls:CZE_Rad_Bileho_Lva_1_tridy_BAR.svg|45x45px]] Baltās Lauvas ordenis, augstākās klases (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/|title=“Showed courage and courage”: Zelensky was awarded the highest state award of the Czech Republic – the Order of the White Lion – News|website=newsreadonline.com|access-date=2022-05-17|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308104950/https://newsreadonline.com/showed-courage-and-courage-zelensky-was-awarded-the-highest-state-award-of-the-czech-republic-the-order-of-the-white-lion/}}</ref> * {{karogs|Latvija}}: [[Attēls:LAT Order of Viesturs civ BAR.svg|45x45px]] [[Viestura ordenis]] (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorod.lv/novosti/331206-latviya-nagradila-zelenskogo-ordenom-viestura-za-muzhestvo-v-zaschite-ukrainy|title=Латвия наградила Зеленского Орденом Виестура — за мужество в защите Украины|website=Gorod.lv|access-date=2022-05-17|language=ru}}</ref> * {{karogs|Lietuva}}: [[Attēls:LTU_Order_of_Vytautas_the_Great_with_the_Golden_Chain_BAR.png|45x45px]] [[Vītauts Dižais|Vītauta Dižā]] ordenis (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurierwilenski.lt/2022/03/08/zelenski-z-najwyzszym-litewskim-odznaczeniem-nauseda-wyroznil-ukrainskiego-odpowiednika/|title=Zełenski z najwyższym litewskim odznaczeniem. Nausėda wyróżnił ukraińskiego odpowiednika – Kurier Wileński|last=KW|website=kurierwilenski.lt|access-date=2022-05-17|language=pl-PL}}</ref> * {{karogs|Polija}}: Jana Karska Ērgļa balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gosc.pl/doc/7378504.Prezydent-Ukrainy-W-Zelenski-odznaczony-Nagroda-Orla-Jana|title=Prezydent Ukrainy W. Zełeński odznaczony Nagrodą Orła Jana Karskiego|last=Media|first=Instytut Gość|website=www.gosc.pl|access-date=2022-05-17|date=2022-02-27}}</ref> * {{karogs|Slovākija}}: Aleksandra Dubčeka Valsts balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/slovakia-award-zelenskiy-dubcek-prize/31774175.html|title=Slovakia Awards Zelenskiy Dubcek Prize For 'Freedom and Hope'|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-05-17|language=en}}</ref> * {{karogs|ASV}}: ** [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] Brīvības balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/politics/zelensky-wins-ronald-reagan-freedom-award|title=Zelenskyy wins Ronald Reagan Freedom Award|last=Singman|first=Brooke|website=[[Fox News]]|access-date=2022-05-17|date=2022-03-07|language=en}}</ref> ** [[Džons Kenedijs|Džona F. Kenedija]] Drosmes balva (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-2022-midterm-elections-zelenskyy-boston-jocelyn-benson-f407c038e90d4eee084a9d0c6f933218|title=Zelenskyy gets John F. Kennedy award for defending democracy|website=AP NEWS|access-date=2022-05-17|date=2022-04-21|language=en}}</ref> == Filmogrāfija == [[Attēls:Евгений_Кошевой,_Владимир_Зеленский.jpg|thumb|Filmas ''I, You, He, She'' pirmizrāde]] === Filmas === {| class="wikitable sortable" ! scope="col" |Gads ! scope="col" |Nosaukums ! scope="col" |Loma |- |2009 |''Love in the Big City'' |Igors |- |2010 |''Love in the Big City 2'' |Igors |- |2011 |''Office Romance. Our Time'' |Anatolijs Jefremovičs Novoselcevs |- | rowspan="2" |2012 |''Rzhevsky Versus Napoleon'' |[[Napoleon]]s |- |''8 First Dates'' |Nikita Sokolovs |- | rowspan="2" |2014 |''Love in Vegas'' |Igors Zelenskis |- |"[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi]]" (''Paddington'') (Ukraiņu dublējums) |Lācis Padingtons (balss) |- |2015 |''8 New Dates'' |Nikita Andrejevičs Sokolovs |- |2016 |''Servant of the People 2'' |Vasils Petrovičs Holoborodko |- |2018 |''I, You, He, She'' |Maksims Tkačenko |} === Televīzijas seriāli un šovi === {| class="wikitable sortable" !Gads !Nosaukums !Loma !Piezīmes |- |2006 |''Dancing with the Stars (Ukraine)'' | |kā dalībnieks |- |2008–2012 |''Svaty'' ("In-Laws") | |kā producents |- |2015–2019 | [[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]] |Vasils Petrovičs Holoborodko | |- |2022 |''64th Annual Grammy Awards'' |Pats |Īpašs ziņojums |} == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{Aktieru ārējās saites}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Ukrainas prezidentu uzskaitījums|Ukrainas prezidents]] | periods = kopš 2019. gada | pirms = [[Petro Porošenko]] | pēc = }} {{kastes beigas}} {{Gada cilvēks (Time) 2001—2025}} {{DEFAULTSORT:Zelenskis, Volodimirs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukraiņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Ukrainas prezidenti]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Ebreju kinoaktieri]] [[Kategorija:Ukrainas ebreji]] [[Kategorija:Ukraiņi]] [[Kategorija:Komiķi]] [[Kategorija:Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)]] e6xln13fw8dk8aorg3e86eudftn14q0 0 442597 4300828 4253123 2025-06-27T18:04:20Z Papuass 88 4300828 wikitext text/x-wiki {{Riteņbraucēja infokaste | name = Madss Pēdersens | vārds_orig = ''Mads Pedersen'' | piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg | piktogramma izm = 26px | piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana | image = Mads Pedersen.jpg | caption = Pēdersens 2017. gadā | fullname = | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1995|12|18}} | birth_place = | death_date = | death_place = | height = 179cm | weight = 70kg | currentteam = {{ct|TFS}} | discipline = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]] | role = braucējs | ridertype = [[Riteņbraukšanas klasikas|klasiku speciālists]]<ref name=trek />/individuālais braucējs | amateuryear 1 = | amateurteam 1 = | proyear 1 = 2014–2015 | proteam 1 = {{ct|CUL|2014}}<ref>{{cycling archives|77835}}</ref> | proyear 2 = 2016 | proteam 2 = {{ct|SSG|2016}} | proyear 3 = 2017– | proteam 3 = {{ct|TFS|2017}} | majorwins = '''[[Daudzdienu sacensības]]''' :''[[Danmark Rundt]]'' (2017) '''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]''' :[[Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā — grupas brauciens|Pasaules čempions grupas braucienā]] ([[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2019]]) :{{nowrap|Dānijas čempions grupas braucienā (2017, 2025)}} :[[Gente—Vevelgema]] ([[2020. gada Gente—Vevelgema|2020]], [[2024. gada Gente—Vevelgema|2024]], [[2025. gada Gente—Vevelgema|2025]]) :[[Kīrne—Brisele—Kīrne]] (2021) : ''[[Tour de l'Eurométropole]]'' (2018) :[[EuroEyes Cyclassics]] (2023) | show-medals = no | medaltemplates = {{MedalCountry| {{DEN}}}} {{MedalSport|[[šosejas riteņbraukšana]]}} {{MedalCompetition|[[UCI Road World Championships|World Championships]]}} {{MedalGold |[[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Jorkšīra 2019]]|Grupas brauciens}} }} '''Madss Pēdersens''' ({{val|da|Mads Pedersen}}; dzimis {{dat|1995|12|18}}) ir [[Dānija]]s [[šosejas riteņbraucējs]], kurš pārstāv ''[[UCI WorldTeam]]'' komandu ''{{ct|TFS}}''.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://racing.trekbikes.com/stories/trek-segafredo-women/trek-segafredo-announce-official-2019-rosters-for-men-and-women|title=Trek-Segafredo announce official 2019 rosters for men and women|work=[[Trek Bicycle Corporation]]|publisher=Intrepid Corporation|date=27 December 2018|accessdate=5 January 2019}}</ref> 2019. gada septembrī viņš uzvarēja [[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāta grupas braucienā]] [[Jorkšīra|Jorkšīrā]], Anglijā. == Karjera == [[Attēls:Giro_d'Italia_2017,_pedersen_(34766911620).jpg|left|thumb|Pēdersens [[2017. gada Giro d'Italia]]]] 2013. gadā Pēdersens uzvarēja [[Parīze—Rubē]] junioru sacensībās un ieguva sudraba medaļu [[2013. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2013. gada Pasaules čempionātā]] junioriem. Pēdersens uzvarēja [[Gente—Vevelgema]] U23 sacensībās, Norvēģijas tūres U23 sacensībās, kā arī ''[[Tour de l'Avenir]]'' posmā, līdz kļuva par profesionāli.<ref name="cyclingnews.com">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/pedersen-comes-of-age-at-the-tour-of-flanders/|title=Pedersen comes of age at the Tour of Flanders - Cyclingnews.com|publisher=|accessdate=30 April 2018}}</ref> === ''Trek–Segafredo'' (2017–pašlaik) === 2016. gada augustā ''{{ct|TFS|2017}}'' paziņoja, ka parakstījuši līgumu ar Pēdersenu līdz 2018. gadam.<ref name="trek">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/news/trek-segafredo-confirm-signing-of-mads-pedersen/|title=Trek-Segafredo confirm signing of Mads Pedersen|date=8 August 2016|website=[[cyclingnews.com]]|access-date=8 August 2016}}</ref> Pirmajā profesionāļa sezonā viņu iekļāva komandas sastāvā startam [[2017. gada Giro d'Italia]].<ref name="Giro">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.procyclingstats.com/race/Giro_dItalia_2017_Startlist|title=2017: 100th Giro d'Italia: Start List|accessdate=2 May 2017|work=Pro Cycling Stats}}</ref> Viņš kļuva par Dānijas čempionu grupas braucienā, un uzvarēja ''[[Tour du Poitou Charentes]]'' kopvērtējumā pēc tam, kad bija guvis uzvaru individuālā brauciena posmā.<ref name="cyclingnews.com" /> 2017. gada septembrī Pēdersens uzvarēja ''[[Danmark Rundt]]'' kopvērtējumā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.cyclingnews.com/races/post-danmark-rundt-tour-of-denmark-2017/stage-5/results/|title=Post Danmark Rundt - Tour of Denmark 2017: Stage 5 Results - Cyclingnews.com|publisher=|accessdate=30 April 2018}}</ref> 2018. gada aprīlī viņš finišēja otrais [[2018. gada Flandrijas tūre|Flandrijas tūrē]], piedaloties atrāvienā.<ref name="Flanders">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/43610785|title=Dutchman Niki Terpstra claims Tour of Flanders win|accessdate=1 April 2018|work=BBC Sport}}</ref> Pēdersens veica uzbrukumu pirms [[Kopenbergs|Kopenberga]] kāpuma nedaudz vairāk kā 50 kilometrus pirms finiša un viņa pievienojās [[Dilans van Bārle]] (''{{ct|SKY|2018}}'') un [[Sebastians Langevelds]] (''{{ct|EFD|2018}}''). Nākamais uzvarētājs [[Niki Terpstra]] (''{{ct|QST|2018}}'') Pēdersenu noķēra un apdzina pēdējā [[Aude Kvaremonts|Aude Kvaremonta]] kāpumā, bet Pēdersens spēja aiz sevis noturēt Pasaules čempionu [[Peters Sagans|Peteru Saganu]] (''{{ct|BOH|2018}}'') un pārējo pelotonu, kļūstot par jaunāko Flandrijas tūres pjedestāla finišētāju pēdējos 40 gados. 2019. gada 29. septembrī Pēdersens uzvarēja [[2019. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|Pasaules čempionāta]] grupas braucienā smagā, lietainā trasē [[Harogeita]]s apkārtnē [[Jorkšīra|Jorkšīrā]], Anglijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/sport/cycling/49872621|title=Road World Championship: Denmark's Mads Pedersen claims shock elite men's road race title|work=BBC Sport|accessdate=29 September 2019}}</ref> 2020. gada 11. oktobrī Pēdersens uzvarēja [[2020. gada Gente—Vevelgema|Gente—Vevelgema]] sacensībās. 2021. gada 28. februārī uzvarēja [[Kīrne—Brisele—Kīrne]] sacensībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cyclingtips.com/2021/02/daily-news-mads-pedersen-wins-kuurne-brussels-kuurne/|title=Mads Pedersen wins Kuurne-Brussels-Kuurne|website=CyclingTips|access-date=2021-02-28|date=2021-02-28|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Pēdersens, Madss}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dānijas riteņbraucēji]] [[Kategorija:Vidusjitlandes reģionā dzimušie]] [[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:Vuelta a España posmu uzvarētāji]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 6hz1i3a6iz7zejl4ihmp0jr30setjac 0 444682 4300746 3649268 2025-06-27T14:28:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300746 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Jordānijas | Image = Flag of Jordan.svg | Use = 110110 | Proportion = 1:2 | Adoption = 1928. gada 18. aprīlī | Design = Horizontāls [[trikolors]] ar melnu, baltu un zaļu joslu, karogkāta pusē sarkans trijstūris ar baltas krāsas septiņstaru zvaigzni }} '''[[Jordānija]]s karogs''', oficiāli apstiprināts 1928. gada 18. aprīlī, ir balstīts uz 1917. gada [[Arābu sacelšanās]] karogu pret [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/flag-of-Jordan|title=Flag of Jordan|website=Encyclopedia Britannica|access-date=2019-04-21|language=en}}</ref> == Karoga izskats == Jordānijas karogu veido trīs vienāda platuma horizontālas joslas: melna, balta un zaļa. Karoga kāta pusē sarkans trijstūris, uz kura attēlota balta septiņstaru zvaigzne.<ref name="kinghussein2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kinghussein.gov.jo/jo_anthem.html|title=National Anthem|publisher=Government of Jordan|access-date=10 May 2015|archive-date={{dat|2019|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191204115442/http://www.kinghussein.gov.jo/jo_anthem.html}}</ref> Zvaigzne ir vienīgā atšķirība starp Jordānijas karogu un to, kas tika izmantots sacelšanās laikā un [[Palestīna]]s karogu. Zvaigznei ir simboliska nozīme: šie septiņi stari simbolizē [[Fātiha]]s, [[Korāns|Korāna]] pirmās [[sūra]]s septiņus pantus un vienlaikus ir arī elements, kas norāda uz arābu tautu vienotību. Zvaigznes septiņi stari simbolizē arī ticību [[Allāhs|Allāham]], cilvēcīgumu, pazemību, nacionālo garu, tikumību, sociālo taisnīgumu un tieksmes. Tiek uzskatīts, ka zvaigznes septiņi stari arī simbolizē septiņus pakalnus, uz kuriem uzcelta Jordānijas galvaspilsēta [[Ammāna]]. Jordānijas karogā izmantotas [[Panarābisms|panarābismam]] raksturīgās krāsas, kas atrodamas arī citu arābu valstu karogos. Trīs krāsainās joslas apzīmē [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] (melnā josla), [[Umajādu kalifāts|Umajādu]] (baltā josla) un Fatimīdu (zaļā josla) [[kalifāts|kalifātus]]. Sarkanais trijstūris simbolizē Hašimītu dinastiju un Arābu sacelšanos.<ref name="fotw">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.crwflags.com/fotw/flags/jo.html|title=Flags of the World: Jordan|publisher=|website=|access-date=10 May 2015}}</ref><ref name="worldfacts">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/jo.html|title=The World Fact Book: Middle east: Jordan|publisher=Central Intelligence Agency|access-date=10 May 2015|archive-date={{dat|2016|05|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160521031246/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/jo.html}}</ref><ref name="kinghussein">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kinghussein.gov.jo/jo_anthem.html|title=National Anthem|publisher=Government of Jordan|website=kinghussein.gov.jo|access-date=10 May 2015|archive-date={{dat|2019|12|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191204115442/http://www.kinghussein.gov.jo/jo_anthem.html}}</ref> Karoga proporcijas, kā arī tā daļu izmēri un sīkāks apraksts ir precizēts Jordānijas konstitūcijas 4. pantā:<blockquote>"Karoga garumam jābūt divreiz lielākam par tā platumu. Tas horizontāli sadalīts trijās paralēlās vienāda platuma joslās, no kurām augšējā ir melna, vidējā balta un apakšējā zaļa. Karoga kāta pusē ir sarkans trijstūris, kura pamatne ir vienāda ar karoga platumu, bet augstums ir puse no karoga garuma. Trijstūra centrā ir balta septiņstaru zvaigzne, kuras izmērs ir viena četrpadsmitā daļa no karoga garuma. Zvaigzne novietota tā, lai tās centrs būtu līniju krustpunktos, kas sadala trijstūra leņķus, ass, kas iet caur vienu no tās punktiem, ir paralēla trijstūra pamatnei".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kingabdullah.jo/en/page/about-jordan/flag|title=Flag {{!}} King Abdullah II Official Website|website=www.kingabdullah.jo|access-date=2019-11-02}}</ref></blockquote> == Vēsture == Karoga pirmo versiju uzzīmēja [[Hidžāzs|Hidžāza]] pirmais emīrs [[Huseins ibn Ali]] no Hašimītu kalifāta, kad 1916. gadā tika pasludināta Hidžāza neatkarība. Viņa dēls Abdulla I (tagadējā Jordānijas karaļa [[Abdulla II Hašimīts|Abdullas II]] vecvectēvs) nomainīja krāsu izkārtojumu un pievienoja septiņstaru zvaigzni, kuru iedvesmoja 1920. gada [[Sīrija]]s karogs. Jaunais karogs tika ieviests 1921. gadā, kad Abdulla kļuva par Transjordānas emīru, un to apstiprināja ar 1928. gada konstitūciju. <gallery> Attēls:Flag_of_the_Ba'ath_Party.svg|<nowiki> </nowiki>Pirmais karogs (1921–1928) Attēls:Flag of the Emirate of Transjordan.svg|<nowiki> </nowiki>Otrais karogs (1928–1939) Attēls:Royal Standard of Jordan.PNG|<nowiki></nowiki>Karaliskais standarts </gallery> == Interesanti fakti par karogu == Jordānijas pilsētā [[Akaba|Akabā]] 136 metrus augstā mastā plīvo gigantisks Jordānijas karogs, tā izmēri ir 60×30 m. Šis karogs ir iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā vislielākais karogs. Karogs ir saskatāms ne tikai no jebkuras vietas Akabā, bet pat no Jordānijas kaimiņvalstīm - [[Izraēla]]s un [[Ēģipte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nikostravel.lv/nikos/web.nsf/0/8AF57DEB83253145C2257608003FD396?OpenDocument&lang=1&prod=1&unid=2CD6BF277BB64E1BC22583CF0036581C|title=Nikos Travel|website=www.nikostravel.lv|access-date=2019-11-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.travelerinformation.info/1202-aqaba-attractions-and-places-of-interest-with-photos.html|title=Akaba: atrakcijas un apskates vietas (ar fotogrāfijām) Visas apskates vietas - Jordānija - 2019|website=lv.travelerinformation.info|access-date=2019-11-02|language=lv|archive-date=2019-11-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20191102113456/https://lv.travelerinformation.info/1202-aqaba-attractions-and-places-of-interest-with-photos.html}}</ref> == Karoga krāsas == === Krāsu interpretācija === {| class="wikitable" !Shēma !Tekstila krāsa |- !<span>Sarkans</span> |[[Hašimītu kalifāts]], asiņainā cīņa par brīvību |- !Balts |[[Umajādu kalifāts]], gaiša un mierīga nākotne |- !<span>Zaļš</span> |[[Fatimīdu kalifāts]] |- !<span>Melns</span> |[[Abāsīdu kalifāts]] |} === Krāsu shēma === {| class="wikitable" ![[Attēls:Flag_of_Jordan.svg|30x30px]] !<span>Sarkans</span> !<span>Balts</span> !<span>Zaļš</span> !<span>Melns</span> |- |'''[[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|RGB]]''' |<code>206/17/38</code> |<code>255/255/255</code> |<code>0/122/61</code> |<code>0/0/0</code> |- |'''[[Heksadecimālā skaitīšanas sistēma|Heksadecimāls]]''' |<code>#ce1126ff</code> |<code>#FFFFFF</code> |<code>#007a3dff</code> |<code>#000000ff</code> |- |'''[[Ciānfuksīndzeltenmelnais krāsu modelis|CMYK]]''' |<code>0/92/82/19</code> |<code>0/0/0/0</code> |<code>100/0/50/52</code> |<code>0/0/0/100</code> |} == Militārie karogi == <gallery> Attēls:Royal Jordanian Army Flag.svg|<nowiki> </nowiki>Jordānijas karaliskās armijas karogs Attēls:Naval Ensign of Jordan.svg|<nowiki> </nowiki>Jordānijas Karaliskās Jūras kara flotes emblēma Attēls:Air Force Ensign of Jordan.svg|<nowiki> </nowiki>Jordānijas Karalisko gaisa spēku emblēma </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.fotw.info/flags/jo.html Jordan at Flags of the World] [[Kategorija:Nacionālie karogi]] [[Kategorija:Āzijas valstu karogi]] [[Kategorija:Jordānija]] 1ycua26nmk6m0nq35fx61w2l79d388q 0 446277 4300984 4289632 2025-06-28T07:55:54Z BeaverOfCuriosity 132398 /* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|0|0 */ 4300984 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}} '''Datu biznesa modelis''' ir viens no dominējošiem [[Sociālie mediji|sociālo mediju]] platformu problemātiskajiem aspektiem. Sociālo mediju platformās, kā, piemēram, ''[[Facebook]]'', ''[[Instagram]]'' tiek ievākti lietotāju [[dati]]. ''Facebook'' [[Algoritms|algoritmu]] sistēma apstrādā saturu un [[Informācija|informāciju]], ko sniedz lietotājs, lai labāk personalizētu saturu (iekļaujot arī reklāmas)<ref name="facebook.com">{{tīmekļa atsauce |title=Facebook Data Policy |url=https://www.facebook.com/full_data_use_policy |website=https://www.facebook.com/full_data_use_policy}}</ref>. [[Attēls:Social Media Strategy.jpg|thumb|Sociālo mediu stratēģija]] Sociālie mediji ir lietotājiem draudzīgs interfeiss, lai katrs varētu izveidot savu lietotāju kontu un pievienoties [[kopiena]]i. Pēc reģistrēšanās lietotājam ir iespēja sazināties ar saviem draugiem un koplietot informāciju<ref name="Privacy issues in post dissemination on Facebook">{{tīmekļa atsauce |title=Privacy issues in post dissemination on Facebook |url=https://www.researchgate.net/publication/335910758_Privacy_issues_in_post_dissemination_on_Facebook |publisher=Turkish Journal of Electrical Engineering and Computer Sciences 27:3417 – 3432 |accessdate=26.11.2019.}}</ref>. Reģistrējoties platformā ''Facebook'' lietotājs piekrīt sociālo mediju platformas lietošanas noteikumiem, kas iekļauj noteikumus attiecībā uz datu [[Informācijas drošība|konfidencialitāti]]<ref name="facebook.com"/>. ''Facebook'' norāda, lai nodrošinātu ''Facebook produktu'' (''Facebook, Instagram, Messenger u.c.'') darbību ir nepieciešams apstrādāt informāciju par lietotāju. ''Facebook'' saglabā informāciju ik reizi lietotājs reģistrējas platformā, respektīvi, atrašanās vietu, laiku un ierīci no kuras tika veikta reģistrācija<ref>{{ziņu atsauce |last1=Curran |first1=Dylan |title=Are you ready? Here is all the data Facebook and Google have on you |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2018/mar/28/all-the-data-facebook-google-has-on-you-privacy |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}} |agency=The Guardian |publisher=The Guardian |date=30.03.2018.}}</ref>. Apkopotās informācijas veids ir atkarīgs no tā, kādas darbības lietotājs veic platformā ''Facebook''. ''Facebook'' platforma apkopo saturu un citu informāciju, ko sniedz lietotājs, kad izmanto ''Facebook'', tostarp, informāciju, kad piereģistrējaties platformā, dalaties (''share'') vai spiežat patīk (''like'') saturam vai sūtat ziņojumus vai komunicējat ar citiem lietotājiem. Tas var ietvert informāciju par informāciju, kuru norādiet, piemēram metadatiem (''[[Metadati|metadata]]'') kā atrašanās vieta. ''Facebook'' algoritmu sistēma saturu un informāciju, ko sniedz lietotājs, lai labāk personalizētu saturu (iekļaujot arī reklāmas)<ref name="facebook.com"/>. Turklāt, 2013. gadā tika veikts Facebook pētījums par lietotāju pašcenzūru (''Self-Censorship on Facebook''), kurā tika apkopoti dati par to, kas ir tie galvenie iemesli, kādēļ cilvēki rakstot komentāru, ziņu vai publikāciju teksta ievades ailē, tomēr izvēlas šo tekstu nenosūtīt<ref name="Sauvik Das and Adam Kramer">{{tīmekļa atsauce |title=Self-Censorship on Facebook |url=https://www.aaai.org/ocs/index.php/ICWSM/ICWSM13/paper/viewFile/6093/6350 |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191123035528/http://www.aaai.org/ocs/index.php/ICWSM/ICWSM13/paper/viewFile/6093/6350 }}</ref>. == Tiešsaistes reklāmas darbība == Tiešsaistes [[reklāma]]s mērķis ir sasniegt potenciālo klientu, reklāmas saturu personalizēt, tādējādi sasniedzot patērētāju, kamēr tas atrodas [[Tīmekļa vietne|tiešsaistē]]<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Smith |first1=Mike |title=Targeted |date=2015 |publisher=American Management Association |location=United States of America |url=https://books.google.lv/books?hl=en&lr=&id=Eb7GAwAAQBAJ&oi=fnd&pg=PP1&ots=Pbe58gclwE&sig=vpU7Jwpr97xkCXU8HEFlLpmmh8s&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}}}}</ref>). Zināšanas par patērētāja vēlmēm, demogrāfiskajiem aspektiem ir svarīgas, jo tas ļauj kategorizēt tirgu konkrētajam produktam, kā arī palīdz apsvērt piemērotāko rīcības plānu, lai vieglāk sasniegtu konkrētu patērētāju grupu<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Solomon |first1=Michael R. |title=Consumer behavior |year=2009 |url=https://archive.org/details/isbn_9780136016045 |publisher=Prentice Hall |location=1994 |page=[https://archive.org/details/isbn_9780136016045/page/3 3] |edition=4 |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}}}}</ref>. [[Reklāma]] [[Internets|internetā]] piedāvā labu iespēju sasniegt tieši savu mērķauditoriju, sniedzot tai nepieciešamo informāciju par produktu. Katrs tirdzniecības centrs vai uzņēmums pārzina savu mērķauditoriju/-as, tāpēc jau ir zināms, kāda informācija nepieciešama, lai piesaistītu un noturētu klientus<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Goel |first1=A. |title=Introduction and Advertising |url=http://web.stanford.edu/~ashishg/msande235/spr08_09/Lecture01.pdf |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}}}}</ref>. == Mērķi un taktika == === Twitter === [[Twitter]] ļauj uzņēmumiem reklamēt savus produktus, izmantojot īsus ziņojumus, tā sauktos tvītus, kas nepārsniedz 280 rakstzīmes un parādās abonentu sākumlapā<ref>{{tīmekļa atsauce|title=What Twitter’s 280-Character Limit Means for Marketers|url=https://www.webfx.com/blog/social-media/twitters-280-character-limit-means-marketers/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.webfx.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=What Twitter’s 280-Character Limit Means for Brands|url=https://www.clearvoice.com/resources/what-twitter-280-character-limit-means-for-brands/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.clearvoice.com}}</ref>. Tvītos var būt teksts, hashtags, fotoattēls, video, animēts GIF, emoji vai saites uz produkta tīmekļa vietni un citiem sociālo mediju profiliem u. c<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Social media marketing|url=https://alchetron.com/Social-media-marketing|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=alchetron.com}}</ref>. Uzņēmumi izmanto Twitter arī klientu apkalpošanai<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Customer Service as a Spectator Sport Is About to End|url=https://time.com/3916355/social-media-customer-service/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=time.com}}</ref>. Daži uzņēmumi nodrošina 24/7 atbalstu un ātri reaģē, tādējādi palielinot lojalitāti un atzinību zīmolam. === Facebook === 2011. gadā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka 84 % "iesaistīšanās" jeb klikšķu un "patīk" bija saistīti ar Facebook reklāmām<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Marketers Spend More On Mobile Search|url=https://www.mediapost.com/publications/article/160225/marketers-spend-more-on-mobile-search.html|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.mediapost.com}}</ref>. 2014. gadā Facebook ierobežoja satura publicēšanu no uzņēmumu un zīmolu lapām. Facebook algoritma izmaiņas samazināja neapmaksātu uzņēmumu lapu (ar vismaz 500 000 "Patīk") auditoriju no 16% 2012. gadā līdz 2% 2014. gada februārī<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Facebook is not making friends on Madison Avenue|url=https://digiday.com/media/facebook-agencies/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=digiday.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Facebook’s Like Affair With Brands Is Over|url=https://digiday.com/media/facebook-agencies/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=digiday.com}}</ref>. === YouTube === [[YouTube]] ir vēl viens populārs galamērķis; reklāmas tiek veidotas tā, lai tās atbilstu mērķauditorijai. Reklāmās izmantotās valodas veids un produkta popularizēšanai izmantotās idejas atspoguļo auditorijas stilu un gaumi. Saskaņā ar nesen veikto Nielsen pētījumu vairāk nekā puse cilvēku vecumā no 18 līdz 49 gadiem vai nu maz skatās televīziju, vai neskatās vispār<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The Beginner's Guide to Video Marketing and How it Can Strengthen Your Marketing Strategies|url=https://yugomedia.co/guide-to-video-marketing/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=yugomedia.co|archive-date=2023. gada 10. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20231110230612/https://yugomedia.co/guide-to-video-marketing/}}</ref>. Tas pats pētījums liecina, ka YouTube vidēji nedēļā apmeklē vairāk lietotāju vecumā no 18 līdz 49 gadiem nekā visi kabeļtelevīzijas tīkli kopā<ref>{{tīmekļa atsauce|title=YouTube reaches more 18- to 49-year-olds in an average week than all cable TV networks combined|url=https://www.thinkwithgoogle.com/marketing-strategies/video/youtube-18-49-reach-statistics/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.thinkwithgoogle.com}}</ref>. == Datu lietojums Google == === Atrašanās vieta === Google saglabā lietotāja atrašanās vietas datus (Ja lietotājam ir ieslēgta atrašanās vietas noteikšana) katru reizi, ieslēdzot mobilo tālruni<ref name="Dylan Curran">{{ziņu atsauce |last1=Curran |first1=Dylan |title=Are you ready? Here is all data Facebook and Google have on you |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2018/mar/28/all-the-data-facebook-google-has-on-you-privacy |accessdate={{dat|2019|12|2||bez}} |agency=The Guardian |date=30.08.2017}}</ref>. Kā arī Google saglabā meklēšanas vēsturi visās lietotāja ierīcēs<ref name="Dylan Curran" />. Tiek izveidots arī reklāmas profils balstoties uz informāciju, kas saņemta par lietotāju, iekļaujot atrašanās vietu, vecumu, dzimumu, interesēm/hobijiem, karjeru, attiecību statusu<ref name="Dylan Curran" />. Ja lietotājs izmanto vairākas lietotnes, Google saglabā informāciju par katru lietotni, ko lieto lietotājs. Tiek ievākta informācija par to, cik bieži lietotājs to lieto, kur lieto (''atrašanās vieta'') un ar ko sazinaties<ref name="Dylan Curran" />. Google saglabā informāciju par lietotāju vēsturi platformā ''YouTube''<ref name="Dylan Curran" />. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tirgzinība]] [[Kategorija:Sociālie tīkli]] sqtqx2bq0nf4de61g7oqdpu6yhqljki 4300987 4300984 2025-06-28T08:21:04Z Meistars Joda 781 4300987 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2019. gada decembris}} '''Datu biznesa modelis''' ir viens no dominējošiem [[Sociālie mediji|sociālo mediju]] platformu problemātiskajiem aspektiem. Sociālo mediju platformās, kā, piemēram, ''[[Facebook]]'', ''[[Instagram]]'' tiek ievākti lietotāju [[dati]]. ''Facebook'' [[Algoritms|algoritmu]] sistēma apstrādā saturu un [[Informācija|informāciju]], ko sniedz lietotājs, lai labāk personalizētu saturu (iekļaujot arī reklāmas).<ref name="facebook.com">{{tīmekļa atsauce |title=Facebook Data Policy |url=https://www.facebook.com/full_data_use_policy |website=https://www.facebook.com/full_data_use_policy}}</ref> [[Attēls:Social Media Strategy.jpg|thumb|Sociālo mediu stratēģija]] Sociālie mediji ir lietotājiem draudzīgs interfeiss, lai katrs varētu izveidot savu lietotāju kontu un pievienoties [[kopiena]]i. Pēc reģistrēšanās lietotājam ir iespēja sazināties ar saviem draugiem un koplietot informāciju.<ref name="Privacy issues in post dissemination on Facebook">{{tīmekļa atsauce |title=Privacy issues in post dissemination on Facebook |url=https://www.researchgate.net/publication/335910758_Privacy_issues_in_post_dissemination_on_Facebook |publisher=Turkish Journal of Electrical Engineering and Computer Sciences 27:3417 – 3432 |accessdate=26.11.2019.}}</ref> Reģistrējoties platformā ''Facebook'', lietotājs piekrīt sociālo mediju platformas lietošanas noteikumiem, kas iekļauj noteikumus attiecībā uz datu [[Informācijas drošība|konfidencialitāti]].<ref name="facebook.com"/> ''Facebook'' norāda, ka tam, lai nodrošinātu ''Facebook produktu'' (''Facebook, Instagram, Messenger u.c.'') darbību, ir nepieciešams apstrādāt informāciju par lietotāju. ''Facebook'' saglabā informāciju ik reizi, kad lietotājs reģistrējas platformā, respektīvi, atrašanās vietu, laiku un ierīci, no kuras tika veikta reģistrācija.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Curran |first1=Dylan |title=Are you ready? Here is all the data Facebook and Google have on you |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2018/mar/28/all-the-data-facebook-google-has-on-you-privacy |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}} |agency=The Guardian |publisher=The Guardian |date=30.03.2018.}}</ref> Apkopotās informācijas veids ir atkarīgs no tā, kādas darbības lietotājs veic platformā ''Facebook''. ''Facebook'' platforma apkopo saturu un citu informāciju, ko sniedz lietotājs, kad izmanto ''Facebook'', tostarp, informāciju, kad piereģistrējas platformā, dalās (''share'') vai spiež "patīk" (''like'') saturam, sūta ziņojumus vai komunicē ar citiem lietotājiem. Tas var ietvert informāciju, kuru norāda, piemēram, metadatus (''[[Metadati|metadata]]'') kā atrašanās vietu. ''Facebook'' algoritmu sistēma izmanto lietotāja sniegto informāciju, lai labāk personalizētu saturu (iekļaujot arī reklāmas).<ref name="facebook.com" /> 2013. gadā tika veikts Facebook pētījums par lietotāju pašcenzūru (''Self-Censorship on Facebook''), kurā tika apkopoti dati par to, kas ir galvenie iemesli, kādēļ cilvēki, rakstot komentāru, ziņu vai publikāciju teksta ievades ailē, tomēr izvēlas šo tekstu nenosūtīt.<ref name="Sauvik Das and Adam Kramer">{{tīmekļa atsauce |title=Self-Censorship on Facebook |url=https://www.aaai.org/ocs/index.php/ICWSM/ICWSM13/paper/viewFile/6093/6350 |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191123035528/http://www.aaai.org/ocs/index.php/ICWSM/ICWSM13/paper/viewFile/6093/6350 }}</ref> == Tiešsaistes reklāmas darbība == Tiešsaistes [[reklāma]]s mērķis ir sasniegt potenciālo klientu, reklāmas saturu personalizēt, tādējādi sasniedzot patērētāju, kamēr tas atrodas [[Tīmekļa vietne|tiešsaistē]].<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Smith |first1=Mike |title=Targeted |date=2015 |publisher=American Management Association |location=United States of America |url=https://books.google.lv/books?hl=en&lr=&id=Eb7GAwAAQBAJ&oi=fnd&pg=PP1&ots=Pbe58gclwE&sig=vpU7Jwpr97xkCXU8HEFlLpmmh8s&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}}}}</ref> Zināšanas par patērētāja vēlmēm, demogrāfiskajiem aspektiem ir svarīgas, jo tas ļauj kategorizēt tirgu konkrētajam produktam, kā arī palīdz apsvērt piemērotāko rīcības plānu, lai vieglāk sasniegtu konkrētu patērētāju grupu.<ref>{{grāmatas atsauce |last1=Solomon |first1=Michael R. |title=Consumer behavior |year=2009 |url=https://archive.org/details/isbn_9780136016045 |publisher=Prentice Hall |location=1994 |page=[https://archive.org/details/isbn_9780136016045/page/3 3] |edition=4 |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}}}}</ref> Reklāma [[Internets|internetā]] piedāvā labu iespēju sasniegt tieši savu mērķauditoriju, sniedzot tai nepieciešamo informāciju par produktu. Katrs tirdzniecības centrs vai uzņēmums pārzina savu mērķauditoriju, tāpēc jau ir zināms, kāda informācija nepieciešama, lai piesaistītu un noturētu klientus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Goel |first1=A. |title=Introduction and Advertising |url=http://web.stanford.edu/~ashishg/msande235/spr08_09/Lecture01.pdf |accessdate={{dat|2019|11|26||bez}}}}</ref> == Mērķi un taktika == === Twitter === [[Twitter]] ļauj uzņēmumiem reklamēt savus produktus, izmantojot īsus ziņojumus, tā sauktos tvītus, kas nepārsniedz 280 rakstzīmes un parādās abonentu sākumlapā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=What Twitter’s 280-Character Limit Means for Marketers|url=https://www.webfx.com/blog/social-media/twitters-280-character-limit-means-marketers/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.webfx.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=What Twitter’s 280-Character Limit Means for Brands|url=https://www.clearvoice.com/resources/what-twitter-280-character-limit-means-for-brands/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.clearvoice.com}}</ref> Tvītos var būt teksts, hashtags, fotoattēls, video, animēts GIF, emoji vai saites uz produkta tīmekļa vietni un citiem sociālo mediju profiliem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Social media marketing|url=https://alchetron.com/Social-media-marketing|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=alchetron.com}}</ref> Uzņēmumi izmanto Twitter arī klientu apkalpošanai.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Customer Service as a Spectator Sport Is About to End|url=https://time.com/3916355/social-media-customer-service/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=time.com}}</ref> Daži uzņēmumi nodrošina 24/7 atbalstu un ātri reaģē, tādējādi palielinot lojalitāti un atzinību zīmolam. === Facebook === 2011. gadā veiktā pētījumā tika konstatēts, ka 84 % "iesaistīšanās" jeb klikšķu un "patīk" bija saistīti ar Facebook reklāmām.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Marketers Spend More On Mobile Search|url=https://www.mediapost.com/publications/article/160225/marketers-spend-more-on-mobile-search.html|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.mediapost.com}}</ref> 2014. gadā Facebook ierobežoja satura publicēšanu no uzņēmumu un zīmolu lapām. Facebook algoritma izmaiņas samazināja neapmaksātu uzņēmumu lapu (ar vismaz 500 000 "Patīk") auditoriju no 16% 2012. gadā līdz 2% 2014. gada februārī.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Facebook is not making friends on Madison Avenue|url=https://digiday.com/media/facebook-agencies/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=digiday.com}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|title=Facebook’s Like Affair With Brands Is Over|url=https://digiday.com/media/facebook-agencies/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=digiday.com}}</ref> === YouTube === [[YouTube]] ir vēl viens populārs galamērķis; reklāmas tiek veidotas tā, lai tās atbilstu mērķauditorijai. Reklāmās izmantotās valodas veids un produkta popularizēšanai izmantotās idejas atspoguļo auditorijas stilu un gaumi. Saskaņā ar ''Nielsen'' pētījumu vairāk nekā puse cilvēku vecumā no 18 līdz 49 gadiem vai nu maz skatās televīziju, vai neskatās to vispār.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The Beginner's Guide to Video Marketing and How it Can Strengthen Your Marketing Strategies|url=https://yugomedia.co/guide-to-video-marketing/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=yugomedia.co|archive-date=2023. gada 10. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20231110230612/https://yugomedia.co/guide-to-video-marketing/}}</ref> Tas pats pētījums liecina, ka YouTube vidēji nedēļā apmeklē vairāk lietotāju vecumā no 18 līdz 49 gadiem nekā visus kabeļtelevīzijas tīklus kopā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=YouTube reaches more 18- to 49-year-olds in an average week than all cable TV networks combined|url=https://www.thinkwithgoogle.com/marketing-strategies/video/youtube-18-49-reach-statistics/|accessdate=2023. gada 16. novembris|website=www.thinkwithgoogle.com}}</ref> == Datu lietojums Google == === Atrašanās vieta === Google saglabā lietotāja atrašanās vietas datus (ja lietotājam ir ieslēgta atrašanās vietas noteikšana) katru reizi, ieslēdzot mobilo tālruni.<ref name="Dylan Curran">{{ziņu atsauce |last1=Curran |first1=Dylan |title=Are you ready? Here is all data Facebook and Google have on you |url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2018/mar/28/all-the-data-facebook-google-has-on-you-privacy |accessdate={{dat|2019|12|2||bez}} |agency=The Guardian |date=30.08.2017}}</ref> Google saglabā arī meklēšanas vēsturi visās lietotāja ierīcēs.<ref name="Dylan Curran" /> Tiek izveidots arī reklāmas profils, balstoties uz informāciju, kas saņemta par lietotāju, iekļaujot atrašanās vietu, vecumu, dzimumu, intereses/hobijus, karjeru, attiecību statusu.<ref name="Dylan Curran" />. Ja lietotājs izmanto vairākas lietotnes, Google saglabā informāciju par katru lietotni, ko lieto lietotājs. Tiek ievākta informācija par to, cik bieži lietotājs to lieto, kur lieto (''atrašanās vieta'') un ar ko sazinās.<ref name="Dylan Curran" /> Google saglabā informāciju par lietotāju vēsturi platformā ''YouTube.''<ref name="Dylan Curran" /> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Tirgzinība]] [[Kategorija:Sociālie tīkli]] 87hulyndexu9pkpeej0bls74fikz7w4 0 457978 4300820 3789313 2025-06-27T17:45:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300820 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cable layer ship.jpg|thumb|CS ''Dependable'' Astorijā, Oregonā — mūsdienīgs kuģis ar pakaļgala šķīvjiem]] [[Attēls:SS Silvertown 1873 1901.JPG|thumb|CS ''Hooper'' — pasaulē pirmais ar nolūku būvētais kabeļu licējs. Būvēts Ņūkāslas pie Tainas kuģu būvētavā ''C. Mitchell & Co'' 1873. gadā un vēlāk pārdēvēts par CS ''Silvertown'' 1881. gadā]] '''Kabeļu licējs''' vai '''kabeļu kuģis''' ir [[dziļjūra]]s [[kuģis]], kurš būvēts un lietots, lai liktu zemūdens kabeļus [[Zemūdens sakaru kabelis|telekomunikāciju]], [[Zemūdens elektrības kabelis|elektriskās enerģijas pārvades]] vai citām, tajā skaitā militārām ([[SOSUS]] ({{val|en|The Sound Surveillance System}})), vajadzībām. Kabeļu licēji atšķiras ar lieliem kabeļu [[Šķīvis (tehnika)|šķīvjiem]]<ref name="monarch">[https://atlantic-cable.com/Cableships/Monarch(4)/ Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications HMTS Monarch (4) — later CS Sentinel (2)] atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 17. aprīlī</ref> kabeļu izvadīšanai virs priekšgala vai pakaļgala vai abiem. Priekšgala šķīvji,<ref>[http://www.navsource.org/archives/09/27/09270209.jpg NavSource Photo, USS Neptune (ARC 2) bow sheaves] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200727061448/http://www.navsource.org/archives/09/27/09270209.jpg |date={{dat|2020|07|27||bez}} }} navsource.org. Skatīts: 2020. gada 17. aprīlī</ref> daži no tiem ļoti lieli, bija raksturīgi visiem kabeļu licējiem pagātnē, jaunākajos kuģos ir tendence uzstādīt tikai pakaļgala šķīvjus kā tas redzams CS ''Cable Innovator'' fotogrāfijā, kurā kuģis stāv uz enkura Astorijā. Kabeļu licēju nosaukuma priekšā bieži liek burtus "C.S.",<ref>Kabeļu kuģis (''Cable Ship (CS)'' — angļu val.)</ref> piemēram, CS ''Long Lines''.<ref>[https://atlantic-cable.com/CableStories/Parrish/index.htm Leo Parrish and CS Long Lines] atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 17. aprīlī</ref> Pirmo [[Transatlantiskais telegrāfa kabelis|transatlantisko telegrāfa kabeli]] kabeļu licēji ieguldīja no 1857. līdz 1858. gadam. Īsu brīdi tas nodrošināja telegrāfa sakarus starp Eiropu un Ziemeļameriku, kamēr nepareizas lietošanas rezultātā tika bojāts. 1866. gadā SS<ref>Tvaikonis (''Steamer (SS)'' — angļu val.)</ref> ''[[Great Eastern]]'' veiksmīgi ieguldīja divus transatlantiskos kabeļus nodrošinot sakarus starp kontinentiem. == Mūsdienu kabeļu licēji == Kabeļu licējiem ir izvirzītas īpašas prasības saistītas ar to ilgstošo dīkstāvi ostā starp kabeļu likšanas vai remonta darbiem, darbību mazos ātrumos un stāvot kabeļu likšanas operāciju laikā, kā arī ilgstošiem periodiem, kad dzinējs strādā atpakaļgaitā (retāks nosacījums mūsdienās, kad pakaļgala kabeļu licēji ir populārāki), augstu manevrētspēju un salīdzinoši lielu ātrumu, lai sasniegtu operācijas rajonu.<ref>[http://www.samhallas.co.uk/repository/journals/POEEJ/POEEJ%20Vol%2039%20Pt%204%20January%201947.pdf Gill A. J. H.M.T.S. Monarch] The Post Office Electrical Engineers' Journal. Volume 39. Part 4. 1947. gada janvāris. 130. lpp. Skatīts: 2020. gada 19. aprīlī</ref> [[Attēls:USNS_Zeus.jpg|thumb|USNS ''Zeus'' ar priekšgala un pakaļgala šķīvjiem]] Mūsdienu kabeļu licēji ir stipri atšķirīgi no pirmajiem uzbūvētajiem kabeļu licējiem. Kabeļu kuģi iedalās divos galvenajos tipos: kabeļu remonta kuģos un kabeļu licējos. Kabeļu remonta kuģi, kā piemēram japāņu ''Tsugaru Maru'', ir mazāki un manevrētspējīgāki. Tie ir spējīgi likt kabeļus, bet to pamata uzdevums ir bojātu kabeļa sekciju remonts. Kabeļu licēji, kā piemēram ''Long Lines'', ir paredzēti jaunu kabeļu likšanai. Šie kuģi ir lielāki par remonta kuģiem un ar zemākām manevrēšanas spējām. Kabeļu licēju kabeļu uzglabāšanas spoles tāpat ir lielākas un ir savienotas virknē, lai viena spole varētu barot nākamo un tādā veidā nodrošinātu daudz ātrāku kabeļa ieguldīšanu. Kabeļu licējus parasti aprīko ar lineārajiem kabeļu dzinējiem (''Linear cable engine (LCE)'' — angļu val), kuri palielina kabeļu ielikšanas ātrumu. Ja kabeļu ražošanas rūpnīca ir izvietota ostas tuvumā, kabeli var iekraut kuģī pa taisno no rūpnīcas ražošanas laikā.<ref>[https://www.nytimes.com/interactive/2019/03/10/technology/internet-cables-oceans.html Satariano A, Russel K., Griggs T. u.c. How the Internet Travels Across Oceans] The New York Times 2019. gada 10. marts. Skatīts: 2020. gada 19. aprīlī</ref> Neskatoties uz to, paši jaunākie kabeļu licēji ir kabeļu licēju un remonta kuģu kombinācija. Šāda kuģa piemērs ir USNS<ref>Savienoto Valstu jūras kara flotes kuģis (''United States Naval Ship (USNS)'' — angļu val.)</ref> [[USNS Zeus (T-ARC-7)|''Zeus'' (T-ARC-7)]] — vienīgais ASV Jūras kara flotes kabeļu licējs — remonta kuģis. ''Zeus'' aprīkots ar diviem 5 000 [[Zirgspēks|zirgspēku]] jaudas dīzeļelektriskajiem dzinējiem, kuri ļauj attīstīt 15 [[Mezgls (ātruma mērvienība)|mezglu]] ātrumu. Kuģis var ieguldīt apmēram 1 600 kilometrus telekomunikāciju kabeļa līdz 2 700 metru dziļumam. ''Zeus'' tika projektēts tā, lai varētu izpildīt jebkuru kabeļu kuģa uzdevumu, tādēļ to būvēja spējīgu ieguldīt un pacelt kabeļus vienlīdz labi gan no priekšgala, gan pakaļgala. Šajā ziņā kuģis konstruktīvi līdzinās vienam no pirmajiem kabeļu licējiem ''Great Eastern''. ''Zeus'' tika būvēts tik manevrētspējīgs, cik iespējams, lai varētu izpildīt abus uzdevumus: kā kabeļu licējs vai kā kabeļu remonta kuģis. == Aprīkojums == [[Attēls:CABLE INNOVATOR.jpg|thumb|CS ''Cable Innovator'' uz enkura Astorijā, Oregonā. Mūsdienīgs kabeļu licējs bez priekšgala šķīvjiem]] Lai nodrošinātu pienācīgu kabeļa ieguldīšanu un izņemšanu, jāizmanto īpaši konstruētu aprīkojumu. Uz kabeļu licējiem tiek izmantots dažāda veida aprīkojums atkarībā no veicamā darba. Lai izņemtu bojātu vai nepareizā vietā ieguldītu kabeli no okeāna dibena, tiek izmantota satveršanas sistēma. Pastāv vairāku tipu satvērēji un katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi. Satvērēji ir saistīti ar kuģi izmantojot satvērēju tauvas, sākotnēji tās bija tērauda un manilas tauvu kombinācija, bet mūsdienās izmanto sintētiskos materiālus. Tas nodrošina stipru, bet tajā pašā laikā elastīgu tauvu, kura ir spējīga izturēt satvērēja svara radīto spriegumu. Tauvu ievelk izmantojot atpakaļgaitā strādājošu lineāro kabeļu dzinēju, kuru parasti izmanto kabeļu ieguldīšanai. [[Attēls:Machine-cable.jpg|thumb|Lineārais kabeļu dzinējs]] Pats izplatītākais ieguldīšanas dzinējs ir lineārais kabeļu dzinējs (LCE). LCE izmanto, lai vadītu kabeli lejā uz okeāna dibenu, bet šo ierīci tikpat labi var reversēt un izmantot, lai paceltu uz klāja kabeli, kurš jāremontē. Šie dzinēji ir spējīgi strādāt ar ātrumu līdz 800 kabeļa pēdām minūtē (243,84 m/min). Neskatoties uz to, kuģa ātrums ieguldot kabeli tiek ierobežots līdz 8 mezgliem, lai nodrošinātu, ka kabelis guļ uz jūras dibena pienācīgi un būtu laiks izlabot nelielas izmaiņas kursā, kuras citādi varētu ietekmēt kabeļa atrašanās vietu, kuru, savukārt, rūpīgi jāatzīmē uz kartes, lai remonta nepieciešamības gadījumā kabeli varētu atkal atrast. Lineārie kabeļu dzinēji ir aprīkoti ar bremžu sistēmu, kura ļauj izlaist kabeli kontrolēti vai to apturēt, ja rodas problēmas. Tāpat bieži kā dzinēju izmanto spoles, kurām tiek uztīts kabelis vairākos lokos pēc kuriem tas notinās no spoles un turpina ceļu iepriekšējā virzienā. Izmantojot parastu spoli, kabelis uz tās uztinas spirālveidīgi un kabeļa uztīšanās un notīšanās punkti pārvietojas, tādēļ tiek izmantoti dažādi paņēmieni, lai atbrīvotos no šī efekta. Lineārie kabeļu dzinēji ir gari, tādēļ dažkārt izmanto spoli, kura kabeli padod uz īsāku LCE. Kabeļu licēji var aiz sevis tauvā pa ūdenstilpes dibenu vilkt "arklus". Šie arkli izmanto augsta spiediena ūdens strūklu, lai apglabātu kabeli 3 pēdu (0,9144 m) dziļumā un to nevarētu aizķert zvejas traļi. 1956. gadā HMTS<ref>Viņas/Viņa Majestātes telegrāfa kuģis (''Her/His Majesty's Telegraph Ship (HMTS)'' — angļu val.)</ref> [[CS Monarch (1945)|''Monarch'']] (1970. gada 13. oktobrī pārdēvēts par CS ''Sentinel'')<ref name="monarch"/> pabeidza ieguldīt pirmo [[Transatlantiskais sakaru kabelis|transatlantisko telefona kabeli]] [[TAT-1]]<ref>[https://atlantic-cable.com/Cables/speed.htm History of the Atlantic Cable & Undersea Communications Cable Signalling Speed and Traffic Capacity] atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 23. aprīlī</ref> no [[Skotija]]s uz [[Jaunskotija|Jaunskotiju]] pēc Apvienotās Karalistes [[Galvenā Pasta Iestāde|Galvenās Pasta Iestādes]] (''General Post Office (GPO)'' — angļu val.) uzdevuma. === Atkārtotāji === Kad kā zemūdens kabeļi tika ieviesti [[Koaksiālais kabelis|koaksiālie kabeļi]], kabeļu licēji saskārās ar nebijušu problēmu. Šajos kabeļos periodiski un virknē ar tiem tika ieslēgti [[Atkārtotājs|atkārtotāji]], kuriem barošanas jaudu nodrošināja pats kabelis. Atkārtotāji ļāva novērst nozīmīgas pārraides problēmas zemūdens kabeļos. Problēmas ar atkārtotāju ieguldīšanu ūdenī slēpjas tajā, ka to iepīšanas vietā kabelim ir uztūkums, kurš rada problēmas izejot cauri [[Šķīvis (tehnika)|šķīvim]]. Tādos Apvienotās Karalistes kuģos kā HMTS [[CS Monarch (1945)|''Monarch'']] un HMTS [[CS Alert (1961)|''Alert'']] šo problēmu atrisināja ieviešot spraugu atkārtotājam, lai tas varētu apiet šķīvi. Paralēli atkārtotājam nostiprināta virve gāja caur šķīvi un uzvilka kabeli atpakaļ uz tā, kad atkārtotājs jau bija pagājis garām. Parasti kuģim bija nepieciešams samazināt gaitu, kamēr tika izlikts atkārtotājs. ASV kuģi šajā laikā mēģināja izmantot elastīgus atkārtotājus, kuri gāja cauri šķīvim. Tomēr 1960. gados viņi arī sāka izmantot cietos atkārtotājus, līdzīgus tiem, kādus izmantoja Apvienotā Karaliste.<ref name="repiter">[https://books.google.co.uk/books?id=d_XOKdeyXrYC&pg=PA716#v=onepage&q&f=false Two new British cable ships completed] New Scientist. Volume 10. No. 240. 1961. gada 22. jūnijs. 716. lpp. Skatīts: 2020. gada 23. aprīlī</ref> Cita problēma ar koaksiālo kabeļu atkārtotājiem ir tā, ka tie ir daudz smagāki par pašu kabeli. Lai nodrošinātu, ka tie grimst ar tādu pašu ātrumu kā kabelis (kuram var būt nepieciešams kāds laiks, lai sasniegtu dibenu) un uztur kabeli taisnu, atkārtotājus aprīko ar izpletņiem.<ref name="repiter"/> == Vēsturisku kabeļu licēju uzskaitījums == [[Attēls:Goliath cable layer.png|thumb|''Goliath'']] [[Attēls:US cable ship Burnside at Ketchikan, Alaska, June 29, 1911 (COBB 199).jpeg|thumb|Kabeļu licējs ''Burnside'' [[Kečikana|Kečikanā]], [[Aļaska|Aļaskā]] 1911. gada jūnijā]] * ''Goliath'', pirmais kuģis, kurš 1850. gadā ieguldīja zemūdens kabeli. Tas tika izdarīts pāri [[Lamanšs|Lamanšam]] pēc uzņēmuma ''[[Submarine Telegraph Company]]'' uzdevuma. * CS [[CS Monarch (1830)|''Monarch'']] (1830.), pirmais kuģis, kurš tika pastāvīgi aprīkots kā kabeļu licējs. * SS [[SS Great Eastern|''Great Eastern'']], darbojās kā kabeļu licējs no 1865. līdz 1870. gadam. * CS [[CS Hooper|''Hooper'']], nolaists ūdenī 1873. gada 29. martā priekš uzņēmuma ''[[Hooper's Telegraph Works]]''. Tas bija pirmais ar nolūku būvētais kabeļu licējs, lai ieguldītu transatlantiskos kabeļus. 1881. gadā kuģi pārdēvēja par CS ''Silvertown''.<ref>[https://atlantic-cable.com//Cableships/Silvertown/index.htm Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications CS Hooper/Silvertown] atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī</ref><ref>[https://books.google.gr/books?id=sS9BAQAAMAAJ&pg=PA229&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false Launch of a Telegraph Steamer] The London and China Telegraph. Volume 15. 1873. gada 7. aprīlis. 229. lpp. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī</ref> * CS ''H. C. Oersted'', nosaukts par godu [[Hanss Kristians Ersteds|Hansam Kristianam Erstedam]] un uzbūvēts 1872. gadā priekš uzņēmuma [[GN Store Nord|''Det Store Nordiske Telegrafselskab'']] un bija pirmais ar nolūku būvētais kabeļu remonta kuģis.<ref>[https://atlantic-cable.com/CableCos/GreatNorthern/index.htm#hce Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications The Great Northern Telegraph Company Cable ships H. C. OERSTED] atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī</ref> * CS ''Seine'', pirmais reiss 1873. gadā.<ref>[https://atlantic-cable.com/CableCos/CandW/EATC/index.htm Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications The Evolution of Cable & Wireless, Part 3 The Brazilian Submarine Telegraph Company] atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī</ref><ref>[https://www.gettyimages.co.uk/detail/illustration/ship-seine-laying-land-end-of-brazilian-submarine-stock-graphic/677102407 Ship Seine laying land end of Brazilian submarine telegraph cable at Madeira] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200727060910/https://www.gettyimages.co.uk/detail/illustration/ship-seine-laying-land-end-of-brazilian-submarine-stock-graphic/677102407 |date={{dat|2020|07|27||bez}} }} Illustrated London News. Volume LXIII 1873. gada 1. novembris Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī</ref> * CS [[CS Faradey (1874)|''Faradey'']], uzbūvēts 1874. gadā pēc ''[[Siemens Brothers]]'' pasūtījuma. * CS [[CS Gomos|''Gomos'']], pirmais nogrimušais kabeļu licējs. Kuģis sadūrās ar citu kuģi 1870. gadā, kamēr lika kabeli Brazīlijas zemūdens telegrāfa uzņēmumam.<ref>[https://atlantic-cable.com/Cableships/Gomos/index.htm Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications CS Gomos] atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī</ref> * CS [[CS La Plata|''La Plata'']], uzņēmums ''[[Siemens Brothers]]'' kuģi nofraktēja no [[Viljams Tomass Henlijs|''W.T. Henley's Telegraph Works Co.'']], lai ieguldītu kabeli starp Riodežaneiro Brazīlijā un [[Čuja|Čuju]] Urugvajā, un pabeigtu darbu, kurš apstājās pēc CS [[CS Gomos|''Gomos'']] nogrimšanas. Kuģis nogrima [[Biskajas līcis|Biskajas līcī]] 1874. gada 29. novembrī ar 58 cilvēku apkalpi un kabeli.<ref>[https://books.google.gr/books?id=aulQAAAAYAAJ&pg=PA387&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false The Loss of the "La Plata"] The Telegraphic Journal. Volume II No. 45. 1874. gada 15. decembris. 387. lpp. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī</ref><ref>[https://atlantic-cable.com/Cableships/LaPlata/index.htm Glover B. History of the Atlantic Cable & Undersea Communications CS La Plata] atlantic-cable.com. Skatīts: 2020. gada 25. aprīlī</ref> * CS [[CS Mackay-Bennett|''Mackay-Bennett'']], darbības gadi no 1884. līdz 1922. Vairāk pazīstams kā kuģis, kurš pacēla [[Titāniks|Titānika]] katastrofas upuru mirstīgās atliekas 1912. gadā. * CS [[CS Alert (1890)|''Alert'']], pārgrieza svarīgus Vācijas sakaru kabeļus [[Pirmais pasaules karš|pirmajā pasaules karā]]. * CS [[CS Cambria|''Cambria'']] (1905.), nogrima [[Montevideo]] ostā [[Urugvaja|Urugvajā]] 1945. gadā. * CS [[CS Faradey (1923)|''Faradey'']] (1923.). * CS [[CS Telconia|''Telconia'']], darbības gadi no 1910. līdz 1937. * CS [[CS Monarch (1945)|''Monarch'']] (1945.). == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Cable-laying ships|Kabeļu licēji}} * [https://www.iscpc.org/cableships-of-the-world/ Starptautiskā kabeļu aizsardzības komiteja — pasaules kabeļu licēji] {{en ikona}} * [https://www.youtube.com/watch?v=nUTFK2ejVcw&t=7s Spoles dzinēja darbība darbība] [[Kategorija:Kuģu tipi]] 5kubbp9zhhpg910bow5ihrwe2zxr7ru 0 462598 4300768 4250961 2025-06-27T15:37:48Z Lasks 38532 4300768 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ropažu pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ropažu novads | karte = Ropažu novads karte 2021.png | karte2 = Ropažu novads 2021.png | karte2_apraksts = Ropažu novads | ģerboņa_attēls = Ropažu novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Ropažu novada ģerbonis | karoga_attēls = Ropažu novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Ropažu novada karogs | centrs = Ulbroka | mērs = [[Signe Grūbe]] | mērs_partija = [[Jaunā Vienotība]]/[[Progresīvie]] | mērs_gads = | platība = 536 | iedzīvotāji = 28343 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 28343/ 536 round 1}} | izveidots = 2021 || teritorijas = [[Vangaži]]<br />[[Garkalnes pagasts]]<br />[[Ropažu pagasts]]<br />[[Stopiņu pagasts]] | mājaslapa = https://www.ropazi.lv/ }} '''Ropažu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Ropažu pagasts|Ropažu novads]], [[Garkalnes pagasts|Garkalnes novads]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu novads]] un [[Inčukalna pagasts|Inčukalna novada]] [[Vangaži|Vangažu pilsēta]]. Robežojas ziemeļrietumos ar [[Ādažu novads|Ādažu novadu]], rietumos ar [[Rīga|Rīgu]], dienvidos ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], kā arī austrumos un ziemeļaustrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ulbroka|Ulbrokā]]. == Teritoriālais iedalījums == [[Garkalnes pagasts]], [[Ropažu pagasts]], [[Stopiņu pagasts]] un [[Vangažu pilsēta]]. == Daba == Ropažu novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], nelielas daļas ietilpst austrumos [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]], bet rietumos [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Gaitiņi, Sienāži), [[smilts]] un [[grants]] (Garkalne, Krievupe). Ģeoloģiski novada dienvidu un austrumu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Pārsvarā priežu un priežu-egļu meži.<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Teritoriāli lielākie dabas liegumi: [[Garkalnes meži]], [[Lielie Kangari (dabas liegums)|Lielie Kangari]] (lielākā osu grēda Latvijā 26 km garumā). Vidējā temperatūra: -5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada galējie ziemeļrietumi ietilpst dažus kilometrus no novada robežas tekošās [[Gauja]]s baseinā bez lielām pietekām, pārējā daļa ir [[Daugava]]s baseinā. Cauri novadam no austrumiem uz rietumiem tek [[Lielā Jugla]], dienvidos [[Mazā Jugla]], ziemeļos [[Krievupe]] un [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Rietumos [[Juglas kanāls]] no [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] un [[Jugla (upe)|Jugla]].<ref name="LGA" /> === Ezeri === Lielākie ezeri ir [[Lielais Baltezers]] (daļēji, 6 km²), [[Mašēnu ezers]] (0,4 km²), [[Langstiņu ezers]] (0,4 km²), [[Lielais Jūgezers]] (0,3 km²), [[Sudrabezers]] (0,3 km²). Pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]] — [[Upesciema dīķi]], pie [[Saurieši]]em — [[Sauriešu karjers]]. == Vēsture == 13. gadsimtā gandrīz visa novada teritorija nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā, nelielu daļu saņēma [[Rīgas patrimoniālais apgabals]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] novads nonāca [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedru Vidzeme]]. 1721. gadā to pievienoja [[Krievijas Impērija]]s [[Rīgas guberņa]]i. {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās; 1967. gadā ar Rīgas pilsētas daļām {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1967|21892 |1979|16990 |1989|20827 |2000|21375 |2011|28371 |2021|31475 }} === Apdzīvotās vietas === ====Lielākās apdzīvotās vietas==== {{galvenais|Ropažu novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ |- ! Nr. !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 23.03.2025</ref> |- | 1. || [[Ulbroka]] || Ciems || Stopiņu || 5893 |- | 2. || '''[[Vangaži]]''' || Pilsēta || — || 3467 |- | 3. || [[Garkalne]] || Ciems || Garkalnes || 2139 |- | 4. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || Ciems || Stopiņu || 2101 |- | 5. || [[Saurieši]] || Ciems || Stopiņu || 1862 |- | 6. || [[Ropaži]] || Ciems || Ropažu || 1699 |- | 7. || [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] || Ciems || Garkalnes || 1544 |- | 8. || [[Dzidriņas]] || Ciems || Stopiņu || 1495 |- | 9. || [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]] || Ciems || Garkalnes || 1491 |- | 10. || [[Upesciems]] || Ciems || Garkalnes || 1372 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (21121) |green|61.6}} {{bar percent|[[Krievi]] (8222) |red|24.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (1095) |blue|3.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (941) |black|2.7}} {{bar percent|[[Poļi]] (523) |pink|1.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (210) |yellow|0.6}} {{bar percent|[[Ebreji]] (87) |orange|0.3}} {{bar percent|[[Čigāni]] (41) |violet|0.1}} {{bar percent|[[Igauņi]] (25) |purple|0.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (2002) |grey|5.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2021. gada Ropažu novada domes vēlēšanas}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{div col}} * [[Zahārijs Stopijs]] (ap 1535—1593/1594), [[Rīga]]s pilsētas ārsts, astronoms, astrologs * [[Baltazars fon Bergmanis]] (1736—1789), vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons * [[Ambrozijs Bergmanis]] (1740—1784), vācbaltiešu ārsts, Rīgas brīvmūrnieku ložas "Zum Schwerdt" brālis * [[Gustavs fon Bergmanis]] (1749—1814), luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs * [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754—1823), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons * [[Benjamins fon Bergmanis]] (1772—1856), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks, valodnieks * [[Oskars Voits]] (1866—1959), ārsts, diplomāts * [[Andrejs Teikmanis]] (1877—1956), mežkopis, profesors, prorektors * [[Burkards Dzenis]] (1879—1966), tēlnieks * [[Jānis Daumanis]] (1884—1936), revolucionārs, marksists * [[Kārlis Venteris-Vinters]] (1894–1942), virsnieks, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks * [[Ernests Ūdris]] (1894—1967), revolucionārs, čekists, jurists * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000), rakstnieks, literatūrzinātnieks * [[Kārlis Venteris]] (1930—2016), ķīmiķis, organiķis * [[Alberts Bels]] (1938—2024), rakstnieks, politiķis * [[Andris Staģis]] (1941), inženieris, vieglatlēts, sporta statistiķis * [[Krists Netlaus]] (1999), skeletonists * [[Daniels Ontužāns]] (2000), futbolists {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Vangažu pilsētas centrs.jpg|Vangažu pilsētas centrs Ropazu viduslaiku pils 04 2015-02-15.jpg|Ropažu pilsdrupas Andrejfr - panoramio - Andrejfr (2).jpg|Lielā Jugla pie Silakroga Lielais Jūgezers, 24.06.2019 (10). Skats no austrumu piekrastes.jpg|Lielais Jūgezers Krievupe River south from railway station Krievupe 20200715 (4).jpg|Krievupe Rīgas TEC-2. 2003-02-16 - panoramio.jpg|Rīgas TEC-2 </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Ropažu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] ndjohdke7c4ojb14ohslddas9oumcji 4300769 4300768 2025-06-27T15:38:03Z Lasks 38532 /* Pašvaldība */ 4300769 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ropažu pagasts}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ropažu novads | karte = Ropažu novads karte 2021.png | karte2 = Ropažu novads 2021.png | karte2_apraksts = Ropažu novads | ģerboņa_attēls = Ropažu novada ģerbonis.svg | ģerboņa_nosaukums = Ropažu novada ģerbonis | karoga_attēls = Ropažu novada karogs.svg | karoga_nosaukums = Ropažu novada karogs | centrs = Ulbroka | mērs = [[Signe Grūbe]] | mērs_partija = [[Jaunā Vienotība]]/[[Progresīvie]] | mērs_gads = | platība = 536 | iedzīvotāji = 28343 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 28343/ 536 round 1}} | izveidots = 2021 || teritorijas = [[Vangaži]]<br />[[Garkalnes pagasts]]<br />[[Ropažu pagasts]]<br />[[Stopiņu pagasts]] | mājaslapa = https://www.ropazi.lv/ }} '''Ropažu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Ropažu pagasts|Ropažu novads]], [[Garkalnes pagasts|Garkalnes novads]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu novads]] un [[Inčukalna pagasts|Inčukalna novada]] [[Vangaži|Vangažu pilsēta]]. Robežojas ziemeļrietumos ar [[Ādažu novads|Ādažu novadu]], rietumos ar [[Rīga|Rīgu]], dienvidos ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], kā arī austrumos un ziemeļaustrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ulbroka|Ulbrokā]]. == Teritoriālais iedalījums == [[Garkalnes pagasts]], [[Ropažu pagasts]], [[Stopiņu pagasts]] un [[Vangažu pilsēta]]. == Daba == Ropažu novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], nelielas daļas ietilpst austrumos [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]], bet rietumos [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Gaitiņi, Sienāži), [[smilts]] un [[grants]] (Garkalne, Krievupe). Ģeoloģiski novada dienvidu un austrumu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Pārsvarā priežu un priežu-egļu meži.<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Teritoriāli lielākie dabas liegumi: [[Garkalnes meži]], [[Lielie Kangari (dabas liegums)|Lielie Kangari]] (lielākā osu grēda Latvijā 26 km garumā). Vidējā temperatūra: -5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.<ref name="LGA" /> === Upes === Novada galējie ziemeļrietumi ietilpst dažus kilometrus no novada robežas tekošās [[Gauja]]s baseinā bez lielām pietekām, pārējā daļa ir [[Daugava]]s baseinā. Cauri novadam no austrumiem uz rietumiem tek [[Lielā Jugla]], dienvidos [[Mazā Jugla]], ziemeļos [[Krievupe]] un [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Rietumos [[Juglas kanāls]] no [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] un [[Jugla (upe)|Jugla]].<ref name="LGA" /> === Ezeri === Lielākie ezeri ir [[Lielais Baltezers]] (daļēji, 6 km²), [[Mašēnu ezers]] (0,4 km²), [[Langstiņu ezers]] (0,4 km²), [[Lielais Jūgezers]] (0,3 km²), [[Sudrabezers]] (0,3 km²). Pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]] — [[Upesciema dīķi]], pie [[Saurieši]]em — [[Sauriešu karjers]]. == Vēsture == 13. gadsimtā gandrīz visa novada teritorija nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā, nelielu daļu saņēma [[Rīgas patrimoniālais apgabals]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] novads nonāca [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedru Vidzeme]]. 1721. gadā to pievienoja [[Krievijas Impērija]]s [[Rīgas guberņa]]i. {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās; 1967. gadā ar Rīgas pilsētas daļām {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1967|21892 |1979|16990 |1989|20827 |2000|21375 |2011|28371 |2021|31475 }} === Apdzīvotās vietas === ====Lielākās apdzīvotās vietas==== {{galvenais|Ropažu novada ciemu uzskaitījums}} {| class="wikitable" |+ |- ! Nr. !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2025)<ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 23.03.2025</ref> |- | 1. || [[Ulbroka]] || Ciems || Stopiņu || 5893 |- | 2. || '''[[Vangaži]]''' || Pilsēta || — || 3467 |- | 3. || [[Garkalne]] || Ciems || Garkalnes || 2139 |- | 4. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || Ciems || Stopiņu || 2101 |- | 5. || [[Saurieši]] || Ciems || Stopiņu || 1862 |- | 6. || [[Ropaži]] || Ciems || Ropažu || 1699 |- | 7. || [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] || Ciems || Garkalnes || 1544 |- | 8. || [[Dzidriņas]] || Ciems || Stopiņu || 1495 |- | 9. || [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]] || Ciems || Garkalnes || 1491 |- | 10. || [[Upesciems]] || Ciems || Garkalnes || 1372 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (21121) |green|61.6}} {{bar percent|[[Krievi]] (8222) |red|24.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (1095) |blue|3.2}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (941) |black|2.7}} {{bar percent|[[Poļi]] (523) |pink|1.5}} {{bar percent|[[Lietuvieši]] (210) |yellow|0.6}} {{bar percent|[[Ebreji]] (87) |orange|0.3}} {{bar percent|[[Čigāni]] (41) |violet|0.1}} {{bar percent|[[Igauņi]] (25) |purple|0.1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (2002) |grey|5.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {{pamatraksts|2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{div col}} * [[Zahārijs Stopijs]] (ap 1535—1593/1594), [[Rīga]]s pilsētas ārsts, astronoms, astrologs * [[Baltazars fon Bergmanis]] (1736—1789), vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons * [[Ambrozijs Bergmanis]] (1740—1784), vācbaltiešu ārsts, Rīgas brīvmūrnieku ložas "Zum Schwerdt" brālis * [[Gustavs fon Bergmanis]] (1749—1814), luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs * [[Liborijs fon Bergmanis]] (1754—1823), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons * [[Benjamins fon Bergmanis]] (1772—1856), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks, valodnieks * [[Oskars Voits]] (1866—1959), ārsts, diplomāts * [[Andrejs Teikmanis]] (1877—1956), mežkopis, profesors, prorektors * [[Burkards Dzenis]] (1879—1966), tēlnieks * [[Jānis Daumanis]] (1884—1936), revolucionārs, marksists * [[Kārlis Venteris-Vinters]] (1894–1942), virsnieks, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks * [[Ernests Ūdris]] (1894—1967), revolucionārs, čekists, jurists * [[Jānis Kalniņš (rakstnieks)|Jānis Kalniņš]] (1922—2000), rakstnieks, literatūrzinātnieks * [[Kārlis Venteris]] (1930—2016), ķīmiķis, organiķis * [[Alberts Bels]] (1938—2024), rakstnieks, politiķis * [[Andris Staģis]] (1941), inženieris, vieglatlēts, sporta statistiķis * [[Krists Netlaus]] (1999), skeletonists * [[Daniels Ontužāns]] (2000), futbolists {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Vangažu pilsētas centrs.jpg|Vangažu pilsētas centrs Ropazu viduslaiku pils 04 2015-02-15.jpg|Ropažu pilsdrupas Andrejfr - panoramio - Andrejfr (2).jpg|Lielā Jugla pie Silakroga Lielais Jūgezers, 24.06.2019 (10). Skats no austrumu piekrastes.jpg|Lielais Jūgezers Krievupe River south from railway station Krievupe 20200715 (4).jpg|Krievupe Rīgas TEC-2. 2003-02-16 - panoramio.jpg|Rīgas TEC-2 </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} [[Kategorija:Ropažu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] okpkjcim2b7rgnpw3fv8nu54xfl4tsb 0 468117 4300700 4300689 2025-06-27T13:02:59Z Cirkulis11 92566 Pievienoju informāciju par to, ka ir jaunais Rīgas mērs 4300700 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viesturs Kleinbergs | attēls = Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png | att_izm = | apraksts = Viesturs Kleinbergs 2025. gadā | amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Vilnis Ķirsis]] | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 = {{dat|2025|06|27|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|14}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Progresīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Gunita Kleinberga | bērni = trīs | profesija = sociālais darbinieks | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Viesturs Kleinbergs''' (dzimis {{dat|1978|3|14}}) ir [[Latvija]]s politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] un sociālās jomas eksperts, bijis [[Rīgas dome]]s Sociālo jautājumu komitejas vadītājs. Viņš ir ieguvis maģistra grādu sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju, kā arī bakalaura grādu politikas zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. V. Kleinbergs ir partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] valdes loceklis un 2013. gadā ir izveidojis un vadījis biedrības [[Latvijas Samariešu apvienība]]s dienestu "Samariešu atbalsts mājās".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/atistibai-par-progresivie/301-viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs|work=''[[Lsm.lv]]''|access-date=2020-10-05}}</ref> == Dzīvesgājums == 2003. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Studējis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātē komunikācijas zinātni, bet 2016. gadā absolvējis LU profesionālā maģistra programmu sociālajā darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> Kopš 2006. gada darbojas sociālajā sfērā — ir strādājis jomā gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībā un nevalstiskajās organizācijās, veidojot sociālos pakalpojumus reģionos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/viesturs-kleinbergs/559|title=Viesturs Kleinbergs / "PROGRESĪVIE"|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> V. Kleinbergs ir [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|akadēmiskā vienības "Austrums"]] vecbiedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> Kopā ar dzīvesbiedri, bērnu psihoterapeiti Gunitu Rīgā audzina trīs bērnus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2006.<ref>[https://www.apollo.lv/4936605/riga-atklaj-jaunus-bernu-rotalu-laukumus Rīgā atklāj jaunus bērnu rotaļu laukumus, 2006. gada 22. jūlijs]</ref>. un 2007. gadā V. Kleinbergs vadīja [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] ministra [[Ainārs Baštiks|Aināra Baštika]] biroju.<ref>[https://www.apollo.lv/5051529/veiks-petijumu-par-ielu-berniem-latvija Veiks pētījumu par ielu bērniem Latvijā, 2007. gada 10. jūnijs, LETA]</ref> 2010. gadā viņš bija Saeimas deputātes no politiskās apvienības "[[Par labu Latviju!]]" [[Rita Strode|Ritas Strodes]] palīgs.<ref>[https://m.pietiek.com/raksti/oranzie_savejo_algosanai_izmanto_institutu_ar_neskaidram_finansem_ Oranžie savējo algošanai izmanto institūtu ar neskaidrām finansēm, 2010.]</ref> 2012. gadā V. Kleinbergs bija biedrs partijā "[[Gods kalpot Rīgai!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/?party_id-hidden=&party_id=&type_id=&donator=Viesturs+Kleinbergs&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir= |title=«Gods kalpot Rīgai!», Viesturs Kleinbergs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partiju finanšu datu bāze|access-date=2025-05-16|language=lv}}</ref>. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā Rīgas domes vēlēšanās]] V. Kleinbergs tika ievēlēts pašvaldībā jau no "[[Attīstībai/Par!]]" un "Progresīvo" kopīgā saraksta. Iepriekš no "Progresīvie" saraksta kandidējis arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā un [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču "Progresīvie" tajās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Rīgas domē strādājis pie sociālās nozares prioritizēšanas, t.sk. palielinot atalgojumu sociālajiem darbiniekiem un jomā strādājošajiem, kā arī nodrošinot būtisku atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar kustību traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/viesturs-kleinbergs-merktiecigam-investicijam-socialaja-joma-jabut-nepartrauktam/|title=Viesturs Kleinbergs: Mērķtiecīgām investīcijām sociālajā jomā jābūt nepārtrauktām|last=Caballero.lv|website=PROGRESĪVIE|access-date=2023-02-05|date=2022-09-28|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2024. gada oktobrī tika paziņots, ka Viesturs Kleinbergs būs partijas "Progresīvie" saraksta Rīgas domes priekšsēdētāja kandidāts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.10.2024-progresivo-saraksta-lideris-nakamajas-rigas-domes-velesanas-bus-kleinbergs.a572437/|title=«Progresīvo» saraksta līderis nākamajās Rīgas domes vēlēšanās būs Kleinbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 16,62% balsu un 11 mandātus Rīgas domē. 2025. gada 27. jūnijā Viesturs Kleinbergs ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Kleinbergs, Viesturs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] etcfgqns3y5zi7j78l9vcybvy8qds7d 4300701 4300700 2025-06-27T13:08:06Z RobertVikman 125137 Rīgas domes priekšsēdētājs nezaudē deputāta mandātu 4300701 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viesturs Kleinbergs | attēls = Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png | att_izm = | apraksts = Viesturs Kleinbergs 2025. gadā | amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Vilnis Ķirsis]] | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|14}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Progresīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Gunita Kleinberga | bērni = trīs | profesija = sociālais darbinieks | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Viesturs Kleinbergs''' (dzimis {{dat|1978|3|14}}) ir [[Latvija]]s politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] un sociālās jomas eksperts, bijis [[Rīgas dome]]s Sociālo jautājumu komitejas vadītājs. Viņš ir ieguvis maģistra grādu sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju, kā arī bakalaura grādu politikas zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. V. Kleinbergs ir partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] valdes loceklis un 2013. gadā ir izveidojis un vadījis biedrības [[Latvijas Samariešu apvienība]]s dienestu "Samariešu atbalsts mājās".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/atistibai-par-progresivie/301-viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs|work=''[[Lsm.lv]]''|access-date=2020-10-05}}</ref> == Dzīvesgājums == 2003. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Studējis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātē komunikācijas zinātni, bet 2016. gadā absolvējis LU profesionālā maģistra programmu sociālajā darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> Kopš 2006. gada darbojas sociālajā sfērā — ir strādājis jomā gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībā un nevalstiskajās organizācijās, veidojot sociālos pakalpojumus reģionos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/viesturs-kleinbergs/559|title=Viesturs Kleinbergs / "PROGRESĪVIE"|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> V. Kleinbergs ir [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|akadēmiskā vienības "Austrums"]] vecbiedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> Kopā ar dzīvesbiedri, bērnu psihoterapeiti Gunitu Rīgā audzina trīs bērnus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2006.<ref>[https://www.apollo.lv/4936605/riga-atklaj-jaunus-bernu-rotalu-laukumus Rīgā atklāj jaunus bērnu rotaļu laukumus, 2006. gada 22. jūlijs]</ref>. un 2007. gadā V. Kleinbergs vadīja [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] ministra [[Ainārs Baštiks|Aināra Baštika]] biroju.<ref>[https://www.apollo.lv/5051529/veiks-petijumu-par-ielu-berniem-latvija Veiks pētījumu par ielu bērniem Latvijā, 2007. gada 10. jūnijs, LETA]</ref> 2010. gadā viņš bija Saeimas deputātes no politiskās apvienības "[[Par labu Latviju!]]" [[Rita Strode|Ritas Strodes]] palīgs.<ref>[https://m.pietiek.com/raksti/oranzie_savejo_algosanai_izmanto_institutu_ar_neskaidram_finansem_ Oranžie savējo algošanai izmanto institūtu ar neskaidrām finansēm, 2010.]</ref> 2012. gadā V. Kleinbergs bija biedrs partijā "[[Gods kalpot Rīgai!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/?party_id-hidden=&party_id=&type_id=&donator=Viesturs+Kleinbergs&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir= |title=«Gods kalpot Rīgai!», Viesturs Kleinbergs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partiju finanšu datu bāze|access-date=2025-05-16|language=lv}}</ref>. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā Rīgas domes vēlēšanās]] V. Kleinbergs tika ievēlēts pašvaldībā jau no "[[Attīstībai/Par!]]" un "Progresīvo" kopīgā saraksta. Iepriekš no "Progresīvie" saraksta kandidējis arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā un [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču "Progresīvie" tajās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Rīgas domē strādājis pie sociālās nozares prioritizēšanas, t.sk. palielinot atalgojumu sociālajiem darbiniekiem un jomā strādājošajiem, kā arī nodrošinot būtisku atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar kustību traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/viesturs-kleinbergs-merktiecigam-investicijam-socialaja-joma-jabut-nepartrauktam/|title=Viesturs Kleinbergs: Mērķtiecīgām investīcijām sociālajā jomā jābūt nepārtrauktām|last=Caballero.lv|website=PROGRESĪVIE|access-date=2023-02-05|date=2022-09-28|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2024. gada oktobrī tika paziņots, ka Viesturs Kleinbergs būs partijas "Progresīvie" saraksta Rīgas domes priekšsēdētāja kandidāts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.10.2024-progresivo-saraksta-lideris-nakamajas-rigas-domes-velesanas-bus-kleinbergs.a572437/|title=«Progresīvo» saraksta līderis nākamajās Rīgas domes vēlēšanās būs Kleinbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 16,62% balsu un 11 mandātus Rīgas domē. 2025. gada 27. jūnijā Viesturs Kleinbergs ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{DEFAULTSORT:Kleinbergs, Viesturs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] hlwxsrd1jbw2s9ivjawx02lnpivflc0 4300724 4300701 2025-06-27T13:52:27Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4300724 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viesturs Kleinbergs | attēls = Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png | att_izm = | apraksts = Viesturs Kleinbergs 2025. gadā | amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Vilnis Ķirsis]] | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|14}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Progresīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Gunita Kleinberga | bērni = trīs | profesija = sociālais darbinieks | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Viesturs Kleinbergs''' (dzimis {{dat|1978|3|14}}) ir [[Latvija]]s politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] un sociālās jomas eksperts, bijis [[Rīgas dome]]s Sociālo jautājumu komitejas vadītājs. Viņš ir ieguvis maģistra grādu sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju, kā arī bakalaura grādu politikas zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. V. Kleinbergs ir partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] valdes loceklis un 2013. gadā ir izveidojis un vadījis biedrības [[Latvijas Samariešu apvienība]]s dienestu "Samariešu atbalsts mājās".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/atistibai-par-progresivie/301-viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs|work=''[[Lsm.lv]]''|access-date=2020-10-05}}</ref> == Dzīvesgājums == 2003. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Studējis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātē komunikācijas zinātni, bet 2016. gadā absolvējis LU profesionālā maģistra programmu sociālajā darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> Kopš 2006. gada darbojas sociālajā sfērā — ir strādājis jomā gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībā un nevalstiskajās organizācijās, veidojot sociālos pakalpojumus reģionos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/viesturs-kleinbergs/559|title=Viesturs Kleinbergs / "PROGRESĪVIE"|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> V. Kleinbergs ir [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|akadēmiskā vienības "Austrums"]] vecbiedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> Kopā ar dzīvesbiedri, bērnu psihoterapeiti Gunitu Rīgā audzina trīs bērnus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2006.<ref>[https://www.apollo.lv/4936605/riga-atklaj-jaunus-bernu-rotalu-laukumus Rīgā atklāj jaunus bērnu rotaļu laukumus, 2006. gada 22. jūlijs]</ref>. un 2007. gadā V. Kleinbergs vadīja [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] ministra [[Ainārs Baštiks|Aināra Baštika]] biroju.<ref>[https://www.apollo.lv/5051529/veiks-petijumu-par-ielu-berniem-latvija Veiks pētījumu par ielu bērniem Latvijā, 2007. gada 10. jūnijs, LETA]</ref> 2010. gadā viņš bija Saeimas deputātes no politiskās apvienības "[[Par labu Latviju!]]" [[Rita Strode|Ritas Strodes]] palīgs.<ref>[https://m.pietiek.com/raksti/oranzie_savejo_algosanai_izmanto_institutu_ar_neskaidram_finansem_ Oranžie savējo algošanai izmanto institūtu ar neskaidrām finansēm, 2010.]</ref> 2012. gadā V. Kleinbergs bija biedrs partijā "[[Gods kalpot Rīgai!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/?party_id-hidden=&party_id=&type_id=&donator=Viesturs+Kleinbergs&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir= |title=«Gods kalpot Rīgai!», Viesturs Kleinbergs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partiju finanšu datu bāze|access-date=2025-05-16|language=lv}}</ref>. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā Rīgas domes vēlēšanās]] V. Kleinbergs tika ievēlēts pašvaldībā jau no "[[Attīstībai/Par!]]" un "Progresīvo" kopīgā saraksta. Iepriekš no "Progresīvie" saraksta kandidējis arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā un [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču "Progresīvie" tajās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Rīgas domē strādājis pie sociālās nozares prioritizēšanas, t.sk. palielinot atalgojumu sociālajiem darbiniekiem un jomā strādājošajiem, kā arī nodrošinot būtisku atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar kustību traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/viesturs-kleinbergs-merktiecigam-investicijam-socialaja-joma-jabut-nepartrauktam/|title=Viesturs Kleinbergs: Mērķtiecīgām investīcijām sociālajā jomā jābūt nepārtrauktām|last=Caballero.lv|website=PROGRESĪVIE|access-date=2023-02-05|date=2022-09-28|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2024. gada oktobrī tika paziņots, ka Viesturs Kleinbergs būs partijas "Progresīvie" saraksta Rīgas domes priekšsēdētāja kandidāts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.10.2024-progresivo-saraksta-lideris-nakamajas-rigas-domes-velesanas-bus-kleinbergs.a572437/|title=«Progresīvo» saraksta līderis nākamajās Rīgas domes vēlēšanās būs Kleinbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 16,62% balsu un 11 mandātus Rīgas domē. 2025. gada 27. jūnijā Viesturs Kleinbergs ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vilnis Ķirsis]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{DEFAULTSORT:Kleinbergs, Viesturs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] 4njpxv2wtesng5etm7tw2caxildj93t 4300728 4300724 2025-06-27T13:54:25Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4300728 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Viesturs Kleinbergs | attēls = Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png | att_izm = | apraksts = Viesturs Kleinbergs 2025. gadā | amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = [[Vilnis Ķirsis]] | pēctecis = | amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas2 = | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = | premjers2 = | priekštecis2 = | amats3 = | term_sākums3 = | term_beigas3 = | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|14}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Progresīvie]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Gunita Kleinberga | bērni = trīs | profesija = sociālais darbinieks | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = | vārds_orģ = }} '''Viesturs Kleinbergs''' (dzimis {{dat|1978|3|14}}) ir [[Latvija]]s politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas mērs]] un sociālās jomas eksperts, bijis [[Rīgas dome]]s Sociālo jautājumu komitejas vadītājs. Viņš ir ieguvis maģistra grādu sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju, kā arī bakalaura grādu politikas zinātnē [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]]. V. Kleinbergs ir partijas [[Progresīvie (partija)|"Progresīvie"]] valdes loceklis un 2013. gadā ir izveidojis un vadījis biedrības [[Latvijas Samariešu apvienība]]s dienestu "Samariešu atbalsts mājās".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/atistibai-par-progresivie/301-viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs|work=''[[Lsm.lv]]''|access-date=2020-10-05}}</ref> == Dzīvesgājums == 2003. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Studējis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātē komunikācijas zinātni, bet 2016. gadā absolvējis LU profesionālā maģistra programmu sociālajā darbā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> Kopš 2006. gada darbojas sociālajā sfērā — ir strādājis jomā gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībā un nevalstiskajās organizācijās, veidojot sociālos pakalpojumus reģionos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/viesturs-kleinbergs/559|title=Viesturs Kleinbergs / "PROGRESĪVIE"|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}</ref> V. Kleinbergs ir [[Akadēmiskā vienība "Austrums"|akadēmiskā vienības "Austrums"]] vecbiedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}</ref> Kopā ar dzīvesbiedri, bērnu psihoterapeiti Gunitu Rīgā audzina trīs bērnus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> == Politiskā darbība == 2006.<ref>[https://www.apollo.lv/4936605/riga-atklaj-jaunus-bernu-rotalu-laukumus Rīgā atklāj jaunus bērnu rotaļu laukumus, 2006. gada 22. jūlijs]</ref>. un 2007. gadā V. Kleinbergs vadīja [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] ministra [[Ainārs Baštiks|Aināra Baštika]] biroju.<ref>[https://www.apollo.lv/5051529/veiks-petijumu-par-ielu-berniem-latvija Veiks pētījumu par ielu bērniem Latvijā, 2007. gada 10. jūnijs, LETA]</ref> 2010. gadā viņš bija Saeimas deputātes no politiskās apvienības "[[Par labu Latviju!]]" [[Rita Strode|Ritas Strodes]] palīgs.<ref>[https://m.pietiek.com/raksti/oranzie_savejo_algosanai_izmanto_institutu_ar_neskaidram_finansem_ Oranžie savējo algošanai izmanto institūtu ar neskaidrām finansēm, 2010.]</ref> 2012. gadā V. Kleinbergs bija biedrs partijā "[[Gods kalpot Rīgai!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/?party_id-hidden=&party_id=&type_id=&donator=Viesturs+Kleinbergs&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir= |title=«Gods kalpot Rīgai!», Viesturs Kleinbergs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partiju finanšu datu bāze|access-date=2025-05-16|language=lv}}</ref>. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā Rīgas domes vēlēšanās]] V. Kleinbergs tika ievēlēts pašvaldībā jau no "[[Attīstībai/Par!]]" un "Progresīvo" kopīgā saraksta. Iepriekš no "Progresīvie" saraksta kandidējis arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā un [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču "Progresīvie" tajās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]]. Rīgas domē strādājis pie sociālās nozares prioritizēšanas, t.sk. palielinot atalgojumu sociālajiem darbiniekiem un jomā strādājošajiem, kā arī nodrošinot būtisku atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar kustību traucējumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/viesturs-kleinbergs-merktiecigam-investicijam-socialaja-joma-jabut-nepartrauktam/|title=Viesturs Kleinbergs: Mērķtiecīgām investīcijām sociālajā jomā jābūt nepārtrauktām|last=Caballero.lv|website=PROGRESĪVIE|access-date=2023-02-05|date=2022-09-28|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2024. gada oktobrī tika paziņots, ka Viesturs Kleinbergs būs partijas "Progresīvie" saraksta Rīgas domes priekšsēdētāja kandidāts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.10.2024-progresivo-saraksta-lideris-nakamajas-rigas-domes-velesanas-bus-kleinbergs.a572437/|title=«Progresīvo» saraksta līderis nākamajās Rīgas domes vēlēšanās būs Kleinbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}</ref> 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 16,62% balsu un 11 mandātus Rīgas domē. 2025. gada 27. jūnijā Viesturs Kleinbergs ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vilnis Ķirsis]] | virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]] | periods = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{Rīgas pašvaldības vadītāji}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}} {{DEFAULTSORT:Kleinbergs, Viesturs}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]] 2tjjazi9u96d7daog19ybq11a4h7v5c 0 476426 4300954 4221437 2025-06-28T06:03:44Z ZANDMANIS 91184 4300954 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Martins Nečass | taut 1 = {{ih|CZE}} <!------ Papildinformācija ------>| līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------>| drafts = 12., 1. kārtā | dr_gads = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Karolīnas "Hurricanes"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = 2018—''pašlaik'' | balv = * [[Čehijas Ekstralīga]] — 2017, 2018 * [[Kaldera kauss]] — 2019<ref>{{cite web | url = https://theahl.com/check-and-mate-charlotte-wins-calder-cup | title = Check and Mate! Charlotte wins Calder Cup | work = [[American Hockey League]] | date = 8 June 2019 | accessdate = 8 June 2019 | archive-date = {{dat|2019|06|09||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190609064902/https://theahl.com/check-and-mate-charlotte-wins-calder-cup }}</ref> | numurs = 88 | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]] | vārds_orig = ''Martin Nečas'' | mir_dat = | attēls = Joey Daccord and Martin Nečas (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Martins Nečass 2023. gadā | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1999|1|15}} | dz_viet = {{Vieta|Čehija|Nove Mesto Morāvijā}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 185 [[centimetrs|cm]] | svars = 81 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]] | tvēriens = Labais | kar_sāk = 2016 | kar_beig = | medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Čehija}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold2|[[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|Čehija 2024]]}} }} '''Martins Nečass''' ({{Val|cz|Martin Nečas}}, dzimis {{Dat|1999|1|15}}) ir [[Čehija|Čehijas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2025) Nečass pārstāv [[NHL]] klubu [[Kolorādo "Avalanche"]]. == Karjera == [[2017. gada NHL drafts|2017. gada NHL draftā]] Nečasu ar kopējo 12. numuru izvēlējās [[Karolīnas "Hurricanes"]]. [[HC Kometa Brno]] sastāvā 2017. un 2018. gadā kļuvis par [[Čehijas Ekstralīga|Čehijas Ekstralīgas]] čempionu. Pārcēlies uz Ziemeļameriku, viņš gandrīz visu pirmo sezonu nospēlēja [[AHL]], Karolīnas fārmklubā [[Šarlotas "Checkers"]]. Karolīnas komandā viņš aizvadīja tikai 7 spēles, 2018. gada 16. oktobrī gūstot 1 vārtus zaudējumā pret [[Tampabejas "Lightning"]]. Ceturto sezonu pēc kārtas Nečasam izdevās kļūt par čempionu: sezonas laikā guvis 65 punktus (tostarp 13 punktus izslēgšanas spēlēs), Mārtins palīdzēja Šarlotei izcīnīt [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]]. 2025. gada 24. janvārī Nečass tika aizmainīts uz [[Kolorādo Avalanche]] komandu.<ref>{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25012025-milzu_darijums_satricina_nhl_aizmaina_ses|title=Milzu darījums satricina NHL: aizmaina sesto rezultatīvāko spēlētāju|date=2025. gada 25. jan.|website=sportacentrs.com}}</ref> [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas hokeja izlases]] sastāvā Nečass ir spēlējis [[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā|2018. gada Pasaules čempionātā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{succession box | before = [[Žuliens Gotjē]] | title = [[Karolīnas "Hurricanes"]] [[NHL drafts|NHL Drafta]] pirmā raunda izvēle | years = [[2017. gada NHL drafts|2017]] | after = [[Andrejs Svečņikovs]]}} {{kastes beigas}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Karolīnas "Hurricanes" spēlētāji]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Čehijas Ekstralīgas čempioni]] {{DEFAULTSORT:Nečass, Martins}} pq6gwtnzdkuhbenf8vftzat0sp01fhq 0 476619 4300738 4136092 2025-06-27T14:05:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300738 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste |name = Jodupe |nickname = |settlement_type = | pushpin_map = Lithuania | pushpin_label_position = right | image_flag = Juodupės vėliava.svg |image_shield = Juodupės herbas.svg |image_skyline = Unnamed2 - panoramio (1603).jpg |image_caption = |subdivision_type = Valsts |subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Panevēžas apriņķis]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajons]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Jodupes seņūnija]] |established_date = 1769 |established_title = Pirmoreiz minēta |established_date2 = 1956 |established_title2 = Pilsētciemats kopš |established_date3 = 2002 |established_title3 = Miests kopš |population_total = 1769 |population_as_of = 2011 |population_footnotes =<ref>[http://statistics.bookdesign.lt/table_125_06.htm?lang=en "2011 census". Statistikos Departamentas (Lithuania).]</ref> |area_total_km2 = |timezone = [[Eastern European Time|EET]] |utc_offset = +2 |timezone_DST = [[Eastern European Summer Time|EEST]] |utc_offset_DST = +3 |latd = 56 |latm = 05 |lats = 20|latNS = N |longd = 25 |longm = 36 |longs = 40|longEW = E |coordinates_display= inline,title |coordinates_type =region:LT_type:city(355000) |website = }} '''Jodupe''' ({{val|lt|Juodupė}}, burtiski: ''Melnupe'') ir [[Lietuva]]s mazpilsēta jeb [[miests]] [[Rokišķu rajona pašvaldība|Rokišķu rajonā]], seņūnijas un seņūnaitijas centrs. Tā atrodas netālu no [[Jodupe (Vīžonas pieteka)|Jodupes]] upes satekas ar [[Vīžona (Mēmeles pieteka)|Vīžonu]] 6 kilometrus no [[Latvija]]s robežas, 11 km no [[Aknīste]]s un 15 km no [[Rokišķi]]em. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanu tajā dzīvoja 1769 cilvēku. Jodupe pilsētciemata tiesības ieguva 1956. gadā, bet 2002. gada 16. decembrī kļuva par miestu.<ref>[https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.197361 Dėl gyvenamosios vietovės pavadinimo pakeitimo]</ref> Miestā ir koka Sv. Rītausmas vārtu Dievmātes katoļu baznīca (uzcelta 1938. gadā, divreiz nodegusi — 1944. un 1987. gadā),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://naujas.rokiskis.lt/lt/seniunijos/juodupes-seniunija_4621/informacija_4777.html |title=Rokišķis.lt — Informacija turistams ir svečiams |access-date={{dat|2021|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200618094954/http://naujas.rokiskis.lt/lt/seniunijos/juodupes-seniunija_4621/informacija_4777.html }}</ref> ģimnāzija un pamatskola. Rūpniecību pārstāv [[vilna]]s audumu ražotājs UAB „Baltic Mills“. == Vēsture == Pirmoreiz pieminēta kā muitas punkts 1769. gadā ar poļu nosaukumu ''Pojedupie''. Jodupe kā apdzīvota vieta sāka augt ap vilnas kāršanas, vērpšanas un vēlāk arī aušanas ražotni, kuru 1907. gadā vecās vējdzirnavās izveidoja vietējais muižnieks Pžeždeckis.<ref name="Rokišķis" /> 1931. gadā dzirnavu ražotne bankrotēja un to nopirka uzņēmums "Nemunas", kas atsāka darbību.<ref>Semaška, Algimantas (2006). ''Kelionių vadovas po Lietuvą: 1000 lankytinų vietovių norintiems geriau pažinti gimtąjį kraštą'' (lietuviski) (4th ed.). Vilnius: Algimantas. p. 295. ISBN 9986-509-90-4.</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā ciematu nodedzināja līdz pamatiem, bet drīz tas tika atjaunots. [[Lietuvas PSR|Padomju laikā]] jau kopš 1944. gada novembra reģionā darbojās ievērojamas pretpadomju partizānu vienības, līdz 1945. gada janvārī padomju spēki tos sakāva, nonāvējot 23 partizānus un nodedzinot 9 apkaimes sētas. Jau 1946. gadā atjaunoja baznīcu. Dzirnavu vilnas ražotne 1950. gados tika rekonstruēta par lielu rūpnīcu, kurā strādāja vairāk nekā 1000 cilvēku. Tā gandrīz bankrotēja, kad Lietuva 1990. gadā pasludināja neatkarību un [[PSRS]] pārtrauca ar Lietuvu ekonomisko sadarbību. 21. gadsimtā rūpnīcu pārvalda UAB „Baltic Mills“, un tajā strādā vairāk nekā 200 cilvēku, padarot to par lielāko vilnas apstrādes uzņēmumu Baltijā.<ref name="Rokišķis">{{Tīmekļa atsauce |url=http://naujas.rokiskis.lt/lt/seniunijos/juodupes-seniunija_4621/apie-seniunija_4776.html |title=Juodupės seniūnija |access-date={{dat|2021|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2020|06|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200618093702/http://naujas.rokiskis.lt/lt/seniunijos/juodupes-seniunija_4621/apie-seniunija_4776.html }}</ref> Vēl viens nozīmīgs darba devējs ir kūdras ieguves uzņēmums netālu esošajā Naujasodes ciematā.<ref>[https://web.archive.org/web/20180111122242/http://www.juodupe.lt/verslas juodupe.lt — Verslas]</ref> == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |- ! 1959<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/ussr59_reg2.php Skaitīšana-1959]</ref> !! 1970<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/ussr70_reg2.php Skaitīšana-1970]</ref> !! 1979<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/ussr79_reg2.php Skaitīšana-1979]</ref> !! 1989<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/sng89_reg2.php Skaitīšana-1989]</ref> !! 2001 !! 2011 |- | 1416 || 2290 || 2536 || 2659 || 2043 || 1769 |} == Sports == Miestā bāzējas [[hokejs|hokeja]] komanda „Jodupe“,<ref>[https://rekvizitai.vz.lt/imone/juodupes_miestelio_ledo_ritulio_sporto_klubas/ Juodupės Miestelio Ledo Ritulio Sporto Klubas]</ref> kura ilgstoši, izmantojot [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabala]] leģionārus, turējās Lietuvas čempionāta augšdaļā pat bez sava ledus laukuma.<ref>[https://www.respublika.lt/lt/naujienos/sportas/kitos_sporto_sakos/salygu_nera_bet_yra_entuziazmas/,coments.1 Sąlygų nėra, bet yra entuziazmas] 2017 vasario mėn. 25 d. Jaunius POCIUS, „Respublikos“ žurnalistas</ref> 2016./2017. gada sezonā tā izcīnīja Lietuvas čempionāta sudraba medaļas,<ref>[http://www.hockey.lt/index.php?season_id=15&div_id=14&item_id=13 Hockey.lt]</ref> taču 2017./2018. gada sezonā nespēja pabeigt čempionātu un kopš tā laika spēlē Lietuvas AHL — Amatieru hokeja līgā. == Galerija == <gallery> Juodupė, bažnyčia.JPG|Baznīca Juodupė, akmuo.JPG|Ciemata izveides simtgades akmens Juodupė, gimnazija.JPG|Ģimnāzija Unnamed2 - panoramio (1606).jpg| </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://juodupesgimnazija.jimdofree.com/ Neoficiāla ģimnāzijas vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210209095832/https://juodupesgimnazija.jimdofree.com/ |date={{dat|2021|02|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20171228005038/http://www.juodupe.lt/ Arhivēta neoficiāla miesta vietne] * [http://naujas.rokiskis.lt/lt/seniunijos/juodupes-seniunija_4621/apie-seniunija_4776.html Rokišķu rajona oficiālā vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200618093702/http://naujas.rokiskis.lt/lt/seniunijos/juodupes-seniunija_4621/apie-seniunija_4776.html |date={{dat|2020|06|18||bez}} }} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] duili0t3h1x784cj5bonlt1x8ihmxq1 0 477068 4300967 3879790 2025-06-28T06:46:49Z ZANDMANIS 91184 4300967 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Grifins Reinharts | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | līga = <!------ Drafts ------> | drafts = 4., 1. kārtā | dr_gads = [[2012. gada NHL drafts|2012]] | dr_līga = NHL | dr_kom = [[Ņujorkas "Islanders"]] <!------ Nacionālā izlase ------>| taut_sez 1 = | balv = | numurs = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2021|2|4||bez}} <!------ Medaļas ------>| rādīt_medaļas = jā | headercolor = | amats = | kom = | vārds_orig = ''Griffin Reinhart'' | mir_dat = | attēls = Griffin Reinhart.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|1|24}} | dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Britu Kolumbija|Vankūvera}} | mir_viet = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 98 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Aizsargs (hokejs)|Aizsargs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2014 | kar_beig = 2022 | medaltemplates = }} '''Grifins Reinharts''' ({{Val|en|Griffin Reinhart}}, dzimis {{Dat|1994|1|24}}) ir bijušais [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlēja [[Aizsargs (hokejs)|aizsarga]] pozīcijā. [[2012. gada NHL drafts|2012. gada NHL draftā]] Reinhartu ar kopējo ceturto numuru izvēlējās [[Ņujorkas "Islanders"]]. Karjeras laikā pārstāvējis NHL komandas [[Ņujorkas Islanders]], [[Edmontonas "Oilers"]], [[KHL]] komandu [[Pekinas "Kunlun Red Star"]], [[Vācijas hokeja līga]]s komandu [[Īzerlonas "Roosters"]], [[Lielbritānijas elites hokeja līga]]s komandu [[Belfāstas "Giants"]] Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku lielākajiem drafta neveiksminiekiem NHL līgas vēsturē. == Karjera == Savos junioru gados spēlējis diezgan veiksmīgi [[Rietumu hokeja līga|Rietumu hokeja līgas]] klubā [[Edmontonas "Oil Kings"]]. 2014–15. gada sezonā debitējis [[Ņujorkas "Islanders"]], bet nākamajā sezonā viņu aizmainīja uz [[Edmontonas "Oilers"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/islanders-trade-defenseman-reinhart-to-oilers/c-772442|title=Islanders trade defenseman Reinhart to Oilers|website=NHL.com|access-date=2021-02-04|language=en-US}}</ref> Nākamās divas sezonas Reinharts pārsvarā spēlēja [[AHL]] komandā [[Beikersfīldas "Condors"]]. Vēlāk divas sezonas spēlējis citā AHL komandā [[Čikāgas "Wolves"]]. 2019. gadā pievienojās [[KHL]] komandai [[Pekinas "Kunlun Red Star"]], kur nospēlēja vienu sezonu. 2021. gada augustā Reinharts vienojās par līgumu ar Lielbritānijas [[Lielbritānijas elites hokeja līga|EIHL]] komandu [[Belfāstas "Giants"]] uz 2021.–2022. gada sezonu.<ref>{{Cite web|url=https://www.belfastgiants.com/2021/08/30/belfast-giants-complete-2021-22-roster-with-signing-of-j-j-piccinich-and-griffin-reinhart/|title = Belfast Giants News}}</ref> Viņa brālis [[Sems Reinharts|Sems]] arī ir hokejists. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Kanādas hokejisti]] [[Kategorija:Ņujorkas "Islanders" spēlētāji]] [[Kategorija:Edmontonas "Oilers" spēlētāji]] [[Kategorija:Pekinas "Kunlun Red Star" spēlētāji]] [[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]] [[Kategorija:Britu Kolumbijā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Reinharts, Grifins}} 7k2yp976pm4kgajpu9j06kr06b1ohn3 3 481581 4300707 3390225 2025-06-27T13:28:43Z CptViraj 86644 CptViraj pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Vadzlm]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 9302547e94649eb045bbee1d9bc74284]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Vadzlm|Vadzlm]]" to "[[Special:CentralAuth/Renamed user 9302547e94649eb045bbee1d9bc74284|Renamed user 9302547e94649eb045bbee1d9bc74284]]" 3390225 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Vadzlm}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 30. marts, plkst. 21.54 (EEST) bxik71j4eas2uflw0t0h7a97tp3j4xi 0 489181 4300869 4300637 2025-06-27T20:31:56Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300869 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ogres novads COA.png|150px|thumb|Ogres novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības vadītāji'''. Ogres novadu izveidoja 2002. gada 9. decembrī, apvienojot [[Ogre]]s pilsētu ar [[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagastu]]. 2009. gada 1. jūlijā Ogres novadam pievienoja [[Krapes pagasts|Krapes]], [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes]], [[Lauberes pagasts|Lauberes]], [[Madlienas pagasts|Madlienas]], [[Mazozolu pagasts|Mazozolu]], [[Meņģeles pagasts|Meņģeles]], [[Suntažu pagasts|Suntažu]] un [[Taurupes pagasts|Taurupes pagastus]]. 2021. gada 1. jūlijā [[Ogres novads|Ogres novadu]] apvienoja ar [[Ikšķiles novads|Ikšķiles]], [[Ķeguma novads|Ķeguma]] un [[Lielvārdes novads|Lielvārdes]] novadiem. == Uzskaitījums == {{legend| #676767| [[Ogres novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /><small>(dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2002 — pašlaik)''' |- | style="background: #676767| || '''1.''' || [[Attēls:Edvīns Bartkēvičs.jpg|80px]] ||'''[[Edvīns Bartkēvičs]]'''<br /><small>(1956)</small> || 2002. gada 9. decembris — 2014. gada 15. aprīlis || [[Ogres novadam]] || [[2005. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2005]] <br />[[2009. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2009]]<br />[[2013. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2013]] || |- | style="background: #00FF80| || '''2.''' || [[Attēls:Artūrs Mangulis.jpg|80px]] ||'''[[Artūrs Mangulis]]'''<br /><small>(1971)</small> || 2014. gada 15. aprīlis — 2017. gada 16. jūnijs || [[Latvijas Zaļā partija]] || — || |- | style="background: #EFC800| || '''3.''' || [[Attēls:Egils Helmanis 2015.jpg|80px]] ||'''[[Egils Helmanis]]'''<br /><small>(1971)</small> || 2017. gada 16. jūnijs — ''pašlaik'' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] || [[2017. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2017]]<br />[[2021. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2021]]<br />[[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2025]] || |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Ogres novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ogres novads]] shnjz2kfhayaxet8ly1dguhqlmadb7i 0 490077 4300830 4292550 2025-06-27T18:38:52Z 2A03:EC00:B97B:FC78:9478:BB82:D5B2:59BF /* Partijas */ 4300830 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Augšdaugavas novada dome | legislature = | coa_pic = Augšdaugavas novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = Dome1232.jpeg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Arvīds Kucins]] ([[Daugavpils novada partija|DNP]]) | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Aivars Rasčevskis]] ([[Daugavpils novada partija|DNP]]) <br /> [[Vitālijs Aizbalts]] <small>([[Latgales partija|LP]])</small> <br /> [[Maigurs Krievāns]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])</small> | election1 = | members = 15 | structure1 = 2025. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#FF8000}} '''[[Daugavpils novada partija|DNP]]''' (5) * {{Color box|#002e5d}} '''[[Sarauj, Latgale!|SL!]]''' (4) * {{Color box|#0000B9}} '''[[Latgales partija|LP]]''' (3) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (3) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. Jūnijs]] | next_election1 = | meeting_place = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | website = {{URL|https://www.augsdaugavasnovads.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Augšdaugavas novada dome''' (arī '''Augšdaugavas novada pašvaldība''') ir [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Dome sastāv no 15 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] Augšdaugavas novadā deklarētie balsstiesīgie [[Latvija]]s un [[Eiropas Savienība]]s pilsoņi. == 2021. gadā ievēlētie deputāti == {| class="wikitable sortable" ! Vārds, uzvārds ! Partija |- | [[Arvīds Kucins]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Aivars Rasčevskis]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Vitālijs Aizbalts]] | [[Latgales partija]] |- | [[Maigurs Krievāns]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Viktors Jasiņavičs]] | [[Saskaņa]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Jānis Belkovskis]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Pāvils Kveders]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Reinis Līcis]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Aleksejs Mackevičs]] | [[Daugavpils novada partija]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Dainis Millers]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Gunta Okmane]] | [[Latgales partija]] |- | [[Dzintars Pabērzs]] | [[Latgales partija]] |- | [[Deniss Sarafaņuks]] | [[Saskaņa]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Aleksandrs Sibircevs]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Regīna Tamane]] | [[Daugavpils novada partija]] |} == Partijas == {| class="wikitable" ! colspan="2" | Saraksts ! | Deputāti ! | Pozīcija |- | style="background-color:#FF8000" | | [[Daugavpils novada partija]] | {{Infobox political party/seats|5|15|hex=#FF8000}} | rowspan="3" | Koalīcija |- | style="background-color:#00008B" | | [[Latgales partija]] | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#00008B}} |- | style="background-color:#258B4C" | | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#258B4C}} |- ! colspan="4" | |- | style="background-color:#002e5d" | | [[Sarauj, Latgale!]] | {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#002e5d}} | rowspan="2" | Opozīcija |- ! colspan="4"| |- | colspan="2" style="text-align:left;" | '''Kopā:''' | 15 | style="background-color:#eaecf0;" | |} == Komitejas == {| class="wikitable sortable" ! Komitejas nosaukums ! Komitejas priekšsēdētājs ! Komitejas priekšsēdētāja vietnieks ! Komitejas locekļi |- | Finanšu komiteja | Arvīds Kucins | Aivars Rasčevskis |Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Vitālijs Aizbalts, Dzintars Pabērzs, Maigurs Krievāns, Reinis Līcis, Deniss Sarafaņuks. |- | Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja | Jānis Belkovskis | Dainis Millers | Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Gunta Okmane, Dzintars Pabērzs, Viktors Jasiņavičs. |- | Sociālo un veselības jautājumu komiteja | Aleksejs Mackevičs | - | Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Gunta Okmane, Reinis Līcis, Dainis Millers, Deniss Sarafaņuks. |- | Tautsaimniecības komiteja | Maigurs Krievāns | - | Jānis Belkovskis, Pāvils Kveders, Aleksejs Mackevičs, Aivars Rasčevskis, Vitālijs Aizbalts, Gunta Okmane, Dainis Millers, Deniss Sarafaņuks. |- | Attīstības komiteja | Vitālijs Aizbalts | Pāvils Kveders | Arvīds Kucins, Jānis Belkovskis, Aleksejs Mackevičs, Dzintars Pabērzs, Maigurs Krievāns, Reinis Līcis, Viktors Jasiņavičs. |} [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] [[Kategorija:Augšdaugavas novada dome]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] g96pjn7gl2lpjtqgm9qtgexveufpu5w 4300834 4300830 2025-06-27T18:44:30Z 2A03:EC00:B97B:FC78:9478:BB82:D5B2:59BF 4300834 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Augšdaugavas novada dome | legislature = | coa_pic = Augšdaugavas novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = Dome1232.jpeg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Arvīds Kucins]] ([[Daugavpils novada partija|DNP]]) | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Aivars Rasčevskis]] ([[Daugavpils novada partija|DNP]]) <br /> [[Vitālijs Aizbalts]] <small>([[Latgales partija|LP]])</small> <br /> [[Maigurs Krievāns]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])</small> | election1 = | members = 15 | structure1 = 2025. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#FF8000}} '''[[Daugavpils novada partija|DNP]]''' (5) * {{Color box|#002e5d}} '''[[Sarauj, Latgale!|SL!]]''' (4) * {{Color box|#0000B9}} '''[[Latgales partija|LP]]''' (3) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (3) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. Jūnijs]] | next_election1 = | meeting_place = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | website = {{URL|https://www.augsdaugavasnovads.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Augšdaugavas novada dome''' (arī '''Augšdaugavas novada pašvaldība''') ir [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Dome sastāv no 15 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] Augšdaugavas novadā deklarētie balsstiesīgie [[Latvija]]s un [[Eiropas Savienība]]s pilsoņi. == 2025. gadā ievēlētie deputāti == == 2021. gadā ievēlētie deputāti == {| class="wikitable sortable" ! Vārds, uzvārds ! Partija |- | [[Arvīds Kucins]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Aivars Rasčevskis]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Vitālijs Aizbalts]] | [[Latgales partija]] |- | [[Maigurs Krievāns]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Viktors Jasiņavičs]] | [[Saskaņa]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Jānis Belkovskis]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Pāvils Kveders]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Reinis Līcis]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Aleksejs Mackevičs]] | [[Daugavpils novada partija]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Dainis Millers]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Gunta Okmane]] | [[Latgales partija]] |- | [[Dzintars Pabērzs]] | [[Latgales partija]] |- | [[Deniss Sarafaņuks]] | [[Saskaņa]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Aleksandrs Sibircevs]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Regīna Tamane]] | [[Daugavpils novada partija]] |} == Partijas == {| class="wikitable" ! colspan="2" | Saraksts ! | Deputāti ! | Pozīcija |- | style="background-color:#FF8000" | | [[Daugavpils novada partija]] | {{Infobox political party/seats|5|15|hex=#FF8000}} | rowspan="3" | Koalīcija |- | style="background-color:#00008B" | | [[Latgales partija]] | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#00008B}} |- | style="background-color:#258B4C" | | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#258B4C}} |- ! colspan="4" | |- | style="background-color:#002e5d" | | [[Sarauj, Latgale!]] | {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#002e5d}} | rowspan="2" | Opozīcija |- ! colspan="4"| |- | colspan="2" style="text-align:left;" | '''Kopā:''' | 15 | style="background-color:#eaecf0;" | |} == Komitejas == {| class="wikitable sortable" ! Komitejas nosaukums ! Komitejas priekšsēdētājs ! Komitejas priekšsēdētāja vietnieks ! Komitejas locekļi |- | Finanšu komiteja | Arvīds Kucins | Aivars Rasčevskis |Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Vitālijs Aizbalts, Dzintars Pabērzs, Maigurs Krievāns, Reinis Līcis, Deniss Sarafaņuks. |- | Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja | Jānis Belkovskis | Dainis Millers | Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Gunta Okmane, Dzintars Pabērzs, Viktors Jasiņavičs. |- | Sociālo un veselības jautājumu komiteja | Aleksejs Mackevičs | - | Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Gunta Okmane, Reinis Līcis, Dainis Millers, Deniss Sarafaņuks. |- | Tautsaimniecības komiteja | Maigurs Krievāns | - | Jānis Belkovskis, Pāvils Kveders, Aleksejs Mackevičs, Aivars Rasčevskis, Vitālijs Aizbalts, Gunta Okmane, Dainis Millers, Deniss Sarafaņuks. |- | Attīstības komiteja | Vitālijs Aizbalts | Pāvils Kveders | Arvīds Kucins, Jānis Belkovskis, Aleksejs Mackevičs, Dzintars Pabērzs, Maigurs Krievāns, Reinis Līcis, Viktors Jasiņavičs. |} [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] [[Kategorija:Augšdaugavas novada dome]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] c3osyng5czxxjsk3p51gfberprod7l4 4300836 4300834 2025-06-27T18:48:10Z 2A03:EC00:B97B:FC78:9478:BB82:D5B2:59BF /* 2025. gadā ievēlētie deputāti */ 4300836 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Augšdaugavas novada dome | legislature = | coa_pic = Augšdaugavas novada ģerbonis.svg | coa-pic = | session_room = Dome1232.jpeg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Arvīds Kucins]] ([[Daugavpils novada partija|DNP]]) | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Aivars Rasčevskis]] ([[Daugavpils novada partija|DNP]]) <br /> [[Vitālijs Aizbalts]] <small>([[Latgales partija|LP]])</small> <br /> [[Maigurs Krievāns]] <small>([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])</small> | election1 = | members = 15 | structure1 = 2025. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#FF8000}} '''[[Daugavpils novada partija|DNP]]''' (5) * {{Color box|#002e5d}} '''[[Sarauj, Latgale!|SL!]]''' (4) * {{Color box|#0000B9}} '''[[Latgales partija|LP]]''' (3) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (3) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. Jūnijs]] | next_election1 = | meeting_place = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | website = {{URL|https://www.augsdaugavasnovads.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Augšdaugavas novada dome''' (arī '''Augšdaugavas novada pašvaldība''') ir [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Dome sastāv no 15 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēl reizi četros gados [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] Augšdaugavas novadā deklarētie balsstiesīgie [[Latvija]]s un [[Eiropas Savienība]]s pilsoņi. == 2025. gadā ievēlētie deputāti == {| class="wikitable sortable" ! Vārds, uzvārds ! Partija |- | [[Arvīds Kucins]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Aivars Rasčevskis]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Vitālijs Aizbalts]] | [[Latgales partija]] |- | [[Maigurs Krievāns]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Kārlis Jadzevičs]] | [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Inese Skurjate]] | [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Pāvils Kveders]] | [[Latgales partija]] |- | [[Reinis Līcis]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Aleksejs Mackevičs]] | [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Dainis Millers]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Edgars Kucins]] | [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Dzintars Pabērzs]] | [[Latgales partija]] |- | [[Olesja Niķitina]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Jānis Proms]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Regīna Tamane]] | [[Daugavpils novada partija]] |} == 2021. gadā ievēlētie deputāti == {| class="wikitable sortable" ! Vārds, uzvārds ! Partija |- | [[Arvīds Kucins]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Aivars Rasčevskis]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Vitālijs Aizbalts]] | [[Latgales partija]] |- | [[Maigurs Krievāns]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Viktors Jasiņavičs]] | [[Saskaņa]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Jānis Belkovskis]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Pāvils Kveders]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Reinis Līcis]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Aleksejs Mackevičs]] | [[Daugavpils novada partija]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Dainis Millers]] | [[Latvijas Zemnieku savienība]] |- | [[Gunta Okmane]] | [[Latgales partija]] |- | [[Dzintars Pabērzs]] | [[Latgales partija]] |- | [[Deniss Sarafaņuks]] | [[Saskaņa]] tagad [[Sarauj, Latgale!]] |- | [[Aleksandrs Sibircevs]] | [[Daugavpils novada partija]] |- | [[Regīna Tamane]] | [[Daugavpils novada partija]] |} == Partijas == {| class="wikitable" ! colspan="2" | Saraksts ! | Deputāti ! | Pozīcija |- | style="background-color:#FF8000" | | [[Daugavpils novada partija]] | {{Infobox political party/seats|5|15|hex=#FF8000}} | rowspan="3" | Koalīcija |- | style="background-color:#00008B" | | [[Latgales partija]] | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#00008B}} |- | style="background-color:#258B4C" | | [[Latvijas Zemnieku savienība]] | {{Infobox political party/seats|3|15|hex=#258B4C}} |- ! colspan="4" | |- | style="background-color:#002e5d" | | [[Sarauj, Latgale!]] | {{Infobox political party/seats|4|15|hex=#002e5d}} | rowspan="2" | Opozīcija |- ! colspan="4"| |- | colspan="2" style="text-align:left;" | '''Kopā:''' | 15 | style="background-color:#eaecf0;" | |} == Komitejas == {| class="wikitable sortable" ! Komitejas nosaukums ! Komitejas priekšsēdētājs ! Komitejas priekšsēdētāja vietnieks ! Komitejas locekļi |- | Finanšu komiteja | Arvīds Kucins | Aivars Rasčevskis |Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Vitālijs Aizbalts, Dzintars Pabērzs, Maigurs Krievāns, Reinis Līcis, Deniss Sarafaņuks. |- | Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja | Jānis Belkovskis | Dainis Millers | Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Gunta Okmane, Dzintars Pabērzs, Viktors Jasiņavičs. |- | Sociālo un veselības jautājumu komiteja | Aleksejs Mackevičs | - | Aleksandrs Sibircevs, Regīna Tamane, Gunta Okmane, Reinis Līcis, Dainis Millers, Deniss Sarafaņuks. |- | Tautsaimniecības komiteja | Maigurs Krievāns | - | Jānis Belkovskis, Pāvils Kveders, Aleksejs Mackevičs, Aivars Rasčevskis, Vitālijs Aizbalts, Gunta Okmane, Dainis Millers, Deniss Sarafaņuks. |- | Attīstības komiteja | Vitālijs Aizbalts | Pāvils Kveders | Arvīds Kucins, Jānis Belkovskis, Aleksejs Mackevičs, Dzintars Pabērzs, Maigurs Krievāns, Reinis Līcis, Viktors Jasiņavičs. |} [[Kategorija:Augšdaugavas novads]] [[Kategorija:Augšdaugavas novada dome]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] bv4kvl2rfmq2yv3tqi38gusjktnewh7 0 491733 4300930 4300682 2025-06-28T04:51:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300930 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Latvija pirmajā vietā | native_name = | lang1 = | name_lang1 = | lang2 = | name_lang2 = | lang3 = | name_lang3 = | lang4 = | name_lang4 = | logo = Latvia First 1! logo.png | colorcode = #A8343C | chairperson = [[Ainārs Šlesers]] | president = | secretary_general = | spokesperson = | leader1_title = Valde | leader1_name = [[Ainārs Šlesers]]<br>[[Vilis Krištopans]]<br>[[Edmunds Zivtiņš]]<br>[[Līga Krapāne]]<br>[[Ringolds Balodis]] | leader2_title = | leader2_name = | leader3_title = | leader3_name = | leader4_title = | leader4_name = | slogan = | founded = {{dat|2021|8|14|N|bez}} | dissolved = | merger = | split = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = [[Aldaru iela (Rīga)|Aldaru iela]] 6 - 3<br>[[Rīga]], [[Latvija]] | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | wing1_title = | wing1 = | wing2_title = | wing2 = | wing3_title = | wing3 = | membership_year = 2024 | membership = 1285{{increase}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2024-03-16|language=lv}}</ref> | ideology = * [[sociālais konservatīvisms]] * [[kristīgā demokrātija]] * [[populisms]] | religion = | national = | position = [[Labēja politika|labēja]] | international = | european = [[Eiropas Kristiešu politiskā kustība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ecpm.info/members-and-associates.html|title=Our members and associates|website=ECPM|access-date=2024-06-07}}{{Novecojusi saite}}</ref> | europarl = [[Patrioti Eiropai]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8055499/kristopans-ar-orbana-un-lepenas-domubiedriem-darbosies-jaunaja-galeji-labeja-ep-grupa|title=Krištopans ar Orbāna un Lepēnas domubiedriem darbosies jaunajā galēji labējā EP grupā|website=Latvijā|access-date=2024-07-09|date=2024-07-08|language=lv}}</ref> | affiliation1_title = | affiliation1 = | colors = {{krāsa|#9E3039}} [[Sarkanā krāsa|sarkana]] | seats1_title = [[14. Saeima]] | seats1 = {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#A8343C}} | seats2_title = [[Eiropas parlaments|Eiroparlaments]] | seats2 = {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#A8343C}} | seats3_title = [[Siliņas Ministru kabinets|Valdība]] | seats3 = {{Infobox political party/seats|0|15|hex=#A8343C}} | seats4_title = [[Rīgas dome]] | seats4 = {{Infobox political party/seats|13|60|hex=#A8343C}} | seats5_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] | seats5 = {{Infobox political party/seats|1|42|hex=#A8343C}} | symbol = | flag = | website = {{URL|https://latvijapirmajavieta.lv/}} | state = | country = {{LAT}} | country_dab1 = | parties_dab1 = | elections_dab1 = | country2 = | country_dab2 = | parties_dab2 = | elections_dab2 = | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''"Latvija pirmajā vietā"''' (saīsinājumā '''LPV''') ir 2021. gada 14. augustā dibināta [[Populisms|populistiska]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/388655-politologi-pirms-velesanas-verte-partijas-nosauc-visskandalozako.htm|title=Politologi pirms velēšanāš vērtē partijas, nosauc visskandalozāko|website=nra.lv|access-date=2022-09-06|language=lv}}</ref> [[Sociālais konservatīvisms|sociāli konservatīva]], [[labēja politika|labēja]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-latvija-pirmaja-vieta-premjera-kandidats-bus-slesers-valsts-prezidenta-amata-kandidate-stepanenko.d?id=53488403|title=Partijas 'Latvija pirmajā vietā' premjera kandidāts būs Šlesers, Valsts prezidenta amata kandidāte – Stepaņenko|work=[[LETA]]|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> Tās valdes priekšsēdētājs ir [[Ainārs Šlesers]]. Pirmoreiz reģistrēta 2021. gada 1. jūlijā kā biedrība "Latvija — pirmā" (sākotnēji "Latvija — pirmajā vietā"),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008308560|title=Biedrība "Latvija - pirmajā vietā"|publisher=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs]]|language=lv|access-date=2021. gada 14. augusts|archive-date=2021. gada 14. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20210814135428/https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008308560}}</ref> politiskā partija tika nodibināta 2021. gada 14. augustā kongresā [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7315298/notiks-slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-dibinasanas-kongress|title=Notiks Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" dibināšanas kongress|work=[[LETA]]|publisher=[[TV NET]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 10. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/latvija-pirmaja-vieta/40008310156|title=LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ|website=www.firmas.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-09-10|language=lv}}</ref> Partija ir pārstāvēta [[14. Saeima|14. Saeimā]]. == Vēsture == 2021. gada jūnijā uzņēmējs un bijušais politiķis [[Ainārs Šlesers]] paziņoja, ka viņš veidos jaunu partiju, lai kandidētu [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. 1. jūlijā A. Šlesers nodibināja biedrību "Latvija — pirmajā vietā".<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.a416932/|title=Šlesera partijas «Latvija pirmajā vietā» Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=Māris|first=Klūga|work=[[LETA]]|publisher=[[LSM.lv]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> Partijas dibināšanas kongress notika [[Rīga|Rīgā]] 2021. gada 14. augustā. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]]. Viņa tika izvirzīta arī par partijas kandidātu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatam, savukārt A. Šlesers tika izvirzīts par partijas kandidātu [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam, bet bijusī Saeimas deputāte [[Linda Liepiņa]] ir partijas Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāte.<ref name="lsm"/> Par vienu no svarīgākajām tēmām partijas komunikācijā ar vēlētājiem kļuva valdības rīcības cīņā pret [[COVID-19]] pandēmiju apstrīdēšana, tostarp iestājoties pret obligāto [[vakcinācija|vakcināciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53697909|title=Pēc inficēšanās ar Covid-19 miris Arnis Cimdars|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-23|date=2021-10-20|language=lv}}</ref> 10. septembrī partija tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, par tās ģenerālsekretāru tika iecelts bijušais [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālās vēlēšanu komisijas]] vadītājs [[Arnis Cimdars]] (20. oktobrī miris no [[COVID-19]] izraisītajām komplikācijām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53571767|title=Reģistrēta partija 'Latvija pirmajā vietā'; ģenerālsekretāra amatā iecelts Cimdars|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2021-09-10|date=2021-09-10|language=lv}}</ref> Partijai no 2021. līdz 2022. gadam bija divi deputāti Saeimā — [[Jūlija Stepaņenko]] un [[Ļubova Švecova]], abas ievēlētas no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]]. [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā abas izslēdza no partijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> jo partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko protestējot atstāja paplašināto partijas valdes sēdi, kurā tika apspriesta partijas attieksme pret karu Ukrainā un tā sekām Latvijā. Savukārt Ļ. Švecova 3. martā Saeimā nebalsoja par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 14. Saeimas vēlēšanās partijas sarakstā kandidēja arī vairāki partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" biedri,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europeelects.eu/latvia/|title=Latvia|website=Europe Elects|access-date=2022-09-29|language=en-US}}</ref> ieskaitot bijušo [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]] [[Oļegs Burovs|Oļegu Burovu]]. Vēlēšanās partija "Latvija pirmajā vietā" saņēma 6,24% vēlētāju atbalsta, iegūstot 9 vietas [[14. Saeima|14. Saeimā]]. 2023. gada jūnijā O. Burovs paziņoja, ka pamet "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakciju, viļoties par tās tuvināšanos partijai "[[Stabilitātei!]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/19.06.2023-burovs-pametis-slesera-partijas-saeimas-frakciju-vilies-par-tuvinasanos-stabilitatei.a513351/|title=Burovs pametīs Šlesera partijas Saeimas frakciju; vīlies par tuvināšanos «Stabilitātei!»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-21|language=lv}}</ref> 2024. gadā pēc neveiksmīgām sarunām ar [[Eiropas Parlaments|Eiroparlamenta]] konservatīvo grupu partijas deputāts [[Vilis Krištopans|Krištopans]] un partija pievienojās Eiroparlamenta politiskajai grupai "Patrioti Eiropai",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/09.07.2024-orbana-un-lepenas-eiroskeptiku-grupai-pievienojas-visa-partija-latvija-pirmaja-vieta.a560858/|title=Orbāna un Lepēnas eiroskeptiķu grupai pievienojas visa partija “Latvija pirmajā vietā"|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> kuru prese bieži sauc par galēji labēju, tomēr tās sastāvā ir arī spēki, kurus par tādiem neuzskata, piemēram, [[Čehija]]s partija "Neapmierināto pilsoņu akcija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.07.2024-orbans-eiropas-parlamenta-veido-jaunu-nacionalpatriotisku-grupu.a559848/|title=Orbāns Eiropas Parlamentā veido jaunu nacionālpatriotisku grupu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-07-11|language=lv}}</ref> 2024. gada septembrī pēc izslēgšanas no partijas "[[Stabilitātei!]]" LPV pievienojās Saeimas deputāte [[Viktorija Pleškāne]], taču partijas frakcijai viņa nepievienojās, jo sasaukuma laikā mainīt frakcijas ir aizliegts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/saeimas-deputate-pleskane-pievienojas-slesera-partijai-14323312|title=Saeimas deputāte Pleškāne pievienojas Šlesera partijai|website=[[diena.lv]]|access-date=2025-02-12|date=2024-09-03}}</ref> == Vēlēšanas == === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2024. | [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 6,16 | {{Infobox political party/seats|1|9|hex=#A8343C}} | |} === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 6,24 | {{Infobox political party/seats|9|100|hex=#A8343C}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2025. | [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] | 18,16 | {{Infobox political party/seats|13|60|hex=#A8343C}} | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://latvijapirmajavieta.lv/ Partijas mājaslapa] * {{twitter|LatvijaPirmaja}} {{facebook|LatvijaPirmajaVieta}} {{politika-aizmetnis}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] [[Kategorija:Latvijas konservatīvās partijas]] 1e1m82qgvn7a47b8u33wzha5aadukku 0 494725 4300895 4300316 2025-06-27T21:21:47Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300895 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|150px|thumb|[[Dienvidkurzemes novada ģerbonis]]]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] pašvaldības vadītāji'''. Dienvidkurzemes novadu izveidoja 2021. gada 1. jūlijā apvienojot [[Aizputes novads|Aizputes]], [[Grobiņas novads|Grobiņas]], [[Durbes novads|Durbes]], [[Nīcas novads|Nīcas]], [[Pāvilostas novads|Pāvilostas]], [[Priekules novads|Priekules]], [[Rucavas novads|Rucavas]] un [[Vaiņodes novads|Vaiņodes]] novadus. == Uzskaitījums == {{legend| green| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /><small>(dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2021 — pašlaik)''' |- | style="background: green| || '''1.''' || [[Attēls:Aivars Priedols.jpg|80px]] || '''[[Aivars Priedols]]'''<br /><small>(1959)</small> || 2021. gada 1. jūlijs — 2025. gada 26. jūnijs || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || [[2021. gada Dienvidkurzemes novada domes vēlēšanas|2021]] || |- | style="background: #EFC800| || '''2.''' || [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] || '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> || 2025. gada 26. jūnijs — ''pašlaik'' || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] || [[2025. gada Dienvidkurzemes novada domes vēlēšanas|2025]] || |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Dienvidkurzemes novads]] s8cgstdvb46kbh3qpywht1gujchmh3v 0 495840 4300845 4300579 2025-06-27T19:31:28Z CDeleted 103067 4300845 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{televīzijas seriāla infokaste | show_name = Squid Game | show_name_2 = 오징어 게임 | image = 오징어 게임 logo.svg | caption = Seriāla logo korejiešu valodā | genre = trillera un [[izdzīvošana]]s seriāls | format = | creator = | developer = | writer = [[Hvans Tonhjoks]] | director = Hvans Tonhjoks | creative_director = | presenter = | starring = {{ubl|[[I Čonče]]|[[Paks Hesu]]|[[Čona Hojona]]|[[O Jonsu]]}} | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{KOR}} | language = [[korejiešu valoda]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 16 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 32–63 minūtes | company = | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''Netflix'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2021|9|17|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''''Squid Game''''' ({{val|ko|오징어 게임}}, ''ojing'eo geim'', {{izrunā|o̞d͡ʑiŋʌ̹ k͈e̞im}} — ‘Kalmāra spēle’) ir [[Dienvidkoreja]]s televīzijas seriāls, kuras režisors un scenārija autors ir [[Hvans Tonhjoks]]. Tas ir televīzijas straumēšanas platformas ''[[Netflix]]'' oriģinālseriāls. Seriāls ir nosaukts korejiešu bērnu spēles “[[Kalmārs (spēle)|Kalmārs]]” vārdā. Seriāls ''Squid Game'' ir 9 sērijās, kas ietilpst 1 sezonā, kas ''Netflix'' platformā tika palaists {{dat|2021|9|17||bez}}. Galvenās lomas seriālā spēlē [[I Čonče]], [[Paks Hesu]], [[Čona Hojona]] un [[O Jonsu]]. Otrās sezonas ražošana sākās 2023. gada jūlijā, bet pirmizrāde notika {{dat|2024|12|26||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/squid-game-season-2-release-date-premiere-lee-jung-jae-2024-5|title='Squid Game' season 2 is coming in December, according to its star Lee Jung-jae|last=Palmer|first=Haasch|date=May 15, 2024|access-date=May 15, 2024|work=[[Business Insider]]}}</ref> Trešās un noslēdzošās sezonas pirmizrāde notika 2025. gada 27. jūnijā.<ref name="Season3Release">{{Tīmekļa atsauce |last1=Maas |first1=Jennifer |last2=Minton |first2=Matt |url=https://variety.com/2024/tv/news/squid-game-2-ending-jung-bae-death-explained-mid-credits-scene-season-3-1236255614/|title='Squid Game' Creator Breaks Down 'Heavy' Season 2 Finale Death, Mid-Credits Scene Clues and When Season 3 Is Coming|date=December 26, 2024|access-date=December 28, 2024|work=[[Variety]]|archive-date=December 28, 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241228122750/https://variety.com/2024/tv/news/squid-game-2-ending-jung-bae-death-explained-mid-credits-scene-season-3-1236255614/|dead-url=no}}</ref> == Sižets == Šķirtais un finansiālās grūtībās nonākušais autovadītājs Seon Džihuns tiek aicināts uzspēlēt tradicionālās korejiešu bērnu spēles, lai laimētu lielu naudas balvu. Viņš pieņem piedāvājumu un nokļūst nezināmā vietā kopā ar 455 citiem cilvēkiem, kuriem arī ir lieli parādi. Spēlētāji tērpušies zaļos treniņtērpos, un viņus pastāvīgi vēro rozā un maskās ģērbti apsargi. Spēlētāji drīz atklāj, ka spēles zaudēšana nozīmē nāvi, un katra nāve ir 100 miljonu [[Dienvidkorejas vona|Dienvidkorejas vonu]] vērtībā. Visu 456 spēlētāju nāves rezultātā galvenā balva ir 45,6 miljardi Dienvidkorejas vonas (aptuveni 33 miljoni eiro sērijas izlaišanas brīdī). Džihuns apvieno spēkus ar citiem spēlētājiem, tostarp savu bērnības draugu Čo Sangvu, lai pārdzīvotu spēles fiziskos un psiholoģiskos izaicinājumus. == 1. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Sarkanā gaisma, Zaļā gaisma"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2021. gada 17. septembris |- |"무궁화 꽃이 피던 날" (''Mugunghwa kkochi pideonnal'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Elle"''' |- |"지옥" (''Ji-ok'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"Vīrietis ar lietussargu"''' |- |"우산을 쓴 남자" (''Usaneul sseun namja'') |- | rowspan="2" | 4 || '''"Turies pie komandas"''' |- |"쫄려도 편먹기" (''Pyeongdeunghan sesang'') |- | rowspan="2" | 5 || '''"Godīga pasaule"''' |- |"평등한 세상" (''Pyeongdeunghan sesang'') |- | rowspan="2" | 6 || '''"Gganbu"''' |- |"깐부" (''Kkanbu'') |- | rowspan="2" | 7 || '''"VIP personas"''' |- |"V.I.P.S" |- | rowspan="2" | 8 || '''"Priekšējais vīrs"''' |- |"프론트맨" (''Peuronteumaen'') |- | rowspan="2" | 9 || '''"Viena laimīga diena"''' |- |"운수 좋은 날" (''Unsu joeun nal'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 1 | Sarkanā gaisma-zaļā gaisma | Spēlētājiem jāsasniedz finiša līnija, kustoties tikai tad, kad tiek saukts "zaļā gaisma". Ja spēlētājs kustas laikā, kad tiek teikts "sarkanā gaisma", viņš [[nāve|iet bojā]]. |- | 2 | ''Dalgona'' | Spēlētājiem tiek iedota plāna cukura [[konfekte]] ar iepresētu formu ([[aplis]], [[trijstūris]], [[zvaigzne]] vai [[lietussargs]]), kas jāizgriež ar [[adata|adatu]] to nesalaužot. Ja konfekte saplīst, spēlētājs iet bojā. |- | 3 | Virves vilkšana | Divas komandas pa 10 spēlētājiem sacenšas [[virves vilkšana|virves vilkšanā]], stāvot uz paaugstinātas platformas. Komanda, kas tiek novilkta pāri centra līnijai, krīt lejā un spēlētāji iet bojā. |- | 4 | Bumbiņas | Spēlētāji veido pārus un katrs saņem 10 bumbiņas. Viņiem 30 minūšu laikā jācenšas iegūt visas pretinieka bumbiņas, izmantojot jebkādu spēli pēc savas izvēles. Zaudētājs iet bojā. |- | 5 | Stikla tilts | Spēlētājiem jālec pa rindu ar [[stikls|stikla]] paneļiem, no kuriem tikai viens katrā pārī spēj izturēt cilvēka svaru. Ja spēlētājs lec uz trausla paneļa, tas saplīst un viņš krīt lejā un iet bojā. |- | 6 | Kalmārs | Divi finālisti sacenšas tradicionālā korejiešu spēlē, kurā uzbrucējs mēģina pārvarēt dažādas zonas un iekļūt “galvā”, kamēr aizstāvis cenšas viņu apturēt. Spēli var uzvarēt, ja izdodas iekļūt noteiktajā zonā vai pretinieks iet bojā. |} == 2. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Maize un loterija"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2024. gada 26. decembris |- |"빵과 복권" (''Ppang-gwa Bokgwon'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Helovīna ballīte"''' |- |"할로윈 파티" (''Hallowin Pati'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"001"''' |- |"001" |- | rowspan="2" | 4 ||'''"Sešas kājas"''' |- |"여섯 개의 다리" (''Yeoseot Gaeui Dari'') |- | rowspan="2" | 5 ||'''"Vēl vienu spēli"''' |- |"한 판 더" (''Han Pan Deo'') |- | rowspan="2" | 6 ||'''"O X"''' |- |"O X" |- | rowspan="2" | 7 ||'''"Draugs vai Ienaidnieks"''' |- |"친구와 적" (''Chinguwa Jeok'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 1 | Sarkanā gaisma-zaļā gaisma | Spēlētājiem jāsasniedz finiša līnija, kustoties tikai tad, kad tiek saukts "zaļā gaisma". Ja spēlētājs kustas laikā, kad tiek teikts "sarkanā gaisma", viņš [[nāve|iet bojā]] |- | 2 | Seškāju pieccīņa | Divas komandas pa pieciem dalībniekiem sacenšas, piesienot kājas kopā pa diviem (seškāju). Ik pēc 10 metriem viens dalībnieks spēlē mini spēli (dakdži, lidojošais akmens, ''gonggi'', [[vilciņš (rotaļlieta)|vilciņš]], džegičagi). Katrai komandai ir 5 minūtes visu mini spēļu izpildei. Zaudētāji iet bojā. |- | 3 | Sajaukšanās | Spēlētāji kāpj uz rotējošas platformas. Kad tā apstājas, tiek izsaukts grupas skaits. Spēlētājiem 30 sekundes jāizveido grupas, jāieiet istabā un jāaizver durvis. Pēc laika beigām durvis aizslēdzas. Spēlētāji, kas paliek ārpus istabas vai grupā ar nepareizu dalībnieku skaitu, iet bojā. |} == 3. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Atslēgas un naži"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2025. gada 27. jūnijs |- |"열쇠와 칼" (''Yeolsoewa Kal'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Zvaigžņotā nakts"''' |- |— |- | rowspan="2" | 3 || '''"Tā nav tava vaina"''' |- |— |- | rowspan="2" | 4 ||'''"222"''' |- |— |- | rowspan="2" | 5 ||'''"○△□"''' |- |— |- | rowspan="2" | 6 ||'''"Cilvēki ir..."''' |- |— |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 4 | Nosaukums vēl nav zināms | Spēle notiek komandās. Spēlētāji tiek sadalīti nejauši ar milzīgu [[kožļene|gumijas]] [[mašīna|mašīnu]], kas izsniedz sarkanas un zilas bumbiņas. Sarkanā komanda saņem [[nazis|nažus]], Zilā — [[atslēga]]s. Zilās komandas mērķis ir atrast pareizās [[durvis]] un izbēgt, Sarkanās — viņus apturēt. Ir laika ierobežojums. Komanda, kas neizpilda uzdevumu laikā, [[nāve|iet bojā]]. |- | 5 | Lecamaukla | Divas milzu mehāniskās figūras griež [[lecamaukla|lecamauklu]]. Spēlētājiem jālec tai pāri, stāvot uz šauras platformas, līdzīgas [[sliežu ceļš|vilciena sliedēm]]. Spēlē jāpārlec arī pāri lielai spraugai. Ja kļūdās, viņi nokrīt lielā augstumā lejup. |- | 6 | Nosaukums vēl nav zināms | Spēles nosaukums un noteikumi vēl nav atklāti. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Dienvidkorejas televīzijas seriāli]] qg0fzcswb27e5p4hah6tpowuds9ns5f 4300877 4300845 2025-06-27T20:45:16Z CDeleted 103067 /* 3. Sezona */ 4300877 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{televīzijas seriāla infokaste | show_name = Squid Game | show_name_2 = 오징어 게임 | image = 오징어 게임 logo.svg | caption = Seriāla logo korejiešu valodā | genre = trillera un [[izdzīvošana]]s seriāls | format = | creator = | developer = | writer = [[Hvans Tonhjoks]] | director = Hvans Tonhjoks | creative_director = | presenter = | starring = {{ubl|[[I Čonče]]|[[Paks Hesu]]|[[Čona Hojona]]|[[O Jonsu]]}} | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{KOR}} | language = [[korejiešu valoda]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 16 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 32–63 minūtes | company = | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''Netflix'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2021|9|17|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''''Squid Game''''' ({{val|ko|오징어 게임}}, ''ojing'eo geim'', {{izrunā|o̞d͡ʑiŋʌ̹ k͈e̞im}} — ‘Kalmāra spēle’) ir [[Dienvidkoreja]]s televīzijas seriāls, kuras režisors un scenārija autors ir [[Hvans Tonhjoks]]. Tas ir televīzijas straumēšanas platformas ''[[Netflix]]'' oriģinālseriāls. Seriāls ir nosaukts korejiešu bērnu spēles “[[Kalmārs (spēle)|Kalmārs]]” vārdā. Seriāls ''Squid Game'' ir 9 sērijās, kas ietilpst 1 sezonā, kas ''Netflix'' platformā tika palaists {{dat|2021|9|17||bez}}. Galvenās lomas seriālā spēlē [[I Čonče]], [[Paks Hesu]], [[Čona Hojona]] un [[O Jonsu]]. Otrās sezonas ražošana sākās 2023. gada jūlijā, bet pirmizrāde notika {{dat|2024|12|26||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/squid-game-season-2-release-date-premiere-lee-jung-jae-2024-5|title='Squid Game' season 2 is coming in December, according to its star Lee Jung-jae|last=Palmer|first=Haasch|date=May 15, 2024|access-date=May 15, 2024|work=[[Business Insider]]}}</ref> Trešās un noslēdzošās sezonas pirmizrāde notika 2025. gada 27. jūnijā.<ref name="Season3Release">{{Tīmekļa atsauce |last1=Maas |first1=Jennifer |last2=Minton |first2=Matt |url=https://variety.com/2024/tv/news/squid-game-2-ending-jung-bae-death-explained-mid-credits-scene-season-3-1236255614/|title='Squid Game' Creator Breaks Down 'Heavy' Season 2 Finale Death, Mid-Credits Scene Clues and When Season 3 Is Coming|date=December 26, 2024|access-date=December 28, 2024|work=[[Variety]]|archive-date=December 28, 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241228122750/https://variety.com/2024/tv/news/squid-game-2-ending-jung-bae-death-explained-mid-credits-scene-season-3-1236255614/|dead-url=no}}</ref> == Sižets == Šķirtais un finansiālās grūtībās nonākušais autovadītājs Seon Džihuns tiek aicināts uzspēlēt tradicionālās korejiešu bērnu spēles, lai laimētu lielu naudas balvu. Viņš pieņem piedāvājumu un nokļūst nezināmā vietā kopā ar 455 citiem cilvēkiem, kuriem arī ir lieli parādi. Spēlētāji tērpušies zaļos treniņtērpos, un viņus pastāvīgi vēro rozā un maskās ģērbti apsargi. Spēlētāji drīz atklāj, ka spēles zaudēšana nozīmē nāvi, un katra nāve ir 100 miljonu [[Dienvidkorejas vona|Dienvidkorejas vonu]] vērtībā. Visu 456 spēlētāju nāves rezultātā galvenā balva ir 45,6 miljardi Dienvidkorejas vonas (aptuveni 33 miljoni eiro sērijas izlaišanas brīdī). Džihuns apvieno spēkus ar citiem spēlētājiem, tostarp savu bērnības draugu Čo Sangvu, lai pārdzīvotu spēles fiziskos un psiholoģiskos izaicinājumus. == 1. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Sarkanā gaisma, Zaļā gaisma"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2021. gada 17. septembris |- |"무궁화 꽃이 피던 날" (''Mugunghwa kkochi pideonnal'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Elle"''' |- |"지옥" (''Ji-ok'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"Vīrietis ar lietussargu"''' |- |"우산을 쓴 남자" (''Usaneul sseun namja'') |- | rowspan="2" | 4 || '''"Turies pie komandas"''' |- |"쫄려도 편먹기" (''Pyeongdeunghan sesang'') |- | rowspan="2" | 5 || '''"Godīga pasaule"''' |- |"평등한 세상" (''Pyeongdeunghan sesang'') |- | rowspan="2" | 6 || '''"Gganbu"''' |- |"깐부" (''Kkanbu'') |- | rowspan="2" | 7 || '''"VIP personas"''' |- |"V.I.P.S" |- | rowspan="2" | 8 || '''"Priekšējais vīrs"''' |- |"프론트맨" (''Peuronteumaen'') |- | rowspan="2" | 9 || '''"Viena laimīga diena"''' |- |"운수 좋은 날" (''Unsu joeun nal'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 1 | Sarkanā gaisma-zaļā gaisma | Spēlētājiem jāsasniedz finiša līnija, kustoties tikai tad, kad tiek saukts "zaļā gaisma". Ja spēlētājs kustas laikā, kad tiek teikts "sarkanā gaisma", viņš [[nāve|iet bojā]]. |- | 2 | ''Dalgona'' | Spēlētājiem tiek iedota plāna cukura [[konfekte]] ar iepresētu formu ([[aplis]], [[trijstūris]], [[zvaigzne]] vai [[lietussargs]]), kas jāizgriež ar [[adata|adatu]] to nesalaužot. Ja konfekte saplīst, spēlētājs iet bojā. |- | 3 | Virves vilkšana | Divas komandas pa 10 spēlētājiem sacenšas [[virves vilkšana|virves vilkšanā]], stāvot uz paaugstinātas platformas. Komanda, kas tiek novilkta pāri centra līnijai, krīt lejā un spēlētāji iet bojā. |- | 4 | Bumbiņas | Spēlētāji veido pārus un katrs saņem 10 bumbiņas. Viņiem 30 minūšu laikā jācenšas iegūt visas pretinieka bumbiņas, izmantojot jebkādu spēli pēc savas izvēles. Zaudētājs iet bojā. |- | 5 | Stikla tilts | Spēlētājiem jālec pa rindu ar [[stikls|stikla]] paneļiem, no kuriem tikai viens katrā pārī spēj izturēt cilvēka svaru. Ja spēlētājs lec uz trausla paneļa, tas saplīst un viņš krīt lejā un iet bojā. |- | 6 | Kalmārs | Divi finālisti sacenšas tradicionālā korejiešu spēlē, kurā uzbrucējs mēģina pārvarēt dažādas zonas un iekļūt “galvā”, kamēr aizstāvis cenšas viņu apturēt. Spēli var uzvarēt, ja izdodas iekļūt noteiktajā zonā vai pretinieks iet bojā. |} == 2. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Maize un loterija"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2024. gada 26. decembris |- |"빵과 복권" (''Ppang-gwa Bokgwon'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Helovīna ballīte"''' |- |"할로윈 파티" (''Hallowin Pati'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"001"''' |- |"001" |- | rowspan="2" | 4 ||'''"Sešas kājas"''' |- |"여섯 개의 다리" (''Yeoseot Gaeui Dari'') |- | rowspan="2" | 5 ||'''"Vēl vienu spēli"''' |- |"한 판 더" (''Han Pan Deo'') |- | rowspan="2" | 6 ||'''"O X"''' |- |"O X" |- | rowspan="2" | 7 ||'''"Draugs vai Ienaidnieks"''' |- |"친구와 적" (''Chinguwa Jeok'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 1 | Sarkanā gaisma-zaļā gaisma | Spēlētājiem jāsasniedz finiša līnija, kustoties tikai tad, kad tiek saukts "zaļā gaisma". Ja spēlētājs kustas laikā, kad tiek teikts "sarkanā gaisma", viņš [[nāve|iet bojā]] |- | 2 | Seškāju pieccīņa | Divas komandas pa pieciem dalībniekiem sacenšas, piesienot kājas kopā pa diviem (seškāju). Ik pēc 10 metriem viens dalībnieks spēlē mini spēli (dakdži, lidojošais akmens, ''gonggi'', [[vilciņš (rotaļlieta)|vilciņš]], džegičagi). Katrai komandai ir 5 minūtes visu mini spēļu izpildei. Zaudētāji iet bojā. |- | 3 | Sajaukšanās | Spēlētāji kāpj uz rotējošas platformas. Kad tā apstājas, tiek izsaukts grupas skaits. Spēlētājiem 30 sekundes jāizveido grupas, jāieiet istabā un jāaizver durvis. Pēc laika beigām durvis aizslēdzas. Spēlētāji, kas paliek ārpus istabas vai grupā ar nepareizu dalībnieku skaitu, iet bojā. |} == 3. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Atslēgas un naži"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2025. gada 27. jūnijs |- |"열쇠와 칼" (''Yeolsoewa Kal'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Zvaigžņotā nakts"''' |- |"별이 빛나는 밤에" (''Byeol-i Bichnaneun Bam-e'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"Tā nav tava vaina"''' |- |"당신의 탓이 아니다" (''Dangsin-ui Tas-i Anida'') |- | rowspan="2" | 4 ||'''"222"''' |- |"222" |- | rowspan="2" | 5 ||'''"○△□"''' |- |"○△□" |- | rowspan="2" | 6 ||'''"Cilvēki ir..."''' |- |"사람은..." (''Saram-eun...'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 4 | [[Paslēpes]] | Spēle notiek komandās. Spēlētāji tiek sadalīti nejauši ar milzīgu [[kožļene|gumijas]] [[mašīna|mašīnu]], kas izsniedz sarkanas un zilas bumbiņas. Sarkanā komanda saņem [[nazis|nažus]], Zilā — [[atslēga]]s. Zilās komandas mērķis ir atrast pareizās [[durvis]] un izbēgt, Sarkanās — viņus apturēt. Ir laika ierobežojums. Komanda, kas neizpilda uzdevumu laikā, [[nāve|iet bojā]]. |- | 5 | Lecamaukla | Divas milzu mehāniskās figūras griež [[lecamaukla|lecamauklu]]. Spēlētājiem jālec tai pāri, stāvot uz šauras platformas, līdzīgas [[sliežu ceļš|vilciena sliedēm]]. Spēlē jāpārlec arī pāri lielai spraugai. Ja kļūdās, viņi nokrīt lielā augstumā lejup. |- | 6 | Nosaukums vēl nav zināms | Spēles nosaukums un noteikumi vēl nav atklāti. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Dienvidkorejas televīzijas seriāli]] 23406rpsd0sjnq2vep3leb603qtpl56 4300879 4300877 2025-06-27T20:50:06Z CDeleted 103067 /* Spēles */ zajebal seriāla beigas 4300879 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{televīzijas seriāla infokaste | show_name = Squid Game | show_name_2 = 오징어 게임 | image = 오징어 게임 logo.svg | caption = Seriāla logo korejiešu valodā | genre = trillera un [[izdzīvošana]]s seriāls | format = | creator = | developer = | writer = [[Hvans Tonhjoks]] | director = Hvans Tonhjoks | creative_director = | presenter = | starring = {{ubl|[[I Čonče]]|[[Paks Hesu]]|[[Čona Hojona]]|[[O Jonsu]]}} | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{KOR}} | language = [[korejiešu valoda]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 16 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 32–63 minūtes | company = | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''Netflix'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2021|9|17|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''''Squid Game''''' ({{val|ko|오징어 게임}}, ''ojing'eo geim'', {{izrunā|o̞d͡ʑiŋʌ̹ k͈e̞im}} — ‘Kalmāra spēle’) ir [[Dienvidkoreja]]s televīzijas seriāls, kuras režisors un scenārija autors ir [[Hvans Tonhjoks]]. Tas ir televīzijas straumēšanas platformas ''[[Netflix]]'' oriģinālseriāls. Seriāls ir nosaukts korejiešu bērnu spēles “[[Kalmārs (spēle)|Kalmārs]]” vārdā. Seriāls ''Squid Game'' ir 9 sērijās, kas ietilpst 1 sezonā, kas ''Netflix'' platformā tika palaists {{dat|2021|9|17||bez}}. Galvenās lomas seriālā spēlē [[I Čonče]], [[Paks Hesu]], [[Čona Hojona]] un [[O Jonsu]]. Otrās sezonas ražošana sākās 2023. gada jūlijā, bet pirmizrāde notika {{dat|2024|12|26||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/squid-game-season-2-release-date-premiere-lee-jung-jae-2024-5|title='Squid Game' season 2 is coming in December, according to its star Lee Jung-jae|last=Palmer|first=Haasch|date=May 15, 2024|access-date=May 15, 2024|work=[[Business Insider]]}}</ref> Trešās un noslēdzošās sezonas pirmizrāde notika 2025. gada 27. jūnijā.<ref name="Season3Release">{{Tīmekļa atsauce |last1=Maas |first1=Jennifer |last2=Minton |first2=Matt |url=https://variety.com/2024/tv/news/squid-game-2-ending-jung-bae-death-explained-mid-credits-scene-season-3-1236255614/|title='Squid Game' Creator Breaks Down 'Heavy' Season 2 Finale Death, Mid-Credits Scene Clues and When Season 3 Is Coming|date=December 26, 2024|access-date=December 28, 2024|work=[[Variety]]|archive-date=December 28, 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241228122750/https://variety.com/2024/tv/news/squid-game-2-ending-jung-bae-death-explained-mid-credits-scene-season-3-1236255614/|dead-url=no}}</ref> == Sižets == Šķirtais un finansiālās grūtībās nonākušais autovadītājs Seon Džihuns tiek aicināts uzspēlēt tradicionālās korejiešu bērnu spēles, lai laimētu lielu naudas balvu. Viņš pieņem piedāvājumu un nokļūst nezināmā vietā kopā ar 455 citiem cilvēkiem, kuriem arī ir lieli parādi. Spēlētāji tērpušies zaļos treniņtērpos, un viņus pastāvīgi vēro rozā un maskās ģērbti apsargi. Spēlētāji drīz atklāj, ka spēles zaudēšana nozīmē nāvi, un katra nāve ir 100 miljonu [[Dienvidkorejas vona|Dienvidkorejas vonu]] vērtībā. Visu 456 spēlētāju nāves rezultātā galvenā balva ir 45,6 miljardi Dienvidkorejas vonas (aptuveni 33 miljoni eiro sērijas izlaišanas brīdī). Džihuns apvieno spēkus ar citiem spēlētājiem, tostarp savu bērnības draugu Čo Sangvu, lai pārdzīvotu spēles fiziskos un psiholoģiskos izaicinājumus. == 1. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Sarkanā gaisma, Zaļā gaisma"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2021. gada 17. septembris |- |"무궁화 꽃이 피던 날" (''Mugunghwa kkochi pideonnal'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Elle"''' |- |"지옥" (''Ji-ok'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"Vīrietis ar lietussargu"''' |- |"우산을 쓴 남자" (''Usaneul sseun namja'') |- | rowspan="2" | 4 || '''"Turies pie komandas"''' |- |"쫄려도 편먹기" (''Pyeongdeunghan sesang'') |- | rowspan="2" | 5 || '''"Godīga pasaule"''' |- |"평등한 세상" (''Pyeongdeunghan sesang'') |- | rowspan="2" | 6 || '''"Gganbu"''' |- |"깐부" (''Kkanbu'') |- | rowspan="2" | 7 || '''"VIP personas"''' |- |"V.I.P.S" |- | rowspan="2" | 8 || '''"Priekšējais vīrs"''' |- |"프론트맨" (''Peuronteumaen'') |- | rowspan="2" | 9 || '''"Viena laimīga diena"''' |- |"운수 좋은 날" (''Unsu joeun nal'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 1 | Sarkanā gaisma-zaļā gaisma | Spēlētājiem jāsasniedz finiša līnija, kustoties tikai tad, kad tiek saukts "zaļā gaisma". Ja spēlētājs kustas laikā, kad tiek teikts "sarkanā gaisma", viņš [[nāve|iet bojā]]. |- | 2 | ''Dalgona'' | Spēlētājiem tiek iedota plāna cukura [[konfekte]] ar iepresētu formu ([[aplis]], [[trijstūris]], [[zvaigzne]] vai [[lietussargs]]), kas jāizgriež ar [[adata|adatu]] to nesalaužot. Ja konfekte saplīst, spēlētājs iet bojā. |- | 3 | Virves vilkšana | Divas komandas pa 10 spēlētājiem sacenšas [[virves vilkšana|virves vilkšanā]], stāvot uz paaugstinātas platformas. Komanda, kas tiek novilkta pāri centra līnijai, krīt lejā un spēlētāji iet bojā. |- | 4 | Bumbiņas | Spēlētāji veido pārus un katrs saņem 10 bumbiņas. Viņiem 30 minūšu laikā jācenšas iegūt visas pretinieka bumbiņas, izmantojot jebkādu spēli pēc savas izvēles. Zaudētājs iet bojā. |- | 5 | Stikla tilts | Spēlētājiem jālec pa rindu ar [[stikls|stikla]] paneļiem, no kuriem tikai viens katrā pārī spēj izturēt cilvēka svaru. Ja spēlētājs lec uz trausla paneļa, tas saplīst un viņš krīt lejā un iet bojā. |- | 6 | Kalmārs | Divi finālisti sacenšas tradicionālā korejiešu spēlē, kurā uzbrucējs mēģina pārvarēt dažādas zonas un iekļūt “galvā”, kamēr aizstāvis cenšas viņu apturēt. Spēli var uzvarēt, ja izdodas iekļūt noteiktajā zonā vai pretinieks iet bojā. |} == 2. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Maize un loterija"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2024. gada 26. decembris |- |"빵과 복권" (''Ppang-gwa Bokgwon'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Helovīna ballīte"''' |- |"할로윈 파티" (''Hallowin Pati'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"001"''' |- |"001" |- | rowspan="2" | 4 ||'''"Sešas kājas"''' |- |"여섯 개의 다리" (''Yeoseot Gaeui Dari'') |- | rowspan="2" | 5 ||'''"Vēl vienu spēli"''' |- |"한 판 더" (''Han Pan Deo'') |- | rowspan="2" | 6 ||'''"O X"''' |- |"O X" |- | rowspan="2" | 7 ||'''"Draugs vai Ienaidnieks"''' |- |"친구와 적" (''Chinguwa Jeok'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 1 | Sarkanā gaisma-zaļā gaisma | Spēlētājiem jāsasniedz finiša līnija, kustoties tikai tad, kad tiek saukts "zaļā gaisma". Ja spēlētājs kustas laikā, kad tiek teikts "sarkanā gaisma", viņš [[nāve|iet bojā]] |- | 2 | Seškāju pieccīņa | Divas komandas pa pieciem dalībniekiem sacenšas, piesienot kājas kopā pa diviem (seškāju). Ik pēc 10 metriem viens dalībnieks spēlē mini spēli (dakdži, lidojošais akmens, ''gonggi'', [[vilciņš (rotaļlieta)|vilciņš]], džegičagi). Katrai komandai ir 5 minūtes visu mini spēļu izpildei. Zaudētāji iet bojā. |- | 3 | Sajaukšanās | Spēlētāji kāpj uz rotējošas platformas. Kad tā apstājas, tiek izsaukts grupas skaits. Spēlētājiem 30 sekundes jāizveido grupas, jāieiet istabā un jāaizver durvis. Pēc laika beigām durvis aizslēdzas. Spēlētāji, kas paliek ārpus istabas vai grupā ar nepareizu dalībnieku skaitu, iet bojā. |} == 3. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Atslēgas un naži"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2025. gada 27. jūnijs |- |"열쇠와 칼" (''Yeolsoewa Kal'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Zvaigžņotā nakts"''' |- |"별이 빛나는 밤에" (''Byeol-i Bichnaneun Bam-e'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"Tā nav tava vaina"''' |- |"당신의 탓이 아니다" (''Dangsin-ui Tas-i Anida'') |- | rowspan="2" | 4 ||'''"222"''' |- |"222" |- | rowspan="2" | 5 ||'''"○△□"''' |- |"○△□" |- | rowspan="2" | 6 ||'''"Cilvēki ir..."''' |- |"사람은..." (''Saram-eun...'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 4 | [[Paslēpes]] | Spēle notiek komandās. Spēlētāji tiek sadalīti nejauši ar milzīgu [[kožļene|gumijas]] [[mašīna|mašīnu]], kas izsniedz sarkanas un zilas bumbiņas. Sarkanā komanda saņem [[nazis|nažus]], Zilā — [[atslēga]]s. Zilās komandas mērķis ir atrast pareizās [[durvis]] un izbēgt, Sarkanās — viņus apturēt. Ir laika ierobežojums. Komanda, kas neizpilda uzdevumu laikā, [[nāve|iet bojā]]. |- | 5 | Lecamaukla | Divas milzu mehāniskās figūras griež [[lecamaukla|lecamauklu]]. Spēlētājiem jālec tai pāri, stāvot uz šauras platformas, līdzīgas [[sliežu ceļš|vilciena sliedēm]]. Spēlē jāpārlec arī pāri lielai spraugai. Ja kļūdās, viņi nokrīt lielā augstumā lejup. |- | 6 | Kalmāra spēle debesīs | Spēle notiek uz trim augstām ēkām – [[kvadrāts|kvadrāta]], [[trijstūris|trijstūra]] un [[aplis|apļa]] formā. Spēli sāk, uzkāpjot uz pogas. Spēlētājiem ir 15 minūtes, lai eliminētu (nogalināt) vismaz vienu spēlētāju. Ja tas notiek, parādās tilts, kas ļauj pāriet uz nākamo ēku. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Dienvidkorejas televīzijas seriāli]] 33i3u9mujv8nayxacb6lfon5u7ge671 4300880 4300879 2025-06-27T20:50:27Z CDeleted 103067 /* Spēles */ 4300880 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{televīzijas seriāla infokaste | show_name = Squid Game | show_name_2 = 오징어 게임 | image = 오징어 게임 logo.svg | caption = Seriāla logo korejiešu valodā | genre = trillera un [[izdzīvošana]]s seriāls | format = | creator = | developer = | writer = [[Hvans Tonhjoks]] | director = Hvans Tonhjoks | creative_director = | presenter = | starring = {{ubl|[[I Čonče]]|[[Paks Hesu]]|[[Čona Hojona]]|[[O Jonsu]]}} | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{KOR}} | language = [[korejiešu valoda]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 16 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 32–63 minūtes | company = | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''Netflix'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2021|9|17|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''''Squid Game''''' ({{val|ko|오징어 게임}}, ''ojing'eo geim'', {{izrunā|o̞d͡ʑiŋʌ̹ k͈e̞im}} — ‘Kalmāra spēle’) ir [[Dienvidkoreja]]s televīzijas seriāls, kuras režisors un scenārija autors ir [[Hvans Tonhjoks]]. Tas ir televīzijas straumēšanas platformas ''[[Netflix]]'' oriģinālseriāls. Seriāls ir nosaukts korejiešu bērnu spēles “[[Kalmārs (spēle)|Kalmārs]]” vārdā. Seriāls ''Squid Game'' ir 9 sērijās, kas ietilpst 1 sezonā, kas ''Netflix'' platformā tika palaists {{dat|2021|9|17||bez}}. Galvenās lomas seriālā spēlē [[I Čonče]], [[Paks Hesu]], [[Čona Hojona]] un [[O Jonsu]]. Otrās sezonas ražošana sākās 2023. gada jūlijā, bet pirmizrāde notika {{dat|2024|12|26||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/squid-game-season-2-release-date-premiere-lee-jung-jae-2024-5|title='Squid Game' season 2 is coming in December, according to its star Lee Jung-jae|last=Palmer|first=Haasch|date=May 15, 2024|access-date=May 15, 2024|work=[[Business Insider]]}}</ref> Trešās un noslēdzošās sezonas pirmizrāde notika 2025. gada 27. jūnijā.<ref name="Season3Release">{{Tīmekļa atsauce |last1=Maas |first1=Jennifer |last2=Minton |first2=Matt |url=https://variety.com/2024/tv/news/squid-game-2-ending-jung-bae-death-explained-mid-credits-scene-season-3-1236255614/|title='Squid Game' Creator Breaks Down 'Heavy' Season 2 Finale Death, Mid-Credits Scene Clues and When Season 3 Is Coming|date=December 26, 2024|access-date=December 28, 2024|work=[[Variety]]|archive-date=December 28, 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241228122750/https://variety.com/2024/tv/news/squid-game-2-ending-jung-bae-death-explained-mid-credits-scene-season-3-1236255614/|dead-url=no}}</ref> == Sižets == Šķirtais un finansiālās grūtībās nonākušais autovadītājs Seon Džihuns tiek aicināts uzspēlēt tradicionālās korejiešu bērnu spēles, lai laimētu lielu naudas balvu. Viņš pieņem piedāvājumu un nokļūst nezināmā vietā kopā ar 455 citiem cilvēkiem, kuriem arī ir lieli parādi. Spēlētāji tērpušies zaļos treniņtērpos, un viņus pastāvīgi vēro rozā un maskās ģērbti apsargi. Spēlētāji drīz atklāj, ka spēles zaudēšana nozīmē nāvi, un katra nāve ir 100 miljonu [[Dienvidkorejas vona|Dienvidkorejas vonu]] vērtībā. Visu 456 spēlētāju nāves rezultātā galvenā balva ir 45,6 miljardi Dienvidkorejas vonas (aptuveni 33 miljoni eiro sērijas izlaišanas brīdī). Džihuns apvieno spēkus ar citiem spēlētājiem, tostarp savu bērnības draugu Čo Sangvu, lai pārdzīvotu spēles fiziskos un psiholoģiskos izaicinājumus. == 1. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Sarkanā gaisma, Zaļā gaisma"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2021. gada 17. septembris |- |"무궁화 꽃이 피던 날" (''Mugunghwa kkochi pideonnal'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Elle"''' |- |"지옥" (''Ji-ok'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"Vīrietis ar lietussargu"''' |- |"우산을 쓴 남자" (''Usaneul sseun namja'') |- | rowspan="2" | 4 || '''"Turies pie komandas"''' |- |"쫄려도 편먹기" (''Pyeongdeunghan sesang'') |- | rowspan="2" | 5 || '''"Godīga pasaule"''' |- |"평등한 세상" (''Pyeongdeunghan sesang'') |- | rowspan="2" | 6 || '''"Gganbu"''' |- |"깐부" (''Kkanbu'') |- | rowspan="2" | 7 || '''"VIP personas"''' |- |"V.I.P.S" |- | rowspan="2" | 8 || '''"Priekšējais vīrs"''' |- |"프론트맨" (''Peuronteumaen'') |- | rowspan="2" | 9 || '''"Viena laimīga diena"''' |- |"운수 좋은 날" (''Unsu joeun nal'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 1 | Sarkanā gaisma-zaļā gaisma | Spēlētājiem jāsasniedz finiša līnija, kustoties tikai tad, kad tiek saukts "zaļā gaisma". Ja spēlētājs kustas laikā, kad tiek teikts "sarkanā gaisma", viņš [[nāve|iet bojā]]. |- | 2 | ''Dalgona'' | Spēlētājiem tiek iedota plāna cukura [[konfekte]] ar iepresētu formu ([[aplis]], [[trijstūris]], [[zvaigzne]] vai [[lietussargs]]), kas jāizgriež ar [[adata|adatu]] to nesalaužot. Ja konfekte saplīst, spēlētājs iet bojā. |- | 3 | Virves vilkšana | Divas komandas pa 10 spēlētājiem sacenšas [[virves vilkšana|virves vilkšanā]], stāvot uz paaugstinātas platformas. Komanda, kas tiek novilkta pāri centra līnijai, krīt lejā un spēlētāji iet bojā. |- | 4 | Bumbiņas | Spēlētāji veido pārus un katrs saņem 10 bumbiņas. Viņiem 30 minūšu laikā jācenšas iegūt visas pretinieka bumbiņas, izmantojot jebkādu spēli pēc savas izvēles. Zaudētājs iet bojā. |- | 5 | Stikla tilts | Spēlētājiem jālec pa rindu ar [[stikls|stikla]] paneļiem, no kuriem tikai viens katrā pārī spēj izturēt cilvēka svaru. Ja spēlētājs lec uz trausla paneļa, tas saplīst un viņš krīt lejā un iet bojā. |- | 6 | Kalmāra spēle | Divi finālisti sacenšas tradicionālā korejiešu spēlē, kurā uzbrucējs mēģina pārvarēt dažādas zonas un iekļūt “galvā”, kamēr aizstāvis cenšas viņu apturēt. Spēli var uzvarēt, ja izdodas iekļūt noteiktajā zonā vai pretinieks iet bojā. |} == 2. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Maize un loterija"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2024. gada 26. decembris |- |"빵과 복권" (''Ppang-gwa Bokgwon'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Helovīna ballīte"''' |- |"할로윈 파티" (''Hallowin Pati'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"001"''' |- |"001" |- | rowspan="2" | 4 ||'''"Sešas kājas"''' |- |"여섯 개의 다리" (''Yeoseot Gaeui Dari'') |- | rowspan="2" | 5 ||'''"Vēl vienu spēli"''' |- |"한 판 더" (''Han Pan Deo'') |- | rowspan="2" | 6 ||'''"O X"''' |- |"O X" |- | rowspan="2" | 7 ||'''"Draugs vai Ienaidnieks"''' |- |"친구와 적" (''Chinguwa Jeok'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 1 | Sarkanā gaisma-zaļā gaisma | Spēlētājiem jāsasniedz finiša līnija, kustoties tikai tad, kad tiek saukts "zaļā gaisma". Ja spēlētājs kustas laikā, kad tiek teikts "sarkanā gaisma", viņš [[nāve|iet bojā]] |- | 2 | Seškāju pieccīņa | Divas komandas pa pieciem dalībniekiem sacenšas, piesienot kājas kopā pa diviem (seškāju). Ik pēc 10 metriem viens dalībnieks spēlē mini spēli (dakdži, lidojošais akmens, ''gonggi'', [[vilciņš (rotaļlieta)|vilciņš]], džegičagi). Katrai komandai ir 5 minūtes visu mini spēļu izpildei. Zaudētāji iet bojā. |- | 3 | Sajaukšanās | Spēlētāji kāpj uz rotējošas platformas. Kad tā apstājas, tiek izsaukts grupas skaits. Spēlētājiem 30 sekundes jāizveido grupas, jāieiet istabā un jāaizver durvis. Pēc laika beigām durvis aizslēdzas. Spēlētāji, kas paliek ārpus istabas vai grupā ar nepareizu dalībnieku skaitu, iet bojā. |} == 3. Sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Atslēgas un naži"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2025. gada 27. jūnijs |- |"열쇠와 칼" (''Yeolsoewa Kal'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Zvaigžņotā nakts"''' |- |"별이 빛나는 밤에" (''Byeol-i Bichnaneun Bam-e'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"Tā nav tava vaina"''' |- |"당신의 탓이 아니다" (''Dangsin-ui Tas-i Anida'') |- | rowspan="2" | 4 ||'''"222"''' |- |"222" |- | rowspan="2" | 5 ||'''"○△□"''' |- |"○△□" |- | rowspan="2" | 6 ||'''"Cilvēki ir..."''' |- |"사람은..." (''Saram-eun...'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 4 | [[Paslēpes]] | Spēle notiek komandās. Spēlētāji tiek sadalīti nejauši ar milzīgu [[kožļene|gumijas]] [[mašīna|mašīnu]], kas izsniedz sarkanas un zilas bumbiņas. Sarkanā komanda saņem [[nazis|nažus]], Zilā — [[atslēga]]s. Zilās komandas mērķis ir atrast pareizās [[durvis]] un izbēgt, Sarkanās — viņus apturēt. Ir laika ierobežojums. Komanda, kas neizpilda uzdevumu laikā, [[nāve|iet bojā]]. |- | 5 | Lecamaukla | Divas milzu mehāniskās figūras griež [[lecamaukla|lecamauklu]]. Spēlētājiem jālec tai pāri, stāvot uz šauras platformas, līdzīgas [[sliežu ceļš|vilciena sliedēm]]. Spēlē jāpārlec arī pāri lielai spraugai. Ja kļūdās, viņi nokrīt lielā augstumā lejup. |- | 6 | Kalmāra spēle debesīs | Spēle notiek uz trim augstām ēkām – [[kvadrāts|kvadrāta]], [[trijstūris|trijstūra]] un [[aplis|apļa]] formā. Spēli sāk, uzkāpjot uz pogas. Spēlētājiem ir 15 minūtes, lai eliminētu (nogalināt) vismaz vienu spēlētāju. Ja tas notiek, parādās tilts, kas ļauj pāriet uz nākamo ēku. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Dienvidkorejas televīzijas seriāli]] ryhouo6oix31d7v34lrt3qqa2z9f2j7 4300881 4300880 2025-06-27T20:51:41Z Turaids 8965 4300881 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{televīzijas seriāla infokaste | show_name = Squid Game | show_name_2 = 오징어 게임 | image = 오징어 게임 logo.svg | caption = Seriāla logo korejiešu valodā | genre = trillera un [[izdzīvošana]]s seriāls | format = | creator = | developer = | writer = [[Hvans Tonhjoks]] | director = Hvans Tonhjoks | creative_director = | presenter = | starring = {{ubl|[[I Čonče]]|[[Paks Hesu]]|[[Čona Hojona]]|[[O Jonsu]]}} | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{KOR}} | language = [[korejiešu valoda]] | num_seasons = 2 | num_episodes = 16 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | editor = | location = | cinematography = | camera = | runtime = 32–63 minūtes | company = | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''Netflix'' | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{dat|2021|9|17|N|bez}} | last_aired = pašlaik | status = | channel_LV = | preceded_by = | followed_by = | related = | website = | production_website = }} '''''Squid Game''''' ({{val|ko|오징어 게임}}, ''ojing'eo geim'', {{izrunā|o̞d͡ʑiŋʌ̹ k͈e̞im}} — ‘Kalmāra spēle’) ir [[Dienvidkoreja]]s televīzijas seriāls, kuras režisors un scenārija autors ir [[Hvans Tonhjoks]]. Tas ir televīzijas straumēšanas platformas ''[[Netflix]]'' oriģinālseriāls. Seriāls ir nosaukts korejiešu bērnu spēles “[[Kalmārs (spēle)|Kalmārs]]” vārdā. Seriāls ''Squid Game'' ir 9 sērijās, kas ietilpst 1 sezonā, kas ''Netflix'' platformā tika palaists {{dat|2021|9|17||bez}}. Galvenās lomas seriālā spēlē [[I Čonče]], [[Paks Hesu]], [[Čona Hojona]] un [[O Jonsu]]. Otrās sezonas ražošana sākās 2023. gada jūlijā, bet pirmizrāde notika {{dat|2024|12|26||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/squid-game-season-2-release-date-premiere-lee-jung-jae-2024-5|title='Squid Game' season 2 is coming in December, according to its star Lee Jung-jae|last=Palmer|first=Haasch|date=May 15, 2024|access-date=May 15, 2024|work=[[Business Insider]]}}</ref> Trešās un noslēdzošās sezonas pirmizrāde notika 2025. gada 27. jūnijā.<ref name="Season3Release">{{Tīmekļa atsauce |last1=Maas |first1=Jennifer |last2=Minton |first2=Matt |url=https://variety.com/2024/tv/news/squid-game-2-ending-jung-bae-death-explained-mid-credits-scene-season-3-1236255614/|title='Squid Game' Creator Breaks Down 'Heavy' Season 2 Finale Death, Mid-Credits Scene Clues and When Season 3 Is Coming|date=December 26, 2024|access-date=December 28, 2024|work=[[Variety]]|archive-date=December 28, 2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20241228122750/https://variety.com/2024/tv/news/squid-game-2-ending-jung-bae-death-explained-mid-credits-scene-season-3-1236255614/|dead-url=no}}</ref> == Sižets == Šķirtais un finansiālās grūtībās nonākušais autovadītājs Seon Džihuns tiek aicināts uzspēlēt tradicionālās korejiešu bērnu spēles, lai laimētu lielu naudas balvu. Viņš pieņem piedāvājumu un nokļūst nezināmā vietā kopā ar 455 citiem cilvēkiem, kuriem arī ir lieli parādi. Spēlētāji tērpušies zaļos treniņtērpos, un viņus pastāvīgi vēro rozā un maskās ģērbti apsargi. Spēlētāji drīz atklāj, ka spēles zaudēšana nozīmē nāvi, un katra nāve ir 100 miljonu [[Dienvidkorejas vona|Dienvidkorejas vonu]] vērtībā. Visu 456 spēlētāju nāves rezultātā galvenā balva ir 45,6 miljardi Dienvidkorejas vonas (aptuveni 33 miljoni eiro sērijas izlaišanas brīdī). Džihuns apvieno spēkus ar citiem spēlētājiem, tostarp savu bērnības draugu Čo Sangvu, lai pārdzīvotu spēles fiziskos un psiholoģiskos izaicinājumus. == 1. sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Sarkanā gaisma, zaļā gaisma"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2021. gada 17. septembris |- |"무궁화 꽃이 피던 날" (''Mugunghwa kkochi pideonnal'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Elle"''' |- |"지옥" (''Ji-ok'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"Vīrietis ar lietussargu"''' |- |"우산을 쓴 남자" (''Usaneul sseun namja'') |- | rowspan="2" | 4 || '''"Turies pie komandas"''' |- |"쫄려도 편먹기" (''Pyeongdeunghan sesang'') |- | rowspan="2" | 5 || '''"Godīga pasaule"''' |- |"평등한 세상" (''Pyeongdeunghan sesang'') |- | rowspan="2" | 6 || '''"Gganbu"''' |- |"깐부" (''Kkanbu'') |- | rowspan="2" | 7 || '''"VIP personas"''' |- |"V.I.P.S" |- | rowspan="2" | 8 || '''"Priekšējais vīrs"''' |- |"프론트맨" (''Peuronteumaen'') |- | rowspan="2" | 9 || '''"Viena laimīga diena"''' |- |"운수 좋은 날" (''Unsu joeun nal'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 1 | Sarkanā gaisma-zaļā gaisma | Spēlētājiem jāsasniedz finiša līnija, kustoties tikai tad, kad tiek saukts "zaļā gaisma". Ja spēlētājs kustas laikā, kad tiek teikts "sarkanā gaisma", viņš [[nāve|iet bojā]]. |- | 2 | ''Dalgona'' | Spēlētājiem tiek iedota plāna cukura [[konfekte]] ar iepresētu formu ([[aplis]], [[trijstūris]], [[zvaigzne]] vai [[lietussargs]]), kas jāizgriež ar [[adata|adatu]] to nesalaužot. Ja konfekte saplīst, spēlētājs iet bojā. |- | 3 | Virves vilkšana | Divas komandas pa 10 spēlētājiem sacenšas [[virves vilkšana|virves vilkšanā]], stāvot uz paaugstinātas platformas. Komanda, kas tiek novilkta pāri centra līnijai, krīt lejā un spēlētāji iet bojā. |- | 4 | Bumbiņas | Spēlētāji veido pārus un katrs saņem 10 bumbiņas. Viņiem 30 minūšu laikā jācenšas iegūt visas pretinieka bumbiņas, izmantojot jebkādu spēli pēc savas izvēles. Zaudētājs iet bojā. |- | 5 | Stikla tilts | Spēlētājiem jālec pa rindu ar [[stikls|stikla]] paneļiem, no kuriem tikai viens katrā pārī spēj izturēt cilvēka svaru. Ja spēlētājs lec uz trausla paneļa, tas saplīst un viņš krīt lejā un iet bojā. |- | 6 | Kalmāra spēle | Divi finālisti sacenšas tradicionālā korejiešu spēlē, kurā uzbrucējs mēģina pārvarēt dažādas zonas un iekļūt “galvā”, kamēr aizstāvis cenšas viņu apturēt. Spēli var uzvarēt, ja izdodas iekļūt noteiktajā zonā vai pretinieks iet bojā. |} == 2. sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Maize un loterija"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2024. gada 26. decembris |- |"빵과 복권" (''Ppang-gwa Bokgwon'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Halovīna ballīte"''' |- |"할로윈 파티" (''Hallowin Pati'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"001"''' |- |"001" |- | rowspan="2" | 4 ||'''"Sešas kājas"''' |- |"여섯 개의 다리" (''Yeoseot Gaeui Dari'') |- | rowspan="2" | 5 ||'''"Vēl vienu spēli"''' |- |"한 판 더" (''Han Pan Deo'') |- | rowspan="2" | 6 ||'''"O X"''' |- |"O X" |- | rowspan="2" | 7 ||'''"Draugs vai ienaidnieks"''' |- |"친구와 적" (''Chinguwa Jeok'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 1 | Sarkanā gaisma-zaļā gaisma | Spēlētājiem jāsasniedz finiša līnija, kustoties tikai tad, kad tiek saukts "zaļā gaisma". Ja spēlētājs kustas laikā, kad tiek teikts "sarkanā gaisma", viņš [[nāve|iet bojā]] |- | 2 | Seškāju pieccīņa | Divas komandas pa pieciem dalībniekiem sacenšas, piesienot kājas kopā pa diviem (seškāju). Ik pēc 10 metriem viens dalībnieks spēlē mini spēli (dakdži, lidojošais akmens, ''gonggi'', [[vilciņš (rotaļlieta)|vilciņš]], džegičagi). Katrai komandai ir 5 minūtes visu mini spēļu izpildei. Zaudētāji iet bojā. |- | 3 | Sajaukšanās | Spēlētāji kāpj uz rotējošas platformas. Kad tā apstājas, tiek izsaukts grupas skaits. Spēlētājiem 30 sekundes jāizveido grupas, jāieiet istabā un jāaizver durvis. Pēc laika beigām durvis aizslēdzas. Spēlētāji, kas paliek ārpus istabas vai grupā ar nepareizu dalībnieku skaitu, iet bojā. |} == 3. sezona == {| class="wikitable" |- ! Sērija !! Virsraksts !! Režisors !! Scenārists !! Pirmizrādes datums |- | rowspan="2" | 1 || '''"Atslēgas un naži"'''|| colspan="2" rowspan="18" | Hvans Tonhjoks || rowspan="18" | 2025. gada 27. jūnijs |- |"열쇠와 칼" (''Yeolsoewa Kal'') |- | rowspan="2" | 2 || '''"Zvaigžņotā nakts"''' |- |"별이 빛나는 밤에" (''Byeol-i Bichnaneun Bam-e'') |- | rowspan="2" | 3 || '''"Tā nav tava vaina"''' |- |"당신의 탓이 아니다" (''Dangsin-ui Tas-i Anida'') |- | rowspan="2" | 4 ||'''"222"''' |- |"222" |- | rowspan="2" | 5 ||'''"○△□"''' |- |"○△□" |- | rowspan="2" | 6 ||'''"Cilvēki ir..."''' |- |"사람은..." (''Saram-eun...'') |} === Spēles === {| class="wikitable" ! Nr. ! Spēles nosaukums ! Spēles noteikumi |- | 4 | [[Paslēpes]] | Spēle notiek komandās. Spēlētāji tiek sadalīti nejauši ar milzīgu [[kožļene|gumijas]] [[mašīna|mašīnu]], kas izsniedz sarkanas un zilas bumbiņas. Sarkanā komanda saņem [[nazis|nažus]], Zilā — [[atslēga]]s. Zilās komandas mērķis ir atrast pareizās [[durvis]] un izbēgt, Sarkanās — viņus apturēt. Ir laika ierobežojums. Komanda, kas neizpilda uzdevumu laikā, [[nāve|iet bojā]]. |- | 5 | Lecamaukla | Divas milzu mehāniskās figūras griež [[lecamaukla|lecamauklu]]. Spēlētājiem jālec tai pāri, stāvot uz šauras platformas, līdzīgas [[sliežu ceļš|vilciena sliedēm]]. Spēlē jāpārlec arī pāri lielai spraugai. Ja kļūdās, viņi nokrīt lielā augstumā lejup. |- | 6 | Kalmāra spēle debesīs | Spēle notiek uz trim augstām ēkām — [[kvadrāts|kvadrāta]], [[trijstūris|trijstūra]] un [[aplis|apļa]] formā. Spēli sāk, uzkāpjot uz pogas. Spēlētājiem ir 15 minūtes, lai eliminētu (nogalināt) vismaz vienu spēlētāju. Ja tas notiek, parādās tilts, kas ļauj pāriet uz nākamo ēku. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Dienvidkorejas televīzijas seriāli]] jpslb21ikfeyc65yeb37o5qfx82uq1t 0 496077 4300737 4292145 2025-06-27T14:02:02Z Lasks 38532 4300737 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Ogres novada dome | legislature = | coa_pic = Ogres novads COA.svg | coa-pic = | session_room = Ogres novada dome - panoramio.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Egils Helmanis]] <small>([[Nacionālā apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Andris Krauja]] <small>(NA/LZS/LZP)</small> | election1 = | members = 23 | structure1 = 2025 Ogres novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#EFC800}} '''[[Nacionālā apvienība|NA]], [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (12) * {{Color box|#1f355e}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''' (4) * {{Color box|#Fff200}} '''[[Kustība Par!|Par!]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (3) * {{Color box|#77343d}} '''[[Vidzemes partija|VP]]''' (2) * {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (2) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = 2029. gadā | meeting_place = {{vieta|Latvija|Ogre|Brīvības iela 33|3s=Brīvības iela (Ogre)}} | website = {{URL|https://www.ogresnovads.lv/}} |coa_res=100px}} '''Ogres novada dome''' ir [[Ogres novads|Ogres novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 23 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas Brīvības iela 33, Ogrē. [[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2025. gada Ogres novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partiju apvienības "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]]" saraksts ar 46,09% balsu, iegūstot 12 vietas novada domē. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2025. gada Ogres novada domes vēlēšanām]] Ogres novada domē iekļuva deputāti no pieciem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] kopīgais saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ogres-novads/|title=Ogres novada pašvaldību vēlēšanas|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2025-06-08}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#EFC800 | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], [[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |'''12''' |- | style="background:#1f355e | |[[Latvijas Reģionu apvienība]] | style="text-align: center" |4 |- | style="background:#Fff200 | |[[Kustība Par!]], [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#77343d | |[[Vidzemes partija]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#64c049" | |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align: center" |2 |} == Priekšsēdētāji == {{Pamatraksts|Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} * [[Edvins Bartkevičs]] (2002—2014); * [[Artūrs Mangulis]] (2014—2017); * [[Egils Helmanis]] (2017—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ogresnovads.lv/lv Ogres novada pašvaldība] {{politika-aizmetnis}} {{Ogres novada dome 2025}} {{DEFAULTSORT:Ogres novada dome}} [[Kategorija:Ogres novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] ln5kqnc6m0p8clisymyr9mzdnrfokgc 4300806 4300737 2025-06-27T17:00:50Z Lasks 38532 4300806 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Ogres novada dome | legislature = | coa_pic = Ogres novads COA.svg | coa-pic = | session_room = Ogres novada dome - panoramio.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Egils Helmanis]] <small>([[Nacionālā apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Andris Krauja]] <small>(NA/LZS/LZP)</small> | election1 = | members = 23 | structure1 = 2025 Ogres novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#EFC800}} '''[[Nacionālā apvienība|NA]], [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (12) * {{Color box|#1f355e}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''' (4) * {{Color box|#Fff200}} '''[[Kustība Par!|Par!]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (3) * {{Color box|#77343d}} '''[[Vidzemes partija|VP]]''' (2) * {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (2) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = 2029. gadā | meeting_place = {{vieta|Latvija|Ogre|Brīvības iela 33|3s=Brīvības iela (Ogre)}} | website = {{URL|https://www.ogresnovads.lv/}} |coa_res=100px}} '''Ogres novada dome''' ir [[Ogres novads|Ogres novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 23 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas Brīvības iela 33, Ogrē. [[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2025. gada Ogres novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partiju apvienības "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]]" saraksts ar 46,09% balsu, iegūstot 12 vietas novada domē. == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieks, Ogres novada izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. === Komitejas === * finanšu komiteja, * reģionālās attīstības komiteja, * sociālo un veselības jautājumu komiteja, * kultūras, jaunatnes un sporta komiteja, * sabiedrisko pārvadājumu un transporta infrastruktūras jautājumu komiteja == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2025. gada Ogres novada domes vēlēšanām]] Ogres novada domē iekļuva deputāti no pieciem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] kopīgais saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ogres-novads/|title=Ogres novada pašvaldību vēlēšanas|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2025-06-08}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#EFC800 | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], [[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |'''12''' |- | style="background:#1f355e | |[[Latvijas Reģionu apvienība]] | style="text-align: center" |4 |- | style="background:#Fff200 | |[[Kustība Par!]], [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#77343d | |[[Vidzemes partija]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#64c049" | |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align: center" |2 |} == Priekšsēdētāji == {{Pamatraksts|Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} * [[Edvins Bartkevičs]] (2002—2014); * [[Artūrs Mangulis]] (2014—2017); * [[Egils Helmanis]] (2017—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ogresnovads.lv/lv Ogres novada pašvaldība] {{politika-aizmetnis}} {{Ogres novada dome 2025}} {{DEFAULTSORT:Ogres novada dome}} [[Kategorija:Ogres novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] jiw2k40g5o8tjrn07sigjlmiro6t6x5 4301013 4300806 2025-06-28T09:33:23Z Lasks 38532 4301013 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Ogres novada dome | legislature = | coa_pic = Ogres novads COA.svg | coa-pic = | session_room = Ogres novada dome - panoramio.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētājs | leader1 = [[Egils Helmanis]] <small>([[Nacionālā apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = [[Andris Krauja]] <small>(NA/LZS/LZP)</small> | election1 = | members = 23 | structure1 = 2025 Ogres novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = '''Koalīcija (14):''' * {{Color box|#EFC800}} '''[[Nacionālā apvienība|NA]], [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (12) * {{Color box|#77343d}} '''[[Vidzemes partija|VP]]''' (2) '''Opozīcija (9):''' * {{Color box|#1f355e}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''' (4) * {{Color box|#Fff200}} '''[[Kustība Par!|Par!]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (3) * {{Color box|#64C049}} '''[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (2) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = 2029. gadā | meeting_place = {{vieta|Latvija|Ogre|Brīvības iela 33|3s=Brīvības iela (Ogre)}} | website = {{URL|https://www.ogresnovads.lv/}} |coa_res=100px}} '''Ogres novada dome''' ir [[Ogres novads|Ogres novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 23 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas Brīvības iela 33, Ogrē. [[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2025. gada Ogres novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partiju apvienības "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]]/[[Latvijas Zaļā partija]]" saraksts ar 46,09% balsu, iegūstot 12 vietas novada domē. == Struktūra == Domes darbību nodrošina [[Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Domes priekšsēdētājs]], Domes priekšsēdētāja vietnieks, Ogres novada izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. === Komitejas === * finanšu komiteja, * reģionālās attīstības komiteja, * sociālo un veselības jautājumu komiteja, * kultūras, jaunatnes un sporta komiteja, * sabiedrisko pārvadājumu un transporta infrastruktūras jautājumu komiteja == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2025. gada Ogres novada domes vēlēšanām]] Ogres novada domē iekļuva deputāti no pieciem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]], [[Latvijas Zemnieku savienība]]s, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] kopīgais saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ogres-novads/|title=Ogres novada pašvaldību vēlēšanas|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2025-06-08}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#EFC800 | |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]], [[Latvijas Zemnieku savienība]], [[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |'''12''' |- | style="background:#1f355e | |[[Latvijas Reģionu apvienība]] | style="text-align: center" |4 |- | style="background:#Fff200 | |[[Kustība Par!]], [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align: center" |3 |- | style="background:#77343d | |[[Vidzemes partija]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#64c049" | |[[Jaunā Vienotība]] | style="text-align: center" |2 |} == Priekšsēdētāji == {{Pamatraksts|Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} * [[Edvins Bartkevičs]] (2002—2014); * [[Artūrs Mangulis]] (2014—2017); * [[Egils Helmanis]] (2017—pašlaik). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.ogresnovads.lv/lv Ogres novada pašvaldība] {{politika-aizmetnis}} {{Ogres novada dome 2025}} {{DEFAULTSORT:Ogres novada dome}} [[Kategorija:Ogres novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] p3olx5whi9ypu3s7v932764jjnyp6l3 0 501024 4300739 4296651 2025-06-27T14:05:21Z 2A00:F503:260:7A1:28DE:28D9:87D8:6B5A 4300739 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Linda Ozola | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841634467).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Linda Ozola 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietniece<br><small>(kopā ar [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (kopš 2022), [[Vilnis Ķirsis|V. Ķirsi]] (2020—2023) un [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022))</small> | term_sākums = {{dat|2020|10|02|N}} | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]]<br>[[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = Pagaidu administrācija<br><small>(iepriekš ''amats vakants'', pirms tam - [[Anna Vladova]])</small> | pēctecis1 <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N}} | term_beigas3 = {{dat|2020|6|05|N}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|10|2}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vārds_orģ = | mir_vieta = | mir_dati = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Konservatīvie]] <small>(2014-2023)</small> * [[Vienotība]] <small>(2025-plašlaik)</small> | apvienība = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[filoloģija|filoloģe]], [[tulkotāja]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Linda Ozola''' (dzimusi {{dat|1979|10|2}}) ir latviešu [[filoloģija|filoloģe]], [[tulkotāja]] un politiķe. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāte un domes priekšsēdētāja vietniece, ievēlēta no "[[Konservatīvie|Konservatīvo]]" saraksta, taču no partijas izstājusies. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte. == Dzīvesgājums == 2001. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu [[Angļu valoda|angļu]]—[[Norvēģu valoda|norvēģu]] filoloģijā. 2011. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu konferenču [[Tulkošana|tulkošanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/linda-ozola/|title=Linda Ozola|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2020-10-05|language=lv-LV}}</ref> == Politiskā darbība == [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] L. Ozola tika ievēlēta Rīgas domē no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]]. 2018. gada [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņa tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gadā nesekmīgi kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. 2019. gada oktobrī sabiedrības sašutumu izraisīja L. Ozolas pacilātais ieraksts ''[[Twitter]]'' par atrašanos [[Turcija|Turcijā]] brīdī, kad Turcija tika veikusi militāru uzbrukumu [[Sīrija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/jkp-deputate-ozola-publice-pacilatu-tvitu-par-turcijas-iebrukumu-sirija/|title=JKP deputāte Ozola publicē pacilātu tvītu par Turcijas iebrukumu Sīrijā|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2019-10-09|language=lv-LV}}</ref> 2020. gadā L. Ozola nolika Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]] tika ievēlēta Rīgas domē. Viņa kļuva arī par vienu no trim vicemēriem — domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/toposa-koalicija-palielinas-rigas-domes-vicemeru-skaitu/|title=Topošā koalīcija palielinās Rīgas domes vicemēru skaitu|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2020-09-04|language=lv-LV}}</ref>Viņa ir arī Rīgas domes drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja un sociālo jautājumu komitejas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/linda-ozola|title=Linda Ozola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-01-11|language=lv}}</ref> 2023. gada janvārī L. Ozola paziņoja par izstāšanos no partijas "[[Konservatīvie]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-rigas-domes-deputati-izstajas-no-partijas.d?id=55122386|title='Konservatīvo' Rīgas domes deputāti izstājas no partijas|website=delfi.lv|access-date=2023-01-12|date=2023-01-12|language=lv-LV}}</ref> bet vēlāk, kopā ar bijušajiem Rīgas domes "Konservatīvo" frakcijas deputātiem [[Jānis Ozols (politiķis)|Jāni Ozolu]] un [[Dāvis Stalts|Dāvi Staltu]], kā arī bezpartijisko [[Māris Mičerevskis|Māri Mičerevski]], bija starp jaunās Rīgas domes frakcijas "Kods Rīgai" veidotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{13. Saeima}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Ozola, Linda}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] siaedsfat40vwmmvi5doc9tmnggl1ma 4300821 4300739 2025-06-27T17:51:10Z 2A00:F503:260:7A1:28DE:28D9:87D8:6B5A 4300821 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Linda Ozola | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841634467).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Linda Ozola 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietniece<br><small>(kopā ar [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (kopš 2022), [[Vilnis Ķirsis|V. Ķirsi]] (2020—2023) un [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022))</small> | term_sākums = {{dat|2020|10|02|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]]<br>[[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = Pagaidu administrācija<br><small>(iepriekš ''amats vakants'', pirms tam - [[Anna Vladova]])</small> | pēctecis1 <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N}} | term_beigas3 = {{dat|2020|6|05|N}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|10|2}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vārds_orģ = | mir_vieta = | mir_dati = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Konservatīvie]] <small>(2014-2023)</small> * [[Vienotība]] <small>(2025-plašlaik)</small> | apvienība = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[filoloģija|filoloģe]], [[tulkotāja]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Linda Ozola''' (dzimusi {{dat|1979|10|2}}) ir latviešu [[filoloģija|filoloģe]], [[tulkotāja]] un politiķe. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāte un domes priekšsēdētāja vietniece, ievēlēta no "[[Konservatīvie|Konservatīvo]]" saraksta, taču no partijas izstājusies. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte. == Dzīvesgājums == 2001. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu [[Angļu valoda|angļu]]—[[Norvēģu valoda|norvēģu]] filoloģijā. 2011. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu konferenču [[Tulkošana|tulkošanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/linda-ozola/|title=Linda Ozola|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2020-10-05|language=lv-LV}}</ref> == Politiskā darbība == [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] L. Ozola tika ievēlēta Rīgas domē no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]]. 2018. gada [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņa tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gadā nesekmīgi kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. 2019. gada oktobrī sabiedrības sašutumu izraisīja L. Ozolas pacilātais ieraksts ''[[Twitter]]'' par atrašanos [[Turcija|Turcijā]] brīdī, kad Turcija tika veikusi militāru uzbrukumu [[Sīrija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/jkp-deputate-ozola-publice-pacilatu-tvitu-par-turcijas-iebrukumu-sirija/|title=JKP deputāte Ozola publicē pacilātu tvītu par Turcijas iebrukumu Sīrijā|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2019-10-09|language=lv-LV}}</ref> 2020. gadā L. Ozola nolika Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]] tika ievēlēta Rīgas domē. Viņa kļuva arī par vienu no trim vicemēriem — domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/toposa-koalicija-palielinas-rigas-domes-vicemeru-skaitu/|title=Topošā koalīcija palielinās Rīgas domes vicemēru skaitu|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2020-09-04|language=lv-LV}}</ref>Viņa ir arī Rīgas domes drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja un sociālo jautājumu komitejas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/linda-ozola|title=Linda Ozola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-01-11|language=lv}}</ref> 2023. gada janvārī L. Ozola paziņoja par izstāšanos no partijas "[[Konservatīvie]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-rigas-domes-deputati-izstajas-no-partijas.d?id=55122386|title='Konservatīvo' Rīgas domes deputāti izstājas no partijas|website=delfi.lv|access-date=2023-01-12|date=2023-01-12|language=lv-LV}}</ref> bet vēlāk, kopā ar bijušajiem Rīgas domes "Konservatīvo" frakcijas deputātiem [[Jānis Ozols (politiķis)|Jāni Ozolu]] un [[Dāvis Stalts|Dāvi Staltu]], kā arī bezpartijisko [[Māris Mičerevskis|Māri Mičerevski]], bija starp jaunās Rīgas domes frakcijas "Kods Rīgai" veidotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{13. Saeima}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Ozola, Linda}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] qkhu9qynbifh2q9wixyviungld36qq7 4300824 4300821 2025-06-27T17:58:44Z Meistars Joda 781 4300824 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Linda Ozola | attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841634467).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Linda Ozola 2018. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietniece<br><small>(kopā ar [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (kopš 2022), [[Vilnis Ķirsis|V. Ķirsi]] (2020—2023) un [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022))</small> | term_sākums = {{dat|2020|10|02|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Egils Levits]]<br>[[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = Pagaidu administrācija<br><small>(iepriekš ''amats vakants'', pirms tam - [[Anna Vladova]])</small> | pēctecis1 <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = | term_beigas2 = | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[13. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N}} | term_beigas3 = {{dat|2020|6|05|N}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|10|2}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | vārds_orģ = | mir_vieta = | mir_dati = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Konservatīvie]] <small>(2014-2023)</small> * [[Vienotība]] <small>(2025-plašlaik)</small> | apvienība = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[filoloģija|filoloģe]], [[tulkotāja]] | alma_mater = * [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Linda Ozola''' (dzimusi {{dat|1979|10|2}}) ir latviešu [[filoloģija|filoloģe]], [[tulkotāja]] un politiķe. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāte un domes priekšsēdētāja vietniece, ievēlēta no "[[Konservatīvie|Konservatīvo]]" saraksta, taču no partijas izstājusies. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte. == Dzīvesgājums == 2001. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu [[Angļu valoda|angļu]]—[[Norvēģu valoda|norvēģu]] filoloģijā. 2011. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu konferenču [[Tulkošana|tulkošanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/linda-ozola/|title=Linda Ozola|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2020-10-05|language=lv-LV}}</ref> == Politiskā darbība == [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] L. Ozola tika ievēlēta Rīgas domē no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]]. 2018. gada [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņa tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gadā nesekmīgi kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. 2019. gada oktobrī sabiedrības sašutumu izraisīja L. Ozolas pacilātais ieraksts ''[[Twitter]]'' par atrašanos [[Turcija|Turcijā]] brīdī, kad Turcija tika veikusi militāru uzbrukumu [[Sīrija]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/jkp-deputate-ozola-publice-pacilatu-tvitu-par-turcijas-iebrukumu-sirija/|title=JKP deputāte Ozola publicē pacilātu tvītu par Turcijas iebrukumu Sīrijā|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2019-10-09|language=lv-LV}}</ref> 2020. gadā L. Ozola nolika Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]] tika ievēlēta Rīgas domē. Viņa kļuva arī par vienu no trim vicemēriem — domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/toposa-koalicija-palielinas-rigas-domes-vicemeru-skaitu/|title=Topošā koalīcija palielinās Rīgas domes vicemēru skaitu|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2020-09-04|language=lv-LV}}</ref> Viņa ir arī Rīgas domes drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja un sociālo jautājumu komitejas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/linda-ozola|title=Linda Ozola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-01-11|language=lv}}</ref> 2023. gada janvārī L. Ozola paziņoja par izstāšanos no partijas "[[Konservatīvie]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-rigas-domes-deputati-izstajas-no-partijas.d?id=55122386|title='Konservatīvo' Rīgas domes deputāti izstājas no partijas|website=delfi.lv|access-date=2023-01-12|date=2023-01-12|language=lv-LV}}</ref> bet vēlāk, kopā ar bijušajiem Rīgas domes "Konservatīvo" frakcijas deputātiem [[Jānis Ozols (politiķis)|Jāni Ozolu]] un [[Dāvis Stalts|Dāvi Staltu]], kā arī bezpartijisko [[Māris Mičerevskis|Māri Mičerevski]], bija starp jaunās Rīgas domes frakcijas "Kods Rīgai" veidotājiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2025}} {{Rīgas dome 2020}} {{13. Saeima}} {{Rīgas dome 2017}} {{DEFAULTSORT:Ozola, Linda}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] lbp0i3ij7h4m8scui6dl7a8104dq4gb 2 502738 4300708 3732207 2025-06-27T13:35:37Z Ivario 51458 /* Novadi */ 4300708 wikitext text/x-wiki Šajā lapā ir uzskaitīti '''Latvijas pašvaldību''' apstiprinātie '''apbalvojumi'''. === Esošās === ==== Valstspilsētas ==== [[Daugavpils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daugavpils.lv/pasvaldiba/daugavpils-pilsetas-dome/domes-apbalvojumi-un-goda-daugavpiliesi|title=Domes apbalvojumi un goda daugavpilieši|website=Daugavpils.lv|access-date=2022-02-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://old.daugavpils.lv/lv/196|title=DAUGAVPILS|last=dome|first=Daugavpils pilsētas|website=old.daugavpils.lv|access-date=2022-02-03|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=209289|title=Nolikums par Daugavpils pilsētas domes apbalvojumiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-02-03|language=lv}}</ref> * Pateicības raksts; * Goda raksts; * Gada balva; * "Goda daugavpilietis"; * "Mūža ieguldījums" [[Jelgava]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/lv/pilseta/pilseta/Simbolika/jelgavas-pilsetas-goda-zime/|title=Jelgava|last=www.cube.lv|first=Cube /|website=www.jelgava.lv|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref><ref>[https://www.jelgava.lv/files/nolikums_groz.pdf Jelgavas pilsētas domes apbalvojumu nolikums - 2011.gada 24.februāra lēmums Nr.2/1]</ref> * Goda zīme (1. versija 1998–2018; 2. versija kopš 2018) * Goda raksts (vismaz 2011) * Pateicības raksts (vismaz 2011) [[Jūrmala]] * apbalvojums “Goda zīme” un tituls "Goda jūrmalnieks" (kopš 2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jurmala.lv/lv/jurmalas-valstspilsetas-pasvaldibas-augstakais-apbalvojums-goda-zime-un-tituls-goda-jurmalnieks|title=Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības augstākais apbalvojums “Goda zīme” un tituls "Goda jūrmalnieks" {{!}} Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība|website=www.jurmala.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> * Gada balva (kultūrā / sportā) * Sabiedriskā labuma balva par nozīmīgu ieguldījumu sociālajā un veselības aizsardzības jomā [[Liepāja]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/goda-un-gada-liepajnieks/|title=Goda un Gada liepājnieks {{!}} Liepājas pilsētas apbalvojums|website=Goda un Gada liepājnieks {{!}} Liepājas pilsētas apbalvojums|access-date=2022-04-27|language=lv}}</ref> * Goda liepājnieks (kopš 2004) * Gada liepājnieks (1994–?, kopš 2004) * Pateicība [[Rēzekne]]<ref>https://rezekne.lv/2017/10/03/aicinam-pieteikt-kandidatus-augstakajam-apbalvojumam-pilseta-rezeknes-goda-pilsonis/</ref> * apbalvojums „Rēzeknes Goda pilsonis” (kopš 2014)? * Goda raksts * Pateicības raksts * Atzinības raksts [[Rīga]] * Balva "Gada Rīdzinieks" (ar Goda rakstu un Atzinības rakstu, kopš 2009)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/balva-gada-ridzinieks|title=Balva "Gada Rīdzinieks" {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-02-09|language=lv}}</ref> [[Ventspils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspilnieks.lv/zinas/foto-pasniegti-ventspils-domes-apbalvojumi-par-ieguldijumu-pilsetas-laba/|title=FOTO: Pasniegti Ventspils domes apbalvojumi par ieguldījumu pilsētas labā {{!}} VENTSPILNIEKS.LV|last=Ventspilnieks.lv|access-date=2022-11-26|language=lv-LV}}</ref><ref>[https://old.ventspils.lv/files/text/127_Par%20Ventspils%20valstspilsētas%20pašvaldības%20domes%20Lielās%20balvas%20un%20Balvas%20piešķiršanu%202022.gadā.pdf Par Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes Lielās balvas un Balvas piešķiršanu 2022. gadā] </ref> * pilsētas domes Lielā balva * pilsētas domes Balva<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspilnieks.lv/zinas/ventspils-pilsetas-lielo-balvu-sogad-sanems-vesturnieks-armands-vijups/|title=Vijups apsteidz Ošenieku un Grigali cīņā par Ventspils pilsētas Lielo balvu {{!}} VENTSPILNIEKS.LV|last=Ventspilnieks.lv|access-date=2022-11-26|language=lv-LV}}</ref> ==== Novadi ==== * [[Aizkraukles novads|Aizkraukles]] ** Goda pilsonis (pirms 2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aizkraukle.pilseta24.lv/zina?slug=aicina-pieteikt-kandidatus-apbalvojumam-quot-aizkraukles-novada-goda-pilsonis-quot-fc24de7904|title=Aicina pieteikt kandidātus apbalvojumam "Aizkraukles novada Goda pilsonis"|website=Pilseta24.lv|access-date=2022-10-27|date=2015-11-26|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.prezentreklama.lv/lv/veikals/nozimites/heraldika/aizkraukles-goda-pilsonis|title=Aizkraukles Goda pilsonis :: Nozīmītes {{!}} Heraldika|website=www.prezentreklama.lv|access-date=2022-10-27}}</ref> ** Goda raksts (pirms 2021)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/aizkrauklesnovads/photos/a.1493514844196145/2807248352822781/|title=Aizkraukles novads - Jānim Bāliņam piešķirts Goda pilsoņa apbalvojums!🏅 {{!}} Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2022-10-27|language=lv}}</ref> ** Atzinība<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aizkraukle.lv/lv/pasvaldiba/dokumenti/saistosie-noteikumi/|title=Aizkraukles novads - Saistošie noteikumi|access-date=2022-10-27|language=lv}}</ref> ** Pateicība * [[Ādažu novads|Ādažu]]<ref>https://www.adazi.lv/wp-content/uploads/2022/10/NOT_Apbalvojumi_2022_Labots.pdf</ref> ** Pateicības raksts ** Goda raksts ** Gada novadnieks (24.08.2022–) ** Goda novadnieks (2022–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/goda-novadnieks/|title=Goda novadnieks|website=Ādažu novads|access-date=2022-10-27|language=lv-LV}}</ref> ** Gada ādažnieks / Goda ādažnieks (–2021) ** „Ādažu novada Goda pilsonis” (–2021) *Alūksnes<ref>[https://aluksne.lv/wp-content/uploads/2020/02/Nolikums_Nr.3_Apbalvojumi_AKTUALAIS-1.docx par alūksnes novada pašvaldības apbalvojumiem (2013)]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksne.lv/index.php/2021/04/01/pieskirti-pasvaldibas-apbalvojumi/|title=Piešķirti pašvaldības apbalvojumi - Alūksnes novads|website=aluksne.lv|access-date=2022-11-26}}</ref> **apbalvojums "Sudraba zīle" (piemiņas velte+apliecinājums, 2010–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/aicina-pieteikt-pretendentus-aluksnes-novada-pasvaldibas-augstakajam-apbalvojumam-sudraba-zile/|title=Aicina pieteikt pretendentus Alūksnes novada pašvaldības augstākajam apbalvojumam "Sudraba zīle"|last=Lozko|first=Diāna|website=Alūksniešiem.lv|access-date=2022-11-26|date=2022-09-01|language=lv}}</ref> **apbalvojums "Pagodinājums uzņēmējdarbībā" **Pagodinājums sportā **Pagodinājums izglītībā **Pagodinājums kultūrā **Atzinība **Pateicība *Augšdaugavas *Balvu *Bauskas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauska.lv/lv/jaunumi/lemj-par-pasvaldibas-apbalvojumiem-9919|title=Lemj par pašvaldības apbalvojumiem - Jaunumi - Bauskas novada dome|website=www.bauska.lv|access-date=2022-10-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauska.lv/lv/novads/mes-lepojamies/pasvaldibas-apbalvojumi|title=PAŠVALDĪBAS APBALVOJUMI - Mēs lepojamies - Novads - Bauskas novada dome|website=www.bauska.lv|access-date=2022-10-27}}</ref> **Goda zīme “Zelta Ozols” (2022–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bauskasdzive.lv/dome-apstiprinati-jauni-pasvaldibasapbalvojumi/|title=Domē apstiprināti jauni pašvaldībasapbalvojumi|last=Kalējs|first=Kaspars|website=BauskasDzive.lv|access-date=2022-10-27|date=2021-12-10|language=lv-LV}}</ref> **apbalvojums “Bauskas novada Gada cilvēks” **Goda raksts **Atzinības raksts *[[Cēsu novads|Cēsu]] *Dienvidkurzemes (februāris 2023–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dkn.lv/lv/jaunums/apstiprinats-nolikums-par-dienvidkurzemes-novada-pasvaldibas-apbalvojumiem|title=Apstiprināts nolikums par Dienvidkurzemes novada pašvaldības apbalvojumiem {{!}} Dienvidkurzemes novada pašvaldība|website=www.dkn.lv|access-date=2025-06-27|language=lv}}</ref> **Goda zīme <nowiki>''Kurzemnieks''</nowiki> (krūšu zīme) **<nowiki>''Dienvidkurzemes novada Gada cilvēks''</nowiki> (figurāla balva) **Dienvidkurzemes novada pašvaldības Goda raksts **Atzinība **Pateicība **Diploms *Dobeles<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dobele.lv/lv/content/pasvaldibas-apbalvojumi|title=Pašvaldības apbalvojumi {{!}} Dobeles novada pašvaldība|website=dobele.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> **Goda zīme **Atzinības raksts (abi kopš 28.10.2011.)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dobele.pilseta24.lv/zina?slug=dobeles-novada-pasvaldiba-nodibina-apbalvojumus|title=Dobeles novada pašvaldība nodibina apbalvojumus|website=Pilseta24.lv|access-date=2022-07-07|date=2011-10-28|language=lv}}</ref> *Gulbenes *Jelgavas<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jrp.lv/lv/jelgavas-novada-pasvaldibas-apbalvojumi/|title=Nolikums apstiprinats ar Jelgavas novada domes sēdes protokolu Nr.8 no 28.10.2009. gada "Par Jelgavas novada pašvaldības apbalvojumiem."|access-date=16.11.2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141129033913/http://www.jrp.lv/lv/jelgavas-novada-pasvaldibas-apbalvojumi/|archivedate=29.11.2014}}</ref> **Jelgavas novada pašvaldības Goda diploms un zelta vārpas piespraude (28.10.2009.–) **Atzinības raksts un sudraba vārpas piespraude (28.10.2009.–) **Pateicības raksts (28.10.2009.–? ''nolikumā vēl 2023 vismaz bija'', bet kaut kad vairs nepiemin)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavasnovads.lv/lv/jaunums/pasniegs-sesus-jelgavas-novada-augstakos-apbalvojumus|title=Pasniegs sešus Jelgavas novada augstākos apbalvojumus {{!}} Jelgavas novada pašvaldība|website=www.jelgavasnovads.lv|access-date=2025-06-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavasnovads.lv/lv/jaunums/aicinam-pieteikt-kandidatus-pasvaldibas-augstakajiem-apbalvojumiem-1|title=Aicinām pieteikt kandidātus pašvaldības augstākajiem apbalvojumiem {{!}} Jelgavas novada pašvaldība|website=www.jelgavasnovads.lv|access-date=2025-06-27|language=lv}}</ref><ref>https://www.jelgavasnovads.lv/lv/media/30780/download?attachment</ref> *Jēkabpils *Krāslavas *Kuldīgas *[[Ķekavas novads|Ķekavas]] **Goda pilsonis (kopš 2004/2014?)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kekava.lv/kekavas-novada-goda-pilsonis/#|title=}}</ref> *Limbažu *Līvānu<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livani.lv/lv/apbalvojumi|title=Apbalvojumi {{!}} Līvānu novada pašvaldība|website=www.livani.lv|access-date=2025-06-27|language=lv}}</ref> **Līvānu novada Goda pilsonis (vismaz 2008–)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.livani.lv/lv/jaunums/aicinam-pieteikt-kandidatus-apbalvojumam-livanu-goda-pilsonis-2|title=Aicinām pieteikt kandidātus apbalvojumam "Līvānu Goda pilsonis" {{!}} Līvānu novada pašvaldība|website=www.livani.lv|access-date=2025-06-27|language=lv}}</ref> **Atzinības raksts (2004?–)<ref name=":0" /> **Pateicība (vismaz 2014–) **Pagodināšanas raksts (vismaz 2014–) **Gada darbinieks (vismaz 2014–) **[Gada balva sportā un Gada balva kultūrā (vismaz 2014–)] *Ludzas **Ludzas novada Goda pilsonis (krūšu zīme + apliecinājuma raksts)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ludzasnovads.lv/ludzas-novads/simboli/|title=Ludzas novada simboli|website=LUDZAS NOVADS|access-date=2022-04-26|language=lv}}</ref> **Atzinības raksts **Pateicības raksts *Madonas *Mārupes *Ogres *Olaines *Preiļu *Rēzeknes *Ropažu *[[Salaspils novads|Salaspils]] (25.05.2016.–) **Goda raksts **Atzinības raksts **Pateicības raksts **Diploms<ref>https://salaspils.lv/sites/default/files/Nolikumi/Citi/apbalvojumi.pdf</ref><ref>https://salaspils.lv/sites/default/files/Nolikumi/Citi/APBALVOJUMI_lab.pdf</ref> **Goda salaspilietis ''/Salaspils Goda pilsonis'' (2003–2009?/šobrīd)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.knutsskujenieks.lv/biografija|website=www.knutsskujenieks.lv|access-date=2022-10-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://salaspils.lv/lv/goda-salaspiliesi|title=Goda salaspilieši|website=salaspils.lv|access-date=2022-10-27|language=}}</ref> *Saldus *Saulkrastu *Siguldas *Smiltenes *Talsu *[[Tukuma novads|Tukuma]] (2018–)<ref>NOLIKUMS PAR LIMBAŽU NOVADA PAŠVALDĪBAS APBALVOJUMIEM UN TO PIEŠĶIRŠANAS KĀRTĪBU</ref> **Goda novadnieks **Gada cilvēks *Valkas *Valmieras *Ventspils<ref>[https://www.ventspilsnovads.lv/images/stories/Normativie_akti/Novada_pasvaldiba/Nolikumi/Nr.7_NOLIKUMS_Par_pasvaldibas_apbalvojumiem_lab_28.06.12,29.09.16.pdf Par Ventspils novada pašvaldības apbalvojumiem - 2011.gada 29.septembrī - Ventspilsnovads.lv]</ref> **Pateicības raksts ** Atzinības raksts ** Goda raksts *Varakļānu === Bijušās === ==== Republikas pilsētas ==== * [[Jēkabpils]] * [[Valmiera]] ==== Novadi ==== * Aglonas novads * Aizputes * Aknīstes * Alojas * Alsungas * Amatas * Apes * Auces (no 28.09.2011)<ref>https://www.auce.lv/zinas-1lapa/par-auces-novada-pasvaldibas-apbalvojumi2/</ref><ref>https://dom.lndb.lv/data/obj/file/338681</ref> ** Goda Diploms + stikla skulptūra stilizēta novada ģerboņa – pasta raga - formā ** Atzinības raksts ** Pateicības raksts * Babītes * Baldones<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baldone.lv/lv/pasvaldiba/normativie_akti/noteikuminolikumi/|title=Noteikumi/nolikumi :: Baldones novada pašvaldība|website=www.baldone.lv|access-date=2022-07-01}}</ref> ** Baldones Goda pilsonis (no vismaz 2012)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baldone.lv/images/userfiles/dome/nol_not/nol_12_03_goda_pilsonis_atziniba.pdf|title=Nolikums}}</ref> ** Atzinības raksts ** ''Dāvinājums vai naudas balva'' * Baltinavas * Beverīnas * Brocēnu * Burtnieku * Carnikavas * Cesvaines * Ciblas * Dagdas * Daugavpils * Dundagas * Durbes * Engures * Ērgļu * Garkalnes * [[Grobiņas novads|Grobiņas]] ** Grobiņas novada pašvaldības Barikāžu piemiņas medaļa (2021–?) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/grobinnieki-barikades-piemin-ar-sudrabu-barikazu-dalibnieka-apliecibu-aizvien-vel-var-sanemt/|title=Grobiņnieki barikādes piemin ar sudrabu. Barikāžu dalībnieka apliecību aizvien vēl var saņemt|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-06-12|language=lv}}</ref> * Iecavas * Ikšķiles * Ilūkstes * Inčukalna * [[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daudzese.lv/2806-daudzesiesi-sanemusi-jaunjelgavas-novada-domes-apbalvojumus|title=Daudzesieši saņēmuši Jaunjelgavas novada domes apbalvojumus|last=Ruta|website=www.daudzese.lv|access-date=2022-10-27|language=lv-lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2FJaunjelgava%2Fposts%2Fpfbid02P6QBh2zLhTJdp7NZCHaSzXgZyZDpGvtkU1XfyG31ZgMXpqJ8udmVyzv1HTMG1Agtl|title=Ienāc Facebook|website=Facebook|access-date=2022-10-27|language=lv}}</ref> ** Goda pilsonis ** Goda raksts ** Atzinības raksts ** Pateicība ** ''Gada cilvēks, Gada jaunietis ("Zelta kaza")'' <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://baltabaznica.weebly.com/8/post/2019/02/jaunjelgavas-novada-apbalvojums-gada-cilveks-2018-macitajam-rolandam-eimanim.html|title=Jaunjelgavas novada apbalvojums "Gada cilvēks 2018" - mācītājam Rolandam Eimanim|website=Jaunjelgavas evaņģēliski luteriskā draudze|access-date=2022-10-27|language=en}}</ref> * Jaunpiebalgas * Jaunpils * Kandavas * Kārsavas * Kocēnu * [[Kokneses novads|Kokneses]] (no 25.04.2018)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://arhivs.koknese.lv/kokneses_novada_apbalvojumi/kokneses_novada_apbalvojumi|title=Kokneses novada apbalvojumi|website=Kokneses novads|access-date=2022-10-27|language=lv}}</ref> ** Goda pilsonis (no 2002) ** Gada koknesietis ** Gada bebrēnietis ** Gada iršēnietis ** Goda raksts ** Atzinības raksts ** Pateicība * Krimuldas * Krustpils * Ķeguma * Lielvārdes * Līgatnes * Lubānas * Mālpils * Mazsalacas * Mērsraga * Naukšēnu * Neretas ** Goda raksts (pirms 2015)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aizkraukle.pilseta24.lv/zina?slug=zinami-neretas-novada-pasvaldibas-goda-rakstu-sanemeji-c681b531f5|title=Zināmi Neretas novada pašvaldības Goda rakstu saņēmēji|website=Pilseta24.lv|access-date=2022-10-27|date=2015-11-13|language=lv}}</ref> * Nīcas * Ozolnieku * Pārgaujas * Pāvilostas * [[Pļaviņu novads|Pļaviņu]] (no 2.10.2017)<ref>http://arhivs.plavinunovads.lv/sites/default/files/photo_and_files/dokumenti/nolikumi/10.plavinu_novada_domes_apbalvojumu_un_pateicibas_rakstu_nolikums-1.pdf</ref> ** Goda novadnieks<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.plavinunovads.lv/lv/jaunumi/lidz-15-oktobrim-aicinam-pieteikt-kandidatus-apbalvojumiem-goda-novadnieks-gada-cilveks|title=Līdz 15. oktobrim aicinām pieteikt kandidātus apbalvojumiem “Goda novadnieks”, “Gada cilvēks Pļaviņu novadā 2019” un Pateicības rakstiem|website=Pļaviņu apvienības pārvalde|access-date=2022-10-27|language=lv}}</ref> ** Gada cilvēks Pļaviņu novadā ** Pateicības raksts * Priekules * Priekuļu * Raunas * Riebiņu * ''Rīgas rajons'' * Rojas * [[Rucavas novads|Rucavas]]<ref>NOLIKUMS „Par Rucavas novada pašvaldības apbalvojumiem”</ref> ** Goda rucavnieks / Goda dunicnieks ** Gada rucavnieks / Gada dunicnieks ** Goda ģimene ** Novada uzņēmējs ** Pateicība * Rugāju * Rūjienas * [[Rundāles novads|Rundāles]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rundale.lv/pasvaldibas-apbalvojumi|title=Pašvaldības apbalvojumi - Rundāles novada dome|website=www.rundale.lv|access-date=2022-10-27}}</ref> (no 26.02.2015.) ** Goda zīme „Zelta lauva” ** Goda raksts ** Atzinības raksts ** ''Gada skolotājs'' (2016–2021) * Salacgrīvas * Salas * Sējas * Skrīveru ** ???? (nevarēju atrast) * Skrundas * Stopiņu * Strenču * [[Tērvetes novads|Tērvetes]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tervetesnovads.lv/nolikumi-un-noteikumi/|title=Tērvetes novada mājaslapa|access-date=2022-07-07|language=en}}</ref><ref>http://www.tervetesnovads.lv/wp-content/uploads/2015/10/apbalvosana-1.doc</ref> (no 19.08.2010) ** Atzinības raksts ** Goda diploms * Vaiņodes * Vārkavas * Vecpiebalgas * Vecumnieku * Viesītes * Viļakas * Viļānu * Zilupes == Atsauces == <references /> == Saites == * http://www.prezentreklama.lv/lv/veikals/nozimites/heraldika rz93lhj3cly25qhwglryuf48wr5r0hw 0 508472 4300913 4298840 2025-06-27T23:34:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300913 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|440x440px|Karadarbības gaita]] 2022. gada 24. februārī [[Krievija]] [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|sāka iebrukumu]] [[Ukraina|Ukrainā]]. Šī hronoloģija ir dinamisks un mainīgs saraksts, tāpēc tā var nebūt pilnībā pabeigta. == Priekšvēsture == 24. februārī Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā, iezīmējot notiekošā [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas un Ukrainas kara]] būtisku eskalāciju. == Sākums == 2021. gada 10. novembrī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ziņoja par neierastu Krievijas karaspēka pārvietošanos pie Ukrainas robežām.<ref name="ndtv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/soldiers-separatists-sanctions-a-timeline-of-the-russia-ukraine-crisis-2782377|title=Soldiers, Separatists, Sanctions: A Timeline Of The Russia-Ukraine Crisis|publisher=NDTV CONVERGENCE LIMITED|access-date=28 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> 28. novembrim Ukraina ziņoja par 92 000 lielu Krievijas karavīru grupējuma izvietošanos pie tās robežām. * 2021. gada 7. decembrī ASV prezidents [[Džo Baidens]] brīdināja Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] par "spēcīgiem ekonomiskiem un citiem pasākumiem", ja Krievija uzbruks Ukrainai.<ref name="ndtv"/> * 2021. gada 17. decembrī Putins ierosināja noteikt ierobežojumus [[NATO]] aktivitātēm [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], piemēram, aizliegumu Ukrainai jebkad pievienoties NATO.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 17. janvārī Krievijas karaspēks sāka ierasties [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] uz šķietamām militārām mācībām.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 19. janvārī ASV piešķīra Ukrainai militāro palīdzību 200 miljonu dolāru apmērā.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 19. janvārī ASV prezidents Džo Baidens preses konferencē paziņoja: "Es domāju, ka Krievija tiks saukta pie atbildības, ja tā iebruks. Un tas ir atkarīgs no tā, kas notiks. Tā ir viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mēs galu galā cīnāmies par to, ko darīt un ko nedarīt." Daudzi ASV prezidenta kritiķi uzskatīja, ka tas atstāja atvērtas durvis Krievijas iebrukumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2022/01/19/remarks-by-president-biden-in-press-conference-6/|title=Remarks by President Biden in Press Conference|access-date=11 March 2022|date=19 January 2022|archive-date={{dat|2022|01|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220120133635/https://www.whitehouse.gov/briefing-room/speeches-remarks/2022/01/19/remarks-by-president-biden-in-press-conference-6/}}</ref> * 2022. gada 24. janvārī NATO izsludināja paaugstinātu kaujas gatavību.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 25. janvārī pie Ukrainas robežas Krievijā un Krimā notika militāras mācības, kurās piedalījās 6000 karavīru un 60 lidmašīnas.<ref name="ndtv"/> * 2022. gada 10. februārī arī Baltkrievijā sākās militārie manevri.<ref name="ndtv" /> * 2022. gada 17. februārī saasinājās kaujas separātiskajos reģionos Ukrainas austrumos.<ref name="ndtv" /> == 2022. gada februāris == === 21. februāris === 22.35 (UTC+3)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.kremlin.ru/events/president/news/67828|title=Address by the president of the Russian Federation|access-date=3 March 2022|date=21 February 2022}}</ref> Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] paziņoja, ka Krievija atzīst divu prokrievisko separātisko reģionu neatkarību Ukrainas austrumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/extracts-putins-speech-ukraine-2022-02-21/|title=Extracts from Putin's speech on Ukraine|access-date=3 March 2022|date=21 February 2022}}</ref> Tas izraisīja pirmo ekonomisko sankciju kārtu no NATO valstīm. Savā televīzijas runā pirms šī paziņojuma Putins norādīja, ka uzskata, ka [[Vladimirs Ļeņins]] ir Ukrainas "autors un arhitekts", un nosauca ukraiņus, kuri ir gāzuši Ļeņina pieminekļus, par "nepateicīgiem pēcnācējiem", sakot: "Tas ir tas, ko viņi sauc par [[Dekomunizācija|dekomunizāciju]]. Vai vēlaties dekomunizāciju? Nu, tas mums lieliski piestāv. Bet pusceļā apstāties, kā saka, lieki. Mēs esam gatavi jums parādīt, ko Ukrainai nozīmē īsta dekomunizācija."<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/extracts-putins-speech-ukraine-2022-02-21/|title=Extracts from Putin's speech on Ukraine|access-date=2022-03-20|date=2022-02-21}}</ref> === 24. februāris === [[Attēls:Последствия_удара_ракеты_по_Голосеевскому_району_киева_(6).jpg|thumb|[[Kijiva]]s dzīvojamo ēku rajons pēc raķetes trāpījuma 24. februārī]] [[Attēls:Взятие_под_контроль_аэродрома_на_территории_Украины_001.png|thumb|Krievijas karavīri pie Hostomelas lidostas]] Īsi pirms 06.00 pēc Maskavas laika (UTC+3) 24. februārī Putins paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu sākt "speciālu militāru operāciju" Ukrainas austrumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia's invasion in eastern Ukraine|work=[[Meduza]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/russian-president-vladimir-putin-announces-military-assault-against-ukraine-in-surprise-speech/ar-AAUebpI|title=Russian President Vladimir Putin announces military assault against Ukraine in surprise speech|last=John Haltiwanger|publisher=MSN|website=Business Insider|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref> Savā uzrunā Putins melīgi apgalvoja, ka nav plānots okupēt Ukrainas teritoriju un ka viņš atbalsta Ukrainas tautas tiesības uz pašnoteikšanos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.ru/politika/13825671|title=Путин принял решение о проведении операции по денацификации и демилитаризации Украины|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Putins arī paziņoja, ka Krievija cenšas panākt Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-60503037|title=Ukraine conflict: Russian forces attack after Putin TV declaration<!-- different from current title, please do not change -->|publisher=BBC News|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/02/24/russias-putin-announces-military-operation-in-ukraine-a76549|title=Russia's Putin Announces Military Operation in Ukraine|website=[[The Moscow Times]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Viņš sacīja, ka "visa atbildība par iespējamo asinsizliešanu būs pilnībā uz Ukrainas valdošā režīma sirdsapziņas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.spectator.co.uk/article/full-text-putin-s-declaration-of-war-on-ukraine|title=Full text: Putin's declaration of war on Ukraine|work=The Spectator|access-date=3 March 2022|date=24 February 2022}}</ref> [[Eiropas Savienība]]s Aviācijas drošības aģentūra visu Ukrainas teritoriju pasludināja par kara zonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.easa.europa.eu/domains/air-operations/czibs/czib-2022-01|title=Operations in Flight Information Regions: FIR LVIV (UKLV), FIR KYIV (UKBV), FIR DNIPROPETROVSK (UKDV), FIR SIMFEROPOL (UKFV), FIR ODESA (UKOV)|access-date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/ukraine-closes-airspace-as-putin-orders-military-operation/|title=Ukraine closes airspace as Putin orders military operation|work=[[Politico]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Eccles|first=Mari}}</ref> Dažu minūšu laikā pēc Putina paziņojuma notika sprādzieni [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]], [[Odesa|Odesā]] un [[Donbass|Donbasā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/putin-announces-special-military-operation-in-ukraine/|title=Putin announces 'special military operation' in Ukraine|website=Politico|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija bombardē [[Mariupole|Mariupoli]] un Odesu, kā arī ar [[Spārnotā raķete|spārnotajām]] un [[Ballistiskā raķete|ballistiskajām raķetēm]] deva triecienus par lidlaukiem, militārajiem štābiem un noliktavām Kijivā, Harkivā un [[Dņipro]],<ref name="OZ">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-orders-military-operations-ukraine-demands-kyiv-forces-surrender-2022-02-24/|title=Russian forces invade Ukraine with strikes on major cities|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Osborn|first=Andrew}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/interactive/2022/world/europe/ukraine-maps.html|title=Maps: Tracking the Russian Invasion of Ukraine|work=[[The New York Times]]|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Keith|first=Collins}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-europe-russia-moscow-kyiv-626a8c5ec22217bacb24ece60fac4fe1|title=Russia attacks Ukraine as defiant Putin warns US, NATO|access-date=23 February 2022|date=23 February 2022|last=Isachenkov|first=Vladimir}}</ref> 6:48 pēc vietējā laika Krievijas militārais transports iebrauca Ukrainā caur Senkivkas robežkontroles punktu,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/23/europe/russia-ukraine-putin-military-operation-donbas-intl-hnk/index.html|title=Russia launches military attack on Ukraine with reports of explosions and troops crossing border|publisher=[[CNN]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Hodge|first=Nathan}}</ref> vienlaicīgi Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā arī no Krievijas anektētās [[Krima]]s.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://multimedia.scmp.com/infographics/news/world/article/3168280/ukraine-crisis/|title=The war just started|work=South China Morning Post|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thehindu.com/news/international/watch-russian-vehicles-enter-ukraine-via-crimea/article65080171.ece|title=Watch Russian vehicles enter Ukraine via Crimea|work=The Hindu|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Uzbrukuma plānotāji sākotnēji mēģināja ar raķetēm iznīcināt vadības centrus un pēc tam nosūtīja kara lidmašīnas un helikopterus, lai ātri iegūtu gaisa pārākumu.<ref name="Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold">{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/24/mapped-step-by-step-guide-all-out-russian-invasion-ukraine-could/|title=Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold|work=The Daily Telegraph|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Mendick|first=Robert}}</ref><ref name="Step-by-step guide on how an all-out Russian invasion of Ukraine could unfold" /> Krievija plānoja likvidēt Ukrainas vadošās amatpersonas un nomainīt tās ar savu marionešu valdību,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/us-believes-russia-planning-decapitate-ukraines-government-2022-02-24/|title=Russia plans to 'decapitate' Ukraine government -U.S. defense official|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Stewart|first=Phil}}</ref> un ASV eksperti uzskatīja, ka krievu karaspēks Kijivu var ieņemt 96 stundu laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/us-expects-kyiv-fall-days-ukraine-source-warns-encirclement-1682326|title=Exclusive: U.S. expects Kyiv's fall in days, Ukraine source warns of encirclement|website=[[Newsweek]]|access-date=26 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Pēc pulksten 06:30 (UTC+2), Krievijas spēki iebruka Ukrainā arī netālu no Harkivas<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-23-22/index.html|title=Ukraine-Russia crisis: Live updates|publisher=CNN|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref> un ziņoja par amfībiju ierašanos Mariupoles pilsētā.<ref name="TroianovskiNYT">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/24/world/russia-ukraine-putin|title=Ukraine Live Updates: Russia Begins Invasion From Land and Sea|work=The New York Times|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022|last=Troianovski|first=Anton|issn=0362-4331}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vox.com/2022/2/23/22948534/russia-ukraine-war-putin-explosions|title=Russia has launched its war in Ukraine|publisher=Vox|access-date=24 February 2022|date=23 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/putin-orders-military-operations-in-eastern-ukraine-as-un-meets|title=Russia takes military action in Ukraine as UN meets|publisher=[[Al Jazeera]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 07:40 karaspēks iebruka arī no Baltkrievijas teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60454795|title=Ukraine: Troops moving in from Belarus|last=<!--Not stated-->|publisher=[[BBC News]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Ukrainas Robežspēki ziņoja par uzbrukumiem objektiem [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]], [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]], [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]], [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] un [[Žitomiras apgabals|Žitomiras apgabalā]], kā arī no Krimas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/world/824058|title=Украинские пограничники сообщили об атаке границы со стороны России и Белоруссии|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]] ziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Horodiščes un Miloves ciemus Luhanskas apgabalā.<ref name="TroianovskiNYT" /> Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs ziņoja, ka Ukrainas armija atvairīja uzbrukumu netālu no [[Ščastja]]s un atguva kontroli pār pilsētu, prasot gandrīz 50 upurus no Krievijas puses.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/vsu-otvoevali-schaste-unichtozheny-okolo-50-vragov-novosti-donbassa-11715445.html|title=ВСУ отвоевали Счастье: уничтожено около 50 врагов|access-date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Neilgi pirms 07:00 (UTC+2) [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]] paziņoja par karastāvokļa ieviešanu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/feb/23/ukraine-russia-news-crisis-latest-live-updates-putin-biden-europe-sanctions-russian-invasion-border-troops|title=Russia-Ukraine crisis live news: Putin has launched 'full-scale invasion', says Ukrainian foreign minister – latest updates|website=[[The Guardian]]|access-date=24 February 2022|date=16 July 2018}}</ref> Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas attiecības tiek nekavējoties pārtrauktas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interfax.ru/world/824153|title=Украина разорвала дипломатические отношения с Россией|website=[[Interfax]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/30312-ukraine-closes-airspace-russia-attacks?_fb_noscript=1|title=Ukraine closes airspace, Kyiv airport under attack|last=Charpentreau|first=Clement|website=AeroTime Hub|access-date=25 February 2022}}</ref> [[Attēls:VOA_video_of_Eastern_Ukraine_during_2022_Russian_invasion.webm|thumbtime=0:20|thumb|Ainas Austrumukrainā iebrukuma laikā]] 10:00 (UTC+2) Ukrainas prezidenta administrācijas brīfinga laikā tika ziņots, ka Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā no ziemeļiem. Ziņoja, ka Krievijas karaspēks aktīvi uzbruka Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un netālu no [[Sumi]]em.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/voyska-rossii-na-severe-ukrainy-prodvinulis-vglub-do-pyati-kilometrov-arestovich-novosti-donbassa-11715571.html|title=Войска России на севере Украины продвинулись вглубь до пяти километров – Арестович|website=[[Unian]]|access-date=24 February 2022|language=ru}}</ref> Zelenska preses dienests ziņoja, ka Ukraina atvairījusi uzbrukumu [[Volīnijas apgabals|Volīnijas apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/en/news/prezident-uhvaliv-usi-neobhidni-rishennya-dlya-zahistu-krayi-73117|title=President has made all necessary decisions to defend the country, the Armed Forces are actively resisting Russian troops – Adviser to the Head of the Office of the President|website=president.gov.ua|access-date=24 February 2022}}</ref> 10:30 (UTC+2) Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks Čerņihivas apgabalā ir apturēts, norisinās liela kauja pie Harkivas un Mariupoles, bet Ščastja ir pilnībā atgūta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mil.gov.ua/en/news/2022/02/24/general-staff-of-the-armed-forces-of-ukraine-operative-information-as-of-10-30/|title=General Staff of the Armed Forces of Ukraine: Operative information as of 10.30|publisher=[[Ministry of Defence (Ukraine)|Ukraine Ministry of Defence]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas gaisa desanta karaspēks ieņēma [[Hostomeļa]]s lidostu Kijivas priekšpilsētā; vēlāk šajā dienā sākās ukraiņu pretuzbrukums lidostas atgūšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/02/24/russia-attacks-ukraine-as-its-happening-a76553|title=Russia Attacks Ukraine: As It's Happening|website=The Moscow Times|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-24-22-intl/h_ab6cab437dff1920a9fcec2857593b70|title=On the ground: Russian forces take control of an air base near Kyiv, Ukraine|publisher=CNN|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last=Chance|first=Matthew}}</ref> Ukrainas Nacionālās gvardes Ātrās reaģēšanas brigāde paziņoja, ka lidlaukā notriekti trīs no 34 Krievijas helikopteriem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/24/russia-ukraine-attack-news/#link-UMHNSQEUGZHETM37AQDV3MLYMA|title=Video shows helicopters flying toward Gomostel airfield in Ukraine|work=The Washington Post|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> 11:00 (UTC+2) Ukrainas robežsargi ziņoja par [[Ukrainas-Baltkrievijas robeža]]s pārkāpumu Vilčā, bet robežsargus Žitomiras apgabalā bombardēja no raķešu palaišanas iekārtām (domājams ''[[BM-21 Grad]]'').<ref name="hromadske.online">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hromadske.ua/posts/rosijsko-ukrayinska-vijna-tekstovij-onlajn|title=Російсько-українська війна (текстовий онлайн)|website=Hromadske|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}</ref> Kā ziņots, helikopters no Baltkrievijas bez marķējuma bombardēja [[Slavutiča]]s robežsargus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/society/so-storony-belarusi-vertolet-bez-opoznavatelnyh-znakov-obstrelyal-rayon-pered-kpp-slavutich-novosti-ukrainy-11715628.html|title=Со стороны Беларуси вертолет без опознавательных знаков обстрелял район перед КПП 'Славутич'|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref> 11:30 (UTC+2) otrais Krievijas raķešu uzlidojumu vilnis bija vērsts pret Kijivas, Odesas, Harkivas un [[Ļviva]]s pilsētām. [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un Luhanskas apgabalos notika smagas sauszemes kaujas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nationalpost.com/pmn/news-pmn/ukraine-hit-by-second-wave-of-missile-strikes-official|title=Ukraine hit by second wave of missile strikes – official|work=National Post|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas karaspēks no Krimas virzījās uz [[Nova Kahovka]]s pilsētu [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/uncategorized/russian-troops-moving-towards-town-of-nova-kakhovka-in-kherson-oblast/|title=Russian troops moving towards town of Nova Kakhovka in Kherson Oblast.|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Tajā pašā dienā Krievijas spēki iebruka [[Hersona]]s pilsētā un pārņēma savā kontrolē [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aa.com.tr/en/europe/russian-troops-enter-ukraines-kherson-oblast-defense-ministry/2513722|title=Russian troops enter Ukraine's Kherson Oblast: Defense Ministry|publisher=[[Anadolu Agency]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 13:00 un 13:19 (UTC+2) Ukrainas robežsargi un bruņotie spēki ziņoja par divām jaunām sadursmēm — pie Sumiem un [[Starobiļska]]s.<ref name="hromadske.online"/> 13:32 (UTC+2) [[Valerijs Zalužnijs|Valērijs Zalužnijs]] ziņoja par četrām ballistiskajām raķetēm, kas palaistas no Baltkrievijas teritorijas.<ref name="hromadske.online" /> Vairākas Kijivas metro un Harkivas metro stacijas tika izmantotas kā bumbu patvertnes vietējiem iedzīvotājiem.<ref name="hromadske.online" /> Tiek ziņots, ka [[Vuhledara]]s slimnīcas bombardēšanas laikā bojā gāja četri civiliedzīvotāji un 10 tika ievainoti (tostarp 6 ārsti).<ref name="hromadske.online" /> V. Zelenskis sacīja, ka [[Čornobiļa|Čornobiļā]] un [[Pripjata|Pripjatā]] izcēlušās kaujas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem.<ref name="rsullivan-fighting">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/chernobyl-nuclear-russia-attack-ukraine-b2022444.html|title=Fighting breaks out near Chernobyl, says Ukrainian president|last=Sullivan|first=Rory|website=[[The Independent]]|access-date=|date=24 February 2022}}</ref> Ap 18:20 (UTC+2) [[Čornobiļas atomelektrostacija]] bija Krievijas kontrolē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.net/war/rossiyskie-voyska-zahvatili-chernobylskuyu-aes-ofis-prezidenta-novosti-donbassa-11716741.html|title=В Офисе президента подтвердили захват россиянами Чернобыльской АЭС|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/chernobyl-power-plant-captured-by-russian-forces-ukrainian-official-2022-02-24/|title=Chernobyl power plant captured by Russian forces – Ukrainian official|publisher=[[Reuters]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-24-22-intl/h_438d63764e04c5907533d2c095e73cfd|title=Russian troops seize Chernobyl nuclear power plant, Ukrainian official says|last=Sangal|first=Aditi|last2=Wagner|first2=Meg|website=CNN|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|last3=Vogt|first3=Adrienne|last4=Macaya|first4=Melissa|last5=Picheta|first5=Rob|last6=Said-Moorhouse|first6=Lauren|last7=Upright|first7=Ed|last8=Chowdhury|first8=Maureen}}</ref> tāpat kā apkārtējās teritorijas.<ref name="rsullivan-fighting" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/23/ukraine-declares-state-of-emergency-amid-fears-of-invasion-liveblog|title=Russian forces seize Chernobyl site as Ukraine battles rage|last=Najjar|first=Farah|last2=Child|first2=David|publisher=Al Jazeera|access-date=24 February 2022|last3=Gadzo|first3=Mersiha}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-invasion-russian-forces-chernobyl-/31721240.html|title=Zelenskiy Says Russian Forces Trying To Take Over Chernobyl Nuclear Power Plant|website=[[RadioFreeEurope/RadioLiberty]]|access-date=24 February 2022}}</ref> 16:18 (UTC+2) Kijivas mērs [[Vitālijs Kličko]] izsludināja [[Komandantstunda|komandantstundu]] no 22:00 līdz 7:00.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ua.interfax.com.ua/news/general/801462.html|title=Kyiv imposes curfew from 22:00 to 07:00, transport not to work at this time – Klitschko|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> 22:00 (UTC+2) Ukrainas Valsts robežsardzes dienests paziņoja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši [[Zmijinija|Zmijinijas salu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://gazeta.ua/articles/donbas/_ostriv-zmiyinij-zahopili-rosijski-okupanti-dpsu/1072429|title=Острів Зміїний захопили російські окупанти – ДПСУ|publisher=[[Gazeta UA]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=uk}}</ref> Sākotnēji uzskatīja, ka visi 13 robežsargi uz salas tika nogalināti, jo viņi atteicās padoties Krievijas karakuģim; sociālajos tīklos izplatījās ieraksts, kurā redzams, kā robežsargi atsakās no piedāvājuma padoties. Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka iespējami mirušajiem robežsargiem pēc nāves tiks piešķirts Ukrainas varoņa tituls, kas ir valsts augstākais pagodinājums.<ref name="BBC-2022-02-25">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine-Russia invasion: Ukraine says Russian rockets hit Kyiv overnight|publisher=BBC News|access-date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/national-security/2022/02/26/ukraine-russia-snake-island/|title=Ukrainian border guards may have survived reported last stand on Snake Island|work=[[The Washington Post]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Lamothe|first=Dan}}</ref> Tika apstiprināts, ka nogalināti 17 civiliedzīvotāji, tostarp trīspadsmit nogalināti Dienvidukrainā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dailythanthi.com/News/TopNews/2022/02/24231956/South-Ukraine-region-says-13-civilians-9-troops-killed.vpf|title=ரஷ்ய தாக்குதல்: தெற்கு உக்ரைன் பகுதியில் 22 பேர் கொல்லப்பட்டதாக தகவல்|website=[[Dina Thanthi|Dailythanthi.com]]|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022|language=ta}}</ref> trīs Mariupolē un viens Harkivā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/24/russia-ukraine-invasion-casualties-death-toll|title=Ukraine death toll: What we know so far|publisher=Al Jazeera|access-date=24 February 2022}}</ref> V. Zelenskis paziņoja, ka iebrukuma pirmajā dienā gāja bojā 137 Ukrainas pilsoņi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60454795|title=Ukraine-Russia invasion: Russia launches attack on Ukraine from several fronts|publisher=BBC News|access-date=24 February 2022|date=24 February 2022}}</ref> Neilgi pēc pulksten 23:00 (UTC+2) prezidents V. Zelenskis pavēlēja vispārēju mobilizāciju visiem Ukrainas vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem; šīs vecuma grupas vīriešiem tika aizliegts izbraukt no valsts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801769.html|title=Zelensky signs decree declaring general mobilization|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> === 25. februāris === [[Attēls:Kyiv_Tense_as_Russian_Forces_Advance.webm|left|thumb|[[Amerikas Balss]] reportāža no Kijivas]] Ap pulksten 4:00 (UTC+2) pēc vietējā laika Kijivu satricināja divi spārnoto un ballistisko raķešu sprādzieni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/24/europe/ukraine-russia-invasion-friday-intl-hnk/index.html|title=Ukrainian capital Kyiv targeted with missile fire, official says|last=Regan|first=Helen|last2=Hallam|first2=Jonny|publisher=CNN|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Ukrainas valdība paziņoja, ka virs Kijivas notriekusi ienaidnieka lidmašīnu, kas pēc tam ietriekusies dzīvojamā ēkā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/explosions-heard-kyiv-official-says-enemy-aircraft-downed-2022-02-25/|title=Explosions heard in Kyiv, official says enemy aircraft downed|work=Reuters|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Krievu vienības mēģināja ielenkt Kijivu un virzīties uz Harkivu, taču bija nonākušas smagās kaujās, un sociālajos tīklos redzamie attēli liecināja, ka dažas Krievijas bruņu kolonnas ir nokļuvušas slazdā. Turpretim Krievijas operācijas austrumos un dienvidos bija efektīvākas. Tikmēr Krievijas militārie spēki, kas virzījās uz priekšu no Krimas, tika sadalīti divās kolonnās, analītiķiem liekot domāt, ka tie varētu būt mēģinājuši ielenkt un sagūstīt ukraiņu aizstāvjus Donbasā, liekot ukraiņiem atteikties no sagatavotās aizsardzības un cīnīties atklātā laukā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/24/world/russia-attacks-ukraine/russian-forces-are-meeting-more-resistance-near-kyiv-and-kharkiv-than-farther-south-analysts-say|title=Russian forces are meeting more resistance near Kyiv and Kharkiv than farther south, analysts say.|last=Barnes|first=Julian E.|website=The New York Times|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> 25. februāra rītā V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju par mērķēšanu uz civilajiem objektiem;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/25/ukraine-invasion-explosions-in-kyiv-as-uk-reports-fierce-resistance-across-the-nation|title=Ukraine invasion: Zelenskiy strikes defiant tone as explosions ring out in Kyiv|work=The Guardian|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Graham-Harrison|first=Emma}}</ref> Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis [[Vadims Deņisenko]] sacīja, ka iepriekšējās 24 stundās cietuši 33 civiliedzīvotāji.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://finance.yahoo.com/news/ukraine-ministry-says-russia-hit-075824163.html|title=Ukraine ministry says Russia hit 33 civilian sites in last 24 hrs -Interfax|work=[[Yahoo Finance]]|access-date=25 February 2022|last=Polityuk|first=Pavel}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki iegājuši Kijivas [[Obolonas rajons|Obolonas rajonā]],<ref name="BBC-2022-02-25"/> Kijivas ziemeļos Krievijas karaspēka vienības bija apstādinātas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/25/world/russia-ukraine-war|title=Ukrainian Fighters Battle to Hold Kyiv|work=The New York Times|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Bengali|first=Shashank|issn=0362-4331}}</ref> Krievijas speciālo uzdevumu karaspēks iefiltrējās pilsētā ar nolūku "medīt" valdības ierēdņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://inews.co.uk/news/russia-special-forces-kyiv-ukraine-leaders-mercanaries-behind-lines-1483303|title=Russian special forces have entered Kyiv to hunt down Ukraine's leaders, says Zelensky|publisher=[[i (newspaper)|i News]]|website=inews.co.uk|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Kijivas ziemeļos tika nofilmēts, kā netrafarēta bruņumašīna griežas pāri ceļam un saspiež civilo automašīnu. Automašīnu vadījušais civiliedzīvotājs, gados vecs vīrietis, izdzīvoja, un viņu izglāba vietējie iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gbnews.uk/news/tank-drives-over-mans-car-in-ukraine-and-he-lives-to-tell-the-tale-watch/235095|title=Tank drives over man's car in Ukraine... And he lives to tell the tale – WATCH|last=Wood|first=Aden-Jay|publisher=[[GB News]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/25/ukrainian-man-crushed-car-russian-tank-rolling-northern-kyiv/|title=Ukrainian man run over in car by Russian tank rolling into northern Kyiv|work=[[The Daily Telegraph]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Chandler-Wilde|first=Helen|issn=0307-1235}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/tv/news/russian-tank-crushes-car-kyiv-b2023423.html|title=Russian tank swerves to crush civilian car in Kyiv, driver miraculously survives|work=The Independent|access-date=26 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/news/factcheck/2022/02/28/fact-check-video-russian-tank-hitting-car-kyiv-lacks-context/6953727001/|title=Fact check: Unclear whether armored vehicle shown crushing car in Kyiv is Russian|last=Lee|first=Ella|last2=Sadeghi|first2=McKenzie|website=USA Today|access-date=3 March 2022|date=28 February 2022}}</ref> [[Attēls:Житловий_будинок_у_Києві_(вул._Кошиця)_після_обстрілу.jpg|thumb|Daudzdzīvokļu nams Kijivā (Oleksandra Košica ielā) pēc apšaudes, 25. februārī]] Savukārt [[Doneckas tautas republika]]s [[Horļivka]]s mērs ziņoja, ka Ukrainas šāviņi trāpījuši vietējai skolai, nogalinot divus skolotājus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/sorting-fact-disinformation-russian-attack-ukraine-83106752|title=Sorting fact, disinformation after Russian attack on Ukraine|publisher=''[[ABC News]]''|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Krievijas karaspēkam tuvojoties Kijivai, V. Zelenskis lūdza iedzīvotājus sagatavot [[Degpudele|Molotova kokteiļus]], lai "neitralizētu" ienaidnieku. Putins tikmēr aicināja Ukrainas militārpersonas [[Valsts apvērsums|gāzt valdību]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-russia-putin-war-kyiv-invasion-latest-b2022971.html|title=Putin tells Ukrainian military to overthrow Zelensky – follow live|website=The Independent|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-russia-war-live-latest-news-putin-kyiv-invasion-12541713|title=Ukraine-Russia news live: Troops enter Kyiv as Putin makes offer of Minsk peace talks|website=[[Sky News]]|access-date=25 February 2022}}</ref> Ukraina izdalīja {{sk|18000}} ieroču Kijivas iedzīvotājiem, kuri izteica vēlmi cīnīties, un Kijivas aizsardzībai izvietoja [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|teritoriālos aizsardzības spēkus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Kyiv residents take up arms as Russia advances|publisher=BBC News|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Aizsardzības ministrija paziņoja, ka visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības brīvprātīgi piedalīties militārajā dienestā neatkarīgi no viņu vecuma.<ref name="OZ"/> [[Pentagons]] paziņoja, ka Krievija nav ieguvusi pārākumu Ukrainas gaisa telpā, tās [[pretgaisa aizsardzība]]s spēki joprojām spēja pretoties,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/25/ukraine-invasion-russia-news/#link-RCVQQO7CNFC33LEDYG2O3Q3JAE|title=Airspace over Ukraine remains contested, with no one in control, Pentagon says|work=The Washington Post|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Lamothe|first=Daniel}}</ref> ka Krievija nav ieņēmusi nevienu apgabala centru un ka Ukrainas valdība joprojām ir neskarta, bet brīdināja, ka Krievija ir nosūtījusi uz Ukrainu tikai 30 procentus no {{sk|150000}}—{{sk|190000}} karavīru, kas bija sapulcēti pie robežām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/25/world/russia-ukraine-war/russian-forces-have-lost-some-momentum-pentagon-official-says|title=Russian forces have lost some momentum, Pentagon official says.|work=The New York Times|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last=Cooper|first=Helene}}</ref> Tika izplatīti ziņojumi par Ukrainas raķešu uzbrukumu Millerovas gaisa spēku bāzei Krievijā, kas sniedza gaisa atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://rostovgazeta.ru/news/politics/25-02-2022/vooruzhennye-sily-ukrainy-atakovali-millerovo-tochkoy-u|title=Вооруженные силы Украины атаковали Миллерово 'Точкой-У'|work=Rostov Gazeta|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|language=ru|archive-date={{dat|2022|02|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220225073113/https://rostovgazeta.ru/news/politics/25-02-2022/vooruzhennye-sily-ukrainy-atakovali-millerovo-tochkoy-u}}</ref> V. Zelenskis norādīja, ka Ukrainas valdība "nebaidās runāt par neitrālu statusu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news/card/U1YDTnzZnlMsI6A2uzcb|title=Zelensky Says Russia Is Striking Military and Civilian Targets|work=[[Wall Street Journal]]|access-date=25 February 2022|last=Marson|first=James}}</ref> Tajā pašā dienā Putins norādīja [[Ķīna]]s līderim [[Sji Dzjiņpins|Sji Dzjiņpinam]], ka "Krievija ir gatava vadīt augsta līmeņa sarunas ar Ukrainu".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://financialpost.com/pmn/business-pmn/putin-tells-xi-that-russia-willing-to-hold-high-level-talks-with-ukraine-chinas-cctv|title=Putin tells Xi that Russia willing to hold high-level talks with Ukraine -China's CCTV|work=[[Financial Post]]|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> === 26. februāris === 00:00 (UTC) tika ziņots par spēcīgām kaujām Kijivas dienvidos, netālu no [[Vasiļkiva]]s pilsētas un tās gaisa bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-25-22/index.html|title=Heavy fighting reported to the south of Kyiv|last=Sangal|first=Aditi|last2=Vogt|first2=Adrienne|publisher=CNN|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022|last3=Woodyatt|first3=Amy|last4=Picheta|first4=Rob|last5=Upright|first5=Ed|last6=Yeung|first6=Jessie|last7=Renton|first7=Adam|last8=Macaya|first8=Melissa|last9=Wagner|first9=Meg}}</ref> [[Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] apgalvoja, ka Ukrainas iznīcinātājs [[Su-27]] netālu no pilsētas notriecis Krievijas lidmašīnu [[Il-76]], kurā atradās desantnieki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.net/war/mest-za-lugansk-2014-vozle-vasilkova-sbili-il-76-s-vrazheskimi-desantnikami-novosti-donbassa-11718622.html|title=Месть за Луганск 2014: возле Василькова сбили Ил-76 с вражескими десантниками|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Давыгора|first=Олег|language=ru}}</ref> Kaujā par Vasiļkovu uzvarēja Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.net/war/boy-za-vasilkov-zavershilsya-pobedoy-vsu-novosti-kieva-11718874.html|title=Бой за Васильков завершился победой ВСУ|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Робейко|first=Ольга|language=ru}}</ref> Ap pulksten 03:00 Kijivas apkaimē tika ziņots par vairāk nekā 48 sprādzieniem 30 minūšu laikā. Ukrainas militārpersonas karoja pie spēkstacijas [[Troješčina]]s ziemeļu apkaimē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/02/25/ukraine-invasion-russia-news/#link-TAIGHCFPGRBUVBQRFBISDQJSL4|title=Multiple explosions rock Kyiv as Russian forces target city|work=The Washington Post|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Grady|first=Siobhán}}</ref> ''[[BBC News]]'' ziņoja, ka uzbrukums varētu būt mēģinājums atslēgt elektrību pilsētai. Tika ziņots, ka pie Kijivas zooloģiskā dārza un [[Šuļavka]]s apkaimē notikušas smagas kaujas. Ukrainas armija paziņoja, ka ir atvairījusi Krievijas uzbrukumu armijas bāzei, kas atrodas Peremohi avēnijā Kijivā;<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-troops-attack-kyiv-military-base-are-repelled-ukraine-military-2022-02-26/|title=Ukraine military says it repels Russian troops' attack on Kyiv base|publisher=Reuters|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> tā arī apgalvoja, ka ir atvairījusi Krievijas spēku uzbrukumu [[Mikolajiva]]s pilsētai pie [[Melnā jūra|Melnās jūras]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Heavy fighting reported around Kyiv|last=Perera|first=Ayeshea|publisher=[[BBC]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022}}</ref> Ukrainas spēki notrieca Krievijas lidmašīnu Il-76 netālu no [[Bila Cerkva]]s, aptuveni 80 km uz dienvidiem no Kijivas.<ref name="AP_stand_firm">{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-vladimir-putin-volodymyr-zelenskyy-boris-johnson-business-08f569df695831ee467979527ea2e241|title=President refuses to flee, urges Ukraine to 'stand firm'|publisher=[[Associated Press]]|access-date=26 February 2022|date=25 February 2022|last=Karmanau|first=Yuras}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60517447|title=Ukraine says it shot down large Russian plane|publisher=BBC News|access-date=25 February 2022|date=25 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nypost.com/2022/02/26/ukraine-russian-war-updates-hundreds-of-casualties-as-russia-ukraine-fighting-spills-into-streets/|title=Battle for Kyiv: Hundreds of casualties as fighting spills into streets|website=[[New York Post]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Prezidents V. Zelenskis, paliekot Kijivā, bija noraidījis ASV evakuācijas piedāvājumus, tā vietā pieprasot vairāk munīcijas Ukrainas karaspēkam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/02/26/europe/ukraine-zelensky-evacuation-intl/index.html|title=Zelensky refuses US offer to evacuate, saying 'I need ammunition, not a ride'|last=Braithwaite|first=Sharon|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Nakts kaujās Kijivā tika ziņots par simtiem upuru, kur apšaudēs tika iznīcināta daudzdzīvokļu ēka, tilti un skolas.<ref name="AP_stand_firm"/> Kijivas mērs [[Vitālijs Kličko]] no pulksten 17 noteica komandanta stundu. No sestdienas līdz 8:00 pirmdien, tika brīdināts, ka ikviens, kas šajā laikā atradīsies ārpusē, tiks uzskatīts par ienaidnieka sabotāžas un izlūkošanas grupām.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/02/26/world/ukraine-russia-war/ukrainian-forces-fight-back-as-russia-pushes-on-three-cities|title=Ukrainian forces slow Russian advance as the U.S. and its allies take action on Russian banks.|work=The New York Times|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Dažās Ukrainas daļās, īpaši dienvidos un austrumos, tika traucēti interneta pieslēgumi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/internet-ukraine-disrupted-russian-troops-advance-2022-02-26/|title=Internet in Ukraine disrupted as Russian troops advance|publisher=Reuters|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Pearson|first=James}}</ref> Atbildot uz [[Ukrainas premjerministri|Ukrainas vicepremjera]] [[Mihailo Fedorovs|Mihailo Fedorova]] lūgumu, [[Īlons Masks]] paziņoja, ka ir ieslēdzis savu ''Starlink'' pakalpojumu Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/starlink-service-ukraine-elon-musk-b2024184.html|title=Elon Musk says SpaceX's Starlink satellites now active over Ukraine|work=The Independent|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/technology/musk-says-starlink-active-ukraine-russian-invasion-disrupts-internet-2022-02-27/|title=Musk says Starlink active in Ukraine as Russian invasion disrupts internet|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Jin|first=Hyunjoo}}</ref> [[Attēls:Solemn_Kyiv_Copes_with_Bombs_Gunfire.webm|thumb|''Solemn Kyiv Copes with Bombs, Gunfire'', video reportāža no ''[[Amerikas Balss|Voice of America]]'']] Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko paziņoja, ka Krievijas spēki virzījušies tālāk [[Enerhodara]]s un [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.polsatnews.pl/wiadomosc/2022-02-26/wojna-na-ukrainie-rosjanie-blisko-elektrowni-atomowej-jest-ryzyko-ze-zostanie-ostrzelana/|title=Wojna na Ukrainie. Rosjanie blisko elektrowni atomowej. Jest ryzyko, że zostanie ostrzelana|publisher=[[Polsat News]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|language=pl}}</ref> Zaporižjas apgabala valsts pārvalde paziņoja, ka Krievijas spēki, kas virzījās uz Enerhodaru, vēlāk atgriezās Bolshaya Belozerka, ciematā, kas atrodas 30 km no pilsētas, tajā pašā dienā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nikopol.nikopolnews.net/ru/favorite/oficialno-o-situacii-v-energodare-27-fevralya/|title=Официально о ситуации в Энергодаре 27 февраля|last=Andrus|first=Ekaterina|website=[[Nikopol News]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=ru}}</ref> [[Japāna]]i piederošam kravas kuģim ar 20 apkalpes locekļiem Melnajā jūrā trāpīja Krievijas raķete. Krievijas karakuģis apšaudīja arī [[Moldova]]s kuģi, radot nopietnus bojājumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_d79d1d542a90f15d7c38c6e3b03d73ab|title=Japanese-owned cargo ship hit by a missile off Ukrainian coast|publisher=CNN|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022|last=Vogt|first=Adrienne}}</ref> [[Ramzans Kadirovs]] apstiprināja, ka čečenu karotāji ir dislocēti arī Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/26/putins-chechen-ally-says-forces-deployed-ukraine-to-back-russia|title=Chechen leader, a Putin ally, says his forces deployed to Ukraine|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> [[Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome]]s sekretārs [[Oleksijs Daņilovs]] paziņoja, ka Krievijas [[Krievijas Federālais drošības dienests|Federālā drošības dienesta]] darbinieki Ukrainai ir devuši vēstījumu, ka ''[[kadirovieši]]'' mēģina iefiltrēties Kijivā un nogalināt prezidentu V. Zelenski. O. Daņilovs paziņoja, ka ''Kadirovieši'' ir sadalījušies divās grupās, no kurām vienu iznīcināja Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/03/02/zelensky-russia-ukraine-assassination-attempt-foiled/|title=Assassination plot against Zelensky foiled and unit sent to kill him 'destroyed,' Ukraine says|work=The Washington Post|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022|last=Bella|first=Timothy}}</ref> Sešus gadus vecs zēns gāja bojā, bet vairāki citi tika ievainoti pēc bērnu slimnīcas apšaudes Kijivā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_60a7db10bfe4a64fb7fc9c2232fca43d|title=Six-year-old boy killed in Kyiv clashes, several more Ukrainian civilians wounded|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last=Vogt|first=Adrienne}}</ref> Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] uzspridzinājušas kolonnu, kas veda dīzeļdegvielu Krievijas spēkiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/02/26/7326282/|title=Ukrainian troops defending Chernihiv blow up 56 tanks of diesel fuel|work=[[Pravda]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Līdz dienas beigām Krievijas spēku mēģinājumi ielenkt un izolēt Kijivu bija neveiksmīgi, neskatoties uz mehanizētiem un gaisa uzbrukumiem.<ref name="CT Update 9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.criticalthreats.org/analysis/ukraine-conflict-update-9|title=Ukraine Conflict Update 9: February 26, 2022|publisher=[[Institute for the Study of War]]|website=Critical Threats|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievija ir izveidojusi savu operatīvo ziemeļu rezerves 17 bataljonu taktisko grupu (BTG) sastāvā pēc tam, kad Ukrainas spēki apturēja 14 BTG virzību uz Kijivas ziemeļiem.<ref name="ISW Feb26">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russia-ukraine-warning-update-russian-offensive-campaign-assessment-february-26|title=Russia-Ukraine Warning Update: Russian Offensive Campaign Assessment, February 26|last=Clark|first=Mason|last2=Barros|first2=George|publisher=Institute for the Study of War|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last3=Stepanenko|first3=Katya}}</ref> Krievija uz laiku atteicās no mēģinājumiem ieņemt Čerņihivu un Harkivu pēc tam, kad uzbrukumus atvairīja mērķtiecīga Ukrainas pretestība.<ref name="CT Update 9" /> Dienvidos Krievija ieņēma [[Berdjanska|Berdjansku]] un draudēja ielenkt Mariupoli.<ref name="ISW Feb26" /> Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka slikta plānošana un izpilde rada morāles un loģistikas problēmas Krievijas militārpersonām Ukrainas ziemeļos.<ref name="CT Update 9"/> ASV un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki sastopas ar [[Benzīns|benzīna]] un [[dīzeļdegviela]]s deficītu, kā rezultātā tanki un bruņumašīnas apstājas un palēninās to virzība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/uk/uk-says-russian-advance-has-slowed-likely-caused-by-logistical-problems-2022-02-26/|title=UK says Russian advance has slowed, likely caused by logistical problems, resistance|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tiešsaistē parādījās arī video par Krievijas tankiem un bruņutransportieriem jeb APC, kas iestrēguši ceļmalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/31724528.html|title=U.S., British Officials Say Russia Slowed By Logistics, 'Viable Ukrainian Resistance'|publisher=[[Radio Free Europe/Radio Liberty]]|access-date=26 February 2022|date=26 February 2022}}</ref> === 27. februāris === [[Attēls:Equipment_of_the_sabotage_and_reconnaissance_group_captured_in_Odessa_Oblast,_2022_(2)_(cropped).jpg|thumb| [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] sagūstītais krievu diversijas un izlūkošanas grupas aprīkojums]] Tika ziņots, ka pa nakti Krievijas uzbrukumā tika uzspridzināts gāzes vads ārpus Harkivas,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60542877|title=What's happening in the Ukraine crisis now|publisher=BBC News|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> savukārt Krjačku ciemā netālu no Vasiļkovas aizdegās naftas bāze pēc raķešu trieciena.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3414231-russia-hits-kyiv-regions-vasylkiv-with-cruise-or-ballistic-missiles.html|title=Update on Russian invasion: Vasylkiv hit with Russian missiles, oil depot nearby on fire|publisher=[[UkrInform]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tāpat naktī tika ziņots, ka ukraiņu [[Romi|romu]] grupa Hersonas apgabalā, Ļubimivkā, netālu no [[Kahovka]]s, sagrābusi krievu tanku.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.ua/war/pid-kahovkoyu-ukrajinski-romi-vkrali-u-rosiyskih-okupantiv-tank-novini-donbasu-11720335.html|title=Під Каховкою українські роми вкрали у російських окупантів танк – місцеві|date=27 February 2022|last=Orlova|first=Violetta|language=uk}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diglogs.com/cesko/the-ukrainian-roma-achieved-success-seizing-the-russian-tank/|title=The Ukrainian Roma achieved success, seizing the Russian tank|work=DigLogs|date=27 February 2022|access-date={{dat|2022|04|08||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|01||bez}}|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220301/https://www.diglogs.com/cesko/the-ukrainian-roma-achieved-success-seizing-the-russian-tank/}}</ref> Krievijas atbalstītie separātisti Luhanskas apgabalā paziņoja, ka Ukrainas raķete trāpīja naftas terminālim [[Roveņki|Rovenkas]] pilsētā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/town-near-ukraines-kyiv-hit-by-missiles-oil-terminal-fire-2022-02-27/|title=Town near Ukraine's Kyiv hit by missiles, oil terminal on fire|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Ukrainas Valsts ārkārtas dienests izglāba 80 cilvēkus no deviņstāvu dzīvojamās ēkas Harkivā pēc tam, kad Krievijas artilērija trāpīja ēkai, to pamatīgi sabojājot un nogalinot sievieti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-26-22/h_b166502aee8fd3e6916eed56d4c443f5|title=Russian aircraft banned from German airspace|last=Vogt|first=Adrienne|last2=Said-Moorhouse|first2=Lauren|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=26 February 2022|last3=Ravindran|first3=Jeevan|last4=Wilkinson|first4=Peter|last5=Yeung|first5=Jessie|last6=Lendon|first6=Brad|last7=George|first7=Steve|last8=Wagner|first8=Meg|last9=Vera|first9=Amir}}</ref> Nova Kahovkas mērs Vladimirs Kovaļenko apstiprināja, ka pilsētu ir sagrābis Krievijas karaspēks, un apsūdzēja to Kozackes un Veseles ciemu iznīcināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://korrespondent.net/ukraine/4452018-novaia-kakhovka-polnostui-pod-kontrolem-rossyiskykh-okkupantov-mer1|title=Новая Каховка полностью под контролем российских оккупантов – мэр|work=[[Korrespondent]]|access-date=27 February 2022|last=Vinogradova|first=Ulyana|language=uk}}</ref> Krievijas karaspēks ienāca arī Harkivā, kaujas norisinājās pilsētas ielās, tostarp pilsētas centrā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-troops-enter-ukraines-kharkiv-ukrainian-official-2022-02-27/|title=Russian troops enter Ukraine's Kharkiv -Ukrainian official|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tajā pašā laikā krievu tanki sāka doties iekšā Sumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/uncategorized/a-large-column-of-russian-vehicles-is-pushing-into-the-city-of-sumy-from-the-side-of-khimprom/|title=A large column of Russian vehicles is pushing into the city of Sumy from the side of Khimprom|website=[[The Kyiv Independent]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pilnībā ielenkuši Hersonu un Berdjansku, ieņēmuši [[Heņičeska|Heņičesku]] un Hersonas starptautisko lidostu [[Čornobajivka|Černobajivkā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-it-blocks-ukraines-kherson-berdyansk-ria-2022-02-27/|title=Russia says it "blocks" Ukraine's Kherson, Berdyansk – RIA|publisher=Reuters|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Auyezov|first=Olzhas}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pnp.ru/politics/v-minoborony-soobshhili-ob-unichtozhenii-975-voennykh-obektov-ukrainy.html|title=В Минобороны сообщили об уничтожении 975 военных объектов Украины|date=27 February 2022|language=ru}}</ref> Harkivas apgabala gubernators Olehs Sinjehubovs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši pilnīgu kontroli pār Harkivu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dailysabah.com/world/ukraine-restores-full-control-over-kharkiv-city-governor/news|title=Ukraine restores full control over Kharkiv: City governor|website=Daily Sabah|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka pilsētā padevušies vairāki desmiti Krievijas karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=Ukrainian commander in Kharkiv says dozens of Russians surrendered|publisher=CNN|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Televīzijas uzrunā prezidents Putins lika aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam pārvest Krievijas armijas kodolspēkus īpašā kaujas dienesta režīmā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/putin-puts-nuclear-deterrence-forces-on-alert/a-60936141|title=Putin puts nuclear 'deterrence' forces on alert|publisher=[[Deutsche Welle]]|access-date=3 March 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vedomosti.ru/politics/news/2022/02/27/911143-putin-poruchil|title=Путин поручил Минобороны перевести силы сдерживания в особый режим|website=[[Vedomosti]]|access-date=3 March 2022|date=27 February 2022|language=ru}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/27/vladimir-putin-puts-russia-nuclear-deterrence-forces-on-high-alert-ukraine|title=Vladimir Putin puts Russia's nuclear deterrence forces on high alert|work=The Guardian|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|last=Roth|first=Andrew}}</ref> Tas tika interpretēts kā drauds, un to kritizēja NATO, ES un [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO); NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] to raksturoja kā "bīstamu un bezatbildīgu", savukārt ANO amatpersona [[Stefans Dujariks]] ideju par [[Kodolkarš|kodolkaru]] nosauca par "neiedomājamu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://tribune.com.pk/story/2345548/nato-chief-calls-putin-alert-order-irresponsible-cites-dangerous-rhetoric|title=NATO chief calls Putin's alert irresponsible, dangerous rhetoric|website=[[The Express Tribune]]|access-date=|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/un-spokesman-says-idea-of-nuclear-conflict-inconceivable/|title=UN spokesman says idea of nuclear conflict 'inconceivable'|website=[[Times of Israel]]|access-date=|date=27 February 2022}}</ref> Pēc analītiķu firmas ''Rochan Consulting'' teiktā, Krievijai, aplencot Mariupoli un Berdjansku, izdevies savienot Krimu ar prokrievisko spēku pārziņā esošajiem rajoniem Ukrainas austrumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ft.com/content/dd28dd4c-ab02-4f06-a56a-e930d1ce0ffd|title=Russia homes in on Kyiv and Kharkiv and pushes across Black Sea coast|last=Foy|first=Henry|last2=Rathbone|first2=John Paul|website=[[Financial Times]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022}}</ref> Prezidenta V. Zelenska padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka Berdjansku sagrābuši Krievijas spēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fakty.com.ua/ua/ukraine/suspilstvo/20220228-melitopol-zahopyly-bojovyky-u-harkovi-ta-sumah-tysha-arestovych-pro-sytuacziyu-v-ukrayini/|title=Бердянськ захопили бойовики, у Харкові та Сумах – тиша: Арестович про ситуацію в Україні|last=Zakharchenko|first=Yulia|website=[[Fakty i Kommentarii]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=Ukrainian|archive-date={{dat|2022|02|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220228033140/https://fakty.com.ua/ua/ukraine/suspilstvo/20220228-melitopol-zahopyly-bojovyky-u-harkovi-ta-sumah-tysha-arestovych-pro-sytuacziyu-v-ukrayini/}}</ref> Krievijas spēki no Krimas virzījās uz ziemeļiem [[Zaporižja]]s virzienā, bet [[Dņipro]] austrumu krastā tie apdraudēja Mikolajivu.<ref name="ISW_update_10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/ukraine-conflict-update-10|title=Ukraine Conflict Update 10|publisher=Institute for the Study of War|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Krievijas spēkus atvairīja no [[Buča (pilsēta)|Bučas]] un [[Irpiņa]]s uz ziemeļrietumiem no Kijivas. Pēc Apvienotās Karalistes militārās izlūkošanas datiem, Krievijas mehanizētie spēki bija apgājuši Čerņihivu, virzoties Kijivas virzienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/27/kyiv-surrounded-says-mayor-fighting-on-fourth-day-of-russian-invasion-of-ukraine|title=Russian forces advance on Kyiv: fighting on fourth day of invasion|work=The Guardian|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022|last=Sabbagh|first=Dan}}</ref> Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs apsūdzēja Krieviju [[Stanicja Luhanska|Staņicas Luhanskas]] un Ščastjas iznīcināšanā pirms to ieņemšanas, savukārt Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko apsūdzēja to arī [[Volnovaha]]s iznīcināšanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rbc.ua/ukr/news/stanitsa-luganskaya-schaste-volnovaha-okazalis-1645985725.html|title=Станиця Луганська, Щастя і Волноваха опинилися на межі гуманітарної катастрофи|publisher=[[RBC Ukraine]]|access-date=28 February 2022|date=27 February 2022|language=uk}}</ref> ISW (Kara izpētes institūts) ziņoja, ka Krievijas spēki Ukrainas ziemeļos, visticamāk, ir veikuši "operācijas pauzi", lai izvietotu papildu spēkus un piegādes; Krievijas militārie resursi, kas iepriekš nebija iebrukuma spēku sastāvā, tika virzīti uz Ukrainu, sagaidot sarežģītāku konfliktu, nekā sākotnēji gaidīts.<ref name="ISW_update_10"/> === 28. februāris === Mariupoles apkārtnē visu nakti notika kaujas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fighting-around-ukraines-mariupol-throughout-night-regional-governor-2022-02-28/|title=Fighting around Ukraine's Mariupol throughout the night – regional governor|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022}}</ref> 28. februāra rītā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka lielākā daļa Krievijas sauszemes spēku joprojām ir vairāk nekā 30 km uz ziemeļiem no Kijivas, ko palēninājusi Ukrainas pretestība Hostomeļas lidostā. Tā arī teica, ka kaujas notiek pie Čerņihivas un Harkivas un, ka abas pilsētas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-britain-intelligence/uk-says-russian-advance-on-kyiv-slowed-by-staunch-ukrainian-resistance-idUSKBN2KX0LJ|title=UK says Russian advance on Kyiv slowed by staunch Ukrainian resistance|date=28 February 2022}}</ref> Uzņēmums ''Maxar Technologies'' publicēja satelītattēlus, kuros bija redzama Krievijas kolonna, ieskaitot tankus un pašpiedziņas artilēriju, kas virzās Kijivas virzienā netālu no Ivankivas.<ref name="Beech-2022">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-military-convoy-north-kyiv-stretches-40-miles-maxar-2022-03-01/|title=Russian military convoy north of Kyiv stretches for 40 miles -Maxar|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|last=Beech|first=Eric}}</ref> Firma sākotnēji norādīja, ka karavāna bija aptuveni 27 km gara, taču vēlāk tajā pašā dienā noskaidroja, ka kolonna patiesībā bija vairāk nekā 64 km gara.<ref name="Beech-2022" /> ''[[The Times]]'' ziņoja, ka [[Vāgnera grupa]] tikusi pārdislocēta no [[Āfrika]]s uz Kijivu ar pavēli nogalināt V. Zelenski pirmajās iebrukuma dienās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/volodymyr-zelensky-russian-mercenaries-ordered-to-kill-ukraine-president-cvcksh79d|title=Volodymyr Zelensky: Russian mercenaries ordered to kill Ukraine's president|work=[[The Times]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|last=Rana|first=Manveen}}</ref> Ukrainas padomnieks O. Arestovičs apgalvoja, ka uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militārie transportlīdzekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://espreso.tv/do-1400-bulo-znishcheno-ponad-200-odinits-tekhniki-okupantiv-na-napryamkakh-trasi-irpin-zhitomir-arestovich|title=До 14:00 було знищено понад 200 одиниць техніки окупантів на напрямках траси Ірпінь-Житомир, – Арестович|publisher=[[Espreso TV]]|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=uk}}</ref> Harkivas mērs [[Ihors Terehovs]] paziņoja, ka diennakts laikā pilsētā notikušajās apšaudēs nogalināti 9 civiliedzīvotāji un 37 tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-invasion-cluster-munition-strikes-buildings-in-kharkiv-as-dozens-killed-in-mass-shelling-12554056|title=Ukraine invasion: Three children among nine dead as footage shows Kharkiv apartment block being rocked by series of blasts|publisher=Sky News|access-date=28 February 2022}}</ref> Ukrainas vēstniece ASV [[Oksana Markarova]] apsūdzēja Krieviju [[Termobāriskie ieroči|vakuuma bumbas]] izmantošanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-war-vaccuum-bomb-thermobaric-b2025344.html|title=Russia used vacuum bomb during invasion, Ukrainian ambassador claims|work=The Independent|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Sabin|first=Lamiat}}</ref> Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas [[Gomeļa|Gomeļā]] beidzās bez panākumiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/01/ukraine-what-we-know-day-six-russia-invasion|title=Ukraine: what we know on day six of Russia's invasion|work=The Guardian|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Harrison|first=Virginia}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/28/world/europe/ukraine-russia-talks-belarus.html|title=Initial talks between Russia and Ukraine yield no resolution.|work=The New York Times|access-date=3 March 2022|date=28 February 2022|last=Hopkins|first=Valerie}}</ref> Kā nosacījumu iebrukuma izbeigšanai Putins pieprasīja Ukrainas neitralitāti, "denacifikāciju" un "demilitarizāciju", kā arī Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/putin-says-ukrainian-neutrality-key-any-settlement-2022-02-28/|title=Putin says Ukrainian neutrality key to any settlement|date=28 February 2022}}</ref> Krievija palielināja triecienus Ukrainas lidlaukiem un loģistikas centriem, īpaši rietumos, acīmredzami cenšoties iznīcināt Ukrainas gaisa spēkus un traucēt piegādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-february-28-2022|title=Russian Offensive Campaign Assessment, February 28 2022|publisher=Institute for the Study of War|access-date=1 March 2022|date=28 February 2022}}</ref> Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta analītiķis paziņoja, ka Ukrainas regulārā armija vairs nedarbojas formējumos, bet gan lielā mērā fiksētā aizsardzībā un arvien vairāk tiek integrēta ar [[Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēki|teritoriālajiem aizsardzības spēkiem]] un bruņotiem brīvprātīgajiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60542877?ns_linkname=621dcac6ec502b53cd480359%26%27Russia%20has%2075%25%20of%20forces%20inside%20Ukraine%27%262022-03-01T07%3A37%3A57.818Z&pinned_post_locator=urn:asset:341d7815-541d-4473-8a09-55b19f660556&pinned_post_asset_id=621dcac6ec502b53cd480359|title='Russia has 75% of forces inside Ukraine'|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> 28. februārī iestājās diplomātiskā krīze [[Grieķijas - Krievijas attiecības|Grieķijas — Krievijas attiecībās]], kad Krievijas gaisa spēki bombardēja divas apdzīvotās vietas Buhasu un Sartanu, kurās lielākoties dzīvoja ukraiņu grieķi netālu no Mariupoles, nogalinot 12 grieķus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tanea.gr/2022/02/28/greece/polemos-stin-oukrania-nekroi-dyo-akomi-ellines-omogeneis-sto-xorio-sartana/|title=Πόλεμος στην Ουκρανία: Νεκροί δύο ακόμη Ελληνες στο χωριό Σαρτανάς|website=tanea.gr|access-date=28 February 2022|date=28 February 2022|language=el}}</ref> Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] un ASV valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.state.gov/the-secretarys-call-with-greek-foreign-minister-dendias/|title=The Secretary's Call with Greek Foreign Minister Dendias|website=[[United States Department of State]]|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> kopā ar [[Vācija|Vāciju]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.real.gr/kosmos/arthro/presbeia_germanias_stin_ellada_syllypitiria_stous_syggeneis_ton_10_amaxon_ellinikis_katagogis-813186/|title=Πρεσβεία Γερμανίας στην Ελλάδα: 'Συλλυπητήρια στους συγγενείς των 10 αμάχων ελληνικής καταγωγής'|website=Real.gr|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=el}}</ref> un citām valstīm izteica līdzjūtību [[Grieķija]]i. Krievijas varas iestādes noliedza atbildību, lai gan Grieķijas varas iestādes paziņoja, ka tām ir pierādījumi par Krievijas līdzdalību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.efsyn.gr/politiki/exoteriki-politiki/333846_ypex-ehoyme-apodeixeis-oti-oi-ellines-skotothikan-apo-rosika|title=ΥΠΕΞ: Έχουμε αποδείξεις ότι οι Έλληνες σκοτώθηκαν από ρωσικά πυρά|website=EfSyn|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022|language=el}}</ref> Grieķijas premjerministrs [[Kirjakoss Mitsotakis]] paziņoja, ka viņa valsts nosūtīs aizsardzības militāro aprīkojumu un humāno palīdzību, lai atbalstītu Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ekathimerini.com/news/1178530/greece-to-send-defensive-military-equipment-to-ukraine/|title=Greece to send defensive military equipment to Ukraine|website=Kathimerini|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/2/27/russian-air-strikes-in-ukraine-kills-10-greek-nationals-fm|title=Greece summons Russian envoy after bombing kills 10 nationals|publisher=Al Jazeera|access-date=27 February 2022|date=27 February 2022}}</ref> Krievijas diversantu vienība no slēpņa apšaudīja ''Sky News'' reportieru komandu pie Kijivas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/sky-news-teams-harrowing-account-of-their-violent-ambush-in-ukraine-this-week-12557585|title=Sky News team's harrowing account of their violent ambush in Ukraine this week|publisher=Sky News|access-date=5 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-60627841|title=Sky journalist shot and wounded in Ukraine ambush|access-date=5 March 2022|date=5 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/04/sky-news-reporter-stuart-ramsay-shot-russian-infiltrators-ukraine/|title=Sky News reporter Stuart Ramsay shot by Russian 'infiltrators' in Ukraine|work=The Daily Telegraph|access-date=5 March 2022|date=4 March 2022|last=Ensor|first=Josie|issn=0307-1235}}</ref> Ukrainas spēku uzbrukumā nogalināja Krievijas Centrālā militārā apgabala 41. armijas komandiera vietnieku ģenerālmajoru [[Andrejs Suhoveckis|Suhovecki]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-11-22/h_3e6ea2e4c7df77975ab58f7317aa5d71|title=Russian major general killed in Ukraine at end of February|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Murphy|first=Paul P.|location=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/russia-ukraine-sukhovetsky-conflict-1684441|title=Ukraine forces reportedly kill top Russian general in blow to invading army|work=Newsweek|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> == 2022. gada marts == === 1. marts === [[Attēls:Kharkiv_downtown_street_destroyed_by_Russian_bombardment.jpg|thumb|[[Harkiva]]s centra iela pēc bombardēšanas]] Vairāk nekā 70 ukraiņu karavīri gāja bojā, Krievijas spēkiem apšaudot militāro bāzi [[Ohtirka|Ohtirkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2022/feb/28/ukrainian-soldiers-killed-after-russian-artillery-/|title=More than 70 Ukrainian soldiers killed after Russian artillery hit Okhtyrka base|website=[[The Washington Times]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Krievijas raķete vēlāk trāpīja reģionālās administrācijas ēkai Brīvības laukumā Harkivā, nogalinot vismaz desmit civiliedzīvotājus un ievainojot vēl 35 cilvēkus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/kharkiv-official-russian-missiles-hit-city-administration-residential-areas-2022-03-01/|title=Kharkiv official says Russian missiles hit administration building, residential areas|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Zinets|first=Natalia}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/least-10-killed-latest-rocket-strikes-ukraines-kharkiv-says-ukrainian-official-2022-03-01/|title=Footage appears to show strike on Kharkiv local government building|access-date=2 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Tiek ziņots, ka Ukrainas dienvidos [[Hersona]]s pilsētai uzbrukuši Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-60567162|title=Ukraine: Kharkiv attack was a war crime, says President Zelensky|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Ukrainas valdība paziņoja, ka pārdos kara obligācijas, lai finansētu [[Ukrainas bruņotie spēki|bruņotos spēkus]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/business-60566776|title=Ukraine to sell 'war bonds' to fund armed forces|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref> Ukrainas parlaments paziņoja, ka [[Baltkrievijas Bruņotie spēki]] ir pievienojušies Krievijas iebrukumam un atrodas [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabalā]] uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. ASV nepiekrita šiem apgalvojumiem, sakot, ka "nav nekādu pazīmju", ka Baltkrievija būtu iebrukusi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.politico.eu/article/belarus-russia-war-ukraine/|title=US sees 'no indication' to back Ukrainian claim Belarus has joined Russia's invasion|work=Politico|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Gijs|first=Camille}}</ref> Dažas stundas iepriekš Baltkrievijas prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenko]] paziņoja, ka Baltkrievija neiesaistīsies karā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/belarus-leader-says-minsk-wont-join-russian-operation-ukraine-belta-reports-2022-03-01/|title=Belarus leader says Minsk won't join Russian operation in Ukraine, Belta reports|date=1 March 2022}}</ref> Krievijas raķetes trāpīja Kijivas galvenajai televīzijas un radio raidītāju apraides infrastruktūrai, pārtraucot televīzijas kanālu darbību.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/03/01/world/ukraine-russia-war|title=Kyiv's main radio and TV tower is hit by projectile, with other explosions nearby.|work=The New York Times|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|last=Triebert|first=Christiaan|issn=0362-4331}}</ref> Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un nodarīti postījumi tuvējam [[Babinjaras holokausta memoriālais centrs|Babinjaras holokausta memoriālajam centram]], kas ir Ukrainas galvenais [[Holokausts|holokausta]] memoriāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-spacex-kyiv-business-europe-6bcdf50c08dd62a4c5305aa34d045cce|title=Live updates: Russia kills 5 in attack on Kyiv TV tower|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/ukraine-russia-peace-talks-zelensky-72a5de75-6cad-4780-9686-d28cec86edd8.html|title=Russian strike on Kyiv TV tower kills 5 and damages Holocaust memorial: Zelensky|last=Basu|first=Zachary|last2=Lawler|first2=Dave|website=[[Axios (website)|Axios]]|access-date=1 March 2022|date=1 March 2022|archive-date={{dat|2022|03|01||bez}}|archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220301/https://www.axios.com/ukraine-russia-peace-talks-zelensky-72a5de75-6cad-4780-9686-d28cec86edd8.html}}</ref> [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamenta amatpersona]] paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši [[Berdjanska|Berdjansku]] un [[Melitopole|Melitopoli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60542877|title=Ukraine live updates: Deadly blast at Kyiv TV tower after Russia warns capital|access-date=1 March 2022}}</ref> === 2. marts === [[Attēls:Myronosytska_1_after_Russian_shelling_on_2_March_2022_(05).jpg|thumb|Harkivas Nacionālās universitātes Ekonomikas augstskola pēc raķetes trieciena 2. martā]] Ukrainas armija ziņoja par Krievijas desantnieku uzbrukumu militārajai slimnīcai [[Harkiva]]s ziemeļrietumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/russian-paratroopers-launch-fresh-attack-on-embattled-kharkiv-with-battle-underway-at-military-hospital/news-story/4cbd5625944ddf500545c11291e46302|title=Russian paratroopers launch fresh attack on embattled Kharkiv with battle underway at military hospital|publisher=Sky News|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Tika ziņots, ka Krievijas spēki ieņēmuši [[Trostjaneca|Trostjanecu]]. Ukrainas prezidenta padomnieks O. Arestovičs paziņoja, ka Ukrainas spēki pirmo reizi kara laikā devušies uzbrukumā, virzoties uz [[Horļivka|Horļivku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/805456.html|title=First in 7 days of war Ukrainian units go on offensive advancing to Horlivka – Arestovych|publisher=[[Interfax Ukraine]]|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks V. Zalužnijs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši [[Makariva|Makarivu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ukranews.com/en/news/838267-armed-forces-of-ukraine-liberate-makariv-in-kyiv-region-commander-in-chief-zaluzhnyi|title=Settlement of Makariv liberated – Valerii Zaluzhnyi|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> [[Mariupole]]s mērs [[Vadims Boičenko]] ziņoja, ka Krievija "nerimstoši" apšaudīja pilsētas dzīvojamos rajonus, un civiliedzīvotāju vidū ir "neskaitāmi" upuri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60582327|title=Ukraine live updates: Russia attacks key Ukraine cities as invasion intensifies|access-date=2 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Olvijas ostā Mikolajivas apgabalā Krievijas raķete trāpīja [[Bangladeša]]s [[Balkeris|beramkravu kuģim]], nogalinot Bangladešas inženieri.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-03-03/missile-sets-bangladeshi-vessel-ablaze-in-ukraine-port-one-dead|title=Missile Sets Bangladeshi Vessel Ablaze in Ukraine Port, One Dead|publisher=Bloomberg News|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022|last=Devnath|first=Arun}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://unb.com.bd/category/bangladesh/ukraine-conflict-bangladeshi-killed-in-rocket-attack-on-ship/88555|title=Ukraine conflict: Bangladeshi killed in rocket attack on ship|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> ''Ukrajinska Pravda'', atsaucoties uz avotu Ukrainas izlūkdienestā, ziņoja, ka bijušais Ukrainas prezidents [[Viktors Janukovičs]] atrodas [[Minska|Minskā]], un, ka Krievija plāno viņu pasludināt par prezidentu gadījumā, ja Krievijas spēki pārņems kontroli pār Kijivu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/03/2/7327392/|title=Ukraine's former President Yanukovych ousted in 2014 is in Minsk, Kremlin wants to reinstall him in Kyiv|website=[[Ukrayinska Pravda]]|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.indiatvnews.com/news/world/russia-ukraine-war-kremlin-planning-to-declare-ex-president-viktor-yanukovych-as-new-head-of-ukraine-2022-03-02-762346|title=Kremlin planning to declare ex-President Viktor Yanukovych as new head of Ukraine|last=Bhandari|first=Shashwat|website=www.indiatvnews.com|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> Tomēr daži analītiķi ir paziņojuši, ka Putins par prezidentu var iecelt prokrievisko [[Viktors Medvedčuks|Viktoru Medvedčuku]], ja Ukraina padosies.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.newsweek.com/if-putin-picks-puppet-ukraine-leader-viktor-medvedchuk-odds-favorite-1682429|title=If Putin Picks Puppet Ukraine Leader, Viktor Medvedchuk is Odds-on Favorite|work=Newsweek|access-date=5 March 2022|date=24 February 2022}}</ref> Krievijas ārlietu ministrs [[Sergejs Lavrovs]] apsūdzēja NATO un ES vēlmēs sākt kodolkaru un brīdināja, ka "[[Trešais pasaules karš]] būtu iznīcinošs un postošs".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nationalpost.com/news/world/russias-lavrov-says-a-third-world-war-would-be-nuclear-and-destructive-ria|title=Russia's Sergei Lavrov says a third world war would be nuclear|work=[[National Post]]|access-date=3 March 2022|date=2 March 2022}}</ref> === 3. marts === [[Attēls:Встреча_подразделений_ВС_РФ_и_ЛНР_в_Новоайдаре_008.png|thumb|Krievijas karaspēks Novoaidarā]] Otrajā sarunu kārtā Krievija un Ukraina vienojās atvērt humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://abcnews.go.com/International/2nd-round-talks-russia-ukraine-end-cease-fire/story?id=83226054|title=2nd round of talks between Russia and Ukraine end with no cease-fire|last=ABC News Team|publisher=''ABC News''|website=abcnews.go.com|access-date=4 March 2022}}</ref> Pēc sprādziena netālu no [[Odesa]]s nogrimis Igaunijas kravas kuģis ''Helt''; visi seši apkalpes locekļi uz kuģa izdzīvoja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-ship-explosion-estonia-odessa-b2027699.html|title=Cargo ship sinks off coast of Ukrainian port Odessa 'after explosion'|work=The Independent|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022|last=Batchelor|first=Tom}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/bangladesh-cargo-ship-hit-by-missile-crew-member-killed-bangladesh-official-2022-03-03|title=Two cargo ships hit by blasts around Ukraine, one seafarer killed|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022|last=Saul|first=Jonathan}}</ref> [[Vācija]]s Federālā ekonomikas ministrija atļāva piegādāt Ukrainai 2700 zeme-gaiss raķetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/en/germany-to-ship-anti-aircraft-missiles-to-ukraine-reports/a-60995325|title=Germany to ship anti-aircraft missiles to Ukraine — reports|website=Deutsche Welle|access-date=5 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas ļauj arestēt Krievijas valdībai vai valstspiederīgajiem piederošos īpašumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-parliament-backs-bill-seize-russia-owned-assets-ukraine-2022-03-03/|title=Ukrainian parliament backs bill to seize Russia-owned assets in Ukraine|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas karaspēks ir sagrābis [[Balakļija|Balakļiju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arabnews.com/node/2035291/world|title=Russia hits communications facility in Kyiv, takes town near Kharkiv -Ifax|website=Arab News|access-date=3 March 2022|date=3 March 2022}}</ref> Tikmēr V. Zelenskis lūdza tiešas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, sakot, ka tās ir "vienīgais veids, kā apturēt šo karu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60582327|title=Civilians trapped as Russia bombards port city|last=BBC News Team|publisher=BBC News|access-date=3 March 2022}}</ref> ASV paziņoja, ka aptuveni 90% Krievijas spēku, kas bija sapulcināti ap Ukrainu pirms iebrukuma, ir iegājuši valstī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.stripes.com/theaters/europe/2022-03-03/ukraine-russian-invasion-war-pentagon-kherson-5213281.html|title=First Ukrainian city reportedly falls to Russia as Pentagon says 90% of Russian troops amassed for war are now in Ukraine|work=Stars and Stripes|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022|last=Doornobs|first=Caitlin}}</ref> V. Zelenskis paziņoja, ka Ukrainā ir ieradusies pirmā starptautisko brīvprātīgo grupa, lai cīnītos pret Krievijas spēkiem. Viņš piebilda, ka Ukraina regulāri saņem ieročus no rietumvalstīm.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://thehill.com/policy/international/europe/596718-zelensky-says-first-foreign-fighters-now-in-ukraine|title=Zelensky says first foreign fighters now in Ukraine|work=[[The Hill (newspaper)|The Hill]]|access-date=11 March 2022|date=3 March 2022|last=Oshin|first=Olafimihan}}</ref> === 4. marts === [[Attēls:Lyceum_25,_Zhytomyr,_after_an_airstrike_during_Russian_invasion_(5).jpg|thumb|Skola [[Žitomira|Žitomirā]] pēc uzlidojuma]] [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostacijā]] trāpīja šāviņš, izraisot lokālu ugunsgrēku ēkā, kas neietilpst reaktoros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-war-live-updates-cbd6eed3e1b8f4946f5f490afd06b4be|title=Live updates: Russian troops shelling nuclear power station|access-date=4 March 2022|date=3 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/fire-breaks-out-at-ukraines-zaporizhzhia-nuclear-power-plant-amid-shelling/ar-AAUAmzP|title=Fire breaks out at Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant amid shelling|website=[[MSN]]|access-date=4 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbc.ca/news/world/ukraine-russia-invasion-march3-2022-1.6371091|title=Ukrainian officials confirm huge nuclear power plant is on fire|access-date=3 March 2022}}</ref> Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka radiācijas līmenis nav mainījies, ugunsgrēks tika likvidēts pēc vairākām stundām. Bojāts bija arī 6. bloka [[transformators]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-16-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=IAEA press release|website=IAEA|access-date=10 March 2022}}</ref> Pēc kaujas, kurā gāja bojā trīs ukraiņu karavīri, Krievijas karaspēks ieņēma elektrostaciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://globalnews.ca/news/8658032/ukraine-russia-nuclear-plant-fire/|title=Russian troops capture Europe's largest power plant in Ukraine after intense battle|publisher=[[Global News]]|access-date=4 March 2022|date=4 March 2022|last=Boynton|first=Sean}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs paziņoja, ka uzbrukums spēkstacijai bijis Ukrainas diversijas grupējuma provokācijas mēģinājums.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rbc.ru/politics/04/03/2022/6221d9739a794707d97422f3|title=Минобороны заявило о попытке провокации Украины на Запорожской АЭС|date=4 March 2022|language=ru}}</ref> Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Daņilovs]] sacīja, ka elektrostacijas apšaudi veikusi Krievijas puse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20220305/provokatsiya-1776652035.html|title=Азаров назвал цель провокации ВСУ на Запорожской АЭС|access-date=6 March 2022|date=5 March 2022|language=ru}}</ref> NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] noraidīja Ukrainas lūgumu noteikt virs valsts lidojumu aizlieguma zonu, norādot, ka tas novedīs pie kara ar Krieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/5/nato-rejects-no-fly-zone-ukraine-decries-greenlight-for-bombs|title=NATO rejects no-fly zone; Ukraine slams 'greenlight for bombs'|publisher=AJ English|access-date=5 March 2022}}</ref> ASV paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 500 raķetes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/live-updates/russia-ukraine-power-plant-fire-war-news-latest-vladimir-putin-invasion/|title=Pentagon says Russia's fired over 500 missiles in Ukraine invasion as NATO warns of "more death"|work=[[CBS News]]|access-date=5 March 2022|date=5 March 2022}}</ref> === 5. marts === Krievijas bruņotie spēki paziņoja par pamieru humanitāro koridoru organizēšanai no Mariupoles, lai aptuveni 200 000 civiliedzīvotāju varētu evakuēties no pilsētas, kurā trūkst ūdens un elektrības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/4/russia-ukraine-moscow-blocking-access-to-facebook-liveblog|title=Moscow declares partial ceasefire in two Ukrainian cities|last=Gadzo|first=Mersiha|last2=Najjar|first2=Farah|publisher=Al Jazeera|access-date=5 March 2022}}</ref> Tomēr drīz pēc tam pamiers beidzās ar to, ka starp Krieviju un Ukrainu radās nesaskaņas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ovz3hjgxC2A|title=Ukraine: Dire humanitarian situation in Mariupol after truce collapse|website=[[DW News]]|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/4/russia-ukraine-moscow-blocking-access-to-facebook-liveblog|title=Latest Ukraine updates: Moscow resumes offensive on Mariupol|work=Al Jazeera|access-date=7 March 2022|date=5 March 2022}}</ref> Tikmēr Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks dienas laikā ir ieņēmis Buču un Hostomeļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/06/europe/ukraine-russia-invasion-sunday-intl-hnk/index.html|title=Fears grow for safety of civilians fleeing Ukrainian cities after deadly explosion at checkpoint|last=Lister|first=Tim|last2=Pennington|first2=Josh|publisher=CNN|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022|last3=Hollingsworth|first3=Julia|last4=Gigova|first4=Radina}}</ref> === 6. marts === Krievijas raķešu uzbrukumā cieta [[Vinnica]]s Starptautiskā lidosta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.axios.com/zelensky-no-fly-zone-vinnytsia-c0dfe259-6515-4821-aeed-66c6be5f3960.html|title=Zelensky pleas for no-fly zone as missiles destroy Vinnytsia airport|work=Axios|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022|last=Saric|first=Ivana}}</ref> Arī Žitomiras bruņu rūpnīca tika iznīcināta Krievijas uzlidojumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.janes.com/defence-news/news-detail/ukraine-conflict-ukroboronproms-zhytomyr-armour-plant-destroyed|title=Ukraine conflict: Ukroboronprom's Zhytomyr Armour Plant destroyed|publisher=Janes Information Services|access-date=10 March 2022|date=8 March 2022|last=Fiorenza|first=Nicholas}}</ref> Tikmēr tika pārtraukts otrs mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-invasion-second-attempt-to-evacuate-mariupol-to-begin-as-temporary-ceasefire-announced-12559009|title=Ukraine invasion: Mariupol evacuation halted again as Russia 'regroups forces'|publisher=Sky News|access-date=6 March 2022|date=6 March 2022}}</ref> ASV aizsardzības amatpersona vēlāk paziņoja, ka aptuveni 95% karavīru, ko Krievija bija izvietojusi ap Ukrainu pirms kara sākuma, atradās valstī.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-nuclear-facility-russia-shuts-off-communications/|title=Russia limiting communications at nuclear facility, watchdog says|publisher=CBS News|access-date=7 March 2022|date=6 March 2022}}</ref> === 7. marts === Krievijas spēki nogalināja Hostomeļas pilsētas mēru Juriju Prilipko.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://nv.ua/ukraine/events/napadenie-rossii-na-ukrainu-okkupanty-ubili-mera-gostomelya-yuriya-prilipko-novosti-ukrainy-50222857.html|title=Во время раздачи хлеба и лекарств. Российские оккупанты расстреляли мэра Гостомеля|work=Novy Chas|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|language=Russian}}</ref> Arī tika ziņots, ka ir sagūstīts Irpiņas mērs [[Oleksandrs Markušins]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2022/03/7/7329025/|title=Російські військові вбили голову Гостомеля і поранили мера Бучі|work=Ukrayinska Pravda|access-date=11 March 2022|date=7 March 2022|last=Roshchina|first=Olena|language=Ukrainian}}</ref> Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Vasiļivku, [[Tokmaka|Tokmaku]] un Polohu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://bnn-news.com/ukraine-after-11th-night-of-war-mayor-killed-towns-taken-moscow-promises-civilian-corridors-to-russia-233013|title=Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia|publisher=Baltic News Network|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Mikolajivas apgabala gubernators [[Vitālijs Kims]] sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Mikolajivas lidostu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/ukrainian-forces-have-retaken-mykolayiv-regional-airport-says-governor-2022-03-07/|title=Ukrainian forces have retaken Mykolayiv regional airport, says governor|publisher=Reuters|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas bruņotie spēki apgalvoja, ka ir atguvuši [[Čuhujiva|Čuhujivu]] un nogalinājuši divus Krievijas komandierus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/ukraine-russia-recapture-chuhuiv-kharkiv-region-armed-forces-claim-facebook-1685356|title=Ukraine Recaptures City of Chuhuiv, Kills Top Russian Commanders: Officials|website=Newsweek|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas gaisa spēki bombardēja arī militāro aviobāzi Krievijas okupētajā Hersonas lidostā.<ref name="KhersonRussian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44780/ukraine-strikes-back-barrage-leaves-russian-occupied-kherson-airbase-in-flames|title=Ukraine Strikes Back: Barrage Leaves Russian-Occupied Kherson Airbase In Flames|work=The Drive|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=Joseph Trevithick|archive-date={{dat|2022|03|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220316012448/https://www.thedrive.com/the-war-zone/44780/ukraine-strikes-back-barrage-leaves-russian-occupied-kherson-airbase-in-flames}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka atklās sešus humānās palīdzības koridorus. Ukrainas valdība kritizēja paziņojumu, jo tikai divi no tiem veda uz citām Ukrainas teritorijām, bet pārējie uz Krieviju vai Baltkrieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/07/russia-humanitarian-corridors-ukraine-war-mariupol-kyiv|title=Ukraine decries 'immoral' Kremlin offer of civilian corridors to Russia or Belarus|work=The Guardian|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|last=Henley|first=Jon}}</ref> ASV aizsardzības amatpersona paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi gandrīz 100% spēku, ko tā bija izvietojusi ap Ukrainas robežu pirms iebrukuma un izšāvusi vairāk nekā 625 raķetes.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/putin-has-deployed-nearly-100-pct-pre-staged-forces-into-ukraine-us-official-2022-03-07/|title=Putin has deployed nearly 100% of pre-staged forces into Ukraine- U.S. official|publisher=Reuters|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas spēki netālu no Harkivas nogalinājuši [[Ģenerālmajors|ģenerālmajoru]] [[Vitālijs Gerasimovs|Vitāliju Gerasimovu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/ukraine-russia-fighting-general-killed-b2030661.html|title=Ukraine claims it has killed another Russian general during fighting in Kharkiv|work=The Independent|access-date=7 March 2022|date=7 March 2022|last=Massie|first=Graeme}}</ref> Tikmēr divas Krievijas raķetes naktī trāpīja naftas bāzēm [[Žitomira|Žitomirā]] un Čerņihivā, aizdedzinot tās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/two-oil-depots-burst-into-flames-following-russian-airstrike-in-ukraine-as-putin-sends-in-nearly-100-per-cent-of-invading-troops/news-story/01fbe920dc8d5b80dea5af8c4b3ebb99|title=Two oil depots burst into flames following Russian airstrike in Ukraine, as Putin sends in nearly 100 per cent of invading troops|publisher=[[Sky News Australia]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022}}</ref> === 8. marts === Vēl viens mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles tika apturēts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukraine-accuses-russia-of-attacking-humanitarian-corridors-as-civilians-flee-cities/|title=Ukraine accuses Russia of attacking humanitarian corridors as civilians flee cities|publisher=[[The Times of Israel]]|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|last=Zaks|first=Dmitry}}</ref> Tomēr civiliedzīvotāji varēja evakuēties no Sumiem, kas bija pirmā šāda evakuācija Ukrainas un Krievijas vienošanās par humānajiem koridoriem ietvaros.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/08/two-children-among-killed-in-sumy-airstrikes-officials-say|title=Two children among at least 21 killed in Sumy airstrikes, officials say|work=The Guardian|access-date=8 March 2022|date=8 March 2022|last=Jones|first=Sam}}</ref> === 9. marts === [[Polija]] piedāvāja bez maksas nodot visas tai piederošos 23 iznīcinātājus [[MiG-29]] ASV, tad nogādāt tās Ramšteinas gaisa bāzē Vācijā, bet pēc tam ASV tās nogādājot Ukrainā. ASV šo priekšlikumu noraidīja, [[Pentagons|Pentagonam]] paziņojot, ka Polijas priekšlikums "nav pieņemams".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-us-says-polands-offer-of-mig-29-fighter-jets-to-be-passed-to-ukraine-not-tenable-12561341|title=Ukraine war: US says Poland's offer of MIG-29 fighter jets to be passed to Ukraine 'not tenable'|last=Phillips|first=Alexa|publisher=Sky News|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/08/poland-offers-fighter-jets-help-ukraine-repel-russians/|title=Poland offers fighter jets to help Ukraine repel Russians|work=The Daily Telegraph|access-date=9 March 2022|date=8 March 2022|last=Fisher|first=Lucy|issn=0307-1235}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/08/poland-mig-29-jets-us-ukraine|title=US dismisses Polish plan to provide fighter jets to be sent to Ukraine|last=Borger|first=Julian|last2=Wintour|first2=Patrick|website=The Guardian|access-date=9 March 2022|date=9 March 2022}}</ref> [[Davids Arahamija]], ukraiņu sarunvedējs sarunās ar Krieviju, paziņoja, ka dienas laikā no dažādām pilsētām evakuēti vairāk nekā 40 000 civiliedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-evacuated-40000-one-day-problems-with-mariupol-kyiv-kharkiv-areas-2022-03-09/|title=Ukraine evacuated 40,000 in one day but problems with Mariupol, Kyiv and Kharkiv areas -official|access-date=10 March 2022|date=9 March 2022}}</ref> === 10. marts === [[Attēls:Видео_уничтожения_двух_боевых_машин_пехоты_ВСУ_высокоточным_комплексом.ogv|thumb|Krievijas [[bezpilota lidaparāts]] uzbrūk divām Ukrainas kājnieku kaujas mašīnām, 2022. gada martā]] [[Turcija]] [[Antalja|Antālijā]] rīkoja trīspusēju ārlietu ministru tikšanos. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] savu tikšanos ar Lavrovu raksturoja kā grūtu, jo tā nedeva nekādus rezultātus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/10/top-russia-ukraine-diplomats-arrive-in-turkey-for-talks|title='No progress' as top Russia, Ukraine diplomats talk in Turkey|publisher=Al Jazeera|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022}}</ref> Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki katru dienu no pulksten 10:00 atvērs humānos koridorus uz Krieviju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-ukraine-war-moscow-to-open-daily-humanitarian-corridors-from-ukraine-to-russia-2816273|title=Moscow To Open Daily Humanitarian Corridors From Ukraine To Russia|publisher=[[NDTV]]|work=[[Agence France-Presse]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022}}</ref> Augsta ASV Aizsardzības departamenta amatpersona apgalvoja, ka Kijivas rietumos Krievijas militārpersonas pavirzījušās par aptuveni 5 km tuvāk Kijivas centram. Kolonna, kas virzījās uz priekšu no austrumiem, tikmēr atradās 40 kilometru attālumā no Kijivas. Turklāt viņš apgalvoja, ka [[Čerņihiva]] tagad ir "izolēta".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-10-22/h_a7f9e315b74913cd4d58f91015f3eba0|title=Russian forces have moved about 3 miles closer to Kyiv and Chernihiv is now "isolated," US defense official says|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022|last=Kaufman|first=Ellie}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonexaminer.com/policy/defense-national-security/russian-forces-make-limited-advances-toward-kyiv-pentagon-says|title=Russian forces make limited advances toward Kyiv, Pentagon says|work=[[The Washington Examiner]]|access-date=11 March 2022|date=10 March 2022|last=Brest|first=Mike}}</ref> Ukrainas spēki tikmēr uzbruka krievu kolonnai Brovari rajonā un piespieda tai atkāpties pēc vairāku tanku iznīcināšanas un tanku komandiera nogalināšanas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/810680.html|title=Ukrainian military defeat tank regiment of Russian troops, eliminate commander Zakharov in Brovarsky district – Defense Intelligence|access-date=10 March 2022|date=10 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-drone-footage-shows-russian-tank-column-retreat-after-artillery-ambush-12562334|title=Ukraine war: Drone footage shows Russian tank column retreat after artillery ambush|publisher=Sky News|access-date=11 March 2022}}</ref> Saskaņā ar ''Maxar Technologies'' datiem, daļa no Krievijas karavānas, kas tuvojās Kijivai no ziemeļiem, lielā mērā bija izklīdusi un pārdislocējusies. [[Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija, visticamāk, pārgrupējas uzbrukumam Kijivai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2022/03/11/europe/kyiv-russian-convoy-intl/index.html|title=The 40-mile-long Russian convoy near Kyiv has moved. Here's what it means for the Ukrainian capital|last=Lister|first=Tim|last2=Murphy|first2=Paul P.|publisher=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last3=Mezzofiore|first3=Gianluca|last4=Alkhaldi|first4=Celine}}</ref> [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]] avarēja [[Bezpilota lidaparāts|drons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tportal.hr/vijesti/clanak/uzivo-plenkovic-o-padu-drona-u-zagrebu-lansiran-je-iz-ukrajine-ali-ne-znamo-ciji-je-foto-20220312|title=Plenković o padu drona u Zagrebu: Lansiran je iz Ukrajine, ali ne znamo čiji je. Ovakvu situaciju ne možemo tolerirati. Ovo je bila prijetnja na koju treba reagirati|website=Večernji list|access-date=2022-03-12|language=hr}}</ref> === 11. marts === Krievijas spēki paplašināja savu ofensīvu uz Rietumukrainu, mērķējot uz [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivsku]] un [[Lucka|Lucku]]. Četri ukraiņu karavīri tika nogalināti un vēl seši tika ievainoti raķešu uzbrukumos Luckas aviobāzei.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/europe/russian-strikes-hit-western-ukraine-as-offensive-widens/articleshow/90151904.cms|title=Russian strikes hit western Ukraine as offensive widens|work=[[The Times of India]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022}}</ref><ref name="FMT">{{Ziņu atsauce|url=https://www.freemalaysiatoday.com/category/world/2022/03/11/2-ukraine-soldiers-killed-6-hurt-at-lutsk-airbase/|title=2 Ukraine soldiers killed, 6 hurt at Lutsk airbase|publisher=Free Malaysia Today|work=Agence France-Presse|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|archive-date={{dat|2022|03|13||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220313041035/https://www.freemalaysiatoday.com/category/world/2022/03/11/2-ukraine-soldiers-killed-6-hurt-at-lutsk-airbase/}}</ref> Raķetes trāpīja arī [[Dņipro]], nogalinot vienu civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir atspējojusi militāro aviobāzi Ivanofrankovskas starptautiskajā lidostā.<ref name="FMT" /> Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Melitopoles mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]] nolaupījuši Krievijas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/russian-airstrikes-intensify-in-western-ukraine-11646994808|title=Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify|last=Cullison|first=Alan|last2=Osipovich|first2=Alexander|website=[[The Wall Street Journal]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka ir gājis bojā krievu karaspēka vienības komandieris [[Andrejs Koļesņikovs]]. Kaujas pastiprinājās uz ziemeļaustrumiem un austrumiem no galvaspilsētas Kijivas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wktv.com/news/russia-widens-attack-on-ukraines-cities-striking-western-airfields-and-dnipro/article_5af1f027-46f2-5e87-9389-143e3abd76e5.html|title=Russia widens attack on Ukraine's cities, striking western airfields and Dnipro|publisher=WKTV|work=CNN|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Lister|first=Tim}}</ref> Ukrainas gaisa spēki apgalvoja, ka Krievija ir veikusi viltus karoga operāciju, lai liktu Baltkrievijas spēkiem iesaistīties karā, ar savām lidmašīnām apšaudot Kopani ciematu netālu no Baltkrievijas [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|robežas ar Ukrainu]] no Ukrainas gaisa telpas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-ukraine-crisis-belarus-attacks-idAFKCN2L81M3|title=Ukraine says Russia wants to drag Belarus into war, warns of invasion plan|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Baltkrievijas Aizsardzības ministrija gan paziņoja, ka šāds uzbrukums nav noticis.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/ukraine-belarus-false-flag-operation-russia/31748531.html|title=Ukraine Accuses Moscow Of 'False Flag' Operation To Lure Belarus Into War|publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022}}</ref> Prezidents Putins apstiprinājis līdz 16 000 brīvprātīgo pievienošanos no Tuvajiem Austrumiem karam Ukrainā, bet Vāgnera grupa jau ir savervējusi vairāk nekā 4000 sīriešu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.voanews.com/a/us-sees-no-evidence-of-syrian-african-mercenaries-in-ukraine/6481309.html|title=US Sees No Evidence of Syrian, African Mercenaries in Ukraine|publisher=[[Voice of America]]|access-date=11 March 2022|date=11 March 2022|last=Seldin|first=Jeff}}</ref> [[Centrālāfrikas Republika]]s kaujinieki arī apgalvoja, ka gatavojas cīnīties Krievijas pusē Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/african-fighters-prepare-to-join-russian-troops-in-ukraine-jmhqlxrtv|title=African fighters prepare to join Russian troops|work=The Times|access-date=12 March 2022|date=11 March 2022|last=Ball|first=Tom}}</ref> Krievu tanks apšaudīja pansionātu [[Kreminna|Kreminā]], nogalinot 56 tā iemītniekus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3434931-enemy-shells-nursing-home-in-kreminna-killing-56.html|title=Enemy shells nursing home in Kreminna, killing 56|publisher=Ukrinform|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref> === 12. marts === Smagas kaujas notika Kijivas ziemeļos. Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sadursmes un Krievijas gaisa triecieni apdraud civiliedzīvotāju evakuāciju. Krievijas spēki iznīcināja Vasiļkivas aviācijas bāzi, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir iznīcinājusi galveno Ukrainas spēku radio un elektroniskās izlūkošanas centru [[Brovari]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fighting-rages-outside-kyiv-ukraine-says-it-hopes-humanitarian-corridors-can-2022-03-12/|title=Fighting rages outside Kyiv, Ukraine says evacuations threatened again|work=Reuters|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022|last=Polityuk|first=Pavel}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/811960.html|title=Airport completely destroyed due to missile attacks by invader in Vasylkiv, Kyiv region – mayor|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/russia-disables-ukraine-military-s-main-radio-intelligence-facility-122031200444_1.html|title=Russia disables Ukraine military's main radio intelligence facility|work=Business Standard|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref> D. Kuleba apsūdzēja Krievijas valdību par plānošanu Hersonā sarīkot referendumu, lai izveidotu "Hersonas Tautas Republiku", kuru vadītu Krievijai pietuvināta valdība.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/ukraine-says-russia-plotting-to-create-a-pro-moscow-peoples-republic-in-kherson/|title=Ukraine says Russia plotting to create a pro-Moscow 'people's republic' in Kherson|work=The Times of Israel|access-date=12 March 2022|date=12 March 2022}}</ref> Tikmēr [[Doneckas tautas republika]]s (DTR) spēki ieņēma [[Volnovaha|Volnovahu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/03/12/heavy-fighting-leaves-much-of-volnovakha-in-ruins|title=Heavy fighting leaves much of Volnovakha in ruins|publisher=Euronews|access-date=March 13, 2022|date=March 12, 2022}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēka virzība ir palēninājusies un daudzviet apturēta. Savukārt Ukrainas premjerministra vietniece [[Irina Vereščuka]] paziņoja, ka diennakts laikā evakuēti aptuveni 13 000 civiliedzīvotāju.<ref name="Yavoriv"/> Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krieviju fosfora bumbu izmantošanā, uzbrūkot [[Popasna]]i. Tikmēr Krievijas bombardēšanas laikā ap pulksten 22:00 cieta [[Svjatohirska]]s Lavras klosteris.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/03/13/moscow-accused-of-phosporous-gas-attacks-in-donbas-a76899|title=Strike in Donbas Wounds 30, Russia Accused of Chemical Attacks|work=The Moscow Times|access-date=14 March 2022|date=13 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-13-22/h_e1905e260badeb635420976a05d72825|title=Russian airstrike damages historic Ukrainian monastery|publisher=CNN|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Alex Stambaugh}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.news.com.au/world/europe/russia-ukraine-updates-live-putin-broadening-targets-after-air-strike-near-poland/news-story/cb87c004ae0fbe3b45efeae50c485db9|title=Russia Ukraine updates live: Russia accused of using 'filthy' chemical weapons|publisher=News.com.au|access-date=14 March 2022|date=13 March 2022|last=Sam Clench}}</ref> === 13. marts === Saskaņā ar [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabala]] gubernatora Maksima Kozicka teikto, Krievijas spēki bombardēja Javorivas Starptautisko miera uzturēšanas un drošības centru — militāro bāzi, kuru Ukrainas bruņotie spēki izmantoja savām mācībām ar NATO valstīm. Vēlāk viņš paziņoja, ka gājuši bojā 35 cilvēki un 134 ievainoti, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka nogalināti līdz 180 ne-ukraiņu algotņi un iznīcināti daudzi citu valstu Ukrainai piegādātie ieroči. Šis bija vistālāk uz rietumiem vērstais raķešu trieciens, ko Krievija bija veikusi kopš iebrukuma sākuma.<ref name="Yavoriv"/><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/13/russia-widens-attacks-on-ukraine-with-missile-strike-on-base-close-to-polish-border|title=Russia missile strike on Ukraine base close to Polish border kills 35, governor says|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Luke Harding}}</ref> Cieta arī cits Ukrainas militārais objekts Staričos, savukārt Ivanofrankivskas mērs paziņoja, ka apšaudīta pilsētas lidosta.<ref name="Yavoriv" /> Dienas laikā tika ziņots par smagām kaujām vairākās frontēs.<ref name="Yavoriv">{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraines-zelenskiy-warns-desolation-if-russia-tries-take-kyiv-2022-03-13/|title=Russian strike on base brings Ukraine war close to NATO's border|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Pavel Polityuk}}</ref> Ukraina apgalvoja, ka tā veic pretuzbrukumu Harkivas apgabalā un Mikolajivas apgabalā, savukārt Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki mēģina izolēt Ukrainas spēkus Austrumukrainā un Krievijas Jūras spēki faktiski ir izveidojuši blokādi ap Ukrainas Melnās jūras piekrasti, apturot tās starptautisko jūras tirdzniecību.<ref name="Yavoriv" /> Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka ir evakuēti gandrīz 125 000 civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas un Ukrainas sarunvedēji ziņoja par progresu miera sarunās.<ref name="Yavoriv"/> ASV žurnālists [[Brents Reno]] tika nošauts Irpinā Krievijas spēku atklātā apšaudē, ziņo Kijivas policijas pārvalde.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.thetimes.co.uk/article/american-journalist-brent-renaud-shot-dead-near-kyiv-lg5fq6rl9|title=American journalist Brent Renaud shot dead near Kyiv|work=The Times|access-date=13 March 2022|date=13 March 2022|last=Keiran Southern}}</ref> [[Rumānija]]s Tarpiu ciemā avarēja Krievijas izlūkošanas drons ''Orlan-10''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.libertatea.ro/stiri/ancheta-a-politiei-dupa-ce-o-drona-a-cazut-intr-o-curte-in-bistrita-nasaud-4031087|title=O dronă s-a prăbușit în apropiere de locuința unui bărbat din Bistrița. Parchet: "Nu a fost stabilită proveniența aeronavei"|website=Libertatea.ro|access-date=2022-03-14|language=ro}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/30476-russian-made-orlan-10-drone-crashes-in-romania|title=Russian-made Orlan-10 drone crashes in Romania|website=aerotime.aero|access-date=2022-03-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3429510-reports-of-russian-drone-landing-in-romania-media.html|title=An unmanned aerial vehicle, most likely of Russian origin, was found in the Romanian municipality of Dumitra, just over 100 kilometers south of the Ukrainian border.|website=Ukrinform|access-date=2022-03-14}}</ref> === 14. marts === DTR vadītājs [[Deniss Pušiļins]] sacīja, ka no rīta virs [[2022. gada uzbrukums Doneckai|Doneckas pilsētas notriekuši]] Ukrainas raķeti ''[[Točka-U]]'', bet pilsētas centru skāra raķetes lauskas. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nogalināti 23 civiliedzīvotāji. Tomēr Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka aiz uzbrukuma stāv Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/14/ukraine-missile-debris-kill-16-in-donetsk-separatists|title=Russia says 23 dead in missile attack on Donetsk|access-date=14 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija solīja veikt pasākumus, lai iznīcinātu Ukrainas aizsardzības nozares aprīkojumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tvzvezda.ru/news/20223141930-UJr6e.html|title=ВС РФ примут ответные меры по выводу из строя предприятий ОПК Украины из-за удара «Точкой-У» по Донецку|publisher=[[Zvezda (TV channel)|Zvezda]]|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Pēc apgabala gubernatora Vitālija Kovaļa teiktā, Krievijas raķetes trieciens trāpīja pārraides tornim Antopi ciematā [[Rivnes apgabals|Rivnes apgabalā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60717902|title=At least nine dead after strike on TV tower|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Rivnes reģionālās militārās pārvaldes priekšnieks Vitālijs Kova vēlāk paziņoja, ka nogalināts 21 civiliedzīvotājs un deviņi ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://interfax.com.ua/news/general/814176.html|title=19 Search and rescue operations on TV tower in Rivne region completed, death toll rises to 21 – authorities|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|language=uk}}</ref> [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipro apgabala]] gubernators [[Valentīns Rezņičenko]] paziņoja, ka Krievijas bombardēšana Dņipro Starptautiskajā lidostā naktī iznīcināja tās skrejceļu un sabojāja termināli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20220315-deadly-blasts-rattle-kyiv-talks-with-russia-to-resume|title=Deadly blasts rattle Kyiv, talks with Russia to resume|publisher=France 24|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Kāda augsta ranga ASV Aizsardzības departamenta amatpersona paziņoja, ka Krievijas virzība ir apstājusies gandrīz visās frontēs, taču nešķiet, ka tā apturēs savus uzbrukumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thenationalnews.com/world/us-news/2022/03/14/russias-offensive-stalled-in-ukraine-but-moscow-not-backing-down-pentagon/|title=Russia's offensive 'stalled' in Ukraine but Moscow not backing down: Pentagon|last=Joyce Karam|website=The National|access-date=14 March 2022|date=14 March 2022}}</ref> Sīrijas Cilvēktiesību observatorija arī ziņoja, ka vairāk nekā 40 000 sīriešu ir reģistrējušies cīņai Krievijas pusē karā Ukrainā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/russia-ukraine-war-syrians-reportedly-register-foreign-fighters/|title=Over 40,000 Syrians reportedly register to fight for Russia in Ukraine|access-date=15 March 2022|date=14 March 2022|last=Haley Ott}}</ref> === 15. marts === [[Attēls:16-storey_house_in_Sviatoshynskyi_District_after_shelling_on_15_March_2022_(03).jpg|thumb|16 stāvu māja Kijivā pēc apšaudes 15. martā]] Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ir pilnībā pārņēmuši kontroli pār [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalu]] un pēdējo 24 stundu laikā notriekuši sešus bezpilota lidaparātus [[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar TB2]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/15/Russian-forces-take-control-of-Ukraine-s-Kherson-region-Agencies|title=Russian forces take control of Ukraine's Kherson region: Agencies|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Krievijas flotes desantkuģi tikmēr tuvojās Odesas krastam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.navalnews.com/naval-news/2022/03/russian-navy-landing-ships-seen-approaching-ukrainian-coast-near-odessa/|title=Russian Navy Landing Ships Seen Approaching Ukrainian Coast Near Odessa|work=Naval News|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022|last=H.I. Sutton}}</ref> Heraščenko vēlāk apgalvoja, ka krievu ģenerālis [[Oļegs Mitjajevs]] ticis nogalināts Mariupolē.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtontimes.com/news/2022/mar/15/oleg-mityaev-russian-general-killed-ukrainian-troo/|title=Fourth Russian general killed in fighting, Ukraine says|work=The Washington Times|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> Ukrainas gaisa spēki vēlreiz veikuši triecienu militārajai aviobāzei Hersonas starptautiskajā lidostā, iznīcinot vairākus Krievijas helikopterus.<ref name="KhersonRussian"/> Tajā pašā dienā prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukraina tuvākajā laikā nepievienosies [[NATO]], un "tā ir patiesība, un tā ir jāatzīst".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/zelensky-ukraine-conflict-nato-b2036280.html?amp|title=Volodymyr Zelensky says he accepts there is 'not an open door' to Ukraine joining Nato|last=The Independent|website=The Independent|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/zelensky-says-ukraine-is-not-joining-nato/|title=Zelensky says Ukraine is not joining NATO|last=The Times of Israel|website=The Times of Israel|access-date=15 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> [[Čehija]]s premjerministrs [[Petrs Fiala]], Slovēnijas premjerministrs [[Janezs Janša|Janess Janša]], Polijas premjerministrs [[Mateušs Moraveckis]] un Polijas premjerministra vietnieks [[Jaroslavs Kačiņskis]] vēlāk apmeklēja Kijivu un tikās ar Zelenski, lai paustu atbalstu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-kyiv-janez-jansa-jaroslaw-kaczynski-europe-95780a078715eb271edec313bfc683e7|title=3 EU prime ministers visit Kyiv as Russian attacks intensify|last=Vanessa Gera|last2=Raf Casert|access-date=16 March 2022|date=15 March 2022}}</ref> === 16. marts === ASV vēstniecība Kijivā apgalvoja, ka Krievijas spēki Čerņihivā nošāvuši 10 cilvēkus, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Vēlāk citi sociālajos tīklos ievietoja videoklipus, kuros bija redzamas iespējamās sekas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cbsnews.com/news/russia-troops-ukraine-kill-10-cherihiv-bread-line-us-embassy-says/|title=U.S. embassy says Russian troops "shot and killed 10 people standing in line for bread" in northeast Ukraine|last=Tucker Reals|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Ukraina paziņoja, ka tās spēki ir sākuši pretuzbrukumu, lai atvairītu Krievijas spēkus, kas tuvojas Kijivai. S. Lavrovs un V. Zelenskis paziņoja, ka sarunas virzoties uz priekšu, S. Lavrovam norādot, ka šobrīd tiek apspriesta Ukrainas neitralitāte. Prezidenta Putina pārstāvis [[Dmitrijs Peskovs]] paziņoja, ka tiekot meklēts demilitarizācijas modelis pēc [[Austrija]]s un [[Zviedrija]]s, kurām ir savas armijas, bet V. Zelenska birojs drīz pēc tam to noraidīja.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/16/russia-says-parts-of-a-ukraine-compromise-deal-are-close|title=Talk of 'compromise' as Russia-Ukraine peace talks set to resume|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Viens no Ukrainas sarunu dalībniekiem [[Mihails Podoļaks]] paziņoja, ka saskaņā ar piedāvāto miera plānu Ukraina paliks neitrāla, nostiprinās krievvalodīgo tiesības un ignorēs strīdīgo teritoriju jautājumu. Apmaiņā tā saglabātu savu militāro spēku, savukārt sabiedrotās valstis iejauktos gadījumā, ja tajā atkal tiktu iebrukts.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ft.com/content/7b341e46-d375-4817-be67-802b7fa77ef1|title=Ukraine and Russia draw up neutrality plan to end war|work=The Financial Times|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Max Seddon}}</ref> Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks ziņoja, ka Krievijas spēki atbrīvojuši Melitopoles mēru Ivanu Fjodorovu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://interfax.com.ua/news/general/814507.html|title=Mayor of Melitopol freed from Russian captivity – Yermak|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022}}</ref> Dienas laikā tika bombardēts [[Doneckas Akadēmiskais apgabala drāmas teātris|Mariupoles reģionālais drāmas teātris]], kurā atradās aptuveni 1000 civiliedzīvotāju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/16/mariupol-ukraine-russia-seized-hospital|title=Ukrainian officials accuse Russia of shelling civilians fleeing Mariupol|work=The Guardian|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Lorenzo Tondo}}</ref> Divās vietās ārpus teātra tika uzrakstīts vārds "дети" ([[Krievu valoda|krievu valodā]] "bērni"), mēģinot iebrucējiem to identificēt kā civilu uzlidojuma patversmi, kurā atrodas bērni, nevis militāru mērķi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-mariupol-theatre-where-hundreds-of-people-sheltering-bombed-by-russian-forces-officials-claim-12567393|title=Ukraine war: People buried under rubble after Mariupol theatre sheltering hundreds is hit by Russian bomb, officials say|work=Sky News|access-date=16 March 2022|date=16 March 2022|last=Hayes|first=Andy}}</ref> === 17. marts === Krievija ieņēmusi [[Rubižne]]s pilsētu Austrumukrainā. Tiek ziņots, ka tika ieņemta arī [[Izjuma]] Austrumukrainā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60774819/|title=Pentagon says Russian advance is frozen|access-date=17 March 2022|date=17 March 2022}}</ref> lai gan kaujas turpinās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-18|title=Russian Offensive Campaign Assessment, March 18|last=Clark|first=Mason|last2=Barros|first2=George|publisher=Institute for the Study of War|access-date=20 March 2022|date=18 March 2022|last3=Stepanenko|first3=Kateryna}}</ref> === 18. marts === Krievijas artilērija uzbrūk Ukrainas militārajām kazarmām [[Mikolajiva|Mikolajivā]], kur atradās aptuveni 200 karavīru. Tiek pieņemts, ka gandrīz visi 200 karavīri tika nogalināti, jo nākamajā dienā no gruvešiem tika izcelts tikai viens izdzīvojušais.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60807636|title=Ukraine conflict: Scores feared dead after Russia attack on Mykolaiv barracks|access-date=March 18, 2022|date=18 March 2022}}</ref> === 19. marts === Krievija bombardējusi mākslas skolu Mariupolē, kur patvērās 400 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/20/ukraine-accuses-russia-of-bombing-mariupol-school-sheltering-400|title=Ukraine accuses Russia of bombing Mariupol school sheltering 400|publisher=Al Jazeera|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60802572?at_custom4=8A9243FC-A82F-11EC-BCD2-36840EDC252D&at_medium=custom7&at_campaign=64&at_custom2=twitter&at_custom1=%5Bpost+type%5D&at_custom3=%40BBCBreaking|title=Ukraine war latest: School sheltering 400 'hit by Russian strike'|publisher=BBC News|access-date=March 20, 2022|date=March 20, 2022}}</ref> === 20. marts === [[Attēls:Russian_missile_attack_on_Kyiv_Retroville_shopping_mall_(2022-03-20).webm|thumb|Krievijas spārnotās raķetes uzbrukums Kijivas tirdzniecības centram ''Retroville'' 20. martā]] Apstiprināts, ka Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieku [[Andrejs Palijs|Andreju Paliju]] nošāvuši Ukrainas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/03/20/ukraine-russia-evening-briefing-five-developments-putins-troops/|title=Ukraine-Russia evening briefing: Five developments as Putin's troops accused of killing 56 at care home|work=The Telegraph|access-date=20 March 2022|date=20 March 2022|last=Hall|first=Sam|location=}}</ref> Ap pulksten 23:00 Kijivas tirdzniecības centrā ''Retroville'', trāpījusi Krievijas raķete ''[[Kaļibr]]''. Tirdzniecības centrā glabājās Ukrainas spēku ekipējums. Uzbrukuma rezultātā gāja bojā vismaz 8 cilvēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-says-kyiv-shopping-centre-it-hit-was-storing-ukrainian-rockets-2022-03-21/|title=Russia says it hit Kyiv shopping centre because it was storing rockets|work=Reuters|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21|last=Reuters}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/national/at-least-8-killed-by-russian-missile-attack-on-kyiv-shopping-mall-photos/|title=At least 8 killed by Russian missile attack on Kyiv shopping mall (PHOTOS)|last=Terajima|first=Asami|website=The Kyiv Independent|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/03/21/world/ukraine-russia-war|title=Retroville Mall in Kyiv is in ruins after powerful strikes.|work=The New York Times|access-date=2022-03-24|date=2022-03-21|last=Addario|first=Lynsey|issn=0362-4331}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/22/in-the-ruins-of-retroville-blast-rips-new-district-to-shreds-as-war-closes-in-on-kyiv|title=In the ruins of Retroville: blast rips shopping mall to shreds as war closes in on Kyiv|last=France-Presse|first=Agence|website=The Guardian|access-date=2022-03-24|date=2022-03-22}}</ref> === 21. marts === No ''Sumykhimprom'' ķīmiskās rūpnīcas, kas atrodas [[Sumi|Sumos]] notika [[Amonjaks|amonjaka]] noplūde.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/politics/live-updates-ukraine-officials-say-russians-bombed-school/2022/03/20/b350573e-a820-11ec-8628-3da4fa8f8714_story.html|title=Live updates: Ammonia leak contaminates area in east Ukraine|work=Washington Post|access-date=2022-03-21|issn=0190-8286|archive-date=2022-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20220321044932/https://www.washingtonpost.com/politics/live-updates-ukraine-officials-say-russians-bombed-school/2022/03/20/b350573e-a820-11ec-8628-3da4fa8f8714_story.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/kyivindependent/status/1505752410513416196|title=Ammonia leaks from Sumy chemical plant. The governor of Sumy Oblast Dmytro Zhyvytsky said on March 21 that ammonia leaked from Sumykhimprom chemical plant at 4:30 a.m. local time as a result of Russian airstrike|publisher=Twitter|access-date=2022-03-21}}</ref> === 22. marts === Par Čornobiļas aizlieguma zonu atbildīgā Ukrainas valsts aģentūra ziņoja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši jaunu laboratoriju [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostacijā]]. Laboratorija, kas tika atvērta 2015. gadā, strādāja, lai uzlabotu [[Radioaktīvie atkritumi|radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu]]. Laboratorijā atradās ļoti aktīvi paraugi un radionuklīdu paraugi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/russians-forces-destroy-laboratory-in-chernobyl-nuclear-power-plant-122032300155_1.html|title=Russians forces destroy laboratory in Chernobyl nuclear power plant|work=Business Standard India|access-date=2022-03-23|date=2022-03-23|last=AP}}</ref> === 23. marts === Kāda augsta ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka Ukrainas spēki ir atgrūduši Krievijas spēkus frontes līnijās uz austrumiem no Kijivas. Amatpersona piebilda, ka Krievijas spēki kļūst aktīvāki Ukrainas austrumu daļā Donbasa apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-23-22/h_878787a43ccff97a0ce8c6b6595ed60e|title=Barrage of outgoing fire witnessed in northwest Kyiv|publisher=CNN|access-date=2022-03-25|date=2022-03-23}}</ref> === 24. marts === [[Attēls:Біля порту Бердянська ЗСУ знищили російський десантний корабель «Саратов».jpg|thumb|Berdjanskas ostā degošais Krievijas desantkuģis "Saratova" 24. martā]] Ap plkst. 07.45 pēc vietējā laika (05.45 UTC) uz [[Berdjanska|Berdjanskā]] pietauvotā Krievijas Jūras spēku kuģa ''Saratova'' notika sprādziens.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_3c945b579cfd4432f92898477d1dd912|title=The Russian ship destroyed in Berdyansk was the "Saratov," says Ukraine|access-date=25 March 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.navalnews.com/naval-news/2022/03/ukraine-strikes-alligator-class-lst-with-ballistic-missile/|title=Ukraine Strikes Russia's Alligator Class LST With Ballistic Missile|website=navalnews.com|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Ukrainas spēki apgalvoja, ka kuģim trāpījuši ar ballistisko raķeti ''[[Točka-U]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.sky.com/story/ukraine-war-russian-landing-ship-destroyed-as-red-cross-chief-warns-of-complex-frontline-and-people-trapped-12573958|title=Ukraine war: Russian landing ship 'destroyed' as Red Cross chief warns of 'complex frontline' and people trapped|publisher=Sky News|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Pārējie divi pavadošie izkraušanas kuģi ātri pameta ostu (viens no tiem aizdegās), nav zināms, vai tie guva kādus bojājumus. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka līdz 24. marta rītam [[Izjuma]]s pilsētu pilnībā ieņēma Krievijas armijas vienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ria.ru/20220324/izyum-1779796491.html|title=Российские военные взяли под контроль город Изюм в Харьковской области|publisher=[[РИА Новости]]|date=2022-03-24|language=ru}}</ref> Vēlāk Ukrainas amatpersonas to noliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.timesofisrael.com/liveblog_entry/ukraine-denies-russian-troops-have-captured-key-east-city-izyum/|title=Ukraine denies Russian troops have captured key east city Izyum|website=The Times of Israel|access-date=24 March 2022|date=24 March 2022}}</ref> Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka Krievijas spēki izmantojuši fosfora bumbas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-using-phosphorus-bombs-in-ukraine-says-ukraine-president-2840806|title="This Morning, Russian Phosphorus Bombs Were Used": Zelensky To NATO|publisher=NDTV|access-date=2022-03-25}}</ref> === 25. marts === Ukrainas spēki veica pretuzbrukumus Kijivas austrumu pieejām, atgūstot dažas apdzīvotas vietas. Ziemeļrietumos no galvaspilsētas turpinājās kaujas par Irpiņu, lielākā daļa pilsētas palika ukraiņu rokās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_97dd79605de816bc960f95425460e754|title="We are going on the counterattack," Ukrainian government adviser says about fighting in Kyiv region|access-date=27 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> Krievijas spēki ieņēma [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s darbiniekiem celto [[Slavutiča]]s pilsētu.<ref name="Guardian-slavutych">{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/mar/26/russian-soldiers-release-ukraine-towns-mayor-and-agree-to-leave-after-protests|title=Russian soldiers release Ukraine town's mayor and agree to leave after protests|work=The Guardian|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> Ukrainas uzlidojumā Krievijas 49. armijas komandpunktam Čornobajivkas lidlaukā pie Hersonas gāja bojā ģenerālis [[Jakovs Rezancevs]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60807538|title=Russian general Yakov Rezantsev killed in Ukraine|access-date=2022-03-26|date=2022-03-26}}</ref> Ukraiņi sāka pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas pilsētas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_904b3e1cec3fe4c8d2d30748d95f2c1b|title=Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Krievi turpināja ar raķetēm uzbrukt Ukrainas militārajai un civilajai infrastruktūrai, trāpot Ukrainas gaisa spēku komandcentram [[Vinnica|Vinnicā]] Ukrainas rietumu un centrālajā daļā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_4bbb69541d91617125f6c08926328730|title=Russian cruise missiles strike Ukrainian Air Force command center, according to Ukraine's military|access-date=25 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> Lai attaisnotu atkāpšanos, ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs apgalvoja, ka Krievijas militārās operācijas "pirmais posms" esot pabeigts, un galvenā uzmanība tagad ir pievērsta "Donbasa atbrīvošanai".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-25-22/h_c643e508161e80821fff786bbbfbc16e|title=Top Russian general claims military efforts now centered on eastern part of Ukraine|access-date=27 March 2022|date=25 March 2022}}</ref> === 26. marts === [[Kauja par Kijivu (2022)|Kijivas kaujā]] Krievija turpināja apšaudīt priekšpilsētas galvaspilsētas rietumos un austrumos, tostarp Makarivu, Buču, Irpiņu un Bilohorodku, bet Bučā un Nemišajevā Krievijas spēki veidoja ierakumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_2c0f0a8c1b60ac20fab0e3c1b35b902e|title=A look at some of the fighting from around Ukraine on Saturday|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Pēc vietējo iedzīvotāju ielu protestiem okupētajā [[Slavutiča]]s pilsētā, kas atrodas uz ziemeļiem no Kijivas, Krievijas armija piekrita atkāpties, ja pilsētā neatradīsies ukraiņu karavīri.<ref name="Guardian-slavutych"/> Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi [[Trostjaneca|Trostjaņecas]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3440997-russians-plant-mines-in-hospital-before-retreating-from-trostianets.html|title=Russians plant mines in hospital before retreating from Trostianets|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> pilsētu, kas atrodas starp stratēģiski lielākajām Sumu un Harkivas apdzīvotajām vietām, un Poltavkas un Maļiņivkas ciemus uz austrumiem no Huļajpoles [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_7bd9e21b57b6249322e10e1b05136b26|title=Ukraine says counterattack northwest of Mariupol recaptures two villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> Ukrainas pretuzbrukums turpinājās arī uz austrumiem no Harkivas pilsētas, veicinot apmetņu atgūšanu, piemēram, Vilkhivkas ciematu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_09a550e6a42be9a7db9812a965b609ba|title=Ukraine says counterattack east of Kharkiv recaptures villages from Russian forces|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> [[Attēls:Fire_at_a_fuel_depot_in_Lviv_after_Russian_shelling,_26-27_March_2022_(06).jpg|thumb|Ugunsgrēks degvielas noliktavā Ļvivā pēc raķešu triecieniem, no 26. līdz 27. martam]] Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka neitronu avota eksperimentālo objektu Harkivas Fizikas un tehnoloģiju institūtā apšaudījuši Krievijas spēki, piebilstot, ka kauju dēļ nav iespējams novērtēt bojājumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://indianexpress.com/article/world/russia-ukraine-war-live-updates-putin-nato-zelenskyy-biden-lviv-mariupol-kyiv-7838090/|title=Russia-Ukraine War Live Updates: Rocket attacks hit Ukraine's Lviv; Kharkiv nuclear facility hit once again|website=The Indian Express|access-date=2022-03-27|date=2022-03-27}}</ref> Krievijas raķešu triecieni bija vērsti arī pret rūpnieciskiem un militāriem objektiem, tostarp degvielas uzglabāšanas noliktavām un radio remonta rūpnīcu [[Ļviva|Ļvivā]], Ukrainas rietumos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_0209716058a32b5f42a81bf113a2f979|title=Three additional blasts heard in Lviv, regional military administration says|publisher=CNN|access-date=26 March 2022|date=26 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_b92b79ca0027cd3d07e53c80caf08bd0|title=Russia confirms missile strikes on targets in Lviv|access-date=27 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> [[Attēls:President_Biden_Delivers_Remarks_on_the_United_Efforts_to_Support_the_People_of_Ukraine_DOD_108880068.webmhd.webm|thumb|Baidena runa Varšavā]] Uzbrukums sakrita ar ASV prezidenta Baidena runu kaimiņvalsts Polijas galvaspilsētā [[Varšava|Varšavā]], kurā viņš solīja turpināt atbalstu Ukrainai un sacīja, ka prezidents Putins nevar "palikt pie varas". [[Baltais nams]] vēlāk paskaidroja, ka tas nav aicinājums mainīt režīmu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-26-22/h_7dbce41e65428047cd28fdb679a43116|title=Biden says Putin "cannot remain in power," but White House says it's not call for regime change|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> Krievijas atbalstītais [[Gruzija]]s separātiskās [[Dienvidosetija]]s valsts vadītājs [[Anatolijs Bibilovs]] apstiprināja, ka vietējie spēki ir pievienojušies Krievijas karaspēkam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.themoscowtimes.com/2022/03/26/georgias-breakaway-region-sends-troops-to-ukraine-a77094|title=Georgia's Breakaway Region Sends Troops to Ukraine|work=The Moscow Times|access-date=27 March 2022|date=26 March 2022}}</ref> === 27. marts === [[Attēls:Fire_at_a_fuel_depot_in_Lutsk_after_Russian_shelling,_27-29_March_2022.webm|thumb|Ugunsgrēks degvielas noliktavā Luckā pēc raķešu trieciena]] Krievija turpināja raķešu triecienus [[Lucka]]i, Harkivai, Žitomirai un [[Rivne]]i, kā arī ilgstoši bombardēja Mariupoli. Ukrainas aizsardzības amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki mēģina pilnībā aplenkt Kijivu, lai bloķētu galvaspilsētas apgādes ceļus.<ref name="cnn2703">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_6cd83b550e1b52afce924beae09b8e88|title=It's 2 p.m. in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas armija 28. martā paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā tika notriektas četras Krievijas lidmašīnas, viens helikopters, divi bezpilota lidaparāti un divas [[spārnotās raķetes]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3441702-air-force-destroys-4-enemy-planes-1-helicopter-2-cruise-missiles.html|title=Air Force destroys 4 enemy planes, 1 helicopter, 2 cruise missiles|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas armija turpināja pretuzbrukumu Harkivas apgabalā, atgūstot pilnīgu kontroli pār Mala Rohanu un lielāko daļu Vilhivkas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ua.interfax.com.ua/news/general/818642.html|title=In Kharkiv region, Armed Forces launch counteroffensive in some areas – Synehubov|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Pēc Ukrainas militārpersonu domām, krievi bija atteikušies no uzbrukuma Sumu apgabalā un devušies pretuzbrukumā pie Izjumas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3441690-invaders-give-up-offensive-in-sumy-region.html|title=Invaders give up offensive in Sumy region|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> [[LTR]] vadība apgalvoja, ka Ukrainas 27. martā apgabalā zaudēja 60 karavīrus, sešus tankus un trīs bruņutransportierus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.com/world/1428153|title=Ukrainian army's losses in Lugansk Republic total 60 over past day — people's militia|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas]] priekšnieks [[Kirilo Budanovs]] ziņoja, ka Krievijas centieni gāzt Ukrainas valdību ir bijuši neveiksmīgi un Putins tagad cenšas sašķelt Ukrainu pēc [[Korejas karš|Korejas kara]] scenārija.<ref name="cnn2703"/> Prezidents V. Zelenskis intervijā Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem sacīja, ka viņa valdība ir gatava samierināties ar neitrālas Ukrainas statusu kā daļu no miera līguma ar Krieviju, taču par jebkuru vienošanos būs nepieciešams apstiprinājums valsts mēroga referendumā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-27-22/h_0feb90514e8f8ee9aa4fa277a8a9f5cc|title=Zelensky says Ukraine is ready to accept neutral, non-nuclear status|access-date=28 March 2022|date=27 March 2022}}</ref> === 28. marts === Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai virzītos uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kurus daļēji kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti, vienlaikus tuvinot piekrastei vairāk karakuģu Melnajā un [[Azovas jūra|Azovas jūrā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241a2245fbc655faa01f3de%26Russia%20planning%20missile%20strikes%20from%20the%20sea%20-%20Ukraine%262022-03-28T14%3A16%3A39.567Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:9e3f2d3d-d755-4b11-a842-2dbe3e4b2ea7&pinned_post_asset_id=6241a2245fbc655faa01f3de&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Warnings of Russian 'provocations' on city escape routes|access-date=28 March 2022}}</ref> Vēlāk 28. martā Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins paziņoja, ka Ukrainas spēki ir pilnībā atguvuši pilsētu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241c61c1fea84616a6cd101%26Ukrainians%20have%20retaken%20control%20of%20Irpin%2C%20says%20mayor%262022-03-28T14%3A45%3A45.121Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:147d50a6-061c-4cc6-985f-d7b763bb26d6&pinned_post_asset_id=6241c61c1fea84616a6cd101&pinned_post_type=share|title=Ukrainians have retaken control of Irpin, says mayor|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Smagas kaujas turpinājās Mariupolē, kur Ukrainas spēki pretojās Krievijas ofensīvai pilsētas centrā. Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krievijas militārpersonas vietējo civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu deportācijā uz Krieviju.<ref name="cnn2803">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-28-22/h_d824dd6e926dfb05357a4545ed1e0143|title=It's Monday evening in Kyiv. Here's what you need to know|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60890199?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6241b9231fea84616a6cd0f1%26Thousands%20of%20people%20%27abducted%27%20from%20Mariupol%2C%20Ukrainian%20MP%20says%262022-03-28T14%3A30%3A19.719Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:661c0c1e-1a45-4a60-ac88-59654914381a&pinned_post_asset_id=6241b9231fea84616a6cd0f1&pinned_post_type=share|title=Thousands of people 'abducted' from Mariupol, Ukrainian MP says|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Ukrainas Ārlietu ministrija aplenkto pilsētu raksturoja kā Krievijas militārpersonu padarītu par "putekļiem".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.dw.com/en/ukraine-civilian-evacuations-suspended-over-russian-provocations-live-updates/a-61276033|title=Ukraine: Civilian evacuations suspended over Russian 'provocations' — live updates {{!}} 28 March 2022|work=Deutsche Welle|access-date=28 March 2022|date=28 March 2022}}</ref> Mariupoles mērs Vadims Boičenko aicināja pilnībā evakuēt atlikušos pilsētas iedzīvotājus.<ref name="cnn2803" /> Krievijas Aizsardzības ministrija 29. martā paziņoja, ka 28. marta vakarā ar spārnotajām raķetēm iznīcinājusi lielu degvielas noliktavu Rivnes apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.todayonline.com/world/russia-says-it-destroyed-large-fuel-depot-ukraines-rivne-region-ifax-1857966|title=Russia says it destroyed large fuel depot in Ukraine's Rivne region -Ifax|website=TODAY|access-date=2022-03-29|archive-date=2022-03-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20220329222853/https://www.todayonline.com/world/russia-says-it-destroyed-large-fuel-depot-ukraines-rivne-region-ifax-1857966}}</ref> === 29. marts === [[Attēls:Mykolaiv_Regional_State_Administration_after_Russian_shelling,_29.03.2022_(01).jpg|thumb|Mikolajivas apgabala valsts pārvalde pēc raķetes trieciena]] Ukrainas un Krievijas sarunvedēji tikās [[Stambula|Stambulā]] jaunai klātienes sarunu kārtai. Ukraina ierosināja pieņemt neitrālu statusu apmaiņā pret drošības garantijām atbilstoši NATO 5. pantam. Priekšlikumi ietvēra arī 15 gadu konsultāciju periodu par Krievijas anektētās Krimas statusu un visu Krievijas spēku atgriešanos pirmsiebrukuma pozīcijās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-offers-neutrality-exchange-nato-style-security-guarantees-russia-talks-2022-03-29/|title=Ukraine offers neutrality in exchange for NATO-style security guarantees at Russia talks|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par "drastisku militārās aktivitātes samazināšanu" Kijivas un Čerņihivas frontē, kas, kā precizēja Krievijas prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis, nenozīmē pamieru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_05b5d57fd38ef2bd90c0be7fb3481f4a|title=Russia says it will "drastically reduce" military assault on Kyiv and Chernihiv|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref><ref name="cnn2903">{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_7b383b799488768802afd9e84dbd50ea|title=It's now 10 p.m. in Kyiv. Here are the latest developments in the war in Ukraine.|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> [[ASV Aizsardzības departaments|Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departaments]] brīdināja, ka novērotā Krievijas armijas elementu pārvietošanās prom no Kijivas, visticamāk, ir "pārpozicionēšanās, nevis reāla izvešana".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-29-22/h_1095de53c2282c9172d1c6f032672db7|title=Pentagon: Russian troop movement near Kyiv area likely "a repositioning, not a real withdrawal"|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Neskatoties uz sarunām, uzlidojumi un kaujas turpinājās bez pārtraukuma. Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi aizturējuši Krievijas iebrucējus austrumos, dienvidaustrumos un ziemeļaustrumos, veicot pretuzbrukumus noteiktos apgabalos.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3442587-ukraine-army-holding-enemy-back-going-for-counteroffensive-in-certain-areas-general-staff.html|title=Ukraine Army holding enemy back, going for counteroffensive in certain areas - General Staff|access-date=29 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> Intensīvas kaujas notika ap Kijivas priekšpilsētām, īpaši galvaspilsētas ziemeļrietumos un ziemeļaustrumos.<ref name="cnn2903"/> Krievijas uzlidojumā reģionālās valdības ēkai [[Mikolajiva|Mikolajivā]], tika nogalināti vismaz 35 un ievainoti 33 cilvēki.<ref name="cnn2903" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/death-toll-rises-35-strike-government-building-ukraines-mykolaiv-governor-2022-04-02/|title=Death toll rises to 35 from strike on government building in Ukraine's Mykolaiv, governor says|publisher=Reuters|date=2022-04-02}}</ref> Vietējās amatpersonas ziņoja par vairākiem sprādzieniem pie [[Belgoroda]]s, netālu no robežas ar Ukrainu. Kā vēstīja Krievijas aģentūra [[TASS]], pagaidu Krievijas militārajai nometnei bija trāpījis no Ukrainas puses raidīts šāviņš, ievainojot vismaz četrus cilvēkus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/explosions-heard-outside-russian-city-close-ukraine-border-governor-2022-03-29/|title=Shell hits military camp in Russia, most likely from Ukrainian side - Tass|work=Reuters|access-date=30 March 2022|date=29 March 2022}}</ref> === 30. marts === Krievijas militārpersonas turpināja apgalvot, ka notiek deeskalācija ap Kijivu un Čerņihivu "plānotai karaspēka pārgrupēšanai", lai koncentrētos uz Donbasa reģionu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-30-22/h_9138a7911da731de3daf074036751043|title=Russian military spokesperson says "planned regrouping" around Kyiv and Chernihiv underway|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nav pamanījuši nekādu masveida Krievijas spēku izvešanu, taču atsevišķas vienības tiek atvilktas, lai papildinātu smagos zaudējumus.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3443983-defense-ministry-no-massive-withdrawal-of-russian-troops-from-kyiv-and-chernihiv-recorded.html|title=Defense ministry: No massive withdrawal of Russian troops from Kyiv and Chernihiv recorded|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> Tikmēr Kijivas nomalē, tostarp ap Irpiņu, turpinājās smagas kaujas un apšaude.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-30-22/h_52cd3925dcbca3a437aea15b5b0d9e85|title=Heavy fighting continues in Kyiv's outskirts Wednesday|access-date=30 March 2022|date=30 March 2022}}</ref> === 31. marts === Krievijas militārpersonas palielināja savu gaisa uzlidojumu skaitu. Uzlidojumi galvenokārt bija vērsti uz Kijivas, Čerņihivas apgabaliem, Izjumas, uz dienvidiem no Harkivas un Donbasa reģionu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-31-22/h_88c5a2496bcf435ae12c5fcc68cbb849|title=Russia is focusing strikes on four areas, including Kyiv, US defense official says|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts kodolkompānijas ''Energoatom'' datiem, lielākā daļa Krievijas karavīru bija atkāpušies no Čornobiļas atomelektrostacijas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/live/world-europe-60923158?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=6245ba815fbc655faa01f91d%26Many%20Russian%20troops%20have%20left%20Chernobyl%20plant%20-%20Ukrainian%20nuclear%20firm%262022-03-31T15%3A56%3A08.931Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:2dd4ce67-1cf8-4029-ba4e-83b09a55855a&pinned_post_asset_id=6245ba815fbc655faa01f91d&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Germany condemns Putin gas supply 'blackmail'|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības amatpersona arī ziņoja, ka Krievijas spēki ir atstājuši apvidu uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kijivas, tostarp Hostomelas lidostu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-03-31-22/h_77caf0369920963cadbcacb3f344fd4d|title=Russian troops have withdrawn from Chernobyl, according to Ukrainian nuclear operator|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Ukrainas spēki turpināja rīkot pretuzbrukumus atsevišķos apgabalos, atgūstot Zatišijas, Maļiņivkas, Veseles, Zeļeņihajas un Červones apmetnes Zaporižjas apgabalā un Slobodu un Lukašivku Čerņihivas apgabalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3444911-ukrainian-defenders-liberate-two-settlements-in-chernihiv-region.html|title=Ukrainian defenders liberate two settlements in Chernihiv region|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Krievijas spēki apgalvoja, ka ieņēmuši Zolotaņivu Doneckas apgabalā un Žitlovku Luhanskas apgabalā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://tass.com/defense/1430319|title=Russian army makes further inroads, captures town in Ukraine operation|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja|Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC)]] ziņoja, ka humānās palīdzības konvojs ir ceļā, lai piegādātu palīdzību un evakuētu civiliedzīvotājus no aplenktās Mariupoles.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/3/31/timeline-russias-siege-of-ukraines-port-city-of-mariupol|title=Timeline: Russia's siege of Ukraine's port city of Mariupol|access-date=31 March 2022|date=31 March 2022}}</ref> Premjerministres vietniece Irina Vereščuka vēlāk sacīja, ka divpadsmit Ukrainas kravas automašīnas spējušas nogādāt humāno palīdzību Mariupolei, taču tās sagrābis Krievijas karaspēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stltoday.com/news/national/live-updates-russian-forces-block-buses-leaving-mariupol/article_89fef917-43bc-51f3-a207-9741922b8ba7.html|title=Live updates {{!}} Russian forces block buses leaving Mariupol|website=STLtoday.com|access-date=2022-04-01|archive-date=2022-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220401022130/https://www.stltoday.com/news/national/live-updates-russian-forces-block-buses-leaving-mariupol/article_89fef917-43bc-51f3-a207-9741922b8ba7.html}}</ref> == 2022. gada aprīlis == === 1. aprīlis === [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabala]] gubernators Vjačeslavs Gladkovs apgalvoja, ka divi Ukrainas militārie helikopteri [[Mi-24]] piektdien devuši triecienu degvielas noliktavai [[Belgoroda]]s pilsētā pēc tam, kad nelielā augstumā ielidoja Krievijā. Kameru ierakstos bija redzams gaismas zibsnis no raķetes, kas izšauta no neliela augstuma, kam sekoja sprādziens uz zemes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/watch-ukraine-choppers-enter-russian-airspace-strike-fuel-depot-2857302|title=Watch: Ukraine Choppers Enter Russian Airspace, Strike Fuel Depot|website=NDTV.com|access-date=2022-04-01}}</ref> Ukrainas militārpersonas apstiprināja, ka [[Izjuma]] atrodas Krievijas kontrolē.<ref>[https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-april-1 RUSSIAN OFFENSIVE CAMPAIGN ASSESSMENT, APRIL 1]</ref><ref>[https://www.radiosvoboda.org/a/news-kyivshchyna-zsu-henshtab/31781218.html На Київщині ЗСУ звільнили 15 населених пунктів — зведення Генерального штабу]</ref><ref>[https://mil.in.ua/en/news/the-russians-are-controlling-izyum-general-staff-of-the-ukrainian-armed-forces/ The russians are controlling Izyum — General Staff of the Ukrainian Armed Forces]</ref> === 2. aprīlis === Krievijas raķetes trāpījušas [[Poltava]]s un [[Kremenčuka]]s pilsētām Ukrainas centrālajā daļā, nodarot bojājumus infrastruktūrai un dzīvojamām ēkām. [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] vadītājs [[Dmitro Luņins]] sacīja, ka vismaz četras raķetes trāpījušas diviem infrastruktūras objektiem Poltavā, savukārt trīs ienaidnieka lidmašīnas uzbrukušas Kremenčukas rūpnieciskajiem objektiem. Viņš arī piebilda, ka tūlītējas informācijas par iespējamiem upuriem nav.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-missiles-strike-two-central-ukraine-cities-local-official-2022-04-02/|title=Russian missiles strike several Ukrainian cities - local officials|work=Reuters|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02|last=Reuters}}</ref> Krievija paziņoja, ka izvedīs daļu karaspēka no Ukrainas ziemeļiem,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/live/2022/04/02/world/ukraine-russia-war/kyivs-suburbs-go-quiet-as-russian-forces-move-out|title=Russian troops pull out from the north|work=The New York Times|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02|last=The New York Times}}</ref> bet Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara apstiprināja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši kontroli pār visu Kijivas apgabalu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-europe-60949706?ns_mchannel=social&ns_source=twitter&ns_campaign=bbc_live&ns_linkname=62488b201fea84616a6cda2d%26Ukraine%20retakes%20whole%20Kyiv%20region%20-%20deputy%20defence%20minister%262022-04-02T17%3A46%3A51.579Z&ns_fee=0&pinned_post_locator=urn:asset:ef26daa6-459a-4d01-903d-b0a854e471b8&pinned_post_asset_id=62488b201fea84616a6cda2d&pinned_post_type=share|title=Ukraine war latest: Ukraine says it has retaken entire Kyiv region|editor-last=Ponniah|editor-first=Kevin|website=BBC News|access-date=2022-04-02}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-putin-news-04-2-22/h_4516cdd9f42ccce6f029c3d2fe2764c7|title=Kyiv region "liberated" from Russian forces, senior Ukrainian defense official says|last=CNN|first=By Julia Hollingsworth, Joshua Berlinger, Sana Noor Haq, John Sinnott, Adrienne Vogt and Veronica Rocha|website=CNN|access-date=2022-04-02|date=2022-04-02}}</ref> === 3. aprīlis === [[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņa]] rezultātā [[Buča (pilsēta)|Bučā]] tika atrasti līķi, žurnālisti ir redzējuši vismaz 20 mirušus Ukrainas civiliedzīvotājus, un, pēc Bučas mēra teiktā, masu kapos aprakti 280 līķi.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/03/they-were-all-shot-russia-accused-of-war-crimes-as-bucha-reveals-horror-of-invasion|title='They were all shot': Russia accused of war crimes as Bucha reveals horror of invasion|work=The Guardian|access-date=April 3, 2022|date=April 3, 2022|last=Boffey|first=Daniel}}</ref> ''Human Rights Watch'' ziņoja par [[kara noziegumi]]em okupētajās Ukrainas teritorijās — nāvessodu izpildi, izvarošanu, spīdzināšanu un izlaupīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hrw.org/news/2022/04/03/ukraine-apparent-war-crimes-russia-controlled-areas|title=Ukraine: Apparent War Crimes in Russia-Controlled Areas|publisher=[[Human Rights Watch]]|access-date=April 3, 2022|date=April 3, 2022}}</ref> Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Mariupolē nošauts lietuviešu kinorežisors [[Mants Kvedaravičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/mantas-kvedarayicius-dead-mariupolis-film-director-shot-ukraine-obituary-1234993270/|title=Mantas Kvedaravicius Dies: Lithuanian Film Director Of 'Mariupolis' Shot Dead In Ukraine At 45|last=Haring|first=Bruce|last2=Haring|first2=Bruce|website=Deadline|access-date=2022-04-05|date=2022-04-03}}</ref> === 4. aprīlis === [[Attēls:Shock_and_Heartbreak_After_Ukraine_Retakes_Kyiv_Region.webmhd.webm|thumb|"[[Amerikas Balss]]" ziņas no atbrīvotā Kijivas apgabala]] ASV prezidents Džo Baidens aicināja tiesāt Putinu par kara noziegumiem, ko Bučā pastrādājuši Krievijas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-04-04/biden-putin-should-face-war-crimes-trial-for-bucha|title=Biden Says Putin Should Face War-Crimes Trial for Alleged Bucha Atrocities|website=Bloomberg|access-date=4 April 2022|date=4 April 2022}}</ref> Krievija apgalvoja, ka fotogrāfijas un video ir "iestudēta izrāde".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60981228|title=Ukraine war: Ukraine investigates alleged execution of civilians by Russians|work=BBC News|access-date=2022-04-04|date=2022-04-04}}</ref> V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju [[Genocīds|genocīdā]] un sacīja, ka ar rietumu sankcijām nepietiek, lai reaģētu uz Krievijas rīcību. ASV mudināja Krieviju izslēgt no [[ANO Cilvēktiesību padome]]s. Ukrainas Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka Krievijas trieciens skāris tvertni, kurā atradās [[slāpekļskābe]]. Viņš piebilda, ka incidents noticis netālu no Rubižnes pilsētas, kuru, pēc Ukrainas armijas teiktā, mēģinājuši pārņemt Krievijas spēki.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.business-standard.com/article/international/ukrainian-governor-serhiy-haidai-warns-residents-over-acid-tank-hit-122040500873_1.html|title=Ukrainian governor Serhiy Haidai warns residents over acid tank hit|work=Business Standard India|access-date=2022-04-05|date=2022-04-05|last=AP}}</ref> === 5. aprīlis === V. Zelenskis uzrunāja [[ANO Drošības padome|Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi]] par notikumiem Bučā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chicagotribune.com/nation-world/ct-aud-nw-russia-ukraine-20220405-65rgmfw5w5aijezfhu6m4rfhpy-story.html|title=Zelenskyy to address UN after more evidence emerges of civilian massacres in Ukraine|last=STASHEVSKYI|first=OLEKSANDR|website=chicagotribune.com|access-date=2022-04-05}}</ref> Kremļa preses sekretārs D. Peskovs sacīja, ka Krievija neiebilst pret Putina un Zelenska tikšanos, taču šāda tikšanās tiks rīkota tikai tad, ja pirms tam tiks saskaņots dokuments.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.foxnews.com/world/photos-ukraine-russia-war-bucha-massacre-mariupol-bombing|title=More photos from Ukraine-Russia war massacre in Bucha, devastation in Mariupol|last=Wallace|first=Danielle|website=Fox News|access-date=2022-04-05|date=2022-04-05}}</ref> === 6. aprīlis === [[Francisks|Pāvests Francisks]] kritizēja starptautisko organizāciju "impotenci", kas nespēja apturēt iebrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/lifestyle/pope-slams-impotence-international-organizations-132516852.html|title=Pope slams 'impotence of international organizations' unable to stop Russia's invasion while holding up Ukrainian flag|website=www.yahoo.com|access-date=2022-04-06|language=en}}</ref> Krievijas spēku artilērijas apšaudē trešdien humānās palīdzības sadales punktā gāja bojā vismaz četri cilvēki un vēl četri tika ievainoti, kad Krievija bombardējusi pilsētas un dzelzceļa infrastruktūru Ukrainas austrumos, ziņoja vietējās amatpersonas. Vēlāk [[Ukrainas Dzelzceļš]] ziņoja, ka trīs raķetes trāpījušas nezināmai dzelzceļa stacijai austrumu daļā, esot vairāki upuri, sīkāku informāciju nesniedzot.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hindustantimes.com/world-news/russian-forces-bombard-ukraine-cities-as-us-announces-sanctions-101649264432980.html|title=Ukraine: 4 civilians killed at aid distribution point, east under heavy fire|website=Hindustan Times|access-date=2022-04-07|date=2022-04-06|language=en}}</ref> === 7. aprīlis === Kremļa pārstāvis D. Peskovs atzina, ka Krievija cietusi milzīgus zaudējumus, nosaucot iebrukumu par "traģēdiju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/kremlin-spokesperson-admits-russia-has-suffered-significant-losses-calling-the-ukrainian-invasion-a-huge-tragedy-for-putins-forces/ar-AAVYQKg|title=Kremlin spokesperson admits Russia has suffered 'significant losses,' calling the Ukrainian invasion a 'huge tragedy' for Putin's forces|website=MSN|access-date=2022-04-07|language=en}}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās raķetes vienas nakts laikā iznīcinājušas četras degvielas tvertnes Ukrainas pilsētās Mikolajivā, Harkivā, Zaporižjā un Čuhujivā. Ministrija apgalvoja, ka Ukraina šos objektus izmantoja, lai apgādātu savu karaspēku netālu no Mikolajivas un Harkivas pilsētām un Donbasa apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ndtv.com/world-news/russia-ukraine-war-russia-says-it-destroyed-fuel-storage-facilities-in-4-ukrainian-cities-2868026|title=Russia Says It Destroyed Fuel Storage Facilities In 4 Ukrainian Cities|website=NDTV.com|access-date=2022-04-07}}</ref> V. Zelenskis [[Grieķija]]s parlamentam sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk pretgaisa sistēmu, artilērijas sistēmu, munīcijas un bruņumašīnu. [[Briseles galvaspilsētas reģions|Briselē]] Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] lūdza NATO "ieročus, ieročus un ieročus". [[ASV Kongress]] sāka pieņemt likumprojektu, kas atvieglos ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-us/news/world/weapons-weapons-weapons-ukraine-pleads-for-firepower-us-bill-could-help-live-ukraine-updates/ar-AAVWMgM|title=WWII-era lend-lease program in US could be lifeline to Ukraine: Live Ukraine updates|website=MSN|access-date=2022-04-07|language=en}}</ref> [[ANO Ģenerālā asambleja]] izslēdza Krieviju no ANO Cilvēktiesību padomes.<ref>https://www.aljazeera.com/news/2022/4/6/us-pushes-to-expel-russia-from-g20-amid-ukraine-abuses-liveblog</ref> === 8. aprīlis === [[Attēls:Окупанти вдарили «Точкою-У» по залізничному вокзалу Краматорська 03.jpg|thumb| [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]]] [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] [[Borodjanka]]s ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā [[Buča (pilsēta)|Bučas]] pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. "Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis. NATO dalībvalstis nolēma pastiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmu, prettanku ieroču un cita veida atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. [[Austrālija]] nolēma nodot Ukrainai 20 bruņutransportierus "''Bushmaster''". Pasaules lielākā alumīnija ražotāja "''Rusal''" kļuva par pirmo Krievijas kompāniju, kas nāca klajā ar aicinājumu izmeklēt kara noziegumus Ukrainā, ziņo BBC, atsaucoties uz "''Financial Times''" vēstīto. "Ziņas no Ukrainas pilsētas Bučas satrieca mūs. Mēs uzskatām, ka šim noziegumam jābūt rūpīgi izmeklētam. Mēs iestājamies par objektīvu šī nozieguma izmeklēšanu un aicinām bargi sodīt vainīgos," teikts kompānijas direktoru padomes priekšsēdētāja Bernarda Zonevelda paziņojumā. Kompānija tāpat aicina "uz drīzu, mierīgu konflikta risinājumu, lai saglabātu nenovērtējamās cilvēku dzīvības un atgrieztos normālā dzīvē". Francija paziņoja, ka ES ir apstiprinājusi embargo Krievijas oglēm un slēgusi ES ostas Krievijas kuģiem. [[ASV Kongress]] nobalsoja par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju jeb vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu. ASV prezidents [[Džo Baidens]] par normālu tirdzniecības attiecību saraušanu ar Krieviju paziņoja pagājušajā mēnesī, norādot, ka Krievijai jāmaksā par asinsizliešanu Ukrainā. [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā, kas ASV tiek dēvēts par pastāvīgām normālām tirdzniecības attiecībām, prasa valstīm garantēt abpusēji vienlīdzīgus tarifus un noteikumus. Ukrainas karaspēks atbrīvoja visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus. Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka Krievijas iebrucēji ir atspiesti no galvaspilsētas Kijivas, bet Žitomiras, Kijivas un Černihivas apgabalu atbrīvošana no krievu karavīriem tuvojas beigām. Izdevums "Politico" vēstīja, ka Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] kavē aptuveni 100 tanku nodošanu Ukrainai, jo valstij vispirms "jāizstrādā kopēja pozīcija ar Rietumu sabiedrotajiem ES un NATO". ASV aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]] sacīja, ka ASV sniedz militāro izlūkdienestu informāciju Ukrainai operācijām Donbasā, kur Krievija gatavojas izvērst uzbrukumus un uzbrukumu intensitāte tur jau pieaug. Cilvēki tādēļ aicināti no Luhanskas un Doneckas apgabaliem evakuēties. [[Latvija]] tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļāva 15 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuru aktivitātes bija saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, informēja [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]] (VDD). VDD rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai. Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras, neraugoties uz Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, pauž atbalstu Kremlim. Daļa personu veikušas aktivitātes, kas vērstas uz Kremļa kara propagandas vēstījumu izplatīšanu un ietekmes vairošanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Japāna nolēma izraidīt astoņus Krievijas diplomātus, pasludinot viņus par “''[[persona non grata]]''”. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka atbildēs uz šo soli. [[Kramatorska]]s dzelzceļa stacijā, kurā trāpīja lādiņš, gājuši bojā 39 cilvēki, tostarp četri bērni, informēja [[Ukrainas drošības dienests]]. Eiropas Savienība piektdien apstiprināja jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju, lai palielinātu spiedienu pret Vladimira Putina režīmu un paātrinātu karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Jaunās sankcijas paredz pilnībā aizliegt visu veidu Krievijas ogļu importu. Aizliegums stāsies spēkā no šī gada augusta. Sankcijas vērstas arī pret Krievijas kravu pārvadājumiem. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumu firmām aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības dalībvalstu ostās. Krievija vairs nevarēs eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās [[jūras veltes]] (ieskaitot kaviāru). Tāpat noteikts aizliegums Baltkrievijas kālija minerālmēslu eksportam uz ES valstīm. Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā iedzīvotāji pie Krievijas konsulāta sanesuši veļasmašīnas, datorus un citu sadzīves tehniku, ko iecienījuši Krievijas Bruņoto spēku marodieri. Krievijai veltīto “dāvanu” vidū ir pat tualetes pods un suņu būda. Krievijas konsulāts Ļvivā gan šobrīd ir slēgts Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai|publisher=lsm.lv|accessdate=8 April 2022}}</ref> === 9. aprīlis === Krievijas militārās darbības koncentrētas [[Donbass|Donbasā]], [[Mariupole|Mariupolē]] un [[Mikolajiva|Mikolajivā]]. [[Krievijas jūras spēki]] turpina spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas teritorijām. Sagaidāmas Krievijas aviācijas aktivitātes Ukrainas dienvidos un austrumos. Vienlaikus Krievijas ambīcijas kontrolēt sauszemes koridoru starp Krimu un Donbasu aizvien saskaras ar Ukrainas spēku pretestību, vēsta Lielbritānijas aizsardzības resors. Krievijas spēki pārgrupējas Ukrainas austrumos pirms uzbrukuma [[Harkiva]]i, intervijā [[CNN]] pavēstīja Ukrainas ģenerālmajors [[Kirilo Budanovs]]. Uz sestdienu saskaņoti desmit humānie koridori cilvēku evakuācijai. Viens no tiem paredzēts cilvēku evakuācijai ar personīgo transportu no Mariupoles, citi — evakuācijai ar automašīnām vai autobusiem no [[Doneckas apgabals|Doneckas]], [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] apgabaliem, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka. [[Pentagons]]: Krievijas armija kopš plašā iebrukuma Ukrainā sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka. [[ASV Aizsardzības departaments]] apstiprināja, ka raķeti “[[Točka-U]]” Kramatorskas dzelzceļa stacijas virzienā palaida Krievija. Par to slēgtā brīfingā esot paziņojis augsta Pentagona amatpersona. Iepriekš Krievijas pārstāvji stacijas apšaudē apsūdzēja Ukrainas pusi. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka [[Kijiva]] gatavo “kārtējo provokāciju, lai apsūdzētu Krieviju it kā masu slepkavībās [[Irpiņa|Irpiņā]]”. Pēc Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] nolēma piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes "''Starstreak''" un 800 prettanku raķetes, paziņojis Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons]]. Raķešu kopējā vērtība sasniedz 180 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-9-aprili.a451747/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 9. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=9 April 2022}}</ref> === 10. aprīlis === [[Attēls:Зустріч Президента України з Прем’єр-міністром Великої Британії 08.jpg|thumb|Ukrainas prezidents V. Zelenskis un Lielbritānijas premjerministrs B. Džonsons Kijivā]] Ukrainas amatpersonas vēstīja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz [[Harkiva]]s pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna. [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus [[Izjuma]]s pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē [[Mariupole|Mariupoli]]. Krievijas spēki turpināja apšaudīt daļēji aplenkto Harkivu. Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija ar raķetēm turpina apšaudīt [[Dņipro|Dnipro]] lidostu. Naktī apšaudīta [[Siverskodonecka]]s pilsēta, cietušas divas daudzdzīvokļu mājas. Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko uzskatīja, ka šajā kara posmā galvenais Krievijas mērķis ir Ukrainas rūpniecības un infrastruktūras objektu iznīcināšana. [[Igaunija]] ziedoja Ukrainai vairāk nekā desmit tonnas dažāda aprīkojuma, lai būtu iespējams nodrošināt elektroenerģijas padevi. Britu izlūkdienests vēstīja, ka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]], ņemot vērā lielos zaudējumus Ukrainā, mēģina pierunāt atgriezties dienestā karavīrus, kas atvaļinājušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī notiekot algotņu vervēšana [[Piedņestra|Piedņestrā]], kur pie varas ir [[Maskava]]s atbalstītais separātistu režīms. Ukrainas prezidenta padomnieks [[Mihailo Podoļaks]] paziņoja, ka Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] un Krievijas līdera [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] tikšanās būs iespējama tikai pēc tam, kad būs izcīnītas lielas kaujas Ukrainas austrumos. Podoļaks sprieda, ka Ukrainai jāuzvar šajās kaujās, lai miera sarunās varētu diktēt savus noteikumus. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievija gatavojas sarīkot "referendumu" par "Hersonas Tautas republikas" pasludināšanu. Šim nolūkam jau tiekot drukāti biļeteni un aģitācijas materiāli. Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis visas demokrātiskās valstis atteikties no Krievijas naftas importa. Austrijas kanclers [[Karls Nēhammers]] ieradās vizītē Maskavā, lai sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinātu pietuvināt karadarbības izbeigšanu. Nēhammera vizīte Maskavā bija saskaņota ar Ukrainas, Vācijas un [[Eiropas Savienība]]s līderiem. Bijušais Itālijas premjers [[Silvio Berluskoni]] atzina, ka ir "dziļi vīlies" par Putina rīcību, jo agrāk domājis, ka Putins ir "demokrāts un miera aizstāvis". Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] ieradās Lielbritānijas premjers [[Boriss Džonsons]], kurš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Abi devās nelielā pastaigā pa Kijivas ielām. Maskavā pie [[Kremlis|Kremļa]] aizturēja piketētāju, kurš turēja rokās [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] grāmatas "[[Karš un miers]]" eksemplāru. [[Kipra]]s pilsētā [[Limasola|Limasolā]] notika vietējo krievu sarīkota akcija, kas bija veltīta Krievijas sāktā kara atbalstam. Kiprieši izsvilpuši akcijas dalībniekus, publiski tika sadedzināts Krievijas karogs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=11 April 2022}}</ref> === 11. aprīlis === Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] Ukrainas austrumos nogalināti 10 un ievainoti 11 civiliedzīvotāji, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. "Okupanti apšaudīja civilo infrastruktūru [[Balakļija|Balaklijā]], [[Pisočina|Pisočinā]], bija spēcīgas apšaudes [[Zoločiva|Zoločivā]], [[Derhači|Derhačos]]. Diemžēl mierīgo iedzīvotāju vidū ir nogalinātie un ievainotie. (..) Ir zināms par 11 cietušajiem, nogalināti 10 cilvēku, viņu vidū — viens bērns," ziņapmaiņas platformā "[[Telegram]]" ierakstījis Siņehubovs. [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas atomelektrostacijā]] pirmo reizi vairāku nedēļu laikā notikusi dežurējošā personāla maiņa, vēsta [[CNN]]. Šī ir otrā reize, kad stacijā nomainīts personāls. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā]] norādīja, ka nomaiņa bija svarīga, lai Čornobiļas atomelektrostacija varētu droši funkcionēt. Staciju kara sākumā bija ieņēmuši Krievijas spēki. Ukraina paziņojusi aģentūrai, ka stacijā iznīcinātas radiācijas novērojumu laboratorijas, kā arī instrumenti ir nozagti vai salauzti. Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi (par 45,1%), taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās [[Pasaules Banka]]s prognozes. Krievijas karaspēks turpina pārgrupēšanos un tuvāko dienu laikā, domājams, mēģinās atsākt uzbrukumu [[Slobožanske]]s virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Lai traucētu ukraiņiem kravu piegādi kaujasdarbības rajoniem, tiek bombardēti transporta infrastruktūras objekti. [[Odesa]] ir viens no mērķiem, ko Ukrainā visvairāk iekāro Krievija. Līdz šim tā tikai apšaudīta no attāluma; pilsētā turpina gatavoties aizstāvībai. No [[Mukačeve]] pilsētas centra tika aizvākts krievu dzejnieka [[Aleksandrs Puškins|Aleksandra Puškina]] krūšutēls, demontēts arī padomju tanka piemineklis, kas uz postamenta uzstādīts 1969. gadā. [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabalā]] atjaunoja satiksmi pie tilta, kas savieno galvaspilsētu ar [[Irpiņa]]s, [[Buča (pilsēta)|Bučas]], [[Hostomeļa]]s pilsētām. Tilts tika uzspridzināts kara pirmajās dienās, lai apturētu Krievijas Bruņoto spēku tuvošanos. Tagad blakus tiltam radīts pagaidu risinājums upes šķērsošanai. Strādnieki piecas dienas darbojušies 24 stundas diennaktī, lai radītu 245 metrus garo un deviņus metrus plato konstrukciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos|publisher=lsm.lv|accessdate=11 April 2022}}</ref> === 12. aprīlis === Krievijas karaspēks mēģina nostiprināt savas pozīcijas Ukrainas dienvidos, kur tiek prognozēti arvien jauni Krievijas uzbrukumi. Mariupoles aizstāvju pulks “[[Azovas brigāde|Azov]]” apgalvo, ka Krievijas karaspēks uzbrukumā lietojis [[Ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroci]]. Informācijas patiesumu vēl pārbauda rietumvalstu izlūki. [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]]: Ukraina nesaņem nepieciešamo daudzumu ieroču, lai atbloķētu [[Mariupole|Mariupoli]] un ātrāk izbeigtu karu. [[Vladimirs Putins|Putins]] tikšanās laikā ar [[Aļaksandrs Lukašenka|Lukašenko]] noliedzis, ka Krievijai draud pilnīga starptautiskā izolācija. Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmumi "[[Nokia]]" un "[[Ericsson]]" pilnībā aiziet no Krievijas tirgus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-12-aprilis-kars-ukraina-krievijas-karaspeks-censas-nostiprinaties-dienvidos.a452065/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 12. aprīlis. Karš Ukrainā: Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties dienvidos|publisher=lsm.lv|accessdate=12 April 2022}}</ref> === 13. aprīlis === [[Attēls:In Kyiv, Volodymyr Zelenskyy met with the Presidents of Poland, Latvia, Lithuania and Estonia (52001410927).jpg|thumb| Ukrainas prezidenta V. Zelenska tikšanās Kijivā ar Polijas prezidentu [[Andžejs Duda|Andžeju Dudu]], Latvijas prezidentu [[Egils Levits|Egilu Levitu]], Lietuvas prezidentu [[Gitans Nausēda|Gitanu Nausēdu]] un Igaunijas prezidentu [[Alars Kariss|Alaru Karisu]]]] [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens|Baidens]] apsūdzēja [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Putina]] karaspēku [[Genocīds|genocīda]] īstenošanā Ukrainā. ASV plāno trešdien paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 750 miljonu ASV dolāru apmērā. Krievijas varasiestādes piespiedu kārtā deportētos ukraiņus ved uz [[Sibīrija|Sibīriju]] un teritorijām aiz polārā loka, vēsta britu laikraksts "Independent". Atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, tas norāda, ka aptuveni 100 000 cilvēku nonākuši tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām. [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] otrdienas vakarā ierosināja Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi [[Viktors Medvedčuks|Viktoru Medvedčuku]] pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem, ziņo "Unian". "Ierosinu Krievijas Federācijai apmainīt šo jūsu puisi pret mūsu puišiem un meičām Krievijas gūstā. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu tiesībsargājošās institūcijas un militāristi arī izskatītu šādu iespēju," paziņoja Zelenskis. Medvedčuks ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa un tiek uzskatīts par ietekmīgāko Maskavas sabiedroto Kijivā, jo viņš vienmēr iestājies par tuvāku saišu veidošanu ar Krieviju. Kā norādījis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]], Medvedčuks ir mēģinājis bēgt no valsts, tērpies kamuflāžas apģērbā. [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] un [[Polija]]s līderi ieradīsies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai. Jaunākie aprēķini liecina, ka Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē varētu būt gājuši bojā vismaz 22 000 cilvēku. Bijušais [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors [[Deivids Petreuss]] prognozējis, ka turpmākajās Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu fāzēs okupācijas spēkiem par labu spēlēs atklātātā apkārtne un plašie lauki. Taču Ukrainas spēki, visticamāk, šādu pārsvaru kompensēs ar to, ka Krievija karo nevis ar prātu un zināšanām, bet gan ar skaitlisko pārspēku. Par spīti kara radītajām grūtībām Ukrainā ir sākusies sēja. Un, kā paziņojis valsts premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]], sējas darbi nav sākti tikai [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]]. Krievijas karaspēks [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]] turpina virzīties uz Ukrainas austrumiem. Par to liecina "Maxar Technologies" [[Twitter|tviterī]] publicētie foto attēli, kas uzņemti šā gada 11. aprīlī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-aprilis-krievija-turpina-iebrukumu-ukraina.a452253/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā|publisher=lsm.lv|accessdate=13 April 2022}}</ref> === 14. aprīlis === [[Attēls:Russian cruiser Moskva.jpg|thumb|Kreiseris ''Moskva'' redzams no gaisa 2012. gadā]] [[Ukrainas bruņotie spēki]] ar divām pretkuģu raķetēm "''Neptun''" sašāva Krievijas [[Melnā jūra|Melnās jūras]] flotes raķešu kreiseri "Moskva", nodarot tam nopietnus bojājumus. Tā lietotnē "[[Telegram]]" paziņoja [[Odesas apgabals|Odesas apgabala]] valsts administrācijas vadītājs Maksims Marčenko. Kreiseris "Moskva" bija daļa no Krievijas Melnās jūras karaflotes 30. virsūdens kuģu divīzijas. Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, liekot Ukrainas robežsargus [[Zmijinija|Čūsku salā]] padoties, bet viņi atteicās to darīt un ''[[Romāns Gribovs|pasūtīja]]'' šo kuģi. Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamos rajonus, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un vēl 10 ievainojot. Tā paziņoja Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs [[Olehs Siņehubovs]]. Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē turpinājās smagas kaujas, un Ukrainas jūras kājniekiem izdevās izlauzties līdz brīvprātīgo “Azov” pulkam. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis informēja, ka apvienošanās notikusi sarežģītas un ļoti riskantas speciālas operācijas laikā. Pilsētas aizstāvji bija nopietni nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu. Vēlāk amatpersona atzina, ka daļu 36. jūras kājnieku brigādes karavīru pretinieks tomēr sagūstījis. Pretošanās turpinās arī ienaidnieka ieņemtajos apgabalos, un [[Melitopole|Melitopolē]] nezināmas ukraiņu personas trīs nedēļu laikā likvidējušas apmēram 70 Krievijas kareivjus. Krievija zaudējusi iespēju ražot virsskaņas aviācijas raķešu kompleksus "''[[Kinžal]]''". Tā paziņojis Ukrainas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sniegs Ukrainai plašākus izlūkošanas datus, kas potenciāli varētu palīdzēt tai atgūt Donbasu un Krimu. Tā ziņoja ASV laikraksts "''The Wall Street Journal''", atsaucoties uz Baidena administrācijas augstām amatpersonām. Līdz 9. maijam viena “taustāma uzvara”, ko Krievijas spēki varētu gūt Ukrainā, ir Mariupoles ieņemšana. To [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā “[[Rīta Panorāma|Rīta panorāma]]” sacīja bijušais [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] [[Sauszemes bruņotie spēki|Sauszemes spēku]] komandieris, atvaļinātais pulkvedis [[Igors Rajevs]]. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva", kas tika vilkts uz ostu, vētras izraisītos viļņos nogrimis, vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā|publisher=lsm.lv|accessdate=14 April 2022}}</ref> === 15. aprīlis === Šonakt [[Kijiva|Kijivā]] ziņots par vairākiem skaļiem sprādzieniem, bet šobrīd situācija esot relatīvi mierīga, ziņo [[BBC]]. Sprādzieni naktī esot nogranduši arī [[Hersona|Hersonā]]. Naktī uz piektdienu visos Ukrainas reģionos bija izsludināta gaisa trauksme. [[Ukrainas Bruņotie spēki]] ziņo, ka Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties Ukrainas dienvidos un ar bezpilota lidaparātu palīdzību veic izlūkošanu. Ukrainā no Krievijas atgriezīsies 30 gūstekņi. Šī ir jau ceturtā gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu, un tā notikusi pēc Ukrainas prezidenta [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] rīkojuma. Ukrainā pieaug pārtikas trūkums, jo Krievijas karakuģi bloķē Ukrainas ostas un tirdzniecību [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], paziņojis Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka. Krievijas kuģi neļauj Ukrainai eksportēt [[Kukurūza|kukurūzu]], [[Kvieši|kviešus]] un augu eļļu. [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Viņš piebilda, ka starp bojāgājušajiem ir 24 bērni. Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC apsūdzēja [[Vācija|Vāciju]] un [[Ungārija|Ungāriju]], ka tās bloķē centienus noteikt embargo Krievijas energoresursu pārdošanai. Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt Putinu lietot [[Taktiskie kodolieroči|taktisko]] vai zemas jaudas kodolieroci, brīdināja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvaldes]] direktors [[Viljams Bērnss]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=15 April 2022}}</ref> === 16. aprīlis === Krievijas spēki 16. aprīļa rītā apšaudījuši Kijivas Darņicas rajonu, vietnē "Telegram" paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs [[Vitālijs Kličko]], aicinot cilvēkus "neignorēt gaisa trauksmes signālus". Karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, 15. aprīlī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. [[Pasaules Pārtikas programma|ANO Pasaules Pārtikas programma]] (WFP) aicinājusi ļaut tai netraucēti piekļūt cilvēkiem, kas iesprostoti Krievijas spēku aplenktajās Ukrainas pilsētās, kur viņiem draud bada nāve. Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka ir atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, kas pārsvarā ir nošauti, 15. aprīlī paziņoja Kijivas policija. Policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs paziņoja, ka līķi bija atstāti ielās vai aprakti pagaidu apbedījumos. Saskaņā ar policijas datiem 95% ir miruši no šautām brūcēm. Ukraina ir gandrīz pabeigusi atbildēt uz Eiropas Savienības jautājumiem, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. [[Vācijas Kristīgo demokrātu apvienība]]s līderis Frīdrihs Mercs kritizēja kancleru [[Olafs Šolcs|Olafu Šolcu]] par nepietiekamu militāru atbalstu Ukrainai. Mercs intervijā laikrakstam "''Frankfurter Allgemeine Zeitung''" atgādināja pašreizējās debates par smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un paziņoja, ka pilnībā piekrīt ārlietu ministres [[Annalēna Bērboka|Annalēnas Bērbokas]] nostājai, ka "vairs nav attaisnojuma" šo piegāžu aizkavēšanai. Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]], finanšu ministrs [[Serhijs Marčenko]] un [[Ukrainas Nacionālā banka|Ukrainas Nacionālās bankas]] vadītājs [[Kirilo Ševčenko]] apmeklēs [[Vašingtona|Vašingtonu]], ziņoja britu informācijas aģentūra "[[Reuters]]", atsaucoties uz ziņu avotiem. Šī būs pirmā iespēja svarīgām Ukrainas amatpersonām personīgi tikties ar daudziem finanšu ierēdņiem no attīstītas ekonomikas valstīm pēc 24. februāra. [[Šveice]]s kompānija "''Drink For Peace''" nolēma izlaist [[Degvīns|degvīnu]] "Vodka Zelensky". Visi ienākumi no degvīna pārdošanas tiks novirzīti, lai atbalstītu ukraiņus, kuriem tas nepieciešams, un valsts atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=16 April 2022}}</ref> === 17. aprīlis === Ukrainas pretgaisa aizsardzība 16. aprīlī notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, pavēstīja [[Ukrainas Gaisa spēki]]. Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un sešas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā. [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas]] apgabalos Ukrainas armija aizvadītajā diennaktī atsitusi desmit ienaidnieka uzbrukumus, iznīcinājusi 15 krievu tankus, 24 citas bruņutehnikas vienības un sešas automašīnas, kā arī vienu ienaidnieka lielgabalu. Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģina virzīties uz priekšu Doneckas apgabalā, apšauda Luhanskas un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabalus. Naktī spēcīgi apšaudīti [[Siverskodonecka]]s dzīvojamie rajoni, bet šorīt apšaudīta [[Kreminna]]. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] tuvākajās dienās nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas, solījis Lielbritānijas premjerministrs [[Boriss Džonsons]]. Sestdien Džonsonam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja [[Dauningstrīta]]. Ukraina sākusi saņemt bruņojumu no jaunākās ASV militārās palīdzības partijas 800 miljonu dolāru vērtībā: 11 PSRS ražotus helikopterus "[[Mi-8]]" un "[[Mil Mi-17|Mi-17]]", 18 155 milimetru [[haubice]]s un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotus bruņutransportierus "[[M113]]", 500 prettanku raķetes "[[Javelin]]", 300 bezpilota lidaparātus "[[Switchblade]]", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "[[AN/TPQ-36]]", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "[[AN/MPQ-64 Sentinel]]", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "[[M18A1 Claymore]]". ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģus, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmekļu, kā arī medicīnas preces.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=17 April 2022}}</ref> === 18. aprīlis === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka Krievija jau tuvākajā laikā gatavojas sākt uzbrukumu [[Donbass|Donbasā]]. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai nodrošinātu aizsardzību, kā arī kritizēja valstis, kuras atsakās piegādāt bruņojumu Ukrainai. Viņš arī aicināja rietumvalstis noteikt jaunas sankcijas Krievijai par mēģinājumiem atšķelt no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas]] apgabalus. Zelenskis brīdinājis: ja Krievijas karaspēkam izdosies ieņemt Donbasu, tas var atkal doties uzbrukumā [[Kijiva]]i. "Tāpēc mums ir ļoti svarīgi neļaut viņiem [ieņemt visu Donbasu], noturēties, jo šī kauja var ietekmēt visa kara gaitu," sacīja Zelenskis intervijā telekanālam [[CNN]]. [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes]] vadītājs [[Kirilo Budanovs]] paziņojis, ka Krievija gatavojas izšķirošajam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]], kas būs svētdien, 24. aprīlī. Krievija [[Ļviva|Ļvivā]] pirmdien veikusi četrus raķešu triecienus. Līdz šim zināms, ka raķešu triecienos gājuši bojā seši cilvēki un vēl astoņi ievainoti, tostarp ir viens bērns, paziņoja Ļvivas apgabala administrācijas vadība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=18 April 2022}}</ref> === 19. aprīlis === Krievijas karaspēks uzbrūk [[Huļajpole]]s pilsētai, kas atrodas [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]], kā arī [[Mikolajiva]]i, atsaucoties vietējām varasiestādēm, ziņo [[BBC]]. Krievijas raķešu triecieni Ukrainai ir stratēģiski bezjēdzīgi, un to sekas būs Krievijas pašdemilitarizācija raķešu jomā, paziņojis Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. [[ASV Aizsardzības departaments]] apstiprinājis, ka pašlaik Ukrainas austrumos un dienvidos atrodas 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušajā nedēļā. Joprojām katastrofāla situācija ir Krievijas karaspēka aplenktajā un nopostītajā [[Mariupole|Mariupolē]]. Pilsētas aizstāvju — brīvprātīgo bataljona "[[Azovas brigāde|Azov]]" — komandieris [[Deniss Prokopenko]] aicinājis pasaules līderus palīdzēt izveidot evakuācijas koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu pamest metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritoriju. Pēc viņa teiktā, rūpnīcas pagrabos slēpjoties vairāki simti sieviešu, bērnu un vecu cilvēku. Pēdējās nedēļās "Azovstaļ" teritorijā norisinās smagas cīņas starp pilsētas aizstāvjiem un Krievijas spēkiem. Mariupoles mērs [[Vadims Boičenko]] apgalvoja, ka gandrīz 40 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju ir piespiedu kārtā deportēti uz Krievijas teritoriju. [[ASV Valsts departaments]] neizslēdz iespēju, ka Krievijai varētu piemērot terorisma sponsorētājvalsts statusu, kas nozīmētu papildu sankcijas un ierobežojumus. Līdz šim šādu apzīmējumu ir izpelnījušās četras valstis: [[Kuba]], [[Ziemeļkoreja]], [[Irāna]] un [[Sīrija]]. Ukrainas infrastruktūras ministrs [[Oleksandrs Kubrakovs]] paziņojis, ka Krievijas karaspēks Ukrainā ir iznīcinājis vai sabojājis 30% infrastruktūras 100 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtībā. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] apgalvo, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šogad nebūs izmantojami vairāk nekā 30% no lauksaimniecības zemēm. Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle [[Linda Jākobsone]] Latvijas Radio programmā "Labrīt" sacīja, ka palīdzība Ukrainas kara bēgļiem būs nepieciešama ilgtermiņā, jo daudziem no cilvēkiem, kas ir ieradušies Latvijā, vienkārši nav māju, kur atgriezties. [[NATO]] Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs [[Jānis Sārts]] [[Latvijas Televīzija]]s raidījumā "[[Rīta Panorāma]]" atzina, ka Krievijas vilcināšanās, uzsākot plaša mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos, ļāva Ukrainai sagatavoties, kā arī deva iespēju rietumiem piegādāt Ukrainai ieročus. Ukrainas premjera vietniece [[Irina Vereščuka]] pavēstīja, ka šodien jau trešo dienu nedarbosies humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no karadarbības skartajām teritorijām, ziņoja BBC.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-aprilis-krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-3-dienu-nav-humano-koridoru-cilveku-evakuacijai.a452905/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 19. aprīlis. Krievija turpina iebrukumu Ukrainā; 3. dienu nav humāno koridoru cilvēku evakuācijai|publisher=lsm.lv|accessdate=19 April 2022}}</ref> === 20. aprīlis === [[Amerikas Savienotās Valstis]] (ASV) uzskata, ka Krievija mērķēs uz ieroču sūtījumu maršrutiem, sacīja ASV aizsardzības amatpersona, ziņo [[CNN]]. ASV uzskata, ka Krievija mēģinās palēnināt ASV un partnervalstu ieroču piegādi Ukrainai. Pēdējās diennakts laikā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] [[Donbass|Donbasā]] atsitusi desmit Krievijas armijas uzbrukumus. Rietumvalstis piegādās papildu bruņojumu Ukrainai, tai skaitā [[Artilērija|artilēriju]]. Galvenais iniciatīvas autors ir [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdības vadītājs [[Boriss Džonsons]]. Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs [[Andrijs Jermaks]] informēja, ka papildu artilērijas bruņojumu viņa valstij piegādās ASV, [[Kanāda]] un Lielbritānija. Mariupoli aizstāvošās Ukrainas bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris [[Serhijs Volins]] vērsies pie Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un [[Turcija]]s līderiem ar lūgumu izglābt viņa karavīrus un civiliedzīvotājus, kuri ir patvērušies metalurģijas kombināta "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" teritorijā. [[Francija]] ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas pēc kara beigām, paziņojusi augsta ranga Francijas amatpersona. Garantijas ietvertu bruņojuma piegādi. Iespējams, varētu tikt iesaistītas arī citas valstis, piemēram, [[Vācija]], [[Itālija]] un Turcija, raksta [[LETA]]. Ukrainas varasiestādēm izdevies provizoriski vienoties par humāno koridoru no Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles, kur pēdējās trīs dienas nav izdevies evakuēt civiliedzīvotājus. Krievija izvirzījusi Ukrainas spēkiem Mariupolē jaunu ultimātu nolikt ieročus trešdien līdz pulksten 14 pēc Latvijas laika. Pašlaik viņi atrodas milzīgā tērauda rūpnīcu kompleksā, ziņo BBC. Aptuveni 130 000 iedzīvotāju ir iesprostoti aplenktajā pilsētā jau 50 dienas. Militārie eksperti norāda, ka Ukrainas austrumos izvietotajām Krievijas armijas taktiskajām kaujas grupām ir zemas kaujas spējas, jo tām trūkst aprīkojuma turpmāko uzdevumu veikšanai. Tāpēc Ukrainas bruņotajiem spēkiem esot ļoti labas izredzes veiksmīgi atsist pretinieku uzbrukumus. Trešdien [[Rīga|Rīgā]], iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojušās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un [[kara noziegumi]]em Ukrainā, novēroja portāls LSM.lv.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-aprilis-krievija-izvirza-ultimatu-mariupoles-aizstavjiem.a453023/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 20. aprīlis. Krievija izvirza ultimātu Mariupoles aizstāvjiem|publisher=lsm.lv|accessdate=20 April 2022}}</ref> === 21. aprīlis === Ukraina trešdien ierosināja sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā [[Mariupole]]s pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis [[Mihailo Podoļaks]]. "Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. (..) Lai savāktu mūsu puišus, "[[Azovas brigāde|azoviešus]]", karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie," [[Twitter|tviterī]] rakstīja Podoļaks. Liels [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas armijas]] uzbrukums [[Donbass|Donbasā]] vēl nav sācies, un ienaidnieks pārbauda [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēkus]]. Tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs [[Oleksijs Daņilovs]]. Viņš arī brīdinājis neizteikt prognozes par to, ka šī cīņa par Donbasu būtu pēdējā un izšķirošā. Daņilovs arī atzīmēja, ka Krievija vēl var iesaistīt kaujā jaunus resursus un rezerves nākamo divu līdz četru nedēļu laikā. Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru. Tā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]] tuvāko dienu laikā plāno [[Maskava|Maskavā]] tikties ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un [[Kijiva|Kijivā]] — ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]], informēja ANO preses dienestā. Vairākas dienas tiek runāts par to, ka Krievija ir uzsākusi jaunu kara fāzi Ukrainā, galveno uzmanību veltot ofensīvai valsts austrumos. Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Ukrainas aizstāvju pozīcijām Donbasa reģionā un arī dienvidaustrumos. Taču līdz šim uzbrucējiem nav izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu, tā vēsta Ukrainas puse.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu|publisher=lsm.lv|accessdate=21 April 2022}}</ref> === 22. aprīlis === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Eiropas Savienība|ES]] un atsevišķas tās dalībvalstis, tai skaitā [[Vācija]], sola papildu ieročus Ukrainai. [[Mariupole]]s pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērušies kombinātā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]". [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] aicinājusi Krieviju un Ukrainu pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienu]] laikā ievērot "humāno pauzi". V. Zelenskis: Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā. Ukrainas premjers: Valsts atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēs 600 miljardus ASV dolāru. Ukrainas amatpersona uzskata, ka Krievijai bija plāni izveidot ukraiņu [[koncentrācijas nometne]]s [[Sibīrija|Sibīrijā]]. V. Zelenskis: Krievijas karaspēks izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās, Rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai|publisher=lsm.lv|accessdate=22 April 2022}}</ref> === 23. aprīlis === [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] cenšas izvērst uzbrukumu visā [[Donbass|Donbasa]] frontē, sestdienas rītā pavēstīja [[Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs]]. [[Mariupole]]s virzienā Krievijas armija turpina bloķēt Ukrainas vienības rūpnīcas "Azovstaļ" rajonā un veic aviācijas triecienus pilsētā, arī izmantojot tālās darbības aviācijas lidmašīnas. Tāpat Krievijas karavīri cenšas nostiprināties [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] administratīvajās robežās, tomēr cieš būtiskus tehnikas zaudējumus. Krievijas plāni ieņemt Ukrainas dienvidus, lai iegūtu piekļuvi [[Moldova]]s robežai, liecina, ka iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, bet turpmāk Krievija grib sagrābt citas valstis, paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. Kopš kara sākuma Ukrainā [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstis iesaldējušas Krievijas aktīvus vairāk nekā 35 miljardu eiro vērtībā, liecina [[Eiropas Komisija]]s aplēses. Vislielāko summu ir iesaldējusi [[Francija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=23 April 2022}}</ref> === 24. aprīlis === [[Ukrainas Bruņotie spēki]] atjaunojuši kontroli pār astoņām apdzīvotām vietām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], ziņo Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Naktī uz svētdienu [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas spēki]] apšaudījuši ar raķetēm Ukrainas [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas apgabalu]], sagraujot astoņas ēkas un nogalinot vienu cilvēku, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs [[Valentīns Rezņičenko]]. Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši metalurģiskās rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" teritoriju [[Mariupole|Mariupolē]], neraugoties uz prezidenta [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt, svētdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks [[Vadims Denisenko]]. [[Kijiva|Kijivā]] pēc [[Lieldienas|Lieldienu]] nakts atjaunota ierastā komandantstunda no pulksten 22.00 līdz 5.00. Ukraina atteiksies no tālākām sarunām ar Krieviju, ja okupētajā [[Hersona|Hersonā]] tiks sarīkots pseidoreferendums par "tautas republikas" izveidošanu un Mariupolē iznīcināti ukraiņi un pēdējie pilsētas aizstāvji, tā sestdien, 23. aprīlī, trīs stundu ilgā preses konferencē pavēstīja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-24-aprili.a453698/|title=Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 24. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> === 25. aprīlis === Ukrainā ieradās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] valsts sekretārs [[Entonijs Blinkens]] un aizsardzības ministrs [[Loids Ostins]]. Viņi paziņoja, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā. V. Putins zaudējis interesi par Ukrainas konflikta atrisinājumu diplomātiskā ceļā un vēlas sagrābt iespējami vairāk Ukrainas teritorijas, vēsta izdevums "Financial Times", atsaucoties uz Krievijas prezidentam pietuvinātiem avotiem. Kreisera "Moskva" nogremdēšana ļoti saniknojusi V. Putinu, jo viņš vairs neizskatās kā uzvarētājs. Krievijas pilsētā [[Brjanska|Brjanskā]], kas atrodas apmēram 100 kilometru no Ukrainas robežas, naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-25-aprili.a453781/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 25. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=25 April 2022}}</ref> === 26. aprīlis === [[Attēls:Ministry of State Security building in Tiraspol after the April 2022 attack.jpg|thumb|Bojātās Valsts drošības ministrijas ēkas fasāde Tiraspolē]] [[Attēls:Mayak Radio Center shortwave antenna after the April 2022 bombing.jpg|thumb|Iznīcinātā [[Majaka]]s radio centra antena]] Bez būtiskiem Krievijas spēku panākumiem turpinās cīņas [[Donbass|Donbasā]]. Pretinieks apšauda Ukrainas armijas pozīcijas visā frontes līnijas garumā. Cīņas turpinās arī Ukrainas dienvidos. Ukrainas spēki turpina gūt panākumus [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kur atbrīvoti vairāki ciemi Hersonas virzienā. Hersonas apgabalā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] iznīcinājusi ienaidnieka munīcijas noliktavu un lielu skaitu Krievijas karavīru. Vizītē [[Maskava|Maskavā]] ieradās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]], lai ar Krievijas prezidentu [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]] un ārlietu ministru [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]] apspriestu iespējas pārtraukt karadarbību. Pēc vizītes Maskavā Gutērrešs 28. aprīlī ieradīsies [[Kijiva|Kijivā]], kur viņam būs sarunas ar šīs valsts prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] un ārlietu ministru [[Dmitro Kuleba|Dmitro Kulebu]]. Zelenskis vēl sestdien kritizēja ANO ģenerālsekretāra lēmumu vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam Kijivā. Starptautiski neatzītās [[Piedņestra]]s [[Moldova|Moldāvu Republikas]] galvaspilsētā [[Tiraspole|Tiraspolē]] nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] izteicies, ka daudzie ugunsgrēki Krievijas pilsētās varētu būt liecība par to, ka sācies Krievijas partizānu karš. Pēc [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ielūguma 40 valstis rīkoja drošības samitu [[Vācija|Vācijā]], lai apspriestu turpmākas ieroču piegādes Ukrainai, kā arī lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa drošību pēc kara beigām. Uzaicināto valstu vidū ir ASV sabiedrotās [[Eiropa|Eiropā]], kā arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]. [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] virsprokurors [[Karims Hans]] pievienosies [[Eiropas Savienība|ES]] komandai kas Ukrainā izmeklē pastrādātos [[Kara noziegumi|kara noziegumus]]. [[Starptautiskā Hokeja federācija|Starptautiskās Hokeja federācijas]] (IIHF) padome nolēmusi atsaukt tiesības Krievijai rīkot [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gada pasaules čempionātu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-26-aprili.a453969/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 26. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> === 27. aprīlis === Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]]. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] (ANO) varētu iesaistīties civiliedzīvotāju evakuācijā no Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas [[Mariupole]]s. Principiāla vienošanās par to panākta organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša pretrunīgi vērtētās tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vācijas ekonomikas ministrs [[Roberts Hābeks]] sacījis, ka Vācija ir "ļoti, ļoti tuvu" neatkarībai no naftas importa no Krievijas, nosaucot naftas [[embargo]] pret Krieviju par iespējamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-27-aprili.a454162/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 27. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=27 April 2022}}</ref> === 28. aprīlis === Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā [[Hersona|Hersonā]] trešdienas vakarā atskanējuši sprādzieni pie televīzijas torņa, uz laiku pārtraucot Krievijas telekanālu pārraidi, vēsta Ukrainas un Krievijas mediji. Krievijas hakeru grupējumi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir sarīkojuši apmēram 240 [[Kiberuzbrukums|kiberuzbrukumus]] Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem, trešdien paziņoja ASV tehnoloģiju milzis "[[Microsoft]]". Krievija paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 000 bērnu. [[Volodimirs Zelenskis|Ukrainas prezidents]] atzinīgi novērtēja [[Eiropas Savienība]]s plānu atcelt importa nodevas Ukrainas precēm un sacīja, ka tas palīdzēs "uzturēt" Ukrainas ekonomiku, kuru ir smagi skāris Krievijas postošais iebrukums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī|publisher=lsm.lv|accessdate=28 April 2022}}</ref> === 29. aprīlis === Ukrainas iekšlietu ministrijas pārstāvji ziņo, ka raķete, kas nokritusi [[Kijiva|Kijivā]], tikusi izšauta no [[Melnā jūra|Melnās jūras]] puses, visticamāk, no [[Krima]]s. [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] plāno veikt maksājumus diviem miljoniem karā cietušu ukraiņu, ceturtdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešs]] kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] Kijivā. Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] norādījis, ka kara ēna šobrīd krīt arī uz Ukrainas kaimiņvalstīm, norādot uz [[Moldova|Moldovu]], kuras separātiskajā reģionā [[Piedņestra|Piedņestrā]] pēdējā laikā bijušas dažādas provokācijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> === 30. aprīlis === [[Attēls:Explosive ordnance disposal in Chernihiv Oblast, 2022-04-30.jpg|thumb|Bumbu iznīcināšana netālu no [[Čerņihiva]]s pēc pilsētas aplenkuma]] Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] sola pastiprināt militāro un humāno atbalstu Ukrainai. Par šādu soli nesen pārvēlētais Francijas valsts galva paziņoja pēc sarunas ar savu ukraiņu kolēģi [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]]. Makrons uzskata miera panākšanu Ukrainā par vienu no sava otrā pilnvaru termiņa prioritātēm. ASV ir sākušas papildus apmācīt Ukrainas karavīrus kādā militārā bāzē Vācijā, preses konferencē paziņoja [[Pentagons|Pentagona]] preses sekretārs [[Džons Kērbijs]], sakot, ka neskaitot Vāciju, Eiropā ir vēl vismaz divas vietas, kur Ukrainas Bruņoto spēku karavīri tiek apmācīti ārvalstu bruņojuma izmantošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-30-aprili.a454706/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 30. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 30. aprīlī</ref> == 2022. gada maijs == === 1. maijs === Karadarbības dēļ Ukrainas Infrastruktūras ministrija devusi rīkojumu slēgt ostas [[Berdjanska|Berdjanskā]], [[Mariupole|Mariupolē]], [[Hersona|Hersonā]] un [[Skadovska|Skadovskā]]. Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, jo nav iespējams apkalpot kuģus un pasažierus un garantēt kuģošanas drošību un vides aizsardzību. Ukrainas ģenerālprokurore [[Irina Venediktova]] paziņojusi, ka ir uzsākti vairāk nekā deviņi tūkstoši izmeklēšanu par pastrādātajiem [[kara noziegumi]]em. Viņa paskaidrojusi, ka atbrīvotajos [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Sumu apgabals|Sumu]] un [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas]] apgabalos jau ir iespējams identificēt konkrētus noziedzniekus, kurus apsūdz par [[Izvarošana|izvarošanu]], [[Spīdzināšana|spīdzināšanu]] un [[Marodierisms|marodierismu]]. Notiek civiliedzīvotāju evakuācijas process no Krievijas spēku aplenktās Mariupoles. To apstiprināja [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju Organizācijā]] un [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā]], vēstīja [[BBC]]. Pulka "[[Azovas brigāde|Azov]]" komandiera vietnieks [[Svjatoslavs Palamars]] informējis, ka rūpnīcā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdz izkļūt ārā civiliedzīvotājiem — tie ir gados vecāki cilvēki, sievietes un bērni. Aģentūra "[[Deutsche Welle]]" ziņo, ka [[Vācija]] ir atbalstījusi [[Eiropas Savienība]]s plānus noteikt aizliegumus naftas ievešanai no Krievijas. ASV Pārstāvju palātas spīkere [[Nensija Pelosi]] iepriekš neizziņotā vizītē [[Kijiva|Kijivā]] tikās ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]]. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] intervijā [[Ķīna]]s valsts ziņu aģentūrai "Siņhua" ierosinājis Ķīnai kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantētājām. Lielbritānijas premjerministrs [[Boriss Džonsons]] telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis, ka [[Apvienotā Karaliste]] turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-1-maija.a454788/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 1. maijā] lsm.lv 2022. gada 2. maijā</ref> === 2. maijs === [[Eiropas Komisija]] šonedēļ gatavojas ierosināt noteikt pakāpenisku Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas importam. Tā paziņojuši avoti diplomātiskajās aprindās. Iespējas bloka mērogā noteikt embargo Krievijas naftai palielinājušās pēc tam, kad tam piekritusi Vācija, kas iepriekš pret to iebilda, kā iemeslu minot, ka šāds aizliegums nodarītu pārāk lielu kaitējumu tās ekonomikai. Ukraina vasarā iegūs piekļuvi sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem [[Lietuva|Lietuvā]] un [[Polija|Polijā]]. Tā pavēstījis Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas ģenerāldirektors [[Serhijs Makohons]]. [[Somija]] lauzusi līgumu ar Krieviju par jauna atomreaktora būvēšanu Somijā. Latvijā kustība "[[Gribu palīdzēt bēgļiem]]" un platforma "kurp.es" izveidojušas Ukrainas atbalsta pasākumu kalendāru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-2-maija.a454861/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 2. maijā] lsm.lv 2022. gada 2. maijā</ref> === 3. maijs === [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] piešķirs Ukrainai vēl 357 miljonus eiro vērtu militāro palīdzību, tai skaitā radioelektroniskās cīņas līdzekļus un radaru sistēmas. [[Dānija]] kļuvusi par pirmo [[Ziemeļvalstis|Ziemeļvalsti]], kas no jauna atvērusi vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]]. Ukrainas rietumu pilsētā [[Ļviva|Ļvivā]] ieradušies ASV diplomāti, kas uz laiku bija pametuši valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] aicināja pastiprināt sankcijas pret [[Maskava|Maskavu]]. Viņaprāt, nepieciešams bloķēt Krievijas ienākumus no energoresursu pārdošanas un arī visas eksporta un importa operācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> === 4. maijs === [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] izšāvis vairāk nekā 20 raķešu uz dažādiem Ukrainas reģioniem, un vairākums šo raķešu tika raidītas no [[Kaspijas jūra]]s reģiona. Apšaudītas sešas dzelzceļa stacijas Ukrainas centrālajā daļā un rietumos. Krievija Ukrainā pirmoreiz ar raķetēm apšaudīja [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalu]]. [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] lidaparāti diennakts laikā veica desmitiem uzlidojumu. Iznīcinātāju aizsegā triecienaviācijas grupas deva apmēram 10 raķešu un bumbu triecienus pretinieka spēku koncentrācijas vietām, munīcijas noliktavām un dzīvajam spēkam. Krievijas karaspēks ir izvedis no četriem tā okupētiem Ukrainas apgabaliem apmēram 400 tūkstošus tonnu graudu, kas ir trešdaļa no visām graudu rezervēm šajos apgabalos. [[Eiropas Komisija]] ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-4-maija.a455228/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 4. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === 5. maijs === [[Ukrainas bruņotie spēki]] paziņojuši, ka no Krievijas iebrucējiem tikušas atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas uz [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas]] apgabalu robežas. [[Kramatorska|Kramatorskā]] gaisa uzlidojumā un apšaudē cietuši vismaz 25 civiliedzīvotāji, tostarp sešiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Apšaudītas deviņas dzīvojamās mājas, skola un daudzi civilās infrastruktūras objekti. Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka pēdējā diennaktī caur humānajiem koridoriem no [[Mariupole]]s un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti 344 cilvēki — sievietes, bērni un veci cilvēki. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lūdzis [[ANO]] ģenerālsekretāram [[Antoniu Guterrešs|Antoniu Gutērrešam]] palīdzēt noorganizēt iedzīvotāju evakuēšanu no rūpnīcas “[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” teritorijas Mariupolē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-5-maija.a455321/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 5. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-05|language=lv}}</ref> === 6. maijs === [[Attēls:Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (02).jpg|thumb|[[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] memoriālais muzejs [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] pēc apšaudes 6. maijā]] No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs [[Andrijs Jermaks]]. [[Latvija]]s, [[Igaunija]]s un [[Lietuva]]s ārlietu ministri piektdien ieradās vizītē [[Kijiva|Kijivā]]. Viņi tikās ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] un ārlietu ministru [[Dmitro Kuleba|Dmitro Kulebu]], kā arī apmeklēja karadarbības skarto [[Irpiņa]]s pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nelielas-grupas-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija-no-mariupoles-aktualais-ukraina-6-maija.a455501/|title=Nelielās grupās turpinās civiliedzīvotāju evakuācija no Mariupoles. Aktuālais Ukrainā 6. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 7. maijs === [[Ukrainas bruņotie spēki]] sekmīgi atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumu [[Izjuma]]s virzienā [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]]. Netālu no [[Zmijinija|Čūsku salas]] [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] ar bezpilota lidaparāta „[[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar]]” palīdzību ir izdevies iznīcināt Krievijas desanta kuteri un divus zenītraķešu kompleksus „Tor”. Lai palēninātu Ukrainas pretuzbrukumu ziemeļaustrumos, Krievijas spēki sākuši spridzināt tiltus, vēsta Ukrainas armija. Krievijas karaspēks uzbrukumā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] iesaistījis privātās militārās kompānijas "[[Vāgnera grupa|Vagner]]" kaujiniekus un lielu daudzumu militārās tehnikas, cenšoties izlauzties līdz [[Popasna]]i, sestdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs [[Serhijs Haidajs]]. Izdevies evakuēt visus civiliedzīvotājus no rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē, apliecināja Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]]. [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņoja par jaunu ASV ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai atsist Krievijas iebrukumu. Palīdzība iekļaus artilērijas ieroču munīciju, pretartilērijas radarus, elektroniskās slāpēšanas iekārtas un rezerves daļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-intensivi-rakesu-triecieni-izdevies-evakuet-cilvekus-no-mariupoles-aktualais-7-maija.a455695/|title=Ukrainā - intensīvi raķešu triecieni; izdevies evakuēt cilvēkus no Mariupoles. Aktuālais 7. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 8. maijs === [[Attēls:School in Bilohorivka after Russian shelling, 2022-05-08 (01) cropped.jpg|thumb|Bilohorivkas skola pēc raķešu trieciena]] [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] [[Bilohorivka]]s ciema skolā, kur trāpījusi raķete, varētu būt desmitiem bojāgājušo. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] rosināja izveidot speciālu tribunālu, lai sauktu Krievijas vadību pie atbildības par bruņotu iebrukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-skan-trauksmes-sirenas-lielbritanija-pazino-par-papildu-atbalstu--aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Ukrainā skan trauksmes sirēnas; Lielbritānija paziņo par papildu atbalstu – aktuālais Ukrainā 8. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> === 9. maijs === Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka Krievijas karaspēks turpina pastrādāt zvērības pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās. [[Mariupole]]s aizstāvji no bataljona "[[Azovas brigāde|Azov]]" paziņoja, ka "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudē gan ukraiņu, gan krievu karavīri. [[Krievija|Krievijā]], [[Ukraina|Ukrainā]] un arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] tradicionāli tika pieminēta "Uzvaras diena". To svinēja arī Ukrainā. Tiesa, jau astoņus gadus Ukraina cenšas uzvaru [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] pieminēt līdzīgi, kā to dara pārējā [[Eiropa|Eiropā]]. Pēdējos gados šo svētku galvenais lozungs bija — "Atceramies, uzvaram". Šogad šis sauklis ir — "uzvarējām nacismu, uzvarēsim arī rašismu". Nemainīgs ir palicis arī no Eiropas aizgūtais piemiņas simbols — sarkanā magone. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] noteica jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem. Tika arī noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām "Pervij kanal", "Rossija 1" un "NTV" un citām. [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī [[Platīns|platīnam]] un [[Pallādijs|pallādijam]]. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-runa-iezimes-jaunu-posmu-krievijas-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putina runa iezīmēs jaunu posmu Krievijas karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-09|language=lv}}</ref> === 10. maijs === Krievijas karaspēks izšāva uz [[Odesa|Odesu]] septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, tā sociālajā tīklā "[[Facebook]]" paziņoja [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi". Ziņu aģentūra „[[Reuters]]” vēstīja, ka [[ASV Kongress]] plāno piešķirt [[Kijiva]]i gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību. Tas ir vairāk par [[Džo Baidens|Baidena]] iepriekš pieprasītajiem 33 miljardiem dolāru. Izdevums ''[[Politico]]'' vēstīja, ka [[Eiropas Komisija|Eiropas Komisijā]] apspriež iespēju emitēt jaunus [[Eiropas Savienība]]s parāda vērtspapīrus, lai palīdzētu Ukrainai segt īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamajiem trīs mēnešiem. [[Japāna]] paplašināja sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. Sankciju sarakstā tika iekļauti 70 uzņēmumi un vairāk nekā 130 personas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-10-maija.a456013/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 10. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-10|language=lv}}</ref> === 11. maijs === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] videouzrunā norādīja, ka bruņotie spēki pamazām atspiež iebrucējus no [[Harkiva]]s. Ukrainas prezidenta biroja pārstāvji vēstīja, ka Ukrainas aizsardzības spēki kopumā atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu jau atsākušas vietējās varas institūcijas. No kara plosītajām teritorijām turpinās civiliedzīvotāju evakuācija. Līdz šim izglābti 35 000 cilvēku, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-11-maija.a456192/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 11. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-11|language=lv}}</ref> === 12. maijs === Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka valsts aizstāvji [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabalā]] iznīcina tiltus, lai kavētu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu. Ukrainas speciālisti sākuši atmīnēšanu no Krievijas armijas atbrīvotajās teritorijās. Speciālisti uzskata, ka šis process var ilgt piecus līdz desmit gadus. Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] paziņoja, ka „[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” atrodas vēl aptuveni tūkstotis karavīru, no kuriem puse esot smagi ievainoti. Ukrainas valdība ir piedāvāja Krievijai apmainīt ievainotos Mariupoles aizstāvjus pret krievu karagūstekņiem, taču pagaidām Krievija nekādu atbildi nav sniegusi. „Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris [[Serhijs Volina]] ar sociālā tīkla „[[Twitter]]” starpniecību vērsās pie tā īpašnieka [[Īlons Masks|Īlona Maska]] ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-12-maija.a456375/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 12. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-12|language=lv}}</ref> === 13. maijs === [[Attēls:Vorontsov Palace in Odessa after Russian rocket strike (01).jpg|thumb|Bojājumi Voroncova pilij]] [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] militārā pārvalde informēja, ka situācija reģionā ir sarežģīta, bet tiek kontrolēta. Ienaidnieks uzbrūk [[Limana (Ukraina)|Limanas]] virzienā, bet visi mēģinājumi forsēt upi un pavirzīties uz priekšu nav bijuši veiksmīgi. [[Odesa]]s mērs [[Genādijs Truhanovs]] informēja, ka iepriekš īstenotā raķešu trieciena rezultātā bojājumi nodarīti valsts nozīmes arhitektūras piemineklim — [[Voroncova pils|Voroncova pilij]]. Krievija ir bloķējusi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrasti, neļaujot Ukrainai eksportēt miljoniem tonnu graudu. Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja bēgļu kolonnu, kura izbrauca no [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]]. ASV senators no [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņu partijas]] [[Rends Pols]] [[ASV Senāts|Senātā]] bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ārlietu ministre [[Elizabete Trasa]] aicināja starptautiskos sabiedrotos noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, līdz tā pilnībā pametīs Ukrainu un piekritīs mieram.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-uzbrukumu-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumu. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-13|language=lv}}</ref> === 14. maijs === Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas līdz šim ir atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas, paziņoja Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš ir apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums. Krievija nolēma pārtraukt elektrības eksportu uz [[Somija|Somiju]]. Šāds lēmums izziņots dienu pēc tam, kad Somija pavēstīja par vēlmi pievienoties [[NATO]]. [[Eiropas Savienība]] plānojusi piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču un cita militārā aprīkojuma piegādēm [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajiem spēkiem]]. Tādējādi ES kopējais finansiālais atbalsts Ukrainai sasniedzis divus miljardus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> === 15. maijs === [[Mariupole]]s metalurģijas rūpnīcā "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" smagos antisanitāros apstākļos, bez ūdens un pārtikas joprojām atrodas aptuveni 600 ievainoto, pavēstīja [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] policijas pārstāvis, kas pats atrodas krievu ielenktajā rūpnīcā. Tika ziņots, ka Ukraina ved sarunas par 60 cilvēku evakuēšanu no "Azovstaļ", kamēr krievu iebrucēji turpina rūpnīcu apšaudīt no visa veida ieročiem un bombardēt no gaisa. [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] uzvarēja Ukrainas pārstāvji "[[Kalush Orchestra]]" ar dziesmu "Stefania". Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē. Krievijas prezidents [[Vladimirs Putins]] brīdināja [[Somija]]s [[Sauli Nīniste|kolēģi]], ka pievienošanās [[NATO]] un atteikšanās no Somijas neitrālā statusa būtu "kļūda", jo Somijas drošībai draudu neesot. [[Ungārija]]s jaunā prezidente [[Katalina Novāka]] inaugurācijas ceremonijā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un paziņoja, ka savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz [[Polija|Poliju]], tādējādi nepārprotami norādot, ka vēlas atjaunot labās attiecības ar [[Varšava|Varšavu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-darisim-visu-lai-eiroviziju-nakamgad-rikotu-mariupole-aktualais-15-maija.a456829/|title=Zelenskis: Darīsim visu, lai Eirovīziju nākamgad rīkotu Mariupolē. Aktuālais 15. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === 16. maijs === Lai izmeklētu Krievijas iebrucēju pastrādātos kara noziegumus, Ukrainā ieradīsies 42 [[Starptautiskā krimināltiesa|Starptautiskās krimināltiesas]] izmeklētāji, paziņoja Krimināltiesas galvenais prokurors [[Karims Hāns]]. [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] pie [[Harkiva]]s sasniedza [[Krievijas—Ukrainas robeža|Krievijas robežu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijai-panakumi-harkivas-apgabala-smagakas-kaujas-dienvidaustrumos-aktualais-16-maija.a456908/|title=Ukrainas armijai panākumi Harkivas apgabalā, smagākās kaujas - dienvidaustrumos. Aktuālais 16. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === 17. maijs === No aplenktās tērauda rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" [[Mariupole]]s pilsētā tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/evakue-ievainotos-no-azovstal-es-pieskirs-ukrainai-vel-500-miljonus-eiro-aktualais-17-maija.a457089/|title=Evakuē ievainotos no «Azovstaļ»; ES piešķirs Ukrainai vēl 500 miljonus eiro. Aktuālais 17. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> === 18. maijs === No Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]” evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā [[Doneckas tautas republika|Doneckas tautas republikā]]. Francijas prezidents [[Emanuels Makrons]] telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu [[Volodimirs Zelenskis|Volodimiru Zelenski]] solīja palielināt ieroču piegādes Ukrainai. [[ASV Valsts departaments]] izveidoja jaunu nodaļu — "Konflikta observatorija" ("Conflict Observatory"), lai pētītu, dokumentētu un publiskotu Krievijas kara noziegumus Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turpina-evakuet-mariupoles-aizstavjus-ukraina-vasara-varetu-doties-pretuzbrukuma-aktualais-ukraina-18-maija.a457275/|title=Turpina evakuēt Mariupoles aizstāvjus; Ukraina vasarā varētu doties pretuzbrukumā. Aktuālais Ukrainā 18. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-18|language=lv}}</ref> === 19. maijs === Ziņots, ka Krievijas armija [[Donbass|Donbasā]] apšaudīja 68 civilos objektus, tai skaitā 43 dzīvojamās ēkas un divas skolas, informēja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 15 mierīgie iedzīvotāji, un starp tiem ir divas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, bet septiņi cilvēki ievainoti. Ukrainas spēki turpināja aizsardzības operāciju [[Donecka]]s un [[Luhanska]]s virzienos. Ukrainas raķešu un artilērijas vienības sadarbībā ar aviāciju veica triecienus pa 90 mērķiem, kuros iznīcināti ienaidnieka karavīri un tehnika. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] ierosināja pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām. Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]] pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal tika atvērta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniecība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/donbasa-apsauditi-68-civilie-objekti-zelenskis-rosina-pagarinat-karastavokli-aktualais-19-maija.a457462/|title=Donbasā apšaudīti 68 civilie objekti; Zelenskis rosina pagarināt karastāvokli. Aktuālais 19. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-19|language=lv}}</ref> [[Attēls:House of culture in Lozova after Russian shelling (02).jpg|thumb|[[Lozova]]s kultūras nams pēc Krievijas raķešu trieciena 20. maijā]] === 20. maijs === Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] izteicās, ka Ukraina pēc kara tiks veidota kā valsts ar augstu drošības līmeni, izmantojot labākās drošības tehnoloģijas pēc vadošo valstu parauga. [[ASV Senāts]] apstiprināja palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. Pēc amerikāņu žurnāla "[[Time]]" lasītāju versijas Ukrainas prezidents V. Zelenskis kļuvis par gada ietekmīgāko cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/|title=Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-20|language=lv}}</ref> === 21. maijs === Ukrainas prezidents V. Zelenskis uzrunā ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/turpinas-uzbrukumi-ukrainas-austrumos-krievija-aptur-gazes-piegadi-somijai-aktualais-21-maija.a457816/|title=Turpinās uzbrukumi Ukrainas austrumos; Krievija aptur gāzes piegādi Somijai. Aktuālais 21. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> === 22. maijs === Ukrainas un rietumu analītiķu aplēses liecina, ka pēc pusotra vai diviem mēnešiem [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas armija]] sasniegs savas kaujas gatavības maksimumu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-pastiprina-uzbrukumus-donbasa-aktualais-ukraina-22-maija.a457902/|title=Krievija pastiprina uzbrukumus Donbasā. Aktuālais Ukrainā 22. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> === 23. maijs === [[Šveice]]s pilsētā [[Davosa|Davosā]] darbu atsāka [[Pasaules ekonomikas forums]], kurā pulcējās pasaules globālā un biznesa elite. Foruma galvenā tēma — karš Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eksperti-prognoze-krievijas-speku-uzbrukuma-atsaksanos-ukrainas-dienvidos-aktualais-23-maija.a457991/|title=Eksperti prognozē Krievijas spēku uzbrukuma atsākšanos Ukrainas dienvidos. Aktuālais 23. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-23|language=lv}}</ref> === 24. maijs === Ukrainas ģenerālprokurore [[Irina Venediktova]] Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri. Kopumā par kara noziegumiem ierosināti 13 tūkstoši lietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/jau-tris-menesus-ukraina-aizstavas-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-24-maija.a458168/|title=Jau trīs mēnešus Ukraina aizstāvas pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 24. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> === 25. maijs === Krievijas kara Ukrainā dēļ [[Ungārija|Ungārijā]] izsludināts ārkārtas stāvoklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/|title=Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-25|language=lv}}</ref> === 26. maijs === Ap [[Siverskodonecka]]s pilsētu turpinās sīvas cīņas. Krievija nolaupījusi ukraiņu bērnus un deportē viņus uz savu teritoriju ar mērķi iznīcināt ukraiņu nāciju, teikts Ukrainas paziņojumā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] savā videouzrunā noraidīja dažu [[Rietumu pasaule|Rietumu]] politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sivas-kaujas-ukraina-censas-atvairit-krievijas-uzbrukumu-ap-severodonecku-aktualais-26-maija.a458549/|title=Sīvās kaujās Ukraina cenšas atvairīt Krievijas uzbrukumu ap Severodonecku. Aktuālais 26. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> === 27. maijs === Ukrainas pilsētā [[Siverskodonecka|Siverskodoneckā]], par kuru notiek sīvas kaujas, nogalināti vismaz 1500 cilvēku. Kopš februāra Krievija ir bloķējusi Ukrainas ostas, neļaujot izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1500-upuriem-severodonecka-krievijas-uzbrukums-pastiprinas-aktualais-27-maija.a458718/|title=Ukraina ziņo par 1500 upuriem Severodoneckā; Krievijas uzbrukums pastiprinās. Aktuālais 27. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-27|language=lv}}</ref> [[Attēls:Робоча поїздка Президента на Харківщину 01.jpg|thumb|Zelenskis apmeklē [[Harkiva|Harkivu]]]] === 28. maijs === Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu, paziņoja Ukrainas kopienu un teritorijas attīstības ministrs [[Oleksijs Černišovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/|title=Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 29. maijs === Ukrainas prezidents V. Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja [[Harkiva|Harkivu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pirmo-reizi-kops-kara-sakuma-apmekle-harkivu.a459035/|title=Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklē Harkivu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 30. maijs === Ukrainā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā raidorganizācijai [[BBC]] paziņoja premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-premjers-kara-civiliedzivotaji-nogalinati-desmitiem-reizu-vairak-neka-ukrainu-karaviri.a459078/|title=Ukrainas premjers: Karā civiliedzīvotāji nogalināti desmitiem reižu vairāk nekā ukraiņu karavīri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 31. maijs === Ukrainā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabala]] tiesa piespriedusi 11 ar pusi gadu cietumsodu diviem Krievijas karavīriem, kuri tika apsūdzēti par apdzīvotu vietu apšaudīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-vel-divus-krievijas-karavirus-notiesa-par-apdzivoto-vietu-apsaudisanu.a459430/|title=Kijivā vēl divus Krievijas karavīrus notiesā par apdzīvoto vietu apšaudīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> == 2022. gada jūnijs == === 1. jūnijs === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas, paziņoja prezidents [[Džo Baidens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-asv-nosutis-ukrainai-modernas-rakesu-sistemas.a459468/|title=Baidens: ASV nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] pauda gatavību piegādāt Ukrainai modernu bruņojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-sola-piegadat-modernu-brunojumu-ukrainai.a459596/|title=Vācija sola piegādāt modernu bruņojumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 2. jūnijs === Prezidents V. Zelenskis uzrunā [[Luksemburga]]s parlamentam pavēstīja, ka Krievijas kontrolē nonākuši 20% Ukrainas teritorijas, kas ir ap 125 000 kvadrātkilometru liela platība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-sava-kontrole-parnemusi-20-procentus-ukrainas-teritorijas-aktualais-2-junija.a459762/|title=Krievija savā kontrolē pārņēmusi 20 procentus Ukrainas teritorijas. Aktuālais 2. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 3. jūnijs === [[Eiropas Savienība]] oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi pret Krieviju. Tās aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus [[nafta]]s produktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-100-dienas-sekmigi-pretojas-krievijas-iebrucejiem-aktualais-3-junija.a459937/|title=Ukraina jau 100 dienas sekmīgi pretojas Krievijas iebrucējiem. Aktuālais 3. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 4. jūnijs === Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni [[Ukraiņi|ukraiņu]] pametuši savas mājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14-miljoni-ukrainu-pametusi-majas-piemin-kara-zaudetos-bernus-aktualais-ukraina-4-junija.a460020/|title=14 miljoni ukraiņu pametuši mājas, piemin karā zaudētos bērnus. Aktuālais Ukrainā 4. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 5. jūnijs === Krievija veikusi raķešu triecienus pa galvaspilsētu [[Kijiva|Kijivu]], pirmoreiz kopš 28. aprīļa. Tiek domāts, ka raķetes raidītas no lidmašīnām [[Tu-95]] virs [[Kaspijas jūra]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/|title=102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 6. jūnijs === Ukrainā karadarbībā nogalināts Krievijas ģenerālmajors [[Romāns Kutuzovs]], kurš komandēja tā dēvētās [[Doneckas tautas republika]]s 1. armijas korpusu. [[Mariupole|Mariupolē]] draud izcelties [[holera]]s epidēmija, jo sagrautajā pilsētā valda antisanitāri apstākļi, brīdināja Ukrainas amatpersonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumus-luhanskas-apgabala-pilsetam-aktualais-6-junija.a460293/|title=Krievija turpina uzbrukumus Luhanskas apgabala pilsētām. Aktuālais 6. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 7. jūnijs === Prezidents Zelenskis intervijā izdevumam “[[The Financial Times]]” sacīja, ka Ukrainas interesēs nav konflikta iesaldēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-konflikta-iesaldesana-nav-ukrainas-intereses.a460478/|title=Zelenskis: konflikta iesaldēšana nav Ukrainas interesēs|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 8. jūnijs === [[Augstākā Rada|Ukrainas parlamenta]] priekšsēdētājs [[Ruslans Stefančuks]] viesojoties [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] vēstīja, ka Ukraina ir cienīga jau šomēnes kļūt par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sarunas-par-ukrainas-ostu-atblokesanu-nav-progresa-aktualais-8-junija.a460631/|title=Sarunās par Ukrainas ostu atbloķēšanu nav progresa. Aktuālais 8. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 9. jūnijs === Krievijas iebrucēji ieņēmuši lielāko daļu no [[Siverskodonecka]]s pilsētas, kurā kaujas turpinās jau vairākas nedēļas. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša [[Donbass|Donbasa]] reģiona liktenim. Doneckas separātistu tiesa piespriedusi [[Nāvessods|nāvessodu]] diviem [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] un vienam [[Maroka]]s pilsonim, kuri Ukrainas pusē cīnījās pret Krievijas iebrukumu, nonākot krievu spēku gūstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kauja-par-severodonecku-bus-izskirosa-donbasa-nakotnei-aktualais-9-junija.a460793/|title=Kauja par Severodonecku būs izšķiroša Donbasa nākotnei. Aktuālais 9. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 10. jūnijs === [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] nosodīja Ukrainas pusē karojošo un gūstā nonākušo ārvalstu karavīru notiesāšanu uz nāvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nosoda-krievijas-sagustito-karaviru-notiesasanu-uz-navi.a461018/|title=ANO nosoda Krievijas sagūstīto karavīru notiesāšanu uz nāvi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-28|language=lv}}</ref> === 11. jūnijs === Zelenskis mudināja pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu Krievijas jūras spēku blokādi [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ostās, kas ir apturējusi Ukrainas graudu eksportu, draudot izraisīt globālu pārtikas krīzi. Ukrainā tiek izmeklētas 16 486 krimināllietas par Krievijas karavīru pastrādātiem [[Kara noziegumi|noziegumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-mudina-pasauli-nepielaut-krievijas-izraisitu-globalu-partikas-krizi-aktualais-11-junija.a461089/|title=Ukrainas prezidents mudina pasauli nepieļaut Krievijas izraisītu globālu pārtikas krīzi. Aktuālais 11. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 12. jūnijs === Prezidentam Zelenskim tika piešķirta [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] prēmija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskim-par-vina-drosmi-un-viriskibu-pieskirta-borisa-nemcova-premija.a461152/|title=Zelenskim par viņa drosmi un vīrišķību piešķirta Borisa Ņemcova prēmija|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> [[Siverskodonecka|Siverskodoneckā]] pēc Krievijas iebrucēju apšaudēm ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-apsaudem-ukraina-severodoneckas-kimiskaja-rupnica-izcelies-ugunsgreks.a461135/|title=Pēc Krievijas apšaudēm Ukrainā Severodoneckas ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 13. jūnijs === "[[Amnesty International]]" apsūdzējusi Krieviju kara noziegumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/amnesty-international-apsudz-krieviju-kara-noziegumos.a461330/|title=«Amnesty International» apsūdz Krieviju kara noziegumos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 14. jūnijs === Krievijas agresijas dēļ Ukraina šogad paredzējusi par 40% mazāku graudaugu ražu nekā pagājušogad.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/ukraina-paredz-par-40-mazaku-graudu-razu-sogad.a461372/|title=Ukrainā paredz par 40% mazāku graudu ražu šogad|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> [[Attēls:Зустріч Президента України з президентами Франції та Румунії, а також головами урядів Німеччини та Італії 30.jpg|thumb|[[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] [[Kijiva|Kijivā]] tiekas ar [[Vācijas kanclers|Vācijas kancleru]] [[Olafs Šolcs|Olafu Šolcu]], [[Francijas prezidentu uzskaitījums|Francijas prezidentu]] [[Emanuels Makrons|Emanuelu Makronu]], [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministru]] [[Mario Dragi]] un [[Rumānijas prezidentu uzskaitījums|Rumānijas prezidentu]] [[Klauss Johaniss|Klausu Johanisu]]]] === 15. jūnijs === [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] paziņojis par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baidens-pazino-par-jaunu-ierocu-un-municijas-paketi-ukrainai.a461672/|title=Baidens paziņo par jaunu ieroču un munīcijas paketi Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Ukraina saņēmusi tikai 10% no prasītā ieroču daudzuma, sacījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece [[Hanna Maļara]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-sanemusi-10-no-rietumiem-prasita-ierocu-daudzuma.a461515/|title=Ukraina saņēmusi 10% no Rietumiem prasītā ieroču daudzuma|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> === 16. jūnijs === [[Vācijas kancleru uzskaitījums|Vācijas kanclers]] [[Olafs Šolcs]], [[Francijas prezidents]] [[Emanuels Makrons]] un [[Itālijas premjers]] [[Mario Dragi]] ieradušies Ukrainas galvaspilsētā [[Kijiva|Kijivā]], lai paustu atbalstu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacijas-francijas-un-italijas-lideri-vizite-kijiva-sola-lielaku-atbalstu-ukrainai.a461769/|title=Vācijas, Francijas un Itālijas līderi vizītē Kijivā sola lielāku atbalstu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 17. jūnijs === [[Siverskodonecka|Siverskodoneckā]] simtiem mierīgo iedzīvotāju, kuri patvērušies ķīmijas rūpnīcā "Azot", vairs neesot iespējas evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/severodonecka-civiliedzivotaji-vairs-nevar-evakueties-no-rupnicas-azot.a461892/|title=Severodoneckā civiliedzīvotāji vairs nevar evakuēties no rūpnīcas «Azot»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Krievijas okupētajā [[Hersonas apgabals|Hersonas]] reģionā tiek pastiprinātas represijas pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-okupetas-hersonas-pienak-zinas-par-represiju-pastiprinasanos.a461953/|title=No okupētās Hersonas pienāk ziņas par represiju pastiprināšanos|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 18. jūnijs === [[Ukrainas bruņotie spēki]] kopš Krievijas iebrukuma sākuma zaudējuši apmēram 50% savas tehnikas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-brunotie-speki-kara-laika-zaudejusi-ap-50-tehnikas.a462055/|title=Ukrainas Bruņotie spēki kara laikā zaudējuši ap 50% tehnikas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 19. jūnijs === [[Ukraina]] aizliegusi ievest grāmatas no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-aizliedz-ievest-gramatas-no-krievijas-un-baltkrievijas.a462170/|title=Ukraina aizliedz ievest grāmatas no Krievijas un Baltkrievijas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Lielbritānijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks [[Patriks Sānderss]] britu karavīriem aicinājis viņus gatavoties jaunam karam [[Eiropa|Eiropā]], ko varētu mēģināt izraisīt Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/|title=Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 20. jūnijs === [[Augstākā Rada|Ukrainas parlaments]] ratificējis [[Stambulas konvencija|Stambulas konvenciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ratificejusi-stambulas-konvenciju-aktualais-20-junija.a462329/|title=Ukraina ratificējusi Stambulas konvenciju. Aktuālais 20. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 21. jūnijs === Ukrainas rekonstrukcijai pēc Krievijas iebrukuma varētu būt nepieciešams atbalsts vairāk nekā viena triljona eiro apmērā, prognozējis [[Eiropas Investīciju banka]]s prezidents [[Verners Hoijers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-rekonstrukcija-var-izmaksat-vairak-neka-triljonu-eiro.a462488/|title=Ukrainas rekonstrukcija var izmaksāt vairāk nekā triljonu eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 22. jūnijs === Ukrainā sagrauti 20-30% infrastruktūras, paziņoja Ukrainas infrastruktūras ministrs [[Oleksandrs Kubrakovs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ministrs-krievijas-iebrukuma-sagrauti-20-30-ukrainas-infrastrukturas.a462554/|title=Ministrs: Krievijas iebrukumā sagrauti 20-30% Ukrainas infrastruktūras|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 23. jūnijs === [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstu līderi vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i un [[Moldova]]i.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainai-un-moldovai-pieskir-es-kandidatvalstu-statusu.a462813/|title=Ukrainai un Moldovai piešķir ES kandidātvalstu statusu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 24. jūnijs === [[ASV valsts sekretārs]] [[Entonijs Blinkens]] paziņojis, ka Krievijas sāktā kara dēļ bads draud vēl 40-50 miljoniem cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-krievijas-del-bads-bus-jacies-vel-40-50-miljoniem-cilveku.a462866/|title=ASV: Krievijas dēļ bads būs jācieš vēl 40-50 miljoniem cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru, paziņoja [[Baltais nams]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-nosutis-ukrainai-brunojumu-vel-par-450-miljoniem-dolaru.a462817/|title=ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 25. jūnijs === Krievija pilnībā okupējusi [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]], paziņojis tās mērs [[Oleksandrs Strjuks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mers-krievija-pilniba-okupejusi-severodonecku.a462948/|title=Mērs: Krievija pilnībā okupējusi Severodonecku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> [[Attēls:Shopping center in Kremenchuk after Russian shelling, 2022-06-27 (01).jpg|thumb|Tirdzniecības centrs [[Kremenčuka|Kremenčukā]] pēc raķešu trieciena]] === 26. jūnijs === [[G7 valstis|G7 valstu]] līderi apņēmušies Ukrainai sniegt beztermiņa militāro, finansiālo un humāno atbalstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-g7-apnemsies-ukrainai-sniegt-beztermina-atbalstu.a463010/|title=«Bloomberg»: G7 apņemsies Ukrainai sniegt beztermiņa atbalstu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 27. jūnijs === Krievijas raķete trāpījusi [[Kremenčuka]]s pilsētas tirdzniecības centrā, esot vismaz 10 upuri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Krievija nonākusi tehniskā [[Defolts|defolta]] stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru apmērā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/krievija-pirmoreiz-vairak-neka-100-gadu-laika-nav-spejusi-izpildit-arejas-paradsaistibas.a463101/|title=Krievija pirmoreiz vairāk nekā 100 gadu laikā nav spējusi izpildīt ārējās parādsaistības|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 28. jūnijs === Ukrainas pilsētā Kremenčukā glābēji pabeiguši izpostītā tirdzniecības centra pārmeklēšanu. Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 29. jūnijs === Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/gusteknu-apmainas-rezultata-ukraina-atgriezusies-144-karaviri-ari-azovstal-aizstavji.a463475/|title=Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri, arī «Azovstaļ» aizstāvji|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Zelenskis ierosinājis izslēgt Krieviju no [[ANO Drošības padome]]s un apturēt tās dalību [[ANO Ģenerālā asambleja|ANO Ģenerālajā asamblejā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-ierosina-izslegt-krieviju-no-ano-drosibas-padomes-un-apturet-tas-dalibu-generalaja-asambleja.a463359/|title=Zelenskis ierosina izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību Ģenerālajā asamblejā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> [[Attēls:House in Serhiivka after shelling on 1 July 2022 (10).jpg|thumb|Daudzstāvu māja pēc raķešu trieciena [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]]] === 30. jūnijs === Krievija izvedusi savus spēkus no [[Zmijinija|Čūsku salas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-pazino-par-speku-izvesanu-no-cusku-salas.a463563/|title=Krievija paziņo par spēku izvešanu no Čūsku salas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> == 2022. gada jūlijs == === 1. jūlijs === Krievijas raķešu uzbrukumā [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-uzbrukuma-odesas-apgabala-nogalinati-vairak-neka-20-cilveku.a463724/|title=Krievijas raķešu uzbrukumā Odesas apgabalā nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> === 2. jūlijs === [[Ukraina]]s zaudējumi lauksaimniecībā varētu sasniegt 20 miljardus dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/kara-izraisitie-zaudejumi-ukrainas-lauksaimnieciba-var-sasniegt-20-miljardus-dolaru.a463829/|title=Kara izraisītie zaudējumi Ukrainas lauksaimniecībā var sasniegt 20 miljardus dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/|title=Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 3. jūlijs === [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas karaspēks]] atstājis [[Lisičanska|Lisičansku]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/|title=Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 4. jūlijs === Konferencē [[Šveice|Šveicē]] tiks vākti līdzekļi [[Ukraina]]s atjaunošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/konference-sveice-vaks-lidzeklus-un-planos-ukrainas-atjaunosanu-pec-kara.a463888/|title=Konferencē Šveicē vāks līdzekļus un plānos Ukrainas atjaunošanu pēc kara|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> [[Attēls:Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|thumb|Sagrautā [[Harkiva]]s pedagoģiskā universitāte]] Ukraina gatavojas okupētās [[Hersona]]s atbrīvošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-gatavojas-okupetas-hersonas-atbrivosanai.a463996/|title=Ukraina gatavojas okupētās Hersonas atbrīvošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-04|language=lv}}</ref> === 5. jūlijs === 40 valstis apņēmušās palīdzēt [[Ukraina]]s atjaunošanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/40-valstis-apnemas-palidzet-ukrainas-atjaunosana.a464221/|title=40 valstis apņemas palīdzēt Ukrainas atjaunošanā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 6. jūlijs === Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis [[Sumu apgabals|Sumu apgabalu]] [[Ukraina|Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-karaspeks-55-reizes-apsaudijis-sumu-apgabalu-ukraina.a464257/|title=Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis Sumu apgabalu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 7. jūlijs === Krievijas raķešu triecienu rezultātā sagrauta [[Harkiva]]s pedagoģiskā universitāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-rakesu-trieciena-sagrauta-harkivas-pedagogiska-universitate-ukraina.a464431/|title=Krievijas raķešu triecienā sagrauta Harkivas pedagoģiskā universitāte Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> === 8. jūlijs === [[Ukraina]]s kultūras ministrs ierosinājis aizliegt jebkāda veida grāmatu ievešanu no Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-kulturas-ministrs-ierosina-aizliegt-jebkadu-gramatu-ievesanu-no-krievijas.a464635/|title=Ukrainas kultūras ministrs ierosina aizliegt jebkādu grāmatu ievešanu no Krievijas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> [[Attēls:Chasiv Yar after rocket strike on 9 July 2022 (01).jpg|thumb|Krievijas raķešu triecienā sagrautā ēka [[Časivjara]]s pilsētā [[Ukraina|Ukrainā]]]] [[Rietumu valstis|Rietumu valstu]] līderi [[Bali]] notikušajā [[G-20|G20]] sanāksmē atteikušies fotogrāfēties kopā ar [[Sergejs Lavrovs|Sergeju Lavrovu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumu-lideri-g20-sanaksme-atsakas-fotografeties-kopa-ar-lavrovu.a464638/|title=Rietumu līderi G20 sanāksmē atsakās fotografēties kopā ar Lavrovu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> Bijušais [[NATO]] spēku komandieris [[Eiropa|Eiropā]] pavēstījis, ka Ukrainai ir visas tiesības apšaudīt [[Krimas tilts|Krimas tiltu]], taču Ukrainas pārstāvji sacīja, ka pagaidām neplāno to darīt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-pagaidam-neplano-bombardet-krimas-tiltu.a464669/|title=Ukraina pagaidām neplāno bombardēt Krimas tiltu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> === 9. jūlijs === [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nosūtīs [[Ukraina]]i militāro palīdzību vēl par 400 miljoniem dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-nosutis-militaro-palidzibu-ukrainai-par-vel-400-miljoniem-dolaru.a464710/|title=ASV nosūtīs militāro palīdzību Ukrainai par vēl 400 miljoniem dolāru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref> === 10. jūlijs === Krievijas karaspēka raķešu triecienā [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabala]] [[Časivjara]]s pilsētā gājuši bojā vismaz 15 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-trieciena-doneckas-apgabala-15-bojagajusie.a464831/|title=Krievijas triecienā Doneckas apgabalā 15 bojāgājušie|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Ukraina|Ukrainā]], par spīti karam, sākusies labības pļauja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-kara-ena-sakas-labibas-plauja.a464837/|title=Ukrainā kara ēnā sākas labības pļauja|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 11. jūlijs === [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] uzdevis armijai gatavoties valsts dienvidu atbrīvošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-uzdevis-armijai-gatavoties-ukrainas-dienvidu-atbrivosanai.a464933/|title=Zelenskis uzdevis armijai gatavoties Ukrainas dienvidu atbrīvošanai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> Bijušais [[Polijas prezidenti|Polijas prezidents]] [[Lehs Valensa]] sacīja, ka Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt tās iedzīvotāju skaitu līdz 50 miljoniem, jo tādējādi mazinātos tās draudi pārējai pasaulei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lehs-valensa-krieviju-vajadzetu-sadalit-un-samazinat-lidz-50-miljoniem-iedzivotaju.a465004/|title=Lehs Valensa: Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt līdz 50 miljoniem iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Ukraina|Ukrainā]] par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti 7000 ukraiņu karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/par-bezvests-pazudusiem-uzskata-vairak-neka-7000-ukrainu-karaviru.a465001/|title=Par bezvēsts pazudušiem uzskata vairāk nekā 7000 ukraiņu karavīru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 12. jūlijs === Časivjaras pilsētā notikušajā Krievijas raķešu triecienā upuru skaits pieaudzis līdz 33.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/|title=Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> [[Baltais nams]] pavēstījis, ka [[Irāna]] plāno pārdot [[Krievija]]i kaujas [[Drons|dronus]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltais-nams-irana-plano-pardot-krievijai-kaujas-dronus.a465040/|title=Baltais nams: Irāna plāno pārdot Krievijai kaujas dronus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}</ref> === 13. jūlijs === [[Ukraina]] sekmīgi iznīcinājusi [[Krievija]]s munīcijas noliktavas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-sekmigi-iznicina-krievijas-municijas-noliktavas.a465229/|title=Ukraina sekmīgi iznīcina Krievijas munīcijas noliktavas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> [[Turcija]]s pilsētā [[Stambula|Stambulā]] norisinājušās sarunas par Ukrainas ostu atbloķēšanu labības eksportam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sarunas-turcija-megina-panakt-vienosanos-par-ukrainas-ostu-atblokesanu.a465291/|title=Sarunās Turcijā mēģina panākt vienošanos par Ukrainas ostu atbloķēšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> === 14. jūlijs === Sarunās par [[Ukraina]]s graudu eksportēšanu pa [[Melnā jūra|Melno jūru]] ir panākts progress.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/panakts-progress-sarunas-par-ukrainas-graudu-eksportu-pa-melno-juru.a465333/|title=Panākts progress sarunās par Ukrainas graudu eksportu pa Melno jūru|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-14|language=lv}}</ref> Raķetes triecienā Vinnicā gāja bojā 26 cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kyivpost.com/russias-war/update-vinnytsia-attack-death-toll-reaches-26-exclusive-photos.html/|title=UPDATE: Vinnytsia Attack Death Toll Reaches 26 – Exclusive Photos|website=www.kyivpost.com|access-date=2023-02-06|language=en}}</ref> Krievija uzsāka "brīvprātīgo mobilizāciju": līdz mēneša beigām 85 federālajos apgabalos, tostarp [[Krima|Krimā]] un [[Sevastopole|Sevastopolē]], bija paredzēts katrā savervēt 400 vīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.msn.com/en-gb/news/world/russian-army-needs-34000-more-soldiers-to-restore-full-force-in-ukraine/ar-AAZzX6E|title=Russian army needs 34,000 more soldiers to restore full force in Ukraine|website=MSN|access-date=2023-03-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://euromaidanpress.com/2022/07/14/russo-ukrainian-war-day-141-breakthrough-at-ukrainian-grain-negotiations-in-istanbul/|title=Russo-Ukrainian War, Day 141: Breakthrough at Ukrainian grain negotiations in Istanbul|last=|first=|last2=|first2=|website=Euromaidan Press|access-date=2023-03-06|date=2022-07-14|language=en}}</ref> === 15. jūlijs === [[Volodimirs Zelenskis]] mudināja starptautisko sabiedrību atzīt [[Krievijas Federācija|Krievijas Federāciju]] par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-15-22/h_2f9a9a156fd14baff1f1f8b7fec0b172|title=Ukraine defense spokesperson says an estimated 70% of Russian attacks are on non-military targets|last=CNN|first=|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-15|language=en}}</ref> [[ASV Pārstāvju palāta]] pieņēma grozījumus, kas paredzēja 100 miljonus dolāru, lai apmācītu ukraiņu pilotus uz ASV iznīcinātājiem. Pārstāvis Ādams Kinzingers sacīja: "Pagājušajā naktī palāta pieņēma manu abu partiju atbalstīto Ukrainas iznīcinātāju pilotu likumu, kas atļauj ukraiņu iznīcinātāju pilotu apmācību ASV. Es aicinu Senātu nodot šo kritisko tiesību aktu prezidentam. Slava Ukrainai!"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/plan-to-train-ukrainian-pilots-on-u-s-jets-passed-by-house-of-representatives|title=Plan To Train Ukrainian Pilots On U.S. Jets Passed By House Of Representatives|last=Newdick|first=Thomas|website=The Drive|access-date=2023-03-06|date=2022-07-15|language=en|archive-date=2022-07-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20220720124718/https://www.thedrive.com/the-war-zone/plan-to-train-ukrainian-pilots-on-u-s-jets-passed-by-house-of-representatives}}</ref> Ukraina apgalvoja, ka Krievija izmanto [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju]] ieroču uzglabāšanai un kā bāzi, no kuras tos izšaut.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/jul/16/russia-ukraine-war-air-raid-sirens-in-kyiv-as-russia-intensifies-long-range-bombardment-latest-updates|title=Russian forces ‘preparing new offensive’ – as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-16|last=Yang|first=Maya|issn=0261-3077|language=en}}</ref> === 16. jūlijs === Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]], veicot karaspēka apskati nenosauktā "komandpunktā" Donbasā, pavēlēja karaspēkam palielināt nocietinājumus "visos darbības virzienos" Ukrainā, liekot domāt, ka Krievijas armija, iespējams, pieliek punktu ziņotajai "operacionālajai pauzei" gar frontes līnijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/shoigu-announces-plans-russian-offensive-125000201.html|title=Shoigu announces plans for the Russian offensive "in all directions"|website=news.yahoo.com|access-date=2023-03-06|language=en}}</ref> === 17. jūlijs === Apvienotās Karalistes Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis sers Tonijs Radakins sacīja, ka pēc viņa prognozēm, Krievijas armija ir zaudējusi 50 000 karavīru, kuri tikuši nogalināti vai ievainoti, kā arī gandrīz 1700 tanku un gandrīz 4000 kaujas mašīnu, kas ir vairāk nekā 30% no Krievijas sauszemes spēku zaudējumiem. Viņš arī norādīja, ka krievu karavīriem ir lielas problēmas ar morāli.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/17/admiral-sir-tony-radakin-hoping-putin-unwell-may-assassinated/|title=Admiral Sir Tony Radakin: Hoping Putin is unwell or may be assassinated is ‘wishful thinking’|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-17|last=Staff|first=Our Foreign|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Ukrainas prezidents ierosināja no amata atbrīvot [[Ukrainas drošības dienests|Ukrainas drošības dienesta]] vadītāju [[Ivans Bakanovs|Ivanu Bakanovu]] un Ukrainas ģenerālprokurori [[Irina Venediktova|Irinu Venediktovu]]. Tika konstatēts, ka līdz 60 abu aģentūru darbinieki ir sadarbojušies ar Krievijas spēkiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.abc.net.au/news/2022-07-18/volodymyr-zelenskyy-suspends-state-security-service-head/101246330|title=Ukraine President Volodymyr Zelenskyy suspends top prosecutor, head of state security service|work=ABC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-17|language=en-AU}}</ref> === 18. jūlijs === Prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] sacīja, ka Ukraina var nodarīt "ievērojamus zaudējumus" Krievijas spēkiem Rietumu ieroču dēļ. [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] komandieris [[Valerijs Zalužnijs]] sacīja: "Svarīgs faktors, kas veicina mūsu aizsardzības līniju un pozīciju saglabāšanu, ir savlaicīga ''[[M142 HIMARS]]'' sistēmu ierašanās, kas sniedz precīzus triecienus ienaidnieka kontroles posteņiem, munīcijas un degvielas noliktavām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-18-22/index.html|title=July 18, 2022 Russia-Ukraine news|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-18|language=en}}</ref> === 19. jūlijs === [[Augstākā Rada|Ukrainas parlaments]] nobalsoja par ģenerālprokurores Irinas Venediktovas un [[Ukrainas drošības dienests|Ukrainas drošības dienesta]] vadītāja [[Ivans Bakanovs|Ivana Bakanova]] atlaišanu, atlaistas arī citas izlūkdienesta amatpersonas, tostarp priekšnieka vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-19-22/index.html|title=July 19, 2022 Russia-Ukraine news|last=CNN|first=Kathleen Magramo, Rob Picheta and Aditi Sangal|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-19|language=en}}</ref> Antoņivkas tilts tika bojāts Ukrainas raķešu triecienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/19/russia-ukraine-war-latest-news-putin-iryna-venediktova/|title=Himars missiles strike key Russian-held bridge in Kherson|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-19|last=Somerville|first=Ewan|issn=0307-1235|language=en}}</ref> === 20. jūlijs === [[Sīrija]] oficiāli pārtrauca diplomātiskās attiecības ar [[Ukraina|Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.canberratimes.com.au/story/7828168/syria-breaks-diplomatic-ties-with-ukraine/|title=Syria breaks diplomatic ties with Ukraine|website=The Canberra Times|access-date=2023-03-06|date=2022-07-20|language=en-AU}}</ref> Savā 16. palīdzības paketē ASV valdība paziņoja par papildu ''[[HIMARS]]'' sistēmu, raķešu un artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gagadget.com/en/war/148504-ukraine-gets-more-himars-additional-missiles-and-artillery-shells-the-us-is-preparing-its-16th-military-aid-package/|title=Ukraine gets "more" HIMARS, additional missiles and artillery shells - the U.S. is preparing its 16th military aid package|last=Panasovskyi|first=Maksim|website=gagadget.com|access-date=2023-03-06|language=en}}</ref> === 21. jūlijs === Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Bens Volless paziņoja, ka Apvienotā Karaliste tuvāko nedēļu laikā nosūtīs "50 000 artilērijas šāviņu, pretbateriju radaru sistēmas un simtiem dronu" un "daudz" artilērijas ieroču.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/21/russia-ukraine-vladimir-putin-war-latest-news-weapons-nukes/|title=Kremlin set to 'run out of steam' giving Kyiv chance to strike, says MI6 chief|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-21|last=Somerville|first=Ewan|issn=0307-1235|language=en}}</ref> [[MI6]] vadītājs Ričards Mūrs sacīja, ka Krievijas spēja spiegot ir samazināta uz "pusi".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/07/21/politics/mi6-chief-russia-spying/index.html|title=Russia's Ukraine war effort running 'out of steam' as Putin's ability to spy in Europe cut in half, MI6 chief says {{!}} CNN Politics|last=Sciutto|first=Natasha Bertrand, Jim|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-21|language=en}}</ref> Kompānijas "Metinvest", kurai pieder dzelzs un tērauda rūpnīca [[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|"Azovstaļ"]], izpilddirektors apsūdzēja Krieviju 500 miljonu sterliņu mārciņu vērtā tērauda nozagšanā un izvešanā no Ukrainas, kas eksportēts uz vairākām Āfrikas un Āzijas valstīm. Par daļu no tērauda jau bija samaksājušas Eiropas valstis, tostarp [[Apvienotā Karaliste]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/business-62252704|title=Russia 'looting' steel bound for Europe and UK, says Metinvest boss|work=BBC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-21|language=en}}</ref> === 22. jūlijs === [[Krievija]] un [[Ukraina]] parakstīja vienošanos ar [[ANO]] un [[Turcija]]s starpniecību, lai no Ukrainas Melnās jūras ostākm atsāktu graudu eksportu, ko bloķējusi Krievija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.politico.eu/article/russia-and-ukraine-to-sign-grain-deal-friday-turkey-says/|title=Russia and Ukraine to sign Black Sea grain deal Friday, Turkey says|website=POLITICO|access-date=2023-03-06|date=2022-07-22|language=en}}</ref> ASV paziņoja par jaunu palīdzības paketi, kurā ietilpst 580 ''Phoenix Ghost'' bezpilota lidaparāti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/biden-oks-up-175mln-ukraine-defense-aid-white-house-says-2022-07-22/|title=U.S. discussing America-made fighter jets for Ukraine|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-23|last=Reuters|language=en}}</ref> Kā vēsta avoti no Ukrainas puses, Ukrainas spēki [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] pie Visokopiļļas ielenkuši aptuveni 1000 līdz 2000 Krievijas karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ukrainetoday.org/2022/07/22/about-2000-occupiers-were-surrounded-in-the-kherson-direction-media/|title=About 2,000 occupiers were surrounded in the Kherson direction - media|website=Ukraine Today.org|access-date=2023-03-06|date=2022-07-22|language=en|archive-date=2022-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220725194337/https://ukrainetoday.org/2022/07/22/about-2000-occupiers-were-surrounded-in-the-kherson-direction-media/}}</ref> Krievija paziņoja par prokrievisko ukraiņu brīvprātīgo vienības izveidi ar nosaukumu "Odesas brigāde".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kp.ru/daily/27422.5/4621932/|title=В Херсоне сформирована Одесская бригада из украинских добровольцев|last=ГРИШИН|first=Александр|website=kp.ru|access-date=2023-03-06|date=2022-07-22|language=ru}}</ref> === 23. jūlijs === 23. jūlijā, nepilnu dienu pēc graudu eksporta līguma parakstīšanas ar Ukrainu, Krievija uz Odesas jūras tirdzniecības ostu palaida raķetes ''Kaļibr''. Pēc Ukrainas teiktā, divas no četrām raķetēm tika pārtvertas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/23/russia-fires-missiles-odesa-port-hours-after-grain-export-deal|title=Russia fires missiles at Odesa port hours after signing grain export deal|work=The Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-23|last=Beaumont|first=Peter|issn=0261-3077|language=en}}</ref> === 24. jūlijs === Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka triecienā Dņipro pilsētai iznīcinājusi 100 ''HIMARS'' raķetes. ''[[Reuters]]'' neguva apstiprinājumu šim apgalvojumam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/rest-of-world/russia-says-its-strike-on-july-24-destroyed-100-himars-missiles/articleshow/93160458.cms|title=Russia says its strike on July 24 destroyed 100 HIMARS missiles|work=The Times of India|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|issn=0971-8257}}</ref> === 25. jūlijs === Slovākija apsver iespēju nodot Ukrainai 11 savas ''[[MiG-29]]'' lidmašīnas, ja tā apmaiņā varēs saņemt rezerves lidmašīnas no NATO.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/ukraine-situation-report-slovakia-ready-to-make-a-deal-for-its-mig-29s|title=Ukraine Situation Report: Slovakia Ready To Make A Deal For Its MiG-29s|last=Parsons|first=Dan|website=The Drive|access-date=2023-03-06|date=2022-07-25|language=en|archive-date=2022-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20220801161533/https://www.thedrive.com/the-war-zone/ukraine-situation-report-slovakia-ready-to-make-a-deal-for-its-mig-29s}}</ref> === 26. jūlijs === Tiek ziņots, ka Krievijas spēki ieņēma [[Vuhlehirska]]s spēkstaciju, otro lielāko spēkstaciju Ukrainā, tuvojoties Bahmutai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dev-isw.bivings.com/|title=Institute for the Study of War|website=Institute for the Study of War|access-date=2023-03-06|language=en|archive-date=2022-03-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220325065358/https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-24}}</ref> Ukraina šo informāciju apstiprināja nākamajā dienā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/fate-ukraines-second-biggest-power-plant-balance-after-russian-advance-2022-07-27/|title=Russian forces capture Ukraine's second biggest power plant, Ukraine says|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|last=Zinets|first=Natalia|language=en}}</ref> Ukraina saņēmusi sešas britu pretgaisa raķešu palaišanas iekārtas ''Stormer HVM''.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/26/ukraine-news-russia-war-putin-gas-himars-nord-stream-live/|title=First British Stormer anti-aircraft missile systems arrive at front line|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-26|last=Somerville|first=Ewan|issn=0307-1235|language=en}}</ref> Ukraina apgalvo, ka ar ''HIMARS'' raķetēm atkal uzbrukusi Antoņivkas tiltam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/jul/27/russia-ukraine-live-news-ukraine-attacks-key-kherson-bridge-in-bid-to-isolate-russian-forces|title=Russia will not take Donbas in ‘immediate future’, say western officials – as it happened|work=the Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|last=Ambrose|first=Tom|issn=0261-3077|language=en}}</ref> ASV ir gatavas ārstēt ievainotos Ukrainas karavīrus viņu Landštūlas reģionālajā medicīnas centrā Vācijā. Šī ir pirmā reize, kad šāda ārstēšana ir atļauta Ukrainas karavīriem militārajās, nevis civilajās slimnīcās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/07/26/politics/us-ukraine-soldiers-treatment/index.html|title=US approves treatment of wounded Ukrainian soldiers at US military hospital in Germany {{!}} CNN Politics|last=Starr|first=Oren Liebermann, Zachary Cohen, Barbara|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-26|language=en}}</ref> === 27. jūlijs === Antoņivkas tilts tiek slēgts civiliedzīvotājiem. Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis sacīja, ka viņu mērķis nav iznīcināt tiltu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/bridge-closed-russia-held-kherson-after-himars-shelling-reports-2022-07-27/|title=Bridge closed in Russia-held Kherson after HIMARS shelling, official says|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|last=Reuters|language=en}}</ref> Kā ziņo [[BBC]], Rietumu amatpersonas tiltu raksturoja kā pilnīgi neizmantojamu. Ukrainas prezidenta biroja padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] paziņoja, ka notiek masveida Krievijas spēku pārdislocēšana uz [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/liveblog/2022/7/27/russia-ukraine-live-news-moscow-redeploying-troops|title=Ukraine latest updates: UN hopes grain shipments begin soon|last=Hatuqa|first=Sasha Petrova, Federica Marsi, Dalia|website=www.aljazeera.com|access-date=2023-03-06|language=en}}</ref> Saskaņā ar ASV kongresmenes Elisas Slotkinas teikto, kura strādā ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejā, [[demokrāti]] un [[Republikāņi (ASV)|republikāņi]] atbalsta tāla darbības rādiusa ''ATACMS'' raķešu nosūtīšanu Ukrainai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-07-28-22/h_cb96ec1a551189794c233f6c0ac3c764|title=More than 75,000 Russians have been killed or wounded, US lawmakers told|last=CNN|first=|website=CNN|access-date=2023-03-06|date=2022-07-28|language=en}}</ref> === 28. jūlijs === [[Doneckas apgabals|Doneckā]] karojošie ukraiņu karavīri un virsnieki piedāvājuši pierādījumus par ievērojamu Krievijas artilērijas apšaudes samazināšanos. Vairākas bijušo rietumvalstu karavīru grupas ir nodrošinājušas neformālu pamata apmācību Ukrainas jauniesauktajiem.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62317366|title=Ukraine war: West's modern weapons halt Russia's advance in Donbas|work=BBC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-27|language=en}}</ref> === 29. jūlijs === Oleņivkas cietumā notika sprādziens, kurā, pēc Krievijas propagandas mediju ziņām, tika nogalināti 40 sagūstītie Ukrainas karagūstekņi un 75 ievainoti. [[Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] paziņoja, ka triecienu veikusi Krievija, lai slēptu Ukrainas karagūstekņu spīdzināšanu un nogalināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-40-ukrainian-pows-killed-by-ukrainian-missile-strike-donetsk-prison-2022-07-29/|title=Russia says Ukraine struck prison in Donetsk region, killing 40|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-29|last=Reuters|language=en}}</ref> Pašlaik tiek apgalvots, ka nogalināti vairāk nekā 50 Ukrainas karagūstekņi, tostarp Mariupolē sagūstītie [[Azovas brigāde|Azovas pulka]] karavīri. Krievija apgalvoja, ka cietumam trāpīja ''HIMARS'' raķetes, un piedāvāja raķetes fragmentus kā pierādījumu. Ukraina lūdza ANO un [[Sarkanais Krusts|Sarkano Krustu]] veikt izmeklēšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/jul/30/prison-attack-that-killed-ukraine-pows-a-war-says-zelenskiy-amid-calls-for-un-inquiry|title=Prison attack that killed Ukraine PoWs a war crime, says Zelenskiy, amid calls for UN inquiry|work=The Guardian|access-date=2023-03-06|date=2022-07-30|last=Beaumont|first=Peter|issn=0261-3077|language=en}}</ref> Sarkanais Krusts lūdzis Krievijas amatpersonām piekļuvi Oleņivkas cietuma nometnei, taču atbilde nav saņemta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62365797|title=Ukraine War: Zelensky orders civilians to evacuate Donetsk region|work=BBC News|access-date=2023-03-06|date=2022-07-31|language=en}}</ref> Krievijas spēki ir uzbūvējuši pontonu tiltu zem Antoņivkas tilta virsbūves, lai palīdzētu to pasargāt no raķešu uzbrukumiem, pa to tiek veikta gan civilā, gan militārā satiksme.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/07/28/khersons-partisans-tell-russians-cant-leave-himars-will-help/|title=Kherson’s partisans tell the Russians: ‘Can’t leave? Himars will help you’|work=The Telegraph|access-date=2023-03-06|date=2022-07-28|last=Bowman|first=Verity|issn=0307-1235|language=en}}</ref> === 30. jūlijs === Saskaņā ar Odesas reģionālās valsts pārvaldes galvenā runasvīra Serhija Bratčuka teikto, ukraiņu ''[[HIMARS]]'' raķete iznīcināja Krievijas vilcienu, kas naktī uz 30. jūliju bija ieradies stacijā Hersonas apgabala Briļivkā no [[Krima]]s. Raķete iznīcināja 40 automašīnas, nogalināja 80 un ievainoja 200 krievu karavīrus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrinform.net/rubric-ato/3540882-russias-special-train-of-over-40-cars-destroyed-with-himars-in-kherson-region.html|title=Russia’s special train of over 40 cars destroyed with HIMARS in Kherson Region|website=www.ukrinform.net|access-date=2023-03-06|language=en}}</ref> === 31. jūlijs === Krievija ir apsūdzējusi Ukrainu bezpilota lidaparāta triecienā Melnās jūras flotes štābam [[Sevastopole|Sevastopolē]], ievainojot piecus cilvēkus un atceļot Krievijas Jūras spēku dienas svinības.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-official-says-ukraine-carried-out-drone-attack-black-sea-fleet-hq-2022-07-31/|title=Russian official says Ukraine carried out drone attack on Black Sea fleet HQ|work=Reuters|access-date=2023-03-06|date=2022-07-31|last=Reuters|language=en}}</ref> Drons ir aprakstīts kā pašdarināts, un tajā bija mazjaudas sprādzienbīstama ierīce.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/drone-explosion-hits-russias-black-sea-fleet-hq-468534|title=Drone explosion hits Russia's Black Sea Fleet HQ|website=The Business Standard|access-date=2023-03-06|date=2022-07-31|language=en}}</ref> == 2022. gada augusts == === 1. augusts === Pirmais kuģis ar graudiem ir atstājis Odesu saskaņā ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgto vienošanos starp Ukrainu un Krieviju par pārtikas eksportu no Ukrainas. Pēc Turcijas teiktā, kuģis dosies uz Libānu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=1 August 2022 |title=First grain ship leaves Ukraine under Russia deal |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62375580 |access-date=1 August 2022 |publisher=BBC}}</ref> ASV ir paziņojušas par 17. palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir 550 miljoni USD, tostarp 75 000 155 mm artilērijas šāviņi un vairāk ''HIMARS'' munīcijas.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Joseph Haboush |date=1 August 2022 |title=More ammo for HIMARS in new $550 mln weapons package for Ukraine: Pentagon |url=https://english.alarabiya.net/amp/News/world/2022/08/01/More-ammo-for-HIMARS-in-new-550-mln-weapons-package-for-Ukraine-Pentagon |access-date=2 August 2022 |publisher=alarabiya}}</ref> === 2. augusts === Pirmais kuģis ar Ukrainas graudiem ir ieradies Turcijā, un saskaņā ar Ukrainas valdības teikto sekos vēl vairāk.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Elsa Maishman |date=2 August 2022 |title=Ukraine war: First grain ship out of Ukraine reaches Turkish waters |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62401342 |access-date=3 August 2022 |publisher=BBC}}</ref> Vēlāk tajā pašā nedēļā no Čornomorskas un Odesas ieradās trīs kuģi, kas piekrauti ar Ukrainas kukurūzu, aptuveni 58 000 tonnu daudzumā,<ref>{{tīmekļa atsauce |date=5 August 2022 |title=Three more grain ships leave Ukraine as soldiers fighting Russia in Donbas face 'hell' |url=https://www.abc.net.au/news/2022-08-05/three-grain-ships-leave-ukraine-as-offensives-in-donbas-continue/101307086 |access-date=5 August 2022 |website=ABC |publisher=Reuters |language=en}}</ref> un vēl četri graudu kuģi izgāja no Ukrainas ostām ceļā uz Turciju.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Hugo Bachega and Elsa Maishman |date=7 August 2022 |title=Ukraine war: Four more grain ships leave Ukraine as hopes grow for export stability |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62454674 |access-date=7 August 2022 |website=BBC |language=en}}</ref> Krievijas Augstākā tiesa Azovas pulku ir atzinusi par teroristu grupējumu. Tas ļauj Azovas pulka cīnītājiem piemērot bargākus sodus. Kareivjiem draud līdz 10 gadu cietumsods, virsniekiem līdz 20 gadiem cietumā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=2 August 2022 |title=Russia designates Ukraine's Azov Regiment a 'terrorist' group |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/8/2/russia-designates-ukraines-azov-regiment-a-terrorist-group |access-date=3 August 2022 |publisher=aljazeera}}</ref> === 3. augusts === Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi paziņojis, ka [[Zaporižjas apgabala okupācija|Krievijas okupācijas apstākļos]] Zaporižjas atomelektrostacijā valda haoss.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Allen |first1=Claudia |last2=Jackson |first2=Patrick |date=3 August 2022 |title=Ukraine war: IAEA says Zaporizhzhia nuclear plant out of control |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62412429 |access-date=4 August 2022 |website=BBC News |publisher=BBC |language=en}}</ref> === 4. augusts === Ziemeļmaķedonija paziņoja, ka dāvinās Ukrainai četras Su-25 lidmašīnas, kuras Ukraina Ziemeļmaķedonijai pārdeva 2001. gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Boyko Nikolov |date=4 August 2022 |title=Ukraine received Su-25s that it sold to North Macedonia in 2001 |url=https://bulgarianmilitary.com/2022/08/04/ukraine-received-su-25s-that-it-sold-to-north-macedonia-in-2001/ |access-date=5 August 2022 |website=bulgarianmilitary.com |language=en}}</ref> === 5. augusts === ASV valdība gatavo jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai aptuveni 1 miljarda dolāru vērtībā.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=By Idrees Ali and Mike Stone |date=5 August 2022 |title=Exclusive: U.S. readies new $1 billion Ukraine weapons package |url=https://www.reuters.com/world/europe/exclusive-us-readies-new-1-billion-ukraine-weapons-package-2022-08-05/ |access-date=6 August 2022 |website=reuters.com |language=en}}</ref> === 6. augusts === Vitālijs Gura, Krievijas atbalstīto kolaborantu Kahovkas rajona priekšnieka vietnieks, tika sašauts un vēlāk nomira.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=7 August 2022 |title=Russia-backed official in Ukraine's Kherson dies after attack |url=https://www.straitstimes.com/world/europe/russia-backed-official-in-ukraines-kherson-dies-after-attack |access-date=7 August 2022 |website=straitstimes |publisher=AFP |language=en}}</ref> === 8. augusts === Pentagons ir apstiprinājis, ka Ukrainai nezināmā datumā ir piegādātas raķetes ''AGM-88 HARM'' pēc atlūzu atrašanas netālu no krievu pozīcijām.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Oren Liebermann |date=2022-08-08 |title=Pentagon acknowledges sending previously undisclosed anti-radar missiles to Ukraine |url=https://edition.cnn.com/2022/08/08/politics/anti-radar-missiles-ukraine-russia-pentagon/index.html |access-date=2022-08-09 |website=CNN |language=en}}</ref> [[ASV Aizsardzības departaments]] paziņoja par 18. militārās palīdzības paketi Ukrainai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=$1 Billion in Additional Security Assistance for Ukraine |url=https://www.defense.gov/News/Releases/Release/Article/3120059/1-billion-in-additional-security-assistance-for-ukraine/ |access-date=2022-08-08 |website=U.S. Department of Defense |language=en}}</ref> === 9. augusts === Krievijas spēku [[Saki]] militārajā bāzē Novofedorivkā, Krimā, ir dzirdēti aptuveni 12 sprādzieni.<ref>{{ziņu atsauce |date=9 August 2022 |title=Blasts heard near Russian airbase in Crimea, emergency services rush in |language=en |website=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/loud-explosions-heard-near-russian-military-airbase-crimea-witnesses-2022-08-09/ |access-date=2022-08-10}}</ref> Bāze atrodas aptuveni 220 kilometru attālumā no Ukrainas spēku pozīcijām.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=HOWARD ALTMAN, TYLER ROGOWAY |date=2022-08-09 |title=Russian Airbase In Crimea Erupts In Massive Explosions (Updated) |url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/russian-airbase-in-crimea-erupts-in-massive-explosions |access-date=2022-08-10 |website=The Drive |language=en |archive-date=2022-08-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220812074908/https://www.thedrive.com/the-war-zone/russian-airbase-in-crimea-erupts-in-massive-explosions }}</ref> Ukraina apgalvoja, ka iznīcinātas vismaz 9 Krievijas lidmašīnas, neapstiprinot sprādzienu avotu.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Dan Sabbagh |date=2022-08-10 |title=Ukraine air force claims up to a dozen Russian jets destroyed in Crimea raid |url=https://www.theguardian.com/world/2022/aug/10/ukraine-air-force-claims-russian-jets-destroyed-crimea-raid |access-date=2022-08-11 |website=The Guardian |language=en}}</ref> === 10. augusts === Prezidents Zelenskis sacīja, ka "šis Krievijas karš... sākās ar Krimu un jābeidzas ar Krimu — ar tās atbrīvošanu". Iepriekš viņš bija teicis, ka pieņems pamieru ar Krieviju, ja viņi atgriezīsies savās 24. februāra pozīcijās.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Francesca Gillett |date=2022-08-10 |title=Ukraine war must end with liberation of Crimea – Zelensky |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62487303 |access-date=2022-08-10 |website=BBC |language=en}}</ref> === 11. augusts === [[Zaporižjas apgabala okupācija|Okupētā Zaporižjas apgabala kolaborantu administrācija]] izvirzījusi 30 dienu ierosinājumu sarīkot [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|referendumu par tās "pievienošanos Krievijai"]], kas tikšot rīkots 11. septembrī, ja vien ierosinājums netiks atsaukts.<ref>{{ziņu atsauce |date=August 8, 2022 |title=Власти Запорожья подписали распоряжение о проведении референдума |language=ru |publisher=[[RBK Group]] |url=https://www.rbc.ru/politics/08/08/2022/62f0e6829a7947c215bc15d9 |accessdate=August 11, 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=August 11, 2022 |title=Власти Запорожья назвали желаемую дату референдума о присоединении к России |language=ru |publisher=[[TV Centre (Russia)|TV Centre]] |url=https://www.tvc.ru/news/show/id/247031/ |accessdate=August 11, 2022}}</ref> === 12. augusts === ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] ir lūdzis izveidot demilitarizētu zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju pēc tam, kad nesen notika apšaude, kas skāra radioaktīvo materiālu uzglabāšanas vietu.<ref name="auto">{{ziņu atsauce |date=12 August 2022 |title=UN chief calls for demilitarised zone as more shelling hits Ukraine's Zaporizhzhia nuclear power plant |publisher=ABC |url=https://www.abc.net.au/news/2022-08-12/un-chief-urges-demilitarized-zone-around-ukraine-nuclear-plant/101326100 |access-date=12 August 2022}}</ref> === 13. augusts === Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists sacīja, ka viņa valsts ir gatava tiešai ieroču ražošanai Ukrainas vajadzībām.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Kumar Natasha |date=13 August 2022 |title=Sweden ready to produce weapons for Ukraine |publisher=The Times India |url=https://thetimeshub.in/sweden-ready-to-produce-weapons-for-ukraine/26535/ |access-date=13 August 2022 |archive-date={{dat|2022|08|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220826123625/https://thetimeshub.in/sweden-ready-to-produce-weapons-for-ukraine/26535/ }}</ref> === 14. augusts === Ukraina apgalvoja, ka krievu komandieri Hersonas pilsētā atkāpušies no rietumiem uz Dņepras upes austrumu krastu, atstājot Krievijas spēkus Hersonā izolācijā.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Campbell MacDiarmid |date=14 August 2022 |title=Russia leaves 20,000 soldiers stranded in tactical withdrawal to the east |work=The Times |url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/08/14/russia-leaves-10000-soldiers-stranded-tactical-withdrawal-west/ |access-date=16 August 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |first1=Kateryna |last1=Stepanenko |first2=Karolina |last2=Hird |first3=Grace |last3=Mappes |first4=Frederick W. |last4=Kagan |date=14 August 2022 |title=Russian Offensive Campaign Assessment, August 14 |publisher=ISW |url=https://understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-august-14 |access-date=16 August 2022}}</ref> === 15. augusts === Ukraina apgalvoja, ka ar ''HIMARS'' raķeti uzbrukusi bāzei, kas tika izmantota kā [[Vāgnera grupa|PMK "Wagner"]] štābs. Ukrainas Luhanskas gubernators [[Serhijs Haidajs]] sacīja, ka vietu atklājis kāds Krievijas žurnālists.<ref>{{ziņu atsauce |date=15 August 2022 |title=Ukraine hits Russian Wagner mercenary HQ in east |agency=BBC |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62547403 |access-date=16 August 2022}}</ref> === 16. augusts === Ir ziņots par sprādzieniem ieroču noliktavā Maiskē, [[Džankoja|Džankojas rajonā]], Krimas ziemeļos. Cietuši divi cilvēki. Krievijas amatpersonas apgalvo, ka tas noticis ugunsgrēka dēļ. Kāda Ukrainas amatpersona sacīja, ka sprādzieni bija "demilitarizācija darbībā".<ref>{{ziņu atsauce |date=16 August 2022 |title=Ukraine war: Explosions rock Russian base in Ukraine's Crimea |agency=BBC |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62560041 |access-date=16 August 2022}}</ref> Pēc Ukrainas amatpersonas teiktā, sprādzienus sarīkojusi elitāra Ukrainas militārā vienība.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Schwirtz |first1=Michael |last2=Troianovski |first2=Anton |date=16 August 2022 |title=Ukraine Strikes Again in Crimea, Posing a New Challenge for Putin |newspaper=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/2022/08/16/world/europe/crimea-russia-ukraine-explosions.html}}</ref> === 17. augusts === Krievijas raķete trāpīja trīsstāvu dzīvojamai ēkai Harkivā, nogalinot 12 un ievainojot 20 cilvēkus, tostarp vismaz vienu bērnu. Ēka tika pilnībā iznīcināta.<ref name="Meduza-2022-08-18">{{ziņu atsauce |date=2022-08-18 |title=At least 17 dead and dozens injured in Kharkiv after overnight shelling |language=en |work=Meduza |url=https://meduza.io/en/news/2022/08/18/9-dead-and-almost-40-injured-in-kharkiv-after-overnight-shelling |access-date=2022-08-18}}</ref> === 18. augusts === Ukraina apgalvo, ka ir veikusi triecienu [[Nova Kahovka]]i, izmantojot ''HIMARS'' raķeti, nogalinot 12 un ievainojot 10 krievu.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=17 August 2022 |title=Video shows aftermath of HIMARS strike on Russian base in occupied Nova Kakhovka |url=https://english.nv.ua/nation/video-shows-aftermath-of-himars-strike-on-russian-base-in-occupied-nova-kakhovka-50263829.html |access-date=18 August 2022 |work=The New Voice of Ukraine}}</ref> === 19. augusts === ASV valdība ir paziņojusi par savu 19. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir aptuveni 775 miljoni ASV dolāru.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=RFE/RL's Ukrainian Service |date=20 August 2022 |title=Drone Strikes Headquarters Of Russia's Black Sea Fleet In Ukraine's Occupied Crimea Region |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/8/19/us-announces-775m-in-additional-ukraine-military-aid |access-date=20 August 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 August 2022 |title=U.S. announces $800 million more military aid for Ukraine |url=https://www.pbs.org/newshour/world/u-s-set-to-announce-800-million-in-military-aid-for-ukraine |access-date=20 August 2022 |website=[[PBS]]}}</ref> === 20. augusts === Krievija apgalvoja, ka Ukraina veikusi bezpilota lidaparāta uzbrukumu Krievijas Melnās jūras flotes štābam Krievijas okupētajā Krimā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 August 2022 |title=US announces new $775m Ukraine military aid package |url=https://www.rferl.org/a/drone-strike-russia-black-sea-fleed-ukraine-crimea/31996886.html |access-date=20 August 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Astier |first=Henri |date=20 August 2022 |title=Ukraine war: Drone attack targets Russian Black Sea fleet in Crimea |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62618538 |access-date=24 August 2022}}</ref> Krievijā netālu no Maskavas sprāgstot automašīnai, gājusi bojā galēji labējā filozofa un "krievu pasaules" ideologa Aleksandra Dugina meita Darja Dugina<ref>{{ziņu atsauce |title=Russian intellectual Aleksandr Dugin is also commonly known as 'Putin's brain' |language=en |work=NPR.org |url=https://www.npr.org/2022/03/27/1089047787/russian-intellectual-aleksandr-dugin-is-also-commonly-known-as-putins-brain |access-date=13 April 2022}}</ref> === 23. augusts === Kanādas premjerministrs [[Džastins Trudo]] ir paziņojis par 3,85 miljonu [[Kanādas dolārs|C$]] dažādām apmācību programmām, tostarp [[Ukrainas Nacionālā policija|Ukrainas policijai]] un neatliekamās palīdzības dienestiem.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Idrees Ali, Steve Holland and Patricia Zengerle |date=23 August 2022 |title=U.S. to announce $3 billion in new military aid for Ukraine - official |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/us-announce-3-bln-arms-package-ukraine-ap-reporter-tweet-2022-08-23/ |access-date=24 August 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |author1=Lolita C. Baldor and Matthew Lee |date=23 August 2022 |title=US to send $3 billion in aid to Ukraine as war hits 6 months |newspaper=The Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/politics/us-to-send-3-billion-in-aid-to-ukraine-as-war-hits-6-months/2022/08/23/435669f2-2302-11ed-a72f-1e7149072fbc_story.html |access-date=24 August 2022}}</ref> === 24. augusts === Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons apmeklējis Ukrainu trešo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Džonsons paziņoja par militārās palīdzības paketi 54 miljonu sterliņu mārciņu apmērā Ukrainai, tajā iekļaujot bezpilota gaisa sistēmas un prettanku munīciju.<ref>{{publikācijas atsauce |title=Prime Minister tells Ukraine 'they will win' as he marks Independence Day |date=24 August 2022 |publisher=[[gov.uk]] |url=https://www.gov.uk/government/news/prime-minister-tells-ukraine-they-will-win-as-he-marks-independence-day-24-august-2022 |access-date=2022-08-24 |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20220824195037/https://www.gov.uk/government/news/prime-minister-tells-ukraine-they-will-win-as-he-marks-independence-day-24-august-2022 |archive-date=2022-08-24}}</ref> ASV Aizsardzības departaments ir paziņojis par savu 20. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir 3 miljardi ASV dolāru.<ref>{{cite tweet |last=Austin |first=Lloyd |author-link=Lloyd Austin |user=SecDef |number=1562498261336072192 |date=24 August 2022 |title=Today is Ukraine's 🇺🇦 Independence Day, and the United States is underscoreing its long-term commitment to that independence with its single biggest tranche of security assistance yet — nearly $3 billion under the Ukraine Security Assistance Initiative. Here's what's included: https://t.co/YjHGf63Dn6 |language=en |access-date=28 December 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220914001241/https://twitter.com/SecDef/status/1562498261336072192 |archive-date=14 September 2022 |dead-url=no}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=2022-08-24 |title=WATCH: Biden administration announces nearly $3 billion in new military aid for Ukraine |url=https://www.pbs.org/newshour/politics/watch-biden-administration-announces-nearly-3-billion-in-new-military-aid-for-ukraine |access-date=2022-08-27 |website=PBS NewsHour |language=en}}</ref> Krievijas raķešu uzbrukumā dzelzceļa stacijai Čaplinē, Dņipropetrovskas apgabalā, tika nogalināti 25 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 80 ievainoti.<ref>{{ziņu atsauce |last= |first= |date=2022-08-25 |title=Death toll of Russian missile strike in Chaplyne rises to 25, including 2 children. 31 more wounded. Search and rescue operation concluded |work=Financial Times |url=https://liveuamap.com/en/2022/25-august-death-toll-of-russian-missile-strike-in-chaplyne |access-date=2022-08-25}}</ref> === 25. augusts === Putins ir devis rīkojumu līdz gada beigām iesaukt 137 000 karavīru priekš [[Krievijas—Ukrainas karš|kara Ukrainā]], lai gan nav skaidrs, vai šie karavīri tiks iesaukti vai būs brīvprātīgie.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Derek Gatopoulos and Hanna Arhirova |date=2022-08-26 |title=Putin orders 137,000 more Russian troops in face of Ukraine losses |work=SMH |url=https://www.smh.com.au/world/europe/putin-orders-137-000-more-russian-troops-in-face-of-ukraine-losses-20220826-p5bcwc.html |access-date=2022-08-26}}</ref> === 26. augusts === 3:30 pēc vietējā laika Ukrainas spēki ar 10 HIMARS raķetēm uzbruka viesnīcai "Donbas" Luhanskas apgabala [[Kadijivka]]s pilsētā, ziņo Krievijas propagandisti. Ukraina ziņo, ka viesnīca tika izmantota kā kazarma un tajā nogalināti 200 desantnieki.<ref>{{ziņu atsauce |date=2022-08-26 |title=Another Russian base destroyed in occupied Kadiivka, Luhansk Oblast (updated) |work=euromaidanpress |url=https://euromaidanpress.com/2022/08/26/another-russian-base-destroyed-in-occupied-kadiivka-luhansk-oblast/ |access-date=2022-08-27}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=2022-08-27 |title=Humiliation for Putin as 200 paratroopers are wiped out in a Ukrainian missile strike |work=news.com.au |url=https://www.news.com.au/world/europe/humiliation-for-putin-as-200-paratroopers-are-wiped-out-in-a-ukrainian-missile-strike/news-story/093981ca72e34cc4ea3beca779f60b50 |access-date=2022-08-27}}</ref> === 27. augusts === Krievija ir bloķējusi Kodolieroču neizplatīšanas līguma projektu, kas tiek pārskatīts reizi piecos gados, saistībā ar sadaļu, kas attiecas uz Ukrainu.<ref>{{ziņu atsauce |date=2022-08-27 |title=Russia blocks nuclear treaty agreement over Ukraine reference |work=BBC |url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-62699066 |access-date=2022-08-27}}</ref> === 28. augusts === ASV paziņoja par HIMARS sistēmu un GMLRS raķešu ražošanas palielināšanu, lai palīdzētu Ukrainai.<ref>{{ziņu atsauce |author=Micheal Kurt |date=2022-08-28 |title=U.S. Pentagon Official: Increasing HIMARS Production to Assist Ukraine |work=technotrenz.com |url=https://technotrenz.com/news/u-s-pentagon-official-increasing-himars-production-to-assist-ukraine-2163468.html |access-date=2022-08-29 |archive-date=2022-08-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220829114051/https://technotrenz.com/news/u-s-pentagon-official-increasing-himars-production-to-assist-ukraine-2163468.html }}</ref> === 29. augusts === Ukraina ir sākusi pretuzbrukumu dienvidos.<ref>{{ziņu atsauce |first1=Andrea |last1=Shalal |first2=Max |last2=Hunder |date=29 August 2022 |title=Ukraine launches counter-offensive in south as Russia shells port city |url=https://www.reuters.com/world/europe/shelling-near-ukraine-nuclear-plant-fuels-disaster-fears-russia-pounds-donbas-2022-08-29/ |access-date=2023-01-06 |first3=Pavel |last3=Polityuk |first4=Gareth |last4=Jones |first5=Angus |last5=MacSwan |first6=Costas |last6=Pitas |editor1=Mark Heinrich |editor2=Alex Richardson |editor3=Nick Macfie |editor4=Cynthia Osterman}}</ref> Ukrainas valdība paziņoja, ka tās spēki ir pārrāvuši Krievijas pirmo aizsardzības līniju netālu no Hersonas, savukārt Ukrainas armija arī apgalvoja, ka ir veikusi triecienu Krievijas militārajai bāzei [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>{{ziņu atsauce |author=Daniel Berehulak |date=29 August 2022 |title=Ukraine announces offensive operations across the south. |newspaper=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/live/2022/08/29/world/ukraine-russia-war-news#ukraine-announces-offensive-operations-across-the-south |access-date=2022-08-29}}</ref> Ukraina apgalvo, ka no kaujas lauku pametuši daudzi Krievijas desantnieki.<ref>{{ziņu atsauce |author1=Leo Sands & Yaroslav Lukov |date=30 August 2022 |title=Kherson: Ukraine claims new push in Russian-held region |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62712299 |access-date=2022-08-30}}</ref> === 30. augusts === Ukraina apgalvo, ka izmantojusi no koka izgatavotus ''[[HIMARS]]'' sistēmu mānekļus. Tas varētu izskaidrot Krievijas apgalvojumus par vairāku ''HIMARS'' sistēmu iznīcināšanu.<ref>{{ziņu atsauce |last=Hudson |first=John |date=30 August 2022 |title=Ukraine lures Russian missiles with decoys of U.S. rocket system |newspaper=The Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/08/30/ukraine-russia-himars-decoy-artillery/ |access-date=2022-08-30}}</ref> === 31. augusts === Krievija izveda savus iznīcinātājus no [[Krima]]s, lai aizsargātos pret turpmāku apšaudīšanu.<ref>{{ziņu atsauce |date=31 August 2022 |title=Massive fire at Crimean oil storage facility: report |url=https://tvpworld.com/62132895/massive-fire-at-crimean-oil-storage-facility-report |access-date=2022-08-31 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Krievija uz trim dienām ir apturējusi gāzes piegādi Vācijai caur Nord Stream 1, lai "veiktu remontdarbus".<ref>{{ziņu atsauce |author=Kate Connolly |date=31 August 2022 |title=Nord Stream 1: Russia switches off gas pipeline citing maintenance |url=https://www.theguardian.com/business/2022/aug/31/nord-stream-1-russia-switches-off-gas-pipeline-citing-maintenance |access-date=2022-08-31}}</ref> == 2022. gada septembris == === 1. septembris === Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektori ieradās Zaporižjas atomelektrostacijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=1 September 2022 |title=UN inspectors finally reach Ukraine nuclear plant after shelling and emergency shutdown of reactor |url=https://www.cnbc.com/2022/09/01/russia-tries-to-restore-supply-lines-in-southern-ukraine-north-korea-could-send-workers-to-rebuild-the-donbas.html |access-date=1 September 2022 |website=[[CNBC]]}}</ref> === 2. septembris === Ukraina Dņipropetrovskas apgabala austrumos arestējusi sievieti. Viņa tika apsūdzēta par sava vīra vienības un citas militāras informācijas nosūtīšanu Krievijas spēkiem, kas pēc tam tika izmantota Krievijas militārās darbības labā.<ref>{{ziņu atsauce |date=2 September 2022 |title=Ukraine army wife 'spying' for Russia |work=Yahoo |url=https://au.sports.yahoo.com/ukraine-army-wife-spying-russia-145822045.html |access-date=3 September 2022 |archive-date={{dat|2022|09|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220905160853/https://au.sports.yahoo.com/ukraine-army-wife-spying-russia-145822045.html }}</ref> === 3. septembris === Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas teikto, kopš 29. augusta Ukrainas spēki ir guvuši lielus panākumus Krievijas komandieru pieļauto kļūdu un Krievijas spēku loģistikas problēmu dēļ.<ref>{{ziņu atsauce |date=3 September 2022 |title=Ukraine 'exploiting poor Russian leadership' in new offensive, says UK |work=Evening Standard |url=https://www.standard.co.uk/news/world/ukraine-war-russia-military-leadership-kherson-offensive-mod-latest-update-putin-b1022899.html |access-date=3 September 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=3 September 2022 |title=Fog of war: Ukraine's counteroffensive against Russian forces |work=aljazeera |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/9/3/russia-west-step-up-energy-war-as-risk-of-nuclear-disaster-haunt |access-date=3 September 2022}}</ref> === 4. septembris === Pēc vairāku mēnešu neizmantošanas, Ukraina tagad atkal izmanto ''[[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar TB2]]'' bezpilota lidaparātus. Pēc tam, kad pēdējos divos mēnešos nav neviena jauna nofilmēta ''Bayraktar'' video, Ukraina atkal ir sākusi publicēt šos materiālus tiešsaistē. Tas ir saistīts ar ''HARM'' raķešu izmantošanu un to ietekmi uz Krievijas spēku pretgaisa aizsardzību.<ref>{{ziņu atsauce |author=Parth Satam |date=4 September 2022 |title=HARMing Russian Air Defenses – Bayraktar TB2 Drones Soar Again Thanks To AGM-88 Missiles Fired By Ukrainian MiG-29s |work=Eurasian Times |url=https://eurasiantimes.com/harming-russian-air-defenses-bayraktar-tb2-drones-soar-again/ |access-date=7 September 2022}}</ref> === 6. septembris === Berdjanskā krievu ieceltais kolaborants Artjoms Bardins tika nopietni ievainots bumbas sprādzienā.<ref>{{ziņu atsauce |date=6 September 2022 |title=Another Russia-Imposed Official Attacked In Occupied Area Of Ukraine |publisher=Radio Free Europe/Radio Liberty |url=https://www.rferl.org/a/ukraine-bardin-official-berdyansk-attacked/32021282.html |access-date=7 September 2022}}</ref> === 7. septembris === ASV vēlas dubultot savu 155 mm šāviņu ražošanu, jo ir jāpapildina ASV krājumi, kā arī jānodrošina Ukrainas vajadzības. Pentagons vēlas palielināt katru mēnesi uzbūvēto ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'' sistēmu skaitu līdz 12.<ref>{{ziņu atsauce |author=Barbara Starr |date=7 September 2022 |title=US military working on analysis to shape and support Ukraine's military in long term |publisher=CNN |url=https://edition.cnn.com/2022/09/07/politics/us-military-ukraine-analysis/ |access-date=7 September 2022}}</ref> === 9. septembris === Ukrainas spēki atguva daļu [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]].<ref>{{ziņu atsauce |last1=Hunder |first1=Max |last2=Balmforth |first2=Tom |date=9 September 2022 |title=Ukraine retakes territory in Kharkiv region as Russian front crumbles |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/blinken-visits-ukraine-pivotal-moment-kyiv-claims-gains-2022-09-08/}}</ref> === 10. septembris === Lielā pretuzbrukuma laikā Ukrainas spēki atkaroja [[Kupjanska|Kupjansku]] un [[Izjuma|Izjumu]]. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas teikto, Krievijas spēku aizsardzība Harkivas apgabalā, tika "paņemta uz pārsteigumu".<ref>{{ziņu atsauce |date=10 September 2022 |title=Ukraine-Russia war: Russian forces "taken by surprise" as Ukrainian counter-offensive advances 50km, says UK – live |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/sep/10/russia-ukraine-war-latest-updates-live-news-putin-zelenskiy |access-date=2022-09-10 |work=The Guardian |language=en}}</ref> Jau vēlā pēcpusdienā tika ziņots, ka Ukrainas karavīri sasniedza [[Lisičanska]]s robežas Luhanskas apgabalā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Ponomarenko |first1=Illia |title=Ukrainian military is reportedly attacking Russians in Lysychansk |url=https://twitter.com/IAPonomarenko/status/1568594855118442497 |access-date=10 September 2022 |via=Twitter}}</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukraina ir atkarojusi 2000 kvadrātkilometru.<ref>{{ziņu atsauce |author=Hugo Bachega and Matt Murphy |date=11 September 2022 |title=Ukraine counter-offensive: Russian forces retreat as Ukraine takes key towns |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62860774 |dead-url=no |access-date=11 September 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220910232609/https://www.bbc.com/news/world-europe-62860774 |archive-date=10 September 2022}}</ref> === 11. septembris === Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja karti, kurā apstiprināts, ka Krievijas spēki [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] ir atkāpušies uz [[Oskila|Oskilas upes]] austrumu krastu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Anisimova |first=Olga |date=11 September 2022 |title=ВО: российские войска оставили север Харьковской области, сосредоточив оборону по реке Оскол |url=https://rus-bel.online/novosti/armiya/vo-rossijskie-vojska-ostavili-sever-harkovskoj-oblasti-sosredotochiv-oboronu-po-reke-oskol/ |access-date=2022-09-11 |website=RB Новости |language=ru-RU}}</ref> Tika apstiprināts, ka apdzīvotās vietas Kozača Lopaņa,<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Gorun |first=Oksana |date=11 September 2022 |title=Над Казачьей Лопанью подняли флаг Украины (фото) |url=https://www.objectiv.tv/objectively/2022/09/11/nad-kazachej-lopanyu-podnyali-flag-ukrainy-foto/ |access-date=2022-09-11 |website=Bojectiv |language=ru-RU}}</ref> [[Vovčanska]] un Lipci<ref>{{ziņu atsauce |date=11 September 2022 |title=Kharkiv offensive: Ukrainian army says it has tripled retaken area |work=BBC News |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-62867560}}</ref> atrodas [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēku]] kontrolē. Vēlā pēcpusdienā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja par oficiālu Krievijas spēku izvešanu no gandrīz visa Harkivas apgabala, norādot, ka notiek "karaspēka samazināšanas un pārvietošanas operācija".<ref name="meduza20220911">{{ziņu atsauce |date=11 September 2022 |title=Russian defense ministry shows retreat from most of Kharkiv region |work=Meduza |url=https://meduza.io/en/news/2022/09/11/russian-defense-ministry-shows-retreat-from-most-of-kharkiv-region |access-date=11 September 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Russian Defence Ministry Showed Map Of New Frontline In Kharkiv Region |url=https://charter97.org/en/news/2022/9/11/515204/ |date=11 September 2022 |access-date=2022-10-09 |work=[[Charter 97]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20220930162355/https://charter97.org/en/news/2022/9/11/515204/ |archive-date=2022-09-30 |dead-url=no}}</ref> === 12. septembris === Ukraina apgalvoja, ka tā ir sasniegusi [[Krievijas—Ukrainas robeža|Krievijas—Ukrainas robežu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Becatoros |first1=Elena |last2=Arhirova |first2=Hanna |title=Ukraine keeps initiative, claims it reached Russian border |url=https://www.msn.com/en-gb/news/world/ukraine-keeps-initiative-claims-it-reached-russian-border/ar-AA11INfY |publisher=MSN}}</ref> [[Volodimirs Zelenskis|Zelenskis]] sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši no Krievijas kopumā 6000 kvadrātkilometru lielu teritoriju gan dienvidos, gan austrumos.<ref>{{ziņu atsauce |date=13 September 2022 |title=Ukraine war: We've retaken 6,000 sq km from Russia, says Zelensky |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-62884668 |access-date=2022-09-14}}</ref> Trīsdesmit pieci Krievijas pašvaldību deputāti parakstīja petīciju ar aicinājumu Putinam atkāpties.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russian Officials Demand Putin Resign Amid Ukraine Losses |date=12 September 2022 |url=https://www.newsweek.com/russian-officials-demand-putin-resign-amid-ukraine-losses-1742156 |access-date=2022-09-12 |publisher=MSN |language=en}}</ref> === 13. septembris === No Hersonas frontes tika ziņots, ka Krievijas spēki ir atkāpušies no Kiseļivkas, apdzīvotas vietas 15 km no Hersonas.<ref name="bbc.com">{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/live/news-62613149|title=Война в Украине. Хроника событий 19 августа – 19 сентября 2022 – Новости на русском языке|work=[[BBC News Russian]]|language=RU|access-date=9 October 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://dev-isw.bivings.com/|title=Institute for the Study of War|website=Institute for the Study of Wa|access-date=9 October 2022|archive-date={{dat|2022|03|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220325065358/https://www.understandingwar.org/backgrounder/russian-offensive-campaign-assessment-march-24}}</ref> Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka frontes līnija Hersonas reģionā ir pavirzījusies uz priekšu par 12 km un ka ir atgūti 500 kvadrātkilometri, tostarp 13 apdzīvotās vietas.<ref>{{ziņu atsauce |title=Украинская армия сообщила о новых успехах под Херсоном |newspaper=BBC News Russian |url=https://www.bbc.com/russian/news-62880057|language=RU}}</ref> === 14. septembris === Krievijas spēki izšāva astoņas raķetes uz Karačuņivskas ūdenskrātuves dambja, izraisot plašus plūdus Krivijrihā un ūdens līmeņa paaugstināšanos Inhulecas upē par 2,5 metriem.<ref>{{ziņu atsauce |last=Russell |first=Graham |date=15 September 2022 |title=Ukraine city of Kryvyi Rih floods after Russian missile strikes hit dam |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/2022/sep/15/ukraine-city-of-kryvyi-rih-floods-after-russian-missile-strikes-hit-dam |dead-url=no |access-date=2022-09-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220915033143/https://www.theguardian.com/world/2022/sep/15/ukraine-city-of-kryvyi-rih-floods-after-russian-missile-strikes-hit-dam |archive-date=2022-09-15}}</ref> === 15. septembris === ASV paziņoja par 600 miljonu dolāru palīdzības paketi Ukrainai, tostarp papildu ''HIMARS'' munīciju, "desmitiem tūkstošu" 105 mm artilērijas šāviņu, tūkstoš 155 mm šāviņu, pretdronu sistēmas, ziemas ekipējumu un nakts redzamības ierīces.<ref>{{ziņu atsauce |last=Liebermann |first=Oren |date=15 September 2022 |title=White House announces $600&nbsp;million security package for Ukraine during ongoing counter-offensive |publisher=CNN |url=https://www.cnn.com/2022/09/15/politics/white-house-aid-ukraine-security-package/index.html |dead-url=no |access-date=2022-09-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220916033844/https://www.cnn.com/2022/09/15/politics/white-house-aid-ukraine-security-package/index.html |archive-date=2022-09-16}}</ref> === 16. septembris === Krievijas BM-21 raķetes un smagā artilērija apšaudīja [[Ņikopole|Ņikopoli]], ievainojot vienu cilvēku un sabojājot 11 daudzstāvu ēkas, bērnudārzu, skolu, gāzes krāsnis un elektrības līnijas.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Soldak |first=Katya |title=Friday, September 16. Russia's War On Ukraine: News And Information From Ukraine |url=https://www.forbes.com/sites/katyasoldak/2022/09/16/friday-september-16-russias-war-on-ukraine-news-and-information-from-ukraine/ |access-date=2022-09-21 |website=Forbes |language=en}}</ref> === 17. septembris === Krievijas bruņoto spēku raķešu uzbrukumā dzīvojamām ēkām [[Čuhujiva]]s pilsētā tika nogalināti divi cilvēki.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Soldak |first=Katya |title=Saturday, September 17. Russia's War On Ukraine: News And Information From Ukraine |url=https://www.forbes.com/sites/katyasoldak/2022/09/17/saturday-september-17-russias-war-on-ukraine-news-and-information-from-ukraine/ |access-date=2022-09-21 |website=Forbes |language=en}}</ref> === 18. septembris === [[Katrīna, Velsas princese]] svētdien [[Bakingemas pils|Bakingemas pilī]] tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju [[Olena Zelenska|Olenu Zelensku]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Sept. 18 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-sept-18/6752162.html |access-date=2022-09-23 |website=VOA |language=en}}</ref> === 19. septembris === [[Ukrainas Sauszemes spēki]], virzoties uz [[Lisičanska|Lisičansku]], atguva Bilohorivkas ciemu Luhanskas apgabalā.<ref>{{ziņu atsauce |last=Kilner |first=James |date=19 September 2022 |title=Ukraine's counter-offensive recaptures first village in Luhansk |work=The Telegraph |url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/09/19/ukraines-counter-offensive-recaptures-first-village-luhansk/ |access-date=2022-09-19}}</ref> Krievijas raķete trāpīja [[Dienvidukrainas AES]] pievārtē, sabojājot ēkas un blakus esošo hidroelektrostaciju. Kodolreaktori netika bojāti.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=19 September 2022 |title=Strike Near Another Ukrainian Nuclear Plant Escalates Fears of Disaster |url=https://www.nytimes.com/2022/09/19/world/europe/ukraine-nuclear-plant-missile.html |archive-url= |archive-date= |work=The New York Times}}</ref> === 20. septembris === Krievijas ieceltās pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] amatpersonas 23.-27. septembrī izsludināja [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|referendumus]], lai apstiprinātu to pievienošanu Krievijai.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Faulconbridge |first1=Guy |last2=Polityuk |first2=Pavel |date=20 September 2022 |title=Russia triggers plan to formally annex occupied Ukrainian regions |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-marches-farther-into-liberated-lands-separatist-calls-urgent-referendum-2022-09-19/ |dead-url=no |access-date=2022-09-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220920133801/https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-marches-farther-into-liberated-lands-separatist-calls-urgent-referendum-2022-09-19/ |archive-date=2022-09-20}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Stern |first=David L. |date=19 September 2022 |title=Separatist regions push to join Russia in sign of fear war is failing |newspaper=The Washington Post |url=https://www.washingtonpost.com/world/2022/09/19/ukraine-russia-war-nuclear-plant-pugacheva/ |dead-url=no |access-date=2022-09-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220919192209/https://www.washingtonpost.com/world/2022/09/19/ukraine-russia-war-nuclear-plant-pugacheva/ |archive-date=2022-09-19}}</ref> Līdzīgus referendumus Krievijas okupācijas amatpersonas izsludināja arī [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonā]] un [[Zaporižjas apgabala okupācija|Zaporižjā]].<ref>{{ziņu atsauce |date=20 September 2022 |title=Russian-installed officials in Kherson say they will hold vote on joining Russia |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-backed-separatists-kherson-say-they-will-hold-vote-joining-russia-2022-09-20/}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last=Roth |first=Andrew |date=20 September 2022 |title=Four occupied Ukraine regions plan imminent "votes" on joining Russia |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/2022/sep/20/four-occupied-ukraine-regions-plan-votes-on-joining-russian-federation}}</ref> === 21. septembris === [[Saūda Arābija]]s Ārlietu ministrija ziņoja, ka Krievija pēc [[Muhameds bin Salmans|Muhameda bin Salmana]] starpniecības atbrīvojusi desmit ārvalstu karagūstekņus.<ref>{{ziņu atsauce |date=21 September 2022 |title=Russia releases 10 foreigners captured in Ukraine, after Saudi mediation |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-releases-10-foreigners-captured-ukraine-after-saudi-mediation-riyadh-2022-09-21/ |dead-url=no |access-date=2022-09-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220921165522/https://www.reuters.com/world/europe/russia-releases-10-foreigners-captured-ukraine-after-saudi-mediation-riyadh-2022-09-21/ |archive-date=2022-09-21}}</ref> Kā ziņots, darījuma ietvaros tika atbrīvots [[Viktors Medvedčuks]].<ref>{{ziņu atsauce |date=22 September 2022 |title=Russia confirms 55 servicemen freed in prisoner swap with Ukraine |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russia-confirms-55-servicemen-freed-prisoner-swap-with-ukraine-2022-09-22/ |access-date=2022-09-22}}</ref> Pēc [[Turcijas prezidentu uzskaitījums|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] starpniecības gūstekņu apmaiņā ar Krieviju ir atbrīvots rekordliels skaits — 215 Ukrainas karavīru, tostarp karavīri, kas vadīja [[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|tēraudlietuves "Azovstaļ"]] aizsardzību [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupolē]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Ukraine Announces Exchange Of 215 Prisoners Of War |work=barrons.com |agency=Agence France-Presse |url=https://www.barrons.com/news/ukraine-announces-exchange-of-215-prisoners-of-war-01663799406?tesla=y |access-date=22 September 2022}}</ref> Zelenskis paziņoja, ka saskaņā ar vienošanos pieci no atbrīvotajiem gūstekņiem paliks Turcijā drošos, bet komfortablos apstākļos līdz kara beigām.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Swaminathan |first1=Sneha |date=22 September 2022 |title=Ukraine announces the exchange of 215 prisoners of war |language=en |publisher=WION |url=https://www.wionews.com/world/ukraine-announces-the-exchange-of-215-prisoners-of-war-518562 |access-date=22 September 2022}}</ref> === 23. septembris === Krievijas okupētajos reģionos notika [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|referendumi]] par pievienošanos Krievijai. ASV prezidents [[Džo Baidens]] un Vācijas kanclers [[Olafs Šolcs]] tos nosauca par nelikumīgiem..<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Understanding Russia's referendums in Ukraine |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/9/20/russia-unfolds-annexation-plan-for-ukraine |access-date=2022-09-23 |publisher=Al Jazeera |language=en}}</ref> [[Izjuma|Izjumā]], [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]], tika pabeigta masu apbedījumu ekshumācija. Kopumā tika atrasti 436 līķi, no kuriem trīsdesmit bija atrastas spīdzināšanas pēdas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukrainian officials say 436 bodies exhumed from Izium burial site, 30 with signs of torture |website=ABC News |url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/ukrainian-officials-436-bodies-exhumed-izium-burial-site-90374137}}</ref> [[Ukrainas bruņotie spēki]] atjaunoja kontroli pār apdzīvoto vietu Jackivka, [[Doneckas apgabals|Doneckas apgabalā]]. Šī apdzīvotā vieta atrodas uz austrumiem no [[Oskila|Oskilas upes]], kas darbojas kā frontes līnija lielā austrumu frontes daļā.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Strozewski |first=Zoe |title=Russia Loses More Ground in Donetsk After Missing Putin's Hard Deadline |website=Newsweek |date=23 September 2022 |url=https://www.newsweek.com/russia-loses-more-ground-donetsk-after-missing-putins-hard-deadline-1745864}}</ref> === 26. septembris === [[Apvienotā Karaliste]] ieviesa jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krievijas organizētajiem [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|pseidoreferendumiem]] [[Uz laiku okupētās Ukrainas teritorijas|okupētajās Ukrainas teritorijās]]. Sankciju sarakstā ir iekļautas 92 fiziskas un juridiskas personas, tostarp 33 Krievijas amatpersonas, kas nosūtītas uz okupētajām Ukrainas teritorijām, kā arī 55 Krievijas valstij piederošu uzņēmumu vadītāji.<ref>{{ziņu atsauce |title= UK sanctions Russians linked to "sham" referendums in Ukraine |work=Reuters |date=26 September 2022 |url=https://www.reuters.com/world/europe/uk-sanctions-russians-linked-sham-referendums-ukraine-2022-09-26/}}</ref> === 27. septembris === ''[[Facebook]]'' izdzēsa vairāk nekā 1600 Krievijas propagandas kontu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Sept. 27 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-sept-27/6764823.html |access-date=2022-09-27 |website=VOA |language=en}}</ref> [[Ukrainas bruņotie spēki]] atguva Kupjanskas-Vuzlovijas ciematu Harkivas apgabalā. 27. septembrī līdz pat 6 % Harkivas apgabala teritorijas joprojām bija [[Harkivas apgabala okupācija|okupēta]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/kupiansk-vuzlovyi-settlement-liberated-kharkiv-105828801.html|title=Kupiansk-Vuzlovyi settlement liberated in Kharkiv Oblast, 6% of Kharkiv Oblast still under occupation|publisher=Yahoo! News|access-date=9 October 2022}}</ref> === 28. septembris === Ukrainas policija ir reģistrējusi vismaz 582 kara noziegumus, ko Krievija pastrādājusi agrāk [[Harkivas apgabala okupācija|okupētajās]] [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] teritorijās..<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://gwaramedia.com/en/war-crimes-recorded-in-kharkiv-oblast/|title=Police: over 580 War Crimes Recorded in Kharkiv Oblast|first=Tetiana|last=Fram|date=28 September 2022|website=gwaramedia.com|access-date=9 October 2022}}</ref> ASV paziņoja par 1,1 miljarda ASV dolāru palīdzības paketi Ukrainai.<ref>{{ziņu atsauce |title=US announces $1.1&nbsp;billion more in military aid for Ukraine |url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-government-and-politics-746ae5a7113e9bb78562ee3a943c9260 |last1=Baldor |first1=Lolita C. |date=28 September 2022 |access-date=2022-09-29 |work=Associated Press |last2=Lee |first2=Matthew |archive-url=https://web.archive.org/web/20220929012901/https://apnews.com/article/russia-ukraine-government-and-politics-746ae5a7113e9bb78562ee3a943c9260 |archive-date=2022-09-29 |dead-url=no}}</ref> === 29. septembris === [[Somija]] paziņoja, ka pusnaktī slēgs savas robežas Krievijas pilsoņiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=29 September 2022 |title=Itäraja {{!}} HS:n tiedot: Suomen raja sulkeutunee venäläisiltä turisteilta torstain ja perjantain välisenä yönä – tiedotustilaisuus kello 13.15 |url=https://www.hs.fi/politiikka/art-2000009101196.html |access-date=2022-09-29 |website=Helsingin Sanomat |language=fi |first1=Teemu |last1=Luukka}}</ref> Somijas valdība uzskatīja, ka Krievijas mobilizācija un strauji pieaugošais tūristu skaits, kas ierodas Somijā un ceļo caur šo valsti, apdraud Somijas starptautisko stāvokli un attiecības.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=29 September 2022 |title=Eastern Border {{!}} Finland's border will be closed to Russian tourists next night, with several exceptions to the decision | url=https://www-hs-fi.translate.goog/politiikka/art-2000009101196.html?_x_tr_sl=auto&_x_tr_tl=en&_x_tr_hl=en&_x_tr_pto=wapp |access-date=2022-09-29 |website=Helsingin Sanomat |language=en |first1=Teemu |last1=Luukka}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=29 September 2022 |title=Finnish Government issues a resolution to strongly restrict entry of Russian tourists into Finland |url=https://valtioneuvosto.fi/en/-/finnish-government-issues-a-resolution-to-strongly-restrict-entry-of-russian-tourists-into-finland |access-date=1 October 2022 |website=Finnish Government |language=en}}</ref> Ukraina pilnībā ieņēma [[Kupjanska|Kupjansku]]. Krievijas karavīri ieņēma pozīcijas [[Oskila|Oskilas upes]] austrumu krastā, kas tek cauri pilsētai. Līdz pozīciju ieņemšanai notika apšaudes.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ännu en stad befriad av ukrainska styrkor |url=https://www.aftonbladet.se/nyheter/a/Rr77qd/aftonbladet-direkt?pinnedEntry=961905 |access-date=2022-09-30 |website=Aftonbladet | date=29 September 2022 |language=sv}}</ref> === 30. septembris === Vismaz trīsdesmit civiliedzīvotāji gāja bojā un vairāki desmiti tika ievainoti [[Zaporižja|Zaporižjā]], kad Krievijas raķete trāpīja humānās palīdzības konvojam.<ref>{{ziņu atsauce |date=30 September 2022 |title=Ukraine war: Survivors speak of horror as Zaporizhzhia convoy hit |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63086697 |access-date=2022-10-01}}</ref> Putins teica runu tā dēvētajā "parakstīšanas ceremonijā", kas bija paredzēta, lai atzīmētu Krievijas veikto Ukrainas dienvidaustrumu aneksiju. Runā Putins paziņoja par pretenzijām uz [[Doneckas apgabals|Donecku]], [[Luhanskas apgabals|Luhansku]], [[Hersonas apgabals|Hersonu]] un [[Zaporižjas apgabals|Zaporižji]], sakot, ka tie tagad ir "četri jauni Krievijas Federācijas reģioni".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine war latest: Putin declares four areas of Ukraine as Russian |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/world-63077272 |access-date=2022-09-30 |website=BBC News |language=en}}</ref> Atbildot uz to, Zelenskis lūdza [[NATO]] piešķirt Ukrainai dalību militārajā aliansē.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.skynews.com.au/world-news/ukraine-announces-accelerated-bid-to-join-nato-after-russias-annexation/news-story/25cb6058774e81e5f3eae1b4dc678e4a?amp|title=Ukraine announces "accelerated" bid to join NATO after Russia's annexation|date=30 September 2022 |publisher=Sky News|access-date=1 October 2022}}</ref> == 2022. gada oktobris == === 1. oktobris === Ukrainas karavīri pie ieejas [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā pacēla [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Abdul |first1=Geneva |last2=Murray |first2=Warren |title=Ukrainian forces enter Lyman |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/01/russia-ukraine-war-ukrainians-advance-on-lyman-after-putins-annexations-live |website=The Guardian |date=October 2022 |access-date=1 October 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukrainian military entered Lyman Lyman - Ukraine Interactive map - Ukraine Latest news on live map - liveuamap.com |url=https://liveuamap.com/en/2022/1-october-ukrainian-military-entered-lyman |access-date=2022-10-01 |website=Ukraine Interactive map – Ukraine Latest news on live map |language=en}}</ref> Vēlāk, pēcpusdienā, Krievija apstiprināja, ka ir zaudējusi kontroli pār Limanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Gambrell |first1=Jon |last2=Schreck |first2=Adam |title=Russia withdraws troops after Ukraine encircles key city |url=https://apnews.com/article/russia-ukraine-business-kidnapping-government-and-politics-cce973f2c43dc0d85883d46642fc970c |website=apnews.com |date=October 2022 |agency=Associated Press |access-date=1 October 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Война в Украине: ВСУ вошли в Лиман, в Харьковской области нашли расстрелянную автоколонну – Новости на русском языке |url=https://www.bbc.com/russian/live/news-62949139 |access-date=2022-10-01 |work=BBC News Russian |language=ru-RU}}</ref> Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas karavīri atguvuši Jampiļas pilsētu netālu no Limanas.<ref>{{ziņu atsauce |last=Tyshchenko |first=Kateryna |url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/09/30/7369898/ |title=Zelenskyy thanks Armed Forces for reclaiming Yampil and Lyman: Ukraine takes over initiative in war |website=Ukrayinska Pravda |dead-url=no |archive-url=https://web.archive.org/web/20221009024124/https://www.pravda.com.ua/eng/news/2022/09/30/7369898/ |date=30 September 2022 |access-date=10 October 2022 |archive-date=9 October 2022}}</ref> Kijiva paziņoja, ka Krievijas triecienā Harkivai gājuši bojā 24 cilvēki, no kuriem 13 bija bērni.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/10/1/ukraine-says-russians-shell-evacuation-convoy-killing-20|title=24 killed after Ukraine evacuation convoy shelled: Governor|publisher=Al Jazeera|access-date=9 October 2022}}</ref> === 2. oktobris === Ukraiņu bruņutehnikas ofensīva izlauzās cauri krievu aizsardzības līnijām dienvidos, ieņemot vairākus ciemus gar Dņepras upi. Tas bija lielākais Ukrainas iebrukums dienvidos kopš kara sākuma.<ref>{{ziņu atsauce |last=Balmforth |first=Tom |date=3 October 2022 |title=Ukrainian forces burst through Russian lines in major advance in south |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-celebrates-capturing-key-town-putin-ally-mulls-possible-nuclear-response-2022-10-02/ |access-date=2022-10-03}}</ref> === 3. oktobris === Tika ziņots, ka Krievijas spēki ir aizbēguši no vairākām apdzīvotām vietām Harkivas apgabalā un ka Ukraina ir atguvusi kontroli pār šīm apdzīvotajām vietām, tādējādi faktiski izbeidzot [[Harkivas apgabala okupācija|Krievijas okupāciju]] lielākajā daļā Harkivas apgabala.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Five Russian-controlled settlements around Kharkiv reportedly liberated by Ukraine |first1=Matthew |last1=Roscoe |url=https://euroweeklynews.com/2022/10/03/russian-controlled-settlements-liberated-kharkiv-ukraine/|work=[[EuroWeekly News]]|date=3 October 2022 |access-date=4 October 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/oct/03/russia-has-no-full-control-of-any-of-four-annexed-ukrainian-provinces|title=Russia no longer has full control of any of four "annexed" Ukrainian provinces|date=4 October 2022|website=The Guardian|access-date=9 October 2022}}</ref> === 4. oktobris === Saskaņā ar Krievijas aizsardzības ministra [[Sergejs Šoigu|Sergeja Šoigu]] teikto, kopš Krievija ir izsludinājusi "daļējo mobilizāciju", militārajā dienestā ir iesaukti vairāk nekā 200 000 cilvēku.<ref>{{ziņu atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Oct. 4 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-oct-4/6774818.html |access-date=2022-10-04 |work=[[VOA]] |language=en}}</ref> ASV paziņoja par jaunu pasākumu kopumu Ukrainai 625 miljonu ASV dolāru apmērā. Tās arī nosūtīja vēl 4 raķešu artilērijas sistēmas ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]''.<ref>{{ziņu atsauce |title=U.S. sends more weapons to Ukraine as troops push Russians out of "annexed" areas |url=https://www.cnbc.com/video/2022/10/04/u-s-sends-more-weapons-to-ukraine-as-troops-push-russians-out-of-annexed-areas.html |access-date=2022-10-05 |publisher=CNBC |language=en}}</ref> === 5. oktobris === Okupantu ieceltais Hersonas apgabala vadītāja vietnieks [[Kirils Stremousovs]] paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai dotu atbildes triecienu Ukrainas karaspēkam; viņš piebilda, ka Ukrainas virzīšanās ir "apturēta" un tāpēc Ukrainas armijai "nav iespējams" izlauzties uz Hersonas pilsētu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Власти Херсонской области заявили о перегруппировке российских войск |url=https://www.rbc.ru/politics/05/10/2022/633d3a539a7947f50f321bb5 |access-date=2022-10-05 |website=РБК |language=ru}}</ref> === 6. oktobris === Ukrainas varas iestādes atrada divus masu kapus atbrīvotajā Limanā.<ref>{{ziņu atsauce |title=В Лимане обнаружено массовое захоронение |url=https://www.dw.com/ru/wsj-rossijskaa-armia-stala-krupnejsim-postavsikom-vooruzenia-dla-ukrainy/a-63349664 |last1=Neverova |first1=Anna |date=6 October 2022 |access-date=2022-10-09 |publisher=Deutsche Welle |last2=Kropman |first2=Vitaliy |language=ru |archive-url=https://web.archive.org/web/20221007062823/https://www.dw.com/ru/wsj-rossijskaa-armia-stala-krupnejsim-postavsikom-vooruzenia-dla-ukrainy/a-63349664 |archive-date=2022-10-07 |dead-url=no}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=2 grave sites found in liberated Ukrainian city of Lyman, official says |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-war-grave-sites-found-city-lyman-official-says/ |date=7 October 2022 |access-date=2022-10-09 |publisher=[[CBS]] |archive-url=https://web.archive.org/web/20221008072427/https://www.cbsnews.com/news/ukraine-war-grave-sites-found-city-lyman-official-says/ |archive-date=2022-10-08 |dead-url=no}}</ref> Krievijas spēki izšāva septiņas raķetes uz daudzdzīvokļu ēkām Zaporižjā, nogalinot vismaz trīs cilvēkus un ievainojot divpadsmit citus. Līdz 9. oktobrim upuru skaits pieauga līdz 17 (tostarp viens bērns).<ref>[https://www.timesofisrael.com/russian-missiles-kill-17-ukrainians-in-residential-area-near-nuclear-plant/ Russian missiles kill 17 Ukrainians in residential area near nuclear plant] (''The Times of Israel'')</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://news.abs-cbn.com/overseas/10/09/22/death-toll-from-missiles-on-ukraine-town-rises-to-17|title=Death toll from missiles on Ukraine town rises to 17|access-date=9 October 2022}}</ref> === 7. oktobris === Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā ir notriekti 20 droni.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Oct. 7 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-oct-7/6779798.html |access-date=2022-10-25 |website=VOA |language=en}}</ref> === 8. oktobris === Sprādziena rezultātā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] nodega un daļēji sabruka tā daļa, kā rezultātā gāja bojā vismaz 3 cilvēki.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Large explosion reported at bridge connecting Russia to Crimea as roadway section collapses into Kerch Strait |url=https://meduza.io/en/news/2022/10/08/large-explosion-reported-at-bridge-connecting-russia-to-crimea |access-date=2022-10-08 |website=Meduza |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Explosion on 12-Mile Crimea Bridge Kills 3|work=The New York Times |date=8 October 2022 |url=https://www.nytimes.com/live/2022/10/08/world/russia-ukraine-war-news |access-date=2022-10-12 |language=en|last1=Kramer |first1=Andrew E. |last2=Schwirtz |first2=Michael }}</ref> === 9. oktobris === Krievijas bruņotie spēki izšāva sešas raķetes uz daudzdzīvokļu namu Zaporižjā, kā rezultātā 13 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 89 tika ievainoti.<ref name="reuters1">{{ziņu atsauce |last1=Hunder |first1=Max |last2=Landay |first2=Jonathan |date=9 October 2022 |title=Putin accuses Ukraine of Crimea bridge blast, calls it terrorism |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/russias-ria-state-agency-reports-fuel-tank-fire-kerch-bridge-crimea-2022-10-08/ |access-date=2022-10-09}}</ref> === 10. oktobris === Krievija veica masveida raķešu triecienu visā Ukrainas teritorijā, tostarp galvaspilsētā Kijivā, nogalinot vismaz 23 civiliedzīvotājus un vairāk nekā 100 ievainojot.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Schwirtz |first1=Michael |last2=Specia |first2=Megan |last3=Ramzy |first3=Austin |date=10 October 2022 |title=Live Updates: At Least 8 Dead in Kyiv as Ukraine Comes Under Sustained Attack |language=en |work=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/live/2022/10/10/world/russia-ukraine-war-news |access-date=2022-10-10 |issn=0362-4331}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Масований удар Росії по всій Україні – ракети б'ють по житлових кварталах та інфраструктурі міст, є загиблі – BBC Україна |url=https://www.bbc.com/ukrainian/live/news-62974097 |access-date=2022-10-10 |website=BBC News Україна |language=uk-UA}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/en/feature/2022/10/11/on-day-two-of-massive-air-strikes-russia-targeted-ukraine-s-power-infrastructure |title=On day two of massive air strikes, Russia targeted Ukraine's power infrastructure. Ukrainian regions report how much damage they took today |date=11 October 2022 |publisher=Meduza}}</ref> === 12. oktobris === [[ANO Ģenerālā asambleja]] ar lielu balsu vairākumu pieņēma Rezolūciju ES-11/4, aicinot valstis neatzīt četrus Ukrainas reģionus, uz kuriem Krievija ir izvirzījusi savas pretenzijas pēc tā dēvētajiem referendumiem, kas notika pagājušā mēneša beigās, un pieprasot, lai Maskava mainītu savu "nelikumīgās aneksijas" mēģinājumu. 143 dalībvalstis balsoja "par", bet 35 dalībvalstis, īpaši [[Ķīna]] un [[Indija]], atturējās. Pret rezolūciju balsoja tikai [[Baltkrievija]], [[Ziemeļkoreja]], [[Nikaragva]], [[Krievija]] un [[Sīrija]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine: UN General Assembly demands Russia reverse course on "attempted illegal annexation" |date=12 October 2022 |url=https://news.un.org/en/story/2022/10/1129492}}</ref> === 13. oktobris === Krievijas spēki izšāva astoņas raķetes uz [[Mikolajiva|Mikolajivu]], trāpot piecstāvu dzīvojamai ēkai. Viens no upuriem bija 11 gadus vecs zēns.<ref>{{ziņu atsauce |title=Russian missiles continue to pummel Ukraine as the civilian toll rises |url=https://www.nytimes.com/live/2022/10/13/world/russia-ukraine-war-news/russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv#russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv |last1=Bigg |first1=Matthew Mpoke |date=13 October 2022 |access-date=2022-10-16 |work=The New York Times |last2=Kim |first2=Victoria |archive-url=https://web.archive.org/web/20221014235916/https://www.nytimes.com/live/2022/10/13/world/russia-ukraine-war-news/russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv#russian-missiles-strike-apartment-building-in-mykolaiv |archive-date=2022-10-14 |dead-url=no}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Putin's latest victim pulled from the rubble of his home after deadly Russian strike but 11-year-old dies later |url=https://www.nbcnews.com/news/world/russia-ukraine-war-mykolaiv-strike-boy-pulled-rubble-putin-revenge-rcna52154 |last1=Gabe |first1=Joselow |date=14 October 2022 |access-date=2022-10-16 |publisher=[[NBC News]] |last2=Talmazan |first2=Yuliya |archive-url=https://web.archive.org/web/20221015104051/https://www.nbcnews.com/news/world/russia-ukraine-war-mykolaiv-strike-boy-pulled-rubble-putin-revenge-rcna52154 |archive-date=2022-10-15 |dead-url=no}}</ref> Ukrainas [[MiG-29]] kļuva par pirmo pilotējamo lidmašīnu, kuru kaujas laikā notrieca drons. Pilots apgalvoja, ka ar savu lielgabalu iznīcinājis dronu ''[[Shahed-136]]'', un sprādziena rezultātā lidmašīna tika notriekta, bet pilots hospitalizēts.<ref>{{ziņu atsauce |date=14 October 2022 |author= Tanmay Kadam |title= Ukraine Confirms 1st Known Case Of Fighter Jet Going Down To A Kamikaze Drone |publisher=Eurasian Times |url= https://eurasiantimes.com/ukraine-confirms-1st-known-case-of-fighter-jet-going-down-to-a-kamikaze/ |access-date=16 October 2022}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |date=13 October 2022 |title= State Investigation Bureau investigates causes of fighter jet crash in Vinnytsia Oblast |publisher=Yahoo |url= https://news.yahoo.com/state-investigation-bureau-investigates-causes-124813669.html |access-date=17 October 2022}}</ref> === 15. oktobris === Pēc tam, kad divi šāvēji atklāja uguni uz brīvprātīgo grupu Krievijas militārajā poligonā Solotos, Belgorodas apgabalā, netālu no robežas ar Ukrainu, tika nogalināti vienpadsmit cilvēki un vēl 15 tika ievainoti. Abi uzbrucēji tika nogalināti incidenta laikā.<ref>{{ziņu atsauce |title= Belgorod shooting: Gunmen kill 11 in attack on Russian trainee soldiers |url= https://www.bbc.com/news/world-europe-63273599 |author= Elsa Maishman |date=15 October 2022 |access-date=2022-10-16 |publisher=BBC}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=At least 11 killed, 15 wounded in attack at Russia military training ground |url=https://www.reuters.com/world/europe/least-11-killed-attack-russian-military-training-ground-ria-2022-10-15/ |last=Ljunggren |first=David |date=15 October 2022 |access-date=2022-10-16 |work=Reuters |editor-last=Maler |editor-first=Sandra |archive-url=https://web.archive.org/web/20221015224419/https://www.reuters.com/world/europe/least-11-killed-attack-russian-military-training-ground-ria-2022-10-15/ |archive-date=2022-10-15 |dead-url=no}}</ref> === 17. oktobris === Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka atradušas vairāku bezpilota lidaparāta-kamikadzes [[Shahed 136|''HESA Shahed 136'']] atlūzas, kas uzbruka [[Kijiva]]i, izraisot trīs līdz četrus sprādzienus un nogalinot vismaz četrus cilvēkus, kā paziņoja pilsētas mērs [[Vitālijs Kličko]]. Vēl četri cilvēki tika nogalināti [[Sumi|Sumos]]. Tas notika pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka nav vajadzības turpināt "liela mēroga" triecienus Ukrainai. Saskaņā ar ''[[Reuters]]'' žurnālista teikto uz dažiem droniem bija uzraksts "Par Belgorodu". Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs sacīja, ka pēc dronu uzbrukuma aizdegušās saulespuķu eļļas tvertnes. [[Ukrainas Gaisa spēki]] paziņoja, ka ir pārtvēruši 37 dronus.<ref>{{ziņu atsauce |title= Ukraine war: Multiple explosions in Kyiv as Ukraine reports kamikaze drone strikes |url= https://www.bbc.com/news/uk-63280523 |last=Maishman |first=Elsa |date=17 October 2022 |access-date=2022-10-17 |work=BBC News}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title= Russian "Kamikaze Drones" Strike Kyiv: Ukraine |url= https://www.thedefensepost.com/2022/10/17/russian-kamikaze-drones-strike-kyiv/ |author= Staff Writers |date=17 October 2022 |access-date=2022-10-17 |publisher=Defense Post}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title= Ukraine war: Kyiv attacked by "kamikaze" drones |url= https://www.bbc.com/news/uk-63280523 |date=17 October 2022 |access-date=2022-10-17 |work=BBC News}}</ref> === 18. oktobris === Ukrainai un Krievijai apmainoties ar gūstekņiem, tika atbrīvotas 108 sievietes, tostarp 97 militārpersonas un 37 no [[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|"Azovstaļ"]] evakuētās sievietes.<ref>{{ziņu atsauce |date=18 October 2022 |title=More than 100 Ukrainian women freed from Russian captivity after prisoner swap – video |language=en |work=The Guardian |url=https://www.theguardian.com/world/video/2022/oct/18/more-than-100-ukrainian-women-freed-from-russian-captivity-after-prisoner-swap-video |access-date=2022-10-18}}</ref> Ukraina atzina [[Ičkērijas Čečenu Republika|Ičkērijas Čečenu Republiku]] par "teritoriju, ko uz laiku okupējusi Krievija".<ref>{{ziņu atsauce | url=https://www.reuters.com/world/europe/ukraine-lawmakers-brand-chechnya-russian-occupied-dig-kremlin-2022-10-18/ | title=Ukraine lawmakers brand Chechnya 'Russian-occupied' in dig at Kremlin | newspaper=Reuters | date=18 October 2022 }}</ref> === 19. oktobris === [[Sergejs Surovikins]] sacīja, ka civiliedzīvotāji tiek pārvietoti no Hersonas, gatavojoties Ukrainas ofensīvai uzbrukumam pilsētai. Šķiet, ka tā ir vērsta uz 50 līdz 60 tūkstošiem civiliedzīvotāju. Ukraina ir aicinājusi iedzīvotājus ignorēt Krievijas rīcību.<ref>{{ziņu atsauce |date=19 October 2022 |title=Ukraine war: Russians start leaving Ukraine's Kherson city |language=en |work=BBC News |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63311744 |access-date=2022-10-20}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |date=18 October 2022 |title=Russian commander of Kherson acknowledges forces under pressure – as it happened |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/18/russia-ukraine-war-live-russian-plane-crash-death-toll-rises-to-13-zelenskiy-urges-troops-to-take-more-prisoners |access-date=2022-10-20 |website=the Guardian |language=en}}</ref> === 22. oktobris === Visā Ukrainā tika ziņots par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, jo Krievijas gaisa triecieni visā valstī skāra svarīgus infrastruktūras un enerģētikas objektus.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/ukrainian-infrastructure-pounded-again-saturday-2022-10-22/ |agency=reuters|website=www.reuters.com|title=Russia hits Ukraine homes, evacuates Kherson, warns of escalation|date=22 October 2022|first1=Jonathan|last1=Landay|first2=Pavel|last2=Polityuk|access-date=2022-10-25}}</ref> === 23. oktobris === ASV ir noraidījušas Krievijas bažas par to, ka Ukraina varētu izmantot [["Netīrā" bumba|netīro bumbu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |first1=Matt|last1=Meyer|first2=Maureen|last2=Chowdhury|first3=Mike|last3=Hayes|title=October 23, 2022 Russia-Ukraine news |url=https://www.cnn.com/europe/live-news/russia-ukraine-war-news-10-23-22/index.html |access-date=2022-10-25 |website=CNN |date=23 October 2022 |language=en}}</ref> Divas nedēļas vēlāk ANO kodolinspektori paziņoja, ka Ukrainā nav atraduši nekādus pierādījumus par netīro bumbu.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=agencies |first=Guardian staff and |date=4 November 2022 |title=UN nuclear inspectors shut down Russian 'dirty bomb' claim against Ukraine |url=https://www.theguardian.com/world/2022/nov/04/un-nuclear-inspectors-shut-down-russian-dirty-bomb-claim-against-ukraine |access-date=2022-11-04 |website=the Guardian |language=en}}</ref> === 24. oktobris === Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju par 165 kravas kuģu aizkavēšanu, kas dodas no Turcijas uz Ukrainu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Latest Developments in Ukraine: Oct. 24 |url=https://www.voanews.com/a/latest-developments-in-ukraine-oct-24/6802535.html |access-date=2022-10-28 |website=VOA |language=en}}</ref> === 26. oktobris === Krievija sāka vervēt Afganistānas Nacionālās Armijas komandantu korpusa karavīrus, ASV jūras spēku ''SEAL'' vienību un Britu bruņoto spēku apmācītos karavīrus.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=O'Donnell |first=Lynne |title=Russia's Recruiting Afghan Commandos |url=https://foreignpolicy.com/2022/10/25/afghanistan-russia-ukraine-military-recruitment-putin-taliban/ |access-date=2022-10-26 |website=Foreign Policy |language=en}}</ref> Krievijas raķešu triecienā Dņipro tika nogalināti divi cilvēki, tostarp grūtniece.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/26/russia-ukraine-war-live-news-russian-forces-battle-kherson-kyiv?page=with:block-6358ffef8f080759184ff9ac#block-6358ffef8f080759184ff9ac|title=Putin watches Russian nuclear drills; 1,000 bodies exhumed in Kharkiv oblast, reports say – as it happened|date=26 October 2022|website=The Guardian|access-date=2022-10-31}}</ref> Krievijas spēki ir deportējuši aptuveni 70 000 Ukrainas civiliedzīvotāju no Dņepras labā krasta, daļu no viņiem — uz Krievijas dienvidiem.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/26/russia-ukraine-war-live-news-russian-forces-battle-kherson-kyiv?page=with:block-635934e78f080759184ffc38#block-635934e78f080759184ffc38|title=Putin watches Russian nuclear drills; 1,000 bodies exhumed in Kharkiv oblast, reports say – as it happened|date=26 October 2022|website=The Guardian|access-date=2022-10-31}}</ref> === 27. oktobris === Tiek apgalvots, ka Vladimirs Putins ir uzraudzījis Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības.<ref>{{tīmekļa atsauce |date=26 October 2022 |title=Russia-Ukraine war at a glance: what we know on day 246 of the invasion |url=https://www.theguardian.com/world/2022/oct/27/russia-ukraine-war-at-a-glance-what-we-know-on-day-246-of-the-invasion |access-date=2022-10-27 |website=the Guardian |language=en}}</ref> Pēc militārās cenzūras ieviešanas, okupētā Zaporižjas apgabala varas iestādes pavēlēja pārbaudīt vietējo iedzīvotāju tālruņus.<ref name="theguardian.com">{{tīmekļa atsauce |date=27 October 2022 |title=Russia-Ukraine war live: Putin set to make annual speech as Kyiv faces longer and stricter blackouts after drone strikes |url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/oct/27/russia-ukraine-war-live-news-kyiv-region-and-zaporizhzhia-hit-by-fresh-strikes-local-officials-say |access-date=2022-10-27 |website=the Guardian |language=en}}</ref> === 28. oktobris === Dienvidkoreja noliedza, ka būtu sūtījusi ieročus Ukrainai, pēc Putina izteikumiem, ka šāds solis "sagrautu attiecības".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=South Korea denies sending weapons to Ukraine after Putin remarks |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/10/28/south-korea-denies-sending-weapons-to-ukraine-after-putin-remark |access-date=2022-10-28 |website=www.aljazeera.com |language=en}}</ref> Eiropas Savienība iecēla Polijas ģenerāli Pjotru Triteku (''Piotr Trytek'') par Ukrainas karaspēka apmācības misijas vadītāju.<ref>{{ziņu atsauce |date=28 October 2022 |title=Polish general chosen to lead EU training mission for Ukrainian troops |language=en |work=Reuters |url=https://www.reuters.com/world/europe/polish-general-chosen-lead-eu-training-mission-ukrainian-troops-2022-10-28/ |access-date=2022-10-28}}</ref> === 29. oktobris === Krievijas okupētajai Sevastopoles jūras spēku bāzei uzbruka bezpilota jūras droni un lidaparāti.<ref>{{tīmekļa atsauce | url=https://www.msn.com/en-us/news/world/russia-says-it-repelled-drone-attack-on-crimea/ar-AA13vufs | title=Russia says it repelled drone attack on Crimea | website=MSN }}</ref> Viens no videoierakstos redzamajiem bojātajiem kuģiem bija ''[[Admiral Makarov (kuģis)|Admiral Makarov]]'', [[Krievijas Melnās jūras flote]]s jaunais flagmanis pēc kuģa ''[[Moskva (kuģis)|Moskva]]'' nogrimšanas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine, Crimea. Explosions in Sevastopol. Reports of damage to the frigate Admiral Makarov. |url=https://polishnews.co.uk/ukraine-crimea-explosions-in-sevastopol-reports-of-damage-to-the-frigate-admiral-makarov/ |website=Polishnews.co.uk |date=29 October 2022 |publisher=Polish News |access-date=29 October 2022 |archive-date={{dat|2022|11|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221114023430/https://polishnews.co.uk/ukraine-crimea-explosions-in-sevastopol-reports-of-damage-to-the-frigate-admiral-makarov/ }}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Callaghan |first1=Louise |title=Admiral Makarov: Russian naval base ablaze after flagship 'hit by massive drone attack' |url=https://www.thetimes.co.uk/article/war-in-ukraine-kremlin-naval-base-ablaze-after-flagship-hit-by-massive-drone-attack-72s0lgmxv |website=The Times |publisher=The Sunday Times |access-date=29 October 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Harding |first1=Luke |last2=Koshiw |first2=Isobel |title=Russia's Black Sea flagship damaged in Crimea drone attack, video suggests |url=https://www.theguardian.com/world/2022/oct/30/russias-black-sea-flagship-damaged-in-crimea-drone-attack-video-suggests |website=The Guardian |date=30 October 2022 |access-date=30 October 2022}}</ref> === 31. oktobris === [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] izšāva vairāk nekā 50 raķetes uz enerģētikas infrastruktūru [[Kijiva|Kijivā]] un citos apgabalos, piemēram, [[Harkivas apgabals|Harkivā]], [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjā]], [[Čerkasu apgabals|Čerkasos]] un [[Kirovohradas apgabals|Kirovohradā]].<ref>{{ziņu atsauce |title=Ukraine: Barrage of Russian strikes on key infrastructure |url=https://abcnews.go.com/International/wireStory/ukraine-barrage-russian-strikes-key-infrastructure-92413626 |date=31 October 2022 |access-date=2022-10-31 |work=ABC News |agency=Associated Press |archive-url=https://web.archive.org/web/20221031080339/https://abcnews.go.com/International/wireStory/ukraine-barrage-russian-strikes-key-infrastructure-92413626 |archive-date=2022-10-31 |dead-url=no}}</ref><ref name="BBC-2022-10-31">{{ziņu atsauce |title=Ukraine war: Power and water supply hit across Ukraine in 'massive' Russian missile strikes |url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63454230 |last=Lukiv |first=Jaroslav |date=31 October 2022 |access-date=2022-10-31 |work=BBC News |archive-url=https://web.archive.org/web/20221031173116/https://www.bbc.com/news/world-europe-63454230 |archive-date=2022-10-31 |dead-url=no}}</ref> Triecienos tika ievainoti 3 cilvēki. Viena Ukrainas notriektā raķete nokrita [[Moldova]]s ciematā Naslavčā, neradot upurus, bet izsitot dažu māju logus. Moldova pavēlēja kādam vārdā nenosauktam Krievijas vēstniecības darbiniekam pamest valsti, padarot viņu par ''persona non grata''.<ref name="BBC-2022-10-31" /> == 2022. gada novembris == === 1. novembris === Krievija paziņoja par daļējās mobilizācijas pabeigšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Russia completes partial mobilisation of citizens for Ukraine war|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/1/russia-completes-partial-mobilisation-of-citizens-for-ukraine-war|access-date=2022-11-01 |website=www.aljazeera.com |language=en}}</ref> === 3. novembris === ASV paziņoja, ka Ziemeļkoreja slepeni piegādā artilēriju Krievijai.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/2/north-korea-covertly-shipping-artillery-shells-to-russia-us-says|title=North Korea covertly shipping artillery shells to Russia, US says|date=2 November 2022|access-date=2022-11-05|website=www.aljazerra.com|language=en}}</ref> Apmainoties ar gūstekņiem, 107 Ukrainas karavīri tika nogādāti atpakaļ Ukrainā.<ref name=":0">{{tīmekļa atsauce |last=Mohamed |first=Edna |title=UN nuclear watchdog finds no signs of a 'dirty bomb' in Ukraine |url=https://www.aljazeera.com/news/liveblog/2022/11/3/russia-ukraine-live-zaporizhzia-plant-disconnected-from-grid |access-date=2022-11-03 |website=www.aljazeera.com |language=en}}</ref> Krievijas apšaudes dēļ [[Zaporižjas atomelektrostacija]] darbojas ar rezerves ģeneratoriem.<ref>{{tīmekļa atsauce |last=Luxmoore |first=Matthew |title=Russian Shelling Forces Ukraine Nuclear Plant to Run on Backup Generators |url=https://www.wsj.com/articles/russian-shelling-forces-ukraine-nuclear-plant-to-run-on-backup-generators-11667474849 |access-date=2022-11-04 |website=WSJ |language=en}}</ref> === 4. novembris === Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka ''Ukroboronprom'' sāks ražot 152 un 122 mm lādiņus saviem padomju laika ieročiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://mil.in.ua/en/news/ukroboronprom-establishes-the-production-of-122-mm-and-152-mm-shells/|title=Ukroboronprom establishes the production of 122-mm and 152-mm shells|date=4 November 2022|access-date=2022-11-07}}</ref> === 5. novembris === [[Attēls:Demining in Kharkiv Oblast (2022-11-05) 04.jpg|thumb|Atmīnēšana Harkivas apgabalā]] Putins ir parakstījis dekrētu, kas ļauj par smagiem noziegumiem notiesātus cilvēkus mobilizēt Krievijas armijā. Šis dekrēts neattiecas uz cilvēkiem, kas notiesāti par dzimumnoziegumiem, kuros iesaistīti nepilngadīgie, un noziegumiem pret valsti, piemēram, valsts nodevību, spiegošanu vai terorismu — šādus cilvēkus joprojām nevar mobilizēt. Tas varētu ļaut mobilizēt "simtiem tūkstošu" cilvēku.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/11/05/europe/russia-ukraine-law-mobilize-serious-crime-offenders-intl/index.html |title=Putin signs law to mobilize Russian citizens convicted of serious crimes |first=Uliana |last=Pavlova |website=CNN |date=5 November 2022 |access-date=2022-11-08}}</ref> === 9. novembris === Ukrainas spēki ienāca [[Sņihurivka|Sņihurivkā]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://ria.ru/20221109/ataka-1830100592.html|title=Украинские войска пошли в атаку в районе Снигиревки в Херсонской области|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09}}</ref> Krievijas spēki paziņoja par atkāpšanos no [[Hersona|Hersonas pilsētas]] un atkāpšanos uz Dņepras austrumu krastu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-63573387|title=Kherson: Russia to withdraw troops from key Ukrainian city|publisher=BBC|date=9 November 2022|access-date=9 November 2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/world-europe-63589297.amp |title=Ukraine war: Kyiv claims major gains as Russia exits Kherson |first=James |last=FitzGerald |website=BBC News |date=10 November 2022 |access-date=11 November 2022}}</ref> Okupantu ieceltais Hersonas apgabala vadītāja vietnieks [[Kirils Stremousovs]] gāja bojā autoavārijā netālu no [[Heņičeska]]s.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/russian-installed-official-ukraines-kherson-region-dies-car-crash-agencies-2022-11-09/|title=Russian-installed official in Ukraine's Kherson region dies in car crash|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.novinky.cz/clanek/zahranicni-evropa-stremousov-zahynul-40414082|title=Zástupce šéfa ruské okupační správy v Chersonské oblasti Stremousov je po smrti|first1=Michal|last1=Sobotka|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09}}</ref><ref>{{ziņu atsauce|url=https://www-novinky-cz.translate.goog/clanek/zahranicni-evropa-stremousov-zahynul-40414082?_x_tr_sl=auto&_x_tr_tl=en&_x_tr_hl=en&_x_tr_pto=wapp|title=The deputy head of the Russian occupation administration in the Kherson region, Stremousov, is dead|date=9 November 2022|access-date=2022-11-09|first1=Michal|last1=Sobotka|language=en}}</ref> === 10. novembris === Vairākas ASV amatpersonas paziņoja par 400 miljonu ASV dolāru militāro palīdzību Ukrainai, tostarp munīciju raķešu sistēmām ''[[M142 HIMARS|HIMARS]]'', mīnmetējus un raķetes pretgaisa pretraķešu sistēmai ''Hawk'' un pirmo reizi arī pretgaisa aizsardzības sistēmai ''Avenger''.<ref>{{ziņu atsauce |title=Officials: US sending Ukraine $400 million in military aid |url=https://abcnews.go.com/Politics/wireStory/officials-us-sending-ukraine-400-million-military-aid-93057378 |last1=Baldor |first1=Lolita C. |date=10 November 2022 |access-date=2022-11-12 |work=ABC News |last2=Lee |first2=Matthew |agency=Associated Press |archive-url=https://web.archive.org/web/20221110172400/https://abcnews.go.com/Politics/wireStory/officials-us-sending-ukraine-400-million-military-aid-93057378 |archive-date=2022-11-10 |dead-url=no}}</ref> === 11. novembris === Ukrainas armija ar nelielām kaujām iegāja [[Hersona|Hersonas pilsētā]], bet frontes līnija pārvirzījās uz [[Dņepra]]s krastu.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/nov/11/russia-ukraine-war-live-news-kyivs-forces-close-in-on-kherson-reclaim-dozens-of-towns-in-south|title=Russia-Ukraine war live: Ukrainian troops reach centre of Kherson city, footage shows, as Russian forces retreat|date=11 November 2022|access-date=2022-11-11|first1=Harry|last1=Taylor|first2=Ben|last2=Quinn|first3=Samantha|last3=Lock}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title='Kherson ours': Ukraine celebrates after Russian retreat |url=https://www.aljazeera.com/news/2022/11/12/ukrainians-celebrate-as-russia-withdraws-from-kherson |access-date=2022-11-12 |website=www.aljazeera.com |language=en}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] [[Kategorija:Kara noziegumi Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] aix97f9p39tg42vn31osrxsy11vesyl 0 509145 4300849 4282318 2025-06-27T19:59:58Z Votre Provocateur 111653 4300849 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = SKAI | Attēls = Фото гурту СКАЙ 2016 рік.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = SKAI 2016. gadā | Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ternopiļa]], [[Ukraina]] | Žanrs = [[poproks]] | Nodarbošanās = | Gadi = 2001—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Lavina Music]]'' (līdz 2016. gadam) | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = Olehs Sobčuks<br />Oleksandrs Hrisčuks<br />Jurijs Mozils<br />Oleksandrs Drukers<br />Artjoms Talanovs<br />Serhijs Kameņevs | Bij_dalībnieki = Jurijs Rudņickis<br />Serhijs Nedoskovskijs,<br />Oļehs Tarasenko<br />Jurijs Bezverhijs<br />Jevhens Kibeļevs }} '''''SKAI''''' ({{val|uk|СКАЙ}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[poproks|poproka]] [[Mūzikas grupa|grupa]], kas izveidota 2001. gadā [[Ternopiļa|Ternopiļā]], [[Ukraina|Ukrainā]]. Grupas debijas albums ''Te, shcho treba (Те, що треба)'' klajā nāca 2006. gadā. Grupa piedalījās atlasē, lai pārstāvētu [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainu]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kijeva|Kijivā]] ar dziesmas "''I love you''" angļu valodas versiju, bet nacionālās atlases finālā neiekļuva.<ref>https://showbiz.24tv.ua/yevrobachennya2017_koli_vistupatime_kozhen_uchasnik_n773397</ref> == Dalībnieki == * Olehs Sobčuks — [[balss]], * Oleksandrs Hrisčuks — ģitāra, bekvokāls, * Jurijs Mozils — [[klavieres]], * Artjoms Talanovs — [[bungas]], * Oleksandrs Drukers — [[basģitāra]], * Serhijs Kameņevs — [[dīdžejs]], skaņu režisors. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2006 — ''Te, shcho treba'' (''Ko Tev vajag'') * 2007 — ''Planeta S.K.A.I.'' (''Planēta С. К. А. Й.'') * 2010 — ''!'' * 2014 — ''Kray neba'' (''Debess mala'') * 2016 — ''Нове життя'' (Jauna dzīve) * 2018 — ''Рідкісні птахи'' (Reti putni) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://goout.net/en/skai/pzmxrrf/ {{atsauces}} [[Kategorija:Ukrainas mūzikas grupas]] iacju8l5eif9hnz6fowb87m036g12hg 4300850 4300849 2025-06-27T20:01:49Z Votre Provocateur 111653 4300850 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada aprīlis}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = SKAI | Attēls = Фото гурту СКАЙ 2016 рік.jpg | Att_izm = 250px | Apraksts = SKAI 2016. gadā | Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ternopiļa]], [[Ukraina]] | Žanrs = [[poproks]] | Nodarbošanās = | Gadi = 2001—pašlaik |Izdevējkompānija = ''[[Lavina Music]]'' (līdz 2016. gadam) | Darbojies_arī = | Mlapa = | Dalībnieki = Olehs Sobčuks<br />Oleksandrs Hrisčuks<br />Jurijs Mozils<br />Oleksandrs Drukers<br />Artjoms Talanovs<br />Serhijs Kameņevs | Bij_dalībnieki = Jurijs Rudņickis<br />Serhijs Nedoskovskijs,<br />Oļehs Tarasenko<br />Jurijs Bezverhijs<br />Jevhens Kibeļevs }} '''''SKAI''''' ({{val|uk|СКАЙ}}) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[poproks|poproka]] [[Mūzikas grupa|grupa]], kas izveidota 2001. gadā [[Ternopiļa|Ternopiļā]], [[Ukraina|Ukrainā]]. Grupas debijas albums ''Te, shcho treba (Те, що треба)'' klajā nāca 2006. gadā. Grupa piedalījās atlasē, lai pārstāvētu [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainu]] [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kijeva|Kijivā]] ar dziesmas "''I love you''" angļu valodas versiju, bet nacionālās atlases finālā neiekļuva.<ref>https://showbiz.24tv.ua/yevrobachennya2017_koli_vistupatime_kozhen_uchasnik_n773397</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] grupa turpināja rīkot labdarības koncertus Ukrainas aizstāvjiem frontē un organizēja virkni humāno koncertu Ukrainā un ārzemēs (ASV, Norvēģijā, Čehijā, Polijā, Vācijā), vācot naudu humānajai palīdzībai. Gada beigās tika publicēta dziesma «''Напролом''» («Uz priekšu»), kas veltīta Ukrainas tautai un [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņotajiem spēkiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gazeta-misto.te.ua/gurt-skaj-predstavyv-novu-nadpotuzhnu-muzychnu-robotu-pid-nazvoyu-naprolom/|title=Гурт СКАЙ представив нову надпотужну музичну роботу під назвою «Напролом»|last=Місто|first=Газета|website=Газета Місто|access-date=2025-06-27|date=2022-12-26|language=uk}}</ref> == Dalībnieki == * Olehs Sobčuks — [[balss]], * Oleksandrs Hrisčuks — ģitāra, bekvokāls, * Jurijs Mozils — [[klavieres]], * Artjoms Talanovs — [[bungas]], * Oleksandrs Drukers — [[basģitāra]], * Serhijs Kameņevs — [[dīdžejs]], skaņu režisors. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2006 — ''Te, shcho treba'' (''Ko Tev vajag'') * 2007 — ''Planeta S.K.A.I.'' (''Planēta С. К. А. Й.'') * 2010 — ''!'' * 2014 — ''Kray neba'' (''Debess mala'') * 2016 — ''Нове життя'' (Jauna dzīve) * 2018 — ''Рідкісні птахи'' (Reti putni) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * https://goout.net/en/skai/pzmxrrf/ {{atsauces}} [[Kategorija:Ukrainas mūzikas grupas]] 3led0iknejasrtheyd4o309skk34s6v 3 514609 4300948 3636580 2025-06-28T05:52:56Z Cabayi 47117 Cabayi pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Peralien]] uz [[Dalībnieka diskusija:Isobelin]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Peralien|Peralien]]" to "[[Special:CentralAuth/Isobelin|Isobelin]]" 3636580 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Peralien}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 18. jūnijs, plkst. 19.03 (EEST) 5kdhpcchdyxk0mjp2h1e0tn5nb1zobc 0 515225 4300734 4292144 2025-06-27T14:01:21Z Lasks 38532 4300734 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Egils Helmanis | attēls = Egils Helmanis 2015.jpg | apraksts = Egils Helmanis 2015. gadā | amats = [[Ogres novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ogres novada domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|2017|06|16|N}} | term_beigas = | prezidents = [[Raimonds Vējonis]]<br />[[Egils Levits]]<br />[[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = [[Māris Kučinskis]]<br />[[Arturs Krišjānis Kariņš]]<br />[[Evika Siliņa]] | vietnieks = [[Gints Sīviņš]] (2017—2025)<br />[[Andris Krauja]] (2025—pašlaik) | priekštecis = [[Artūrs Mangulis]] | pēctecis = |dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1971|12|30}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Talsi|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ogres novads}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|LSPA]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Egils Helmanis''' (dzimis {{dat|1971|12|30||bez}}) ir [[Latvija]]s [[politiķis]]. Kopš 2017. gada ir [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs, pārstāv partiju «[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]». Pirms kļuva par Ogres novada pašvaldības deputātu un domes priekšsēdētāju bija [[uzņēmējs]] un militārās tuvcīņas pasniedzējs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/helmanis-par-tiksanos-ar-avenu-vel-nav-iztaujats-na-valde-dzintars-negrib-sodit-par-atskirigu-viedokli.a498270/|title=Helmanis par tikšanos ar Avenu vēl nav iztaujāts NA valdē; Dzintars negrib sodīt par «atšķirīgu viedokli»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-08-14|language=lv}}</ref> 20. gadsimta 90. gados ir bijis [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzes]] biedrs, taču no tās izslēgts 1993. gadā par ieroču glabāšanas un nēsāšanas noteikumu pārkāpšanu, par dienesta reglamenta noteikumu pārkāpšanu un par Zemessardzes diskriminēšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7756314/lusis-komente-helmanis-atriebjas-ogrei-par-izmesanu-no-zemessardzes|title=Lūsis komentē &#10217; Helmanis atriebjas Ogrei par izmešanu no zemessardzes?|website=Viedokļi|access-date=2025-05-14|date=2023-04-19|language=lv}}</ref> 2008. gadā iestājies nesen izveidotajā partijā "[[Visu Latvijai]]". Šīs partijas un "[[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]]" kopīgajā sarakstā guvis panākumus [[2009. gada Ogres novada domes vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]], kad iekļuvis Ogres novada domē. Pēc tam guvis ogrēniešu atbalstu katrās nākamajās vēlēšanās un ieņēmis gan vicemēra, gan mēra amatus, kā arī atradies domes opozīcijā. 2017. gadā E. Helmanis tika ievēlēts par Ogres novada domes priekšsēdētāju.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Par jauno Ogres novada mēru ievēlēts izspiešanā apsūdzētais Egīls Helmanis | publisher = TV3 | date = 2017. gada 16. jūnijā | accessdate = 2022. gada 27. jūnijā | url = https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/par-jauno-ogres-novada-meru-ievelets-izspiesana-apsudzetais-egils-helmanis/ }}</ref> 2021. gadā amatā ievēlēts atkārtoti.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Par Ogres novada domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlē NA pārstāvi Helmani | publisher = LA.lv | date = 2021. gada 1. jūlijā | accessdate = 2022. gada 27. jūnijā | url = https://www.la.lv/par-ogres-novada-domes-priekssedetaju-atkartoti-ievele-na-parstavi-helmani }}</ref> Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] E. Helmanis ir aktīvi atbalstījis [[Ukraina|Ukrainu]], tostarp piedalījies mācībās Ukrainā, kurās rekonstruēta pilsētu aplenkšana un bombardēšana, un vairākkārt vedis palīdzības preces uz Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/8246845/pasvaldibu-vaditaji-komandejumos-brauc-kutri-ipasi-izcelas-ogres-mers?utm_source=chatgpt.com|title=Pašvaldību vadītāji komandējumos brauc kūtri; īpaši izceļas Ogres mērs|website=Latvijā|access-date=2025-05-14|date=2025-05-11|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | virsraksts = [[Ogres novads|Ogres novada]] pašvaldības vadītājs | periods = {{dat|2017|06|16|N}} — ''pašlaik'' | pirms = [[Artūrs Mangulis]] | pēc = - }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{Ogres novada dome 2025}} {{Ogres novada dome 2021}} {{DEFAULTSORT:Helmanis, Egils}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Talsos dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Ogres novada pašvaldības vadītāji]] orvglkdc29mik3r7thfzcsfsihobbt2 0 515689 4300931 4292429 2025-06-28T04:59:48Z Meistars Joda 781 4300931 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Oto Prēmingers | vārds_orig = ''Otto Preminger'' | attēls = Otto Preminger Allan Warren.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Oto Prēmingers 1976. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1905|12|5}} | dz. vieta = {{vieta|Austroungārija|Vižnicja}}<br />(tagad {{UKR}}) | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1986|4|23|1905|12|5}} | miršanas vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | citi vārdi = | nodarbošanās = kinorežisors, producents, aktieris, teātra režisors | darbības gadi = 1924—1986 | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Oto Ludvigs Prēmingers''' ({{Val|de|Otto Ludwig Preminger}}, dzimis {{Dat|1905|12|5}}, miris {{Dat|1986|4|23}}) bija [[Austroungārija|Austroungārijā]] dzimis teātra un kino [[režisors]], [[kinoproducents]] un [[aktieris]]. Pēc aiziešanas no teātra savā piecdesmit gadu ilgajā karjerā režisējis vairāk nekā 35 spēlfilmas. Bieži strādājis ''[[film noir]]'' žanrā, veidojot tādas pazīstamas mistērijas filmas kā "[[Laura (filma)|Laura]]" (''Laura'', 1944) un ''[[Fallen Angel]]'' (1945). 1950. un 1960. gados viņš režisēja populāru romānu un skatuves darbu augsta līmeņa adaptācijas. Vairākas no šīm vēlākajām filmām pārkāpa cenzūras robežas, aizskarot tēmas, kas tolaik Holivudā bija [[tabu]], kā [[narkomānija|narkotiku atkarība]] (''[[The Man with the Golden Arm]]'', 1955), [[izvarošana]] ("[[Slepkavības anatomija]]" (1959)) un [[homoseksualitāte]] (''[[Advise & Consent]]'', 1962). Par filmām "Laura" un ''[[The Cardinal]]'' (1963), Prēmingers tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]". Kā producents par filmu "Slepkavības anatomija" ticis nominēts "[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākās filmas]]" balvai. [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes kinofestivālā]] saņēmis Bronzas Lauvu par filmu ''[[Carmen Jones]]'' (1954). Režisējis arī filmu ''[[Bunny Lake Is Missing]]'' (1965). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Režisors-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Prēmingers, Oto}} [[Kategorija:1905. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1986. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Austriešu kinorežisori]] [[Kategorija:Čerņivcu apgabalā dzimušie]] fruk7uxlr0lau4q0xfioyzt95maspxf 0 516737 4300908 3741743 2025-06-27T21:58:57Z Treisijs 347 4300908 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada decembris}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Baltazars | attēls = Rembrandt-Belsazar.jpg | apraksts = "Baltazara dzīres", [[Rembrants]] | amats = troņmantinieks | priekštecis = [[Nabonīds]] | pēctecis = valsti iekaroja [[Kīrs Lielais]] | dzim_dati = 580. g. p.m.ē. | mir_dati = 539. g. p.m.ē. | dzīves_vieta = [[Jaunbabilonija]] }} '''Baltazars''', arī '''Baltasars''', '''Belzacars''' (no [[Akadiešu valoda|akadiešu]] ''Bēl-šarra-uṣur'' — 'Bel, sargi valdnieku') bija [[Jaunbabilonija|Jaunbabilonijas]] valdnieka [[Nabonīds|Nabonīda]] vecākais dēls un troņmantinieks. == Baltazars Bībelē == [[Attēls:John Martin - Belshazzar's Feast - Google Art Project.jpg|left|thumb|upright=1.0|"Baltazara dzīres", [[Džons Martins (mākslinieks)|Džons Martins]]]] [[Bībele|Bībeles]] [[Daniēla grāmata|Daniēla grāmatā]] Baltazars saukts par pēdējo Babilonijas [[Haldieši|haldiešu]] valdnieku, aprakstītas Baltazara sarīkotās pēdējās dzīres, kurās ēšanai un dzeršanai izmantoti svētie trauki, kurus no [[Jeruzalemes templis|Jeruzalemes tempļa]] izvedis Nabonīds. Naktī, dzīru laikā, kāda roka uz sienas uzrakstījusi vārdus "''mene mene tekel uparsin''", kurus [[Daniēls (Bībeles personāžs)|Daniēls]] skaidro kā Dieva paziņojumu par Baltazara un viņa valsts drīzu bojāeju. Tajā pašā naktī Baltazars nogalināts un Babiloniju pakļāvusi [[Ahemenīdu impērija|Persija]]. Pēc šī Bībeles sižeta radies vārdu savienojums "Baltazara dzīres". == Atsauces == {{atsauces+}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Babilonijas valdnieki]] [[Kategorija:Vecās Derības personāži]] [[Kategorija:Reģenti]] svhn5r1m3qejpgzje1bvu1stjjr3b3z 0 516932 4300704 4179709 2025-06-27T13:14:55Z RobertVikman 125137 4300704 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Andris Morozovs | attēls = 13.jūlija Saeimas ārkārtas sesiju sēdes (35763004681).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Andris Morozovs 2017. gadā | amats = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = *[[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | priekštecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2017|7|13|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|9|14}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = * [[Tautas saskaņas partija|TSP]] <small>(2008—2010)</small> * [[Saskaņa]] <small>(2010—2024)</small> * [[Sarauj, Latgale!]] <small>(2024—''pašlaik'')</small> | dzīvesb = | alma_mater = [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|RISEBA]] | profesija = [[uzņēmējs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Andris Morozovs''' (dzimis {{dat|1982|9|14}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]], līdz 2024. gadam pārstāvēja partiju "[[Saskaņa]]", bet šobrīd ir partijas "[[Sarauj, Latgale!]]" biedrs. Bijis 12. [[Saeima]]s deputāts, šobrīd ir [[Rīgas dome]]s deputāts. == Dzīvesgājums == 2006. gadā absolvējis [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu]] iegūstot uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/saskana-socialdemokratiska-partija/429-andris-morozovs|title=Andris Morozovs - "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> Bijis [[Rīgas Centrāltirgus]] valdes priekšsēdētājs. == Politiskā darbība == 2008. gadā iestājies [[Tautas saskaņas partija|Tautas saskaņas partijā]]. 2014. gadā A. Morozovs nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "Saskaņa" saraksta. 2017. gadā viņš kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Ņikita Ņikiforovs|Ņikitas Ņikoforova]] vietā. Saeimā darbojies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/CC43E58C39E71668C2257D7B0032D816?OpenDocument&lang=LV|title=Andris Morozovs - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-13}}</ref> 2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], tāpat ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu neguva [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] ievēlēts pašvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/andris-morozovs|title=Andris Morozovs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> Pēc partijas "Saskaņa" neveiksmes [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] tās vadība mainījās, un kongresā 2023. gada janvārī A. Morozovu ievēlēja par vienu no trim līdzpriekšsēdētājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-vadibu-uztic-trim-lidzpriekssedetajiem.a493791/|title=«Saskaņas» vadību uztic trim līdzpriekšsēdētājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-28|language=lv}}</ref> 2024. gada novembrī izstājies no partijas "Saskaņa".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.11.2024-saskanas-iespejamais-rigas-mera-amata-kandidats-morozovs-izstajies-no-partijas.a575612/|title=«Saskaņas» iespējamais Rīgas mēra amata kandidāts Morozovs izstājies no partijas|work=LSM}}</ref> Drīz pēc tam A. Morozovs bija starp partijas "[[Sarauj, Latgale!]]" dibinātājiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Morozovs, Andris}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:RISEBA absolventi]] 9kbf9e87bmstprfh8890oujh8cc9e00 0 517844 4300809 4300437 2025-06-27T17:07:37Z Baisulis 11523 dažādi sīkumi....... 4300809 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=Universidad_Roja_de_Kiev.jpg |established={{dat|1834}} |region={{UKR}}, [[Kijiva]] |location={{vieta|Ukraina|Kijiva}} }} '''Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte''' ({{val|uk|Київський національний університет імені Тараса Шевченка}}) ir lielākā un trešā vecākā [[Ukraina]]s [[universitāte]] pēc [[Ļvivas Universitāte]]s (dibināta 1661. gadā) un [[Harkivas Universitāte]]s (dibināta 1805. gadā). Tā atrodas [[Kijiva|Kijivā]] un nosaukta ukraiņu dzejnieka [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] vārdā. Tās sastāvā ietilpst 16 [[fakultāte]]s, 6 zinātniski pētnieciskie [[institūts|institūti]] un citas struktūrvienības. Universitātes ēkas atrodas pilsētas centrā, bet studentu pilsētiņā Kijivas dienvidos. == Vēsture == Universitāte dibināta pēc [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas kā Kijivas Svētā Vladimira Ķeizariskā universitāte, lai pēc [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] rīkojuma veicinātu impērijai pievienotās Ukrainas daļas pārkrievošanu. Svinīgā universitātes atklāšana notika 1834. gada 15. jūlijā, kad pirmie 62 studenti sāka studijas četru gadu garumā. Par mācībspēkiem uzaicināja ap 30 vācu izcelsmes profesorus no [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] un citām universitātēm. Sākumā bija vienīgi Filozofijas fakultāte ar filoloģijas nodaļu un fizikas un matemātikas nodaļu, 1835. gadā nodibināja Juridisko fakultāti, bet 1841. gadā Medicīnas fakultāti, uzaicinot profesorus no slēgtās [[Viļņas Universitāte]]s Medicīnas fakultātes. [[Ukrainas PSR]] laikā 1920. gadā to pārdēvēja par Kijivas Tautas izglītības institūtu (''Киевский институт народного образования имени М. П. Драгоманова''), 1933. gadā par Kijivas Valsts universitāti, kurai 1939. gadā piešķīra Tarasa Ševčenko vārdu. 1999. gadā tā ieguva tagadējo nosaukumu. === Ar Latviju saistītie mācībspēki un studenti === * [[Anna Bormane]] * [[Jānis Jankovskis]] * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] * [[Arsenijs Starkovs]] * [[Jūlijs Šimanovskis]] * [[Ernests Rūdolfs fon Trautfeters]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] 8iwte9lpzkhjsj3cyw3u264dw3jc7y1 4300852 4300809 2025-06-27T20:11:00Z Votre Provocateur 111653 4300852 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=Universidad_Roja_de_Kiev.jpg |established={{dat|1834}} |region={{UKR}}, [[Kijiva]] |location={{vieta|Ukraina|Kijiva}} |native_name=''Київський національний університет імені Тараса Шевченка''}} '''Kijivas Tarasa Ševčenko Nacionālā universitāte''' ({{val|uk|Київський національний університет імені Тараса Шевченка}}) ir lielākā un trešā vecākā [[Ukraina]]s [[universitāte]] pēc [[Ļvivas Universitāte]]s (dibināta 1661. gadā) un [[Harkivas Universitāte]]s (dibināta 1805. gadā). Tā atrodas [[Kijiva|Kijivā]] un nosaukta ukraiņu dzejnieka [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] vārdā. Tās sastāvā ietilpst 16 [[fakultāte]]s, 6 zinātniski pētnieciskie [[institūts|institūti]] un citas struktūrvienības. Universitātes ēkas atrodas pilsētas centrā, bet studentu pilsētiņā Kijivas dienvidos. == Vēsture == Universitāte dibināta pēc [[Novembra sacelšanās]] apspiešanas kā Kijivas Svētā Vladimira Ķeizariskā universitāte, lai pēc [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Nikolajs I Romanovs|Nikolaja I]] rīkojuma veicinātu impērijai pievienotās Ukrainas daļas pārkrievošanu. Svinīgā universitātes atklāšana notika 1834. gada 15. jūlijā, kad pirmie 62 studenti sāka studijas četru gadu garumā. Par mācībspēkiem uzaicināja ap 30 vācu izcelsmes profesorus no [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] un citām universitātēm. Sākumā bija vienīgi Filozofijas fakultāte ar filoloģijas nodaļu un fizikas un matemātikas nodaļu, 1835. gadā nodibināja Juridisko fakultāti, bet 1841. gadā Medicīnas fakultāti, uzaicinot profesorus no slēgtās [[Viļņas Universitāte]]s Medicīnas fakultātes. [[Ukrainas PSR]] laikā 1920. gadā to pārdēvēja par Kijivas Tautas izglītības institūtu (''Киевский институт народного образования имени М. П. Драгоманова''), 1933. gadā par Kijivas Valsts universitāti, kurai 1939. gadā piešķīra Tarasa Ševčenko vārdu. 1999. gadā tā ieguva tagadējo nosaukumu. === Ar Latviju saistītie mācībspēki un studenti === * [[Anna Bormane]] * [[Jānis Jankovskis]] * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] * [[Arsenijs Starkovs]] * [[Jūlijs Šimanovskis]] * [[Ernests Rūdolfs fon Trautfeters]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] jsadqht7cwaxko4hrqy30t3sotthwat 0 518300 4301038 4290957 2025-06-28T10:52:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4301038 wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' — angļu val.)]] '''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija — II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.</ref> Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības. Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' — angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' — angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' — angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' — angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā "Pasaules okeāna pārgājieni" (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' — angļu val.) — jūras publikācija NP136 — kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem. == ASV == [[Attēls:SDLIMITS.jpg|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' — angļu val.) pārklājuma rajonus]] Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' — angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' — angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' — angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.<ref>[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā</ref> ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' — angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes]. Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām. Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' — angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu. Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' — angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' — angļu val.).<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I — 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.</ref> === Plānošanas rokasgrāmatas === [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse]] Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu. Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši: # Publikācija 120 — 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 — 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 — 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 — 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un [[kuģu satiksmes vadības centrs|kuģu satiksmes vadības centri]] (''Vessel traffic service (VTS)'' — angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I — 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. — 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I — 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. — 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|Vēja roze]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' — angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' — angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' — angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' — angļu val.) — šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' — angļu val.) — īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' — angļu val.) — navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija — II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. — 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' — krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas — ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно — географический очерк'' — krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu — krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' — krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' — krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' — krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' — krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija — II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. — 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju — izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu — rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220729113843/https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot |date={{dat|2022|07|29||bez}} }}.<ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220729113843/https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot |date={{dat|2022|07|29||bez}} }} VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste]{{Novecojusi saite}} VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] 7x11k89ugb8qfsdrlstws0xmh6s9lgm 0 518886 4300837 4298807 2025-06-27T18:59:26Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4300837 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. {{monument-title-wikidata|113483504}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q113483504 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q4699438 | label = [[Aizputes ordeņa pils]] | name = Aizputes ordeņa pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | image = 01-058aizpute.jpg | commonscat = Aizpute Castle ruins | vaid = 6396 | wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils | year = 13. gs. 2.p. - 20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q19896858 | label = [[Aizputes pilskalns]] | name = Aizputes pilskalns | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Tebras upes labajā krastā | lat = 56.7208 | long = 21.5994 | p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}} | image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG | commonscat = Church Hill in Aizpute | vaid = 1276 | wikipediauri = Aizputes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755144 | label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]] | name = Misiņkalna senkapi un apmetne | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Misiņkalnā | lat = 56.718743162507 | long = 21.595108697095 | p625 = {{Coord|56.718743162507|21.595108697095|display=inline}} | image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg | vaid = 1275 | wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755180 | label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.720566674103 | long = 21.602957857963 | p625 = {{Coord|56.720566674103|21.602957857963|display=inline}} | image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg | vaid = 7437 | year = 13.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755220 | label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]'' | name = Portāls un durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 22 | lat = 56.718596 | long = 21.6046314 | p625 = {{Coord|56.718596|21.6046314|display=inline}} | image = Old%20Doors.JPG | vaid = 3780 | year = 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755270 | label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 31 | lat = 56.7180862 | long = 21.6068296 | p625 = {{Coord|56.7180862|21.6068296|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg | vaid = 3781 | year = 18.gs.b. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755313 | label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]] | name = Tumšo krogs | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 7 | lat = 56.7201304 | long = 21.6030958 | p625 = {{Coord|56.7201304|21.6030958|display=inline}} | image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg | vaid = 6392 | wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs | year = 18. gs. 19. gs. 2.c. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755356 | label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]'' | name = Dzīvojamā ēka un noliktava | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Atmodas iela 9 | lat = 56.7199314 | long = 21.6035038 | p625 = {{Coord|56.7199314|21.6035038|display=inline}} | image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg | vaid = 9104 | year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755398 | label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jāņa iela 7 | lat = 56.7210451 | long = 21.6039731 | p625 = {{Coord|56.7210451|21.6039731|display=inline}} | vaid = 3782 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755444 | label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]'' | name = Durvju komplekts un virsgaisma | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Kuldīgas iela 5a | lat = 56.7222738 | long = 21.6048532 | p625 = {{Coord|56.7222738|21.6048532|display=inline}} | image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg | vaid = 3786 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755529 | label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3787 | year = 1904. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755583 | label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]'' | name = Kapa plāksne H. Bazdoram | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | vaid = 3789 | year = 1532. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755633 | label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]] | name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 3 | lat = 56.7208748 | long = 21.6004249 | p625 = {{Coord|56.7208748|21.6004249|display=inline}} | image = Aizpute-Church.JPG | commonscat = Church of Saint John in Aizpute | vaid = 6395 | wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755704 | label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]'' | name = Sienas dekoratīvā apdare | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 3795 | year = 16./17.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Aizputes ordeņa pils]] | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43770894 | label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]'' | name = Aizputes viduslaiku pils | municipality = Aizpute | district = Aizpute | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepājas iela 9 | lat = 56.7207743 | long = 21.595675 | p625 = {{Coord|56.7207743|21.595675|display=inline}} | vaid = 1277 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizpute }} {{monument | qid = Q43755772 | label = [[Baltcepuru pilskalns]] | name = Baltcepuru pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem | lat = 56.725449361845 | long = 21.568274425307 | p625 = {{Coord|56.725449361845|21.568274425307|display=inline}} | vaid = 1278 | wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755810 | label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]] | name = Žagatu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Žagatām | lat = 56.691747247074 | long = 21.512914061916 | p625 = {{Coord|56.691747247074|21.512914061916|display=inline}} | vaid = 1279 | wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755847 | label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]] | name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarkalniem | lat = 56.702505920563 | long = 21.606391497192 | p625 = {{Coord|56.702505920563|21.606391497192|display=inline}} | vaid = 1280 | wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755881 | label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]] | name = Orma kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem | lat = 56.698216991819 | long = 21.61059436081 | p625 = {{Coord|56.698216991819|21.61059436081|display=inline}} | vaid = 1281 | wikipediauri = Orma_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755922 | label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]] | name = Kapličas kalns - pilskalns | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vizbuļiem | lat = 56.689641862137 | long = 21.534466799301 | p625 = {{Coord|56.689641862137|21.534466799301|display=inline}} | vaid = 1282 | wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43755954 | label = [[Kaujas vieta "Rokas birzs"]] | name = Kaujas vieta "Rokas birzs" | municipality = Aizputes pagasts | district = Aizputes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā | lat = 56.712167999205 | long = 21.557710614095 | p625 = {{Coord|56.712167999205|21.557710614095|display=inline}} | image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Rokas birzs | vaid = 39 | wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22 | year = 1905. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Aizputes_pagasts }} {{monument | qid = Q43758019 | label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]'' | name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3827 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758061 | label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]'' | name = Durvju komplekti (8) | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3828 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758106 | label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3829 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758149 | label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]'' | name = Frontona dekoratīvais veidojums | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | vaid = 3830 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758194 | label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]'' | name = Krāsns | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižas pilī | lat = 56.8028 | long = 21.5069 | p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}} | image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg | commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor | vaid = 3831 | year = 1740. 18.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758290 | label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3820 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43758337 | label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]'' | name = Ērgeļu luktas | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3822 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796339 | label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]'' | name = Griestu gleznojumi | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3823 | year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796387 | label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3824 | year = 18.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796432 | label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]'' | name = Kungu loža | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu luterāņu baznīcā | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | vaid = 3826 | year = ap 1710. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q43796475 | label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]] | name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Apriķi | district = Apriķi<br/>Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.8042 | long = 21.4951 | p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}} | image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg | commonscat = Lutheran church in Apriķi | vaid = 6423 | wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1700.,19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Apri%C4%B7i }} {{monument | qid = Q51885847 | label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]'' | name = Priežu kalva - senkapi | municipality = Asīte | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lielā iela 7 | lat = 56.481425945986 | long = 21.665245298045 | p625 = {{Coord|56.481425945986|21.665245298045|display=inline}} | vaid = 1399 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = As%C4%ABte }} {{monument | qid = Q51885795 | label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]'' | name = Bunkas senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm | lat = 56.503903503196 | long = 21.499444430442 | p625 = {{Coord|56.503903503196|21.499444430442|display=inline}} | vaid = 1287 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885796 | label = [[Gravenieku Elkas kalns]] | name = Gravenieku Elkas kalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Graveniekiem | lat = 56.553597917813 | long = 21.624936426686 | p625 = {{Coord|56.553597917813|21.624936426686|display=inline}} | vaid = 1288 | wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885797 | label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]] | name = Gaiļa kalns - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bumbuļiem | lat = 56.494006848175 | long = 21.596424980453 | p625 = {{Coord|56.494006848175|21.596424980453|display=inline}} | vaid = 1289 | wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885798 | label = [[Krotes pilskalns]] | name = Krotes pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem | lat = 56.55033727586 | long = 21.523114213898 | p625 = {{Coord|56.55033727586|21.523114213898|display=inline}} | vaid = 1290 | wikipediauri = Krotes_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885801 | label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]] | name = Zviedru kapi - pilskalns | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Šalkām | lat = 56.515648531768 | long = 21.411757153953 | p625 = {{Coord|56.515648531768|21.411757153953|display=inline}} | vaid = 1291 | wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885802 | label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]'' | name = Grantiņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grantiņiem | lat = 56.496607420369 | long = 21.48930028529 | p625 = {{Coord|56.496607420369|21.48930028529|display=inline}} | vaid = 1292 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885803 | label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]'' | name = Kalniņu senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalniņiem | lat = 56.497701570762 | long = 21.559940315763 | p625 = {{Coord|56.497701570762|21.559940315763|display=inline}} | vaid = 1293 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885804 | label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]'' | name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns) | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem | lat = 56.548730491335 | long = 21.623992289179 | p625 = {{Coord|56.548730491335|21.623992289179|display=inline}} | vaid = 1294 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885805 | label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]'' | name = Valku senkapi | municipality = Bunkas pagasts | district = Bunkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā | lat = 56.557923852178 | long = 21.645292153094 | p625 = {{Coord|56.557923852178|21.645292153094|display=inline}} | vaid = 1295 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Bunkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005561 | label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]'' | name = Bārtas senkapi | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunajos Plostnieku kapos | lat = 56.332612786743 | long = 21.31365191279 | p625 = {{Coord|56.332612786743|21.31365191279|display=inline}} | vaid = 1283 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005563 | label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]'' | name = Mežu senkapi (Sila kapi) | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē | lat = 56.376268126721 | long = 21.323647474155 | p625 = {{Coord|56.376268126721|21.323647474155|display=inline}} | vaid = 1285 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005564 | label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Bārtas pagasts | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa | lat = 56.334457697879 | long = 21.314238732658 | p625 = {{Coord|56.334457697879|21.314238732658|display=inline}} | vaid = 1286 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = B%C4%81rtas_pagasts }} {{monument | qid = Q5202942 | label = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | name = Cīravas muižas apbūve | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73545725313 | long = 21.385393273707 | p625 = {{Coord|56.73545725313|21.385393273707|display=inline}} | image = C%C4%ABrava%20palace.JPG | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6397 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756431 | label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3799 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756476 | label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]'' | name = Ērģeļu luktas un prospekts | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3801 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756520 | label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3802 | year = 1781. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756562 | label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]'' | name = Kapa piemineklis J.E.Bērai | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas luterāņu baznīcā | lat = 56.736009805 | long = 21.383457973 | p625 = {{Coord|56.736009805|21.383457973|display=inline}} | vaid = 3803 | year = 1782. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756605 | label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]'' | name = Cīravas luterāņu baznīca | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.736009805681 | long = 21.383457973043 | p625 = {{Coord|56.736009805681|21.383457973043|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Lutheran church | vaid = 6402 | year = 1780. -1781. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756662 | label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās) | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižas pilī | lat = 56.735159574302 | long = 21.385290538516 | p625 = {{Coord|56.735159574302|21.385290538516|display=inline}} | vaid = 3806 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q43756749|Pils]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756749 | label = ''[[:d:Q43756749|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.73515957434 | long = 21.38529053859 | p625 = {{Coord|56.73515957434|21.38529053859|display=inline}} | image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Cīrava Palace | vaid = 6398 | year = 18. gs.b., 1868. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756807 | label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734843463673 | long = 21.385870111785 | p625 = {{Coord|56.734843463673|21.385870111785|display=inline}} | vaid = 6399 | year = 18. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756859 | label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.735466502319 | long = 21.384255051558 | p625 = {{Coord|56.735466502319|21.384255051558|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg | vaid = 6400 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756909 | label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]'' | name = Staļļi | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas muižā | lat = 56.734248150496 | long = 21.384587825821 | p625 = {{Coord|56.734248150496|21.384587825821|display=inline}} | image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg | vaid = 6401 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q5202942|Cīravas muižas apbūve]]'' | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756953 | label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]'' | name = Cīravas ūdensdzirnavas | municipality = Cīrava | district = Cīrava<br/>Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Cīravas dzirnavas | lat = 56.736327907407 | long = 21.384482438715 | p625 = {{Coord|56.736327907407|21.384482438715|display=inline}} | image = Dzirnavas%20%288%29.jpg | vaid = 8546 | year = 1881. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = C%C4%ABrava }} {{monument | qid = Q43756001 | label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]] | name = Blieķu kalns - pilskalns | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brīvzemniekiem | lat = 56.709522446626 | long = 21.36064846018 | p625 = {{Coord|56.709522446626|21.36064846018|display=inline}} | vaid = 1296 | wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756035 | label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]'' | name = Ķintu apmetne ar aku | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Avotiņiem | lat = 56.744345215319 | long = 21.420617094456 | p625 = {{Coord|56.744345215319|21.420617094456|display=inline}} | vaid = 1297 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756076 | label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]'' | name = Buču senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.711074265593 | long = 21.358090912425 | p625 = {{Coord|56.711074265593|21.358090912425|display=inline}} | vaid = 1298 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756114 | label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē | lat = 56.722897186161 | long = 21.421819844745 | p625 = {{Coord|56.722897186161|21.421819844745|display=inline}} | vaid = 1299 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756147 | label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā | lat = 56.726214212548 | long = 21.416038852244 | p625 = {{Coord|56.726214212548|21.416038852244|display=inline}} | vaid = 1300 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756181 | label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīķiem | lat = 56.712921329169 | long = 21.390715821063 | p625 = {{Coord|56.712921329169|21.390715821063|display=inline}} | vaid = 1301 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756224 | label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]'' | name = Grāveru senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grāveriem | lat = 56.732974703672 | long = 21.302014554538 | p625 = {{Coord|56.732974703672|21.302014554538|display=inline}} | vaid = 1302 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756261 | label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]'' | name = Lapegļu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem) | lat = 56.738754207499 | long = 21.372931471125 | p625 = {{Coord|56.738754207499|21.372931471125|display=inline}} | vaid = 1303 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756304 | label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]'' | name = Cīravas akmens krāvums | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem | lat = 56.700740955293 | long = 21.34851147355 | p625 = {{Coord|56.700740955293|21.34851147355|display=inline}} | vaid = 1304 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756339 | label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]'' | name = Rūķu senkapi | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķiem | lat = 56.707272589251 | long = 21.398164597969 | p625 = {{Coord|56.707272589251|21.398164597969|display=inline}} | vaid = 1305 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q43756376 | label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]'' | name = Dzērves - Cīravas tautas skola | municipality = Cīravas pagasts | district = Cīravas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzērves pagastskolas internātā | lat = 56.750355734427 | long = 21.402588886025 | p625 = {{Coord|56.750355734427|21.402588886025|display=inline}} | image = Dz%C4%93rves%20pils%202001-11-10.jpg | commonscat = Dzērve Manor | vaid = 40 | year = 1833.-1840. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = C%C4%ABravas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002564 | label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685723780252 | long = 21.330316321821 | p625 = {{Coord|56.685723780252|21.330316321821|display=inline}} | vaid = 6405 | year = 18. gs. b.,19.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002569 | label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685345027529 | long = 21.331991081153 | p625 = {{Coord|56.685345027529|21.331991081153|display=inline}} | vaid = 6406 | year = 19. gs.v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002572 | label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]'' | name = Dunalkas baronu kapliča | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Durbes - Aizputes ceļa | lat = 56.670344997211 | long = 21.387578547957 | p625 = {{Coord|56.670344997211|21.387578547957|display=inline}} | vaid = 6403 | year = 18./19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002577 | label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]'' | name = Dunalkas muižas apbūve | municipality = Dunalka | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dunalkas muižā | lat = 56.685620383136 | long = 21.331649041675 | p625 = {{Coord|56.685620383136|21.331649041675|display=inline}} | vaid = 6404 | year = 18. gs. - 20.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dunalka }} {{monument | qid = Q47002547 | label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]'' | name = Upmaļu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem | lat = 56.680850285243 | long = 21.328709678722 | p625 = {{Coord|56.680850285243|21.328709678722|display=inline}} | vaid = 1306 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002548 | label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]'' | name = Upesputriņu apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem | lat = 56.67710191313 | long = 21.324067389322 | p625 = {{Coord|56.67710191313|21.324067389322|display=inline}} | vaid = 1307 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002553 | label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]'' | name = Dunalkas apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām | lat = 56.681904187858 | long = 21.336640810452 | p625 = {{Coord|56.681904187858|21.336640810452|display=inline}} | vaid = 1308 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002554 | label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]'' | name = Ķiepes strauta apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā | lat = 56.633105362199 | long = 21.393923389402 | p625 = {{Coord|56.633105362199|21.393923389402|display=inline}} | vaid = 1309 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002555 | label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]] | name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.674410871967 | long = 21.317716474348 | p625 = {{Coord|56.674410871967|21.317716474348|display=inline}} | vaid = 1310 | wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002557 | label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]'' | name = Robežnieku apmetne | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā | lat = 56.661204480342 | long = 21.316297781233 | p625 = {{Coord|56.661204480342|21.316297781233|display=inline}} | vaid = 1311 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002561 | label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]'' | name = Strungu senkapi | municipality = Dunalkas pagasts | district = Dunalkas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strungām | lat = 56.641148692765 | long = 21.427125781179 | p625 = {{Coord|56.641148692765|21.427125781179|display=inline}} | vaid = 1312 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunalkas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182281 | label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sanderiem | lat = 56.315555015779 | long = 21.322947814392 | p625 = {{Coord|56.315555015779|21.322947814392|display=inline}} | vaid = 1313 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182286 | label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Rātu viduslaiku kapsēta | municipality = Dunikas pagasts | district = Dunikas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā | lat = 56.328331884549 | long = 21.324916375457 | p625 = {{Coord|56.328331884549|21.324916375457|display=inline}} | vaid = 1314 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Dunikas_pagasts }} {{monument | qid = Q20876376 | label = [[Durbes viduslaiku pils]] | name = Durbes viduslaiku pils | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes parkā | lat = 56.590395425413 | long = 21.36390134768 | p625 = {{Coord|56.590395425413|21.36390134768|display=inline}} | image = Durbe%20castle.jpg | commonscat = Durbe Castle ruins | vaid = 1315 | wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002581 | label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]'' | name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi) | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu | lat = 56.590899417742 | long = 21.367302267453 | p625 = {{Coord|56.590899417742|21.367302267453|display=inline}} | vaid = 1320 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002583 | label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]'' | name = Durbes kaujas vieta | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes R daļā | lat = 56.589191748407 | long = 21.357162815371 | p625 = {{Coord|56.589191748407|21.357162815371|display=inline}} | vaid = 41 | year = 1260. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002585 | label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.589212129924 | long = 21.368347559575 | p625 = {{Coord|56.589212129924|21.368347559575|display=inline}} | image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg | vaid = 7438 | year = 16.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002586 | label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3808 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002588 | label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3809 | year = 1834. 1872. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002593 | label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | locality = Durbes luterāņu baznīcā | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | vaid = 3811 | year = 18.gs.10.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002595 | label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 1 | lat = 56.5886928 | long = 21.3694134 | p625 = {{Coord|56.5886928|21.3694134|display=inline}} | image = Durbe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Durbe | vaid = 6407 | year = 1651. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002598 | label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]'' | name = Bij.Špringera pamatskola | municipality = Durbe | district = Durbe | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Skolas iela 3 | lat = 56.5882969 | long = 21.3689686 | p625 = {{Coord|56.5882969|21.3689686|display=inline}} | vaid = 42 | year = 19.gs.50.g. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Durbe }} {{monument | qid = Q47002600 | label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem | lat = 56.60510008099 | long = 21.400145782249 | p625 = {{Coord|56.60510008099|21.400145782249|display=inline}} | vaid = 1316 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002602 | label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]'' | name = Dīru senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē | lat = 56.560756603774 | long = 21.408203925603 | p625 = {{Coord|56.560756603774|21.408203925603|display=inline}} | vaid = 1317 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002604 | label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]'' | name = Dižprāmu senkapi | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dižprāmiem | lat = 56.555003518066 | long = 21.468103733058 | p625 = {{Coord|56.555003518066|21.468103733058|display=inline}} | vaid = 1318 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002606 | label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem | lat = 56.544936889852 | long = 21.48047839898 | p625 = {{Coord|56.544936889852|21.48047839898|display=inline}} | vaid = 1319 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002608 | label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]'' | name = Līgutu muižas pils | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606789513108 | long = 21.363517805813 | p625 = {{Coord|56.606789513108|21.363517805813|display=inline}} | vaid = 8575 | year = 1814.-1820. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q47002609 | label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]'' | name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja | municipality = Durbes pagasts | district = Durbes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.606351219085 | long = 21.364115439739 | p625 = {{Coord|56.606351219085|21.364115439739|display=inline}} | vaid = 8576 | year = 1827. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Durbes_pagasts }} {{monument | qid = Q20855904 | label = [[Embūtes pilsdrupas]] | name = Embūtes pilsdrupas | municipality = Embūte | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.505 | long = 21.81833333 | p625 = {{Coord|56.505|21.81833333|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg | commonscat = Embūte Castle ruins | vaid = 1321 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABte }} {{monument | qid = Q5370281 | label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]] | name = Embūtes pils | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā | lat = 56.510749620275 | long = 21.820689053926 | p625 = {{Coord|56.510749620275|21.820689053926|display=inline}} | image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg | commonscat = Embūte hillfort | vaid = 1322 | wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380461 | label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]'' | name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem | lat = 56.511695191455 | long = 21.826169756041 | p625 = {{Coord|56.511695191455|21.826169756041|display=inline}} | vaid = 1323 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380462 | label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]'' | name = Padambju senkapi (Kapu kalns) | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Padambjiem | lat = 56.503083541529 | long = 21.757318417938 | p625 = {{Coord|56.503083541529|21.757318417938|display=inline}} | vaid = 1324 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380464 | label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]'' | name = Sproģu senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sproģiem | lat = 56.513230887455 | long = 21.86079695252 | p625 = {{Coord|56.513230887455|21.86079695252|display=inline}} | vaid = 1325 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380466 | label = ''[[:d:Q55380466|Tulču pilskalns]]'' | name = Tulču pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā | lat = 56.570234944874 | long = 21.789516660384 | p625 = {{Coord|56.570234944874|21.789516660384|display=inline}} | vaid = 1326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380469 | label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]'' | name = Vībiņu muižas senkapi | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vībiņu muižas | lat = 56.484226508111 | long = 21.896283336777 | p625 = {{Coord|56.484226508111|21.896283336777|display=inline}} | vaid = 1327 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380472 | label = ''[[:d:Q55380472|Vēreskalns - pilskalns]]'' | name = Vēreskalns - pilskalns | municipality = Embūtes pagasts | district = Embūtes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem | lat = 56.545365333529 | long = 21.806149117078 | p625 = {{Coord|56.545365333529|21.806149117078|display=inline}} | vaid = 1328 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts }} {{monument | qid = Q15220060 | label = [[Vārtājas pilskalns]] | name = Vārtājas pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem | lat = 56.48972222 | long = 21.38166667 | p625 = {{Coord|56.48972222|21.38166667|display=inline}} | vaid = 1331 | wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005571 | label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]] | name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkukalniem | lat = 56.495885598291 | long = 21.288635030715 | p625 = {{Coord|56.495885598291|21.288635030715|display=inline}} | vaid = 1329 | wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005572 | label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]'' | name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš) | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kaijām | lat = 56.488971650465 | long = 21.366834774576 | p625 = {{Coord|56.488971650465|21.366834774576|display=inline}} | vaid = 1330 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005578 | label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]'' | name = Zusnu senkapi | municipality = Gaviezes pagasts | district = Gaviezes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Zusnām | lat = 56.517761809704 | long = 21.252423585847 | p625 = {{Coord|56.517761809704|21.252423585847|display=inline}} | vaid = 1332 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gaviezes_pagasts }} {{monument | qid = Q12652898 | label = [[Diždāmes pilskalns]] | name = Diždāmes pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā | lat = 56.340661567097 | long = 21.712068850316 | p625 = {{Coord|56.340661567097|21.712068850316|display=inline}} | vaid = 1337 | wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q12674038 | label = [[Straujenieku pilskalns]] | name = Straujenieku pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem | lat = 56.337146399497 | long = 21.720285439466 | p625 = {{Coord|56.337146399497|21.720285439466|display=inline}} | vaid = 1333 | wikipediauri = Straujenieku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16442838 | label = [[Aizvīķu pilskalns]] | name = Aizvīķu pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pileniekiem | lat = 56.33576 | long = 21.71225 | p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}} | vaid = 1336 | wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q16451990 | label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]'' | name = Gramzdas I pilskalns | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gramzdas kapsētas | lat = 56.357671063618 | long = 21.604483964328 | p625 = {{Coord|56.357671063618|21.604483964328|display=inline}} | vaid = 1334 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885809 | label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]'' | name = Kunkuļu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kunkuļiem | lat = 56.316365806434 | long = 21.708526720348 | p625 = {{Coord|56.316365806434|21.708526720348|display=inline}} | vaid = 1335 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885814 | label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]'' | name = Tiltiņu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tiltiņiem | lat = 56.333626448157 | long = 21.683360707364 | p625 = {{Coord|56.333626448157|21.683360707364|display=inline}} | vaid = 1338 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885817 | label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]'' | name = Upīšu senkapi | municipality = Gramzdas pagasts | district = Gramzdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upītēm | lat = 56.372729406176 | long = 21.595873749876 | p625 = {{Coord|56.372729406176|21.595873749876|display=inline}} | vaid = 1339 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gramzdas_pagasts }} {{monument | qid = Q4150015 | label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]] | name = Grobiņas vidusslaiku pils | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 56 | lat = 56.534166666667 | long = 21.1625 | p625 = {{Coord|56.534166666667|21.1625|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG | commonscat = Grobiņa Castle ruins | vaid = 1343 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q20401404 | label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]] | name = Grobiņas luterāņu baznīca | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Lielā iela 21 | lat = 56.5358 | long = 21.1636 | p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg | commonscat = Lutheran church in Grobiņa | vaid = 6408 | wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1662. -1663. 20. gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005579 | label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]'' | name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā | lat = 56.533046007771 | long = 21.166919203292 | p625 = {{Coord|56.533046007771|21.166919203292|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg | commonscat = Grobiņas pilskalns | vaid = 1340 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005580 | label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]'' | name = Priediena senkapi | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie jāšanas sporta kompleksa | lat = 56.530808567178 | long = 21.189733842122 | p625 = {{Coord|56.530808567178|21.189733842122|display=inline}} | vaid = 1342 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005583 | label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]'' | name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs | municipality = Grobiņa | district = Grobiņa | p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.534443551151 | long = 21.166933653737 | p625 = {{Coord|56.534443551151|21.166933653737|display=inline}} | image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg | vaid = 7439 | year = 17.-19.gs. | typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86a }} {{monument | qid = Q47005593 | label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]'' | name = Atkalnu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Atkalniem un Lankupiem | lat = 56.530492418134 | long = 21.199454146946 | p625 = {{Coord|56.530492418134|21.199454146946|display=inline}} | vaid = 1341 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005594 | label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]'' | name = Porānu (Pūrānu) senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Porāniem (Pūrāniem) | lat = 56.548893690795 | long = 21.175479365852 | p625 = {{Coord|56.548893690795|21.175479365852|display=inline}} | vaid = 1344 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005596 | label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]'' | name = Smukumu senkapi | municipality = Grobiņas pagasts | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem) | lat = 56.528256461144 | long = 21.163903382614 | p625 = {{Coord|56.528256461144|21.163903382614|display=inline}} | vaid = 1345 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts }} {{monument | qid = Q47005600 | label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]'' | name = Balkona margas | municipality = Iļģi | district = Grobiņas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Iļģu muižas kungu mājā | lat = 56.534770792234 | long = 21.222931267949 | p625 = {{Coord|56.534770792234|21.222931267949|display=inline}} | image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg | vaid = 3813 | year = 18./19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems) }} {{monument | qid = Q43757003 | label = [[Kalvenes pilskalns]] | name = Kalvenes pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mežsargiem | lat = 56.637428283273 | long = 21.78755574136 | p625 = {{Coord|56.637428283273|21.78755574136|display=inline}} | vaid = 1352 | wikipediauri = Kalvenes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q43757034 | label = [[Drogas pilskalns]] | name = Drogas pilskalns | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā | lat = 56.610654008323 | long = 21.610668840435 | p625 = {{Coord|56.610654008323|21.610668840435|display=inline}} | vaid = 1353 | wikipediauri = Drogas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q59949770 | label = [[Tāšu-Padures muiža|Tāšu-Padures muižas pils]] | name = Tāšu-Padures muižas pils | municipality = Kalvenes pagasts | district = Kalvenes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu - Padurē | lat = 56.603037465594 | long = 21.730090391652 | p625 = {{Coord|56.603037465594|21.730090391652|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20Padures%20mui%C5%BEa%2C%20tagad%20skola%20%28Tashu-Padure%20manor%2C%20now%20elementary%20school%29%20-%20Uldis%20Osis%20-%20Panoramio.jpg<br/>Kalvenes%20mui%C5%BEas%20pils.%202000-06-11.jpg<br/>T%C4%81%C5%A1u-Padures%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Tāšu-Padure Manor | vaid = 6411 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u-Padures_mui%C5%BEa | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kalvenes_pagasts }} {{monument | qid = Q12659414 | label = [[Kalētu pilskalns]] | name = Kalētu pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā | lat = 56.29559 | long = 21.53183 | p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}} | vaid = 1349 | wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q12661548 | label = [[Krūtes pilskalns]] | name = Krūtes pilskalns | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā | lat = 56.332009714264 | long = 21.385963719291 | p625 = {{Coord|56.332009714264|21.385963719291|display=inline}} | vaid = 1346 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885818 | label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]'' | name = Lanku senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lankām | lat = 56.327834238611 | long = 21.556771480227 | p625 = {{Coord|56.327834238611|21.556771480227|display=inline}} | vaid = 1347 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885819 | label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]'' | name = Ozolu senkapi | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ozolu veikala | lat = 56.330598630395 | long = 21.535181748052 | p625 = {{Coord|56.330598630395|21.535181748052|display=inline}} | vaid = 1348 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885820 | label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]'' | name = Raču apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Poļiem un bij. Račiem | lat = 56.316704672267 | long = 21.554591847534 | p625 = {{Coord|56.316704672267|21.554591847534|display=inline}} | vaid = 1350 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q51885821 | label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]'' | name = Saušu apmetne | municipality = Kalētu pagasts | district = Kalētu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saušiem | lat = 56.318777529083 | long = 21.563686531889 | p625 = {{Coord|56.318777529083|21.563686531889|display=inline}} | vaid = 1351 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts }} {{monument | qid = Q4993599 | label = [[Kazdangas pils]] | name = Kazdangas pils | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.73395 | long = 21.73272 | p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}} | image = Kazdangas%20pils.JPG | commonscat = Kazdanga Palace | vaid = 6414 | wikipediauri = Kazdangas_pils | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757361 | label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā | lat = 56.733749468945 | long = 21.731739912503 | p625 = {{Coord|56.733749468945|21.731739912503|display=inline}} | vaid = 3816 | year = 1907. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757398 | label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]'' | name = Vāze | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižas parkā | lat = 56.728247650756 | long = 21.733211239213 | p625 = {{Coord|56.728247650756|21.733211239213|display=inline}} | image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg | vaid = 3818 | year = 19.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757444 | label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | name = Kazdangas muižas apbūve | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | vaid = 6413 | year = 1800. 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757488 | label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.728247650631 | long = 21.733211239055 | p625 = {{Coord|56.728247650631|21.733211239055|display=inline}} | image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg | vaid = 6422 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757580 | label = ''[[:d:Q43757580|"Kavalieru" māja]]'' | name = "Kavalieru" māja | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 1a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7338555 | long = 21.7316004 | p625 = {{Coord|56.7338555|21.7316004|display=inline}} | vaid = 6417 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757627 | label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Jaunatnes gatve 3 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7337584 | long = 21.7329866 | p625 = {{Coord|56.7337584|21.7329866|display=inline}} | vaid = 6419 | year = 1800. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757659 | label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]'' | name = Ūdensdzirnavas | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 10-10a | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.72842 | long = 21.73206 | p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}} | image = Kazdanga%20Watermill.jpg | vaid = 6421 | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757661 | label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]'' | name = Krogs | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Liepu gatve 8 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7294756 | long = 21.731788 | p625 = {{Coord|56.7294756|21.731788|display=inline}} | image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg | vaid = 6418 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757708 | label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]'' | name = Skola | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 2 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7326986 | long = 21.7327164 | p625 = {{Coord|56.7326986|21.7327164|display=inline}} | vaid = 6416 | year = 1846. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q43757739 | label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Kazdanga | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Pils gatve 4 | locality = Kazdangas muižā | lat = 56.7321914 | long = 21.732964 | p625 = {{Coord|56.7321914|21.732964|display=inline}} | image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg | vaid = 6420 | year = 1686. 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]'' | munwiki = Kazdanga }} {{monument | qid = Q16359834 | label = [[Kazdangas pilskalns]] | name = Kazdangas pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā | lat = 56.7089 | long = 21.7406 | p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}} | image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg | vaid = 1359 | wikipediauri = Kazdangas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757120 | label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]] | name = Baznīcas kalns - pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam | lat = 56.704918592363 | long = 21.746922536596 | p625 = {{Coord|56.704918592363|21.746922536596|display=inline}} | vaid = 1354 | wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts) | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757158 | label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]'' | name = Ādģēru viduslaiku kapsēta | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādģēriem | lat = 56.687290390099 | long = 21.771360944416 | p625 = {{Coord|56.687290390099|21.771360944416|display=inline}} | vaid = 1355 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757194 | label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]] | name = Rinku (Boju) pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kalnarinkām | lat = 56.659281156946 | long = 21.624211913185 | p625 = {{Coord|56.659281156946|21.624211913185|display=inline}} | vaid = 1356 | wikipediauri = Rinku_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757229 | label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]'' | name = Roņu senkapi (Radziņkalns) | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Roņiem | lat = 56.712591279482 | long = 21.75079401372 | p625 = {{Coord|56.712591279482|21.75079401372|display=inline}} | vaid = 1357 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757260 | label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]'' | name = Truļu senkapi | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Truļiem | lat = 56.68907718918 | long = 21.745550190108 | p625 = {{Coord|56.68907718918|21.745550190108|display=inline}} | vaid = 1358 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757328 | label = [[Vītoliņu pilskalns]] | name = Vītoliņu pilskalns | municipality = Kazdangas pagasts | district = Kazdangas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vītoliņiem | lat = 56.719030827776 | long = 21.732992105711 | p625 = {{Coord|56.719030827776|21.732992105711|display=inline}} | vaid = 1360 | wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kazdangas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005565 | label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Krogzemju viduslaiku kapsēta | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krogzemjiem | lat = 56.401089407289 | long = 21.416493780841 | p625 = {{Coord|56.401089407289|21.416493780841|display=inline}} | vaid = 1284 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005567 | label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}} | vaid = 3797 | year = 17.gs.IVc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005569 | label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Krūtes luterāņu baznīcā | lat = 56.397537479605 | long = 21.420150099095 | p625 = {{Coord|56.397537479605|21.420150099095|display=inline}} | vaid = 3798 | year = 17.gs.40.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q47005570 | label = [[Krūtes luterāņu baznīca]] | name = Krūtes luterāņu baznīca | municipality = Krūte | district = Bārtas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Krūtes baznīca" | lat = 56.397537479555 | long = 21.420150098244 | p625 = {{Coord|56.397537479555|21.420150098244|display=inline}} | vaid = 6410 | wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1642. 1832. 1878. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Kr%C5%ABte }} {{monument | qid = Q4782120 | label = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]'' | name = Apriķu muiža | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Apriķu muižā | lat = 56.802953 | long = 21.506745 | p625 = {{Coord|56.802953|21.506745|display=inline}} | image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg | commonscat = Apriķi Manor | vaid = 6424 | year = 1745. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757772 | label = [[Lažas pilskalns]] | name = Lažas pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Lažas kapsētā | lat = 56.736405930355 | long = 21.616401506723 | p625 = {{Coord|56.736405930355|21.616401506723|display=inline}} | vaid = 1361 | wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757808 | label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]'' | name = Elku birzs - kulta vieta | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkiem | lat = 56.78616924302 | long = 21.494354550616 | p625 = {{Coord|56.78616924302|21.494354550616|display=inline}} | vaid = 1362 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757841 | label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]'' | name = Gravu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā | lat = 56.806146557809 | long = 21.450006230002 | p625 = {{Coord|56.806146557809|21.450006230002|display=inline}} | vaid = 1363 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757880 | label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]'' | name = Neimaņu senkapi | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Neimaņiem | lat = 56.811139905671 | long = 21.548980303437 | p625 = {{Coord|56.811139905671|21.548980303437|display=inline}} | vaid = 1364 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757913 | label = [[Dzintares pilskalns]] | name = Dzintares pilskalns | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā | lat = 56.8064 | long = 21.4464 | p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}} | commonscat = Dzintare Hillfort | vaid = 1365 | wikipediauri = Dzintares_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q43757987 | label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]'' | name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas | municipality = Lažas pagasts | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vanagos | lat = 56.7263 | long = 21.6056 | p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}} | vaid = 6425 | year = 15. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = La%C5%BEas_pagasts }} {{monument | qid = Q47005605 | label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]'' | name = Kapsēdes senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.594006620042 | long = 21.135192517364 | p625 = {{Coord|56.594006620042|21.135192517364|display=inline}} | vaid = 1366 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005608 | label = [[Medzes pilskalns]] | name = Medzes pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Medzes parkā | lat = 56.653204111216 | long = 21.130526355402 | p625 = {{Coord|56.653204111216|21.130526355402|display=inline}} | vaid = 1367 | wikipediauri = Medzes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005609 | label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]'' | name = Āpu senkapi (Puņķa kalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Āpiem | lat = 56.619651649374 | long = 21.246707559034 | p625 = {{Coord|56.619651649374|21.246707559034|display=inline}} | vaid = 1368 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005610 | label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]'' | name = Ezermaļu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ezermaļiem | lat = 56.644330398227 | long = 21.141559955287 | p625 = {{Coord|56.644330398227|21.141559955287|display=inline}} | vaid = 1369 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005614 | label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]] | name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnmaļiem | lat = 56.618173655489 | long = 21.130431152052 | p625 = {{Coord|56.618173655489|21.130431152052|display=inline}} | vaid = 1370 | wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005615 | label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]'' | name = Krastiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem) | lat = 56.610242500469 | long = 21.237914509978 | p625 = {{Coord|56.610242500469|21.237914509978|display=inline}} | vaid = 1371 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005618 | label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]'' | name = Niedrāju viduslaiku kapsēta | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.604511433128 | long = 21.131854946221 | p625 = {{Coord|56.604511433128|21.131854946221|display=inline}} | vaid = 1372 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005622 | label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]'' | name = Strautiņu senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strautiņiem | lat = 56.58701432539 | long = 21.137060002642 | p625 = {{Coord|56.58701432539|21.137060002642|display=inline}} | vaid = 1373 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005623 | label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]'' | name = Strīķu apmetne (Pilskalns) | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Strīķiem | lat = 56.614186127985 | long = 21.079950121674 | p625 = {{Coord|56.614186127985|21.079950121674|display=inline}} | vaid = 1374 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005627 | label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]'' | name = Jāču senkapi | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem | lat = 56.628036754998 | long = 21.243040687423 | p625 = {{Coord|56.628036754998|21.243040687423|display=inline}} | vaid = 1375 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005629 | label = [[Tāšu pilskalns]] | name = Tāšu pilskalns | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vitkām | lat = 56.642872088056 | long = 21.196544769976 | p625 = {{Coord|56.642872088056|21.196544769976|display=inline}} | vaid = 1376 | wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005630 | label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | name = Tāšu muižas apbūve | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598640850242 | long = 21.227543965064 | p625 = {{Coord|56.598640850242|21.227543965064|display=inline}} | image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg | vaid = 6426 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005632 | label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062991 | long = 21.228192285461 | p625 = {{Coord|56.598644062991|21.228192285461|display=inline}} | vaid = 6427 | year = 1734. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q47005633 | label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Medzes pagasts | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598434505591 | long = 21.22752833329 | p625 = {{Coord|56.598434505591|21.22752833329|display=inline}} | vaid = 6429 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = Medzes_pagasts }} {{monument | qid = Q55182394 | label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Nidas senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Miltiņiem | lat = 56.089721025647 | long = 21.057243218624 | p625 = {{Coord|56.089721025647|21.057243218624|display=inline}} | vaid = 1400 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182399 | label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"]]'' | name = Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Jūrmalniekos | lat = 56.078309702323 | long = 21.063822599809 | p625 = {{Coord|56.078309702323|21.063822599809|display=inline}} | image = J%C5%ABrmalnieki.jpg | vaid = 6115 | year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q55182407 | label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta "Gaiļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Gaiļi" | municipality = Nida | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Gaiļos | lat = 56.073946509467 | long = 21.064709488943 | p625 = {{Coord|56.073946509467|21.064709488943|display=inline}} | vaid = 6119 | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Nida_(Latvija) }} {{monument | qid = Q51854182 | label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]'' | name = Bātupšķu akmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bātupšķiem | lat = 56.201315407846 | long = 21.074673831678 | p625 = {{Coord|56.201315407846|21.074673831678|display=inline}} | vaid = 1377 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854205 | label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ezerskolas | lat = 56.226451259122 | long = 21.071170505778 | p625 = {{Coord|56.226451259122|21.071170505778|display=inline}} | vaid = 1378 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854233 | label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]'' | name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Graviņām | lat = 56.214640765051 | long = 21.066140447247 | p625 = {{Coord|56.214640765051|21.066140447247|display=inline}} | vaid = 1379 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854258 | label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]'' | name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pērļu kapsētas | lat = 56.355508247796 | long = 21.058503644135 | p625 = {{Coord|56.355508247796|21.058503644135|display=inline}} | vaid = 1380 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854283 | label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]'' | name = Nīcas Dižās muižas klēts | municipality = Nīcas pagasts | district = Nīcas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Nīcas klēts | lat = 56.345433196739 | long = 21.065535006417 | p625 = {{Coord|56.345433196739|21.065535006417|display=inline}} | vaid = 8662 | year = 18.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = N%C4%ABcas_pagasts }} {{monument | qid = Q51854310 | label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts]]'' | name = Zvejnieku sētas "Šķilas" klēts | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.389687277486 | long = 21.095654495106 | p625 = {{Coord|56.389687277486|21.095654495106|display=inline}} | vaid = 6112 | year = 19./20. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854333 | label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi"]]'' | name = Zemnieku sēta "Dirnēnu Piķeļi" | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dirnēnu Piķeļos | lat = 56.387626377028 | long = 21.100652588775 | p625 = {{Coord|56.387626377028|21.100652588775|display=inline}} | vaid = 6113 | year = 19.gs.s., 20.gs.s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q51854361 | label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]'' | name = Otaņķu vējdzirnavas | municipality = Otaņķu pagasts | district = Otaņķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Prenclavi | lat = 56.389306225577 | long = 21.095633764251 | p625 = {{Coord|56.389306225577|21.095633764251|display=inline}} | image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg | vaid = 8663 | year = 1885. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q55182412 | label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]'' | name = Zivju pārstrādes cehs | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Dzintarvēji | image = Dzintarv%C4%93ji.jpg | vaid = 9134 | year = 1936. | typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182414 | label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta "Agatnieki"]]'' | name = Zemnieku sēta "Agatnieki" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Agatniekos | lat = 56.177508364063 | long = 21.016040065952 | p625 = {{Coord|56.177508364063|21.016040065952|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg | vaid = 6120 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182417 | label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka]]'' | name = Zemnieku sētas "Ezermaļi" dzīvojamā ēka | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Ezermaļos | lat = 56.180362715004 | long = 21.017367914454 | p625 = {{Coord|56.180362715004|21.017367914454|display=inline}} | image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg | vaid = 6122 | year = 1892. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182421 | label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta "Jūrkalni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Jūrkalni" | municipality = Pape | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes Priediengala Jūrkalnos | lat = 56.177658288668 | long = 21.014216619638 | p625 = {{Coord|56.177658288668|21.014216619638|display=inline}} | image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg | vaid = 6123 | year = 20.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape }} {{monument | qid = Q55182425 | label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta "Boži"]]'' | name = Zemnieku sēta "Boži" | municipality = Papes Priediengals | district = Rucavas pagasts<br/>Papes Priediengals | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = "Vecboži" | lat = 56.182822721083 | long = 21.016698505158 | p625 = {{Coord|56.182822721083|21.016698505158|display=inline}} | image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg | vaid = 6121 | year = 19.gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Papes_Priediengals }} {{monument | qid = Q4521716 | label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | name = Priekules pils vārti | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}} | image = Priekule%2C%20Zviedru%20v%C4%81rti%202000-06-11.jpg | commonscat = Swedish Gate (Priekule) | vaid = 6430 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885824 | label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]'' | name = Vella cepure - senkapi | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Ķieģeļu iela 34 | lat = 56.4565984 | long = 21.5990487 | p625 = {{Coord|56.4565984|21.5990487|display=inline}} | image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG | vaid = 1382 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q51885825 | label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]'' | name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis | municipality = Priekule | district = Priekule | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Zviedru vārtu iela 2 | lat = 56.438491 | long = 21.5829614 | p625 = {{Coord|56.438491|21.5829614|display=inline}} | image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG | vaid = 3843 | year = 1688. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]'' | munwiki = Priekule }} {{monument | qid = Q12649380 | label = [[Asītes pilskalns]] | name = Asītes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Audaru muižā pie Buņģiem | lat = 56.47487 | long = 21.68774 | p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}} | vaid = 1383 | wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12660497 | label = [[Ķerru pilskalns]] | name = Ķerru pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķerrām | lat = 56.459360476664 | long = 21.612858981253 | p625 = {{Coord|56.459360476664|21.612858981253|display=inline}} | vaid = 1391 | wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q12675273 | label = [[Trekņu pilskalns]] | name = Trekņu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā | lat = 56.3676 | long = 21.64195 | p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}} | vaid = 1392 | wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16452021 | label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]] | name = Gravas Sudmaļu pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā | lat = 56.398264911231 | long = 21.666461267496 | p625 = {{Coord|56.398264911231|21.666461267496|display=inline}} | vaid = 1390 | wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q16455083 | label = [[Kaltes pilskalns]] | name = Kaltes pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā | lat = 56.386069549588 | long = 21.702401444785 | p625 = {{Coord|56.386069549588|21.702401444785|display=inline}} | vaid = 1394 | wikipediauri = Kaltes_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885830 | label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]'' | name = Ādamu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ādamiem | lat = 56.431028704625 | long = 21.625624301943 | p625 = {{Coord|56.431028704625|21.625624301943|display=inline}} | vaid = 1384 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885832 | label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]'' | name = Beltēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā | lat = 56.464331918564 | long = 21.604839784426 | p625 = {{Coord|56.464331918564|21.604839784426|display=inline}} | vaid = 1385 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885833 | label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]'' | name = Dārznieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dārzniekiem | lat = 56.421392709753 | long = 21.611909137023 | p625 = {{Coord|56.421392709753|21.611909137023|display=inline}} | vaid = 1386 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885834 | label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]'' | name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elekšiem | lat = 56.436580736563 | long = 21.550731718314 | p625 = {{Coord|56.436580736563|21.550731718314|display=inline}} | image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg | vaid = 1387 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885836 | label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]'' | name = Elkas - Ķezēnu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Elkas - Ķezēniem | lat = 56.463353062038 | long = 21.659743905774 | p625 = {{Coord|56.463353062038|21.659743905774|display=inline}} | vaid = 1388 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885838 | label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]'' | name = Garožu senkapi (Meitu kalns) | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Garožiem | lat = 56.480680359319 | long = 21.599403863921 | p625 = {{Coord|56.480680359319|21.599403863921|display=inline}} | vaid = 1389 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885840 | label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]'' | name = Mazdrīviņu senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazdrīviņiem | lat = 56.483795574735 | long = 21.500326766735 | p625 = {{Coord|56.483795574735|21.500326766735|display=inline}} | vaid = 1393 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885841 | label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]'' | name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Saulītēniem | lat = 56.420600277144 | long = 21.619938950487 | p625 = {{Coord|56.420600277144|21.619938950487|display=inline}} | vaid = 1395 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885842 | label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]] | name = Elku kalns - pilskalns | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem | lat = 56.458834274932 | long = 21.684046806416 | p625 = {{Coord|56.458834274932|21.684046806416|display=inline}} | vaid = 1396 | wikipediauri = Elku_kalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885844 | label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]'' | name = Upenieku senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā | lat = 56.385592386488 | long = 21.692081786687 | p625 = {{Coord|56.385592386488|21.692081786687|display=inline}} | vaid = 1397 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51885845 | label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]'' | name = Mazgramzdas senkapi | municipality = Priekules pagasts | district = Priekules pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem | lat = 56.406096970235 | long = 21.622541614919 | p625 = {{Coord|56.406096970235|21.622541614919|display=inline}} | vaid = 1398 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Priekules_pagasts }} {{monument | qid = Q51880007 | label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]'' | name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns) | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela | lat = 56.888397 | long = 21.1818 | p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}} | image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg | vaid = 1381 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q51880009 | label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]'' | name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi | municipality = Pāvilosta | district = Pāvilosta | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | address = Dzintaru iela 1 | lat = 56.889268 | long = 21.172481 | p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}} | image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg | vaid = 8661 | year = 1879., 19.gs.b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%81vilosta }} {{monument | qid = Q55182436 | label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]'' | name = Ērgeļu prospekts | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}} | image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg | vaid = 3844 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q55182442 | label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Rucava | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Rucavas luterāņu baznīcā | lat = 56.160038519562 | long = 21.162995683787 | p625 = {{Coord|56.160038519562|21.162995683787|display=inline}} | image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg | commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava | vaid = 3845 | year = 1936. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Rucava }} {{monument | qid = Q15219495 | label = [[Papes bāka]] | name = Papes bāka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Papes bāka | lat = 56.15491389 | long = 21.02341111 | p625 = {{Coord|56.15491389|21.02341111|display=inline}} | image = Pape%20lighthouse.jpg | commonscat = Papes bāka | vaid = 8569 | wikipediauri = Papes_b%C4%81ka | year = 1910. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q15219497 | label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]] | name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems | municipality = Pape<br/>Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.14277778 | long = 21.03833333 | p625 = {{Coord|56.14277778|21.03833333|display=inline}} | image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg | commonscat = Pape Ķoņu fishing village | vaid = 6116 | wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Pape<br/>Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182291 | label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]'' | name = Bašķu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.102721888466 | long = 21.214987708335 | p625 = {{Coord|56.102721888466|21.214987708335|display=inline}} | vaid = 1401 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182295 | label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]'' | name = Bakupu senkapi (Pēčkapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bakupiem | lat = 56.0878655705 | long = 21.202363283932 | p625 = {{Coord|56.0878655705|21.202363283932|display=inline}} | vaid = 1402 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182299 | label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]'' | name = Ģeistautu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Ģeistautu skolas | lat = 56.103118741848 | long = 21.16538289308 | p625 = {{Coord|56.103118741848|21.16538289308|display=inline}} | vaid = 1403 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182316 | label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Cibukiem | lat = 56.112774704405 | long = 21.168985722801 | p625 = {{Coord|56.112774704405|21.168985722801|display=inline}} | vaid = 1404 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182322 | label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]'' | name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Dzintarniekiem | lat = 56.169080580777 | long = 21.183636908655 | p625 = {{Coord|56.169080580777|21.183636908655|display=inline}} | image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG | vaid = 1405 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182327 | label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]'' | name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Čukāniem | lat = 56.126175095169 | long = 21.232736972254 | p625 = {{Coord|56.126175095169|21.232736972254|display=inline}} | image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG | vaid = 1406 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182333 | label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]'' | name = Geču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gečiem | lat = 56.198167665956 | long = 21.242783796097 | p625 = {{Coord|56.198167665956|21.242783796097|display=inline}} | vaid = 1407 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182336 | label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]'' | name = Kalna Urbānu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalna Urbāniem | lat = 56.166707214623 | long = 21.1830044561 | p625 = {{Coord|56.166707214623|21.1830044561|display=inline}} | image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG | vaid = 1408 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182340 | label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]'' | name = Klaustiņu akmens - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klaustiņiem | lat = 56.153871052897 | long = 21.177666953724 | p625 = {{Coord|56.153871052897|21.177666953724|display=inline}} | image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg | commonscat = Klaustiņu akmens | vaid = 1409 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182345 | label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]'' | name = Gauru apmetne | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Klētniekiem | lat = 56.203598468806 | long = 21.24805636008 | p625 = {{Coord|56.203598468806|21.24805636008|display=inline}} | vaid = 1410 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182349 | label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]'' | name = Balču senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.169729781173 | long = 21.257876575037 | p625 = {{Coord|56.169729781173|21.257876575037|display=inline}} | vaid = 1411 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182353 | label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]'' | name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.152680096008 | long = 21.222972473735 | p625 = {{Coord|56.152680096008|21.222972473735|display=inline}} | image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG | vaid = 1412 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182369 | label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]'' | name = Mazkatužu senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkatužu veikala | lat = 56.089312675117 | long = 21.160723054794 | p625 = {{Coord|56.089312675117|21.160723054794|display=inline}} | vaid = 1413 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182374 | label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]'' | name = Pūcu kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rucavas slimnīcas | lat = 56.176506474216 | long = 21.155928454279 | p625 = {{Coord|56.176506474216|21.155928454279|display=inline}} | vaid = 1414 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182378 | label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]'' | name = Timbru senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Timbriem | lat = 56.104728351382 | long = 21.215059676882 | p625 = {{Coord|56.104728351382|21.215059676882|display=inline}} | vaid = 1415 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182381 | label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]'' | name = Pūpes kapi - senkapi | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā | lat = 56.177102832655 | long = 21.276051392224 | p625 = {{Coord|56.177102832655|21.276051392224|display=inline}} | vaid = 1416 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182385 | label = ''[[:d:Q55182385|"Žubru" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Žubru" dzīvojamā ēka | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Žubros | lat = 56.099537478102 | long = 21.136670707454 | p625 = {{Coord|56.099537478102|21.136670707454|display=inline}} | vaid = 6118 | year = 1820. -1830. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q55182430 | label = [[Rucavas luterāņu baznīca]] | name = Rucavas luterāņu baznīca | municipality = Rucavas pagasts | district = Rucavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.160038519828 | long = 21.162995683137 | p625 = {{Coord|56.160038519828|21.162995683137|display=inline}} | image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg | commonscat = Lutheran church in Rucava | vaid = 8700 | wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1872.-1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Rucavas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880033 | label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Sakas luterāņu baznīcā | lat = 56.852526457123 | long = 21.21078836103 | p625 = {{Coord|56.852526457123|21.21078836103|display=inline}} | vaid = 3849 | year = 18.gs.20.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q51880034 | label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]'' | name = Sakas luterāņu baznīca | municipality = Saka | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.852526456833 | long = 21.210788360957 | p625 = {{Coord|56.852526456833|21.210788360957|display=inline}} | image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg | vaid = 6433 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Saka }} {{monument | qid = Q11128308 | label = [[Akmeņraga bāka]] | name = Akmeņraga bāka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņraga bāka | lat = 56.83181731 | long = 21.05708753 | p625 = {{Coord|56.83181731|21.05708753|display=inline}} | image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg | commonscat = Akmeņrags lighthouse | vaid = 8570 | wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka | year = 1921. | typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q19896861 | label = [[Sakas pils]] | name = Sakas pils | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā | lat = 56.85504399755 | long = 21.210169425429 | p625 = {{Coord|56.85504399755|21.210169425429|display=inline}} | vaid = 1423 | wikipediauri = Sakas_pils | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q20560289 | label = [[Dzeņu upurakmens]] | name = Dzeņu upurakmens | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Dzeņiem | lat = 56.896276339467 | long = 21.269234879026 | p625 = {{Coord|56.896276339467|21.269234879026|display=inline}} | vaid = 1420 | wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880018 | label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]'' | name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Akmeņragā pie bākas | lat = 56.827931925542 | long = 21.057922101325 | p625 = {{Coord|56.827931925542|21.057922101325|display=inline}} | vaid = 1417 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880019 | label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]'' | name = Sakas pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Durbes un Tebras satekā | lat = 56.853651824315 | long = 21.210298240527 | p625 = {{Coord|56.853651824315|21.210298240527|display=inline}} | vaid = 1418 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880021 | label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā | lat = 56.807277745779 | long = 21.233158918589 | p625 = {{Coord|56.807277745779|21.233158918589|display=inline}} | vaid = 1419 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880024 | label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]'' | name = Ķuķu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē | lat = 56.85749248013 | long = 21.202902637932 | p625 = {{Coord|56.85749248013|21.202902637932|display=inline}} | vaid = 1421 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880025 | label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]'' | name = Lašu senkapi | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Lašiem | lat = 56.766233457088 | long = 21.279330961179 | p625 = {{Coord|56.766233457088|21.279330961179|display=inline}} | vaid = 1422 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880027 | label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]'' | name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Piņņiem | lat = 56.931792371023 | long = 21.280912285062 | p625 = {{Coord|56.931792371023|21.280912285062|display=inline}} | image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg | vaid = 1424 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880029 | label = ''[[:d:Q51880029|"Niku" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Niku" dzīvojamā ēka | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Nikās | lat = 56.776995017543 | long = 21.266938061835 | p625 = {{Coord|56.776995017543|21.266938061835|display=inline}} | vaid = 6124 | year = 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880030 | label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]'' | name = Maznodupju akmeņu konstrukcija | municipality = Sakas pagasts | district = Sakas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Maznodupjiem un Priedēm | lat = 56.893247231375 | long = 21.262354254796 | p625 = {{Coord|56.893247231375|21.262354254796|display=inline}} | vaid = 8326 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sakas_pagasts }} {{monument | qid = Q47002614 | label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]'' | name = Brenču senkapi | municipality = Tadaiķu pagasts | district = Tadaiķu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brenču kapsētas | lat = 56.562933590251 | long = 21.310179072322 | p625 = {{Coord|56.562933590251|21.310179072322|display=inline}} | vaid = 1425 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts }} {{monument | qid = Q47005634 | label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]'' | name = Interjera dekoratīvā apdare | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3834 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005635 | label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]'' | name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3835 | year = 1734. 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]'' | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005636 | label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3836 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005637 | label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3837 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005639 | label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3838 | year = 18.gs.30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q47005641 | label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]'' | name = Parkets | municipality = Tāši | district = Medzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā | lat = 56.598644062808 | long = 21.228192285 | p625 = {{Coord|56.598644062808|21.228192285|display=inline}} | vaid = 3839 | year = 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = T%C4%81%C5%A1i }} {{monument | qid = Q12662428 | label = [[Lanku pilskalns]] | name = Lanku pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Vecpakuļiem | lat = 56.384240361009 | long = 21.842827003059 | p625 = {{Coord|56.384240361009|21.842827003059|display=inline}} | vaid = 1429 | wikipediauri = Lanku_pilskalns | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q12673549 | label = [[Spingu pilskalns]] | name = Spingu pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā | lat = 56.467472734203 | long = 21.708581089145 | p625 = {{Coord|56.467472734203|21.708581089145|display=inline}} | vaid = 6147 | wikipediauri = Spingu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q16445529 | label = [[Bātas pilskalns]] | name = Bātas pilskalns | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Bātas Dzirnezera pussalā | lat = 56.44406 | long = 21.89678 | p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}} | vaid = 1426 | wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380475 | label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]'' | name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Jaunpilīm | lat = 56.441078791019 | long = 21.718660457932 | p625 = {{Coord|56.441078791019|21.718660457932|display=inline}} | vaid = 1427 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q55380477 | label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Vaiņodes pagasts | district = Vaiņodes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Sileniekiem | lat = 56.401609020407 | long = 21.779678167143 | p625 = {{Coord|56.401609020407|21.779678167143|display=inline}} | vaid = 1428 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts }} {{monument | qid = Q15219993 | label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.63125 | long = 21.495833333333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333333|display=inline}} | image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg | commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils | vaid = 6436 | wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca | year = 1700. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002626 | label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]'' | name = Altāra sētiņa | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3862 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002629 | label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3863 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002631 | label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]'' | name = Ērģeļu luktas | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3865 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002634 | label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]'' | name = Dzega | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3866 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002636 | label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3867 | year = ap 1700. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002640 | label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]'' | name = Sānu altāri (2) | municipality = Vecpils | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils katoļu baznīcā | lat = 56.63125 | long = 21.495833333 | p625 = {{Coord|56.63125|21.495833333|display=inline}} | vaid = 3871 | year = ap 1700. 1851. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]] | munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts) }} {{monument | qid = Q47002615 | label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]'' | name = Dižilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas | lat = 56.594604173092 | long = 21.546044619756 | p625 = {{Coord|56.594604173092|21.546044619756|display=inline}} | vaid = 1434 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002616 | label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem | lat = 56.623721251643 | long = 21.486600642251 | p625 = {{Coord|56.623721251643|21.486600642251|display=inline}} | vaid = 1435 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002617 | label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]'' | name = Ilmājas senkapi | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ilmājas kapsētā | lat = 56.593867940138 | long = 21.496073592196 | p625 = {{Coord|56.593867940138|21.496073592196|display=inline}} | vaid = 1436 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002619 | label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]'' | name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem | lat = 56.631507912567 | long = 21.581985650546 | p625 = {{Coord|56.631507912567|21.581985650546|display=inline}} | vaid = 1437 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002620 | label = [[Vecpils pilskalns]] | name = Vecpils pilskalns | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vecpils kapsētā | lat = 56.631855698038 | long = 21.492140276308 | p625 = {{Coord|56.631855698038|21.492140276308|display=inline}} | vaid = 1438 | wikipediauri = Vecpils_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q47002623 | label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]] | name = Ilmājas luterāņu baznīca | municipality = Vecpils pagasts | district = Vecpils pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj.: Ilmājas | lat = 56.594641693101 | long = 21.531976968072 | p625 = {{Coord|56.594641693101|21.531976968072|display=inline}} | image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg | commonscat = Ilmāja Lutheran church | vaid = 6435 | wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1626. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecpils_pagasts }} {{monument | qid = Q16446288 | label = [[Brūveru pilskalns]] | name = Brūveru pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Brūveriem | lat = 56.452458859162 | long = 21.427756346425 | p625 = {{Coord|56.452458859162|21.427756346425|display=inline}} | vaid = 1439 | wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16468774 | label = [[Paplakas pilskalns]] | name = Paplakas pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Melnupes ietekas Virgā | lat = 56.43744 | long = 21.47552 | p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}} | vaid = 1444 | wikipediauri = Paplakas_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q16470313 | label = [[Purmsātu pilskalns]] | name = Purmsātu pilskalns | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā | lat = 56.37393 | long = 21.44862 | p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}} | vaid = 1446 | wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885848 | label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]'' | name = Gabaliņu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā | lat = 56.435035422182 | long = 21.501858285455 | p625 = {{Coord|56.435035422182|21.501858285455|display=inline}} | vaid = 1440 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885849 | label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]'' | name = Grīvu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Grīvām | lat = 56.376144698043 | long = 21.432000403854 | p625 = {{Coord|56.376144698043|21.432000403854|display=inline}} | vaid = 1441 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885851 | label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]'' | name = Kalnazīvertu senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalnazīvertiem | lat = 56.439996166981 | long = 21.476660224842 | p625 = {{Coord|56.439996166981|21.476660224842|display=inline}} | vaid = 1442 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885852 | label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]'' | name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi) | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Kalviņiem | lat = 56.383098960755 | long = 21.459834833337 | p625 = {{Coord|56.383098960755|21.459834833337|display=inline}} | vaid = 1443 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51885853 | label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]'' | name = Virgas senkapi | municipality = Virgas pagasts | district = Virgas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Rūķīšiem | lat = 56.474002324884 | long = 21.423773552914 | p625 = {{Coord|56.474002324884|21.423773552914|display=inline}} | vaid = 1445 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Virgas_pagasts }} {{monument | qid = Q51880052 | label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3860 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q51880056 | label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]'' | name = Cilnis fasādē un rozetes (2) | municipality = Vērgale | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales muižas pilī | lat = 56.698245838399 | long = 21.19854160496 | p625 = {{Coord|56.698245838399|21.19854160496|display=inline}} | vaid = 3861 | year = 19.gs.Ip. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | munwiki = V%C4%93rgale }} {{monument | qid = Q7944984 | label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]'' | name = Vērgales muižas pils | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = māj: Pagasta valde un skola | lat = 56.698245838171 | long = 21.198541605449 | p625 = {{Coord|56.698245838171|21.198541605449|display=inline}} | image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg | vaid = 8660 | year = 19.gs.s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]'' | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880037 | label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]'' | name = Elka kalns - pilskalns | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie bij. Elkiem | lat = 56.706073858279 | long = 21.208701476277 | p625 = {{Coord|56.706073858279|21.208701476277|display=inline}} | vaid = 1430 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880038 | label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Bruņeniekiem | lat = 56.652548393272 | long = 21.225699718012 | p625 = {{Coord|56.652548393272|21.225699718012|display=inline}} | vaid = 1431 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880039 | label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]'' | name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē | lat = 56.702262683778 | long = 21.167511948462 | p625 = {{Coord|56.702262683778|21.167511948462|display=inline}} | vaid = 1432 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880040 | label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]'' | name = Ošenieku senkapi | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = pie Ošeniekiem | lat = 56.669811850479 | long = 21.173835508333 | p625 = {{Coord|56.669811850479|21.173835508333|display=inline}} | vaid = 1433 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880041 | label = ''[[:d:Q51880041|"Mazkažu" dzīvojamā ēka]]'' | name = "Mazkažu" dzīvojamā ēka | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Mazkažos | lat = 56.742027170338 | long = 21.241656877762 | p625 = {{Coord|56.742027170338|21.241656877762|display=inline}} | vaid = 6125 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880047 | label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8814 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880048 | label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 8815 | year = 17.gs. II.p. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880050 | label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]'' | name = Ģerboņa cilnis | municipality = Vērgales pagasts | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Vērgales luterāņu baznīca | lat = 56.713914808392 | long = 21.17988029345 | p625 = {{Coord|56.713914808392|21.17988029345|display=inline}} | vaid = 9224 | year = 1841. | typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = V%C4%93rgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51880057 | label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-112 | lat = 56.740766216539 | long = 21.067839594811 | p625 = {{Coord|56.740766216539|21.067839594811|display=inline}} | image = Ziemupe%20church.jpg | commonscat = Lutheran church in Ziemupe | vaid = 6434 | year = 1748. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880059 | label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8839 | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q51880060 | label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]'' | name = Altāris ar gleznām (2) | municipality = Ziemupe | district = Vērgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca | lat = 56.740401877393 | long = 21.068849565542 | p625 = {{Coord|56.740401877393|21.068849565542|display=inline}} | vaid = 8840 | year = 1684., 20.gs. 30.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]'' | munwiki = Ziemupe }} {{monument | qid = Q43757944 | label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]'' | name = Durvju komplekts | municipality = Štakeldanga | district = Lažas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-112 | locality = Štakeldangas muižas kungu mājā | lat = 56.737 | long = 21.602 | p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}} | vaid = 3832 | year = 19.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | munwiki = %C5%A0takeldanga }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]] dnuybgmtuu2uz8kaa16rxbv7u2a8wsz 0 530963 4300962 4300085 2025-06-28T06:30:12Z Dainis 876 Dainis pārvietoja lapu [[Hakuto-R M1]] uz [[HAKUTO-R M1]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Tā ir oriģinālā ispace 3837002 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''HAKUTO-R M1'' | Nosaukums_orig = | Attēls = | Attēla_izmērs = 280px | Att_virsraksts = | Programma = ''HAKUTO-R'' | KA_veids = Mēness nolaižamais aparāts | Bāzes platforma = | Operators = ''[[ispace]]'', {{KOR}} | Lielākie_izgatavotāji = ''ispace'', ''JAL Engineering'', ''[[ArianeGroup]]'' | Starta_gads = 2022 | Starts = {{dat|2022|12|11|SK}} 07:38:13 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''SLC-40'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = ''[[Lunar Flashlight]]'' | Darbības_beigu_gads = 2023 | Darbības_beigu_datums = {{dat|2023|4|25|SK}} 07:38 ''UTC'' | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 340 kg | Pilna_masa = ~ 1000 kg | Enerģija = [[saules baterijas]], | Orbītas_elementi = nē | Centr_ķermenis = Mēness | Centr_ķermenis_parādīt = [[Mēness]] | Orbītas_veids = | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = | KA_nāk = ''[[HAKUTO-R M2]]'' }} '''''HAKUTO-R M1''''' jeb '''''HAKUTO-R'' Misija 1''' ('''''HAKUTO-R ミッション1''''') bija neveiksmīga [[Japāna]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]], uzņēmuma ''[[ispace]]'' Mēness izpētes programmas ''HAKUTO-R'' pirmā misija. Kosmiskais aparāts tika palaists 2022. gada 11. decembrī. Nolaišanās uz Mēness notika 2023. gada 25. decembrī, bet īsi pirms nosēšanās tika zaudēti sakari ar zondi. ''Hakuto-R M1'' nolaižamajam aparātam uz Mēness virsmas bija jānogādā Apvienoto Arābu Emirātu mobili ''Rashid'', kas izgatavots sadarbībā ar ''Mohammed bin Rashid Space Center'' (''MBRSC''). Ar nolaižamo aparātu tiktu aizvests arī rotaļlietu uzņēmuma ''[[Tomy]]'' un ''[[JAXA]]'' transformējamais Mēness robots ''SORA-Q''. Citas [[derīgā krava|kravas]]: Japānas automašīnu detaļu ražotāja ''[[NGK Spark Plug]]'' cietvielas akumulators; Kanādas uzņēmuma ''Canadensys Aerospace'' vairākas 360° kameras; Kanādas ''Mission Control Space Services'' lidojuma dators ar mākslīgo intelektu; ''ispace'' gravēta [[plakete]]. ''Hakuto-R M1'' bija vēl viena krava — mūzikas disks, kurā ir japāņu rokgrupas ''Sakanaction'' dziesma ''"SORATO"'', ko sākotnēji izdeva 2018. gadā kā daļu no ''Hakuto'' komandas kampaņas ''Google Lunar XPRIZE''. Primārā nosēšanās vieta bija Atlasa krāteris [[Aukstuma jūra|Aukstuma jūrā]]. == Priekšvēsture == Mēness nolaižamā aparāta pirmsākumi ir saistīti ar 2008. gadā dibināto Eiropas organizāciju ''White Label Space'', kas apvienoja apvienoja kosmiskās nozares inženierus un entuziastus no visas pasaules, piesakot dalību kosmiskajā sacensībā ''[[Google Lunar X Prize]]'' (''GLXP''). Eiropas puse izstrādāja nolaižamo aparātu, kamēr Japānas grupa ''Hakuto'' izstrādāja mobilo aparātu ''Sorato''. 2013. gadā no projekta izstājās Eiropas komanda, bet Japānas uzņēmums ''White Label Space Japan LLC'', nomainot nosaukumu uz ''ispace'', turpināja darbu. Līdz palaišanai kosmosā līdz ''GLXP'' noteiktajam termiņam šis projekts tomēr nenonāca. ''Hakuto'' komanda tomēr turpināja darbu pie Mēness mobiļiem. 2018. gadā ''ispace'' ieguva 90 miljonu ASV dolāru privātas investīcijas un sāka plānot darbus pie sava Mēness nolaižamā aparāta un orbitālā aparāta. 2018. gadā ''ispace'' parakstīja sadarbības līgumu ar ASV pētniecības organizāciju ''[[Draper Laboratory]]'', lai varētu piedalīties ''[[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]]'' ''Commercial Lunar Payload Services'' (''CLPS'') programmā. 2019. gada augustā ''ispace'' paziņoja par savas Mēness programmas (to nosaucot par ''Hakuto-R'') pārstrukturēšanu, ņemot vērā straujo klientu pieprasījuma pieaugumu pēc kravas piegādes pakalpojumiem Mēness izpētes nozarē. Būtiskas izmaiņas bija tehnoloģiju demonstrācijas orbitālās misijas atcelšana 2020. gadā par labu ātrākai virzībai uz nosēšanās spēju demonstrēšanu. ''Hakuto-R Mission 1'' bija paredzēts kā Mēness nolaižamais aparāts, kas nogādātu vairākas kravas uz Mēness virsmu: Apvienoto Arābu Emirātu mobili ''Rashid'' un transformējamu robotu ''SORA-Q''. 2021. gadā sākās nolaižamā aparāta izgatavošana Japānā uzņēmuma ''JAL Engineering'' rūpnīcā Naritā. Nolaižamā aparāta galīgās montāžas, integrācijas un testēšanas darbības veica ''[[ArianeGroup|ArianeGroup GmbH]]'' ražotnē Lampoldhauzenā, Vācijā. ''ArianeGroup GmbH'' piegādāja arī divas neatkarīgas dzinējsistēmas: galveno dzinējsistēmu (aprīkotu ar apogeja dzinēju un divu degvielu dzinējiem) un reakcijas kontroles sistēmu (RCS), kas sastāv no hidrazīna dzinējiem. == Lidojuma gaita == ''HAKUTO-R M1'' tika palaists {{dat|2022|12|11||bez}} 07:38:13 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''SLC-40''. Reizē ar to tika palaists ''NASA'' orbitālais aparāts ''[[Lunar Flashlight]]''. 15. decembrī 03:00 ''UTC'' Hakuto-R iegāja zemas enerģijas pārneses orbītā uz Mēnesi. Kosmiskais aparāts sākotnēji lidoja Saules—Zemes sistēmas Lagranža punkta L1 virzienā.<ref name="ispace, 2022-12-15" /> 2023. gada janvāra vidū ''HAKUTO-R M1'' ieradās L1 Lagranža punktā un iegāja nestabilā Lisažū orbītā ap to. Pēc gandrīz puses no apriņķojuma, kas ilga apmēram mēnesi, un kad ''Hakuto-R'' sasniedza vislielāko attālumu no Zemes 1,4 miljonu kilometru attālumā, tika veikts vēl viens orbitālais manevrs un uzsākts lidojums uz Mēnesi. 21. martā 01:24 ''UTC'' tas veica ieiešanas Mēness orbītā manevru. Sākotnēji zondei bija eliptiska orbīta ar augstumu 100 km virs Mēness virsmas vistuvākajā punktā un 6000 km tālākajā punktā. Ar pirmo orbītas korekcijas manevru orbīta vēlāk tika mainīta uz 100 × 2300 km. 13. aprīlī 01:08 ''UTC'' otrajā orbītas manevrā, kas bija pēdējais pirms nolaišanās, galvenais dzinējs tika iedarbināts uz aptuveni 10 minūtēm. Pēc tam ''Hakuto-R'' bija 100 km augsta apļveida orbīta. 2023. gada 25. aprīlī ap 15:40 ''UTC'' tika uzsākts aptuveni vienu stundu ilgs nosēšanās manevrs. Pirms nosēšanās atlikušais degvielas daudzums sasniedza apakšējo slieksni, pēc kā strauji palielinājās nolaišanās ātrums. Īsi pirms piezemēšanās uz Mēness virsmas, kas bija plānota 16:40 ''UTC'', sakari ar nolaižamo aparātu pārtrūka. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="ispace, 2022-12-15">[https://ispace-inc.com/news-en/?p=4186 News. ispace Successfully Achieves “Success 4” of the Mission 1 Milestones] ispace, 2022-12-15</ref> }} == Ārējās saites == * [https://ispace-inc.com/hakuto-r/ HAKUTO-R] ispace {{jp ikona}} * [https://ispace-inc.com/jpn/missions Missions] ispace {{jp ikona}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/hakuto-r-m1.htm Hakuto-R M1, M2] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} {{2022. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Japānas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:Mēness zondes]] i9r7c0o7xlewzacji9a17z6d20kiq3b 0 531931 4300990 3999064 2025-06-28T08:28:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300990 wikitext text/x-wiki {{Bruņu mašīnas infokaste | nosaukums= Leclerc | attēls= [[Attēls:SETC France’s CBRN-E Lane (41684318505).jpg|250px|AMX-56 ''Leclerc'' tanks (2018)]] | apraksts = AMX-56 ''Leclerc'' tanks (2018) | virsraksts=Leclerc | apkalpe= 3 | garums=9,87 m (6,88 m bez lielgabala) | platums=3,68 m | augstums=2,53 m | masa= 1 Sērijas: 54.5 t<br>2 Sērijas: 56.3 t<br>XXI Sērijas: 57.4 t | bruņas=moduļu kompozītu bruņas<br>SXXI versija ietver titāna un daļēji reaģējošus slāņus. | primārais=120 mm CN120-26 [[lielgabals]] | sekundārais=[[1x12,7 mm]] [[M2 (ložmetējs)|Ložmetējs]]<br>1x7.62 mm ložmetējs | dzinējs= V8X SACM [[Wärtsilä]] [[Dīzeļdzinējs]] | dzinēja_jauda=1500 zs (1100 kW) |ātrums_uz ceļa=71 km/h | zs_koeficents=27,52 zs/t |maks. attālums=550 km uz ceļa }} {{nosaukums slīprakstā}} '''''AMX-56 Leclerc''''' ({{val-fr|Char Leclerc}}) ir [[kaujas pamattanks]], kas izstrādāts un ražots [[Francija|Francijā]]. Tanks tika nosaukts par godu maršalam [[Filipam Leklerkam de Oteklokam]], Brīvo Francijas spēku komandierim, kurš Otrajā pasaules karā vadīja [[2. bruņutanku divīzija (Brīvā Francija)|2. bruņutanku divīziju]]. Tanka sērijveida ražošana sākās 1992. gadā. Līdz 2010. gadam Francijas bruņotajiem spēkiem piegādāja 406 ''Leclerc'' tankus. 388 tankus iegādājās [[Apvienotie Arābu Emirāti]], kas 80 no tiem 2018. gadā nodeva [[Jordānija]]s bruņotajiem spēkiem. == Literatūra == * Chassillan, Marc (2005). ''Char Leclerc: De la guerre froide aux conflits de demain''. * Chassillan, Marc (2001). ''Raids Hors-série N.3: les chars de combat en action''. * {{cite book |last=IISS |title=The Military Balance 2020|year=2020 |publisher=Routledge |isbn=978-0367466398}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20060104050556/http://www.defense-update.com/products/l/leclerc.htm Leclerc program update] * [http://armour.ws/leclerc-mbt/ Leclerc MBT article on Armour.ws] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101226173556/http://armour.ws/leclerc-mbt/ |date={{dat|2010|12|26||bez}} }} * [http://www.peachmountain.com/5star/Museum_Tanks_Musee_des_Blindes_Saumur_LeClerc.asp Leclerc tank photos @ 5 Star General site] {{militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Kaujas pamattanki]] [[Kategorija:Francijas tanki]] fsazy3qwa9b41frdimz4ozxc0i8jgnd 0 533508 4300772 3972709 2025-06-27T15:41:33Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Jelgavas avīze]] uz [[Mitauische Zeitung]], pārrakstot pāradresācijas lapu 3972709 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = {{noitalic|"Mitauische Zeitung"}} | image_file = Mitauische Zeitung 1787.jpg | image_size = 200px | image_caption = 1787. gada 23. marta eksemplārs | editor = [[Johans Georgs Hāmanis]], [[Johans Nikolajs Tīlings]], [[Matīss Frīdrihs Vatsons]] u.c. | staff_writer = | frequency = | category = | company = | firstdate = | country = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Kurzemes guberņa]] | language = Vācu | website = }} '''"Jelgavas avīze"''' (''Mitauische Zeitung'') bija [[Jelgava]]s laikraksts, kas ar dažādiem nosaukumiem vācu valodā iznāca no 1766. līdz 1916. gadam. Sākotnējais laikraksta nosaukums bija ''Mitauischen Nachrichten'' ('''"Jelgavas ziņas"''', 1766—1775) un tā pirmais redaktors bija [[Johans Georgs Hāmanis]]. To iespieda Kurzemes hercoga galma tipogrāfijā Jelgavā, kas piederēja Kristiānam Lītkem, tad viņa atraitnei Annai Marijai, bet no 1769. gada [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johanam Frīdriham Štefenhāgenam]]. 1775. gadā laikraksta izdošanu ar jaunu nosaukumu '''"Jelgavas Zinātniskā un politiskā avīze"''' (''Mitauische Gelehrte und Politische Zeitung'', 1775-1776), '''"Jelgavas Politiskā avīze"''' (''Mitauische Politische Zeitung'', 1777—1784), tad '''"Jelgavas mēnešraksts"''' (''Mitauische Monatsschrift'', 1784—1785) un "Jelgavas avīze", pārņēma [[Pētera akadēmija]], un par redatoru iecēla retorikas profesoru [[Johans Nikolajs Tīlings|Johanu Nikolaju Tīlingu]], pēc tam latīņu valodas un literatūras profesoru [[Matīss Frīdrihs Vatsons|Matīsu Frīdrihu Vatsonu]] (1778—1805). 1811. gadā laikrakstu pārdēvēja par '''"Vispārējo vācu avīzi Krievijai"''' (''Allgemeine deutsche Zeitung für Rußland ''), bet 1832. gadā atkal par "Jelgavas avīzi". Vēlāk ar šo nosaukumu latviešu valodā iznāca '''"Jelgavas Avīze"''' (1933—1934), kuru pārdēvēja par '''"Zemgales Novada Jelgavas Avīzi"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/files/202004261104251238826323.pdf |title=Jelgavas periodika gadsimtu gaitā (par Jelgavu un Jelgavā izdotie, iespiestie laikraksti un žurnāli alfabētiskā secībā) |access-date={{dat|2023|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209175632/http://www.jelgavasbiblioteka.lv/files/202004261104251238826323.pdf }}</ref> == Literatūra == * Brandt, Gisela: Die Mitauischen Nachrichten und ihre Nachfolger (1766—1810). In: Jörg Riecke / Britt-Marie Schuster (Hgg.): Deutschsprachige Zeitungen in Mittel- und Osteuropa. Sprachliche Gestalt, historische Einbettung und kulturelle Traditionen. Berlin: 2005, S. 89—108. * Von den „Mitauischen Politischen und Gelehrten Zeitungen“ über die „Mitauische Gelehrte u. Politische Zeitung“ zur „Mitauischen Politischen Zeitung“ (1777—1784). In: Gisela Brandt (Hg.): Beiträge zur Geschichte der deutschen Sprachen im Baltikum. Bd. 3. Stuttgart: 2003, S. 167—187. * Textsorten und Textsortenstile in den „Mitauischen Politischen und Gelehrten Zeitungen“ (1775/76). In: Gisela Brandt (Hg.): Beiträge zur Geschichte der deutschen Sprache im Baltikum. Bd. 2. Stuttgart: 2000, S. 153—187. * Textsorten und Textsortenstile in den „Mitauischen Nachrichten“ (1766—1775). In: Gisela Brandt (Hg.): Beiträge zur Geschichte der deutschen Sprache im Baltikum. Bd. 2. Stuttgart: 1996, S. 211—270. * Dimants, Ainars: Die Entwicklung der Massenmedien in Lettland nach der zweiten Unabhängigkeit. Berlin: 2003 (''PhD'' disertācija). * Oldekop, August: Zeitungen und Zeitschriften in Mitau. In: St. Petersburgische Zeitschrift 3 (1822), S. 255—261. * Riecke, Jörg / Theobald, Tina (Hgg.): Deutschsprachige Zeitungen im östlichen Europa. Ein Katalog. Bremen: 2019, S. 111—114. * Šemeta, Aiga: Deutschsprachige Periodika in Livland und Kurland vor 1800. In: Heinrich Bosse / Otto-Heinrich Elias / Thomas Taterka (Hgg.): Baltische Literaturen in der Goethezeit. Würzburg: 2010, S. 353—379. * Weber, Albert: Bibliographie deutschsprachiger Periodika aus dem östlichen Europa. Teil 1: Zeitungen und Zeitschriften. Regensburg: 2013, S. 714 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] 70hkj6aski3a3pfq87qgke9wm2p7g99 4300774 4300772 2025-06-27T15:42:27Z Pirags 3757 4300774 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = {{noitalic|"Mitauische Zeitung"}} | image_file = Mitauische Zeitung 1787.jpg | image_size = 200px | image_caption = 1787. gada 23. marta eksemplārs | editor = [[Johans Georgs Hāmanis]], [[Johans Nikolajs Tīlings]], [[Matīss Frīdrihs Vatsons]] u.c. | staff_writer = | frequency = | category = | company = | firstdate = | country = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], [[Kurzemes guberņa]] | language = Vācu | website = }} '''''Mitauische Zeitung''''' ("Jelgavas avīze") bija [[Jelgava]]s laikraksts, kas ar dažādiem nosaukumiem vācu valodā iznāca no 1766. līdz 1916. gadam. Sākotnējais laikraksta nosaukums bija ''Mitauischen Nachrichten'' ('''"Jelgavas ziņas"''', 1766—1775) un tā pirmais redaktors bija [[Johans Georgs Hāmanis]]. To iespieda Kurzemes hercoga galma tipogrāfijā Jelgavā, kas piederēja Kristiānam Lītkem, tad viņa atraitnei Annai Marijai, bet no 1769. gada [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johanam Frīdriham Štefenhāgenam]]. 1775. gadā laikraksta izdošanu ar jaunu nosaukumu '''"Jelgavas Zinātniskā un politiskā avīze"''' (''Mitauische Gelehrte und Politische Zeitung'', 1775-1776), '''"Jelgavas Politiskā avīze"''' (''Mitauische Politische Zeitung'', 1777—1784), tad '''"Jelgavas mēnešraksts"''' (''Mitauische Monatsschrift'', 1784—1785) un "Jelgavas avīze", pārņēma [[Pētera akadēmija]], un par redatoru iecēla retorikas profesoru [[Johans Nikolajs Tīlings|Johanu Nikolaju Tīlingu]], pēc tam latīņu valodas un literatūras profesoru [[Matīss Frīdrihs Vatsons|Matīsu Frīdrihu Vatsonu]] (1778—1805). 1811. gadā laikrakstu pārdēvēja par '''"Vispārējo vācu avīzi Krievijai"''' (''Allgemeine deutsche Zeitung für Rußland ''), bet 1832. gadā atkal par "Jelgavas avīzi". Vēlāk ar šo nosaukumu latviešu valodā iznāca '''"Jelgavas Avīze"''' (1933—1934), kuru pārdēvēja par '''"Zemgales Novada Jelgavas Avīzi"'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jelgavasbiblioteka.lv/files/202004261104251238826323.pdf |title=Jelgavas periodika gadsimtu gaitā (par Jelgavu un Jelgavā izdotie, iespiestie laikraksti un žurnāli alfabētiskā secībā) |access-date={{dat|2023|02|09||bez}} |archive-date={{dat|2023|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230209175632/http://www.jelgavasbiblioteka.lv/files/202004261104251238826323.pdf }}</ref> == Literatūra == * Brandt, Gisela: Die Mitauischen Nachrichten und ihre Nachfolger (1766—1810). In: Jörg Riecke / Britt-Marie Schuster (Hgg.): Deutschsprachige Zeitungen in Mittel- und Osteuropa. Sprachliche Gestalt, historische Einbettung und kulturelle Traditionen. Berlin: 2005, S. 89—108. * Von den „Mitauischen Politischen und Gelehrten Zeitungen“ über die „Mitauische Gelehrte u. Politische Zeitung“ zur „Mitauischen Politischen Zeitung“ (1777—1784). In: Gisela Brandt (Hg.): Beiträge zur Geschichte der deutschen Sprachen im Baltikum. Bd. 3. Stuttgart: 2003, S. 167—187. * Textsorten und Textsortenstile in den „Mitauischen Politischen und Gelehrten Zeitungen“ (1775/76). In: Gisela Brandt (Hg.): Beiträge zur Geschichte der deutschen Sprache im Baltikum. Bd. 2. Stuttgart: 2000, S. 153—187. * Textsorten und Textsortenstile in den „Mitauischen Nachrichten“ (1766—1775). In: Gisela Brandt (Hg.): Beiträge zur Geschichte der deutschen Sprache im Baltikum. Bd. 2. Stuttgart: 1996, S. 211—270. * Dimants, Ainars: Die Entwicklung der Massenmedien in Lettland nach der zweiten Unabhängigkeit. Berlin: 2003 (''PhD'' disertācija). * Oldekop, August: Zeitungen und Zeitschriften in Mitau. In: St. Petersburgische Zeitschrift 3 (1822), S. 255—261. * Riecke, Jörg / Theobald, Tina (Hgg.): Deutschsprachige Zeitungen im östlichen Europa. Ein Katalog. Bremen: 2019, S. 111—114. * Šemeta, Aiga: Deutschsprachige Periodika in Livland und Kurland vor 1800. In: Heinrich Bosse / Otto-Heinrich Elias / Thomas Taterka (Hgg.): Baltische Literaturen in der Goethezeit. Würzburg: 2010, S. 353—379. * Weber, Albert: Bibliographie deutschsprachiger Periodika aus dem östlichen Europa. Teil 1: Zeitungen und Zeitschriften. Regensburg: 2013, S. 714 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] sqrz3dq8ufrwhtfeh6z1dtnlm4oxvtw 0 533517 4300892 3783124 2025-06-27T21:10:20Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: Jelgavas avīze → Mitauische Zeitung using [[Project:AWB|AWB]] 4300892 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mitauische Zeitung]] ev867mjscqxer4b5xhl1kddvp8qs1k3 0 533518 4300893 3783129 2025-06-27T21:10:22Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: Jelgavas avīze → Mitauische Zeitung using [[Project:AWB|AWB]] 4300893 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mitauische Zeitung]] ev867mjscqxer4b5xhl1kddvp8qs1k3 0 541463 4300712 4300664 2025-06-27T13:41:00Z Lasks 38532 /* Valstspilsētas */ 4300712 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9D2235| [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Sarauj, Latgale!]] | |- | style="background: #258B4C| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas vizīte Jelgavā (Andris Rāviņš).jpg|80px]] | '''[[Andris Rāviņš]]'''<br /><small>(1955)</small> | {{dat|2001|03|26|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #00FF80| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Gatis Truksnis.jpg|80px]] | '''[[Gatis Truksnis]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: yellow| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #9D2235| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aleksandrs Bartaševičs in 2009.jpg|80px]] | '''[[Aleksandrs Bartaševičs]]'''<br /><small>(1965)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] | |- | style="background: #64C049| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|80px]] | '''[[Viesturs Kleinbergs]]'''<br /><small>(1978)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EA1C31| [[Siguldas novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61| [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: blue| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Karīna Miķelsone.jpg|80px]] | '''[[Karīna Miķelsone]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2022|11|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00008B| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts.jpg|80px]] | '''[[Vitālijs Aizbalts]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #00FF80| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Trupovnieks]]'''<br /><small>(1961)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Mačeks]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #EFC800| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] | '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #00FF80| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br /><small>(1953)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andis Caunītis.jpg|80px]] | '''[[Andis Caunītis]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ingus Zālītis.jpg|80px]] | '''[[Ingus Zālītis]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] | '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]] | '''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #FFDD00| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aivars Osītis.jpg|80px]] | '''[[Aivars Osītis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Egils Helmanis 2015.jpg|80px]] | '''[[Egils Helmanis]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #00008B| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|80px]] | '''[[Aldis Adamovičs]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Guntars Skudra.jpg|80px]] | '''[[Guntars Skudra]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #FFDD00| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vita Paulāne.png|80px]] | '''[[Vita Paulāne]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #EA1C31| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Jānis Vimba.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vimba]]'''<br /><small>(1979)</small> | {{dat|2025|6|27|N}} | [[Siguldas novada partija]] | |- | style="background: #E64632| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ervins Labanovskis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #D39D61| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #FFDD00| | 35. | [[Varakļānu novads]] | [[Attēls:Varakļānu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Māris Justs.jpg|80px]] | '''[[Māris Justs]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 36. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Zariņš.jpg|80px]] | '''[[Andis Zariņš]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] qlj815i0jegp96ni58ixxi2k4nx9f2i 4300713 4300712 2025-06-27T13:41:13Z Lasks 38532 /* Valstspilsētas */ 4300713 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9D2235| [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Sarauj, Latgale!]] | |- | style="background: #258B4C| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas vizīte Jelgavā (Andris Rāviņš).jpg|80px]] | '''[[Andris Rāviņš]]'''<br /><small>(1955)</small> | {{dat|2001|03|26|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #00FF80| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Gatis Truksnis.jpg|80px]] | '''[[Gatis Truksnis]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: yellow| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #9D2235| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aleksandrs Bartaševičs in 2009.jpg|80px]] | '''[[Aleksandrs Bartaševičs]]'''<br /><small>(1965)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] | |- | style="background: #E64632| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|80px]] | '''[[Viesturs Kleinbergs]]'''<br /><small>(1978)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EA1C31| [[Siguldas novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61| [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: blue| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Karīna Miķelsone.jpg|80px]] | '''[[Karīna Miķelsone]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2022|11|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00008B| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts.jpg|80px]] | '''[[Vitālijs Aizbalts]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #00FF80| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Trupovnieks]]'''<br /><small>(1961)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Mačeks]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #EFC800| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] | '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #00FF80| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br /><small>(1953)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andis Caunītis.jpg|80px]] | '''[[Andis Caunītis]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ingus Zālītis.jpg|80px]] | '''[[Ingus Zālītis]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] | '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]] | '''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #FFDD00| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aivars Osītis.jpg|80px]] | '''[[Aivars Osītis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Egils Helmanis 2015.jpg|80px]] | '''[[Egils Helmanis]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #00008B| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|80px]] | '''[[Aldis Adamovičs]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Guntars Skudra.jpg|80px]] | '''[[Guntars Skudra]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #FFDD00| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vita Paulāne.png|80px]] | '''[[Vita Paulāne]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #EA1C31| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Jānis Vimba.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vimba]]'''<br /><small>(1979)</small> | {{dat|2025|6|27|N}} | [[Siguldas novada partija]] | |- | style="background: #E64632| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ervins Labanovskis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #D39D61| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #FFDD00| | 35. | [[Varakļānu novads]] | [[Attēls:Varakļānu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Māris Justs.jpg|80px]] | '''[[Māris Justs]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 36. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Zariņš.jpg|80px]] | '''[[Andis Zariņš]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] 8rkpcpnjfc4f8ju84zq7b94m4hsk1eb 4300715 4300713 2025-06-27T13:45:03Z Lasks 38532 /* Novadi */ 4300715 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pašvaldību vadītāju''' uzskaitījums iekļauj 35 novadu un 7 valstspilsētu pašvaldības vadītājus. == Uzskaitījums == === Valstspilsētas === {{colbegin|3}} {{legend|#002e5d| [[Sarauj, Latgale!]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow| [[Liepājas partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #9D2235| [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: #002e5d| | 1. | [[Daugavpils]] | [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (15818314549).jpg|80px]] | '''[[Andrejs Elksniņš]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Sarauj, Latgale!]] | |- | style="background: #258B4C| | 2. | [[Jelgava]] | [[Attēls:Jelgava COA great.svg|center|48px]] | [[Attēls:Daigas Mieriņas vizīte Jelgavā (Andris Rāviņš).jpg|80px]] | '''[[Andris Rāviņš]]'''<br /><small>(1955)</small> | {{dat|2001|03|26|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #00FF80| | 3. | [[Jūrmala]] | [[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | [[Attēls:Gatis Truksnis.jpg|80px]] | '''[[Gatis Truksnis]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: yellow| | 4. | [[Liepāja]] | [[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | [[Attēls:R1A5603 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Ansiņš]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Liepājas partija]] | |- | style="background: #9D2235| | 5. | [[Rēzekne]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aleksandrs Bartaševičs in 2009.jpg|80px]] | '''[[Aleksandrs Bartaševičs]]'''<br /><small>(1965)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvija pirmajā vietā]]/[[Kopā Latvijai]] | |- | style="background: #E64632| | 6. | '''[[Rīga]]''' | [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|center|48px]] | [[Attēls:Kleinbergs RD deputats.jpg|80px]] | '''[[Viesturs Kleinbergs]]'''<br /><small>(1978)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #009E9D| | 7. | [[Ventspils]] | [[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''<br /><small>(1954)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijai un Ventspilij]] | |} === Novadi === {{colbegin|3}} {{legend| blue| [[Latvijas Reģionu apvienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #019734| [[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #77343d| [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #64C049| [[Jaunā Vienotība]]/[[Vienotība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend|#258B4C| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FF8000| [[Daugavpils novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EFC800| [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00FF80| [[Latvijas Zaļā partija]]|border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #FFDD00| [[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #8C0C03| [[Kuldīgas novadam]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #7FFFD4| [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #C00C13| [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #00008B| [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #Fff200| [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #F0E68C| [[Vidzemes partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #033a7c| [[Valmierai un Vidzemei]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #E64632| [[Progresīvie]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #002e5d| [[Jaunā konservatīvā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #EA1C31| [[Siguldas novada partija]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #D39D61| [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | Bez partijas / Neatkarīgais |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} {| class="wikitable sortable" ! colspan="2" | # ! Nosaukums ! Ģerbonis ! Portrets ! Vārds Uzvārds <small>(Dzimis)</small> ! Pilnvaru termiņa sākums ! Partija ! Piezīmes |- | style="background: blue| | 1. | [[Ādažu novads]] | [[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|center|25px]] | [[Attēls:Karīna Miķelsone.jpg|80px]] | '''[[Karīna Miķelsone]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2022|11|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #77343d| | 2. | [[Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Leons Līdums.jpg|80px]] | '''[[Leons Līdums]]'''<br /><small>(1957)</small> | {{dat|2010|12|29|N}} | [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #64C049| | 3. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dzintars Adlers 2023.jpg|80px]] | '''[[Dzintars Adlers]]'''<br /><small>(1967)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00008B| | 4. | [[Augšdaugavas novads]] | [[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts.jpg|80px]] | '''[[Vitālijs Aizbalts]]'''<br /><small>(1959)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]] | |- | style="background: #00FF80| | 5. | [[Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15532579887) (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Trupovnieks]]'''<br /><small>(1961)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #EFC800| | 6. | [[Bauskas novads]] | [[Attēls:Bauskas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Aivars Mačeks]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #64C049| | 7. | [[Cēsu novads]] | [[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Rozenenbergs Janis.jpg|80px]] | '''[[Jānis Rozenbergs]]'''<br /><small>(1977)</small> | {{dat|2013|06|14|N}} | [[Vienotība]] | |- | style="background: #EFC800| | 8. | [[Dienvidkurzemes novads]] | [[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Jankovskis.jpg|80px]] | '''[[Andris Jankovskis]]'''<br /><small>(1986)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |- | style="background: #00FF80| | 9. | [[Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Andrejs Spridzāns]]'''<br /><small>(1953)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 10. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA Gulbenes novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Andis Caunītis.jpg|80px]] | '''[[Andis Caunītis]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #00FF80| | 11. | [[Jēkabpils novads]] | [[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Ragainis 2023.jpg|80px]] | '''[[Raivis Ragainis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 12. | [[Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ingus Zālītis.jpg|80px]] | '''[[Ingus Zālītis]]'''<br /><small>(1983)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #258B4C| | 13. | [[Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Latgales kongresa dienai veltītais svinīgais pasākums un izstādes “Pāri slieksnim” atklāšana (47633989552).jpg|80px]] | '''[[Gunārs Upenieks]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #8C0C03| | 14. | [[Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Inese Astasevska 2023 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Inese Astaševska]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2022|11|10|N}} | [[Kuldīgas novadam]] | |- | style="background: #64C049| | 15. | [[Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Viktorija Baire 2022 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Viktorija Baire]]'''<br /><small>(1982)</small> | {{dat|2024|07|10|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 16. | [[Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Sigita Upmale.jpg|80px]] | '''[[Sigita Upmale]]'''<br /><small>(1973)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #002e5d| | 17. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Dāvids Rubens.jpg|80px]] | '''[[Dāvids Rubens]]'''<br /><small>(2001)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #258B4C| | 18. | [[Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Edgars Mekšs 2015.jpg|80px]] | '''[[Edgars Mekšs]]'''<br /><small>(1975)</small> | {{dat|2017|06|15|N}} | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #7FFFD4| | 19. | [[Madonas novads]] | [[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Agris Lungevičs.jpg|80px]] | '''[[Agris Lungevičs]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #FFDD00| | 20. | [[Mārupes novads]] | [[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Aivars Osītis.jpg|80px]] | '''[[Aivars Osītis]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 21. | [[Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Egils Helmanis 2015.jpg|80px]] | '''[[Egils Helmanis]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2017|06|16|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]/[[Latvijas Zaļā partija]]/[[Latvijas Zemnieku savienība]] | |- | style="background: #C00C13| | 22. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andris Bergs.jpg|80px]] | '''[[Andris Bergs]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2013|06|21|N}} | [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] | |- | style="background: #00008B| | 23. | [[Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:12.Saeimas deputāts Aldis Adamovičs (16002351761).jpg|80px]] | '''[[Aldis Adamovičs]]'''<br /><small>(1970)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Latgales partija]]/[[Jaunā Vienotība]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #Fff200| | 24. | [[Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Attēls:Guntars Skudra.jpg|80px]] | '''[[Guntars Skudra]]'''<br /><small>(1971)</small> | {{dat|2025|06|20|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]/[[Jaunā konservatīvā partija]] | |- | style="background: #E64632| | 25. | [[Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] | '''[[Signe Grūbe]]'''<br /><small>(1981)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Jaunā Vienotība]]/[[Progresīvie]] | |- | style="background: #64C049| | 26. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Raivis Anspaks.jpg|80px]] | '''[[Raivis Anspaks]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2022|11|03|N}} | [[Jaunā Vienotība]] | |- | style="background: #00FF80| | 27. | [[Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Baltu vienības dienas svinības Saldū (cropped).jpg|80px]] | '''[[Māris Zusts]]'''<br /><small>(1976)</small> | {{dat|2018|06|08|N}} | [[Latvijas Zaļā partija]] | |- | style="background: blue| | 28. | [[Saulkrastu novads]] | [[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Normunds Līcis.jpg|80px]] | '''[[Normunds Līcis]]'''<br /><small>(1972)</small> | {{dat|2018|12|27|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #EA1C31| | 29. | [[Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Jānis Vimba.jpg|80px]] | '''[[Jānis Vimba]]'''<br /><small>(1979)</small> | {{dat|2025|6|27|N}} | [[Siguldas novada partija]] | |- | style="background: #E64632| | 30. | [[Smiltenes novads]] | [[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235 (cropped).jpg|80px]] | '''[[Ervins Labanovskis]]'''<br /><small>(1980)</small> | {{dat|2025|06|26|N}} | [[Progresīvie]] | |- | style="background: #D39D61| | 31. | [[Talsu novads]] | [[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Ansis Bērziņš Talsi.jpg|80px]] | '''[[Ansis Bērziņš (sabiedriskais darbinieks)|Ansis Bērziņš]]'''<br /><small>(1984)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Talsu novada attīstībai]]/[[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: blue| | 32. | [[Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Attēls:Gundars Važa.jpg|80px]] | '''[[Gundars Važa]]'''<br /><small>(1966)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Latvijas Reģionu apvienība]] | |- | style="background: #F0E68C| | 33. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Vents Armands Krauklis.jpg|80px]] | '''[[Vents Armands Krauklis]]'''<br /><small>(1964)</small> | {{dat|2025|06|19|N}} | [[Vidzemes partija]] | |- | style="background: #033a7c| | 34. | [[Valmieras novads]] | [[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Attēls:Daiga Mieriņa reģionālajā vizītē apmeklē Valmieru (cropped).jpg|80px]] | '''[[Jānis Baiks]]'''<br /><small>(1974)</small> | {{dat|2021|07|01|N}} | [[Valmierai un Vidzemei]] |- | style="background: #FFDD00| | 35. | [[Varakļānu novads]] | [[Attēls:Varakļānu novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Māris Justs.jpg|80px]] | '''[[Māris Justs]]'''<br /><small>(1969)</small> | {{dat|2009|07|01|N}} | [[Latvijas attīstībai]] | |- | style="background: #EFC800| | 36. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:Ventspils novads COA.svg|center|25px]] | [[Attēls:Andis Zariņš.jpg|80px]] | '''[[Andis Zariņš]]'''<br /><small>(1988)</small> | {{dat|2025|06|27|N}} | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | |} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} [[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] thmq698t0jho9f6r28lcx1e0vwx6zps 0 544041 4300968 4300631 2025-06-28T06:59:14Z Ziv 104262 → File has been renamed on Commons ([[:c:GR]]) 4300968 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Malgobeka | official_name = ''Малгобек''<br />''МагӀалбике'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = Малгобек.jpg | image_flag = Flag of Malgobek.svg | image_shield = Coat of arms of Maglobek.svg | shield_size = 70px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Ingušija#Krievija | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Republika | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|Flag_of_Ingushetia.svg|border}} [[Ingušija]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1934]] | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = [[1939]] | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 100,79 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 36480 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 43 | latm = 30 | lats = | latNS = N | longd = 44 | longm = 45 | longs = | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Malgobeka''' ({{val|ru|Малгобек}}, {{val|inh|МагӀалбике}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Ingušija|Ingušijā]]. Tā atrodas 40 km attālumā no republikas galvaspilsētas [[Magasa|Magasas]]. Malgobekā dzīvo 36 480 iedzīvotāji (2021), no tiem 89,72 % ir [[inguši]] un 6,57 % [[čečeni]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Ingušijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} avkqwr1jz71hys75cxbkhj1tzajq1td 4300976 4300968 2025-06-28T07:39:21Z Ziv 104262 → File has been renamed on Commons ([[:c:GR]]) 4300976 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Malgobeka | official_name = ''Малгобек''<br />''МагӀалбике'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = Малгобек.jpg | image_flag = Flag of Malgobek.svg | image_shield = Coat of arms of Malgobek.svg | shield_size = 70px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Krievijas Eiropas daļa#Ingušija#Krievija | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Republika | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{Flagicon image|Flag_of_Ingushetia.svg|border}} [[Ingušija]] | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = [[1934]] | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = [[1939]] | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 100,79 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2021 | population_footnotes = | population_total = 36480 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+3]] | utc_offset = +3 | latd = 43 | latm = 30 | lats = | latNS = N | longd = 44 | longm = 45 | longs = | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Malgobeka''' ({{val|ru|Малгобек}}, {{val|inh|МагӀалбике}}) ir pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Ingušija|Ingušijā]]. Tā atrodas 40 km attālumā no republikas galvaspilsētas [[Magasa|Magasas]]. Malgobekā dzīvo 36 480 iedzīvotāji (2021), no tiem 89,72 % ir [[inguši]] un 6,57 % [[čečeni]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{Ingušijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} gr8th26ivnst36mnjc6y7rrupggwzsd 0 545994 4300717 4282860 2025-06-27T13:46:40Z Lasks 38532 4300717 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vita Paulāne | attēls = Vita Paulāne.png | apraksts = | amats = [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2021|07|01|N}} | term_beigas = | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = [[Zigurds Blaus]] | pēctecis = [[Signe Grūbe]] | amats2 = [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Stopiņu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums2 = {{dat|2017|06|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2021|07|01|N}} | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | vietnieks2 = | priekštecis2 = [[Jānis Pumpurs]] | pēctecis2 = ''amats likvidēts'' | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|01|9}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Latvijas Reģionu apvienība]] * [[Latvijas attīstībai]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = * [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] * [[Biznesa augstskola "Turība"]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vita Paulāne''' (dzimusi {{dat|1969|01|09}}) ir latviešu politiķe. [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes priekšsēdētāja, šo amatu viņa ieņēma no {{dat|2021|07|01|Ģ}} līdz {{dat|2025|06|27|N}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/par-jaunas-ropazu-novada-domes-priekssedetaju-ieveleta-vita-paulane?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F |title=Par jaunās Ropažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta Vita Paulāne |date={{dat|2021|07|01||bez}} |access-date={{dat|2023|07|13||bez}} }}</ref> Pirms tam bijusi [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zigurds Blaus]] | virsraksts = [[Ropažu novads|Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2021|07|01|N}} — {{dat|2025|06|27|N}} | pēc = [[Signe Grūbe]] {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Pumpurs]] | virsraksts = [[Stopiņu novads|Stopiņu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2017|06|03|N}} — {{dat|2021|07|01|N}} | pēc = ''amats likvidēts'' }} }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Paulāne, Vita}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ropažu novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] t2kedjxebyjihnxr433uhqr8btbmrhi 4300720 4300717 2025-06-27T13:47:37Z Lasks 38532 4300720 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vita Paulāne | attēls = Vita Paulāne.png | apraksts = | amats = [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2021|07|01|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}} | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = [[Zigurds Blaus]] | pēctecis = [[Signe Grūbe]] | amats2 = [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Stopiņu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums2 = {{dat|2017|06|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2021|07|01|N}} | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | vietnieks2 = | priekštecis2 = [[Jānis Pumpurs]] | pēctecis2 = ''amats likvidēts'' | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|01|9}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Latvijas Reģionu apvienība]] * [[Latvijas attīstībai]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = * [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] * [[Biznesa augstskola "Turība"]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vita Paulāne''' (dzimusi {{dat|1969|01|09}}) ir latviešu politiķe. [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes priekšsēdētāja, šo amatu viņa ieņēma no {{dat|2021|07|01|Ģ}} līdz {{dat|2025|06|27|N}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/par-jaunas-ropazu-novada-domes-priekssedetaju-ieveleta-vita-paulane?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F |title=Par jaunās Ropažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta Vita Paulāne |date={{dat|2021|07|01||bez}} |access-date={{dat|2023|07|13||bez}} }}</ref> Pirms tam bijusi [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zigurds Blaus]] | virsraksts = [[Ropažu novads|Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2021|07|01|N}} — {{dat|2025|06|27|N}} | pēc = [[Signe Grūbe]] {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Pumpurs]] | virsraksts = [[Stopiņu novads|Stopiņu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2017|06|03|N}} — {{dat|2021|07|01|N}} | pēc = ''amats likvidēts'' }} }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Paulāne, Vita}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ropažu novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] a9hogpb5boo5ylbhosetjqqkgubx4ze 4300731 4300720 2025-06-27T13:59:25Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4300731 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Vita Paulāne | attēls = Vita Paulāne.png | apraksts = | amats = [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2021|07|01|N}} | term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}} | prezidents = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = [[Zigurds Blaus]] | pēctecis = [[Signe Grūbe]] | amats2 = [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Stopiņu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums2 = {{dat|2017|06|03|N}} | term_beigas2 = {{dat|2021|07|01|N}} | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | vietnieks2 = | priekštecis2 = [[Jānis Pumpurs]] | pēctecis2 = ''amats likvidēts'' | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1969|01|9}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = * [[Latvijas Reģionu apvienība]] * [[Latvijas attīstībai]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = * [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] * [[Biznesa augstskola "Turība"]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Vita Paulāne''' (dzimusi {{dat|1969|01|09}}) ir latviešu politiķe. [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes priekšsēdētāja, šo amatu viņa ieņēma no {{dat|2021|07|01|Ģ}} līdz {{dat|2025|06|27|N}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ropazi.lv/lv/jaunums/par-jaunas-ropazu-novada-domes-priekssedetaju-ieveleta-vita-paulane?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F |title=Par jaunās Ropažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta Vita Paulāne |date={{dat|2021|07|01||bez}} |access-date={{dat|2023|07|13||bez}} }}</ref> Pirms tam bijusi [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{īss-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Zigurds Blaus]] | virsraksts = [[Ropažu novads|Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2021|07|01|N}} — {{dat|2025|06|27|N}} | pēc = [[Signe Grūbe]] {{Amatu secība | pirms = [[Jānis Pumpurs]] | virsraksts = [[Stopiņu novads|Stopiņu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2017|06|03|N}} — {{dat|2021|07|01|N}} | pēc = ''amats likvidēts'' }} }} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Paulāne, Vita}} [[Kategorija:1969. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ropažu novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Biznesa augstskolas "Turība" absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] gvbfyy6bd67yfg7nbriy48l1k53ocr8 4 547716 4300805 4137926 2025-06-27T16:57:41Z Errased citizen 114553 Pievienoti jauni Labojumi 4300805 wikitext text/x-wiki Ja veicot izmaiņas Vikipēdijā lietotājs nav iegājis savā lietotāja kontā, Vikipēdija saglabā IP adresi no kuras veikts šis labojums. https://www.nic.lv/lix Atrodams saraksts ar IP adresēm, kas Latvijā piešķirtas dažādām organizācijām. Informācija no [https://www.nic.lv nic.lv] iegūta 2023. gada 26. augustā Šis saraksts ir nepilnīgs uzskaitījums labojumiem Vikipēdijā, kas veikti no IP adrešu diapazona, kas piesaistīts [[Saeima|Saeimai]] Pilns saraksts: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Contributions&end=&namespace=all&start=&tagfilter=&target=159.148.23.0%2F24&offset=&limit=500 šeit] == [[Viesturs Kleinbergs]] == https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Viesturs_Kleinbergs&diff=prev&oldid=4288249 Noņemta informācija par agrāko politisko darbību. == [[Antoņina Ņenaševa]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anto%C5%86ina_%C5%85ena%C5%A1eva&diff=prev&oldid=3860276 ==== Papildināta informācija par politisko darbību un noņemta informācija par tautību == [[Edgars Zelderis]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Edgars_Zelderis&diff=prev&oldid=3815637 ==== Pārrakstīta sadaļa par jurista darbību, kurā aprakstīts zaudējums Satversmes tiesā. Labojums nomaina tekstu “tiesā zaudējis” uz garāku aprakstu, kas parāda E.Zelderi labākā gaismā. Vairāki labojumi, kas padara rakstu neobjektīvu. ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Edgars_Zelderis&diff=prev&oldid=3797364 ==== Pārfrāzēts paragrāfs par draudu izteikšanu Talsu novada domes sēdes laikā. ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Edgars_Zelderis&diff=prev&oldid=3791855 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Edgars_Zelderis&diff=prev&oldid=3797328 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Edgars_Zelderis&diff=prev&oldid=3796280 ==== 3 reizes mēģināts dzēst ieprieš minēto paragrāfu par draudu izteikšanu. Katru reizi Vikipēdijas redaktori to atgrieza atpakaļ. Pēc tam paragrāfs tika pārfrāzēts (sk. iepriekšējo punktu) Vikipēdijas administrators [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] šīs IP adreses lietotāja lapā norādīja, ka autoratīvas atsauces dzēšana ir vandalisms, uz ko sekoja atbilde <blockquote> :Sakiet, lūdzu, kas jūs tāds esat un kādas ir jusu tiesības šeit? ko nozīmē "autoritatīva atsauce"? :Es šo profilu izveidoju, lai atspoguļotu objektīvu informāciju par sevi. Tagad politiskie oponenti/ienaidnieki/skauģi labo un norāda sagrozītu, tendenciozu un nomelnojošu informāciju. Priekš kam man šis profils, ja visu laiku tagad jāskatās, ka kāds nomelno vai groza bez manas ziņas. :Piem., par 2022.gada vasarā izteiktajiem draudiem ir norādīts, ka izteicu draudus, bet vai jus zināt, kas ir draudi Krimināllikuma izpratnē? Man neviena iestāde neko nav lūgusi paskaidrot, neesmu arī saņēmis kādas rakstiskas sūdzības, pretenzijas. Bet tekstā jus liekas atpakal novecojosu informāciju. Ja kādam ir pretenzijas, tad ir jārīkojas. Bet tas nav darīts, jo tam nav nekāda pamata. Tie ir politiski izteikumi un nekas vairāk. :Tāpat ir veikti citi labojumi, lai nomelnotu un radītu nepareizu, tendenzionu informāciju priekšstatu par mani un attiecīgās lietas būtību. [[Special:Contributions/159.148.23.197|159.148.23.197]] 2023. gada 8. marts, plkst. 10.20 (EET) </blockquote> == [[Ringolds Beinarovičs]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ringolds_Beinarovi%C4%8Ds&diff=prev&oldid=3728657 ==== Noņemta informācija, ka vadījis Ramonas Petravičas, kā labklājības ministres, biroju. Noņemta arī fotogrāfija kopā ar Danu Reiznieci-Ozolu. == [[Līva Kreituse]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_Kreituse&diff=prev&oldid=3651575 ==== Maznozīmīgi personas informācijas labojumi == [[Didzis Šmits]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Didzis_%C5%A0mits&diff=prev&oldid=3591906 ==== Maznozīmīgi labojumi par politisko darbību == [[Māris Kučinskis]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=M%C4%81ris_Ku%C4%8Dinskis&diff=prev&oldid=3328265 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=M%C4%81ris_Ku%C4%8Dinskis&diff=prev&oldid=3328264 ==== Maznozīmīgi labojumi par privāto dzīvi == [[Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Eiropas_Liber%C4%81%C4%BCu_un_demokr%C4%81tu_apvien%C4%ABba&diff=prev&oldid=3305294 ==== Labojumi par [[Attīstībai/Par|Attīstībai/Par!]] pārstāvniecību šajā apvienībā == [[Atis Lejiņš]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Atis_Leji%C5%86%C5%A1&diff=prev&oldid=3034731 ==== Labota informācija par piederību partijai == [[Evika Siliņa]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Evika_Sili%C5%86a&diff=prev&oldid=2941446 ==== Noņemts virsraksts “Atsauces” no atsauču saraksta == [[Rudīte Losāne]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rud%C4%ABte_Los%C4%81ne&diff=prev&oldid=2854101 ==== Laboti dzimšanas dati == [[Edgars Putra]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Edgars_Putra&diff=prev&oldid=2526434 ==== Labota informācija par piederību partijai un papildināta biogrāfija == [[Imants Parādnieks]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Imants_Par%C4%81dnieks&diff=prev&oldid=4016633 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Imants_Par%C4%81dnieks&diff=prev&oldid=4016649 ==== Maznozīmīgi labojumi par privāto dzīvi == [[Jānis Dombrava]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Dombrava&diff=prev&oldid=2507838 ==== Papildināta informācija par politisko darbību un noņemts teikums, par neveiksmīgu kandidatūru Rīgas Domes vēlēšanās ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Dombrava&diff=prev&oldid=2231658 ==== Pievienoti 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti == [[Gundars Daudze]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Gundars_Daudze&diff=prev&oldid=2476100 ==== Papildināta informācija par politisko darbību == [[Inga Vanaga]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Inga_Vanaga&diff=prev&oldid=2368979 ==== Noņemta informācija par darbības apturēšanu partijā “Reģionu alianse” pēc ievēlēšanas LIZDA priekšsēdētājas amatā == [[Veiko Spolītis]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Veiko_Spol%C4%ABtis&diff=prev&oldid=2279247 ==== Visā rakstā nomainīts vārds “deputāts” uz “priekšstāvis”. ''Labojuma pavadteksts:''<blockquote>''“Ja Saeimas kārtības ruļļa 1 pants skaidri saka: "Saeima'' ''sastāv no 100 priekšstāvjiem", tad kāpēc jālieto LSDSP iniciētais un no Franču Revolūcijas'' ''aizlienētais deputāta jēdziens, kuru neismanto nevienā Baltijas jūras reģiona valstī?”''</blockquote> == [[Andrejs Klementjevs]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Klementjevs&diff=prev&oldid=2275845 ==== No dzimšanas vietas noņemts “PSRS” ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Klementjevs&diff=prev&oldid=2137626 ==== Noņemts paragrāfs par pāriešanu no "Līdztiesības" uz Tautas saskaņas partiju ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Klementjevs&diff=prev&oldid=2137625 ==== Maznozīmīga formatēšana ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Klementjevs&diff=prev&oldid=2137622 ==== Noņemts virsraksts "Skandāli" ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Klementjevs&diff=prev&oldid=2137619 ==== Noņemts paragrāfs par balsu pirkšanu ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Klementjevs&diff=prev&oldid=1591716 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Klementjevs&diff=prev&oldid=1591715 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Andrejs_Klementjevs&diff=prev&oldid=1591710 ==== Labojumi par izglītību == [[Anšlavs Eglītis]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=An%C5%A1lavs_Egl%C4%ABtis&diff=prev&oldid=2243173 ==== Nomainīts lapas ievads uz “Anšlavs gejs bruno birkmanis” == [[Lolita Čigāne]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lolita_%C4%8Cig%C4%81ne&diff=prev&oldid=2242667 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lolita_%C4%8Cig%C4%81ne&diff=prev&oldid=2235855 ==== Noņemts paragrāfs par kontrabandas ievešanu. Noņemts teksts “L. Čigāne bija trešā visvairāk svītrotā deputāta kandidāte 12. Saeimas vēlēšanās, taču saņēma arī sesto lielāko plusu skaitu starp kandidātiem savā sarakstā.” == [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Latvijas_Soci%C4%81ldemokr%C4%81tisk%C4%81_Str%C4%81dnieku_partija&diff=prev&oldid=2231952 ==== [[Progresīvie]] pievienota kā organizācija, kas atdalījusies no LSDSP == [[Juris Viļums]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Juris_Vi%C4%BCums&diff=prev&oldid=2213905 ==== Labojumi par piederību partijai == [[Ķīvīte]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=%C4%B6%C4%ABv%C4%ABte&diff=prev&oldid=1739145 ==== Gramatiski labojumi == [[Studenšu korporācijas]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Studen%C5%A1u_korpor%C4%81cijas&diff=prev&oldid=1263070 ==== Papildināta lapa == [[Dzintars Zaķis]] == ===== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dzintars_Za%C4%B7is&diff=prev&oldid=1006025 ===== Papildinājums par politisko darbību == [[Brūnais lācis]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Br%C5%ABnais_l%C4%81cis&diff=prev&oldid=811101 ==== No raksta noņemtas visas ārējās saites == [[Pēriens|Pēriens (pēršana)]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=P%C4%93riens&diff=prev&oldid=732236 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=P%C4%93riens&diff=prev&oldid=732235 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=P%C4%93riens&diff=prev&oldid=465727 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=P%C4%93riens&diff=prev&oldid=465726 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=P%C4%93riens&diff=prev&oldid=465725 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=P%C4%93riens&diff=prev&oldid=446794 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=P%C4%93riens&diff=prev&oldid=417566 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=P%C4%93riens&diff=prev&oldid=417564 ==== Vairāki papildinājumi == [[Rebeka Fialka-Račinska]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rebeka_Fialka-Ra%C4%8Dinska&diff=prev&oldid=385672 ==== Papildinājums par pēršanu == [[Fanija Kaplāne]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Fanija_Kapl%C4%81ne&diff=prev&oldid=333526 ==== Papildinājums par pēršanu == [[Jaunais laiks]] == ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jaunais_laiks&diff=prev&oldid=248111 ==== Noņemta saite uz "varasvirtuve.lv" ar tekstu, ka šī lapa pieder Jaunajam Laikam un kritizē citas partijas ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jaunais_laiks&diff=prev&oldid=248108 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jaunais_laiks&diff=prev&oldid=248106 ==== ==== https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jaunais_laiks&diff=prev&oldid=248104 ==== Labojumi par partiju pārstāvošajiem politiķiem == Izveidotas lapas == * [[Ingrīda Circene]] * [[Ēriks Škapars]] * [[Silva Bendrāte]] * [[Kārlis Šadurskis]] * [[Artis Kampars]] * [[Uldis-Ivars Grava]] * [[Solvita Āboltiņa]] * [[Ilma Čepāne]] * [[Dzintars Zaķis]] * [[Jaunais laiks]] * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Linda Mūrniece]] * [[Ankorvats]] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 1rpt1upr3cr1a3b1fzvkfoulgwoakq6 4 567306 4300888 4230497 2025-06-27T21:07:21Z Bai-Bot 60304 /* Konkursā iesniegtie raksti */ sīkumi, replaced: Igaunijas Pareizticīgo → Igaunijas Pareizticīgā using [[Project:AWB|AWB]] 4300888 wikitext text/x-wiki {{CEE Spring 2024 navigācija}} == Konkursā iesniegtie raksti == {| class="sortable wikitable" |- ! Raksts !! Dalībnieks !! 1. tēma !! 2. tēma !! 3. tēma !! 1. valsts !! 2. valsts !! 3. valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos |- | [[1978. gada demonstrācijas Gruzijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Gruzija || || || 820 || {{PAGESIZE:1978. gada demonstrācijas Gruzijā}} |- | [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || || || Igaunija || Rumānija || || 399 || {{PAGESIZE:2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija}} |- | [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || || || Turcija || || || 384 || {{PAGESIZE:2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija}} |- | [[Adils Kulijevs]] || {{U|Feens}} || Militārisms || || || Azerbaidžāna || || || 463 || {{PAGESIZE:Adils Kulijevs}} |- | [[Aguli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Krievija || || || 338 || {{PAGESIZE:Aguli}} |- | [[Ahmats Kadirovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Krievija || || || 1462 || {{PAGESIZE:Ahmats Kadirovs}} |- | [[Ahmeds Zakajevs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Politika || || Krievija || || || 1521 || {{PAGESIZE:Ahmeds Zakajevs}} |- | [[Akmens tilts (Tartu)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Arhitektūra || || Igaunija || || || 7312 || {{PAGESIZE:Akmens tilts (Tartu)}} |- | [[Akrotiri un Dekelija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Kipra || Turcija || Grieķija || 1901 || {{PAGESIZE:Akrotiri un Dekelija}} |- | [[Albānijas Alpu nacionālais parks]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || || || Albānija || || || 3466 || {{PAGESIZE:Albānijas Alpu nacionālais parks}} |- | [[Albānijas Darba partija]] || {{U|Svens Hudjajevs}} || Vēsture || || || Albānija || || || 861 || {{PAGESIZE:Albānijas Darba partija}} |- | [[Albānijas Sociālistiskā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Albānija || || || 2040 || {{PAGESIZE:Albānijas Sociālistiskā partija}} |- | [[Aleksandra Angela]] || {{U|Ludis21345}} || Sievietes || Sports || || Rumānija || || || 1810 || {{PAGESIZE:Aleksandra Angela}} |- | [[Aleksandrs Cfasmans]] || {{U|Otovi}} || Kultūra || || || Krievija || || || 2148 || {{PAGESIZE:Aleksandrs Cfasmans}} |- | [[Aleksandrs Grebjonkins]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || || || Krievija || || || 2167 || {{PAGESIZE:Aleksandrs Grebjonkins}} |- | [[Aleksandrs Sorokins]] || {{U|Biafra}} || Sports || || || Lietuva || || || 1007 || {{PAGESIZE:Aleksandrs Sorokins}} |- | [[Ali Alijevs (fiziķis)]] || {{U|MC2013}} || Zinātne || || || Krimas tatāri || || || 3692 || {{PAGESIZE:Ali Alijevs (fiziķis)}} |- | [[Alkionīdas līcis]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || || || Grieķija || || || 2130 || {{PAGESIZE:Alkionīdas līcis}} |- | [[An-24]] || {{U|Pirags}} || Transports || || || Ukraina || Krievija || || 720 || {{PAGESIZE:An-24}} |- | [[Anatolijs Lunačarskis]] || {{U|Otovi}} || Kultūra || Politika || || Krievija || || || 5257 || {{PAGESIZE:Anatolijs Lunačarskis}} |- | [[Andražs Šporars]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Slovēnija || || || 1032 || {{PAGESIZE:Andražs Šporars}} |- | [[Andrijs Jarmolenko]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Ukraina || || || 10834 || {{PAGESIZE:Andrijs Jarmolenko}} |- | [[Andrijs Luņins]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Ukraina || || || 5199 || {{PAGESIZE:Andrijs Luņins}} |- | [[Andrijs Ševčenko]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Ukraina || || || 26097 || {{PAGESIZE:Andrijs Ševčenko}} |- | [[Ankaras pils]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Arhitektūra || || Turcija || || || 3347 || {{PAGESIZE:Ankaras pils}} |- | [[Antans Ambrulevičs]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Lietuva || || || 1095 || {{PAGESIZE:Antans Ambrulevičs}} |- | [[Aristotelis Onasis]] || {{U|Binsalminsh}} || Saimniecība || || || Grieķija || || || 1349 || {{PAGESIZE:Aristotelis Onasis}} |- | [[Aromūni]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Grieķija || Rumānija || Aromūni || 406 || {{PAGESIZE:Aromūni}} |- | [[Aromūnu virtuve]] || {{U|Papuass}} || Kultūra || || || Aromūni || || || 1369 || {{PAGESIZE:Aromūnu virtuve}} |- | [[Artems Dovbiks]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Ukraina || || || 4435 || {{PAGESIZE:Artems Dovbiks}} |- | [[Aslikuls]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Baškortostāna || Krievija || || 4554 || {{PAGESIZE:Aslikuls}} |- | [[Augstākā ekonomikas skola]] || {{U|Luize Melne}} || Izglītība || || || Krievija || || || 1002 || {{PAGESIZE:Augstākā ekonomikas skola}} |- | [[Austrumu Trāķija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Vēsture || || Turcija || Grieķija || || 1864 || {{PAGESIZE:Austrumu Trāķija}} |- | [[Austrumu dienvidslāvu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || || || Bulgārija || Ziemeļmaķedonija || || 750 || {{PAGESIZE:Austrumu dienvidslāvu valodas}} |- | [[Azerbaidžānas—Turcijas robeža]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Azerbaidžāna || Turcija || || 563 || {{PAGESIZE:Azerbaidžānas—Turcijas robeža}} |- | [[Balkāri]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Krievija || || || 724 || {{PAGESIZE:Balkāri}} |- | [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Krievija || || || 2232 || {{PAGESIZE:Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)}} |- | [[Baltais terors (Grieķija)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības || Vēsture || || Grieķija || || || 6530 || {{PAGESIZE:Baltais terors (Grieķija)}} |- | [[Baltkrievijas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Baltkrievija || || || 4505 || {{PAGESIZE:Baltkrievijas Konstitūcija}} |- | [[Baltkrievijas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || || || Baltkrievija || || || 1021 || {{PAGESIZE:Baltkrievijas Zinātņu akadēmija}} |- | [[Baltkrieviskošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Baltkrievija || || || 1671 || {{PAGESIZE:Baltkrieviskošana}} |- | [[Bēla Tars]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || || || Ungārija || || || 1565 || {{PAGESIZE:Bēla Tars}} |- | [[Benjamins Šeško]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Slovēnija || || || 963 || {{PAGESIZE:Benjamins Šeško}} |- | [[Bernhards Eizels]] || {{U|Papuass}} || Sports || || || Austrija || || || 2885 || {{PAGESIZE:Bernhards Eizels}} |- | [[Bežaņicu augstiene]] || {{U|Ri4ardsons}} || Daba un ģeogrāfija || || || Krievija || || || 983 || {{PAGESIZE:Bežaņicu augstiene}} |- | [[Blokes plato]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Slovēnija || || || 1948 || {{PAGESIZE:Blokes plato}} |- | [[Bogovas dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Albānija || || || 704 || {{PAGESIZE:Bogovas dabas parks}} |- | [[Boiotija]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || || || 10107 || {{PAGESIZE:Boiotija}} |- | [[Bosnijas horvāti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Bosnija un Hercegovina || Horvātija || || 616 || {{PAGESIZE:Bosnijas horvāti}} |- | [[Bosnijas serbi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Bosnija un Hercegovina || Serbija || || 510 || {{PAGESIZE:Bosnijas serbi}} |- | [[Braņislavs Taraškevičs]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || Politika || || Baltkrievija || || || 1159 || {{PAGESIZE:Braņislavs Taraškevičs}} |- | [[Brezovica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Kosova || || || 1978 || {{PAGESIZE:Brezovica}} |- | [[Brīvības tilts]] || {{U|Feens}} || Transports || || || Ungārija || || || 636 || {{PAGESIZE:Brīvības tilts}} |- | [[Bukovinas hercogiste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Ukraina || Austrija || Rumānija || 3277 || {{PAGESIZE:Bukovinas hercogiste}} |- | [[Bulgārijas Tautas Republika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Bulgārija || || || 1753 || {{PAGESIZE:Bulgārijas Tautas Republika}} |- | [[CTC (televīzijas kanāls)]] || {{U|Сергей 287}} || Saimniecība || || || Krievija || || || 604 || {{PAGESIZE:CTC (televīzijas kanāls)}} |- | [[Čehu-slovāku valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || || || Slovākija || Čehija || || 2757 || {{PAGESIZE:Čehu-slovāku valodas}} |- | [[Čečenu un ingušu deportācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Vēsture || || Krievija || || || 3588 || {{PAGESIZE:Čečenu un ingušu deportācija}} |- | [[Čigānu himna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Romi || || || 613 || {{PAGESIZE:Čigānu himna}} |- | [[Dāvids Kempfs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Čehija || || || 457 || {{PAGESIZE:Dāvids Kempfs}} |- | [[Deniss Silantjevs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports || || || Ukraina || || || 7437 || {{PAGESIZE:Deniss Silantjevs}} |- | [[Deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Vēsture || || Igaunija || Krievija || || 928 || {{PAGESIZE:Deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem}} |- | [[Dmitrijs Muratovs]] || {{U|Binsalminsh}} || Politika || Cilvēktiesības || || Krievija || || || 1521 || {{PAGESIZE:Dmitrijs Muratovs}} |- | [[Dmitrijs Parskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || || || Krievija || || || 648 || {{PAGESIZE:Dmitrijs Parskis}} |- | [[Dmitrijs Pisarevs]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Krievija || || || 696 || {{PAGESIZE:Dmitrijs Pisarevs}} |- | [[Dobrudža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || || || Bulgārija || Rumānija || || 532 || {{PAGESIZE:Dobrudža}} |- | [[Doneckas Republika (politiskā partija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Ukraina || || || 1086 || {{PAGESIZE:Doneckas Republika (politiskā partija)}} |- | [[Doņeckas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Ukraina || || || 880 || {{PAGESIZE:Doņeckas guberņa}} |- | [[Dubioza kolektiv]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || || || Bosnija un Hercegovina || || || 2351 || {{PAGESIZE:Dubioza kolektiv}} |- | [[Džaba Kankava]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Gruzija || || || 881 || {{PAGESIZE:Džaba Kankava}} |- | [[Edins Terzičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || || || Horvātija || || || 1987 || {{PAGESIZE:Edins Terzičs}} |- | [[Egostena]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || || || 5526 || {{PAGESIZE:Egostena}} |- | [[Erzju karogs]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība || || || Erzji || Krievija || || 1421 || {{PAGESIZE:Erzju karogs}} |- | [[Esperantoloģija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || || || Esperanto || || || 3847 || {{PAGESIZE:Esperantoloģija}} |- | [[Estere Megi]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || Sievietes || || Igaunija || || || 1692 || {{PAGESIZE:Estere Megi}} |- | [[Famagusta]] || {{U|Binsalminsh}} || Daba un ģeogrāfija || || || Kipra || || || 561 || {{PAGESIZE:Famagusta}} |- | [[Fēgefeieras pils]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || || || Igaunija || || || 1091 || {{PAGESIZE:Fēgefeieras pils}} |- | [[Filfla]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Malta || || || 2299 || {{PAGESIZE:Filfla}} |- | [[Filips Līnharts]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Austrija || || || 648 || {{PAGESIZE:Filips Līnharts}} |- | [[Filips Mladenovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Serbija || || || 1057 || {{PAGESIZE:Filips Mladenovičs}} |- | [[Florians Kaincs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Austrija || || || 648 || {{PAGESIZE:Florians Kaincs}} |- | [[Fļaki]] || {{U|Biafra}} || Kultūra || || || Polija || || || 654 || {{PAGESIZE:Fļaki}} |- | [[Genādijs Janajevs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Krievija || || || 472 || {{PAGESIZE:Genādijs Janajevs}} |- | [[Georgijs Pļehanovs]] || {{U|Binsalminsh}} || Vēsture || Politika || || Krievija || Tatāri || || 2113 || {{PAGESIZE:Georgijs Pļehanovs}} |- | [[Gerānija]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || || || Grieķija || || || 3006 || {{PAGESIZE:Gerānija}} |- | [[Giorgijs Lorija]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Gruzija || || || 955 || {{PAGESIZE:Giorgijs Lorija}} |- | [[Giorgijs Mamardašvili]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Gruzija || || || 681 || {{PAGESIZE:Giorgijs Mamardašvili}} |- | [[Groznijas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Krievija || || || 662 || {{PAGESIZE:Groznijas apgabals}} |- | [[Gruzijas Nacionālais muzejs]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Vēsture || || Gruzija || || || 3505 || {{PAGESIZE:Gruzijas Nacionālais muzejs}} |- | [[Gruzijas—Dienvidosetijas konflikts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Gruzija || Krievija || || 1473 || {{PAGESIZE:Gruzijas—Dienvidosetijas konflikts}} |- | [[Gurams Kašija]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Gruzija || || || 938 || {{PAGESIZE:Gurams Kašija}} |- | [[Ģerģs Čifra]] || {{U|OlisMatvis029}} || Kultūra || || || Ungārija || Romi || || 7002 || {{PAGESIZE:Ģerģs Čifra}} |- | [[Ģerģs Ligeti]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || || || Ungārija || Austrija || || 2248 || {{PAGESIZE:Ģerģs Ligeti}} |- | [[Harkivas Nacionālā Pedagoģiskā Universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || || || Ukraina || || || 714 || {{PAGESIZE:Harkivas Nacionālā Pedagoģiskā Universitāte}} |- | [[Harkivas televīzijas tornis]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || || || Ukraina || || || 1478 || {{PAGESIZE:Harkivas televīzijas tornis}} |- | [[Hayasat-1]] || {{U|Dainis}} || || || || Armēnija || || || 918 || {{PAGESIZE:Hayasat-1}} |- | [[Heorhijs Buščans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Ukraina || || || 807 || {{PAGESIZE:Heorhijs Buščans}} |- | [[Igaunijas Pareizticīgā baznīca]] || {{U|Pirags}} || Sabiedrība || || || Igaunija || || || 2619 || {{PAGESIZE:Igaunijas Pareizticīgo baznīca}} |- | [[Igaunijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Igaunija || Ukraina || || 704 || {{PAGESIZE:Igaunijas ukraiņi}} |- | [[Informēto pilsoņu savienība]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības || Sabiedrība || || Armēnija || || || 2811 || {{PAGESIZE:Informēto pilsoņu savienība}} |- | [[Inna (dziedātāja)]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || Sievietes || || Rumānija || || || 3453 || {{PAGESIZE:Inna (dziedātāja)}} |- | [[Irpiņa (upe)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Ukraina || || || 2848 || {{PAGESIZE:Irpiņa (upe)}} |- | [[Iskra (uzņēmums)]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || || || Slovēnija || || || 3520 || {{PAGESIZE:Iskra (uzņēmums)}} |- | [[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Krievija || || || 501 || {{PAGESIZE:Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents}} |- | [[Iļja Čavčavadze]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || || || Gruzija || || || 3085 || {{PAGESIZE:Iļja Čavčavadze}} |- | [[Iļja Zabarnijs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Ukraina || || || 745 || {{PAGESIZE:Iļja Zabarnijs}} |- | [[Jaka Bijols]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Slovēnija || || || 697 || {{PAGESIZE:Jaka Bijols}} |- | [[Janiss Hadži]] || {{U|Vylks}} || Sports || || || Rumānija || || || 1894 || {{PAGESIZE:Janiss Hadži}} |- | [[Jans Oblaks]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Slovēnija || || || 14320 || {{PAGESIZE:Jans Oblaks}} |- | [[Jans Ruta]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Čehija || || || 589 || {{PAGESIZE:Jans Ruta}} |- | [[Javhens Ladnovs]] || {{U|Feens}} || Politika || || || Baltkrievija || || || 588 || {{PAGESIZE:Javhens Ladnovs}} |- | [[Jegiše Čarencs]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || || || Armēnija || || || 1424 || {{PAGESIZE:Jegiše Čarencs}} |- | [[Jevheņijs Zelenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || || || Ukraina || || || 1840 || {{PAGESIZE:Jevheņijs Zelenskis}} |- | [[Johanna Taliherma]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes || || Igaunija || || || 1868 || {{PAGESIZE:Johanna Taliherma}} |- | [[Josips Šutalo]] || {{U|Vylks}} || Sports || || || Horvātija || || || 1327 || {{PAGESIZE:Josips Šutalo}} |- | [[Jūras torņi]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || || || Polija || || || 1103 || {{PAGESIZE:Jūras torņi}} |- | [[Jūžintu katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Lietuva || || || 895 || {{PAGESIZE:Jūžintu katoļu baznīca}} |- | [[Kakija Skala]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || || || Grieķija || || || 2878 || {{PAGESIZE:Kakija Skala}} |- | [[Kalamata]] || {{U|Binsalminsh}} || Daba un ģeogrāfija || || || Grieķija || || || 936 || {{PAGESIZE:Kalamata}} |- | [[Kallatija]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || Rumānija || || 4786 || {{PAGESIZE:Kallatija}} |- | [[Kanaša]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Čuvašija || Krievija || || 3110 || {{PAGESIZE:Kanaša}} |- | [[Karačajieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Krievija || || || 542 || {{PAGESIZE:Karačajieši}} |- | [[Kārlis VII Vitelsbahs]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || || || Austrija || Čehija || || 1025 || {{PAGESIZE:Kārlis VII Vitelsbahs}} |- | [[Karvu katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Lietuva || || || 736 || {{PAGESIZE:Karvu katoļu baznīca}} |- | [[Katalina Kariko]] || {{U|Binsalminsh}} || Zinātne || Sievietes || || Ungārija || || || 1585 || {{PAGESIZE:Katalina Kariko}} |- | [[Katarīna Hūbere]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes || || Austrija || || || 1893 || {{PAGESIZE:Katarīna Hūbere}} |- | [[Katarīna Trupe]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes || || Austrija || || || 1414 || {{PAGESIZE:Katarīna Trupe}} |- | [[Kaujas Harkivas apgabalā (2024)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Vēsture || || Krievija || Ukraina || || 820 || {{PAGESIZE:Kaujas Harkivas apgabalā (2024)}} |- | [[Kazahu literatūra]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Vēsture || || Kazahstāna || || || 4095 || {{PAGESIZE:Kazahu literatūra}} |- | [[Kevins Danso]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Austrija || || || 682 || {{PAGESIZE:Kevins Danso}} |- | [[Kijivas Politehniskais institūts]] || {{U|AnnushkaD}} || Izglītība || || || Ukraina || || || 840 || {{PAGESIZE:Kijivas Politehniskais institūts}} |- | [[Kijivas metro]] || {{U|Binsalminsh}} || Transports || || || Ukraina || || || 979 || {{PAGESIZE:Kijivas metro}} |- | [[Kipra (sala)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || || || Kipra || || || 697 || {{PAGESIZE:Kipra (sala)}} |- | [[Kirilo Rozumovskis]] || {{U|Svens Hudjajevs}} || Vēsture || || || Ukraina || Krievija || || 2551 || {{PAGESIZE:Kirilo Rozumovskis}} |- | [[Kitairons]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || || || Grieķija || || || 2990 || {{PAGESIZE:Kitairons}} |- | [[Klaipēdas Kristus Karaļa katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Lietuva || || || 709 || {{PAGESIZE:Klaipēdas Kristus Karaļa katoļu baznīca}} |- | [[Klaudija Šuļženko]] || {{U|Otovi}} || Kultūra || Sievietes || || Krievija || Ukraina || || 2432 || {{PAGESIZE:Klaudija Šuļženko}} |- | [[Kolhīda]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || || || Grieķija || Gruzija || || 1780 || {{PAGESIZE:Kolhīda}} |- | [[Konflikts Maķedonijā (2001)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Sabiedrība || || Ziemeļmaķedonija || || || 6066 || {{PAGESIZE:Konflikts Maķedonijā (2001)}} |- | [[Konstantīns Lerners]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports || || || Ukraina || || || 1575 || {{PAGESIZE:Konstantīns Lerners}} |- | [[Kotora (Bosnija un Hercegovina)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Arhitektūra || || Serbu Republika || Bosnija un Hercegovina || || 1806 || {{PAGESIZE:Kotora (Bosnija un Hercegovina)}} |- | [[Kotoras līcis]] || {{U|Binsalminsh}} || Daba un ģeogrāfija || || || Melnkalne || || || 1218 || {{PAGESIZE:Kotoras līcis}} |- | [[Kovaļovas mežs]] || {{U|Eremu1}} || Cilvēktiesības || Daba un ģeogrāfija || || Krievija || || || 947 || {{PAGESIZE:Kovaļovas mežs}} |- | [[Krievi nāk!]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Krievija || || || 897 || {{PAGESIZE:Krievi nāk!}} |- | [[Krievijas Impērijas Valsts banka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Krievija || || || 1347 || {{PAGESIZE:Krievijas Impērijas Valsts banka}} |- | [[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || || || Krievija || Ukraina || || 3742 || {{PAGESIZE:Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze}} |- | [[Krievijas latvieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Sabiedrība || || Krievija || || || 3760 || {{PAGESIZE:Krievijas latvieši}} |- | [[Krievijas pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Krievija || || || 707 || {{PAGESIZE:Krievijas pase}} |- | [[Krievijas—Baltkrievijas robeža]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Baltkrievija || Krievija || || 861 || {{PAGESIZE:Krievijas—Baltkrievijas robeža}} |- | [[Krievnorvēģu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || || || Krievija || || || 840 || {{PAGESIZE:Krievnorvēģu valoda}} |- | [[Krievu imperiālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Krievija || || || 2511 || {{PAGESIZE:Krievu imperiālisms}} |- | [[Krievu roks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || || || Krievija || || || 745 || {{PAGESIZE:Krievu roks}} |- | [[Krievu-poļu karš (1792)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Vēsture || || Krievija || Polija || || 1808 || {{PAGESIZE:Krievu-poļu karš (1792)}} |- | [[Krievu—persiešu karš (1722—1723)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Vēsture || || Krievija || || || 858 || {{PAGESIZE:Krievu—persiešu karš (1722—1723)}} |- | [[Krimas tatāru autonomija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Vēsture || || Ukraina || Krimas tatāri || || 2233 || {{PAGESIZE:Krimas tatāru autonomija}} |- | [[Kristalina Georgijeva]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Politika || Sievietes || Bulgārija || || || 6392 || {{PAGESIZE:Kristalina Georgijeva}} |- | [[Kristietība Serbijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Serbija || || || 1171 || {{PAGESIZE:Kristietība Serbijā}} |- | [[Kristjans Aslani]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Albānija || || || 762 || {{PAGESIZE:Kristjans Aslani}} |- | [[Kronospan]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || || || Austrija || Kipra || || 6224 || {{PAGESIZE:Kronospan}} |- | [[Krupajas avots]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Serbija || || || 1809 || {{PAGESIZE:Krupajas avots}} |- | [[Kubaņas—Novorosijskas operācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Krievija || || || 571 || {{PAGESIZE:Kubaņas—Novorosijskas operācija}} |- | [[Kvadriga]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || || || 3482 || {{PAGESIZE:Kvadriga}} |- | [[Lady Dee]] || {{U|159.148.48.66}} || Sievietes || || || Čehija || || || 352 || {{PAGESIZE:Lady Dee}} |- | [[Lara Kolturi]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes || || Albānija || || || 1865 || {{PAGESIZE:Lara Kolturi}} |- | [[Lāslo Kleinheišlers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Ungārija || || || 911 || {{PAGESIZE:Lāslo Kleinheišlers}} |- | [[Lefortovas cietums]] || {{U|Pirags}} || Politika || || || Krievija || || || 438 || {{PAGESIZE:Lefortovas cietums}} |- | [[Leitašas aiza]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Austrija || || || 2227 || {{PAGESIZE:Leitašas aiza}} |- | [[Lieldienu palma]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || || || Polija || Lietuva || || 2189 || {{PAGESIZE:Lieldienu palma}} |- | [[Lubjanka]] || {{U|Pirags}} || Politika || || || Krievija || || || 987 || {{PAGESIZE:Lubjanka}} |- | [[Luka Ivanušecs]] || {{U|Bendžamins}} || Sievietes || || || Horvātija || || || 828 || {{PAGESIZE:Luka Ivanušecs}} |- | [[Luka Modričs]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Horvātija || || || 39253 || {{PAGESIZE:Luka Modričs}} |- | [[Luka Sučičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || || || Horvātija || || || 1003 || {{PAGESIZE:Luka Sučičs}} |- | [[Lukāšs Dostāls]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Čehija || || || 598 || {{PAGESIZE:Lukāšs Dostāls}} |- | [[Lučkas ūdenskritums]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Slovākija || || || 1110 || {{PAGESIZE:Lučkas ūdenskritums}} |- | [[Ļevs Deičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Krievija || || || 2327 || {{PAGESIZE:Ļevs Deičs}} |- | [[Ļevs Karahans]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Armēnija || || || 1756 || {{PAGESIZE:Ļevs Karahans}} |- | [[MRC-100]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || || || Ungārija || || || 2717 || {{PAGESIZE:MRC-100}} |- | [[Maksimiliāns Vēbers (futbolists)]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Austrija || || || 916 || {{PAGESIZE:Maksimiliāns Vēbers (futbolists)}} |- | [[Marašs Kumbulla]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Albānija || || || 725 || {{PAGESIZE:Marašs Kumbulla}} |- | [[Marija Vukoviča]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes || || Melnkalne || || || 1813 || {{PAGESIZE:Marija Vukoviča}} |- | [[Marina Vasiļevska]] || {{U|Dainis}} || Sievietes || || || Baltkrievija || || || 1348 || {{PAGESIZE:Marina Vasiļevska}} |- | [[Marins Pongračičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || || || Horvātija || || || 1341 || {{PAGESIZE:Marins Pongračičs}} |- | [[Marja Andrejčika]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes || || Polija || || || 2236 || {{PAGESIZE:Marja Andrejčika}} |- | [[Marko Pašaličs]] || {{U|Vylks}} || Sports || || || Horvātija || || || 901 || {{PAGESIZE:Marko Pašaličs}} |- | [[Martina Halinārova]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes || || Slovākija || || || 2264 || {{PAGESIZE:Martina Halinārova}} |- | [[Martins Baturina]] || {{U|Vylks}} || Sports || || || Horvātija || || || 938 || {{PAGESIZE:Martins Baturina}} |- | [[Martins Pospīšils]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Slovākija || || || 501 || {{PAGESIZE:Martins Pospīšils}} |- | [[Masu slepkavība Uherski Brodā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Sabiedrība || || Čehija || || || 2461 || {{PAGESIZE:Masu slepkavība Uherski Brodā}} |- | [[Mats Juciks]] || {{U|Biafra}} || Sports || || || Lietuva || || || 677 || {{PAGESIZE:Mats Juciks}} |- | [[Mazkrievijas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Krievija || || || 669 || {{PAGESIZE:Mazkrievijas guberņa}} |- | [[Maķedoniešu alfabēts]] || {{U|39.7.50.160}} || Kultūra || || || Ziemeļmaķedonija || || || 336 || {{PAGESIZE:Maķedoniešu alfabēts}} |- | [[Maķedonīts]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Zinātne || || Ziemeļmaķedonija || || || 824 || {{PAGESIZE:Maķedonīts}} |- | [[Megara]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || || || Grieķija || || || 7906 || {{PAGESIZE:Megara}} |- | [[Megarīda]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || || || 3488 || {{PAGESIZE:Megarīda}} |- | [[Meistars un Margarita (2024. gada filma)]] || {{U|XD991}} || Kultūra || || || Krievija || || || 2419 || {{PAGESIZE:Meistars un Margarita (2024. gada filma)}} |- | [[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Melnkalne || Turcija || || 2109 || {{PAGESIZE:Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)}} |- | [[Mihailo Mudriks]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Ukraina || || || 8746 || {{PAGESIZE:Mihailo Mudriks}} |- | [[Milceni]] || {{U|AtisAtradis}} || Vēsture || || || Polija || Sorbi || || 2353 || {{PAGESIZE:Milceni}} |- | [[Milošs Kerkezs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Ungārija || || || 677 || {{PAGESIZE:Milošs Kerkezs}} |- | [[Mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības || Politika || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || Serbu Republika || || 3864 || {{PAGESIZE:Mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā}} |- | [[Mirušās dvēseles]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || || || Krievija || || || 1703 || {{PAGESIZE:Mirušās dvēseles}} |- | [[Moldāvijas Komunistiskā partija]] || {{U|Svens Hudjajevs}} || Vēsture || || || Moldova || || || 913 || {{PAGESIZE:Moldāvijas Komunistiskā partija}} |- | [[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Politika || || Moldova || || || 1742 || {{PAGESIZE:Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija}} |- | [[Monika Hojniša-Starenga]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes || || Polija || || || 2439 || {{PAGESIZE:Monika Hojniša-Starenga}} |- | [[Montekasīno poļu kara kapsēta]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || || || Polija || || || 2443 || {{PAGESIZE:Montekasīno poļu kara kapsēta}} |- | [[Mstislavs Černovs]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || || || Ukraina || || || 2052 || {{PAGESIZE:Mstislavs Černovs}} |- | [[NKVD troikas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Krievija || || || 1612 || {{PAGESIZE:NKVD troikas}} |- | [[Natalja Kačmareka]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes || || Polija || || || 2686 || {{PAGESIZE:Natalja Kačmareka}} |- | [[Nediļko Labrovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || || || Horvātija || || || 779 || {{PAGESIZE:Nediļko Labrovičs}} |- | [[Nika Prevca]] || {{U|Vylks}} || Sports || Sievietes || || Slovēnija || || || 1569 || {{PAGESIZE:Nika Prevca}} |- | [[Nisaja]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || || || 5760 || {{PAGESIZE:Nisaja}} |- | [[OTP Bank]] || {{U|Edis}} || Saimniecība || || || Ungārija || || || 4256 || {{PAGESIZE:OTP Bank}} |- | [[Oksana Šveca]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Sievietes || || Ukraina || || || 2263 || {{PAGESIZE:Oksana Šveca}} |- | [[Oleha Ļaško Radikālā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Ukraina || || || 4736 || {{PAGESIZE:Oleha Ļaško Radikālā partija}} |- | [[Olehs Ļaško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Ukraina || || || 3055 || {{PAGESIZE:Olehs Ļaško}} |- | [[Oleksandrs Zinčenko]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Ukraina || || || 8246 || {{PAGESIZE:Oleksandrs Zinčenko}} |- | [[Olga Prudņikova]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes || Sports || || Ukraina || || || 1261 || {{PAGESIZE:Olga Prudņikova}} |- | [[Ordas ala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Krievija || || || 2831 || {{PAGESIZE:Ordas ala}} |- | [[Orhomena (Boiotija)]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || || || 6159 || {{PAGESIZE:Orhomena (Boiotija)}} |- | [[Orlas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Krievija || || || 533 || {{PAGESIZE:Orlas guberņa}} |- | [[Ostankinas televīzijas tornis]] || {{U|Binsalminsh}} || Saimniecība || || || Krievija || || || 1431 || {{PAGESIZE:Ostankinas televīzijas tornis}} |- | [[Palēvenes katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Lietuva || || || 1021 || {{PAGESIZE:Palēvenes katoļu baznīca}} |- | [[Papuka dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Horvātija || || || 4262 || {{PAGESIZE:Papuka dabas parks}} |- | [[Pavlo Hnikins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports || || || Ukraina || || || 1486 || {{PAGESIZE:Pavlo Hnikins}} |- | [[Pavols Regenda]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Slovākija || || || 640 || {{PAGESIZE:Pavols Regenda}} |- | [[Pega]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || || || 2360 || {{PAGESIZE:Pega}} |- | [[Pelni un dimants]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || || || Polija || || || 1659 || {{PAGESIZE:Pelni un dimants}} |- | [[Pens Lī Mins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports || || || Ukraina || || || 1183 || {{PAGESIZE:Pens Lī Mins}} |- | [[Peters Pelegrīni]] || {{U|Papuass}} || Politika || || || Slovākija || || || 5172 || {{PAGESIZE:Peters Pelegrīni}} |- | [[Piebaltija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Krievija || || || 748 || {{PAGESIZE:Piebaltija}} |- | [[Pilsoņu karš un militārā intervence Baltkrievijā (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Baltkrievija || || || 4804 || {{PAGESIZE:Pilsoņu karš un militārā intervence Baltkrievijā (1918—1920)}} |- | [[Pinda kalnu jauktie meži]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Aromūni || Grieķija || Albānija || 3263 || {{PAGESIZE:Pinda kalnu jauktie meži}} |- | [[Pitijas spēles]] || {{U|Jānis U.}} || Sports || Vēsture || || Grieķija || || || 6235 || {{PAGESIZE:Pitijas spēles}} |- | [[Platajas]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || || || 6033 || {{PAGESIZE:Platajas}} |- | [[Plataju kauja]] || {{U|Jānis U.}} || Militārisms || Vēsture || || Grieķija || || || 26027 || {{PAGESIZE:Plataju kauja}} |- | [[Platform-2]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || || || Bulgārija || || || 996 || {{PAGESIZE:Platform-2}} |- | [[Polekeles katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Lietuva || || || 547 || {{PAGESIZE:Polekeles katoļu baznīca}} |- | [[Polijas Apvienotā Strādnieku partija]] || {{U|Svens Hudjajevs}} || Vēsture || || || Polija || || || 998 || {{PAGESIZE:Polijas Apvienotā Strādnieku partija}} |- | [[Polijas—Lietuvas tatāri]] || {{U|Feens}} || Sabiedrība || || || Baltkrievija || Lietuva || Polija || 1065 || {{PAGESIZE:Polijas—Lietuvas tatāri}} |- | [[Polistas dabas rezervāts]] || {{U|Ri4ardsons}} || Daba un ģeogrāfija || || || Krievija || || || 1562 || {{PAGESIZE:Polistas dabas rezervāts}} |- | [[Polka]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || || || Čehija || || || 2292 || {{PAGESIZE:Polka}} |- | [[Poļu diaspora]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Polija || || || 2065 || {{PAGESIZE:Poļu diaspora}} |- | [[Radims Rulīks]] || {{U|Vylks}} || Sports || || || Čehija || || || 1861 || {{PAGESIZE:Radims Rulīks}} |- | [[Rejs Manajs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Albānija || || || 741 || {{PAGESIZE:Rejs Manajs}} |- | [[Roberts Levandovskis]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Polija || || || 54670 || {{PAGESIZE:Roberts Levandovskis}} |- | [[Romāns Peļcs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports || || || Ukraina || || || 1174 || {{PAGESIZE:Romāns Peļcs}} |- | [[Rubiku katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Lietuva || || || 291 || {{PAGESIZE:Rubiku katoļu baznīca}} |- | [[Rūdninku katoļu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Lietuva || || || 632 || {{PAGESIZE:Rūdninku katoļu baznīca}} |- | [[Ruslans Maļinovskis]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Ukraina || || || 4542 || {{PAGESIZE:Ruslans Maļinovskis}} |- | [[Ruslans Stefančuks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Ukraina || || || 2118 || {{PAGESIZE:Ruslans Stefančuks}} |- | [[SKS 21. Krievijas viesekspedīcija]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || || || Krievija || Baltkrievija || || 872 || {{PAGESIZE:SKS 21. Krievijas viesekspedīcija}} |- | [[Saljut-3]] || {{U|Dainis}} || Vēsture || || || Krievija || || || 3748 || {{PAGESIZE:Saljut-3}} |- | [[Saljut-4]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || || || Krievija || || || 3363 || {{PAGESIZE:Saljut-4}} |- | [[Sebežas pacēlums]] || {{U|Ri4ardsons}} || Daba un ģeogrāfija || || || Krievija || || || 1543 || {{PAGESIZE:Sebežas pacēlums}} |- | [[Sejembike]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Sievietes || || Tatarstāna || Krievija || || 4093 || {{PAGESIZE:Sejembike}} |- | [[Senās Ilīrijas kultūra]] || {{U|AtisAtradis}} || Kultūra || || || Albānija || || || 23178 || {{PAGESIZE:Senās Ilīrijas kultūra}} |- | [[Serhijs Fesenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sports || || || Ukraina || || || 1627 || {{PAGESIZE:Serhijs Fesenko}} |- | [[Simeons I]] || {{U|Binsalminsh}} || Vēsture || || || Bulgārija || || || 1067 || {{PAGESIZE:Simeons I}} |- | [[Skeleton Technologies]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || || || Igaunija || || || 3205 || {{PAGESIZE:Skeleton Technologies}} |- | [[Slovāku—ungāru karš]] || {{U|Svens Hudjajevs}} || Vēsture || || || Slovākija || Ungārija || || 217 || {{PAGESIZE:Slovāku—ungāru karš}} |- | [[Smalininku luterāņu baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Lietuva || || || 647 || {{PAGESIZE:Smalininku luterāņu baznīca}} |- | [[Smoļenskas kauja (1812)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Vēsture || || Krievija || || || 890 || {{PAGESIZE:Smoļenskas kauja (1812)}} |- | [[Sojuz MS-25]] || {{U|Dainis}} || Transports || || || Krievija || || || 1093 || {{PAGESIZE:Sojuz MS-25}} |- | [[Sojuz-14]] || {{U|Dainis}} || Transports || || || Krievija || || || 2185 || {{PAGESIZE:Sojuz-14}} |- | [[Sojuz-15]] || {{U|Dainis}} || Transports || || || Krievija || || || 1537 || {{PAGESIZE:Sojuz-15}} |- | [[Sojuz-16]] || {{U|Dainis}} || Transports || || || Krievija || || || 2096 || {{PAGESIZE:Sojuz-16}} |- | [[Sokols Cikaļeši]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Albānija || || || 881 || {{PAGESIZE:Sokols Cikaļeši}} |- | [[Sollers Alabuga]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Transports || || Tatāri || Krievija || || 4827 || {{PAGESIZE:Sollers Alabuga}} |- | [[Solņečnogorska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || || || Krievija || || || 317 || {{PAGESIZE:Solņečnogorska}} |- | [[Stelmužes ozols]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Lietuva || || || 2542 || {{PAGESIZE:Stelmužes ozols}} |- | [[Suleimana mošeja]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || || || Turcija || || || 1876 || {{PAGESIZE:Suleimana mošeja}} |- | [[Suvalku koridors]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Militārisms || || Polija || Lietuva || Baltkrievija || 2295 || {{PAGESIZE:Suvalku koridors}} |- | [[Svētā savienība (Lielais turku karš)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Krievija || Lietuva || Polija || 577 || {{PAGESIZE:Svētā savienība (Lielais turku karš)}} |- | [[Svjatoslavs Mihaiļuks]] || {{U|Biafra}} || Sports || || || Ukraina || || || 2101 || {{PAGESIZE:Svjatoslavs Mihaiļuks}} |- | [[Štefans Pošs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Austrija || || || 638 || {{PAGESIZE:Štefans Pošs}} |- | [[Šumarices memoriālais parks]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Arhitektūra || || Centrālā un Austrumeiropa || Serbija || || 4361 || {{PAGESIZE:Šumarices memoriālais parks}} |- | [[Talats Džaferi]] || {{U|Dainis}} || Politika || || || Ziemeļmaķedonija || || || 3880 || {{PAGESIZE:Talats Džaferi}} |- | [[Tamula]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Veru valoda || Igaunija || || 1712 || {{PAGESIZE:Tamula}} |- | [[Tartu Ülikool Maks & Moorits]] || {{U|Biafra}} || Sports || || || Igaunija || || || 827 || {{PAGESIZE:Tartu Ülikool Maks & Moorits}} |- | [[Tautas pavadonis]] || {{U|Dainis}} || Sabiedrība || || || Ukraina || || || 3350 || {{PAGESIZE:Tautas pavadonis}} |- | [[Tautu deportācijas Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Vēsture || || Krievija || || || 760 || {{PAGESIZE:Tautu deportācijas Padomju Savienībā}} |- | [[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Krievija || || || 6746 || {{PAGESIZE:Terorakts Maskavas apgabalā (2024)}} |- | [[Teroristu uzbrukums Beslanā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Vēsture || || Krievija || || || 2187 || {{PAGESIZE:Teroristu uzbrukums Beslanā}} |- | [[Tifa]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || || || 2089 || {{PAGESIZE:Tifa}} |- | [[Tims Gaisers]] || {{U|ZANDMANIS}} || Sports || || || Slovēnija || || || 488 || {{PAGESIZE:Tims Gaisers}} |- | [[Trasjanka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || || || Baltkrievija || Krievija || || 851 || {{PAGESIZE:Trasjanka}} |- | [[Trigradas aiza]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || || || Bulgārija || || || 2189 || {{PAGESIZE:Trigradas aiza}} |- | [[Tripodiska]] || {{U|Jānis U.}} || Vēsture || || || Grieķija || || || 4600 || {{PAGESIZE:Tripodiska}} |- | [[Trogira]] || {{U|Binsalminsh}} || Daba un ģeogrāfija || || || Horvātija || || || 1466 || {{PAGESIZE:Trogira}} |- | [[Truso travertīni]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || || || Gruzija || || || 1095 || {{PAGESIZE:Truso travertīni}} |- | [[Trzecia część nocy]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || || || Polija || || || 711 || {{PAGESIZE:Trzecia część nocy}} |- | [[Turānas mednieki]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Politika || || Ungārija || || || 2083 || {{PAGESIZE:Turānas mednieki}} |- | [[Turcijas iebrukums Kiprā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Kipra || Turcija || Grieķija || 1307 || {{PAGESIZE:Turcijas iebrukums Kiprā}} |- | [[Ufas tramvaju trolejbusu rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Transports || || Baškortostāna || Krievija || || 2024 || {{PAGESIZE:Ufas tramvaju trolejbusu rūpnīca}} |- | [[Ukrainas Komunistiskā partija (PSRS)]] || {{U|Svens Hudjajevs}} || Vēsture || || || Ukraina || || || 1185 || {{PAGESIZE:Ukrainas Komunistiskā partija (PSRS)}} |- | [[Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Politika || || Ukraina || || || 2385 || {{PAGESIZE:Ukrainas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija}} |- | [[Ukrainas krievi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Ukraina || || || 1755 || {{PAGESIZE:Ukrainas krievi}} |- | [[Ukrainas pārkrievošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Vēsture || || Ukraina || || || 2079 || {{PAGESIZE:Ukrainas pārkrievošana}} |- | [[Ukrainas ungāri]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Vēsture || || Ukraina || Ungārija || || 1620 || {{PAGESIZE:Ukrainas ungāri}} |- | [[Ukrainas varonis]] || {{U|Ludis21345}} || Kultūra || || || Ukraina || || || 2238 || {{PAGESIZE:Ukrainas varonis}} |- | [[Ukraiņu diaspora]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || || || Ukraina || || || 2225 || {{PAGESIZE:Ukraiņu diaspora}} |- | [[Ungārijas Nacionālais muzejs]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Ungārija || || || 882 || {{PAGESIZE:Ungārijas Nacionālais muzejs}} |- | [[Ungārijas pilsoņu karš (1527—1538)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Ungārija || || || 3701 || {{PAGESIZE:Ungārijas pilsoņu karš (1527—1538)}} |- | [[Urālu pelmeņi]] || {{U|Сергей 287}} || Kultūra || || || Krievija || || || 908 || {{PAGESIZE:Urālu pelmeņi}} |- | [[Urnu kapulauku kultūra]] || {{U|Feens}} || Vēsture || || || || || || 854 || {{PAGESIZE:Urnu kapulauku kultūra}} |- | [[Urošs Spajičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Serbija || || || 884 || {{PAGESIZE:Urošs Spajičs}} |- | [[Usūrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || || || Krievija || || || 362 || {{PAGESIZE:Usūrija}} |- | [[Uzeirs Hadžibejovs]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || || || Azerbaidžāna || || || 1372 || {{PAGESIZE:Uzeirs Hadžibejovs}} |- | [[Uzvārdu azerbaidžanizācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības || Sabiedrība || || Azerbaidžāna || || || 2162 || {{PAGESIZE:Uzvārdu azerbaidžanizācija}} |- | [[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Čehija || Slovākija || Polija || 10987 || {{PAGESIZE:Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā}} |- | [[Vasilije Micičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || || || Serbija || || || 2472 || {{PAGESIZE:Vasilije Micičs}} |- | [[Vasilijs Staļins]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || || || Krievija || || || 1250 || {{PAGESIZE:Vasilijs Staļins}} |- | [[Vecais Jaunais gads]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Baltkrievija || Krievija || Serbija || 722 || {{PAGESIZE:Vecais Jaunais gads}} |- | [[Viduskrievija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || || || Krievija || || || 583 || {{PAGESIZE:Viduskrievija}} |- | [[Viktors Cihankovs]] || {{U|Lietotaajs}} || Sports || || || Ukraina || || || 2360 || {{PAGESIZE:Viktors Cihankovs}} |- | [[Visukraiņu apvienība "Svoboda"]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || || || Ukraina || || || 2706 || {{PAGESIZE:Visukraiņu apvienība "Svoboda"}} |- | [[Vitebskas dzelzceļa stacija]] || {{U|Egilus}} || Transports || || || Baltkrievija || || || 3025 || {{PAGESIZE:Vitebskas dzelzceļa stacija}} |- | [[Vīteks Vanēčeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || || || Čehija || || || 512 || {{PAGESIZE:Vīteks Vanēčeks}} |- | [[Viļņas Katrīnas pareizticīgo baznīca]] || {{U|Feens}} || Kultūra || || || Lietuva || || || 858 || {{PAGESIZE:Viļņas Katrīnas pareizticīgo baznīca}} |- | [[Vjosa Osmani]] || {{U|Binsalminsh}} || Politika || Sievietes || || Kosova || || || 1201 || {{PAGESIZE:Vjosa Osmani}} |- | [[Vladimirs Samsonovs]] || {{U|Feens}} || Militārisms || || || Krievija || || || 423 || {{PAGESIZE:Vladimirs Samsonovs}} |- | [[Vladislavs Starevičs]] || {{U|Pirags}} || Kultūra || || || Lietuva || Polija || || 1764 || {{PAGESIZE:Vladislavs Starevičs}} |- | [[Vuks Karadžičs]] || {{U|Binsalminsh}} || Kultūra || || || Serbija || || || 768 || {{PAGESIZE:Vuks Karadžičs}} |- | [[Werckmeister harmóniák]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || || || Ungārija || || || 1335 || {{PAGESIZE:Werckmeister harmóniák}} |- | [[Zbigņevs Cibuļskis]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || || || Polija || || || 1104 || {{PAGESIZE:Zbigņevs Cibuļskis}} |- | [[Ziedu tilts]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Politika || || Rumānija || Moldova || || 2648 || {{PAGESIZE:Ziedu tilts}} |- | [[Zinaīda Turčina]] || {{U|Ludis21345}} || Sievietes || Sports || || Ukraina || || || 2459 || {{PAGESIZE:Zinaīda Turčina}} |- | [[Zorans Milanovičs]] || {{U|Dainis}} || Politika || || || Horvātija || || || 6070 || {{PAGESIZE:Zorans Milanovičs}} |- | [[Žarko Jovanovičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || || || Romi || Serbija || || 710 || {{PAGESIZE:Žarko Jovanovičs}} |- | [[İMECE]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || || || Turcija || || || 878 || {{PAGESIZE:İMECE}} |- | [[Ѕ]] || {{U|175.223.35.252}} || Kultūra || || || Ziemeļmaķedonija || || || 222 || {{PAGESIZE:Ѕ}} |- | [[Џ]] || {{U|175.223.35.252}} || Kultūra || || || Ziemeļmaķedonija || Serbija || || 334 || {{PAGESIZE:Џ}} |- | [[Т]] || {{U|175.223.35.252}} || Kultūra || || || Krievija || Ziemeļmaķedonija || || 472 || {{PAGESIZE:Т}} |- | [[Ш]] || {{U|175.223.35.252}} || Kultūra || || || Krievija || Ziemeļmaķedonija || Serbija || 537 || {{PAGESIZE:Ш}} |} == Izveidotie raksti pēc autora == {| class="sortable wikitable" |- ! Dalībnieks !! Rakstu skaits |- | {{U|Votre Provocateur}} || 90 |- | {{U|Egilus}} || 35 |- | {{U|Bendžamins}} || 34 |- | {{U|Binsalminsh}} || 24 |- | {{U|Dainis}} || 23 |- | {{U|Feens}} || 19 |- | {{U|Vylks}} || 19 |- | {{U|Jānis U.}} || 18 |- | {{U|Lietotaajs}} || 11 |- | {{U|Pirags}} || 8 |- | {{U|Biafra}} || 7 |- | {{U|Svens Hudjajevs}} || 6 |- | {{U|Papuass}} || 5 |- | {{U|175.223.35.252}} || 4 |- | {{U|Ri4ardsons}} || 4 |- | {{U|Ludis21345}} || 3 |- | {{U|MC2013}} || 3 |- | {{U|Otovi}} || 3 |- | {{U|ZANDMANIS}} || 3 |- | {{U|AtisAtradis}} || 2 |- | {{U|Lasks}} || 2 |- | {{U|Сергей 287}} || 2 |- | {{U|159.148.48.66}} || 1 |- | {{U|39.7.50.160}} || 1 |- | {{U|AnnushkaD}} || 1 |- | {{U|Edis}} || 1 |- | {{U|Eremu1}} || 1 |- | {{U|Luize Melne}} || 1 |- | {{U|OlisMatvis029}} || 1 |- | {{U|Uldis s}} || 1 |- | {{U|XD991}} || 1 |} == Izveidotie raksti pēc valsts/reģiona == {| class="sortable wikitable" |- ! Valsts/reģions !! Rakstu skaits |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Krievija|Krievija]] || 80 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Ukraina|Ukraina]] || 49 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Grieķija|Grieķija]] || 27 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Polija|Polija]] || 20 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Lietuva|Lietuva]] || 18 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Ungārija|Ungārija]] || 15 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] || 14 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Austrija|Austrija]] || 13 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Horvātija|Horvātija]] || 13 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Serbija|Serbija]] || 12 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Albānija|Albānija]] || 11 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Čehija|Čehija]] || 11 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Igaunija|Igaunija]] || 11 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Gruzija|Gruzija]] || 10 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Rumānija|Rumānija]] || 9 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Turcija|Turcija]] || 9 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] || 9 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Slovākija|Slovākija]] || 8 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] || 8 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] || 7 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] || 5 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Kipra|Kipra]] || 5 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Armēnija|Armēnija]] || 4 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] || 4 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Aromūni|Aromūni]] || 3 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] || 3 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Moldova|Moldova]] || 3 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Romi|Romi]] || 3 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] || 2 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Kosova|Kosova]] || 2 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] || 2 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] || 2 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Tatāri|Tatāri]] || 2 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Centrālā un Austrumeiropa|Centrālā un Austrumeiropa]] || 1 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] || 1 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Erzji|Erzji]] || 1 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Esperanto|Esperanto]] || 1 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] || 1 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Malta|Malta]] || 1 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Sorbi|Sorbi]] || 1 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] || 1 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — Veru valoda|Veru valoda]] || 1 |} == Izveidotie raksti pēc tēmas == {| class="sortable wikitable" |- ! Temats !! Rakstu skaits |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — vēsture|vēsture]] || 78 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — sports|sports]] || 77 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — kultūra|kultūra]] || 53 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — daba un ģeogrāfija|daba un ģeogrāfija]] || 38 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — politika|politika]] || 37 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — sabiedrība|sabiedrība]] || 25 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — sievietes|sievietes]] || 24 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — saimniecība|saimniecība]] || 13 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — militārisms|militārisms]] || 12 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — cilvēktiesības|cilvēktiesības]] || 10 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — transports|transports]] || 10 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — zinātne|zinātne]] || 9 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — arhitektūra|arhitektūra]] || 5 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — izglītība|izglītība]] || 4 |- | [[:Kategorija:CEE Spring 2024 raksti — valodniecība|valodniecība]] || 2 |} [[Kategorija:CEE Spring 2024|Statistika]] ivcmu767getg6gd7a8nkwj8rkxzyo5k 0 568621 4300790 4300444 2025-06-27T16:43:26Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300790 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=Головний_корпус_КПІ.JPG |established={{dat|1898}} |region={{UKR}}, [[Kijiva]] |location={{vieta|Ukraina|Kijiva}} |caption=Galvenais universitātes korpuss}} '''Ukrainas Nacionālā Tehniskā universitāte "Ihora Sikorska Kijivas Politehniskais institūts"''' ({{val|uk|Національний технічний університет України «Київський політехнічний інститут імені Ігоря Сікорського»}}) ir viena no lielākajām [[Ukraina]]s [[universitāte|universitātēm]], dibināta 1898. gadā. Tajā ietilpst 18 fakultātes, 7 izglītības un zinātnes institūti (tostarp viens militārais), Apvienotā mašīnbūves fakultāte, filiāle [[Slavutiča|Slavutičā]], 15 pētniecības institūti un zinātniskie centri, projektēšanas birojs un citas struktūras. Augstskola sagatavojusi gandrīz 370 tūkstošus speciālistu, no kuriem 60 tūkstoši — Ukrainas neatkarības laikā. 2016. gada vasarā universitāti pārdēvēja slavenā lidmašīnu konstruktora [[Igors Sikorskis|Ihora Sikorska]] vārdā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] f4j87r01vkq52nphv8noptbrmcuwsfz 0 568950 4300889 4042418 2025-06-27T21:07:26Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: Igaunijas Pareizticīgo → Igaunijas Pareizticīgā using [[Project:AWB|AWB]] 4300889 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Igaunijas Pareizticīgā baznīca]] 7gi2b3c2qzistk0nefb3xa0tkalfozv 0 569451 4300807 4291566 2025-06-27T17:04:42Z Lasks 38532 4300807 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Ādažu novada dome | legislature = | coa_pic = Ādažu novads COA 2022.svg | coa-pic = | session_room = Ādažu Kultūras centrs.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētāja | leader1 = [[Karīna Miķelsone]] <small>([[Latvijas Reģionu apvienība]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki | leader2 = * [[Jānis Vaivads]] <small>([[Latvijas Zaļā partija]])</small> * [[Gatis Miglāns]] <small>([[Zaļo un Zemnieku savienība]])</small> | election1 = | members = 15 | structure1 = 2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#1F355E}} '''[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]''' (6) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (2) * {{Color box|#EFC800}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''', '''[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (2) * {{Color box|#A8343C}} '''[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]''' (2) * {{Color box|#E64632}} '''[[Progresīvie|P]]''' (1) * {{Color box|#6767ad}} '''[[Suverēnā vara|SV]]''', '''[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]]''' (1) * {{Color box|#00FF80}} '''[[Latvijas Zaļā partija|LZP]]''' (1) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Ādaži|Gaujas iela 33A}}<br>{{vieta|Latvija|Carnikava|Stacijas iela 5}} | website = {{URL|https://www.adazunovads.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Ādažu novada dome''' ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 15 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Ādažu kultūras centrs|Ādažu kultūras centra]] ēkā [[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas ielā]] 33A, [[Ādaži|Ādažos]], bet kopš 2021. gada daļa sēžu un citas darbības notiek [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] ēkā [[Stacijas iela (Carnikava)|Stacijas ielā]] 5, [[Carnikava|Carnikavā]]. Līdz kultūras centra atklāšanai 2010. gadā [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu pagasta un novada dome]] darbojās 1893. gadā pēc [[Konstantīns Pēkšēns|K. Pēkšēna]] projekta būvētajā Ādažu pagasta namā Gaujas ielā 16.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazubildes.blogspot.com/2016/01/adazu-pagasta-namam-125-gadi.html|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Ādažu pagasta namam 125 gadi|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|access-date=2024-06-19|date=sestdiena, 2016. gada 9. janvāris}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://adazikultura.lv/telpu-noma/telpu-noma-adazu-kulturas-centrs/|title=Telpu noma Ādažu kultūras centrs|website=Ādažu Kultūras centrs|access-date=2024-06-19|language=lv-LV}}</ref> [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Latvijas Reģionu apvienība]] ar 35,39% balsu, iegūstot 6 vietas novada domē. == Komitejas == * izglītības, kultūras, sporta un sociālā komiteja, * attīstības komiteja, * finanšu komiteja == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanas|2025. gada Ādažu novada domes vēlēšanām]] Ādažu novada domē iekļuva deputāti no septiņiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/adazu-novads/|title=Ādažu novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-06-09}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#1F355E| | [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] | style="text-align: center" |'''6''' |- | style="background:#258B4C" | |[[Zaļo un Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#EFC800 | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#A8343C | |[[Latvija pirmajā vietā]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#E64632 | |[[Progresīvie]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#6767ad | |[[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#00FF80 | |[[Latvijas Zaļā partija]] | style="text-align: center" |1 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.adazunovads.lv/ Ādažu novada pašvaldība] * [https://www.adazunovads.lv/lv/deputati Deputātu saraksts] {{politika-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ādažu novada dome}} [[Kategorija:Ādažu novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] 5jhp1g8z8wk6ndm2f6bcwqdunuon2nc 0 575978 4300811 4300503 2025-06-27T17:13:02Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300811 wikitext text/x-wiki {{Kanāla infokaste | name = Karaļa Vilhelma kanāls | image = Vilhelmo kanalas.jpg | caption = Kanāls pie [[Dreverna (ciems)|Drevernas]] ziemā | date_const = {{dat|1863}} | date_comp = {{dat|1865}} | date_ext = {{dat|1873}}<ref name="genwikiKanal">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiki-de.genealogy.net/K%C3%B6nig-Wilhelm-Kanal|title=König-Wilhelm-Kanal|trans-title=Karaļa Vilhelma kanāls|language=de|publisher=GenWiki|accessdate={{dat|2024|7|21|L|bez}}}}</ref> | date_closed = {{dat|1945}} | start = [[Lankupi]] ([[Minija]]) | end = [[Klaipēda]] ([[Malkas līcis]]) | length = 27 km | status = atvērts | vietaskarte = Lietuva | reljefs = jā | sāk_plat_d= 55 | sāk_plat_m= 28 | sāk_plat_s= 48 | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= 21 | sāk_gar_m= 21 | sāk_gar_s= 48 | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d= 55 | iet_plat_m= 38 | iet_plat_s= 36 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d= 21 | iet_gar_m= 09 | iet_gar_s= 51 | iet_gar_EW=E }} '''Karaļa Vilhelma kanāls''' ({{val|lt|Karaliaus Vilhelmo kanalas}}), agrāk arī '''Klaipēdas kanāls''' ({{val|lt|Klaipėdos kanalas}}),<ref name=diena>{{Tīmekļa atsauce|last1= Matutis |first1= Vidmantas |title= VILHELMO KANALAS – ŽMONIŲ VANDENS TRASA|url= https://m.klaipeda.diena.lt/naujienos/klaipeda/miesto-pulsas/vilhelmo-kanalas-zmoniu-vandens-trasa-1080542 |website= klaipeda.diena.lt |publisher= |language= lt |date= 2022 m. gegužės 31 d. |access-date= 2023 m. liepos 23 d. }}</ref> ir 27 km garš kuģojams saldūdens kanāls, kas uzbūvēts laikā no 1863. līdz 1873. gadam.<ref name="genwikiKanal"/> Tas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku [[Minija|Miniju]] ar [[Malkas līcis|Malkas līci]] [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]]. Kanāla platums ir 28—30 m, vidējais dziļums — 1,7 m. Mūsdienās kanālu kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā. Ūdensceļam piešķirts hidroģeoloģiskā rezervāta statuss, savukārt [[Lankupu slūžas]] tā sākumā ir Lietuvas tehnikas piemineklis. == Vēsture == [[Plostošana]]i jau izsenis ir bijusi nozīmīga loma tirdzniecībai pa Nemunas ūdensceļu. Tās augštecē iegūtos baļķus pludināja lejup pa straumi, kur tos daļēji [[kokapstrāde|pārstrādāja]]. Apstrādātos kokmateriālus pludināja tālāk uz [[Klaipēda|Mēmeles]] un [[Karaļauči|Karaļauču]] ostu, no kurienes tos [[eksports|eksportēja]] tālāk pār [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. Tā kā starp [[Nemunas delta|Nemunas deltu]] un [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] galvaspilsētu Karaļaučiem dabīgs ūdensceļš nepastāvēja, starp tām 17. gadsimtā ierīkoja [[Frīdrihsgrābens|Frīdrihsgrābena]] kanālu sistēmu. Turpretim savienojumu ar Klaipēdu nodrošināja Kuršu joma, tomēr šis maršruts bija izaicinošs pat kuģiem.<ref name="genwikiWindenburgerEck">{{Tīmekļa atsauce|url=http://wiki-de.genealogy.net/Windenburger_Ecke|title=Windenburger Eck|trans-title=Ventes rags|language=de|publisher=GenWiki|accessdate={{dat|2024|7|21|L|bez}}}}</ref> Tiem nācās ceļot ap [[Ventes rags|Ventes ragu]], [[morēna]]s pussalu, kas iestiepjas 5,5 km dziļi [[lagūna|jomā]] un turpinās zem ūdens kā akmeņaina [[sēre]]. Pūšot dienvidu vai dienvidrietumu [[vējš|vējiem]], pastāvēja risks tikt iepūstam sērē un uzsēsties uz sēkļa vai [[negadījums|avarēt]], savukārt, pūšot ziemeļu vai ziemeļrietumu vējiem, kļuva iespējams nonākt jomā Ventes raga aizvējā, taču, aizpeldot garām [[Ventes raga bāka|bākai]], [[plostnieks|plostnieki]] nonāca atklātā ūdenī, kur viļņus uzbangoja pār jomu 20—30 km garumā ieskrējies vējš. Tirgotājiem bija jāuzņemas augsts risks, jo koka [[plosts|plostus]] nebija iespējams [[apdrošināšana|apdrošināt]]. Tā, piemēram, 1862. gada oktobra vētrās vien avarēja plosti vairāk kā {{sk|70000}} [[dālderis|dālderu]] vērtībā.<ref name="genwikiKanal"/> Lai mazinātu zaudējumus Prūsijas [[saimniecība]]i, pirmoreiz kanāla būvniecības iecere radās 18. gadsimta vidū. Tā kā daudzi rūpnieki izvēlējās savas [[kokzāģētava]]s būvēt Nemunas deltā, tad tobrīd projektu vēl uzskatīja par pārāk dārgu un nerentablu. Tikai 19. gadsimta vidū pieprasījums pēc apstrādātiem kokmateriāliem bija pieaudzis tādā apmērā, lai attaisnotu kanāla būvniecības izmaksas.<ref name="memelland-adm">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.memelland-adm.de/koenigwilhelmkanal.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2024|07|21||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160325184702/http://memelland-adm.de/koenigwilhelmkanal.html }}</ref> Sākotnējais 1858. gada plāns paredzēja kanāla būvniecību no [[Lankupi]]em, 17 km augšpus Minijas ietekai [[Atmata (upe)|Atmatā]], pa [[Dreverna (upe)|Drevernas upi]] līdz [[Dreverna (ciems)|Drevernas ciemam]], tomēr 1860. gadā plānu paplašināja, lai nodrošinātu tiešu savienojumu līdz Klaipēdas kokmateriālu ostai Malkas līcī pie [[Smelte]]s ciema.<ref name="GizasMuseum">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.klaipedadistrict.lt/|title=Informationsbroschüre des J. Gižas Museums Dreverna, Klaipedos rajono turizmo infromacijos centro filialas J. Gižo etnografine sodyba|language=lt}}</ref> Kanāla būvniecība sākās 1863. gadā vācu inženieru Degnera un Mora vadībā. Tā pirmo posmu no Lankupiem līdz Drevernai atklāja satiksmei {{dat|1865|10|16|L|bez}},<ref name="memelland-adm"/> un {{dat|1865|11|27|L|bez}} kanālu nosauca [[Prūsijas karaļi|Prūsijas karaļa]], vēlākā [[Vācijas ķeizars|Vācijas ķeizara]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelma I]] vārdā. Kanāla būvniecība no Drevernas Klaipēdas virzienā turpinājās, izmantojot vietējo zemnieku darbu, līdz 1870. gada beigās piesaistīja [[Francijas—Prūsijas karš|Francijas—Prūsijas karā]] sagūstīto aptuveni 690 franču karagūstekņu darbaspēku, kas izraka kanāla posmu no Smeltes līdz Starišķei. Pavisam būvniecība ilga 10 gadus, līdz 1873. gadam, un tās kopējās izmaksas bija gandrīz 1 miljons dālderu.<ref name="genwikiKanal"/> Sākotnēji plostus un kuģus pa kanālu transportēja velkot pa abpus kanālam izvietotu [[tauvas ceļš|tauvas ceļu]].<ref name="memelland-adm"/> 1902. gadā kanālu padziļināja, pielāgojot lielāku [[tvaikonis|tvaikoņu]] pārvadājumiem.<ref name="GizasMuseum"/> Laikā no 1902. līdz 1904. gadam pār to uzcēla 10 metāla konstrukcijas tiltus. Līdz mūsdienām saglabājušies 2 tilti, kā arī septiņu tiltu balsti.<ref name=diena/> Laika gaitā kanāls zaudēja ūdensceļa nozīmi. Pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] to pārdēvēja par Klaipēdas kanālu. Kopš 1966. gada, kad kanālu sāka izmantot Klaipēdas dienvidu priekšpilsētu ūdensapgādei, kanālu iežogoja un tajā aizliedza peldēties.<ref name=diena/> Pēc neatkarības atjaunošanas kanāla vēsturisko nosaukumu atjaunoja. Tā kā ūdenstilpi aizvien izmanto kā ūdens rezervuāru pilsētai, mūsdienās kanālu no Malkas līča atdala slūžas. Pie kanāla ietekas Malkas līcī ir uzstādīts piemineklis būvniecības gaitā mirušajiem franču karagūstekņiem. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="150" heights="100" perrow="5"> VilémůvKanálPlavba.JPG|Kravu pārvadājumi kanālā pirms 1945. gada VilémůvKanálZ2MostuDrev.JPG|Kanāls Russland BV042518398.jpg|1887. gada Kuršu jomas karte ar kanālu </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Lietuvas kanāli]] 5907n6i7c2oqrvs0zf3g0984bwolvx3 0 586689 4300959 4275318 2025-06-28T06:25:18Z ZANDMANIS 91184 4300959 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste v2 | vārds = Ivans Ivans | vārds_orig = ''Ivan Ivan'' | attēls = Mahura 10 22 (54089431245) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Ivans Ivans 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|8|20}} | dz_viet = {{Vieta|Čehija|Ostrava}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=183}} | svars = {{mērvienība|kg=86}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Centra uzbrucējs]] | tvēriens = Kreisais | kar_sāk = 2019 | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Kolorādo "Avalanche"]] | numurs = 82 | amats = | līga = [[NHL]] <!------ Drafts ------> | drafts = nav draftēts | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | slavz = | aģenti = | dzimums = v | atjaunots = {{dat|2025|6|28||bez}} <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ivans Ivans''' ({{val|cs|Ivan Ivan}}; dzimis {{dat|2002|8|20}}) ir čehu [[Hokejs|hokejists]], [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]]. Pašlaik (2025) spēlē Nacionālās hokeja līgas klubā [[Kolorādo "Avalanche"]]. == Spēlētāja karjera == Ivans Ivans hokeju sācis spēlēt [[HC Vítkovice Steel|Vitkovices hokeja kluba]] junioru komandā.<ref name="auto4">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.eliteprospects.com/player/427962/ivan-ivan|website=EliteProspects.com|title=Ivan Ivan}}</ref> 2018./2019. gada sezonā viņš devās īrē uz citu komandu Čehijā [[HC Bospor Bogumin]]. 2019. gadā Ivans parakstīja divu gadu līgumu ar Kanādas klubu [[Cape Breton "Eagles"]], spēlējot galvenajā [[Kvebekas junioru hokeja līga|Kvebekas junioru hokeja līgā]].<ref name="auto">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.idnes.cz/hokej/nhl/ivan-ivan-smlouva-colorado-avalanche.A240305_220520_nhl_ten|work=iDNES.cz|language=Czech|title=Ivan podepsal v NHL dvouletou smlouvu s Colorado Avalanche|date=5 March 2024|trans-title=Ivan signed a two-year contract with the Colorado Avalanche in the NHL}}</ref> 2020./2021. gada sezonā viņš devās īrē uz Čehijas klubu [[Havīržovas AZ]], taču COVID-19 pandēmijas dēļ piedalījās tikai 5 spēlēs. Nākamajā sezonā Ivans atgriezās Kanādā un 61 mačā guva 65 punktus (31 vārti un 34 rezultatīvas piespēles). 2022./23. gada sezona bija labākā Ivana karjerā Keipbretonas komandā, viņš 64 mačos guva 90 punktus (33 vārti un 57 rezultatīvas piespēles), čehs iekļuva labāko spēlētāju desmitniekā pēc gūtajiem punktiem un rezultatīvajām piespēlēm.<ref name="auto3">{{tīmekļa atsauce|url=https://thehockeynews.com/nhl/colorado-avalanche/players/avalanche-sign-forward-ivan-ivan-to-2-year-deal|website=[[The Hockey News]]|title=Avalanche sign forward Ivan Ivan to 2-year deal|date=6 March 2024|author=Meyer, Mike}}</ref> Ivans Ivans nav nekad izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]], un 2023. gadā viņš parakstīja profesionālu līgumu ar [[Amerikas Hokeja līga]]s vienību [[Kolorādo Eagles]].<ref name="auto2">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.coloradoeagles.com/news/detail/ivan-ivan-from-pixels-to-pucks|publisher=[[Colorado Eagles]]|title=Ivan Ivan from Pixels to Pucks|date=7 February 2024|author=Boldrin, Nicole}}</ref> Šajā sezonā viņš piedalījās 67 mačos un guva 31 punktu (12 vārti un 19 rezultatīvas piespēles). 2024. gada 5. martā Ivans paraksta divu gadu līgumu ar [[NHL]] klubu [[Kolorādo "Avalanche"]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/avalanche/news/avalanche-sign-ivan-ivan|publisher=[[National Hockey League]]|date=5 March 2024|title=Avalanche Sign Ivan Ivan }}</ref> Ivans NHL debitēja 9. oktobrī mačā pret [[Vegasas "Golden Knights"]]. Šajā spēlē čehs uz ledus pavadīja nedaudz mazāk par 10 minūtēm un nekādas rezultatīvas darbības neveica. Ivans Ivans kļuva par pirmo spēlētāju Nacionālās hokeja līgas vēsturē, kuram ir vienāds vārds un uzvārds.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.si.com/onsi/breakaway/news-feed-page/colorado-avalanche-ivan-ivan-makes-unique-history-debut |title=Avalanche Forward Makes Unique History in Debut |accessdate=2024-10-10 |website=SI.com |publisher= |date= }}</ref> Pēc spēles ar Vegasas klubu, "Avalanche" klubs paziņoja par čeha nosūtīšanu uz Kolorādo "Eagles". 25. oktobrī viņš guva savus pirmos vārtus NHL līgā Kolorādo kluba sastāvā spēlē pret [[Jūtas "Mammoth"|Jūtu]], spēle noslēdzās ar rezultātu 1:5 viesu labā. Piedalījies [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules čempionātā junioriem]] un spēlējis Čehijas junioru izlases sastāvā. == Privātā dzīve == Ivans Ivans dzimis 2002. gada 20. augustā [[Ostrava]]s pilsētā Čehijā. Gan viņa tēvs, gan brālis arī spēlēja hokeju. Viņš pastāstīja ColoradoEagles.com par sava vārda izcelsmi: "Mana tēta vārds ir Mareks, un viņa uzvārds ir Ivans. Tā kā Mareks un Ivans ir abi vārdi, cilvēki bieži domāja, vai viņa vārds ir Mareks vai Ivans, man tas patīk, jo tas ir tik īpaši, tāpēc ka nav daudz cilvēku ar tādu vārdu."<ref name="auto2" /> Viņš uzauga par "Avalanche" komandas fanu jau Čehijā, kad bērnībā uz [[PlayStation]] spēļu konsoles spēlēja hokeja spēles. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ivans, Ivans}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Morāvijas-Silēzijas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Čehijas hokejisti]] [[Kategorija:Kolorādo "Avalanche" spēlētāji]] 9e9th4pen0l2m1cm85d3gbpkdgynnth 0 587697 4300721 4300687 2025-06-27T13:48:49Z Lasks 38532 4300721 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Signe Grūbe | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = | amats = [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = [[Vita Paulāne]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|01|21}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Pēdējā partija]]<br> [[Kustība "Par!"]] (līdz 2022)<br> [[Progresīvie]] (pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[politiloģe]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Signe Grūbe''' (dzimusi {{dat|1981|01|21}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[Politoloģija|politoloģe]] un [[politiķe]]. Pārstāvējusi "[[Pēdējā partija|Pēdējo partiju]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/181629-pedeja-partija-iesniedz-23-deputatu-kandidatu-sarakstu|title=Pēdējā partija iesniedz 23 deputātu kandidātu sarakstu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-09|date=2011-08-17|language=lv}}</ref> vēlāk līdz 2022. gadam partiju [[Kustība "Par!"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/ropazu-novads/partiju-saraksts/kustiba-par/19535-signe-grube|title=Signe Grūbe - "Kustība "Par!"" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/partijasbiedrs-par-staka-izstasanos-kada-jega-but-partija-kura-tevi-neatbalsta|title=Partijasbiedrs par Staķa izstāšanos: “”Kāda jēga būt partijā, kura tevi neatbalsta?”|website=LA.LV|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref> Šobrīd ir [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/par-kulturas-ministrijas-parlamentaro-sekretari-klust-signe-grube-14323270|title=Par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri kļūst Signe Grūbe|website=www.diena.lv|access-date=2024-12-27}}</ref> pārstāv partiju "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/pozicijas/kultura|title=Kultūras politika un iekļaujoša sabiedrība|website=PROGRESĪVIE|access-date=2025-02-09|date=2024-11-27|language=en-GB}}</ref> S. Grūbe ir bijusi [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes deputāte (ievēlēta [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] no partijas Kustība "Par!") un izpilddirektore. Bijusi arī [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] padomniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120040855/km-parlamentara-sekretare-bus-signe-grube|title=KM parlamentārā sekretāre būs Signe Grūbe|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-27|language=lv}}</ref> Pirms kļūšanas par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri bija kultūras ministru [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] un [[Agnese Lāce|Agneses Lāces]] padomniece (parlamentārās sekretāres amatu ieņēma 2024. gadā, kad iepriekšējā sekretāre A. Lāce tika apstiprināta ministres amatā). 2025. gada 27. jūnijā ievēlēta Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētājas amatā.<ref>{{Atsauce|title=Ropažu novada pašvaldības Domes sēde 27.06.2025.|url=https://www.youtube.com/watch?v=SCnI_jdO0X4|date=2025-06-27|accessdate=2025-06-27|last=Ropažu novada pašvaldība}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vita Paulāne]] | virsraksts = [[Ropažu novads|Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Grūbe, Signe}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] lbyrcowj1m5rvvwsm6on8y6p4bibgr9 4300723 4300721 2025-06-27T13:50:23Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4300723 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Signe Grūbe | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = | amats = [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}} | term_beigas = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Evika Siliņa]] | vietnieks = | priekštecis = [[Vita Paulāne]] | pēctecis = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|01|21}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Pēdējā partija]]<br> [[Kustība "Par!"]] (līdz 2022)<br> [[Progresīvie]] (pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[politiloģe]] | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Signe Grūbe''' (dzimusi {{dat|1981|01|21}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[Politoloģija|politoloģe]] un [[politiķe]]. Pārstāvējusi "[[Pēdējā partija|Pēdējo partiju]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/181629-pedeja-partija-iesniedz-23-deputatu-kandidatu-sarakstu|title=Pēdējā partija iesniedz 23 deputātu kandidātu sarakstu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-09|date=2011-08-17|language=lv}}</ref> vēlāk līdz 2022. gadam partiju [[Kustība "Par!"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/ropazu-novads/partiju-saraksts/kustiba-par/19535-signe-grube|title=Signe Grūbe - "Kustība "Par!"" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/partijasbiedrs-par-staka-izstasanos-kada-jega-but-partija-kura-tevi-neatbalsta|title=Partijasbiedrs par Staķa izstāšanos: “”Kāda jēga būt partijā, kura tevi neatbalsta?”|website=LA.LV|access-date=2025-02-09|language=lv}}</ref> Šobrīd ir [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/par-kulturas-ministrijas-parlamentaro-sekretari-klust-signe-grube-14323270|title=Par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri kļūst Signe Grūbe|website=www.diena.lv|access-date=2024-12-27}}</ref> pārstāv partiju "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/pozicijas/kultura|title=Kultūras politika un iekļaujoša sabiedrība|website=PROGRESĪVIE|access-date=2025-02-09|date=2024-11-27|language=en-GB}}</ref> S. Grūbe ir bijusi [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes deputāte (ievēlēta [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] no partijas Kustība "Par!") un izpilddirektore. Bijusi arī [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] padomniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120040855/km-parlamentara-sekretare-bus-signe-grube|title=KM parlamentārā sekretāre būs Signe Grūbe|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-27|language=lv}}</ref> Pirms kļūšanas par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri bija kultūras ministru [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] un [[Agnese Lāce|Agneses Lāces]] padomniece (parlamentārās sekretāres amatu ieņēma 2024. gadā, kad iepriekšējā sekretāre A. Lāce tika apstiprināta ministres amatā). 2025. gada 27. jūnijā ievēlēta Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētājas amatā.<ref>{{Atsauce|title=Ropažu novada pašvaldības Domes sēde 27.06.2025.|url=https://www.youtube.com/watch?v=SCnI_jdO0X4|date=2025-06-27|accessdate=2025-06-27|last=Ropažu novada pašvaldība}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Vita Paulāne]] | virsraksts = [[Ropažu novads|Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik'' | pēc = ''amatā'' }} {{kastes beigas}} {{Latvijas pašvaldību vadītāji}} {{DEFAULTSORT:Grūbe, Signe}} [[Kategorija:1981. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politologi]] [[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]] [[Kategorija:Ropažu novada pašvaldības vadītāji]] rsdmvt3fjnj78hpn2zfx6pnnxocb0vt 0 588781 4300763 4300332 2025-06-27T15:25:33Z Dainis 876 /* Jūnijs */ 4300763 wikitext text/x-wiki {{Gadukaste-citi2|2025|kosmonautikā|kosmonautika}} Šeit apkopoti '''[[2025. gads|2025]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''. {{TOClimit|limit=2}} {{KGVT|2025}} == Hronoloģija == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Thuraya 4-NGS]]''. * [[6. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists tehnoloģiju pavadonis kosmisko aparātu apkalpošanai ''[[Shijian 25]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[10. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-153'' palaisti 22 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-463'' — ''USA-484''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[13. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Xiangrikui]]'' (''CentiSpace-1''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[Impulse 2]]'' (''LEO Express-2''), ''[[ION SCV-014]]'', ''[[ION SCV-016]]'' (tajā pavadoņi ''[[HADES-R]]'', ''[[HYDRA-T]]'', ''[[HYPE]]'', ''[[POQUITO]]'', ''[[PROMETHEUS-1]]'', 2 × ''[[SKYLINK]]''), pavadoņi ''[[AE1C & D]]'', ''[[FGN-100-D1]]'', 3 × ''[[Firefly (pavadonis)|Firefly]]'', ''[[GARAI A]]'', ''[[HEO-01]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 3 × ''[[JAY]]'', ''[[Lyra-1]]'', ''[[MBZSat]]'', ''[[NorSat-4]]'', ''[[Pelican-2]]'', ''[[Ray (pavadonis)|Ray]]'', ''[[SIGI]]'', ''[[SkyBee-1]]'', ''[[UzmaSAT-1]]'' (''ÑuSat-45''), ''[[Al Ain Sat-1]]'', ''[[ANSER Leader-S]]'', ''[[Balkan 1]]'', ''[[Bluebon]]'', ''[[BRO-16]]'', 2 × ''[[Centauri]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]'', ''[[Elevation 1]]'', ''[[Edison-1]]'', 36 × ''[[Flock-4G]]'', ''[[Forest-3 ]]'', 3 × ''[[FOSSASat TAT]]'', ''[[GESat GEN1]]'', ''[[HCT-SAT 1]]'', ''[[INNOCube]]'', 2 × ''[[IRIS]]'', 6 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[LIME (pavadonis)|LIME]]'', ''[[Otter]]'', ''[[PARUS-T1]]'', ''[[PAUSAT 1]]'', ''[[PoSat-2]]'', ''[[SatGus]]'', ''[[SCOT]]'', ''[[Sedna-2]]'', ''[[TechEdSat-22]]'', ''[[TROLL]]'', ''[[Veery-0F]]'', ''[[BUZZER-1]]'', ''[[FUSSION-1]]'', nenosaukts pavadonis, nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-2]]''. * [[15. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti Mēness nolaižamie aparāti ''[[Blue Ghost Mission 1]]'', ''[[HAKUTO-R M2]]'' un mobilis ''[[Tenacious]]''. * [[16. janvāris]]: ** nesējraķetes ''[[New Glenn]]'' pirmajā lidojumā palaists pavadoņu apkalpošanas aparāta prototips ''[[Blue Ring Pathfinder]]'', raķetes pirmajai pakāpei neizdevās nosēsties uz peldošas platformas; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' 7. izmēģinājumu lidojumā zaudēta augšējā pakāpe ar 10 ''[[Starlink]]'' maketiem, savukārt pirmā pakāpe veiksmīgi nosēdās; ** [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]]: [[Tailers Heigs]] un [[Sanita Viljamsa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti pavadoņi ''[[PRSC-EO1]]'', ''[[Tianlu-1]]'', ''[[Lantan-1]]'' (''Zhejiang Haiyang 1''). * [[19. janvāris]] — neveiksmīgi beidzās nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12A]]'' daudzkārtizmantojamās pirmās pakāpes prototipa ''[[Longxing 2]]'' izmēģinājumu lidojums. * [[20. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 4 meteoroloģiskie pavadoņi ''[[Yunyao 1]]'', un Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jitianxing A-05]]''; ** [[Shenzhou 19|''Tiangong'' 8. ekspedīcija]]: [[Cai Sjudže]] un [[Suns Linduns]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[21. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-485'', ''USA-486''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[23. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 06''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-14]]''. * [[24. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[NVS-02]]'' (''IRNSS-1K''). * [[30. janvāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SpainSat NG I]]''; ** [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]]: [[Berijs Vilmors]] un [[Sanita Viljamsa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. === Februāris === * [[1. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki 6]]'' (''QZS-6''). * [[4. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[WorldView Legion]]''. * [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Kosmos-2581]]'', ''[[Kosmos-2582]]'', ''[[Kosmos-2583]]''. * [[8. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]''. * [[10. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' (modifikācijas pirmais lidojums) palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Digui]]'' (''SatNet LEO Group 02''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. februāris]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' iegāja Mēness orbītā. ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Hakuto-R Mission 2]]'' veica Mēness pārlidojumu. * [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[18. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlackSky Global 3-1]]'' (''BlackSky 20''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E ]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 10R]]'' (''ChinaSat 10R''). * [[23. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā. * [[27. februāris]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti: Mēness nolaižamais aparāts ''[[IM-2]]'' (''Athena'') ar mobilajiem aparātiem ''[[AstroAnt]]'', ''[[Micro-Nova]]'' (''μNova''), ''[[MAPP]]'', ''[[Yaoki]]''; Mēness orbitālais aparāts ''[[Lunar Trailblazer]]''; eksperimentāla asteroīda zonde ''[[Odin (asteroīda zonde)|Odin]]'' (''Brokkr-2''); orbitālais velkonis ''[[Chimera GEO-1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1]]'' (''SuperView Neo 1''); ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-30]]''. === Marts === * [[1. marts]]: ** avarēja nesējraķete ''[[Kuaizhou-1A]]''; ** starpplanētu zonde ''[[Europa Clipper]]'' veica Marsa pārlidojumu; ** kravas kuģis ''[[Progress MS-30]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[2. marts]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' nosēdās uz Mēness virsmas; ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2584]]'' (''GLONASS-K2 № 14L''). * [[3. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[6. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists militārais pavadonis ''[[CSO-3]]''; ** nolaižamais aparāts ''[[IM-2|IM-2 Athena]]'' nosēdās uz Mēness virsmas un apgāzās, bet turpināja ierobežoti darboties; dienu vēlāk misija tika atzīta par beigušos; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' izmēģinājumu lidojumā izdevās nosēdināt pirmo pakāpi, bet otrā pakāpe avarēja. * [[7. marts]] — militārais kosmoplāns ''[[X-37B]]'' (''[[USA-349]]'') nolaidās uz zemes. * [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-15]]''. * [[11. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 05''). * [[12. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista tuvā infrasarkanā orbitālā observatorija ''[[SPHEREx]]'' un Saules vainaga observatorija ''[[Polarimeter to Unify the Corona and Heliosphere|PUNCH]]'' (viens aparāts ''NFI'' un 3 ''WFI''); ** asteroīda zonde ''[[Hera (asteroīda zonde)|Hera]]'' veica Marsa pārlidojumu. * [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-10]]'', apkalpe: [[Enna Makleina]], [[Nikola Eiersa]], [[Takuja Oniši]], [[Kirils Peskovs]]. * [[15. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-9]]'' (''Susanoo-I''); ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 3-02]]'' (''SuperView Neo 3-02'') un ''[[Tianyan-23]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[ION SCV]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-3]]'', pavadoņi ''[[Clarity-1]]'' (''Albedo-1''), ''[[ARVAKER-1]]'', ''[[DROID.002]]'', ''[[LizzieSat-3]]'', ''[[MuSat-4]]'' (''FireSat 0''), ''[[Athena (pavadonis)|Athena]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[YAM 8]]'' (''Longbow''), ''[[SpaceEye-T]]'', ''[[DSAR-TD]]'' (''Etihad-Sat''), ''[[PANDORE]]'', ''[[SOAP (pavadonis)|SOAP]]'', ''[[OTP-2]]'', 2 × ''[[Aerocube]]'', 6 × ''[[Hermes Pathfinder]]'', ''[[HADES-ICM]]'', ''[[Hydra-W]]'', 3 × ''[[EZIE]]'', ''[[REAL (pavadonis)|REAL]]'', 2 × ''[[TRYAD]]'', ''[[Botsat 1]]'', ''[[Corvus-Micro]]'' (''Spinnaker3''), ''[[Cortez / M-SEL]]'', ''[[IOD-1 Startical ]]'', 8 × ''[[N3X]]'', ''[[NILA]]'', ''[[PExT]]'', ''[[RAPSat]]'', 9 × ''[[TEVEL2]]'', ''[[UVSQsat-NG]]'', ''[[Wingbits]]'', ''[[Zohar]]'', ''[[Time Flies ]]'', ''[[Orb Astro-TR5]]'' (''RED5''), ''[[NUSHSat-1]]'', ''[[JinjuSat-1B]]'', ''[[OrCa-2B]]'', ''[[Sphinx (Frazier)|Sphinx]]'' (''Frazier''), ''[[HYVRID]]'', 2 × ''[[Tomorrow (pavadonis)|Tomorrow]]'', ''[[Al Munther]]'', 7 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[SEOPS-BLAZE]]'', ''[[Buccaneer MM]]'' (''BMM''), ''[[Unicorn 2O-Q]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[16. marts]]: ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-10]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Kosmos-2585]]'', ''[[Kosmos-2586]]'', ''[[Kosmos-2587]]''; ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' beidza darbību līdz ar Mēness nakts iestāšanos. * [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 6 meteoroloģiskie pavadoņi ''[[Yunyao-1]]'' un 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Zhongke]]'' (''AIRSAT''). * [[18. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]''; ** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-9]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Tailers Heigs]], [[Aleksandrs Gorbunovs]], [[Berijs Vilmors]], [[Sanita Viljamsa]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[21. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-57'' palaisti 11 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-487'' — ''USA-497''); ** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 6 pavadoņi ''[[Yunyao-1]]''; ** [[Shenzhou 19|''Tiangong'' 8. ekspedīcija]]: [[Cai Sjudže]] un [[Suns Linduns]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[24. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-69'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-498]]'', ''[[USA-499]]'' (''Intruder'', ''NOSS-3 10''). * [[26. marts]]: ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[OTC-P1]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian-2 04]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[28. marts]] — kravas kuģis ''[[NG-21|Cygnus NG-21]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[29. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists militārais pavadonis ''[[TJS-16]]''. * [[30. marts]]: ** kravas kuģis ''[[NG-21|Cygnus NG-21]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā; ** nesējraķete ''[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]]'' avarēja tās pirmajā startā. * [[31. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Fram2]]'' (pirmo reizi polārā orbītā), apkalpe: [[Čuns Vans]], [[Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]], [[Eriks Filipss]]; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan 6]]''. * [[3. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Tianping-3 A02]]''. * [[4. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** kosmosa kuģis ''[[Fram2]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-27]]'' (apkalpe: [[Sergejs Rižikovs]], [[Aleksejs Zubrickis]], [[Džonatans Kims]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[9. aprīlis]] — pirmais pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[MEV-1]]'' atvienojās no sakaru pavadoņa ''[[Intelsat 901]]'', pirms tam piecus gadus uzturēdams tā stāvokli orbītā un pēc tam nogādādams pavadoni "kapsētas" orbītā. * [[10. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists militārais pavadonis ''[[TJS-17]]''. * [[12. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-192'' palaisti 22 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''. * [[13. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''. * [[14. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV / Orion 38]]'' misijā ''NROL-174'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-520]]'', ''[[USA-521]]''. * [[18. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Shiyan 27]]''. * [[19. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-26]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[20. aprīlis]]: ** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-26]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Aleksejs Ovčiņins]], [[Ivans Vagners]], [[Donalds Petits]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-145'' palaists 21 militārais pavadonis ''[[Starshield]]'' (''USA-523'' — ''USA-544''). * [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[e-kagaku-1]]'', ''[[GHS-01]]'', ''[[STARS-Me2]]''. * [[22. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[KORSAT-3]]'' (''425 Project SAR Sat 3''), nolaižamais aparāts ''[[PHOENIX-I]]'' un pavadonis ''[[Tomorrow S7]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]. * [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Čeņs Džunžui]], [[Vans Dzje]]; kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''. * [[25. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[27. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian-2 05]]''. * [[28. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B / YZ-2]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Digui]]'' (''SatNet LEO Group 03''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''. * [[29. aprīlis]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Biomass]]''; ** nesējraķetes ''[[Firefly Alpha]]'' kļūmes dēļ tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LM 400 Demo]]'' nesasniedza orbītu; ** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 19]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''. * [[30. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 19]]'' nolaidās uz zemes (apkalpe: apkalpe: [[Cai Sjudže]], [[Suns Linduns]], [[Vana Haodze]]). === Maijs === * [[1. maijs]] — [[SKS 73. ekspedīcija|SKS-73]]: [[Enna Makleina]] un [[Nikola Eiersa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[7. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[6. maijs]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' iegāja Mēness orbītā. * [[10. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''. * [[12. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3C/E ]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[TJS-19]]''. * [[13. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 12 pavadoņi ''[[Kong Jian Jisuan Xingzuo]]'' (''Space Computing Constellation''); ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[16. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[17. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Tianyi]]'' (''Dizhi 1'', ''Nankeda 1'', ''Nanchang hangkong 1'', ''Nanchang hangkong 2'', ''Beiyou 2'', ''Beiyou 3''); ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[WADATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 10''). * [[18. maijs]] — nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijas dēļ zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-09]]'' (''RISAT-1B''). * [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''. * [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 3B]]'' (''ChinaSat 3B''). * [[21. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[Taijing]]'', ''[[Xingrui-11]]'', ''[[Xingjiyuan-1]]'', ''[[Lifangti-108 001]]'', ''[[Xiguang-1 02]]'' (''Tanli''). * [[22. maijs]] — [[Shenzhou 20|''Tiangong'' 9. ekspedīcija]]: [[Čeņs Duns]] un [[Čeņs Džunžui]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]. * [[23. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2588]]''; ** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[25. maijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' nolaidās uz Zemes okeānā. * [[27. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' izmēģinājumu lidojums beidzās ar daļēju neveiksmi. * [[28. maijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E ]]''palaista asteroīdu zonde ''[[Tianwen 2]]''. * [[29. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Shijian-26]]''. * [[30. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-545]]'' (''GPS III-08 Katherine Johnson''). * [[31. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. === Jūnijs === * [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Global 3-2]]'' * [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[4. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[5. jūnijs]]: ** Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' cieta neveiksmi nolaižoties uz Mēness virsmas; ** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''. * [[6. jūnijs]] — no kosmiskā velkoņa ''[[LPDE-2]]'' brīvā lidojumā tika atdalīts militārais pavadonis ''[[USA-546]]''. * [[7. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-10]]''. * [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[10. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[11. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[YAMATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 11''). * [[13. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[14. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists jonosfēras pētījumu pavadonis ''[[CSES-02]]'' (''Zhangheng 1-02''). * [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Angara A5 / Briz-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2589]]''. * [[20. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 9C]]'' (''ChinaSat 9C''). * [[23. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''; ** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''; ** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas pavadoņu izmešanas iekārtas ''[[ION SCV-018]]'' un ''[[ION SCV-020]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-4]]'', pavadoņi ''[[Mission Possible]]'', ''[[Otter Pup 2]]'', ''[[Acadia-7]]'' (''Capella-17''), ''[[Tranche 1 DES-1]]'' (''Dragoon-1''), ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', ''[[MMS-1]]'' (''ElaraSat-1''), ''[[BIFROST]]'', ''[[GRUS-3α]]'', ''[[SkyBee-2]]'', 6 × ''[[ICEYE]]'', 2 × ''[[ARVAKER]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[MOBIUS I]]'', ''[[Lyra Block-1]]'', ''[[MuSat-3]]'' (''VanZyl-2''), ''[[YAM-10]]'' (''EarthDaily''), 2 × ''[[UND ROADS]]'', 4 × ''[[Lemur-2|Hubble]]'' (''Lemur-2''), ''[[JACK-001]]'', ''[[MayaSat 1]]'', 2 × ''[[GHGSat-C]]'', ''[[ARCSTONE]]'', ''[[Satoro-T3]]'', ''[[AE2a]]'', ''[[AE3Va]]'', 2 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Hubble 6]]'' (''Lilo''), ''[[FOSSASAT 2E21]]'', ''[[Hyperfield 1B]]'', ''[[PADRE]]'', 2 × ''[[HORIS]]'', ''[[IOD-2]]'', ''[[IDRS]]'', ''[[Persistence]]'', ''[[SpeQtre]]'', ''[[ADIS]]'', ''[[DUTHSat 2]]'', ''[[BRO-18]]'', ''[[Parus-T2]]'', ''[[QUICK³]]'' (''TUBSAT-32''), ''[[Kilakila]]'', ''[[RIDU-Sat 1]]'', ''[[SATMAR]]'', ''[[Time Flies]]'', ''[[TPA-1]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''. * [[25. jūnijs]]: ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]''; apkalpe: [[Pegija Vitsone]], [[Šubhanšu Šukla]], [[Slavošs Uznaņskis-Visņevskis]], [[Tibors Kapu]]; ** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''. * [[26. jūnijs]]: ** kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; ** [[Shenzhou 20|''Tiangong'' 9. ekspedīcija]]: [[Čeņs Duns]] un [[Čeņs Džunžui]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]]; ** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 militārie pavadoņi ''[[Hawk (pavadonis)|Hawk]]'' un pavadonis ''[[Kestral-0A]]''. == Miruši == * [[27. maijs]] — [[Sergejs Tresvjackis]] (''Сергей Николаевич Тресвятский''), PSRS lidotājs izmēģinātājs, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1954. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas kosmonauts, militārais inženieris, politiķis (dzimis 1949. gadā) * [[7. jūnijs]] — [[Elberts Krūss]] (''Albert Crews''), ASV lidotājs, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1929. gadā) <gallery heights="160"> Marc Garneau cropped.PNG| [[Marks Garno]] </gallery> {{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}} {{2025. gada orbitālie starti|status=collapsed}} [[Kategorija:2025. gads kosmonautikā| ]] qtd782u7vd1g0z8f15tbztgja7x5es2 3 592951 4300718 4231983 2025-06-27T13:46:57Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Milton.08aaa]] uz [[Dalībnieka diskusija:MCAACM]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Milton.08aaa|Milton.08aaa]]" to "[[Special:CentralAuth/MCAACM|MCAACM]]" 4231983 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Milton.08aaa}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 26. februāris, plkst. 04.20 (EET) f696b012nrhjamc2ppl3v64u7rls063 0 593546 4300960 4300084 2025-06-28T06:29:10Z Dainis 876 Dainis pārvietoja lapu [[Hakuto-R M2]] uz [[HAKUTO-R M2]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Tā ir oriģinālā ispace 4300084 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = ''HAKUTO-R M2'' | Nosaukums_orig = | Attēls = Maquette de Hakuto-R IAC 2022.jpg | Attēla_izmērs = 200px | Att_virsraksts = ''HAKUTO-R'' pilna izmēra modelis | Programma = ''HAKUTO-R'' | KA_veids = Mēness nolaižamais aparāts | Bāzes platforma = | Operators = ''[[ispace]]'', {{KOR}} | Lielākie_izgatavotāji = ''ispace'', ''JAL Engineering'', ''[[ArianeGroup]]'' | Starta_gads = 2025 | Starts = {{dat|2025|1|15|SK}} 06:11:39 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Falcon 9 Block 5]]'', {{USA}} | Starta_vieta = [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija|Kanaverala]] | Starta_laukums = ''LC-39A'' | Starta_valsts = {{USA}} | Palaists_kopā_ar = ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = | Sausmasa = 340 kg | Pilna_masa = ~ 1000 kg | Enerģija = [[saules baterijas]], | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Mēness | Centr_ķermenis_parādīt = [[Mēness]] | Orbītas_veids = | GEO_punkts = | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[HAKUTO-R M1]]'' | KA_nāk = ''[[HAKUTO-R M3]]'' }} '''''HAKUTO-R M2''''' jeb '''''HAKUTO-R'' Misija 2''' ('''''HAKUTO-R ミッション2'''''), saukts arī par '''''Resilience''''' ir [[Japāna]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]], uzņēmuma ''[[ispace]]'' Mēness izpētes programmas ''HAKUTO-R'' otrā misija. Kosmiskais aparāts tika palaists 2025. gada 15. janvārī. Nolaišanās uz Mēness virsmas 2025. gada 5. jūnijā bija neveiksmīga. ''HAKUTO-R M2'' projekts tika realizēts pēc tam, kad ''[[HAKUTO-R M1]]'' 2023. gada 25. aprīlī avarēja, nosēžoties uz Mēness. Otrā misija izmanto to pašu vispārējo konstrukciju ar uzlabojumiem, kas iegūti, izmantojot 1. misijā savāktos lidojuma datus. Nolaižamais aparāts uz Mēness virsmas nogādās arī 5 kg mobili ''TENACIOUS'', kas izstrādāts un ražots Luksemburgā.<ref name="nasaspaceflight 2025-01-14" /> Bez tam ir arī ''Takasago Thermal Engineering Co.'', ''Euglena Co.'', Taivānas Nacionālās Centrālās universitātes, ''Quantum Aerospace'' un ''Bandai Namco Research Institute, Inc.'' [[derīgā krava|derīgās kravas]]. == Lidojuma gaita == ''HAKUTO-R M2'' tika palaists {{dat|2025|1|15||bez}} 06:11:39 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' no [[Kanaveralas zemesraga Gaisa spēku stacija]]s starta laukuma ''LC-39A''. Reizē ar to tika palaists uzņēmuma ''Firefly Aerospace '' nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]''. Pirmā pakāpe (''B1085'') pirms tam bija lidojusi četras reizes.<ref name="nasaspaceflight 2025-01-14" /> 14. februārī ''HAKUTO-R M2'' veiksmīgi aplidoja Mēnesi, ar tuvāko punktu Mēnesim 8400 km 22:43 ''UTC''. 6. maijā 20:41 ''UTC'' nolaižamais aparāts iegāja Mēness orbītā. 28. maijā ''Hakuto-R'' pazemināja orbītu ap Mēnesi līdz 100 × 100 km. 5. jūnijā nolaižamais aparāts aptuveni 18:09 ''UTC'' veica veica noiešanas no orbītas manevru. 19:15 ''UTC'' tas ietriecās Mēness virsmā netālu no plānotās nosēšanās vietas [[Aukstuma jūra|Aukstuma jūrā]]. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="nasaspaceflight 2025-01-14">[https://www.nasaspaceflight.com/2025/01/blue-ghost-hakuto-r-launch/ Falcon 9 launches two landers to the Moon on the same mission] Justin Davenport, nasaspaceflight.com, 2025-01-14</ref> }} == Ārējās saites == * [https://ispace-inc.com/m2 HAKUTO-R Mission 2] ispace {{en ikona}} * [https://ispace-inc.com/jpn/missions Missions] ispace {{jp ikona}} * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/hakuto-r-m1.htm Hakuto-R M1, M2] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} {{2025. gada orbitālie starti}} [[Kategorija:Japānas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:Mēness zondes]] kqv8xugpx6pdl4bg2d9isxjrdg3zt2e 0 593547 4300914 4236275 2025-06-27T23:57:51Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[HAKUTO-R M2]] to [[Hakuto-R M2]] 4300914 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hakuto-R M2]] 2m0vmke9iss7xa73rzq454gy8i4ak4a 4301002 4300914 2025-06-28T09:18:50Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Hakuto-R M2]] to [[HAKUTO-R M2]] 4301002 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[HAKUTO-R M2]] 7do88rf47ruxr9cvdgdzqa24d54nfus 0 593548 4300915 4236276 2025-06-27T23:57:56Z Xqbot 11826 Bots: Fixing double redirect from [[HAKUTO-R M2]] to [[Hakuto-R M2]] 4300915 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hakuto-R M2]] 2m0vmke9iss7xa73rzq454gy8i4ak4a 4301001 4300915 2025-06-28T09:18:40Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Hakuto-R M2]] to [[HAKUTO-R M2]] 4301001 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[HAKUTO-R M2]] 7do88rf47ruxr9cvdgdzqa24d54nfus 0 593664 4300980 4297006 2025-06-28T07:48:39Z Lasks 38532 /* Kandidātu saraksti */ 4300980 wikitext text/x-wiki {{Infokaste pašvaldību vēlēšanas | datums = {{Dat|2025|6|7|N}} | attēls = 2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas.svg | izmērs = 250px | pašvaldība = [[Ropažu novads]] | dome = [[Ropažu novada dome]] | deputāti = 19 | uzvarētāji = {{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai|LA]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] (7) | citas partijas = {{krāsa|#ffa800}} [[Apvienotais saraksts|AS]] (4)<br /> {{krāsa|#64C049}} [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Progresīvie|P]] (3)<br />{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (2)<br />{{krāsa|#6767ad}} [[Suverēnā vara|SV]], [[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] (2)<br /> {{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (1) | balsstiesīgie = 23 991 | vēlētāji = 11 377 (47,42% aktivitāte) | kandidāti = 148 | saraksti = 8 | pag_vēl = [[2021. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2021]] | nak_vēl = [[2029. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|2029]] | atjaunots = {{Dat|2025|6|15}} }} '''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Ropažu novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība === Vēlēšanās tika pieteikti 148 kandidāti — 85 (57,4%) vīrieši un 63 (42,6%) sievietes 8 sarakstos. Augstākā izglītība ir 102 (68,9%) kandidātiem, vidējā izglītība — 43 (29,1%) kandidātiem, pamatizglītība — 3 (2,0%) kandidātiem. Visiem 148 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība, bet vienam kandidātam ir arī Lielbritānijas pilsonība.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025">[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/ropazu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]</ref> === Vecums === Vidējais kandidātu vecums 47,9 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 41—50 gadu grupa 55 (37,1%), 51—60 gadu grupa 33 (22,3%) un 31—40 gadu grupa 31 (20,9%).<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> jaunākā kandidāte ir 2006. gadā dzimušais audzēknis Lenards Patriks Lepsis, kuram ir 19 gadi, vecākais kandidāts ir 1949. gadā dzimusī pensionāre Marija Gulbe, kurai ir 76 gadi.<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/ropazu-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]</ref> === Tautība === 111 (74,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 14 (9,5%) [[Latvijas krievi|krievi]], 2 (1,4%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] un 1 (0,7%) [[Latvijas poļi|polis]]. 20 (13,5%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref name="centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025" /> == Vēlēšanu norise == === Vēlēšanu iecirkņi === Ropažu novadā atradīsies 8 vēlēšanu iecirkņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> {| class="wikitable" rowspan="2" style="text-align:left;" |- ! Vieta ! Iecirknis ! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem |- | [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] | Garkalnes dienas centrs | Pieejams |- | [[Rīga]] | Garkalnes pagasta pārvalde | Pieejams |- | [[Ropaži]] | Ropažu kultūras centrs | Pieejams |- | [[Rumbula (Stopiņu pagasts)|Rumbula]] | Gaismas pamatskola | Pieejams |- | [[Ulbroka]] | Kultūras centrs "Ulbrokas pērle" | Pieejams |- | [[Upeslejas]] | Upesleju sākumskola | Pieejams |- | [[Vangaži]] | Vangažu pilsētas pārvalde | Pieejams |- | [[Zaķumuiža]] | Zaķumuižas kultūras nams | Pieejams |} === Vēlēšanu laiki === Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 <small>({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti. === Balsošanas sistēma === Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām. Novada domē tiek ievēlēti 19 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir no 30 001 līdz 60 000 cilvēkiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}</ref> Tiesības piedalīties Ropažu novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Ropažu novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Ropažu novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). == Kandidātu saraksti == No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}</ref> {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} ! width="20" | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}} ! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}} ! width="30" | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}} ! width="30" | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}} ! width="20" | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}} |- | align="center" | 1. | [[Saskaņa]] | align="center" | 14 | [[Viktors Jakovļevs]] | align="center" | 397 | align="center" | 3,49% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 2. | [[Apvienotais saraksts]] | align="center" | 22 | [[Aivars Draudiņš]] | align="center" | 1996 | align="center" | 17,57% | align="center" | 4 |-bgcolor="gold" | align="center" | 3. | [[Latvijas attīstībai]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | align="center" | 22 | [[Vita Paulāne]] | align="center" | 3966 | align="center" | 34,91% | align="center" | 7 |- | align="center" | 4. | [[Platforma 21]] | align="center" | 4 | [[Raimonds Peders]] | align="center" | 41 | align="center" | 0,36% | align="center" | 0 |-bgcolor="silver" | align="center" | 5. | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | align="center" | 22 | [[Aivars Nalivaiko]] | align="center" | 795 | align="center" | 6,99% | align="center" | 1 |-bgcolor="silver" | align="center" | 6. | [[Jaunā Vienotība]], [[Progresīvie]] | align="center" | 22 | [[Renāte Gremze]] | align="center" | 1768 | align="center" | 15,56% | align="center" | 3 |-bgcolor="silver" | align="center" | 7. | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]] | align="center" | 21 | [[Marija Koričeva]] | align="center" | 952 | align="center" | 8,38% | align="center" | 2 |-bgcolor="silver" | align="center" | 8. | [[Latvija pirmajā vietā]] | align="center" | 21 | [[Kārlis Opincāns]] | align="center" | 1350 | align="center" | 11,88% | align="center" | 2 |} == Ievēlētie deputāti == Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts bija pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas. {| class="sortable wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" ! width="20" | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}} ! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}} ! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}} ! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}} |- |align=center| 1 | [[Vita Paulāne]] | 5664 | rowspan=7 | [[Latvijas attīstībai]], [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ropazu-novads/kandidatu-saraksti/latvijas-attistibai-nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ Latvijas attīstībai, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"], aplūkots {{dat|2025|6|28}}</ref> |- |align=center| 2 | [[Ainārs Vaičulens]] | 4536 |- |align=center| 3 | [[Ritvars Ziedonis]] | 4368 |- |align=center| 4 | [[Haralds Burkovskis]] | 4264 |- |align=center| 5 | [[Zigurds Erciņš]] | 4085 |- |align=center| 6 | [[Luīze Utāne]] | 4047 |- |align=center| 7 | [[Iveta Vīksne-Kreicberga]] | 4029 |- |align=center| 8 | [[Aivars Draudiņš]] | 2084 | rowspan=4 | [[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ropazu-novads/kandidatu-saraksti/apvienotais-saraksts---latvijas-zala-partija-latvijas-regionu-apvieniba-liepajas-partija/ Apvienotais saraksts], aplūkots {{dat|2025|6|28}}</ref> |- |align=center| 9 | [[Terēza Luksa]] | 2034 |- |align=center| 10 | [[Jānis Lepsis]] | 2029 |- |align=center| 11 | [[Gundars Jankovs]] | 1990 |- |align=center| 12 | [[Renāte Gremze]] | 2109 | rowspan=3 | [[Jaunā Vienotība]], [[Progresīvie]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ropazu-novads/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba-progresivie/ Jaunā Vienotība, Progresīve], aplūkots {{dat|2025|6|28}}</ref> |- |align=center| 13 | [[Signe Grūbe]] | 1998 |- |align=center| 14 | [[Rita Riekstiņa-Doļģe]] | 1863 |- |align=center| 15 | [[Kārlis Opincāns]] | 1724 | rowspan=2 | [[Latvija pirmajā vietā]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ropazu-novads/kandidatu-saraksti/latvija-pirmaja-vieta/ Latvija pirmajā vietā], aplūkots {{dat|2025|6|28}}</ref> |- |align=center| 16 | [[Juris Silovs (politiķis)|Juris Silovs]] | 1497 |- |align=center| 17 | [[Marija Koričeva]] | 1267 | rowspan=2 | [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ropazu-novads/kandidatu-saraksti/suverena-vara-apvieniba-jaunlatviesi/ Suverēnā vara, Apvienība Jaunlatvieši], aplūkots {{dat|2025|6|28}}</ref> |- |align=center| 18 | [[Konstantīns Voskoboiņiks]] | 1083 |- |align=center| 19 | [[Lauris Lielbārdis]] | 866 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]<ref>[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ropazu-novads/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba/ Zaļo un Zemnieku savienība], aplūkots {{dat|2025|6|28}}</ref> |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/ropazu-novads/ Kandidātu saraksti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/vidzeme/ropazu-novads/ Vēlētāju aktivitāte] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ropazu-novads/ Vēlēšanu rezultāti] * [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/ropazu-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts] {{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}} {{Ropažu novada domes vēlēšanas}} [[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] 0qjy48t2wusub1sskhjlhkxjef22rzr 0 595027 4300875 4300684 2025-06-27T20:43:41Z Baisulis 11523 nav nekāda saistība ar rokmūziku....... 4300875 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas festivāla infokaste | nosaukums = SYNDICATE | norises_vieta = {{vieta|Vācija|Dortmunde|Vestfālenes halle|3s=Vestfālenes halles}} | dibinātāji = ''I-Motion GmbH'', ''Art of Dance'' | gadi = kopš 2007. gada vienmēr oktobra sākumā | mājaslapa = [https://www.syndicate-festival.de syndicate-festival.de] | attēla_nosaukums={{Dark mode invert|[[Attēls:Syndicate Festival Logo.svg|175px]]}} | attēla_apraksts=''Syndicate'' festivāla logo}} '''''SYNDICATE'' festivāls''' ([{{IPA|ˈsɪndɪkət}}]; oficiālais nosaukums: '''''Syndicate Ambassadors in Harder Styles'''''<ref name="dpma">{{Tīmekļa atsauce|url=https://register.dpma.de/DPMAregister/marke/registerHABM?AKZ=008751265|title=Vācijas Patentu un preču zīmju biroja (DPMA) reģistra izraksts|date=2014-02-09}}</ref>) ir [[Elektroniskā deju mūzika|elektroniskās deju mūzikas]] pasākums, kas norisinās [[Vestfālenes halles|Vestfālenes hallē]] [[Dortmunde|Dortmundē]] un kurā uzstājas [[hārdkora tehno]] un [[hārdstails|hārdstaila]] žanru [[Diskžokejs|dīdžeji]]. Šis ir viens no lielākajiem šāda veida festivāliem Vācijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=11 November 2013|url=http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen|title=Lielākais hardstyle festivāls atkal Dortmundē|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131111184027/http://www.festivalfieber.de/festival/8568/Syndicate-2013/Dortmund/B1-bei-den-Westfalenhallen}}</ref> == Vēsture == Pirmais festivāls notika 2007. gadā, un to apmeklēja aptuveni {{sk|10000}} cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=1 March 2014|url=http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/|title=Apskats 2007|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140301040231/http://www.nature-one.de/review/y2007/syndicate/}}</ref> Kopš tā laika apmeklētāju skaits pastāvīgi pieauga. 2015. gada 3. oktobrī ''Syndicate'' festivāls notika devīto reizi, pulcējot aptuveni {{sk|20000}} apmeklētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=10 November 2013|url=http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/|title=Syndicate 2013 apskats|archive-date={{dat|2018|12|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131110232132/http://www.nature-one.de/reviews/2013/syndicate/}}</ref> Festivālu organizē uzņēmumi ''I-Motion'' un ''Art of Dance'', kas apvienoja spēkus, lai radītu Vācijas lielāko smagāko elektroniskās mūzikas stilu iekštelpu pasākumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.artofdance.nl/syndicate-timetable-and-final-facts-en/|title=Syndicate 2011 timetable and final facts (EN)|last=Digital|first=Stimmt|website=Art of Dance|access-date=2025-06-18|date=2011-09-28|language=en}}</ref> Kopš 2013. gada pasākumu atbalsta [[Eve & Rave#Eve & Rave Minstere|''Eve & Rave'' Minstere]] ar narkotiku informācijas stendu. == Formāts un norises vieta == Festivāls norisinās no pulksten 20:00 līdz 06:00, pārvēršot Vestfālenes halles par ''Vestfalen—HELL'' ({{Val|lv|Vestfālen–[[Elle|ELLE]]}}).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://europebookings.com/festival/syndicate-festival/|title=Syndicate Festival 2025 Tickets Lineup {{!}} 4 Oct {{!}} Dortmund, DE|last=Europebookings|website=Europebookings|access-date=2025-06-18|date=2025-06-18|language=en}}</ref> Festivāls sastāv no trim dažādām skatuvēm: galvenā skatuve lielākajā arēnā, kā arī hārdstaila un ''extreme hardcore'' skatuves blakus esošajās hallēs.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://hardstylemag.com/this-was-syndicate-2023/|title=This was SYNDICATE 2023|last=Roth|first=Simon|website=Hardstyle Mag|access-date=2025-06-18|date=2023-10-10|language=en}}</ref> Skatuvju noformējums vienmēr ir detalizēts un iespaidīgs — galvenā skatuve 2023. gadā bija noformēta futuristiskā, industriālā un militārā stilā ar portālu uz citu pasauli, ko ieskauj metāla asmeņi un liesmu metēji.<ref name=":0" /> Hārdstaila skatuves dizains atgādināja cietoksni ar vertikāli novietotām konstrukcijām un ''SYNDICATE'' [[Trejzaris|trejzari]] centrā.<ref name=":0" /> == Drošība un sociālā atbildība == Festivāls ievēro ''Celebrate Safe'' politiku, nodrošinot drošu un iekļaujošu vidi visiem apmeklētājiem.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/info/|title=SYNDICATE Info & FAQ|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> Pasākuma laikā pieejama bezmaksas dzirdes aizsardzība visos suvenīru kioskos, kā arī nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem.<ref name=":1" /> Festivāls izmanto bezskaidras naudas sistēmu, un apmeklētājiem ir pieejami informatīvie stendi par apzinīgu un drošu ballēšanos.<ref name=":1" /> Festivāla apmeklēšanas minimālais vecums ir 16 gadi. Jaunieši, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu, var piedalīties Vācijas ''[[KulturPass]]'' programmā un iegūt bezmaksas biļetes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/final-info/|title=Final info|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-18|language=en}}</ref> == Transporta iespējas == Festivāla biļete ietver bezmaksas sabiedriskā transporta izmantošanu VRR (Reinas-Rūras) tarifu zonā, kas darbojas vienu dienu — no festivāla dienas pusdienlaika līdz nākamās dienas pusdienlaikam.<ref name=":1" /> Festivāla gaisotne jūtama jau Dortmundes galvenajā dzelzceļa stacijā, kur apmeklētāji ar ''[[Bluetooth]]'' skaļruņiem rada īstu ballīšu vilciena noskaņu ceļā uz pasākumu.<ref name=":0" /> Festivāls sadarbojas ar ''Hardtours'' un ''Feierreisen'', kas nodrošina autobusu maršrutus no vairāk nekā 50 pilsētām, tostarp [[Ķelne]]s, [[Manheima]]s un Frankfurtes.<ref name=":1" /> == Pasākumi == {| class="wikitable" |+ !Datums !Apmeklētāju skaits !Mūziķi un DJ |- |{{dat|2007|10|06|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Arkus P., Deepack, Endymion, Hectic Fence, Isaac, Manu Le Malin, Marco Remus, Max B Grant, Negative A, Outblast Vs. Angerfist, Pet Duo, Placid K, Promo, Sven Wittekind, Tieum, Tommyknocker Vs. Stunned Guys, Traxtorm Gangstaz Allied'' |- |{{dat|2008|10|4|n|bez}} |{{sk|12000}} |''Activator, Amnesys, Amok, Angerfist, Art of Fighters, Blutonium Boy, Boris S., Brachiale Musikgestalter, Central Seven, Dana, DaY-Már, Evil Activities, Frank Kvitta, J.D.A, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Neophyte, Newstyler vs. D-Ceptor, Noisecontrollers, Ophidian, Outblast vs. Predator, Pavo, Robert Natus Vs. Arkus P., Space DJ’z, Stunned Guys, Sven Wittekind, Tatanka, The Hells Bangers, Thorsten Kanzler, Tommyknocker & [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Vince'' |- |{{dat|2009|10|3|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Amnesys, Angerfist, Arkus P Live, Brachiale Musikgestalter, Catscan, Coone, Crypsis, DaY-mar, DJ D, DJ Rush, Dozer, Dutch Master, Greg Notill, Jane Ephex, Josh & Wesz, Kaoz, Kold Konexion, Korsakoff, Luna, Masters Of Noise Vs The Beat Controller, MC Linez, MC Syco, MC Tha Watcher, Neophyte, Noisecontrollers, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Paul, Predator, Re-style, Robert Natus, Rotterdam Teror Corps, showtek, Sven Wittekind, Tommyknocker, Weichei, Zatox'' |- |{{dat|2010|10|2|n|bez}} |{{sk|10000}} |''Anagenetic, Angerfist, Anime, Arkus P., BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Chain Reaction, Coone, Crypsis, DaY-Már, Deadly Sins aka Robert Natus, Dyprax, Frank Kvitta, Hardcore Blasters, Headhunterz, Identic, Kenned Pool, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Maly, Noize Suppressor, Outblast, Pet Duo, Predator, Psyko Punkz, Razor, Re-style, Sutura, Tatanka, Tha Playah, Tomcat & Rudeboy, Traxtorm Gangstaz Allied, Vince, Waldhaus'' |- |{{dat|2011|10|1|n|bez}} |{{sk|15000}} |''[[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Accelarator, Angeldust, Angerfist, Art of Fighters, B-front, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Boris S., Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, D-Block & S-te-fan, DaY-Már, DJ D vs. Rayden, DJ Rush, Dyprax, Frontliner, Identic, Jason Little, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Manu Kenton, Mystery, Negative, O.B.I. vs. Lukas, Outblast, Pablo Ramirez, Stephanie, T-junction, The Stunned Guys vs. Amnesys, Thera, Twilight Forces, Zahni'' |- |{{dat|2012|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2012.jpg|200px]] |{{sk|15000}} |''A.paul, Amnesys, Angeldust, Angerfist, Angy Kore, Arkus P. & Sutura, BMG aka Brachiale Musikgestalter, Brennan Heart, Catscan, Chain Reaction, Coone, Crypsis, Davidchristoph, Dyprax, Electronmike, Eric Sneo, Frank Kvitta, Greg Notill, Javi Boss (almoradí), Korsakoff, Lukas & Malke, Masters Elite Aka, MC Nolz, MC Tha Watcher, Meagashira, Mystery, Nitrogenetics, Noize Suppressor, Ophidian, Outblast, Pappenheimer, Pet Duo, Psyko Punkz, Radical Redemption, Re-style, State Of Emergency, Technoboy, The Advent, Thera, Torsten Kanzler, Twilight Forces, Zahni vs. Schrempf, Zany, Zealot'' |- |{{dat|2013|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2013.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Adaro, Angerfist, Bmg, Chain Reaction, Crossfiyah, Crypsis, D-Block & S-te-fan, Dandi & Ugo, Day-Mar vs. Negative A, Deepack, Frequencerz, Frontliner, Hellsystem, Klaudia Gawlas, Kodex, Korsakoff, Kraemer & Niereich, Linus Quick, MC Nolz, MC Tha Watcher, Miss K8 vs. Lowroller, Noize Suppressor, Nosferatu, O.B.I., Outblast vs. Evil Activities, Pappenheimer, Pink Noise aka Candy Cox vs. Fernanda Martins, Radical Redemption, Raphael Dincsoy, Re-style, T-junction, Tha Playah, The Brutal and Sadistic Show aka Minupren & Stormtrooper, The Outside Agency, Twilight Forces, Tymon, Wasted Mind'' |- |{{dat|2014|10|4|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2014.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''A.paul, Act of Rage, Amok, Andi Teller, Angerfist, Bloodcage, Bmg, Bodyshock, Catscan vs. Predator, Chain Reaction, Crypsis, Dandi & Ugo, Dyprax, Evil Activities, Fatima Hajji, Hardcraft, I:Gor, Isaac, Jonathann Cast, Kerstin Eden, Khaleesi, Kold Konexion, Korsakoff, Linus Quick, Mario Ranieri, MC Nolz, MC Tha Watcher, Minupren, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Noize Suppressor, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Partyraiser vs. Drokz, Radical Redemption, Ran-d, Raphael Dincsoy, Sutura, Tha Playah, Thorax, Typhoon, Warface, Wasted Mind, X-Pander'' |- |{{dat|2015|10|3|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2015.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Andi Teller, Angerfist, Arkus P., Artifact, Base Alert, Bass D, Bmg, Bodyshock Vs. Dyprax, Buzz Fuzz, Candy Cox, Crossfiyah, Crypsis, Destructive Tendencies, Digital Punk, Dr. Peacock, E-Force, Frontliner, J.D.A, Korsakoff, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Mental Theo, Miss K8, Mystery, Negative Audio, Neophyte Records Allstars, Noize Suppressor Vs. Outblast, Nosferatu, O.b.i. & Viper Xxl, Olle, Panic, Pappenheimer, Pavo, Predator, Radical Redemption, Re-style, Ruffneck, Sub Sonik, Thorax, Unexist, Vince, Warface, X-Pander, Zahni'' |- |{{dat|2016|10|2|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2016.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Atmozfears, Bass D, Bmg, Buzz Fuzz, Candy Cox, Chain Reaction, Crypsis, Cyber, D-Sturb, DaY-mar, Delete, Destructive Tendencies, Devin Wild, DJ Mystery, Dune, Dyprax, E-Force, Epyleptika, Furyan, High Voltage, Jappo, Kahlkopf HC, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Marc Acardipane, Mashup Jack, MC Nolz, MC Syco, MC Tha Watcher, Meltdown, Mental Theo, Millennium Mayhem, Minupren, Miss K8, Neophyte, Nosferatu, Outblast, Pappenheimer, Paul Elstak, Pet Duo, Predator, Radical Redemption, Scarphase, Tekkerkane, Tensor & Re-Direction, Tha Playah, Thorax, Vince, Warface'' |- |{{dat|2014|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2017.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Act of Rage, Angerfist, Anime, Bmg, Broken Minds, Crypsis, D-Sturb, Da Tweekaz, Delete, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, E-Force, F.Noize, Frontliner, Furyan, Guerrillas, Killshot, Korsakoff, Lukas & Fernanda Martins, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Minupren, Miss K8, Nolz, O.B.I., Psychopel, Radical Redemption, Re-style, Rvage, Sutura, Tears Of Fury, Tha Watcher, Thorax, Waldhaus & Weichentechnikk, Warface'' |- |{{dat|2018|10|6|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2018.jpg|200px]] |{{sk|20000}} |''Access One, Act of Rage, Agents of Change, Angerfist, Bmg, Bulletproof, Chain Reaction, Crypsis, D-Sturb, Deadly Guns, Destructive Tendencies, Digital Punk, DJ Mystery, Dogfight, Dr. Peacock, E-Force, Furyan, Jay Reeve, Killshot, Korsakoff, Leigh Johnson, Lydia M, Miss K8, N-Vitral, Never Surrender, Nogge vs. Komacasper, Nolz, Olle, Partyraiser, Phrantic, Public Enemies, Radical Redemption, Tha Watcher, Viper Xxl'' |- |{{dat|2019|10|5|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2019.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist -live-, Miss K8, Dr. Peacock -live-, Radical Redemption, D-Block & S-te-fan, Sefa, Deadly Guns, Warface, D-Fence -live-, D-Sturb, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] -live-, Korsakoff, Tha Playah, BMG -live-, F.Noize, Atmozfears, Nosferatu, Frank Kvitta, N-Vitral, Keltek, Minupren, Crypsis, Zahni, Bulletproof, Anormal & Hunnel, Jay Reeve, Ncrypta, Never Surrender, Re-Style, Thorax, Andi Teller'' |- | colspan="3" {{N/A|2020. un 2021. gadā nenotika COVID‑19 pandēmijas dēļ}} |- |{{dat|2022|10|1|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2022.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Angerfist, Barber, Broken Minds, Bulletproof, Cryogenic, Crypsis, Digital Punk, Drokz, Drs, Gridkiller, Irradiate, Jay Reeve, Juliëx, Korsakoff, Lady Dammage, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]] & Dave Revan, Major Conspiracy, MC Syco, Miss K8 vs. AniMe, Ncrypta, Never Surrender, Nolz, Physika, Radical Redemption, Rejecta, Republic, Sefa, Spitnoise vs. F.Noize, Sub Sonik, Tha Watcher, Unfused, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2023|10|7|n|bez}}<br />[[Attēls:Syndicate 2023.jpg|200px]] |{{sk|18000}} |''Act of Rage, Angerfist LIVE, Barber vs. Major Conspiracy, Bloodlust vs. The Purge, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence vs. AniMe, D-Sturb, Deadly Guns RELOADED, Dimitri K, DRS, E-Force, Elite Enemy, F.Noize Uptempo Classics, GridKiller, Hysta, Juliëx, Korsakoff, [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], MC Robs, Mish, Miss K8, N-Vitral, Nolz, Rejecta vs. Deluzion, Resolute, Spitnoise, Sub Sonik, Tha Watcher, THE TIMEMACHINE: Marc Acardipane, Trespassed, Unproven, Warface'' |- |{{dat|2024|10|6|n|bez}} |{{sk|15000}} |''Akira, Angerfist, Bloodlust, Bulletproof, Cryogenic, D-Fence, Deadly Guns, Deluzion, Dr. Peacock, Drokz, DRS, E-Force, Elite Enemy, F-Noize, Fraw, Hysta, Juliëx, Karun, DJ [[DJ Mad Dog|Mad Dog]], Major Conspiracy, Manifest Destiny, MC Robs, Mixx K8, Nama, Nolz, Nosferatu, Omnya, Ophidian, Phuture Noize, Rejecta, Resolute, Resolve, Spirnoise, tha Watcher, The Purge, The TimeMmachine, Unfused, Unlocked, Unproven'' |- |{{dat|2025|10|4|n|bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.syndicate-festival.de/en/syndicate-2025/|title=Syndicate 2025|last=Bredewolt|first=Iris|website=SYNDICATE|access-date=2025-06-15|date=2025-06-05|language=en}}</ref> |— |— |} == Himnas == Kopš 2009. gada katru gadu tiek veidota jauna festivāla himna: * 2009: ''DJ Predator'' — ''Unified Destination'' * 2010: ''Re-Style'' — ''Rise Of The Ruler'' * 2011: ''Outblast ft. Korsakoff'' — ''Hymn Of Syndicate'' * 2012: ''Masters Elite'' — ''Tied By Sound'' * 2013: ''Tha Playah feat. MC Alee'' — ''Menace To Mankind'' * 2014: ''Nosferatu & E-Life'' — ''Manslaughter'' * 2015: ''Dyprax feat MC Nolz'' — ''Posse Of The Hard'' * 2016: ''Thorax ft. MC Tha Watcher'' — ''A Decade Of Syndicate'' * 2017: ''Miss K8 ft. MC Nolz'' — ''Resolute Power'' * 2018: ''N-Vitral ft. Tha Watcher'' — ''The Ruler'' * 2019: ''D-Fence ft. Mr. Hyde'' — ''The Sonic Storm'' * 2021: ''Broken Minds & Alee'' — ''Syndicate of Rave'' * 2023: ''Angerfist & Nolz'' — ''Syndicate Of Noise'' * 2024: ''Mad Dog & Dave Revan'' — ''Start the revolution'' == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} [[Kategorija:Deju mūzika]] [[Kategorija:Elektroniskā mūzika]] t2v97bq5a8q4o8hd6q4bsvhnl481zsx 0 595478 4300705 4249969 2025-06-27T13:18:26Z Olgerts V 41522 cita Sporta iela 4300705 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Sporta iela|Sporta iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Sporta iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio (39).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 450 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Sporta iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimē. Sporta iela sākas no apļveida krustojuma ar [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas]] un [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa ielu]]. Sporta ielas garums ir aptuveni 450 metri, tā apbūvēta ar daudzstāvu dzīvojamām ēkām. Sporta iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela, tās sarkano līniju platums ir 31 metrs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|27||bez}} |page=93 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Sporta ielu nekursē, tuvākā pietura ir "Esplanāde" Cietokšņa ielā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Esplanāde |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-17a-autoosta-csdd-jaunforstadte#9740 |publisher=17A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|27||bez}}}}</ref> Iela izveidota [[Otrais pasaules karš|pēckara]] gados ar savu tagadējo nosaukumu, kas laika gaitā nekad nav mainījies. Pirms Otrā pasaules kara pilsētā bija cita neliela Sporta iela (līdz 1934. gadam — ''Mazā Sakņu iela''),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|4|19||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}}}}</ref> tā atradās [[Gajoks|Gajokā]] un krustojās ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]] starp namiem Nr. 18 un 20 (šīs ielas sākums ir saglabājies līdz mūsdienām). == Ievērojamas ēkas == * Nr. 6 un Nr. 8 — [[Daugavpils Universitāte]]s dienesta viesnīcas (nams Nr. 6 netiek lietots kopš 2016. gada). == Ielu savienojumi == Sporta iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Kandavas iela (Daugavpils)|Kandavas iela]] / [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] (apļveida krustojums) * [[Stadiona iela (Daugavpils)|Stadiona iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] (Y veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] dcwp0m4ktdfnu8e0ca1tkm2c3ct0z2w 0 597740 4301034 4299662 2025-06-28T10:33:34Z Olgerts V 41522 papildināts 4301034 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Stiklu iela |attēls = Daugavpils, Stiklu iela - panoramio (50).jpg |attēla paraksts = Skats uz krustojumu ar Rūpniecības ielu |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]] |ielas garums = 815 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Montāžnieku iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[22. autobusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Stiklu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Kūdras iela (Daugavpils)|Kūdras ielu]] kā [[Patversmes iela (Daugavpils)|Patversmes ielas]] turpinājums, ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru ielu]]. Stiklu ielā ir rūpnieciska apbūve. Ielas kopējais garums ir 815 metri. Visā garumā tai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Sabiedriskais transports pa Stiklu ielu nekursē, bet Jelgavas ielā ir [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[22. autobusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] autobusu maršrutu pietura "Stiklu iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stiklu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10-autoosta-rugeli#58362 |publisher=10. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|19||bez}}}}</ref> Stiklu iela ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums, bet [[Latvijas PSR]] laikā tā bija pārdēvēta par '''Montāžnieku ielu'''. Līdz 1957. gadam nosaukums “Stiklu iela” bija arī tagadējai [[Ošu iela (Daugavpils)|Ošu ielai]] [[Grīva (Daugavpils)|Grīvā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Stiklu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Patversmes iela (Daugavpils)|Patversmes iela]] (ielas turpinājums) * [[Kūdras iela (Daugavpils)|Kūdras iela]] * [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Rūpniecības iela (Daugavpils)|Rūpniecības iela]] (T veida krustojums) * [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Čerepovā]] 4loo9bj82j61kfbfkmy2i5v6s950g6n 0 598468 4300767 4283975 2025-06-27T15:34:43Z Dainis 876 /* Iziešanas atklātā kosmosā */ 4300767 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Kosmosa kuģa infokaste | Nosaukums = ''Shenzhou 20'' | Nosaukums_orig = 神舟二十号 | Attēls = | Attēla_izmērs = 240px | Att_virsraksts = | Programma = ''[[Shenzhou]]'' | KA_veids = [[Kosmosa kuģis]] | Bāzes platforma = ''[[Shenzhou]]'' | KA sērijas Nr = | Operators = [[Ķīnas pilotējamo kosmisko lidojumu aģentūra]], {{CHN}} | Lielākie_izgatavotāji = [[Ķīnas aerokosmiskā zinātnes un tehnoloģiju korporācija]], {{CHN}} | Starta_gads = 2025 | Starts = {{dat|2025|4|24|SK}} 09:17 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' | Nesējs = ''[[Chang Zheng 2F]]'', {{CHN}} | Starta_vieta = [[Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs|Dzjucjuaņa]], {{CHN}} | Apkalpe = [[Čeņs Duns]]{{br}}[[Čeņs Džunžui]]{{br}}[[Vans Dzje]] | apkalpes attēls = | apkalpes attēla apraksts = | saslēgšanās-atvienošanās = | Nolaišanās = | Nolaišanās vieta = <!--[[Iekšējā Mongolija]], {{CHN}}--> | Darbības_beigu_gads = | Darbības_beigu_datums = | Darbības_ilgums = | Beigu_gads = | Beigu_datums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = | Tīmekļa_vietne = | Masa = 8100 kg | Enerģija = | Pārlidojums = | Pārlidojuma_datums = | Orbītas_elementi = jā | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Orbītas_veids = LEO | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 41,5° | Periods = | Apoapsīda = | Periapsīda = | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[Shenzhou 19]]'' | KA_nāk = ''[[Shenzhou 21]]'' | Pilot. misijas = }} '''''Shenzhou 20''''' ({{val|zh|神舟二十号}}, {{zh-p|Shénzhōu èrshí-hào}}) ir [[Ķīna]]s pilotējams ''[[Shenzhou]]'' sērijas [[kosmosa kuģis]]. Tas orbītā tika palaists 2025. gada 24. aprīlī. Kosmosa kuģim [[orbitālā stacija|orbitālajā stacijā]] ''[[Tiangong]]'' jānogādā 9. ekspedīcija.<!-- Uz zemes tas atgriezās 16. aprīlī.--> == Apkalpe == Kuģa ''Shenzhou 20'' apkalpe augšupceļā un lejupceļā: {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" ! width="50%"|Kosmonauts ! width="5%"| {{piezīme|Virz.|lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)}} ! width="20%"|Pozīcija ! width="10%"|Lidojums pēc skaita ! width="20%"|Valsts /{{br}}organizācija |- | [[Čeņs Duns]] | ↑↓ | Komandieris | 3. | {{CHN}} |- | [[Čeņs Džunžui]] | ↑↓ | Operators | 1. | {{CHN}} |- | [[Vans Dzje]] | ↑↓ | Lidojuma inženieris | 1. | {{CHN}} |} == Lidojuma gaita == ''Shenzhou 20'' tika palaists {{dat|2025|4|24||bez}} 09:17 ''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'' ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F]]'' no [[Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centrs|Dzjucjuaņas Pavadoņu palaišanas centra]]. Taja pašā dienā 15:49 ''UTC'' kosmosa kuģis automātiskā režīmā saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]'' pie moduļa ''[[Tianhe]]'' apakšējās pieslēgvietas. Stacijā kosmonautus sagaidīja ''[[Shenzhou 19]]'' apkalpe (''Tiangong'' 8. ekspedīcija). Kosmosa kuģa atgriešanās uz Zemes plānota 2025. gada novembrī. <!-- 2022. gada 15. aprīlī 16:44 ''UTC'' ''Shenzhou 14'' atvienojās no ''Tiangong''.<ref name="spaceflightnow.com, 2022-04-15" /> 16. aprīlī 01:56:49 ''UTC'' kosmosa kuģa nolaižamais aparāts nolaidās [[Iekšējā Mongolija|Iekšējā Mongolijā]]. --> == Iziešanas atklātā kosmosā == {| class="wikitable" |- bgcolor="#efefef" v ! width="8%"|'''Misija''' ! width="10%"|'''Slūžu kamera''' ! width="18%"|'''Kosmonauti''' ! width="10%"|'''Sākums''' (''[[Universālais koordinētais laiks|UTC]]'') ! width="10%"|'''Beigas''' ! width="10%"|'''Ilgums''' ! '''Darbība''' |- | ''Tiangong'' 9. ekspedīcija | ''[[Wentian]]'' | [[Čeņs Duns]]{{br}}[[Čeņs Džunžui]] | {{dat|2025|5|21|SK}} | 08:49 | ~ 8 stundas | Aizsardzības pārklāju pret kosmiskajiem atkritumiem uzstādīšana |- | ''Tiangong'' 9. ekspedīcija | ''[[Wentian]]'' | Čeņs Duns{{br}}Čeņs Džunžui | {{dat|2025|6|26|SK}} 07:00 | 13:29 | 6 h 26 min | Veikta vairāku aizsardzības pret kosmiskajiem atkritumiem aprīkojumu uzstādīšana un ārējā aprīkojuma un iekārtu pārbaudes, novēršot bojājumus. Uz ārējās platformas tika pievienoti kāju stiprinājumi un saskarnes adapteri. |} <!-- == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="CNN 2023-10-26">[https://edition.cnn.com/2023/10/26/asia/china-shenzhou-17-launch-youngest-crew-scn-intl-hnk/index.html China has sent its youngest-ever astronaut crew to the Tiangong space station] Marc Stewart, Mengchen Zhang and Nectar Gan, CNN, 2023-10-26</ref> }} --> == Ārējās saites == * [https://space.skyrocket.de/doc_sdat/sz-8.htm Shenzhou 8, ..., 19 (SZ 8, ..., 19)] Gunter Dirk Krebs {{en ikona}} {{2025. gada orbitālie starti}} {{Shenzhou}} [[Kategorija:Shenzhou|19]] j3mqimvzs2fr28cv4gg6r9dkcdkd7gx 0 598779 4300891 4275681 2025-06-27T21:08:57Z Bai-Bot 60304 /* top */ sīkumi, replaced: Igaunijas Pareizticīgo → Igaunijas Pareizticīgā (3) using [[Project:AWB|AWB]] 4300891 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Pērnavas Svētās Katrīnas baznīca | image = Pärnu Jekateriina õigeusu kirik, 2009, regnr 16716.jpg | image_size = | caption = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 58 | latm = 23 | lats = 06 | latNS = N | longd = 24 | longm = 59 | longs = 52 | longEW = E | religious_affiliation = [[Igaunijas Pareizticīgā baznīca]] | rite = | location = {{vieta|Igaunija|Pērnava}} | consecration_year = 1764 | status = [[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|baznīca]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = [[Pjotrs Jegorovs]] | architecture_type = | architecture_style = krievu [[baroks]] | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = 1768 | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Pērnavas Svētās Katrīnas baznīca''' ({{val|et|Pärnu Suurmärter Katariina kirik}}) ir [[Igaunijas Pareizticīgā baznīca]]s dievnams, kas atrodas [[Pērnava]]s pilsētā. Uzcelta laika posmā no 1764. līdz 1768. gadam pēc [[ķeizars|ķeizarienes]] [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II Lielās]] rīkojuma. 1769. gadā iesvētīta par godu [[Svētā Katrīna no Aleksandrijas|Svētajai Katrīnas no Aleksandrijas]]. Uzbūvēta krievu [[baroks|baroka]] stilā pēc arhitekta Pjotora Jegorova projekta un kļuva par paraugu vairākām 18. gadsimta beigu pareizticīgo baznīcām Baltijā.<ref>{{grāmatas atsauce |author1=Vita Banga |author2=Marina Levina u.c |title=Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla |date=2007 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=978-9984-823-00-3 |page=438.—449.}}</ref> Baznīcai ir liels centrālais kupols, ko ieskauj četri mazi tornīši un rietumu tornis ar adatas formas smaili. Fasāde ir bagātīgi rotāta un sadalīta ar [[frontons|frontoniem]] un [[dzega|dzegām]]. Baznīcas iekšpusē ir [[ikonostass]], ko arī veidojis Jegorovs.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=16716 Pärnu Jekateriina õigeusu kirik |url=https://register.muinas.ee/public.php?menuID=monument&action=view&id=16716 |website=register.muinas.ee}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Храм вмц. Екатерины |url=http://www.orthodox.ee/epc/parishes-ru/94-parishes-rus/163-parnu-ru |website=Эстонская Православная Церковь Московского Патриархата |access-date={{dat|2025|04|27||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150905171650/http://www.orthodox.ee/epc/parishes-ru/94-parishes-rus/163-parnu-ru }}</ref> == Attēli == <gallery mode="packed" heights="180"> BM06054Am.jpg|Baznīca 1795. gadā St. Catherine's Church, Pärnu-20220628 (10).JPG|250px|[[Kupols]] St. Catherine's Church, Pärnu-20220628 (13).JPG|250px|[[Ikonostass]] </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{reliģija-aizmetnis}} [[Kategorija:Baznīcas Igaunijā]] [[Kategorija:Pērnava]] 7lyvxzayrf3hw9itefls2t5v0njljcf 0 599434 4300699 4272816 2025-06-27T12:35:49Z Olgerts V 41522 precizējums 4300699 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = 1. Preču iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Gajoks]] |ielas garums = 340 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''1. Preču iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Gajoks|Gajoka]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]], ved dienvidu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dzelzceļu iela|Dzelzceļu ielu]]. Pirmajā Preču ielā ir saimnieciskā un administratīvā apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 340 metri. Tai ir gan [[Asfaltbetons|asfalta]], gan [[grants]] segums. Krustojumā ar [[Februāra iela|Februāra ielu]] 1. Preču iela šķērso sliežu ceļu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa 1. Preču ielu nekursē. Ielas nosaukums laika gaitā nav mainījies. Tas saistīts ar Daugavpils I preču staciju, kas atradās uz dienvidiem — dienvidaustrumiem no pilsētas cietuma. == Ievērojami objekti == * Nr. 30A — preču stacijas pārvaldes divstāvu ēka, uzcelta 1873.—1874. gados, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Preču stacijas pārvaldes ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4726 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|5|3||bez}}}}</ref> * Ielas sākums iet gar [[Daugavpils cietums|Daugavpils cietuma]] teritoriju. * Ielas apkārtnē atrodas Dzelzceļnieku dārzs, kur 1941. gada jūlijā, ar [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijas]] sākumu, tika nošauti tukstoši daugavpiliešu, tostarp 1125 ebreji (uzstādītas granīta plāksnes un stēla).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Holokausta memoriālā vieta Dzelzceļnieku dārzā |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/holokausta-memoriala-vieta-dzelzcelnieku-darza/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|5|3||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == 1. Preču iela ir savienota ar šādām ielām: * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] (T veida krustojums) * [[Februāra iela]] * [[Dzelzceļu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar 0—9}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu P}} {{DEFAULTSORT:#01}} [[Kategorija:Ielas Gajokā]] o0x1f11rods39imypxtr6bbbir60ulk 0 601286 4300822 4293906 2025-06-27T17:53:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300822 wikitext text/x-wiki '''Kafija Zviedrijā''' tika ieviesta 17. gadsimta beigās, un mūsdienās kafija ieņem nozīmīgu lomu [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūrā]], ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cafely.com/blogs/research/which-country-consumes-the-most-coffee|title=Coffee Consumption by Country 2025: Lifetime Data & Statistics|website=cafely.com|access-date=2025-05-25|language=en}}</ref> un atšķirīga kafijas pauzes tradīcija, kas pazīstama kā ''Fika''. == Vēsture == [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|thumb|Apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, Stokholma, 1930. gads]] === Pirmsākumi === Kafiju Zviedrijā ieveda 17. gadsimta vidū. 1657. gadā zviedru diplomāts Klāss Rolambs (''Claes Rålamb'') sastapās ar kafiju diplomātiskās misijas laikā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]]. Viņš to aprakstīja kā "vārītu pupiņu dzērienu", ko lieto karstu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://a43.se/en/history/swedens-coffee-history-began-in-gothenburg/|title=Sweden's Coffee History Began in Gothenburg - A43 Coffee|access-date=2025-05-25|date=2020-06-17|language=en}}</ref> Neskatoties uz šo agrīno pieminējumu, kafija Zviedrijā neguva tūlītēju popularitāti.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Svanberg |first=Ingvar |date=April 1993 |title=Coffee in Sweden: A question of morality, health, and economy |url=https://www.researchgate.net/publication/233125537 |journal=Food and Foodways |volume=5(3):239-254}}</ref> Pirmais reģistrētais kafijas sūtījums ieradās 1685. gadā [[Gēteborga|Gēteborgā]].<ref name=":0" /> Sākotnēji kafiju uzskatīja par ārstniecības līdzekli un to pārdeva aptiekās. Tās augstā cena ļāva to iegādāties tikai bagātākajām šķirām. [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Karalis Kārlis XII]], uzturoties [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā, iemīlēja kafiju un pēc atgriešanās ieviesa turku kafijas pagatavošanas paņēmienus, veicinot tās izplatību Zviedrijā.<ref name=":0" /> === Ierobežojumi === Kafijas patēriņš savos agrīnajos gados saskārās ar pretestību. Kritiķi kā [[Kārlis Linnejs]] brīdināja par tās ietekmi uz veselību,<ref>{{atsauce |last=Brown |first=Carolina |title=6. At the coffee table |date=2024-07-15 |work=Comfortable Everyday Life at the Swedish Eighteenth-Century Näs Manor |pages=243–274 |url=https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/9789048562381-009/html |access-date=2025-01-09 |publisher=Amsterdam University Press |language=en |doi=10.1515/9789048562381-009 |isbn=978-90-485-6238-1}}</ref> iestājoties par augu alternatīvām,<ref name=":1">{{publikācijas atsauce |last=Hodacs |first=Hanna |date=November 2023 |title=Substituting Coffee and Tea in the Eighteenth Century: A Rural and Material History with Global Implications |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-global-history/article/substituting-coffee-and-tea-in-the-eighteenth-century-a-rural-and-material-history-with-global-implications/AF5822BA9E60F38A96FF85956F1F7765 |journal=Journal of Global History |language=en |volume=18 |issue=3 |pages=461–480 |doi=10.1017/S1740022823000086 |issn=1740-0228}}</ref> kamēr ekonomiskās bažas, tostarp negatīvā [[tirdzniecības bilance]], ko radīja eksotisku "greznību", tai skaitā kafijas, imports,<ref name=":1" /> noveda pie valdības aizliegumiem. Karalis [[Gustavs III]] bija pret kafiju, uzdodot veikt eksperimentu par tās ietekmi.<ref name="NyTeknik">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nyteknik.se/nyheter/it_telekom/allmant/article247458.ece|title=Gustav IIIs odödliga kaffeexperiment|last=Sempler|first=Kaianders|publisher=[[Ny Teknik]]|access-date=6 February 2012|date=15 March 2006|language=sv|trans-title=Gustav III's immortal coffee experiment|archive-url=https://web.archive.org/web/20121001015448/http://www.nyteknik.se/nyheter/it_telekom/allmant/article247458.ece|archive-date=1 October 2012}}</ref> Starp 1756. un 1823. gadu kafiju aizliedza piecas reizes,<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Knutsson |first1=Anna |last2=Hodacs |first2=Hanna |title=When coffee was banned: strategies of labour and leisure among Stockholm's poor women, 1794–1796 and 1799–1802 |date=2023-05-04 |url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/03585522.2021.2000489 |journal=Scandinavian Economic History Review |volume=71 |issue=2 |pages=176–198 |doi=10.1080/03585522.2021.2000489 |issn=0358-5522}}</ref> taču šie aizliegumi bija lielākoties neefektīvi. Kafijas patēriņš turpinājās, aizlieguma periodā izveidojoties pazemes biedrībām, kas zināmas kā "kafijas ģildes".<ref>{{Ziņu atsauce |title=How coffee travelled from Ethiopia to Sweden and became a national tradition |url=https://www.polestar.com/global/news/how-coffee-travelled-from-ethiopia-to-sweden-and-became-a-national-tradition/ |date=2024-03-01 |access-date=2025-01-09}}</ref> Ierobežojumus atcēla 1823. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2018-07-02 |title=Once upon a time, when coffee was illegal in Sweden... say what now? |url=https://www.thelocal.se/20180702/why-coffee-was-banned-in-sweden-five-times |access-date=2025-01-09 |website=The Local Sweden |language=en}}</ref> [[Attēls:Coffee for sale in a Swedish shop 1951 (JOKAUAS2 797-1).tif|thumb|Kafija pārdošanā zviedru veikalā 1951. gadā]] === Plašā popularitāte === Kafija Zviedrijā pakāpeniski guva popularitāti, līdz 1850. gadam kļūstot par ikdienas produktu pat starp strādniekiem un lauku nabagiem. Kamēr ''[[brännvin]]'' (degvīns) varēja destilēt mājās, kafijas pupiņas bija jāimportē. Tāpēc lauku zviedri bieži lietoja kafijas bāzes vai kafijai līdzīgus dzērienus līdz piecām reizēm dienā, pagarinot savus kafijas krājumus ar vietējiem aizstājējiem, piemēram, žāvētu [[Parastais cigoriņš|cigoriņa saknīti]], graudiem, kas sajaukti ar sīrupu, vai mīklu, kas pagatavota no [[rudzi]]em un [[Kartupelis|kartupeļiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Gershon |first=Livia |date=2022-11-21 |title=The Swedish-American Coffee Tradition |url=https://daily.jstor.org/the-swedish-american-coffee-tradition/ |access-date=2025-01-09 |website=JSTOR Daily |language=en}}</ref> Šajā laikā atturības kustība un jaunie alkohola noteikumi pārveidoja alkohola lietošanas paradumus Zviedrijā. [[alkoholiskie dzērieni|Alkohola]] lietošana darba stundās kļuva sociāli nepieņemama, un strādnieki to aizstāja ar kafiju. Šīs pārmaiņas noveda pie kafejnīcu uzplaukuma, un līdz 1887. gadam [[Stokholma|Stokholmā]] darbojās gandrīz 800 kafejnīcas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sweden's alcohol policy |url=https://theabsolutgroup.com/legacy/post/lo-smith-english/swedens-alcohol-policy/ |access-date=2025-01-09 |website=The Absolut Group |language=en}}</ref> Dzelzs plīts ieviešana [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] padarīja mājas [[kafijas pagatavošana|kafijas pagatavošanu]] pieejamu, un kafija kļuva par neatņemamu zviedru mājsaimniecības sastāvdaļu. Šajā laikā sāka veidoties kultūras tradīcija ''Fika''.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last=emmaaxelsson |date=2021-08-24 |title=The history of fika |url=https://fikatrail.com/about-fika/the-history-of-fika/ |access-date=2025-03-23 |website=fikatrail |language=en}}</ref> == Kafijas kultūra Zviedrijā mūsdienās == === ''Fika'' === {{Pamatraksts|Fika}}[[Attēls:FIKA, Norton Road, Hove 2023-09-02.jpg|thumb|Zviedru tematiska kafejnīca ar nosaukumu ''Fika'' Braitonā, Apvienotajā Karalistē]] ''Fika'' ir labi nostiprinājusies tradīcija zviedru [[kafijas kultūra|kafijas kultūrā]], ko raksturo īpaša pauze, kuras laikā indivīdi lieto kafiju, parasti kopā ar [[maizīte|maizītēm]] vai [[kūka|kūkām]], sociālā vidē.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Swedish Coffee and Culture |url=https://www.nescafe.com/gb/coffee-culture/knowledge/swedish-coffee |access-date=2025-01-09 |website=Nescafé}}</ref> ''Fika'' uzskata par sociālu institūciju, kas mudina apstāties starp ikdienas uzdevumiem. Tā ir plaši izplatīta darba vietās, mājās un kafejnīcās visā Zviedrijā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |last=Hotson |first=Elizabeth |title=Is this the sweet secret to Swedish success? |url=http://www.bbc.com/capital/story/20160112-in-sweden-you-have-to-stop-work-to-chat |date=12 January 2016 |access-date=2 February 2017 |publisher=BBC}}</ref> Šai praksei, kas radusies no vārda "kafija" ({{val|sv|kaffe}}) [[slenga inversija]]s rezultātā, ir vēsturiskas saknes, kas datējamas ar 19. gadsimta beigām.<ref name=":4" /> Tradicionāli ''fika'' notiek noteiktos laikos, piemēram, vidusrītā un pēcpusdienā, lai gan mūsdienu apstākļos tā var notikt neformālāk. Dažas zviedru darba vietas veicina ''fika'' caur īpašām kopīgām telpām, un dažos gadījumos ''fika'' pauzes ir skaidri iekļautas darba līgumos.<ref name=":6">{{Ziņu atsauce |last=Harper |first=Leah |date=2023-11-08 |title=Fika, four-week holidays – and zero overtime: Sweden's stunningly healthy work culture |url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2023/nov/08/fika-four-week-holidays-and-zero-overtime-swedens-stunningly-healthy-work-culture |access-date=2025-03-23 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=A Quick Read During Fika |url=https://www.swedenabroad.se/en/embassies/south-africa-pretoria/current/news/embassy-newsletter-issue-1 |date=2 Aug 2023 |first1=Hakan |last1=Juholt |access-date=2025-03-23 |website=Sweden Abroad |language=en}}</ref> Kafiju, ko lieto ''fika'' laikā, bieži papildina konditorejas izstrādājumi, piemēram, [[kanēļa ruļļi]] vai citi cepti produkti, tostarp sezonas izstrādājumi, piemēram, [[Safrāns|safrāna]] maizītes un [[semla]] kūciņas, lai gan var iekļaut arī sāļus variantus.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=Jan 3, 2023 |title=Swedish Fika: Sweden's 'Premium Coffee Break' Explained |url=https://www.forbes.com/sites/davidnikel/2023/01/03/swedish-fika-swedens-premium-coffee-break-explained/?sh=286700035ec1 |access-date=2025-03-23 |website=Forbes |first1=David |last1=Nikel |archive-date=2023-09-13 |archive-url=https://archive.today/20230913233554/https://www.forbes.com/sites/davidnikel/2023/01/03/swedish-fika-swedens-premium-coffee-break-explained/?sh=286700035ec1 }}</ref> [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] ''fika'' koncepts guvis starptautisku atzinību, ar tradīcijai iedvesmotām kafejnīcām, kas atvērtas pilsētās visā pasaulē.<ref name=":7" /><ref name=":5" /> To saista arī ar darba produktivitāti, jo pētījumi liecina, ka regulāras pauzes veicina efektivitāti un labklājību.<ref name=":6" /> === Patēriņš === [[Attēls:Coffee shop in Göteborg railway station, Sweden .jpg|thumb|Kafejnīca [[Gēteborga]]s dzelzceļa stacijā]] Zviedrija ir starp augstākajām kafijas patērētājvalstīm pasaulē, ar vidējo patēriņu aptuveni {{nobr|8,2 kg}} uz vienu iedzīvotāju gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Per Capita Coffee Consumption in Sweden |url=https://www.statista.com/statistics/424179/per-capita-coffee-consumption-in-sweden/ |website=Statista |access-date=2025-01-09}}</ref> Filtrētā kafija paliek populārākā pagatavošanas metode, lai gan [[espreso]] bāzes dzērieni ir guvuši popularitāti.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |last=Andersson |first=Karl |date=2023-10-15 |title=Nordic Coffee Culture Explained: From Fika to Kask |url=https://nordicperspective.com/culture/nordic-scandinavian-coffee-drinking-culture-explained |access-date=2025-01-09 |website=Nordic Perspective |language=en}}</ref> Vēl viens vēsturisks kafijas pagatavošanas veids Zviedrijā, kas joprojām ir izplatīts [[Ziemeļzviedrija|Ziemeļzviedrijā]], ir ''kokkaffe'' jeb vārītā kafija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2014-01-26 |title=Typically Swedish: Kokkaffe (Boiled Coffee) - Five Euro Food |url=https://homesweetsweden.com/typically-swedish-kokkaffe-boiled-coffee-giveaway/ |access-date=2025-01-09 |website=Home Sweet Sweden |last1=Charles |language=en}}</ref> Šis process ietver ūdens un rupji maltas kafijas pievienošanu katlā vai pannā, to novārīšanu, un pēc tam ieliešanu tasē vai kolbā.<ref name=":2" /> Zviedri parasti dod priekšroku vidējam līdz tumšam grauzdējumam,<ref name=":2" /> tomēr specializētās kafijas popularitāte pēdējos gados ir augusi. Kafejnīcas ar mākslinieciskām pagatavošanas metodēm un mikro-grauzdētavām kļuvušas izplatītākas.<ref name=":3"/> == Nozare == [[Attēls:Gevalia, Gävle 04.jpg|thumb|''[[Gevalia]]'' kafijas grauzdētava [[Jēvle|Jēvlē]]]] Zviedrijas kafijas nozares gada grauzdēšanas apjoms ir aptuveni {{sk|88000}} tonnu, kas veido apmēram 5% no [[Eiropas Savienība]]s kopējā apjoma. Nozari veido lielo grauzdētavu un mazāku mikro-grauzdētavu sajaukums.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce |title=The Scandinavian market potential for coffee |date=23 April 2024 |url=https://www.cbi.eu/market-information/coffee/scandinavia/market-potential |website=CBI Ministry of Foreign Affairs |access-date=2025-01-09}}</ref> Četri lielākie uzņēmumi, kas dominē Zviedrijas kafijas tirgū:<ref name=":3" /> * ''[[Gevalia]]'', kas pieder ''[[JDE Peet's]]'', ar mītni [[Jēvle|Jēvlē]], ir aptuveni 40% tirgus daļas. * ''Zoégas'', kas pieder ''[[Nestlé]]'', ar mītni [[Helsingborja|Helsingborjā]], ir aptuveni 20% tirgus daļas. * ''[[Löfbergs]]'', ar galveno biroju [[Kārlstade|Kārlstadē]], ir aptuveni 15% tirgus daļas. * ''Arvid Nordquist'', ar mītni [[Stokholma|Stokholmā]], ir aptuveni 9% tirgus daļas. Šie uzņēmumi galvenokārt importē zaļas kafijas pupiņas caur [[Gēteborgas osta|Gēteborgas]] un [[Jēvle osta|Jēvle]] ostām. Mazākās grauzdētavas un mikro-grauzdētavas, kas specializējas specializētajā kafijā, veido atlikušo tirgus daļu.<ref>{{Ziņu atsauce |title=The Evolution of Fika in Sweden |url=https://swedishheritage.se/2025/the-evolution-of-fika |website=Swedish National Heritage Board |access-date=2025-01-09 }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zviedrijas kultūra]] [[Kategorija:Kafija]] 0zgfifhekobhpm2ru52q933iyt86zb4 4300885 4300822 2025-06-27T20:57:51Z Baisulis 11523 /* Nozare */ nomainīta atsauce...... 4300885 wikitext text/x-wiki '''Kafija Zviedrijā''' tika ieviesta 17. gadsimta beigās, un mūsdienās kafija ieņem nozīmīgu lomu [[Zviedrijas kultūra|zviedru kultūrā]], ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cafely.com/blogs/research/which-country-consumes-the-most-coffee|title=Coffee Consumption by Country 2025: Lifetime Data & Statistics|website=cafely.com|access-date=2025-05-25|language=en}}</ref> un atšķirīga kafijas pauzes tradīcija, kas pazīstama kā ''Fika''. == Vēsture == [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|thumb|Apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, Stokholma, 1930. gads]] === Pirmsākumi === Kafiju Zviedrijā ieveda 17. gadsimta vidū. 1657. gadā zviedru diplomāts Klāss Rolambs (''Claes Rålamb'') sastapās ar kafiju diplomātiskās misijas laikā [[Konstantinopole|Konstantinopolē]]. Viņš to aprakstīja kā "vārītu pupiņu dzērienu", ko lieto karstu.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://a43.se/en/history/swedens-coffee-history-began-in-gothenburg/|title=Sweden's Coffee History Began in Gothenburg - A43 Coffee|access-date=2025-05-25|date=2020-06-17|language=en}}</ref> Neskatoties uz šo agrīno pieminējumu, kafija Zviedrijā neguva tūlītēju popularitāti.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Svanberg |first=Ingvar |date=April 1993 |title=Coffee in Sweden: A question of morality, health, and economy |url=https://www.researchgate.net/publication/233125537 |journal=Food and Foodways |volume=5(3):239-254}}</ref> Pirmais reģistrētais kafijas sūtījums ieradās 1685. gadā [[Gēteborga|Gēteborgā]].<ref name=":0" /> Sākotnēji kafiju uzskatīja par ārstniecības līdzekli un to pārdeva aptiekās. Tās augstā cena ļāva to iegādāties tikai bagātākajām šķirām. [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Karalis Kārlis XII]], uzturoties [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[18. gadsimts|18. gadsimta]] sākumā, iemīlēja kafiju un pēc atgriešanās ieviesa turku kafijas pagatavošanas paņēmienus, veicinot tās izplatību Zviedrijā.<ref name=":0" /> === Ierobežojumi === Kafijas patēriņš savos agrīnajos gados saskārās ar pretestību. Kritiķi kā [[Kārlis Linnejs]] brīdināja par tās ietekmi uz veselību,<ref>{{atsauce |last=Brown |first=Carolina |title=6. At the coffee table |date=2024-07-15 |work=Comfortable Everyday Life at the Swedish Eighteenth-Century Näs Manor |pages=243–274 |url=https://www.degruyter.com/document/doi/10.1515/9789048562381-009/html |access-date=2025-01-09 |publisher=Amsterdam University Press |language=en |doi=10.1515/9789048562381-009 |isbn=978-90-485-6238-1}}</ref> iestājoties par augu alternatīvām,<ref name=":1">{{publikācijas atsauce |last=Hodacs |first=Hanna |date=November 2023 |title=Substituting Coffee and Tea in the Eighteenth Century: A Rural and Material History with Global Implications |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-global-history/article/substituting-coffee-and-tea-in-the-eighteenth-century-a-rural-and-material-history-with-global-implications/AF5822BA9E60F38A96FF85956F1F7765 |journal=Journal of Global History |language=en |volume=18 |issue=3 |pages=461–480 |doi=10.1017/S1740022823000086 |issn=1740-0228}}</ref> kamēr ekonomiskās bažas, tostarp negatīvā [[tirdzniecības bilance]], ko radīja eksotisku "greznību", tai skaitā kafijas, imports,<ref name=":1" /> noveda pie valdības aizliegumiem. Karalis [[Gustavs III]] bija pret kafiju, uzdodot veikt eksperimentu par tās ietekmi.<ref name="NyTeknik">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nyteknik.se/nyheter/it_telekom/allmant/article247458.ece|title=Gustav IIIs odödliga kaffeexperiment|last=Sempler|first=Kaianders|publisher=[[Ny Teknik]]|access-date=6 February 2012|date=15 March 2006|language=sv|trans-title=Gustav III's immortal coffee experiment|archive-url=https://web.archive.org/web/20121001015448/http://www.nyteknik.se/nyheter/it_telekom/allmant/article247458.ece|archive-date=1 October 2012}}</ref> Starp 1756. un 1823. gadu kafiju aizliedza piecas reizes,<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Knutsson |first1=Anna |last2=Hodacs |first2=Hanna |title=When coffee was banned: strategies of labour and leisure among Stockholm's poor women, 1794–1796 and 1799–1802 |date=2023-05-04 |url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/03585522.2021.2000489 |journal=Scandinavian Economic History Review |volume=71 |issue=2 |pages=176–198 |doi=10.1080/03585522.2021.2000489 |issn=0358-5522}}</ref> taču šie aizliegumi bija lielākoties neefektīvi. Kafijas patēriņš turpinājās, aizlieguma periodā izveidojoties pazemes biedrībām, kas zināmas kā "kafijas ģildes".<ref>{{Ziņu atsauce |title=How coffee travelled from Ethiopia to Sweden and became a national tradition |url=https://www.polestar.com/global/news/how-coffee-travelled-from-ethiopia-to-sweden-and-became-a-national-tradition/ |date=2024-03-01 |access-date=2025-01-09}}</ref> Ierobežojumus atcēla 1823. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2018-07-02 |title=Once upon a time, when coffee was illegal in Sweden... say what now? |url=https://www.thelocal.se/20180702/why-coffee-was-banned-in-sweden-five-times |access-date=2025-01-09 |website=The Local Sweden |language=en}}</ref> [[Attēls:Coffee for sale in a Swedish shop 1951 (JOKAUAS2 797-1).tif|thumb|Kafija pārdošanā zviedru veikalā 1951. gadā]] === Plašā popularitāte === Kafija Zviedrijā pakāpeniski guva popularitāti, līdz 1850. gadam kļūstot par ikdienas produktu pat starp strādniekiem un lauku nabagiem. Kamēr ''[[brännvin]]'' (degvīns) varēja destilēt mājās, kafijas pupiņas bija jāimportē. Tāpēc lauku zviedri bieži lietoja kafijas bāzes vai kafijai līdzīgus dzērienus līdz piecām reizēm dienā, pagarinot savus kafijas krājumus ar vietējiem aizstājējiem, piemēram, žāvētu [[Parastais cigoriņš|cigoriņa saknīti]], graudiem, kas sajaukti ar sīrupu, vai mīklu, kas pagatavota no [[rudzi]]em un [[Kartupelis|kartupeļiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Gershon |first=Livia |date=2022-11-21 |title=The Swedish-American Coffee Tradition |url=https://daily.jstor.org/the-swedish-american-coffee-tradition/ |access-date=2025-01-09 |website=JSTOR Daily |language=en}}</ref> Šajā laikā atturības kustība un jaunie alkohola noteikumi pārveidoja alkohola lietošanas paradumus Zviedrijā. [[alkoholiskie dzērieni|Alkohola]] lietošana darba stundās kļuva sociāli nepieņemama, un strādnieki to aizstāja ar kafiju. Šīs pārmaiņas noveda pie kafejnīcu uzplaukuma, un līdz 1887. gadam [[Stokholma|Stokholmā]] darbojās gandrīz 800 kafejnīcas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sweden's alcohol policy |url=https://theabsolutgroup.com/legacy/post/lo-smith-english/swedens-alcohol-policy/ |access-date=2025-01-09 |website=The Absolut Group |language=en}}</ref> Dzelzs plīts ieviešana [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] padarīja mājas [[kafijas pagatavošana|kafijas pagatavošanu]] pieejamu, un kafija kļuva par neatņemamu zviedru mājsaimniecības sastāvdaļu. Šajā laikā sāka veidoties kultūras tradīcija ''Fika''.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce |last=emmaaxelsson |date=2021-08-24 |title=The history of fika |url=https://fikatrail.com/about-fika/the-history-of-fika/ |access-date=2025-03-23 |website=fikatrail |language=en}}</ref> == Kafijas kultūra Zviedrijā mūsdienās == === ''Fika'' === {{Pamatraksts|Fika}}[[Attēls:FIKA, Norton Road, Hove 2023-09-02.jpg|thumb|Zviedru tematiska kafejnīca ar nosaukumu ''Fika'' Braitonā, Apvienotajā Karalistē]] ''Fika'' ir labi nostiprinājusies tradīcija zviedru [[kafijas kultūra|kafijas kultūrā]], ko raksturo īpaša pauze, kuras laikā indivīdi lieto kafiju, parasti kopā ar [[maizīte|maizītēm]] vai [[kūka|kūkām]], sociālā vidē.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Swedish Coffee and Culture |url=https://www.nescafe.com/gb/coffee-culture/knowledge/swedish-coffee |access-date=2025-01-09 |website=Nescafé}}</ref> ''Fika'' uzskata par sociālu institūciju, kas mudina apstāties starp ikdienas uzdevumiem. Tā ir plaši izplatīta darba vietās, mājās un kafejnīcās visā Zviedrijā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce |last=Hotson |first=Elizabeth |title=Is this the sweet secret to Swedish success? |url=http://www.bbc.com/capital/story/20160112-in-sweden-you-have-to-stop-work-to-chat |date=12 January 2016 |access-date=2 February 2017 |publisher=BBC}}</ref> Šai praksei, kas radusies no vārda "kafija" ({{val|sv|kaffe}}) [[slenga inversija]]s rezultātā, ir vēsturiskas saknes, kas datējamas ar 19. gadsimta beigām.<ref name=":4" /> Tradicionāli ''fika'' notiek noteiktos laikos, piemēram, vidusrītā un pēcpusdienā, lai gan mūsdienu apstākļos tā var notikt neformālāk. Dažas zviedru darba vietas veicina ''fika'' caur īpašām kopīgām telpām, un dažos gadījumos ''fika'' pauzes ir skaidri iekļautas darba līgumos.<ref name=":6">{{Ziņu atsauce |last=Harper |first=Leah |date=2023-11-08 |title=Fika, four-week holidays – and zero overtime: Sweden's stunningly healthy work culture |url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2023/nov/08/fika-four-week-holidays-and-zero-overtime-swedens-stunningly-healthy-work-culture |access-date=2025-03-23 |work=The Guardian |language=en |issn=0261-3077}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=A Quick Read During Fika |url=https://www.swedenabroad.se/en/embassies/south-africa-pretoria/current/news/embassy-newsletter-issue-1 |date=2 Aug 2023 |first1=Hakan |last1=Juholt |access-date=2025-03-23 |website=Sweden Abroad |language=en}}</ref> Kafiju, ko lieto ''fika'' laikā, bieži papildina konditorejas izstrādājumi, piemēram, [[kanēļa ruļļi]] vai citi cepti produkti, tostarp sezonas izstrādājumi, piemēram, [[Safrāns|safrāna]] maizītes un [[semla]] kūciņas, lai gan var iekļaut arī sāļus variantus.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |date=Jan 3, 2023 |title=Swedish Fika: Sweden's 'Premium Coffee Break' Explained |url=https://www.forbes.com/sites/davidnikel/2023/01/03/swedish-fika-swedens-premium-coffee-break-explained/?sh=286700035ec1 |access-date=2025-03-23 |website=Forbes |first1=David |last1=Nikel |archive-date=2023-09-13 |archive-url=https://archive.today/20230913233554/https://www.forbes.com/sites/davidnikel/2023/01/03/swedish-fika-swedens-premium-coffee-break-explained/?sh=286700035ec1 }}</ref> [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] ''fika'' koncepts guvis starptautisku atzinību, ar tradīcijai iedvesmotām kafejnīcām, kas atvērtas pilsētās visā pasaulē.<ref name=":7" /><ref name=":5" /> To saista arī ar darba produktivitāti, jo pētījumi liecina, ka regulāras pauzes veicina efektivitāti un labklājību.<ref name=":6" /> === Patēriņš === [[Attēls:Coffee shop in Göteborg railway station, Sweden .jpg|thumb|Kafejnīca [[Gēteborga]]s dzelzceļa stacijā]] Zviedrija ir starp augstākajām kafijas patērētājvalstīm pasaulē, ar vidējo patēriņu aptuveni {{nobr|8,2 kg}} uz vienu iedzīvotāju gadā.<ref>{{Ziņu atsauce |title=Per Capita Coffee Consumption in Sweden |url=https://www.statista.com/statistics/424179/per-capita-coffee-consumption-in-sweden/ |website=Statista |access-date=2025-01-09}}</ref> Filtrētā kafija paliek populārākā pagatavošanas metode, lai gan [[espreso]] bāzes dzērieni ir guvuši popularitāti.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |last=Andersson |first=Karl |date=2023-10-15 |title=Nordic Coffee Culture Explained: From Fika to Kask |url=https://nordicperspective.com/culture/nordic-scandinavian-coffee-drinking-culture-explained |access-date=2025-01-09 |website=Nordic Perspective |language=en}}</ref> Vēl viens vēsturisks kafijas pagatavošanas veids Zviedrijā, kas joprojām ir izplatīts [[Ziemeļzviedrija|Ziemeļzviedrijā]], ir ''kokkaffe'' jeb vārītā kafija.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2014-01-26 |title=Typically Swedish: Kokkaffe (Boiled Coffee) - Five Euro Food |url=https://homesweetsweden.com/typically-swedish-kokkaffe-boiled-coffee-giveaway/ |access-date=2025-01-09 |website=Home Sweet Sweden |last1=Charles |language=en}}</ref> Šis process ietver ūdens un rupji maltas kafijas pievienošanu katlā vai pannā, to novārīšanu, un pēc tam ieliešanu tasē vai kolbā.<ref name=":2" /> Zviedri parasti dod priekšroku vidējam līdz tumšam grauzdējumam,<ref name=":2" /> tomēr specializētās kafijas popularitāte pēdējos gados ir augusi. Kafejnīcas ar mākslinieciskām pagatavošanas metodēm un mikro-grauzdētavām kļuvušas izplatītākas.<ref name=":3"/> == Nozare == [[Attēls:Gevalia, Gävle 04.jpg|thumb|''[[Gevalia]]'' kafijas grauzdētava [[Jēvle|Jēvlē]]]] Zviedrijas kafijas nozares gada grauzdēšanas apjoms ir aptuveni {{sk|88000}} tonnu, kas veido apmēram 5% no [[Eiropas Savienība]]s kopējā apjoma. Nozari veido lielo grauzdētavu un mazāku mikro-grauzdētavu sajaukums.<ref name=":3">{{Ziņu atsauce |title=The Scandinavian market potential for coffee |date=23 April 2024 |url=https://www.cbi.eu/market-information/coffee/scandinavia/market-potential |website=CBI Ministry of Foreign Affairs |access-date=2025-01-09}}</ref> Četri lielākie uzņēmumi, kas dominē Zviedrijas kafijas tirgū:<ref name=":3" /> * ''[[Gevalia]]'', kas pieder ''[[JDE Peet's]]'', ar mītni [[Jēvle|Jēvlē]], ir aptuveni 40% tirgus daļas. * ''Zoégas'', kas pieder ''[[Nestlé]]'', ar mītni [[Helsingborja|Helsingborjā]], ir aptuveni 20% tirgus daļas. * ''[[Löfbergs]]'', ar galveno biroju [[Kārlstade|Kārlstadē]], ir aptuveni 15% tirgus daļas. * ''Arvid Nordquist'', ar mītni [[Stokholma|Stokholmā]], ir aptuveni 9% tirgus daļas. Šie uzņēmumi galvenokārt importē zaļas kafijas pupiņas caur [[Gēteborgas osta|Gēteborgas]] un [[Jēvle osta|Jēvle]] ostām. Mazākās grauzdētavas un mikro-grauzdētavas, kas specializējas specializētajā kafijā, veido atlikušo tirgus daļu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=What is fika? |url=https://traveltrade.visitsweden.com/why-sweden/inspiration/swedish-culture/swedish-culture-lifestyle/ |website=visitsweden.com |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zviedrijas kultūra]] [[Kategorija:Kafija]] cv93zn1762urz4niumd5sq9z54xiy7r 0 602400 4300829 4291219 2025-06-27T18:25:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300829 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Kampečes līcis | attēls = Mar campechano.jpg | paraksts = Līcis pie [[Sanfransisko de Kampeče]]s | vietaskarte = Meksika#Ziemeļamerika | reljefa_karte = jā | label = | paraksta_izvietojums = | mark = Orange_pog.svg | vieta = {{MEX}} | vieta2 = <!-- novads/province/apgabals; ja vairāki, caur "<br />" --> | vieta3 = <!-- pagasts; ja vairāki, caur "<br />" --> | ietilpst = [[Klusais okeāns]] | plat_d=20| plat_m=| plat_s=| plat_NS=N | gar_d= 94| gar_m=| gar_s=| gar_EW=W | platība = 15 540 | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 300 | platums = 750 | krasts = | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 3286 | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = [[Verakrusa]], [[Sanfransisko de Kampeče]] }} '''Kampečes līcis''' ({{val|es|Bahía de Campeche}}) ir plašs [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]] piederīgs līcis [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] dienvidrietumu daļā [[Meksika]]s piekrastē.<ref>{{PZT|325|Kampečes līcis}}</ref> Austrumos to norobežo [[Jukatanas pussala]], dienvidos — [[Tevantepekas zemesšaurums]]. Administratīvi līča piekraste ietilpst [[Kampeče]]s, [[Tabasko]] un [[Verakrusa (štats)|Verakrusas]] štatos. Līča krasti zemi, purvaini, vairākas lagūnas, lielākā no kurām ir Terminosas lagūna. Līča dziļums ziemeļdaļā līdz 3286 m, bet dienviddaļas Kampečes sēklī — līdz 34 m. Diennakts plūdmaiņas 0,6—1,2 m. Līcī vairākas nelielas saliņas un rifi, lielākās no kurām ir Arkasu salas (22.8 ha). Lielākās līcī ietekošās upes ir Papaloapana, Grihalva un Koacakoalkosa. Lielākās pilsētas krastos ir [[Verakrusa]], [[Sanfransisko de Kampeče]] un [[Sjudada del Karmena]]. Kampečes līcī atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaule un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas. 1979. gada 3. oktobrī naftas platformā ''Ixtoc I'' notika sprādziens, kas izraisīja vienu no vēsturē lielākajām naftas noplūdēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.incidentnews.gov/incident/6250 |title=IXTOC I. IncidentNews. |access-date={{dat|2012|04|12||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120503224425/http://www.incidentnews.gov/incident/6250 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klusā okeāna līči]] [[Kategorija:Meksikas līči]] qkqfi4sjfgp4cdcgxfb62f32np0nnu7 10 602498 4300735 4300662 2025-06-27T14:01:45Z Lasks 38532 4300735 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Ogres novada dome 2025 |title = [[Ogres novada dome]] <small>([[2025. gads|2025]]—[[2029. gads|2029]])</small> |bodyclass = hlist |group1 = Frakcijas |list1 = * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|VL-TB/LNNK]], [[Latvijas Zaļā partija|LZP]], [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] (12) * [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (4) * [[Kustība Par!|Par!]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] (3) * [[Jaunā Vienotība|JV]] (2) * [[Vidzemes partija]] (2) |group2 = Vadība |list2 = * Priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]] * priekšsēdētāja vietnieks [[Andris Krauja]] |group3 = Deputāti |list3 = {{navbox subgroup |bodyclass = hlist |group1 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|VL-TB/LNNK]], [[Latvijas Zaļā partija|LZP]], [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]] |list1 = * [[Egils Helmanis|Helmanis]] * [[Jānis Iklāvs|Iklāvs]] * [[Andris Krauja|Krauja]] * [[Pāvels Kotāns|Kotāns]] * [[Atvars Lakstīgala|Lakstīgala]] * [[Artūrs Mangulis|Mangulis]] * [[Sarmīte Ozoliņa|Ozoliņa]] * [[Raivis Rubīns|Rubīns]] * [[Gints Sīviņš|Sīviņš]] * [[Dace Veiliņa|Veiliņa]] * [[Ilmārs Zemnieks|Zemnieks]] * [[Dzirkstīte Žindiga|Žindiga]] |group2 = [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |list2 = * [[Kārlis Ansons|Ansons]] * [[Rūdolfs Kudļa|Kudļa]] * [[Mariss Martinsons|Martinsons]] * [[Matīss Mežaks|Mežaks]] |group3 = [[Kustība Par!|Par!]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] |list3 = * [[Kārlis Avotiņš|Avotiņš]] * [[Santa Ločmele|Ločmele]] * [[Uldis Skudra|Skudra]] |group4 = [[Vidzemes partija|VP]] |list4 = * [[Iluta Jansone|Jansone]] * [[Raivis Ūzuls|Ūzuls]] |group5 = [[Jaunā Vienotība|JV]] |list5 = * [[Dace Kļaviņa|Kļaviņa]] * [[Jānis Siliņš (deputāts)|Siliņš]] }} |group6 = Beigušās pilnvaras |list6 = * [[Rūta Dārgā|Dārgā]] * [[Dainis Širovs|Širovs]] |group7 = Saistītie raksti |list7 = * [[2025. gada Ogres novada domes vēlēšanas]] * [[Ogres novada dome]] |group8 = Kategorijas |list8 = * [[:Kategorija:Ogres novada dome|Ogres novada dome]] * [[:Kategorija:Ogres novada domes deputāti (2025—2029)|Ogres novada domes deputāti (2025—2029)]] }}<noinclude> [[Kategorija:Ogres novada navigācijas veidnes|Dome 2025]] </noinclude> cz5bpowqq3bcm8i0c4xhupchzfvlw03 10 603052 4300804 4296668 2025-06-27T16:56:17Z Lasks 38532 4300804 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Rīgas dome 2025 |title = [[Rīgas dome (2025—2029)|Rīgas dome <small>(2025—2029)</small>]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Rīgas domes frakcijas (2025—2029)|Frakcijas]] |list1 = * [[Latvija pirmajā vietā]] (LPV; 13) * [[Progresīvie]] (P; 11) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (NA; 10) * [[Jaunā Vienotība]] (JV; 9) * [[Suverēnā vara]] un [[Apvienība Jaunlatvieši]] (SV/AJ; 8) * [[Stabilitātei!]] (ST!; 5) * [[Apvienotais saraksts]] (AS; 4) |group2 = Vadība |list2 = * Priekšsēdētājs [[Viesturs Kleinbergs]] * priekšsēdētāja vietnieki |group3 = [[Rīgas domes deputāti (2025—2029)|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] |list1 = * [[Ringolds Balodis|Balodis]] * [[Vladislavs Bartaševičs|Bartaševičs]] * [[Sergejs Dolgopolovs|Dolgopolovs]] * [[Andrejs Klementjevs|Klementjevs]] * [[Deniss Kļukins|Kļukins]] * [[Kaspars Krištopans|Krištopans]] * [[Andris Ozols (ekonomists)|Ozols]] * [[Ēriks Stendzenieks|Stendzenieks]] * [[Jevgēnija Šafraneka|Šafraneka]] * [[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]] * [[Edvards Šlesers|E. Šlesers]] * [[Eduards Zivtiņš|Zivtiņš]] * [[Roberts Žemaitis|Žemaitis]] |group2 = [[Progresīvie|P]] |list2 = * [[Mārtiņš Eņģelis|Eņģelis]] * [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]] * [[Marta Kotello|Kotello]] * [[Mārtiņš Kossovičs|Kossovičs]] * [[Agnese Logina|Logina]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Aija Melle|Melle]] * [[Rūta Mežavilka|Mežavilka]] * [[Justīne Panteļējeva|Panteļējeva]] * [[Alija Turlaja|Turlaja]] * [[Selīna Vancāne|Vancāne]] |group3 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] |list3 = * [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]] * [[Lauris Ērenpreiss|Ērenpreiss]] * [[Ritvars Jansons|Jansons]] * [[Liāna Langa|Langa]] * [[Ģirts Lapiņš|Lapiņš]] * [[Dainis Locis|Locis]] * [[Ansis Pūpols|Pūpols]] * [[Edvards Ratnieks|Ratnieks]] * [[Kaspars Spunde|Spunde]] * [[Elīna Treija|Treija]] |group4 = [[Jaunā Vienotība|JV]] |list4 = * [[Inese Andersone|Andersone]] * [[Laima Geikina|Geikina]] * [[Dzintra Geka-Vaska|Geka-Vaska]] * [[Edgars Ikstens|Ikstens]] * [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]] * [[Linda Ozola|Ozola]] * [[Lauma Paegļkalna|Paegļkalna]] * [[Dāvis Stalts|Stalts]] * [[Inese Voika|Voika]] |group5 = [[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] |list5 = * [[Rūdolfs Brēmanis|Brēmanis]] * [[Inna Djeri|Djeri]] * [[Artūrs Klēbahs|Klēbahs]] * [[Jūlija Sohina|Sohina]] * [[Igors Solomatins|Solomatins]] * [[Jūlija Stepaņenko|J. Stepaņenko]] * [[Vjačeslavs Stepaņenko|V. Stepaņenko]] * [[Ļubova Švecova|Švecova]] |group6 = [[Stabilitātei!|ST!]] |list6 = * [[Mairis Briedis|Briedis]] * [[Nikolajs Kabanovs|Kabanovs]] * [[Valērijs Petrovs|Petrovs]] * [[Jakovs Pliners|Pliners]] * [[Aleksejs Rosļikovs|Rosļikovs]] |group7 = [[Apvienotais saraksts]] |list7 = * [[Edgars Bergholcs|Bergholcs]] * [[Romualds Ražuks|Ražuks]] * [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]] * [[Mārtiņš Šics|Šics]] |group8 = bez frakcijas |list8 = }} |group4 = Beigušās pilnvaras |list4 = |group5 = Saistītie raksti |list5 = * [[Rīgas domes frakcijas (2025—2029)]] * [[Rīgas domes deputāti (2025—2029)]] * [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] * [[Rīgas dome]] |group6 = Kategorijas |list6 = * [[:Kategorija:Rīgas dome|Rīgas dome]] * [[:Kategorija:Rīgas domes deputāti (2025—2029)|Rīgas domes deputāti (2025—2029)]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Rīgas domes veidnes|Rīgas dome 2025]] </noinclude> dvzhe5wp7aaoyf1o5r5m6hvs3j0syxj 0 603370 4300732 4297692 2025-06-27T13:59:52Z Olgerts V 41522 /* Ievērojami objekti */ 4300732 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Baldones iela|Baldones iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Baldones iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 470 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 4. šķērsiela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Baldones iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimē. Baldones iela sākas no meža ceļa pirms krustojuma ar [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru ielu]]. Ielas turpinājums ir bezvārda celiņš līdz promenādei [[Stropu ezers|Stropu ezera]] krastā. Ielas garums ir aptuveni 470 metri, visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Baldones ielu nekursē, bet [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas ielā]] ir [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3. autobusu maršruta]] pietura "Baldones iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Baldones iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3-autoosta-kooperativs#9138 |publisher=3. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}}}}</ref> Baldones iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''4. šķērsiela''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}}}}</ref> Ielā ir savrupmāju apbūve. == Ievērojami objekti == * Mežā ielas sākumā atrodas 2014.—2015. gados izbūvētā Stropu aktīvās atpūtas un sporta trase.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Stropu aktīvās atpūtas un sporta trase |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/stropu-aktivas-atputas-un-sporta-trase/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}}}}</ref> * Pie krustojuma ar Tērvetes ielu atrodas pamestais Stropu peldbaseins. == Ielu savienojumi == Baldones iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines iela]] * [[Tērvetes iela (Daugavpils)|Tērvetes iela]] * [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas iela]] * [[Turaidas iela (Daugavpils)|Turaidas iela]] * [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] bsnzk1okryho21m3sorpqriuuakbaso 0 603490 4301042 4299478 2025-06-28T11:19:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4301042 wikitext text/x-wiki {{Ģerboņa infokaste |nosaukums = Luhanskas tautas republikas ģerbonis |attēls = Coat_of_arms_of_Lugansk_People's_Republic.svg |attēla_platums = 150 |vidējais = Coat_of_Arms_of_Lugansk_People's_Republic.svg |vidējais_platums = 100 |vidējais_paraksts = Ģerboņa versija bez republikas nosaukuma |mazais = |mazais_platums = |mazais_paraksts = |īpašnieks = {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika]] |ieviests = {{dat|2014|10|29||bez}}<ref name="back">{{tīmekļa atsauce |title=Back in the USSR: в ЛНР утвержден свой герб (фото) {{!}} informator.lg.ua |url=http://informator.lg.ua/?p=43957 |website=informator.lg.ua |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141112025719/http://informator.lg.ua/?p=43957 |archivedate={{dat|2014|11|12||bez}} |language=ru }}</ref> |atcelts = |pušķis = |vainags = |ķivere = |vairogs = |turētāji = |pamatne = |devīze = |ordeņi = |citi_elementi = |agr_versijas = |lietojums = }} '''Luhanskas tautas republikas ģerbonis''' ({{val|ru|Герб ЛНР}}) kopā ar karogu un himnu ir viens no pašpasludinātās un [[Krievija]]s kontrolētās [[Luhanskas tautas republika]]s, kas pretendē uz [[Ukraina]]s [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] teritoriju, oficiālajiem valsts simboliem. Ģerbonis oficiāli apstiprināts 2014. gada 29. oktobrī. Dizainam ir līdzība ar [[Padomju Savienības ģerbonis|Padomju Savienības emblēmu]] un citām sociālistiskās heraldikas stila emblēmām. == Apraksts == Ģerbonī atrodas slīpēta [[Sarkanā zvaigzne|sarkana piecstaru zvaigzne]] no stūriem līdz centram, ko ierāmē balta apmale un zelta stari. Pa kreisi un pa labi no zvaigznes ir zelta kviešu vārpas, kas savītas ar lentēm [[Luhanskas tautas republikas karogs|LTR valsts karoga]] krāsās, katrai lentei atbilst kāda no karoga krāsām — attiecīgi gaiši zila, tumši zila un sarkana. Aiz kviešu vārpām katrā pusē ir [[Parastais ozols|ozola]] lapu vainags. Zem zvaigznes ir lente valsts karoga krāsās, uz katras no krāsainajām svītrām uzraksti — attiecīgi no augšas uz leju — ''ЛУГАНСКАЯ'', ''НАРОДНАЯ'', ''РЕСПУБЛИКА''. Uzraksts veidots zelta fontā ar serifiem. Virs piecstaru sarkanās zvaigznes ir astoņstaru zelta zvaigzne, ar kuru savienotas abas [[Kvieši|kviešu]] [[Vārpa (ziedkopa)|vārpu]] grupas.<ref>{{ziņu atsauce |title=В ЛНР утвердили герб |url=https://www.dialog.ua/news/25568_1414666202 |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |work=Диалог.UA |date={{dat|2014|8|30||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Утверждён герб Луганской народной республики |url=http://russian.rt.com/article/57003 |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |work=RT на русском |date={{dat|2014|10|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141030153418/http://russian.rt.com/article/57003 |archivedate={{dat|2014|10|30||bez}} |language=ru }}</ref> == Vēsture == Pirms neatzītās republikas ģerboņa oficiālās apstiprināšanas tika izmantoti šādi ģerboņi:<ref name="ochem">{{tīmekļa atsauce |title=О чем говорят гербы сепаратистов? |url=http://sirgis.info/2014/08/05/separatists_heraldry/ |website=sirgis.info |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141105034703/http://sirgis.info/2014/08/05/separatists_heraldry/ |archivedate={{dat|2014|11|05||bez}} |language=ru }}</ref> * 2014. gada aprīlī—maijā — [[divgalvains ērglis]] ar Luhanskas pilsētas ģerboni un divām krustotām [[cērte|cērtēm]] zem tā (dažkārt bez cērtēm), attēlots arī uz Luhanskas tautas republikas pirmā karoga; * 2014. gada jūnijā—jūlijā — variācija par Luhanskas apgabala ģerboņa tēmu ar dažām modifikācijām — lenti [[Ukrainas karogs|Ukrainas karoga]] krāsās nomainīja [[Georga lentītes|Georga lente]], teksts ''ЛУГАНСКАЯ НАРОДНАЯ РЕСПУБЛИКА'' zem vairoga; * No 2014. gada augusta beigām līdz novembra sākumam uz neatzītās republikas karogiem bez oficiāla apstiprinājuma parādījās jauns ģerbonis, kur trīsdaļīgu vairogu ierāmēja graudu vārpas un zvaigznājs, un zem tā bija zila lente.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Захарченко и Плотницкий официально возглавили ДНР и ЛНР |url=http://slon.ru/fast/world/zakharchenko-i-plotnitskiy-ofitsialno-vozglavili-dnr-i-lnr-1180136.xhtml |website=Slon.ru |accessdate={{dat|2025|6|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150113074614/http://slon.ru/fast/world/zakharchenko-i-plotnitskiy-ofitsialno-vozglavili-dnr-i-lnr-1180136.xhtml |archivedate={{dat|2015|1|13||bez}} |language=ru |date={{dat|2014|11|4||bez}}}}</ref><ref name="ochem" /> <gallery> Attēls:COA_LPR_Apr_2014.svg|LTR ģerbonis no 2014. gada aprīļa līdz maijam Attēls:COA_LPR_Jun_2014.svg|LTR ģerbonis no 2014. gada jūnija līdz oktobrim Attēls:Coat_of_arms_of_Lugansk_People's_Republic.svg|Tagadējais LTR ģerbonis </gallery> == Skatīt arī == * [[Luhanskas tautas republikas karogs]] * [[Doneckas Tautas Republikas ģerbonis]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luhanskas Tautas Republika]] 5xzes3w4krv8yyud9i6bngq7sava22a 0 603635 4300776 4300403 2025-06-27T15:55:27Z ScAvenger 1630 /* Sēriju saraksts */ typo 4300776 wikitext text/x-wiki {{TV seriāla sezonas infokaste |country={{USA}} |num_episodes=25 |network=[[American Broadcasting Company|ABC]] |first_aired=2004. gada 22. septembrī |last_aired=2005. gada 25. maijā |next_season=[[Pazudušie (2. sezona)| 2. sezona]] |season_name=Pazudušie (1. sezona) }} Seriāla '''"[[Pazudušie]]" 1. sezona''' stāsta par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisu 815, kas avarē uz šķietami parastas salas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. 48 pasažieri no lidmašīnas centrālās daļas cenšas izdzīvot uz Salas, kas izrādās pilna noslēpumu. Katrā sērijā tiek izcelts viens no galvenajiem (reti no otra plāna) varoņiem, kura stāsts no pagātnes tiek izstāstīts paralēli izdzīvojušo stāstam salā. Seriālu pārraidīja [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no 2004. gada 22. septembra līdz 2005. gada 25. maijam, trešdienās plkst. 20:00. [[Latvija|Latvijā]] seriālu pārraidīja kanāls [[LTV7]]. == Filmēšanas komanda == Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Braiens Berks]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]], [[Džesijs Aleksanders]] un [[Džefs Pinkners]]. Scenāristi ir Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs, [[Džefrijs Lībers]], [[Deivids Furijs]], [[Kristians Teilors]] un citi. Režisori ir Dž. Dž Eibramss, Džeks Benders, [[Maikls Cinbergs]], [[Takers Geitss]] un citi. Mūzikas autors ir komponists [[Maikls Džakino]]. == Lomās == {{Pamatraksts|Seriāla "Pazudušie" varoņu saraksts}} [[Metjū Fokss]] atveido [[Ķirurģija|ķirurgu]] Džeku Šepardu, [[Evandželīna Lilī]] atveido Keitu Ostenu, [[Horhe Garsija]] atveido Hugo Reijesu. [[Džošs Holovejs]] atveido krāpnieku Džeimsu Fordu, [[Terijs O'Kvīns]] atveido Džonu Loku, [[Navīns Endrūss]] atveido bijušo Irākas karavīru Saīdu Džara. [[Emīlija de Ravina|Emīlijas de Ravinas]] atveidotā Klēra Litltone sākotnēji bija otra plāna varone, bet vēlāk kļuva par vienu no galvenajām varonēm. [[Daniels Dejs Kims]] un [[Jundžina Kima]] atveido Džinu Kvonu un Sun Kvonu, kuri ir precēts pāris no [[Dienvidkoreja]]s. [[Dominiks Monahans]] atveido rokmūziķi Čārliju Peisu, [[Herolds Perino]] atveido arhitektu Maiklu Dosonu, bet [[Malkolms Deivids Kelijs|Malkolms Kelijs]] atveido viņa dēlu Voltu. [[Megija Greisa]] un [[Īens Somerholders]] atveido pusbrāli un pusmāsu Šenonu un Būnu. == Sēriju saraksts == {| class="wikitable" !№ !Nosaukums !Režisors !Scenārists !Centrālais varonis !Pirmizrādes datums (ASV) |- |'''1''' |[[Pilots (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Pilots, 1. daļa"]] (''Pilot, Part 1'') |[[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]] |Dž. Dž. Eibramss, [[Deimons Lindelofs]] un [[Džefrijs Lībers]] |Džeks Šepards |2004. gada 22. septembrī |- | colspan="6" |''Oceanic Airlines'' lidmašīna, kas lidoja no Sidnejas uz Losandželosu, avarē uz Salas, liekot centrālās daļas izdzīvojušajiem cīnīties ar situācijas izpratni. Pēc nakts pārdzīvošanas, trīs izdzīvojušie sasniedz lidmašīnas priekšējo daļu, kur viņi atrod ievainoto kapteini, kuru drīz vien nogalina noslēpumains briesmonis. |- |'''2''' |[[Pilots (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Pilots, 2. daļa"]] (''Pilot, Part 2'') |Dž. Dž. Eibramss |Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs un Džefrijs Lībers |Keita Ostena un Čārlijs Peiss |2004. gada 29. septembrī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie turpina pielāgoties dzīvei, nezaudējot cerību, ka viņi tiks izglābti. Džeimss Fords nogalina polārlāci, kas rada jautājumu par to, no kurienes tas nācis tropos. Saīds Džara salabo raidītāju-uztvērēju (ko izdzīvojušajiem pirms nāves uzdāvināja kapteinis), un izdzīvojušie uztver dīvainu signālu franču valodā, kas jau 16 gadus nāk no nezināmas vietas uz Salas. |- |'''3''' |[[Neaprakstīta lapa (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Neaprakstīta lapa"]] (''Tabula Rasa'') |[[Džeks Benders]] |Deimons Lindelofs |Keita Ostena |2004. gada 6. oktobrī |- | colspan="6" |Džeks uzzina vairāk par Keitu, kura ir bēguļojoša noziedzniece. Maikls aizliedz savam dēlam sazināties ar ekscentrisko Loku. Grupa strīdas par to, kuram piederētu maršala ierocis. Sērijas beigās Džeks ir spiests nogalināt smagi ievainoto maršalu Marsu, kura stāvoklis ir pārāk pasliktinājies. |- |'''4''' |[[Pastaiga (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Pastaiga"]] (''Walkabout'') |Džeks Benders |[[Deivids Furijs]] |Džons Loks |2004. gada 13. oktobrī |- | colspan="6" |Izdzīvojušie nolemj sākt meklēt pārtiku, ko Loks nolemj darīt, medījot mežacūkas ar nažiem. Izrādās arī, ka Loks pirms lidmašīnas avārijas bija paralizēts no vidukļa uz leju, un pēc tās paralīze izzuda. Izdzīvojušie nolemj nolasīt piemiņas runu mirušajiem un sadedzināt viņu ķermeņus kopā ar daļu no fizelāžas. |- |'''5''' |[[Baltais trusis (seriāla "Pazudušie" sērija)|"Baltais trusis"]] (''White Rabbit'') |[[Kevins Hukss]] |[[Kristians Teilors]] |Džeks Šepards |2004. gada 20. oktobrī |- | colspan="6" |Būns gandrīz noslīkst, mēģinot glābt izdzīvojušo, kurš nolēma peldēt, bet viņu izglābj Džeks. Ūdens pudelēs sāk beigties. Džeks sāk redzēt savu mirušo tēvu džungļos un atrod zārku, kurā tika pārvests viņa ķermenis, bet tas izrādās tukšs. Sērijas beigās Džeks kļūst par izdzīvojušo neoficiālo līderi. |- |'''6''' |"Uzlecošās saules māja" (''House of the Rising Sun'') |[[Maikls Cinbergs]] |[[Havjers Grilo Marksua]] |Sun Kvona |2004. gada 27. oktobrī |- | colspan="6" |Starp Džinu un Maiklu izceļas strīds un kautiņš, kā rezultātā Saīds ar maršala roku dzelžiem pieslēdz Džinu pie fizelāžas. Džeks un vairāki citi atrod alu ar svaigu ūdeni, kur ieplakā guļ divi skeleti. Loks vēlas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību. Daži no cilvēkiem dodas dzīvot alā kopā ar Džeku. Maikls noslēdz mieru ar Džinu un ar cirvi pārrauj roku dzelžu ķēdi. |- |'''7''' |"Tauriņš" (''The Moth'') |Džeks Benders |[[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]] |Čārlijs Peiss |2004. gada 3. novembrī |- | colspan="6" |Čārlijs turpina cīņu ar heroīna atkarību, kurā viņam palīdz Loks. Saīds ar Būna palīdzību nolemj atrast franču signāla avotu. Alā notiek nobrukums, un Maikls, būdams arhitekts, nolemj palīdzēt būvniecības darbos. Saīds sasniedz signāla avotu, bet kāds viņu nogāž, un viņš zaudē samaņu. Čārlijs pārvar savu atkarību, iemetot heroīna maisiņu ugunī. |- |'''8''' |"Uzticams cilvēks" (''Confidence Man'') |[[Takers Geitss]] |Deimons Lindelofs |Džeimss "Sojers" Fords |2004. gada 10. novembrī |- | colspan="6" |Ievainotais Saīds atgriežas nometnē un pastāsta par notikušo. Fords piekauj Būnu, kurš uzskata, ka Sojers zog no bagāžas un paņēmis viņa māsas Šenonas inhalatoru. Cenšoties noskaidrot, kurš paņēma inhalatoru, Saīds gandrīz nogalina Fordu. Beigās, Sun pagatavo Šenonai augu izcelsmes zāles. Čārlijs pārliecina grūtnieci Klēru pārcelties uz alu. |- |'''9''' |"Vientuļš" (''Solitary'') |[[Gregs Jajtans]] |Deivids Furijs |Saīds Džara |2004. gada 17. novembrī |- | colspan="6" |Saīds atrod dīvainu kabeli, kas stiepjas no okeāna uz džungļiem, un seko tam, viņš atklāja slazdus, ​​un pēc tam viņu notriec nezināma persona. Vēlāk viņš pamostas un kāda sieviete viņu spīdzina ar elektrību, jautājot viņam: Kur ir Alekss? Izrādās, ka sieviete ir francūziete, un tieši viņa ierakstīja balss signālu. Hērlijs atrod golfa nūjas un nolemj laukumā rīkot golfa turnīru. Francūziete atlaiž Saīdu. |- |'''10''' |"Audzināja cits" (''Raised by Another'') |[[Marita Grabiaka]] |[[Linna E. Lita]] |Klēra Litltone |2004. gada 1. decembrī |- | colspan="6" |Klēra uzskata, ka kāds mēģina nodarīt pāri viņas mazulim, kamēr viņš guļ. Čārlijs uzņemas atbildību viņu aizsargāt. Hērlijs sāk pratināt izdzīvojušos, cenšoties noskaidrot, kurš ir kurš. Drīz vien viņam izdodas iegūt pasažieru sarakstu no Forda, un pēc pasažieru uzskaites viņš saprot, ka viens no viņiem, Ītans Roms, nebija lidmašīnā. Sērijas beigās Čārlijs un Klēra iznāk no džungļiem, kad sastopas ar Ītanu, kurš uz viņiem dīvaini paskatās, un Klēras sejā parādās nobijusies izteiksme. |- |'''11''' |"Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu" (''All the Best Cowboys Have Daddy Issues'') |[[Stīvens Viljamss]] |Havjers Grilo Marksua |Džeks Šepards |2004. gada 8. decembrī |- | colspan="6" |Hērlijs atklāj, ka Ītans nebija lidmašīnā un ka viņš nolaupīja Klēru un Čārliju. Džeks un Loks nav vienisprātis par to, kā meklēt pazudušos. Džeks drīz vien sastopas ar Ītanu, un viņi sakaujās, Ītanam viegli pārspējot Džeku, brīdinot viņu, ka nogalinās vienu no pasažieriem, ja Džeks dosies viņam pakaļ. Grupa atrod Čārliju, ko Ītans ir pakāris, bet viņiem izdodas viņu izglābt. Būns un Loks atrod dīvainu lūku zemē. |- |'''12''' |"Lai nu kā" (''Whatever the Case May Be'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Dženifera Džonsone |Keita Ostena |2005. gada 5. janvārī |- | colspan="6" |Sojers un Keita atrod pasažieru līķus, kas sēž sēdekļos, vienā no mazajiem ezeriem ar ūdenskritumu. Tur viņi atrod arī maršala Marsa aizslēgto diplomātu. Izdzīvojušie uztraucas, jo pludmales nometne lēnām sāk applūst līdz ar paisumu. Sojers mēģina atvērt diplomātu, bet nekas nenotiek. Keita pasaka Džekam, ka diplomātā ir ieroči un tā atslēga ir maršala makā. Viņi izrok viņa līķi un atrod atslēgu. Saīds un Šenona uzsāk attiecības, kas nepatīk Būnam. |- |'''13''' |"Sirdis un prāti" (''Hearts and Minds'') |[[Rods Holkombs]] |[[Karltons Kjūzs]] un Havjers Grilo Marksua |Būns Karlails |2005. gada 12. janvārī |- | colspan="6" |Būns ir greizsirdīgs par savas pusmāsas attiecībām ar Saīdu, tāpēc Loks cenšas novērst viņa uzmanību no šīm domām un koncentrēties uz noslēpumainās lūkas atvēršanu. Hērlijs vēlas iemācīties makšķerēt no Džina, jo viņam ir kuņģa darbības traucējumi, ēdot tikai augļus. Loks atsakās stāstīt pārējiem par lūku. Keita uzzina, ka Sun runā angliski, bet viņa lūdz viņu nevienam to nestāstīt. Loks palīdz Būnam samierināties ar Šenonas un Saīda attiecībām. |- |'''14''' |"Īpašs" (''Special'') |Gregs Jajtans |Deivids Furijs |Maikls un Volts Dosons |2005. gada 19. janvārī |- | colspan="6" |Maiklam nepatīk, ka Volts ar viņu daudz nesazinās un bieži pavada laiku kopā ar Loku, tāpēc viņš aizliedz dēlam ar viņu sazināties. Saīds un Šenona turpina analizēt francūzietes karti, lai atrastu signāla raidītāju. Maikls nolemj uzbūvēt plostu, lai aizvestu savu dēlu prom no Salas. Drīz vien viņam atkal izdodas iemantot dēla cieņu. Naktī Loks nolemj izmantot paštaisītu svilpi, lai atrastu Volta pazudušo suni, kad pēkšņi no krūmiem parādās Klēra. |- |'''15''' |"Atgriešanās mājās" (''Homecoming'') |Kevins Hukss |Deimons Lindelofs |Čārlijs Peiss |2005. gada 9. februārī |- | colspan="6" |Klēra atgriežas nometnē, bet saprot, ka viņa neatceras nesenos notikumus, tostarp par nolaupīšanu. Nākamajā dienā Čārlijs konfrontē Ītanu, kurš draud nogalināt izdzīvojušos, ja viņam neatdos Klēru. Izdzīvojušie izliek slazdus, ​​un Būns brīvprātīgi stāv sardzē, bet aizmieg. No rīta atklājas, ka Ītans nogalināja pasažieri Skotu Džeksonu, kura ķermeni atrod pludmalē. ​​Džeks sapulcina grupu, un viņiem izdodas atrast Ītanu, kuru viņi plāno sagūstīt, bet sadusmotais Čārlijs viņu nošauj. |- |'''16''' |"Ārpus likuma" (''Outlaws'') |Džeks Benders |[[Drū Godards]] |Džeimss "Sojers" Fords |2005. gada 16. februārī |- | colspan="6" |Naktī mežacūka iznīcina Sojera māju, un viņš nolemj izsekot un nogalināt to. Hērlijs un Saīds cenšas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar Ītana slepkavības sekām. Pēc mežacūkas pakaļdzīšanās Sojers nolemj to atlaist un nenogalināt. |- |'''17''' |"...Tulkojumā" (''...In Translation'') |Takers Geitss |Havjers Grilo Marksua un [[Leonards Diks]] |Džins Kvons |2005. gada 23. februārī |- | colspan="6" |Džins un Sun sastrīdas, jo viņš tur aizdomās viņu par attiecībām ar Maiklu. Maikla plosts ir gandrīz pabeigts, bet naktī kāds to aizdedzina, un Maikls tur aizdomās Džinu. Sun, cenšoties aizsargāt savu vīru, runā angliski, un tas vairs nav noslēpums. Loks uzzina, ka Volts sadedzināja plostu, jo viņam patīk sala un viņš nevēlas doties prom. Maikls nolemj uzbūvēt jaunu plostu, un Džins brīvprātīgi piesakās viņam palīdzēt. |- |'''18''' |"Skaitļi" (''Numbers'') |[[Daniels Atiass]] |Brānts Flečers un Deivids Furijs |Hugo "Hērlijs" Reijess |2005. gada 2. martā |- | colspan="6" |Maikls vēlas uz plosta uzstādīt signālbāku, bet viņam ir nepieciešama baterija, kuras dēļ viņš vēlas doties pie francūzietes. Saīds viņus atrunā, sakot, ka viņa ir traka. Hērlijs francūzietes kartē ierauga skaitļus ''4 8 15 16 23 42'', kurus viņš izmantoja, lai laimētu loterijā, pēc kā viņu sāka piemeklēt neveiksme, pēc kuras viņš nolemj doties pie francūzietes. Loks izgatavo Klērai šūpuli. Maikls dabū savu bateriju. Sērijas beigās tiek parādīta lūka zemē, kuras sānos ir iegravēti tie paši skaitļi. |- |'''19''' |"Deus ex machina" (''Deus Ex Machina'') |[[Roberts Mendels]] |Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs |Džons Loks |2005. gada 30. martā |- | colspan="6" |Sojeram ir nepieciešamas brilles, jo viņam pastāvīgi sāp galva no grāmatu lasīšanas. Būns un Loks turpina mēģināt atvērt lūku, bet bez panākumiem. Loks sāk zaudēt jutību kājās un baidās, ka Sala viņu atkal paralizēs. Pēc tam viņam parādās vīzija par krītošu ''Beechcraft'' lidmašīnu, un viņi dodas to meklēt. Atrodot lidmašīnu iestrēgušu uz klints, Būns uzkāpj augšā un sazinās ar kādu, izmantojot raidītāju-uztvērēju, bet lidmašīna nokrīt no klints. Lokam izdodas aizvilkt ievainoto Būnu atpakaļ uz nometni, pēc tam viņš dodas pie lūkas un dusmās sāk to dauzīt. Pēkšņi caur lūkas logu parādās gaisma no spilgta prožektora. |- |'''20''' |"Nedari ļaunumu" (''Do No Harm'') |Stīvens Viljamss |[[Džaneta Tamaro]] |Džeks Šepards |2005. gada 6. aprīlī |- | colspan="6" |Džeks cenšas glābt smagi ievainoto Būnu. Klērai sākas dzemdības. Šenona, nezinot par brāļa stāvokli, nolemj doties uz randiņu ar Saīdu. Būnam izdodas pastāstīt Džekam par lūku, pēc kā viņš zaudē samaņu. Džeks saprot, ka ievainojumi ir pārāk smagi un ievainoto vīrieti nevar glābt. Keita un Čārlijs palīdz Klērai dzemdēt, un Būns mirst vienlaikus ar bērna piedzimšanu. |- |'''21''' |"Lielākais labums" (''The Greater Good'') |[[Deivids Grosmans]] |Leonards Diks |Saīds Džara |2005. gada 4. maijā |- | colspan="6" |Džeks un daudzi citi uzskata, ka Loks ir atbildīgs par Būna ievainojumiem un nāvi. Šenona lūdz Saīdu nogalināt Loku, bet viņš atsakās. Loks apmeklē Būna bēres un vēlāk aizved Saīdu uz ''Beechcraft'', pierādot, ka viņš nav atbildīgs par viņa nāvi. Šenona nozog ieroci un gandrīz nogalina Loku, bet Saīds viņu aptur. Vēlāk viņš uzstāj, lai Loks aizved viņu pie lūkas. |- |'''22''' |"Dzimis skriešanai" (''Born to Run'') |Takers Geitss |Havjers Grilo Marksua, [[Edvards Kitsis]] un [[Adams Horovics]] |Keita Ostena |2005. gada 11. maijā |- | colspan="6" |Plosta būvniecība tuvojas beigām, un jautājums par to, kas kāps uz plosta, kļūst akūts, jo uz tā pietiek vietas tikai 4 cilvēkiem. Tāpat viens no izdzīvojušajiem — biologs Arcts — saka, ka tuvojas musonu sezona, un tāpēc plostam tagad jāaizbrauc, pretējā gadījumā vējš to vienkārši atpūtīs atpakaļ uz Salu. Maikls saindējas ar ūdeni, bet izrādās, ka Sun gribējusi noindēt savu vīru, jo nevēlas, lai viņš kuģo ar plostu. Volts atzīstas tēvam par vecā plosta aizdedzināšanu, bet piekrīt kuģot ar jauno. |- |'''23''' |"Izceļošana, 1. daļa" (''Exodus, Part 1'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Dažadi varoņi |2005. gada 18. maijā |- | colspan="6" |Francūziete ierodas nometnē pludmalē un norāda uz melnu dūmu stabu tālumā, sakot, ka tā ir zīme par "Citu" ierašanos, kuri nogalinās visus. Džeks nolemj paslēpt izdzīvojušos, un Loks iesaka atvērt lūku, izmantojot dinamītu no "Melnās Klints" — vecas fregates, kas iestrēgusi džungļos. Tiek nolaists plosts, uz kura atrodas Volts, Maikls, Sojers un Džins. Džeks sapulcina grupu, lai dotos uz fregati. |- |'''24''' un '''25''' |"Izceļošana, 2. daļa" (''Exodus, Part 2'') |Džeks Benders |Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs |Dažadi varoņi |2005. gada 25. maijā |- | colspan="6" |Grupa sasniedz fregati, un doktors Arcts mirst, kad viņa rokās eksplodē mitrs dinamīts. Loku gandrīz nogalina dīvains Dūmu briesmonis. Naktī Loks uzspridzina lūku, un viņa un Džeka priekšā atveras nolaišanās ceļš lejup ar salauztām kāpnēm. Uz plosta cilvēki pamana gaismu, un viņiem tuvojas laiva, bet vīrietis no laivas pieprasa, lai viņiem tiktu atdots Volts. Sojers paķer ieroci, bet kāds no laivas uz viņu izšauj, un viņš nokrīt no plosta. Džins lec ūdenī viņam pakaļ, un cilvēki no laivas paņem Voltu un aizdedzina plostu. Maikls, Džins un ievainotais Sojers paliek vieni. |} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} * {{IMDB sērijas|0411008|season=1}} * [http://lostpedia.wikia.com/wiki/Season_1 Seriāla "Pazudušie" 1. sezonas sērijas] vietnē ''[[Lostpedia]]'' {{en ikona}} [[Kategorija:Pazudušie]] eer65ee0mt7gejo4h0z4fswalkzqhtc 0 603717 4301041 4299149 2025-06-28T11:19:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 11 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4301041 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste | Name = Luhanskas tautas republikas | Article = | Type = | Image = Flag_of_the_Luhansk_People's_Republic.svg | Imagetext = Luhanskas tautas republikas karogs | Nickname = | Morenicks = | Use = 111000 | Symbol = | Proportion = 2:3 | Adoption = {{dat|2014|11|26||bez}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Луганский Информационный Центр – ЗАКОН О Государственном флаге Луганской Народной Республики |url=https://lug-info.com/documents/zakon-o-gosudarstvennom-flage-luganskoi-narodnoi-respubliki-4 |website=lug-info.com |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |date={{dat|2014|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211218191403/https://lug-info.com/documents/zakon-o-gosudarstvennom-flage-luganskoi-narodnoi-respubliki-4 }}</ref> | Design = | Designer = }} '''Luhanskas tautas republikas karogs''' ({{val|ru|Флаг ЛНР}}) kopā ar [[Luhanskas tautas republikas ģerbonis|ģerboni]] un himnu ir viens no pašpasludinātās un [[Krievija]]s kontrolētās [[Luhanskas tautas republika]]s, kas pretendē uz [[Ukraina]]s [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] teritoriju, oficiālajiem valsts simboliem. Tas ir taisnstūrveida audums ar trim vienādām svītrām: augšējā ir gaiši [[Zilā krāsa|zila]], vidējā ir tumši zila un apakšējā ir [[Sarkanā krāsa|sarkana]]. Karoga platuma un garuma attiecība ir 2:3. == Vēsture == LTR karogs pirmo reizi tika pacelts 2014. gada 30. aprīlī virs pilsētas domes ēkas [[Alčevska|Alčevskā]]. Otro reizi tas tika publiski parādīts [[Luhanska|Luhanskā]] 2014. gada 9. maijā mītiņa laikā, kas bija veltīts t.s. "[[Padomju tautas uzvaras diena Lielajā Tēvijas karā|Uzvaras diena]]s" atzīmēšanai. Karogs bija trīskrāsains — gaiši zilas, tumši zilas un sarkanas horizontālas svītras. Karoga centrā bija ģerbonis — [[divgalvains ērglis]] ar Luhanskas pilsētas ģerboni uz krūtīm,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Флаг Луганской области |url=http://www.vexillographia.ru/ukraine/lugansk.htm |website=www.vexillographia.ru |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru}}</ref> virs kura un zem kura uz zilām un sarkanām svītrām bija vārdi ''ЛУГАНСКАЯ'' un ''РЕСПУБЛИКА'', kas rakstīti [[Ustavs|ustava]] [[Burtveidols|burtveidolā]]. Sākotnēji karogā bija attēlots balts divgalvains ērglis ar [[Scepteris|scepteri]] un [[Varas ābols|varas ābolu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ІНТВ INTV |url=https://intvua.com/uploads/posts/2014-08/1408438882_lnr.jpg |website=INTVua |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ua |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120055634/https://intvua.com/uploads/posts/2014-08/1408438882_lnr.jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Wayback Machine |url=http://izvestia.kiev.ua/static/images/content/6/66759/images/%D0%BB%D1%83%D0%B3%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA-4(1).jpg |website=izvestia.kiev.ua |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402162348/http://izvestia.kiev.ua/static/images/content/6/66759/images/%D0%BB%D1%83%D0%B3%D0%B0%D0%BD%D1%81%D0%BA-4(1).jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Источник |url=https://www.rt.com/files/galleryitem/70/cc/00/00/gp-6.jpg |website=www.rt.com |language=ru |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312080905/https://www.rt.com/files/galleryitem/70/cc/00/00/gp-6.jpg }}</ref> Pēc tam, kad DTR un LTR 2014. gada maija beigās pauda nodomu apvienoties "[[Jaunkrievija (konfederācija)|Jaunkrievijā]]",<ref>{{ziņu atsauce |title=ДНР и ЛНР объединились в Новороссию // Новости НТВ |url=http://www.ntv.ru/novosti/986796/ |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |work=НТВ |language=ru}}</ref> parādījās jauna karoga versija – ar balta ērgļa attēlu ar lenti apakšā un uzrakstu ''НОВОРОССИЯ''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=КПП на въезде в Россию |url=http://img1.liveinternet.ru/images/attach/c/11/116/288/116288883_bezhe2.jpg |website=img1.liveinternet.ru |language=ru |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220120055628/http://img1.liveinternet.ru/images/attach/c/11/116/288/116288883_bezhe2.jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=i3.atributia.ru |url=http://i3.atributia.ru/1/2756/27555182/afacdb/flag-na-mashinu-luganskaya-respublika-800x600w-jpg.jpg |website=i3.atributia.ru |language=ru |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2015|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402164836/http://i3.atributia.ru/1/2756/27555182/afacdb/flag-na-mashinu-luganskaya-respublika-800x600w-jpg.jpg }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Источник |url=https://rian.com.ua/images/36136/95/361369554.jpg |website=rian.com.ua |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2022|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220305014731/https://rian.com.ua/images/36136/95/361369554.jpg }}</ref> Šis ērglis uz karoga gandrīz pilnībā identisks ērglim no organizācijas "[[Doneckas Republika (politiskā partija)|Doneckas Republika]]" karoga, atšķiras tikai teksts lentā ko tas tur (''НОВОРОССИЯ'' ''Донецкая Русь'' vietā) un attēls centrā (Luhanskas pilsētas ģerbonis erceņģeļa [[Miķelis|Miķeļa]] vietā). Turklāt dažreiz tika izmantots arī trešais karoga variants, kurā attēlots zelta ērglis ar cērtēm.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Архивированная копия |url=http://glavpost.com/images/2015/02/13/b8948eeabe5682af7e8bf.jpg |website=glavpost.com |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |archive-date={{dat|2015|02|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216035857/http://glavpost.com/images/2015/02/13/b8948eeabe5682af7e8bf.jpg }}</ref> Līdzīgs ērgļa attēls oficiāli tika izmantots uz LTR Iekšlietu ministrijas zīmoga.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=upload.wikimedia.org |url=https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/c/cf/%D0%9F%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%BF%D1%83%D1%81%D1%82%D0%BA%D0%B0_%D0%9C%D0%92%D0%A1_%D0%9B%D0%9D%D0%A0.jpg |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}}}}</ref> Uz šī karoga fona [[Valērijs Bolotovs]] 2014. gada 14. augustā televīzijā paziņoja par savu atkāpšanos no LTR vadītāja amata.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ukraine: Lugansk People’s Republic leader steps down — YouTube |url=https://www.youtube.com/watch?v=TUPWdyQvUd0 |website=[[youtube.com]] |language=en |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200427124553/https://www.youtube.com/watch?v=TUPWdyQvUd0 }}</ref> 2014. gada 4. novembrī jaunizvēlētā LTR vadītāja [[Igors Plotņickis|Igora Plotņicka]] inaugurācijas ceremonijā tika izmantoti gaišziltumšzilsarkani karogi ar emblēmu trīsdaļīga vairoga formā, kurā bija attēlota [[Saulgrieze|saulespuķe]], [[Mājas zirgs|zirgs]] un [[ogļu ieguves šahta]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Инаугурация в ЛНР - ФОТОРЕПОРТАЖ |url=http://gs.fm/archives/20141105/1112870/photo-inauguracija-v-lnr-fotoreportazh_1112877.html |website=newsradio.ru |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=ru |date={{dat|2014|11|5||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170327080203/http://gs.fm/archives/20141105/1112870/photo-inauguracija-v-lnr-fotoreportazh_1112877.html }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Архивированная копия |url=https://www.s.0564.ua/section/newsIconCis2/upload/images/news/icon/ccf78b1eaab10a35b165747c40d7fa31_14704701862.jpg |website=www.s.0564.ua |access-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-date={{dat|2017|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170326230147/https://www.s.0564.ua/section/newsIconCis2/upload/images/news/icon/ccf78b1eaab10a35b165747c40d7fa31_14704701862.jpg }}</ref> Vairoga kreisajā pusē uz zaļa fona ir saulespuķes zieds, labajā pusē uz sarkana fona ir balts zirgs, bet apakšā uz zila fona ir ogļu ieguves šahta. Vairoga kreisajā un labajā pusē ir kviešu vārpas. Vārpas savieno zila lente ar uzrakstu ''ВОЛЯ СВОБОДНЫХ ЛЮДЕЙ'', kas stiepjas gar karoga apakšdaļu. Karoga augšdaļā ir uzraksts ''ЛНР''. Šī uzraksta kreisajā un labajā pusē ir attēlotas zvaigznes trīs rindās. Rindas ir noliektas uz leju. Augšējā rindā labajā zvaigžņu grupā attiecībā pret vidējo rindu labajā pusē atrodas trīs zvaigznes, kreisajā zvaigžņu grupā attiecībā pret vidējo rindu kreisajā pusē atrodas trīs zvaigznes. Vidējā rindā uzraksta ''ЛНР'' kreisajā un labajā pusē atrodas četras zvaigznes. Apakšējā rindā trīs zvaigznes atrodas kreisajā pusē attiecībā pret vidējo rindu labajā zvaigžņu grupā, trīs zvaigznes atrodas labajā pusē attiecībā pret vidējo rindu kreisajā zvaigžņu grupā. 2018. gadā karoga likumā tika veikti grozījumi, noņemot no karoga ģerboņa attēlu. == Galerija == <gallery> Attēls:Flag of rastyazhka-Luganskoj.svg|LTR karogs, ko faktiski izmantoja kopš 2014. gada 9. maija<ref>{{Cite web |url=http://lg.vgorode.ua/news/sobytyia/222142-den-pobedy-v-luhanske-avtomatchyky-v-tsentre-tank-t-34-y-mytynh-za-referendum |title=День Победы в Луганске: автоматчики в центре, танк Т-34 и митинг за референдум |access-date=2017-03-26 |archive-date=2017-03-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170326230155/http://lg.vgorode.ua/news/sobytyia/222142-den-pobedy-v-luhanske-avtomatchyky-v-tsentre-tank-t-34-y-mytynh-za-referendum }}</ref><ref>{{Cite web |url=http://www.finanso.net/news/10281-v-luganske-den-pobedy-vstretili-pod-flagami-lnr.html |title=В Луганске День Победы встретили под флагами ЛНР |access-date=2017-03-26 |archive-date=2017-03-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170326231121/http://www.finanso.net/news/10281-v-luganske-den-pobedy-vstretili-pod-flagami-lnr.html }}</ref> Attēls:Flag of the Lugansk People's Republic (Late 2014).svg|LTR karogs no 2014. gada 2. novembra līdz 2014. gada 26. novembrim Attēls:Flag of Lugansk People's Republic.svg|LTR karogs kopš 2014. gada 26. novembra </gallery> === Varianti === <gallery> Attēls:Flag of the Lugansk People's Republic (unofficial, middle 2014).svg|LTR karoga variants līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Flag of the Lugansk People's Republic.svg|LTR karoga variants līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Флаг Луганской Народной Республики с гербом.png|LTR karoga variants, faktiski tika izmantots līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Флаг Луганской Народной Республики с гербом (3).jpg|LTR karoga variants, faktiski tika izmantots līdz 2014. gada 2. novembrim Attēls:Nouveau drapeau Lougansk.svg|Pašreizējā LTR karoga versija ar ģerboni </gallery> == Interesanti fakti == Autoražotāja [[BMW]] meitasuzņēmuma logotipa [[BMW M]] krāsas vairākkārt ir tikušas sajauktas ar LTR karoga krāsām, kas ir izraisījis dažādus incidentus.<ref>{{ziņu atsauce |title=МВД перепутало "российский флаг" у водителя с символикой спортивных БМВ (ВИДЕО) {{!}} Дорожній контроль {{!}} Інтернет-видання |url=https://roadcontrol.org/node/2758 |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |work=roadcontrol.org |date={{dat|2015|7|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230515104322/https://roadcontrol.org.ua/node/2758 |archivedate={{dat|2023|5|15||bez}} |language=ru}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=BMW с флагом ЛНР или просто фирменная раскраска? Подробности о нашумевшем видео |url=https://rus.tvnet.lv/7525287/bmw-s-flagom-lnr-ili-prosto-firmennaya-raskraska-podrobnosti-o-nashumevshem-video |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |work=rus.tvnet.lv |date={{dat|2022|5|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20230515104322/https://rus.tvnet.lv/7525287/bmw-s-flagom-lnr-ili-prosto-firmennaya-raskraska-podrobnosti-o-nashumevshem-video |archivedate={{dat|2023|5|15||bez}} |language=ru}}</ref> == Skatīt arī == * [[Luhanskas tautas republikas ģerbonis]] * [[Doneckas tautas republikas karogs]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Luhanskas Tautas Republika]] 6y74fhr9xfpj4h24ym2nzfktfgimztq 0 603879 4300839 4299914 2025-06-27T19:08:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300839 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Karaļa Džordža salas |attēls = Ahe1.jpg |attēla paraksts = [[Ahe]]s lagūnas piekraste |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Îles du Roi Georges'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 14 |latm= 29 |lats= |latNS= S |longd= 145 |longm= 36 |longs= |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = 4 atoli, 1 sala |galvenās salas = [[Manihi]], [[Takaroa]] |platība = 64 |garums = |platums = <!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = <!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = <!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = <!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 2316 |iedzīvotāju gads = 2017 |blīvums = 36,2 |pamatiedzīvotāji = tuamotieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Karaļa Džordža salas''' ({{val|fr|Îles du Roi Georges}}) ir koraļļu atolu grupa [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Polinēzija|Polinēzijā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur ietilpst Manihi un Takaroas komūnās. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tuamotieši. == Vēsture == Kā pirmie no eiropiešiem salas 1616. gadā apmeklēja holandiešu ekspedīcija [[Villems Shautens|Villema Shautena]] un Jakoba Le Mēra vadībā, kas tās nodēvēja par ''Sondre Grondt Eylandt'' — ‘Bezdibeņa salām’ — atolu lagūnas bija tik dziļas, ka tajās nebija iespējams noenkuroties. Mūsdienu nosaukumu salas ieguva 1765. gadā, kad tās apmeklēja britu jūrasbraucējs Džons Bairons un nodēvēja par godu [[Lielbritānija]]s karalim [[Džordžs III|Džordžam III]]. == Ģeogrāfija == Salu grupa stiepjas {{nobr|190 km}} garumā rietumu—austrumu virzienā un to veido 4 [[koraļļi|koraļļu]] [[atols|atoli]] un viena neapdzīvota koraļļu sala. Karaļa Džordža salas atrodas ziemeļrietumos no Tuamotu arhipelāga galvenās grupas (tuvākā ir [[Arutua]] {{nobr|80 km}} uz dienvidrietumiem). Kopējā sauszemes platība ir 64 km². Disepointmenta salu lielākais atols pēc sauszemes platības un iedzīvotāju skaita ir [[Takaroa]] (sauszeme 20 km², lagūna 93 km², 674 iedzīvotāji). Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|27,9 °C}}, vidējais nokrišņu daudzums 1529 mm. === Atoli un salas === {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%" <!-- |+ Palisera salas --> |- ! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}</ref> !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna |- | [[Ahe]] || 12 || 138 || 491 || 40,9 || Tenukupara || Manihi |- | [[Manihi]] || 13 || 160 || 650 || 50 || Paeua || Manihi |- | [[Takapoto]] || 15 || 85 || 501 || 33,4 || Fakatopatere || Takaroa |- | [[Takaroa]] || 20 || 93 || 674 || 33,7 || Teavaroa || Takaroa |- | [[Tikei]] || 4 || — || 0 || — || — || Takaroa |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Tuamotu salas]] tfh1tzbxzco7z2392ai2gbechiask1y 0 603902 4300777 4300053 2025-06-27T15:56:07Z ScAvenger 1630 /* ievads */ typo 4300777 wikitext text/x-wiki {{TV sērijas infokaste|Title=Pastaiga|Series=Seriala [[Pazudušie (seriāls)|"Pazudušie"]]|Season=1. sezona|Series no=4. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deivids Furijs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2004. gada 13. oktobrī|Length=42 min.|Prev=[[Neaprakstīta lapa (seriāla "Pazudušie" sērija)|Neaprakstīta lapa]]|Next=[[Baltais trusis (seriāla "Pazudušie" sērija)|Baltais trusis]]|Guests=[[Metjū Fokss]]<br>[[Evandželīna Lilī]]<br>[[Džošs Holovejs]]<br>[[Horhe Garsija]]<br>[[Dominks Monahans]]<br>[[Navīns Endrūss]]<br>[[Daniels Dejs Kims]]<br>[[Jundžina Kima]]}}'''"Pastaiga"''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Walkabout'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] televīzijas seriāla [[Pazudušie|"Pazudušie"]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] ceturtā sērija. Sēriju režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenārists ir [[Deivids Furijs]]. Epizods tika radīts 2004. gada 13. oktobrī. Sērija stāsta par Džona Loka pagātni, kurš pirms ierašanās uz salas bija [[Paralīze|paralizēts]], bet sala kaut kādā veidā viņu izdziedināja. Arī stāstīts par to, kā Dzons medī mežacūkas, lai pabarotu izdzīvojušos, jo nometnē sāk pietrūkt pārtikas. == Sižets == === Uz salas === Naktī visi pamostas no trokšņa, kas nāk no atlūzam. Izrādās, ka tas ir [[Meža cūka|mežacūku]] bars, kas atnācis un sācis ēst mirušo pasažieru līķus, kuri joprojām guļ atlūzās. Kad mežacūkas ir aizdzītas, Čārlijs iesaka tās aprakt, bet Saīds šo variantu noraida , jo viņiem nav lāpstu. Tad Džeks iesaka līķus sadedzināt. No rīta izdzīvojušie sāk vākt malku ugunskuram. Saīds turpina uzlabot raidītāju un vēlas atrast [[Franču valoda|franču]] signāla avotu, izmantojot paštaisītas antenas. Pēkšņi izrādās, ka partikās no lidmašīnas vairs nav, tad Loks parāda savu čemodānu, kas ir pilns ar nažiem, un saka, ka dosies medīt mežacūkas. Keita nolemj doties viņam līdzi, lai uzstādītu vienu no antenām. Arī Maikls pievienojas, bet pirms tam lūdza Sun pieskatīt Voltu. Klēra, kas savākusi mirušo pasažieru personīgās mantas, nolemj nolasīt piemiņas runu pirms līķu sadedzināšanas. Šenona un Būns apspriež Rozu, kura sēž atstatus; viņas vīrs arī bija lidmašīnā, bet tieši pirms avārijas devās uz tualeti. Čārlijs atkal aiziet un iedzer [[Heroīns|heroīna]] devu, taču viņu atrod Šenona. Nepamanījusi heroīnu, viņa piedāvā pastaigāties un jautā, vai Čārlijs prot makšķerēt. Būns lūdz Džeku parunāt ar Rozu, jo pēc lidmašīnas avārijas Džeks veica viņai mākslīgu elpināšanu. Džeks piekrīt. Tikmēr medību laikā mežacūka uzbrūk grupai un ievaino Maiklu kājā, tāpēc Keita vēlas viņu aizvest atpakaļ uz nometni, un Loks nolemj turpināt medības viens pats. Čārlijs un Hugo mēģina noķert zivis, izmantojot paštaisītu šķēpu. Klēra iedod Saīdam fotogrāfiju ar sievieti, kuru viņš uzskatīja par pazudušu pēc lidmašīnas avārijas. Ceļā uz nometni Keita uzkāpj kokā un uzstāda antenu, kad viņa un Maikls tālumā ierauga kaut ko, kas lauž kokus. Sojers atnes Klērai vairakus makus, kurus viņš atradis pirms dažām dienām. Sun māca Voltam tīrīt zobus ar [[Alveja|alvejas]] lapu. Maikls un Keita atgriežas, pastāstījot, kas notika ar viņiem. Šenona atnes Būnam zivi, ko noķēris Čārlijs, taču apgalvo, ka pati to noķērusi. Būns saprot patiesību un atvainojas Čārlijam, sakot Šenonai, ka viņa vienmēr izmanto cilvēkus savās interesēs. Džekam izdodas pārliecināt Rozu nākt viņam līdzi, bet viņa saka, ka Bernards — viņas vīrs, un cilvēki no lidmašīnas astes daļas ir dzīvi. Pēkšņi Džeks tālumā ierauga vīrieti tumšā uzvalkā, kurš pazūd, kad Džeks novērš skatienu. Vēlāk, sarunājoties ar Keitu, viņš atkal ierauga vīrieti, taču tas ieiet krūmos. Pēkšņi no džungļiem iznāk asiņains Loks ar mežacūkas līķi. Tajā vakarā visi pulcējas uz piemiņas runu. Lielas fizelāžas daļas tiek aizdedzinātas kopā ar ķermeņiem, kamēr Klēra nolasa bojāgājušo vārdus. === Loka atmiņa === Džons Loks pamostas pēc lidmašīnas avārijas, guļot smiltīs. Pārsteigts, viņš kustina kāju pirkstus, pirms sniedzas pēc kurpes. Pirms avārijas Džons strādā kartona kastu ražošanas uzņēmuma birojā. Darbs ir garlaicīgs: priekšnieks Rendijs pastāvīgi pazemo Loku, un viņa vienīgais draugs ir savāds kolēģis Vorens, ar kuru Džons spēlē galda spēli ar rotaļu karavīriem. Vairākas nedēļas Loks sapņo par lielu pārgājienu [[Austrālija|Austrālijā]], kur viņš drīz lidos. Par to viņš pastāsta Helēnai — telefona seksa operatorei, ar kuru viņš vienkārši ilgi sarunājas par dzīvi. Kad viņš beidzot ierodas Austrālijā, ceļojumu aģents Džonam pasaka, ka šis pārgājiens ir ļoti grūts un bīstams, īpaši Džonam. Izrādās, ka Loks ir paralizēts no vidukļa uz leju, taču viņš joprojām pieprasa atļauju piedalīties pārgājienā. Ceļojumu aģents atsakās, norādot, ka Džons nav informējis par savu invaliditāti. Tā vietā aģents piedāvā Džonam tikai aģentūras apmaksātu biļeti no [[Melburna|Melburnas]] uz [[Sidneja|Sidneju]]. Brīdis, kurā Džons atgūst samaņu pēc lidmašīnas avārijas, atkārtojas. Viņš ar grūtībām pieceļas kājās un priecājas, kad Džeks viņu pasauc palīgā ievainotajam pasažierim. == Lomās == === Galvenie varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards * [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena * [[Horhe Garsija]] — Hugo "Hērlijs" Reijess * [[Džošs Holovejs]] — Džeimss "Sojers" Fords * [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara * [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons * [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona {{Col-2}} * [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks * [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons * [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons * [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda * [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails * [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss * [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone {{Col-end}} === Otra plāna varoņi === {{Col-begin|width=80%}} {{Col-2}} * [[Laverna S. Koldvela]] — Roza Nedlera * suņēks Medisone — suns Vinsents * [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons * [[Džims Mocarela]] — Džeroms * [[Šons Duglass Hobans]] — Dags * [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] — cilvēks tumšā uzvalkā {{Col-2}} * [[Kriss Kandela]] — Kreigs * [[Mārdžorija Marjane]] — Beta * [[Braiens Sato]] — Ričards * [[Bilijs Galions]] — Loka priekšnieks Rendijs Neišnss * [[Stīvens Rafertijs]] — Vorens Golbergs {{Col-end}} == Ārējās saites == * [[imdbtitle:0636300|"Pastaiga"t]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē jasuzhwqyy5phshjvytubgh3z649j9k 0 603935 4300894 4300281 2025-06-27T21:16:01Z Baisulis 11523 /* ievads */ : 4300894 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Frīdrihs Baurs | name_orig = ''Friedrich Baur'' | image = | imagesize = 135px | caption = | birthname = | birthdate = {{dat|1879|6|16}} | location = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|td=Latvija}}) | deathdate = {{dat|1950}} | deathplace = {{GER}} | nationality = | field = [[glezniecība]] | training = | movement = | famous works = | patrons = | awards = }} '''Frīdrihs Baurs''' (1879—1915) bija vācbaltiešu gleznotājs un dizaineris. Otrā pasaules kara laikā viņš pārcēlās uz dzīvi Vācijā, kur nomira 1950. gadā. Viņa septiņi ar burāšanu saistītie darbi bija iekļauti [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada]] un [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada vasaras olimpisko spēļu]] [[Mākslas sacensības olimpiskajās spēlēs|mākslas sacensībās]], pārstāvot Latviju.<ref>[https://www.olympedia.org/athletes/921025 olympedia.org]</ref> [[Latvijas Banka]] 1929. gadā emitēja 500 [[lats|latu]] banknotes ar Frīdriha Baura zīmēto Latvijas lauku kultūrainavu.<ref>[https://datnes.latvijasbanka.lv/publ/LBvesture/LB-vesture-1922-1940-PDF-versija.pdf Latvijas Bankas vēsture 1922-1940: Latvijas Bankas 100 gadu jubilejai veltīts zinātniskais izdevums] Ineta Lipša, Rīga: Latvijas Banka 2022</ref> <gallery> 500 latu banknote 1929 Frīdrihs Baurs.jpg|Frīdriha Baura zīmējums uz 500 latu banknotes (1929) Rīgas jūrmalas plāns Frīdrihs Baurs.jpg|Rīgas jūrmalas plāns (F. Baura zīmējums) Latvijas Kara flote Frīdrihs Baurs.jpg|Latvijas Kara flote (F. Baura zīmējums) Latvijas karakuģis Lāčplēsis Frīdrihs Baurs 1922.jpg|Kuģis ar Latvijas karogu (F. Baura atklātne, 1922) Latvijas valdības kuģis Saratov ceļā uz Rīgu Frīdrihs Baurs 1919.jpg|Latvijas valdības kuģis "Saratov" ceļā uz Rīgu (F. Baurs, 1919) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Baurs, Frīdrihs}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1950. gadā mirušie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] oskuu7zttro9rxsx1shujboo5fgua6o 0 603961 4300896 4300365 2025-06-27T21:25:56Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300896 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |name = Freiburgas Universitāte |native_name = ''Albert-Ludwigs-Universität Freiburg'' |image = [[Attēls:Siegel_der_Albert-Ludwigs-Universität_Freiburg.svg|200px]] |caption = |motto = ''Die Wahrheit wird euch frei machen'' (''Patiesība darīs jūs brīvus'') |established = {{dat|1457}} |type = publiska |budget = ap 570 miljoni eiro<ref name="facts">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.uni-freiburg.de/universitaet-en/facts-and-figures-en |title=Facts and Figures – Universität Freiburg |publisher=Uni-Freiburg.de |accessdate=2025-06-26}}</ref> |president = Kerstins Krēslers |chancellor = Nikolauss Herve |students = {{sk|24000}}<ref name="facts"/> |undergrad = ~{{sk|14000}}<ref name="facts"/> |postgrad = ~{{sk|8000}}<ref name="facts"/> |doctoral = ~{{sk|20400}}<ref name="facts"/> |staff = {{sk|4500}}<ref name="facts"/> |faculty = 430 |location = {{vieta|Vācija|Freiburga}} |colors = zila, zelta |affiliations = EUA, LERU |website = {{URL|https://www.uni-freiburg.de/}} |logo = [[Attēls:Wortmarke-grundform-universitaet freiburg blau rgb.png|220px]] }} '''Freiburgas Universitāte''' ({{val|de|Albert-Ludwigs-Universität Freiburg}}) ir viena no vecākajām un prestižākajām universitātēm [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas hercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas. Mūsdienās tā zināma kā vadošā pētniecības universitāte ar plašu starptautisko sadarbību. Universitātē ir 11 fakultātes un dažādi pētniecības institūti. Tā ir daļa no [[LERU]] (''League of European Research Universities'') un aktīvi piedalās Vācijas ''Excellence Initiative''. Ar Freiburgas Universitāti saistīti vairāki [[Nobela prēmija]]s laureāti un izcili zinātnieki. Saskaņā ar starptautiskajiem reitingiem universitāte regulāri ierindojas starp 200 labākajām pasaules augstākās izglītības iestādēm, īpaši izceļoties dabaszinātņu, medicīnas un filozofijas jomās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/albert-ludwigs-universitat-freiburg |title=Albert-Ludwigs-Universität Freiburg – THE Rankings |publisher=Times Higher Education |accessdate=2025-06-26}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācija-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Freiburga]] [[Kategorija:Universitātes Vācijā]] h62s0htc8of72wftzsm4rbovodhwuzi 0 603975 4300900 4300446 2025-06-27T21:33:38Z Baisulis 11523 sīkumi..... 4300900 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=Перший_корпус_ДНУ.jpg |established=1918 |region={{UKR}}, [[Dņipro]] |location={{vieta|Ukraina|Dņipro}} }} '''O. Hončara Dnipro Nacionālā universitāte''' ({{val|uk|Дніпровський національний університет імені Олеся Гончара}}) ir viena no lielākajām un vecākajām valsts augstākās izglītības iestādēm [[Ukraina|Ukrainā]]. Universitāte dibināta 1918. gadā kā Katerinoslavas Universitāte, un vēlāk vairākkārt mainījusi savu nosaukumu, 2000. gadā iegūstot pašreizējo statusu un nosaukumu. Universitātē darbojas vairākas fakultātes un institūti, kas nodrošina izglītību dažādās dabaszinātņu, humanitāro, sociālo un tehnisko zinātņu nozarēs. Tā piedāvā pilna laika, nepilna laika un tālmācības studiju formas. Mācību process notiek [[Bakalaurs (grāds)|bakalaura]], [[Maģistrs (grāds)|maģistra]] un [[Doktorantūra|doktora līmenī]]. Universitātes struktūru veido rektorāts, 13 fakultātes, pētniecības institūti, zinātniskie centri un bibliotēkas, kā arī dažādi studentu kultūras un sporta centri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dnu.dp.ua/|title=Дніпровський національний університет імені Олеся Гончара|website=Офiciālais vietne|access-date=2025-06-27|language=uk}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] g6mwdz2kq2a8us18e6e3fligxpkn1mk 0 603986 4300693 4300566 2025-06-27T12:17:16Z Pirags 3757 4300693 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|20|20|N|25|52|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smags Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli”, LU Dabas mājā, savukārt, pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti vēsturiski atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> == Vēsture == Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No kāda cita apraksta: “Kosmisks ķermenis nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7.30 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižai (''Gross-Buschhof''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Meteorīta krišanu redzēja tikai divi zēni no Žeikaru mājām (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no kosmiska objekta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Žeikaru māju, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī dzirdēja skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja eksplodēt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusmetra dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 5 kg un bija pilnībā pārklāts ar melnu kūšanas garozu. Tika atrasts meteorīts vienā eksemplārā, kuru uzreiz sadalīja vairākos mazos gabaliņos. Vesels akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu.”<ref name="Vorobjovs"/> == Meteorīta fragmentu iegāde == [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] 0sa8swyf21k4t7ocn6aa13cvg7bhzoo 4300694 4300693 2025-06-27T12:18:28Z Pirags 3757 4300694 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|20|20|N|25|52|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smags Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli”, LU Dabas mājā, savukārt, pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti vēsturiski atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No kāda cita apraksta: “Kosmisks ķermenis nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7.30 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižai (''Gross-Buschhof''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Meteorīta krišanu redzēja tikai divi zēni no Žeikaru mājām (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no kosmiska objekta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Žeikaru māju, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī dzirdēja skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja eksplodēt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusmetra dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 5 kg un bija pilnībā pārklāts ar melnu kūšanas garozu. Tika atrasts meteorīts vienā eksemplārā, kuru uzreiz sadalīja vairākos mazos gabaliņos. Vesels akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu.”<ref name="Vorobjovs"/> == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] 7ko1m0ee9zmwfy106vinqgqikus5ilj 4300696 4300694 2025-06-27T12:20:09Z Pirags 3757 4300696 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|20|20|N|25|52|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No kāda cita apraksta: “Kosmisks ķermenis nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7.30 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižai (''Gross-Buschhof''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Meteorīta krišanu redzēja tikai divi zēni no Žeikaru mājām (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no kosmiska objekta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Žeikaru māju, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī dzirdēja skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja eksplodēt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusmetra dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 5 kg un bija pilnībā pārklāts ar melnu kūšanas garozu. Tika atrasts meteorīts vienā eksemplārā, kuru uzreiz sadalīja vairākos mazos gabaliņos. Vesels akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu.”<ref name="Vorobjovs"/> == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] rrd0kw04t36e84aa3c14ut292y501xk 4300697 4300696 2025-06-27T12:20:39Z Pirags 3757 4300697 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|20|20|N|25|52|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No kāda cita apraksta: “Kosmisks ķermenis nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7.30 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižai (''Gross-Buschhof''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Meteorīta krišanu redzēja tikai divi zēni no Žeikaru mājām (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no kosmiska objekta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Žeikaru māju, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī dzirdēja skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja eksplodēt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusmetra dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 5 kg un bija pilnībā pārklāts ar melnu kūšanas garozu. Tika atrasts meteorīts vienā eksemplārā, kuru uzreiz sadalīja vairākos mazos gabaliņos. Vesels akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu.”<ref name="Vorobjovs"/> == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] rm9ck2csq659ltk80p90wl4k8i8ohse 4301004 4300697 2025-06-28T09:27:47Z Pirags 3757 /* Vēsture */ +bilde 4301004 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|20|20|N|25|52|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863): [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]] “Kosmisks ķermenis nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7.30 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižai (''Gross-Buschhof''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Meteorīta krišanu redzēja tikai divi zēni no Žeikaru mājām (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no kosmiska objekta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Žeikaru māju, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī dzirdēja skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja eksplodēt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusmetra dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 5 kg un bija pilnībā pārklāts ar melnu kūšanas garozu. Tika atrasts meteorīts vienā eksemplārā, kuru uzreiz sadalīja vairākos mazos gabaliņos. Vesels akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu.”<ref name="Vorobjovs"/> == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] cy2xz99myngmji0yhi7cwi9exlkl7ol 4301017 4301004 2025-06-28T09:45:48Z Pirags 3757 +bilde 4301017 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|20|20|N|25|52|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863): [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums (''Inland'', 1863).]] [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]] “Kosmisks ķermenis nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7.30 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižai (''Gross-Buschhof''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Meteorīta krišanu redzēja tikai divi zēni no Žeikaru mājām (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no kosmiska objekta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Žeikaru māju, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī dzirdēja skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja eksplodēt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusmetra dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 5 kg un bija pilnībā pārklāts ar melnu kūšanas garozu. Tika atrasts meteorīts vienā eksemplārā, kuru uzreiz sadalīja vairākos mazos gabaliņos. Vesels akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu.”<ref name="Vorobjovs"/> == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] m9pvfss055dkql84lrqcu59z521kgdh 4301019 4301017 2025-06-28T09:47:56Z Pirags 3757 4301019 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|20|20|N|25|52|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863): [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]] [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]] “Kosmisks ķermenis nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7.30 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižai (''Gross-Buschhof''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Meteorīta krišanu redzēja tikai divi zēni no Žeikaru mājām (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no kosmiska objekta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Žeikaru māju, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī dzirdēja skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja eksplodēt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusmetra dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 5 kg un bija pilnībā pārklāts ar melnu kūšanas garozu. Tika atrasts meteorīts vienā eksemplārā, kuru uzreiz sadalīja vairākos mazos gabaliņos. Vesels akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu.”<ref name="Vorobjovs"/> == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] k5vij2qqf5fd5ub17xwaalpva30mysn 4301032 4301019 2025-06-28T10:29:11Z Pirags 3757 /* Vēsture */ uzlaboju tulkojumu 4301032 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|20|20|N|25|52|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863): [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]] [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]] “Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no kosmiska objekta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.” == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] 19if776wx8rthezh41its3z92s3w9f4 4301033 4301032 2025-06-28T10:33:00Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4301033 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|20|20|N|25|52|30|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863): [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]] [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]] “Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.” == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] rikhnr6pi8zbhdkzguede599npmbu6v 4301043 4301033 2025-06-28T11:21:44Z Pirags 3757 4301043 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863): [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]] [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]] “Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.” == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] 9idina5ohqe89hupyec8315wi6mn9ax 4301046 4301043 2025-06-28T11:35:02Z Pirags 3757 4301046 wikitext text/x-wiki {{Meteorīta infokaste | nosaukums = Biržu meteorīts | nosaukums_orig = | nosaukumi_citi = | attēls = Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg | attēla_nosauk = Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē | attēla_platums = | tips = | klase = | grupa = | strukturālā_klas = | sastāvs = | valsts = {{LAT}} | reģions = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] | koordinātas = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}} | novērota_krišana = jā | krišanas_datums = {{dat|1863|06|2|SK|bez}} | atrašanas_datums = | masa = 5,2 kg }} '''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts). Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.<ref name="Vorobjovs">[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā "Latvijas minerāli" apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.</ref> [[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> == Vēsture == [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]] Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. [[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”<ref>Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.</ref> No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863): [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]] [[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]] “Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.” == Skatīt arī == * [[Tunguskas meteorīts]] * [[Čeļabinskas meteorīts]] == Atsauces == {{atsauces}} {{astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Meteorīti]] [[Kategorija:1863. gads]] [[Kategorija:Jēkabpils novads]] joty1ecyntnstdba7d59oz5k6qo1q6d 0 604000 4300692 4300581 2025-06-27T12:05:53Z Kikos 3705 /* ievads */ 4300692 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Tuamotiešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=4000—6000 |familycolor=Austronēziešu |fam2=Malajiešu—Polinēziešu |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=taitiskās |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = ''Académie pa'umotu'' (''Kāruru vānaga'') |iso1=— |iso2=— |iso3=pmt }} '''Tuamotiešu valoda''' vai '''paumotu valoda''' (pašnosaukums: ''Reʻo Paʻumotu'', ''Reko Paʻumotu'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]], kā arī [[Taiti]]. Tuamotiešu valoda ir cieši saistīta ar citām reģiona valodām, kā [[taitiešu valoda|taitiešu]], [[rapiešu valoda|rapiešu]] un [[tubuajiešu valoda|tubuajiešu]]] valodu. Tuamotiešu valoda izplatīta Tuamotu arhipelāga atolos, tai tiek izdalīti 7 reģionālie dialekti (Tapuhoe, Maragai, Mihiroa, Vahitu, Fagatau, Parata, Napuka). No aptuveni 16 tūkstošiem [[tuamotieši|tuamotiešu]] valodu dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir apdraudētas valodas statuss. Tuamotiešu valoda netiek izmantota izglītībā (izglītība ir [[franču valoda|franču valodā]]). Daudzi valodas lietotāji ir bilingvāli taitiešu valodā un arhipelāga rietumos jaunajai paaudzei novērojama pāreja uz taitiešu valodu. 2008. gadā nodibināta Tuamotiešu valodas akadēmija (''Académie pa'umotu, Kāruru vānaga''), kuras galvenie uzdevumi ir valodas izpēte un saglabāšana.<ref>[https://archives.culture-patrimoine.pf/spip.php?article617 Présentation de l’académie Pa’umotu - Kāruru vānaga]</ref> == Fonoloģija == Tuamotiešu valoda maz pētīta, tai nav izveidota standartizēta pareizrakstība. Esošā ortogrāfija izveidota, pamatojoties uz [[Bībele]]s un [[Mormona grāmata]]s tulkojumu taitiešu valodā. {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|v}} ⟨v⟩ || || || align=center| {{IPA|h}} ⟨h⟩ |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti Glotālais slēdzenis /ʔ/ sastopams aizguvumos no taitiešu valodas.<ref>[https://www.jstage.jst.go.jp/article/gengo1939/1971/58/1971_58_49/_pdf Kuki, Hiroshi (1971). The place of glottal stop in Tuamotuan. Gengo Kenkyu: Journal of the Linguistic Society of Japan.]</ref> Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Vidējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} | |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} | | rowspan="2" |{{IPA link|o}} |- !Zems | |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.language-archives.org/language/pmt OLAC resources in and about the Tuamotuan language] {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] r3v3mqur1cchgol5zkacb15wpf4l4e6 4300783 4300692 2025-06-27T16:05:38Z Kikos 3705 /* ievads */ 4300783 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Tuamotiešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=4000—6000 |familycolor=Austronēziešu |fam2=Malajiešu—Polinēziešu |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=taitiskās |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = ''Académie pa'umotu'' (''Kāruru vānaga'') |iso1=— |iso2=— |iso3=pmt }} '''Tuamotiešu valoda''' vai '''paumotu valoda''' (pašnosaukums: ''Reʻo Paʻumotu'', ''Reko Paʻumotu'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]], kā arī [[Taiti]]. Tuamotiešu valoda ir cieši saistīta ar citām reģiona valodām, kā [[taitiešu valoda|taitiešu]], [[rapiešu valoda|rapiešu]] un [[tubuajiešu valoda|tubuajiešu]] valodu. Tuamotiešu valoda izplatīta Tuamotu arhipelāga atolos, tai tiek izdalīti 7 reģionālie dialekti (Tapuhoe, Maragai, Mihiroa, Vahitu, Fagatau, Parata, Napuka). No aptuveni 16 tūkstošiem [[tuamotieši|tuamotiešu]] valodu dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir apdraudētas valodas statuss. Tuamotiešu valoda netiek izmantota izglītībā (izglītība ir [[franču valoda|franču valodā]]). Daudzi valodas lietotāji ir bilingvāli taitiešu valodā un arhipelāga rietumos jaunajai paaudzei novērojama pāreja uz taitiešu valodu. 2008. gadā nodibināta Tuamotiešu valodas akadēmija (''Académie pa'umotu, Kāruru vānaga''), kuras galvenie uzdevumi ir valodas izpēte un saglabāšana.<ref>[https://archives.culture-patrimoine.pf/spip.php?article617 Présentation de l’académie Pa’umotu - Kāruru vānaga]</ref> == Fonoloģija == Tuamotiešu valoda maz pētīta, tai nav izveidota standartizēta pareizrakstība. Esošā ortogrāfija izveidota, pamatojoties uz [[Bībele]]s un [[Mormona grāmata]]s tulkojumu taitiešu valodā. {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|v}} ⟨v⟩ || || || align=center| {{IPA|h}} ⟨h⟩ |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti Glotālais slēdzenis /ʔ/ sastopams aizguvumos no taitiešu valodas.<ref>[https://www.jstage.jst.go.jp/article/gengo1939/1971/58/1971_58_49/_pdf Kuki, Hiroshi (1971). The place of glottal stop in Tuamotuan. Gengo Kenkyu: Journal of the Linguistic Society of Japan.]</ref> Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Vidējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} | |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} | | rowspan="2" |{{IPA link|o}} |- !Zems | |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.language-archives.org/language/pmt OLAC resources in and about the Tuamotuan language] {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] rcusprpi38hc0q2gcdgpqbnskyovde1 4300937 4300783 2025-06-28T05:15:54Z Kikos 3705 /* ievads */ 4300937 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Tuamotiešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=4000—6000 |familycolor=Austronēziešu |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=taitiskās |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = ''Académie pa'umotu'' (''Kāruru vānaga'') |iso1=— |iso2=— |iso3=pmt }} '''Tuamotiešu valoda''' vai '''paumotu valoda''' (pašnosaukums: ''Reʻo Paʻumotu'', ''Reko Paʻumotu'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]], kā arī [[Taiti]]. Tuamotiešu valoda ir cieši saistīta ar citām reģiona valodām, kā [[taitiešu valoda|taitiešu]], [[rapiešu valoda|rapiešu]] un [[tubuajiešu valoda|tubuajiešu]] valodu. Tuamotiešu valoda izplatīta Tuamotu arhipelāga atolos, tai tiek izdalīti 7 reģionālie dialekti (Tapuhoe, Maragai, Mihiroa, Vahitu, Fagatau, Parata, Napuka). No aptuveni 16 tūkstošiem [[tuamotieši|tuamotiešu]] valodu dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir apdraudētas valodas statuss. Tuamotiešu valoda netiek izmantota izglītībā (izglītība ir [[franču valoda|franču valodā]]). Daudzi valodas lietotāji ir bilingvāli taitiešu valodā un arhipelāga rietumos jaunajai paaudzei novērojama pāreja uz taitiešu valodu. 2008. gadā nodibināta Tuamotiešu valodas akadēmija (''Académie pa'umotu, Kāruru vānaga''), kuras galvenie uzdevumi ir valodas izpēte un saglabāšana.<ref>[https://archives.culture-patrimoine.pf/spip.php?article617 Présentation de l’académie Pa’umotu - Kāruru vānaga]</ref> == Fonoloģija == Tuamotiešu valoda maz pētīta, tai nav izveidota standartizēta pareizrakstība. Esošā ortogrāfija izveidota, pamatojoties uz [[Bībele]]s un [[Mormona grāmata]]s tulkojumu taitiešu valodā. {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|v}} ⟨v⟩ || || || align=center| {{IPA|h}} ⟨h⟩ |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti Glotālais slēdzenis /ʔ/ sastopams aizguvumos no taitiešu valodas.<ref>[https://www.jstage.jst.go.jp/article/gengo1939/1971/58/1971_58_49/_pdf Kuki, Hiroshi (1971). The place of glottal stop in Tuamotuan. Gengo Kenkyu: Journal of the Linguistic Society of Japan.]</ref> Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Vidējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} | |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} | | rowspan="2" |{{IPA link|o}} |- !Zems | |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.language-archives.org/language/pmt OLAC resources in and about the Tuamotuan language] {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] racgct4q33t56uoe02myj4jca7vnmd8 4300938 4300937 2025-06-28T05:16:32Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4300938 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Tuamotiešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=4000—6000 |familycolor=Austronēziešu |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=taitiskās |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = ''Académie pa'umotu'' (''Kāruru vānaga'') |iso1=— |iso2=— |iso3=pmt }} '''Tuamotiešu valoda''' vai '''paumotu valoda''' (pašnosaukums: ''Reʻo Paʻumotu'', ''Reko Paʻumotu'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]], kā arī [[Taiti]]. Tuamotiešu valoda ir cieši saistīta ar citām reģiona valodām, kā [[taitiešu valoda|taitiešu]], [[rapiešu valoda|rapiešu]] un [[tubuajiešu valoda|tubuajiešu]] valodu. Tuamotiešu valoda izplatīta Tuamotu arhipelāga atolos, tai tiek izdalīti 7 reģionālie dialekti (Tapuhoe, Maragai, Mihiroa, Vahitu, Fagatau, Parata, Napuka). No aptuveni 16 tūkstošiem [[tuamotieši|tuamotiešu]] valodu dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir apdraudētas valodas statuss. Tuamotiešu valoda netiek izmantota izglītībā (izglītība ir [[franču valoda|franču valodā]]). Daudzi valodas lietotāji ir bilingvāli taitiešu valodā un arhipelāga rietumos jaunajai paaudzei novērojama pāreja uz taitiešu valodu. 2008. gadā nodibināta Tuamotiešu valodas akadēmija (''Académie pa'umotu, Kāruru vānaga''), kuras galvenie uzdevumi ir valodas izpēte un saglabāšana.<ref>[https://archives.culture-patrimoine.pf/spip.php?article617 Présentation de l’académie Pa’umotu - Kāruru vānaga]</ref> == Fonoloģija == Tuamotiešu valoda maz pētīta, tai nav izveidota standartizēta pareizrakstība. Esošā ortogrāfija izveidota, pamatojoties uz [[Bībele]]s un [[Mormona grāmata]]s tulkojumu taitiešu valodā. {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|v}} ⟨v⟩ || || || align=center| {{IPA|h}} ⟨h⟩ |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti Glotālais slēdzenis /ʔ/ sastopams aizguvumos no taitiešu valodas.<ref>[https://www.jstage.jst.go.jp/article/gengo1939/1971/58/1971_58_49/_pdf Kuki, Hiroshi (1971). The place of glottal stop in Tuamotuan. Gengo Kenkyu: Journal of the Linguistic Society of Japan.]</ref> Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Vidējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} | |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} | | rowspan="2" |{{IPA link|o}} |- !Zems | |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.language-archives.org/language/pmt OLAC resources in and about the Tuamotuan language] {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]] kis5t5tlqqv30usq9lxhczx2pcghw6k 0 604002 4300709 4300617 2025-06-27T13:35:40Z Olgerts V 41522 cita Mazā Dambja iela 4300709 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Mazā Dambja iela|Mazā Dambja iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Mazā Dambja iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Nīderkūni]] |ielas garums = 505 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mazā Dambja iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Nīderkūni|Nīderkūnu]] apkaimē. Mazā Dambja iela sākas krustojumā ar [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālo]] un [[Niderkunes iela|Niderkunes ielu]], ved dienvidrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar autoceļu [[Autoceļš V694|V694]] līdz [[Demenes pagasts|Demenes pagasta]] [[Bratanišķi]]em.<ref>{{valsts ceļi}}</ref>. Mazā Dambja iela apbūvēta tikai no vienas (rietumu, nepārnumuru) puses, pārsvarā ar privātmājām. Ielas kopējais garums ir aptuveni 505 metri, sarkano līniju platums ir 17 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |page=89 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Mazajai Dambja ielai visā garumā ir viena braukšanas josla un [[grants]] segums. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Mazo Dambja ielu nekursē. Mazā Dambja iela, vēl bez nosaukuma un bez apbūves, attēlota 1936. gada kartē.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}}}}</ref> Ielas nosaukums ir zināms kopš [[Latvijas PSR]] laika un nekad nav mainījies. Pirms Otrā pasaules kara Daugavpils centrā bija cita neliela Mazā Dambja iela (saukta arī par ''Gaismas ielu''). Tā atradās [[Gajoks|Gajokā]] un krustojās ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]] pie elektrostacijas vēsturiskās ēkas.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#0124;issue:692771&#0124;article:DIVL2092&#0124;page:230 |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}}}}</ref> Šīs ielas sākums ir saglabājies līdz mūsdienām, tagad šeit atrodas siltumcentrāles ieejas vārti. == Ielu savienojumi == Mazā Dambja iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] / [[Niderkunes iela]] * [[Transporta iela (Daugavpils)|Transporta iela]] (T veida krustojums) * [[Tirgoņu iela (Daugavpils)|Tirgoņu iela]] (T veida krustojums) * autoceļš {{V ceļš|694}} (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Nīderkūnos]] 44oey5rds73d2mn6rqb2qql740tmczn 4300817 4300709 2025-06-27T17:33:23Z Olgerts V 41522 noformējums 4300817 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Mazā Dambja iela|Mazā Dambja iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Mazā Dambja iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Nīderkūni]] |ielas garums = 505 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Mazā Dambja iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Nīderkūni|Nīderkūnu]] apkaimē. Mazā Dambja iela sākas krustojumā ar [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālo]] un [[Niderkunes iela|Niderkunes ielu]], ved dienvidrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar autoceļu [[Autoceļš V694|V694]] līdz [[Demenes pagasts|Demenes pagasta]] [[Bratanišķi]]em.<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Mazā Dambja iela apbūvēta tikai no vienas (rietumu, nepārnumuru) puses, pārsvarā ar privātmājām. Ielas kopējais garums ir aptuveni 505 metri, sarkano līniju platums ir 17 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |page=89 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Mazajai Dambja ielai visā garumā ir viena braukšanas josla un [[grants]] segums. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Mazo Dambja ielu nekursē. Mazā Dambja iela, vēl bez nosaukuma un bez apbūves, attēlota 1936. gada kartē.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}}}}</ref> Ielas nosaukums ir zināms kopš [[Latvijas PSR]] laika un nekad nav mainījies. Pirms Otrā pasaules kara Daugavpils centrā bija cita neliela Mazā Dambja iela (saukta arī par ''Gaismas ielu''). Tā atradās [[Gajoks|Gajokā]] un krustojās ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]] pie elektrostacijas vēsturiskās ēkas.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&#0124;issue:692771&#0124;article:DIVL2092&#0124;page:230 |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}}}}</ref> Šīs ielas sākums ir saglabājies līdz mūsdienām, tagad šeit atrodas siltumcentrāles ieejas vārti. == Ielu savienojumi == Mazā Dambja iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] / [[Niderkunes iela]] * [[Transporta iela (Daugavpils)|Transporta iela]] (T veida krustojums) * [[Tirgoņu iela (Daugavpils)|Tirgoņu iela]] (T veida krustojums) * autoceļš {{V ceļš|694}} (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}} [[Kategorija:Ielas Nīderkūnos]] ex4krapux797as2r5orilo0lbc9f7ya 0 604008 4300711 2025-06-27T13:39:55Z Pirags 3757 jauna lpp 4300711 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts Baltijas provincēs, kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. Pēc 1860. gadiem laikraksts kļuva konservatīvs un pārstāvēja vācbaltiešu muižniecības uzskatus, iebilstot pret latviešu un igauņu nacionālajiem centieniem. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdīva atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats"). [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] rfajcdhg6shex73scfani2313kyt9l9 4300764 4300711 2025-06-27T15:27:38Z Pirags 3757 4300764 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. Pēc 1860. gadiem laikraksts kļuva konservatīvs un pārstāvēja vācbaltiešu muižniecības uzskatus, iebilstot pret latviešu un igauņu nacionālajiem centieniem. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdīva atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats"). [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] tbg9ig3eh0aq0osoin2xa0ok5qwy16r 4300765 4300764 2025-06-27T15:28:37Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4300765 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. Kopš [[1860. gadi]]em laikraksts kļuva konservatīvs un pārstāvēja vācbaltiešu muižniecības uzskatus, iebilstot pret latviešu un igauņu nacionālajiem centieniem. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdīva atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats"). [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] 6yn5tc46n902cmp8nj9jgqthpqda5w9 4300775 4300765 2025-06-27T15:50:41Z Pirags 3757 4300775 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. Kopš [[1860. gadi]]em laikraksts kļuva konservatīvs un pārstāvēja vācbaltiešu muižniecības uzskatus, iebilstot pret latviešu un igauņu nacionālajiem centieniem. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats"). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] ilen09o3t46948exnhzup2dxwvntjna 4300785 4300775 2025-06-27T16:24:19Z Pirags 3757 4300785 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. Kopš [[1860. gadi]]em laikraksts kļuva konservatīvs un pārstāvēja vācbaltiešu muižniecības uzskatus, iebilstot pret latviešu un igauņu nacionālajiem centieniem. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gadā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats").<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/163962-Rigasche-Zeitung Rigasche Zeitung] Raimonds Cerūzis Nacionālā enciklopēdija</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] q3m9k9517c0w3a70bvlsdwzf5xu81wo 4300788 4300785 2025-06-27T16:38:19Z Pirags 3757 /* Vēsture */ pap 4300788 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. No 1860. līdz 1869. gadam laikrakstu vadīja liberāli noskaņotie publicisti [[Jūliuss fon Ekarts]] (''von Eckardt'') un Džons Bērenss (''Baerens''), no 1869. līdz 1879. gadam žurnālists un gleznotājs Leopolds fon Pecolds (''von Pezold''). Galvenā redaktora [[Aleksandrs Buholcs|Aleksandra Buholca]] (''Buchholtz'') laikā (1880–1889) avīzes redakcija kļuva par oponentu [[jaunlatviešu kustība]]i. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara vācu karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada augustā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. Galvenais redaktors bija vēsturnieks un žurnālists [[Ernests Serafims]] (''Seraphim''). 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats").<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/163962-Rigasche-Zeitung Rigasche Zeitung] Raimonds Cerūzis Nacionālā enciklopēdija</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] lewogqtmnt8e9qm537m0ucrx3bsox69 4300789 4300788 2025-06-27T16:42:03Z Pirags 3757 4300789 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]]<br>[[Jūliuss fon Ekarts]], [[Džons Bērenss]]<br>[[Aleksandrs Buholcs]]<br>[[Ernests Serafims]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. No 1860. līdz 1869. gadam laikrakstu vadīja liberāli noskaņotie publicisti [[Jūliuss fon Ekarts]] (''von Eckardt'') un [[Džons Bērenss]] (''Baerens''), no 1869. līdz 1879. gadam žurnālists un gleznotājs [[Leopolds fon Pecolds]] (''von Pezold''). Galvenā redaktora [[Aleksandrs Buholcs|Aleksandra Buholca]] (''Buchholtz'') laikā (1880–1889) avīzes redakcija kļuva par oponentu [[jaunlatviešu kustība]]i. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara vācu karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada augustā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. Galvenais redaktors bija vēsturnieks un žurnālists [[Ernests Serafims]] (''Seraphim''). 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats").<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/163962-Rigasche-Zeitung Rigasche Zeitung] Raimonds Cerūzis Nacionālā enciklopēdija</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] ezzae4j4un92yioak7zasc1ml7dbsnk 4300795 4300789 2025-06-27T16:52:07Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4300795 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]]<br>[[Jūliuss fon Ekarts]], [[Džons Bērenss]]<br>[[Aleksandrs Buholcs]]<br>[[Ernests Serafims]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. No 1860. līdz 1869. gadam laikrakstu vadīja liberāli noskaņotie publicisti [[Jūliuss fon Ekarts]] (''von Eckardt'') un [[Džons Bērenss]] (''Baerens''), no 1869. līdz 1879. gadam žurnālists un gleznotājs [[Leopolds fon Pecolds]] (''von Pezold''). Galvenā redaktora [[Aleksandrs Buholcs|Aleksandra Buholca]] (''Buchholtz'') laikā (1880–1889) avīzes redakcija kļuva par oponentu [[jaunlatviešu kustība]]i. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara vācu karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada augustā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. Galvenais redaktors bija vēsturnieks un žurnālists [[Ernests Serafims]] (''Seraphim''). 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats").<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/163962-Rigasche-Zeitung Rigasche Zeitung] Raimonds Cerūzis Nacionālā enciklopēdija</ref> === Pielikumi === Laikrakstam iznāca šādi pielikumi:<ref>Eestis ilmunud saksa-, vene- ja muukeelne perioodika 1675–1940. Tallinn: Eesti Teaduste Akadeemia Raamatukogu, 1993. – 220.–223. lpp.</ref> *Baltische Blätter für Musik, 1907–1915 *Blätter für Stadt und Land, 1840–1847 *Börsen- und Handels-Nachrichten, 1866–1869 *Landwirtschaftliche Beilage, 1877–1889 *Sport, 1907–1914 *Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung, 1870–1889 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] d84idqex2cyum5q5obofbcejoztqodm 4300796 4300795 2025-06-27T16:52:50Z Pirags 3757 /* Pielikumi */ 4300796 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]]<br>[[Jūliuss fon Ekarts]], [[Džons Bērenss]]<br>[[Aleksandrs Buholcs]]<br>[[Ernests Serafims]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. No 1860. līdz 1869. gadam laikrakstu vadīja liberāli noskaņotie publicisti [[Jūliuss fon Ekarts]] (''von Eckardt'') un [[Džons Bērenss]] (''Baerens''), no 1869. līdz 1879. gadam žurnālists un gleznotājs [[Leopolds fon Pecolds]] (''von Pezold''). Galvenā redaktora [[Aleksandrs Buholcs|Aleksandra Buholca]] (''Buchholtz'') laikā (1880–1889) avīzes redakcija kļuva par oponentu [[jaunlatviešu kustība]]i. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara vācu karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada augustā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. Galvenais redaktors bija vēsturnieks un žurnālists [[Ernests Serafims]] (''Seraphim''). 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats").<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/163962-Rigasche-Zeitung Rigasche Zeitung] Raimonds Cerūzis Nacionālā enciklopēdija</ref> === Pielikumi === Laikrakstam iznāca šādi pielikumi:<ref>Eestis ilmunud saksa-, vene- ja muukeelne perioodika 1675–1940. Tallinn: Eesti Teaduste Akadeemia Raamatukogu, 1993. – 220.–223. lpp.</ref> *''Baltische Blätter für Musik'', 1907–1915 *''Blätter für Stadt und Land'', 1840–1847 *''Börsen- und Handels-Nachrichten'', 1866–1869 *''Landwirtschaftliche Beilage'', 1877–1889 *''Sport'', 1907–1914 *''Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung'', 1870–1889 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] 9qd6qp34t953rvu0svvryn3y83dbzgl 4300799 4300796 2025-06-27T16:53:47Z Pirags 3757 /* Pielikumi */ 4300799 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]]<br>[[Jūliuss fon Ekarts]], [[Džons Bērenss]]<br>[[Aleksandrs Buholcs]]<br>[[Ernests Serafims]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. No 1860. līdz 1869. gadam laikrakstu vadīja liberāli noskaņotie publicisti [[Jūliuss fon Ekarts]] (''von Eckardt'') un [[Džons Bērenss]] (''Baerens''), no 1869. līdz 1879. gadam žurnālists un gleznotājs [[Leopolds fon Pecolds]] (''von Pezold''). Galvenā redaktora [[Aleksandrs Buholcs|Aleksandra Buholca]] (''Buchholtz'') laikā (1880–1889) avīzes redakcija kļuva par oponentu [[jaunlatviešu kustība]]i. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara vācu karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada augustā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. Galvenais redaktors bija vēsturnieks un žurnālists [[Ernests Serafims]] (''Seraphim''). 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats").<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/163962-Rigasche-Zeitung Rigasche Zeitung] Raimonds Cerūzis Nacionālā enciklopēdija</ref> === Pielikumi === Laikrakstam iznāca šādi pielikumi:<ref>Eestis ilmunud saksa-, vene- ja muukeelne perioodika 1675–1940. Tallinn: Eesti Teaduste Akadeemia Raamatukogu, 1993. – 220.–223. lpp.</ref> *''Baltische Blätter für Musik'', 1907–1915 *''Blätter für Stadt und Land'', 1840–1847 *''Börsen- und Handels-Nachrichten'', 1866–1869 **''Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung'', 1870–1889 *''Landwirtschaftliche Beilage'', 1877–1889 *''Sport'', 1907–1914 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] sghgna3li0p48ny8kwhg60omol3n68m 4300801 4300799 2025-06-27T16:54:25Z Pirags 3757 /* Pielikumi */ 4300801 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]]<br>[[Jūliuss fon Ekarts]], [[Džons Bērenss]]<br>[[Aleksandrs Buholcs]]<br>[[Ernests Serafims]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. No 1860. līdz 1869. gadam laikrakstu vadīja liberāli noskaņotie publicisti [[Jūliuss fon Ekarts]] (''von Eckardt'') un [[Džons Bērenss]] (''Baerens''), no 1869. līdz 1879. gadam žurnālists un gleznotājs [[Leopolds fon Pecolds]] (''von Pezold''). Galvenā redaktora [[Aleksandrs Buholcs|Aleksandra Buholca]] (''Buchholtz'') laikā (1880–1889) avīzes redakcija kļuva par oponentu [[jaunlatviešu kustība]]i. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara vācu karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada augustā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. Galvenais redaktors bija vēsturnieks un žurnālists [[Ernests Serafims]] (''Seraphim''). 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''Rigasche Rundschau'' ("Rīgas apskats").<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/163962-Rigasche-Zeitung Rigasche Zeitung] Raimonds Cerūzis Nacionālā enciklopēdija</ref> === Pielikumi === Laikrakstam iznāca šādi pielikumi:<ref>Eestis ilmunud saksa-, vene- ja muukeelne perioodika 1675–1940. Tallinn: Eesti Teaduste Akadeemia Raamatukogu, 1993. – 220.–223. lpp.</ref> *''Blätter für Stadt und Land'', 1840–1847 *''Börsen- und Handels-Nachrichten'', 1866–1869 **''Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung'', 1870–1889 *''Landwirtschaftliche Beilage'', 1877–1889 *''Sport'', 1907–1914 *''Baltische Blätter für Musik'', 1907–1915 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] b72klfkwo5dtylaxnfxkxrpy28901cb 4300803 4300801 2025-06-27T16:55:14Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4300803 wikitext text/x-wiki {{Preses izdevuma infokaste | title = "Rigasche Zeitung" | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]]<br>[[Jūliuss fon Ekarts]], [[Džons Bērenss]]<br>[[Aleksandrs Buholcs]]<br>[[Ernests Serafims]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918-1919) | language = vācu | website = }} '''Rigasche Zeitung''' ("Rīgas avīze") bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. No 1860. līdz 1869. gadam laikrakstu vadīja liberāli noskaņotie publicisti [[Jūliuss fon Ekarts]] (''von Eckardt'') un [[Džons Bērenss]] (''Baerens''), no 1869. līdz 1879. gadam žurnālists un gleznotājs [[Leopolds fon Pecolds]] (''von Pezold''). Galvenā redaktora [[Aleksandrs Buholcs|Aleksandra Buholca]] (''Buchholtz'') laikā (1880–1889) avīzes redakcija kļuva par oponentu [[jaunlatviešu kustība]]i. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā Krievijas impērijas valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara vācu karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada augustā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. Galvenais redaktors bija vēsturnieks un žurnālists [[Ernests Serafims]] (''Seraphim''). 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu Vācijas impērijai un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''[[Rigasche Rundschau]]'' ("Rīgas apskats").<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/163962-Rigasche-Zeitung Rigasche Zeitung] Raimonds Cerūzis Nacionālā enciklopēdija</ref> === Pielikumi === Laikrakstam iznāca šādi pielikumi:<ref>Eestis ilmunud saksa-, vene- ja muukeelne perioodika 1675–1940. Tallinn: Eesti Teaduste Akadeemia Raamatukogu, 1993. – 220.–223. lpp.</ref> *''Blätter für Stadt und Land'', 1840–1847 *''Börsen- und Handels-Nachrichten'', 1866–1869 **''Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung'', 1870–1889 *''Landwirtschaftliche Beilage'', 1877–1889 *''Sport'', 1907–1914 *''Baltische Blätter für Musik'', 1907–1915 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] ke59c3oycfkesqqsdlfwh8ujk865j4g 4300810 4300803 2025-06-27T17:08:05Z Turaids 8965 4300810 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Preses izdevuma infokaste | title = ''Rigasche Zeitung'' | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]]<br>[[Jūliuss fon Ekarts]], [[Džons Bērenss]]<br>[[Aleksandrs Buholcs]]<br>[[Ernests Serafims]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918–1919) | language = [[vācu valoda|vācu]] | website = }} '''''Rigasche Zeitung''''' (no [[vācu valoda]]s — 'Rīgas laikraksts') bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. No 1860. līdz 1869. gadam laikrakstu vadīja liberāli noskaņotie publicisti [[Jūliuss fon Ekarts]] (''von Eckardt'') un [[Džons Bērenss]] (''Baerens''), no 1869. līdz 1879. gadam žurnālists un gleznotājs [[Leopolds fon Pecolds]] (''von Pezold''). Galvenā redaktora [[Aleksandrs Buholcs|Aleksandra Buholca]] (''Buchholtz'') laikā (1880–1889) avīzes redakcija kļuva par oponentu [[jaunlatviešu kustība]]i. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā [[Krievijas Impērija]]s valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara vācu karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada augustā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. Galvenais redaktors bija vēsturnieks un žurnālists [[Ernests Serafims]] (''Seraphim''). 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu [[Vācijas Impērija]]i un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''[[Rigasche Rundschau]]'' ("Rīgas apskats").<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/163962-Rigasche-Zeitung Rigasche Zeitung] Raimonds Cerūzis Nacionālā enciklopēdija</ref> === Pielikumi === Laikrakstam iznāca šādi pielikumi:<ref>Eestis ilmunud saksa-, vene- ja muukeelne perioodika 1675–1940. Tallinn: Eesti Teaduste Akadeemia Raamatukogu, 1993. – 220.–223. lpp.</ref> *''Blätter für Stadt und Land'', 1840–1847 *''Börsen- und Handels-Nachrichten'', 1866–1869 **''Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung'', 1870–1889 *''Landwirtschaftliche Beilage'', 1877–1889 *''Sport'', 1907–1914 *''Baltische Blätter für Musik'', 1907–1915 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] nsdytsg429tujtvu7txe0hxk369o9tv 4300813 4300810 2025-06-27T17:20:34Z Pirags 3757 /* Vēsture */ 4300813 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Preses izdevuma infokaste | title = ''Rigasche Zeitung'' | image_file = Rigasche Zeitung 13 aprīlis.JPG | image_size = 400px | image_caption = 1918. gada 13. aprīļa izdevums par Vidzemes un Igaunijas pievienošanos Vācijas impērijai | editor = [[Gotlībs Kristiāns Frēlihs]]<br>[[Jūliuss Millers]]<br>[[Jūliuss fon Ekarts]], [[Džons Bērenss]]<br>[[Aleksandrs Buholcs]]<br>[[Ernests Serafims]] | staff_writer = | frequency = dienas avīze | category = | company = | firstdate = | country = [[Vidzemes guberņa]]<br>[[Apvienotā Baltijas hercogiste]]<br>[[Latvija]] (1918–1919) | language = [[vācu valoda|vācu]] | website = }} '''''Rigasche Zeitung''''' (no [[vācu valoda]]s — 'Rīgas laikraksts') bija [[Rīga]]s laikraksts, kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam. Tas bija lielākais dienas laikraksts [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža 1875. gadā sasniedza 4600 eksemplāru, bet pirms Pirmā pasaules kara 8000–10 000 eksemplāru, no kuriem pusi piegādāja abonentiem Krievijas un Vācijas impērijās. == Vēsture == Laikraksta dibināšanas iedvesmotājs bija [[Johans Gotfrīds Herders]], 1778. gadā laikraksts sāka iznākt divas reizes nedēļā, sākotnēji ar nosaukumu ''Rigische politische Zeitung'' ("Rīgas politiskā avīze"), 1797. gadā ar nosaukumu ''Rigische Zeitung'', 1798. gadā ar nosaukumu ''Rigaische Zeitung'', no 1801. gada ar nosaukumu ''Rigasche Zeitung''. Pirmais izdevējs bija Georgs Ludvigs Zaharija (''Zachariae''). 1829. gadā ''Rigasche Zeitung'' sāka iznākt trīs dienas nedēļā, 1843. gadā sešas dienas nedēļā. No 1860. līdz 1869. gadam laikrakstu vadīja liberāli noskaņotie publicisti [[Jūliuss fon Ekarts]] (''von Eckardt'') un [[Džons Bērenss]] (''Baerens''), no 1869. līdz 1879. gadam žurnālists un gleznotājs [[Leopolds fon Pecolds]] (''von Pezold''). Galvenā redaktora [[Aleksandrs Buholcs|Aleksandra Buholca]] (''Buchholtz'') laikā (1880–1889) avīzes redakcija kļuva par oponentu [[jaunlatviešu kustība]]i. 1889. gadā laikrakstu slēdza sakarā ar nostāju pret [[Baltijas rusifikācija]]s politiku un tā izdevēji sāka iespiest ''Düna Zeitung'' ("Daugavas avīze"). 1907. gadā [[Krievijas Impērija]]s valdība atļāva atjaunot ''Rigasche Zeitung'' izdošanu. Pēc Pirmā pasaules kara vācu karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gada augustā avīzes izdošanu pārtrauca, bet turpināja pēc Rīgas vācu okupācijas 1917. gada oktobrī, kad ar to apvienojās ''Rigaer Tageblatt'' ("Rīgas dienaslapa") redakcija. Galvenais redaktors bija vēsturnieks un žurnālists [[Ernests Serafims]] (''Seraphim''). 1918. gadā laikraksts atbalstīja Baltijas valstu pievienošanu [[Vācijas Impērija]]i un pārtrauca izdošanu 1919. gada augustā. Vēlāk tā vietu ieņēma laikraksts ''[[Rigasche Rundschau]]'' ("Rīgas apskats").<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/163962-Rigasche-Zeitung Rigasche Zeitung] Raimonds Cerūzis Nacionālā enciklopēdija</ref> === Pielikumi === Laikrakstam iznāca šādi pielikumi:<ref>Eestis ilmunud saksa-, vene- ja muukeelne perioodika 1675–1940. Tallinn: Eesti Teaduste Akadeemia Raamatukogu, 1993. – 220.–223. lpp.</ref> *''Blätter für Stadt und Land'', 1840–1847 *''Börsen- und Handels-Nachrichten'', 1866–1869 **''Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung'', 1870–1889 *''Landwirtschaftliche Beilage'', 1877–1889 *''Sport'', 1907–1914 *''Baltische Blätter für Musik'', 1907–1915 == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]] [[Kategorija:Bijušie laikraksti vācu valodā]] dvj5bn7xestmfrpqo6ptul78n7b8may 3 604009 4300719 2025-06-27T13:46:57Z Ternarius 25135 Ternarius pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Milton.08aaa]] uz [[Dalībnieka diskusija:MCAACM]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Milton.08aaa|Milton.08aaa]]" to "[[Special:CentralAuth/MCAACM|MCAACM]]" 4300719 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:MCAACM]] ci25k04kigfruncb9ek3ilevbujchrd 0 604010 4300743 2025-06-27T14:26:57Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par hinduisma novirzienu 4300743 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Git govind large.jpg|thumbnail|upright=1.2|Višnuisma centrā ir [[Višnu]] dievība]] '''Višnuisms''', arī '''vaišnavisms''' ({{val|sa|वैष्णवसम्प्रदायः}}, ''Vaiṣṇavasampradāyaḥ''), ir viens no galvenajiem [[hinduisms|hinduisma]] novirzieniem, kura sekotāji pielūdz [[Višnu]] kā augstāko dievību (''[[Svayam Bhagavān]]'') un pasaules uzturētāju.<ref name="britannica"/> Višnu tiek godināts arī caur viņa [[avatāra|avatārām]], īpaši populāri ir [[Krišna]] un [[Rāma]], kas iemieso dievišķās iejaukšanās principu pasaules kārtības uzturēšanai. Višnuisms uzsver [[bhakti]], tas ir, personisku, dievbijīgu mīlestību pret Dievu, kā centrālo reliģiskās prakses formu.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce |title=Vaishnavism |url=https://www.britannica.com/topic/Vaishnavism |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |language=en}}</ref> Tas ir teoloģiski un filozofiski daudzveidīgs virziens, kas ietver vairākas svarīgas skolas un tradīcijas, piemēram, [[Rāmānudža]]s, [[Madhva]]s un [[Gaudījs|Gaudīja]] vaišnavaisma mācības. Šim virzienam ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais hinduisma atzars.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Hindus |url=https://www.pewresearch.org/religion/2012/12/18/global-religious-landscape-hindu/ |website=pewresearch.org |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |language=en}}</ref> Tradicionāli višnuisms ir īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]], bet kopš 20. gadsimta caur kustībām, piemēram, [[Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība]] (ISKCON), tas ir globāli izplatījies arī ārpus [[Dienvidāzija]]s. Višnuisms ir būtisks Indijas reliģiskajā, literārajā un kultūras mantojumā, un tā ietekme sniedzas līdz mūsdienu pasaules garīgajām praksēm. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{mitoloģija-aizmetnis}} {{hinduisms}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Hinduisms]] st0k1u7702v7cg3f5bfivj93c4td7vc 0 604011 4300744 2025-06-27T14:27:58Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Višnuisms]] 4300744 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Višnuisms]] 2sxhxfeuld184y39hnirdxqjkoak2jt 0 604012 4300754 2025-06-27T14:34:43Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kokneses iela|Kokneses iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kokneses iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 415 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 10. šķērsiela |joslu skaits... 4300754 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kokneses iela|Kokneses iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kokneses iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 415 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 10. šķērsiela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kokneses iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimē. Kokneses iela sākas no meža ceļa krustojumā ar [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas savienojumā ar [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru ielu]]. Ielas turpinājums ir Dzintaru iela. Kokneses ielas kopējais garums ir aptuveni 415 metri. Posms no [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas ielas]] līdz Dzintaru ielai klāts ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet pārējai Kokneses ielas daļai seguma nav. Sarkano līniju platums ir 18—19 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |page=87 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība visā garumā atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Kokneses ielu nekursē. Iela paliek pārsvarā neapbūvēta, vienīgā celtne ir privātmāja (Nr. 4). Kokneses iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''10. šķērsiela''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Kokneses iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines iela]] (L veida krustojums) * [[Tērvetes iela (Daugavpils)|Tērvetes iela]] (T veida krustojums) * [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas iela]] (T veida krustojums) * [[Turaidas iela (Daugavpils)|Turaidas iela]] (T veida krustojums) * [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] s402klv8k83k8r4nzspejulrhu92oix 4300756 4300754 2025-06-27T14:38:02Z Olgerts V 41522 precizēts 4300756 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kokneses iela|Kokneses iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kokneses iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 415 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 10. šķērsiela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kokneses iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimes ziemeļos. Kokneses iela sākas no meža ceļa krustojumā ar [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas savienojumā ar [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru ielu]]. Ielas turpinājums ir Dzintaru iela. Kokneses ielas kopējais garums ir aptuveni 415 metri. Posms no [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas ielas]] līdz Dzintaru ielai klāts ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet pārējai Kokneses ielas daļai seguma nav. Sarkano līniju platums ir 18—19 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |page=87 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība visā garumā atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Kokneses ielu nekursē. Iela paliek pārsvarā neapbūvēta, vienīgā celtne ir privātmāja (Nr. 4). Kokneses iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''10. šķērsiela''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Kokneses iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines iela]] (L veida krustojums) * [[Tērvetes iela (Daugavpils)|Tērvetes iela]] (T veida krustojums) * [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas iela]] * [[Turaidas iela (Daugavpils)|Turaidas iela]] (T veida krustojums) * [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] 366qfn9clelwadrkdcsqz2l1jsobpm9 4300757 4300756 2025-06-27T14:38:23Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ noformējums 4300757 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kokneses iela|Kokneses iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kokneses iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunie Stropi]] |ielas garums = 415 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 10. šķērsiela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kokneses iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunie Stropi|Jauno Stropu]] apkaimes ziemeļos. Kokneses iela sākas no meža ceļa krustojumā ar [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas savienojumā ar [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru ielu]]. Ielas turpinājums ir Dzintaru iela. Kokneses ielas kopējais garums ir aptuveni 415 metri. Posms no [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas ielas]] līdz Dzintaru ielai klāts ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, bet pārējai Kokneses ielas daļai seguma nav. Sarkano līniju platums ir 18—19 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |page=87 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Satiksmes kustība visā garumā atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Kokneses ielu nekursē. Iela paliek pārsvarā neapbūvēta, vienīgā celtne ir privātmāja (Nr. 4). Kokneses iela izveidota 20. gadsimta pirmajā pusē Stropu vasarnīcu ciematā. Sākumā tās nosaukums bija '''10. šķērsiela''', bet {{dat|1936|4|7||bez}} ielai piešķirts tagadējais nosaukums, kas laika gaitā nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde apstiprina ielu un šķērsielu jaunos nosaukumos Stropu vasarnīcu rajonā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/3759 |website=Latgales dati |publisher=Daugavas Vēstnesis |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |date={{dat|1936|4|11||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Kokneses iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Priedaines iela (Daugavpils)|Priedaines iela]] * [[Tērvetes iela (Daugavpils)|Tērvetes iela]] (T veida krustojums) * [[Krimuldas iela (Daugavpils)|Krimuldas iela]] * [[Turaidas iela (Daugavpils)|Turaidas iela]] (T veida krustojums) * [[Dzintaru iela (Daugavpils)|Dzintaru iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Jaunajos Stropos]] hiiqbui9f9p9dur2gnypk33lhk45aec 3 604013 4300758 2025-06-27T14:39:50Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300758 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Reuel Du}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 27. jūnijs, plkst. 17.39 (EEST) a1kwfik7ud9u9uj4wa6kr6j5urxolea 3 604014 4300759 2025-06-27T15:03:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300759 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Abrham1111111111111111}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 27. jūnijs, plkst. 18.03 (EEST) gviluypetvpeg9d4ew5egggkcqmri5b 3 604015 4300760 2025-06-27T15:04:46Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300760 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Heleenfransis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 27. jūnijs, plkst. 18.04 (EEST) 6apyvr79rxbv8mhsxlry4eh3041euml 3 604016 4300761 2025-06-27T15:20:19Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300761 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Amin.noor.95}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 27. jūnijs, plkst. 18.20 (EEST) p3gla4lnyulwyxpqihhie47w40bgykz 3 604017 4300766 2025-06-27T15:28:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300766 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=TedWasRight}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 27. jūnijs, plkst. 18.28 (EEST) 28u9mfsnq7qm30qf1uxgsplyqs27i5f 0 604018 4300773 2025-06-27T15:41:33Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Jelgavas avīze]] uz [[Mitauische Zeitung]], pārrakstot pāradresācijas lapu 4300773 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Mitauische Zeitung]] ev867mjscqxer4b5xhl1kddvp8qs1k3 3 604019 4300780 2025-06-27T16:03:31Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300780 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=OlofUtbildarCommunitit}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 27. jūnijs, plkst. 19.03 (EEST) 1i219qxe6ykfa6cwqpw6udyp0prj5n3 3 604020 4300784 2025-06-27T16:09:03Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300784 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Benevolent Prawn}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 27. jūnijs, plkst. 19.09 (EEST) 5m7v6rygdu4mv1ts2c2265ezapglo1p 0 604021 4300787 2025-06-27T16:35:34Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Valodas infokaste |name=Marķīziešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=8700 <small>(2007)</small> |familycolor=Austronēziešu |fam2=Malajiešu—Polinēziešu |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=marķīziešu |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = |iso1=— |iso2=— |iso3= |lc1=mrq|ld1=ziemeļmarķīziešu |lc2=mqm|ld2=dienvidmarķīziešu }} '''Marķīziešu valoda''' (... 4300787 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Marķīziešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=8700 <small>(2007)</small> |familycolor=Austronēziešu |fam2=Malajiešu—Polinēziešu |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=marķīziešu |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = |iso1=— |iso2=— |iso3= |lc1=mrq|ld1=ziemeļmarķīziešu |lc2=mqm|ld2=dienvidmarķīziešu }} '''Marķīziešu valoda''' (pašnosaukums: ''ʻEo ʻenana'' (ziemeļmarķīziešu), ''ʻEo ʻenata'' (dienvidmarķīziešu)) ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Marķīza salas|Marķīza salās]], kā arī [[Taiti]]. Marķīziešu valoda ir tuvu radniecīga ar citām reģiona valodām, kā [[manareviešu valoda|manareviešu]] un [[havajiešu valoda|havajiešu]] valodu. Marķīziešu valoda ir dialektu kopums, kas izplatīta Marķīza salās, tās dialekti tiek grupēti ziemeļmarķīziešu un dienvidmarķīziešu varietātēs. Ziemeļmarķīziešu varietāte izplatīta [[Nukuhiva]]s, [[Uahuka]]s un [[Uapu]] salās arhipelāga ziemeļdaļā un tās lietotāju skaits 2007. gadā tika lēsts 5390 cilvēku. Dienvidmarķīziešu varietāte izplatīta [[Hivaoa]]s, [[Tahuata]]s un [[Fatuhiva]]s salās arhipelāga dienviddaļā un runātāju skaits lēsts ap 2700 cilvēku. 2000. gadā ar Franču Polinēzijas Asamblejas lēmumu izveidota Marķīziešu akadēmija (''Académie marquisienne'', ''Tuhuna ’Eo Enata''), kuras misija ir saglabāt un bagātināt marķīziešu valodu.<ref>[https://lexpol.cloud.pf/document_gisco.php?document=22006&idk=51d72b76eb41f63631bd98762ea47d81&base=ADMINCOM Académie marquisienne, Tuhuna ’Eo Enata]</ref><ref>[https://www.academiemarquisienne.com/ Académie marquisienne]</ref> == Fonoloģija == {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|f}} {{IPA|v}} ⟨f⟩ ⟨v⟩ || || || align=center| {{IPA|h}} ⟨h⟩ |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Vidējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} | |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} | | rowspan="2" |{{IPA link|o}} |- !Zems | |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] gqjtr414xkwkwuwkoiv4gzp6qmx0hef 4300936 4300787 2025-06-28T05:15:20Z Kikos 3705 /* ievads */ 4300936 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Marķīziešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=8700 <small>(2007)</small> |familycolor=Austronēziešu |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=marķīziešu |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = |iso1=— |iso2=— |iso3= |lc1=mrq|ld1=ziemeļmarķīziešu |lc2=mqm|ld2=dienvidmarķīziešu }} '''Marķīziešu valoda''' (pašnosaukums: ''ʻEo ʻenana'' (ziemeļmarķīziešu), ''ʻEo ʻenata'' (dienvidmarķīziešu)) ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Marķīza salas|Marķīza salās]], kā arī [[Taiti]]. Marķīziešu valoda ir tuvu radniecīga ar citām reģiona valodām, kā [[manareviešu valoda|manareviešu]] un [[havajiešu valoda|havajiešu]] valodu. Marķīziešu valoda ir dialektu kopums, kas izplatīta Marķīza salās, tās dialekti tiek grupēti ziemeļmarķīziešu un dienvidmarķīziešu varietātēs. Ziemeļmarķīziešu varietāte izplatīta [[Nukuhiva]]s, [[Uahuka]]s un [[Uapu]] salās arhipelāga ziemeļdaļā un tās lietotāju skaits 2007. gadā tika lēsts 5390 cilvēku. Dienvidmarķīziešu varietāte izplatīta [[Hivaoa]]s, [[Tahuata]]s un [[Fatuhiva]]s salās arhipelāga dienviddaļā un runātāju skaits lēsts ap 2700 cilvēku. 2000. gadā ar Franču Polinēzijas Asamblejas lēmumu izveidota Marķīziešu akadēmija (''Académie marquisienne'', ''Tuhuna ’Eo Enata''), kuras misija ir saglabāt un bagātināt marķīziešu valodu.<ref>[https://lexpol.cloud.pf/document_gisco.php?document=22006&idk=51d72b76eb41f63631bd98762ea47d81&base=ADMINCOM Académie marquisienne, Tuhuna ’Eo Enata]</ref><ref>[https://www.academiemarquisienne.com/ Académie marquisienne]</ref> == Fonoloģija == {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|f}} {{IPA|v}} ⟨f⟩ ⟨v⟩ || || || align=center| {{IPA|h}} ⟨h⟩ |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Vidējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} | |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} | | rowspan="2" |{{IPA link|o}} |- !Zems | |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] 2wjdteihg0v76jpia5426vgueg7oz9k 4300943 4300936 2025-06-28T05:19:07Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] 4300943 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name=Marķīziešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers=8700 <small>(2007)</small> |familycolor=Austronēziešu |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=marķīziešu |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = |iso1=— |iso2=— |iso3= |lc1=mrq|ld1=ziemeļmarķīziešu |lc2=mqm|ld2=dienvidmarķīziešu }} '''Marķīziešu valoda''' (pašnosaukums: ''ʻEo ʻenana'' (ziemeļmarķīziešu), ''ʻEo ʻenata'' (dienvidmarķīziešu)) ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Marķīza salas|Marķīza salās]], kā arī [[Taiti]]. Marķīziešu valoda ir tuvu radniecīga ar citām reģiona valodām, kā [[manareviešu valoda|manareviešu]] un [[havajiešu valoda|havajiešu]] valodu. Marķīziešu valoda ir dialektu kopums, kas izplatīta Marķīza salās, tās dialekti tiek grupēti ziemeļmarķīziešu un dienvidmarķīziešu varietātēs. Ziemeļmarķīziešu varietāte izplatīta [[Nukuhiva]]s, [[Uahuka]]s un [[Uapu]] salās arhipelāga ziemeļdaļā un tās lietotāju skaits 2007. gadā tika lēsts 5390 cilvēku. Dienvidmarķīziešu varietāte izplatīta [[Hivaoa]]s, [[Tahuata]]s un [[Fatuhiva]]s salās arhipelāga dienviddaļā un runātāju skaits lēsts ap 2700 cilvēku. 2000. gadā ar Franču Polinēzijas Asamblejas lēmumu izveidota Marķīziešu akadēmija (''Académie marquisienne'', ''Tuhuna ’Eo Enata''), kuras misija ir saglabāt un bagātināt marķīziešu valodu.<ref>[https://lexpol.cloud.pf/document_gisco.php?document=22006&idk=51d72b76eb41f63631bd98762ea47d81&base=ADMINCOM Académie marquisienne, Tuhuna ’Eo Enata]</ref><ref>[https://www.academiemarquisienne.com/ Académie marquisienne]</ref> == Fonoloģija == {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|f}} {{IPA|v}} ⟨f⟩ ⟨v⟩ || || || align=center| {{IPA|h}} ⟨h⟩ |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Vidējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} | |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} | | rowspan="2" |{{IPA link|o}} |- !Zems | |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]] ladu6fyqgtciphz8vhqbc3b9l8xvdti 0 604022 4300827 2025-06-27T18:03:30Z Papuass 88 Pāradresē uz [[Madss Pēdersens]] 4300827 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Madss Pēdersens]] 9sl34vi9gjame13ysn1ga9fiuc10spg 0 604023 4300831 2025-06-27T18:42:07Z ZANDMANIS 91184 Jauna lapa: {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = | nosaukums = | apakšvirsraksts = | attēls = Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = La Tomatina 2010. gadā | oficiālais_nosaukums = La Tomatina | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums... 4300831 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = | nosaukums = | apakšvirsraksts = | attēls = Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = La Tomatina 2010. gadā | oficiālais_nosaukums = La Tomatina | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = Pēdējā augusta trešdiena | svinību_laiks = | biežums = katru gadu | saistīts_ar = }} '''La Tomatina''' ir ikgadējs [[festivāls]] kas norisinās [[Bunjola]]s pilsētā, [[Spānija|Spānijā]], kur dalībnieki viens otru apmētā ar [[Tomāti|tomātiem]]. Tiek uzskatīts, ka tā ir lielākā [[cīņa ar pārtiku]] pasaulē.<ref>{{Cite web |last1=Magazine |first1=Smithsonian |last2=Geiling |first2=Natasha |title=Photos from La Tomatina, the World's Biggest Food Fight |url=https://www.smithsonianmag.com/travel/la-tomatina-spains-biggest-food-fight-180952489/ |access-date=2024-04-07 |website=Smithsonian Magazine |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |last=Fine |first=Camille |title='World's largest food fight': Best photos from 'Tomatina' tomato street fight in Spain |url=https://www.usatoday.com/story/news/world/2022/08/31/spain-tomato-fight-tomatina-photos/7949851001/ |access-date=2024-04-07 |website=USA TODAY |language=en-US}}</ref> Kopš festivāla pirmsākumiem 20. gs. četrdesmitajos gados tas ir kļuvis par slavenu [[Tūrisms|tūristu]] piesaistes pasākumu. Līdz 2013. gadam dalībnieku skaitam nebija ierobežojumu; 2013. gadā festivāls kļuva par biļešu pasākumu, kurā var iekļūt ne vairāk kā 20 000 cilvēku, lai nepārslogotu Bunjolas pilsētas infrastruktūru tikai ar aptuveni 9000 iedzīvotāju. == Vēsture == Festivāls tiek rīkots par godu pilsētas aizbildnim Svētajam Luisam Bertrānam (''San Luis Bertràn'') un Dievmātei aizstāvei (''Mare de Déu dels Desemparats''). Šī tradīcija aizsākās 1945. gadā. Tiek uzskatīts, ka pirmā tomātu cīņa notika starp draugiem kautiņa laikā festivāla laikā. [[Fransisko Franko|Franko]] ērā festivāls tika aizliegts, jo tam nebija reliģiskas nozīmes, bet tika atjaunots 20. gadsimta 70. gados. Kopš 1980. gada tomātus festivālam piegādā pilsētas varas iestādes, un 2002. gadā Centrālā tūrisma biroja pārstāvji piešķīra Bunjolas festivālam starptautisku statusu.<ref>[http://www.ft.com/cms/s/0/43a75da2-0f26-11e3-ae66-00144feabdc0.html Spanish austerity comes to tomato-throwing festival] {{Wayback|url=http://www.ft.com/cms/s/0/43a75da2-0f26-11e3-ae66-00144feabdc0.html |date=20150902015354 }} ''[[The Financial Times]]''. Retrieved Aug 24, 2013</ref> == Pasākuma apraksts == [[File:Two men preparing greasy pole for La Tomatina festival.jpg|thumb|Smērvielas uzklāšana uz staba, kas paredzēts izmantošanai "Palo Jabón" pasākumā]] Pirmie La Tomatina pasākumi sākas plkst. 10:00. Pilsētas centrālajā laukumā ''Plaza del Pueblo'' iebrauc daudzas ar tomātiem piekrautas kravas automašīnas. Tomāti tiek vesti no [[Estremadura]]s autonomā apgabala, kur tie ir lētāki. Saskaņā ar noteikumiem festivāls sākas tikai pēc tam, kad kāds uzkāpj uz divstāvu augsta koka staba, kas iepriekš ieziests ar ziepēm. Augšpusē pārdrošnieku gaida cūkgaļas šķiņķa gabals (''jamon''). Cīņas sākuma signāls ir šāviens no [[ūdens lielgabals|ūdens lielgabaliem]]. Cīņas laikā katrs dalībnieks cīnās pats par sevi. Noteikumi nosaka, ka, lai izvairītos no traumām, tomāts pirms mešanas ir jāsaspiež. Tāpat saskaņā ar noteikumiem ir aizliegts līdzi ņemt priekšmetus, kas var radīt nopietnus bojājumus, piemēram, stikla pudeles. [[file:Arrojando tomates desde un camión - La Tomatina 2010.jpg|thumb|Tomātu mešana no kravas mašīnas.]] Cīņas izraisītais haoss ilgst tieši stundu, pēc kura ūdens lielgabali izšauj otro zalvi, dodot signālu kaujas beigām. Pēc šī brīža tomāti vairs netiek mesti. Pēc kaujas apkārtējo māju sienas kļūst sarkanas, un tomātu putra uz ietves sniedzas līdz potītēm. Tīrīšanas laikā ugunsdzēsēju mašīnas noskalo atlikušos tomātus ar ūdeni no romiešu [[Akvedukts|akvedukta]], kas atrodas uz ziemeļiem no pilsētas. Beigās dalībnieki mazgājas upē vai arī viņus aplaista vietējie iedzīvotāji. Pilsētas dome ir noteikusi īsu norādījumu sarakstu dalībnieku un festivāla drošībai:<ref>{{cite web|title=The Rules of Tomatina Festival|url=http://latomatina.info/en/la-tomatina/#reglas|publisher=Tomatina|access-date=2018-06-09|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612140706/http://latomatina.info/en/la-tomatina/#reglas|url-status=}}</ref> * Nemetiet neko citu kā vien tomātus * Neplēsiet drēbes * Pirms mešanas saspiediet tomātus, lai nesavainotu citus * Ievērojiet drošu attālumu no kravas automašīnām *Pārtrauciet tomātu mešanu pēc otrā ūdens lielgabala šāviena * Ievērojiet apsardzes darbinieku norādījumus * Metiet tomātus tikai tādos mērķos, kurus redzat, lai nesavainotu citus * Nemetiet tomātus tieši ēkās * Lai jums lieliski un jautri pavadīts laiks! == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|La Tomatina}} * [https://latomatina.info/ Oficiālā tīmekļa vietne]<!-- the official website can be confirmed on the Buñol.es website --> * [https://turismolahoya.buñol.es/en/the-tomatina/ Ayuntamiento de Buñol - The Tomatina] * [https://tomatina.org/ Official ticketing website Tomatina] {{Spānija-aizmetnis}} {{kultūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Izklaide]] [[Kategorija:Festivāli]] [[Kategorija:Tomāti]] 4f3dgmexs8wi8npzjgbnmdatu4qnac9 4300927 4300831 2025-06-28T03:32:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5 4300927 wikitext text/x-wiki {{Svētku infokaste | virsraksta_krāsa = | nosaukums = | apakšvirsraksts = | attēls = Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg | attēla_izmērs = | alt = | attēla_paraksts = La Tomatina 2010. gadā | oficiālais_nosaukums = La Tomatina | citi_nosaukumi = | brīvs_nosaukums1 = | brīvs_lauks1 = | brīvs_nosaukums2 = | brīvs_lauks2 = | brīvs_nosaukums3 = | brīvs_lauks3 = | datums = Pēdējā augusta trešdiena | svinību_laiks = | biežums = katru gadu | saistīts_ar = }} '''La Tomatina''' ir ikgadējs [[festivāls]] kas norisinās [[Bunjola]]s pilsētā, [[Spānija|Spānijā]], kur dalībnieki viens otru apmētā ar [[Tomāti|tomātiem]]. Tiek uzskatīts, ka tā ir lielākā [[cīņa ar pārtiku]] pasaulē.<ref>{{Cite web |last1=Magazine |first1=Smithsonian |last2=Geiling |first2=Natasha |title=Photos from La Tomatina, the World's Biggest Food Fight |url=https://www.smithsonianmag.com/travel/la-tomatina-spains-biggest-food-fight-180952489/ |access-date=2024-04-07 |website=Smithsonian Magazine |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |last=Fine |first=Camille |title='World's largest food fight': Best photos from 'Tomatina' tomato street fight in Spain |url=https://www.usatoday.com/story/news/world/2022/08/31/spain-tomato-fight-tomatina-photos/7949851001/ |access-date=2024-04-07 |website=USA TODAY |language=en-US}}</ref> Kopš festivāla pirmsākumiem 20. gs. četrdesmitajos gados tas ir kļuvis par slavenu [[Tūrisms|tūristu]] piesaistes pasākumu. Līdz 2013. gadam dalībnieku skaitam nebija ierobežojumu; 2013. gadā festivāls kļuva par biļešu pasākumu, kurā var iekļūt ne vairāk kā 20 000 cilvēku, lai nepārslogotu Bunjolas pilsētas infrastruktūru tikai ar aptuveni 9000 iedzīvotāju. == Vēsture == Festivāls tiek rīkots par godu pilsētas aizbildnim Svētajam Luisam Bertrānam (''San Luis Bertràn'') un Dievmātei aizstāvei (''Mare de Déu dels Desemparats''). Šī tradīcija aizsākās 1945. gadā. Tiek uzskatīts, ka pirmā tomātu cīņa notika starp draugiem kautiņa laikā festivāla laikā. [[Fransisko Franko|Franko]] ērā festivāls tika aizliegts, jo tam nebija reliģiskas nozīmes, bet tika atjaunots 20. gadsimta 70. gados. Kopš 1980. gada tomātus festivālam piegādā pilsētas varas iestādes, un 2002. gadā Centrālā tūrisma biroja pārstāvji piešķīra Bunjolas festivālam starptautisku statusu.<ref>[http://www.ft.com/cms/s/0/43a75da2-0f26-11e3-ae66-00144feabdc0.html Spanish austerity comes to tomato-throwing festival] {{Wayback|url=http://www.ft.com/cms/s/0/43a75da2-0f26-11e3-ae66-00144feabdc0.html |date=20150902015354 }} ''[[The Financial Times]]''. Retrieved Aug 24, 2013</ref> == Pasākuma apraksts == [[File:Two men preparing greasy pole for La Tomatina festival.jpg|thumb|Smērvielas uzklāšana uz staba, kas paredzēts izmantošanai "Palo Jabón" pasākumā]] Pirmie La Tomatina pasākumi sākas plkst. 10:00. Pilsētas centrālajā laukumā ''Plaza del Pueblo'' iebrauc daudzas ar tomātiem piekrautas kravas automašīnas. Tomāti tiek vesti no [[Estremadura]]s autonomā apgabala, kur tie ir lētāki. Saskaņā ar noteikumiem festivāls sākas tikai pēc tam, kad kāds uzkāpj uz divstāvu augsta koka staba, kas iepriekš ieziests ar ziepēm. Augšpusē pārdrošnieku gaida cūkgaļas šķiņķa gabals (''jamon''). Cīņas sākuma signāls ir šāviens no [[ūdens lielgabals|ūdens lielgabaliem]]. Cīņas laikā katrs dalībnieks cīnās pats par sevi. Noteikumi nosaka, ka, lai izvairītos no traumām, tomāts pirms mešanas ir jāsaspiež. Tāpat saskaņā ar noteikumiem ir aizliegts līdzi ņemt priekšmetus, kas var radīt nopietnus bojājumus, piemēram, stikla pudeles. [[file:Arrojando tomates desde un camión - La Tomatina 2010.jpg|thumb|Tomātu mešana no kravas mašīnas.]] Cīņas izraisītais haoss ilgst tieši stundu, pēc kura ūdens lielgabali izšauj otro zalvi, dodot signālu kaujas beigām. Pēc šī brīža tomāti vairs netiek mesti. Pēc kaujas apkārtējo māju sienas kļūst sarkanas, un tomātu putra uz ietves sniedzas līdz potītēm. Tīrīšanas laikā ugunsdzēsēju mašīnas noskalo atlikušos tomātus ar ūdeni no romiešu [[Akvedukts|akvedukta]], kas atrodas uz ziemeļiem no pilsētas. Beigās dalībnieki mazgājas upē vai arī viņus aplaista vietējie iedzīvotāji. Pilsētas dome ir noteikusi īsu norādījumu sarakstu dalībnieku un festivāla drošībai:<ref>{{cite web|title=The Rules of Tomatina Festival|url=http://latomatina.info/en/la-tomatina/#reglas|publisher=Tomatina|access-date=2018-06-09|archive-date=2018-06-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20180612140706/http://latomatina.info/en/la-tomatina/#reglas|url-status=}}</ref> * Nemetiet neko citu kā vien tomātus * Neplēsiet drēbes * Pirms mešanas saspiediet tomātus, lai nesavainotu citus * Ievērojiet drošu attālumu no kravas automašīnām *Pārtrauciet tomātu mešanu pēc otrā ūdens lielgabala šāviena * Ievērojiet apsardzes darbinieku norādījumus * Metiet tomātus tikai tādos mērķos, kurus redzat, lai nesavainotu citus * Nemetiet tomātus tieši ēkās * Lai jums lieliski un jautri pavadīts laiks! == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|La Tomatina}} * [https://latomatina.info/ Oficiālā tīmekļa vietne]<!-- the official website can be confirmed on the Buñol.es website --> * [https://turismolahoya.buñol.es/en/the-tomatina/ Ayuntamiento de Buñol - The Tomatina] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230923053841/https://turismolahoya.xn--buol-hqa.es/en/the-tomatina/ |date={{dat|2023|09|23||bez}} }} * [https://tomatina.org/ Official ticketing website Tomatina] {{Spānija-aizmetnis}} {{kultūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Izklaide]] [[Kategorija:Festivāli]] [[Kategorija:Tomāti]] 7z152erfgpsuhwljamvavcfoj2q3t2z 3 604024 4300840 2025-06-27T19:14:00Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300840 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Patryckstar}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 27. jūnijs, plkst. 22.14 (EEST) b9yf1ps0uiauzgl3ocmo0dqqeiwwhm4 3 604025 4300841 2025-06-27T19:18:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300841 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=WKHMelt}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 27. jūnijs, plkst. 22.18 (EEST) sbiz2i1jvbdomkdoxhsx22v71q2qni7 0 604026 4300851 2025-06-27T20:09:47Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: {{Universitātes infokaste |image=Universidad_Roja_de_Kiev.jpg |established={{dat|1834}} |region={{UKR}}, [[Kijiva]] |location={{vieta|Ukraina|Kijiva}} }} '''Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Державний університет економіки і технологій'') ir [[Ukraina|Ukrainas]] augstākās izglītības iestāde [[Krivijriha|Krivijrihā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīme... 4300851 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=Universidad_Roja_de_Kiev.jpg |established={{dat|1834}} |region={{UKR}}, [[Kijiva]] |location={{vieta|Ukraina|Kijiva}} }} '''Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Державний університет економіки і технологій'') ir [[Ukraina|Ukrainas]] augstākās izglītības iestāde [[Krivijriha|Krivijrihā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] 67dg6eb4tl14ehlk6qrr712wehim9c9 4300853 4300851 2025-06-27T20:11:15Z Votre Provocateur 111653 4300853 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=Universidad_Roja_de_Kiev.jpg |established={{dat|1966}} |region={{UKR}}, [[Krivijriha]] |location={{vieta|Ukraina|Krivijriha}} |name=Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte|native_name=''Державний університет економіки і технологій''}} '''Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Державний університет економіки і технологій'') ir [[Ukraina|Ukrainas]] augstākās izglītības iestāde [[Krivijriha|Krivijrihā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] c9dnz1uksl75spa0resdkgglfqef9kp 4300854 4300853 2025-06-27T20:11:42Z Votre Provocateur 111653 4300854 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=Universidad_Roja_de_Kiev.jpg |established={{dat|1966}} |region={{UKR}}, [[Krivijriha]] |location={{vieta|Ukraina|Krivijriha}} |name=Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte|native_name=''Державний університет економіки і технологій''}} '''Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Державний університет економіки і технологій'') ir [[Ukraina|Ukrainas]] augstākās izglītības iestāde [[Krivijriha|Krivijrihā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] [[Kategorija:Universitātes]] 7c46p0sungwmh47fcaitqk3ydyri6sj 4300855 4300854 2025-06-27T20:12:01Z Votre Provocateur 111653 4300855 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=SUET_(Kryvyi_Rih).png |established={{dat|1966}} |region={{UKR}}, [[Krivijriha]] |location={{vieta|Ukraina|Krivijriha}} |name=Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte|native_name=''Державний університет економіки і технологій''}} '''Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Державний університет економіки і технологій'') ir [[Ukraina|Ukrainas]] augstākās izglītības iestāde [[Krivijriha|Krivijrihā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] [[Kategorija:Universitātes]] crg22wx3oepdfju9hvvhnsosebxgtb8 4300858 4300855 2025-06-27T20:15:51Z Votre Provocateur 111653 4300858 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=SUET_(Kryvyi_Rih).png |established={{dat|1966}} |region={{UKR}}, [[Krivijriha]] |location={{vieta|Ukraina|Krivijriha}} |name=Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte|native_name=''Державний університет економіки і технологій''}} '''Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Державний університет економіки і технологій'') ir [[Ukraina|Ukrainas]] augstākās izglītības iestāde [[Krivijriha|Krivijrihā]]. == Vēsture == 2020. gada 4. jūnijā Krivijrihas ekonomikas institūts izstājās no Kijiivas ekonomikas augstskolas struktūras, un, apvienojoties ar Krivijrihas metalurģijas institūtu, kas pieder Ukrainas Nacionālajai metalurģijas akadēmijai, tika izveidota jauna ekonomikas un tehnoloģiju augstākās izglītības iestāde valsts universitātes formātā – Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte. Jaunizveidotajā iestādē iekļauti arī četri pilsētas koledžas ar ekonomikas un tehnoloģiju profilu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] [[Kategorija:Universitātes]] kgdsj6216fbtjuk19yo42ceceuye7ld 4300859 4300858 2025-06-27T20:16:33Z Votre Provocateur 111653 4300859 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=SUET_(Kryvyi_Rih).png |established={{dat|1966}} |region={{UKR}}, [[Krivijriha]] |location={{vieta|Ukraina|Krivijriha}} |name=Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte|native_name=''Державний університет економіки і технологій''}} '''Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Державний університет економіки і технологій'') ir [[Ukraina|Ukrainas]] augstākās izglītības iestāde [[Krivijriha|Krivijrihā]]. == Vēsture == 2020. gada 4. jūnijā Krivijrihas ekonomikas institūts (kura absolvents bija arī [[Volodimirs Zelenskis]]) izstājās no Kijiivas ekonomikas augstskolas struktūras, un, apvienojoties ar Krivijrihas metalurģijas institūtu, kas pieder Ukrainas Nacionālajai metalurģijas akadēmijai, tika izveidota jauna ekonomikas un tehnoloģiju augstākās izglītības iestāde valsts universitātes formātā – Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte. Jaunizveidotajā iestādē iekļauti arī četri pilsētas koledžas ar ekonomikas un tehnoloģiju profilu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] [[Kategorija:Universitātes]] acaff3g7dsej3yjvjbjhlynvqprz1ui 4300928 4300859 2025-06-28T04:51:42Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte (Ukraina)]] uz [[Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte]]: pamatnozīme pagaidām 4300859 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |image=SUET_(Kryvyi_Rih).png |established={{dat|1966}} |region={{UKR}}, [[Krivijriha]] |location={{vieta|Ukraina|Krivijriha}} |name=Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte|native_name=''Державний університет економіки і технологій''}} '''Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Державний університет економіки і технологій'') ir [[Ukraina|Ukrainas]] augstākās izglītības iestāde [[Krivijriha|Krivijrihā]]. == Vēsture == 2020. gada 4. jūnijā Krivijrihas ekonomikas institūts (kura absolvents bija arī [[Volodimirs Zelenskis]]) izstājās no Kijiivas ekonomikas augstskolas struktūras, un, apvienojoties ar Krivijrihas metalurģijas institūtu, kas pieder Ukrainas Nacionālajai metalurģijas akadēmijai, tika izveidota jauna ekonomikas un tehnoloģiju augstākās izglītības iestāde valsts universitātes formātā – Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte. Jaunizveidotajā iestādē iekļauti arī četri pilsētas koledžas ar ekonomikas un tehnoloģiju profilu. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{izglītība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Universitātes Ukrainā]] [[Kategorija:Universitātes]] acaff3g7dsej3yjvjbjhlynvqprz1ui 0 604027 4300857 2025-06-27T20:14:09Z Votre Provocateur 111653 Pāradresē uz [[Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte (Ukraina)]] 4300857 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte (Ukraina)]] snrocjd9vdwbcrpldhss7jlxvjkn9pl 4301003 4300857 2025-06-28T09:19:00Z EmausBot 16777 Bots: Fixing double redirect from [[Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte (Ukraina)]] to [[Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte]] 4301003 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte]] e3kpcfubrwmq3x2k6gikfjsky2ykga8 0 604028 4300860 2025-06-27T20:20:22Z Votre Provocateur 111653 Jauna lapa: Studija Kvartal 95 (ukraiņu: Студія «Квартал-95») ir ukraiņu producēšanas kompānija un radošā apvienība, kas specializējas televīzijas šovu, filmu, seriālu un koncertprogrammu izstrādē. Tā dibināta 2003. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Studija ieguvusi lielu popularitāti ar saviem humoristiskiem un satīriskiem projektiem. Studijas līdzdibinātājs un viens no galvenajiem autoriem bija [[Volodimirs Zelenskis]], kurš vēlāk kļuva par Ukrainas pr... 4300860 wikitext text/x-wiki Studija Kvartal 95 (ukraiņu: Студія «Квартал-95») ir ukraiņu producēšanas kompānija un radošā apvienība, kas specializējas televīzijas šovu, filmu, seriālu un koncertprogrammu izstrādē. Tā dibināta 2003. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Studija ieguvusi lielu popularitāti ar saviem humoristiskiem un satīriskiem projektiem. Studijas līdzdibinātājs un viens no galvenajiem autoriem bija [[Volodimirs Zelenskis]], kurš vēlāk kļuva par [[Ukrainas prezidents|Ukrainas prezidentu]]. == Vēsture == Nosaukums «Kvartal 95» radies no [[Zaporižja]]s pilsētas rajona numura, kurā bērnībā dzīvoja tās dibinātāji. Radošā apvienība izveidojās 1990. gadu beigās kā komandas sastāvs populārajā [[KVN]] (Клуб весёлых и находчивых) humoristiskajā sacensībā. 2003. gadā tā tika oficiāli reģistrēta kā producēšanas studija. == Populārākie projekti == ''[[Вечірній Квартал|Vakara Kvartāls]]'' – satīrisks šovs, kurā tiek ironizēts par politiķiem un sabiedriskajiem notikumiem. ''[[Слуга народу (seriāls)|Tautas kalps]]'' – televīzijas seriāls par parastu skolotāju, kurš kļūst par prezidentu; Volodimirs Zelenskis tajā spēlēja galveno lomu. Seriāls kļuva ārkārtīgi populārs un netieši iedvesmoja Zelenska politisko kampaņu. ''[[Рассмеши комика|Sasmīdini komiķi]]'' – komēdijas šovs, kurā dalībniekiem jācenšas sasmīdināt profesionālos humoristus. ''[[Ліга сміху|Smieklu līga]]'' – humora sacensību formāts. == Nozīme == Studija Kvartal 95 kļuva par vienu no ietekmīgākajām izklaides producentēm [[Ukraina|Ukrainā]], īpaši pazīstama ar politisko satīru. Tās projekti bieži vien skāra aktuālus sociāli politiskus tematus, un to popularitāte palīdzēja veidot sabiedrisko domu. Pēc [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] ievēlēšanas par [[Ukrainas prezidents|Ukrainas prezidentu]] 2019. gadā viņš oficiāli pameta studiju, lai izvairītos no interešu konflikta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraina]] jt9crw12iqixm0nllim7c4cn4mo8efg 4300861 4300860 2025-06-27T20:21:57Z Votre Provocateur 111653 4300861 wikitext text/x-wiki '''Studija Kvartal 95''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Студія «Квартал-95»'') ir ukraiņu producēšanas kompānija un radošā apvienība, kas specializējas televīzijas šovu, filmu, seriālu un koncertprogrammu izstrādē. Tā dibināta 2003. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Studija ieguvusi lielu popularitāti ar saviem humoristiskiem un satīriskiem projektiem. Studijas līdzdibinātājs un viens no galvenajiem autoriem bija [[Volodimirs Zelenskis]], kurš vēlāk kļuva par [[Ukrainas prezidents|Ukrainas prezidentu]]. == Vēsture == Nosaukums «Kvartal 95» radies no [[Zaporižja]]s pilsētas rajona numura, kurā bērnībā dzīvoja tās dibinātāji. Radošā apvienība izveidojās 1990. gadu beigās kā komandas sastāvs populārajā [[KVN]] (''Клуб весёлых и находчивы''х) humoristiskajā sacensībā. 2003. gadā tā tika oficiāli reģistrēta kā producēšanas studija. == Populārākie projekti == * ''Вечірній Квартал'' (Vakara Kvartāls) – satīrisks šovs, kurā tiek ironizēts par politiķiem un sabiedriskajiem notikumiem. * ''Слуга народу'' ([[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]) – televīzijas seriāls par parastu skolotāju, kurš kļūst par prezidentu; Volodimirs Zelenskis tajā spēlēja galveno lomu. Seriāls kļuva ārkārtīgi populārs un netieši iedvesmoja Zelenska politisko kampaņu. * ''Рассмеши комика'' (Sasmīdini komiķi) – komēdijas šovs, kurā dalībniekiem jācenšas sasmīdināt profesionālos humoristus. * ''Ліга сміху'' (Smieklu līga) – humora sacensību formāts. == Nozīme == Studija Kvartal 95 kļuva par vienu no ietekmīgākajām izklaides producentēm [[Ukraina|Ukrainā]], īpaši pazīstama ar politisko satīru. Tās projekti bieži vien skāra aktuālus sociāli politiskus tematus, un to popularitāte palīdzēja veidot sabiedrisko domu. Pēc [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] ievēlēšanas par [[Ukrainas prezidents|Ukrainas prezidentu]] 2019. gadā viņš oficiāli pameta studiju, lai izvairītos no interešu konflikta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraina]] oy7ei7xqglzy6sc992zwwiumd2syslh 4300864 4300861 2025-06-27T20:24:15Z Votre Provocateur 111653 4300864 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | native_name = ''Студія «Квартал-95»'' | logo = | location_country = {{Ukraina}} | image = }} '''Studija Kvartal 95''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Студія «Квартал-95»'') ir ukraiņu producēšanas kompānija un radošā apvienība, kas specializējas televīzijas šovu, filmu, seriālu un koncertprogrammu izstrādē. Tā dibināta 2003. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Studija ieguvusi lielu popularitāti ar saviem humoristiskiem un satīriskiem projektiem. Studijas līdzdibinātājs un viens no galvenajiem autoriem bija [[Volodimirs Zelenskis]], kurš vēlāk kļuva par [[Ukrainas prezidents|Ukrainas prezidentu]]. == Vēsture == Nosaukums «Kvartal 95» radies no [[Zaporižja]]s pilsētas rajona numura, kurā bērnībā dzīvoja tās dibinātāji. Radošā apvienība izveidojās 1990. gadu beigās kā komandas sastāvs populārajā [[Jautro un atjautīgo klubs|KVN]] (Jautro un atjautīgo klubs) humoristiskajā sacensībā. 2003. gadā tā tika oficiāli reģistrēta kā producēšanas studija. == Populārākie projekti == * ''Вечірній Квартал'' (Vakara Kvartāls) – satīrisks šovs, kurā tiek ironizēts par politiķiem un sabiedriskajiem notikumiem. * ''Слуга народу'' ([[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]) – televīzijas seriāls par parastu skolotāju, kurš kļūst par prezidentu; Volodimirs Zelenskis tajā spēlēja galveno lomu. Seriāls kļuva ārkārtīgi populārs un netieši iedvesmoja Zelenska politisko kampaņu. * ''Рассмеши комика'' (Sasmīdini komiķi) – komēdijas šovs, kurā dalībniekiem jācenšas sasmīdināt profesionālos humoristus. * ''Ліга сміху'' (Smieklu līga) – humora sacensību formāts. == Nozīme == Studija Kvartal 95 kļuva par vienu no ietekmīgākajām izklaides producentēm [[Ukraina|Ukrainā]], īpaši pazīstama ar politisko satīru. Tās projekti bieži vien skāra aktuālus sociāli politiskus tematus, un to popularitāte palīdzēja veidot sabiedrisko domu. Pēc [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] ievēlēšanas par [[Ukrainas prezidents|Ukrainas prezidentu]] 2019. gadā viņš oficiāli pameta studiju, lai izvairītos no interešu konflikta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraina]] ls7we1aghn0pun1khcn1br4rzp1a1yy 4300865 4300864 2025-06-27T20:26:36Z Votre Provocateur 111653 4300865 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste v2 | native_name = ''Студія «Квартал-95»'' | logo = | location_country = {{Ukraina}} | image = KVARTAL_95_Vadim_Chuprina.jpg | company_logo = | image_size = 235px }} '''Studija Kvartal 95''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Студія «Квартал-95»'') ir ukraiņu producēšanas kompānija un radošā apvienība, kas specializējas televīzijas šovu, filmu, seriālu un koncertprogrammu izstrādē. Tā dibināta 2003. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Studija ieguvusi lielu popularitāti ar saviem humoristiskiem un satīriskiem projektiem. Studijas līdzdibinātājs un viens no galvenajiem autoriem bija [[Volodimirs Zelenskis]], kurš vēlāk kļuva par [[Ukrainas prezidents|Ukrainas prezidentu]]. == Vēsture == Nosaukums «Kvartal 95» radies no [[Zaporižja]]s pilsētas rajona numura, kurā bērnībā dzīvoja tās dibinātāji. Radošā apvienība izveidojās 1990. gadu beigās kā komandas sastāvs populārajā [[Jautro un atjautīgo klubs|KVN]] (Jautro un atjautīgo klubs) humoristiskajā sacensībā. 2003. gadā tā tika oficiāli reģistrēta kā producēšanas studija. == Populārākie projekti == * ''Вечірній Квартал'' (Vakara Kvartāls) – satīrisks šovs, kurā tiek ironizēts par politiķiem un sabiedriskajiem notikumiem. * ''Слуга народу'' ([[Tautas kalps (seriāls)|Tautas kalps]]) – televīzijas seriāls par parastu skolotāju, kurš kļūst par prezidentu; Volodimirs Zelenskis tajā spēlēja galveno lomu. Seriāls kļuva ārkārtīgi populārs un netieši iedvesmoja Zelenska politisko kampaņu. * ''Рассмеши комика'' (Sasmīdini komiķi) – komēdijas šovs, kurā dalībniekiem jācenšas sasmīdināt profesionālos humoristus. * ''Ліга сміху'' (Smieklu līga) – humora sacensību formāts. == Nozīme == Studija Kvartal 95 kļuva par vienu no ietekmīgākajām izklaides producentēm [[Ukraina|Ukrainā]], īpaši pazīstama ar politisko satīru. Tās projekti bieži vien skāra aktuālus sociāli politiskus tematus, un to popularitāte palīdzēja veidot sabiedrisko domu. Pēc [[Volodimirs Zelenskis|Volodimira Zelenska]] ievēlēšanas par [[Ukrainas prezidents|Ukrainas prezidentu]] 2019. gadā viņš oficiāli pameta studiju, lai izvairītos no interešu konflikta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ukraina]] 8978fegwy8u61weyf72i3upptwvr74j 0 604029 4300903 2025-06-27T21:52:48Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par Bībeles personāžu 4300903 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sir Peter Paul Rubens - Daniel in the Lions' Den - Google Art Project.jpg|thumbnail|upright=1.2|Daniēla attēlojums [[Pīters Pauls Rubenss|Pītera Paula Rubensa]] gleznā]] '''Daniēls''' ({{val|he|דָּנִיֵּאל}}, ''Dānīyyēʾl'', {{val|el|Δανιήλ}}, ''Daniḗl'') ir nozīmīgs [[Bībele]]s personāžs, kurš attēlots kā gudrs, dievbijīgs un uzticīgs Dievam [[ebreji|ebreju]] jaunietis, kas [[Babilonijas trimda]]s laikā kļūst par augstu ierēdni svešzemju valdnieku galmos. Viņš ir centrālais tēls Vecās Derības [[Daniēla grāmata|Daniēla grāmatā]], kurā atainota viņa uzticība [[Dievs|Dievam]] svešā vidē, spēja izskaidrot sapņus un zīmes, kā arī pravietiski redzējumi par pasaules nākotni un Dieva valstības atklāsmi. Kristīgajā tradīcijā Daniēls tiek uzskatīts par pravieti, īpaši saistībā ar apokaliptiskajiem redzējumiem, kuros saskatīti norādījumi uz [[Mesija]]s atnākšanu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Book of Daniel |url=https://www.catholic.com/magazine/print-edition/daniel |website=catholic.com |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |language=en}}</ref> [[Jūdaisms|Jūdaismā]] viņš ir godājams kā taisns vīrs, taču [[Tanahs|Tanahā]] netiek klasificēts starp praviešiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Why Isn’t the Book of Daniel Part of the Prophets? |url=https://www.chabad.org/library/article_cdo/aid/1735365/jewish/Why-Isnt-the-Book-of-Daniel-Part-of-the-Prophets.htm |website=chabad.org |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ketuvim (Writings) |url=https://www.myjewishlearning.com/article/ketuvim-writings/ |website=myjewishlearning.com |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |language=en}}</ref> [[Islāms|Islāmā]] Daniēls (''Dāniyāl'') ir atzīts pravietis, lai arī [[Korāns|Korānā]] nav pieminēts, taču islāma tradīcijā par viņu saglabājušās vairākas leģendas.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=DĀNĪĀL-E NABĪ |url=https://www.iranicaonline.org/articles/danial-e-nabi/ |website=iranicaonline.org |publisher=Encyclopaedia Iranica |accessdate={{dat|2025|6|27||bez}} |language=en}}</ref> Daniēla tēls ir universāls ticības, drosmes un garīgās uzticības simbols, kas ietekmējis teoloģiju, mākslu un literatūru visās trijās [[Ābrama reliģijas|Ābrama reliģijās]] — jūdaismā, kristietībā un islāmā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vecās Derības personāži]] kvj4hmqmp8jfcx19v2vzwpbryf3xxpu 0 604030 4300905 2025-06-27T21:55:12Z Treisijs 347 Jauna nozīmju atdalīšanas lapa 4300905 wikitext text/x-wiki '''Daniēls''' var būt: * [[Daniēls (personvārds)]]; * [[Daniēls (Bībeles personāžs)]]. {{nozīmju atdalīšana}} 4janxmhavk5l66mxaksfuylbtvejfh2 0 604031 4300906 2025-06-27T21:56:21Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Daniēls (Bībeles personāžs)]] 4300906 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Daniēls (Bībeles personāžs)]] h73llbmen1vgzdehmepbyfnpz8o8dxk 3 604032 4300916 2025-06-27T23:59:10Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300916 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=HuchinCabrera2013}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 02.59 (EEST) falhaza80yashtuxak6eeyx814ci0vn 0 604033 4300917 2025-06-28T01:27:21Z Terezija 4781 Izveidots, tulkojot lapu "[[:en:Special:Redirect/revision/1244221922|Kristine Jarinovska]]" 4300917 wikitext text/x-wiki '''Kristīne Jarinovska''' (dzimusi 1977. gada 22. augustā) ir tiesību zinātniece,<ref>Capps, Patrick «Metgodological Legal Positivism in Law and International Law.» In Himma, Kenneth Einar, Ed. ''Law, Morality, and Legal Positivism: Proceedings of the 21st World Congress of the International Association for Philosophy of Law and Social Philosophy (IVR); Lund, Sweden, 12–18 August 2003'', ARSP Beiheft Nr. 98, Archiv für Rechts- und Scozialphilosophie, Franz Steiner Verlag Wiesbaden GmbH, Stuttgart, 2004. {{ISBN|3-515-08513-0}} Volume 3, p. 12.</ref> tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte, [[Vēsturnieks|vēsturniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/268494-cekas-maja-atvers-jaunako-vdk-komisijas-petijumu/|title=Čekas mājā atvērs jaunāko VDK komisijas pētījumu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2024-03-03|language=lv}}</ref> , bijusi [[Latvija|Latvijas]] Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre, <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guide2womenleaders.com/Latvia.htm|title=Latvia Ministers}}</ref> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] vadošā pētniece. == Izglītība == Jarinovska uzauga [[Trimdas latvieši|latviešu emigrantu]] ģimenē [[Viskonsina|Viskonsinas]] štatā. Absolvēja katoļu Ksavjēra vidusskolu Epltonā, Viskonsīnā, 1997. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm|title=Alumni Contact|website=xavier.k12.wi.us|access-date=12 January 2022}}</ref> un [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]] 2003. gadā. Doktorantūrā Jarinovska veica pētījumus un studēja Université Paris X [[:fr:Académie de Versailles (éducation)|Académie de Versailles]]. Jarinobvska ieguva juridisko zinātņu doktora grādu, ''Dr. iur.'' [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/zinas/t/2777/|title=Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē|date=May 2013}}</ref> == Valsts ierēdne == Jarinovska strādāja par juridisko eksperti valdībā. Kopš 1999. gada viņa strādāja par ierēdni Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, galvenokārt kā Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore. Viņa piedalījās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] neatkarīgo ekspertu juridisko pētījumu tīklā, pētot pamattiesības, juridisko palīdzību, Eiropas tiesības un citas tiesību pētījumu tēmas. Jarinovska bija Latvijas Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece, valsts kapitāla daļu turētāja dažādās Latvijas Republikas kapitālsabiedrībās, Maksātnespējas administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, valsts akciju sabiedrības “''Tiesu namu aģentūra'' ” direktoru padomes priekšsēdētāja, laikraksta [[Latvijas Vēstnesis|“Latvijas Vēstnesis]]” kapitāla daļu turētāja pārstāve<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jarinovska|first=Kristīne|date=2016-10-27|title=Pārvarot kolektīvās atmiņas zuduma plīvuru: atskats starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija" 2015. gada decembrī|url=https://journal.lu.lv/luzv/article/view/477|journal=Journal of the University of Latvia. History {{!}} Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture|language=en|issue=1|pages=185–190|issn=2592-9593}}</ref>, bijusi žurnāla "Jurista Vārds" redaktore. Jarinovska vadīja starpvalstu līgumu starp Latvijas un Zviedrijas valdībām par Rīgas Juridiskās augstskolas izveidi un akciju nodošanu Latvijas Universitātei. Jarinovska tika iecelta par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf|title=Archived copy|access-date=22 July 2007}}</ref> Valdība iecēla Kristīni Jarinovsku par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci 2014. gadā kā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx|title=Archived copy|access-date=13 August 2014}}</ref> == Zinātniece == Savā akadēmiskajā karjerā Jarinovska ir bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Juridiskās koledžas lektore, kā arī vadošā pētniece Eiropas Tiesību institūtā un Latvijas Universitātē. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juridicainternational.eu/index.php?id=14103|title=Juridica International: HOME|website=www.juridicainternational.eu|access-date=2024-03-03}}</ref> Jarinovskas pētnieciskās intereses ietver Latvijas Republikas Satversmi un informācijas brīvību . 2018. gadā Jarinovska tika ievēlēta par Publiskās atmiņas centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, bija šajā amatā līdz 2025. gadam. Centrs aicina arī pārdēvēt PSRS okupācijas režīmu slavinošus toponīmus un demontēt objektus, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltics.news/2023/02/17/the-center-of-public-memory-calls-for-the-removal-of-monuments-glorifying-totalitarianism-from-the-center-of-riga/|title=The Center of Public Memory calls for the removal of monuments glorifying totalitarianism from the center of Riga|last=|first=|website=Baltics News|access-date=2024-03-03|date=2023-02-17|language=en-US}}</ref>{{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] 8ot7idla5kynnp4l4g65mr89wpe541x 4300918 4300917 2025-06-28T01:28:08Z Terezija 4781 /* Zinātniece */ 4300918 wikitext text/x-wiki '''Kristīne Jarinovska''' (dzimusi 1977. gada 22. augustā) ir tiesību zinātniece,<ref>Capps, Patrick «Metgodological Legal Positivism in Law and International Law.» In Himma, Kenneth Einar, Ed. ''Law, Morality, and Legal Positivism: Proceedings of the 21st World Congress of the International Association for Philosophy of Law and Social Philosophy (IVR); Lund, Sweden, 12–18 August 2003'', ARSP Beiheft Nr. 98, Archiv für Rechts- und Scozialphilosophie, Franz Steiner Verlag Wiesbaden GmbH, Stuttgart, 2004. {{ISBN|3-515-08513-0}} Volume 3, p. 12.</ref> tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte, [[Vēsturnieks|vēsturniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/268494-cekas-maja-atvers-jaunako-vdk-komisijas-petijumu/|title=Čekas mājā atvērs jaunāko VDK komisijas pētījumu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2024-03-03|language=lv}}</ref> , bijusi [[Latvija|Latvijas]] Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre, <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guide2womenleaders.com/Latvia.htm|title=Latvia Ministers}}</ref> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] vadošā pētniece. == Izglītība == Jarinovska uzauga [[Trimdas latvieši|latviešu emigrantu]] ģimenē [[Viskonsina|Viskonsinas]] štatā. Absolvēja katoļu Ksavjēra vidusskolu Epltonā, Viskonsīnā, 1997. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm|title=Alumni Contact|website=xavier.k12.wi.us|access-date=12 January 2022}}</ref> un [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]] 2003. gadā. Doktorantūrā Jarinovska veica pētījumus un studēja Université Paris X [[:fr:Académie de Versailles (éducation)|Académie de Versailles]]. Jarinobvska ieguva juridisko zinātņu doktora grādu, ''Dr. iur.'' [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/zinas/t/2777/|title=Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē|date=May 2013}}</ref> == Valsts ierēdne == Jarinovska strādāja par juridisko eksperti valdībā. Kopš 1999. gada viņa strādāja par ierēdni Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, galvenokārt kā Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore. Viņa piedalījās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] neatkarīgo ekspertu juridisko pētījumu tīklā, pētot pamattiesības, juridisko palīdzību, Eiropas tiesības un citas tiesību pētījumu tēmas. Jarinovska bija Latvijas Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece, valsts kapitāla daļu turētāja dažādās Latvijas Republikas kapitālsabiedrībās, Maksātnespējas administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, valsts akciju sabiedrības “''Tiesu namu aģentūra'' ” direktoru padomes priekšsēdētāja, laikraksta [[Latvijas Vēstnesis|“Latvijas Vēstnesis]]” kapitāla daļu turētāja pārstāve<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jarinovska|first=Kristīne|date=2016-10-27|title=Pārvarot kolektīvās atmiņas zuduma plīvuru: atskats starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija" 2015. gada decembrī|url=https://journal.lu.lv/luzv/article/view/477|journal=Journal of the University of Latvia. History {{!}} Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture|language=en|issue=1|pages=185–190|issn=2592-9593}}</ref>, bijusi žurnāla "Jurista Vārds" redaktore. Jarinovska vadīja starpvalstu līgumu starp Latvijas un Zviedrijas valdībām par Rīgas Juridiskās augstskolas izveidi un akciju nodošanu Latvijas Universitātei. Jarinovska tika iecelta par Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf|title=Archived copy|access-date=22 July 2007}}</ref> Valdība iecēla Kristīni Jarinovsku par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci 2014. gadā kā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx|title=Archived copy|access-date=13 August 2014}}</ref> == Zinātniece == Savā akadēmiskajā karjerā Jarinovska ir bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Juridiskās koledžas lektore, kā arī vadošā pētniece Eiropas Tiesību institūtā un Latvijas Universitātē. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juridicainternational.eu/index.php?id=14103|title=Juridica International: HOME|website=www.juridicainternational.eu|access-date=2024-03-03}}</ref> Jarinovskas pētnieciskās intereses ietver Latvijas Republikas Satversmi, konkurences tiesības, valststiesības un informācijas atklātību. 2018. gadā Jarinovska tika ievēlēta par Publiskās atmiņas centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, bija šajā amatā līdz 2025. gadam. Centrs aicina arī pārdēvēt PSRS okupācijas režīmu slavinošus toponīmus un demontēt objektus, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltics.news/2023/02/17/the-center-of-public-memory-calls-for-the-removal-of-monuments-glorifying-totalitarianism-from-the-center-of-riga/|title=The Center of Public Memory calls for the removal of monuments glorifying totalitarianism from the center of Riga|last=|first=|website=Baltics News|access-date=2024-03-03|date=2023-02-17|language=en-US}}</ref>{{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] 2bevmf0eu0x9zgqhebzua8d0q7hhfad 4300919 4300918 2025-06-28T01:30:07Z Terezija 4781 /* Valsts ierēdne */ 4300919 wikitext text/x-wiki '''Kristīne Jarinovska''' (dzimusi 1977. gada 22. augustā) ir tiesību zinātniece,<ref>Capps, Patrick «Metgodological Legal Positivism in Law and International Law.» In Himma, Kenneth Einar, Ed. ''Law, Morality, and Legal Positivism: Proceedings of the 21st World Congress of the International Association for Philosophy of Law and Social Philosophy (IVR); Lund, Sweden, 12–18 August 2003'', ARSP Beiheft Nr. 98, Archiv für Rechts- und Scozialphilosophie, Franz Steiner Verlag Wiesbaden GmbH, Stuttgart, 2004. {{ISBN|3-515-08513-0}} Volume 3, p. 12.</ref> tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte, [[Vēsturnieks|vēsturniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/268494-cekas-maja-atvers-jaunako-vdk-komisijas-petijumu/|title=Čekas mājā atvērs jaunāko VDK komisijas pētījumu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2024-03-03|language=lv}}</ref> , bijusi [[Latvija|Latvijas]] Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre, <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guide2womenleaders.com/Latvia.htm|title=Latvia Ministers}}</ref> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] vadošā pētniece. == Izglītība == Jarinovska uzauga [[Trimdas latvieši|latviešu emigrantu]] ģimenē [[Viskonsina|Viskonsinas]] štatā. Absolvēja katoļu Ksavjēra vidusskolu Epltonā, Viskonsīnā, 1997. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm|title=Alumni Contact|website=xavier.k12.wi.us|access-date=12 January 2022}}</ref> un [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]] 2003. gadā. Doktorantūrā Jarinovska veica pētījumus un studēja Université Paris X [[:fr:Académie de Versailles (éducation)|Académie de Versailles]]. Jarinobvska ieguva juridisko zinātņu doktora grādu, ''Dr. iur.'' [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/zinas/t/2777/|title=Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē|date=May 2013}}</ref> == Valsts civildienesta ierēdne un kapitālsabiedrību vadītāja == Jarinovska strādāja par juridisko eksperti valdībā. Kopš 1999. gada viņa strādāja par ierēdni Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, galvenokārt kā Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore. Viņa piedalījās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] neatkarīgo ekspertu juridisko pētījumu tīklā, pētot pamattiesības, juridisko palīdzību, Eiropas tiesības un citas tiesību pētījumu tēmas. Jarinovska bija [[Valsts vides dienests|Valsts vides dienesta]] ģenerāldirektora vietniece, valsts kapitāla daļu turētāja dažādās Latvijas Republikas kapitālsabiedrībās, Maksātnespējas administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, valsts akciju sabiedrības “''Tiesu namu aģentūra'' ” direktoru padomes priekšsēdētāja, laikraksta [[Latvijas Vēstnesis|“Latvijas Vēstnesis]]” kapitāla daļu turētāja pārstāve<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jarinovska|first=Kristīne|date=2016-10-27|title=Pārvarot kolektīvās atmiņas zuduma plīvuru: atskats starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija" 2015. gada decembrī|url=https://journal.lu.lv/luzv/article/view/477|journal=Journal of the University of Latvia. History {{!}} Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture|language=en|issue=1|pages=185–190|issn=2592-9593}}</ref>, bijusi žurnāla "[[Jurista Vārds]]" redaktore. Jarinovska vadīja starpvalstu līgumu starp Latvijas un [[Zviedrija|Zviedrijas]] valdībām par Rīgas Juridiskās augstskolas izveidi un akciju nodošanu Latvijas Universitātei. Jarinovska tika iecelta par [[Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] valsts sekretāri 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf|title=Archived copy|access-date=22 July 2007}}</ref> Valdība iecēla Kristīni Jarinovsku par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci 2014. gadā kā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx|title=Archived copy|access-date=13 August 2014}}</ref> == Zinātniece == Savā akadēmiskajā karjerā Jarinovska ir bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Juridiskās koledžas lektore, kā arī vadošā pētniece Eiropas Tiesību institūtā un Latvijas Universitātē. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juridicainternational.eu/index.php?id=14103|title=Juridica International: HOME|website=www.juridicainternational.eu|access-date=2024-03-03}}</ref> Jarinovskas pētnieciskās intereses ietver Latvijas Republikas Satversmi, konkurences tiesības, valststiesības un informācijas atklātību. 2018. gadā Jarinovska tika ievēlēta par Publiskās atmiņas centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, bija šajā amatā līdz 2025. gadam. Centrs aicina arī pārdēvēt PSRS okupācijas režīmu slavinošus toponīmus un demontēt objektus, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltics.news/2023/02/17/the-center-of-public-memory-calls-for-the-removal-of-monuments-glorifying-totalitarianism-from-the-center-of-riga/|title=The Center of Public Memory calls for the removal of monuments glorifying totalitarianism from the center of Riga|last=|first=|website=Baltics News|access-date=2024-03-03|date=2023-02-17|language=en-US}}</ref>{{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] dzk1moozisxwdhu1xjs30g9ciprcy42 4300920 4300919 2025-06-28T01:35:36Z Terezija 4781 /* Zinātniece */ 4300920 wikitext text/x-wiki '''Kristīne Jarinovska''' (dzimusi 1977. gada 22. augustā) ir tiesību zinātniece,<ref>Capps, Patrick «Metgodological Legal Positivism in Law and International Law.» In Himma, Kenneth Einar, Ed. ''Law, Morality, and Legal Positivism: Proceedings of the 21st World Congress of the International Association for Philosophy of Law and Social Philosophy (IVR); Lund, Sweden, 12–18 August 2003'', ARSP Beiheft Nr. 98, Archiv für Rechts- und Scozialphilosophie, Franz Steiner Verlag Wiesbaden GmbH, Stuttgart, 2004. {{ISBN|3-515-08513-0}} Volume 3, p. 12.</ref> tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte, [[Vēsturnieks|vēsturniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/268494-cekas-maja-atvers-jaunako-vdk-komisijas-petijumu/|title=Čekas mājā atvērs jaunāko VDK komisijas pētījumu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2024-03-03|language=lv}}</ref> , bijusi [[Latvija|Latvijas]] Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre, <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guide2womenleaders.com/Latvia.htm|title=Latvia Ministers}}</ref> [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] vadošā pētniece. == Izglītība == Jarinovska uzauga [[Trimdas latvieši|latviešu emigrantu]] ģimenē [[Viskonsina|Viskonsinas]] štatā. Absolvēja katoļu Ksavjēra vidusskolu Epltonā, Viskonsīnā, 1997. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm|title=Alumni Contact|website=xavier.k12.wi.us|access-date=12 January 2022}}</ref> un [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]] 2003. gadā. Doktorantūrā Jarinovska veica pētījumus un studēja Université Paris X [[:fr:Académie de Versailles (éducation)|Académie de Versailles]]. Jarinobvska ieguva juridisko zinātņu doktora grādu, ''Dr. iur.'' [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/zinas/t/2777/|title=Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē|date=May 2013}}</ref> == Valsts civildienesta ierēdne un kapitālsabiedrību vadītāja == Jarinovska strādāja par juridisko eksperti valdībā. Kopš 1999. gada viņa strādāja par ierēdni Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, galvenokārt kā Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore. Viņa piedalījās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienības]] neatkarīgo ekspertu juridisko pētījumu tīklā, pētot pamattiesības, juridisko palīdzību, Eiropas tiesības un citas tiesību pētījumu tēmas. Jarinovska bija [[Valsts vides dienests|Valsts vides dienesta]] ģenerāldirektora vietniece, valsts kapitāla daļu turētāja dažādās Latvijas Republikas kapitālsabiedrībās, Maksātnespējas administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, valsts akciju sabiedrības “''Tiesu namu aģentūra'' ” direktoru padomes priekšsēdētāja, laikraksta [[Latvijas Vēstnesis|“Latvijas Vēstnesis]]” kapitāla daļu turētāja pārstāve<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jarinovska|first=Kristīne|date=2016-10-27|title=Pārvarot kolektīvās atmiņas zuduma plīvuru: atskats starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija" 2015. gada decembrī|url=https://journal.lu.lv/luzv/article/view/477|journal=Journal of the University of Latvia. History {{!}} Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture|language=en|issue=1|pages=185–190|issn=2592-9593}}</ref>, bijusi žurnāla "[[Jurista Vārds]]" redaktore. Jarinovska vadīja starpvalstu līgumu starp Latvijas un [[Zviedrija|Zviedrijas]] valdībām par Rīgas Juridiskās augstskolas izveidi un akciju nodošanu Latvijas Universitātei. Jarinovska tika iecelta par [[Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] valsts sekretāri 2006. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf|title=Archived copy|access-date=22 July 2007}}</ref> Valdība iecēla Kristīni Jarinovsku par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci 2014. gadā kā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx|title=Archived copy|access-date=13 August 2014}}</ref> == Zinātniece == Savā akadēmiskajā karjerā Jarinovska ir bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Juridiskās koledžas lektore, kā arī vadošā pētniece Eiropas Tiesību institūtā un Latvijas Universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juridicainternational.eu/index.php?id=14103|title=Juridica International: HOME|website=www.juridicainternational.eu|access-date=2024-03-03}}</ref> Jarinovskas pētnieciskās intereses ietver Latvijas Republikas Satversmi, konkurences tiesības, valststiesības un informācijas atklātību. 2018. gadā Jarinovska tika ievēlēta par Publiskās atmiņas centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, bija šajā amatā līdz 2025. gadam. Centrs aicina arī pārdēvēt PSRS okupācijas režīmu slavinošus toponīmus un demontēt objektus, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltics.news/2023/02/17/the-center-of-public-memory-calls-for-the-removal-of-monuments-glorifying-totalitarianism-from-the-center-of-riga/|title=The Center of Public Memory calls for the removal of monuments glorifying totalitarianism from the center of Riga|last=|first=|website=Baltics News|access-date=2024-03-03|date=2023-02-17|language=en-US}}</ref>Publiskais darbs ir vērsts uz sabiedrības izpratnes veidošanu par vēsturiskajiem notikumiem un to ietekmi uz mūsdienām<ref>[https://www.apollo.lv/4981913/jarinovska-atsaks-pildit-izm-valsts-sekretara-pienakumus Jarinovska atsāks pildīt IZM valsts sekretāra pienākumus, TvNET, 2006.]</ref>.{{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] 6yw1kq0ukg7wo538viyntg1dkys8uxn 4300940 4300920 2025-06-28T05:17:25Z Meistars Joda 781 4300940 wikitext text/x-wiki '''Kristīne Jarinovska''' (dzimusi {{dat|1977|8|22}}) ir tiesību zinātniece<ref>Capps, Patrick «Metgodological Legal Positivism in Law and International Law.» In Himma, Kenneth Einar, Ed. ''Law, Morality, and Legal Positivism: Proceedings of the 21st World Congress of the International Association for Philosophy of Law and Social Philosophy (IVR); Lund, Sweden, 12–18 August 2003'', ARSP Beiheft Nr. 98, Archiv für Rechts- und Scozialphilosophie, Franz Steiner Verlag Wiesbaden GmbH, Stuttgart, 2004. {{ISBN|3-515-08513-0}} Volume 3, p. 12.</ref>, tiesību zinātņu doktore, pētniece, zvērināta advokāte, [[Vēsturnieks|vēsturniece]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/268494-cekas-maja-atvers-jaunako-vdk-komisijas-petijumu/|title=Čekas mājā atvērs jaunāko VDK komisijas pētījumu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2024-03-03|language=lv}}</ref>, bijusi [[Latvija]]s Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guide2womenleaders.com/Latvia.htm|title=Latvia Ministers}}</ref>, [[Latvijas Universitāte]]s vadošā pētniece. == Izglītība == Jarinovska uzauga [[Trimdas latvieši|latviešu emigrantu]] ģimenē [[Viskonsina]]s štatā. 1997. gadā absolvēja katoļu Ksavjēra vidusskolu Epltonā, Viskonsīnā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm|title=Alumni Contact|website=xavier.k12.wi.us|access-date=12 January 2022}}</ref> un 2003. gadā [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]]. Doktorantūrā Jarinovska veica pētījumus un studēja Université Paris X [[:fr:Académie de Versailles (éducation)|Académie de Versailles]]. Jarinovska ieguva juridisko zinātņu doktora grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ''Dr. iur.''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/zinas/t/2777/|title=Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē|date=May 2013}}</ref> == Valsts civildienesta ierēdne un kapitālsabiedrību vadītāja == Jarinovska strādāja par juridisko eksperti valdībā. Kopš 1999. gada viņa strādāja par ierēdni Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, galvenokārt kā Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore. Viņa piedalījās [[Eiropas Savienība]]s neatkarīgo ekspertu juridisko pētījumu tīklā, pētot pamattiesības, juridisko palīdzību, Eiropas tiesības un citas tiesību pētījumu tēmas. Jarinovska bija [[Valsts vides dienests|Valsts vides dienesta]] ģenerāldirektora vietniece, valsts kapitāla daļu turētāja dažādās Latvijas Republikas kapitālsabiedrībās, Maksātnespējas administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, valsts akciju sabiedrības “''Tiesu namu aģentūra''” direktoru padomes priekšsēdētāja, laikraksta "[[Latvijas Vēstnesis]]” kapitāla daļu turētāja pārstāve<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jarinovska|first=Kristīne|date=2016-10-27|title=Pārvarot kolektīvās atmiņas zuduma plīvuru: atskats starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija" 2015. gada decembrī|url=https://journal.lu.lv/luzv/article/view/477|journal=Journal of the University of Latvia. History {{!}} Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture|language=en|issue=1|pages=185–190|issn=2592-9593}}</ref>, bijusi žurnāla "[[Jurista Vārds]]" redaktore. Jarinovska vadīja starpvalstu līgumu starp Latvijas un [[Zviedrija]]s valdībām par Rīgas Juridiskās augstskolas izveidi un akciju nodošanu Latvijas Universitātei. 2006. gadā Jarinovska tika iecelta par [[Izglītības un zinātnes ministrija]]s valsts sekretāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf|title=Archived copy|access-date=22 July 2007}}</ref> 2014. gadā valdība iecēla Kristīni Jarinovsku par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci kā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx|title=Archived copy|access-date=13 August 2014}}</ref> == Zinātniece == Savā akadēmiskajā karjerā Jarinovska ir bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Juridiskās koledžas lektore, kā arī vadošā pētniece Eiropas Tiesību institūtā un Latvijas Universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juridicainternational.eu/index.php?id=14103|title=Juridica International: HOME|website=www.juridicainternational.eu|access-date=2024-03-03}}</ref> Jarinovskas pētnieciskās intereses ietver Latvijas Republikas Satversmi, konkurences tiesības, valststiesības un informācijas atklātību. 2018. gadā Jarinovska tika ievēlēta par Publiskās atmiņas centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, bija šajā amatā līdz 2025. gadam. Centrs aicina arī pārdēvēt PSRS okupācijas režīmu slavinošus toponīmus un demontēt objektus, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltics.news/2023/02/17/the-center-of-public-memory-calls-for-the-removal-of-monuments-glorifying-totalitarianism-from-the-center-of-riga/|title=The Center of Public Memory calls for the removal of monuments glorifying totalitarianism from the center of Riga|last=|first=|website=Baltics News|access-date=2024-03-03|date=2023-02-17|language=en-US}}</ref> Publiskais darbs ir vērsts uz sabiedrības izpratnes veidošanu par vēsturiskajiem notikumiem un to ietekmi uz mūsdienām.<ref>[https://www.apollo.lv/4981913/jarinovska-atsaks-pildit-izm-valsts-sekretara-pienakumus Jarinovska atsāks pildīt IZM valsts sekretāra pienākumus, TvNET, 2006.]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] exmeecnvo4jmpoz4f7ohzhv12cb2pa1 3 604034 4300924 2025-06-28T03:06:20Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300924 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Amirhosszein}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 06.06 (EEST) hhx1xqthob672kdsanc5rmm6tv2w6kq 3 604035 4300925 2025-06-28T03:08:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300925 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Asianrose2000}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 06.08 (EEST) e5kzb02u22kpul8llis4lsabb4lgv12 0 604036 4300929 2025-06-28T04:51:42Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte (Ukraina)]] uz [[Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte]]: pamatnozīme pagaidām 4300929 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Valsts ekonomikas un tehnoloģiju universitāte]] e3kpcfubrwmq3x2k6gikfjsky2ykga8 0 604037 4300932 2025-06-28T05:09:55Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Valodas infokaste |name = Manareviešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers= 464 <small>(2007)</small> |familycolor=Austronēziešu |fam2=Malajiešu—Polinēziešu |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=marķīziešu |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = |iso1=— |iso2=— |iso3=mrv }} '''Manareviešu valoda''' (pašnosaukums: ''te reo magareva'') ir Austronēziešu valodas|... 4300932 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Manareviešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers= 464 <small>(2007)</small> |familycolor=Austronēziešu |fam2=Malajiešu—Polinēziešu |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=marķīziešu |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = |iso1=— |iso2=— |iso3=mrv }} '''Manareviešu valoda''' (pašnosaukums: ''te reo magareva'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Gambjē salas|Gambjē salās]] (Manarevā), kā arī diasporā [[Taiti]] un [[Moorea]]s salās. Marķīziešu valoda ir tuvu radniecīga ar citām reģiona valodām, kā [[marķīziešu valoda|marķīziešu]] un [[havajiešu valoda|havajiešu]] valodu. Manareviešu valodu dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu kopskaita; tai piešķirts stipri apdraudētas valodas statuss.<ref>[http://www.endangeredlanguages.com/lang/3572 "Did you know Mangareva is endangered?". ''Endangered Languages.'']</ref> Mūsdienās lielākā daļa jaunās paaudzes pāriet uz [[franču valoda|franču valodu]] un mazākā mērā uz [[taitiešu valoda|taitiešu valodu]]. Saskaņā ar 2017. gada tautskaites rezultātiem manareviešu valodu ikdienā lieto 24,8 % manareviešu, bet franču valodu — 62,6 % un taitiešu valodu — 4,9 %.<ref>[http://ispf.pf/bases/Recensements/2017/Donnees_detaillees/Langues.aspx Institut Statistique de Polynésie Française (ISPF). "Recensement 2017 – Données détaillées Langues"]</ref> Daudzi no manareviešu valodas lietotājiem ir bilingvāli taitiešu valodā, ar kuru ir 60 % leksiskā līdzība. == Fonoloģija == {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’, h}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|v}} ⟨v⟩ || || || |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti. Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Vidējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} | |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} | | rowspan="2" |{{IPA link|o}} |- !Zems | |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] jczl83wetar62xy4w7ya8lyvwpddsdm 4300933 4300932 2025-06-28T05:11:04Z Kikos 3705 /* Fonoloģija */ 4300933 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Manareviešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers= 464 <small>(2007)</small> |familycolor=Austronēziešu |fam2=Malajiešu—Polinēziešu |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=marķīziešu |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = |iso1=— |iso2=— |iso3=mrv }} '''Manareviešu valoda''' (pašnosaukums: ''te reo magareva'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Gambjē salas|Gambjē salās]] (Manarevā), kā arī diasporā [[Taiti]] un [[Moorea]]s salās. Marķīziešu valoda ir tuvu radniecīga ar citām reģiona valodām, kā [[marķīziešu valoda|marķīziešu]] un [[havajiešu valoda|havajiešu]] valodu. Manareviešu valodu dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu kopskaita; tai piešķirts stipri apdraudētas valodas statuss.<ref>[http://www.endangeredlanguages.com/lang/3572 "Did you know Mangareva is endangered?". ''Endangered Languages.'']</ref> Mūsdienās lielākā daļa jaunās paaudzes pāriet uz [[franču valoda|franču valodu]] un mazākā mērā uz [[taitiešu valoda|taitiešu valodu]]. Saskaņā ar 2017. gada tautskaites rezultātiem manareviešu valodu ikdienā lieto 24,8 % manareviešu, bet franču valodu — 62,6 % un taitiešu valodu — 4,9 %.<ref>[http://ispf.pf/bases/Recensements/2017/Donnees_detaillees/Langues.aspx Institut Statistique de Polynésie Française (ISPF). "Recensement 2017 – Données détaillées Langues"]</ref> Daudzi no manareviešu valodas lietotājiem ir bilingvāli taitiešu valodā, ar kuru ir 60 % leksiskā līdzība. == Fonoloģija == {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’, h}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|v}} ⟨v⟩ || || || |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti. Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} |{{IPA link|o}} |- !Zems | colspan="2" |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] l919ufegb1vf12ecqwr84co1oalbxir 4300935 4300933 2025-06-28T05:15:06Z Kikos 3705 /* ievads */ 4300935 wikitext text/x-wiki {{Valodas infokaste |name = Manareviešu valoda |states=[[Franču Polinēzija]] |region=[[Polinēzija]] |speakers= 464 <small>(2007)</small> |familycolor=Austronēziešu |fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] |fam3=okeāniskās |fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]] |fam5=austrumpolinēziešu |fam6=marķīziešu |script=[[Latīņu alfabēts]] |agency = |iso1=— |iso2=— |iso3=mrv }} '''Manareviešu valoda''' (pašnosaukums: ''te reo magareva'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Gambjē salas|Gambjē salās]] (Manarevā), kā arī diasporā [[Taiti]] un [[Moorea]]s salās. Marķīziešu valoda ir tuvu radniecīga ar citām reģiona valodām, kā [[marķīziešu valoda|marķīziešu]] un [[havajiešu valoda|havajiešu]] valodu. Manareviešu valodu dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu kopskaita; tai piešķirts stipri apdraudētas valodas statuss.<ref>[http://www.endangeredlanguages.com/lang/3572 "Did you know Mangareva is endangered?". ''Endangered Languages.'']</ref> Mūsdienās lielākā daļa jaunās paaudzes pāriet uz [[franču valoda|franču valodu]] un mazākā mērā uz [[taitiešu valoda|taitiešu valodu]]. Saskaņā ar 2017. gada tautskaites rezultātiem manareviešu valodu ikdienā lieto 24,8 % manareviešu, bet franču valodu — 62,6 % un taitiešu valodu — 4,9 %.<ref>[http://ispf.pf/bases/Recensements/2017/Donnees_detaillees/Langues.aspx Institut Statistique de Polynésie Française (ISPF). "Recensement 2017 – Données détaillées Langues"]</ref> Daudzi no manareviešu valodas lietotājiem ir bilingvāli taitiešu valodā, ar kuru ir 60 % leksiskā līdzība. == Fonoloģija == {| class=wikitable style="text-align:center" |+Līdzskaņi ! ! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]] |- ! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]] | align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ || |- ! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]] | align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’, h}}⟩ |- ! [[Berzenis]] | align=center| {{IPA|v}} ⟨v⟩ || || || |- ! [[Flaps]] | align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || || |} ⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti. Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩. {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Patskaņi ! !Priekšējs !Pakaļējs |- !Augsts |{{IPA link|i}} |{{IPA link|u}} |- !Vidējs |{{IPA link|e}} |{{IPA link|o}} |- !Zems | colspan="2" |{{IPA link|a}} |} Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{valodniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Polinēziešu valodas]] egyhgel9lyh9ugkzvddrydc6hh4m2jn 14 604038 4300939 2025-06-28T05:17:15Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Okeānijas valodas]] 4300939 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Franču Polinēzija]] [[Kategorija:Okeānijas valodas]] 4h096f8q4101auc43y0iwoddzfhq57n 3 604039 4300944 2025-06-28T05:21:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300944 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=LordDiscord}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 08.21 (EEST) 9eg77ve7svquy323dqb7c6hysa5toyq 3 604040 4300949 2025-06-28T05:52:56Z Cabayi 47117 Cabayi pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Peralien]] uz [[Dalībnieka diskusija:Isobelin]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Peralien|Peralien]]" to "[[Special:CentralAuth/Isobelin|Isobelin]]" 4300949 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Isobelin]] hhkqmlsal4rbj3hj56802eclvca1o3o 0 604041 4300961 2025-06-28T06:29:11Z Dainis 876 Dainis pārvietoja lapu [[Hakuto-R M2]] uz [[HAKUTO-R M2]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Tā ir oriģinālā ispace 4300961 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[HAKUTO-R M2]] 7do88rf47ruxr9cvdgdzqa24d54nfus 0 604042 4300963 2025-06-28T06:30:12Z Dainis 876 Dainis pārvietoja lapu [[Hakuto-R M1]] uz [[HAKUTO-R M1]], pārrakstot pāradresācijas lapu: Tā ir oriģinālā ispace 4300963 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[HAKUTO-R M1]] grf5zf3u2emwgjcd8fdc2tav5qwuhb0 0 604043 4300966 2025-06-28T06:43:40Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{Ielas infokaste |nosaukums = Azovas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Križi]] |ielas garums = 530 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |tr... 4300966 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Azovas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Križi]] |ielas garums = 530 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Azovas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Križi|Križu]] apkaimē. Azovas iela sākas krustojumā ar [[Poligona iela|Poligona ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas savienojumā ar [[Viršu iela (Daugavpils)|Viršu ielu]]. Ielā ir mazstāvu dzīvojama apbūve, bet vidējā ielas daļa stiepjas pa mežu un nav apbūvēta. Azovas ielas kopējais garums ir aptuveni 530 metri, sarkano līniju platums ir 5—7 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |page=83 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Posms blakus Poligona ielai klāts ar [[grants]] segumu, bet pārsvarā Azovas ielai nav seguma. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Azovas ielu nekursē. '''Azovas iela''' ir vienīgais šīs ielas nosaukums, tas zināms kopš [[Latvijas PSR]] laika. 2022. gadā biedrība "Publiskās atmiņas centrs" aicināja pārdēvēt šo ielu par [[Azovas brigāde|Azovas pulka]] ielu, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Elmārs Barkāns |title=Daugavpils deputāta Lavrenova murgainās aplamības par Itālijas galvaspilsētu Romu |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/517692-daugavpils-deputata-lavrenova-murgainas-aplamibas-par-italijas-galvaspilsetu-romu |publisher=[[Jauns.lv]] |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |date={{dat|2022|8|28||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Azovas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Poligona iela]] (T veida krustojums) * [[Mazā Medus iela]] (Y veida krustojums) * [[Mazā Medus iela]] (otro reizi) / [[Viršu iela (Daugavpils)|Viršu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu A}} [[Kategorija:Ielas Križos]] 6kwqqwhesh6fcih04mxr3qk60hb5owq 3 604044 4300982 2025-06-28T07:51:25Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300982 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=BeaverOfCuriosity}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 10.51 (EEST) 4gxhes24fy53zlahgyb4tc6qricnl78 3 604045 4300988 2025-06-28T08:21:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300988 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=VSerebrenikov}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 11.21 (EEST) bsuzc6dlu434grf0wwgudqn144qp2gr 10 604046 4300989 2025-06-28T08:21:15Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{langWithName|mrv|manareviešu|''{{{1}}}''}}<noinclude> [[Kategorija:Valodu veidnes|mrv]] </noinclude> 4300989 wikitext text/x-wiki {{langWithName|mrv|manareviešu|''{{{1}}}''}}<noinclude> [[Kategorija:Valodu veidnes|mrv]] </noinclude> ftygc80ytyhcz767xpsio3isqfvjqke 3 604047 4300995 2025-06-28T08:50:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300995 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Оберон}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 11.50 (EEST) 6nhz2d94fqzmux8emyov1a33u1l4bok 3 604048 4300996 2025-06-28T08:51:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300996 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=IC1101-Capinatator}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 11.51 (EEST) cpljwn0usqy6217n5ag3a8hd844ob1w 3 604049 4300998 2025-06-28T09:13:30Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4300998 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=KapucinoAssazinuso}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 12.13 (EEST) mo3scmu7nph2945aiucinzaq0io8gmf 6 604050 4301005 2025-06-28T09:29:06Z Pirags 3757 Izgriezts no http://wiki.meteoritica.pl/images/1/1d/Buschhof_%28Das_Inland_49_1863%29.jpg {{NA-70}} 4301005 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Izgriezts no http://wiki.meteoritica.pl/images/1/1d/Buschhof_%28Das_Inland_49_1863%29.jpg {{NA-70}} quug1yn643e8rpe2n4v2v7xw3aslcr5 0 604051 4301006 2025-06-28T09:30:49Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{inuse}} {{Salu infokaste |nosaukums = Gambjē salas |attēls = Îles Gambier image satellite.jpg |attēla paraksts = Manarevas satelītaina |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <... 4301006 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Salu infokaste |nosaukums = Gambjē salas |attēls = Îles Gambier image satellite.jpg |attēla paraksts = Manarevas satelītaina |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Îles Gambier''<br/>''Magareva'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 23 |latm= 07 |lats=04 |latNS= S |longd= 134 |longm= 58 |longs=13 |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = 14 |galvenās salas = Manareva, [[Temoe]] |platība = 31 |garums = |platums = <!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Gambjē<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Rikitea<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 1592 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 51,35 |pamatiedzīvotāji = manarevieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Gambjē salas''' ({{val|fr|Îles Gambier}}) vai '''Manareva''' ({{val|mrv|Magareva}}, {{val|fr|Mangareva}}) ir salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s austrumos, dažkārt tiek pieskaitīta [[Tuamotu salas|Tuamotu salām]].<ref>{{PZT|713|Tuamotu salas}}</ref> Administratīvi kopā ar Tuamotu arhipelāga [[Akteona grupa]]s salām, [[Marutea|Maruteu]], [[maria|Mariu]] un [[Morane|Morani]] veido atsevišķu Gambjē komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta manarevieši. == Ģeogrāfija == [[File:View down to Lagoon and Rikitea - panoramio.jpg|thumb|left|Manarevas lagūna un [[Rikitea]]s pilsētiņa]] Salu grupa atrodas Tuamotu arhipelāga austrumu galā {{nobr|1580 km}} no Franču Polinēzijas galvenās salas [[Taiti]] un galvaspilsētas [[Papeete]]s. Gambjē salām pieskaita Manarevas atolu, neapdzīvoto [[Timoe]] atolu, kā arī Ebrila rifu un Portlenda sēkli. <!-- Karaļa Džordža salas atrodas ziemeļrietumos no Tuamotu arhipelāga galvenās grupas (tuvākā ir [[Arutua]] {{nobr|80 km}} uz dienvidrietumiem). Kopējā sauszemes platība ir 64 km². Disepointmenta salu lielākais atols pēc sauszemes platības un iedzīvotāju skaita ir [[Takaroa]] (sauszeme 20 km², lagūna 93 km², 674 iedzīvotāji). Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|27,9 °C}}, vidējais nokrišņu daudzums 1529 mm. --> <!-- == Vēsture == Kā pirmie no eiropiešiem salas 1616. gadā apmeklēja holandiešu ekspedīcija [[Villems Shautens|Villema Shautena]] un Jakoba Le Mēra vadībā, kas tās nodēvēja par ''Sondre Grondt Eylandt'' — ‘Bezdibeņa salām’ — atolu lagūnas bija tik dziļas, ka tajās nebija iespējams noenkuroties. Mūsdienu nosaukumu salas ieguva 1765. gadā, kad tās apmeklēja britu jūrasbraucējs Džons Bairons un nodēvēja par godu [[Lielbritānija]]s karalim [[Džordžs III|Džordžam III]]. == Gambjē komūna == {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%" <!-- |+ Palisera salas --> |- ! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}</ref> !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna |- | [[Ahe]] || 12 || 138 || 491 || 40,9 || Tenukupara || Manihi |- | [[Manihi]] || 13 || 160 || 650 || 50 || Paeua || Manihi |- | [[Takapoto]] || 15 || 85 || 501 || 33,4 || Fakatopatere || Takaroa |- | [[Takaroa]] || 20 || 93 || 674 || 33,7 || Teavaroa || Takaroa |- | [[Tikei]] || 4 || — || 0 || — || — || Takaroa |} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] cfpiy2fizyualj840049ka6nzs7lyan 4301008 4301006 2025-06-28T09:31:24Z Kikos 3705 /* Ģeogrāfija */ 4301008 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Salu infokaste |nosaukums = Gambjē salas |attēls = Îles Gambier image satellite.jpg |attēla paraksts = Manarevas satelītaina |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Îles Gambier''<br/>''Magareva'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 23 |latm= 07 |lats=04 |latNS= S |longd= 134 |longm= 58 |longs=13 |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = 14 |galvenās salas = Manareva, [[Temoe]] |platība = 31 |garums = |platums = <!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = |augstums = |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Gambjē<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Rikitea<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 1592 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 51,35 |pamatiedzīvotāji = manarevieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Gambjē salas''' ({{val|fr|Îles Gambier}}) vai '''Manareva''' ({{val|mrv|Magareva}}, {{val|fr|Mangareva}}) ir salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s austrumos, dažkārt tiek pieskaitīta [[Tuamotu salas|Tuamotu salām]].<ref>{{PZT|713|Tuamotu salas}}</ref> Administratīvi kopā ar Tuamotu arhipelāga [[Akteona grupa]]s salām, [[Marutea|Maruteu]], [[maria|Mariu]] un [[Morane|Morani]] veido atsevišķu Gambjē komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta manarevieši. == Ģeogrāfija == [[File:View down to Lagoon and Rikitea - panoramio.jpg|thumb|left|Manarevas lagūna un [[Rikitea]]s pilsētiņa]] Salu grupa atrodas Tuamotu arhipelāga austrumu galā {{nobr|1580 km}} no Franču Polinēzijas galvenās salas [[Taiti]] un galvaspilsētas [[Papeete]]s. Gambjē salām pieskaita Manarevas atolu, neapdzīvoto [[Timoe]] atolu, kā arī Ebrila rifu un Portlenda sēkli. <!-- Karaļa Džordža salas atrodas ziemeļrietumos no Tuamotu arhipelāga galvenās grupas (tuvākā ir [[Arutua]] {{nobr|80 km}} uz dienvidrietumiem). Kopējā sauszemes platība ir 64 km². Disepointmenta salu lielākais atols pēc sauszemes platības un iedzīvotāju skaita ir [[Takaroa]] (sauszeme 20 km², lagūna 93 km², 674 iedzīvotāji). Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|27,9 °C}}, vidējais nokrišņu daudzums 1529 mm. --> <!-- == Vēsture == Kā pirmie no eiropiešiem salas 1616. gadā apmeklēja holandiešu ekspedīcija [[Villems Shautens|Villema Shautena]] un Jakoba Le Mēra vadībā, kas tās nodēvēja par ''Sondre Grondt Eylandt'' — ‘Bezdibeņa salām’ — atolu lagūnas bija tik dziļas, ka tajās nebija iespējams noenkuroties. Mūsdienu nosaukumu salas ieguva 1765. gadā, kad tās apmeklēja britu jūrasbraucējs Džons Bairons un nodēvēja par godu [[Lielbritānija]]s karalim [[Džordžs III|Džordžam III]]. == Gambjē komūna == {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%" |+ Palisera salas |- ! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}</ref> !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna |- | [[Ahe]] || 12 || 138 || 491 || 40,9 || Tenukupara || Manihi |- | [[Manihi]] || 13 || 160 || 650 || 50 || Paeua || Manihi |- | [[Takapoto]] || 15 || 85 || 501 || 33,4 || Fakatopatere || Takaroa |- | [[Takaroa]] || 20 || 93 || 674 || 33,7 || Teavaroa || Takaroa |- | [[Tikei]] || 4 || — || 0 || — || — || Takaroa |} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] 3rl7l5y8jex5mhb02tey04kdzmr31kv 4301014 4301008 2025-06-28T09:37:00Z Kikos 3705 /* ievads */ 4301014 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Salu infokaste |nosaukums = Gambjē salas |attēls = Îles Gambier image satellite.jpg |attēla paraksts = Manarevas satelītaina |attēla izmērs = |vietas karte = |vietaskarte = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte = jā |alt karte = <!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --> |mapwidth = 260px<!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --> |label = <!-- ja atšķirīgs no "nosaukums" --> |position = |mark = <!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --> |caption = |vietējais nosaukums = ''Îles Gambier''<br/>''Magareva'' |izvietojums = [[Klusais okeāns]] |latd= 23 |latm= 07 |lats=04 |latNS= S |longd= 134 |longm= 58 |longs=13 |longEW= W |arhipelāgs = [[Tuamotu salas]] |salu skaits = 14 |galvenās salas = Manareva, [[Temoe]] |platība = 31 |garums = |platums = <!-- tikai skaitli km --> |krasta līnija = <!-- tikai skaitli km --> |augstākais kalns = Dafs |augstums = 441 |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{FRA}} |valsts adm vienības tips1 = Aizjūras teritorija |valsts adm vienība1 = {{PYF}} |valsts adm vienības tips2 = Komūna<!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --> |valsts adm vienība2 = Gambjē<!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --> |valsts galvaspilsēta = |valsts lielpilsēta = |valsts ciems = Rikitea<!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --> |valsts lielpilsētas iedzīvotāji = |valsts vadoņa tituls = |valsts vadoņa vārds = |iedzīvotāji = 1592 |iedzīvotāju gads = 2017<ref>[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]</ref> |blīvums = 51,35 |pamatiedzīvotāji = manarevieši |citas daļas = | piezīme = }} '''Gambjē salas''' ({{val|fr|Îles Gambier}}) vai '''Manareva''' ({{val|mrv|Magareva}}, {{val|fr|Mangareva}}) ir salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s austrumos, dažkārt tiek pieskaitīta [[Tuamotu salas|Tuamotu salām]].<ref>{{PZT|222|Gambjē salas}}</ref> Administratīvi kopā ar Tuamotu arhipelāga [[Akteona grupa]]s salām, [[Marutea|Maruteu]], [[maria|Mariu]] un [[Morane|Morani]] veido atsevišķu Gambjē komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta manarevieši. == Ģeogrāfija == [[File:View down to Lagoon and Rikitea - panoramio.jpg|thumb|left|Manarevas lagūna un [[Rikitea]]s pilsētiņa]] Salu grupa atrodas Tuamotu arhipelāga austrumu galā {{nobr|1580 km}} no Franču Polinēzijas galvenās salas [[Taiti]] un galvaspilsētas [[Papeete]]s. Gambjē salām pieskaita Manarevas atolu, neapdzīvoto [[Timoe]] atolu, kā arī Ebrila rifu un Portlenda sēkli. <!-- Karaļa Džordža salas atrodas ziemeļrietumos no Tuamotu arhipelāga galvenās grupas (tuvākā ir [[Arutua]] {{nobr|80 km}} uz dienvidrietumiem). Kopējā sauszemes platība ir 64 km². Disepointmenta salu lielākais atols pēc sauszemes platības un iedzīvotāju skaita ir [[Takaroa]] (sauszeme 20 km², lagūna 93 km², 674 iedzīvotāji). Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|27,9 °C}}, vidējais nokrišņu daudzums 1529 mm. --> <!-- == Vēsture == Kā pirmie no eiropiešiem salas 1616. gadā apmeklēja holandiešu ekspedīcija [[Villems Shautens|Villema Shautena]] un Jakoba Le Mēra vadībā, kas tās nodēvēja par ''Sondre Grondt Eylandt'' — ‘Bezdibeņa salām’ — atolu lagūnas bija tik dziļas, ka tajās nebija iespējams noenkuroties. Mūsdienu nosaukumu salas ieguva 1765. gadā, kad tās apmeklēja britu jūrasbraucējs Džons Bairons un nodēvēja par godu [[Lielbritānija]]s karalim [[Džordžs III|Džordžam III]]. == Gambjē komūna == {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%" |+ Palisera salas |- ! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}</ref> !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna |- | [[Ahe]] || 12 || 138 || 491 || 40,9 || Tenukupara || Manihi |- | [[Manihi]] || 13 || 160 || 650 || 50 || Paeua || Manihi |- | [[Takapoto]] || 15 || 85 || 501 || 33,4 || Fakatopatere || Takaroa |- | [[Takaroa]] || 20 || 93 || 674 || 33,7 || Teavaroa || Takaroa |- | [[Tikei]] || 4 || — || 0 || — || — || Takaroa |} --> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franču Polinēzija]] t6kzuzasue4ozfpqm48kc08xemwyc9d 0 604052 4301007 2025-06-28T09:31:24Z Olgerts V 41522 Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Gaismas iela|Gaismas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Gaismas iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio - edik50 (15).jpg |attēla paraksts = Skats uz ielu no pagalma (2010) |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Ruģeļi]] |ielas garums = 882 metri |atklā... 4301007 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Gaismas iela|Gaismas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Gaismas iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio - edik50 (15).jpg |attēla paraksts = Skats uz ielu no pagalma (2010) |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Ruģeļi]] |ielas garums = 882 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]] |cits = }} '''Gaismas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ruģeļi|Ruģeļu]] apkaimē. Gaismas iela sākas krustojumā ar [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu]] un [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas ielu]], ved ziemeļaustrumu un ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru ielu]]. Vidējā posmā abpus Gaismas ielai atrodas daudzstāvu mikrorajons, bet ielas sākums un nobeigums nav apbūvēti. Uz Gaismas ielu attiecas arī atzarojums, kas ved starp daudzstāvu mājām [[Apšu iela (Daugavpils)|Apšu ielas]] virzienā. Ielas galvenās trases garums ir 882 metri. Visā garumā Gaismas iela ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Gaismas ielu kursē [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A. maršruta]] minibusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gaismas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-autoosta-rugeli#84187 |publisher=10A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}</ref> Iela izveidota 1980. gados, ar [[Daugavpils HES]] celtnieku [[Ruģeļi|Ruģeļu]] mikrorajona būvniecību. Gaismas iela ir šīs ielas vienīgais nosaukums, laika gaitā tas nav mainījies. == Ievērojami objekti == * Nr. 9 — Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde. Kontakti |url=https://rugelibernudarzs.lv/kontakti |website=Rugelibernudarzs.lv |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Gaismas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] / [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Akadēmiķa Graftio iela]] * [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Ruģeļos]] g1qrjizicn959csssijet3vq8ejl442 4301015 4301007 2025-06-28T09:41:32Z Olgerts V 41522 /* Skatīt arī */ 4301015 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Gaismas iela|Gaismas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Gaismas iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio - edik50 (15).jpg |attēla paraksts = Skats uz ielu no pagalma (2010) |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Ruģeļi]] |ielas garums = 882 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]] |cits = }} '''Gaismas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ruģeļi|Ruģeļu]] apkaimē. Gaismas iela sākas krustojumā ar [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu]] un [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas ielu]], ved ziemeļaustrumu un ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru ielu]]. Vidējā posmā abpus Gaismas ielai atrodas daudzstāvu mikrorajons, bet ielas sākums un nobeigums nav apbūvēti. Uz Gaismas ielu attiecas arī atzarojums, kas ved starp daudzstāvu mājām [[Apšu iela (Daugavpils)|Apšu ielas]] virzienā. Ielas galvenās trases garums ir 882 metri. Visā garumā Gaismas iela ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Gaismas ielu kursē [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A. maršruta]] minibusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gaismas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-autoosta-rugeli#84187 |publisher=10A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}</ref> Iela izveidota 1980. gados, ar [[Daugavpils HES]] celtnieku [[Ruģeļi|Ruģeļu]] mikrorajona būvniecību. Gaismas iela ir šīs ielas vienīgais nosaukums, laika gaitā tas nav mainījies. == Ievērojami objekti == * Nr. 9 — Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde. Kontakti |url=https://rugelibernudarzs.lv/kontakti |website=Rugelibernudarzs.lv |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Gaismas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] / [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Akadēmiķa Graftio iela]] * [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazā Dambja iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Ruģeļos]] gxs1zjdh5bc6q84c6wt91f1032sw8yz 4301016 4301015 2025-06-28T09:42:02Z Olgerts V 41522 noformējums 4301016 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Gaismas iela|Gaismas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Gaismas iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio - edik50 (15).jpg |attēla paraksts = Skats uz ielu no pagalma (2010) |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Ruģeļi]] |ielas garums = 882 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]] |cits = }} __NOTOC__ '''Gaismas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ruģeļi|Ruģeļu]] apkaimē. Gaismas iela sākas krustojumā ar [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu]] un [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas ielu]], ved ziemeļaustrumu un ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru ielu]]. Vidējā posmā abpus Gaismas ielai atrodas daudzstāvu mikrorajons, bet ielas sākums un nobeigums nav apbūvēti. Uz Gaismas ielu attiecas arī atzarojums, kas ved starp daudzstāvu mājām [[Apšu iela (Daugavpils)|Apšu ielas]] virzienā. Ielas galvenās trases garums ir 882 metri. Visā garumā Gaismas iela ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Gaismas ielu kursē [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A. maršruta]] minibusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gaismas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-autoosta-rugeli#84187 |publisher=10A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}</ref> Iela izveidota 1980. gados, ar [[Daugavpils HES]] celtnieku [[Ruģeļi|Ruģeļu]] mikrorajona būvniecību. Gaismas iela ir šīs ielas vienīgais nosaukums, laika gaitā tas nav mainījies. == Ievērojami objekti == * Nr. 9 — Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde. Kontakti |url=https://rugelibernudarzs.lv/kontakti |website=Rugelibernudarzs.lv |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Gaismas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] / [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Akadēmiķa Graftio iela]] * [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazā Dambja iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Ruģeļos]] m42k48ggkljjveeo9hgo6hfrxzjjdvy 4301021 4301016 2025-06-28T09:56:24Z Olgerts V 41522 /* Ievērojamie objekti */ papild. 4301021 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Gaismas iela|Gaismas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Gaismas iela |attēls = Daugavpils, Latvia - panoramio - edik50 (15).jpg |attēla paraksts = Skats uz ielu no pagalma (2010) |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Ruģeļi]] |ielas garums = 882 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]] |cits = }} __NOTOC__ '''Gaismas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ruģeļi|Ruģeļu]] apkaimē. Gaismas iela sākas krustojumā ar [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu]] un [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas ielu]], ved ziemeļaustrumu un ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru ielu]]. Vidējā posmā abpus Gaismas ielai atrodas daudzstāvu mikrorajons, bet ielas sākums un nobeigums nav apbūvēti. Uz Gaismas ielu attiecas arī atzarojums, kas ved starp daudzstāvu mājām [[Apšu iela (Daugavpils)|Apšu ielas]] virzienā. Ielas galvenās trases garums ir 882 metri. Visā garumā Gaismas iela ir divu joslu platumā un klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Pa Gaismas ielu kursē [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A. maršruta]] minibusi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gaismas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-10a-autoosta-rugeli#84187 |publisher=10A. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}</ref> Iela izveidota 1980. gados, ar [[Daugavpils HES]] celtnieku [[Ruģeļi|Ruģeļu]] mikrorajona būvniecību. Gaismas iela ir šīs ielas vienīgais nosaukums, laika gaitā tas nav mainījies. == Ievērojami objekti == * Nr. 9 — Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde. Kontakti |url=https://rugelibernudarzs.lv/kontakti |website=Rugelibernudarzs.lv |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}</ref> un Gaismas bibliotēka,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Gaismas bibliotēka |url=https://www.lcb.lv/filiales/gaismas-biblioteka/ |publisher=Latgales Centrālā Bibliotēka |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ruģeļu pamatskolā dibinās Latgales Centrālas bibliotēkas filiāli "Gaismas bibliotēku" |url=https://daugavpils.pilseta24.lv/zina?slug=rugelu-pamatskola-dibinas-latgales-centralas-bibliotekas-filiali-gaismas-biblioteku |website=Pilseta24.lv |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |date={{dat|2021|5|2||bez}}}}</ref> agrāk Ruģeļu 3. sākumskola un Ruģeļu 3. pamatskola.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Būs Ruģeļu pamatskola |url=https://latgaleslaiks.lv/lv/2003/5/9/13656 |website=Latgaleslaiks.lv |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |date={{dat|2003|5|9||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Gaismas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Nometņu iela (Daugavpils)|Nometņu iela]] / [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] * [[Akadēmiķa Graftio iela]] * [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazā Dambja iela (Daugavpils)]] {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu G}} [[Kategorija:Ielas Ruģeļos]] hvymsecab6are67v7c29v5ejubj7a6p 0 604053 4301009 2025-06-28T09:32:17Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Gambjē salas]] 4301009 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gambjē salas]] mrfzyfm7we1xyq1eru2x15qab99k80z 0 604054 4301010 2025-06-28T09:32:33Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Gambjē salas]] 4301010 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gambjē salas]] mrfzyfm7we1xyq1eru2x15qab99k80z 0 604055 4301011 2025-06-28T09:32:48Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Gambjē salas]] 4301011 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gambjē salas]] mrfzyfm7we1xyq1eru2x15qab99k80z 0 604056 4301012 2025-06-28T09:33:18Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Gambjē salas]] 4301012 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gambjē salas]] mrfzyfm7we1xyq1eru2x15qab99k80z 6 604057 4301018 2025-06-28T09:47:11Z Pirags 3757 Izgriezts no http://wiki.meteoritica.pl/images/1/1d/Buschhof_%28Das_Inland_49_1863%29.jpg {{NA-70}} 4301018 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Izgriezts no http://wiki.meteoritica.pl/images/1/1d/Buschhof_%28Das_Inland_49_1863%29.jpg {{NA-70}} quug1yn643e8rpe2n4v2v7xw3aslcr5 3 604058 4301023 2025-06-28T10:02:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4301023 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Aliyar Gasanov}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 13.02 (EEST) pr2pgrhglvgkqtpcdtoihgi22hfz7t0 6 604060 4301047 2025-06-28T11:35:54Z Pirags 3757 Izgriezts no http://wiki.meteoritica.pl/images/c/c7/Buschhof_%28Rigasche_Zeitung_127_1863%29.jpg {{NA-70}} 4301047 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Izgriezts no http://wiki.meteoritica.pl/images/c/c7/Buschhof_%28Rigasche_Zeitung_127_1863%29.jpg {{NA-70}} o1hw8iqnyq4txtkq1wgxxp6cww6fnmj