Bioloģija

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.45.0-wmf.7</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Bioloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>920</id>
    <revision>
      <id>4301229</id>
      <parentid>4295763</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:17:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nozares */</comment>
      <origin>4301229</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48989" sha1="onw2ks384uczif449zcdutd42ja0msb" xml:space="preserve">[[Attēls:Animal diversity October 2007.jpg|thumb|250px|Viena no bioloģijas nozarēm ir zooloģija, kur tiek pētīti dzīvnieki.]]
'''Bioloģija''' ({{val|el|βίος}} (''bios'') — ‘dzīvība’; ''λόγος'' (''logos'') — ‘jēdziens, zinātne’)&lt;ref&gt;&quot;Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca&quot;, Norden AB, 2001, 104. lpp., {{ISBN|9984-9383-5-2}}&lt;/ref&gt; ir [[dabas zinātne]] par [[dzīvība|dzīvību]] visās tās izpausmēs un par dzīvās [[matērija]]s organizāciju [[molekula|molekulārā]], [[šūnas|šūnu]], [[audi|audu]], [[orgāni|orgānu]], [[organismi|organismu]] un organismu kopu līmenī. Bioloģijas galvenais uzdevums ir noskaidrot dzīvības būtību un likumsakarības, kas saistītas ar to.&lt;ref&gt;{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://b1v.lv/wp-content/files/biologija_10_v1/default.aspx@tabid=9&amp;id=105.html | title= Bioloģijas zinātne | publisher= ISEC | accessdate= 2010-02-15 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091106183624/http://b1v.lv/wp-content/files/biologija_10_v1/default.aspx%40tabid%3D9%26id%3D105.html | archivedate= 2009-11-06 }}&lt;/ref&gt; Tā ir zinātne par dzīvajiem organismiem, kura noskaidro to, kā tie [[augšana|aug]], [[barošanās|barojas]] un kustas, kā tie [[vairošanās|vairojas]] un kā attīstās ilgā laika periodā ([[evolūcija]]).

Ir vairākas bioloģijas apakšnozares atkarībā no tā, kas tiek konkrēti pētīts. Divas lielākās apakšnozares ir [[zooloģija]], kurā tiek pētīti [[dzīvnieki]], un [[botānika]], kurā tiek pētīti [[augi]].&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://answers.encyclopedia.com/question/two-major-divisions-exist-biology-137646.html | title= What two major divisions exist in biology? | publisher= Smart QandA: Answers from sources you can trust | accessdate= 2010-02-18 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20100620002751/http://answers.encyclopedia.com/question/two-major-divisions-exist-biology-137646.html | archivedate= 2010-06-20 }}&lt;/ref&gt; Ir arī citas nozīmīgas apakšnozares, piemēram, [[ģenētika]], [[evolūcija]], [[mikrobioloģija]], [[paleontoloģija]], [[sistemātika]] un citas. Bioloģija ir cieši saistīta ar [[fizika|fiziku]], [[ķīmija|ķīmiju]], [[medicīna|medicīnu]], [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[mežsaimniecība|mežsaimniecību]] un citām zinātņu nozarēm, kuras apvienojot ir izveidojušās tādas zinātnes kā [[biofizika]], [[bioķīmija]], [[bioģeogrāfija]], [[bioinženierija]], [[biometrija]], [[biostatika]], [[bioenerģētika]] un pat [[biomatemātika]].

== Biologi ==
Cilvēki, kas veic pētījumus bioloģijā, tiek saukti par biologiem. Starp slavenākajiem biologiem ir [[Klods Bernards]] (''Claude Bernard''), [[Žoržs Kivjē]] (''Georges Cuvier''), [[Čārlzs Darvins]], [[Tomass Hekslijs]], [[Žans Batists Lamarks]], [[Kārlis Linnejs]], [[Gregors Mendelis]] un [[Luijs Pastērs]], bet bioloģijas aizsākumi ir meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]. Tās pamatus lika [[Aristotelis]], [[Hipokrats]], kā arī romiešu filozofs [[Galēns]]. Kopš [[1901]]. gada pasaules labākie biologi ir [[Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā|Nobela prēmijas fizioloģijā un medicīnā]] kandidāti, un nereti viņi arī to iegūst.

== Vēsture ==
Neviens tieši nezina, kad cilvēki pirmo reizi sāka uzkrāt [[zināšanas]] par [[daba|dabu]]. Zinātnieki un vēsturnieki uzskata, ka cilvēki vispirms pieradināja dažādus [[mājdzīvnieks|mājdzīvniekus]] un sāka audzēt [[kultūraugs|kultūraugus]], un tikai pēc tam sāka to izpēti. Ir atrastas liecības, ka [[asīrieši]]em un [[babilonieši]]em bija zināšanas [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un [[medicīna|medicīnā]] jau ap 3500. gadu p.m.ē. Līdz 2500. gadam p.m.ē. šīs zināšanas jau bija izplatījušās tālāk uz lielajām civilizācijām kā uz [[Senā Ķīna|Seno Ķīnu]], [[Senā Ēģipte|Seno Ēģipti]] un [[Senā Indija|Seno Indiju]].

[[Attēls:Tree of life by Haeckel.jpg|thumb|170px|Ernsta Hekela &quot;Dzīvības koks&quot; (1879).]]
Lai gan bioloģija kā vienota un saskaņota zinātne radās tikai [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], tās pirmsākumi ir meklējami [[antīkā pasaule|antīkajā pasaulē]]. Aptuveni 500. gadus p.m.ē. grieķis [[Alkmaions]] ir veicis dzīvnieku [[sekcija]]s, un bija pirmais, kas aprakstīja [[acs|acis]] un [[auss|ausis]].&lt;ref name=&quot;Dabaszinātnes&quot;&gt;&quot;Dabaszinātnes&quot;, R.: Avots, 2008, 89.lpp., {{ISBN|978-9984-800-62-2}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[Hipokrats]] domāja, ka dievišķais nekad nevar būt par iemeslu [[slimība|slimībām]], jo to cēloņi ir jāmeklē organismā.

Bioloģijas pirmsākumu ziedu laiki bija [[Senā Grieķija|sengrieķu]] filozofa [[Aristotelis|Aristoteļa]] dzīves laikā (384-322 p.m.ē.). Viņš aprakstīja vairāk nekā 500 [[dzīvnieki|dzīvnieku]] sugas. Līdz ar to viņu var uzskatīt par [[zooloģija]]s &quot;tēvu&quot;.&lt;ref name=&quot;Dabaszinātnes&quot; /&gt; Jau antīkajā pasaulē viens no centrālajiem jautājumiem dabas izzināšanā bija dzīvības rašanās, piemēram, Aristotelis uzskatīja, ka [[zivis]] veidojas no [[dūņas|dūņām]].&lt;ref name=&quot;Dabaszinātnes&quot; /&gt; Šī [[hipotēze]] bija vispārpieņemta līdz pat 17. gadsimtam.&lt;ref name=&quot;Dabaszinātnes&quot; /&gt; Aristoteļa skolnieks [[Teofrasts]] kļuva par [[botānika]]s pamatlicēju, jo viņš aizrāvās ar [[augi|augu]] valsts novērojumiem, aprakstot ap 500 augu sugām.

[[1. gadsimts|1. gadsimtā]] grieķu ārsts [[Dioskorīds]] pievērsa uzmanību [[ārstniecības augi|ārstniecības augu]] aprakstīšanai, tādēļ viņš tiek uzskatīts par [[farmakoloģija]]s pamatlicēju. Savukārt [[Senā Roma|romiešu]] ārsts [[Galēns]] (ap 129-199) nodarbojās ar dažādu [[orgāni|orgānu]] funkciju pētīšanu, piemēram ar [[urīnvadu sistēma]]s, asinsrites un nervu sistēmas izpēti. Līdz 17. gadsimtam viņu darbi bija ārstu galvenās rokasgrāmatas.&lt;ref name=&quot;Dabaszinātnes&quot; /&gt;

Antīkajos darbos izteiktās domas tālāk attīstīja [[viduslaiki|viduslaiku]] musulmaņu ārsti un zinātnieki kā [[Al-Džāhizs]], [[Avicenna]], [[Ibn Zuhrs]], [[Ibn Al-Baitars]] un [[Ibn al-Nafiss]].&lt;ref&gt;Iespējams, šo zinātnieku vārdi ir nepareizi latviskoti&lt;/ref&gt; Viduslaikos Eiropā bioloģijas attīstība norisinājās galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], kur tika pētīti augi galvenokārt [[Ārstniecības augi|ārstniecības nolūkos]]. Zooloģijas pirmsākumi, visticamāk, saistāmi ar praktiskām nozarēm ([[Veterinārmedicīna|veterinārmedicīnu]] un [[Medības|medībām]]), kur uzkrātā pieredze vēlāk pārauga mērķtiecīgos novērojumos un pētījumos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/944-biolo%C4%A3ija|title=Bioloģija|last=Kondratovičs|first=Uldis|website=Nacionālā enciklopēdija|access-date=02.05.2025|date=08.04.2025}}&lt;/ref&gt;

[[Renesanse]]s laikā, 15. un 16. gadsimta mijā, bioloģisko zinātņu attīstību ievērojami ietekmēja [[Leonardo da Vinči]], kura anatomijas pētījumi iezīmēja būtisku pavērsienu cilvēka ķermeņa izzināšanā. Tomēr par cilvēka anatomijas pamatlicēju mūsdienu izpratnē tiek uzskatīts [[Flāmi|flāmu]] zinātnieks [[Andreass Vezālijs]], kura darbi bija sistemātiski un balstīti uz detalizētiem novērojumiem un sekcijām. [[Morfoloģija (bioloģija)|Morfoloģiski]] precīzi dzīvnieku attēlojumi [[Glezna|gleznās]] un [[Grafika|grafikā]], īpaši vācu mākslinieka [[Albrehts Dīrers|Albrehta Dīrera]] darbos, atspoguļoja pieaugošu interesi par dzīvnieku ķermeņa uzbūvi un veidoja pamatu vēlākai zinātniskai pieejai zooloģijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

16. un 17. gadsimtā īpaši attīstījās botānika. Vācu [[teologs]] un botāniķis [[Oto Braunfelss]] 1530. gados, kā arī itāļu [[Kapucīnieši|kapucīnu]] mūks [[Gregorio Redžio]] 17. gadsimta sākumā ieviesa [[Herbārijs|herbārija]] metodi, kas kļuva par svarīgu rīku augu sistemātiskā izpētē. Šajā laikā tika izdoti arī pirmie ilustrētie darbi par [[savvaļas augi]]em, piemēram, Braunfelsa daudzsējumu darbs ''“Dzīvu augu attēli”'' (''Herbarum vivae eicones'', 1532–1536), kas kalpoja gan kā vizuāls, gan aprakstošs augu katalogs. Paralēli tika veikti pirmie mēģinājumi augus klasificēt pēc sistemātiskiem principiem. Botānikas attīstību veicināja arī specializētu [[Botāniskais dārzs|botānisko dārzu]] izveide pie universitātēm. 1545. gadā tika dibināts [[Padujas Botāniskais dārzs]] Itālijā, kas uzskatāms par vienu no senākajiem šāda veida dārziem Eiropā. Savukārt 1621. gadā Anglijā izveidoja [[Oksfordas Universitātes Botāniskais dārzs|Oksfordas Universitātes Botānisko dārzu]], kurš kļuva par nozīmīgu pētniecības un mācību centru.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

17. gadsimtā angļu zinātnieks [[Roberts Huks]], izmantojot jaunizgudroto [[Mikroskops|mikroskopu]], atklāja, ka organismi sastāv no [[Šūna|šūnām]]. Neilgi pēc tam [[Antonijs van Lēvenhuks|Antonijs van Lēvenhūks]] būtiski pilnveidoja mikroskopu, kā rezultātā pētnieki spēja novērot [[Spermatozoīds|spermatozoīdus]], [[baktērijas]] un [[Skropstaiņi|skropstaiņus]], tā atklājot mikroorganismu daudzveidību un nostiprinot mikrobioloģijas pamatus. [[Jans Svammerdams|Jana Svammerdama]] pētījumi veicināja interesi par [[Entomoloģija|entomoloģiju]] un ļāva attīstīt mikroskopisko preparātu preparēšanas un iekrāsošanas metodes. 19. gadsimta sākumā biologi sāka atzīt šūnas nozīmi kā mazāko dzīvo organismu pamatvienība. 1838. gadā [[Matiass Šleidens]] un [[Teodors Švāns]] formulēja divus svarīgus principus: (1) [[organisms]] sastāv no šūnām un (2) katrai šūnai piemīt visas dzīvības pazīmes. Sākotnēji viņi vēl noraidīja ideju, ka (3) visas šūnas rodas, daloties citām šūnām, un piekrita spontānās rašanās teorijai. Tomēr vēlāk [[Roberts Rēmaks]] un [[Rūdolfs Virhovs]] eksperimentāli apstiprināja trešo postulātu, un līdz 1860. gadiem visi trīs postulāti tika plaši pieņemti, tādējādi nostiprinot [[Šūnu teorija|šūnu teoriju]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Biology in the nineteenth century: problems of form, function, and transformation|publisher=Cambridge University Press|date=1999|location=Cambridge New York|isbn=978-0-521-29293-1|series=History of science|first=William|last=Coleman}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Genesis: the evolution of biology|url=https://archive.org/details/genesisevolution00sapp|publisher=Oxford University Press|date=2003|location=Oxford New York|isbn=978-0-19-515618-8|first=Jan|last=Sapp}}&lt;/ref&gt;

[[1953]]. gadā angļu ģenētiķis [[Frānsiss Kriks]] un amerikāņu bioķīmiķis [[Džeimss Votsons]] atklāja [[dezoksiribonukleīnskābe]]s (DNS) struktūru.

Ilgu laiku bioloģija uzskatīta vienīgi par aprakstošu zinātni, taču laika gaitā tika atklātas nozīmīgas teorētiskas likumsakarības, kas ļāva labāk izprast dzīvību. Līdz ar to izveidojās dažādas bioloģijas nozares un ciešāka kļuva bioloģijas saistība ar citām dabas zinātnēm (ar [[ķīmija|ķīmiju]], [[fizika|fiziku]]).&lt;ref&gt;Dzintra Porozova, Juris Porozovs, Līga Sausiņa. ''Bioloģija vidusskolai 1. daļa''. Zvaigzne ABC, 2005. {{ISBN|9984-22-887-8}}&lt;/ref&gt;

== Modernās bioloģijas pamati ==
Lielākā daļa no modernās bioloģijas ietver piecus vienojošus principus: [[šūnu teorija|šūnu teoriju]], [[evolūcija|evolūciju]], [[ģenētika|ģenētiku]], [[homeostāze|homeostāzi]] un [[enerģija|enerģiju]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | author= Avila, Vernon L. | title= Biology: Investigating life on earth | url= https://archive.org/details/biologyinvestiga00avil | publisher= Jones and Bartlett | location= Boston | year= 1995 | pages= [https://archive.org/details/biologyinvestiga00avil/page/11 11]—18 | isbn= 0-86720-942-9}}&lt;/ref&gt;

=== Šūnu teorija ===
[[Attēls:Epithelial-cells.jpg|thumb|200px|Izmantojot mikroskopu, var saskatīt šūnas.]]
[[Šūnu teorija]] nosaka, ka [[šūna]] ir [[dzīvība]]s pamatvienība, un ka visas dzīvas būtnes sastāv no vienas vai vairākām šūnām. Jaunas šūnas rodas tām [[šūnu dalīšanās|daloties]]. Šūna tiek arī uzskatīta par pamatvienību daudzos [[patoloģija|patoloģiskos]] procesos.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | author= Mazzarello, P | title= A unifying concept: the history of cell theory | journal= Nature Cell Biology | volume= 1 | pages= E13–E15 | date= 1999 | doi= 10.1038/8964 | pmid= 10559875 | issue= 1 | issn=1465-7392}}&lt;/ref&gt; Šūnas nodrošina [[vielmaiņa|vielmaiņu]], kā arī tās satur iedzimto informāciju ([[DNS]]), kas tiek nodota no šūnas šūnai dalīšanās laikā.

==== Šūnas uzbūve un funkcijas ====
{{Pamatraksts|Šūna}}
Šūnu veido [[citoplazma]], kurā atrodas dažādi [[Šūnas organoīdi|organoīdi]], un ārējo vidi no tās norobežo [[Šūnas membrāna|plazmatiskā membrāna]], kas regulē vielu transportu. Dzīvo organismu šūnas iedala divos galvenajos tipos: prokariotos un eikariotos. Prokariotu šūnas, kādas sastopamas [[Baktērijas|baktērijās]] un [[Arheji|arhebaktērijās]], ir strukturāli vienkāršas – tām nav [[Šūnas kodols|kodola]], un DNS atrodas citoplazmā.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.siic.lu.lv/bio/IT/B_11/default.aspx@tabid=9&amp;id=120.html|title=Šūnu uzbūve|website=www.siic.lu.lv|access-date=2025-05-04}}&lt;/ref&gt;

[[Eikarioti|Eikariotu]] šūnās, kas veido [[Dzīvnieki|dzīvniekus]], [[Augi|augus]], [[sēnes]] un [[Protisti|protistus]], sastopamas vairākas specializētas struktūras: [[Mitohondrijs|mitohondriji]], kas nodrošina enerģijas ražošanu; [[ribosoma]]s, kurās notiek [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sintēze; [[endoplazmatiskais tīkls]] un [[Goldži komplekss]], kas piedalās olbaltumvielu un [[Lipīdi|lipīdu]] apstrādē un transportēšanā. Augu šūnām raksturīgi arī [[Hloroplasts|hloroplasti]], kuros notiek [[fotosintēze]], un [[šūnapvalks]], kas nodrošina mehānisko izturību. Sēņu šūnām ir [[hitīna apvalks]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Būtisks šūnu process organismu augšanai, bojāto audu atjaunošanai un vairošanās procesam ir [[šūnu dalīšanās]]. Pastāv divi galvenie šūnu dalīšanās veidi: [[mitoze]] un [[mejoze]]. Mitozē veidojas ģenētiski identiskas šūnas un tā nodrošina somatisko šūnu dalīšanos, savukārt mejoze notiek [[Dzimumšūna|dzimumšūnu]] veidošanās laikā un rezultējas ar ģenētiski dažādām šūnām ar samazinātu [[Hromosoma|hromosomu]] skaitu. Šūnu dalīšanos regulē bioloģiskie mehānismi, kas nodrošina ģenētiskās informācijas nemainību vai pārkārtošanos atkarībā no dalīšanās veida.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/biologija-skola2030/biologija-i/sunu-vairosanas-102605/re-a28a7386-be97-4ddd-aa5a-2e4b5004b412|title=Mitoze un mejoze — teorija. Bioloģija (Skola2030), Bioloģija I.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2025-05-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==== Šūnu diferenciācija un specializācija ====
[[Attēls:Animal cell types.jpg|thumb|Trīs dažādas dzīvnieku šūnas: nervu šūna ([[neirons]]), gludo muskuļu šūna ([[miocīts]]) un kaulu šūna ([[osteocīts]])]]
Šūnu diferenciācija ir process, kurā nediferencētas šūnas — piemēram, [[cilmes šūna]]s — attīstās par dažādiem šūnu tipiem ar specifiskām struktūrām un funkcijām. Šis process ir būtisks [[Daudzšūnu organisms|daudzšūnu organismu]] attīstībā, jo tas nodrošina, ka dažādos [[Audi|audos]] un [[Orgāns|orgānos]] ir šūnas, kas spēj veikt konkrētus uzdevumus,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/bitesize/guides/z4my8xs/revision/1|title=Cellular differentiation - Cellular differentiation - Higher Biology Revision|website=BBC Bitesize|access-date=2025-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; piemēram, [[Sarkanie asinsķermenīši|sarkano asinsķermenīšu]], [[Nervs|nervu]] vai [[Muskuļi|muskuļu]] šūnu funkcijas. Diferenciāciju vada precīza [[gēnu ekspresija]]s regulācija, un to ietekmē gan iekšējie ģenētiskie signāli, gan ārējie vides faktori.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nature.com/scitable/topicpage/gene-expression-regulates-cell-differentiation-931/|title=Gene Expression Regulates Cell Differentiation {{!}} Learn Science at Scitable|website=www.nature.com|access-date=2025-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Šūnu specializācija ir diferenciācijas rezultāts, kas ļauj organismam veidot sarežģītas struktūras un uzturēt efektīvu fizioloģisko darbību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Niu|first=Deng K.|last2=Chen|first2=Jia-Kuan|date=1997-07|title=Evolutionary Advantages of Cell Specialization: Save and Protect DNA|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/S0022519397904100|journal=Journal of Theoretical Biology|language=en|volume=187|issue=1|pages=39–43|doi=10.1006/jtbi.1997.0410}}&lt;/ref&gt;

=== Evolūcija ===
{{Pamatraksts|Evolūcija}}
Evolūcija ir dzīvības dažādības pamatā. Saskaņā ar to visiem dzīvajiem organismiem ir kopīga izcelsme. 18. gadsimtā [[Žans Batists Lamarks]] bija pirmais, kas izteica viedokli, ka sugas var pāriet cita citā.&lt;ref&gt;&quot;Dabaszinātnes&quot;, R.: Avots, 2008, 90.lpp., {{ISBN|978-9984-800-62-2}}&lt;/ref&gt; Aptuveni 50 gadus vēlāk [[Čārlzs Darvins]] par dabas dzinējspēku definēja dabiskā atlasi. Viņa izstrādātā [[evolūcijas teorija]] nav atspēkota līdz pat mūsdienām. Angļu zoologs un ceļotājs [[Alfreds Voless]] gandrīz vienlaicīgi nāca klajā ar ļoti līdzīgu teoriju.&lt;ref&gt;&quot;Dabaszinātnes&quot;, R.: Avots, 2008, 91.lpp., {{ISBN|978-9984-800-62-2}}&lt;/ref&gt; Jāņem vērā, ka daži zinātnieki jau ilgi pirms Darvina pauda evolucionistiskus uzskatus.&lt;ref&gt;[https://archive.org/details/philosophiezool06unkngoog Lamarck, Jean-Baptiste (1809). Philosophie Zoologique. Paris: Dentu et L'Auteur. OCLC 2210044.]&lt;/ref&gt; Tāpēc arī darvinisms nenāca pilnīgi negaidīts.&lt;ref&gt;&quot;Vispārīgā bioloģija. Mācību grāmata 10. un 11. klasei&quot;, Rīga: Zvaigzne, 1985, 17.lpp.&lt;/ref&gt;

==== Dabiskā izlase ====
{{Pamatraksts|Dabiskā izlase}}
Dabiskā izlase ir evolūcijas mehānisms, kurš raksturo to, ka vide ietekmē, kuras [[Organisms|organisma]] īpašības tiek [[Iedzimtība|pārmantotas]] nākamajās paaudzēs. Organismi, kuru pazīmes nodrošina labāku [[izdzīvošana]]s un [[vairošanās]]  iespējamību konkrētos apstākļos, atstāj vairāk [[Pēcnācēji|pēcnācēju]], tādējādi šo īpašību izplatība [[Populācija|populācijā]] palielinās. Šis process balstās uz [[Ģenētiskā daudzveidība|ģenētisko daudzveidību]] – [[Mutācija|mutācijām]] un gēnu kombinācijām, kas rada atšķirības starp [[Indivīds|indivīdiem]]. Bez šādas dažādības dabiskajai izlasei nebūtu materiāla, no kā &quot;izvēlēties&quot;, tāpēc ģenētiskā daudzveidība ir būtisks nosacījums evolūcijas norisei.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhm.ac.uk/discover/what-is-natural-selection.html|title=What is natural selection? {{!}} Natural History Museum|website=www.nhm.ac.uk|access-date=2025-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Līdzīgi — organismi ar mazāk noderīgām (vai pat traucējošām) īpašīmām atstāj mazāk pēcnācējus un konkrētās īpašības no populācijas izzūd.

Laika gaitā dabiskā izlase izraisa [[Adaptācija|adaptāciju]] – organismu īpašību pielāgošanos apkārtējās vides apstākļiem. Piemēram, [[Leduslācis|leduslāčiem]] ir biezs, balts [[apmatojums]] un [[Tauki|tauku]] kārta, kas pasargā no aukstuma un kalpo kā maskēšanās ledainā vidē. Savukārt [[Tuksnesis|tuksneša]] augiem, piemēram, [[kaktusi]]em, ir reducētas [[lapas]] (adatu veidā), lai samazinātu ūdens zudumu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
[[Attēls:Pegoscapus imported from iNaturalist photo 101362370 on 18 October 2024.jpg|thumb|Specializācijas ceļā starp ''Pegoscapus'' ģints [[Lapsenes|lapsenēm]] un [[Fikusi|fikusu]] apakšģints ''Urostigma'' augiem ir izveidojies obligātais [[mutuālisms]] — atras sugas vairošanās (un tādējādi pastāvēšana) ir iespējama tikai otras sugas esamības dēļ&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://botany.one/2024/12/the-fig-and-wasp-mutualism-under-the-microscope/|title=The Fig and Wasp Mutualism Under the Microscope|last=Silva|first=Victor H. D.|website=Botany One|access-date=2025-05-04|date=2024-12-05|language=en}}&lt;/ref&gt;]]
Ja adaptācija turpinās noteiktā virzienā ilgstoši nemainīgos apstākļos, tā var novest pie [[specializācija]]s. Tas nozīmē, ka organisms kļūst īpaši piemērots šaurai [[Ekoloģiskā niša|ekoloģiskai nišai]] – piemēram, [[Koala|koalām]] ir specializēta [[gremošanas sistēma]], kas ļauj tām pārtikt gandrīz tikai no [[Eikalipti|eikalipta]] lapām, kuras ir indīgas lielākajai daļai citu dzīvnieku. Līdzīgi – daži [[Tauriņi|tauriņu]] kāpuri var attīstīties tikai uz konkrēta auga lapām, kas ierobežo to izplatību, bet vienlaikus samazina [[Konkurence (bioloģija)|konkurenci]]. Specializācija var paaugstināt sugas izdzīvošanas izredzes noteiktos apstākļos, taču padara to ievainojamāku, ja [[Klimata pārmaiņas|vide strauji mainās]]. Tādējādi dabiskā izlase ir dzinējspēks, kas veido adaptācijas un, ilgtermiņā, arī specializāciju, nodrošinot organismu evolūciju atbilstoši vides prasībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/science/specialist-species|title=Specialist species {{!}} ecology {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Sugu veidošanās ====
Sugu veidošanās jeb [[speciācija]] ir evolūcijas process, kurā no vienas sākotnējas sugas izveidojas divas vai vairākas jaunas, ģenētiski izolētas sugas. Speciācija notiek tad, kad populācijās uzkrājas pietiekamas ģenētiskas atšķirības, kas neļauj krustoties vai iegūt dzīvotspējīgus [[Pēcnācēji|pēcnācējus]]. Viens no visbiežāk sastopamajiem speciācijas veidiem ir alopatriskā speciācija, kuras pamatā ir ģeogrāfiska [[izolācija]] — piemēram, kad populācijas nodala [[kalnu grēda]], [[upe]] vai cita barjera, laika gaitā izolētajās populācijās uzkrājas ģenētiskas atšķirības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://education.nationalgeographic.org/resource/speciation/|title=Speciation|publisher=|website=[[National Geographic]]|access-date=2025-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Simpatriskā speciācija notiek bez ģeogrāfiskas izolācijas, piemēram, kad reproduktīvā izolācija rodas [[pārtika]]s izvēles, [[uzvedība]]s vai [[Hromosoma|hromosomu]] skaita izmaiņu dēļ. Šis process bieži sastopams augu valstī, kur [[poliploīdija]] (hromosomu skaita palielināšanās) var izraisīt tūlītēju jaunas sugas veidošanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://evolution.berkeley.edu/modes-of-speciation/sympatric-speciation/|title=Sympatric speciation|website=evolution.berkeley.edu|access-date=2025-05-04}}&lt;/ref&gt; Ir zināmi arī parapatriskās un peripatriskās speciācijas piemēri, kas notiek robežzonās vai nelielās izolētās populācijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://evolution.berkeley.edu/modes-of-speciation/parapatric-speciation/|title=Parapatric speciation|website=evolution.berkeley.edu|access-date=2025-05-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://evolution.berkeley.edu/modes-of-speciation/peripatric-speciation/|title=Peripatric speciation|website=evolution.berkeley.edu|access-date=2025-05-04}}&lt;/ref&gt; Speciācija ir nozīmīgs [[makroevolūcija]]s mehānisms, kas veicina bioloģiskās daudzveidības rašanos.

==== Makroevolūcija un izmiršana ====
[[Makroevolūcija]] attiecas uz ilglaicīgām un plaša mēroga evolūcijas pārmaiņām virs sugas līmeņa, ietverot jaunu [[Taksons|taksonu]] veidošanos, lielas [[Fenotips|fenotipiskas]] pārmaiņas un dzīvības daudzveidības izmaiņas [[Ģeoloģiskā laika skala|ģeoloģiskā laika gaitā]]. Šo procesu gaitā veidojas jaunas dzīvnieku un augu [[Klase (bioloģija)|klases]], [[kārta]]s un [[Dzimta (bioloģija)|dzimtas]]. Makroevolūcija ietver ne tikai sugu veidošanos, bet arī [[Izmiršana|izmiršanu]] — procesu, kad sugas izzūd no Zemes.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=Spring 2025|title=Philosophy of Macroevolution|url=https://plato.stanford.edu/entries/macroevolution/|publisher=Metaphysics Research Lab, Stanford University|date=2025|first=Derek|last=Turner|first2=Joyce C.|last2=Havstad}}&lt;/ref&gt;

Izmiršana var būt pakāpeniska, kad sugas nespēj pielāgoties vides pārmaiņām vai konkurencei, vai masveida, kā tas notika, piemēram, [[dinozauru izmiršana]]s laikā pirms aptuveni 66 miljoniem gadu, iespējams, [[Meteorīts|meteorīta]] trieciena un sekojošu klimatisko pārmaiņu rezultātā. Izmiršana bieži pavada evolūcijas dinamiku, atbrīvojot ekoloģiskās nišas un ļaujot citiem organismiem attīstīties un dažādoties.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nationalgeographic.com/science/article/mass-extinction|title=Mass extinction facts and information from National Geographic|website=Science|access-date=2025-05-04|date=2025-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/science/background-extinction-rate|title=Background extinction rate {{!}} biology {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Makroevolūcijas izpēte balstās uz [[Fosilijas|fosiliju]] ierakstiem, salīdzinošo anatomiju un molekulārajiem datiem.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

==== Evolūcijas pierādījumi ====
[[Evolūcijas teorija|Evolūcijas teoriju]] apstiprina daudzi neatkarīgi pierādījumu veidi no dažādām bioloģijas un [[ģeoloģija]]s nozarēm. Viens no būtiskākajiem pierādījumu avotiem ir [[Fosilijas|fosiliju]] ieraksts, kas dokumentē pakāpeniskas izmaiņas organismu uzbūvē laika gaitā un parāda pārejas formas starp lielām organismu grupām. Salīdzinošā [[anatomija]] ļauj identificēt homologas struktūras — orgānus ar kopīgu izcelsmi, bet atšķirīgām funkcijām dažādās sugās, piemēram, [[Mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] priekšējās [[ekstremitāte]]s.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Evidence Supporting Biological Evolution|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK230201/|publisher=National Academies Press (US)|date=1999|first=National Academy of|last=Sciences (US)}}&lt;/ref&gt;

[[Embrijs|Embrionālā]] attīstība dažādām sugām bieži parāda līdzības agrīnās stadijās, kas norāda uz kopīgu izcelsmi.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Evolutionary Embryology|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK10049/|publisher=Sinauer Associates|date=2000|first=Scott F.|last=Gilbert}}&lt;/ref&gt; [[Molekulārā bioloģija]] sniedz detalizētus pierādījumus par evolūciju, piemēram, DNS un olbaltumvielu secību salīdzināšana atklāj radniecību starp sugām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/topics/biochemistry-genetics-and-molecular-biology/molecular-evolution|title=Molecular Evolution - an overview {{!}} ScienceDirect Topics|website=www.sciencedirect.com|access-date=2025-05-04}}&lt;/ref&gt; Evolūciju apstiprina arī [[bioģeogrāfija]], kas parāda, kā sugu izplatība atbilst [[Kontinentu dreifs|kontinentu kustībām]] un izolācijas vēsturei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.calacademy.org/explore-science/evidence-of-plate-tectonics|title=Evidence of Plate Tectonics {{!}} Exploring Earthquakes|last=Parking|first=Directions &amp;|last2=(415) 379-8000|website=www.calacademy.org|access-date=2025-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Tiešie novērojumi par evolūcijas procesiem, piemēram, baktēriju rezistences attīstība pret [[Antibiotikas|antibiotikām]], liecina, ka evolūcija ir aktīvs un novērojams process arī mūsdienās.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

=== Ģenētika ===
{{Pamatraksts|Ģenētika}}
[[Ģenētika]] ir bioloģijas nozare, kas pēta [[iedzimtība]]s likumsakarības un [[Gēns|gēnu]] darbību, t.i., kā organisma īpašības tiek pārmantotas no [[paaudze]]s paaudzē un kā tās veidojas mijiedarbībā ar vidi. Mūsdienu ģenētikas pamatā ir izpratne, ka [[DNS]] ietver organismu ģenētisko informāciju, un izpratne par [[Gēnu ekspresija|gēnu ekspresiju]] – procesu, kurā šī informācija tiek pārvērsta funkcionālos produktos, piemēram, [[Olbaltumvielas|olbaltumvielās]]. Ģenētikā tiek pētīts arī, kā šī ekspresija tiek regulēta, kā gēni ietekmē organisma attīstību un kā tie mainās evolūcijas gaitā.

==== Iedzimtība ====
Iedzimtība ir [[Organisms|organisma]] un [[Šūna|šūnu]] pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija. Tā nosaka, kāpēc [[pēcnācēji]] bieži līdzinās saviem vecākiem gan izskatā, gan uzvedībā, gan organisma darbības īpašībās, piemēram, [[vielmaiņa]]s vai [[imūnsistēma]]s darbībā. Iedzimtība ir viens no [[ģenētika]]s pamatjēdzieniem, un tās pamatā ir ģenētiskā informācija, kas kodēta [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] molekulās – gēnos. Šie gēni satur instrukcijas, kas nosaka šūnu darbību un organisma attīstību, tostarp arī [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]] sintēzi. Iedzimtības mehānismu izpratne ļauj skaidrot ne tikai organisma īpašību veidošanos un variācijas, bet arī [[iedzimtas slimības]], [[evolūcija]]s procesus un pielāgošanās spējas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/science/heredity-genetics|title=Heredity {{!}} Definition &amp; Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2025-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

==== Gēni un DNS ====
{{Pamatraksts|Gēns|DNS}}
Gēns ir noteikta [[dezoksiribonukleīnskābe]]s (DNS), retāk [[ribonukleīnskābe]]s (RNS), [[molekula]]s daļa, kas satur informāciju par organisma pazīmju veidošanos un funkcijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://imb.uq.edu.au/dna-rna-genes-and-genomics-%E2%80%93-whats-difference|title=DNA, RNA, genes and genomics – what's the difference?|website=imb.uq.edu.au|access-date=2025-05-08|date=2024-09-16|language=en}}&lt;/ref&gt; DNS sastāv no divām polinukleotīdu ķēdēm, kas veido dubultspirāles struktūru.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Structure and Function of DNA|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK26821/|publisher=Garland Science|date=2002|first=Bruce|last=Alberts|first2=Alexander|last2=Johnson|first3=Julian|last3=Lewis|first4=Martin|last4=Raff|first5=Keith|last5=Roberts|first6=Peter|last6=Walter}}&lt;/ref&gt; [[Eikariots|Eikariotu]] šūnās lielākā daļa DNS atrodas [[Šūnas kodols|šūnas kodolā]], [[Hromosoma|hromosomās]]. [[Prokariots|Prokariotos]] DNS brīvi peld citoplazmā. Visu gēnu kopums šūnā veido tās [[Genoms|genomu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/Genome|title=Genome|website=www.genome.gov|access-date=2025-05-08|language=en}}&lt;/ref&gt;

DNS satur visu šūnai nepieciešamo ģenētisko informāciju, un tās saglabāšana un nodošana notiek [[DNS replikācija]]s procesā. Replikācija ir bioloģisks process, kura rezultātā no vienas oriģinālās [[Dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] molekulas rodas divas identiskas kopijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.genome.gov/genetics-glossary/DNA-Replication|title=DNA Replication|website=www.genome.gov|access-date=2025-05-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Gēnos esošā informācija var mainīties [[Mutācija|mutāciju]] rezultātā — tās ir izmaiņas DNS secībā, kas var rasties spontāni kļūdu dēļ replikācijā vai ārējās vides faktoru ([[Mutagēns|mutagēnu]]), piemēram, [[Starojums|starojuma]] vai ķīmisku vielu, ietekmē. Mutācijas var būt dažāda veida — tās var izraisīt gēna funkcijas zudumu, jaunu funkciju iegūšanu vai noteiktu īpašību izpausmi tikai noteiktos apstākļos. Lai arī daudzas mutācijas ir neitrālas vai kaitīgas, dažas no tām var būt izdevīgas, jo rada ģenētisko daudzveidību, kas ir nepieciešama organismu evolūcijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://evolution.berkeley.edu/dna-and-mutations/types-of-mutations/|title=Types of mutations|website=evolution.berkeley.edu|access-date=2025-05-08}}&lt;/ref&gt;

==== Gēnu ekspresija ====
Gēnu ekspresija ir process, kurā informācija, kas kodēta gēnos, tiek pārvērsta funkcionālos produktos — galvenokārt olbaltumvielās vai [[Ribonukleīnskābe|RNS]] molekulās. Tas ietver divus galvenos posmus: (1) [[Transkripcija (ģenētika)|transkripciju]], kurā DNS secība tiek pārrakstīta RNS formā — matrices jeb [[Informācijas ribonukleīnskābe|informācijas RNS]] (mRNS), (2) translāciju, kur šī RNS tiek izmantota, lai sintezētu atbilstošu [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]]. Šie posmi ir būtiski, jo tie nodrošina organisma šūnu spēju veikt nepieciešamās funkcijas un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://medlineplus.gov/genetics/understanding/howgeneswork/makingprotein/|title=How do genes direct the production of proteins?: MedlinePlus Genetics|website=medlineplus.gov|access-date=2025-05-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

Šūnas var regulēt, kuri gēni tiek aktivēti, pateicoties [[gēnu ekspresijas kontrole]]i.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Šī regulācija var notikt dažādos līmeņos — sākot ar transkripcijas līmeni, kur transkripcijas faktori un enhanceri vai represori ietekmē RNS polimerāzes piesaisti DNS veidnei. Tāpat gēnu ekspresiju var regulēt pēc transkripcijas — piemēram, ar RNS nogatavināšanas (splicēšanas), transporta un stabilitātes palīdzību. Translācijas līmenī olbaltumvielu sintēzi var ietekmēt [[Ribosoma|ribosomu]] piekļuve vai RNS struktūras īpatnības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uwa.edu.au/study/-/media/Faculties/Science/Docs/How-is-gene-expression-regulated.pdf|title=How is gene expression regulated?|publisher=''The University of Western Australia''|access-date=05-05-2025|date=2015}}&lt;/ref&gt;

Vēl viens svarīgs mehānisms ir [[Epiģenētika|epiģenētiskā]] regulācija, kas ietver DNS metilāciju un [[Histons|histonu]] modifikācijas, nemainot pašu DNS secību. Šādi mehānismi ir īpaši svarīgi šūnu diferenciācijā, jo tie ļauj vienā organismā dažādām šūnām ekspresēt (aktivēt) atšķirīgus gēnus, lai gan visām šūnām DNS ir identisks.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jaenisch|first=Rudolf|last2=Bird|first2=Adrian|date=2003-03|title=Epigenetic regulation of gene expression: how the genome integrates intrinsic and environmental signals|url=https://www.nature.com/articles/ng1089z|journal=Nature Genetics|language=en|volume=33|issue=3|pages=245–254|doi=10.1038/ng1089|issn=1546-1718}}&lt;/ref&gt;

Gēnu ekspresijas precīza regulācija ir būtiska šūnas normālai darbībai, attīstībai un atbildes reakcijām uz vides stimuliem. Ekspresijas traucējumi var izraisīt dažādus traucējumus, tostarp [[Iedzimta slimība|iedzimtas slimības]] vai [[Vēzis (slimība)|vēzi]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Emilsson|first=Valur|last2=Thorleifsson|first2=Gudmar|last3=Zhang|first3=Bin|last4=Leonardson|first4=Amy S.|last5=Zink|first5=Florian|last6=Zhu|first6=Jun|last7=Carlson|first7=Sonia|last8=Helgason|first8=Agnar|last9=Walters|first9=G. Bragi|date=2008-03|title=Genetics of gene expression and its effect on disease|url=https://www.nature.com/articles/nature06758|journal=Nature|language=en|volume=452|issue=7186|pages=423–428|doi=10.1038/nature06758|issn=0028-0836}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bio.libretexts.org/Bookshelves/Introductory_and_General_Biology/General_Biology_(Boundless)/16:_Gene_Expression/16.19:_Cancer_and_Gene_Regulation_-_Altered_Gene_Expression_in_Cancer|title=16.19: Cancer and Gene Regulation - Altered Gene Expression in Cancer|website=Biology LibreTexts|access-date=2025-05-05|date=2018-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Tādēļ gēnu ekspresijas izpēte ir viens no centrālajiem virzieniem mūsdienu [[Molekulārā bioloģija|molekulārajā bioloģijā]] un [[Medicīna|medicīnā]].

==== Gēni, attīstība un evolūcija ====
[[Attīstības evolūcija|Attīstība]] ir process, kurā [[daudzšūnu organisms]] no vienas šūnas iziet cauri virknei pārmaiņu, pakāpeniski iegūstot formas, kas raksturīgas  katram tā [[Bioloģiskais dzīves cikls|dzīves ciklam]]. Attīstību nosaka četri galvenie procesi: [[Šūnu determinācija|determinācija]], [[Šūnu diferenciācija|diferenciācija]], morfoģenēze un augšana. Determinācija nosaka šūnas attīstības likteni, kas attīstības gaitā kļūst arvien specifiskāks un ierobežotāks. Diferenciācija ir process, kurā no mazāk specializētām šūnām, piemēram, [[Cilmes šūna|cilmes šūnām]], veidojas specializētas šūnas. Šūnu diferenciācija būtiski izmaina šūnas lielumu, formu, [[Šūnas membrāna|membrānas]] potenciālu, vielmaiņas aktivitāti un reakciju uz signāliem. Šīs pārmaiņas galvenokārt rodas precīzi regulētu [[gēnu ekspresija]]s un [[Epiģenētika|epiģenētisko]] mehānismu rezultātā. Dažos izņēmuma gadījumos diferenciācija var ietvert izmaiņas DNS secībā, bet parasti tas nenotiek. Līdz ar to dažādas šūnas var ievērojami atšķirties pēc savām fizikālajām īpašībām, lai gan tām visām ir viena un tā pati [[Genoms|genoma]] secība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://biology.kenyon.edu/courses/biol114/Chap11/Chapter_11.html|title=Chapter 11. Differentiation and Determination|website=biology.kenyon.edu|access-date=2025-05-08}}&lt;/ref&gt;

Morfoģenēze jeb ķermeņa formas attīstība ir rezultāts telpiskām atšķirībām gēnu ekspresijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedirect.com/topics/biochemistry-genetics-and-molecular-biology/morphogenesis|title=Morphogenesis - an overview {{!}} ScienceDirect Topics|website=www.sciencedirect.com|access-date=2025-05-08}}&lt;/ref&gt; Neliela daļa no organisma genoma gēniem, kas tiek dēvēta par attīstības gēnu rīkkopu (''developmental-genetic toolkit''), kontrolē šī organisma attīstību. Šie gēni ir ļoti saglabājušies dažādās [[Dzīvnieku valsts|dzīvnieku valstī]] sastopamās grupās, kas nozīmē, ka tie ir seni un savstarpēji ļoti līdzīgi, lai gan pieder dažādām sugām. Atšķirības šo gēnu aktivizēšanā ietekmē ķermeņa uzbūves plānu, kā arī ķermeņa daļu skaitu, struktūru un izvietojumu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Developmental-Genetic Toolkit for Evolutionary Developmental Biology|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/B9780128000496001281|publisher=Elsevier|date=2016|isbn=978-0-12-800426-5|pages=404–408|first=I.|last=Schneider|first2=C.|last2=Amemiya}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rittschof|first=C. C.|last2=Robinson|first2=G. E.|date=2016|title=Behavioral Genetic Toolkits: Toward the Evolutionary Origins of Complex Phenotypes|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27282026|journal=Current Topics in Developmental Biology|volume=119|pages=157–204|doi=10.1016/bs.ctdb.2016.04.001|issn=1557-8933|pmid=27282026}}&lt;/ref&gt;

Starp nozīmīgākajiem attīstības rīkkopas gēniem ir homeoboksa gēniem, kas kodē transkripcijas faktorus šūnu diferenciācijai un šūnu vairošanās iespējām, tādējādi nodrošinot korektu [[Orgānu sistēma|orgānu sistēmu]] attīstību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dspace.rsu.lv/server/api/core/bitstreams/f81277de-c6d2-4638-b958-4e75493f517d/content|title=Gēni un gēnu proteīni dažādu sejas šķeltņu skartos audos|last=Vaivads|first=Mārtiņš|access-date=05-05-2025|date=2023}}&lt;/ref&gt;

=== Homeostāze ===
[[Homeostāze]] ir organismu spēja jebkurā līmenī saglabāt patstāvību un pastāvību. Tā ir organisma patstāvīgas eksistences pamatā, kas nodrošina funkcionālo sistēmu vienotību un pilnvērtīgu [[fizioloģija|fizioloģisko]] procesu saglabāšanu. Piemēram, ja nebūtu homeostāzes, tad siltasiņu dzīvniekiem nebūtu nodrošināta nemainīga ķermeņa temperatūra. Šo jēdzienu bieži izmanto [[ģenētika|ģenētikā]] un [[ekoloģija|ekoloģijā]].

=== Enerģija ===
Lai dzīvi organismu izdzīvotu, ir nepieciešama nepārtraukta [[enerģija]]s uzņemšana. Gandrīz visa enerģija, kas nepieciešama dzīvības pastāvēšanai nāk no [[Saule]]s.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | author = D.A. Bryant &amp; N.-U. Frigaard |month=November | year = 2006 | title = Prokaryotic photosynthesis and phototrophy illuminated | journal = Trends Microbiol | volume = 14 | issue = 11 | pages=488 | doi = 10.1016/j.tim.2006.09.001 | pmid = 16997562}}&lt;/ref&gt; [[Augi]] enerģiju no Saules iegūst [[fotosintēze]]s rezultātā.

== Bioloģiskie pētījumi ==
[[Attēls:Illustration Notholaena marantae.jpg|thumbnail|175px|Vācu botāniķa Oto Vilhelma Tomes (''Otto Wilhelm Thomé'') 1885. gadā zīmētais zīmējums, kuru redzami Vācijā augoši [[paparžaugi]]]]
Tāpat kā citās [[dabas zinātne|dabas zinātnēs]], arī bioloģijā tiek veikti [[novērojumi]], uz kuriem balstās tās turpmākā attīstība. Jaunas [[teorija]]s bioloģijā tiek izstrādātas, veicot [[eksperiments|eksperimentus]]. Bioloģisko pētījumu galvenais mērķis ir noskaidrot dzīvības būtību un tās parādību likumsakarības.

Ja novērošanā rodas neskaidrības, tad tiek veikti dziļāki [[pētījumi]]. Zinātniskie pētījumi bioloģijā jāveic brīvi, saskaņā ar Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā noteikumiem un citiem juridiskiem nosacījumiem, kas nodrošina cilvēka aizsardzību.&lt;ref&gt;{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.humanrights.lv/doc/regional/ctmed.htm | title= Konvencija par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā | publisher= humanrights.lv | accessdate= 2010-02-19 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20100120085719/http://www.humanrights.lv/doc/regional/ctmed.htm | archivedate= 2010-01-20 }}&lt;/ref&gt; Piemēram, pēc dzīvo organismu ārējām pazīmēm var noteikt to piederību konkrētai [[suga]]i.

Pētnieciskā darbība var būt atšķirīga, bet galvenokārt tā parasti tiek uzsākta ar [[informācija]]s iegūšanu. Pēc tam tiek izvirzīta [[hipotēze]], uz kuru balstoties tiek plānota turpmākā darbība. Tad tiek veikts [[eksperiments]], pēc kura veic rezultāta analīzi un izvērtēšanu.&lt;ref&gt;{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://b1v.lv/wp-content/files/biologija_10_v1/default.aspx@tabid=9&amp;id=109.html#navtop | title= Pētnieciskā darbība bioloģijā | publisher= ISEC | accessdate= 2010-02-20 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091106183250/http://b1v.lv/wp-content/files/biologija_10_v1/default.aspx%40tabid%3D9%26id%3D109.html#navtop | archivedate= 2009-11-06 }}&lt;/ref&gt;

Viens no grūtākajiem bioloģisko pētījumu uzdevumiem ir noskaidrot to, kāda ir bijusi [[biosfēra]] aizvēsturiskajā laikmetā. No tiem laikiem ir saglabājušās tikai dažu organismu [[fosilija]]s, kas sniedz tikai nelielu ieskatu aizvēsturisko organismu jomā. Tādēļ šo problēmu mēdz risināt [[bioinformātika|bioinformātikā]], kas ir zinātnes nozare, kur tiek izmantotas matemātiskās un informātiskās metodes. Galvenais bioinformātikas uzdevums ir dažādu [[genoms|genomu]] datu ieguve un šo datu analīze.

=== Bioloģijas paradigmas ===
Modernās bioloģijas attīstībā ir bijušas vairākas [[paradigma]]s. Piemēram, agrāk tika uzskatīts, ka [[suga]]s ir nemainīgas, bet mūsdienās ir pieņemts, ka tās tomēr [[evolūcija|evolucionē]]. Vēl tika uzskatīts, ka viss dzīvais radās spontāni ne no kā, bet mūsdienās ir zināms, ka &quot;dzīvais rodas no dzīvā&quot;.&lt;ref&gt;{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://kalme.daba.lv/grozs/Vispariga_biologija/VB_Kimija/1_lekc_Ievads_dzivibas_kimija.ppt | title= Ievads šūnas bioloģijā | publisher= Uldis Kalnenieks | accessdate= 2010-02-20 | format= ppt }}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvo organismu klasifikācija ==
Par dzīvo organismu klasifikācijas pamatlicēju tiek uzskatīts [[Kārlis Linnejs]], kurš 18. gadsimtā ieviesa sugu nosaukumu [[Binārā nomenklatūra|bināro nomenklatūru]]. Tā tiek izmantoti joprojām. Šajos nosaukumos viens vārds raksturo organisma īpatnības, bet otrs norāda tā radniecību ar citiem organismiem. Zinātniskajā literatūrā visi organismu nosaukumi tiek rakstīti [[latīņu valoda|latīņu valodā]]. Tas ļauj saprasties zinātniekiem visā pasaulē, kā arī palīdz izslēgt pārpratumus, jo pat vienā valodā kādam organismam var būt vairāki nosaukumi, piemēram, latviešu valodā [[ērkšķogas]] mēdz saukt arī par krizdolēm vai stiķenēm.&lt;ref name=&quot;sistemātika&quot;&gt;{{lv ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://b1v.lv/wp-content/files/biologija_10_v1/default.aspx@tabid=9&amp;id=115.html | title= Organismu sistemātika | publisher= ISEC | accessdate= 2010-02-20 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20091204124942/http://b1v.lv/wp-content/files/biologija_10_v1/default.aspx%40tabid%3D9%26id%3D115.html | archivedate= 2009-12-04 }}&lt;/ref&gt;

Radniecīgās [[suga]]s tiek apvienotās vienotā [[ģints (bioloģija)|ģintī]], savukārt radniecīgas ģintis apvieno viena [[dzimta (bioloģija)|dzimtā]]. Dzīvnieku dzimtas apvieno [[kārta|kārtās]], bet augu dzimtas apvieno [[rinda (botānika)|rindās]]. Abu organismu veidu kārtas un rindas apvieno [[klase (bioloģija)|klasēs]], tālāk apvieno [[tips|tipos]] un visbeidzot vienotā [[valsts|valstī]].

Organismu latīņu nosaukumi tiek rakstīti sākot ar ģints nosaukumu un tikai tad norāda sugas nosaukumu (latviešu valodā parasti ir otrādi). Ja nenorāda konkrētu sugu, tad raksta ģints nosaukumu un saīsinājumu &quot;sp.&quot;&lt;ref name=&quot;sistemātika&quot; /&gt;

== Iedalījums ==
Bioloģija pētī dzīvību kā kvalitatīvi specifisku [[matērija]]s kustības formu. Atbilstoši dzīvo organismu pamatgrupām bioloģiju iedala [[botānika|botānikā]], [[zooloģija|zooloģijā]], (ieskaitot [[antropoloģija|antropoloģiju]]), [[mikoloģija|mikoloģijā]], [[mikrobioloģija|mikrobioloģijā]] un [[virusoloģija|virusoloģijā]]. Šīs zinātnes savukārt iedala daudzās nozarēs, kuru lielākā daļa kļuvušas par patstāvīgām bioloģijas nozarēm. Dzīvo organismu iedalījumu grupās izstrādā [[sistemātika]], bet to veidu un struktūru pētī [[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģija]], [[citoloģija]], [[histoloģija]], [[anatomija]]. [[Organismi|Organismos]] un [[populācija|populācijās]] notiekošos procesus pētī [[fizioloģija]], [[bioķīmija]], [[ģenētika]], [[ekoloģija]], [[biocenoloģija]], [[etoloģija]]. Raksturīgas jaunas mūsdienu zinātnes ir [[molekulārā bioloģija]], [[biofizika]], [[bionika]], [[kosmiskā bioloģija]], [[biotehnoloģija]].
&lt;gallery&gt;
File:Guriezo Adino vaca toro terneras.jpg|[[Dzīvnieki|Dzīvnieku]] valsts pārstāvji — [[liellops|liellopi]]
File:Zboże.jpg|[[Augi]] — [[kvieši]] 
File:Morchella esculenta 08.jpg|[[Sēnes|Sēne]] — [[parastais lāčpurns]]
File:Fucus serratus2.jpg|[[Hromisti|Hromistu]] pārstāvis — [[brūnaļģes|brūnaļģe]] ''Fucus serratus''
File:Gemmatimonas aurantiaca.jpg|[[Baktērija]] ''Gemmatimonas aurantiaca''
File:Halobacteria.jpg|[[Arheji]] — [[halobaktērijas]]
File:Gamma phage.png|[[Vīrusi|Vīruss]] — gamma [[bakteriofāgi|fāgs]]
&lt;/gallery&gt;

=== Nozares ===
{{colbegin|2}}
* [[Anatomija]] — zinātne par dzīvo organismu formu un uzbūvi
* [[Antropoloģija]]
* [[Augu fizioloģija]]
* [[Bakterioloģija]] — zinātne par [[baktērijas|baktērijām]]
* [[Biofizika]]
* [[Bioinformātika]]
* [[Bioķīmija]]
* [[Biomehānika]]
* [[Biometrija]]
* [[Botānika]] — zinātne par [[augi]]em
* [[Citoloģija]] — zinātne par [[šūna|šūnu]] uzbūvi, attīstību un šūnu sastāvdaļu funkcijām
* [[Ekoloģija]]
* [[Evolūcija]]
* [[Fizioloģija]] — zinātne par to, kā funkcionē dzīvnieku un augu organismi
* [[Gēnu inženierija]]
* [[Ģenētika]]
* [[Hidrobioloģija]]
* [[Histoloģija]]
* [[Imunoloģija]]
* [[Mikoloģija]]
* [[Mikrobioloģija]]
* [[Molekulārā bioloģija]]
* [[Morfoloģija (bioloģija)|Morfoloģija]]
* [[Paleobioloģija]]
* [[Paleontoloģija]]
* [[Parazitoloģija]]
* [[Protistoloģija]]
* [[Sistemātika]]
* [[Taksonomija (bioloģija)|Taksonomija]]
* [[Vides zinātne]]
* [[Virusoloģija]] — zinātne par [[vīruss|vīrusiem]]
* [[Zooloģija]] — zinātne par [[dzīvnieki]]em
{{colend}}

== Skatīt arī ==
{{portāls2|Bioloģija}}
* [[:Kategorija:Biologi|Slaveni biologi]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20110721183332/http://www.neslimo.lv/pme/?name=biologija Bioloģija] Populārā medicīnas enciklopēdija {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100813101726/http://www.pro5.lv/modules.php?name=Encyclopedia Bioloģija] pro5 — enciklopēdija {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100218113616/http://priede.bf.lu.lv/ Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte] {{lv ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bioloģija| ]]</text>
      <sha1>onw2ks384uczif449zcdutd42ja0msb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzīvnieki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1172</id>
    <revision>
      <id>4301230</id>
      <parentid>4271735</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:17:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301230</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33547" sha1="b08xe761lbf4dow649893ewsmq4copf" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|      attēls = Animalia diversity.jpg
|      valsts = Animalia
|   valsts_lv = Dzīvnieki
|  iedalījums =
* {{TaksoSaite|Parazoa|Parazoji}} 
* {{TaksoSaite|Eumetazoa|Daudzšūnu dzīvnieki}} 
| kategorijas = nē
| binomial =Animalia &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
}}

'''Dzīvnieki''' (''Animalia'', ''Metazoa'') ir liela daudzšūnu [[Organisms|organismu]] grupa, kas spēj kustēties un reaģēt uz apkārtējo [[Dabiskā vide|vidi]], barojas, pārtiekot no citiem organismiem. Dzīvnieku daudzveidība ir milzīga (kopējais [[suga|sugu]] skaits ir aptuveni 2 miljoni), taču suga reti ir viendabīga (monotipiska) visā izplatības apgabalā jeb areālā. Parasti tā sadalās pasugās.

Dzīvniekus bieži mēdz iedalīt [[Mugurkaulnieki|mugurkaulniekos]] un [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulniekos]]. Mugurkaulniekiem, kas veido salīdzinoši nelielu sugu grupu, kuru galvenās vienojošās pazīmes ir [[mugurkauls]] un [[galvaskauss]], pieskaita [[zivis]], [[Abinieki|abiniekus]], [[Putni|putnus]], [[Rāpuļi|rāpuļus]] un [[Zīdītāji|zīdītājus]]. Bezmugurkaulniekiem, kas ietver vairāk kā 90% no visām dzīvnieku sugām,&lt;ref&gt;May, Robert M. (16 September 1988). [http://www.ciesin.org/docs/002-253/002-253.html &quot;How Many Species Are There on Earth?&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161115011411/http://www.ciesin.org/docs/002-253/002-253.html |date={{dat|2016|11|15||bez}} }}. ''Science''. '''241''' (4872): 1441–1449. (Skatīts: 2017-02-27).&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://britannica.com/animal/invertebrate Inverterbrate] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170316171602/https://www.britannica.com/animal/invertebrate |date={{dat|2017|03|16||bez}} }}. Encyclopædia Britannica, 2010. (Skatīts: 2017-02-27).&lt;/ref&gt; pieskaita [[Kukaiņi|kukaiņus]], [[Gliemji|gliemjus]], [[Vēžveidīgie|vēžveidīgos]], [[Galvkāji|galvkājus]], [[Zirnekļi|zirnekļus]], [[Plakantārpi|plakantārpus]] un citus. [[Bioloģija]]s zinātņu kompleksu, kas pēta dzīvnieku [[Anatomija|anatomiju]], [[Fizioloģija|organismu funkcijas]], [[Etoloģija|uzvedību]], [[Sistemātika|daudzveidību,]] [[Taksonomija (bioloģija)|klasifikāciju]] un citus aspektus sauc par [[Zooloģija|zooloģiju]].

Daudziem dzīvniekiem sugas ietvaros novērojams [[dimorfisms]] vai [[polimorfisms (bioloģija)|polimorfisms]]

== Daudzveidība ==
Visur uz [[Zeme]]s - [[ūdens|ūdenī]], uz [[sauszeme]]s, [[augsne|augsnē]], [[gaiss|gaisā]], pat [[augi|augos]], dzīvniekos un [[cilvēks|cilvēkā]] - dzīvo visdažādākie dzīvnieki. To skaitā ir vairāk nekā 1 miljons [[kukaiņi|kukaiņu]] sugu ([[muša]]s, [[dzēlējodi|odi]], [[tauriņi]], [[spāres]] un [[vaboles]]), apmēram 130 000 [[gliemji|gliemju]] sugu ([[dīķgliemeži|dīķgliemežu]], [[kailgliemeži|kailgliemežu]] un [[pērļgliemenes|pērļgliemeņu]]), liels daudzums [[tārpi|tārpu]], [[zivis|zivju]], [[putni|putnu]] un [[zīdītāji|zīdītāju]]. Mūsdienās zināmi apmēram 2 miljoni recentu (tagad dzīvojošu) dzīvnieku sugu. Mūsu planētas dzīvnieki ir dažādi pēc lieluma un ķermeņa formas. Piemēram, milzīgā [[zilais valis|zilā vaļa]] [[masa]] sasniedz 150 [[tonna]]s, bet daudzos sīkos dzīvnieciņus var ieraudzīt tikai ar mikroskopu. Dzīvnieku ķermeņa forma var būt lietussargveidīga ([[medūza|medūzām]]), zvaigžņveidīga ([[jūras zvaigznes|jūraszvaigznēm]]), slaida un gara (tārpiem, [[čūskas|čūskām]]), garena ar ekstremitātēm (dzīvnieku vairākumam). Uzbūves ziņā ļoti dažādas ir dzīvnieku ķermeņa daļas, ķermeņa segas, ekstremitātes un maņu orgāni. Piemēram, [[slieka]]i [[āda]] ir kaila, bez aizsargveidojumiem, [[maijvabole]]i - cieta, ar īpašu organisku vielu hitīnu piesātināta ķermeņa sega; [[līdaka]]s ādu klāj kaula zvīņas, bet zalkšu - ragvielas zvīņas; putnu ķermeni sedz [[spalva]]s, bet zīdītāju - [[mati]]. Vairākums dzīvnieku pārvietojas ar kājām, spārniem, pleznām vai spurām. Piemēram, [[suņi]], [[ķirzakas]] un [[vardes]] pārvietojas ar diviem kāju pāriem, [[zirnekļi]] - ar četriem, [[upes vēži]] - ar pieciem, bet daudzkājiem kāju skaits sniedzas vairākos desmitos. Daudziem dzīvniekiem pārvietošanās orgānu nav. Daļai no tiem, piemēram, [[koraļļi]]em, ir sēdošs vai mazkustīgs dzīvesveids, citi, piemēram, [[sliekas]], kustas, saraujoties un atslābstot ķermeņa muskulatūrai. Mazkustīgiem dzīvniekiem parasti nav [[galva]]s un attīstītu maņu orgānu. Dzīvnieki atšķiras ne tikai pēc ārējā apveida, bet arī pēc iekšējās uzbūves. Daudzveidīga ir arī to [[uzvedība]].

== Dzīvnieku nozīme ==
Dzīvniekiem ir liela nozīme [[daba|dabā]] un cilvēka dzīvē. [[Tauriņi]], [[kamenes]] un [[bite]]s apputeksnē augus. Sliekas uzlabo augsnes struktūru. Plēsīgie un kukaiņēdāji [[putni]], [[sikspārņi]] un [[Skudru dzimta|skudras]] iznīcina meža un [[lauksaimniecība]]s augu kaitēkļus. Ar dzīvnieku starpniecību izplatās daudzu sugu augi. Kopš neatminamiem laikiem cilvēki nodarbojas ar zveju, savvaļas zvēru un putnu medībām, dzīvniekus pieradina un audzē nebrīvē. Arī mūsdienās nozīmīgākos pārtikas produktus ([[gaļa|gaļu]], [[medus|medu]], [[piens|pienu]] un [[ola]]s), izejvielas rūpniecībai ([[kažokāda]]s, [[vaski|vasku]], [[vilna|vilnu]], [[zīds|zīdu]] un [[dūnas]]) un medicīnai (čūsku un bišu [[inde|indi]]) cilvēki iegūst no dzīvniekiem. Daudzi dzīvnieki nodara lielus zaudējumus tautsaimniecībai - bojā kultūraugus, iznīcina noliktavās graudus, izraisa cilvēkam un dzīvniekiem nopietnas [[slimība]]s. Daži dzīvnieki [[jūra|jūrās]] samazina tvaikoņu ātrumu.

== Dzīvnieku pazīmes, dzīvnieku un augu atšķirības ==
=== Kopīgās pazīmes ===
Neskatoties uz dzīvnieku lielo daudzveidību, visiem tiem tomēr ir arī kopīgas pazīmes. Daļa no tām (šūnainā uzbūve, spējas baroties, augt, elpot, attīstīties un vairoties) piemīt ne tikai dzīvniekiem, bet arī augiem, [[sēnes|sēnēm]] un [[baktērijas|baktērijām]]. Visi dzīvie organismi barojas, elpo, aug, attīstās, vairojas un sastāv no šūnām. Taču ir arī citas pazīmes, kuru augiem trūkst. Pie tām pieder, piemēram, barošanās ar gatavām organiskām vielām un aktīva pārvietošanās. Gatavo organisko vielu uzņemšana, kas raksturīga visiem dzīvniekiem, novērojama vēl sēnēm, vairākumam baktēriju un parazītaugiem. Aktīva pārvietošanās ir raksturīga pazīme dzīvnieku lielākajai daļai. Taču pārvietoties spēj arī vienšūnas aļģes un baktērijas. Lielākajai daļai dzīvnieku ir [[gremošanas orgānu sistēma|gremošanas]], [[elpošanas orgānu sistēma|elpošanas]], [[nervu sistēma|nervu]] un citu orgānu sistēmas, kuru nav augiem, sēnēm un baktērijām.

=== Dzīvnieku ķermeņa simetrija ===
Vairākumam dzīvnieku, piemēram, maijvabolei, [[upes vēzis|upes vēzim]], [[varde]]i un [[pelēkais vilks|vilkam]], ir pārskaita orgāni, kuru viens komponents atrodas ķermeņa kreisajā, otrs - labajā pusē. Tā maijvabolei ir viens pāris [[acs|acu]] un taustekļu, divi pāri spārnu, trīs pāri [[kāja|kāju]]. Caur šādu dzīvnieku ķermeni var izvilkt tikai vienu simetrijas plakni, kas dzīvnieku sadala divās līdzīgās spoguļattēla pusēs. Dzīvniekus ar simetriski novietotiem pārskaita orgāniem sauc par divpusīgi simetriskiem, bet to ķermeņa simetriju - par divpusīgu jeb bilaterālu. Divpusīgi simetrisks ķermenis ir visiem dzīvniekiem, kuri aktīvi pārvietojas. Dzīvniekiem pārvietojoties taisnvirzienā, šāda simetrija ļauj saglabāt līdzsvaru un ar vienādu vieglumu pagriezties kā pa labi, tā pa kreisi. Divpusīgi simetriskiem dzīvniekiem ķermeņa priekšgalā atrodas [[mute]], [[maņu orgāni]], kā arī aizsardzības un uzbrukuma orgāni. Ķermeņa priekšgals izveidojas tāpēc, ka šī ķermeņa daļa pirmā nonāca kontaktā ar medījumu vai plēsoņu. No paaudzes paaudzē dabā labāk saglabājas tie dzīvnieki, kuriem ķermeņa priekšējā daļa bija jutīgāka un ar labāk attīstītiem aizsardzības vai uzbrukuma orgāniem. Mazkustīgiem dzīvniekiem ir cits ķermeņa simetrijas tips, un ārēji tie ir līdzīgi ziedam, lodei vai lietussargam. Cauri to ķermenim var izvilkt vairākas iedomātas plaknes, no kurām katra sadala dzīvnieku divās spoguļattēlam līdzīgās daļās. Šo plakņu krustošanās līnijas sākas staru krustošanās centrā. Tādu simetriju sauc par staraino simetriju. Ķermeņa starainā simetrija ļauj mazkustīgiem vai pārvietoties nespējīgiem dzīvniekiem jebkurā ķermeņa pusē sajust medījuma vai briesmu tuvošanos.

== Dzīvesvides un dzīvesvietas ==
=== Dzīvesvides ===
Dzīvnieki, tāpat kā [[augi]], [[sēnes]] un [[baktērijas]], uz mūsu planētas ir ieņēmuši dažādas dzīvesvides. Piemēram, ūdenī ir apmetušies [[vēži]], [[zivis]] un [[vaļi]]; uz zemes un gaisā dzīvo [[vaboles]], [[tauriņi]], daudzi [[putni]] un [[zīdītāji]]; zemē ierakušās dzīvo [[sliekas]], [[zemesvēži]] jeb [[racējcirceņi]] un [[kurmji]]. Daudziem dzīvniekiem par dzīvesvidi noder citi dzīvnieki un cilvēks, piemēram, parazītiskajiem [[tārpi]]em un [[ērces|ērcēm]]. Daži dzīvnieki mājvietu atraduši nevis vienā, bet divās dzīvesvidēs. Tā vardes labi jūtas gan ūdenī, gan uz sauszemes, bet lauku [[pele]]s - kā virs, tā arī zem zemes.

=== Dzīvesvietas ===
Katrā dzīvesvidē dzīvnieki ieņem sev vispiemērotākās vietas. Piemēram, upes vēži sastopami [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] ar tītu ūdeni, dūņainu gultni un kraujiem, mālainiem krastiem, [[haizivis]] - jūru un okeānu plašumos, plekstes - uz jūras gultnes. Noteiktu dzīvesvides daļu, kuru apdzīvo tie vai citi dzīvnieki, sauc par šo dzīvnieku dzīvesvietu. Likumsakarīgi ir tas, ka lieli dzīvnieki ieņem lielas dzīvesvides platības. Piemēram, vaļu dzīvesvieta ir [[jūra]] un [[okeāns]], aļņu - jaukto koku [[mežs]], saigu - [[stepe]]. Sīko dzīvnieku dzīvesvieta ir tikai trūdošs celms, koka zars vai stumbrs, cilvēka un dzīvnieka organisms. Piemēram, mizgrauži dzīvo zem koku mizas, bet cūku [[cērme]] - [[mājas cūka|cūku]] [[zarnas|zarnās]]. Jebkurā dzīvesvietā ir apmetušies dažādu sugu dzīvnieki. Piemēram, kopīga dzīvesvieta var būt upes vēžiem, [[Asaru dzimta|asariem]], [[rauda|raudām]] un līdakām. Balto zaķu dzīvesvietā sastopam arī [[pelēkais vilks|vilki]], [[lapsa]]s un citi dzīvnieki. Plašajās dzīvesvietās, piemēram, okeānā, jūrā, mežā, vai stepē dzīvo simti un tūkstoši dzīvnieku sugu.

=== Dzīvnieku pielāgošanās dzīvesvietai ===
Dzīvniekiem ir attīstījušies dažādi pielāgojumi, kas tiem palīdz saglabāties dabā. Zālē mītošie sienāži ir zaļi. Zaļas ir arī zaļās vardes, kas dzīvo ūdenstilpju krastos. Tāpēc zaļās vardes un zaļos sienāžus uz zāles zaļā fona to ienaidniekiem ir grūti pamanīt. Galējo Ziemeļu iemītnieki - leduslāči, baltās [[Pūču dzimta|pūces]] - ir balti, bet meža dzīvnieki, piemēram, [[brūnais lācis|brūnie lāči]] un [[meža cūka]]s, ieguvuši koku stumbru un zemsegas krāsu. Dzīvnieku piemērošanās dzīvesvietai ir vērojama visā to uzbūvē un dzīvesveidā. Piemēram, vardēm kā visiem labiem peldētājiem ir pludlīnijas ķermeņa forma, peldplēves starp pakaļkāju pirkstiem, acis un nāsis uz galvas izciļņiem, kas tām ļauj elpot atmosfēras gaisu, neizejot no ūdens, kā arī uzglūnēt medījumam un pamanīt briesmas. Līdzīgas uzbūves īpatnības vērojamas arī citiem dzīvniekiem, kuru dzīve saistīta ar ūdeni. Savukārt [[Ērgļi (putni)|ērgļiem]] ir asi kāšveida smailnagi, ar kuriem tie satver barību, un āķveidīgi saliekts knābis, ar kuru tie medījumu saplosa. Dzeņi ar spēcīgo kaltveidīgo knābi iegūst zem koka mizas mītošos kukaiņus, kaļ dobumus. Pateicoties garajam kaklam un kājām, gārņi var bradāt ezeru un citu ūdeņu piekrastes un, nesaslapinot ķermeni, iegūst barību. Dzīvnieku uzbūve bieži ir tik atbilstoša dzīvesvietai un dzīvesveidam, ka jau pēc ārējā izskata vien var noteikt, kur tas dzīvo, kā pārvietojas, ar ko barojas utt.

== Dzīvnieku savstarpējās attiecības dabā ==
=== Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības ===
Jebkuru dzīvesvidi vai atsevišķas tās daļas - dzīvesvietas - apdzīvo dažādu sugu dzīvnieki, kas noteiktā veidā saistīti viens ar otru. Starp dažu sugu dzīvniekiem pastāv attiecības, kuras ir izdevīgas kā vieniem, tā otriem. Piemēram, [[degunradži|degunradžu]] dzīvesvietā dzīvo [[vēršstrazdi]]. Tie ēd sīkos posmkājus, kas apmetušies uz degunradžu ādas un degunradžus nomoka. Tādējādi degunradži nodrošina putnus ar barību, bet putni atbrīvo degunradžus no parazītiem un ar kliedzieniem brīdina par briesmu tuvošanos. Vēršstrazdi degunradzim īpaši palīdz laikā, kad tas guļ. Savstarpēji izdevīgas attiecības pastāv starp dažu sugu [[laputis|laputīm]] un [[Skudru dzimta|skudrām]]. Laputis ir sīki kukaiņi, kas dzīvo uz augu jaunajiem dzinumiem. Skudras barojas ar laputu saldajiem izdalījumiem un vienlaikus aizsargā tās no putniem. Savstarpēji izdevīgas attiecības pastāv arī starp vientuļniekvēžiem un [[aktīnija|aktīnijām]]. [[Vientuļniekvēzis]] uzsēdina aktīniju uz sevis vai uz čaulas, kurā tas dzīvo. Aktīnija pārtiek no vēža maltītes atliekām un ar dzeļkapsulām bagātajiem taustekļiem aizsargā vientuļniekvēzi no tā daudzajiem ienaidniekiem. Dzīvnieku savstarpēji izdevīgās attiecības sauc par simbiozi.

=== Piedzīvotāja-saimnieka attiecības ===
Starp dažiem dzīvniekiem pastāv arī tādas attiecības, kuras vienam dzīvniekam ir izdevīgas un otram nekaitīgas. Piemēram, [[pielipējzivs]] ar piesūcekni piesūcas pie [[haizivs]] ķermeņa, pārvietojas kopā ar to un pārtiek no haizivs medījumu atliekām. Daudzas kukaiņu un citu sīku dzīvnieku sugas dzīvo putnu ligzdās un grauzēju alās, izmantojot tās kā dzīvesvietas un tajās atrodot arī barību - pūstošas organiskas [[viela]]s un sīkus dzīvniekus. Šādas attiecības sauc par piedzīvotāja-saimnieka attiecībām.

=== Plēsoņas-upura attiecības ===
Dabā eksistē tādas attiecības, kurās stiprākais uzbrūk vājākajam, nogalina to un apēd. Tādas attiecības pastāv starp lielajām ūdensvabolēm un zivju mazuļiem, vilkiem un zaķiem, līdakām un karūsām, mārītēm un laputīm. Dzīvniekus, kas medī citus dzīvniekus un kuriem ir pielāgojumi to iegūšanai, sauc par plēsoņām, bet attiecības starp tiem un to medījumu - par plēsoņas-upura attiecībām. Plēsoņām ir liela nozīme dabā. Tie aizkavē zālēdāju dzīvnieku pārmērīgu savairošanos un vienlaicīgi samazina dažādas starp tiem izplatītas slimības. Par vilku un lapsu upuriem vispirms kļūst slimie un novājinātie zaķi, irbes un citi dzīvnieki.

=== Parazīta-saimnieka attiecības ===
Daudzi dzīvnieki dzīvo uz citu dzīvnieku un cilvēka ķermeņa vai to iekšējos orgānos. Šādus dzīvniekus sauc par parazītiem, bet organismus, kurus tie izmanto - par saimniekiem. Pie parazītiem pieder, piemēram, [[dzīvniekutis|utis]], [[blusas]], [[blakšu kārta|blaktis]] un [[cērme]]s. Dzīvnieku savstarpējās attiecības, kurās viens partneris dzīvo uz otra rēķina, sauc par parazīta-saimnieka attiecībām, bet šo pašu parādību - par parazītismu.

=== Konkurences attiecības ===
Daudzi vienā un tajā pašā dzīvesvietā dzīvojoši dzīvnieki barojas ar līdzīgu barību un aizņem vienādus iecirkņus, darinot ligzdas vai rokot alas. Attiecības starp dzīvniekiem, kuriem ir līdzīgas vajadzības, bet ierobežotas iespējas to apmierināšanai, sauc par konkurences attiecībām. Dabā konkurē vilki un lapsas, līdakas un asari, dažādi dobumperētāji putni. Konkurējošie dzīvnieki negatīvi ietekmē viens otru: vienas sugas dzīvnieku klātbūtnē pasliktinās otras sugas [[eksistence]]s apstākļi.

== Dzīvnieku un augu savstarpējās attiecības, biocenozes ==
=== Augu nozīme dzīvnieku dzīvē ===
Ikviena dzīvnieka dzīve tieši vai netieši ir saistīta ar augiem. Augi ir skābekļa avots un nepieciešama barība augēdājiem. Piemēram, zaķi un aļņi ēd sulīgu zāli, koku un krūmu mizu un dzinumus, meža strazdi - [[parastais pīlādzis|pīlādžu]] un citu augu [[oga]]s. Daži dzīvnieki barībai izmanto pat koksni. Savukārt augēdāji dzīvnieki ir plēsoņu barība. Ar augiem ir saistīta ne tikai zaķu un aļņu dzīve (barošanās tiešās saites), bet arī vilku dzīve (netiešās saites). Augājā putni un daži zīdītāji vij ligzdas, veido midzeņus un izaudzē pēcnācējus. Augu brikšņos dzīvnieki paslēpjas no ienaidniekiem un karstuma. Augu nozīme dzīvnieku dzīvē ir tik liela, ka bez augiem dzīvnieku eksistence būtu neiespējama. Tāpēc dzīvniekiem ir izveidojušies dažādi pielāgojumi dzīvei uz augiem vai starp tiem.

=== Dzīvnieku nozīme augu dzīvē ===
Dzīvnieku nozīme augu dzīvē arī ir liela. Vieni dzīvnieki apputeksnē augus ([[bite]]s, daudzu sugu [[tauriņi]], [[vaboles]] un [[ziedmušas]]), citi - izplata sēklas un sporas (daudzi putni, zīdītāji un kukaiņi). Dzīvnieki elpojot izdala oglekļa dioksīdu, ko zaļie augi izmanto fotosintēzei. Bet ir arī daudzi dzīvnieki, kas negatīvi ietekmē augu valsti. Daži no tiem iznīcina sēklas un tādējādi kavē augāja atjaunošanos. Tā ozolu vairošanos daudzās vietās kavē meža peles un citi zīdītāji, kas apēd zīles. Daudzi dzīvnieki salauž vai sabradā augus. Daži, it īpaši, ja tie savairojušies lielā skaitā, barošanās laikā iznīcina daudz augu. Piemēram, siseņi lielās platībās apēd visus augus. Ir zināmi gadījumi, kad [[kaza]]s, iznīcinādamas augus, plašas teritorijas pārvērtušas par [[tuksnesis|tuksnešiem]].

=== Biocenozes ===
Savstarpēji atkarīgie dzīvnieki un augi veido bioloģiskas sabiedrības - [[biocenoze]]s. Piemēram, kāda dīķa dzīvnieki un citi organismi kopumā sastāda vienu biocenozi, purva dzīvnieki - otru, skujkoku meža dzīvnieki - trešo utt. Galvenais faktors, kas veido saites starp biocenozes locekļiem, ir barošanās. Piemēram, baltais zaķis pārtiek no augiem, bet zaķi savukārt apēd lapsa vai vilks. Barošanās saites, kas izveidojušas biocenozē, sauc arī par barošanās ķēdēm. Shēmās barības ķēdes attēlotas ar bultām (piemēram, augi → [[baltais zaķis]] → [[lapsa]]). Jebkurā biocenozē izšķir trīs grupu organismus : organisko vielu ražotāji (zaļie augi), organisko vielu paturētāji (augēdāji, gaļēdāji un visēdāji) un organisko vielu noārdītāji ([[sliekas]], [[baktērijas]] un [[pelējumsēnes]]). Normālos apstākļos augu un dzīvnieku daudzums biocenozē ir relatīvi pastāvīgs. Ja pastiprināti savairojas augēdāji, tad pieaug arī plēsoņu skaits, jo barības pārpilnībā tiem vieglāk saglabāt pēcnācējus. Gaļēdāju savairošanās rezultātā samazinās augēdāju dzīvnieku daudzums, bet pēc tam, trūkstot barībai, sarūk arī plēsoņu skaits (vieni neiztur konkurenci un nobeidzas aiz bada, citiem nesaglabājas pēcnācēji). Tādējādi biocenozēs notiek dzīvnieku skaita pašregulēšanās.

== Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu, dzīvnieku aizsardzība ==
=== Cilvēka ietekme uz dzīvnieku skaitu ===
Jau no seniem laikiem cilvēks ir izmantojis dažādus, bet vispirms jau lielos savvaļas dzīvniekus. No tiem ieguva gaļu un ādas. Izdevīgāk bija medīt pulkā. Kamēr medniekiem nebija citu ieroču kā tikai runga un akmens, viņi dzīvnieku skaitu ietekmēja maz. Šī ietekme palielinājās pēc šķēpu un loku izgudrošanas. Pirmatnējo cilvēku apmetņu vietās atrod lielu dzīvnieku, piemēram, [[mamuts|mamutu]] (ziemeļos) un degunradžu (dienvidos) [[kauls|kaulus]]. Pieaugot iedzīvotāju skaitam un pilnveidojoties medību ieročiem, izzuda tādi lieli dzīvnieki kā [[taurs|Eiropas vērsis]] jeb taurs (govslopu priekštecis), [[tarpāns|Eirāzijas zirgs]] jeb tarpāns (viens no domesticēto zirgu priekštečiem), lielā jūru iemītniece - Stellera jūrasgovs un daudzi citi dzīvnieki. Savulaik virknei dzīvnieku sugu draudēja izzušana.

Vēl pirms simts gadiem [[Ziemeļamerika]]s stepēs ganījās miljoniem Amerikas bizonu. Bet 20 gadus ilgu nesaudzīgu medību rezultātā (no nošautajiem dzīvniekiem ņēma tikai ādu un mēli) dabā bija palikuši tikai kādi 800 bizoni. Šo dzīvnieku masveidīgu izšaušanu sekmēja dzelzceļa izbūvēšana cauri to dzīvesvietai. Uz izmiršanas robežas bija arī tādi dzīvnieki kā [[Eiropas bizons]] jeb sumbrs, [[Prževaļska zirgs]], [[Āfrikas zilonis]] un daži citi. Tagad tie ierakstīti [[Sarkanā grāmata|Sarkanajā grāmatā]].

Dzīvnieku skaits dabā ir atkarīgs ne tikai no to izšaušanas. Izrādās, lielu ietekmi uz dzīvniekiem atstāj [[mežu izciršana]], neskarto zemju uzaršana, purvu nosusināšana un upju aizsprostošana. Turklāt daļai sugu indivīdu skaits samazinās, daļai - pieaug. Piemēram, uzceļot HES aizsprostu, zem ūdens nokļūst visa upes augšgala paliene un tai pieguļošās teritorijas. Tā rezultātā daudzi putni, zīdītāji un citi dzīvnieki zaudē savu dzīvesvietu. Daļa no tiem pārceļas uz citu vietu, daļa aiziet bojā. Applūdinātajās vietās palielinās to ūdensputnu un zivju skaits, kas spēj dzīvot stāvošā ūdenī. Dzīvnieku sastāvu ievērojami ietekmē dažādas meža un kultūraugu kaitēkļu apkarošanai lietotās ķimikālijas. Indīgās vielas uzkrājas augu lapās, augēdājos dzīvniekos un plēsoņās, kuri apēd augēdājus. Saindētie dzīvnieki nobeidzas. Īpaši negatīvi uz dzīvniekiem iedarbojas vides piesārņojums ar rūpniecības atkritumiem, kas bez iepriekšējas attīrīšanas tiek ieplūdināti dabiskajās ūdenstilpēs, ievadīti augsnē vai atmosfērā, kā arī jūru un okeānu piesārņojums ar naftu, kas rodas, ja avarē lielie naftas tankkuģi.

=== Dzīvnieku aizsardzība ===
Vērtīgo dzīvnieku skaitam samazinoties un dažām sugām no mūsu planētas izzūdot, cilvēks arvien labāk izprot nepieciešamību saprātīgi izmantot dabas bagātības, atjaunot un aizsargāt tās. Dzīvnieku aizsardzība ir valstiski svarīga. Tā risinās atbilstoši likumiem, kas aizliedz nogalināt retos dzīvniekus, nosaka zīdītāju, putnu un zivju ieguves veidus, medību un zvejas vietas un laikus. Ir izveidoti daudzi rezervāti, kuros tiek veikts liels darbs, lai saglabātu retos dzīvniekus un atjaunotu to skaitu.

Rezervātu izveidošana palīdzēja saglabāt un palielināt Eiropas bizonu jeb [[sumbrs|sumbru]], [[Prževaļska zirgs|Prževaļska zirgu]], [[Turkmēnijas kulāns|Turkmēnijas kulānu]], [[saiga|Tatārijas saigu]], kā arī [[Eirāzijas bebrs|Eirāzijas bebru]] un [[Sabulis|Sibīrijas sabuļu]] skaitu. Ilgstošais aizliegums medīt aļņus, kotikus, saigas un citus agrāk redzētos dzīvniekus, kā arī īpašais darbs to aizsardzībā sekmēja šo dzīvnieku savairošanos tā, ka kļuva iespējamas šo dzīvnieku medības. Piemēram, Tatārijas saigas pagājušā gadsimta sākumā bija uz izmiršanas robežas, bet tagad ir tā savairojušās, ka to skaits sasniedzis divus miljonus. Speciālas zinātniskas iestādes veic lielu darbu vērtīgo dzīvnieku izplatīšanā, kā arī to sugu sastāva paplašināšanā. Šim nolūkam ieved dzīvniekus no citām zemēm. Daži no tiem ir tā savairojušies, ka kļuvusi iespējama to rūpnieciska izmantošana. Piemēram, Ziemeļamerikas ondatra ir tā piemērojusies Eiropas dabas apstākļiem, ka kļuvusi par samērā nozīmīgu kažokzvēru. Dabas aizsardzības darbs notiek ne tikai tāpēc, lai saglabātu un pavairotu retos zīdītājus un putnus. Aizsargā arī citus dzīvniekus, piemēram, [[Skudru dzimta|skudras]], [[kamenes]] un [[slieka]]s. Dabas aizsardzība mūsu zemē ir katra pilsoņa pienākums.

== Dzīvnieku klasifikācija ==
=== Dzīvnieku klasifikācijas nozīme ===
Pētot dabu, zinātnieki atklāja un aprakstīja agrāk nepazīstamus dzīvniekus un deva tiem nosaukumus. Gadījās, ka vienu un to pašu sugu dažādi zinātnieki nosauca dažādi. Laika gaitā kļuva grūti izmantot uzkrāto zooloģijas materiālu un radās nepieciešamība esošos nosaukumus pārskatīt, sadalīt tos pa grupām. Ar dzīvnieku sistematizēšanu - klasifikāciju - nodarbojušies daudzi zinātnieki. Visveiksmīgāko dzīvnieku klasifikācijas sistēmu izstrādāja pazīstamais zviedru zinātnieks [[Kārlis Linnejs]] (1707-1778).

=== Dzīvnieku sistemātikas pamatgrupas ===
Par savas klasifikācijas pamatvienību K. Linnejs izvēlējās sugu. Tolaik par sugu sauca indivīdu grupu (atsevišķus dzīvniekus), kas bija savstarpēji tāpat kā vienu vecāku bērni un spēja savstarpēji vairoties. Piemēram, visus baltos zaķus pieskaitīja pie vienas sugas, bet no tiem atšķirīgos pelēkos zaķus - pie citas. K. Linnejs ieteica līdzīgās dzīvnieku sugas apvienot lielākās grupās - ģintīs, ģintis - kārtās, bet kārtas - klasēs. Katrai dzīvnieku sugai K. Linnejs deva no diviem latīņu valodas vārdiem sastāvošu nosaukumu. Pirmais vārds apzīmēja piederību ģintij, bet otrs - sugai. Dzīvnieka latīņu nosaukumu tulkojot latviešu valodā, vārdu kārtība parasti tiek mainīta un nosaukumā [[Āfrikas zilonis]], [[istabas muša]] ar vārdiem &quot;zilonis&quot; un &quot;muša&quot; apzīmē ģinti.

=== Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēmas īpatnības ===
Zooloģijai attīstoties tālāk, izrādījās, ka dzīvnieku klasifikācijai ar esošajām sistemātikas grupām ir par maz, tāpēc zinātnieki ieviesa jaunas grupas - dzimtas, kuras apvienoja ģintis, un tipus, kuras apvienoja klases. Sistēmas galvenās grupas tagad ir [[tips]], [[Klase (bioloģija)|klase]], [[kārta]], [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]], [[Ģints (bioloģija)|ģints]] un [[suga]]. Dzīvnieku valsts pašreizējā sistēmā izšķir 20 tipus un vairākus simtus klašu. Sugas izdala ne tikai pēc ārējām pazīmēm, kā to darīja K. Linnejs, bet arī pēc daudzām citām uzbūves īpatnībām, pēc dzīvesveida, izplatības u.c. Dzīvnieku valsts mūsdienu sistēma ir izveidota, pamatojoties uz dzīvnieku radniecību, uz to izcelšanos. Tipi tajā izvietoti, sākot ar vienkāršākajiem (zemākajiem) un beidzot ar sarežģītākajiem (augstākajiem), kas atbilst vispārējam dzīvnieku valsts vēsturiskās attīstības virzienam uz Zemes.

Taču Zeme joprojām dod zinātniekiem iespēju atklāt jaunas dzīvnieku sugas un pat tādas, ko grūti pieskaitīt kādam no esošie dzīvnieku tipiem. Tā beidzot tika izpētīti vēl 1986. gadā savāktie paraugi no okeāna dzīlēm pie Austrālijas un klasificētas divas pēc izskata sēnēm līdzīgas daudzšūņu sugas ''Dendrogramma enigmatica'' un ''Dendrogramma discoides'', kas pēc vairākām iezīmēm tuvas [[ktenofori|ktenoforu]] (''Ctenophora'') un [[dzēlējzarndobumaiņi|dzēlējzarndobumaiņu]] (''Cnidaria'') tipiem, taču tām trūkst visai būtiskas iezīmes, kas ļautu tās tiem viennozīmīgi pieskaitīt. Zinātnieki uzskata, ka abas sugas pārstāv pirms 600 miljoniem gadu eksistējušu faunu.&lt;ref&gt;[http://www.spiegel.de/wissenschaft/natur/tiefsee-forscher-entdecken-neue-organismen-a-989387.html Rätselwesen aus der Tiefsee] ''www.spiegel.de''&lt;/ref&gt;

=== Sistemātika ===
'''Valsts''' {{TaksoSaite|Animalia|Dzīvnieki}}
* apakšvalsts {{TaksoSaite|Eumetazoa|Daudzšūnu dzīvnieki}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Bilateria|Bilaterāļi}}&lt;ref&gt;Nielsen, C. 2001. Animal Evolution: Interrelationships of the Living Phyla. Second Edition. Oxford University Press, Oxford.&lt;/ref&gt;
::::* tips {{TaksoSaite|Xenacoelomorpha|Ksenacelveidīgie}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Deuterostomia|Otrmutnieki}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echinodermata|Adatādaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chordata|Hordaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Hemichordata|Pushordaiņi}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Vetulicolia|Vetulikolijas}}
::* apakšnodalījums {{TaksoSaite|Protostomia|Pirmmutnieki}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Ecdysozoa|Kutikulārie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Tardigrada|Gauskāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Kinorhyncha|Kinorinhi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Loricifera|Loriciferi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematoda|Nematodes}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nematomorpha|Matoņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Onychophora|Onihofori}}
::::* tips {{TaksoSaite|Arthropoda|Posmkāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Priapula|Priāpuli}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Platyzoa|Plakantārpveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cycliophora|Ciklioforas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gnathostomulida|Gnatostomulīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Acanthocephala|Kāšgalvjtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Platyhelminthes|Plakantārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Micrognathozoa|Sīkžokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Gastrotricha|Vēderskropstaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rotifera|Virpotāji}}
:::* virstips {{TaksoSaite|Lophotrochozoa|Spirālveidīgie}}
::::* tips {{TaksoSaite|Rhombozoa|Diciemīdas}}
::::* tips {{TaksoSaite|Echiura|Ehiūri}}
::::* tips {{TaksoSaite|Entoprocta|Entoprokti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Phoronida|Foronīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Mollusca|Gliemji}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Hyolitha|Hiolīti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Nemertea|Nemertīntārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Orthonectida|Ortonektīdi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Brachiopoda|Pleckāji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Annelida|Posmtārpi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Chaetognatha|Saržokļaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Sipuncula|Sipunkuli}}
::::* tips {{TaksoSaite|Bryozoa|Sūneņi}}
:* nodalījums {{TaksoSaite|Radiata|Staraiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Cnidaria|Dzēlējzarndobumaiņi}}
::::* tips {{TaksoSaite|Ctenophora|Ktenofori}}
* apakšvalsts {{TaksoSaite|Parazoa|Parazoji}}
::::* tips {{TaksoSaite|Placozoa|Plakozoji}}
::::* tips †{{TaksoSaite|Archaeocyatha|Arheociāti}}
::::* tips {{TaksoSaite|Porifera|Sūkļi}}

&lt;!--
*'''Valsts: Dzīvnieki (''Animalia'')'''
**Apakšvalsts: [[Parazoji]] (Parazoa)
***Tips: [[Plakozoji]] (Placozoa)
***Tips: †[[Arheociati]] (Archaeocyatha)
***Tips: [[Sūkļi]] (Porifera)
**Apakšvalsts:[[Daudzšūnu dzīvnieki]] (Eumetazoa)
***Nodalījums:[[Staraiņi]] (Radiata)
***Tips:[[Zarndobumaiņi]] (Cnidaria)
****Klase:[[Hidrozoji]] (Hydrozoa)
****Klase:[[Scifozoji]] (Scyphozoa)
****Klase:[[Koraļļi]] (Anthozoa)
***Tips:[[Ktenofori]] (Ctenophora)
****Klase:[[Ktenofori]] (Ctenophora)
***Nodalījums:[[Bilaterāļi]] (Bilateria)
***Tips:[[Plakantārpi]] (Platyhelminthes)
****Klase:[[Skropstiņtārpi]] (Turbellaria)
****Klase:[[Trematodes]] ([[sūcējtārpi]]) (Trematoda)
****Klase:[[Monogeneji]] (Monogenea)
****Klase:[[Lenteņi]] (Cestoda)
***Tips:[[Nemertīntārpi]] (Nemertea)
****Klase:[[Nemertīni]]
***Tips:[[Veltņtārpi]] (Nemathelminthes)
****Klase:[[Vēderskropstaiņi]] (Gastrotricha)
****Klase:[[Nematodes]] (Nematoda)
****Klase:[[Virpotāji]] (Rotifera)
***Tips:[[Kāšgalvjtārpi]] (Acanthocephala)
****Klase:[[Kāšgalvji]]
***Tips:[[Snuķgalvjtārpi]]
****Klase:[[Priāpuli]] (Priapula)
****Klase:[[Matoņi]] (Nematomorpha)
****Klase:[[Kinorinhi]] (Kinorhyncha)
***Tips:[[Gliemji]] (Mollusca)
****Klase:[[Bruņgliemji]] (Polyplacophora)
****Klase:[[Rievvēdergliemji]] (Aplacophora)
****Klase:[[Gliemenes]] (Bivalvia)
****Klase:[[Monoplakofori]] (Monoplacophora)
****Klase:[[Gliemeži]] (Gastropoda)
****Klase:[[Lāpstkājgliemji]] (Scaphopoda)
****Klase:[[Galvkājgliemji]] (Cephalopoda)
***Tips:[[Posmtārpi]] (Annelida)
****Klase:[[Daudzsartārpi]] (Polychaeta)
****Klase:[[Mazsartārpi]] (Oligochaeta)
****Klase:[[Dēles]] (Hirudinoidea)
****Klase:[[Ehiūri]] (Echiura)
****Klase:[[Sipunkuli]] (Sipuncula)
***Tips:[[Onihofori]]
****Klase:[[Pirmtraheāti]]
***Tips:[[Posmkāji]] (Arthropoda)
****Klase:[[Zobenastes]] (Merostomata)
****Klase:[[Zirnekļveidīgie]] (Arachnida)
****Klase:[[Jūraszirnekļi]] (Pycnogonida)
****Klase:[[Vēžveidīgie]] (Crustacea)
****Klase:[[Daudzkāji]] (Myriapoda)
****Klase:[[Kukaiņi]] (Insecta)
****Klase:[[Tārtigrādi]] (Tardigrada)
****Klase:[[Mēleņi]] (Pentastomida)
***Tips:[[Vainagtaustekļaiņi]] (Tentaculata)
****Klase:[[Foronīdi]] (Phoronida)
****Klase:[[Sūneņi]] (Bryozoa)
****Klase:[[Pleckāji]] (Brachiopoda)
***Tips:[[Pogonofori]] (Pogonophora)
****Klase:[[Pogonofori]] (Pogonophora)
***Tips:[[Saržokļaiņi]] (Chaetognatha)
****Klase:[[Saržokļaiņi]] (Chaetognatha)
***Tips:[[Adatādaiņi]] (Echinodermata)
****Klase:[[Jūraslilijas]] (Crinoidea)
****Klase:[[Jūraszvaigznes]] (Asteroidea)
****Klase:[[Ofiūras]] (Ophiuroidea)
****Klase:[[Jūraseži]] (Echinoidea)
****Klase:[[Jūrasgurķi]] (Holothuroidea)
***Tips:[[Pushordaiņi]] (Hemichordata)
****Klase:[[Zarnelpotāji]]
****Klase:[[Spārnžauņi]]
***Tips:[[Hordaiņi]] (Chordata)
****Klase:[[Apendikulārijas]] (Appendiculariae)
****Klase:[[Ascīdijas]] (Ascidiae)
****Klase:[[Salpu klase|Salpas]] (Salpae)
****Klase:[[Lancetnieki]] (Galvhordaiņi) (Cephalochorda)
****Klase:[[Apaļmutnieki]] (Cyclostomata)
****Klase:[[Zivis]] (Pisces)
****Klase:[[Abinieki]] (Amphibia)
****Klase:[[Rāpuļi]] (Reptilia)
****Klase:[[Putni]] (Aves)
****Klase:[[Zīdītāji]] (Mammalia)
--&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dzīvnieki| ]]</text>
      <sha1>b08xe761lbf4dow649893ewsmq4copf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kirgizstāna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1697</id>
    <revision>
      <id>4301534</id>
      <parentid>4298912</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:06:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Oša -&gt; Oša (Kirgizstāna)</comment>
      <origin>4301534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18448" sha1="f9ywxncqjak92i5buyb3pdwsehi77rq" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Кыргыз Республикасы''&lt;br /&gt;''Кыргызская Республика''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Kirgīzu Republika
|            valsts_nosaukums = Kyrgyzstan   &lt;!-- Valsts nosaukums angļu valodā --&gt;
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = [[Kirgizstānas valsts himna]]
|               karoga_attēls = Flag of Kyrgyzstan.svg
|            karoga_nosaukums = Kirgizstānas karogs
|              ģerboņa_attēls = National emblem of Kyrgyzstan.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Kirgizstānas ģerbonis
|                 symbol_type = Ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px   &lt;!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --&gt;
|               kartes_attēls = Kyrgyzstan (orthographic projection).svg
|             kartes_paraksts =
|               galvaspilsēta = [[Biškeka]]
|                        latd = 42
|                        latm = 52
|                       latNS = N
|                       longd = 74
|                       longm = 36
|                      longEW = E
|             lielākā_pilsēta = 
|              valsts_valodas = [[Kirgīzu valoda|Kirgīzu]], [[Krievu valoda|krievu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.gov.kg/index.php?name=EZCMS&amp;menu=3403&amp;page_id=84 | title= Konstitūcija | accessdate= 2007-07-07 | publisher= [[Kirgizstānas valdība]] | quote= &lt;br /&gt;5. pants&lt;br /&gt;1. Kirgīzu Republikas valsts valoda ir kirgīzu valoda.&lt;br /&gt;2. Kirgīzu Republikā krievu valodu lieto vienlīdzīgi valsts valodai. | archiveurl= https://web.archive.org/web/20081228052737/http://www.gov.kg/index.php?name=EZCMS&amp;menu=3403&amp;page_id=84 | archivedate= 2008-12-28 }}&lt;/ref&gt;
|        valsts_galvas_tituls = Prezidents
|                valsts_galva = [[Sadirs Džaparovs]] 
|       valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs
|               valsts_galva2 = [[Akilbeks Džaparovs]]
|        neatkarības_iegūšana = Neatkarība 
|        neatkarības_notikums = no [[Padomju Savienība|PSRS]]
|          neatkarības_datums = 
|       neatkarības_notikums2 = Proklamēta
|         neatkarības_datums2 = {{Dat|1991|08|21}}
|       neatkarības_notikums3 = Pabeigta
|         neatkarības_datums3 = {{Dat|1991|12|25}}
|                 platība_km2 = 199 900
|               platība_sq_mi = 77 181 
|               platība_rangs = 86
|          iedzīvotāju_skaits = 6 019 480
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2016
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 110
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 27,4
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 176
|                     IKP_PPP = USD 21 miljards&lt;ref name=imf2&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=39&amp;pr.y=18&amp;sy=2004&amp;ey=2008&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=917&amp;s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&amp;grp=0&amp;a= |title=Kirgizstāna|publisher=Starptautiskais Valūtas Fonds|accessdate=2008-10-09}}&lt;/ref&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2016
|               IKP_PPP_rangs = 134
|          IKP_PPP_per_capita = USD 3 467&lt;ref name=imf2/&gt;
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 140
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,655
|                    HDI_gads = 2014
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#ffcc00&quot;&gt;vidējs&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 116
|                        Gini = 27,4
|                   Gini_gads = 2012
|             Gini_kategorija = &lt;span style=&quot;color:#090;&quot;&gt;zems&lt;/span&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Kirgizstānas soms]]
|                valūtas_kods = KGS
|                  laika_zona = [[Kirgizstānas laiks|KGS]]
|                  utc_offset = +6
|              laika_zona_DST =
|              utc_offset_DST =
|                      domēns = [[.kg]]
|              tālsarunu_kods = 996
}}'''Kirgizstāna''' ({{val|ky|Кыргызстан}} {{IPA|[qɯrʀɯzˈstɑn]}}; {{val|ru|Кыргызстан}} {{IPA|[ˈkˠɨrɡˠɨzstan]}}, agrāk saukta arī par '''Kirgīziju'''), oficiālais nosaukums '''Kirgīzu Republika''', ir valsts [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Tā robežojas ar [[Kazahstāna|Kazahstānu]] ziemeļos, [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] rietumos, [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]] dienvidrietumos un [[Ķīna|Ķīnu]] dienvidaustrumos. 

Valsts kopējā platība ir 199,9 tūkstoši km². Lielākā daļa teritorijas ir kalnaina.

Galvaspilsēta ir [[Biškeka]], kas ir lielākā pilsēta republikā. 2025. gada sākumā tās iedzīvotāju skaits bija aptuveni 1 165 500 cilvēki.

Pēc iedzīvotāju skaita Kirgizstāna ieņem aptuveni 107. vietu pasaulē: 2025. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija aptuveni 7,35 miljoni cilvēku. Etniskais sastāvs: [[kirgīzi]] — 72 %, [[uzbeki]] — 14 %, [[krievi]] — 9 %. Galvenā reliģija — [[sunnītu islāms]], ievērojama mazākuma — [[Pareizticība|pareizticīgie]] [[kristieši]].

Valsts valodas ir [[Kirgīzu valoda|kirgīzu]] un [[krievu valoda]]. Kirgizstāna ir [[Prezidentāla republika|prezidentāla]], [[Laicīga valsts|laicīga]], unitāra republika.

== Administratīvais iedalījums ==
Kirgizstānas administratīvais iedalījums veidojas no divām republikas pakļautības pilsētām un septiņiem apgabaliem, kas tālāk iedalās 40 lauku rajonos, 4 pilsētas rajonos un 11 apgabala pakļautības pilsētās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gamsumo.gov.kg/ru/news/full/27.html |title=В Кыргызстане имеются 40 районов, 31 город и 453 аильных аймака |access-date={{dat|2015|03|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150920222700/http://gamsumo.gov.kg/ru/news/full/27.html |archivedate={{dat|2015|09|20||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920222700/http://gamsumo.gov.kg/ru/news/full/27.html |date={{dat|2015|09|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;  style=&quot;font-size:90%; margin:auto;&quot;
! Nr.
! Apgabals
! Kirgīzu&lt;br /&gt;nosaukums
! Krievu&lt;br /&gt;nosaukums
! Centrs
! Rajoni
! Apgabala&lt;br /&gt;pilsētas
! Iedzīvotāji&lt;br /&gt;(2011)&lt;ref name=&quot;население&quot;&gt;{{cite web|url=http://212.42.101.124:1041/stat1.kg/images/stories/docs/Ejegodnik/Population/demo%20region%201%20.pdf|title=Численность постоянного населения на 1 января|publisher=Кыргызстат|4=|accessdate=2012-03-31}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
! Platība&lt;br /&gt;km²
! Blīvums&lt;br /&gt;cilv./km²
|-
| colspan=10 align=center style=&quot;font-size:105%; text-align:center; background:#bfd7ff;&quot; | '''Republikas pakļautības pilsētas'''
|-
| 1
| [[Biškeka]]
| ''Бишкек''
| ''Бишкек''
| 
| align=right| 4
| align=right| —
| align=right| 859 800
| align=right| 170
| align=right| 5057,65
|-
| 2
| [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]]
| ''Ош''
| ''Ош''
| 
| align=right| —
| align=right| —
| align=right| 255 800
| align=right| 18,5
| align=right| 13827,03
|-
| colspan=10 align=center style=&quot;font-size:105%; text-align:center; background:#bfd7ff;&quot; | '''Apgabali'''
|-
| 3
| [[Batkenas apgabals]]
| ''Баткен облусу''
| ''Баткенская область''
| [[Batkena]]
| align=right| 3
| align=right| 3
| align=right| 441 100
| align=right| 17 000
| align=right| 25,95
|-
| 4
| [[Čujas apgabals]]
| ''Чүй облусу''
| ''Чуйская область''
| [[Biškeka]]
| align=right| 8
| align=right| 1
| align=right| 814 900
| align=right| 20 200
| align=right| 40,34
|-
| 5
| [[Džalalabadas apgabals]]
| ''Жалал-Абад облусу''
| ''Джалал-Абадская область''
| [[Džalalabata]]
| align=right| 8
| align=right| 4
| align=right| 1 036 700
| align=right| 33 700
| align=right| 30,76
|-
| 6
| [[Isikula apgabals]]
| ''Ысыккөл облусу''
| ''Иссык-Кульская область''
| [[Karakola]]
| align=right| 5
| align=right| 2
| align=right| 444 500
| align=right| 43 100
| align=right| 10,31
|-
| 7
| [[Narinas apgabals]]
| ''Нарын облусу''
| ''Нарынская область''
| [[Narina]]
| align=right| 5
| align=right| 1
| align=right| 262 100
| align=right| 45 200
| align=right| 5,80
|-
| 8
| [[Ošas apgabals]]
| ''Ош облусу''
| ''Ошская область''
| [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]]
| align=right| 7
| align=right| 0
| align=right| 1 130 900
| align=right| 29 200
| align=right| 38,73
|-
| 9
| [[Talasas apgabals]]
| ''Талас облусу''
| ''Таласская область''
| [[Talasa (Kirgizstāna)|Talasa]]
| align=right| 4
| align=right| 1
| align=right| 231 800
| align=right| 11 400
| align=right| 20,33
|- 
| ||Kopā||   ||  ||  ||align=right| 44|| align=right| 11 || align=right| 5 477 600||align=right| 199 988,5||align=right| 27,39
|-
|}

== Ekonomika ==
Kirgizstānas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 30,3% no [[IKP]], šis rādītājs bija otrs augstākais no visām valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Iekšpolitika ==

Valsts izveidojās 1991. gadā, sabrūkot [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Kirgīzijas PSR]] robežās kā prezidentāla republika.

=== Varas maiņa 2010. gadā ===

2010. gada 6. aprīlī Talasā sākās sacelšanās, kad vairāk nekā tūkstotis Kirgizstānas politiskās opozīcijas atbalstītāju sagrāva policijas kordonu un ieņēma vietējās administrācijas ēku. Protesti izcēlušies, pieaugot spriedzei starp opozīciju un prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdību. 7. aprīlī sacelšanās izplatījusies valsts galvaspilsētā Biškekā. Tika ieņemtas galvenās valdības ēkas un valsts televīzija - apvērsumā valdība tika gāzta (republikas premjers Danijars Usenovs iesniedzis varas pārņēmējiem demisijas rakstu), parlaments atlaists, bet prezidents bēga uz valsts dienvidiem, lai pulcētu savus atbalstītājus un organizētu pretošanos. Kopumā nemieros gāja bojā 74 cilvēki, 527 cilvēki guvuši ievainojumus, 400 no tiem ievietoti slimnīcās. Vakarā ieņemta prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimenes rezidence — mājas ir marodieru izlaupītas un aizdedzinātas. Arī parlamenta ēka izlaupīta. Tika izveidota &quot;tautas uzticības valdība&quot;, kuru vada bijusī ārlietu ministre un ''Kirgizstānas sociāldemokrātiskās partijas'' vadītāja Roza Otunbajeva.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/opozicija-parnem-varu-kirgizstana-40-bojagajusie.d?id=31107083 Opozīcija pārņem varu Kirgizstānā; 40 bojāgājušie. DELFI.lv 07.04.2010.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/world/other/kirgizstanas-nemieros-74-bojagajusie-atlaists-parlaments.d?id=31113407 Kirgizstānas nemieros 74 bojāgājušie; atlaists parlaments. DELFI.lv 07.04.2010.]&lt;/ref&gt; Valsts dienvidos iedzīvotāji atsacījās atzīt apvērsuma ceļā pie varas nākušās jaunās valdības leģitimitāti, taču tai uzticīgā armija jūnijā notikušos nemierus apspieda. Sadursmēs bojā gājuši vismaz 117 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēki. Pagaidu valdība deva rīkojumu iekšējās drošības spēkiem šaut uz &quot;dumpiniekiem&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/206054 |title=AM Latvijas iedzīvotājiem iesaka Kirgizstānu neapmeklēt |access-date={{dat|2010|08|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100821081326/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/206054 |archivedate={{dat|2010|08|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100821081326/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/206054 |date={{dat|2010|08|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Varas maiņa 2020. gadā ===

2020. gada 4. oktobrī Kirgizstānā notika parlamenta vēlēšanas. Valdošā partija tajās nepiedalījās to sašķēluša iekšēja konflikta dēļ; parlamentā iekļuva 4 partijas, no kurām trīs atbalstīja valdību un prezidentu Sooronbaju Džejenbekovu, valsts dienvidu [[Klans|klanu]] pārstāvi. Pēc iepriekšējiem datiem, šīs trīs partijas bija savākušas 58% balsu, kas augstās elektorālās barjeras (7%) dēļ deva tām 89% vietu parlamentā. Krievijas novērotāji nosauca šīs vēlēšanas par brīvām un atklātām.&lt;ref&gt;[https://vz.ru/news/2020/10/5/1063656.html Наблюдатели не увидели причин для массовых волнений после выборов в Киргизии. Взгляд] (5 октября 2020).&lt;/ref&gt; 12 parlamentā neiekļuvušās partijas nosauca vēlēšanas par viltotām un aicināja tautu uz protestiem, lai atceltu vēlēšanu rezultātus. 5. oktobra vakarā sākās nekārtības, kurās, kā parasti Kirgīzijā, darbojās relatīvi nelielas labi organizētas grupas. Notika neveiksmīgs mēģinājums ieņemt parlamenta ēku, kura laikā policija pret akmeņiem bruņoto pūli pielietoja asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus. Ap pusnakti ievainoto skaits sasniedza 130.&lt;ref&gt;[https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/9634115 Число госпитализированных после беспорядков в Бишкеке возросло до 130.] ТАСС (5 октября 2020).&lt;/ref&gt; Pēc trijiem naktī dumpinieki ieņēma parlamenta un drošības dienesta ēku, atbrīvojot pirms pusotriem gadiem arestēto un drošības dienesta izolatorā turēto bijušo prezidentu Almazbeku Atambajevu. Kopā ar viņu tika atbrīvoti vēl daži agrākie politiķi, tai skaitā par 2013. gadā it kā veikto apgabala gubernatora nolaupīšanu 2017. gadā arestētais [[Sadirs Džaparovs]], kurš vienīgais no viņiem tūlīt parādīja publisku aktivitāti un pievienojās dumpiniekiem, tā kļūstot par vienu no viņu līderiem. 6. oktobra rītā CVK atzina vēlēšanas par nenotikušām, kam sekoja valdību atbalstošo vietējo izpildvaras pārstāvju atlūgumu sērija, ieskaitot Biškekas mēru. No amata atteicās arī parlamenta priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;[https://www.znak.com/2020-10-06/glavy_gorodov_i_oblastey_kirgizii_skladyvayut_polnomochiya_na_fone_protestov_v_strane Главы городов и областей Киргизии сложили полномочия на фоне протестов в стране.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201010044738/https://www.znak.com/2020-10-06/glavy_gorodov_i_oblastey_kirgizii_skladyvayut_polnomochiya_na_fone_protestov_v_strane |date=2020-10-10 }} Znak.com (6 октября 2020).&lt;/ref&gt; Sadursmes turpinājās, un 7. oktobrī cietušo skaits jau tuvojās tūkstotim, bojā gāja viens cilvēks.&lt;ref&gt;[https://mediazona.ca/online/2020/10/07/opposition-3#36263 Смена власти в Кыргызстане. День третий.] Медиазона. Центральная Азия (7 октября 2020)&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;bbc2&quot;&gt;[https://www.bbc.com/russian/features-54526946 &quot;Надежду затоптали] Почему многие в Кыргызстане считают, что революции не случилось. Наргиза Рыскулова, Би-би-си, Бишкек, 13 октября 2020&lt;/ref&gt; Džejenbekovs vairījās pieņemt lēmumu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu, norādot, ka tas novedīs pie lielas asinsizliešanas, un pārgāja puspagrīdē, tomēr turpināja pārrunas ar politiskajiem spēkiem, redzēdams, ka lielākā daļa valsts aparāta un politiķu pārgājusi opozīcijas pusē.&lt;ref name=&quot;bbc&quot;&gt;[https://www.bbc.com/russian/news-55595377 &quot;Это наш Трамп&quot;.] Кыргызстан избрал Садыра Жапарова и дал ему больше власти, Наргиза Рыскулова. Би-би-си, Бишкек, 10 января 2021&lt;/ref&gt; 9. oktobrī prezidents paziņoja par savu gatavību nolikt pilnvaras. Tikmēr sākās sadursmes starp opozīcijas grupējumiem, tai skaitā starp Atambajeva un Džaparova atbalstītājiem.&lt;ref&gt;[https://www.interfax.ru/world/730777 В Бишкеке участники разных митингов устроили потасовку]. Interfax.ru&lt;/ref&gt; 10. oktobrī parlaments apstrīdamā balsojumā apstiprināja Džaparovu par jauno premjerministru,&lt;ref name=&quot;Kloop&quot;&gt;[https://kloop.kg/blog/2020/10/07/pochemu-osuzhdennogo-sadyra-zhaparova-tak-prodvigayut-v-premer-ministry-i-kak-on-stal-tak-populyaren-sredi-nekotoryh-protestuyushhih/ Почему осужденного Садыра Жапарова так продвигают в премьер-министры и как он стал так популярен среди некоторых протестующих] KLOOP.KG — Новости Кыргызстана&lt;/ref&gt; Atambajevs tika atkal arestēts. 11.—15. oktobrī turpinājās politiski strīdi par varas sadalījumu un to, kurš ir cik likumīgs, bet konflikts ielās bija beidzies. 15. oktobrī prezidents Džejenbekovs paziņoja par savu demisiju, 16. oktobrī parlaments to apstiprināja un iecēla Džaparovu par prezidenta vietas izpildītāju. Tika nozīmētas jaunas prezidenta vēlēšanas 2021. gada 10. janvārī un parlamenta — 2021. gada jūnijā.

2021. gada janvārī Sadirs Džaparovs pārliecinoši uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Pateicoties viņa kreisajam nacionālismam un biogrāfijai (bijis laukstrādnieks un valsts pretkorupcijas organizācijas pilnvarnieks, cīnījies par zelta raktuvju nacionalizāciju), viņu pieņēmuši ne tikai savējie ziemeļu, bet arī dienvidnieku klani, kamēr valsts dienvidos dzīvojošie etniskie uzbeki uztver Džaparovu nelabvēlīgi.&lt;ref name=&quot;Kloop&quot; /&gt; Oponenti savukārt viņu vaino populismā un saistībā ar krimināliem grupējumiem.&lt;ref name=&quot;bbc2&quot; /&gt; Vienlaikus vēlētāji arī atbalstīja lielāku varas koncentrāciju prezidenta rokās.&lt;ref name=&quot;bbc&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100411041348/http://onlinepress.kg/ Kirgizstānas preses izdevumi &quot;online&quot; režīmā]


{{Āzija}}
{{NVS}}
{{KDLO}}
{{Mūsdienu tjurku valstis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kirgizstāna| ]]
[[Kategorija:Āzijas valstis]]</text>
      <sha1>f9ywxncqjak92i5buyb3pdwsehi77rq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īrija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1761</id>
    <revision>
      <id>4301562</id>
      <parentid>4295368</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T11:49:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>185.201.30.47</ip>
      </contributor>
      <origin>4301562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33468" sha1="c2ci8zs1ae1dzezjv00og3rx0254m6e" xml:space="preserve">{{delete}}
{{Citas nozīmes|valsti Britu salās|Īrija (nozīmju atdalīšana)|Īrija}}
{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''Éire'' / ''Ireland''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Īrija
|            valsts_nosaukums =
|               karoga_attēls = Flag of Ireland.svg
|            karoga_nosaukums = Īrijas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Ireland.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Īrijas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 85px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna = ''[[Amhrán na bhFiann]]''&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Kareivju dziesma&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls = Location Ireland EU Europe.png
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Dublina]]
| latd=53 | latm=20 | latNS=N | longd=6 | longm=16 | longEW=W
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[īru valoda|īru (gēlu) valoda]]&lt;br&gt;[[Angļu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Parlamentāra republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Īrijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Maikls Higinss]]
|       valsts_galvas_tituls2 = [[Īrijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]]
|               valsts_galva2 = [[Saimons Heriss]]
|       valsts_galvas_tituls3 = &lt;!--[[Īrijas valdības vadītāja vietnieku uzskaitījums|Valdības vadītāja vietnieks]]--&gt;
|               valsts_galva3 = 
|        neatkarības_iegūšana = [[Īrijas vēsture|Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]
|        neatkarības_notikums = Deklarēta
|          neatkarības_datums = {{dat|1916|4|24}}
|       neatkarības_notikums2 = Ratificēta
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1921|1|21}}
|       neatkarības_notikums3 = Atzīta
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1922|12|6}}
|       neatkarības_notikums4 = Pašreizējā konstitūcija
|         neatkarības_datums4 = {{dat|1937|12|29}}
|          iestāšanāsESdatums = {{dat|1973|1|1}}
|                 platība_km2 = 70 273
|               platība_rangs = 120.
|              procenti_ūdens = 2,0
|          iedzīvotāju_skaits = 4,857,000
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2018
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 123.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 63,4
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 139.
|                     IKP_PPP = $175,055 miljardi
|                IKP_PPP_gads = 2009
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = $39 468
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,955
|                    HDI_gads = 2019
|              HDI_kategorija = &lt;font color=&quot;#009900&quot;&gt;ļoti augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 2.
|                      valūta = [[Eiro]] (€)
|                valūtas_kods = EUR
|                  laika_zona = [[Rietumeiropas laiks|WET]]
|                  utc_offset = +0
|              laika_zona_DST = [[IST]] ([[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]])
|              utc_offset_DST = +1
|                      domēns = [[.ie]]
|              tālsarunu_kods = 353
|                iso_kods_num = 372
|              iso_kods_alfa2 = IE
|              iso_kods_alfa3 = IRL
}}

'''Īrija''' ({{val|ga|Éire}}, {{val|en|Ireland}}), dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā '''Īrijas Republika''' ({{val|ga|Poblacht na hÉireann}}, {{val|en|Republic of Ireland}}), ir valsts [[Eiropa]]s ziemeļrietumos. Tā ir salu valsts, kuras arhipelāgā iekļaujas piecas sestdaļas no [[Īrija (sala)|Īrijas]] salas, kā arī daudzas citas nelielas salas. Tās vienīgā sauszemes robeža ir ar [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] jeb [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]]s daļu ziemeļos. To rietumos apskalo [[Atlantijas okeāns]], bet austrumos to apskalo [[Īrijas jūra]] un [[Sentdžordža šaurums]]. Īrijas kopējā platība ir 70 273 [[km²]] un to ietekmē mērenās joslas klimats. Rietumos piekraste ir klinšaina un bagāta ar pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir samērā līdzena un to šķērso vairākas lielas upes, kā arī centrālajā daļā plešas plaši purvi.

Īrijas salas dalīšana notika [[1921]]. gadā, kad tika nodibināta mūsdienu Īrijas valsts. Gadsimtu gaitā īri pamazām zaudēja savu valodu (mūsdienās oficiālo valsts valodu — [[īru valoda|īru valodu]] — brīvi pārvalda tikai apmēram 10% iedzīvotāju), bet ir saliedējušies ar [[katolisms|katoļu]] baznīcu, kas kļuvusi par īru nacionālās mentalitātes sastāvdaļu. 20. gadsimta otrajā pusē pēc dažādu nozaru reformām Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu apsteidzot Apvienoto Karalisti.

Īrija ir [[parlamentāra republika]], kas sastāv no četrām provincēm un divdesmit sešām grāfistēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Dublina]]. Īrija 1973. gadā pievienojās [[Eiropas Savienība]]i un kopš 1999. gada [[eiro]] ir Īrijas oficiālā valūta. Īrija ir [[ANO]] dalībvalsts, kā arī [[ESAO]] un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|PTO]] dibinātājvalsts. Īrija ievēro neitralitāti militārajā jomā, tāpēc tā nav [[NATO]] dalībvalsts.

20. gadsimta otrajā pusē pēc izglītības un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu. Mūsdienās Īrija ir viena no turīgākajām valstīm pasaulē pēc [[Iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas līmeņa|IKP uz vienu iedzīvotāju]]. No 2011. līdz 2013. gadam Īrija bija septītā attīstītākā valsts pasaulē pēc [[Tautas attīstības indekss|tautas attīstības indeksa]].&lt;ref&gt;http://hdr.undp.org/en/media/HDR_2011_EN_Table1.pdf&lt;/ref&gt; Īrija atrodas 16. vietā pasaulē pēc preses brīvības indeksa un 11. vietā pēc ekonomiskās brīvības indeksa.

== Etimoloģija ==
Valsts nosaukums mūsdienu [[Īru valoda|īru valodā]] (''Éire'') cēlies no [[Senīru valoda|senīru]] ''Eriu &quot;[[valsts]]&quot;,'' vai [[Eriu]] — dievietes vārda [[Īru mitoloģija|īru mitoloģijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.irishcentral.com/roots/history/where-does-the-name-ireland-come-from|title=Where does the name Ireland come from?|website=IrishCentral.com|access-date=2022-09-06|date=2022-03-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Īrijas konstitūcija]]s ceturtajā pantā (pieņemta 1937. gadā) teikts: &quot;Valsts nosaukums ir ''Éire'' jeb, [[Angļu valoda|angļu valodā]], ''Ireland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Ireland's Constitution of 1937. with Amendments through 2012.|url=https://www.constituteproject.org/constitution/Ireland_2012.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; 1947. gadā tika pieņemts nosaukums ''Republic of Ireland'' kā valsts apraksts (''Description of the State''). Taču Īrijas nosaukums joprojām ir vienkārši ''Ireland''. Tas ir saistīts ar konstitūcijā noteiktajām pretenzijām uz visu salu: “Tautai piederošo teritoriju veido visa [[Īrija (sala)|Īrijas sala]], tai [[Īrijas salas|piegulošās salas]] un teritoriālā jūra” (2. pants, [[Belfāstas nolīgums|Belfāstas nolīguma]] rezultātā kopš 1998. punkta teksts ir aizstāts ar neitrālāku tekstu). Neskatoties uz to, dažādās sfērās — gan oficiālajā, gan neoficiālajā — lai valsts atšķirtu no britu [[Ziemeļīrija]]s un pašas Īrijas salas, tiek plaši izmantots nosaukums ''Republic of Ireland''.

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Īrijas vēsture}}

=== Aizvēsturiskā Īrija ===
Īrijas vēsture sākās ar pirmo zināmo cilvēku apmešanos Īrijā aptuveni 8000 gadus pirms mūsu ēras, kad [[mednieki un vācēji]] ieradās, iespējams pa [[Zemes tilts|zemes tiltu]], no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] un kontinentālās [[Eiropa]]s.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Moody|first=T.W. &amp; Martin, F.X., eds.|title=The Course of Irish History|publisher=Roberts Rinehart|date=1995|pages=31-32|id={{ISBN|1-56833-175-4}}}}&lt;/ref&gt; Dažas arheoloģiskās pēdas ir saglabājušās no šīs grupas, bet pēcteči [[Neolīts|neolīta]] laikmetā ieradās, galvenokārt no [[Ibērijas pussala]]s. Tie apmetās galvenajās neolīta apmešanās vietās kā, piemēram, [[Ņūgreindža|Ņūgreindžā]].&lt;ref&gt;[http://www.breakingnews.ie/2004/09/09/story165780.html Geneticists find Celtic links to Spain and Portugal] www.breakingnews.ie, [[2004-09-09]]. Atjaunināts {{dat|2007|04|01}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.prospect-magazine.co.uk/article_details.php?id=7817 Myths of British ancestry] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060926181227/http://www.prospect-magazine.co.uk/article_details.php?id=7817|date={{dat|2006|09|26||bez}}}} Stephen Oppenheimer. October 2006, Special report. Atjaunināts {{dat|2007|04|01}}.&lt;/ref&gt;

=== Kristietības izplatība Īrijā ===
Pēc [[Svētais Patriks|Svētā Patrika]] un citu kristiešu [[Misionārs|misionāru]] ierašanās [[5. gadsimts|5. gadsimta]] vidū, līdz [[600]]. gadam [[kristietība]] bija pārmākusi vietējo pagānu [[reliģija]]s.

=== Viduslaiki ===
{{Skatīt arī|Kromvela Īrijas iekarošana}}
[[Agrie viduslaiki|Agrajos viduslaikos]] būdama viena no Eiropas kristīgās kultūras centriem, tālākos gadsimtos Īrija nonāca spēcīgākā kaimiņa [[Anglija]]s aizvien ciešākā pakļautībā, līdz [[1801]]. gadā tika tieši iekļauta kopējā [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotajā karalistē]].

Atšķirībā no [[Skotija]]s, Īrijai Apvienotajā Karalistē nebija noteikts brīvas tirdzniecības statuss. [[protestantisms|Protestantu]] ([[vīgi|vīgu]]) kontrolētā parlamenta apstākļos Īrijā tika diskriminēta [[katoļu baznīca]]. Katoļiem bija liegta iespēja turēt nekustamo īpašumu, ieņemt valsts amatus, pat izglītība. Tāpēc īri mēģināja sacelties vai ik pa desmitgadei.

Īrija 1707. gadā tika izslēgta no Apvienotās Karalistes sastāva. Tā saglabāja savu parlamentu, taču saskaņā ar Poininga likumu (''Poynings'Law'', 1494.) Īrijas parlamentu turpināja kontrolēt Anglijas parlaments un Anglijas karaļa ministri. Īrijas iedzīvotāju skaits turpināja pieaugt, taču Anglijas uzspiestās kontroles dēļ reformas kavējās un ekonomika stagnēja, tāpēc 18. gadsimta laikā Īrijā cits pēc cita sekoja bada laiki. Pilsētās un provincēs plosījās laupītāju bandas, valsts grima arvien dziļākā postā, līdz Apvienotajai Karalistei nekas cits neatlika kā 1801. gadā likvidēt Īrijas autonomiju (parlamentu un pašpārvaldi). Īrija tika pilnībā iekļauta Lielbritānijas sastāvā, un Īrijas pārstāvji (tāpat kā pārējo zemju pārstāvji) piedalījās Lielbritānijas parlamenta darbā kā deputāti. Īru deputātu grupu vadīja OíKonels.

=== Savienība ar Lielbritāniju ===
No [[1845]]. līdz [[1849]]. gadam Īrijā plosījās [[Kartupeļu bads]], kad no bada mira, pēc minimāliem aprēķiniem, 0,5 miljoni iedzīvotāju, bet apmēram 2 miljoni iedzīvotāju devās bēgļu gaitās. [[1841]]. gadā Īrijā dzīvoja vairāk nekā 6,5 miljoni iedzīvotāju (par 25% vairāk nekā mūsdienās). Kaut arī dzimstības līmenis Īrijā bija augsts, līdz pat 20. gadsimta vidum iedzīvotāju skaits turpināja samazināties lielās emigrācijas dēļ.

1869. gadā Īrijā baznīca tika šķirta no valsts. 1870. gadā mēģināja īstenot agrāro reformu, bet nekas no tās neiznāca.

1872. gadā īru deputāti atkal izvirzīja Īrijas autonomijas ideju, bet, kad to noraidīja, tie Parnela vadībā (izmantojot parlamenta kārtības ruļļa nepilnības, piemēram, ka nebija reglamentēts deputāta uzstāšanās ilgums) sāka traucēt parlamenta darbu. Pašā Īrijā aktīvi izvērsās [[Terorisms|teroristisku]] atbrīvošanās organizāciju darbība, kuras vietējā līmenī bija ietekmīgākas nekā valsts institūcijas. Klasisks piemērs — vienā apgabalā visi pārstāja pirkt rūpnieka Boikota preces, tā iedzenot viņu bankrotā.

1886. gadā Gladstons ierosināja piešķirt Īrijai autonomiju un parlamentu. To noraidīja.

1912. gadā Askrits atkal iesniedza šo likumprojektu. Pēc trešā piegājiena 1914. gadā to apstiprināja, bet [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ neīstenoja pilnībā. Olstera, kurā dominēja kolonisti no Skotijas, pieprasīja atdalīšanos no Īrijas.[[Attēls:Easter Proclamation of 1916.png|thumb|Lieldienu aicinājums, ko izdevuši Lieldienu sacelšanās vadītāji|left]]

=== Neatkarības karš ===
{{Sīkāk|Lieldienu sacelšanās}}
1916. gadā notika [[Lieldienu sacelšanās]], lielākā īru sacelšanās no [[Īru 1798. gada sacelšanās]], kas beidzās ar sakāvi, tomēr pieauga tautas atbalsts republikāņiem un 1918. gada decembra Apvienotās Karalistes parlamenta velēšanās īru republikāņu partija ''[[Sinn Féin]]'' ieguva 73 no 105 Īrijai atvēlētajām vietām.

1919. gada janvārī ''Sinn Féin'' atteicās piedalīties Apvienotās Karalistes parlamenta darbā, bet tā vietā izveidoja Īrijas parlamentu un pasludināja Īrijas Republikas neatkarību, kas izraisīja [[Īrijas Neatkarības karš|Īrijas Neatkarības karu]].

1921. gada 9. jūlijā tika noslēgts pamiers un pēc ilgām sarunām 5. decembrī Īrija noslēdza domīnijas līgumu ar Lielbritāniju izveidojot [[Īrijas Brīvvalsts|Īrijas Brīvvalsti]] (ziemeļu grāfistes ar Olsteru priekšgalā palika Lielbritānijas sastāvā). Sākās [[Īrijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]] starp jauno brīvvalsti un republikāņiem-domīnijas līguma pretiniekiem, kurā pēdējie tika sakauti.

1937. gadā Īrija pieņēma jaunu konstitūciju un pasludināja pilnīgu neatkarību.

=== Īrija 20. un 21. gadsimtā ===
20. gadsimta otrajā pusē pēc [[reforma|izglītības reformas]] (Nacionālās bibliotēkas uzcelšana, bibliotēku tīkla izveidošana, izglītības programmu reorganizācija) un nodokļu politikas reformas Īrijas tautsaimniecība piedzīvoja strauju uzplaukumu.

1973. gadā Īrija pievienojās [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]i.

Pēc [[ANO tautas attīstības indekss|ANO tautas attīstības indeksa]], tā bija 4. vietā pasaulē ([[2006. gads|2006]]. gadā) aiz [[Norvēģija]]s, [[Islande]]s un [[Austrālija]]s, arī pēc [[IKP]] ([[PPP]]) uz iedzīvotāju — 4. vietā pasaulē ([[2005. gads|2005]]. gadā) aiz [[Luksemburga]]s, [[Norvēģija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], aiz sevis atstājot bijušo metropoli — Lielbritāniju, kura tolaik bija attiecīgi 17. un 18. vietā. Līdz 2008. gada [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|Globālajai finanšu krīze]]i Īrijas iedzīvotāju skaits pieauga par vidēji 2% gadā. Labākas dzīves meklējumos tajā ieradās ārvalstu darbaspēks. Pēc [[Latvija]]s pievienošanās [[Eiropas Savienība|ES]] uz Īriju pārcēlās arī tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
[[Attēls:Ireland (MODIS).jpg|thumbnail|Īrijas satelītaatēls]]

== Ģeogrāfija ==
Īrija ir Eiropas valsts, kas atrodas Eiropas ziemeļrietumos un aizņem 5/6 no [[Īrija (sala)|Īrijas salas]]. Īrijas sala kopā ar Lielbritānijas salu ir plašāk pazīstama kā [[Britu salas]]. Vienīgā Īrijas sauszemes robeža ir [[Ziemeļīrija|Ziemeļīriju]] ziemeļos, kas ir viena no Lielbritānijas daļām. Īriju no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, bet no Eiropas kontinentālās daļas to atdala [[Ķeltu jūra]].

Īrijas teritorija aizņem 70 273 [[km²]] un tā pēc platības ir 16. lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts un 120. lielākā valsts pasaulē pēc platības. Augstākais punkts ir [[Karantūils]], kura augstums ir 1 038 metrus virs jūras līmeņa un atrodas Īrijas dienvidrietumos.

Īrijas rietumu piekraste ir klinšaina un bagāta ar daudziem maziem pauguriem un nelieliem kalniem. Valsts centrālā daļa ir lielākoties līdzena un to šķērso vairākas lielas upes. Valsts centrs ietilpst Šanonas upes baseinā, tāpēc tam raksturīgi plaši purvi, kuros ir iespējams iegūt ļoti daudz [[kūdra]]s.

Īrijas lielākais ezers ir [[Koriba ezers]], kas atrodas valsts rietumu daļā un ir 176 [[km²]] liels. Nākamie lielākie ezeri ir [[Derga ezers]] un [[Māska ezers]]. Īrijas lielākā upe ir [[Šanonas upe]], kuras kopējais garums ir 360,5 kilometri. Nākamās lielākās upes ir [[Barovas upe]] un [[Šīras upe]].

=== Administratīvais iedalījums ===
{{pamatraksts|Īrijas administratīvais iedalījums}}
Īrija ir vēsturiski sadalīta četrās provincēs, bet administratīvi tā ir sīkāk sadalīta [[Īrijas administratīvais iedalījums|divdesmit deviņās grāfistēs]].

=== Klimats ===
Vietējo klimatu nosaka Ziemeļatlantijas straume, tāpēc to var raksturot kā mērenu. Vasarā temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija uzkāpj reizi desmit gados, tāpat ļoti reti tā noslīd līdz -6 grādiem. Nokrišņu daudzums Īrijā ir ļoti liels, jo dažās valsts daļās līst pat līdz 275 dienām gadā.

== Demogrāfija ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Pēc tautas skaitīšanu datiem no 2006. līdz 2011. gadam Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par vairāk kā 348 tūkstošiem un 2011. gadā sasniedza 4,59 miljonus, pie kam kopējais iebraucēju skaits pieauga no 420 līdz 544 tūkstošiem. 
Ārzemēs dzimušo Īrijas iedzīvotāju skaits palielinājās par 25% un sasniedza 767 tūkstošus, veidojot 17% no kopējā iedzīvotāju skaita. Visstraujāk augošās grupas bija [[rumāņi]] (+110%), [[indieši]] (+91%), [[poļi]] (+83%), [[latvieši]] (+43%) un [[lietuvieši]] (+40%).
514 tūkstoši Īrijas iedzīvotāju mājās runāja svešvalodā un visizplatītākā valoda bija [[Poļu valoda|poļu]], kam sekoja [[Franču valoda|franču]], [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]] un [[Vācu valoda|vācu]].

{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
|title       = Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|type        = 
|align       = left
|width       = 
|state       = 
|shading     = 
|percentages = on
|break       = jā
|footnote    = &lt;center&gt;Avoti:&lt;ref&gt;[https://www.cso.ie/en/releasesandpublications/er/pme/populationandmigrationestimatesapril2017/ &quot;Population and migration estimates april 2017&quot;.]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url= https://cso.ie/en/releasesandpublications/er/pme/populationandmigrationestimatesapril2019/ |title=Populationand migration estimates April 2019|date=27 August 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;/center&gt;
| cols = 4
| graph-pos = bottom
|1841|6528799
|1851|5111557
|1861|4402111
|1871|4053187
|1881|3870020
|1891|3468694
|1901|3221823
|1911|3139688
|1926|2971992
|1936|2968420
|1946|2955107
|1951|2960593
|1961|2818341
|1971|2978248
|1981|3443405
|1991|3525719
|2002|3917203
|2011|4588252
|2022|5123536
}}

=== Lielākās pilsētas ===
{{Īrijas lielākās pilsētas}}

=== Etniskais sastāvs ===
Imigranti pēc izcelsmes valsts:&lt;ref&gt;[https://ec.europa.eu/eurostat/data/database Eurostat datubāze]&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!scope=col| 
!scope=col| 2017
!scope=col| 2018
!scope=col| 2019
!scope=col| 2020
!scope=col| 2021
!scope=col| 2022
|-
|Kopējais iedzīvotāju skaits
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4784383}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4830392}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4904240}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4964440}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5006324}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5060004}}
|-
|Dzimšanas valsts: {{Īrija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4219499}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4251610}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4292229}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4321034}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4356578}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4388737}}
|-
|Ārvalstīs dzimušo skaits:
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:564884}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:578782}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:612011}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:643406}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:649746}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:671267}}
|-
|{{Polija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:127045}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:129117}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:130654}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:132638}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:135195}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:135903}}
|-
|{{Apvienotā Karaliste}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:107330}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:109303}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:112414}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:117426}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:117820}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:118083}}
|-
|{{Lietuva}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:38279}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:39276}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:40205}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:41247}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:42396}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:42973}}
|-
|{{Rumānija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:29293}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:28628}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:27902}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:27294}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:27068}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:26576}}
|-
|{{Latvija}}
| align=&quot;right&quot; |'''{{formatnum:20671}}'''
| align=&quot;right&quot; |'''{{formatnum:21070}}'''
| align=&quot;right&quot; |'''{{formatnum:21394}}'''
| align=&quot;right&quot; |'''{{formatnum:21787}}'''
| align=&quot;right&quot; |'''{{formatnum:22303}}'''
| align=&quot;right&quot; |'''{{formatnum:22474}}'''
|-
|{{Vācija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:13200}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:14673}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:17157}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:18811}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:18989}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:20423}}
|-
|{{Nigērija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:8579}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:9843}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:12608}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15231}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:16103}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:18430}}
|-
|{{ASV}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:12480}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:12933}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:14487}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15945}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:16136}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:17377}}
|-
|{{Francija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:12659}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:13368}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15046}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:16185}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:16207}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:17181}}
|-
|{{Indija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:13064}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:13141}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:14420}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15622}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15621}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:16906}}
|-
|{{Brazīlija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15148}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:14962}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15669}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:16347}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15903}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:16470}}
|-
|{{Spānija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:12860}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:13228}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:14629}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15522}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15336}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:16057}}
|-
|{{ĶTR}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:11429}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:11906}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:13355}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:14573}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:14625}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:15647}}
|-
|{{Itālija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:12341}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:12486}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:13520}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:14214}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:13989}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:14565}}
|-
|{{Filipīnas}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5975}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:6980}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:9441}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:11425}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:12060}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:13932}}
|-
|{{Slovākija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:10130}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:10416}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:10612}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:10988}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:11294}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:11416}}
|-
|{{Ungārija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:9431}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:9379}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:9364}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:9354}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:9377}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:9336}}
|-
|{{Pakistāna}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:7851}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:7531}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:7557}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:7576}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:7216}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:7382}}
|-
|{{Nīderlande}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5149}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5402}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:6094}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:6608}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:6625}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:6998}}
|-
|{{Dienvidāfrika}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3709}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3974}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4675}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5360}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5424}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:6009}}
|-
|{{Čehija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5142}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5245}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5302}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5456}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5572}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5614}}
|-
|{{Krievijas Federācija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3421}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3656}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4271}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4887}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5041}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5492}}
|-
|{{Portugāle}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4845}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4799}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5113}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5277}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5116}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5256}}
|-
|{{Horvātija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5276}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:5130}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4977}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4841}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4785}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4697}}
|-
|{{Malaizija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3436}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3489}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3865}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4262}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4246}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4562}}
|-
|{{Austrālija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2924}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3118}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3536}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3944}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3967}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4260}}
|-
|{{Kanāda}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2938}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3072}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3467}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3835}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3897}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:4176}}
|-
|{{Ukraina}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2331}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2469}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2981}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3373}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3492}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3910}}
|-
|{{Moldova}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2409}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2551}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2972}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3325}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3407}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3723}}
|-
|{{Maurīcija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2344}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2481}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2776}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3085}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3132}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3350}}
|-
|{{Zviedrija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1862}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2120}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2520}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2773}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2810}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:3049}}
|-
|{{Igaunija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2294}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2373}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2464}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2543}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2633}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2672}}
|-
|{{Bulgārija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2655}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2627}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2592}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2568}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2559}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2508}}
|-
|{{Taizeme}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1342}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1389}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1637}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1859}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1899}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2120}}
|-
|{{Bangladeša}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1578}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1575}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1769}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1946}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1916}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:2024}}
|-
|{{Beļģija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1378}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1488}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1674}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1818}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1835}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1960}}
|-
|{{Japāna}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1225}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1317}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1526}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1698}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1770}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1909}}
|-
|{{Zimbabve}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1229}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1284}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1516}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1684}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1712}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1875}}
|-
|{{Saūda Arābija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1876}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1836}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1855}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1882}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1819}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1853}}
|-
|{{Jaunzēlande}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1283}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1352}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1488}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1644}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1662}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1786}}
|-
|{{Somija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1078}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1212}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1443}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1580}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1635}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1726}}
|-
|{{Korejas Republika}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1181}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1201}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1384}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1527}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1532}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1652}}
|-
|{{Kongo Republika}}
| align=&quot;right&quot; |229
| align=&quot;right&quot; |483
| align=&quot;right&quot; |851
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1117}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1213}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1459}}
|-
|{{Austrija}}
| align=&quot;right&quot; |971
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1028}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1176}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1294}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1294}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1379}}
|-
|{{Dānija}}
| align=&quot;right&quot; |925
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1016}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1145}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1241}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1260}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1301}}
|-
|{{Baltkrievija}}
| align=&quot;right&quot; |575
| align=&quot;right&quot; |676
| align=&quot;right&quot; |879
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1052}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1098}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1263}}
|-
|{{Šveice}}
| align=&quot;right&quot; |855
| align=&quot;right&quot; |929
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1036}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1169}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1179}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1262}}
|-
|{{Meksika}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1202}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1168}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1221}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1228}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1191}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1228}}
|-
|{{Somālija}}
| align=&quot;right&quot; |929
| align=&quot;right&quot; |947
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1055}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1117}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1107}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1205}}
|-
|{{Gana}}
| align=&quot;right&quot; |653
| align=&quot;right&quot; |710
| align=&quot;right&quot; |830
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1003}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1057}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1190}}
|-
|{{Sudāna}}
| align=&quot;right&quot; |957
| align=&quot;right&quot; |940
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1016}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1104}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1079}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1153}}
|-
|{{Venecuēla}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1173}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1138}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1124}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1133}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1076}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1067}}
|-
|{{Irāka}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1044}}
|-
|{{Grieķija}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1013}}
| align=&quot;right&quot; |979
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1037}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1067}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1027}}
| align=&quot;right&quot; |{{formatnum:1038}}
|-
|}

==== Latvijas valstspiederīgie ====
{{pamatraksts|Īrijas latvieši}}
Ja 2006. gada Īrijas tautas skaitīšanā 13 319 aptaujāto cilvēku norādīja tautību latvietis, tad 2011. gadā šis skaits bija pieaudzis līdz 20 593 (19 989 no viņiem apliecināja, ka ir dzimuši Latvijā). Pēc tautas skaitīšanas datiem 2011. gada aprīlī Latvijas valstspiederīgie veidoja 0,5% no kopējā Īrijas iedzīvotāju skaita. 50% no Latvijas valstspiederīgajiem bija [[sieviete]]s un 11% [[Bērns|bērni]]. 5842 (42%) Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka mājās sarunājas [[Krievu valoda|krievu valodā]], bet 29% Latvijas valstspiederīgo norādīja, ka [[Angļu valoda|angļu valodā]] runā slikti vai nerunā nemaz.&lt;ref&gt;[http://baltic-ireland.ie/2012/03/21328/ Pirmie tautas skaitīšanas rezultāti – Īrijā dzīvo 20593 latvieši] Inguna Mieze ''baltic-ireland.ie'', 30.03.2012.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Īrijas pilsētu uzskaitījums]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Īrija-aizmetnis}}

{{Eiropa}}
{{ES valstis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Īrija| ]]</text>
      <sha1>c2ci8zs1ae1dzezjv00og3rx0254m6e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čīle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1916</id>
    <revision>
      <id>4301561</id>
      <parentid>4265142</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T11:48:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>185.201.30.47</ip>
      </contributor>
      <origin>4301561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23862" sha1="nxo73io18s5mq7lxeayrlxdzq447z8l" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = ''República de Chile''
|    pilnais_valsts_nosaukums = Čīles Republika
|            valsts_nosaukums = Chile
|               karoga_attēls = Flag of Chile.svg
|            karoga_nosaukums = Čīles Republikas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of arms of Chile.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Čīles Republikas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 125px
|                 valsts_moto = ''Por la razón o la fuerza''&lt;br /&gt;&quot;Ar spēku vai taisnību&quot;{{spaces|1}}&lt;small&gt;{{es ikona}}&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title= Banknotes and Coins | url= http://www.bcentral.cl/eng/banknotes-coins/coins/m0100.htm | work= Chilean Central Bank | accessdate= 2007-11-11 | archiveurl= https://web.archive.org/web/20120510231608/http://www.bcentral.cl/eng/banknotes-coins/coins/m0100.htm | archivedate= 2012-05-10 }}&lt;/ref&gt;
|                valsts_himna = ''[[Himno Nacional de Chile]]''{{spaces|1}}&lt;small&gt;{{es ikona}}&lt;/small&gt;
|               kartes_attēls = CHL orthographic (+all claims).svg
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Santjago]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
|latd = 33
|latm = 26
|latNS = S
|longd = 70
|longm = 40
|longEW = W
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[spāņu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[prezidentālisms|prezidentāla]] [[republika]]
|        valsts_galvas_tituls = [[Čīles prezidents|Prezidents]]
|                valsts_galva = [[Gavriels Boriks]]
|        neatkarības_iegūšana = [[Čīles vēsture|Neatkarība]]
|         neatkarības_piezīme = no [[Spānija]]s
|                    dibināta = 
|        neatkarības_notikums = Pirmā nacionālā valdība
|          neatkarības_datums = {{dat|1810|9|18}}
|       neatkarības_notikums2 = Deklarēta
|         neatkarības_datums2 = {{dat|1818|2|12}}
|       neatkarības_notikums3 = Atzīta
|         neatkarības_datums3 = {{dat|1844|4|25}}
|                 platība_km2 = 756 950
|               platība_rangs = 38.
|              procenti_ūdens = 1,07²
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2010
|          iedzīvotāju_skaits = 17 031 873
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 60.
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 22
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 194.
|                     IKP_PPP = $243,357 miljardi&lt;ref name=imf2&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/02/weodata/weorept.aspx?sy=2006&amp;ey=2009&amp;scsm=1&amp;ssd=1&amp;sort=country&amp;ds=.&amp;br=1&amp;c=228&amp;s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&amp;grp=0&amp;a=&amp;pr.x=24&amp;pr.y=3 | title= Chile | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2009-10-01}}&lt;/ref&gt;
|                IKP_PPP_gads = 2008
|               IKP_PPP_rangs = 43.
|          IKP_PPP_per_capita = $14 529&lt;ref name=imf2 /&gt;
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 56.
|                         HDI = {{palielinājās}} 0,878
|                    HDI_gads = 2007
|              HDI_kategorija = &lt;font color=#009900&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                   HDI_rangs = 44.
|                        Gini = 54&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.mideplan.cl/final/bajar.php?path=casen2006regional&amp;id=Imp_Distrib.pdf | title= Encuesta Casen | work= Mideplan | access-date= {{dat|2012|04|17||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20090325031243/http://www.mideplan.cl/final/bajar.php?path=casen2006regional&amp;id=Imp_Distrib.pdf | archivedate= {{dat|2009|03|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|                   Gini_gads = 2006
|             Gini_kategorija = &lt;font color=#009900&gt;augsts&lt;/font&gt;
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Čīles peso]]
|                valūtas_kods = CLP
|                  laika_zona = n/a
|                  utc_offset = -4
|              laika_zona_DST = n/a
|              utc_offset_DST = -3
|                      domēns = [[.cl]]
|              tālsarunu_kods = 56
|                    piezīme1 = Likumdošanas orgāni darbojas [[Valparaiso]].
|                    piezīme2 = Ieskaitot Lieldienu Salu un Isla Sala y Gómez; neiekļauj ''{{unit sqkm|1250000|0}}'' [[Antarktika|Antarktikā]].
|                iso_kods_num = 152
|              iso_kods_alfa2 = CL
|              iso_kods_alfa3 = CHL
}}

'''Čīle''' ({{val|es|Chile}}, izruna {{unicode|[ˈʧile]}}), oficiāli '''Čīles Republika''' (''República de Chile''), ir valsts [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]. Valsts teritorija ir šaura un gara zemes josla Dienvidamerikas dienvidrietumu krastā. Ziemeļos Čīle robežojas ar [[Peru]], ziemeļaustrumos ar [[Bolīvija|Bolīviju]], bet austrumos ar [[Argentīna|Argentīnu]]. Lielākā daļa no sauszemes robežas ir ar Argentīnu. Valsts rietumus apskalo [[Klusais okeāns]]. Valsts nosaukuma izcelsme ir neskaidra, bet tiek pieļauts, ka nosaukums &quot;Čīle&quot; ir cēlies no [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas indiāņu]] vārda, kas nozīmē &quot;zemes beigas&quot;.

Čīle ir dažādu fizikālu ekstrēmu zeme, piemēram, ziemeļos atrodas [[Atakamas tuksnesis]], kas ir viens no sausākajiem pasaulē, savukārt dienvidos klimats ir vējains un lietains.

Čīle pārvalda arī vairākas salas Klusā okeāna dienvidos, kas atrodas tālu uz rietumiem no Čīles piekrastes. Tās ir [[Huana Fernandesa salas]], [[Desventuradasu salas]], kā arī [[Lieldienu sala]]. Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām [[moai]] — gigantiskām akmens galvām. Čīlei ir arī teritoriālas pretenzijas [[Antarktīda|Antarktīdā]]. [[Čīles Antarktiskā teritorija]] daļēji pārklājas ar [[Britu Antarktiskā teritorija|Britu Antarktisko teritoriju]] un [[Argentīnas Antarktīda|Argentīnas Antarktīdu]].

Izņemot Čīles Antarktisko teritoriju, valsts platība ir 976 850 km². Ziemeļu-dienvidu virzienā Čīle ir aptuveni 4300 km gara. Salīdzinot ar to, Čīle ir šaura valsts, kuras vidējais platums rietumu-austrumu virzienā ir 280 km.

Čīlē ir reģionālā politiskā vara kopš [[1880. gadi]]em. Valstī ir arī attīstīta [[kultūra]]s un [[tautsaimniecība]]s dzīve. Čīles kultūra ir veidojusies dinamiski sajaucoties eiropiešu un indiāņu tradīcijām. No svarīgākajiem tautsaimniecības produktiem ir [[varš]], [[zivis]] un [[vīns]]. Tā ir [[ESAO]], [[ANO]] un [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s dalībvalsts.

== Vēsture ==
[[Amerikas pamatiedzīvotāji]], kuri galvenokārt bija [[zvejošana|zvejnieki]] un [[mednieki-vācēji]], apdzīvoja Čīles teritoriju tūkstošiem gadu pirms tur ieradās [[eiropieši]]. Līdz aptuveni 2000. gadam pirms mūsu ēras daudzos Čīles apgabalos bija attīstījusies [[lauksaimniecība]] un [[lopkopība]]. [[Tihuanaki]], nozīmīga pirmskolumba civilizācija, kas apdzīvoja [[Titikakas ezers|Titikakas ezera]] dienvidu teritorijas, vēlāk izplatījās Čīles ziemeļos. [[15. gadsimts|15. gadsimta]] sākumā [[Inku impērija]] izpletās uz dienvidiem līdz pat [[Maule (upe)|Maules]] upei Čīles centrālajā daļā. Tālāk uz dienvidiem inki nespēja iekarot vai pakļaut kareivīgo un neatkarīgo [[mapuči|mapuču]] cilts apdzīvoto teritoriju.

[[Attēls:Pedro de Valdivia.jpg|thumbnail|left|175px|Pedro de Valdivija.]]
[[1541]]. gadā [[Pedro de Valdivija]] (''Pedro de Valdivia'') dibināja [[Santjago]], pirmo eiropiešu apmetni Čīles teritorijā. Tomēr [[spāņi|spāņu]] skaits pieauga ļoti lēni, daļēji tāpēc, ka bija ļoti maz [[zelts|zelta]], kas varētu dot peļņu [[Spānija]]i. Turklāt Spānija nevarēja pārvarēt mapuču un citu Amerikas indiāņu pretestību apgabalos uz dienvidiem no [[Biobio (upe)|Biobio]] upes.

Spānija pārvaldīja Čīli no [[Lima]]s, [[Peru]], tomēr šai dienvidu zemei tika pievērsta ļoti maza uzmanība. Tādēļ spāņu kolonistus bieži apdraudēja [[angļi|angļu]] un [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] [[pirāti]], kas siroja gar piekrasti. Viņi bija arī pakļauti saraustītai kara darbībai ar [[mapuči]]em, kas bija jau apguvuši spāņu kara taktiku. Mapuči pretojās iebrucējiem sīvā [[partizānu karš|partizānu karā]], kas ilga vairāk nekā 300 gadus.

{{dat|1810|9|18}} Čīle deklarēja neatkarību no [[Spānija]]s, un [[1818]]. gadā ģenerāļu [[Bernardo O'Higinss|Bernardo O'Higinsa]] (''Bernardo O'Higgins'') un [[Hosē de Sanmartins|Hosē de Sanmartina]] (''José de San Martín'') vadībā tika izcīnīta uzvara, kas pilnībā nodrošināja Čīles neatkarību. O'Higinss kļuva par [[diktators|diktatoru]] un mēģināja veikt vairākas [[reforma]]s, kuru mērķis bija sniegt palīdzību [[nabadzība|nabadzīgajiem]] cilvēkiem. Bet [[oligarhija]], tas ir, turīgie zemju īpašnieki, nostājās pret viņu, tādēļ [[1823]]. gadā O'Higinss bija spiests atkāpties no amata.

[[1833]]. gadā tika izstrādāta [[Čīles konstitūcija]], kas pieprasīja [[centralizēta valdība|centralizētu valdību]]. Čīle kļuva pazīstama kā samērā stabila [[demokrātija]], lai gan reālā vara joprojām bija koncentrēta oligarhu rokās.

[[1835]]. gada [[tautas skaitīšana|tautas skaitīšanā]] tika saskaitīti vairāk nekā viens miljons čīliešu, bet [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās iedzīvotāju skaits bija jau trīskāršojies, galvenokārt tāpēc, ka valstī ieceļoja imigranti no [[Vācija]]s, [[Īrija]]s, [[Skotija]]s, [[Francija]]s un citām, lielākoties [[Eiropa]]s, valstīm. Tajā pašā laikā nozīmīgas izmaiņas [[tehnoloģija|tehnoloģijās]] un ārzemju [[investors|investori]] veicināja Čīles [[rūpniecība|rūpniecību]] nozaru izaugsmi. Arī tirdzniecība kļuva daudz perspektīvāka, jo tajā ienāca [[liberālisms|liberālāka]] politika. Tas parasti ir labvēlīgi [[brīvais tirgus|brīvajam tirgum]], bet [[konservatīvisms|konservatīvie]] atbalstīja tradicionālo politiku, tostarp ierobežojumus attiecībā uz [[imports|importu]]. Konservatīvie dominēja Čīles politikā līdz [[1861]]. gadam, bet pēc tam liberāļi valdīja līdz [[1891]]. gadam.

[[Attēls:Sinking_of_the_Esmeralda_during_the_battle_of_Iquique.jpg|thumbnail|200px|Klusa okeāna karš: Ikikes kauja 1879. gada 21. maijā.]]
Šajā laika periodā strīdi par [[nātrija nitrāts|nātrija nitrāta]] raktuvēm [[Atakama (reģions)|Atakamas]] reģionā izraisīja [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karu]] (1879—1883). Čīles bruņotie spēki kara laikā pieveica [[Peru]] un [[Bolīvija]]s bruņotos spēkus un pārņēma daļu no Atakamas. Tādēļ Bolīvija zaudēja izeju uz [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]]. Neskatoties uz šīm uzvarām, nesaskaņas starp Čīles konservatīvajiem un liberāļiem turpinājās un daļēji bija cēlonis [[pilsoņu karš|pilsoņu karam]], kas sākās [[1891]]. gadā.

Sākoties [[20. gadsimts|20. gadsimtam]], valstī radās jaunas politiskās un ekonomiskās problēmas. Čīle palielināja nātrija nitrāta (pazīstams arī kā Čīles salpetris) eksportu, kas pasaules tirgū izraisīja gan neparedzamu cenu uzplaukumu, gan lejupslīdi. Ienākumi strauji pieauga [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, kad nitrāts tika pārdots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Eiropa]]s valstīm, vēlāk tirgus samazinājās, kas uz dažiem gadiem traucēja attīstīties Čīles [[tautsaimniecība]]i.

[[1925]]. gadā tika izstrādāta jauna konstitūcija, jo valstī bija politiskas nesaskaņas un darba ņēmēji izvirzīja prasības pēc labākiem dzīves apstākļiem. Tajā tika paredzēta visprogresīvākie sociālie likumi [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], tostarp sociālās drošības sistēma. Tomēr [[1930. gadi|1930. gados]] esošā [[Lielā depresija]] izraisīja strauju [[varš|vara]] eksporta krišanos. Šī iemesla dēļ uz ilgāku laiku valstī bija liela politiskā nestabilitāte.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un [[Korejas karš|Korejas kara]] laikā [[1950. gadi|1950. gadu]] sākumā Čīles tautsaimniecība atguvās. Palielinājās pieprasījums pēc vara, kas palielināja arī valsts ienākumus. Šie ienākumi tika novirzīti [[izglītība]]s sistēmas uzlabošanā un [[rūpniecība]]s attīstības atbalstīšanā. Šajā laikā tika veiktas arī dažas politiskās reformas, piemēram, 1949. gadā sievietes ieguva tiesības [[vēlēšanas|balsot]].

[[Attēls:Valdivia after earthquake, 1960.jpg|thumbnail|left|200px|Valdivijas iela pēc 1960. gada zemestrīces.]]
[[1960. gada Čīles zemestrīce|1960. gada]] un [[1965. gada Čīles zemestrīce]]s bija ļoti postošas, tās atkal iedragāja Čīles tautsaimniecību. 1965. gadā prezidents [[Eduardo Frei]] (''Eduardo Frei'') uzsāka tālejošas ekonomiskās un sociālās reformas, bet gan kreisi, gan labēji noskaņotie politiskie radikāļi kritizēja viņa darbību.

1970. gadā [[Salvadors Aljende]] (''Salvador Allende'') kļuva par pirmo brīvi ievēlēto [[sociālisms|sociālisma]] prezidentu [[Rietumu puslode|Rietumu puslodē]]. Viņa programmā tika ietverta [[lauksaimniecība]]s reforma un valsts kontrole pār [[raktuve|raktuvēm]] un [[banka|banku]]. Tomēr daudzas izmaiņas tika slikti izplānotas, Aljende nostājās pret varenajiem un bagātajiem Čīles iedzīvotājiem, kā arī pret [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]. Tās samazināja finansiālo palīdzību, apturēja tirdzniecību un slepeni mazināja Aljendes valdības varu. ASV prezidents [[Ričards Niksons|Niksons]] lika [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālajai izlūkošanas pārvaldei]] panākt, lai Čīles &quot;ekonomika kliedz&quot;. Tā tik tiešām sāka sabrukt 1973. gadā, kad arī notika asiņains [[Čīles 1973. gada apvērsums|militārs apvērsums]], par kuru jau iepriekš bija informētas Savienotās Valstis, CIP pat esot bijuši sakari ar dažiem organizētājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theatlantic.com/international/archive/2014/09/chile-coup-salvador-allende-cia/380082/|title=The Other 9/11: A CIA Agent Remembers Chile's Coup|publisher=theatlantic.com|accessdate={{dat|2016|5|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;  Nemieru laikā Aljende gāja bojā prezidenta pilī, lai gan nav īsti skaidrs, vai viņu nogalināja militāristi vai tomēr viņš pats veica [[pašnāvība|pašnāvību]].

[[Attēls:Pinochet de Civil.jpg|thumbnail|150px|Augusto Pinočets - Čīles militārais diktators]]
Militārais režīms, kad varu Čīlē pārņēma ģenerālis [[Augusto Pinočets]], bija ļoti represīvs. Diktators likvidēja [[politiskā partija|politiskās partijas]] un [[arodbiedrība]]s. Plaši tika pārkāptas [[cilvēktiesības]], cilvēki pakļauti [[vardarbība]]i. Diktatūras drošības aģenti spīdzināja un nogalināja tūkstošiem [[Politiskais ieslodzītais|politiski ieslodzīto]]. Tautsaimniecības nozarē režīma laikā tika atcelta valdības kontrole pār rūpniecību un komercdarbību, tika ieviesti zemi [[nodokļi]] un citi stimuli, kas veiksmīgi piesaistīja ārvalstu investorus. Pēc ilgstošiem pilsoņu protestiem un pēc 1988. gada tautas balsojuma tika pārtraukta Pinočeta diktatūra, bet 1989. gadā Pinočets atļāva atgriezties [[demokrātija]]i.

Nākamie prezidenti [[Patrisio Ajlvins]] (''Patricio Aylwin'') un [[Eduardo Frei, juniors]] (''Eduardo Frei, Jr'') palīdzēja virzīties Čīlei uz stabilāku [[demokrātija|demokrātiju]], vienlaikus risinot sarežģītus ekonomikas jautājumus. Arī Pinočetam joprojām bija liela ietekme valdībā līdz pat 1999. gadam un vēl arī [[2000. gadi|2000. gadu]] sākumā. Šajā laikā vairāki simti cilvēku iesniedza pret Pinočetu gan Čīles, gan ārvalstu tiesās prasības par [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumiem viņa valdīšanas laikā. Viņš tā arī ne reizi nestājās tiesas priekšā. Pinočets nomira {{dat|2006|12|10}}.

2000. gadā tika ievēlēts pirmais [[sociālisms|sociālistu]] prezidents kopš [[Salvadors Aljende|Salvadora Aljendes]]. Tas bija [[Rikardo Lagoss]] (''Ricardo Lagos''). Viņš piekopa atturīgu politiku, kuras galvenais mērķis bija uzlabot valsts ekonomisko stāvokli, samazināt [[nabadzība|nabadzību]] un finansēt sociālās programmas. 2005. gadā no [[Čīles konstitūcija]]s tika izņemti vairāki nedemokrātiski punkti, kas bija izstrādāti un pievienoti 1980. gadā Pinočeta režīma laikā. Viena no svarīgajām izmaiņām bija tā, ka Čīles prezidentam tika dotas pilnvaras atlaist [[Čīles bruņotie spēki|Čīles bruņoto spēku]] un [[Čīles policija]]s vadītājus. Otra nozīmīga izmaiņa bija prezidentūras termiņa samazināšana no sešiem uz četriem gadiem.

Čīles politiskajā vēsturē nozīmīgs bija 2006. gads, kad par prezidentu pirmo reizi tika ievēlēta sieviete. Tā bija sociālistu partijas pārstāve [[Mišela Bačeleta]]. Viņa bija viena no daudzajiem politiskajiem ieslodzītajiem, kas cieta Pinočeta režīma laikā.

== Ģeogrāfija ==
[[Attēls:Mapa administrativo de Chile.png|thumbnail|175px|Čīles administratīvā iedalījuma karte.]]
Valsts pašos dienvidos atrodas [[Ugunszeme]]s sala, kas ir tālākais kontinenta dienvidu punkts virzienā uz [[Antarktika|Antarktīdu]]. Daļa salas pieder Čīlei, bet daļa [[Argentīna]]i. Salu no pārējā kontinenta atdala [[Klusais okeāns|Magelāna šaurums]], caur kuru 16. gadsimtā pirmo reizi devās jūras braucējs [[Fernāns Magelāns|Magelāns]].

Šis šaurums ir diezgan noslogots starpkontinentu kuģu satiksmes dēļ un tiek izmantots, lai apbrauktu kontinentu. Ugunszemē valda aukstākais [[klimats|klimats kontinentā]], atskaitot kontinenta augstkalnu reģionus. Vidējā gaisa temperatūra ziemas mēnešos šeit ir zem nulles vai tuvu nullei grādu. Čīlē ir daudz derīgo izrakteņu, tiek iegūts [[varš]], [[sudrabs]], [[zelts]], [[molibdēns]], [[dzelzs]]rūda, kā arī [[dimants|dimanti]] u.c. Liela daļa valsts rūpniecības ir orientēta uz šo derīgo izrakteņu ieguvi, apstrādi un eksportu. Valstī attīstīta melnā un krāsainā metalurģija, kokapstrāde un celulozes rūpniecība, mašīnbūve un metālapstrāde, kā arī pārtikas rūpniecība. Čīle ir pazīstama ar saviem [[vīns|vīniem]].

=== Klimats ===
Valsts klimats ir daudzveidīgs, ko var izskaidrot ar [[Ģeogrāfija|valsts ģeogrāfisko]] izvietojumu no ziemeļiem uz dienvidiem, piekrastes daudzajām straumēm un [[Andi|Andu kalnu]] masīva ietekmi. Valsts ziemeļu daļā valda tropiskais tuksneša klimats. Vidējās mēneša temperatūras svārstās no +12°С [[Ziema|ziemās]] (maijs-augusts) līdz +22°С [[Vasara|vasarās]] (decembris-marts), maksimālās temperatūras ap +38°С. Čīles ģeogrāfiskā izvietojuma daudzveidība tūristiem dod iespēju apmeklēt valsti jebkurā laikā.

Šajā [[ekonomika|ekonomiski]] attīstītajā valstī ir gan vulkāni, gan ledus tuksneši, gan līdzenumi, kur valda no ļoti mitra un auksta mērena klimata valsts dienvidos līdz ļoti sausam tropu klimatam valsts ziemeļos. Lielākā apdzīvotība ir valsts centrālajā daļā, kur valda silts mērenais un subtropu klimats. Šajā valsts daļā atrodas lielākā daļa lielo pilsētu un galvaspilsēta [[Santjago]], kā arī lielākā daļa lauksaimnieciskās ražošanas. Klimatu Čīlē nosaka aukstā [[Humbolta straume]], kura nes aukstus ūdeņus no antarktiskā reģiona gar visas valsts piekrasti tālāk uz ziemeļiem gar visu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikas kontinentu]] līdz pat [[Ekvadora]]i ekvatora tuvumā. Nokrišņus atnes mitras antarktiskās gaisa masas, sajaucoties ar uzsilušām reģiona vai okeāna gaisa masām. Ciklonu darbība reģionā ir saistāma pārsvarā ar ļoti aktīvo un vētraino Antarktīdu. Lielais attālums no [[Antarktika|antarktiskā]] reģiona līdz pašiem valsts ziemeļiem liedz ienākt mitrām gaisa masām valsts ziemeļu daļā no Antarktikas, kas savukārt nosaka to, ka valsts pašos ziemeļos valda ļoti sauss [[klimats|tropu klimats]].

== Iedzīvotāji ==
[[Attēls:Bachelet y campeones de polo.jpg|thumb|250px|Čīles komanda]]

[[2009. gads|2009]]. gadā Čīles iedzīvotāju skaits bija 16 970 000, no kuriem apmēram 8,8 miljoni jeb 52,7 % bija baltās rases pārstāvji,&lt;ref name=&quot;Lizcano&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://books.google.cl/books?id=LcabJ98-t1wC&amp;pg=PA93&amp;lpg=PA93&amp;dq=chile+60%25+blancos+Esteva-Fabregat&amp;source=bl&amp;ots=AMUjY09aVi&amp;sig=3PCwfKDokrZYem3dcZ2gkToFIoE&amp;hl=es&amp;ei=k8WjSYT3HJaitgfGncnOBA&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;resnum=9&amp;ct=result#PPA110,M1 |title=Composición Étnica de las Tres Áreas Culturales del Continente Americano al Comienzo del Siglo XXI |format=PDF}}&lt;/ref&gt; bet metisi 44 %.&lt;ref name=&quot;Lizcano&quot;/&gt; Citi pētījumi liecina, ka baltās rases iedzīvotāju skaits veido 64-90 % Čīles populācijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.geografia.fflch.usp.br/publicacoes/Geousp/Geousp13/Geousp13_Intercambio_Maurel.htm |title=Argentina, como Chile y Uruguay, su población está formada casi exclusivamente por una población blanca e blanca mestiza procedente del sur de Europa, más del 90% E. García Zarza, 1992, 19. |access-date={{dat|2009|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2009|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090604052317/http://www.geografia.fflch.usp.br/publicacoes/Geousp/Geousp13/Geousp13_Intercambio_Maurel.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Coke&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ukpmc.ac.uk/articlerender.cgi?artid=1352132|title=Genetic epidemiology of single gene defects in Chile.|access-date={{dat|2009|11|04||bez}}|archiveurl=https://archive.today/20120529002218/http://ukpmc.ac.uk/articlerender.cgi?artid=1352132|archivedate={{dat|2012|05|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Čīle ir piedzīvojusi vairākus imigrācijas viļņus, kuru laikā valstī apmetās [[spāņi]], [[itāļi]], [[Īrija|īri]], [[franči]], [[grieķi]], [[vācieši]], [[angļi]], [[Horvātija|horvāti]] un [[palestīnieši]].

=== Pamatiedzīvotāji ===
2002. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka 4,6% Čīles iedzīvotāju sevi uzskata par ''Amerikas indiāņu'' pēctečiem.
{| border=&quot;1&quot;  cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;float:center; margin:0.5em 1em 1em; background:#f9f9f9; border:1px #aaa solid; border-collapse:collapse; font-size:95%; width:34%;&quot;
|-
! colspan=&quot;6&quot;|Iedzīvotaji kas tiek  pieskaitīti atzītajām  iedzimto kopienām (2002)&lt;ref&gt;[http://www.ine.cl/cd2002/sintesiscensal.pdf INE]&lt;/ref&gt;
|- style=&quot;text-align:right;&quot;
|align=&quot;left&quot;|[[alakalufi]]||2,622||0.02%||align=&quot;left&quot;|[[mapuči]]||604,349||4.00%
|- style=&quot;text-align:right;&quot;
|align=&quot;left&quot;|[[atakameni]]||21,015||0.14%||align=&quot;left&quot;|[[kečvi]]||6,175||0.04%
|- style=&quot;text-align:right;&quot;
|align=&quot;left&quot;|[[aimari]]||48,501||0.32%||align=&quot;left&quot;|[[rapanujieši]]||4,647||0.03%
|- style=&quot;text-align:right;&quot;
|align=&quot;left&quot;|[[kolla]]||3,198||0.02%||align=&quot;left&quot;|[[jagani]]||1,685||0.01%
|}

== Skatīt arī ==
* [[Čīles pilsētu uzskaitījums]]
* [[Čīles Antarktiskā teritorija]]
* [[Lieldienu sala]]

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20100309051345/http://www.chile-usa.org/specialint.htm Official Site of Embassy of Chile in Washington] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100310162144/http://geography.howstuffworks.com/south-america/geography-of-chile.htm Chile] How Stuff Works - Geography {{en ikona}}
* [http://www.jewishvirtuallibrary.org/jsource/vjw/chile.html Chile] Jewish Virtual Library {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100322195718/http://www.factmonster.com/ipka/A0107407.html Chile] Fact Monster {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100304132553/http://www.geographia.com/chile/chilehistory.htm Chile] Geographia {{en ikona}}

{{Dienvidamerika}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čīle| ]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas valstis]]
[[Kategorija:Latīņamerikas valstis]]</text>
      <sha1>nxo73io18s5mq7lxeayrlxdzq447z8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vīruss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2210</id>
    <revision>
      <id>4301231</id>
      <parentid>4181252</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:18:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301231</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10445" sha1="c4kpt9y0odd5ao0siz85df5123w07kx" xml:space="preserve">{{cita nozīme|patogēnu|datorprogrammu, kura spēj patstāvīgi vairoties un inficēt datoru,|datorvīruss}}
[[Attēls:Rotavirus Reconstruction.jpg|thumbnail|235px|[[Rotavīruss|Rotavīrusa]] modelis]]
'''Vīruss''' ({{val-la|virus}} — ‘inde’ vai ‘toksīns’) ir ļoti mazs [[patogēns]], kas vairojas tikai [[organisms|organismu]] dzīvo [[šūna|šūnu]] iekšpusē. Tas nespēj augt un vairoties ārpus saimniekorganisma. Vīrusi ir šūnu [[parazīts|parazīti]] — tie var vairoties, tikai inficējot šūnas un izmantojot to organoīdus sevis pavairošanai. Vīrusi var inficēt jebkura veida organismus, sākot ar [[augi]]em un [[dzīvnieki]]em un beidzot ar [[baktērijas|baktērijām]] un [[arheji]]em. Tie izraisa dažādas [[slimība]]s, piemēram, [[saaukstēšanās|saaukstēšanos]], [[gripa|gripu]] un dzīvībai bīstamo [[AIDS]]. Terminu &quot;vīruss&quot; parasti lieto, lai apzīmētu tās daļiņas, kas inficē [[eikariots|eikariotus]], bet tās, kas inficē [[prokariots|prokariotus]], sauc par [[bakteriofāgi]]em.&lt;ref name=&quot;Bioloģijas rokasgrāmata&quot;/&gt;

Speciālistu vidū ir strīds par to, vai vīruss ir dzīvs organisms.&lt;ref name=&quot;Rybicki&quot;/&gt; Vīrusu infekcijas cilvēku vai dzīvnieku organismos visbiežāk izraisa [[imūnsistēma]]s pretreakciju uz slimību. Bieži vīruss saimnieka imūnsistēmā tiek pilnībā neitralizēts. [[Antibiotika]]s uz vīrusiem neatstāj nekādu iespaidu, toties [[antivīrusu zāles]] ir izstrādātas, lai pielietotu dzīvību apdraudošos gadījumos. [[Vakcīna]]s, kas spēj nodrošināt mūža [[imunitāte|imunitāti]], spēj pasargāt cilvēkus no konkrētu vīrusu infekcijām. Biežāk sastopamie cilvēkam patoloģiskie vīrusi ir [[adenovīrusi]], [[arbovīrusi]], [[enterovīrusi]], [[herpesvīrusi]], [[ortomiksovīrusi]], [[onkovīrusi]], [[poksvīrusi]], [[reovīrusi]] un [[rinovīrusi]].&lt;ref name=&quot;LPE1&quot;/&gt;

Parasti vīrusi sastāv no [[nukleīnskābes]] ([[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] vai [[ribonukleīnskābe|RNS]]) fragmenta, kas satur vīrusa ģenētisko informāciju, un [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] apvalka ([[kapsīds|kapsīda]]). Kapsīds aizsargā ģenētisko materiālu no ārējās vides un saimniekorganisma faktoru iedarbības.&lt;ref name=&quot;LPE2&quot;/&gt; Dažiem vīrusiem ir arī [[lipīdi|lipīdu]] membrāna.&lt;ref name=&quot;HSW&quot;/&gt; To izmēri ir no 17 līdz 300 [[nanometrs|nanometriem]].&lt;ref name=&quot;HSW&quot;/&gt; Tie ir aptuveni 1000 reizes mazāki nekā [[baktērijas]].&lt;ref name=&quot;HSW&quot;/&gt; Vīrusus ar [[optiskais mikroskops|optiskajiem mikroskopiem]] nevar novērot, to var izdarīt ar [[elektronmikroskops|elektronmikroskopiem]]. Pēc izskata tie parasti ir sfēriski, ovāli vai nūjiņveida. Retāk tiem ir sarežģītāks ārējais izskats.

Zinātne, kurā nodarbojas ar vīrusu pētīšanu, ir [[virusoloģija]]. Zinātnieki pēta vīrusu uzbūvi, [[evolūcija|evolūciju]], [[Organismu klasifikācija|klasifikāciju]] un veidu kā vīrusi izplatās, izplatot slimības. 1892. gadā krievu zinātnieks [[Dmitrijs Ivanovskis]] pirmoreiz pierādīja vīrusu eksistenci, kas arī ir virusoloģijas kā zinātnes sākums. Ivanovskis vairākus gadus pētīja [[tabaka]]s augus un nonāca pie secinājuma, ka slimības šim augam izraisa jauna veida &quot;baktērijas&quot;.

== Klasifikācija ==
Vīrusus var iedalīt pēc to nukleīnskābes: DNS saturošajos un RNS saturošajos.  RNS saturošos vīrusus sauc par [[ribovīrusi]]em un [[retrovīrusi]]em (atgriezeniskajiem vīrusiem), kuriem ir [[enzīms]] [[revertāze]] (RNS atkarīgā [[DNS polimerāze]]), kas, pēc iekļūšanas saimnieka šūnā, vīrusa RNS pārvērš par DNS. Pie retrovīrusiem pieder, piemēram, [[HIV]] (''human immunodeficiency virus'').

Klasificējot ņem vērā arī to vai nukleīnskābe ir vienpavedienu vai divpavedienu, cirkulāra vai lineāra. Klasificē arī pēc vīrusu formas, lieluma, pēc ārējā apvalka esamības vai neesamības, vai izraisītajām slimībām.

Tā kā vīrusi ir saimnieka specifiski, tos var iedalīt pēc organisma, kuros tie parazitē: baktēriju vīrusos ([[bakteriofāgi|bakteriofāgos]] jeb vienkārši fāgos), [[augu vīrusi|augu vīrusos]] un dzīvnieku vīrusos. Daži cilvēka vīrusi specializējas uz noteiktiem audiem, piemēram, HIV vairojas tikai [[limfocīti|T limfocītos]], [[poliomielīts|poliomielīta]] vīruss vairojas tikai muguras smadzeņu šūnās, [[hepatīts|hepatīta]] vīrusi inficē tikai aknu šūnas. 

=== ICTV klasifikācija ===
==== 2017. gada klasifikācija ====
Starptautiskā vīrusi taksonomijas komiteja (ICTV) 2017. gadā ieteica vīrusu klasifikācijas veidošanā pieturēties pie šādas [[taksonomija (bioloģija)|taksonomijas]]:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://talk.ictvonline.org/taxonomy/w/ictv-taxonomy |title=ICTV Taxonomy |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190403145858/https://talk.ictvonline.org/taxonomy/w/ictv-taxonomy }}&lt;/ref&gt;  
* [[Kārta (bioloģija)|kārta]] ({{val-en|Order}}, [[izskaņa]] -virales): 9 kārtas (2019)
** [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]] (''Family'', -viridae): 127 dzimtas (2019)
*** [[Dzimta (bioloģija)|apakšdzimta]] (''Sub-family'', -virinae): 44 apakšdzimtas (2019)
**** [[Ģints (bioloģija)|ģints]] (''Genus'', -virus): 782 ģintis (2019)
***** [[suga]] (''Species'', -virus): 4686 sugas (2019)

2017. gada ICTV klasifikācija ietvēra deviņas vīrusu kārtas: ''[[Bunyavirales]], [[Caudovirales]], [[Herpesvirales]], [[Ligamenvirales]], [[Mononegavirales]], [[Nidovirales]], [[Ortervirales]], [[Picornavirales]]''  un ''[[Tymovirales]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://talk.ictvonline.org/taxonomy |title=ICTV taksonomijas stāvoklis 2019. gadā |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200320103754/https://talk.ictvonline.org/taxonomy }}&lt;/ref&gt;

==== 2018. gada klasifikācija ====
2018. gadā ICTV krietni paplašināja vīrusu klasifikācijas taksonomiju:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://talk.ictvonline.org/taxonomy/ |title=ICTV Taxonomy 2018 |access-date={{dat|2020|02|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|03|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200320103754/https://talk.ictvonline.org/taxonomy }}&lt;/ref&gt;  
* [[Valsts (bioloģija)|valstība]] (''Realm'', -viria)
** [[Valsts (bioloģija)|apakšvalstība]] (''Subrealm'', -vira)
*** [[Valsts (bioloģija)|valsts]] (''Kingdom'', -virae)
**** [[Valsts (bioloģija)|apakšvalsts]] (''Subkingdom'', -virites)
***** [[Tips (bioloģija)|tips]] (''Phylum'', -viricota)
****** [[Tips (bioloģija)|apakštips]] (''Subphylum'', -viricotina)
******* [[Klase (bioloģija)|klase]] (''Class'',  -viricetes)
******** [[Klase (bioloģija)|apakšklase]] (''Subclass'',  -viricetidae)
********* [[Kārta (bioloģija)|kārta]] ({{val-en|Order}}, [[izskaņa]] -virales): 9 kārtas (2019)
********** [[Kārta (bioloģija)|apakškārta]] (''Suborder'',  -virineae)
*********** [[Dzimta (bioloģija)|dzimta]] (''Family'', -viridae): 127 dzimtas (2019)
************ [[Dzimta (bioloģija)|apakšdzimta]] (''Sub-family'', -virinae): 44 apakšdzimtas (2019)
************* [[Ģints (bioloģija)|ģints]] (''Genus'', -virus): 782 ģintis (2019)
************** [[Ģints (bioloģija)|apakšģints]] (''Subgenus'', -virus)
*************** [[Suga]] (''Species'', -virus): 4686 sugas (2019)

=== Baltimora klasifikācija ===
1974. gada [[Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmijas laureāts]] Deivids Baltimors izveidoja savu vīrusu funkcionālo un strukturālo klasifikāciju pēc [[mRNS]] veidošanās mehānisma un genoma, kas var būt vienpavediena vai divpavedienu, DNS saturošs un RNS saturošs, ar vai bez revertāzes, ar pozitīvu vai negatīvu RNS. 
Šī klasifikācija ietver septiņas vīrusu pamatgrupas:

* (I) divpavedienu DNS vīrusi ([[cilvēka papilomas vīrusi]], [[herpes]]vīrusi u.c.)
* (II) vienpavediena DNS vīrusi ([[parvovīrusi]] u.c.)
* (III) divpavedienu RNS vīrusi ([[rotavīrusi]] u.c.)
* (IV) vienpavediena RNS vīrusi ar pozitīvu polaritāti ([[nidovīrusi]], [[pikornavīrusi]] u.c.)
* (V) vienpavediena RNS vīrusi ar negatīvu vai divdabīgu polaritāti ([[ortomiksovīrusi]] u.c.)
* (VI) vienpavediena RNS vīrusi ar pozitīvu polaritāti un revertāzi ([[HIV]] vīrusi u.c.)
* (VII) vienpavediena/divpavedienu DNS vīrusi ar revertāzi ([[hepatīts B|B hepatīta]] vīrusi u.c.)

== Augu vīrusi ==
Ir zināms apmēram 1000 dažādu vīrusu, kas izraisa augu slimības. Tās ir grūti atšķirt no barības elementu trūkuma, ārstēšana ir gandrīz neiespējama. Domājams, ka augu vīrusus pārnēsā kukaiņi (piemēram laputis un cikādes), kas barojas ar augu audiem. Tie var tikt pārmantoti no paaudzes uz paaudzi ar inficētām sēklām vai bezdzimumvairošanās ceļā ar inficētām šūnām. Vīrusi izplatās pa visu auga organismu pa šūnas savienojošajām plazmodesmām. Vairums augu vīrusu ir RNS saturoši.

Augu aizsargmehānisms pret vīrusiem balstās uz inficētās šūnas izolāciju, nonāvējot apoptozes ceļā apkārtesošās šūnas. Augi pret vīrusiem izstrādā arī salicilskābi, slāpekļa oksīdu un skābekļa radikāļus, kas darbojas kā dezinfektanti.&lt;ref&gt;Soosaar JL, Burch-Smith TM, Dinesh-Kumar SP. Mechanisms of plant resistance to viruses. ''Nature Reviews Microbiology. 2005;3(10):789–98. doi:10.1038/nrmicro1239. PMID 16132037.''&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Viruses|vīrusi}}
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Bioloģijas rokasgrāmata&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | title= Bioloģijas rokasgrāmata | page= 4 | publisher= Zvaigzne ABC | location= Rīga | year= 1995 | isbn= 5-405-01469-9}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Rybicki&quot;&gt;{{cite|author = Rybicki, EP|year = 1990|title = The classification of organisms at the edge of life, or problems with virus systematics|journal = S Afr J Sci|volume = 86|pages = 182–186}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;LPE1&quot;&gt;{{LPE|10&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;|470}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;LPE2&quot;&gt;{{LPE|10&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;|469}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;HSW&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://science.howstuffworks.com/environmental/life/cellular-microscopic/virus-human1.htm | title= How Viruses Work - What Is a Virus? | publisher= HowStuffWorks | accessdate= 2012-07-10 | language = angliski}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vīrusi| ]]</text>
      <sha1>c4kpt9y0odd5ao0siz85df5123w07kx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Botānika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2316</id>
    <revision>
      <id>4301232</id>
      <parentid>4166546</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:18:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301232</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15355" sha1="p5rxjss1qd89nrnqs2dn2z62yhpz9y0" xml:space="preserve">[[Attēls:Diversity of plants (Streptophyta) version 2.png|thumb|200px|Botānika ir zinātne par augiem]]
'''Botānika''' ({{val|el|βοτανή}} (''botanē'') — ‘augs’) ir [[bioloģija]]s zinātne, kas pēta [[augi|augus]] un to dzīvības norises. Pētnieku, kurš strādā botānikas jomā, sauc par '''botāniķi'''.

== Nozares ==
Botāniku var iedalīt nozarēs pēc tā, kas tiek pētīts — augu ārējās pazīmes ([[morfoloģija (bioloģija)|morfoloģija]]), iekšējā uzbūve ([[anatomija]]), dzīvības norises ([[augu fizioloģija]], [[bioķīmija]], [[ģenētika]] u.c.). Augu sistemātika un [[taksonomija (bioloģija)|taksonomija]] pēta augu dauzveidību un klasifikāciju. Augu ģeogrāfija (fitoģeogrāfija, horoloģija) pēta sugu izplatību, [[Flora|floristika]] — augu sugu sastāvu noteiktā teritorijā. &lt;br&gt;
Ģeobotānika&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/7091 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190423061201/https://enciklopedija.lv/skirklis/7091 |archivedate={{dat|2019|04|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; pēta augu sabiedrības ([[augājs|augāju]], fitocenoloģiju) un to izplatību uz Zemes. [[Ekoloģija]] — augu sugu un augu sabiedrību izplatību atkarībā no citiem biotiskiem un abiotiskiem ([[klimats]], [[augsne]]s, [[reljefs]], [[saimnieciskā darbība]]) faktoriem. Paleobotānika (paleontoloģija&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/2360|title=paleontoloģija|website=enciklopedija.lv}}&lt;/ref&gt;) pēta augu nogulumus ģeoloģiskajos un arheoloģiskajos slāņos, rekonstruējot augu valsts vai cilvēku sabiedrību vēsturi.&lt;br&gt;
[[Mikrobioloģija]] un [[virusoloģija]] ir kļuvušas par patstāvīgām bioloģijas zinātnes nozarēm. Botānikas pētījumu virzieni turpina attīstīties, attīstoties jaunām tehnoloģijām un pētniecības metodēm. Mūsdienās tā ir moderna starpdisciplināra zinātne. Botānikas pētījumi tiek izmantoti vides aizsardzībā (piemēram, notekūdeņu attīrīšanā, plastmasas atkritumu pārstrādē u.c.). Svarīga loma tiem ir [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] saglabāšanā un dabas aizsardzībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.daba.gov.lv/public/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190502143608/https://www.daba.gov.lv/public/ |archivedate={{dat|2019|05|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc pētāmā objekta botāniku iedala:
* [[algoloģija (botānika)|algoloģija]] (pēta [[aļģes]]);
* [[brioloģija]] (pēta [[Pirmsvasas augi|sūnas]]);
* [[dendroloģija]] (pēta kokaugus - [[Koks|kokus]], krūmus, liānas);
* [[lihenoloģija]] (pēta [[ķērpji|ķērpjus]]);
* [[mikoloģija]] (pēta [[sēnes]]);
* [[palinoloģija]] (pēta augu [[putekšņi|putekšņus]] un [[sporas]]).

Kopš sēnes ir izdalītas no augu valsts, mikoloģija un lihenoloģija ir izdalīta no botānikas. Tradīcijas, pētījumu metodes un pētnieku daudzveidīgās intereses tomēr notur šīs nozares Botānikas institūcijās, Universitāšu Botānikas katedrās un [[Herbārijs|herbāriju]] kolekcijās.

Botānisko pētījumu rezultātus izmanto tādās tautsaimniecības nozarēs kā agronomija, [[mežsaimniecība]], modernā dārzkopība, augu pavairošana, selekcija un ģenētiskā modificēšana, medicīna, veterinārija, lopkopība, tekstilrūpniecība, pārtikas rūpniecība, koksnes ķīmijas rūpniecība, farmaceitiskā rūpniecība, [[enerģētika]] u.c.

Botāniku Latvijā var apgūt [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lu.lv/studijas/fakultates/biologijas-fakultate/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190502161711/https://www.lu.lv/studijas/fakultates/biologijas-fakultate/ |archivedate={{dat|2019|05|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils Universitāte]]s Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://du.lv/fakultates/|title=Daugavpils Universitāte : Fakultātes|date=2015. gada 11. nov.|access-date=2019. gada 2. Maijs|archive-date=2019. gada 2. Maijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20190502161712/https://du.lv/fakultates/}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Cilvēki kopš seniem laikiem krājuši zināšanas par augiem un to īpašībām. Šīs zināšanas bija vitāli svarīgas izdzīvošanai. Ēdami, neēdami, indīgi, ārstnieciski augi ir pazīstami visām cilvēku sabiedrībām. Augus prata izmantot mājokļu celšanai, darba rīku, apģērba izgatavošanai, krāsošanai. Jebkuros dabas apstākļos cilvēki prata izzināt augu dabu un tos izmantot savām vajadzībām.

=== Antīkie pirmsākumi ===
Par &quot;botānikas tēvu&quot; dēvē [[Teofrasts|Teofrastu]] (372.—286. gadā p.m.ē., [[Senā Grieķija|sengrieķu]] filozofs, [[Aristotelis|Aristoteļa]] māceklis),&lt;ref name=&quot;biomedicine&quot;/&gt; kurš ir aprakstījis aptuveni 500 savam laikam saimnieciski nozīmīgu augu sugu, norādījis to ģeogrāfisko izplatību, iedalot tās [[koki|kokos]], [[krūmi|krūmos]] un [[lakstaugi|lakstaugos]]. Savos darbos &quot;Augu vēsture&quot; (''Historia Plantarum'') un &quot;Par augu principiem&quot;.&lt;ref name=&quot;biomedicine&quot;/&gt; viņš ieteicis ziedaugus iedalīt viendīgļlapjos un divdīgļlapjos.

Senajā Romā m.ē. 1. gadsimtā Dioskorīds aprakstīja apm. 600 ārstniecības augu sugas un Plīnijs Vecākais darbā “Dabas vēsture”, kurā viņš apkopoja zināšanas par dabu, aprakstīja apm. 1000 augu sugas. Pēc Romas impērijas sabrukuma zinātnes attīstība Eiropā apsīka.

=== Renesanse un Jaunie laiki ===
13. gadsimtā [[Alberts Lielais]] sarakstīja darbu “Par augiem” 7 sējumos. 14. gadsimtā Eiropā izplatījās aptieku dārzi, vēlāk — botāniskie dārzi. 15. gadsimtā līdz ar [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem]] tika ievesti daudzi svešzemju augi un izplatījās arī sausu augu paraugu kolekcionēšana — sausie dārzi jeb [[Herbārijs|herbāriji]]. 16. gs tika izveidoti augu morfoloģijas un klasifikācijas pamati (A. Čezalpīno, 1583, Itālija), 17. gadsimtā veikti pirmie eksperimenti [[augu fizioloģija|augu fizioloģijā]] (J. van Helmonts, 1629, Nīderlande). 1665. gadā, izmantojot vienu no pirmajiem mikroskopiem, [[Roberts Huks]] (Anglija) atklāja augu [[šūna]]s. Tika likti pamati augu anatomijai (M. Malpigi, 1671, Itālija) un augu embrioloģijai (R. Kamerāriuss, 1694, Vācija), dota pirmā zinātniskā sugas definīcija (Dž.Rejs, 1693, Anglija) un ieviests ģints jēdziens (Ž. Turnefors, 1694, Francija). 1737, 1753 [[Kārlis Linnejs]] publicēja pirmo pilnīgāko mākslīgo augu klasifikāciju un ieviesa [[binārā nomenklatūra|bināro nomenklatūru]] augu zinātnisko nosaukumu veidošanai. 18. gadsimtā pierādīta augu orgānu veidošanās (K.Volfs, 1759, Vācija), veikti pirmie augu hibridizācijas mēģinājumi (J.Kelreiters, 1761, Krievija), ieviests dzimtas jēdziens (A. Žisjē, 1773-1789, Francija), formulēta augu metamorfožu būtība ([[Johans Volfgangs Gēte|J.V. Gēte]], 1790, Vācija), atklāta svešapputes nozīme un kukaiņu loma tajā (K. Šprenglers, 1793, Vācija). 18. gadsimtā tika sastādītas pirmās floras — visu to augu apraksti, kuri sastopami kādā teritorijā. Piemēram J. Gmelina “Flora Sibirica” (1784—1788). 19. gadsimtā izveidojās mikoloģija (K.Person, 1881, Vācija), lihenoloģija (Ē. Ahariuss, 1810, Zviedrija), augu ģeogrāfijai ([[Aleksandrs fon Humbolts]], 1816, Vācija). Pēc [[Čārlzs Darvins|Čārlza Darvina]] darba “[[Sugu izcelšanās]]” publicēšanas 1859. gadā strauji attīstījās sistemātika. Sākās filoģenētisko sistēmu izstrādāšana. Vēl mūsdienās bieži tiek lietota Ā. Englera (Vācija) 1887. gadā publicētā sistēma. 20. gadsimta sākumā vēl noritēja plaša floras un augāja aprakstīšana, kartēšana, sistematizēšana. Tomēr aizvien nozīmīgāku vietu ieņēma pētījumi ekoloģijā, bioķīmijā, ģenētikā. Aktuāli kļuva arī botāniskie pētījumi un atziņas, ko botānika var sniegt dabas aizsardzībā.

=== Mūsdienu botānika ===
Mūsdienu botānika ir plaša, daudznozaru zinātne, kas izmanto citas zinātnes un tehnoloģijas, ar kurām tiek pētīta augu morfoloģija, šūnu augšana, vairošanās, bioķīmija un primārā vielmaiņa, ķīmiskās vielas, attīstība, patoloģijas, filoģenētiskā radniecība, sistemātika un taksonomija. 21. gadsimtā dominējošās tēmas botānikā ir molekulārā ģenētika un epiģenētika, tas, kādi faktori kontrolē gēnu darbību augu šūnu un audu diferenciēšanās laikā. Botānikas pētījumiem ir liela nozīme CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; piesaistes, klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas un pārtikas nodrošināšanai mūsdienu pasaulē.

== Botānika Latvijā ==
Botānika Latvijā sāka attīstīties 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. [[Jakobs Benjamins Fišers]], [[Johans Gotlībs Fleišers]] un [[Dāvids Hieronīms Grindelis]] publicēja savus novērojumus par Latvijā sastopamajiem augiem.

1845. gadā nodibināja Rīgas Dabaspētnieku biedrību.&lt;ref&gt;http://rigasdabaspetnieki.lu.lv/index.php?page=korrespondenzblatt_des_naturforscher_vereins_zu_riga&lt;/ref&gt; Sākās floras pētījumi un [[Herbārijs|herbārija]] kolekciju veidošana. 1846. gadā sāka iznākt Rīgas Dabaspētnieku biedrības izdevums ''„Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga''”. Šajā izdevumā savus pētījumus publicēja arī [[Kārlis Reinholds Kupfers]] (''Kupffer''), [[Rīgas politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] ģeometrijas un matemātikas pasniedzējs un viņa līdzgaitnieks [[Pauls Lakševics]] (''Lackschewitz''). Viņi pētīja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Igaunijas guberņa|Igaunijas guberņu]] floru, izveidoja arī savus personīgos herbārijus. Kupfers noorganizēja pirmo rezervātu izveidošanu 1911. un 1912. gadā (Vīlsandi (Igaunijā)un [[Moricsala]] (Latvijā)). 19. gadsimta vidū intensīvi Latvijas floru pētīja arī [[Eduards Lēmanis]] (''Lehmann''). Tai pašā laikā darbojās arī latviešu skolotājs un botāniķi [[Jānis Ilsters]].

Pēc Latvijas Universitātes nodibināšanas 1919. gadā izveidoja [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti]], Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtu un [[Botāniskais dārzs (Rīga)|Botānisko dārzu]]. Sāka iznākt “Latvijas Universitātes Botāniskā Dārza Raksti” (''Acta Hortici Botanici Universitatis Latviensis''). Tika aizsākts LU [[Herbārijs]] (starptautiskais kods RIG), kurā vēlāk iekļautas vairākas kolekcijas, to skaitā K.R. Kupfera, Paula Lakševica, Jāņa Ilstera, Eduarda Lēmaņa, [[Kārlis Starcs|Kārļa Starca]], [[Aleksandrs Zāmelis|Aleksandra Zāmeļa]], [[Emīlija Ozoliņa|Emīlijas Ozoliņas]], [[Marija Galeniece|Marijas Galenieces]] un [[Pauls Galenieks|Paula Galenieka]] vākumi. Profesors Dr.biol. [[Nikolajs Malta]] plānoja Latvijas floras izdošanu. Tajā laikā attīstījās arī sūnu (N.Malta, M.Galeniece, [[Arvīds Eduards Apinis|A. E. Apinis]]), sēņu (Jūlijs Smarods, A. E. Apinis), aļģu ([[Heinrihs Skuja]]) pētījumi un sugu apzināšana Latvijā. Tika izdoti vairāki augu noteicēji, no kuriem populārākais bija [[Jānis Bickis|Jāņa Bicka]] “Latvijas augu noteicējs”, kurš piedzīvoja piecus izdevumus.
Latvijas Universitātes Botānikas katedra kara un pēckara laikā zaudēja daudz pasniedzēju, tomēr, pateicoties profesoram Dr.biol. Paulam Galeniekam, izdevās noorganizēt “Latvijas PSR Floras” izdošanu 4 sējumos (1953—1959).

1951. gadā, kad tika nodibināts [[Latvijas Zinātņu akadēmija|LPSR Zinātņu Akadēmijas]] [[Bioloģijas institūts]], par nozīmīgu botānisko pētījumu centru kļuva tā [[Botānikas laboratorija]], kur strādāja tādi pētnieki kā [[Gali Sabardina]], [[Laima Tabaka]], [[Ģertrūde Gavrilova]], [[Irēna Fatare]], [[Jautrīte Jukna]], [[Kornēlija Birkmane]], [[Zigrīda Eglīte]], [[Biruta Cepurīte]], [[Māra Plotniece]], [[Valda Baroniņa]] u.c. Galvenie pētījumu virzieni bija ģeobotānika, augāju kartēšana, Latvijas floras pētījumi un dabas aizsardzība. 1997. gadā Bioloģijas institūtu pievienoja LU.&lt;ref&gt;MK 1997. gada rīkojums Nr.513 &quot;Par Latvijas ZA Bioloģijas institūta reorganizāciju&quot;&lt;/ref&gt; [[Botānikas laboratorija]] pašlaik nodrošina Latvijas Floras herbārija (LATV) uzturēšanu (vairāk kā 180 000 eksemplāru) un turpina “Latvijas vaskulāro augu floras&quot; izdošana.
Botānikas pētījumi turpinājās arī LU Botānikas katedrā ([[Gaida Ābele]], [[Edgars Vimba]], [[Alfons Piterāns]], [[Voldemārs Langenfelds]], Artūrs Mauriņš u.c. ), [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”]] ([[Austra Āboliņa]]),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.silava.lv/main/par-instittu/vsture.aspx|title=Silava - Vēsture|website=www.silava.lv|access-date={{dat|2019|05|02||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190502160119/http://www.silava.lv/main/par-instittu/vsture.aspx}}&lt;/ref&gt; [[Nacionālais botāniskais dārzs|LPSR ZA Botāniskajā dārzā]] ([[Raimonds Cinovskis]], [[Andris Zvirgzds]], [[Dzintra Knape]], [[Maija Bice]]), LU Botāniskajā dārzā, [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] ([[Voldemārs Lange]], [[Ella Muižarāja]], [[Viesturs Šulcs]], [[Rūta Kazāka]]), [[Latvijas Dabas muzejs|Dabas muzejā]]. Atsevišķi pētnieki strādāja arī citās institūcijās ([[Alfrēds Rasiņš]], Ilze Rēriha un daudzi citi).

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s, krasi mainoties zinātnes finansējumam un pētnieciskā darba organizācijai, botāniķi strādāja dažādos pētnieciskos vai dabas aizsardzības realizēšanai domātos projektos [[LU Bioloģijas fakultāte|LU Bioloģijas fakultātē]] un [[Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūts|Daugtavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūtā]], Latvijas Dabas muzejā, [[Latvijas Dabas fonds|Latvijas Dabas fondā]], [[LU Bioloģijas institūts|LU Bioloģijas institūtā]], Nacionālajā Botāniskajā dārzā, LU Botāniskajā dārzā, u.c.

Kopš 1952. gada darbojas [[Latvijas Botāniķu biedrība]]. Vēl Latvijā darbojas Latvijas Dendrologu biedrība, [[Latvijas Mikologu biedrība]], Latvijas Botāniķu biedrības sūnu pētnieku grupa.

== Atsauces ==
{{Commons category|Botany|botānika}}
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;biomedicine&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= http://www.bio-medicine.org/biology-definition/Botany/ | title= Botany | publisher= bio-medicine.org | accessdate= 2011-10-02 | language= angliski | archive-date= 2011-09-14 | archive-url= https://web.archive.org/web/20110914105425/http://www.bio-medicine.org/Biology%2DDefinition/Botany/ }}&lt;/ref&gt;
}}

== Avoti ==
* Latvijas Padomju Enciklopēdija, 2.sēj. Rīga, 1982.
* Enciklopēdija &quot;Latvijas Daba&quot;, 6.sēj. Rīga, 1998.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

 
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Botānika| ]]</text>
      <sha1>p5rxjss1qd89nrnqs2dn2z62yhpz9y0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mongolijas Tautas partija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>2734</id>
    <revision>
      <id>4301259</id>
      <parentid>3976181</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:10:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301259</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2359" sha1="5ufg377x8uaw7zec1gopjsm33xf0b1b" xml:space="preserve">{{Infobox political party
| country = 
| party_name = 
| name_native = Монгол Ардын Нам
| party_logo = Logo_of_the_Mongolian_People's_Party.svg
| colorcode = 
| leader = 
| foundation = {{dat|1920|6|25|N}}
| ideology = [[Sociāldemokrātija]]&lt;br /&gt;[[Demokrātiskais sociālisms]]&lt;br /&gt;[[Kreisais nacionālisms]]&lt;br /&gt;[[Kreisais populisms]]&lt;br /&gt;[[Sociālisms]]
| position = 
| european = 
| international = 
| youth_wing = 
| colours = 
| headquarters = {{vieta|Mongolija|Ulanbatora}}
| seats1_title = 
| seats1 = 
| footnotes = 
| flag = Flag of the Mongolian People's Party.png
}}'''Mongolijas Tautas partija''' '''(MPP)''' ([[mongoļu valoda|mongoļu]]: ''Монгол Ардын Нам''), iepriekš '''Mongolijas Tautas Revolucionārā partija''' (MTRP), ir politiskā partija [[Mongolija|Mongolijā]]. [[komunisms|Komunistiska]], bet mūsdienās deklarē sevi par [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātisku]], iestājās Socinternā.

Dibināta 1921.gada 1. martā stiprā [[VK(b)P]] ietekmē. Pirmā politiskā partija Mongolijā modernā nozīmē. Valdošā partija Mongolijā no 1921.gada līdz 1996.gadam. Līdz 1990.gadam valdīja [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmā]]. Partijā lielā mērā atkārtojās tie paši procesi, kas [[PSKP]].[[Attēls:Dogsomyn Bodoo.jpg|thumb|150px|Dogsomins Bodo, viens no partijas dibinātājiem|left]]1930. gados partiju vadīja [[Horlogijns Čoibalsans]] — izteikts [[staļinisms|staļinists]]. Pēc Čoibalsana nāves varu ieguva [[Jumžāgijns Cedenbals]], kura režīms bija mazliet liberālāks.

Pēc [[pārbūve PSRS|pārbūves]] sākšanās [[Padomju Savienība|PSRS]], arī Mongolijā tika nodibināta daudzpartiju sistēma, tomēr vēl līdz 1996. gadam MTPR palika valdošā partija. Arī pašlaik jaunā līdera [[Nambarijns Enkbajars|Nambarijna Enkbajara]] vadībā partija aizņem apmēram pusi deputātu vietu [[Lielais Hurālā|Lielajā Hurālā]], bet [[Mongolijas prezidenti|prezidents]] un premjers ir MPP biedri.

== Ārējās saites ==
* [http://www.mpp.mn/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210301103657/http://www.mpp.mn/ |date={{dat|2021|03|01||bez}} }} {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Komunistiskās partijas]]
[[Kategorija:Mongolijas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Sociāldemokrātiskās partijas]]</text>
      <sha1>5ufg377x8uaw7zec1gopjsm33xf0b1b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjotrkova Tribunalska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4144</id>
    <revision>
      <id>4301162</id>
      <parentid>4289071</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:37:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301162</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2826" sha1="jjfb5nwr1cgphjhf3kt4eqgfjugss1i" xml:space="preserve">{{līdzīgs|Pjotrkova Kujavska}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Pjotrkova Tribunalska
| official_name = ''Piotrków Trybunalski''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Evangelical-Augsburg church in Piotrkow 01.jpg
| imagesize = 250px
| image_caption = Pjotrkovas Tribunalskas vecpilsētas iela
| image_flag = POL Piotrków Trybunalski flag 1.svg
| image_shield = POL Piotrków Trybunalski COA.svg
| pushpin_map = Poland
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Lodzas vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = pilsēta ar apriņķa tiesībām
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = XIII gs. 
| area_total_km2 = 67.27
| population_as_of = 2013
| population_total = 76181
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 51 
| latm = 24 
| lats = 0 
| latNS = N 
| longd = 19 
| longm = 41 
| longs = 0
| longEW = E
| elevation_m = 
| website = {{url|http://www.piotrkow.pl/}}
}}
'''Pjotrkova Tribunalska''' ({{val|pl|Piotrków Trybunalski}}) ir sena pilsēta [[Polija]]s centrālajā daļā, [[Lodzas vojevodiste|Lodzas vojevodistē]]. Atrodas [[Lielpolija]]s, [[Mazpolija]]s un [[Mazovija]]s novadu saskarsmē.

Pilsētas nosaukums apliecina faktu, ka šeit 214 gadus atradās Lielpolijas goda tiesa — [[tribunāls]] (''Trybunał Koronny''), tāpēc Pjotrkova tiek uzskatīta par Polijas demokrātijas rašanās vietu. Pēc [[Plūdi Polijas vēsturē|Plūdiem]] pilsēta panīka. Pēc [[Otrā Polijas dalīšana|Otrās Polijas dalīšanas]] Pjotrkova nokļuva [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] sastāvā. Pēc 1807. gada - [[Varšavas hercogiste]]s, pēc tam - [[Krievija]]s sastāvā. Pilsēta atplauka, kad caur to tika izbūvēts pirmais dzelzceļš Polijā ([[Varšava]]s - [[Vīne]]s līnija). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Pjotrkovā atradās [[Poļu leģioni (1914—1918)|poļu leģionu]] štābs.

== Cilvēki ==

Pjotrkovā Tribunalskā dzimuši:

* [[Grigorijs Levenfišs]] (''Григорий Левенфиш'', 1889 - 1961) - padomju šahists
* [[Israēls Meirs Lau]] (ישראל מאיר לאו/''Yisrael Meir Lau'', 1937 - ) - [[Izraēla]]s galvenais rabīns
* [[Stefans Roveckis]] (''Stefan Rowecki'', 1895 - 1944) - ''[[Armia Krajowa]]'' vadītājs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Polija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polijas pilsētas]]
[[Kategorija:Lodzas vojevodistes pilsētas]]
[[Kategorija:Lodzas vojevodistes apriņķi]]</text>
      <sha1>jjfb5nwr1cgphjhf3kt4eqgfjugss1i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Suvalki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4193</id>
    <revision>
      <id>4301252</id>
      <parentid>4286037</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:02:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Cilvēki */</comment>
      <origin>4301252</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3180" sha1="byzq2my4mfrxo86lbo6n2gxuzvbcyt4" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Suvalki
| official_name = ''Suwałki''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Suwalki Kosciuszki.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Koscjuško iela Suvalkos
 | image_flag   = {{#property:P41}}
 | image_shield = {{#property:P94}}
 | image_seal   = {{#property:P158}}
 | shield_size  = 75px
 | seal_size  = 80px
| pushpin_map = Poland#Podlases vojevodiste
| pushpin_label_position = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Podlases vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = pilsēta ar apriņķa tiesībām
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1720
| area_total_km2 = 65.24
| population_as_of = 2012
| population_total = 69331
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Central European Summer Time|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 54 
| latm = 05 
| lats = 00
| latNS = N 
| longd = 22 
| longm = 56 
| longs = 00
| longEW = E
| elevation_m = 170
| website = {{url|http://www.um.suwalki.pl/}}
}}
'''Suvalki''' ({{val|pl|Suwałki}}) ir pilsēta [[Polija]]s galējos ziemeļaustrumos, [[Podlases vojevodiste|Podlases vojevodistē]] seno [[jātvingi|jātvingu]] zemē — [[Sudava (zeme)|Sudavā]] apmēram 30 km no [[Lietuva]]s robežas. Tuvējā Lietuvas vēsturiskā novada nosaukums ir [[Suvalkija]]. Apkārtnē ([[Sejni|Sejnos]]) vēsturiski dzīvo [[lietuvieši|lietuviešu]] tautības iedzīvotāji. Pazīstama daudziem [[Latvija]]s iedzīvotājam, jo ir pirmā lielā pilsēta Polijā, braucot no [[Rīga]]s uz [[Varšava|Varšavu]].

== Vēsture ==
Pirmās liecības par Suvalkiem ir no 17. gadsimta beigām, bet pilsētas attīstība sākas no 19. gadsimta pirmās puses, kad Suvalki izrādījās svarīga ceļa ([[Sanktpēterburga|Pēterburga]]-Varšava) malā. Lai pārtrauktu [[Poļu-lietuviešu karš|Poļu-lietuviešu karu]], [[Tautu Savienība]]s kontrolē 1920. gada 7. oktobrī pilsētā tika noslēgts [[Suvalku līgums]].

== Cilvēki ==

Suvalkos dzimuši:

* [[Marja Andrejčika]] (''Maria Andrejczyk'', 1996) — vieglatlēte, šķēpa metēja;
* [[Juzefs Hasids]] (''Józef Chasyd'', 1923—1950) — vijolnieks;
* [[Marja Konopņicka]] (''Maria Konopnicka'', 1842—1910) — dzejniece;
* [[Voicehs Kovaļevskis]] (''Wojciech Kowalewski'', 1977) — futbolists;
* [[Samuels Rozentāls]] (''Samuel'' ''Rosenthal'', 1837—1902) — šahists;
* [[Pinčass Sapīrs]] (פנחס ספיר/''Pinchas Sapir'', 1906—1975) — Izraēlas politiķis;
* [[Abrahams Šterns]] (אברהם שטרן, dz. 1907—1942) — ebreju kaujinieks;
* [[Andžejs Vajda]] (''Andrzej Wajda'', 1926—2016) — kinorežisors;
* [[Anna Varakomska]] (''Anna Warakomska'', 1992) — šahiste.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polijas pilsētas|Suvalki]]
[[Kategorija:Podlases vojevodistes pilsētas|Suvalki]]
[[Kategorija:Podlases vojevodistes apriņķi|Suvalki]]</text>
      <sha1>byzq2my4mfrxo86lbo6n2gxuzvbcyt4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čehijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6075</id>
    <revision>
      <id>4301408</id>
      <parentid>4300013</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T05:43:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gliwi</username>
        <id>65713</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Slaný znak.png]] → [[File:CZE Slaný COA.svg]] PNG → SVG</comment>
      <origin>4301408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="84847" sha1="npvvj6gllaygdzeod20ej09w766txwg" xml:space="preserve">{{novec|pilsētu skaitu}}
[[Attēls:EU-Czechia.svg|190px|thumbnail|[[Čehija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskatījumā apkopotas visas '''[[Čehija]]s pilsētas'''. Uz 2013.g. 1. janvāri Čehijā bija '''602''' pilsētas.

== Pilsētu sadalījums pa apgabaliem ==

{| width=400px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Czech Republic location map.svg|width=500|float=none}}

{{Image label small|x=0.42|y=0.38|scale=400|text=[[Centrālčehijas apgabals|Centrālčehijas&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.35|y=0.58|scale=400|text=[[Dienvidčehijas apgabals|Dienvidčehijas&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.73|y=0.58|scale=400|text=[[Dienvidmorāvijas apgabals|Dienvidmorāvijas&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.59|y=0.23|scale=400|text=[[Hradeckrāloves apgabals|Hradeckrāloves&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.12|y=0.27|scale=400|text=[[Karlovi Varu apgabals|Karlovi&lt;br /&gt;Varu&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.50|y=0.14|scale=400|text=[[Liberecas apgabals|Liberecas&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=1.01|y=0.36|scale=400|text=[[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-&lt;br /&gt;Silēzijas&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.85|y=0.4|scale=400|text=[[Olomoucas apgabals|Olomoucas&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.68|y=0.35|scale=400|text=[[Pardubices apgabals|Pardubices&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.42|scale=400|text=[[Plzeņas apgabals|Plzeņas&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.43|y=0.32|scale=400|text='''[[Prāga]]'''}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.20|scale=400|text=[[Ūstu apgabals|Ūstu&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.62|y=0.48|scale=400|text=[[Visočinas apgabals|Visočinas&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label small|x=0.96|y=0.52|scale=400|text=[[Zlīnas apgabals|Zlīnas&lt;br /&gt;apgabals]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
!Apgabals!!Pilsētu skaits
|-
| [[Centrālčehijas apgabals]] || 84
|-
| [[Dienvidčehijas apgabals]] || 53
|-
| [[Dienvidmorāvijas apgabals]] || 49
|-
| [[Hradeckrāloves apgabals]] || 48
|-
| [[Karlovi Varu apgabals]] || 38
|-
| [[Liberecas apgabals]] || 39
|-
| [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] || 42
|-
| [[Olomoucas apgabals]] || 30
|-
| [[Pardubices apgabals]] || 36
|-
| [[Plzeņas apgabals]] || 56
|-
| [[Prāga]] || 1
|-
| [[Ūstu apgabals]] || 59
|-
| [[Visočinas apgabals]] || 34
|-
| [[Zlīnas apgabals]] || 30
|}

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!Pilsētas nosaukums!!Pilsētas nosaukums&lt;br&gt;[[čehu valoda|čehu valodā]]!!Ģerbonis!!Iedz.sk. (2012)!!Apgabals
|-
| [[Abertami]] || ''Abertamy'' || [[Attēls:Abertamy CoA CZ.svg|25px]] || 1236 || [[Karlovi Varu apgabals]] 
|-
| [[Adamova (Čehija)|Adamova]] || ''Adamov'' || [[Attēls:Adamov Blansko CoA.svg|25px]] || 4583 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Andelska Hora]] || ''Andělská Hora'' || [[Attēls:Andělská-hora znak.png|25px]] || 366 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Aša]] || ''Aš'' || [[Attēls:Coat of arms of Aš, Cheb.svg|25px]] || 13163 || [[Karlovi Varu apgabals]] 
|-
| [[Bakova pie Jirezes]] || ''Bakov nad Jizerou'' || [[Attēls:Bakov nad Jizerou znak.png|25px]] || 5040 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Bavorova]] || ''Bavorov'' || [[Attēls:Coa Czech Town Bavorov.svg|25px]] || 1464 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Behiņe]] || ''Bechyně'' || [[Attēls:Bechyne CoA CZ.png|25px]] || 5337 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Bečova pie Teplas]] || ''Bečov nad Teplou'' || [[Attēls:Znak města Bečov nad Teplou.jpg|25px]] || 1021 || [[Karlovi Varu apgabals]] 
|-
| [[Benatki pie Jirezes]] || ''Benátky nad Jizerou'' || [[Attēls:Benatky n j znak.png|25px]] || 7366 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Benešova]] || ''Benešov'' || [[Attēls:Benesov CoA CZ.svg|25px]] || 16697 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Benešova pie Ploučnices]]|| ''Benešov nad Ploučnicí'' || [[Attēls:Benesovp znak.jpg|25px]] || 3832 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Berouna]] || ''Beroun'' || [[Attēls:Beroun znak.jpg|25px]] || 18919 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Bezdružice]] || ''Bezdružice'' || [[Attēls:Bezdružice znak.png|25px]] || 911 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Bēla pie Bezdezemas]] || ''Bělá pod Bezdězem'' || [[Attēls:Bpb znak.jpg|25px]] || 4879 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Bēla pie Radbozas]] || ''Bělá nad Radbuzou'' || [[Attēls:Bela nad Radbuzou znak.png|25px]] || 1885 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Bīlina]] || ''Bílina'' || [[Attēls:Bílina město znak.png|25px]] || 15714 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Bīloveca]] || ''Bílovec'' || [[Attēls:CoA of Bílovec.svg|25px]] ||  7558 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Bistre]] || ''Bystré'' || [[Attēls:Znak města Bystré.png|25px]] ||  1668 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Bistršice]] || ''Bystřice'' || || 4008 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Bistršice pie Hostīna]] || ''Bystřice pod Hostýnem'' || [[Attēls:Bystrice pod Hostynem-znak.png|25px]] || 8398 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Bistršice pie Pernštenjas]] || ''Bystřice nad Pernštejnem'' || [[Attēls:Bystřice nad Pernštejnem znak.png|25px]] || 8485 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Blansko]] || ''Blansko'' || [[Attēls:Blansko CoA CZ.svg|25px]] || 20841 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Blatna]] || ''Blatná'' || [[Attēls:Znak blatna cz.jpg|25px]] || 6724 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Blovice]] || ''Blovice'' || [[Attēls:Blovice znak.png|25px]] || 4168 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Blšani]] || ''Blšany'' || [[Attēls:Blsany znak.jpg|25px]] || 958 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Bohova]] || ''Bochov'' || [[Attēls:Bochov znak.png|25px]] || 2002 || [[Karlovi Varu apgabals]] 
|-
| [[Bohumīna]] || ''Bohumín'' || [[Attēls:Bohumin CoA CZ.svg|25px]] ||  21897 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Bohušovice pie Ohržes]] || ''Bohušovice nad Ohří'' || [[Attēls:Bohušovice nad Ohří znak.png|25px]] || 2620 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Bojkovice]] || ''Bojkovice'' || [[Attēls:Bojkovice znak.jpg|25px]] || 4517 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Bora (Čehija)|Bora]] || ''Bor'' || [[Attēls:Bor (CZE) - coat of arms.png|25px]] || 4189 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Borohrādeka]] || ''Borohrádek'' || [[Attēls:Borohradek znak.jpg|25px]] || 2130 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Borovani]] || ''Borovany'' || [[Attēls:Borovany.jpg|25px]] || 4052 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Boskovice]] || ''Boskovice'' || [[Attēls:Boskovice CoA CZ.svg|25px]] || 11446 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Boži Dara]] || ''Boží Dar'' || [[Attēls:Boží Dar znak.png|25px]] || 211 || [[Karlovi Varu apgabals]] 
|-
| [[Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava]] || ''Brandýs nad Labem-Stará Boleslav'' || [[Attēls:Brandýs nad Labem-Stará Boleslav CoA.jpg|25px]] || 17503 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Brandīsa pie Orlices]] || ''Brandýs nad Orlicí'' || [[Attēls:Brandýs nad Orlicí.svg|25px]] ||  1384 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Brno]] || ''Brno'' || [[Attēls:Brno (znak).svg|25px]] || 385913 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Broumova]] || ''Broumov'' || [[Attēls:Broumov znak.svg|25px]] || 7753 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Brtnice]] || ''Brtnice'' || [[Attēls:Brtnice znak.gif|25px]] || 3724 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Brumova-Bilnice]] || ''Brumov-Bylnice'' || [[Attēls:Brumov-Bylnice znak.png|25px]] || 5781 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Bruntāla]] || ''Bruntál'' || [[Attēls:Coat of arms of Bruntál.jpg|25px]] ||  16992 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Brušperka]] || ''Brušperk'' || [[Attēls:Brušperk CoA.svg|25px]] ||  3827 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Bržeclava]] || ''Břeclav'' || [[Attēls:Břeclav znak.png|25px]] || 24925 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Bržeznice]] || ''Březnice'' || [[Attēls:Breznice znak.jpg|25px]] || 3609 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Bržezova]] || ''Březová'' || [[Attēls:Brezova SO CZ CoA.svg|25px]] || 2746 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Bržezova pie Svitavas]] || ''Březová nad Svitavou'' || [[Attēls:Březová nad Svitavou CoA CZ.svg|25px]] ||  1765 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Bržidlična]] || ''Břidličná'' || [[Attēls:Břidličná znak.png|25px]] ||  3536 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Bučovice]] || ''Bučovice'' || [[Attēls:Znak města Bučovice.svg|25px]] || 6450 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Budiņe pie Ohržes]] || ''Budyně nad Ohří'' || [[Attēls:Budyně n H znak.png|25px]] || 2051 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Budišova pie Budišovkas]] || ''Budišov nad Budišovkou'' || [[Attēls:Znak obce Budišov nad Budišovkou.jpg|25px]] ||  3036 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Buštehrada]] || ''Buštěhrad'' || [[Attēls:Buštěhrad znak.png|25px]] || 3052 || [[Centrālčehijas apgabals]] 
|-
| [[Bzeneca]] || ''Bzenec'' || [[Attēls:Bzenec (znak).png|25px]] || 4316 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Cvikova]] || ''Cvikov'' || [[Attēls:Cvikov znak.png|25px]] || 4406 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Čāslava]] || ''Čáslav'' || [[Attēls:Čáslav CoA CZ.svg|25px]] || 10138 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Čelakovice]] || ''Čelákovice'' || [[Attēls:Celakovice znak.jpg|25px]] || 11618 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Černošice]] || ''Černošice'' || [[Attēls:Černošice znak.png|25px]] || 6447 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Černošīna]] || ''Černošín'' || [[Attēls:Černošín - coat of arms.svg|25px]] || 1196 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Černovice]] || ''Černovice'' || || 1827 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Červena Ržečice]] || ''Červená Řečice'' || [[Attēls:Cervenarecice znak.jpg|25px]] || 999 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Červeni Kosteleca]] || ''Červený Kostelec'' || [[Attēls:Cerveny Kostelec CoA CZ.svg|25px]] || 8535 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Česka Kamenice]] || ''Česká Kamenice'' || [[Attēls:Znak města Česká Kamenice.jpg|25px]] || 5557 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Česka Ļipa]] || ''Česká Lípa'' || [[Attēls:Česká Lípa CoA CZ.svg|25px]] || 36805 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Česka Skalice]] || ''Česká Skalice'' || [[Attēls:Česká Skalice znak.png|25px]] || 5201 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Česka Tršebova]] || ''Česká Třebová'' || [[Attēls:Česká Třebová.svg|25px]] ||  15994 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Česke Budejovice]] || ''České Budějovice'' || [[Attēls:Coat of arms of České Budějovice.svg|25px]] || 96053 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Česke Velenice]] || ''České Velenice'' || [[Attēls:Ceské Velenice znak.png|25px]] || 3403 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Česki Broda]] || ''Český Brod'' || [[Attēls:Český Brod znak.png|25px]] || 6864 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Česki Duba]] || ''Český Dub'' || [[Attēls:Český Dub CoA CZ.svg|25px]] || 2797 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Česki Krumlova]] || ''Český Krumlov'' || [[Attēls:CZ Český Krumlov COA.svg|25px]] || 13290 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Česki Tešīna]] || ''Český Těšín'' || [[Attēls:Cesky Tesin CoA.png|25px]] ||  25154 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Dačice]] || ''Dačice'' || [[Attēls:Coat of arms of Dačice.svg|25px]] || 7642 || [[Dienvidčehijas apgabals]] 
|-
| [[Dašice]] || ''Dašice'' || [[Attēls:Dašice znak.png|25px]] ||  2387 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Dečīna]] || ''Děčín'' || [[Attēls:Coat of arms of Děčín.jpg|25px]] || 50289 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Desna (Čehija)|Desna]] || ''Desná'' || [[Attēls:Desná znak.jpg|25px]] || 3465 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Deštna]] || ''Deštná'' || [[Attēls:Destna_znak.png|25px]] || 762 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Dobřani]] || ''Dobřany'' || [[Attēls:Dobřany (Stod, CZE) - coat of arms.png|25px]] || 6107 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Dobrovice]] || ''Dobrovice'' || [[Attēls:Dobrovice_znak.png|25px]] || 3314 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Dobruška]] || ''Dobruška'' || [[Attēls:Dobruška CoA CZ.svg|25px]] || 6989 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Dobršichovice]] || ''Dobřichovice'' || [[Attēls:Dobrichovice CoA CZ.svg|25px]] || 3374 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Dobržiša]] || ''Dobříš'' || [[Attēls:Dobris-znak.png|25px]] || 8900 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Doksi]] || ''Doksy'' || [[Attēls:Doksy CL CZ CoA.jpg|25px]] || 5199 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Dolni Benešova]] || ''Dolní Benešov'' || [[Attēls:Dolní Benešov znak.png|25px]] ||  4203 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Dolni Bousova]] || ''Dolní Bousov'' || [[Attēls:Dolnibousov znak.jpg|25px]] || 2575 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Dolni Kounice]] || ''Dolní Kounice'' || [[Attēls:Dolní-Kounice.png|25px]] || 2420 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Dolni Poustevna]] || ''Dolní Poustevna'' || [[Attēls:Dolní Poustevna znak.jpg|25px]] || 1941 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Domažlice]] || ''Domažlice'' || [[Attēls:Domažlice znak.png|25px]] || 11104 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Duba]] || ''Dubá'' || [[Attēls:Barevný znak Dubé.jpg|25px]] || 1757 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Dubi]] || ''Dubí'' || [[Attēls:Dubi CoA CZ.jpg|25px]] || 8086 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Dubņani]] || ''Dubňany'' || [[Attēls:Dubňany.svg|25px]] || 6388  || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Duhcova]] || ''Duchcov'' || [[Attēls:Duchcov znak.png|25px]] || 9114 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Dvūra Krālove pie Labas]] || ''Dvůr Králové nad Labem'' || [[Attēls:Coat of arms of Dvůr Králové nad Labem.jpg|25px]] || 16098 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Františkovi Lāzne]] || ''Františkovy Lázně'' || [[Attēls:Frnatiškovy Lázně CoA.png|25px]] || 5569 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Frenštāta pie Radhoštja]] || ''Frenštát pod Radhoštěm'' || [[Attēls:Frenštát pod Radhoštěm CoA CZ.svg|25px]] ||  10990 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|- 
| [[Frištāka]] || ''Fryšták'' || [[Attēls:Frystak CoA CZ.jpg|25px]] || 3730 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Frīdekmīsteka]] || ''Frýdek-Místek'' || [[Attēls:Frýdek Místek CoA CZ.svg|25px]] ||  57747 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Frīdlanta]] || ''Frýdlant'' || [[Attēls:Frýdlant CoA CZ.svg|25px]] || 7591 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Frīdlanta pie Ostravices]] || ''Frýdlant nad Ostravicí'' || [[Attēls:Frýdlant nad Ostravicí (CZE) - coat of arms.png|25px]] ||  9753 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Fulneka]] || ''Fulnek'' || [[Attēls:CoA of Fulnek.svg|25px]] ||  5921 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Golčūva Jenīkova]] || ''Golčův Jeníkov'' || [[Attēls:Golcuv jenikov-znak.svg|25px]] || 2656 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Habaršovice]] || ''Chabařovice'' || [[Attēls:Chabarovice znak.jpg|25px]] || 2522 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Habartova]] || ''Habartov'' || [[Attēls:Habartov CoA.png|25px]] || 4942 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Habri]] || ''Habry'' || [[Attēls:Znak města Habry.gif|25px]] || 1325 || [[Visočinas apgabals]]
|- 
| [[Hanušovice]] || ''Hanušovice'' || ||  3352 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Harrahova]] || ''Harrachov'' || [[Attēls:Harrachov znak mesta.svg|25px]] || 1554 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Hartmanice]] || ''Hartmanice'' || [[Attēls:Hartmanice (Klatovy) CoA CZ.jpg|25px]] || 1057 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Havīržova]] || ''Havířov'' || [[Attēls:Havirov CoA.png|25px]] ||  82768 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Havličkūva Broda]] || ''Havlíčkův Brod'' || [[Attēls:Havlíčkův Brod znak.png|25px]] || 23483 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Heba]] || ''Cheb'' || [[Attēls:Cheb coat of arms.svg|25px]] || 32617 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Hejnice]] || ''Hejnice'' || [[Attēls:Hejnice CoA LB CZ.svg|25px]] || 2761 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Heržmanūvmesteca]] || ''Heřmanův Městec'' || [[Attēls:Hermanuv Mestec CZ CoA.gif|25px]] ||  4875 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Hiše]] || ''Chyše'' || [[Attēls:Chyse CoA CZ.jpg|25px]] || 580 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Hīnova]] || ''Chýnov'' || [[Attēls:Chýnov znak.png|25px]] || 2347 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Hlinsko]] || ''Hlinsko'' || [[Attēls:Hlinsko znak.gif|25px]] ||  10017 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Hluboka pie Vltavas]] || ''Hluboká nad Vltavou'' || [[Attēls:Hluboká nad Vltavou znak.png|25px]] || 4974 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Hlučīna]] || ''Hlučín'' || [[Attēls:Hlučín znak.png|25px]] ||  14122 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Hluka]] || ''Hluk'' || [[Attēls:Hluk CoA CZ.jpg|25px]] || 4440 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Hlumeca]] || ''Chlumec'' || [[Attēls:Chlumec UL CoA.png|25px]] || 4472 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Hlumeca pie Cidlinas]] || ''Chlumec nad Cidlinou'' || [[Attēls:CoA of Chlumec nad Cidlinou.svg|25px]] || 5372 ||[[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Hoceņa]] || ''Choceň'' || [[Attēls:Choceň.svg|25px]] ||  8836 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Hodkovice pie Mohelkas]] || ''Hodkovice nad Mohelkou'' || [[Attēls:Hodkovice nad Mohelkou CoA CZ.svg|25px]] || 2779 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Hodonīna]] || ''Hodonín'' || [[Attēls:Hodonin CoA CZ.png|25px]] || 25094 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Hodova]] || ''Chodov'' || [[Attēls:Chodov znak.png|25px]] || 14110 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Holešova]] || ''Holešov'' || [[Attēls:Coat of arms of Holešov.svg|25px]] || 11772 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Holice]] || ''Holice'' || [[Attēls:Znak města Holice.jpg|25px]] ||  6491 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Holīšova]] || ''Holýšov'' || [[Attēls:Holysov znak.jpg|25px]] || 4943 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Horaždžovice]] || ''Horažďovice'' || [[Attēls:CZE Horažďovice COA.svg|25px]] || 5567 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Hora Svate Kateršini]] || ''Hora Svaté Kateřiny'' || [[Attēls:CZE Hora Svaté Kateřiny COA.svg|25px]] || 402 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Horni Benešova]] || ''Horní Benešov'' || [[Attēls:Horní Benešov znak.png|25px]] ||  2344 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Horni Blatna]] || ''Horní Blatná'' || [[Attēls:Horni Blatna CZ CoA.jpg|25px]] || 843 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Horni Bržiza]] || ''Horní Bříza'' || [[Attēls:Znak města Horní Bříza.gif|25px]] || 4340 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Horni Cerekeva]] || ''Horní Cerekev'' || [[Attēls:Horní Cerekev CoA.jpg|25px]] || 1791 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Horni Jeleni]] || ''Horní Jelení'' || || 1992 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Horni Jiršetīna]] || ''Horní Jiřetín'' || [[Attēls:Znak obce Horní Jiřetín.gif|25px]] || 1917 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Horni Plana]] || ''Horní Planá'' || [[Attēls:Horní Planá znak.png|25px]] || 2194 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Horni Slavkova]] || ''Horní Slavkov'' || [[Attēls:Znak města HS.jpg|25px]] || 5601 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Horšice]] || ''Hořice'' || [[Attēls:Znak města Hořice v Podkrkonoší.gif|25px]] || 8805 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Horšovice]] || ''Hořovice'' || [[Attēls:Znak města Hořovice2.svg|25px]] || 6835 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Horšovski Tīna]] || ''Horšovský Týn'' || [[Attēls:Znak města Horšovský Týn.jpg|25px]] || 4984 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Hostinne]] || ''Hostinné'' || [[Attēls:Hostinné.svg|25px]] || 4643 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Hostomice]] || ''Hostomice'' || [[Attēls:Hostomice BE CZ CoA.svg|25px]] || 1653 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Hostouņa]] || ''Hostouň'' || || 1324 || [[Plzeņas apgabals]]
|- 
| [[Hostivice]] || ''Hostivice'' || [[Attēls:COA hostivice.jpg|25px]] || 7802 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Hoštka]] || ''Hoštka'' || [[Attēls:Erb Hoštka.png|25px]] || 1558 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Hoteborža]] || ''Chotěboř'' || [[Attēls:Chotebor.png|25px]] || 9560 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Hradeca pie Moravices]] || ''Hradec nad Moravicí'' || [[Attēls:Coa Czech Town Hradec nad Moravicí.svg|25px]] ||  5470 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Hradeckrālove]] || ''Hradec Králové'' || [[Attēls:Hradec Kralove CoA CZ.svg|25px]] || 2479 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Hranice]] || ''Hranice'' || [[Attēls:Hranice na Moravě znak.png|25px]] ||  18804 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Hranice (Karlovi Varu apgabals)|Hranice]] || ''Hranice'' || [[Attēls:Hranice (Cheb District) CoA.png|25px]] || 2198 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Hrasta]] || ''Chrast'' || [[Attēls:Znak města Chrast.jpg|25px]] ||  3143 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Hrastava]] || ''Chrastava'' || [[Attēls:Chrastava CoA CZ.svg|25px]] || 6217 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Hrādeka]] || ''Hrádek'' || [[Attēls:Hradek.svg|25px]] || 2860 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Hrādeka pie Nisas]] || ''Hrádek nad Nisou'' || [[Attēls:Hradek nad nisou znak.jpg|25px]] || 7651 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Hroba]] || ''Hrob'' || [[Attēls:Wapenschild Hrop.jpg|25px]] || 2092 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Hrohūvtīneca]] || ''Hrochův Týnec'' || [[Attēls:Znak města Hrochův Týnec.jpg|25px]] || 1901 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Hronova]] || ''Hronov'' || [[Attēls:Hronov-znak.svg|25px]] || 6255 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Hrotovice]] || ''Hrotovice'' || [[Attēls:Hrotovice znak.png|25px]] || 1751 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Hroznetīna]] || ''Hroznětín'' || [[Attēls:Hroznetin znak.jpg|25px]] || 1918 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Hrudima]] || ''Chrudim'' || [[Attēls:Chrudim CoA CZ.png|25px]] ||  23217 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Hrušovani pie Jevišovkas]] || ''Hrušovany nad Jevišovkou'' || [[Attēls:Hrušovany nad Jevišovkou CoA.gif|25px]] || 3280 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Hržibska]] || ''Chřibská'' || [[Attēls:Chribska znak.jpg|25px]] || 1396 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Homutova]] || ''Chomutov'' || [[Attēls:ChomutovCoA.PNG|25px]] || 49187 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Hropiņe]] || ''Chropyně'' || [[Attēls:Chropyně znak.png|25px]] || 5071 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Hulīna]] || ''Hulín'' || [[Attēls:Hulín znak.jpg|25px]] || 7149 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Humpoleca]] || ''Humpolec'' || [[Attēls:Humpolec znak.svg|25px]] || 10917 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Husineca]] || ''Husinec'' || [[Attēls:Husinec (okres Prachatice) zank.gif|25px]] || 1374 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Hustopeče]] || ''Hustopeče'' || [[Attēls:Znak města Hustopeče hires.svg|25px]] || 5869 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|- 
| [[Hvaletice]] || ''Chvaletice'' || [[Attēls:Znak města Chvaletice.PNG|25px]] ||  3091 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Ivančice]] || ''Ivančice'' || [[Attēls:Ivančice CoA CZ.png|25px]] || 9580 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|- 
| [[Ivanovice pie Hanas]] || ''Ivanovice na Hané'' || [[Attēls:Ivanovice na hane znak.jpg|25px]] || 2905 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Jabloņeca pie Jirezes]] || ''Jablonec nad Jizerou'' || [[Attēls:Jablonecj znak.jpg|25px]] || 1742 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Jabloņeca pie Nisas]] || ''Jablonec nad Nisou'' || [[Attēls:Jablonec-znak.svg|25px]] || 45305 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Jablonne pie Orlices]] ||  ''Jablonné nad Orlicí'' || [[Attēls:Jablonné nad Orlicí coat of arms.jpg|25px]] ||  3301 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Jablonne Podještēdos]]|| ''Jablonné v Podještědí'' || [[Attēls:Jablonné v Podještědí CoA CZ.svg|25px]] || 3686 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Jablunkova]] || ''Jablunkov'' || [[Attēls:Jablunkov arms.png|25px]] ||  5759 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Jāhimova]] || ''Jáchymov'' || [[Attēls:Jáchymov znak2.png|25px]] || 3389 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Janova]] || ''Janov'' || [[Attēls:Janov (Czech Silesia) CoA.svg|25px]] ||  332 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Janovice pie Ūhlavas]] || ''Janovice nad Úhlavou'' || [[Attēls:Janovice nad Úhlavou CoA.svg|25px]] || 2251 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Janske Lāzne]] || ''Janské Lázně'' || [[Attēls:Coat of Arms JanskeLazne.jpg|25px]] || 777 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Jaromeržice pie Rokitnas]] || ''Jaroměřice nad Rokytnou'' || [[Attēls:Jaromerice nR CoA.svg|25px]] || 4213 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Jaromērša]] || ''Jaroměř'' || [[Attēls:Jaroměř znak.png|25px]] || 12678 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Javornīka]] || ''Javorník'' || [[Attēls:Javornik CoA.svg|25px]] ||  2971 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Jemnice]] || ''Jemnice'' || [[Attēls:Znak města Jemnice.gif|25px]] || 4293 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Jesenice]] || ''Jesenice'' || [[Attēls:Jesenice RA CZ CoA.png|25px]] || 1769 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Jesenīka]] || ''Jeseník'' || [[Attēls:Jeseník CoA CZ.svg|25px]] ||  11841 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Jevišovice]] || ''Jevišovice'' || [[Attēls:Jevisovice znak.gif|25px]] || 1132 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Jevīčko]] || ''Jevíčko'' || [[Attēls:Jevíčko CoA CZ.svg|25px]] ||  2885 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Jičīna]] || ''Jičín'' || [[Attēls:Jicin CoA CZ.svg|25px]] || 16300 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|- 
| [[Jihlava]] || ''Jihlava'' || [[Attēls:Jihlava CoA CZ.svg|25px]] || 50598 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Jilemnice]] || ''Jilemnice'' || [[Attēls:Jilemnice CoA CZ.svg|25px]] || 5616 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Jilove]] || ''Jílové'' || [[Attēls:Jílové Děčín.png|25px]] || 5172 || [[Ūstu apgabals]]
|- 
| [[Jilove Prāga]] || ''Jílové u Prahy'' || [[Attēls:COA Jílové u Prahy.png|25px]] || 4312 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Jindřihūva Hradeca]] || ''Jindřichův Hradec'' || [[Attēls:Znak Jindřichova Hradce.svg|25px]] || 21824 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Jirkova]] || ''Jirkov'' || [[Attēls:Jirkov CoA CZ.png|25px]] || 21442 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Jiržikova]] || ''Jiříkov'' || [[Attēls:Znak - Jiříkov (okr. Děčín).png|25px]] || 4096 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Jistebnice]] || ''Jistebnice'' || || 2012 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Kadaņa]] || ''Kadaň'' || [[Attēls:Coat of arms of Kadaň II.svg|25px]] || 18759 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Kamenice pie Lipas]] || ''Kamenice nad Lipou'' || [[Attēls:Kamenice nad Lipou znak.png|25px]] || 3920 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Kamenicki Šenova]] || ''Kamenický Šenov'' || [[Attēls:Kamenický Šenov CoA CZ.svg|25px]] || 4034 || [[Liberecas apgabals]] 
|-
| [[Kaplice]] || ''Kaplice'' || [[Attēls:Coat of arms of Kaplice.svg|25px]] || 7149 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Kardašova Rečice]] || ''Kardašova Řečice'' || [[Attēls:Kardašova Řečice znak.png|25px]] || 2283 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Karlovi Vari]] || ''Karlovy Vary'' || [[Attēls:Karlovy Vary COA.svg|25px]] || 50172 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Karolinka]] || ''Karolinka'' || [[Attēls:Karolinka znak.png|25px]] || 2639 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Karvina]] || ''Karviná'' || [[Attēls:Karwina herb.svg|25px]] ||  58833 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Kasejovice]] || ''Kasejovice'' || [[Attēls:Kasejovice znak.jpg|25px]] || 1333 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Kašperske Hori]] || ''Kašperské Hory'' || || 1458 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Kaznējova]] || ''Kaznějov'' || [[Attēls:Kaznejov CoA CZ.jpg|25px]] || 3115 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Kelča]] || ''Kelč'' || [[Attēls:Kelč CoA CZ.svg|25px]] || 2688 || [[Zlīnas apgabals]] 
|-
| [[Kdiņe]] || ''Kdyně'' || [[Attēls:Kdyně znak.jpg|25px]] || 5215 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Kijova]] || ''Kyjov'' || [[Attēls:Kyjov znak.png|25px]] || 11448 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Kinšperka pie Ohržes]] || ''Kynšperk nad Ohří'' || || 5002 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Kladno]] || ''Kladno'' || [[Attēls:Kladno znak mesta.jpg|25px]] || 68551 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Kladrubi]] || ''Kladruby'' || [[Attēls:Kladruby Tachov znak.png|25px]] || 1528 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Klatovi]] || ''Klatovy'' || [[Attēls:Klatovy-znak.svg|25px]] || 22367 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Klaštereca pie Ohržes]] || ''Klášterec nad Ohří'' || [[Attēls:Coat of arms of Klášterec nad Ohří.gif|25px]] || 15854 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Klecani]] || ''Klecany'' || [[Attēls:Klecany znak.png|25px]] || 2 611 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Klimkovice]] || ''Klimkovice'' || [[Attēls:Klimkovice znak.gif|25px]] ||  4238 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Klobouki pie Brno]] || ''Klobouky u Brna'' || [[Attēls:Klobouky u Brna CZ CoA.jpg|25px]] || 2420 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Kojetīna]] || ''Kojetín'' || [[Attēls:Kojetin.jpg|25px]] || 6378 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Kolīna]] || ''Kolín'' || [[Attēls:Kolín coa.png|25px]] || 31026 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Konice]] || ''Konice'' || [[Attēls:Konice CZ CoA.jpg|25px]] ||  2857 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Kopidlno]] || ''Kopidlno'' || [[Attēls:Kopidlno.jpg|25px]] || 2148 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Kopršivnice]] || ''Kopřivnice'' || [[Attēls:Znak města Kopřivnice.svg|25px]] ||  22825 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Koričani]] || ''Koryčany'' || [[Attēls:Znak obce Koryčany.jpg|25px]] || 2895 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Kosmonosi]] || ''Kosmonosy'' || [[Attēls:Kosmonosy.gif|25px]] || 4876 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Kosteleca Hanā]] || ''Kostelec na Hané'' ||   ||  2926 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Kosteleca pie Černīmi Lesi]] || ''Kostelec nad Černými lesy'' || [[Attēls:Cernykostelec.jpg|25px]] || 3605 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Kosteleca pie Labas]] || ''Kostelec nad Labem'' || [[Attēls:Kostelec nad Labem CoA.jpg|25px]] || 3266 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Kosteleca pie Orlices]] || ''Kostelec nad Orlicí'' || [[Attēls:Kostelec nad Orlici CoA CZ.jpg|25px]] || 6248 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Koštaņi]] || ''Košťany'' || [[Attēls:Kostany TP CZ CoA.png|25px]] || 2895 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Kouršima]] || ''Kouřim'' || [[Attēls:Kouřim-znak.gif|25px]] || 1850 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Kožlani]] || ''Kožlany'' || || 1377 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Kralovice]] || ''Kralovice'' || [[Attēls:Kralovice CoA CZ.jpg|25px]] || 3504 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Kralupi pie Vltavas]] || ''Kralupy nad Vltavou'' || [[Attēls:Kralupy nad Vltavou znak.png|25px]] || 17855 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Kraslice]] || ''Kraslice'' || [[Attēls:Kraslice znak.svg|25px]] || 6952 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Krasna Hora pie Vltavas]] || ''Krásná Hora nad Vltavou'' || [[Attēls:KHV znak.jpg|25px]] || 1024 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Krasna Ļipa]] || ''Krásná Lípa'' || [[Attēls:Krásná Lípa znak.png|25px]] || 3644 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Krasne Ūdoli]] || ''Krásné Údolí'' || [[Attēls:ZNAK MĚSTA KRÁSNÉ ÚDOLÍ.jpg|25px]] || 427 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Krasno]] || ''Krásno'' || [[Attēls:Krasno CZ CoA.png|25px]] || 751 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Kravarže]] || ''Kravaře'' || [[Attēls:Coat of arms of Kravaře (Opava District).svg|25px]] ||  6736 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Krālīki]] || ''Králíky'' || [[Attēls:Králíky.svg|25px]] ||  4453 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Krāluva Dvura]] || ''Králův Dvůr'' || [[Attēls:Znak obce Králův Dvůr - OŘ.JPG|25px]] || 7266 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Kriri]] || ''Kryry'' || [[Attēls:Kryry znak.png|25px]] || 2421 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Krnova]] || ''Krnov'' || [[Attēls:Krnov znak.png|25px]] ||  24658 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Kromeržīža]] || ''Kroměříž'' || [[Attēls:CZE Kroměříž COA.svg|25px]] || 28921 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Krupka]] || ''Krupka'' || [[Attēls:Krupka-znak.png|25px]] || 14435 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Kunovice]] || ''Kunovice'' || [[Attēls:Kunovice UH CZ CoA.jpg|25px]] || 5499 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Kunštāta]] || ''Kunštát'' || [[Attēls:Znak města Kunštát.gif|25px]] || 2739  || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Kuržima]] || ''Kuřim'' || [[Attēls:Kuřim CoA CZ.png|25px]] || 10900 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Kutna Hora]] || ''Kutná Hora'' || [[Attēls:COA Kutna Hora.png|25px]] || 20349 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Lanškrouna]] || ''Lanškroun'' || [[Attēls:Lanškroun.svg|25px]] ||  10117 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Lanžhota]] || ''Lanžhot'' || [[Attēls:Znak města Lanžhot.jpg|25px]] || 3757 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Lāzne Bēlohrada]] || ''Lázně Bělohrad'' || [[Attēls:Znak města Lázně Bělohrad.jpg|25px]] || 3740 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Lāzne Bohdaneča]] || ''Lázně Bohdaneč'' || [[Attēls:Znak Lázní Bohdaneč.gif|25px]] ||  3365 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Lāzne Kinžvarta]] || ''Lázně Kynžvart'' || [[Attēls:Znak Lazne Kynzvart.jpg|25px]] || 1463 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Ledeča pie Sazavas]] || ''Ledeč nad Sázavou'' || [[Attēls:Znak města Ledeč nad Sázavou.png|25px]] || 5486  || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Ledvice]] || ''Ledvice'' || [[Attēls:Ledvice znak.png|25px]] || 564 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Letohrada]] || ''Letohrad'' || [[Attēls:Letohrad CoA CZ.svg|25px]] ||  6322 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Letovice]] || ''Letovice'' || [[Attēls:Letovice CoA CZ.png|25px]] || 6781 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Libaņa]] || ''Libáň'' || [[Attēls:Liban znak.jpg|25px]] || 1679 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Libčice pie Vltavas]] || ''Libčice nad Vltavou'' || [[Attēls:Libcice nad Vltavou CoA.jpg|25px]] || 3349 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Libereca]] || ''Liberec'' || [[Attēls:Znak Liberec.svg|25px]] || 104946 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Libehova]] || ''Liběchov'' || [[Attēls:Libechov CZ CoA.jpg|25px]] || 1053 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|- 
| [[Libohovice]] || ''Libochovice'' || [[Attēls:Libochovice znak.png|25px]] || 3535 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Libočani]] || ''Libočany'' || || 523 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Libušīna]] || ''Libušín'' || [[Attēls:Libušín znak.jpg|25px]] || 3026 || [[Centrālčehijas apgabals]] 
|-
| [[Lipnīka pie Bečvas]] || ''Lipník nad Bečvou'' || [[Attēls:Lipník nad Bečvou CoA CZ.png|25px]] ||  8250 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Lisa pie Labas]] || ''Lysá nad Labem'' || [[Attēls:LysánadLabemznak.jpg|25px]] || 8988 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Lišova]] || ''Lišov'' || [[Attēls:Lišov znak.png|25px]] || 4119 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Litomeržice]] || ''Litoměřice'' || [[Attēls:Znak města Litoměřice.gif|25px]] || 25517 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Litomišla]] || ''Litomyšl'' || [[Attēls:Coa Czech Town Litomyšl.svg|25px]] ||  10185 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Litovela]] || ''Litovel'' || [[Attēls:Znak města Litovel.png|25px]] ||  9921 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Litvīnova]] || ''Litvínov'' || [[Attēls:Litvínov znak.png|25px]] || 27397 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Loketa]] || ''Loket'' || [[Attēls:Loket Sokolov znak.png|25px]] || 3114 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Loma (Čehija)|Loma]] || ''Lom'' || [[Attēls:Lom znak.png|25px]] || 3764 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Lomnice nad Lužnices]] || ''Lomnice nad Lužnicí'' || [[Attēls:Lomnice nad Lužnicí znak.png|25px]] || 1780 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Lomnice pie Popelkas]] || ''Lomnice nad Popelkou'' || [[Attēls:Znaklomnice.jpg|25px]] || 5643 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Loštice]] || ''Loštice'' || ||  3065 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Lovosice]] || ''Lovosice'' || [[Attēls:Lovosice-coat of arms.png|25px]] || 9392 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Loučna pie Kļinovces]] || ''Loučná pod Klínovcem'' || || 91 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Louni]] || ''Louny'' || [[Attēls:Louny CoA CZ.svg|25px]] || 19157 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Lubi]] || ''Luby'' || [[Attēls:Luby CZ CoA.gif|25px]] || 2425  || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Lučani pie Nisas]] || ''Lučany nad Nisou'' || || 1742 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Luhačovice]] || ''Luhačovice'' || [[Attēls:Luhačovice znak.png|25px]] || 5203 || [[Zlīnas apgabals]]
|- 
| [[Luže]] || ''Luže'' || [[Attēls:Luze CZ CoA.jpg|25px]] || 2529 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Manētīna]] || ''Manětín'' || || 1177 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Mariānske Lāzņe]] || ''Mariánské Lázně'' || [[Attēls:Mariánské Lázně CoA.png|25px]] || 13337 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Maštova]] || ''Mašťov'' || || 651 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Mečīna]] || ''Měčín'' || [[Attēls:Mecin znak.jpg|25px]] || 1124 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Meļnīka]] || ''Mělník'' || [[Attēls:Melnik CoA CZ.png|25px]] || 19346 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Mesteca Krālove]] || ''Městec Králové'' || [[Attēls:Mestec kralove znak.jpg|25px]] || 2927 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Mesto Albrehtice]] || ''Město Albrechtice'' || [[Attēls:Mesto albrechtice-znak.jpg|25px]] ||  3598 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Mesto Touškova]] || ''Město Touškov'' || [[Attēls:Oficiální znak města Město Touškov.jpg|25px]] || 2069 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Meziborži]] || ''Meziboří'' || [[Attēls:Meziboří znak.jpg|25px]] || 4817 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Mezimešti]] || ''Meziměstí'' || [[Attēls:Mezimesti CoA CZ.gif|25px]] || 2641 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Mikulašovice]] || ''Mikulášovice'' || [[Attēls:Mikulasovice znak.png|25px]] || 2192 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Mikulova]] || ''Mikulov'' || [[Attēls:Coat of arms of Mikulov (official).svg|25px]] || 7416 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Miletīna]] || ''Miletín'' || [[Attēls:Znak města Miletín.jpg|25px]] || 907 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Milevsko]] || ''Milevsko'' || [[Attēls:Milevsko znak.png|25px]] || 8724 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Milovice]] || ''Milovice'' || [[Attēls:Milovice-znak.svg|25px]] || 10042 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Mimoņa]] || ''Mimoň'' || [[Attēls:Mimoň CoA CZ.svg|25px]] || 6577 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Mirotice]] || ''Mirotice'' || [[Attēls:Mirotice znak.jpg|25px]] || 1210 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Mirovice]] || ''Mirovice'' || [[Attēls:Mirovice znak.gif|25px]] || 1565 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Miroslava]] || ''Miroslav'' || [[Attēls:Miroslav (znak).gif|25px]] || 2909 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Mirošova]] || ''Mirošov'' || [[Attēls:Mirosov znak.gif|25px]] || 2186 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Mīto]] || ''Mýto'' || [[Attēls:Myto RO CZ CoA.gif|25px]] || 1495 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Mlada Boleslava]] || ''Mladá Boleslav'' || [[Attēls:Mlboleslav znak.jpg|25px]] || 44229 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Mlada Vožice]] || ''Mladá Vožice'' || [[Attēls:Mladá Vožice znak.png|25px]] || 2715 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Mnihovo Hradište]] || ''Mnichovo Hradiště'' || [[Attēls:Mnichovo Hradiste CoA CZ.jpg|25px]] || 8320 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Modržice]] || ''Modřice'' || [[Attēls:Modrice CZ CoA.svg|25px]] || 4893 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Mohelnice]] || ''Mohelnice'' || [[Attēls:Mohelnice SU CZ CoA.svg|25px]] ||  9516 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Moravske Budejovice]] || ''Moravské Budějovice'' || [[Attēls:Moravské Budějovice (znak).png|25px]] || 7580  || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Moravski Krumlova]] || ''Moravský Krumlov'' || [[Attēls:Coat of Arms of Moravský Krumlov.jpg|25px]] || 5903 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Morkovice-Slīžani]] || ''Morkovice-Slížany'' || [[Attēls:Morkovice-Slizany CZ znak.svg|25px]] || 2898 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Mnihovice]] || ''Mnihovice'' ||  || 3171 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Mnišeka pie Brdi]] || ''Mníšek pod Brdy'' || || 5148 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Moravska Tršebova]] || ''Moravská Třebová'' || [[Attēls:Moravská Třebová CoA CZ.svg|25px]] ||  10612 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Moravski Berouna]] || ''Moravský Beroun'' || [[Attēls:Moravsky beroun znak.jpeg|25px]] ||  3189 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Mosta]] || ''Most'' || [[Attēls:Most CoA.gif|25px]] || 67189 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Mšeno]] || ''Mšeno'' || [[Attēls:Mšeno, znak na radnici.jpg|25px]] || 1473 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Nalžovske Hori]] || ''Nalžovské Hory'' || || 1237 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Napajedla]] || ''Napajedla'' || [[Attēls:Napajedla-znak.gif|25px]] || 7377 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Nasavrki]] || ''Nasavrky'' || [[Attēls:Znak obce Nasavrky.jpg|25px]] || 1654 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Nāhoda]] || ''Náchod'' || [[Attēls:Náchod CoA CZ.svg|25px]] || 20434 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Nāmešta pie Oslavas]] || ''Náměšť nad Oslavou'' || [[Attēls:Znak města Náměšť nad Oslavou.jpg|25px]] || 5013 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Nehanice]] || ''Nechanice'' || [[Attēls:Coat of arms of Nechanice.svg|25px]] || 2269 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Nejdeka]] || ''Nejdek'' || [[Attēls:Znak obce Nejdek.gif|25px]] || 8221  || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Neratovice]] || ''Neratovice'' || [[Attēls:Neratovice znak.png|25px]] || 16415 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Nemčice pie Hanas]] || ''Němčice nad Hanou'' || [[Attēls:Němčice nad Hanou PV CZ CoA.jpg|25px]] ||  2026 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Nepomuka]] || ''Nepomuk'' || [[Attēls:Nepomuk znak.png|25px]] || 3815 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Netolice]] || ''Netolice'' || || 2604 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Neveklova]] || ''Neveklov'' || [[Attēls:Neveklov, znak.gif|25px]] || 2505 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Nimburka]] || ''Nymburk'' || [[Attēls:Nymburk CoA CZ.jpg|25px]] || 14614 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Nīrsko]] || ''Nýrsko'' || [[Attēls:Nyrsko znak.JPG|25px]] || 5006 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Nīržani]] || ''Nýřany'' || [[Attēls:Nyrany znak.jpg|25px]] || 7121 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Nova Bistržice]] || ''Nová Bystřice'' || [[Attēls:Nová Bystřice znak.png|25px]] || 3351 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Nova Paka]] || ''Nová Paka'' || [[Attēls:Nová Paka CoA CZ.svg|25px]] || 9335 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|- 
| [[Nova Role]] || ''Nová Role'' || [[Attēls:Znak města Nová Role.svg|25px]] || 4137 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Nova Včelnice]] || ''Nová Včelnice'' || [[Attēls:Nová Včelnice znak.png|25px]] || 2318 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Nove Hradi]] || ''Nové Hrady'' || [[Attēls:Nové Hrady znak.png|25px]] || 2578 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Nove Mesto Morāvijā]] || ''Nové Město na Moravě'' || [[Attēls:Coa_Nové_Město_na_Moravě.png|25px]] || 10200 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Nove Mesto pie Metujas]] || ''Nové Město nad Metují'' || [[Attēls:Nové Město nad Metují CoA CZ.svg|25px]] || 9726 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Nove Mesto pie Smrkemes]] || ''Nové Město pod Smrkem'' || [[Attēls:Nove Mesto pod Smrkem CoA CZ.svg|25px]] || 3834 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Nove Sedlo]] || ''Nové Sedlo'' || [[Attēls:Ns znak.jpg|25px]] || 2627 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Nove Strašeci]] || ''Nové Strašecí'' || [[Attēls:COA Novestraseci.jpg|25px]] || 5267 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Novi Bidžova]] || ''Nový Bydžov'' || [[Attēls:Znak Nový Bydžov.jpg|25px]] || 7098 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Novi Bora]] || ''Nový Bor'' || [[Attēls:Nový Bor CoA CZ.svg|25px]] || 11962 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Novi Jičīna]] || ''Nový Jičín'' || [[Attēls:Coa Novy Jicin.jpg|25px]] ||  23867 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Novi Knina]] || ''Nový Knín'' || [[Attēls:Coa Novyknin.jpg|25px]] || 1924 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Odolena Voda]] || ''Odolena Voda'' || [[Attēls:Ov znak.jpg|25px]] || 5589 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Odri]] || ''Odry'' || [[Attēls:Odry CZ CoA.gif|25px]] ||  7423 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Olešnice]] || ''Olešnice'' || [[Attēls:Olešnice-znak.gif|25px]] || 1722 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Olomouca]] ||  ''Olomouc'' || [[Attēls:Olomouc CZ CoA.png|25px]] ||  99471 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Olovi]] || ''Oloví'' || || 1940 || [[Karlovi Varu apgabals]] 
|-
| [[Opava]] || ''Opava'' || [[Attēls:Opava COA.png|25px]] ||  58281 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Opočno]] || ''Opočno'' || [[Attēls:Opocno (Rychnov nad Kneznou) CoA CZ.svg|25px]] || 3123 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|- 
| [[Orlova (Čehija)|Orlova]] || ''Orlová'' || [[Attēls:Orlová znak.png|25px]] ||  30988 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Osečna (Čehija)|Osečna]] || ''Osečná'' || [[Attēls:Osečná znak.png|25px]] || 1075 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Oseka (Čehija)|Oseka]] || ''Osek'' || [[Attēls:Osek CoA TP CZ.svg|25px]] || 4997 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Oslavani]] || ''Oslavany'' || [[Attēls:Oslavany CZ CoA.jpg|25px]] || 4639 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Ostrava]] || ''Ostrava'' || [[Attēls:Ostrava CoA CZ.svg|25px]] ||  297421 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Ostrava]] || ''Ostrov'' |||| 17235 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Otrokovice]] || ''Otrokovice'' || [[Attēls:Znak mesta otrokovice.svg|25px]] || 18327 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Pacova]] || ''Pacov'' || [[Attēls:Pacov-znak.svg|25px]] || 4889 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Pardubice]] || ''Pardubice'' || [[Attēls:Pardubice CoA CZ.svg|25px]] ||  89467 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Paskova]] || ''Paskov''  || ||  3925 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Peca pie Snežkas]] || ''Pec pod Sněžkou'' || [[Attēls:Pec pod Snezkou CoA CZ.svg|25px]] || 643 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Pečki]] || ''Pečky'' || [[Attēls:Pečky.gif|25px]] || 4577 || [[Centrālčehijas apgabals]] 
|-
| [[Pelhržimova]] || ''Pelhřimov'' || [[Attēls:Pelhrimov.gif|25px]] || 16269 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Petršvalda]] || ''Petřvald'' || [[Attēls:Petrvald (Karvina) CoA CZ.svg|25px]] ||  7065 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Pilnīkova]] || ''Pilníkov'' || [[Attēls:Pilníkov CoA CZ.svg|25px]] || 1226 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Piseka]] || ''Písek'' || [[Attēls:Písek CoA.svg|25px]] || 29720 || [[Dienvidčehijas apgabals]] 
|-
| [[Pišeli]] || ''Pyšely'' || [[Attēls:Pysely znak.jpg|25px]] || 1694 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|- 
| [[Plana]] || ''Planá'' || [[Attēls:Coat of arms of Planá (okres Tachov).jpg|25px]] || 5522 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Plana pie Lužnices]] || ''Planá nad Lužnicí'' || [[Attēls:Coa Plana-logo.jpg|25px]] || 3227 || [[Dienvidčehijas apgabals]] 
|-
| [[Planice]] || ''Plánice'' || || 1671 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Plasi]] || ''Plasy'' || [[Attēls:CoA of Plasy.svg|25px]] || 2637 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Plesna]] || ''Plesná'' || [[Attēls:Znak Plesná.jpg|25px]] || 2107 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Plumlova]] || ''Plumlov'' || [[Attēls:Plumlov CZ CoA.jpg|25px]] ||  2407 || [[Olomoucas apgabals]]
|- 
| [[Plzeņa]] || ''Plzeň'' || [[Attēls:Plzen small CoA.png|25px]] || 168034 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Pobēžovice]] || ''Poběžovice'' || [[Attēls:Znak obce Poběžovice.gif|25px]] || 1656 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Počatki]] || ''Počátky'' || [[Attēls:Pocatky znak.gif|25px]] || 2613 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Podboržani]] || ''Podbořany'' || [[Attēls:Coat of arms of Podbořany.png|25px]] || 6399 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Podebradi]] || ''Poděbrady'' || [[Attēls:Znak města Poděbrady.gif|25px]] || 13986 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Podivīna]] || ''Podivín'' || [[Attēls:Znak obce Podivín.gif|25px]] || 2907 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Pohorželice]] || ''Pohořelice'' || [[Attēls:Pohořelice (okres Brno-venkov) znak.gif|25px]] || 4711 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Police pie Metujas]] || ''Police nad Metují'' || [[Attēls:Coat of arms of Police nad Metují.gif|25px]] || 4234 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Polička]] || ''Polička'' || [[Attēls:Polička CoA CZ.svg|25px]] ||  8971 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Polna]] || ''Polná'' || [[Attēls:Polná CZ CoA ver 2022.svg|25px]] || 5142 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Postoloprti]] || ''Postoloprty'' || [[Attēls:Postoloprty CZ CoA.jpg|25px]] || 5162 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Potštāta]] || ''Potštát'' || [[Attēls:Coat of arms of Potštát.svg|25px]] ||  1199 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Prahatice]] || ''Prachatice'' || [[Attēls:Prachatice-znak.gif|25px]] || 11189 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Prāga]] || ''Praha'' || [[Attēls:Prague CoA CZ.svg|25px]] || 1243201 || [[Prāga]]
|-
| [[Proseča]] || ''Proseč'' || [[Attēls:Proseč CoA CZ.svg|25px]] || 2184 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Prostejova]] || ''Prostějov'' || [[Attēls:Prostejov CoA CZ.png|25px]] ||  44387 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Protivīna]] || ''Protivín'' || [[Attēls:Znak Mesta Protivin.jpg|25px]] || 4934 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Pršebuza]] || ''Přebuz'' || || 75 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Pršelouča]] || ''Přelouč''  || [[Attēls:Znak města Přelouč.jpg|25px]] ||  9091 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Pršerova]] || ''Přerov'' || [[Attēls:Znak města Přerov.svg|25px]] ||  45082 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Pršeštice]] || ''Přeštice'' || [[Attēls:Přeštice - znak.gif|25px]] || 7212 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Pršibislava]] || ''Přibyslav'' || [[Attēls:Znak města Přibyslav hires.svg|25px]] || 4002 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Pršimda]] || ''Přimda'' || [[Attēls:Primda CoA CZ.jpg|25px]] || 1544 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Pršībora]] || ''Příbor'' || [[Attēls:Coat of arms of Příbor.svg|25px]] ||  8642 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Pršībrama]] || ''Příbram'' || [[Attēls:Příbram CoA CZ.svg|25px]] || 33033 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Rabi (Čehija)|Rabi]] || ''Rabí'' || [[Attēls:Rabí CoA CZ.jpg|25px]] || 468 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Radnice]] || ''Radnice'' || [[Attēls:Coat of arms of Radnice (okres Rokycany).svg|25px]] || 1789 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Rakovnīka]] || ''Rakovník'' || [[Attēls:Rakovnik znak.jpg|25px]] || 16427 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Ralsko]] || ''Ralsko'' || [[Attēls:Ralsko CZ CoA.jpg|25px]] || 2072 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Raspenava]] || ''Raspenava'' || [[Attēls:Raspenava CoA CZ.svg|25px]] || 2848 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Rājeca-Jestršebi]] || ''Rájec-Jestřebí'' || [[Attēls:RájecJestřebí CoA.jpg|25px]] || 3645 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Rajhrada]] || ''Rajhrad'' || [[Attēls:Rajhrad CZ CoA.svg|25px]] || 3428 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Rejštejna]] || ''Rejštejn'' || || 246 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Rihnova Jablonce pie Nisas]] || ''Rychnov u Jablonce nad Nisou'' || [[Attēls:Rychnov u Jablonce nad Nisou - znak.jpg|25px]] || 2637 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Rihnova pie Knēžnas]] || ''Rychnov nad Kněžnou'' || [[Attēls:Rychnov nad Kněžnou znak.png|25px]] || 11247 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Rihvalda]] || ''Rychvald'' || [[Attēls:Rychvald CoA.svg|25px]] ||  7171 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Rīmaržova]] || ''Rýmařov'' || [[Attēls:Rymarov CZ CoA.gif|25px]] ||  8609 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Rokicani]] || ''Rokycany'' || [[Attēls:Rokycany CoA CZ.png|25px]] || 14013 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Rokitnice Orlickičhorāha]] || ''Rokytnice v Orlických horách'' || [[Attēls:Znak obce Rokytnice v Orlických horách.jpg|25px]] || 2189 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Rokitnice pie Jirezas]] || ''Rokytnice nad Jizerou'' || [[Attēls:Rokytnice nad Jizerou CoA CZ.jpg|25px]] || 2890 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Rosice]] || ''Rosice'' || [[Attēls:Znak Rosice (Brno-venkov).jpg|25px]] || 5856 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Ronova pie Doubravas]] || ''Ronov nad Doubravou'' || [[Attēls:Ronov nad Doubravou CZ CoA.gif|25px]] ||  1683 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Rotava]] || ''Rotava'' || [[Attēls:Rotava znak.gif|25px]] || 3465 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Roudnice pie Labas]] || ''Roudnice nad Labem'' || [[Attēls:Roudnice nad Labem znak.gif|25px]] || 13263 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Rousīnova]] || ''Rousínov'' || [[Attēls:Rousínov CoA CZ.svg|25px]] || 5576 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] 
|-
| [[Rovensko pie Troskami]] || ''Rovensko pod Troskami'' || [[Attēls:Rovensko pod Troskami CoA CZ.svg|25px]] || 1255 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Roztoki]] || ''Roztoky'' || [[Attēls:COA Roztoky.png|25px]] || 7918 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Roždalovice]] || ''Rožďalovice'' || [[Attēls:Rožďalovice znak.png|25px]] || 1634 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Rožmberka pie Vltavas]] || ''Rožmberk nad Vltavou'' || [[Attēls:Rožmberk znak.gif|25px]] || 369 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Rožmitāla pie Tršemšīnas]] || ''Rožmitál pod Třemšínem'' || [[Attēls:Rozmitalptr.jpg|25px]] || 4448 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Rožnova pie Radhoštja]] || ''Rožnov pod Radhoštěm'' || [[Attēls:Rožnov pod Radhoštěm znak.png|25px]] || 16672 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Rševnice]] || ''Řevnice'' || [[Attēls:COA Řevnice.png|25px]] || 3154 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Ršicani]] || ''Říčany'' |||| 14409 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Rtine Podkrkonoši]] || ''Rtyně v Podkrkonoší'' || [[Attēls:Rtyne v Podkrkonosi CoA CZ.svg|25px]] || 3028 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Rudna]] || ''Rudná'' || [[Attēls:Rudna (Praha-zapad) CoA CZ.jpg|25px]] || 4662 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Rūdolfova]] || ''Rudolfov'' || [[Attēls:Rudolfov CoA.png|25px]] || 2418 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Rumburka]] || ''Rumburk'' || [[Attēls:Rumburk znak.png|25px]] || 11147 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Sadska]] || ''Sadská'' || [[Attēls:Znak města Sadská.jpg|25px]] || 3294 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Sazava (pilsēta)|Sazava]] || ''Sázava'' || [[Attēls:Sazava (Benesov) CoA CZ.jpg|25px]] || 3770 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Seča]] || ''Seč'' || [[Attēls:Sec znak.gif|25px]] || 1688 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Sedlčani]] || ''Sedlčany'' || [[Attēls:CZE Sedlčany COA.svg|25px]] || 7473 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Sedleca-Prčice]] || ''Sedlec-Prčice'' || [[Attēls:Sedlec-Prcice CoA CZ.jpg|25px]] || 2778 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Sedlice]] || ''Sedlice'' || [[Attēls:Znak sedlice st cz.jpg|25px]] || 1324 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Semili]] || ''Semily'' || [[Attēls:Znaksemily.gif|25px]] || 8630 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Sezemice]] || ''Sezemice'' || [[Attēls:Znak Sezemic.jpg|25px]] ||  3568 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Sezimovo Ūsti]] || ''Sezimovo Ústí'' || [[Attēls:Sezimovo Usti CZ CoA.gif|25px]] || 7315 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Skalna]] || ''Skalná'' || [[Attēls:Skalna znak.png|25px]] || 1950 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Skuteča]] || ''Skuteč'' || [[Attēls:Skuteč CoA CZ.svg|25px]] ||  5232 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Slani]] || ''Slaný'' || [[Attēls:CZE Slaný COA.svg|25px]] || 15300 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Slatiņani]] || ''Slatiňany'' || [[Attēls:Znak města Slatiňany.jpg|25px]] ||  4122 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Slavičīna]] || ''Slavičín'' || [[Attēls:Slavicin CoA CZ.jpg|25px]] || 6776 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Slavkova pie Brno]] || ''Slavkov u Brna'' || [[Attēls:Slavkov u Brna znak hires.svg|25px]] || 6299 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Slavonice]] || ''Slavonice'' || [[Attēls:Slavonice znak.png|25px]] || 2505 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Slušovice]] || ''Slušovice'' || [[Attēls:Slusovice CoA CZ.jpg|25px]] || 3022 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Smečno]] || ''Smečno'' || [[Attēls:Smečno znak.png|25px]] || 1896 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Smiršice]] || ''Smiřice'' || [[Attēls:Znak města Smiřice.jpg|25px]] || 2931 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Smržovka]] || ''Smržovka'' || [[Attēls:Smržovka CoA CZ.png|25px]] || 3519 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Sobesļava]] || ''Soběslav'' || [[Attēls:Sobeslav crest Czech Republic.jpg|25px]] || 7215 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Sobotka (Čehija)|Sobotka]] || ''Sobotka'' || [[Attēls:Sobotka CoA CZ.jpg|25px]] || 2428 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Sokolova (Čehija)|Sokolova]] || ''Sokolov'' || [[Attēls:Sokolov CoA CZ.png|25px]] || 23879 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Solnice]] || ''Solnice'' || || 2326 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Spālene Poršīči]] || ''Spálené Poříčí'' || [[Attēls:Spalene Porici CoA CZ.jpg|25px]] || 2675 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Staņkova]] || ''Staňkov'' || [[Attēls:Staňkov (okres Domažlice) CoA.jpg|25px]] || 3243 || [[Plzeņas apgabals]] 
|-
| [[Stare Mesto (Olomoucas apgabals)|Stare Mesto]] || ''Staré Město''  ||  ||  2074 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Stare Mesto (Zlīnas apgabals)|Stare Mesto]] || ''Staré Město''  || [[Attēls:Stare Mesto UH CZ CoA.jpg|25px]] || 6838 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Stati Plzeneca]] || ''Starý Plzenec'' || [[Attēls:Staryplzenec coa.gif|25px]] || 4955 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Starkova]] || ''Stárkov'' || [[Attēls:Znak starkov.png|25px]] || 621 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Strakonice]] || ''Strakonice'' || [[Attēls:Coat of arms of Strakonice.jpg|25px]] || 22922 ||| [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Štēti]] || ''Štětí'' || [[Attēls:Steti - erb.gif|25px]] || 8774 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Stoda]] || ''Stod'' || [[Attēls:Stod CoA.jpg|25px]] || 3 719 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Stohova]] || ''Stochov'' || [[Attēls:Stochov CoA CZ.jpg|25px]] || 5589 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Strāžnice]] || ''Strážnice'' || [[Attēls:Straznice HO CZ znak.png|25px]] || 5773 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Strāže pei Nežarkas]] || ''Stráž nad Nežárkou'' || || 860 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Strāže pie Ralskes]] || ''Stráž pod Ralskem'' || [[Attēls:Stráž pod Ralskem CoA CZ.svg|25px]] || 4021 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Strāžova]] || ''Strážov'' || [[Attēls:Strážov.jpg|25px]] || 1342 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Strmilova]] || ''Strmilov'' || [[Attēls:Strmilov znak.jpg|25px]] || 1439 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Stršibro]] || ''Stříbro'' || [[Attēls:Stribro (Tachov) CoA CZ.jpg|25px]] || 7895 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Studēnka]] || ''Studénka'' || [[Attēls:Studénka znak.png|25px]] ||  10298 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Suhdola pie Lužnices]] || ''Suchdol nad Lužnicí'' || [[Attēls:Suchdol nad Lužnicí znak.jpg|25px]] || 3603 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Sušice]] || ''Sušice'' || [[Attēls:Sušice znak.png|25px]] || 11270 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Svetla nad Sazavas]] || ''Světlá nad Sázavou'' || [[Attēls:Svetla nad Sazavou CoA CZ.jpg|25px]] || 6791 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Svitavi]] || ''Svitavy'' || [[Attēls:Svitavy znak 2.jpeg|25px]] ||  17038 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Svoboda pie Ūpos]] || ''Svoboda nad Úpou'' || [[Attēls:ZnakSvoboda.gif|25px]] || 2128 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Svratka]] || ''Svratka'' || [[Attēls:Znak města Svratka.jpg|25px]] || 1416 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Šenova]] || ''Šenov'' || [[Attēls:Šenov CoA CZ.jpg|25px]] ||  6022 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Šlapanice]] || ''Šlapanice'' || [[Attēls:Šlapanice CoA CZ.png|25px]] || 7171 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] 
|-
| [[Šluknova]] || ''Šluknov'' || [[Attēls:Znak sluknov.jpg|25px]] || 5625 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Špindlerūva Mlīna]] || ''Špindlerův Mlýn'' || [[Attēls:Znak spindleruv mlyn krkonose.svg|25px]] || 1175 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Šternberka]] || ''Šternberk'' || [[Attēls:Šternberk znak.png|25px]] ||  13605 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Štīti]] || ''Štíty'' || [[Attēls:Coat of arms of Štíty.svg|25px]] ||  2053 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Štramberka]] || ''Štramberk'' || [[Attēls:Znstramberk.gif|25px]] ||  3385 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Šumperka]] || ''Šumperk'' || [[Attēls:Sumperk CoA CZ.png|25px]] ||  27040 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Švihova]] || ''Švihov'' || [[Attēls:Svihov KT CZ CoA.jpg|25px]] || 1695 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Tabora (Čehija)|Tabora]] || ''Tábor'' || [[Attēls:Tabor CoA CZ.png|25px]] || 35024 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Tahova]] || ''Tachov'' || [[Attēls:Tachov znak.svg|25px]] || 12595 || [[Plzeņas apgabals]] 
|-
| [[Tanvalda]] || ''Tanvald'' || [[Attēls:Tanvald CoA CZ.svg|25px]] || 6706 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Telča]] || ''Telč'' || [[Attēls:Telc CoA.png|25px]] || 5602 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Tepla]] || ''Teplá'' || [[Attēls:Teplá znak.png|25px]] || 3133 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Teplice]] || ''Teplice'' || [[Attēls:Erb Teplic.png|25px]] || 51193 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Teplice pie Metujas]] || ''Teplice nad Metují'' || [[Attēls:Coat of arms of Teplice nad Metují.gif|25px]] || 1717 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Terezīna]] || ''Terezín'' || [[Attēls:Terezín znak.png|25px]] || 3121 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Tišnova]] || ''Tišnov'' || [[Attēls:Znak města Tišnov.png|25px]] || 8921 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Tīna pie Vltavas]] || ''Týn nad Vltavou'' || [[Attēls:Týn nad Vltavou znak 2011.png|25px]] || 8150 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Tīneca pie Labas]] || ''Týnec nad Labem'' || [[Attēls:Tynec nad Labem CZ CoA 2007.jpg|25px]] || 2037 || [[Centrālčehijas apgabals]] 
|-
| [[Tīneca pie Sāzavas]] || ''Týnec nad Sázavou'' || [[Attēls:Tynec nad Sazavou CZ CoA.jpg|25px]] || 5599 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Tīnište pie Orlices]] || ''Týniště nad Orlicí'' || [[Attēls:Tyniste nad Orlici CoA CZ.png|25px]] || 6266 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Toužima]] || ''Toužim'' || [[Attēls:Touzim CZ CoA.gif|25px]] || 3834 || [[Karlovi Varu apgabals]] 
|-
| [[Tovačova]] || ''Tovačov'' || [[Attēls:Tovačov znak.png|25px]] ||  2498 || [[Olomoucas apgabals]]
|- 
| [[Trhove Svini]] || ''Trhové Sviny'' || [[Attēls:Trhove Sviny CZ CoA.jpg|25px]] || 4982 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Trmice]] || ''Trmice'' || [[Attēls:Trmice CZ CoA.jpg|25px]] || 3193 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Trovi Štepanova]] || ''Trhový Štěpánov'' || || 1340 || [[Centrālčehijas apgabals]] 
|-
| [[Tršebehovice pie Orebas]] || ''Třebechovice pod Orebem'' || [[Attēls:Třebechovice pod Orebem znak.png|25px]] || 5761 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Tršebenice]] || ''Třebenice'' || [[Attēls:Třebenice znak.png|25px]] || 1826 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Tršebīča]] || ''Třebíč'' || [[Attēls:CoA of Trebic.svg|25px]] || 37324 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Tršebona]] || ''Třeboň'' || [[Attēls:Znak mesta trebon II.svg|25px]] || 8588 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Tršemošna]] || ''Třemošná'' || [[Attēls:Třemošná CoA.jpg|25px]] || 4902 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Tršemošnice]] || ''Třemošnice'' || [[Attēls:Tremosnice CZ CoA.jpg|25px]] ||  3179 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Tršešta]] || ''Třešť'' || [[Attēls:Třešť CoA CZ.jpg|25px]] || 5835 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Tršineca]] || ''Třinec'' || [[Attēls:Trinec Orlice.svg|25px]] ||  36745 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Trutnova]] || ''Trutnov'' || [[Attēls:Trutnov CoA CZ.jpg|25px]] || 30860 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|- 
| [[Turnova]] || ''Turnov'' || [[Attēls:Turnov CoA CZ.svg|25px]] || 14342 || [[Liberecas apgabals]] 
|-
| [[Uherske Hradište]] || ''Uherské Hradiště'' || [[Attēls:Uherske Hradiste CoA CZ.png|25px]] || 25343  || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Uherski Broda]] || ''Uherský Brod'' || [[Attēls:Znak města Uherský Brod.svg|25px]] || 16777 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Uherski Ostroha]] || ''Uherský Ostroh'' || [[Attēls:Uherský Ostroh, znak.gif|25px]] || 4411 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Uhlīršķe Janovica]] || ''Uhlířské Janovic'' || || 3092 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Unhošta]] || ''Unhošť'' || [[Attēls:Unhost znak.jpg|25px]] || 4111 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Uničova]] ||  ''Uničov'' || [[Attēls:Unicov CoA CZ.jpg|25px]] ||  11810 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Ūjezda pie Brno]] || ''Újezd u Brna'' || [[Attēls:Újezd u Brna CoA CZ.png|25px]] || 3203 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Ūpice]] || ''Úpice'' || [[Attēls:Upice CoA CZ.svg|25px]] || 5836 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Ūsova]] || ''Úsov'' || [[Attēls:Usov znak.jpg|25px]] ||  1241 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Ūsti pie Labas]] || ''Ústí nad Labem'' || [[Attēls:Usti znak.gif|25px]] || 95003 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Ūsti pie Orlices]] || ''Ústí nad Orlicí'' || [[Attēls:Ústí nad Orlicí.svg|25px]] ||  14582 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Ūštēka]] || ''Úštěk'' || [[Attēls:Úštěk znak.png|25px]] || 2770 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Ūteri]] || ''Úterý'' || [[Attēls:Úterý znak.png|25px]] || 455 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Ūvali]] || ''Úvaly'' || [[Attēls:Znakuvaly.jpg|25px]] || 6288 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Valašske Klobouki]] || ''Valašské Klobouky'' || [[Attēls:Valasske-klobouky-znak.jpg|25px]] || 5042 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Valašske Meziržīči]] || ''Valašské Meziříčí'' || [[Attēls:CoA of Valašské Meziříčí.svg|25px]] || 22926 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Valtice]] || ''Valtice'' || [[Attēls:Coat of arms of Valtice.svg|25px]] || 3596 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Vamberka]] || ''Vamberk'' || || 4680 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Varnsdorfa]] || ''Varnsdorf'' || [[Attēls:COA Varnsdorf.png|25px]] || 15664 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Vejprti]] || ''Vejprty'' || [[Attēls:Vejprty znak.jpg|25px]] || 3285 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Velešīna]] || ''Velešín'' || [[Attēls:Velešín znak.png|25px]] || 4039 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Velka Bistršice]] || ''Velká Bystřice'' || [[Attēls:Coat of arms of Velká Bystřice.svg|25px]] ||  3034 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Velka Bīteša]] || ''Velká Bíteš'' || [[Attēls:Velká Bíteš, znak.jpg|25px]] || 5064 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Velke Bīlovice]] || ''Velké Bílovice'' || [[Attēls:Coat of arms of Velke Bilovice.jpeg|25px]] || 3860  || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Velke Hamri]] || ''Velké Hamry'' || [[Attēls:Velké Hamry CoA CZ.svg|25px]] || 2818 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Velke Meziržici]] || ''Velké Meziříčí'' || [[Attēls:Znak-mesta-Velke-Mezirici.gif|25px]] || 11662 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Velke Opatovice]] || ''Velké Opatovice'' || [[Attēls:Velké Opatovice znak.png|25px]] || 3956 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Velke Pavlovice]] || ''Velké Pavlovice'' || || 3082 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Velki Šenova]] || ''Velký Šenov'' || [[Attēls:Velký Šenov CoA.jpg|25px]] || 1957 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Veltrusi]] || ''Veltrusy'' || || 1862 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Velvari]] || ''Velvary'' || [[Attēls:Velvary CoA CZ.gif|25px]] || 2980 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|- 
| [[Verneržice]] || ''Verneřice'' || || 1099 || [[Ūstu apgabals]] 
|-
| [[Veseli pie Lužnices]] || ''Veselí nad Lužnicí'' || [[Attēls:Coat of arms of Veselí nad Lužnicí.jpg|25px]] || 6439 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Veseli pie Morāvas]] || ''Veselí nad Moravou'' || [[Attēls:ZnakměstaVeselínadMoravou.svg|25px]] || 11471 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Vidnava]] || ''Vidnava'' ||  ||  1372 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Vimperka]] || ''Vimperk'' || [[Attēls:Vimperk znak.png|25px]] || 7696 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Visoke Mīto]] || ''Vysoké Mýto'' || [[Attēls:Vysoké Mýto - znak.png|25px]] ||  12470 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Visoke pie Jizeras]] || ''Vysoké nad Jizerou'' || [[Attēls:Vysoké nad Jizerou, znak.jpg|25px]] || 1302 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Visoke Veseli]] || ''Vysoké Veselí'' || [[Attēls:Vysoké Veselí CoA CZ.svg|25px]] || 896 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Viškova (Čehija)|Viškova]] || ''Vyškov'' || [[Attēls:Znak města Vyškova.svg|25px]] || 21496 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Viššī-Broda]] || ''Vyšší Brod'' || [[Attēls:Vyšší Brod znak.png|25px]] || 2551 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Vizovice]] || ''Vizovice'' || [[Attēls:Vizovice CoA CZ.svg|25px]] || 4714 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Vīsluni]] || ''Výsluní'' || [[Attēls:Výsluní.png|25px]] || 378 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Vītkova]] || ''Vítkov'' || [[Attēls:Vitznak.svg|25px]] || 5981 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Vlahovo Bržezi]] || ''Vlachovo Březí'' || [[Attēls:Vlachovo Brezi CoA CZ.jpg|25px]] || 1721 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Vlašima]] || ''Vlašim'' || [[Attēls:Vlašim, Czech Republic - coat of arms.png|25px]] || 11769 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Vodnani]] || ''Vodňany'' || [[Attēls:Vodnany CoA CZ.jpg|25px]] || 6976 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Volari]] || ''Volary'' || [[Attēls:Volary znak.png|25px]] || 3880 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Voline]] || ''Volyně'' || [[Attēls:Volyně CoA.svg|25px]] || 3013 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Votice]] || ''Votice'' || [[Attēls:Votice znak.gif|25px]] || 4596 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Vracova]] || ''Vracov'' || [[Attēls:Znak města Vracov.jpg|25px]] || 4560 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Vratimova]] || ''Vratimov'' || [[Attēls:Vratimov znak.jpg|25px]] ||  6935 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Vrhlabi]] || ''Vrchlabí'' || [[Attēls:Vrchlabí CoA CZ.svg|25px]] || 12676 || [[Hradeckrāloves apgabals]] 
|-
| [[Vrouteka]] || ''Vroutek'' || [[Attēls:Vroutek znak.jpg|25px]] || 1961 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Vrbno pie Pradēda]] || ''Vrbno pod Pradědem'' || [[Attēls:Vrbno pod Pradědem znak.png|25px]] ||  5570 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]]
|-
| [[Vsetīna]] || ''Vsetín'' || [[Attēls:Vsetin CoA CZ.png|25px]] || 26817 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Všerubi]] || ''Všeruby'' || [[Attēls:Coat of arms of Všeruby (okres Plzeň-sever).svg|25px]] || 1318 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Zābržeha]] || ''Zábřeh'' || [[Attēls:Zábreh znak.png|25px]] ||  13977 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Zākupi]] || ''Zákupy'' || [[Attēls:Zákupy CoA CZ.svg|25px]] || 2810 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Zāsmuki]] || ''Zásmuky'' || [[Attēls:Znak města Zásmuky.jpg|25px]] || 1854 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Zbiroha]] || ''Zbiroh'' || || 2542 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Zbīšova]] || ''Zbýšov'' || [[Attēls:Znak Zbýšov (okres Brno-venkov).gif|25px]] || 3849 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Zdice]] || ''Zdice'' || [[Attēls:CoA of Zdice.svg|25px]] || 4120 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Zlate Hori]] || ''Zlaté Hory'' || [[Attēls:Zlaté Hory znak.jpg|25px]] ||  4028 || [[Olomoucas apgabals]]
|-
| [[Zliva]] || ''Zliv'' || [[Attēls:Zliv znak.png|25px]] || 3679 || [[Dienvidčehijas apgabals]]
|-
| [[Zlīna]] || ''Zlín'' || [[Attēls:CZ Zlin COA.svg|25px]] || 75555 || [[Zlīnas apgabals]]
|- 
| [[Znojmo]] || ''Znojmo'' || [[Attēls:Znojmo znak.svg|25px]] || 33964 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Zruča pie Sazavas]] || ''Zruč nad Sázavou'' || [[Attēls:Zruc nad sazavou znak.gif|25px]] || 4906 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|- 
| [[Zubrži]] || ''Zubří'' || [[Attēls:CZ Zubří COA.svg|25px]] || 5599 || [[Zlīnas apgabals]]
|-
| [[Žaclērža]] || ''Žacléř'' || [[Attēls:Zacler znak.gif|25px]] || 3440 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Žamberka]] || ''Žamberk'' || [[Attēls:COA Znak města Žamberk.svg|25px]] ||  6096 || [[Pardubices apgabals]]
|-
| [[Žandova]] || ''Žandov'' || || 1986 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Žateca]] || ''Žatec'' || [[Attēls:Znakzatec.jpg|25px]] || 19813 || [[Ūstu apgabals]]
|-
| [[Ždireca pie Doubravas]] || ''Ždírec nad Doubravou'' || [[Attēls:Zdirec nad Doubravou CoA CZ.svg|25px]] || 3100 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Ždjara pie Sazavas]] || ''Žďár nad Sázavou'' || [[Attēls:Zdar nad Sazavou CoA.png|25px]] || 21845 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Ždānice]] || ''Ždánice'' || [[Attēls:Zdanice CoA CZ.png|25px]] || 2576 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Žebrāka]] || ''Žebrák'' || [[Attēls:Žebrák znak.png|25px]] || 2119 || [[Centrālčehijas apgabals]]
|-
| [[Železnice]] || ''Železnice'' || [[Attēls:Zeleznice CZ CoA.gif|25px]] || 1345 || [[Hradeckrāloves apgabals]]
|-
| [[Železņa Ruda]] || ''Železná Ruda'' || [[Attēls:Zelezna Ruda Coat of Arms.png|25px]] || 1765 || [[Plzeņas apgabals]]
|-
| [[Železņi Broda]] || ''Železný Brod'' || [[Attēls:Coat of arms of Železný Brod.jpg|25px]] || 6389 || [[Liberecas apgabals]]
|-
| [[Židlohovice]] || ''Židlochovice'' || [[Attēls:Židlochovice znak.png|25px]] || 3659 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]]
|-
| [[Žirovnice]] || ''Žirovnice'' || [[Attēls:Žirovnice - znak.svg|25px]] || 3023 || [[Visočinas apgabals]]
|-
| [[Žlutice]] || ''Žlutice'' || [[Attēls:Wappen Luditz.jpg|25px]] || 2575 || [[Karlovi Varu apgabals]]
|-
| [[Žulova]] || ''Žulová'' || [[Attēls:Zulova CZ CoA.svg|25px]] ||  1285 || [[Olomoucas apgabals]]
|}

== Karte ==
Šajā kartē norādītas 100 lielākās  Čehijas pilsētas (ņemot vērā iedz.sk.) atrašanās vietas
{{VietasKarte+|Čehija|width=1100 |float=center|caption = Čehijas 100 lielāko pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta)
|places =
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.782778|long=14.688611|position = top |label=[[Benešova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.964167|long=14.073889|position = bottom |label=[[Berouna]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.189444|long=14.667222|position = bottom |label=[[Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava|Brandīsa&lt;br /&gt;pie Labas-&lt;br /&gt;Stara Boleslava]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.147222|long=14.102778|position = bottom |label=[[Kladno]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.028056|long=15.201389|position = right |label=[[Kolīna]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.240833|long=14.306667|position = top |label=[[Kralupi pie Vltavas]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.95|long=15.266944|position = bottom |label=[[Kutna Hora]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.351944|long=14.475|position = top |label=[[Meļnīka]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.4125|long=14.904444|position = top |label=[[Mlada Boleslava]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.25|long=14.5|position = right |label=[[Neratovice]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.183333|long=15.033333|position = right |label=[[Nimburka]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.142419|long=15.118811|position = right |label=[[Podebradi]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.688333|long=14.009444|position = top |label=[[Pršībrama]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.103333|long=13.729722|position = top |label=[[Rakovnīka]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.991944|long=14.655556|position = bottom |label=[[Ršicani]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.230556|long=14.081389|position = left |label=[[Slani]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=48.974722|long=14.474722|position = top |label=[[Česke Budejovice]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=48.810556|long=14.315|position = top |label=[[Česki Krumlova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.143611|long=15.002778|position = top |label=[[Jindřihūva Hradeca]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.308889|long=14.147778|position = top |label=[[Piseka]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.261389|long=13.902222|position = top |label=[[Strakonice]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.414444|long=14.659722|position = top |label=[[Tabora (Čehija)|Tabora]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.363611|long=16.644167|position = top |label=[[Blansko]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.2|long=16.616667|position = top |label=[[Brno]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=48.759444|long=16.881111|position = top |label=[[Bržeclava]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=48.848611|long=17.128333|position = top |label=[[Hodonīna]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.27|long=16.993056|position = top |label=[[Viškova (Čehija)|Viškova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=48.855556|long=16.048889|position = top |label=[[Znojmo]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.433056|long=15.812222|position = bottom |label=[[Dvūra Krālove pie Labas|Dvūra Krālove&lt;br /&gt;pie Labas]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.436944|long=15.351667|position = top |label=[[Jičīna]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.416944|long=16.163056|position = top |label=[[Nāhoda]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.560556|long=15.913056|position = top |label=[[Trutnova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.079444|long=12.37055|position = top |label=[[Heba]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.239167|long=12.748611|position = top |label=[[Hodova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.233333|long=12.866667|position = right |label=[[Karlovi Vari]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.964444|long=12.701111|position = top |label=[[Mariānske Lāzņe]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.3075|long=12.947778|position = right |label=[[Ostrava]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.166667|long=12.65|position = right |label=[[Sokolova (Čehija)|Sokolova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.688611|long=14.538611|position = top |label=[[Česka Ļipa]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.724167|long=15.171111|position = top |label=[[Jabloņeca pie Nisas]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.71666|long=15.06666|position = bottom |label=[[Libereca]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.616667|long=15.166667|position = bottom |label=[[Turnova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.903333|long=18.357778|position = top |label=[[Bohumīna]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.988333|long=17.465556|position = top |label=[[Bruntāla]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.7425|long=18.616667|position = left |label=[[Česki Tešīna]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.688056|long=18.347778|position = left |label=[[Frīdekmīsteka]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.8|long=18.433333|position = right |label=[[Havīržova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.896667|long=18.193056|position = left |label=[[Hlučīna]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.85|long=18.533333|position = right |label=[[Karvina]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.598611|long=18.145833|position = right |label=[[Kopršivnice]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.09|long=17.704167|position = top |label=[[Krnova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.594722|long=18.010556|position = bottom |label=[[Novi Jičīna]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.933333|long=17.9|position = top |label=[[Opava]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.845278|long=18.429722|position = top |label=[[Orlova (Čehija)|Orlova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.835556|long=18.292778|position = left |label=[[Ostrava]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.677778|long=18.672778|position = right |label=[[Tršineca]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.548333|long=17.734722|position = top |label=[[Hranice]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.593889|long=17.250833|position = top |label=[[Olomouca]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.472222|long=17.110556|position = top |label=[[Prostejova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.455|long=17.465833|position = top |label=[[Pršerova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.730278|long=17.298889|position = top |label=[[Šternberka]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.965278|long=16.970833|position = top |label=[[Šumperka]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.882778|long=16.871667|position = bottom |label=[[Zābržeha]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.9025|long=16.448889|position = left |label=[[Česka Tršebova|Česka&lt;br /&gt;Tršebova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.951111|long=15.795556|position = bottom |label=[[Hrudima]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.03861|long=15.77916|position = top |label=[[Pardubice]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.756111|long=16.467222|position = bottom |label=[[Svitavi]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.974167|long=16.4|position = top |label=[[Ūsti pie Orlices]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.396389|long=13.296944|position = top |label=[[Klatovi]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.746944|long=13.3775|position = top |label=[[Plzeņa]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.7425|long=13.595556|position = bottom |label=[[Rokicani]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.0872|long=14.4211|position = top |label='''[[Prāga]]'''}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.548056|long=13.776111|position = bottom |label=[[Bīlina]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.773611|long=14.196111|position = top |label=[[Dečīna]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.460556|long=13.418056|position = left |label=[[Homutova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.500278|long=13.441944|position = left |label=[[Jirkova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.376111|long=13.271389|position = right |label=[[Kadaņa]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.384444|long=13.171111|position = left |label=[[Klaštereca pie Ohržes]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.681944|long=13.861389|position = top |label=[[Krupka]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.534167|long=14.132778|position = bottom |label=[[Litomeržice]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.6|long=13.6|position = top |label=[[Litvīnova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.357222|long=13.796944|position = bottom |label=[[Louni]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.503056|long=13.636667|position = bottom |label=[[Mosta]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.633333|long=13.816667|position = bottom |label=[[Teplice]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.658333|long=14.041667|position = right |label=[[Ūsti pie Labas|Ūsti pie&lt;br /&gt;Labas]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.883333|long=14.616667|position = top |label=[[Varnsdorfa]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=50.33|long=13.544444|position = bottom |label=[[Žateca]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.606667|long=15.579444|position = top |label=[[Havličkūva Broda]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.396389|long=15.590278|position = top |label=[[Jihlava]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.430833|long=15.223056|position = top |label=[[Pelhržimova]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.22|long=15.88|position = top |label=[[Tršebīča]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.565|long=15.940556|position = bottom |label=[[Ždjara pie Sazavas]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.298889|long=17.393056|position = top |label=[[Kromeržīža]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.208611|long=17.535833|position = left |label=[[Otrokovice]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.458056|long=18.142222|position = right |label=[[Rožnova pie Radhoštja|Rožnova pie&lt;br /&gt;Radhoštja]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.068056|long=17.460278|position = left |label=[[Uherske Hradište|Uherske&lt;br /&gt;Hradište]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.024722|long=17.646389|position = right |label=[[Uherski Broda|Uherski&lt;br /&gt;Broda]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.471667|long=17.971667|position = left |label=[[Valašske Meziržīči|Valašske&lt;br /&gt;Meziržīči]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.338611|long=17.993056|position = left |label=[[Vsetīna]]}}
{{VietasKarte~|Čehija|lat=49.233056|long=17.666944|position = top |label=[[Zlīna]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Čehijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2012.g. 
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|File:Vltava in Prague.jpg|1. - '''[[Prāga]]''' - [[Čehija]]s [[galvaspilsēta]]
|Attēls:Brno view.jpg|2. - [[Brno]]
|Attēls:Ostrava, 30. dubna.jpg|3. - [[Ostrava]]
|Attēls:Plzen city view.jpg|4. - [[Plzeņa]]
|File:Olmütz - panorama.jpg|5. - [[Olomouca]]
|File:Liberec, centrum města, Pražská ulice.jpg|6. - [[Libereca]]
|File:České Budějovice - centrum letecky.jpg|7. - [[Česke Budejovice]]
|File:Zdymadla.jpg|8. - [[Ūsti pie Labas]]
|Attēls:Pardubice CZ main square.JPG|9. - [[Pardubice]]
|File:Havirov sq02.JPG|10. - [[Havīržova]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Čehijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi|Čehija]]</text>
      <sha1>npvvj6gllaygdzeod20ej09w766txwg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sistemātika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6719</id>
    <revision>
      <id>4301233</id>
      <parentid>3937619</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:19:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301233</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5102" sha1="sd9fshgsde2vx7a5gv48w697b8yhiip" xml:space="preserve">{{jāuzlabo}}
'''Sistemātika''' (gr. ''systēmatikos'' uz [[sistēma|sistēmu]] attiecīgs) ir [[bioloģija]]s nozare, kas apraksta visu dzīvo un izmirušo organismu ([[augi|augu]], [[dzīvnieki|dzīvnieku]], [[mikroorganisms|mikroorganismu]]) daudzveidību, dod tiem raksturīgus nosaukumus, sakārto organismus hierarhiskās kategorijās (dažāda ranga [[taksons|taksonos]]) un izveido iespējami objektīvu organiskās pasaules sistēmas modeli, kurā atspoguļota organismu grupu vēsturiskā attīstība un savstarpējā radniecība. Organismu sistematizēšanas un klasificēšanas teorētiskos jautājumus aplūko sistemātikas nozare — [[taksonomija (bioloģija)|taksonomija]]. Praktiski sistemātika izveido [[organismu klasifikācija]]s [[bioloģiskā nomenklatūra|bioloģiskās nomenklatūras]] principus (zooloģiskā nomenklatūra, botāniskā nomenklatūra).

== Vēsture ==
Var uzskatīt, ka klasificēšanas pamatus ir licis sengrieķu filozofs [[Platons]], kurš izveidoja mācību par „idejām”. [[Aristotelis]], viens no Platona mācekļiem, mēģināja sadalīt [[dzīvnieki|dzīvniekus]] pa grupām, balstoties uz dzīvnieku atbilstību tai, vai citai „idejai”, kuru raksturoja konkrēts īpašību kopums. Nespēdams izveidot pilnvērtīgu klasifikācijas sistēmu, viņš tomēr ieviesa divas svarīgas taksonomijas kategorijas: „[[suga|sugu]]”, t.i. gandrīz identisku formu kopību, un „[[Dzimta (bioloģija)|dzimtu]]” — līdzīgu sugu grupu. Neņemot vērā trūkumus, viņa darbus plaši izmantoja nākamās sistemātiķu paaudzes.
Sistemātika turpināja attīstīties [[renesanse]]s laikmetā. 16. gadsimtā [[Edvards Vottons|Edvarda Vottona]] kritiskā pieeja, atdalot mītisku un izdomātu dzīvnieku aprakstus no reāliem dzīvniekiem, ienesa jaunas vēsmas un atstāja iespaidu uz [[Konrāds Gensers|Konrāda Gensera]] darbību. Blakus daudziem rakstiem Gensers publicēja savu klasisko „Dzīvnieku vēsturi” (''Historia animalium''), kur tos sakārtoja alfabēta secībā, apvienojot radniecīgās formas atsevišķās grupās. Katra [[suga]] priekš tā laika bija samērā precīzi aprakstīta, un viss materiāls tika sastādīts ar enciklopēdisku rūpību. Tomēr, apspriežot dažādus jautājumus, Gesners izdalītās dzīvnieku grupas savā starpā nesalīdzināja. Ar visu to, viņš tekstā iekļāva savus oriģinālos novērojumus, ko nedarīja viņa priekšgājēji, un nodemonstrēja to, cik vērtīgi ir papildināt aprakstus ar kvalitatīviem attēliem.

[[Uliss Aldrovandi]] publicēja 14 lielus dzīvniekiem veltītus sējumus, parādot to, ka dažas no lielajām grupām var sadalīt apakšgrupās, iekļaujot aprakstos datus par organismu iekšējo uzbūvi. 16. gadsimta vidū [[Pjērs Belons]] pirmo reizi dzīvnieku klasifikācijai izmanto [[salīdzinošā anatomija|salīdzinošo anatomiju]]. Viens no lielākajiem 17. gadsimta biologiem bija [[Džons Rejs]]. 1670. gadā viņš piedāvāja pirmo dabisko augu klasifikāciju. Rejs ieviesa jēdzienu par [[viendīgļlapji]]em un [[divdīgļlapji]]em. Rejs skaidri noteica atšķirību starp [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] un [[suga|sugu]], un noformulēja līdzīgu īpašību koncepciju kā pamatu radniecīgu saišu noteikšanai starp dabiskām organismu grupām. Būtiska nozīme sistemātikas attīstībā bija 18. gadsimta vidū publicētajiem [[Georgs Buffons|Georga Buffona]] darbiem. Viņa teorijas, neskatoties uz visiem to trūkumiem, izrādījās visai noderīgas nākamajām biologu paaudzēm. Buffons parādīja, ka lielas grūtības sistemātikā rodas radniecīgi attālu dzīvnieku ārējās līdzības dēļ.

Modernās sistemātikas pamatu ielika [[Kārlis Linnejs|Kārļa Linneja]] darbs „Dabas sistēma” (''Systema Naturae''). Tā desmitajā izdevumā 1758. gadā tika iedibināta tādu taksonomisko kategoriju [[hierarhija]], kā [[valsts]], [[Klase (bioloģija)|klase]], [[kārta]], [[Ģints (bioloģija)|ģints]], [[suga]]. Mēs vēl tagad lietojam ne tikai Linneja radīto binominālo nomenklatūru, bet arī daudzus viņa ieviestos zinātniskos terminus. Ne visas viņa aprakstītās 4200 dzīvnieku un 10000 augu sugas atrodas tajās grupās, kurās viņš tās ielika, bet pašas grupas ir saglabājušās. Linnejs noteica dabisko pamatvienību — [[suga|sugu]] — kā klasifikācijas atbalsta punktu, bet tāpat, kā Rejs un citi, uzskatīja sugu sastāvu augstākos taksonos kā laikā nemainīgu lielumu. Tikai 19. gadsimtā pēc [[Žans Batists Lamarks|Žana Lamarka]] un [[Čārlzs Darvins|Čārlza Darvina]] [[evolūcijas teorija|evolūcijas teoriju]] rašanās, nostiprinājās dzīvības formu vēsturiskā mainīguma koncepcija. Šī evolūcijas mācība kopā ar tajā pašā laikā [[Johans Gregors Mendelis|Johana Gregora Mendeļa]] atklāto [[iedzimtības likums|iedzimtības likumu]] kalpoja par pamatu sistemātikas pārtapšanai par mūsdienīgu zinātni.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Bioloģija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija]]</text>
      <sha1>sd9fshgsde2vx7a5gv48w697b8yhiip</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taksonomija (bioloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>6973</id>
    <revision>
      <id>4301176</id>
      <parentid>3615728</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:55:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Taksonomija]] uz [[Taksonomija (bioloģija)]]: Atbrīvoju vietu rakstam par vispārīgu taksonomijas jēdzienu</comment>
      <origin>3615728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1919" sha1="nfaogw705mkhzntoaoheclkag4eggq3" xml:space="preserve">'''Taksonomija''' ({{val|grc|ταξινομία}}, no ''τάξις'' (''taxis'') — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un ''-νομία'' (''nomia'') — 'likums') nodarbojas ar dzīvo [[organismu klasifikācija]]s metodoloģiju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Bioloģija vidusskolai 1.daļa|last=Sausiņa|first=Līga|isbn=978-9984-40-685-5|pages=50}}&lt;/ref&gt; Tās uzdevums ir sadalīt dzīvos organismus grupās — [[taksons|taksonos]] un izvietot tās tādā kārtībā, kas atspoguļo to [[hierarhija|hierarhiju]] (no vienkāršākajiem līdz sarežģītākajiem) un radniecības pakāpi ([[Suga|sugu]], [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]], [[Dzimta (bioloģija)|dzimtu]] utt. līmenī), pamatojoties uz savstarpējās līdzības pakāpi. Ir vairākas metodes, kas nosaka organismu grupas relatīvo stāvokli kopējā sistēmā. Filoģenētiskā metode nosaka radniecīgās saites ar [[salīdzinošā anatomija|salīdzinošās anatomijas]] un [[paleontoloģija]]s palīdzību. Ģenētiskā metode nosaka radniecības pakāpi, salīdzinot organismu [[DNS]] ģenētiskā līmenī. Vēl ir kladistiskā u.c. metodes.

== Vēsture ==
Terminu „taksonomija” [[1813]]. gadā ieviesa šveiciešu botāniķis [[Augustīns Dekandols]]. Ilgu laiku to lietoja kā sinonīmu terminam „[[sistemātika]]”. 20. gadsimta 60.—70. gados taksonomiju sāka uzskatīt par sistemātikas nozari, kas aplūko sistematizēšanas un klasificēšanas teorētiskos jautājumus. Tagad taksonomijas atziņas izmanto kā [[bioloģija|bioloģijā]], tā arī citās zinātnes nozarēs, kas nodarbojas ar hierarhiski organizētiem, diskrētiem objektiem (piemēram, [[numerālā taksonomija]], [[matemātiskā lingvistika]], [[mineraloģija]] u.c.).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija| ]]</text>
      <sha1>nfaogw705mkhzntoaoheclkag4eggq3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301179</id>
      <parentid>4301176</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:55:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301179</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1917" sha1="49sb7w20r25b5id05yqt434014fuhlj" xml:space="preserve">'''Taksonomija''' ({{val|grc|ταξινομία}}, no ''τάξις'' (''taxis'') — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un ''-νομία'' (''nomia'') — 'likums') nodarbojas ar dzīvo [[organismu klasifikācija]]s metodoloģiju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Bioloģija vidusskolai 1.daļa|last=Sausiņa|first=Līga|isbn=978-9984-40-685-5|pages=50}}&lt;/ref&gt; Tās uzdevums ir sadalīt dzīvos organismus grupās — [[taksons|taksonos]] un izvietot tās tādā kārtībā, kas atspoguļo to [[hierarhija|hierarhiju]] (no vienkāršākajiem līdz sarežģītākajiem) un radniecības pakāpi ([[Suga|sugu]], [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]], [[Dzimta (bioloģija)|dzimtu]] utt. līmenī), pamatojoties uz savstarpējās līdzības pakāpi. Ir vairākas metodes, kas nosaka organismu grupas relatīvo stāvokli kopējā sistēmā. Filoģenētiskā metode nosaka radniecīgās saites ar [[salīdzinošā anatomija|salīdzinošās anatomijas]] un [[paleontoloģija]]s palīdzību. Ģenētiskā metode nosaka radniecības pakāpi, salīdzinot organismu [[DNS]] ģenētiskā līmenī. Vēl ir kladistiskā u.c. metodes.

== Vēsture ==
Terminu „taksonomija” [[1813]]. gadā ieviesa šveiciešu botāniķis [[Augustīns Dekandols]]. Ilgu laiku to lietoja kā sinonīmu terminam „[[sistemātika]]”. 20. gadsimta 60.—70. gados taksonomiju sāka uzskatīt par sistemātikas nozari, kas aplūko sistematizēšanas un klasificēšanas teorētiskos jautājumus. Tagad taksonomijas atziņas izmanto kā [[bioloģija|bioloģijā]], tā arī citās zinātnes nozarēs, kas nodarbojas ar hierarhiski organizētiem, diskrētiem objektiem (piemēram, [[numerālā taksonomija]], [[matemātiskā lingvistika]], [[mineraloģija]] u.c.).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija]]</text>
      <sha1>49sb7w20r25b5id05yqt434014fuhlj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301189</id>
      <parentid>4301179</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:58:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ {{Taksonomiskās vienības}}</comment>
      <origin>4301189</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1946" sha1="s56arvdfksnxpdm5bw5m4ajhs6lawh8" xml:space="preserve">'''Taksonomija''' ({{val|grc|ταξινομία}}, no ''τάξις'' (''taxis'') — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un ''-νομία'' (''nomia'') — 'likums') nodarbojas ar dzīvo [[organismu klasifikācija]]s metodoloģiju.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Bioloģija vidusskolai 1.daļa|last=Sausiņa|first=Līga|isbn=978-9984-40-685-5|pages=50}}&lt;/ref&gt; Tās uzdevums ir sadalīt dzīvos organismus grupās — [[taksons|taksonos]] un izvietot tās tādā kārtībā, kas atspoguļo to [[hierarhija|hierarhiju]] (no vienkāršākajiem līdz sarežģītākajiem) un radniecības pakāpi ([[Suga|sugu]], [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]], [[Dzimta (bioloģija)|dzimtu]] utt. līmenī), pamatojoties uz savstarpējās līdzības pakāpi. Ir vairākas metodes, kas nosaka organismu grupas relatīvo stāvokli kopējā sistēmā. Filoģenētiskā metode nosaka radniecīgās saites ar [[salīdzinošā anatomija|salīdzinošās anatomijas]] un [[paleontoloģija]]s palīdzību. Ģenētiskā metode nosaka radniecības pakāpi, salīdzinot organismu [[DNS]] ģenētiskā līmenī. Vēl ir kladistiskā u.c. metodes.

== Vēsture ==
Terminu „taksonomija” [[1813]]. gadā ieviesa šveiciešu botāniķis [[Augustīns Dekandols]]. Ilgu laiku to lietoja kā sinonīmu terminam „[[sistemātika]]”. 20. gadsimta 60.—70. gados taksonomiju sāka uzskatīt par sistemātikas nozari, kas aplūko sistematizēšanas un klasificēšanas teorētiskos jautājumus. Tagad taksonomijas atziņas izmanto kā [[bioloģija|bioloģijā]], tā arī citās zinātnes nozarēs, kas nodarbojas ar hierarhiski organizētiem, diskrētiem objektiem (piemēram, [[numerālā taksonomija]], [[matemātiskā lingvistika]], [[mineraloģija]] u.c.).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Bioloģija-aizmetnis}}

{{Taksonomiskās vienības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija]]</text>
      <sha1>s56arvdfksnxpdm5bw5m4ajhs6lawh8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Impērija (bioloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7243</id>
    <revision>
      <id>4301234</id>
      <parentid>4137662</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:20:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301234</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2610" sha1="nfv6kdf6l0xz420es7vl0oejtj4ao3n" xml:space="preserve">[[Attēls:Biological classification L Pengo vflip lv.svg|thumb|385x385px|Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Katra no šīm iedaļām veido taksonu]]
'''Impērija''', arī '''domēns''' un '''virsvalsts''', [[taksonomija (bioloģija)|taksonomijā]] ir augstākais dzīvo organismu [[taksons]] sistēmā, ko 1990. gadā izstrādāja amerikāņu mikrobiologs [[Karls Vozs]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Woese|first=C R|last2=Kandler|first2=O|last3=Wheelis|first3=M L|date=1990-06|title=Towards a natural system of organisms: proposal for the domains Archaea, Bacteria, and Eucarya.|url=https://pnas.org/doi/full/10.1073/pnas.87.12.4576|journal=Proceedings of the National Academy of Sciences|language=en|volume=87|issue=12|pages=4576–4579|doi=10.1073/pnas.87.12.4576|issn=0027-8424|pmc=PMC54159|pmid=2112744}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://skolai.daba.lv/proj_materiali/macibu_materiali/a/valstis_domeni_imperijas_vgb.pdf|title=VALSTIS, DOMĒNI UN IMPĒRIJAS|last=Balodis|first=Valdis Ģirts|access-date=05.06.2023|date=07.11.2002|archive-date=12.10.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221012150503/http://skolai.daba.lv/proj_materiali/macibu_materiali/a/valstis_domeni_imperijas_vgb.pdf}}&lt;/ref&gt;

Atkarībā no taksonomiskās sistēmas, organismi var tikt klasificēti trīs impērijās, t.i., [[Arheji|arhejos]]'','' [[Baktērijas|baktērijās]] un [[Eikarioti|eikariotos]],&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/944|title=bioloģija|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-06-05|language=en}}&lt;/ref&gt; vai divās — [[Prokarioti|prokariotos]], kas ietver baktērijas un arhejus, un eikariotos.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Nobs|first=Stephanie-Jane|last2=MacLeod|first2=Fraser I.|last3=Wong|first3=Hon Lun|last4=Burns|first4=Brendan P.|date=2022-05|title=Eukarya the chimera: eukaryotes, a secondary innovation of the two domains of life?|url=https://doi.org/10.1016/j.tim.2021.11.003|journal=Trends in Microbiology|volume=30|issue=5|pages=421–431|doi=10.1016/j.tim.2021.11.003|issn=0966-842X}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Organismu klasifikācija]]

== Ārējās saites ==
* [http://skolai.daba.lv/proj_materiali/macibu_materiali/a/valstis_domeni_imperijas_vgb.pdf Valstis, domēni un impērijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305021725/http://skolai.daba.lv/proj_materiali/macibu_materiali/a/valstis_domeni_imperijas_vgb.pdf |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
{{bioloģija-aizmetnis}}

{{Taksonomiskās vienības}}

[[Kategorija:Taksonomija]]</text>
      <sha1>nfv6kdf6l0xz420es7vl0oejtj4ao3n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>7637</id>
    <revision>
      <id>4301125</id>
      <parentid>4298031</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:50:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums]] uz [[Krievijas pilsētu uzskaitījums]], pārrakstot pāradresācijas lapu</comment>
      <origin>4298031</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="252789" sha1="mdkss8doj909csir9x9rfv50zwr65so" xml:space="preserve">{{novec|pilsētu skaitu}}
[[Attēls:Russian Federation (orthographic projection).svg|200px|thumbnail|[[Krievijas Federācija]]s novietojums uz [[zeme]]slodes]]
Šajā uzskatījumā apkopotas '''[[Krievijas Federācija]]s pilsētas.'''
Saskaņā ar [[2010. gads|2010]]. gada Tautas skaitīšanas datiem Krievijas Federācijā bija 1100 apmetnes ar pilsētas statusu.&lt;ref name=&quot;ВПН2010групНП&quot;&gt;[http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm Госкомстат РФ. Окончательные итоги ВПН 2010] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130315114013/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/perepis_itogi1612.htm |date={{dat|2013|03|15||bez}} }}: [http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol1/pub-01-06.xlsx 6. Группировка городских населенных пунктов по численности населения по субъектам Российской Федерации] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924120927/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol1/pub-01-06.xlsx |date={{dat|2015|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; Visvairāk pilsētu atrodas tās [[Eiropa]]s daļā.

Krievijas Federācijas pilsētu skaita salīdzinājums pa gadiem:
{| class=&quot;wikitable&quot; 
|-----
! Gads
! Pilsētu skaits
! līdz 50 000 iedz.sk.
! 50 000 - 99 999 iedz.sk.
! no 100 000 iedz.sk.
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1926]] || align=&quot;center&quot; | 461 ||align=&quot;center&quot; |404 ||align=&quot;center&quot; | 37 ||align=&quot;center&quot; | 20 
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1979]] || align=&quot;center&quot; | 999 ||align=&quot;center&quot; |709 ||align=&quot;center&quot; | 138 ||align=&quot;center&quot; | 152
|-
| align=&quot;center&quot; | [[1989]] || align=&quot;center&quot; | 1037 ||align=&quot;center&quot; |710 ||align=&quot;center&quot; | 163 ||align=&quot;center&quot; | 164
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2002]] || align=&quot;center&quot; | 1108 ||align=&quot;center&quot; |768 ||align=&quot;center&quot; | 163 ||align=&quot;center&quot; | 167
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2004]] || align=&quot;center&quot; | 1097 ||align=&quot;center&quot; |770 ||align=&quot;center&quot; | 162 ||align=&quot;center&quot; | 165
|-
| align=&quot;center&quot; | [[2007]] || align=&quot;center&quot; | 1095 ||align=&quot;center&quot; |774 ||align=&quot;center&quot; | 154 ||align=&quot;center&quot; | 167
|}

== Pilsētu sadalījums pēc iedzīvotāju skaita ==
Saskaņā ar Krievijas Federācijas Reģionālās attīstības ministrijas lēmumu &quot;Pilsētu un Lauku reģionu plānošana un attīstība&quot;, pilsētas tiek iedalītas šādi:&lt;ref name=&quot;СП Градостроительство&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gorodufa.ru/files/uplfiles/snip.pdf |title=Градостроительство. Планировка и застройка городских и сельских поселений Актуализированная редакция |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304192559/http://www.gorodufa.ru/files/uplfiles/snip.pdf }}&lt;/ref&gt;
* '''Miljonu pilsētas''' — pilsētas, ar vairāk kā 1 000 000 iedzīvotāju skaitu,
* '''Milzīgās pilsētas''' — pilsētas ar 500 000 — 1 000 000 iedzīvotāju skaitu,
* '''Ļoti lielās pilsētas''' — pilsētas ar 250 000 — 500 000 iedzīvotāju skaitu,
* '''Lielās pilsētas''' — pilsētas ar 100 000 — 250 000 iedzīvotāju skaitu,
* '''Vidējās pilsētas''' — pilsētas ar 50 000 — 100 000 iedzīvotāju skaitu,
* '''Mazās pilsētas''' — pilsētas ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 50 000.

Pilsētu sadalījums uz [[2014]]. gada [[1. janvāris|1. janvāri]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt;:&lt;ref name=&quot;GKS_2014_gr.gorod&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar |title=Росстат. Федеральная служба Государственной статистики. Численность населения Российской Федерации на 1 января 2014 года. 24. Группировка числа городов по численности населения, проживающего в них, на 1 января 2014 года; 25. Группировка численности населения, проживающего в городах, на 1 января 2014 года |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2014|08|02||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6RWqP50QK?url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar }}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;prettytable&quot;
|-class=&quot;&quot;
![[Krievijas Federācijas federālie apgabali|Krievijas&lt;br /&gt;federālie apgabali]]&lt;small&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt; 
! &lt;small&gt; Miljonu pilsētas&lt;br /&gt;(vairāk  par 1 000 000) &lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Milzīgās pilsētas&lt;br /&gt;(500 000  — 1 000 000) &lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Ļoti lielās pilsētas&lt;br /&gt;(250 000  — 500 000) &lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Lielas pilsētas&lt;br /&gt;(100 000  — 250 000)&lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Vidējas pilsētas&lt;br /&gt;(50 000 — 100 000)&lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Mazās pilsētas&lt;br /&gt;(līdz 50 000)&lt;/small&gt;
! &lt;small&gt; Kopā &lt;/small&gt;
|- align=center
| align=center | [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]] || 2 || 3 || 12 || 27 || 36 || 227 || 307
|- align=center
| align=center | [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]  || 2 || 2 || 4 || 9 || 16 || 46 || 79
|- align=center
| align=center | [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]] || 3 || 5 || 2 || 11 || 20 || 89 || 130
|- align=center
| align=center | [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]] || 0 || 2 || 2 || 6 || 6 || 50 || 66
|- align=center
| align=center | [[Urālu federālais apgabals|Urālu]] || 2 || 1 || 5 || 8 || 16 || 83 || 115
|- align=center
| align=center | [[Volgas federālais apgabals|Volgas]] || 5 || 7 || 5 || 15 || 36 || 130 || 198
|- align=center
| align=center | [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]] || 1 || 0 || 6 || 4 || 13 || 122 || 146
|- align=center
| align=center | [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]] || 0 || 1 || 3 || 10 || 10 || 32 || 56
|- align=center
| align=center | &lt;small&gt;''[[Krimas federālais apgabals|Krimas]]''&lt;/small&gt; || &lt;small&gt;0&lt;/small&gt; ||&lt;small&gt; 0&lt;/small&gt;  || &lt;small&gt;2&lt;/small&gt; || &lt;small&gt;2&lt;/small&gt; || &lt;small&gt;2&lt;/small&gt; || &lt;small&gt;11&lt;/small&gt; || &lt;small&gt;17&lt;/small&gt; 
|-
! align=center | Kopā&lt;small&gt;&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt; || 15 || 21 || 39 || 90 || 153 || 779 || 1097
|- align=center
! align=center | Iedzīvotāju skaits || 32 079 163 || 12 754 954 || 13 449 683 || 13 895 593 || 10 703 298 || 16 141 189 || 99 023 880
|- align=center
! align=center | Iedzīvotāju % daudzums || 32,40% || 12,88% || 13,58% || 14,03% || 10,81%	|| 16,30% || 100,00%
|}
&lt;small&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt; Tabulā ir pieminētas Krievijas okupētās pilsētas [[Krima|Krimā]] (''de iure'' [[Ukraina]]s daļa), bet nav iekļautas pie kopējā pilsētu skaitā un kopā iedzīvotāju skaitā.

&lt;small&gt;&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;&lt;/small&gt; Neieskaitot 3 jaunās pilsētas Maskavas robežās: [[Moskovska]] (24210 iedz.sk.), [[Ščerbinka]] (38905 iedz.sk.) un [[Troicka]] (47291 iedz.sk.).&lt;ref name=&quot;GKS_2014_gr.gorod&quot;/&gt;

=== Miljonu pilsētas ===
{| class=&quot;standard&quot;
! | 2014. gada 1. janvāris (iedz.sk.).&lt;ref name=&quot;GKS_2014&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar |title=Росстат. Федеральная служба Государственной статистики. Численность населения Российской Федерации на 1 января 2014 года. 29-30-31-32. Города с численностью постоянного населения более 100 тыс. чел. |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archive-date={{dat|2014|08|02||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/6RWqP50QK?url=http://www.gks.ru/free_doc/doc_2014/bul_dr/mun_obr2014.rar }}&lt;/ref&gt;
! | 2010. gada 1. janvāris (iedz.sk.).&lt;ref name=&quot;gsk-2010&quot;&gt;[http://www.gks.ru/bgd/regl/b10_109/IssWWW.exe/Stg//%3Cextid%3E/%3Cstoragepath%3E::|tabl-17-10.xls Федеральная служба государственной статистики // Группировка городов в субъектах Российской Федерации по численности постоянного населения на 1 января 2010 г.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
! | 2000. gada 1. janvāris (iedz.sk.)
! | 1990. gada 1. janvāris (iedz.sk.)
|-
|
# [[Maskava]] (12 108 257)
# [[Sanktpēterburga]] (5 131 942)
# [[Novosibirska]] (1 547 910)
# [[Jekaterinburga]] (1 412 346)
# [[Ņižņijnovgoroda]] (1 263 873)
# [[Kazaņa]] (1 190 850)
# [[Samara]] (1 172 348)
# [[Čeļabinska]] (1 169 432)
# [[Omska]] (1 166 092)
# [[Rostova pie Donas]] (1 109 835)
# [[Ufa]] (1 096 702)
# [[Krasnojarska]] (1 035 528)
# [[Perma]] (1 026 477)
# [[Volgograda]] (1 017 985)
# [[Voroņeža]] (1 014 610)
|
# [[Maskava]] (11 514 000)
# [[Sanktpēterburga]] (4 879 566)
# [[Novosibirska]] (1 474 000)
# [[Jekaterinburga]] (1 349 772)
# [[Ņižņijnovgoroda]] (1 250 619)
# [[Samara]] (1 164 685)
# [[Omska]] (1 154 116)
# [[Kazaņa]] (1 143 535)
# [[Čeļabinska]] (1 130 132)
# [[Rostova pie Donas]] (1 089 261)
# [[Ufa]] (1 062 319)
# [[Volgograda]] (1 021 215)
|
# [[Maskava]] (9 932 932)
# [[Sanktpēterburga]] (4 741 923)
# [[Novosibirska]] (1 398 800)
# [[Ņižņijnovgoroda]] (1 357 000)
# [[Jekaterinburga]] (1 266 300)
# [[Samara]] (1 156 100)
# [[Omska]] (1 148 900)
# [[Kazaņa]] (1 101 000)
# [[Ufa]] (1 091 200)
# [[Čeļabinska]] (1 083 200)
# [[Rostova pie Donas]] (1 012 700)
# [[Perma]] (1 009 700)
|
# [[Maskava]] (8 880 124)
# [[Sanktpēterburga]] (5 002 444)
# [[Ņižņijnovgoroda]] (1 438 133)
# [[Novosibirska]] (1 425 000)
# [[Jekaterinburga]] (1 364 621)
# [[Samara]] (1 216 233)
# [[Omska]] (1 159 000)
# [[Čeļabinska]] (1 141 777)
# [[Kazaņa]] (1 094 378)
# [[Rostova pie Donas]] (1 013 300)
# [[Perma]] (1 090 944)
|}

== Pilsētu daudzums pa administratīvajām vienībām ==
=== Apgabali ===
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Autonomie apgabali !! Skaits !! Autonomie apgabali !! Skaits !! Autonomie apgabali !! Skaits !! Autonomie apgabali !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Amūras apgabals]] || 9 || [[Kirovas apgabals]] || 18 || [[Omskas apgabals]] || 6 || [[Tambovas apgabals]] || 8
|- align=center
| align=center | [[Arhangeļskas apgabals]] || 13 || [[Kostromas apgabals]] || 12 || [[Orenburgas apgabals]] || 12 || [[Tjumeņas apgabals]] || 5
|- align=center
| align=center | [[Astrahaņas apgabals]] || 6 || [[Kurgānas apgabals]] || 9 || [[Orlas apgabals]] || 7 || [[Tomskas apgabals]] || 6
|- align=center
| align=center | [[Belgorodas apgabals]] || 11 || [[Kurskas apgabals]] || 10 || [[Penzas apgabals]] || 11 || [[Tulas apgabals]] || 19
|- align=center	 
| align=center | [[Brjanskas apgabals]] || 16 || [[Ļeņingradas apgabals]] || 31 || [[Pleskavas apgabals]] || 14 || [[Tveras apgabals]] || 23
|- align=center
| align=center | [[Čeļabinskas apgabals]] || 30 || [[Ļipeckas apgabals]] || 8 || [[Rjazaņas apgabals]] || 12 || [[Uļjanovskas apgabals]] || 6
|- align=center	 
| align=center | [[Irkutskas apgabals]] || 22 || [[Magadanas apgabals]] || 2 || [[Rostovas apgabals]] || 23 || [[Vladimiras apgabals]] || 23
|- align=center
| align=center | [[Ivanovas apgabals]] || 17 || [[Maskavas apgabals]] || 76 || [[Sahalīnas apgabals]] || 15 || [[Volgogradas apgabals]] || 19
|- align=center
| align=center | [[Jaroslavļas apgabals]] || 11 || [[Murmanskas apgabals]] || 16 || [[Samaras apgabals]] || 11 || [[Vologdas apgabals]] || 15
|- align=center	 
| align=center | [[Kalugas apgabals]] || 22 || [[Novgorodas apgabals]] || 10 || [[Saratovas apgabals]] || 18 || [[Voroņežas apgabals]] || 15
|- align=center
| align=center | [[Kaļiņingradas apgabals]] || 22 || [[Novosibirskas apgabals]] || 14 || [[Smoļenskas apgabals]] || 15
|- align=center
| align=center | [[Kemerovas apgabals]] || 20 || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || 28 || [[Sverdlovskas apgabals]] || 47
|}

=== Autonomie apgabali ===
[[Attēls:Russian Regions-EN.svg|500px|thumbnail|[[Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums]]]]
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Autonomie apgabali !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Ebreju autonomais apgabals]] || 2
|}

=== Autonomie apvidi ===
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Autonomie apvidi !! Skaits !! Autonomie apvidi !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Čukotkas autonomais apvidus]] || 3 || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || 8
|- align=center
| align=center | [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || 16 || [[Ņencu autonomais apvidus]] || 1
|}

=== Federālās pilsētas ===
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Pilsēta !! Skaits !! Pilsēta !! Skaits !! Pilsēta !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Maskava]] || 1 || [[Sanktpēterburga]] || 1 || ''[[Sevastopole]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;'' || 1
|}
&lt;small&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; (''de iure'' [[Ukraina]]s daļa)&lt;/small&gt;

=== Novadi ===
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Novadi !! Skaits !! Novadi !! Skaits !! Novadi !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Aizbaikāla novads]] || 10 || [[Kamčatkas novads]] || 3 || [[Permas novads]] || 25
|- align=center
| align=center | [[Altaja novads]] || 12 || [[Krasnodaras novads]] || 26 || [[Piejūras novads]] || 12
|- align=center
| align=center | [[Habarovskas novads]] || 7 || [[Krasnojarskas novads]] || 23 || [[Stavropoles novads]] || 19
|}

=== Republikas ===
{| class=&quot;prettytable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
|-class=
! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits !! Republika !! Skaits
|- align=center
| align=center | [[Adigeja]] || 2 || [[Čečenija]] || 5 || [[Ingušija]] || 4 || [[Karēlija]] || 13 || [[Mordvija]] || 7 || [[Udmurtija]] || 6
|- align=center
| align=center | [[Altaja Republika]] || 1 || [[Čuvašija]] || 9 || [[Kabarda-Balkārija]] || 8 || [[Komi]] || 10 || [[Saha]] || 13 || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || 6
|- align=center
| align=center | [[Baškortostāna]] || 21 || [[Dagestāna]] || 10 || [[Kalmikija]] || 3 || ''[[Krimas Republika|Krima]]&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;'' || ''16'' || [[Tatarstāna]] || 23
|- align=center
| align=center | [[Burjatija]] || 6 || [[Hakasija]] || 6 || [[Karačaja-Čerkesija]] || 4 || [[Marijela]] || 4 || [[Tiva]] || 5
|}
&lt;small&gt;&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt; (''de iure'' [[Ukraina]]s daļa)&lt;/small&gt;

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[krievu valoda|krievu valodā]])&lt;/small&gt;!! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2014)&lt;ref&gt;Somijas iedzīvotāju skaits pa pilsētām (2014. gada 30. aprīlis) http://vrk.fi/default.aspx?docid=8517&amp;site=3&amp;id=0 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140529223308/http://vrk.fi/default.aspx?docid=8517&amp;site=3&amp;id=0 |date={{dat|2014|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; !! Dibināta !! Pilsētas&lt;br /&gt;tiesības no !! Administratīvā vienība !! Federālais apgabals
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Abakan (Khakassia).png|20px]] || [[Abakana]] || ''Абакан'' || 173205 || [[1931]] || [[1931]] || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Abaza (Khakassia).png|20px]] || [[Abaza]] || ''Абаза'' || 16238 || [[1867]] || [[1966]] || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Abduļina]] || ''Абдулино'' || 19468 || [[1795]] || [[1923]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Abinska]] || ''Абинск'' || 36607 || [[1863]] || [[1963]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Achinsk (2006).png|20px]] || [[Ačinska]] || ''Ачинск'' || 106502 || [[1683]] || [[1782]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Adygeysk.png|20px]] || [[Adigeiska]] || ''Адыгейск'' || 12481 || [[1969]] || [[1976]] || [[Adigeja]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Agidel (Bashkortostan).png|20px]] || [[Agideļa]] || ''Агидель'' || 15865 || [[1980]] || [[1991]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Agriza]] || ''Агрыз'' || 19778 || [[1646]] || [[1938]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Gerb-Akhtubinsk-new.jpg|20px]] || [[Ahtubinska]] || ''Ахтубинск'' || 38906 || [[1959]] || [[1959]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Akdovurak сoat of arms.png|20px]] || [[Akdovuraka]] || ''Ак-Довурак'' || 13570 || [[1964]] || [[1964]] || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Aksai (Rostov oblast).png|20px]] || [[Aksaja (Krievija)|Aksaja]] || ''Аксай'' || 43166 || [[1570]] || [[1957]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Alagira]] || ''Алагир'' || 20575 || [[1850]] || [[1938]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Alapaevsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Alapajevska]] || ''Алапаевск'' || 37894 || [[1639]] || [[1781]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat Alatyr with the crown.svg|20px]] || [[Alatira]] || ''Алатырь'' || 36610 || [[1552]] || [[1552]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Aldan (Yakutia).png|20px]] || [[Aldana]] || ''Алдан'' || 21364 || [[1924]] || [[1932]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:RUS Алейск COA.gif|20px]] || [[Alejska]] || ''Алейск'' || 28493 || [[1913]] || [[1939]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Aleksandrov (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Aleksandrova (pilsēta)|Aleksandrova]] || ''Александров'' || 60580 || [[14. gadsimts]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Aleksandrovska (Permas apgabals)|Aleksandrovska]] || ''Александровск'' || 13600 || [[1783]] || [[1951]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Aleksandrovsk.png|20px]] || [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || ''Александровск-Сахалинский'' || 9737 || [[1869]] || [[1917]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Alzamaja]] || ''Алзамай'' || 6313 || [[1899]] || [[1955]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Alekseevka (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Aļeksejevka]] || ''Алексеевка'' || 38876 || [[1685]] || [[1954]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Aleksin (Tula oblast).png|20px]] || [[Aļeksina]] || ''Алексин'' || 59157 || [[1348]] || [[1777]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Альметьевского муниципального района.gif|20px]] || [[Aļmetjevska]] || ''Альметьевск'' || 149894 || [[18. gadsimts]] || [[1720]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Amursk (Khabarovsk krai) 2011.png|20px]] || [[Amurska]] || ''Амурск'' || 41074 || [[1958]] || [[1973]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Anadyr (Chukotka).png|20px]] || [[Anadira]] || ''Анадырь'' || 14029 || [[1889]] || [[1965]] || [[Čukotkas autonomais apvidus]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Anapa (Krasnodar krai).svg|20px]] || [[Anapa]] || ''Анапа'' || 66776 || [[1781]] || [[1846]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Andreapol (Tver oblast).png|20px]] || [[Andreapole]] || ''Андреаполь'' || 7528 || [[1907]] || [[1967]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Angarsk.svg|20px]] || [[Angarska]] || ''Ангарск'' || 229592 || [[1948]] || [[1951]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Anivsky rayon (Sakhalinskaya oblast).gif|20px]] || [[Aniva]] || ''Анива'' || 9239 || [[1886]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Anzhero-Sudzhensk (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Anžerosudženska]] || ''Анжеро-Судженск'' || 74376 || [[1897]] || [[1931]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Apatity (2013).gif|20px]] || [[Apatīti (pilsēta)|Apatīti]] || ''Апатиты'' || 57905 || [[1926]] || [[1966]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Gerb Aprelevka.gif|20px]] || [[Apreļevka]] || ''Апрелевка'' || 22917 || [[1899]] || [[1961]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Apšeronska]] || ''Апшеронск'' || 40199 || [[1863]] || [[1947]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Aramil (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Aramiļa]] || ''Арамиль'' || 14742 || [[1675]] || [[1966]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ardatov (Mordovia) (1778).png|20px]] || [[Ardatova]] || ''Ардатов'' || 8976 || [[1671]] || [[1780]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Ardona]] || ''Ардон'' || 19095 || [[1823]] || [[1964]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Argun (Chechnya).svg|20px]] || [[Arguna]] || ''Аргун'' || 33207 || [[18. gadsimts]] || [[1967]] || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Arkhangelsk.svg|20px]] || [[Arhangeļska]] || ''Архангельск'' || 350368 || [[1584]] || [[1584]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Arkadak (Saratov oblast).png|20px]] || [[Arkadaka]] || ''Аркадак'' || 12328 || [[1721]] || [[1963]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Armavir (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Armavira]] || ''Армавир'' || 191799 || [[1839]] || [[1914]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Arseniev (Primorsky kray).png|20px]] || [[Arseņjeva]] || ''Арсеньев'' || 54085 || [[1902]] || [[1952]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Arsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Arska]] || ''Арск'' || 19324 || [[13. gadsimts]] || [[2008]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Artyom (Primorsky kray).png|20px]] || [[Artjoma]] || ''Артём'' || 102405 || [[1924]] || [[1938]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Artjomovska (Krasnojarskas novads)|Artjomovska]] || ''Артёмовск'' || 1896 || [[1700]] || [[1939]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Artyomovsky (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Artjomovska (Sverdlovskas apgabals)|Artjomovska]] || ''Артёмовский'' || 31557 ||  || [[1938]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Arzamas (Nizhny Novgorod oblast).svg|20px]] || [[Arzamasa]] || ''Арзамас'' || 105065 || [[1578]] || [[1578]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Asbest (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Asbesta]] || ''Асбест'' || 66855 || [[1889]] || [[1933]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Asina]] || ''Асино'' || 24640 || [[1896]] || [[1952]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Astrakhan.png|20px]] || [[Astrahaņa]] || ''Астрахань'' || 530863 || [[1558]] || [[1334]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Asha (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Aša]] || ''Аша'' || 30714 || [[1898]] || [[1933]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Atkarsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Atkarska]] || ''Аткарск'' || 25388 || [[18. gadsimts]] || [[1780]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Aznakeevskii rayon gerb.png|20px]] || [[Aznakajeva]] || ''Азнакаево'' || 34747 || [[1762]] || [[1987]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Azov.svg|20px]] || [[Azova]] || ''Азов'' || 82495 || [[1067]] || [[1708]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Babayevo (town), Vologda Oblast (from 2011-03-28).gif|20px]] || [[Babajeva]] || ''Бабаево'' || 11624 || [[1461]] || [[1925]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Babushkin (Buryatia).png|20px]] || [[Babuškina]] || ''Бабушкин'' || 4712 || [[1760]] || [[1902]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bagrationovsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Bagrationovska]] || ''Багратионовск'' || 6229 || [[1336]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Baikaļska]] || ''Байкальск'' || 13125 || [[1961]] || [[1966]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Baimaka]] || ''Баймак'' || 17492 || [[1748]] || [[1938]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bakal (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Bakala]] || ''Бакал'' || 20256 || [[1757]] || [[1951]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Gerb-Baksan-1968.gif|20px]] || [[Baksana]] || ''Баксан'' || 37373 || [[16. gadsimts]] || [[1967]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Balabanovo (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Balabanova]] || ''Балабаново'' || 25656 || [[1584]] || [[1972]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Балахны.gif|20px]] || [[Balahna (Ņižņijnovgorodas apgabals)|Balahna]] || ''Балахна'' || 50107 || [[1474]] || [[1536]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Balakovo (Saratov oblast).png|20px]] || [[Balakova]] || ''Балаково'' || 194573 || [[1762]] || [[1911]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Герб Балашихи.svg|20px]] || [[Balašiha]] || ''Балашиха'' || 247075 || [[1830]] || [[1939]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Balashov (Saratov oblast).png|20px]] || [[Balašova (Saratovas apgabals)|Balašova]] || ''Балашов'' || 79695 || [[18. gadsimts]] || [[1780]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Baltiysk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Baltijska]] || ''Балтийск'' || 32922 || [[1626]] || [[1725]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arm baley.jpg|20px]] || [[Baļeja]] || ''Балей'' || 11835 || [[1736]] || [[1938]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Barabinska]] || ''Барабинск'' || 29714 || [[1893]] || [[1917]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Barysh.png|20px]] || [[Bariša]] || ''Барыш'' || 16608 || [[17. gadsimts]] || [[1954]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Barnaul coat of arms.jpg|20px]] || [[Barnaula]] || ''Барнаул'' || 632848 || [[1730. gadi]] || [[1771]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bataisk (Rostov oblast) (2003).png|20px]] || [[Bataiska]] || ''Батайск'' || 117405 || [[1769]] || [[1938]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bavly (Tatarstan).png|20px]] || [[Bavli]] || ''Бавлы'' || 22178 || [[1658]] || [[1997]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Belaja Holuņica]] || ''Белая Холуница'' || 10717 || [[1764]] || [[1965]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belaya Kalitva (Rostov oblast).png|20px]] || [[Belaja Kaļitva]] || ''Белая Калитва'' || 42185 || [[1703]] || [[1958]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belebei (Bashkortostan).png|20px]] || [[Belebeja]] || ''Белебей'' || 59533 || [[1757]] || [[1781]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belgorod.svg|20px]] || [[Belgoroda]] || ''Белгород'' || 379508 || [[1596]] || [[1596]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bely (Tver oblast).png|20px]] || [[Belija (pilsēta)|Belija]] || ''Белый'' || 3432 || [[1350]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belogorsk (Amur oblast).png|20px]] || [[Belogorska (Amūras apgabals)|Belogorska]] || ''Белогорск'' || 67572 || [[1860]] || [[1926]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Beloyarsky (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Belojarska]] || ''Белоярский'' || 20211 || [[1969]] || [[1988]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belokurikha.svg|20px]] || [[Belokuriha]] || ''Белокуриха'' || 14529 || [[1803]] || [[1982]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Герб Беломорска.svg|20px]] || [[Belomorska]] || ''Беломорск'' || 10372 || [[1419]] || [[1938]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Beloretsk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Belorecka]] || ''Белорецк'' || 66939 || [[1762]] || [[1923]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Belorechensk (Krasnodar krai), coat of arms.png|20px]] || [[Belorečenska]] || ''Белореченск'' || 52608 || [[1862]] || [[1958]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belousovo (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Belousova]] || ''Белоусово'' || 8538 ||  || [[2004]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belovo (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Belova]] || ''Белово'' || 74313 || [[1726]] || [[1938]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Belozersky District, Vologda Oblast.png|20px]] || [[Belozerska]] || ''Белозерск'' || 9380 || [[862]] || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belinsky (Penza oblast).png|20px]] || [[Beļinskija]] || ''Белинский'' || 8323 || [[1708]] || [[1780]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Belyov (Tula oblast).png|20px]] || [[Beļova (pilsēta)|Beļova]] || ''Белёв'' || 13434 || [[1147]] || || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Berdsk (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Berdska]] || ''Бердск'' || 101679 || [[1716]] || [[1944]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Berezniki (Perm krai) (1981).png|20px]] || [[Berezņiki]] || ''Березники'' || 150696 || [[17. gadsimts]] || [[1932]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Berezovskii city coat of arms (Kemerovo Oblast).png|20px]] || [[Berjozovska (Kemerovas apgabals)|Berjozovska]] || ''Берёзовский'' || 47250 || [[1949]] || [[1965]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Berezovsky (Sverdlovsk oblast).svg|20px]] || [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)|Berjozovska]] || ''Берёзовский'' || 55199 || [[1748]] || [[1938]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Beslan coat.jpg|20px]] || [[Beslana]] || ''Беслан'' || 37037 || [[1847]] || [[1950]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bezhetsk (Tver oblast) 2006.gif|20px]] || [[Bežecka]] || ''Бежецк'' || 23112 || [[1137]] || [[1766]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Biysk (Altai krai) (1804).png|20px]] || [[Bijska]] || ''Бийск'' || 204041 || [[1709]] || [[1782]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Bikina]] || ''Бикин'' || 16 508 || [[1895]] || [[1938]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bilibino (Chukotka).png|20px]] || [[Biļibina]] || ''Билибино'' || 5588 || [[1955]] || [[1993]] || [[Čukotkas autonomais apvidus]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Biryuch.svg|20px]] || [[Birjuča]] || ''Бирюч'' || 7317 || [[1705]] || [[2005]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Biryusinsk (Irkutsk oblast) (1977).png|20px]] || [[Birjusinska]] || ''Бирюсинск'' || 8602 || [[1897]] || [[1967]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Birobidzhan.svg|20px]] || [[Birobidžana]] || ''Биробиджан'' || 74791 || [[1915]] || [[1937]] || [[Ebreju autonomais apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Birsk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Birska]] || ''Бирск'' || 44679 || [[1663]] || [[1781]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Blagodarny.png|20px]] || [[Blagodarnija]] || ''Благодарный'' || 31959 || [[1782]] || [[1971]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Blagoveshchensk (Amur oblat).png|20px]] || [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenska]] || ''Благовещенск'' || 220077 || [[1856]] || [[1858]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Blagoveschensk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Blagoveščenska (Baškortostāna)]] || ''Благовещенск'' || 34883 || [[1756]] || || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bobrov (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Bobrova]] || ''Бобров'' || 19210 || [[1698]] || [[1711]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bodaibo (Irkutsk oblast).svg|20px]] || [[Bodaiba]] || ''Бодайбо'' || 14176 || [[1864]] || [[1903]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bogdanovich (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Bogdanoviča]] || ''Богданович'' || 29659 || [[1885]] || [[1947]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bogoroditsk (Tula oblast).png|20px]] || [[Bogorodicka]] || ''Богородицк'' || 31404 || [[1663]] || [[1777]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bogorodsk (N Novgorod oblast).png|20px]] || [[Bogorodska (pilsēta)|Bogorodska]]|| ''Богородск'' || 35018 || [[1570]] || [[1923]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Bogotol city gerb.png|20px]] || [[Bogotola]] || ''Боготол'' || 20717 || [[1893]] || [[1911]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Boguchar (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Bogučara]] || ''Богучар'' || 11193 || [[1704]] || [[1779]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Boksitogorsky rayon (Leningrad oblast).svg|20px]] || [[Boksitogorska]] || ''Бокситогорск'' || 16028 || [[1929]] || [[1950]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Spassk (Bolgar Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Bolgara]] || ''Болгар'' || 8606 || || || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Bolkhov COA (Oryol Governorate) (1781).png|20px]] || [[Bolhova]] || ''Болхов'' || 11392 || [[1196]] || [[1778]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bologoe (Tver oblast).png|20px]] || [[Bologoje]] || ''Бологое'' || 22177 || [[1495]] || [[1917]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Bolohova]] || ''Болохово'' || 9160 || [[16. gadsimts]] || [[1943]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bolotnoe (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Bolotnoje]] || ''Болотное'' || 16105 || [[1805]] || [[1943]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bolshoy Kamen (Primorsky kray).png|20px]] || [[Boļšojkameņa]] || ''Большой Камень'' || 39126 || [[1947]] || [[1989]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bor (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Bora (pilsēta)|Bora]] || ''Бор'' || 77918 || [[14. gadsimts]] || [[1938]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Borisoglebsk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Borisogļebska (Krievija)|Borisogļebska]] || ''Борисоглебск'' || 64208 || [[1698]] || [[1704]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Borodino (Krasnoyarsk krai) (2006).png|20px]] || [[Borodina]] || ''Бородино'' || 16522 || [[1949]] || [[1982]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Borovichi (Novgorod oblast) (1772).png|20px]] || [[Boroviči]] || ''Боровичи'' || 52687 || [[15. gadsimts]] || [[1770]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Borovsk (Kaluga oblast) (1777).png|20px]] || [[Borovska]] || ''Боровск'' || 11697 || [[1358]] || [[1358]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Borzya (Chita oblast).png|20px]] || [[Borzja]] || ''Борзя'' || 29822 || [[1899]] || [[1950]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bratsk (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Bratska]] || ''Братск'' || 238825 || [[1626]] || [[1955]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Bryansk (Bryansk Oblast).svg|20px]] || [[Brjanska]] || ''Брянск'' || 408472 || [[985]] || [[1146]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bronnitsy (Moscow oblast) (2005).png|20px]] || [[Broņņici]] || ''Бронницы'' || 21814 || [[1453]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Budyonnovsk (Stavropol krai).png|20px]] || [[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovska]] || ''Будённовск'' || 63644 || [[1799]] || [[1799]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Gerb v bugulme.gif|20px]] || [[Buguļma]] || ''Бугульма'' || 87193 || [[1736]] || [[1781]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Buguruslan (Orenburg oblast) (1982).png|20px]] || [[Buguruslana]] || ''Бугуруслан'' || 49971 || [[1748]] || [[1781]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dagestan Oblast 1878.svg|20px]] || [[Buinakska]] || ''Буйнакск'' || 62 921 || [[1834]] || [[1866]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Buinsk (Tatarstan) (1778).png|20px]] || [[Buinska]] || ''Буинск'' || 20718 || [[1691]] || [[1780]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Buy (Kostroma oblast).svg|20px]] || [[Buja]] || ''Буй'' || 24531 || [[1536]] || [[1719]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Buturlinovka (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Buturļinovka]] || ''Бутурлиновка'' || 25684 || [[1740]] || [[1917]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Buzuluk gerb.jpg|20px]] || [[Buzuluka]] || ''Бузулук'' || 84671 || [[1736]] || [[1781]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Cimļanska]] || ''Цимлянск'' || 14761 || [[1672]] || [[1961]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tsivilsk (Chuvashia).png|20px]] || [[Civiļska]] || ''Цивильск'' || 13540 || [[1589]] || [[1781]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Čadana]] || ''Чадан'' || 8851 || [[1873]] || [[1945]] || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chaykovsky (2000).png|20px]] || [[Čaikovska]] || ''Чайковский'' || 82930 || [[1955]] || [[1962]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chapaevsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Čapajevska]] || ''Чапаевск'' || 72407 ||  || [[1927]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chaplygin (Lipetsk oblast) (2005).png|20px]] || [[Čapligina]] || ''Чаплыгин'' || 12124 || [[1638]] || [[1778]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chebarkul (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Čebarkuļa]] || ''Чебаркуль'' || 40892 || [[1736]] || [[1951]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Chebgerb.svg|20px]] || [[Čeboksari]] || ''Чебоксары'' || 468725 || [[1469]] || || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Čegema]] || ''Чегем'' || 17820 || [[1822]] || [[2000]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Chehov coa.png|20px]] || [[Čehova]] || ''Чехов'' || 67603 ||  || [[1954]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chekalin (Likhvin Tula oblast) (1777).png|20px]] || [[Čekaļina]] || ''Чекалин'' || 975 || [[1565]] || [[1944]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:CoA of Chelyabinsk (2000).svg|20px]] || [[Čeļabinska]] || ''Челябинск'' || 1169432 || [[1736]] || [[1781]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Cherdyn (Perm krai) (1783).png|20px]] || [[Čerdiņa]] || ''Чердынь'' || 4644 || [[1451]] || [[1535]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Cheremkhovo (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Čeremhova]] || ''Черемхово'' || 51324 || [[1772]] || [[1917]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Cherepanovo (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Čerepanova]] || ''Черепаново'' || 19521 || [[1912]] || [[1925]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Cherepovets (Vologda oblast) (1811).png|20px]] || [[Čerepoveca]] || ''Череповец'' || 316758 || [[1362]] || [[1777]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Cherkessk (Karachay-Cherkessia).png|20px]] || [[Čerkeska]] || ''Черкесск'' || 124951 || [[1825]] || [[1931]] || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chernogolovka (Moscow oblast) (2001).png|20px]] || [[Černogolovka]] || ''Черноголовка'' || 21787 || [[1710]] || [[2001]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chernogorsk (Khakassia).png|20px]] || [[Černogorska]] || ''Черногорск'' || 73187 || [[1907]] || [[1936]] || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chernyshka (Perm krai).jpg|20px]] || [[Černuška]] || ''Чернушка'' || 32669 || [[1854]] || [[1966]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:RUS Chernyakhovsk COA (achievement).svg|20px]] || [[Čerņahovska]] || ''Черняховск'' || 37948 || [[1336]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chistopol (Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Čistopoļa]] || ''Чистополь'' || 61092 || [[18. gadsimts]] || [[1781]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Chita (Zabaykalsky Krai).svg|20px]] || [[Čita]] || ''Чита'' || 335760 || [[1653]] || [[1851]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chkalovsk (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Čkalovska]] || ''Чкаловск'' || 11882 || [[12. gadsimts]] || [[1955]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Čormoza]] || ''Чёрмоз'' || 3627 || [[1701]] || [[1943]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Čudova]] || ''Чудово'' || 15047 || [[16. gadsimts]] || [[1937]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chukhloma (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Čuhloma]] || ''Чухлома'' || 5145 || [[1381]] || [[1381]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Čulima (pilsēta)|Čulima]] || ''Чулым'' || 11285 || [[1762]] || [[1947]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Chusovoi (Perm krai).png|20px]] || [[Čusovoja]] || ''Чусовой'' || 45878 || [[1878]] || [[1933]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dagestanskie Ogni.png|20px]] || [[Dagestanskije Ogņi]] || ''Дагестанские Огни'' || 28132 || [[1914]] || [[1990]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dalmatovo (2006).png|20px]] || [[Dalmatova]] || ''Далматово'' || 13480 || [[1644]] || [[1947]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dalnegorsk (Primorsky kray).png|20px]] || [[Daļņegorska]] || ''Дальнегорск'' || 35976 || [[1897]] || [[1989]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Daļņerečenska]] || ''Дальнереченск'' || 26618 || [[1859]] || [[1917]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dankov sity (Lipetsk oblast) 1862.png|20px]] || [[Dankova]] || ''Данков'' || 19920 || [[1568]] || [[1957]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Danilov (Yaroslavl oblast) (2007).png|20px]] || [[Daņilova]] || ''Данилов'' || 15187 || [[15. gadsimts]] || [[1777]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Davļekanova]] || ''Давлеканово'' || 23953 || [[18. gadsimts]] || [[1942]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Dedovska]] || ''Дедовск'' || 29534 || [[1911]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Degtyarsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Degtjarska]] || ''Дегтярск'' || 15920 || [[1914]] || [[1954]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Demidov (Porechie Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Demidova]] || ''Демидов'' || 6726 || [[1499]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Derbent (Dagestan) (2014).jpg|20px]] || [[Derbenta]] || ''Дербент'' || 120470 || [[438]] || [[1840]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Desnogorska]] || ''Десногорск'' || 28728 || [[1974]] || [[1989]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Digora]] || ''Дигора'' || 10462 || [[1852]] || [[1964]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dimitrovgrad.png|20px]] || [[Dimitrovgrada]] || ''Димитровград'' || 118513 || [[1698]] || [[1972]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Divnogorsk (Krasnoyarsk krai) (vector).svg|20px]] || [[Divnogorska]] || ''Дивногорск'' || 28857 || [[1956]] || [[1963]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Djatkova]] || ''Дятьково'' || 27773 || [[1626]] || [[1938]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dyurtyuli rayon (Bashkortostan).png|20px]] || [[Djurtjuļi]] || ''Дюртюли'' || 31152 || [[1795]] || [[1989]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dmitriev-Lgovsky (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Dmitrijeva]] || ''Дмитриев'' || 7062 ||  || [[1779]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Dmitrov.png|20px]] || [[Dmitrova]] || ''Дмитров'' || 64906 || [[1154]] || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dmitrovsk-Olgovsky (Oryol oblast).png|20px]] || [[Dmitrovska]] || ''Дмитровск'' || 5424 || [[1711]] || [[1782]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dno (Pskov oblast).png|20px]] || [[Dno]] || ''Дно'' || 8292 || [[1897]] || [[1925]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Dobryanka City Coat (Perm Krai, 2006).png|20px]] || [[Dobrjanka]] || ''Добрянка'' || 33395 || [[1623]] || [[1943]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dolgoprudny (Moscow oblast) (2003).png|20px]] || [[Dolgoprudnija]] || ''Долгопрудный'' || 97505 || [[1931]] || [[1957]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dolinsky rayon (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Doļinska]] || ''Долинск'' || 11814 || [[1884]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Domodedovo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Domodedova]] || ''Домодедово'' || 108223 || [[1900]] || [[1947]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Donskoy gerb.svg|20px]] || [[Donska]] || ''Донской'' || 63955 || [[1773]] || [[1939]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Donetsk (Rostov Oblast).png|20px]] || [[Doņecka (Krievija)|Doņecka]] || ''Донецк'' || 49170 || [[1681]] || [[1951]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dorogobuzh (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Dorogobuža]] || ''Дорогобуж'' || 10242 || [[1150]] || [[1150]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Drezna (Moscow oblast).png|20px]] || [[Drezna]] || ''Дрезна'' || 11767 || [[1897]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dubna.svg|20px]] || [[Dubna (Krievija)|Dubna]] || ''Дубна'' || 74791 || [[1956]] || [[1956]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Dubovka coat of arms (Volgograd region).png|20px]] || [[Dubovka (pilsēta)|Dubovka]] || ''Дубовка'' || 14219 || [[1734]] || [[1803]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dudinka.svg|20px]] || [[Dudinka]] || ''Дудинка'' || 22410 || [[1667]] || [[1951]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dukhovshchina (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Duhovščina]] || ''Духовщина'' || 4117 || [[1675]] || [[1777]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dzerzhinsky (Moscow oblast).png|20px]] || [[Dzeržinska (Maskavas apgabals)|Dzeržinska]] || ''Дзержинский'' || 48470 ||  || [[1981]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Dzerzhinsk.svg|20px]] || [[Dzeržinska (Krievija)|Džeržinska]] || ''Дзержинск'' || 235840 || [[1606]] || [[1930]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Elektrogorsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Elektrogorska]] || ''Электрогорск'' || 22889 || [[1912]] || [[1946]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Elektrostal (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Elektrostaļa]] || ''Электросталь'' || 157409 || [[1916]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Elektrougli (Moscow oblast).png|20px]] || [[Elektrougļi]] || ''Электроугли'' || 20674 || [[1899]] || [[1956]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Elista (Kalmykia) (2004).png|20px]] || [[Elista]] || ''Элиста'' || 104017 || [[1865]] || [[1930]] || [[Kalmikija]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Engels (Saratov oblast).png|20px]] || [[Engelsa]] || ''Энгельс'' || 217776 || [[1747]] || [[1914]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ertil.gif|20px]] || [[Ertiļa]] || ''Эртиль'' || 10835 || [[1897]] || [[1963]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Essentuki (Stavropol krai).png|20px]] || [[Esentuki]] || ''Ессентуки'' || 103093 || [[1825]] || [[1917]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Fatezh (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Fateža]] || ''Фатеж'' || 5846 || [[17. gadsimts]] || [[1779]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Fokino (Primorsky kray).png|20px]] || [[Fokina (Piejūras novads)|Fokina]] || ''Фокино'' || 23145 || [[1891]] || [[1980]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Fokina (Brjanskas apgabals)|Fokina]] || ''Фокино'' || 13333 || [[1899]] || [[1964]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Fryazino (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Frjazina]] || ''Фрязино'' || 58177 || [[1584]] || [[1951]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Frolovo 02.png|20px]] || [[Frolova (pilsēta)|Frolova]] || ''Фролово'' || 38585 || [[1859]] || [[1936]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Furmanov (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Furmanova]] || ''Фурманов'' || 35367 || [[1918]] || [[1918]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gadzhievo.png|20px]] || [[Gadžijeva]] || ''Гаджиево'' || 11793 || [[1957]] || [[1981]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gagarin city.png|20px]] || [[Gagarina (pilsēta)|Gagarina]] || ''Гагарин'' || 30230 || [[1705]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Gaja (Orenburgas apgabals)|Gaja]] || ''Гай '' || 36523 || [[1959]] || [[1979]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Galich (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Gaļiča (Krievija)|Gaļiča]] || ''Галич'' || 16934 || [[1159]] || [[1778]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gatchina (v. 1).svg|20px]] || [[Gatčina]] || ''Гатчина'' || 95860 ||  || [[1796]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gavrilov Posad (Ivanovo oblast) (1989).png|20px]] || [[Gavrilova Posada]] || ''Гаврилов Посад'' || 6050 || [[1434]] || [[1789]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gavrilov-Yam (Yaroslavl oblast).svg|20px]] || [[Gavrilovjama]] || ''Гаврилов-Ям'' || 17468 || [[1545]] || [[1938]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gdov (Pskov oblast) (1781).png|20px]] || [[Gdova]] || ''Гдов'' || 3832 || [[14. gadsimts]] || [[1782]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Gelendzhik.svg|20px]] || [[Gelendžika]] || ''Геленджик'' || 65059 || [[1831]] || [[1915]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Georgievsk (Stavropol kray) (2009).jpg|20px]] || [[Georgijevska]] || ''Георгиевск'' || 71017 || [[1777]] || [[1786]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Glazov (Udmurtia).png|20px]] || [[Glazova (pilsēta)|Glazova]] || ''Глазов'' || 94909 || [[1678]] || [[1780]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Golitsyno (Moscow oblast).png|20px]] || [[Goļicina]] || ''Голицыно'' || 17361 || [[1872]] || [[2004]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Gorbatova]] || ''Горбатов'' || 2123 || [[16. gadsimts]] || [[1779]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Goryachy Klyuch (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Gorjačijkļuča]] || ''Горячий Ключ'' || 33459 || [[1868]] || [[1965]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gornoaltaysk (Altai Republic).png|20px]] || [[Gornoaltajska]] || ''Горно-Алтайск'' || 61420 || [[1830]] || [[1928]] || [[Altaja Republika]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Gornozavodska]] || ''Горнозаводск'' || 11623 || [[1965]] || [[1947]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Gornyak Coat of Arms.svg|20px]] || [[Gorņaka (Krievija)|Gorņaka]] || ''Горняк'' || 13231 || [[1942]] || [[1969]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gorodets (Nizhny Novgorod).png|20px]] || [[Gorodeca]] || ''Городец'' || 30524 || [[1152]] || [[1922]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gorodishe (Penza oblast).png|20px]] || [[Gorodišče (pilsēta)|Gorodišče]] || ''Городище'' || 8114 || [[1681]] || [[1780]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Gorodovikovska]] || ''Городовиковск'' || 9010 || [[1872]] || [[1971]] || [[Kalmikija]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gorokhovets (Vladimirskaya oblast).png|20px]] || [[Gorohoveca]] || ''Гороховец'' || 13326 || [[1168]] || [[1239]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Graivoron (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Graivorona]] || ''Грайворон'' || 6413 || [[1678]] || [[1838]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Gremjačinska]] || ''Гремячинск'' || 9599 || [[1941]] || [[1949]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gryazi (1992).png|20px]] || [[Grjazi]] || ''Грязи'' || 46166 || [[1868]] || [[1938]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gryazovets (Vologda oblast) (1781).png|20px]] || [[Grjazoveca]] || ''Грязовец'' || 15081 || [[1538]] || [[1780]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Grozny (Chechnya).svg|20px]] || [[Groznija]] || ''Грозный'' || 280263 || [[1818]] || [[1869]] || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Gubaha]] || ''Губаха'' || 21658 || [[1755]] || [[1941]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gubkin (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Gubkina]] || ''Губкин'' || 87896 || [[1939]] || [[1955]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gubkinsky (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Gubkinska]] || ''Губкинский'' || 26214 || [[1986]] || [[1986]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Gudermesa]] || ''Гудермес'' || 50009 || [[18. gadsimts]] || [[1941]] || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Gukovo gerb.gif|20px]] || [[Gukova]] || ''Гуково'' || 65264 || [[1878]] || [[1955]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Guļkeviči]] || ''Гулькевичи'' || 34479 || [[1875]] || [[1961]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Gurevsk coat of arms.png|20px]] || [[Gurjevska (Kemerovas apgabals)|Gurjevska]] || ''Гурьевск'' || 24137 || [[1816]] || [[1938]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Guryevsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Gurjevska (Kaļiņingradas apgabals)|Gurjevska]] || ''Гурьевск'' || 13628 || [[1262]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gusev (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Guseva]] || ''Гусев'' || 28508 || [[16. gadsimts]] || [[1724]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gus-Khrustalny (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Gushrustaļnija]] || ''Гусь-Хрустальный'' || 57616 || [[1756]] || [[1921]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Gusinoozjorska]] || ''Гусиноозёрск'' || 23436 || [[1939]] || [[1953]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gvardeisk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Gvardejska]] || ''Гвардейск'' || 13514 || [[1255]] || [[1722]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Khabarovsk.svg|20px]] || [[Habarovska]] || ''Хабаровск'' || 601043 || [[1858]] || [[1880]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Hadiženska]] || ''Хадыженск'' || 22246 || [[1864]] || [[1949]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Khanty-Mansiysk.svg|20px]] || [[Hantimansijska]] || ''Ханты-Мансийск'' || 93493 || [[1582]] || [[1950]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kharabali (Astrakhan oblast).png|20px]] || [[Harabali]] || ''Харабали'' || 18146 || [[1789]] || [[1974]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Harovska]] || ''Харовск'' || 9506 || [[1903]] || [[1954]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Khasavyurt.png|20px]] || [[Hasavjurta]] || ''Хасавюрт'' || 135329 || [[1846]] || [[1931]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Hiloka]] || ''Хилок'' || 11124 || [[1895]] || [[1951]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Герб Химок.svg|20px]] || [[Himki]] || ''Химки'' || 225678 || [[1850]] || [[1939]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kholm (Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Holma]] || ''Холм'' || 3633 || [[1144]] || [[1777]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kholmsk (Sakhalin oblast) coat fof arms.png|20px]] || [[Holmska]] || ''Холмск'' || 28979 || [[1870]] || [[1922]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Hotkovo.png|20px]] || [[Hotjkova]] || ''Хотьково'' || 21697 || [[1308]] || [[1949]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Khvalynsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Hvalinska]] || ''Хвалынск'' || 12985 || [[1556]] || [[1780]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Igarka.svg|20px]] || [[Igarka]] || ''Игарка'' || 5346 || [[1929]] || [[1931]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Ilanskija]] || ''Иланский'' || 15582 || [[1646]] || [[1939]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Innopolisa]] || ''Иннополис'' || 3955 ||  || [[2014]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Insar (Mordovia) (1781).png|20px]] || [[Insara]] || ''Инсар'' || 8555 || [[1648]] || [[1780]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Inta (pilsēta)|Inta]] || ''Инта'' || 28491 || [[1942]] || [[1954]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Inza gerb.png|20px]] || [[Inza]] || ''Инза'' || 18127 || [[1897]] || [[1946]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Ipatova]] || ''Ипатово'' || 25155 || [[1860]] || [[1979]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Irbit (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Irbita]] || ''Ирбит'' || 37859 || [[1631]] || [[1775]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Irkutsk.svg|20px]] || [[Irkutska]] || ''Иркутск'' || 612973 || [[1661]] || [[1686]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Isiļkuļa]] || ''Исилькуль'' || 24086 || [[1895]] || [[1945]] || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Iskitim.png|20px]] || [[Iskitima]] || ''Искитим'' || 57938 || [[1717]] || [[1938]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Istra (2008).png|20px]] || [[Istra (pilsēta)|Istra]] || ''Истра'' || 35139 || [[1589]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ishim (Tyumen oblast).png|20px]] || [[Išima]] || ''Ишим'' || 65002 || [[1687]] || [[1782]] || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Išimbaja]] || ''Ишимбай'' || 66177 || [[1815]] || [[1940]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ivangorod (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Ivangoroda]] || ''Ивангород'' || 10688 || [[1492]] || [[1954]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ivanovo (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Ivanova]] || ''Иваново'' || 409223 || [[1561]] || [[1871]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ivanteevka (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ivantejevka]] || ''Ивантеевка'' || 66695 || [[1564]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of ivdel (russia).jpg|20px]] || [[Ivdeļa]] || ''Ивдель'' || 16579 || [[1831]] || [[1943]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Izberbash.png|20px]] || [[Izberbaša]] || ''Избербаш'' || 56 322 || [[1932]] || [[1949]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Izobilny (Stavropol krai) (1973).png|20px]] || [[Izobiļna]] || ''Изобильный'' || 39022 || [[1895]] || [[1965]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Izhevsk (Udmurtia).svg|20px]] || [[Iževska]] || ''Ижевск'' || 637309 || [[1760]] || [[1918]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yadrin (Chuvashia) (1781).png|20px]] || [[Jadrina]] || ''Ядрин'' || 8766 || [[1590]] || [[1781]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yakhroma (Moscow oblast) (1988).png|20px]] || [[Jahroma]] || ''Яхрома'' || 13554 || [[1841]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Yakutsk.png|20px]] || [[Jakutska]] || ''Якутск'' || 294138 || [[1932]] || [[1643]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yalutorovsk (Tyumen oblast) (1785).png|20px]] || [[Jalutorovska]] || ''Ялуторовск'' || 38327 || [[1659]] || [[1782]] || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Janaula]] || ''Янаул'' || 26297 || [[1914]] || [[1991]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yaransk.png|20px]] || [[Jaranska]] || ''Яранск'' || 16624 || [[1584]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yartsevo (Smolensk oblast).png|20px]] || [[Jarceva]] || ''Ярцево'' || 46266 || [[1610]] || [[1926]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yaroslavl (1995).png|20px]] || [[Jaroslavļa]] || ''Ярославль'' || 602400 || [[1010]] || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yarovoe (Altai krai).png|20px]] || [[Jarovoje]] || ''Яровое'' || 18162 || [[1943]] || [[1993]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Jasnija]] || ''Ясный'' || 15598 || [[1961]] || [[1979]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yasnogorsk (Tula oblast) (1987).png|20px]] || [[Jasnogorska]] || ''Ясногорск'' || 16120 || [[1578]] || [[1965]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Efremov (Tula oblast).png|20px]] || [[Jefremova]] || ''Ефремов'' || 3760 || [[1637]] || [[1777]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yegorievsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Jegorjevska]] || ''Егорьевск'' || 71154 || [[1462]] || [[1778]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб города Ейска.png|20px]] || [[Jeiska]] || ''Ейск'' || 85855 || [[1848]] || [[1848]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yekaterinburg (Sverdlovsk oblast).svg|20px]] || [[Jekaterinburga]] || ''Екатеринбург'' || 1412346 || [[1723]] || [[1781]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Elabuga (Tatarstan) (2006).png|20px]] || [[Jelabuga]] || ''Елабуга'' || 71991 || [[1007]] || [[1780]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Gerb of Elez.jpg|20px]] || [[Jeļeca]] || ''Елец'' || 106377 || [[1146]] || [[1146]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Jeļizova]] || ''Елизово'' || 38643 || [[1848]] || [[1975]] || [[Kamčatkas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Герб города Ельни, Смоленской области- 2014-06-09 23-42.jpg|20px]] || [[Jeļņa (pilsēta)|Jeļņa]] || ''Ельня'' || 9573 || [[1150]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Emanzhelinsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Jemanželinska]] || ''Еманжелинск'' || 29931 || [[1931]] || [[1951]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Jemva]] || ''Емва'' || 13 625 || [[1941]] || [[1985]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Eniseisk.svg|20px]] || [[Jeņisejska]] || ''Енисейск'' || 18161 || [[1619]] || [[1676]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ermolino (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Jermoļina]] || ''Ермолино'' || 10442 ||  || [[2008]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Ershov gerb.png|20px]] || [[Jeršova (pilsēta)|Jeršova]] || ''Ершов'' || 20763 || [[1893]] || [[1963]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yoshkar-Ola (Mariy-El).png|20px]] || [[Joškarola]] || ''Йошкар-Ола'' || 260352 || [[1584]] || [[1781]] || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Yugorsk coat of arms.png|20px]] || [[Jugorska]] || ''Югорск'' || 35833 || [[1962]] || [[1992]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yukhnov (Kaluga oblast) (1780).png|20px]] || [[Juhnova]] || ''Юхнов'' || 6462 || [[1410]] || [[1777]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yurga (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Jurga]] || ''Юрга'' || 81446 || [[1886]] || [[1949]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yurievets (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Jurjeveča]] || ''Юрьевец'' || 9092 || [[1225]] || [[1778]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yuriev-Polsky (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Jurjevpoļska]] || ''Юрьев-Польский'' || 19130 || [[1152]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Jurjuzaņa (pilsēta)|Jurjuzaņa]] || ''Юрюзань'' || 12159 || [[1758]] || [[1943]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Juža]] || ''Южа'' || 13365 || [[1628]] || [[1925]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yuzhno-Sakhalinsk.png|20px]] || [[Južnosahaļinska]] || ''Южно-Сахалинск'' || 192734 || [[1882]] || [[1905]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Jujno-Sukhokumsk.png|20px]] || [[Južnosuhokumska]] || ''Южно-Сухокумск'' || 10186 || [[1958]] || [[1988]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Yuzhnouralsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Južnouraļska]] || ''Южноуральск'' || 37565 || [[1948]] || [[1963]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kachkanar (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kačkanara]] || ''Качканар'' || 40260 || [[1957]] || [[1968]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kadnikov (Vologda oblast) (1781).png|20px]] || [[Kadņikova]] || ''Кадников'' || 4723 || [[1492]] || [[1780]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Kalach na donu gerb.png|20px]] || [[Kalača pie Donas]] || ''Калач-на-Дону'' || 25629 || [[1708]] || [[1951]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Kalača]] || ''Калач'' || 19516 || [[1716]] || [[1945]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб города Калачинск.gif|20px]] || [[Kalačinska]] || ''Калачинск'' || 22542 || [[1794]] || [[1918]] || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kaltan (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Kaltana]] || ''Калтан'' || 21784 || [[1946]] || [[1959]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms - Kaluga.jpg|20px]] || [[Kaluga]] || ''Калуга'' || 334191 || [[1371]] || || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kalyazin (Tver oblast).png|20px]] || [[Kaļazina]] || ''Калязин'' || 13394 || [[1434]] || [[1775]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Kgd gerb.png|20px]] || [[Karaļauči|Kaļiņingrada]] || ''Калининград'' || 448548 || [[1255]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kalininsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Kaļiņinska]] || ''Калининск'' || 16061 || [[1680]] || [[1962]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kambarka rayon (Udmurtia).svg|20px]] || [[Kambarka]] || ''Камбарка'' || 10658 || [[1767]] || [[1945]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kamenka (Penza oblast).png|20px]] || [[Kamenka (pilsēta)|Kamenka]] || ''Каменка'' || 37847 || [[18. gadsimts]] || [[1951]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Kamennogorska]] || ''Каменногорск'' || 6761 || [[1597]] || [[1940]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kamensk-Shakhtinsky (Rostov oblast).png|20px]] || [[Kamenska-Šahtinska]] || ''Каменск-Шахтинский'' || 91995 || [[1671]] || [[1927]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kamensk-Uralsky (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kamenska-Uraļska]] || ''Каменск-Уральский'' || 171483 || [[1701]] || [[1935]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kamen-na-Obi (Altai kray).png|20px]] || [[Kameņa pie Obas]] || ''Камень-на-Оби'' || 42174 || [[1751]] || [[1915]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Kameškova]] || ''Камешково'' || 12731 || [[1892]] || [[1951]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Kamyshin gerb big.jpg|20px]] || [[Kamišina]] || ''Камышин'' || 115070 || [[1668]] || [[1780]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Kamyshlov city coa.png|20px]] || [[Kamišlova]] || ''Камышлов'' || 26732 || [[1668]] || [[1781]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Герб Камызяк.svg|20px]] || [[Kamizjaka]] || ''Камызяк'' || 16154 || [[1560]] || [[1973]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Герб Канаша 2017.png|25x25px]] || [[Kanaša]] || ''Канаш'' || 45819 || [[1892]] || [[1925]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kandalaksha (Murmansk oblast) (2008).png|20px]] || [[Kandalakša]] || ''Кандалакша'' || 33542 || [[1548]] || [[1938]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kansk (Krasnoyarsk krai) (1855).png|20px]] || [[Kanska]] || ''Канск'' || 92142 || [[1636]] || [[1782]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Karabanova]] || ''Карабаново'' || 14955 || [[1630]] || [[1938]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Karabash (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Karabaša]] || ''Карабаш'' || 11900 || [[1822]] || [[1933]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Karabulaka]] || ''Карабулак'' || 37883 || [[1859]] || [[1995]] || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Karačajevska]] || ''Карачаевск'' || 20357 || [[1927]] || [[1927]] || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Karachev (Oryol oblast) (1781).png|20px]] || [[Karačeva]] || ''Карачев'' || 18668 || [[1146]] || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Karasuk (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Karasuka]] || ''Карасук'' || 28074 || [[1912]] || [[1954]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kargat (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Kargata]] || ''Каргат'' || 9720 || [[18. gadsimts]] || [[1965]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Kargopol coat of arms.png|20px]] || [[Kargopoļa]] || ''Каргополь'' || 10056 || [[1146]] || || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Герб ГО Карпинск.jpg|20px]] || [[Karpinska]] || ''Карпинск'' || 28075 || [[1759]] || [[1941]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Kartali]] || ''Карталы'' || 28757 || [[1810]] || [[1944]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kasimov (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Kasimova]] || ''Касимов'' || 31897 || [[1152]] || || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kaslinsky District (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Kasļi]] || ''Касли'' || 16708 || [[1747]] || [[1942]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Gerb kaspiska.gif|20px]] || [[Kaspijska]] || ''Каспийск'' || 105106 || [[1932]] || [[1947]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kashin (Tver oblast).png|20px]] || [[Kašina]] || ''Кашин'' || 15178 || [[1238]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kashira (Moscow oblast) (1998).png|20px]] || [[Kašira]] || ''Кашира'' || 40213 || [[1356]] || [[1777]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kataysk (Kurgan oblast).png|20px]] || [[Kataiska]] || ''Катайск'' || 13169 || [[1655]] || [[1944]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Katav-Ivanovsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Katava-Ivanovska]] || ''Катав-Ивановск'' || 16732 || [[1755]] || [[1939]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kazan (Tatarstan) (2004).png|20px]] || [[Kazaņa]] || ''Казань'' || 1190850 || [[1005]] || [[1391]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Kedrovy (Tomsk oblast).jpg|20px]] || [[Kedrovija]] || ''Кедровый'' || 2187 || [[1982]] || [[1987]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Kemerovo COA.svg|20px]] || [[Kemerova]] || ''Кемерово'' || 544006 || [[1701]] || [[1918]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kem (Karelia) (1788).png|20px]] || [[Kema]] || ''Кемь'' || 12191 || [[14. gadsimts]] || [[1785]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Kimovsk gerb.gif|20px]] || [[Kimovska]] || ''Кимовск'' || 27107 || [[17. gadsimts]] || [[1952]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kimry (Tver Oblast).png|20px]] || [[Kimri]] || ''Кимры'' || 47235 || [[1546]] || [[1917]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kinel (Samara oblast).png|20px]] || [[Kineļa]] || ''Кинель'' || 34251 || [[1837]] || [[1944]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Gerb kineshma ivanovskaya oblast.jpg|20px]] || [[Kiņešma]] || ''Кинешма'' || 86067 || [[1429]] || [[1504]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kingisepp (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Kingisepa]] || ''Кингисепп'' || 48128 || [[1384]] || [[1784]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kireevsk (Tula oblast) (1990).png|20px]] || [[Kirejevska]] || ''Киреевск'' || 25073 || [[1762]] || [[1956]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirensk (Irkutsk oblast) (1790).png|20px]] || [[Kirenska]] || ''Киренск'' || 11802 || [[1630]] || [[1775]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Kirillov Coat Of Arms.png|20px]] || [[Kirillova]] || ''Кириллов'' || 7515 || [[1397]] || [[1776]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirishi (Leningrad oblast).svg|20px]] || [[Kiriši]] || ''Кириши'' || 52549 || [[1693]] || [[1965]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirov (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Kirova (Kalugas apgabals)|Kirova]] || ''Киров'' || 31230 || [[1744]] || [[1936]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Kirov.svg|20px]] || [[Kirova]] || ''Киров'' || 487138 || [[1181]] || [[1181]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirovgrad (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kirovgrada]] || ''Кировград'' || 20271 || [[1661]] || [[1932]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirovo-Chepetsk (2004).png|20px]] || [[Kirovočepecka]] || ''Кирово-Чепецк'' || 75963 || [[1935]] || [[1955]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Kirovska (Ļeņingradas apgabals)|Kirovska]] || ''Кировск'' || 25409 || [[1931]] || [[1953]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Kirovsk coa.png|20px]] || [[Kirovska (Murmanskas apgabals)|Kirovska]] || ''Кировск'' || 27686 ||  || [[1931]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Kirsa]] || ''Кирс'' || 9930 || [[1729]] || [[1965]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirsanov (Tambov oblast).png|20px]] || [[Kirsanova]] || ''Кирсанов'' || 17276 || [[1702]] || [[1779]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kirzhach (Vladimirskaya oblast).png|20px]] || [[Kiržača]] || ''Киржач'' || 28160 || [[1332]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kiselyovsk (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Kiseļovska]] || ''Киселёвск'' || 94564 || [[1917]] || [[1936]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kislovodsk (2013).svg|20px]] || [[Kislovodska]] || ''Кисловодск'' || 129949 || [[1803]] || [[1903]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kyshtym (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Kištima]] || ''Кыштым'' || 38463 || [[1757]] || [[1934]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kizel (Perm krai).png|20px]] || [[Kizeļa]] || ''Кизел'' || 17213 || [[1750]] || [[1926]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Blason de Kyzyl.png|20px]] || [[Kizila]] || ''Кызыл'' || 113986 || [[1914]] || [[1914]] || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kiziljurt.png|20px]] || [[Kiziljurta]] || ''Кизилюрт'' || 34162 || [[1963]] || [[1963]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kizlyar (Dagestan) (1842).png|20px]] || [[Kizļara]] || ''Кизляр'' || 48078 || [[1735]] || [[1785]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kyakhta (Buryatia) (1861).png|20px]] || [[Kjahta]] || ''Кяхта'' || 20076 || [[1727]] || [[1805]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Klimovsk (Moscow oblast) (2002).png|20px]] || [[Kļimovska]] || ''Климовск'' || 56206 || [[1882]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Gorodskoe poselenie Klin (Moscow oblast).png|20px]] || [[Kļina]] || ''Клин'' || 79461 || [[1317]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Klintsy (Bryansk oblast) (1985).png|20px]] || [[Kļinci]] || ''Клинцы'' || 61919 || [[1707]] || [[1925]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Knyaginin (Nizhny Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Kņagiņina]] || ''Княгинино'' || 6952 || [[1569]] || [[1998]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Kodinsk city.gif|20px]] || [[Kodinska]] || ''Кодинск'' || 16039 || [[1977]] || [[1989]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kogalym (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Kogalima]] || ''Когалым'' || 61011 || [[1975]] || [[1985]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kokhma (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Kohma]] || ''Кохма'' || 29389 || [[1619]] || [[1925]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kola (Murmansk oblast) (1781).png|20px]] || [[Kola (pilsēta)|Kola]] || ''Кола'' || 1101 || [[1517]] || [[1965]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kologriv (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Kologriva]] || ''Кологрив'' || 3147 || [[17. gadsimts]] || [[1778]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kolomna (Moscow oblast).png|20px]] || [[Kolomna]] || ''Коломна'' || 144316 || [[1177]] || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kolpashevo (Tomsk oblast) (2006).png|20px]] || [[Kolpaševa]] || ''Колпашево'' || 23073 || [[17. gadsimts]] || [[1938]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kolchugino (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Koļčugina]] || ''Кольчугино'' || 44405 || [[1871]] || [[1931]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Komsomoļska (Krievija)|Komsomoļska]] || ''Комсомольск'' || 8631 || [[1931]] || [[1950]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Komsomolsk-na-Amure (Khabarovsk kray) (1999).png|20px]] || [[Komsomoļska pie Amūras]] || ''Комсомольск-на-Амуре'' || 254934 || [[1932]] || [[1932]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kommunar (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Kommunara]] || ''Коммунар'' || 21260 || [[1843]] || [[1993]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Konakovo (Tver oblast) Russia 2007.png|20px]] || [[Konakova]] || ''Конаково'' || 41434 || [[1806]] || [[1937]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kondopoga (Karelia).JPG|20px]] || [[Kondopoga]] || ''Кондопога'' || 31646 || [[1563]] || [[1938]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Kondrova (pilsēta)|Kondrova]] || ''Кондрово'' || 15789 || [[1615]] || [[1938]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:1211298549 konstantinovsk gerb.png|20px]] || [[Konstantinovska]] || ''Константиновск'' || 17543 || [[1864]] || [[1967]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kopeysk (Chelyabinsk oblast) (2002).png|20px]] || [[Kopeiska]] || ''Копейск'' || 141878 || [[1907]] || [[1933]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Korabļina]] || ''Кораблино'' || 11554 || [[1676]] || [[1965]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Кореновска.png|20px]] || [[Korenovska]] || ''Кореновск'' || 41330 || [[1794]] || [[1961]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
||| [[Korjažma]] || ''Коряжма'' || 38006 || [[1535]] || [[1985]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Korkino (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Korkina]] || ''Коркино'' || 36219 || [[1789]] || [[1942]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Korocha (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Koroča]] || ''Короча'' || 5855 || [[1637]] || [[1708]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Korolyov (Moscow Oblast).svg|20px]] || [[Koroļova]] || ''Королёв'' || 187811 || [[1938]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Korsakov (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Korsakova]] || ''Корсаков'' || 32860 || [[1853]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kosteryovo.png|20px]] || [[Kosterjova]] || ''Костерёво'' || 8734 || [[1890]] || [[1981]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Kostomuksha Coat of Arms.svg|20px]] || [[Kostomukša]] || ''Костомукша'' || 29036 || [[1977]] || [[1983]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kostroma.svg|20px]] || [[Kostroma]] || ''Кострома'' || 273382 || [[1152]] || [[1213]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kotelnich (Kirov oblast).png|20px]] || [[Koteļņiča]] || ''Котельнич'' || 24451 || [[1181]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kotelniki (Moscow oblast).png|20px]] || [[Koteļņiki]] || ''Котельники'' || 39443 || [[17. gadsimts]] || [[2004]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerb Kotelnikovo.png|20px]] || [[Koteļņikova]] || ''Котельниково'' || 20458 || [[1897]] || [[1955]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kotlas (Arkhangelsk oblast) 2007.png|20px]] || [[Kotlasa]] || ''Котлас'' || 60532 || [[1890]] || [[1917]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kotovo (Volgograd oblast) (1994).png|20px]] || [[Kotova]] || ''Котово'' || 23268 || [[1710]] || [[1966]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Kotovsk.png|20px]] || [[Kotovska (Krievija)|Kotovska]] || ''Котовск'' || 31220 || [[1914]] || [[1940]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kovdor (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Kovdora]] || ''Ковдор'' || 17630 || [[1953]] || [[1965]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kovylkino (Mordovia).png|20px]] || [[Kovilkina]] || ''Ковылкино'' || 20820 || [[1892]] || [[1960]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kovrov (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Kovrova]] || ''Ковров'' || 140981 || [[1157]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kozelsk (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Kozeļska]] || ''Козельск'' || 16694 || [[12. gadsimts]] || || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Kozlovka (pilsēta)|Kozlovka]] || ''Козловка'' || 9449 || [[1671]] || [[1967]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kozmodemiansk (Mariy El) (2005).png|20px]] || [[Kozmodemjanska]] || ''Козьмодемьянск'' || 20810 || [[1583]] || [[1781]] || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Krasavina]] || ''Красавино'' || 6431 ||  || [[1947]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasny Kholm (Tver oblast).png|20px]] || [[Krasnijholma]] || ''Красный Холм'' || 5367 || [[1518]] || [[1776]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasny Sulin.png|20px]] || [[Krasnijsuļina]] || ''Красный Сулин'' || 39497 || [[1797]] || [[1927]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Krasnijkuta]] || ''Красный Кут'' || 14460 || [[1837]] || [[1966]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoarmeisk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Krasnoarmeiska (Maskavas apgabals)|Krasnoarmeiska]] || ''Красноармейск'' || 26641 || [[1928]] || [[1947]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoarmeysk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Krasnoarmeiska (Saratovas apgabals)|Krasnoarmeiska]] || ''Красноармейск'' || 23736 || [[1765]] || [[1918]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnodar (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Krasnodara]] || ''Краснодар'' || 805680 || [[1793]] || [[1867]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnogorsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Krasnogorska]] || ''Красногорск'' || 132036 || [[1932]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoyarsk (Krasnoyarsk krai).svg|20px]] || [[Krasnojarska]] || ''Красноярск'' || 1035528 || [[1628]] || || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnokamensk (Chita oblast).png|20px]] || [[Krasnokamenska]] || ''Краснокаменск'' || 54608 || [[1967]] || [[1969]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnokamsk (Perm krai) (1998).png|20px]] || [[Krasnokamska]] || ''Краснокамск'' || 53697 || [[1929]] || [[1938]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Krasnoslobodsk, Volgograd Oblast (2010).png|20px]] || [[Krasnoslobodska (Volgogradas apgabals)|Krasnoslobodska]] || ''Краснослободск '' || 16689 || [[1870]] || [[1955]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoslobodsk (Modovia) (1781).png|20px]] || [[Krasnoslobodska (Mordvija)|Krasnoslobodska]] || ''Краснослободск'' || 9721 || [[1571]] || [[1706]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoturinsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Krasnoturinska]] || ''Краснотурьинск'' || 58874 || [[1758]] || [[1944]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoufimsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Krasnoufimska]] || ''Красноуфимск'' || 39306 || [[1736]] || [[1781]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnouralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Krasnouraļska]] || ''Красноуральск'' || 23870 || [[1925]] || [[1931]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Krasnovišerska]] || ''Красновишерск'' || 15917 || [[1894]] || [[1942]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Krasnozavodska]] || ''Краснозаводск'' || 13639 || [[1916]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoznamensk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Krasnoznamenska (Maskavas apgabals)|Krasnoznamenska]] || ''Краснознаменск'' || 38445 || [[1950]] || [[1981]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krasnoznamensk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Krasnoznamenska]] || ''Краснознаменск'' || 3362 || [[1576]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kremenki (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Kremjonki]] || ''Кремёнки'' || 10958 || || || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Krymsk (Krasnodar krai) f (1999).png|20px]] || [[Krimska]] || ''Крымск'' || 57125 || [[1862]] || [[1958]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kropotkin (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Kropotkina]] || ''Кропоткин'' || 80030 || [[1879]] || [[1921]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kstovo (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Kstova]] || ''Кстово'' || 66788 || [[14. gadsimts]] || [[1957]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kubinka.png|20px]] || [[Kubinka]] || ''Кубинка'' || 21558 || [[15. gadsimts]] || [[2004]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kudymkar.png|20px]] || [[Kudimkara]] || ''Кудымкар'' || 30525 || [[1579]] || [[1938]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:RUS Куйбышев COA.gif|20px]] || [[Kuibiševa (Novosibirskas apgabals)|Kuibiševa]] || ''Куйбышев'' || 44511 || [[1722]] || [[1782]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kulebaki 1997 (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Kuļebaki]] || ''Кулебаки'' || 34068 || [[1677]] || [[1932]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kumertau (Bashkortostan).png|20px]] || [[Kumertau]] || ''Кумертау'' || 61943 || [[1947]] || [[1953]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kungur.jpg|20px]] || [[Kungura]] || ''Кунгур'' || 66765 || [[1663]] || [[1781]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Kupina]] || ''Купино'' || 14182 || [[1886]] || [[1944]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kurchatov (Kursk oblast).png|20px]] || [[Kurčatova (Krievija)|Kurčatova]] || ''Курчатов'' || 40022 || [[1968]] || [[1983]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kurganinsk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Kurgaņinska]] || ''Курганинск'' || 48534 || [[1853]] || [[1961]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Kurgan coat of arms.png|20px]] || [[Kurgāna]] || ''Курган'' || 325720 || [[1679]] || [[1782]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kurilsk (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Kuriļska]] || ''Курильск'' || 1757 || [[18. gadsimts]] || [[1947]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kurlovo (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Kurlova]] || ''Курлово'' || 6378 || [[1811]] || [[1998]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kurovskoye (Moscow oblast).png|20px]] || [[Kurovska]] || ''Куровское'' || 21436 || [[1646]] || [[1952]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kursk.png|20px]] || [[Kurska]] || ''Курск'' || 431171 || [[25. gads]] || [[1095]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:COA of Kurtamysh.png|20px]] || [[Kurtamiša]] || ''Куртамыш'' || 16925 || [[1745]] || [[1956]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kusa (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Kusa (pilsēta)|Kusa]] || ''Куса'' || 17941 || [[1778]] || [[1943]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kushva (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Kušva]] || ''Кушва'' || 29323 || [[1735]] || [[1925]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kuvandyk (Orenburg oblast).png|20px]] || [[Kuvandika]] || ''Кувандык'' || 24990 || [[1915]] || [[1953]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kuvshinovo (Tver oblast).png|20px]] || [[Kuvšinova]] || ''Кувшиново'' || 9574 || [[1624]] || [[1938]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Kuznetsk (Penza oblast).png|20px]] || [[Kuzņecka]] || ''Кузнецк'' || 86155 || [[1699]] || [[1780]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Labinsk.png|20px]] || [[Labinska]] || ''Лабинск'' || 61195 || [[1841]] || [[1947]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Labytnangi (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Labitnangi]] || ''Лабытнанги'' || 26359 || [[1890]] || [[1975]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ladushkin (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Laduškina]] || ''Ладушкин'' || 3952 || [[1314]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Lagaņa]] || ''Лагань'' || 13493 || [[1871]] || [[1963]] || [[Kalmikija]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lahdenpohja (Karelia).png|20px]] || [[Lahdenpohja]] || ''Лахденпохья'' || 7539 || [[1600]] || [[1945]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Laishev (Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Laiševa]] || ''Лаишево'' || 8161 || [[1557]] || [[2004]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lakinsk (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Lakinska]] || ''Лакинск'' || 15009 || [[15. gadsimts]] || [[1969]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Langepas.svg|20px]] || [[Langepasa]] || ''Лангепас'' || 42801 || [[1980]] || [[1985]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Герб Лыскова (Нижегородская область).png|20px]] || [[Liskova]] || ''Лысково'' || 21414 || [[1410]] || [[1922]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lysva (Perm krai).png|20px]] || [[Lisva]] || ''Лысьва'' || 64038 || [[1785]] || [[1926]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lytkarino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Litkarina]] || ''Лыткарино'' || 56050 || [[15. gadsimts]] || [[1957]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lobnya (Moscow oblast).png|20px]] || [[Lobņa]] || ''Лобня'' || 82071 || [[1902]] || [[1961]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lodeinoe Pole (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Lodeinoje Poļe]] || ''Лодейное Поле'' || 20283 || [[1702]] || [[1785]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Losino-Petrovsky (Moscow oblast).png|20px]] || [[Losinopetrovska]] || ''Лосино-Петровский'' || 24290 || [[1708]] || [[1951]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Luga (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Luga (pilsēta)|Luga]] || ''Луга'' || 36774 || [[1777]] || [[1777]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Gerb lukhovitsy.gif|20px]] || [[Luhovici]] || ''Луховицы'' || 29737 || [[1594]] || [[1957]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lukoyanov (Nizhny Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Lukojanova]] || ''Лукоянов'' || 14264 || [[16. gadsimts]] || [[1779]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Luza]] || ''Луза'' || 10693 || [[1899]] || [[1944]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms ofLyantor.jpg|20px]] || [[Ļantora]] || ''Лянтор'' || 40000 || [[1932]] || [[1992]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lebedyan (Lipetsk oblast).png|20px]] || [[Ļebedjaņa]] || ''Лебедянь'' || 20241 || [[1605]] || [[1613]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Ļenska]] || ''Ленск'' || 23948 || [[1663]] || [[1963]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Leninogorsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Ļeņinogorska]] || ''Лениногорск'' || 63708 || [[1795]] || [[1955]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Ļeņinska (Volgogradas apgabals)|Ļeņinska]] || ''Ленинск'' || 15403 || [[1802]] || [[1963]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:ГербЛенинск-Кузнецкий.gif|20px]] || [[Ļeņinska-Kuzņecka]] || ''Ленинск-Кузнецкий'' || 99290 || [[1763]] || [[1925]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lermontov.png|20px]] || [[Ļermontova]] || ''Лермонтов'' || 22771 || [[1953]] || [[1956]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lesnoy (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ļesnoja]] || ''Лесной'' || 49408 || [[1947]] || [[1954]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lesosibirsk (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Ļesosibirska]] || ''Лесосибирск'' || 60277 || [[1975]] || [[1975]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lesozavodsk (Primorsky kray) (2006).png|20px]] || [[Ļesozavodska]] || ''Лесозаводск'' || 36619 || [[1932]] || [[1938]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lgov (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Ļgova]] || ''Льгов'' || 20246 || [[1152]] || [[1779]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Likhoslavl (Tver oblast).png|20px]] || [[Ļihoslavļa]] || ''Лихославль'' || 12078 || [[1624]] || [[1925]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Likino-Dulevo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ļikina-Duļova]] || ''Ликино-Дулёво'' || 30683 || [[1930]] || [[1937]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerb lip.png|20px]] || [[Ļipecka]] || ''Липецк'' || 509719 || [[1703]] || [[1779]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Ļipki]] || ''Липки'' || 8950 || [[17. gadsimts]] || [[1955]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Liski coa.png|20px]] || [[Ļiski]] || ''Лиски'' || 55149 || [[16. gadsimts]] || [[1928]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Livny (Oryol oblast).png|20px]] || [[Ļivni]] || ''Ливны'' || 48996 || [[1586]] || [[1586]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Ļubaņa (Krievija)|Ļubaņa]] || ''Любань'' || 4594 || [[1500]] || [[1912]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lyubertsy (Moscow oblast) (2007).png|20px]] || [[Ļuberci]] || ''Люберцы'' || 185067 || [[1623]] || [[1925]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lyubim (Yaroslavl oblast) (1778).png|20px]] || [[Ļubima]] || ''Любим'' || 5177 || [[1538]] || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Lyudinovo town (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Ļudinova]] || ''Людиново'' || 39515 || [[1626]] || [[1938]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:COA Magadan, Russian Federation.svg|20px]] || [[Magadana]] || ''Магадан'' || 94344 || [[1929]] || [[1939]] || [[Magadanas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Magas.svg|20px]] || [[Magasa]] || ''Магас'' || 4756 || [[1995]] || [[2000]] || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Magnitogorsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Magņitogorska]] || ''Магнитогорск'' || 414897 || [[1929]] || [[1931]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Makhachkala.png|20px]] || [[Mahačkala]] || ''Махачкала'' || 578332 || [[1844]] || [[1857]] || [[Dagestāna]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Maikop (Adygea).png|20px]] || [[Maikopa]] || ''Майкоп'' || 144544 || [[1857]] || [[1870]] || [[Adigeja]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Maiska]] || ''Майский'' || 26493 || [[1824]] || [[1965]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Makariev (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Makarjeva]] || ''Макарьев'' || 6928 || [[1439]] || [[1778]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Makarova (pilsēta)|Makarova]] || ''Макаров'' || 6525 || [[1892]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Makušina]] || ''Макушино'' || 7984 || [[17. gadsimts]] || [[1963]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Malaya Vishera.svg|20px]] || [[Malaja Višera]] || ''Малая Вишера'' || 11789 || [[1843]] || [[1921]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Malgobeka]] || ''Малгобек'' || 34385 || [[1934]] || [[1939]] || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Malmyzh.png|20px]] || [[Malmiža]] || ''Малмыж'' || 7645 || [[1553]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Maloarkhangelsk (Oryol oblast) (1781).png|20px]] || [[Maloarhangeļska]] || ''Малоархангельск'' || 3462 || [[17. gadsimts]] || [[1778]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Maloyaroslavets (Kaluga region).svg|20px]] || [[Malojaroslaveca]] || ''Малоярославец'' || 28955 || [[14. gadsimts]] || [[1776]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mamadysh (Tatarstan) (1781).png|20px]] || [[Mamadiša]] || ''Мамадыш'' || 15313 || [[1391]] || [[1781]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mamonovo (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Mamonova]] || ''Мамоново'' || 8105 || [[1301]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Manturovo (Kostroma oblast) coat fof arms.png|20px]] || [[Manturova]] || ''Мантурово'' || 16400 || [[1617]] || [[1958]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Mariinsk-herb.png|20px]] || [[Mariinska]] || ''Мариинск'' || 39850 || [[1698]] || [[1856]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mariinsky Posad (Chuvashia).png|20px]] || [[Mariinskijposada]] || ''Мариинский Посад'' || 8778 || [[1620]] || [[1856]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Marks (Saratov oblast).png|20px]] || [[Marksa]] || ''Маркс'' || 31874 || [[1765]] || [[1918]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Moscow.svg|20px]] || [[Maskava]] || ''Москва'' || 12108257 || [[1147]] || || [[Maskava]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Mtsensk.svg|20px]] || [[Mcenska]] || ''Мценск'' || 39783 || [[1146]] || [[1778]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Medyn (Kaluga oblast) (1777).png|20px]] || [[Mediņa]] || ''Медынь'' || 7830 || [[1386]] || [[1776]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Mednogorsk coat of arms.png|20px]] || [[Mednogorska]] || ''Медногорск'' || 26500 || [[1933]] || [[1939]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Medvežjegorska]] || ''Медвежьегорск'' || 14833 || [[1916]] || [[1938]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Megion.svg|20px]] || [[Megiona]] || ''Мегион'' || 48949 || [[1810]] || [[1980]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Meleuza]] || ''Мелеуз'' || 59994 || [[18. gadsimts]] || [[1958]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Melenki (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Meļenki (pilsēta)|Meļenki]] || ''Меленки'' || 14490 || [[18. gadsimts]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mendeleyevsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Mendeļejevska]] || ''Менделеевск'' || 22131 || [[1868]] || [[1967]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Menzelinsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Menzeļinska]] || ''Мензелинск'' || 16968 || [[1586]] || [[1781]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Meshchovsk (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Meščovska]] || ''Мещовск'' || 4036 || [[1238]] || [[1776]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mezen (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Mezeņa]] || ''Мезень'' || 3353 || [[16. gadsimts]] || [[1780]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mezhdurechensk (Kemerovo oblast).png|20px]] || [[Meždurečenska]] || ''Междуреченск'' || 98895 || [[1946]] || [[1955]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mezhgorie (Bashkortostan).png|20px]] || [[Mežgorje]] || ''Межгорье'' || 16450 || [[1979]] || [[1995]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mglin (Bryansk oblast) (1782).png|20px]] || [[Mgļina]] || ''Мглин'' || 7877 || [[1154]] || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Miass (Chelyabinsk oblast) (2002).png|20px]] || [[Miasa]] || ''Миасс'' || 150824 || [[1773]] || [[1919]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Michurinsk (Tambov oblast) (2003).png|20px]] || [[Mičurinska]] || ''Мичуринск'' || 96606 || [[1635]] || [[1635]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Mihai79.gif|20px]] || [[Mihailova (pilsēta)|Mihailova]] || ''Михайлов'' || 11046 || [[1172]] || [[1778]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mikhaylovka (Volgograd Oblast) 2009.png|20px]] || [[Mihailovka]] || ''Михайловка'' || 58320 || [[1762]] || [[1948]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mihaylovsk (SK).png|20px]] || [[Mihailovska (Stavropoles novads)|Mihailovska]] || ''Михайловск'' || 79607 || [[1784]] || [[1999]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mikhailovsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)|Mihailovska]] || ''Михайловск'' || 9387 || [[1805]] || [[1961]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Mikuņa]] || ''Микунь'' || 10179 || [[1937]] || [[1959]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Millerovo.png|20px]] || [[Millerova]] || ''Миллерово'' || 36141 || [[1786]] || [[1926]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Minusinsk (1854).png|20px]] || [[Minusinska]] || ''Минусинск'' || 68867 || [[1739]] || [[1822]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mineralnye Vody (Stavropol kray)(2011).jpg|20px]] || [[Miņeraļnije Vodi]] || ''Минеральные Воды'' || 76205 || [[1878]] || [[1922]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Miņjara]] || ''Миньяр'' || 9766 || [[1771]] || [[1943]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mirny (Yakutia) (2004).png|20px]] || [[Mirnija (Saha)|Mirnija]] || ''Мирный'' || 34652 || [[1955]] || [[1959]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mirny (Arkhangelsk oblast).png|20px]] || [[Mirnija (Arhangeļskas apgabals)|Mirnija]] || ''Мирный'' || 31370 || [[1957]] || [[1966]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Myski (Kemerovo Oblast).jpg|20px]] || [[Miski]] || ''Мыски'' || 42598 || [[1826]] || [[1956]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Myshkin (2007).jpg|20px]] || [[Miškina]] || ''Мышкин'' || 5946 || [[15. gadsimts]] || [[1777]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mytishchi rural settlement (Moscow Oblast).png|20px]] || [[Mitišči]] || ''Мытищи'' || 183224 || [[1460]] || [[1925]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Mogoča]] || ''Могоча'' || 13697 || [[1910]] || [[1950]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Monchegorsk (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Mončegorska]] || ''Мончегорск'' || 43470 ||  || [[1937]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Morozovska]] || ''Морозовск'' || 26664 || [[1910]] || [[1941]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Flag of Morshansk (Tambov oblast).png|20px]] || [[Moršanska]] || ''Моршанск'' || 40029 || [[1623]] || [[1779]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mosalsk (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Mosaļska]] || ''Мосальск'' || 4239 || [[1231]] || [[1776]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mozdok (North Ossetia).png|20px]] || [[Mozdoka]] || ''Моздок'' || 39232 || [[1763]] || [[1785]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Mozhaysk.png|20px]] || [[Možaiska]] || ''Можайск'' || 30595 || [[1231]] || [[1277]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Mozhga (Udmurtia) (1980).png|20px]] || [[Možga]] || ''Можга'' || 49841 || [[1835]] || [[1924]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Muraši]] || ''Мураши'' || 6574 || [[1895]] || [[1944]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Muravlenko (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Muravļenka]] || ''Муравленко'' || 33016 || [[1984]] || [[1990]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:RUS Murmansk COA.svg|20px]] || [[Murmanska]] || ''Мурманск'' || 299148 ||  || [[1916]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Murom (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Muroma]] || ''Муром'' || 111474 || [[862]] || [[862]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Naberezhnye Chelny (Tatarstan).svg|20px]] || [[Naberežnije Čelni]] || ''Набережные Челны'' || 522048 || [[1626]] || [[1930]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nadym and Nadymsky rayon (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Nadima]] || ''Надым'' || 45792 || [[1597]] || [[1972]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nakhodka (Primorsky kray).png|20px]] || [[Nahodka]] || ''Находка'' || 156442 || [[1864]] || [[1950]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nalchik since 2011.png|20px]] || [[Naļčika]] || ''Нальчик'' || 238802 || [[1724]] || [[1921]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Narimanova]] || ''Нариманов'' || 11334 || [[1963]] || [[1984]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Naryan-Mar.png|20px]] || [[Narjanmara]] || ''Нарьян-Мар'' || 23390 || [[1931]] || [[1935]] || [[Ņencu autonomais apvidus]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Narofominska]] || ''Наро-Фоминск'' || 62295 || [[1840]] || [[1926]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Nartkala]] || ''Нарткала'' || 30500 || [[1913]] || [[1955]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Navašina]] || ''Навашино'' || 15521 || [[1891]] || [[1957]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Navoloki (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Navoloki]] || ''Наволоки'' || 9854 || [[1775]] || [[1938]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nazarovo (Krasnoyarsk krai).gif|20px]] || [[Nazarova (pilsēta)|Nazarova]] || ''Назарово'' || 51437 || [[1700]] || [[1961]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Nazivajevska]] || ''Называевск'' || 11471 || [[1910]] || [[1956]] || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nazran.svg|20px]] || [[Nazraņa]] || ''Назрань'' || 105823 || [[1781]] || [[1967]] || [[Ingušija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Neya (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Neja (pilsēta)|Neja]] || ''Нея'' || 9242 || [[1906]] || [[1958]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nelidovo (Tver oblast).png|20px]] || [[Neļidova]] || ''Нелидово'' || 21020 || [[1900]] || [[1949]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nerekhta (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Nerehta]] || ''Нерехта'' || 21847 || [[1214]] || [[1778]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nevelsk (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Neveļska]] || ''Невельск'' || 10722 || [[20. gadsimts]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nevyansk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Nevjanska]] || ''Невьянск'' || 23831 || [[1701]] || [[1919]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Nikolajevska]] || ''Николаевск'' || 14428 || [[1747]] || [[1967]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nikolaevsk-na-Amure (Khabarovsk kray) (2002).png|20px]] || [[Nikolajevska pie Amūras]] || ''Николаевск-на-Амуре'' || 20774 || [[1850]] || [[1856]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nikolsk (Penza oblast).png|20px]] || [[Nikoļska (Penzas apgabals)|Nikoļska]] || ''Никольск'' || 22103 || [[1761]] || [[1954]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nikolsk (Vologda oblast).png|20px]] || [[Nikoļska (Vologdas apgabals)|Nikoļska]] || ''Никольск'' || 8063 || [[15. gadsimts]] || [[1780]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Ņikoļska (Ļeņingradas apgabals)|Ņikoļska]] || ''Никольское'' || 20485 || [[1710]] || [[1990]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Nitva]] || ''Нытва'' || 18846 || [[1756]] || [[1942]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Noginskposel.gif|20px]] || [[Noginska]] || ''Ногинск'' || 101897 || [[1389]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Noyabrsk (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Nojabrjska]] || ''Ноябрьск'' || 107447 || [[1975]] || [[1982]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nolinsk (Kirov oblast) (1781).png|20px]] || [[Noļinska]] || ''Нолинск'' || 9794 || [[1668]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Norilsk (Krasnoyarsk kray).svg|20px]] || [[Noriļska]] || ''Норильск'' || 176559 || [[1935]] || [[1953]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novoladozhskoe urban settlement (2011).png|20px]] || [[Novaja Ladoga]] || ''Новая Ладога'' || 8800 || [[1704]] || [[1704]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novaya Lyalya (Sverdlovsk oblast).jpg|20px]] || [[Novaja Ļaļa]] || ''Новая Ляля'' || 12149 || [[1903]] || [[1938]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novy Oskol (Belgorod oblsat) 2.svg|20px]] || [[Novijoskola]] || ''Новый Оскол'' || 18911 || [[1647]] || [[1779]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novy Urengoy (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Novijurengoja]] || ''Новый Уренгой'' || 115753 || [[1975]] || [[1980]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novoaleksandrovsk (Stavropol kray).png|20px]] || [[Novoaleksandrovska]] || ''Новоалександровск'' || 26876 || [[1804]] || [[1971]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Novoaltaisk Coat of Arms.png|20px]] || [[Novoaltajska]] || ''Новоалтайск'' || 70985 || [[1736]] || [[1942]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Novoaņņinska]] || ''Новоаннинский'' || 17009 ||  || [[1956]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novocheboksarsk (Chuvashia).svg|20px]] || [[Novočeboksarska]] || ''Новочебоксарск'' || 123992 || [[1960]] || [[1965]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Novocherkassk.JPG|20px]] || [[Novočerkaska]] || ''Новочеркасск'' || 173464 || [[1805]] || [[1805]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Герб города Новодвинска-2007-2.jpg|20px]] || [[Novodvinska]] || ''Новодвинск'' || 39613 || [[1936]] || [[1977]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novohopersk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Novohopjorska]] || ''Новохопёрск'' || 6472 || [[1710]] || [[1779]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novokubansk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Novokubanska]] || ''Новокубанск'' || 35042 || [[1867]] || [[1966]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novokuybyshevsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Novokuibiševska]] || ''Новокуйбышевск'' || 106023 || [[1946]] || [[1952]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Wapen Novokoeznetsk.png|20px]] || [[Novokuzņecka]] || ''Новокузнецк'' || 550213 || [[1618]] || [[1622]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Novomichurinsk (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Novomičurinska]] || ''Новомичуринск'' || 17586 || [[1968]] || [[1981]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novomoskovsk (Tula oblast).png|20px]] || [[Novomoskovska (Krievija)|Novomoskovska]] || ''Новомосковск'' || 127984 || [[1930]] || [[1930]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novopavlovsk.png|20px]] || [[Novopavlovska]] || ''Новопавловск'' || 26293 || [[1777]] || [[1981]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novorossiysk (Krasnodar kray) (2006).png|20px]] || [[Novorosijska]] || ''Новороссийск'' || 256580 || [[1838]] || [[1866]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novorzhev (Pskov oblast) (1781).png|20px]] || [[Novorževa]] || ''Новоржев'' || 3477 || [[1777]] || [[1777]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novosibirsk.svg|20px]] || [[Novosibirska]] || ''Новосибирск'' || 1547910 || [[1893]] || [[1903]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novosil (Oryol oblast) (1778).png|20px]] || [[Novosiļa]] || ''Новосиль'' || 3447 || [[1155]] || [[1777]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novosokolniki (Pskov oblast).png|20px]] || [[Novosokoļņiki]] || ''Новосокольники'' || 7692 || [[1901]] || [[1925]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novoshakhtinsk (Rostov oblast).png|20px]] || [[Novošahtinska]] || ''Новошахтинск'' || 109468 || [[1936]] || [[1939]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novotroitsk (Orenburg oblast).png|20px]] || [[Novotroicka]] || ''Новотроицк'' || 93578 || [[1920]] || [[1945]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Novoulyanovsk.png|20px]] || [[Novouļjanovska]] || ''Новоульяновск'' || 15104 || [[1957]] || [[1967]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novouralsk (Sverdlovsk oblast) (1979).png|20px]] || [[Novouraļska]] || ''Новоуральск'' || 83107 || [[1941]] || [[1954]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Novouzenska]] || ''Новоузенск'' || 16417 || [[1760]] || [[1835]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novovoronezh (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Novovoroņeža]] || ''Нововоронеж'' || 31721 || [[1957]] || [[1987]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Novozybkov (Bryansk oblast).png|20px]] || [[Novozibkova]] || ''Новозыбков'' || 40773 || [[1701]] || [[1809]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:NurlatCoa2006.gif|20px]] || [[Nurlata]] || ''Нурлат'' || 33267 || [[1905]] || [[1961]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Nyagan.png|20px]] || [[Ņagaņa]] || ''Нягань'' || 55946 || [[1965]] || [[1985]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Ņandoma]] || ''Няндома'' || 21 072 || [[1898]] || [[1939]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nyazepetrovsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Ņazepetrovska]] || ''Нязепетровск'' || 12067 || [[1747]] || [[1944]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:63neftegorsk g.png|20px]] || [[Ņeftegorska]] || ''Нефтегорск'' || 18488 || [[1960]] || [[1989]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nefteyugansk (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Ņeftejuganska]] || ''Нефтеюганск'' || 125850 || [[1961]] || [[1967]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Neftekamsk (Bashkortostan).png|20px]] || [[Ņeftekamska]] || ''Нефтекамск'' || 124005 || [[1963]] || [[1963]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Neftekumsk.png|20px]] || [[Ņeftekumska]] || ''Нефтекумск'' || 25566 || [[1958]] || [[1968]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Neman (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Ņemana]] || ''Неман'' || 11492 || [[1277]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nerchinsk (Chita oblast) (1790).png|20px]] || [[Ņerčinska]] || ''Нерчинск'' || 14775 || [[1653]] || [[1689]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Neryungri (Yakutia).png|20px]] || [[Ņerjungri]] || ''Нерюнгри'' || 58846 || [[1975]] || [[1975]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Gerb nesterov.jpg|20px]] || [[Ņesterova]] || ''Нестеров'' || 4383 || [[1539]] || [[1722]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nevel (Pskov oblast).png|20px]] || [[Ņeveļa]] || ''Невель'' || 15417 || [[1504]] || [[1773]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Герб Невинномысск.jpg|20px]] || [[Ņevinnomiska]] || ''Невинномысск'' || 117638 || [[1825]] || [[1939]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhnyaya Salda (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņaja Salda]] || ''Нижняя Салда'' || 17297 || [[1760]] || [[1938]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhnyaya Tura (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņaja Tura]] || ''Нижняя Тура'' || 21136 || [[1754]] || [[1949]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhnekamsk rayon (Tatarstan).png|20px]] || [[Ņižņekamska]] || ''Нижнекамск'' || 235605 || [[1961]] || [[1966]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhneudinsk (Irkutsk oblast) (1790).png|20px]] || [[Ņižņeudinska]] || ''Нижнеудинск'' || 34813 || [[1648]] || [[1763]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhnevartovsk.svg|20px]] || [[Ņižņevartovska]] || ''Нижневартовск'' || 265994 || [[1909]] || [[1972]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhnie Sergi (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņije Sergi]]|| ''Нижние Серги'' || 9698 || [[1743]] || [[1943]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhny Lomov (Penza oblast).png|20px]] || [[Ņižņijlomova]] || ''Нижний Ломов'' || 21848 || [[1636]] || [[1780]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhny Novgorod.svg|20px]] || [[Ņižņijnovgoroda]] || ''Нижний Новгород'' || 1263873 || [[1221]] || [[1221]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nizhny Tagil (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Ņižņijtagila]] || ''Нижний Тагил'' || 357280 || [[1722]] || [[1919]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Nyurba (Yakutia).png|20px]] || [[Ņurba]] || ''Нюрба'' || 9952 || [[1824]] || [[1997]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ob (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Oba (pilsēta)|Oba]] || ''Обь'' || 27430 || [[1934]] || [[1969]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Oblučje]] || ''Облучье'' || 8851 || [[1911]] || [[1938]] || [[Ebreju autonomais apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Obninsk (Kaluga oblast) proposal (2003 N2).png|20px]] || [[Obņinska]] || ''Обнинск'' || 107319 || [[1946]] || [[1956]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Oboyan (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Obojaņa]] || ''Обоянь'' || 13465 || [[1649]] || [[1779]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Očora]] || ''Очёр'' || 14051 || [[1759]] || [[1950]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Odintsovo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Odincova]] || ''Одинцово'' || 140439 || [[1470]] || [[1957]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Okha (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Oha]] || ''Оха'' || 21495 || [[1908]] || [[1938]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Okhansk (Perm krai) (2009).png|20px]] || [[Ohanska]] || ''Оханск'' || 7129 || [[1547]] || [[1781]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Oktyabrsky (Bashkortostan).png|20px]] || [[Oktjabrska (Baškortostāna)|Oktjabrska]] || ''Октябрьский'' || 112249 || [[1937]] || [[1946]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Oktyabrsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Oktjabrska (Samaras apgabals)|Oktjabrska]] || ''Октябрьск'' || 26909 || [[1684]] || [[1956]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Okulov.png|20px]] || [[Okulovka]] || ''Окуловка'' || 11330 || [[1851]] || [[1965]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Olonets (Karelia) (1781).png|20px]] || [[Oloņeca]] || ''Олонец'' || 8402 || [[1137]] || [[1649]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Olenegorsk (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Oļeņegorska]] || ''Оленегорск'' || 21301 || [[1949]] || [[1957]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Olekminsk (Yakutia) (1790).png|20px]] || [[Oļokminska]] || ''Олёкминск'' || 9206 || [[1635]] || [[1783]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Omsk coat of arms 2014.png|20px]] || [[Omska]] || ''Омск'' || 1166092 || [[1716]] || [[1782]] || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Omutņinska]] || ''Омутнинск'' || 22722 || [[1773]] || [[1921]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Oņega]] || ''Онега'' || 20284 || [[1137]] || [[1780]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Opochka city coa n7839.png|20px]] || [[Opočka]] || ''Опочка'' || 10599 || [[1412]] || [[1777]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Orekhovo-Zuevo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Orehovozujeva]] || ''Орехово-Зуево'' || 120699 || [[1917]] || [[1917]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Orenburg.png|20px]] || [[Orenburga]] || ''Оренбург'' || 560046 || [[1734]] || || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Orsk.jpg|20px]] || [[Orska]] || ''Орск'' || 234813 || [[1935]] || [[1865]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Gerb orla 1988.jpg|20px]] || [[Orla]] || ''Орёл'' || 317076 || [[1566]] || [[1566]] || [[Orlas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Orlov (Kirov oblast) (1781).png|20px]] || [[Orlova (Krievija)|Orlova]] || ''Орлов'' || 6990 || [[1459]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Osa (Perm krai) (2008).jpg|20px]] || [[Osa (pilsēta)|Osa]] || ''Оса'' || 20990 || [[1591]] || [[1737]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Osiņņiki (pilsēta)|Osiņņiki]] || ''Осинники'' || 44229 || [[1926]] || [[1938]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ostashkov (Tver oblast).png|20px]] || [[Ostaškova]] || ''Осташков'' || 17109 || [[14. gadsimts]] || [[1770]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ostrogozhsk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Ostrogožska]] || ''Острогожск'' || 32833 || [[1652]] || [[1765]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ostrov (Pskov oblast).png|20px]] || [[Ostrova (Krievija)|Ostrova]] || ''Остров'' || 20629 || [[1341]] || [[1777]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Ostrovnoj gerb.png|20px]] || [[Ostrovnoja]] || ''Островной'' || 2038 || [[1981]] || || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Otradnija]] || ''Отрадный'' || 47569 || [[1920]]-tie || [[1956]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Otradnoe (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Otradnoje]] || ''Отрадное'' || 25225 || [[1708]] || [[1970]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ozyory (Moscow oblast).jpg|20px]] || [[Ozjori]] || ''Озёры'' || 25721 || [[1834]] || [[1925]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ozyorsk (Chelyabinsk oblast).svg|20px]] || [[Ozjorska (Čeļabinskas apgabals)|Ozjorska]] || ''Озёрск'' || 80 596 || [[1945]] || [[1954]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ozyorsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Ozjorska (Kaļiņingradas apgabals)|Ozjorska]] || ''Озёрск'' || 4433 || [[1539]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ozherelye (Moscow oblast) (1989).png|20px]] || [[Ožereļje]] || ''Ожерелье'' || 10311 || [[1578]] || [[1958]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Pallasovka 2008 (official).png|20px]] || [[Pallasovka]] || ''Палласовка'' || 15493 || [[1907]] || [[1967]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Partizanska]] || ''Партизанск'' || 37778 || [[1896]] || [[1932]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pavlovo (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Pavlova (pilsēta)|Pavlova]] || ''Павлово'' || 59029 || [[16. gadsimts]] || [[1919]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pavlovsk (municipality in St Petersburg).png|20px]] || [[Pavlovska (Sanktpēterburga)|Pavlovska]] || ''Павловск'' || 16087 || [[1777]] || [[1796]] || [[Sanktpēterburga]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pavlovsk (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Pavlovska (Voroņežas apgabals)|Pavlovska]] || ''Павловск'' || 25148 || [[1709]] || [[1711]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб городского поселения Павловский Посад.gif|20px]] || [[Pavlovskijposada]] || ''Павловский Посад'' || 65592 || [[1328]] || [[1844]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pechora (Komia) (1983).png|20px]] || [[Pečora (pilsēta)|Pečora]] || ''Печора'' || 41189 || [[1940]] || [[1949]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pechory (Pskov oblast).png|20px]] || [[Pečori]] || ''Печоры'' || 10337 || [[1392]] || [[1782]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Penza (Penza oblast) (2001).png|20px]] || [[Penza]] || ''Пенза'' || 521329 || [[1663]] || || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pereslavl-Zalessky (Yaroslavl oblast).png|20px]] || [[Pereslavļa-Zaļeska]] || ''Переславль-Залесский'' || 40283 || [[1152]] || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Peresvet (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Peresveta]] || ''Пересвет'' || 14010 || [[1948]] || [[2000]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coats of arms of Perevoz.png|20px]] || [[Perevoza]] || ''Перевоз'' || 8949 || [[16. gadsimts]] || [[2001]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Perm.svg|20px]] || [[Perma]] || ''Пермь'' || 1026477 || [[1723]] || [[1781]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pervouralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Pervouraļska]] || ''Первоуральск'' || 125573 || [[1732]] || [[1933]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Pestova]] || ''Пестово'' || 15824 || [[1918]] || [[1965]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Gerb pk.jpg|20px]] || [[Petropavlovska-Kamčatska]] || ''Петропавловск-Камчатский'' || 182711 || [[1740]] || [[1812]] || [[Kamčatkas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Petrovsk (Saratov oblast).png|20px]] || [[Petrovska (Krievija)|Petrovska]] || ''Петровск'' || 30147 || [[1698]] || [[1780]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Petrovsk-Zabaikalsky (Chita oblast) (1984).png|20px]] || [[Petrovska-Zabaikaļska]] || ''Петровск-Забайкальский'' || 17486 || [[1789]] || [[1926]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Petrovvala]] || ''Петров Вал'' || 12661 || [[1942]] || [[1988]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Petrozavodsk (Karelia).svg|20px]] || [[Petrozavodska]] || ''Петрозаводск'' || 272101 || [[1777]] || [[1777]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Petukhovo.png|20px]] || [[Petuhova]] || ''Петухово'' || 10628 || [[1779]] || [[1944]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Petuški]] || ''Петушки'' || 14113 || [[1861]] || [[1965]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pevek (Chukotka).png|20px]] || [[Peveka]] || ''Певек'' || 4718 || [[1933]] || [[1967]] || [[Čukotkas autonomais apvidus]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Počinoka]] || ''Починок'' || 8675 || [[1868]] || [[1926]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pikalyovo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Pikaļova]] || ''Пикалёво'' || 20864 || [[1620]] || [[1954]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Pioņerska (pilsēta)|Pioņerska]] || ''Пионерский'' || 11633 || [[1254]] || [[1952]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pytalovo (Pskov oblast).png|20px]] || [[Pitalova]] || ''Пыталово'' || 5447 || [[1782]] || [[1933]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pyt-Yakh (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Pitjaha]] || ''Пыть-Ях'' || 41000 || [[1968]] || [[1990]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pitkyaranta (Karelia).png|20px]] || [[Pitkeranta]] || ''Питкяранта'' || 10945 || [[15. gadsimts]] || [[1940]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Герб «Пятигорска».svg|20px]] || [[Pjatigorska]] || ''Пятигорск'' || 145952 || [[1780]] || [[1830]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Plast (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Plasta]] || ''Пласт'' || 17260 || [[1940]] || [[1940]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Plavska]] || ''Плавск'' || 16028 || [[1563]] || [[1949]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Pskovgfull.jpg|20px]] || [[Pleskava]] || ''Псков'' || 206730 || [[903]] || [[903]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Plyos (Ivanovo oblast) (1779).png|20px]] || [[Pļosa]] || ''Плёс '' || 2089 || [[1410]] || [[1925]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Почепа.jpg|20px]] || [[Počepa]] || ''Почеп'' || 16975 || [[1447]] || [[1925]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Podolsk (Moscow oblast).svg|20px]] || [[Podoļska]] || ''Подольск'' || 218537 || [[1559]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Podporozhye (Leningrad oblast).gif|20px]] || [[Podporožje]] || ''Подпорожье'' || 18177 || [[1936]] || [[1956]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pokhvistnevo (Samara oblast).png|20px]] || [[Pohvistņeva]] || ''Похвистнево'' || 28127 || [[1888]] || [[1947]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pokachi (Khanty-Mansia).png|20px]] || [[Pokači]] || ''Покачи'' || 17471 || [[1984]] || [[1992]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pokrov (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Pokrova (Vladimiras apgabals)|Pokrova]] || ''Покров'' || 17695 || [[1506]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Pokrovska (Krievija)|Pokrovska]] || ''Покровск'' || 9042 || [[1682]] || [[1997]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Polyarny (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Poļarnija]] || ''Полярный'' || 17053 || [[1896]] || [[1899]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Polyarnye Zori (Murmansk oblast) (1995).png|20px]] || [[Poļarnije Zori]] || ''Полярные Зори'' || 14936 || [[1968]] || [[1991]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Labiawa COA.png|20px]] || [[Poļeska]] || ''Полесск'' || 7291 || [[1258]] || [[1642]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Polevskoy.svg|20px]] || [[Poļevska]] || ''Полевской'' || 62904 || [[1718]] || [[1942]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Polisajeva]] || ''Полысаево'' || 27253 ||  || [[1989]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Porkhov (Pskov oblast) (1781).png|20px]] || [[Porhova]] || ''Порхов'' || 9588 || [[1239]] || || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Poronaiska]] || ''Поронайск'' || 15251 || [[1869]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Roslavl (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Roslavļa]] || ''Рославль'' || 52070 || [[1137]] || [[1755]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Poshekhonye (Yaroslavl oblast) (1778).png|20px]] || [[Pošehoņje]] || ''Пошехонье'' || 5905 || [[17. gadsimts]] || [[1777]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Povorino (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Povorina]] || ''Поворино'' || 17419 || [[1870]] || [[1938]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pravdinsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Pravdinska]] || ''Правдинск'' || 4288 || [[1312]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Rybaki COA.png|20px]] || [[Primorska (Kaļiņingradas apgabals)|Primorska]] || ''Приморск'' || 1945 || [[1268]] || [[2008]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]] || ''Приморск'' || 5782 || [[1268]] || [[1940]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Primorsko-Akhtarsk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Primorskoahtarska]] || ''Приморско-Ахтарск'' || 31740 || [[1854]] || [[1949]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Priozersk (Leningrad oblast) (1788).png|20px]] || [[Priozerska (Krievija)|Priozerska]] || ''Приозерск'' || 18890 || [[1295]] || [[1310]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Privolžska]] || ''Приволжск'' || 16358 || [[1484]] || [[1938]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coats of arms of Prokhladny (Kabardino-Balkaria).png|20px]] || [[Prohladnija]] || ''Прохладный'' || 57934 || [[1765]] || [[1937]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Prokopyevsk.jpg|20px]] || [[Prokopjevska]] || ''Прокопьевск'' || 202672 || [[1650]] || [[1931]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Proletarska]] || ''Пролетарск'' || 19793 || [[17. gadsimts]] || [[1970]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Protvino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Protvina]] || ''Протвино'' || 37381 || [[1960]] || [[1989]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Puchezh (Ivanovo oblast).png|20px]] || [[Pučeža]] || ''Пучеж'' || 7624 || [[1594]] || [[1793]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pudozh (Karelia) (1788).png|20px]] || [[Pudoža]] || ''Пудож'' || 9269 || [[1382]] || [[1785]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Pugačova (pilsēta)|Pugačova]] || ''Пугачёв'' || 41375 || [[1764]] || [[1835]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pustoshkinsky rayon (Pskov oblast).png|20px]] || [[Pustoška]] || ''Пустошка'' || 4295 || [[1901]] || [[1925]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Pushchino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Puščina]] || ''Пущино'' || 21186 || [[1856]] || [[1966]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Puškina (Maskavas apgabals)|Puškina]] || ''Пушкино'' || 106121 || [[1499]] || [[1925]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Raduzhny (Vladimir oblast).png|20px]] || [[Radužnija]] || ''Радужный'' || 18368 || [[1971]] || [[1991]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Raduzhnyj gerb.jpg|20px]] || [[Radužnija]] || ''Радужный'' || 43177 || [[1973]] || [[1985]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Raychikhinsk (Amur oblast).png|20px]] || [[Raičihinska]] || ''Райчихинск'' || 18107 || [[1932]] || [[1944]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ramenskoye (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ramenska]] || ''Раменское'' || 103069 || [[1760]]-tie gadi || [[1926]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Rasskazova]] || ''Рассказово'' || 44928 || [[1697]] || [[1926]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Reutov (Moscow oblast).png|20px]] || [[Reutova]] || ''Реутов'' || 91529 || [[15. gadsimts]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Revda and revdinski rayon coa.png|20px]] || [[Revda]] || ''Ревда'' || 61974 || [[1734]] || [[1935]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rezh (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Reža (pilsēta)|Reža]] || ''Реж'' || 37643 || [[1773]] || [[1943]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rybinsk (Yaroslavl oblast).png|20px]] || [[Ribinska]] || ''Рыбинск'' || 194843 || [[1071]] || [[1777]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rybnoye (Ryazan obl).png|20px]] || [[Ribnoje]] || ''Рыбное'' || 18791 || [[1597]] || [[1961]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rylsk rayon (Kursk oblast).png|20px]] || [[Riļska]] || ''Рыльск'' || 16163 || [[1152]] || [[12. gadsimts]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ryazan large.png|20px]] || [[Rjazaņa]] || ''Рязань'' || 530341 || [[1095]] || [[1095]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ryazhsk (Ryazan oblast) (1779).png|20px]] || [[Rjažska]] || ''Ряжск'' || 21673 || [[1502]] || [[1778]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Rodņiki]] || ''Родники'' || 25380 || [[1606]] || [[1918]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rossosh (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Rosoša]] || ''Россошь'' || 62538 || [[17. gadsimts]] || [[1923]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rostov-on-Don.svg|20px]] || [[Rostova pie Donas]] || ''Ростов-на-Дону'' || 1109835 || [[1749]] || [[1807]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rostov.png|20px]] || [[Dižā Rostova|Rostova]] || ''Ростов'' || 30923 || [[862]] || [[862]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Roshal (Moscow oblast).png|20px]] || [[Rošaļa]] || ''Рошаль'' || 21186 || [[1916]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rtishchevo (Saratov oblast).png|20px]] || [[Rtiščevo]] || ''Ртищево'' || 40248 || [[1666]] || [[1925]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Rubtsovsk coat of arms.png|20px]] || [[Rubcovska]] || ''Рубцовск'' || 147448 || [[1892]] || [[1927]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rudnya rayon (Smolensk oblast).png|20px]] || [[Rudņa (pilsēta)|Rudņa]] || ''Рудня'' || 9803 || [[1363]] || [[1926]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ruza (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ruza]] || ''Руза'' || 13554 || [[1328]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Ruzajevka]] || ''Рузаевка'' || 46437 || [[1631]] || [[1937]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Rževa]] || ''Ржев'' || 60831 || [[1216]] || [[1216]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Safonova]] || ''Сафоново'' || 43845 || [[1859]] || [[1952]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Sayanogorsk gerb FRL-KEANE-RUSSIA.jpg|20px]] || [[Sajanogorska]] || ''Саяногорск'' || 48851 || [[1830]] || [[1975]] || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sayansk (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Sajanska]] || ''Саянск'' || 39198 || [[1970]] || [[1985]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Salaira]] || ''Салаир'' || 7985 || [[1626]] || [[1941]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Salavat.png|20px]] || [[Salavata]] || ''Салават'' || 154593 || [[1948]] || [[1954]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Salekhard (Yamal Nenetsia).png|20px]] || [[Saleharda]] || ''Салехард'' || 47931 || [[1595]] || [[1938]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Salsk (Rostov oblast).png|20px]] || [[Saļska]] || ''Сальск'' || 59696 || [[1812]] || [[1918]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Samara (Samara oblast).png|20px]] || [[Samara]] || ''Самара'' || 1172348 || [[1586]] || [[1688]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg|20px]] || [[Sanktpēterburga]] || ''Санкт-Петербург'' || 5131942 || [[1703]] || || [[Sanktpēterburga]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Saransk.svg|20px]] || [[Saranska]] || ''Саранск'' || 299195 || [[1641]] || [[1780]] || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sarapul (Udmurtia) (1781).png|20px]] || [[Sarapula]] || ''Сарапул'' || 99869 || [[1621]] || [[1780]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Saratov.png|20px]] || [[Saratova]] || ''Саратов'' || 840785 || [[1590]] || || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sarov (Nizhny Novgorod oblast).png|20px]] || [[Sarova]] || ''Саров'' || 94080 || [[1691]] || [[1951]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sasovo (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Sasova]] || ''Сасово'' || 27343 || [[1642]] || [[1926]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Satka (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Satka]] || ''Сатка'' || 43229 || [[1758]] || [[1758]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sebezh.png|20px]] || [[Sebeža]] || ''Себеж'' || 5660 || [[1535]] || [[1772]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Segezha.png|20px]] || [[Segeža]] || ''Сегежа'' || 28117 || [[1914]] || [[1943]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Seltco (Bryansk oblast).gif|20px]] || [[Seļca]] || ''Сельцо'' || 17140 || [[1870]].-tie gadi || [[1990]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Semikarakorsk.png|20px]] || [[Semikarakovska]] || ''Семикаракорск'' || 22710 || [[1672]] || || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Semiluki (Voronezh oblast).png|20px]] || [[Semiluki]] || ''Семилуки'' || 26505 || [[1615]] || [[1954]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Semyonovsky urban district, Nizhny Novgorod Oblast.png|20px]] || [[Semjonova (Ņižņijnovgorodas apgabals)|Semjonova]] || ''Семёнов'' || 24503 || [[1644]] || [[1779]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sengilei (Ulianovsk oblast) (1778).png|20px]] || [[Sengileja]] || ''Сенгилей'' || 6783 || [[1666]] || [[1943]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Serafimoviča]] || ''Серафимович'' || 9174 || [[1589]] || [[1933]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Serdobsk (Penza oblast).png|20px]] || [[Serdobska]] || ''Сердобск'' || 33992 || [[1698]] || [[1780]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sergach (Nizhny Novgorod oblast) (1781).png|20px]] || [[Sergača]] || ''Сергач'' || 20715 || [[1649]] || [[1779]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sergiev Posad (Moscow oblast).png|20px]] || [[Sergijevposada]] || ''Сергиев Посад'' || 106718 || [[1337]] || [[1782]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Serov (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Serova]] || ''Серов'' || 98294 || [[1893]] || [[1926]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Serpukhov (Moscow oblast).png|20px]] || [[Serpuhova]] || ''Серпухов'' || 127125 || [[1339]] || [[1374]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sertolovo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Sertolova]] || ''Сертолово'' || 50447 || [[1936]] || [[1998]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Severobaikaļska]] || ''Северобайкальск'' || 24209 || [[1974]] || [[1980]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Severodvinsk.svg|20px]] || [[Severodvinska]] || ''Северодвинск'' || 187284 || [[1936]] || [[1938]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Severo-Kurilsk rayon (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Severokuriļska]] || ''Северо-Курильск'' || 2487 ||  || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Severomorsk (Murmansk oblast).png|20px]] || [[Severomorska]] || ''Североморск'' || 48977 || [[1896]] || [[1951]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Severouralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Severouraļska]] || ''Североуральск'' || 27560 || [[1758]] || [[1944]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Seversk.svg|20px]] || [[Severska (Krievija)|Severska]] || ''Северск'' || 108950 || [[1949]] || [[1954]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sevsk (Bryansk oblast) (1781).png|20px]] || [[Sevska]] || ''Севск'' || 6931 || [[1146]] || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sibai (Bashkortostan).png|20px]] || [[Sibaja]] || ''Сибай'' || 62562 || [[1913]] || [[1955]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sychyovka (Sychyovsk Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Sičovka]] || ''Сычёвка'' || 8212 || [[1488]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Syktyvkar (Komi) (2005).png|20px]] || [[Siktivkara]] || ''Сыктывкар'' || 241982 || [[1780]] || [[1780]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sim (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Sima]] || ''Сим'' || 13672 || [[1759]] || [[1942]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sysert (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Siserta]] || ''Сысерть'' || 20764 || [[1732]] || [[1946]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Syzran coa.png|20px]] || [[Sizraņa]] || ''Сызрань'' || 176057 || [[1683]] || [[1796]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Sjasstroy city coa.gif|20px]] || [[Sjastroja]] || ''Сясьстрой'' || 13637 || [[1927]] || [[1992]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Skopin (Ryazan oblast).png|20px]] || [[Skopina]] || ''Скопин'' || 28092 || [[1597]] || [[1778]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Skovorodina]] || ''Сковородино'' || 9404 || [[1908]] || [[1927]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Slantsevo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Slanci]] || ''Сланцы'' || 33154 || [[1934]] || [[1949]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Slavgorod (Altai krai).png|20px]] || [[Slavgoroda (Krievija)|Slavgoroda]] || ''Славгород'' || 31006 || [[1910]] || [[1914]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Slavyansk-na-Kubani (Krasnodar krai) (12-2006).png|20px]] || [[Slavjanska pie Kubaņas]] || ''Славянск-на-Кубани'' || 65115 || [[1865]] || [[1958]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Slavsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Slavska]] || ''Славск'' || 4408 || [[1292]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Slobodskoy (town).png|20px]] || [[Slobodska]] || ''Слободской'' || 33490 || [[1489]] || [[1780]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Slyudyanka coat of arms.jpg|20px]] || [[Sļudjanka]] || ''Слюдянка'' || 18567 || [[1899]] || [[1936]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Smolensk (Smolensk oblast) (2001).png|20px]] || [[Smoļenska]] || ''Смоленск'' || 330961 || [[863]] || [[863]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerb Snezhinsk.svg|20px]] || [[Sņežinska]] || ''Снежинск'' || 49475 || [[1957]] || [[1993]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Snezhnogorsk (Murmansk oblast) (1992).png|20px]] || [[Sņežnogorska]] || ''Снежногорск'' || 12514 || [[1970]] || [[1980]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Sobinka]] || ''Собинка'' || 18702 || [[1858]] || [[1939]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sochi (Krasnodar krai).svg|20px]] || [[Soči]] || ''Сочи'' || 399673 || [[1838]] || || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:35 sokol.png|20px]] || [[Sokola (pilsēta)|Sokola]] || ''Сокол'' || 37723 || [[1615]] || [[1932]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Solnech.png|20px]] || [[Solņečnogorska]] || ''Солнечногорск'' || 52775 || [[18. gadsimts]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Soltsy.png|20px]] || [[Soļci]] || ''Сольцы'' || 9267 || [[1390]] || [[1914]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Soligalich (Kostroma oblast) (1779).png|20px]] || [[Soļigaļiča]] || ''Солигалич'' || 6129 || [[1335]] || [[1778]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Новый герб Соликамска.jpg|20px]] || [[Soļikamska]] || ''Соликамск'' || 95828 || [[1430]] || [[1573]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Soļiļecka]] || ''Соль-Илецк'' || 27338 || [[1754]] || [[1865]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Solvychegodsk (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Soļvičegodska]] || ''Сольвычегодск'' || 2261 || [[14. gadsimts]] || [[1796]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sorochinsk (Orenburg oblast).gif|20px]] || [[Soročinska]] || ''Сорочинск'' || 28549 || [[1737]] || [[1945]] || [[Orenburgas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sorsk (Khakassia).png|20px]] || [[Sorska]] || ''Сорск'' || 11496 || [[1940]].tie gadi || [[1966]] || [[Hakasija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sortavala (Karelia).png|20px]] || [[Sortavala]] || ''Сортавала'' || 18857 || [[1468]] || [[1632]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sosensky (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Sosenska]] || ''Сосенский'' || 11509 || [[1952]] || [[1991]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sosnogorsk (Komia).png|20px]] || [[Sosnogorska]] || ''Сосногорск'' || 27134 || [[1939]] || [[1955]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sosnovy Bor (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Sosnovijbora]] || ''Сосновый Бор'' || 67079 || [[1958]] || [[1973]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Sosnovka (Krievija)|Sosnovka]] || ''Сосновка'' || 11821 || [[1699]] || [[1962]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sosnovoborsk (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Sosnovoborska]] || ''Сосновоборск'' || 35532 || [[1971]] || [[1985]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sovetsky (Khanty-Mansyisky AO).png|20px]] || [[Sovetska (Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra)|Sovetska]] || ''Советский'' || 28087 || [[1963]] || [[1996]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Gerb Sovetsk.png|20px]] || [[Sovetska (Kaļiņingradas apgabals)|Sovetska]] || ''Советск'' || 41630 || [[1385]] || [[1552]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sovetsk (Kirov oblast).png|20px]] || [[Sovetska (Kirovas apgabals)|Sovetska]] || ''Советск'' || 15868 || [[12. gadsimts]] || [[1937]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Sovetska (Tulas apgabals)|Sovetska]] || ''Советск'' || 7363 || [[1949]] || [[1954]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Sovetskaja Gavaņa]] || ''Советская Гавань'' || 26174 || [[1853]] || [[1941]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Spas-Demensk (Kaluga oblast) (2008).png|20px]] || [[Spasdemenska]] || ''Спас-Деменск'' || 4534 || [[1446]] || [[1917]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerb Klepiki.png|20px]] || [[Spaskļepiki]] || ''Спас-Клепики'' || 5666 || [[16. gadsimts]] || [[1920]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bednodemianovsk (Penza oblast) (2001).png|20px]] || [[Spaska (Penzas apgabals)|Spaska]] || ''Спасск'' || 7209 || [[17. gadsimts]] || [[1779]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Blason de Spassk 2003 (Primorsky kray).png|20px]] || [[Spaska-Daļņija]] || ''Спасск-Дальний'' || 42491 || [[1886]] || [[1917]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Spassk-Ryazansky.gif|20px]] || [[Spaska-Rjazanskija]] || ''Спасск-Рязанский'' || 6971 || [[1629]] || [[1778]] || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Srednekolymsk (Yakutia).png|20px]] || [[Sredņekolimska]] || ''Среднеколымск'' || 3484 || [[1643]] || [[1775]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sredneuralsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Sredņeuraļska]] || ''Среднеуральск'' || 21368 || [[1931]] || [[1966]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Sretenska]] || ''Сретенск'' || 6609 || [[1689]] || [[1926]] || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Staraya Kupavna.png|20px]] || [[Staraja Kupavna]] || ''Старая Купавна'' || 22027 || [[14. gadsimts]] || [[2004]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Staraya Russa.svg|20px]] || [[Staraja Rusa]] || ''Старая Русса'' || 29979 || [[1167]] || || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Staritsa (Tver oblast) (1780).png|20px]] || [[Starica]] || ''Старица'' || 8265 || [[1297]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Stary Oskol (Belgorod oblast)2008.svg|20px]] || [[Starijoskola]] || ''Старый Оскол'' || 220630 || [[1593]] || [[1596]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Starodub (Bryansk oblast) (1782).png|20px]] || [[Staroduba]] || ''Стародуб'' || 18895 || [[1080]] || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Stavropol (1994).png|20px]] || [[Stavropole]] || ''Ставрополь'' || 419816 || [[1777]] || [[1785]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sterlitamak (Bashkortostan).png|20px]] || [[Sterļitamaka]] || ''Стерлитамак'' || 277048 || [[1766]] || [[1781]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Strezhevoy coat of arms.png|20px]] || [[Streževoja]] || ''Стрежевой'' || 41553 || [[1966]] || [[1978]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Stroiteļa]] || ''Строитель'' || 24192 || [[1958]] || [[2000]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
|  || [[Struņina]] || ''Струнино'' || 14022 || [[1492]] || [[1938]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Stupino (Moscow oblast).png|20px]] || [[Stupina]] || ''Ступино'' || 66414 || [[1938]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sudogda (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Sudogda]] || ''Судогда'' || 11023 || [[1552]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sudzha (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Sudža]] || ''Суджа'' || 5722 || [[1664]] || || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sukhinichi (Kaluga oblast) (1842).png|20px]] || [[Suhiņiči]] || ''Сухиничи'' || 15602 || [[18. gadsimts]] || [[1840]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sukhoi Log (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Suhojloga]] || ''Сухой Лог'' || 34425 || [[1710]] || [[1943]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Suojervi]] || ''Суоярви'' || 9270 || [[16. gadsimts]] || [[1940]] || [[Karēlija]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Surazh (Bryansk oblast) (1782).png|20px]] || [[Suraža (Krievija)|Suraža]] || ''Сураж'' || 11186 || [[17. gadsimts]] || [[1781]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Surgut.svg|20px]] || [[Surguta]] || ''Сургут'' || 332313 || [[1594]] || [[1594]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Surovikino without a crown (2008).png|20px]] || [[Surovikina]] || ''Суровикино'' || 19641 || [[1744]] || [[1966]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Surska]] || ''Сурск'' || 6792 || [[1849]] || [[1953]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Susuman (Magadan oblast).png|20px]] || [[Susumana]] || ''Сусуман'' || 5157 || [[1938]] || [[1964]] || [[Magadanas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Suvorova]] || ''Суворов'' || 18015 || [[1949]] || [[1954]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Suzdal.png|20px]] || [[Suzdaļa]] || ''Суздаль'' || 10061 || [[999]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Svetly (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Svetlija]] || ''Светлый'' || 21790 || [[1640]] || [[1955]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Svetlogorsk (Kaliningrad oblast).png|20px]] || [[Svetlogorska]] || ''Светлогорск'' || 11522 || [[1258]] || [[1946]] || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Svetlograd (Stavropol krai).png|20px]] || [[Svetlograda]] || ''Светлоград'' || 38099 || [[1786]] || [[1965]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Svetogorsk (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Svetogorska]] || ''Светогорск'' || 15896 ||  || [[1887]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Svirska]] || ''Свирск'' || 13144 || [[18. gadsimts]] || [[1949]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Svobodny (Amur oblast).png|20px]] || [[Svobodnija]] || ''Свободный'' || 56246 || [[1912]] || [[1912]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shatsk (Ryazan oblast) (1781).png|20px]] || [[Šacka]] || ''Шацк'' || 6307 || [[1553]] || || [[Rjazaņas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shadrinsk (Kurgan oblast).png|20px]] || [[Šadrinska]] || ''Шадринск'' || 77215 || [[1662]] || [[1712]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Šagonara]] || ''Шагонар'' || 10905 || [[1888]] || [[1945]] || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Shakhty.png|20px]] || [[Šahti]] || ''Шахты'' || 237407 || [[1805]] || || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Šahtorska]] || ''Шахтёрск'' || 7351 || [[20. gadsimts]] || [[1947]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Герб городского округа город Шахунья (Нижегородская область).jpg|20px]] || [[Šahuņja]] || ''Шахунья'' || 20499 || [[1921]] || || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Šali]] || ''Шали'' || 50412 ||  || [[1990]] || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Sharypovo.png|20px]] || [[Šaripova]] || ''Шарыпово'' || 37411 || [[18. gadsimts]] || [[1981]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Sharya (Kostroma oblast).png|20px]] || [[Šarja]] || ''Шарья'' || 23785 || [[1906]] || [[1938]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Shatura city coa.gif|20px]] || [[Šatura]] || ''Шатура'' || 33190 || [[1423]] || [[1936]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Schigry (Kursk oblast) (1780).png|20px]] || [[Ščigri]] || ''Щигры'' || 16227 || [[18. gadsimts]] || [[1779]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Schyokino (Tula oblast).png|20px]] || [[Ščokina]] || ''Щёкино'' || 58531 || [[1870]] || [[1938]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shchelkovo (Moscow oblast).png|20px]] || [[Ščolkova]] || ''Щёлково'' || 116366 || [[16. gadsimts]] || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Schuche (2012).gif|20px]] || [[Ščučje]] || ''Щучье'' || 10577 || [[1750]] || [[1945]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Lob Coats of arms Shebekino.svg|20px]] || [[Šebekina]] || ''Шебекино'' || 43585 || [[1713]] || [[1938]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shelehov (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Šeļehova (Irkutskas apgabals)|Šeļehova]] || ''Шелехов'' || 46775 || [[1953]] || [[1962]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shenkursk (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Šenkurska]] || ''Шенкурск'' || 5161 || [[1137]] || [[1780]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shikhany (Saratov oblast).svg|20px]] || [[Šihaņi]] || ''Шиханы'' || 6045 || [[1928]] || [[1996]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shilka (Chita oblast).png|20px]] || [[Šilka]] || ''Шилка'' || 13292 || [[1765]] || || [[Aizbaikāla novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Šimanovska]] || ''Шимановск'' || 19116 || [[1910]] || [[1950]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shlisselburg (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Šliselburga]] || ''Шлиссельбург'' || 14554 || [[1323]] || [[1780]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Shuya (Ivanovo oblast).svg|20px]] || [[Šuja]] || ''Шуя'' || 58570 || [[1539]] || [[1539]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Shumerlya (Chuvashia) (1976).png|20px]] || [[Šumerļa]] || ''Шумерля'' || 30536 || [[1916]] || [[1937]] || [[Čuvašija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Shumikha (2005).png|20px]] || [[Šumiha]] || ''Шумиха'' || 17593 || [[1892]] || [[1944]] || [[Kurgānas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Taganrog.png|20px]] || [[Taganroga]] || ''Таганрог'' || 253587 || [[1698]] || [[1775]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Taiga coat of arms.png|20px]] || [[Taiga (pilsēta)|Taiga]] || ''Тайга'' || 25122 || [[1896]] || [[1911]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of tayshet.png|20px]] || [[Taišeta]] || ''Тайшет'' || 33836 || [[1897]] || [[1938]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Taldom (Moscow oblast).png|20px]] || [[Taldoma]] || ''Талдом'' || 13325 || [[1677]] || [[1929]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Talitsa (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Taļica]] || ''Талица'' || 16081 || [[1732]] || [[1942]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tambov (Tambov oblast) (1781).png|20px]] || [[Tambova]] || ''Тамбов'' || 284972 || [[1636]] || [[1719]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerb tara fin.png|20px]] || [[Tara (Krievija)|Tara]] || ''Тара'' || 27839 || [[1594]] || || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tarko-Sale (Yamalo-Nenetsky AO).png|20px]] || [[Tarkosaļe]] || ''Тарко-Сале'' || 21151 || [[1932]] || [[2004]] || [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tarusa (Kaluga oblast) (1777).png|20px]] || [[Tarusa]] || ''Таруса'' || 9441 || [[1246]] || [[1776]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Tastagol.png|20px]] || [[Taštagola]] || ''Таштагол'' || 22953 || [[1939]] || [[1963]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Tatarska]] || ''Татарск'' || 24165 || [[1894]] || [[1911]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tavda (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Tavda]] || ''Тавда'' || 34270 || [[1910]] || [[1937]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Teberda]] || ''Теберда'' || 8776 || [[1868]] || [[1971]] || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Gerb-Teikovo.jpg|20px]] || [[Teikova]] || ''Тейково'' || 33782 || [[17. gadsimts]] || [[1918]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Temnikov (Mordovia) (1781).png|20px]] || [[Temņikova]] || ''Темников'' || 6689 || [[1536]] || || [[Mordvija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Temryuk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Temrjuka]] || ''Темрюк'' || 38780 ||  || [[1860]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Tereka (pilsēta)|Tereka]] || ''Терек'' || 19446 || [[1876]] || [[1967]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| || [[Tetjuši]] || ''Тетюши'' || 11419 || [[1578]] || [[1781]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tikhoretsk (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Tihorecka]] || ''Тихорецк'' || 59981 || [[1874]] || [[1926]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tikhvin (Leningrad oblast) (1773).png|20px]] || [[Tihvina]] || ''Тихвин'' || 58289 || [[1383]] || [[1773]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Timashevsk.png|20px]] || [[Timašovska]] || ''Тимашёвск'' || 52953 || [[1794]] || [[1966]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tynda (Amur oblast) (2006).png|20px]] || [[Tinda]] || ''Тында'' || 34169 || [[1907]] || [[1975]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Tirniauza]] || ''Тырныауз'' || 20492 || [[1934]] || [[1955]] || [[Kabarda-Balkārija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tyukalinsk.png|20px]] || [[Tjukaļinska]] || ''Тюкалинск'' || 10695 || [[1759]] || [[1823]] || [[Omskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tyumen (Tyumen oblast) (2005).png|20px]] || [[Tjumeņa]] || ''Тюмень'' || 679861 || [[1586]] || || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tobolsk (Tyumen oblast) (2007).png|20px]] || [[Toboļska]] || ''Тобольск'' || 98052 || [[1587]] || [[1587]] || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Toguchin (Novosibirsk oblast).png|20px]] || [[Togučina]] || ''Тогучин'' || 21663 || [[1867]] || [[1945]] || [[Novosibirskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Togliatti (Samara oblast) small.png|20px]] || [[Toljati]] || ''Тольятти'' || 718127 || [[1737]] || [[1780]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tomarinsky rayon (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Tomari (pilsēta)|Tomari]] || ''Томари'' || 4033 || [[1870]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Tommota]] || ''Томмот'' || 7508 || [[1923]] || [[1923]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Tomsk city coat of arms.png|20px]] || [[Tomska]] || ''Томск'' || 557179 || [[1604]] || [[1629]] || [[Tomskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Topki coat of arms.png|20px]] || [[Topki]] || ''Топки'' || 28044 || [[1914]] || [[1933]] || [[Kemerovas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Toropets (Tver oblast).png|20px]] || [[Toropeca]] || ''Торопец'' || 12290 || [[1074]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Torzhok (Tver oblast).png|20px]] || [[Toržoka]] || ''Торжок'' || 46950 || [[9. gadsimts]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Tosno]] || ''Тосно'' || 39320 || [[1500]] || [[1963]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Totma (Vologda oblast).png|20px]] || [[Totjma]] || ''Тотьма'' || 9862 || [[1137]] || [[1780]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tryokhgorny (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Trjohgornija]] || ''Трёхгорный'' || 32789 || [[1952]] || [[1955]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Troitsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Troicka (Čeļabinskas apgabals)|Troicka]] || ''Троицк'' || 77176 || [[1743]] || [[1784]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Trubchevsk (Oryol oblast) (1781).png|20px]] || [[Trubčevska]] || ''Трубчевск'' || 14073 || [[975]] || || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tuapse (Krasnodar krai).png|20px]] || [[Tuapse]] || ''Туапсе'' || 63185 || [[1838]] || || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tuimazy rayon (Bashkortostan).png|20px]] || [[Tuimazi]] || ''Туймазы'' || 67587 || [[1912]] || [[1960]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tula.png|20px]] || [[Tula]] || ''Ту́ла'' || 490508 || [[1146]] || || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tulun (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Tuluna]] || ''Тулун'' || 42330 || [[1735]] || [[1927]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Turana (Tiva)|Turana]] || ''Туран'' || 4873 || [[1885]] || [[1945]] || [[Tiva]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Turinsk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Turinska]] || ''Туринск'' || 17277 || [[1600]] || || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Tutaev gerb vector.svg|20px]] || [[Tutajeva]] || ''Тутаев'' || 40380 || [[13. gadsimts]] || [[1777]] || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Tver (Tver oblast).png|20px]] || [[Tvera]] || ''Тверь'' || 411042 || [[1135]] || || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Učali]] || ''Учалы'' || 37681 || [[1955]] || [[1963]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Udachny coat of arms (2009).png|20px]] || [[Udačnija]] || ''Удачный'' || 11674 || [[1967]] || [[1987]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Udomlya (Tver oblast).png|20px]] || [[Udomļa]] || ''Удомля'' || 29405 || [[1478]] || [[1981]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Ufa.svg|20px]] || [[Ufa]] || ''Уфа'' || 1096702 || [[1574]] || [[1586]] || [[Baškortostāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Uglegorsk (Sakhalin oblast).png|20px]] || [[Ugļegorska (Krievija)|Ugļegorska]] || ''Углегорск'' || 9597 || [[20. gadsimts]] || [[1946]] || [[Sahalīnas apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Uglich (Yaroslavl oblast).png|20px]] || [[Ugļiča]] || ''Углич'' || 32766 || [[937]] || || [[Jaroslavļas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ukhta (Komia) (1979).png|20px]] || [[Uhta]] || ''Ухта'' || 99155 || [[1929]] || [[1943]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Ujara]] || ''Уяр'' || 12 319 || [[1760]] || [[1944]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Gerb u u.jpg|20px]] || [[Ulanude]] || ''Улан-Удэ'' || 421453 || [[1666]] || [[1690]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Ulyanovsk.png|20px]] || [[Uļjanovska]] || ''Ульяновск'' || 616672 || [[1648]] || [[1780]] || [[Uļjanovskas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Unecha (Bryansk oblast) (1986).png|20px]] || [[Uņeča]] || ''Унеча'' || 24946 || [[1887]] || [[1940]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Uray.svg|20px]] || [[Uraja]] || ''Урай'' || 39893 || [[1922]] || [[1965]] || [[Hantu-Mansu autonomais apvidus — Jugra]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Ureņa]] || ''Урень'' || 12066 || [[1719]] || [[1973]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Uryupinsk 1994.png|20px]] || [[Urjupinska]] || ''Урюпинск'' || 39548 || [[1618]] || [[1929]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| || [[Urusmartana]] || ''Урус-Мартан'' || 54248 ||  || [[1990]] || [[Čečenija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Urzhum.png|20px]] || [[Uržuma]] || ''Уржум'' || 10080 || [[1584]] || [[1796]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Usinsk (Komia).png|20px]] || [[Usinska]] || ''Усинск'' || 39831 || [[1966]] || [[1984]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Usman (Lipetsk oblast) (1781).png|20px]] || [[Usmaņa]] || ''Усмань'' || 19432 || [[1645]] || [[1779]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Usoļje]] || ''Усолье'' || 5814 || [[1606]] || [[1940]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ussolie-Sibirskoye (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Usoļje-Sibirska]] || ''Усолье-Сибирское'' || 80 331 || [[1669]] || [[1925]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Ustjdžeguta]] || ''Усть-Джегута'' || 29665 ||  || [[1975]] || [[Karačaja-Čerkesija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ust-Ilimsk (Irkutsk oblast).png|20px]] || [[Ustjiļimska]] || ''Усть-Илимск'' || 83635 || [[1966]] || [[1973]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ust-Kut 2009.png|20px]] || [[Ustjkuta]] || ''Усть-Кут'' || 43552 || [[1631]] || [[1954]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Ust labinsk city coa 2010.gif|20px]] || [[Ustjlabinska]] || ''Усть-Лабинск'' || 42355 || [[1794]] || [[1958]] || [[Krasnodaras novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Ustyuzhna and Ustugnovsky District (Vologda Region).gif|20px]] || [[Ustjužna]] || ''Устюжна'' || 8942 || [[1252]] || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ust-Katav (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Ustkatava]] || ''Усть-Катав'' || 23064 || [[1758]] || [[1942]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ussuriysk (Primorsky kray).png|20px]] || [[Usurijska]] || ''Уссурийск'' || 166819 || [[1866]] || [[1898]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| || [[Uvarova]] || ''Уварово'' || 25064 || [[1699]] || [[1966]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Uzlovaya (Tula oblast).png|20px]] || [[Uzlovaja]] || ''Узловая'' || 53316 || [[1873]] || [[1877]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Užura]] || ''Ужур'' || 15483 || [[1760]] || [[1953]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Valday (Novgorod oblast).png|20px]] || [[Valdaja]] || ''Валдай'' || 14758 || [[1495]] || [[1770]] || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Valuyki (Belgorod oblast).svg|20px]] || [[Valuiki]] || ''Валуйки'' || 34437 || [[1593]] || [[1797]] || [[Belgorodas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Velizh.png|20px]] || [[Veļiža]] || ''Велиж'' || 7188 || [[1536]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Velikie Luki (Pskov oblast).png|20px]] || [[Veļikije Luki]] || ''Великие Луки'' || 96514 || [[1166]] || [[1777]] || [[Pleskavas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Veliky Novgorod.svg|20px]] || [[Veļikijnovgoroda]] || ''Великий Новгород'' || 219971 || [[862]] || || [[Novgorodas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Velikiy Ustyug (Vologda oblast) (2000).png|20px]] || [[Veļikijustjuga]] || ''Великий Устюг'' || 31983 || [[1147]] || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Velsk (Arkhangelsk oblast) (1780).png|20px]] || [[Veļska]] || ''Вельск'' || 23126 || [[1137]] || [[1780]] || [[Arhangeļskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Venyov (Tula oblast).png|20px]] || [[Veņova]] || ''Венёв'' || 14244 || [[1371]] || [[1777]] || [[Tulas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Verea2.gif|20px]] || [[Vereja]] || ''Верея'' || 5297 || [[1371]] || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Vereščagina]] || ''Верещагино'' || 22448 || [[1898]] || [[1942]] || [[Permas novads]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhnyaya Pyshma (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Verhņaja Pišma]] || ''Верхняя Пышма'' || 64113 || [[1821]] || [[1946]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhnyaya Salda (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Verhņaja Salda]] || ''Верхняя Салда'' || 44404 || [[1778]] || [[1938]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhnyaya Tura (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Verhņaja Tura]] || ''Верхняя Тура'' || 9166 || [[1737]] || [[1941]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhneuralsk (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Verhņeuraļska]] || ''Верхнеуральск'' || 9342 || [[1734]] || [[1781]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhny Ufaley (Chelyabinsk oblast).png|20px]] || [[Verhņijufaļeja]] || ''Верхний Уфалей'' || 29096 || [[1761]] || [[1941]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Verhņijtagila]] || ''Верхний Тагил'' || 11365 || [[1716]] || [[1966]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhoyansk (Yakutia) soviet.png|20px]] || [[Verhojanska]] || ''Верхоянск'' || 1173 || [[1638]] || [[1817]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Verkhoturie (Sverdlovsk oblast) coat ot arms.png|20px]] || [[Verhoturje]] || ''Верхотурье'' || 8771 || [[1597]] || [[1597]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vesegonsk (Tver oblast).png|20px]] || [[Vesjegonska]] || ''Весьегонск'' || 6625 || [[1564]] || [[1776]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vetluga (Nizhny Novgorod oblast) (1779).png|20px]] || [[Vetluga]] || ''Ветлуга'' || 8555 || [[1606]] || [[1778]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Vyborg.svg|20px]] || [[Viborga]] || ''Выборг'' || 80265 || [[1293]] || [[1403]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vichuga.png|20px]] || [[Vičuga]] || ''Вичуга'' || 36100 || [[1925]] || [[1925]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Города Видное 2014-03-24 15-51.png|20px]] || [[Vidnoje]] || ''Видное'' || 57358 || [[1949]] || [[1965]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Vihorevka]] || ''Вихоревка'' || 21767 || [[1947]] || [[1966]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Vyksa.png|20px]] || [[Viksa]] || ''Выкса'' || 54163 || [[1757]] || [[1934]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coats of Arms of Viluchinsk.svg|20px]] || [[Viļučinska]] || ''Вилючинск'' || 21602 || [[1968]] || [[1968]] || [[Kamčatkas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Viluysk (Yakutia).png|20px]] || [[Viļujska]] || ''Вилюйск'' || 10559 || [[1634]] || [[1783]] || [[Saha]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vysotskoe GP.png|20px]] || [[Visocka]] || ''Высоцк'' || 1155 || [[1532]] || [[1940]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vysokovsk (Moscow oblast) (1997).png|20px]] || [[Visokovska]] || ''Высоковск'' || 10659 || [[1864]] || [[1940]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vyshny Volochek (Tver oblast).png|20px]] || [[Višņijvoločoka]] || ''Вышний Волочёк'' || 49391 || [[1471]] || [[1770]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vytegra (Vologda oblast) (1781).png|20px]] || [[Vitegra]] || ''Вытегра'' || 10308 || [[1496]] || [[1773]] || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vyatskie Polyany (Kirov oblast).png|20px]] || [[Vjatskije Poļani]] || ''Вятские Поляны'' || 33584 || [[1596]] || || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Vjazemskija]] || ''Вяземский'' || 13881 || [[1894]] || [[1951]] || [[Habarovskas novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vyazma (Smolensk oblast) (1780).png|20px]] || [[Vjazma]] || ''Вязьма'' || 54754 || [[1239]] || [[1776]] || [[Smoļenskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vyazniki (Vladimir oblast) (1781).png|20px]] || [[Vjazņiki]] || ''Вязники'' || 38661 || [[1608]] || [[1778]] || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Vladikavkaz.png|20px]] || [[Vladikaukāza]] || ''Владикавказ'' || 308285 || [[1784]] || [[1931]] || [[Ziemeļosetija-Alānija]] || [[Ziemeļkaukāza federālais apgabals|Ziemeļkaukāza]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vladimir (Vladimir oblast).svg|20px]] || [[Vladimira]] || ''Владимир'' || 350087 || [[990]] || || [[Vladimiras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Gerbvlad2012.jpg|20px]] || [[Vladivostoka]] || ''Владивосток'' || 603244 || [[1860]] || [[1880]] || [[Piejūras novads]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volchansk (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Volčanska]] || ''Волчанск'' || 9534 ||  || [[1956]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volgodonsk (Rostov oblast).png|20px]] || [[Volgodonska]] || ''Волгодонск'' || 170074 || [[1950]] || [[1956]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Volgograd city.svg|20px]] || [[Volgograda]] || ''Волгоград'' || 1017985 || [[1579]] || [[1780]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volgorechensk (Kostroma oblast).svg|20px]] || [[Volgorečenska]] || ''Волгореченск'' || 16768 || [[1964]] || [[1994]] || [[Kostromas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Volhova (pilsēta)|Volhova]] || ''Волхов'' || 46589 || [[1918]] || [[1933]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Volodarska]] || ''Володарск'' || 10074 ||  || [[1956]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vologda (Vologda oblast) (1780).png|20px]] || [[Vologda]] || ''Вологда'' || 308172 || [[1147]] || || [[Vologdas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volokolamsk (Moscow oblast).png|20px]] || [[Volokolamska]] || ''Волоколамск'' || 21692 || [[1135]] || || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volosovo (Leningrad oblast).png|20px]] || [[Volosova]] || ''Волосово'' || 12179 || [[1870]] || [[1999]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Volzhsk (Mariy El).jpg|20px]] || [[Volžska (Marijela)|Volžska]] || ''Волжск'' || 54872 || [[1940]] || [[1940]] || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volzhsky (Volgograd oblast).png|20px]] || [[Volžska (Volgogradas apgabals)|Volžska]] || ''Волжский'' || 326841 || [[1951]] || [[1954]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Volsk (Saratov oblast) (1780).png|20px]] || [[Voļska]] || ''Вольск'' || 64558 || [[1690]] || [[1780]] || [[Saratovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Vorkuta (Komia) (1971).png|20px]] || [[Vorkuta]] || ''Воркута'' || 61638 || [[1936]] || [[1943]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Voronezh.png|20px]] || [[Voroņeža]] || ''Воронеж'' || 1014610 || [[1586]] || [[1779]] || [[Voroņežas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Vorsma]] || ''Ворсма'' || 10989 || [[16. gadsimts]] || [[1955]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:50voskresensk g.png|20px]] || [[Voskresenska]] || ''Воскресенск'' || 93521 || [[1862]] || [[1938]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Votkinsk (Udmurtia).png|20px]] || [[Votkinska]] || ''Воткинск'' || 98045 || [[1759]] || [[1935]] || [[Udmurtija]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Mo gorod vsevolozhsk.svg|20px]] || [[Vsevoložska]] || ''Всеволожск'' || 64368 || [[1892]] || [[1963]] || [[Ļeņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Vuktila]] || ''Вуктыл'' || 11198 || [[1964]] || [[1984]] || [[Komi]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zadonsk (Lipetsk oblast) (1781).png|20px]] || [[Zadonska]] || ''Задонск'' || 9565 || [[1615]] || [[1779]] || [[Ļipeckas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zainsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Zainska]] || ''Заинск'' || 41242 || [[1656]] || [[1978]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| || [[Zakamenska]] || ''Закаменск'' || 11455 || [[1934]] || [[1944]] || [[Burjatija]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zaozyorny (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Zaozjornija]] || ''Заозёрный'' || 10276 || [[1776]] || [[1948]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zaozyorsk (Murmansk oblast) proposal.png|20px]] || [[Zaozjorska]] || ''Заозёрск'' || 9860 || [[1958]] || || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Zapadnaja Dvina]] || ''Западная Двина'' || 8630 || [[1900]] || [[1937]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zapolyarny (Murmansk oblast).jpg|20px]] || [[Zapoļarnija]] || ''Заполярный'' || 15424 || [[1956]] || [[1963]] || [[Murmanskas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Герб городского поселения Зарайск.gif|20px]] || [[Zarajska]] || ''Зарайск'' || 24142 || [[1146]] || [[1778]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zarechny (Penza oblast).png|20px]] || [[Zarečnija (Penzas apgabals)|Zarečnija]] || ''Заречный'' || 64095 || [[1958]] || [[1958]] || [[Penzas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zarechny (Sverdlovsk oblast).png|20px]] || [[Zarečnija (Sverdlovskas apgabals)|Zarečnija]] || ''Заречный'' || 27351 || [[1955]] || [[1992]] || [[Sverdlovskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Zarinsk coat of arms.svg|20px]] || [[Zarinska]] || ''Заринск'' || 47586 || [[1979]] || [[1979]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Zavitinska]] || ''Завитинск'' || 10952 || [[1906]] || [[1954]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Zavodoukovsk Coat of arms.jpg|20px]] || [[Zavodoukovska]] || ''Заводоуковск'' || 25278 || [[1729]] || [[1960]] || [[Tjumeņas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| [[Attēls:Zavolzh.png|20px]] || [[Zavolžje]] || ''Заволжье'' || 39344 || [[1947]] || [[1964]] || [[Ņižņijnovgorodas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zavolzhsk.png|20px]] || [[Zavolžska]] || ''Заволжск'' || 11239 || [[19. gadsimts]] || [[1954]] || [[Ivanovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zeya (Amur oblast).png|20px]] || [[Zeja (pilsēta)|Zeja]] || ''Зея'' || 24082 || [[1879]] || [[1906]] || [[Amūras apgabals]] || [[Tālo Austrumu federālais apgabals|Tālo Austrumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zelenodolsk (Tatarstan).png|20px]] || [[Zeļenodoļska]] || ''Зеленодольск'' || 98120 || [[1865]] || [[1932]] || [[Tatarstāna]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zelenogorsk (Krasnoyarsk krai).png|20px]] || [[Zeļenogorska (Krasnojarskas novads)|Zeļenogorska]] || ''Зеленогорск'' || 64343 || [[1956]] || || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| || [[Zeļenogradska]] || ''Зеленоградск'' || 13592 || [[1252]] || || [[Kaļiņingradas apgabals]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zelenokumsk.png|20px]] || [[Zeļenokumska]] || ''Зеленокумск'' || 35625 || [[1781]] || [[1965]] || [[Stavropoles novads]] || [[Ziemeļrietumu federālais apgabals|Ziemeļrietumu]]
|-
| || [[Zernograda]] || ''Зерноград'' || 25833 || [[1929]] || [[1951]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Zima g.gif|20px]] || [[Zima]] || ''Зима'' || 31523 || [[1743]] || [[1922]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zlatoust.svg|20px]] || [[Zlatousta]] || ''Златоуст'' || 170920 || [[1754]] || [[1865]] || [[Čeļabinskas apgabals]] || [[Urālu federālais apgabals|Urālu]]
|-
| || [[Zlinka]] || ''Злынка'' || 5490 || [[1702]] || [[1925]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Zmeinogorsk Coat of Arms.jpg|20px]] || [[Zmeinogorska]] || ''Змеиногорск'' || 10617 || [[1736]] || [[1952]] || [[Altaja novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:RUS Знаменск COA.gif|20px]] || [[Znamenska]] || ''Знаменск'' || 27021 || [[1948]] || [[1962]] || [[Astrahaņas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zubtsov (Tver oblast).png|20px]] || [[Zubcova]] || ''Зубцов'' || 6590 || [[1216]] || [[1216]] || [[Tveras apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Zujevka]] || ''Зуевка'' || 10945 || [[1898]] || [[1944]] || [[Kirovas apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zvenigorod (Moscow oblast).png|20px]] || [[Zveņigoroda]] || ''Звенигород'' || 18183 || [[1152]] || [[1781]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| || [[Zveņigova]] || ''Звенигово'' || 11729 || [[1860]] || [[1974]] || [[Marijela]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zverevo (Rostov oblast).png|20px]] || [[Zvereva]] || ''Зверево'' || 20974 || [[1819]] || [[1989]] || [[Rostovas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zheleznodorozhny (Moscow oblast).png|20px]] || [[Žeļeznodorožnija]] || ''Железнодорожный'' || 146251 || [[1861]] || [[1952]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zheleznogorsk (Kursk oblast).png|20px]] || [[Žeļeznogorska (Kurskas apgabals)|Žeļeznogorska]] || ''Железногорск'' || 97601 || [[1957]] || [[1962]] || [[Kurskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zheleznogorsk.svg|20px]] || [[Žeļeznogorska (Krasnojarskas novads)|Žeļeznogorska]] || ''Железногорск'' || 84930 || [[1950]] || [[1954]] || [[Krasnojarskas novads]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Zhelegorsk ilimski gerb.png|20px]] || [[Žeļeznogorska-Iļimska]] || ''Железногорск-Илимский'' || 24505 || [[1948]] || [[1965]] || [[Irkutskas apgabals]] || [[Sibīrijas federālais apgabals|Sibīrijas]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zheleznovodsk (Stavropol kray).png|20px]] || [[Žeļeznovodska]] || ''Железноводск'' || 24438 || [[1810]] || [[1917]] || [[Stavropoles novads]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zherdevka (Tambov oblast).png|20px]] || [[Žerdevka]] || ''Жердевка'' || 14748 || [[1745]] || [[1954]] || [[Tambovas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zhigulyovsk (Samara oblast).png|20px]] || [[Žiguļovska]] || ''Жигулёвск'' || 55559 || [[1949]] || [[1952]] || [[Samaras apgabals]] || [[Volgas federālais apgabals|Volgas]]
|-
| [[Attēls:Г Жирновск герб.jpg|20px]] || [[Žirnovska]] || ''Жирновск'' || 16414 || [[18. gadsimts]] || [[1958]] || [[Volgogradas apgabals]] || [[Dienvidu federālais apgabals|Dienvidu]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zhizdra (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Žizdra]] || ''Жиздра'' || 5433 || [[1146]] || [[1777]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Zhukov (Kaluga oblast).png|20px]] || [[Žukova (pilsēta)|Žukova]] || ''Жуков'' || 12014 || [[17. gadsimts]] || [[1996]] || [[Kalugas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб города Жуковка.jpg|20px]] || [[Žukovka]] || ''Жуковка'' || 17376 || [[1867]] || [[1962]] || [[Brjanskas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|-
| [[Attēls:Герб Жуковского (города Московской области).svg|20px]] || [[Žukovska]] || ''Жуковский'' || 107552 ||  || [[1947]] || [[Maskavas apgabals]] || [[Centrālais federālais apgabals|Centrālais]]
|}

=== ''Krimas federālais apgabals'' ===
Šīs 17 [[pilsēta]]s ''de iure'' atrodas [[Ukraina|Ukrainā]], neraugoties uz izmaiņām, kas veiktas pēc [[Krimas okupācija]]s.

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[ukraiņu valoda|ukraiņu valodā]])&lt;/small&gt;!!Nosaukums&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[krievu valoda|krievu valodā]])&lt;/small&gt; !! Dibināta !! Pilsētas&lt;br /&gt;tiesības no !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2014)&lt;ref&gt;Krimas (Ukrainas) iedzīvotāju skaits pa pilsētām (2014. gada 30. aprīlis) http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/ukr/publ_new1/index.asp {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140924041031/http://database.ukrcensus.gov.ua/PXWEB2007/ukr/publ_new1/index.asp |date={{dat|2014|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt; !! Administratīvā vienība
|-
| [[Attēls:COA Alupka, Yaltynska, Crimea.svg|25px]] || [[Alupka]] || ''Алýпка'' || ''Алупка'' || 8528 || || || [[Krimas Republika]] 
|- 
| [[Attēls:Coat of Arms of Alushta.png|25px]] || [[Alušta]] || ''Алушта'' || ''Алушта'' || 28295 || [[6. gadsimts]] || [[1902]] || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Armiansk, Krym.svg|25px]] || [[Armjanska]] || ''Армянськ'' || ''Армянск'' || 22286 || [[1736]] || [[1993]] || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Bakhchysarai.svg|25px]] || [[Bahčisaraja]] || ''Бахчисарáй'' || ''Бахчисарай'' || 26651 || [[1532]] || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Bilohirsk, Krym.svg|25px]] || [[Bilohirska]] || ''Білогірськ'' || ''Белогорск'' || 18252 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:UHT Dzhankoi.svg|25px]] || [[Džankoja]] || ''Джанкой'' || ''Джанкой'' || 35260 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:UHT Yevpatoriia, Crimea, Ukraine.svg|25px]] || [[Eipatorija]] || ''Євпаторія'' || ''Евпатория'' || 107040 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:Feodosiya coat of arms.svg|25px]] || [[Feodosija]] || ''Феодосія'' || ''Феодосия'' || 69040 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Yalta, Krym.svg|25px]] || [[Jalta]] || ''Ялта'' || ''Ялта'' || 78200 || [[1154]] || [[1838]] || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:Kerch coat.svg|25px]] || [[Kerča]] || ''Керч'' || ''Керчь'' || 145920 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Krasnoperekopsk.svg|25px]] || [[Krasnoperekopska]] || ''Красноперекопськ'' || ''Красноперекопск'' || 29560 || [[1932]] || [[1966]] || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Saky, Crimea, Ukraine.svg|25px]] || [[Saki]] || ''Саки'' || ''Саки'' || 22503 || || [[1952]] || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA of Sevastopol.svg|25px]] || [[Sevastopole]] || ''Севастополь'' || ''Севастополь'' || 348513  || || [[1783]] || [[Sevastopole]] 
|-
| [[Attēls:COA Simferopol.svg|25px]] || [[Simferopole]] || ''Сімферополь'' || ''Симферополь'' || 330500 || [[1508]] || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:St krmd s.png|25px]] || [[Starijkrima]] || ''Старий Крим'' || ''Старый Крым'' || 9478 || || || [[Krimas Republika]]
|-
||| [[Sudaka]] || ''Судак'' || ''Судак'' || 15532 || || || [[Krimas Republika]]
|-
| [[Attēls:COA Shcholkine.svg|25px]] || [[Ščolkine]] || ''Щолкіне'' || ''Щёлкино'' || 11169 || [[1978]] || || [[Krimas Republika]]
|}

== Karte ==
Šajā kartē norādītas 50 lielākās Krievijas Federācijas pilsētas (ņemot vērā 2014. gada iedz.sk.) atrašanās vietas
{{VietasKarte+|Krievija|width=1100 |float=center|caption = [[Krievijas Federācija]]s 50 lielāko pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta)|
|places =
{{VietasKarte~|Krievija|lat=55.75|long=37.616667|position = top |label='''[[Maskava]]'''}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=59.95|long=30.316667|position = top |label=[[Sanktpēterburga]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=55.016667|long=82.916667|position = left |label=[[Novosibirska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.833333|long=60.583333|position = right |label=[[Jekaterinburga]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.3112|long=43.9308|position = right |label=[[Ņižņijnovgoroda]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=  55.790833|long= 49.114444|position = left |label=[[Kazaņa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.183333|long=50.116667|position = bottom |label=[[Samara]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=55.162222|long=61.403056|position = bottom |label=[[Čeļabinska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.966667|long=73.383333|position = top |label=[[Omska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=47.240556|long=39.710556|position = top |label=[[Rostova pie Donas]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.733333|long=55.966667|position = right |label=[[Ufa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=58.013889|long=56.248889|position = right |label=[[Perma]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=48.701|long= 44.4996|position = right |label=[[Volgograda]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=51.671667|long= 39.210556|position = bottom |label=[[Voroņeža]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=51.533333|long=46|position = left |label=[[Saratova]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=45.033333|long=38.983333|position = right |label=[[Krasnodara]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.516667|long=49.416667|position = left |label=[[Toljati]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=  57.15|long= 65.533333|position = right |label=[[Tjumeņa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.85|long= 53.216667|position = left |label=[[Iževska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.346944|long=83.776944|position = left |label=[[Barnaula]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.316667|long= 48.366667|position = left |label=[[Uļjanovska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=52.283333|long=104.3|position = top |label=[[Irkutska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=43.116667|long=131.9|position = top |label=[[Vladivostoka]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=57.616667|long=39.85|position = right |label=[[Jaroslavļa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=48.483333|long=135.066667|position = top |label=[[Habarovska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=42.966667|long=47.483333|position = top |label=[[Mahačkala]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=51.766667|long=55.1|position = top |label=[[Orenburga]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.488611|long= 84.952222|position = top |label=[[Tomska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.733333|long=87.083333|position = right |label=[[Novokuzņecka]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=55.354167|long=86.089722|position = right  |label=[[Kemerova]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=46.333333|long=48.033333|position = top |label=[[Astrahaņa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.616667|long=39.716667|position = left |label=[[Rjazaņa]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=55.701|long= 52.333333|position = bottom |label=[[Naberežnije Čelni|Naberežnije&lt;br /&gt;Čelni]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.2|long=45|position = left |label=[[Penza]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=52.616667|long=39.6|position = right |label=[[Ļipecka]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.21|long= 37.616667|position = left |label=[[Tula]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=58.6|long=49.65|position = right |label=[[Kirova]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.116667|long=47.233333|position = right |label=[[Čeboksari]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=54.716667|long= 20.5|position = top |label=[[Karaļauči|Kaļiņingrada]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=51.716667|long=36.183333|position = left |label=[[Kurska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=51.833333|long=107.616667|position = bottom |label=[[Ulanude]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=45.033333|long=41.966667|position = right |label=[[Stavropole]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.383333|long=59.033333|position = bottom |label=[[Magņitogorska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=56.857778|long= 35.921667|position = top |label=[[Tvera]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=57|long=40.983333|position = right |label=[[Ivanova]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=53.25|long=34.366667|position = left |label=[[Brjanska]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=43.585278|long=39.720278|position = bottom |label=[[Soči]]}}
{{VietasKarte~|Krievija|lat=50.6|long=36.6|position = left |label=[[Belgoroda]]}}
{{VietasKarte~|Krasnojarskas novads|lat=56|long=92.833333|position = right |label=[[Krasnojarska]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Krievijas Federācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2014. gada 1. janvāris)
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer= 
|Attēls:Kutuzov Avenue.jpg|1. — [[Maskava]] ([[Krievija]]s [[galvaspilsēta]])
|File:Petersburg Nikolskiy from Sowjetskaja Hotel.jpg|2. — [[Sanktpēterburga]]
|File:СГУПС.jpg|3. — [[Novosibirska]]
|File:Вид на городской пруд.jpg|4. — [[Jekaterinburga]]
|File:Рождественская церковь, ночной вид на Стрелку.JPG|5. — [[Ņižņijnovgoroda]]
|File:Kazan cityscape.jpg|6. — [[Kazaņa]]
|File:Samara 003.jpg|7. — [[Samara]]
|File:Kirova Street, Chelyabinsk.jpg|8. — [[Čeļabinska]]
|File:Omsk Tarskaya street.jpg|9. — [[Omska]]
|File:Rostov-on-don skyline.jpg|10. — [[Rostova pie Donas]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}
{{Āzijas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Krievijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>mdkss8doj909csir9x9rfv50zwr65so</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>8187</id>
    <revision>
      <id>4301291</id>
      <parentid>4282652</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:52:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Francija)</comment>
      <origin>4301291</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="71599" sha1="1hi9xjx2hc2bq3u4an7d1tc7c2fusp4" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-France.svg|200px|thumbnail|[[Francija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Francija]]s pilsētas''', kurās iedzīvotāju skaits 2010. gadā bija lielāks par 20 000 iedzīvotājiem. Uzskaitījumā iekļautās arī [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijas]] pilsētas. Saskaņā ar oficiālajiem 2010. gada Francijas Tautas skaitīšanas datiem šādas apdzīvotās vietas ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000 bija '''442 pilsētas'''.

Francijas [[galvaspilsēta]] — [[Parīze]] — ir vienīgā valsts pilsēta ar iedzīvotāju skaitu virs 1 000 000.

Francijā sīkākā administratīvā vienība ir komūna ([[franču valoda|franču]]:''commune''), kas reizē ir gan pilsēta, gan pašvaldība. Kopumā Francijā 2009. gada 1. janvārī bija '''36 569 komūnas''' kontinetālajā Francijā un '''212 komūnas''' Francijas aizjūras teritorijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://projetbabel.org/gl/cog.pdf| title=Le code officiel géographique (COG), avant, pendant et autour (Version 3, volume 1)|first=[[Government of France]]| last=[[INSEE]]|accessdate=2008-06-27|language=fr}}&lt;/ref&gt;

== Pilsētu sadalījums pa adminstratīvajām vienībām ==

=== Reģioni ===
{| width=420px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=France location map-Regions-2015.svg|width=420|float=none}}

{{Image label small|x=0.210|y=0.210|scale=500|text=[[Lejasnormandija]]}}
{{Image label small|x=0.420|y=0.070|scale=500|text=[[Nora-Padekalē|Nora-&lt;br /&gt;Padekalē]]}}
{{Image label small|x=0.460|y=0.480|scale=500|text=[[Overņa]]}}
{{Image label small|x=0.270|y=0.550|scale=500|text=[[Akvitānija]]}}
{{Image label small|x=0.280|y=0.425|scale=500|text=[[Puatū-Šaranta|Puantū-&lt;br /&gt;Šaranta]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=0.445|scale=500|text=[[Limuzēna]]}}
{{Image label small|x=0.300|y=0.165|scale=500|text=[[Augšnormandija]]}}
{{Image label small|x=0.560|y=0.460|scale=500|text=[[Rona-Alpi]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.590|scale=500|text=[[Provansa-Alpi-Azūra krasts|Provansa-Alpi-&lt;br /&gt;Azūra krasts]]}}
{{Image label small|x=0.770|y=0.720|scale=500|text=[[Korsika]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=0.580|scale=500|text=[[Dienvidi-Pireneji|Dienvidi-&lt;br /&gt;Pireneji]]}}
{{Image label small|x=0.440|y=0.145|scale=500|text=[[Pikardija]]}}
{{Image label small|x=0.410|y=0.210|scale=500|text=[[Ildefransa]]}}
{{Image label small|x=0.150|y=0.260|scale=500|text=[[Bretaņa]]}}
{{Image label small|x=0.220|y=0.320|scale=500|text=[[Luāra (reģions)|Luāra]]}}
{{Image label small|x=0.490|y=0.330|scale=500|text=[[Burgundija]]}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.210|scale=500|text=[[Lotringa]]}}
{{Image label small|x=0.380|y=0.310|scale=500|text=[[Centrs–Valdeluāra|Centrs]]}}
{{Image label small|x=0.470|y=0.620|scale=500|text=[[Langdoka-Rusijona|Langdoka-&lt;br /&gt;Rusijona]]}}
{{Image label small|x=0.600|y=0.350|scale=500|text=[[Franškontē]]}}
{{Image label small|x=0.690|y=0.250|scale=500|text=[[Elzasa]]}}
{{Image label small|x=0.510|y=0.235|scale=500|text=[[Šampaņa-Ardēni|Šampaņa-&lt;br /&gt;Ardēni]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Francijas administratīvais iedalījums|Reģions]] !! Pilsētu skaits ar&lt;br /&gt;iedz.sk. virs 20 000 !! Komūnu&lt;br /&gt;skaits
|-
| [[Akvitānija]] || 22 || 2296
|-
| [[Augšnormandija]] || 10 || 1420
|-
| [[Bretaņa]] || 9 || 1270
|-
| [[Burgundija]] || 8 || 2046
|-
| [[Centrs–Valdeluāra]] || 10 || 1842
|-
| [[Dienvidi-Pireneji]] || 13 || 3021
|-
| [[Elzasa]] || 7 || 904
|-
| [[Franškontē]] || 4 || 1785
|-
| [[Ildefransa]] || 161 || 1281
|-
| [[Korsika]] || 2 || 360
|-
| [[Langdoka-Rusijona]] || 11 || 1545
|-
| [[Lejasnormandija]] || 5 || 1813
|-
| [[Limuzēna]] || 2 || 747
|-
| [[Lotringa]] || 9 || 2339
|-
| [[Luāra (reģions)|Luāra]] || 13 || 1502
|-
| [[Nora-Padekalē]] || 31 || 1546
|-
| [[Overņa]] || 4 || 1310
|-
| [[Pikardija]] || 8 || 2291
|-
| [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]] || 37 || 963
|-
| [[Puatū-Šaranta]] || 7 || 1462
|-
| [[Rona-Alpi]] || 33 ||  2814
|-
| [[Šampaņa-Ardēni]] || 7 || 1948
|}

=== Aizjūras teritorijas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Francijas administratīvais iedalījums|Aizjūras&lt;br /&gt;teritorijas]] !! Pilsētu skaits ar&lt;br /&gt;iedz.sk. virs 20 000 !! Komūnu&lt;br /&gt;skaits
|-
| [[Franču Gviāna]] || 4 || 22
|-
| [[Gvadelupa]] || 7 || 32
|-
| [[Majota]] || 0 || 17
|-
| [[Martinika]] || 4 || 34
|-
| [[Reinjona]] || 13 || 24
|}

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta!!Pilsētas nosaukums&lt;br /&gt;[[franču valoda|franču valodā]]!!Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2010)!!Departaments!!Reģions
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Abbeville (Somme).svg|25px]] || [[Abvila]]|| ''Abbeville'' || 24155 || [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Agde (Hérault).svg|25px]] || [[Agda]]|| ''Agde'' || 24567 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Albi (Tarn).svg|25px]] || [[Albī]] || ''Albi'' || 48916 || [[Tarna (departaments)|Tarna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Ales (Gard).svg|25px]] || [[Alesa]]|| ''Alès'' || 41205 || [[Gāra]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason Alençon.svg|25px]] || [[Alansona]] || ''Alençon'' || 26704 || [[Orna]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Alfortville 94.svg|25px]] || [[Alforvila]]|| ''Alfortville'' || 44201 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Halluin 59.svg|25px]] || [[Aljuēna]]|| ''Halluin'' || 20199 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason fr ville Amiens.svg|25px]] || [[Amjēna]] || ''Amiens'' || 133448 || [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason Anglet.svg|25px]] || [[Anglē]]|| ''Anglet'' || 38032 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Angoulême (Charente).svg|25px]] || [[Angulēma]] || ''Angoulême'' || 41613 || [[Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Annemasse (Haute-Savoie).svg|25px]] || [[Anmasa]]|| ''Annemasse'' || 32196 || [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason d'Annecy.svg|25px]] || [[Ansī]] || ''Annecy'' || 50379 || [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Armoirie ville fr Antibes.svg|25px]] || [[Antiba]] || ''Antibes'' || 74120 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Antony (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Antoņī]]|| ''Antony'' || 61793 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason d'Angers.svg|25px]] || [[Anžē]] || ''Angers'' || 147571 || [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Asnières-sur-Seine (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Aņēra pie Sēnas]]|| ''Asnières-sur-Seine'' || 82327 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Arles 13.svg|25px]] || [[Arla]] || ''Arles'' || 52661 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Armentières (Nord).svg|25px]] || [[Armantjēra]]|| ''Armentières'' || 25375 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Arras (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Arasa]] || ''Arras'' || 41611 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Argenteuil (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Aržanteija]]|| ''Argenteuil'' || 103125 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Athis-Mons (Essonne).svg|25px]] || [[Atisa-Monsa]]|| ''Athis-Mons'' || 30393 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Avignon (Vaucluse).svg|25px]] || [[Aviņona]] || ''Avignon'' || 89683 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Hazebrouck (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Azbruka]]|| ''Hazebrouck'' || 21598 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Ajaccio.svg|25px]] || [[Ažaksjo]] || ''Ajaccio'' || 65542 || [[Dienvidkorsika]] || [[Korsika]]
|-
| [[Attēls:Agen.svg|25px]] || [[Ažāna]] || ''Agen'' || 33981 || [[Lo un Garonna]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason Bayonne.svg|25px]] || [[Baijonna]] || ''Bayonne'' || 44820 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bagneux (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Banjē]]|| ''Bagneux'' || 38080 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bagnolet (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Banjole]]|| ''Bagnolet'' || 33883 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Ville fr Bastia.svg|25px]] || [[Bastiā|Bastija]] || ''Bastia'' || 43008 || [[Augškorsika]] || [[Korsika]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Belfort (Territoire-de-Belfort).svg|25px]] || [[Belfora]] || ''Belfort'' || 50078 || [[Belfora (departaments)|Belfora]] || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:CoA fr Baie-Mahault.svg|25px]] || [[Bemao]]|| ''Baie-Mahault'' || 30251 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bergerac2 (Dordogne).svg|25px]] || [[Beržeraka]]|| ''Bergerac'' || 27648 || [[Dordoņa]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason Maison de Béthune.svg|25px]] || [[Betīna]]|| ''Béthune'' || 25655 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Besançon (Doubs).svg|25px]] || [[Bezansona]] || ''Besançon'' || 116914 || [[Dū]] || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bezons (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Bezona]]|| ''Bezons'' || 27987 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bègles (Gironde).svg|25px]] || [[Bēgla]]|| ''Bègles'' || 24913 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason Béziers.svg|25px]] || [[Bēzjē]]|| ''Béziers'' || 70955 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason Biarritz 64.svg|25px]] || [[Biarica]] || ''Biarritz'' || 25306 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Blagnac (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Blaņāka]]|| ''Blagnac'' || 21710 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason de Blois.png|25px]] || [[Bluā]] || ''Blois'' || 46492 || [[Luāra un Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bois-Guillaume.svg|25px]] || [[Boagijoma]]|| ''Bois-Guillaume-Bihorel'' || 21270 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Bobigny 93.svg|25px]] || [[Bobiņī]]|| ''Bobigny'' || 47492 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Beaune (21).svg|25px]] || [[Bona (Francija)|Bona]] || ''Beaune'' || 22394 || [[Kotdora]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason bondy.svg|25px]] || [[Bondī]]|| ''Bondy'' || 53530 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bordeaux.svg|25px]] || [[Bordo]] || ''Bordeaux'' || 239157 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Beauvais (Oise).svg|25px]] || [[Bovē]] || ''Beauvais'' || 54711 || [[Uāza]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Brest (Finistere).svg|25px]] || [[Bresta (Francija)|Bresta]] || ''Brest'' || 141303 || [[Finistēra]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Brétigny-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Bretiņī pie Oržas]]|| ''Brétigny-sur-Orge'' || 23334 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Bruay-la-Buissière.svg|25px]] || [[Briēlabuisjēra]]|| ''Bruay-la-Buissière'' || 23408 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Brive-la-Gaillarde (Corrèze).svg|25px]] || [[Brivlegaijārda]]|| ''Brive-la-Gaillarde'' || 48949 || [[Korēza]] || [[Limuzēna]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bron (Rhône).svg|25px]] || [[Brona]]|| ''Bron'' || 38717 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Brunoy.svg|25px]] || [[Brūnuā]]|| ''Brunoy'' || 25377 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bois-Colombes (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Buā Kolomba]]|| ''Bois-Colombes'' || 29284 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Boulogne-sur-Mer (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Buloņa]] || ''Boulogne-sur-Mer'' || 43070 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville boulogne billancourt.svg|25px]] || [[Buloņa-Bijankūra]] || ''Boulogne-Billancourt'' || 114205 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Bourg-en-Bresse.svg|25px]] || [[Burganbresa]] || ''Bourg-en-Bresse'' || 40088 || [[Ēna (Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Bourgoin Jallieu.svg|25px]] || [[Burguīna Žaljē]]|| ''Bourgoin-Jallieu'' || 26173 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason de Bourges.svg|25px]] || [[Burža]] || ''Bourges'' || 66381 || [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Bussy saint georges (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Busī Senžorža]]|| ''Bussy-Saint-Georges'' || 23341 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Dax 40.svg|25px]] || [[Daksa]] || ''Dax'' || 20665 || [[Landa]] || [[Akvitānija]]
|-
| || [[Damarī Lelisa]]|| ''Dammarie-les-Lys'' || 20722 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Deuil-la-Barre(Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Deilabāra]]|| ''Deuil-la-Barre'' || 21509 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Eth (Nord).svg|25px]] || [[Denēna]]|| ''Denain'' || 20351 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Greater Coat of Arms of Dunkerque.svg|25px]] || [[Denkerka]] || ''Dunkirk'' || 92005 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Décines-Charpieu (Rhône).svg|25px]] || [[Desīna Šarpjē]]|| ''Décines-Charpieu'' || 25562 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Dijon (Côte-d'Or).svg|25px]] || [[Dižona]] || ''Dijon'' || 151212 || [[Kotdora]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason Dieppe.svg|25px]] || [[Djepa]] || ''Dieppe'' || 31963 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Dole (Jura).svg|25px]] || [[Dole (pilsēta)|Dole]]|| ''Dole'' || 24629 || [[Jura (departaments)|Jura]] || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:Blason Draguignan.svg|25px]] || [[Dragiņāna]]|| ''Draguignan'' || 36391 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Drancy 93.svg|25px]] || [[Dransī]]|| ''Drancy'' || 66410 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Draveil (Essonne).svg|25px]] || [[Dravei]]|| ''Draveil'' || 28491 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Dreux (Eure-et-Loir).svg|25px]] || [[Drē]]|| ''Dreux'' || 31031 || [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Vide 3D.svg|25px]] || [[Duē]]|| ''Douai'' || 42197 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Ville 73 Aix-les-Bains.svg|25px]] || [[Eksa Lebēna]]|| ''Aix-les-Bains'' || 27750 || [[Savoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Elancourt (Yvelines).svg|25px]] || [[Elankūra]]|| ''Élancourt'' || 26829 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Hénin-Beaumont.svg|25px]] || [[Enēna-Bomona]]|| ''Hénin-Beaumont'' || 26278 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Epernay 51.svg|25px]] || [[Epernē]]|| ''Épernay'' || 24035 || [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason Épinal.svg|25px]] || [[Epināla]]|| ''Épinal'' || 32842 || [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason Epinay-sur-Seine 93.svg|25px]] || [[Epiņē pie Sēnas]]|| ''Épinay-sur-Seine'' || 54518 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Herblay (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Erble]]|| ''Herblay'' || 26016 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Ermont 95.svg|25px]] || [[Ermona]]|| ''Ermont'' || 27446 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Echirolles.svg|25px]] || [[Eširola]]|| ''Échirolles'' || 35748 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Étampes (Essonne).svg|25px]] || [[Etampa]]|| ''Étampes'' || 23158 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Evreux (Eure).svg|25px]] || [[Evrē]] || ''Évreux'' || 50537 || [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Evry.svg|25px]] || [[Evrī]]|| ''Évry'' || 52135 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Escut de Ais de Provença.svg|25px]] || [[Eksanprovansa]] || ''Aix-en-Provence'' || 141438 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Herouville.svg|25px]] || [[Ērūvila Senklēra]]|| ''Hérouville-Saint-Clair'' || 21434 || [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Fleury-les-Aubrais (45).svg|25px]] || [[Flerīlezorbe]]|| ''Fleury-les-Aubrais'' || 21171 || [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Fontenay-aux-Roses (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Fontenē a Rozā]]|| ''Fontenay-aux-Roses'' || 23351 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Fontenay-sous-Bois 94.svg|25px]] || [[Fontenē pie Buā]]|| ''Fontenay-sous-Bois'' || 53145 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Fontaine.svg|25px]] || [[Fontēna]]|| ''Fontaine'' || 22243 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Forbach 57.svg|25px]] || [[Forbaha]]|| ''Forbach'' || 21510 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Fort-de-France (Martinique).svg|25px]] || [[Fordefransa]] || ''Fort-de-France'' || 87216 || [[Martinika]] || [[Martinika]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Franconville (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Frankonvila]]|| ''Franconville'' || 33097 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Fresnes 94.svg|25px]] || [[Frēna]]|| ''Fresnes'' || 26248 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Fréjus (Var).svg|25px]] || [[Frēžī]]|| ''Fréjus'' || 51839 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Frontignan (Hérault).svg|25px]] || [[Frontiņāna]]|| ''Frontignan'' || 22526 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason Gagny 93.svg|25px]] || [[Ganjī]]|| ''Gagny'' || 39056 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Gap.svg|25px]] || [[Gapa]]|| ''Gap'' || 39744 || [[Augšalpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Gardanne (13).svg|25px]] || [[Gardanna]]|| ''Gardanne'' || 20474 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason de Garges-lès-Gonesse.svg|25px]] || [[Garža le Gonese]]|| ''Garges-lès-Gonesse'' || 40012 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de Gonesse.svg|25px]] || [[Gonesa]]|| ''Gonesse'' || 26356 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Gradignan (Gironde).svg|25px]] || [[Gradiņāna]]|| ''Gradignan'' || 23063 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Grande-Synthe (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Grandsente]]|| ''Grande-Synthe'' || 20991 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Grasse (Alpes Maritimes).svg|25px]] || [[Grasa]] || ''Grasse'' || 51036 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Grenoble (Isere).svg|25px]] || [[Grenoble]] || ''Grenoble'' || 155637 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Grigny (Essonne).svg|25px]] || [[Griņī]]|| ''Grigny'' || 26638 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de Goussainville.svg|25px]] || [[Gusevila]]|| ''Goussainville'' || 30996 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Guyancourt (Yvelines).svg|25px]] || [[Gviankūra]]|| ''Guyancourt'' || 27966 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Havre (Seine-Maritime).svg|25px]] || [[Havra]] || ''Le Havre'' || 175497 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason haguenau 67.svg|25px]] || [[Hāgenava]]|| ''Haguenau'' || 34406 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason Illkirch-Graffenstaden 67.svg|25px]] || [[Illkirhe-Grāfebstādene]]|| ''Illkirch-Graffenstaden'' || 26379 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Issy-les-Moulineaux (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Isī le Molino]]|| ''Issy-les-Moulineaux'' || 64355 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Istres.svg|25px]] || [[Istre]]|| ''Istres'' || 42544 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Ivry-sur-Seine 94.svg|25px]] || [[Ivrī pie Sēnas]]|| ''Ivry-sur-Seine'' || 57732 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Hyères 83.svg|25px]] || [[Jēra]]|| ''Hyères'' || 54600 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Arms of the French Commune of Yerres.svg|25px]] || [[Jēras]]|| ''Yerres'' || 29050 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Kajenna]] || ''Cayenne'' || 55753 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Calais (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Kalē]] || ''Calais'' || 73636 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Caluire-et-Cuire 69.svg|25px]] || [[Kaljuīra et Kjūira]]|| ''Caluire-et-Cuire'' || 41209 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason cambrai.svg|25px]] || [[Kambrē]]|| ''Cambrai'' || 32584 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:FRA Cannes COA.svg|25px]] || [[Kannas]] || ''Cannes'' || 73234 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Carcassonne Ville Haute 11.svg|25px]] || [[Karkasona]] || ''Carcassonne'' || 47419 || [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Carpentras (Vaucluse).svg|25px]] || [[Karpantras]]|| ''Carpentras'' || 29278 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Castres (Tarn).svg|25px]] || [[Kastrē]]|| ''Castres'' || 42314 || [[Tarna (departaments)|Tarna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Heraldique blason ville fr cachan.svg|25px]] || [[Kašana]]|| ''Cachan'' || 28248 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Ville Cahors fr (Lot).svg|25px]] || [[Kaursa]]|| ''Cahors'' || 20194 || [[Lo (departaments)|Lo]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Cavaillon (Vaucluse).svg|25px]] || [[Kavajona]]|| ''Cavaillon'' || 24951 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Caen (Calvados)2.svg|25px]] || [[Kāna]] || ''Caen'' || 108954 || [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville Cagnes-sur-Mer (Alp-Mar).svg|25px]] || [[Kāņa]]|| ''Cagnes-sur-Mer'' || 47141 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Quimper (Finistère).svg|25px]] || [[Kempēra]] || ''Quimper'' || 63550 || [[Finistēra]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Clamart (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Klamāra]]|| ''Clamart'' || 52546 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr ClermontFerrand (PuyDome).svg|25px]] || [[Klermonferāna]] || ''Clermont-Ferrand'' || 139860 || [[Pijdedoma]] || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Blason Clichy-sous-Bois 93.svg|25px]] || [[Klišī pie Buā]]|| ''Clichy-sous-Bois'' || 29750 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Clichy 92.svg|25px]] || [[Klišī (pilsēta)|Klišī]] || ''Clichy'' || 58916 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Image-Blason Colmar 68.svg|25px]] || [[Kolmara]] || ''Colmar'' || 67615 || [[Augšreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Colombes (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Kolomba (Francija)|Kolomba]]|| ''Colombes'' || 85398 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Colomiers (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Kolomjē]]|| ''Colomiers'' || 35186 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason Combs-la-Ville.svg|25px]] || [[Komlavila]]|| ''Combs-la-Ville'' || 21554 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Compiègne (Oise).svg|25px]] || [[Kompjeņa]] || ''Compiègne'' || 40517 || [[Uāza]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason Conflans-Sainte-Honorine01.svg|25px]] || [[Konflāna Sentonorīne]]|| ''Conflans-Sainte-Honorine'' || 35380 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Corbeil-Essonnes2 (Essonne).svg|25px]] || [[Korbēesona]]|| ''Corbeil-Essonnes'' || 43086 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Cormeilles-en-Parisis 95.svg|25px]] || [[Kormeja an Parīzi]]|| ''Cormeilles-en-Parisis'' || 23038 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Creil (Oise).svg|25px]] || [[Kreija]]|| ''Creil'' || 33601 || [[Uāza]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Créteil (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Krēteija]]|| ''Créteil'' || 89985 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Croix (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Kruā (pilsēta)|Kruā]] || ''Croix'' || 20676 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Coudekerque-Branche (Nord).svg|25px]] || [[Kudkerka Branša]]|| ''Coudekerque-Branche'' || 22474 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Courbevoie 92.svg|25px]] || [[Kurbevuā]] || ''Courbevoie'' || 87469 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Kourou.svg|25px]] || [[Kuru]]|| ''Kourou'' || 25189 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]]
|-
| [[Attēls:Blason La Garde.svg|25px]] || [[Lagarda (pilsēta)|Lagarda]] || ''La Garde'' || 25930 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Garenne Colombes 92.svg|25px]] || [[Lagarēna Kolomba]]|| ''La Garenne-Colombes'' || 27628 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Haÿ-les-Roses 94.svg|25px]] || [[Laī le Roza]]|| ''L'Haÿ-les-Roses'' || 30201 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason La Courneuve 93.svg|25px]] || [[Lakurnejēva]]|| ''La Courneuve'' || 38007 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de La Madeleine (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Lamadlēna]]|| ''La Madeleine'' || 22442 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Lambersart (59) Nord-France.svg|25px]] || [[Lambersāra]]|| ''Lambersart'' || 28504 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Lanester.svg|25px]] || [[Lanestē]]|| ''Lanester'' || 22219 || [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Lannion (Côtes-d'Armor).svg|25px]] || [[Lanjona]]|| ''Lannion'' || 20079 || [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Lens (Pas-de-Calais).svg|25px]] || [[Lansa]] || ''Lens'' || 35032 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Lagny-sur-Marne 77.svg|25px]] || [[Laņī pie Marnas]]|| ''Lagny-sur-Marne'' || 20236 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville DomFr La Possession (Réunion).svg|25px]] || [[Laposesjona]]|| ''La Possession'' || 30373 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr La Roche-sur-Yon (Vendée).svg|25px]] || [[Laroša pie Jonas]]|| ''La Roche-sur-Yon'' || 52664 || [[Vandeja]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason de La Rochelle.png|25px]] || [[Larošela]] || ''La Rochelle'' || 75170 || [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason La-Seyne-sur-Mer.svg|25px]] || [[Laseina]]|| ''La Seyne-sur-Mer'' || 62082 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason La Celle-Saint-Cloud.svg|25px]] || [[Lasela Senklū]]|| ''La Celle-Saint-Cloud'' || 20971 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de La Ciotat (13).svg|25px]] || [[Lasjota]]|| ''La Ciotat'' || 33829 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr La Teste-de-Buch (Gironde).svg|25px]] || [[Latestdebiša]]|| ''La Teste-de-Buch'' || 24591 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr La Valette-du-Var (Var).svg|25px]] || [[Lavaleta Duvāra]]|| ''La Valette-du-Var'' || 20754 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Laval (Mayenne).svg|25px]] || [[Lavāla (Francija)|Lavāla]]|| ''Laval'' || 50940 || [[Majenna]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Laon (Aisne).svg|25px]] || [[Lāna (pilsēta)|Lāna]] || ''Laon'' || 25986 || [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason Blanc-Ménil 93.svg|25px]] || [[Leblāna Menila]]|| ''Le Blanc-Mesnil'' || 51438 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Bouscat (Gironde).svg|25px]] || [[Lebuska]]|| ''Le Bouscat'' || 23095 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Gosier (Guadeloupe).svg|25px]] || [[Legozjēra]]|| ''Le Gosier'' || 26311 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Grand-Quevilly (Seine-Maritime).svg|25px]] || [[Legrāna Kevili]]|| ''Le Grand-Quevilly'' || 24930 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Cannet 06.svg|25px]] || [[Lekannē]]|| ''Le Cannet'' || 42320 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason kremlin bicetre.svg|25px]] || [[Lekremlēna Bisertra]]|| ''Le Kremlin-Bicêtre'' || 26046 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Creusot (Saône-et-Loire).svg|25px]] || [[Lekrezo]]|| ''Le Creusot'' || 22783 || [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Lamentin (Martinique).svg|25px]] || [[Lelamentēna]]|| ''Le Lamentin'' || 39360 || [[Martinika]] || [[Martinika]]
|-
| [[Attēls:Blason Les Lilas 93.svg|25px]] || [[Lelila]]|| ''Les Lilas'' || 22228 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Mans (Sarthe) (orn ext).svg|25px]] || [[Lemāna]] || ''Le Mans'' || 142626 || [[Sarta]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Le Mée-sur-Seine.svg|25px]] || [[Lemē pie Sēnas]]|| ''Le Mée-sur-Seine'' || 20609 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Les Mureaux01.svg|25px]] || [[Lemjuro]]|| ''Les Mureaux'' || 30859 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville de le moule.jpg|25px]] || [[Lemula]]|| ''Le Moule'' || 22381 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Les pavillons sous bois ancien3.svg|25px]] || [[Lepavilona pie Buā]]|| ''Les Pavillons-sous-Bois'' || 21746 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Le Perreux-sur-Marne (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Leperē pie Marnas]]|| ''Le Perreux-sur-Marne'' || 32520 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Plessis-Robinson 92.svg|25px]] || [[Leplesī Robensona]]|| ''Le Plessis-Robinson'' || 27727 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Lepora]]|| ''Le Port'' || 38418 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| || [[Leptī Kevili]]|| ''Le Petit-Quevilly'' || 21898 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville du ROBERT.jpg|25px]] || [[Lerobēra]]|| ''Le Robert'' || 23918 || [[Martinika]] || [[Martinika]]
|-
| [[Attēls:Blason Le Chesnay01.svg|25px]] || [[Lešenē]]|| ''Le Chesnay'' || 28975 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Letampona]]|| ''Le Tampon'' || 73365 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason Levallois-Perret 92.svg|25px]] || [[Levaluā Perē]]|| ''Levallois-Perret'' || 64253 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Lezabima]]|| ''Les Abymes'' || 58534 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Les Ulis (Essonne).svg|25px]] || [[Lezjulīza]]|| ''Les Ulis'' || 24792 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Libourne (Gironde).svg|25px]] || [[Liburna]]|| ''Libourne'' || 23624 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Lille (Nord).svg|25px]] || [[Lille]] || ''Lille'' || 227560 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Heraldique blason ville fr Limoges.svg|25px]] || [[Limoža]] || ''Limoges'' || 139150 || [[Augšvjenna]] || [[Limuzēna]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Lunel (Hérault).svg|25px]] || [[Linela]]|| ''Lunel'' || 25277 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| || [[Liona]] || ''Lyon'' || 484344 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Livry-Gargan.svg|25px]] || [[Livrī-Gargāna]]|| ''Livry-Gargan'' || 41808 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Lisieux.svg|25px]] || [[Lizjē]] || ''Lisieux'' || 21640 || [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Liévin.svg|25px]] || [[Ljevēna]]|| ''Liévin'' || 31873 || [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Longjumeau (Essonne).svg|25px]] || [[Lonžūmo]]|| ''Longjumeau'' || 21361 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Lorient (Morbihan).svg|25px]] || [[Lorjāna]] || ''Lorient'' || 57204 || [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Loos (Nord).svg|25px]] || [[Losa]] || ''Loos'' || 21592 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Malakoff (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Malakofa]]|| ''Malakoff'' || 30982 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:CoA fr Mandelieu-La Napoule 06.svg|25px]] || [[Mandeljē Lanapula]]|| ''Mandelieu-la-Napoule'' || 22203 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason manosque 2.svg|25px]] || [[Manoska]]|| ''Manosque'' || 22105 || [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Mantes-la-Jolie01.svg|25px]] || [[Mantlažolī]]|| ''Mantes-la-Jolie'' || 42969 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Marignane (Bouches-du-Rhône).svg|25px]] || [[Mariņāna]]|| ''Marignane'' || 34485 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Marcq-en-Baroeul (Nord).svg|25px]] || [[Markanbarela]]|| ''Marcq-en-Barœul'' || 38947 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Armoiries de Marseille.svg|25px]] || [[Marseļa]] || ''Marseille'' || 850726 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Martigues (Bouches-du-Rhône).svg|25px]] || [[Martigo]]|| ''Martigues'' || 47544 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Massy.svg|25px]] || [[Masī]]|| ''Massy'' || 42258 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Maturī]]|| ''Matoury'' || 28110 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]]
|-
| [[Attēls:Blason Mâcon.svg|25px]] || [[Makona]]|| ''Mâcon'' || 34040 || [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason Metz 57.svg|25px]] || [[Meca]] || ''Metz'' || 120738 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Meudon (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Medona]]|| ''Meudon'' || 45058 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Meyzieu (Rhône).svg|25px]] || [[Meizjē]]|| ''Meyzieu'' || 30272 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Melun (SeineMarne).png|25px]] || [[Melēna]]|| ''Melun'' || 39589 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Menton (Alpes-Maritimes).svg|25px]] || [[Mantona]] || ''Menton'' || 28858 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Mérignac (Gironde).svg|25px]] || [[Meriņaka]]|| ''Mérignac'' || 66142 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason Maison-Alfort 94.svg|25px]] || [[Mezona Alfora]]|| ''Maisons-Alfort'' || 52943 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Maisons-Laffitte01.svg|25px]] || [[Mezona Lafita]]|| ''Maisons-Laffitte'' || 22817 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Millau.svg|25px]] || [[Mijo]]|| ''Millau'' || 21887 || [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason Mulhouse.svg|25px]] || [[Miluza]] || ''Mulhouse'' || 109588 || [[Augšreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Miramas (13).svg|25px]] || [[Miramasa]]|| ''Miramas'' || 25368 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Muret (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Mirē]]|| ''Muret'' || 23864 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason maison fr de Montmorency.svg|25px]] || [[Mmonmoransi]]|| ''Montmorency'' || 21194 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Meaux (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Mo (pilsēta)|Mo]]|| ''Meaux'' || 50755 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Maubeuge.svg|25px]] || [[Mobēža]]|| ''Maubeuge'' || 31046 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason Mons en Baroeul 59.svg|25px]] || [[Monanbarēla]]|| ''Mons-en-Barœul'' || 21887 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montbéliard.svg|25px]] || [[Monbeljāra]]|| ''Montbéliard'' || 25875 || [[Dū]] || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:Blason mont-de-marsan.svg|25px]] || [[Mondemarsāna]]|| ''Mont-de-Marsan'' || 31225 || [[Landa]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason Montfermeil.svg|25px]] || [[Monfermei]]|| ''Montfermeil'' || 25269 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montluçon(03).svg|25px]] || [[Monlisona]]|| ''Montluçon'' || 38402 || [[Aljē (departaments)|Aljē]] || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montpellier.svg|25px]] || [[Monpeljē]] || ''Montpellier'' || 257351 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montrouge (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Monrūža]]|| ''Montrouge'' || 48597 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montélimar (Drôme).svg|25px]] || [[Montelimāra]]|| ''Montélimar'' || 35314 || [[Droma]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montigny-le-Bretonneux (Yvelines).svg|25px]] || [[Montiņī le Broteņē]]|| ''Montigny-le-Bretonneux'' || 33337 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montigny-lès-Metz (Moselle).svg|25px]] || [[Montiņī pie Mecas]]|| ''Montigny-lès-Metz'' || 22540 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montauban (Tarn-et-Garonne).svg|25px]] || [[Montobāna]]|| ''Montauban'' || 56271 || [[Tarna un Garonna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Montreuil (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Montrē]] || ''Montreuil'' || 102770 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Montgeron.svg|25px]] || [[Monžerona]]|| ''Montgeron'' || 22880 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Morsang-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Morsāna pie Oržas]]|| ''Morsang-sur-Orge'' || 20944 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Nancy 54.svg|25px]] || [[Nansī]] || ''Nancy'' || 105421 || [[Merta un Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason Nantes.svg|25px]] || [[Nante]] || ''Nantes'' || 284970 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Nanterre (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Nantēra]] || ''Nanterre'' || 89185 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Narbonne.svg|25px]] || [[Narbonna]] || ''Narbonne'' || 51039 || [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason Neuilly-sur-Marne 93.svg|25px]] || [[Nei pie Marnas]]|| ''Neuilly-sur-Marne'' || 33498 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:FRA Neuilly-sur-Seine COA.svg|25px]] || [[Neijī pie Sēnas]] || ''Neuilly-sur-Seine'' || 61754 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Neuilly-Plaisance 93.svg|25px]] || [[Neiplezansa]]|| ''Neuilly-Plaisance'' || 20508 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason comte fr Nevers.svg|25px]] || [[Nevēra]] || ''Nevers'' || 36762 || [[Njevra]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Arms of Nice.svg|25px]] || [[Nica]] || ''Nice'' || 343304 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Niort (Deux-Sèvres).svg|25px]] || [[Niora]]|| ''Niort'' || 57325 || [[Desevra]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Nîmes (Gard).svg|25px]] || [[Nīma]] || ''Nîmes'' || 142205 || [[Gāra]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason Nogent sur Marne 94.svg|25px]] || [[Nožāna pie Marnas]]|| ''Nogent-sur-Marne'' || 31637 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Noisy-le-Grand (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Nuazī Legrāna]]|| ''Noisy-le-Grand'' || 62964 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Noisy-le-Sec (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Nuazī Leseka]]|| ''Noisy-le-Sec'' || 39733 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville d'Aubagne (13).svg|25px]] || [[Obaņa]]|| ''Aubagne'' || 46423 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Aubervilliers.svg|25px]] || [[Obērviļa]]|| ''Aubervilliers'' || 76087 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Eaubonne (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Obona]]|| ''Eaubonne'' || 24062 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Oyonnax (Ain).svg|25px]] || [[Ojonna]]|| ''Oyonnax'' || 22650 || [[Ēna (Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason comte fr Nevers.svg|25px]] || [[Osēra]] || ''Auxerre'' || 36200 || [[Jona]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason Aulnay-sous-Bois 93.svg|25px]] || [[Onē pie Buā]]|| ''Aulnay-sous-Bois'' || 82120 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Orange (Vaucluse).svg|25px]] || [[Oranža]] || ''Orange'' || 29135 || [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Aurillac (Cantal).svg|25px]] || [[Orijaka]] || ''Aurillac'' || 27924 || [[Kantāla]] || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Blason Orléans.svg|25px]] || [[Orleāna]] || ''Orléans'' || 114167 || [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Orly 94.svg|25px]] || [[Orlī]]|| ''Orly'' || 21395 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Orvault (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Orvo]]|| ''Orvault'' || 24504 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Auch 32.svg|25px]] || [[Oša (Francija)|Oša]]|| ''Auch'' || 21576 || [[Žēra]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| || [[Ozuāra Lafarijēra]]|| ''Ozoir-la-Ferrière'' || 20268 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Palaiseau.svg|25px]] || [[Palezo]]|| ''Palaiseau'' || 30285 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Pantin (Seine-Saint-Denis).svg|25px]] || [[Pantēna]]|| ''Pantin'' || 54136 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Grandes Armes de Paris.svg|25px]] || [[Parīze]] || ''Paris'' || 2243833 || [[Parīze]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Périgueux (Dordogne).svg|25px]] || [[Perigē]] || ''Périgueux'' || 29573 || [[Dordoņa]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Arms of Perpignan.svg|25px]] || [[Perpiņāna]] || ''Perpignan'' || 117419 || [[Austrumpireneji]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Pessac (Gironde).svg|25px]] || [[Pesaka]]|| ''Pessac'' || 58025 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Puteaux (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Pito]]|| ''Puteaux'' || 44753 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville pierrefitte.svg|25px]] || [[Pjērfita pie Sēnas]]|| ''Pierrefitte-sur-Seine'' || 27883 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Plaisir 78.svg|25px]] || [[Plezīra]]|| ''Plaisir'' || 30958 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Escut de Pau.png|25px]] || [[Po (pilsēta)|Po]] || ''Pau'' || 81166 || [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Pontault-Combault (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Ponto-Kombo]]|| ''Pontault-Combault'' || 35561 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de Pontoise.svg|25px]] || [[Pontuāza]]|| ''Pontoise'' || 29548 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Ptibūra]]|| ''Petit-Bourg'' || 23199 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Blason Poissy01.svg|25px]] || [[Puasī]]|| ''Poissy'' || 37680 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Poitiers (Vienne).svg|25px]] || [[Puatjē]] || ''Poitiers'' || 87697 || [[Vjenna]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Rambouillet (Yvelines).svg|25px]] || [[Rambuē]]|| ''Rambouillet'' || 26159 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Reims 51.svg|25px]] || [[Reimsa]] || ''Reims'' || 179992 || [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason Rennes.svg|25px]] || [[Renna]] || ''Rennes'' || 207178 || [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Rezé (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Rezē]]|| ''Rezé'' || 38425 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Rillieux-la-Pape (Rhône).svg|25px]] || [[Rijē Lapapa]]|| ''Rillieux-la-Pape'' || 29952 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Ris-Orangis (Essonne).svg|25px]] || [[Risoranžīsa]]|| ''Ris-Orangis'' || 27463 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Rueil-Malmaison (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Rī Malmezona]]|| ''Rueil-Malmaison'' || 79426 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Roanne (Loire).svg|25px]] || [[Roāna]]|| ''Roanne'' || 36806 || [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville france Rodez.svg|25px]] || [[Rodē]]|| ''Rodez'' || 23917 || [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Romans-sur-Isère.svg|25px]] || [[Romāna pie Izēras]]|| ''Romans-sur-Isère'' || 33536 || [[Droma]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Romainville 93.svg|25px]] || [[Romenvila]]|| ''Romainville'' || 25771 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Rosny-sous-Bois 93.svg|25px]] || [[Ronī pie Buā]]|| ''Rosny-sous-Bois'' || 41050 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Rochefort (Charente-Maritime).svg|25px]] || [[Rošfora]]|| ''Rochefort'' || 25140 || [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Roissy-en-Brie (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Ruasī an Brī]]|| ''Roissy-en-Brie'' || 22321 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Rouen 76.svg|25px]] || [[Ruāna]] || ''Rouen'' || 110933 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Roubaix (Nord).svg|25px]] || [[Rubē]] || ''Roubaix'' || 94713 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Salon-de-Provence (13).svg|25px]] || [[Salondeprovansa]]|| ''Salon-de-Provence'' || 43152 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason sens.svg|25px]] || [[Sansa]]|| ''Sens'' || 24883 || [[Jona]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Sannois (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Sanuā]]|| ''Sannois'' || 26090 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason 57 Sarreguemines.svg|25px]] || [[Sargemina]]|| ''Sarreguemines'' || 21540 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Sarcelles (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Sarseļa]]|| ''Sarcelles'' || 58614 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Sartrouville01.svg|25px]] || [[Satruvila]]|| ''Sartrouville'' || 51150 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Saviņī Letampla]]|| ''Savigny-le-Temple'' || 28599 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Savigny-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Saviņji pie Oržas]]|| ''Savigny-sur-Orge'' || 36842 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Senbenuā]]|| ''Saint-Benoît'' || 35063 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Brieuc.svg|25px]] || [[Senbrijē]] || ''Saint-Brieuc'' || 46209 || [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason de Saint-Denis.svg|25px]] || [[Sendenī]]|| ''Saint-Denis'' || 106785 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason St-Denis Réunion DOM.svg|25px]] || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || ''Saint-Denis'' || 145022 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:52448 - Blason - Saint-Dizier.png|25px]] || [[Sendizjē]]|| ''Saint-Dizier'' || 25526 || [[Augšmarna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Herblain (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Senerblēna]]|| ''Saint-Herblain'' || 43153 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-étienne-du-Rouvray.svg|25px]] || [[Senetjēna pie Rūvjē]]|| ''Saint-Étienne-du-Rouvray'' || 28102 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Sainte-Foy-lès-Lyon (Rhône).svg|25px]] || [[Senfuā pie Lionas]]|| ''Sainte-Foy-lès-Lyon'' || 21742 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Gratien (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Sengratjāna]]|| ''Saint-Gratien'' || 20156 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason St-Quentin 02.svg|25px]] || [[Senkantēna]] || ''Saint-Quentin'' || 55978 || [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Cloud (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Senklū]] || ''Saint-Cloud'' || 29873 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville DomFr Saint-Leu (Réunion).svg|25px]] || [[Senlo]] || ''Saint-Leu'' || 30966 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Laurent-du-Maroni.svg|25px]] || [[Senlorāndimaroni]]|| ''Saint-Laurent-du-Maroni'' || 38367 || [[Gviāna]] || [[Franču Gviāna]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Laurent-du-Var 06.svg|25px]] || [[Senlorēna du Vāra]]|| ''Saint-Laurent-du-Var'' || 29963 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Louis.svg|25px]] || [[Senluī (Elzasa)|Senluī]]|| ''Saint-Louis'' || 20127 || [[Augšreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville DomFr Saint-Louis (Réunion).svg|25px]] || [[Senluī (Reinjona)|Senluī]]|| ''Saint-Louis'' || 52038 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Malo.svg|25px]] || [[Senmalo]] || ''Saint-Malo'' || 46342 || [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Mandé 94.svg|25px]] || [[Senmandē]]|| ''Saint-Mandé'' || 22396 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville DomFr Sainte-Marie (Réunion).svg|25px]] || [[Senmarī]]|| ''Sainte-Marie'' || 29951 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint Martin dHeres.svg|25px]] || [[Senmartēna d'Ēra]]|| ''Saint-Martin-d'Hères'' || 36177 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Michel-sur-Orge (Essonne).svg|25px]] || [[Senmišela pie Oržas]]|| ''Saint-Michel-sur-Orge'' || 20046 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Maur-des-Fossés (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Senmordefosē]]|| ''Saint-Maur-des-Fossés'' || 74816 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Nazaire (Loire-Atlantique) v2.svg|25px]] || [[Sennazēra]] || ''Saint-Nazaire'' || 67031 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Cenon (Gironde).svg|25px]] || [[Senona]]|| ''Cenon'' || 22242 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason St-Pierre Réunion DOM.svg|25px]] || [[Senpjēra]] || ''Saint-Pierre'' || 79228 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Paul (La Réunion).svg|25px]] || [[Senpola]] || ''Saint-Paul'' || 103346 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Priest (Rhône).svg|25px]] || [[Senpriē]]|| ''Saint-Priest'' || 41964 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Raphaël (Var).svg|25px]] || [[Senrafaēla]]|| ''Saint-Raphaël'' || 33603 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Sébastien-sur-Loire (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Sensebastjēna pie Luāras]]|| ''Saint-Sébastien-sur-Loire'' || 25017 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| || [[Sensizanna]]|| ''Sainte-Suzanne'' || 22421 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Chamond (Loire).svg|25px]] || [[Senšamona]] || ''Saint-Chamond'' || 35793 || [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saintes (Charente-Maritime).svg|25px]] || [[Senta]]|| ''Saintes'' || 26011 || [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| || [[Sentana]]|| ''Sainte-Anne'' || 24192 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| || [[Sentandrē]]|| ''Saint-André'' || 53955 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Étienne.svg|25px]] || [[Sentetjēna]] || ''Saint-Étienne'' || 171260 || [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Médard-en-Jalles (Gironde).svg|25px]] || [[Sentmēdaranžēla]]|| ''Saint-Médard-en-Jalles'' || 27719 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| || [[Sentroza]]|| ''Sainte-Rose'' || 20155 || [[Gvadelupa]] || [[Gvadelupa]]
|-
| [[Attēls:Blason de Saint-Ouen-l'Aumône.svg|25px]] || [[Senuāna l'Omona]]|| ''Saint-Ouen-l'Aumône'' || 23608 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Ouen-sur-Seine.svg|25px]] || [[Senuēna]]|| ''Saint-Ouen'' || 47189 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Sainte-Geneviève-des-Bois (Essonne).svg|25px]] || [[Senženevjēva pie Buā]]|| ''Sainte-Geneviève-des-Bois'' || 34195 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Saint-Germain-en-Laye.svg|25px]] || [[Senžermēna pie Lē]]|| ''Saint-Germain-en-Laye'' || 40481 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Genis-Laval (69).svg|25px]] || [[Senžēnī Lavāla]]|| ''Saint-Genis-Laval'' || 20357 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| || [[Senžozefa]]|| ''Saint-Joseph'' || 35976 || [[Reinjona]] || [[Reinjona]]
|-
| [[Attēls:Blason Sevran.svg|25px]] || [[Servāna]]|| ''Sevran'' || 49832 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Cergy (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Seržī]]|| ''Cergy'' || 56988 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Sèvres 92.svg|25px]] || [[Sevra]]|| ''Sèvres'' || 22978 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Sète (Hérault).svg|25px]] || [[Sēte]] || ''Sète'' || 42774 || [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Six-Fours-les-Plages (Var).svg|25px]] || [[Sifūra Leplaža]]|| ''Six-Fours-les-Plages'' || 34897 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Suresnes (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Sirena]]|| ''Suresnes'' || 46723 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason sucy.svg|25px]] || [[Sjūsi an Brī]]|| ''Sucy-en-Brie'' || 25820 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Skelšēra]]|| ''Schœlcher'' || 20814 || [[Martinika]] || [[Martinika]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saumur (Maine-et-Loire) 2.svg|25px]] || [[Somīra]] || ''Saumur'' || 27283 || [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Sotteville-lès-Rouen.svg|25px]] || [[Sotevila pie Ruānas]]|| ''Sotteville-lès-Rouen'' || 28835 || [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Stains 93.svg|25px]] || [[Stēna]]|| ''Stains'' || 33829 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:FRA Strasbourg (lesser arms) COA.svg|25px]] || [[Strasbūra]] || ''Strasbourg'' || 274394 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Soissons (Aisne).svg|25px]] || [[Suasona]] || ''Soissons'' || 28646 || [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Blason Chalon Ville.svg|25px]] || [[Šalona pie Sonas]]|| ''Chalon-sur-Saône'' || 44985 || [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Blason Chalons-en-Champagne.svg|25px]] || [[Šalonenšampaņa]] || ''Châlons-en-Champagne'' || 45299 || [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Chambéry.svg|25px]] || [[Šamberī]] || ''Chambéry'' || 57342 || [[Savoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Champigny-sur-Marne 94.svg|25px]] || [[Šampaņī pie Marnas]]|| ''Champigny-sur-Marne'' || 75510 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Charenton-le-Pont 94.svg|25px]] || [[Šarentona Lepona]]|| ''Charenton-le-Pont'' || 29348 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Charleville-Mézières (Ardennes).svg|25px]] || [[Šarlevilmezjēra]] || ''Charleville-Mézières'' || 49810 || [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason Chartres.svg|25px]] || [[Šartra]] || ''Chartres'' || 38931 || [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Châtellerault (Vienne).svg|25px]] || [[Šatelero]]|| ''Châtellerault'' || 32459 || [[Vjenna]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Blason Châtillon 92.svg|25px]] || [[Šatijona]]|| ''Châtillon'' || 32619 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Châtenay-Malabry (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Šatnē Malabrī]]|| ''Châtenay-Malabry'' || 32111 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Châteauroux (36).svg|25px]] || [[Šatorū]] || ''Châteauroux'' || 46140 || [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Chatou.svg|25px]] || [[Šatū]]|| ''Chatou'' || 30173 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville Fr Champs sur Marne (77).svg|25px]] || [[Šāma pie Marnas]]|| ''Champs-sur-Marne'' || 24418 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Šela]]|| ''Chelles'' || 52779 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr CherbourgOcteville (Manche).svg|25px]] || [[Šerbūra]]|| ''Cherbourg-Octeville'' || 38433 || [[Manša]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason Schiltigheim 67.svg|25px]] || [[Šiltinhheima]]|| ''Schiltigheim'' || 31691 || [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Cholet (Maine-et-Loire).svg|25px]] || [[Šolē]]|| ''Cholet'' || 54098 || [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Chaumont (52).svg|25px]] || [[Šomo]]|| ''Chaumont'' || 23011 || [[Augšmarna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Blason Choisy-le-Roi 94.svg|25px]] || [[Šuazi Leruā]]|| ''Choisy-le-Roi'' || 40905 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Talence (Gironde).svg|25px]] || [[Talansa]]|| ''Talence'' || 40600 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville Tarbes.svg|25px]] || [[Tarbe]]|| ''Tarbes'' || 43034 || [[Augšpireneji]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Taverny (Val-d'Oise).svg|25px]] || [[Tavernī]]|| ''Taverny'' || 26144 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Thiais (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Tjē]]|| ''Thiais'' || 29653 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Thionville (Moselle).svg|25px]] || [[Tjonvila]]|| ''Thionville'' || 41015 || [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason Thonon-les-Bains.svg|25px]] || [[Tononlebēna]]|| ''Thonon-les-Bains'' || 33925 || [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Torcy (Seine-et-Marne).svg|25px]] || [[Torsī]]|| ''Torcy'' || 22425 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Tremblay-en-France 93.svg|25px]] || [[Tramble Francijā]]|| ''Tremblay-en-France'' || 34493 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Trappes (Yvelines).svg|25px]] || [[Trapa]]|| ''Trappes'' || 29380 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Troyes.svg|25px]] || [[Truā]] || ''Troyes'' || 60280 || [[Oba (departaments)|Oba]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Armoiries ville fr Toulon (83).svg|25px]] || [[Tulona]] || ''Toulon'' || 164532 || [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Toulouse (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Tulūza]] || ''Toulouse'' || 441802 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Tourcoing (Nord).svg|25px]] || [[Turkuāna]]|| ''Tourcoing'' || 91923 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason tours 37.svg|25px]] || [[Tūra]] || ''Tours'' || 134817 || [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Tournefeuille (Haute-Garonne).svg|25px]] || [[Tūrnefei]]|| ''Tournefeuille'' || 25340 || [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Blason Houilles01.svg|25px]] || [[Ui]]|| ''Houilles'' || 31557 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Oullins (Rhône).svg|25px]] || [[Ulēna]]|| ''Oullins'' || 25152 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Valence (Drome).svg|25px]] || [[Valansa]] || ''Valence'' || 63405 || [[Droma]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason valenciennes.svg|25px]] || [[Valansjēna]] || ''Valenciennes'' || 43335 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vallauris 06.svg|25px]] || [[Vallorīsa]]|| ''Vallauris'' || 28252 || [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason Vandoeuvre-les-Nancy.svg|25px]] || [[Vandjevra pie Nansī]]|| ''Vandœuvre-lès-Nancy'' || 30974 || [[Merta un Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason Vanves.svg|25px]] || [[Vanva]]|| ''Vanves'' || 27002 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Vaskeāla]]|| ''Wasquehal'' || 20046 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Wattrelos (Nord).svg|25px]] || [[Vatrelo]]|| ''Wattrelos'' || 41541 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:COA fr Vannes 56.svg|25px]] || [[Vāna]] || ''Vannes'' || 52515 || [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Blason Vélizy-Villacoublay.svg|25px]] || [[Velizī-Vilakublē]]|| ''Vélizy-Villacoublay'' || 20089 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:COA fr Vincennes.svg|25px]] || [[Vensena]]|| ''Vincennes'' || 48471 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vernon (Eure).svg|25px]] || [[Vernona]]|| ''Vernon'' || 25147 || [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Versailles (Yvelines).svg|25px]] || [[Versaļa]] || ''Versailles'' || 86110 || [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vertou (Loire-Atlantique).svg|25px]] || [[Vertū]]|| ''Vertou'' || 21443 || [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Blason Vénissieux.svg|25px]] || [[Vēnizjē]]|| ''Vénissieux'' || 59855 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villeurbanne (Rhône).svg|25px]] || [[Vilērbāna]] || ''Villeurbanne'' || 145150 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villefranche-sur-Saône (Rhône).svg|25px]] || [[Vilfranša pie Sonas]]|| ''Villefranche-sur-Saône'' || 35326 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason de Villiers-le-Bel.svg|25px]] || [[Viljē Lebēla]]|| ''Villiers-le-Bel'' || 26736 || [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villiers-sur-Marne (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Viljē pie Marnas]]|| ''Villiers-sur-Marne'' || 27338 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:ArmesRougeGrisOr.png|25px]] || [[Vilmombla]]|| ''Villemomble'' || 28006 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-d'Ascq (Nord).svg|25px]] || [[Vilnēva d'Aska]] || ''Villeneuve-d'Ascq'' || 63572 || [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villenave-d'Ornon (Gironde).svg|25px]] || [[Vilnēva d'Ornona]]|| ''Villenave-d'Ornon'' || 28420 || [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-la-Garenne (Hauts-de-Seine).svg|25px]] || [[Vilnēva la Garonna]]|| ''Villeneuve-la-Garenne'' || 25183 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-sur-Lot (Lot-et-Garonne).svg|25px]] || [[Vilnēva pie Lo]]|| ''Villeneuve-sur-Lot'' || 23513 || [[Lo un Garonna]] || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Villeneuve-Saint-Georges (Val-de-Marne).svg|25px]] || [[Vilnēva Senžorža]]|| ''Villeneuve-Saint-Georges'' || 32239 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| || [[Vilparizī]]|| ''Villeparisis'' || 24122 || [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Villepinte 93.svg|25px]] || [[Vilpenta]]|| ''Villepinte'' || 35658 || [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason Villejuif 94.svg|25px]] || [[Vilžuīfa]]|| ''Villejuif'' || 55490 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vigneux-sur-Seine (Essonne).svg|25px]] || [[Vinjē pie Sēnas]]|| ''Vigneux-sur-Seine'' || 27331 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Viry-Châtillon (Essonne).svg|25px]] || [[Virī Šatijona]]|| ''Viry-Châtillon'' || 32045 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason fr Vichy.svg|25px]] || [[Višī]] || ''Vichy'' || 24774 || [[Aljē (departaments)|Aljē]] || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vitry-sur-Seine (Val de Marne).svg|25px]] || [[Vitrī pie Sēnas]]|| ''Vitry-sur-Seine'' || 85413 || [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Vitrolles (13).svg|25px]] || [[Vitrola]]|| ''Vitrolles'' || 35021 || [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Blason département fr Vienne.svg|25px]] || [[Vjenna]] || ''Vienne'' || 29328 || [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason Vierzon.svg|25px]] || [[Vjerzona]]|| ''Vierzon'' || 26946 || [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Vaulx-en-Velin (Rhône).svg|25px]] || [[Voanvelīna]]|| ''Vaulx-en-Velin'' || 41421 || [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Saint-Die-des-Vosges (88).svg|25px]] || [[Vogēzu Sendjē]]|| ''Saint-Dié-des-Vosges'' || 21447 || [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Gennevilliers (92).svg|25px]] || [[Ženviljē]]|| ''Gennevilliers'' || 41364 || [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason ville fr Gif-sur-Yvette (Essonne).svg|25px]] || [[Žifa pie Ivetas]] || ''Gif-sur-Yvette'' || 20654 || [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Blason de la ville de Joué-lès-Tours (37).svg|25px]] || [[Žuēletūra]]|| ''Joué-lès-Tours'' || 35976 || [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Francija|width=1000 |float=center|caption = Francijas 40. lielāko pilsētu izvietojums, '''treknraktā''' — galvaspilsēta
|places =
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.8567|long=2.3508|position = right |label='''[[Parīze]]'''}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.2964|long=5.37|position = top |label=[[Marseļa]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.76|long=4.84|position = top |label=[[Liona]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.6045|long=1.444|position = top |label=[[Tulūza]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.7034|long=7.2663|position = top |label=[[Nica]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.2181|long=-1.5528|position = top |label=[[Nante]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.58|long=7.75|position = top |label=[[Strasbūra]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.6119|long=3.8772|position = top |label=[[Monpeljē]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=44.84|long=-0.58|position = top |label=[[Bordo]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=50.6278|long=3.0583|position = top |label=[[Lille]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.1147|long=-1.6794|position = top |label=[[Renna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.2628|long=4.0347|position = top |label=[[Reimsa]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.49|long=0.1|position = top |label=[[Havra]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.4347|long=4.3903|position = right |label=[[Sentetjēna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.13|long=5.92|position = top |label=[[Tulona]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.2002|long=5.7222|position = top |label=[[Grenoble]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.2906|long=5.0428|position = top |label=[[Dižona]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.473612|long=-0.554167|position = top |label=[[Anžē]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.7667|long=4.8803|position =bottom |label=[[Vilērbāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.0077|long=0.1984|position = top |label=[[Lemāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.838|long=4.361|position = top |label=[[Nīma]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=43.526304|long=5.445429|position = top |label=[[Eksanprovansa]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.39|long=-4.49|position = top |label=[[Bresta (Francija)|Bresta]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.7831|long=3.0824|position = top |label=[[Klermonferāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=45.8353|long=1.2625|position = top |label=[[Limoža]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.3936|long=0.6892|position = top |label=[[Tūra]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.892|long=2.299|position = top |label=[[Amjēna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.120278|long=6.177778|position = top |label=[[Meca]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=42.6986|long=2.8956|position = top |label=[[Perpiņāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.2431|long=6.0219|position = top |label=[[Bezansona]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.8352|long=2.2409|position = left |label=[[Buloņa-Bijankūra]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.9025|long=1.909|position = top |label=[[Orleāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.44|long=1.1|position = top |label=[[Ruāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=47.75|long=7.34|position = top |label=[[Miluza]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=49.18|long=-0.37|position = top |label=[[Kāna]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.9364|long=2.3547|position = top |label=[[Sendenī (Francija)|Sendenī]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.6936|long=6.1846|position = top |label=[[Nansī]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.95|long=2.25|position = left |label=[[Aržanteija]]}}
{{VietasKarte~|Francija|lat=48.8611|long=2.4436|position = bottom |label=[[Montrē]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Francijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2010.gadā
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Paris - Eiffelturm und Marsfeld2.jpg|1. — [[Parīze]] - [[Francija]]s [[galvaspilsēta]]
|File:Marseille-ports.jpg|2. — [[Marseļa]]
|File:Basilique de Fourvière from Saone (Lyon).jpg|3. — [[Liona]]
|File:Toulouse Capitole Night Wikimedia Commons.jpg|4. — [[Tulūza]]
|Attēls:Nice Port 1.jpg|5. — [[Nica]]
|Attēls:Ile de Nantes.JPG|6. — [[Nante]]
|File:Absolute place Kleber 02.jpg|7. — [[Strasbūra]]
|File:Montpellier fg04.jpg|8. — [[Monpeljē]]
|File:Bordeaux place de la bourse with tram.JPG|9. — [[Bordo]]
|Attēls:Place du Général de Gaulle, Lille.JPG|10. — [[Lille]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Francijas pilsētas| ]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>1hi9xjx2hc2bq3u4an7d1tc7c2fusp4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1984 (romāns)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10364</id>
    <revision>
      <id>4301459</id>
      <parentid>4024124</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:37:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4301459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5737" sha1="6t504geigbwgmdh2ig3rm0f2cofhi25" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|romānu|1984 (nozīmju atdalīšana)|1984}}
{{Grāmatas infokaste
|       nosaukums = 1984
|          attels = [[Attēls:1984a.jpg|150px]]
| attela apraksts = Grāmatas vāks 1990. gada izdevumam latviešu valodā
|          autors = [[Džordžs Orvels]]
|  orig nosaukums = Nineteen Eighty-Four
|     ilustrators = 
|     vaka autors = 
|          valsts = {{GBR}}
|          valoda = [[angļu valoda|angļu]]
|          serija = 
|          temats = politika
|           zanrs = [[zinātniskā fantastika]]
|        izdevejs = [[Liesma (izdevniecība)|Liesma]], [[Zvaigzne ABC]] (latviski)
|          izdota = {{dat|1949|6|8}}
| izdota latviski = [[1990]]. gadā
|       tulkotajs = [[Valdemārs Kārkliņš]], [[Silvija Brice]]
|         formats = drukāta (cietajos un mīkstajos vākos), elektroniskā grāmata, [[kompaktdisks|CD]]
|             lpp = 326 (angļu valodas mīksto vāku versija)
|     masa izmers = 
|            isbn =
|            oclc = 
|             pec = 
|           pirms = 
}}
'''1984''' ir [[Džordžs Orvels|Džordža Orvela]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns — [[antiutopija]].

== Nosaukums ==
Romāna sākotnējais nosaukums bija '''Pēdējais cilvēks Eiropā'''. Bet, tā kā romāns tiktu izdots gan [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], gan [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], tad tā nosaukums, lai atvieglotu grāmatas pārdošanu, tika nomainīts uz '''1984'''.

Darbs pirmo reizi tika publicēts 1949. gada 8. jūnijā. Lielāko darba daļu autors bija uzrakstījis 1948. gadā, [[Juras sala|Juras salā]], [[Skotija|Skotijā]], lai gan nelielas romāna daļas [[Džordžs Orvels|Orvels]] bija rakstījis jau no [[1945]]. gada. Romāna nosaukums &quot;1984&quot; ir tā pabeigšanas gada (1948) [[anagramma]].&lt;ref name=LA&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Romāns, kas nogalināja savu autoru. Džordža Orvela “1984”
|url=http://www.la.lv/romans-kas-nogalinaja-savu-autoru-dzordza-orvela-1984|publisher=[[Latvijas Avīze]]|accessdate=16 June 2019}}&lt;/ref&gt; Grāmatas darbība aizsākas 1984. gada 4. aprīlī, kad tiek veikts pirmais ieraksts galvenā varoņa Vinstona Smita dienasgrāmatā, pulksten 13:00 (&quot;Bija skaidra, auksta aprīļa diena, pulksteņi sita trīspadsmit...&quot;).&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |authorlink=Džordžs Orvels |title=1984 |publisher=[[Liesma (izdevniecība)|Liesma]], [[Zvaigzne ABC]] |location= |year=1990}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Romāna darbība risinās nākotnē — 1984. gadā, iespējamā, izdomātā pasaulē, kur pastāv trīs savstarpēji karojošas valstis: [[Okeānija (1984)|Okeānija]], [[Eirāzija (1984)|Eirāzija]] un [[Austrumāzija (1984)|Austrumāzija]]. Visās valstīs pastāv [[Totalitārisms|totalitāriska sabiedrības sistēma]] ar neierobežotu vienas partijas varu, kas nemitīgi kontrolē savu pavalstnieku domas un darbus. Galvenais varonis Vinstons Smits dzīvo Okeānijā, ko vada [[Lielais Brālis]] un Partija. Vinstons ir vienīgās partijas biedrs un strādā Patiesības ministrijā, kur tiek falsificēta vēsture un lietota &quot;[[jaunruna]]&quot;. Līdztekus Patiesības ministrijai pastāv vēl trīs citas ministrijas: Mīlestības ministrija (nodarbojas ar cilvēku izsekošanu un represijām), Pārticības ministrija (kas organizē resursu mobilizēšanu karam) un Miera ministrija, kas atbild par kara lietām. Partijas trīs galvenie saukļi ir: &quot;Karš ir miers&quot;, &quot;Brīvība ir verdzība&quot; un &quot;Nezināšana ir spēks&quot;.

Autors darbā pieļauj šādu absurdu savienojumu, kurus darbā sauc par dubultdomu, iesaistīšanu, lai labāk varētu raksturot totalitārisma būtību. Dubultdoma ir princips, pēc kura vadās Okeānijas valdošā [[ideoloģija]] — Angsocs (Angļu Sociālisms), un tā paredz 2 pretēju, savstarpēji nesaistāmu viedokļu vienlaicīgu atzīšanu par leģitīmiem un nenoliedzamiem.

Darba gaitā galvenais varonis meklē izeju no pastāvošās sistēmas, ko arī atrod, taču sākotnēji iluzorais priekšstats par iegūto brīvību izgaist, jo sistēmas realizētā uzraudzības funkcija ir visaptveroša, un beigās Vinstonu salauž.

== Grāmatas vēsture ==
Jau drīz pēc iznākšanas grāmata tika iekļauta [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] aizliegtās literatūras sarakstā, jo tajā attēlotie apstākļi bija pārāk līdzīgi [[Latvijas okupācija (1940)|reālajam stāvoklim PSRS]].

[[Latviešu valoda|Latviešu valodā]] grāmata tika izdota [[perestroika]]s laikā [[1990]]. gadā, kopā ar romānu &quot;[[Dzīvnieku ferma]]&quot;. Vēlreiz izdota [[2004. gads|2004]]. gadā.

Pēc romāna sižeta [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] 1954. un 1984. gadā ir uzņemtas divas filmas (abas ar tādu pašu nosaukumu).

== Skatīt arī ==
* [[Laikraksta &quot;Le Monde&quot; 100 gadsimta grāmatas]]

== Saites ==
* [http://host-a.net/gramataselektroniski/1984.rtf Romāna pilnā versija latviešu valodā]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}
* [http://mosties.org/verbatim/orvels_1984 Romāna fragmenti latviešu valodā] {{lv ikona}}
* [http://www.online-literature.com/orwell/1984/ Iespēja izlasīt romāna pilno versiju angļu valodā]
* [https://web.archive.org/web/20060104141602/http://www.prisonplanet.com/orwell_1984.pdf Romāna pilnā versija PDF formātā] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20091012155926/http://www.e-biblioteka.lv/audio/1984/70/ Romāna audio versija latviešu valodā] (pieejama bez maksas reģistrētiem lietotājiem)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Romāni angļu valodā]]
[[Kategorija:Antiutopiski romāni]]
[[Kategorija:Džordža Orvela darbi]]
[[Kategorija:1949. gada romāni]]</text>
      <sha1>6t504geigbwgmdh2ig3rm0f2cofhi25</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meteorīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10418</id>
    <revision>
      <id>4301558</id>
      <parentid>4087324</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T11:33:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Meteorīti Latvijā */</comment>
      <origin>4301558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6667" sha1="sbs87u6cuvcfp0nb7vop5zhs9qrzykw" xml:space="preserve">[[Attēls:Freiberg, Terra mineralia, Eisenmeteorit.JPG|thumb|Meteorīta fragmenta attēlojums mūsdienu [[Namībija|Namībijā]].]]

'''Meteorīts''' ir nelielu izmēru [[Saules sistēma]]s mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz [[Zeme]]s vai cita debess ķermeņa. Pētījumu dati liecina, ka meteorīti ir [[mazā planēta|mazo planētu]] šķembas, kas veidojas to sadursmēs. Pēc minerālā un ķīmiskā sastāva izšķir akmens, dzelzs—akmens un dzelzs meteorītus.&lt;br /&gt;
Meteorīti rodas gadījumos, kad [[meteoroīds|meteoroīdi]] nesadeg zemes atmosfērā, bet gan nonāk uz zemes. Par meteorītiem sauc arī [[asteroīds|asteroīdu]] [[šķemba]]s, kas savulaik atradušās kādu lielu asteroīdu sastāvā. Asteroīdiem sašķeļoties kādas sadursmes dēļ, to šķembas izkliedējas kosmosā, no kā arī radušies meteorīti. Kad tas nonāk atmosfērā, [[gaiss|gaisa]] pretestība nobremzē ķermeni un lielās [[berze]]s dēļ tas sāk izstarot gaismu, veidojot [[bolīds|bolīdu]] — spilgtu [[meteors|meteoru]] jeb &quot;krītošo zvaigzni&quot;. Nosaukums 'bolīds' attiecas uz ārpuszemes jeb [[starpplanētu vide|starpplanētu]] ķermeni, kurš, saduroties ar Zemes atmosfēru, izstaro ārkārtīgi spilgtu, uguns bumbai līdzīgu gaismu. Galu galā tas ietriecas zemē kā meteorīts.

Meteorīts uz jebkāda cita [[debess]] ķermeņa virsmas ir dabisks objekts, kas ir nācis no kādas citas vietas kosmosā. Meteorīti ir atrasti uz [[Mēness]], kā arī uz [[Marss (planēta)|Marsa]].

Meteorīti parasti tiek nosaukti vārdos, kur tie tiek atrasti, parasti tuvāko pilsētu vai ģeogrāfisko vietu nosaukumi tiek doti par meteorītu vārdiem. Gadījumos, kad daudz meteorītu tiek atrasti vienā vietā, to vārdiem var tikt pievienoti secīgi numuri vai burti (kā piemēram [[ALH 84001|Allan Hills 84001]] vai [[Dimmit]](b)). Dažiem meteorītiem ir arī neformālas iesaukas.

Meteorīti tradicionāli tiek iedalīti trīs plašās kategorijās: [[akmens meteorīts|akmens meteorīti]] ir [[ieži]], kas galvenokārt sastāv no silikātu minerāliem, [[dzelzs meteorīts|dzelzs meteorīti]] galvenokārt sastāv no metāliskās dzelzs un niķeļa, [[akmens-dzelzs]] meteorīti sastāv no liela daudzuma metāla un akmeņainas vielas. Modernas klasifikācijas sistēmas iedala meteorītus grupās pēc to struktūras, ķīmiskā un [[mineraloģija|mineraloģiskā]] sastāva.

== Krišanas parādības ==
Daudzi meteoroīdi sadalās, kad tie iekļūst Zemes atmosfērā. Taču no katriem 500 novērtētajiem meteorītiem, kuri ierindojas izmēros no 1 cm diametrā līdz basketbola bumbas lielumam vai lielākam un sasniedz katru gadu zemes virsmu, tikai 4 vai 6 tiek atgūti un parasti ir zināmi tikai dabaszinātniekiem. Daži meteorīti ir pietiekoši lieli, lai izveidotu lielus triecienkrāterus. Vietā, kur tie ir nokrituši uz zemes, ir palikusi neliela bedre. Ir zināms, ka paretam krītošie meteorīti ir izraisījuši bojājumus īpašumiem, dzīvesvietai un pat cilvēkiem.

[[Attēls:Barringer Meteorite Crater.jpg|thumb|300px|Dzelzs meteorīta izveidots kolīzijas krāteris.]]
Ļoti lieli meteoroīdi ar nozīmīgu kosmisko ātrumu ir spējīgi satricināt zemi, atstājot lielu krāteri. Krātera veids ir atkarīgs no meteoroīda lieluma, ķīmiskā sastāva, meteoroīdu sadalīšanās temperatūras un ienākošā leņķa triecienam pret zemi. Tādu sadursmju spēks ir spējīgs radīt ļoti lielus postījumus. Dzelzs meteoroīdi visbiežāk ir par cēloni ļoti lielo krāteru izveidošanā uz Zemes, jo tie daudz vieglāk ir spējīgi nebojāti izkļūt cauri Zemes atmosfērai. Piemēram, krāteri, kurus visticamāk ir izveidojuši dzelzs meteoroīdi, ir ''Barringer'' meteorīta krāteris, ''Odessa'' meteorīta krāteris, ''Wabas'' [[triecienkrāteris|krāteris]] un ''Wolfa Creek'' krāteris: dzelzs meteorīti ir atrasti saistībā ar visiem šiem krāteriem. Turpretim pat relatīvi lieli akmeņi vai ledus gabali, kuri izskatās kā mazas komētas vai asteroīdi, triecoties Zemes atmosfērā ar miljons tonnu lielu spēku, tiek sagrauti atmosfērā un nav spējīgi veidot triecienkrāterus. Ļoti lieli akmens objekti, kura diametrs ir 100 metri vai vairāk un kuru svars ir 10 miljoni tonnu vai vairāk, var sasniegt Zemes virsmu un izveidot milzīgu krāteri, bet tādi gadījumi ir ļoti reti. Tādi akmens meteorīti gaisā sašķīst. Pašu pirmo akmens meteorītu atrada kāda asociācija saistībā ar milzīgo Marokvenas krāteri [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] 2006. gada maijā.

== Ievērojami meteorīti ==
Uz Zemes dažādos laikos ir nokrituši dažādi meteorīti, radot dažādus postījumus. Kā pēdējo no tiem var minēt meteorītu, kas 2013. gada 15. februārī no rīta eksplodēja virs [[Čeļabinska]]s, Krievijā. Tas paliks ievērojams ar to, ka sprādzienā cieta vairāk kā 950 cilvēku. Slavens ir 1908. gada arī gaisā eksplodējušais  [[Tunguskas fenomens|Tunguskas meteoroīds]], par kura būtību turpinās zinātniski strīdi. Latvijas kaimiņos Igaunijā atrodas saskatāmi [[Kāli meteorīta krāteris|Kāli meteorīta triecienkrāteri]].

== Meteorīti Latvijā ==
Droši zināms, ka Latvijā nokrituši četri meteorīti, visi 19. gadsimtā — [[Līksnas meteorīts|Līksnas]], [[Biržu meteorīts|Biržu]], [[Neretas meteorīts|Neretas]] un [[Baldones meteorīts]], no kuriem pirmais bija [[Līksna]]s (1820.), bet pēdējais — [[Baldone]]s meteorīts (1890.).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/pec-ilgiem-gadiem-atkal-bus-apskatams-pirmais-latvija-nokritusais-meteorits|title= Pēc ilgiem gadiem atkal būs apskatāms pirmais Latvijā nokritušais meteorīts|work=la.lv|publisher=[[LETA]]|date=10 July 2014|accessdate=8 November 2020}}&lt;/ref&gt; Visiem četriem bija aculiecinieki.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/pa-liksnas-meteorita-pedam-kas-zinams-par-200-gadu-seno-notikumu.a380852/|title= Pa Līksnas meteorīta pēdām. Kas zināms par 200 gadu seno notikumu?|first=Judīte|last=Čunka|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|date=8 November 2020|accessdate=8 November 2020}}&lt;/ref&gt;

Latvijā ir liels sens [[Dobeles meteorīta krāteris|meteorīta triecienkrāteris Dobelē]], taču laika gaitā to aizpildījuši nogulumieži un dabā tas nav saskatāms.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.meteoriti.lv/ Meteorītu muzejs Rīgā]

{{Astronomija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saules sistēma]]
[[Kategorija:Meteorītu krāteri]]</text>
      <sha1>sbs87u6cuvcfp0nb7vop5zhs9qrzykw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301559</id>
      <parentid>4301558</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T11:34:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Meteorīti Latvijā */</comment>
      <origin>4301559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6685" sha1="lzqqd79wayti2lj3ky1bvp1i3r8m2bv" xml:space="preserve">[[Attēls:Freiberg, Terra mineralia, Eisenmeteorit.JPG|thumb|Meteorīta fragmenta attēlojums mūsdienu [[Namībija|Namībijā]].]]

'''Meteorīts''' ir nelielu izmēru [[Saules sistēma]]s mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz [[Zeme]]s vai cita debess ķermeņa. Pētījumu dati liecina, ka meteorīti ir [[mazā planēta|mazo planētu]] šķembas, kas veidojas to sadursmēs. Pēc minerālā un ķīmiskā sastāva izšķir akmens, dzelzs—akmens un dzelzs meteorītus.&lt;br /&gt;
Meteorīti rodas gadījumos, kad [[meteoroīds|meteoroīdi]] nesadeg zemes atmosfērā, bet gan nonāk uz zemes. Par meteorītiem sauc arī [[asteroīds|asteroīdu]] [[šķemba]]s, kas savulaik atradušās kādu lielu asteroīdu sastāvā. Asteroīdiem sašķeļoties kādas sadursmes dēļ, to šķembas izkliedējas kosmosā, no kā arī radušies meteorīti. Kad tas nonāk atmosfērā, [[gaiss|gaisa]] pretestība nobremzē ķermeni un lielās [[berze]]s dēļ tas sāk izstarot gaismu, veidojot [[bolīds|bolīdu]] — spilgtu [[meteors|meteoru]] jeb &quot;krītošo zvaigzni&quot;. Nosaukums 'bolīds' attiecas uz ārpuszemes jeb [[starpplanētu vide|starpplanētu]] ķermeni, kurš, saduroties ar Zemes atmosfēru, izstaro ārkārtīgi spilgtu, uguns bumbai līdzīgu gaismu. Galu galā tas ietriecas zemē kā meteorīts.

Meteorīts uz jebkāda cita [[debess]] ķermeņa virsmas ir dabisks objekts, kas ir nācis no kādas citas vietas kosmosā. Meteorīti ir atrasti uz [[Mēness]], kā arī uz [[Marss (planēta)|Marsa]].

Meteorīti parasti tiek nosaukti vārdos, kur tie tiek atrasti, parasti tuvāko pilsētu vai ģeogrāfisko vietu nosaukumi tiek doti par meteorītu vārdiem. Gadījumos, kad daudz meteorītu tiek atrasti vienā vietā, to vārdiem var tikt pievienoti secīgi numuri vai burti (kā piemēram [[ALH 84001|Allan Hills 84001]] vai [[Dimmit]](b)). Dažiem meteorītiem ir arī neformālas iesaukas.

Meteorīti tradicionāli tiek iedalīti trīs plašās kategorijās: [[akmens meteorīts|akmens meteorīti]] ir [[ieži]], kas galvenokārt sastāv no silikātu minerāliem, [[dzelzs meteorīts|dzelzs meteorīti]] galvenokārt sastāv no metāliskās dzelzs un niķeļa, [[akmens-dzelzs]] meteorīti sastāv no liela daudzuma metāla un akmeņainas vielas. Modernas klasifikācijas sistēmas iedala meteorītus grupās pēc to struktūras, ķīmiskā un [[mineraloģija|mineraloģiskā]] sastāva.

== Krišanas parādības ==
Daudzi meteoroīdi sadalās, kad tie iekļūst Zemes atmosfērā. Taču no katriem 500 novērtētajiem meteorītiem, kuri ierindojas izmēros no 1 cm diametrā līdz basketbola bumbas lielumam vai lielākam un sasniedz katru gadu zemes virsmu, tikai 4 vai 6 tiek atgūti un parasti ir zināmi tikai dabaszinātniekiem. Daži meteorīti ir pietiekoši lieli, lai izveidotu lielus triecienkrāterus. Vietā, kur tie ir nokrituši uz zemes, ir palikusi neliela bedre. Ir zināms, ka paretam krītošie meteorīti ir izraisījuši bojājumus īpašumiem, dzīvesvietai un pat cilvēkiem.

[[Attēls:Barringer Meteorite Crater.jpg|thumb|300px|Dzelzs meteorīta izveidots kolīzijas krāteris.]]
Ļoti lieli meteoroīdi ar nozīmīgu kosmisko ātrumu ir spējīgi satricināt zemi, atstājot lielu krāteri. Krātera veids ir atkarīgs no meteoroīda lieluma, ķīmiskā sastāva, meteoroīdu sadalīšanās temperatūras un ienākošā leņķa triecienam pret zemi. Tādu sadursmju spēks ir spējīgs radīt ļoti lielus postījumus. Dzelzs meteoroīdi visbiežāk ir par cēloni ļoti lielo krāteru izveidošanā uz Zemes, jo tie daudz vieglāk ir spējīgi nebojāti izkļūt cauri Zemes atmosfērai. Piemēram, krāteri, kurus visticamāk ir izveidojuši dzelzs meteoroīdi, ir ''Barringer'' meteorīta krāteris, ''Odessa'' meteorīta krāteris, ''Wabas'' [[triecienkrāteris|krāteris]] un ''Wolfa Creek'' krāteris: dzelzs meteorīti ir atrasti saistībā ar visiem šiem krāteriem. Turpretim pat relatīvi lieli akmeņi vai ledus gabali, kuri izskatās kā mazas komētas vai asteroīdi, triecoties Zemes atmosfērā ar miljons tonnu lielu spēku, tiek sagrauti atmosfērā un nav spējīgi veidot triecienkrāterus. Ļoti lieli akmens objekti, kura diametrs ir 100 metri vai vairāk un kuru svars ir 10 miljoni tonnu vai vairāk, var sasniegt Zemes virsmu un izveidot milzīgu krāteri, bet tādi gadījumi ir ļoti reti. Tādi akmens meteorīti gaisā sašķīst. Pašu pirmo akmens meteorītu atrada kāda asociācija saistībā ar milzīgo Marokvenas krāteri [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] 2006. gada maijā.

== Ievērojami meteorīti ==
Uz Zemes dažādos laikos ir nokrituši dažādi meteorīti, radot dažādus postījumus. Kā pēdējo no tiem var minēt meteorītu, kas 2013. gada 15. februārī no rīta eksplodēja virs [[Čeļabinska]]s, Krievijā. Tas paliks ievērojams ar to, ka sprādzienā cieta vairāk kā 950 cilvēku. Slavens ir 1908. gada arī gaisā eksplodējušais  [[Tunguskas fenomens|Tunguskas meteoroīds]], par kura būtību turpinās zinātniski strīdi. Latvijas kaimiņos Igaunijā atrodas saskatāmi [[Kāli meteorīta krāteris|Kāli meteorīta triecienkrāteri]].

== Meteorīti Latvijā ==
Droši zināms, ka Latvijā nokrituši četri meteorīti, visi 19. gadsimtā — [[Līksnas meteorīts|Līksnas]], [[Biržu meteorīts|Biržu]], [[Neretas meteorīts|Neretas]] un [[Baldones meteorīts]], no kuriem pirmais bija [[Līksna]]s (1820.), bet pēdējais — [[Baldone]]s meteorīts (1890.).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.la.lv/pec-ilgiem-gadiem-atkal-bus-apskatams-pirmais-latvija-nokritusais-meteorits|title= Pēc ilgiem gadiem atkal būs apskatāms pirmais Latvijā nokritušais meteorīts|work=la.lv|publisher=[[LETA]]|date=10 July 2014|accessdate=8 November 2020}}&lt;/ref&gt; Visiem četriem bija aculiecinieki.&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/tehnologijas-un-zinatne/pa-liksnas-meteorita-pedam-kas-zinams-par-200-gadu-seno-notikumu.a380852/|title= Pa Līksnas meteorīta pēdām. Kas zināms par 200 gadu seno notikumu?|first=Judīte|last=Čunka|work=lsm.lv|publisher=Latvijas Sabiedriskie Mediji|date=8 November 2020|accessdate=8 November 2020}}&lt;/ref&gt;

Latvijā ir arī milzīgs aizvēsturisks [[Dobeles meteorīta krāteris|meteorīta triecienkrāteris Dobelē]], taču laika gaitā to aizpildījuši nogulumieži un dabā tas nav saskatāms.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.meteoriti.lv/ Meteorītu muzejs Rīgā]

{{Astronomija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saules sistēma]]
[[Kategorija:Meteorītu krāteri]]</text>
      <sha1>lzqqd79wayti2lj3ky1bvp1i3r8m2bv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baldriānu dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10754</id>
    <revision>
      <id>4301235</id>
      <parentid>3989294</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:20:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301235</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5726" sha1="jpgjifelqogahp6bkyf1tmkc3flzz5w" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Valeriana_officinalis1.jpg
| att_nosaukums ={{TaksoSaite|Valeriana officinalis|Ārstnieciskais baldriāns}}
| valsts =Plantae
| valsts_lv =Augi
| nodalījums =Magnoliophyta
| nodalījums_lv =Segsēkļi
| klase =Magnoliopsida
| klase_lv =Divdīgļlapji
| rinda =Dipsacales
| rinda_lv =Dipsaku rinda
| dzimta =Valerianaceae
| dzimta_lv =Baldriānu dzimta
| sinonīmi =
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Aligera}}
* {{TaksoSaite|Aretiastrum}}
* {{TaksoSaite|Astrephia}}
* {{TaksoSaite|Belonanthus}} 
* {{TaksoSaite|Centranthus}}
* {{TaksoSaite|Fedia}}
* {{TaksoSaite|Nardostachys}}
* {{TaksoSaite|Patrinia}}
* {{TaksoSaite|Phuodendron}}
* {{TaksoSaite|Phyllactis}}
* {{TaksoSaite|Plectritis}} 
* {{TaksoSaite|Pseudobetckea}}
* {{TaksoSaite|Siphonella}}
* {{TaksoSaite|Stangea}}
* {{TaksoSaite|Triplostegia}}
* {{TaksoSaite|Valeriana}}
* {{TaksoSaite|Valerianella}}
}}
'''Baldriānu dzimta''' (''Valerianaceae'') sastāv no 17 ģintīm ar vairāk nekā 400 sugām. Baldriānu ģints (Valeriana) aptver ap 200 sugu, kuras izplatītas aukstajos un mērenajos [[Eirāzija]]s, [[Ziemeļamerika]]s un Dienvidāfrikas apgabalos. Īpaši liela šīs ģints daudzveidība ir [[Andu kalni|Andu kalnos]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] (ap 40% no kopējā sugu skaita). [[Vidusjūra]]s apgabals un [[Tuvie Austrumi]] ir baldriņu ģints (''Valerianella'') izplatības centrs. Šajā ģintī ir ap 80 sugām. Vidusjūras apgabalā sasopamas arī Kentrantu (''Centranthus'') un Fediju jeb Āfrikas baldriānu (''Fedia'') ģintis.

Mūsdienu [[taksonomija (bioloģija)|taksanomiskās]] sistēmas, piemēram, segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma (APG) baldriānu dzimtu neizdala kā atsevišķu [[Taksons|taksonu]], un tās ģintis ir klasificētas [[Kaprifoliju dzimta|Kaprifoliju dzimtā]] (''Caprifoliaceae'').&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=THE ANGIOSPERM PHYLOGENY GROUP|date=2009-10|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG III: APG III|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=161|issue=2|pages=105–121|doi=10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Baldriānu dzimtas pārstāvji pielāgojas dzīvei visdažādākajās vidēs: no augstkalnu un [[tundra|tundru]] aukstajiem apgabaliem līdz svelmainiem [[tuksneši]]em, no kailām klintīm līdz mitrajiem [[purvi]]em. Baldriāni var būt [[Viengadīgi augi|viengadīgi]] vai [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgi]]. Tie ir gan [[lakstaugi]], gan [[puskrūmi]] un [[krūmi]]. Andu kalnu ziemeļu daļā baldriāni veido krūmus līdz 2,5 m augstumam. Baldriānu [[lapas|lapām]] ir visdažādākās formas. Parasti tās ir bez kātiņiem un pie stublāja piestiprinās ar savu pamatni. Baldriāni ir gan [[viendzimuma augi|viendzimuma]], gan [[divdzimumu augi]]. [[zieds|Ziedi]] parasti ir sīki un veido [[ziedkopas]]. [[Augļi]] — sausi, riekstveidīgi, viegli izsējas ar vēju.

Gandrīz visi daudzgadīgie baldriānu dzimtas pārstāvji izdala specifisku smaržu un tiem ir rūgtena piegarša. Tas izskaidrojams ar to, ka augu [[ēteriskās eļļas]] satur [[baldriānskābe|baldriānskābi]], [[kampars|kamparu]], [[vanerols|vanerolu]], kā arī specifiskus [[alkaloīdi|alkaloīdus]] un [[hatinīns|hatinīnu]]. Tāpēc šiem [[augi]]em ir nomierinoša, tonizējoša un stimulējoša iedarbība, kas ļauj tos plaši pielietot [[medicīna|medicīnā]]. [[Ārstnieciskais baldriāns|Ārstniecisko baldriānu]] kā ārstniecisku līdzekli pazina jau [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]] ([[Dioskorīds]]), un [[Senā Roma|Romā]] ([[Plīnijs Vecākais|Plīnijs]]). Kopš seniem laikiem no baldriānu dzimtas augiem gatavoja arī dažādas [[smēre]]s un [[smaržas]]. Īpaši pazīstamas bija nardes, kas tika gatavotas no šīs dzimtas augiem. Īpaši pazīstama bija [[Indija]]s (īstā) [[narde]], kuru gatavoja no [[Himalaji|Himalajos]] augošā [[Nardostahs|Nardostaha]] (''Nardostachys''), kurš kā augstvērtīgs augs tika arī kultivēts. [[Eiropa|Eiropā]] bija izplatīta ķeltu narde. To gatavoja no [[Alpi|Alpos]] augošā [[Ķeltu baldriāna]] (Valeriana celtica). Šo augu [[herbārijs|herbāriji]] smaržoja arī pēc 100 gadiem. Dienvideiropā un Centrālamerikā baldriānu dzimtas augus lieto arī [[pārtika|pārtikā]]. Eiropā uzturā lieto auga lapas, bet Amerikā — [[saknes]]. Šīs dzimtas augi plaši tiek kultivēti arī [[krāšņumaugi|dekoratīvos nolūkos]].

== Sistemātika ==
Aplūkojot baldriānu dzimtu, kā atsevišķu taksonu, tajā ir klasificētas šādas ģintis:
* ģints {{TaksoSaite|Aligera}}
* ģints {{TaksoSaite|Aretiastrum}}
* ģints {{TaksoSaite|Astrephia}}
* ģints {{TaksoSaite|Belonanthus}}
* ģints {{TaksoSaite|Centranthus}}
* ģints {{TaksoSaite|Fedia}}
* ģints {{TaksoSaite|Nardostachys}}
* ģints {{TaksoSaite|Patrinia}}
* ģints {{TaksoSaite|Phuodendron}}
* ģints {{TaksoSaite|Phyllactis}}
* ģints {{TaksoSaite|Plectritis}}
* ģints {{TaksoSaite|Pseudobetckea}}
* ģints {{TaksoSaite|Siphonella}}
* ģints {{TaksoSaite|Stangea}}
* ģints {{TaksoSaite|Triplostegia}}
* {{TaksoSaite|Valeriana|Baldriāni}}
* {{TaksoSaite|Valerianella|Baldriņi}}
[[Latvija|Latvijā]] baldriānu dzimta ir pārstāvēta ar 2 ģintīm un 4 sugām:
* {{TaksoSaite|Valeriana officinalis|Ārstnieciskais baldriāns}}
* {{TaksoSaite|Valerianella locusta|Salātu baldriņš}}
* {{TaksoSaite|Valerianella dentata|Zobainais baldriņš}}
* {{TaksoSaite|Valerianella rimosa|Uzpūstais baldriņš}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}{{Commons category|Valerianaceae}}
[[Kategorija:Dipsaku rinda]]</text>
      <sha1>jpgjifelqogahp6bkyf1tmkc3flzz5w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301236</id>
      <parentid>4301235</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:20:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301236</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5726" sha1="loeu7jqxc9n7tflgamks14d1m9b5lm7" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Valeriana_officinalis1.jpg
| att_nosaukums ={{TaksoSaite|Valeriana officinalis|Ārstnieciskais baldriāns}}
| valsts =Plantae
| valsts_lv =Augi
| nodalījums =Magnoliophyta
| nodalījums_lv =Segsēkļi
| klase =Magnoliopsida
| klase_lv =Divdīgļlapji
| rinda =Dipsacales
| rinda_lv =Dipsaku rinda
| dzimta =Valerianaceae
| dzimta_lv =Baldriānu dzimta
| sinonīmi =
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Aligera}}
* {{TaksoSaite|Aretiastrum}}
* {{TaksoSaite|Astrephia}}
* {{TaksoSaite|Belonanthus}} 
* {{TaksoSaite|Centranthus}}
* {{TaksoSaite|Fedia}}
* {{TaksoSaite|Nardostachys}}
* {{TaksoSaite|Patrinia}}
* {{TaksoSaite|Phuodendron}}
* {{TaksoSaite|Phyllactis}}
* {{TaksoSaite|Plectritis}} 
* {{TaksoSaite|Pseudobetckea}}
* {{TaksoSaite|Siphonella}}
* {{TaksoSaite|Stangea}}
* {{TaksoSaite|Triplostegia}}
* {{TaksoSaite|Valeriana}}
* {{TaksoSaite|Valerianella}}
}}
'''Baldriānu dzimta''' (''Valerianaceae'') sastāv no 17 ģintīm ar vairāk nekā 400 sugām. Baldriānu ģints (Valeriana) aptver ap 200 sugu, kuras izplatītas aukstajos un mērenajos [[Eirāzija]]s, [[Ziemeļamerika]]s un Dienvidāfrikas apgabalos. Īpaši liela šīs ģints daudzveidība ir [[Andu kalni|Andu kalnos]] [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] (ap 40% no kopējā sugu skaita). [[Vidusjūra]]s apgabals un [[Tuvie Austrumi]] ir baldriņu ģints (''Valerianella'') izplatības centrs. Šajā ģintī ir ap 80 sugām. Vidusjūras apgabalā sasopamas arī Kentrantu (''Centranthus'') un Fediju jeb Āfrikas baldriānu (''Fedia'') ģintis.

Mūsdienu [[taksonomija (bioloģija)|taksonomiskās]] sistēmas, piemēram, segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma (APG) baldriānu dzimtu neizdala kā atsevišķu [[Taksons|taksonu]], un tās ģintis ir klasificētas [[Kaprifoliju dzimta|Kaprifoliju dzimtā]] (''Caprifoliaceae'').&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=THE ANGIOSPERM PHYLOGENY GROUP|date=2009-10|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG III: APG III|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=161|issue=2|pages=105–121|doi=10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Baldriānu dzimtas pārstāvji pielāgojas dzīvei visdažādākajās vidēs: no augstkalnu un [[tundra|tundru]] aukstajiem apgabaliem līdz svelmainiem [[tuksneši]]em, no kailām klintīm līdz mitrajiem [[purvi]]em. Baldriāni var būt [[Viengadīgi augi|viengadīgi]] vai [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgi]]. Tie ir gan [[lakstaugi]], gan [[puskrūmi]] un [[krūmi]]. Andu kalnu ziemeļu daļā baldriāni veido krūmus līdz 2,5 m augstumam. Baldriānu [[lapas|lapām]] ir visdažādākās formas. Parasti tās ir bez kātiņiem un pie stublāja piestiprinās ar savu pamatni. Baldriāni ir gan [[viendzimuma augi|viendzimuma]], gan [[divdzimumu augi]]. [[zieds|Ziedi]] parasti ir sīki un veido [[ziedkopas]]. [[Augļi]] — sausi, riekstveidīgi, viegli izsējas ar vēju.

Gandrīz visi daudzgadīgie baldriānu dzimtas pārstāvji izdala specifisku smaržu un tiem ir rūgtena piegarša. Tas izskaidrojams ar to, ka augu [[ēteriskās eļļas]] satur [[baldriānskābe|baldriānskābi]], [[kampars|kamparu]], [[vanerols|vanerolu]], kā arī specifiskus [[alkaloīdi|alkaloīdus]] un [[hatinīns|hatinīnu]]. Tāpēc šiem [[augi]]em ir nomierinoša, tonizējoša un stimulējoša iedarbība, kas ļauj tos plaši pielietot [[medicīna|medicīnā]]. [[Ārstnieciskais baldriāns|Ārstniecisko baldriānu]] kā ārstniecisku līdzekli pazina jau [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]] ([[Dioskorīds]]), un [[Senā Roma|Romā]] ([[Plīnijs Vecākais|Plīnijs]]). Kopš seniem laikiem no baldriānu dzimtas augiem gatavoja arī dažādas [[smēre]]s un [[smaržas]]. Īpaši pazīstamas bija nardes, kas tika gatavotas no šīs dzimtas augiem. Īpaši pazīstama bija [[Indija]]s (īstā) [[narde]], kuru gatavoja no [[Himalaji|Himalajos]] augošā [[Nardostahs|Nardostaha]] (''Nardostachys''), kurš kā augstvērtīgs augs tika arī kultivēts. [[Eiropa|Eiropā]] bija izplatīta ķeltu narde. To gatavoja no [[Alpi|Alpos]] augošā [[Ķeltu baldriāna]] (Valeriana celtica). Šo augu [[herbārijs|herbāriji]] smaržoja arī pēc 100 gadiem. Dienvideiropā un Centrālamerikā baldriānu dzimtas augus lieto arī [[pārtika|pārtikā]]. Eiropā uzturā lieto auga lapas, bet Amerikā — [[saknes]]. Šīs dzimtas augi plaši tiek kultivēti arī [[krāšņumaugi|dekoratīvos nolūkos]].

== Sistemātika ==
Aplūkojot baldriānu dzimtu, kā atsevišķu taksonu, tajā ir klasificētas šādas ģintis:
* ģints {{TaksoSaite|Aligera}}
* ģints {{TaksoSaite|Aretiastrum}}
* ģints {{TaksoSaite|Astrephia}}
* ģints {{TaksoSaite|Belonanthus}}
* ģints {{TaksoSaite|Centranthus}}
* ģints {{TaksoSaite|Fedia}}
* ģints {{TaksoSaite|Nardostachys}}
* ģints {{TaksoSaite|Patrinia}}
* ģints {{TaksoSaite|Phuodendron}}
* ģints {{TaksoSaite|Phyllactis}}
* ģints {{TaksoSaite|Plectritis}}
* ģints {{TaksoSaite|Pseudobetckea}}
* ģints {{TaksoSaite|Siphonella}}
* ģints {{TaksoSaite|Stangea}}
* ģints {{TaksoSaite|Triplostegia}}
* {{TaksoSaite|Valeriana|Baldriāni}}
* {{TaksoSaite|Valerianella|Baldriņi}}
[[Latvija|Latvijā]] baldriānu dzimta ir pārstāvēta ar 2 ģintīm un 4 sugām:
* {{TaksoSaite|Valeriana officinalis|Ārstnieciskais baldriāns}}
* {{TaksoSaite|Valerianella locusta|Salātu baldriņš}}
* {{TaksoSaite|Valerianella dentata|Zobainais baldriņš}}
* {{TaksoSaite|Valerianella rimosa|Uzpūstais baldriņš}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}{{Commons category|Valerianaceae}}
[[Kategorija:Dipsaku rinda]]</text>
      <sha1>loeu7jqxc9n7tflgamks14d1m9b5lm7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pārnova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>11206</id>
    <revision>
      <id>4301560</id>
      <parentid>3449993</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T11:43:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2918" sha1="hvq5o97deo5d638r486faag13mdcm12" xml:space="preserve">[[Attēls:Keplers supernova.jpg|thumb|235px|[[Keplera pārnova]]s ''SN 1604'' atlikums mākslīgās krāsās]]
{{cita nozīme|zvaigznes eksploziju|konkursu|Supernova (konkurss)}}
'''Pārnova''' jeb '''supernova''' ir [[zvaigzne]]s eksplozija. Eksplozija parasti ir ļoti spoža un izsauc starojuma zibsni, kas bieži līdzinās veselas [[galaktika]]s kopējam spožumam. Šāda eksplozija norisinās no dažām nedēļām līdz pat dažiem mēnešiem. Šajā īsajā laika periodā pārnova var izstarot tik daudz [[enerģija]]s, cik [[Saule]] neizstaro visas savas dzīves laikā.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | last=Giacobbe | first=F. W. | title=How a Type II Supernova Explodes | journal=Electronic Journal of Theoretical Physics | year=2005 | volume=2 | issue=6 | pages=30–38 | url=http://adsabs.harvard.edu/abs/2005EJTP....2f..30G | accessdate = 2007-08-03}}&lt;/ref&gt; Sprādziena brīdī no zvaigznes tiek izsviesta daļa vai pat visa [[viela]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | date = 2006-07-27 | url = http://heasarc.gsfc.nasa.gov/docs/objects/snrs/snrstext.html | title = Introduction to Supernova Remnants | publisher = [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] [[Goddard Space Flight Center]] | accessdate = 2006-09-07 | archive-date = 2020-05-28 | archive-url = https://web.archive.org/web/20200528205721/https://heasarc.gsfc.nasa.gov/docs/objects/snrs/snrstext.html }}&lt;/ref&gt; ar [[ātrums|ātrumu]], kas sasniedz desmito daļu no [[gaismas ātrums|gaismas ātruma]], tādā veidā izraisot [[triecienvilnis|triecienvilni]],&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | author=Schawinski, K. Justham, S.; Wolf, C.; Podsiadlowski, P.; Sullivan, M.; Steenbrugge, K. C.; Bell, T.; Röser, H.-J.; Walker, E. S.; Astier, P.; Balam, D.; Balland, C.; Carlberg, R.; Conley, A.; Fouchez, D.; Guy, J.; Hardin, D.; Hook, I.; Howell, D. A.; Pain, R.; Perrett, K.; Pritchet, C.; Regnault, N.; Yi, S. K. | title=Supernova Shock Breakout from a Red Supergiant | journal=Science Express | year=2008  | doi= 10.1126/science.1160456 | pmid=18556514 | volume=321 | pages=223}}&lt;/ref&gt; kas izplatās [[starpzvaigžņu vide|starpzvaigžņu vidē]]. Šis triecienvilnis izveido gāzu un putekļu apvalku, ko sauc par [[pārnovas atlikums|pārnovas atlikumu]].

Eksplozijas laikā pārnovas spožums vairākus tūkstošus reižu pārsniedz [[nova]]s spožumu.

Pārnovas notiek samērā reti, un pēdējā — [[Keplera pārnova]] — ar neapbruņotu aci mūsu galaktikā redzēta 1604. gadā. Vairākas mūsu galaktikā uzliesmojušas pārnovas kopš tā laika bijušas pamanāmas tikai ar teleskopu, jo to starojumu pa ceļam vājinājusi [[Starpzvaigžņu vide|starpzvaigžņu gāze]]. Reizēm ar acīm izdodas saskatīt pārnovas kaimiņu galaktikās, jo starp galaktikām gāzes ir daudz mazāk nekā to iekšienē.

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

{{Astronomija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvaigznes]]</text>
      <sha1>hvq5o97deo5d638r486faag13mdcm12</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaps</title>
    <ns>0</ns>
    <id>13681</id>
    <revision>
      <id>4301430</id>
      <parentid>3791535</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:11:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]], {{fact}} → {{nepieciešama atsauce}} (2), g. → gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3414" sha1="cfeoynji5ixs4d0761c2ttv2jxmortu" xml:space="preserve">[[Attēls:Fresh grave.JPG|thumb|Svaigi izrakts kaps|200px]]
'''Kaps''' ir vieta, padziļinājums zemē vai celtne mirušo apglabāšanai. Kaps var atrasties daļēji vai pilnībā zem zemes virsmas.

== Pirmsvēsture ==

Viens no senākajiem kapiem uziets 1968. gadā [[Irāka|Irākā]], Zagrosas kalnos Šanidaras alā, kur pirms 60 000 gadu ticis apbedīts 60 gadus vecs neandertāliešu vīrietis. Mirušais apglabāts no meža kosu zariem pītā guļvietā un viscaur klāts ar ziediem. Kaps rūpīgi nosegts, kas liecina par jau visai attīstītu apbedīšanas kultūru.

Mirušo apglabāšana kapos kā [[Eiropa]]s iedzīvotāju tradīcija aizsākās ar [[auklas keramikas kultūra]]s sākumu.{{nepieciešama atsauce}} Agrāk mirušos gluži vienkārši parasti pameta zvēriem saplosīšanai{{nepieciešama atsauce}}, bet no zināmas [[civilizācija]]s brieduma pakāpes tos sāka apbedīt. Jādomā, ka cilvēku [[sabiedrība]]s locekļi viens otram sāka nozīmēt kaut ko vairāk, nekā partnera funkcijas ikdienas pārtikas iegūšanas un izdzīvošanas cīņā, kas izbeidzās līdz ar kāda locekļa nāvi. Apbedīšanas parādīšanās sakrīt arī ar [[lauksaimniecība]]s attīstības sākumu un pāreju uz pastāvīgām apmešanās vietām. Acīmredzot, tā nebija nejauša sakritība. Sākoties zemes apstrādei, sāka veidoties pirmās [[Īpašums|īpašuma]] attiecības. Visvieglāk saprotams zemes piederības kritērijs ir tas, ka šeit jau saimniekojuši pašreizējā [[Saimnieks|saimnieka]] [[Sencis|senči]]. Tas veda arī pie plaši izplatītā ticējuma, ka cilvēkam nomirstot, viņš turpina dzīvot, tikai citā pasaulē. Līdz ar to viņam nav zudušas tiesības uz zemi, tā paliek visas [[klans|dzimtas]] — kā dzīvo, tā mirušo tās locekļu īpašumā. Savukārt apbedījumu vietas varēja kalpot par zināmu apliecinājumu [[teritorija]]s piederībai tai vai citai kopienai.

== Vēsture ==
Vēlāk — ap 2800.—2300. gadu p.m.ē. līdztekus kopējiem kapiem parādījās arī individuālie kapi [[Dižciltība|dižciltīgajiem]] kopienu locekļiem. Viņi tika apbedīti greznākā tērpā nekā parastie mirstīgie. Šādi apbedījumi arvien biežāk izcēlās arī ar [[Ierocis|ieroču]], dažādu saimniecības priekšmetu un [[Rotaslieta|rotaslietu]] klāstu, kurus mirušajiem [[Augstmanis|augstmaņiem]] deva līdzi, lai tie varētu turpināt ierasto dzīves ritmu arī viņā saulē. Tas nozīmēja arī, ka bija attīstījusies ieroču un [[Darbarīks|darbarīku]] izgatavošanas [[tehnoloģija]]. Tā, [[Dānija]]s un Dienvid[[zviedrija]]s teritorijās individuālajās apbedījumu vietās pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. vai pat vēl senāk parādījās no koka stumbra izgatavoti [[Zārks|zārki]]. Lai tos izgatavotu, bija nepieciešami pietiekami pilnveidoti darbarīki.

== Antropoloģijas kontekstā ==
{{Commonscat|Graves|Kaps}}
Kapi un mirušo apglabāšanas tradīcijas un ceremonijas liecina arī par seno sabiedrību strukturizāciju, varas koncentrēšanos atsevišķu kopienas locekļu rokās, kā arī reliģiska rakstura paražu nostiprināšanos. Tie ir cilvēku sabiedrības pašorganizācijas elementi, kas kopumā veidoja zināmu kārtību arvien komplicētākajā dzīves veidā.

{{Latvijas kultūras kanons}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kapi|*]]
[[Kategorija:Sabiedrība]]
[[Kategorija:Vēsture]]
[[Kategorija:Arheoloģija]]</text>
      <sha1>cfeoynji5ixs4d0761c2ttv2jxmortu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301434</id>
      <parentid>4301430</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:17:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <origin>4301434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3480" sha1="rmz34iro0tt5ztxyw0c71s4bo6hw1ym" xml:space="preserve">[[Attēls:Fresh grave.JPG|thumb|Svaigi izrakts kaps|200px]]
'''Kaps''' ir vieta, padziļinājums zemē vai celtne mirušo apglabāšanai. Kaps var atrasties daļēji vai pilnībā zem zemes virsmas.

== Pirmsvēsture ==
Viens no senākajiem kapiem uziets 1968. gadā [[Irāka|Irākā]], Zagrosas kalnos Šanidaras alā, kur pirms 60 000 gadu ticis apbedīts 60 gadus vecs neandertāliešu vīrietis. Mirušais apglabāts no meža kosu zariem pītā guļvietā un viscaur klāts ar ziediem. Kaps rūpīgi nosegts, kas liecina par jau visai attīstītu apbedīšanas kultūru.

Mirušo apglabāšana kapos kā [[Eiropa]]s iedzīvotāju tradīcija aizsākās ar [[auklas keramikas kultūra]]s sākumu.{{nepieciešama atsauce}} Agrāk mirušos gluži vienkārši parasti pameta zvēriem saplosīšanai{{nepieciešama atsauce}}, bet no zināmas [[civilizācija]]s brieduma pakāpes tos sāka apbedīt. Jādomā, ka cilvēku [[sabiedrība]]s locekļi viens otram sāka nozīmēt kaut ko vairāk, nekā partnera funkcijas ikdienas pārtikas iegūšanas un izdzīvošanas cīņā, kas izbeidzās līdz ar kāda locekļa nāvi. Apbedīšanas parādīšanās sakrīt arī ar [[lauksaimniecība]]s attīstības sākumu un pāreju uz pastāvīgām apmešanās vietām. Acīmredzot, tā nebija nejauša sakritība. Sākoties zemes apstrādei, sāka veidoties pirmās [[Īpašums|īpašuma]] attiecības. Visvieglāk saprotams zemes piederības kritērijs ir tas, ka šeit jau saimniekojuši pašreizējā saimnieka [[Sencis|senči]]. Tas veda arī pie plaši izplatītā ticējuma, ka cilvēkam nomirstot, viņš turpina dzīvot, tikai citā pasaulē. Līdz ar to viņam nav zudušas tiesības uz zemi, tā paliek visas [[klans|dzimtas]] — kā dzīvo, tā mirušo tās locekļu īpašumā. Savukārt apbedījumu vietas varēja kalpot par zināmu apliecinājumu [[zeme (teritorija)|teritorijas]] piederībai tai vai citai kopienai.

== Vēsture ==
Vēlāk — ap 2800.—2300. gadu p.m.ē. līdztekus kopējiem kapiem parādījās arī individuālie kapi [[Dižciltīgie|dižciltīgajiem]] kopienu locekļiem. Viņi tika apbedīti greznākā tērpā nekā parastie mirstīgie. Šādi apbedījumi arvien biežāk izcēlās arī ar [[Ierocis|ieroču]], dažādu saimniecības priekšmetu un [[juvelierizstrādājums|rotaslietu]] klāstu, kurus mirušajiem [[Augstmanis|augstmaņiem]] deva līdzi, lai tie varētu turpināt ierasto dzīves ritmu arī viņā saulē. Tas nozīmēja arī, ka bija attīstījusies ieroču un [[Darbarīks|darbarīku]] izgatavošanas [[tehnoloģija]]. Tā, [[Dānija]]s un Dienvizviedrijas teritorijās individuālajās apbedījumu vietās pirmajā gadu tūkstotī p.m.ē. vai pat vēl senāk parādījās no koka stumbra izgatavoti [[Zārks|zārki]]. Lai tos izgatavotu, bija nepieciešami pietiekami pilnveidoti darbarīki.

== Antropoloģijas kontekstā ==
Kapi un mirušo apglabāšanas tradīcijas un ceremonijas liecina arī par seno sabiedrību strukturizāciju, varas koncentrēšanos atsevišķu kopienas locekļu rokās, kā arī reliģiska rakstura paražu nostiprināšanos. Tie ir cilvēku sabiedrības pašorganizācijas elementi, kas kopumā veidoja zināmu kārtību arvien komplicētākajā dzīves veidā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Latvijas kultūras kanons}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kapi|*]]
[[Kategorija:Sabiedrība]]
[[Kategorija:Vēsture]]
[[Kategorija:Arheoloģija]]</text>
      <sha1>rmz34iro0tt5ztxyw0c71s4bo6hw1ym</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4301377</id>
      <parentid>4300923</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T02:10:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4301377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="358829" sha1="lhg3ynjycvai051taas59v69by164l9" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kiruna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi?
* ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē?
* ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', &quot;[[Oki — okeāna vidū]]&quot;, &quot;[[Maģiskais kimono]]&quot;; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|&quot;Labākā aktrise&quot;]]?

[[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Trojs Kotsars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators?
* ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci?

[[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] &lt;small&gt;(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)&lt;/small&gt;?
* ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]?

[[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam?
* ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''?
* ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]?

[[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|50px]]
* ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes &lt;small&gt;(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums &quot;[[Amerika]]&quot;?
* ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]]?

[[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|50px]]
* ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2000 liru banknote)&lt;/small&gt; bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro?
* ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu?
* ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts?

[[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās?
* ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara?
* ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]?

[[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos?
* ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]?
* ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība?

[[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu?
* ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''?
* ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]?

[[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[purva skalbe]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]?
* ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;, kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?
* ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica &quot;Lielo bēgšanu&quot; no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi?

[[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] &quot;par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu&quot;?
* ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]?
* ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]?

[[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Sahāra|Saharā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne?
* ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)?
* ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti?

[[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams kā pēdējo četru &quot;[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]&quot; filmu režisors, kā arī trīs &quot;Fantastiskās būtnes&quot; filmu sērijas filmu režisors?
* ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem?
* ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā?

[[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido &lt;small&gt;(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])&lt;/small&gt;?
* ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]?
* ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību?

[[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[cukurbietes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]?
* ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību?
* ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām?

[[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)?
* ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]?
* ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]?

[[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Krustpils pils]])&lt;/small&gt; ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas?
* ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]?

[[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|50px]]
* ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs?
* ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]?

[[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu?
* ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors?
* ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]?

[[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku?
* ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē?

[[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā &quot;[[Vikija, Kristīna, Barselona]]&quot;, par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]&quot;?
* ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību?
* ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]?

[[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju?
* ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]?
* ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem?

[[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ?
* ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS &quot;Olainfarm&quot;]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm?

[[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]&quot;?
* ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]?
* ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]?

[[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]?
* ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)?
* ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]?

[[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|50px]]
* ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] &quot;par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu&quot;?
* ... pasažieru tvaikoņa '''&quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]&quot;''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)?
* ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions?

[[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna &quot;[[Robinsons Krūzo]]&quot; adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''&quot;[[Robinsons Krūziņš]]&quot;''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]] &lt;small&gt;(attēlā titullapa)&lt;/small&gt;?
* ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem?
* ... '''[[Islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]?

[[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]?
* ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]&quot;''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise?
* ... partiju '''&quot;[[Apvienība Iedzīvotāji]]&quot;''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]?

[[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|50px]]
* ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas &lt;small&gt;(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis, un Čārlzs Djūks)&lt;/small&gt;?
* ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’?
* ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita?

[[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''&quot;[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]&quot;''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]?
* ... [[Kristietība|Kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli?

[[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu&quot;?
* ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās &quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;, &quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot; un &quot;[[Vaiana 2]]&quot;, kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]?

[[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]?
* ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]?

[[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā?
* ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''&quot;[[Vīrs, vārdā Oto]]&quot;''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas &quot;[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]&quot; rīmeiks?

[[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]?
* ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi?
* ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]?

[[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|50px]]
* ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā &lt;small&gt;(attēlā Lielā mošeja Sūsā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]?
* ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]?

[[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Majons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk kā 52 reizes?
* ... lai gan '''&quot;[[sausā spēle]]&quot;''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza?
* ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi?

[[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos?
* ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]?
* ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot &quot;Sacelšanās aktu&quot; un &quot;Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu&quot;?

[[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]?
* ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija &quot;Maltā gaļa&quot; — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]?

[[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] &quot;Ātrgaitas ceļš&quot;?

[[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā?
* ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba &quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot; galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]?

[[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]?
* ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]?
* ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par &quot;kosmopolītu&quot;?

[[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]?
* ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem?
* ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em?

[[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[K2]] jeb Čogori)&lt;/small&gt; ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]?
* ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec?
* ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]?

[[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas?
* ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem?
* ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0?

[[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols?
* ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā?
* ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''&quot;[[Dons Karloss]]&quot;''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas &quot;Dons Karloss, Spānijas infants&quot; motīvi?

[[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmā režisētā filma bija melnā komēdija &quot;Peles medības&quot;, bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs &quot;[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]&quot; filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] &quot;[[Rango]]&quot;?
* ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]?
* ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā?

[[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam?
* ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva?
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em?

[[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|50px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums?
* ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku?
* ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība?

[[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 &quot;Baikāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)&lt;/small&gt; uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu?
* ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]?
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas &quot;Hockey Punks&quot;]]''', [[Elektrēnu &quot;Energija&quot;]] un '''[[Kauņas &quot;City&quot;]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]?

[[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|50px]]
* ... Katerina Sakellaropulu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā?
* ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē?
* ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū &quot;Hawks&quot;]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs?

[[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]?
* ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē?
* ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā?

[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu?
* ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru?

[[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] &quot;Dzīvnieku Draugs&quot;?
* ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]?

[[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|50px]]
* ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei?
* ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais &quot;Nāves maršs&quot;)?
* ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi?

[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens?
* ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes?
* ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs?

[[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]''' &lt;small&gt;(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]?
* ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem?

[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug?
* ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s?
* ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]?

[[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Kanlaons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā?
* ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu?
* ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle?

[[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''&quot;[[Trīs musketieri]]&quot;''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam &lt;small&gt;(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai?
* ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s?

[[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē?
* ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie?
* ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''&quot;[[Kurska (filma)|Kurska]]&quot;''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu &quot;Laiks mirt&quot;, kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]?

[[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk?
* ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes?
* ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas?

[[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|50px]]
* ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)&lt;/small&gt; uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]?
* ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''&quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, no kurām ieguva četras, tostarp &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot;?
* ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; '''[[Ervins Labanovskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls?
* ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]?
* ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai?

[[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|50px]]
* ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem?
* ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu &quot;mafijas bosu bosu&quot;?
* ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu?

[[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|50px]]
* ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]] &lt;small&gt;(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus?
* ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]?

[[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''&quot;[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]&quot;''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru?
* ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu?

[[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]?
* ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē?
* ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]?

[[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā?
* ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm?
* ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}?

[[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|50px]]
* ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]?
* ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] futbolisti?
* ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]?

[[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nidas pludmale]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā?
* ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase?
* ... 1982. gada filma '''&quot;[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]&quot;''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta?

[[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem?
* ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas &quot;Inter&quot;]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''?
* ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Seims nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]?

[[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam?
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm?
* ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]?

[[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju (MVP)?
* ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]?
* ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri?

[[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em?
* ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā?
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km?

[[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]?
* ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]?
* ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas?

[[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]?
* ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta?

[[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]?
* ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē?
* ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības?

[[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — &quot;[[Ievainotais eņģelis]]&quot;?
* ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti?
* ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i?

[[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas?
* ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu?
* ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas?

[[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja &lt;small&gt;(attēlā pirms 1905. gada)&lt;/small&gt;, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas?
* ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''&quot;[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]&quot;''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas?

[[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā?
* ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''?
* ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās?

[[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē?
* ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones?
* ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])?

[[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja bronzas medaļu, kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā?
* ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas?
* ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda?

[[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]?
* ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]?
* ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam?

[[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu?
* ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]?

[[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā?
* ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]?
* ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā?

[[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Turku katedrāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] &quot;mātes baznīca&quot;?
* ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
* ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em?

[[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala?
* ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]?
* ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par &quot;galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu&quot;?

[[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|50px]]
* ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])?
* ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]?
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju?

[[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''?
* ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]?
* ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''?

[[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|50px]]
* ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''?
* ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli?
* ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju?

[[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]?
* ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelagu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]?
* ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]?

[[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei?
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu?
* ... vēsturiskā '''&quot;[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]&quot;''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda?

[[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā?
* ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu?
* ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]?

[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]?
* ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē?
* ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''?

[[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alīda Valli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par &quot;visskaistāko sievieti pasaulē&quot;?
* ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas &quot;Aces&quot;]]''' uzvarēja [[Konektikutas &quot;Sun&quot;]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem?
* ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]?

[[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
* ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]?
* ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru?

[[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā?
* ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts?

[[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|50px]]
* ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)&lt;/small&gt; bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu?
* ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā?
* ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''?

[[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki?
* ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]?
* ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]?

[[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs?
* ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]?
* ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]?

[[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai &lt;small&gt;(attēlā eļļas palmas)&lt;/small&gt;?
* ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā?
* ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]?

[[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes?
* ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīnieši|argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā?
* ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvieši|latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par &quot;kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos&quot;?

[[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''&quot;[[Papīra mēness]]&quot;''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot;, padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju?
* ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]?
* ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]?

[[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā?
* ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs?
* ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu?

[[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]?
* ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts?
* ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā?

[[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|50px]]
* ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''?
* ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības &quot;[[Brocēni/Parair]]&quot; galvenais treneris?
* ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]?

[[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes?
* ... termins &quot;džips&quot; (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū?
* ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem?

[[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|50px]]
* ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]?

[[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]] &lt;small&gt;(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)&lt;/small&gt;?
* ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]?
* ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem?

[[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Monako katedrāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]?
* ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]?
* ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts?

[[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|50px]]
* ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]]?
* ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]?
* ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā?

[[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|50px]]
* ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores?
* ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])?
* ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā?

[[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni?
* ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]?

[[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... no 2006. līdz 2007. gadam [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs?
* ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs?
* ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]?

[[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|50px]]
* ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]?
* ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija?
* ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]?

[[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]?
* ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]?
* ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls?

[[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]?
* ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases?

[[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|50px]]
* ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē &lt;small&gt;(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes?
* ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] &quot;tēvu&quot;?

[[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Majnors Figeroa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli?
* ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu?
* ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²?

[[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa?
* ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu?
* ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]?

[[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem?
* ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts?
* ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km?

[[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu?
* ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''?
* ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru?

[[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās?
* ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas?

[[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|50px]]
* ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])?
* ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri?
* ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to?

[[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|50px]]
* ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]?
* ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru?
* ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''?

[[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|50px]]
* ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]?
* ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem?
* ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas?

[[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|50px]]
* ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci?
* ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em?
* ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju?

[[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|50px]]
* ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]?
* ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas &quot;Alternative&quot; vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš to pārveidoja to par partiju '''&quot;[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]&quot;''' un ar to startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]?

[[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā strauta sniegoga)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji?
* ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]?

[[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju?
* ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''?
* ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti?

[[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|50px]]
* ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]''' &lt;small&gt;(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām?
* ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]?

[[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru?
* ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0?
* ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds?

[[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|50px]]
* ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi?
* ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis?
* ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]?

[[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]?
* ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu?

[[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|50px]]
* ... pasakas '''&quot;[[Sarkangalvīte un vilks]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku?
* ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste?
* ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em?

[[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)&lt;/small&gt; ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē?
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s?
* ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā &quot;[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]&quot;?

[[Attēls:Lady Gaga &amp; Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]'' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]?
* ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]?
* ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras?

[[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 &quot;Kolima&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests &quot;Daļstroj&quot; [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto?
* ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]?
* ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā?

[[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]?
* ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0?
* ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu?

[[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks?
* ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 &quot;Amūra&quot;]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada?
* ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]?

[[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki &lt;small&gt;(attēlā Virdžīnijas oposums)&lt;/small&gt; ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]?
* ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli?
* ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku?

[[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb &quot;Čujas trakts&quot;, kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]? &lt;small&gt;(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]?
* ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]?

[[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|50px]]
* ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā?
* ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada?
* ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]?

[[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās &lt;small&gt;(attēlā lielais nandu)&lt;/small&gt;, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas?
* ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas?
* ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu?

[[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|50px]]
* ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi &lt;small&gt;(attēlā [[baklažāns]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā?
* ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī?

[[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|50px]]
* ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]?
* ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 &quot;Irtiša&quot;]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju?
* ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē?

[[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|50px]]
* ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)?
* ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]?
* ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]?

[[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts?
* ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]?
* ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s?

[[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|50px]]
* ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem?
* ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]?

[[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9?
* ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas&quot;?

[[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi?
* ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot;, un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]?

[[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā?
* ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0?
* ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā?

[[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[sārtais flamings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]?
* ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]?
* ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]?

[[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala?
* ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]?
* ... '''[[ordenis &quot;Par nopelniem Lietuvas labā&quot;|ordeni &quot;Par nopelniem Lietuvas labā&quot;]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]?

[[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]?
* ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]?
* ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus?

[[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas &quot;''Public Space''&quot; finālistiem?
* ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]?
* ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā?

[[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Romas forums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas?
* ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])?

[[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lauka magone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]?
* ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta?
* ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu?

[[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]?
* ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence?
* ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi?

[[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā?
* ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]&quot;''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti?

[[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]?
* ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]?

[[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā?
* ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0?
* ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]?

[[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1937. gadā)&lt;/small&gt; nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts?
* ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]?
* ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē?

[[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Norbits]]&quot;''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]?
* ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību?

[[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''?
* ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās?

[[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]] &lt;small&gt;(attēlā Visas pilsēta Visas salā)&lt;/small&gt;?
* ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā?
* ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] &quot;Kam skanēs zvans&quot; saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot;, joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu?

[[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|50px]]
* ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā?
* ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em?
* ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu?

[[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]] &lt;small&gt;(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu?
* ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā?

[[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]?
* ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors?
* ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]?

[[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]?
* ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala?
* ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas?

[[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[Evora]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;zelta laikiem&quot; tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence?
* ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5?
* ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s?

[[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|50px]]
* ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits?
* ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]?
* ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos?

[[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Belenas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem?
* ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks?
* ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm?

[[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|50px]]
* ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem?
* ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]?
* ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistītas ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]?

[[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]?
* ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)?
* ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]?

[[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]?
* ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu?
* ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s?

[[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baobabs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami?
* ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija?
* ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi?

[[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]?
* ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa &quot;Titan&quot; implozija|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis &quot;Titan&quot;]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta?
* ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības?

[[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]?
* ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu?

[[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' &lt;small&gt;(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])&lt;/small&gt; ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem?
* ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli?
* ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi?

[[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|50px]]
* ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā?
* ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu?
* ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada?

[[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā ar uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]?
* ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gadu sākumā un beigās '''&quot;[[Software House Rīga]]&quot;''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] &quot;Biržas sabiedrība&quot;, ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību?
* ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos?

[[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu &lt;small&gt;(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā?

[[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]?
* ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]?
* ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada?

[[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]?
* ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]?

[[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]?
* ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]?
* ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams?

[[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|50px]]
* ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em &lt;small&gt;(attēlā klinšu damans)&lt;/small&gt;?
* ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]?
* ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]?

[[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās &lt;small&gt;(attēlā bruņotā vilciena &quot;Kalpaks&quot; apkalpe)&lt;/small&gt;?
* ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks?
* ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas, par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], Kristaps Gludītis un [[Zigmārs Raimo]])?

[[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs?
* ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja?

[[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists?
* ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem?

[[Attēls:Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā.jpg|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Deklarācija par valsts varu|Deklarāciju par valsts varu]]&quot;''', kurai sekoja deklarācija '''&quot;[[Par Latvijas iestāšanos PSRS]]&quot;''' &lt;small&gt;(abas attēlā)&lt;/small&gt;, [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 21. jūlijā pieņēma [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], kurā [[1918. gads Latvijā|1918. gada]] 18. novembrī bija notikusi [[Latvijas valsts pasludināšana]]?
* ... saskaņā ar prūšu [[ģenerālis|ģenerāļa]] un kara teorētiķa [[Karls fon Klauzevics|Karla fon Klauzevica]] teikto '''[[pretuzbrukums]]''' ir visefektīvākais līdzeklis, lai piespiestu uzbrucēju atteikties no uzbrukuma plāniem?
* ... '''[[Pāces pilskalns]]''', kas atrodas [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Pāce (Dundagas pagasts)|Pācē]], mūsdienās veido Pāces dzirnavezera [[Sala|salu]]?

[[Attēls:Rutabaga, variety nadmorska.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kālis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti tuvi radniecīgs ar [[Rapsis|rapsi]], kas ir cita ''Brassica napus'' [[pasuga]], bet šī [[suga]] radās kā [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] starp [[Dārza kāposts|kāpostiem]] un [[Rācenis|rāceņiem]]?
* ... [[1956. gads|1956. gadā]] [[Narva (upe)|Narvas upē]] izveidotā '''[[Narvas ūdenskrātuve]]''', pa kuru iet [[Igaunija]]s un [[Krievija]]s robeža, tika uzpludināta, lai varētu darboties mūsdienās Krievijai piederošā Narvas HES?
* ... no 1945. līdz 1954. gadam '''[[Krimas apgabals (PSRS)|Krimas apgabals]]''' ietilpa [[Krievijas PFSR]] sastāvā, bet no 1954. līdz 1991. gadam — [[Ukrainas PSR]] sastāvā?

[[Attēls:Burned Georgian T-72 tank in Tskhinvali.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kauja par Chinvalu (2008)|kauja par Chinvalu]]''' bija vienīgā lielā [[kauja]] [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas karā]] &lt;small&gt;(attēlā iznīcināts [[Gruzija]]s [[T-72]] [[tanks]] [[Chinvala|Chinvalā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[mākslas peldēšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|mākslas peldēšanas programmā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, lai nostiprinātu [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] un paplašinātu valstu dažādību kvalifikācijas procesā?
* ... vēsturiskā spiegu drāmas seriāla '''&quot;[[Amerikāņi (seriāls)|Amerikāņi]]&quot;''' darbība norisinās [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pēc [[Ronalds Reigans|Ronalda Reigana]] inaugurācijas [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā 1981. gada janvārī un noslēdzas neilgi pirms ASV un [[Padomju Savienība|PSRS]] līguma par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju parakstīšanas 1987. gada decembrī?

[[Attēls:Mayr_Hayrenik.jpg|border|right|50px]]
* ... piemineklis '''[[Māte Armēnija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Armēnija]]s galvaspilsētas [[Erevāna]]s centrā tika uzbūvēts 1950. gadā kā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] piemineklis, bet 1962. gada pavasarī Staļina skulptūru noņēma un 1967. gadā tās vietā novietoja esošo tēlu?
* ... daļa [[emigranti|emigrantu]], kas pameta dzimteni pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]], atgriezās [[Padomju Savienība|PSRS]], bet lielākā daļa '''[[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]]''' bija kategoriski pret atgriešanos un iesaistījās [[Ideoloģija|ideoloģiskajā]] cīņā pret padomju [[Aģitācija|aģitāciju]]?
* ... '''[[logogramma]]''' vai hieroglifs apzīmē [[vārds|vārdu]] vai [[morfēma|morfēmu]]; logogrāfiskās [[rakstība]]s ir vienas no izplatītākajām — tās lieto ap 20 % pasaules iedzīvotāju [[Ķīna|Ķīnā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]]?

[[Attēls:Палеонтологический музей Орлова (20221008143757).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Devons|devona]] [[Bruņuzivis|bruņuzivju]] suga '''''[[Bothriolepis maxima]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras [[fosilija]]s lielā skaitā atrastas [[Latvija]]s teritorijā, ir izmēros lielākais zināmais [[Botriolepji|botriolepis]]?
* ... saskaņā ar 2002. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem '''[[islāms Ziemeļmaķedonijā|musulmaņi Ziemeļmaķedonijā]]''' bija vairāk nekā 30 % iedzīvotāju, kas izvietojušies lielākoties [[Ziemeļmaķedonija]]s ziemeļrietumu un rietumu daļā?
* ... '''[[1585. gads Latvijā|1585. gada]]''' 10. aprīlī ar Kronborgas miera līgumu [[Dānijas Karaliste]] atteicās no [[Kurzemes bīskapija]]s par labu [[Polijas-Lietuvas ūnija]]i, ar to noslēdzot [[Piltenes mantojuma karš|Piltenes mantojuma karu]]?

[[Attēls:Coffea canephora.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[kafijkoku ģints|kafijkoku ģintī]]''' ir klasificētas vairāk nekā 120 sugas, taču [[kafija]]s tirdzniecība balstās uz divām — ''Coffea arabica'' un ''Coffea canephora'' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] dzīvojošie '''[[adžāri]]''' piekopj gan [[Pareizticība|pareizticību]], gan [[Islāms|islāmu]], kas ir izplatīts [[Adžārija]]s austrumos un dienvidos, kur [[Musulmaņi|musulmaņu]] skaits var pārsniegt 90 %?
* ... '''[[Burāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|burāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' notika [[Marseļa]]s ostā [[Francija]]s dienvidu piekrastē?

[[Attēls:2016 2017 UCI Track World Cup Apeldoorn 43.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada ''[[Tour de Suisse]]'' piektā posma laikā [[Šveice]]s [[riteņbraucējs]] '''[[Džino Mēders]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; krita pagriezienā, nobraucienā no posma augstākā punkta Albula pārejā, un dienu vēlāk, 16. jūnijā, sportists no gūtajiem savainojumiem nomira?
* ... '''[[islāms Eiropā]]''' ir otrā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s?
* ... 2023. gadā ''[[Microsoft]]'' uzsāka darbu pie būtiskām izmaiņām '''''[[Microsoft Bing]]''''' meklētājprogrammā, tostarp tajā iekļaujot jaunu [[Sarunbots|sarunbota]] funkcionalitāti ''Bing AI'', kas ir balstīta uz ''[[OpenAI]]'' izstrādāto ''[[GPT-4]]''?

[[Attēls:Mazirbes luterāņu baznīca 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1923. gads Latvijā|1923. gadā]] '''[[Mazirbes luterāņu baznīca|Mazirbes luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iesvētīts pirmais [[lībiešu karogs]]?
* ... '''[[kara komunisms|kara komunisma]]''' rezultātā [[1920. gads|1920. gadā]] [[darba ražīgums]] [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]], tostarp masveida [[Nepietiekams uzturs|nepietiekama uztura]] dēļ, samazinājās līdz 18 % no pirmskara līmeņa?
* ... '''[[Irānas Azerbaidžāna]]s''' teritorija ir daudz plašāka nekā [[Kaukāzs|Kaukāza]] [[Azerbaidžānas Republika]]s teritorija, un to galvenokārt apdzīvo [[azerbaidžāņi]] ([[Irānas azerbaidžāņi]])?

[[Attēls:Cardinal Jerzy Radziwiłł.PNG|border|right|50px]]
* ... '''[[1586. gads Latvijā|1586. gadā]]''' Livonijas vietvaldi [[Georgs Radvils|Georgu Radvilu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iesvētīja par [[Romas Katoļu baznīca]]s [[kardināls|kardinālu]], bet pēc [[Polijas karalis|Polijas karaļa]] [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] nāves 12. decembrī viņš pārtrauca pildīt savus [[Livonijas hercogiste]]s administratora pienākumus?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā]]''' uzvarēja vienā spēlē (2:0 savā laukumā pret [[Armēnijas futbola izlase|Armēniju]]), bet zaudēja visās pārējās spēlēs un ierindojās pēdējā vietā grupā?
* ... [[Pjotrs Kropotkins]] tiek uzskatīts par galveno '''[[anarhokomunisms|anarhokomunisma]]''' idejas teorētiķi, kas tai piešķīra saskaņotu, pabeigtu formu, taču viņš nebija pirmais anarhokomunists?

[[Attēls:Haruka Kitaguchi Budapest 2023(2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] '''[[Haruka Kitaguči]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar rezultātu 65,80 m un kļuva par pirmo [[Japāna]]s [[šķēpmetēja|šķēpmetēju]], kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēlēs?
* ... [[Jeņiseja]]s vidustecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Krasnojarskas ūdenskrātuve]]s''' aizsprosts sākts būvēt [[1955. gads|1955. gadā]] kā [[komjaunatne]]s triecienceltne, un tā izveidotā [[ūdenskrātuve]] stiepjas 388 km garumā?
* ... [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Galaktikas sargi: 3. daļa]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 845 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]], kļūstot par [[2023. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko 2023. gada filmu]]?

[[Attēls:T-90 tank during the Victory Day parade in 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... laika posmā no 2001. līdz 2010. gadam [[Krievija]]s [[tanks]] '''[[T-90]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaulē pārdotāko jauno pamattanku?
* ... kopš 1970. gadiem [[Kanāda|Kanādā]], '''[[Džeimsa līča projekts|Džeimsa līča projektā]]''' ir uzbūvētas vienpadsmit [[hidroelektrostacija]]s, kuras saražo apmēram pusi no [[Kvebeka]]s kopējās [[elektroenerģija]]s, pārspējot, piemēram, [[Beļģija|Beļģijā]] ražoto?
* ... '''[[Jakutu sacelšanās]]''', kuru [[Sarkanā armija]] apspieda [[1923. gads|1923. gada]] pavasarī un vasaras sākumā [[Ivans Strods|Ivana Stroda]] vadībā, bija pēdējā [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] epizode?

[[Attēls:Daugavgriva1601.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā '''[[1600. gads Latvijā|1600. gadā]]''' [[Zviedrija]]s karaspēks karaļa [[Kārlis IX|Kārļa IX]] vadībā ieņēma visu [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s teritoriju, izņemot galvenos nocietinājumus gar [[Daugava]]s upi, proti, [[Daugavgrīva]]s &lt;small&gt;(attēlā 1601. gada gravīrā)&lt;/small&gt;, [[Rīga]]s un [[Koknese]]s cietokšņus?
* ... [[Volga]]s augštecē, [[Krievija|Krievijā]] esošās '''[[Ribinskas ūdenskrātuve]]s''' aizpildīšanai, kas turpinājās līdz [[1947. gads|1947. gadam]], tika pārvietoti 130 000 iedzīvotāji no Mologas pilsētas un 663 ciemiem?
* ... '''[[Telavivas &quot;Hapoel&quot;]]''' ir viens no [[Izraēla]]s &quot;lielā četrinieka&quot; [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 13 augstākās līgas tituliem un 16 Izraēlas kausiem?

[[Attēls:Salix alba - Lake Constance.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[baltais vītols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no citiem [[vītoli]]em ir viegli atšķirams pēc lielā auguma un ar zīdainiem matiņiem klātām, vairāk vai mazāk sudrabainām [[lapas|lapām]]?
* ... 2022. gadā '''[[krievu valoda Izraēlā|krievu valodu Izraēlā]]''' lietoja aptuveni 15 % jeb 1,3 mlj [[Izraēla]]s iedzīvotāju; lielais [[krievvalodīgie|krievvalodīgo]] skaits apgrūtina viņu integrāciju Izraēlas sabiedrībā?
* ... [[Kanāda|Kanādā]], [[Labradoras pussala]]s ziemeļos esošais plašais '''[[Ungavas līcis]]''' atrodas tuvu [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānam]], no kura to šķir tikai [[Hudzona šaurums]], tomēr tas ir piederīgs [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānam]]?

[[Attēls:1905. gada 15. decembrī nodedzinātā Rudbāržu pils.jpeg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Rudbāržu muiža|Rudbāržu muižas pili]]''' nodedzināja &lt;small&gt;(attēlā pēc ugunsgrēka)&lt;/small&gt;, bet 1908. gadā atjaunoja arhitekta Leo Reinīra vadībā?
* ... [[aizsprosts]] [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] [[Kanāda|Kanādā]], kas norobežo pēc tilpuma septīto lielāko [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] pasaulē '''[[Vilistona ezers|Vilistona ezeru]]''', ir 183 m augsts un ir viens no pasaulē augstākajiem grunts dambjiem?
* ... '''[[Haifas &quot;Maccabi&quot;]]''' ir viens no [[Izraēla]]s &quot;lielā četrinieka&quot; [[futbola klubi]]em, ar kopumā izcīnītiem 15 augstākās līgas tituliem un 6 Izraēlas kausiem?

[[Attēls:Faith Kipyegon London 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Feita Kipjegona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne vien trīskārtēja olimpiskā čempione [[1500 metri|1500 metru distancē]], bet arī vairākkārt labojusi [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] tajā, kā arī ir rekordiste jūdzes distancē un bijusi rekordiste arī [[5000 m]] distancē?
* ... '''[[krievu valoda Baltkrievijā]]''' ir viena no divām [[Baltkrievija]]s [[Valsts valoda|valsts valodām]], kā sekas [[Referendums Baltkrievijā (1995)|1995. gada referenduma]] rezultātiem, kad 83,3 % piedalījušos iedzīvotāju nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu [[krievu valoda]]i?
* ... '''[[etiolācija]]s''' procesā [[augi]]em [[gaisma]]s trūkuma dēļ neveidojas [[hloroplasti]], tie izstīdzē un kļūst bāli?

[[Attēls:Aliviadero del embalse Macagua.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Orinoko]] kreisā krasta pieteka '''[[Karoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no jaudīgākajām [[upe|upēm]] pasaulē pēc vidējās caurteces attiecībā pret [[upes baseins|upes baseinu]]; tās ielejā uzbūvētas četras [[hidroelektrostacija]]s, tajā skaitā viena no jaudīgākajām pasaulē — [[Guri ūdenskrātuve|Simona Bolivara HES]]?
* ... ar izcīnītiem 16 [[Katara]]s čempionu tituliem '''''[[Al Sadd SC]]''''' ir veiksmīgākais šīs valsts [[futbola klubs]]?
* ... tiek uzskatīts, ka pirmais no eiropiešiem '''[[Džeimsa līcis|Džeimsa līci]]''' mūsdienu [[Kanāda]]s vidienē ir apmeklējis [[angļi|angļu]] kuģotājs [[Henrijs Hadsons]] [[1610. gads|1610. gadā]], bet nosaukts tas ir par godu velsiešu kapteinim Tomasam Džeimsam, kurš pētījis šo apvidu 1630.—1631. gadā?

[[Attēls:Bierbrauer.jpg|border|right|50px]]
* ... jau [[Agrīnie viduslaiki|agrīnajos viduslaikos]] [[Eiropa|Eiropā]], galvenokārt [[Klosteris|klosteros]], '''[[alus darīšana]]''' tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot [[Apiņi|apiņus]] kā konservantu; [[alus|alu]] parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt [[vīnogas]] &lt;small&gt;(attēlā 16. gadsimta vācu aldari)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2023. gada Eiropas čempionātā basketbolā sievietēm]]''' [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas basketbola izlase]] turnīru noslēdza 13. vietā, neizkļūstot no apakšgrupas, lai gan pirmajā spēlē uzvarēja vēlāko finālisti [[Spānijas sieviešu basketbola izlase|Spānijas izlasi]]?
* ... no 2012. līdz 2018. gadam '''[[krievu valoda Ukrainā]]''' bija [[oficiālā valoda]] dienvidu un austrumu reģionos?

[[Attēls:C5 plum pox resistant plum.jpg|border|right|50px]]
* ... pasaulē vislielākais '''[[plūme|plūmju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; audzētājs ir [[Ķīna]], kam seko [[Rumānija]] un [[Serbija]]?
* ... '''[[Kahovkas HES]]''', kuras dambi [[2023. gads|2023. gada]] 6. jūnijā sagrāva [[Krievija]]s spēki, izraisot '''[[ekocīds|ekocīdu]]''' un [[plūdi|plūdus]] upes lejtecē, ir pēdējā, sestā spēkstacija [[Dņepra]]s [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]] kaskādē?
* ... [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]] no [[Rijāda]]s '''''[[Al Hilal SFC]]''''' ir tituliem visbagātākais [[Āzija]]s klubs; ar 18 iegūtiem Saūda Arābijas čempionu tituliem, tas ir titulētākais klubs valstī un ir izcīnījis četrus [[AFC Čempionu līga]]s titulus, kas ir līgas rekords?

[[Attēls:Mick Schumacher - 2022236170142 2022-08-24 Champions for Charity - Sven - 1D X MK II - 0047 - B70I2057.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[autosportists]] '''[[Miks Šūmahers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš ir piedalījies divās ''[[Formula 1]]'' sezonās, pārstāvot ''[[Haas F1|Haas]]'' komandu, ir septiņkārtējā ''Formula 1'' pasaules čempiona [[Mihaels Šūmahers|Mihaela Šūmahera]] dēls?
* ... 2022. gadā [[Šahs|šaha]] vietne, forums un [[sociālais tīkls]] '''''[[Chess.com]]''''' sasniedza 100 miljonu lietotāju atzīmi?
* ... '''[[Masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā (2023)|masveida saindēšanās ar metanolu Krievijā]]''' [[2023. gads|2023. gada]] jūnija sākumā prasīja 47 cilvēku dzīvību, bet kopumā no saindēšanās cieta 106 cilvēki?

[[Attēls:Маргарита Симоньян 05 (29-11-2017) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gads|2022. gada]] februārī [[Krievija]]s [[Propaganda|propagandiste]] '''[[Margarita Simonjana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vladimirs Solovjovs (žurnālists)|Vladimira Solovjova]] šovā pauda pārliecību, ka Krievija uzvarēs [[Ukraina|Ukrainu]] &quot;divās dienās&quot;, un tika izsmieta plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma]] neveiksmes?
* ... '''[[Manikuagānas ūdenskrātuve]]i''' 1960. gados applūdinot senu [[triecienkrāteris|triecienkrāteri]], izveidotā '''[[Renē Levasēra sala]]''' ir pēc platības lielāka par to aptverošo [[ūdenskrātuve|ūdenskrātuvi]] un ir otra lielākā ezeru [[sala]] pasaulē pēc [[Manitulina]]s [[Hūrons|Hūrona]] ezerā?
* ... [[Saūda Arābija]]s [[Futbols|futbola]] klubs no [[Džida]]s '''''[[Al-Ittihad Club]]''''' ir dibināts 1927. gadā, kopš tā laika tas vienmēr ir piedalījies augstākajā valsts līgā un ir vecākais joprojām pastāvošais [[Saūda Arābija]]s [[futbola klubs]]?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kieran Culkin at the 2024 New York Film Festival 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Kīrans Kalkins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[kino]] debitēja 1990. gadā ar nelielu lomu filmā &quot;[[Viens pats mājās]]&quot;, kurā viņa brālis [[Makolijs Kalkins|Makolijs]] atveidoja galveno lomu?
* ... pirmais '''[[Iskolastrels|Iskolastrela]]''' ([[1917. gads Latvijā|1917. gadā]] izveidotā Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja) priekšsēdis bija bezpartijiskais [[Latviešu strēlnieki|strēlnieku]] [[štabskapteinis]] [[Voldemārs Ozols]]?
* ... vēlākā [[Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāji|Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāja]] [[Augusts Kirhenšteins|Augusta Kirhenšteina]] brālis '''[[Rūdolfs Kirhenšteins]]''', kurš bija padomju militārais darbinieks un izlūks, 1937. gadā tika arestēts un 1938. gada 25. augustā notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]], kurš izpildīts tajā pašā dienā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-01-21 2-man Bobsleigh (IBSF World Cup Bob &amp; Skeleton 2022-23 Altenberg and European Championships 2023) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|150px]]
* ... [[vācieši|vācu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Johanness Lohners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divu sudraba medaļu ieguvējs {{oss|Z=2022|L=L}}, pieckārtējs [[Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|Pasaules čempions]] un pa reizei uzvarējis [[Pasaules kauss bobslejā|Pasaules kausa]] kopvērtējumā gan divniekos, gan četriniekos?
* ... par filmu &quot;[[Angļu pacients (filma)|Angļu pacients]]&quot; '''[[Entonijs Mingella]]''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]&quot;, bet viņš ticis nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i vēl trīs reizes?
* ... ekonomikā, kas balstīta uz '''[[zelta standarts|zelta standartu]]''', ir garantēts, ka katru emitēto [[nauda]]s vienību pēc pieprasījuma var apmainīt pret atbilstošu [[zelts|zelta]] daudzumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Sphere at The Venetian Resort (53098837453).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lasvegasa]]s priekšpilsētā [[Paradaisa (Nevada)|Paradaisā]], [[Nevada|Nevadā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] esošā '''''[[Sphere (Lasvegasa)|Sphere]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā sfēriskā celtne pasaulē, pēc tilpuma apsteidzot iepriekšējo lielāko ''[[Avicii Arena]]'' [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... masveida eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] migrācija uz '''[[ASV dienvidi]]em''' padarīja [[afroamerikāņi|afroamerikāņus]] par minoritāti, tomēr viņu īpatsvars vairumā dienvidu štatu ir augstāks nekā vidēji valstī, augstāko līmeni sasniedzot [[Misisipi (štats)|Misisipi]]?
* ... formāli tikai '''[[Britu Kenija]]s''' iekšzemes daļa bija [[kolonija]], bet piekrastes josla — [[protektorāts]], taču faktiski visu teritoriju pārvaldīja vienota administrācija, kuras galvenais birojs atradās [[Nairobi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Bazoum at the European Commission - P060245-844068 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2023. gads|2023. gada]] 26. jūlija [[Nigēras Republika]]s prezidents '''[[Mohameds Bazums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[militārs apvērsums|militārā apvērsuma]] rezultātā varu sagrābušās huntas ķīlnieks?
* ... '''[[Baraks Obama vecākais]]''' pēc šķiršanās ar Stenliju Annu Danhemu tikai vienu reizi apmeklēja savu dēlu [[Baraks Obama|Baraku Obamu]] — 1971. gadā, kad topošajam [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] bija 10 gadi?
* ... '''[[lukisms|lukismam]]''' — aizspriedumiem vai [[diskriminācija]]i pret cilvēkiem, kurus uzskata par fiziski nepievilcīgiem, ir pievērsta mazāka kulturālā uzmanība nekā citiem diskriminācijas veidiem, un parasti tam nav tādas tiesiskās aizsardzības, kāda bieži vien ir citām diskriminācijas formām, taču tas joprojām ir plaši izplatīts un būtiski ietekmē cilvēku iespējas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ke Huy Quan at the White House (52902390767) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... par filmu &quot;[[Viss visur vienlaikus]]&quot; saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais aktieris otrā plāna lomā]]&quot;, '''[[Džonatans Kī Kvans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[Vjetnama|Vjetnamā]] dzimušo cilvēku, kas saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... '''[[angļu izcelsmes amerikāņi]]''' pēc oficiālās statistikas ir trešā lielākā eiropiešu izcelsmes [[amerikāņi|amerikāņu]] grupa pēc vācu un īru izcelsmes amerikāņiem, tomēr [[demogrāfi]] uzskata, ka šis skaitlis ir pārāk zems, jo daudzi, ja ne lielākā daļa angļu izcelsmes cilvēku sevi identificē vienkārši kā &quot;amerikāņus&quot; vai &quot;jauktas eiropiešu izcelsmes&quot;?
* ... '''[[Vācu Austrumāfrika]]''' bija lielākā un apdzīvotākā [[Vācijas Impērija]]s [[kolonija]] ar aptuveni 7,75 miljoniem [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mukesh Ambani.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Indija]]s miljardieris '''[[Mukešs Ambani]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bagātākais cilvēks [[Āzija|Āzijā]] un viens no 20 bagātākajiem pasaulē?
* ... '''[[kristianizācija]]''' sākās [[Romas impērija|Romas impērijā]], kad pirmie [[Jēzus Kristus|Jēzus]] sekotāji kļuva par ceļojošiem sludinātājiem?
* ... no 1565. līdz 1821. gadam '''[[Spāņu Ostindija]]''' bija daļa no [[Jaunspānija]]s vicekaralistes un tika pārvaldīta no [[Mehiko]], bet pēc [[Meksika]]s neatkarības iegūšanas [[kolonija]]s tika pārvaldītas tieši no [[Spānijas Impērija]]s galvaspilsētas [[Madride]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilze Liepa 3.jpg|border|right|150px]]
* ... 2000. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotāja]]i un [[aktrise]]i '''[[Ilze Liepa (balerīna)|Ilzei Liepai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piešķīra [[Lietuva]]s pilsonību par īpašiem nopelniem, taču pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] viņa atbalstīja karu, un 2024. gadā viņas Lietuvas [[pilsonība]] tika anulēta?
* ... '''[[1712. gads Latvijā|1712. gada]]''' vasarā [[Jelgava|Jelgavā]] ieradās [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercoga]] atraitne [[Krievijas cars|Krievijas cara]] [[Pēteris I|Pētera I]] brāļameita [[Anna I|Anna]] un viņas hofmeistars [[Pēteris Bestuževs|Pēteris Bestuževs-Rjumins]]?
* ... '''[[Michelin ceļvedis|''Michelin'' ceļvežus]]''' sāka izdot [[Francija]]s riepu ražošanas uzņēmuma ''[[Michelin]]'' īpašnieks [[Andrē Mišlēns]] ar mērķi veicināt auto tūrismu, apmeklējot labākos restorānus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Momotombo - N3A8108 (22873883634).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Momotombo|Momotombo vulkāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gada izvirduma laikā)&lt;/small&gt; ir viens no [[Nikaragva]]s simboliem?
* ... [[1956. gads|1956. gadā]] Franču Maroka ieguva neatkarību, un [[Spānija]] atdeva [[Maroka]]i arī lielāko daļu savu teritoriju '''[[Spānijas Maroka|Spānijas Marokā]]''', saglabājot varu pār Spānijas suverēnajām teritorijām (tostarp [[Seuta|Seutu]] un [[Melilja|Melilju]]) un [[kolonija|kolonijām]] ārpus Marokas?
* ... par pirmo [[Sarkanā armija|Sarkanajā armijā]] saformēto [[divīzija|divīziju]] [[1918. gads|1918. gada]] aprīlī kļuva '''[[Latdivīzija]]''', ko veidoja [[latviešu strēlnieki]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gary Payton II Wizards (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Basketbola slavas zāle|Basketbola slavas zālē]] iekļautā [[Gērijs Peitons|Gērija Peitona]] dēls '''[[Gērijs Peitons II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir profesionāls [[basketbolists]]; 2022. gadā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]] [[Goldensteitas &quot;Warriors&quot;]] sastāvā?
* ... 2010. gadā [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]] pirmizrādi piedzīvoja [[Valdis Lūriņš|Valda Lūriņa]] režisētā izrāde &quot;Latgola.lv&quot;, kas veidota pēc [[latgalieši|latgaliešu]] [[dramaturģe]]s un [[pedagoģe]]s '''[[Danskovīte]]s''' lugām &quot;Ontans i Anne&quot;, bet 2014. gadā tai pievienojās arī otra daļa &quot;Latgola.lv 2&quot;?
* ... 2000. gada [[Ķīna]]s, [[Ķīnas Republika|Taivānas]], [[Honkonga]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] cīņas mākslas [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors ir [[Ans Lī]], '''&quot;[[Tīģeris un drakons]]&quot;''', tiek dēvēta par vienu no visu laiku labākajām cīņas mākslas filmām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Concepcion volcano in Nicaragua 2012.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Konsepsjons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais no diviem [[vulkāni]]em, kas veido [[Ometepe]]s salu [[Nikaragvas ezers|Nikaragvas ezerā]] (otrs ir neaktīvais [[Maderass]])?
* ... [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]] ir daudz '''[[neinkorporēta teritorija|neinkorporētu teritoriju]]''', kamēr citās valstīs (arī [[Latvija|Latvijā]]) tādu ir maz vai nav vispār?
* ... '''[[Tautonas kauja|Tautonas kauju]]''' [[1461. gads|1461. gada]] 29. martā [[Sarkanās un Baltās rozes karš|Rožu karu]] laikā [[Ziemeļjorkšīra|Ziemeļjorkšīrā]] uzskata par lielāko un asiņaināko kauju [[Anglija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Медовик.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[leģenda]] vēsta, ka '''[[medus kūka|medus kūku]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 19. gadsimtā [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] esot izveidojis jauns pavārs, kurš strādājis pie ķeizarienes Elizabetes Aleksejevnas, tradicionālajās krievu [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatās]] medus kūka minēta reti, toties popularitāti šis konditorejas izstrādājums ieguva [[Padomju Savienība|padomju]] laikā?
* ... 1992. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Neatkarīgā filma|neatkarīga]] spraiga sižeta [[Vesterns|vesterna]] filma '''&quot;[[El Mariači]]&quot;''' bija ļoti veiksmīga un tai tika izveidoti divi turpinājumi '''&quot;[[Desperado]]&quot;''' un &quot;[[Reiz Meksikā]]&quot;; tai pieder arī [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]], kā filmai ar vismazāko budžetu, kuras [[kases ieņēmumi]] ir pārsnieguši 1 miljonu ASV dolāru?
* ... 1999. gadā [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[baletdejotājs|baletdejotājam]] '''[[Andris Liepa|Andrim Liepam]]''' piešķīra [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] par īpašiem nopelniem, bet 2007. gadā — [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spitfire VC 103 MU.jpg|border|right|250px]]
* ... '''''[[Supermarine Spitfire]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vienīgais britu [[iznīcinātājs]], ko nepārtraukti ražoja visā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] kino un televīzijas producents '''[[Džerijs Brukhaimers]]''' ir viens no [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] dibinātājiem un īpašniekiem?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s laikā [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[pasaules ekonomika]]''' samazinājās par 3,4 %?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shota Arveladze in FC Pakhtakor.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Gruzijas futbola izlase]]s rindās '''[[Šota Arveladze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir aizvadījis 61 maču, gūstot 26 vārtus, kas viņu padara par izlases visu laiku rezultatīvāko spēlētāju?
* ... [[1873. gads Latvijā|1873. gadā]] '''[[Teodors Lodiņš]]''' [[Bauska|Bauskā]] no uzņēmēja Judeloviča iegādājās Celherta alus brūzi, ko paplašināja un modernizēja; pēc saražotās produkcijas apjoma tā bija lielākā [[alus]] darītava [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]?
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]] notikusī '''[[Otrā kauja pie Ipras]]''' bija pirmā [[kauja]], kurā [[Vācijas Impērija]] izmantoja [[Ķīmiskie ieroči|ķīmiskos ieročus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barbadian Money.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Barbadosas dolārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]] ar precīzu attiecību 2:1?
* ... [[mīti]]em un nostāstiem par '''[[feja|fejām]]''' [[Eiropas tautas|Eiropas tautu]] [[folklora|folklorā]] nav vienotas izcelsmes, tie drīzāk ir tautas [[ticējumi|ticējumu]] apkopojums no dažādiem avotiem?
* ... '''[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]]''' ir viena no divām [[Latvijas PSR|padomju varas gados]] [[Latvija|Latvijā]] uzceltajām [[Baznīca (celtne)|baznīcām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Celtics at Wizards 2024-12-046 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gadā uzvarot [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] turnīrā, [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Džo Mazulla]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko treneri, kurš uzvarējis [[NBA finālsērija|NBA finālsērijā]] kopš [[Bills Rasels|Billa Rasela]] [[1968.—1969. gada NBA sezona|1969. gadā]]?
* ... '''[[14. gadsimts p.m.ē.|14. gadsimtā p.m.ē.]]''' bija [[Mikēnu civilizācija]]s ziedu laiki [[Grieķija|Grieķijā]]?
* ... '''[[margarīns]]''' tika izstrādāts kā alternatīva [[sviests|sviestam]] un ir kļuvis populārs dažādu ēdienu un konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tomēr, salīdzinājumā ar sviestu, margarīnam ir augsts piesātināto [[taukskābes|taukskābju]] saturs, kas ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ET Axum asv2018-01 img34 view from hill.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Etiopija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Aksuma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sena pilsēta, tā bija [[Aksumas valsts]] galvaspilsēta no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 10. gadsimtam mūsu ērā?
* ... tiešsaistes [[enciklopēdija|enciklopēdiju]] [[angļu valoda|angļu valodā]], kas pastāvēja no 1999. līdz 2003. gadam, '''''[[Nupedia]]''''' izveidoja [[Džimijs Veilss]], kurš ir arī [[Vikipēdija]]s izveidotājs?
* ... plašāku popularitāti '''[[Putina pils]]''' ieguva [[2021. gads|2021. gadā]], kad [[Krievija]]s opozicionārs [[Aleksejs Navaļnijs]] publicēja dokumentālo filmu &quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sugar apple on tree.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[zvīņainā anona|zvīņainās anonas]]''' [[auglis]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ēdams un sarunvalodā tiek saukts par cukurābolu?
* ... [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Zviedrija]]s karaspēks [[feldmaršals|feldmaršala]] [[Roberts Duglass|Roberta Duglasa]] vadībā no '''[[Emburgas pils]]''' pa [[Lielupe|Lielupi]] laivās uzbruka [[Jelgava]]i un sagūstīja [[hercogs Jēkabs|hercogu Jēkabu]]; kara laikā sagrauto Emburgas pili pēc tam vairs neatjaunoja?
* ... 2015.—2016. gada sezonā '''[[Erans Zahavi]]''' uzstādīja [[Izraēlas Premjerlīga|Izraēlas futbola Premjerlīgas]] rekordu par visvairāk gūtajiem vārtiem sezonas laikā (35 vārti), un tādu pašu rekordu 2019. gadā viņš uzstādīja arī [[Ķīnas Superlīga|Ķīnas Superlīgā]] (29 vārti)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roger Vadim - still.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[kinorežisors]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]] '''[[Rožē Vadims]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis precējies ar [[Brižita Bardo|Brižitu Bardo]] un [[Džeina Fonda|Džeinu Fondu]], bet no 1961. līdz 1964. gadam viņa partnere bija [[Katrina Deneva]]?
* ... [[Gajāna]]s rietumu daļas '''[[Esekibo]]''', kas ir vairāk nekā divas trešdaļas no Gajānas teritorijas, piederību apstrīd [[Venecuēla]]?
* ... no 7. līdz 11. gadsimtam pastāvējusī '''[[Šrīvidžaja]]''' bija pirmā valsts, kas dominēja lielākajā daļā [[Dienvidaustrumāzija]]s rietumu jūru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK3B0118 polsstok dames mccartney.jpg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā debitējot [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]], 19 gadu un 252 dienu vecumā '''[[Elaiza Makartnija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] ar rezultātu 4,80 m, kļūstot par jaunāko olimpisko medaļnieci šajā disciplīnā un uzstādot [[Jaunzēlande]]s rekordu?
* ... '''[[drukas spiede|drukas spiedi]]''' jeb iespiedmašīnu [[15. gadsimts|15. gadsimtā]] izgudroja [[Johans Gūtenbergs]], un tā palīdzēja padarīt [[grāmata]]s un citus rakstus pieejamus plašām cilvēku masām, ne tikai atsevišķiem cilvēkiem?
* ... [[Rīga]] ir vienīgā [[galvaspilsēta]], kuru šķērso '''[[57. ziemeļu paralēle]]''' un '''[[24. austrumu meridiāns]]''', tādēļ tos reizēm dēvē par Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jean Thurel 1788 (1804), par Antoine Vestier.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s armijas [[karavīrs]] fuzilieris ar ārkārtīgi ilgu militāro karjeru '''[[Žans Tirels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piedzima [[Luijs XIV|Luija XIV]] valdīšanas laikā, bet miris [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] valdīšanas laikā un dzīvoja trīs dažādos gadsimtos?
* ... [[erotika|erotisko]] romānu [[rakstniece]]s '''[[Karīna Gleitnere|Karīnas Gleitneres]]''' pirmais [[romāns]] &quot;Saplēstās mežģīnes&quot; tika izdots 2017. gadā, un kopš tā laika autore ir izdevusi vairākus citus romānus, &quot;gūstot Latvijas mērogam neraksturīgus panākumus&quot;?
* ... '''[[ziemas saulgrieži|ziemas saulgriežus]]''' sauc arī par ziemas saulstāvjiem jeb solstīciju, jo pirms un pēc saulgriežiem [[Saule]] vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs [[horizonts|horizonta]], tāpat [[ēna|ēnu]] garums mainās ļoti lēni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Men 12.5 km Pursuit by Sandro Halank–055.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts vīriešiem|biatlona masu startā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]''' [[Norvēģija]]s sportists '''[[Juhanness Tīngnēss Bē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva savu ceturto zelta medaļu [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|šajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Papes Ornitoloģisko pētījumu centrs]]''' darbojas kopš [[1966. gads Latvijā|1966. gada]] rudens, veicot pētījumus rudens migrācijas sezonā: ceļojošo [[putni|putnu]] un [[sikspārņi|sikspārņu]] ķeršanu un gredzenošanu?
* ... '''[[3. tūkstošgade pirms mūsu ēras|3. tūkstošgadē pirms mūsu ēras]]''' lielākoties pasaulē bija [[akmens laikmets]], bet atsevišķās teritorijās notika pāreja uz [[bronzas laikmets|bronzas laikmetu]] un attīstījās pirmās lielās civilizācijas — [[Senā Ēģipte]], [[Senā Divupe]], [[Senā Indija]] un [[Senā Ķīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bastogne JPG02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Beļģija]]s pilsēta '''[[Bastoņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[riteņbraukšana]]s sacensību [[Ljēža—Bastoņa—Ljēža]] pusceļā, kas ir vienas no senākajām un prestižākajām viendienas sacensībām profesionālās [[šosejas riteņbraukšana]]s sacensību kalendārā un pirmoreiz notika [[1892. gads|1892. gadā]]?
* ... šaušanai ar '''[[muskete|musketi]]''' [[musketieri]] izmantoja furketi jeb balsta dakšu?
* ... sākotnēji '''[[abra]]s''' izgatavoja no gareniski pāršķelta un izdobta koka [[stumbrs|stumbra]], bet no 19. gadsimta tās sāka izgatavot mucenieki no [[apse]]s, [[liepas]], [[bērzi|bērza]] vai citas [[koksne]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cephalodiscus nigrescens.jpg|border|right|200px]]
* ... ir zināmas ap 25 mūsdienās dzīvojošas '''[[spārnžauņi|spārnžauņu]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Cephalodiscus nigrescens'')&lt;/small&gt;, taču zināmi arī vairāku simtu izmirušu [[Ģints (bioloģija)|ģinšu]] pārstāvji, no kuriem daži ir pat no [[Kembrijs|kembrija]] perioda?
* ... lai arī katras valsts [[jurisdikcija]]i parasti ir savi [[kuģniecība]]s nozares [[tiesību akti]], industrijas starptautiskā daba un nepieciešamība pēc vienveidības kopš 20. gadsimta sākuma ir novedusi pie ievērojamas starptautisko '''[[kuģošanas tiesības|kuģošanas tiesību]]''' attīstības?
* ... [[angļi|angļu]] [[futbolists]] un futbola [[treneris]] '''[[Harijs Rednaps]]''' ir tēvs futbolistam [[Džeimijs Rednaps|Džeimijam Rednapam]] un tēvocis [[Frenks Lampards|Frenkam Lampardam]], kurš pie viņa spēlēja ''[[West Ham United]]'' rindās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodora mosaic - Basilica San Vitale (Ravenna) v2.jpg|border|right|150px]]
* ... pēdējā [[Romas imperators|Romas imperatora,]] kuram dzimtā valoda bija [[Latīņu valoda|latīņu]], [[Justiniāns I|Justiniāna I]] dzīvesbiedre '''[[Teodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcēlās ne tikai ar skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un aukstasinību, un, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, bija patstāvīga [[Bizantijas Impērija|Bizantija]]s politikā un galma intrigās?
* ... '''[[Rafaha]]s''' dienvidu daļā atrodas [[Ēģipte]]s un [[Gazas josla]]s robežšķērsošanas punkts; līdz brīdim, kad [[Hamās]] [[2007. gads|2007. gadā]] pārņēma Gazas joslu, šo robežšķērsošanas punktu kontrolēja [[Izraēla]] un [[Eiropas Savienība]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[bobslejs|bobsleja]] pilots '''[[Jēkabs Kalenda]]''' pirms bobsleja nodarbojās ar [[smaiļošana|smaiļošanu]], ir piedalījies Eiropas čempionātā junioriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Parazoanthus axinellae (Schmidt, 1862) 0.jpg|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[zooīdi]]''' ir [[Daudzšūnu dzīvnieki|daudzšūnu]] koloniāli organismi, kuru uzbūve ir līdzīga radniecīgiem savrupiem organismiem &lt;small&gt;(attēlā [[Sešstarainie koraļļi|sešstarainā koraļļa]] ''Parazoanthus axinellae'' zooīdi)&lt;/small&gt;?
* ... [[Senā Roma|Senās Romas]] [[rakstnieks|rakstnieka]] un [[retorika]]s skolotāja '''[[Apūlijs|Apūlija]]''' ievērojamākais darbs &quot;Zelta ēzelis&quot; (&quot;Metamorfoze&quot;) tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem pilnvērtīgajiem [[proza]]s darbiem pasaulē?
* ... lai [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] filma '''&quot;[[Janvāris (filma)|Janvāris]]&quot;''', kuras sižets norisinās [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] janvārī [[Barikāžu laiks|barikāžu laikā]], vairāk vizuāli līdzinātos 1990. gadiem un tajā iekļautajiem oriģinālajiem dokumentālajiem videokadriem, filmas uzņemšanā izmantotas astoņu milimetru un ''Betacam'' formātu [[video kamera|kameras]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Svedjenäva-2788 - Flickr - Ragnhild &amp; Neil Crawford.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bohēmijas gandrene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; visbiežāk sastopama [[Zviedrija|Zviedrijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti; tā ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 2. kategorijā?
* ... [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]] un daļējas [[mobilizācija]]s izsludināšana, pēc ekspertu domām, būs demogrāfisks pārbaudījums [[Krievija]]i, kura pārdzīvo '''[[demogrāfiskā krīze Krievijā|demogrāfisko krīzi]]'''?
* ... '''[[radioterapija|radioterapiju]]''' jeb staru terapiju, kurā izmanto [[jonizējošais starojums|jonizējošo starojumu]], lai iznīcinātu vai ierobežotu [[audzējs|audzēja]] augšanu, izmanto gan [[ļaundabīgs audzējs|ļaundabīgu audzēju]], gan labdabīgu audzēju ārstēšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dodgers at Nationals (53677192000) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads sportā|2023. gadā]] [[Japāna]]s [[beisbols|beisbola]] spēlētājs '''[[Šohei Otani]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parakstīja 10 gadu līgumu ar [[Losandželosas &quot;Dodgers&quot;]] 700 miljonu [[ASV dolārs|dolāru]] vērtībā, kas kļuva par rekordlīgumu beisbola un visu Ziemeļamerikas sporta veidu vēsturē?
* ... '''[[Kagajana]]''' [[Lusonas sala]]s ziemeļos ir [[Filipīnas|Filipīnu]] garākā [[upe]] un lielākā pēc ūdens caurplūdes?
* ... '''[[Varakļānu vēsture|Varakļāni vēsturē]]''' pirmo reizi pieminēti 1226. gadā, kad ''Warka'' minēts kā novads, kuru [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] izlēņojis bruņiniekam Kokneses Teodorikam, bet 1483. gadā pirmoreiz minēta apdzīvota vieta tagadējās [[Varakļānu pilsēta]]s vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Enteropneusta USNM 1431735, MBIO32531, BMOO 08254 - Specimen Image.jpg|border|right|200px]]
* ... lai iegūtu barību, daudzi '''[[zarnelpotāji]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Balanoglossus sp.'')&lt;/small&gt; rij smiltis vai dubļus, kas satur organiskās vielas un [[Mikroorganismi|mikroorganismus]] (to sauc par detrīta barošanos), bet cita metode, ko daži zarnelpotāji izmanto barības iegūšanai, ir suspendēto organisko vielu daļiņu un mikroorganismu izfiltrēšana no ūdens, ko sauc par suspensijas barošanos?
* ... saskaņā ar [[1897. gads|1897. gada]] [[tautas skaitīšana]]s rezultātiem '''[[Vjatkas guberņa]]''' ar vairāk nekā 3 miljoniem iedzīvotāju bija otrā visvairāk apdzīvotā guberņa [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] aiz [[Kijivas guberņa]]s?
* ... [[Itālija]]s '''[[Pantellerija (komūna)|Pantellerijas komūna]]''' atrodas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] uz vulkāniskās [[Pantellerija]]s salas starp [[Sicīlija|Sicīlijas salu]] un [[Āfrika|Āfriku]] (68 km līdz Āfrikai)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Indonesian Rupiah (IDR) banknotes.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Indonēzijas rūpija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sīkāk dalās 100 senos, bet augstās [[inflācija]]s dēļ šāda nauda ikdienā netiek lietota; 2023. gada decembrī vienas Indonēzijas rūpijas vērtība bija 0,000059161595 [[eiro]]?
* ... režisore [[Linda Olte]] sākotnēji apsvēra veidot [[Dokumentālā filma|dokumentālo filmu]], taču trīs gadu garumā, pētot [[bērnu nams|bērnu namus]], runājot ar darbiniekiem, bērniem un speciālistiem, domu par dokumentālo filmu atmeta, bet tā vietā tapa sociāla [[drāmas filma|drāma]] '''&quot;[[Māsas (2022. gada filma)|Māsas]]&quot;''', kas ietver visu to dokumentalitāti, kas sakrāta trīs gados?
* ... '''[[Pī diena|Pī dienu]]''' par godu [[matemātika]]s konstantei [[pī]] (π) atzīmē [[14. marts|14. martā]] (3/14), kas sakrīt ar pī vērtību, ja to noapaļo ar diviem cipariem aiz komanta (3,14)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Potato-Chips.jpg|border|right|200px]]
* ... par '''[[kartupeļu čipsi|kartupeļu čipsu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzimteni uzskata [[Anglija|Angliju]]?
* ... '''[[Plimuta (Masačūsetsa)|Plimuta]]''' ir nozīmīga vieta [[ASV vēsture]]i un kultūrai, šeit atradās kolonija, ko [[1620. gads|1620. gadā]] dibināja ar kuģi ''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]'' atceļojušie angļu kolonisti (''Pilgrim Fathers''), izveidojot [[Jaunanglija|Jaunangliju]]; šeit notika arī pirmās [[Pateicības diena]]s svinības?
* ... '''[[vendu valoda]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] un [[Zimbabve|Zimbabvē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shining Cranesbill (Geranium lucidum) - geograph.org.uk - 4065306.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[spožā gandrene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs, kurš šeit ir ārpus dabiskā izplatības apvidus?
* ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francija]]s [[televīzija]]s [[Detektīvs|detektīvseriālu]] '''&quot;[[Nāve paradīzē]]&quot;''' filmē [[Francijas aizjūras departamenti|Francijas aizjūras departamentā]] [[Gvadelupa|Gvadelupā]]?
* ... [[Filipīnas|Filipīnām]] piederošās '''[[Babujanas salas]]''' ir vulkāniskas izcelsmes, lielākoties kalnainas un atrodas aktīva [[vulkānisms|vulkānisma]] zonā; jaunākā no salām — Didikasa — radās [[1952. gads|1952. gadā]] zemūdens [[vulkāna izvirdums|vulkāna izvirduma]] rezultātā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Estragon 1511.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[estragons|estragonam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lineāras un šauras [[lapas]], kuras izžāvējot iegūst [[garšviela|garšvielu]] ar spēcīgu, saldenu garšu?
* ... '''[[PSRS Tautas deputātu kongress]]''' bija vēlēts [[Padomju Savienība]]s [[parlaments]], kas darbojās [[perestroika]]s laikā no [[1989. gads|1989. gada]] 25. maija līdz [[1991. gads|1991. gada]] 5. septembrim?
* ... [[Indija]]s [[Gudžarātas štats|Gudžarātas štatā]] esošā '''[[Rādžkota]]''' bija viena no straujāk augošajām [[pilsēta|pilsētām]] pasaulē laika posmā no 2006. līdz 2020. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sv. Viktora kapela.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā '''[[Varakļānu Svētā Viktora kapela|Varakļānu Svētā Viktora kapelā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tikuši glabāti [[kolhozs|kolhoza]] graudi, bet pazemes telpās saimniekojuši vandaļi un dzērāji?
* ... '''[[Batanas salas|Batanas salās]]''' un neapdzīvotajās Balintangas salās esošā '''[[Batanesa]]''' ir mazākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Filipīnu provinces|province]] gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita?
* ... '''[[lingala]]''' ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Kongo Republika|Kongo Republikā]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrick Dempsey SiriusXM.jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoaktieris]] '''[[Patriks Dempsijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[sacīkšu braucējs]], piedalījies Deitonas un [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]]?
* ... svarīgākie '''[[agroklimatiskie rādītāji]]''' [[Latvija]]s apstākļos ir [[temperatūra]] un [[mitrums]] veģetācijas periodā un zemākās temperatūras pārziemošanas laikā vai miera periodā?
* ... '''[[banānu dzimta|banānu dzimtā]]''' klasificētie augi ir [[lakstaugi]] ar viltus [[Stumbrs|stumbru]], kuru veido pārklājošies [[lapas|lapu]] bazālie apvalki, kas liek dažiem dzimtas pārstāvjiem izskatīties kā [[koksne]]s kokiem; šāds stumbrs var sasniegt pat 15 metru augstumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Copenhagen Metro escalators.jpg|border|right|200px]]
* ... salīdzinājumā ar [[lifts|liftu]] '''[[eskalatori]]''' &lt;small&gt;(attēlā eskalatori [[Kopenhāgena]]s metro)&lt;/small&gt; spēj nodrošināt lielāku cilvēku plūsmu starp stāviem, tomēr tie ir lielāki un aizņem vairāk vietas nekā lifti?
* ... daži kritiķi apgalvo, ka '''[[vēja parki]]em''' ir negatīva ietekme uz cilvēku [[veselība|veselību]], taču lielākā daļa pētnieku uzskata, ka šie apgalvojumi ir aplami un pieskaitāmi [[pseidozinātne]]i?
* ... '''[[Pirmais Ķīnas—Japānas karš]]''' noslēdzās ar Simonoseki līgumu, kurā [[Ķīna]] atzina [[Japānas Impērija]]s pretenzijas uz [[Korejas pussala|Korejas pussalu]]; pēc šī kara ļoti pasliktinājās ķīniešu varenība, un citām valstīm kļuva vieglāk iegūt ietekmi par dažādām ķīniešu pārvaldītajām sfērām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viktor Bout.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gads|2022. gada]] 8. decembrī [[ASV]] uz 25 gadu cietumsodu notiesātais ieroču [[kontrabandists]] '''[[Viktors Buts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgriezās [[Krievija|Krievijā]] pēc tam, kad tika apmainīts pret amerikāņu [[basketboliste|basketbolisti]] Britniju Graineri, kura Krievijā bija notiesāta par [[Narkotikas|narkotiku]] [[Kontrabanda|kontrabandu]]?
* ... '''[[1655. gads Latvijā|1655. gada]]''' jūlijā, [[Zviedrija]]s karaspēkam no [[Zviedru Vidzeme]]s iebrūkot [[Poļu Livonija]]s teritorijā, sākās [[Otrais Ziemeļu karš]] par [[Livonija]]s mantojumu?
* ... saskaņā ar [[jūdaisms|jūdaisma]] mītiem, '''[[Lilita]]''' bija pirmā sieviete, ko Dievs radījis kopā ar pirmo cilvēku, [[Ādams|Ādamu]], tomēr viņa atteicās pakļauties Ādamam un tika izdzīta no [[Ēdenes dārzs|Ēdenes dārza]], pēc tam kļūstot par dēmonisku būtni, kas asociēta ar [[nakts|nakti]] un seksualitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pavlova Cake.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pavlovas kūka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika radīta par godu slavenajai krievu baletdejotājai [[Anna Pavlova|Annai Pavlovai]], kas 20. gadsimta 20. gados viesojās [[Austrālija|Austrālijā]] un [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]?
* ... 2004. gada [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Austrija]]s kopražojuma [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskās]] [[kara filma]]s '''&quot;[[Sakāve]]&quot;''' darbība norisinās [[Berlīnes kauja]]s laikā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] noslēgumā un ataino pēdējās [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] (atveido [[Bruno Gancs]]) dienas?
* ... '''[[Polijas—Lietuvas karš]]''' beidzās ar [[1920. gads|1920. gada]] 7. oktobrī parakstīto Suvalku vienošanos, ar ko tika noslēgts [[pamiers]] un noteiktas robežas starp [[Polija|Poliju]] un [[Lietuva|Lietuvu]], bet [[Viļņas apgabals]] tika pievienots Polijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aerial image of Stromboli (view from the northeast).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]i piederošais '''[[Stromboli |Stromboli vulkāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav norimis jau vairāk nekā 2000 gadus; tas ir viens no visaktīvākajiem [[vulkāni]]em pasaulē?
* ... turpinoties [[Otrais Ziemeļu karš|Otrajam Ziemeļu karam]] '''[[1659. gads Latvijā|1659. gadā]]''' [[Zviedrija|zviedru]] sagūstīto [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercogu]] [[hercogs Jēkabs|Jēkabu]] un viņa ģimeni no [[Jelgava]]s pārveda uz [[Rīga|Rīgu]], bet vēlāk deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos?
* ... laikā, kad [[spāņi]] iekaroja [[Kanāriju salas]], to pamatiedzīvotāji '''[[guanči]]''' pretojās iekarotājiem un turpmākajos gados lielākā daļa tika iznīcināti vai pārdoti [[verdzība|verdzībā]], bet atlikušie guanči sajaucās ar spāņiem, pievēršoties [[kristietība]]i un zaudējot savu dzimto valodu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Republic of Genoa.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Dženovas Republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; bija viena no vadošajām [[tirdzniecība]]s un jūras valstīm [[Vidusjūra|Vidusjūrā]], izslavēta ar savu tirgotāju, jūras pārvedumu un [[banka|banku]] darbību?
* ... kā jaunākie '''[[Latvijas Nemateriālais kultūras mantojums|Latvijas Nemateriālais kultūras mantojuma]]''' sarakstā [[2023. gads|2023. gadā]] tika iekļauti [[Bārta]]s kultūrtelpa, sēņu [[Sēņošana|vākšana]] un [[Sēņu kulinārija|izmantošana]], Ziemeļlatgales celu jostiņu [[aušana]]s tradīcija un [[Piebalga]]s kultūrtelpa?
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]] '''[[Lase Halstrēms]]''' kļuva pazīstams kā režisors gandrīz visiem popgrupas ''[[ABBA]]'' mūzikas video, bet vēlāk kļuvis par [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i nominētu kinorežisoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - Ligita Gintere.jpg|border|right|200px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte '''[[Ligita Gintere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 2009. gada līdz 2021. gadam bija [[Jaunpils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jaunpils novada domes priekšsēdētāja]] — vienīgā tā vadītāja [[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] pastāvēšanas vēsturē?
* ... '''[[1662. gads Latvijā|1662. gadā]]''' bijušā [[Livonija]]s karaļa [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusa]] mirstīgās atliekas ar kuģi no [[Piltene]]s aizveda uz [[Dānija|Dāniju]], lai tās pārapbedītu [[Roskildes katedrāle|Roskildes katedrālē]]?
* ... [[Islāms|Islāma]] tradīcijā '''[[Arafāta kalns]]''' netālu no [[Meka]]s ir vieta, no kuras [[Muhameds]] [[632. gads|632. gada]] 6. martā teica savu pēdējo sprediķi; stāvēšana Arafāta kalnā musulmaņiem ir [[Hādžs|Hādža]] centrālais notikums, kura laikā ticīgie lūdz [[Allāhs|Allāhu]] piedot viņu grēkus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Autodromo aerea poster.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s '''[[Imola]]s''' komūna ir ievērojama ar to, ka tur atrodas [[Enco un Dino Ferrāri autodroms]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kur norisinās ''[[Formula 1]]'' posms Emīlijas-Romanjas ''Grand Prix'', bet iepriekš šajā trasē norisinājās [[Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[herpetoloģija]]''' ir [[zooloģija]]s nozare, kas pēta [[abinieki|abiniekus]] un [[rāpuļi|rāpuļus]]?
* ... kopš seriāla '''&quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;''' pirmizrādes 1997. gadā tam ir bijuši divi galvenie varoņi: [[Džons Netlss]] kā vecākais detektīvinspektors '''[[Toms Bārnabijs]]''' līdz viņa aiziešanai no seriāla 13. sezonas beigās; pēc tam [[Nīls Dadžens]] kā vecākais detektīvinspektors Džons Bārnabijs, Toma jaunākais brālēns, kopš 14. sezonas sākuma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Clear sky afternoon on the Ipswich Waterfront.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ipsviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par vienu no senākajām [[Anglija]]s [[pilsēta|pilsētām]]: [[Romas impērija]]s laikos pie mūsdienu [[Fīlikstova]]s bija romiešu nocietinājums, bet Ipsvičas apvidū atradās romiešu fermeru villas, kas iespējams, bijis apvidus administratīvais komplekss?
* ... '''[[1721. gads Latvijā|1721. gada]]''' 10. septembrī [[Zviedrijas karalis]] Frederiks I parakstīja [[Nīštates miera līgums|Nīštates miera līgumu]], kurā [[Krievijas cars|Krievijas caram]] [[Pēteris Lielais|Pēterim I]] cedēja īpašuma tiesības uz [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]] iekarotajām [[Livonija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ingrija]]s provincēm un daļu no [[Karēlija]]s?
* ... gada [[nokrišņu daudzums]] '''[[Nūbijas tuksnesis|Nūbijas tuksnesī]]''' nepārsniedz 25 mm, bet dažos gados [[nokrišņi|nokrišņu]] nav vispār?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strelitzia juncea.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[strelīciju ģints]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Strelitzia juncea'')&lt;/small&gt; ir nosaukta par godu [[Mēklenburgas-Štrēlicas Šarlote]]i?
* ... saistībā ar [[islāms|islāma]] vēsturi, '''[[Kūfa]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] ir nozīmīga pilsēta; šeit atradās pirmā [[šiītu islāms|šiītu]] līdera [[Alī ibn Abū Tālibs|Alī ibn Abū Tāliba]] rezidence, un viņa māja ir šiītu musulmaņu svētā vieta?
* ... [[Padomju Savienība]]s uzvara pār [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[Krievija|Krievijā]] ir īpaši izmantota [[Krievijas propaganda|propagandas]] nolūkos, attīstot '''[[Uzvaras kults|Uzvaras kultu]]''', lai attaisnotu agresīvu [[Ārpolitika|ārpolitiku]] un pastiprinātu militārismu [[Putinisms|putinisma]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1718 Merk Grenadier Lange Kerls anagoria.JPG|border|right|150px]]
* ... palielinoties gara auguma karavīru skaitam [[Prūsija]]s armijas 6. vecais prūšu [[kājnieki|kājnieku]] [[Pulks (armija)|pulks]] ieguva iesauku '''&quot;[[Potsdamas milži]]&quot;'''; pulka karavīru minimālais augums bija 1 metrs 88 centimetri &lt;small&gt;(attēlā grenadieris no [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdriha Vilhelma I]] Sarkanā bataljona)&lt;/small&gt;?
* ... 624. gada '''[[Bedras kauja]]''' ir ļoti nozīmīga [[islāms|islāma]] vēsturē, jo tiek uzskatīta par pirmo lielo [[musulmaņi|musulmaņu]] uzvaru: šajā kaujā [[Muhameds|Muhameda]] vadītie musulmaņi pieveica [[kuraišīti|kuraišītus]], lai gan kuraišītu armija bija daudz lielāka par Muhameda sekotāju karaspēku?
* ... neraugoties uz sociālajām, ekonomiskajām un politiskajām pārmaiņām kopš [[Padomju Savienība|PSRS]] laikiem, 2023. gadā [[Latvija|Latvijā]] un [[Igaunija|Igaunijā]] bija vislielākais '''[[krievu diaspora]]s''' īpatsvars (aptuveni 22 % no visiem [[iedzīvotāji]]em) starp visām pasaules valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haeckel Cystoidea.jpg|border|right|150px]]
* ... viena no izmirušajām [[Adatādaiņi|adatādaiņu]] [[Klase (bioloģija)|klasēm]] '''[[jūras lodītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ārīgi atgādina [[jūras lilijas]], taču atšķirībā no tām jūras lodītēm ķermenis bija lodveidīgs, nevis kausveidīgs?
* ... '''[[Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāte|Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitāti]]''' ir absolvējuši 43 [[Nobela prēmija]]s laureāti?
* ... [[Pakistāna]]s [[Beludžistāna (province)|Beludžistānas provinces]] administratīvais centrs '''[[Kveta]]''' atrodas tuvu Pakistānas un [[Afganistāna]]s robežai, līdz ar to tā ir stratēģiski svarīga pilsēta saistībā ar reģiona drošības jautājumiem un robežkontroli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marina Grande Capri.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s sala '''[[Kapri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[kūrorts|kūrortvieta]] kopš [[Romas Republika]]s laikiem?
* ... '''[[mormoņu ticība]]''', ko 19. gadsimta 20. un 30. gados aizsāka [[Džozefs Smits]], ir Pēdējo dienu svēto kustības reliģiskā tradīcija un teoloģija, par kuru nav vienprātības, vai tā ir [[sekta]], mistisks kults, jauna reliģija, baznīca, cilvēku grupa vai amerikāņu subkultūra?
* ... '''[[Āzijas attīstības banka]]s''' galvenā mītne atrodas [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Galvaspilsētas reģions (Filipīnas)|galvaspilsētas reģionā]], [[Mandalujonga|Mandalujongā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strelitzia reginae 1.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] savvaļā augošajai '''[[karaliskā strelīcija|karaliskajai strelīcijai]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri?
* ... kopš '''[[kosmosa izpēte]]s''' straujas attīstības sākuma 20. gadsimta 60. gados '''[[planetoloģija]]''' spēj pētīt [[planēta]]s ne tikai veicot [[novērojums|novērojumus]] ar [[teleskops|teleskopiem]] no [[Zeme]]s, bet arī nosūtot [[starpplanētu zonde]]s?
* ... '''[[81. Zelta globusa balva]]s''' pasniegšanas ceremonijā visvairāk nominācijas, deviņas, ieguva filma &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot; un seriāls &quot;[[Pēctecība]]&quot;, kam sekoja &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot; ar astoņām nominācijām, ko atzina arī par [[Labākā drāmas filma (Zelta globusa balva)|labāko filmu drāmas kategorijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1809. gads|1809. gada]] 7. martā [[Kārlstade|Kārlstadē]] sadumpojušās [[Zviedrija]]s karaspēka daļas virzījās uz [[Stokholma|Stokholmu]] un 13. martā ielauzās karaļa apartamentos un arestēja karaļa ģimeni; 29. martā [[Gustavs IV Ādolfs]] atteicās no troņa un [[Rigsdags]] par [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] iecēla viņa tēva brāli '''[[Kārlis XIII|Kārli XIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Īri|īru]] [[dzejnieki]] '''[[Tomass Makdona]]''' un '''[[Džozefs Plankets]]''' bija starp septiņiem cilvēkiem, kas parakstīja [[Īrijas Republika]]s dibināšanas proklamāciju, bet [[Lieldienu sacelšanās]] laikā bija vieni no tās līderiem, un par piedalīšanos sacelšanās notikumos tika [[Nāvessods|sodīti ar nāvi]]?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2024. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''' 40 gadu vecumā [[Kanāda]]s [[daiļslidotāja]] Dianā Stellato-Dudeka kļuva par vecāko sievieti, kas jebkad izcīnījusi zelta medaļu [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|pasaules čempionātā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Map of the Schengen Area.svg|border|right|200px]]
* ... [[Īrija]] un [[Kipra]] ir vienīgās [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis, kas nav '''[[Šengenas zona|Šengenas zonā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, taču Kipra ir apņēmusies tai pievienoties nākotnē?
* ... [[sērijveida slepkava]] un [[izvarotājs]] '''[[Staņislavs Rogoļevs]]''', kas veica noziegumus [[Latvija]]s teritorijā 20. gadsimta 80. gadu sākumā, veica uzbrukumus vismaz 21 sievietei, no kurām 10 tika noslepkavotas, līdz tika notverts [[Ulbroka|Ulbrokā]], atzīts par pieskaitāmu un ar tiesas lēmumu [[sodīts ar nāvi]] 1984. gadā?
* ... [[PSRS maršals]] '''[[Dmitrijs Jazovs]]''' bija [[Padomju Savienība]]s aizsardzības ministrs, līdz viņš tika arestēts par piedalīšanos [[Augusta pučs|1991. gada augusta pučā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Portrait of Philip the Arab. Saint-Petersburg, The State Hermitage Museum (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Filips Arābs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[arābi|arābu]] izcelsmes [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]]?
* ... vecākais virsnieks, kurš izdzīvoja &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; katastrofā, '''[[Čārlzs Laigtolers]]''' vēlāk, jau kā atvaļināts flotes [[virsnieks]], tika apbalvots par dalību [[Denkerkas evakuācija|sabiedroto karaspēka evakuācijā no Denkerkas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā]]''' [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] ir [[Lagzdīnes pilskalns]], bet pirmais šajā nominācijā tika izvēlēts [[Veckuldīgas pilskalns]] [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mount Apo view from Aeon Tower (Davao City; 11-26-2021).jpg|border|right|200px]]
* ... potenciāli aktīvais snaudošais [[stratovulkāns]] '''[[Apo]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Davao]] pilsēta ar Apo vulkānu fonā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Mindanao]] salā [[Filipīnas|Filipīnās]], ir valsts augstākā virsotne?
* ... '''[[2019. gada Apvienotās Karalistes vispārējās vēlēšanas]]''' bija labvēlīgas [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvajai partijai]], izcīnot atpakaļ iepriekšējo [[Pārstāvju palāta]]s vairākumu, kas bija iegūts [[2015. gads|2015. gada]] vēlēšanās, un sasniedzot lielāko vairākumu kopš [[1992. gads|1992. gada]] vēlēšanām?
* ... [[Romas pāvests]] no 483. gada līdz 492. gadm '''[[Fēlikss III]]''' atteicās parakstīt [[Austrumromas imperators|Austrumromas imperatora]] Zenona dokumentu Henotikonu, kas iezīmēja sākumu [[Rietumu kristietība]]s un [[Austrumu kristietība]]s atdalīšanās procesam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jabbal An-Nour - Makkah (2241558560).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Meka]]s ziemeļaustrumu pievārtē esošajam '''[[Džebel en Nūrs|Džebel en Nūra]]''' pakalnam &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielā nozīme [[islāms|islāma]] tradīcijā, jo tā virsotnē atrodas Hiras ala, kurā [[Erceņģelis Gabriels|Džibrils]] [[Muhameds|Muhamedam]] pavēstīja [[Korāns|Korāna]] pirmās atklāsmes?
* ... 16. un 17. gadsimtā notikušās '''[[Īrijas kolonizācija]]s''' ietvaros [[īri]]em piederošā zeme tika konfiscēta un nodota kolonistiem no [[Anglija]]s?
* ... '''''[[Whiskas]]''''' bija pirmais zīmols, kas izstrādāja vairākus [[kaķu barība]]s aromātus, kas palīdzēja nostiprināt uzņēmuma pozīcijas starptautiskajā tirgū?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Long Live the USSR! Blueprint for the Brotherhood of all Working Classes of all the World's Nationalities! 1935 (51724375511).jpg|border|right|200px]]
* ... viena no '''[[padomju propaganda]]s''' iezīmēm ir vadoņa cildināšana, kas izraisīja [[personības kults|personības kultu]] rašanos &lt;small&gt;(attēlā [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] 1935. gada padomju propagandas plakāts, kurā [[Padomju Savienība]] attēlota kā [[Josifs Staļins|Staļina]] pārraudzīts &quot;visu pasaules tautību strādnieku šķiras brālības paraugs&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Krima]]s pussalā lietotais [[gotu valoda]]s [[dialekts]] jeb '''[[Krimas gotu valoda]]''' izzuda 18. gadsimta beigās?
* ... visizplatītākā '''[[reliģija Kanādā]]''' ir [[kristietība]] (vairāk nekā 50% iedzīvotāju), un lielākā [[konfesija]] ir [[katoļticība]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Masatoshi Koshiba 2002.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japāna]]s fiziķis '''[[Masatosi Kosiba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2002. gads|2002. gadā]] kopā ar Reimondu Deivisu ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] &quot;par pirmatklājēju ieguldījumu [[astrofizika|astrofizikā]], īpaši par kosmisko [[neitrīno]] noteikšanu&quot;?
* ... [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] naktī uz 5. decembri, kas bija [[PSRS Konstitūcija]]s diena, students '''[[Bruno Javoišs]]''' uzkāpa 76 metrus augstajā [[Rīga]]s radiotornī un [[Latvijas PSR karogs|Latvijas PSR karoga]] vietā uzvilka paša šūto sarkanbaltsarkano [[Latvijas karogs|Latvijas karogu]], tādējādi protestējot pret [[Latvija]]s [[Pārkrievošana|pārkrievošanu]]?
* ... '''[[Vācu Šveice]]''' aizņem aptuveni 65% valsts, un ir gan platības, gan iedzīvotāju skaita ziņā lielākā [[Šveice]]s daļa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Urban pigeon (22360225255).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[leikisms]]''' izpaužas kā balts kažoka, spalvu vai [[epiderma]]s krāsojums, bet nekad kā [[acis|acu]] pigmentācijas trūkums &lt;small&gt;(attēlā [[mājas balodis]] ar leikismu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[svatu valoda]]''' jeb sisvati ir [[valsts valoda]] divās valstīs — [[Svatini]] un [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]?
* ... '''[[Numīdijas valsts]]''' izveidojās pēc [[Otrais pūniešu karš|Otrā pūniešu kara]], kad [[romieši]], sadarbojoties ar [[numīdieši]]em, novājināja [[Kartāga|Kartāgu]]; Numīdija kļuva par pirmo [[berberi|berberu]] valsti vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:গুরনাহ-ঢাকা-২০২৩.JPG|border|right|150px]]
* ... [[2021. gads|2021. gadā]] [[Tanzānija]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[rakstnieks]] '''[[Abdulrazaks Gurna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par bezkompromisa un līdzcietīgo [[koloniālisms|koloniālisma]] seku un [[bēgļi|bēgļu]] likteņu izpēti attēlojumā starp kultūrām un kontinentiem&quot;?
* ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs III]]''' tika ievēlēts jau 606. gadā, bet, gandrīz gadu aizkavējoties [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], pilntiesīgi par pāvestu kļuva 607. gadā, kad viņa pontifikāts ilga no februāra līdz nāvei novembrī?
* ... '''[[Pekinas Universitāte]]''' ir viena no prestižākajām un vecākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī pasaulē, regulāri atrodoties starp 50 labākajām [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings|universitāšu reitingā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pysanky2011.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Lieldienu ola|Lieldienu olu]]''' krāsošana ir tradicionāls rituāls daudzās kultūrās, kur svin [[Lieldienas]] &lt;small&gt;(attēlā saskaņā ar [[ukraiņi|ukraiņu]] tradīcijām krāsotas olas)&lt;/small&gt;?
* ... [[2005. gads|2005. gadā]] '''[[Andidžona]]s''' pilsētā [[Fergānas ieleja|Fergānas ielejā]] notika masu protesti, kurus [[Uzbekistāna]]s valdība ar varu apspieda, pievēršot visas pasaules uzmanību [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem šajā valstī?
* ... '''[[2023. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''' labākais no [[Latvija]]s [[daiļslidotāji]]em bija [[Deniss Vasiļjevs]], kurš izcīnīja 5. vietu, savukārt Sofija Stepčenko, ieņemot 11. vietu, uzrādīja labāko rezultātu Latvijas sieviešu daiļslidošanā kopš [[Angelina Kučvaļska|Angelinas Kučvaļskas]] 4. vietas 2016. gada čempionātā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prionailurus viverrinus 01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[zvejniekkaķis|zvejniekkaķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; labi peld un pamatā barojas tikai ar [[zivis|zivīm]] un citiem [[ūdens]] [[dzīvnieki]]em?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Valentīns (pāvests)|Valentīna]]''' pontifikāts ilga vien 40 dienas [[827. gads|827. gadā]] no augusta līdz oktobrim?
* ... '''[[vijas|vijām]]''' nav [[lapas|lapu]] un tās nespēj pašas sev radīt [[hlorofils|hlorofilu]], tāpēc tās parazitē uz citiem [[augi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maranta leuconeura 5zz.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltdzīslu maranta]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir centrālajā un austrumu [[Brazīlija|Brazīlijā]], taču tā plaši tiek audzēta arī kā [[telpaugs]]?
* ... '''[[2022. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Eiropas čempionātā daiļslidošanā]]''', kas notika [[Tallina|Tallinā]], [[Latvija]]s sportists [[Deniss Vasiļjevs]] izcīnīja bronzas medaļu, kas ir augstākais sasniegums viņa [[daiļslidotājs|daiļslidotāja]] karjerā, taču visos programmas veidos uzvarēja [[Krievija]]s sportisti, kopā iegūstot 9 medaļas no 12 iespējamajām?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] 7. decembrī, kad [[Pērlhārboras bombardēšana|japāņi uzbruka Pērlhārborai]], līnijkuģi '''''[[USS Arizona (BB-39)|Arizona]]''''' skāra vairākas bruņas caururbjošas [[aviācijas bumba]]s, no kurām viena detonēja ar sprāgstvielu pildītā kuģa korpusa nodalījumā, nogremdējot līnijkuģi un nogalinot 1177 tā virsniekus un apkalpes locekļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:West and East Germans at the Brandenburg Gate in 1989.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1989. gada revolūcijas]]''' veicināja pasaulē lielākās [[komunisms|komunistiskās]] valsts [[Padomju Savienība]]s sabrukumu un atteikšanos no komunistiskajiem režīmiem daudzās pasaules daļās, dažās no kurām valdības gāza vardarbīgi &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīnes mūra krišana]] [[1989. gads|1989. gada]] novembrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2024. gada laikapstākļi Latvijā]]''' iegāja vēsturē kā vissiltākais gads novērojumu vēsturē (kopā ar [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadu]]); gada vidējā [[gaisa temperatūra]] [[Rīga|Rīgā]] bija +9,8 °C?
* ... viena no retajām ''[[film noir]]'' krāsu filmām '''&quot;[[Niagāra (filma)|Niagāra]]&quot;''' kopā ar citām [[1953. gads|1953. gada]] filmām &quot;[[Džentlmeņi izvēlas blondīnes]]&quot; un &quot;Kā apprecēt miljonāru&quot;, bija pirmās, kas padarīja [[Merilina Monro|Merilinu Monro]] par Holivudas seksa simbolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dauģēnu ala un klintis.jpg|border|right|200px]]
* ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Dauģēnu klintis un alas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iekļauj arī [[Dauģēnu Lielā ala|Dauģēnu Lielo alu]], kas ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]?
* ... '''[[2024. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā]]''', kas notika [[Kauņa|Kauņā]], bija pirmā reize, kad čempionāts norisinājās [[Lietuva|Lietuvā]]?
* ... pēc [[verdzība]]s atcelšanas 19. gadsimtā [[ASV]] un citur [[Amerika|Amerikā]] vergu '''[[plantācijas]]''' aizstāja lielas latifundijas, kurās izmantoja galvenokārt algotu un daļēji piespiedu darbu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monaco - panoramio (138).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Montekarlo kazino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atklāts [[1865. gads|1865. gadā]] ar mērķi izvairīties no [[Monako]] valdošās Grimaldi ģimenes [[bankrots|bankrota]]; tradicionāli noteikts, ka pašiem Monako pilsoņiem aizliegts atrasties [[kazino]] telpās?
* ... 2023. gadā '''[[Polijas bruņotie spēki|Polijas bruņoto spēku]]''' sastāvā bija 202 tūkstoši profesionālo [[karavīri|karavīru]] un 350 tūkstoši teritoriālās aizsardzības kaujinieku?
* ... 2008. gada [[ASV]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Iepazīstieties, spartieši]]&quot;''' nopelnīja vairāk nekā 84 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 30 miljonu liela budžeta, bet saņēma ārkārtīgi negatīvas kritiķu un skatītāju atsauksmes, un 2009. gadā to nominēja [[Zelta avenes balva]]i piecās kategorijās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederic Passy.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1901. gads|1901. gadā]] [[Francija]]s [[ekonomists]], [[diplomāts]] un miera aktīvists '''[[Frederiks Pasī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņa darbu mūža garumā starptautiskajās miera konferencēs, diplomātijā un arbitrāžās&quot;; kopā ar [[Anrī Dināns|Anrī Dinānu]] viņi bija pirmie, kas izpelnījās šo apbalvojumu?
* ... [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ [[Starptautiskā Slidošanas savienība]] atcēla '''[[2021. gada Eiropas čempionāts daiļslidošanā|2021. gada Eiropas čempionātu daiļslidošanā]]''', kam bija jānotiek [[Horvātija]]s galvaspilsētā [[Zagreba|Zagrebā]], bet 2022. gadā tika paziņots, ka Zagreba kļūs par rīkotājpilsētu 2025. gada Eiropas čempionātam?
* ... pēc platības '''[[Arābijas tuksnesis]]''' ir piektais lielākais [[tuksnesis]] pasaulē, trešais lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un lielākais tuksnesis [[Āzija|Āzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wil Lee-Wright foto Rein Traante2017 MG 0419 (32592903182).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Norvēģijas premjerministre]] laika posmā no 2013. līdz 2021. gadam '''[[Erna Sūlberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Norvēģija]]s [[parlaments|parlamentā]] Stortingā pirmo reizi tika ievēlēta 1989. gadā?
* ... vienā '''[[asins ziedošana]]s''' reizē tiek iegūti 450 ml [[asinis|asins]] un vēl 30 ml pārbaudei, lai veiktu dažāda veida analīzes un pārliecinātos, ka donors ir vesels un tā asinis derīgas?
* ... '''[[Lanao ezers]]''' ir [[Mindanao]] salas lielākais ezers, kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] dziļākais un otrs lielākais ezers?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Agra 03-2016 10 Agra Fort.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Āgras forts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru 16. gadsimtā pabeidza celt [[mogulu impērija]]s valdnieks [[Akbars Lielais]], bet 17. gadsimtā pārbūvēja [[Šahs Džahāns]], bija vairāku mogulu valdnieku rezidence?
* ... '''[[ziepju opera]]s''' radās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 20. gadsimta 30. gados kā radio [[raidluga]]s, kuru pārtraukumos atskaņoja veļas pulvera un [[ziepes|ziepju]] [[reklāma]]s, jo raidlugas sponsorēja higiēnas preču ražotāji?
* ... '''[[Silakalns|Silakalnu]]''' jeb Augsto kalnu [[Lietuva]]s pierobežā, [[Vilces pagasts|Vilces pagastā]] aprakstījis jau [[Kārlis fon Lēviss of Menārs]]; [[Augusts Bīlenšteins]] uzskatīja, ka pilskalns bija senās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes [[Silene (zeme)|Silenes]] centrs, tomēr [[Ernests Brastiņš]] to par pilskalnu neatzina?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RFK Jr. Portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 26. ASV veselības un cilvēkresursu sekretārs [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] administrācijā '''[[Roberts Kenedijs jaunākais|Roberts Frensiss Kenedijs jaunākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[ASV ģenerālprokurors|ASV ģenerālprokurora]] un senatora [[Roberts Kenedijs|Roberta Kenedija]] dēls un ASV prezidenta [[Džons Kenedijs|Džona Kenedija]] un senatora [[Teds Kenedijs|Teda Kenedija]] brāļadēls?
* ... viens no '''[[centrbēdzes spēks|centrbēdzes spēka]]''' izpausmes veidiem ir [[Koriolisa spēks]], kas rodas [[Zeme]]s rotācijas rezultātā?
* ... '''[[universālais pamatienākums]]''' nav ieviests nevienā [[valsts|valstī]], kaut gan ir bijuši daudzi projekti, un ideja tiek apspriesta daudzviet?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnation_cliff,_Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]
* ... [[dabas parks|dabas parkā]] [[Salacas ieleja (dabas parks)|Salacas ieleja]] esošais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais [[dabas piemineklis]] '''[[Neļķu klintis un alas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iekļauj divas [[alas]] un [[avots|avotu]]: Mazsalacas Velnala atrodas uz dienvidiem no lielākā atseguma, bet lejpus tās atrodas Velna Skābumbaļļa — ala un avots?
* ... lielāko tiesu no '''[[Vilces pilskalns|Vilces pilskalna]]''' plakuma ir iznīcinājusi [[Vilces upe]]s [[erozija]]?
* ... [[Jaunskotija|Jaunskotijā]] dzimušais [[amerikāņi|amerikāņu]] jūrnieks, ceļotājs un rakstnieks '''[[Džošua Slokams]]''' bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē apkuģojis apkārt pasaulei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:(2022) วัดอรุณราชวรารามราชวรมหาวิหาร เขตบางกอกใหญ่ กรุงเทพมหานคร,Wat Arun Ratchawararam Ratchaworamahawiharn (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī viens no [[Taizeme]]s galvaspilsētas [[Bangkoka]]s simboliem '''[[Vataruns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celts vismaz 17. gadsimtā, tā centrālais elements — prangs celts 19. gadsimta sākumā, karaļu Ramas II un Ramas III valdīšanas laikā?
* ... 20. gadsimta 60. gadu vidū '''''[[Daily Mirror]]''''' ikdienas pārdošanas apjomi pārsniedza 5 miljonus eksemplāru, un kopš tā laika to nav spējis atkārtot neviens cits [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ikdienas (kas neiznāk svētdienās) [[laikraksts]]?
* ... '''[[Gruzijas guberņa]]''' tika izveidota [[1801. gads|1801. gadā]] uz [[Gruzija]]s zemēm, kas saskaņā ar manifestu par Austrumgruzijas aneksiju kļuva par [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Conium maculatum Hauxley 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[plankumainais suņstobrs|plankumainajam suņstobram]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ārkārtīgi [[inde|indīga]] sula, kas satur koniīnu — vielu, kas ietekmē zīdītāju [[centrālā nervu sistēma|centrālo nervu sistēmu]], izraisot muskuļu paralīzi, kā rezultātā var apstāties [[elpošana]] un iestāties [[nāve]]?
* ... '''[[gaļas balodis|gaļas baložu]]''' audzēšana kā rūpnieciskās putnkopības nozare ir attīstīta [[ASV]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|sabiedroto]] [[karagūstekņi]] lietoja terminu '''&quot;[[elles kuģi]]s&quot;''', lai apzīmētu tirdzniecības kuģus, ko [[Japānas Impērija]] rekvizēja, lai pārvadātu karagūstekņus un piespiedu strādniekus uz dažādām Japānas kontrolē esošām vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sternula albifrons 2 - Little Swanport.jpg|border|right|200px]]
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Latvijas Ornitoloģijas biedrība]] izraudzījās [[Piekraste|jūras piekrastē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] ligzdojošo '''[[mazais zīriņš|mazo zīriņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada putns Latvijā|Gada putnu Latvijā]]?
* ... pēc [[Alžīrija]]s neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 60. gadu sākumā gandrīz visi '''[[Franču Alžīrija]]s''' eiropiešu izcelsmes iedzīvotāji pameta valsti?
* ... [[1929. gads Latvijā|1929. gada]] 25. aprīlī [[Rīga|Rīgā]] notika '''[[Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām|Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām]]''' dibināšana; par biedrības priekšsēdētāju kļuva [[Rainis]], bet pēc viņa nāves vadību pārņēma [[Oto Skulme]], vēlāk to vadīja [[Pāvils Rozītis]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]], [[Eduards Smiļģis]] un [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|Arvīds Kalniņš]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fuyu Persimmon (Diospyros Kaki).jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī '''[[Japānas hurma]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[latviski|latviskais]] nosaukums norāda uz [[Japāna|Japānu]], tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna (reģions)|Ķīna]]?
* ... [[Baltijas jūra]]s salās, [[Igaunija]]s rietumu un [[Skandināvija]]s dienvidaustrumu piekrastē sastopamais '''[[košsarkanais pērkonamoliņš]]''' ir arī [[Latvija|Latvijā]] ļoti reti sastopama suga — kopš 20. gadsimta 50. gadu beigām zināma atradne [[Venta]]s ielejā augšpus [[Kuldīga]]s?
* ... [[Fanerozojs|fanerozojā]] bija pieci lieli '''[[masveida izmiršana]]s''' gadījumi, bet [[Krīta-terciāra masveida izmiršana|pēdējā masveida izmiršana]] notika pirms aptuveni 65 miljoniem gadu, un tā vislabāk ir pazīstama ar [[Dinozauri|dinozauru]] izmiršanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bay leaf pair443.jpg|border|right|200px]]
* ... daudzas '''[[lauru dzimta]]'''s augu sugas ir ļoti [[Indīgs augs|indīgas]] &lt;small&gt;(attēlā [[lauru lapas]], ko izmanto [[kulinārija|kulinārijā]] kā [[garšaugs|garšaugu]])&lt;/small&gt;?
* ... sakarā ar augsto [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vasarā [[Persijas līcis|Persijas līča]] reģionā un [[Kataras futbola izlase]]s dalību [[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausa izcīņā]] [[Katara|Katarā]] notikušais '''[[2023. gada Āzijas kauss futbolā]]''' tika pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri?
* ... 2005. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[politiskā trillera filma]] '''&quot;[[Tulks (filma)|Tulks]]&quot;''' ir pirmā filma, kas filmēta [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s galvenajā mītnē [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rettichschwarzrund.jpg|border|right|150px]]
* ... dažos avotos ir minēts, ka '''[[rutks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[tīruma pērkone]]s [[pasuga]], turpretī citi autori uzskata, ka rutki un [[redīsi]] ir atsevišķa pērkoņu ģints [[suga]]?
* ... tāpat kā daudzām bezpriesteru piekrišanām, '''[[Vecticībnieku Pomoras baznīca]]i''' nav trīs līmeņu hierarhijas; [[vecticībnieki|vecticībnieku]] pomoriešu vidū pieņemtos [[Sakraments|sakramentus]] ([[Kristības|kristīšana]], grēksūdze) veic kopienas biedri?
* ... [[Irāna|Irānā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] sastopamajai '''[[tališu valoda]]i''' visradniecīgākā ir [[kurdu valoda]] (jo īpaši tās [[zazaki]], gorani un kurmandži dialekti)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wat Phra Sri Sanphet, Ayutthaya Historical Park, Thailand.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ajutaja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija Ajutajas Karalistes galvaspilsēta, ar pārtraukumiem, no 1351. gada līdz 1767. gadam, kad to nopostīja [[birmieši]]?
* ... '''[[puritāņi]]''', kam bija nozīmīga loma [[Anglija]]s un agrīnās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, bija [[Anglija|angļu]] [[Protestantisms|protestanti]], [[Kalvinisms|kalvinisma]] sekotāji, kas neatzina oficiālās [[Anglikāņu baznīca]]s autoritāti?
* ... [[Bavārija]]s administratīvajā apriņķī '''[[Augšfrankonija|Augšfrankonijā]]''' ir vairāk nekā 200 [[alus darītava|alus darītavu]], kas brūvē aptuveni 1000 dažādu [[alus]] veidu, tāpēc tiek uzskatīts, ka apriņķī ir vislielākais alus darītavu blīvums uz vienu iedzīvotāju pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chlorociboria-aeruginascens.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] izvēlēja '''[[zilzaļā hlorociborija|zilzaļo hlorociboriju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Gada sēne Latvijā|gada sēni]]?
* ... '''[[Vikipēdija serbhorvātu valodā|Vikipēdijas serbhorvātu valodā]]''' dalībnieki paši izvēlas, vai lietot [[Kirilica|kirilicu]] vai [[Latīņu raksts|latīņu rakstu]], pēdējā gadījumā izmantojot vai nu [[Serbu valoda|serbu]] vai [[Horvātu valoda|horvātu]] [[pareizrakstība|pareizrakstību]]?
* ... '''[[islāms Indonēzijā|islāmu Indonēzijā]]''' praktizē līdz pat 88 % valsts iedzīvotāju, tādējādi [[Indonēzijas Republika]] ir [[Musulmaņu pasaule|musulmaņu valsts]] ar vislielāko [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaitu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Škoda 16Ev.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija]]s pārvadātāja AS &quot;[[Pasažieru vilciens]]&quot; elektrificētajos maršrutos kursējošais zemās grīdas [[elektrovilciens]] '''''[[Škoda 16Ev]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, balstoties uz sērijā iepriekš ražotajiem '''''[[Škoda Transportation]]''''' ''7Ev'' un ''RegioPanter'' vilcieniem, kas tika piegādāti [[Čehija]]s un [[Slovākija]]s dzelzceļa operatoriem?
* ... [[1964. gads|1964. gada]] 26. aprīlī '''[[Tangaņika]]''' un [[Zanzibāra]] izveidoja Tangaņikas un Zanzibāras Apvienoto Republiku, ko tā paša gada 29. oktobrī pārdēvēja par [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienoto Republiku]]?
* ... [[Jelgava|Jelgavā]] ir senas [[teātris|teātra]] spēlēšanas tradīcijas — pilsētā aktīvi darbojas amatierteātru kustība un tajā jau 20. gadsimta sākumā bija profesionālais teātris, bet '''[[Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris]]''' savu dzimšanas dienu skaita no Tautas teātra nosaukuma piešķiršanas [[1959. gads Latvijā|1959. gada]] 11. novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2020-01-12 Alpine Skiing at the 2020 Winter Youth Olympics – Women's Giant Slalom – 1st run (Martin Rulsch) 421.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā junioriem [[Francija|Francijā]] '''[[Dženifera Ģērmane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; slalomā izcīnīja zelta medaļu, kas bija pirmais zelts junioru čempionātos [[Latvija]]s [[kalnu slēpošana]]s vēsturē (bronzu 1988. gadā izcīnīja viņas māte [[Ulla Ģērmane]], kas līdz meitas panākumiem tika uzskatīta par visu laiku labāko Latvijas kalnu slēpotāju)?
* ... '''[[PSRS konstitūcija]]''' piešķīra pilsoņiem dažas formālas tiesības, bet faktiski negarantēja tādas politiskās brīvības kā [[Vārda brīvība|vārda]], [[Pulcēšanās brīvība|pulcēšanās un biedrošanās]] brīvība?
* ... '''[[Vikipēdija tatāru valodā]]''' ir līdzīga [[Vikipēdija serbhorvātu valodā|serbohorvātu Vikipēdijai]], jo, tāpat kā tur, tajā var rakstīt gan [[Kirilica|kirilicā]], gan [[Latīņu raksts|latīņu]] rakstībā; sākotnēji projekts tika uzsākts latīņu rakstībā, taču vēlāk projektā tika uzsākta abu [[alfabēts|alfabētu]] līdzāspastāvēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohammed Shahabuddin.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Bangladešas prezidents]] '''[[Mohameds Šahabudins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piedalījās [[1971. gads|1971. gada]] Neatkarības karā, bet [[1975. gads|1975. gadā]] viņš tika ieslodzīts cietumā par protestu organizēšanu pēc Bangladešas pirmā prezidenta [[Mudžiburs Rahmans|Mudžibura Rahmana]] slepkavības [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]]?
* ... sākotnēji '''[[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausu futbolā]]''' bija paredzēts izspēlēt [[2023. gads sportā|2023. gada]] vasarā, tomēr tika nolemts, ka nelabvēlīgo laikapstākļu, kas parasti ir šajā laikā [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]], dēļ turnīrs tiks pārcelts uz [[2024. gads sportā|2024. gada]] janvāri un februāri?
* ... [[Eiropa]]s [[koloniālisms|koloniālo]] impēriju laikā [[Āfrika|Āfrikā]] vietējos savervētos karavīrus, kas tika saukti '''[[askari (militārpersona)|askari]]''', izmantoja [[Itālija]]s, [[Lielbritānija]]s, [[Portugāle]]s, [[Vācijas Impērija|Vācijas]] un [[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās]] armijas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saleh al-Arouri at Russia–Hamas meeting, 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Sālahs el Arūri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš tiek uzskatīts par vienu no [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobra ''[[Hamās]]'' uzbrukuma [[Izraēla]]i plānotājiem, tika nogalināts Izraēlas triecienā [[Libāna]]s galvaspilsētā [[Beirūta|Beirūtā]] [[2024. gads|2024. gadā]] [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas un ''Hamās'' kara laikā]]?
* ... [[2005. gads Latvijā|2005. gadā]] [[Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskaps]] [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] izslēdza '''[[Juris Cālītis|Juri Cālīti]]''' no luteriskās baznīcas par to, ka viņš vadīja pasākuma &quot;[[Rīgas Praids]] 2005&quot; ietvaros organizēto dievkalpojumu [[Rīgas Anglikāņu baznīca|Anglikāņu baznīcā]]?
* ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] izvēlējās '''[[apdzira|apdziru]]''' par [[Gada augs Latvijā|Gada augu Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lincoln Cathedral viewed from Lincoln Castle.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Anglija]]s ziemeļdaļā esošajai '''[[Linkolnas katedrāle]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1311. gads|1311. gadā]] tika uzcelta torņa smaile, kas bija 160 metrus augsta, un līdz [[1549. gads|1549. gadam]], kad tā gāja bojā vētrā, katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, par vairāk nekā 10 metriem pārspējot [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''''[[Starlink]]''''' globālā [[sakaru pavadonis|sakaru pavadoņu]] sistēma, ko pārvalda un attīsta [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmums ''[[SpaceX]]'', var nodrošināt ātrdarbīgu platjoslas [[internets|interneta]] piekļuvi vietās, kur tā ir bijusi neuzticama, dārga vai pilnīgi nepieejama?
* ... '''[[narcistiskie personības traucējumi|narcistiskajiem personības traucējumiem]]''' ir raksturīga ilgstoša pārspīlēta sajūta par savu nozīmību, pārmērīga vajadzība pēc apbrīnas un samazināta spēja just līdzi citiem cilvēkiem jeb piedzīvot [[empātija|empātiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:King Ferdinand of Romania 2.jpg|border|right|150px]]
* ... atšķirībā no sava [[Vācijas Impērija|Vāciju]] atbalstošā tēvoča Karola I [[Rumānijas Karaliste]]s karalis '''[[Ferdinands I (Rumānija)|Ferdinands I]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;? saglabāja neitrālu nostāju, un [[1916. gads|1916. gadā]] Rumānija iesaistījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] [[Antante]]s pusē?
* ... '''[[Galda teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|galda tenisā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja zelta medaļas visos piecos sacensību veidos?
* ... 16. gadsimtā [[Eiropa]]s dižciltīgo '''[[Oldenburgas dinastija]]''' sadalījās vairākos atzaros; pie viena no tiem — [[Gliksburgas dinastija|Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Gliksburgas dinastijas]] mūsdienās pieder [[Dānijas karaļi]] un [[Norvēģijas karaļi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Huperzia selago 1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[apdziras|apdzirām]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, atšķirībā no citiem [[staipekņi]]em, [[sporas|sporu]] nesēji (sporangiji) atrodas starp lapām — visbiežāk [[stumbrs|stumbra]] vidusdaļā, nevis vālītēs zaru galotnēs?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[žurnālists]], [[PSRS]] diplomāts, [[VDK]] un [[CIP]] dubultaģents '''[[Imants Lešinskis]]''' 1978. gada 3. septembrī pieprasīja patvērumu [[ASV Valsts departaments|ASV Valsts departamentā]] un pārbēga uz [[ASV]]?
* ... 2023. gadā '''[[Leons Kozlovskis]]''' [[motokross|motokrosā]] aizvadīja savu 36. sezonu, izcīnot devīto Latvijas čempiona titulu savā karjerā un ''MX Open'' klasē viņš palika nepārspēts jau trešo sezonu pēc kārtas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Edward Mills Purcell.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1952. gads|1952. gadā]] '''[[Edvards Milss Pērsels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar [[Fēlikss Blohs|Fēliksu Blohu]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] &quot;par jaunu metožu izveidošanu precīziem [[kodolu magnētiskā rezonanse|kodolu magnētisma]] mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem&quot;?
* ... [[ASV]] aeronautikas kompāniju '''''[[Blue Origin]]''''' 2000. gadā nodibināja ''[[Amazon]]'' izveidotājs [[Džefs Beizoss]], bet [[2021. gads kosmonautikā|2021. gadā]] tās suborbitālā raķete ar kapsulu ''[[New Shepard]]'' veica pirmo lidojumu ar pasažieriem, to skaitā ''Blue Origin'' īpašnieku Beizosu?
* ... [[Romas pāvests|Romas pāvesta]] '''[[Adeodāts I|Adeodāta I]]''' pontifikāta laikā bija daudz politisku un reliģiozu sarežģījumu, jo [[Austrumromas impērija]] karoja ar [[ostgoti]]em, kas skāra arī [[Roma|Romu]], kur uzturējās pāvests?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hereford Cathedral Exterior from NW, Herefordshire, UK - Diliff.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Anglija]]s rietumos esošajā '''[[Herefordas katedrāle|Herefordas katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bagātīga [[viduslaiki|viduslaiku]] grāmatu [[bibliotēka]], to starpā lielākā zināmā saglabātā viduslaiku [[karte]] — ''Hereford Mappa Mundi'', kā arī [[Lielā brīvības harta]]?
* ... 2009. gadā Beļģijas [[motokrosists]] Joriss Hendrikss kopā ar latvieti '''[[Kaspars Liepiņš|Kasparu Liepiņu]]''' tika kronēti par Pasaules čempioniem, gāžot no troņa Danielu Vilemsenu, kurš pirms tam blakusvāģu klasē uzvarēja sešas sezonas pēc kārtas, un līdz ar to Liepiņš kļuva par ceturto latvieti ar Pasaules čempionāta zelta medaļu blakusvāģu motokrosā?
* ... '''[[panģermānisms|panģermānisma]]''' politiku [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] agresīvā formā centās īstenot [[Vācijas kanclers]] [[Ādolfs Hitlers]], veicot [[Sudetu aneksija|Sudetu aneksiju]], [[Austrijas anšluss|Austrijas anšlusu]], veicinot [[vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanu no Baltijas valstīm]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prins Christian til Danmark 2021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Dānijas kroņprincis Kristians|kroņprincis Kristians]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Dānija]]s troņmantnieku kļuva pēc vecmammas [[Margrēte II|Margrētes II]] atkāpšanās no troņa [[2024. gads|2024. gada]] 14. janvārī, troni nododot savam vecākajam dēlam un Kristiana tēvam [[Frederiks X|Frederikam X]]?
* ... [[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]] '''[[Iebrukums Islandē (1940)|iebrukums Islandē]]''' sākās [[1940. gads|1940. gada]] 10. maija rītā ar britu karaspēka izsēdināšanu galvaspilsētā [[Reikjavika|Reikjavikā]]; viņi ātri ieņēma stratēģiski svarīgus objektus, atvienoja sakaru centrus un arestēja [[Vācija]]s pilsoņus, bet pēc tam ātri ieņēma citas apdzīvotās vietas?
* ... [[Itāļi|itāļu]]-[[Franči|franču]] [[aktrise]]s, [[scenāriste]]s un [[režisore]]s '''[[Valērija Bruni Tedeski|Valērijas Bruni Tedeski]]''' māsa [[Karla Bruni]] arī ir [[dziedātāja]] un aktrise, kā arī bijušā [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Nikolā Sarkozī]] sieva?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Concilio Trento Museo Buonconsiglio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tridentes koncils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas tika organizēts vairākās sesijās ar pārtraukumiem no [[1545. gads|1545.]] līdz [[1563. gads|1563. gadam]], bija sasaukts, lai organizētu [[kontrreformācija|kontrreformāciju]] pret [[protestantisms|protestantu]] kustību?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] sākoties, [[Zviedrija]] bija saglabājusi [[neitralitāte|neitralitāti]] [[Starptautiskās attiecības|starptautiskajās attiecībās]] vairāk nekā 100 gadus kopš [[Napoleona kari|Napoleona karu]] beigām, un ģeopolitiskais novietojums un manevrēšana palīdzēja arī '''[[Zviedrija Otrajā pasaules karā|Zviedrijai Otrajā pasaules karā]]''' saglabāt neitralitāti?
* ... '''[[kurpīšu ģints]]''' sugas ir [[indīgie augi|indīgi augi]], tajos ir indīgie [[alkaloīdi]], kas ir nāvējoši gan cilvēkam, gan dzīvniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glika ozoli Alūksnē.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1685. gads Latvijā|1685.]] un [[1689. gads Latvijā|1689. gadā]] '''[[Glika ozoli|Glika ozolus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Alūksne|Alūksnē]] iestādīja [[Ernsts Gliks]], noslēdzot darbu pie [[Vecā Derība|Vecās]] un [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] [[latviešu valoda|latviešu]] tulkojuma, un tie ir vieni no nedaudzajiem [[Parastais ozols|ozoliem]] [[Latvija|Latvijā]], kuriem zināms stādīšanas gads?
* ... [[1896. gads|1896. gada]] 27. augustā tā dēvētajā [[Anglijas—Zanzibāras karš|Anglijas—Zanzibāras karā]] tika gāzts [[sultāns]] Halīds bin Bargāšs, un '''[[Zanzibāras Sultanāts|Zanzibāras Sultanāta]]''' troni ieņēma [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]] tīkams valdnieks?
* ... '''[[Derības šķirsts]]''', ko saskaņā ar [[Izceļošanas grāmata|Izceļošanas grāmatu]] [[Mozus]] saņēma [[Sīnājs|Sīnāja kalnā]], nav saglabājies līdz mūsdienām; pastāv daudz dažādu spekulāciju un mīklu, vai vispār šāds šķirsts ir pastāvējis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|border|right|200px]]
* ... par pirmo '''[[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]''' [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] nosauca [[Neļķu klintis]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[2025. gads Latvijā|šogad]] tā ir [[Pūsēnu kalns]]?
* ... Britānijas iekarošana sākās [[43. gads|43. gadā]] un lielā mērā tika pabeigta līdz 60. gadu beigām, padarot '''[[Britānija (Romas impērijas province)|Britāniju]]''' par vienu no [[Romas impērija]]s perifērijas [[Senās Romas province|provincēm]]?
* ... '''[[2024. gada ziemas jaunatnes olimpiskās spēles]]''', kas notika no {{dat||1|19|G|bez}} līdz 1. februārim Kanvondo provincē, [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], bija pirmās ziemas jaunatnes olimpiskās spēles, kas notika ārpus [[Eiropa]]s, un kopumā trešās jaunatnes olimpiskās spēles [[Āzija|Āzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wilhelmine schroeder-devrient.jpg|border|right|150px]]
* ... viena no redzamākajām [[vācieši|vācu]] 19. gadsimta [[operdziedātāja|operdziedātājām]] '''[[Vilhelmīne Šrēdere-Devrienta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1850. gadā salaulājās ar [[Voldemārs fon Boks|Voldemāra fon Boka]] brāli Heinrihu fon Boku un apmetās uz dzīvi [[Trikāta|Trikātā]], kur dzīvoja līdz 1858. gadam?
* ... 170 metrus garā '''[[Vinčesteras katedrāle]]''' [[Anglija]]s dienvidos ir garākā [[viduslaiki|viduslaikos]] uzbūvētā [[katedrāle]] pasaulē; citu starpā šeit apglabāti karalis [[Knuds I Lielais]] un rakstniece [[Džeina Ostina]]?
* ... [[Skoti|skotu]] [[aktrise]] '''[[Kellija Makdonalda]]''' kino debiju piedzīvoja [[Denijs Boils|Denija Boila]] 1996. gada filmā &quot;[[Vilcienvakte]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:János Kádár (fototeca.iiccr.ro).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Jānošs Kādārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par Ungārijas Sociālistiskās strādnieku partijas pirmo sekretāru un [[Ungārijas Tautas Republika]]s Ministru padomes priekšsēdētāju pēc [[1956. gada Ungārijas revolūcija]]s un saglabāja savu amatu līdz pat [[1988. gads|1988. gadam]]?
* ... sākot ar Ptolemaja IV Filopatora valdīšanas laiku, '''[[Ptolemaju valsts]]''' vara vājinājās, bet tā pastāvēja līdz [[Oktaviāns|Oktaviāna]] iekarošanai 30. gadā p. m. ē., un pēc tam kļuva par [[Romas impērija]]s Ēģiptes [[Senās Romas province|provinci]]?
* ... [[melanoma]] ir visbīstamākais '''[[ādas vēzis|ādas vēža]]''' veids, jo tas attīstās [[melanocīts|melanocītos]], šūnās, kas ražo pigmentu, kas piešķir krāsu [[āda]]i, [[mati]]em un [[acis|acīm]]; tā var ātri izplatīties citos ķermeņa audos un orgānos un var būt letāla, ja netiek agrīni diagnosticēta un ārstēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pha That Luang, July 2023.jpg|border|right|200px]]
* ... pie [[Laosa]]s galvaspilsētas [[Vjenčana]]s esošā apzeltītā [[budisms|budistu]] [[stūpa]] '''[[Pātātluāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no Laosas simboliem, attēlota valsts ģerbonī?
* ... galvenā dievība [[zoroastrisms|zoroastrismā]] '''[[Ahura Mazda]]''' tiek uzskatīts par absolūtu, visvarenāko un visgudrāko būtni, kura pārvalda pasaules kārtību un simbolizē labestību, [[gudrība|gudrību]] un [[taisnīgums|taisnīgumu]]?
* ... Pierīgas '''[[Sužu muiža|Sužu muižā]]''' no 1953. līdz 1991. gadam bija izvietota [[Padomju armija]]s kara daļa, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] šo īpašumu atguva Latvijas valsts un izvietoja tur [[Latvijas Sauszemes spēki|Latvijas armijas]] Sužu izlūkdienesta bataljonu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ononis repens - img 18789.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ložņu blaktene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sporādiska suga; ilggadīgi noturīga populācija ir tikai pie [[Venta]]s ietekas jūrā?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] melnā [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Jorgs Lantims]], '''&quot;[[Nabaga radības]]&quot;''' guva lielu kritiķu atzinību un to atzina par vienu no 2023. gada labākajām filmām gan [[Amerikas Kinoinstitūts]], gan [[Nacionālā kinofilmu pārraudzīšanas padome]]?
* ... lai arī parasti '''[[pasažieru kuģis|pasažieru kuģi]]''' ietilpst [[Tirdzniecības flote|tirdzniecības flotē]], tie ir bijuši izmantoti kā karaspēka pārvadātāji un, pildot šādus uzdevumus, tikuši mobilizēti kā [[Karakuģis|karakuģi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tomahawk Block IV cruise missile -crop.jpg|border|right|200px]]
* ... tā kā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tāla darbības rādiusa raķete '''''[[Tomahawk]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lido ar zemskaņas ātrumu, nevar manevrēt ar lielu pārslodzi un nevar izmantot mānekļus, to var iznīcināt modernas [[Pretgaisa aizsardzība|pretgaisa]] un pretraķešu aizsardzības sistēmas?
* ... '''[[Reihstāga dedzināšana]]i''' [[1933. gads|1933. gada]] 27. februārī bija liela nozīme [[Nacisti|nacistu]] varas nostiprināšanā [[Trešais reihs|Vācijā]]; saskaņā ar oficiālo versiju dedzināšanu bija sarīkojis holandiešu [[Komunisms|komunists]] Marinuss van der Lube, par ko viņam tika piespriests [[nāvessods]]?
* ... '''[[Jaunzēlandes demogrāfija]]''' ir unikāla [[Rietumu pasaule|Rietumu pasaulē]] ar tās iedzīvotāju augsto etniski jaukto [[laulības|laulību]] līmeni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stende Evangelic Lutheran Church.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Stendes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam un kopš tā laika nav paplašināta vai pārbūvēta, tikai vairākkārt remontēta?
* ... '''[[Karolingu impērija]]''' [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] izveidojās [[800. gads|800. gada]] 25. decembrī, kad pāvests [[Leons III]] [[Roma|Romā]] kronēja [[franku valsts]] karali [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]] ar imperatora kroni?
* ... mazākā daļa '''[[aleuti|aleutu]]''' runā aleutu valodā, bet lielākoties tie lieto [[Angļu valoda|angļu valodu]], kā arī [[Krievu valoda|krievu]] valodu [[Krievija]]s [[Kamčatkas novads|Kamčatkas novadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:DP &quot;Daugavas Vārti&quot;.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Daugavas vārti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Daugava]]s senlejas sašaurinājums starp [[Latgales augstiene|Latgales]] un [[Augšzemes augstiene|Augšzemes augstienēm]], kur senieleja sašaurinās no 2,7 kilometriem līdz 500 metriem, bet abos upes krastos izveidojušās vairāk nekā 40 metrus augstas kraujas — Slutišku krauja un Ververu krauja?
* ... ieceļojot [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]], '''[[senslāvi]]''' [[pārtautošana|pārtautoja]] [[Austrumgalindi|austrumgalindus]], [[Merieši|meriešus]], [[Meščeri|meščerus]], [[Muromieši|muromiešus]] un daudzas citas [[balti|baltu]] un [[Somugri|somugru]] pirmtautas, kas veicināja [[austrumslāvi|austrumslāvu]] kā atsevišķa [[slāvi|slāvu]] atzara nostiprināšanos?
* ... [[1846. gads|1846. gada]] 13. maijā starp [[ASV—Meksikas karš|ASV un Meksiku sākās karš]], un 1846. gada 14. jūnijā [[Kalifornija|Kalifornijā]] dzīvojošie amerikāņu kolonisti pēc kapteiņa [[Džons Frimonts|Džona Frimonta]] iniciatīvas sacēlās pret [[Meksika|Meksiku]] un pasludināja '''[[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trifolium fragiferum.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[zemeņu āboliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Eiropa|Eiropā]] plaši sastopama [[Āboliņi|āboliņu ģints]] suga, bet [[Latvija|Latvijā]] reti un salveidīgi, tikai dažviet [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Ukraina]]s [[dokumentālā filma]] '''&quot;[[20 dienas Mariupolē]]&quot;''' saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā dokumentālā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā dokumentālā filma]]&quot; un [[77. BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā &quot;Labākā dokumentālā filma&quot;?
* ... [[Angola]]s [[eksklāvs]] '''[[Kabindas province]]''' atrodas starp [[Kongo Republika|Kongo Republiku]] un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātisko Republiku]], bet rietumos to apskalo [[Atlantijas okeāns]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of Yucatan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jukatanas Republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, kas atdalījās no [[Meksika]]s sakarā ar [[Federālisms|federālisma]] atcelšanu valstī, pastāvēja no 1841. līdz 1848. gadam?
* ... '''[[stostīšanās]]''' visbiežāk sākas [[bērnība|bērnībā]], parasti vecumā no 2 līdz 6 gadiem, kad [[runa]]s un valodas prasmes attīstās, taču tā var parādīties arī pieaugušo vecumā, ko dažkārt izraisa traumas vai citi veselības traucējumi?
* ... pirms 154—150 miljoniem gadu, [[jura (periods)|juras perioda]] beigās dzīvojušie '''[[brahiozauri]]''' bija masīvi [[zauriegurņa dinozauri]], tie bija 18—22 metrus augsti, un to masa sasniedza 47 tonnas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Video Irish Yellow Slug (Limacus maculatus) with slug mites (28919510073).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[zaļganais kailgliemezis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Sveša suga|sveša]] [[gliemeži|gliemežu]] suga, kas pirmo reizi konstatēta 2010. gadā, un, lai noskaidrotu sugas izplatību, Latvijas Malakologu biedrība zaļgano kailgliemezi pasludināja par [[2024. gads Latvijā|2024. gada]] [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemi]]?
* ... mūsdienās [[vēsturnieki|vēsturnieku]] vidū nav vienota uzskata par senās zemes '''[[Punta]]s''' atrašanās vietu; populārākās [[hipotēze]]s ir [[Eritreja]], [[Džibutija]], [[Etiopija]]s ziemeļaustrumi, [[Somālija]], [[Sudāna]]s ziemeļaustrumi, bet Somālijas reģions [[Puntlenda]] savu vārdu ir ieguvis no Puntas?
* ... visvairāk čempionu titulus '''[[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|UEFA Eiropas čempionātā telpu futbolā]]''' ir izcīnījusi [[Spānija]] — septiņus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patto-acciaio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tērauda pakts]]''' kļuva par sākumpunktu [[Trešais reihs|Vācijas]] un [[Itālija]]s izveidotajam militārajam un politiskajam blokam [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma priekšvakarā &lt;small&gt;(attēlā pakta parakstīšana)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] dalībai [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] apvienībai '''&quot;[[Tauta. Zeme. Valstiskums.]]&quot;''' pievienojās bijušais [[VL-TB/LNNK|Nacionālās apvienības]] politiķis [[14. Saeima]]s deputāts [[Aleksandrs Kiršteins]] un kļuva par saraksta pirmo numuru, tomēr apvienība vēlēšanās saņēma vien 0,58% vēlētāju balsu?
* ... [[Latvijas—Igaunijas basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] kapteinis un rezultatīvākais spēlētājs '''[[Artūrs Ausējs]]''' nav spēlējis jaunatnes izlasēs, toties no 2017. līdz 2019. gadam bija pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trifolium campestre kz01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz '''[[lauka āboliņš|lauka āboliņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robežas, tas ir sastopams reti — tikai valsts rietumu daļā?
* ... tā kā [[Taizeme|Taizemē]] un [[Laosa|Laosā]] atšķiras autoceļu puse, kurā pārvietojas autotranports, '''[[Pirmais Taizemes—Laosas Draudzības tilts|Pirmā Taizemes—Laosas Draudzības tilta]]''' Laosas pusē atrodas vieta, kur braukšanas puses mainās?
* ... '''[[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]''' notiks no [[2025. gads sportā|2026. gada]] 18. janvāra līdz 8. februārim [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]], kas ir pirmā reize, kad [[UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā|Eiropas čempionātu futzālā]] rīko divās valstīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Color Photographed B-17E in Flight.jpg|border|right|200px]]
* ... pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Japānas uzbrukuma Pērlhārborai]] [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēkos]] darbojās nedaudz mazāk par 200 '''''[[B-17 Flying Fortress]]''''' lidmašīnām &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, taču ražošana ievērojami paātrinājās, un ''B-17'' kļuva par pirmo patiesi masveidā ražoto lielo lidmašīnu, kas piedzīvoja cīņu visos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības teātros?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un citās valstīs, kas pieņēmušas anglosakšu mērvienības sistēmu, lietotā [[unce]] ir līdzvērtīga 28,349523125 [[grams|gramiem]]?
* ... [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] C sērijas klubā '''''[[Catania FC]]''''', kas ir aizvadījis 17 sezonas [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijā]], kopš 2023. gada spēlē latviešu [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Klāvs Bethers]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spinulum canadense iNat 227208297.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir '''[[mainīgais staipeknis|mainīgā staipekņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] dienvidu mala, tādēļ tas sastopams ļoti reti, ir zināmas tikai dažas atradnes?
* ... '''[[nacionālā norobežošana Padomju Savienībā]]''' bija pamatota ar [[Ļeņinisms|ļeņinismā]] paustajām domām par tautu pašnoteikšanās tiesībām, nodrošinot dažādām tautībām ne tikai kultūras telpu, bet arī administratīvās teritorijas un kaut kādā mērā patstāvīgu [[Ekonomika|tautsaimniecisko]] darbību?
* ... '''[[tīģerlauva]]s''' [[tēviņš|tēviņi]] vienmēr ir sterili, bet [[mātīte]]s nav?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tukuma ezers.jpg|border|right|200px]]
* ... mākslīgi uzpludinātais '''[[Tukuma ezers]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1920. gados)&lt;/small&gt; bija pilsētas rota un viena no populārākajām pilsētnieku atpūtas vietām, un tieši dēļ ezera sauklis &quot;Uz Tukumu pēc smukuma!&quot; kļuva populārs; mūsdienās tā vietā atrodas dūksnainas [[pļava]]s?
* ... no kopējā balsojošo skaita '''[[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendumā]]''' 98,83 % nobalsoja par neatkarīgas [[Dienvidsudāna]]s valsts izveidi?
* ... [[peptīdi|peptīdu]] [[hormoni|hormons]] '''[[glikagons]]''' darbojas pretēji [[insulīns|insulīnam]], paaugstinot [[glikoze]]s līmeni [[asinis|asinīs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Securigera varia 145938672.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[mainīgā vainadzīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama arī [[Latvija]]s teritorijā — to uzskata par no kultūras vai adventīvā ceļā ieviesušos [[Latvijas flora|vietējā florā]], un tā ir pārsvarā sastopama valsts centrālajā un austrumu daļā?
* ... aptuveni 86 % '''[[filipīnieši|filipīniešu]]''' ir [[katoļi]], bet 10 % — [[musulmaņi]], galvenokārt [[Filipīnas|Filipīnu]] dienvidos?
* ... '''[[Lordu palāta]]''' bija dominējošais spēks [[Lielbritānija]]s politiskajā sistēmā līdz [[1833. gads|1833. gadam]], kad Lordu palāta izteica neuzticību valdībai, bet tā neatkāpās, jo [[Pārstāvju palāta]] to atbalstīja; tādējādi sāka veidoties jauna ieraža: valdība neatkāpās no amata, ja tai Lordu palāta izteica neuzticības balsojumu, kamēr vien tā saglabāja Pārstāvju palātas uzticību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wodaabe during Gerewol, Cure Salee, In-Gall, Niger (15380276990).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[fuli|fulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais skaits tiek lēsts ap 38,6 miljoniem, no kuriem mazliet mazāk par pusi dzīvo [[Nigērija|Nigērijā]]?
* ... '''[[Trīs karaļvalstu karš]]''' bija virkne savstarpēji saistītu konfliktu [[Anglija|Anglijā]], [[Skotija|Skotijā]] un [[Īrija|Īrijā]] laikā no 1639. līdz 1651. gadam, kad šīs valstis tika uzskatītas par atsevišķām karalistēm [[Čārlzs I Stjuarts|Čārlza I]] personālūnijas ietvaros?
* ... [[itāļi|itāļu]] [[rakstnieks]] un [[tulkotājs]] '''[[Karlo Kollodi]]''', kura slavenākais darbs ir &quot;[[Pinokio piedzīvojumi]]&quot;, rakstīja arī politiski satīriskus darbus, kā arī [[tulkojums|tulkojumus]] un iesaistījās [[žurnālistika|žurnālistikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Getulio Vargas (1930).jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gadā]] ilggadējais [[autoritārisms|autoritārais]] [[Brazīlijas prezidents]] '''[[Žetuliu Vargass]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika gāzts [[militārs apvērsums|militārā apvērsumā]], tomēr [[1951. gads|1951. gadā]] viņu atkal ievēlēja par prezidentu, līdz [[1954. gads|1954. gadā]], reaģējot uz politisko spriedzi un apsūdzībām, izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] nošaujoties?
* ... [[2018. gads Latvijā|2018. gadā]] Jumpravas vidusskola tika reorganizēta, mainot nosaukumu uz '''[[Jumpravas pamatskola|Jumpravas pamatskolu]]'''?
* ... [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]]s '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' pasaules pirmizrāde notika [[2024. gads kino|2024. gada]] 22. maijā '''[[2024. gada Kannu kinofestivāls|77. Kannu kinofestivālā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:John Pettie Puritan Roundhead.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu kara]] karojošās puses dēvēja par '''&quot;[[apaļgalvji]]em&quot;''' un '''&quot;[[kavalieri]]em&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;apaļgalvis&quot; Džona Petija gleznā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Impilte]]''' pie [[Sventāja (upe)|Sventājas upes]] mūsdienu [[Lietuva]]s teritorijā bija senās [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Duvzare]]s zemes galvenais pilskalns?
* ... no 2001. līdz 2018. gadam [[Panamas futbola izlase|Panamas futbola izlasē]] 108 spēles aizvadījušais '''[[Luiss Tehada]]''' nomira no [[miokarda infarkts|sirdslēkmes]] {{dat|2024|1|28||bez}} pēc futbola spēles 41 gada vecumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teodors Amtmanis.jpg|border|right|150px]]
* ... [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] laikā [[Alfreds Amtmanis-Briedītis|Alfreda Amtmaņa-Briedīša]] brāli [[aktieris|aktieri]] un [[režisors|režisoru]] '''[[Teodors Amtmanis|Teodoru Amtmani]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apcietināja, apsūdzēja un kopā ar citiem [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] darbiniekiem 1938. gada 3. februārī nošāva?
* ... 5,3 [[kilometri|kilometrus]] garā [[Vīne]]s '''[[Ringštrāse]]''' ir izbūvēta bijušo pilsētas nocietinājumu vietā, aptverot pilsētas vecāko daļu — [[Vīnes Iekšpilsēta|Vīnes Iekšpilsētu]]?
* ... 1994. gada [[ASV]] filmas '''&quot;[[Krauklis (1994. gada filma)|Krauklis]]&quot;''' uzņemšanas laikā notika incidents, kurā gāja bojā galvenās lomas atveidotājs [[Brendons Lī]], bet tā kā pirms viņa nāves uzņēma lielāko daļu ainu ar viņa piedalīšanos, filmu pabeidza pārrakstot scenāriju, kā arī izmantojot dublierus, [[kaskadieris|kaskadierus]] un digitālos efektus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Conferencia de prensa del Presidente de México - Miércoles 24 de junio de 2020 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Meksika]]s prezidents laika posmā no 2018. līdz 2024. gadam '''[[Andress Manuels Lopess Ovradors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bija [[kreisa politika|kreisās]] un [[centriski kreisa politika|centriski kreisās politikas]] pārstāvis, ir pazīstams ar [[populisms|populistisko]] pieeju un apņēmību ieviest sociālās reformas Meksikā?
* ... '''[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā]]''' divreiz ir noticis [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]] [[Latvija|Latvijā]]: 2003. un 2015. gadā?
* ... no [[2022. gads|2022. gada]] 24. februāra līdz 24. maijam, sākoties [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumam Ukrainā]] un aktīvai [[Karš|karadarbībai]], '''[[Harkivas metro]]''' uz laiku tika apturēts, un stacijas tika izmantotas kā [[bumbu patvertne]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brandon lee (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris|aktiera]] un cīņas mākslu meistara '''[[Brendons Lī|Brendona Lī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; karjeru salīdzina ar viņa tēva [[Brūss Lī|Brūsa Lī]] karjeru, jo abi nomira jauni pirms viņu popularitāti atnesušo filmu izdošanas?
* ... [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|Maskavas latviešu teātra &quot;Skatuve&quot;]] dibinātājs '''[[Osvalds Glāznieks]]''' [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijā&quot;]] izvairījās no apcietināšanas, kaut arī gandrīz visus teātra darbiniekus nošāva; [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš nokļuva frontes otrā pusē, atgriezās [[Latvija|Latvijā]], bet pēc kara viņam piesprieda ieslodzījumu [[Gulags|Gulaga]] nometnē, un viņš gāja bojā, iespējams, inscenētā dzelzceļa katastrofā?
* ... [[1791. gads|1791. gadā]] pieņemtā [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas valsts]] '''[[3. maija konstitūcija]]''' ir pirmā rakstītā konstitūcija [[Eiropa|Eiropā]] un otrā pasaulē (pēc [[ASV konstitūcija]]s, kas tika pieņemta [[1787. gads|1787. gadā]])?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trifolium medium 1.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[zirgu āboliņš]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[apputeksnēšana|svešapputes]] augs: lai gan tā divdzimumu [[zieds|ziedos]] abu veidu [[dzimumšūna]]s attīstās vienlaicīgi, pašapaugļošanās tiek [[ģenētika|ģenētiski]] novērsta, un, ja [[putekšņi|putekšņa]] [[gēns|gēnu]] sastāvs ir vienāds ar [[auglenīca]]s gēniem, tās dīgšana tiek pārtraukta un [[apaugļošanās]] nenotiek?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''', kas no 26. līdz 28. janvārim notika [[Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Altenbergas bobsleja, kamaniņu un skeletona trasē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja 7 medaļas, medaļu kopvērtējumā atpaliekot tikai no [[Austrija]]s un [[Vācija]]s?
* ... [[Kolumbija]]s narkobarons [[Pablo Eskobars]] par narkobaronesi '''[[Grizelda Blanko|Grizeldu Blanko]]''', kura bija ievērojama ar [[Kokaīns|kokaīna]] tirdzniecības tīkla vadīšanu un lielu ietekmi noziedzīgajā pasaulē [[Maiami]], [[ASV]] 1970. gados līdz 2000. gadu sākumam, ir teicis: &quot;Vienīgais vīrietis, no kura es kādreiz esmu baidījies, bija sieviete, vārdā Grizelda Blanko&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Паоло Ніколато (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Paolo Nikolato]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopš 2024. gada februāra ir [[Latvijas futbola izlase]]s galvenais treneris, pats [[futbols|futbolu]] ir spēlējis tikai amatieru līmenī, bet iepriekš trenējis dažādu vecumu [[Itālija]]s jaunatnes izlases?
* ... '''[[Maskavas procesi]]''' ir kopīgs nosaukums trim paraugprāvām, kuras norisinājās [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], [[Maskava|Maskavā]], no 1936. līdz 1938. gadam un kurās tiesāti vadošie [[PSKP|Vissavienības Komunististiskās (boļševiku) partijas]] darbinieki; tos var uzskatīt par [[Lielais terors|Lielā terora]] ievadu?
* ... [[ebreji|ebreju]] valstiskuma zaudēšana un izkliedēšana [[diaspora|diasporā]] noveda pie tā, ka [[2. gadsimts|2. gadsimtā]] '''[[senebreju valoda]]''' tika pārtraukta lietot kā sarunvaloda, jo to izspieda [[aramiešu valoda]], bet mūsdienu [[ivrits]] ir atjaunota senebreju valodas forma?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Onobrychis viciifolia Inflorescence 11April2009 CampoCalatrava.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[vīķlapu esparsete]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un dienvidaustrumu [[Eiropa|Eiropā]], taču tā kultivēšanas dēļ ir plaši ieviesta ārpus sākotnējā areāla un vietām pārgājusi savvaļā, arī [[Latvija|Latvijā]] tā ir kultivēts augs, kas vietām pārgājis savvaļā un naturalizējies?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] [[Latvijas PSR]] tiesas prāvā [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]] tiesāja [[Audriņu traģēdija|Audriņu iedzīvotāju slepkavības]] veicējus, un uz [[Kanāda|Kanādu]] emigrējušais '''[[Haralds Puntulis]]''' tika aizmuguriski [[nāvessods|notiesāts uz nāvi]], tomēr Kanāda viņu neizdeva [[Padomju Savienība]]i?
* ... lidmašīnas '''[[An-24 katastrofa Liepājā|An-24 katastrofā Liepājā]]''', kas notika [[1967. gads Latvijā|1967. gada]] 30. decembrī netālu no [[Liepājas lidosta]]s, bojā gāja 43 vai 44 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pavel Durov sitting portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš 2017. gada [[Krievi|krievu]] izcelsmes uzņēmējs, kurš pazīstams ar sociālo tīklu vietnes ''[[VKontakte]]'' un lietotnes ''[[Telegram]]'' dibināšanu, '''[[Pāvels Durovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīvo [[Dubaija|Dubaijā]], kur atrodas ''Telegram'' galvenais birojs, un 2022. gadā ''[[Forbes]]'' viņu atzina par bagātāko cilvēku [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]]?
* ... pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] nāves no 1953. līdz 1977. gadam '''[[Ukrainas PSR himna]]''' tika izpildīta bez vārdiem, līdz [[himna]]s tekstu pārrakstīja Nikolajs Bažans, lai no tās svītrotu Staļina pieminēšanu?
* ... '''[[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' bija pirmās [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] vēlēšanas pēc [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Breksita]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Trifolium incarnatum L..JPG|border|right|150px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]], [[ASV]] un [[Austrālija]]s dienvidu daļā '''[[inkarnāta āboliņš|inkarnāta āboliņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; audzē augstvērtīgas [[lopbarība]]s iegūšanai?
* ... pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks '''[[Sericas kauja|Sericas kaujā]]''' uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Horvātija|Horvātijā]] dzimušais [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Herdi Prenga]]''' kopš 2023. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]], bet iepriekš pārstāvējis arī ''[[Riga FC]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salzburg_-_Festung_Hohensalzburg.JPG|border|right|200px]]
* ... 250 metrus garā un 150 metrus platā '''[[Hoenzalcburgas pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils|pilīm]] Eiropā; 1996. gadā to kopā ar [[Zalcburga]]s vecpilsētu iekļāva [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā?
* ... atbilstoši [[2019. gads Latvijā|2019. gadā]] noteiktajiem '''[[Latvijas slimnīcas|Latvijas slimnīcu]]''' līmeņu kritērijiem, augstākajam piektajam līmenim atbilst [[Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca]], [[Rīgas Austrumu Klīniskā universitātes slimnīca]] un [[Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca]]?
* ... '''[[Otrais Sudānas pilsoņu karš]]''', kas ilga no 1983. līdz 2005. gadam, prasīja apmēram 2 miljonu cilvēku dzīvību un apmēram 4 miljoni kļuva par bēgļiem, bet karš beidzās ar Naivašas vienošanos, kuras rezultātā [[2011. gads|2011. gadā]] notika [[2011. gada Dienvidsudānas neatkarības referendums|Dienvidsudānas neatkarības referendums]] un nodibinājās neatkarīgā [[Dienvidsudāna]]s valsts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wright C. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 1778.jpg|border|right|150px]]
* ... divu sudraba medaļu ieguvējs [[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] '''[[Kempbels Raits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada vasarā nolēma pārstāvēt [[Amerikas Savienotās Valstis]], kuru pilsonība viņam jau bija, nevis dzimto [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]]?
* ... '''[[encefalīts]]''' ir galvas [[smadzenes|smadzeņu]] iekaisums, ko var izraisīt dažādi [[vīruss|vīrusi]], [[baktērijas]], [[sēnītes]] vai citi [[mikroorganismi]]?
* ... [[1889. gads|1889. gadā]] kuģu īpašnieks, kapteinis un kuģu būvētājs '''[[Andrejs Veide]]''' [[Ainaži|Ainažos]] uzsāka lielas četrmastu barkentīnas būvi, bet neilgi pēc būvdarbu uzsākšanas negaidīti miris, taču [[1891. gads Latvijā|1891. gadā]] ūdenī nolaistais ''[[Andreas Weide]]'' bija lielākais Latvijas teritorijā uzbūvētais [[burinieks]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saguinus bicolor Parque do Mindu.jpg|border|right|150px]]
* ... kritiski apdraudētais '''[[divkrāsainais tamarīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nosaukts par [[Manausa]]s pilsētas [[Brazīlija|Brazīlijā]] talismanu?
* ... '''[[Helsinku metro]]''' savieno arī kaimiņpilsētu [[Espo]] ar [[Helsinki|Helsinku]] centru?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] aeronauts un izpletņlēcējs, sava oriģinālā [[izpletnis|izpletņa]] modeļa radītājs '''[[Čārlzs Lerū]]''' gāja bojā [[1889. gads|1889. gada]] 12. septembrī [[Tallinas līcis|Tallinas līcī]], vēja iepūsts ūdenī pēc karjeras 239. lēciena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cytisus scoparius 001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastais slotzaris|parastā slotzara]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas vidus]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, taču suga dekoratīvo īpašību dēļ ir plaši ieviesusies arī citās teritorijās, kur tā pārgājusi savvaļā, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] tas ir reti sastopams, savvaļā pārgājis augs?
* ... par tiešo [[1979. gads Latvijā|1979. gada]] 22. marta lidmašīnas '''[[Tu-134 katastrofa Liepājā|''Tu-134'' katastrofas Liepājā]]''' cēloni noteica pilotēšanas kļūdu — nolaišanos zem atbilstošā pieļaujamā augstuma minimuma, turklāt katastrofu veicinājusi nepareiza iekraušana [[Omska|Omskā]], kā arī neapmierinošais laikapstākļu atbalsts [[Liepājas lidosta|Liepājas lidostā]]?
* ... '''[[afroamerikāņu angļu valoda]]s''' pirmsākumi meklējami [[17. gadsimts|17. gadsimtā]], kad ar [[vergu tirdzniecība]]s starpniecību Dienvidu kolonijās (kas 18. gadsimta beigās kļuva par [[ASV dienvidi]]em) ieveda [[Rietumāfrika]]s vergus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:As17-134-20382.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Apollo 17]]''''' bija [[ASV]] [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pēdējais pilotējamais lidojums ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas, kura laikā [[Jūdžīns Sernans]] un Herisons Šmits uz Mēness pavadīja 3 dienas &lt;small&gt;(attēlā Šmits ''Apollo 17'' mēness moduļa priekšā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[statika]]i''' pretējā [[mehānika]]s nozare ir [[Dinamika (mehānika)|dinamika]]?
* ... [[Dons]] ar dziesmu '''''[[Hollow]]''''' [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] iekļuva finālā, kur ieguva 16. vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apis mellifera - Melilotus albus - Keila2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[nektāraugi]]''' ir nozīmīgi gan [[biškopība|biškopībā]], kur [[Eiropas medus bite|bites]] no nektāra ražo [[medus|medu]], gan [[bioloģiskā lauksaimniecība|bioloģiskajā lauksaimniecībā]] &lt;small&gt;(attēlā [[baltais amoliņš|baltā amoliņa]] zieds)&lt;/small&gt;?
* ... pēc tam, kad [[Padomju Savienība]] [[1991. gads|1991. gada]] decembrī beidza pastāvēt, '''[[Padomju armija]]''' palika [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s pakļautībā, līdz tā tika formāli likvidēta [[1992. gads|1992. gada]] 14. februārī?
* ... [[Austrija]]s [[biatloniste]]s '''[[Anna Gandlere|Annas Gandleres]]''' tēvs ir bijušais [[distanču slēpotājs]], {{oss|Z=1998|L=G}} sudraba medaļas ieguvējs 10 km distancē un 1999. gada pasaules čempions stafetē Markuss Gandlers?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chester Cathedral ext Hamilton 001.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Česteras katedrāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sākta celt 10. gadsimtā un pamatā tika uzcelta līdz 16. gadsimta sākumam; tajā ir redzami gandrīz visi [[Anglija]]s [[viduslaiki|viduslaiku]] celtniecības stili?
* ... [[Senie laiki|Seno laiku]] zemes un jūras ceļu tīkls '''[[Vīraka ceļš]]''' savienoja [[Somālijas pussala|Āfrikas Raga]] un [[Arābijas pussala|Dienvidarābija]]s reģionu ar [[Vidusjūra]]s baseinu; pa šo ceļu uz ziemeļiem tika piegādātas smaržvielas (piemēram, [[vīraks]] un mirres), [[garšviela]]s un citas luksuspreces?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Ketija Vihmane]]''' pirmo reizi pievienojās vadošajam [[Latvija]]s klubam [[Rīgas TTT]] un sezonas noslēgumā kļuva par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni, kā arī izcīnīja bronzas medaļu [[Baltijas Sieviešu basketbola līga|Baltijas Sieviešu basketbola līgā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lathyrus japonicus Groszek nadmorski 2020-06-29 04.jpg|border|right|200px]]
* ... neparasti plašā '''[[jūrmalas dedestiņa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatība vairāku jūru piekrastēs un salās ir izskaidrojama ar sēklu dīgtspējas saglabāšanos pēc ilgstošas atrašanās [[jūras ūdens|jūras ūdenī]], ļaujot sēklām dreifēt lielos attālumos?
* ... [[Amerikas Pilsoņu karš]] bieži tiek dēvēts par vienu no pirmajiem modernajiem [[karš|kariem]] vēsturē, jo tas ietvēra tajā laikā vismodernākās karadarbības tehnoloģijas un '''[[ASV Pilsoņu karā izmantoto ieroču saraksts|ieročus]]'''?
* ... '''[[tautas latīņu valoda]]''' nevis klasiskā [[latīņu valoda]] ir [[Romāņu valodas|romāņu valodu]] priekštece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Soldier with Bazooka M1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bazuka]]''', ko plaši izmantoja [[ASV Armija]], īpaši [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija viena no pirmās paaudzes raķešu dzinēju prettanku ieročiem, ko izmantoja [[kājnieki|kājnieku]] kaujās?
* ... '''[[Kipras Karaliste]]''' tika izveidota [[Kipra|Kiprā]] [[Trešais Krusta karš|Trešā Krusta kara]] laikā [[1184. gads|1184. gadā]] un pastāvēja līdz [[1489. gads|1489. gadam]]?
* ... viens no [[Rīgas OMON]] [[Barikāžu laiks|uzbrukumu Barikāžu laikā]] organizētājiem '''[[Vladimirs Antjufejevs]]''', kurš ilgstoši atradās [[Latvija]]s tiesībsargājošo iestāžu meklēšanā, vēlāk bijis [[Krievija]]s kontrolētās [[Piedņestra]]s Valsts drošības ministrijas vadītājs, bet [[2014. gads|2014. gadā]] kļuva par vienu no tā sauktās [[Doneckas tautas republika]]s līderiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Astragalus penduliflorus 004.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[nokarenais tragantzirnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augu suga, kurai ir ļoti šaurs [[izplatības areāls]] — tā ir sastopama tikai vietumis [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], Eiropā atradnes konstatētas [[Skandināvija|Skandināvijā]], [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu Eiropā]], kā arī [[Latvija|Latvijā]], kur ir neliela, bet ilggadīgi stabila populācija [[Latgale|Latgalē]]?
* ... [[Beļģija]]s [[biatloniste]]i '''[[Lote Lī|Lotei Lī]]''' ir arī [[Norvēģija]]s pilsonība, jo māte ir beļģiete, bet tēvs ir [[norvēģi]]s; sākotnēji viņa pārstāvēja Norvēģiju, bet kopš 2019. gada startē Beļģijas komandas sastāvā?
* ... [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]], [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] esošais [[pilsētciemats]] ar senu vēsturi '''[[Bješankoviči]]''' atrodas [[Daugava]]s tecējuma vistālākajā dienvidu punktā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Austin Reaves (51959765431) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pirms [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] tika izplatīta informācija, ka '''[[Ostins Rīvss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; varētu pārstāvēt [[Vācijas basketbola izlase|Vācijas basketbola izlasi]], ņemot vērā, ka viņa ģimenei ir vācu saknes, tomēr viņš finālturnīrā pārstāvēja [[ASV basketbola izlase|ASV izlasi]] un ieguva 4. vietu, kamēr Vācija kļuva par čempioni?
* ... '''[[Edesas grāfiste]]''' bija pirmā [[Krusta kari|krustnešu]] valsts, ko nodibināja [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta karagājiena]] laikā, un tā pastāvēja no [[1098. gads|1098.]] līdz [[1146. gads|1146. gadam]]?
* ... [[autonomija|pašpārvaldošs]] valstisks veidojums '''[[Činlande]]''' kontrolē lielāko daļu [[Čina]]s teritorijas [[Mjanma|Mjanmā]] un ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā [[hunta]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vaccinium-uliginosum-by-Maseltov-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[zilene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pasaulē visbiežāk sastopamā [[melleņu ģints]] suga?
* ... [[1738. gads|1738. gada]] 18. novembrī [[Austrijas erchercogiste]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] parakstītais '''[[Vīnes miera līgums]]''' izbeidza [[Polijas mantojuma karš|Polijas mantojuma karu]]?
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors|režisoru]], [[kinoproducents|producentu]], [[scenārists|scenāristu]], [[aktieri]] un dziedātāja [[Džo Dasēns|Džo Dasēna]] tēvu '''[[Džūlss Dasēns|Džūlsu Dasēnu]]''' iekļāva Holivudas melnajā sarakstā pēc tam, kad viņš atteicās liecināt par saistību ar komunistiskām organizācijām; vēlāk viņš strādāja [[Francija|Francijā]] un [[Grieķija|Grieķijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prise de la Bastille.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bastīlijas ieņemšana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1789. gads|1789. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] bija viena no galvenajām [[Franču revolūcija]]s epizodēm, un notikuma piemiņai [[Francija|Francijā]] šajā datumā tiek svinēta Bastīlijas diena?
* ... '''[[pavasara dedestiņa]]''' ir vienīgā suga [[dedestiņu ģints|dedestiņu ģintī]], kas zied tik agri, taču atšķirībā no citiem pavasarī ziedošiem augiem, piemēram vizbuļiem vai [[zeltstarītes|zeltstarītēm]], pēc noziedēšanas pavasara dedestiņas virszemes daļas nenonīkst, bet turpina augt un spēcīgi sakuplot līdz rudenim?
* ... '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs]]''' savu pirmo olimpisko medaļu ieguva [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], uzvarot [[regbijs-7|regbija-7]] turnīrā, ko atkārtoja arī [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada olimpiskajās spēlēs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lathyrus linifolius RF.jpg|border|right|150px]]
* ... Latvijā '''[[kalnu dedestiņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aug tuvu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] austrumu robežai un ir reti sastopama; ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanās grāmatas]] 2. kategorijā?
* ... '''[[visaju valodas|visaju valodām]]''' pieder 27 [[valoda]]s ar vairāk nekā 47 miljoniem runātāju, kas izplatītas [[Filipīnas|Filipīnu]] centrālajā un dienvidu daļā, kā arī [[Kalimantāna]]s ziemeļaustrumos [[Malaizija|Malaizijā]]?
* ... [[Plūdmaiņas|plūdmaiņās]] applūstošais [[Ziemeļjūra]]s līcis uz [[Beļģija]]s un [[Nīderlande]]s robežas '''[[Zvins]]''' radās [[1134. gads|1134. gada]] vētrā, kad ūdens izlauza piekrastes [[kāpa]]s un izveidoja kanālu ar [[Šelda]]s upi; viduslaikos tas bija galvenais kuģošanas kanāls uz [[Brige]]s ostu, bet sākot no 13. gadsimta pamazām aizsērēja un ap 1500. gadu vairs nebija izmantojams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patricia Routledge from GylesDamesPalladium050323 (24 of 74) (52727635532).jpg|border|right|150px]]
* ... 2017. gadā [[Lielbritānijas karaliene]] [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] '''[[Patrīcija Rūtledža|Patrīciju Rūtledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura vislabāk pazīstama ar Hiacintes Burkas lomu ''[[BBC One|BBC1]]'' [[situāciju komēdija]]s seriālā &quot;[[Smalkais stils]]&quot;, iecēla [[Britu Impērijas ordenis|lēdijas kārtā]] par viņas nopelniem izklaides industrijā un [[Labdarība|labdarībā]]?
* ... [[krievi|krievu]] [[ornitologs]] un [[medniecība]]s speciālists, viens no mūsdienu [[Krievija]]s ornitoloģijas pamatlicējiem '''[[Sergejs Buturļins]]''' no 1898. gada līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] dzīvoja [[Alūksne|Alūksnē]], kur strādāja par miertiesnesi?
* ... ar '''[[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]]''' adresi [[Rīga|Rīgā]] ir reģistrēti 665 adresācijas objekti, ierindojot to pirmajā vietā starp visām ielām pilsētā, kā arī tā ir otra garākā iela Rīgā (pēc [[Jaunciema gatve]]s) ar kopējo garumu 14 734 metri?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Baznīca, Nurmuiža 03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nurmuižas luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelta [[1594. gads Latvijā|1594. gadā]], pamatojoties uz hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] rīkojumu par baznīcu celtniecību [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]]?
* ... [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] '''[[Kuldīgas sinagoga|Kuldīgas sinagogu]]''' sāka pārbūvēt par [[kinoteātris|kinoteātri]], kas sinagogā atradās līdz pat [[2003. gads Latvijā|2003. gadam]], bet pašlaik ēkā atrodas [[Kuldīga]]s Galvenā bibliotēka?
* ... [[Francijas Pirmā republika|Francijas]] okupācijas laikā no [[1795. gads|1795.]] līdz [[1806. gads|1806. gadam]] [[Nīderlande]]s provinces zaudēja autonomiju, un to teritorijā tika izveidota no Francijas pilnībā atkarīgā '''[[Batāvijas Republika]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Galega orientalis (14355592081).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[austrumu galega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaurs dabiskais [[izplatības areāls]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], taču suga ir ievazāta arī citviet pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]?
* ... mūsdienās [[Filipīnas|Filipīnās]] dzīvo gandrīz 9 miljoni '''[[ilongi|ilongu]]''', kas veido 7,9 % no kopējā iedzīvotāju skaita un ir ceturtā lielākā tauta valstī?
* ... ieslodzīto '''[[badastreiks|badastreiku]]''' laikā [[cietums|cietumos]] plaši izmantota ir piespiedu barošanas prakse, taču [[Pasaules Veselības organizācija]]s Tokijas deklarācija aizliedz ieslodzīto piespiedu barošanu noteiktos apstākļos: ja ieslodzītais atsakās ēst, barošanu var pārtraukt, bet tikai tad, ja vismaz divi neatkarīgi ārsti apstiprina, ka ieslodzītais var apsvērt sava atteikuma ēst sekas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcide Dessalines d'Orbigny 1802.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] naturālists, pētnieks, [[malakologs]] un [[paleontologs]] '''[[Alsids Orbiņī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams kā mikropaleontoloģijas dibinātājs?
* ... '''''[[INTASAT]]''''' bija [[Spānija]]s pirmais [[Zemes mākslīgais pavadonis]], ko orbītā palaida [[1974. gads kosmonautikā|1974. gada]] 15. novembrī?
* ... '''[[viltvārža sindroms]]''' ir [[psiholoģija|psiholoģisks]] fenomens, kurā cilvēki šaubās par savām prasmēm, talantiem vai sasniegumiem un pastāvīgi baidās tikt atmaskoti kā krāpnieki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SaudiArabiaP23b-10Riyals-(1983)-donatedth f.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Saūda Arābijas riāls|Saūda Arābijas riālu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izmanto kā reģionālo rezerves [[valūta|valūtu]], un tas ir galvenā valūta [[Līča arābu valstu sadarbības padome|Līča arābu valstu sadarbības padomē]]?
* ... '''[[ilongu valoda|ilongu valodu]]''' kā dzimto valodu lieto ap 7,8 miljoniem cilvēku, bet kopējais valodas lietotāju skaits tiek lēsts ap 9,3 miljoniem; tā ir ceturtā izplatītākā [[Filipīnas|Filipīnu]] [[valoda]]?
* ... '''[[Talsu Kristīgā vidusskola]]''' ir lielākā privātskola [[Latvija|Latvijā]] pēc skolēnu skaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emperor Taishō (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Japānas imperators|imperatora]] '''[[Taišo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laikmets iezīmējās ar zināmu [[Japānas Impērija]]s politiskās sistēmas [[Demokrātija|demokratizāciju]] un [[Liberālisms|liberalizāciju]] laikposmā pirms ultranacionālistiskā [[Militārisms|militārisma]] laikmeta, kura sākumu iezīmēja totalitāras [[Militārā diktatūra|militārās diktatūras]] nodibināšana?
* ... '''[[itāļu streiks]]''' ir ļoti efektīva protesta akcija, jo strādāt strikti pēc instrukcijām praktiski nav iespējams, un, ņemot vērā amatu aprakstu birokrātisko raksturu un neiespējamību ņemt vērā visas ražošanas darbības nianses, šāda protesta forma noved pie ievērojama [[produktivitāte]]s krituma un līdz ar to pie lieliem zaudējumiem?
* ... '''[[ASV prezidentu uzskaitījums pēc vecuma|jaunākais ASV prezidents]]''' ievēlēšanas brīdī bija [[Teodors Rūzvelts]] 42 gadu un 322 dienu vecumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ostrubel.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ostrublis|ostrubļus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas Impērija]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā emitēja izmantošanai [[Krievijas Impērija]]s okupētajās teritorijās?
* ... saskaņā ar '''[[1713. gada pragmatiskā sankcija|1713. gada pragmatisko sankciju]]''' tika noteikts, ka [[Hābsburgi|Hābsburgu]] mantojuma zemes, ja imperatoram nav dēlu, pāriet viņa meitām; šī likuma rezultātā par [[Austrija]]s erchercogieni kļuva [[Marija Terēzija]]?
* ... [[1954. gads|1954. gada]] oktobrī [[Ēģipte]] un [[Lielbritānija]] parakstīja līgumu par [[Sudāna]]s neatkarības iestāšanos [[1956. gads|1956. gada]] 1. janvārī, tādējādi izbeidzot '''[[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s''' pastāvēšanu, kas tika izveidota 19. gadsimta beigās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:夜合花(夜香木蘭) Magnolia coco -香港動植物公園 Hong Kong Botanical Garden- (9227078645).jpg|border|right|200px]]
* ... atšķirībā no vairuma [[segsēkļi|segsēkļu]], kuru [[Zieds|ziedu]] daļas ir izvietotas gredzenos, '''[[magnoliju dzimta]]s''' augiem &lt;small&gt;(attēlā ''Magnolia coco'')&lt;/small&gt; [[putekšņlapa]]s, [[lapas]] un [[auglenīca]]s ir novietotas spirālē uz koniskas ziedgultnes?
* ... '''[[ASV Vigu partija|Vigu partija]]''' izveidojās kā [[Opozīcija (politika)|opozīcija]] [[ASV prezidents|ASV prezidentam]] [[Endrū Džeksons|Endrū Džeksonam]] un [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātu partijai]] un ilgu laiku 19. gadsimtā ieņēma nozīmīgu vietu [[ASV]] politikas divpartiju sistēmā?
* ... pilsēta [[Krievija]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] '''[[Zapadnaja Dvina]]''' ir dibināta [[1900. gads|1900. gadā]] kā apdzīvota vieta pie tāda paša nosaukuma stacijas dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Ventspils—Maskava]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaarlo Juho Ståhlberg.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmais [[Somijas prezidents]] '''[[Karlo Juho Stolbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... saskaņā ar '''[[Vanzē konference|Vanzē konferencē]]''' pieņemto politiku &quot;ebreju jautājuma galīgajam atrisinājumam&quot; [[nacisti|nacistu]] iestādes izveidoja [[nāves nometne|nāves nometņu]] tīklu, kas bija paredzēts cilvēku iznīcināšanai; no [[1942. gads|1942.]] līdz [[1944. gads|1944. gadam]] šajās nometnēs tika nogalināti 3 miljoni [[ebreji|ebreju]]?
* ... kopējais '''[[papuasu valodas|papuasu valodu]]''' skaits, pēc dažādiem datiem, ir no 750 līdz 1000?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hofburg Heldenplatz.png|border|right|200px]]
* ... no 13. gadsimta līdz 1918. gadam '''[[Hofburga]]s''' pils komplekss [[Vīne]]s centrā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Hābsburgi|Hābsburgu]] galvenā rezidence, bet mūsdienās daļā no pils iekārtota [[Austrijas prezidents|Austrijas prezidenta]] rezidence?
* ... '''[[Toms Komass]]''' ir [[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera]] visu laiku labākā rezultāta īpašnieks (7 stundas, 30 minūtes un 49 sekundes), kā arī uzvarējis šajās [[Latvija|Latvijā]] prestižākajās ultragaro distanču skriešanas sacīkstēs četrus gadus pēc kārtas (2021—2024)?
* ... '''[[Laosas pilsoņu karš]]''', kas notika no [[1959. gads|1959.]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]] starp komunistiski noskaņotajiem '''''[[Pathet Lao]]''''' spēkiem un [[Laosas Karaliste|Laosas Karalisti]], bija cieši saistīts ar [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]] un [[Kambodžas pilsoņu karš|Kambodžas pilsoņu karu]], kā arī [[Aukstais karš|Aukstā kara]] norisēm pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Simo Valakari 1.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Skotijas futbola Premjerlīga]]s komandas ''[[Saint Johnstone FC|St Johnstone]]'' galvenais treneris [[somi|soms]] '''[[Simo Valakari]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pusotru sezonu strādāja ar [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] klubiem [[FK Auda]] un ''[[Riga FC]]''?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2024. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''', kas norisinājās Vinterbergas trasē [[Vācija|Vācijā]], mājinieki izcīnīja 6 no 7 zelta medaļām, bet kopā 15 medaļas?
* ... '''[[tagali]]''' ir daudzskaitlīgākā no [[Filipīnas|Filipīnu]] tautām, veidojot 26 % no valsts iedzīvotāju kopskaita; tie apdzīvo [[Lusona]]s salas centrālo daļu, kā arī [[Mindoro]] un [[Palavana]]s salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sabah West Coast Bajau women in traditional dress.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[samali|samalus]]''' &lt;small&gt;(attēlā samalu sievietes [[Sabaha]]s štatā [[Malaizija|Malaizijā]])&lt;/small&gt;, kas apdzīvo salu piekrastes [[Filipīnas|Filipīnās]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Bruneja|Brunejā]], reizēm dēvē par &quot;jūras [[čigāni]]em&quot; — tie piekopj [[nomadi|pusnomadu]] dzīvesveidu, laivās migrējot starp sava apdzīvotības areāla salu ciemiem?
* ... par [[14. Saeima]]s deputātu '''[[Amils Saļimovs]]''' no partijas &quot;[[Stabilitātei!]]&quot; kļuva 2024. gada februārī, pēc tam, kad tika anulēts deputātes [[Glorija Grevcova|Glorijas Grevcovas]] mandāts, jo stājās spēkā tiesas spriedums par Grevcovas nepatiesu ziņu sniegšanu [[Centrālā vēlēšanu komisija|Centrālajai vēlēšanu komisijai]]?
* ... '''[[Burundi pilsoņu karš|Burundi pilsoņu karā]]''' starp [[tutsi]] un [[hutu]] etniskajām grupām, kas ilga no 1993. gada līdz 2005. gadam, gāja bojā aptuveni 300 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bamboo forest.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Bambusi|bambusu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū ir daži no visātrāk augošajiem [[augi]]em pasaulē: dažas bambusu sugas 24 stundu laikā var izaugt pat 91 [[Centimetrs|centimetru]] (gandrīz 40 [[Milimetrs|milimetri]] stundā), bet [[Austrumāzija|Austrumāzijā]] sastopamajai sugai ''Phyllostachys bambusoides'' 24 stundu laikā ir novērots pieaugums līdz 120 centimetriem?
* ... lai gan '''[[Raudas meteorpapīrs]]''', kas [[1686. gads Latvijā|1686. gadā]] tika atnests ar vēju un [[Kurzeme|Kurzemē]] [[Embūtes draudzes novads|Embūtes draudzes novadā]] nokrita zemē, ir mikrobiāla seguma paraugs, joprojām šāda veida objektus mēdz saukt par meteorpapīru?
* ... '''[[Otrais pūniešu karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem kariem antīkajā pasaules vēsturē, kas beidzās ar Romas uzvaru, jo [[romieši]] bija izturīgāki un ekonomiski, militāri spēcīgāki; pēc kara [[Romas Republika]] kļuva par dominējošo spēku [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lens - Dijon (15-08-2020) 32 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvijas futbola Virslīga]]s kluba ''[[Riga FC]]'' [[Aizsargs (futbols)|labās malas aizsargs]] '''[[Ngondā Muzinga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā ir debitējis [[Kongo DR futbola izlase]]s rindās un piedalījies tās sastāvā [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019. gada Āfrikas Nāciju kausā]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Klāvs Čavars]]''' pievienojās vadošajam [[Azerbaidžāna]]s klubam Baku &quot;Sabah&quot; un novembrī tā sastāvā zaudētā spēlē pret [[Grieķija]]s klubu ''Maroussi'' nobloķēja 8 pretinieku metienus, uzstādot FIBA Eiropas kausa rekordu vienā spēlē bloķētajos metienos?
* ... [[Anglija]]s armijas sakāve '''[[Banokbērnas kauja|Banokbērnas kaujā]]''' [[1314. gads|1314. gadā]] nodrošināja [[Skotija]]s neatkarības atjaunošanu, tādēļ Banokbērnas kauja tiek uzskatīta par ievērojamu brīdi Skotijas vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[vāvere]]s, [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' tika veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|150px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Vācijas Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' tika laboti divi pasaules rekordi: [[400 metru skrējiens|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības tika rīkotas [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās Olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās tika uzskatītas par [[Grieķu dievi|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tika attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[VEF Rīga]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Casu martzu]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā Pasaule|Jaunās Pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|200px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|150px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Pīlesmiests|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā tika uzcelta mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|200px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukrainiete]] '''[[Zinaīda Turčina]]''' tika atzīta par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa|Eiropas]] areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim tika uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|200px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante|Levantes]] ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|200px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma ''[[Wilayah Khorasan]]'' koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija|Polijas]] &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.–1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|200px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ...  [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|150px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija|Dānijas]] jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]]  [[vēsturiskā drāmas filma]] '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma – Zilā bastiona?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts peldēšanā|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Ukrainas Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdenes]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>lhg3ynjycvai051taas59v69by164l9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas praids</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15822</id>
    <revision>
      <id>4301497</id>
      <parentid>4294728</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:38:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Driver24</username>
        <id>16109</id>
      </contributor>
      <comment>/* Riga Pride 2025 */ papildināts</comment>
      <origin>4301497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18109" sha1="czi69ao20h3387lqqitdz8v9chq83r9" xml:space="preserve">[[Attēls:Europride 2015-2.JPG|thumb|[[Eiropraids]] Rīgā 2015. gadā.]]
'''Rīgas praids''' ir Latvijas [[lesbiete|lesbiešu]], [[gejs|geju]], [[biseksualitāte|biseksuāļu]] un [[transseksualitāte|transpersonu]] ([[LGBT]]) ikgadējs pasākums, kas pirmo reizi notika 2005. gadā. Latvijā gan pirmais gājiens, gan 2006. gadā organizētie pasākumi saistās ar vardarbīgiem [[Protests|protestiem]] (praida dalībnieku apmētāšana ar olām, izkārnījumiem), ko nosodīja starptautiskā sabiedrība.

== Vēsture ==

=== Rīgas praids 2005 ===
Ideja Latvijā rīkot Praidu radās jau 2002. gadā, kad sadarbībā ar Zviedrijas organizāciju Gay Camp Jēkabpils rajonā notika pirmā vasaras nometne gejiem &quot;Gayland&quot;. Sākumā Praida rīkošanā bija iesaistīti visi gejklubi, bāri, LGBT organizācijas, kā arī tai laikā pastāvošā LGBT tūrisma aģentūra &quot;Sartus&quot;. Gejklubu XXL un Purvs telpās notika regulāras apspriedes par Praida formu, programmu un visdažādākajiem organizatoriskajiem jautājumiem. Tika reģistrēts Interneta domēns pride.lv.

Praids tika plānots kā vērienīgs un krāšņs pasākums ar koncertiem, filmu festivālu, gājienu un citiem pasākumiem. Pirmais Praids bija paredzēts 2004. gadā, taču pasākums nenotika, jo organizēšanā iesaistītās puses nespēja laikus saplānot un nodrošināt pasākuma norisi, tāpēc Praids tika atlikts uz vēlāku laiku. Vēlāk Praida organizēšanas ideju pārtvēra organizācija &quot;ILGA Latvija&quot; (toreiz Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa - GLJAG), kura 2005. g. vasarā rīkoja pirmo Rīgas praidu. Centrālais ieplānotais pasākums — gājiens Vecrīgā [[23. jūlijs|23. jūlijā]] — tika saskaņots Rīgas domē, pēc tam saskaņošana tika atteikta. Atteikums bija pārsūdzēts tiesā un atzīts par nelikumīgu. Gājiens notika un Rīgas ielās praidu sagaidīja ievērojams skaits skatītāju, tajā skaitā nelielas mobilas protestētāju grupiņas (2 līdz 8 cilvēku sastāvā), kuras mēģināja izraisīt masu nekārtības taču viņiem tas neizdevās, un gājiena dalībnieki kustējās policijas aizsardzībā. Seminārā par seksuālajām minoritātēm piedalījās ap 100 cilvēku un gājienā ap 150. Tika aizturēti astoņi protestētāji.

=== Rīgas praids 2006 ===
2006. g. jūlijā tika plānots otrais Rīgas praids. Tā ieplānotais centrālais pasākums bija 22. jūlija gājiens Vērmaņdārza apkārtnē. Iespējamo gājienu nosodīja daudzas kristiešu draudzes, [[Latvijas Pirmā partija]], [[Nacionālā Spēka Savienība]] (NSS) un vairākas nevalstiskās organizācijas. Biedrība &quot;Pret straumi&quot; dažu nedēļu laikā savāca vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju parakstus ar prasību neatļaut gājienu. Atbalstu gājiena atļaušanai pauda laikraksts &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot;. Iekšlietu ministrs [[Dzintars Jaundžeikars]] paziņoja, ka gājiens ir jāaizliedz, jo policija nespēs garantēt sabiedrisko kārtību.

19. jūlijā Rīgas Dome atteicās saskaņot gājienu, kā iemeslu minot draudus sabiedriskajai drošībai. LGBT un viņu draugu apvienība &quot;Mozaīka&quot; šo lēmumu pārsūdzēja administratīvajā tiesā, kas 21. jūlija sēdē viņu prasību neapmierināja, respektīvi - tiesa atstāja spēkā Domes noteikto gājiena aizliegumu. Nākamā gada aprīlī Administratīvā apgabaltiesa slēgtā sēdē atzina&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tiesas.lv/files/AL/04_2007/12_04_07/AL_1204_apg_AA43-0838-07_7.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2007|04|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928014215/http://www.tiesas.lv/files/AL/04_2007/12_04_07/AL_1204_apg_AA43-0838-07_7.pdf# |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; atteikumu par prettiesisku; novembrī Augstākās tiesas Senāts apgabaltiesas spriedumu atstāja spēkā.&lt;ref&gt;[http://www2.mozaika.lv/?lang=1&amp;mid=79]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

22. jūlijā uz ielām pulcējās vairāk par simtu protestētāju. Preses konferencē tika paziņots, ka nesankcionētos gājienos praida rīkotāji nedošoties, bet tikai organizēšot konferenci viesnīcas ''[[Reval Hotel Latvia]]'' telpās. Pirms tam daži homoseksuāļi piedalījās dievkalpojumā Anglikāņu baznīcā. Visās pasākumu vietās praida dalībniekiem uzbruka oponenti. Kopumā policija aizturēja 14 cilvēkus no pēdējo vidus. Pret vienu no aizturētajiem uzsāka kriminālprocesu. Uzbrukumus piedzīvoja arī [[Eiropas Parlaments|Eiroparlamenta]] deputāti, kas sola par Latvijā valdošo homofobiju sūdzēties Eiropā.

=== Rīgas praids 2007 ===

2007. gadā no 31. maija līdz 3. jūnijam [[Mozaīka (organizācija)|biedrība &quot;Mozaīka&quot;]] rīkoja &quot;Draudzības dienas&quot; un gājienu par vienlīdzību ar ES un LR finansiālo atbalstu. Gājiens (aptuveni 800 dalībnieku) notika norobežotā un apsargātā teritorijā Rīgas centrā, Vērmaņa dārzā. Gājiena drošību garantēja Latvijas Valsts policijas spēku klātbūtne.

Latvijas LGBT kopienu atbalstīt ieradās Zviedrijas un Lielbritānijas pilsoņi. Zviedrijas migrācijas un bēgļu lietu ministrs Tobiass Bilstrēms. Eiropas Parlamenta deputāte Žanina Hennis- Plasharta un Katalaina Buitenvega. Vācijas Bundestāga deputats- Folkers Beks.

Draudzības dienu ietvaros biedrība &quot;Mozaīka&quot;, sadarbībā ar Resursu centru sievietēm [[&quot;Marta&quot;]], rīkoja Ģimenes konferenci. Konferences tēma- reālās situācijas analīze Latvijas ģimenēs.

Notika arī pirmā geju un lesbiešu vecāku atbalstgrupas tikšanās. LGBT filmu kinovakars.

Viesnīcā Reval Hotel Latvia darbojās draudzības dienu Informācijas centrs.

Gājiena noslēgumā Vērmanes dārzā izskanēja divi petaržu sprādzieni. Sprādziena rīkotāji- aizturēti. Pret gājienu protestēja [[&quot;Jaunā paaudze&quot;]] ar Alekseju Ļedjajevu priekšgalā.

2005. un 2006. g. gājienu rīkotāji &quot;ILGA Latvija&quot; 2007. g. iebilda pret pasākumu, atsaucoties uz pašu veikto seksuālo minoritāšu aptauju, kurā 82% aptaujāto praidu nevēlējās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/100928 |title=Seksuālo minoritāšu organizācija «ILGA Latvija» praidā nepiedalīsies |access-date={{dat|2008|06|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091130043130/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/100928 |archivedate={{dat|2009|11|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Rīgas praids 2008 ===

&quot;Mozaīkas&quot; organizētais Draudzības dienu gājiens jeb praids (kurā bija sapulcējušies aptuveni 200 dalībnieku, no kuriem lielākā daļa bija viesi no citām valstīm), Rīgā notika 31. maijā, kur tā rīkošanai tika piešķirta 11. novembra krastmala pilsētas centrā (krastmala tika nožogota un satiksme slēgta, bez tam gājiena dalībniekus sargāja vairāki simti policistu).

=== Baltijas praids 2009 (Rīgā) ===

[[Attēls:Baltic Pride Logo.jpg|thumb|Baltijas praida logo]]
Notika 16. maijā. 8. maijā Rīgas domes komisija vienojās ar gājienu rīkotājiem par maršruta izmaiņām, 14. maijā komisija izskatīja pieteikumu no jauna un Rīgas pilsētas izpilddirektors to aizliedza.&lt;ref&gt;http://www.diena.lv/upload/manual/aizliegums.pdf&lt;/ref&gt; 15. maijā Administratīvā rajona tiesa aizliegumu atcēla.

=== Baltijas praids 2012 (Rīgā) ===

{{dat|2012|6|2|L}} rīkotais gājiens no [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes]] un [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas]] ielu krustojuma līdz [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzam]] noritēja bez nopietniem starpgadījumiem, policija aizturēja vienu protestētāju. Pēc gājiena noslēgšanās pāris stundas Vērmanes dārzā notika sapulce. Pasākumā oficiāli piedalījās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēstniece Latvijā [[Džūdita Gārbere]], to apmeklēja arī [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]] [[Edgars Rinkēvičs]].&lt;ref&gt;[http://www.irir.lv/2012/6/2/baltijas-praids-riga-nosledzies-bez-nopietniem-starpgadijumiem &quot;Baltijas praids&quot; Rīgā noslēdzies bez nopietniem starpgadījumiem]{{Novecojusi saite}} ir.lv, {{dat|2012|6|2|SK|bez}}, Atjaunots: {{dat|2012|9|2|SK|bez}}&lt;/ref&gt;

== Eiropraids 2015 ==
{{pamatraksts|Eiropraids}}

2015. gadā viens no lielākajiem Eiropas valstu LGBT pasākumiem — [[Eiropraids]] notika Rīgā, gājienā pulcējot aptuveni 5000 dalībnieku.&lt;ref name=&quot;irir2015&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irir.lv/2015/6/20/eiropraida-riga-piedalijusies-aptuveni-5000-cilveku |title=Eiropraidā Rīgā piedalījušies aptuveni 5000 cilvēku |accessdate=2015-06-22 |publisher=irir.lv |date=2015-06-20 }}&lt;/ref&gt; To rīkoja LGBT un viņu draugu apvienība &quot;Mozaīka&quot;, motivējot pasākuma rīkošanu ar solidaritāti ar LGBT kopienu postpadomju valstīs, un runas brīvības un pulcēšanās brīvības stiprināšanas nozīmi Austrumeiropā. Tas ļāva Rīgai izkonkurēt tādas Rietumeiropas pilsētas kā [[Barselona]], [[Milāna]] un [[Mančestra]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-ieguvusi-tiesibas-2015gada-rikot-europride.d?id=42639156  |title=Rīga ieguvusi tiesības 2015. gadā rīkot 'Europride'|accessdate=2015-06-22 |publisher=delfi.lv |date=2012-09-22}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize, kad Eiropraids notika bijušās [[Padomju Savienība|PSRS]] teritorijā.

Gājiens noritēja bez būtiskiem starpgadījumiem. Piketu pret pasākuma norisi pie Vērmanes dārza rīkoja biedrība &quot;Antiglobālisti&quot;, bet kāds Eiropraida pretinieks pie Augstākās tiesas sadedzināja LGBT kopienas simbolu — varavīksnes karogu.&lt;ref name=&quot;irir2015&quot; /&gt;

Kopumā Eiropraida ietvaros notika ap 50 pasākumu, tajā skaitā gan konferences, gan dažādi kultūras un izklaides notikumi.

=== Baltijas praids 2018 (Rīgā) ===

Gājiens notika 2018. gada 9. jūnijā. Tajā piedalījās aptuveni astoņi tūkstoši dalībnieku, kopumā tas noritējis bez starpgadījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4515415/riga-bez-lieliem-starpgadijumiem-nosledzies-baltijas-praids|title=Rīgā bez lieliem starpgadījumiem noslēdzies «Baltijas praids»|website=TVNET|access-date=2021-05-02|date=2018-06-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Nākamais praida pasākums Rīgā plānots 2021. gada augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7215283/sovasar-riga-notiks-baltic-pride|title=Šovasar Rīgā notiks &quot;Baltic Pride&quot;|website=Apollo.lv|access-date=2021-05-02|date=2021-04-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Sakarā ar [[COVID-19|Covid-19]] tā norise atkarīga no epidemioloģiskās situācijas valstī.

== Riga Pride 2025 ==
2025. gada Rīgas praida mēneša svinīgā atklāšana notika 1. jūnijā plkst. 16:00 [[Kaņepes Kultūras centrs|Kaņepes Kultūras centrā]], kas jau 10 gadu kalpo kā [[Praida nams]] - viena no galvenajām ''Riga Pride'' pasākumu norises vietām, vienlaicīgi arī informācijas centrs, brīvprātīgo un aktīvistu tikšanās bāze.

=== Kinoseansi ===
Mēneša ietvaros Kaņepes Kultūras centra 2. stāvā izvietotajā kinoteātrī organizēti vairāki filmu seansi - 4. jūnijā [[Kaspars Goba|Kaspara Gobas]] veidotās filmas [[Homo@lv]] izrāde (saistībā ar lielo apmeklētāju skaitu 13. jūnijā organizēts filmas papildseanss), 11. jūnijā [[Linda Kullena|Lindas Kullenas]] un [[Vanessa Gildea|Vanessas Gildeas]] veidotās filmas [[The 34th]] izrāde, kura norisē palīdzēja [[Īrija|Īrijas Republikas]] vēstniecība Latvijā, kā arī 18. jūnijā Šonas Viljamsas un Harijas Šanahanas veidotās filmas [[Rebel Dykes]] izrāde.

=== Diskusijas ===
Praida nama teritorijā rīkotas vairākas diskusijas - 4. jūnijā plkst. 20:00 pēc filmas ''Homo@lv'' izrādes diskusija latviešu valodā &quot;Rīgas Praidam 20. Pagātne&quot; (piedalījās [[Kristīne Garina]], Kaspars Goba un [[Daina Ruduša]]), 6. jūnijā plkst. 16:00 [[Daugavpils]] LGBT aktīvistu organizēta diskusija &quot;Daugaypils: ar homobusu uz Baltic Pride 2024&quot; par LGBT cilvēku stāvokli Daugavpilī un [[Latgale|Latgalē]] (piedalījās Žanis Ovčinko, Alisa Puhaļska un Eleonora Rūzvelta), 7. jūnijā plkst. 18:00 diskusija angļu valodā &quot;From Margin to Movement: Queer and S*x Worker Solidarity in Action&quot; (sadarbībā ar ''[[Latvian SW Alliance]]''), 11. jūnijā plkst. 19:45 pēc filmas ''The 34th'' izrādes diskusija angļu valodā &quot;Rīgas Praidam 20. Tagadne&quot; (piedalījās [[Kaspars Zālītis]] un Vanessa Gildea) un 18. jūnijā plkst. 20:30 pēc filmas ''Rebel Dykes'' izrādes diskusija latviešu valodā &quot;Rīgas Praidam 20. Nākotne&quot; (vadīja Anastasija Laizāne).

=== Citi pasākumi ===
Praida nama teritorijā rīkotas arī dažādas meistarklases - 9. jūnijā plkst. 16:00 intīmpreču veikala ''[[SEXYSTYLE]]'' pārstāves Evas Gulbes latviešu valodā vadītā &quot;Ievads par seksuālo veselību&quot;, 12. jūnijā plkst. 19:00 seksualitātes un kink kouča Nataļjas Sorokinas angļu valodā vadītā &quot;K!NK as Safe Space&quot;, 16. jūnijā plkst. 16:00 ''SEXYSTYLE'' pārstāves Evas Gulbes latviešu valodā vadītā &quot;Iegurņa veselība kā visa pamats&quot;, 17. jūnijā plkst. 16:00 ''SEXYSTYLE'' pārstāves Rū Cīrules latviešu un angļu valodā vadītā &quot;Toy Tuesday - Queer Edition&quot;, savukārt 25. jūnijā plkst. 19:00 seksualitātes un kink kouča Nataļjas Sorokinas latviešu valodā vadītā &quot;Piekrišana - skaidras un pārliecinātas komunikācijas māksla&quot;.

Tāpat sadarbībā ar LGBT aktīvistu organizāciju ''[[Active Rainbow]]'' 8. un 15. jūnijā latviešu valodā organizētas ekskursijas ''Queer Riga Tour'' pa Rīgas kvīru kopienai nozīmīgām un vēsturiskām vietām [[Vecrīga|Vecrīgā]] un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]]. Savukārt 26. un 27. jūnijā ekskursijas rīkotas arī angļu valodā. Tāpat ar organizācijas ''Active Rainbow'' atbalstu 16. jūnijā plkst. 18:00 pirmoreiz praida mēneša ietvaros durvis vaļā vēra kvīru muzejs &quot;Queer Museum Riga&quot;, kurā ir iespējams iepazīties ar Latvijas LGBT+ kopienas vēsturi un attīstību pēdējo 20 gadu laikā (muzejs darbojās no 16. līdz 19. jūnijam un no 25. līdz 27. jūnijam plkst. 16:00-20:00, noslēguma pasākums plānots 30. jūnijā plkst. 16:00).

10. jūnijā plkst. 18:00 Praida namā notika neformāls L+ kopienas un atbalstītāju sadraudzības pasākums &quot;Lesbians* Taking Over&quot;, 14. jūnijā plkst. 15:00 turpat organizēta B+ kopienas tikšanās un darbnīca ar psihologu Artūru Zarembu &quot;Identitāte nav fāze&quot;, kas vērsti uz kopienas redzamības stiprināšanu ikdienā, savukārt 19. jūnijā plkst. 19:30 Kaņepes kultūras centrā norisinājās ikgadējais praida laika &quot;Openly Queer Mic - Pride Edition&quot;, kur ikviens LGBT+ kopienas pārstāvis vai atbalstītājs varēja uzstāties auditorijas priekšā ar savu vēstījumu.

Laika posmā no 20. līdz 21. jūnijam [[Cēsis|Cēsīs]] notika sarunu festivāls ''[[Lampa (pasākums)|Lampa]]'', kurā piedalījās arī ''Riga Pride'' organizatori - LGBT un viņu draugu apvienība ''[[Mozaīka (organizācija)|Mozaīka]]''.

=== Gājiens ===
Centrālais praida mēneša notikums - praida gājiens norisinājās 28. jūnijā no plkst. 13:00 maršrutā [[Tērbatas iela (Rīga)|Tērbatas iela]] — [[Stabu iela (Rīga)|Stabu iela]] — [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] — [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes iela]] — [[Vērmanes dārzs]].&lt;ref name=&quot;delfi_2025&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077906/foto-un-video-varaviksnes-karogu-ieskauts-riga-noris-praida-gajiens|title=Foto un video: Varavīksnes karogu ieskauts Rīgā noris praida gājiens|website=Delfi|language=lv}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem gājiena pirmie dalībnieki - reģistrētās grupas, rindā stāties sāka Tērbatas ielas posmā starp [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un Elizabetes ielu, bet jebkurš gājienam nereģistrējies interesents rindā aicināts stāties pie Vērmanes dārza izejas uz Tērbatas ielu. Tāpat dalībnieki pārvietojās pretēji pulksteņrādītāja virzienam jeb atrodoties uz Brīvības ielas ar skatu vērstu uz [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekli]], kā arī izlaista tika [[Bruņinieku iela (Rīga)|Bruņinieku iela]], to pirmoreiz aizstājot ar Stabu ielu.

Kopējais gājiena maršruts veidoja ap 1,7 km, tajā piedalījās kultūras ministre [[Agnese Lāce]], politiskā partija [[Progresīvie]], kā arī virkne LGBT+ kopienu atbalstošu uzņēmumu.&lt;ref name=&quot;delfi_2025&quot; /&gt; Pēc organizatoru aprēķiniem, praida gājienā piedalījušies ap 8000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;delfi_2025&quot; /&gt; Pēc gājiena Vērmanes dārzā līdz plkst. 18:00 notika noslēguma pasākums.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}
== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20131010040704/http://mozaika.lv/ Mozaīka] — 2007. g. pasākuma [[Mozaīka (organizācija)|rīkotāji]]
* Administratīvās rajona tiesas [http://www.politika.lv/index.php?id=5309 spriedums par 2005. g. gājiena aizliegumu]
* Valsts prezidentes [[Vaira Vīķe-Freiberga|V. Vīķes-Freibergas]] [http://www.politika.lv/index.php?id=10131 komentārs] pēc domes lēmuma nesaskaņot gājienu 2006. g.
* Iekšlietu ministra Dz. Jaundžeikara [http://www.politika.lv/index.php?f=1009 ziņojums] par kārtības nodrošināšanu 22.07.2006.
* [https://web.archive.org/web/20190526021248/http://www.nopride.lv/ &quot;No pride&quot;] — biedrības &quot;NoPride&quot; projekts pret 2006. g. praidu, kļuvis par plašāku resursu, kas sludina pēc mājas lapas veidotāju viedokļa tradicionālo ģimenes vērtību aizstāvību.
* [http://tribine.lv/articles/441/1/Bildes.Gajiens_par_Vienlidzibu &quot;Gājiens par Vienlīdzību. 2007&quot;]{{Novecojusi saite}} — fotoreportāža.
* [http://diena.lv/lat/politics/drosiba/iecietiba laikraksts &quot;Diena&quot; par 2008. gada gājienu_1]
* [http://diena.lv/lat/politics/sabiedriba/draudzibas-dienu-gajiena-piedalijusies-vairaki-simti-cilveku laikraksts &quot;Diena&quot; par 2008. gada gājienu_2]
* [http://diena.lv/lat/politics/sabiedriba/foto-draudzibas-dienu-gajiens laikraksta &quot;Diena&quot; fotoreportāža par 2008. gada gājienu]
* [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=547604 portāls www.tvnet.lv par 2008. gada gājienu]

[[Kategorija:Cilvēktiesības Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas politika]]
[[Kategorija:Seksuālā orientācija]]</text>
      <sha1>czi69ao20h3387lqqitdz8v9chq83r9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Posmkāji</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17026</id>
    <revision>
      <id>4301237</id>
      <parentid>4136302</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:21:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301237</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5224" sha1="g2xixjwh0z0mpb29509jwx17um07lht" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =Blue crab on market in Piraeus - Callinectes sapidus Rathbun 20020819-317.jpg
| att_nosaukums ={{TaksoSaite|Callinectes sapidus|Zilie krabji}}
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| nodalījums = Bilateria
| nodalījums_lv =Bilaterāļi
| apakšnod =Protostomia
| apakšnod_lv =Pirmmutnieki
| virstips =Ecdysozoa
| virstips_lv =Kutikulārie 
| tips =Arthropoda
| tips_lv =Posmkāji
| iedalījums=
* {{TaksoSaite|Trilobitomorpha|Trilobītveidīgie}}
* {{TaksoSaite|Chelicerata|Helicerāti}}
* {{TaksoSaite|Myriapoda|Daudzkāji}}
* {{TaksoSaite|Hexapoda|Seškāji}}
* {{TaksoSaite|Crustacea|Vēžveidīgie}}
}}
'''Posmkāji''' (''Arthropoda'') ({{val|gr|ἀρθρον}} — locītava un πούς/ποδός — kāja) — [[pirmmutnieki|pirmmutnieku]] [[dzīvnieki|dzīvnieku]] tips, kas iekļauj sevī [[kukaiņi|kukaiņus]], [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]], [[zirnekļveidīgie|zirnekļveidīgos]] un [[daudzkāji|daudzkājus]]. Tas ir sugām visbagātākais un izplatītākais dzīvnieku tips. Šī tipa pārstāvjus raksturojošā pamatīpašība ir tos klājošais ārējais [[hitīns|hitīna]] [[skelets]].
Posmkāji ir izplatīti praktiski pa visu zemeslodi un tiem ir liela bioloģiska un ekoloģiska nozīme. Kukaiņi, līdzās ar [[zīdītāji]]em un [[putni]]em ir dominējošā sauszemes dzīvnieku grupa. Uz [[Zeme]]s ir vairāk kā 1 000 000 kukaiņu sugu. Zirnekļveidīgie un daudzkāji, kaut arī nav sasnieguši tādu daudzveidību, tomēr arī ir ļoti izplatīti. Vēžveidīgie apdzīvo praktiski visus pasaules [[okeāns|okeāna]] platuma grādus un dziļumus. Dažos reģionos vēžveidīgie ir dominējošā [[planktons|planktona]] sastāvdaļa.

== Klasifikācija ==
Posmkāju [[taksonomija (bioloģija)|taksonomiskā hierarhija]] nav viennozīmīga. No vienas puses, tika izlemts, ka daži posmkāju apakštipi nav radniecīgi ar [[daudzsaru tārpi]]em ([[Annelida]]). Daļa zinātnieku uzskatīja, ka traheātu ([[Uniramia]]) apakštips ir tuvāks onihoforām ([[Onychophora]]) nekā citiem posmkājiem, taču vairums zinātnieku tam nepiekrīt, kā arī tas ir pretrunā ģenētiskajiem pētījumiem. Tradicionālais viedoklis apgalvo, ka daudzsaru tārpi ir tuvākie radinieki kā posmkājiem, tā arī onihoforām, pamatojoties uz segmentu vienādo skaitu. Vēlāk zinātnieki sāka apspriest [[konverģence|konverģentu]] [[evolūcija|evolūciju]], uzskatot, ka posmkāji ir tuvāki nematodēm ([[Nematoda]]), jo abiem ir spēja uz ārējā apvalka maiņu. Divi iespējamie [[ģeneoloģija|ģeneoloģiskie]] atzari arī nosaka divus augstākos [[taksoni|taksonus]], pie kuriem varētu pieskaitīt posmkājus: posmainie ([[Articulata]]) un apvalku metošie ([[Ecdysozoa]]).

Apakštaksonu klasifikācija posmkāju grupā arī ir neviennozīmīga. Piecas galvenās apakšgrupas tiek piedēvētas vai nu apakštipiem vai klasēm. Bez šīm apakšgrupām ir virkne fosilo organismu, lielākoties no [[apakškembrijs|apakškembrija]], kurus ir grūti pieskaitīt kādai no šīm grupām gan tāpēc, ka tie būtiski atšķiras no jau zināmajiem [[organismi]]em, gan arī aiz neskaidrām savstarpējām radniecīgajām saitēm. Agrāk daudzkājus un kukaiņus bieži vien apvienoja traheātos ([[Tracheata]]), bet beidzamie pētījumi rāda, ka daudzkāji nav tuvāki kukaiņiem kā vēžveidīgajiem.

'''Tips''' {{TaksoSaite|Arthropoda|Posmkāji}} 
* apakštips †{{TaksoSaite|Trilobitomorpha|Trilobītveidīgie}}
** klase †{{TaksoSaite|Trilobita|Trilobīti}}
*** posmkāju grupas ar neskaidru sistemātiku, ko dažreiz apvieno vienā apakštipā ar trilobītiem:
** klase †{{TaksoSaite|Merostomoida|Merostomoīdi}}
** klase †{{TaksoSaite|Cheloniellida|Heloniellīdi}}
** klase †{{TaksoSaite|Pseudonostraca|Pseidonostraki}}
** klase †{{TaksoSaite|Marellomorpha|Marellomorfi}}
** klase †{{TaksoSaite|Arttiropleurida|Artiropleirīdi}}
* apakštips {{TaksoSaite|Chelicerata|Helicerāti}}
** klase {{TaksoSaite|Merostomata|Merostomāti}}
** klase {{TaksoSaite|Arachnida|Zirnekļveidīgie}}
** klase {{TaksoSaite|Pycnogonida|Jūraszirnekļi}}
* apakštips {{TaksoSaite|Myriapoda|Daudzkāji}}
** klase {{TaksoSaite|Chilopoda|Simtkāji}}
** klase {{TaksoSaite|Diplopoda|Tūkstoškāji}}
** klase {{TaksoSaite|Pauropoda|Pauropodi}}
** klase {{TaksoSaite|Symphyla|Simfilas}}
* apakštips {{TaksoSaite|Hexapoda|Seškāji}}
** klase {{TaksoSaite|Entognatha|Segžokleņi}}
** klase {{TaksoSaite|Insecta|Kukaiņi}}
* apakštips {{TaksoSaite|Crustacea|Vēžveidīgie}}
** klase {{TaksoSaite|Remipedia|Remipēdijas}}
** klase {{TaksoSaite|Cephalocarida|Cefalokarīdas}}
** klase {{TaksoSaite|Branchiopoda|Žaunkājvēži}}
** klase {{TaksoSaite|Ostracoda|Gliemeņvēži}}
** klase {{TaksoSaite|Maxillopoda|Žokļkājvēži}}
** klase {{TaksoSaite|Malacostraca|Augstākie vēži}}

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/#v24 Posmkāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070419041839/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/#v24 |date={{dat|2007|04|19||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bilaterāļi]]</text>
      <sha1>g2xixjwh0z0mpb29509jwx17um07lht</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zivis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18745</id>
    <revision>
      <id>4301238</id>
      <parentid>4231392</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:22:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301238</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17195" sha1="2k9qhz7r10fupfd46br3dl9tr1x8dgx" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{atsauces+}}
{{citas nozīmes|ūdenī dzīvojošiem mugurkaulniekiem|Zivis (nozīmju atdalīšana)|zivis}}
[[Attēls:Guppy-male.jpg|thumb|258x258px|{{TaksoSaite|Poecilia reticulata|Gupija}}]]
'''Zivis''' ir [[Ūdens|ūdenī]] dzīvojoši [[mugurkaulnieki]]. Ar retiem izņēmumiem zivis apdzīvo visus [[Zeme|zemeslodes]] ūdensbaseinus, tās pielāgojušās visdažādākajiem ūdens vides apstākļiem no [[Ekvators|ekvatora]] līdz poliem, no [[Okeāns|okeānu]] dzīlēm un [[Pazemes ūdeņi|apakšzemes ūdeņiem]] līdz pat augstu [[Kalns|kalnu]] [[Avots|avotiem]]. Pie zivju virsklases pieder ārkārtīgi daudz formu: recento zivju vien ir vairāk nekā 20 tūkstoši sugu.

Peldēšanā galvenā nozīme parasti ir [[Aste|astes]] nodalījuma sāniskām kustībām. 

Zivis (arī [[apaļmutnieki|apaļmutniekus]]) pēta [[zooloģija]]s apakšnozare — [[ihtioloģija]]. [[Izmiršana|Izmirušās]] zivis pēta [[paleoihtioloģija]].

== Dzīvesvietas ==
Ūdeņos, kuros dzīvo zivis, ir atšķirīgs [[ūdens sāļums]], [[Skābeklis|skābekļa]] daudzums un [[temperatūra]]. Palielinoties dziļumam, pieaug ūdens [[spiediens]], samazinās [[Gaisma|apgaismojums]] un pasliktinās barošanās apstākļi. Evolūcijas procesā zivis pielāgojušās dzīvei dažādos apstākļos.
[[Attēls:Hal - Melanocetus johnsonii - 4.jpg|thumb|[[Melnā velnzivs]] (''Melanocetus johnsonii'')]]
Vairums zivju dzīvo [[Jūra|jūrās]] un [[Okeāns|okeānos]]. Daļa no tām mīt ūdens klaidā ([[haizivis]], [[tunči]] un [[mencas]]), citas - [[Gultne|gultnei]] tuvos slāņos vai uz gultnes ([[rajas]] un [[plekstes]]).

Daļa saldūdens zivju ir pielāgojušās dzīvei stāvošos ūdeņos ([[karūsas]] un [[Līnis|līņi]]), daļa - tikai tekošā ūdenī ([[foreles]] un [[Salate|salates]]). Saldūdens zivis, tāpat kā jūras zivis, uzturas gan brīvā ūdenī, gan pie gultnes.

Caurceļotājas zivis ([[Storu dzimta|stores]], [[ketas]] un dažas [[Siļķu dzimta|siļķu sugas]]) noteiktos dzīves periodos dzīvo jūrā, citos - [[Upe|upēs]].

== Uzbūve ==
Zivju uzbūve pielāgota aktīvam, kustīgam [[Dzīvesveids|dzīvesveidam]] ūdenī, aktīvai [[Barība|barības]] satveršanai ar košanai piemērotiem žokļiem.

Zivis elpo ar [[žaunas|žaunām]], kas atrodas uz žaunu loku ārējām malām, žaunu loki sadalīti kustīgi savienotos posmos.

[[Bioloģisks ķermenis|Ķermenis]] vairumam zivju klāts [[zvīņas|zvīņām]], ir īsti [[zobi]]; pāra [[ekstremitātes]] — [[Krūšu spura|krūšu]] un [[Vēdera spuras|vēdera]] [[spuras]] regulē kustību-, nepāra spuras darbojas, kā stabilizatori.

Bez labi attīstītiem [[oža]]s, [[redze]]s un [[Mehāniskais līdzsvars|līdzsvara]]-[[dzirde]]s [[maņu orgāni]]em, tāpat kā [[apaļmutnieki]]em, ir arī [[sānu līnija]]s maņu orgāni, kas attīstījušies [[āda|ādā]]. [[Asinsrites orgānu sistēma|Asinsrites loks]] vairumam zivju ir viens, ar nesajauktām [[asinis|asinīm]], [[Sirds|sirdī]] ir tikai venozas [[asinis]]. [[Skelets]] var būt no [[Skrimslis|skrimšļa]] vai [[Kauls|kaula]]. [[Galvaskauss]] sastāv no nekustīgi, ar [[mugurkauls|mugurkaulu]] savienotas galvaskausa kapsulas un [[Viscerālais skelets|viscerālā skeleta]].

=== Ārējā uzbūve ===
Zivju ķermenis sastāv no [[galva]]s, [[Viduklis|vidukļa]] un [[aste]]s. Šo nodalījumu robežas iezīmē žaunu vāki un [[anālā atvere]] (viduklim). Aste beidzas ar [[Astes spura|astes spuru]]. Lokot [[Viduklis|vidukli]] un asti, zivs virzās uz priekšu. Bez astes spuras zivīm ir vēl pārskaita krūšu un vēdera spuras - viena vai vairākas muguras spuras un [[anālā spura]]. Kustinot krūšu un vēdera spuru, zivis ienirst ūdenī, kā arī uzpeld virspusē, izdara pagriezienus un notur līdzsvaru. [[Muguras spura|Muguras]] un anālā spura kustību laikā nodrošina stabilitāti. Vairākumam zivju ir [[plūdlīnijas forma]]. Pārvietošanās laikā tā samazina ūdens pretestību.

Zivju ķermeni parasti klāj zvīņas. Katras zvīņas priekšgals ir iegrimis ādā, bet pakaļgals uzgulst nākamajai zvīņai. Šāda [[Dakstiņi|dakstiņveidīgi]] sakārtota ķermeņa sega aizsargā ķermeni no [[Mehāniskie bojājumi|mehāniskiem bojājumiem]] un neapgrūtina kustības. Zvīņas veidojas ādā kā plānas plātnītes, kas palielinās, zivij augot. Pēc zvīņu koncentriskajiem gredzeniem var noteikt zivs vecumu un ķermeņa garumu iepriekšējos dzīves gados. Zvīņas no ārpuses pārklātas ar [[Gļotas|gļotām]], ko izdala ādas [[Dziedzeris|dziedzeri]], tā samazinot ķermeņa [[Berze|berzi]] pret ūdeni.

Zivju [[krāsa]] ir dažāda. Zivīm, kuras dzīvo starp [[Ūdensaugi|ūdensaugiem]], piemēram, [[Līdaka|līdakai]] vai [[Asaris|asarim]], ir tumši zaļa mugura, gaišāki sāni ar tumšām šķērsjoslām un iedzeltens vēders. Zivīm, kuras uzturas gultnes tuvumā, augšpuse ir tumša, apakšpuse - parasti gaiša. Ūdens augšējos slāņos dzīvojošās zivis ir sidrabotas. Krāsa var izmainīties atkarībā no apkārtējās vides krāsas. Piemēram, ja asaris pāriet dzīvot uz vietu, kur ūdensaugu ir maz, tad pēc kāda laika tas kļūst gaišāks.

Zivju galvā ir viens pāris [[Acs|acu]]. Uz priekšu no acīm atrodas [[Deguns|nāsis]]. Tās sniedzas līdz [[Oža|ožas]] orgāniem - diviem maisiņiem ar maņas šūnām.

Zivis spēj atšķirt [[Skaņa|skaņas]]. [[Dzirde|Dzirdes]] orgāni tām atrodas galvaskausā. Ir pierādīts, ka zivis izdod skaņas, kuras cilvēks bez speciālām ierīcēm parasti nedzird. Skaņu signalizācijai zivju dzīvē ir liela nozīme.

Uz zivju ķermeņa ir taustes un garšas šūnu grupas, bet dažām zivīm, piemēram, [[Sazāns|sazānam]] jeb savvaļas karpai, uz lūpām ir [[Tauste|taustes]] orgāni - taustekļi. Gar abiem ķermeņa sāniem stiepjas punktveidīgu [[Poras|poru]] līnija. Poras saplūst gareniskajā kanālā, kanāla sienās iesniedzas [[Nervu audi|nervu]] atzaru gali. Tas viss veido sānu līnijas orgānus, kas ļauj zivij sajust ūdens straumju virzienu un [[Spēks|spēku]], zivs iegrimes dziļumu un tuvošanos zemūdens [[Priekšmets|priekšmetiem]].

=== Iekšējā uzbūve ===

==== Muskulatūra ====
Gar zivs sāniem, visgarām mugurkaulam stiepjas platas, segmentos sadalītas [[Muskuļi|muskuļu]] lentes. Atsevišķi muskuļi ir galvā (žokļu un žaunu vāku muskulatūra) un krūšu spurās.
[[Attēls:FMIB 35167 Skeleton of the Sail-Fish, Histiophorus americanus.jpeg|thumb|[[Buruzivju dzimta|Buru zivs]] skelets, ilustrācija.]]

==== Skelets ====
Zivju skelets sastāv no liela skaita kaulu. Skeleta pamatu veido mugurkauls, kas stiepjas visa ķermeņa garumā no [[Galva|galvas]] līdz astes spurai. Mugurkaulu veido atsevišķi kauli - [[skriemeļi]]. Katrs skriemelis sastāv no skriemeļa ķermeņa, augšējā un apakšējā loka. Augšējie loki veido kanālu, kurā atrodas [[muguras smadzenes]]. Vidukļa skriemeļu apakšējie loki izaug uz sāniem divu šķērsizaugumu veidā, pie kuriem parasti piestiprinās [[ribas]], kas aizsargā ķermeņa dobuma [[Orgāns|orgānus]].

Starp skriemeļu ķermeņiem ir saglabājušās [[Muguras stiegra|hordas]] atliekas. Dažu sugu zivīm ([[Baltvalis|baltvalim]] un storei) horda ir ne tikai dīgļiem, bet gan visu dzīves laiku. Mugurkauls priekšgalā nekustīgi pievienots galvas skeletam - galvaskausam. Galvaskauss sastāv no smadzeņu kapsulas un kauliem, kas veido žokļus, žaunu lokus un žaunu vākus.

Spuru skelets sastāv no daudziem sīkiem kauliem.

=== Orgānu sistēmas ===
[[Attēls:EB1911 Ichthyology - Cranial nerves of a Fish.jpg|thumb|Zivs nervu sistēma galvas daļā.]]

==== Nervu sistēma ====
[[Nervu sistēma]] zivīm sastāv no [[Galvas smadzenes|galvas]] un muguras smadzenēm un no tām atejošiem nerviem. Galvas smadzenes atrodas galvaskausā, un tām ir pieci nodalījumi: priekšējās smadzenes, jeb galasmadzenes, vidussmadzenes, starpsmadzenes, iegarenās smadzenes un smadzenītes. 

Iegarenās smadzenes pāriet muguras smadzenēs, kas kā balts garš pavediens stiepjas pa muguras skriemeļu augšējo loku izveidoto kanālu. No galvas un muguras smadzenēm atiet daudzi nervi uz dažādiem orgāniem.

===== Refleksi =====
Zivju uzvedībā parādās kā [[beznosacījuma refleksi|beznosacījuma]], tā [[nosacījuma refleksi]]. Ja akvārijā ar zivīm ielaiž diegā iestiprinātu [[Stikls|stikla]] krellīti, tad daļa zivju uzmanīgi piepeld pie tās un satvērušas aizpeld prom, citas aizpeld prom uzreiz, tikko parādās svešs priekšmets. Tā zivīm izstrādājas gan orientējoši [[Reflekss|refleksi]], gan aizsargrefleksi. Šie refleksi ir iedzimti un realizējas šādā veidā: zivs redzes orgānu uztvertais kairinājums pa jušanas nerviem tiek nodots galvas smadzenēm, bet no tām pa kustību nerviem tiek aizvadīts uz noteiktiem muskuļiem. Iedzimtos refleksus sauc arī par ''beznosacījuma refleksiem''. Pie šādiem refleksiem pieder aizsardzības, uzbrukuma, barošanās un migrācijas refleksi. Tie dzīvniekiem ir attīstījušies kā pielāgojums dzīvesvietai. Visiem vienas sugas dzīvniekiem beznosacījuma refleksi izpaužas vienādi. Ja vienlaikus ar stikla krellīti ūdenī iemet nelielu [[Tārpi|tārpiņu]], tad drīz, parādoties tikai krellītei vien, zivis piepeld pie barošanas vietas. Ar krellīti izstrādātais reflekss nav iedzimts, tas ir iegūts dzīves laikā. Dzīvē iegūtos refleksus sauc par ''nosacījuma refleksiem''. Zivīm var izstrādāt nosacījuma refleksu uz barošanās laiku ar zvaniņa skaņu un citiem kairinātājiem. Nosacījuma refleksi nav pastāvīgi. Ja akvārijā ielaiž krellīti, bet barību nedod, tad pēc kāda laika zivis, ieraugot krellīti, vairs nepiepeld. Nosacījuma refleksi ir individuāli: vieniem sugas indivīdiem var izstrādāties viens reflekss, bet citiem - cits.

==== Gremošanas sistēma ====
[[Attēls:Types of digestive systems in marine fish.jpg|thumb|Dažādu zivju gremošanas sistēmas.]]
Zivis barojas ar ūdensaugiem, tārpiem un [[Kukaiņi|kukaiņu]] [[kāpuri]]em. Daudzas zivis ir plēsīgas. Barību zivis satver ar [[Mute|muti]], kurā vairākumam zivju ir asi zobi. Ar tiem zivis satur barības kumosu. No mutes dobuma barība nokļūst [[Rīkle|rīklē]], no tās - [[Barības vads|barības vadā]], bet pēc tam plašā [[Kuņģis|kuņģī]] vai uzreiz [[Tievā zarna|viduszarnā]] (karūsai un [[Rauda|raudai]]). Kuņģa sienās esošo dziedzeru izdalītās kuņģa skābes ietekmē notiek daļēja barības sagremošana. Līdz galam barību sagremo tievajā zarnā (viduszarnā). Tievās zarnas sākumā atveras kuņģa tuvumā esošo [[Aknas|aknu]], kā arī [[Aizkuņģa dziedzeris|aizkuņģa dziedzera]] izvadkanāli. Viduszarnā pārstrādātā barība uzsūcas asinīs, bet nesagremotās atliekas nokļūst galazarnā un tiek izmestas caur anālo atveri.

==== Peldpūslis ====
Vairākumam zivju zem mugurkaula atrodas ar [[Gāze|gāzu]] maisījumu piepildīts [[peldpūslis]]. Gāzes peldpūslī izdalās no [[Asinsvadi|asinsvadiem]]. Palielinoties peldpūšļa apjomam, zivs ķermeņa [[blīvums]] kļūst mazāks un zivs viegli uzpeld ūdens virskārtā. Peldpūšļa apjomam samazinoties, ķermeņa blīvums palielinās un zivs peld dziļumā. 

==== Asinsrites sistēma ====
[[Sirds]] atrodas ķermeņa priekšgalā. Tā sastāv no divām kamerām - priekškambara un kambara. No sirds kambara uz žaunām iet liels asinsvads - [[aorta]], kas sadalās [[Artērija|artērijās]]. Žaunās artērijas sazarojas, veidojot biezu sīko asinsvadu - [[Kapilāri|kapilāru]] tīklu. Caur žaunu kapilāru sienām asinis atbrīvojas no [[Oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] un bagātinās ar [[Skābeklis|skābekli]]. Ar skābekli bagātās asinis sauc par arteriālām asinīm. No žaunu lapiņu kapilāriem asinis salasās artērijā, kas stiepjas gar mugurkaulu. No tās atiet sīkas artērijas, kas sazarojas zivs orgānos, veidojot kapilāru tīklu. Caur kapilāru sienu audos nonāk barības vielas un skābeklis, bet asinīs - oglekļa dioksīds un citi [[Vielmaiņa|vielmaiņas]] produkti. Arteriālās asinis pakāpeniski pārvēršas par venozām, kas satur daudz oglekļa dioksīda un maz skābekļa. Venozās asinis ieplūst [[Vēnas|vēnās]] un pa tām nonāk sirds priekškambarī. Tā asinis nepārtraukti cirkulē pa vienu noslēgtu asinsrites loku.

==== Izvadsistēma ====
Organismam nevajadzīgie šķidrie vielmaiņas galaprodukti izdalās no asinīm, kad tās plūst caur izvadorgānu - [[Nieres|nieru]] kapilāriem. Lentveidīgās, sarkanbrūnās nieres atrodas ķermeņa dobumā zem mugurkaula. No nierēm atiet divi [[Urīnvads|urīnvadi]]. Pa tiem [[urīns]] plūst uz urīnpūsli, bet no tā izdalās ārā caur īpašu atveri, kas atrodas aiz anālās atveres.
[[Attēls:Gasterosteus aculeatus 1879.jpg|thumb|223x223px|Zivis nārsta laikā, ilustrācija.]]

== Vairošanās un attīstība ==
Zivis vairojas ūdenī, vairums [[Nārsts|nērš]] [[ikri|ikrus]], [[apaugļošanās]] ārēja, bet ir arī [[Dzīvdzemdētāji|dzīvdzemdētājas]]. Attīstoties no ikriem, zivis iziet kāpuru stadiju, kad tās būtiski atšķiras no pieaugušajām zivīm. Daudzām zivīm ir novērojamas rūpes par saviem mazuļiem.

=== Vairošanās orgāni ===
Vairākums zivju ir [[šķirtdzimumu dzīvnieki]]. [[Dzimumdziedzeri]] parasti ir pāra skaitā. Atpreparējot tēviņa ķermeņa dobumu, var saskatīt divus garenus pienbaltus [[Sēklinieks|sēkliniekus]]. Mātītes ķermeņa dobumā atrodas divas garenas [[Olnīca|olnīcas]]. Sēklinieku un olnīcu izvadkanāli parasti atrodas ar patstāvīgām atverēm. Vairošanās periodā olnīcās atrodas nobriedušas [[Olšūna|olšūnas]] (ikri), bet sēkliniekos - nobrieduši [[Spermatozoīds|spermatozoīdi]].

=== Zivju nārsts ===
Līdz ar dzimumšūnu nogatavošanos zivīm parādās vairošanās [[instinkts]]. Šai laikā tās peld uz vietām, kas piemērotas nākamās paaudzes attīstībai. Vienas zivis vairoties salasās seklumā, citas iepeld no jūras upē vai no upes jūrā. Tālo austrumu keta un [[kuprlasis]] no [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dodas nārstot uz [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] upju grīvām, pārvarot līdz 2000 [[Kilometrs|km]] lielu attālumu.

[[Eiropas zutis]] no upēm laiž ikrus, bet tēviņi izdala uz tiem šķidrumu ar spermatozoīdiem. Zivju vairošanos sauc par nārstu.

== Klasifikācija ==
Tā, kā zivis pēc apaļmutniekiem ir vissenākā mugurkaulnieku grupa, tās ir devušas vairākus stipri [[diverģence|diverģējošus]] zarus. Sakarā ar to, zivju [[klasifikācijas sistēma pēc ģints un sugas|klasifikācijas sistēmu]] izstrādāt ir sevišķi sarežģīti, jo ļoti grūti noskaidrot atsevišķo zaru savstarpējās radnieciskās attiecības. Tādēļ pētnieku uzskati par zivju sistemātiku ir dažādi un vienotas stabilas zivju klasifikācijas nav.

Zivis var aprakstīt kā [[hordaiņi|hordaiņus]], kas nav [[četrkājaiņi]] vai mugurkaulniekus, kam ir žaunas. Katra [[taksonomija (bioloģija)|taksonomiskā vienība]], kas satur zivis, satur arī četrkājaiņus, kas nav zivis. Tāpēc mūsdienu klasifikācijā vairs nelieto tādas grupas, kā piemēram, ''Zivju klase''.

Tomēr visi [[pētnieki]] ir vienisprātis, ka mūsdienu zivis iedalās divās krasi norobežotās grupās: [[Skrimšļzivis|skrimšļzivīs]] — ''Chondrichthyes'' un [[Kaulzivis|kaulzivīs]] — ''Osteichthyes'', kuras tagad uzskata par patstāvīgām klasēm.

Skrimšļzivīm nav kaulu, to iekšējais skelets sastāv vienīgi no skrimšļa. Kaulzivīm ir pilnīgāk attīstīts kaula skelets — kā ārējais (cēlies no ādas saistaudiem), tā vairumam arī iekšējais skelets attīstījies skrimšļa skeleta vietā.

Bez šīm divām klasēm tiek izdalītas vēl divas izmirušo zivju klases: [[bruņuzivis]] (zivs priekšējā daļa klāta ar bruņuplātnēm) un [[žokļžauņzivis]] (katru peldspuru balsta kustīgs dzelksnis).


Pasaulē ir 20000-30000 zivju sugu, ~560 dzimtas, 54 kārtas.

Latvijā zināmas ~80 sugu, 32 dzimtas, 12 kārtas.

==== Pie zivīm pieskaitāmas šādas grupas ====
* apakšklase †{{TaksoSaite|Pteraspidomorphi|Pteraspidomorfi}}
* klase {{TaksoSaite|Thelodonti}}
* klase {{TaksoSaite|Anaspida}}
* †{{TaksoSaite|Cephalaspidomorphi|Cefalaspidomorfi}}
** {{TaksoSaite|Hyperoartia}}
*** {{TaksoSaite|Petromyzontidae}}
** klase {{TaksoSaite|Galeaspida}}
** klase {{TaksoSaite|Pituriaspida}}
** klase {{TaksoSaite|Osteostraci}}
* infratips {{TaksoSaite|Gnathostomatha|Žokļaiņi}}
** klase †{{TaksoSaite|Placodermi|Bruņuzivis}}
** klase {{TaksoSaite|Chondrichthyes|Skrimšļzivis}}
** klase †{{TaksoSaite|Acanthodii|Akantodes}}
** virsklase {{TaksoSaite|Osteichthyes|Kaulzivis}}
*** klase {{TaksoSaite|Actinopterygii|Starspurzivis}}
*** klase {{TaksoSaite|Sarcopterygii|Daivspurzivis}}
**** apakšklase {{TaksoSaite|Coelacanthimorpha}}
**** apakšklase {{TaksoSaite|Dipnoi}}

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zivis| ]]
[[Kategorija:Bioloģija]]
[[Kategorija:Dzīvnieki]]</text>
      <sha1>2k9qhz7r10fupfd46br3dl9tr1x8dgx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piedzīvojums 1996-2006</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20115</id>
    <revision>
      <id>4301196</id>
      <parentid>1228474</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:06:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301196</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2073" sha1="0umwa7x9is18pseb7w2m1jr4kk5fr71" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = ''Piedzīvojums 1996-2006''
| Izpildītājs           = [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] albums
| Vāks                  = Piedzivojums1996-2006.jpg
| Background            = #8FBC8F
| Izdots                = {{dat|2006||}}
| Ierakstīts            = 
| Žanrs                 = [[Poproks]]
| Garums                = 
| Skaits                = 
| Valoda                = 
| Kataloga Nr.          = 
| Ierakstu kompānija    = [[Mikrofona Ieraksti]]
| Producents            = 
| Izpildītājsģen        = [[Tumsa (grupa)|Tumsa]] albumu
| Iepriekšējais albums  = ''[[1 000 000 itnekā]]''&lt;br /&gt;(2004)
| Šis albums            = '''''Piedzīvojums 1996-2006'''''&lt;br /&gt;(2006)
| Nākamais albums       = ''[[Suns (albums)|Suns]]''&lt;br /&gt;(2008)
}}
'''''Piedzīvojums 1996-2006''''' ir grupas ''[[Tumsa (grupa)|Tumsa]]'' labāko dziesmu izlases albums, kas izdots 2006. gadā. Tajā ir iekļautas 20 dziesmas. 18 no šīm dziesmām ir no grupas iepriekšējiem albumiem ''[[Putni (albums)|Putni]]'', ''[[Katram savu Atlantīdu]]'', ''[[Nesaprasto cilvēku zemē]]'', ''[[Spēlējot debesis]]'' un ''[[1 000 000 itnekā]]'', kas jau izpelnījušās popularitāti, savukārt 2 dziesmas ir jaunas - ''Un pirms mēs aizmigām'' un ''Nošauj mani maigi''. Dziesma ''Lai būtu tā'' iekļauta koncertieraksta versijā ar [[Liepājas Simfoniskais orķestris|Liepājas Simfonisko orķestri]].

== Dziesmu saraksts ==
# ''Es esmu mazliet Don Kihots''
# ''Draugs''
# ''Dzīve kā košums'' 
# ''Kad Ēģiptē sniegs'' 
# ''Karaļnams'' 
# ''Lietus dārzs'' 
# ''Pēc mums (vēl ilgi zeme skums)'' 
# ''Redz kā tu ar mani''
# ''Riekstkoka sirds'' 
# ''Arī man ir sirds /ša la la/'' 
# ''Tā nav lijis'' 
# ''Tā tas mās''' 
# ''This Is Not Paradise'' 
# ''Tik un tā jau nesapratīs'' 
# ''Vientuļnieks'' 
# ''Viņš''
# ''Zvaigžņu kabarē'' 
# ''Lai būtu tā (koncertieraksts)'' 
# ''Nošauj mani maigi'' 
# ''Un pirms mēs aizmigām'' 


{{Tumsa}}

[[Kategorija:Grupas Tumsa albumi]]
[[Kategorija:2006. gada albumi]]</text>
      <sha1>0umwa7x9is18pseb7w2m1jr4kk5fr71</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurmenes pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20536</id>
    <revision>
      <id>4301327</id>
      <parentid>4254169</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T22:03:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301327</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4402" sha1="lk7q52md9ra7ncbbpgyh0y6ao3p5vzz" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Kurmenes pagasts
| karte             = Kurmenes pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Kurmenes pagasta ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Kurmenes pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = 85px
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Kurmenes pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Bauskas novads
| centrs            = Kurmene
| platība           = 112
| iedzīvotāji       = 666&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 666 / 112 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Kurmenes pagasts''' ir viena no [[Bauskas novads|Bauskas novada]] administratīvajām teritorijām [[Mēmele]]s labajā krastā. Robežojas pa Mēmeli ar [[Lietuva|Lietuvu]], ar sava novada [[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes]], [[Bārbeles pagasts|Bārbeles]] un [[Valles pagasts|Valles]] pagastiem un [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]] pagastu. Pagasta centrs atrodas [[Kurmene|Kurmenē]].

== Daba ==

=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Iecava (upe)|Iecava]], [[Iecavīte]], [[Ģirupe]], [[Mēmele]], [[Smārde]], [[Svētupīte]].

==== Ezeri ====
[[Krustenes ezers]], [[Kublišķu ezers]], [[Ķīšezers (Kurmenes pagasts)|Ķīšezers]], [[Spulgu ezers]], [[Strempu ezers]].

== Vēsture ==
Mūsdienu Kurmenes pagasta teritorija izvietojusies senajā [[sēļi|sēļu]] [[Medene]]s zemē, vēlāk [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Aizkraukles draudzes novads (Birzgale-Ērberģe)|Aizkraukles draudzes novadā]]. 
[[1920. gada zemes reforma]]s laikā Kurmenes–Mūrmuižu (''Kurmen'') sadalīja 168 vienībās 2470 ha platībā.&lt;ref&gt;{{LKV|X.|18 994}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā pagasta platība bija 92,7 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Krastu ciems|Krastu]] un Kurmenes [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1961. gadā Kurmenes ciemam pievienoja Krastu ciema [[kolhozs|kolhoza]] &quot;Komjaunietis&quot; teritoriju, 1963. gadā — [[Skaistkalnes ciems|Skaistkalnes ciema]] kolhoza &quot;Jaunā gvarde&quot; teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novadā]]. 2021. gadā Vecumnieku novadu iekļāva [[Bauskas novads|Bauskas novadā]].

[[Attēls:50-Skaistkalne.jpg|thumb|250px|Skaistkalnes un Kurmenes apkārtnes 1925. gada topografiskā karte]]

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|1503
|1959|1450
|1967|1399
|1979|985
|1989|867
|2000|874
|2011|687
|2021|507
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
'''[[Kurmene]]''' (pagasta centrs), [[Palejas (Kurmenes pagasts)|Palejas]], [[Vērdiņi]].

== Saimniecība ==

=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:pieminas akmens kurmene.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Piemiņas akmens&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:kurmenes skola.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Kurmenes skola&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:kurmenes biblioteka.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Bibliotēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:kurmenes pasvaldiba.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Pašvaldības ēka&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kurmenes parks.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Kurmenes muižas parks&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kurmenes baznīca (1) - panoramio.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;[[Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca|Kurmenes katoļu baznīca]]&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
Attēls:Kurmenes baznīcas altārs.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Baznīcas altārs&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}


{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}


{{Kurmenes pagasta ciemi|nocat=true}}
{{Bauskas novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Vecumnieku novads}}
{{Aizkraukles rajons}}
{{Bauskas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]]
[[Kategorija:Zemgale]]
[[Kategorija:Bauskas novada pagasti]]
[[Kategorija:Kurmenes pagasts| ]]</text>
      <sha1>lk7q52md9ra7ncbbpgyh0y6ao3p5vzz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džida</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22954</id>
    <revision>
      <id>4301535</id>
      <parentid>4118956</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:06:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Oša -&gt; Oša (Kirgizstāna)</comment>
      <origin>4301535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4501" sha1="e3kpzgtczkc69ickxmbqarhpsx2uk6c" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Džida
 | official_name            = {{ara|جدّة}}
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = King Abdullah Street, Jeddah.jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Saūda Arābija
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{SAU}}
 | subdivision_type1        = Province
 | subdivision_name1        = [[Mekas province]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = pirms [[islāms|islāma]] laikiem
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 1686
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2010. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 3456259
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Arābijas standarta laiks|AST]]
 | utc_offset               = +3
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 21 | latm = 33 | lats =  | latNS = N
 | longd = 39 | longm = 10 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 12
 | website                  = {{URL|https://www.jeddah.gov.sa/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Džida''' ({{val|ar|جدّة}}, ''Jiddah'', {{izrunā|ˈdʒɪddæ}}) ir pilsēta [[Saūda Arābija]]s rietumos pie [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]]. Otrā lielākā Saūda Arābijas pilsēta. [[Hidžāzs|Hidžāza]] vēsturiskais centrs. [[Islāma konferences organizācija]]s mītnes vieta.

Pilsētas pārticības pamats ir tas, ka Džida ir transporta mezgls — &quot;vārti&quot; uz netālo [[Meka|Meku]]. Pamatojoties uz [[islāms|islāma]] mācības [[Islāma pieci pīlāri|pieciem pīlāriem]], katram musulmanim vismaz vienreiz dzīvē jāveic [[hādžs]] — svētceļojums uz Meku. Džida ir Mekas transporta mezgls, un šeit atrodas daudzas viesnīcas iebraukušo svētceļnieku izmitināšanai. Šī paša iemesla dēļ pilsētā atrodas 67 valstu konsulāti.

Pēc austrumu ticējumiem Džida ir pirmās sievietes [[Ieva (Bībele)|Ievas]] kapa vieta, tomēr pilsēta strauji attīstījās pēc islāma uzvaras gājiena, kad uz Meku sāka doties svētceļnieku pūļi, un Džida tika izmantota par Mekas ostas pilsētu. 17. gadsimtā to iekaroja [[Osmaņu impērija|osmaņi]]. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā Hidžāzā notika pret osmaņiem vērsta sacelšanās un nodibinājās neatkarīga valsts. Tomēr 1924. gadā [[Saūdi]] iekaroja Hidžāzu un pievienoja to Saūda Arābijai. Tā kā daudzus gadsimtus cauri Džidai ir ceļojuši svētceļnieku miljoni, tā tiek uzskatīta par [[kosmopolītisms|kosmopolītiskāko]] Saūda Arābijas pilsētu.

== Cilvēki ==
Džidā dzimuši:

* [[Abass I]] (1813—1854) — valdnieks
* [[Osama bin Ladens]] (1957—2011) — terorists

== Sadraudzības pilsētas ==
Džidai ir 23 [[sadraudzības pilsēta]]s:
* [[Adana]], [[Turcija]]
* [[Aleksandrija]], [[Ēģipte]]
* [[Almati]], [[Kazahstāna]]
* [[Ammāna]], [[Jordānija]]
* [[Baku]], [[Azerbaidžāna]]
* [[Dubaija]], [[Apvienotie Arābu Emirāti]]
* [[Džakarta]], [[Indonēzija]]
* [[Džohorbaru]], [[Malaizija]]
* [[Kaira]], [[Ēģipte]]
* [[Kasablanka]], [[Maroka]]
* [[Karāči]], [[Pakistāna]]
* [[Kazaņa]], [[Tatarstāna]], [[Krievija]]
* [[Mari (pilsēta)|Mari]], [[Turkmenistāna]]
* [[Odesa]], [[Ukraina]]
* [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]], [[Kirgizstāna]]
* [[Plovdiva]], [[Bulgārija]]
* [[Riodežaneiro]], [[Brazīlija]]
* [[Sanktpēterburga]], [[Krievija]]
* [[Siaņa]], [[Ķīna]]
* [[Stambula]], [[Turcija]]
* [[Strasbūra]], [[Francija]]
* [[Šimonoseki]], [[Japāna]]
* [[Štutgarte]], [[Vācija]]

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Saūda Arābijas pilsētas|Džida]]</text>
      <sha1>e3kpzgtczkc69ickxmbqarhpsx2uk6c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavas līvi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26182</id>
    <revision>
      <id>4301103</id>
      <parentid>3984467</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:24:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Daugavas līvu pilsnovadi krusta karu laikā */ disambs......</comment>
      <origin>4301103</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4560" sha1="nl5645vlaenibbs6oejhd66elydq0bt" xml:space="preserve">[[Attēls:Daugavas Livi.jpg|thumb|250px|Daugavas Līvu zemes (novada) teritorijas variācijas pēc dažādām vēstures kartēm]]
[[Attēls:Läti kivilinnused 1185-1230.jpg|thumb|250px|Daugavas un Gaujas līvu zemes (1185–1230)]]
'''Daugavas Līvu zeme''' bija viena no Senlatvijas zemēm [[Daugava]]s lejtecē no [[Aizkraukle]]s līdz Daugavas ietekai jūrā. Sākotnēji tikai Daugavas [[līvi|līvu]] zeme tika saukta par [[Livonija|Livoniju]], bet vēlāk krustneši šo nosaukumu attiecināja uz visām iekarotajām zemēm Baltijas jūras austrumu krastā. [[Indriķa Livonijas hronika]] Daugavas līvus dēvēja par &quot;augšgala līviem&quot; (''livones superiores''). Daugavas līvu pašnosaukums ir bijis &quot;daugavieši&quot; ({{val-la|Dunenses}}) jeb &quot;veinali&quot; (''Veinalenses'').&lt;ref&gt;[http://www.dmgh.de/de/fs2/object/display/bsb00000734_00100.html?sortIndex=010%3A070%3A0031%3A010%3A00%3A00&amp;zoom=1.50&amp;html=true Heinrici Chronicon Livoniae X.6.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Daugavas un Gaujas lejteces zemju pakļaušana (1193—1215)|Livonijas krusta karu pirmajā periodā (1193—1206)]] [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] ar krustnešu palīdzību pakļāva Daugavas līvu zemes. 1211. gada vasarā pēc bīskapa Alberta un krustnešu vienošanās [[Aizkraukles pilskalns|Aizkraukles pilsnovadu]] un trešdaļu no [[Salaspils]] (''Holme'') un [[Doles sala]]s (''insula regina'') pilsnovadiem pārņēma [[Zobenbrāļu ordenis]]. [[Ikšķile]]s un [[Lielvārdes viduslaiku pils|Lielvārdes pilsnovadi]] bija izlēņoti bīskapa vasaļiem.

Saskaņā ar 1212. gada vasarā noslēgto [[Jersikas miera līgums|Jersikas miera līgumu]] [[Polockas kņazs]] Valdemārs atteicās no savām meslu kunga tiesībām uz Daugavas līvu zemi. [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autines sacelšanās]] laikā 1212. gada rudenī līvu kungi mēģināja atgūt zaudēto patstāvību, bet cieta sakāvi. Liela daļa no Daugavas līvu zemēm integrējās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Letu gals|Letu gala]] teritorijā (Ikšķiles, Lielvārdes, [[Suntaži|Suntažu]] un [[Madliena]]s [[draudžu novadi]]).

== Teritorija ==
Daugavas līvu novads sniedzās no [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] rietumos līdz [[Aizkraukle]]i, cieši piekļoties [[Daugava]]s labajam krastam. Līvu galvenās apmetnes ar ostām bija [[Rīga]], Sala (Mārtiņsala, tagad - [[Salaspils]]), [[Ikšķile]], [[Lielvārde]] un Aizkraukle. Daugavas līvu zeme robežojās ar Gaujas līvu zemēm ziemeļos, [[Koknese (valsts)|Kokneses]] un [[Jersika (valsts)|Jersikas]] latgaļu zemēm austrumos, sēļu un zemgaļu zemēm dienvidos.

=== Daugavas līvu pilsnovadi krusta karu laikā ===
# [[Salaspils|Salas]] līvu pilsnovads ({{val|la|castrum Holme}}), kuru pārvaldīja līvu vecākais [[Ako]], bet katoļu priesteris līdz 1206. gadam bija [[Johans]].
# [[Ikšķile]]s līvu pilsnovads (''castrum Ykescolae''), kura pirmais bīskaps bija [[Meinards]], no 1201. gada to pārvaldīja bīskapa Alberta vasalis [[Konrāds no Meiendorpas]], vēlāk arī znots [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, kurš viņam dāvāja daļu no savas valsts
# [[Rīga]]s līvu pilsnovads (''Rige''), kuru pārvaldīja līvu vecākais [[Aso]], kristīts 1200. gadā
# [[Lielvārdes pils|Lielvārdes]] līvu pilsnovads (''castrum Lenevarde''), kuras līvu vecākais bija [[Uldevene]], no 1201. gada to pārvaldīja bīskapa Alberta vasalis Daniēls
# [[Aizkraukles pilskalns|Aizkraukles]] līvu pilsnovads (''castrum Asscrade''), kurā valdīja līvu vecākais [[Vievaldis]] 1219. gadā

== Iedzīvotāji ==
Lielākais iedzīvotāju blīvums bijis starp [[Ikšķile|Ikšķili]] un [[Salaspils|Salaspili]]. [[Rīga|Rīgā]] pirms vācu iebrukuma iedzīvotāju sastāvs bijis dažāds — [[līvi]], [[latgaļi]], [[kurši]], [[zemgaļi]], [[Vendi (Livonija)|vendi]].
Daugavas līvu iespiešanās agrākajā [[Zemgaļi|zemgaļu]] teritorijā iezīmēja pretēju tendenci baltu virzībai uz ziemeļiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080206033501/http://profundis.christian.net/gram_plaukts/katalogs.php?f=30&amp;p=1 Mūsu arheoloģiskie novadi]
* [https://web.archive.org/web/20120402070949/http://www.liis.lv/kultvest/kultura/latvija/kullat1/teksts1.htm Kultūra Latvijas teritorijā aizvēstures periodā]
* [https://web.archive.org/web/20070118082037/http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/libiesi/encik/lib_lpe.htm Lībieši]

{{Senlatviešu valstis}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas vēsture]]
[[Kategorija:Lībieši]]</text>
      <sha1>nl5645vlaenibbs6oejhd66elydq0bt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marija Naumova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>26284</id>
    <revision>
      <id>4301068</id>
      <parentid>4193849</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:57:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301068</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7711" sha1="qxt7avojfiwqemg5f4t9vlm54wtu0j4" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|           Vārds = Marija Naumova
|          Attēls = Maria Naumova 2.JPG
|         Att_izm = 200px
|        Apraksts = 
|            Fons = solists
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = Marie N
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1973|6|23}}
|           Vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
|     Instrumenti = 
|           Žanrs = [[popmūzika]]&lt;br /&gt;[[džezs]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja
|            Gadi = 1995—''pašlaik''
|Izdevējkompānija = ''[[Baltic Records Group]]''
|   Darbojies_arī = [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]]
|           Mlapa = [http://www.marien.lv www.marien.lv]
|         Dzimums = S
}}
'''Marija Naumova-Bullīta''' (dzimusi un plašāk pazīstama kā '''Marija Naumova''' {{dat|1973|6|23}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s dziedātāja, kas pazīstama arī ar skatuves vārdu '''''Marie N'''''. Vislielākais Naumovas panākums ir uzvara [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu &quot;[[I Wanna]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/marija-naumova-uzvar-eirovizijas-konkursa.d?id=3246126|title=Marija Naumova uzvar Eirovīzijas konkursā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|2|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā atzīta par [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].

== Biogrāfija ==
Tā kā Marijas Naumovas māte ir [[Aktieris|aktrise]], arī viņa jau bērnībā bija saistīta ar [[teātris|teātri]], savu pirmo lomu nospēlējot 10 gadu vecumā. Paralēli tam Naumova apmeklēja arī dziedāšanas nodarbības. Kopš 1995. gada Marija Naumova piedalījās vairākos jauno dziedātāju konkursos, bet 1997. gadā pirmoreiz sadarbojās ar komponistu [[Raimonds Pauls|Raimondu Paulu]], šo sadarbību turpinot arī vēlāk. 1998. gadā klajā nāca pirmais Naumovas solo albums [[krievu valoda|krievu valodā]] &quot;[[До светлых слёз]]&quot; ar R. Paula dziesmām.

2000. gadā Marija Naumova pirmoreiz piedalījās [[Eirodziesma 2000|Latvijas nacionālajā Eirovīzijas konkursa atlasē]] ar dziesmu &quot;For You, My Friends&quot;. 2000. gada decembrī tika izdots pirmais Marijas Naumovas albums [[latviešu valoda|latviešu valodā]] &quot;[[Ieskaties acīs]]&quot;, kas tapa sadarbībā ar [[Niks Matvejevs|Niku Matvejevu]], [[Elīna Garanča|Elīnu Garanču]] un [[Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris|J. Mediņa mūzikas skolas zēnu kori]]. Albums Latvijā ieguva Platīna diska statusu. 2001. gada sākumā Naumova atkal piedalījās [[Eirodziesma 2001|Eirovīzijas atlasē]], šoreiz ar dziesmu &quot;Hey Boy, Follow Me&quot; ieņemot 2. vietu aiz uzvarētāja [[Arnis Mednis|Arņa Medņa]]. Gada nogalē klajā nāca viņas nākamais solo albums &quot;[[Ma Voix, Ma Voie]]&quot; [[franču valoda|franču valodā]].

2002. gads Marijai Naumovai nāca ar uzvaru Latvijas [[Eirodziesma 2002|Eirovīzijas atlasē]] ar dziesmu &quot;I Wanna&quot;. 25. maijā Eirovīzijas finālkoncertā [[Tallina|Tallinā]] Naumova, startējot ar pseidonīmu ''Marie N'' kļuva par uzvarētāju, lielā mērā pateicoties krāšņajam šovam. Tajā pašā gadā tika izdoti uzreiz divi albumi &quot;[[On A Journey]]&quot; un tā latviskā versija &quot;[[Noslēpumi (albums)|Noslēpumi]]&quot;. 2003. gadā albums tika izdots arī [[Vācija|Vācijā]]. 2003. gada maijā, kad Latvija rīkoja Eirovīzijas finālkoncertu, Marija Naumova kopā ar [[Renārs Kaupers|Renāru Kauperu]] vadīja šo pasākumu. 2004. gadā iznāca nākamais Naumovas albums &quot;[[Nesauciet sev līdzi]]&quot;, kurā tika iekļautas dziesmas latviešu, angļu, franču un portugāļu valodās. 2005. gadā Marija Naumova tika iecelta par [[UNICEF]] labās gribas sūtni. Tā paša gada beigās iznāca albums &quot;[[Another Dream]]&quot; ar dziesmām franču un angļu valodās.

2016. gadā sadarbībā ar franču mūziķiem tika ierakstīts albums &quot;Uz ilūziju tilta&quot;, tas nāca klajā gada nogalē.

Kopš 2017. gada 17. novembra piedalās režisora [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] izrādē ''ART'' [[Dailes teātris|Dailes teātrī]].

== Diskogrāfija ==

{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:10em;&quot;| Nosaukums
! scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:20em;&quot;| Informācija
! Sertifikācija
|-
! scope=&quot;row&quot; | ''До светлых слёз'' 
|
* Izdots: 1999. gadā
* Izdevējs: autorizdevums
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]] 
| 
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Ieskaties acīs''
|
* Izdots: 2000. gadā
* Izdevējs: &quot;Būsim pazīstami&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], MC 
|[[Latvia|LV]]: Platīns&lt;ref&gt;Marija Naumova. http://www.brg.lv/artist.php?id=41163c5d922cf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161228191518/http://www.brg.lv/artist.php?id=41163c5d922cf |date={{dat|2016|12|28||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Ma Voix, Ma Voie''
|
* Izdots: 2001. gadā
* Izdevējs: &quot;Baltic Records Group&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]], MC 
|[[Latvia|LV]]: Zelts&lt;ref&gt;Marijai Naumovai zelta disks. http://www.delfi.lv/kultura/news/music/marijai-naumovai-zelta-disks.d?id=3806029&lt;/ref&gt;
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Noslēpumi''
|
* Izdots: 2002. gada decembrī
* Izdevējs: &quot;Baltic Records Group&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''On a Journey''
|
* Izdots: 2002. gada 30. decembrī
* Izdevējs: &quot;Baltic Records Group&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
* Albuma &quot;Noslēpumi&quot; angļu versija
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Nesauciet sev līdzi''
|
* Izdots: 2004. gada 7. decembrī
* Izdevējs: &quot;Baltic Records Group&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Another Dream''
|
* Izdots: 2005. gadā
* Izdevējs: &quot;Baltic Records Group&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Lullabies''
|
* Izdots: 2010. gada 3. decembrī
* Izdevējs: &quot;Baltic Records Group&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|- 
! scope=&quot;row&quot; | ''Uz ilūziju tilta''
|
* Izdots: 2016. gada 22. novembrī
* Izdevējs: &quot;Baltic Records Group&quot;
* Formāts: [[Kompaktdisks|CD]]
|
|}

== Lomas teātrī ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- bgcolor=&quot;#d1e4fd&quot;
! Gads
! Teātris
! Izrāde
! Loma
! Režisors
! Piezīmes
|-
| 2017-''pašlaik''
| [[Dailes teātris]]
| ''ART''
| sieviete
| Dž.Dž. Džilindžers
| 
|-
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.marien.lv Marijas Naumovas oficiālā mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120114142947/http://www.marien.lv/ |date={{dat|2012|01|14||bez}} }}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Arnis Mednis]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Too Much]]'' | virsraksts = {{ESC|Latvija}}s pārstāve [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[I Wanna]]'' | periods = [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = ''[[F.L.Y.]]''&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]''}}
{{Amatu secība | pirms = [[Tanels Padars]] / [[Deivs Bentons]] / [[Soul Miltia|2XL]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Everybody]]'' | virsraksts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[I Wanna]]'' | periods = [[2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | pēc = [[Sertaba Erenere]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Everyway That I Can]]''}}
{{kastes beigas}}
{{Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā}}
{{Eirovīzijas uzvarētāji}}
{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Naumova, Marija}}
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]]
[[Kategorija:2002. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>qxt7avojfiwqemg5f4t9vlm54wtu0j4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Spānijas pilsoņu karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>27321</id>
    <revision>
      <id>4301412</id>
      <parentid>4299088</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T05:58:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>diplomātija -&gt; diplomāts</comment>
      <origin>4301412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6519" sha1="pbqiz01enfduk3403ll6pw38oqf5r3v" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict    = Spānijas pilsoņu karš
| width       = 
| image       = [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-H25224, Guernica, Ruinen.jpg|275px]]&lt;br /&gt;[[Gernika]] pēc bombardēšanas 1937. gadā
| caption     = 	
| date        = {{dat|1936|7|17|N}} — {{dat|1939|4|1|N}}&lt;br /&gt;(2 gadi, 8 mēneši, 2 nedēļas un 1 diena)
| place       = [[Spānija]]&lt;br /&gt;[[Spāņu Maroka]]&lt;br /&gt;[[Vidusjūra]]&lt;br /&gt;[[Spāņu Gvineja]]
| coordinates = 
| map_type    = 
| map_relief  = 
| latitude    = 
| longitude   = 
| map_size    = 
| map_marksize = 
| map_caption = 
| map_label   = 
| territory   = 
| result      = Nacionālistu uzvara, republikas sakāve gāšana un [[Franko diktatūra Spānijā|Franko diktatūras]] izveidošanās
| status      = 
| combatants_header = 
| combatant1  = [[Attēls:Flag of Spain (1931–1939).svg|22px]] [[Republikāņi (Spānijas pilsoņu karš)|Republikāņi]]
| combatant2  = [[Attēls:Flag of the Bando Nacional (1936–1938).svg|22px]] [[Nacionālisti (Spānijas pilsoņu karš)|Nacionālisti]]
| combatant3  = 
| commander1  = [[Attēls:Flag of Spain (1931–1939).svg|22px]] [[Manuels Asanja]]
| commander2  = [[Attēls:Flag of the Bando Nacional (1936–1938).svg|22px]] [[Fransisko Franko]]&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of the Bando Nacional (1936–1938).svg|22px]] [[Hosē Sanhurho]]
| commander3  = 
| units1      = 
| units2      = 
| units3      = 
| strength1   = 450 000 kājnieku&lt;br /&gt;350 lidmašīnas&lt;br /&gt;200 tanku 
| strength2   = 600 000 kājnieku&lt;br /&gt;600 lidmašīnas&lt;br /&gt;290 tanku
| strength3   = 
| casualties1 = 175 000 nogalināto kaujas darbībā&lt;br /&gt;100 000- 130 000 nogalināti civiliedzīvotāji frankistu zonā
| casualties2 = 110 000 nogalināto kaujas darbībā&lt;br /&gt;50 000 nogalināti civiliedzīvotāji republikāņu zonā
| casualties3 = 
| notes       = 
| campaignbox = 
}}

'''Spānijas pilsoņu karš''' ({{val|es|Guerra Civil Española}}) ilga no 1936. gada 17. jūlijam līdz 1939. gada 1. aprīlim. Karš sākās ar atsevišķu Spānijas armijas ģenerāļu sarīkotu [[Valsts apvērsums|apvērsuma]] mēģinājumu pret [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otro republiku]], kurš izdevās tikai daļēji, aizsākot pilsoņu karu.

Apvērsumā Spānija izrādījās sadalīta starp divām naidīgām nometnēm: [[Fransisko Franko]] vadītajiem [[Nacionālisms|nacionālistiem]] un [[republika]]s atbalstītājiem. Nacionālistus atbalstīja [[Konservatīvisms|konservatīvie]], [[Katoļticība|katoliskie]] spēki, kā arī galēji [[Labēja politika|labējā]] Falangas partija. Republikāņu vidū bija gan [[Centrisms|centristi]], kas atbalstīja [[Kapitālisms|kapitālistisku]] [[Liberālisms|liberālo]] [[Demokrātija|demokrātiju]], gan [[Revolūcija|revolucionāri]] [[anarhisms|anarhisti]], [[Komunisms|komunisti]] un [[sociālisms|sociālisti]].

Republikāņi saņēma militāro atbalstu no [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Meksika]]s. Nacionālistus atbalstīja [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] [[Trešais reihs|Vācija]], [[Benito Musolīni|Musolīni]] [[fašistiskā Itālija]] un [[Antoniu di Oliveira Salazars|Salazara]] [[Estado Novo|Portugāle]]. Turpretī [[Apvienotā Karaliste]], [[Francijas Trešā republika|Francija]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] piekopa neiejaukšanās politiku. Karš beidzās ar nacionālistu uzvaru un [[Franko diktatūra Spānijā|Franko diktatūras]] izveidošanos, kas pastāvēja līdz 70. gadu beigām.

== Latviešu karavīri ==
Spānijas pilsoņu karā republikāņu valdības pusē piedalījās ap 120 brīvprātīgo no Latvijas un 25 latvieši no Padomju Savienības.

PSRS latvieši ar viltotiem personas dokumentiem piedalījās pilsoņu karā kā instruktori un padomnieki internacionālajās brigadēs. No Latvijas latviešiem ievērojamāko lomu Spānijas pilsoņu karā spēlēja republikāņu armijas ģenerālštāba pulkvedis [[Voldemārs Ozols]].

No Padomju Savienības latviešiem, kas 1936. gadā ieradās Spānijā, ievērojamākais bija ģenerālis [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]], kas darbojās republikāņu [[karaspēks|armijas]] ģenerālštābā kā galvenais militārais padomdevējs. Viņš bija republikāņu armijas virspavēlnieka ģenerāļa Hozē Miajas (''José Miaja'') labā roka. Bez Bērziņa padomnieku grupā bija kara revolucionārās padomes loceklis [[Dāvids Beika]], padomnieks [[aviācija]]s lietās [[Pēteris Pumpurs]], padomnieks [[artilērija]]s lietās [[Vilhelms Kumelāns]], padomnieki izlūkdienesta lietās [[Arturs Sproģis]], [[Kristaps Salniņš]] un citi. 1938. gada sākumā Padomju Savienība nāca pie slēdziena, ka karu uzvarēs Franko nacionālisti un tā gada vidū visu PSRS padomdevēju personālu atsauca no Spānijas.&lt;ref&gt;[http://www.laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=2901 Spānijas Pilsoņu karš un latvieši Piedalījās gan no Latvijas, gan no PSRS] Ēriks Ingevics, laikraksts &quot;Latvietis&quot; Nr. 226, 2012. gada 24. oktobrī&lt;/ref&gt;

1939. gada februārī pārējie latviešu karavīri šķērsoja Spānijas-Francijas robežu un tika internēti franču nometnes latviešu barakā (''15 Compania Letton''). Padomju [[diplomāts|diplomāti]] dažiem internētajiem, kā [[Rūdolfs Lācis|Rūdolfam Lācim (Vilkam)]], izkārtoja atļaujas caur [[Havra]]s ostu ar padomju kuģi izbraukt uz [[Sanktpēterburga|Ļeņingradu]]. Pārējiem internētajiem latviešiem, arī [[Žanis Grīva|Žanim Folmanim (Grīvam)]], [[Višī Francija]] ļāva atgriezties dzimtenē tikai pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā,&lt;ref&gt;[http://scepsis.net/library/id_1348.html Рудольф Лацис. Два года в Испании] No: ''Viva república! Воспоминания участников антифашистской войны в Испании''. Рига: Латвийское государственное издательство, 1957. С. 75-153] {{krieviski}}.&lt;/ref&gt; kad vēl bija spēkā 1940. gada 28. septembra [[Molotova—Ribentropa pakts|draudzības līgums starp PSRS un Vāciju]]. Daži latvieši palika Francijā un Otrā pasaules kara laikā darbojās franču pagrīdē pret vācu okupantiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānijas vēsture]]
[[Kategorija:Pilsoņu kari]]
[[Kategorija:Eiropas vēsture]]
[[Kategorija:Starpkaru periods]]
[[Kategorija:20. gadsimta kari]]
[[Kategorija:1930. gadi]]</text>
      <sha1>pbqiz01enfduk3403ll6pw38oqf5r3v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1. februāris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28416</id>
    <revision>
      <id>4301500</id>
      <parentid>4285493</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:42:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1.....</comment>
      <origin>4301500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7445" sha1="qeyzjvj0jkr7jc1ej7nc68zl94il1dd" xml:space="preserve">'''1. februāris''' ir gada 32. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 333 (334 garajā gadā) dienas.

== Vārda dienas ==
[[Brigita]], [[Indra (personvārds)|Indra]], [[Indris]], [[Indars]]

== Notikumi ==
* [[1861. gads]] — [[Amerikas pilsoņu karš]]: [[Teksasa]] atdalījās no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].
* [[1908. gads]] — [[Lisabona|Lisabonā]] tika nogalināts [[Portugāle]]s karalis [[Karlušs I]] un kroņprincis [[Luišs Filipi]] (''Luís Filipe'').
* [[1918. gads]] (pēc [[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]] {{dat||2|14}}) — [[Krievija]] pārgāja uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]].
* [[1920. gads]]:
** [[Latvijas brīvības cīņas]]: stājās spēkā pamiers ar [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]];
** darbību uzsāka [[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]].
* [[1958. gads]]:
** [[Ēģipte]] un [[Sīrija]] noslēdza pirmās vienošanās par apvienotas valsts [[Apvienotā Arābu Republika|Apvienotās Arābu Republikas]] izveidi.
** (pēc vietējā laika {{dat||1|31}}) — palaists pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Zemes mākslīgais pavadonis]] ''[[Explorer 1]]''.
* [[1982. gads]] — [[Senegāla]] un [[Gambija]] izveidoja brīvo konfederāciju, kuru nosauca par [[Senegambija|Senegambiju]].
* [[1959. gads]] — pēc referenduma [[Šveice|Šveicē]] tika pieņemts lēmums atļaut sievietēm balsot.
* [[1995. gads]] — [[Strasbūra|Strasbūrā]] parakstīta [[Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību|Eiropas Padomes konvencija par mazākumtautību aizsardzību]].
* [[2003. gads]] — [[STS-107]]: ''[[Space Shuttle]] [[Columbia (kosmoplāns)|Columbia]]'' atgriežoties no orbītas, starta laikā radušās cauruma dēļ, sadega un izjuka virs Teksasas štata ASV; bojā gāja visi 7 [[kosmonauts|astronauti]].
* [[2021. gads]]:
** [[Mjanma]]s bruņotie spēki veica valsts apvērsumu; aizturēts valsts prezidents [[Vins Mjins]], kā arī valdības vadītāja [[Auna Sana Su Či]].
** [[Kosova]] oficiāli nostiprināja diplomātiskās attiecības ar [[Izraēla|Izraēlu]] un paziņoja par vēstniecības atvēršanu [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/kosovo-formally-establishes-ties-with-israel-to-open-embassy-in-jerusalem/31079492.html|title=Kosovo Formally Establishes Ties With Israel, To Open Embassy In Jerusalem |date=1 February 2021|accessdate=3 February 2021|work=[[Radio Brīvā Eiropa]]}}&lt;/ref&gt;
** [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē vakcinēto skaits pārsniedza 100 miljonus
* [[2023. gads]] — finanšu krīzes apstākļos [[Libāna]]s centrālā banka devalvēja [[Libānas mārciņa|Libānas mārciņu]] par 90 %.

== Dzimuši ==
* [[1844. gads]] — [[Grenvils Stenlijs Hols]] (''Granville Stanley Hall''), amerikāņu psihologs (miris 1924. gadā)
* [[1871. gads]] — [[Helmers Hermansens]] (''Helmer Hermansen''), norvēģu sporta šāvējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1958. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Aleksejs Rikovs]] (''Алексей Рыков''), padomju politiķis (miris 1938. gadā)
* [[1894. gads]] — [[Džons Fords]] (''John Ford''), amerikāņu kinorežisors (miris 1973. gadā)
* [[1900.  gads Latvijā|1900. gads]] — [[Žanis Lipke]], ebreju glābējs Latvijā (miris 1987. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Klārks Geibls]] (''Clark Gable''), ASV aktieris (miris 1960. gadā)
* [[1902. gads]] — [[Lengstons Hjūzs]] (''Langston Hughes''), ASV rakstnieks (miris 1967. gadā)
* [[1915. gads]] — [[Stenlijs Metjūss]] (''Stanley Matthews''), angļu futbolists (miris 2000. gadā)
* [[1925.  gads Latvijā|1925. gads]] — [[Vladimirs Kaupužs]], latviešu kultūras darbinieks (miris 2020. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Boriss Jeļcins]] (''Борис Ельцин''), 1. Krievijas prezidents (miris 2007. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Terijs Džonss]] (''Terry Jones''), angļu aktieris, režisors un komiķis (miris 2020. gadā)
* [[1957. gads]] — [[Džekijs Šrofs]] (''Jackie Shroff'', जैकी श्रॉफ), Indijas aktieris
* [[1961. gads]] — [[Denjels Tani]] (''Daniel Tani''), ASV kosmonauts
* [[1965. gads]] — [[Brendons Lī]] (''Brandon Lee''), amerikāņu aktieris un cīņas mākslu meistars (miris 1993. gadā)
* [[1966.  gads Latvijā|1966. gads]] — [[Roberts Eglītis]], latviešu fiziķis
* [[1969. gads]] — [[Gabriels Batistuta]] (''Gabriel Batistuta''), Argentīnas futbolists
* [[1971. gads]] — [[Tomijs Salo]] (''Tommy Salo''), zviedru hokejists
* [[1978. gads]] — [[Klaudija Nīstade]] (''Claudia Nystad''), Vācijas distanču slēpotāja
* [[1979. gads]] — [[Aino Kaisa Sārinena]] (''Aino-Kaisa Saarinen''), Somijas distanču slēpotāja
* [[1984. gads]] — [[Derens Flečers]] (''Darren Fletcher''), skotu futbolists
* [[1989. gads]] — [[Alfreds Finnbogasons]] (''Alfreð Finnbogason''), Islandes futbolists
* [[1990. gads]] — [[Dens Goslings]] (''Dan Gosling''), angļu futbolists
* [[1994. gads]] — [[Džūlija Gārnere]] (''Julia Garner''), amerikāņu aktrise
* [[2000. gads Latvijā|2000. gads]] — [[Rūdolfs Sprukulis]], latviešu aktieris

== Miruši ==
* [[1691. gads]] — [[Aleksandrs VIII]] (''Alexander VIII''), Romas pāvests (dzimis 1610. gadā)
* [[1705. gads]] — [[Hanoveres Sofija Šarlote]] (''Sophie Charlotte von Hannover''), Prūsijas karaliene (dzimusi 1668. gadā)
* [[1733. gads]] — [[Augusts II Stiprais]] (''August II Mocny''), Polijas karalis un Saksijas kūrfirsts (dzimis 1670. gadā)
* [[1851. gads]] — [[Mērija Šellija]] (''Mary Shelley''), angļu rakstniece, (dzimusi 1797. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Ivans Paskevičs]] (''Иван Паскевич''), krievu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1782. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Karlušs I]] (''Carlos I''), Portugāles karalis (dzimis 1863. gadā)
* [[1936.  gads Latvijā|1936. gads]] — [[Kārlis Voldemārs Beldavs]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1868. gadā)
* [[1957. gads]] — [[Frīdrihs Pauluss]] (''Friedrich Paulus''), vācu feldmaršals (dzimis 1890. gadā)
* [[1958. gads]] — [[Klintons Deivisons]] (''Clinton Davisson''), amerikāņu fiziķis (dzimis 1881. gadā)
* [[1966. gads]] — [[Basters Kītons]] (''Buster Keaton''), amerikāņu aktieris (dzimis 1895. gadā)
* [[1971. gads]] — [[Rauls Hausmanis]] (''Raoul Hausmann''), vācu mākslinieks (dzimis 1886. gadā)
* [[1976. gads]] — [[Verners Heizenbergs]] (''Werner Heisenberg''), vācu fiziķis (dzimis 1901. gadā)
* [[2012. gads]] — [[Vislava Šimborska]] (''Wisława Szymborska''), poļu dzejniece (dzimusi 1923. gadā)
* [[2020.  gads Latvijā|2020. gads]]:
** [[Aivars Berķis]], latviešu mežsaimnieks, žurnālists un politiķis (dzimis 1936. gadā)
** [[Leons Briedis]], latviešu dzejnieks, atdzejotājs (dzimis 1949. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Rišards Šurkovskis]] (''Ryszard Szurkowski''), Polijas šosejas riteņbraucējs un treneris (dzimis 1946. gadā)
* [[2024. gads]] — [[Karls Vezerss]] (''Carl Weathers''), amerikāņu aktieris, režisors un amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1948. gadā)
* [[2025. gads]] — [[Horsts Kēlers]] (''Horst Köhler''), Vācijas prezidents (dzimis 1943. gadā)

== Brīvdienas un piemiņas dienas ==
* [[Imbolks]] (''Imbolc'', [[Īrija]])
* Gaisa spēku diena ([[Nikaragva]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Februāris]]</text>
      <sha1>qeyzjvj0jkr7jc1ej7nc68zl94il1dd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Valsts dati Kanāda</title>
    <ns>10</ns>
    <id>34007</id>
    <revision>
      <id>4301424</id>
      <parentid>3201491</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T06:31:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>sk. diskusiju</comment>
      <origin>4301424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1383" sha1="9oo2r20atvngm0xs00waayo4eyucxe9" xml:space="preserve">{{ {{{1&lt;noinclude&gt;|valsts datus rādīt&lt;/noinclude&gt;}}}
| nos             = Kanāda
| nos ģenitīvā    = Kanādas
| īsais nos       = Kanāda
| karogs nos = Flag of Canada (Pantone).svg
| karogs nos-1868 = Canadian Red Ensign 1868-1921.svg
| karogs nos-1921 = Canadian Red Ensign (1921-1957).svg
| karogs nos-1957 = Canadian Red Ensign (1957-1965).svg
| karogs nos-naval = Naval Jack of Canada.svg
| karogs nos-naval-1911 = Naval Ensign of the United Kingdom.svg
| karogs nos-naval-1921 = Canadian Blue Ensign 1921-1957.svg
| karogs nos-naval-1957 = Canadian Blue Ensign.svg
| karogs nos-1867-official = Flag of the United Kingdom.svg
| karogs nos-coast guard = Coastguard Flag of Canada.svg
| karogs nos-air force = Royal Canadian Air Force ensign.svg
| karogs nos-air force-1924 = Ensign of the Royal Canadian Air Force.svg
| karogs nos-army = Canadian Army Flag.svg
| valsts nosaukums = {{{valsts nosaukums|CAN&lt;!-- MUST MATCH SUFFIX OF PAGENAME!! --&gt;}}}
| izmērs = {{{izmērs|}}}
| nosaukums = {{{nosaukums|}}}
| variants = {{{variants|}}}
}}&lt;noinclude&gt;===Varianti===
*&lt;nowiki&gt;{{flaga|Kanāda}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Kanāda}}
*&lt;nowiki&gt;{{flaga|Kanāda|1868}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Kanāda|1868}}
*&lt;nowiki&gt;{{flaga|Kanāda|1921}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Kanāda|1921}}
*&lt;nowiki&gt;{{flaga|Kanāda|1957}}&lt;/nowiki&gt; = {{flaga|Kanāda|1957}}
[[Kategorija:Valstu datu veidnes|Kanazda]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>9oo2r20atvngm0xs00waayo4eyucxe9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skudra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>36231</id>
    <revision>
      <id>4301508</id>
      <parentid>2391646</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:57:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <origin>4301508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="424" sha1="la1cekhn5js7k989v0c6la9glhnbrlb" xml:space="preserve">'''Skudra''' var būt:

* kukainis, [[Skudru dzimta|skudru dzimtas]] pārstāvis.

== Uzvārds ==
[[Latviešu valoda|Latviešu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu:
:* [[Pēteris Skudra]] (1973) — latviešu hokejists;
:* [[Viktors Skudra]] (1943—2011) — latviešu jurists, Satversmes tiesas tiesnesis un Latvijas tieslietu ministrs.

{{uzvārds}}
{{nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Latviešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>la1cekhn5js7k989v0c6la9glhnbrlb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dabas parks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>38270</id>
    <revision>
      <id>4301253</id>
      <parentid>3235945</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:03:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301253</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1407" sha1="24bj8zutykzpc4ohh8fkxc8cfzdhjic" xml:space="preserve">'''Dabas parks''' ir [[aizsargājamā dabas teritorija]], kas pārstāv noteikta apvidus [[daba]]s un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērota sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.

Dabas parkos tiek veicināta ilgtspējīga teritorijas apsaimniekošana, kas ietver gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan tradicionālā ainavu rakstura uzturēšanu. Šajās teritorijās var tikt izveidoti izziņas un izglītības maršruti, informatīvi stendi un vides izglītības centri, kas palīdz apmeklētājiem labāk izprast dabas un kultūras mantojuma nozīmi.

[[Latvija|Latvijā]] ir 42 dabas parki.&lt;ref&gt;[http://daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/ Dabas parki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120527071408/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/ |date={{dat|2012|05|27||bez}} }} Dabas aizsardzības pārvalde&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080208055134/http://www.likumi.lv/doc.php?id=59994 Likums par īpaši aizsargājamām teritorijām]

{{ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dabas aizsargājamās teritorijas]]</text>
      <sha1>24bj8zutykzpc4ohh8fkxc8cfzdhjic</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301255</id>
      <parentid>4301253</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:04:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301255</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1471" sha1="5msfm1p4nj4as59avg4i8o2p1ar8bjn" xml:space="preserve">[[Attēls:Val Trupchun.jpg|thumb|Šveices nacionālais parks ]]
'''Dabas parks''' ir [[aizsargājamā dabas teritorija]], kas pārstāv noteikta apvidus [[daba]]s un kultūrvēsturiskās vērtības un kas ir piemērota sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai. Atpūtas organizēšana un saimnieciskā darbība dabas parkos veicama, nodrošinot tajos esošo dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu.

Dabas parkos tiek veicināta ilgtspējīga teritorijas apsaimniekošana, kas ietver gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan tradicionālā ainavu rakstura uzturēšanu. Šajās teritorijās var tikt izveidoti izziņas un izglītības maršruti, informatīvi stendi un vides izglītības centri, kas palīdz apmeklētājiem labāk izprast dabas un kultūras mantojuma nozīmi.

[[Latvija|Latvijā]] ir 42 dabas parki.&lt;ref&gt;[http://daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/ Dabas parki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120527071408/http://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_parki/ |date={{dat|2012|05|27||bez}} }} Dabas aizsardzības pārvalde&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080208055134/http://www.likumi.lv/doc.php?id=59994 Likums par īpaši aizsargājamām teritorijām]

{{ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dabas aizsargājamās teritorijas]]</text>
      <sha1>5msfm1p4nj4as59avg4i8o2p1ar8bjn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Epistemoloģija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>39581</id>
    <revision>
      <id>4301225</id>
      <parentid>4300740</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:07:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Veidi */ Papildināju, tulkojot angļu valodas rakstu</comment>
      <origin>4301225</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12365" sha1="qht0h2z36s42zp1juafli5rczmc0mqm" xml:space="preserve">{{Inuse2}}[[Attēls:Efez Celsus Library 5 RB.jpg|thumbnail|200px|''Episteme'' — statuja [[Efesa]]s bibliotēkā]]
'''Epistemoloģija''' ({{val|el|επιστήμη}}, ''epistḗmē'' — ‘zinātne’, ‘zināšanas’, {{gree|λόγος}}, ''lógos'' — ‘prāts’), arī '''zināšanu teorija''', '''izziņas teorija''' vai '''gnozeoloģija''' ({{val|el|γνώσις}}, ''gnósis'' — ‘atziņa’, ‘izzināšana’),&lt;ref name=&quot;svešvārdu vārdnīca&quot; /&gt; ir mācība par [[zināšanas|zināšanām]] un [[izzināšana|izziņu]], tā arī ir [[filozofija]]s nozare, kas pēta [[patiesība]]s priekšnosacījumus. Epistemoloģijā vēl pēta izziņas robežas, metodes un drošticamību. Būtībā tajā pēta, kā cilvēki zina to, ko zina. Tās uzdevums ir zināšanu problemātikas [[filozofija|filozofiska]] izpēte.

Epistemoloģijas pamatā ir izziņa par to, kā cilvēki var zināt par apkārtējo pasauli un kādā veidā viņi iegūst zināšanas. Epistemoloģija cenšas skaidrot, ko un kā iespējams zināt, aplūko atziņu dabu un cenšas noskaidrot cilvēka izpratnes robežas. Centrālie jautājumi ir atziņu izcelsme, to pamatojamība un pārbaudāmība.

Jautājumus par zināšanām un izzināšanu jau apskatīja [[Sengrieķu filozofija|sengrieķu filozofi]], piemēram, [[Platons]] un [[Aristotelis]]. Epistemoloģijas pirmsākumi meklējami 16. gadsimtā. 17. gadsimtā epistemoloģija kļuva par centrālo filozofijas virzienu [[Rietumu filozofija|Rietumu filozofijā]]. Viens no spilgtākajiem epistemoloģijas pārstāvjiem ir 18. gadsimtā dzīvojušais vācu filozofs [[Imanuels Kants]]. Viņa laikā šī nozare tika saukta par izziņas teoriju ({{val|de|Erkenntnistheorie}}). Terminu ‘epistemoloģija’ 19. gadsimtā sāka lietot skotu filozofs [[Džeimss Frederiks Ferjē]] (''James Frederick Ferrier'').

Galvenie epistemoloģijas virzieni ir [[empīrisms]], [[racionālisms]], [[kriticisms]] un [[fenomenoloģija]].

== Galvenie koncepti ==

=== Zināšanas ===
{{pamatraksts|zināšanas}}
Zināšanas ir viens no epistemoloģijas apskates objektiem. Zināšanas ir apziņa, izpratne, pazīšana vai prasme — visās šajās formās zināšanas nozīmē sekmīgu prāta darbību, kas ļauj cilvēkam nonākt izpratnē par realitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ahdictionary.com/word/search.html?q=knowledge|title=The American Heritage Dictionary entry: knowledge|last=Publishers|first=HarperCollins|website=www.ahdictionary.com|access-date=2025-06-25}}&lt;/ref&gt; Epistemologi parasti definē zināšanas kā individuālu kognitīvu stāvokli, kas ļauj cilvēkam izprast, interpretēt un mijiedarboties ar apkārtējo pasauli.Vairums epistemologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem: tās ir [[pierādījums|pamatotas]], [[patiesība|patiesas]] un [[ticamība|ticamas]]. Zināšanas veido [[patiesība]] un ticamība. Savukārt austriešu-britu filozofs [[Kārlis Popers]] ir viens no spilgtākajiem patiesības kā augstākās vērtības noliedzējiem.&lt;ref name=&quot;ortus&quot; /&gt; Viņš savā darbā &quot;Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki&quot; skaidri parāda, ka patiesība un vardarbība tās totālākajās formās vienu otru balsta. Viņš piedāvā [[falsifikācija|falsifikāciju]], nevis [[verifikācija|verifikāciju]].

Epistemologi nav vienisprātis par to, cik daudz cilvēki zina, piemēram, vai kļūdaini uzskati var tikt uzskatīti par zināšanām vai arī ir nepieciešama absolūta pārliecība. Visstingrāko nostāju ieņem radikālie skeptiķi, kuri apgalvo, ka zināšanu vispār nav.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The External World and Our Knowledge of it: Hume's Critical Realism, an Exposition and a Defence|url=https://books.google.lv/books?id=b8n609PDSrsC&amp;pg=PA314&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=University of Toronto Press|date=2008-01-01|isbn=978-0-8020-9764-4|first=Fred|last=Wilson|pages=314}}&lt;/ref&gt;

==== Veidi ====
Epistemologi izšķir dažādus zināšanu veidus.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Representing Organization: Knowledge, Management, and the Information Age|url=https://books.google.lv/books?id=HT8VDAAAQBAJ&amp;pg=PA162&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Oxford University Press|date=2004|isbn=978-0-19-877541-6|first=Simon|last=Lilley|first2=Geoffrey|last2=Lightfoot|first3=Paulo|last3=Amaral|pages=162–163}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Idea Of Higher Education|url=https://books.google.lv/books?id=eTjlAAAAQBAJ&amp;pg=PA40&amp;redir_esc=y|publisher=Society for Research into Higher Education|date=1990-05-01|isbn=978-0-335-09420-2|first=Barnett|last=Ronald|pages=40}}&lt;/ref&gt; Epistemologi vislielāko uzmanību velta zināšanām par faktiem, kuras filozofijā dēvē par [[Deklaratīvas zināšanas|deklaratīvām zināšanām]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/knowledg/|title=Knowledge {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-26|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tās ir teorētiskas zināšanas, kas ir neatkarīgas no lietošanas, jo nav saistītas ar vienu konkrētu mērķi, atšķirībā no praktiskajām zināšanām. Tas ir mentāls attēlojums, kas iemieso jēdzienus un idejas, lai atspoguļotu realitāti,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Cambridge Handbook of Thinking and Reasoning|url=https://books.google.lv/books?id=znbkHaC8QeMC&amp;pg=PA371&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Cambridge University Press|date=2005-04-18|isbn=978-0-521-82417-0|first=Keith J.|last=Holyoak|first2=Robert G.|last2=Morrison}}&lt;/ref&gt; piemēram zināšanas, ka [[Ķengurs|ķenguri]] lēkā. To teorētiskā rakstura dēļ parasti tiek uzskatīts, ka tikai radībām ar augsti attīstītu prātu, piemēram, cilvēkiem, piemīt deklaratīvās zināšanas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=What is this thing called Knowledge?|url=https://books.google.lv/books?id=sfUhAQAAQBAJ&amp;pg=PA4&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Routledge|date=2013-10-01|isbn=978-1-134-57367-7|first=Duncan|last=Pritchard|pages=4}}&lt;/ref&gt;

Deklaratīvās zināšanas kontrastē ar nedeklaratīvajām zināšanām — [[procedurālas zināšanas]] un [[tiešas zināšanas]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/atstat-visu-lai-butu-20575|title=Atstāt visu, lai būtu - Rīgas Laiks|website=www.rigaslaiks.lv|access-date=2025-06-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Procedurālās zināšanas ir izpratne par soļu vai darbību virkni, kas veicama konkrēta mērķa sasniegšanai,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsu.lv/pedagogisko-terminu-glosarijs/virstermini-proceduralas-zinasanas|title=Procedurālās zināšanas|website=RSU|access-date=2025-06-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; piemēram, [[Lazanja|lazanjas]] pagatavošana, un netiek apgūtas abstrakti bez konkrētas prakses.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Training Complex Cognitive Skills: A Four-Component Instructional Design Model for Technical Training|url=https://books.google.lv/books?id=o0I3IXLfXuAC&amp;pg=PA32&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Educational Technology|date=1997|isbn=978-0-87778-298-8|first=Jeroen J. G. van|last=Merriënboer|pages=32}}&lt;/ref&gt; Tiešas zināšanas ir zināšanas (pazīstamība ar kādu vietu, objektu vai personu), kas ir iegūtas parasti tiešas pieredzes rezultātā,&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; piemēram, zināšanas par to, kā garšo [[lakrica]], vai zinām, kā izklausās [[Bērns|bērnu]] smiekli.
[[Attēls:Immanuel Kant portrait c1790.jpg|thumb|222x222px|Analītisko—sintētisko argumentu iedalījuma saknes ir meklējamas [[Imanuels Kants|Kanta]] filozofijā.]]


Vēl epistemoloģijā tiek nošķirtas [[a priori un a posteriori|''a priori'' un ''a posteriori'']] zināšanas. ''A posteriori'' ir empīriskas zināšanas, kas iegūtas pieredzes rezultātā, piemēram, &quot;zināšanas, ka saule spīd&quot; vai &quot;spēja pēc smaržas saprast, ka gaļa ir samaitājusies&quot;.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://iep.utm.edu/apriori/|title=A Priori and A Posteriori {{!}} Internet Encyclopedia of Philosophy|access-date=2025-06-27|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Šāda veida zināšanas ir cieši saistītas ar novērojumiem balstītu zinātni un ikdienas dzīvi. Savukārt ''A priori'' ir zināšanas, kas iegūtas bez [[pieredze]]s un balstītas uz neempīriskiem faktiem, piemēram, zināšanas, ka 2 + 2 = 4. Tās raksturīgas tādām jomām kā matemātika un loģika.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rep.routledge.com/articles/thematic/a-posteriori/v-1|title=A posteriori - Routledge Encyclopedia of Philosophy|website=www.rep.routledge.com|access-date=2025-06-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Atšķirība starp ''a posteriori'' un ''a priori'' zināšanām ir būtiska diskusijā starp [[Empīrisms|empīristiem]] un [[Racionālisms|racionālistiem]] par to, vai visa zināšanu iegūšana ir atkarīga no maņu pieredzes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Two Fundamental Problems of the Theory of Knowledge|url=https://books.google.lv/books?id=pXd9AwAAQBAJ&amp;pg=PA31&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Routledge|date=2014-05-01|isbn=978-1-135-62683-9|first=Karl|last=Popper}}&lt;/ref&gt;

Līdzīgi var tikt nošķirtas analītiskas un sintētiskas patiesības (vai argumenti). Teikums ir analītiski patiess, ja tā patiesums ir atkarīgs tikai no tajā lietoto vārdu nozīmēm. Piemēram, teikums &quot;visi vecpuiši ir neprecēti&quot; ir analītiski patiess, jo vārds &quot;[[vecpuisis]]&quot; jau ietver nozīmi &quot;neprecējies&quot;. Teikums ir sintētiski patiess, ja tā patiesums ir atkarīgs no papildu faktiem. Piemēram, teikums &quot;[[sniegs]] ir balts&quot; ir sintētiski patiess, jo tā patiesums ir atkarīgs no aplūkotā sniega krāsas papildus vārdu &quot;sniegs&quot; un &quot;balts&quot; nozīmēm. A priori zināšanas galvenokārt tiek saistītas ar analītiskiem argumentiem, savukārt a posteriori zināšanas galvenokārt tiek saistītas ar sintētiskiem argumentiem. Tomēr ir strīdīgi, vai tas attiecas uz visiem gadījumiem. Daži filozofi, piemēram, [[Villards Van Ormans Kvains]], noraida šo atšķirību, sakot, ka nav analītisku patiesību.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Mind, Meaning and World: A Transcendental Perspective|url=https://books.google.lv/books?id=DR-VDwAAQBAJ&amp;pg=PA75&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Springer|date=2019-04-25|isbn=978-981-13-7228-5|first=Ramesh Chandra|last=Pradhan|pages=75}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Analyticity|url=https://books.google.lv/books?id=8kiPAgAAQBAJ&amp;pg=PR9&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q&amp;f=false|publisher=Routledge|date=2009-09-11|isbn=978-1-135-27841-0|first=Cory|last=Juhl|first2=Eric|last2=Loomis|pages=1—2}}&lt;/ref&gt;

==== Vērtība ====
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Izziņa ===
{{pamatraksts|izzināšana}}
Bez zināšanām epistemoloģijā apskata arī izziņu. Ar izziņas teorijas palīdzību mēģina izprast cilvēku [[informācija]]s apstrādes procesus, kā arī to likumsakarības.

=== Pārliecība un patiesība ===
{{Pamatraksts|Pārliecība|Patiesība}}Pārliecība ir mentālais stāvoklis, kuram raksturīga uzticēšanās kā patiesībai, [[Īstenība|īstenības]] atbilstībai, arī pārliecība par kā [[Vērtība|vērtību]], nozīmi bez [[Pierādījums (loģika)|pierādījumiem]], pārbaudes, piemēram, ka sniegs ir balts vai ka [[Dievs]] eksistē.

{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Pamatotība ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;svešvārdu vārdnīca&quot;&gt;{{grāmatas atsauce | title= Svešvārdu vārdnīca | publisher= Jumava | location= Rīga | page= 198 | isbn= 9984-05-879-4 | year= 2005}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;ortus&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://ortus.rtu.lv/science/en/publications/13112/fulltext | title= Patiesība tīklā | publisher= ortus.rtu.lv | author= Jānis Broks | accessdate= 2015. gada 7. decembrī|format=pdf}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{grāmatas atsauce | first1 = Staņislavs | last1 = Ladusāns | title = Daudzpusīgā gnozeoloģija: izziņas fenomenoloģija un vispārējā kritiskā gnozeoloģija. | publisher = SIA Atols | location= Rīga | year = 1994}}
* {{tīmekļa atsauce | url= http://vesture.eu/index.php/Gnozeolo%C4%A3ija | title= Gnozeoloģija | publisher= Vēstures enciklopēdiskā vārdnīca}}

{{filozofija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Epistemoloģija| ]]</text>
      <sha1>qht0h2z36s42zp1juafli5rczmc0mqm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts (bioloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41249</id>
    <revision>
      <id>4301239</id>
      <parentid>4230862</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:22:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301239</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8013" sha1="69sf49cahx04kg3vhki5xl475puhev8" xml:space="preserve">[[Attēls:Biological classification L Pengo vflip lv.svg|150px|thumbnail|Dzīvnieku bioloģiskā klasifikācija. Augiem tipa vietā ir nodalījums, bet kārtas vietā — rinda]]
'''Valsts''' ({{val|la|regnum}}) ir [[organismu klasifikācija]]s [[taksonomija (bioloģija)|taksonomiskā vienība]]. Tā ir otra augstākā taksonomiskā vienība uzreiz aiz [[impērija (bioloģija)|impērijas]]. Agrāk valsts bija augstākā organismu klasifikācijas iedalījuma vienība. Valstu sīkāks iedalījums ir [[tips (zooloģija)|tipi]] ([[zooloģija|zooloģijā]]) un [[nodalījums (botānika)|nodalījumi]] ([[botānika|botānikā]]).

== Valstu uzskaitījums ==
Zinātnieku vidū nav vienprātības par organismu sistemātiku. Jebkurš organismu iedalījums atspoguļo tā laika zināšanas, tāpēc sistemātika vairākas reizes ir mainīta. Tas attiecas arī uz valstu klasifikāciju. Aptuveni trīs ceturtdaļas no speciālistiem uzskata, ka dzīvo organismu klasifikācija ir šāda:
* Impērija {{TaksoSaite|Prokaryota|prokarioti}}
** Valsts {{TaksoSaite|Eubacteria|baktērijas}} jeb īstās baktērijas
** Valsts {{TaksoSaite|Archaea|arheji}} jeb arhebaktērijas
* Impērija {{TaksoSaite|Eukaryota|eikarioti}}
** Valsts {{TaksoSaite|Protista|protisti}}
** Valsts {{TaksoSaite|Fungi|sēnes}}
** Valsts {{TaksoSaite|Plantae|augi}}
** Valsts {{TaksoSaite|Animalia|dzīvnieki}}

Pēdējos gados notiek intensīvi pētījumi [[molekulārā bioloģija|molekulārbioloģijā]] un [[ģenētika|ģenētikā]], un tie liek izvirzīt arvien jaunas organismu valstis, kas iepriekš nosauktajā uzskaitījumā nav.

== Vēsture ==
Zviedru botāniķis un zoologs [[Kārlis Linnejs]] (''Karl von Linne'') 1735. gadā savā darbā ''Dabas sistēma'' ''[[Systema naturae]]'' publicēja, ka visi dzīvie organismi dalās divās valstīs — [[augi|augos]] un [[dzīvnieki|dzīvniekos]]. Par augiem uzskatīja organismus, kuri auga zemē un nekustējās, bet dzīvnieki bija tie, kas spēja kustēties.&lt;ref name=Madera&gt;Madera S. ''Bioloģija'' 2.daļa. Rīga : Zvaigzne ABC. 220. lpp. ISBN 9984-17-794-7&lt;/ref&gt; Pēc šādas pazīmes arī [[sēnes]] un [[baktērijas]] tika pieskaitītas augu valstij. Tai laikā zināmās [[vienšūņi|vienšūņu]] sugas tika iedalītas vai nu pie augiem, vai arī pie dzīvniekiem atkarībā no to spējas pārvietoties. 1866. gadā vācu biologs [[Ernsts Hekels]] (''Ernst Heinrich Philipp August Haeckel'') ierosināja izveidot trešo valsti [[protisti|protistus]] un iekļaut tajā organismus, kurus nevarēja viennozīmīgi ievietot ne pie augiem, ne pie dzīvniekiem. Protistu valstī tajā laikā ietilpa toreiz zināmie [[vienšūnas organismi]], kā arī [[sēnes]] un [[baktērijas]]. 1905. gadā E. Hekels piedāvāja savādāku protistu definīciju — protisti ir tikai vienšūnas organismi. Sēnes atkal tika pievienotas augu valstij.

1925. gadā franču zinātnieks [[Eduārs Šatons]] (''Edouard Chatton'') protistus sadalīja vēl sīkāk, tas ir — [[prokarioti|prokariotu]] protistos un [[eikarioti|eikariotu]] protistos. Dažreiz uzskata, ka viņš sadalīja visu dzīvo dabu divās daļās, tas ir, prokariotos un eikariotos, taču E. Šatons pētīja gandrīz tikai protistus.&lt;ref name=Balodis&gt;[http://skolai.daba.lv/proj_materiali/macibu_materiali/a/valstis_domeni_imperijas_vgb.pdf Balodis V. Ģ. Valstis, domēni un impērijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221012150503/http://skolai.daba.lv/proj_materiali/macibu_materiali/a/valstis_domeni_imperijas_vgb.pdf |date={{dat|2022|10|12||bez}} }}. Skatīts: 2021. gada 1. martā&lt;/ref&gt; Tajā pašā laikā amerikāņu biologs [[Herberts Kouplends]] (''Herbert Faulkner Copeland''), neatkarīgi no E. Šatona, 1938. gadā izdalīja ceturto valsti — [[monēras]], kurā iekļāva baktērijas un [[zilaļģes]], kas iepriekš bija daļa no protistiem.&lt;ref name=enciklop&gt;[https://enciklopedija.lv/skirklis/944 Kondratovičs U. Bioloģija. Nacionālā enciklopēdija]. Atjaunots: 2021. gada 19. februārī. Skatīts: 2021. gada 2. martā&lt;/ref&gt; Atlikušie organismi bija ar kodoliem šūnās un tika nosaukti par [[protoktisti]]em (''Protoctista''). H. Kouplends protoktistu valstī iekļāva arī sēnes.&lt;ref name=Balodis /&gt;

[[Attēls:Phylogenetic tree.svg|thumbnail|250px|Filoģenētiskais dzīvības koks. Tajā redzami trīs galvenie atzari, kurus ierosināja izveidot Karls Vozs, un tālāk katrs mazākais atzars veido savu valsti pēc jaunākajiem molekulārās bioloģijas un ģenētikas pētījumiem]]
1959. gadā [[Roberts Vitakers]] (''Robert Harding Whittaker'') ieteica sēnes izdalīt atsevišķā valstī. Viņš pamatoja, ka sēnes nav ne augi, ne protisti un tām ir vairākas dzīvniekiem raksturīgas pazīmes.&lt;ref&gt;[https://doi.org/10.1086/402733 Whittaker R. H. On the Broad Classification of Organisms] Publicēts : The Quarterly Review of Biology Volume 34, Number 3, Sep., 1959&lt;/ref&gt; Tajā laikā molekulārbiologi jau bija pierādījuši, ka sēnes ir daudz tuvākas dzīvniekiem nekā augiem. R. Vitakers uzsvēra, ka sēnēm ir no augiem vai dzīvniekiem atšķirīgs barošanās veids. Tās ir [[saprotrofi]] organismi, kas barību iegūst no organiskajām vielām, kuras sadalās.&lt;ref name=Madera /&gt; Par protistiem viņš uzskatīja visus vienšūnas organismus un tikai 10 gadus vēlāk atzina H. Kouplenda ieteikto monēru valsti. 1970. gadā amerikāņu ģenētiķe [[Linna Margulisa]] (''Lynn Margulis'') R. Vitakera piecu valstu sistēmu padarīja zinātnieku vidū populāru. Šajā klasifikācijā izdala [[monēras|monēru]], [[protoktisti|protoktistu]], [[sēnes|sēņu]], [[augi|augu]] un [[dzīvnieki|dzīvnieku]] valstis.&lt;ref name=Balodis /&gt;

1970. gadā sāka lietot terminu ‘virsvalsts’. Tādas tika izdalītas divas — [[prokarioti]] un [[eikarioti]]. Lai gan šos terminus ieviesa Eduārs Šatons, viņš tos attiecināja tikai uz protistiem, nevis uz visiem dzīvajiem organismiem. 1978. gadā britu mikrobiologs [[Tomass Kavaljē-Smits]] (''Thomas Cavalier-Smith'') šīs divas virsvalstis nosauca par [[impērija (bioloģija)|impērijām]].&lt;ref name=Balodis /&gt; Līdz ar to valsts kļuva par otrā līmeņa taksonomisko vienību.

1977. gadā [[Karls Vozs]] (''Carl Richard Woese'') atklāja, ka baktērijas var iedalīt divās grupās, tas ir, īstajās [[baktērijas|baktērijās]] un [[arheji|arhebaktērijās]]. Viņš domāja, ka arhebaktērijas ir senākas, jo daudzas to sugas dzīvo ekstrēmās vidēs. Tās spēj dzīvot apstākļos, kādi varēja būt uz Zemes dzīvības rašanās laikā. Mūsdienās zinātnieki domā, ka arhebaktērijas ir jaunākas par īstajām baktērijām, kā arī tieši no tām [[evolūcija]]s gaitā radušies eikarioti. K. Voza atklājumam par divām baktēriju grupām apstiprinoties, tika izdalītas sešas valstis. Šādu iedalījumu joprojām atzīst vairums mūsdienu zinātnieku.&lt;ref name=Madera /&gt;&lt;ref name=Balodis /&gt;

Pēdējos gados notiek intensīvi pētījumi [[molekulārā bioloģija|molekulārajā bioloģijā]] un [[ģenētika|ģenētikā]], un tie parāda, ka dažas organismu grupas neiekļaujas viennozīmīgi kādā no iepriekš nosauktajām valstīm. Līdz ar to tiek piedāvāti arī citi iedalījuma modeļi. Mūsdienās dabas daudzveidību papildus valstīm un impērijām klasificē arī trīs domēnos – arhejos, baktērijās un eikariotos.&lt;ref name=enciklop /&gt; Notiek diskusijas arī par vīrusu iekļaušanu dzīvās dabas sistēmā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://earthlingnature.wordpress.com/2011/12/05/a-brief-history-of-the-kingdoms-of-life/ A Brief History of the Kingdoms of Life] at Earthling Nature
* [http://waynesword.palomar.edu/trfeb98.htm The five kingdom concept] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080219132920/http://waynesword.palomar.edu/trfeb98.htm |date={{dat|2008|02|19||bez}} }}

{{Taksonomiskās vienības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija]]</text>
      <sha1>69sf49cahx04kg3vhki5xl475puhev8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kapulauks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>41497</id>
    <revision>
      <id>4301510</id>
      <parentid>3953046</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:00:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>Vismaz lietuvieši arī nošķir &quot;senkapis&quot; un &quot;kapinynas&quot;.</comment>
      <origin>4301510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7154" sha1="oetgw9hs9z62qhhuv17ya13oizrw70c" xml:space="preserve">{{Atsauces+}}
[[Attēls:Senkapi.jpg|thumb|200px|Arheoloģisko izrakumu gaitā atsegti skeleti Puzes Lejaskroga kapsētā]]

'''Kapulauks''' ir pirmskristietības laikmeta apbedījuma vieta, kas [[Latvija]]s teritorijā sastopami līdz 13. gs. [[Ziemeļu krusta kari]]em.

Mēdz būt dažādu veidu kapulauki: līdzenie, uzkalniņu, akmeņu krāvuma, akmens laivveida krāvuma u.c. kapulauki. Arī apbedīšanas veidi kapulaukos mēdz būt dažādi: inhumcijas (jeb t.s. skeletkapi, mirušie apbedīti vai nu ar vai bez piedevām, ar vai bez šķirsta visdažādākajās pozās); [[kremācija]]s (jeb t.s. ugunskapi, ķermenis tiek sadedzināts sārtā, reizēm ar visām līdzi dotajām lietām, kremētie kauli var tikt aprakti urnās, bedrēs vai izkārtoti anatomiskā secībā, tāpat arī lietas); kenotafi (jeb t.s. simboliskie apbedījumi, tiek apbedītas tikai lietas, bez mirušā ķermeņa).

== Kapulauku atrašana ==

Kapulaukus dabā atpazīt ir samērā grūti, parasti tiem nav ārēju pazīmju un tos var atšķirt pēc lauku darbu laikā atrastiem savrupatradumiem — senlietām vai kaulu fragmentiem.

Vieglāk atpazīt pēc nosaukuma, ko vietas apzīmēšanai lieto vietējie iedzīvotāji. [[Kurzeme|Kurzemē]] kapulaukus visbiežāk sauc par &quot;zviedru kapiem&quot;. Šāds nosaukumi saistāms ar to, ka jaunākās vēstures notikumi cilvēkiem šķiet tuvāki un tāpēc senie apbedījumi tiek attiecināti uz senākiem &quot;zviedru laikiem&quot;. Savukārt [[Latgale|Latgalē]] senie kapulauki reizēm tiek dēvēti par &quot;franču kapiem&quot; vai &quot;krievu kapiem&quot;.

Akmenskrāvuma kapulauku nosaukums bieži tiek saistīts ar [[velns|velnu]]: &quot;[[velna laivas]]&quot;, &quot;velna klēpis&quot;, &quot;velna kancele&quot;, kas saistāms ar [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] cīņu pret [[pagānisms|pagānisma]] kultūras paliekām.

== Kapulauku veidi Latvijas teritorijā ==

=== Līdzenie kapulauki un savrupapbedījumi ===

Akmens laikmetā Latvijā bija tikai līdzeni kapulauki. Vienīgais zināmais [[Neolīts|neolīta]] indivīda apbedījums atrasts [[Laukskolas apmetne|Laukskolas apmetnē]] pie [[Salaspils]]. Pazīstamākais vidējā akmens laikmeta kapulauks ir [[Zvejnieku kapulauks]], kurā atrasti mezolītam raksturīgie okerēti kapi, šeit apglabāts gan viens indivīds, gan grupveida apbedījumi. Ar akmens laikmetu datējams arī [[Kreiču apmetne|Kreiču kapulauks]], kurā apbedītie zemē guldīti gan izstiepti, gan sēdus pozā. [[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] interesantākais kapulauks ir Doles Ķivutkalnā, kur atklāts vīrieša un maza bērna dubultapbedījums, arī ugunskapi. [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmeta]] līdzenā kapulauka piemērs ir Lielvārdes Pārceltuves kapulauks, kurā atrakti 38 skeletkapi un 2 ugunskapi. [[Kurši|Kuršu]] apdzīvoto teritoriju vēlajā dzelzs laikmetā raksturo līdzenie ugunskapi (piemēram, Lībagu pagasta Sāraji), kas liecina par ugunsritu lielo nozīmi kuršu tā laika kultūrā.

=== Uzkalniņu kapulauki ===

Latvijas teritorijā uzkalniņu kapulauki parādās, sākot ar [[bronzas laikmets|Bronzas laikmetu]]. Tie tiek saistīti ar saimniecības sistēmas maiņu (pāreju uz [[zemkopība|zemkopību]] un [[lopkopība|lopkopību]]) un ietver ideju par aizkapa mājokli. Bronzas laikmeta uzkalniņu kapulauka piemērs ir Pukuļu kapulauks [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. Sākotnējie kauli nav vēlāk kalcinēti. [[Dzelzs laikmets|Dzelzs laikmetā]] uzkalniņu kapulauki bija izplatīti tikai [[Zemgale]]s, [[Sēlija]]s teritorijā un [[Vidzeme]]s dienvidos un tiek saistīti ar [[latgaļi|latgaļu]] un [[sēļi|sēļu]] priekštečiem. Uzkalniņu kapulauka veidotāji izdedzināja zemi, izveidoja laukakmeņu riņķi un visbeidzot uzbēra smiltis (piemērs — [[Īles pagasts|Īles pagasta]] Gailīšu kapulauks). Vidējā dzelzs laikmetā uzkalniņu nav. Vēlajā dzelzs laikmetā tie izplatīti Kurzemē ([[Sabile]]s Krievu kapi) un austrumu Latvijā, kā arī [[lībieši]]em ap [[Gauja|Gauju]].

==== Lībiešu uzkalniņu kapulauki ====
Lībiešu uzkalniņu kapulauki ir raksturīgi [[Gaujas senieleja|Gaujas upes baseina]] lībiešiem, un parasti atrodas pie mazas upes vai strauta un veido atsevišķas grupas ietvertas vienā kapulaukā. To pazīmes var būt ap 0,4-2,5 metru augstums un ap 3-15 metru diametrs. Parasti uzkalniņā apbedīts viens, vai retāk divi mirušie.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

==== Latgaļu uzkalniņu kapulauki ====
Latgaļu uzkalniņu kapulauki parādījās 10. gadsimtā, Latvijas austrumos, kur atrodas lielākie kapulauki. Vidzemē ir zināmi tikai 7 latgaļu uzkalniņu kapulauki. To pazīmes ir vidēji 0,3-0,8 metru augstums un 5-7 metru diametrs, un uzkalniņu ietver liels laukakmeņu riņķis. Uzbērumi ir veidoti no smilts un parasti nav akmens konstrukciju. Parasti uzkalniņā tiek apbedīts viens, vai retāk divi mirušie. Kapulauki ir saglabājušies mežainos apvidos, un gandrīz visi ir postīti ar mantraču ierakumu virsotnē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Akmeņu krāvuma kapulauki ===

Izplatīti tikai Latvijas ziemeļos, tradīcija ienākusi no tagadējās [[Igaunija]]s teritorijas. Agrīnākie akmens krāvuma kapulauki atrodas Ziemeļkurzemē un tiek datēti ar 2.—3. gs. pr. Kr. (Strazdes kapulauks). Akmens krāvuma kapulauki izplatīti tikai agrā un vidējā dzelzs laikmetā. Akmens krāvumu veidoja šādi: izveidoja no akmens četrstūri, tam piebūvēja paplašinājumus, kopējais garums varēja būt vairāki desmiti metru. Tajā bija gan uguns, gan skeletu kapi. Parasti kapulaukā atradās 1 —2 krāvumi. Līdz 5. gs. zināmi ap 80 tādu kapulauku, bet vēlāk jaunus apbedījumus veica vecajos kapulaukos.

=== Akmens laivveida krāvumi ===

[[Bronzas laikmets|Bronzas laikmeta]] akmens laivveida krāvumi jeb t.s. &quot;[[Velna laivas]]&quot; atrodamas tikai Ziemeļkurzemē un saistāmi ar līdzīgiem atradumiem tagadējās [[Somija]]s teritorijā. Latvijā esošie akmens laivveida krāvumi drīzāk ir izņēmums, nevis tipiska apbedīšanas tradīcija. Mūsdienās dabā apskatāmas tikai Birznieku un Bīlavu akmens laivas.

=== Citi veidi ===
Bez augstāk minētajiem, vēl pastāv arī:&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.historia.lv/sites/default/files/media/Biblioteka/Literatura/Metodiskie_materiali/2017/Novadpetnieku_macibas_04102017/vidzemes_arheologiskas_apbedijumu_vietas.pdf|title=Vidzemes arheoloģiskās apbedījumu vietas|last=Grīviņš|first=Valters|date=2017}}&lt;/ref&gt;

* ''Batariņi''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/atputa/19628-murjanu-un-stederes-senkapi-gaujas-libiesu-atdusas-vietas|title=Murjāņu un Stēderes senkapi – Gaujas lībiešu atdusas vietas|last=Ručevska|first=Ilze|website=www.aprinkis.lv|access-date=2023-02-23|language=lv-lv}}&lt;/ref&gt;
* Akmeņkrāvuma kapulauki (tarandas)
* Viduslaiku un jauno laiku kapsētas/apbedījuma vietas

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Kapi]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi]]
[[Kategorija:Kultūrvēsturiskie pieminekļi]]
[[Kategorija:Kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Aizvēsture]]</text>
      <sha1>oetgw9hs9z62qhhuv17ya13oizrw70c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Pirags</title>
    <ns>3</ns>
    <id>42260</id>
    <revision>
      <id>4301099</id>
      <parentid>4300340</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:16:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>/* Citāti */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4301099</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="266076" sha1="hd4wwjtloc3nc6ki0058q5r9pgge80d" xml:space="preserve">== Laipni lūdzam ==
Laipni lūdzam. Paldies par ieguldījumu vikipēdijā. Cik saprotu, ja man kaut kas būs neskaidrs (jautājams) par ebrejiem, drīkstēšu jautāt :) Pats nejūtos īpaši spēcīgs šajā jautājumā, kaut esmu uzrakstījis par vairākiem ebrejiem. Iespējams, varētu &quot;iemest aci&quot; un palabot?. Skat. [[Mordehajs Anilevičs]], [[Abrahams Šterns]], [[Abrahams Abulafija]], [[Teodors Hercls]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:27, 3 decembrī, 2007 (UTC)
:Nevajag ielādēt vairākus vienādus mazformāta attēlus; ja nepieciešams ielādēt attēlu no citas Vikipēdijas, [[:he:Image:KOOK.JPG|attēla  lapā]] jānoklikšķina uz attēla, lai iegūtu [http://upload.wikimedia.org/wikipedia/he/c/c4/KOOK.JPG pilnformāta attēlu], ko tad arī saglabā un augšuplādē, norādot precīzu adresi un autortiesību statusu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:10, 5 decembrī, 2007 (UTC)
:Kabalas portāla veidņu iekopēšana no angļu vikipēdijas mūsējā nav lietderīga - mums taču vēl nav šāda portāla (un vispār neviena portāla), tāpēc saite nestrādās. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 07:39, 9 decembrī, 2007 (UTC)
::Tas vai attēlam priekšā raksta Attēls: vai Image: neko nemaina, izskatās, ka Vikipēdijā nav tā pieminekļa attēla --~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#020087&quot;&gt;sist!&lt;/font&gt;]]&lt;/small&gt; 18:01, 25 decembrī, 2007 (UTC)
:::Lūdzu, neaizmirsti norādīt ielādēto attēlu izcelsmi un autortiesību statusu! Citādi pēc tam jāizskata visas vikipēdijas, no kurām tie varētu būt ņemti - labāk taču iekopēt saiti uzreiz, tas prasa tikai dažas liekas sekundes. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:58, 25 janvārī, 2008 (UTC)
::::Baidos, ka tos Asotes pilskalna un Varakļānu pils attēlus nevarēs izmantot, ja vien autori nav devuši atļauju attēlu brīvai izmantošanai jebkuriem mērķiem (ar izcelsmes norādi vien šeit nepietiek, jo attiecīgie objekti ir brīvi pieejami - katrs var pats tos nofotografēt un neizmantot aizsargātus attēlus). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:22, 27 janvārī, 2008 (UTC)
::::Tas pats attiecas uz tām ievērojamu cilvēku fotogrāfijām. Ja par šo personu ir daudz rakstu citās lielās vikipēdijās, bet attēla nekur nav - tas nozīmē, ka brīva attēla pagaidām nav. Iespējams, ka var pielietot [[Wikipedia:Godprātīga lietošana|fair use]], bet to vajadzētu praktizēt pēc iespējas mazāk. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:45, 27 janvārī, 2008 (UTC)

==Laudons vai Ļaudons ?==
Sveiks, lūdzu paskaties [[Diskusija:Ernests Gideons fon Ļaudons]] būtu labi, ja tu izklāstītu savu viedokli par to kā šis uzvārds rakstāms un kāpēc ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#020087&quot;&gt;sist!&lt;/font&gt;]]&lt;/small&gt; 19:25, 27 janvārī, 2008 (UTC)

==Hāpsala==

*Pirmkārt, raksts [[Hāpsalu]] jau bija.
*Otrkārt, pierādi, lūdzu, ka Hāpsala, nevis Hāpsalu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:05, 29 janvārī, 2008 (UTC)

** Piedodiet, ja aizvainoju, bet manuprāt senās Baltijas pilsētas būtu labāk saukt latvešu valodā vēsturiski iegājušos vārdos. Līdz 1940. gadam Haapsalu tika konsekventi saukta par Hāpsalu (piem. sk. &quot;Latviešu konversācijas vārdnīcu&quot;). Mēs taču nesakām Tallinna, Pērnu, Kaunas, Viļņus. Rīgā ir HĀPSALAS nevis Hāpsalu iela, VĪLANDES nevis Viljandi iela utt. Protams, Jums ir taisnība, ka Tērbatu tagad sauc vienīgi par Tartu, bet tas šķiet ir vienīgais izņēmums. Pīrāgs.
***Es varbūt kādreiz esmu pārāk ass, atvainojiet, toties gandrīz nekad neapvainojos. Protams, arī arī šajā gadījumā ne. :) Nu vikipēdijā sen (jau angļu versijā) pieņemts standarts, ka lieto nevis kā būtu labāk (ko var dažādi traktēt un iegrimt nebeidzamos strīdos), bet vispārpieņemtākās (populārākās) normas. Iespējams, Hāpsala arī šodien ir Hāpsala, vienīgi es &quot;savu&quot; Hāpsalu ņēmu no brošūras par igauņu valodas īpašvārdu atveidošanu (tiesa pavecu, LPSR laikā izdotu). Varbūt esmu kļūdījies, iespējams, ka Hāpsala ir eksonīms kā Pleskava kāda. Tomēr varbūt varam sarunāt, ka citkārt var izdiskutēt, pirms mainīt nosaukumu, jo kādam kāds pamats allaž ir bijis to saukt tajā &quot;pirmatnējā&quot; nosaukumā. Piemērs, Laudons/Ļaudons, es nemainīju uzreiz, bet liku uz diskusiju. Šoreiz Hāpsalas gadījumā aizrakstīju [[User:Kikos]], kurš ir profesionālis šajā jautājumā, kā viņš teiks pie tā palikšu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:29, 29 janvārī, 2008 (UTC)
***Mums ir arī Tērbatas, Abrenes, utt. un vēl nesen bija Kazarm'''j'''u iela. Ielām sava dzīve. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:32, 29 janvārī, 2008 (UTC)
***Neturēsim jau abas, nolemsim kā labāk un tad jau pāradresēsim. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:39, 29 janvārī, 2008 (UTC)
*** Tas ir OK, vienīgi dīvaini, ka konsekventas oriģinālrakstības ieviešanas gadījumā (kā angļiem) būtu jāraksta nevis Hāpsalu, bet Haapsalu. Nosaukums &quot;Hāpsalu&quot; manuprāt ir viens no PSRS laika hibrīdiem. Pīrāgs
*** Tā nav, tajā brošūrā bija vesela sistēma, un aa pārveidojās par ā, kas viņš faktiski arī ir, tikai pieraksta citādi. Hāpsala (bez u) varētu &quot;iet cauri&quot;, ja tas ir tā saucamais [[eksonīms]] t.i., ja tas ir atzīts par tradicionālu latvisku pilsētas nosaukumu kā Maskava, nevis Moskva. Ļoti iespējams, ka tā arī ir. Pats personīgi tomēr esmu par &quot;igauniskošanu&quot; (piemēram Sāremā man liekas dabiskāka nekā Sāmsala, jo tā nav &quot;mūsu sala&quot;), bet pakļaušos, ja piemēram valodas centrs apgalvos, ka lūk tos - neaiztikt, jo tāda ir latviešu valoda. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 00:08, 30 janvārī, 2008 (UTC)

== Attēlu autortiesības ==

Vajadzētu nopietnāk pieiet tiem vecajiem attēliem - ne vienmēr var tā rakstīt &quot;bez autortiesībām&quot;. Piemēram, [[:Attēls:Bruecke bei Goldingen 1939.jpg]] nav uzskatāms par tādu, kam beigušās autortiesības, jo tā izcelsmes lapā skaidrā vācu valodā rakstīts, ka gleznas autors miris 1991. gadā, tātad līdz 70 gadu noilgumam ir vēl ļoti tālu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:00, 26 martā, 2008 (UTC)


== [[de:Abraham_Isaak_Kook]] ==
Paldies für Deine Verbesserung auf de. Freundliche Grüsse, -- [[de:Lietotājs:gf1961|gf1961]]

== Tania Russof ==

Hello Pirags,

I hope you speak English. I'm German and do not understand Latvian, so I'll try it in English. I suppose it was you who added the name ''Taņa Rusova'' to the articles about ''Tania Russof'' in several Wikipedias, for example the German article [http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Tania_Russof&amp;diff=40788751&amp;oldid=31132519]. Unfortunately you did not mention any source for the name. Is that name supposed to be her &quot;real&quot; name, birth name or something like that? How do you know? Was it published somewhere? I'll look for a possible answer from you here, but the quickest way to reach me is my talk page in the German wikipedia ([[:de:Benutzer Diskussion:Rosenzweig]]). Regards --[[Lietotājs:Rosenzweig|Rosenzweig]] 08:47, 22 maijā, 2008 (UTC)

== Brīvmūrnieki ==

Varbūt Tu pats varētu visiem tiem ložu biedriem salikt kategorijas (vai nu pēc ložām, vai kā). Savādāk viņus bieži ir grūti salikt pēc nodarbes vai piederības. Arī interwiki būtu vēlamas. --&lt;small&gt;&lt;span style=&quot;border: 1px solid&quot;&gt;[[Lietotājs:Kikos|'''&lt;span style=&quot;background-color:White; color:#003333&quot;&gt; &amp;nbsp;Kikos&amp;nbsp;&lt;/span&gt;''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Vārdi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;/&lt;/span&gt;[[Special:Contributions/Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Darbi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;/span&gt;&lt;/small&gt; 09:52, 6 jūlijā, 2008 (UTC)
:Tev ir iespēja izteikt [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|savu viedokli par/pret daudzu brīvmūrnieku rakstu dzēšanu]]. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 08:27, 5 oktobrī, 2008 (UTC)

==Raksts Zemgale==
Skat. [[Diskusija:Zemgale]]

==Ieteikums==
Pēc iespējas centies izvairīties no '''bold''' lietošanas un virsrakstus raksti lūdzu pēc iespējas kodolīgākus, jo virsraksts ''&quot;Indriķa hronika par bīskapa Alberta aizliegumu apmeklēt Zemgales ostu 1200. gadā&quot;'' ir par garu. Centies tekstu pasniegt vairāk kā stāstu nevis kā uzskaitījumu. Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 21:22, 4 oktobrī, 2008 (UTC)

==Ložas==
Gribētu piebilst, ka vāciski trīs ir '''drei''', nevis &quot;drey&quot;, kā bija rakstīts rakstā par Jelgavas ložu &quot;Pie trīs kronētiem zobeniem&quot;‎ un vācu valodā tas skan nevis &quot;Zu den drey gekrönten Schwerdtern&quot;, bet gan &quot;Zu den drei gekrönten Schwerdtern&quot; (vismaz man tā skolā mācīja). Vajadzētu pārdēvēt pareizi tās pāradresācijas. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romāns Kolduns]] 18:39, 14 oktobrī, 2008 (UTC)
:Es to arī biju pamanījis, Romān, tomēr neņēmos labot, jo nav teikts, ka loža izmantoja klasisko vācu valodu. Varbūt kāds lejasvācu dialekts. Bet, lai jau Pirags pats atbild. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:55, 2 novembrī, 2008 (UTC)

==CAPS LOCK==
Sveiks. Paldies par lielo veikumu latviešu valodas Vikipēdijā. Lūgums virsrakstos un rakstos kopumā neizmantot CAPS LOCK (visus lielos burtus). Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 20:49, 2 novembrī, 2008 (UTC)

== Pāradresācijas ==

Lūdzu netaisi pāradresācijas uz neesošiem rakstiem (tipa Jūrkalnes pagasts -&gt; Jūrkalne). Tas ir uzreiz dzēšams pasākums. Tāpat ir nekorekti taisīt maldinošas pāradresācijas (Ādažu novads -&gt; Ādaži). Novads tomēr nav tas pats, kas tā centrālā apdzīvotā vieta. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:23, 23 decembrī, 2008 (UTC)


== Jaunie novadi rakstos ==

Sveiks! Vai tiešām lietderīgi ir visos rakstos ievietot jauno novadu dalījumu? Kāpēc līdz šim pagastu sarakstu nebija? Turklāt, rakstot &quot;bijušās ietilpstošās administratīvās vienības&quot;, jāpievieno arī likvidētās ciema padomes un Latvijas laika, cara laika pagasti. Varbūt vienkārši uzraksti rakstu par jauno teritoriālo iedalījumu!? Tā vairs neliekas neitrāla attieksme, bet tiešas simpātijas jaunajai administratīvi teritoriālajai reformai. [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:52, 7 janvārī, 2009 (UTC)

==tipa Pareizrakstība==
Sveiks. Paldies par ieguldījumu rakstā [[Talsi]] un citos. Lūgums rakstot gadus rakstīt tos pareizi piem. &lt;nowiki&gt;[[1950]]. gads&lt;/nowiki&gt; (ar atstarpi un bez nevajadzīgiem saīsinājumiem), nevis 1950.g. Tas pats attiecās uz gadsimtiem. Nevis 13.-14.gs., bet &lt;nowiki&gt;[[13. gadsimts|13.]]-[[14. gadsimts]]&lt;/nowiki&gt;. Aizrādījums tādēļ, lai citiem nav lieki tas jālabo. Ja jau rakstam, tad pareizi. Paldies par sapratni un veiksmi darbā. :)  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:43, 25 janvārī, 2009 (UTC)

== Kategorijas ==

Lūgums rakstiem pievienot kategorijas. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:48, 31 janvārī, 2009 (UTC)

==Ignore==
Kāds vispār ir ievērojis, ka šis tips nevienam neatbild NEKAD? Te ir teksts no aizpagājušā gada decembra, bet no Pirags'a ne ziņas. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:05, 31 janvārī, 2009 (UTC)
:Vienkārši cilvēks dod priekšroku rakstu veidošanai, ne pļāpāšanai. Tomēr gribētu vērst viņa uzmanību uz diskusiju [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Kŗoniķis?|kopienas portālā]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:23, 31 janvārī, 2009 (UTC)
::Bet šeit jau ir viens lietotāts, kurš neprot tā īsti latviešu valodu. Iespējams, ka arī šis ne bū, ne mē in letttische. Var jau neatbildēt, bet vismaz būtu ņēmis vērā to, ko raksta viņam --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 21:26, 31 janvārī, 2009 (UTC)

== Dear friend! ==

PAts vismaz paskaties uz savām pāradresācijām? Turpat blakus Nītaures pagasta topikā ir infokaste, kur ir minēts, ka Nītaures pagastā ir tāda apdzīvota vieta vārdā Nītaure un ja tu tagad esi veicis savu pāradresāciju, tad es spiedīšu uz to un neko neuzzināšu par apdzīvotu vietu Nītaure, bet atkal ieraudzīšu to pašu lapu par Nītaures pagastu... --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 20:35, 5 februārī, 2009 (UTC)

Man ir ideja kā varētu nodibināt &quot;pirmo kontaktu&quot; ar šo visnotaļ īpatnējo lietotāju, kurš absolūti nekomunicējas ar pārējiem - sāksim vienkārši atcelt visas viņa izmaiņas, līdz viņš nenokāps no sava Ziloņkaula torņa un nepaskaidros savu rīcību. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:00, 6 februārī, 2009 (UTC)
:Tas nenostrādā. Ir jau mēģināts. Varbūt biškuci nobanot, lai pievērstu uzmanību (ķipa viegls mājiens ar zarainu mietu ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 09:02, 6 februārī, 2009 (UTC)
::Laba doma! Mani arī sāk kaitināt dažādi Pīrāga uzlabojumi. Neesmu te ļoti aktīvs, bet Pīrāgu pamanīt ir viegli. Mūsdienu tēmu raksti tiek pārpludināti ar vēsturi, visur jauno novadu saraksti (vietā un nevietā), vārdu salīdzinājumi (kaut tie ir svešvārdi). [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:15, 6 februārī, 2009 (UTC)
Paskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rusova Livonijas hronika|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:10, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::Nu nezinu. Ja cilvēks negrib tusēt, tad tās ir viņa tiesības. Ieguldījums viņam ir ne mazais. Reakcija uz piezīmēm it kā ir.  Nu ko vēl?? Vēl varētu izvirzīt prasību pēc obligātas dalība draugos un čau - wiiki- draugiem - lol!!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 17:05, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::Baigais jau nu ieguldījums- nonstopā automātiski pārkopēt fragmentus no attiecīgās hronikas bez elementāriem labojumiem. Rezultātā lasi par to, ka kādu sita kā suni, par mistisko mestri nevis mestru utt. Bet varbūt tas ir liberālisms:D --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 17:13, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::Sliecos atbalstīt Gaujmalnieka nostāju. Lai plosās cilvēks, galu galu jebkurš drīkst labot viņa ralstus (neesmu novērojis, ka Pirags iesaistos rediģēšanas karos) + tam, ko viņš pievieno, informatīva vērtība ir, jo sevišķi, labi, ka viņš iesaistās visādu mazākzināmu Latvijas vēstures personu aprakstīšanā. Cita lieta gramatika un vēsturiskā ticamība, jo vēstures atziņas arī ir mainās. Tā, ka esmu neitrāls, jo par nekomunicēšanu jau nu gan nevajadzētu kaut kādus banus lietot. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 17:35, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::::Čatot vai čomoties neviens no Lietotāja:Pirags neprasa (vismaz es ne). Lai arī šeit ir pilnīga (noteikumu robežās) izteiksmes brīvība, mēs tomēr darām vienu kopēju darbu. Nenoliedzams ir šī lietotāja ieguldījums (sk. Feens'a tēzi), bet nevajadzētu aizmirst par kvalitāti. Rakstam ir jābūt enciklopēdiskam. Nedrīkst būt ''perekoss'' ne uz vienu pusi, jo tas uzreiz atainojas uz kopējo uztveri un ticamību. Nav taisnība Lietotājam:Gaujmalnieks. Autors Pirags nereaģē uz piezīmēm tā, kā visi pārējie. Pirags vienkārši pamet šo tēmu (sk. rakstus par masoņiem). Ļoti reti atgriežas, bet nekad nelabo ''enciklopēdiskā'' ziņā paša uzrakstīto. Ja mums būtu autoru komanda (bars/pūlis), kas ņemtos ar vēstures tēmu, tad tā nebūtu problēma, gan jau kāds sariktētu tā kā pienākas. Bet Pirags ņemas viens un neviens cits vai nu nejūtas spēcīgs un zinošs (kā es), vai arī tēma neinteresē, un visi ''tizli'' iekopētie citāti no hronikām paliek kur ir. Paskatieties rakstu [[Salaspils]]. 5 rindiņas par pilsētu un desmiti kilobaitu ar šo pilsētu tieši nesaistītas vēsturiskās informācijas. Vismaz būtu uzrakstījis, kur tā pils bija un kur tā kauja notika. Lasītājs tik un tā gudrāks nekļūst to visu lasot. Pirags arī uz šo brīdi laikam ir vienīgais, kurš apakšvirsrakstos liek wikisaites. It kā nav atbalstāma lieta. Tā kā gribētos tomēr uzzināt viņa viedokli par to ko viņš dara tieši tā kā viņš to dara un kāpēc ne tā kā vajadzētu. Nekādu čaw-čaw :) ''Aļo, garaž!'' --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:56, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::::Palabot jau varētu, tika ir viens BET, Pīrāga rakstu gadījumā tas nozīmētu rakstu taisīt gandrīz vai no nulles, respektīvi, praktiski viss ir jāpārveido, lai tas nebūtu vienkārši ielīmēts citāts no hronikas. Varbūt kādu veidni tiem rakstiem vajadzētu piekabināt? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 18:23, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::::::Vispār es piekrītu Feena un Gaujmalnieka nostājai, bet nupat jau paliek par traku - pēdējais raksts [[Stefans Grūbe]] sastāv no viena neliela teikuma ievadā un kārtējā hronikas megacitāta, kur tas Stefans Grūbe ir bezmaz vai garāmejot pieminēts - nu tas taču nav nekāds raksts! Likt uz dzēšanu? Mums jau stāv uz dzēšanu kaudze masoņu :( --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:56, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::::::Nu re, jau krietni labāk! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 7 februārī, 2009 (UTC)
Man šķiet, visi tagad ir šokā par jaunizceptajiem ''Valdniekiem Latvijas teritorijā'' :))) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:20, 8 februārī, 2009 (UTC)
:Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs
::[[Jānis Čakste]] bija Latvijas Valsts prezidents, [[Jurijs Andropovs]] bija padomju politiķis, [[Ņikita Hruščovs]] bija PSKP CK pirmais sekretārs, '''bet nekādā gadījumā viņi nav bijuši Valdnieki Latvijas teritorijā!'''  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:21, 8 februārī, 2009 (UTC)
:Es ieraudzīju un man labā acs sāka raustīties :D  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:04, 8 februārī, 2009 (UTC)

''Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs''&lt;br /&gt;
Viņš runā!!! Aleluja! --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 12:00, 8 februārī, 2009 (UTC)
::Lai slavēts tas Kungs!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 13:08, 8 februārī, 2009 (UTC)
:::Viņš runā, bet vienu un to pašu ... Jūs tiešām zinat, ka Pirags nav BOTs? :D  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 13:11, 8 februārī, 2009 (UTC)

==raksts par Rīgu==
Eu, davai vismaz [[Rīga|rakstā]], kas atzīts par vērtīgu, pacenties un veic kvalitatīvas izmaiņas. Un lūdzu bez linkiem virsrakstos un gariem citātiem no hronikām. Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#39597A&quot;&gt;Digital1&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#39597A&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 20:06, 14 februārī, 2009 (UTC)

== Sveiks! ==

Krievu valodā atradu šādu rakstu [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B5%D1%80%D0%BC%D0%B0%D0%BD_%D0%92%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%B3%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9 Герман Вартбергский], kurš esot bijis viens no Livonijas hroniku tulkotājiem [http://lv.wikipedia.org/wiki/Vartbergas_Herma%C5%86a_Livonijas_hronika Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]. Nezinu gan kā tev ir ar krievu valodu, ja proti, tad varbūt būtu interese izveidot rakstu kaut ar šādu bāzi? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 23:58, 21 februārī, 2009 (UTC)

== Lietuvas valdnieki ==

Pie Polijas karaļiem esmu uztaisijis šādu, varbūt palīdz - [[Veidne:Polijas monarhi]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 20:56, 4 martā, 2009 (UTC)

== Par kņaziem ==

Es nedēļu atpakaļ Tavus veidotos kņazu rakstus saliku kategorijā [[:Kategorija:Krievzemes kņazi]]. Vai nosaukums apmierina? Izmainīt to var jebkurā laikā. Kad būs vairāk varēs atsevišķi izdalīt novgorodiešus, kieviešus u.t.t. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 20:42, 8 maijā, 2009 (UTC)

==Vēsture==
Sveiks [[Lietotājs:Pirags|Pirags]]. Vai tu lūdzu nevarētu pacensties vēstures sadaļu rakstīt stāstošā teksta, nevis saraksta formā? Kā pēdējais piemērs ir raksts [[Ļaudonas pagasts]], kur tāda veida faktu pieraksta forma nebūtu vēlama. Tavs teksta rakstīšanas veids ir piemērots tikai gadu un datumu rakstos. '''Ļoti ceru no tevis sagaidīt atbildi.''' Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 20:46, 14 jūlijā, 2009 (UTC)

:Nu tā jau ir daudz labāk. Vēl tikai vajadzētu lielākos vēstures posmus atdalīt ar atstarpēm (tukšām rindiņām) lai teksts ir viegli uztverams, salikt linkus gadiem un gadsimtiem un tad jau būtu pavisam labi. Paldies, ka uzklausīji. Veiksmi darbā.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 21:54, 14 jūlijā, 2009 (UTC)
::Vēl viena maza piezīmīte. Lūdzu pievērs uzmanību pareizrakstībā: aiz tektuma punkts, aiz gadiem un gadsimtiem liec atstarpi un pašus gadus/gadsimtus kā saites ([[1955]]. gads ''nevis'' 1955.g., [[12. gadsimts]] ''nevis'' 12.gs). Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 22:04, 14 jūlijā, 2009 (UTC)

== Engures novads? ==

Nav Engures novads Kurzemē... Tā ir Zemgale. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:36, 23 jūlijā, 2009 (UTC)

== Attēls ==

Nav vajadzības ielādēt to Celestīna III portretu, ja Vikikrātuvē ir [[:File:Celestin III.jpg|tieši tas pats attēls]]. Jāatceras, ka paplašinājumi .jpg un .JPG tiek uzskatīti par dažādiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:56, 3 augustā, 2009 (UTC)

== Džedajs ==

Tu laikam esi kaut kāds 13. līmeņa džedajs - ne tu lasi ko raksti, ne lasi diskusijas, ne vispār reaģe - tik mauc. Tev pašam neliekas, ka tu uzvedies jocīgi un taisi patizlus rakstus? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:32, 6 augustā, 2009 (UTC)

== Indriķa hronika ==

Vai nebūtu labāk pilnu [[Indriķa hronika]]s tekstu ievietot [http://wikisource.org/wiki/Main_Page Wikisource] [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian latviskajā versijā]? Tad varētu vienkārši ievietot norādes uz attiecīgajām vietām un nebūtu rakstos jākopē lieli teksta blāķi. Lasītāji, kas vēlētos iegūt vairāk informācijas, sekotu šīm norādēm un nokļūtu pie pilnā teksta (nebūtu jāpaļaujas uz ārējiem avotiem, piemēram, http://www.historia.lv/, jo visa informācija būtu Vikipēdijas ietvaros). Tur jau esošos darbus latviešu valodā vari apskatīt, piemēram, [http://wikisource.org/wiki/Category:Darbi šeit]. Vienīgi nezinu gan kā ir ar hronikas latviskā tulkojuma autortiesībām. --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 13:30, 9 augustā, 2009 (UTC)
: Šķiet, problēmām nevajadzētu būt - cietīts Pīrāga k-gs pārraksta tikai XIX-XX gs. mijas populāro literatūru un tulkojumus, kas daudzviet pat bibliotēkās ir retums, nemaz nerunājot, ka vēstures zinātnē sen vairs netiek lietota. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 04:35, 16 augustā, 2009 (UTC)
::Citādi jau OK, bet tomēr derētu tos hroniku fragmentus kaut kā vairāk izcelt, jo pašlaik tie pārāk saplūst ar autora paša tekstu. Kaut vai kursīvu pielietot. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:52, 16 augustā, 2009 (UTC)
:::Man šai ziņā ir savs viedoklis - kam jābūt enciklopēdijā un kā jāveido raksta struktūru un saturu, - kas ir diametrāli pretējs Pīrāga pozīcijai, līdz ar to viņa darbā nejaukšos. Ja grib Merķeli, Švābi, Lautenbahu-Jūsmiņu un Veco Stenderu pārrakstīt, lai raksta. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 07:11, 16 augustā, 2009 (UTC)

==Translation of a short story==

Hi my friend!

I would like to request something from you. Yes, translation. I hope, it's not a bad thing for you. Some years ago I wrote a (really) short story about a lonely man (actually symbolized the Saami nation). I translated into some languages and I thought, it would be great to have it more, like also in Latviesu :) I made [[:hu:Szerkesztő:Eino81/Novellám számiul|this page]], the English (or Russian) translation is somewhere there. You can put the Latviesu translation there.  Thank you again! Sorry for my disturb... :( - [[:hu:User:Eino81]]

::Thank you for the translation!! :) --[[Lietotājs:Eino81|Eino81]] 20:32, 16 augustā, 2009 (UTC)

== Upes ==

Kārtojot informāciju par upēm, lietderīgi būtu kategorijas &quot;Xxxx rajona upes&quot; nomainīt pret attiecīgajām &quot;Yyyyy novada upes&quot; kategorijām. Tad gan jāskatās kartēs, jo piņķeris ne pa jokam :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:21, 7 septembrī, 2009 (UTC)

== Par amatniekiem ==

Saliku pa plauktiem masonu lietas - [[:Kategorija:Brīvmūrniecība]]. Maza piezīme - nevajag dublēt kategorijas. Šī augstākā kategorija jau ietilpst pie &quot;Brālībām&quot; un nav vajadzības to brālību likt klāt pie katras ložas. Tas pats ar &quot;Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā&quot;, jo &quot;Brīvmūrnieku ložas Latvijā&quot; tur ietilpst un pietiek. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 09:09, 15 oktobrī, 2009 (UTC)

== [[:lt:Lenkijos Karalystės ir kitų slavų kraštų geografinis žodynas|Geographical Dictionary of the Kingdom of Poland]] ==

Dear Pirags, I think that this article would deserve translation, as this dictionary contains lots of information about the history of Latvia and bordering areas. With best regards, [[Lietotājs:Rembecki|Rembecki]]

== Pāradresācijas ==

Sveiks! Paldies par informatīviem rakstiem. Par cik Tu veido rakstus ar gadu skaitļiem nosaukumā, vai nevajadzētu padomāt par pāradresācijām un nozīmju atdalīšanas lapām, jo daļu kauju nosaukumi ir vienādi un cilvēki diez vai meklēs tos kopā ar gadiem. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 08:33, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
:Ar šo &quot;botu&quot; nav iespējams sazināties. Viņš mūs vienkārši ignorē. No vienas puses, visi viņa raksti būtu jāizrevidē. Ja stingri pieietu, tad liela daļa būtu jādzēš, jo neatbilst Vikipēdijas prasībām. Ļoti daudz iebildumu būtu pret virsrakstiem. Pārāk lieli citātu blāķi. No otras puses, viņš lielu darbu ielicis, cits neviens no mūsu lietotājiem laikam nav tik zinošs Latvijas senvēsturē. Varbūt salikt tiem rakstiem kādas veidnes &quot;jāuzlabo&quot; vai varbūt kādu &quot;spešl&quot; veidni piekš viņa uztaisīt? Man pašam ar to negribētos ņemties.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:32, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
:::Veidni vajag par novecojošu valodu. Ne par visu rakstu, bet &quot;Šīs nodaļas valoda ... &quot;. Krieviem ir kas tamlīdzīgs, jāpaskatās. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 11:51, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
::Novecojušas literatūras nesakarīga un nestrukturizēta pārrakstīšana liecina tikai par lielu uzcītību, nevis zināšanām konkrētajā jomā (par zināšanām drīzāk gan pretēji). Neviens vēsturnieks tak ar to nekrāmēsies - nav iespējams uztaisīt zinātniski korektu enciklopēdisku rakstu a la &quot;kari ar igauņiem&quot; un neviens, kas vēstures zinātnē orientējas, to nedarīs. Tāpēc jau tas ir brīvs lauks, ko aizpildīt stāstu pārrakstītājiem. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 10:44, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
Jaunizveidotās nozīmju atdalīšanas lapas ir smukas un pareizas, bet vai tām nav jābūt vienskaitlī? [[Karagājieni uz Ugauniju]] vietā &quot;Karagājiens uz Ugauniju&quot;? Pēc manas saprašanas esošos variantus var atstāt, kā pāradresāciju uz vienskaitļa formu. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 07:39, 25 oktobrī, 2009 (UTC)

== Tas ir nopietni ==

Skatīt - [[:Vikipēdija:Kopienas portāls]]. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 16:46, 26 oktobrī, 2009 (UTC)

== Citāti ==

Lūgums citātus noformēt kā šeit: [[Georgs fon Eihštets]]. Avotu vikipēdijā pieņemts norādīt citāta beigās. Paldies. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:54, 6 novembrī, 2009 (UTC)
:Avots ir veidnē &quot;quotation&quot; kā otrs mainīgais (pirmais ir pats citāts), respektīvi, jāraksta pēc vertikālās svītras: &lt;nowiki&gt;{{citāts|bla-bla-bla|avots}}&lt;/nowiki&gt;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:03, 6 novembrī, 2009 (UTC)
::Sīkāk: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Citāts Veidnes paskaidrojumā].  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 19:45, 6 novembrī, 2009 (UTC)
Ja liek &lt;nowiki&gt;&lt;blockquote&gt;&lt;/blockquote&gt;&lt;/nowiki&gt;, kā rakstā [[Mindaugs]] citāta sākumā un beigās, tad rindkopas saplūst kopā. Nezinu, vai ir veids tādu ierobežojumu apiet, bet es lieku tos katrai rindkopai atsevišķi. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 22:15, 7 novembrī, 2009 (UTC)
:Jautājums visiem - vai vajag izmantot citātu &quot;dubultformatēšanu&quot; ar ''Veidne:Citāts'' un ''blockquote''? Varbūt papildus likt ''blockquote'' tikai īpaši lieliem fragmentiem? --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 23:27, 7 novembrī, 2009 (UTC)
== [[Bārta (upe)|Bārta]] ==
Please, place the image(s) to commons. Thank You. Pozhalujsta, dobavtje foto do commons tak, što by i inostrancy mogli poljzovatjsja kartinkoj reki [[Bārta (upe)|Bārta]]. Spasibo. --[[Lietotājs:Kusurija|Kusurija]] 19:04, 9 novembrī, 2009 (UTC)

== Attēli ==

Derētu uzreiz pie ielādēšanas ielikt pareizu saiti uz avotu un licenci, kā [[:Attēls:Valmieras plans 17.gs.jpg|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:15, 12 decembrī, 2009 (UTC)

Paldies, tagad ir OK. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:57, 12 decembrī, 2009 (UTC)


== Veselības jautājums ==

Tu mēdz arī skatīties kā tavi &quot;raksti&quot; izskatās, jeb tik mauc visu iekšā vienā pļurzā? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:45, 1 martā, 2010 (UTC)

== Uztveres problēmas ==

Cik noprotu, tad tu spītīgi turpini cūkoties un tagad izcūko rakstus līdz galam. Es tagad katru dienu atstāšu tev ziņojumu, līdz tu beidzot apjēgsi, ka podziņa &quot;Parādīt pirmskatu&quot; nav joka pēc. Par to, kāpēc pie izkopētu hroniku gabaliem jāliek izplūduša klekša bilde es pat nediskutēšu. izskatā ska visiem pārējiem uz to ir poher - man nē. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:55, 3 martā, 2010 (UTC)


== Dzēsanas veidnes ==
{{aizrādījums}}
Lūdzu tīši nelieciet dzēšanas veidnes raksta beigās, tā vikipēdijā nav pieņemts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 15:26, 18 martā, 2010 (UTC)

===Vispārīgie noteikumi===
* 1.1. Lietotāja pienākums ir Vikipēdijā uzvesties korekti, objektīvi un ar vēsu prātu.
* 1.2. Aizliegts apzināti vai ar nolūku jebkādā veidā izraisīt konfliktus starp lietotājiem.
* 1.3. Aizliegts jebkādā veidā personiski aizskart citus lietotājus.

===Esoša raksta rediģēšana===

Par esošu rakstu rediģēšanu tiek uzskatīta darbība, kurā jebkurš lietotājs rediģē esošu rakstu, veidni, sarakstu un citu rakstu.

* 3.2.1. Rediģējot esošu rakstu, tā autors ir pilnībā atbildīgs par rakstā ievietoto informāciju.
* 3.2.2. Aizliegts rediģēt un dzēst esošus rakstus veidā, kas klasificējas kā vandālisms.

* 3.2.4. Aizliegts rediģēt esošu rakstu, ievietojot tajā rupjības un/vai pielietot necenzētu leksiku

===Diskusijas===
Par diskusiju lapām tiek uzskatītas rakstu, veidņu, attēlu un citu rakstu diskusiju lapas, kā arī Kopienas portāls un Lietotāju diskusiju lapas.

* 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās).
* 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c.[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:17, 18 martā, 2010 (UTC)
:To, ka tu kopēt māki, šķiet, zina visi, kas tavus &quot;kvalitatīvos&quot; rakstus ir redzējuši. Pašam laikam vairāk par Ctrl+c/Ctrl+v nesanāk nospiest. Nekādu viedokli vai komentārus no tevis laikam mums - vienkāršajiem mirstīgajiem - nesagaidīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:37, 18 martā, 2010 (UTC)
::(Subjektīvs viedoklis) Paklau, ko piesienies cilvēkam? Pie tam visai nedžentlmeniski It kā nezinātu, ka Pirags nelabprāt iesaistās diskusijās. Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic. Ja kas nepatīk, maini. Viss, manuprāt, vienkārši.  --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:43, 18 martā, 2010 (UTC)
:::Kas ir, Krišiņ, nevari izturēt, ka kāds visus tavus asprātīgos tekstus vienkārši ņem un ignorē? :D --[[Lietotājs:Geimeris|Geimeris]] 21:57, 18 martā, 2010 (UTC)
::::Lūdzu bez kašķiem. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:24, 18 martā, 2010 (UTC)

== Autortiesības ==

Vai Jūs būtu tik labs un norādītu autortiesību licenci šiem attēliem: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Kaupo_uzkalnins_ainava.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Zenta_Mauri%C5%86a.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Isaiah_Berlin.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Nikl%C4%81vs_Hartmanis.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Pauls_Valdens_Latvijas_Augstskolas_rektors_1919.gad%C4%81_%28K%C4%81r%C4%BCa_Dor%C4%81ja_glezna%29.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Marcienas_muizas_kungu_maja.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Varaklanu_pils.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Asotes_pilskalna_zime.png]. Paldies! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:41, 18 maijā, 2010 (UTC)
:JGreenZeb - ja tu netaisies rakstīt par Pīrāga tēmām Pīrāga vietā, tad nepiesienies. Viņš drīkst uzvesties ''neordināri''. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:48, 18 maijā, 2010 (UTC)
::Izdarīju korekcijas. Tās pilis tomēr būtu dzēšamas, jo neatbilst ''fair use'' nosacījumiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:43, 19 maijā, 2010 (UTC)

== Tulkojuma autortiesības ==

Cienītais, ''Atskaņu hronikas'' tulkojumu, kuru tu izmanto, aizsargā autortiesības. Lūdzams, pārraksti rakstos nozīmīgos faktus, ieliec atsauci uz tiem un izvāc citātus (tie teksti patlaban ir daudz par gariem, lai tas skaitītos ''fair use'') vai arī es tos izvākšu, protams, nepapildinot attiecīgos rakstus - tava izvēle ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:52, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:Tas pats attiecas arī uz ''Indriķa hroniku'' ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:57, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::Tev ir laiks sakārtot rakstus līdz Jāņiem, pēc tam sākšu dzēst visus pārāk garos citātus no taviem rakstiem, kuru autori nebūs miruši pirms Otrā pasaules kara ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::Ko tu piesienies? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:04, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::Kas &lt;u&gt;tev&lt;/u&gt; atkal nepatīk ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::Man nepatīk kā tu uzbrūc cilvēkam, kas dara vērtīgu darbu
:::::''Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic --Feens 21:43, 18 martā, 2010 (UTC) ''
:::::Tas ir ļoti uzbrūkoši un kaitē vikipēdijas tēlam. Vispār jūs kā adminstratori varētu piesēsties kopistiski un vienoties par kopējām vadlīnījam - kad var dzīt Naruto-veidīgu sviestu, kad nē, kad var tulkot, kopēt, ķēpat bezjēgā, kad nē - būs vieglāk cilvēkus piesaistīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:16, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::Un to saka persona, kas izvieto šajos rakstos draudīgas uzlabošanas veidnes ar ultimātiem, kurus neizpilda. Man nav jāvienojas ar pārējiem admistratoriem, ja es skaidri redzu, ka cilvēks pārkāpj autortiesību likumu, citāti ir pieņemami, ja tie ir īsi, nevis, ja tiek pārkopētas veselas nodaļas ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:22, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::Tavs dārgais kolēģis kas te jau sen nerādās [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Krishjaanis#Uzlabo.C5.A1anas_veidne_un_termi.C5.86i šeit man parādīja] adminstrācijas viedokli. Pie tam es neko nevaru te izdarīt ''galīgi'', peitiek piespiest atcelt un viss. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:25, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::Un pareizi darīja, jo tavs piegājiens tiešām bija prasta piesiešanās bez kāda pamata ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:32, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::Oj, oj, jūs varētu sākt ko reāli darīt - tīrīt un adminstrēt - citādi sanāk ka kādam adminstratoram kādā piektdienas vakarā kas kašājās vienā vietā un tad sanāk epizodiska uzlekšana uz ecēšām, kas nekur tālāk arī netiek. Adminstratora tiesības tas nav tikai bonuss lai aizvērtu mani vai kādu &quot;edijs no 7c ir pimpis&quot; - neviens no tiem pāris adminiem kas te vēl šad tad rādās to vēl nav tā līdz galam apjēdzis. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:42, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::Nabadziņš, ja te kāds sāktu administrēt, tu no šejienes izlidotu kā korķis. Un `tīrīt` var jebkurš lietotājs, protams, ja to nedara civilizēti, tad adminiem rodas jautājums kāpēc tu apbižo citus lietotājus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:53, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::Tad pēc tevis teiktā es pieņemu ka mana (vēl) būšana te ir visas adminstrācijas impotences piemineklis? p.S. Es piemēram, nevaru izdzēst bildes kurām nav norādītas autortiesības. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 23:23, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::Nē, jo dzēšanai ir `administrēšana`, toties tu vari sameklēt šīs bildes, pielikt tām tagu un informēt cilvēkus, kas tās ielādējuši par to, ka jānorāda autortiesības ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:38, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Nu tas jau adminiņu darbs - savākt aiz visiem tiem kas nemāk darboties ar vikipediju - dzēst bildes kuram 2 gadus nav norādīti tagi un tiesības. Tā kā ķeries pie darba. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:13, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::Arī lietotāju darbs ir uzlabot Vikipēdiju, nevis tukši muldēt, tā kā ķeries pats pie darba un satago tos attēlus dzēšanai - dzēšanas kategorijas tiek iztīrītas pietiekoši regulāri, nevis reizi divos gados ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 00:26, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Kāda jēga [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:DSC09422.JPG tagot]? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:37, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::Ja runa ir par 1998. gadā izdoto Valda Bisenieka hronikas tulkojumu - viennozīmīgi jādzēš, var palikt tikai īsi citāti. Bildes iespēju robežās tiek sakārtotas, diemžēl brīvā laika ir tik, cik ir. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:38, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::Pašus adminus arī kādreiz derētu patīrīt... --[[Special:Contributions/217.24.78.128|217.24.78.128]] 23:08, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:Man patīk šī lietotāja sniegtie paskaidrojumi un plāns kļūdas novēršanai. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:47, 13 jūnijā, 2010 (UTC)
::Labs darbs ar tām autortiesībām. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:46, 16 jūnijā, 2010 (UTC)
Vai tev ir [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)|uztveres grūtības]] ? Es tos tekstus ko tu kopē no Historia.lv dzēsīšu, ja tu pats nevari sakārtot savus rakstus un būtu patīkami, ja tu vismaz nesarežģītu manu dzīvi liekot iekšā jaunus autortiesīu pārkāpumus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 20:25, 20 jūnijā, 2010 (UTC)
:Tā kā tu neko neesi sakārtojis un neesi arī neko mēģinājis apstrīdēt es tūlīt sākšu dzēst. Es pieņemu ka tu esi izmantojis tekstus no historia.lv un vadīšos pēc tulkojumiem tur, ja gadījumā kādam būs notecējis termiņš tas tiks atstāts, tomēr svētīgāk būtu tad to ielikt wikisource un ielikt linku uz to, nevis citēt visu tekstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:32, 23 jūnijā, 2010 (UTC)

== [[Mindaugs]] ==

Kāpēc [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mindaugs&amp;curid=9382&amp;diff=943696&amp;oldid=943655 šī izmaiņa] ir angliski? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:50, 12 jūnijā, 2010 (UTC)

== Pāvestu lēmumi par Livoniju ==

Nav labi tos aprakstīt pāvestu biogrāfijās (tā nav tā nozīmīgāka informācija par attiecīgo subjektu) var būt tos var minēt citā rakstā, piemēram uzrakstīt rakstu [[Livonijas vēsture]], kur pieminēt tos vai tamlīdzīgi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:45, 23 jūnijā, 2010 (UTC)

== Brīvmūrnieku saraksti ==

Vai tu nevēlies beidzot sakārtot savus rakstus ? (no B līdz F) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:55, 29 jūnijā, 2010 (UTC)

== Latviešu vārdi ==

Здравствуйте, Pirags. Прошу прощения, что пишу на русском и знаю, что это может быть для вас сложным, но я латышского к сожалению не знаю, а на английском это было бы намного дольше. Насколько я понял, вы полностью написали статью о латышских фамилиях здесь в Википедии.

Вы слышали о таком человеке как Велта Эрнестовна Сталтмане? Она опубликовала большое количество работ по латышской антропонимии (и ономастике). Дело в том, что я являюсь её внуком, она недавно скончалась... а у нас есть большое количество её статей на эту тему, двух монографий &quot;Латышская антропонимия: Фамилии&quot; (1981) и &quot;Ономастическая лексикография&quot; (1989) и даже неопубликованный 1000-страничный Словарь латышских фамилий (!).

Напишите пожалуйста, если вас это заинтересовало или если у вас какие-либо идеи, каким образом можно это использовать и принести пользу науке/людям, чтобы её труды не пропали зазря. Если у вас возникли проблемы с пониманием того? что я написал -- могу написать на английском. Спасибо вам! [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 19:52, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:Ļoti interesē. Kā ar Jums sazināties? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:00, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::Для начала, очень прошу писать на знакомых мне языках -- к сожалению, бабушка латышскому меня не обучила :( [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC) 
:Если Вы являетесь единственным наследником Велты Сталтмане и согласны передать ее труды в свободное общественное пользование (то есть отказаться от части имущественных авторских прав), тогда это может быть очень даже полезно для Википедии. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:04, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::Одной из моих интенций было опубликовать её работы под свободной лицензией (склоняюсь к Creative Commons), однако большинство её работ -- на русском, поэтому не пока, каким образом это может помочь именно латвийской части Википедии. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::Тексты на русском языке для начала можно пробовать опубликовать в русской Викитеке (читайте [http://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BA%D0%B0:%D0%90%D0%B2%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5_%D0%BF%D1%80%D0%B0%D0%B2%D0%B0 здесь]). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:33, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::Dear Soshial, most probably the best way how to use the heritage of your granmother is to publish her Dictionary of the Latvian Names in parallel translations e.g. Russian-Latvian-English. I can halp you by translation and by finding the most appropriate publisher if it is your intention. With best regards from Jūramala, --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:08, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::It would be so great if you really do that! But there is 1 and the most hard problem -- this dictionary/monograph is about 1000 pages and it is not in computer-readable format like word .doc/.rtf: it's just a scanned collection of non-OCR'ed pictures. By the way, what is your relation to this field of science? Thanks in advance. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:31, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::I'm not a linguist or historian, but I was allways extremely interested in historical curiosities and spiritual impulses moving through the centuries in most unpredictable pathways.  Wikipedia is my leisure time hobby to train my brain and to open the mind after the intensive job. Regarding the format of the Velta Staltmane's monograph I can do some inquires about the price of manual printing as well. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:49, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::Thank you, I would be very grateful if do that -- i will be waiting for your respond on this issue. But even more I may be in need of gathering such people (maybe even forming an initiative group?), that are interested in this research. Is it possible? Thx [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:12, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::Think big but start small - could you send me just one page of the Manuscript? Or simple description of the contents?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:34, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::We also have a test Wikisource in Latvian [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian here], if any of your materials are in Latvian. Also chech help pages on Russian or English Wikisources - they may have some information that could help you to deal with OCR issue. What format exactly is this work (I don't speak Russian, used Google Translate, perhaps I am missing something) ?
:::::::::P.S. BTW [[User:Kikos]] expresed great interest and asked how to contact you. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:35, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::Okay, in 1-2 days i will upload some materials: list of her publications ans excerpts from here unpublished dictionary. Thank everybody who's trying to help. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:04, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::I have scanned and uploaded some info about the book. It's russian&amp;latvian annotation plus manual about &quot;how to use the monography and what it is about&quot; written by the author. http://ifolder.ru/18460889 [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:56, 7 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Great. Please teach me how to reach the mentioned file on the site http://ifolder.ru/18460889--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 19:51, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::Ha ha, I also decided to take a look to see if it would be good for Latvian Wikisouce and couldn't get anything either, but I expected people speaking Russian would. I suggest you try uploading http://rapidshare.com/ that site is pretty straight forward (and dosen't require torrent software) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 20:08, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::Yep, sorry, my fault. It does not need any torrent software, just need to enter the number code. Anyway, here's the link to rapidshare :) http://rapidshare.com/files/405806273/monography.zip [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:00, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::I dunno all I ended up with was .torrent file. Anyway I still don't grasp what format this work has (the Latvian text is forword, it's not uncommon to have foreword in two languages and everything else in one), but as texts are mainly monolingual and don't appear to be wordlists they should go to wikisources in respective languages. Then we could link to them on respective articles, which would still mean that you get Latvian attention an your text is available for everyone ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:32, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::::Except for the forewords, the monograph is actually a wordlist of surnames. :) [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 10:18, 9 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::::Why didn't you put sample of those ? I don't quite see how list of surnames can be in several languages (translations of meaning ?) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 11:07, 9 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::::::Sorry, didn't thought about that. Here's the one page: http://img180.imageshack.us/img180/6757/p1010036x.jpg [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 17:47, 13 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::::I think ru.wikisource would be more approporiate for this, as there seem to be more content in Russian tha in Latvian (i.e. in this list Russian text seems to explain meaning of Latvian surnames, but nothing other than the surnames themselves is Latvian) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 18:04, 13 jūlijā, 2010 (UTC) 
::Good news, everyone! ([[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]) With the help of our friend we managed to put this dictionary into electronic format (initially we had only scanned images), soon we will try to find a corrector, editor and publisher here in Riga (and maybe win a grant in KKF). I hope that we will eventually succeed in this endeavour. Sveiki visiem. [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2017. gada 27. decembris, plkst. 23.49 (EET)
:::Congratulations and a Happy New Year! Laimīgu Jauno gadu!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 28. decembris, plkst. 07.53 (EET)
:: Cienījāmie [[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]. Kopš 2017. gada man izdevās iemācīties latviešu valodu, bet diemžēl neizdevās atrast izdevniecību (un arī vajag krievvalodīgo korektoru/redaktoru), kas ar to nodarbosies. Es joprojām taisos izdot vārdnīcu sabiedrības labā zem [[Creative Commons]] licences. Man paveicās, ka mums ir maketētājs, kurš to darīs, bet bez izdevniecības [[VKKF]] neņems šo projektu konkursā. Varbūt jums ir kādi padomi man? Kā citā veidā es varu saņemt naudas vai labāk palīdzību no cilvēkiem? [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 17.12 (EET)
:::Paldies par labo ziņu, es priecātos palīdzēt ar grāmatas izdošanu. Lūdzu aizrakstiet Natālijai Abrolai, atsaucoties uz mani un Veltas Staltmanes manuskriptu. Pēc tam informējit, kā Jums veicas!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 19.45 (EET)
::::Liels paldies, es viņai uzrakstīšu. Man jāpiemin jūsu vārds (es to nezinu) vai atsaukties uz Pirādziņu? :) [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 15. februāris, plkst. 10.01 (EET)

== Jānis Ruberts ==

Puse no tā raksta izskatās kopēta no darba, kas norādīts pie ārējām saitēm. Lūdzams pārraksti to, citādi nāksies tekstu dzēst kā autortiesību pārkāpumu. Turklāt avotus vajadzētu norādīt kā atsauces, nevis ārējās saites ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 14:02, 19 augustā, 2010 (UTC)
:Raksta pārtaisīšana par sarakstu nav pārrakstīšana. Teksts joprojām ir tieši tāds kā avotā. Turklāt taisīt rakstos šādus hronoloģiskos sarakstus nav labs stils - vajadzētu rakstīt saistītā tekstā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 19:34, 20 augustā, 2010 (UTC)

== Pilsētvalsts ==

Kāpēc tu domā, ka 3. ģimnāzija saucās tā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 19:08, 19 septembrī, 2010 (UTC)

== Raksti par vēsturi ==

{| class=&quot;messagebox plainlinks&quot; style=&quot;padding:2px;&quot;
| [[Attēls:3D Team Leadership Arrow Concept.jpg|100px]]
| &lt;font size=&quot;5px&quot;&gt;'''Pateicība'''&lt;/font&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;font size=&quot;2px&quot;&gt;Paldies par apjomīgu un ilglaicīgu rakstu veidošanu, kas saistīti ar Latvijas, latviešu tautas un pasaules vēsturi!&lt;/font&gt;
|}
Es gribēju Tev piešķirt pateicību, man liekas, ka neviens Tavu darbu neievēro un tas nav pietiekoši novērtēts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 08:31, 26 septembrī, 2010 (UTC)

Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 10:23, 26 septembrī, 2010 (UTC)
:Pīrāga mēslošanos ievēro visi - tik neviens neko nedara. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 16:52, 26 septembrī, 2010 (UTC)
::'''Diskusijas'''
:: 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās).
:: 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c.
:::--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:51, 27 septembrī, 2010 (UTC)

== Sloboda ==

Vai varu tev paprasīt izveidot izveidot rakstu [[Sloboda]] ([[:ru:Слобода|ru]])? Cik saprotu tas ir pa tavu tēmu ;) &lt;br /&gt; Ja nebūs grūti, tad ļoti lūdzu, paldies! --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:05, 12 oktobrī, 2010 (UTC)
:Paldies!..) --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:58, 13 oktobrī, 2010 (UTC)

== Latvijas apriņķi ==

Varbūt nevajadzētu veidot atsevišķus rakstus tiem apriņķiem, kuri tika pārdēvēti 1920. gadā? Un vēl liec lūdzu saites uz rajoniem, jo par tiem ar ir vajadzīgi raksti, pie tam daudziem tie jau ir. --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:37, 24 oktobrī, 2010 (UTC)
:Vai Jūs nevarētu uzrādīt avotus, kurus izmantojāt rakstos par apriņķiem. Man arī būtu ļoti interesanti tajos ielūkoties (ļoti maz ir man zināmo). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:40, 26 oktobrī, 2010 (UTC)
::Paldies par uzrādīto avotu par Kurzemes guberņas ģeogrāfiju, ļoti interesants. Man ir viens jautājums un viena iebilde: &lt;small&gt;(jautājums)&lt;/small&gt; kādu ortogrāfiju lietot vietvārdu krieviskajiem nosaukumiem (pirms vai pēcreformas), ņemot vērā, ka pēcreformas nosaukumi Latvijas teritorijā apriņķiem un pagastiem netika piemēroti; &lt;small&gt;(iebilde) &lt;/small&gt;boldi (treknraksti) lietojami tikai raksta subj. sinonīmiem vai līdzvērtīgiem nosaukumiem, bet ne hierarhiskajiem objektiem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:22, 31 oktobrī, 2010 (UTC)

Vai Jums ir informācija, no kura gada Rīgas pilsēta neietilpa Rīgas apriņķī (pēc maniem avotiem tā sanāk, vismaz uz 1935. gadu) un kāds bija tās formālais statuss? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:39, 27 decembrī, 2010 (UTC)
: Pēc Saeimas 1931. gada 3.februāra “Likuma par Latvijas galvas pilsētu” Rīga bija Latvijas Republikas galvas pilsēta un neietilpa Rīgas apriņķī. Pirms tam vēl jāpapēta. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 06:58, 28 decembrī, 2010 (UTC)
::Cik var noprast, tad arī pirms 1918. gada Rīga kā &quot;guberņas pilsēta&quot; neietilpa apriņķī. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:14, 28 decembrī, 2010 (UTC)
'''īpaša pateicība Pīrāgam par iesaistīšanos diskusijās!''' --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 07:59, 28 decembrī, 2010 (UTC)

== Numerācija ==

Sveiks. Vai rakstā [[Andrejs Krustiņš]] nav sajukusi divīziju numerācija? Te var paskatīties - [[Veidne:Latvijas Bruņotie spēki]]. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:19, 8 janvārī, 2011 (UTC)

== Sarakstu noformējums ==

Vai Jūs nevēlaties izmantot sarakstiem opciju &lt;nowiki&gt;{{columns}}&lt;/nowiki&gt;? Tas neradīs saraksta nobīdi attiecībā pret fotogrāfiju. Es jau to mēģināju ieviest Madonas sarakstā, bet Jus nez kapēc atcēlāt. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:42, 1 aprīlī, 2011 (UTC)

== Ēdoles pils ==

Neesmu par visiem 100% drošs, bet man liekas, ka [[Ēdoles pils|Ēdoles pilij]] nav nekāda sakara ar muižām. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 20:54, 11 aprīlī, 2011 (UTC)

:Kurzemes bīskapa pilis tika pārveidotas par vasaļu muižām. Skat. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV sējums, 8015 sleja. Rīga, 1929.-1930.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:53, 11 aprīlī, 2011 (UTC)
::Paldies par paskaidrojumu. Bērnībā 7 gadus dzīvoju Ēdolē un nebiju dzirdējis par muižām. Tagad būs zināt :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 04:19, 12 aprīlī, 2011 (UTC)

== Saites no muižām uz pagastiem ==
Vai ir jēga likt saites no muižu nosaukumiem uz pagastu rakstiem, ja tajos par šo muižu nav ne pušplēsta vārda (un tik drīz droši vien nebūs)? Tā iznāk tāda lasītāja maldināšana. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 06:32, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
:Savādāk ir grūti lokalizēt muižu atrašanās vietu. Tas ir arī kā pamudinājums citiem vikipēdistiem papildināt informāciju par muižām pagastu lapās. Sākumā kā uzskaitījumu, kas jau tagad ir atrodams vairākās novadu/pagastu mājas lapā, vēlāk to izvēršot. Ir diezgan labi muižu apraksti vairākos portālos, ko varētu standartizēt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 07:19, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
::uzskatu ka tad daudz vērtīgākas un pamudinošākas būtu sarkanas saites uz pašu muižu rakstiem. neesošajiem. jo faktiski ne jau pagastu lapās būtu jābūt aprakstiem par muižām (tur būtu pieņemams maksimums uzskaitījums), bet vairums no tām būtu pelnījušas savus rakstus. par dažām jau tādi ir, vietumis tīri pieklājīgi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:27, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
:::vai arī uz ciemiem (esošiem un neesošiem rakstiem), jo tie daudzviet ir veidojušies tieši ap muižām. bet ne uz pagastiem. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:44, 15 aprīlī, 2011 (UTC)

== Baldones Baltā pils ==

Skatīt [http://www.muzikasbaltapils.lv/par-skolu šeit] par Balto pili. Nekāda sakara ar muižām vispār. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:31, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
:Nu, ok, gribas Jums par visu varu ielikt to mežmuižas bildi pie tā saraksta :) Bet tad ir jābūt konsekventam - arī sarakstā ir jāliek visas mežmuižas, kroņa muižas, mācītājmuižas un droši vien arī pusmuižas. Līdz šim, pēc manas saprašanas, Jūs sarakstā apskatījāt tikai &quot;pilnvērtīgās&quot; muižas. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:26, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
::OK. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:55, 20 aprīlī, 2011 (UTC)

== [[Jūlijs Madernieks]] ==

Kopš Madernieka nāves nav pagājuši 70 gadi — tās licences attēliem neder. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:56, 25 aprīlī, 2011 (UTC)

== Zudusī Latvija ==

Sveiki! Jūs augšuplādējāt vairākas fotogrāfijas no vietnes &quot;Zudusī Latvija&quot;. Vai Jūs pie viņiem painteresējāties par autortiesību statusu vecajām fotogrāfijām? Visām ir virsū ūdenszīme, bet vai tā ir tikai piesaiste projektam, vai arī viņi ir šo bilžu turētāji (oriģinālpublicētāji)? Man arī lieti dažas bildes noderētu un ja kāds jau ir ar viņiem par to diskutējis, negribētos atkārtoties. Pašā mājaslapā diemžēl nekāda sakarīga informācija nav atrodama. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:35, 3 maijā, 2011 (UTC)
:Gandrīz visi manis izmantotie vietnes &quot;Zudusī Latvija&quot; attēli klasificējami kā &quot;bāreņu fotogrāfijas&quot; (''Orphan works''), tomēr es aizsūtīšu epastu LNB  digitālās biblitēkas vadītājam. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:14, 5 maijā, 2011 (UTC)
::Atbilde no Latvijas Nacionālās biliotēkas: &quot;[..] lielākā daļa kolekcijā iekļauto darbu nav aizsargāti ar autortiesībām, vai arī to autortiesību statuss nav zināms; katrā ziņā satura piegādātājiem pilnīgi noteikt nepieder autortiesības uz šiem objektiem (atskaitot uzņēmumus, kas izdarīti mūsdienās). Ūdenszīme attēliem pievienota, lai attēlu pārizmantošanas gadījumā saglabātos atsauce uz to izcelsmes avotu. Katrā ziņā kolekcijas attēlu izmantošana Wikipedia ierakstu ir ļoti apsveicama, un mums ir prieks, ka varam to atbalstīt ar savu veikumu. Uldis Zariņš c/o Andris Vilks
--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:17, 9 maijā, 2011 (UTC)

== Aktuāls balsojums ==
Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;144b66&quot;&gt;D&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;175473&quot;&gt;i&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1a5e80&quot;&gt;g&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1c678c&quot;&gt;i&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1f7099&quot;&gt;t&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;217aa6&quot;&gt;a&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;2483b3&quot;&gt;l&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;268cbf&quot;&gt;1&lt;/font&gt;]] 09:53, 9 maijā, 2011 (UTC)

== SUL ==

Sveiki! Esmu ''Benutzer:Karlis'' interesēju par &quot;Single user login&quot; latviešu vikipēdijā. Vai tu varētu palidzēt kam japras vai vispār ir iespējamība kamēr cits Lietotājs:Karlis eksistē?

Es tagad kā sarunāt ari rakstija sadaļa par &quot;Bermontiāde&quot;: [http://de.wikipedia.org/wiki/Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg]. Laipni ludzu pārskatīt novērtēt un varbūt papildināt. Sveicieni:--[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 19:49, 12 jūlijā, 2011 (UTC)

:Sveiks, Latvijas Brīvības cīņas vācu Vikipēdijā ir aprakstītas ļoti labi, izmainīju tikai dažas nianses. Par &quot;Single user login&quot; latviešu vikipēdijā neko nezinu. Varbūt aizraksti administratoram [[Lietotājs:Feens]]? --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:10, 12 jūlijā, 2011 (UTC)
::Latviešu Vikipēdijā neeksistē tāds lietotājs ''Karlis'', nevajadzētu būt problēmām ar globālo kontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:54, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

:: Sveiki. Man rāda ja Kārlis reģistrēja: 12:38, 09. Mai 2006 un viņam ir [[Special:Contributions/Karlis|8 devumi]]. --[[Special:Contributions/91.49.175.236|91.49.175.236]] 19:14, 13 jūlijā, 2011 (UTC)
:::Jā, pavirši biju skatījies; tad laikam nekā — ir bijis devums četru gadu garumā, kontu uzurpēt varētu būt problemātiski. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:24, 13 jūlijā, 2011 (UTC)
:::Mums, šķiet, nav noteikumu, kā rīkoties šādos gadījumos (pārāk reti ir nepieciešamība), angļu noteikumi laikam ir [[:en:Wikipedia:Changing_username/Guidelines#When_usurping_is_probably_appropriate|šeit]]. Tiesa gan, vairāk kā gadu nav bijis neviena labojuma, tomēr uzurpējamā konta devums, lai arī ļoti neliels, nav pavisam nebūtisks. Varētu mēģināt sazināties pa e-pastu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:49, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

: Sapratu! Rakstišu LV-Karlim e-pastu. Varbūt ari mainišu pavisam uz &quot;Jarlis&quot;. Paldies par informācija un tevi Pirags par artikla uzlabošana. --[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 21:48, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

== http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/08-08.jpg ==

Iespējams Pēkšēna projekts, bet pilnīgi noteikti ne 1880. gads! Fōnā redzams tagadējais Valsts Mākslas muzejs, kas būvēts XX gs. sākumā.

== Rūrika dzimtas valdnieki ==

Sveiks! Ieskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rūrika dzimtas valdnieki|šajā diskusijā]].--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 10:15, 8 augustā, 2011 (UTC)

== 13. janvāra Vecrīgas nemieri‎ ==
Atcēlu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&amp;action=historysubmit&amp;diff=1486084&amp;oldid=1472136 tevis veiktās izmaiņas] rakstā [[13. janvāra Vecrīgas nemieri‎]] — pēc tam tu rakstu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&amp;action=historysubmit&amp;diff=1486085&amp;oldid=1486084 vispār dzēsi] — man tās vairāk izskatās pēc vandalisma, jo rezultātā raksts palika mazāk informatīvs un daudz sliktāks. Vari pastāstīt, kas tas tāds bija?  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 11:57, 13 novembrī, 2011 (UTC)
:Tas notika pret manu gribu. Domāju, ka vīrusa dēļ, kas man šorīt sagādā problēmas. Mēģināšu tikt galā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 12:06, 13 novembrī, 2011 (UTC)
::Es jau visu atgriezu kā bija iepriekš. Centies nelaist vīrusu pie Vikipēdijas un veiksmīgi tikt no viņa vaļā :)  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 12:19, 13 novembrī, 2011 (UTC)

== senā Sēlpils: novads un vieta ==
sveiks! iespējams pamanīji, ka raksts Sēlpils tika pārvietots uz [[Vecsēlpils]], jo eksistē diemžēl cits ciems [[Sēlpils (Sēlpils pagasts)|Sēlpils]]. situācija ir nepatīkama, ir lērums saišu: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Vecs%C4%93lpils uz rakstu]. lielākā problēma ir tā, ka virkne no tiem aizlaiku gabaliem stāsta patiesībā par Sēleni/Sēlpili kā vēsturisku novadu. domāju, ka par to kā novadu būtu jātaisa atsevišķs raksts, pieņemot ka šis tomēr ir tieši par vietu. es diemžēl to seno vēsturi saprotu tā ne visai... kāds ir tavs viedoklis par šo? vai esi gatavs iesaistīties risināšanā? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 11:15, 14 decembrī, 2011 (UTC)
:Sveiks. Patiesi, vēsturiski Sēlijas vārds ir cēlies no Sēlpils pilskalna nosaukuma, kas 13. gs. latīņu tekstos saukts par ''castrum Selen'' (&quot;Sēlenes pils&quot;) vai vēlāk - ''castrum Selonum'' (&quot;Sēļu pils&quot;). Jādomā, ka toreiz viss Daugavas kreisais krasts līdz pat Doles salai varēja tikt saukts par Sēleni. Tā kā Sēlpils bija visu kreisā krasta iekaroto un kristīto zemju pārvaldes centrs, tad ar laiku šis apzīmējums izpletās tālāk uz dienvidiem. Labi, ja 800 gadus vecā Sēlpils būtu kā pamata pāradresācija no [[Sēlpils]] nevis nesen radies ciems pie bijušās dzelzceļa stacijas. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 16:21, 14 decembrī, 2011 (UTC)
::nu tas ciems gan arī nav gluži tik nesen radies. es nezinu vai tas būs pareizi. šķiet ka mūsdienās esošam ciemam tomēr būtu jābūt pamatnozīmei. vai arī '''Sēlpils''' tad būtu nozīmju atdalīšana uz apdzīvoto vietu rakstiem, no kuriem, nešaubīgi, vecā Sēlpils ir svarīgāka. paskatīsimies, varbūt vēl kāds viedoklis uzradīsies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:00, 14 decembrī, 2011 (UTC)
:::viens moments - esošajā rakstā [[Sēlpils]] tomēr ir gandrīz tikai par pilskalnu - viduslaiku pili - pilsētu - ciemu. par novadu pavisam maz. un tas arī loģiski - par novadu ļoti plaši ir rakstā [[Sēlija]]. papētīšu šitajā virzienā vēl. starp citu - ir divi raksti [[Sēlija]] un [[Sēlija (zeme)]]. taču pirmajā par to vecveco laiku vēsturi izskatās ka ir pat vēl garāk nekā tai otrā, lai gan otrais ir itkā pamatraksts un pirmajā būtu jābūt konspektīvi... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:06, 14 decembrī, 2011 (UTC)
ir raksti [[Aizkraukles komtureja]], [[Daugavpils komturi]], [[Sēlpils fogti]]. viens par teritoriju, divi par amatpersonām. nevajadzētu vienādu pieeju? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:17, 15 decembrī, 2011 (UTC)

== 1208. gada Sēlpils aplenkums ==

Lūdzu apskati šo [[Diskusija:1208. gada Sēlpils aplenkums|diskusiju par 1208. gada Sēlpils aplenkumu]]! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:02, 12 janvārī, 2012 (UTC)

== Ēdoles pils vai tomēr Ēdoles muiža ==

Esmu nodzīvojis Ēdolē septiņus gadus, bet nekad nebiju dzirdējis par Ēdoles muižu. Tā kā īpaši par to neesmu interesējies, tad var jau būt ka tāda patiešām ir bijusi, bet katram gadījumā vēlējos pajautāt vai rakstā [[Fon Bēri]] tā nav sajaukta ar [[Ēdoles pils|Ēdoles pili]]? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:39, 14 janvārī, 2012 (UTC)
:Par pili dēvē [[muiža]]s kungu māju, tātad korekti jāsaka Ēdoles muižas pils. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:43, 14 janvārī, 2012 (UTC)

== Gadu skaitļi raksta nosaukumos ==
Kāpēc lieci gadu skaitļus rakstu nosaukumos? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 17:23, 10 februārī, 2012 (UTC)
:Lai atšķirtu dažādus notikumus, piemēram, skaties [[Rīgas aplenkums]].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 23:22, 10 februārī, 2012 (UTC)
::Un šādi notikumi: [[Diskusija:Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]]? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 07:04, 11 februārī, 2012 (UTC)
:::Kaujas pie Cēsīm ir daudzu rakstu nosaukumos: skati [[Cēsu kauja]]. Vispār lūdzu dodiet man ticamu pamatojumu, jo citu valodu vikipēdisti nav tik noraidoši pret gadaskaitļu izmantošanu rakstu nosaukumos, jo tas labāk palīdz saprast līdzīgu notikumu secību. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 11:29, 11 februārī, 2012 (UTC)
::::es teiktu ka tā ir piekasīšanās. nevienam tie gadi netraucē un patiesi vēsture ir gana gara, karu ir bijis daudz, kāpēc gan nevarētu palikt, lai uzreiz skaidrs vai ir runa par 13-to vai par 18-to gadsimtu. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 21:25, 11 februārī, 2012 (UTC)
:Vienīgais varu pateikt, ka &quot;Mindauga karagājiens uz Cēsīm&quot; ir oriģināls nosaukums, ja, protams, viņš vēl negāja uz Cēsīm... tad varētu tādiem nosaukumiem gadus nelikt, bet izveidot redirektu &quot;Cēsu kauja (1262)&quot; --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 13:41, 12 februārī, 2012 (UTC)

== atvainojos ==
atvainojos, ka atkal iejaucos tevis veidotajā rakstā, kamēr tu pats vēl darbojies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:59, 22 martā, 2012 (UTC)
:Nekas, es pat nepamanīju. Priecājos, ka Tevi interesē mani raksti.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:14, 22 martā, 2012 (UTC)
::un kā vēl! vieni no tiem, kas interesē visvairāk. protams, ir arī lietas pie kā es piesietos. es būtu priecīgs, ja tu vairāk pieturētos pie vienveidīgas terminoloģijas viscaur un nerakstītu teiksim ''Lietuvas ķēniņvalsts'', ''Lietuvas dižkunigaitija'' (ar lielo vai mazo burtu un vēl vnk kunigaitija ar), ''Lietuvas lielkņaziste'' - utt - respektīvi vienu un to pašu lietu mēģinātu saukt vienādi visos rakstos un arī vairāk salinkot savā starpā. tāpat arī attiecībā uz personvārdiem. lasītājam būtu vieglāk saprast, jo ne jau visi ir tik zinoši, kā raksta autors. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:00, 22 martā, 2012 (UTC)

== Militārā misija ==

Uzdūros šādam attēlam - [http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Entente_in_Tilsit_(1919).JPG?uselang=de Entente in Tilsit (1919).JPG] varbūt to var kur izmantot? --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 23:50, 14 aprīlī, 2012 (UTC)
:Pievienoju [[Bermontiāde]]s lapai.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:16, 15 aprīlī, 2012 (UTC)

== R1.VĢ ==

Tu negribi tiem senākajiem absolventiem pierakstīt klāt kuru skolas variantu/kad viņi absolvējuši? Citādi, ja kāds iesprings rakstu sadalīt (kas iespējams būtu veselīgi, jo šķiet iepriekšējās skolas dažbrīd dalīja, nevis tikai mainīja nosaukumu) būs diezgan lies sviests saprast, kas kam pieder, turklāt tā arī būtu noderīga vēsturiska atziņa. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:16, 20 aprīlī, 2012 (UTC)
==Jānis Kalniņš.jpg==
Ačiū! Prašome nukreipti -&gt;commons.wikimedia.org/, todėl visi gali naudoti. [[Lietotājs:In ictu oculi|In ictu oculi]] ([[Lietotāja diskusija:In ictu oculi|diskusija]]) 02:48, 21 aprīlī, 2012 (UTC)

== Vietu pieraksts ==
Vēl taču nekas netika nolemts, tāpēc nevajag steigties ar nomaiņu uz &quot;tagadējo vietu&quot;.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 06:31, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:Es izlaboju aplamības to personu infokastēs, kuru dzimšanas laikā norādītā ģeogrāfiskā vieta nemaz vēl neeksistēja. Turklāt es ceru, ka tas pārliecina par izmaiņu nepieciešamību svārstīgos balsotājus?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:47, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:Esmu kaut ko palaidis garām, bet bija taču [[Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_dzim%C5%A1anas_vietas_pierakstu|balsojums]], ka pirmajai jābūt toreizējai vietai, kas manuprāt pareizi, lai Kants nedzimtu Krievijā, bet Ataturks - Grieķijā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 06:43, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::Par infokatēm [[Kants]] vai [[Ataturks]] man nekad nav bijuši iebildumi. Es iebilstu, piemēram, pret patreizējo karodziņu lietošanu [[Valdis Dombrovskis]], [[Einars Repše]] u.c., kur tiek nevajadzīgi uztiepta {{USSR}} simbolika, toties citur nekonsekventi tiek lietoti tagadējās valsts karogi - [[Džonatans Svifts]]. Turklāt Latvijā dzimušo gadījumā ir daudz vēsturisko aplamību, kas neļauj personu saistīt ar noteiktu vietu mūsdienās. Tie ir mani argumenti pirms atkārtotā balsojuma.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:59, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Bet nemaz tik traki manuprāt izskatītos arī dzimšanas vieta: {{Tagadēja vieta|Grieķija|Saloniki|tr=Osmaņu impērija}}?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Bet {{Tagadēja vieta|Krievija|Kaļiņingrada|tr=Prūsijas karaliste}} pie Kanta? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:18, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Piekrītu, ka tas neizskatās tik jauki, ja ņem vērā Otrā pasaules kara notikumus. Tomēr tas nostiprina piesaisti Kanta dzimšanas vietai [[Kēnigsberga]]i mūsdienās, ko es tikko centos izdarīt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:46, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::Kāpēc nevajadzīgi uzstiepta PSRS? Neredzu problēmu, ka Repše dzimis [[Image:Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic (1953–1990).svg|25px]] sevišķi ja tā ir patiesība un, ja iekavās norāda pašreizējo statusu. Sviftam vienkārši ir jālabo uz Īrijas Karalisti [[en:Kingdom_of_Ireland]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:13, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::Īstenībā ne tikai pēc precizitātes, bet arī loģikas izskatās, ka labāks variants ir likt kā galveno tobrīdējo valsti. Es domāju, ka tās pieminēšana ir svarīgāka un atspoguļo apstākļus, kurā persona ir dzimusi, un arī personas vēlāko dzīvesgājumu. Skaidrs, ka PSRS un Latvijas gadījums ir diezgan neveikls, bet varbūt mēs varam uzskatīt, ka PSRS okupācija bija pretlikumīga un ka tāda valsts Latvija juridiski turpināja pastāvēt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 10.19 &lt;small&gt;(UTC +3)&lt;/small&gt;
:::::Piekrītu, man liekas patriotiskāk un neitrālāk, ja uzliek uzsvaru uz to, ka Repše dzimis {{Tagadēja vieta|Latvija|Jelgava|tr=Latvijas PSR}}. Galvenais arguments - Latvijas leģitīmais statuss, par ko viņš 1980. gadu beigās pats arī cīnījās.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:21, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::Patriotiskums un enciklopēdiskums ir divas savstarpēji grūti savienojamas lietas. Kants nav dzimis Kaļiņingradā, tapat kā Mārtiņa Hartmaņa dzimšanas laikā Latvija bija tikai visekscentriskāk noskaņoto jaunlatviešu prātos. Atsakāmies no karodziņiem vispār, jo tie rada tikai problēmas un asumus - cik nav jau bijis iebildumu no subjektiem par LPSR norādi! Nafig visu saasināt?! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:39, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::Kāds dzimšanas vietai sakars ar Repšas &quot;cīņu&quot;? Tad Kalnietei, kas arī cīnījās, nepaveicies, jo dzimusi {{Tagadēja vieta|Krievija|tr=PSRS}}? Un Rubiks cīnījas tieši pretēji, tad kā viņam rakstīt? Esmu par to, lai rakstītu tā kā reāli bija, nevis tā kā mums gribētos, lai būtu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::Un [[Gorbunovs]], dzimis [[Pildas pagasts]], [[Ostlande]] {{flaga|Vācija|Nazi}}? Tā nav tikai {{USSR}} simbolikas problēma!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:08, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::Atsacīšanās no karodziņiem neko nedos, jo iebildumi ir pret [[Latvijas PSR]] (kautrīgie padomju latvieši, joh., liela daļa tajā LPSR dzimusi un pionieros gājusi un tagad tēlo, ka nekas nav bijis :) ). --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:45, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::Domāju, ka tās ir Tavas personiskās atmiņas par savu &quot;saulaino bērnību&quot;, kas efektīvas tā laika PSRS [[patriotisms|patriotiskās]] audzināšanas dēļ cieši saistīta ar LPSR vai {{USSR}}. Tādēļ Tev piekrītu, ka var iztikt bez karodziņiem, jo pirms 1990. gada [[Alfrēds Rubiks]] taču rakstīja: dzimšanas vieta 1935. gadā - {{Tagadēja vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils}} .--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::::Kāpēc likt ''saulaino bērnību'' pēdiņās? Jebkuram normālam bērnam bērnība ir saulaina un jauka. Pat no augušajiem Sibīrijā neesmu dzirdējis nemitīgu gaušanos par &quot;nesaulainu bērnību&quot;. Ja tikai tā nav pavadīta dīķa otrajā pusē klausoties onkuļu un tantu pļurkstēšanā par &quot;čekistu zvērībām Dievzemītē&quot;. Nevajag tēlot patriotismu nevietā! Un kādēļ vispār Latvijā dzimušajiem rakstīt to valsti klāt (pārāk bieži es atkārtojos, bet nu nesaprotu es to &quot;karodziņu slimību&quot;)? Rakstām vienkārši vietu, bet tā lai ir saprotami. Nevar rakstīt, ka dzimis Pelču pagastā, jo tāda pagasta vēl nebija (un citos avotos tā nebūs norādīts). Rakstīt tikai Kurzemes guberņu arī muļķīgi, jo tas neko nepasaka. Bet uzrakstot &quot;Kuldīgas apriņķa «Dapatās»&quot; daudz skaidrāk tiek pateikts, kur tad mazais Mārtiņš ir nācis pasaulē. Un viņam tobrīd bija pilnīgs pofigs, vai tas ir kādā Krievijas guberņā, Ostlandē vai PSRS. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:27, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::::&quot;Saulainā bērnība&quot; ir pēdiņās, jo ir [[alegorija]] jeb metaforisks jēdziens. Es negribu aizskart Tavas jūtas, vienīgi mani izbrīnīja &quot;dzimis {{USSR}}&quot; [[patriotisms]] latviešu Vikipēdijas infokastēs, ko tagad sāku labāk izprast - paldies par šo mācību!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::::::Ja aiz &quot;saulainās bērnības&quot; uzreiz tiek klāstīts par PSRS patriotisko audzināšanu, tad nevar nesaprast, ka tajā laikā bērnība nu nekādi nedrīkstēja būt saulaina. Manas jūtas ir diezgan pagrūti aizskart (pat ja mēģina atklāti norādīt uz manu komunistisko pagātni (vai pat tagadni)), ja nu vienīgi kāds grib enciklopēdijā spītīgi rakstīt klajas blēņas, pamatojot to ar patriotismu.--[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::::::Piedod, lūdzu, es to nekādā gadījumā nebiju tā domājis. Būtībā es to diskusiju uzsāku mazā [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa]] un daudzu citu turpmākā likteņa dēļ, kādēļ nevajadzētu lieki uzsvērt, ka dzimis PSRS vai Trešajā reihā, nevis Latvijā vai &quot;Kurzemītē, Dievzemītē&quot;. Tas ir gana enciklopēdiski un patriotiski, ko nevarētu teikt par šīm izmaiņām: [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Einars_Rep%C5%A1e&amp;diff=1295188&amp;oldid=1293288] - tas arī pamats manam būtībā &quot;antipatriotiskajam viedoklim&quot; PRET bērnībā ieaudzināto PSRS patriotisma kultivēšanu latviešu Vikipēdijā, pēc būtības pat vēršoties pret LPSR simboliku, kā šajā piemērā:[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&amp;diff=1295254&amp;oldid=1293165], iepriekš [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&amp;diff=1293165&amp;oldid=1215011].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC) 
::::::::::Paga, paga, ja rītdien Latviju okupēs Krievija (tfu tfu), tad mēs infokastē rakstīsim, ka visi ir dzimuši Krievijā? Es ļoti cienu Piraga teikto un viņa nostāju, tomēr Kikosam ir taisnība — patriotisms un enciklopēdisks stils šādā veidā nav savienojumi. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 11.31 &lt;small&gt;(UTC +3)&lt;/small&gt;
::::::::::Nepiekrītu, jo manā izpratnē Latvijas patriotisms saistīts ar zemi, nevis politisko struktūru.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
Diskusija pāraugusi [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Reinis_Ivanovs/Arh%C4%ABvs_1#Duncīši Traģifarsa] otrajā cēlienā - galvenajās lomās - karodziņi. [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 12:36, 12 jūlijā, 2012 (UTC)

== Article translation/collaboration request ==

Hi Pirags, how are you? Mate, I am trying to find an editor/s who can help by translating [[User:Russavia/Polandball]] into Latvian. I noticed that you have created/edited articles on [[Latavio]] and [[Air Baltic]] and I was wondering if we could make a trade?

If you could translate that article into Latvian for me, I would be happy to upload approximately 50 Latvian aviation photos to Commons from amongst the 200,000 I have permission to upload. I have uploaded a number of photos relating to Latvian aviation to give you a brief idea of what I can upload, and I am keeping a gallery at [[User:Russavia]] of photos uploaded.

Would you be interested in such a &quot;trade&quot;? Do let me know, either by responding here, or on [[User_talk:Russavia|my talk page]], or by [[Special:Emailuser/Russavia|emailing me]]. Cheers, [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 06:19, 27 jūlijā, 2012 (UTC)
:It looks likes you are THE aviation editor here on lvwp. I have uploaded some pics of [[Baltic International Airlines]] which you can use on that article. I will also touch base with a couple of aviation contacts I have in Riga who might be able to help me to source older Latvian aviation photos from the early 20th century. If there any photos you think would be useful for articles here on lvwp please let me know some details, and I can see what I can find through my contacts. [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 08:28, 27 jūlijā, 2012 (UTC)

== 3. Saeima ==
Pēc kāda principa izvēlēti deputāti, uz kuriem sarakstā ir ieliktas saites? --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &amp;nbsp;&lt;span style=&quot;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;middot;&lt;/span&gt;&amp;#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 15:40, 1 augustā, 2012 (UTC)
:Tīri nejauši.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:42, 1 augustā, 2012 (UTC)

== Kā cilvēkam, kurš aktīvi raksta par tiem laikiem ==

Kā mēs vikipēdijā sauksim šo ([[en:Cuman people]]) tautu. Divi varianti ir - kumāni (pašnosaukums un Eiropas rietumu tradīcija) un polovcieši (vairāk dzirdēts un slāvu tautu tradīcija)? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:46, 1 augustā, 2012 (UTC)
:Domāju, ka raksta pamatnosaukumam jābūt: '''Kumāni''' ({{val-tr|kuman}}, {{val-bg|Кумани}}), saukti arī par '''polovciešiem''' ({{val-ru|Половцы}}, {{val-pl|Połowcy}}). Rakstā vajadzētu ietvert arī nodaļu par '''Kipčaku-kumānu konfederāciju''', jo krievi par polovciešiem dēvēja arī tiem tuvu radniecīgos kipčakus.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:58, 2 augustā, 2012 (UTC)

== Virsnieki  ==

:Par Robertu Kļaviņu un R.Dambīti, kā arī O.Ūdentiņu, ir šķirkļi Latvijas Padomju enciklopēdijā (varbūt noder). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 16:45, 1 oktobrī, 2012 (UTC)

== [[Lasenbekas muiža]] ==

Jāsaprot, ka [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_088-Daugavpils.jpg šajā kartē] Liellašu un Lasenbergas muižas sajauktas vietām? [http://www.panoramio.com/photo/50909678 Šajā foto] arī izskatās, ka nobildēta muižas ēka. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:31, 2 novembrī, 2012 (UTC)
: Domāju, ka sākotnēji bija viena Lašu muiža (''Lassen'') ar zemi gar Daugavas krastu, no kuras vēlāk izdalīja Lasenbekas muižu, ko sauca arī par Jaunlašu muižu (''Neu-Lassen'').  Liekas, ka sajukums radies no Lasenbergas - &quot;Lašu muižas kalns&quot;  un Lasenbekas - &quot;Lašu muižas leja&quot; sajaukšanas, kas ir divas atšķirīgas vietas. Vienīgi pagaidām vēl nesaprotu, vai visos attēlos redzamā ēka ir Lasenbekas vai tomēr Lašu muižas kungu māja Lasenbergā?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 01:58, 3 novembrī, 2012 (UTC)

== [[Ādaži]] un brāļi Bergmaņi ==

Brāļu biogrāfijās rakstīts, ka viņi dzimuši Ādažu mācītājmuižā, kas, protams, obligāti nenozīmē mūsdienu Ādažus (kā zināms, Ādažu baznīca atrodas mūsdienu [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezerā]]). Vai ir zināma Ādažu mācītājmuižas vieta? Pašam meklējumi internetā pagaidām beigušies neveiksmīgi. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:19, 12 novembrī, 2012 (UTC)
:Arī es nezinu atbildi. Viena mācītājmuiža 19./20. gs. mijā bija pie Lielā Baltezera - skat. [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_038-Daugavgriva2.jpg Daugavgriva2.jpg], bet tā nav redzama šeit: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Shubert_map_-_R08L04.jpg Shubert_map_-_R08L04.jpg]. Tādēļ pārnesu uz NOVADA lapu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:25, 12 novembrī, 2012 (UTC)
::Pameklēšu atbildi. Ja kartē attēlotā ir &quot;tā&quot; mācītājmuiža, tad mūsdienās tas ir [[Garkalnes novads]]. Vispār ticami, jo turpat netālu bijusi arī  t.s. Ādažu ordeņa pils [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Bukulti/Adazu_vid_pils.htm]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 15:34, 12 novembrī, 2012 (UTC)
:::Vai ir vērts to atzīmēt rakstots par vietām, ja nav skaidri zināms vai informācijas ir patiesa? Nav taču tas nozīmīgākais fakts. Bet, lai gan laikam runa ir par cilvēkiem, kas ir mācītāja dēli, tā vispār varētu būt administratīvā iedalījuma vienība, nevis konkrēta muiža (kas ir mūsdienu Bukultos). Anyways, to jūs tāpat drošvien zināt, es gribēju atzīmēt, ka šādu informāciju var atrast [http://www.lvva-raduraksti.lv/lv.html šite baznīcu grāmatās] zinot aptuveni vietu un dzimšanas datus; ja es pareizi sapratu par ko jūs runājat [http://img1.lvva-raduraksti.lv/001427-0001-000011/LVVA-001427-0001-000011-0036-M1.jpg šite] 41. pa labi ir ieraksts par viena no viņiem nāvi, varbūt tur ir šī informācija (man gan šķiet, ka nav, bet cik saprotu vācu valodu zini labāk par mani) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:09, 12 novembrī, 2012 (UTC)

== [[Aleksandrs Vēbers]] ==

Liels paldies par papildinājumiem. Neapstrīdot Jūsu rakstīto.

''Jau kopš bērnības auga latviskā vidē'' - prasītos pēc atsauksmes, jo [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#G1 šeit] Teodors Zeiferts raksta - ''Vēbers tikpat no tēva, kā no mātes puses ir vācietis.'', kā arī par Jelgavas ģimnāzijas posmu - ''Viņš rosīgi sāka mācīties latviešu valodu un dzīvi piedalījās latviešu ģimnāzistu pulciņā''

--[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:19, 1 decembrī, 2012 (UTC)

::Mans pamatavots ir [http://books.google.lv/books?id=9CyK9mtUvisC&amp;pg=PA126&amp;lpg=PA126&amp;dq=Grenzen+der+Gemeinsamkeit:+Deutsche,+Letten+vebers&amp;source=bl&amp;ots=BOd9Dxs9sI&amp;sig=iQdJrOycMH-M8iHNoGi-sdWK31Q&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=JfG6UODcLI_T4QTXm4HAAg&amp;sqi=2&amp;ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&amp;q=Grenzen%20der%20Gemeinsamkeit%3A%20Deutsche%2C%20Letten%20vebers&amp;f=false Die Grenzen Der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten,..], kurā Ulrike fon Hiršheida rakstīja: ''Der 1878 in Kurland geborene Vēbers war der Sohn eines deutschen Landvermessers und hatte sich aus Mangel an deutschem Spielgefaehrten bereits als Schueler primaer in lettischen Kreisen bewaegt.'', tātad mazajam Aleksandram bērnībā ir bijuši vienīgi latviešu rotaļu biedri un viņš kā skolnieks turpinājis arvien vairāk iesaistīties latviešu sabiedrībā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:28, 2 decembrī, 2012 (UTC)

== Rakstu apvienošana ==

Sveiks! Vai vari apskatīt, vai no raksta [[Nikolauss Mollīns]] ir kaut kas vērtīgs, ko pievienot tavam veidotajam rakstam [[Nikolajs Mollīns]]? --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:15, 11 decembrī, 2012 (UTC)

Mēģināju.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:09, 11 decembrī, 2012 (UTC)

== [[Valters fon Eberharts]] ==

Kas [[Valters fon Eberharts|tas]] par sviestu? --[[Lietotājs:DJ EV|Wikipēdijas Dīdžejs]] &lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|diskusija]]|[[Special:Contributions/DJ EV|devums]]) &lt;/small&gt; 13:06, 15 decembrī, 2012 (UTC)
: Nedaudz pacietības.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:54, 15 decembrī, 2012 (UTC)

== Zālīši ==
Ierastā prakse ir personām ar vienādu vārdu likt iekavās to profesijas (ne gadaskaitļus). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:28, 17 februārī, 2013 (EET)
: Jānis Zālītis (1884 — 1943) bija pazīstams gan kā komponists, gan kā mūzikas kritiķis. {{unsigned|Pirags}}
::Un? Gadaskaitļus liktu, ja būtu divi komponisti. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:42, 17 februārī, 2013 (EET)

== dublējošas kategorijas ==
ja liekam kategoriju 'Ventspils pašvaldības vadītāji', tad kategoriju 'Latvijas pašvaldību vadītāji' jāņem ārā. vismaz parati tā tiek praktizēts, jo tā pirmā tāpat ir zem otrās pakārtota. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:14, 28 februārī, 2013 (EET)

== Kārķu muiža ==
Valkas apriņķa muižu nosaukumos parādās trīs atsevišķas muižas - Kārķu muiža ''(Alexanderhof)'', Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)''. Kura ir tā Kārķu muiža? Citos avotos tādu neatrodu. Citā pagastā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:53, 4 martā, 2013 (EET)

:''Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)'' bija Valkas apriņķa muižas pēc Kārķu muižas sadalīšanas divās daļās, skat. http://books.google.lv/books?id=vadBAAAAcAAJ&amp;pg=PA373&amp;dq=karkel+Hagemeister&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=Ys80UfY4qu7SBbGugLgO&amp;sqi=2&amp;ved=0CCoQ6AEwAA#v=onepage&amp;q=karkel%20Hagemeister&amp;f=false

Par Aleksandra muižu neesmu drošs, vai tas nav Kārķu muižas alternatīvs nosaukums, kas parādās Latviešu konversācijas vārdnīcā, bet ne citur.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:48, 4 martā, 2013 (EET)

== [[Kārlis Bergs]] ==
šis ir vēl viens interesants dabaspētnieks. latvietis/vācbaltietis/vācietis? no tā laika vīriem, droši vien, pasaules mērogā nozīmīgākais. nozīmīgāks kā [[Loudons]]. ja sanāk laiks un vēlēšanās - būšu priecīgs, ja atradīsi vēl kādu informāciju un papildināsi. lai veicas! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:09, 2 aprīlī, 2013 (EEST)
::Pagaidām neko vairāk par nelieliem tulkojumiem no spāņu valodas nepaveicu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:49, 2 aprīlī, 2013 (EEST)
:::nu neko jau baigi arī nevajag. interesanti vienīgi par to izcelsmi būtu varbūt. Slaucītāja raksts varbūt ir dabūjams, bet gan jau tur vairāk nebūs, kā te jau nocitēts. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:59, 2 aprīlī, 2013 (EEST)

== [[Nereta]] ==
iespējams nepamanīji, bet tagad rakstā par Neretu ir divas vēstures sadaļas   :)  --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 12:27, 9 maijā, 2013 (EEST)
:Paldies, aizrāvos.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:06, 9 maijā, 2013 (EEST)

== Dzēšana ==

Es tikai vēlējos atgādināt, ka ja gadījies kāds misēklis (kā ar Senlatvijas valdniekiem), tad vajadzētu izvirzīt uz dzēšanu (t.i., ielikt &lt;nowiki&gt;{{dzēst}}&lt;/nowiki&gt;), citādi ir iespēja, ka neviens nepamanīs. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 18:47, 20 maijā, 2013 (EEST)

== [[:Attēls:Raiņa māja.jpg]] ==
Panoramio ir rakstīts — ''© All Rights Reserved by Felix-V''. Tādu bildi nedrīkst likt Vikipēdijā. Vai nu jālūdz autoram nomainīt licenci, vai jāfotografē pašam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 17:44, 3 jūlijā, 2013 (EEST)

[[:Attēls:Lielupes krasts Druvciemā Jūrmalā.jpg]] — diemžēl arī neder. ''No Derivative'' un ''NonCommercial'' licenču varianti nav savietojami ar Vikipēdijas principiem (katrs var lietot, kā grib un brīvi izmainīt). Turklāt konkrētā bilde ir briesmīgas kvalitātes, ar šķību horizontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 21:05, 5 jūlijā, 2013 (EEST)

:1) lūgums tomēr arī augšupielādēt attēlu pilnās versijas, nevis samazinātās (to izdara uzklikšķinot uz attēla, tad nospiežot uz pogas &quot;view the original image&quot; - otrā no beigām) 2) iemet bildes linku [http://wikipedia.ramselehof.de/flinfo.php?id=&amp;repo=panoramio&amp;user_lang=lv šeit], viņš tev pateiks, vai attiecīgais attēls der Vikipēdijai (tur arī izmetīs labu informāciju par attēlu, ko var ielikt attēla apraksta lapā). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 14:25, 6 jūlijā, 2013 (EEST)

== Nošu pieraksts ==

Sveiks! Ja ir vēlme un saprašana, tad dziesmu notis un tekstus var pierakstīt [[:en:LilyPond|šādi]] (spiežot uz attēla var dabūt midi failu). 
&lt;source lang=&quot;XML&quot;&gt;
&lt;score midi=&quot;1&quot;&gt;\relative c'' { \time 4/4 \key c \major 
c4 g8 g a4 g r b^&gt; c^&gt; r \bar &quot;|.&quot; } 
\addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }&lt;/score&gt;
&lt;/source&gt;
&lt;score midi=&quot;1&quot;&gt;\relative c'' { \time 4/4 \key c \major 
c4 g8 g a4 g r b^&gt; c^&gt; r \bar &quot;|.&quot; } 
\addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }&lt;/score&gt;

--[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 12:09, 26 augustā, 2013 (EEST)
::Paldies, bet man būs vajadzīga palīdzība daudz dziesmu nošu rakstu atrašanā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:07, 26 augustā, 2013 (EEST)

== Latvian and Notifications ==

Greetings!

Thank you for helping with translations.  It is invaluable work!  I was wondering if you could help out with a small translation project.

We are releasing [[mw:Echo|Notifications]] to the Latvian Wikipedia next week. There are still three priorities to double check for translations to make sure they are complete and accurate so that the Wikipedia gets the best experience possible:
*[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&amp;language=lv&amp;group=ext-echo&amp;action=proofread&amp;filter= Echo on translatewiki for user interface]
*[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&amp;language=lv&amp;group=ext-thanks&amp;action=proofread&amp;filter= Thanks on translatewiki for user interface] 
*[[mw:Help:Notifications|Notifications help on mediawiki.org]].  This page can be hosted after translation on mediawiki.org or we can localize it to this Wikipedia.
:*[[mw:Echo/Release Plan 2013#Checklist|Checklist]]

If you have any questions you can email me, kpeterzell [AT] wikimedia [DOT] org or you can contact me on my [[m:User talk:Keegan (WMF)|meta talk page]]. [[Lietotājs:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 07:02, 2 oktobrī, 2013 (EEST)

== Attēls ==

Aizmirsies ielikt licenci: [[:Attēls:Bauņu muiža 18. gs. Broce.jpg]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 16:32, 22 decembrī, 2013 (EET)

== 2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2013. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju 
|}
:Apsveicu ar pelnītu panākumu! Tavs devums ar katru gadu kļūst arvien kvalitatīvāks - lai izdodas.. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 11:55, 1 februārī, 2014 (EET)
::Izdodas jau arī. Paldies par devumu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 12:10, 1 februārī, 2014 (EET)
:::Paldies par atzinību, ko es augstu vērtēju, un par kritiku, kas man palīdz labāk saprast Vikipēdijas jēgu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:34, 1 februārī, 2014 (EET)
::::Apsveicu ar novērtējumu! Lai labi strādājas arī šajā gadā!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 13:02, 1 februārī, 2014 (EET)

== Kļūda rakstā Aleksandrs Kaljostro ==

Skatīt [[Diskusija:Aleksandrs Kaljostro]]. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:59, 5 februārī, 2014 (EET)

== Defaultsort ==

Lūgums tomēr DEFAULTSORT'ā mīkstos līdzskaņus aizvietot ar ''burts+z'', nevis vienkārši ''burts'' (piem., Čārlzs -&gt; Czarlzs, nevis Carlzs). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 15:39, 10 februārī, 2014 (EET)
:Tagad tas vairs nav nepieciešams, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rom%C4%81ns_Me%C5%BEulis&amp;curid=252027&amp;diff=2173751&amp;oldid=2173746 var rakstīt] ar normāliem latviešu alfabēta burtiem. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 14:02, 13 maijā, 2014 (EEST)

== Krima ==
Sveiks! Es te padomāju, pats ar sevi ''posovetovalsja'', un atdalīju atsevišķu rakstu par [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomo Republiku]] (lielākajā daļā valodu ir divi raksti un tas ir loģiski), uz to pārceļot infokasti un daļu no vēstures, kas tieši saistīta ar autonomijas peripetijām padomju gados. Pie tam visu, kas bija, atstāju arī pussalas rakstā. Varbūt ir vērts pussalas rakstā šo vēstures daļu noīsināt, pāradresējot uz rakstu par autonomiju? Tu tur esi iedziļinājies, varbūt izravēsi? :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:27, 7 martā, 2014 (EET)

== valstis vs. valdnieki ==
sveiks! man jau kādu laiku urda jautājums. kādēļ esi izvēlējies rakstīt rakstu [[Astrahaņas hani]] pāradresējot uz to [[Astrahaņas haniste]] vai, piemēram, [[Kuldīgas komturi]] nevis [[Kuldīgas komtureja]]? tie ir tikai pāris piemēri, bet tādu, protams, ir daudz. nesaku, ka tā ir nepareizi, tomēr pa laikam aizdomājos. ja vien nav tālejošāks plāns rakstīt par hanisti vai komtureju kā valstisku/administratīvu veidojumu atsevišķu rakstu, tad loģiskāk itkā būtu veidot tomēr rakstu par teritoriju. pakārtojot tajā kā nodaļu informāciju par valdniekiem/pārvadniekiem un to uzskaitījumu. tomēr visdrīzāk jau tev ir savi argumenti, labprāt tos uzzinātu! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:45, 28 martā, 2014 (EET)
: Es domāju, ka nākotnē katra no šīm radniecīgajām lapām sadalīsies divās vai vairākās, bet man pašam nav interese to darīt tagad.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:54, 28 martā, 2014 (EET)

== Kategorijas ==

Varētu palūgt, ja rakstā neplāno likt infokasti, kas ģenerē dzimšanas/miršanas gada kategorijas, tad ielikt tās manuāli pašam. Paldies! --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 09:04, 30 martā, 2014 (EEST)

== Request ==

Hi, Pirags! Could you please correct [[Lietotājs:Chen10k2/Ulama spirāle]] so that it can be moved to be an article? :D [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 07:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST)

Liels paldies! [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 08:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST)

== Par Vitebskas apgabalu ==

Esmu pieķēries [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] pilsētām un redzu, ka nav aprakstīta apgabala vēsture. Apzināti nerakstīšu un rezervēju to Tev, jo:

a) Tev ir vairāk zināšanu par tematu
b) esi par Vitebskas reģionu jau rakstījis, tāpēc būs vieglāk savākt no atsevišķām daļām jau uzrakstīto.

Tas viss, protams, ja ir vēlēšanās.

--[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:42, 23 aprīlī, 2014 (EEST)

== LKV ==

Sveiks! Es te izveidoju {{tl|LKV}} vārdnīcas atsauču noformēšanai. Lietojums: {{code|&lt;nowiki&gt;{{lkv|&lt;&lt;sējuma numurs&gt;&gt;|&lt;&lt;sleju numuri&gt;&gt;}}&lt;/nowiki&gt;}} ({{code|&lt;nowiki&gt;{{lkv|20|41 529.—41 530}}&lt;/nowiki&gt;}}). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 23:33, 30 aprīlī, 2014 (EEST)

== Odesas karte ==

Es pamazām visiem Ukrainas apgabaliem mainu kartes uz to dzeltenpelēko. Tādas ir visiem identiskās krāsās, bet tās zilpelēkās atšķiras dažādiem apgabaliem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:53, 4 maijā, 2014 (EEST)
:Atvaino, nebiju ievērojis, ka kautkāds ''āzis'' commonos pārtaisījis tās kartes bez Krimas. Kaut ko izdomāšu, lai pilsētu un apgabalu kartēs kartes būtu vienā krāsu gammā. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:04, 4 maijā, 2014 (EEST)
:: Kas vainas šai kartei - [[:Attēls:Odessa in Ukraine.svg]]? Tāda veida kartes izmanto manuprāt visplašāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:08, 4 maijā, 2014 (EEST)
:::Uz sarkanā fona pilsētas marķieris slikti izskatīsies. Bet apgabalu rakstos būs labs. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:32, 4 maijā, 2014 (EEST)

== Kārlis Reinholds Zariņš ==

Kāpēc neatstāji rakstu ar nosaukumu &quot;Kārlis Reinholds Zariņš&quot;, bet pārdēvēji par &quot;[[Kārlis Zariņš (diplomāts)]]''? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:31, 16 maijā, 2014 (EEST)
:Man pieejamos avotos tas ir biežāk lietotais viņa vārds.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 23:26, 16 maijā, 2014 (EEST)

== Daugavpils ==

Vai rakstus [[Daugavpils komturi]] un [[Daugavpils draudzes novads]] korektāk nebūtu saukt par Dinaburgas...? Daugavpils, cik saprotu, tomēr ir 20. gadsimta izgudrojums, un Daugavpils nav tā laika pilsētas nosaukuma latviskā forma. Iznāk tāds &quot;Kants dzimis Kaļiņingradā&quot;. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 14:39, 18 maijā, 2014 (EEST)
:Daugavpils un Dinaburga ir seni sinonīmi, jo latviešu Daugavpils nav vis 20. gs. jaunvārds, bet gan tiešs tulkojums no vācu ''Dünaburg''. Lietots jau krietni pirms 1918. gada un noteikti pirms Dvinskas vārda, apmēram tad pat, kad latviski teica Pēterpils (nevis St.Petersburga vai Petrograda). Turpretī [[Kaļiņingrada]]s nosaukums ir tīrs jaunvārds, kam nav nekāda sakara ar Kēnigsbergu vai [[Karaļauči]]em.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:01, 18 maijā, 2014 (EEST)
::Ja tas nav 20. gadsimta jaunvārds, tad viss kārtībā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 20:15, 18 maijā, 2014 (EEST)

== Neliela neskaidrība ==

Vajadzētu precizēt. Rakstā [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome]] teikts, ka ''bija dibināta cita latviešu organizācija Demokrātiskais bloks, kurā ietilpa sociāldemokrāti'', tomēr pašā [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] rakstā, kur uzskaitītas blokā ietilpstošās partijas, sociāldemokrātu nav. Kā tur īsti bija? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 16:50, 19 maijā, 2014 (EEST)
:Paldies par pamanīto!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:47, 19 maijā, 2014 (EEST)

== Перевод ==

Добрый вечер. Могли бы Вы перевести на русский язык следующее:
: Līdz skriešanai nonācu tikai vēlākos gados, jo par savu sporta veidu uzskatīju slēpošanu. Pēc institūta pabeigšanas nosūtīju vēstuli uz Rīgu, lai mani nozīmē strādāt uz kādu no Latvijas pilsētām. Tiku uz Kalnciema ķieģelu rūpnību, bet vēlāk – uz Daugavpils silikātķieģeļu rūpnīcu. Biju priecīga atgriezties, jo tepat vēl dzīvoja māte, māsa un citi radinieki. Pirmajā ziemā arī atsāku slēpot un 1960. gadā startēju pirmajās sacensībās, vēlāk tiekot arī Latvijas PSR izlases sastāvā. Nekādu lielo sasniegumu gan nebija. Daugavpilī gan nostrādāju tikai deviņus mēnešus, jo pārcēlos uz Rīgu, kur sāku strādāt Bolderājas rūpnīcā par meistaru. Slēpot turpināju, jo bijām jau domubiedru grupa, kas startējām dažādās sacensībās, bet tad satiku puisi, iemīlējos, un 1961.
Я не знаю латвийского, а кое-кто на польской Википедии нуждается в переводе этого фрагмента на польский. Ответьте, пожалуйста, [https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=Dyskusja_wikipedysty:Farary&amp;action=edit&amp;section=90 здесь]. Заранее спасибо. [[Lietotājs:Farary|Farary]] ([[Lietotāja diskusija:Farary|diskusija]]) 23:58, 7 jūnijā, 2014 (EEST)
:To drīkst tulkot tikai ar [http://www.delfi.lv/sports/news/tautassports/news/nadezda-kavtaskina-75-gadi-un-100-noskrieti-maratoni.d?id=39407331 Delfi] atļauju :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 00:14, 8 jūnijā, 2014 (EEST)

== Дикое Поле ==
Sveiks! Vai ir kāda tradīcija [[:ru:Дикое Поле|šī termina]] latviskošanā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:09, 9 augustā, 2014 (EEST)
:Diemžēl es nevaru piekļūt savām latviešu gramatām, jo esmu Indijā. Domāju, ka to krievu tradīcijas ietekmē arī agrāk dēvēja par Mežonīgo lauku.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:57, 9 augustā, 2014 (EEST)

== kategorijas ==
sveiks! būt Indijā un pievienot tam apzīmējumu 'diemžēl' - tā ir zaimošana! :) par kategorijām: šķiet, ka ja kategorija 'latviešu uzvārdi' ir zem kategorijas 'uzvārdi', tad to otru rakstā nav jāatstāj, pietiek ar vienu. forši, ka tu šo dari, es par to domāju jau vismaz gadu, bet neko neesmu izdarījis... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 00:57, 14 augustā, 2014 (EEST)

== Heinrihs fon Heimburgs ==

Prasītos pēc precizējuma. Rakstā [[Heinrihs fon Heimburgs]] (de:Heinrich von Heimburg) rakstīts - ''Vācu Ordeņa lielmestrs 1244.-1249. gadā'', savukārt vācu [[de:Liste der Hochmeister des Deutschen Ordens]] rakstīts, ka lielmestrs tajā laikā bija [[de:Heinrich von Hohenlohe]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 03:26, 18 augustā, 2014 (EEST)
:Paldies, kļūdu izlabošu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:00, 18 augustā, 2014 (EEST)

== [[:en:Do not buy Russian goods!]]  ==

Hello! Could you translate an article about boycott of Russian goods in Ukraine for the Latvian Wikipedia? Thanks for the help.--[[Lietotājs:Trydence|Trydence]] ([[Lietotāja diskusija:Trydence|diskusija]]) 22:20, 10 oktobrī, 2014 (EEST)

== Konsultācija ==

Vai nav zināms, kas latviski vai kādas funcijas Kurzemē veica ''Hauptmann der Hauptmannschaft Bauske'' jeb arī, piemēram, ''Oberhauptmann der Oberhauptmannschaft Mitau''? Paldies. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 17:17, 21 janvārī, 2015 (EET)
: Bauskas pilskungs savā iecirknī veica vietējās pārvaldības funkcijas. Bauskas pilskunga tiesā bija četri draudzes novadi (''Kirchspiele''), kas reizi trīs gados sūtīja savus delegātus uz Jelgavā notiekošo Kurzemes landtāgu. Bauskas un Dobeles pilskungu iecirkņi bija apvienoti Jelgavas virspilskunga iecirknī, Jelgavā atradās galma tiesai pakļautā virspilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:41, 21 janvārī, 2015 (EET)
::Liels paldies! --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 08:28, 22 janvārī, 2015 (EET)

== Dzimums ==

Lai nerastos kaut kādi pārpratumi, iesaku nomainīt [[Special:Preferences|izvēlēs]] sadaļā &quot;Internacionalizācija&quot; ķeksi pie &quot;Viņa labo viki lapas&quot; uz 1. vai 3. ķeksi :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:48, 18 martā, 2015 (EET)

== Vikimaratons ==

Sveiks! Vari ar mani sazināties caur meilu? Vajadzētu parunāties telefoniski. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:02, 26 martā, 2015 (EET)
:Precizēju: ir paredzēts propagandas pasākums radio un man gribētos ar Jums apspriest dažus aspektus. Jūsu telefona numurs diemžēl nav nevienam saglabājies un caur meilu es varētu Jums paziņot savējo. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:27, 27 martā, 2015 (EET)
::Tehniski neinteresantā informācija. Tā kā kolēģis Pirags nav norādījis savu e-pastu [[Special:Preferences|izvēlēs]], tad arī viņam nav iespējams nosūtīt e-pastu kolēģim Kikos. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 27 martā, 2015 (EET)
:::Kolēģis Pirags varētu vēlreiz piezvanīt kolēģim Feens, lai viņš (Feens) varētu piefiksēt šo numuru sava tālruņa katalogā, kur tas vienreiz jau veiksmīgi nozaudēts :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:24, 27 martā, 2015 (EET)

== Digamels ==

Rakstos par [[Osips Digamels|Osipu Digamelu]] citās valodās (igauņu, krievu) rakstīts, ka viņš no 1811. līdz 1827. gadam bija Vidzemes gubernators. [[Vidzemes guberņa]]s rakstā pie gubernatoru uzskaitījuma tādas personas nav. Man ir aizdomas, ka tur kaut kas nav kārtībā ar Baltijas ģenerālgubernatoriem un Vidzemes gubernatoriem. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 10:20, 24 aprīlī, 2015 (EEST)

== Translating the interface in your language, we need your help ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Hello Pirags, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done!
[[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]]
Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&amp;oldid=12031713 --&gt;

== Bildes no Igaunijas arhīviem ==

[https://www.flickr.com/photos/national_archives_of_estonia/ Šeit redzēju] bildes arī no Latvijas stacijām. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 18:04, 3 maijā, 2015 (EEST)
:Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:17, 3 maijā, 2015 (EEST)

== Varbūt ir idejas? ==

Pēc kāda laika rakstīšu par Alūksnes stārastu [[pl::Olbracht Łaski]]. Poļu versijā rakstīts ''W roku 1588 Łaski doczekał się wreszcie nagrody. Otrzymał zasobne starostwo marienburskie w Inflantach, wraz z trzema położonymi na jego terenie zamkami: Marienburgiem, Schwanenburgiem i Kirempe oraz dwiema warzelniami soli'' jeb krievu versijā ''В 1588 году Альбрехт Лаский получил в награду от нового польского короля Сигизмунда III Вазы мариенбургское староство вместе с тремя замками: Мариенбургом, Шваненбурга и Киремпе.'' 

Ja par Marienburgu un Švānenburgu viss skaidrs, tad kas ir ''Kirempe''? Mazāk - kādas vēl 2 sāls vārītavas Vidzemē? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:05, 8 maijā, 2015 (EEST)
: [[:et:Kirumpää piiskopilinnus|Kirumpää]]. См. раздел &quot;Linnuse häving&quot;
: &quot;Во время осады Нейгауза Магистр Фирстенберг, Коммандоры и сам Епископ Дерптский с 8 000 воинов неподвижно стояли в тридцати верстах оттуда, за Двиною и вязкими болотами, в месте неприступном, и не сделали ничего для спасения крепости; узнав же, что она сдалася, зажгли стан свой и городок Киремпе, где находилось множество всяких припасов; спешили удалиться, бежали день и ночь.&quot; - если отвлечься от Двины, то действительно от Нейгаузена до Kirumpää примерно 30 километров.
: Нейгаузен (Neuhausen) — бывшая крепость (орденский замок) епископа Ливонского ордена. Развалины крепости находятся в 3 км к востоку от населённого пункта Вастселийна в уезде Вырумаа в Эстонии. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 11:54, 8 maijā, 2015 (EEST)
:: Liels paldies, tātad [[et::Kirumpää piiskopilinnus]], neienāca prātā Igaunijā pameklēt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 12:30, 8 maijā, 2015 (EEST)

== Par Iskolatu ==

Labdien! Veidojot rakstu par Valsts valodas centru, es paņēmu no tava raksta par Iskolatu sadaļu &quot;Oficiālā valoda.&quot; Es ceru, ka neiebilsti! Ja nu tomēr, droši raksti un es pārveidošu! Ar cienu, karlisb [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 10:23, 5 jūnijā, 2015 (EEST)
:{{ping|Karlisb}} Vikipēdijas ietvaros tekstus droši var kopēt. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 11:20, 5 jūnijā, 2015 (EEST)
:{{ping|Karlisb}} Iebildumu nevar un nedrīkst būt, jo vikipēdijai ir juridiska īpašība, ka autors jau ar sava teksta ievietošanas faktu nodod to vispārējai lietošanai. Tas nozīmē, ka jebkura persona pasaulē ar to drīkst darīt jebko, kas ienāk prātā - uzlabot, izmantot savos darbos komerciāli un nekomerciāli utt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:21, 5 jūnijā, 2015 (EEST)

Skaidrs! Liels jums paldies! [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 12:08, 5 jūnijā, 2015 (EEST)

== Lībiešu valoda ==

Čau, paldies par izvērstāko Bīlenšteina kartes aprakstu! Man interesēja pāris lietas.
*Kas ir domāts statusa &quot;izmirusi&quot; nomaiņu uz &quot;gandrīz izzudusi&quot;? (Manuprāt, ir konsenss, ka ar Kristiņas nāvi viņa ir tiešām izmirusi, protams, izmiršana nenozīmē, ka nevar būt tekoši runātāji tajā val. (sk. latīņu val.), vienīgi to, ka viņa nav nevienam dzimtā valoda.)
*Vai tā ir kļūda, ka auklas kultūrai tika noņemta piebilde, ka to pārstāvējuši pirmbalti. (Manuprāt, diezgan kritiska piebilde, bet pieņemu, ka tābija kļūda.) [[Lietotājs:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Lietotāja diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 19:24, 16 jūnijā, 2015 (EEST)
:Domāju, ka par līvu valodu var teikt gan ka tā ir &quot;mirusi valoda&quot; (miris pēdējais cilvēks, kam tā bija dzimtā valoda),  gan arī &quot;gandrīz izzudusi valoda&quot; (neliels skaits runātāju). Tomēr tālākais teksts ir par līvu valodu kā otru Latvijas ne-svešvalodu, tādēļ piemērotāks ir termins ir &quot;gandrīz izzudusi valoda&quot;. Teikums &quot;auklas keramikas kultūru pārstāvējuši pirmbalti&quot; ir slikts stils, jo [[auklas keramikas kultūra]] bija raksturīga daudz plašākam reģionam, ne tikai [[baltu valodas|baltu valodās]] runājošajiem, bez tam kā gan var &quot;pārstāvēt kultūru&quot;?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 22:45, 16 jūnijā, 2015 (EEST)

== Terminoloģija ==

Vai latviešu valodā ir iegājies stabils termins ideju kopumam, ko krieviski sauc par ''Евразийство''? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 13:10, 19 jūnijā, 2015 (EEST)
: Šo Krievijas ideoloģiju varētu dēvēt par '''eirāzismu''', līdzīgi kā [[sarmatisms]] bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] ideoloģija 17.-18. gadsimtā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:24, 23 jūnijā, 2015 (EEST)

== Kokles ==

Sveiks, pirms kāda laika tiku pie Muktupāvela grāmatas par koklēm un koklēšanu Latvijā un pamazītiņām sāku knibināties gar rakstu par [[kokle|koklēm]]. Grāmatā ieintriģēja teikums &quot;Senākā rakstveida liecība par koklēm Latvijā ir no 17. gadsimta sākuma [..]&quot;, taču diemžēl nav minēts, kur un ko tieši rakstīja. Varbūt vari nākt talkā? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 29. jūnijā plkst. 13.35 (EEST)
:Man grūti pateikt, bet varētu būt [[Pauls Einhorns]] savā &quot;[[Historia Lettica]]&quot;.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 30 jūnijā, 2015 (EEST)
::Paldies! Vai šī grāmata ir kaut kur pieejama arī latviski? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 7. jūlijā plkst. 19.10 (EEST)
::: Neesmu dzirdējis, bet [[Jānis Stradiņš]] kādu laiku atpakaļ ieteica veikt tās tulkošanu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:58, 7 jūlijā, 2015 (EEST)

== ''Sissegal'' vs ''Sisselgal'' ==

Sveiks! Kā tad īsti ir ar to Madlienas vācisko nosaukumu? Tu konsekventi lieto ''Sissegal'' (arī drukātajos avotos tā ir manīts), bet [http://kartes.lndb.lv/ vecajās kartēs] visur ir ''Sisselgal''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 8. septembris, plkst. 20.45 (EEST)
:Biežāk lietots tomēr ir ''Sissegal'' (skat. Vidzemes guberņas karti [https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/9/9b/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0_%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D0%B8.jpg]) nosaukums, arī krieviski agrāk ''Зиссегаль'' ([https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D1%83%D0%BD,_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%A4%D1%91%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87]). Korekti būtu noskaidrot [[līvu valoda]]s sākotnējo vietvārdu, ja gribi to apšaubīt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 00.00 (EEST)
::Biežāk lietots tomēr beigu periodā (19-20 gs). Laikam vienkārši jāmin abi un miers :) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 09.18 (EEST)
:::Piekrītu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 11.16 (EEST)

== Pārvietošana ==

Nākamreiz lūgums izlasīt, kas rakstīts tā paziņojuma pēdējā rindiņā! Ir jāpalūdz raksta diskusijā pārvietot lapu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 10.15 (EEST)
:Paldies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 21.14 (EEST)

== Vecās topenes ==

Sveiks! Visas pirmskara 1:50k topenes ir [[:commons:Category:Old topographic maps of Latvia|Commons]] - iespējams ielikt rakstā kā galeriju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 2. novembris, plkst. 09.47 (EET)

== [[Pietālava]] ==

Tavas domas par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Piet%C4%81lava&amp;action=history pēdējām izmaiņām]? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 14. novembris, plkst. 20.35 (EET)

== TZO Vilim Biļkinam ==
Vai veidojot rakstu Vilis Biļkins informācija par TZO nav iekopējusies nejauši no kāda šablona. Esmu pārbaudījis grāmatas &quot;Triju Zvaigžņu gaismā&quot; alfabētisko sarakstu, rakstā izmantotas enciklopēdijas, Belokoņa LE un citus avotus, bet nekur neesmu atradis nevienu atsauci uz TZO. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2015. gada 29. novembris, plkst. 19.56 (EET)

== Tartu Universitātes konkurss ==

Sveiks!  Ņemot vērā tavu rakstu vēsturi, [[Vikipēdija:Tartu Universitātes konkurss|šis konkurss]] tev varētu būt visai interesants. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 3. decembris, plkst. 12.47 (EET)

== Zasas muižas pagasts ==

Pēc kartēm spriežot, tas atradās Ilūkstes apriņķī, taču saskaņā ar šiem 20. gs. sākuma avotiem[http://www.prlib.ru/Lib/pages/item.aspx?itemid=391][http://www.jewishgen.org/courland/verkehrsbuch_1912/p00000490.htm], tas atradās Jaunjelgavas apriņķī. Un ko lai iesāk ar [[:file:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b30 510-0.jpg|karti]] no Brokhauza un Efrona vārdnīcas, kur tas iekļauts Kauņas guberņā? --[[Special:Contributions/84.237.154.142|84.237.154.142]] 2016. gada 14. janvāris, plkst. 15.53 (EET)
:Liekas, ka kartogrāfiskā kļūda par Zasas pagasta piederību Kauņas guberņai radusies tieši Brokhauza un Efrona vārdnīcas (1890—1907) Kurzemes un Kauņas guberņu kartē. Piederība Kurzemes guberņas Ilūkstes aprinķim skaidri redzama Bīlenšteina 1884. gada kartē:   https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/7e/Lettisches_Sprachgebiet_1884_nach_Bielenstein.jpg  Kaut kad līdz 1912. gadam Zasas pagasts tika pievienots Jaunjelgavas apriņķim. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 15. janvāris, plkst. 08.59 (EET)

== Eiro ieviešana Latvijā ==

Par [[Eiro ieviešana Latvijā]]. Vai tu pārveidosi [[Latvijas eiro monētas#Eiro ieviešanas vēsture]]? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 21. janvāris, plkst. 21.17 (EET)

== Ķeizars pret imperators ==

Nedomāju, ka kāds no šiem vārdiem būtu latviskāks vai mazāk latvisks. Ja vācu kaiser kā ķeizars būtu korekti, tad imperator tulkot tā vācu analogā, nezinu vai būtu pareizi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.01 (EET)
:Krievijas imperatora nosaukums latviešu valodā ieviesies tikai 20. gadsimtā. Padomju laikos latviski plašāk lietoja rusifikācijas laikā ieviesto nosaukumu Krievijas [[cars]], bet tagad (droši vien sakarā ar angļu valodas pieaugošo ietekmi un krievu monarhisma atdzimšanu) sākts lietot 1721. gadā Pētera I ieviestais tituls ''Император и Самодержец Всероссийский''. Tomēr vēsturiski kopš 18. gadsimta latviskajos tekstos Tu vienmēr atradīsi vārdu ķeizars, nevis imperators. Protams, tas ir viduslaiku aizguvums no vācu ''Kaiser'', kas savukārt patapināts no no grieķu ''Κάιζερ'', tomēr šim vārdam latviešu valodā ir daudz senāka lietošanas tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.32 (EET)
::Tradīcija ir viens, bet mums jāskatās no šodienas valodas lietojuma, resp. kā šo titulu sauc mūsdienu latviešu vēsturnieki (neesmu pētījis). --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 16.52 (EET)
::: Bet kas tad ir peļams titulā '''Krievijas impērijas ķeizars'''? Tieši tā senatnīgums un precizitāte ir vietā. Man nepatīk '''Krievijas imperators''', jo tāda nosaukuma oficiālajā krieviskajā titulā nemaz nekad nav bijis, jo tad būtu jāraksta &quot;Viskrievijas imperators un patvaldnieks&quot;.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 19.21 (EET)

== Pilskunga tiesa vs Apriņķis ==

Sveiks! Vari man palīdzēt tikt skaidrībā ar terminoloģiju vai hronoloģiju? Cenšos noskaidrot, kad īsti tika izveidota Talsu pilskunga tiesa. Reizēm norādīts, ka 1818/1819 gada administratīvajā reformā jau Kurzemes guberņā, reizēm - ka pilskunga tiesa (domājams, jau eksistējoša) pārdēvēta par apriņķi. Kā tur īsti ir un kur pasmelties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 09.46 (EEST)
:Kurzemes un Zemgales sadalījums virspilskunga un pilskunga tiesās pastāvēja jau hercogistes laikā, pēc Livonijas ordeņa valsts likvidēšanas un KZH satversmes jeb Valdības formulas (''Formula Regiminis'', 1617) iedibināšanas. Skat. [http://www.letonika.lv/groups/?title=Vald%C4%ABbas%20formula/32362 letonika.lv]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.25 (EEST)
::Tas tiesa, bet kurā brīdī tika reorganizēta Tukuma virspilskunga tiesa, pārceļot pilskunga tiesas centru no Kandavas uz Talsiem? Pirms vai pēc 1818. gada? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.40 (EEST)
:::Kandavas pilskungs pēc 1819. gada reformas pārcēlās uz [[Talsi]]em. Skat. {{LKV|XXI.|42 146}}--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 16.17 (EEST)

== Kurzemes guberņa ==

Rakstīšu rakstu par Kostjuško sacelšanās atbalsi Kurzemā un uzreiz saskāros ar neskaidrību. Rakstā [[Kurzemes guberņa]] - ''tika izveidota 1795. gadā pēc tam, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tika inkorporēti Krievijas impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas''. Trešā Polijas dalīšana notika 1795. gada 24. oktobrī. Bet rakstā [[Liepāja]] rakstīts - ''27. maijā Kurzemes un Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas impērijā kā Kurzemes guberņa.''. Tas pats rakstā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. Jautājums - 24. oktobris vai 27. maijs? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST)
:Jau 1795. gada 3. janvārī [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizari parakstīja vienošanos par atlikušās Polijas-Lietuvas kopvalsts sadali. Krievijas ķeizarienei Katrīnai II simpatizējošo muižnieku ietekmē 1795. gada [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga Pētera Bīrona atteikšanās no troņa un hercogistes pievienošana Krievijas impērijai. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula un pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Silēzijā. Prūsijas karalis to parakstīja tikai 1795. gadea 24. oktobrī, ko uzskata par Polijas dalīšanas beigām.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 18.13 (EEST)

== Tautas Saeimas deputāti ==

Sveiks! Paldies par rakstiem par Tautas Saeimas deputātiem. Lūdzu, turpmāk pievieno kategoriju [[:Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2016. gada 5. augusts, plkst. 17.42 (EEST)

== Miršanas gada kategorijas ==

Kāpēc tiek ignorētas miršanas gadu kategorijas {{c|Tautas Saeimas deputāti}} rakstiem? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 7. septembris, plkst. 23.19 (EEST)

== CEE Spring 2016 Survey ==

[[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek!  Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu.  '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45'''  Ar laba vēlējumiem, &lt;br /&gt;-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&amp;oldid=15897871 --&gt;

== Kolēģis no Igaunijas... ==

...man atsūtīja grāmatu pdf skanus, kuri, iespējams, varētu interesēt (ja tā ir, varu izsūtīt uz e-pastu). Trīs mūsdienās izdoti biogrāfiski leksikoni par vācbaltiešu mācītājiem un teologiem. To skaitā ''Erik Amburger - Die Pastoren der evangelischen Kirhen Russlands'', biogrāfiskais leksikons no 16. gadsimta beigām līdz 1937. gadam, izdots 1997. gadā. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 21. septembris, plkst. 01.18 (EEST)

==The picture in the Commons==
Could you help here: [[:commons:Commons:Deletion requests/File:Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gs..jpg]]?--[[Dalībnieks:Estopedist1|Estopedist1]] ([[Dalībnieka diskusija:Estopedist1|diskusija]]) 2016. gada 6. decembris, plkst. 09.45 (EET)
::I tried my best to protect this historic picture for the mankind from deletionists. The picture comes from the collection of [[Johann Christoph Brotze]] who passed away in 1823. No copyrights applicable... Please add the necessary details if necessary.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 10. decembris, plkst. 13.15 (EET)

== Rietumeiropas vēsture ==

[[Rietumeiropas vēsture]] ir tikai mūsu Vikipēdijā, citās valodās tāda temata nav. Atstāsim? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 26. decembris, plkst. 20.05 (EET)
:Kādam jau ir jābūt pirmajam...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 01.41 (EET)
:: OK, izveidoju. {{Q|Q28060026}}. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 12.32 (EET)

== Kāpēc Māris (personvārds) ir precīzāks par Māris? ==

Jūs esat vairākus personvārdus pārvietojis no &quot;vārds&quot; uz &quot;vārds (personvārds)&quot;, piemēram, &quot;Māris&quot; uz &quot;Māris (personvārds)&quot;. Pamatojumā ir teikts, ka tā ir precīzāk... Nesaprotu, kas šajā gadījumā slēpjas zem pamatojuma, ka tas ir precīzāk. Manuprāt visas pārvietošanas ir jāatceļ, jo precīzāk tomēr ir bez šī paskaidrojuma. Paskaidrojums ir nepieciešams '''tikai tad''', ja ir vēl kāda cita nozīme. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 17.56 (EET)
:Man vēlēšanās bija unificēt visus personvārdus pēc viena parauga. Personvārda &quot;[[Māris (personvārds)|Māris]]&quot; gadījumā tas jāatšķir no atšķirīgas lapas par cilvēkiem ar vārdu vai uzvārdu [[Māris]]. Paraugam skatīt lapu [[Olivers]] un [[Evita]]. Bez tam neskaidrības rada vārda &quot;Māris&quot; rakstības forma &quot;Maris&quot;, kas arī lietota angļu Vikipēdijā: [[Māris Martinsons]] (director) vs. Maris Martinsons (professor of management). Personvārda Maris gadījumā šis vārds jānošķir no citiem vārdiem ''Maris'' ar atšķirīgu nozīmi, piemēram, [[Maris (uzvārds)]], [[Maris (etrusku dievs)]] vai [[Maris (nunataks)]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 19.09 (EET)
::Jebkurā gadījumā personvārds būs pamatnozīme (nevis nozīmju atdalīšanas lapa). Stingri atbalstu Treisija pozīciju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.03 (EET)
:::Un ko darīt vārda [[Madara]], [[Liesma]], [[Ausma]], [[Sofija]] vai [[Sniedze]] gadījumos? Tomēr vajadzētu unificēt visas personvārdu lapas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.07 (EET)
:::: Slavenākos Mārus un Kārļus noteikti var pieminēt rakstā par personvārdu, bet atsevišķu nozīmju atdalīšanas lapu veidot gan nevajadzētu. Tā vismaz līdz šim, cik biju pamanījis, netika darīts, kā arī neredzu vajadzību. Respektīvi, piedāvāju pašreizējās lapas [[Māris]] un [[Māris (personvārds)]] apvienot un izveidot vienu lapu. Runājot par neskaidrībām (par Māris un Maris), tās noteikti arī var pieminēt rakstā par Māri, kas pašlaik saucās &quot;Māris (personvārds)&quot;. Joprojām uzskatu, ka vajadzētu pārvieto precīzāk, tas ir, no &quot;Māris (personvārds)&quot; uz &quot;Māris&quot;. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.41 (EET)
::::: Kāds tad īsti ir ieguvums no šīs atcelšanas? Kā tad unificēt personvārdu lapas, lai arī sieviešu vārdi pakļautos tiem pašiem principiem?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.47 (EET)
::::::Laikam nebūs iespējams pilnīgi unificēt un tas arī nav vajadzīgs. Piemēram, 'liesma' kā uguns liesma ir nepārprotami pamatnozīme, tādēļ raksta nosaukums bez iekavām. Personvārds 'Liesma' cēlies no šīs liesmas, tādēļ tādā gadījumā iederēsies raksta nosaukums &quot;Liesma (personvārds)&quot;. Attiecīgajai nozīmju atdalīšanas lapai, kur būs gan personvārds, gan uguns liesma, gan izdevniecība — nosaukums &quot;Liesma (nozīmju atdalīšana)&quot;. Ar Sofiju būs jau sarežģītāk, te grūti noteikt pamatnozīmi, tomēr pilsētas nosaukums būs daudz biežāk izmantots, tādēļ loģiskāk to atstāt bez iekavām, bet personvārdam likt iekavas. Apmēram pēc tāda principa mēs savulaik vienojāmies dēvēt zinātnieku vārdos nosaukto mērvienību rakstus, jo vikisaites uz [[oms|omu]] vai [[ampērs|ampēru]] ir ļoti bieži lietotas, kaut arī zinātnieku uzvārdi, protams, ir pamatnozīmes. Savukārt vārdiem 'Valdis' vai 'Zenta' personvārds ir nepārprotama pamatnozīme un iekavas atstājamas nozīmju atdalīšanas lapām, ja tādas vispār ir vajadzīgas, jo cilvēkus ar tādiem vārdiem var uzskaitīt turpat, kā tas daudzviet ir jau izdarīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.48 (EET)
:::::::Kāds ir sagaidāmais ieguvums? Pamanīju, ka lielā daļā citu valodu vikipēdiju personvārda aprakstam (etimoloģija, vēsture, varianti, rakstība citās valodās) ir izveidota atsevišķa lapa no cilvēku uzskaitījuma ar konkrēto vārdu vai uzvārdu, kas mēdz būt garš.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.03 (EET)
::::::::Protams, ja uzskaitījums ir stipri garš, rakstu var sadalīt divos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.07 (EET)
::::::::: Mums līdz šim nebija pieņemts veidot nozīmju atdalīšanas lapas vārdiem. Tāpēc ir mazliet dīvaini, ka tas pēkšņi tiek darīts. Tieši tāds ir arī jautājums Piragam: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas šādas nozīmju atdalīšanas lapas? Neredzu tam jēgu... PS: Bija minēti, ka lielā daļa citu valodu vikipēdiju personvārdu aprakstam ir izveidota atsevišķa lapa no uzskaitījuma. Prasās piemērus saukt šādiem apgalvojumiem. Vai šeit netiek jaukts ar uzvārdu? Cilvēku uzskaitījumi pēc viņu vārdiem nav izplatīti. Izņemot aristokrātus, tur citi mirstīgie neparādās... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.22 (EET)
:::::::::: Meklējot kašķi, es novērsu tavas izmaiņas. Lūdzu pabeidzam diskusiju! Atkārtoju: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas vārdiem nozīmju atdalīšanas lapas? Aicinu nepārvietot vairs lapas, kamēr nav izdiskutēts līdz galam. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.00 (EET)
:::::::::: Ja nebūtu šīs diskusijas, es jau būtu pieķēries pie Jūsu izmaiņu novēršanas... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.01 (EET)
::::::::::: Pārsvarā interneta lietotāji aktivēs lapu [[Māris]], lai atrastu kādu konkrētu cilvēku ar vārdu &quot;Maris&quot;, nevis izpētītu šī personvārda ģenealoģiju. Skat. [https://www.google.lv/search?q=Maris&amp;rlz=1C1NHXL_lvLV683LV684&amp;espv=2&amp;biw=1396&amp;bih=669&amp;source=lnms&amp;tbm=isch&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj2ru3dzNfRAhVCiSwKHYa8AjcQ_AUIBigB&amp;dpr=1.38#imgrc=2vkrCdDw583HzM%3A google.lv/search]... Bez tam daudzi latviešu personvārdi mēdz būt arī uzvārdi. Ja uzraksta bez garumzīmes, tad tiem var būt arī cita nozīme, kā jau iepriekš minēju, piemēram, [[en:Jacob Maris]], [[en:Maris (mythology)|Maris (etrusku dievs)]] vai [[en:Stella Maris]]. Turpretī, ja kāds specifiski gribēs saprast personvārda izcelsmi un lietojumu ctās valodās, viņš/viņa no šīs labas tālāk ies uz lapu [[Māris (personvārds)]]. Ieguvums būtu, ja mēs uztaisītu kopīgu projektu un 2017. gada laikā uzrakstītu līdzīgi par visiem latviešu personvārdiem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 08.16 (EET)
Pievienojos Treisija viedoklim, jo par šīm lapām pirms tam padomāju tieši tāpat. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2017. gada 23. janvāris, plkst. 10.34 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
: Ja meklēju cilvēku, tad galvenais tomēr ir viņa uzvārds... Māri, Kārļi, Jāņi ir tik daudz, ka galu galā vienalga varu neatrast to, ko vēlos. Katrā ziņā, abos gadījumos stāsts tomēr ir viens un tas pats, abos tas ir par personvārdu (gan nozīmju atdalīšanas lapās, gan lasot par tā ģenealoģiju). Atsevišķu nozīmi veidojam, ja Māris ir vēl kaut kas, kas nav cilvēka vārds, piemēram, Māris (krāteris uz Mēness virsmas), Māris (augs kaut kādā tur zemē), Māris (priekšmets, ar kuru kaut ko dara) un tamlīdzīgi. Slavenākos Mārus, Kārļus, Jāņus noteikti var iekļaut pie personvārda apraksta, kā tas ir izdarīts pašreizējā rakstā [[Jānis]] (lai gan arī tas varētu būt traki, ja zinām, ka Latvijā ir aptuveni 52 tūkstoši Jāņi, un pieņemot, ka 1% no tiem ir pelnījuši rakstu Vikipēdijā, slavenāko Jāņu uzskaitījums varētu sasniegt aptuveni piecus simtus). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.20 (EET)
: Etrusku dievs ir Māris, vai tomēr Maris? Tāpat arī ar zvaigznēm un to gleznotāju... Manuprāt viņi nav Māri (uzsvars uz garumzīmi). Un ja arī būtu, tā nav pamatnozīme, vismaz latviešiem. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.25 (EET)

== Sofija un citi sieviešu personvārdi ==
Izveidoju paraugam lapas [[Sofija (personvārds)]] un [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] apspriešanai pirms darbojos tālāk.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 10.52 (EET)
: Sofija nav tas labākais piemērs. Šis ir tieši tas gadījums, kad nav izteikta pamatnozīme. Tāpēc ir vajadzīgs šis papildus teksts raksta nosaukumā (personvārds). Māriem, Kārļiem tādas vajadzības nav, tāpēc paskaidrojums, ka tas ir personvārds ir jālikvidē. Tāpat arī ar sieviešu vārdiem. Ja nav citas nozīmes, tad rosinu pamatraksu veidot par personvārdu. Nākamais jautājums: vai vajag nozīmju atdalīšanas lapās uzskaitīt cilvēkus pēc vārdiem? Tas netiek piekopts lielākajās vikipēdijās, un līdz šim arī pie mums netika darīts. Manuprāt slavenākās Sofijas mierīgi var pārcelt uz Sofija (personvārds) un nozīmju atdalīšanas lapu samazināt tikai uz divām nozīmēm (šajā brīdī), tas ir, Bulgārijas galvaspilsēta un Sofija (personvārds). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 23.28 (EET)
:: Iebilstu. Daudzi personvārdu raksti ir līdzīgā situācijā, piemēram uztaisīju vārda dienu sadaļu lapā [[Janvāris]]. Vairums personvārdu, īpaši sieviešu, ir ar citu pamatnozīmi. Par cilvēku uzskaitījumiem arī var padiskutēt, citu valodu vikipēdijās ir liela dažādība.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET)
::: Tieši to arī saku... Ja pamatnozīme ir cita, tad liekam to raksta nosaukumā šo paskaidrojumu (personvārds), bet, ja nav, tad tāds nav vajadzīgs, piemēram, [[Anna (personvārds)]] ir jāpārdēvē par [[Anna]], jo tā ir pamatnozīme. Diskusiju esmu pārnesis uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Personvārdi|Kopienas portālu]]. Turpinājums ir tur... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.36 (EET)

== [[Vikipēdija:Delecionisms|Delecionisma]] dusmas ==
Treisija dusmas hronoloģiski sākās pēc šī mana labojuma atcelšanas: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Filozofija&amp;diff=2642567&amp;oldid=2642491], es vairs rakstam [[Filosofija]] neesmu pieskāries, jo tiešām respektēju otra dalībnieka atšķirīgo filosofiju. Tomēr  Treisija neatlaidība Latvijas prezidenta un personvārdu lapu virzienā mani uztrauc. Diez vai administratoriem vajadzētu kultivēt delecionisma potitiku latviešu vikipēdijā. Mums taču nav tik daudz rakstu, lai nodarbotos ar sakarīgu labu dzēšanu. Ir pietiekami daudz citu rakstu, ko uzlabot.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET)
: Treisija dusmas nesākās pēc šī labojuma. Treisija nepatika pret Piraga darbībās ir sākusies daudz, daudz, daudz agrāk. Cik ilgi cilvēks nesapratīs (negribēs saprast), kā īsti Vikipēdija darbojas. Pat šis ieraksts nav īstajā vietā.. (piemērotāka vieta ir [[Vikipēdija:Kopienas portāls]], vai arī manā diskusijas lapā). Varu nosaukt vairākus piemērus, kas ir radījusi neizpratni par Pirags darbībām. Piemēri: Krievijas pārdēvēšana par Krievijas Federācija bez diskusijas pirms tam, regulārā rakstu veidošana ar paskaidrojumiem, piemēram, personvārdi, informācijas dzēšana (tā pati [[filozofija]], kur pieminēja, ka tie ir stila uzlabojumi, lai gan patiesībā bija info dzēšana), informācijas pievienošana ne tajās vietās (skatīt [[Kārlis]], kāpēc tur ir kaut kāds skaidrojums par karaļiem un vēl svešvalodas?). Treisijs arī Vikipasākumos ir pacēlis šo jautājumu (ja atmiņa neviļ, tad jau 2014. gadā). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.59 (EET)
:: Vienkārši vajag mācīties respektēt citu viedokli, vikipēdija taču nav privāts pasākums. Piemēram, pieminētā [[Krievija]] un [[Krievijas Federācija]] mūsdienās ir savstarpēji ekvivalenti vienas valsts nosaukumi, bet vēsturiski gan nav, ko centos paskaidrot, taču necīnījos arī pret Jūsu delēcijas tieksmēm. Es to respektēju ...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 19.40 (EET)
::: Wo, wo, wo... tieši to es esmu iemācījies, es respektēju Tavu viedokli, bet kad Jūs to iemācīsities? Tāpēc ka es to esmu apguvis, es vēl neesmu sācis atcelt Jūsu izmaiņas saistībā ar personvārdiem... Man ir aizdomas, ka Jūs nerespektējat Vikipēdijas kopienas viedokli... Kopienā jau kopš pirmsākumiem pieņemts izdiskutēt šaubīgus jautājumus pirms kāds '''vienpersoniski''' Krieviju pārdēvē par Krievijas Federāciju... Vikipēdija nav privāts pasākums, kur Krievijas raksts sauksies Krievijas Federācija tikai tāpēc, ka Pirags tā vēlas. Skatīt [[Diskusija:Krievija|diskusiju par Krieviju]]... Tur skaidri redzams, ka kopiena pieņēma lēmumu, nevis es... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 20.43 (EET)

== Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums ==

Jopcik rozā... Nu jau laikam izskatīsies, ka esmu uzēdies... Kas tas pie velna tagad ir? Kāda velna pēc &quot;Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums&quot; ir precīzāks par &quot;Latvijas prezidentu uzskaitījumu&quot;. Ko tu te māžojies? Piedāvāju šo pārdēvēt par Latvijas valsts prezidentu uzskaitījumu (valsts ar mazo burtu, jo ir arī citi prezidenti, piemēram, uzņēmuma prezidenti un tā tālāk). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.35 (EET)
: Njā, izskatās, ka arī iegūglējot ir ļoti daudz rezultāti ar Latvijas Valsts prezidentu... Man jāatvainojas par iepriekšējā rindkopā izteiktajām dusmām, tomēr... Lielais V burts? Bet mēs tak dzīvojam Latvijas Republikā, nevis Latvijas Valstī (vēršu uzmanību uz oficiālajiem nosaukumiem). Tādēļ piedāvāju pārdēvēt atpakaļ uz Latvijas prezidentu uzskaitījums, jo arī Latvijas Republikas prezidentu uzskaitījums ir pietiekoši ''precīzs'', un galu galā, mums ir raksts ar nosaukumu Latvija, nevis Latvijas Valsts. PS: Šis jau sāk izskatīties pēc Krievijas varianta (skatīt [[Diskusija:Krievija#Raksta nosaukums — Krievija un Krievijas Federācija?]]) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.45 (EET)
::Mums ir arī raksts ar nosaukumu [[Latvijas Valsts prezidents]], kurā šis vārds &quot;valsts&quot; tiek rakstīts ar lielo burtu. Ja pareizi saprotu, lielais burts šai vārdu salikumā tiek lietots ne Latvijas dēļ, bet tāpēc, ka tas ir amata nosaukums — cilvēks var būt &quot;Valsts prezidents”. Ja jau eksistē manis minētais raksts par Valsts prezidentu kā tādu, kādēļ gan lai raksta nosaukumā par daudziem šāda amata ieņēmējiem — Valsts prezidentiem — netiktu lietots šis vārds Valsts ar lielo burtu? --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.00 (EET)
::: Laikam jau tik tiešām ir ar lielo burtu jāraksta tā Valsts (paldies Edgaram2007, kas man to apgaismoja Skype diskusijā!), bet vai obligāti tas ir nepieciešams raksta nosaukumā. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.20 (EET)

== Pārvietošana ==

Pārvietojot rakstu, vajadzētu salabot arī  saites, kas ved uz šo rakstu. Kreisajā pusē ir tāds rīks &quot;Norādes uz šo lapu&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 2. februāris, plkst. 13.16 (EET)

== Hermanis Šells ==

Piedāvāju rakstā [[Hermanis Šells]] pirmo teikumu rakstīt šādi: '''''Hermanis Šells''' (vācu: Jakob Herman Schell, dzimis {{dat|1850|2|28}}, miris {{dat|1906|5|31}}) ir ...''. Lūdzu pieturamies pie Vikipēdijā pieņemtā stila! --[[Dalībnieks:Vīruss|Vīruss]] ([[Dalībnieka diskusija:Vīruss|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.36 (EET)
:Katras valodas vikipēdijā ir savs stils, piemēram, '''Jakob Herman Schell''' (28 February 1850 – 31 May 1906) was a German philosopher and theologian. He was ordained Roman Catholic priest in 1873, became Professor of theology in 1888.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.42 (EET)

== Emīls Dārziņš ==

Nevajag izplatīt kļūdainu informāciju pamatojoties uz vienu žurnāla Universitas rakstu no 1958. gada. E. Dārziņš pat teorētiski nevarētu būt Talavijas biedrs, jo nakad nav studējis Rīgas politehniskajā institūtā (vēlāk LU) pie kura darbojās Talavija. Talavija neuzņēma citu augstskolu studentus. Man ko, tagad biedru sarakstu būs jāpublicē lai apgāztu vienu senu rakstu?{{unsigned|Zmejs}}
: Sveiks, Tev vajadzētu papildināt sarakstu ar atsauci uz Talavijas sarakstiem. Pašos pirmsākumos pirms 1900. gada reģistrēšanas PRI bija visādi izņēmumi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 22.41 (EET)

== Viļāni ==

Atsevišķais Viļānu vēstures raksts vēl būs, cik saprotu? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 25. marts, plkst. 15.30 (EET)

== Pirag, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 

--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 10.56 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Brīvie attēli ==

Sveiks! Būtu ieteicams brīvi licencētos attēlus augšupielādēt Vikikrātuvē, lai nākotnē nevajadzētu ķerties pie lokālo failu pārvietošanas uz turieni. Tur ievietotie attēli lieti noderētu arī citu valodu Vikipēdijās. Veiksmi vikidarbībā! --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 15.48 (EEST)
:Mani traucē citu valodu Vikipēdijās aktīvie attēlu [[delecionisti]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 22.36 (EEST)

== Par muižām ==

Es te mazliet padarbojos ar muižu ģeogrāfiju, iesākumā rakstā [[Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi]]. Jautājums - no kurienes ir ņemts šis saraksts? Vai no agrārār reformas sarakstiem?

Problēmas būtība - skatoties avotos, piemēram, 1900. gada ''Karte des weslichen Russlands'' daudzas no šī saraksta muižām ir apzīmētas nevis kā muižas (''Gut''), bet pusmuižas (''Vorwerk''). Dažas ''Gut'' un daudzas ''Vw'' toties sarakstā nav. Protams, līdz 1920. gadam to statuss varētu būt arī mainījies. Nevaru saprast, kā rīkoties, lai būtu precīzi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.21 (EET)
:Saraksts ņemts no Latviešu Konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma šķirkļa &quot;Muižu nosaukumi&quot;, norādīti to pagastu nosaukumi, kuros bjušās muižas atradās 1935. gadā. Muižu un pusmuižu klasifikācija nav ievērota.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.37 (EET)
::Liels paldies. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 01.01 (EET)
== [[:Attēls:Ostrovas apriņķis 1820.jpg|Ostrovas apriņķis 1820.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ostrovas apriņķis 1820.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST)
== [[:Attēls:Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST)

== Livonijas ordenis ==

Lūdzu apskati [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Livonijas_ordenis&amp;curid=2138&amp;diff=2876347&amp;oldid=2825929 šo izmaiņu]. Manuprāt raksta sākumā ir jau pateikts, ka Livonijas ordenis ir atzars. Vai vajag arī tālāk to mainīt? Ja tā ir tomēr labāk, tad varbūt pat raksts ir jāpārdēvē, piemēram, par Livonijas atzars?! --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 22.35 (EEST)
:Tas ir marigāls viedoklis, jo historiogrāfijā ir stabili izveidojies [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kā atsevišķa bruņinieku ordeņa jēdziens. Tas pamatots ar šī ordeņa izcelsmi no [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]], autonomo pārvaldes struktūru un neatkarīgo eksistenci pēc [[Prūsijas hercogiste]]s izveides 1525. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.15 (EEST)
== Iekavas (20.08.2018) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=جمهوری شوروی سوسیالیستی ایران šis labojums] lapā [[Padomju republikas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Padomju republikas|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;komūnu apvienība (''Союз коммун Северной области'') 1918. gada maijā - 1919. gada februārī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, kas pastāvēja Petrogradas, [[Pleskava]]s, [[Novgoroda]]s, [[Oloņeca]]s, [[Vologda]]s, [[&lt;p&gt;Советская Социалистическая Республика Тавриды}}, [[Ukraina]]s teritorijā, 1918. gada martā - aprīlī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;Sociālistiskā Padomju Republika]] [[Latvija]]s teritorijā, 1918. gada decembrī - 1920. gada janvārī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;fa
|}
Paldies! &lt;!-- (-5, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 18.02 (EEST), [[Irāna]]s teritorijā, 1920. gada jūnijā - 1921. gada septembrī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;Радянська Республіка}}, tagadējās [[Ukraina]]s teritorijā, 1920. gada jūlijā - septembrī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;|lines=0}}

== [[:Attēls:Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 21.00 (EEST)
:Ir taču minēts: No https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/bildes23.shtml 1926. gads. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 23.58 (EEST)

== BBLD ==

Please use [[Template:BBLD]]. ruwiki and dewiki also use it. The IDs sometimes change and by using Wikidata one only needs to edit the ID in one place. [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Georgs_Ludvigs_Kolinss&amp;diff=2955190&amp;oldid=2609800] [[Special:Contributions/85.180.53.248|85.180.53.248]] 2018. gada 17. oktobris, plkst. 16.43 (EEST)

== [[:Attēls:Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)
:uzrādīju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.10 (EEST)
::Jā, bet tajā kartē skaidri rakstīts — © Dovid Katz 2009. Nevar izgriezt no tās gabalu un publicēt ar brīvo licenci. Var ielikt rakstā atsauci uz šo karti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.47 (EEST)
:::Sakarā ar oriģināla licenci &quot;Jūs drīkstat bez ierobežojumiem izplatīt šo darbu, izmainīt to un lietot jebkuriem (tajā skaitā arī komerciāliem) mērķiem, ar noteikumu, ka tiks norādīts sākotnējais autors un saglabāta šī licence.&quot;--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 23.30 (EEST)
::::Ā, tā karte ir šādā paskatā ielādēta arī Vikikrātuvē un neviens šo joku nav pamanījis :) Kad pamanīs, baidos, ka dzēsīs bez ierunām, tam dalībniekam, kas to tur ielādējis, jau ir papilnam dzēstu bilžu... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 23. oktobris, plkst. 00.27 (EEST)

== E-pasts ==

Sveiks! Sakarā ar pozitīvām ziņām EST-LAT konkursa sakarā lūdzu atļaut e-pastu nosūtīšanu (vai arī ir jāapstiprina esošā e-pasta adrese), to var izdarīt sadaļā [[Special:Preferences]]. Vai arī atmet e-pastu uz jaka19@inbox.lv --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 10. decembris, plkst. 19.26 (EET)
== Iekavas (24.12.2018) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986117 šis labojums] lapā [[Portrets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Portrets|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt; grupas portrets, [[eļlas glezniecība|eļla]], audekls, 169,5 x 216,5 cm, [[Hāga]], [[Mauritsheisa]]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 10.02 (EET)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986229 šis labojums] lapā [[Mirbahi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mirbahi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pilskunga iecirknis
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 19.02 (EET)

== [[:Attēls:1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== [[Diskusija:Spilves lidosta]] ==

Could you once again look here?--[[Dalībnieks:Antemister|Antemister]] ([[Dalībnieka diskusija:Antemister|diskusija]]) 2019. gada 24. februāris, plkst. 18.54 (EET)

== [[:Attēls:Indriķis Jurko.png|Indriķis Jurko.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Indriķis Jurko.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 2. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 4. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)
== Iekavas (20.04.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=Koka ēka uz [[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas ielas]] stūra šis labojums] lapā [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Wooden house in Jelgava - panoramio - Laima Gūtmane &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;simka….jpg
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 21. aprīlis, plkst. 01.02 (EEST)

== Simeons Bekbulatovičs ==

На картине из летописи нарисована не свадьба Симеона Бекбулатовича, а свадьба Симеона Касаевича (в русскоязычной Википедии о нём статья Ядыгар-Мухаммед). --[[Dalībnieks:So categorical|So categorical]] ([[Dalībnieka diskusija:So categorical|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.40 (EEST)
:Laikam tiešām ne tas Simeons, sk. [https://commons.wikimedia.org/wiki/File_talk:Facial_Chronicle_-_b.22,_p._17_-_Wedding_of_Simeon_Bekbulatovich.jpg komentāru] Vikikrātuvē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.46 (EEST)
== Iekavas (10.06.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3077054 šis labojums] lapā [[Livonijas krusta kari]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas krusta kari|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm [[Indriķa hronika]] 3.2.&amp;lt;&lt;p&gt;krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm [[Indriķa hronika]] 19.7.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST)

== [[:Attēls:Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

==Photos into the WikiCommons==
Could you upload some manor photos directly into the Commons? Then they will be usable in other language wikis as well.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 6. augusts, plkst. 19.57 (EEST)
:do you mean the old photos?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 14.38 (EEST)
::Yes.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 10. augusts, plkst. 13.42 (EEST)

== [[:Attēls:Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== Konsultācija ==

Vikipēdijā par [[en::Teofila Radziwiłł]] rakstīts ''was a Polish noblewoman and Freemason''. Vai tad tolaik sievietes uzņēma brīvmūrniekos? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 00.21 (EEST)
:[[Aleksandrs Kaljostro]] Jelgavā, vēlāk Varšavā 1781. gadā nodibināja tā sauktās brīvmūrnieku ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas vīriešiem un sievietēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 02.50 (EEST)
== Iekavas (05.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3131430 šis labojums] lapā [[Vivjēns Bosenkets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vivjēns Bosenkets|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;preses biroja preses relīze] citēta no grāmatas &quot;Padomju varas atjaunošana Latvijā&quot;. 49., 50. lpp.&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;/ref&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. novembris, plkst. 09.02 (EET)

== Ieteikums ==

[[Attēls:NAL rīka piemērs.png|thumb|Piemērs]]
Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt rīku &quot;highlightDisambig&quot;. Tas ļauj viegli redzēt, kuras saites ved uz nozīmju atdalīšanas lapām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 28. novembris, plkst. 15.18 (EET)
== Iekavas (01.03.2020) ==

{{subst:Iekavu paziņojums|diff=3183153|page=Tartu apriņķis|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=[[Attēls:&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und|lines=0}}
== Iekavas (02.03.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3183578 šis labojums] lapā [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:COVID-19 izplatīšanās Latvijā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;francija Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā] LETA 2020. gada 3. februārī&amp;lt;/ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas.
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 00.02 (EET)

== [[:Attēls:Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

== [[:Attēls:Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 6. marts, plkst. 20.00 (EET)

== Vandal on [[COVID-19 epidēmija]] ==

Hi, I cannot revert to [[special:permalink/3186281|this version]] due to the abuse filter. Could you please help revert the vandalism? --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.42 (EET)
: Resolved. Sorry to disturb you. --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.58 (EET)

== Uploading files ==
Hi! You have uploaded some files. For example [[:Attēls:Rīgas rātes 1591. gadā izdotie aizgādnības noteikumi.jpg]].

I would like to suggest that you upload to Commons so the files can be used on other language versions of Wikipedia. 

When you upload files you should add as many informations as possible about the file. Including:
* A description so we know what it is
* A source so we know where the file is from (you added a link to a website and that is great!)
* An author so we know who created the file
* A date so we know how old it is

I added {{tl|Information}} on the file so you can see how it should be.

The reason we need information about author and date is because of copyright. If it is a book from 1591 it is clearly out of copyright. But if it is from 1891 for example the the authour could have been alive after 1950 (copyright if author died in 1950 = 1950+70 = 2020 -&gt; copyright expire January 1, 2021). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 15. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST)

== &quot;..novads (2021)&quot; - vai ir jēga? ==

Vai ir Jēga veidot rakstus pēc principa &quot;..novads (2021)&quot;? Mēs taču parasti papildināsim esošus novadu rakstus. Tas pats ar &quot;Republikas pilsētām&quot;, to statuss paliek tāds pats, tikai mainās statusa nosaukums - &quot;Valstspilsētas&quot; --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.24 (EEST)
:Tie vairs nebūs šībrīža novadi, bet drīzāk agrākie rajoni, tādēļ informācija būtiski atšķirsies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.56 (EEST)
::Rakstā [[Ādažu novads]] &quot;Vēstures&quot; sadaļā ir aprakstīta pagasta un novada vēsture. Diez vai jāveido jauns raksts ar 2021.gadu. {{ping|Kikos|Papuass|Edgars2007}} varbūt [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|vikiprojekta]] dalībniekiem arī būs kaut kādas domas par pieņemto reformu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.11 (EEST)
::Dabiski, ka raksti [[Alūksnes novads]], [[Gulbenes novads]], [[Līvānu novads]], [[Olaines novads]], [[Ventspils novads]] (teritorija nemainīsies) paliks nemainīgi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.20 (EEST)
:::Ādažu novadam pievieno [[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] teritoriju kā pagastu, vēl papildus no 2022. gada Ādažus izdalīs no Ādažu pagasta kā pilsētu. Bet es nesaprotu, piem., veidot rakstu [[Rēzeknes novads (2021)]], ja tam parasti pievieno ''nākotnē'' likvidēto Varakļānu un Viļānu novadu 5 pagastus un 2 pilsētas? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.53 (EEST)
::::Tieši tā, tie būs raksti ar būtiski atšķirigi informāciju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)
== Iekavas (23.06.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3242295 šis labojums] lapā [[Kalnciema iela (Rīga)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kalnciema iela (Rīga)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Jug91.jpg&amp;#124;Kalnciema iela 1A (arh. &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Jānis Alksnis&amp;#93;, 1910)
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST)

== [[:Attēls:Viktors Lunskis.jpg|Viktors Lunskis.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Viktors Lunskis.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)
== Iekavas (14.07.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3278017 šis labojums] lapā [[Gustavs Šķilters]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Šķilters|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Maroku&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Nīderlande&amp;#124;Nīderlandi&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Šveice&amp;#124;Šveici&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Vācija&amp;#124;Vāciju&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Itālija&amp;#124;Itāliju&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;. Studijas Rodēna darbnīcā palielināja Šķiltera interesi par ekspresīvo simboliku un &amp;#91;&amp;#91;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 14. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST)

== [[:Attēls:Alberts Romans.png|Alberts Romans.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Alberts Romans.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== Ārlietu dienesta darbinieki ==
Varbūt noder - uzliku biogrāfisko vārdnīcu uz failiem.lv https://failiem.lv/u/q8syh77p
[[Dalībnieks:Kasp2008|Kasp2008]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasp2008|diskusija]]) 2020. gada 29. augusts, plkst. 16.37 (EEST)

== [[Voldemārs Bastjānis]] ==
Pardon my English.  I was reading the wiki entry on my grandfather, Voldemars Bastjanis, (to the extent I could, given my now-limited Latvian) and I noticed your repeated entries over the years.  A bit of minor corrective information if you're interested: he married Alma July 15, 1915, and they were still living in Moscow July 19, 1917, the day my mother (Mirdza) was born.  Also, according to my mother, it was Senator Paul Douglas of Illinois who was the moving force in the early 1950s in getting my grandparents clearance to emigrate from Germany to the US despite my grandfather's socialist affiliations.  (My parents had come to the US in July 1946, shortly before I was born, able to do so despite little room on the US's Latvian immigration quota because by historical accidents both had been born in Russia and that quota had ample room.) {{unsigned|174.196.213.224}}

== [[:Attēls:Friedrich Wilhelm von Raison.jpg|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 20. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

==Email ==

Hi.Request you to plz check the email I sent to you. Thank you. Muzammil.
== Iekavas (03.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3308622 šis labojums] lapā [[Pilskalnes muiža]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pilskalnes muiža|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Grāfs Fēlikss Konstantīns Plāters-Zībergs ar viņam piederošo auto ''Lauraine-Dietrich'' (ap 1910).&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. oktobris, plkst. 10.02 (EEST)
== Iekavas (26.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3317267 šis labojums] lapā [[Livonijas karš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas karš|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#91;&amp;#91;Sainbulats&amp;#124;Sainbulata&amp;#93;&amp;#93; vadībā ieņēma &amp;#91;&amp;#91;Veisenšteinas pils&amp;#124;Veisenšteinas&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Paide&amp;#93;&amp;#93;s) cietoksni&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie &amp;#91;&amp;#91;Lodes pils&amp;#93;&amp;#93;.&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#91;http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. oktobris, plkst. 00.02 (EET)

== [[:Attēls:Dobeles draudzes novads 1859.jpg|Dobeles draudzes novads 1859.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Dobeles draudzes novads 1859.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām ==

Kāpēc liekam ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām? Skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Everests&amp;diff=prev&amp;oldid=3336290 šo izmaiņu]. Vai esmu kaut ko palaidis garām? Manuprāt tā nevajadzētu darīt, praktizēt. PS: Ja tā tomēr ir jādara, tad labāk liekam uz ķīniešu valodu, jo to es labāk saprotu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 14.44 (EET)
: Tas ir izņēmuma gadījums, bet vai tiešām vajadzēja saiti uz mandarīnu valodu?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 15.31 (EET)
::..un kāpēc šis būtu &quot;izņēmuma gadījums&quot;? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.22 (EET)
:::Lai ierosinātu diskusiju un stimulētu kādu no kritiķiem pārtulkot šo biogrāfiju no angļu valodas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.33 (EET)

== Dzelzceļa muzeja fotogrāfijas ==

Manuprāt, tās Dzelzceļa muzeja krājuma fotogrāfijas nevar tā pārpublicēt (un vēl nogriežot nost logo), vismaz viņi paši uzskata, ka pārpublicēšana ar atsauci pieļaujama tikai nekomerciāliem mērķiem. Mums pirms desmit gadiem jau bija [[Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Aleksandrs_Timofejevs#Vecie_att%C4%93li|līdzīgas problēmas]] ar Dzelzceļa muzeju. Iesaku tās bildes likt kā ārējās saites. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.36 (EET)
:Sapratu, pārtraukšu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.58 (EET)

== [[:Attēls:Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

== 2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2020. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 15.30 (EET)
|}

:Paldies par labo vēsti!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.26 (EET)
::Apsveicu! Tas bija liels darbs, un žēl, ka mēs pārējie nepietiekami turējām līdzi.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.33 (EET)

== [[:Attēls:Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 23. janvāris, plkst. 20.00 (EET)
== Iekavas (28.01.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3359362 šis labojums] lapā [[Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Marģers Skujenieks bija padomnieks politiskajos, ar zinātni un kultūru saistītos jautājumos&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, Arvīds Brēmers bija padomnieks ekonomikas un lauksaimniecības jautājumos, delegācijas kases
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 28. janvāris, plkst. 10.02 (EET)
== Iekavas (26.03.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3388102 šis labojums] lapā [[Pēteris Kūla]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pēteris Kūla|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Pēc Latvijas okupācija (1940)&amp;#124;Latvijas okupācijas&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt; 1940. gadā Kūla uzņēmās &amp;#91;&amp;#91;Latvijas PSR&amp;#93;&amp;#93; skolotāju savienības vadītāja pienākumus. Nacistu
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. marts, plkst. 12.02 (EET)
== [[Johans Karls Brušvits]] ==
[[Attēls:Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879.jpg|thumb|250px|Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879]]
Добрый день! Извините, что пишу по-русски. Я обращаюсь к Вам, потому что обнаружил Вашу правку в статье [[Sociālistu revolucionāru partija]]. Я сейчас пишу для русской википедии о латыше-эсере [[:ru:Брушвит, Иван Михайлович|Иване Брушвите]], который был министром финансов в правительстве [[:ru:КОМУЧ|Комуча]], позднее играл важную и положительную роль в русской эмиграции в Праге, погиб во Владимирском централе в 1946-м. Я нашел запись о его рождении, но не могу ее расшифровать. Надеюсь, что там содержится дата и точное место рождения? Не могли бы Вы мне помочь, или указать на каком латвийском форуме в Википедии следует задать этот вопрос. (4-я запись под номером 27 [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], [https://soshial.net/raduraksti/raduraksti1922.html]) Заранее спасибо [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 10. aprīlis, plkst. 20.27 (EEST)
:Добрый день! Дата его рождения 5 мая 1879, место рождения [[Ventspils]].[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:2536:27002#&amp;gid=1&amp;pid=2]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 02.58 (EEST)
::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 07.43 (EEST)
:::Добрый день, еще раз, уважаемый коллега!  Еще раз спасибо за дополнение  и уточнение. Но возникли некоторые вопросы. Первый - ясно ли из текста записи, что речь идет именно о дате и месте рождения, а не крещения (обратил внимание, что в официальных источниках, год рождения все-таки другой 1878)?  Второй - В книге  имя записано как '''Johann Karl''' [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], в списке зарегистрировано под номером 1921164, как '''Johans Karls''', Вы записали как '''Johans Kārlis'''. Есть ли какие-либо аргументы, что именно Ваш, как я понимаю, современный вариант - правильный?? [[У:Hunu|Hunu]] ([[ОУ:Hunu|обс.]]) 05:16, 11 апреля 2021 (UTC)
:::Johann Karl Bruschwit по-немецки =  Jānis Kārlis Brušvits по-латышски.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 17.30 (EEST)
:::: Я вижу размещенный Вами документ, спасибо. Но где сказано, что это день рождения, а не день крещения. Это ведь церковная запись, не так ли?  [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 15.31 (EEST)
::::: Это церковная запись, но ''Zeit und Stunde der Geburt'' день рождения, а не день крещения.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.10 (EEST)
::::::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST)
:::::::Кстати, в русской ВП можно не использовать Шаблон:Дата рождения. Тогда шаблон Персона автоматически считает возраст, но и проставляет даты в категории [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 12.08 (EEST)

== Latvijas Nacionālo partizānu grupa foto ==

Sveiki! I just wanted to ask: is it possible to transfer the [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_Nacion%C4%81lo_partiz%C4%81nu_grupa.jpg] photo to Wikimedia, so we could use it in the English Wikipedia? Thanks. --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 20.30 (EEST)

{{ping|Pirags}} Sorry to bother you again. I am trying to find some non-copyrighted pictures of the Latvian partisans, which could be uploaded to Wikimedia Commons. Since you touched these topics, I just wonder if you had a chance to look into my question above? --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 2. jūnijs, plkst. 16.18 (EEST)

== [[:Attēls:Pēteris Elferts 1993.jpg|Pēteris Elferts 1993.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Pēteris Elferts 1993.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Dzelzavas stacija 1.jpg|Dzelzavas stacija 1.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Dzelzavas stacija 1.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Rūdolfs Blaus.jpg|Rūdolfs Blaus.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Rūdolfs Blaus.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Andrejs Jablonskis.jpg|Andrejs Jablonskis.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Andrejs Jablonskis.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.02 (EEST)
== Iekavas (29.06.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3437457 šis labojums] lapā [[Latviešu vēsturisko zemju likums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latviešu vēsturisko zemju likums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;vēsturiskās zemes. Latviešu nācija veidojusies uz &amp;#91;&amp;#91;kurši&amp;#124;kuršu&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;latgaļi&amp;#124;latgaļu&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;sēļi&amp;#124;sēļu&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; un &amp;#91;&amp;#91;zemgaļi&amp;#124;zemgaļu&amp;#93;&amp;#93; sentautu, kā arī &amp;#91;&amp;#91;lībieši&amp;#124;lībiešu&amp;#93;&amp;#93; kultūras un valodas bāzes, bet tās
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST)
== Iekavas (18.07.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445657 šis labojums] lapā [[Septiņi pasaules brīnumi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Septiņi pasaules brīnumi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Artemīda&amp;#93;&amp;#93;s templis atradās &amp;#91;Efesa&amp;#124;Efesa&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; mūsdienu &amp;#91;&amp;#91;Turcija&amp;#93;&amp;#93;s teritorijā.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 00.02 (EEST)
== Iekavas (19.07.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445780 šis labojums] lapā [[Grieķijas Karaliste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grieķijas Karaliste|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Viņu kronēja kā &quot;grieķu karali&quot; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Georgs I (Grieķija)&amp;#124;Georgu I&amp;#93;. Kā balvu grieķiem par britiem draudzīga karaļa izvēli,
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST)

== Ahemenīdu dinastijas valdnieki ==
Vai [[Ahemenīdu dinastija]]s valdnieki bija [[karalis|karaļi]] (‘[[ķēniņš]]’ latviešu valodā ir novecojušā forma vārdam ‘karalis’, skatīt [https://tezaurs.lv/%C4%B7%C4%93ni%C5%86%C5%A1 tezaurs.lv])? Ja pareizi atceros, tad pats iebildi, ka terminu ‘karalis’ nevar lietot visos gadījumos. Manuprāt vārdu ‘ķēniņš’ nevajadzētu lietot, jo latviešu valodā ir novecojis vārds (šis vārds lai paliek pasakām, kā poētiskā forma). Kāpēc nevar atstāt vienkārši ‘valdnieks’, ja vēl precīzāks tituls nav zināms?--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:domāju, ka cīņa pret ķēniņa vārda lietošanu Vikipēdijā nav pamatojama ar atsauci uz tezaurs.lv. Ķēniņa pārveide par &quot;karali&quot; latviešu valodā ir notikusi relatīvi nesen rusifikācijas ietekmē 19. gadsimta beigās, tāpat kā ķeizara pārveide par &quot;caru&quot;. ''Persijas ķēniņš Kīrs'' taču minēts pat Vecās derības  latviskajā versijā [https://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/ezras/Ezragr01.htm skatīt šeit] kopš 17. gadsimta, tāpēc šajā rakstā tas nav anahronisks poētisms, bet gan autentiska tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 26. jūlijs, plkst. 00.03 (EEST)
== Iekavas (04.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3453441 šis labojums] lapā [[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;section end=bracket /&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 4. augusts, plkst. 21.02 (EEST)

== [[:Attēls:Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 21.00 (EEST)
== Iekavas (25.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3464140 šis labojums] lapā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pārdaugavas Livonijas hercogiste|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Vīlandes viduslaiku pils&amp;#124;Vilian&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Tarvastas pils&amp;#124;Iarvas&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Pērnava&amp;#124;Pernava antiqua, &amp;amp; nova&amp;#93;&amp;#93;''&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 15.02 (EEST)
== Iekavas (31.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468381 šis labojums] lapā [[Zommerpāles pils]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Zommerpāles pils|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#91;&amp;#91;Jamas Zapoļskas miera līgums&amp;#124;Jamas Zapoļskas miera līgumā&amp;#93;&amp;#93; tā dēvēta par pilsnovada citadeli &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val-la&amp;#124;arx Kurslovia&amp;#125;&amp;#125;, krieviski gan kā ''Зоммерпаль'', gan kā ''Курслов'' vai ''Карслав''.
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 09.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468957 šis labojums] lapā [[Valkas vēsture]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Valkas vēsture|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Livonijas hronika&amp;#93;&amp;#93;s sadaļā par Livonijas ģeogrāfiju 1577. gadā Valka pieminēta kā ''Fiķele''&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 19.02 (EEST)
== Iekavas (15.10.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3488956 šis labojums] lapā [[Ojārs Ēriks Kalniņš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ojārs Ēriks Kalniņš|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pasaules karš&amp;#124;Otrā pasaules kara&amp;#93;&amp;#93; bēgļu gaitās. Tēvs Eižens Kalniņš bija mūziķis no &amp;#91;&amp;#91;Rīga&amp;#93;&amp;#93;s &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;miris 1968. gadā &amp;#91;&amp;#91;Čikāga&amp;#124;Čikāgā&amp;#93;&amp;#93;, māte Matilde Marija Silkalns no &amp;#91;&amp;#91;Majori&amp;#93;&amp;#93;em (mirusi 1975. gadā
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 15. oktobris, plkst. 23.02 (EEST)
== Iekavas (11.12.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3517704 šis labojums] lapā [[Vaiņodes pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vaiņodes pagasts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;1905. gada revolūcija Latvijā&amp;#124;1905. gada revolūcijas&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; laikā pagastā darbojās rīcības komiteja, tuvākās apkaimes muižās notika kalpu streiks, tika
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. decembris, plkst. 09.02 (EET)
== Iekavas (09.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3535782 šis labojums] lapā [[Čerņigovas kņazi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Čerņigovas kņazi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Livonijas—Lietuvas karš&amp;#124;Krievijas—Livonijas—Lietuvas kara&amp;#93;&amp;#93; tās pakļāva &amp;#91;&amp;#91;Maskavas lielkņazs&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;&amp;#91;Joans III&amp;#93;&amp;#93;.* Boriss Vjačeslavičs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Борис Вячеславич, (&amp;#91;&amp;#91;1077&amp;#93;&amp;#93;)* Oļegs Svjatoslavičs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Олег Святославич, (&amp;#91;&amp;#91;1078&amp;#93;&amp;#93;) - Kijevas lielkņaza Svjatoslava Jaroslaviča dēls.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 03.02 (EET)
== Iekavas (10.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3536729 šis labojums] lapā [[RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Pēc &amp;#91;Latvijas neatkarības atgūšana&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;s institūtu 1993. gadā pārdēvēja par LZA  Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 22.02 (EET)
== Iekavas (22.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3542139 šis labojums] lapā [[Udmurti]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Udmurti|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Kategorija:Pievolgas tautas&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 22. janvāris, plkst. 19.02 (EET)

== 2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2021. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā
|} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.35 (EET)

:Paldies, Edgar! Prieks kalpot Vikipēdijai. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.50 (EET)

== Stefania Turkewich ==

Hello Pirags, When you have time, could you take a look at this article: [[en: Stefania Turkewich]]?  Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine. You contributed to the [[Lesja Ukrainka]] article, and Stefania used Lesja's poem ''Mavka'' for the libretto of her opera.  If the article interests you, could you give it a start in the Latvian Wikipedia with an introductory paragraph, for ''Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022''? Thank you. [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 24. februāris, plkst. 23.01 (EET)
== Iekavas (18.07.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3655766 šis labojums] lapā [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Rolands Rikards&amp;#93;&amp;#93; (mehānika, 1942—2022), LZA&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, RTU
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 07.03 (EEST)

== Mohiļeva ==

Vai būtu iespējams uzzināt, no kurienes radusies atveidojuma forma [[Mohiļeva]]? Tā nav ne no baltkrievu, ne krievu, ne poļu valodas. -[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.08 (EEST)
: Paldies par aizrādījumu, protams, ka [[Mahiļova]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.27 (EEST)
== Iekavas (17.02.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3788447 šis labojums] lapā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* Mīlgrāvis, galastacija &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Мюльграбен'', tagad senā &amp;#91;&amp;#91;Mangaļi (stacija)&amp;#124;Mangaļu stacijas&amp;#93;&amp;#93; ēka atrodas slēgtā ostas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 17. februāris, plkst. 10.02 (EET)
== Iekavas (19.03.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3808809 šis labojums] lapā [[Jānis Blaus]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jānis Blaus|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124;      dz_vieta = &amp;#91;&amp;#91;Taurupes pagasts&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Vidzemes guberņa&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;tagad &amp;#123;&amp;#123;LAT&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 19. marts, plkst. 15.02 (EET)

== Adding info when uploading files ==
Hello! 

You should add {{tl|Information}} when you upload files like [[:Attēls:Emigrantu nams Liepājā 1912.jpg]] and fill out the information. As mentioned on [[Dalībnieka_diskusija:Pirags#Uploading_files]].

You claim that the author died more than 70 years ago and therefore the file is PD. Can you tell who the author is and when (s)he died? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.57 (EEST)
:This is an old postcard from 1912 without any information about the photographer.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST)
:: Thank you. In that case {{tl|PD-nezināms}} is better but it would be even better if lv.wiki made a template like [[:c:Template:PD-anon-70-EU]]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 17.25 (EEST)

== Mainīt vārdu ==
Sveiki!
Atvainojos par jautājumu, bet varbūt Jūs varētu pateikt kā mainīt vārdu Vikipēdijā? Paldies! --[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST)
: Diemžēl neesmu to mēģinājis, varbūt var mēģināt ar lapas pārvietošanas funkciju. Vislabāk to jautāt Vikipēdijas administratoriem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.09 (EEST)

== Skaits ==

Sveiks! Vai informācija ir precīza? Diez vai krieviem +30 000 cilvēku par diviem gadiem (2021. gadā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi) {{bar box|width=400px|float=left|title=Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/9741/download?attachment Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023.]&lt;/ref&gt;|titlebar=#ddd|bars={{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (497 403)        |red|24.1}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] '''(67 856)''' |blue|3.3}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (60 445) |violet|2.9}}
{{bar percent|[[Poļi]] (39 939)                           |black|1.9}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (23 658)                     |yellow|1.1}}
{{bar percent|Cita tautība (67 112)                       |purple|3.3}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (52 042)                       |pink|2.5}}}}[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.50 (EEST)
: tā ir atšķirība statistisko datu uzskaitē starp CSB un PMLP.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 22.07 (EEST)

== Литературный перевод статьи ==

Здравствуйте. По возможности помогите исправить грамматику [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ševčenkove&amp;oldid=3849973 статьи]. [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 15.44 (EEST)

== [[:Attēls:Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 21. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)
== Iekavas (01.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3877398 šis labojums] lapā [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Rīgas Lutera baznīca&amp;#124;Rīgas Lutera baznīcā&amp;#93;&amp;#93;, &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Rīgas Jēzus baznīca&amp;#124;Rīgas Jēzus baznīcā&amp;#93; un &amp;#91;&amp;#91;Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca&amp;#124;Rīgas Jaunajā
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 02.02 (EEST)
== Iekavas (03.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3878227 šis labojums] lapā [[Gustavs Klucis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Klucis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Mācījās &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;Vidzemes skolotāju seminārs&amp;#124;Valmieras skolotāju seminārā (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. jūlijs, plkst. 12.02 (EEST)
== Iekavas (08.08.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3897112 šis labojums] lapā [[Raimonds Pauls]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Raimonds Pauls|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&amp;#123;&lt;/span&gt;* &quot;Gan jau atvērsies sirds…:&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&quot; (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.);
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. augusts, plkst. 07.02 (EEST)

== Kannst Du vielleicht helfen? ==

Guten Tag @[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]],

an Deinen Babel-Bausteinen habe ich gesehen, dass Du gut Deutsch verstehst, das macht es einfacher, meine Bitte vorzutragen... :-)

Ich schreibe seit 8 Jahren in der deutschen WIkipedia, unter anderem interessiere ich mich für Orgeln. Im Rahmen von Recherchen über eine lettische Schachspielerin habe ich alte Zeitungen durchgeschaut und dabei gestern ganz zufällig einen [https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:126063|page:5 Artikel über eine riesige Orgel] der berühmten Firma Walcker in der Aula der Universität Riga entdeckt. Im Artikel über die Universtität steht nichts über eine Aula, auch nichts über diese Orgel. Sie soll 1937 eingebaut worden sein. 

Kannst Du vielleicht helfen, herauszufinden, ob diese Orgel noch existiert? Ein zweiter Schritt wäre, zu überlegen, ob Du jemanden kennst, der ein Foto machen könnte. Bin sehr gespannt auf Deine Antwort! Viele Grüße aus Ulm an der Donau! --[[Dalībnieks:Maimaid|Maimaid]] ([[Dalībnieka diskusija:Maimaid|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.20 (EEST)
: Es gibt ein Artikel [[Latvijas Universitātes Lielā aula]] auf Lettisch mit einem Foto.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.33 (EEST)
== Iekavas (03.09.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3909623 šis labojums] lapā [[Drabešu pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Drabešu pagasts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;sadalīja 37 vienībās 301 ha kopplatībā, &amp;#91;&amp;#91;Intu muiža&amp;#93;&amp;#93;s zemi sadalīja 5 vienībās 102 ha kopplatībā &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;muižas centru piešķīra Cēsu pareizticīgo draudzei, &amp;#91;&amp;#91;Āraišu mācītājmuiža&amp;#93;&amp;#93;s zemi sadalīja 13
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. septembris, plkst. 11.02 (EEST)
== Iekavas (18.09.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3917944 šis labojums] lapā [[Rīgas vēsturiskais centrs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rīgas vēsturiskais centrs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;04&amp;#124;&amp;#124;bez&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;lt;/ref&amp;gt; Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt; Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā (arī &amp;#91;&amp;#91;Kuldīgas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)
== Iekavas (22.10.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3939461 šis labojums] lapā [[Latgales atbrīvošana]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latgales atbrīvošana|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&quot; (1920). Kā Sarkanās armijas pretinieki parādīta Somija, Igaunija, Latvija, Polija un Rumānija.&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 22. oktobris, plkst. 22.02 (EEST)

== [[:Attēls:Marks Kremans 1903.jpg|Marks Kremans 1903.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Marks Kremans 1903.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 20. novembris, plkst. 20.01 (EET)

== 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā
|} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET)

:Paldies, tas gan ir pārsteigums. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 23.21 (EET)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Labojumi ==

Atvaino, neesmu redzējis, ka lapa nesen tika izveidota.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 12.31 (EET)

== GFDL with disclaimers ==
Hi! You have uploaded some files licensed {{tl|GFDL}} and the template had disclaimers. Disclaimers should be avoided per [[:en:Wikipedia:GFDL standardization]]. So I change the license to {{tl|GFDL-with-disclaimers}}. If you are the copyright holder please consider to remove the disclaimers by reverting the edits or ask for a bot to help. You can see the files [https://usualsuspects.toolforge.org/?language=lv&amp;project=wikipedia&amp;category=P%C4%93c%20GNU%20FDL%20licenc%C4%93ti%20att%C4%93li-with-disclaimers&amp;min_days=14&amp;badboys=Bad+Boys clicking this link]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 20.25 (EEST)

== Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone, 

We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have.

This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called &quot;regional wishlist list&quot;), and many other options.

''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.''

Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here''']

Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== [[:Attēls:Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone,

During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''.

I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== [[:Attēls:Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 6. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Čeļabinskas apgabals ==

Labdien! Puse avotu saka, ka Čeļabinskas apgabals ir Sibīrijā, puse saka, ka otrādi. It kā jau Sibīrija ir viss, kas ir aiz Urāliem, taču 90% Čeļabinskas apgabala ir šaipus Urāliem.. kā darām? Es varbūt pārsteidzos ar kategorijas Sibīrijā dzimušie noņemšanu no kategorijas Čeļabinskas apgabalā dzimušie. Kā Tu domā?

'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 8. decembris, plkst. 20.13 (EET)

== Translation request ==

Hello, Pirags.

Can you translate and upload the article about the prominent Turkish economist [[:en:Dani Rodrik]] in Latvian Wikipedia?

Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 18. decembris, plkst. 11.22 (EET)

:Hello, Pirags.

:I withdraw the request because the article [[Deni Rodriks]] has been created by another user, to whom I did not send a request.

:Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 20. decembris, plkst. 09.40 (EET)

== [[:Attēls:Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== [[:Attēls:Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== {skaitlis} (nozīmju atdalīšana) ==
{{Gada citi notikumi|1699}}
Man ir divi jautājumi:
# Kāpēc neliec starpviki saites šīm nozīmju atdalīšanas lapām &quot;{skaitlis}} (nozīmju atdalīšana)&quot;, piemēram, [[1699 (nozīmju atdalīšana)]]?
# Cik jēgpilnas ir šīs nozīmju atdalīšanas lapas? Vai viņas vajag, kamēr vēl nav paša raksta par konkrēto skaitli vai vēl kāda cita nozīme bez gada? Pašlaik uzrakstot kādu skaitli, nonākam attiecīgā rakstā par gadu, piemēram, meklējot &quot;1699&quot;, nokļūst rakstā [[1699. gads]], bet tur tad ļoti skaisti jau pašā augšā, infokastē, var ievieto veidni &lt;nowiki&gt;{{Gada citi notikumi|1699}}&lt;/nowiki&gt; (skatīt pievienoto veidni), kur būtu pieejama saite uz [[1699. gads Latvijā]], ja nu kāds tomēr vēlas uzzināti ko vairāk tieši par mūsdienu Latvijas teritorijā notikušajiem notikumiem.
Post Sciptum: Nelielas pārdomas — Latvija tika dibināta 1918. gada 18. novembrī, tāpēc pirms šī konkrētā gada nav īsti korekti lietot nosaukumā terminu Latvija, bet vispārīgi es piekrītu jau iestrādātajai struktūrai, nekas labāks nenāk prātā (nosaukums &quot;1699. gads mūsdienu Latvijas teritorijā&quot; būtu vēl trakāk) [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 20.18 (EET)

Paldies par aizrādījumu, ielikšu arī šo veidni. [[Latvijas valsts dibināšana]] gan notika 1918. gada 18. novembrī, bet Latvijas jeb [[Letija]]s jēdziens ir daudz senāks. Tikpat aplami būtu labot &quot;18. gadsimta notikumi Vācijā&quot; uz &quot;18. gadsimta notikumi Vācijas teritorijā&quot; vai  &quot;notikumi Itālijā&quot; uz &quot;notikumi Itālijas teritorijā&quot;, jo Vācijas teritoriālā identitāte taču nav radusies 1871. gadā un Itālija nav radusies 1861. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 21.18 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== Sarkanā terora un Baigā gada Latvijas upuru fotogrāfijas ==

Sveiks! Atradu [https://www.latvietis.lv/BaigaisGads/BG/lat/Lapas71_73.htm grāmatu], kurā iekļautas daudzas fotogrāfijas ar Sarkanā terora un Baigā gada upuriem Latvijā, viena no kurām Vikipēdijā jau ir [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:1941._gad%C4%81_%C4%8Dekistu_no%C5%A1auto_Latvijas_pilso%C5%86u_ekshum%C4%81cija.jpg augšupielādēta]. Varbūt vari palīdzēt ar to autorību, lai fotogrāfijas varētu augšupielādēt Vikikrātuvē un izmantot attiecīgo rakstu ilustrēšanai? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 21.49 (EEST)
: Domāju, ka autorība nav atrodama, līdzīgi kā daudzām Otrā pasaules kara fotogrāfijām. Varētu gan meklēt ar izdevniecības &quot;Zelta ābele&quot; grāmatas atsaucēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 22.43 (EEST)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== upright=1.0  ==

Esmu ievērojis, ka esi lielo bilžu cienītājs, bet man atkal tik lielas bildes traucē. Tāpēc aicinu, ievietojot bildes, nelikt pikseļus, bet izmantot ''upright=1.0''. Katrs lietotājs savās izvēlēs var uzlikt, cik lielas bildes lai rāda un tieši šis ''upright'' pielāgo. Ja vēlos lielākas bildes, tad ar upright rādīs lielākas bildes (ja būšu tā iestatījis), bet, ja vēlos mazākas, tad pie attiecīgajiem iestatījumiem rādīs mazākas. Kā piemēru varu minēt rakstu par [[ismaīlīti]]em. Tur biji ievadījis &lt;nowiki&gt;[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|400px|Fātimiju kalifāta teritorija.]]&lt;/nowiki&gt;, bet, ievadot &lt;nowiki&gt;[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|upright=1.2|[[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifāta]] teritorija]]&lt;/nowiki&gt;, bilde pielāgojas katra lietotāja uzstādījumiem (skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Isma%C4%ABl%C4%ABti&amp;curid=585552&amp;diff=4296639&amp;oldid=4183758 šo izmaiņu]). Es ievadīju upright=1.2, kas ir 120% no lietotāja uzstādījumiem, jo karte prasās detalizētāka. PS: Pie attēlu paraksta neliek punktu teikuma beigās [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 13.37 (EEST)

== [[:Attēls:Vijciema medību pils 1909.png|Vijciema medību pils 1909.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vijciema medību pils 1909.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== Citāti ==

Lai ieliktu citātus, lūdzu izmanto citātu veidnes. Mums ir divas: [[:Veidne:Citāts]] (ap citātu ir rāmis) un [[:Veidne:Quote]] (citāts bez rāmja).
{{citāts|Paldies jau iepriekš!|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}}
{{quote|Paldies jau iepriekš|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}} [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.16 (EEST)</text>
      <sha1>hd4wwjtloc3nc6ki0058q5r9pgge80d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301106</id>
      <parentid>4301099</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:27:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Citāti */ kur ir rāmis?</comment>
      <origin>4301106</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="266317" sha1="m7ve9o9fey5cdrkyolevuz4ovo14qck" xml:space="preserve">== Laipni lūdzam ==
Laipni lūdzam. Paldies par ieguldījumu vikipēdijā. Cik saprotu, ja man kaut kas būs neskaidrs (jautājams) par ebrejiem, drīkstēšu jautāt :) Pats nejūtos īpaši spēcīgs šajā jautājumā, kaut esmu uzrakstījis par vairākiem ebrejiem. Iespējams, varētu &quot;iemest aci&quot; un palabot?. Skat. [[Mordehajs Anilevičs]], [[Abrahams Šterns]], [[Abrahams Abulafija]], [[Teodors Hercls]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:27, 3 decembrī, 2007 (UTC)
:Nevajag ielādēt vairākus vienādus mazformāta attēlus; ja nepieciešams ielādēt attēlu no citas Vikipēdijas, [[:he:Image:KOOK.JPG|attēla  lapā]] jānoklikšķina uz attēla, lai iegūtu [http://upload.wikimedia.org/wikipedia/he/c/c4/KOOK.JPG pilnformāta attēlu], ko tad arī saglabā un augšuplādē, norādot precīzu adresi un autortiesību statusu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:10, 5 decembrī, 2007 (UTC)
:Kabalas portāla veidņu iekopēšana no angļu vikipēdijas mūsējā nav lietderīga - mums taču vēl nav šāda portāla (un vispār neviena portāla), tāpēc saite nestrādās. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 07:39, 9 decembrī, 2007 (UTC)
::Tas vai attēlam priekšā raksta Attēls: vai Image: neko nemaina, izskatās, ka Vikipēdijā nav tā pieminekļa attēla --~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#020087&quot;&gt;sist!&lt;/font&gt;]]&lt;/small&gt; 18:01, 25 decembrī, 2007 (UTC)
:::Lūdzu, neaizmirsti norādīt ielādēto attēlu izcelsmi un autortiesību statusu! Citādi pēc tam jāizskata visas vikipēdijas, no kurām tie varētu būt ņemti - labāk taču iekopēt saiti uzreiz, tas prasa tikai dažas liekas sekundes. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:58, 25 janvārī, 2008 (UTC)
::::Baidos, ka tos Asotes pilskalna un Varakļānu pils attēlus nevarēs izmantot, ja vien autori nav devuši atļauju attēlu brīvai izmantošanai jebkuriem mērķiem (ar izcelsmes norādi vien šeit nepietiek, jo attiecīgie objekti ir brīvi pieejami - katrs var pats tos nofotografēt un neizmantot aizsargātus attēlus). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:22, 27 janvārī, 2008 (UTC)
::::Tas pats attiecas uz tām ievērojamu cilvēku fotogrāfijām. Ja par šo personu ir daudz rakstu citās lielās vikipēdijās, bet attēla nekur nav - tas nozīmē, ka brīva attēla pagaidām nav. Iespējams, ka var pielietot [[Wikipedia:Godprātīga lietošana|fair use]], bet to vajadzētu praktizēt pēc iespējas mazāk. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:45, 27 janvārī, 2008 (UTC)

==Laudons vai Ļaudons ?==
Sveiks, lūdzu paskaties [[Diskusija:Ernests Gideons fon Ļaudons]] būtu labi, ja tu izklāstītu savu viedokli par to kā šis uzvārds rakstāms un kāpēc ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#020087&quot;&gt;sist!&lt;/font&gt;]]&lt;/small&gt; 19:25, 27 janvārī, 2008 (UTC)

==Hāpsala==

*Pirmkārt, raksts [[Hāpsalu]] jau bija.
*Otrkārt, pierādi, lūdzu, ka Hāpsala, nevis Hāpsalu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:05, 29 janvārī, 2008 (UTC)

** Piedodiet, ja aizvainoju, bet manuprāt senās Baltijas pilsētas būtu labāk saukt latvešu valodā vēsturiski iegājušos vārdos. Līdz 1940. gadam Haapsalu tika konsekventi saukta par Hāpsalu (piem. sk. &quot;Latviešu konversācijas vārdnīcu&quot;). Mēs taču nesakām Tallinna, Pērnu, Kaunas, Viļņus. Rīgā ir HĀPSALAS nevis Hāpsalu iela, VĪLANDES nevis Viljandi iela utt. Protams, Jums ir taisnība, ka Tērbatu tagad sauc vienīgi par Tartu, bet tas šķiet ir vienīgais izņēmums. Pīrāgs.
***Es varbūt kādreiz esmu pārāk ass, atvainojiet, toties gandrīz nekad neapvainojos. Protams, arī arī šajā gadījumā ne. :) Nu vikipēdijā sen (jau angļu versijā) pieņemts standarts, ka lieto nevis kā būtu labāk (ko var dažādi traktēt un iegrimt nebeidzamos strīdos), bet vispārpieņemtākās (populārākās) normas. Iespējams, Hāpsala arī šodien ir Hāpsala, vienīgi es &quot;savu&quot; Hāpsalu ņēmu no brošūras par igauņu valodas īpašvārdu atveidošanu (tiesa pavecu, LPSR laikā izdotu). Varbūt esmu kļūdījies, iespējams, ka Hāpsala ir eksonīms kā Pleskava kāda. Tomēr varbūt varam sarunāt, ka citkārt var izdiskutēt, pirms mainīt nosaukumu, jo kādam kāds pamats allaž ir bijis to saukt tajā &quot;pirmatnējā&quot; nosaukumā. Piemērs, Laudons/Ļaudons, es nemainīju uzreiz, bet liku uz diskusiju. Šoreiz Hāpsalas gadījumā aizrakstīju [[User:Kikos]], kurš ir profesionālis šajā jautājumā, kā viņš teiks pie tā palikšu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:29, 29 janvārī, 2008 (UTC)
***Mums ir arī Tērbatas, Abrenes, utt. un vēl nesen bija Kazarm'''j'''u iela. Ielām sava dzīve. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:32, 29 janvārī, 2008 (UTC)
***Neturēsim jau abas, nolemsim kā labāk un tad jau pāradresēsim. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:39, 29 janvārī, 2008 (UTC)
*** Tas ir OK, vienīgi dīvaini, ka konsekventas oriģinālrakstības ieviešanas gadījumā (kā angļiem) būtu jāraksta nevis Hāpsalu, bet Haapsalu. Nosaukums &quot;Hāpsalu&quot; manuprāt ir viens no PSRS laika hibrīdiem. Pīrāgs
*** Tā nav, tajā brošūrā bija vesela sistēma, un aa pārveidojās par ā, kas viņš faktiski arī ir, tikai pieraksta citādi. Hāpsala (bez u) varētu &quot;iet cauri&quot;, ja tas ir tā saucamais [[eksonīms]] t.i., ja tas ir atzīts par tradicionālu latvisku pilsētas nosaukumu kā Maskava, nevis Moskva. Ļoti iespējams, ka tā arī ir. Pats personīgi tomēr esmu par &quot;igauniskošanu&quot; (piemēram Sāremā man liekas dabiskāka nekā Sāmsala, jo tā nav &quot;mūsu sala&quot;), bet pakļaušos, ja piemēram valodas centrs apgalvos, ka lūk tos - neaiztikt, jo tāda ir latviešu valoda. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 00:08, 30 janvārī, 2008 (UTC)

== Attēlu autortiesības ==

Vajadzētu nopietnāk pieiet tiem vecajiem attēliem - ne vienmēr var tā rakstīt &quot;bez autortiesībām&quot;. Piemēram, [[:Attēls:Bruecke bei Goldingen 1939.jpg]] nav uzskatāms par tādu, kam beigušās autortiesības, jo tā izcelsmes lapā skaidrā vācu valodā rakstīts, ka gleznas autors miris 1991. gadā, tātad līdz 70 gadu noilgumam ir vēl ļoti tālu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:00, 26 martā, 2008 (UTC)


== [[de:Abraham_Isaak_Kook]] ==
Paldies für Deine Verbesserung auf de. Freundliche Grüsse, -- [[de:Lietotājs:gf1961|gf1961]]

== Tania Russof ==

Hello Pirags,

I hope you speak English. I'm German and do not understand Latvian, so I'll try it in English. I suppose it was you who added the name ''Taņa Rusova'' to the articles about ''Tania Russof'' in several Wikipedias, for example the German article [http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Tania_Russof&amp;diff=40788751&amp;oldid=31132519]. Unfortunately you did not mention any source for the name. Is that name supposed to be her &quot;real&quot; name, birth name or something like that? How do you know? Was it published somewhere? I'll look for a possible answer from you here, but the quickest way to reach me is my talk page in the German wikipedia ([[:de:Benutzer Diskussion:Rosenzweig]]). Regards --[[Lietotājs:Rosenzweig|Rosenzweig]] 08:47, 22 maijā, 2008 (UTC)

== Brīvmūrnieki ==

Varbūt Tu pats varētu visiem tiem ložu biedriem salikt kategorijas (vai nu pēc ložām, vai kā). Savādāk viņus bieži ir grūti salikt pēc nodarbes vai piederības. Arī interwiki būtu vēlamas. --&lt;small&gt;&lt;span style=&quot;border: 1px solid&quot;&gt;[[Lietotājs:Kikos|'''&lt;span style=&quot;background-color:White; color:#003333&quot;&gt; &amp;nbsp;Kikos&amp;nbsp;&lt;/span&gt;''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Vārdi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;/&lt;/span&gt;[[Special:Contributions/Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Darbi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;/span&gt;&lt;/small&gt; 09:52, 6 jūlijā, 2008 (UTC)
:Tev ir iespēja izteikt [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|savu viedokli par/pret daudzu brīvmūrnieku rakstu dzēšanu]]. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 08:27, 5 oktobrī, 2008 (UTC)

==Raksts Zemgale==
Skat. [[Diskusija:Zemgale]]

==Ieteikums==
Pēc iespējas centies izvairīties no '''bold''' lietošanas un virsrakstus raksti lūdzu pēc iespējas kodolīgākus, jo virsraksts ''&quot;Indriķa hronika par bīskapa Alberta aizliegumu apmeklēt Zemgales ostu 1200. gadā&quot;'' ir par garu. Centies tekstu pasniegt vairāk kā stāstu nevis kā uzskaitījumu. Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 21:22, 4 oktobrī, 2008 (UTC)

==Ložas==
Gribētu piebilst, ka vāciski trīs ir '''drei''', nevis &quot;drey&quot;, kā bija rakstīts rakstā par Jelgavas ložu &quot;Pie trīs kronētiem zobeniem&quot;‎ un vācu valodā tas skan nevis &quot;Zu den drey gekrönten Schwerdtern&quot;, bet gan &quot;Zu den drei gekrönten Schwerdtern&quot; (vismaz man tā skolā mācīja). Vajadzētu pārdēvēt pareizi tās pāradresācijas. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romāns Kolduns]] 18:39, 14 oktobrī, 2008 (UTC)
:Es to arī biju pamanījis, Romān, tomēr neņēmos labot, jo nav teikts, ka loža izmantoja klasisko vācu valodu. Varbūt kāds lejasvācu dialekts. Bet, lai jau Pirags pats atbild. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:55, 2 novembrī, 2008 (UTC)

==CAPS LOCK==
Sveiks. Paldies par lielo veikumu latviešu valodas Vikipēdijā. Lūgums virsrakstos un rakstos kopumā neizmantot CAPS LOCK (visus lielos burtus). Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 20:49, 2 novembrī, 2008 (UTC)

== Pāradresācijas ==

Lūdzu netaisi pāradresācijas uz neesošiem rakstiem (tipa Jūrkalnes pagasts -&gt; Jūrkalne). Tas ir uzreiz dzēšams pasākums. Tāpat ir nekorekti taisīt maldinošas pāradresācijas (Ādažu novads -&gt; Ādaži). Novads tomēr nav tas pats, kas tā centrālā apdzīvotā vieta. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:23, 23 decembrī, 2008 (UTC)


== Jaunie novadi rakstos ==

Sveiks! Vai tiešām lietderīgi ir visos rakstos ievietot jauno novadu dalījumu? Kāpēc līdz šim pagastu sarakstu nebija? Turklāt, rakstot &quot;bijušās ietilpstošās administratīvās vienības&quot;, jāpievieno arī likvidētās ciema padomes un Latvijas laika, cara laika pagasti. Varbūt vienkārši uzraksti rakstu par jauno teritoriālo iedalījumu!? Tā vairs neliekas neitrāla attieksme, bet tiešas simpātijas jaunajai administratīvi teritoriālajai reformai. [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:52, 7 janvārī, 2009 (UTC)

==tipa Pareizrakstība==
Sveiks. Paldies par ieguldījumu rakstā [[Talsi]] un citos. Lūgums rakstot gadus rakstīt tos pareizi piem. &lt;nowiki&gt;[[1950]]. gads&lt;/nowiki&gt; (ar atstarpi un bez nevajadzīgiem saīsinājumiem), nevis 1950.g. Tas pats attiecās uz gadsimtiem. Nevis 13.-14.gs., bet &lt;nowiki&gt;[[13. gadsimts|13.]]-[[14. gadsimts]]&lt;/nowiki&gt;. Aizrādījums tādēļ, lai citiem nav lieki tas jālabo. Ja jau rakstam, tad pareizi. Paldies par sapratni un veiksmi darbā. :)  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:43, 25 janvārī, 2009 (UTC)

== Kategorijas ==

Lūgums rakstiem pievienot kategorijas. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:48, 31 janvārī, 2009 (UTC)

==Ignore==
Kāds vispār ir ievērojis, ka šis tips nevienam neatbild NEKAD? Te ir teksts no aizpagājušā gada decembra, bet no Pirags'a ne ziņas. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:05, 31 janvārī, 2009 (UTC)
:Vienkārši cilvēks dod priekšroku rakstu veidošanai, ne pļāpāšanai. Tomēr gribētu vērst viņa uzmanību uz diskusiju [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Kŗoniķis?|kopienas portālā]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:23, 31 janvārī, 2009 (UTC)
::Bet šeit jau ir viens lietotāts, kurš neprot tā īsti latviešu valodu. Iespējams, ka arī šis ne bū, ne mē in letttische. Var jau neatbildēt, bet vismaz būtu ņēmis vērā to, ko raksta viņam --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 21:26, 31 janvārī, 2009 (UTC)

== Dear friend! ==

PAts vismaz paskaties uz savām pāradresācijām? Turpat blakus Nītaures pagasta topikā ir infokaste, kur ir minēts, ka Nītaures pagastā ir tāda apdzīvota vieta vārdā Nītaure un ja tu tagad esi veicis savu pāradresāciju, tad es spiedīšu uz to un neko neuzzināšu par apdzīvotu vietu Nītaure, bet atkal ieraudzīšu to pašu lapu par Nītaures pagastu... --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 20:35, 5 februārī, 2009 (UTC)

Man ir ideja kā varētu nodibināt &quot;pirmo kontaktu&quot; ar šo visnotaļ īpatnējo lietotāju, kurš absolūti nekomunicējas ar pārējiem - sāksim vienkārši atcelt visas viņa izmaiņas, līdz viņš nenokāps no sava Ziloņkaula torņa un nepaskaidros savu rīcību. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:00, 6 februārī, 2009 (UTC)
:Tas nenostrādā. Ir jau mēģināts. Varbūt biškuci nobanot, lai pievērstu uzmanību (ķipa viegls mājiens ar zarainu mietu ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 09:02, 6 februārī, 2009 (UTC)
::Laba doma! Mani arī sāk kaitināt dažādi Pīrāga uzlabojumi. Neesmu te ļoti aktīvs, bet Pīrāgu pamanīt ir viegli. Mūsdienu tēmu raksti tiek pārpludināti ar vēsturi, visur jauno novadu saraksti (vietā un nevietā), vārdu salīdzinājumi (kaut tie ir svešvārdi). [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:15, 6 februārī, 2009 (UTC)
Paskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rusova Livonijas hronika|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:10, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::Nu nezinu. Ja cilvēks negrib tusēt, tad tās ir viņa tiesības. Ieguldījums viņam ir ne mazais. Reakcija uz piezīmēm it kā ir.  Nu ko vēl?? Vēl varētu izvirzīt prasību pēc obligātas dalība draugos un čau - wiiki- draugiem - lol!!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 17:05, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::Baigais jau nu ieguldījums- nonstopā automātiski pārkopēt fragmentus no attiecīgās hronikas bez elementāriem labojumiem. Rezultātā lasi par to, ka kādu sita kā suni, par mistisko mestri nevis mestru utt. Bet varbūt tas ir liberālisms:D --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 17:13, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::Sliecos atbalstīt Gaujmalnieka nostāju. Lai plosās cilvēks, galu galu jebkurš drīkst labot viņa ralstus (neesmu novērojis, ka Pirags iesaistos rediģēšanas karos) + tam, ko viņš pievieno, informatīva vērtība ir, jo sevišķi, labi, ka viņš iesaistās visādu mazākzināmu Latvijas vēstures personu aprakstīšanā. Cita lieta gramatika un vēsturiskā ticamība, jo vēstures atziņas arī ir mainās. Tā, ka esmu neitrāls, jo par nekomunicēšanu jau nu gan nevajadzētu kaut kādus banus lietot. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 17:35, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::::Čatot vai čomoties neviens no Lietotāja:Pirags neprasa (vismaz es ne). Lai arī šeit ir pilnīga (noteikumu robežās) izteiksmes brīvība, mēs tomēr darām vienu kopēju darbu. Nenoliedzams ir šī lietotāja ieguldījums (sk. Feens'a tēzi), bet nevajadzētu aizmirst par kvalitāti. Rakstam ir jābūt enciklopēdiskam. Nedrīkst būt ''perekoss'' ne uz vienu pusi, jo tas uzreiz atainojas uz kopējo uztveri un ticamību. Nav taisnība Lietotājam:Gaujmalnieks. Autors Pirags nereaģē uz piezīmēm tā, kā visi pārējie. Pirags vienkārši pamet šo tēmu (sk. rakstus par masoņiem). Ļoti reti atgriežas, bet nekad nelabo ''enciklopēdiskā'' ziņā paša uzrakstīto. Ja mums būtu autoru komanda (bars/pūlis), kas ņemtos ar vēstures tēmu, tad tā nebūtu problēma, gan jau kāds sariktētu tā kā pienākas. Bet Pirags ņemas viens un neviens cits vai nu nejūtas spēcīgs un zinošs (kā es), vai arī tēma neinteresē, un visi ''tizli'' iekopētie citāti no hronikām paliek kur ir. Paskatieties rakstu [[Salaspils]]. 5 rindiņas par pilsētu un desmiti kilobaitu ar šo pilsētu tieši nesaistītas vēsturiskās informācijas. Vismaz būtu uzrakstījis, kur tā pils bija un kur tā kauja notika. Lasītājs tik un tā gudrāks nekļūst to visu lasot. Pirags arī uz šo brīdi laikam ir vienīgais, kurš apakšvirsrakstos liek wikisaites. It kā nav atbalstāma lieta. Tā kā gribētos tomēr uzzināt viņa viedokli par to ko viņš dara tieši tā kā viņš to dara un kāpēc ne tā kā vajadzētu. Nekādu čaw-čaw :) ''Aļo, garaž!'' --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:56, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::::Palabot jau varētu, tika ir viens BET, Pīrāga rakstu gadījumā tas nozīmētu rakstu taisīt gandrīz vai no nulles, respektīvi, praktiski viss ir jāpārveido, lai tas nebūtu vienkārši ielīmēts citāts no hronikas. Varbūt kādu veidni tiem rakstiem vajadzētu piekabināt? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 18:23, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::::::Vispār es piekrītu Feena un Gaujmalnieka nostājai, bet nupat jau paliek par traku - pēdējais raksts [[Stefans Grūbe]] sastāv no viena neliela teikuma ievadā un kārtējā hronikas megacitāta, kur tas Stefans Grūbe ir bezmaz vai garāmejot pieminēts - nu tas taču nav nekāds raksts! Likt uz dzēšanu? Mums jau stāv uz dzēšanu kaudze masoņu :( --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:56, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::::::Nu re, jau krietni labāk! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 7 februārī, 2009 (UTC)
Man šķiet, visi tagad ir šokā par jaunizceptajiem ''Valdniekiem Latvijas teritorijā'' :))) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:20, 8 februārī, 2009 (UTC)
:Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs
::[[Jānis Čakste]] bija Latvijas Valsts prezidents, [[Jurijs Andropovs]] bija padomju politiķis, [[Ņikita Hruščovs]] bija PSKP CK pirmais sekretārs, '''bet nekādā gadījumā viņi nav bijuši Valdnieki Latvijas teritorijā!'''  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:21, 8 februārī, 2009 (UTC)
:Es ieraudzīju un man labā acs sāka raustīties :D  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:04, 8 februārī, 2009 (UTC)

''Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs''&lt;br /&gt;
Viņš runā!!! Aleluja! --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 12:00, 8 februārī, 2009 (UTC)
::Lai slavēts tas Kungs!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 13:08, 8 februārī, 2009 (UTC)
:::Viņš runā, bet vienu un to pašu ... Jūs tiešām zinat, ka Pirags nav BOTs? :D  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 13:11, 8 februārī, 2009 (UTC)

==raksts par Rīgu==
Eu, davai vismaz [[Rīga|rakstā]], kas atzīts par vērtīgu, pacenties un veic kvalitatīvas izmaiņas. Un lūdzu bez linkiem virsrakstos un gariem citātiem no hronikām. Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#39597A&quot;&gt;Digital1&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#39597A&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 20:06, 14 februārī, 2009 (UTC)

== Sveiks! ==

Krievu valodā atradu šādu rakstu [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B5%D1%80%D0%BC%D0%B0%D0%BD_%D0%92%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%B3%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9 Герман Вартбергский], kurš esot bijis viens no Livonijas hroniku tulkotājiem [http://lv.wikipedia.org/wiki/Vartbergas_Herma%C5%86a_Livonijas_hronika Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]. Nezinu gan kā tev ir ar krievu valodu, ja proti, tad varbūt būtu interese izveidot rakstu kaut ar šādu bāzi? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 23:58, 21 februārī, 2009 (UTC)

== Lietuvas valdnieki ==

Pie Polijas karaļiem esmu uztaisijis šādu, varbūt palīdz - [[Veidne:Polijas monarhi]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 20:56, 4 martā, 2009 (UTC)

== Par kņaziem ==

Es nedēļu atpakaļ Tavus veidotos kņazu rakstus saliku kategorijā [[:Kategorija:Krievzemes kņazi]]. Vai nosaukums apmierina? Izmainīt to var jebkurā laikā. Kad būs vairāk varēs atsevišķi izdalīt novgorodiešus, kieviešus u.t.t. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 20:42, 8 maijā, 2009 (UTC)

==Vēsture==
Sveiks [[Lietotājs:Pirags|Pirags]]. Vai tu lūdzu nevarētu pacensties vēstures sadaļu rakstīt stāstošā teksta, nevis saraksta formā? Kā pēdējais piemērs ir raksts [[Ļaudonas pagasts]], kur tāda veida faktu pieraksta forma nebūtu vēlama. Tavs teksta rakstīšanas veids ir piemērots tikai gadu un datumu rakstos. '''Ļoti ceru no tevis sagaidīt atbildi.''' Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 20:46, 14 jūlijā, 2009 (UTC)

:Nu tā jau ir daudz labāk. Vēl tikai vajadzētu lielākos vēstures posmus atdalīt ar atstarpēm (tukšām rindiņām) lai teksts ir viegli uztverams, salikt linkus gadiem un gadsimtiem un tad jau būtu pavisam labi. Paldies, ka uzklausīji. Veiksmi darbā.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 21:54, 14 jūlijā, 2009 (UTC)
::Vēl viena maza piezīmīte. Lūdzu pievērs uzmanību pareizrakstībā: aiz tektuma punkts, aiz gadiem un gadsimtiem liec atstarpi un pašus gadus/gadsimtus kā saites ([[1955]]. gads ''nevis'' 1955.g., [[12. gadsimts]] ''nevis'' 12.gs). Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 22:04, 14 jūlijā, 2009 (UTC)

== Engures novads? ==

Nav Engures novads Kurzemē... Tā ir Zemgale. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:36, 23 jūlijā, 2009 (UTC)

== Attēls ==

Nav vajadzības ielādēt to Celestīna III portretu, ja Vikikrātuvē ir [[:File:Celestin III.jpg|tieši tas pats attēls]]. Jāatceras, ka paplašinājumi .jpg un .JPG tiek uzskatīti par dažādiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:56, 3 augustā, 2009 (UTC)

== Džedajs ==

Tu laikam esi kaut kāds 13. līmeņa džedajs - ne tu lasi ko raksti, ne lasi diskusijas, ne vispār reaģe - tik mauc. Tev pašam neliekas, ka tu uzvedies jocīgi un taisi patizlus rakstus? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:32, 6 augustā, 2009 (UTC)

== Indriķa hronika ==

Vai nebūtu labāk pilnu [[Indriķa hronika]]s tekstu ievietot [http://wikisource.org/wiki/Main_Page Wikisource] [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian latviskajā versijā]? Tad varētu vienkārši ievietot norādes uz attiecīgajām vietām un nebūtu rakstos jākopē lieli teksta blāķi. Lasītāji, kas vēlētos iegūt vairāk informācijas, sekotu šīm norādēm un nokļūtu pie pilnā teksta (nebūtu jāpaļaujas uz ārējiem avotiem, piemēram, http://www.historia.lv/, jo visa informācija būtu Vikipēdijas ietvaros). Tur jau esošos darbus latviešu valodā vari apskatīt, piemēram, [http://wikisource.org/wiki/Category:Darbi šeit]. Vienīgi nezinu gan kā ir ar hronikas latviskā tulkojuma autortiesībām. --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 13:30, 9 augustā, 2009 (UTC)
: Šķiet, problēmām nevajadzētu būt - cietīts Pīrāga k-gs pārraksta tikai XIX-XX gs. mijas populāro literatūru un tulkojumus, kas daudzviet pat bibliotēkās ir retums, nemaz nerunājot, ka vēstures zinātnē sen vairs netiek lietota. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 04:35, 16 augustā, 2009 (UTC)
::Citādi jau OK, bet tomēr derētu tos hroniku fragmentus kaut kā vairāk izcelt, jo pašlaik tie pārāk saplūst ar autora paša tekstu. Kaut vai kursīvu pielietot. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:52, 16 augustā, 2009 (UTC)
:::Man šai ziņā ir savs viedoklis - kam jābūt enciklopēdijā un kā jāveido raksta struktūru un saturu, - kas ir diametrāli pretējs Pīrāga pozīcijai, līdz ar to viņa darbā nejaukšos. Ja grib Merķeli, Švābi, Lautenbahu-Jūsmiņu un Veco Stenderu pārrakstīt, lai raksta. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 07:11, 16 augustā, 2009 (UTC)

==Translation of a short story==

Hi my friend!

I would like to request something from you. Yes, translation. I hope, it's not a bad thing for you. Some years ago I wrote a (really) short story about a lonely man (actually symbolized the Saami nation). I translated into some languages and I thought, it would be great to have it more, like also in Latviesu :) I made [[:hu:Szerkesztő:Eino81/Novellám számiul|this page]], the English (or Russian) translation is somewhere there. You can put the Latviesu translation there.  Thank you again! Sorry for my disturb... :( - [[:hu:User:Eino81]]

::Thank you for the translation!! :) --[[Lietotājs:Eino81|Eino81]] 20:32, 16 augustā, 2009 (UTC)

== Upes ==

Kārtojot informāciju par upēm, lietderīgi būtu kategorijas &quot;Xxxx rajona upes&quot; nomainīt pret attiecīgajām &quot;Yyyyy novada upes&quot; kategorijām. Tad gan jāskatās kartēs, jo piņķeris ne pa jokam :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:21, 7 septembrī, 2009 (UTC)

== Par amatniekiem ==

Saliku pa plauktiem masonu lietas - [[:Kategorija:Brīvmūrniecība]]. Maza piezīme - nevajag dublēt kategorijas. Šī augstākā kategorija jau ietilpst pie &quot;Brālībām&quot; un nav vajadzības to brālību likt klāt pie katras ložas. Tas pats ar &quot;Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā&quot;, jo &quot;Brīvmūrnieku ložas Latvijā&quot; tur ietilpst un pietiek. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 09:09, 15 oktobrī, 2009 (UTC)

== [[:lt:Lenkijos Karalystės ir kitų slavų kraštų geografinis žodynas|Geographical Dictionary of the Kingdom of Poland]] ==

Dear Pirags, I think that this article would deserve translation, as this dictionary contains lots of information about the history of Latvia and bordering areas. With best regards, [[Lietotājs:Rembecki|Rembecki]]

== Pāradresācijas ==

Sveiks! Paldies par informatīviem rakstiem. Par cik Tu veido rakstus ar gadu skaitļiem nosaukumā, vai nevajadzētu padomāt par pāradresācijām un nozīmju atdalīšanas lapām, jo daļu kauju nosaukumi ir vienādi un cilvēki diez vai meklēs tos kopā ar gadiem. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 08:33, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
:Ar šo &quot;botu&quot; nav iespējams sazināties. Viņš mūs vienkārši ignorē. No vienas puses, visi viņa raksti būtu jāizrevidē. Ja stingri pieietu, tad liela daļa būtu jādzēš, jo neatbilst Vikipēdijas prasībām. Ļoti daudz iebildumu būtu pret virsrakstiem. Pārāk lieli citātu blāķi. No otras puses, viņš lielu darbu ielicis, cits neviens no mūsu lietotājiem laikam nav tik zinošs Latvijas senvēsturē. Varbūt salikt tiem rakstiem kādas veidnes &quot;jāuzlabo&quot; vai varbūt kādu &quot;spešl&quot; veidni piekš viņa uztaisīt? Man pašam ar to negribētos ņemties.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:32, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
:::Veidni vajag par novecojošu valodu. Ne par visu rakstu, bet &quot;Šīs nodaļas valoda ... &quot;. Krieviem ir kas tamlīdzīgs, jāpaskatās. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 11:51, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
::Novecojušas literatūras nesakarīga un nestrukturizēta pārrakstīšana liecina tikai par lielu uzcītību, nevis zināšanām konkrētajā jomā (par zināšanām drīzāk gan pretēji). Neviens vēsturnieks tak ar to nekrāmēsies - nav iespējams uztaisīt zinātniski korektu enciklopēdisku rakstu a la &quot;kari ar igauņiem&quot; un neviens, kas vēstures zinātnē orientējas, to nedarīs. Tāpēc jau tas ir brīvs lauks, ko aizpildīt stāstu pārrakstītājiem. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 10:44, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
Jaunizveidotās nozīmju atdalīšanas lapas ir smukas un pareizas, bet vai tām nav jābūt vienskaitlī? [[Karagājieni uz Ugauniju]] vietā &quot;Karagājiens uz Ugauniju&quot;? Pēc manas saprašanas esošos variantus var atstāt, kā pāradresāciju uz vienskaitļa formu. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 07:39, 25 oktobrī, 2009 (UTC)

== Tas ir nopietni ==

Skatīt - [[:Vikipēdija:Kopienas portāls]]. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 16:46, 26 oktobrī, 2009 (UTC)

== Citāti ==

Lūgums citātus noformēt kā šeit: [[Georgs fon Eihštets]]. Avotu vikipēdijā pieņemts norādīt citāta beigās. Paldies. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:54, 6 novembrī, 2009 (UTC)
:Avots ir veidnē &quot;quotation&quot; kā otrs mainīgais (pirmais ir pats citāts), respektīvi, jāraksta pēc vertikālās svītras: &lt;nowiki&gt;{{citāts|bla-bla-bla|avots}}&lt;/nowiki&gt;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:03, 6 novembrī, 2009 (UTC)
::Sīkāk: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Citāts Veidnes paskaidrojumā].  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 19:45, 6 novembrī, 2009 (UTC)
Ja liek &lt;nowiki&gt;&lt;blockquote&gt;&lt;/blockquote&gt;&lt;/nowiki&gt;, kā rakstā [[Mindaugs]] citāta sākumā un beigās, tad rindkopas saplūst kopā. Nezinu, vai ir veids tādu ierobežojumu apiet, bet es lieku tos katrai rindkopai atsevišķi. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 22:15, 7 novembrī, 2009 (UTC)
:Jautājums visiem - vai vajag izmantot citātu &quot;dubultformatēšanu&quot; ar ''Veidne:Citāts'' un ''blockquote''? Varbūt papildus likt ''blockquote'' tikai īpaši lieliem fragmentiem? --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 23:27, 7 novembrī, 2009 (UTC)
== [[Bārta (upe)|Bārta]] ==
Please, place the image(s) to commons. Thank You. Pozhalujsta, dobavtje foto do commons tak, što by i inostrancy mogli poljzovatjsja kartinkoj reki [[Bārta (upe)|Bārta]]. Spasibo. --[[Lietotājs:Kusurija|Kusurija]] 19:04, 9 novembrī, 2009 (UTC)

== Attēli ==

Derētu uzreiz pie ielādēšanas ielikt pareizu saiti uz avotu un licenci, kā [[:Attēls:Valmieras plans 17.gs.jpg|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:15, 12 decembrī, 2009 (UTC)

Paldies, tagad ir OK. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:57, 12 decembrī, 2009 (UTC)


== Veselības jautājums ==

Tu mēdz arī skatīties kā tavi &quot;raksti&quot; izskatās, jeb tik mauc visu iekšā vienā pļurzā? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:45, 1 martā, 2010 (UTC)

== Uztveres problēmas ==

Cik noprotu, tad tu spītīgi turpini cūkoties un tagad izcūko rakstus līdz galam. Es tagad katru dienu atstāšu tev ziņojumu, līdz tu beidzot apjēgsi, ka podziņa &quot;Parādīt pirmskatu&quot; nav joka pēc. Par to, kāpēc pie izkopētu hroniku gabaliem jāliek izplūduša klekša bilde es pat nediskutēšu. izskatā ska visiem pārējiem uz to ir poher - man nē. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:55, 3 martā, 2010 (UTC)


== Dzēsanas veidnes ==
{{aizrādījums}}
Lūdzu tīši nelieciet dzēšanas veidnes raksta beigās, tā vikipēdijā nav pieņemts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 15:26, 18 martā, 2010 (UTC)

===Vispārīgie noteikumi===
* 1.1. Lietotāja pienākums ir Vikipēdijā uzvesties korekti, objektīvi un ar vēsu prātu.
* 1.2. Aizliegts apzināti vai ar nolūku jebkādā veidā izraisīt konfliktus starp lietotājiem.
* 1.3. Aizliegts jebkādā veidā personiski aizskart citus lietotājus.

===Esoša raksta rediģēšana===

Par esošu rakstu rediģēšanu tiek uzskatīta darbība, kurā jebkurš lietotājs rediģē esošu rakstu, veidni, sarakstu un citu rakstu.

* 3.2.1. Rediģējot esošu rakstu, tā autors ir pilnībā atbildīgs par rakstā ievietoto informāciju.
* 3.2.2. Aizliegts rediģēt un dzēst esošus rakstus veidā, kas klasificējas kā vandālisms.

* 3.2.4. Aizliegts rediģēt esošu rakstu, ievietojot tajā rupjības un/vai pielietot necenzētu leksiku

===Diskusijas===
Par diskusiju lapām tiek uzskatītas rakstu, veidņu, attēlu un citu rakstu diskusiju lapas, kā arī Kopienas portāls un Lietotāju diskusiju lapas.

* 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās).
* 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c.[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:17, 18 martā, 2010 (UTC)
:To, ka tu kopēt māki, šķiet, zina visi, kas tavus &quot;kvalitatīvos&quot; rakstus ir redzējuši. Pašam laikam vairāk par Ctrl+c/Ctrl+v nesanāk nospiest. Nekādu viedokli vai komentārus no tevis laikam mums - vienkāršajiem mirstīgajiem - nesagaidīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:37, 18 martā, 2010 (UTC)
::(Subjektīvs viedoklis) Paklau, ko piesienies cilvēkam? Pie tam visai nedžentlmeniski It kā nezinātu, ka Pirags nelabprāt iesaistās diskusijās. Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic. Ja kas nepatīk, maini. Viss, manuprāt, vienkārši.  --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:43, 18 martā, 2010 (UTC)
:::Kas ir, Krišiņ, nevari izturēt, ka kāds visus tavus asprātīgos tekstus vienkārši ņem un ignorē? :D --[[Lietotājs:Geimeris|Geimeris]] 21:57, 18 martā, 2010 (UTC)
::::Lūdzu bez kašķiem. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:24, 18 martā, 2010 (UTC)

== Autortiesības ==

Vai Jūs būtu tik labs un norādītu autortiesību licenci šiem attēliem: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Kaupo_uzkalnins_ainava.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Zenta_Mauri%C5%86a.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Isaiah_Berlin.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Nikl%C4%81vs_Hartmanis.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Pauls_Valdens_Latvijas_Augstskolas_rektors_1919.gad%C4%81_%28K%C4%81r%C4%BCa_Dor%C4%81ja_glezna%29.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Marcienas_muizas_kungu_maja.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Varaklanu_pils.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Asotes_pilskalna_zime.png]. Paldies! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:41, 18 maijā, 2010 (UTC)
:JGreenZeb - ja tu netaisies rakstīt par Pīrāga tēmām Pīrāga vietā, tad nepiesienies. Viņš drīkst uzvesties ''neordināri''. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:48, 18 maijā, 2010 (UTC)
::Izdarīju korekcijas. Tās pilis tomēr būtu dzēšamas, jo neatbilst ''fair use'' nosacījumiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:43, 19 maijā, 2010 (UTC)

== Tulkojuma autortiesības ==

Cienītais, ''Atskaņu hronikas'' tulkojumu, kuru tu izmanto, aizsargā autortiesības. Lūdzams, pārraksti rakstos nozīmīgos faktus, ieliec atsauci uz tiem un izvāc citātus (tie teksti patlaban ir daudz par gariem, lai tas skaitītos ''fair use'') vai arī es tos izvākšu, protams, nepapildinot attiecīgos rakstus - tava izvēle ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:52, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:Tas pats attiecas arī uz ''Indriķa hroniku'' ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:57, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::Tev ir laiks sakārtot rakstus līdz Jāņiem, pēc tam sākšu dzēst visus pārāk garos citātus no taviem rakstiem, kuru autori nebūs miruši pirms Otrā pasaules kara ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::Ko tu piesienies? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:04, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::Kas &lt;u&gt;tev&lt;/u&gt; atkal nepatīk ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::Man nepatīk kā tu uzbrūc cilvēkam, kas dara vērtīgu darbu
:::::''Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic --Feens 21:43, 18 martā, 2010 (UTC) ''
:::::Tas ir ļoti uzbrūkoši un kaitē vikipēdijas tēlam. Vispār jūs kā adminstratori varētu piesēsties kopistiski un vienoties par kopējām vadlīnījam - kad var dzīt Naruto-veidīgu sviestu, kad nē, kad var tulkot, kopēt, ķēpat bezjēgā, kad nē - būs vieglāk cilvēkus piesaistīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:16, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::Un to saka persona, kas izvieto šajos rakstos draudīgas uzlabošanas veidnes ar ultimātiem, kurus neizpilda. Man nav jāvienojas ar pārējiem admistratoriem, ja es skaidri redzu, ka cilvēks pārkāpj autortiesību likumu, citāti ir pieņemami, ja tie ir īsi, nevis, ja tiek pārkopētas veselas nodaļas ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:22, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::Tavs dārgais kolēģis kas te jau sen nerādās [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Krishjaanis#Uzlabo.C5.A1anas_veidne_un_termi.C5.86i šeit man parādīja] adminstrācijas viedokli. Pie tam es neko nevaru te izdarīt ''galīgi'', peitiek piespiest atcelt un viss. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:25, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::Un pareizi darīja, jo tavs piegājiens tiešām bija prasta piesiešanās bez kāda pamata ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:32, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::Oj, oj, jūs varētu sākt ko reāli darīt - tīrīt un adminstrēt - citādi sanāk ka kādam adminstratoram kādā piektdienas vakarā kas kašājās vienā vietā un tad sanāk epizodiska uzlekšana uz ecēšām, kas nekur tālāk arī netiek. Adminstratora tiesības tas nav tikai bonuss lai aizvērtu mani vai kādu &quot;edijs no 7c ir pimpis&quot; - neviens no tiem pāris adminiem kas te vēl šad tad rādās to vēl nav tā līdz galam apjēdzis. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:42, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::Nabadziņš, ja te kāds sāktu administrēt, tu no šejienes izlidotu kā korķis. Un `tīrīt` var jebkurš lietotājs, protams, ja to nedara civilizēti, tad adminiem rodas jautājums kāpēc tu apbižo citus lietotājus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:53, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::Tad pēc tevis teiktā es pieņemu ka mana (vēl) būšana te ir visas adminstrācijas impotences piemineklis? p.S. Es piemēram, nevaru izdzēst bildes kurām nav norādītas autortiesības. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 23:23, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::Nē, jo dzēšanai ir `administrēšana`, toties tu vari sameklēt šīs bildes, pielikt tām tagu un informēt cilvēkus, kas tās ielādējuši par to, ka jānorāda autortiesības ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:38, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Nu tas jau adminiņu darbs - savākt aiz visiem tiem kas nemāk darboties ar vikipediju - dzēst bildes kuram 2 gadus nav norādīti tagi un tiesības. Tā kā ķeries pie darba. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:13, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::Arī lietotāju darbs ir uzlabot Vikipēdiju, nevis tukši muldēt, tā kā ķeries pats pie darba un satago tos attēlus dzēšanai - dzēšanas kategorijas tiek iztīrītas pietiekoši regulāri, nevis reizi divos gados ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 00:26, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Kāda jēga [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:DSC09422.JPG tagot]? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:37, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::Ja runa ir par 1998. gadā izdoto Valda Bisenieka hronikas tulkojumu - viennozīmīgi jādzēš, var palikt tikai īsi citāti. Bildes iespēju robežās tiek sakārtotas, diemžēl brīvā laika ir tik, cik ir. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:38, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::Pašus adminus arī kādreiz derētu patīrīt... --[[Special:Contributions/217.24.78.128|217.24.78.128]] 23:08, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:Man patīk šī lietotāja sniegtie paskaidrojumi un plāns kļūdas novēršanai. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:47, 13 jūnijā, 2010 (UTC)
::Labs darbs ar tām autortiesībām. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:46, 16 jūnijā, 2010 (UTC)
Vai tev ir [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)|uztveres grūtības]] ? Es tos tekstus ko tu kopē no Historia.lv dzēsīšu, ja tu pats nevari sakārtot savus rakstus un būtu patīkami, ja tu vismaz nesarežģītu manu dzīvi liekot iekšā jaunus autortiesīu pārkāpumus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 20:25, 20 jūnijā, 2010 (UTC)
:Tā kā tu neko neesi sakārtojis un neesi arī neko mēģinājis apstrīdēt es tūlīt sākšu dzēst. Es pieņemu ka tu esi izmantojis tekstus no historia.lv un vadīšos pēc tulkojumiem tur, ja gadījumā kādam būs notecējis termiņš tas tiks atstāts, tomēr svētīgāk būtu tad to ielikt wikisource un ielikt linku uz to, nevis citēt visu tekstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:32, 23 jūnijā, 2010 (UTC)

== [[Mindaugs]] ==

Kāpēc [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mindaugs&amp;curid=9382&amp;diff=943696&amp;oldid=943655 šī izmaiņa] ir angliski? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:50, 12 jūnijā, 2010 (UTC)

== Pāvestu lēmumi par Livoniju ==

Nav labi tos aprakstīt pāvestu biogrāfijās (tā nav tā nozīmīgāka informācija par attiecīgo subjektu) var būt tos var minēt citā rakstā, piemēram uzrakstīt rakstu [[Livonijas vēsture]], kur pieminēt tos vai tamlīdzīgi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:45, 23 jūnijā, 2010 (UTC)

== Brīvmūrnieku saraksti ==

Vai tu nevēlies beidzot sakārtot savus rakstus ? (no B līdz F) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:55, 29 jūnijā, 2010 (UTC)

== Latviešu vārdi ==

Здравствуйте, Pirags. Прошу прощения, что пишу на русском и знаю, что это может быть для вас сложным, но я латышского к сожалению не знаю, а на английском это было бы намного дольше. Насколько я понял, вы полностью написали статью о латышских фамилиях здесь в Википедии.

Вы слышали о таком человеке как Велта Эрнестовна Сталтмане? Она опубликовала большое количество работ по латышской антропонимии (и ономастике). Дело в том, что я являюсь её внуком, она недавно скончалась... а у нас есть большое количество её статей на эту тему, двух монографий &quot;Латышская антропонимия: Фамилии&quot; (1981) и &quot;Ономастическая лексикография&quot; (1989) и даже неопубликованный 1000-страничный Словарь латышских фамилий (!).

Напишите пожалуйста, если вас это заинтересовало или если у вас какие-либо идеи, каким образом можно это использовать и принести пользу науке/людям, чтобы её труды не пропали зазря. Если у вас возникли проблемы с пониманием того? что я написал -- могу написать на английском. Спасибо вам! [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 19:52, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:Ļoti interesē. Kā ar Jums sazināties? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:00, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::Для начала, очень прошу писать на знакомых мне языках -- к сожалению, бабушка латышскому меня не обучила :( [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC) 
:Если Вы являетесь единственным наследником Велты Сталтмане и согласны передать ее труды в свободное общественное пользование (то есть отказаться от части имущественных авторских прав), тогда это может быть очень даже полезно для Википедии. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:04, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::Одной из моих интенций было опубликовать её работы под свободной лицензией (склоняюсь к Creative Commons), однако большинство её работ -- на русском, поэтому не пока, каким образом это может помочь именно латвийской части Википедии. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::Тексты на русском языке для начала можно пробовать опубликовать в русской Викитеке (читайте [http://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BA%D0%B0:%D0%90%D0%B2%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5_%D0%BF%D1%80%D0%B0%D0%B2%D0%B0 здесь]). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:33, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::Dear Soshial, most probably the best way how to use the heritage of your granmother is to publish her Dictionary of the Latvian Names in parallel translations e.g. Russian-Latvian-English. I can halp you by translation and by finding the most appropriate publisher if it is your intention. With best regards from Jūramala, --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:08, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::It would be so great if you really do that! But there is 1 and the most hard problem -- this dictionary/monograph is about 1000 pages and it is not in computer-readable format like word .doc/.rtf: it's just a scanned collection of non-OCR'ed pictures. By the way, what is your relation to this field of science? Thanks in advance. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:31, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::I'm not a linguist or historian, but I was allways extremely interested in historical curiosities and spiritual impulses moving through the centuries in most unpredictable pathways.  Wikipedia is my leisure time hobby to train my brain and to open the mind after the intensive job. Regarding the format of the Velta Staltmane's monograph I can do some inquires about the price of manual printing as well. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:49, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::Thank you, I would be very grateful if do that -- i will be waiting for your respond on this issue. But even more I may be in need of gathering such people (maybe even forming an initiative group?), that are interested in this research. Is it possible? Thx [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:12, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::Think big but start small - could you send me just one page of the Manuscript? Or simple description of the contents?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:34, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::We also have a test Wikisource in Latvian [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian here], if any of your materials are in Latvian. Also chech help pages on Russian or English Wikisources - they may have some information that could help you to deal with OCR issue. What format exactly is this work (I don't speak Russian, used Google Translate, perhaps I am missing something) ?
:::::::::P.S. BTW [[User:Kikos]] expresed great interest and asked how to contact you. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:35, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::Okay, in 1-2 days i will upload some materials: list of her publications ans excerpts from here unpublished dictionary. Thank everybody who's trying to help. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:04, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::I have scanned and uploaded some info about the book. It's russian&amp;latvian annotation plus manual about &quot;how to use the monography and what it is about&quot; written by the author. http://ifolder.ru/18460889 [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:56, 7 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Great. Please teach me how to reach the mentioned file on the site http://ifolder.ru/18460889--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 19:51, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::Ha ha, I also decided to take a look to see if it would be good for Latvian Wikisouce and couldn't get anything either, but I expected people speaking Russian would. I suggest you try uploading http://rapidshare.com/ that site is pretty straight forward (and dosen't require torrent software) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 20:08, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::Yep, sorry, my fault. It does not need any torrent software, just need to enter the number code. Anyway, here's the link to rapidshare :) http://rapidshare.com/files/405806273/monography.zip [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:00, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::I dunno all I ended up with was .torrent file. Anyway I still don't grasp what format this work has (the Latvian text is forword, it's not uncommon to have foreword in two languages and everything else in one), but as texts are mainly monolingual and don't appear to be wordlists they should go to wikisources in respective languages. Then we could link to them on respective articles, which would still mean that you get Latvian attention an your text is available for everyone ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:32, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::::Except for the forewords, the monograph is actually a wordlist of surnames. :) [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 10:18, 9 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::::Why didn't you put sample of those ? I don't quite see how list of surnames can be in several languages (translations of meaning ?) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 11:07, 9 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::::::Sorry, didn't thought about that. Here's the one page: http://img180.imageshack.us/img180/6757/p1010036x.jpg [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 17:47, 13 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::::I think ru.wikisource would be more approporiate for this, as there seem to be more content in Russian tha in Latvian (i.e. in this list Russian text seems to explain meaning of Latvian surnames, but nothing other than the surnames themselves is Latvian) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 18:04, 13 jūlijā, 2010 (UTC) 
::Good news, everyone! ([[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]) With the help of our friend we managed to put this dictionary into electronic format (initially we had only scanned images), soon we will try to find a corrector, editor and publisher here in Riga (and maybe win a grant in KKF). I hope that we will eventually succeed in this endeavour. Sveiki visiem. [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2017. gada 27. decembris, plkst. 23.49 (EET)
:::Congratulations and a Happy New Year! Laimīgu Jauno gadu!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 28. decembris, plkst. 07.53 (EET)
:: Cienījāmie [[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]. Kopš 2017. gada man izdevās iemācīties latviešu valodu, bet diemžēl neizdevās atrast izdevniecību (un arī vajag krievvalodīgo korektoru/redaktoru), kas ar to nodarbosies. Es joprojām taisos izdot vārdnīcu sabiedrības labā zem [[Creative Commons]] licences. Man paveicās, ka mums ir maketētājs, kurš to darīs, bet bez izdevniecības [[VKKF]] neņems šo projektu konkursā. Varbūt jums ir kādi padomi man? Kā citā veidā es varu saņemt naudas vai labāk palīdzību no cilvēkiem? [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 17.12 (EET)
:::Paldies par labo ziņu, es priecātos palīdzēt ar grāmatas izdošanu. Lūdzu aizrakstiet Natālijai Abrolai, atsaucoties uz mani un Veltas Staltmanes manuskriptu. Pēc tam informējit, kā Jums veicas!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 19.45 (EET)
::::Liels paldies, es viņai uzrakstīšu. Man jāpiemin jūsu vārds (es to nezinu) vai atsaukties uz Pirādziņu? :) [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 15. februāris, plkst. 10.01 (EET)

== Jānis Ruberts ==

Puse no tā raksta izskatās kopēta no darba, kas norādīts pie ārējām saitēm. Lūdzams pārraksti to, citādi nāksies tekstu dzēst kā autortiesību pārkāpumu. Turklāt avotus vajadzētu norādīt kā atsauces, nevis ārējās saites ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 14:02, 19 augustā, 2010 (UTC)
:Raksta pārtaisīšana par sarakstu nav pārrakstīšana. Teksts joprojām ir tieši tāds kā avotā. Turklāt taisīt rakstos šādus hronoloģiskos sarakstus nav labs stils - vajadzētu rakstīt saistītā tekstā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 19:34, 20 augustā, 2010 (UTC)

== Pilsētvalsts ==

Kāpēc tu domā, ka 3. ģimnāzija saucās tā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 19:08, 19 septembrī, 2010 (UTC)

== Raksti par vēsturi ==

{| class=&quot;messagebox plainlinks&quot; style=&quot;padding:2px;&quot;
| [[Attēls:3D Team Leadership Arrow Concept.jpg|100px]]
| &lt;font size=&quot;5px&quot;&gt;'''Pateicība'''&lt;/font&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;font size=&quot;2px&quot;&gt;Paldies par apjomīgu un ilglaicīgu rakstu veidošanu, kas saistīti ar Latvijas, latviešu tautas un pasaules vēsturi!&lt;/font&gt;
|}
Es gribēju Tev piešķirt pateicību, man liekas, ka neviens Tavu darbu neievēro un tas nav pietiekoši novērtēts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 08:31, 26 septembrī, 2010 (UTC)

Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 10:23, 26 septembrī, 2010 (UTC)
:Pīrāga mēslošanos ievēro visi - tik neviens neko nedara. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 16:52, 26 septembrī, 2010 (UTC)
::'''Diskusijas'''
:: 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās).
:: 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c.
:::--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:51, 27 septembrī, 2010 (UTC)

== Sloboda ==

Vai varu tev paprasīt izveidot izveidot rakstu [[Sloboda]] ([[:ru:Слобода|ru]])? Cik saprotu tas ir pa tavu tēmu ;) &lt;br /&gt; Ja nebūs grūti, tad ļoti lūdzu, paldies! --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:05, 12 oktobrī, 2010 (UTC)
:Paldies!..) --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:58, 13 oktobrī, 2010 (UTC)

== Latvijas apriņķi ==

Varbūt nevajadzētu veidot atsevišķus rakstus tiem apriņķiem, kuri tika pārdēvēti 1920. gadā? Un vēl liec lūdzu saites uz rajoniem, jo par tiem ar ir vajadzīgi raksti, pie tam daudziem tie jau ir. --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:37, 24 oktobrī, 2010 (UTC)
:Vai Jūs nevarētu uzrādīt avotus, kurus izmantojāt rakstos par apriņķiem. Man arī būtu ļoti interesanti tajos ielūkoties (ļoti maz ir man zināmo). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:40, 26 oktobrī, 2010 (UTC)
::Paldies par uzrādīto avotu par Kurzemes guberņas ģeogrāfiju, ļoti interesants. Man ir viens jautājums un viena iebilde: &lt;small&gt;(jautājums)&lt;/small&gt; kādu ortogrāfiju lietot vietvārdu krieviskajiem nosaukumiem (pirms vai pēcreformas), ņemot vērā, ka pēcreformas nosaukumi Latvijas teritorijā apriņķiem un pagastiem netika piemēroti; &lt;small&gt;(iebilde) &lt;/small&gt;boldi (treknraksti) lietojami tikai raksta subj. sinonīmiem vai līdzvērtīgiem nosaukumiem, bet ne hierarhiskajiem objektiem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:22, 31 oktobrī, 2010 (UTC)

Vai Jums ir informācija, no kura gada Rīgas pilsēta neietilpa Rīgas apriņķī (pēc maniem avotiem tā sanāk, vismaz uz 1935. gadu) un kāds bija tās formālais statuss? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:39, 27 decembrī, 2010 (UTC)
: Pēc Saeimas 1931. gada 3.februāra “Likuma par Latvijas galvas pilsētu” Rīga bija Latvijas Republikas galvas pilsēta un neietilpa Rīgas apriņķī. Pirms tam vēl jāpapēta. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 06:58, 28 decembrī, 2010 (UTC)
::Cik var noprast, tad arī pirms 1918. gada Rīga kā &quot;guberņas pilsēta&quot; neietilpa apriņķī. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:14, 28 decembrī, 2010 (UTC)
'''īpaša pateicība Pīrāgam par iesaistīšanos diskusijās!''' --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 07:59, 28 decembrī, 2010 (UTC)

== Numerācija ==

Sveiks. Vai rakstā [[Andrejs Krustiņš]] nav sajukusi divīziju numerācija? Te var paskatīties - [[Veidne:Latvijas Bruņotie spēki]]. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:19, 8 janvārī, 2011 (UTC)

== Sarakstu noformējums ==

Vai Jūs nevēlaties izmantot sarakstiem opciju &lt;nowiki&gt;{{columns}}&lt;/nowiki&gt;? Tas neradīs saraksta nobīdi attiecībā pret fotogrāfiju. Es jau to mēģināju ieviest Madonas sarakstā, bet Jus nez kapēc atcēlāt. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:42, 1 aprīlī, 2011 (UTC)

== Ēdoles pils ==

Neesmu par visiem 100% drošs, bet man liekas, ka [[Ēdoles pils|Ēdoles pilij]] nav nekāda sakara ar muižām. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 20:54, 11 aprīlī, 2011 (UTC)

:Kurzemes bīskapa pilis tika pārveidotas par vasaļu muižām. Skat. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV sējums, 8015 sleja. Rīga, 1929.-1930.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:53, 11 aprīlī, 2011 (UTC)
::Paldies par paskaidrojumu. Bērnībā 7 gadus dzīvoju Ēdolē un nebiju dzirdējis par muižām. Tagad būs zināt :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 04:19, 12 aprīlī, 2011 (UTC)

== Saites no muižām uz pagastiem ==
Vai ir jēga likt saites no muižu nosaukumiem uz pagastu rakstiem, ja tajos par šo muižu nav ne pušplēsta vārda (un tik drīz droši vien nebūs)? Tā iznāk tāda lasītāja maldināšana. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 06:32, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
:Savādāk ir grūti lokalizēt muižu atrašanās vietu. Tas ir arī kā pamudinājums citiem vikipēdistiem papildināt informāciju par muižām pagastu lapās. Sākumā kā uzskaitījumu, kas jau tagad ir atrodams vairākās novadu/pagastu mājas lapā, vēlāk to izvēršot. Ir diezgan labi muižu apraksti vairākos portālos, ko varētu standartizēt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 07:19, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
::uzskatu ka tad daudz vērtīgākas un pamudinošākas būtu sarkanas saites uz pašu muižu rakstiem. neesošajiem. jo faktiski ne jau pagastu lapās būtu jābūt aprakstiem par muižām (tur būtu pieņemams maksimums uzskaitījums), bet vairums no tām būtu pelnījušas savus rakstus. par dažām jau tādi ir, vietumis tīri pieklājīgi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:27, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
:::vai arī uz ciemiem (esošiem un neesošiem rakstiem), jo tie daudzviet ir veidojušies tieši ap muižām. bet ne uz pagastiem. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:44, 15 aprīlī, 2011 (UTC)

== Baldones Baltā pils ==

Skatīt [http://www.muzikasbaltapils.lv/par-skolu šeit] par Balto pili. Nekāda sakara ar muižām vispār. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:31, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
:Nu, ok, gribas Jums par visu varu ielikt to mežmuižas bildi pie tā saraksta :) Bet tad ir jābūt konsekventam - arī sarakstā ir jāliek visas mežmuižas, kroņa muižas, mācītājmuižas un droši vien arī pusmuižas. Līdz šim, pēc manas saprašanas, Jūs sarakstā apskatījāt tikai &quot;pilnvērtīgās&quot; muižas. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:26, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
::OK. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:55, 20 aprīlī, 2011 (UTC)

== [[Jūlijs Madernieks]] ==

Kopš Madernieka nāves nav pagājuši 70 gadi — tās licences attēliem neder. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:56, 25 aprīlī, 2011 (UTC)

== Zudusī Latvija ==

Sveiki! Jūs augšuplādējāt vairākas fotogrāfijas no vietnes &quot;Zudusī Latvija&quot;. Vai Jūs pie viņiem painteresējāties par autortiesību statusu vecajām fotogrāfijām? Visām ir virsū ūdenszīme, bet vai tā ir tikai piesaiste projektam, vai arī viņi ir šo bilžu turētāji (oriģinālpublicētāji)? Man arī lieti dažas bildes noderētu un ja kāds jau ir ar viņiem par to diskutējis, negribētos atkārtoties. Pašā mājaslapā diemžēl nekāda sakarīga informācija nav atrodama. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:35, 3 maijā, 2011 (UTC)
:Gandrīz visi manis izmantotie vietnes &quot;Zudusī Latvija&quot; attēli klasificējami kā &quot;bāreņu fotogrāfijas&quot; (''Orphan works''), tomēr es aizsūtīšu epastu LNB  digitālās biblitēkas vadītājam. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:14, 5 maijā, 2011 (UTC)
::Atbilde no Latvijas Nacionālās biliotēkas: &quot;[..] lielākā daļa kolekcijā iekļauto darbu nav aizsargāti ar autortiesībām, vai arī to autortiesību statuss nav zināms; katrā ziņā satura piegādātājiem pilnīgi noteikt nepieder autortiesības uz šiem objektiem (atskaitot uzņēmumus, kas izdarīti mūsdienās). Ūdenszīme attēliem pievienota, lai attēlu pārizmantošanas gadījumā saglabātos atsauce uz to izcelsmes avotu. Katrā ziņā kolekcijas attēlu izmantošana Wikipedia ierakstu ir ļoti apsveicama, un mums ir prieks, ka varam to atbalstīt ar savu veikumu. Uldis Zariņš c/o Andris Vilks
--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:17, 9 maijā, 2011 (UTC)

== Aktuāls balsojums ==
Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;144b66&quot;&gt;D&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;175473&quot;&gt;i&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1a5e80&quot;&gt;g&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1c678c&quot;&gt;i&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1f7099&quot;&gt;t&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;217aa6&quot;&gt;a&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;2483b3&quot;&gt;l&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;268cbf&quot;&gt;1&lt;/font&gt;]] 09:53, 9 maijā, 2011 (UTC)

== SUL ==

Sveiki! Esmu ''Benutzer:Karlis'' interesēju par &quot;Single user login&quot; latviešu vikipēdijā. Vai tu varētu palidzēt kam japras vai vispār ir iespējamība kamēr cits Lietotājs:Karlis eksistē?

Es tagad kā sarunāt ari rakstija sadaļa par &quot;Bermontiāde&quot;: [http://de.wikipedia.org/wiki/Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg]. Laipni ludzu pārskatīt novērtēt un varbūt papildināt. Sveicieni:--[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 19:49, 12 jūlijā, 2011 (UTC)

:Sveiks, Latvijas Brīvības cīņas vācu Vikipēdijā ir aprakstītas ļoti labi, izmainīju tikai dažas nianses. Par &quot;Single user login&quot; latviešu vikipēdijā neko nezinu. Varbūt aizraksti administratoram [[Lietotājs:Feens]]? --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:10, 12 jūlijā, 2011 (UTC)
::Latviešu Vikipēdijā neeksistē tāds lietotājs ''Karlis'', nevajadzētu būt problēmām ar globālo kontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:54, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

:: Sveiki. Man rāda ja Kārlis reģistrēja: 12:38, 09. Mai 2006 un viņam ir [[Special:Contributions/Karlis|8 devumi]]. --[[Special:Contributions/91.49.175.236|91.49.175.236]] 19:14, 13 jūlijā, 2011 (UTC)
:::Jā, pavirši biju skatījies; tad laikam nekā — ir bijis devums četru gadu garumā, kontu uzurpēt varētu būt problemātiski. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:24, 13 jūlijā, 2011 (UTC)
:::Mums, šķiet, nav noteikumu, kā rīkoties šādos gadījumos (pārāk reti ir nepieciešamība), angļu noteikumi laikam ir [[:en:Wikipedia:Changing_username/Guidelines#When_usurping_is_probably_appropriate|šeit]]. Tiesa gan, vairāk kā gadu nav bijis neviena labojuma, tomēr uzurpējamā konta devums, lai arī ļoti neliels, nav pavisam nebūtisks. Varētu mēģināt sazināties pa e-pastu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:49, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

: Sapratu! Rakstišu LV-Karlim e-pastu. Varbūt ari mainišu pavisam uz &quot;Jarlis&quot;. Paldies par informācija un tevi Pirags par artikla uzlabošana. --[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 21:48, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

== http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/08-08.jpg ==

Iespējams Pēkšēna projekts, bet pilnīgi noteikti ne 1880. gads! Fōnā redzams tagadējais Valsts Mākslas muzejs, kas būvēts XX gs. sākumā.

== Rūrika dzimtas valdnieki ==

Sveiks! Ieskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rūrika dzimtas valdnieki|šajā diskusijā]].--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 10:15, 8 augustā, 2011 (UTC)

== 13. janvāra Vecrīgas nemieri‎ ==
Atcēlu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&amp;action=historysubmit&amp;diff=1486084&amp;oldid=1472136 tevis veiktās izmaiņas] rakstā [[13. janvāra Vecrīgas nemieri‎]] — pēc tam tu rakstu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&amp;action=historysubmit&amp;diff=1486085&amp;oldid=1486084 vispār dzēsi] — man tās vairāk izskatās pēc vandalisma, jo rezultātā raksts palika mazāk informatīvs un daudz sliktāks. Vari pastāstīt, kas tas tāds bija?  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 11:57, 13 novembrī, 2011 (UTC)
:Tas notika pret manu gribu. Domāju, ka vīrusa dēļ, kas man šorīt sagādā problēmas. Mēģināšu tikt galā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 12:06, 13 novembrī, 2011 (UTC)
::Es jau visu atgriezu kā bija iepriekš. Centies nelaist vīrusu pie Vikipēdijas un veiksmīgi tikt no viņa vaļā :)  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 12:19, 13 novembrī, 2011 (UTC)

== senā Sēlpils: novads un vieta ==
sveiks! iespējams pamanīji, ka raksts Sēlpils tika pārvietots uz [[Vecsēlpils]], jo eksistē diemžēl cits ciems [[Sēlpils (Sēlpils pagasts)|Sēlpils]]. situācija ir nepatīkama, ir lērums saišu: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Vecs%C4%93lpils uz rakstu]. lielākā problēma ir tā, ka virkne no tiem aizlaiku gabaliem stāsta patiesībā par Sēleni/Sēlpili kā vēsturisku novadu. domāju, ka par to kā novadu būtu jātaisa atsevišķs raksts, pieņemot ka šis tomēr ir tieši par vietu. es diemžēl to seno vēsturi saprotu tā ne visai... kāds ir tavs viedoklis par šo? vai esi gatavs iesaistīties risināšanā? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 11:15, 14 decembrī, 2011 (UTC)
:Sveiks. Patiesi, vēsturiski Sēlijas vārds ir cēlies no Sēlpils pilskalna nosaukuma, kas 13. gs. latīņu tekstos saukts par ''castrum Selen'' (&quot;Sēlenes pils&quot;) vai vēlāk - ''castrum Selonum'' (&quot;Sēļu pils&quot;). Jādomā, ka toreiz viss Daugavas kreisais krasts līdz pat Doles salai varēja tikt saukts par Sēleni. Tā kā Sēlpils bija visu kreisā krasta iekaroto un kristīto zemju pārvaldes centrs, tad ar laiku šis apzīmējums izpletās tālāk uz dienvidiem. Labi, ja 800 gadus vecā Sēlpils būtu kā pamata pāradresācija no [[Sēlpils]] nevis nesen radies ciems pie bijušās dzelzceļa stacijas. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 16:21, 14 decembrī, 2011 (UTC)
::nu tas ciems gan arī nav gluži tik nesen radies. es nezinu vai tas būs pareizi. šķiet ka mūsdienās esošam ciemam tomēr būtu jābūt pamatnozīmei. vai arī '''Sēlpils''' tad būtu nozīmju atdalīšana uz apdzīvoto vietu rakstiem, no kuriem, nešaubīgi, vecā Sēlpils ir svarīgāka. paskatīsimies, varbūt vēl kāds viedoklis uzradīsies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:00, 14 decembrī, 2011 (UTC)
:::viens moments - esošajā rakstā [[Sēlpils]] tomēr ir gandrīz tikai par pilskalnu - viduslaiku pili - pilsētu - ciemu. par novadu pavisam maz. un tas arī loģiski - par novadu ļoti plaši ir rakstā [[Sēlija]]. papētīšu šitajā virzienā vēl. starp citu - ir divi raksti [[Sēlija]] un [[Sēlija (zeme)]]. taču pirmajā par to vecveco laiku vēsturi izskatās ka ir pat vēl garāk nekā tai otrā, lai gan otrais ir itkā pamatraksts un pirmajā būtu jābūt konspektīvi... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:06, 14 decembrī, 2011 (UTC)
ir raksti [[Aizkraukles komtureja]], [[Daugavpils komturi]], [[Sēlpils fogti]]. viens par teritoriju, divi par amatpersonām. nevajadzētu vienādu pieeju? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:17, 15 decembrī, 2011 (UTC)

== 1208. gada Sēlpils aplenkums ==

Lūdzu apskati šo [[Diskusija:1208. gada Sēlpils aplenkums|diskusiju par 1208. gada Sēlpils aplenkumu]]! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:02, 12 janvārī, 2012 (UTC)

== Ēdoles pils vai tomēr Ēdoles muiža ==

Esmu nodzīvojis Ēdolē septiņus gadus, bet nekad nebiju dzirdējis par Ēdoles muižu. Tā kā īpaši par to neesmu interesējies, tad var jau būt ka tāda patiešām ir bijusi, bet katram gadījumā vēlējos pajautāt vai rakstā [[Fon Bēri]] tā nav sajaukta ar [[Ēdoles pils|Ēdoles pili]]? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:39, 14 janvārī, 2012 (UTC)
:Par pili dēvē [[muiža]]s kungu māju, tātad korekti jāsaka Ēdoles muižas pils. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:43, 14 janvārī, 2012 (UTC)

== Gadu skaitļi raksta nosaukumos ==
Kāpēc lieci gadu skaitļus rakstu nosaukumos? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 17:23, 10 februārī, 2012 (UTC)
:Lai atšķirtu dažādus notikumus, piemēram, skaties [[Rīgas aplenkums]].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 23:22, 10 februārī, 2012 (UTC)
::Un šādi notikumi: [[Diskusija:Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]]? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 07:04, 11 februārī, 2012 (UTC)
:::Kaujas pie Cēsīm ir daudzu rakstu nosaukumos: skati [[Cēsu kauja]]. Vispār lūdzu dodiet man ticamu pamatojumu, jo citu valodu vikipēdisti nav tik noraidoši pret gadaskaitļu izmantošanu rakstu nosaukumos, jo tas labāk palīdz saprast līdzīgu notikumu secību. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 11:29, 11 februārī, 2012 (UTC)
::::es teiktu ka tā ir piekasīšanās. nevienam tie gadi netraucē un patiesi vēsture ir gana gara, karu ir bijis daudz, kāpēc gan nevarētu palikt, lai uzreiz skaidrs vai ir runa par 13-to vai par 18-to gadsimtu. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 21:25, 11 februārī, 2012 (UTC)
:Vienīgais varu pateikt, ka &quot;Mindauga karagājiens uz Cēsīm&quot; ir oriģināls nosaukums, ja, protams, viņš vēl negāja uz Cēsīm... tad varētu tādiem nosaukumiem gadus nelikt, bet izveidot redirektu &quot;Cēsu kauja (1262)&quot; --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 13:41, 12 februārī, 2012 (UTC)

== atvainojos ==
atvainojos, ka atkal iejaucos tevis veidotajā rakstā, kamēr tu pats vēl darbojies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:59, 22 martā, 2012 (UTC)
:Nekas, es pat nepamanīju. Priecājos, ka Tevi interesē mani raksti.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:14, 22 martā, 2012 (UTC)
::un kā vēl! vieni no tiem, kas interesē visvairāk. protams, ir arī lietas pie kā es piesietos. es būtu priecīgs, ja tu vairāk pieturētos pie vienveidīgas terminoloģijas viscaur un nerakstītu teiksim ''Lietuvas ķēniņvalsts'', ''Lietuvas dižkunigaitija'' (ar lielo vai mazo burtu un vēl vnk kunigaitija ar), ''Lietuvas lielkņaziste'' - utt - respektīvi vienu un to pašu lietu mēģinātu saukt vienādi visos rakstos un arī vairāk salinkot savā starpā. tāpat arī attiecībā uz personvārdiem. lasītājam būtu vieglāk saprast, jo ne jau visi ir tik zinoši, kā raksta autors. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:00, 22 martā, 2012 (UTC)

== Militārā misija ==

Uzdūros šādam attēlam - [http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Entente_in_Tilsit_(1919).JPG?uselang=de Entente in Tilsit (1919).JPG] varbūt to var kur izmantot? --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 23:50, 14 aprīlī, 2012 (UTC)
:Pievienoju [[Bermontiāde]]s lapai.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:16, 15 aprīlī, 2012 (UTC)

== R1.VĢ ==

Tu negribi tiem senākajiem absolventiem pierakstīt klāt kuru skolas variantu/kad viņi absolvējuši? Citādi, ja kāds iesprings rakstu sadalīt (kas iespējams būtu veselīgi, jo šķiet iepriekšējās skolas dažbrīd dalīja, nevis tikai mainīja nosaukumu) būs diezgan lies sviests saprast, kas kam pieder, turklāt tā arī būtu noderīga vēsturiska atziņa. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:16, 20 aprīlī, 2012 (UTC)
==Jānis Kalniņš.jpg==
Ačiū! Prašome nukreipti -&gt;commons.wikimedia.org/, todėl visi gali naudoti. [[Lietotājs:In ictu oculi|In ictu oculi]] ([[Lietotāja diskusija:In ictu oculi|diskusija]]) 02:48, 21 aprīlī, 2012 (UTC)

== Vietu pieraksts ==
Vēl taču nekas netika nolemts, tāpēc nevajag steigties ar nomaiņu uz &quot;tagadējo vietu&quot;.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 06:31, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:Es izlaboju aplamības to personu infokastēs, kuru dzimšanas laikā norādītā ģeogrāfiskā vieta nemaz vēl neeksistēja. Turklāt es ceru, ka tas pārliecina par izmaiņu nepieciešamību svārstīgos balsotājus?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:47, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:Esmu kaut ko palaidis garām, bet bija taču [[Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_dzim%C5%A1anas_vietas_pierakstu|balsojums]], ka pirmajai jābūt toreizējai vietai, kas manuprāt pareizi, lai Kants nedzimtu Krievijā, bet Ataturks - Grieķijā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 06:43, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::Par infokatēm [[Kants]] vai [[Ataturks]] man nekad nav bijuši iebildumi. Es iebilstu, piemēram, pret patreizējo karodziņu lietošanu [[Valdis Dombrovskis]], [[Einars Repše]] u.c., kur tiek nevajadzīgi uztiepta {{USSR}} simbolika, toties citur nekonsekventi tiek lietoti tagadējās valsts karogi - [[Džonatans Svifts]]. Turklāt Latvijā dzimušo gadījumā ir daudz vēsturisko aplamību, kas neļauj personu saistīt ar noteiktu vietu mūsdienās. Tie ir mani argumenti pirms atkārtotā balsojuma.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:59, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Bet nemaz tik traki manuprāt izskatītos arī dzimšanas vieta: {{Tagadēja vieta|Grieķija|Saloniki|tr=Osmaņu impērija}}?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Bet {{Tagadēja vieta|Krievija|Kaļiņingrada|tr=Prūsijas karaliste}} pie Kanta? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:18, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Piekrītu, ka tas neizskatās tik jauki, ja ņem vērā Otrā pasaules kara notikumus. Tomēr tas nostiprina piesaisti Kanta dzimšanas vietai [[Kēnigsberga]]i mūsdienās, ko es tikko centos izdarīt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:46, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::Kāpēc nevajadzīgi uzstiepta PSRS? Neredzu problēmu, ka Repše dzimis [[Image:Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic (1953–1990).svg|25px]] sevišķi ja tā ir patiesība un, ja iekavās norāda pašreizējo statusu. Sviftam vienkārši ir jālabo uz Īrijas Karalisti [[en:Kingdom_of_Ireland]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:13, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::Īstenībā ne tikai pēc precizitātes, bet arī loģikas izskatās, ka labāks variants ir likt kā galveno tobrīdējo valsti. Es domāju, ka tās pieminēšana ir svarīgāka un atspoguļo apstākļus, kurā persona ir dzimusi, un arī personas vēlāko dzīvesgājumu. Skaidrs, ka PSRS un Latvijas gadījums ir diezgan neveikls, bet varbūt mēs varam uzskatīt, ka PSRS okupācija bija pretlikumīga un ka tāda valsts Latvija juridiski turpināja pastāvēt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 10.19 &lt;small&gt;(UTC +3)&lt;/small&gt;
:::::Piekrītu, man liekas patriotiskāk un neitrālāk, ja uzliek uzsvaru uz to, ka Repše dzimis {{Tagadēja vieta|Latvija|Jelgava|tr=Latvijas PSR}}. Galvenais arguments - Latvijas leģitīmais statuss, par ko viņš 1980. gadu beigās pats arī cīnījās.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:21, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::Patriotiskums un enciklopēdiskums ir divas savstarpēji grūti savienojamas lietas. Kants nav dzimis Kaļiņingradā, tapat kā Mārtiņa Hartmaņa dzimšanas laikā Latvija bija tikai visekscentriskāk noskaņoto jaunlatviešu prātos. Atsakāmies no karodziņiem vispār, jo tie rada tikai problēmas un asumus - cik nav jau bijis iebildumu no subjektiem par LPSR norādi! Nafig visu saasināt?! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:39, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::Kāds dzimšanas vietai sakars ar Repšas &quot;cīņu&quot;? Tad Kalnietei, kas arī cīnījās, nepaveicies, jo dzimusi {{Tagadēja vieta|Krievija|tr=PSRS}}? Un Rubiks cīnījas tieši pretēji, tad kā viņam rakstīt? Esmu par to, lai rakstītu tā kā reāli bija, nevis tā kā mums gribētos, lai būtu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::Un [[Gorbunovs]], dzimis [[Pildas pagasts]], [[Ostlande]] {{flaga|Vācija|Nazi}}? Tā nav tikai {{USSR}} simbolikas problēma!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:08, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::Atsacīšanās no karodziņiem neko nedos, jo iebildumi ir pret [[Latvijas PSR]] (kautrīgie padomju latvieši, joh., liela daļa tajā LPSR dzimusi un pionieros gājusi un tagad tēlo, ka nekas nav bijis :) ). --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:45, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::Domāju, ka tās ir Tavas personiskās atmiņas par savu &quot;saulaino bērnību&quot;, kas efektīvas tā laika PSRS [[patriotisms|patriotiskās]] audzināšanas dēļ cieši saistīta ar LPSR vai {{USSR}}. Tādēļ Tev piekrītu, ka var iztikt bez karodziņiem, jo pirms 1990. gada [[Alfrēds Rubiks]] taču rakstīja: dzimšanas vieta 1935. gadā - {{Tagadēja vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils}} .--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::::Kāpēc likt ''saulaino bērnību'' pēdiņās? Jebkuram normālam bērnam bērnība ir saulaina un jauka. Pat no augušajiem Sibīrijā neesmu dzirdējis nemitīgu gaušanos par &quot;nesaulainu bērnību&quot;. Ja tikai tā nav pavadīta dīķa otrajā pusē klausoties onkuļu un tantu pļurkstēšanā par &quot;čekistu zvērībām Dievzemītē&quot;. Nevajag tēlot patriotismu nevietā! Un kādēļ vispār Latvijā dzimušajiem rakstīt to valsti klāt (pārāk bieži es atkārtojos, bet nu nesaprotu es to &quot;karodziņu slimību&quot;)? Rakstām vienkārši vietu, bet tā lai ir saprotami. Nevar rakstīt, ka dzimis Pelču pagastā, jo tāda pagasta vēl nebija (un citos avotos tā nebūs norādīts). Rakstīt tikai Kurzemes guberņu arī muļķīgi, jo tas neko nepasaka. Bet uzrakstot &quot;Kuldīgas apriņķa «Dapatās»&quot; daudz skaidrāk tiek pateikts, kur tad mazais Mārtiņš ir nācis pasaulē. Un viņam tobrīd bija pilnīgs pofigs, vai tas ir kādā Krievijas guberņā, Ostlandē vai PSRS. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:27, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::::&quot;Saulainā bērnība&quot; ir pēdiņās, jo ir [[alegorija]] jeb metaforisks jēdziens. Es negribu aizskart Tavas jūtas, vienīgi mani izbrīnīja &quot;dzimis {{USSR}}&quot; [[patriotisms]] latviešu Vikipēdijas infokastēs, ko tagad sāku labāk izprast - paldies par šo mācību!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::::::Ja aiz &quot;saulainās bērnības&quot; uzreiz tiek klāstīts par PSRS patriotisko audzināšanu, tad nevar nesaprast, ka tajā laikā bērnība nu nekādi nedrīkstēja būt saulaina. Manas jūtas ir diezgan pagrūti aizskart (pat ja mēģina atklāti norādīt uz manu komunistisko pagātni (vai pat tagadni)), ja nu vienīgi kāds grib enciklopēdijā spītīgi rakstīt klajas blēņas, pamatojot to ar patriotismu.--[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::::::Piedod, lūdzu, es to nekādā gadījumā nebiju tā domājis. Būtībā es to diskusiju uzsāku mazā [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa]] un daudzu citu turpmākā likteņa dēļ, kādēļ nevajadzētu lieki uzsvērt, ka dzimis PSRS vai Trešajā reihā, nevis Latvijā vai &quot;Kurzemītē, Dievzemītē&quot;. Tas ir gana enciklopēdiski un patriotiski, ko nevarētu teikt par šīm izmaiņām: [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Einars_Rep%C5%A1e&amp;diff=1295188&amp;oldid=1293288] - tas arī pamats manam būtībā &quot;antipatriotiskajam viedoklim&quot; PRET bērnībā ieaudzināto PSRS patriotisma kultivēšanu latviešu Vikipēdijā, pēc būtības pat vēršoties pret LPSR simboliku, kā šajā piemērā:[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&amp;diff=1295254&amp;oldid=1293165], iepriekš [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&amp;diff=1293165&amp;oldid=1215011].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC) 
::::::::::Paga, paga, ja rītdien Latviju okupēs Krievija (tfu tfu), tad mēs infokastē rakstīsim, ka visi ir dzimuši Krievijā? Es ļoti cienu Piraga teikto un viņa nostāju, tomēr Kikosam ir taisnība — patriotisms un enciklopēdisks stils šādā veidā nav savienojumi. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 11.31 &lt;small&gt;(UTC +3)&lt;/small&gt;
::::::::::Nepiekrītu, jo manā izpratnē Latvijas patriotisms saistīts ar zemi, nevis politisko struktūru.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
Diskusija pāraugusi [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Reinis_Ivanovs/Arh%C4%ABvs_1#Duncīši Traģifarsa] otrajā cēlienā - galvenajās lomās - karodziņi. [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 12:36, 12 jūlijā, 2012 (UTC)

== Article translation/collaboration request ==

Hi Pirags, how are you? Mate, I am trying to find an editor/s who can help by translating [[User:Russavia/Polandball]] into Latvian. I noticed that you have created/edited articles on [[Latavio]] and [[Air Baltic]] and I was wondering if we could make a trade?

If you could translate that article into Latvian for me, I would be happy to upload approximately 50 Latvian aviation photos to Commons from amongst the 200,000 I have permission to upload. I have uploaded a number of photos relating to Latvian aviation to give you a brief idea of what I can upload, and I am keeping a gallery at [[User:Russavia]] of photos uploaded.

Would you be interested in such a &quot;trade&quot;? Do let me know, either by responding here, or on [[User_talk:Russavia|my talk page]], or by [[Special:Emailuser/Russavia|emailing me]]. Cheers, [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 06:19, 27 jūlijā, 2012 (UTC)
:It looks likes you are THE aviation editor here on lvwp. I have uploaded some pics of [[Baltic International Airlines]] which you can use on that article. I will also touch base with a couple of aviation contacts I have in Riga who might be able to help me to source older Latvian aviation photos from the early 20th century. If there any photos you think would be useful for articles here on lvwp please let me know some details, and I can see what I can find through my contacts. [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 08:28, 27 jūlijā, 2012 (UTC)

== 3. Saeima ==
Pēc kāda principa izvēlēti deputāti, uz kuriem sarakstā ir ieliktas saites? --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &amp;nbsp;&lt;span style=&quot;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;middot;&lt;/span&gt;&amp;#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 15:40, 1 augustā, 2012 (UTC)
:Tīri nejauši.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:42, 1 augustā, 2012 (UTC)

== Kā cilvēkam, kurš aktīvi raksta par tiem laikiem ==

Kā mēs vikipēdijā sauksim šo ([[en:Cuman people]]) tautu. Divi varianti ir - kumāni (pašnosaukums un Eiropas rietumu tradīcija) un polovcieši (vairāk dzirdēts un slāvu tautu tradīcija)? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:46, 1 augustā, 2012 (UTC)
:Domāju, ka raksta pamatnosaukumam jābūt: '''Kumāni''' ({{val-tr|kuman}}, {{val-bg|Кумани}}), saukti arī par '''polovciešiem''' ({{val-ru|Половцы}}, {{val-pl|Połowcy}}). Rakstā vajadzētu ietvert arī nodaļu par '''Kipčaku-kumānu konfederāciju''', jo krievi par polovciešiem dēvēja arī tiem tuvu radniecīgos kipčakus.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:58, 2 augustā, 2012 (UTC)

== Virsnieki  ==

:Par Robertu Kļaviņu un R.Dambīti, kā arī O.Ūdentiņu, ir šķirkļi Latvijas Padomju enciklopēdijā (varbūt noder). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 16:45, 1 oktobrī, 2012 (UTC)

== [[Lasenbekas muiža]] ==

Jāsaprot, ka [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_088-Daugavpils.jpg šajā kartē] Liellašu un Lasenbergas muižas sajauktas vietām? [http://www.panoramio.com/photo/50909678 Šajā foto] arī izskatās, ka nobildēta muižas ēka. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:31, 2 novembrī, 2012 (UTC)
: Domāju, ka sākotnēji bija viena Lašu muiža (''Lassen'') ar zemi gar Daugavas krastu, no kuras vēlāk izdalīja Lasenbekas muižu, ko sauca arī par Jaunlašu muižu (''Neu-Lassen'').  Liekas, ka sajukums radies no Lasenbergas - &quot;Lašu muižas kalns&quot;  un Lasenbekas - &quot;Lašu muižas leja&quot; sajaukšanas, kas ir divas atšķirīgas vietas. Vienīgi pagaidām vēl nesaprotu, vai visos attēlos redzamā ēka ir Lasenbekas vai tomēr Lašu muižas kungu māja Lasenbergā?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 01:58, 3 novembrī, 2012 (UTC)

== [[Ādaži]] un brāļi Bergmaņi ==

Brāļu biogrāfijās rakstīts, ka viņi dzimuši Ādažu mācītājmuižā, kas, protams, obligāti nenozīmē mūsdienu Ādažus (kā zināms, Ādažu baznīca atrodas mūsdienu [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezerā]]). Vai ir zināma Ādažu mācītājmuižas vieta? Pašam meklējumi internetā pagaidām beigušies neveiksmīgi. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:19, 12 novembrī, 2012 (UTC)
:Arī es nezinu atbildi. Viena mācītājmuiža 19./20. gs. mijā bija pie Lielā Baltezera - skat. [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_038-Daugavgriva2.jpg Daugavgriva2.jpg], bet tā nav redzama šeit: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Shubert_map_-_R08L04.jpg Shubert_map_-_R08L04.jpg]. Tādēļ pārnesu uz NOVADA lapu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:25, 12 novembrī, 2012 (UTC)
::Pameklēšu atbildi. Ja kartē attēlotā ir &quot;tā&quot; mācītājmuiža, tad mūsdienās tas ir [[Garkalnes novads]]. Vispār ticami, jo turpat netālu bijusi arī  t.s. Ādažu ordeņa pils [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Bukulti/Adazu_vid_pils.htm]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 15:34, 12 novembrī, 2012 (UTC)
:::Vai ir vērts to atzīmēt rakstots par vietām, ja nav skaidri zināms vai informācijas ir patiesa? Nav taču tas nozīmīgākais fakts. Bet, lai gan laikam runa ir par cilvēkiem, kas ir mācītāja dēli, tā vispār varētu būt administratīvā iedalījuma vienība, nevis konkrēta muiža (kas ir mūsdienu Bukultos). Anyways, to jūs tāpat drošvien zināt, es gribēju atzīmēt, ka šādu informāciju var atrast [http://www.lvva-raduraksti.lv/lv.html šite baznīcu grāmatās] zinot aptuveni vietu un dzimšanas datus; ja es pareizi sapratu par ko jūs runājat [http://img1.lvva-raduraksti.lv/001427-0001-000011/LVVA-001427-0001-000011-0036-M1.jpg šite] 41. pa labi ir ieraksts par viena no viņiem nāvi, varbūt tur ir šī informācija (man gan šķiet, ka nav, bet cik saprotu vācu valodu zini labāk par mani) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:09, 12 novembrī, 2012 (UTC)

== [[Aleksandrs Vēbers]] ==

Liels paldies par papildinājumiem. Neapstrīdot Jūsu rakstīto.

''Jau kopš bērnības auga latviskā vidē'' - prasītos pēc atsauksmes, jo [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#G1 šeit] Teodors Zeiferts raksta - ''Vēbers tikpat no tēva, kā no mātes puses ir vācietis.'', kā arī par Jelgavas ģimnāzijas posmu - ''Viņš rosīgi sāka mācīties latviešu valodu un dzīvi piedalījās latviešu ģimnāzistu pulciņā''

--[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:19, 1 decembrī, 2012 (UTC)

::Mans pamatavots ir [http://books.google.lv/books?id=9CyK9mtUvisC&amp;pg=PA126&amp;lpg=PA126&amp;dq=Grenzen+der+Gemeinsamkeit:+Deutsche,+Letten+vebers&amp;source=bl&amp;ots=BOd9Dxs9sI&amp;sig=iQdJrOycMH-M8iHNoGi-sdWK31Q&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=JfG6UODcLI_T4QTXm4HAAg&amp;sqi=2&amp;ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&amp;q=Grenzen%20der%20Gemeinsamkeit%3A%20Deutsche%2C%20Letten%20vebers&amp;f=false Die Grenzen Der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten,..], kurā Ulrike fon Hiršheida rakstīja: ''Der 1878 in Kurland geborene Vēbers war der Sohn eines deutschen Landvermessers und hatte sich aus Mangel an deutschem Spielgefaehrten bereits als Schueler primaer in lettischen Kreisen bewaegt.'', tātad mazajam Aleksandram bērnībā ir bijuši vienīgi latviešu rotaļu biedri un viņš kā skolnieks turpinājis arvien vairāk iesaistīties latviešu sabiedrībā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:28, 2 decembrī, 2012 (UTC)

== Rakstu apvienošana ==

Sveiks! Vai vari apskatīt, vai no raksta [[Nikolauss Mollīns]] ir kaut kas vērtīgs, ko pievienot tavam veidotajam rakstam [[Nikolajs Mollīns]]? --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:15, 11 decembrī, 2012 (UTC)

Mēģināju.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:09, 11 decembrī, 2012 (UTC)

== [[Valters fon Eberharts]] ==

Kas [[Valters fon Eberharts|tas]] par sviestu? --[[Lietotājs:DJ EV|Wikipēdijas Dīdžejs]] &lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|diskusija]]|[[Special:Contributions/DJ EV|devums]]) &lt;/small&gt; 13:06, 15 decembrī, 2012 (UTC)
: Nedaudz pacietības.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:54, 15 decembrī, 2012 (UTC)

== Zālīši ==
Ierastā prakse ir personām ar vienādu vārdu likt iekavās to profesijas (ne gadaskaitļus). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:28, 17 februārī, 2013 (EET)
: Jānis Zālītis (1884 — 1943) bija pazīstams gan kā komponists, gan kā mūzikas kritiķis. {{unsigned|Pirags}}
::Un? Gadaskaitļus liktu, ja būtu divi komponisti. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:42, 17 februārī, 2013 (EET)

== dublējošas kategorijas ==
ja liekam kategoriju 'Ventspils pašvaldības vadītāji', tad kategoriju 'Latvijas pašvaldību vadītāji' jāņem ārā. vismaz parati tā tiek praktizēts, jo tā pirmā tāpat ir zem otrās pakārtota. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:14, 28 februārī, 2013 (EET)

== Kārķu muiža ==
Valkas apriņķa muižu nosaukumos parādās trīs atsevišķas muižas - Kārķu muiža ''(Alexanderhof)'', Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)''. Kura ir tā Kārķu muiža? Citos avotos tādu neatrodu. Citā pagastā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:53, 4 martā, 2013 (EET)

:''Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)'' bija Valkas apriņķa muižas pēc Kārķu muižas sadalīšanas divās daļās, skat. http://books.google.lv/books?id=vadBAAAAcAAJ&amp;pg=PA373&amp;dq=karkel+Hagemeister&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=Ys80UfY4qu7SBbGugLgO&amp;sqi=2&amp;ved=0CCoQ6AEwAA#v=onepage&amp;q=karkel%20Hagemeister&amp;f=false

Par Aleksandra muižu neesmu drošs, vai tas nav Kārķu muižas alternatīvs nosaukums, kas parādās Latviešu konversācijas vārdnīcā, bet ne citur.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:48, 4 martā, 2013 (EET)

== [[Kārlis Bergs]] ==
šis ir vēl viens interesants dabaspētnieks. latvietis/vācbaltietis/vācietis? no tā laika vīriem, droši vien, pasaules mērogā nozīmīgākais. nozīmīgāks kā [[Loudons]]. ja sanāk laiks un vēlēšanās - būšu priecīgs, ja atradīsi vēl kādu informāciju un papildināsi. lai veicas! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:09, 2 aprīlī, 2013 (EEST)
::Pagaidām neko vairāk par nelieliem tulkojumiem no spāņu valodas nepaveicu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:49, 2 aprīlī, 2013 (EEST)
:::nu neko jau baigi arī nevajag. interesanti vienīgi par to izcelsmi būtu varbūt. Slaucītāja raksts varbūt ir dabūjams, bet gan jau tur vairāk nebūs, kā te jau nocitēts. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:59, 2 aprīlī, 2013 (EEST)

== [[Nereta]] ==
iespējams nepamanīji, bet tagad rakstā par Neretu ir divas vēstures sadaļas   :)  --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 12:27, 9 maijā, 2013 (EEST)
:Paldies, aizrāvos.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:06, 9 maijā, 2013 (EEST)

== Dzēšana ==

Es tikai vēlējos atgādināt, ka ja gadījies kāds misēklis (kā ar Senlatvijas valdniekiem), tad vajadzētu izvirzīt uz dzēšanu (t.i., ielikt &lt;nowiki&gt;{{dzēst}}&lt;/nowiki&gt;), citādi ir iespēja, ka neviens nepamanīs. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 18:47, 20 maijā, 2013 (EEST)

== [[:Attēls:Raiņa māja.jpg]] ==
Panoramio ir rakstīts — ''© All Rights Reserved by Felix-V''. Tādu bildi nedrīkst likt Vikipēdijā. Vai nu jālūdz autoram nomainīt licenci, vai jāfotografē pašam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 17:44, 3 jūlijā, 2013 (EEST)

[[:Attēls:Lielupes krasts Druvciemā Jūrmalā.jpg]] — diemžēl arī neder. ''No Derivative'' un ''NonCommercial'' licenču varianti nav savietojami ar Vikipēdijas principiem (katrs var lietot, kā grib un brīvi izmainīt). Turklāt konkrētā bilde ir briesmīgas kvalitātes, ar šķību horizontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 21:05, 5 jūlijā, 2013 (EEST)

:1) lūgums tomēr arī augšupielādēt attēlu pilnās versijas, nevis samazinātās (to izdara uzklikšķinot uz attēla, tad nospiežot uz pogas &quot;view the original image&quot; - otrā no beigām) 2) iemet bildes linku [http://wikipedia.ramselehof.de/flinfo.php?id=&amp;repo=panoramio&amp;user_lang=lv šeit], viņš tev pateiks, vai attiecīgais attēls der Vikipēdijai (tur arī izmetīs labu informāciju par attēlu, ko var ielikt attēla apraksta lapā). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 14:25, 6 jūlijā, 2013 (EEST)

== Nošu pieraksts ==

Sveiks! Ja ir vēlme un saprašana, tad dziesmu notis un tekstus var pierakstīt [[:en:LilyPond|šādi]] (spiežot uz attēla var dabūt midi failu). 
&lt;source lang=&quot;XML&quot;&gt;
&lt;score midi=&quot;1&quot;&gt;\relative c'' { \time 4/4 \key c \major 
c4 g8 g a4 g r b^&gt; c^&gt; r \bar &quot;|.&quot; } 
\addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }&lt;/score&gt;
&lt;/source&gt;
&lt;score midi=&quot;1&quot;&gt;\relative c'' { \time 4/4 \key c \major 
c4 g8 g a4 g r b^&gt; c^&gt; r \bar &quot;|.&quot; } 
\addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }&lt;/score&gt;

--[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 12:09, 26 augustā, 2013 (EEST)
::Paldies, bet man būs vajadzīga palīdzība daudz dziesmu nošu rakstu atrašanā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:07, 26 augustā, 2013 (EEST)

== Latvian and Notifications ==

Greetings!

Thank you for helping with translations.  It is invaluable work!  I was wondering if you could help out with a small translation project.

We are releasing [[mw:Echo|Notifications]] to the Latvian Wikipedia next week. There are still three priorities to double check for translations to make sure they are complete and accurate so that the Wikipedia gets the best experience possible:
*[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&amp;language=lv&amp;group=ext-echo&amp;action=proofread&amp;filter= Echo on translatewiki for user interface]
*[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&amp;language=lv&amp;group=ext-thanks&amp;action=proofread&amp;filter= Thanks on translatewiki for user interface] 
*[[mw:Help:Notifications|Notifications help on mediawiki.org]].  This page can be hosted after translation on mediawiki.org or we can localize it to this Wikipedia.
:*[[mw:Echo/Release Plan 2013#Checklist|Checklist]]

If you have any questions you can email me, kpeterzell [AT] wikimedia [DOT] org or you can contact me on my [[m:User talk:Keegan (WMF)|meta talk page]]. [[Lietotājs:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 07:02, 2 oktobrī, 2013 (EEST)

== Attēls ==

Aizmirsies ielikt licenci: [[:Attēls:Bauņu muiža 18. gs. Broce.jpg]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 16:32, 22 decembrī, 2013 (EET)

== 2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2013. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju 
|}
:Apsveicu ar pelnītu panākumu! Tavs devums ar katru gadu kļūst arvien kvalitatīvāks - lai izdodas.. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 11:55, 1 februārī, 2014 (EET)
::Izdodas jau arī. Paldies par devumu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 12:10, 1 februārī, 2014 (EET)
:::Paldies par atzinību, ko es augstu vērtēju, un par kritiku, kas man palīdz labāk saprast Vikipēdijas jēgu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:34, 1 februārī, 2014 (EET)
::::Apsveicu ar novērtējumu! Lai labi strādājas arī šajā gadā!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 13:02, 1 februārī, 2014 (EET)

== Kļūda rakstā Aleksandrs Kaljostro ==

Skatīt [[Diskusija:Aleksandrs Kaljostro]]. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:59, 5 februārī, 2014 (EET)

== Defaultsort ==

Lūgums tomēr DEFAULTSORT'ā mīkstos līdzskaņus aizvietot ar ''burts+z'', nevis vienkārši ''burts'' (piem., Čārlzs -&gt; Czarlzs, nevis Carlzs). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 15:39, 10 februārī, 2014 (EET)
:Tagad tas vairs nav nepieciešams, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rom%C4%81ns_Me%C5%BEulis&amp;curid=252027&amp;diff=2173751&amp;oldid=2173746 var rakstīt] ar normāliem latviešu alfabēta burtiem. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 14:02, 13 maijā, 2014 (EEST)

== Krima ==
Sveiks! Es te padomāju, pats ar sevi ''posovetovalsja'', un atdalīju atsevišķu rakstu par [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomo Republiku]] (lielākajā daļā valodu ir divi raksti un tas ir loģiski), uz to pārceļot infokasti un daļu no vēstures, kas tieši saistīta ar autonomijas peripetijām padomju gados. Pie tam visu, kas bija, atstāju arī pussalas rakstā. Varbūt ir vērts pussalas rakstā šo vēstures daļu noīsināt, pāradresējot uz rakstu par autonomiju? Tu tur esi iedziļinājies, varbūt izravēsi? :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:27, 7 martā, 2014 (EET)

== valstis vs. valdnieki ==
sveiks! man jau kādu laiku urda jautājums. kādēļ esi izvēlējies rakstīt rakstu [[Astrahaņas hani]] pāradresējot uz to [[Astrahaņas haniste]] vai, piemēram, [[Kuldīgas komturi]] nevis [[Kuldīgas komtureja]]? tie ir tikai pāris piemēri, bet tādu, protams, ir daudz. nesaku, ka tā ir nepareizi, tomēr pa laikam aizdomājos. ja vien nav tālejošāks plāns rakstīt par hanisti vai komtureju kā valstisku/administratīvu veidojumu atsevišķu rakstu, tad loģiskāk itkā būtu veidot tomēr rakstu par teritoriju. pakārtojot tajā kā nodaļu informāciju par valdniekiem/pārvadniekiem un to uzskaitījumu. tomēr visdrīzāk jau tev ir savi argumenti, labprāt tos uzzinātu! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:45, 28 martā, 2014 (EET)
: Es domāju, ka nākotnē katra no šīm radniecīgajām lapām sadalīsies divās vai vairākās, bet man pašam nav interese to darīt tagad.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:54, 28 martā, 2014 (EET)

== Kategorijas ==

Varētu palūgt, ja rakstā neplāno likt infokasti, kas ģenerē dzimšanas/miršanas gada kategorijas, tad ielikt tās manuāli pašam. Paldies! --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 09:04, 30 martā, 2014 (EEST)

== Request ==

Hi, Pirags! Could you please correct [[Lietotājs:Chen10k2/Ulama spirāle]] so that it can be moved to be an article? :D [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 07:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST)

Liels paldies! [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 08:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST)

== Par Vitebskas apgabalu ==

Esmu pieķēries [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] pilsētām un redzu, ka nav aprakstīta apgabala vēsture. Apzināti nerakstīšu un rezervēju to Tev, jo:

a) Tev ir vairāk zināšanu par tematu
b) esi par Vitebskas reģionu jau rakstījis, tāpēc būs vieglāk savākt no atsevišķām daļām jau uzrakstīto.

Tas viss, protams, ja ir vēlēšanās.

--[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:42, 23 aprīlī, 2014 (EEST)

== LKV ==

Sveiks! Es te izveidoju {{tl|LKV}} vārdnīcas atsauču noformēšanai. Lietojums: {{code|&lt;nowiki&gt;{{lkv|&lt;&lt;sējuma numurs&gt;&gt;|&lt;&lt;sleju numuri&gt;&gt;}}&lt;/nowiki&gt;}} ({{code|&lt;nowiki&gt;{{lkv|20|41 529.—41 530}}&lt;/nowiki&gt;}}). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 23:33, 30 aprīlī, 2014 (EEST)

== Odesas karte ==

Es pamazām visiem Ukrainas apgabaliem mainu kartes uz to dzeltenpelēko. Tādas ir visiem identiskās krāsās, bet tās zilpelēkās atšķiras dažādiem apgabaliem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:53, 4 maijā, 2014 (EEST)
:Atvaino, nebiju ievērojis, ka kautkāds ''āzis'' commonos pārtaisījis tās kartes bez Krimas. Kaut ko izdomāšu, lai pilsētu un apgabalu kartēs kartes būtu vienā krāsu gammā. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:04, 4 maijā, 2014 (EEST)
:: Kas vainas šai kartei - [[:Attēls:Odessa in Ukraine.svg]]? Tāda veida kartes izmanto manuprāt visplašāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:08, 4 maijā, 2014 (EEST)
:::Uz sarkanā fona pilsētas marķieris slikti izskatīsies. Bet apgabalu rakstos būs labs. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:32, 4 maijā, 2014 (EEST)

== Kārlis Reinholds Zariņš ==

Kāpēc neatstāji rakstu ar nosaukumu &quot;Kārlis Reinholds Zariņš&quot;, bet pārdēvēji par &quot;[[Kārlis Zariņš (diplomāts)]]''? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:31, 16 maijā, 2014 (EEST)
:Man pieejamos avotos tas ir biežāk lietotais viņa vārds.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 23:26, 16 maijā, 2014 (EEST)

== Daugavpils ==

Vai rakstus [[Daugavpils komturi]] un [[Daugavpils draudzes novads]] korektāk nebūtu saukt par Dinaburgas...? Daugavpils, cik saprotu, tomēr ir 20. gadsimta izgudrojums, un Daugavpils nav tā laika pilsētas nosaukuma latviskā forma. Iznāk tāds &quot;Kants dzimis Kaļiņingradā&quot;. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 14:39, 18 maijā, 2014 (EEST)
:Daugavpils un Dinaburga ir seni sinonīmi, jo latviešu Daugavpils nav vis 20. gs. jaunvārds, bet gan tiešs tulkojums no vācu ''Dünaburg''. Lietots jau krietni pirms 1918. gada un noteikti pirms Dvinskas vārda, apmēram tad pat, kad latviski teica Pēterpils (nevis St.Petersburga vai Petrograda). Turpretī [[Kaļiņingrada]]s nosaukums ir tīrs jaunvārds, kam nav nekāda sakara ar Kēnigsbergu vai [[Karaļauči]]em.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:01, 18 maijā, 2014 (EEST)
::Ja tas nav 20. gadsimta jaunvārds, tad viss kārtībā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 20:15, 18 maijā, 2014 (EEST)

== Neliela neskaidrība ==

Vajadzētu precizēt. Rakstā [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome]] teikts, ka ''bija dibināta cita latviešu organizācija Demokrātiskais bloks, kurā ietilpa sociāldemokrāti'', tomēr pašā [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] rakstā, kur uzskaitītas blokā ietilpstošās partijas, sociāldemokrātu nav. Kā tur īsti bija? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 16:50, 19 maijā, 2014 (EEST)
:Paldies par pamanīto!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:47, 19 maijā, 2014 (EEST)

== Перевод ==

Добрый вечер. Могли бы Вы перевести на русский язык следующее:
: Līdz skriešanai nonācu tikai vēlākos gados, jo par savu sporta veidu uzskatīju slēpošanu. Pēc institūta pabeigšanas nosūtīju vēstuli uz Rīgu, lai mani nozīmē strādāt uz kādu no Latvijas pilsētām. Tiku uz Kalnciema ķieģelu rūpnību, bet vēlāk – uz Daugavpils silikātķieģeļu rūpnīcu. Biju priecīga atgriezties, jo tepat vēl dzīvoja māte, māsa un citi radinieki. Pirmajā ziemā arī atsāku slēpot un 1960. gadā startēju pirmajās sacensībās, vēlāk tiekot arī Latvijas PSR izlases sastāvā. Nekādu lielo sasniegumu gan nebija. Daugavpilī gan nostrādāju tikai deviņus mēnešus, jo pārcēlos uz Rīgu, kur sāku strādāt Bolderājas rūpnīcā par meistaru. Slēpot turpināju, jo bijām jau domubiedru grupa, kas startējām dažādās sacensībās, bet tad satiku puisi, iemīlējos, un 1961.
Я не знаю латвийского, а кое-кто на польской Википедии нуждается в переводе этого фрагмента на польский. Ответьте, пожалуйста, [https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=Dyskusja_wikipedysty:Farary&amp;action=edit&amp;section=90 здесь]. Заранее спасибо. [[Lietotājs:Farary|Farary]] ([[Lietotāja diskusija:Farary|diskusija]]) 23:58, 7 jūnijā, 2014 (EEST)
:To drīkst tulkot tikai ar [http://www.delfi.lv/sports/news/tautassports/news/nadezda-kavtaskina-75-gadi-un-100-noskrieti-maratoni.d?id=39407331 Delfi] atļauju :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 00:14, 8 jūnijā, 2014 (EEST)

== Дикое Поле ==
Sveiks! Vai ir kāda tradīcija [[:ru:Дикое Поле|šī termina]] latviskošanā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:09, 9 augustā, 2014 (EEST)
:Diemžēl es nevaru piekļūt savām latviešu gramatām, jo esmu Indijā. Domāju, ka to krievu tradīcijas ietekmē arī agrāk dēvēja par Mežonīgo lauku.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:57, 9 augustā, 2014 (EEST)

== kategorijas ==
sveiks! būt Indijā un pievienot tam apzīmējumu 'diemžēl' - tā ir zaimošana! :) par kategorijām: šķiet, ka ja kategorija 'latviešu uzvārdi' ir zem kategorijas 'uzvārdi', tad to otru rakstā nav jāatstāj, pietiek ar vienu. forši, ka tu šo dari, es par to domāju jau vismaz gadu, bet neko neesmu izdarījis... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 00:57, 14 augustā, 2014 (EEST)

== Heinrihs fon Heimburgs ==

Prasītos pēc precizējuma. Rakstā [[Heinrihs fon Heimburgs]] (de:Heinrich von Heimburg) rakstīts - ''Vācu Ordeņa lielmestrs 1244.-1249. gadā'', savukārt vācu [[de:Liste der Hochmeister des Deutschen Ordens]] rakstīts, ka lielmestrs tajā laikā bija [[de:Heinrich von Hohenlohe]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 03:26, 18 augustā, 2014 (EEST)
:Paldies, kļūdu izlabošu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:00, 18 augustā, 2014 (EEST)

== [[:en:Do not buy Russian goods!]]  ==

Hello! Could you translate an article about boycott of Russian goods in Ukraine for the Latvian Wikipedia? Thanks for the help.--[[Lietotājs:Trydence|Trydence]] ([[Lietotāja diskusija:Trydence|diskusija]]) 22:20, 10 oktobrī, 2014 (EEST)

== Konsultācija ==

Vai nav zināms, kas latviski vai kādas funcijas Kurzemē veica ''Hauptmann der Hauptmannschaft Bauske'' jeb arī, piemēram, ''Oberhauptmann der Oberhauptmannschaft Mitau''? Paldies. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 17:17, 21 janvārī, 2015 (EET)
: Bauskas pilskungs savā iecirknī veica vietējās pārvaldības funkcijas. Bauskas pilskunga tiesā bija četri draudzes novadi (''Kirchspiele''), kas reizi trīs gados sūtīja savus delegātus uz Jelgavā notiekošo Kurzemes landtāgu. Bauskas un Dobeles pilskungu iecirkņi bija apvienoti Jelgavas virspilskunga iecirknī, Jelgavā atradās galma tiesai pakļautā virspilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:41, 21 janvārī, 2015 (EET)
::Liels paldies! --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 08:28, 22 janvārī, 2015 (EET)

== Dzimums ==

Lai nerastos kaut kādi pārpratumi, iesaku nomainīt [[Special:Preferences|izvēlēs]] sadaļā &quot;Internacionalizācija&quot; ķeksi pie &quot;Viņa labo viki lapas&quot; uz 1. vai 3. ķeksi :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:48, 18 martā, 2015 (EET)

== Vikimaratons ==

Sveiks! Vari ar mani sazināties caur meilu? Vajadzētu parunāties telefoniski. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:02, 26 martā, 2015 (EET)
:Precizēju: ir paredzēts propagandas pasākums radio un man gribētos ar Jums apspriest dažus aspektus. Jūsu telefona numurs diemžēl nav nevienam saglabājies un caur meilu es varētu Jums paziņot savējo. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:27, 27 martā, 2015 (EET)
::Tehniski neinteresantā informācija. Tā kā kolēģis Pirags nav norādījis savu e-pastu [[Special:Preferences|izvēlēs]], tad arī viņam nav iespējams nosūtīt e-pastu kolēģim Kikos. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 27 martā, 2015 (EET)
:::Kolēģis Pirags varētu vēlreiz piezvanīt kolēģim Feens, lai viņš (Feens) varētu piefiksēt šo numuru sava tālruņa katalogā, kur tas vienreiz jau veiksmīgi nozaudēts :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:24, 27 martā, 2015 (EET)

== Digamels ==

Rakstos par [[Osips Digamels|Osipu Digamelu]] citās valodās (igauņu, krievu) rakstīts, ka viņš no 1811. līdz 1827. gadam bija Vidzemes gubernators. [[Vidzemes guberņa]]s rakstā pie gubernatoru uzskaitījuma tādas personas nav. Man ir aizdomas, ka tur kaut kas nav kārtībā ar Baltijas ģenerālgubernatoriem un Vidzemes gubernatoriem. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 10:20, 24 aprīlī, 2015 (EEST)

== Translating the interface in your language, we need your help ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Hello Pirags, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done!
[[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]]
Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&amp;oldid=12031713 --&gt;

== Bildes no Igaunijas arhīviem ==

[https://www.flickr.com/photos/national_archives_of_estonia/ Šeit redzēju] bildes arī no Latvijas stacijām. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 18:04, 3 maijā, 2015 (EEST)
:Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:17, 3 maijā, 2015 (EEST)

== Varbūt ir idejas? ==

Pēc kāda laika rakstīšu par Alūksnes stārastu [[pl::Olbracht Łaski]]. Poļu versijā rakstīts ''W roku 1588 Łaski doczekał się wreszcie nagrody. Otrzymał zasobne starostwo marienburskie w Inflantach, wraz z trzema położonymi na jego terenie zamkami: Marienburgiem, Schwanenburgiem i Kirempe oraz dwiema warzelniami soli'' jeb krievu versijā ''В 1588 году Альбрехт Лаский получил в награду от нового польского короля Сигизмунда III Вазы мариенбургское староство вместе с тремя замками: Мариенбургом, Шваненбурга и Киремпе.'' 

Ja par Marienburgu un Švānenburgu viss skaidrs, tad kas ir ''Kirempe''? Mazāk - kādas vēl 2 sāls vārītavas Vidzemē? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:05, 8 maijā, 2015 (EEST)
: [[:et:Kirumpää piiskopilinnus|Kirumpää]]. См. раздел &quot;Linnuse häving&quot;
: &quot;Во время осады Нейгауза Магистр Фирстенберг, Коммандоры и сам Епископ Дерптский с 8 000 воинов неподвижно стояли в тридцати верстах оттуда, за Двиною и вязкими болотами, в месте неприступном, и не сделали ничего для спасения крепости; узнав же, что она сдалася, зажгли стан свой и городок Киремпе, где находилось множество всяких припасов; спешили удалиться, бежали день и ночь.&quot; - если отвлечься от Двины, то действительно от Нейгаузена до Kirumpää примерно 30 километров.
: Нейгаузен (Neuhausen) — бывшая крепость (орденский замок) епископа Ливонского ордена. Развалины крепости находятся в 3 км к востоку от населённого пункта Вастселийна в уезде Вырумаа в Эстонии. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 11:54, 8 maijā, 2015 (EEST)
:: Liels paldies, tātad [[et::Kirumpää piiskopilinnus]], neienāca prātā Igaunijā pameklēt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 12:30, 8 maijā, 2015 (EEST)

== Par Iskolatu ==

Labdien! Veidojot rakstu par Valsts valodas centru, es paņēmu no tava raksta par Iskolatu sadaļu &quot;Oficiālā valoda.&quot; Es ceru, ka neiebilsti! Ja nu tomēr, droši raksti un es pārveidošu! Ar cienu, karlisb [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 10:23, 5 jūnijā, 2015 (EEST)
:{{ping|Karlisb}} Vikipēdijas ietvaros tekstus droši var kopēt. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 11:20, 5 jūnijā, 2015 (EEST)
:{{ping|Karlisb}} Iebildumu nevar un nedrīkst būt, jo vikipēdijai ir juridiska īpašība, ka autors jau ar sava teksta ievietošanas faktu nodod to vispārējai lietošanai. Tas nozīmē, ka jebkura persona pasaulē ar to drīkst darīt jebko, kas ienāk prātā - uzlabot, izmantot savos darbos komerciāli un nekomerciāli utt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:21, 5 jūnijā, 2015 (EEST)

Skaidrs! Liels jums paldies! [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 12:08, 5 jūnijā, 2015 (EEST)

== Lībiešu valoda ==

Čau, paldies par izvērstāko Bīlenšteina kartes aprakstu! Man interesēja pāris lietas.
*Kas ir domāts statusa &quot;izmirusi&quot; nomaiņu uz &quot;gandrīz izzudusi&quot;? (Manuprāt, ir konsenss, ka ar Kristiņas nāvi viņa ir tiešām izmirusi, protams, izmiršana nenozīmē, ka nevar būt tekoši runātāji tajā val. (sk. latīņu val.), vienīgi to, ka viņa nav nevienam dzimtā valoda.)
*Vai tā ir kļūda, ka auklas kultūrai tika noņemta piebilde, ka to pārstāvējuši pirmbalti. (Manuprāt, diezgan kritiska piebilde, bet pieņemu, ka tābija kļūda.) [[Lietotājs:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Lietotāja diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 19:24, 16 jūnijā, 2015 (EEST)
:Domāju, ka par līvu valodu var teikt gan ka tā ir &quot;mirusi valoda&quot; (miris pēdējais cilvēks, kam tā bija dzimtā valoda),  gan arī &quot;gandrīz izzudusi valoda&quot; (neliels skaits runātāju). Tomēr tālākais teksts ir par līvu valodu kā otru Latvijas ne-svešvalodu, tādēļ piemērotāks ir termins ir &quot;gandrīz izzudusi valoda&quot;. Teikums &quot;auklas keramikas kultūru pārstāvējuši pirmbalti&quot; ir slikts stils, jo [[auklas keramikas kultūra]] bija raksturīga daudz plašākam reģionam, ne tikai [[baltu valodas|baltu valodās]] runājošajiem, bez tam kā gan var &quot;pārstāvēt kultūru&quot;?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 22:45, 16 jūnijā, 2015 (EEST)

== Terminoloģija ==

Vai latviešu valodā ir iegājies stabils termins ideju kopumam, ko krieviski sauc par ''Евразийство''? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 13:10, 19 jūnijā, 2015 (EEST)
: Šo Krievijas ideoloģiju varētu dēvēt par '''eirāzismu''', līdzīgi kā [[sarmatisms]] bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] ideoloģija 17.-18. gadsimtā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:24, 23 jūnijā, 2015 (EEST)

== Kokles ==

Sveiks, pirms kāda laika tiku pie Muktupāvela grāmatas par koklēm un koklēšanu Latvijā un pamazītiņām sāku knibināties gar rakstu par [[kokle|koklēm]]. Grāmatā ieintriģēja teikums &quot;Senākā rakstveida liecība par koklēm Latvijā ir no 17. gadsimta sākuma [..]&quot;, taču diemžēl nav minēts, kur un ko tieši rakstīja. Varbūt vari nākt talkā? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 29. jūnijā plkst. 13.35 (EEST)
:Man grūti pateikt, bet varētu būt [[Pauls Einhorns]] savā &quot;[[Historia Lettica]]&quot;.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 30 jūnijā, 2015 (EEST)
::Paldies! Vai šī grāmata ir kaut kur pieejama arī latviski? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 7. jūlijā plkst. 19.10 (EEST)
::: Neesmu dzirdējis, bet [[Jānis Stradiņš]] kādu laiku atpakaļ ieteica veikt tās tulkošanu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:58, 7 jūlijā, 2015 (EEST)

== ''Sissegal'' vs ''Sisselgal'' ==

Sveiks! Kā tad īsti ir ar to Madlienas vācisko nosaukumu? Tu konsekventi lieto ''Sissegal'' (arī drukātajos avotos tā ir manīts), bet [http://kartes.lndb.lv/ vecajās kartēs] visur ir ''Sisselgal''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 8. septembris, plkst. 20.45 (EEST)
:Biežāk lietots tomēr ir ''Sissegal'' (skat. Vidzemes guberņas karti [https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/9/9b/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0_%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D0%B8.jpg]) nosaukums, arī krieviski agrāk ''Зиссегаль'' ([https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D1%83%D0%BD,_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%A4%D1%91%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87]). Korekti būtu noskaidrot [[līvu valoda]]s sākotnējo vietvārdu, ja gribi to apšaubīt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 00.00 (EEST)
::Biežāk lietots tomēr beigu periodā (19-20 gs). Laikam vienkārši jāmin abi un miers :) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 09.18 (EEST)
:::Piekrītu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 11.16 (EEST)

== Pārvietošana ==

Nākamreiz lūgums izlasīt, kas rakstīts tā paziņojuma pēdējā rindiņā! Ir jāpalūdz raksta diskusijā pārvietot lapu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 10.15 (EEST)
:Paldies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 21.14 (EEST)

== Vecās topenes ==

Sveiks! Visas pirmskara 1:50k topenes ir [[:commons:Category:Old topographic maps of Latvia|Commons]] - iespējams ielikt rakstā kā galeriju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 2. novembris, plkst. 09.47 (EET)

== [[Pietālava]] ==

Tavas domas par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Piet%C4%81lava&amp;action=history pēdējām izmaiņām]? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 14. novembris, plkst. 20.35 (EET)

== TZO Vilim Biļkinam ==
Vai veidojot rakstu Vilis Biļkins informācija par TZO nav iekopējusies nejauši no kāda šablona. Esmu pārbaudījis grāmatas &quot;Triju Zvaigžņu gaismā&quot; alfabētisko sarakstu, rakstā izmantotas enciklopēdijas, Belokoņa LE un citus avotus, bet nekur neesmu atradis nevienu atsauci uz TZO. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2015. gada 29. novembris, plkst. 19.56 (EET)

== Tartu Universitātes konkurss ==

Sveiks!  Ņemot vērā tavu rakstu vēsturi, [[Vikipēdija:Tartu Universitātes konkurss|šis konkurss]] tev varētu būt visai interesants. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 3. decembris, plkst. 12.47 (EET)

== Zasas muižas pagasts ==

Pēc kartēm spriežot, tas atradās Ilūkstes apriņķī, taču saskaņā ar šiem 20. gs. sākuma avotiem[http://www.prlib.ru/Lib/pages/item.aspx?itemid=391][http://www.jewishgen.org/courland/verkehrsbuch_1912/p00000490.htm], tas atradās Jaunjelgavas apriņķī. Un ko lai iesāk ar [[:file:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b30 510-0.jpg|karti]] no Brokhauza un Efrona vārdnīcas, kur tas iekļauts Kauņas guberņā? --[[Special:Contributions/84.237.154.142|84.237.154.142]] 2016. gada 14. janvāris, plkst. 15.53 (EET)
:Liekas, ka kartogrāfiskā kļūda par Zasas pagasta piederību Kauņas guberņai radusies tieši Brokhauza un Efrona vārdnīcas (1890—1907) Kurzemes un Kauņas guberņu kartē. Piederība Kurzemes guberņas Ilūkstes aprinķim skaidri redzama Bīlenšteina 1884. gada kartē:   https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/7e/Lettisches_Sprachgebiet_1884_nach_Bielenstein.jpg  Kaut kad līdz 1912. gadam Zasas pagasts tika pievienots Jaunjelgavas apriņķim. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 15. janvāris, plkst. 08.59 (EET)

== Eiro ieviešana Latvijā ==

Par [[Eiro ieviešana Latvijā]]. Vai tu pārveidosi [[Latvijas eiro monētas#Eiro ieviešanas vēsture]]? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 21. janvāris, plkst. 21.17 (EET)

== Ķeizars pret imperators ==

Nedomāju, ka kāds no šiem vārdiem būtu latviskāks vai mazāk latvisks. Ja vācu kaiser kā ķeizars būtu korekti, tad imperator tulkot tā vācu analogā, nezinu vai būtu pareizi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.01 (EET)
:Krievijas imperatora nosaukums latviešu valodā ieviesies tikai 20. gadsimtā. Padomju laikos latviski plašāk lietoja rusifikācijas laikā ieviesto nosaukumu Krievijas [[cars]], bet tagad (droši vien sakarā ar angļu valodas pieaugošo ietekmi un krievu monarhisma atdzimšanu) sākts lietot 1721. gadā Pētera I ieviestais tituls ''Император и Самодержец Всероссийский''. Tomēr vēsturiski kopš 18. gadsimta latviskajos tekstos Tu vienmēr atradīsi vārdu ķeizars, nevis imperators. Protams, tas ir viduslaiku aizguvums no vācu ''Kaiser'', kas savukārt patapināts no no grieķu ''Κάιζερ'', tomēr šim vārdam latviešu valodā ir daudz senāka lietošanas tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.32 (EET)
::Tradīcija ir viens, bet mums jāskatās no šodienas valodas lietojuma, resp. kā šo titulu sauc mūsdienu latviešu vēsturnieki (neesmu pētījis). --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 16.52 (EET)
::: Bet kas tad ir peļams titulā '''Krievijas impērijas ķeizars'''? Tieši tā senatnīgums un precizitāte ir vietā. Man nepatīk '''Krievijas imperators''', jo tāda nosaukuma oficiālajā krieviskajā titulā nemaz nekad nav bijis, jo tad būtu jāraksta &quot;Viskrievijas imperators un patvaldnieks&quot;.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 19.21 (EET)

== Pilskunga tiesa vs Apriņķis ==

Sveiks! Vari man palīdzēt tikt skaidrībā ar terminoloģiju vai hronoloģiju? Cenšos noskaidrot, kad īsti tika izveidota Talsu pilskunga tiesa. Reizēm norādīts, ka 1818/1819 gada administratīvajā reformā jau Kurzemes guberņā, reizēm - ka pilskunga tiesa (domājams, jau eksistējoša) pārdēvēta par apriņķi. Kā tur īsti ir un kur pasmelties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 09.46 (EEST)
:Kurzemes un Zemgales sadalījums virspilskunga un pilskunga tiesās pastāvēja jau hercogistes laikā, pēc Livonijas ordeņa valsts likvidēšanas un KZH satversmes jeb Valdības formulas (''Formula Regiminis'', 1617) iedibināšanas. Skat. [http://www.letonika.lv/groups/?title=Vald%C4%ABbas%20formula/32362 letonika.lv]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.25 (EEST)
::Tas tiesa, bet kurā brīdī tika reorganizēta Tukuma virspilskunga tiesa, pārceļot pilskunga tiesas centru no Kandavas uz Talsiem? Pirms vai pēc 1818. gada? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.40 (EEST)
:::Kandavas pilskungs pēc 1819. gada reformas pārcēlās uz [[Talsi]]em. Skat. {{LKV|XXI.|42 146}}--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 16.17 (EEST)

== Kurzemes guberņa ==

Rakstīšu rakstu par Kostjuško sacelšanās atbalsi Kurzemā un uzreiz saskāros ar neskaidrību. Rakstā [[Kurzemes guberņa]] - ''tika izveidota 1795. gadā pēc tam, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tika inkorporēti Krievijas impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas''. Trešā Polijas dalīšana notika 1795. gada 24. oktobrī. Bet rakstā [[Liepāja]] rakstīts - ''27. maijā Kurzemes un Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas impērijā kā Kurzemes guberņa.''. Tas pats rakstā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. Jautājums - 24. oktobris vai 27. maijs? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST)
:Jau 1795. gada 3. janvārī [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizari parakstīja vienošanos par atlikušās Polijas-Lietuvas kopvalsts sadali. Krievijas ķeizarienei Katrīnai II simpatizējošo muižnieku ietekmē 1795. gada [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga Pētera Bīrona atteikšanās no troņa un hercogistes pievienošana Krievijas impērijai. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula un pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Silēzijā. Prūsijas karalis to parakstīja tikai 1795. gadea 24. oktobrī, ko uzskata par Polijas dalīšanas beigām.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 18.13 (EEST)

== Tautas Saeimas deputāti ==

Sveiks! Paldies par rakstiem par Tautas Saeimas deputātiem. Lūdzu, turpmāk pievieno kategoriju [[:Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2016. gada 5. augusts, plkst. 17.42 (EEST)

== Miršanas gada kategorijas ==

Kāpēc tiek ignorētas miršanas gadu kategorijas {{c|Tautas Saeimas deputāti}} rakstiem? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 7. septembris, plkst. 23.19 (EEST)

== CEE Spring 2016 Survey ==

[[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek!  Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu.  '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45'''  Ar laba vēlējumiem, &lt;br /&gt;-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&amp;oldid=15897871 --&gt;

== Kolēģis no Igaunijas... ==

...man atsūtīja grāmatu pdf skanus, kuri, iespējams, varētu interesēt (ja tā ir, varu izsūtīt uz e-pastu). Trīs mūsdienās izdoti biogrāfiski leksikoni par vācbaltiešu mācītājiem un teologiem. To skaitā ''Erik Amburger - Die Pastoren der evangelischen Kirhen Russlands'', biogrāfiskais leksikons no 16. gadsimta beigām līdz 1937. gadam, izdots 1997. gadā. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 21. septembris, plkst. 01.18 (EEST)

==The picture in the Commons==
Could you help here: [[:commons:Commons:Deletion requests/File:Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gs..jpg]]?--[[Dalībnieks:Estopedist1|Estopedist1]] ([[Dalībnieka diskusija:Estopedist1|diskusija]]) 2016. gada 6. decembris, plkst. 09.45 (EET)
::I tried my best to protect this historic picture for the mankind from deletionists. The picture comes from the collection of [[Johann Christoph Brotze]] who passed away in 1823. No copyrights applicable... Please add the necessary details if necessary.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 10. decembris, plkst. 13.15 (EET)

== Rietumeiropas vēsture ==

[[Rietumeiropas vēsture]] ir tikai mūsu Vikipēdijā, citās valodās tāda temata nav. Atstāsim? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 26. decembris, plkst. 20.05 (EET)
:Kādam jau ir jābūt pirmajam...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 01.41 (EET)
:: OK, izveidoju. {{Q|Q28060026}}. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 12.32 (EET)

== Kāpēc Māris (personvārds) ir precīzāks par Māris? ==

Jūs esat vairākus personvārdus pārvietojis no &quot;vārds&quot; uz &quot;vārds (personvārds)&quot;, piemēram, &quot;Māris&quot; uz &quot;Māris (personvārds)&quot;. Pamatojumā ir teikts, ka tā ir precīzāk... Nesaprotu, kas šajā gadījumā slēpjas zem pamatojuma, ka tas ir precīzāk. Manuprāt visas pārvietošanas ir jāatceļ, jo precīzāk tomēr ir bez šī paskaidrojuma. Paskaidrojums ir nepieciešams '''tikai tad''', ja ir vēl kāda cita nozīme. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 17.56 (EET)
:Man vēlēšanās bija unificēt visus personvārdus pēc viena parauga. Personvārda &quot;[[Māris (personvārds)|Māris]]&quot; gadījumā tas jāatšķir no atšķirīgas lapas par cilvēkiem ar vārdu vai uzvārdu [[Māris]]. Paraugam skatīt lapu [[Olivers]] un [[Evita]]. Bez tam neskaidrības rada vārda &quot;Māris&quot; rakstības forma &quot;Maris&quot;, kas arī lietota angļu Vikipēdijā: [[Māris Martinsons]] (director) vs. Maris Martinsons (professor of management). Personvārda Maris gadījumā šis vārds jānošķir no citiem vārdiem ''Maris'' ar atšķirīgu nozīmi, piemēram, [[Maris (uzvārds)]], [[Maris (etrusku dievs)]] vai [[Maris (nunataks)]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 19.09 (EET)
::Jebkurā gadījumā personvārds būs pamatnozīme (nevis nozīmju atdalīšanas lapa). Stingri atbalstu Treisija pozīciju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.03 (EET)
:::Un ko darīt vārda [[Madara]], [[Liesma]], [[Ausma]], [[Sofija]] vai [[Sniedze]] gadījumos? Tomēr vajadzētu unificēt visas personvārdu lapas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.07 (EET)
:::: Slavenākos Mārus un Kārļus noteikti var pieminēt rakstā par personvārdu, bet atsevišķu nozīmju atdalīšanas lapu veidot gan nevajadzētu. Tā vismaz līdz šim, cik biju pamanījis, netika darīts, kā arī neredzu vajadzību. Respektīvi, piedāvāju pašreizējās lapas [[Māris]] un [[Māris (personvārds)]] apvienot un izveidot vienu lapu. Runājot par neskaidrībām (par Māris un Maris), tās noteikti arī var pieminēt rakstā par Māri, kas pašlaik saucās &quot;Māris (personvārds)&quot;. Joprojām uzskatu, ka vajadzētu pārvieto precīzāk, tas ir, no &quot;Māris (personvārds)&quot; uz &quot;Māris&quot;. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.41 (EET)
::::: Kāds tad īsti ir ieguvums no šīs atcelšanas? Kā tad unificēt personvārdu lapas, lai arī sieviešu vārdi pakļautos tiem pašiem principiem?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.47 (EET)
::::::Laikam nebūs iespējams pilnīgi unificēt un tas arī nav vajadzīgs. Piemēram, 'liesma' kā uguns liesma ir nepārprotami pamatnozīme, tādēļ raksta nosaukums bez iekavām. Personvārds 'Liesma' cēlies no šīs liesmas, tādēļ tādā gadījumā iederēsies raksta nosaukums &quot;Liesma (personvārds)&quot;. Attiecīgajai nozīmju atdalīšanas lapai, kur būs gan personvārds, gan uguns liesma, gan izdevniecība — nosaukums &quot;Liesma (nozīmju atdalīšana)&quot;. Ar Sofiju būs jau sarežģītāk, te grūti noteikt pamatnozīmi, tomēr pilsētas nosaukums būs daudz biežāk izmantots, tādēļ loģiskāk to atstāt bez iekavām, bet personvārdam likt iekavas. Apmēram pēc tāda principa mēs savulaik vienojāmies dēvēt zinātnieku vārdos nosaukto mērvienību rakstus, jo vikisaites uz [[oms|omu]] vai [[ampērs|ampēru]] ir ļoti bieži lietotas, kaut arī zinātnieku uzvārdi, protams, ir pamatnozīmes. Savukārt vārdiem 'Valdis' vai 'Zenta' personvārds ir nepārprotama pamatnozīme un iekavas atstājamas nozīmju atdalīšanas lapām, ja tādas vispār ir vajadzīgas, jo cilvēkus ar tādiem vārdiem var uzskaitīt turpat, kā tas daudzviet ir jau izdarīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.48 (EET)
:::::::Kāds ir sagaidāmais ieguvums? Pamanīju, ka lielā daļā citu valodu vikipēdiju personvārda aprakstam (etimoloģija, vēsture, varianti, rakstība citās valodās) ir izveidota atsevišķa lapa no cilvēku uzskaitījuma ar konkrēto vārdu vai uzvārdu, kas mēdz būt garš.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.03 (EET)
::::::::Protams, ja uzskaitījums ir stipri garš, rakstu var sadalīt divos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.07 (EET)
::::::::: Mums līdz šim nebija pieņemts veidot nozīmju atdalīšanas lapas vārdiem. Tāpēc ir mazliet dīvaini, ka tas pēkšņi tiek darīts. Tieši tāds ir arī jautājums Piragam: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas šādas nozīmju atdalīšanas lapas? Neredzu tam jēgu... PS: Bija minēti, ka lielā daļa citu valodu vikipēdiju personvārdu aprakstam ir izveidota atsevišķa lapa no uzskaitījuma. Prasās piemērus saukt šādiem apgalvojumiem. Vai šeit netiek jaukts ar uzvārdu? Cilvēku uzskaitījumi pēc viņu vārdiem nav izplatīti. Izņemot aristokrātus, tur citi mirstīgie neparādās... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.22 (EET)
:::::::::: Meklējot kašķi, es novērsu tavas izmaiņas. Lūdzu pabeidzam diskusiju! Atkārtoju: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas vārdiem nozīmju atdalīšanas lapas? Aicinu nepārvietot vairs lapas, kamēr nav izdiskutēts līdz galam. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.00 (EET)
:::::::::: Ja nebūtu šīs diskusijas, es jau būtu pieķēries pie Jūsu izmaiņu novēršanas... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.01 (EET)
::::::::::: Pārsvarā interneta lietotāji aktivēs lapu [[Māris]], lai atrastu kādu konkrētu cilvēku ar vārdu &quot;Maris&quot;, nevis izpētītu šī personvārda ģenealoģiju. Skat. [https://www.google.lv/search?q=Maris&amp;rlz=1C1NHXL_lvLV683LV684&amp;espv=2&amp;biw=1396&amp;bih=669&amp;source=lnms&amp;tbm=isch&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj2ru3dzNfRAhVCiSwKHYa8AjcQ_AUIBigB&amp;dpr=1.38#imgrc=2vkrCdDw583HzM%3A google.lv/search]... Bez tam daudzi latviešu personvārdi mēdz būt arī uzvārdi. Ja uzraksta bez garumzīmes, tad tiem var būt arī cita nozīme, kā jau iepriekš minēju, piemēram, [[en:Jacob Maris]], [[en:Maris (mythology)|Maris (etrusku dievs)]] vai [[en:Stella Maris]]. Turpretī, ja kāds specifiski gribēs saprast personvārda izcelsmi un lietojumu ctās valodās, viņš/viņa no šīs labas tālāk ies uz lapu [[Māris (personvārds)]]. Ieguvums būtu, ja mēs uztaisītu kopīgu projektu un 2017. gada laikā uzrakstītu līdzīgi par visiem latviešu personvārdiem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 08.16 (EET)
Pievienojos Treisija viedoklim, jo par šīm lapām pirms tam padomāju tieši tāpat. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2017. gada 23. janvāris, plkst. 10.34 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
: Ja meklēju cilvēku, tad galvenais tomēr ir viņa uzvārds... Māri, Kārļi, Jāņi ir tik daudz, ka galu galā vienalga varu neatrast to, ko vēlos. Katrā ziņā, abos gadījumos stāsts tomēr ir viens un tas pats, abos tas ir par personvārdu (gan nozīmju atdalīšanas lapās, gan lasot par tā ģenealoģiju). Atsevišķu nozīmi veidojam, ja Māris ir vēl kaut kas, kas nav cilvēka vārds, piemēram, Māris (krāteris uz Mēness virsmas), Māris (augs kaut kādā tur zemē), Māris (priekšmets, ar kuru kaut ko dara) un tamlīdzīgi. Slavenākos Mārus, Kārļus, Jāņus noteikti var iekļaut pie personvārda apraksta, kā tas ir izdarīts pašreizējā rakstā [[Jānis]] (lai gan arī tas varētu būt traki, ja zinām, ka Latvijā ir aptuveni 52 tūkstoši Jāņi, un pieņemot, ka 1% no tiem ir pelnījuši rakstu Vikipēdijā, slavenāko Jāņu uzskaitījums varētu sasniegt aptuveni piecus simtus). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.20 (EET)
: Etrusku dievs ir Māris, vai tomēr Maris? Tāpat arī ar zvaigznēm un to gleznotāju... Manuprāt viņi nav Māri (uzsvars uz garumzīmi). Un ja arī būtu, tā nav pamatnozīme, vismaz latviešiem. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.25 (EET)

== Sofija un citi sieviešu personvārdi ==
Izveidoju paraugam lapas [[Sofija (personvārds)]] un [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] apspriešanai pirms darbojos tālāk.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 10.52 (EET)
: Sofija nav tas labākais piemērs. Šis ir tieši tas gadījums, kad nav izteikta pamatnozīme. Tāpēc ir vajadzīgs šis papildus teksts raksta nosaukumā (personvārds). Māriem, Kārļiem tādas vajadzības nav, tāpēc paskaidrojums, ka tas ir personvārds ir jālikvidē. Tāpat arī ar sieviešu vārdiem. Ja nav citas nozīmes, tad rosinu pamatraksu veidot par personvārdu. Nākamais jautājums: vai vajag nozīmju atdalīšanas lapās uzskaitīt cilvēkus pēc vārdiem? Tas netiek piekopts lielākajās vikipēdijās, un līdz šim arī pie mums netika darīts. Manuprāt slavenākās Sofijas mierīgi var pārcelt uz Sofija (personvārds) un nozīmju atdalīšanas lapu samazināt tikai uz divām nozīmēm (šajā brīdī), tas ir, Bulgārijas galvaspilsēta un Sofija (personvārds). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 23.28 (EET)
:: Iebilstu. Daudzi personvārdu raksti ir līdzīgā situācijā, piemēram uztaisīju vārda dienu sadaļu lapā [[Janvāris]]. Vairums personvārdu, īpaši sieviešu, ir ar citu pamatnozīmi. Par cilvēku uzskaitījumiem arī var padiskutēt, citu valodu vikipēdijās ir liela dažādība.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET)
::: Tieši to arī saku... Ja pamatnozīme ir cita, tad liekam to raksta nosaukumā šo paskaidrojumu (personvārds), bet, ja nav, tad tāds nav vajadzīgs, piemēram, [[Anna (personvārds)]] ir jāpārdēvē par [[Anna]], jo tā ir pamatnozīme. Diskusiju esmu pārnesis uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Personvārdi|Kopienas portālu]]. Turpinājums ir tur... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.36 (EET)

== [[Vikipēdija:Delecionisms|Delecionisma]] dusmas ==
Treisija dusmas hronoloģiski sākās pēc šī mana labojuma atcelšanas: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Filozofija&amp;diff=2642567&amp;oldid=2642491], es vairs rakstam [[Filosofija]] neesmu pieskāries, jo tiešām respektēju otra dalībnieka atšķirīgo filosofiju. Tomēr  Treisija neatlaidība Latvijas prezidenta un personvārdu lapu virzienā mani uztrauc. Diez vai administratoriem vajadzētu kultivēt delecionisma potitiku latviešu vikipēdijā. Mums taču nav tik daudz rakstu, lai nodarbotos ar sakarīgu labu dzēšanu. Ir pietiekami daudz citu rakstu, ko uzlabot.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET)
: Treisija dusmas nesākās pēc šī labojuma. Treisija nepatika pret Piraga darbībās ir sākusies daudz, daudz, daudz agrāk. Cik ilgi cilvēks nesapratīs (negribēs saprast), kā īsti Vikipēdija darbojas. Pat šis ieraksts nav īstajā vietā.. (piemērotāka vieta ir [[Vikipēdija:Kopienas portāls]], vai arī manā diskusijas lapā). Varu nosaukt vairākus piemērus, kas ir radījusi neizpratni par Pirags darbībām. Piemēri: Krievijas pārdēvēšana par Krievijas Federācija bez diskusijas pirms tam, regulārā rakstu veidošana ar paskaidrojumiem, piemēram, personvārdi, informācijas dzēšana (tā pati [[filozofija]], kur pieminēja, ka tie ir stila uzlabojumi, lai gan patiesībā bija info dzēšana), informācijas pievienošana ne tajās vietās (skatīt [[Kārlis]], kāpēc tur ir kaut kāds skaidrojums par karaļiem un vēl svešvalodas?). Treisijs arī Vikipasākumos ir pacēlis šo jautājumu (ja atmiņa neviļ, tad jau 2014. gadā). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.59 (EET)
:: Vienkārši vajag mācīties respektēt citu viedokli, vikipēdija taču nav privāts pasākums. Piemēram, pieminētā [[Krievija]] un [[Krievijas Federācija]] mūsdienās ir savstarpēji ekvivalenti vienas valsts nosaukumi, bet vēsturiski gan nav, ko centos paskaidrot, taču necīnījos arī pret Jūsu delēcijas tieksmēm. Es to respektēju ...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 19.40 (EET)
::: Wo, wo, wo... tieši to es esmu iemācījies, es respektēju Tavu viedokli, bet kad Jūs to iemācīsities? Tāpēc ka es to esmu apguvis, es vēl neesmu sācis atcelt Jūsu izmaiņas saistībā ar personvārdiem... Man ir aizdomas, ka Jūs nerespektējat Vikipēdijas kopienas viedokli... Kopienā jau kopš pirmsākumiem pieņemts izdiskutēt šaubīgus jautājumus pirms kāds '''vienpersoniski''' Krieviju pārdēvē par Krievijas Federāciju... Vikipēdija nav privāts pasākums, kur Krievijas raksts sauksies Krievijas Federācija tikai tāpēc, ka Pirags tā vēlas. Skatīt [[Diskusija:Krievija|diskusiju par Krieviju]]... Tur skaidri redzams, ka kopiena pieņēma lēmumu, nevis es... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 20.43 (EET)

== Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums ==

Jopcik rozā... Nu jau laikam izskatīsies, ka esmu uzēdies... Kas tas pie velna tagad ir? Kāda velna pēc &quot;Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums&quot; ir precīzāks par &quot;Latvijas prezidentu uzskaitījumu&quot;. Ko tu te māžojies? Piedāvāju šo pārdēvēt par Latvijas valsts prezidentu uzskaitījumu (valsts ar mazo burtu, jo ir arī citi prezidenti, piemēram, uzņēmuma prezidenti un tā tālāk). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.35 (EET)
: Njā, izskatās, ka arī iegūglējot ir ļoti daudz rezultāti ar Latvijas Valsts prezidentu... Man jāatvainojas par iepriekšējā rindkopā izteiktajām dusmām, tomēr... Lielais V burts? Bet mēs tak dzīvojam Latvijas Republikā, nevis Latvijas Valstī (vēršu uzmanību uz oficiālajiem nosaukumiem). Tādēļ piedāvāju pārdēvēt atpakaļ uz Latvijas prezidentu uzskaitījums, jo arī Latvijas Republikas prezidentu uzskaitījums ir pietiekoši ''precīzs'', un galu galā, mums ir raksts ar nosaukumu Latvija, nevis Latvijas Valsts. PS: Šis jau sāk izskatīties pēc Krievijas varianta (skatīt [[Diskusija:Krievija#Raksta nosaukums — Krievija un Krievijas Federācija?]]) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.45 (EET)
::Mums ir arī raksts ar nosaukumu [[Latvijas Valsts prezidents]], kurā šis vārds &quot;valsts&quot; tiek rakstīts ar lielo burtu. Ja pareizi saprotu, lielais burts šai vārdu salikumā tiek lietots ne Latvijas dēļ, bet tāpēc, ka tas ir amata nosaukums — cilvēks var būt &quot;Valsts prezidents”. Ja jau eksistē manis minētais raksts par Valsts prezidentu kā tādu, kādēļ gan lai raksta nosaukumā par daudziem šāda amata ieņēmējiem — Valsts prezidentiem — netiktu lietots šis vārds Valsts ar lielo burtu? --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.00 (EET)
::: Laikam jau tik tiešām ir ar lielo burtu jāraksta tā Valsts (paldies Edgaram2007, kas man to apgaismoja Skype diskusijā!), bet vai obligāti tas ir nepieciešams raksta nosaukumā. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.20 (EET)

== Pārvietošana ==

Pārvietojot rakstu, vajadzētu salabot arī  saites, kas ved uz šo rakstu. Kreisajā pusē ir tāds rīks &quot;Norādes uz šo lapu&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 2. februāris, plkst. 13.16 (EET)

== Hermanis Šells ==

Piedāvāju rakstā [[Hermanis Šells]] pirmo teikumu rakstīt šādi: '''''Hermanis Šells''' (vācu: Jakob Herman Schell, dzimis {{dat|1850|2|28}}, miris {{dat|1906|5|31}}) ir ...''. Lūdzu pieturamies pie Vikipēdijā pieņemtā stila! --[[Dalībnieks:Vīruss|Vīruss]] ([[Dalībnieka diskusija:Vīruss|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.36 (EET)
:Katras valodas vikipēdijā ir savs stils, piemēram, '''Jakob Herman Schell''' (28 February 1850 – 31 May 1906) was a German philosopher and theologian. He was ordained Roman Catholic priest in 1873, became Professor of theology in 1888.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.42 (EET)

== Emīls Dārziņš ==

Nevajag izplatīt kļūdainu informāciju pamatojoties uz vienu žurnāla Universitas rakstu no 1958. gada. E. Dārziņš pat teorētiski nevarētu būt Talavijas biedrs, jo nakad nav studējis Rīgas politehniskajā institūtā (vēlāk LU) pie kura darbojās Talavija. Talavija neuzņēma citu augstskolu studentus. Man ko, tagad biedru sarakstu būs jāpublicē lai apgāztu vienu senu rakstu?{{unsigned|Zmejs}}
: Sveiks, Tev vajadzētu papildināt sarakstu ar atsauci uz Talavijas sarakstiem. Pašos pirmsākumos pirms 1900. gada reģistrēšanas PRI bija visādi izņēmumi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 22.41 (EET)

== Viļāni ==

Atsevišķais Viļānu vēstures raksts vēl būs, cik saprotu? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 25. marts, plkst. 15.30 (EET)

== Pirag, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 

--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 10.56 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Brīvie attēli ==

Sveiks! Būtu ieteicams brīvi licencētos attēlus augšupielādēt Vikikrātuvē, lai nākotnē nevajadzētu ķerties pie lokālo failu pārvietošanas uz turieni. Tur ievietotie attēli lieti noderētu arī citu valodu Vikipēdijās. Veiksmi vikidarbībā! --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 15.48 (EEST)
:Mani traucē citu valodu Vikipēdijās aktīvie attēlu [[delecionisti]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 22.36 (EEST)

== Par muižām ==

Es te mazliet padarbojos ar muižu ģeogrāfiju, iesākumā rakstā [[Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi]]. Jautājums - no kurienes ir ņemts šis saraksts? Vai no agrārār reformas sarakstiem?

Problēmas būtība - skatoties avotos, piemēram, 1900. gada ''Karte des weslichen Russlands'' daudzas no šī saraksta muižām ir apzīmētas nevis kā muižas (''Gut''), bet pusmuižas (''Vorwerk''). Dažas ''Gut'' un daudzas ''Vw'' toties sarakstā nav. Protams, līdz 1920. gadam to statuss varētu būt arī mainījies. Nevaru saprast, kā rīkoties, lai būtu precīzi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.21 (EET)
:Saraksts ņemts no Latviešu Konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma šķirkļa &quot;Muižu nosaukumi&quot;, norādīti to pagastu nosaukumi, kuros bjušās muižas atradās 1935. gadā. Muižu un pusmuižu klasifikācija nav ievērota.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.37 (EET)
::Liels paldies. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 01.01 (EET)
== [[:Attēls:Ostrovas apriņķis 1820.jpg|Ostrovas apriņķis 1820.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ostrovas apriņķis 1820.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST)
== [[:Attēls:Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST)

== Livonijas ordenis ==

Lūdzu apskati [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Livonijas_ordenis&amp;curid=2138&amp;diff=2876347&amp;oldid=2825929 šo izmaiņu]. Manuprāt raksta sākumā ir jau pateikts, ka Livonijas ordenis ir atzars. Vai vajag arī tālāk to mainīt? Ja tā ir tomēr labāk, tad varbūt pat raksts ir jāpārdēvē, piemēram, par Livonijas atzars?! --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 22.35 (EEST)
:Tas ir marigāls viedoklis, jo historiogrāfijā ir stabili izveidojies [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kā atsevišķa bruņinieku ordeņa jēdziens. Tas pamatots ar šī ordeņa izcelsmi no [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]], autonomo pārvaldes struktūru un neatkarīgo eksistenci pēc [[Prūsijas hercogiste]]s izveides 1525. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.15 (EEST)
== Iekavas (20.08.2018) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=جمهوری شوروی سوسیالیستی ایران šis labojums] lapā [[Padomju republikas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Padomju republikas|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;komūnu apvienība (''Союз коммун Северной области'') 1918. gada maijā - 1919. gada februārī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, kas pastāvēja Petrogradas, [[Pleskava]]s, [[Novgoroda]]s, [[Oloņeca]]s, [[Vologda]]s, [[&lt;p&gt;Советская Социалистическая Республика Тавриды}}, [[Ukraina]]s teritorijā, 1918. gada martā - aprīlī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;Sociālistiskā Padomju Republika]] [[Latvija]]s teritorijā, 1918. gada decembrī - 1920. gada janvārī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;fa
|}
Paldies! &lt;!-- (-5, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 18.02 (EEST), [[Irāna]]s teritorijā, 1920. gada jūnijā - 1921. gada septembrī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;Радянська Республіка}}, tagadējās [[Ukraina]]s teritorijā, 1920. gada jūlijā - septembrī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;|lines=0}}

== [[:Attēls:Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 21.00 (EEST)
:Ir taču minēts: No https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/bildes23.shtml 1926. gads. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 23.58 (EEST)

== BBLD ==

Please use [[Template:BBLD]]. ruwiki and dewiki also use it. The IDs sometimes change and by using Wikidata one only needs to edit the ID in one place. [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Georgs_Ludvigs_Kolinss&amp;diff=2955190&amp;oldid=2609800] [[Special:Contributions/85.180.53.248|85.180.53.248]] 2018. gada 17. oktobris, plkst. 16.43 (EEST)

== [[:Attēls:Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)
:uzrādīju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.10 (EEST)
::Jā, bet tajā kartē skaidri rakstīts — © Dovid Katz 2009. Nevar izgriezt no tās gabalu un publicēt ar brīvo licenci. Var ielikt rakstā atsauci uz šo karti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.47 (EEST)
:::Sakarā ar oriģināla licenci &quot;Jūs drīkstat bez ierobežojumiem izplatīt šo darbu, izmainīt to un lietot jebkuriem (tajā skaitā arī komerciāliem) mērķiem, ar noteikumu, ka tiks norādīts sākotnējais autors un saglabāta šī licence.&quot;--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 23.30 (EEST)
::::Ā, tā karte ir šādā paskatā ielādēta arī Vikikrātuvē un neviens šo joku nav pamanījis :) Kad pamanīs, baidos, ka dzēsīs bez ierunām, tam dalībniekam, kas to tur ielādējis, jau ir papilnam dzēstu bilžu... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 23. oktobris, plkst. 00.27 (EEST)

== E-pasts ==

Sveiks! Sakarā ar pozitīvām ziņām EST-LAT konkursa sakarā lūdzu atļaut e-pastu nosūtīšanu (vai arī ir jāapstiprina esošā e-pasta adrese), to var izdarīt sadaļā [[Special:Preferences]]. Vai arī atmet e-pastu uz jaka19@inbox.lv --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 10. decembris, plkst. 19.26 (EET)
== Iekavas (24.12.2018) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986117 šis labojums] lapā [[Portrets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Portrets|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt; grupas portrets, [[eļlas glezniecība|eļla]], audekls, 169,5 x 216,5 cm, [[Hāga]], [[Mauritsheisa]]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 10.02 (EET)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986229 šis labojums] lapā [[Mirbahi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mirbahi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pilskunga iecirknis
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 19.02 (EET)

== [[:Attēls:1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== [[Diskusija:Spilves lidosta]] ==

Could you once again look here?--[[Dalībnieks:Antemister|Antemister]] ([[Dalībnieka diskusija:Antemister|diskusija]]) 2019. gada 24. februāris, plkst. 18.54 (EET)

== [[:Attēls:Indriķis Jurko.png|Indriķis Jurko.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Indriķis Jurko.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 2. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 4. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)
== Iekavas (20.04.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=Koka ēka uz [[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas ielas]] stūra šis labojums] lapā [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Wooden house in Jelgava - panoramio - Laima Gūtmane &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;simka….jpg
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 21. aprīlis, plkst. 01.02 (EEST)

== Simeons Bekbulatovičs ==

На картине из летописи нарисована не свадьба Симеона Бекбулатовича, а свадьба Симеона Касаевича (в русскоязычной Википедии о нём статья Ядыгар-Мухаммед). --[[Dalībnieks:So categorical|So categorical]] ([[Dalībnieka diskusija:So categorical|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.40 (EEST)
:Laikam tiešām ne tas Simeons, sk. [https://commons.wikimedia.org/wiki/File_talk:Facial_Chronicle_-_b.22,_p._17_-_Wedding_of_Simeon_Bekbulatovich.jpg komentāru] Vikikrātuvē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.46 (EEST)
== Iekavas (10.06.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3077054 šis labojums] lapā [[Livonijas krusta kari]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas krusta kari|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm [[Indriķa hronika]] 3.2.&amp;lt;&lt;p&gt;krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm [[Indriķa hronika]] 19.7.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST)

== [[:Attēls:Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

==Photos into the WikiCommons==
Could you upload some manor photos directly into the Commons? Then they will be usable in other language wikis as well.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 6. augusts, plkst. 19.57 (EEST)
:do you mean the old photos?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 14.38 (EEST)
::Yes.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 10. augusts, plkst. 13.42 (EEST)

== [[:Attēls:Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== Konsultācija ==

Vikipēdijā par [[en::Teofila Radziwiłł]] rakstīts ''was a Polish noblewoman and Freemason''. Vai tad tolaik sievietes uzņēma brīvmūrniekos? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 00.21 (EEST)
:[[Aleksandrs Kaljostro]] Jelgavā, vēlāk Varšavā 1781. gadā nodibināja tā sauktās brīvmūrnieku ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas vīriešiem un sievietēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 02.50 (EEST)
== Iekavas (05.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3131430 šis labojums] lapā [[Vivjēns Bosenkets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vivjēns Bosenkets|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;preses biroja preses relīze] citēta no grāmatas &quot;Padomju varas atjaunošana Latvijā&quot;. 49., 50. lpp.&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;/ref&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. novembris, plkst. 09.02 (EET)

== Ieteikums ==

[[Attēls:NAL rīka piemērs.png|thumb|Piemērs]]
Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt rīku &quot;highlightDisambig&quot;. Tas ļauj viegli redzēt, kuras saites ved uz nozīmju atdalīšanas lapām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 28. novembris, plkst. 15.18 (EET)
== Iekavas (01.03.2020) ==

{{subst:Iekavu paziņojums|diff=3183153|page=Tartu apriņķis|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=[[Attēls:&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und|lines=0}}
== Iekavas (02.03.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3183578 šis labojums] lapā [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:COVID-19 izplatīšanās Latvijā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;francija Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā] LETA 2020. gada 3. februārī&amp;lt;/ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas.
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 00.02 (EET)

== [[:Attēls:Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

== [[:Attēls:Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 6. marts, plkst. 20.00 (EET)

== Vandal on [[COVID-19 epidēmija]] ==

Hi, I cannot revert to [[special:permalink/3186281|this version]] due to the abuse filter. Could you please help revert the vandalism? --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.42 (EET)
: Resolved. Sorry to disturb you. --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.58 (EET)

== Uploading files ==
Hi! You have uploaded some files. For example [[:Attēls:Rīgas rātes 1591. gadā izdotie aizgādnības noteikumi.jpg]].

I would like to suggest that you upload to Commons so the files can be used on other language versions of Wikipedia. 

When you upload files you should add as many informations as possible about the file. Including:
* A description so we know what it is
* A source so we know where the file is from (you added a link to a website and that is great!)
* An author so we know who created the file
* A date so we know how old it is

I added {{tl|Information}} on the file so you can see how it should be.

The reason we need information about author and date is because of copyright. If it is a book from 1591 it is clearly out of copyright. But if it is from 1891 for example the the authour could have been alive after 1950 (copyright if author died in 1950 = 1950+70 = 2020 -&gt; copyright expire January 1, 2021). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 15. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST)

== &quot;..novads (2021)&quot; - vai ir jēga? ==

Vai ir Jēga veidot rakstus pēc principa &quot;..novads (2021)&quot;? Mēs taču parasti papildināsim esošus novadu rakstus. Tas pats ar &quot;Republikas pilsētām&quot;, to statuss paliek tāds pats, tikai mainās statusa nosaukums - &quot;Valstspilsētas&quot; --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.24 (EEST)
:Tie vairs nebūs šībrīža novadi, bet drīzāk agrākie rajoni, tādēļ informācija būtiski atšķirsies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.56 (EEST)
::Rakstā [[Ādažu novads]] &quot;Vēstures&quot; sadaļā ir aprakstīta pagasta un novada vēsture. Diez vai jāveido jauns raksts ar 2021.gadu. {{ping|Kikos|Papuass|Edgars2007}} varbūt [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|vikiprojekta]] dalībniekiem arī būs kaut kādas domas par pieņemto reformu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.11 (EEST)
::Dabiski, ka raksti [[Alūksnes novads]], [[Gulbenes novads]], [[Līvānu novads]], [[Olaines novads]], [[Ventspils novads]] (teritorija nemainīsies) paliks nemainīgi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.20 (EEST)
:::Ādažu novadam pievieno [[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] teritoriju kā pagastu, vēl papildus no 2022. gada Ādažus izdalīs no Ādažu pagasta kā pilsētu. Bet es nesaprotu, piem., veidot rakstu [[Rēzeknes novads (2021)]], ja tam parasti pievieno ''nākotnē'' likvidēto Varakļānu un Viļānu novadu 5 pagastus un 2 pilsētas? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.53 (EEST)
::::Tieši tā, tie būs raksti ar būtiski atšķirigi informāciju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)
== Iekavas (23.06.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3242295 šis labojums] lapā [[Kalnciema iela (Rīga)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kalnciema iela (Rīga)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Jug91.jpg&amp;#124;Kalnciema iela 1A (arh. &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Jānis Alksnis&amp;#93;, 1910)
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST)

== [[:Attēls:Viktors Lunskis.jpg|Viktors Lunskis.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Viktors Lunskis.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)
== Iekavas (14.07.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3278017 šis labojums] lapā [[Gustavs Šķilters]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Šķilters|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Maroku&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Nīderlande&amp;#124;Nīderlandi&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Šveice&amp;#124;Šveici&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Vācija&amp;#124;Vāciju&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Itālija&amp;#124;Itāliju&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;. Studijas Rodēna darbnīcā palielināja Šķiltera interesi par ekspresīvo simboliku un &amp;#91;&amp;#91;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 14. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST)

== [[:Attēls:Alberts Romans.png|Alberts Romans.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Alberts Romans.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== Ārlietu dienesta darbinieki ==
Varbūt noder - uzliku biogrāfisko vārdnīcu uz failiem.lv https://failiem.lv/u/q8syh77p
[[Dalībnieks:Kasp2008|Kasp2008]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasp2008|diskusija]]) 2020. gada 29. augusts, plkst. 16.37 (EEST)

== [[Voldemārs Bastjānis]] ==
Pardon my English.  I was reading the wiki entry on my grandfather, Voldemars Bastjanis, (to the extent I could, given my now-limited Latvian) and I noticed your repeated entries over the years.  A bit of minor corrective information if you're interested: he married Alma July 15, 1915, and they were still living in Moscow July 19, 1917, the day my mother (Mirdza) was born.  Also, according to my mother, it was Senator Paul Douglas of Illinois who was the moving force in the early 1950s in getting my grandparents clearance to emigrate from Germany to the US despite my grandfather's socialist affiliations.  (My parents had come to the US in July 1946, shortly before I was born, able to do so despite little room on the US's Latvian immigration quota because by historical accidents both had been born in Russia and that quota had ample room.) {{unsigned|174.196.213.224}}

== [[:Attēls:Friedrich Wilhelm von Raison.jpg|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 20. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

==Email ==

Hi.Request you to plz check the email I sent to you. Thank you. Muzammil.
== Iekavas (03.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3308622 šis labojums] lapā [[Pilskalnes muiža]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pilskalnes muiža|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Grāfs Fēlikss Konstantīns Plāters-Zībergs ar viņam piederošo auto ''Lauraine-Dietrich'' (ap 1910).&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. oktobris, plkst. 10.02 (EEST)
== Iekavas (26.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3317267 šis labojums] lapā [[Livonijas karš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas karš|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#91;&amp;#91;Sainbulats&amp;#124;Sainbulata&amp;#93;&amp;#93; vadībā ieņēma &amp;#91;&amp;#91;Veisenšteinas pils&amp;#124;Veisenšteinas&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Paide&amp;#93;&amp;#93;s) cietoksni&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie &amp;#91;&amp;#91;Lodes pils&amp;#93;&amp;#93;.&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#91;http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. oktobris, plkst. 00.02 (EET)

== [[:Attēls:Dobeles draudzes novads 1859.jpg|Dobeles draudzes novads 1859.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Dobeles draudzes novads 1859.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām ==

Kāpēc liekam ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām? Skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Everests&amp;diff=prev&amp;oldid=3336290 šo izmaiņu]. Vai esmu kaut ko palaidis garām? Manuprāt tā nevajadzētu darīt, praktizēt. PS: Ja tā tomēr ir jādara, tad labāk liekam uz ķīniešu valodu, jo to es labāk saprotu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 14.44 (EET)
: Tas ir izņēmuma gadījums, bet vai tiešām vajadzēja saiti uz mandarīnu valodu?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 15.31 (EET)
::..un kāpēc šis būtu &quot;izņēmuma gadījums&quot;? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.22 (EET)
:::Lai ierosinātu diskusiju un stimulētu kādu no kritiķiem pārtulkot šo biogrāfiju no angļu valodas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.33 (EET)

== Dzelzceļa muzeja fotogrāfijas ==

Manuprāt, tās Dzelzceļa muzeja krājuma fotogrāfijas nevar tā pārpublicēt (un vēl nogriežot nost logo), vismaz viņi paši uzskata, ka pārpublicēšana ar atsauci pieļaujama tikai nekomerciāliem mērķiem. Mums pirms desmit gadiem jau bija [[Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Aleksandrs_Timofejevs#Vecie_att%C4%93li|līdzīgas problēmas]] ar Dzelzceļa muzeju. Iesaku tās bildes likt kā ārējās saites. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.36 (EET)
:Sapratu, pārtraukšu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.58 (EET)

== [[:Attēls:Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

== 2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2020. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 15.30 (EET)
|}

:Paldies par labo vēsti!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.26 (EET)
::Apsveicu! Tas bija liels darbs, un žēl, ka mēs pārējie nepietiekami turējām līdzi.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.33 (EET)

== [[:Attēls:Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 23. janvāris, plkst. 20.00 (EET)
== Iekavas (28.01.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3359362 šis labojums] lapā [[Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Marģers Skujenieks bija padomnieks politiskajos, ar zinātni un kultūru saistītos jautājumos&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, Arvīds Brēmers bija padomnieks ekonomikas un lauksaimniecības jautājumos, delegācijas kases
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 28. janvāris, plkst. 10.02 (EET)
== Iekavas (26.03.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3388102 šis labojums] lapā [[Pēteris Kūla]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pēteris Kūla|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Pēc Latvijas okupācija (1940)&amp;#124;Latvijas okupācijas&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt; 1940. gadā Kūla uzņēmās &amp;#91;&amp;#91;Latvijas PSR&amp;#93;&amp;#93; skolotāju savienības vadītāja pienākumus. Nacistu
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. marts, plkst. 12.02 (EET)
== [[Johans Karls Brušvits]] ==
[[Attēls:Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879.jpg|thumb|250px|Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879]]
Добрый день! Извините, что пишу по-русски. Я обращаюсь к Вам, потому что обнаружил Вашу правку в статье [[Sociālistu revolucionāru partija]]. Я сейчас пишу для русской википедии о латыше-эсере [[:ru:Брушвит, Иван Михайлович|Иване Брушвите]], который был министром финансов в правительстве [[:ru:КОМУЧ|Комуча]], позднее играл важную и положительную роль в русской эмиграции в Праге, погиб во Владимирском централе в 1946-м. Я нашел запись о его рождении, но не могу ее расшифровать. Надеюсь, что там содержится дата и точное место рождения? Не могли бы Вы мне помочь, или указать на каком латвийском форуме в Википедии следует задать этот вопрос. (4-я запись под номером 27 [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], [https://soshial.net/raduraksti/raduraksti1922.html]) Заранее спасибо [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 10. aprīlis, plkst. 20.27 (EEST)
:Добрый день! Дата его рождения 5 мая 1879, место рождения [[Ventspils]].[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:2536:27002#&amp;gid=1&amp;pid=2]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 02.58 (EEST)
::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 07.43 (EEST)
:::Добрый день, еще раз, уважаемый коллега!  Еще раз спасибо за дополнение  и уточнение. Но возникли некоторые вопросы. Первый - ясно ли из текста записи, что речь идет именно о дате и месте рождения, а не крещения (обратил внимание, что в официальных источниках, год рождения все-таки другой 1878)?  Второй - В книге  имя записано как '''Johann Karl''' [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], в списке зарегистрировано под номером 1921164, как '''Johans Karls''', Вы записали как '''Johans Kārlis'''. Есть ли какие-либо аргументы, что именно Ваш, как я понимаю, современный вариант - правильный?? [[У:Hunu|Hunu]] ([[ОУ:Hunu|обс.]]) 05:16, 11 апреля 2021 (UTC)
:::Johann Karl Bruschwit по-немецки =  Jānis Kārlis Brušvits по-латышски.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 17.30 (EEST)
:::: Я вижу размещенный Вами документ, спасибо. Но где сказано, что это день рождения, а не день крещения. Это ведь церковная запись, не так ли?  [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 15.31 (EEST)
::::: Это церковная запись, но ''Zeit und Stunde der Geburt'' день рождения, а не день крещения.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.10 (EEST)
::::::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST)
:::::::Кстати, в русской ВП можно не использовать Шаблон:Дата рождения. Тогда шаблон Персона автоматически считает возраст, но и проставляет даты в категории [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 12.08 (EEST)

== Latvijas Nacionālo partizānu grupa foto ==

Sveiki! I just wanted to ask: is it possible to transfer the [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_Nacion%C4%81lo_partiz%C4%81nu_grupa.jpg] photo to Wikimedia, so we could use it in the English Wikipedia? Thanks. --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 20.30 (EEST)

{{ping|Pirags}} Sorry to bother you again. I am trying to find some non-copyrighted pictures of the Latvian partisans, which could be uploaded to Wikimedia Commons. Since you touched these topics, I just wonder if you had a chance to look into my question above? --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 2. jūnijs, plkst. 16.18 (EEST)

== [[:Attēls:Pēteris Elferts 1993.jpg|Pēteris Elferts 1993.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Pēteris Elferts 1993.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Dzelzavas stacija 1.jpg|Dzelzavas stacija 1.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Dzelzavas stacija 1.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Rūdolfs Blaus.jpg|Rūdolfs Blaus.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Rūdolfs Blaus.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Andrejs Jablonskis.jpg|Andrejs Jablonskis.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Andrejs Jablonskis.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.02 (EEST)
== Iekavas (29.06.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3437457 šis labojums] lapā [[Latviešu vēsturisko zemju likums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latviešu vēsturisko zemju likums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;vēsturiskās zemes. Latviešu nācija veidojusies uz &amp;#91;&amp;#91;kurši&amp;#124;kuršu&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;latgaļi&amp;#124;latgaļu&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;sēļi&amp;#124;sēļu&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; un &amp;#91;&amp;#91;zemgaļi&amp;#124;zemgaļu&amp;#93;&amp;#93; sentautu, kā arī &amp;#91;&amp;#91;lībieši&amp;#124;lībiešu&amp;#93;&amp;#93; kultūras un valodas bāzes, bet tās
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST)
== Iekavas (18.07.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445657 šis labojums] lapā [[Septiņi pasaules brīnumi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Septiņi pasaules brīnumi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Artemīda&amp;#93;&amp;#93;s templis atradās &amp;#91;Efesa&amp;#124;Efesa&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; mūsdienu &amp;#91;&amp;#91;Turcija&amp;#93;&amp;#93;s teritorijā.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 00.02 (EEST)
== Iekavas (19.07.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445780 šis labojums] lapā [[Grieķijas Karaliste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grieķijas Karaliste|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Viņu kronēja kā &quot;grieķu karali&quot; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Georgs I (Grieķija)&amp;#124;Georgu I&amp;#93;. Kā balvu grieķiem par britiem draudzīga karaļa izvēli,
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST)

== Ahemenīdu dinastijas valdnieki ==
Vai [[Ahemenīdu dinastija]]s valdnieki bija [[karalis|karaļi]] (‘[[ķēniņš]]’ latviešu valodā ir novecojušā forma vārdam ‘karalis’, skatīt [https://tezaurs.lv/%C4%B7%C4%93ni%C5%86%C5%A1 tezaurs.lv])? Ja pareizi atceros, tad pats iebildi, ka terminu ‘karalis’ nevar lietot visos gadījumos. Manuprāt vārdu ‘ķēniņš’ nevajadzētu lietot, jo latviešu valodā ir novecojis vārds (šis vārds lai paliek pasakām, kā poētiskā forma). Kāpēc nevar atstāt vienkārši ‘valdnieks’, ja vēl precīzāks tituls nav zināms?--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:domāju, ka cīņa pret ķēniņa vārda lietošanu Vikipēdijā nav pamatojama ar atsauci uz tezaurs.lv. Ķēniņa pārveide par &quot;karali&quot; latviešu valodā ir notikusi relatīvi nesen rusifikācijas ietekmē 19. gadsimta beigās, tāpat kā ķeizara pārveide par &quot;caru&quot;. ''Persijas ķēniņš Kīrs'' taču minēts pat Vecās derības  latviskajā versijā [https://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/ezras/Ezragr01.htm skatīt šeit] kopš 17. gadsimta, tāpēc šajā rakstā tas nav anahronisks poētisms, bet gan autentiska tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 26. jūlijs, plkst. 00.03 (EEST)
== Iekavas (04.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3453441 šis labojums] lapā [[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;section end=bracket /&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 4. augusts, plkst. 21.02 (EEST)

== [[:Attēls:Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 21.00 (EEST)
== Iekavas (25.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3464140 šis labojums] lapā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pārdaugavas Livonijas hercogiste|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Vīlandes viduslaiku pils&amp;#124;Vilian&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Tarvastas pils&amp;#124;Iarvas&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Pērnava&amp;#124;Pernava antiqua, &amp;amp; nova&amp;#93;&amp;#93;''&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 15.02 (EEST)
== Iekavas (31.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468381 šis labojums] lapā [[Zommerpāles pils]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Zommerpāles pils|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#91;&amp;#91;Jamas Zapoļskas miera līgums&amp;#124;Jamas Zapoļskas miera līgumā&amp;#93;&amp;#93; tā dēvēta par pilsnovada citadeli &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val-la&amp;#124;arx Kurslovia&amp;#125;&amp;#125;, krieviski gan kā ''Зоммерпаль'', gan kā ''Курслов'' vai ''Карслав''.
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 09.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468957 šis labojums] lapā [[Valkas vēsture]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Valkas vēsture|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Livonijas hronika&amp;#93;&amp;#93;s sadaļā par Livonijas ģeogrāfiju 1577. gadā Valka pieminēta kā ''Fiķele''&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 19.02 (EEST)
== Iekavas (15.10.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3488956 šis labojums] lapā [[Ojārs Ēriks Kalniņš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ojārs Ēriks Kalniņš|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pasaules karš&amp;#124;Otrā pasaules kara&amp;#93;&amp;#93; bēgļu gaitās. Tēvs Eižens Kalniņš bija mūziķis no &amp;#91;&amp;#91;Rīga&amp;#93;&amp;#93;s &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;miris 1968. gadā &amp;#91;&amp;#91;Čikāga&amp;#124;Čikāgā&amp;#93;&amp;#93;, māte Matilde Marija Silkalns no &amp;#91;&amp;#91;Majori&amp;#93;&amp;#93;em (mirusi 1975. gadā
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 15. oktobris, plkst. 23.02 (EEST)
== Iekavas (11.12.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3517704 šis labojums] lapā [[Vaiņodes pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vaiņodes pagasts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;1905. gada revolūcija Latvijā&amp;#124;1905. gada revolūcijas&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; laikā pagastā darbojās rīcības komiteja, tuvākās apkaimes muižās notika kalpu streiks, tika
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. decembris, plkst. 09.02 (EET)
== Iekavas (09.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3535782 šis labojums] lapā [[Čerņigovas kņazi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Čerņigovas kņazi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Livonijas—Lietuvas karš&amp;#124;Krievijas—Livonijas—Lietuvas kara&amp;#93;&amp;#93; tās pakļāva &amp;#91;&amp;#91;Maskavas lielkņazs&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;&amp;#91;Joans III&amp;#93;&amp;#93;.* Boriss Vjačeslavičs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Борис Вячеславич, (&amp;#91;&amp;#91;1077&amp;#93;&amp;#93;)* Oļegs Svjatoslavičs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Олег Святославич, (&amp;#91;&amp;#91;1078&amp;#93;&amp;#93;) - Kijevas lielkņaza Svjatoslava Jaroslaviča dēls.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 03.02 (EET)
== Iekavas (10.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3536729 šis labojums] lapā [[RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Pēc &amp;#91;Latvijas neatkarības atgūšana&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;s institūtu 1993. gadā pārdēvēja par LZA  Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 22.02 (EET)
== Iekavas (22.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3542139 šis labojums] lapā [[Udmurti]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Udmurti|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Kategorija:Pievolgas tautas&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 22. janvāris, plkst. 19.02 (EET)

== 2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2021. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā
|} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.35 (EET)

:Paldies, Edgar! Prieks kalpot Vikipēdijai. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.50 (EET)

== Stefania Turkewich ==

Hello Pirags, When you have time, could you take a look at this article: [[en: Stefania Turkewich]]?  Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine. You contributed to the [[Lesja Ukrainka]] article, and Stefania used Lesja's poem ''Mavka'' for the libretto of her opera.  If the article interests you, could you give it a start in the Latvian Wikipedia with an introductory paragraph, for ''Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022''? Thank you. [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 24. februāris, plkst. 23.01 (EET)
== Iekavas (18.07.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3655766 šis labojums] lapā [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Rolands Rikards&amp;#93;&amp;#93; (mehānika, 1942—2022), LZA&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, RTU
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 07.03 (EEST)

== Mohiļeva ==

Vai būtu iespējams uzzināt, no kurienes radusies atveidojuma forma [[Mohiļeva]]? Tā nav ne no baltkrievu, ne krievu, ne poļu valodas. -[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.08 (EEST)
: Paldies par aizrādījumu, protams, ka [[Mahiļova]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.27 (EEST)
== Iekavas (17.02.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3788447 šis labojums] lapā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* Mīlgrāvis, galastacija &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Мюльграбен'', tagad senā &amp;#91;&amp;#91;Mangaļi (stacija)&amp;#124;Mangaļu stacijas&amp;#93;&amp;#93; ēka atrodas slēgtā ostas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 17. februāris, plkst. 10.02 (EET)
== Iekavas (19.03.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3808809 šis labojums] lapā [[Jānis Blaus]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jānis Blaus|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124;      dz_vieta = &amp;#91;&amp;#91;Taurupes pagasts&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Vidzemes guberņa&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;tagad &amp;#123;&amp;#123;LAT&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 19. marts, plkst. 15.02 (EET)

== Adding info when uploading files ==
Hello! 

You should add {{tl|Information}} when you upload files like [[:Attēls:Emigrantu nams Liepājā 1912.jpg]] and fill out the information. As mentioned on [[Dalībnieka_diskusija:Pirags#Uploading_files]].

You claim that the author died more than 70 years ago and therefore the file is PD. Can you tell who the author is and when (s)he died? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.57 (EEST)
:This is an old postcard from 1912 without any information about the photographer.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST)
:: Thank you. In that case {{tl|PD-nezināms}} is better but it would be even better if lv.wiki made a template like [[:c:Template:PD-anon-70-EU]]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 17.25 (EEST)

== Mainīt vārdu ==
Sveiki!
Atvainojos par jautājumu, bet varbūt Jūs varētu pateikt kā mainīt vārdu Vikipēdijā? Paldies! --[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST)
: Diemžēl neesmu to mēģinājis, varbūt var mēģināt ar lapas pārvietošanas funkciju. Vislabāk to jautāt Vikipēdijas administratoriem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.09 (EEST)

== Skaits ==

Sveiks! Vai informācija ir precīza? Diez vai krieviem +30 000 cilvēku par diviem gadiem (2021. gadā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi) {{bar box|width=400px|float=left|title=Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/9741/download?attachment Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023.]&lt;/ref&gt;|titlebar=#ddd|bars={{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (497 403)        |red|24.1}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] '''(67 856)''' |blue|3.3}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (60 445) |violet|2.9}}
{{bar percent|[[Poļi]] (39 939)                           |black|1.9}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (23 658)                     |yellow|1.1}}
{{bar percent|Cita tautība (67 112)                       |purple|3.3}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (52 042)                       |pink|2.5}}}}[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.50 (EEST)
: tā ir atšķirība statistisko datu uzskaitē starp CSB un PMLP.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 22.07 (EEST)

== Литературный перевод статьи ==

Здравствуйте. По возможности помогите исправить грамматику [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ševčenkove&amp;oldid=3849973 статьи]. [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 15.44 (EEST)

== [[:Attēls:Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 21. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)
== Iekavas (01.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3877398 šis labojums] lapā [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Rīgas Lutera baznīca&amp;#124;Rīgas Lutera baznīcā&amp;#93;&amp;#93;, &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Rīgas Jēzus baznīca&amp;#124;Rīgas Jēzus baznīcā&amp;#93; un &amp;#91;&amp;#91;Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca&amp;#124;Rīgas Jaunajā
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 02.02 (EEST)
== Iekavas (03.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3878227 šis labojums] lapā [[Gustavs Klucis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Klucis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Mācījās &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;Vidzemes skolotāju seminārs&amp;#124;Valmieras skolotāju seminārā (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. jūlijs, plkst. 12.02 (EEST)
== Iekavas (08.08.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3897112 šis labojums] lapā [[Raimonds Pauls]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Raimonds Pauls|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&amp;#123;&lt;/span&gt;* &quot;Gan jau atvērsies sirds…:&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&quot; (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.);
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. augusts, plkst. 07.02 (EEST)

== Kannst Du vielleicht helfen? ==

Guten Tag @[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]],

an Deinen Babel-Bausteinen habe ich gesehen, dass Du gut Deutsch verstehst, das macht es einfacher, meine Bitte vorzutragen... :-)

Ich schreibe seit 8 Jahren in der deutschen WIkipedia, unter anderem interessiere ich mich für Orgeln. Im Rahmen von Recherchen über eine lettische Schachspielerin habe ich alte Zeitungen durchgeschaut und dabei gestern ganz zufällig einen [https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:126063|page:5 Artikel über eine riesige Orgel] der berühmten Firma Walcker in der Aula der Universität Riga entdeckt. Im Artikel über die Universtität steht nichts über eine Aula, auch nichts über diese Orgel. Sie soll 1937 eingebaut worden sein. 

Kannst Du vielleicht helfen, herauszufinden, ob diese Orgel noch existiert? Ein zweiter Schritt wäre, zu überlegen, ob Du jemanden kennst, der ein Foto machen könnte. Bin sehr gespannt auf Deine Antwort! Viele Grüße aus Ulm an der Donau! --[[Dalībnieks:Maimaid|Maimaid]] ([[Dalībnieka diskusija:Maimaid|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.20 (EEST)
: Es gibt ein Artikel [[Latvijas Universitātes Lielā aula]] auf Lettisch mit einem Foto.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.33 (EEST)
== Iekavas (03.09.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3909623 šis labojums] lapā [[Drabešu pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Drabešu pagasts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;sadalīja 37 vienībās 301 ha kopplatībā, &amp;#91;&amp;#91;Intu muiža&amp;#93;&amp;#93;s zemi sadalīja 5 vienībās 102 ha kopplatībā &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;muižas centru piešķīra Cēsu pareizticīgo draudzei, &amp;#91;&amp;#91;Āraišu mācītājmuiža&amp;#93;&amp;#93;s zemi sadalīja 13
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. septembris, plkst. 11.02 (EEST)
== Iekavas (18.09.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3917944 šis labojums] lapā [[Rīgas vēsturiskais centrs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rīgas vēsturiskais centrs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;04&amp;#124;&amp;#124;bez&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;lt;/ref&amp;gt; Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt; Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā (arī &amp;#91;&amp;#91;Kuldīgas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)
== Iekavas (22.10.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3939461 šis labojums] lapā [[Latgales atbrīvošana]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latgales atbrīvošana|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&quot; (1920). Kā Sarkanās armijas pretinieki parādīta Somija, Igaunija, Latvija, Polija un Rumānija.&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 22. oktobris, plkst. 22.02 (EEST)

== [[:Attēls:Marks Kremans 1903.jpg|Marks Kremans 1903.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Marks Kremans 1903.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 20. novembris, plkst. 20.01 (EET)

== 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā
|} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET)

:Paldies, tas gan ir pārsteigums. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 23.21 (EET)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Labojumi ==

Atvaino, neesmu redzējis, ka lapa nesen tika izveidota.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 12.31 (EET)

== GFDL with disclaimers ==
Hi! You have uploaded some files licensed {{tl|GFDL}} and the template had disclaimers. Disclaimers should be avoided per [[:en:Wikipedia:GFDL standardization]]. So I change the license to {{tl|GFDL-with-disclaimers}}. If you are the copyright holder please consider to remove the disclaimers by reverting the edits or ask for a bot to help. You can see the files [https://usualsuspects.toolforge.org/?language=lv&amp;project=wikipedia&amp;category=P%C4%93c%20GNU%20FDL%20licenc%C4%93ti%20att%C4%93li-with-disclaimers&amp;min_days=14&amp;badboys=Bad+Boys clicking this link]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 20.25 (EEST)

== Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone, 

We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have.

This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called &quot;regional wishlist list&quot;), and many other options.

''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.''

Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here''']

Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== [[:Attēls:Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone,

During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''.

I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== [[:Attēls:Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 6. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Čeļabinskas apgabals ==

Labdien! Puse avotu saka, ka Čeļabinskas apgabals ir Sibīrijā, puse saka, ka otrādi. It kā jau Sibīrija ir viss, kas ir aiz Urāliem, taču 90% Čeļabinskas apgabala ir šaipus Urāliem.. kā darām? Es varbūt pārsteidzos ar kategorijas Sibīrijā dzimušie noņemšanu no kategorijas Čeļabinskas apgabalā dzimušie. Kā Tu domā?

'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 8. decembris, plkst. 20.13 (EET)

== Translation request ==

Hello, Pirags.

Can you translate and upload the article about the prominent Turkish economist [[:en:Dani Rodrik]] in Latvian Wikipedia?

Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 18. decembris, plkst. 11.22 (EET)

:Hello, Pirags.

:I withdraw the request because the article [[Deni Rodriks]] has been created by another user, to whom I did not send a request.

:Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 20. decembris, plkst. 09.40 (EET)

== [[:Attēls:Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== [[:Attēls:Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== {skaitlis} (nozīmju atdalīšana) ==
{{Gada citi notikumi|1699}}
Man ir divi jautājumi:
# Kāpēc neliec starpviki saites šīm nozīmju atdalīšanas lapām &quot;{skaitlis}} (nozīmju atdalīšana)&quot;, piemēram, [[1699 (nozīmju atdalīšana)]]?
# Cik jēgpilnas ir šīs nozīmju atdalīšanas lapas? Vai viņas vajag, kamēr vēl nav paša raksta par konkrēto skaitli vai vēl kāda cita nozīme bez gada? Pašlaik uzrakstot kādu skaitli, nonākam attiecīgā rakstā par gadu, piemēram, meklējot &quot;1699&quot;, nokļūst rakstā [[1699. gads]], bet tur tad ļoti skaisti jau pašā augšā, infokastē, var ievieto veidni &lt;nowiki&gt;{{Gada citi notikumi|1699}}&lt;/nowiki&gt; (skatīt pievienoto veidni), kur būtu pieejama saite uz [[1699. gads Latvijā]], ja nu kāds tomēr vēlas uzzināti ko vairāk tieši par mūsdienu Latvijas teritorijā notikušajiem notikumiem.
Post Sciptum: Nelielas pārdomas — Latvija tika dibināta 1918. gada 18. novembrī, tāpēc pirms šī konkrētā gada nav īsti korekti lietot nosaukumā terminu Latvija, bet vispārīgi es piekrītu jau iestrādātajai struktūrai, nekas labāks nenāk prātā (nosaukums &quot;1699. gads mūsdienu Latvijas teritorijā&quot; būtu vēl trakāk) [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 20.18 (EET)

Paldies par aizrādījumu, ielikšu arī šo veidni. [[Latvijas valsts dibināšana]] gan notika 1918. gada 18. novembrī, bet Latvijas jeb [[Letija]]s jēdziens ir daudz senāks. Tikpat aplami būtu labot &quot;18. gadsimta notikumi Vācijā&quot; uz &quot;18. gadsimta notikumi Vācijas teritorijā&quot; vai  &quot;notikumi Itālijā&quot; uz &quot;notikumi Itālijas teritorijā&quot;, jo Vācijas teritoriālā identitāte taču nav radusies 1871. gadā un Itālija nav radusies 1861. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 21.18 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== Sarkanā terora un Baigā gada Latvijas upuru fotogrāfijas ==

Sveiks! Atradu [https://www.latvietis.lv/BaigaisGads/BG/lat/Lapas71_73.htm grāmatu], kurā iekļautas daudzas fotogrāfijas ar Sarkanā terora un Baigā gada upuriem Latvijā, viena no kurām Vikipēdijā jau ir [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:1941._gad%C4%81_%C4%8Dekistu_no%C5%A1auto_Latvijas_pilso%C5%86u_ekshum%C4%81cija.jpg augšupielādēta]. Varbūt vari palīdzēt ar to autorību, lai fotogrāfijas varētu augšupielādēt Vikikrātuvē un izmantot attiecīgo rakstu ilustrēšanai? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 21.49 (EEST)
: Domāju, ka autorība nav atrodama, līdzīgi kā daudzām Otrā pasaules kara fotogrāfijām. Varētu gan meklēt ar izdevniecības &quot;Zelta ābele&quot; grāmatas atsaucēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 22.43 (EEST)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== upright=1.0  ==

Esmu ievērojis, ka esi lielo bilžu cienītājs, bet man atkal tik lielas bildes traucē. Tāpēc aicinu, ievietojot bildes, nelikt pikseļus, bet izmantot ''upright=1.0''. Katrs lietotājs savās izvēlēs var uzlikt, cik lielas bildes lai rāda un tieši šis ''upright'' pielāgo. Ja vēlos lielākas bildes, tad ar upright rādīs lielākas bildes (ja būšu tā iestatījis), bet, ja vēlos mazākas, tad pie attiecīgajiem iestatījumiem rādīs mazākas. Kā piemēru varu minēt rakstu par [[ismaīlīti]]em. Tur biji ievadījis &lt;nowiki&gt;[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|400px|Fātimiju kalifāta teritorija.]]&lt;/nowiki&gt;, bet, ievadot &lt;nowiki&gt;[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|upright=1.2|[[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifāta]] teritorija]]&lt;/nowiki&gt;, bilde pielāgojas katra lietotāja uzstādījumiem (skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Isma%C4%ABl%C4%ABti&amp;curid=585552&amp;diff=4296639&amp;oldid=4183758 šo izmaiņu]). Es ievadīju upright=1.2, kas ir 120% no lietotāja uzstādījumiem, jo karte prasās detalizētāka. PS: Pie attēlu paraksta neliek punktu teikuma beigās [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 13.37 (EEST)

== [[:Attēls:Vijciema medību pils 1909.png|Vijciema medību pils 1909.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vijciema medību pils 1909.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== Citāti ==

Lai ieliktu citātus, lūdzu izmanto citātu veidnes. Mums ir divas: [[:Veidne:Citāts]] (ap citātu ir rāmis) un [[:Veidne:Quote]] (citāts bez rāmja).
{{citāts|Paldies jau iepriekš!|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}}
{{quote|Paldies jau iepriekš|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}} [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.16 (EEST)
:Man, starp citu, viņi abi bez rāmjiem rādās, tikai vienam datums kursīvā (telefonā vispār identiski). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.27 (EEST)</text>
      <sha1>m7ve9o9fey5cdrkyolevuz4ovo14qck</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tips (zooloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43643</id>
    <revision>
      <id>4301240</id>
      <parentid>3471576</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:23:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301240</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="582" sha1="n4q2deep5wxp7sxs9iqatfqdbbe5gsp" xml:space="preserve">'''Tips''' ({{val|la|phylum}}) ir [[organismu klasifikācija]]s [[taksonomija (bioloģija)|taksonomiskā vienība]]. Tips ir nākamā vienība aiz [[Valsts (bioloģija)|valsts]]. Tipu sīkāks iedalījums bioloģijā ir [[Klase (bioloģija)|klases]]. Vienību tips lieto [[Zooloģija|zooloģijā]], [[Botānika|botānikā]] šai vienībai atbilst [[Nodalījums (botānika)|nodalījums]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Taksonomiskās vienības}}

{{Bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija]]</text>
      <sha1>n4q2deep5wxp7sxs9iqatfqdbbe5gsp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nodalījums (botānika)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43647</id>
    <revision>
      <id>4301241</id>
      <parentid>3471602</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:23:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301241</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="542" sha1="033w0vzkt7vzbv4iuhwrlcmplol63jz" xml:space="preserve">'''Nodalījums''' ir [[organismu klasifikācija]]s [[taksonomija (bioloģija)|taksonomiskā vienība]], kuru lieto [[botānika|botānikā]], savukārt [[zooloģija|zooloģijā]] šai vienībai atbilst [[Tips (zooloģija)|tips]]. Nodalījums ir nākamā vienība aiz [[Valsts (bioloģija)|valsts]]. Nodalījumu sīkāks iedalījums bioloģijā ir [[klase (bioloģija)|klases]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Botānika-aizmetnis}}

{{Taksonomiskās vienības}}

[[Kategorija:Taksonomija]]</text>
      <sha1>033w0vzkt7vzbv4iuhwrlcmplol63jz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Taksonomiskās vienības</title>
    <ns>10</ns>
    <id>43648</id>
    <revision>
      <id>4301188</id>
      <parentid>3940262</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:58:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301188</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1756" sha1="ngich935ueq286o1nux8h7n5d0i61by" xml:space="preserve">{| class=&quot;navbox collapsible autocollapse&quot;
!colspan=&quot;9&quot;|{{Tnavbar-collapsible|[[Taksonomija (bioloģija)|Taksonomiskās vienības]]|Taksonomiskās vienības}}
|- style=&quot;padding:0 2% 0 2%; text-align:center;&quot;
|
|
|
|
| [[Kārta (bioloģija)|Augstākā kārta]]
| || || ||
|-
| [[Impērija (bioloģija)|Domēns/Impērija/Virsvalsts]]
| [[Tips (zooloģija)|Virstips/]][[Nodalījums (botānika)|Virsnodalījums]]
| [[Klase (bioloģija)|Virsklase]]
| 
| [[Kārta|Virskārta]]
| [[Virsdzimta]]
| [[Cilts (bioloģija)|Virscilts]]
| 
| [[Virssuga]]
|-
| '''[[Valsts (bioloģija)|Valsts]]'''
| '''[[Tips (zooloģija)|Tips]]'''/'''[[Nodalījums (botānika)|Nodalījums]]'''
| '''[[Klase (bioloģija)|Klase]]'''
| 
| '''[[Kārta|Kārta/]][[Rinda (botānika)|Rinda]]'''
| '''[[Dzimta (bioloģija)|Dzimta]]'''
| [[Cilts (bioloģija)|Cilts]]
| '''[[Ģints (bioloģija)|Ģints]]'''
| '''[[Suga]]'''
|-
| [[Valsts (bioloģija)|Apakšvalsts]]
| [[Apakštips (bioloģija)|Apakštips]]/[[Apakšnodalījums]]
| [[Klase (bioloģija)|Apakšklase]]
| [[Leģions (bioloģija)|Leģions]]
| [[Kārta|Apakškārta]]
| [[Apakšdzimta]]
| [[Cilts (bioloģija)|Apakšcilts]]
| [[Apakšģints]]
| [[Pasuga]]
|-
| [[Valsts (bioloģija)|Zars/Infravalsts]]
| [[Apakštips (bioloģija)|Infratips]]
| [[Klase (bioloģija)|Infraklase]]
| [[Kohorta]]
| [[Kārta|Infrakārta]]
| 
| 
| [[Sekcija (botānika)|Sekcija]]
| [[Infrasuga (botānika)|Infrasuga]]
|-
| 
| [[Apakštips (bioloģija)|Mikrotips]]
| [[Klase (bioloģija)|Sīkklase]]
| 
| [[Kārta (bioloģija)|Sīkkārta]]
|
|
| [[Sērija (botānika)|Sērija]]
| [[Variatāte (botānika)|Variatāte]]
|-
|
|
|
|
|
|
|
|
| [[Kultūrforma (botānika)|Kultūrforma]]
| || || ||
|}
&lt;noinclude&gt;


[[Kategorija:Navigācijas veidnes]]


&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ngich935ueq286o1nux8h7n5d0i61by</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vēstnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43696</id>
    <revision>
      <id>4301413</id>
      <parentid>3529592</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T05:59:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>diplomātija -&gt; diplomāts</comment>
      <origin>4301413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2873" sha1="gcfatx3e3khgqelakj1rd5s8kxw3w9p" xml:space="preserve">[[Attēls:Ministru prezidents un Dānijas vēstnieks (4926309518).jpg|250px|thumb|[[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Latvijas Republikas Ministru prezidenta]] [[Valdis Dombrovskis|Valda Dombrovska]] tikšanās ar [[Dānijas Karaliste]]s vēstnieku Latvijā Ufi Oto Volfhekelu (''Uffe Otto Wolffhechel'')]]

'''Vēstnieks''' ir oficiāls [[diplomāts]] kādā ārvalstī vai starptautiskā organizācijā, kas darbojas kā oficiāls savas valsts pārstāvis attiecīgajā ārvalstī vai organizācijā. Vēstnieks parasti strādā ārvalsts [[galvaspilsēta|galvaspilsētā]]. Šī ārvalsts parasti atļauj vēstniekam kontrolēt īpašu teritoriju, sauktu par [[vēstniecība|vēstniecību]]. Šī teritorija un darbinieki ir aizsargāti ar diplomātisko neaizskaramību un tos saista vēstniecības pārstāvētās valsts likumi.

== Diplomātisko pārstāvju pakāpes (1815) ==
Saskaņā ar 1815. gada [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] pieņemto diplomātisko attiecību reglamentu diplomātiskie pārstāvji bija sadalīti vairākās pakāpēs:
# vēstnieks ({{val-fr|l’Ambassadeur}}), kurš bija savas valsts vadītāja tiešs pārstāvis otrajā valstī,
# ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs (''envoyé extraordinaire et ministre plénipotentiaire''), kurš pārstāvēja savas zemes intereses un informēja savu valdību par šīs valsts ārpolitisko un iekšpolitisko situāciju.&lt;ref name=&quot;Buka&quot;&gt;[http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/43-78-VESTURE-Buka-Sutnieciba.pdf  L. Buka. Latvijas sūtniecība Vašingtonā (1919–1940)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909140335/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/43-78-VESTURE-Buka-Sutnieciba.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }} žurnāls &quot;Latvijas Arhīvi&quot; (2002)&lt;/ref&gt;

=== Latvijas diplomātu pakāpes (1922-1940) === 
Saskaņā ar 1922. gadā Latvijas valdības apstiprinātajiem Noteikumiem par dienestu Ārlietu ministrijā diplomātiski konsulārais dienests dalījās sešās pakāpēs:

# I šķiras ārkārtējie sūtņi un pilnvarotie ministri, 
# II šķiras sūtņi un pilnvarotie ministri, rezidējošie ministri, departamentu direktori, ministru kabineta šefs, ģenerālkonsuli, 
# pilnvarotie lietveži (''chargé d'affaires''), sūtniecības padomnieki, nodaļu vadītāji, I šķiras konsuli, 
# I šķiras sekretāri, II šķiras konsuli, 
# II šķiras sekretāri, vicekonsuli, 
# atašeji, konsulārie aģenti. 
Visi pārējie ierēdņi, arī III šķiras sekretāri, piederēja pie tehniskā dienesta kā valsts civildienesta darbinieki.&lt;ref name=&quot;Buka&quot;/&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.embassypages.com/ EmbassyPages.com — Vēstniecības un konsulāti visā pasaulē]

{{politika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valsts profesijas]]
[[Kategorija:Diplomātija]]</text>
      <sha1>gcfatx3e3khgqelakj1rd5s8kxw3w9p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Palatāls nazāls līdzskanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43948</id>
    <revision>
      <id>4301398</id>
      <parentid>2424209</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:51:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5587" sha1="48pupj0zdbao22c3k0dro5sbq09bjt2" xml:space="preserve">{{Infobox IPA|ipa-number=118|ipa=626|unicode=U+0272|ipa-image=Xsampa-J.png|xsampa=J|kirshenbaum=n^|sound=palatal nasal.ogg}}
[[Attēls:IPA Ņukši.svg|190px|thumb|Palatāls nazāls līdzskanis &quot;'''ņ'''&quot; apdzīvotās vietas nosaukumā ''[[Ņukši]]''.]]
Balsīgs '''palatāls nazāls līdzskanis''' sastopams apmēram 35% Pasaules [[Mutvārdu valoda|mutvārdu valodu]]. [[IPA|Starptautiskā fonētiskā alfabēta]] simbols šai skaņai ir ['''{{IPA|ɲ}}'''], attiecīgais [[X-SAMPA]] simbols ir &lt;tt&gt;J&lt;/tt&gt;. IPA simbols ir veidots mazajam burtam ''n'' pievienojot pa kreisi pagrieztu apakšējo &quot;asti&quot;. Simbolu {{IPA|[ɲ]}} nedrīkst jaukt ar [[retroflekss nazāls līdzskanis|retrofleksa nazāla līdzskaņa]] simbolu {{IPA|[ɳ]}}, vai [[velārs nazāls līdzskanis|velāra nazāla līdzskaņa]] simbolu {{IPA|ŋ}}.

Latviešu valodā palatālais nazālais līdzskanis {{IPA|ɲ}} (saukts arī '''vidējs mēlenis, nazāls slēdzenis, skanenis''') tiek attēlots ar burtu &quot;'''ņ'''&quot;.

== Raksturojums ==

Palatāla nazāla līdzskaņa raksturojumi:

* Pēc [[Artikulācijas veids|artikulācijas veida]] tas ir [[slēdzenis]]; balss traktā tiek noslēgta gaisa plūsma. 
* Pēc [[artikulācijas vieta]]s tas ir [[palatāls līdzskanis]]; tiek artikulēts ar [[mēle]]s vidējo daļu pret cietajām [[Aukslējas|aukslējām]], 
* Pēc [[fonācija]]s tas ir balsīgs; artikulācijas laikā balss saites vibrē. 
* Tas ir [[nazāls līdzskanis]]; gaiss plūst caur degunu.
* Tas ir [[centrāls līdzskanis]]; gaiss plūst pāri [[mēle]]s vidum, nevis tās malām.
* Pēc [[Gaisa plūsmas mehānisms|gaisa plūsmas mehānisma]] tas ir [[Pulmoniskā ekspirācija|ekspiratorisks]]; gaisa plūsma tiek virzīta uz āru ar plaušu palīdzību.

== Piemēri ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! colspan=&quot;2&quot;|Valoda !! Ortogrāfija !! IPA !! Tulkojums
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Albāņu valoda|albāņu]]||align=&quot;center&quot;|  '''''nj'''ë''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[ɲə]}}||align=&quot;center&quot;|  viens 
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Čehu valoda|čehu]] ||align=&quot;center&quot;|  ''ků'''ň'''''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[kuːɲ] }}||align=&quot;center&quot;|  zirgs
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Dinkas valoda|dinka]] ||align=&quot;center&quot;|  {{Unicode|'''''ny'''ɔt''}} ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[ɲɔt] }}||align=&quot;center&quot;|  ļoti  
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Franču valoda|franču]] ||align=&quot;center&quot;|  ''monta'''gn'''e''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[mɔ̃taɲ] }}||align=&quot;center&quot;|  kalns
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Galisiešu valoda|galisiešu]]||align=&quot;center&quot;|  ''a'''ñ'''o''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[ˈaɲo] }}||align=&quot;center&quot;|  jērs  
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Grieķu valoda|grieķu]] ||align=&quot;center&quot;|  Πρωτοχρο'''νι'''ά  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[pro̞to̞xro̞ˈɲa] }}||align=&quot;center&quot;|  Jaungada diena
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Horvātu valoda|horvātu]]||align=&quot;center&quot;|  ''ko'''nj'''''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[koɲ] }}||align=&quot;center&quot;|  zirgs  
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Indonēziešu valoda|indonēziešu]]||align=&quot;center&quot;|  ''ba'''ny'''ak'' ||align=&quot;center&quot;|{{IPA|[baɲak]}}  ||align=&quot;center&quot;|  daudz 
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Itāļu valoda|itāļu]] ||align=&quot;center&quot;|  ''ba'''gn'''o''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[baɲɲo] }}||align=&quot;center&quot;|  pirts
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Kataloņu valoda|kataloņu]]||align=&quot;center&quot;|  ''ba'''ny'''''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[baɲ]}}||align=&quot;center&quot;| pirts
|-
| align=&quot;center&quot;| [[Norvēģu valoda|norvēģu]] ||align=&quot;center&quot;|  ziemeļu [[dialekts]] || align=&quot;center&quot;|  ''va'''nn''''' ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[vɑɲː] }}||align=&quot;center&quot;|  ūdens
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[oksitāņu valoda|oksitāņu]] ||align=&quot;center&quot;|  ''Polo'''nh'''a''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[puˈluɲo]}}||align=&quot;center&quot;|  Polija  
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Poļu valoda|poļu]] ||align=&quot;center&quot;|  ''sło'''ń''''' ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[swɔɲ] }}||align=&quot;center&quot;|  zilonis
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Portugāļu valoda|portugāļu]] ||align=&quot;center&quot;|  ''a'''nh'''o''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[ˈɐɲu] }}||align=&quot;center&quot;|  jērs
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Serbu valoda|serbu]] ||align=&quot;center&quot;|  ко'''њ'''/''ko'''nj''''' ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[koɲ] }}||align=&quot;center&quot;|  zirgs 
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Skotu gēlu valoda|skotu gēlu]] ||align=&quot;center&quot;|  ''sei'''nn'''''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[ʃeiɲ] }}||align=&quot;center&quot;|  dziedāt  
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Slovāku valoda|slovāku]]||align=&quot;center&quot;|  ''peče'''ň''''' ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[ˈpɛtʃɛɲ] }}||align=&quot;center&quot;|  aknas  
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Spāņu valoda|spāņu]] ||align=&quot;center&quot;|  ''ense'''ñ'''ar'' ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[e̞nse̞ˈɲar]}}||align=&quot;center&quot;| mācīt
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Ungāru valoda|ungāru]] ||align=&quot;center&quot;|  ''lá'''ny'''''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[laːɲ]}} ||align=&quot;center&quot;|  meitene
|-
| colspan=&quot;2&quot; align=&quot;center&quot;| [[Vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] ||align=&quot;center&quot;|  '''''nh'''ai''  ||align=&quot;center&quot;|  {{IPA|[ɲaɪ] }}||align=&quot;center&quot;|  košļāt
|}

== Atveidošana latviešu valodā ==
Latviešu valodā {{IPA|[ɲ]}} atveidojams ar burtu &quot;'''ņ'''&quot;.

== Ārējās saites ==
* [http://web.phonetik.uni-frankfurt.de/upsid_info.html UCLA Phonological Segment Inventory Database (UPSID)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080922192837/http://web.phonetik.uni-frankfurt.de/upsid_info.html |date={{dat|2008|09|22||bez}} }} (angļu val.)

&lt;!-- {{Consonants}} --&gt;

[[Kategorija:Līdzskaņi]]</text>
      <sha1>48pupj0zdbao22c3k0dro5sbq09bjt2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jāzeps Grosvalds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47847</id>
    <revision>
      <id>4301435</id>
      <parentid>4059008</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:21:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11422" sha1="elqokjv9yx0c9l0wab3n2qb8hbtce99" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Jāzeps Grosvalds
| image         = grosvalds.jpg
| imagesize     = 200px
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dat|1891|04|24}}
| location      = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}}
| deathdate     = {{dat|1920|02|01}}
| deathplace    = {{vieta|Francija|Parīze}}
| nationality   = [[latvieši|latvietis]]
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = [[Postimpresionisms]], [[modernisms]]
| famous works  = 
| patrons       =
| awards        =
}}

'''Jāzeps Grosvalds''' (dzimis [[1891]]. gada 24. aprīlī Rīgā, miris [[1920]]. gada 1. februārī Parīzē) bija latviešu mākslinieks, strēlnieks, viens no modernisma aizsācējiem latviešu glezniecībā.
Darbojās mākslinieku pulciņā &quot;[[Zaļā puķe]]&quot; un [[Rīgas mākslinieku grupa|Rīgas mākslinieku grupā]], pārsvarā gleznoja portretus. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] gados kā viens no pirmajiem pievērsās latviešu bēgļu un strēlnieku tematikai. Radījis tematisku gleznu ciklus &quot;Bēgļi&quot; (1915 - 1917), &quot;Latviešu strēlnieki&quot; (1916 - 1917) un &quot;Austrumu ciklu&quot; (1918 - 1919).

== Dzīvesgājums ==

=== Izcelsme ===
Jāzeps Grosvalds, draugu vidū dēvēts par ''Džo'', dzimis [[1891]]. gadā Rīgas [[advokāts|advokāta]] [[Frīdrihs Grosvalds|Frīdriha Grosvalda]] ģimenē. Jāzepa bērnības un jaunības materiālie apstākļi bija lieliski. 
Sekojot pilsonības aprindās pieņemtajiem standartiem, viņš no mazām dienām apguva svešvalodas, klavierspēli, vingroja, apmeklēja pirmsģimnāzijas Langermaņa skolu, mācījās zīmēt un gleznot. Pēc tam mācības Rīgas pilsētas ģimnāzijā, kur viņš no [[1901]]. līdz [[1909]]. gadam apguva senās un jaunās valodas, vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, fiziku un matemātiku.

=== Ceļojumu laiks ===
Vecāki Jāzepam piešķīra līdzekļus un atļāva [[1909]]. gada oktobrī doties uz [[Berlīne|Berlīni]], kur viņu sagaidīja vecākais brālis [[Oļģerts Grosvalds]], kas tur studēja filoloģiju. Berlīnē Jāzepam bija iespēja apmeklēt vācu [[māksla]]s vēsturnieku, grafikas speciālistu Kurtu Glāzeru, kura dzīvoklī viņš redzēja [[Vinsents van Gogs|van Goga]] darbu oriģinālus, [[Manē]] ofortus un “pirmklasīgus [[Anrī de Tulūzs-Lotreks|Tulūz-Lotrekus]]”. [[1909]].-[[1910]]. gadā viņš mācījās gleznošanu Minhenē pie Š. Holloši.
[[1910]]. gadā Grosvaldu pirmo reizi pieminēja &quot;Rīgas avīžu&quot; recenzijās par 1. latviešu mākslas izstādi. Kritika bija visai labvēlīga, kaut arī tajā laikā bija pieņemts recenzijās aplūkot pazīstamo, apritē esošo mākslinieku darbus, nevis debitantus.
[[1911]]. gadā viņam bija jāveic obligātais dienests ķeizara Aleksandra III 3. Smoļenskas ulānu pulkā, kas bāzējās [[Vilkavišķi|Vilkavišķos]] Lietuvā.

Pēc tam Grosvalds līdz [[1914]]. gadam mācījās Parīzē privātajās akadēmijās pie K.van Dongena, Š.Gerēna u.c., kubistu skolā ''La Palette''. Parīze viņam šķita lieliska, izsmalcināta un reizē ļoti cilvēciska, publika uz ielām un kafejnīcās — daudzveidīga un interesanta, sievietes — apburošas. [[1913]]. gada pavasarī viņš apmeklēja t.s. Parīzes latviešu pulciņu, taču tās bija tikai epizodes. Tautieši, kas pulcējās šajos saietos, Jāzepam šķita sveši: “Kad tīri atklāti sevi aplūkoju, tad nejūtu nekādas īsti tautiskas sajūtas un nekā kopēja ar šiem ļaudīm. Vai tā varbūt tikai jaunības parādība?” Kādā vēstulē brālim Jāzeps konstatēja: “Kas attiecas uz mūsu tautiešiem, tad tie ir un paliek visur tie paši, t.i. cilvēki ar slinku inteliģenci un neveiklām formām, kas nemāk būt laipni, pat ja viņi to grib”.
Aprīļa beigās Jāzeps pameta Parīzi, uz brīdi iegriezās Rīgā, uz kuru vairs neraudzījās kā uz miegainu provinces mazpilsētiņu, bet sajūsminājās par krasajām pārmaiņām pilsētas veidolā un aizvien straujāko sociālo dzīvi, taču jau augusta beigās kopā ar brāli Oļģertu devās ceļojumā pa [[Spānija|Spāniju]]. [[1914]]. gada pavasarī [[hepatīts|aknu iekaisuma]] dēļ Jāzepam nācās pamest Parīzi un doties ārstēties uz [[Karlsbāde|Karlsbādi]], īsi pirms Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gada jūnijā viņš atgriezās Rīgā.

=== Izstādes Rīgā ===
Jau [[1913]]. gada sākumā 2. latviešu mākslas izstādē [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jaunsudrabiņš]], vērtējot Grosvalda ainavas, sprieda, ka autors “atrodas zem stipra franču [[Modernisms|modernistu]] iespaida”, bet [[Jūlijs Madernieks]] savā recenzijā saistībā ar Grosvalda darbiem min Andrē Derēnu. Kļaviņš norāda, ka “no mūsdienu viedokļa šādi raksturojumi ir apšaubāmi, jo izstādē bija skatāmas Grosvalda [[1911]]. gada Dienvidfrancijas ainavas, kurās, spriežot pēc zināmām, viņš vēl nepārkāpj postimpresionistiskās mākslas robežas; tomēr jāpieņem, ka ap viņu jau toreiz it kā vēdīja modernisma gaisotne, jo jebkuras atšķirības no [[Rīga]]s izstāžu glezniecības tika traktētas kā “[[Parīze]]s novatoriskie ieguvumi”.&lt;ref&gt;Eduards Kļaviņš. &quot;Džo, Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla&quot;. Neputns, Rīga, 2006&lt;/ref&gt;

Rīgā Grosvalds iestājās &quot;Latviešu mākslas veicināšanas biedrībā&quot;, izstādīja savus darbus 4. latviešu mākslas izstādē un palīdzēja iekārtot Voldemāra Matveja piemiņas izstādi. Paša Jāzepa darbi guva ievērību un izraisīja interesi. No minētajai izstādei piedāvātajām gleznām 3 netika pieņemtas. Palīdzot T.Zaļkalnam iekārtot [[Voldemārs Matvejs|V.Matveja]] izstādi, viņš iepazinās vēl ar dažiem citiem palīgiem: jaunajiem māksliniekiem [[Konrāds Ubāns|Konrādu Ubānu]], [[Valdemārs Tone|Valdemāru Toni]] un [[Kārlis Johansons|Kārli Johansonu]]. Tā radās jauno modernistu kopa, kuru latviešu mākslas vēsturē pazīst kā [[Zaļā puķe (biedrība)|“Zaļo puķi”]].

=== Pirmais pasaules karš ===
[[Attēls:Grosvalds - White Crosses.JPG|thumb|right|280px|Baltie krusti (1916).]]
[[Pirmais pasaules karš]] pārtrauca Grosvalda aktīvu piedalīšanos mākslas dzīvē. 1915. gadā viņš kā kavalērijas virsnieks tika mobilizēts [[Krievijas Impērija]]s armijā, iestājās [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā]], kur komandēja jātnieku izlūku nodaļu. Šajā laikā viņš gleznoja skatus no bēgļu un strēlnieku dzīves.
 
1917. gadā viņu nosūtīja palīgā frančiem uz Rietumu fronti un tai pašā gadā iestājās [[Britu impērija]]s armijā. 1918. gadā leitnants, vēlāk virsleitnants un politiskais adjutants Grosvalds piedalījās angļu ekspedīcijas karagājienā cauri Arābijai uz Persiju un Kaukāzu. Par nopelniem Pirmajā pasaules karā tika apbalvots ar Krievijas ordeņiem un Britu impērijas ''Military Cross''.

1918.-1919. gadā Grosvalds uzgleznoja vairākus simtus [[Mezopotāmija]]s un [[Senā Persija|Persija]]s (tagad - [[Irāka]] un [[Irāna]]) skatu.

1919. gada vasarā Jāzeps Grosvalds demobilizējās un aizstāja savu vecāko brāli [[Oļģerts Grosvalds|Oļģertu Grosvaldu]] kā Latvijas delegācijas sekretārs [[Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]]. No 1919. gada decembra viņš turpināja strādāt Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā Parīzē. 
Miris no [[Spāņu gripa]]s 1920. gada 1. februārī Parīzē, kur urna ar viņa pelniem glabājās [[Perlašēza kapsēta]]s kolumbārijā. 1925. gadā pārapbedīts Rīgas [[Lielie kapi|Lielajos kapos]].

== Personības raksturojums ==
[[1912]]. gadā, rezumējot dienestā piedzīvoto [[Lietuva]]s laukos, viņš atzīmēja: “nemaz nemīlu lauku dzīvi un esmu īsts pilsētnieks”. Jau izgājiens pastaigā pa [[Latgales apkaime|Maskavas forštati]] bija piedzīvojums, nemaz nerunājot par [[Jāņi|Jāņu]] svinēšanu brīvā dabā vai izbraucieniem uz [[Jūrmala|Edinburgu (Dzintariem)]]. 
Līdz ar to atšķirībā no Purvīša-Rozentāla-Madernieka paaudzes, Grosvaldam nevajadzēja ne pūlēties kādam pierādot ar savu izturēšanos, manierēm un vērtībām, ka ir līdzvērtīgs pilsētas buržuā slānim, nedz arī tērēt laiku izmisīgi meklējot pašidentifikācijas pieturas punktus idealizētajā zemniecībā un lauku ainavā. Viņš jau no paša sākuma orientējās uz kultūru kā tādu, un ja nu kas pusaudža gados viņu uztrauca, tad tikai tas, ka jutās tomēr vēl par seklu, par prastu — tomēr tikai trešā paaudze pilsētā. 
Par savu draugu Ludvigu Kerkoviusu, kurš nāca no senas Rīgas [[Patricieši|patriciešu]] [[klans|dzimtas]], Grosvalds izsacījās: “šādiem cilvēkiem [[kultūra]] gadsimtiem jau ir asinīs. Man, advokāta dēlam, tā ir pietiekami smagi jāizcīna. … Mans [[ciltskoks]] ved mani caur vecvectēvu, kādu [[Vagars|vagaru]], uz smacīgu zemnieku būdu, kur labajiem senčiem nebija īpaši izcila kultūra.”

== Darbi ==
Grosvalda darbi publicēti žurnālos &quot;Jugend&quot;, &quot;L'Esprit&quot;, viņš ilustrējis vairākas latviešu grāmatas. 
Viņa darbi piedalījās mākslas izstādēs:
* Latviešu mākslas veicināšanas biedrības izstādēs Rīgā (1910, 1912, 1914)
* Latviešu mākslas veicināšanas biedrības izstādē Pēterburgā (1915)
* Latviešu mākslas veicināšanas biedrības izstādē Maskavā (1916) 
* Neatkarīgo salonā Parīzē (1920)
* Atstāto darbu piemiņas izstādē Rīgā (1924-1925)
* Rīgas mākslinieku grupas izstādēs (1920, 1930)
* Izstādē Stokholmā (1928)

2005. gadā Latvijas Nacionālajā muzejā tika izveidota Jāzepa Grosvalda memoriālā kolekcija. Šobrīd kolekcijā ir 2483 vienības.

== Bibliogrāfija ==
{{commonscat|Jazeps Grosvalds|Jāzeps Grosvalds}}
* Grosvalda piemiņas izstādes (14.12.1924.-18.1.1925.) katalogs
* &quot;Ilustrētas žurnāls&quot; nr. 51-52, 1924. 
* B. Vipers. &quot;Jāzeps Grosvalds&quot;. Rīga, 1938 
* J. Soikāns. Jāzeps Grosvalds. &quot;Latvju Māksla&quot;, 1971, Nr. 3.
* J. Siliņš. Latvijas māksla 1800 - 1914, I. Stokholma, 1988 
* Latvijas mākslas vēsture. Pētergailis, Rīga, 2004
* Eduards Kļaviņš. &quot;Džo, Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla&quot;. Neputns, Rīga, 2006

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Attēlu galerija ==

&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;160px&quot; heights=&quot;160px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Grosvalds_Venecija_Lielais_kanals.jpg|Venēcija. Lielais kanāls (1910).
Attēls:Grosvalds_Teatri.jpg|Teātrī (ap 1911-1914).
Attēls:Grosvalds_Segovia.jpg|Segovija (no Spānijas ceļojuma, 1913).
Attēls:Sieviete ar vedekli grosvalds.jpg|Sieviete ar vēdekli (1914).
Attēls:Grosvalds_Triju makslinieku portrets.jpg|Triju mākslinieku portrets (1915).
Attēls:Grosvalds-Vecais_beglis.jpg|Vecais bēglis (1917).
Attēls:Grosvalds - A Street in Baghdad.JPG|Bagdādes iela (1918).
Attēls:Grosvalds - Oriental Landscape.JPG|Austrumu ainava (1918).
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

{{Latvijas kultūras kanons}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grosvalds Jāzeps}}
[[Kategorija:1891. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1920. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgas mākslinieku grupas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latviešu strēlnieki]]
[[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]
[[Kategorija:No spāņu gripas mirušie]]</text>
      <sha1>elqokjv9yx0c9l0wab3n2qb8hbtce99</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kofi Annans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49454</id>
    <revision>
      <id>4301414</id>
      <parentid>4123219</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T05:59:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>diplomātija -&gt; diplomāts</comment>
      <origin>4301414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5657" sha1="eb9mkrwhxhmkqwt2jf6xcmw9d8t1m2n" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Kofi Annans
| vārds_orģ           = ''Kofi Annan''
| attēls              = Kofi Annan2 2007 04 20.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = Kofi Annans 2007. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[ANO ģenerālsekretārs]]
| term_sākums         = {{dat|1997|1|1|N}}
| term_beigas         = {{dat|2006|12|31|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Butross Butross-Gali]]
| pēctecis            = [[Pans Kimuns]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1938|4|8}}
| dzim_vieta          = Kumasi, Zelta krasts (Britu kolonija) (pašlaik {{vieta|Gana|Kumasi}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{Miršanas datums un vecums|2018|8|18|1938|4|8}}
| mir_vieta           = [[Berne]], {{CHE}}
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
* Titi Alakija (1965–1970. gadu beigas, šķīrušies)
* Nane Marija Annana (no 1984. gada)
| bērni               = 3
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = [[protestantisms]]
| paraksts            = Kofi Annan Signature.svg
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Kofi Ata Annans''' ({{val|en|Kofi Atta Annan}}; dzimis {{Dat|1938|4|8}}, miris {{dat|2018|8|18}}) bija [[Gana|ganiešu]] izcelsmes [[diplomāts]], no 1997. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim (2 termiņus) viņš bija [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[ANO ģenerālsekretārs|ģenerālsekretārs]].

2001. gadā Kofi Annans (kopā ar ANO) saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 2001 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2001/}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Kofi Annans dzimis 1938. gada 8. aprīlī [[Kumasi]], britu Zelta krasta kolonijā (tagadējā Ganā). Annana ģimene piederēja pie vietējās [[aristokrātija]]s, jo abi viņa vectēvi bija cilšu [[virsaitis|virsaiši]].

Studiju gaitas Kofi Annans uzsāka Ganas Tehniskajā [[universitāte|universitātē]], bet vēlāk studijas turpināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1961. līdz 1962. gadam Annans apguva ekonomiku [[aspirantūra|aspirantūrā]] [[Ženēva]]s Starptautisko problēmu pētījumu institūtā. Vēl desmit gadus vēlāk Annanam tika piešķirta Slona [[stipendija]] studijām [[Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts|Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā]], un tur viņš ieguva [[maģistra grāds|maģistra grādu]] vadības zinībās.

Kofi Annans bija precējies ar [[Zviedrija|zviedru]] juristi un mākslinieci Nani Mariju Annanu. Iepriekšējā laulība ar [[Nigērija|nigērieti]] Titi Alakiju tika šķirta 1983. gadā. Viņam bija arī pameita, kura dzimusi Nanes Marijas pirmajā laulībā.

== Darbība ANO ==

=== Karjeras sākums ===

1962. gadā Annans uzsāka darbu ANO [[Pasaules Veselības Organizācija|Pasaules Veselības Organizācijā]] un kopš tā laika pastāvīgi strādāja dažādās ANO struktūrās un amatos [[Etiopija|Etiopijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Ēģipte]], ASV un citur.

Annans ir bijis ANO ģenerālsekretāra palīgs programmu plānošanā, budžeta un finanšu lietās, ANO inspektors. 1993. gada 1. martā Annans kļuva par ANO ģenerālsekretāra vietnieku miera uzturēšanas operācijās. Pēc tam viņš bija speciālais ANO pārstāvis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un speciālais sūtnis [[NATO]]. 1996. gadā viņš atkārtoti ieņēma ANO ģenerālsekretāra vietnieka amatu.

Šajā laika periodā tikai divus gadus Annans nebija saistīts ar ANO: no 1974. līdz 1976. gadam viņš bija izpilddirektora Ganas tūrisma attīstības kompānijā un vienlaikus arī valdes loceklis tajā, kā arī Ganas tūrisma padomes darbinieks.

=== ANO ģenerālsekretārs ===

Kofi Annans bija [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[ANO ģenerālsekretāri|ģenerālsekretārs]] divus amata termiņus — no 1997. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

Annans īpašu uzmanību veltīja ekonomikas attīstības jautājumiem. 2000. gada septembrī Kofi Annans rīkoja vienu no nozīmīgākajiem forumiem ANO vēsturē: [[Tūkstošgades sammits|Tūkstošgades sammitu]]. Tajā piedalījās valstu līderi no vairāk nekā 1500 [[reģions|reģioniem]] un [[valsts|valstīm]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/2001/annan-bio.html Kofi Annana biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Butross Butross-Gali]] | virsraksts = [[ANO ģenerālsekretārs]] | periods = [[1997]]—[[2006. gads|2006]] | pēc = [[Pans Kimuns]]}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = [[Kims Tedžuns]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = [[2001. gads|2001]]&lt;br /&gt;kopā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]| pēc = [[Džimijs Kārters]]}}
{{kastes beigas}}
{{Nobela miera prēmijas laureāti}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Annans, Kofi}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ANO ģenerālsekretāri]]
[[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]]
[[Kategorija:Ganas cilvēki]]
[[Kategorija:2018. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>eb9mkrwhxhmkqwt2jf6xcmw9d8t1m2n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vestfālenes miera līgums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49837</id>
    <revision>
      <id>4301415</id>
      <parentid>4211066</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T06:00:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>diplomātija -&gt; diplomāts</comment>
      <origin>4301415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7098" sha1="igjkbqyjmtsb0cnherh70wgphd9ijrj" xml:space="preserve">[[Attēls:Westfaelischer Friede in Muenster (Gerard Terborch 1648).jpg|200px|thumb|Spānijas un Nīderlandes līguma parakstīšana [[Minstere]]s rātsnamā 1648. gada 15. maijā]]

[[Attēls:Peace of Westphalia, Treaty of Osnabrück.jpg|200px|thumb|[[Osnabrika]]s miera līguma parakstu lapa ar Svētās Romas impērijas un Zviedrijas karalistes pārstāvu parakstiem un zīmogiem]]

Ar terminu '''Vestfālenes miera līgums''' saprot trīs [[1648]]. gadā [[latīņu valoda|latīniski]] rakstītus un [[Vestfālene]]s pilsētās [[Osnabrika|Osnabrikā]] un [[Minstere|Minsterē]] noslēgtus miera līgumus, kas izbeidza [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu karu]] un [[Astoņdesmit gadu karš|Astoņdesmit gadu karu]] (Nīderlandes sacelšanos). Līguma rezultātā tika atzīta [[Nīderlande]]s un [[Šveice]]s suverenitāte, [[Zviedrija]] un [[Francija]] ieguva atsevišķus valdījumus vācu zemēs.

Līgumu parakstīja [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Ferdinands III (Svētā Romas impērija)|Ferdinanda III]] un [[Spānija]]s pārstāvji no vienas karojošās puses, un [[Zviedrija]]s, [[Francija]]s, [[Nīderlande]]s pārstāvji no otras puses, kā arī abu pušu sabiedrotie no vairākām [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā esošajām zemēm un brīvpilsētām (''freie Reichsstadt'').

== Sistēmas pamatprincipi ==
Vestfālenes miera līgumi stiprināja valstu [[Suverenitāte|suverenitātes principu,]] kas nozīmēja, ka katras valsts iekšējie jautājumi tiek lemti bez ārējas iejaukšanās. Šie principi mainīja Eiropas politisko ainu, ieviešot ideju par valsts teritoriālo nedalāmību un suverenu starptautisko dalībnieku esamību. Šie līgumi arī stiprināja tiesisko pamatu reliģiskai tolerancei, jo īpaši attiecībā uz [[Kristieši|kristiešu konfesijām,]] ļaujot valstu valdniekiem izvēlēties savas teritorijas dominējošo konfesiju.

== Līgumi ==
Ilgstošu diplomātisku sarunu rezultātā tika noslēgti trīs atsevišķi līgumi, ko vēlāk sāka uzskatīt par Vestfālenes miera līguma sastāvdaļām:
* 1648. gada 15. maija [[Minsteres miera līgums]] starp [[Spānija|Spānijas impēriju]] un Nīderlandes Septiņu Republiku Savienību (jeb Nīderlandes Republiku),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://beeldbank.nationaalarchief.nl/na:col1:dat515773|title=Minsteres līguma oriģinālais teksts|publisher=beeldbank.nationaalarchief.nl|access-date={{dat|2018|12|29||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090220202519/http://beeldbank.nationaalarchief.nl/na:col1:dat515773|archivedate={{dat|2009|02|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* [[1648]]. gada  [[24. oktobris|24. oktobra]] Osnabrikas miera līgums ({{val-la|Instrumentum Pacis Osnabrugensis}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/finde/langDatensatz.php?urlID=740&amp;url_tabelle=tab_quelle|title=Osnabrikas līguma vāciskais tulkojums no latīņu oriģināla|publisher=lwl.org|accessdate=29. decembris 2018}}&lt;/ref&gt; starp Svētās Romas impērijas ķeizara un Zviedrijas karalienes pārstāvjiem, kā arī viņu sabiedrotajiem,
* [[1648]]. gada  [[24. oktobris|24. oktobra]] Minsteres miera līgums ({{val-la|Instrumentum Pacis Monasteriensis}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lwl.org/westfaelische-geschichte/portal/Internet/finde/langDatensatz.php?urlID=741&amp;url_tabelle=tab_quelle|title=Minsteres līguma vāciskais tulkojums no latīņu oriģināla|publisher=lwl.org|accessdate=29. decembris 2018}}&lt;/ref&gt; starp Svētās Romas impērijas ķeizara un Francijas karaļa pārstāvjiem, kā arī viņu sabiedrotajiem.

== Sistēmas dalībnieki ==
Galvenie dalībnieki bija [[Svētā Romas impērija]], [[Francija]], [[Zviedrija]], [[Spānija]] un [[Nīderlande]]. Katra no šīm valstīm meklēja savu ģeopolitisko un ekonomisko interešu aizsardzību. Francija un Zviedrija vēlējās ierobežot [[Hābsburgu dinastija|Hābsburgu dinastijas]] ietekmi, kas valdīja gan [[Romas impērija|Svētajā Romas impērijā]], gan Spānijā. Tāpat Nīderlande izcīnīja savu neatkarību no Spānijas, kas tika oficiāli atzīta ar līgumu palīdzību.

==== Galvenie līguma dalībnieki ====

* Svētās Romas impērijas imperators [[Ferdinands III]] pārstāvēja impēriju.
* Francija un Zviedrija, kā arī to sabiedrotie prinči no Svētās Romas impērijas.
* Spānija un Nīderlandes Republika, kas noslēdza atsevišķu miera līgumu.

==== Nozīmīgas delegācijas ====

* Franciju pārstāvēja [[Henrijs II Plantagenets|Henrijs II]] no Orleānas, Longvilas hercogs.
* Zviedriju pārstāvēja grāfs Johans Oksenšērna.
* Svētās Romas impērijas intereses aizstāvēja grāfs Maksimilians fon Trautmanzdorfs.
* Spānijas delegāciju vadīja Gaspars de Brakamonte i Gusmans.

== levērojamākās personības ==
Līguma sarunās piedalījās daudzas nozīmīgas vēsturiskas figūras, tostarp papildus politiskajiem līderiem arī diplomāti un militārpersonas. Francijas [[Mazarīni|kardināls Mazarīni]] un Zviedrijas kanclers Aksels Uksenšērna spēlēja izšķirošu lomu sarunās, kas veicināja savu valstu intereses. Šīs figūras izmantoja sarunas kā platformu, lai stiprinātu savu valstu ārpolitisko stāvokli Eiropā.

== Galvenās problēmas ==
Viena no grūtībām bija sarežģītā politiskā un reliģiskā situācija Eiropā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Peace-of-Westphalia|title=Peace of Westphalia {{!}} Definition, Map, Results, &amp; Significance {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2024-04-26|date=2024-04-10|language=en}}&lt;/ref&gt;. Nepieciešamība vienot dažādu konfesiju un intereses pārstāvošas valstis prasīja diplomātiju un kompromisus. Līguma noslēgšanā izšķiroša bija spēja apmierināt gan protestantu, gan katolisko valstu prasības, kas bieži vien bija pretrunā viens ar otru.

== Nozīme ==
Vestfālenes miera līgumu sagatavoja starptautiskā Eiropas [[diplomāts|diplomātu]] kongresā un tas lika pamatus jaunai kārtībai [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]], kas balstījās uz valstu suverenitātes principiem. Līdz pat [[1806]]. gadam šie noteikumi bija Svētās Romas impērijas konstitucionālā likuma sastāvdaļa.

Vestfālenes miera līgums pirmo reizi Eiropas vēsturē formulēja jēdzienu par kristīgās ticības zaru vienlīdzību un katras suverēnās Eiropas valsts tiesībām izvēlēties sev piemērotu konfesiju. Šis līgums ne tikai pasargāja Eiropu no turpmākā postošā katoļu un protestantu kara turpinājuma, bet faktiski likvidēja Svētās Romas impērijas ķeizara vadošo lomu, kā arī mazināja Romas pāvestu varas ietekmi.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Starptautiskie līgumi]]
[[Kategorija:Starptautiskās sanāksmes]]
[[Kategorija:Līgumi ar Vāciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Franciju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Zviedriju]]
[[Kategorija:Miera līgumi]]
[[Kategorija:1648. gads]]</text>
      <sha1>igjkbqyjmtsb0cnherh70wgphd9ijrj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nacionālo dzīvnieku uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51122</id>
    <revision>
      <id>4301335</id>
      <parentid>3976355</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T22:31:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301335</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39735" sha1="ohnpvux4kcgnq41cr87n7is5oi8u29r" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopti '''valstu nacionālie dzīvnieki'''.

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Valsts/Teritorija !! Dzīvnieks !! Zinātniskais nosaukums !! Attēls !! Atsauces
|-
|{{karogs|Afganistāna}}|| |[[Sniega leopards]]||''Panthera uncia'' || [[Attēls:Uncia uncia.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nationalturk.com/en/elusive-snow-leopards-found-in-afghanistan-12980 |title=Afghanistan |publisher=Elusive Snow leopards in Afghanistan}}&lt;/ref&gt;
|-
|-
|{{karogs|Albānija}} || [[Klinšu ērglis]] (''primārais valsts simbols'') ||''Aquila chrysaetos'' ||[[Attēls:Aquila chrysaetos Flickr.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.everyculture.com/A-Bo/Albania.html |author=Robert Elsie |title=Albania  |publisher=Countries and Their Cultures |accessdate=2011-08-10}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.albanian-tourism.com/the-country/facts.html |title=The Country: Facts |publisher=Albania Tourism |accessdate=2011-08-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110828144538/http://www.albanian-tourism.com/the-country/facts.html |archivedate=2011-08-28 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Angola}} || [[Sarkancekulainais turako]] (''nacionālais putnis'') ||''Tauraco erythrolophus'' || [[Attēls:RedcrestedTuraco.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache%3Ahttp%3A%2F%2Fwww.birdsangola.org%2Fnationalbird.htm |title=THE NATIONAL BIRD OF ANGOLA |accessdate=2014-10-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160111235501/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache%3Ahttp%3A%2F%2Fwww.birdsangola.org%2Fnationalbird.htm |archivedate=2016-01-11 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Angilja}} || [[Zenaida balodis]] ||''Zenaida aurita'' || [[Attēls:Zenida aurita1 1 barbados.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.caribeinsider.com/es/atributosnacionales/211 |title=Atributos Nacionales: Anguila |language=Spanish |trans_title=National Attributes: Anguilla |year=2011 |publisher=CaribeInsider.com |accessdate=25 June 2011 &lt;!--|quote=El ave nacional de Anguila es el Turtle Dove (Zenaida Aurita).--&gt; |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150808031925/http://www.caribeinsider.com/es/atributosnacionales/211 |archivedate={{dat|2015|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |{{karogs|Antigva un Barbuda}} || [[Dambriedis]] (''nacionālais dzīvnieks'')||''Dama dama'' || [[Attēls:Fallow deer in field.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;aggov&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://ab.gov.ag/gov_v4/article_details.php?id=179&amp;category=66|title=Official Website for the Government of Antigua and Barbuda|publisher=ab.gov.ag|accessdate=2011-08-19|author=Government of Antigua and Barbuda|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226002342/https://ab.gov.ag/gov_v4/article_details.php?id=179&amp;category=66}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Fregatputns]] (''nacionālais putns'')||''Fregata magnificens'' || [[Attēls:Fregata magnificens1.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;aggov&quot; /&gt;
|-
|[[Bissa|Knābjainais jūrasbruņurupucis]] (Bissa) (''nacionālais ūjras dzīvnieks'')||''Eretmochelys imbricata'' || [[Attēls:Hawksbill Turtle.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;aggov&quot; /&gt;
|-
| rowspan=&quot;6&quot; |{{karogs|Apvienotā Karaliste}}
|-
| [[Buldogs]] (''Angļu buldogs'') || ||[[Attēls:Ozbulldog.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The British Bulldog|url=http://www.londondogforum.co.uk/the-british-bulldog-c428.html|accessdate=1 August 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140811210701/http://www.londondogforum.co.uk/the-british-bulldog-c428.html|archivedate={{dat|2014|08|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Paugurknābja gulbis]] (''Angļu, ķeltu un īru tradīcijās'') || ||[[Attēls:Cygnus olor.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Swan|url=http://www.druidry.org/library/animals/swan|access-date={{dat|2015|04|15||bez}}|archive-date={{dat|2015|04|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150409045723/http://www.druidry.org/library/animals/swan}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=An icon of the bird world – the Mute Swan|url=http://shortfinals.wordpress.com/2011/01/11/an-icon-of-the-bird-world-the-mute-swan/}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Sarkanā klija]] (''[[Velsa]]'') || ||[[Attēls:Milvus milvus R(ThKraft).jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;visitwalesNatSym&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=National symbols of Wales|url=http://www.visitwales.com/explore/traditions-history/national-symbols|website=visitwales.com|access-date={{dat|2015|04|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150428202513/http://www.visitwales.com/explore/traditions-history/national-symbols|archivedate={{dat|2015|04|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Vienradzis]] (''[[Skotija]]&quot;'') ||style=&quot;background:#ccc;&quot;|''mītisks'' ||[[Attēls:Oftheunicorn.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;globalpost.com&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://abcnews.go.com/Lifestyle/national-animals-legendary-extinct-imaginary/story?id=20170452#2 |title=National Animals: The Legendary, Extinct and Imaginary-2 of 9 |publisher=abcnews.go.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scotsman.com/lifestyle/heritage/scottish-fact-of-the-week-scotland-s-official-animal-the-unicorn-1-2564399 |title=Scottish fact of the week: Scotland’s official animal, the Unicorn |publisher=scotsman.com |accessdate=2014-10-03 |archive-date=2015-10-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151016033524/http://www.scotsman.com/lifestyle/heritage/scottish-fact-of-the-week-scotland-s-official-animal-the-unicorn-1-2564399 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scottish-at-heart.com/unicorn-of-scotland.html |title=The Mystical Unicorn Of Scotland |publisher=scottish-at-heart.com |accessdate=2014-10-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140921001638/http://www.scottish-at-heart.com/unicorn-of-scotland.html |archivedate=2014-09-21 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://unrealfacts.com/scotlands-national-animal-is-a-unicorn/ |title=Scotland’s National Animal Is A Unicorn |publisher=sunrealfacts.com |accessdate=2014-10-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141006090440/http://unrealfacts.com/scotlands-national-animal-is-a-unicorn/ |archivedate=2014-10-06 }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Velsas pūķis]] (''[[Velsa]]'') ||style=&quot;background:#ccc;&quot;| ''mītisks'' ||[[Attēls:Flag of Wales 2.svg|100px]] ||&lt;ref name=visitwalesNatSym /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://abcnews.go.com/Lifestyle/national-animals-legendary-extinct-imaginary/story?id=20170452#2 |title=National Animals: The Legendary, Extinct and Imaginary-7 of 9 |publisher=abcnews.go.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Argentīna}} || [[Hornero]] ||''Furnarius rufus'' || [[Attēls:Flickr - Dario Sanches - JOÃO-DE-BARRO (Furnarius rufus) (3).jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.redargentina.com/Faunayflora/Aves/hornero.asp |title=Info about Hornero |language=Spanish |publisher=Redargentina.com |date=2007-09-24 |accessdate=2010-04-25}}&lt;/ref&gt;
|-
||{{karogs|ASV}} || [[Baltgalvas ērglis]]||''Haliaeetus leucocephalus'' ||[[Attēls:Haliaeetus leucocephalus.jpeg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Lawrence |first1=E.A. |year=1990 |title=Symbol of a Nation: The Bald Eagle in American Culture |url=https://archive.org/details/sim_journal-of-american-culture_spring-1990_13_1/page/63 |journal=The Journal of American Culture |volume=13 |issue=1 |pages=63–69 |doi=10.1111/j.1542-734X.1990.1301_63.x}}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{karogs|Austrālija}} || [[Sarkanais ķengurs]] (''nacionālais dzīvnieks'')||''Macropus rufus'' ||[[Attēls:Red kangaroo - melbourne zoo.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Gregory |first1=Herbert E. |year=1916 |title=Lonely Australia: The Unique Continent |journal=National Geographic |publisher=National Geographic Society |volume=XXX |issue=6 |page=497 |url=http://books.google.com/books?id=rgcVAAAAYAAJ&amp;pg=PA497#v=onepage&amp;q&amp;f=false |accessdate=19 June 2011 }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Emu]] (''nacionālais putns'')||''Dromaius novaehollandiae'' || [[Attēls:Emoe.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.emufacts.com/the-emu-bird.shtm |title=The Emu Bird - From Australian Outback to American Ranches |access-date={{dat|2013|10|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130907083949/http://emufacts.com/the-emu-bird.shtm |archivedate={{dat|2013|09|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Baltkrievija}} || [[Sumbrs]] ||''Bison bonasus'' || [[Attēls:Wisent.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;6 Extremely Rare National Animals&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mentalfloss.com/article/29854/6-extremely-rare-national-animals2 |title=6 Extremely Rare National Animals |publisher=mentalfloss.com |accessdate=2014-10-03 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180618175232/http://mentalfloss.com/article/29854/6-extremely-rare-national-animals2 |archivedate=2018-06-18 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Bangladeša}} ||[[Bengālijas tīģeris]] (''nacionālais dzīvnieks'') ||''Panthera tigris tigris'' || [[Attēls:Tigerramki.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;Gupta, O. 2006 313&quot;&gt;{{en icon}}{{grāmatas atsauce | title = Encyclopaedia of India, Pakistan and Bangladesh | author = Gupta, O. | year = 2006 | publisher = Gyan Publishing | location = Delhi | isbn = 81-8205-389-7 | page = 313 | url = http://books.google.com/?id=ZsswQ9oTa0wC&amp;pg=PA313 | accessdate = 2012-06-25}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Beliza}} || [[Centrālamerikas tapirs]] ||''Tapirus bairdii'' || [[Attēls:Central American Tapir-Belize20.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;6 Extremely Rare National Animals&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |title=Fodor's Caribbean Ports of Call 2007|last=Stallings |first=Douglas |year=2006 |publisher=Random House |location=New York |isbn=1-4000-1698-3 |page=204 |url=http://books.google.com/books?id=3Wp9oXKN9RUC&amp;pg=PA204#v=onepage&amp;q&amp;f=false |accessdate=25 June 2011 }}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|{{karogs|Butāna}} || [[Drakons]] ||style=&quot;background:#ccc;&quot;| ''mītisks'' || [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://abcnews.go.com/Lifestyle/national-animals-legendary-extinct-imaginary/story?id=20170452#2 |title=National Animals: The Legendary, Extinct and Imaginary-3 of 9 |publisher=abcnews.go.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Takins]] ||''Budorcas taxicolor'' || [[Attēls:Takin indický.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smithsonianmag.com/science-nature/ten-unusual-national-animals-rival-unicorn-180952804/?no-ist |title=Ten Unusual National Animals That Rival the Unicorn-5 of 10 |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Bolīvija}} ||[[Andu kondors]] ||''Vultur gryphus'' || [[Attēls:Colca-condor-c03.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;Hunter, Fact. &quot;Bird's Lifestyle: Andean Condor — National Bird of Bolivia, Chile, Colombia and Ecuador.&quot; Weblog post. Bird's Lifestyle. N.p., 2 May 2013. Web. 02 Jan. 2015. &lt;http://birds-lifestyle.blogspot.com/2013/05/andean-condor-national-bird-of-bolivia.html&gt;
&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Brazīlija}} || [[Makao papagailis]] || ''Ara Macao''/''Ara ararauna''/''Ara militaris'' || [[Attēls:Macaw.blueyellow.arp.750pix.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;globalpost.com&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.globalpost.com/dispatch/news/science/wildlife-news/130925/interesting-national-animals |title=12 countries that have cooler national animals than the United States |publisher=globalpost.com |accessdate=20 October 2014 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Čehija}} || [[Čehijas ģerbonis|Divastu lauva]] ||style=&quot;background:#ccc;&quot;|''mītisks'' || [[Attēls:Small coat of arms of the Czech Republic.svg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mzv.cz/hague/en/general_information_on_the_czech/the_state_symbols_of_the_czech_republic/|title=&quot;The State Symbols of the Czech Republic|publisher=Foreign Ministry of the Czech Republic|accessdate=2015-03-21|archive-date=2018-12-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20181226002458/http://www.mzv.cz/hague/en/general_information_on_the_czech/the_state_symbols_of_the_czech_republic/%20}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Dānija}} || [[Gulbis]] ||''Swan'' || [[Attēls:Cygnus olor 2 (Marek Szczepanek).jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://naturstyrelsen.dk/naturbeskyttelse/artsleksikon/nationalsymboler/ |title=Nationalsymboler fra den danske plante- og dyreverden (Danish Ministry of the Environment) |publisher=naturstyrelsen.dk |accessdate=2015-02-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150315024426/http://naturstyrelsen.dk/naturbeskyttelse/artsleksikon/nationalsymboler/ |archivedate=2015-03-15 }}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |{{karogs|Dienvidāfrikas Republika}} || [[Dienvidāfrikas gazele]] (''nacionālais dzīvnieks'') || ||[[Attēls:Springbok.JPG|100px]] ||&lt;ref name=&quot;rsa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.southafrica.info/about/history/national-symbols.htm |title=South Africa's national symbols |work=SouthAfrica.info |publisher=Brand South Africa |accessdate=9 February 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111214013115/http://www.southafrica.info/about/history/national-symbols.htm |archivedate={{dat|2011|12|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Zilā dzērve]] (''nacionālais putns'')&lt;ref name=&quot;rsa&quot; /&gt; || ||[[Attēls:Anthropoides paradiseus -Etosha National Park, Namibia-8.jpg|100px]] ||
|-
|[[Galjoena]] (''nacionālā zivs'')&lt;ref name=&quot;rsa&quot; /&gt; || ||[[Attēls:Dichistius capensis.JPG|100px]] ||
|-
|{{karogs|Fēru Salas}} || [[Jūras žagata]] (&quot;nacionālais putns&quot;)||''Haematopus ostralgus'' ||[[Attēls:Haematopus ostralegus Norway.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visitfaroeislands.com/Default.aspx?ID=10008 |title=Get an impression |publisher=visitfaroeislands.com/ |accessdate=2013-03-21 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130721014643/http://www.visitfaroeislands.com/Default.aspx?ID=10008 |archivedate=2013-07-21 }}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{karogs|Filipīnas}} ||[[Karabao]] (''nacionālais dzīvnieks'') || ''Bubalus bubalis'' || [[Attēls:Carabao.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Aquino |first1=Dante M. |last2=Persoon |first2=Gerald A. |year=2013 |chapter=Tradition and Change: Beer Consumption in Northeast Luzon, Philippines |chapterurl=http://books.google.com/books?id=TXNFAAAAQBAJ&amp;lpg=PA197&amp;dq=national%20animal%20philippines&amp;pg=PA197#v=onepage&amp;q=national%20animal%20philippines&amp;f=false |editor1-last=Schiefenhovel |editor1-first=Wulf |editor2-last=Macbeth |editor2-first=Helen |title=Liquid Bread: Beer and Brewing in Cross-Cultural Perspective  |series=Volume 7 of Anthropology of Food &amp; Nutrition |publisher=Berghahn Books |isbn=9781782380344 |page=197 |accessdate=20 August 2014 }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Filipīnu ērglis]] (''nacionālais putns'') || ''Pithecophaga jefferyi'' ||[[Attēls:Sir Arny(Philippine Eagle).jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;phsymeagle&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.ph/1995/07/04/proclamation-no-615-s-1995/ |title=Proclamation No. 615, s. 1995 |publisher=gov.ph |accessdate=2012-08-12 |archive-date=2018-12-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226002351/https://www.gov.ph/1995/07/04/proclamation-no-615-s-1995/%20 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Grieķija}}
|[[Fēnikss (mitoloģija)|Fēnikss]] || style=&quot;background:#ccc;&quot; |''mītisks'' || [[Attēls:Phoenix-Fabelwesen.jpg|100px]]||&lt;ref name=&quot;globalpost.com&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://abcnews.go.com/Lifestyle/national-animals-legendary-extinct-imaginary/story?id=20170452#2 |title=National Animals: The Legendary, Extinct and Imaginary-4 of 9 |publisher=abcnews.go.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Hondurasa}} || [[Baltastes briedis]] ||''Odocoileus virginianus'' ||[[Attēls:White-tailed deer.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |author=Leta McGaffey |title=Honduras |year=1999|publisher=Marshall Cavendish |isbn=978-0-7614-0955-7 |page=15 |url=http://books.google.com/books?id=dNTKgbj-fJ8C&amp;pg=PA15 |accessdate=10 July 2011 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Horvātija}} || [[Meža cauna]] ||''Martes martes'' || [[Attēls:Martes_martes,_Clunes,_Scotland_4.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;croatia&quot;&gt;[{{grāmatas atsauce |last=Bousfield |first=Jonathan |title=Croatia |url=http://books.google.hr/books?id=UxSnm-mUp40C&amp;pg=PA72&amp;dq=croatian+national+animal&amp;hl=hr&amp;sa=X&amp;ei=lqPUUdKjKK314QSD7ICICQ&amp;redir_esc=y#v=onepage&amp;q=croatian%20national%20animal&amp;f=false |accessdate=4 July 2013 |year=2003 |publisher=Rough Guides |isbn=1843530848 |page=72}}]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smithsonianmag.com/science-nature/ten-unusual-national-animals-rival-unicorn-180952804/?no-ist |title=Ten Unusual National Animals That Rival the Unicorn-8 of 10 |publisher=smithsonianmag.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=&quot;6&quot;| {{karogs|Indija}} || [[Bengālijas tīģeris]] (''nacionālais dzīvnieks'') ||''Panthera tigris tigris''|| [[Attēls:Bengal Tiger Karnataka.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://knowindia.gov.in/knowindia/national_symbols.php?id=11|title=National Animal -National Symbols - Know India: National Portal of India|publisher=National Portal of India|accessdate=2012-03-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122081716/http://www.knowindia.gov.in/knowindia/national_symbols.php?id=11|archivedate=2013-01-22}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Indijas pāvs]] (''nacionālais putns'') ||''Pavo cristatus'' || [[Attēls:Peacockbench.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://knowindia.gov.in/knowindia/national_symbols.php?id=3|title=National Bird -National Symbols - Know India: National Portal of India|publisher=National Portal of India|accessdate=2012-03-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130115003741/http://knowindia.gov.in/knowindia/national_symbols.php?id=3|archivedate=2013-01-15}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Karaliskā kobra]] (''nacionālais rāpulis'') ||''Ophiophagus hannah'' || [[Attēls:Ophiophagus hannah2.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thehindu.com/features/kids/significant-symbols/article2336245.ece |title=Significant symbols|publisher=The Hindu|accessdate=2013-11-27}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Dienvidāzijas upes delfīns]] (''nacionālais jūras dzīvnieks'') ||''Platanista gangetica''|| [[Attēls:GangeticDolphin.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;National Portal of India&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://knowindia.gov.in/knowindia/national_symbols.php?id=8|title=National Aquatic Animal -National Symbols - Know India: National Portal of India|publisher=National Portal of India|accessdate=2012-03-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130122081831/http://www.knowindia.gov.in/knowindia/national_symbols.php?id=8|archivedate=2013-01-22}}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Pelēkais langurs]] (''nacionālais mantojuma zīdītājs'') || ''Semnopithecus'' ||[[Attēls:Hanuman Langur.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;National Portal of India&quot;/&gt;
|-
| [[Indijas zilonis]] (''nacionālais mantojuma dzīvnieks'') ||''Elephas maximus indicus'' ||[[Attēls:IndianElephant.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.breakingnewsonline.net/news/4777-elephant-declared-national-heritage-animal-in-india.html |title=Elephant declared National Heritage Animal in India |year=2010 |publisher=Breaking News Online (India) |accessdate=25 June 2011 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110825162711/http://www.breakingnewsonline.net/news/4777-elephant-declared-national-heritage-animal-in-india.html |archivedate={{dat|2011|08|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{karogs|Indonēzija}} || [[Komodo varāns]] (''nacionālais dzīvnieks'') ||''Varanus komodoensis'' ||[[Attēls:Komododragon2.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |title=Tourism, conservation, and sustainable development|last=Goodwin |first=Harold J. |author2=Kent, Ivan |author3=Parker, Kim |author4= Walpole, Matt  |year=1998 |publisher=International Institute for Environment and Development |location=London |isbn=1-904035-25-6 |page=4 |url=http://books.google.com/books?id=mfx8CrnbcmUC&amp;pg=PA4#v=onepage&amp;q&amp;f=false |accessdate=25 June 2011 }}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Garuda]] (''nacionālais vēsturiskais dzīvnieks'')||style=&quot;background:#ccc;&quot;|''mītisks'' ||[[Attēls:National emblem of Indonesia Garuda Pancasila.svg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://abcnews.go.com/Lifestyle/national-animals-legendary-extinct-imaginary/story?id=20170452#2 |title=National Animals: The Legendary, Extinct and Imaginary-5 of 9 |publisher=abcnews.go.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Irāna}}
|[[Purva krokodils]] ||''Crocodylus palustris'' || [[Attēls:Marsh crocodile - Basking in the sun.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;globalpost.com&quot; /&gt;
|-
|{{karogs|Islande}}
|[[Medību piekūns]] || ''Falco rusticolus'' || [[Attēls:Falco rusticolus white cropped.jpg|90px]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Icelandic Coat of Arms|url=http://eng.forsaetisraduneyti.is/state-symbols/icelandic-coat-of-arms/history/#Falcon_emblem|publisher=Iceland Prime Minister's Office|accessdate=29 October 2010}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Izraēla}}
| [[Pupuķis]] (''nacionālais putns'') ||''Upupa epops'' ||[[Attēls:Upupa epops (Ramat Gan)002.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;globalpost.com&quot; /&gt;
|-
|{{karogs|Jamaika}} || [[Sarkanknābja kolibri]] ||''Trochilus polytmus'' ||[[Attēls:Red-billed Streamertail 2506104129.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;jamsym&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jis.gov.jm/special_sections/This%20Is%20Jamaica/symbols.html|title=National Symbols of Jamaica|publisher=jis.gov.jm|accessdate=2011-12-02|archive-date=2006-06-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20060619153047/http://www.jis.gov.jm/special_sections/This%20Is%20Jamaica/symbols.html}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|{{karogs|Japāna}} || [[Zaļais fazāns]] (''macionālais putns'') ||''Phasianus versicolor'' || [[Attēls:Phasianus versicolor in field.JPG|100px]] ||&lt;ref name=&quot;jpnsymbrd&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sawacon.org/appeal/?p=1108|title=National Bird|accessdate=2015-03-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150402105830/http://sawacon.org/appeal/?p=1108|archivedate=2015-04-02}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Karpa]] (''nacionālā zivs'') ||''Cyprinus carpio'' ||[[Attēls:KoiDSC00093.JPG|100px]] ||&lt;ref name=&quot;jpnsymfsh&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hanmoto.com/diary/2004/11/02/196/|title=日本の「国魚」をご存知ですか？|accessdate=2015-03-14|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150402090437/http://www.hanmoto.com/diary/2004/11/02/196/|archivedate=2015-04-02}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Jaunzēlande}} || [[Kivi (putni)|Kivi]]|| ||[[Attēls:Karuwai at August 2005 Health Check.JPG|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.teara.govt.nz/en/government-and-nation/9 |title=Teara.govt.nz |publisher=Teara.govt.nz |date=2012-09-22 |accessdate=2013-08-29 |archive-date=2018-12-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226002909/https://teara.govt.nz/en/nation-and-government/page-9 }}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{karogs|Kambodža}} || [[Kuprejs]] ||''Bos sauveli'' || ||&lt;ref name=&quot;cambodia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.forestry.gov.kh/Documents/ROYAL-DECREE-ENG.pdf |title=Forestry.gov.kh |format=PDF |accessdate=2013-08-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070630215053/http://www.forestry.gov.kh/Documents/ROYAL-DECREE-ENG.pdf |archivedate=2007-06-30 }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Siāmas milzu karpa]] ||''Catlocarpio siamensis'' || [[Attēls:Giant Barb.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;[http://www.iucnredlist.org/details/180662/0 IUCN: Catlocarpio siamensis]&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |{{karogs|Kanāda}} || [[Kanādas bebrs]] ||''Castor canadensis'' || [[Attēls:American Beaver.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pch.gc.ca/pgm/ceem-cced/symbl/o1-eng.cfm |title=National Emblems: The Beaver |year=2011 |publisher=Canadian Heritage |accessdate=9 July 2011 |archive-date={{dat|2018|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226002505/https://www.canada.ca/home.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CanadaHeritage&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pch.gc.ca/eng/1363193195814/1363193294910 |title=Official Symbols of Canada |year=2013 |publisher=Canadian Heritage |accessdate=9 August 2013 |archive-date={{dat|2019|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190106094429/https://www.canada.ca/home.html }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Kanādas zirgs]] ||''Equus ferus caballus'' || [[Attēls:Img 3372 Me trot.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;CanadaHeritage&quot; /&gt;
|-
|{{karogs|Katara}} || [[Orikss]]|| || [[Attēls:Gemsbok1.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;Orr2008&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=Tamra Orr|title=Qatar|url=http://books.google.com/books?id=ID7fa0Mn3RkC&amp;pg=PA13|accessdate=30 July 2011|date=30 June 2008|publisher=Marshall Cavendish|isbn=978-0-7614-2566-3|page=13}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Kongo Demokrātiskā Republika}} || [[Okapi]] ||''Okapia johnstoni'' ||[[Attēls:Okapi2.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://mentalfloss.com/article/29854/6-extremely-rare-national-animals |title=6 Extremely Rare National Animals |publisher=mentalfloss.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Kipra}} || [[Kipras muflons]] ||''Ovis orientalis'' || [[Attēls:Mouflon in zoo.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lntreasures.com/cyprus.html |title=Living National Treasures: Cyprus |publisher=Lntreasures.com |accessdate=2013-08-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130829011300/http://lntreasures.com/cyprus.html |archivedate=2013-08-29 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Kostarika}} ||[[Vestindijas lamantīns]] ||''Trichechus manatus'' || [[Attēls:Manatee with calf.PD - colour corrected.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.qcostarica.com/2014/07/30/manatee-now-costa-ricas-new-national-symbol/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140914050319/http://www.qcostarica.com/2014/07/30/manatee-now-costa-ricas-new-national-symbol/ |archivedate={{dat|2014|09|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Kuba}} || [[Kubas trogons]] ||''Priotelus temnurus'' || [[Attēls:Priotelus temnurus -Camaguey, Camaguey Province, Cuba-8.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;cusym1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radioflorida.co.cu/en/utility/national-symbols-of-cuba.asp|title=National Symbols of Cuba|publisher=radioflorida.co.cu|accessdate=2011-11-08|archive-date=2011-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20110918050750/http://www.radioflorida.co.cu/en/utility/national-symbols-of-cuba.asp}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cusym2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dtcuba.com/CubaInfoDetails.aspx?c=9&amp;lng=2 |title=Cuba: General information - National symbols|publisher=dtcuba.com|accessdate=2011-11-08}}&lt;/ref&gt;
|-
|rowspan=&quot;2&quot;|{{karogs|Latvija}} || [[Baltā cielava]] (''nacionālais putns'') || ''Motacilla alba'' || [[Attēls:White-Wagtail.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;lat&quot;&gt;{{LAT e|4|520}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Divpunktu mārīte]] ||''Adalia bipunctata'' || [[Attēls:Coccinella bipunctata detail.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;lat&quot; /&gt;
|-
|{{karogs|Lietuva}} || [[Baltais stārķis]] ||''Ciconia ciconia''||[[Attēls:WhiteStorkGaulsh02.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;Lithuania&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.strasbourg-europe.eu/lithuania,13812,en.html|title=Lithuania|author=|work=Understanding the European Union :Member States|publisher=Centre d'Information sur les Institutions Européennes (CIIE)|accessdate=2011-01-10|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110720173110/http://en.strasbourg-europe.eu/lithuania,13812,en.html|archivedate=2011-07-20}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{karogs|Maķedonija}} || [[Lauva]] ||''Panthera leo''||[[Attēls:Macedonian Lion - Goce Delcev Bridge.JPG|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historyofmacedonia.org/Macedoniansymbols/MacedonianLion.html |title=History of Macedonia |publisher=History of Macedonia |accessdate=2013-08-29}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{karogs|Malaizija}} || [[Malajas tīģeris]] (''nacionālais dzīvnieks'') ||''Panthera tigris jacksoni'' ||[[Attēls:Tigerramki.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;DiPiazza2006&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=DiPiazza|first=Francesca|title=Malaysia in Pictures|url=http://books.google.com/books?id=o1Yhov_ejW0C&amp;pg=PA14|accessdate=1 January 2012|year=2006|publisher=Twenty-First Century Books|isbn=978-0-8225-2674-2|page=14}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Maurīcija}} || [[Dodo]]&lt;br /&gt; ||''Raphus cucullatus'' ||[[Attēls:Dodo.JPG|100px]] ||&lt;ref name=&quot;6 Extremely Rare National Animals&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.globalpost.com/dispatch/news/science/wildlife-news/130925/interesting-national-animals |title=12 countries that have cooler national animals than the United States |publisher=globalpost.com |accessdate=3 October 2014 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://abcnews.go.com/Lifestyle/national-animals-legendary-extinct-imaginary/story?id=20170452#2 |title=National Animals: The Legendary, Extinct and Imaginary-8 of 9 |publisher=abcnews.go.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;5&quot; | {{karogs|Meksika}} || [[Klinšu ērglis]] (''nacionālais dzīvnieks/nacionālais putns'') ||''Aquila chrysaetos''||[[Attēls:GoldenEagle-Nova.jpg|100px]] ||rowspan=&quot;5&quot;|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smithsonianmag.com/science-nature/ten-unusual-national-animals-rival-unicorn-180952804/?no-ist |title=Ten Unusual National Animals That Rival the Unicorn-3 of 10 |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Meksikas kailsuns]] (''nacionālais suns'') ||''Canis lupus familiaris'' ||[[Attēls:Xoloitzcuintli - GCH Bayshore Georgio Armani 09 (16397731930).jpg|100px]]
|-
|[[Sienāzis]] (''nacionālais posmkājis'') || ||[[Attēls:Young grasshopper on grass stalk02.jpg|100px]]
|-
|[[Jaguārs]] (''nacionālais zīdītājs'') ||''Panthera onca''||[[Attēls:Jaguar head shot.jpg|100px]]
|-
|[[Kalifornijas līča cūkdelfīns]] (''nacionālais jūras zīdītājs'') ||''Phocoena sinus'' ||[[Attēls:Vaquita4 Olson NOAA.jpg|100px]]
|-
|{{karogs|Nepāla}} || [[Govs]]|| || [[Attēls:Brahman Baby.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;Shrestha2002&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Shrestha|first=Nanda R.|title=Nepal and Bangladesh: a global studies handbook|url=http://books.google.com/books?id=wMz0ZKWrQ8YC&amp;pg=PT163|accessdate=1 January 2012|year=2002|publisher=ABC-CLIO|isbn=978-1-57607-285-1|page=163}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Nīderlande}} || [[Lauva (heraldika)|Lauva]] ''(heraldiskais simbols'')||''Panthera leo'' ||[[Attēls:Royal Coat of Arms of the Netherlands.svg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.koninklijkhuis.nl/globale-paginas/taalrubrieken/english/monarchy/coat-of-arms-and-standard/ |title=Dutch coat of arms and standard |accessdate=2012-11-10 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121230114541/http://www.koninklijkhuis.nl/globale-paginas/taalrubrieken/english/monarchy/coat-of-arms-and-standard |archivedate=2012-12-30 }}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |{{karogs|Pakistāna}} || [[Markhors]] (''nacionālais dzīvnieks'')|| ||[[Attēls:Markhor.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;6 Extremely Rare National Animals&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pksymb&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.infopak.gov.pk/BasicFacts.aspx |title=Information of Pakistan |publisher=infopak.gov.pk |accessdate=2011-10-27 |archive-date=2012-03-27 |archive-url=https://www.webcitation.org/66TPGiccn?url=http://www.infopak.gov.pk/BasicFacts.aspx }}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Čukars]] (''nacionālais putns'') || ||[[Attēls:Alectoris-chukar-001.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;pksymb&quot; /&gt;
|-
|[[Sniega leopards]] (''nacionālā mantojuma dzīvnieks'') ||''Panthera uncia''||[[Attēls:Snow Leopard 1 (4693059450).jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pakistan.gov.pk/gop/index.php?q=aHR0cDovLzE5Mi4xNjguNzAuMTM2L2dvcC8uL2ZybURldGFpbHMuYXNweD9vcHQ9bWlzY2xpbmtzJmlkPTQx|title=National Symbols and Things of Pakistan|publisher=Government of Pakistan|accessdate=2013-11-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140413153310/http://www.pakistan.gov.pk/gop/index.php?q=aHR0cDovLzE5Mi4xNjguNzAuMTM2L2dvcC8uL2ZybURldGFpbHMuYXNweD9vcHQ9bWlzY2xpbmtzJmlkPTQx|archivedate=2014-04-13}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Panama}} || [[Hārpijērglis]] ||''Harpia harpyja'' ||[[Attēls:Harpia harpyja 001 800.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;6 Extremely Rare National Animals&quot;/&gt;
|-
|{{karogs|Papua-Jaungvineja}} || [[Jūrasgovs]] (''nacionālais jūras dzīvnieks'') || ||[[Attēls:Dugong Marsa Alam.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Hudson |first1=Brydget E.T. |year=1981 |title=Interview and Aerial Survey Data in Relation to Resource Management of the Dugong in Manus Province, Papua New Guinea  |journal=Bulletin of Marine Science |publisher=University of Miami |volume=31 |issue=3 |pages=662–672 |url=http://www.ingentaconnect.com/content/umrsmas/bullmar/1981/00000031/00000003/art00018 |accessdate=4 July 2011 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Peru}} || [[Vikunja]] (''nacionālais dzīvnieks'') ||''Vicugna vicugna'' ||[[Attēls:Vicunacrop.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.smithsonianmag.com/science-nature/ten-unusual-national-animals-rival-unicorn-180952804/?no-ist |title=Ten Unusual National Animals That Rival the Unicorn-9 of 10 |publisher=smithsonianmag.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Portugāle}} || [[Gailis]]|| style=&quot;background:#ccc;&quot; |''mītisks'' ||[[Attēls:PA2900302 galo emiliarocha medio.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://abcnews.go.com/Lifestyle/national-animals-legendary-extinct-imaginary/story?id=20170452#2 |title=National Animals: The Legendary, Extinct and Imaginary-9 of 9 |publisher=abcnews.go.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Rumānija}} || [[Eirāzijas lūsis|Lūsis]] || || [[Attēls:Lynx_lynx_poing.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.9am.ro/top/Social/243039/sapte-simboluri-nationale-mai-putin-cunoscute-romania/2/Animalul-national-Rasul.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|04|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150430103410/http://www.9am.ro/top/Social/243039/sapte-simboluri-nationale-mai-putin-cunoscute-romania/2/Animalul-national-Rasul.html |archivedate={{dat|2015|04|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Sentvinsenta un Grenadīnas}} || [[Sentvinsenta amazone]] || ||[[Attēls:Amazona guildingii -Botanical Gardens -Kingstown -Saint Vincent-8a-4c.jpg|100px]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.foreign.gov.vc/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=91&amp;Itemid=134|title=The National Bird:|publisher=foreign.gov.vc|accessdate=2013-01-02|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130515010728/http://www.foreign.gov.vc/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=91&amp;Itemid=134|archivedate=2013-05-15}}&lt;/ref&gt;
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |{{karogs|Serbija}} || [[Pelēkais vilks|Vilks]]'' ''|| ''Canis lupus lupus'' ||[[Attēls:Canis lupus lupus qtl1.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://forum.badnjak.com/viewtopic.php?f=14&amp;t=744 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140104023628/http://forum.badnjak.com/viewtopic.php?f=14&amp;t=744 |archivedate={{dat|2014|01|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
| [[Piekūns]] || ||[[Attēls:Lanner Falcon 800.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;[http://www.worldatlas.com/webimage/countrys/europe/serbia/rssymbols.htm Serbia State Symbols, Song, Flags and more] worldatlas.com&lt;/ref&gt;
|-
| [[Eirāzijas lūsis|Lūsis]] || ||[[Attēls:Lynx2.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ekathimerini.com/4dcgi/_w_articles_world_2_25/02/2009_105021 |title=Kathimerini - &quot;The lynx is one of the most endangered wild species and is considered as a national symbol of the country&quot; |publisher=Ekathimerini.com |accessdate=2013-08-29 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130730220517/http://www.ekathimerini.com/4dcgi/_w_articles_world_2_25/02/2009_105021 |archivedate=2013-07-30 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Somālija}} || [[Leopards]] (''nacionālais dzīvnieks'') ||''Panthera pardus''||[[Attēls:Leopard africa.jpg|100px]] ||&lt;ref name=&quot;Minahan&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Minahan|first=James|title=The Complete Guide to National Symbols and Emblems: Volume 2|year=2009|publisher=Greenwood Press|isbn=0313345007|page=908|url=http://books.google.com/books?id=qM5XAAAAYAAJ}}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Šrilanka}}
|[[Šrilankas savvaļas vista|Džungļu vista]] (''nacionālais putns'') ||''Gallus lafayetii'' ||[[Attēls:Thimindu 2009 09 04 Yala Sri Lanka Junglefowl 1.JPG|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gov.lk/gov/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=65&amp;lang=en |title=Government of Sri Lanka Official Web Portal |access-date={{dat|2011|03|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120314120902/http://www.gov.lk/gov/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=65&amp;lang=en |archivedate={{dat|2012|03|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Tanzānija}} || [[Žirafe]] || ''Giraffa camelopardalis''||[[Attēls:Giraffe Mikumi National Park.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tanzania.go.tz/home/pages/260|title=National Symbols: National Animal|last1=|first1=|last2=|first2=|website=tanzania.go.tz|publisher=Tanzania Government Portal|accessdate=14 January 2015|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150118195350/http://tanzania.go.tz/home/pages/260|archivedate={{dat|2015|01|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;FoleyFoley2014&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author1=Charles Foley|author2=Lara Foley|author3=Alex Lobora|coauthors=Daniela De Luca, Maurus Msuha, Tim R.B. Davenport, Sarah M. Durant|title=A Field Guide to the Larger Mammals of Tanzania|url=http://books.google.com/books?id=dt6QAwAAQBAJ&amp;pg=PA179|date=8 June 2014|publisher=Princeton University Press|isbn=978-1-4008-5280-2|pages=179–}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |title=East Africa: Kenya, Tanzania &amp; Uganda |last=Knappert |first=Jan |authorlink=Jan Knappert |year=1987 |publisher=Vikas Pub. |location=New Delhi |isbn= 0-7069-2822-9 |page=57 |url=http://books.google.com/books?id=0ncwAQAAIAAJ&amp;q=%22national+animal+of+Tanzania%22&amp;dq=%22national+animal+of+Tanzania%22&amp;hl=en&amp;ei=i-sJTpztOMvBswbFktnODg&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=1&amp;ved=0CDsQ6AEwAA |accessdate=28 June 2011 }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Turcija}}
|[[Pelēkais vilks]] ||''Canis lupus'' ||[[Attēls:Wolf on alert.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;http://www.animals-zone.com/national-animals-of-countries-a-photographic-list&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.holidaymate.com/blog/turkeys-national-symbols/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|10|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20141006215851/http://www.holidaymate.com/blog/turkeys-national-symbols/ |archivedate={{dat|2014|10|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|-
|{{karogs|Ungārija}} || [[Turuls]]|| style=&quot;background:#ccc;&quot; |'' mītisks'' (visticamāk [[Stepes piekūns]] ''Falco cherrug'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Origins of Turul|url=http://turul.info/turul/milyenmadar|accessdate=5 November 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150329162317/http://turul.info/turul/milyenmadar|archivedate={{dat|2015|03|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; ||[[Attēls:Turul-Tb-front.jpg|100px]] ||
|-
|{{karogs|Ziemeļkoreja}} || [[Čolima]]|| style=&quot;background:#ccc;&quot; |''mītisks'' ||[[Attēls:Korea-Silla-Cheonmado-01.jpg|100px]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|last=Leftley|first=Nick|title=6 Worst National Animals|url=http://www.maxim.com/travel/the-6-worst-national-animals|accessdate=8 January 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141008212324/http://www.maxim.com/travel/the-6-worst-national-animals|archivedate={{dat|2014|10|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The National Animal Of North Korea Is A Chollima (Like a Pegasus)|url=http://www.unrealfacts.com/the-national-animal-of-north-korea-is-a-chollima-like-a-pegasus/|work=Unreal Facts|accessdate=8 January 2014|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140108025103/http://www.unrealfacts.com/the-national-animal-of-north-korea-is-a-chollima-like-a-pegasus/|archivedate={{dat|2014|01|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://abcnews.go.com/Lifestyle/national-animals-legendary-extinct-imaginary/story?id=20170452#2 |title=National Animals: The Legendary, Extinct and Imaginary-6 of 9 |publisher=abcnews.go.com |accessdate=2014-10-03}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

{{Nacionālie simboli}}

[[Kategorija:Nacionālie simboli|Dzīvnieki]]
[[Kategorija:Uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>ohnpvux4kcgnq41cr87n7is5oi8u29r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ufici</title>
    <ns>0</ns>
    <id>54241</id>
    <revision>
      <id>4301164</id>
      <parentid>3805402</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:41:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301164</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2681" sha1="b4dy8tnu44n4of5tlxyhg5mq6y0wju2" xml:space="preserve">[[Attēls:Galleria degli Uffizi.jpg|thumb|Ufici galerija]]
&lt;mapframe text=&quot;Piti pils&quot; width=300 height=300 zoom=17 &gt;
{
  &quot;type&quot;: &quot;ExternalData&quot;,
  &quot;service&quot;: &quot;geoshape&quot;,
  &quot;ids&quot;: &quot;Q51252&quot;
}
&lt;/mapframe&gt;
'''Ufici galerija''' ({{val-it|Galleria degli Uffizi}}) ir viens no vecākajiem un slavenākajiem mākslas muzejiem pasaulē. Tā atrodas [[Florence|Florencē]], [[Itālija|Itālijā]]. Pili sāka celt [[Džordžo Vazāri|Džordžio Vazāri]] 1560. gadā pēc [[Kozimo I de Mediči]] pasūtījuma. Tā bija domāta kā biroja telpas Florences maģistrātiem, no kā arī cēlies nosaukums. Celtniecību pēc Vazāri skicēm turpināja Alfonso Paridži un Bernardo Buontalenti, un tā tika pabeigta 1581. gadā. Iekšpagalms ir garš un šaurs, atvērts uz [[Arno]] upes pusi tā tālākajā galā ar [[Doriskais orderis|dorisko orderi]], kas artikulē iekšpagalmu, nenodalot to pilnībā, tāpēc arhitektūras vēsturnieki to dēvē par pirmo idealizēto ielas skatu Eiropā. Tieši ar Annas Marijas Lodovicas, pēdējās Mediči mantinieces gādību, Mediči kolekcija palikusi Ufici galerijā saskaņā ar ''Patto di famiglia'' līgumu. Sākot ar 16.gs. galerija bijusi atvērta īpašiem apmeklētājiem, bet no 1765. gada arī plašākai publikai.

Milzīgās kolekcijas dēļ daži tās mākslas darbi pagātnē tikuši pārvietoti uz citiem Florences muzejiem, piemēram, dažas slavenas statujas - uz Bardžello. Gadsimta sākumā tika aizsākts projekts muzeja izstādīšanas laukuma paplašināšanai līdz [[2006. gads|2006]]. gadam no 6,000 līdz gandrīz 13,000 kvadrātmetriem, ļaujot publikai apskatīt tos daudzos mākslas darbus, kas parasti glabājas noliktavā.

[[1993]]. gadā ''Via dei Georgfili'' uzsprāga mašīnā ievietota [[Bumba (ierocis)|bumba]] un sabojāja vairākas pils daļas, nogalinot piecus cilvēkus. Vislielākie bojājumi bija Niobes istabai, kuras klasiskās [[Tēlniecība|skulptūras]] un neoklasiskais interjers tika atjaunots, taču [[Freska|freskas]] ir neglābjami bojātas. Spridzinātāja identitāte netika noskaidrota, bet ir aizdomas, ka vainojama [[mafija]].
Mūsdienās Ufici ir viena no vispopulārākajām [[Tūrisms|tūristu]] atrakcijām Florencē. Tūrisma aktīvajā sezonā (jūlijā) rindā var nākties gaidīt pat piecām stundām. Apmeklētājiem, kas rezervē biļetes iepriekš, ir īsāks gaidīšanas laiks.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija UNESCO}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas Itālijā]]
[[Kategorija:Florence]]
[[Kategorija:Pilis Itālijā]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]]</text>
      <sha1>b4dy8tnu44n4of5tlxyhg5mq6y0wju2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuģa Ķīlis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>54389</id>
    <revision>
      <id>4301081</id>
      <parentid>3513580</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:43:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ cita nozīme</comment>
      <origin>4301081</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1763" sha1="9yskm846gl68id46bylstf2ty9wk30f" xml:space="preserve">{{cita nozīme|zvaigznāju|kuģa konstrukcijas elementu|Kuģa ķīlis (jūrniecība)}}
{{Zvaigznāja infokaste
| name = Kuģa Ķīlis
| abbreviation = Car
| name_latin = Carina
| RA = 9
| dec = −60
| areatotal = 494
| arearank = 34. vieta
| numbermainstars = 9
| numberstarsplanets = 6
| numberbrightstars = 5
| numbernearbystars = 0
| brighteststarname = Kanopuss
| starmagnitude = -0,7
| neareststarname = ''I Car''
| stardistance = 52,9
| numbermessierobjects = 0
| meteorshowers = 
| bordering = [[Buras (zvaigznājs)|Buras]]&lt;br /&gt;Kuģa Ķīlis&lt;br /&gt;[[Gleznotājs (zvaigznājs)|Gleznotājs]]&lt;br /&gt;[[Lidojošā Zivs (zvaigznājs)|Lidojošā Zivs]]&lt;br /&gt;[[Hameleons (zvaigznājs)|Hameleons]]&lt;br /&gt;[[Muša (zvaigznājs)|Muša]]&lt;br /&gt;[[Centaurs (zvaigznājs)|Centaurs]]
| r_latvija = nav novērojams
| latmax = 20
| latmin = 90
}}

'''Kuģa Ķīlis''' ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Carina'') ir [[dienvidu puslode]]s zvaigznājs. Tas ir kādreizējā zvaigznāja — Argonautu Kuģa — daļa, kas izveidots pēc šī zvaigznāja sadalīšanas sastāvdaļās. Šajā zvaigznājā atrodas otra spožākā (pēc [[Sīriuss|Sīriusa]]) zvaigzne — [[Kanopuss]]. Kanopuss būtu spožākā zvaigzne daudzām citām tuvu esošām zvaigznēm. Pirms tika noteikts precīzs attālums līdz šai zvaigznei (310 [[gaismas gads|gaismas gadi]], tā tika uzskatīta par spožāko novēroto zvaigzni. Reāli Kanopuss ir daudz spožāks par Sīriusu, taču dēļ tā, ka Sīriuss atrodas daudz tuvāk (8 gaismas gadi), tas ir spožāks pie debesīm.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Astronomija-aizmetnis}}
{{Zvaigznāji}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvaigznāji]]
[[Kategorija:Kuģa Ķīlis (zvaigznājs)]]</text>
      <sha1>9yskm846gl68id46bylstf2ty9wk30f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301085</id>
      <parentid>4301081</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:48:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ precizējumi</comment>
      <origin>4301085</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1783" sha1="376jczlljlb17iqoqpr4d9hrq55eyiw" xml:space="preserve">{{cita nozīme|zvaigznāju|kuģa konstrukcijas elementu|Kuģa ķīlis (jūrniecība)}}
{{Zvaigznāja infokaste
| name = Kuģa Ķīlis
| abbreviation = Car
| name_latin = Carina
| RA = 9
| dec = −60
| areatotal = 494
| arearank = 34. vieta
| numbermainstars = 9
| numberstarsplanets = 6
| numberbrightstars = 5
| numbernearbystars = 0
| brighteststarname = Kanopuss
| starmagnitude = -0,7
| neareststarname = ''I Car''
| stardistance = 52,9
| numbermessierobjects = 0
| meteorshowers = 
| bordering = [[Buras (zvaigznājs)|Buras]]&lt;br /&gt;Kuģa Ķīlis&lt;br /&gt;[[Gleznotājs (zvaigznājs)|Gleznotājs]]&lt;br /&gt;[[Lidojošā Zivs (zvaigznājs)|Lidojošā Zivs]]&lt;br /&gt;[[Hameleons (zvaigznājs)|Hameleons]]&lt;br /&gt;[[Muša (zvaigznājs)|Muša]]&lt;br /&gt;[[Centaurs (zvaigznājs)|Centaurs]]
| r_latvija = nav novērojams
| latmax = 20
| latmin = 90
}}

'''Kuģa Ķīlis''' ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Carina'') ir [[dienvidu puslode]]s zvaigznājs. Tas ir kādreizējā zvaigznāja — Argonautu Kuģa — daļa, kas izveidots pēc šī zvaigznāja sadalīšanas sastāvdaļās. Šajā zvaigznājā atrodas otra spožākā (pēc [[Sīriuss|Sīriusa]]) zvaigzne — [[Kanopuss]]. Kanopuss būtu spožākā zvaigzne, skatoties no  daudzām citām tam tuvu esošām zvaigznēm. Pirms tika noteikts attālums līdz šai zvaigznei (apmēram 310 [[gaismas gads|gaismas gadi]]), tā tika uzskatīta par spožāko novēroto zvaigzni. Reāli Kanopuss ir daudz spožāks par Sīriusu, taču dēļ tā, ka Sīriuss atrodas daudz tuvāk (8 gaismas gadi), tas ir spožāks pie debesīm.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Astronomija-aizmetnis}}
{{Zvaigznāji}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvaigznāji]]
[[Kategorija:Kuģa Ķīlis (zvaigznājs)]]</text>
      <sha1>376jczlljlb17iqoqpr4d9hrq55eyiw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301116</id>
      <parentid>4301085</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:33:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ vienkāršāk</comment>
      <origin>4301116</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1768" sha1="0mh5wnn1y4n9b14oquyc2h21286ohsf" xml:space="preserve">{{cita nozīme|zvaigznāju|kuģa konstrukcijas elementu|Kuģa ķīlis}}
{{Zvaigznāja infokaste
| name = Kuģa Ķīlis
| abbreviation = Car
| name_latin = Carina
| RA = 9
| dec = −60
| areatotal = 494
| arearank = 34. vieta
| numbermainstars = 9
| numberstarsplanets = 6
| numberbrightstars = 5
| numbernearbystars = 0
| brighteststarname = Kanopuss
| starmagnitude = -0,7
| neareststarname = ''I Car''
| stardistance = 52,9
| numbermessierobjects = 0
| meteorshowers = 
| bordering = [[Buras (zvaigznājs)|Buras]]&lt;br /&gt;Kuģa Ķīlis&lt;br /&gt;[[Gleznotājs (zvaigznājs)|Gleznotājs]]&lt;br /&gt;[[Lidojošā Zivs (zvaigznājs)|Lidojošā Zivs]]&lt;br /&gt;[[Hameleons (zvaigznājs)|Hameleons]]&lt;br /&gt;[[Muša (zvaigznājs)|Muša]]&lt;br /&gt;[[Centaurs (zvaigznājs)|Centaurs]]
| r_latvija = nav novērojams
| latmax = 20
| latmin = 90
}}

'''Kuģa Ķīlis''' ([[latīņu valoda|latīņu]]: ''Carina'') ir [[dienvidu puslode]]s zvaigznājs. Tas ir kādreizējā zvaigznāja — Argonautu Kuģa — daļa, kas izveidots pēc šī zvaigznāja sadalīšanas sastāvdaļās. Šajā zvaigznājā atrodas otra spožākā (pēc [[Sīriuss|Sīriusa]]) zvaigzne — [[Kanopuss]]. Kanopuss būtu spožākā zvaigzne, skatoties no  daudzām citām tam tuvu esošām zvaigznēm. Pirms tika noteikts attālums līdz šai zvaigznei (apmēram 310 [[gaismas gads|gaismas gadi]]), tā tika uzskatīta par spožāko novēroto zvaigzni. Reāli Kanopuss ir daudz spožāks par Sīriusu, taču dēļ tā, ka Sīriuss atrodas daudz tuvāk (8 gaismas gadi), tas ir spožāks pie debesīm.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Astronomija-aizmetnis}}
{{Zvaigznāji}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zvaigznāji]]
[[Kategorija:Kuģa Ķīlis (zvaigznājs)]]</text>
      <sha1>0mh5wnn1y4n9b14oquyc2h21286ohsf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Bruņotie spēki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55224</id>
    <revision>
      <id>4301264</id>
      <parentid>4188573</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:14:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301264</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31809" sha1="qe0mno3doxs8ek2whbgeq5wlzwxwrol" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas armijas vadiba 1934.jpg|thumb|350px|Latvijas Bruņoto spēku augstākie virsnieki 1934. gadā. Vidū Kara ministrs, ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]]]
[[Attēls:Jānis Balodis ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.jpg|thumb|350px|Kara ministrs [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] Kopā ar Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. 

Pirmajā rindā (no kreisās): [[Jānis Francis]], [[Mārtiņš Hartmanis]], [[Andrejs Krustiņš]], [[Krišjānis Berķis]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], [[Mārtiņš Peniķis]].Otrajā rindā (no kreisās): [[Jēkabs Ruškevics]], [[Roberts Dambītis]], [[Oskars Dankers]], [[Fricis Virsaitis]], [[Artūrs Dannebergs]], [[Hugo Rozenšteins|Hugo Rožensteins]], [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]], [[Rūdolfs Bangerskis]]]]
{{Līdzīgs|Latvijas Nacionālie bruņotie spēki}}
'''Latvijas Bruņotie spēki''' bija Latvijas [[karaspēks]], kas pastāvēja no 1919. gada 10. jūlija līdz 1940. gada 29. jūnijam un bija viena no [[Latvijas Republika]]s [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|aizsardzības]] struktūrām, kurā ietilpa [[sauszemes bruņotie spēki]], [[Latvijas Kara flote|kara flote]] un [[Latvijas Aviācijas pulks|kara aviācija]]. Ar armiju cieši saistītas bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijai]] pakļautā [[Robežsargu brigāde (Latvija)|Robežsargu brigāde]] un [[Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija|Sabiedrisko lietu ministrijai]] pakļautā [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācija]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām 1920. gada 1. decembrī Latvijas bruņotajos spēkos bija 51 176 [[karavīrs|karavīri]] pēc saraksta un 39 183 karavīri pēc sastāva (1886 virsnieki un sanitārvirsnieki, 539 kara ierēdņi, 6403 instruktori un 30 355 kareivji).&lt;ref&gt;Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. Rīga, 1991., 41.lpp.&lt;/ref&gt;

Bruņoto spēku skaitliskā sastāva veidošana pamatojās uz vispārējo [[Karaklausība|karaklausību]], no ik gadus obligātajā dienestā iesaucamiem [[Pilsonība|pilsoņiem]], kā arī no brīvprātīgajiem. Obligātā kara dienesta ilgums bija 10,5 mēneši, izņemot dažas speciālas vienības, kurās dienesta ilgums bija 12,5 mēneši. Ņemot vērā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanos [[Eiropa|Eiropā]], 1940. gada 22. februārī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] dienesta ilgumu pagarināja līdz 18 mēnešiem. Pēc obligātā aktīvā kara dienesta pabeigšanas karavīri vēl 3 gadus skaitījās Kara ministra rīcībā un tos varēja pakļaut [[mobilizācija]]i jebkurā laikā. Pēc 3 gadiem viņus ieskaitīja rezervē. Rezervistus līdz 41 gada vecumam varēja mobilizēt tikai ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] pavēli.

1940. gada 1. jūnijā Latvijas Bruņotajos spēkos bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji, un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm |title=Prof. Dr.habil.hist. Treijs R. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā. |access-date={{dat|2008|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101029055301/http://vip.latnet.lv/lpra/treijs.htm |archivedate={{dat|2010|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc 1940. gada [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Latvijas Bruņotos spēkus pārdēvēja par &quot;[[Latvijas PSR]] Tautas armiju&quot;, bet 10. jūlijā iekļāva [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālo korpusu]].

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s pieņemšanas sākotnēji tika izveidota [[Latvijas Republikas Zemessardze]] un Latvijas Republikas Aizsardzības spēki. {{dat|1994|12|24}} tos apvienoja un izveidoja [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus]].

== Izveidošana ==
{{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas}}
[[Attēls:Atseviscais_bataljons.jpg|thumb|250px|1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis [[Oskars Kalpaks]] (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā]]
[[Attēls:Brunuvilciens_Cesisjpg.jpg|thumb|250px|Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki (centrā, ģērbies šinelī — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Zemitāns).]]
[[Attēls:Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi (1919).jpg|thumb|250px|Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi Rīgā 1919. gada 6. jūlijā. No kreisās puses: pulkvedis [[Jorģis Zemitāns]] ([[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] ([[Dienvidlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvežleitnants [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]] (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks).]]
[[Attēls:Medium Mark B Latgalietis 2.jpg|thumb|250px|Latvijas Bruņoto spēku tanks Mark B &quot;Latgalietis&quot;]]
Jau pirms [[Latvijas valsts pasludināšana|oficiālās neatkarības pasludināšanas 1918. gada novembrī]] bija skaidrs, ka lielākā daļa potenciālās armijas kodola — [[latviešu strēlnieki]] — ir [[Krievijas PFSR|Krievijā]] zaudēti [[Boļševiki|lielinieku]] [[ideoloģija]]i. Nacionāli noskaņotos virsniekus boļševiku kontrolētajās teritorijās sāka apcietināt un likvidēt. Daudzi bēga uz [[Ukraina|Ukrainu]], [[Sibīrija|Sibīriju]] un [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]]. Jau 1917. gadā kā pretstats boļševiku pusē pārgājušajiem sarkanajiem strēlniekiem daudzās Krievijas un Ukrainas pilsētās izveidojās [[Latvju kareivju nacionālā savienība]]. 1918. gada novembra sākumā savienības pārstāvji [[Rīga|Rīgā]] sāka brīvprātīgo reģistrēšanu, ko jau atklātāk varēja darīt sākot ar 12. novembri, kad [[Vācijas Impērija|Vācijas]] [[Novembra revolūcija]]s rezultātā Rīgā izveidojās 8. armijas kareivju padome. Ap novembra vidu savienība bija reģistrējusi 500 brīvprātīgos, taču okupācijas varas iestādes joprojām nepieļāva ieroču nokļūšanu [[Latvieši|latviešu]] rokās.

[[Tautas padome]] 17. novembrī vienojās, ka Latvijā uz iesaukšanas pamata izveidos Tautas miliciju, kas būs pakļauta Iekšlietu ministrijai. Lai arī Padomju Krievija 13. novembrī bija lauzusi [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Vāciju, 11. novembrī noslēgtais [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]] paredzēja, ka Vācijas armijai jāturpina aizsargāt [[Baltijas valstis|Baltijas zemes]] no boļševikiem. Lai arī Vācijas augstākais pārstāvis [[Augusts Vinnigs]] 26. novembrī atzina [[Latvijas Pagaidu valdība]]s varu, viņš arī norādīja, ka vācu okupācijas iestādes savu varu nodos tikai pakāpeniski. Te jāņem vērā, ka Vācijai jau bija slikta pieredze ar nestabilajām Ukrainas valdībām. Par spīti solījumam aizsargāt Baltiju no boļševikiem vācu armija atgriezās mājās. Vācijas robeža toreiz sākās uzreiz ar [[Kurzemes guberņa]]i piederošās [[Palanga]]s. Pretēji cerētajam vācieši neatbalstīja latviešus ar [[Ierocis|ieročiem]] un munīciju, labprātāk to nododot jau saformētajām [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] vienībām.

Vēl pirms politiskās vienošanās par Apsardzības ministrijas izveidošanu [[Kārlis Ulmanis]] izlēma sākt tādu veidot, pagaidām to atstājot Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ministrijas veidošanu 22. novembrī uzticēja pulkvežleitnantam [[Roberts Dambītis|Robertam Dambītim]] un kapteinim [[Gustavs Grinbergs|Gustavam Grinbergam]]. Dambītis savu pirmo pavēli ministrijai izdeva 22. novembrī, kas arī uzskatāma par Apsardzības ministrijas izveidošanas dienu.

6. decembrī par pirmo oficiālo Latvijas Apsardzības ministru iecēla bijušo [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s deputātu un vienu no strēlnieku pulku veidotājiem [[Jānis Zālītis|Jāni Zālīti]]. 7. decembrī Apsardzības ministrs Pagaidu valdības vārdā ar Vinnigu noslēdza [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līgumu par Landesvēra izveidošanu]] no vietējiem iedzīvotājiem. Vinnigs joprojām nebija gatavs pieļaut nacionālas armijas veidošanos, tāpēc jauno formējumu nosauca par Latvijas landesvēru ''Lettländische Landeswehr'' (zemessardzi). Bija paredzēts izveidot 26 [[Rota (armija)|rotas]] ar 5 [[artilērija]]s baterijām, no kurām 18 rotas un 3 baterijas būtu latviešu, 7 rotas un 2 baterijas [[Vācieši|vācu]] un 1 [[Krievi|krievu]] rota. Kopā tie būtu 6000 kareivji ar 870 zirgiem. Komandēšanas valoda būtu pēc rotas kareivju tautības. Par zemessardzes komandieri sākotnēji bija domāts pieaicināt neitrālās [[Zviedrija]]s virsnieku, bet tikmēr to vadīja vācu [[majors]] Šeiberts, kas jau kopš novembra sākuma vadīja [[Vācbaltieši|vācbaltu]] vienību veidošanos. Latviju sadalīja četros kara apgabalos: Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Latgales. Arī to priekšnieku izvēlē bija paredzēts [[Etnoss|etniskā]] dalījuma princips. Rīgā būtu vācu priekšnieks ar latviešu palīgu, Kurzemē un Vidzemē būtu latvieši ar vācu palīgiem, un tikai Latgalē priekšnieks un palīgs būtu latvieši. Vācu rotas bija izvietojamas [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Gulbene|Vecgulbenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:29{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos, 1929 |access-date={{dat|2017|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:29{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācu 8. armijai]] bija jānodrošina zemessargu bruņojums un munīcija, kas realitātē netika veikts. Vācieši daudz aktīvāk veidoja [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādi]], kurā pārgāja daļa Vācijas karavīru, kā arī vācbaltiešu veidotās bruņotās vienības, kas arī turpmāk pazīstamas kā Baltijas landesvērs.

Apsardzības ministrijā bruņoto spēku formēšanu, apgādi un sagatavošanu pārzināja Galvenais štābs (no 15.07.19. Virspavēlnieka štābs), kuru izveidoja 1918. gada decembra sākumā (ilgu laiku nevarēja atrast piemērotu kandidātu priekšnieka amatam, to kādu laiku pildīja [[Aleksandrs Plensners]] un tikai 1919. gada 26. martā šo amatu ieņēma [[ģenerālis]] [[Augusts Ernests Misiņš|Augusts Misiņš]]). Sākoties [[Padomju Krievija]]s armijas iebrukumam, no 17. līdz 20. decembrim Rīgā un [[Rīgas apriņķis|tās apriņķī]] izsludināja līdz 45 g. vecu virsnieku un līdz 35 g. vecu apakšvirsnieku mobilizāciju, kurai atsaucās ap 400 virsnieku,&lt;ref&gt;Latvijas Valsts Vēstures arhīvs — turpmāk LVVA, — 6033. f., 1. apr., 383. 1., 5. lp.&lt;/ref&gt; bet no 3. janvāra bija plānots veikt visu 20—30 gadus veco vīriešu mobilizāciju. Rīgas krišanas dēļ to īstenot neizdevās.

=== Pirmās vienības ===
Jau līdz novembra vidum vācbaltieši bija izveidojuši Rīgas rotu un Trieciendaļu (''Strosstruppe''), kam sekoja vēl divas rotas Rīgā, viena artilērijas baterija un viena [[Ložmetējs|ložmetēju]] [[Nodaļa (armija)|nodaļa]]. 29. novembrī Jelgavā izveidoja tā dēvēto [[Volferts Gerhards fon Rādens|Rādena]] rotu. Šo vienību sastāvā bija gan vietējie vācbaltieši, gan Vācijas armijas pārstāvji. Pēc 7. decembra līguma noslēgšanas 10. decembrī šo vācu vienību štābam kontaktu uzturēšanai piekomandēja trīs latviešu virsniekus [[Roberts Kļaviņš|Robertu Kļaviņu]], [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņu Hartmani]] un J. Stiebri. Vācieši joprojām savas vienības sauca par Baltijas, nevis Latvijas landesvēru.

Pēc decembra vidū veiktās virsnieku un apakšvirsnieku mobilizācijas izveidoja [[Instruktoru rezerve|Instruktoru rezervi]], kas bija paredzēta kā virsnieku rezerve jaunajām vienībām un atradās Apsardzības ministrijas pakļautībā. Formāli jau no 3. decembra šos rezerves spēkus komandēja kapteinis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]. 17. decembrī Rīgā pietauvojās kontr[[Admirālis|admirāļa]] [[Edvīns Aleksanders-Sinklērs|Edvīna Aleksandra-Sinklēra]] (''Edwyn Alexander-Sinclair'') komandētie [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] [[Kara flote|karakuģi]], un 27. decembrī instruktoru rezerves spēki sarīkoja parādi [[Angļi|angļu]] virsniekiem. Briti uz saviem kuģiem viņiem ļāva apgūt angļu šauteņu un ložmetēju lietošanu, nelielu daudzumu nododot arī Apsardzības ministrijai. Pēc atkāpšanās no Rīgas 3. janvārī šī vienība guva kaujas slavu un tika pārsaukta par [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljonu]].

Ņemot vērā, ka kara dēļ Latvijas teritoriju bija pametusi gandrīz puse iedzīvotāju un dienestam derīgie vīrieši jau bija iesaukti Krievijas armijā, liela nozīme bija studentiem un vecāko klašu skolniekiem, kas brīvības cīņu laikā izveidoja vairākas rotas. 20. decembrī oficiāli izveidojās [[Atsevišķā studentu rota]], kas sāka veidoties jau decembra sākumā pēc korporāciju [[Selonija]] un [[Talavija]] iniciatīvas. Studentu rota nebija padota vāciešiem, bet tieši Apsardzības ministrijai.

Pēc decembra virsnieku mobilizācijas Rīgā saformēja arī [[Latgales virsnieku rota|Latgales virsnieku rotu]] un [[Latgales apakšvirsnieku rota|Latgales apakšvirsnieku rotu]], kas bija paredzētas Latgales bruņoto vienību veidošanai, un atradās Latgales kara apgabala vadītāja [[Jānis Imaks|Jāņa Imaka]] pakļautībā.

Rīgā 20. decembrī [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] pakļautībā oficiāli izveidoja trīs Rīgas aizsardzības rotas, kuru lielumu paredzēja no 200 līdz 250 vīriem. Tās bija pakļautas landesvēram un lielā mērā formētas no brīvprātīgajiem un no vācu gūsta atbrīvotajiem karagūstekņiem, kuros valdīja naids pret vāciešiem un simpātijas pret boļševikiem. Naktī uz 30. decembri viena no rotām sadumpojās un tika apspiesta tikai pēc britu karaflotes veiktas apšaudes. No 191 dumpīgās rotas kareivja 11 piesprieda nāvessodu.

Jau novembrī nacionāli noskaņotie virsnieki [[Cēsis|Cēsīs]] sāka veidot 300 vīru lielu [[Cēsu rota|Cēsu rotu]], kas kļuva par vienu no labākajām Brīvības cīņu sākuma posma bruņotajām vienībām, pirmā saduroties ar uzbrūkošajiem boļševikiem. Daudzos brīvprātīgajos vilšanos radīja ieroču trūkums, jo ar lielām pūlēm apbruņot izdevās tikai 80 kareivjus. Liepājā izdevās divas nepilnas brīvprātīgo rotas, kurām trūka ieroču. [[Ventspils|Ventspilī]] brīvprātīgajiem piešķīra tikai 30 šautenes, un janvārī, tuvojoties boļševikiem, viņi pa jūru bēga uz Liepāju. Jelgavā [[pulkvedis]] [[Mārtiņš Peniķis]] izveidoja ap 100 brīvprātīgo lielu rotu, kurai no vāciešiem izdevās iegūt 30 zirgus. No šiem kareivjiem Liepājā vēlāk izveidoja [[Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa|Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu]], kas iekļāvās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] vadītajā [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķajā bataljonā]].

Tā kā brīvprātīgo trūkuma un mobilizēto biežās dezertēšanas dēļ plānoto bruņoto spēku skaitlisko sastāvu nokomplektēt neizdevās, 1918. gada 29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|noslēdza jaunu līgumu]] ar Vinnigu, ar kuru aicināja uz Latviju dienēt nākt Vācijas pilsoņus, par 4 nedēļu kaujas dienestu pret boļševikiem solot Latvijas pilsonību.

=== 1919. gads ===
Par spīti Pagaidu valdības centieniem boļševiku armija, kuras lielu daļu veidoja latviešu strēlnieki, 1. janvārī pietuvojās Rīgai, kuru Pagaidu valdība pameta 2. janvārī. 3. janvārī Kalpaka vadībā tikai neliela saujiņa virsnieku un kareivju atstāja Rīgu, atkāpjoties uz Jelgavu. Liela daļa iepriekš mobilizēto bija vai nu atlaisti mājās (studenti un skolēni), vai dezertējuši.

5. janvārī Jelgavā izveidoja divas rotas, pirmajā apvienojot Instruktoru rezervi un Latgales virsnieku rotu atliekas, otrajā — Cēsu un Latgales apakšvirsnieku, 2. un 3. apsardzības rotu atliekas, izveidojot [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]] [[Pulkvežleitnants|pulkvežleitnanta]] (vēlāk pulkveža&lt;ref&gt;Ar 1919. gada 28. februāra pavēli Kalpaks tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]] no šī paša gada 1. janvāra. Reizē par kopvežiem (apakšpulkvežiem) paaugstināja kapteiņus [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]] un [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] — LVVA, 6033. f., 1. apr. 104. 1., 15. lp.&lt;/ref&gt;) O.Kalpaka vadībā. 1919. gada 3. februārī bataljonā bija 245 karavīri (pēc saraksta — 276).&lt;ref&gt;LVVA, 1515. f., 1. apr., 48. 1., 1. lp.&lt;/ref&gt; ,februāra beigās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos skaitījās 1600 militārpersonas.&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 134. 1., 8. lp.&lt;/ref&gt;

Jau janvāra vidū uz [[Igaunija|Igauniju]] Latvijas Pagaidu valdības uzdevumā devās [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] Zemitāns un valdības uzdevumā noslēdza ar [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlnieku [[Johans Laidoners|Johanu Laidoneru]] vienošanos par latviešu rotu organizēšanu [[Igaunija|Igaunijā]] un tās karaspēka kontrolētajā [[Vidzeme|Ziemeļvidzemes]] teritorijā.&lt;ref&gt;Mūsu armija tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. — Rīga, 1929., 77. lpp.&lt;/ref&gt; 26.—28. janvārī [[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]] un [[Tartu]] tika mobilizēti 657 latvieši,&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. 1., 49. lp.&lt;/ref&gt; bet kad Igaunijas armija 1. februārī ieņēma [[Valka|Valku]], mobilizācija turpinājās Vidzemē — 18. februārī tika izdota pavēle par [[4. Valmieras kājnieku pulks|1. Valmieras kājnieku pulka]] izveidošanu (komandieris apakšpulkvedis [[Jūlijs Jansons]]). Kopumā Igaunijā un Ziemeļvidzemē līdz februāra beigām rekrūtēja 2168 vīriešus iesaucamajā vecumā.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīca. — Rīga, 1928.—1929., 2. sēj., 2954., 3671. sl.&lt;/ref&gt; Ar Igaunijas armijas virspavēlnieka pavēli 31. martā izveidoja &quot;Ziemeļlatvijas brigādi&quot;. Kurzemes apriņķos līdz 3. martam tika iesaukti 947, bet līdz mēneša beigām — 1324 rekrūši.&lt;ref&gt;LVVA, 6033. f., 1. apr., 290. 1., 3., 4. lp.&lt;/ref&gt; Pēc skaitliskā sastāva palielināšanas landesvēra &quot;Latviešu atsevišķo bataljonu&quot; pārdēvēja par &quot;Latviešu atsevišķo brigādi&quot;, bet vēlāk par &quot;Latvijas armijas dienvidu grupu&quot; jeb &quot;Dienvidlatvijas brigādi&quot;.&lt;ref&gt;LVVA, 1515. f., 1. apr., 50. 1., 1. lp.&lt;/ref&gt;

1919. gada pavasarī Latvijas bruņotos spēkus veidoja (neskaitot speciālās daļas, rezerves bataljonus, komandantūras):
* [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]
* [[Ziemeļlatvijas brigāde]] (komandieris apakšpulkvedis J.Zemitāns, štāba priekšnieks pulkvedis [[Voldemārs Ozols]])
* [[Dienvidlatvijas brigāde]] (komandieris apakšpulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|J.Balodis]])

Pēc [[Aprīļa pučs|16. aprīļa Liepājas puča]] vācbaltiešu daļas un vācu Dzelzsdivīzija pārstāja pakļauties Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai un vairs nebija uzskatāmas par Latvijas bruņoto spēku daļām.

1919. gada jūnijā pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]], tām sekojošā [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] un Ziemeļlatvijas brigādes ienākšanas Rīgā kļuva iespējams apvienot abas brigādes un izveidot vienotu karaspēku.
10. jūlijā Pagaidu valdība par pirmo Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieku iecēla ģenerāli [[Dāvids Sīmansons|Dāvidu Sīmansonu]] un ar viņa pavēli, apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, tika izveidota Latvijas armija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-viena-bataljona-lidz-armijai-10-julijs-latvijas-armijas-dzimsanas-diena.a325153 No viena bataljona līdz armijai. 10. jūlijs — Latvijas armijas dzimšanas diena] Jānis Šiliņš [[lsm.lv]]&lt;/ref&gt;
Krasi mainījās Latvijas Republikas armijas personālsastāvs, izslēdzot sadumpojušās landesvēristu daļas, tā liekot pamatu armijas turpmākajam sastāvam un struktūrai. Armijas komandējošo sastāvu veidoja galvenokārt bijušie [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieki (vairākums latviešu), 1919. gadā tika mobilizēti 980 virsnieki un 44 696 kareivji (no tiem brīvprātīgi pieteicās 726).&lt;ref&gt;LVVA, 5192. f., 1. apr., 58. 1. 3. lp.&lt;/ref&gt;

Jūlija sākumā Latvijas armija bija pieaugusi līdz aptuveni 18 000 karavīru (8000 pulkveža Baloža, 10 000 pulkveža Zemitāna vienībās). Abas [[brigāde]]s pārformēja [[Divīzija|divīzijās]] (attiecīgi [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|Kurzemes]] un [[2. Vidzemes kājnieku divīzija|Vidzemes divīzijā]]), bet līdz gada beigām saformēja vēl divas divīzijas — [[3. Latgales kājnieku divīzija|Latgales]] un [[4. Zemgales kājnieku divīzija|Zemgales]]. 1920. gada sākumā Latvijas Bruņoto spēku sastāvs sasniedza maksimumu — 76 000 karavīru.

=== Karaklausības likums ===
Latvijas armijas pāreja uz miera laika stāvokli noslēdzās ar Karaklausības likuma pieņemšanu. Likuma apspriešana ilga visu 1923. gada pavasari. Galīgajā variantā Saeima likumu pieņēma 1923. gada 17. jūlijā. Ar likuma stāšanos spēka tika atcelti visi iepriekš Latvijas [[Tautas padome]]s un [[Satversmes sapulce]]s pieņemtie likumi un noteikumi, kuri regulēja iesaukšanu un dienestu bruņotajos spēkos Atbrīvošanas cīņu laikā un pirmajos gados pēc kara noslēguma. Saskaņā ar jauno likumu karadienestam tika pakļauti visi Latvijas vīriešu kārtas pilsoņi vecumā no 17 līdz 50 gadiem, bet virsnieki un kara ierēdņi – līdz 55 gadu vecumam. Saskaņā ar Karaklausības likumu bruņotie spēki sastāvēja no a) aktīvā karaspēka, kuru sastādīja ikgadējā obligātā dienestā iesaucamie pilsoņi, virsdienesta instruktori, virsnieki, sanitārvirsnieki, kara ierēdņi un kara tehniķi; b) karavīriem, kas atvaļināti līdz turpmākajam rīkojumam – visi izdienējušie līdz 25 gadu vecumam; c) rezerves – visi izdienējušie līdz 40 gadu vecumam; d) zemessardzes – visi izdienējušie no 40 līdz 50 gadu vecumam. Karaklausībai padotie no 17 līdz 21 gada vecumam skaitījās rezervē, 21 gadu vecumu sasniegušos iesauca obligātajā militārajā dienestā uz pusotru gadu. Vēlāk, 1930. gadā Saeima noteica, ka kājniekiem obligātā karadienesta laiks tiek samazināts līdz 12 mēnešiem, pārējām ieroču šķirām – līdz 15 mēnešiem.

== Bruņojums ==
No Lielbritānijas kara flotes Apsardzības ministrija saņēma 50 patšauteņu (rokas [[Ložmetējs|ložmetēju]]) un 5000 šauteņu ar munīciju.&lt;ref&gt;Latvijas atbrīvošanas kara vēsture. — Rīga, 1938., 1. sēj., 48. lpp.&lt;/ref&gt; Apmaiņā pret [[Sējas lini|liniem]] un [[Koksne|kokmateriāliem]] Latvijas valdība 1919. gada augustā ieguva [[Francija]]s [[Kredīts|kredītu]] 11 miljonu franku apmērā. Saskaņā ar šo vienošanos desmit tūkstošus latviešu karavīru apgādāja ar ieročiem: 10 tūkstošiem [[Šautene|šauteņu]], 550 ložmetējiem, 30 [[Lielgabals|lielgabaliem]]. Pēc sākotnējas vilcināšanās septembrī Lielbritānijas premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]] nolēma Latvijai piegādāt 19 500 šautenes, 16 lielgabalus (no tiem divus smagos), 25 ložmetējus un sešus smagos automobiļus. Ar šo sūtījumu latvieši saņēma arī apģērbus un apavus 30 tūkstošiem karavīru. 18. oktobrī briti Latvijai nodeva ieročus 16 tūkstošu [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērtībā: 28 lielgabalus, 234 automātiskos ieročus, 18 600 šautenes un citu kaujas tehniku (daļa no tās gan bija bojāta). Vēlāk decembrī Latvijas Bruņotie spēki saņēma arī [[Polija]]s maršala [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] dāvinātās 6000 šautenes un piecus miljonus patronu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/printArticle.php?id=189176 Bormane A. Spārnoja griba nosargāt brīvību.]&lt;/ref&gt;

Artilēristu rīcībā sākotnēji bija divi smagie, vēl no Liepājas laikiem saglabājušies vācu lielgabali (15 cm [[Kalibrs|kalibra]] [[haubice]]s), daži smagie no angļiem iegūtie lielgabali (114 mm kalibra), desmit krievu lielgabali (107 mm kalibra), kā arī vairāk nekā 40 vieglie lauka lielgabali. Tāpat kā citos bruņojuma veidos, arī šeit kopā sajaucās krievu, vācu, angļu un franču artilērijas sistēmas. Šis sajaukums radīja problēmas kaujas apstākļos — pat ja lielgabaliem bija vienāds kalibrs, šāviņi no viena ieroča tomēr nederēja otram.

Bruņojumu papildināja 3 [[Bruņuautomobilis|bruņuautomobiļi]] (&quot;Lāčplēsis&quot;, &quot;Kurzemnieks&quot; un &quot;Zemgalietis&quot;) un 2 [[Bruņuvilciens|bruņuvilcieni]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;

[[Kara flote (Latvija)|Kara flotes]] vajadzībām piemēroja privātpersonām rekvizētos nelielos upju [[Tvaika dzinējs|tvaikonīšus]]: bortus apsita ar dzelzs plāksnēm un uz klāja salika smilšu maisus, lai apkalpi kaut cik pasargātu no ienaidnieka uguns, uz kuģiem uzstādīja 47 mm, 37 mm lielgabalus un ložmetējus.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:F3000 2.jpg|Latvijas armijas vieglie tanki &quot;[[Fiat 3000]]&quot; neilgi pēc to iegādes 20. gadu beigās
Attēls:GLOSTER GLADIATOR 2 04 02.jpg|Latvijas armijas ''Gloster Gladiator'' [[iznīcinātājs]], 1938
Attēls:Vef I 16.jpg|Vieglais iznīcinātājs [[VEF I—16]], 1939
Attēls:Ronis submarine.jpg|Latvijas kara flotes [[zemūdene]] &quot;Ronis&quot;
Attēls:Jatnieki 1.jpg|Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda
Attēls:Armijas manevri 1938 2.JPG|1938. gada manevru laikā
Attēls:Tankete 1939.jpg|Latvijas armijas [[tankete]], 1939 
&lt;/gallery&gt;

== Bruņoto spēku struktūra ==
Latvijas Bruņoto spēku komandieris bija padots tieši Valsts Prezidentam, bet budžeta un saimniecības jautājumos Kara ministram.
1940. gadā armijas augstākais pavēlnieks bija Kārlis Ulmanis, bet viņa prombūtnes laikā ģenerālis [[Krišjānis Berķis]], Kara ministrs un armijas komandieris.

Divīziju komandieri bija tieši pakļauti armijas komandierim, kam tieši pakļauti bija arī artilērijas inspektors, [[Latvijas Aviācijas pulks|Aviācijas pulka]], [[Latvijas Autotanku brigāde|Autotanku brigādes]], [[Latvijas Kara flote|Kara flotes]], [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] un [[Latvijas Sapieru pulks|Sapieru pulka]] komandieri, kam visiem bija arī divīzijas komandiera tiesības. Citas mazākas atsevišķas armijas vienības bija pakļautas tieši Armijas štāba priekšniekam.

[[Diplomātija|Diplomātiskajā]] dienestā Latvijas [[Vēstniecība|vēstniecībās]] 12 [[Eiropa]]s valstīs bija arī ''Militārie atašeji'' (militārās izlūkošanas rezidenti).

=== Bruņoto spēku komandieri ===
* [[Dāvids Sīmansons]] (10.07.1919. — 16.10.1919.), armijas virspavēlnieks
* [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (16.10.1919. — 01.04.1921.), armijas virspavēlnieks
* [[Mārtiņš Peniķis]] (01.04.1921. — 23.02.1924.), armijas komandieris
* [[Pēteris Radziņš]] (23.02.1924. — 25.04.1928.), armijas komandieris
* [[Mārtiņš Peniķis]] (25.04.1928. — 14.11.1934.), armijas komandieris
* [[Krišjānis Berķis]] (14.11.1934. — 20.06.1940.), armijas komandieris
* Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] par Latvijas Tautas armijas komandieri iecēla atvaļināto ģenerāli [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Robertu Kļaviņu]].

== Divīzijas ==
Latvijas Bruņotie spēki bija iedalīta 4 divīzijās ar 3 kājnieku un vienu artilērijas pulku katrā.
* [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]
* [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]
* [[3. Latgales kājnieku divīzija]]
* [[4. Zemgales kājnieku divīzija]]

== Papildstruktūras ==
* [[Latvijas Kara skola]]
* Augstākā kara skola
* [[Rīgas Kara hospitālis|Kara slimnīca]] [[Rīga|Rīgā]]
* Kara slimnīca [[Jelgava|Jelgavā]]
* Kara slimnīca [[Daugavpils|Daugavpilī]]

=== Prese ===
Armija izdeva militāro dienas [[Avīze|avīzi]] &quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; (red. kapteinis A. Rudzis). Vēl tika izdoti 3 militāri [[Žurnāls|žurnāli]]: &quot;Militārais Apskats&quot;, &quot;Kadets&quot; un &quot;Aizsargs&quot;, kā arī 3 gadskārtēji žurnāli — &quot;Lāčplēsis&quot; un &quot;Kara Invalids&quot; [[Lāčplēša diena|11. novembrī]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]] &quot;Latviešu Strēlnieks&quot;.

== Likvidācija ==
[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] gaitā apcietināja Latvijas armijas vadību un “bīstamākos” virsniekus. 1940.—1941. gados [[Padomju Savienība|PSRS]] spēka struktūras apcietināja aptuveni 800 Latvijas armijas virsnieku un instruktoru, no kuriem mūsdienās noskaidroti 682 bojā gājušie, tajā skaitā 19 ģenerāļu, viens admirālis, 44 pulkveži, 109 pulkveži-leitnanti, 195 kapteiņi, 145 [[Virsleitnants|virsleitnanti]], 142 [[Leitnants|leitnanti]]. Kopā okupācijas vara ieslodzīja [[Gulags|Gulaga]] nometnēs 4665 latviešu karavīrus, tas ir, 15,12% pirmsokupācijas laika Latvijas armijas.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 13 sēj.). — Rīga, 2003., 87. lpp.&lt;/ref&gt; Armija tika reformēta un 29. jūnijā pārdēvēta par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK (Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas) Politbiroja lēmumu okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiprināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un [[PSRS TKP]] — ''Tautas Komisāru padomes'' — aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).

== Atsauces ==
{{atsauces2}}

== Literatūra ==
* Bērziņš V. Bambals A. Latvijas armija. — Zinātne: Rīga, 1991.
* Andersons E. Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. — Toronto, 1983.
* Karaspēka daļu īsas vēstures. — Rīga, 1936.
* Karavīra rokasgrāmata. — Militārās literatūras apgāda izdevums, Rīga, 1939.
* Latvijas armija 20 gados. — Rīga, 1940.
* Latvijas karaskola: Vēsturisku materiālu sakopojums. — Linkolna, 1979.
* Rādītājs likumiem, noteikumiem, pavēlēm utt. kas attiecas uz karaspēku un izsludināti likumu krājumos, Valdības vēstnesī un kara ministra (apsardzības ministra) pavēlēs līdz 1938. g. 31. decembrim. / Sast. pulkv[ež]ltn. A. Linde. — Rīga, 1939.
* Латвия и ее армия. — Москва, 1938

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20040607231234/http://www.lacplesis.com/120_latvijas_brunotie_speki_1940.htm Latvijas bruņotie spēki 1940. gadā.]
* [https://web.archive.org/web/20191211155658/http://www.historic-gallery.com/index.php?route=extension%2Fd_blog_module%2Fpost&amp;post_id=235 Latvijas bruņotie spēki 1930.—1932. gadā.]

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]
* [[Cēsu kaujas]]
* [[Bermontiāde]]

{{Latvijas Bruņotie spēki}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki| ]]</text>
      <sha1>qe0mno3doxs8ek2whbgeq5wlzwxwrol</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301265</id>
      <parentid>4301264</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:14:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301265</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31816" sha1="2218kr7f88ok0zn0ctjtzwr92cpbth5" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas armijas vadiba 1934.jpg|thumb|350px|Latvijas Bruņoto spēku augstākie virsnieki 1934. gadā. Vidū Kara ministrs, ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]]]
[[Attēls:Jānis Balodis ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.jpg|thumb|350px|Kara ministrs [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] Kopā ar Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.

Pirmajā rindā (no kreisās): [[Jānis Francis]], [[Mārtiņš Hartmanis]], [[Andrejs Krustiņš]], [[Krišjānis Berķis]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], [[Mārtiņš Peniķis]]&lt;nowiki/&gt;Otrajā rindā (no kreisās): [[Jēkabs Ruškevics]], [[Roberts Dambītis]], [[Oskars Dankers]], [[Fricis Virsaitis]], [[Artūrs Dannebergs]], [[Hugo Rozenšteins|Hugo Rožensteins]], [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]], [[Rūdolfs Bangerskis]]]]
{{Līdzīgs|Latvijas Nacionālie bruņotie spēki}}
'''Latvijas Bruņotie spēki''' bija Latvijas [[karaspēks]], kas pastāvēja no 1919. gada 10. jūlija līdz 1940. gada 29. jūnijam un bija viena no [[Latvijas Republika]]s [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|aizsardzības]] struktūrām, kurā ietilpa [[sauszemes bruņotie spēki]], [[Latvijas Kara flote|kara flote]] un [[Latvijas Aviācijas pulks|kara aviācija]]. Ar armiju cieši saistītas bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijai]] pakļautā [[Robežsargu brigāde (Latvija)|Robežsargu brigāde]] un [[Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija|Sabiedrisko lietu ministrijai]] pakļautā [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācija]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām 1920. gada 1. decembrī Latvijas bruņotajos spēkos bija 51 176 [[karavīrs|karavīri]] pēc saraksta un 39 183 karavīri pēc sastāva (1886 virsnieki un sanitārvirsnieki, 539 kara ierēdņi, 6403 instruktori un 30 355 kareivji).&lt;ref&gt;Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. Rīga, 1991., 41.lpp.&lt;/ref&gt;

Bruņoto spēku skaitliskā sastāva veidošana pamatojās uz vispārējo [[Karaklausība|karaklausību]], no ik gadus obligātajā dienestā iesaucamiem [[Pilsonība|pilsoņiem]], kā arī no brīvprātīgajiem. Obligātā kara dienesta ilgums bija 10,5 mēneši, izņemot dažas speciālas vienības, kurās dienesta ilgums bija 12,5 mēneši. Ņemot vērā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanos [[Eiropa|Eiropā]], 1940. gada 22. februārī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] dienesta ilgumu pagarināja līdz 18 mēnešiem. Pēc obligātā aktīvā kara dienesta pabeigšanas karavīri vēl 3 gadus skaitījās Kara ministra rīcībā un tos varēja pakļaut [[mobilizācija]]i jebkurā laikā. Pēc 3 gadiem viņus ieskaitīja rezervē. Rezervistus līdz 41 gada vecumam varēja mobilizēt tikai ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] pavēli.

1940. gada 1. jūnijā Latvijas Bruņotajos spēkos bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji, un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm |title=Prof. Dr.habil.hist. Treijs R. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā. |access-date={{dat|2008|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101029055301/http://vip.latnet.lv/lpra/treijs.htm |archivedate={{dat|2010|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc 1940. gada [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Latvijas Bruņotos spēkus pārdēvēja par &quot;[[Latvijas PSR]] Tautas armiju&quot;, bet 10. jūlijā iekļāva [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālo korpusu]].

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s pieņemšanas sākotnēji tika izveidota [[Latvijas Republikas Zemessardze]] un Latvijas Republikas Aizsardzības spēki. {{dat|1994|12|24}} tos apvienoja un izveidoja [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus]].

== Izveidošana ==
{{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas}}
[[Attēls:Atseviscais_bataljons.jpg|thumb|250px|1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis [[Oskars Kalpaks]] (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā]]
[[Attēls:Brunuvilciens_Cesisjpg.jpg|thumb|250px|Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki (centrā, ģērbies šinelī — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Zemitāns).]]
[[Attēls:Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi (1919).jpg|thumb|250px|Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi Rīgā 1919. gada 6. jūlijā. No kreisās puses: pulkvedis [[Jorģis Zemitāns]] ([[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] ([[Dienvidlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvežleitnants [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]] (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks).]]
[[Attēls:Medium Mark B Latgalietis 2.jpg|thumb|250px|Latvijas Bruņoto spēku tanks Mark B &quot;Latgalietis&quot;]]
Jau pirms [[Latvijas valsts pasludināšana|oficiālās neatkarības pasludināšanas 1918. gada novembrī]] bija skaidrs, ka lielākā daļa potenciālās armijas kodola — [[latviešu strēlnieki]] — ir [[Krievijas PFSR|Krievijā]] zaudēti [[Boļševiki|lielinieku]] [[ideoloģija]]i. Nacionāli noskaņotos virsniekus boļševiku kontrolētajās teritorijās sāka apcietināt un likvidēt. Daudzi bēga uz [[Ukraina|Ukrainu]], [[Sibīrija|Sibīriju]] un [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]]. Jau 1917. gadā kā pretstats boļševiku pusē pārgājušajiem sarkanajiem strēlniekiem daudzās Krievijas un Ukrainas pilsētās izveidojās [[Latvju kareivju nacionālā savienība]]. 1918. gada novembra sākumā savienības pārstāvji [[Rīga|Rīgā]] sāka brīvprātīgo reģistrēšanu, ko jau atklātāk varēja darīt sākot ar 12. novembri, kad [[Vācijas Impērija|Vācijas]] [[Novembra revolūcija]]s rezultātā Rīgā izveidojās 8. armijas kareivju padome. Ap novembra vidu savienība bija reģistrējusi 500 brīvprātīgos, taču okupācijas varas iestādes joprojām nepieļāva ieroču nokļūšanu [[Latvieši|latviešu]] rokās.

[[Tautas padome]] 17. novembrī vienojās, ka Latvijā uz iesaukšanas pamata izveidos Tautas miliciju, kas būs pakļauta Iekšlietu ministrijai. Lai arī Padomju Krievija 13. novembrī bija lauzusi [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Vāciju, 11. novembrī noslēgtais [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]] paredzēja, ka Vācijas armijai jāturpina aizsargāt [[Baltijas valstis|Baltijas zemes]] no boļševikiem. Lai arī Vācijas augstākais pārstāvis [[Augusts Vinnigs]] 26. novembrī atzina [[Latvijas Pagaidu valdība]]s varu, viņš arī norādīja, ka vācu okupācijas iestādes savu varu nodos tikai pakāpeniski. Te jāņem vērā, ka Vācijai jau bija slikta pieredze ar nestabilajām Ukrainas valdībām. Par spīti solījumam aizsargāt Baltiju no boļševikiem vācu armija atgriezās mājās. Vācijas robeža toreiz sākās uzreiz ar [[Kurzemes guberņa]]i piederošās [[Palanga]]s. Pretēji cerētajam vācieši neatbalstīja latviešus ar [[Ierocis|ieročiem]] un munīciju, labprātāk to nododot jau saformētajām [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] vienībām.

Vēl pirms politiskās vienošanās par Apsardzības ministrijas izveidošanu [[Kārlis Ulmanis]] izlēma sākt tādu veidot, pagaidām to atstājot Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ministrijas veidošanu 22. novembrī uzticēja pulkvežleitnantam [[Roberts Dambītis|Robertam Dambītim]] un kapteinim [[Gustavs Grinbergs|Gustavam Grinbergam]]. Dambītis savu pirmo pavēli ministrijai izdeva 22. novembrī, kas arī uzskatāma par Apsardzības ministrijas izveidošanas dienu.

6. decembrī par pirmo oficiālo Latvijas Apsardzības ministru iecēla bijušo [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s deputātu un vienu no strēlnieku pulku veidotājiem [[Jānis Zālītis|Jāni Zālīti]]. 7. decembrī Apsardzības ministrs Pagaidu valdības vārdā ar Vinnigu noslēdza [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līgumu par Landesvēra izveidošanu]] no vietējiem iedzīvotājiem. Vinnigs joprojām nebija gatavs pieļaut nacionālas armijas veidošanos, tāpēc jauno formējumu nosauca par Latvijas landesvēru ''Lettländische Landeswehr'' (zemessardzi). Bija paredzēts izveidot 26 [[Rota (armija)|rotas]] ar 5 [[artilērija]]s baterijām, no kurām 18 rotas un 3 baterijas būtu latviešu, 7 rotas un 2 baterijas [[Vācieši|vācu]] un 1 [[Krievi|krievu]] rota. Kopā tie būtu 6000 kareivji ar 870 zirgiem. Komandēšanas valoda būtu pēc rotas kareivju tautības. Par zemessardzes komandieri sākotnēji bija domāts pieaicināt neitrālās [[Zviedrija]]s virsnieku, bet tikmēr to vadīja vācu [[majors]] Šeiberts, kas jau kopš novembra sākuma vadīja [[Vācbaltieši|vācbaltu]] vienību veidošanos. Latviju sadalīja četros kara apgabalos: Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Latgales. Arī to priekšnieku izvēlē bija paredzēts [[Etnoss|etniskā]] dalījuma princips. Rīgā būtu vācu priekšnieks ar latviešu palīgu, Kurzemē un Vidzemē būtu latvieši ar vācu palīgiem, un tikai Latgalē priekšnieks un palīgs būtu latvieši. Vācu rotas bija izvietojamas [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Gulbene|Vecgulbenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:29{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos, 1929 |access-date={{dat|2017|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:29{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācu 8. armijai]] bija jānodrošina zemessargu bruņojums un munīcija, kas realitātē netika veikts. Vācieši daudz aktīvāk veidoja [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādi]], kurā pārgāja daļa Vācijas karavīru, kā arī vācbaltiešu veidotās bruņotās vienības, kas arī turpmāk pazīstamas kā Baltijas landesvērs.

Apsardzības ministrijā bruņoto spēku formēšanu, apgādi un sagatavošanu pārzināja Galvenais štābs (no 15.07.19. Virspavēlnieka štābs), kuru izveidoja 1918. gada decembra sākumā (ilgu laiku nevarēja atrast piemērotu kandidātu priekšnieka amatam, to kādu laiku pildīja [[Aleksandrs Plensners]] un tikai 1919. gada 26. martā šo amatu ieņēma [[ģenerālis]] [[Augusts Ernests Misiņš|Augusts Misiņš]]). Sākoties [[Padomju Krievija]]s armijas iebrukumam, no 17. līdz 20. decembrim Rīgā un [[Rīgas apriņķis|tās apriņķī]] izsludināja līdz 45 g. vecu virsnieku un līdz 35 g. vecu apakšvirsnieku mobilizāciju, kurai atsaucās ap 400 virsnieku,&lt;ref&gt;Latvijas Valsts Vēstures arhīvs — turpmāk LVVA, — 6033. f., 1. apr., 383. 1., 5. lp.&lt;/ref&gt; bet no 3. janvāra bija plānots veikt visu 20—30 gadus veco vīriešu mobilizāciju. Rīgas krišanas dēļ to īstenot neizdevās.

=== Pirmās vienības ===
Jau līdz novembra vidum vācbaltieši bija izveidojuši Rīgas rotu un Trieciendaļu (''Strosstruppe''), kam sekoja vēl divas rotas Rīgā, viena artilērijas baterija un viena [[Ložmetējs|ložmetēju]] [[Nodaļa (armija)|nodaļa]]. 29. novembrī Jelgavā izveidoja tā dēvēto [[Volferts Gerhards fon Rādens|Rādena]] rotu. Šo vienību sastāvā bija gan vietējie vācbaltieši, gan Vācijas armijas pārstāvji. Pēc 7. decembra līguma noslēgšanas 10. decembrī šo vācu vienību štābam kontaktu uzturēšanai piekomandēja trīs latviešu virsniekus [[Roberts Kļaviņš|Robertu Kļaviņu]], [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņu Hartmani]] un J. Stiebri. Vācieši joprojām savas vienības sauca par Baltijas, nevis Latvijas landesvēru.

Pēc decembra vidū veiktās virsnieku un apakšvirsnieku mobilizācijas izveidoja [[Instruktoru rezerve|Instruktoru rezervi]], kas bija paredzēta kā virsnieku rezerve jaunajām vienībām un atradās Apsardzības ministrijas pakļautībā. Formāli jau no 3. decembra šos rezerves spēkus komandēja kapteinis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]. 17. decembrī Rīgā pietauvojās kontr[[Admirālis|admirāļa]] [[Edvīns Aleksanders-Sinklērs|Edvīna Aleksandra-Sinklēra]] (''Edwyn Alexander-Sinclair'') komandētie [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] [[Kara flote|karakuģi]], un 27. decembrī instruktoru rezerves spēki sarīkoja parādi [[Angļi|angļu]] virsniekiem. Briti uz saviem kuģiem viņiem ļāva apgūt angļu šauteņu un ložmetēju lietošanu, nelielu daudzumu nododot arī Apsardzības ministrijai. Pēc atkāpšanās no Rīgas 3. janvārī šī vienība guva kaujas slavu un tika pārsaukta par [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljonu]].

Ņemot vērā, ka kara dēļ Latvijas teritoriju bija pametusi gandrīz puse iedzīvotāju un dienestam derīgie vīrieši jau bija iesaukti Krievijas armijā, liela nozīme bija studentiem un vecāko klašu skolniekiem, kas brīvības cīņu laikā izveidoja vairākas rotas. 20. decembrī oficiāli izveidojās [[Atsevišķā studentu rota]], kas sāka veidoties jau decembra sākumā pēc korporāciju [[Selonija]] un [[Talavija]] iniciatīvas. Studentu rota nebija padota vāciešiem, bet tieši Apsardzības ministrijai.

Pēc decembra virsnieku mobilizācijas Rīgā saformēja arī [[Latgales virsnieku rota|Latgales virsnieku rotu]] un [[Latgales apakšvirsnieku rota|Latgales apakšvirsnieku rotu]], kas bija paredzētas Latgales bruņoto vienību veidošanai, un atradās Latgales kara apgabala vadītāja [[Jānis Imaks|Jāņa Imaka]] pakļautībā.

Rīgā 20. decembrī [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] pakļautībā oficiāli izveidoja trīs Rīgas aizsardzības rotas, kuru lielumu paredzēja no 200 līdz 250 vīriem. Tās bija pakļautas landesvēram un lielā mērā formētas no brīvprātīgajiem un no vācu gūsta atbrīvotajiem karagūstekņiem, kuros valdīja naids pret vāciešiem un simpātijas pret boļševikiem. Naktī uz 30. decembri viena no rotām sadumpojās un tika apspiesta tikai pēc britu karaflotes veiktas apšaudes. No 191 dumpīgās rotas kareivja 11 piesprieda nāvessodu.

Jau novembrī nacionāli noskaņotie virsnieki [[Cēsis|Cēsīs]] sāka veidot 300 vīru lielu [[Cēsu rota|Cēsu rotu]], kas kļuva par vienu no labākajām Brīvības cīņu sākuma posma bruņotajām vienībām, pirmā saduroties ar uzbrūkošajiem boļševikiem. Daudzos brīvprātīgajos vilšanos radīja ieroču trūkums, jo ar lielām pūlēm apbruņot izdevās tikai 80 kareivjus. Liepājā izdevās divas nepilnas brīvprātīgo rotas, kurām trūka ieroču. [[Ventspils|Ventspilī]] brīvprātīgajiem piešķīra tikai 30 šautenes, un janvārī, tuvojoties boļševikiem, viņi pa jūru bēga uz Liepāju. Jelgavā [[pulkvedis]] [[Mārtiņš Peniķis]] izveidoja ap 100 brīvprātīgo lielu rotu, kurai no vāciešiem izdevās iegūt 30 zirgus. No šiem kareivjiem Liepājā vēlāk izveidoja [[Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa|Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu]], kas iekļāvās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] vadītajā [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķajā bataljonā]].

Tā kā brīvprātīgo trūkuma un mobilizēto biežās dezertēšanas dēļ plānoto bruņoto spēku skaitlisko sastāvu nokomplektēt neizdevās, 1918. gada 29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|noslēdza jaunu līgumu]] ar Vinnigu, ar kuru aicināja uz Latviju dienēt nākt Vācijas pilsoņus, par 4 nedēļu kaujas dienestu pret boļševikiem solot Latvijas pilsonību.

=== 1919. gads ===
Par spīti Pagaidu valdības centieniem boļševiku armija, kuras lielu daļu veidoja latviešu strēlnieki, 1. janvārī pietuvojās Rīgai, kuru Pagaidu valdība pameta 2. janvārī. 3. janvārī Kalpaka vadībā tikai neliela saujiņa virsnieku un kareivju atstāja Rīgu, atkāpjoties uz Jelgavu. Liela daļa iepriekš mobilizēto bija vai nu atlaisti mājās (studenti un skolēni), vai dezertējuši.

5. janvārī Jelgavā izveidoja divas rotas, pirmajā apvienojot Instruktoru rezervi un Latgales virsnieku rotu atliekas, otrajā — Cēsu un Latgales apakšvirsnieku, 2. un 3. apsardzības rotu atliekas, izveidojot [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]] [[Pulkvežleitnants|pulkvežleitnanta]] (vēlāk pulkveža&lt;ref&gt;Ar 1919. gada 28. februāra pavēli Kalpaks tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]] no šī paša gada 1. janvāra. Reizē par kopvežiem (apakšpulkvežiem) paaugstināja kapteiņus [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]] un [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] — LVVA, 6033. f., 1. apr. 104. 1., 15. lp.&lt;/ref&gt;) O.Kalpaka vadībā. 1919. gada 3. februārī bataljonā bija 245 karavīri (pēc saraksta — 276).&lt;ref&gt;LVVA, 1515. f., 1. apr., 48. 1., 1. lp.&lt;/ref&gt; ,februāra beigās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos skaitījās 1600 militārpersonas.&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 134. 1., 8. lp.&lt;/ref&gt;

Jau janvāra vidū uz [[Igaunija|Igauniju]] Latvijas Pagaidu valdības uzdevumā devās [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] Zemitāns un valdības uzdevumā noslēdza ar [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlnieku [[Johans Laidoners|Johanu Laidoneru]] vienošanos par latviešu rotu organizēšanu [[Igaunija|Igaunijā]] un tās karaspēka kontrolētajā [[Vidzeme|Ziemeļvidzemes]] teritorijā.&lt;ref&gt;Mūsu armija tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. — Rīga, 1929., 77. lpp.&lt;/ref&gt; 26.—28. janvārī [[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]] un [[Tartu]] tika mobilizēti 657 latvieši,&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. 1., 49. lp.&lt;/ref&gt; bet kad Igaunijas armija 1. februārī ieņēma [[Valka|Valku]], mobilizācija turpinājās Vidzemē — 18. februārī tika izdota pavēle par [[4. Valmieras kājnieku pulks|1. Valmieras kājnieku pulka]] izveidošanu (komandieris apakšpulkvedis [[Jūlijs Jansons]]). Kopumā Igaunijā un Ziemeļvidzemē līdz februāra beigām rekrūtēja 2168 vīriešus iesaucamajā vecumā.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīca. — Rīga, 1928.—1929., 2. sēj., 2954., 3671. sl.&lt;/ref&gt; Ar Igaunijas armijas virspavēlnieka pavēli 31. martā izveidoja &quot;Ziemeļlatvijas brigādi&quot;. Kurzemes apriņķos līdz 3. martam tika iesaukti 947, bet līdz mēneša beigām — 1324 rekrūši.&lt;ref&gt;LVVA, 6033. f., 1. apr., 290. 1., 3., 4. lp.&lt;/ref&gt; Pēc skaitliskā sastāva palielināšanas landesvēra &quot;Latviešu atsevišķo bataljonu&quot; pārdēvēja par &quot;Latviešu atsevišķo brigādi&quot;, bet vēlāk par &quot;Latvijas armijas dienvidu grupu&quot; jeb &quot;Dienvidlatvijas brigādi&quot;.&lt;ref&gt;LVVA, 1515. f., 1. apr., 50. 1., 1. lp.&lt;/ref&gt;

1919. gada pavasarī Latvijas bruņotos spēkus veidoja (neskaitot speciālās daļas, rezerves bataljonus, komandantūras):
* [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]
* [[Ziemeļlatvijas brigāde]] (komandieris apakšpulkvedis J.Zemitāns, štāba priekšnieks pulkvedis [[Voldemārs Ozols]])
* [[Dienvidlatvijas brigāde]] (komandieris apakšpulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|J.Balodis]])

Pēc [[Aprīļa pučs|16. aprīļa Liepājas puča]] vācbaltiešu daļas un vācu Dzelzsdivīzija pārstāja pakļauties Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai un vairs nebija uzskatāmas par Latvijas bruņoto spēku daļām.

1919. gada jūnijā pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]], tām sekojošā [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] un Ziemeļlatvijas brigādes ienākšanas Rīgā kļuva iespējams apvienot abas brigādes un izveidot vienotu karaspēku.
10. jūlijā Pagaidu valdība par pirmo Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieku iecēla ģenerāli [[Dāvids Sīmansons|Dāvidu Sīmansonu]] un ar viņa pavēli, apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, tika izveidota Latvijas armija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-viena-bataljona-lidz-armijai-10-julijs-latvijas-armijas-dzimsanas-diena.a325153 No viena bataljona līdz armijai. 10. jūlijs — Latvijas armijas dzimšanas diena] Jānis Šiliņš [[lsm.lv]]&lt;/ref&gt;
Krasi mainījās Latvijas Republikas armijas personālsastāvs, izslēdzot sadumpojušās landesvēristu daļas, tā liekot pamatu armijas turpmākajam sastāvam un struktūrai. Armijas komandējošo sastāvu veidoja galvenokārt bijušie [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieki (vairākums latviešu), 1919. gadā tika mobilizēti 980 virsnieki un 44 696 kareivji (no tiem brīvprātīgi pieteicās 726).&lt;ref&gt;LVVA, 5192. f., 1. apr., 58. 1. 3. lp.&lt;/ref&gt;

Jūlija sākumā Latvijas armija bija pieaugusi līdz aptuveni 18 000 karavīru (8000 pulkveža Baloža, 10 000 pulkveža Zemitāna vienībās). Abas [[brigāde]]s pārformēja [[Divīzija|divīzijās]] (attiecīgi [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|Kurzemes]] un [[2. Vidzemes kājnieku divīzija|Vidzemes divīzijā]]), bet līdz gada beigām saformēja vēl divas divīzijas — [[3. Latgales kājnieku divīzija|Latgales]] un [[4. Zemgales kājnieku divīzija|Zemgales]]. 1920. gada sākumā Latvijas Bruņoto spēku sastāvs sasniedza maksimumu — 76 000 karavīru.

=== Karaklausības likums ===
Latvijas armijas pāreja uz miera laika stāvokli noslēdzās ar Karaklausības likuma pieņemšanu. Likuma apspriešana ilga visu 1923. gada pavasari. Galīgajā variantā Saeima likumu pieņēma 1923. gada 17. jūlijā. Ar likuma stāšanos spēka tika atcelti visi iepriekš Latvijas [[Tautas padome]]s un [[Satversmes sapulce]]s pieņemtie likumi un noteikumi, kuri regulēja iesaukšanu un dienestu bruņotajos spēkos Atbrīvošanas cīņu laikā un pirmajos gados pēc kara noslēguma. Saskaņā ar jauno likumu karadienestam tika pakļauti visi Latvijas vīriešu kārtas pilsoņi vecumā no 17 līdz 50 gadiem, bet virsnieki un kara ierēdņi – līdz 55 gadu vecumam. Saskaņā ar Karaklausības likumu bruņotie spēki sastāvēja no a) aktīvā karaspēka, kuru sastādīja ikgadējā obligātā dienestā iesaucamie pilsoņi, virsdienesta instruktori, virsnieki, sanitārvirsnieki, kara ierēdņi un kara tehniķi; b) karavīriem, kas atvaļināti līdz turpmākajam rīkojumam – visi izdienējušie līdz 25 gadu vecumam; c) rezerves – visi izdienējušie līdz 40 gadu vecumam; d) zemessardzes – visi izdienējušie no 40 līdz 50 gadu vecumam. Karaklausībai padotie no 17 līdz 21 gada vecumam skaitījās rezervē, 21 gadu vecumu sasniegušos iesauca obligātajā militārajā dienestā uz pusotru gadu. Vēlāk, 1930. gadā Saeima noteica, ka kājniekiem obligātā karadienesta laiks tiek samazināts līdz 12 mēnešiem, pārējām ieroču šķirām – līdz 15 mēnešiem.

== Bruņojums ==
No Lielbritānijas kara flotes Apsardzības ministrija saņēma 50 patšauteņu (rokas [[Ložmetējs|ložmetēju]]) un 5000 šauteņu ar munīciju.&lt;ref&gt;Latvijas atbrīvošanas kara vēsture. — Rīga, 1938., 1. sēj., 48. lpp.&lt;/ref&gt; Apmaiņā pret [[Sējas lini|liniem]] un [[Koksne|kokmateriāliem]] Latvijas valdība 1919. gada augustā ieguva [[Francija]]s [[Kredīts|kredītu]] 11 miljonu franku apmērā. Saskaņā ar šo vienošanos desmit tūkstošus latviešu karavīru apgādāja ar ieročiem: 10 tūkstošiem [[Šautene|šauteņu]], 550 ložmetējiem, 30 [[Lielgabals|lielgabaliem]]. Pēc sākotnējas vilcināšanās septembrī Lielbritānijas premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]] nolēma Latvijai piegādāt 19 500 šautenes, 16 lielgabalus (no tiem divus smagos), 25 ložmetējus un sešus smagos automobiļus. Ar šo sūtījumu latvieši saņēma arī apģērbus un apavus 30 tūkstošiem karavīru. 18. oktobrī briti Latvijai nodeva ieročus 16 tūkstošu [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērtībā: 28 lielgabalus, 234 automātiskos ieročus, 18 600 šautenes un citu kaujas tehniku (daļa no tās gan bija bojāta). Vēlāk decembrī Latvijas Bruņotie spēki saņēma arī [[Polija]]s maršala [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] dāvinātās 6000 šautenes un piecus miljonus patronu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/printArticle.php?id=189176 Bormane A. Spārnoja griba nosargāt brīvību.]&lt;/ref&gt;

Artilēristu rīcībā sākotnēji bija divi smagie, vēl no Liepājas laikiem saglabājušies vācu lielgabali (15 cm [[Kalibrs|kalibra]] [[haubice]]s), daži smagie no angļiem iegūtie lielgabali (114 mm kalibra), desmit krievu lielgabali (107 mm kalibra), kā arī vairāk nekā 40 vieglie lauka lielgabali. Tāpat kā citos bruņojuma veidos, arī šeit kopā sajaucās krievu, vācu, angļu un franču artilērijas sistēmas. Šis sajaukums radīja problēmas kaujas apstākļos — pat ja lielgabaliem bija vienāds kalibrs, šāviņi no viena ieroča tomēr nederēja otram.

Bruņojumu papildināja 3 [[Bruņuautomobilis|bruņuautomobiļi]] (&quot;Lāčplēsis&quot;, &quot;Kurzemnieks&quot; un &quot;Zemgalietis&quot;) un 2 [[Bruņuvilciens|bruņuvilcieni]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;

[[Kara flote (Latvija)|Kara flotes]] vajadzībām piemēroja privātpersonām rekvizētos nelielos upju [[Tvaika dzinējs|tvaikonīšus]]: bortus apsita ar dzelzs plāksnēm un uz klāja salika smilšu maisus, lai apkalpi kaut cik pasargātu no ienaidnieka uguns, uz kuģiem uzstādīja 47 mm, 37 mm lielgabalus un ložmetējus.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:F3000 2.jpg|Latvijas armijas vieglie tanki &quot;[[Fiat 3000]]&quot; neilgi pēc to iegādes 20. gadu beigās
Attēls:GLOSTER GLADIATOR 2 04 02.jpg|Latvijas armijas ''Gloster Gladiator'' [[iznīcinātājs]], 1938
Attēls:Vef I 16.jpg|Vieglais iznīcinātājs [[VEF I—16]], 1939
Attēls:Ronis submarine.jpg|Latvijas kara flotes [[zemūdene]] &quot;Ronis&quot;
Attēls:Jatnieki 1.jpg|Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda
Attēls:Armijas manevri 1938 2.JPG|1938. gada manevru laikā
Attēls:Tankete 1939.jpg|Latvijas armijas [[tankete]], 1939 
&lt;/gallery&gt;

== Bruņoto spēku struktūra ==
Latvijas Bruņoto spēku komandieris bija padots tieši Valsts Prezidentam, bet budžeta un saimniecības jautājumos Kara ministram.
1940. gadā armijas augstākais pavēlnieks bija Kārlis Ulmanis, bet viņa prombūtnes laikā ģenerālis [[Krišjānis Berķis]], Kara ministrs un armijas komandieris.

Divīziju komandieri bija tieši pakļauti armijas komandierim, kam tieši pakļauti bija arī artilērijas inspektors, [[Latvijas Aviācijas pulks|Aviācijas pulka]], [[Latvijas Autotanku brigāde|Autotanku brigādes]], [[Latvijas Kara flote|Kara flotes]], [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] un [[Latvijas Sapieru pulks|Sapieru pulka]] komandieri, kam visiem bija arī divīzijas komandiera tiesības. Citas mazākas atsevišķas armijas vienības bija pakļautas tieši Armijas štāba priekšniekam.

[[Diplomātija|Diplomātiskajā]] dienestā Latvijas [[Vēstniecība|vēstniecībās]] 12 [[Eiropa]]s valstīs bija arī ''Militārie atašeji'' (militārās izlūkošanas rezidenti).

=== Bruņoto spēku komandieri ===
* [[Dāvids Sīmansons]] (10.07.1919. — 16.10.1919.), armijas virspavēlnieks
* [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (16.10.1919. — 01.04.1921.), armijas virspavēlnieks
* [[Mārtiņš Peniķis]] (01.04.1921. — 23.02.1924.), armijas komandieris
* [[Pēteris Radziņš]] (23.02.1924. — 25.04.1928.), armijas komandieris
* [[Mārtiņš Peniķis]] (25.04.1928. — 14.11.1934.), armijas komandieris
* [[Krišjānis Berķis]] (14.11.1934. — 20.06.1940.), armijas komandieris
* Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] par Latvijas Tautas armijas komandieri iecēla atvaļināto ģenerāli [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Robertu Kļaviņu]].

== Divīzijas ==
Latvijas Bruņotie spēki bija iedalīta 4 divīzijās ar 3 kājnieku un vienu artilērijas pulku katrā.
* [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]
* [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]
* [[3. Latgales kājnieku divīzija]]
* [[4. Zemgales kājnieku divīzija]]

== Papildstruktūras ==
* [[Latvijas Kara skola]]
* Augstākā kara skola
* [[Rīgas Kara hospitālis|Kara slimnīca]] [[Rīga|Rīgā]]
* Kara slimnīca [[Jelgava|Jelgavā]]
* Kara slimnīca [[Daugavpils|Daugavpilī]]

=== Prese ===
Armija izdeva militāro dienas [[Avīze|avīzi]] &quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; (red. kapteinis A. Rudzis). Vēl tika izdoti 3 militāri [[Žurnāls|žurnāli]]: &quot;Militārais Apskats&quot;, &quot;Kadets&quot; un &quot;Aizsargs&quot;, kā arī 3 gadskārtēji žurnāli — &quot;Lāčplēsis&quot; un &quot;Kara Invalids&quot; [[Lāčplēša diena|11. novembrī]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]] &quot;Latviešu Strēlnieks&quot;.

== Likvidācija ==
[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] gaitā apcietināja Latvijas armijas vadību un “bīstamākos” virsniekus. 1940.—1941. gados [[Padomju Savienība|PSRS]] spēka struktūras apcietināja aptuveni 800 Latvijas armijas virsnieku un instruktoru, no kuriem mūsdienās noskaidroti 682 bojā gājušie, tajā skaitā 19 ģenerāļu, viens admirālis, 44 pulkveži, 109 pulkveži-leitnanti, 195 kapteiņi, 145 [[Virsleitnants|virsleitnanti]], 142 [[Leitnants|leitnanti]]. Kopā okupācijas vara ieslodzīja [[Gulags|Gulaga]] nometnēs 4665 latviešu karavīrus, tas ir, 15,12% pirmsokupācijas laika Latvijas armijas.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 13 sēj.). — Rīga, 2003., 87. lpp.&lt;/ref&gt; Armija tika reformēta un 29. jūnijā pārdēvēta par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK (Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas) Politbiroja lēmumu okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiprināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un [[PSRS TKP]] — ''Tautas Komisāru padomes'' — aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).

== Atsauces ==
{{atsauces2}}

== Literatūra ==
* Bērziņš V. Bambals A. Latvijas armija. — Zinātne: Rīga, 1991.
* Andersons E. Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. — Toronto, 1983.
* Karaspēka daļu īsas vēstures. — Rīga, 1936.
* Karavīra rokasgrāmata. — Militārās literatūras apgāda izdevums, Rīga, 1939.
* Latvijas armija 20 gados. — Rīga, 1940.
* Latvijas karaskola: Vēsturisku materiālu sakopojums. — Linkolna, 1979.
* Rādītājs likumiem, noteikumiem, pavēlēm utt. kas attiecas uz karaspēku un izsludināti likumu krājumos, Valdības vēstnesī un kara ministra (apsardzības ministra) pavēlēs līdz 1938. g. 31. decembrim. / Sast. pulkv[ež]ltn. A. Linde. — Rīga, 1939.
* Латвия и ее армия. — Москва, 1938

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20040607231234/http://www.lacplesis.com/120_latvijas_brunotie_speki_1940.htm Latvijas bruņotie spēki 1940. gadā.]
* [https://web.archive.org/web/20191211155658/http://www.historic-gallery.com/index.php?route=extension%2Fd_blog_module%2Fpost&amp;post_id=235 Latvijas bruņotie spēki 1930.—1932. gadā.]

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]
* [[Cēsu kaujas]]
* [[Bermontiāde]]

{{Latvijas Bruņotie spēki}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki| ]]</text>
      <sha1>2218kr7f88ok0zn0ctjtzwr92cpbth5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301266</id>
      <parentid>4301265</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:14:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[User talk:Votre Provocateur|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4301265</comment>
      <origin>4301266</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31809" sha1="qe0mno3doxs8ek2whbgeq5wlzwxwrol" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas armijas vadiba 1934.jpg|thumb|350px|Latvijas Bruņoto spēku augstākie virsnieki 1934. gadā. Vidū Kara ministrs, ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]]]
[[Attēls:Jānis Balodis ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.jpg|thumb|350px|Kara ministrs [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] Kopā ar Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. 

Pirmajā rindā (no kreisās): [[Jānis Francis]], [[Mārtiņš Hartmanis]], [[Andrejs Krustiņš]], [[Krišjānis Berķis]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], [[Mārtiņš Peniķis]].Otrajā rindā (no kreisās): [[Jēkabs Ruškevics]], [[Roberts Dambītis]], [[Oskars Dankers]], [[Fricis Virsaitis]], [[Artūrs Dannebergs]], [[Hugo Rozenšteins|Hugo Rožensteins]], [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]], [[Rūdolfs Bangerskis]]]]
{{Līdzīgs|Latvijas Nacionālie bruņotie spēki}}
'''Latvijas Bruņotie spēki''' bija Latvijas [[karaspēks]], kas pastāvēja no 1919. gada 10. jūlija līdz 1940. gada 29. jūnijam un bija viena no [[Latvijas Republika]]s [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|aizsardzības]] struktūrām, kurā ietilpa [[sauszemes bruņotie spēki]], [[Latvijas Kara flote|kara flote]] un [[Latvijas Aviācijas pulks|kara aviācija]]. Ar armiju cieši saistītas bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijai]] pakļautā [[Robežsargu brigāde (Latvija)|Robežsargu brigāde]] un [[Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija|Sabiedrisko lietu ministrijai]] pakļautā [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācija]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām 1920. gada 1. decembrī Latvijas bruņotajos spēkos bija 51 176 [[karavīrs|karavīri]] pēc saraksta un 39 183 karavīri pēc sastāva (1886 virsnieki un sanitārvirsnieki, 539 kara ierēdņi, 6403 instruktori un 30 355 kareivji).&lt;ref&gt;Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. Rīga, 1991., 41.lpp.&lt;/ref&gt;

Bruņoto spēku skaitliskā sastāva veidošana pamatojās uz vispārējo [[Karaklausība|karaklausību]], no ik gadus obligātajā dienestā iesaucamiem [[Pilsonība|pilsoņiem]], kā arī no brīvprātīgajiem. Obligātā kara dienesta ilgums bija 10,5 mēneši, izņemot dažas speciālas vienības, kurās dienesta ilgums bija 12,5 mēneši. Ņemot vērā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanos [[Eiropa|Eiropā]], 1940. gada 22. februārī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] dienesta ilgumu pagarināja līdz 18 mēnešiem. Pēc obligātā aktīvā kara dienesta pabeigšanas karavīri vēl 3 gadus skaitījās Kara ministra rīcībā un tos varēja pakļaut [[mobilizācija]]i jebkurā laikā. Pēc 3 gadiem viņus ieskaitīja rezervē. Rezervistus līdz 41 gada vecumam varēja mobilizēt tikai ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] pavēli.

1940. gada 1. jūnijā Latvijas Bruņotajos spēkos bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji, un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm |title=Prof. Dr.habil.hist. Treijs R. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā. |access-date={{dat|2008|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101029055301/http://vip.latnet.lv/lpra/treijs.htm |archivedate={{dat|2010|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc 1940. gada [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Latvijas Bruņotos spēkus pārdēvēja par &quot;[[Latvijas PSR]] Tautas armiju&quot;, bet 10. jūlijā iekļāva [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālo korpusu]].

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s pieņemšanas sākotnēji tika izveidota [[Latvijas Republikas Zemessardze]] un Latvijas Republikas Aizsardzības spēki. {{dat|1994|12|24}} tos apvienoja un izveidoja [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus]].

== Izveidošana ==
{{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas}}
[[Attēls:Atseviscais_bataljons.jpg|thumb|250px|1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis [[Oskars Kalpaks]] (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā]]
[[Attēls:Brunuvilciens_Cesisjpg.jpg|thumb|250px|Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki (centrā, ģērbies šinelī — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Zemitāns).]]
[[Attēls:Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi (1919).jpg|thumb|250px|Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi Rīgā 1919. gada 6. jūlijā. No kreisās puses: pulkvedis [[Jorģis Zemitāns]] ([[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] ([[Dienvidlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvežleitnants [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]] (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks).]]
[[Attēls:Medium Mark B Latgalietis 2.jpg|thumb|250px|Latvijas Bruņoto spēku tanks Mark B &quot;Latgalietis&quot;]]
Jau pirms [[Latvijas valsts pasludināšana|oficiālās neatkarības pasludināšanas 1918. gada novembrī]] bija skaidrs, ka lielākā daļa potenciālās armijas kodola — [[latviešu strēlnieki]] — ir [[Krievijas PFSR|Krievijā]] zaudēti [[Boļševiki|lielinieku]] [[ideoloģija]]i. Nacionāli noskaņotos virsniekus boļševiku kontrolētajās teritorijās sāka apcietināt un likvidēt. Daudzi bēga uz [[Ukraina|Ukrainu]], [[Sibīrija|Sibīriju]] un [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]]. Jau 1917. gadā kā pretstats boļševiku pusē pārgājušajiem sarkanajiem strēlniekiem daudzās Krievijas un Ukrainas pilsētās izveidojās [[Latvju kareivju nacionālā savienība]]. 1918. gada novembra sākumā savienības pārstāvji [[Rīga|Rīgā]] sāka brīvprātīgo reģistrēšanu, ko jau atklātāk varēja darīt sākot ar 12. novembri, kad [[Vācijas Impērija|Vācijas]] [[Novembra revolūcija]]s rezultātā Rīgā izveidojās 8. armijas kareivju padome. Ap novembra vidu savienība bija reģistrējusi 500 brīvprātīgos, taču okupācijas varas iestādes joprojām nepieļāva ieroču nokļūšanu [[Latvieši|latviešu]] rokās.

[[Tautas padome]] 17. novembrī vienojās, ka Latvijā uz iesaukšanas pamata izveidos Tautas miliciju, kas būs pakļauta Iekšlietu ministrijai. Lai arī Padomju Krievija 13. novembrī bija lauzusi [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Vāciju, 11. novembrī noslēgtais [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]] paredzēja, ka Vācijas armijai jāturpina aizsargāt [[Baltijas valstis|Baltijas zemes]] no boļševikiem. Lai arī Vācijas augstākais pārstāvis [[Augusts Vinnigs]] 26. novembrī atzina [[Latvijas Pagaidu valdība]]s varu, viņš arī norādīja, ka vācu okupācijas iestādes savu varu nodos tikai pakāpeniski. Te jāņem vērā, ka Vācijai jau bija slikta pieredze ar nestabilajām Ukrainas valdībām. Par spīti solījumam aizsargāt Baltiju no boļševikiem vācu armija atgriezās mājās. Vācijas robeža toreiz sākās uzreiz ar [[Kurzemes guberņa]]i piederošās [[Palanga]]s. Pretēji cerētajam vācieši neatbalstīja latviešus ar [[Ierocis|ieročiem]] un munīciju, labprātāk to nododot jau saformētajām [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] vienībām.

Vēl pirms politiskās vienošanās par Apsardzības ministrijas izveidošanu [[Kārlis Ulmanis]] izlēma sākt tādu veidot, pagaidām to atstājot Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ministrijas veidošanu 22. novembrī uzticēja pulkvežleitnantam [[Roberts Dambītis|Robertam Dambītim]] un kapteinim [[Gustavs Grinbergs|Gustavam Grinbergam]]. Dambītis savu pirmo pavēli ministrijai izdeva 22. novembrī, kas arī uzskatāma par Apsardzības ministrijas izveidošanas dienu.

6. decembrī par pirmo oficiālo Latvijas Apsardzības ministru iecēla bijušo [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s deputātu un vienu no strēlnieku pulku veidotājiem [[Jānis Zālītis|Jāni Zālīti]]. 7. decembrī Apsardzības ministrs Pagaidu valdības vārdā ar Vinnigu noslēdza [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līgumu par Landesvēra izveidošanu]] no vietējiem iedzīvotājiem. Vinnigs joprojām nebija gatavs pieļaut nacionālas armijas veidošanos, tāpēc jauno formējumu nosauca par Latvijas landesvēru ''Lettländische Landeswehr'' (zemessardzi). Bija paredzēts izveidot 26 [[Rota (armija)|rotas]] ar 5 [[artilērija]]s baterijām, no kurām 18 rotas un 3 baterijas būtu latviešu, 7 rotas un 2 baterijas [[Vācieši|vācu]] un 1 [[Krievi|krievu]] rota. Kopā tie būtu 6000 kareivji ar 870 zirgiem. Komandēšanas valoda būtu pēc rotas kareivju tautības. Par zemessardzes komandieri sākotnēji bija domāts pieaicināt neitrālās [[Zviedrija]]s virsnieku, bet tikmēr to vadīja vācu [[majors]] Šeiberts, kas jau kopš novembra sākuma vadīja [[Vācbaltieši|vācbaltu]] vienību veidošanos. Latviju sadalīja četros kara apgabalos: Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Latgales. Arī to priekšnieku izvēlē bija paredzēts [[Etnoss|etniskā]] dalījuma princips. Rīgā būtu vācu priekšnieks ar latviešu palīgu, Kurzemē un Vidzemē būtu latvieši ar vācu palīgiem, un tikai Latgalē priekšnieks un palīgs būtu latvieši. Vācu rotas bija izvietojamas [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Gulbene|Vecgulbenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:29{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos, 1929 |access-date={{dat|2017|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:29{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācu 8. armijai]] bija jānodrošina zemessargu bruņojums un munīcija, kas realitātē netika veikts. Vācieši daudz aktīvāk veidoja [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādi]], kurā pārgāja daļa Vācijas karavīru, kā arī vācbaltiešu veidotās bruņotās vienības, kas arī turpmāk pazīstamas kā Baltijas landesvērs.

Apsardzības ministrijā bruņoto spēku formēšanu, apgādi un sagatavošanu pārzināja Galvenais štābs (no 15.07.19. Virspavēlnieka štābs), kuru izveidoja 1918. gada decembra sākumā (ilgu laiku nevarēja atrast piemērotu kandidātu priekšnieka amatam, to kādu laiku pildīja [[Aleksandrs Plensners]] un tikai 1919. gada 26. martā šo amatu ieņēma [[ģenerālis]] [[Augusts Ernests Misiņš|Augusts Misiņš]]). Sākoties [[Padomju Krievija]]s armijas iebrukumam, no 17. līdz 20. decembrim Rīgā un [[Rīgas apriņķis|tās apriņķī]] izsludināja līdz 45 g. vecu virsnieku un līdz 35 g. vecu apakšvirsnieku mobilizāciju, kurai atsaucās ap 400 virsnieku,&lt;ref&gt;Latvijas Valsts Vēstures arhīvs — turpmāk LVVA, — 6033. f., 1. apr., 383. 1., 5. lp.&lt;/ref&gt; bet no 3. janvāra bija plānots veikt visu 20—30 gadus veco vīriešu mobilizāciju. Rīgas krišanas dēļ to īstenot neizdevās.

=== Pirmās vienības ===
Jau līdz novembra vidum vācbaltieši bija izveidojuši Rīgas rotu un Trieciendaļu (''Strosstruppe''), kam sekoja vēl divas rotas Rīgā, viena artilērijas baterija un viena [[Ložmetējs|ložmetēju]] [[Nodaļa (armija)|nodaļa]]. 29. novembrī Jelgavā izveidoja tā dēvēto [[Volferts Gerhards fon Rādens|Rādena]] rotu. Šo vienību sastāvā bija gan vietējie vācbaltieši, gan Vācijas armijas pārstāvji. Pēc 7. decembra līguma noslēgšanas 10. decembrī šo vācu vienību štābam kontaktu uzturēšanai piekomandēja trīs latviešu virsniekus [[Roberts Kļaviņš|Robertu Kļaviņu]], [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņu Hartmani]] un J. Stiebri. Vācieši joprojām savas vienības sauca par Baltijas, nevis Latvijas landesvēru.

Pēc decembra vidū veiktās virsnieku un apakšvirsnieku mobilizācijas izveidoja [[Instruktoru rezerve|Instruktoru rezervi]], kas bija paredzēta kā virsnieku rezerve jaunajām vienībām un atradās Apsardzības ministrijas pakļautībā. Formāli jau no 3. decembra šos rezerves spēkus komandēja kapteinis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]. 17. decembrī Rīgā pietauvojās kontr[[Admirālis|admirāļa]] [[Edvīns Aleksanders-Sinklērs|Edvīna Aleksandra-Sinklēra]] (''Edwyn Alexander-Sinclair'') komandētie [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] [[Kara flote|karakuģi]], un 27. decembrī instruktoru rezerves spēki sarīkoja parādi [[Angļi|angļu]] virsniekiem. Briti uz saviem kuģiem viņiem ļāva apgūt angļu šauteņu un ložmetēju lietošanu, nelielu daudzumu nododot arī Apsardzības ministrijai. Pēc atkāpšanās no Rīgas 3. janvārī šī vienība guva kaujas slavu un tika pārsaukta par [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljonu]].

Ņemot vērā, ka kara dēļ Latvijas teritoriju bija pametusi gandrīz puse iedzīvotāju un dienestam derīgie vīrieši jau bija iesaukti Krievijas armijā, liela nozīme bija studentiem un vecāko klašu skolniekiem, kas brīvības cīņu laikā izveidoja vairākas rotas. 20. decembrī oficiāli izveidojās [[Atsevišķā studentu rota]], kas sāka veidoties jau decembra sākumā pēc korporāciju [[Selonija]] un [[Talavija]] iniciatīvas. Studentu rota nebija padota vāciešiem, bet tieši Apsardzības ministrijai.

Pēc decembra virsnieku mobilizācijas Rīgā saformēja arī [[Latgales virsnieku rota|Latgales virsnieku rotu]] un [[Latgales apakšvirsnieku rota|Latgales apakšvirsnieku rotu]], kas bija paredzētas Latgales bruņoto vienību veidošanai, un atradās Latgales kara apgabala vadītāja [[Jānis Imaks|Jāņa Imaka]] pakļautībā.

Rīgā 20. decembrī [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] pakļautībā oficiāli izveidoja trīs Rīgas aizsardzības rotas, kuru lielumu paredzēja no 200 līdz 250 vīriem. Tās bija pakļautas landesvēram un lielā mērā formētas no brīvprātīgajiem un no vācu gūsta atbrīvotajiem karagūstekņiem, kuros valdīja naids pret vāciešiem un simpātijas pret boļševikiem. Naktī uz 30. decembri viena no rotām sadumpojās un tika apspiesta tikai pēc britu karaflotes veiktas apšaudes. No 191 dumpīgās rotas kareivja 11 piesprieda nāvessodu.

Jau novembrī nacionāli noskaņotie virsnieki [[Cēsis|Cēsīs]] sāka veidot 300 vīru lielu [[Cēsu rota|Cēsu rotu]], kas kļuva par vienu no labākajām Brīvības cīņu sākuma posma bruņotajām vienībām, pirmā saduroties ar uzbrūkošajiem boļševikiem. Daudzos brīvprātīgajos vilšanos radīja ieroču trūkums, jo ar lielām pūlēm apbruņot izdevās tikai 80 kareivjus. Liepājā izdevās divas nepilnas brīvprātīgo rotas, kurām trūka ieroču. [[Ventspils|Ventspilī]] brīvprātīgajiem piešķīra tikai 30 šautenes, un janvārī, tuvojoties boļševikiem, viņi pa jūru bēga uz Liepāju. Jelgavā [[pulkvedis]] [[Mārtiņš Peniķis]] izveidoja ap 100 brīvprātīgo lielu rotu, kurai no vāciešiem izdevās iegūt 30 zirgus. No šiem kareivjiem Liepājā vēlāk izveidoja [[Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa|Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu]], kas iekļāvās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] vadītajā [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķajā bataljonā]].

Tā kā brīvprātīgo trūkuma un mobilizēto biežās dezertēšanas dēļ plānoto bruņoto spēku skaitlisko sastāvu nokomplektēt neizdevās, 1918. gada 29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|noslēdza jaunu līgumu]] ar Vinnigu, ar kuru aicināja uz Latviju dienēt nākt Vācijas pilsoņus, par 4 nedēļu kaujas dienestu pret boļševikiem solot Latvijas pilsonību.

=== 1919. gads ===
Par spīti Pagaidu valdības centieniem boļševiku armija, kuras lielu daļu veidoja latviešu strēlnieki, 1. janvārī pietuvojās Rīgai, kuru Pagaidu valdība pameta 2. janvārī. 3. janvārī Kalpaka vadībā tikai neliela saujiņa virsnieku un kareivju atstāja Rīgu, atkāpjoties uz Jelgavu. Liela daļa iepriekš mobilizēto bija vai nu atlaisti mājās (studenti un skolēni), vai dezertējuši.

5. janvārī Jelgavā izveidoja divas rotas, pirmajā apvienojot Instruktoru rezervi un Latgales virsnieku rotu atliekas, otrajā — Cēsu un Latgales apakšvirsnieku, 2. un 3. apsardzības rotu atliekas, izveidojot [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]] [[Pulkvežleitnants|pulkvežleitnanta]] (vēlāk pulkveža&lt;ref&gt;Ar 1919. gada 28. februāra pavēli Kalpaks tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]] no šī paša gada 1. janvāra. Reizē par kopvežiem (apakšpulkvežiem) paaugstināja kapteiņus [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]] un [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] — LVVA, 6033. f., 1. apr. 104. 1., 15. lp.&lt;/ref&gt;) O.Kalpaka vadībā. 1919. gada 3. februārī bataljonā bija 245 karavīri (pēc saraksta — 276).&lt;ref&gt;LVVA, 1515. f., 1. apr., 48. 1., 1. lp.&lt;/ref&gt; ,februāra beigās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos skaitījās 1600 militārpersonas.&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 134. 1., 8. lp.&lt;/ref&gt;

Jau janvāra vidū uz [[Igaunija|Igauniju]] Latvijas Pagaidu valdības uzdevumā devās [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] Zemitāns un valdības uzdevumā noslēdza ar [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlnieku [[Johans Laidoners|Johanu Laidoneru]] vienošanos par latviešu rotu organizēšanu [[Igaunija|Igaunijā]] un tās karaspēka kontrolētajā [[Vidzeme|Ziemeļvidzemes]] teritorijā.&lt;ref&gt;Mūsu armija tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. — Rīga, 1929., 77. lpp.&lt;/ref&gt; 26.—28. janvārī [[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]] un [[Tartu]] tika mobilizēti 657 latvieši,&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. 1., 49. lp.&lt;/ref&gt; bet kad Igaunijas armija 1. februārī ieņēma [[Valka|Valku]], mobilizācija turpinājās Vidzemē — 18. februārī tika izdota pavēle par [[4. Valmieras kājnieku pulks|1. Valmieras kājnieku pulka]] izveidošanu (komandieris apakšpulkvedis [[Jūlijs Jansons]]). Kopumā Igaunijā un Ziemeļvidzemē līdz februāra beigām rekrūtēja 2168 vīriešus iesaucamajā vecumā.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīca. — Rīga, 1928.—1929., 2. sēj., 2954., 3671. sl.&lt;/ref&gt; Ar Igaunijas armijas virspavēlnieka pavēli 31. martā izveidoja &quot;Ziemeļlatvijas brigādi&quot;. Kurzemes apriņķos līdz 3. martam tika iesaukti 947, bet līdz mēneša beigām — 1324 rekrūši.&lt;ref&gt;LVVA, 6033. f., 1. apr., 290. 1., 3., 4. lp.&lt;/ref&gt; Pēc skaitliskā sastāva palielināšanas landesvēra &quot;Latviešu atsevišķo bataljonu&quot; pārdēvēja par &quot;Latviešu atsevišķo brigādi&quot;, bet vēlāk par &quot;Latvijas armijas dienvidu grupu&quot; jeb &quot;Dienvidlatvijas brigādi&quot;.&lt;ref&gt;LVVA, 1515. f., 1. apr., 50. 1., 1. lp.&lt;/ref&gt;

1919. gada pavasarī Latvijas bruņotos spēkus veidoja (neskaitot speciālās daļas, rezerves bataljonus, komandantūras):
* [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]
* [[Ziemeļlatvijas brigāde]] (komandieris apakšpulkvedis J.Zemitāns, štāba priekšnieks pulkvedis [[Voldemārs Ozols]])
* [[Dienvidlatvijas brigāde]] (komandieris apakšpulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|J.Balodis]])

Pēc [[Aprīļa pučs|16. aprīļa Liepājas puča]] vācbaltiešu daļas un vācu Dzelzsdivīzija pārstāja pakļauties Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai un vairs nebija uzskatāmas par Latvijas bruņoto spēku daļām.

1919. gada jūnijā pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]], tām sekojošā [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] un Ziemeļlatvijas brigādes ienākšanas Rīgā kļuva iespējams apvienot abas brigādes un izveidot vienotu karaspēku.
10. jūlijā Pagaidu valdība par pirmo Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieku iecēla ģenerāli [[Dāvids Sīmansons|Dāvidu Sīmansonu]] un ar viņa pavēli, apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, tika izveidota Latvijas armija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-viena-bataljona-lidz-armijai-10-julijs-latvijas-armijas-dzimsanas-diena.a325153 No viena bataljona līdz armijai. 10. jūlijs — Latvijas armijas dzimšanas diena] Jānis Šiliņš [[lsm.lv]]&lt;/ref&gt;
Krasi mainījās Latvijas Republikas armijas personālsastāvs, izslēdzot sadumpojušās landesvēristu daļas, tā liekot pamatu armijas turpmākajam sastāvam un struktūrai. Armijas komandējošo sastāvu veidoja galvenokārt bijušie [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieki (vairākums latviešu), 1919. gadā tika mobilizēti 980 virsnieki un 44 696 kareivji (no tiem brīvprātīgi pieteicās 726).&lt;ref&gt;LVVA, 5192. f., 1. apr., 58. 1. 3. lp.&lt;/ref&gt;

Jūlija sākumā Latvijas armija bija pieaugusi līdz aptuveni 18 000 karavīru (8000 pulkveža Baloža, 10 000 pulkveža Zemitāna vienībās). Abas [[brigāde]]s pārformēja [[Divīzija|divīzijās]] (attiecīgi [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|Kurzemes]] un [[2. Vidzemes kājnieku divīzija|Vidzemes divīzijā]]), bet līdz gada beigām saformēja vēl divas divīzijas — [[3. Latgales kājnieku divīzija|Latgales]] un [[4. Zemgales kājnieku divīzija|Zemgales]]. 1920. gada sākumā Latvijas Bruņoto spēku sastāvs sasniedza maksimumu — 76 000 karavīru.

=== Karaklausības likums ===
Latvijas armijas pāreja uz miera laika stāvokli noslēdzās ar Karaklausības likuma pieņemšanu. Likuma apspriešana ilga visu 1923. gada pavasari. Galīgajā variantā Saeima likumu pieņēma 1923. gada 17. jūlijā. Ar likuma stāšanos spēka tika atcelti visi iepriekš Latvijas [[Tautas padome]]s un [[Satversmes sapulce]]s pieņemtie likumi un noteikumi, kuri regulēja iesaukšanu un dienestu bruņotajos spēkos Atbrīvošanas cīņu laikā un pirmajos gados pēc kara noslēguma. Saskaņā ar jauno likumu karadienestam tika pakļauti visi Latvijas vīriešu kārtas pilsoņi vecumā no 17 līdz 50 gadiem, bet virsnieki un kara ierēdņi – līdz 55 gadu vecumam. Saskaņā ar Karaklausības likumu bruņotie spēki sastāvēja no a) aktīvā karaspēka, kuru sastādīja ikgadējā obligātā dienestā iesaucamie pilsoņi, virsdienesta instruktori, virsnieki, sanitārvirsnieki, kara ierēdņi un kara tehniķi; b) karavīriem, kas atvaļināti līdz turpmākajam rīkojumam – visi izdienējušie līdz 25 gadu vecumam; c) rezerves – visi izdienējušie līdz 40 gadu vecumam; d) zemessardzes – visi izdienējušie no 40 līdz 50 gadu vecumam. Karaklausībai padotie no 17 līdz 21 gada vecumam skaitījās rezervē, 21 gadu vecumu sasniegušos iesauca obligātajā militārajā dienestā uz pusotru gadu. Vēlāk, 1930. gadā Saeima noteica, ka kājniekiem obligātā karadienesta laiks tiek samazināts līdz 12 mēnešiem, pārējām ieroču šķirām – līdz 15 mēnešiem.

== Bruņojums ==
No Lielbritānijas kara flotes Apsardzības ministrija saņēma 50 patšauteņu (rokas [[Ložmetējs|ložmetēju]]) un 5000 šauteņu ar munīciju.&lt;ref&gt;Latvijas atbrīvošanas kara vēsture. — Rīga, 1938., 1. sēj., 48. lpp.&lt;/ref&gt; Apmaiņā pret [[Sējas lini|liniem]] un [[Koksne|kokmateriāliem]] Latvijas valdība 1919. gada augustā ieguva [[Francija]]s [[Kredīts|kredītu]] 11 miljonu franku apmērā. Saskaņā ar šo vienošanos desmit tūkstošus latviešu karavīru apgādāja ar ieročiem: 10 tūkstošiem [[Šautene|šauteņu]], 550 ložmetējiem, 30 [[Lielgabals|lielgabaliem]]. Pēc sākotnējas vilcināšanās septembrī Lielbritānijas premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]] nolēma Latvijai piegādāt 19 500 šautenes, 16 lielgabalus (no tiem divus smagos), 25 ložmetējus un sešus smagos automobiļus. Ar šo sūtījumu latvieši saņēma arī apģērbus un apavus 30 tūkstošiem karavīru. 18. oktobrī briti Latvijai nodeva ieročus 16 tūkstošu [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērtībā: 28 lielgabalus, 234 automātiskos ieročus, 18 600 šautenes un citu kaujas tehniku (daļa no tās gan bija bojāta). Vēlāk decembrī Latvijas Bruņotie spēki saņēma arī [[Polija]]s maršala [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] dāvinātās 6000 šautenes un piecus miljonus patronu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/printArticle.php?id=189176 Bormane A. Spārnoja griba nosargāt brīvību.]&lt;/ref&gt;

Artilēristu rīcībā sākotnēji bija divi smagie, vēl no Liepājas laikiem saglabājušies vācu lielgabali (15 cm [[Kalibrs|kalibra]] [[haubice]]s), daži smagie no angļiem iegūtie lielgabali (114 mm kalibra), desmit krievu lielgabali (107 mm kalibra), kā arī vairāk nekā 40 vieglie lauka lielgabali. Tāpat kā citos bruņojuma veidos, arī šeit kopā sajaucās krievu, vācu, angļu un franču artilērijas sistēmas. Šis sajaukums radīja problēmas kaujas apstākļos — pat ja lielgabaliem bija vienāds kalibrs, šāviņi no viena ieroča tomēr nederēja otram.

Bruņojumu papildināja 3 [[Bruņuautomobilis|bruņuautomobiļi]] (&quot;Lāčplēsis&quot;, &quot;Kurzemnieks&quot; un &quot;Zemgalietis&quot;) un 2 [[Bruņuvilciens|bruņuvilcieni]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;

[[Kara flote (Latvija)|Kara flotes]] vajadzībām piemēroja privātpersonām rekvizētos nelielos upju [[Tvaika dzinējs|tvaikonīšus]]: bortus apsita ar dzelzs plāksnēm un uz klāja salika smilšu maisus, lai apkalpi kaut cik pasargātu no ienaidnieka uguns, uz kuģiem uzstādīja 47 mm, 37 mm lielgabalus un ložmetējus.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:F3000 2.jpg|Latvijas armijas vieglie tanki &quot;[[Fiat 3000]]&quot; neilgi pēc to iegādes 20. gadu beigās
Attēls:GLOSTER GLADIATOR 2 04 02.jpg|Latvijas armijas ''Gloster Gladiator'' [[iznīcinātājs]], 1938
Attēls:Vef I 16.jpg|Vieglais iznīcinātājs [[VEF I—16]], 1939
Attēls:Ronis submarine.jpg|Latvijas kara flotes [[zemūdene]] &quot;Ronis&quot;
Attēls:Jatnieki 1.jpg|Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda
Attēls:Armijas manevri 1938 2.JPG|1938. gada manevru laikā
Attēls:Tankete 1939.jpg|Latvijas armijas [[tankete]], 1939 
&lt;/gallery&gt;

== Bruņoto spēku struktūra ==
Latvijas Bruņoto spēku komandieris bija padots tieši Valsts Prezidentam, bet budžeta un saimniecības jautājumos Kara ministram.
1940. gadā armijas augstākais pavēlnieks bija Kārlis Ulmanis, bet viņa prombūtnes laikā ģenerālis [[Krišjānis Berķis]], Kara ministrs un armijas komandieris.

Divīziju komandieri bija tieši pakļauti armijas komandierim, kam tieši pakļauti bija arī artilērijas inspektors, [[Latvijas Aviācijas pulks|Aviācijas pulka]], [[Latvijas Autotanku brigāde|Autotanku brigādes]], [[Latvijas Kara flote|Kara flotes]], [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] un [[Latvijas Sapieru pulks|Sapieru pulka]] komandieri, kam visiem bija arī divīzijas komandiera tiesības. Citas mazākas atsevišķas armijas vienības bija pakļautas tieši Armijas štāba priekšniekam.

[[Diplomātija|Diplomātiskajā]] dienestā Latvijas [[Vēstniecība|vēstniecībās]] 12 [[Eiropa]]s valstīs bija arī ''Militārie atašeji'' (militārās izlūkošanas rezidenti).

=== Bruņoto spēku komandieri ===
* [[Dāvids Sīmansons]] (10.07.1919. — 16.10.1919.), armijas virspavēlnieks
* [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (16.10.1919. — 01.04.1921.), armijas virspavēlnieks
* [[Mārtiņš Peniķis]] (01.04.1921. — 23.02.1924.), armijas komandieris
* [[Pēteris Radziņš]] (23.02.1924. — 25.04.1928.), armijas komandieris
* [[Mārtiņš Peniķis]] (25.04.1928. — 14.11.1934.), armijas komandieris
* [[Krišjānis Berķis]] (14.11.1934. — 20.06.1940.), armijas komandieris
* Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] par Latvijas Tautas armijas komandieri iecēla atvaļināto ģenerāli [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Robertu Kļaviņu]].

== Divīzijas ==
Latvijas Bruņotie spēki bija iedalīta 4 divīzijās ar 3 kājnieku un vienu artilērijas pulku katrā.
* [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]
* [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]
* [[3. Latgales kājnieku divīzija]]
* [[4. Zemgales kājnieku divīzija]]

== Papildstruktūras ==
* [[Latvijas Kara skola]]
* Augstākā kara skola
* [[Rīgas Kara hospitālis|Kara slimnīca]] [[Rīga|Rīgā]]
* Kara slimnīca [[Jelgava|Jelgavā]]
* Kara slimnīca [[Daugavpils|Daugavpilī]]

=== Prese ===
Armija izdeva militāro dienas [[Avīze|avīzi]] &quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; (red. kapteinis A. Rudzis). Vēl tika izdoti 3 militāri [[Žurnāls|žurnāli]]: &quot;Militārais Apskats&quot;, &quot;Kadets&quot; un &quot;Aizsargs&quot;, kā arī 3 gadskārtēji žurnāli — &quot;Lāčplēsis&quot; un &quot;Kara Invalids&quot; [[Lāčplēša diena|11. novembrī]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]] &quot;Latviešu Strēlnieks&quot;.

== Likvidācija ==
[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] gaitā apcietināja Latvijas armijas vadību un “bīstamākos” virsniekus. 1940.—1941. gados [[Padomju Savienība|PSRS]] spēka struktūras apcietināja aptuveni 800 Latvijas armijas virsnieku un instruktoru, no kuriem mūsdienās noskaidroti 682 bojā gājušie, tajā skaitā 19 ģenerāļu, viens admirālis, 44 pulkveži, 109 pulkveži-leitnanti, 195 kapteiņi, 145 [[Virsleitnants|virsleitnanti]], 142 [[Leitnants|leitnanti]]. Kopā okupācijas vara ieslodzīja [[Gulags|Gulaga]] nometnēs 4665 latviešu karavīrus, tas ir, 15,12% pirmsokupācijas laika Latvijas armijas.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 13 sēj.). — Rīga, 2003., 87. lpp.&lt;/ref&gt; Armija tika reformēta un 29. jūnijā pārdēvēta par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK (Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas) Politbiroja lēmumu okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiprināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un [[PSRS TKP]] — ''Tautas Komisāru padomes'' — aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).

== Atsauces ==
{{atsauces2}}

== Literatūra ==
* Bērziņš V. Bambals A. Latvijas armija. — Zinātne: Rīga, 1991.
* Andersons E. Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. — Toronto, 1983.
* Karaspēka daļu īsas vēstures. — Rīga, 1936.
* Karavīra rokasgrāmata. — Militārās literatūras apgāda izdevums, Rīga, 1939.
* Latvijas armija 20 gados. — Rīga, 1940.
* Latvijas karaskola: Vēsturisku materiālu sakopojums. — Linkolna, 1979.
* Rādītājs likumiem, noteikumiem, pavēlēm utt. kas attiecas uz karaspēku un izsludināti likumu krājumos, Valdības vēstnesī un kara ministra (apsardzības ministra) pavēlēs līdz 1938. g. 31. decembrim. / Sast. pulkv[ež]ltn. A. Linde. — Rīga, 1939.
* Латвия и ее армия. — Москва, 1938

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20040607231234/http://www.lacplesis.com/120_latvijas_brunotie_speki_1940.htm Latvijas bruņotie spēki 1940. gadā.]
* [https://web.archive.org/web/20191211155658/http://www.historic-gallery.com/index.php?route=extension%2Fd_blog_module%2Fpost&amp;post_id=235 Latvijas bruņotie spēki 1930.—1932. gadā.]

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]
* [[Cēsu kaujas]]
* [[Bermontiāde]]

{{Latvijas Bruņotie spēki}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki| ]]</text>
      <sha1>qe0mno3doxs8ek2whbgeq5wlzwxwrol</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301267</id>
      <parentid>4301266</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:15:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[User talk:Votre Provocateur|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4301264</comment>
      <origin>4301267</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31810" sha1="apjritnhkp0xbxap0jk9mgl47b13c5x" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas armijas vadiba 1934.jpg|thumb|350px|Latvijas Bruņoto spēku augstākie virsnieki 1934. gadā. Vidū Kara ministrs, ģenerālis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]].]]
[[Attēls:Jānis Balodis ar Latvijas armijas ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī.jpg|thumb|350px|Kara ministrs [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] Kopā ar Latvijas Bruņoto spēku ģenerāļiem 1936. gada 20. februārī. Pirmajā rindā (no kreisās): [[Jānis Francis]], [[Mārtiņš Hartmanis]], [[Andrejs Krustiņš]], [[Krišjānis Berķis]], [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], [[Mārtiņš Peniķis]].
Otrajā rindā (no kreisās): [[Jēkabs Ruškevics]], [[Roberts Dambītis]], [[Oskars Dankers]], [[Fricis Virsaitis]], [[Artūrs Dannebergs]], [[Hugo Rozenšteins|Hugo Rožensteins]], [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]], [[Rūdolfs Bangerskis]].]]
{{Līdzīgs|Latvijas Nacionālie bruņotie spēki}}
'''Latvijas Bruņotie spēki''' bija Latvijas [[karaspēks]], kas pastāvēja no 1919. gada 10. jūlija līdz 1940. gada 29. jūnijam un bija viena no [[Latvijas Republika]]s [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|aizsardzības]] struktūrām, kurā ietilpa [[sauszemes bruņotie spēki]], [[Latvijas Kara flote|kara flote]] un [[Latvijas Aviācijas pulks|kara aviācija]]. Ar armiju cieši saistītas bija [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijai]] pakļautā [[Robežsargu brigāde (Latvija)|Robežsargu brigāde]] un [[Latvijas Republikas Sabiedrisko lietu ministrija|Sabiedrisko lietu ministrijai]] pakļautā [[Aizsargi (organizācija)|Aizsargu organizācija]].

Pēc [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] beigām 1920. gada 1. decembrī Latvijas bruņotajos spēkos bija 51 176 [[karavīrs|karavīri]] pēc saraksta un 39 183 karavīri pēc sastāva (1886 virsnieki un sanitārvirsnieki, 539 kara ierēdņi, 6403 instruktori un 30 355 kareivji).&lt;ref&gt;Bērziņš V., Bambals A. Latvijas armija. Rīga, 1991., 41.lpp.&lt;/ref&gt;

Bruņoto spēku skaitliskā sastāva veidošana pamatojās uz vispārējo [[Karaklausība|karaklausību]], no ik gadus obligātajā dienestā iesaucamiem [[Pilsonība|pilsoņiem]], kā arī no brīvprātīgajiem. Obligātā kara dienesta ilgums bija 10,5 mēneši, izņemot dažas speciālas vienības, kurās dienesta ilgums bija 12,5 mēneši. Ņemot vērā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākšanos [[Eiropa|Eiropā]], 1940. gada 22. februārī [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] dienesta ilgumu pagarināja līdz 18 mēnešiem. Pēc obligātā aktīvā kara dienesta pabeigšanas karavīri vēl 3 gadus skaitījās Kara ministra rīcībā un tos varēja pakļaut [[mobilizācija]]i jebkurā laikā. Pēc 3 gadiem viņus ieskaitīja rezervē. Rezervistus līdz 41 gada vecumam varēja mobilizēt tikai ar [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] pavēli.

1940. gada 1. jūnijā Latvijas Bruņotajos spēkos bija 2013 virsnieki, 27 555 virsnieku vietnieki, instruktori un kareivji, un 1275 brīva līguma darbinieki, kopskaitā 30 843 cilvēki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/LPRA/treijs.htm |title=Prof. Dr.habil.hist. Treijs R. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā. |access-date={{dat|2008|09|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101029055301/http://vip.latnet.lv/lpra/treijs.htm |archivedate={{dat|2010|10|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Pēc 1940. gada [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Latvijas Bruņotos spēkus pārdēvēja par &quot;[[Latvijas PSR]] Tautas armiju&quot;, bet 10. jūlijā iekļāva [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālo korpusu]].

Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācija]]s pieņemšanas sākotnēji tika izveidota [[Latvijas Republikas Zemessardze]] un Latvijas Republikas Aizsardzības spēki. {{dat|1994|12|24}} tos apvienoja un izveidoja [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus]].

== Izveidošana ==
{{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas}}
[[Attēls:Atseviscais_bataljons.jpg|thumb|250px|1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis [[Oskars Kalpaks]] (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā]]
[[Attēls:Brunuvilciens_Cesisjpg.jpg|thumb|250px|Igaunijas armijas bruņuvilciens Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Pie tā sapulcējušies Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki (centrā, ģērbies šinelī — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Zemitāns).]]
[[Attēls:Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi (1919).jpg|thumb|250px|Latvijas bruņoto spēku vadība pieņem parādi Rīgā 1919. gada 6. jūlijā. No kreisās puses: pulkvedis [[Jorģis Zemitāns]] ([[Ziemeļlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] ([[Dienvidlatvijas brigāde]]s komandieris), pulkvežleitnants [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduards Kalniņš]] (Ziemeļlatvijas brigādes komandiera vietnieks).]]
[[Attēls:Medium Mark B Latgalietis 2.jpg|thumb|250px|Latvijas Bruņoto spēku tanks Mark B &quot;Latgalietis&quot;]]
Jau pirms [[Latvijas valsts pasludināšana|oficiālās neatkarības pasludināšanas 1918. gada novembrī]] bija skaidrs, ka lielākā daļa potenciālās armijas kodola — [[latviešu strēlnieki]] — ir [[Krievijas PFSR|Krievijā]] zaudēti [[Boļševiki|lielinieku]] [[ideoloģija]]i. Nacionāli noskaņotos virsniekus boļševiku kontrolētajās teritorijās sāka apcietināt un likvidēt. Daudzi bēga uz [[Ukraina|Ukrainu]], [[Sibīrija|Sibīriju]] un [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]]. Jau 1917. gadā kā pretstats boļševiku pusē pārgājušajiem sarkanajiem strēlniekiem daudzās Krievijas un Ukrainas pilsētās izveidojās [[Latvju kareivju nacionālā savienība]]. 1918. gada novembra sākumā savienības pārstāvji [[Rīga|Rīgā]] sāka brīvprātīgo reģistrēšanu, ko jau atklātāk varēja darīt sākot ar 12. novembri, kad [[Vācijas Impērija|Vācijas]] [[Novembra revolūcija]]s rezultātā Rīgā izveidojās 8. armijas kareivju padome. Ap novembra vidu savienība bija reģistrējusi 500 brīvprātīgos, taču okupācijas varas iestādes joprojām nepieļāva ieroču nokļūšanu [[Latvieši|latviešu]] rokās.

[[Tautas padome]] 17. novembrī vienojās, ka Latvijā uz iesaukšanas pamata izveidos Tautas miliciju, kas būs pakļauta Iekšlietu ministrijai. Lai arī Padomju Krievija 13. novembrī bija lauzusi [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Vāciju, 11. novembrī noslēgtais [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiers]] paredzēja, ka Vācijas armijai jāturpina aizsargāt [[Baltijas valstis|Baltijas zemes]] no boļševikiem. Lai arī Vācijas augstākais pārstāvis [[Augusts Vinnigs]] 26. novembrī atzina [[Latvijas Pagaidu valdība]]s varu, viņš arī norādīja, ka vācu okupācijas iestādes savu varu nodos tikai pakāpeniski. Te jāņem vērā, ka Vācijai jau bija slikta pieredze ar nestabilajām Ukrainas valdībām. Par spīti solījumam aizsargāt Baltiju no boļševikiem vācu armija atgriezās mājās. Vācijas robeža toreiz sākās uzreiz ar [[Kurzemes guberņa]]i piederošās [[Palanga]]s. Pretēji cerētajam vācieši neatbalstīja latviešus ar [[Ierocis|ieročiem]] un munīciju, labprātāk to nododot jau saformētajām [[Baltijas landesvērs|Baltijas landesvēra]] vienībām.

Vēl pirms politiskās vienošanās par Apsardzības ministrijas izveidošanu [[Kārlis Ulmanis]] izlēma sākt tādu veidot, pagaidām to atstājot Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Ministrijas veidošanu 22. novembrī uzticēja pulkvežleitnantam [[Roberts Dambītis|Robertam Dambītim]] un kapteinim [[Gustavs Grinbergs|Gustavam Grinbergam]]. Dambītis savu pirmo pavēli ministrijai izdeva 22. novembrī, kas arī uzskatāma par Apsardzības ministrijas izveidošanas dienu.

6. decembrī par pirmo oficiālo Latvijas Apsardzības ministru iecēla bijušo [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s deputātu un vienu no strēlnieku pulku veidotājiem [[Jānis Zālītis|Jāni Zālīti]]. 7. decembrī Apsardzības ministrs Pagaidu valdības vārdā ar Vinnigu noslēdza [[Līgums par Landesvēra izveidošanu|līgumu par Landesvēra izveidošanu]] no vietējiem iedzīvotājiem. Vinnigs joprojām nebija gatavs pieļaut nacionālas armijas veidošanos, tāpēc jauno formējumu nosauca par Latvijas landesvēru ''Lettländische Landeswehr'' (zemessardzi). Bija paredzēts izveidot 26 [[Rota (armija)|rotas]] ar 5 [[artilērija]]s baterijām, no kurām 18 rotas un 3 baterijas būtu latviešu, 7 rotas un 2 baterijas [[Vācieši|vācu]] un 1 [[Krievi|krievu]] rota. Kopā tie būtu 6000 kareivji ar 870 zirgiem. Komandēšanas valoda būtu pēc rotas kareivju tautības. Par zemessardzes komandieri sākotnēji bija domāts pieaicināt neitrālās [[Zviedrija]]s virsnieku, bet tikmēr to vadīja vācu [[majors]] Šeiberts, kas jau kopš novembra sākuma vadīja [[Vācbaltieši|vācbaltu]] vienību veidošanos. Latviju sadalīja četros kara apgabalos: Rīgas, Vidzemes, Kurzemes un Latgales. Arī to priekšnieku izvēlē bija paredzēts [[Etnoss|etniskā]] dalījuma princips. Rīgā būtu vācu priekšnieks ar latviešu palīgu, Kurzemē un Vidzemē būtu latvieši ar vācu palīgiem, un tikai Latgalē priekšnieks un palīgs būtu latvieši. Vācu rotas bija izvietojamas [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Alūksne|Alūksnē]] un [[Gulbene|Vecgulbenē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:29{{!}}issueType:B |title=Mūsu armija tapšanā, valsts izcinīšanā un tagadējos sasniegumos, 1929 |access-date={{dat|2017|11|18||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307069991{{!}}page:29{{!}}issueType:B }}&lt;/ref&gt; [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācu 8. armijai]] bija jānodrošina zemessargu bruņojums un munīcija, kas realitātē netika veikts. Vācieši daudz aktīvāk veidoja [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigādi]], kurā pārgāja daļa Vācijas karavīru, kā arī vācbaltiešu veidotās bruņotās vienības, kas arī turpmāk pazīstamas kā Baltijas landesvērs.

Apsardzības ministrijā bruņoto spēku formēšanu, apgādi un sagatavošanu pārzināja Galvenais štābs (no 15.07.19. Virspavēlnieka štābs), kuru izveidoja 1918. gada decembra sākumā (ilgu laiku nevarēja atrast piemērotu kandidātu priekšnieka amatam, to kādu laiku pildīja [[Aleksandrs Plensners]] un tikai 1919. gada 26. martā šo amatu ieņēma [[ģenerālis]] [[Augusts Ernests Misiņš|Augusts Misiņš]]). Sākoties [[Padomju Krievija]]s armijas iebrukumam, no 17. līdz 20. decembrim Rīgā un [[Rīgas apriņķis|tās apriņķī]] izsludināja līdz 45 g. vecu virsnieku un līdz 35 g. vecu apakšvirsnieku mobilizāciju, kurai atsaucās ap 400 virsnieku,&lt;ref&gt;Latvijas Valsts Vēstures arhīvs — turpmāk LVVA, — 6033. f., 1. apr., 383. 1., 5. lp.&lt;/ref&gt; bet no 3. janvāra bija plānots veikt visu 20—30 gadus veco vīriešu mobilizāciju. Rīgas krišanas dēļ to īstenot neizdevās.

=== Pirmās vienības ===
Jau līdz novembra vidum vācbaltieši bija izveidojuši Rīgas rotu un Trieciendaļu (''Strosstruppe''), kam sekoja vēl divas rotas Rīgā, viena artilērijas baterija un viena [[Ložmetējs|ložmetēju]] [[Nodaļa (armija)|nodaļa]]. 29. novembrī Jelgavā izveidoja tā dēvēto [[Volferts Gerhards fon Rādens|Rādena]] rotu. Šo vienību sastāvā bija gan vietējie vācbaltieši, gan Vācijas armijas pārstāvji. Pēc 7. decembra līguma noslēgšanas 10. decembrī šo vācu vienību štābam kontaktu uzturēšanai piekomandēja trīs latviešu virsniekus [[Roberts Kļaviņš|Robertu Kļaviņu]], [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņu Hartmani]] un J. Stiebri. Vācieši joprojām savas vienības sauca par Baltijas, nevis Latvijas landesvēru.

Pēc decembra vidū veiktās virsnieku un apakšvirsnieku mobilizācijas izveidoja [[Instruktoru rezerve|Instruktoru rezervi]], kas bija paredzēta kā virsnieku rezerve jaunajām vienībām un atradās Apsardzības ministrijas pakļautībā. Formāli jau no 3. decembra šos rezerves spēkus komandēja kapteinis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]]. 17. decembrī Rīgā pietauvojās kontr[[Admirālis|admirāļa]] [[Edvīns Aleksanders-Sinklērs|Edvīna Aleksandra-Sinklēra]] (''Edwyn Alexander-Sinclair'') komandētie [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] [[Kara flote|karakuģi]], un 27. decembrī instruktoru rezerves spēki sarīkoja parādi [[Angļi|angļu]] virsniekiem. Briti uz saviem kuģiem viņiem ļāva apgūt angļu šauteņu un ložmetēju lietošanu, nelielu daudzumu nododot arī Apsardzības ministrijai. Pēc atkāpšanās no Rīgas 3. janvārī šī vienība guva kaujas slavu un tika pārsaukta par [[Latvijas Neatkarības bataljons|Latvijas Neatkarības bataljonu]].

Ņemot vērā, ka kara dēļ Latvijas teritoriju bija pametusi gandrīz puse iedzīvotāju un dienestam derīgie vīrieši jau bija iesaukti Krievijas armijā, liela nozīme bija studentiem un vecāko klašu skolniekiem, kas brīvības cīņu laikā izveidoja vairākas rotas. 20. decembrī oficiāli izveidojās [[Atsevišķā studentu rota]], kas sāka veidoties jau decembra sākumā pēc korporāciju [[Selonija]] un [[Talavija]] iniciatīvas. Studentu rota nebija padota vāciešiem, bet tieši Apsardzības ministrijai.

Pēc decembra virsnieku mobilizācijas Rīgā saformēja arī [[Latgales virsnieku rota|Latgales virsnieku rotu]] un [[Latgales apakšvirsnieku rota|Latgales apakšvirsnieku rotu]], kas bija paredzētas Latgales bruņoto vienību veidošanai, un atradās Latgales kara apgabala vadītāja [[Jānis Imaks|Jāņa Imaka]] pakļautībā.

Rīgā 20. decembrī [[Jorģis Zemitāns|Jorģa Zemitāna]] pakļautībā oficiāli izveidoja trīs Rīgas aizsardzības rotas, kuru lielumu paredzēja no 200 līdz 250 vīriem. Tās bija pakļautas landesvēram un lielā mērā formētas no brīvprātīgajiem un no vācu gūsta atbrīvotajiem karagūstekņiem, kuros valdīja naids pret vāciešiem un simpātijas pret boļševikiem. Naktī uz 30. decembri viena no rotām sadumpojās un tika apspiesta tikai pēc britu karaflotes veiktas apšaudes. No 191 dumpīgās rotas kareivja 11 piesprieda nāvessodu.

Jau novembrī nacionāli noskaņotie virsnieki [[Cēsis|Cēsīs]] sāka veidot 300 vīru lielu [[Cēsu rota|Cēsu rotu]], kas kļuva par vienu no labākajām Brīvības cīņu sākuma posma bruņotajām vienībām, pirmā saduroties ar uzbrūkošajiem boļševikiem. Daudzos brīvprātīgajos vilšanos radīja ieroču trūkums, jo ar lielām pūlēm apbruņot izdevās tikai 80 kareivjus. Liepājā izdevās divas nepilnas brīvprātīgo rotas, kurām trūka ieroču. [[Ventspils|Ventspilī]] brīvprātīgajiem piešķīra tikai 30 šautenes, un janvārī, tuvojoties boļševikiem, viņi pa jūru bēga uz Liepāju. Jelgavā [[pulkvedis]] [[Mārtiņš Peniķis]] izveidoja ap 100 brīvprātīgo lielu rotu, kurai no vāciešiem izdevās iegūt 30 zirgus. No šiem kareivjiem Liepājā vēlāk izveidoja [[Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa|Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu]], kas iekļāvās [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] vadītajā [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķajā bataljonā]].

Tā kā brīvprātīgo trūkuma un mobilizēto biežās dezertēšanas dēļ plānoto bruņoto spēku skaitlisko sastāvu nokomplektēt neizdevās, 1918. gada 29. decembrī Latvijas Pagaidu valdība [[Līgums par pilsonības piešķiršanu pret lieliniekiem karojošajiem brīvprātīgajiem|noslēdza jaunu līgumu]] ar Vinnigu, ar kuru aicināja uz Latviju dienēt nākt Vācijas pilsoņus, par 4 nedēļu kaujas dienestu pret boļševikiem solot Latvijas pilsonību.

=== 1919. gads ===
Par spīti Pagaidu valdības centieniem boļševiku armija, kuras lielu daļu veidoja latviešu strēlnieki, 1. janvārī pietuvojās Rīgai, kuru Pagaidu valdība pameta 2. janvārī. 3. janvārī Kalpaka vadībā tikai neliela saujiņa virsnieku un kareivju atstāja Rīgu, atkāpjoties uz Jelgavu. Liela daļa iepriekš mobilizēto bija vai nu atlaisti mājās (studenti un skolēni), vai dezertējuši.

5. janvārī Jelgavā izveidoja divas rotas, pirmajā apvienojot Instruktoru rezervi un Latgales virsnieku rotu atliekas, otrajā — Cēsu un Latgales apakšvirsnieku, 2. un 3. apsardzības rotu atliekas, izveidojot [[Latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]] [[Pulkvežleitnants|pulkvežleitnanta]] (vēlāk pulkveža&lt;ref&gt;Ar 1919. gada 28. februāra pavēli Kalpaks tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]] no šī paša gada 1. janvāra. Reizē par kopvežiem (apakšpulkvežiem) paaugstināja kapteiņus [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]] un [[Jorģis Zemitāns|Jorģi Zemitānu]] — LVVA, 6033. f., 1. apr. 104. 1., 15. lp.&lt;/ref&gt;) O.Kalpaka vadībā. 1919. gada 3. februārī bataljonā bija 245 karavīri (pēc saraksta — 276).&lt;ref&gt;LVVA, 1515. f., 1. apr., 48. 1., 1. lp.&lt;/ref&gt; ,februāra beigās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos skaitījās 1600 militārpersonas.&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 134. 1., 8. lp.&lt;/ref&gt;

Jau janvāra vidū uz [[Igaunija|Igauniju]] Latvijas Pagaidu valdības uzdevumā devās [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] Zemitāns un valdības uzdevumā noslēdza ar [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] virspavēlnieku [[Johans Laidoners|Johanu Laidoneru]] vienošanos par latviešu rotu organizēšanu [[Igaunija|Igaunijā]] un tās karaspēka kontrolētajā [[Vidzeme|Ziemeļvidzemes]] teritorijā.&lt;ref&gt;Mūsu armija tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. — Rīga, 1929., 77. lpp.&lt;/ref&gt; 26.—28. janvārī [[Tallina|Tallinā]], [[Pērnava|Pērnavā]] un [[Tartu]] tika mobilizēti 657 latvieši,&lt;ref&gt;LVVA, 1468. f., 1. apr., 131. 1., 49. lp.&lt;/ref&gt; bet kad Igaunijas armija 1. februārī ieņēma [[Valka|Valku]], mobilizācija turpinājās Vidzemē — 18. februārī tika izdota pavēle par [[4. Valmieras kājnieku pulks|1. Valmieras kājnieku pulka]] izveidošanu (komandieris apakšpulkvedis [[Jūlijs Jansons]]). Kopumā Igaunijā un Ziemeļvidzemē līdz februāra beigām rekrūtēja 2168 vīriešus iesaucamajā vecumā.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīca. — Rīga, 1928.—1929., 2. sēj., 2954., 3671. sl.&lt;/ref&gt; Ar Igaunijas armijas virspavēlnieka pavēli 31. martā izveidoja &quot;Ziemeļlatvijas brigādi&quot;. Kurzemes apriņķos līdz 3. martam tika iesaukti 947, bet līdz mēneša beigām — 1324 rekrūši.&lt;ref&gt;LVVA, 6033. f., 1. apr., 290. 1., 3., 4. lp.&lt;/ref&gt; Pēc skaitliskā sastāva palielināšanas landesvēra &quot;Latviešu atsevišķo bataljonu&quot; pārdēvēja par &quot;Latviešu atsevišķo brigādi&quot;, bet vēlāk par &quot;Latvijas armijas dienvidu grupu&quot; jeb &quot;Dienvidlatvijas brigādi&quot;.&lt;ref&gt;LVVA, 1515. f., 1. apr., 50. 1., 1. lp.&lt;/ref&gt;

1919. gada pavasarī Latvijas bruņotos spēkus veidoja (neskaitot speciālās daļas, rezerves bataljonus, komandantūras):
* [[Baltijas landesvērs|Landesvērs]]
* [[Ziemeļlatvijas brigāde]] (komandieris apakšpulkvedis J.Zemitāns, štāba priekšnieks pulkvedis [[Voldemārs Ozols]])
* [[Dienvidlatvijas brigāde]] (komandieris apakšpulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|J.Balodis]])

Pēc [[Aprīļa pučs|16. aprīļa Liepājas puča]] vācbaltiešu daļas un vācu Dzelzsdivīzija pārstāja pakļauties Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai un vairs nebija uzskatāmas par Latvijas bruņoto spēku daļām.

1919. gada jūnijā pēc [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujām]], tām sekojošā [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] un Ziemeļlatvijas brigādes ienākšanas Rīgā kļuva iespējams apvienot abas brigādes un izveidot vienotu karaspēku.
10. jūlijā Pagaidu valdība par pirmo Latvijas Bruņoto spēku virspavēlnieku iecēla ģenerāli [[Dāvids Sīmansons|Dāvidu Sīmansonu]] un ar viņa pavēli, apvienojot Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, tika izveidota Latvijas armija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/no-viena-bataljona-lidz-armijai-10-julijs-latvijas-armijas-dzimsanas-diena.a325153 No viena bataljona līdz armijai. 10. jūlijs — Latvijas armijas dzimšanas diena] Jānis Šiliņš [[lsm.lv]]&lt;/ref&gt;
Krasi mainījās Latvijas Republikas armijas personālsastāvs, izslēdzot sadumpojušās landesvēristu daļas, tā liekot pamatu armijas turpmākajam sastāvam un struktūrai. Armijas komandējošo sastāvu veidoja galvenokārt bijušie [[Krievijas Impērijas armija]]s virsnieki (vairākums latviešu), 1919. gadā tika mobilizēti 980 virsnieki un 44 696 kareivji (no tiem brīvprātīgi pieteicās 726).&lt;ref&gt;LVVA, 5192. f., 1. apr., 58. 1. 3. lp.&lt;/ref&gt;

Jūlija sākumā Latvijas armija bija pieaugusi līdz aptuveni 18 000 karavīru (8000 pulkveža Baloža, 10 000 pulkveža Zemitāna vienībās). Abas [[brigāde]]s pārformēja [[Divīzija|divīzijās]] (attiecīgi [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|Kurzemes]] un [[2. Vidzemes kājnieku divīzija|Vidzemes divīzijā]]), bet līdz gada beigām saformēja vēl divas divīzijas — [[3. Latgales kājnieku divīzija|Latgales]] un [[4. Zemgales kājnieku divīzija|Zemgales]]. 1920. gada sākumā Latvijas Bruņoto spēku sastāvs sasniedza maksimumu — 76 000 karavīru.

=== Karaklausības likums ===
Latvijas armijas pāreja uz miera laika stāvokli noslēdzās ar Karaklausības likuma pieņemšanu. Likuma apspriešana ilga visu 1923. gada pavasari. Galīgajā variantā Saeima likumu pieņēma 1923. gada 17. jūlijā. Ar likuma stāšanos spēka tika atcelti visi iepriekš Latvijas [[Tautas padome]]s un [[Satversmes sapulce]]s pieņemtie likumi un noteikumi, kuri regulēja iesaukšanu un dienestu bruņotajos spēkos Atbrīvošanas cīņu laikā un pirmajos gados pēc kara noslēguma. Saskaņā ar jauno likumu karadienestam tika pakļauti visi Latvijas vīriešu kārtas pilsoņi vecumā no 17 līdz 50 gadiem, bet virsnieki un kara ierēdņi – līdz 55 gadu vecumam. Saskaņā ar Karaklausības likumu bruņotie spēki sastāvēja no a) aktīvā karaspēka, kuru sastādīja ikgadējā obligātā dienestā iesaucamie pilsoņi, virsdienesta instruktori, virsnieki, sanitārvirsnieki, kara ierēdņi un kara tehniķi; b) karavīriem, kas atvaļināti līdz turpmākajam rīkojumam – visi izdienējušie līdz 25 gadu vecumam; c) rezerves – visi izdienējušie līdz 40 gadu vecumam; d) zemessardzes – visi izdienējušie no 40 līdz 50 gadu vecumam. Karaklausībai padotie no 17 līdz 21 gada vecumam skaitījās rezervē, 21 gadu vecumu sasniegušos iesauca obligātajā militārajā dienestā uz pusotru gadu. Vēlāk, 1930. gadā Saeima noteica, ka kājniekiem obligātā karadienesta laiks tiek samazināts līdz 12 mēnešiem, pārējām ieroču šķirām – līdz 15 mēnešiem.

== Bruņojums ==
No Lielbritānijas kara flotes Apsardzības ministrija saņēma 50 patšauteņu (rokas [[Ložmetējs|ložmetēju]]) un 5000 šauteņu ar munīciju.&lt;ref&gt;Latvijas atbrīvošanas kara vēsture. — Rīga, 1938., 1. sēj., 48. lpp.&lt;/ref&gt; Apmaiņā pret [[Sējas lini|liniem]] un [[Koksne|kokmateriāliem]] Latvijas valdība 1919. gada augustā ieguva [[Francija]]s [[Kredīts|kredītu]] 11 miljonu franku apmērā. Saskaņā ar šo vienošanos desmit tūkstošus latviešu karavīru apgādāja ar ieročiem: 10 tūkstošiem [[Šautene|šauteņu]], 550 ložmetējiem, 30 [[Lielgabals|lielgabaliem]]. Pēc sākotnējas vilcināšanās septembrī Lielbritānijas premjerministrs [[Deivids Loids Džordžs]] nolēma Latvijai piegādāt 19 500 šautenes, 16 lielgabalus (no tiem divus smagos), 25 ložmetējus un sešus smagos automobiļus. Ar šo sūtījumu latvieši saņēma arī apģērbus un apavus 30 tūkstošiem karavīru. 18. oktobrī briti Latvijai nodeva ieročus 16 tūkstošu [[Sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērtībā: 28 lielgabalus, 234 automātiskos ieročus, 18 600 šautenes un citu kaujas tehniku (daļa no tās gan bija bojāta). Vēlāk decembrī Latvijas Bruņotie spēki saņēma arī [[Polija]]s maršala [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] dāvinātās 6000 šautenes un piecus miljonus patronu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.tvnet.lv/izklaide/printArticle.php?id=189176 Bormane A. Spārnoja griba nosargāt brīvību.]&lt;/ref&gt;

Artilēristu rīcībā sākotnēji bija divi smagie, vēl no Liepājas laikiem saglabājušies vācu lielgabali (15 cm [[Kalibrs|kalibra]] [[haubice]]s), daži smagie no angļiem iegūtie lielgabali (114 mm kalibra), desmit krievu lielgabali (107 mm kalibra), kā arī vairāk nekā 40 vieglie lauka lielgabali. Tāpat kā citos bruņojuma veidos, arī šeit kopā sajaucās krievu, vācu, angļu un franču artilērijas sistēmas. Šis sajaukums radīja problēmas kaujas apstākļos — pat ja lielgabaliem bija vienāds kalibrs, šāviņi no viena ieroča tomēr nederēja otram.

Bruņojumu papildināja 3 [[Bruņuautomobilis|bruņuautomobiļi]] (&quot;Lāčplēsis&quot;, &quot;Kurzemnieks&quot; un &quot;Zemgalietis&quot;) un 2 [[Bruņuvilciens|bruņuvilcieni]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;

[[Kara flote (Latvija)|Kara flotes]] vajadzībām piemēroja privātpersonām rekvizētos nelielos upju [[Tvaika dzinējs|tvaikonīšus]]: bortus apsita ar dzelzs plāksnēm un uz klāja salika smilšu maisus, lai apkalpi kaut cik pasargātu no ienaidnieka uguns, uz kuģiem uzstādīja 47 mm, 37 mm lielgabalus un ložmetējus.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;/&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:F3000 2.jpg|Latvijas armijas vieglie tanki &quot;[[Fiat 3000]]&quot; neilgi pēc to iegādes 20. gadu beigās
Attēls:GLOSTER GLADIATOR 2 04 02.jpg|Latvijas armijas ''Gloster Gladiator'' [[iznīcinātājs]], 1938
Attēls:Vef I 16.jpg|Vieglais iznīcinātājs [[VEF I—16]], 1939
Attēls:Ronis submarine.jpg|Latvijas kara flotes [[zemūdene]] &quot;Ronis&quot;
Attēls:Jatnieki 1.jpg|Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda
Attēls:Armijas manevri 1938 2.JPG|1938. gada manevru laikā
Attēls:Tankete 1939.jpg|Latvijas armijas [[tankete]], 1939 
&lt;/gallery&gt;

== Bruņoto spēku struktūra ==
Latvijas Bruņoto spēku komandieris bija padots tieši Valsts Prezidentam, bet budžeta un saimniecības jautājumos Kara ministram.
1940. gadā armijas augstākais pavēlnieks bija Kārlis Ulmanis, bet viņa prombūtnes laikā ģenerālis [[Krišjānis Berķis]], Kara ministrs un armijas komandieris.

Divīziju komandieri bija tieši pakļauti armijas komandierim, kam tieši pakļauti bija arī artilērijas inspektors, [[Latvijas Aviācijas pulks|Aviācijas pulka]], [[Latvijas Autotanku brigāde|Autotanku brigādes]], [[Latvijas Kara flote|Kara flotes]], [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|Jātnieku pulka]] un [[Latvijas Sapieru pulks|Sapieru pulka]] komandieri, kam visiem bija arī divīzijas komandiera tiesības. Citas mazākas atsevišķas armijas vienības bija pakļautas tieši Armijas štāba priekšniekam.

[[Diplomātija|Diplomātiskajā]] dienestā Latvijas [[Vēstniecība|vēstniecībās]] 12 [[Eiropa]]s valstīs bija arī ''Militārie atašeji'' (militārās izlūkošanas rezidenti).

=== Bruņoto spēku komandieri ===
* [[Dāvids Sīmansons]] (10.07.1919. — 16.10.1919.), armijas virspavēlnieks
* [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]] (16.10.1919. — 01.04.1921.), armijas virspavēlnieks
* [[Mārtiņš Peniķis]] (01.04.1921. — 23.02.1924.), armijas komandieris
* [[Pēteris Radziņš]] (23.02.1924. — 25.04.1928.), armijas komandieris
* [[Mārtiņš Peniķis]] (25.04.1928. — 14.11.1934.), armijas komandieris
* [[Krišjānis Berķis]] (14.11.1934. — 20.06.1940.), armijas komandieris
* Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] par Latvijas Tautas armijas komandieri iecēla atvaļināto ģenerāli [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Robertu Kļaviņu]].

== Divīzijas ==
Latvijas Bruņotie spēki bija iedalīta 4 divīzijās ar 3 kājnieku un vienu artilērijas pulku katrā.
* [[1. Kurzemes kājnieku divīzija]]
* [[2. Vidzemes kājnieku divīzija]]
* [[3. Latgales kājnieku divīzija]]
* [[4. Zemgales kājnieku divīzija]]

== Papildstruktūras ==
* [[Latvijas Kara skola]]
* Augstākā kara skola
* [[Rīgas Kara hospitālis|Kara slimnīca]] [[Rīga|Rīgā]]
* Kara slimnīca [[Jelgava|Jelgavā]]
* Kara slimnīca [[Daugavpils|Daugavpilī]]

=== Prese ===
Armija izdeva militāro dienas [[Avīze|avīzi]] &quot;[[Latvijas Kareivis]]&quot; (red. kapteinis A. Rudzis). Vēl tika izdoti 3 militāri [[Žurnāls|žurnāli]]: &quot;Militārais Apskats&quot;, &quot;Kadets&quot; un &quot;Aizsargs&quot;, kā arī 3 gadskārtēji žurnāli — &quot;Lāčplēsis&quot; un &quot;Kara Invalids&quot; [[Lāčplēša diena|11. novembrī]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]] &quot;Latviešu Strēlnieks&quot;.

== Likvidācija ==
[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] gaitā apcietināja Latvijas armijas vadību un “bīstamākos” virsniekus. 1940.—1941. gados [[Padomju Savienība|PSRS]] spēka struktūras apcietināja aptuveni 800 Latvijas armijas virsnieku un instruktoru, no kuriem mūsdienās noskaidroti 682 bojā gājušie, tajā skaitā 19 ģenerāļu, viens admirālis, 44 pulkveži, 109 pulkveži-leitnanti, 195 kapteiņi, 145 [[Virsleitnants|virsleitnanti]], 142 [[Leitnants|leitnanti]]. Kopā okupācijas vara ieslodzīja [[Gulags|Gulaga]] nometnēs 4665 latviešu karavīrus, tas ir, 15,12% pirmsokupācijas laika Latvijas armijas.&lt;ref&gt;Strods H. Padomju okupācijas otrais posms Latvijā (1940. gada sākums — 1941. gads). // Totalitārie okupācijas režīmi Latvijā 1940.—1964. gadā (Vēsturnieku komisijas raksti, 13 sēj.). — Rīga, 2003., 87. lpp.&lt;/ref&gt; Armija tika reformēta un 29. jūnijā pārdēvēta par [[Latvijas PSR]] '''Tautas armiju''', bet ar 10. jūlija [[VK(b)P]] CK (Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas) Politbiroja lēmumu okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sastāvā kā ''teritoriālie korpusi'' (vēlāk to apstiprināja un sīkāk reglamentēja VK(b)P CK Politbiroja 14. augusta lēmums un [[PSRS TKP]] — ''Tautas Komisāru padomes'' — aizsardzības tautas komisāra 17. augusta pavēle).

== Atsauces ==
{{atsauces2}}

== Literatūra ==
* Bērziņš V. Bambals A. Latvijas armija. — Zinātne: Rīga, 1991.
* Andersons E. Latvijas bruņotie spēki un to priekšvēsture. — Toronto, 1983.
* Karaspēka daļu īsas vēstures. — Rīga, 1936.
* Karavīra rokasgrāmata. — Militārās literatūras apgāda izdevums, Rīga, 1939.
* Latvijas armija 20 gados. — Rīga, 1940.
* Latvijas karaskola: Vēsturisku materiālu sakopojums. — Linkolna, 1979.
* Rādītājs likumiem, noteikumiem, pavēlēm utt. kas attiecas uz karaspēku un izsludināti likumu krājumos, Valdības vēstnesī un kara ministra (apsardzības ministra) pavēlēs līdz 1938. g. 31. decembrim. / Sast. pulkv[ež]ltn. A. Linde. — Rīga, 1939.
* Латвия и ее армия. — Москва, 1938

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20040607231234/http://www.lacplesis.com/120_latvijas_brunotie_speki_1940.htm Latvijas bruņotie spēki 1940. gadā.]
* [https://web.archive.org/web/20191211155658/http://www.historic-gallery.com/index.php?route=extension%2Fd_blog_module%2Fpost&amp;post_id=235 Latvijas bruņotie spēki 1930.—1932. gadā.]

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]
* [[Cēsu kaujas]]
* [[Bermontiāde]]

{{Latvijas Bruņotie spēki}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas Bruņotie spēki| ]]</text>
      <sha1>apjritnhkp0xbxap0jk9mgl47b13c5x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ebla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55770</id>
    <revision>
      <id>4301436</id>
      <parentid>4151792</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:22:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sabiedriskā iekārta */ sīkumi, replaced: [[dzimta| → [[disambs| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9339" sha1="nvvbs8mlxpad07ruuw7r6vzvz1uoeit" xml:space="preserve">{{līdzīgs|Elba}}
[[Attēls:Syria2mil.JPG|thumb|300px|Mūsdienu Sīrijas karte 2. gadu tūkstotī p.m.ē.]]

'''Ebla''' ({{val|ar|إبلا}}, mūsdienās tiek saukta arī par '''Telmardihu''', '''Tellmerdīhu''') bija antīka pilsēta aptuveni 55 [[kilometrs|kilometrus]] uz dienvidrietumiem no [[Haleba]]s, mūsdienu [[Sīrija]]s valsts teritorijā. Tā bija nozīmīga [[pilsētvalsts]] divos laika periodos. Senās pilsētas uzplaukums sākās apmēram [[2500 p.m.ē.|2500. gadā p.m.ē.]], kad tur uzbūvēja pirmo [[pils|pili]]. Savos ziedu laikos pilsēta aizņēma 60 [[hektārs|hektāru]] lielu platību un tajā mita ap 30 000 [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]. Ap [[2320. p.m.ē.|2320. gadu p.m.ē]] Eblu nopostīja svešzemju iebrucēji, taču pilsēta atkal pacēlās no [[drupas|drupām]] un pils tika atjaunota. Nākamajā iebrukumā ap [[2000 p.m.ē|2000. gadu p.m.ē.]] Eblu nopostīja līdz ar zemi. Pilsētu atjaunoja vēlreiz, un ap [[1800 p.m.ē.|1800. gadu p.m.ē.]] tā atkal piedzīvoja [[uzplaukums|uzplaukumu]]. Pēc [[heti|hetu]] valdnieka [[Mursiļs I|Mursiļa I]] iebrukuma apmēram [[1610 p.m.ē.|1610. gadu p.m.ē.]] Ebla krita pēdējoreiz.

Vārds ''ebla'' nozīmē ''baltā klints'' un norāda, ka zem pilsētas ir [[kaļķakmens]].

== Eblas atklāšana un izpēte ==
[[Attēls:Ebla.jpg|thumb|300px|Eblas drupas.]]

[[1964]]. gadā [[Romas universitāte]]s arheologi [[Paolo Matie]]s ({{val|it|Paolo Matthiae}}) vadībā sāka [[izrakumi|izrakumus]] Telmardihā. Pakalns bija neskarts, un tas nozīmēja labas izredzes zinātniskiem [[pētījums|pētījumiem]].

Uzkalna virsotnē drīz vien atklājās [[pils|piļu]] un [[templis|tempļu]] drupas. Zemāk tika atraktas [[privātmāja]]s, kā arī [[nocietinājumu mūris|nocietinājumu mūra]] fragmenti. Atrastie [[keramika]]s priekšmeti palīdzēja noteikt ēku vecumu - tās bija celtas dažādos laikos starp [[3. gadu tūkstotis p.m.ē.|trešo]] un [[2. gadu tūkstotis p.m.ē.|otro gadu tūkstoti p.m.ē]].&lt;ref name=&quot;IZ45&quot;&gt;Ilustrētā Zinātne Nr.12/2005, 45.lpp.&lt;/ref&gt;

[[1968]]. gada atradums - ap [[1900 p.m.ē.|1900. gadu p.m.ē.]] veidotas [[bazalts|bazalta]] statujas fragments ar 26 [[ķīļraksts|ķīļraksta]] rindiņām - saturēja veltījumu valdniekam [[Ibit-Lima]]m ar viņa [[valdīšanas laiks|valdīšanas laiku]] un Eblas vārdu. Tas apstiprināja, ka šajā vietā atradusies senā Ebla, kas minēta citos [[rakstu avoti|rakstu avotos]].

[[1974]]. gadā tika atrakta visvecākā [[pils]] un tās administratīvais korpuss. Šeit [[arheologs|arheologi]] atklāja [[audienču zāle|audienču zāli]], [[kāpnes]], [[noliktava|noliktavu]], [[kolonāde|kolonādi]], [[aka|aku]] un [[atklātais pagalms|atklātu pagalmu]]. Gadu pēc tam sekoja atradums, kas padarīja Eblu slavenu: pils [[arhīvs]], kurā bija 2000 pilnīgi neskartu [[ķīļraksts|ķīļraksta]] plāksnīšu, kā arī 6000 lielu un vēl tūkstošiem sīkāku fragmentu. Tas ir lielākais atradums [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kurš aptver laikposmu no [[2350 p.m.ē.|2350]]. līdz [[2300 p.m.ē.|2300. gadam p.m.ē.]] un ir nenovērtējams izpētes materiāls [[zinātnieki]]em.&lt;ref name=&quot;IZ46&quot;&gt;Ilustrētā Zinātne Nr.12/2005, 46.lpp.&lt;/ref&gt;

== Sabiedriskā iekārta ==
Galvenie noteicēji senajā [[pilsētvalsts|pilsētvalstī]] bija [[valdnieks]] un viņa ģimene, taču savu [[vara|varu]] tie īstenoja kopā ar [[vecajie|vecajo]] sapulci, augsti stāvošiem [[priesteris|priesteriem]] un [[ierēdnis|ierēdņiem]]. [[Juridiskā vara|Juridisko varu]] valdnieks dalīja ar [[tiesnesis|tiesnešiem]], savukārt [[ekonomiskā vara|ekonomisko varu]] ar pilsētas bagātākajām [[klans|dzimtām]], kam piederēja zeme, [[aita|aitu]] ganāmpulki un veseli [[ciems|ciemi]] Eblas apkārtnē. Iedzīvotāji bija nodarbināti [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]], [[lopkopība|lopkopībā]], [[audumu ražošana|audumu ražošanā]] un [[tirdzniecība|tirdzniecībā]]. Pārējie lielākoties strādāja pilī vai dažādās [[amatnieku darbnīca|amatnieku darbnīcās]].&lt;ref name=&quot;IZ47&quot;&gt;Ilustrētā Zinātne Nr.12/2005, 47.lpp.&lt;/ref&gt;

== Eblas plāksnītes ==

Vēl šajā uzkalnā tika atklātas nenovērtējamas [[bagātības]]. Tās bija [[četrstūris|četrstūrainas]] parastas [[māla plāksnīte]]s, kuras pēc pirmā acu uzmetiena nešķita nekas īpašs. Tās glabājās divās telpās. Vairākums bija novietots plašākajā arhīva zālē. Kokā iededzinātas [[norāde]]s ļāva secināt, ka plāksnītes glabātas koka [[plaukts|plauktos]] no [[grīda]]s līdz [[griesti]]em. Blakus bija mazāka telpa, kurā atradās pārējās plāksnītes. Spriežot pēc uzietajām [[krēsls|krēslu]], [[galds|galdu]] un [[rakstvedis|rakstveža]] skapja pēdām, arheologi izteica minējumu, ka šī telpa izmantota [[kanceleja]]s vajadzībām.&lt;ref name=&quot;IZ46&quot; /&gt;

Taču apjomīgais tekstu kopojums izrādījās ciets rieksts zinātniekiem. Tā nebija kāda no klasiskā [[ķīļraksts|ķīļraksta]] versijām, ko pētnieki pazīst, piemēram, no [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]] atrastajām plāksnītēm. Tekstos bija izmantota vietējā ķīļraksta forma, ko nodēvēja par [[ebliešu raksts|ebliešu rakstu]]. Par laimi tika atrasts senatnes rakstvežu izveidots krājums ar vietējā dialekta vārdu tulkojumu [[šumeru valoda|šumeru valodā]]. Šajā sarakstā bija ap 1500 vārdu, un tas uzskatāms par vienu no pasaules vecākajām [[vārdnīca|vārdnīcām]].&lt;ref name=&quot;IZ46&quot; /&gt;

Noskaidrojās, ka [[ebliešu valoda]] piederējusi [[semītu valodu saime]]i, kas apvieno [[arābu valoda|arābu]], [[senebreju valoda|senebreju]] un savulaik izpētīto seno [[akadiešu valoda|akadiešu valodu]]. Šo radniecīgo valodu pārzināšana palīdzēja pētniekiem plāksnīšu satura atšifrēšanā. Visbeidzot ķīļraksta teksts kļuva saprotams, un [[valodnieks|valodnieku]] rīcībā nu ir [[māls|māla]] dārgumu krātuves atslēga.

[[Šifrēšana|Atšifrējot]] tekstus uz plāksnītēm, varēja atklāt ziņas par dzīvi šajā pilsētā pirms 4000 gadiem. Šajās plāksnītēs ir informācija par pilsētas [[ekonomika|ekonomiku]], [[politika|politiku]] un [[reliģija|reliģiju]]. Tajās ir arī sniegta informācija par valdnieka [[kāzas|kāzām]].&lt;ref name=&quot;IZ45&quot; /&gt;

&lt;blockquote class=&quot;toccolours&quot; style=&quot;text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;&quot;&gt;Teksts uz vienas no atrastajām plāksnītēm:

&quot;4042 drānas gabali, 430 augstākā labuma krāsaini krekli, 2837 raibi krekli glabājas noliktavā otru gadu un pirmo gadu Vilnas namā.&quot;&lt;ref name=&quot;IZ45&quot; /&gt;&lt;/blockquote&gt;

Atrastie teksti iedalāmi divās grupās. Lielākajai daļai ir administratīvs raksturs, tajās atrodamas [[atskaite]]s, tirdzniecības [[līgums|līgumi]], noliktavu [[dokuments|dokumenti]], pils personālam piešķirto [[alga|algu]] un [[pārtika]]s saraksti, kā arī teksti par [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[lopkopība|lopkopību]] un [[tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecībā]]. [[Audums|Audumu]] ražošanai un pārdošanai bija liela nozīme Eblas ekonomikā, tāpēc liela daļa veltīta šai tēmai. Plašas ziņas par [[dzīvnieki]]em, [[zivis|zivīm]] un [[vietvārds|vietvārdiem]] sniedz pietiekoši labu priekšstatu par Eblas [[apkārtne|apkārtni]].&lt;ref name=&quot;IZ46&quot; /&gt;

Otra grupa aptver [[literatūra|literārus]] tekstus - [[himna]]s un [[reliģija|reliģiska]] satura darbus, kas, piemēram, detalizēti apraksta valdnieka [[kāzas|kāzu]] norisi. Reliģiskie teksti vēsta par daudzveidīgu [[dievība|dievību]] pasauli, kuru vidū ir gan vietējie, gan plašāk pazīstami [[dievs|dievi]], turklāt Eblas iedzīvotāji piekopuši mirušo valdnieku [[kults|kultu]]. Māla plāksnītes sniedz nozīmīgas ziņas par senatnes tiesību sistēmu. Tekstos aprakstīta tiesvedība, liecību sniegšanas kārtība un sodu likumi par [[zagšana|zagšanu]], [[zaimošana|zaimošanu]], [[vardarbība|vardarbību]] un [[slepkavība|slepkavībām]]. Piemēram, [[sods]] atšķiras ar to, vai noziegums izdarīts ar kailām [[roka|rokām]] vai arī ar [[nazis|nazi]]. Tāpat teikts, ka [[izvarotājs|izvarotājam]] jāpiespriež [[naudassods]], bet par [[jaunava]]s izvarošanu jāsoda ar [[nāvessods|nāvi]].&lt;ref name=&quot;IZ46&quot; /&gt;

Daļu atrasto tekstu veido arī [[diplomāts|diplomātu]] ziņojumi, valdnieku dekrēti un sarakste ar citām valstīm. Piemēram, Ebla vēlas nodibināt draudzīgas [[attiecības]] ar [[Hamazi]] valdnieku [[Zizi]], tādēļ kāds augsti stāvošs [[ierēdnis]] vēršas pie viņa [[sūtnis|sūtņa]] ar šādiem vārdiem: &quot;''Lai kādu vēlēšanos tu paustu, es to izpildīšu; un, lai kādu vēlēšanos es paustu, tu to izpildīsi. Atved man pašus labākos zirgus. Tu esi mans brālis, un es esmu tavs brālis. Tāpēc es, Ibubu, esmu dāvājis tev, sūtnim, desmit iejūga virves un divus ratus no buksusa koka.''&quot;&lt;ref name=&quot;IZ47&quot; /&gt;

== Papildliteratūra ==
{{refbegin}}
* Ilustrētā Zinātne Nr.12/2005 - &quot;Māla plāksnītes zelta vērtībā&quot;
{{refend}}

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{coord|display=title|35|47|53|N|36|47|55|E|region:IQ_scale:5000}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Divupe]]
[[Kategorija:Senās pilsētas]]
[[Kategorija:Sīrijas vēsture]]</text>
      <sha1>nvvbs8mlxpad07ruuw7r6vzvz1uoeit</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diplomāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55983</id>
    <revision>
      <id>4301410</id>
      <parentid>324689</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T05:55:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par profesiju</comment>
      <origin>4301410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2383" sha1="hb1ioc0p95a5kvsj968dfb866l08sb5" xml:space="preserve">'''Diplomāts''' (sieviešu dzimtē '''diplomāte''') ir [[valsts]] oficiālais pārstāvis [[ārzemes|ārvalstīs]] vai [[starptautiska organizācija|starptautiskās organizācijās]], kurš starp valstīm veic pārstāvniecības, sarunu un komunikācijas funkcijas, kā arī aizstāv savas valsts intereses politiskajos, ekonomiskajos, kultūras un juridiskajos jautājumos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Diplomāts |url=https://tezaurs.lv/diplom%C4%81ts |website=tezaurs.lv |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Diplomat Definition &amp; Meaning |url=https://www.britannica.com/dictionary/diplomat |publisher=Britannica Dictionary |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Diplomacy&quot;/&gt; Diplomāti uztur divpusējas vai daudzpusējas attiecības, palīdz risināt starptautiskus konfliktus, veicina sadarbību un uzrauga [[starptautisks līgums|starptautisko līgumu]] īstenošanu.&lt;ref name=&quot;Diplomacy&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Diplomacy- Negotation, Representation, Communication |url=https://www.britannica.com/topic/diplomacy/Diplomatic-tasks |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums |url=https://likumi.lv/ta/id/37188-diplomatiska-un-konsulara-dienesta-likums |website=likumi.lv |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Diplomāta galvenie uzdevumi ir sarunu vešana, informācijas vākšana un analīze, savas valsts pilsoņu un uzņēmumu aizsardzība ārvalstīs, kā arī [[valsts tēls|valsts tēla]] veidošana. Diplomāti darbojas dažādos amatos sākot ar [[vēstnieks|vēstniekiem]] un [[konsuls|konsuliem]] līdz [[atašejs|atašejiem]] un pastāvīgajiem pārstāvjiem. Viņu darbību reglamentē [[starptautiskās tiesības]], īpaši 1961. gada [[Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem]], kas nosaka arī [[diplomātiskā imunitāte|diplomātiskās imunitātes]] principus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem |url=https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/2 |website=likumi.lv |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{politika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Diplomāti| ]]</text>
      <sha1>hb1ioc0p95a5kvsj968dfb866l08sb5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paaudze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>56281</id>
    <revision>
      <id>4301437</id>
      <parentid>2388571</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:22:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ sīkumi, replaced: [[dzimta| → [[disambs| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1387" sha1="5x0a6r9chtl92v1puwsyjw17nagif3i" xml:space="preserve">'''Paaudze''' ir [[objekts|objektu]] ([[cilvēki|cilvēku]], [[dzīvnieki|dzīvnieku]], [[augi|augu]], arī [[tehnoloģija|tehnoloģiju]]) kopa, kurus saista kopējs dzimšanas vai dzīves laiks. Piemēram, kādā [[klans|dzimtā]], sākot ar [[vecvecāki]]em, nākamā paaudze ir [[vecāki]], tad [[bērni]], kam seko [[mazbērni]]. Katra no šīm grupām ir viena paaudze. Šajā gadījumā kopīgā pazīme ir tā, ka katra nākamā paaudze ir iepriekšējās paaudzes bērni. Vienas paaudzes katrs indivīds var būt ar atšķirīgām pazīmēm.

Termins &quot;paaudze&quot; bieži vien tiek lietots arī [[tehnoloģija|tehnoloģijā]], lai raksturotu kādas [[ierīce]]s attīstību [[laiks|laikā]]. Katra nākamā paaudze ir iepriekšējās paaudzes uzlabota, pilnveidota [[versija]]. Parasti nelielus uzlabojumus sauc par [[modifikācija|modifikāciju]], un tikai kardinālas izmaiņas tiek nosauktas par jaunu paaudzi. Tās konstrukcija var arī būt izveidota pilnībā no jauna, nebalstoties uz iepriekšējās paaudzes bāzi, bet saglabājot iepriekšējo funkcionalitāti (iespējams, arī papildinātu).
Piemēram, runājot par [[automašīna|automašīnām]]. Vienam un tam pašam auto modelim var būt vairākas paaudzes, kur katra nākamā paaudze ir uzlabota iepriekšējas paaudzes automašīna.

{{Bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Demogrāfija]]</text>
      <sha1>5x0a6r9chtl92v1puwsyjw17nagif3i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Indijas kinoaktieri</title>
    <ns>14</ns>
    <id>60262</id>
    <revision>
      <id>4301484</id>
      <parentid>1959893</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:14:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Kategorija:Indiešu kinoaktieri]] uz [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]]: Sasaistu ar valsti, jo Indijā ir daudzas un dažādas tautības</comment>
      <origin>1959893</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="119" sha1="ofo9gi7a8gd1u7lgnd70ybym03kt97v" xml:space="preserve">{{Commonscat|Actors from India}}

[[Kategorija:Kinoaktieri pēc tautības]]
[[Kategorija:Indijas cilvēki|Kinoaktieri]]</text>
      <sha1>ofo9gi7a8gd1u7lgnd70ybym03kt97v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301486</id>
      <parentid>4301484</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:14:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4301486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="116" sha1="ssglbij7pa6xscvodqbw1bj2t7v51wk" xml:space="preserve">{{Commonscat|Actors from India}}

[[Kategorija:Kinoaktieri pēc valsts]]
[[Kategorija:Indijas cilvēki|Kinoaktieri]]</text>
      <sha1>ssglbij7pa6xscvodqbw1bj2t7v51wk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klase (bioloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61614</id>
    <revision>
      <id>4301242</id>
      <parentid>2418611</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:23:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301242</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="393" sha1="g38nju6bhgfdkoqazg8bjevdhnjrmbb" xml:space="preserve">'''Klase''' ({{val|la|classis}}) ir [[organismu klasifikācija]]s [[taksonomija (bioloģija)|taksonomiskā vienība]]. Klase ir nākamā vienība aiz [[Tips (zooloģija)|tipa]]. Klašu sīkāks iedalījums bioloģijā ir [[kārta]]s. Vienību klase lieto [[Zooloģija|zooloģijā]].

{{Bioloģija-aizmetnis}}

{{Taksonomiskās vienības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija]]</text>
      <sha1>g38nju6bhgfdkoqazg8bjevdhnjrmbb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzimta (bioloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61619</id>
    <revision>
      <id>4301243</id>
      <parentid>4244579</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:24:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301243</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="454" sha1="b70uiwnq6x6aju4evvn6bcoczpxt16f" xml:space="preserve">'''Dzimta''' ({{val|la|familia}}) ir [[organismu klasifikācija]]s [[taksonomija (bioloģija)|taksonomiskā vienība]]. Dzimta ir nākamā vienība aiz [[Kārta (bioloģija)|kārtas]]. Dzimtu sīkāks iedalījums bioloģijā ir [[Ģints (bioloģija)|ģintis]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Bioloģija-aizmetnis}}

{{Taksonomiskās vienības}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija]]</text>
      <sha1>b70uiwnq6x6aju4evvn6bcoczpxt16f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģints (bioloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61620</id>
    <revision>
      <id>4301244</id>
      <parentid>3930647</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:24:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301244</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2001" sha1="l5qmrlx4vg36aw1hxh3tkfvvjhlyeja" xml:space="preserve">'''Ģints''' ({{val|la|genus}}) ir [[Organismu klasifikācija|organismu klasifikācijas]] [[taksonomija (bioloģija)|taksonomiskā vienība]]. Lieto gan dzīvu, gan fosilu organismu nosaukšanai. Vienību ģints lieto [[Zooloģija|zooloģijā]].

Ģints ir iedalījuma vienība, kas atrodas pa vidu starp [[Dzimta (bioloģija)|dzimtu]] un [[Suga (bioloģija)|sugu]]. Ģinšu sīkāks iedalījums bioloģijā ir [[Suga (bioloģija)|sugas]]. Ģinti, kurā ir tikai viena suga, sauc par monotipisku. Reizēm ģinti iedala apakšģintīs.

Līdzīgas ģintis tiek apvienotas ciltī, tādā gadījumā veidojas ķēde: sugas→ģintis→cilts→dzimta.&lt;ref&gt;{{lpe|3}}&lt;/ref&gt;

Ģints jēdzienu [[zinātne|zinātnē]] ieviesis dabas [[zinātnieks]] [[Kārlis Linnejs]].

Nosaukums ''ģints'' nāk no latīņu vārda ''genus''- šis vārds latīņu-latviešu tulkojumā nozīmē- paaudze, ģimene.

Ģints zinātnisko nosaukumu vienmēr raksta ar lielo burtu, piemēram [[lāči|lāču ģints]] ''Ursus'', sugas nosaukumā ģints nosaukums parādās kā pirmais vārds, piemēram, [[brūnais lācis]] ''Ursus arctos''. Savukārt, ja suga pieder kādai apakšģintij, tad tā tiek rakstīta sugas nosaukumā pa vidu un ielikta iekavās, piemēram, [[Dienvidamerikas īssejas lāči|Dienvidamerikas īssejas lāču]] suga ''Arctotherium (Pararctotherium) enectum'' pieder ''Arctotherium'' ģintij un ''Pararctotherium'' apakšģintij.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Spiritbear.jpg|ģints [[Lāči]] (''Ursus'')
Attēls:Ursus americanus.jpg|suga [[Amerikas melnais lācis]] (''Ursus americanus'')
Attēls:Ursus thibetanus 3 (Wroclaw zoo).JPG|suga [[Āzijas melnais lācis]] (''Ursus thibetanus'')
Attēls:Grizzlybear55.jpg|suga [[Brūnais lācis]] (''Ursus arctos'')
Attēls:Polar Bear 2004-11-15.jpg|suga [[Polārlācis]] (''Ursus maritimus'')
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{Taksonomiskās vienības}}

[[Kategorija:Taksonomija]]</text>
      <sha1>l5qmrlx4vg36aw1hxh3tkfvvjhlyeja</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Korfs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>66079</id>
    <revision>
      <id>4301460</id>
      <parentid>4103452</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:42:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>uzvārds....</comment>
      <origin>4301460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="810" sha1="j7554utfi6ij3mu3rgg9y40vqhdzknn" xml:space="preserve">'''Korfs''' ({{val|de|Korff}}, {{val|ru|Корф}}) ir [[uzvārds]], lietots kopš 13. gadsimta (sākotnējā versijā ''Corf''). Cilvēki ar šādu uzvārdu:

* [[Johans Albrehts fon Korfs]] (1697—1766), diplomāts un Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents,
* [[Nikolajs Korfs]] (vairākas personas),
* [[Modests fon Korfs]] (1800—1876), Krievijas impērijas valstsvīrs,
* [[Andrejs Korfs]] (1831—1893), Pieamūras ģenerālguberņas (''Приамурское генерал-губернаторство'') pirmais ģenerālgubernators (1884—1893) Tālajos Austrumos
* [[Freja fon Korfa]] (''Freya von Korff'';1986), vācu fantastikas rakstniece (''Jenseits der Zauberweiden'', 2004; ''Die Reise nach Antaria'', 2005)

== Skatīt arī ==
* [[Korfi]]

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Vācu uzvārdi]]</text>
      <sha1>j7554utfi6ij3mu3rgg9y40vqhdzknn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2010. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68161</id>
    <revision>
      <id>4301536</id>
      <parentid>4208403</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:07:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Oša -&gt; Oša (Kirgizstāna)</comment>
      <origin>4301536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19063" sha1="qythuaxem9bzcw9dhugp09p5swst86b" xml:space="preserve">{{Gads|2010}}
{{Gada citi notikumi|2010}}
{{Gads citos kalendāros|2010}}
'''2010'''. ({{Rom sk gadam|2010}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** sākās [[Spānija]]s prezidentūra [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]], pārņemot to no [[Zviedrija]]s;
** terorista pašnāvnieka sarīkotā bumbas sprādziemā [[Pakistāna]]s ziemeļrietumos kādas [[Volejbols|volejbola]] spēles laikā bojā gāja 95 un ievainojumus guva vairāk kā 100 cilvēku;
** vairākās [[Latīņamerika]]s valstīs bezskaidras naudas norēķinos laista apgrozībā vienota naudas vienība [[SUCRE]].
** [[Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācij]]a (ASEAN) noslēdza brīvās tirdzniecības zonu ar [[Ķīnu]].
* [[4. janvāris]] — [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] pilsētā [[Dubaija|Dubaijā]] oficiāli tika atklāta augstākā celtne pasaulē — 824,55 metrus augstais [[Halīfa tornis]].&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/arzemes/dubaija-atklas-pasaule-pirmo-superdebesskrapi Dubaijā atklās pasaulē pirmo superdebesskrāpi], diena.lv, {{dat|2010|1|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — [[2010. gada Haiti zemestrīce|7,0 balles stipra zemestrīce]] satricināja [[Haiti]], izpostot galvaspilsu [[Portoprensa|Portoprensu]];&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/299884-zemestrice_haiti_galvaspilseta_varetu_but_simtiem_bojagajuso Zemestrīcē Haiti galvaspilsētā varētu būt simtiem bojāgājušo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100117035912/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/299884-zemestrice_haiti_galvaspilseta_varetu_but_simtiem_bojagajuso |date={{dat|2010|01|17||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|1|13|SK}}&lt;/ref&gt; bojā gāja vismaz 230 000 cilvēku.&lt;ref&gt;[http://www.msnbc.msn.com/id/35319454/ns/world_news-haiti_earthquake/ Haiti raises earthquake death toll to 230,000] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120415005200/http://www.msnbc.msn.com/id/35319454/ns/world_news-haiti_earthquake/ |date={{dat|2012|04|15||bez}} }}, msnbc.msn.com, {{dat|2010|2|9|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — bija novērojams daļējs [[Saules aptumsums]].

=== Februāris ===
* [[7. februāris]] — [[Ukraina]]s prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja [[Viktors Janukovičs]].
* [[12. februāris|12.]]—[[28. februāris]] — [[Kanāda]]s pilsētās [[Vankūvera|Vankūverā]] un [[Vistlera|Vistlerā]] notika [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles]].
* [[18. februāris]] — valsts apvērsumā gāzts [[Nigēra]]s prezidents [[Mamadū Tandža]]; viņa vietā par valsts vadītaju kļuva apvērsuma organizētajs [[Salū Džibo]].
* [[27. februāris]] — [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] pie [[Čīle]]s krastiem notika 8,8 ballu spēcīga zemestrīce, kurā bojā gāja vismaz 708 cilvēki;&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/americas/8542122.stm Death toll from Chile earthquake toll jumps to 708], bbc.co.uk, {{dat|2010|2|28|SK}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; šī bija astotā spēcīgākā zemestrīce, kas jebkad reģistrēta un izraisīja [[cunami]] vilni, kas aptvēra visu Klusā okeāna teritoriju.
* [[28. februāris]] — [[Atlantijas okeāns|Atlantijas]] vētra &quot;Sintija&quot; [[Eiropa]]s rietumos prasīja vismaz 62 cilvēku dzīvības,&lt;ref&gt;[http://edition.cnn.com/2010/WORLD/europe/02/28/europe.storms/ Storm batters Europe, at least 55 dead], cnn.com&lt;/ref&gt; izraisīja plūdus un atstāja bez elektroenerģijas vairāk nekā miljonu mājsaimniecību.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/305910-vetra_eiropa_prasijusi_jau_52_cilveku_dzivibas Vētra Eiropā prasījusi jau 52 cilvēku dzīvības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100302191141/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/305910-vetra_eiropa_prasijusi_jau_52_cilveku_dzivibas |date={{dat|2010|03|02||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — par [[Urugvaja]]s prezidentu kļuva [[Hosē Muhika]].
* [[11. marts]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Mikola Azarovs]].
* [[23. marts]] — nogrimstot [[Dienvidkoreja]]s karakuģim, gāja bojā 46 cilvēki; izmeklēšanā atklājās, ka to nogremdējusi [[Ziemeļkoreja]]s torpēda.
* [[29. marts]] — divu sieviešu izraisītos sprādzienos [[Maskavas metro]] bojā gāja 37 cilvēki.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/324888-maskavas_metro_terorakta_hronologija_ka_krievija_rikosies_talak Maskavas metro terorakta hronoloģija. Kā Krievija rīkosies tālāk?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100401032057/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/324888-maskavas_metro_terorakta_hronologija_ka_krievija_rikosies_talak |date={{dat|2010|04|01||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Kirgizstāna]]s prezidents [[Kurmanbeks Bakijevs]] pameta [[Biškeka|Biškeku]] un valdība atkāpās pēc plašiem iedzīvotāju nemieriem; par pagaidu valdības vadītāju kļuva [[Roza Otunbajeva]].
* [[8. aprīlis]] — [[Prāga|Prāgā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Baraks Obama]] un [[Krievija]]s prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] parakstīja [[START III|Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu]].
* [[10. aprīlis]] — [[Smoļenskas aviokatastrofa]]: pie [[Smoļenska]]s pilsētas [[Krievija|Krievijā]] lidmašīnas [[Tu-154]] katastrofā gāja bojā [[Polija]]s prezidents [[Lehs Kačiņskis]] un vēl 96 cilvēki.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/326370-krievija_lidmasinas_avarija_gajis_boja_polijas_prezidents Krievijā lidmašīnas avārijā gājis bojā Polijas prezidents] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100412153151/http://www.tvnet.lv/zinas/arvalstis/326370-krievija_lidmasinas_avarija_gajis_boja_polijas_prezidents |date={{dat|2010|04|12||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2010|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. aprīlis]]:
** pastiprinājās [[Eijafjadlajegidls|Eijafjadlajegidla]] vulkāna izvirdums [[Islande|Islandē]], kura pelnu mākoņu dēļ vairākās Eiropas valstīs uz laiku tika slēgta gaisa telpa;
** 7,1 ballu stiprā zemestrīcē [[Ķīna|Ķīnā]] gāja bojā 2039 cilvēki, bez vēsts pazuduši 195, ievainoti 12 315 un vairāk nekā 100 tūkstoši palikuši bez pajumtes.
* [[18. aprīlis]] — [[Zimeļkipra|Ziemeļkiprā]] notika prezidenta vēlēšanas.
* [[20. aprīlis]] — [[2010. gada Meksikas līča naftas izplūdums|Meksikas līča naftas izplūdums]]: pēc sprādziena uz naftas platformas ''Deepwater Horizon'' sākās lielākā naftas noplūde jūrā naftas ieguves vēsturē; eksplozijā gāja bojā 11 cilvēki.
* [[27. aprīlis]] — [[Standard &amp; Poor's]] samazināja [[Grieķija]]s kredītreitingu līdz &quot;augstam riskam&quot;; līdz ar to paplašinot Eiropas finanšu krīzi.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]]—[[30. oktobris]] — [[Šanhaja|Šanhajā]], Ķīnā notika [[Expo 2010|Expo]] pasaules izstāde.
* [[2. maijs]] — [[Eirozona]] un [[Starptautiskais Valūtas fonds]] nolēma piešķirt 110 miljadrus [[eiro|EUR]] palīdzībai [[Grieķija]]i.
* [[8. maijs]] — par [[Kostarika]]s prezidentu tika iecelta [[Laura Činčilla]]. Viņa ir pirmā sieviete, prezidente Kostarikā.
* [[10. maijs]] — [[Filipīnas|Filipīnās]] notika vispārējās vēlēšanas.
* [[16. maijs]] — [[Dominikāna|Dominikānā]] notika parlamenta vēlēšanas.
* [[27. maijs]] — [[2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] finālā uzvarēja [[Vācija]]s pārstāvētā [[Lēna Meiere-Landruta]].
* [[31. maijs]] — [[Izraēla]] uzbruka sešiem kuģiem, kas centās pārraut [[Gazas josla]]s blokādi, nogādājot humānās kravas; 9 cilvēki gāja bojā.

=== Jūnijs ===
* [[9. jūnijs]] — [[Nīderlande|Nīderlandē]] notika vispārējās vēlēšanas.
* [[11. jūnijs]] — [[Kirgizstāna]]s pilsētā [[Oša (Kirgizstāna)|Ošā]] nemieri pārauga etniskos konfliktos starp [[kirgīzi]]em un [[uzbeki]]em; bojā gāja vismaz 195 cilvēki.
* [[11. jūnijs]]—[[11. jūlijs]] — [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] notika [[2010. gada FIFA Pasaules kauss]] futbolā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/index.html |title=FIFA.com - The Official Website of the FIFA World Cup™&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131120042645/http://www.fifa.com/worldcup/index.html }} {{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/index.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2013|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131120042645/http://www.fifa.com/worldcup/index.html }}&lt;/ref&gt;
* [[13. jūnijs]] — Japānas zondes [[Hayabusa]] kapsula nolaidās uz Zemes atgādājot asteroīda daļiņas.
* [[26. jūnijs|26.]]—[[27. jūnijs]] — [[Toronto]] notika [[G20]] samits.
* [[28. jūnijs]] — par [[Burundi]] prezidentu uz otro termiņu tika ievēlēts [[Pjērs Nkurunziza]].
* [[30. jūnijs]]:
** par [[Vācija]]s prezidentu ievēlēts [[Kristians Vulfs]].
** par [[Filipīnas|Filipīnu]] prezidentu kļuva [[Benigmo Akino III]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — sākās [[Beļģija]]s prezidentūras termiņš [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].
* [[4. jūlijs]] — [[Polija]]s prezidenta ārkārtas vēlēšanās uzvarēja [[Broņislavs Komorovskis]].
* [[11. jūlijs]] — [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] dienvidu daļā bija novērojams pilns [[saules aptumsums]].
* [[15. jūlijs]] — [[2010. gada Meksikas līča naftas izplūdums|Meksikas līča naftas izplūdums]]: apturēta naftas noplūde no dziļūdens urbuma.
* [[29. jūlijs]] — [[Pakistāna]]s ziemeļos musonu lieti izraisīja plašus plūdus, vairāk nekā 1600 cilvēku gāja bojā, vairāk nekā miljons palika bez pajumtes.

=== Augusts ===
* [[6. augusts]] — [[karstuma vilnis|karstuma viļņa]] ietvaros [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] ar +38,5 °C tika uzstādīts jauns valsts karstuma rekords.

=== Septembris ===
* [[16. septembris]] — [[Afganistāna|Afganistānā]] notika parlamenta vēlēšanas.

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notika [[10. Saeimas vēlēšanas]], kurās uzvarēja politiskā apvienība &quot;[[Vienotība]]&quot;.
* [[4. oktobris]] — [[Ungārija|Ungārijā]] alumīnija rūpnīcā tika pārrauts toksisko atkritumu baseina aizsprosts un applūda tuvākās apdzīvotās vietas; 9 cilvēki gāja bojā, 122 ievainoti.
* [[10. oktobris]]:
** [[Nīderlandes Antiļas]] beidza pastāvēt.
** [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] notika parlamenta vēlēšanas.
* [[15. oktobris]] — izurbta pasaulē garākā dzelzceļa tuneļa [[Gotarda bāzes tunelis|Gotarda bāzes tuneļa]] pirmā eja.
* [[31. oktobris]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja [[Dilma Rusefa]].

=== Novembris ===
* [[7. novembris]] — [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] notika parlamenta vēlēšanas.
* [[17. novembris]] — [[CERN]] pētniekiem pirmoreiz vēsturē izdevies &quot;sagūstīt&quot; [[antimatērija|antimatēriju]]: 38 [[antiūdeņradis|antiūdeņraža]] atomi tika noturēti sešas sekundes.
* [[21. novembris]] — [[Eirozona]]s valstis nolēma piešķirt glābšanas paketi [[Īrija]]i, lai novērstu tās finanšu krīzi.
* [[23. novembris]] — [[Ziemeļkoreja]] apšaudīja [[Dienvidkoreja]]s pierobežas salu, 4 cilvēki nogalināti.
* [[28. novembris]]:
** [[WikiLeaks]] publiskoja vairāk nekā 250 000 ASV diplomātu iekšējās lietošanas ziņojumu.
** [[Moldova|Moldovā]] notika parlamenta vēlēšanas.

=== Decembris ===
* [[2. decembris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja par baktērijas atklāšanu, kuras [[dezoksiribonukleīnskābe|DNS]] fosfora vietā tiek izmantots [[arsēns]].
* [[18. decembris]] — [[Arābu pavasaris]]: [[Tunisija|Tunisijā]] sākās [[Tunisijas revolūcija|protesti]] pret valstī esošo bezdarbu un korupciju un citām nebūšanām.
* [[19. decembris]] — [[Baltkrievija]]s prezidenta vēlēšanās uzvarēja esošais prezidents [[Aleksandrs Lukašenko]].
* [[22. decembris]] — [[ASV Senāts]] ratificēja [[START III|Stratēģisko ieroču samazināšanas līgumu ar Krieviju]].
&lt;!--

== Dzimuši ==
--&gt;

== Miruši ==

=== Janvāris ===
[[Attēls:J. D. Salinger (Catcher in the Rye portrait).jpg|thumb|120px|[[Dž. D. Selindžers]]]]
* [[11. janvāris]] — [[Mīpa Gīza]] (''Miep Gies''), Nīderlandes ebreju glābēja Otrajā pasaules karā (dzimusi 1909. gadā)
* [[12. janvāris]] — [[Zilda Arnsa]] (''Zilda Arns''), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (dzimusi 1934. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Džīna Simonsa]] (''Jean Simmons''), angļu aktrise (dzimusi 1929. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Džeroms Deivids Selindžers]] (''J. D. Salinger''), ASV rakstnieks (dzimis 1919. gadā)

=== Februāris ===
* [[25. februāris]] — [[Vladislavs Galkins]] (''Владислав Галкин''), krievu aktieris (dzimis 1971. gadā)

=== Marts ===
[[Attēls:Interpolisschaaktoernooi Tilburg 1819 Smyslov aan zet, Bestanddeelnr 929-3630.jpg|thumb|120px|[[Vasilijs Smislovs]]]]
* [[4. marts]] — [[Vladislavs Ardzinba]] (''Владислав Арӡынба''), Abhāzijas prezidents (dzimis 1945. gadā)
* [[13. marts]] — [[Žans Žozefs Sanfuršs]] (''Jean-Joseph Sanfourche''), Francijas gleznotājs un skulptors (dzimis 1929. gadā)
* [[27. marts]] — [[Vasilijs Smislovs]] (''Василий Смыслов''), PSRS šahists, septītais pasaules čempions (dzimis 1921. gadā)

=== Aprīlis ===
[[Attēls:Lech Kaczyński.jpg|thumb|120px|[[Lehs Kačiņskis]]]]
[[Attēls:Juan Antonio Samaranch DF-ST-01-00128.jpg|thumb|120px|[[Huans Antonio Samarančs]]]]
* [[5. aprīlis]] — [[Vitālijs Sevastjanovs]] (''Виталий Иванович Севастьянов''), PSRS kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
* [[10. aprīlis]] — [[Lehs Kačiņskis]] (''Lech Aleksander Kaczyński''), Polijas prezidents (dzimis 1949. gadā)
* [[10. aprīlis]] — [[Rišards Kačorovskis]] (''Ryszard Kaczorowski‎''), poļu politiķis (dzimis 1919. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Huans Antonio Samarančs]] (''Juan Antonio Samaranch Torelló''), spāņu sporta funkcionārs (dzimis 1920. gadā)

=== Maijs ===
* [[29. maijs]] — [[Deniss Hopers]] (''Dennis Hopper''), amerikāņu aktieris (dzimis 1936. gadā)

=== Jūnijs ===
[[Attēls:Jose Saramago.jpg|thumb|120px|[[Žuze Saramagu]]]]
[[Attēls:Algirdas Brazauskas 1998.jpg|thumb|120px|[[Aļģirds Brazausks]]]]
* [[1. jūnijs]] — [[Andrejs Vozņesenskis]] (''Андрей Вознесенский''), krievu dzejnieks, rakstnieks (dzimis 1933.)
* [[14. jūnijs]] — [[Leonīds Kizims]] (''Кизим Денисович''), ukraiņu izcelsmes PSRS kosmonauts (dzimis 1941.)
* [[18. jūnijs]] — [[Žuze Saramagu]] (''José Saramago''), portugāļu rakstnieks (dzimis 1922.)
* [[19. jūnijs]] — [[Manute Bols]] (''Manute Bol''), Sudānas (mūsdienu Dienvidsudānas) basketbolists (dzimis 1962.)
* [[20. jūnijs]] — [[Roberto Rosato]] (''Roberto Rosato''), Itālijas futbolists (dzimis 1943.)
* [[26. jūnijs]] — [[Aļģirds Brazausks]] (''Algirdas Brazauskas''), Lietuvas prezidents (dzimis 1932.)

=== Augusts ===
[[Attēls:Patricia Neal by David Shankbone cropped.jpg|thumb|120px|[[Patrīcija Nīla]]]]
[[Attēls:Laurent FIGNON.jpg|thumb|120px|[[Lorāns Fiņons]]]]
* [[8. augusts]] — [[Patrīcija Nīla]] (''Patricia Neal''), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā)
* [[14. augusts]] — [[Eibija Linkolna]] (''Abbey Lincoln''), ASV dziedātāja (dzimusi 1930. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Stjepans Bobeks]] (''Стјепан Бобек''), Dienvidslāvijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1923. gadā)
* [[30. augusts]] — [[Fransisko Varaljo]] (''Francisco Varallo''), Argentīnas futbolists (dzimis 1910. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Lorāns Fiņons]] (''Laurent Fignon''), Francijas riteņbraucējs (dzimis 1960. gadā)

=== Septembris ===
* [[24. septembris]] — [[Genādijs Janajevs]] (''Геннадий Янаев''), PSRS politiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[28. septembris]] — [[Arturs Penns]] (''Arthur Penn''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1922. gadā)
* [[29. septembris]]:
** [[Tonijs Kērtiss]] (''Tony Curtis''), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)
** [[Žoržs Šarpaks]] (''Georges Charpak''), Francijas fiziķis (dzimis 1924. gadā)

=== Oktobris ===
* [[5. oktobris]] — [[Jānis Klovāns]], Latvijas šaha lielmeistars (dzimis 1935. gadā)
* [[12. oktobris]] — [[Henriks Gureckis]] (''Henryk Górecki''), poļu komponists (dzimis 1933. gadā)
* [[14. oktobris]] — [[Benuā Mandelbrots]] (''Benoît Mandelbrot''), Francijas, ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā)
* [[20. oktobris]] — [[Farūks Leghari]] (''Farooq Leghari''), Pakistānas prezidents (dzimis 1950. gadā)
* [[27. oktobris]] — [[Nestors Kirhners]] (''Néstor Kirchner''), Argentīnas prezidents (dzimis 1940. gadā)
* [[30. oktobris]] — [[Harijs Mulišs]] (''Harry Mulisch''), nīderlandiešu rakstnieks (dzimis 1927. gadā)

=== Novembris ===
[[Attēls:ЧЕРНОМЫРДИН Виктор Степанович.jpg|thumb|120px|[[Viktors Černomirdins]]]]
[[Attēls:LeslieNielsenOct08-replacement.jpg|thumb|120px|[[Leslijs Nīlsens]]]]
* [[3. novembris]] — [[Viktors Černomirdins]] (''Виктор Черномырдин''), Krievijas politiķis (dzimis 1938. gadā)
* [[10. novembris]] — [[Dino De Laurentiss]] (''Dino De Laurentiis''), itāļu kinoproducents un aktieris (dzimis 1919. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Leslijs Nīlsens]] (''Leslie Nielsen''), Kanādas, ASV aktieris (dzimis 1926. gadā)
* [[29. novembris]] — [[Bella Ahmaduļina]] (''Бе́лла Ахмаду́лина''), krievu dzejniece, rakstniece, tulkotāja (dzimusi 1937. gadā)

=== Decembris ===
[[Attēls:Blake Edwards 1966.jpg|thumb|120px|[[Bleiks Edvardss]]]]
* [[13. decembris]] — [[Ričards Holbruks]] (''Richard Holbrooke''), ASV diplomāts (dzimis 1941. gadā)
* [[15. decembris]] — [[Bleiks Edvardss]] (''Blake Edwards''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un aktieris (dzimis 1922. gadā)
* [[21. decembris]] — [[Enco Bearcots]] (''Enzo Bearzot''), Itālijas futbolists un treneris (dzimis 1927. gadā)

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Pīters Daimonds]], [[Deils Mortensens]] un [[Kristofers Pisaridess]]
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Andre Geims]] un [[Konstantīns Novosjolovs]]
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Roberts Edvardss]]
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Ričards Heks]], [[Eiči Negiši]] un [[Akira Suzuki]]
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Mario Vargass Ljosa]]
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Liu Sjaobo]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{pg5}}
{{commons}}

[[Kategorija:2010. gads| ]]</text>
      <sha1>qythuaxem9bzcw9dhugp09p5swst86b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1890. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68197</id>
    <revision>
      <id>4301326</id>
      <parentid>4249468</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:57:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikumi */ pap</comment>
      <origin>4301326</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4968" sha1="121zidhn25makv6dbfv3bux43vb8cw8" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1890. gadu|1890 (nozīmju atdalīšana)|1890}}
{{Gadu navigācija|1890}}
{{Gada citi notikumi|1890}}
{{Gads citos kalendāros|1890}}

'''1890'''. ({{Rom sk gadam|1890}}) bija parastais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
[[Attēls:Illustrated fashion catalogue - summer, 1890 (1890) (14597303469).jpg|thumb|upright=1.0|1890. gada sieviešu modes tērpi.]]
=== Marts ===
* [[20. marts]] — par [[Vācija]]s [[Vācijas kanclers|kancleru]] tika iecelts [[Leo fon Kaprivi]], kas pārtrauca [[Bismarks|Bismarka]] izveidoto Krievijas un Vācijas Impēriju savienību.

=== Maijs ===
* [[31. maijs]] — tika pabeigta [[Ulmas baznīca]]s celtniecība.

=== Jūlijs ===
* [[3. jūlijs]] — [[Aidaho]] kļuva par 43. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. 
* [[10. jūlijs]] — [[Vaiominga]] kļuva par 44. ASV štatu.

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — ASV dibināts [[Josemitas nacionālais parks]].
* [[18. oktobris]] — dibināta [[Namībija]]s galvaspilsēta [[Vindhuka]].

=== Nezināms datums ===
* dibināta [[Tasmānijas Universitāte]].

== Dzimuši ==
* [[9. janvāris]] -
** [[Karels Čapeks]] (''Karel Čapek''), čehu rakstnieks (miris 1938. gadā)
** [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky''), vācu žurnālists (miris 1935. gadā)
* [[10. februāris]]:
** [[Fanija Kaplāne]] (''Фанни Каплан''), revolucionāre (mirusi 1918. gadā)
** [[Boriss Pasternaks]] (''Борис Леонидович Пастернак''), krievu rakstnieks, dzejnieks (miris 1960. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Ronalds Fišers]] (''Ronald Fisher''), angļu statistiķis un ģenētiķis (miris 1962. gadā)
* [[9. marts]] — [[Vjačeslavs Molotovs]] (''Вячеслав Михайлович Молотов''), padomju politiķis (miris 1986. gadā) 
* [[15. marts]] — [[Burhards Sosārs]], latviešu komponists, diriģents, ērģelnieks (miris 1953. gadā)
* [[16. marts]] — [[Solomons Mihoelss]] (''שלמה מיכאָעלס, Соломон Михайлович Михоэлс''), Latvijā dzimis padomju ebreju aktieris un režisors (miris 1948. gadā) 
* [[6. aprīlis]] — [[Antons Fokers]] (''Anton Fokker''), nīderlandiešu/vācu aviokonstruktors (miris 1939. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Ādolfs Šerfs]] (''Adolf Schärf''), Austrijas prezidents (miris 1965. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Kurts Štūdents]] (''Kurt Student''), vācu karavīrs (miris 1978. gadā)
* [[19. maijs]] — [[Ho Ši Mins]] (''Hồ Chí Minh''), Ziemeļvjetnamas prezidents (miris 1969. gadā)
* [[12. jūnijs]]:
** [[Jānis Lavenieks]], latviešu ģenerālis (miris 1969. gadā)
** [[Egons Šīle]] (''Egon Schiele''), austriešu mākslinieks (miris 1918. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Osips Zadkins]] (''Ossip Zadkine''), Krievijā dzimis tēlnieks (miris 1967. gadā)
* [[18. augusts]] — [[Valters Funks]] (''Walther Funk''), nacistu politiķis (miris 1960. gadā)
* [[20. augusts]] — [[Hovards Lavkrafts]] (''Howard Phillips Lovecraft''), ASV rakstnieks (miris 1937. gadā)
* [[10. septembris]] — [[Francis Verfels]] (''Franz Werfel''), austriešu rakstnieks (miris 1945. gadā) 
* [[15. septembris]] — [[Agata Kristi]] (''Agatha Mary Clarissa Christie''), angļu rakstniece (mirusi 1976. gadā)
* [[14. oktobris]] — [[Dvaits Eizenhauers]] (''Dwight Eisenhower''), ASV prezidents (miris 1969. gadā)
* [[22. oktobris]] — [[Averkijs Hončarenko]] (''Аверкій Гончаренко''), ukraiņu karavīrs (miris 1980. gadā)
* [[22. novembris]] — [[Šarls de Golls]] (''Charles de Gaulle''), Francijas prezidents (miris 1970. gadā)
* [[23. novembris]] — [[Els Ļisickis]] (''Эль Лисицкий''), ebreju/krievu mākslinieks (miris 1941. gadā)

== Miruši ==
* [[18. janvāris]] — [[Amadeo I]], Spānijas karalis (dzimis 1845. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Ģula Andrāši]] (''Andrássy Gyula''), ungāru politiķis (dzimis 1823. gadā)
* [[13. jūlijs]]:
** [[Džons Frimonts]] (''John C. Frémont''), amerikāņu ceļotājs un politiķis (dzimis 1813. gadā)
** [[Johans Voldemārs Jansens]] (''Johann Voldemar Jannsen''), igauņu žurnālists un dzejnieks (dzimis 1819. gadā)
* [[15. jūlijs]] — [[Gotfrīds Kellers]] (''Gottfried Keller''), Šveices rakstnieks (dzimis 1819. gadā)
* [[29. jūlijs]] — [[Vinsents van Gogs]] (''Vincent van Gogh''), nīderlandiešu gleznotājs (dzimis 1853. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Vasile Aleksandri]] (''Vasile Alecsandri''), rumāņu rakstnieks (dzimis 1821. gadā)
* [[11. novembris]] — [[Sezārs Franks]] (''César Franck''), franču komponists (dzimis 1822. gadā)
* [[23. novembris]] — [[Villems III]] (''Willem III''), Nīderlandes karalis (dzimis 1817. gadā)
* [[15. decembris]] — [[Sēdošais Bizons]], indiāņu hunkpapa lakotu cilts virsaitis (dzimis ap 1831. gadā)
* [[26. decembris]] — [[Heinrihs Šlīmanis]] (''Heinrich Schliemann''), vācu arheologs (dzimis 1822. gadā)

{{pg3}}

[[Kategorija:1890. gads| ]]</text>
      <sha1>121zidhn25makv6dbfv3bux43vb8cw8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihaels Plāters-Zībergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68385</id>
    <revision>
      <id>4301145</id>
      <parentid>3981964</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:11:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ieguldījums meteorītikas izpētē */</comment>
      <origin>4301145</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3460" sha1="ny1gwsnxslu76twc3ehjynivhaanucp" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Mihaels Plāters-Zībergs''' (arī ''Mihals Plāters-Zīberks'', {{val|pl|Michał Plater-Zyberk}}, {{val|ru|Михаил Казимирович Броэль-Плятер-Зиберк}}; dzimis [[1777. gads|1777]]. gada [[28. decembris|28. decembrī]], miris [[1862. gads|1862]]. gadā [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Šlosbergā]]) bija [[Sēlija]]s muižnieks, [[grāfs]], [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] viņam piederējusi [[Pilskalnes muiža]]. Augsta ranga valsts ierēdnis, [[Viļņas guberņa]]s vicegubernators.

1803. gada 6. janvārī, noslēdzot laulību ar Izabellu Helēnu Zībergu, lika pamatus [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] dzimtai [[Latgale|Latgalē]] un tās apkārtnē.

== Dzīvesgājums ==
* 1805. gadā ievēlēts par [[Viļņas Universitāte|Viļņas universitātes]] goda biedru un par [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]] un [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas guberņu]] skolu inspektoru.
* 1812. gadā kļuvis par [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieku, vēlāk par Viļņas guberņas vicegubernatoru.

== Sabiedriskā darbība ==
Grāfs Mihaels Plāters-Zībergs bija [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājs, aktīvs [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieks]], Viļņas ložas „Labais gans” goda loceklis (1818). Viļņas ložas „Pilnīgā saskaņa” 4. grāda brālis (1819—21). Viļņas ložas „Sokrata skola” dibinātājs (1820).

== Ieguldījums meteorītikas izpētē ==
1820. gada jūlijā viņš pirmais sniedzis operatīvu informāciju presē [[Jelgava|Mītavas]] vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot; par [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]] nokrišanu. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim [[Teodors_Grothuss|Teodoram Grothusam]], kā arī nosūtīja &quot;dārgajam Grotthus kungam&quot; dažus &quot;aerolīta fragmentus&quot; ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot;, Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]] ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1822. gadā &quot;''The Edinburgh Philosophical Journal''&quot; publicēja arī Grothusa Kurzemes meteorīta ķīmisko analīzi un īsu kopsavilkumu par grāfa Plātera-Zīberga rakstu.

Daži meteorīta fragmenti palika pie grāfa Mihaela Plātera-Zīberga Pilskalnē. 1828. gada februārī vienu no tiem Politehniskā institūta sagatavošanas skolas audzēknis grāfa Mihaela dēls Kazimirs Plāters-Zībergs ziedoja [[Varšavas Karaliskā universitāte|Varšavas Karaliskās universitātes]] mineraloģiskajai kolekcijai, par ko ziņoja periodiskais izdevums &quot;''Dziennik Wileński''&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.meteoriti.lv/lv/MMM/?id=M-LIXNA.1 Līksnas meteorīts Latvijas Meteorītu muzeja kolekcijā], Meteoriti.LV

{{DEFAULTSORT:Platers-Zibergs, Mihaels}}

[[Kategorija:1777. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1862. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]</text>
      <sha1>ny1gwsnxslu76twc3ehjynivhaanucp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301156</id>
      <parentid>4301145</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:29:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4301156</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3546" sha1="qwmxrbavqzybt2xdhve32cvepp523n2" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Mihals Plāters-Zībergs.jpg|thumb|upright=1.2|Mihaels Plāters-Zībergs.]]
'''Mihaels Plāters-Zībergs''' (arī ''Mihals Plāters-Zīberks'', {{val|pl|Michał Plater-Zyberk}}, {{val|ru|Михаил Казимирович Броэль-Плятер-Зиберк}}; dzimis [[1777. gads|1777]]. gada [[28. decembris|28. decembrī]], miris [[1862. gads|1862]]. gadā [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Šlosbergā]]) bija [[Sēlija]]s muižnieks, [[grāfs]], [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] viņam piederējusi [[Pilskalnes muiža]]. Augsta ranga valsts ierēdnis, [[Viļņas guberņa]]s vicegubernators.

1803. gada 6. janvārī, noslēdzot laulību ar Izabellu Helēnu Zībergu, lika pamatus [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] dzimtai [[Latgale|Latgalē]] un tās apkārtnē.

== Dzīvesgājums ==
* 1805. gadā ievēlēts par [[Viļņas Universitāte|Viļņas universitātes]] goda biedru un par [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]] un [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas guberņu]] skolu inspektoru.
* 1812. gadā kļuvis par [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieku, vēlāk par Viļņas guberņas vicegubernatoru.

== Sabiedriskā darbība ==
Grāfs Mihaels Plāters-Zībergs bija [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājs, aktīvs [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieks]], Viļņas ložas „Labais gans” goda loceklis (1818). Viļņas ložas „Pilnīgā saskaņa” 4. grāda brālis (1819—21). Viļņas ložas „Sokrata skola” dibinātājs (1820).

== Ieguldījums meteorītikas izpētē ==
1820. gada jūlijā viņš pirmais sniedzis operatīvu informāciju presē [[Jelgava|Mītavas]] vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot; par [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]] nokrišanu. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim [[Teodors_Grothuss|Teodoram Grothusam]], kā arī nosūtīja &quot;dārgajam Grotthus kungam&quot; dažus &quot;aerolīta fragmentus&quot; ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot;, Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]] ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1822. gadā &quot;''The Edinburgh Philosophical Journal''&quot; publicēja arī Grothusa Kurzemes meteorīta ķīmisko analīzi un īsu kopsavilkumu par grāfa Plātera-Zīberga rakstu.

Daži meteorīta fragmenti palika pie grāfa Mihaela Plātera-Zīberga Pilskalnē. 1828. gada februārī vienu no tiem Politehniskā institūta sagatavošanas skolas audzēknis grāfa Mihaela dēls Kazimirs Plāters-Zībergs ziedoja [[Varšavas Karaliskā universitāte|Varšavas Karaliskās universitātes]] mineraloģiskajai kolekcijai, par ko ziņoja periodiskais izdevums &quot;''Dziennik Wileński''&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.meteoriti.lv/lv/MMM/?id=M-LIXNA.1 Līksnas meteorīts Latvijas Meteorītu muzeja kolekcijā], Meteoriti.LV

{{DEFAULTSORT:Platers-Zibergs, Mihaels}}

[[Kategorija:1777. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1862. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]</text>
      <sha1>qwmxrbavqzybt2xdhve32cvepp523n2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301158</id>
      <parentid>4301156</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:31:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4301158</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3542" sha1="iz1ubxl9ufel7738ayct14e76qyx9go" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Michal-Plater-Zyberk.jpg|thumb|upright=1.2|Mihaels Plāters-Zībergs.]]
'''Mihaels Plāters-Zībergs''' (arī ''Mihals Plāters-Zīberks'', {{val|pl|Michał Plater-Zyberk}}, {{val|ru|Михаил Казимирович Броэль-Плятер-Зиберк}}; dzimis [[1777. gads|1777]]. gada [[28. decembris|28. decembrī]], miris [[1862. gads|1862]]. gadā [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Šlosbergā]]) bija [[Sēlija]]s muižnieks, [[grāfs]], [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] viņam piederējusi [[Pilskalnes muiža]]. Augsta ranga valsts ierēdnis, [[Viļņas guberņa]]s vicegubernators.

1803. gada 6. janvārī, noslēdzot laulību ar Izabellu Helēnu Zībergu, lika pamatus [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] dzimtai [[Latgale|Latgalē]] un tās apkārtnē.

== Dzīvesgājums ==
* 1805. gadā ievēlēts par [[Viļņas Universitāte|Viļņas universitātes]] goda biedru un par [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]] un [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas guberņu]] skolu inspektoru.
* 1812. gadā kļuvis par [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieku, vēlāk par Viļņas guberņas vicegubernatoru.

== Sabiedriskā darbība ==
Grāfs Mihaels Plāters-Zībergs bija [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājs, aktīvs [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieks]], Viļņas ložas „Labais gans” goda loceklis (1818). Viļņas ložas „Pilnīgā saskaņa” 4. grāda brālis (1819—21). Viļņas ložas „Sokrata skola” dibinātājs (1820).

== Ieguldījums meteorītikas izpētē ==
1820. gada jūlijā viņš pirmais sniedzis operatīvu informāciju presē [[Jelgava|Mītavas]] vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot; par [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]] nokrišanu. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim [[Teodors_Grothuss|Teodoram Grothusam]], kā arī nosūtīja &quot;dārgajam Grotthus kungam&quot; dažus &quot;aerolīta fragmentus&quot; ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot;, Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]] ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1822. gadā &quot;''The Edinburgh Philosophical Journal''&quot; publicēja arī Grothusa Kurzemes meteorīta ķīmisko analīzi un īsu kopsavilkumu par grāfa Plātera-Zīberga rakstu.

Daži meteorīta fragmenti palika pie grāfa Mihaela Plātera-Zīberga Pilskalnē. 1828. gada februārī vienu no tiem Politehniskā institūta sagatavošanas skolas audzēknis grāfa Mihaela dēls Kazimirs Plāters-Zībergs ziedoja [[Varšavas Karaliskā universitāte|Varšavas Karaliskās universitātes]] mineraloģiskajai kolekcijai, par ko ziņoja periodiskais izdevums &quot;''Dziennik Wileński''&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.meteoriti.lv/lv/MMM/?id=M-LIXNA.1 Līksnas meteorīts Latvijas Meteorītu muzeja kolekcijā], Meteoriti.LV

{{DEFAULTSORT:Platers-Zibergs, Mihaels}}

[[Kategorija:1777. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1862. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]</text>
      <sha1>iz1ubxl9ufel7738ayct14e76qyx9go</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301167</id>
      <parentid>4301158</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:46:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4301167</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4394" sha1="n2l9j5j86ozac1mye50p3u7hipc7yul" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Michal-Plater-Zyberk.jpg|thumb|upright=1.2|Mihaels Plāters-Zībergs.]]
'''Mihaels Plāters-Zībergs''' (arī ''Mihals Plāters-Zīberks'', {{val|pl|Michał Plater-Zyberk}}, {{val|ru|Михаил Казимирович Броэль-Плятер-Зиберк}}; dzimis [[1777. gads|1777]]. gada [[28. decembris|28. decembrī]], miris [[1862. gads|1862]]. gadā [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Šlosbergā]]) bija [[Sēlija]]s muižnieks, [[grāfs]], [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] viņam piederējusi [[Pilskalnes muiža]]. Augsta ranga valsts ierēdnis, [[Viļņas guberņa]]s vicegubernators.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1777. gadā Kazimira Konstantina Plātera un Izabellas Ludvikas Borhas septiņu bērnu ģimenē. 
1794. gadā piedalījās [[Koscjuško sacelšanās]] notikumos, tādēļ pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] bija spiests doties bēgļu gaitās uz ārzemēm.

1803. gada 6. janvārī noslēdza laulību ar Zībergu dzimtas pēdējo pārstāvi Izabellu Helēnu Zībergu un piekrita pieņemt arī sievas uzvārdu, liekot pamatus [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] dzimtai.
1805. gadā viņu ievēlēja par [[Viļņas Universitāte|Viļņas universitātes]] goda biedru un par [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]] un [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas guberņu]] skolu inspektoru.
1812. gadā viņš kļuva par [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieku, vēlāk par Viļņas guberņas vicegubernatoru. Finansēja baznīcu celtniecību Ozolmuižā (1830) un Subatē (1831). 

== Sabiedriskā darbība ==
Grāfs Mihaels Plāters-Zībergs bija [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājs, aktīvs [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieks]], Viļņas ložas „Labais gans” goda loceklis (1818). Viļņas ložas „Pilnīgā saskaņa” 4. grāda brālis (1819—21). Viļņas ložas „Sokrata skola” dibinātājs (1820).

== Ieguldījums meteorītikas izpētē ==
1820. gada jūlijā viņš pirmais sniedza operatīvu informāciju presē [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot; par [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]] nokrišanu. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim [[Teodors_Grothuss|Teodoram Grothusam]], kā arī nosūtīja &quot;dārgajam Grotthus kungam&quot; dažus &quot;aerolīta fragmentus&quot; ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot;, Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1822. gadā &quot;''The Edinburgh Philosophical Journal''&quot; publicēja arī Grothusa Kurzemes meteorīta ķīmisko analīzi un īsu kopsavilkumu par grāfa Plātera-Zīberga rakstu.

Daži meteorīta fragmenti palika pie grāfa Mihaela Plātera-Zīberga Pilskalnē. 1828. gada februārī vienu no tiem Politehniskā institūta sagatavošanas skolas audzēknis grāfa Mihaela dēls Kazimirs Plāters-Zībergs ziedoja [[Varšavas Karaliskā universitāte|Varšavas Karaliskās universitātes]] mineraloģiskajai kolekcijai, par ko ziņoja periodiskais izdevums &quot;''Dziennik Wileński''&quot;.

== Ģimene ==
Laulībā ar Izabellu Helēnu Zībergu viņam dzima 12 bērni, daži nomira bērnībā. 
* Staņislavs Kazimirs Plāters-Zībergs bija Arendoles un Kalupes muižas īpašnieks,
* Henriks Plāters-Zībergs bija Līksnas, Nīcgales, Vaboles īpašnieks,
* Ludvika Plātere-Zīberga apprecējas ar Varakļānu muižas īpašnieku grāfu [[Borhi|Karolu Jeržiju Janu Borhu]].
* Eleonora (1816-1840) apbedīta Patmaļu kapos. 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.meteoriti.lv/lv/MMM/?id=M-LIXNA.1 Līksnas meteorīts Latvijas Meteorītu muzeja kolekcijā], Meteoriti.LV

{{DEFAULTSORT:Platers-Zibergs, Mihaels}}

[[Kategorija:1777. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1862. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]</text>
      <sha1>n2l9j5j86ozac1mye50p3u7hipc7yul</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301195</id>
      <parentid>4301167</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:02:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ģimene */</comment>
      <origin>4301195</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4892" sha1="jj8z3tzj42sfztc7q367h414s4imq7m" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Michal-Plater-Zyberk.jpg|thumb|upright=1.2|Mihaels Plāters-Zībergs.]]
'''Mihaels Plāters-Zībergs''' (arī ''Mihals Plāters-Zīberks'', {{val|pl|Michał Plater-Zyberk}}, {{val|ru|Михаил Казимирович Броэль-Плятер-Зиберк}}; dzimis [[1777. gads|1777]]. gada [[28. decembris|28. decembrī]], miris [[1862. gads|1862]]. gadā [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Šlosbergā]]) bija [[Sēlija]]s muižnieks, [[grāfs]], [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] viņam piederējusi [[Pilskalnes muiža]]. Augsta ranga valsts ierēdnis, [[Viļņas guberņa]]s vicegubernators.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1777. gadā Kazimira Konstantina Plātera un Izabellas Ludvikas Borhas septiņu bērnu ģimenē. 
1794. gadā piedalījās [[Koscjuško sacelšanās]] notikumos, tādēļ pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] bija spiests doties bēgļu gaitās uz ārzemēm.

1803. gada 6. janvārī noslēdza laulību ar Zībergu dzimtas pēdējo pārstāvi Izabellu Helēnu Zībergu un piekrita pieņemt arī sievas uzvārdu, liekot pamatus [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] dzimtai.
1805. gadā viņu ievēlēja par [[Viļņas Universitāte|Viļņas universitātes]] goda biedru un par [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]] un [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas guberņu]] skolu inspektoru.
1812. gadā viņš kļuva par [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieku, vēlāk par Viļņas guberņas vicegubernatoru. Finansēja baznīcu celtniecību Ozolmuižā (1830) un Subatē (1831). 

== Sabiedriskā darbība ==
Grāfs Mihaels Plāters-Zībergs bija [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājs, aktīvs [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieks]], Viļņas ložas „Labais gans” goda loceklis (1818). Viļņas ložas „Pilnīgā saskaņa” 4. grāda brālis (1819—21). Viļņas ložas „Sokrata skola” dibinātājs (1820).

== Ieguldījums meteorītikas izpētē ==
1820. gada jūlijā viņš pirmais sniedza operatīvu informāciju presē [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot; par [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]] nokrišanu. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim [[Teodors_Grothuss|Teodoram Grothusam]], kā arī nosūtīja &quot;dārgajam Grotthus kungam&quot; dažus &quot;aerolīta fragmentus&quot; ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot;, Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1822. gadā &quot;''The Edinburgh Philosophical Journal''&quot; publicēja arī Grothusa Kurzemes meteorīta ķīmisko analīzi un īsu kopsavilkumu par grāfa Plātera-Zīberga rakstu.

Daži meteorīta fragmenti palika pie grāfa Mihaela Plātera-Zīberga Pilskalnē. 1828. gada februārī vienu no tiem Politehniskā institūta sagatavošanas skolas audzēknis grāfa Mihaela dēls Kazimirs Plāters-Zībergs ziedoja [[Varšavas Karaliskā universitāte|Varšavas Karaliskās universitātes]] mineraloģiskajai kolekcijai, par ko ziņoja periodiskais izdevums &quot;''Dziennik Wileński''&quot;.

== Ģimene ==
Laulībā ar Izabellu Helēnu Zībergu viņam dzima 12 bērni, daži nomira bērnībā. 
* Ludvika (1805-1878), apprecējas ar [[Varakļānu muiža]]s īpašnieku grāfu Kārli Georgu Janu [[Borhi|Borhu]],
* Jans (1807-1809),
* Kazimirs Bartolomejs (1808-1876), apprecējās ar Ludviku Teodoru Boreviču (''Borewicz''),
* Izabela (1809-1888), apprecējās ar Juliānu Emeriku Ropu,
* Jozefa (1811-1842), apprecējās ar Fabiānu Antonu Broel-Plāteru,
* Henriks Vaclavs Ksavērijs (1811-1903), apprecējās ar Adelaidu Kelleri, Līksnas, Nīcgales, Vaboles muižu īpašnieks,
* Marija (1813-1893), apprecējās ar Nikolaju Šadurski,
* Konstantīns (1814-1850), apprecējās ar Anielu Broel-Plāteri,
* Jozefs (1818-1839),
* Mihaels (1819-1823),
* Anna (1821-1904), apprecējās ar Ludviku Orpiševski,
* Staņislavs Kazimirs (1823-1896), Arendoles un Kalupes muižas īpašnieks, apprecējās ar Mariju Terēzi Borhu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.meteoriti.lv/lv/MMM/?id=M-LIXNA.1 Līksnas meteorīts Latvijas Meteorītu muzeja kolekcijā], Meteoriti.LV

{{DEFAULTSORT:Platers-Zibergs, Mihaels}}

[[Kategorija:1777. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1862. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]</text>
      <sha1>jj8z3tzj42sfztc7q367h414s4imq7m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301321</id>
      <parentid>4301195</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:44:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4301321</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4892" sha1="m5a5m28gp2ewkqx525cppueuvwhollj" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Michal-Plater-Zyberk.jpg|thumb|upright=1.2|Mihaels Plāters-Zībergs.]]
'''Mihaels Plāters-Zībergs''' (arī ''Mihals Plāters-Zīberks'', {{val|pl|Michał Plater-Zyberk}}, {{val|ru|Михаил Казимирович Броэль-Плятер-Зиберк}}; dzimis [[1777. gads|1777]]. gada [[28. decembris|28. decembrī]], miris [[1862. gads|1862]]. gadā [[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Šlosbergā]]) bija [[Sēlija]]s muižnieks, [[grāfs]], [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķī]] viņam piederējusi [[Pilskalnes muiža]]. Augsta ranga valsts ierēdnis, [[Viļņas guberņa]]s vicegubernators.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1777. gadā Kazimira Konstantīna Plātera un Izabellas Ludvikas Borhas septiņu bērnu ģimenē. 
1794. gadā piedalījās [[Koscjuško sacelšanās]] notikumos, tādēļ pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] bija spiests doties bēgļu gaitās uz ārzemēm.

1803. gada 6. janvārī noslēdza laulību ar Zībergu dzimtas pēdējo pārstāvi Izabellu Helēnu Zībergu un piekrita pieņemt arī sievas uzvārdu, liekot pamatus [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] dzimtai.
1805. gadā viņu ievēlēja par [[Viļņas Universitāte|Viļņas universitātes]] goda biedru un par [[Vitebskas guberņa|Vitebskas]] un [[Mogiļevas guberņa|Mogiļevas guberņu]] skolu inspektoru.
1812. gadā viņš kļuva par [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieku, vēlāk par Viļņas guberņas vicegubernatoru. Finansēja baznīcu celtniecību Ozolmuižā (1830) un Subatē (1831).

== Sabiedriskā darbība ==
Grāfs Mihaels Plāters-Zībergs bija [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s dibinātājs, aktīvs [[Brīvmūrniecība|brīvmūrnieks]], Viļņas ložas „Labais gans” goda loceklis (1818). Viļņas ložas „Pilnīgā saskaņa” 4. grāda brālis (1819—21). Viļņas ložas „Sokrata skola” dibinātājs (1820).

== Ieguldījums meteorītikas izpētē ==
1820. gada jūlijā viņš pirmais sniedza operatīvu informāciju presē [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot; par [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]] nokrišanu. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim [[Teodors_Grothuss|Teodoram Grothusam]], kā arī nosūtīja &quot;dārgajam Grotthus kungam&quot; dažus &quot;aerolīta fragmentus&quot; ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot;, Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1822. gadā &quot;''The Edinburgh Philosophical Journal''&quot; publicēja arī Grothusa Kurzemes meteorīta ķīmisko analīzi un īsu kopsavilkumu par grāfa Plātera-Zīberga rakstu.

Daži meteorīta fragmenti palika pie grāfa Mihaela Plātera-Zīberga Pilskalnē. 1828. gada februārī vienu no tiem Politehniskā institūta sagatavošanas skolas audzēknis grāfa Mihaela dēls Kazimirs Plāters-Zībergs ziedoja [[Varšavas Karaliskā universitāte|Varšavas Karaliskās universitātes]] mineraloģiskajai kolekcijai, par ko ziņoja periodiskais izdevums &quot;''Dziennik Wileński''&quot;.

== Ģimene ==
Laulībā ar Izabellu Helēnu Zībergu viņam dzima 12 bērni, daži nomira bērnībā. 
* Ludvika (1805-1878), apprecējas ar [[Varakļānu muiža]]s īpašnieku grāfu Kārli Georgu Janu [[Borhi|Borhu]],
* Jans (1807-1809),
* Kazimirs Bartolomejs (1808-1876), apprecējās ar Ludviku Teodoru Boreviču (''Borewicz''),
* Izabela (1809-1888), apprecējās ar Juliānu Emeriku Ropu,
* Jozefa (1811-1842), apprecējās ar Fabiānu Antonu Broel-Plāteru,
* Henriks Vaclavs Ksavērijs (1811-1903), apprecējās ar Adelaidu Kelleri, Līksnas, Nīcgales, Vaboles muižu īpašnieks,
* Marija (1813-1893), apprecējās ar Nikolaju Šadurski,
* Konstantīns (1814-1850), apprecējās ar Anielu Broel-Plāteri,
* Jozefs (1818-1839),
* Mihaels (1819-1823),
* Anna (1821-1904), apprecējās ar Ludviku Orpiševski,
* Staņislavs Kazimirs (1823-1896), Arendoles un Kalupes muižas īpašnieks, apprecējās ar Mariju Terēzi Borhu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.meteoriti.lv/lv/MMM/?id=M-LIXNA.1 Līksnas meteorīts Latvijas Meteorītu muzeja kolekcijā], Meteoriti.LV

{{DEFAULTSORT:Platers-Zibergs, Mihaels}}

[[Kategorija:1777. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1862. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Brīvmūrnieki]]
[[Kategorija:Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]</text>
      <sha1>m5a5m28gp2ewkqx525cppueuvwhollj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Krievijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>1</ns>
    <id>73918</id>
    <revision>
      <id>4301127</id>
      <parentid>3619519</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:50:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Diskusija:Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums]] uz [[Diskusija:Krievijas pilsētu uzskaitījums]], pārrakstot pāradresācijas lapu</comment>
      <origin>2247664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1853" sha1="fw46lqwxztxel6m9ca26cexkzehe2u7" xml:space="preserve">Kāpēc dažas pilsētas ir ''kursīvā''? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 20:15, 10 janvārī, 2009 (UTC)
:Ā, tas ir kaut kāds no lietuviešu vikipēdijas skaidrojums ''Europos vietovardžių žodynas: Europa. Vilnius, 2006. (Pasvirusiu šriftu įrašyti miestai, kurių pavadinimų minėtame leidinyje nėra)''. Īsti gan nesaprotu, ko tas nozīmē, bet laikam latviešu viki tos kursīvus derētu noņemt. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romāns Kolduns]] 20:24, 10 janvārī, 2009 (UTC)

Varbūt šoreiz tās kartes ielikt atsevišķā rakstā? --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:45, 25 decembrī, 2014 (EET)
::Piekrītu, šoreiz, bet kur... Varbūt zem katra apgabala, novada utt. Vienīgais varētu atstāt, kopējo Krievijas VietasKarti ar 50 vai 100 lielākajām pilsētām! Ko saki {{ping|Edgars2007}}?!  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 10:52, 25 decembrī, 2014 (UTC)
:::Rakstā (nosaukumu vēl laikam varētu pieslīpēt, jo mans piedāvātais laikam jancīgi izskatās) [[Krievijas pilsētu karte]]. Šajā rakstā tās 50—100 lielākās gan varētu atstāt kopējā kartē. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:00, 25 decembrī, 2014 (EET)
:::: A kā ar manu ideju, par ko ka VietasKartes pārlikt uz rakstiem par novadiem, piemēram, '''Adigejas pilsētu karti''' ielikt '''[[Adigeja]]'''s rakstā?!  --[[Lietotājs:Kleivas|Kleivas]] 11:03, 25 decembrī, 2014 (UTC)
:::::Bet tad tā principā būtu jādara ar visām valstīm. Man gan pašam ir vienalga. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 11:11, 25 decembrī, 2014 (EET)</text>
      <sha1>fw46lqwxztxel6m9ca26cexkzehe2u7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4301541</id>
      <parentid>4300762</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:25:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4301541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3065" sha1="965qgvdb0vaie2va8aiamd2xasus2yb" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[28. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Lyra Block-1 2]]'' (''Lyra-2'');
** ar nesējraķeti ''[[H-IIA]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ibuki-GW]]'' (''GOSAT-GW'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]]:
** kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** [[Shenzhou 20|''Tiangong'' 9. ekspedīcija]]: [[Čeņs Duns]] un [[Čeņs Džunžui]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 militārie pavadoņi ''[[Hawk (pavadonis)|Hawk]]'' un pavadonis ''[[Kestrel-0A]]''.
* [[25. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]''; apkalpe: [[Pegija Vitsone]], [[Šubhanšu Šukla]], [[Slavošs Uznaņskis-Visņevskis]], [[Tibors Kapu]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas pavadoņu izmešanas iekārtas ''[[ION SCV-018]]'' un ''[[ION SCV-020]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-4]]'', pavadoņi ''[[Mission Possible]]'', ''[[Otter Pup 2]]'', ''[[Acadia-7]]'' (''Capella-17''), ''[[Tranche 1 DES-1]]'' (''Dragoon-1''), ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', ''[[MMS-1]]'' (''ElaraSat-1''), ''[[BIFROST]]'', ''[[GRUS-3α]]'', ''[[SkyBee-2]]'', 6 × ''[[ICEYE]]'', 2 × ''[[ARVAKER]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[MOBIUS I]]'', ''[[Lyra Block-1]]'', ''[[MuSat-3]]'' (''VanZyl-2''), ''[[YAM-10]]'' (''EarthDaily''), 2 × ''[[UND ROADS]]'', 4 × ''[[Lemur-2|Hubble]]'' (''Lemur-2''), ''[[JACK-001]]'', ''[[MayaSat 1]]'', 2 × ''[[GHGSat-C]]'', ''[[ARCSTONE]]'', ''[[Satoro-T3]]'', ''[[AE2a]]'', ''[[AE3Va]]'', 2 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Hubble 6]]'' (''Lilo''), ''[[FOSSASAT 2E21]]'', ''[[Hyperfield 1B]]'', ''[[PADRE]]'', 2 × ''[[HORIS]]'', ''[[IOD-2]]'', ''[[IDRS]]'', ''[[Persistence]]'', ''[[SpeQtre]]'', ''[[ADIS]]'', ''[[DUTHSat 2]]'', ''[[BRO-18]]'', ''[[Parus-T2]]'', ''[[QUICK³]]'' (''TUBSAT-32''), ''[[Kilakila]]'', ''[[RIDU-Sat 1]]'', ''[[SATMAR]]'', ''[[Time Flies]]'', ''[[TPA-1]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[20. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 9C]]'' (''ChinaSat 9C'').
* [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Angara A5 / Briz-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2589]]''.</text>
      <sha1>965qgvdb0vaie2va8aiamd2xasus2yb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4301545</id>
      <parentid>4300335</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:34:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4301545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5011" sha1="2gzm11ue7y2cq1lfnejov0ezaj9pfn7" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[1. jūlijs]] — 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[1. jūlijs]] — meteoroloģiskais un Zemes tālizpētes pavadonis ''[[MTG-S1 / Sentinel-4A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[1. jūlijs]] — nesējraķetes ''[[Eris Block 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[3. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[14. jūlijs]] — kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 7]]''.
* [[16. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[NISAR]]'', nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[25. jūlijs]] — 2 jonosfēras pētījumu pavadoņi ''[[Ionosfera-M]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]''.
* [[26. jūlijs]] — Zemes tālizpētes pavadoņi 4 × ''[[CO3D]]'', ''[[MicroCarb]]'', nesējraķete ''[[Vega-C]]''.
* [[31. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūlijs — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1'').
* Jūlijs — 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 07''), nesējraķete ''[[Chang Zheng 6A]]''.
* Jūlijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 8A]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* [[24. augusts]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[25. augusts]] — bioloģisko pētījumu pavadonis ''[[Bion-M № 2]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1b]]''.
&lt;!--

* [[11. maijs]] — 2 magnetosfēras pētniecības pavadoņi ''[[TRACERS]]'' un pavadonis ''[[SPRITE (pavadonis)|SPRITE]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Aprīlis — 2 militārie pavadoņi, nesējraķete ''[[Angara-1.2]]''.
* [[23. marts]] — pavadoņi ''[[MSAE-OTTERS]]'', ''[[CyBEEsat]]'', 3 × ''[[Telematics Earth Observation Mission|TOM]]'', ''[[FRAMSat-1]]'', ''[[TRISAT-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[13. oktobris]] — 2 Marsa izpētes aparāti ''[[ESCAPADE]]'', nesējraķetes ''[[New Glenn]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[7. maijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Yaogan 33-05]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 4C]]''.
* [[21. aprīlis]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Gaofen 15]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Februāris — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Hainan-1]]'', nesējraķete ''[[Jielong 1]]''.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[25. februāris]] — pavadoņi  ''[[Jilin-1 Optical-B]]'', ''[[Xiaoxiang 4]]'', ''[[Xiangrikui 1A]]'', ''[[Xiangrikui 1B]]'', ''[[Ouke-Micro 1]]'', ''[[Zhongwei 1]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>2gzm11ue7y2cq1lfnejov0ezaj9pfn7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Toradži</title>
    <ns>0</ns>
    <id>81011</id>
    <revision>
      <id>4301439</id>
      <parentid>4293093</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:23:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40468" sha1="89zjmjkscwn7739jqrc9q0kpcg7tc5j" xml:space="preserve">{{Vērtīgs raksts}}
{{Etniskas grupas infokaste 
|image         = [[Attēls:Célèbes 6543a.jpg|300px]]
|image_caption = Toradžu meitenes kāzu ceremonijas laikā. 
|group         = Toradži
|pop           = 650000 &lt;ref name=&quot;official&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url = http://www.toraja.go.id/sosial.php|title = Toradžu zemes oficiālā mājas lapa|accessdate = 2006/10/04|language = [[indonēziešu valoda|indonēziešu valodā]]|archiveurl = https://web.archive.org/web/20060529201932/http://www.toraja.go.id/sosial.php|archivedate = {{dat|2006|05|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; 
|popplace      = [[Sulavesi]] 
|languages     = sadantoradža, kalumpana, mamasa, tae, talondo un toala. 
|rels          = [[protestantisms]] (65,15%), [[katolicisms]] (16,97%), [[islāms]] (5,99%) un aluktodolo (5,99%) &lt;ref name=&quot;official&quot; /&gt; 
}}

'''Toradži''' ir [[tauta]] [[Indonēzija]]i piederošajā [[Sulavesi]] salā. Pie tās pieder ap 650 000 cilvēku, no kuriem 450 000 joprojām dzīvo toradžu tradicionālajā teritorijā Tanatoradžā.&lt;ref name=&quot;official&quot; /&gt; Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[Kristietība|kristieši]], bet pārējie ir [[Islāms|musulmaņi]] vai pieder vietējai [[animisms|animistu]] reliģijai alukai (''aluk'' — &quot;ceļš&quot;). Indonēzijas valdība oficiāli atzīst šo reliģiju ar nosaukumu &quot;aluktodolo&quot; (''Aluk To Dolo'' — &quot;senču ceļš&quot;).

Vārds &quot;toradži&quot; cēlies no kaimiņos dzīvojošo bugiešu valodas vārdiem ''to riaja'', kas nozīmē &quot;cilvēki no kalnienes&quot;. [[Nīderlande|Nīderlandiešu]] koloniālā valdība oficiāli nosauca šo grupu par ''Toraja'' 1909. gadā.&lt;ref name=&quot;Nooy-Palm1975&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|author=Nooy-Palm, Hetty| title=Introduction to the Sa'dan People and their Country| journal=Archipel| volume=15 |year=1975 |pages=163–192}}&lt;/ref&gt; Toradži ir pazīstami ar saviem sarežģītajiem [[apbedīšana]]s rituāliem un klintīs izcirstajām kapenēm, kā arī ar savām tradicionālajām laivveida ēkām tonkonaniem un krāsainajiem kokgrebumiem. Toradžiem bēres ir nozīmīgs notikums, ar ko saistītie rituāli, kurus parasti apmeklē simtiem cilvēku, ilgst vairākas dienas.

Līdz pat 20. gadsimtam toradži dzīvoja patstāvīgos, no pārējās pasaules nošķirtos ciematos un praktizēja animismu. 20. gadsimta sākumā nīderlandiešu misionāri uzsāka mēģinājumus pievērst toradžus kristietībai. 20. gadsimta 70. gados, kad Toradžu zeme kļuva atvērtāka ārpasaulei, tā kļuva par Indonēzijas [[Tūrisms|tūrisma]] ikonu; to izmantoja tūrisma attīstītāji un pētīja [[antropoloģija|antropologi]].&lt;ref name=&quot;Adams1990&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Adams|first=Kathleen M.|title=Cultural Commoditization in Tana Toraja, Indonesia|url=http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=841|journal=Cultural Survival Quarterly|volume=14|issue=1|date=janvārī 31, 1990|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927222440/http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=841|archivedate=2007-09-27}}&lt;/ref&gt; Ap 1990. gadu, kad tūristu pieplūdums sasniedza augstāko punktu, toradžu sabiedrība bija ievērojami mainījusies — no agrāras kopienas, kurā liela nozīme bija ''Aluk To Dolo'' uz lielā mērā kristīgu kopienu.&lt;ref name=&quot;Adams1995&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Adams|first=Kathleen M.|title=Making-Up the Toraja? The Appropriate of Tourism, Anthropology, and Museums for Politics in Upland Sulawesi, Indonesia| url=http://www.jstor.org/pss/3774103|journal= Ethnology| volume=34 |issue=2|pages=143|id={{ISSN|0014-1828}}|date=Spring 1995|accessdate=2007-05-18|doi=10.2307/3774103}}&lt;/ref&gt;

== Etniskā identitāte ==
Pirms nīderlandiešu kolonizācijas un [[kristietība]]s ienākšanas, toradžiem, kas dzīvoja kalnainā apgabalā, nebija kopīgas identitātes un viņi neapzinājās sevi kā vienotu tautu, bet identificējās katrs ar savu [[ciems|ciematu]]. Lai gan kompleksie [[rituāls|rituāli]] radīja saikni starp kalnu ciematiem, pastāvēja atšķirības [[dialekts|dialektos]], rituālos un starp sociālo hierarhiju dažādos ciemos. &quot;Toradži&quot; (''to'' — cilvēki un ''riaja'' — kalni) sākotnēji bija apzīmējums, ko izmantoja ziemeļos zemienē dzīvojošā kaimiņu tauta [[bugieši]].&lt;ref name=&quot;Nooy-Palm1975&quot; /&gt; Šo apzīmējumu parasti izmantoja zemienes iedzīvotāji, nevis paši toradži. Nīderlandes misionāru klātbūtne radīja toradžos apziņu, ka viņi ir vienota [[etnoss|etniska]] grupa un šī kopīgās identitātes apziņa auga līdz ar tūrisma uzplaukumu reģionā.&lt;ref name=&quot;Adams1990&quot; /&gt;

== Vēsture ==

17. gadsimtā Nīderlande sāka nostiprināt savu ekonomisko un politisko kontroli pār Sulavesi caur [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija|Nīderlandes Austrumindijas kompāniju]]. Tomēr divus gadsimtus tā nepievērsa uzmanību toradžu apdzīvotajam kalnainajam apgabalam Sulavesi vidienē, jo pieeja tam bija apgrūtināta un tajā bija maz produktīvas lauksaimniecības zemes. Tikai 19. gadsimta beigās, kad [[islāms]] sāka strauji izplatīties Sulavesi dienvidos, it īpaši starp toradžiem kaimiņos dzīvojošajām tautām, nīderlandieši saskatīja kalnienēs dzīvojošajos animistos potenciālus kristiešus. 20. gadsimta divdesmitajos gados, ar nīderlandiešu koloniālās valdības atbalstu, reģionā darbību uzsāka Nīderlandes [[reformātu baznīca]]s misionāri.&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |last=Volkman |first=Toby Alice |title=Visions and Revisions: Toraja Culture and the Tourist Gaze |url= http://links.jstor.org/sici?sici=0094-0496%28199002%2917%3A1%3C91%3AVARTCA%3E2.0.CO%3B2-G |journal= American Ethnologist |issue=1 |volume=17 |pages=91–110 |accessdate=2007-05-18 |doi=10.1525/ae.1990.17.1.02a00060 |month=februārī |year=1990}}&lt;/ref&gt; Papildus [[kristietība]]s ieviešanai nīderlandieši arī [[abolicionisms|atcēla verdzību]] un noteica vietējos nodokļus. Tika noteiktas toradžu zemes Tanatoradžas robežas, kas tika vilktas, vadoties pēc sadantoradžas valodas izplatības areāla. Sākotnēji toradžu zeme bija daļa no [[Luvu karaliste]]s, bet laika gaitā administratīvais statuss tika vairākkārt mainīts, un šodien Tanatoradža ir viens no [[Dienvidsulavesi]] provinces [[kabupatens|kabupateniem]] (reģencijām) ar centru [[Makale|Makalē]].&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt;

Pirmie nīderlandiešu misionāri saskārās ar spēcīgu toradžu, it īpaši to [[elite]]s, pretestību, ko bija nokaitinājusi ienesīgās [[vergu tirdzniecība]]s atcelšana.&lt;ref name=&quot;Nooy-Palm88&quot;&gt;skat. Kis-Jovak et al (1988), Ch. 2, Hetty Nooy-Palm,''The World of Toraja'', pp. 12-18.&lt;/ref&gt; Daži toradži tika piespiedu kārtā pārvietoti uz zemienēm, kur nīderlandiešiem bija vieglāk viņus kontrolēt. Augstie nodokļi grāva toradžu elites labklājību. Tomēr nīderlandiešiem neizdevās apspiest toradžu kultūru un tikai daži toradži pievērsās kristietībai; 1950. gadā tikai 10% toradžu bija kristieši.&lt;ref name=&quot;Ngelow2004&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Ngelow|first=Zakaria J.|url=http://www.nanzan-u.ac.jp/SHUBUNKEN/publications/miscPublications/I-R/pdf/45-Ngelow.pdf|format=PDF|title=Traditional Culture, Christianity and Globalization in Indonesia: The Case of Toradžu Christians|journal=Inter-Religio|volume=45|date=Summer 2004|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070620185600/http://www.nanzan-u.ac.jp/SHUBUNKEN/publications/miscPublications/I-R/pdf/45-Ngelow.pdf|archivedate=2007-06-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Nooy-Palm88&quot; /&gt;

20. gadsimta trīsdesmitajos gados toradžiem uzbruka zemienēs dzīvojošie musulmaņi, tādējādi izraisot kristianizācijas vilni starp toradžiem, kas vēlējās izrādīt pretestību musulmaņiem un cerēja uz Nīderlandes aizsardzību. 1951. gadā (pēc [[Indonēzija]]s neatkarības iegūšanas) islāma separātisti sāka cīņu par savas valsts izveidi Sulavesi dienvidos. [[Partizānu karš]], kas ilga līdz 1965. gadam, izraisīja masveida pāriešanu kristietībā.&lt;ref name=&quot;Volkman1983&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Volkman|first=Toby Alice|title=A View from the Mountains|url=http://www.cs.org/publications/csq/csq-article.cfm?id=150|journal=Cultural Survival Quarterly|issue=4|volume=7|date=decembrī 31, 1983|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928070804/http://www.cs.org/publications/csq/csq-article.cfm?id=150|archivedate=2007-09-28}}&lt;/ref&gt;

Piesliešanās Indonēzijas valdībai nedeva toradžiem drošību. 1965. gadā ar prezidenta dekrētu tika noteikts, ka ikvienam Indonēzijas pilsonim jāpieder pie vienas no piecām oficiāli atzītajām reliģijām: islāmam, kristietībai ([[katolicisms|katolicismam]] vai [[protestantisms|protestantismam]]), [[hinduisms|hinduismam]] vai [[budisms|budismam]].&lt;ref name=&quot;Yang2005&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Yang|month=augustā|year=2005|first=Heriyanto|title=The history and legal position of Confucianism in postindependence Indonesia|journal=Marburg Journal of Religion|volume=10|issue=1|url=http://web.uni-marburg.de/religionswissenschaft/journal/mjr/pdf/2005/yang2005.pdf|format=PDF|accessdate=2007-05-18|archive-date=2006-09-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20060910063300/http://web.uni-marburg.de/religionswissenschaft/journal/mjr/pdf/2005/yang2005.pdf}}&lt;/ref&gt; Tā kā toradžu tradicionālā reliģija aluka nebija viena no oficiāli atzītajām reliģijām, toradži iebilda pret likumu. Lai atbilstu likumam, alukai bija jātiek pieņemtai kā daļai no kādas oficiālās reliģijas. 1969 gadā tā ar nosaukumu &quot;aluktodolo&quot; (''Aluk To Dolo'' — &quot;senču ceļš&quot;) tika legalizēta kā [[Hinduisms|hinduistu]] [[sekta]].&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt;

== Sabiedrība ==
Toradžu [[sabiedrība|sabiedrībā]] pastāv trīs galvenie piederības tipi: [[klans|dzimtas]], [[šķira]]s un [[reliģija|reliģiskā]] piederība.

=== Dzimtas piederība ===
[[Attēls:Tana Toraja.jpg|thumb|250px|Toradžu ciems]]
Dzimta (vai &quot;paplašinātā ģimene&quot;) toradžu sabiedrībā ir primārā sociālā un politiskā grupa. Katrā ciemā parasti dzīvo viena dzimta. Ciema centrālā ēka ir tradicionālā tonkonana. Katrai šādai tonkonanai ir nosaukums, kas kļūst arī par ciemata nosaukumu. Laulības starp attāliem radiniekiem ir ierasta prakse, kas stiprina dzimtas vienotību. Laulības starp tuviem radiniekiem tiek pieļautas tikai dižciltīgo vidū, lai novērstu mantas izkliedēšanos.&lt;ref name=&quot;Waterson1986&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|title=The ideology and terminology of kinship among the Sa’dan Toraja|journal=Bijdragen tot de Taal-, Land- en Volkenkunde|author=Waterson, Roxana|volume=142|year=1986|issue=1|pages=87–112|url=http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1261.pdf|format=PDF|accessdate=2007-05-18|archive-date=2020-08-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20200809105132/http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1261.pdf}}&lt;/ref&gt; Dzimtas locekļi ir cieši saistīti un aktīvi palīdz cits citam saimniecībā, palīdz atmaksāt parādus un kopīgi piedalās rituālos.

Katrs cilvēks pieder gan mātes, gan tēva ģimenēm, tāpēc bērns manto no abiem vecākiem.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |author=Waterson, Roxana |journal=Bijdragen tot de Taal-, Land- en Volkenkunde |title=Houses, graves and the limits of kinship groupings among the Sa’dan Toraja |volume=151 |issue=2 |year=1995 |url=http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1545.pdf |format=PDF |pages=194–217 |accessdate=2007-05-18 |archive-date=2020-08-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200809104846/http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1545.pdf }}&lt;/ref&gt; Arī bērnu vārdi tiek izvēlēti, pamatojoties uz radniecību — parasti tiek doti mirušu radinieku vārdi.

Pirms Tanatoradžas izveides un oficiālas adminstrācijas ieviešanas, katrs toradžu ciems bija autonoms. Gadījumos, kad dzimta nevarēja viena pati atrisināt kādu jautājumu, vairāki ciemi apvienojās vienā grupā; ciemi mēdza apvienoties pret citiem ciemiem. Saistība starp dzimtām tika nostiprināta ar asinīm, laulībām, dalot dzimtu senču mājas (tonkonanas) un tika apstiprināta rituāli apmainot bifeļus un cūkas. Šādas apmaiņas ne tikai palīdzēja veidot politiskās un kultūras saites starp dzimtām, bet arī noteica indivīda vietu sociālajā hierarhijā: kas salej palmu vīnu, kas ietin līķi līķautā un sagatavo upurdāvanas, kur kurš sēž, kādus ēdienus var un kādus nevar ēst un pat cik liela porcija katram pienākas.&lt;ref name=&quot;Volkman1984&quot; /&gt;

=== Šķiras piederība ===
Agrīnajā toradžu sabiedrībā attiecības dzimtā bija cieši saistītas ar sociālajām šķirām. Pastāvēja trīs slāņi: dižciltīgie, vienkāršie ļaudis un [[verdzība|vergi]]. Šķirisko piederību mantoja pa mātes līniju, tāpēc laulības ar zemākas šķiras sievieti bija tabu, bet, no otras puses, augstākas šķiras sievietes apprecēšana uzlaboja nākamās paaudzes sabiedrisko stāvokli. Dižciltīgie vēl mūsdienās saglabā savu pārākumu.&lt;ref name=&quot;Adams1995&quot; /&gt;

Dižciltīgie tika uzskatīti par pirmsenču tiešajiem pēctečiem.&lt;ref name=&quot;Wellenkamp1998&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Wellenkamp|first=Jane C.|title=Order and Disorder in Toraja Thought and Ritual |url=https://archive.org/details/sim_ethnology_1988-07_27_3/page/311|journal= Ethnology| volume=27 |issue=3 |year=1988|pages=311–326|doi=10.2307/3773523}}&lt;/ref&gt; Viņi dzīvoja tonkonanās, kamēr vienkāršie ļaudis dzīvoja bambusa būdās &quot;banua&quot;. Vergi dzīvoja būdiņās, kas bija saceltas ap to īpašnieka tonkonanām. Vienkāršie ļaudis varēja precēties ar jebkuru, bet dižciltīgi parasti precējās ar ģimenes locekļiem, lai saglabātu savu statusu. Dažreiz dižciltīgie precējās arī ar kaimiņtautu dižciltīgajiem. Vienkāršajiem ļaudīm un vergiem bija liegts rīkot nāves svētkus. Neskatoties uz tuvo radniecību un statusa pārmantojamību, pastāvēja zināma sociālā mobilitāte, jo laulība vai izmaiņas materiālajā stāvoklī varēja izmainīt indivīda statusu sabiedrībā.&lt;ref name=&quot;Waterson1986&quot; /&gt; Bagātība tika vērtēta pēc īpašumā esošo [[ūdensbifelis|ūdensbifeļu]] skaita.

Vergi bija ģimenes īpašums. Dažreiz toradži brīvprātīgi kļuva par vergiem parādu dēļ, tādējādi samaksājot ar savu darbu. Par vergiem kļuva arī kara gūstekņi un vergu tirdzniecība bija plaši izplatīta. Vergi varēja nopirkt sev brīvību, bet viņu bērni vienalga mantoja verga statusu. Vergiem bija aizliegts valkāt bronzu un zeltu, izrotāt savu māju ar kokgrebumiem, ēst no tiem pašiem traukiem, no kuriem ēda īpašnieki un stāties dzimumattiecībās ar brīvajām sievietēm (tas tika uzskatīts par noziegumu, kas [[nāvessods|sodāms ar nāvi]]).

=== Reliģiskā piederība ===
Toradžu tradicionālā reliģija ir [[politeisms|politeisks]] [[animisms]], ko sauc aluku (&quot;ceļš&quot;, dažreiz tulko arī kā &quot;likums&quot;). Saskaņā ar toradžu [[mitoloģija|mitoloģiju]], to senči nokāpa no debesīm, izmantojot kāpnes, kas vēlāk tika izmantotas, lai sazinātos ar radītāju Puanmatua (''Puang Matua'').&lt;ref name=&quot;myth&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.toraja.go.id/sejarah.php |title=toraja.go.id |access-date={{dat|2007|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070520015120/http://www.toraja.go.id/sejarah.php |archivedate={{dat|2007|05|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; Visums, saskaņā ar aluku, ir sadalīts trīs daļās — debesīs, zemē un pazemē.&lt;ref name=&quot;Nooy-Palm88&quot; /&gt; Dzīvnieki dzīvo pazemē, kas ir taisnstūrveida telpa, ko norobežo pīlāri; uz zemes dzīvo cilvēki, bet debesu pasaule atrodas virs abām pārējām un to sedz seglu formas jumts. Citi toradžu dievi ir Ponbanadžass di Rante (''Pong Bangajas di Rante'' — Zemes dievs), Indo Onononona (''Indo' Ongon-Ongon'' — dieviete, kas var izraisīt zemestrīces), Ponlalondons (''Pong Lalondong'' — nāves dievs), Indo Belo Tumbana (''Indo' Belo Tumbang'' — ārstniecības dieviete) un vēl vairāki citi.&lt;ref name=&quot;philtar&quot;&gt;{{Enciklopēdijas atsauce |title=Toraja Religion |encyclopedia=Overview of World Religion |publisher=St. Martin College, UK |accessdate=2006-09-06 |url=http://philtar.ucsm.ac.uk/encyclopedia/indon/toraj.html |archive-date=2006-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20061006221837/http://philtar.ucsm.ac.uk/encyclopedia/indon/toraj.html }}&lt;/ref&gt;

Uz zemes vara pieder alukas priesteriem (''to minaa''), kuriem vārdos un darbos jāizrāda rūpes gan par dzīvi ([[lauksaimniecība|lauksaimniecību]]), gan par nāvi ([[bēres|bērēm]]). Aluka ir ne tikai reliģija, tā ietver arī likumus un paražas. Aluka regulē sabiedrisko dzīvi, lauksaimniecību un rituālus. Veids, kā aluku praktizē, katrā ciemā var būt nedaudz atšķirīgs. Viena kopīga iezīme ir nāves un dzīves rituālu nodalīšana. Toradži uzskata, ka nāves rituāli varētu sagraut viņu mirstīgās atliekas, ja tos apvienotu ar dzīvības rituāliem.&lt;ref&gt;Nāves rituālus sauc par &quot;lejupkāpjošo dūmu&quot; rituāliem, bet dzīves rituāli ir &quot;augšupkāpjošo dūmu&quot; rituāli; skat. Wellenkamp (1988).&lt;/ref&gt; Abu veidu rituāli ir vienlīdz svarīgi. Laikā, kad sludināja Nīderlandes misionāri, kristīgajiem toradžiem tika liegts piedalīties dzīvības rituālos, bet atļauts piedalīties nāves rituālos.&lt;ref name=&quot;Ngelow2004&quot; /&gt; Līdz ar to mūsdienās vairāk tiek praktizēti ar nāvi saistītie rituāli.

== Kultūra ==

=== Tonkonana ===
[[Attēls:Toraja house.jpg|thumb|250px|Trīs tonkonanas toradžu ciemā.]]

Tonkonanas ir tradicionālas toradžu dzimtas mājas. Tās celtas uz gariem koka pāļiem, uz kuriem balstās izliekts [[bambuss|bambusa]] jumts un to ārsienas izrotātas ar kokgrebumiem sarkanā, melnā un dzeltenā krāsā. Vārds &quot;tonkonana&quot; cēlies no toradžu ''tongkon'' (&quot;sēdēt&quot;).

Tonkonana ir centrālā vieta toradžu sabiedriskajā dzīvē. Ar tonkonanu saistītie rituāli ir svarīga toradžu garīgās dzīves daļa, jo tonkonana simbolizē saikni ar senčiem, dzīvajiem un nākotnes pēctečiem.&lt;ref name=&quot;Volkman1984&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce| author=Volkman, Toby Alice| journal=American Ethnologist| title=Great Performances: Toraja Cultural Identity in the 1970s| volume=11 |issue=1 | url= http://links.jstor.org/sici?sici=0094-0496%28198402%2911%3A1%3C152%3AGPTCII%3E2.0.CO%3B2-%23 |accessdate=2007-05-21| month=February| year=1984| pages=152| doi=10.1525/ae.1984.11.1.02a00090}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar toradžu mītu, pirmā tonkonana tika uzcelta debesīs uz četriem stabiem un tās jumts bija no [[Indija]]s auduma. Kad pirmais toradžu sencis nokāpa uz zemes, viņš uzcēla šīs ēkas repliku un noturēja lielu ceremoniju.&lt;ref name=&quot;tongkonan&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.toraja.net/culture/arcitecture/index.html|title=Toraja Architecture|publisher=Ladybamboo Foundation|accessdate=2009-09-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090727131128/http://www.toraja.net/culture/arcitecture/index.html|archivedate=2009-07-27}}&lt;/ref&gt;

Tonkonanas celtniecība ir smags darbs un parasti tajā iesaistās visa dzimta. Ir trīs veidu tonkonanas: tonkonanlajuka (''tongkonan layuk''), kas ir ciema garīgais centrs un ciema vadības mītne, tonkonanpekamberana (''tongkonan pekamberan'') pieder dzimtas locekļiem, kas atbild par tradīciju ievērošanu un tonkonanbatu (''tongkonan Batu''), kas ir pārējo dzimtas locekļu mītnes. Mūsdienās tonkonanu ekskluzivitāte mazinās, jo vienkāršās šķiras pārstāvji tagad strādā ienesīgos darbos citur Indonēzijā un viņu ģimenes var atļauties uzcelt tonkonanas.

=== Kokgrebumi ===

Toradži [[kokgrebums|kokgrebumos]] izsaka sabiedriski un reliģiski nozīmīgas idejas. Katrs kokgrebums tiek nosaukts savā vārdā. Bieži sastopami motīvi ir dzīvnieki un augi, kas katrs kaut ko simbolizē. Piemēram, tādi ūdens augi un dzīvnieki, kā [[krabis|krabji]], [[varde|kurkulis]] un [[elodejas]] simbolizē auglību. Attēlā redzams toradžu kokgrebums, kas sastāv no 15 kvadrātveida paneļiem. Apakšējā paneļa centrā redzams bifelis, kas simbolizē bagātību. Centrālajā panelī attēlots mezgls un lāde, kas pauž cerību, ka visi ģimenes pēcnācēji būs laimīgi un dzīvos harmonijā, gluži kā mantas, kas droši noglabātas lādē. Augšējos stūros attēloti ūdensdzīvnieki, kas norāda, ka jāstrādā cītīgi un tik ātri, kā ņirb ūdens virsma. Tas arī parāda, ka vajadzīgs prasmīgums, lai iegūtu labus darba rezultātus.

Regularitāte un kārtība, tāpat kā abstrakti ģeometriski raksti, ir viena no toradžu kokgrebumiem raksturīgajām iezīmēm (skatīt tabulu zemāk). Toradžu ornamenti atspoguļo kārtību, regularitāti, ģeometriskās un abstraktās formas, kas sastopamas dabā.&lt;ref name=&quot;Palmer2006&quot; /&gt; Toradžu ornamenti ir pētīti etnomatemātikā, lai atklātu to matemātisko struktūru, tomēr paši toradži savā mākslā balstās uz izjūtu, nevis precīziem aprēķiniem un izmanto bambusa nūjas, lai izveidotu ģeometriskas formas.&lt;ref name=&quot;Palmer2006&quot;&gt;{{cite conference |first= Miquel Alberti |last= Palmer |title= The Kira-kira method of the Toradžu woodcarvers of Sulawesi to divide a segment into equal parts |booktitle= Third International Conference on Ethnomathematics: Cultural Connections and Mathematical Manipulations |year= 2006 |publisher= University of Auckland |location= Auckland, New Zealand |url= http://www.math.auckland.ac.nz/~poisard/ICEm3/3.Prez%20Not%20Given/Prez%20not%20given%20papers/Alberti-paper.doc |format= [[DOC (computing)|doc]] |accessdate= 2007-05-18 |archive-date= 2007-06-20 |archive-url= https://web.archive.org/web/20070620185600/http://www.math.auckland.ac.nz/~poisard/ICEm3/3.Prez%20Not%20Given/Prez%20not%20given%20papers/Alberti-paper.doc }}&lt;/ref&gt;

&lt;div width=&quot;100%&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;margin:10px;&quot;&gt;
{| cellspacing=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;0&quot; align=&quot;center&quot; style=&quot;border:0px solid #fee8ab;&quot;
|-
| colspan=4 style=&quot;text-align:center; background-color:#fee8ab;&quot; | '''Daži toradžu raksti'''
|-
| width=&quot;150px&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; cellpadding=&quot;2&quot; | [[Attēls:Torajan pattern - pa'tedong.png|150px|thumb|center|''pa'tedong''&lt;br&gt;(bifelis)]]
| width=&quot;150px&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; cellpadding=&quot;2&quot; | [[Attēls:Torajan pattern - pa'barre allo.png|150px|thumb|center|''pa'barre allo''&lt;br&gt;(saule ar stariem)]]
| width=&quot;150px&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; cellpadding=&quot;2&quot; | [[Attēls:Torajan pattern - pa're'po sangbua.png|150px|thumb|center|''pa're'po' sanguba''&lt;br&gt;(deja vienatnē)]]
| width=&quot;150px&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; cellpadding=&quot;2&quot; | [[Attēls:Torajan pattern - ne' limbongan.png|150px|thumb|center|''ne'limbongan''&lt;br&gt;(leģendārais šo rakstu radītājs)]]
|-
| colspan=4 | &lt;div class=&quot;references-small&quot;&gt;Attēli no&lt;ref name=&quot;Sande1989&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |publisher=[[Ujung Pandang]] |author=Sande, J.S. |year=1989 |url=http://www.batusura.de/ukiran.htm |title=Toraja Wood-Carving Motifs |accessdate=2007-05-18 |archive-date=2010-02-02 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100202221143/http://www.batusura.de/ukiran.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;/div&gt;
|}
&lt;/div&gt;

=== Apbedīšanas rituāli ===
[[Attēls:Burial Site 2.jpg|thumb|250px|Klintī izcirsta apbedījumu vieta ar tautau.]]
Toradžu sabiedrībā [[apbedīšana]]s [[rituāls]] ir viens no komplicētākajiem un dārgākajiem pasākumiem. Jo bagātāks un ietekmīgāks aizgājējs, jo dārgākas ir bēres. Saskaņā ar aluku, tikai dižciltīgajiem ir tiesības uz plašām bērēm.&lt;ref&gt;Mūsdienās, kad tūrisms ir galvenais toradžu ienākumu avots, bēru svētkus rīko arī bagātas, bet ne dižciltīgas, ģimenes, bieži vien, lai pievilinātu tūristus.&lt;/ref&gt; Augstmaņa bēres tipiski apmeklē vairāki tūkstoši un tās ilgst vairākas dienas. Ceremoniju vieta (''rante'') parasti tiek sagatavota lielā, zālainā laukā, kur mirušā ģimene uzceļ nojumes apmeklētājiem, rīsu šķūni un citas bērēm nepieciešamās celtnes. Bērēs sēras parasti tiek izteiktas ar [[flauta|flautu]] spēlēšanu, bēru dziesmām un dzeju, kā arī žēlabainām raudām. Izņēmums ir mazu bērnu un nabadzīgu, zema statusa pieaugušo bēres.&lt;ref name=&quot;Wellenkamp1988&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce| author=Jane C. Wellenkamp| title=Notions of Grief and Catharsis among the Toraja| journal=American Ethnologist| volume=15| issue=3|  url=http://links.jstor.org/sici?sici=0094-0496%28198808%2915%3A3%3C486%3ANOGACA%3E2.0.CO%3B2-T| pages=486–500| month=August| year=1988| doi=10.1525/ae.1988.15.3.02a00050}}&lt;/ref&gt;

Ceremonijas bieži turpinājās nedēļas, mēnešus vai pat gadus pēc nāves, ļaujot mirušā ģimenei savākt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai segtu bēru izdevumus.&lt;ref&gt;Piemēram, 1992. gadā, pēc ievērojama toradža, bijušā Tanatoradžas vadītāja nāves, viņa ģimene pieprasīja 125 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] no japāņu televīzijas sabiedrības par licenci bēru filmēšanai. Skat. Yamashita (1994).&lt;/ref&gt; Toradži tradicionāli uzskata, ka nāve nav kas pēkšņs, bet gan pakāpenisks ceļš uz Puju (''Puya'') — mirušo valstību. Pēc nāves mirušo ietin vairākos līķautos un novieto tonkonanā. Tiek uzskatīts, ka mirušā dvēsele uzkavējas ciemā līdz bēru ceremonijas beigām un tikai tad dodas uz Puju.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce|title=To the Afterworld and Back: Mourning and Dreams of the Dead among the Toraja|journal=Ethos|author=Hollan, Douglas|url=http://links.jstor.org/sici?sici=0091-2131%28199512%2923%3A4%3C424%3ATTAABM%3E2.0.CO%3B2-E|volume=23|issue=4|pages=424–436| accessdate=2007-05-18|doi=10.1525/eth.1995.23.4.02a00030|month=December|year=1995}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Burial Site 3.jpg|thumb|left|250px|Apbedījumu vieta.]]
Vēl viena rituāla daļa ir [[Ūdens bifelis|ūdens bifeļu]] upurēšana. Jo ievērojamāks mirušais, jo vairāk bifeļu tiek nokauts. Bifeļu līķus sarindo uz lauka, kur tie gaida savu īpašnieku, kurš atrodas &quot;miega posmā&quot;. Toradži uzskatu, ka mirušajam ir nepieciešami bifeļi, lai veiktu ceļu uz Puju un ceļš būs ātrāks, ja viņam būs daudz bifeļu. Desmitiem ūdens bifeļu un simtiem cūku nokaušana ar [[mačete|mačeti]] ir bēru kulminācija, kuru pavada dejas un mūzika. [[Upurēšana]]s laikā mazi zēni cenšas uztvert asinis ar garām bambusa caurulēm. Dažus no dzīvniekiem atved viesi kā &quot;dāvanas&quot;, taču vēlāk tos uzskata par mirušā ģimenes parādiem.&lt;ref name=&quot;Yamashita1994&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Yamashita|first=Shinji|url=http://e-publishing.library.cornell.edu:80/Dienst/UI/1.0/Summarize/seap.indo/1106970445|title=Manipulating Ethnic Tradition: The Funeral Ceremony, Tourism, and Television among the Toraja of Sulawesi|journal=Indonesia|volume=58|pages=69–82|month=oktobrī | year=1994|accessdate=2007-05-18|doi=10.2307/3351103}}
&lt;/ref&gt;

Ir trīs apbedījumu veidi: [[zārks|zārku]] var novietot alā, klintī izcirstās kapenēs vai arī pakārt pie klints. Zārkā ievieto arī mirušajam pēcnāves dzīvē nepieciešamās lietas. Bagātniekus parasti apbedī klintīs izcirstās kapenēs. Šādas kapenes parasti ir dārgas un to izveide prasa vairākus mēnešus. Dažos apgabalos šādās kapenēs apglabā vairākus ģimenes locekļus. Kapenēs parasti novieto no koka izgrebtus mirušo tēlus tautau (''tau tau'').&lt;ref&gt;Tautau bieži kļūst par kapu izlaupītāju mērķi, jo tos var pārdot senlietu kolekcionāriem. Vairākkārt zagti tautau tikuši izstādīti ārvalstīs, piemēram, Bruklinas muzejā 1981. gadā un Arnolda Herstanda galerijā Ņujorkā 1984. gadā. Skat. Volkman (1990).&lt;/ref&gt; Zīdaiņu un bērnu zārkus mēdz ar virvēm pakārt pie klints vai kokā. Šādi piekārti, tie var saglabāties vairākus gadus, līdz virves sapūst un zārks nokrīt zemē.

=== Dejas un mūzika ===
[[Attēls:Manganda dance.jpg|thumb|250px|''Manganda'' deja tiek izpildīta ''Ma'bua'' rituālā.]]
Toradži izpilda [[deja]]s dažādu rituālu laikā, visbiežāk bēru ceremonijās. Šīs dejas domātas, lai izteiktu skumjas, izrādītu godu un pat uzmundrinātu aizgājēju, jo viņam būs jāveic ilgs ceļš, lai nonāktu mirušo valstībā. Vispirms grupa vīriešu izveido apli un monotoni dzied visu nakti, godinot mirušo (šo rituālu sauc ''Ma'badong'').&lt;ref name=&quot;Yamashita1994&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Sutton1995&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce |title=Performing arts and cultural politics in South Sulawesi |author=Sutton, R. Anderson |journal=Bijdragen tot de Taal-, Land- en Volkenkunde |volume=151 |year=1995 |issue=4 |pages=672–699 |url=http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1565.pdf |format=PDF |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archive-date={{dat|2007|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070620185620/http://www.kitlv-journals.nl/files/pdf/art_BKI_1565.pdf }}&lt;/ref&gt; Daudziem toradžiem šī ir vissvarīgākā bēru ceremonijas daļa.&lt;ref name=&quot;Wellenkamp1988&quot; /&gt; Otrajā bēru dienā tiek izpildīta kareivju deja ''Ma'randing'', lai slavinātu nelaiķa drosmi dzīves laikā. Deju izpilda vīrieši ar zobeniem, lieliem bifeļādas vairogiem un ķiverēm, kurām piestiprināti bifeļu ragi, kā arī citiem atribūtiem. Šī deja ievada procesiju, kurā mirušais no rīsu šķūņa tiek pārnests uz bēru norises vietu. Bēru laikā vecākās sievietes, tērpušās no putnu spalvām darinātos kostīmos un dziedādamas poētisku dziesmu, dejo deju ''Ma'katia'', atgādinot par to cik dāsns un uzticams bijis aizgājējs. Pēc bifeļu un cūku nokaušanas asiņainā ceremonijā, grupa zēnu un meiteņu, plaukšķinot, veic jautru deju ''Ma'dondan''.

Tāpat kā citās zemnieku kultūrās, toradži dejo un dzied arī ražas novākšanas laikā. ''Ma'bugi'' deju izpilda, pateicoties par ražu, savukārt ''Ma'gandangi'' dejo rīsu kulšanas laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.batusura.de/dances.htm|title=Toraja Dances|publisher=www.batusura.de|accessdate=2007-05-02|archive-date=2019-06-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20190621163417/http://www.batusura.de/dances.htm}}&lt;/ref&gt; Ir arī vairākas kara dejas, piemēram, ''Manimbong'', ko izpilda vīrieši, kam seko sieviešu izpildītā ''Ma'dandan''. Aluka nosaka, kā un kad toradžiem jādejo. Piemēram, ''Ma'bua'' deju drīkst izpildīt tikai reizi 12 gados. Tā ir nozīmīga ceremonija, kuras laikā priesteri, uzvilkuši bifeļa galvu, dejo ap svēto koku.

Tradicionāls mūzikas instruments toradžiem ir bambusa [[flauta]] pasulina (''Pa'suling''). Šis instruments tiek izmantots daudzu deju pavadīšanai, piemēram, pateicības dejā ''Ma'bondensan'' flauta pavada puskailus dejotājus ar gariem nagiem. Tikai toradžiem raksturīgi instrumenti ir papelle (''Pa'pelle''), ko gatavo no palmu lapām un pakarombi (''Pa'karombi''; līdzīgs [[vargāns|vargānam]]). Papelli spēlē ražas novākšanas laikā un mājas iesvētīšanas ceremonijās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.batusura.de/music.htm|publisher=www.batusura.de|title=Toraja Music|accessdate=2007-05-02|archive-date=2016-03-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20160313050541/http://batusura.de/music.htm}}&lt;/ref&gt;

== Valoda ==
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;right&quot; cellpadding=5 style=&quot;margin:0 1.5em 0 1.5em;&quot;
|+ Toradžu valodas paveidi
|-
! Nosaukumi
! abbr=&quot;Population&quot; width=90px | Pratēju skaits (gads)
|-
| Kalumpana
| 12 000 (1991)
|-
| Mamasa
| 100 000 (1991)
|-
| Tae
| 250 000 (1992)
|-
| Talondo
| 500 (1986)
|-
| Toala
| 30 000 (1983)
|-
| Sadantoradža
| 500 000 (1990)
|-
| colspan=6 | &lt;span style=&quot;font-size:smaller;&quot;&gt;Avots: Gordon (2005).&lt;ref name=&quot;gordon2005Toraja&quot; /&gt;&lt;/span&gt;
|}
Etniskā toradžu valoda ir plaši izplatīta toradžu apdzīvotajā apvidū. Tai ir vairāki paveidi, no kurām izplatītākais ir sadantoradža. Lai gan valsts oficiālā valoda ir [[indonēziešu valoda|indonēziešu]], kas tiek lietota arī toradžu vidū, visās Tanatoradžas pamatskolās tiek mācīta toradžu valoda.&lt;ref name=&quot;official&quot; /&gt;

Toradžu valoda pieder pie [[Austronēziešu valodu saime|austronēziešu saimes]] [[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]] valodām.&lt;ref name=&quot;gordon2005Toraja&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|url=http://www.ethnologue.com/web.asp|last=Gordon|first=Raymond G.|title=Ethnologue: Languages of the World|year=2005|publisher=Dallas, Tex.: SIL International|format=online version|accessdate=2006-10-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20011005193846/http://www.ethnologue.com/web.asp|archivedate=2001-10-05}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji kalnainā toradžu zemes daba veicināja vairāku valodas paveidu un starpdialektu izveidošanos. Pēc centralizētas administrācijas ieviešanas un valdības politikas pārvietot iedzīvotājus uz mazapdzīvotiem apgabaliem par nozīmīgu faktoru toradžu valodas attīstībā kļuva citu valodu ietekme.&lt;ref name=&quot;Sutton1995&quot; /&gt;

Ar nāvi saistīto rituālu nozīmīgums atspoguļojas arī toradžu valodā — tajā ir vairāki apzīmējumi dažādām sēru un skumju pakāpēm, nomāktībai, bēdām, ilgām un garīgām sāpēm.&lt;ref name=&quot;Wellenkamp1988&quot; /&gt;

== Ekonomika ==
Pirms prezidenta [[Suharto]] nākšanas pie varas 1965. gadā, toradžu ekonomika balstījās uz lauksaimniecību. Tika kultivēti [[rīsi]], [[manioka]] un [[kukurūza]]. Daudz laika un enerģijas tika veltīts ūdens bifeļu, [[cūkas|cūku]] un [[vistas|vistu]] audzēšanai, kas galvenokārt tika izmantoti pašu pārtikā un rituālos.&lt;ref name=&quot;Volkman1983&quot; /&gt; Industralizētā lauksaimniecības ražošana notika vienīgi japāņu [[kafija]]s fabrikā ''Kopi Toraja''.

Pēc Suharto nākšanas pie varas Indonēzijas ekonomika piedzīvoja [[Ekonomikas izaugsme|izaugsmi]] un atvērās ārvalstu investīcijām. Starptautiskie naftas un kalnrūpniecības uzņēmumi atklāja jaunas ražotnes Indonēzijā. Toradži, īpaši gados jaunākie, pārcēlās, lai varētu strādāt ārvalstu uzņēmumos. Uz [[Kalimantāna|Kalimantānu]], lai strādātu mežrūpniecībā un naftas rūpniecībā, uz [[Papua (province)|Papua]], lai strādātu kalnrūpniecībā, kā arī uz pilsētām [[Sulavesi]] un [[Java (sala)|Javā]]. Toradžu izceļošana stabili turpinājās līdz pat 1985. gadam.&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt;

Sākot no 1984. gada, toradžu ekonomika pakāpeniski pārorientējās uz [[tūrisms|tūrismu]]. No 1984. līdz 1997. gadam daudzi toradži guva ienākumus no tūrisma, strādājot par gidiem, viesnīcās vai pārdodot suvenīrus. Līdz ar politiskās un ekonomiskās stabilitātes kritumu deviņdesmito gadu beigās, kas izraisīja arī dažādu reliģiju piekritēju sadursmes citur Sulavesi, tūristu pieplūdums toradžu zemē ir dramatiski samazinājies. Toradži joprojām ir pazīstami Indonēzijas kafijas audzētāji — šo ''arabica'' šķirnes kafiju galvenokārt audzē mazie uzņēmēji.

== Komercializācija ==
[[Attēls:Toraja tumbs.jpg|thumb|upright|Toradžu kaps: viens no tūrisma objektiem Toradžu zemē.]]

Pirms 1970. gada toradži bija gandrīz nezināmi Rietumu tūristiem. 1971. gadā aptuveni 50 eiropieši apmeklēja toradžu zemi. 1972. gadā ''[[National Geographic]]'' dokumentēja augstākā ranga toradžu augstmaņa, kas tika uzskatīts par pēdējo tīrasiņu dižciltīgo, apbedīšanas rituālu. Filma tika pārraidīta vairākās Eiropas valstīs.&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt; Jau 1976. gadā toradžu zemi apmeklēja 12 000 tūristu.&lt;ref name=&quot;Volkman1982&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Volkman|first=Toby|title=Tana toraja: A Decade of Tourism|url=http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=69|journal=Cultural Survival Quarterly|volume=6|issue=3|date=jūlijā 31, 1982|accessdate=2007-05-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070927222359/http://209.200.101.189/publications/csq/csq-article.cfm?id=69|archivedate=2007-09-27}}&lt;/ref&gt;

1984. gadā Indonēzijas Tūrisma ministrija pasludināja toradžu zemi par [[Dienvidsulavesi]] &quot;primadonnu&quot; un reklamēja to kā &quot;otro pieturu pēc [[Bali]]&quot;.&lt;ref name=&quot;Adams1995&quot; /&gt; Tūristu skaits pieauga dramatiski: no 1985. līdz 1990. gadam reģionu kopumā apmeklēja 150 000 ārzemnieku un 80 000 indonēziešu, bet ārzemju tūristu skaits 1989. gadā vien sasniedza 40 000.&lt;ref name=&quot;Adams1990&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt; Rezultātā reģionā sākās tūrisma industrijas attīstība — parādījās suvenīru stendi, tika nodrošināti ceļi uz visvairāk apmeklētajiem tūrisma objektiem, tika atvērtas jaunas viesnīcas un restorāni un 1981. gadā tika uzbūvēta lidosta.&lt;ref name=&quot;Volkman1984&quot; /&gt;

Tūrisma attīstītāji reklamēja toradžu zemi kā eksotisku piedzīvojumu — vietu ar bagātīgu kultūru nomaļus no pārējās pasaules, liekot Rietumu tūristiem noticēt, ka viņi redzēs akmens laikmeta ciematus un pagānu bēres, taču tā vietā viņi sastapa rietumnieciski tērptus kristiešus.&lt;ref name=&quot;Volkman1990&quot; /&gt; Tūristiem likās, ka tonkonani un toradžu rituāli ir radīti tikai, lai gūtu peļņu un sūdzējās par pārlieku komercializāciju. Tā rezultātā izraisījās vairāki konflikti starp toradžiem un tūrisma attīstītājiem, kurus toradži uztvēra kā svešiniekus.&lt;ref name=&quot;Adams1990&quot; /&gt;

Piemēram, 1985. gadā izcēlās konflikts starp Dienvidsulavesi provinces valdību (kā tūrisma attīstītāju) un vietējiem toradžu līderiem. Valdība nodalīja 18 toradžu ciemus un apbedījumu vietas kā tūrisma objektu. Līdz ar šāda zonējuma piešķiršanu tika noteikti dažādi ierobežojumi, kuru rezultātā toradžiem tika liegts mainīt savus tonkonanus un apbedījumu vietas. Pret to iebilda daži toradžu līderi, kas uzskatīja, ka viņu rituālos un tradīcijās iejaucas nepiederošas personas. Tā rezultātā 1987. gadā toradžu ciems Ketekesu (''Kété Kesú'') un vairāki citi &quot;tūrisma objekti&quot; slēdza savas durvis tūristiem. Tomēr ciematnieki secināja, ka bez ienākumiem no suvenīru tirdzniecības būs grūti izdzīvot un pēc dažām dienām atsāka tūristu apkalpošanu.&lt;ref name=&quot;Adams1990&quot; /&gt;

Tūrisms ir pārveidojis toradžu sabiedrību. Piemēram, senāk toradžiem bija īpašs rituāls, kas ļāva vienkāršajiem ļaudīm precēties ar augstdzimušajiem, nodrošinot dižciltīgo statusu saviem bērniem. Tomēr tēls, kas par toradžu sabiedrību radīts tūristiem (gidi bieži pieder pie zemākās kārtas) ir sagrāvis tradicionāli stingro hierarhiju.&lt;ref name=&quot;Adams1995&quot; /&gt; Augsts statuss sabiedrībā vairs netiek novērtēts tā kā agrāk un daudzi vīrieši kļūst par dižciltīgajiem, nopelnot naudu darbā ārpus reģiona un tad apprecot dižciltīgu sievieti.

== Atsauces un piezīmes ==
&lt;div class=&quot;references-small&quot;&gt;
* {{Grāmatas atsauce|last=Adams|first=Kathleen M.|title=Art as Politics: Re-crafting Identities, Tourism and Power in Tana Toraja, Indonesia|url=https://archive.org/details/artaspoliticsrec0000adam|location=Honolulu|publisher=University of Hawaii Press|year=2006|isbn= 978-0-8248-3072-4}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Bigalke|first=Terance|title=Tana Toraja: A Social History of an Indonesian People|year=2005|isbn= 9971-69-318-6|publisher=KITLV Press| location=Singapore}}
* {{Grāmatas atsauce|title=Banua Toraja : changing patterns in architecture and symbolism among the Sa’dan Toraja, Sulawesi, Indonesia|author=Kis-Jovak, J.I.; Nooy-Palm, H.; Schefold, R. and Schulz-Dornburg, U.|publisher=Royal Tropical Institute|location=Amsterdam|year=1988|isbn= 90-6832-207-9}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Nooy-Palm|first=Hetty|title=The Sa'dan-Toraja: A Study of Their Social Life and Religion|publisher=Martinus Nijhoff|isbn= 90-247-2274-8|year=1988| location=The Hague}}
&lt;/div&gt;

{{Atsauces|30em}}

== Literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce|author=Parinding, Samban C. and Achjadi, Judi|title=Toraja: Indonesia's Mountain Eden|publisher=Time Edition|year=1988|location=Singapore|isbn= 981-204-016-1}}
* {{Grāmatas atsauce|author=Douglas W. Hollan and Jane C. Wellenkamp| title=The Thread of Life: Toraja Reflections on the Life Cycle|url=https://archive.org/details/threadoflifetora00holl|location=Honolulu| isbn= 0-82481-839-3| publisher=University of Hawaii Press| year=1996}}
* Buijs, Kees, ''Powers of blessing from the wilderness and from heaven. Structure and transformations in the religion of the Toraja in the Mamasa area of South Sulawesi'', Leiden 2006 KITLV

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.batusura.de/ batusura.de Toradžu mūzika un fotogrāfijas]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indonēzijas tautas]]</text>
      <sha1>89zjmjkscwn7739jqrc9q0kpcg7tc5j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saksijas Koburgas un Gotas dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>81826</id>
    <revision>
      <id>4301440</id>
      <parentid>4018017</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:23:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ sīkumi, replaced: [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1203" sha1="hyf34nstmoj3m7p2hec3tgq952yeu4j" xml:space="preserve">[[Attēls:Wappen Sachsen Coburg Gotha.png|thumb|250px|Saksijas Koburgas un Gotas hercogu ģerbonis.]]
[[Attēls:THUERINGEN.png|thumb|250px|Saksijas Koburgas un Gotas hercogiste (gaiši zaļā krāsā) 1910. gada [[Tīringene]]s kartē.]]
'''Saksijas Koburgas un Gotas dzimta''' ({{val|de|Haus Sachsen-Coburg und Gotha}}, {{val|en|House of Saxe-Coburg and Gotha}}) ir [[Eiropa]]s valdnieku [[klans|dzimta]] ([[Vetinas dzimta]]s atzars), kas cēlusies no [[Saksijas Koburgas un Gotas hercogi]]em un kļuvusi par [[Beļģija]]s (no 1830), [[Portugāle]]s (1853–1910), [[Bulgārija]]s (1887–1946) un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] (no 1901) valdniekiem.

==Saksijas Koburgas un Gotas hercogi==

*[[Ernests I]] ([[1826]]–[[1844]]) 
*[[Ernests II]] ([[1844]]–[[1893]])
*[[Alfreds (Saksijas Koburgas un Gotas hercogs)|Alfreds]] ([[1893]]–[[1900]]) 
*[[Karls Eduards]] ([[1900]]–[[1918]])

==Beļģijas karaļi==
{{pamatraksts|Beļģijas karaļi}}

==Apvienotās Karalistes valdnieki==
{{pamatraksts|Vindzoras dinastija}}

==Portugāles karaļi==
{{pamatraksts|Portugāles karaļi}}

==Bulgārijas cari==
{{pamatraksts|Bulgārijas Karaliste}}

[[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>hyf34nstmoj3m7p2hec3tgq952yeu4j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aigars Fadejevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82213</id>
    <revision>
      <id>4301379</id>
      <parentid>4300626</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T03:47:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4301379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7693" sha1="3q98tlpjbyw1ttm5hrf86nvninyo223" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Aigars Fadejevs
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dat|1975|12|27}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}}
 |         mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2024|12|17|1975|12|27}}
 |        mir_viet = {{vieta|Latvija}}
 |            taut = {{LAT}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 175 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 68 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[soļošana]]&lt;br /&gt;[[maratons]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 3 ([[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]])
 |            pc-a = 4 ([[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997]], [[1999. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1999]], [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001]], [[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2003]])
 |            pc-t = 0
 |            rc-a = 3 ([[1994. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1994]], [[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1998]], [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002]])
 |            rc-t = 0
 |            reg1 = Eiropas
 |            reg2 = EČ
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 1:19.36
 |           PR1_d = 20 km soļojums
 |             PR2 = 3:43.18
 |           PR2_d = 50 km soļojums
 |             PR3 = 2:18.19
 |           PR3_d = Maratons
 |             PR4 = 
 |           PR4_d = 
 |             PR5 = 
 |           PR5_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|[[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja 2000]]|50 km}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalSilver|Budapešta 1998|20 km}}
}}

'''Aigars Fadejevs''' (dzimis {{dat|1975|12|27}} [[Valka|Valkā]], miris {{dat|2024|12|17}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/633768-48-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-solotajs-un-olimpisko-spelu-sudraba-godalgas-ieguvejs-aigars-fadejevs|title=48 gadu vecumā mūžībā devies izcilais soļotājs un olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs Aigars Fadejevs|website=https://jauns.lv|access-date=2024-12-17|date=2024-12-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]], kas piedalījās [[soļošana]]s sacensībās un [[maratons]]krējienā. [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] un [[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1998. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1975. gadā Valkā, agrā bērnībā dzīvoja [[Omuļi|Omuļos]]&lt;ref&gt;[http://biblioteka.valka.lv/lv/novadpetnieciba/novadnieki-1/f Valkas novada Centrālā bibliotēka]&lt;/ref&gt; un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. 2000. gadā absolvēja mācības [[Murjāņu sporta ģimnāzija|Murjāņu sporta ģimnāzijā]].&lt;ref&gt;[https://latvijassports.lv/lv/personalijas/18-personalijas/f/55-aigars-fadejevs latvijassports.lv]&lt;/ref&gt;

Piedalījās trīs olimpiskajās spēlēs ([[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]]), četros pasaules čempionātos ([[1997. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997]], [[1999. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā|1999]], [[2001. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001]], [[2003. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā|2003]]) un trijos Eiropas čempionātos (1994, 1998, 2002). 1997. gadā uzvarēja Eiropas U23 čempionātā 20 km soļošanas distancē. 1998. gadā A. Fadejevs izcīnīja sudraba medaļu 20 km soļojumā [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]],&lt;ref name=&quot;festivals&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Aigara Fadejeva soļošanas festivāls | url = http://www.ltn.lv/~nbv73jj/info.html | access-date = {{dat|2009|04|09||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20050827041426/http://www.ltn.lv/~nbv73jj/info.html | archivedate = {{dat|2005|08|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050827041426/http://www.ltn.lv/~nbv73jj/info.html |date={{dat|2005|08|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; savukārt 2000. gadā viņš izcīnīja sudraba medaļu 50 km soļojumā [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidnejas olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Aigars Fadejevs: Ķīna demonstrēja varenību, ne sirsnību | publisher = Diena | date = 08.08.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/pekina2008/pekinaskomentari/aigars-fadejevs-kina-demonstreja-varenibu-ne-sirsnibu}}&lt;/ref&gt; 2000. gadā Aigars Fadejevs ieguva „Gada labākā sportista” nosaukumu, līdz 2005. gadam rīkoja ikgadēju soļošanas festivālu.

Pēc soļošanas karjeras beigām pievērsās garo distanču skriešanai — [[Maratons|maratonam]]. Personisko rekordu maratona skrējienā sasniedzis 2008. gadā [[Vīne|Vīnē]] (2.18:19). Ar šo rezultātu A. Fadejevs bija tuvu [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] normatīva izpildei maratona skrējienā, tomēr to neizdevās sasniegt.

Pēc sportista karjeras beigām bija sporta [[rehabilitologs]] un [[Fizioterapija|fizioterapeits]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/ar-plakatinu-nestav-14136550|title=Ar plakātiņu nestāv|website=www.diena.lv|access-date=2019-02-28}}&lt;/ref&gt;
strādāja paša izveidotajā sporta rehabilitācijas klīnikā ''AF Workout'' [[Rīga|Rīgā]]. Viņa klienti bija sportisti [[Valters Dikss]], [[Malakais Deiviss]], [[Berijs Bondss]], [[Kobe Braiants]], [[Džons Stefensens]].&lt;ref name=&quot;Freimanis&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce|last=Raimonds|first=Rudzāts|title=Ķīlnieks|journal=Sporta Avīze|volume=2015. gada oktobris|issue=10.|pages=20.–32. lpp|issn=1691-0451}}&lt;/ref&gt;

Pēc profesionālās karjeras beigām cīnījās ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un [[Alkohola atkarība|alkohola atkarību]], ko viņš atzinis 2017. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/sports/206364-pec-karjeras-beigam-solotajs-a-fadejevs-cinijies-ar-depresiju-un-alkoholismu.htm|title=Pēc karjeras beigām soļotājs A.Fadejevs cīnījies ar depresiju un alkoholismu|website=nra.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Navboxes
|title = Olimpiskās spēles
|list  = 
{{Latvija 2004 VOS}}
{{Latvija 2000 VOS}}
{{Latvija 1996 VOS}}
}}

{{DEFAULTSORT:Fadejevs, Aigars}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]]
[[Kategorija:Valkā dzimušie]]
[[Kategorija:Soļotāji]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>3q98tlpjbyw1ttm5hrf86nvninyo223</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301381</id>
      <parentid>4301379</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T03:59:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <origin>4301381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8108" sha1="9a06vwmacicd4yvxle3yqtm6bk441ix" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Aigars Fadejevs
 |      vārds_orig = 
 |          attēls = 
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dat|1975|12|27}}
 |         dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Valka|td=Latvija}}
 |         mir_dat = {{miršanas datums un vecums|2024|12|17|1975|12|27}}
 |        mir_viet = {{vieta|Latvija}}
 |            taut = {{LAT}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 175 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 68 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[soļošana]]&lt;br /&gt;[[maratons]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 3 ([[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]])
 |            pc-a = 4 ([[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997]], [[1999. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|1999]], [[2001. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001]], [[2003. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2003]])
 |            pc-t = 0
 |            rc-a = 3 ([[1994. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1994]], [[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1998]], [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2002]])
 |            rc-t = 0
 |            reg1 = Eiropas
 |            reg2 = EČ
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 1:19.36
 |           PR1_d = 20 km soļojums
 |             PR2 = 3:43.18
 |           PR2_d = 50 km soļojums
 |             PR3 = 2:18.19
 |           PR3_d = Maratons
 |             PR4 = 
 |           PR4_d = 
 |             PR5 = 
 |           PR5_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|[[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidneja 2000]]|50 km}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāts]]}}
{{MedalSilver|Budapešta 1998|20 km}}
}}

'''Aigars Fadejevs''' (dzimis {{dat|1975|12|27}} [[Valka|Valkā]], miris {{dat|2024|12|17}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/633768-48-gadu-vecuma-muziba-devies-izcilais-solotajs-un-olimpisko-spelu-sudraba-godalgas-ieguvejs-aigars-fadejevs|title=48 gadu vecumā mūžībā devies izcilais soļotājs un olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs Aigars Fadejevs|website=https://jauns.lv|access-date=2024-12-17|date=2024-12-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] [[vieglatlētika|vieglatlēts]], kas piedalījās [[soļošana]]s sacensībās un [[maratons]]krējienā. [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] un [[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|1998. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļas ieguvējs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1975. gadā Valkā, agrā bērnībā dzīvoja [[Omuļi|Omuļos]]&lt;ref&gt;[http://biblioteka.valka.lv/lv/novadpetnieciba/novadnieki-1/f Valkas novada Centrālā bibliotēka]&lt;/ref&gt; un [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. 2000. gadā absolvēja mācības [[Murjāņu sporta ģimnāzija|Murjāņu sporta ģimnāzijā]].&lt;ref&gt;[https://latvijassports.lv/lv/personalijas/18-personalijas/f/55-aigars-fadejevs latvijassports.lv]&lt;/ref&gt;

Piedalījās trīs olimpiskajās spēlēs ([[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000]], [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]]), četros pasaules čempionātos ([[1997. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā|1997]], [[1999. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā|1999]], [[2001. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā|2001]], [[2003. gada pasaules čempionāts vieglatlētikā|2003]]) un trijos Eiropas čempionātos (1994, 1998, 2002). 1997. gadā uzvarēja Eiropas U23 čempionātā 20 km soļošanas distancē. 1998. gadā A. Fadejevs izcīnīja sudraba medaļu 20 km soļojumā [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātā]],&lt;ref name=&quot;festivals&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Aigara Fadejeva soļošanas festivāls | url = http://www.ltn.lv/~nbv73jj/info.html | access-date = {{dat|2009|04|09||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20050827041426/http://www.ltn.lv/~nbv73jj/info.html | archivedate = {{dat|2005|08|27||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20050827041426/http://www.ltn.lv/~nbv73jj/info.html |date={{dat|2005|08|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; savukārt 2000. gadā viņš izcīnīja sudraba medaļu 50 km soļojumā [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|Sidnejas olimpiskajās spēlēs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Aigars Fadejevs: Ķīna demonstrēja varenību, ne sirsnību | publisher = Diena | date = 08.08.2008. | url = http://www.diena.lv/lat/pekina2008/pekinaskomentari/aigars-fadejevs-kina-demonstreja-varenibu-ne-sirsnibu}}&lt;/ref&gt; 2000. gadā Aigars Fadejevs ieguva „Gada labākā sportista” nosaukumu, līdz 2005. gadam rīkoja ikgadēju soļošanas festivālu.

Pēc soļošanas karjeras beigām pievērsās garo distanču skriešanai — [[Maratons|maratonam]]. Personisko rekordu maratona skrējienā sasniedzis 2008. gadā [[Vīne|Vīnē]] (2.18:19). Ar šo rezultātu A. Fadejevs bija tuvu [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] normatīva izpildei maratona skrējienā, tomēr to neizdevās sasniegt.

Pēc sportista karjeras beigām bija sporta [[rehabilitologs]] un [[Fizioterapija|fizioterapeits]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/tuvplana/ar-plakatinu-nestav-14136550|title=Ar plakātiņu nestāv|website=www.diena.lv|access-date=2019-02-28}}&lt;/ref&gt;
strādāja paša izveidotajā sporta rehabilitācijas klīnikā ''AF Workout'' [[Rīga|Rīgā]]. Viņa klienti bija sportisti [[Valters Dikss]], [[Malakais Deiviss]], [[Berijs Bondss]], [[Kobe Braiants]], [[Džons Stefensens]].&lt;ref name=&quot;Freimanis&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce|last=Raimonds|first=Rudzāts|title=Ķīlnieks|journal=Sporta Avīze|volume=2015. gada oktobris|issue=10.|pages=20.–32. lpp|issn=1691-0451}}&lt;/ref&gt;

Pēc profesionālās karjeras beigām cīnījās ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un [[Alkohola atkarība|alkohola atkarību]], ko viņš atzinis 2017. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/sports/206364-pec-karjeras-beigam-solotajs-a-fadejevs-cinijies-ar-depresiju-un-alkoholismu.htm|title=Pēc karjeras beigām soļotājs A.Fadejevs cīnījies ar depresiju un alkoholismu|website=nra.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā apprecējies ar Evu Fadejevu (Butāni), šajā laulībā dzimis otrais dēls, pirmais dēls no iepriekšējām attiecībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/42051922/sovbizness/53495147/olimpietis-aigars-fadejevs-gadu-slepis-pasaule-nakusu-bernu|title=Olimpietis Aigars Fadejevs gadu slēpis pasaulē nākušu bērnu|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Navboxes
|title = Olimpiskās spēles
|list  = 
{{Latvija 2004 VOS}}
{{Latvija 2000 VOS}}
{{Latvija 1996 VOS}}
}}

{{DEFAULTSORT:Fadejevs, Aigars}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2024. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]]
[[Kategorija:Valkā dzimušie]]
[[Kategorija:Soļotāji]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]</text>
      <sha1>9a06vwmacicd4yvxle3yqtm6bk441ix</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meridiāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>86839</id>
    <revision>
      <id>4301076</id>
      <parentid>4216810</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:31:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301076</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1588" sha1="0ozrh5bmxnyw2xbo54dxcecp9ibl5jt" xml:space="preserve">[[File:Stargard 15 Południk.JPG|thumb|120px|Piemineklis '15. meridiāns', [[Stargarda]], Polija]]

'''Meridiāns''' ir iedomāta līnija [[ģeogrāfija|ģeogrāfijā]], kas ir perpendikulāra [[ekvators|ekvatoram]], iet gan caur [[Ziemeļpols|ziemeļpolu]], gan caur [[Dienvidpols|dienvidpolu]] un sadala [[zeme]]slodi divās vienādās daļās. Katrs meridiāns krustojas ar visiem pārējiem meridiāniem Ziemeļpolā un Dienvidpolā. Uz kartes meridiāni norāda [[ziemeļi|ziemeļu]] - [[dienvidi|dienvidu]] virzienu. Visi meridiāni ir vienāda garuma. 

Katram viena un tā paša meridiāna punktam ir viens un tas pats [[ģeogrāfiskais garums]], bet diviem dažādiem punktiem ir atšķirīgs [[ģeogrāfiskais platums]]. Starptautiski pieņemts par 0° meridiānu uzskatīt [[Griničas meridiāns|Griničas meridiānu]], kas iet caur [[Londona|Londonu]]. Pie ekvatora attālums starp diviem meridiāniem, starp kuriem ir vienu grādu liela starpība, ir aptuveni 111,3195 km, ja starpība ir 1 loka minūte - 1855,325 m, bet ja starpība starp meridiāniem ir 1 loka sekunde, tad 30,922 m. Tā tas ir vienīgi pie ekvatora. Jo tuvāk poliem, jo šis attālums kļūst mazāks. 

[[Latvija|Latvijā]] attālums starp diviem meridiāniem ar viena grāda starpību ir aptuveni 62,5 km. Cauri [[Rīga]]i iet [[24. austrumu meridiāns]], ko reizēm dēvē par Rīgas meridiānu.

== Skatīt arī ==
* [[Paralēle]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kartogrāfija]]</text>
      <sha1>0ozrh5bmxnyw2xbo54dxcecp9ibl5jt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hermanis Albats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89478</id>
    <revision>
      <id>4301417</id>
      <parentid>4243585</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T06:02:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>diplomātija -&gt; diplomāts</comment>
      <origin>4301417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21865" sha1="hcipe29wb4ixxsb6d3mson70chcpvz1" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1879. gadā dzimušu juristu un diplomātu|Albats|Albats}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Hermanis Albats
| attēls = Hermanis_Albats.jpg
| amats = [[Latvijas ārlietu ministrs]]
| term_sākums = {{dat|1925|12|24|N}}
| term_beigas = {{dat|1926|05|06|N}}
| prezidents = [[Jānis Čakste]]
| premjers = [[Kārlis Ulmanis]]
| priekštecis = [[Hugo Celmiņš]]
| pēctecis = [[Kārlis Ulmanis]]
| dzim_dati = {{dat|1879|08|23|N}}
| dzim_vieta = [[Veļķumuiža]], [[Cēsu apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad — Latvijas Republika)
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1942|2|9|1879|8|24}}
| mir_vieta = [[Vjatlags]], [[Kirovas apgabals]], [[Padomju Savienība|PSRS]] {{flaga|PSRS}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| dzīvesb = 
| profesija = [[jurists]]
| alma_mater = [[Maskavas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Parīzes Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Heidelbergas Universitāte]]
| reliģija = [[katolicisms|katolis]]
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Hermanis Albats''' ({{dat|1879|08|23|N}} — {{dat|1942|02|09|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], [[tiesībnieks]], [[zinātnieks]], [[diplomāts]], [[profesors]], [[dzejnieks]] un [[politiķis]]. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz [[Padomju Savienība|PSRS]], kur viņš gāja bojā [[Vjatlags|Vjatlaga]] soda nometnēs [[Kirovas apgabals|Kirovas apgabalā]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1879. gada 24. augustā [[Veļķumuiža|Veļķu muižā]] tagadējā [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagastā]].
[[1898]]. gadā pabeidza [[Valkas skolotāju seminārs|Valkas skolotāju semināru]] un līdz [[1904]]. gadam strādāja par skolotāju [[Rīga|Rīgā]]. No [[1901]]. līdz [[1915]]. gadam strādāja par līdzstrādnieku, redakcijas locekli un redaktoru vairākos laikrakstos.

Līdztekus līdz [[1910]]. gadam studēja [[Maskavas Universitāte]]s juridiskajā fakultātē, bija vēlākās latviešu [[studentu korporācijas]] ''[[Fraternitas Lettica]]'' biedrs, no [[1909]]. līdz [[1918]]. gadam darbojās Maskavas laikrakstā „Russkija Vedomosti”,
No [[1910]]. līdz [[1913]]. gadam papildinājās tiesību zinātnēs Parīzes un [[Heidelberga]]s universitātēs.&lt;ref name=&quot;lk&quot;&gt;[http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-190.pdf Diplomāta un zinātnieka 60 mūža gadi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118201157/http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-190.pdf |date={{dat|2012|01|18||bez}} }} publicēts: laikraksts „Latvijas Kareivis” Nr.190, Rīgā, 1939. gada 24. augustā, 2.lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;late&quot;&gt;Latvju enciklopēdija, Arveds Švābe (red.), Apgāds Trīs Zvaigznes, Stokholmā, 1950.-1951. gadā, 1.sējums, 38.lpp.&lt;/ref&gt; 
Pirmā pasaules kara laikā no [[1915]]. līdz [[1918]]. gadam bija Viskrievijas Zemstu savienības pilnvarnieks karagūstekņu un bēgļu lietās. Publicējis rakstus par politiskiem un juridiskiem jautājumiem. Atsevišķā grāmatā izdoti H. Albata raksti par sanitāro iestāžu juridisko stāvokli okupētos apgabalos, par represijām kara laikā u.c.&lt;ref name=&quot;lk&quot; /&gt; Jaunībā H. Albats dzejojis ar pseidonīmu Helgi.&lt;ref name=&quot;late&quot; /&gt;

[[1919]]. gada pavasarī atgriezās Latvijā un uzsāka dienestu [[Latvijas Republika]]s ārlietu ministrijā, no [[1919]]. gada augusta Albats bija LR ĀM Konsulārās nodaļas vadītājs. [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada novembrī viņu iecēla par Latvijas delegācijas vadītāja virspavēlnieka štāba priekšnieka [[Eduards Kalniņš (ministrs)|Eduarda Kalniņa]] politisko padomnieku sarunās ar [[Baltijas reģiona sabiedroto komisija]]s locekļiem 28. novembrī, kas notika dzelzceļa vagonā starp [[Jonišķi|Jānišķu]] un [[Meitene (stacija)|Meitene]]s stacijām, sarunās piedalījās arī Dienvidu frontes pavēlnieks ģenerālis [[Peniķis]].&lt;ref name=&quot;Frickauss&quot;&gt;[https://jaunagaita.net/jg221/JG221_Frickauss.htm Valdonis Frickauss. ĢENERĀĻA BERTA DRAUDZĪBA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171020034019/http://jaunagaita.net/jg221/JG221_Frickauss.htm |date={{dat|2017|10|20||bez}} }} Jaunā Gaita nr. 221, 2000. gada jūnijs&lt;/ref&gt; 
Sarunu gaitā ģenerāļa [[Nisels|Nisela]] vadītajai komisijai neizdevās panākt pamieru starp Latvijas un Vācijas valdībām un novērst pilnīgu vācu armijas evakuāciju no Latvijas.&lt;ref&gt;[[The New York Times]]: [http://query.nytimes.com/gst/abstract.html?res=F10E1FF63B55157A93C4AB178AD95F4D8185F9 ''Letts Protest Against Allied Order. To Halt Pursuit of Beaten Germans''] vom 26. November 1919.&lt;/ref&gt;

No [[1920]]. gada jūlija Albats bija LR ĀM juridiskā departamenta direktora vietas izpildītājs un juriskonsults un LR ārlietu ministra biedrs (no [[1920]]. līdz [[1923]]. gadam).&lt;ref name=&quot;late&quot; /&gt; LR ĀM ģenerālsekretārs (no [[1923]]. gada aprīļa līdz [[1933]]. gada jūlijam), pirmais [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais [[sūtnis]] un [[pilnvarotais ministrs]] pie [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] (no [[1925]]. līdz [[1940]]. gadam). Piedalījies vairākās juristu konferencēs, daudzās starptautiskās sanāksmēs un [[Latvijas Republika]]s vārdā noslēdzis līgumus un konvencijas ar daudzām ārvalstīm.&lt;ref name=&quot;late&quot; /&gt; No [[1921]]. gada [[Latvijas Universitāte]]s tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes starptautisko un baznīcas tiesību mācībspēks (no [[1923]]. gada vecākais docents starptautiskajās tiesībās).&lt;ref name=&quot;lk&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;late&quot; /&gt;

[[Jāzeps Rancāns|Bīskaps prof. Jāzeps Rancāns]] savās atmiņās par H. Albatu rakstīja:

{{quote| „Visur es viņu novēroju kā klusu un nopietnu, bet dziļu un nosvērtu viņam uzticētā darba darītāju. Viņš nemeklēja ārējā spožuma un nemeklēja sava pašlabuma. Pirmajā vieta viņam stāvēja neatkarīgas Latvijas zelšana un mūsu tautas labklājība. [..] Man bija gods un prieks pirmo reizi sastapt un iepazīties [ar Hermani Albatu] [[1919]]. gada oktobrī brīvās Latvijas ārlietu ministrijā, kur viņš tanī laikā pildīja juridiskā padomnieka pienākumus. Un tūlīt starp mums nodibinājās sirsnīgas un draudzīgas attiecības. Viņš interesējās par valsts un baznīcas attiecībām, par jauno [[Katoļu baznīca]]s likumu kodeku, par [[Latvijas katoļu baznīca|Latvijas katoļu baznīcu]] un par paredzamā [[konkordāts|konkordāta]] noslēgšanu starp Latvijas valsti un [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]]. [..] no pirmā brīža es redzēju savā priekšā nopietnu izglītotu juristu, nosvērtu zinātnieku, dziļi ticīgu cilvēku, kas savu darbu sāk ar lūgšanu, un gaiša skata diplomātu. Profesora H. Albata padomi un labākie novēlējumu pavadīja manu ceļojumu uz Romu 1919. gada oktobrī, kur ierados kā [[Latvijas pagaidu valdība|Pagaidu valdības]] pārstāvis pie [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]]. Latvijas pagaidu valdības velēšanās bija nokārtot attiecības ar [[katoļu baznīca|katoļu baznīcu]]. [..] prof. H. Albatu [[1921]]. gada maija mēnesī sūtīja uz [[Roma|Romu]] [[konkordāts|konkordāta]] noslēgšanai ar [[Apustuliskais Krēsls|Apustulisko Krēslu]]. Viņš šo uzdevumu pāris nedēļu laikā sekmīgi veica, jo sarunas turpinājās ikdienas ar kardinālu [[Pietro Gasparri]] un viņa padomniekiem franču valodā. [..] Sarunās panāca pilnīgu vienošanos par [[konkordāts|konkordāta]] pantiem un parakstīja beigu protokolu, kā galīgu vienošanos starp Latvijas valdību un [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]]. [..] To pašu [[konkordāts|konkordātu]] ar maziem pārlabojumiem {{dat|1922|05|30}} parakstīja pats [[Latvijas ārlietu ministrs]] [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z. A. Meierovics]] [[Vatikāns|Vatikānā]]. Pēc tā apstiprināšanas [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes Sapulcē]] {{dat|1922|07|19}}, [[ratifikācijas grāmata]]s valdība uzticēja aizvest uz Romu prof. H. Albatam un tā svinīga ratifikācijas rakstu apmaina notika {{dat|1922|11|03}}. Tādejādi Latvijas [[konkordāts|konkordāta]] noslēgšana ar [[Svētais Krēsls|Svēto Krēslu]] prof. H. Albatam piekrita ļoti svarīga loma. Tas arī bija par iemeslu, ka Latvijas valdība, nodibinādama diplomātiskos sakarus ar Vatikānu, uzskatīja prof. H. Albatu par visvairāk piemērotu kandidātu sūtņa amatam pie Svētā Krēsla, un Pāvesta Kūrijai arī nebija pret to nekādu iebildumu. Jau no iepriekšējiem gadiem H. Albatam bija vislabākās attiecības ar Vatikāna valsts sekretāru-kardinālu Pietro Gasparri. Arī pašu [[Pāvests Pijs XI|Pāvestu Piju XI]] (kardinālu Achilles Ratti) viņš labi pazina gan kā apustulisko Vizitātoru Rīgā [[1920]]. gada martā, gan arī vēlāk ka jauniecelto kardinālu Romas Kurijā. Vel tagad labi atceros, ka prof. H. Albats, atgriezies no apmeklējuma pie kardināla A. Ratti, zīmīgi izteicās, ka kardināls Ratti būšot nākamais pāvests. No tā var secināt, ka H. Albats bija labs cilvēku pazinējs un novērtētājs. [..] Vispāri jāatzīst, ka Latvijas valsts vārdam Vatikānā bija ierādīta goda vieta. Tas arī jāpieskaita sūtņa H. Albata nopelniem. [..] Brīvās Latvijas laikā prof. H. Albata vārds bija plaši pazīstams ne tik vien dzimtenē, bet arī ārzemēs. Ārlietu ministrijā viņš pildīja ilgus gadus ģenerālsekretāra pienākumus un vairākkārt viņa bija uzticēta ārlietu ministrijas vadība. Bieži viņš pārstāvēja Latviju dažādās starptautiskās konferencēs, - un šo darbu viņš vienmēr sekmīgi veica, jo vīnam bija plašas zināšanas tiesību laukā un viņš spēja skaidri izteikt savas domas vairākās Eiropas lielo tautu valodās. Sakarā ar savu augsto amatu pie Svētā Krēsla prof. H. Albats sevišķi tuvu stāvēja latviešu katoļu aprindām, tuvu ne tikai garīdzniekiem, bet arī katoļu tautai.[..] Latviju katoļu dzīvē viņš ņēma aktīvu dalību, un bieži bija redzams dažādās sanāksmēs un svētku gadījumos.[..] Viņš rūpējās par latviešu katoļu studentiem ārzemēs un Rīgā.[..] Latviešu katoļu sabiedrība paturēs viņu neizdzēšamā atmiņā, bet mēs visi esam viņam parādā dziļu pateicību kā krietnam Latvijas valstsvīram un moceklim par latvju tautas brīvību.”&lt;ref name=&quot;bjr&quot;&gt;Bīskaps prof. Jāzeps Rancāns, Manas atmiņas par profesoru Hermani Albatu, „Universitas”, Nr.3., trimdā, 1956. gada rudenī, 25.-26.lpp.&lt;/ref&gt;}}

{{quote| Kā [[Latvijas Universitāte]]s [[profesors]] H. Albats ar labām sekmēm skaidroja [[Baznīcas likumi|Baznīcas likumus]] un [[starptautiskās tiesības]] plašai studentu saimei. Viņa darbs bija augsti vērtēts, kā starp studentiem, tā arī mācības spēku saimē. Viņa lasītās lekcijas bija pavairota uz rotatora, un studenti tās lietoja kā rokas grāmatu. Studenti vienmēr runāja par prof. H. Albatu ar dziļu cieņu un atzinību. Visiem labi pazīstami bija ari viņa sakārtotie un izdotie starptautisko līgumu krājumi un daudzie vērtīgie raksti dažādos periodiskos izdevumos.”&lt;ref name=&quot;bjr&quot; /&gt;}}

Pēc [[Zigfrīds Anna Meierovics|Z.A.Meierovica]] nāves Ārlietu ministrija nonāca H. Albata faktiskā vadībā. Vairākus mēnešus Latvijas ārlietu ministra funkcijas pildīja Ministru prezidents [[Hugo Celmiņš]].&lt;ref&gt;Ainārs Lerhis, Latvijas Republikas ārlietu dienests 1918-1941, 2005. gads, Rīgā, Latvijas vēstures institūta apgāds, 111.lpp.;&lt;/ref&gt; Pēc tam [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] Ministru kabinetā H. Albats bija [[Latvijas ārlietu ministrs|ārlietu ministra]] vietas izpildītājs ({{dat|1925|12|24}} — {{dat|1926|05|06}}).

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[1940]]. gada jūlijā Albatu iecēla par [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts Universitātes]] profesoru, bet jau [[1940]]. gada oktobrī no šī amata atbrīvoja.
{{dat|1941|06|14}} līdz ar daudziem tūkstošiem latviešu [[Padomju Savienība|PSRS]] okupācijas iestādes apcietināja H. Albatu un deportēja uz [[Vjatkas soda nometnes|Vjatkas soda nometnēm]]. {{dat|1941|10|28}} [[Kirovas apgabaltiesa]]s pastāvīgās sesijas Krimināllietu tiesas kolēģija IeTK Vjatkas labošanas darbu nometnē atzina viņu par vainīgu: ieņemot augstus amatus buržuāziskās Latvijas valdībā, slēdzot līgumus ar ārvalstīm un piedaloties starptautiskajās konferencēs, stiprinājis valdības fašistisko orientāciju un cīņu pret revolucionāro kustību. Uz [[KPFSR Kriminālkodekss|KPFSR Kriminālkodeksa]] 58&lt;sup&gt;13&lt;/sup&gt;. panta pamata piespriests sods — brīvības atņemšana uz 10 gadiem un tiesību atņemšana uz 5 gadiem.

{{dat|1942|02|09}} H. Albats mira [[Vjatkas soda nometnes|Vjatkas soda nometnēs]].”&lt;ref&gt;LVVA, 2570.f., 14.apr., 22.l.; LVA, 1986.f., 1.apr., 38908.l.&lt;/ref&gt;
Kā nāves iemesls minēts &quot;dekompensēts miokardīts, arterioskleroze un avitaminozā diareja ar krasu novājēšanu&quot;.&lt;ref&gt;[http://doc.mod.gov.lv/lv/gramatas/VJATLAG/files/vjatlag_2006.pdf Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210824055200/http://doc.mod.gov.lv/lv/gramatas/VJATLAG/files/vjatlag_2006.pdf |date={{dat|2021|08|24||bez}} }} Sastādītāji [[Heinrihs Strods]], Vladimirs Veremjevs. Latvijas Universitātes žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2006&lt;/ref&gt;

Andrejs Albats, H. Albata mazdēls, par savas ģimenes traģisko likteni stāsta:
{{quote| Mana ģimene tika represēta {{dat|1941|06|14}} naktī no [[Rīga]]s, [[Antonijas iela (Rīga)|Antonijas ielas]] 4, dzīvoklis 8. Mammu, mani, tēvu un vectēvu vilcienā aizveda līdz [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavai]]. Līdz [[Kirova]]i braucām vienā vagonā. Sīkāk, kā tas notika, nezinu - man bija tikai septiņi mēneši. Pēc mammas stāstiem, Kirovā vectēvu atdalīja no ģimenes, atstāja [[Vjatlaga|Vjatlagā]], mūs veda tālāk līdz [[Novosibirska]]i, pēc tam ar baržām pa Obu uz ziemeļiem. Izsēdināja pašā purvainākajā [[Sibīrija]]s vietā, [[Vasjuganas purvi|Vasjuganu purvos]]. Tur nodzīvojām kādus sešus gadus, pēc tam mēģinājām bēgt.[..] Viņš [H. Albats] bija studējis starptautiskās tiesības, un viņu tiesāja Vjatlagā. Kad Latvijas prokuratūrai lūdzu parādīt vectēva lietu, tur redzēju, ka kara laikā viņu bija pratinājis seržants, kuram, domāju, pat nebija juridiskās izglītības. Vectēvs bija atbildējis par dažādām konvencijām, ka viņš pat atradies Maskavā laikā, kad tika parakstīts miera līgums ar Krieviju. Neizglītotais seržants pieraksta: sakarā ar to, ka viņš tur un tur ir parakstījis miera līgumus, ir pierādīts, ka viņš ir spiegs tādām un tādām valstīm. Kad viņu jūnijā izsūtīja, viņš bija vesels, normāls cilvēks, bet jau februārī viņš bija miris. Un viņa trīs dēli? Tikai vienam - [[Bruno Albats|Bruno Albatam]], kas bija beidzis [[Latvijas Universitāte]]s Juridisko fakultāti, - paveicās. Viņš ar sievu un meitu aizbēga uz Vāciju, tad Ameriku, kur kļuva par [[Amerikas Latviešu apvienība]]s vadītāju. Paulis, kas bija studējis Grenoblē, tulkojis franču literatūru un, kā atceras Elza Stērste, gribējis publicēt latviski arī Balzaka nepiedienīgos stāstus, krita pirmajās kara dienās pie Līvbērzes. Mans tēvs Huberts, kurš būvēja VEF radioaparātus, nomira Sibīrijā [[1942]]. gadā.&lt;ref name=&quot;sd&quot;&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sestdiena/kad-nebaidisieties-zvaniet Andrejs Albats, Kad nebaidīsieties, zvaniet..., pierakstīja Ieva Puķe] publicēts: „Sestdiena”, Nr.203., Rīgā, 2002. gada 31. augustā, 4.-6.lpp.&lt;/ref&gt;}}

== Personīgā dzīve ==

Hermanim Albatam bija trīs dēli: [[Bruno Albats]], Huberts Albats un Paulis Albats. Bruno [[1944]]. gadā aizbēga uz [[Vācija|Vāciju]], vēlāk devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Paulis krita kara pirmajās dienās pie [[Līvbērze]]s.&lt;ref name=&quot;sd&quot; /&gt; Huberts nomira Sibīrijā 1942. gadā.&lt;ref name=&quot;sd&quot; /&gt;

== Apbalvojumi ==
{{dat|1928|11|14}} apbalvots ar II šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].&lt;ref&gt;[http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1928/11/17/085-VVS-1928-11-17-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1928N262_001.PDF#OLV0_Page_0002 Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto 5.saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120121134742/http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1928/11/17/085-VVS-1928-11-17-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1928N262_001.PDF#OLV0_Page_0002 |date=2012-01-21 }} publicēts: Valdības Vēstnesis, Nr.262, Rīgā, 1928. gada 17. novembrī, 2.lpp.&lt;/ref&gt; Par nopelniem apbalvots ar Beļģijas, Dānijas, Dienvidslāvijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Somijas, Ungārijas, Zviedrijas un Vatikāna ordeņiem ([[Romas pāvests]] H. Albatu apbalvoja ar sv. Gregora I šķiras ordeni).&lt;ref name=&quot;bjr&quot; /&gt;

== Bibliogrāfija ==
H. Albats ir vairāku darbu autors starptautiskajās tiesībās, kurus vēl šodien starptautisko tiesību apguvei izmanto [[Latvijas Universitāte]]s un citu universitāšu juridisko fakultāšu studenti un pasniedzēji:

* Hermanis Albats, Starptautiskās privātās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Private International Law''), 1923. gads, Rīgā, 47.lpp.;
* Hermanis Albats, Starptautiskās publiskās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Public International Law''), 1929. gads, Rīgā, 49.lpp.;
* Hermanis Albats, Baznīcas tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Ecclesiastical Law''), 1930. gads, Rīgā;
* Hermanis Albats, Starptautiskās publiskās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Public International Law''), 1932. gads, Rīgā, 104.lpp.;
* Hermanis Albats, Katoļu baznīcas augstskolas Romā, raksts publicēts: akadēmiskais laikraksts &quot;Universitas&quot;, 1934. gads, Rīga, 
* Hermanis Albats, Baltijas valstu konvencijas par tiesas spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildīšanu (angļu val. — ''The Baltic States’ Convention on Mutual Recognition and Execution of Judgments''), raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.17. 1936. gads, 204.-209.lpp.;
* Hermanis Albats, Ievērojamākie momenti neitralitātes tiesību izveidošanās gaitā (angļu val. — ''Development of Neutrality Law''), raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.20. 1939. gads, 1337.-1343.lpp. un Nr.21. 1940. gads, 8.-15.lpp.;
* Hermanis Albats, Starptautiskās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''International Law''), 1939. gads, Rīgā, 91.lpp.;
* Hermanis Albats, Starptautiskās publiskās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Public International Law''), 1940. gads, Rīgā, 330.lpp.;
* Hermanis Albats, Starptautiskās privātās tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Private International Law''), 1940. gads, Rīgā, 60.lpp.;
* Hermanis Albats, Baznīcas tiesības (lekcijas) (angļu val. — ''Lectures on Ecclesiastical Law''), 1940. gads, Rīgā, 53.lpp.;
* Hermanis Albats, Prizu tiesas, raksts publicēts: Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.4. 1940. gads, 649.-660. lpp.;

No 1928. gada H.Albats izdevis [[Latvijas Republika]]s starptautisko līgumu krājumu:

* Hermanis Albats (redaktors), Kollektīvās konvencijas, kurām pievienojusies Latvija (angļu val. — ''Multilateral Conventions Joined by Latvia''), 1930. gads, Rīgā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, 64.lpp.
* Recueil des principaux traités conclus par la Lettonie avec les pays étrangers, 1918-1928 / Publié par le Ministère des Affaires Etrangêres sous la direction de G. Albat, Riga, Ministère des affaires étrangêres, 1928. gads, 1.izdevums, 546.lpp.;
* Recueil des principaux traités conclus par la Lettonie avec les pays étrangers, 1918-1930 / Publié par le Ministère des Affaires Etrangêres sous la direction de G. Albat, 2-me éd. rév. et complété, Riga Ministère des affaires étrangêres, 1930. gads, 2.izdevums, 736.lpp.;
* Recueil des principaux traités conclus par la Lettonie avec les pays étrangers, 1930-1938 / Publié par le Ministère des Affaires Etrangêres sous la direction de G. Albat, Riga, Ministère des affaires étrangêres, 1938. gads, 1.izdevums, 445.lpp.;

H. Albats piedalījies ar vismaz 200 rakstiem [[Latviešu Konversācijas Vārdnīca]]s tapšanā,&lt;ref name=&quot;late&quot; /&gt; piemēram:'''

* Hermanis Albats, Latvija. Starptautiskais stāvoklis (angļu val. — ''International Status of Latvia''), Latviešu Konversācijas Vārdnīca, 11.sējums, 1934./35. gads, 21172-21187.

H. Albats bija pazīstams arī literatūrā. 1901. gadā viņš darbojās Zeiferta „Jauna Raža”, vēlāk „[[Dzimtenes Vēstnesis|Dzimtenes Vēstnesī]]” u.c. Viņa raksti presē pa lielai daļai bija veltīti ārējās politikas jautājumiem.&lt;ref name=&quot;lk&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4439/4440/ Hermanis Albats Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā]{{Novecojusi saite}} {{lv ikona}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Hugo Celmiņš]] | virsraksts = [[Latvijas ārlietu ministrs]] p.i. | periods = {{dat|1925|10|15|N}} — {{dat|1926|05|06|N}} | pēc = [[Kārlis Ulmanis]] }}
{{Amatu secība | pirms = | virsraksts = Latvijas sūtnis pie [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] | periods = [[1925]] — [[1940]] | pēc = }}
{{kastes beigas}}

{{Ulmaņa 2. Ministru kabinets}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Albats, Hermanis}}
[[Kategorija:1879. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1942. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
[[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]]
[[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Padomju represiju upuri]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Vatikānā]]</text>
      <sha1>hcipe29wb4ixxsb6d3mson70chcpvz1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neretas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90652</id>
    <revision>
      <id>4301461</id>
      <parentid>4246927</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:45:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ disambs.....</comment>
      <origin>4301461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9617" sha1="r6nkpk836nj4hc5v4st2oleg47chns3" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Neretas novads
| karte             = Neretas novada karte.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Neretas novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Neretas novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Neretas novada karogs.png
| karoga_nosaukums  = Neretas novada karogs
| centrs            = Nereta
| platība           = 645,5
| iedzīvotāji       = 4383&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 4383 / 645.5 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         = 2021
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| teritorijas       = [[Mazzalves pagasts]]&lt;br /&gt;[[Neretas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Pilskalnes pagasts (Neretas novads)|Pilskalnes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Zalves pagasts]]
| mājaslapa         = www.neretasnovads.lv
}}

'''Neretas novads''' bija pašvaldība [[Sēlija]]s dienvidrietumos, kurā 2009. gadā apvienoti bijušā [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajona]] [[Mazzalves pagasts|Mazzalves]], [[Neretas pagasts|Neretas]], [[Pilskalnes pagasts (Neretas novads)|Pilskalnes]] un [[Zalves pagasts|Zalves]] pagasti.
2021. gadā Neretas novads tika pievienots [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadam]].

== Daba ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Vēsture ==
Neretas teritorija bija apdzīvota jau 12. gadsimtā, iekļauta [[Sēlija|Sēlijā]] un vēlāk [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenī]].&lt;ref name=&quot;mūsmājas&quot; /&gt; 1298. gadā senajos rakstos tā minēta kā Nirica. Pēc Livonijas Konfederācijas sabrukuma Nereta tika iekļauta [[Kurzemes Hercogiste|Kurzemes hercogistē]] un 1561. gadā izlēņota [[Aizkraukles komtureja|Aizkraukles komturam]] [[Vilhelms fon Eferns|Vilhelmam fon Efernam]]. 1563. gadā, apprecot Kurzemes pirmā hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] māsīcu Agnesi fon Šveicenbergu, viņš dāvinājumā saņēma [[Daudzese|Daudzesi]] un četras muižas Neretas novadā.

1564. gadā Nereta bija minēta kā ''Narite'' pie [[Dienvidsusēja|Susējas upes]] ar izveidotu muižu un apmetni. Pēc Hercoga Gotharda Ketlera ierosinājuma 1596. gadā Neretā nodibināja latīņu skolu muižas un mācītājmājas kalpotāju vajadzībām. 1607. gadā muižkungs dibināja ķesterskolu, piešķirot tai 300 markas gadā skolotāja algošanai. Neretas muiža piederēja Efernam līdz viņa nāvei 1617. gadā, pēc tam īpašumu pārmantoja viņa znots [[Valters fon Pletenbergs]].

1710. gada [[mēris|mēra]] epidēmijā gandrīz visi Neretas miestiņa iedzīvotāji gāja bojā, izdzīvojot tikai 14 zemniekiem. Lai palielinātu iedzīvotāju skaitu, muižu pārvaldnieki devās uz [[Latgale|Latgali]], kur pirka zemniekus un pārveda uz Neretu.
1753. gadā Neretas īpašumi nonāca [[Krustpils pagasts|Krustpils]] un [[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes]] dzimtkunga [[Nikolajs Ernests Korfs|Nikolaja Korfa]] rokās, un pēc viņa nāves muižu mantoja dēls [[Zigmunds Frīdrihs Korfs]]. Pēc 30 gadiem Neretas muižas sastāvā ietilpa arī Kalnamuiža, Susējas muiža un Frīdrihshofa. 1795. gadā Nereta kopā ar Kurzemes hercogisti tika iekļauta Krievijas Impērijas sastāvā.

Pirmās Latvijas Republikas laikā Nereta bija aktīvs tirdzniecības centrs un ekonomiski rosīgākais pagasts šajā reģionā. Pagājušā gadsimta 50. gados Nereta uz neilgu laiku kļuva par rajona centru, pēc tam atkal bija atsevišķa pašvaldība līdz 2009. gadam, kad administratīvi teritoriālās reformas rezultātā kļuva par novada centru. Laika gaitā novada pagastu teritorijas ir stipri mainījušās, un vienīgais vēsturiskais pagasts ([[Mēmeles pagasts|Mēmeles]]) ir izzudis, bet [[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]] parādījies no jauna.

== Teritoriālais iedalījums ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Apdzīvotās vietas ===
{{galvenais|Neretas novada ciemu uzskaitījums}}

== Iedzīvotāji ==

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Neretas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=20&amp;zoom=100,268,-106 |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016. |access-date=13.01.2017 |archive-date=16.01.2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170116171219/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=20&amp;zoom=100,268,-106 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (2904)   |green|77.1}}
{{bar percent|[[Krievi]] (371)     |red|9.8}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (364)  |yellow|9.6}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (61) |violet|1.6}}
{{bar percent|[[Poļi]] (44)        |black|1.2}}
{{bar percent|Cita tautība (67)    |purple|1.8}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|[[Vienotība]]
|498
|36.11
|4
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|346
|25.09
|2
|-
|Novada pagastu izaugsmei
|318
|23.06
|2
|-
|Neretas novadam
|194
|14.07
|1
|}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
Vienotās sporta spēles, Pašdarbības kolektīvu svētki, Muzeja dienas, Pļavas svētki un konkurss &quot;Sakoptākā sēta&quot; ir dažas no tradīcijām, kas vieno pagastus.

=== Literatūras un mākslas mantojums ===
Neretas novads ir slavens ar saviem rakstniekiem un kultūras darbiniekiem.&lt;ref name=mūsmājas&gt;{{Atsauce|url=https://news.lv/Latvijas-Pasvaldibu-savienibas-izdevums-zurnals-Logs/2014/08/04/neretas-novads-musmajas-selija|title=News.lv: NERETAS NOVADS – MŪSMĀJAS SĒLIJĀ 04.08.2014 Latvijas Pašvaldību savienības izdevums žurnāls &quot;Logs&quot;|website=news.lv|access-date=2024-06-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Īpaši izceļams ir [[Jānis Jaunsudrabiņš]], kura vārds ir cieši saistīts ar [[Nereta|Neretu]]. Viņa piemiņai veltīts muzejs &quot;Riekstiņos&quot;, kā arī vairāki pieminekļi un skulptūras, piemēram, &quot;Ganiņa&quot; skulptūra un piemineklis Sudmalu saliņā, kuru veidojis [[Indulis Ranka]]. Novadā tiek godināts arī [[Jānis Veselis]], prozaists, kura piemineklis uzstādīts pie viņa dzimtajām &quot;Āniņiem&quot;, un [[Velta Toma]], kurai Neretas Ķesteru kapsētā uzstādīts piemiņas akmens.
Rakstniece [[Lūcija Ķuzāne]], kas dzīvo [[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagastā]], ir būtiski ietekmējusi novada literāro dzīvi ar saviem darbiem, tostarp romānu par Jāni Veseli un grāmatu &quot;Mēs — neretieši&quot;. Viņa aktīvi piedalās dzimtās puses izpētē un kultūrvēsturiskās vērtības popularizēšanā.

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Kristofors Fīrekers]] (ap 1612—1684/1685), dzejnieks, valodnieks
* [[Jānis Jaunsudrabiņš]] (1877—1962), rakstnieks, romānists un gleznotājs
* [[Jānis Ādolfs Kaktiņš]] (1885—1965), operdziedonis
* [[Jānis Veselis]] (1896—1962), rakstnieks
* [[Velta Toma]] (1912—1999), dzejniece
* [[Imants Auziņš]] (1937—2013), dzejnieks, literatūrkritiķis

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Neretas novadā}}
Neretas novads ir bagāts ar vēsturiskām un kultūras vērtībām, tostarp daudzām muižām un baznīcām.&lt;ref name=&quot;mūsmājas&quot; /&gt; Ievērojamās vietas ietver:&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Neretas apkartnes turisma karte|url=https://selija.com/wp-content/uploads/2021/05/Neretas-apkartnes-turisma-karte-2013.pdf}}&lt;/ref&gt;
* Muižas:
** [[Ērberģes muiža]] — piederējusi baronu fon Taubes un vēlāk baronu fon Hānu dzimtai, tagad tajā darbojas Mazzalves pamatskola.
** [[Gricgales muiža]] — ar senatnīgu kungu māju un vēsturiskām interjera detaļām.
** [[Lielmēmeles muiža]] — ar vēsturisku parku.
** [[Lielzalves muiža]] — ar parku un bijušo skolu kungu māju.
** [[Neretas muiža]] — ar saglabājušos veco pili un interjera elementiem.
** [[Pilskalnes muiža]] — saimniecības ēkas un parks ar [[Dižkoks|dižkokiem]].
** [[Vecmēmeles muiža]] — privātīpašumā esoša kungu māja ar daudzām saglabājušās sastāvdaļām.

* Baznīcas:
** [[Ērberģes luterāņu baznīca]] — klasicisma stila ar interjera gleznojumiem un kapliču.
** [[Gricgales lūgšanu nams]] — 1783. gadā celta, tagad pazīstama kā &quot;Lūgšanu nams&quot;.
** [[Kankāļu katoļu baznīca]] — Eiropas nozīmes koka arhitektūras piemineklis.
** [[Mazzalves luterāņu baznīca]] — 1848. gadā celta, ar altārgleznām un etnogrāfiskiem elementiem.
** [[Neretas katoļu baznīca|Neretas Svētā Gara Romas katoļu baznīca]] — jaunākā baznīca novadā, arhitekta Aivara Melderis projekts.
** [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca]] — viena no vecākajām Zemgalē, ar seniem mākslas darbiem un kultūras pieminekļiem.
** [[Zalves luterāņu baznīca]] — celtniecība uzsākta 1851. gadā, tagad redzami tikai mūri.

* Pilskalnus:
** [[Muldenieku pilskalns]] — valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, iespējams, bijusi kulta vieta.
** [[Strobuku pilskalns]] — arheoloģisks piemineklis ar atradumiem no pirmsākumiem un kara laika.

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Neretas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>r6nkpk836nj4hc5v4st2oleg47chns3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Robotika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>95923</id>
    <revision>
      <id>4301122</id>
      <parentid>4155507</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:42:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>BeaverOfCuriosity</username>
        <id>132398</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4301122</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7470" sha1="c4a0dl2dh3y1fohn3h8huy37gz98iyu" xml:space="preserve">[[Attēls:Shadow Hand Bulb large.jpg|250px|thumb|right|''Ēnu sistēmas'' robota roka]]
'''Robotika''' ir [[lietišķā zinātne]], kas nodarbojas ar automatizēto tehnisko sistēmu ([[robots|robotu]]) izstrādāšanu. Terminu ieviesa rakstnieks — fantasts [[Aizeks Azimovs]] [[1942]].gadā (vārds [[robots]] parādījās agrāk, [[Karels Čapeks|Karela Čapeka]] 1920. gada lugā «R.U.R.»).

Robotika balstās uz tādām zinātnes disciplīnām kā [[elektronika]], [[mehānika]], [[programmas nodrošinājums]]. Iedala celtniecības, rūpniecības, sadzīves, aviācijas un ekstremālā (kara, kosmiskas, zemūdens) robottehnikā.

== Etimoloģija ==

Vārds «robottehnika» pirmoreiz tika izmantots [[Aizeks Azimovs|Aizeka Azimova]] zinātniski fantastiskā drukā - nostāstā «Melis» un nopublicēts [[1941]]. gadā. «Robottehnika» bāzējās uz vārda «[[robots]]», ko izdomāja [[1920]] gadā zinātniskais fantasts un Nobela prēmijas laureāts [[Karels Čapeks]] savai lugai &quot;R.U.R&quot; (Rossumu Universālie Roboti, ''čehu.'' Rossumovi univerzální roboti).

Vārds «robots» cēlies no Čehu vārda «robota», kas nozīmē «dzimtdarbu» vai, tēlaini, «smags darbs». Savukārt, interese idejām, kas līdzinājās robottehnikai, bija novērojama vēl līdz šā termina ieviešanai 8.-7. gs. pirms mūsu ēras. Tā, piemēram, «[[Iliāda|Iliādā]]» dievs [[Hēfaists]] izveidoja runājošās kalpones no zelta. [[Arhīts no Tarentas]] piedēvē mehāniska baloža radīšanu 400 g. pirms mūsu ēras.

== Robotu komponenti ==

=== Piedziņas ===
[[Attēls:2005-11-14 ShadowLeg Finished medium.jpg|thumb|120 px|Robota kāja, kas darbojās uz pneimatiskajiem muskuļiem]]
Piedziņas: tas ir robotu «muskuļi», tie pārveido potenciālu enerģiju kustībā. Pašlaik vispopopulārākie ir elektrodzinēji, bet pastāv arī daudzi citi. Dažos no tiem pielieto ķīmiskās vielas vai saspiestu gaisu.
Dzinēji — pašlaik lielākā daļa robotu pielieto vairāku veidu elektrodzinējus. Plašai sabiedrības daļai pazīstami līdzstrāvas dzinēji, tie ātri griežas, kad tiem cauri plūst elektriskā strāva, un ja strāva plūst pretējā virzienā arī dzinēji sāks griezties pretējā virzienā.
* '''Soļu elektrodzinēji:''' No nosaukuma var spriest, ka soļu dzinēji nedarbojas brīvi, līdzīgi līdzstrāvas dzinējiem. Kontroliera vadībā tie soļveidīgi pagriežas zem noteikta leņķa. Tas ļauj vienkāršāk tos vadīt, jo pat bez devēju pielietojuma, kontrolierim ir precīzi zināms, zem kāda leņķa tika izdarīts pagrieziens. Tāpēc tie tiek izmantoti uz daudziem robotiem un darbgaldiem. 
* '''Ultraskaņas dzinēji (pjezodzinēji):''' Par mūsdienu līdzstrāvas dzinēju alternatīvu tiek uzskatīti ultraskaņas dzinēji jeb pjezodzinēji. To darbības princips ir pilnīgi atšķirīgs: sīkas pjezoelektriskās kājiņas, kas vibrē ar ātrumu vairāk kā 1000 reizes sekundē, liek motoram kustēties pa riņķi vai taisni. Tamlīdzīgu dzinēju priekšrocības ir augsta nanometriska izšķirtspēja, ātrums un jauda, kas ir nesamērojama ar to izmēriem. Ultraskaņas dzinēji jeb pjezodzinēji komerciāli ir jau pieejami, kā arī tiek pielietoti uz dažiem robotiem.
* '''Gaisīgi muskuļi:''' Vienkārša, bet jaudīga ierīce vilcējspēka nodrošināšanai. Piepumpējot ar saspiestu gaisu, muskuļi ir spējīgi sarauties līdz pat 40 % no sava garuma. Šīs darbības cēlonis ir pinums, kas ir redzams no ārpuses, un kurš liek muskuļiem būt vai nu gariem un tieviem, vai īsiem un resniem. Tā kā to darbības veids ir līdzīgs bioloģiskiem muskuļiem, tos var izmantot robotu ražošanai ar muskuļiem un skeletu, kas ir analoģisks dzīvniekiem. 
* '''Elektroaktīvie [[polimēri]]:''' Tas ir plastmasu šķira, kas elektriskās stimulācijas rezultātā maina formu. Tie var būt uzkonstruēti tā, ka var liekties, stiepties vai sarauties. Tomēr, šobrīd nav elektroaktīvo polimēru, kas ir noderīgi komerciālu robotu ražošanai, jo pārsvarā visi ir vai nu neefektīvi vai neizturīgi.
* '''Elastīgas nanocaurulītes:''' Tā ir daudzsološa eksperimentāla tehnoloģija, kas atrodas agrīnā izstrādāšanas stadijā. Defektu neesamība nanocaurulītēs ļauj šai šķiedrai elastīgi deformēties uz dažiem procentiem. Piemēram, cilvēka bicepss var būt aizstāts ar 8 mm biezu nanocaurulītes vadu. Šādi kompaktie «muskuļi» nākotnē var palīdzēt robotiem pārspēt cilvēku visos fiziska rakstura veidos.

== Mijiedarbība ar cilvēkiem ==

Izšķir vienmodālus un daudzmodālus mijiedarbības interfeisus. Mūsdienu robotu mijiedarbības realizācijā ar cilvēku liela nozīme ir tēlu un runas atpazīšanas tehnoloģijai.

== Kontrole ==

Pēc vadīšanas tipa robottehniskās sistēmas iedala: 
# Biotehniskie:
## komandas (spiedpogu un sviru atsevišķu robota posmu vadība); 
## kopējošie (cilvēka kustības atkārtojums (atdarinājums), ir iespējama atgriezeniskās saites realizācija, ekzoskeleti);
## pusautomātiskie (vienas komandinstitūcijas pārvalde, piemēram, visas robota kinemātiskās shēmas pārvalde ar rokturi); 
# Automātiskie:
## programmu (funkcionē pēc iepriekš uzdotās programmas, pārsvarā paredzēti vienmuļu uzdevumu risināšanai nemainīgos apstākļos);
## adaptīvie (risina tipveida uzdevumus, savukārt pielāgojas funkcionēšanas nosacījumiem); 
## intelektuālie (īpaši attīstītas automātiskas sistēmas);
# Interaktīvie:
## automatizētie (ir iespējama automātisku un biotehnisku režīmu maiņa); 
## supervizorie (automātiskas sistēmas, kur cilvēks izpilda tikai mērķi norādošas funkcijas);
## dialoģiskie (robots piedalās dialogā ar cilvēku pēc uzvedības stratēģijas izvēles, turklāt, robots tiek aprīkots ar ekspertu sistēmu, kas ir spējīga prognozēt manipulāciju rezultātus un dod padomus mērķa izvēlei).

Robotu pārvaldes metožu attīstībā tehniskās kibernētikas attīstībai un automātiskās vadīšanas teorijai ir milzīga nozīme.

== Izglītība ==

Automātiskas pārvaldes un mehatronikas teorijas jomā. Robottehniskie kompleksi, līdzās mūsdienu [[Augstās tehnoloģijas|augstas tehnoloģijas]] pētnieciskiem instrumentiem, ir populāri izglītības jomā. To izmantošana vidējās un profesionālās augstākās izglītības iestādēs ļauj realizēt &quot;projektu apmācības&quot; koncepciju, kas ir ASV un Eiropas Savienības lielas kopīgas izglītības programmas ILERT pamatā.

Iespēja pielietot robottehniskus kompleksus inženierizglītībā, dod iespēju vienlaicīgu profesionālu iemaņu atstrādāšanu vairākās jomās: mehānika, vadības teorija, shēmu tehnika, [[programmēšana]], [[informācijas teorija]]. Pieprasījums pēc kompleksām zināšanām sekmē sakaru attīstību starp pētnieciskiem kolektīviem. Bez tam, jau profesionālās sagatavošanas procesā studentiem nākas saskarties ar nepieciešamību risināt reālus praktiskus uzdevumus. Pastāv vairāki mācību laboratoriju robottehniskie kompleksi: [[Mechatronics Control Kit]], [[Festo Didactic]], [[LEGO Mindstorms]].

== Informācijas avoti ==
* [http://infuture.ru/news.php?news_id=73 Roboti tuvākajā nākotnē]
* [http://www.bytemag.ru/articles/detail.php?ID=6470 Microsoft Robotics Studio — robottehnika visiem]

== Skatīt arī ==

* [[Trīs robottehnikas likumi]]
* [[Aizeks Azimovs]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Robottehnika| ]]</text>
      <sha1>c4a0dl2dh3y1fohn3h8huy37gz98iyu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301132</id>
      <parentid>4301122</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:52:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Etimoloģija */ sīki labojumi</comment>
      <origin>4301132</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7478" sha1="2aifna7ei2vt0x5j13lafuzqiqiv3pa" xml:space="preserve">[[Attēls:Shadow Hand Bulb large.jpg|250px|thumb|right|''Ēnu sistēmas'' robota roka]]
'''Robotika''' ir [[lietišķā zinātne]], kas nodarbojas ar automatizēto tehnisko sistēmu ([[robots|robotu]]) izstrādāšanu. Terminu ieviesa rakstnieks — fantasts [[Aizeks Azimovs]] [[1942]].gadā (vārds [[robots]] parādījās agrāk, [[Karels Čapeks|Karela Čapeka]] 1920. gada lugā «R.U.R.»).

Robotika balstās uz tādām zinātnes disciplīnām kā [[elektronika]], [[mehānika]], [[programmas nodrošinājums]]. Iedala celtniecības, rūpniecības, sadzīves, aviācijas un ekstremālā (kara, kosmiskas, zemūdens) robottehnikā.

== Etimoloģija ==

Vārds «robottehnika» pirmoreiz drukā tika izmantots [[Aizeks Azimovs|Aizeka Azimova]] zinātniski fantastiskajā stāstā «Melis», kas publicēts [[1941]]. gadā. Šis termins atvasināts no vārda «[[robots]]», ko [[1920]]. gadā izdomāja rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts [[Karels Čapeks]] savai lugai &quot;R.U.R&quot; (Rosuma Universālie Roboti, {{val-cz|Rossumovi univerzální roboti}}).

Vārds «robots» cēlies no čehu vārda «robota», kas nozīmē «dzimtdarbs» vai, tēlaini, «smags darbs». Savukārt, interese par idejām, kas līdzinājās robottehnikai, bija novērojama sen pirms šā termina ieviešanas, 8.-7. gs. pirms mūsu ēras. Tā, piemēram, «[[Iliāda|Iliādā]]» dievs [[Hēfaists]] izveidoja runājošās kalpones no zelta. [[Arhīts no Tarentas|Arhītam no Tarentas]] piedēvē mehāniska baloža radīšanu 400 g. pirms mūsu ēras.

== Robotu komponenti ==

=== Piedziņas ===
[[Attēls:2005-11-14 ShadowLeg Finished medium.jpg|thumb|120 px|Robota kāja, kas darbojās uz pneimatiskajiem muskuļiem]]
Piedziņas: tas ir robotu «muskuļi», tie pārveido potenciālu enerģiju kustībā. Pašlaik vispopopulārākie ir elektrodzinēji, bet pastāv arī daudzi citi. Dažos no tiem pielieto ķīmiskās vielas vai saspiestu gaisu.
Dzinēji — pašlaik lielākā daļa robotu pielieto vairāku veidu elektrodzinējus. Plašai sabiedrības daļai pazīstami līdzstrāvas dzinēji, tie ātri griežas, kad tiem cauri plūst elektriskā strāva, un ja strāva plūst pretējā virzienā arī dzinēji sāks griezties pretējā virzienā.
* '''Soļu elektrodzinēji:''' No nosaukuma var spriest, ka soļu dzinēji nedarbojas brīvi, līdzīgi līdzstrāvas dzinējiem. Kontroliera vadībā tie soļveidīgi pagriežas zem noteikta leņķa. Tas ļauj vienkāršāk tos vadīt, jo pat bez devēju pielietojuma, kontrolierim ir precīzi zināms, zem kāda leņķa tika izdarīts pagrieziens. Tāpēc tie tiek izmantoti uz daudziem robotiem un darbgaldiem. 
* '''Ultraskaņas dzinēji (pjezodzinēji):''' Par mūsdienu līdzstrāvas dzinēju alternatīvu tiek uzskatīti ultraskaņas dzinēji jeb pjezodzinēji. To darbības princips ir pilnīgi atšķirīgs: sīkas pjezoelektriskās kājiņas, kas vibrē ar ātrumu vairāk kā 1000 reizes sekundē, liek motoram kustēties pa riņķi vai taisni. Tamlīdzīgu dzinēju priekšrocības ir augsta nanometriska izšķirtspēja, ātrums un jauda, kas ir nesamērojama ar to izmēriem. Ultraskaņas dzinēji jeb pjezodzinēji komerciāli ir jau pieejami, kā arī tiek pielietoti uz dažiem robotiem.
* '''Gaisīgi muskuļi:''' Vienkārša, bet jaudīga ierīce vilcējspēka nodrošināšanai. Piepumpējot ar saspiestu gaisu, muskuļi ir spējīgi sarauties līdz pat 40 % no sava garuma. Šīs darbības cēlonis ir pinums, kas ir redzams no ārpuses, un kurš liek muskuļiem būt vai nu gariem un tieviem, vai īsiem un resniem. Tā kā to darbības veids ir līdzīgs bioloģiskiem muskuļiem, tos var izmantot robotu ražošanai ar muskuļiem un skeletu, kas ir analoģisks dzīvniekiem. 
* '''Elektroaktīvie [[polimēri]]:''' Tas ir plastmasu šķira, kas elektriskās stimulācijas rezultātā maina formu. Tie var būt uzkonstruēti tā, ka var liekties, stiepties vai sarauties. Tomēr, šobrīd nav elektroaktīvo polimēru, kas ir noderīgi komerciālu robotu ražošanai, jo pārsvarā visi ir vai nu neefektīvi vai neizturīgi.
* '''Elastīgas nanocaurulītes:''' Tā ir daudzsološa eksperimentāla tehnoloģija, kas atrodas agrīnā izstrādāšanas stadijā. Defektu neesamība nanocaurulītēs ļauj šai šķiedrai elastīgi deformēties uz dažiem procentiem. Piemēram, cilvēka bicepss var būt aizstāts ar 8 mm biezu nanocaurulītes vadu. Šādi kompaktie «muskuļi» nākotnē var palīdzēt robotiem pārspēt cilvēku visos fiziska rakstura veidos.

== Mijiedarbība ar cilvēkiem ==

Izšķir vienmodālus un daudzmodālus mijiedarbības interfeisus. Mūsdienu robotu mijiedarbības realizācijā ar cilvēku liela nozīme ir tēlu un runas atpazīšanas tehnoloģijai.

== Kontrole ==

Pēc vadīšanas tipa robottehniskās sistēmas iedala: 
# Biotehniskie:
## komandas (spiedpogu un sviru atsevišķu robota posmu vadība); 
## kopējošie (cilvēka kustības atkārtojums (atdarinājums), ir iespējama atgriezeniskās saites realizācija, ekzoskeleti);
## pusautomātiskie (vienas komandinstitūcijas pārvalde, piemēram, visas robota kinemātiskās shēmas pārvalde ar rokturi); 
# Automātiskie:
## programmu (funkcionē pēc iepriekš uzdotās programmas, pārsvarā paredzēti vienmuļu uzdevumu risināšanai nemainīgos apstākļos);
## adaptīvie (risina tipveida uzdevumus, savukārt pielāgojas funkcionēšanas nosacījumiem); 
## intelektuālie (īpaši attīstītas automātiskas sistēmas);
# Interaktīvie:
## automatizētie (ir iespējama automātisku un biotehnisku režīmu maiņa); 
## supervizorie (automātiskas sistēmas, kur cilvēks izpilda tikai mērķi norādošas funkcijas);
## dialoģiskie (robots piedalās dialogā ar cilvēku pēc uzvedības stratēģijas izvēles, turklāt, robots tiek aprīkots ar ekspertu sistēmu, kas ir spējīga prognozēt manipulāciju rezultātus un dod padomus mērķa izvēlei).

Robotu pārvaldes metožu attīstībā tehniskās kibernētikas attīstībai un automātiskās vadīšanas teorijai ir milzīga nozīme.

== Izglītība ==

Automātiskas pārvaldes un mehatronikas teorijas jomā. Robottehniskie kompleksi, līdzās mūsdienu [[Augstās tehnoloģijas|augstas tehnoloģijas]] pētnieciskiem instrumentiem, ir populāri izglītības jomā. To izmantošana vidējās un profesionālās augstākās izglītības iestādēs ļauj realizēt &quot;projektu apmācības&quot; koncepciju, kas ir ASV un Eiropas Savienības lielas kopīgas izglītības programmas ILERT pamatā.

Iespēja pielietot robottehniskus kompleksus inženierizglītībā, dod iespēju vienlaicīgu profesionālu iemaņu atstrādāšanu vairākās jomās: mehānika, vadības teorija, shēmu tehnika, [[programmēšana]], [[informācijas teorija]]. Pieprasījums pēc kompleksām zināšanām sekmē sakaru attīstību starp pētnieciskiem kolektīviem. Bez tam, jau profesionālās sagatavošanas procesā studentiem nākas saskarties ar nepieciešamību risināt reālus praktiskus uzdevumus. Pastāv vairāki mācību laboratoriju robottehniskie kompleksi: [[Mechatronics Control Kit]], [[Festo Didactic]], [[LEGO Mindstorms]].

== Informācijas avoti ==
* [http://infuture.ru/news.php?news_id=73 Roboti tuvākajā nākotnē]
* [http://www.bytemag.ru/articles/detail.php?ID=6470 Microsoft Robotics Studio — robottehnika visiem]

== Skatīt arī ==

* [[Trīs robottehnikas likumi]]
* [[Aizeks Azimovs]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Robottehnika| ]]</text>
      <sha1>2aifna7ei2vt0x5j13lafuzqiqiv3pa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301149</id>
      <parentid>4301132</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:18:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ tie laikam ir sinonīmi</comment>
      <origin>4301149</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7501" sha1="3d2q24xngytqrkgzfwuztjksamdl9t9" xml:space="preserve">[[Attēls:Shadow Hand Bulb large.jpg|250px|thumb|right|''Ēnu sistēmas'' robota roka]]
'''Robotika''' jeb '''robottehnika''' ir [[lietišķā zinātne]], kas nodarbojas ar automatizēto tehnisko sistēmu ([[robots|robotu]]) izstrādāšanu. Terminu ieviesa rakstnieks — fantasts [[Aizeks Azimovs]] [[1942]].gadā (vārds [[robots]] parādījās agrāk, [[Karels Čapeks|Karela Čapeka]] 1920. gada lugā «R.U.R.»).

Robotika balstās uz tādām zinātnes disciplīnām kā [[elektronika]], [[mehānika]], [[programmas nodrošinājums]]. Iedala celtniecības, rūpniecības, sadzīves, aviācijas un ekstremālā (kara, kosmiskas, zemūdens) robottehnikā.

== Etimoloģija ==

Vārds «robottehnika» pirmoreiz drukā tika izmantots [[Aizeks Azimovs|Aizeka Azimova]] zinātniski fantastiskajā stāstā «Melis», kas publicēts [[1941]]. gadā. Šis termins atvasināts no vārda «[[robots]]», ko [[1920]]. gadā izdomāja rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts [[Karels Čapeks]] savai lugai &quot;R.U.R&quot; (Rosuma Universālie Roboti, {{val-cz|Rossumovi univerzální roboti}}).

Vārds «robots» cēlies no čehu vārda «robota», kas nozīmē «dzimtdarbs» vai, tēlaini, «smags darbs». Savukārt, interese par idejām, kas līdzinājās robottehnikai, bija novērojama sen pirms šā termina ieviešanas, 8.-7. gs. pirms mūsu ēras. Tā, piemēram, «[[Iliāda|Iliādā]]» dievs [[Hēfaists]] izveidoja runājošās kalpones no zelta. [[Arhīts no Tarentas|Arhītam no Tarentas]] piedēvē mehāniska baloža radīšanu 400 g. pirms mūsu ēras.

== Robotu komponenti ==

=== Piedziņas ===
[[Attēls:2005-11-14 ShadowLeg Finished medium.jpg|thumb|120 px|Robota kāja, kas darbojās uz pneimatiskajiem muskuļiem]]
Piedziņas: tas ir robotu «muskuļi», tie pārveido potenciālu enerģiju kustībā. Pašlaik vispopopulārākie ir elektrodzinēji, bet pastāv arī daudzi citi. Dažos no tiem pielieto ķīmiskās vielas vai saspiestu gaisu.
Dzinēji — pašlaik lielākā daļa robotu pielieto vairāku veidu elektrodzinējus. Plašai sabiedrības daļai pazīstami līdzstrāvas dzinēji, tie ātri griežas, kad tiem cauri plūst elektriskā strāva, un ja strāva plūst pretējā virzienā arī dzinēji sāks griezties pretējā virzienā.
* '''Soļu elektrodzinēji:''' No nosaukuma var spriest, ka soļu dzinēji nedarbojas brīvi, līdzīgi līdzstrāvas dzinējiem. Kontroliera vadībā tie soļveidīgi pagriežas zem noteikta leņķa. Tas ļauj vienkāršāk tos vadīt, jo pat bez devēju pielietojuma, kontrolierim ir precīzi zināms, zem kāda leņķa tika izdarīts pagrieziens. Tāpēc tie tiek izmantoti uz daudziem robotiem un darbgaldiem. 
* '''Ultraskaņas dzinēji (pjezodzinēji):''' Par mūsdienu līdzstrāvas dzinēju alternatīvu tiek uzskatīti ultraskaņas dzinēji jeb pjezodzinēji. To darbības princips ir pilnīgi atšķirīgs: sīkas pjezoelektriskās kājiņas, kas vibrē ar ātrumu vairāk kā 1000 reizes sekundē, liek motoram kustēties pa riņķi vai taisni. Tamlīdzīgu dzinēju priekšrocības ir augsta nanometriska izšķirtspēja, ātrums un jauda, kas ir nesamērojama ar to izmēriem. Ultraskaņas dzinēji jeb pjezodzinēji komerciāli ir jau pieejami, kā arī tiek pielietoti uz dažiem robotiem.
* '''Gaisīgi muskuļi:''' Vienkārša, bet jaudīga ierīce vilcējspēka nodrošināšanai. Piepumpējot ar saspiestu gaisu, muskuļi ir spējīgi sarauties līdz pat 40 % no sava garuma. Šīs darbības cēlonis ir pinums, kas ir redzams no ārpuses, un kurš liek muskuļiem būt vai nu gariem un tieviem, vai īsiem un resniem. Tā kā to darbības veids ir līdzīgs bioloģiskiem muskuļiem, tos var izmantot robotu ražošanai ar muskuļiem un skeletu, kas ir analoģisks dzīvniekiem. 
* '''Elektroaktīvie [[polimēri]]:''' Tas ir plastmasu šķira, kas elektriskās stimulācijas rezultātā maina formu. Tie var būt uzkonstruēti tā, ka var liekties, stiepties vai sarauties. Tomēr, šobrīd nav elektroaktīvo polimēru, kas ir noderīgi komerciālu robotu ražošanai, jo pārsvarā visi ir vai nu neefektīvi vai neizturīgi.
* '''Elastīgas nanocaurulītes:''' Tā ir daudzsološa eksperimentāla tehnoloģija, kas atrodas agrīnā izstrādāšanas stadijā. Defektu neesamība nanocaurulītēs ļauj šai šķiedrai elastīgi deformēties uz dažiem procentiem. Piemēram, cilvēka bicepss var būt aizstāts ar 8 mm biezu nanocaurulītes vadu. Šādi kompaktie «muskuļi» nākotnē var palīdzēt robotiem pārspēt cilvēku visos fiziska rakstura veidos.

== Mijiedarbība ar cilvēkiem ==

Izšķir vienmodālus un daudzmodālus mijiedarbības interfeisus. Mūsdienu robotu mijiedarbības realizācijā ar cilvēku liela nozīme ir tēlu un runas atpazīšanas tehnoloģijai.

== Kontrole ==

Pēc vadīšanas tipa robottehniskās sistēmas iedala: 
# Biotehniskie:
## komandas (spiedpogu un sviru atsevišķu robota posmu vadība); 
## kopējošie (cilvēka kustības atkārtojums (atdarinājums), ir iespējama atgriezeniskās saites realizācija, ekzoskeleti);
## pusautomātiskie (vienas komandinstitūcijas pārvalde, piemēram, visas robota kinemātiskās shēmas pārvalde ar rokturi); 
# Automātiskie:
## programmu (funkcionē pēc iepriekš uzdotās programmas, pārsvarā paredzēti vienmuļu uzdevumu risināšanai nemainīgos apstākļos);
## adaptīvie (risina tipveida uzdevumus, savukārt pielāgojas funkcionēšanas nosacījumiem); 
## intelektuālie (īpaši attīstītas automātiskas sistēmas);
# Interaktīvie:
## automatizētie (ir iespējama automātisku un biotehnisku režīmu maiņa); 
## supervizorie (automātiskas sistēmas, kur cilvēks izpilda tikai mērķi norādošas funkcijas);
## dialoģiskie (robots piedalās dialogā ar cilvēku pēc uzvedības stratēģijas izvēles, turklāt, robots tiek aprīkots ar ekspertu sistēmu, kas ir spējīga prognozēt manipulāciju rezultātus un dod padomus mērķa izvēlei).

Robotu pārvaldes metožu attīstībā tehniskās kibernētikas attīstībai un automātiskās vadīšanas teorijai ir milzīga nozīme.

== Izglītība ==

Automātiskas pārvaldes un mehatronikas teorijas jomā. Robottehniskie kompleksi, līdzās mūsdienu [[Augstās tehnoloģijas|augstas tehnoloģijas]] pētnieciskiem instrumentiem, ir populāri izglītības jomā. To izmantošana vidējās un profesionālās augstākās izglītības iestādēs ļauj realizēt &quot;projektu apmācības&quot; koncepciju, kas ir ASV un Eiropas Savienības lielas kopīgas izglītības programmas ILERT pamatā.

Iespēja pielietot robottehniskus kompleksus inženierizglītībā, dod iespēju vienlaicīgu profesionālu iemaņu atstrādāšanu vairākās jomās: mehānika, vadības teorija, shēmu tehnika, [[programmēšana]], [[informācijas teorija]]. Pieprasījums pēc kompleksām zināšanām sekmē sakaru attīstību starp pētnieciskiem kolektīviem. Bez tam, jau profesionālās sagatavošanas procesā studentiem nākas saskarties ar nepieciešamību risināt reālus praktiskus uzdevumus. Pastāv vairāki mācību laboratoriju robottehniskie kompleksi: [[Mechatronics Control Kit]], [[Festo Didactic]], [[LEGO Mindstorms]].

== Informācijas avoti ==
* [http://infuture.ru/news.php?news_id=73 Roboti tuvākajā nākotnē]
* [http://www.bytemag.ru/articles/detail.php?ID=6470 Microsoft Robotics Studio — robottehnika visiem]

== Skatīt arī ==

* [[Trīs robottehnikas likumi]]
* [[Aizeks Azimovs]]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Robottehnika| ]]</text>
      <sha1>3d2q24xngytqrkgzfwuztjksamdl9t9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francis Ferdinands</title>
    <ns>0</ns>
    <id>96278</id>
    <revision>
      <id>4301268</id>
      <parentid>4076582</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:18:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301268</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3482" sha1="o683ru9014705kuzdkkqbgqn7ewhhwf" xml:space="preserve">{{cita nozīme|erchercogu|pāvestu|Francisks}}
{{Personas infokaste
| vārds = Francis Ferdinands
| vārds_orig = ''Franz Ferdinand''
| attēls = Franz ferdinand.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1863
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 18
| dz_vieta = [[Grāca]], [[Austrijas Impērija]] (tagad {{AUT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1914
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 28
| m_vieta = [[Sarajeva]], [[Austroungārija]] (tagad {{BIH}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = [[Austroungārija]]
| tautība = [[austriešu]]
| nodarbošanās = [[karavīrs]], [[troņmantnieks]]
| dzimums = V
| vecāki = [[Abu Sicīliju Marija Anunciāta]], [[erchercogs Kārlis Ludvigs]]
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = [[Sofija Hoteka]]
| bērni = [[princese Sofija]], [[Maksimiliāns Hohenbergs]], [[Ernsts Hohenbergs]]
| paraksts = Archduke Franz Ferdinand of Austria Signature.svg
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}

'''Francis Ferdinands''' ({{val|de|Franz Ferdinand von Österreich-Este}}; dzimis {{dat|1863|12|18}}, miris {{dat|1914|6|28}}) bija [[Austroungārija]]s erchercogs, [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas troņmantnieks. No 1898. gada viņš bija armijas virspavēlnieka vietnieks. Izstrādāja autonomijas plānu [[Austroungārija]]s slāvu tautām. [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] aneksijas iniciators 1908. gadā. 

Francis Ferdinands piedzima [[Grāca|Grācā]], Štīrijā, kā erchercoga [[Kārlis Ludvigs (Austrija)|Kārļa Ludviga]] un princeses [[Marija Anunciāta|Marijas Anunciātas]] dēls. Viņš sākotnēji nebija troņmantnieks, bet par tādu kļuva pēc sava brālēna [[kroņprincis Rūdolfs|Rūdolfa]] pašnāvības 1889. gadā un tēvoča atteikšanās no troņmantniecības. 

Kā augsta ranga militārpersona, viņš sasniedza [[ģenerālis|ģenerāļa]] un vēlāk arī [[feldmaršals|feldmaršala]] pakāpi. Starptautiskajā sabiedrībā bija zināms arī kā kaislīgs mednieks — tiek uzskatīts, ka viņš nomedījis vairāk nekā 250 000 dzīvnieku. Viņš bija arī antīkās mākslas un ieroču kolekcionārs.

Pretēji galma un imperatora gribai, viņš 1900. gadā apprecējās ar čehu aristokrāti [[Sofija Hoteka|Sofiju Hoteku]], tomēr laulība tika atzīta par [[morgāniskas laulības|morganātisku]], kas nozīmēja, ka viņa bērni nevarēja mantot troni.

{{dat|1914|6|28}} Franci Ferdinandu atentātā [[Sarajeva|Sarajevā]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|nogalināja]] [[serbi|serbu]] nacionālistiskās organizācijas ''[[Melnā roka (organizācija)|Melnā roka]]'' biedrs [[Gavrilo Princips]]. Slepkavība tika veikta, viņam apmeklējot oficiālu militāru parādi [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Šis notikums kalpoja kā tiešais iegansts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākšanai, kad Austroungārija izvirzīja ultimātu Serbijai.

== Ģimene ==
Francim Ferdinandam un Sofijai bija trīs bērni:
* [[princese Sofija]] (1901–1990)
* [[Maksimiliāns Hohenbergs]] (1902–1962)
* [[Ernsts Hohenbergs]] (1904–1954)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1863. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1914. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Hābsburgu dinastija]]
[[Kategorija:Štīrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Politiskās slepkavības]]</text>
      <sha1>o683ru9014705kuzdkkqbgqn7ewhhwf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301269</id>
      <parentid>4301268</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:20:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301269</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3411" sha1="r4jpzjx9bytefid9cgnlna8qxgxq2x0" xml:space="preserve">{{cita nozīme|erchercogu|pāvestu|Francisks}}
{{Personas infokaste
| vārds = Francis Ferdinands
| vārds_orig = ''Franz Ferdinand''
| attēls = Franz ferdinand.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1863
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 18
| dz_vieta = [[Grāca]], [[Austrijas Impērija]] (tagad {{AUT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1914
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 28
| m_vieta = [[Sarajeva]], [[Austroungārija]] (tagad {{BIH}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = [[Austroungārija]]
| tautība = [[austriešu]]
| nodarbošanās = [[karavīrs]], troņmantnieks
| dzimums = V
| vecāki = [[Abu Sicīliju Marija Anunciāta]], [[erchercogs Kārlis Ludvigs]]
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = [[Sofija Hoteka]]
| bērni = [[princese Sofija]], [[Maksimiliāns Hohenbergs]], [[Ernsts Hohenbergs]]
| paraksts = Archduke Franz Ferdinand of Austria Signature.svg
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}

'''Francis Ferdinands''' ({{val|de|Franz Ferdinand von Österreich-Este}}; dzimis {{dat|1863|12|18}}, miris {{dat|1914|6|28}}) bija [[Austroungārija]]s erchercogs, [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas troņmantnieks. No 1898. gada viņš bija armijas virspavēlnieka vietnieks. Izstrādāja autonomijas plānu [[Austroungārija]]s slāvu tautām. [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] aneksijas iniciators 1908. gadā. 

== Dzīvesgājums ==
Francis Ferdinands piedzima [[Grāca|Grācā]], Štīrijā, kā [[Erchercogs Kārlis Ludvigs|erchercoga Kārļa Ludvig]]&lt;nowiki/&gt;a un princeses Marijas Anunciātas dēls. Viņš sākotnēji nebija troņmantnieks, bet par tādu kļuva pēc sava brālēna Rūdolfa pašnāvības 1889. gadā un tēvoča atteikšanās no troņmantniecības. 

Kā augsta ranga militārpersona, viņš sasniedza [[ģenerālis|ģenerāļa]] un vēlāk arī [[feldmaršals|feldmaršala]] pakāpi. Starptautiskajā sabiedrībā bija zināms arī kā kaislīgs mednieks — tiek uzskatīts, ka viņš nomedījis vairāk nekā 250 000 dzīvnieku. Viņš bija arī antīkās mākslas un ieroču kolekcionārs.

Pretēji galma un imperatora gribai, viņš 1900. gadā apprecējās ar čehu aristokrāti [[Sofija Hoteka|Sofiju Hoteku]], tomēr laulība tika atzīta par morganātisku, kas nozīmēja, ka viņa bērni nevarēja mantot troni.

{{dat|1914|6|28}} Franci Ferdinandu atentātā [[Sarajeva|Sarajevā]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|nogalināja]] [[serbi|serbu]] nacionālistiskās organizācijas ''Melnā roka'' biedrs [[Gavrilo Princips]]. Slepkavība tika veikta, viņam apmeklējot oficiālu militāru parādi [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Šis notikums kalpoja kā tiešais iegansts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākšanai, kad [[Jūlija ultimāts|Austroungārija izvirzīja ultimātu Serbijai]].

== Ģimene ==
Francim Ferdinandam un Sofijai bija trīs bērni:
* princese Sofija (1901–1990)
* Maksimiliāns Hohenbergs (1902–1962)
* Ernsts Hohenbergs (1904–1954)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1863. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1914. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Hābsburgu dinastija]]
[[Kategorija:Štīrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Politiskās slepkavības]]</text>
      <sha1>r4jpzjx9bytefid9cgnlna8qxgxq2x0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301336</id>
      <parentid>4301269</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T23:09:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301336</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3402" sha1="nmrxd5ep0tam6i1uvrjxmym1v06vcwb" xml:space="preserve">{{cita nozīme|erchercogu|pāvestu|Francisks}}
{{Personas infokaste
| vārds = Francis Ferdinands
| vārds_orig = ''Franz Ferdinand''
| attēls = Franz ferdinand.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1863
| dz_mēnesis = 12
| dz_diena = 18
| dz_vieta = [[Grāca]], [[Austrijas Impērija]] (tagad {{AUT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1914
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 28
| m_vieta = [[Sarajeva]], [[Austroungārija]] (tagad {{BIH}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = [[Austroungārija]]
| tautība = [[austriešu]]
| nodarbošanās = [[karavīrs]], troņmantnieks
| dzimums = V
| vecāki = [[Abu Sicīliju Marija Anunciāta]], [[erchercogs Kārlis Ludvigs]]
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = [[Sofija Hoteka]]
| bērni = [[princese Sofija]], [[Maksimiliāns Hohenbergs]], [[Ernsts Hohenbergs]]
| paraksts = Archduke Franz Ferdinand of Austria Signature.svg
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}

'''Francis Ferdinands''' ({{val|de|Franz Ferdinand von Österreich-Este}}; dzimis {{dat|1863|12|18}}, miris {{dat|1914|6|28}}) bija [[Austroungārija]]s erchercogs, [[Hābsburgi|Hābsburgu]] dinastijas troņmantnieks. No 1898. gada viņš bija armijas virspavēlnieka vietnieks. Izstrādāja autonomijas plānu [[Austroungārija]]s slāvu tautām. [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] aneksijas iniciators 1908. gadā. 

== Dzīvesgājums ==
Francis Ferdinands piedzima [[Grāca|Grācā]], Štīrijā, kā [[Erchercogs Kārlis Ludvigs|erchercoga Kārļa Ludviga]] un princeses Marijas Anunciātas dēls. Viņš sākotnēji nebija troņmantnieks, bet par tādu kļuva pēc sava brālēna Rūdolfa pašnāvības 1889. gadā un tēvoča atteikšanās no troņmantniecības. 

Kā augsta ranga militārpersona, viņš sasniedza [[ģenerālis|ģenerāļa]] un vēlāk arī [[feldmaršals|feldmaršala]] pakāpi. Starptautiskajā sabiedrībā bija zināms arī kā kaislīgs mednieks — tiek uzskatīts, ka viņš nomedījis vairāk nekā 250 000 dzīvnieku. Viņš bija arī antīkās mākslas un ieroču kolekcionārs.

Pretēji galma un imperatora gribai, viņš 1900. gadā apprecējās ar čehu aristokrāti [[Sofija Hoteka|Sofiju Hoteku]], tomēr laulība tika atzīta par morganātisku, kas nozīmēja, ka viņa bērni nevarēja mantot troni.

{{dat|1914|6|28}} Franci Ferdinandu atentātā [[Sarajeva|Sarajevā]] [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|nogalināja]] [[serbi|serbu]] nacionālistiskās organizācijas ''Melnā roka'' biedrs [[Gavrilo Princips]]. Slepkavība tika veikta, viņam apmeklējot oficiālu militāru parādi [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]. Šis notikums kalpoja kā tiešais iegansts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākšanai, kad [[Jūlija ultimāts|Austroungārija izvirzīja ultimātu Serbijai]].

== Ģimene ==
Francim Ferdinandam un Sofijai bija trīs bērni:
* princese Sofija (1901–1990)
* Maksimiliāns Hohenbergs (1902–1962)
* Ernsts Hohenbergs (1904–1954)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{Austrija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1863. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1914. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Hābsburgu dinastija]]
[[Kategorija:Štīrijā dzimušie]]
[[Kategorija:Politiskās slepkavības]]</text>
      <sha1>nmrxd5ep0tam6i1uvrjxmym1v06vcwb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Monta Kroma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>96532</id>
    <revision>
      <id>4301172</id>
      <parentid>4239408</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:53:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301172</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12797" sha1="0pi1s180l67q1ird9vjk58ctk6brhim" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|         attēls = Kroma.jpg
|          vārds = Monta Kroma
|        dz_gads = 1919
|     dz_mēnesis = 02
|       dz_diena = 27
|       dz_vieta = {{Vieta|Latvija|Jelgava}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1994
|      m_mēnesis = 07
|        m_diena = 25
|        m_vieta = {{Vieta|Latvija|Rīga}}
|   dzīves_vieta = [[Rīga]]
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latviete]]
|        dzimums = S
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = Kārlis Kroms
|          bērni = 
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = dzejniece
|rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]]
}}

'''Monta Kroma''' (dzimusi '''Monta Apse''', dzimusi 1919. gada 27. februārī Jelgavā, mirusi 1994. gada 25. jūlijā Rīgā, apglabāta [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]]) bija [[latvieši|latviešu]] dzejniece, viena no spilgtākajām [[modernisms|modernistēm]] 1960.—1980. gadu [[latviešu dzeja|latviešu dzejā]].

== Biogrāfija ==
Dzimusi kā Monta Apse 1919. gadā [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Jelgavā, drēbnieka ģimenē. Vecāki pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur tēvs drīz miris. Kad nomira arī viņas māte, Monta nokļuva audžuģimenē, kurā valdīja kreisi politiskie uzskati. Pirmais dzejolis &quot;Paēnā puķes un bērziņi dzīvo...&quot; publicēts 1934. gadā laikrakstā &quot;[[Jaunākās Ziņas]]&quot;. Beidza [[Rīgas 2. ģimnāzija|Rīgas 2. ģimnāziju]] (1938), strādāja ķīmiskajā laboratorijā un kā autobusa kasiere. Līdztekus darbojās komunistiskajās organizācijās, īsu laiku bija precējusies ar komunistu Kārli Kromu, neilgi pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada februārī tika uzņemta [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskajā partijā]].

Otrā pasaules kara laikā Kroma bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] sanitāre un sakarniece, pēc ievainojuma kaujās Krievijā mācījās [[VK(b)P]] žurnālistu kursos [[Maskava|Maskavā]] (1944—1945). 
Pēc atgriešanās Rīgā strādāja laikrakstā &quot;[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]&quot; (1945—1950) un mācījās [[Latvijas PSR]] divgadīgajā partijas skolā (1950—1952). Uzņemta [[Latvijas PSR Rakstnieku savienība|Latvijas PSR Rakstnieku savienībā]] (1947). Strādāja žurnālā &quot;[[Padomju Latvijas Sieviete]]&quot; (1952—1953). Viņas 1940.—1950. gadu dzeja atbilda [[sociālistiskais reālisms|sociālistiskā reālisma]] dogmām. Viņas iespaidi [[Kazahija]]s stepēs aprakstīti prozas grāmatā &quot;Neskarto zemju plašumos&quot; (1956) un poēmā &quot;Tālo apvāršņu zemē&quot; (1959).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://literatura.lv/autors/Monta-Kroma/25244 |title=LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts |access-date={{dat|2018|09|24||bez}} |archive-date={{dat|2018|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181120185925/http://literatura.lv/autors/Monta-Kroma/25244 }}&lt;/ref&gt;

M. Kroma studēja [[Latvijas Valsts Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filoloģijas fakultātes]] Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1959—1963) un papildinājās Augstākajos literārajos kursos Maskavā (1963). Strādāja žurnālā &quot;Draugs&quot; (1962—1968), bija izdevniecības &quot;[[Liesma (izdevniecība)|Liesma]]&quot; redaktore (1968—1974). Pēc studiju beigām viņa mainīja savu stilu un sāka rakstīt asociatīvus, izvērstus [[verlibrs|verlibra]] dzejoļus, kuros dominēja mainīgas, dinamiskas pilsētas ainas, kā arī sievietes iekšējās pasaules atklāsme un jutekliskums. M. Kromas ievērojamākā grāmata ir &quot;Lūpas. Tu. Lūpas. Es&quot; (1970). Vairāku Kromas grāmatu māksliniece bija [[Helēna Heinrihsone]], viņa gleznojusi arī Kromas portretus. 80. gados Kroma atkal mainīja savu rakstības stilu, pievērsdamās pārdomām par radošu darbu un pašanalīzei, kā arī dokumentēdama Atmodas norisi. Mirusi 1994. gadā Rīgā, apglabāta [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].

2001. gadā izdots M. Kromas pēdējais dzejoļu krājums &quot;Jānis&quot;, kas sarakstīts no 1988. līdz 1990. gadam.

2019. gadā portāls &quot;[[Punctum]]&quot; organizēja M. Kromas simtgades pasākumus. 23. maijā LU [[Literatūras, folkloras un mākslas institūts]] organizēja viņas daiļradei veltītu konferenci, tai sekoja performanču cikls &quot;Montas nakts&quot; 24. maijā, tika izdota dzejas izlase &quot;Trotuārs&quot; un M. Kromas dzejoļu un citu autoru sacerēto parafrāžu krājums &quot;Monta Kroma: Re&quot;.

2022. gada decembrī izdota pirmā pētnieciskā grāmata par M. Kromas dzīvi un daiļradi, kolektīvā monogrāfija &quot;Monta Kroma: dzeja un refleksija&quot;.

2023. gadā iznāca M. Kromas dzejas izlase lietuviešu valodā &quot;Lūpos. Tu. Lūpos. Aš&quot; Dominika Norkūna atdzejojumā. Pēc grāmatas izdošanas parādījās intervija ar atdzejotāju, kurā viņš uzsvēra Kromas novatoriskumu un salīdzināja viņas lomu ar [[Eduards Mieželaitis|Eduarda Mieželaiša]] nozīmi Lietuvas padomju laika dzejā.&lt;ref&gt;[https://www.15min.lt/kultura/naujiena/literatura/karo-lauko-sesele-kuri-modernizavo-latviu-poezija-montos-kromos-istorija-286-2062440 Montos Kromos istorija. 15 min.lt.]&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* [[Dzejas dienu balva]] par izlasi &quot;Refrēni&quot; (1980) 
* Raiņa prēmija (1985)

== Bibliogrāfija ==
=== Grāmatas latviešu valodā ===
* ''Svinīgais solījums'' [poēma bērniem]. Rīga, 1947.
* ''Tev, gvard'' [dzeja]. Rīga, LVI: 1950.
* ''Neskarto zemju plašumos'' [proza, kopā ar Borisu Burlaku]. Rīga: LVI, 1956.
* ''Tālo apvāršņu zemē'' [poēma]. Rīga: LVI, 1959.
* ''Tuvplānā'' [dzeja]. Rīga: Liesma, 1966.
* ''Lūpas. Tu. Lūpas. Es'' [dzeja]. Rīga: Liesma, 1970.
* ''Skaņas nospiedums ''[dzeja]. Rīga: Liesma, 1975.
* ''Refrēni'' [dzejas izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: Liesma, 1979.
* ''Stāvā jūra ''[dzeja]. Rīga: Liesma, 1982.
* ''Monta'' [dzeja]. Rīga: Liesma, 1985.
* ''Citi veidi'' [dzeja]. Rīga: Liesma, 1988.
* ''Esmu'' [dzejas izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: Liesma, 1989.
* ''Jānis'' [dzejoļi 1988–1990]. Rīga: SolVita, 2001.
*''Trotuārs'' [dzejas izlase 1959–1993]. Sast. Agija Ābiķe-Kondrāte. Rīga: Neputns, 2019.
* ''Monta Kroma: Re'' [dzejas izlase un citu autoru parafrāzes]. Sast. Elvīra Bloma. Rīga: Punctum, 2019.

=== Grāmatas citās valodās ===
* ''Глаза в полнеба: cтихи и поэма'' [Acis pusdebesī: dzejoļi un poēma; krievu val.]. Перевод с латышского Ирины Озеровой. Москва: Советский писатель, 1964.
* ''Губы. Ты. Губы. Я'' [Lūpas. Tu. Lūpas. Es; krievu val.]. Atdz. Ludmila Azarova. Rīga: Liesma, 1973.
* ''Муравей в муравейнике'' [Skudra skudrupūznī]. Atdz. Ludmila Azarova. Rīga: Liesma, 1984.
* ''Lūpos. Tu. Lūpos. Aš'' [Lūpas. Tu. Lūpas. Es; lietuviešu val.]. Atdz. Dominykas Norkūnas. Vilnius: Bazilisko Ambasada, 2023.

=== Dzeja antoloģijās citās valodās&lt;ref&gt;Stepiņš, L. Montas Kromas dzeja cittautu lasītājiem. ''Karogs'', 1989, Nr. 2.&lt;/ref&gt; ===
'''1950 - 1959'''
* Padomju Latvijas dzejnieki [krievu val.] Sast. M. Ķempe. Rīga, 1950.
* Padomju Latvijas dzejnieki [krievu val.] Sast. M. Ķempe. Ļeņingrada, 1950.
* Latviešu dzejas antoloģija [krievu val.]. Sast. J. Sudrabkalns, A. Grigulis un M. Ķempe. Rīga, 1955.
* Pūt, vējiņi! [baltkrievu val.]. Minska, 1959.
* Latviešu dzejas antoloģija [krievu val.]. Sast. A. Vējāns un V. Rūja. Ļeņingrada, 1959.
'''1960 - 1969 '''
* Sudrabota ausma [krievu val.]. Rīga, 1965.
* Daugavas dziesma [balkāru val.]. Naļčika, 1965.
* Priedes kā kuģi peld [kabardiešu val.]. Naļčika, 1965.
* Latvijas dzejnieki [krievu val.]. Maskava, 1967.
* Nemiera gars [krievu val.] Perma, 1967.
* Rīgas kaklarota [kirgīzu val.]. Frunze, 1969.
'''1970 - 1979'''
* Baltiskt sextiotal i lyrik och prosa [Baltijas sešdesmito gadu dzeja un proza; zviedru val.]. Sast. G. Irbe. Vasa: b.i., 1970.
* Vienotā ierindā [dzeja par komjaunatni; krievu val.]. Maskava, 1970.
* Zvaigznājs. 5. laidiens [Baltijas literatūru antoloģija; ukraiņu val.]. Kijiva, 1971.
* ''Поець летонь'' [Latviešu mūsdienu dzejas izlase; moldāvu val.] Atdzej. V. Teleuke. Кишинэу: Картя Молдовеняскэ, 1971.
* ''Zorze nad Dźwina: Łotewskie wiersze wybrane'' [poļu val.] Warszawa: Panstwowy institut wydawniczy, 1972.
* Kopējā pulkā [PSRS tautu literatūras izlase bērniem; uzbeku val.]. Taškenta, 1974.
* Baltijas dzejnieki [tatāru val.]. Kazaņa, 1974.
* Zobens un saule [krievu val.]. Rīga, 1975.
* Siržu zvaigznājs [PSRS tautu dzejas izlase; moldāvu val.]. Kišiņeva, 1976.
* Padomju dzejas 60 gadi [četros sējumos; krievu val.]. Maskava, 1977.
'''1980 - 1989'''
* Ирина Озерова. ''Берег понимания'' [Saprašanās krasts, dzeja un atdzeja; krievu val.]. Советская Россия, 1980.
* ''Poetry from Latvia: II'' [Dzeja no Latvijas: 2. sējums; angļu val.]. Atdz. Ruta Spīrsa. Gulfport (FL): Alfred Kalnajs, 1982.
* ''Латышские поэты'' [Latviešu dzejnieki; moldāvu val.]. Пер. с рус. и сост. В. Телеукэ. Кишинев: Лит. арт., 1983.
* Tūkstoš rindu par mīlestību [krievu val.]. Rīga, 1983.
* Latviešu dzejnieki [moldāvu val.]. Kišiņeva, 1983.
* ''Современная латышская поэзия: в 2-х т.'' [Mūsdienu latviešu dzeja: divos sējumos; 1. sējums; krievu val.]. Sast. I. Auziņš. Rīga: Liesma, 1984.
* Latviešu padomju dzeja [baltkrievu val.]. Sast. M. Ābola un S. Paņizņiks. Minska, 1984.
* ''Родина: стихи латыш. поэтов'' [Dzimtene: latviešu dzejnieku dzeja; krievu val.]. Rīga: Liesma, 1985.
* ''Stern, was sagtest du: Lettische Gegenwartslyrik'' [vācu val.]. Sast. Jakob Bernstein un Harijs Skuja. Hannover-Döhren: Harro von Hirschheydt, 1985.
* Mūžīgā saskaņa [krievu val.]. Maskava, 1985.
* ''Planeta lásky: z milostné poezie sovět. básnířek'' [Mīlestības planēta: padomju mīlas dzeja; čehu val.]. Atdz. Vilém Kún, Helena Wernischová. Praha: Práce, 1985.
* Slavas vainags. 7. sējums. [dzejoļi par Otro pasaules karu; krievu val.]. Maskava, 1985.
* ''Latvia writes: one hundred poems from the ethnic diversity of the Soviet Republics'' [Latvija raksta; angļu val.]. Trans. Reinhold Millers. West Menlo Park, California: Calif Echo Publishers, 1985.
* Latviešu padomju dzejnieki [gruzīnu val.]. Sast. R. Kalandija. Tbilisi, 1986.
* ''Poeţi letoni contemporani'' [Mūsdienu latviešu dzejnieki; rumāņu val.]. Traducere de Ion Covaci şi Tudor George. Bucureşti: Univers, 1987.
* ''Nádherné stromy lásky'' [Mīlestības krāšņie koki: Baltijas dzejnieču izlase; čehu val.]. Praha: Lidové nakladatelstvi, 1988. 
* ''Realismi a cupole d'oro'' [itāļu valodā]. Prova d’Autore, 1988.
'''1990 - 1999'''
* ''Kvinnor runt Östersjön'' [Sievietes ap Baltijas jūru; zviedru val.]. Atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: En bok för alla, 1996.
* ''Nära röster över vatten'' [Tuvas balsis pāri ūdeņiem; zviedru val.]. Atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: En bok för alla, 1997.
* ''Läti uuema luule valimik'' [Latviešu dzejas antoloģija; igauņu val.]. Dažādi atdzejotāji. Tallinn: Eesti Raamat, 1997.
* ''Сърце на тротоара: съвременни латвийски поети в превод на Здравко Кисьов'' [Sirds uz trotuāra: mūsdienu latviešu dzeja Zdravko Kisjova atdzejojumā; bulgāru val.]. Добрич: Сагитариус, 1998.
'''Kopš 2000'''
* ''Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století'' [Dvēseļu mežs: latviešu 19. un 20. gs. dzejas antoloģija; čehu val.] Přeložil Radegast Parolek. Praha: Bohemika, 2001.
* ''З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії''  [No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu val.], переклад з латиської Юрія Завгороднього. Львів : Кальварія, 2007.
* ''Антология на съвременната латвийска поезия'' [Mūsdienu latviešu dzejas antoloģija; bulgāru val.]. Cъставител и преводач Аксиния Михайлова. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008.

=== Par Montu Kromu ===
* ''Monta Kroma: dzeja un refleksija''. Sastādītāji Artis Ostups, Jānis Ozoliņš un Kārlis Vērdiņš. Rīga: LU LFMI, 2022.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kroma, Monta}}
[[Kategorija:Latviešu rakstnieki]]
[[Kategorija:Jelgavā dzimušie]]
[[Kategorija:Rakstnieces]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>0pi1s180l67q1ird9vjk58ctk6brhim</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vērtīgais raksts/decembrī, 2009. gadā</title>
    <ns>10</ns>
    <id>99444</id>
    <revision>
      <id>4301452</id>
      <parentid>1336732</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:34:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ sīkumi, replaced: [[ģints| → [[disambigs|, {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2093" sha1="4a9c35v9eieur1yzfd4pcjrpqa59xo8" xml:space="preserve">[[Attēls:Sea otter cropped.jpg|right|160px|Kalāns]]
'''[[Kalāns]]''' jeb '''Klusā okeāna jūrasūdrs''', vai arī '''Pacifika jūrasūdrs''' ({{val|la|Enhydra lutris}}) ir [[caunu dzimta]]s jūrā dzīvojošs [[plēsējs]], kas pieder kalānu ģintij. Tā ir vienīgā suga kalānu [[ģints (bioloģija)|ģintī]]. Sarunvalodā kalānu bieži sauc par jūrasūdru, bet nevajadzētu sajaukt ar [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] dzīvojošo [[jūrasūdrs|jūrasūdru]].

Kalāns apdzīvo teritorijas pie [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu krastiem; gan [[Āzija]]s krastiem, gan [[Ziemeļamerika]]s. Lai arī kalāns ik pa laikam uzturas uz [[sauszeme]]s, tomēr lielāko sava mūža daļu tas pavada [[okeāns|okeānā]]. Pieaudzis kalāns parasti sver 14 - 45 [[Kilograms|kg]]. Kaut gan tas ir viens no mazākajiem jūras [[zīdītāji]]em, kalāns ir smagākais [[dzīvnieks]] [[caunu dzimta|caunu dzimtā]], lai arī lielākais ir [[Brazīlijas dižūdrs]]. Atšķirībā no citiem [[jūra]]s zīdītājiem, kas siltumu ķermenī saglabā ar zemādas tauku palīdzību, kalānam, tāpat kā citiem [[ūdri]]em, nav zemādas [[tauki|tauku]]. Siltumu tas saglabā, pateicoties savam siltajam un biezajam kažokam.

Kalāns ir klasisks piemērs [[ekosistēma]]s atkarībai pat no vienas sugas. Kalāni nodrošina [[brūnaļģes|brūnaļģu]] audžu veselību, jo ir gandrīz vienīgie plēsēji, kas barojas ar [[jūras ezis|jūras ežiem]]. Jūras eži barojas ar zemākajām brūnaļģu daļām, atdalot jūraszāles no saknēm. Brūnaļģu audžu panīkums un izmiršana rada kaskādveidīgu ekokatastrofu jūrā. Tie Klusā okeāna reģioni, kuros nedzīvo kalāni, pārvēršas par jūras ežu pārņemtiem, neauglīgiem tuksnešiem.

&lt;div align=right style=&quot;font-size:100%;&quot;&gt;[[Kalāns|'''Lasīt vairāk...''']]&lt;/div&gt;
&lt;div align=left style=&quot;font-size:90%;&quot;&gt;'''[[Vikipēdija:Vērtīgi raksti|Pārējie vērtīgie raksti]]'''&lt;/div&gt;
&lt;div align=right style=&quot;font-size:90%;&quot;&gt;''Iepriekšējie raksti: '''[[Ģibuļu pagasts]], [[Vācija]], [[Madonna (mūziķe)|Madonna]]'''''&lt;/div&gt;</text>
      <sha1>4a9c35v9eieur1yzfd4pcjrpqa59xo8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kurmanbeks Bakijevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>99546</id>
    <revision>
      <id>4301537</id>
      <parentid>3529455</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:08:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Oša -&gt; Oša (Kirgizstāna)</comment>
      <origin>4301537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5289" sha1="hhgozobk8cdwy4jxjs7f0mvdwfd0imt" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Kurmanbeks Bakijevs
| vārds_orģ           = ''Курманбек Бакиев''
| attēls              = President of Kyrgyzstan, Kurmanbek Bakiyev.jpg
| amats               = [[Kirgizstānas prezidents]]
| term_sākums         = {{Dat|2005|3|25|N}}
| term_beigas         = {{Dat|2010|04|15|N}}
| premjers            = [[Medetbeks Kerimkulovs]]&lt;br /&gt;[[Fēlikss Kulovs]]&lt;br /&gt;[[Azims Isabekovs]]&lt;br /&gt;[[Almazbeks Atambajevs]]&lt;br /&gt;[[Iskenderbeks Aidaralijevs]]&lt;br /&gt;[[Igors Čudinovs]]&lt;br /&gt;[[Danijars Usenovs]]
| priekštecis         = [[Askars Akajevs]]
| pēctecis            = [[Roza Otunbajeva]]
| amats2              = [[Kirgizstānas premjerministrs]]
| term_sākums2        = {{Dat|2000|12|21|N}}
| term_beigas2        = {{Dat|2002|5|22|N}}
| prezidents2         = [[Askars Akajevs]]
| priekštecis2        = [[Amangeldijs Muralijevs]]
| pēctecis2           = [[Nikolajs Tanajevs]]
| term_sākums3        = {{Dat|2005|3|25|N}}
| term_beigas3        = {{Dat|2005|6|20|N}}
| priekštecis3        = [[Nikolajs Tanajevs]]
| pēctecis3           = [[Medetbeks Kerimkulovs]]
| term_sākums4        = {{Dat|2005|7|10|N}}
| term_beigas4        = {{Dat|2005|8|15|N}}
| priekštecis4        = [[Medetbeks Kerimkulovs]]
| pēctecis4           = [[Fēlikss Kulovs]]
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1949|8|1}}
| dzim_vieta          = [[Masadana]], [[Padomju Savienība|PSRS]] &lt;small&gt;(tagad [[Kirgizstāna]])&lt;/small&gt;
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             = [[Akžol]]
| dzīvesb             = Tatjana Bakijeva
| profesija           =
| reliģija            = [[Sunnītu islāms]]
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Kurmanbeks Bakijevs''' ({{val|ky|Курманбек Сали уулу Бакиев}}, {{val|ru|Курманбек Салиевич Бакиев}}; dzimis {{dat|1949|8|1}}) ir [[Kirgizstāna]]s politiķis, bijušais [[Kirgizstānas prezidents]] (2005—2010). Prezidenta amatu viņš ieņēma 2005. gada 24. martā, [[Tulpju revolūcija]]s laikā nomainot [[Askars Akajevs|Askaru Akajevu]]. Amatu zaudēja [[2010. gada sacelšanās (Kirgizstāna)|2010. gada sacelšanās]] rezultātā.

== Politiskā darbība ==
Pirms kļuva par prezidentu, Bakijevs ieņēma Kirgizstānas premjerministra amatu. Viņš bija [[Kirgizstānas Tautas kustība]]s līderis. Lielāko daļu tautas atbalsta viņš saņēma no valsts dienvidiem. 2005. gada 25. martā, pēc prezidenta [[Askars Akajevs|Askara Akajeva]] gāšanas no amata [[Tulpju revolūcija]]s laikā, Kirgizstānas Augstākās padomes Kirgizstānas Likumdošanas asambleja iecēla viņu par prezidenta pienākumu izpildītāju. 2005. gada 10. jūlijā Bakijevs uzvarēja prezidenta vēlēšanās un 14. augustā kļuva par Kirgizstānas prezidentu. 2007. gadā viņš bija viens no politiskās partijas [[Akžol]] izveidotājiem, bet nevarēja to vadīt sava prezidenta amata dēļ.&lt;ref&gt;[http://www.unhcr.org/cgi-bin/texis/vtx/refworld/rwmain?page=updates&amp;docid=47668de723 After years of turmoil, Kyrgyz voters go to the polls] UNHCR Refworld&lt;/ref&gt;

Neskatoties uz sākotnējām cerībām, vēlāk atbalsts Bakijevam mazinājās. Viņa pilnvaru termiņa laikā notika vairāku ievērojamu politiķu slepkavības un cietumu nemieri, radās ekonomiskās problēmas, norisinājās cīņa par ienesīgo uzņēmumu kontroli. Jau 2006. gadā sākās sadursmes starp prezidenta Bakijeva atbalstītājiem un pretiniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/6124428.stm|title=Clashes erupt in Kyrgyz capital|publisher=BBC News}}&lt;/ref&gt;

2010. gada aprīlī notika plaši opozīcijas protesti, kas noveda pie valdības pārņemšanas. Bakijevs devās uz valsts dienvidiem, uz [[Oša (Kirgizstāna)|Ošu]], bet pēc tam parakstīja atkāpšanos no amata un pameta valsti. Dažas dienas pavadīja [[Kazahstāna|Kazahstānā]], pēc tam kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], kur viņu uzņēma prezidents [[Aļaksandrs Lukašenka]]. Bakijevam ir piešķīra Baltkrievijas pilsonība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nashaniva.com/?c=ar&amp;i=68018|title=Бакіеў атрымаў беларускае грамадзянства і купіў дом за $2 млн у Мінску?|publisher=nashaniva.com}}&lt;/ref&gt;

Kirgizstānā Bakijevam aizmuguriski tika piespriests mūža ieslodzījums par līdzdalību protestētāju nogalināšanā 2010. gada sacelšanās laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/kyrgyzstan-belarus-bakiev/28356026.html|title=Interview: Former Kyrgyz President Kurmanbek Bakiev|publisher=rferl.org}}&lt;/ref&gt; Kirgizstānas valdība ir pieprasījusi Bakijeva izdošanu, taču Baltkrievija ir atteikusies to darīt. Tas ir bijis daudzu konfliktu cēlonis Kirgizstānas un Baltkrievijas attiecībās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.refworld.org/docid/5509414512.html|title=Belarus reacts harshly to Atambaev's statement on Bakiev|publisher=refworld.org}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bakijevs, Kurmanbeks}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kirgizstānas politiķi]]
[[Kategorija:Kirgizstānas prezidenti]]
[[Kategorija:Kirgizstānā dzimušie]]</text>
      <sha1>hhgozobk8cdwy4jxjs7f0mvdwfd0imt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džamala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100204</id>
    <revision>
      <id>4301538</id>
      <parentid>3883217</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:08:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Oša -&gt; Oša (Kirgizstāna)</comment>
      <origin>4301538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2974" sha1="8qunrzjke4lvs2xt47axvm0lzt8fls3" xml:space="preserve">{{cita nozīme|ukraiņu dziedātāju|azerbaidžāniešu dziedātāju|Nigara Džamala}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|           Vārds = Džamala&lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Джамала''&lt;/small&gt;
|          Attēls = ESC2016 - Ukraine Meet &amp; Greet 17.jpg
|         Att_izm = 220px
|        Apraksts = Džamala 2016. gada Eirovīzijā
|            Fons = solists
|        Dz_vārds = Susana Džamaladinova &lt;br /&gt;&lt;small&gt;''Сусана Джамаладінова''&lt;/small&gt;
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1983|8|27}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Kirgizstāna|Oša|2s=Oša (Kirgizstāna)}}
|     Instrumenti = Vokāls
|           Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[opera]], [[džezs]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja
|            Gadi = 1992—pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|http://www.jamalamusic.com}}
|         Dzimums = S
}}
'''Džamala''', īstajā vārdā '''Susana Džamaladinova''' ({{val|uk|Сусана Джамаладінова}}, dzimusi {{dat|1983|8|27}}), ir [[Krimas tatāri|Krimas tatāru]] izcelsmes [[Ukraina|ukraiņu]] [[džezs|džeza]] dziedātāja. {{escy|2016}}. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja.

No 1992. līdz 1998. gadam mācījusies [[Alušta]]s 1. mūzikas skolā. 1998. gadā absolvējusi Malorečenskas vispārizglītojošo skolu. 2001. gadā iestājusies [[Pēteris Čaikovskis|P. Čaikovska]] Nacionālajā mūzikas akadēmijā operas klasē.

2000. gadā uzvarējusi starptautiskajā konkursā &quot;Nākotnes balss&quot; (''Голоса будущего''). 2009. gadā uzvarējusi Jūrmalā notikušajā konkursā &quot;[[Jaunais Vilnis 2009|Jaunais Vilnis]]&quot;. {{escy|2016}}. gadā uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]''.

== Diskogrāfija ==
* ''[[For Every Heart]]'' (2011)
* ''Live At Arena Concert Plaza'' (koncerta DVD, 2012)
* ''[[All or Nothing (albums)|All or Nothing]]'' (2013)
* ''[[Thank You (EP)|Thank You]]'' (2014)
* ''[[Подих]]'' (2015)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{o-mlapa|http://jamalamusic.com/}}

{{kastes sākums}}
{{s-balvas}}
{{Amatu secība | pirms = {{flaga|Zviedrija}} [[Monss Selmerlēvs]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Heroes (dziesma)|Heroes]]'' | virsraksts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] uzvarētāja&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[1944 (dziesma)|1944]]'' | periods = [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016]] | pēc = {{flaga|Portugāle}} [[Salvadors Sobrals]]&lt;br /&gt;ar dziesmu ''[[Amar pelos dois]]''}}
{{kastes beigas}}
{{Eirovīzijas uzvarētāji}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Ukrainas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]]
[[Kategorija:2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji]]
[[Kategorija:Krimas tatāri]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>8qunrzjke4lvs2xt47axvm0lzt8fls3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tele2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101755</id>
    <revision>
      <id>4301438</id>
      <parentid>4300574</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:22:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Noņēmu ūdeni</comment>
      <origin>4301438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11658" sha1="g1vcabhirxe4ze9qpoar9baiqzdvrxs" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = ''Tele2''
| Logo = [[Attēls:Tele2 Obegransad Svart Logotyp.png|140px]]
| Sauklis = 
| Uzņēmuma_veids = akciju sabiedrība
| Dibināšanas_datums = 1986. gads
| Sēdeklis = [[Stokholma]], {{SWE}}
| Birža = 
| Indekss = 
| Vadība = 
| Darbinieku_skaits = 
| Apgrozījums = 
| Aktīvi = 
| Bilance = 
| Peļņa = 
| Nozare = [[telesakari]]
| Produkti = mobilie un fiksētie telefonsakari, kabeļtelevīzija un interneta pakalpojumi
| Mājaslapa = 
}}
'''''Tele2 AB''''' ir Zviedrijas [[telesakari|telesakaru]] uzņēmums.

== Vēsture ==
[[Attēls:Tele2 Map 2.0.svg|thumb|200px|Zaļā krāsā iekrāsotas valstis kurās patlaban darbojas ''Tele2'', sarkanā — valstis, kuru tirgus uzņēmums ir pametis]]
''Tele2'' 1986. gadā nodibināja Zviedrijas investīciju uzņēmums ''Kinnevik''. Uzņēmums deviņdesmito gadu sākumā piedāvāja interneta un fiksētās telefonijas pakalpojumus Zviedrijā, bet 1997. gadā apvienojās ar ''Kinnevik'' piederošajiem kabeļtelevīzijas un mobilo sakaru uzņēmumiem.

Līdz 2004. gadam uzņēmums strauji izvērsa savu darbību citās Eiropas valstīs, lielākoties pārpērkot citus uzņēmumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |title=Tele2 vēsture |access-date={{dat|2009|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090726120351/http://www.tele2.com/about_tele2/European-expansion.html |archivedate={{dat|2009|07|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; Vēlāk ''Tele2'' pārtrauca darboties vairākās no šīm valstīm, bet nostiprināja savas pozīcijas Ziemeļeiropā un Austrumeiropā.

2014. gada jūnijā paziņots, ka ''Tele2'' [[Norvēģija]]s biznesu iegādāsies ''[[TeliaSonera]]''. ''Tele2'' pameta Norvēģiju pēc tam, kad tā neuzvarēja frekvenču izsolē.&lt;ref name=&quot;eksports.lv 2014.07.15&quot; /&gt; 2015. gada februārī darījumu atļāva Norvēģijas konkurences regulators.

2018. gada 10. janvārī paziņots, ka ''Tele2'' Zviedrijā iegādāsies platjoslas interneta un kabeļtelevīzijas operatoru ''[[Com Hem]]''.&lt;ref name=&quot;db 2018.01&quot; /&gt;

2024. gadā par ''Tele2'' lielāko akcionāru kļuva Francijas telekomunikāciju uzņēmums ''Iliad'', nopērkot ''Kinnevik'' akcijas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/markets/deals/frances-iliad-take-13-bln-stake-swedens-tele2-2024-02-26/|title=France's Iliad to take $1.3 bln stake in Sweden's Tele2|work=Reuters|access-date=2025-06-27|date=2024-02-26|last=Rasmussen|first=Louise|language=en}}&lt;/ref&gt;

== ''Tele2'' Latvijā ==
1995. gada 15. novembrī nodibināts uzņēmums SIA ''Baltel''.
1997. gada 8. aprīlī SIA ''Baltel'' pārdēvēja par SIA ''Baltkom GSM''.&lt;ref name=&quot;Lursoft&quot; /&gt;

2000. gada 3. oktobrī Zviedrijas ''Netcom AB'' meitas uzņēmums ''Tele2 AB'' par 277 miljoniem ASV dolāru iegādājās SIA ''Baltkom GSM'' 100 % kapitāldaļas. Līdz tam ''Baltkom GSM'' īpašnieki bija Latvijas uzņēmums ''Alīna'' (''Baltkom GSM'' prezidentam Pēterim Šmidrem piederošs uzņēmums), ASV uzņēmumi ''Metromedia International Inc.'' un ''Western Wireless Int.Corp.''&lt;ref name=&quot;tvnet 2000.10.04&quot; /&gt;
2001. gada 9. martā SIA ''Baltkom GSM'' pārdēvēja par SIA ''Tele2''.&lt;ref name=&quot;Lursoft&quot; /&gt;

2004.gadā ''Tele2'' sāka reklamēt mobilo internetu telefonā, un gadu vēlāk pirmais uzsāka darbību 3G tīklā (licences iegādātas 2002. gadā valstij samaksājot 5,8 miljonus latu), piedāvājot videozvanu, ātrāku datu pārraidi un mobilo internetu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5826560/tele2-atrums-4g-tikla-sasniedz-115-megabitus-sekunde|title=«Tele2» ātrums 4G tīklā sasniedz 115 megabitus sekundē|website=Apollo.lv|access-date=2021-10-05|date=2013-04-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada 11. septembrī [[Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija]]s (SPRK) rīkotajā izsolē par 5G radiofrekvenču spektra joslas lietošanas tiesību piešķiršanu uzvarēja ''Tele2'' ar piedāvāto cenu 6,525 miljoni eiro.
2018. gada decembrī ''Tele2'' uzbūvēja 1000. bāzes staciju Latvijā ([[Valkas novads|Valkas novada]] [[Lugaži|Lugažos]]).

2019. gada vasarā ''Tele2'' kā pirmais operators Latvijā iedarbināja [[5G]] tehnoloģiju, sasniedzot 1 Gb/s lielu mobilā interneta ātrumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/uznemeja-diena/zinas/mobilo-sakaru-operators-_tele2_-pirmais-riga-iedarbina-5g-tehnologiju-14223346|title=Mobilo sakaru operators Tele2 pirmais Rīgā iedarbina 5G tehnoloģiju|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}&lt;/ref&gt;
2019. gada 17. septembrī ar ''[[Bite Latvija]]'' nodibināts kopuzņēmums SIA ''Centuria'', lai uzturētu kopēju abu sakaru operatoru radiotīklu un attīstītu 5G tīklu.&lt;ref name=&quot;delfi 2019.09.23&quot; /&gt; Tā kā šī mobilo sakaru infrastruktūras koplietošanas partnerība saņēma vien daļēju SPRK apstiprinājumu, abi uzņēmumi nolēma šo sadarbību izbeigt.&lt;ref name=&quot;db 2021.12.16&quot; /&gt;

2020. gada 24. februārī nodibināts SIA ''Tele2'' meitas uzņēmums SIA ''Baltic Shared Services Center'', kas sniedz informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un mobilo sakaru tīkla uzraudzības un drošības pakalpojumus visu Baltijas valstu ''Tele2'' mobilo sakaru operatoriem.
2021. gada pavasarī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas veikti mērījumi apliecināja, ka ''Tele2'' jau piekto gadu pēc kārtas Latvijā nodrošina vidēji ātrāko mobilā interneta lejupielādes ātrumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/noskaidrots-kuram-latvija-ir-atrakais-mobilais-internets|title=Noskaidrots, kuram Latvijā ir ātrākais mobilais internets|website=LA.LV|access-date=2021-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;
''Tele2'' bija pirmais mobilo sakaru operators Eiropā, kas savām pakalpojumu reklāmām pievieno brīdinājuma tekstu &quot;Lieto internetu atbildīgi!&quot;, vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_tele2_-turpmak-savam-reklamam-liks-klat-bridinajumu-14218055|title=Tele2 turpmāk savām reklāmām liks klāt brīdinājumu|website=www.diena.lv|access-date=2021-10-05}}&lt;/ref&gt;
2021. gada decembrī Latvijā rīkotās 700 MHz frekvenču izsoles vairākās kārtās ''Tele2'' par 4,65 miljoniem eiro ieguva 700 MHz frekvenču joslas, kas ļauj sākt vērienīgu 5G tīkla izvēršanu.&lt;ref name=&quot;db 2021.12.16&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot; /&gt;

2024. gadā ''Tele2'' bija lielākais Latvijas mobilo sakaru operators.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7975679/noskaidrots-lielakais-mobilo-sakaru-operators-latvija|title=TVNET: Noskaidrots lielākais mobilo sakaru operators Latvijā}}&lt;/ref&gt; Tele2 nodrošina plašāko 5G tīkla pārklājumu Latvijā, sasniedzot gandrīz 90% Latvijas teritorijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tele2.lv/tele2/tele2-jaunumi/jaunums/noskaidrots-kur-dzivo-aktivakie-5g-tehno/|title=Noskaidrots, kur dzīvo aktīvākie 5G tehnoloģiju lietotāji...|website=www.tele2.lv|access-date=2025-06-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada marta sākumā ''Tele2'' pilnībā pabeidza pāreju uz modernākajām tīkla tehnoloģijām, atslēdzot pēdējās 3G bāzes stacijas Rīgā un Mārupes pagastā. Līdz ar to Tele2 kļuva par pirmo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kas balss zvaniem pamatā sāka izmantot tikai 4G un 5G tīklu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tele2.lv/biznesam/12887/informacija-klientiem-par-3g-slegsanu-si/|title=“Tele2” pilnībā izslēgusi novecojušo 3G tehnoloģiju|website=www.tele2.lv|access-date=2025-06-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Citi sasniegumi ==
Saskaņā ar ''Baltic Brand Forum'' datiem, 2023. gadā ''Tele2'' atkārtoti kļuva par mīlētāko zīmolu telekomunikāciju nozarē Latvijā. Savukārt 2024. gadā uzņēmums kļuva par izklaidējošāko zīmolu Baltijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://balticbrands.eu/en/ranking|title=Baltic Brand Forum 2025|website=balticbrands.eu|access-date=2025-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, ko veido „Prudentia” un [[Nasdaq Riga]], ''Tele2'' 2024. gadā ieņēma 11. vietu.

''Tele2 AB grupa'' ir ierindojusies otrajā vietā starp 500 uzņēmumiem reitingā “Eiropas Klimata Līderi 2024”, ko veido biznesa izdevums [[Financial Times]] sadarbībā ar analītikas uzņēmumu ''Statista''. Tāpat ''Tele2 AB grupa'' ir iekļauta pasaules piecu ilgtspējīgāko telekomunikāciju uzņēmumu vidū žurnāla [[Time]] veidotajā topā “Pasaules Ilgtspējīgākie uzņēmumi 2024”. Abos šajos topos tiek vērtēti Tele2 uzņēmumu rādītāji Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tele2.com/media/news/2024/tele2-once-again-among-the-top-as-the-financial-times-names-europes-climate-leaders/|title=Tele2 Once Again Among the Top as the Financial Times Names Europe's Climate Leaders - Tele2|website=www.tele2.com|access-date=2025-06-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kritika ==
''Tele2'' ir izpelnījies kritiku par savām mārketinga metodēm. Laikā, kad uzņēmums darbojās [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], to nosodīja par klientu piesaistīšanu savam tīklam bez viņu ziņas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
| url=http://money.guardian.co.uk/phones/story/0,13283,1466811,00.html
| title=When slamming the phone prompts a row
| publisher=The Guardian
| date=2005-04-23
| accessdate=2008-04-30}}
&lt;/ref&gt;

2009. gada oktobrī ''Tele2'' Latvijā viltoja meteorīta nokrišanu ([[Mazsalacas meteorīts]]). Šī mārketinga akcija izpelnījās gan asu mediju kritiku, gan atzīta par izcilu reklāmas kampaņu.

== Skatīt arī ==
* ''[[Tele2 Eesti]]''
* [[Tele2 (Lietuva)|''Tele2'' (Lietuva)]]

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;eksports.lv 2014.07.15&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.eksports.lv/2014/07/norvegijas-biznesu-tele2-iegadasies-teliasonera/|title=Norvēģijas biznesu &quot;Tele2&quot; iegādāsies &quot;TeliaSonera&quot; {{!}} Eksports.lv|access-date=2020-11-13}}&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2018.01&quot;&gt;[http://www.db.lv/zinas/tele2-apvienosies-ar-platjoslas-interneta-un-kabelu-operatoru-com-hem-470662 Tele2 apvienosies ar platjoslas interneta un kabeļu operatoru Com Hem] LETA/AFP, 2018. gada 10. janvāris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Lursoft&quot;&gt;[https://company.lursoft.lv/tele2/40003272854?l=LV Tele2, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību] Lursoft&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;tvnet 2000.10.04&quot;&gt;[https://www.tvnet.lv/6398242/zviedri-noperk-baltkom-gsm Zviedri nopērk &quot;Baltkom GSM&quot;] Dace Kārkliņa, LETA, 2000. gada 4. oktobris&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;delfi 2019.09.23&quot;&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/registrets-bite-latvija-un-tele2-kopuznemums-5g-tikla-attistibai.d?id=51481763 Reģistrēts 'Bite Latvija' un 'Tele2' kopuzņēmums 5G tīkla attīstībai] LETA, DELFI Bizness, 23.09.2019&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2021.12.16&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/tele2-latvija-iegust-jaunas-frekvences-5g-attistiba-505586 Tele2 Latvijā iegūst jaunas frekvences 5G attīstībā] Db.lv, 16.12.2021&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2021.12.22&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/tele2-par-465-miljoniem-eiro-iegust-5g-attistibai-nepieciesamas-frekvences-505650 Tele2 par 4,65 miljoniem eiro iegūst 5G attīstībai nepieciešamās frekvences] Db.lv, 22.12.2021&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* [https://www.tele2.lv/ Tele2 Latvijas vietne]


{{Organizācija-aizmetnis}}


{{OMX Stockholm 30}}
{{Telesakari Latvijā}}
{{Baltijas vērtīgākie uzņēmumi}}
{{Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu}}
{{Latvijas vērtīgākie uzņēmumi}}

[[Kategorija:Tele2| ]]
[[Kategorija:Mobilo sakaru operatori]]
[[Kategorija:Zviedrijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>g1vcabhirxe4ze9qpoar9baiqzdvrxs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oša (Kirgizstāna)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110010</id>
    <revision>
      <id>4301525</id>
      <parentid>4255543</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:52:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Oša]] uz [[Oša (Kirgizstāna)]]: Ir arī pilsēta Francijā ar šādu pašu nosaukumu</comment>
      <origin>4255543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3038" sha1="qw88hntzafn16wbxzceqcv066gk1i5f" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Oša
| official_name            = ''Ош''
| settlement_type = pilsēta
|image_skyline = Osh 03-2016 img26 view from Sulayman Mountain.jpg
|imagesize = 300px
|image_caption = Ošas panorāma no Suleimana kalna
|image_flag = Flag of Osh.svg
|image_seal = Coat of Osh.jpg
|seal_size = 70px
|image_map = 
|map_caption = 
|pushpin_map            = Kyrgyzstan
|pushpin_label_position =
|pushpin_mapsize        = 300px
|pushpin_map_caption    =Atrašanās vieta Kirgizstānā
|subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]]
|subdivision_type1 = [[Kirgizstānas apgabali|Apgabals]]
|subdivision_name = {{KGZ}}
|subdivision_name1 = apgabala nozīmes pilsēta
|subdivision_type2 = 
|subdivision_name2 = 
|established_title = 
|established_date =
|government_type = 
|leader_title = 
|leader_name = 
|area_magnitude = 
|area_total_km2 = 182.5
|area_land_km2 = 
|area_urban_km2 = 
|area_metro_km2 = 
|population_as_of= 2021
|population_footnotes =
|population_total =  322164
|population_urban = 
|population_metro =
|population_density_km2 = auto
|timezone = 
|utc_offset = 
|timezone_DST =
|utc_offset_DST = 
|latd=40|latm=31|lats=48|latNS=N
|longd=72|longm=48|longs=0|longEW=E
|elevation_footnotes=
|elevation_m = 963
|postal_code_type = 
|postal_code = 
|area_code = 
|website = {{URL|http://oshcity.kg/}}
|footnotes =
}}

'''Oša''' ({{val|ky|Ош}}) ir otra lielākā pilsēta [[Fergānas ieleja]]s [[Kirgizstāna]]s daļā, un bieži vien tiek saukta par tās &quot;dienvidu galvaspilsētu&quot;.  2003. gadā pilsētā mita ap 232 000 iedzīvotāju, galvenokārt [[kirgīzi]] (48,3%) un [[uzbeki]] (43,1%), bet arī [[krievi]] (2,7%), [[turki]] (2,3%) un citas mazākas etniskās grupas.

== Vēsture ==
Pilsēta ir aptuveni 3000 gadus veca, cauri tai veda [[Zīda ceļš]]. 15. gadsimtā ietilpa [[Mogulistāna]]s, 18. gadsimtā [[Kokandas haniste]]s sastāvā, 1876. gadā to anektēja [[Krievijas impērija]] un iekļāva [[Fergānas apgabals|Fergānas apgabalā]].
1918. gadā lielinieki likvidēja Kokandas autonomiju un Oša nokļuva [[Turkestānas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Turkestānas APSR]], 1924. gada 14. oktobrī Kara-Kirgīzu autonomā apgabala, 1925. gada 25. maijā par Kirgīzu autonomā apgabala, 1926. gada 1. februārī [[Kirgīzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Kirgīzijas APSR]], 1936. gada 5. decembrī [[Kirgīzijas PSR]] sastāvā. 
Kopš 1939. gada Oša ir [[Ošas apgabals|Ošas apgabala]] [[pārvaldes centrs]], lai gan neietilpst apgabala sastāvā un ir apgabala nozīmes pilsēta.
Pirms [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] 1990. gadā notika [[Ošas nemieri]] starp kirgīziem un uzbekiem.
&lt;gallery&gt;
Gerb of Osh 1908.png|Pilsētas vēsturiskais ģerbonis (1908)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Kirgizstāna-aizmetnis}}

{{Kirgizstānas administratīvais iedalījums}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kirgizstānas pilsētas]]</text>
      <sha1>qw88hntzafn16wbxzceqcv066gk1i5f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Trolejbusu satiksme pasaulē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>112321</id>
    <revision>
      <id>4301539</id>
      <parentid>4277185</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:09:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Oša -&gt; Oša (Kirgizstāna)</comment>
      <origin>4301539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="94974" sha1="svckrbtd4bdk79iskg60camwsvasahp" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|pilsētu nosaukumi latviski}}
[[Attēls:Trådbuss Landskrona.JPG|thumb|Trolejbuss [[Solaris Trollino 15]], [[Zviedrija]]s pilsētā Landskronā]]
[[Attēls:Skoda 14 Tr in Vilnius.jpg|thumb|Trolejbuss [[Škoda 14Tr]] [[Viļņa|Viļņā]]]]
[[Attēls:Petrozavodsk troleybus.JPG|thumb|&quot;Maršrutka&quot; un trolejbuss [[Petrozavodska|Petrozavodskā]], [[Krievija|Krievijā]]]]
[[Attēls:Milano-Cristalis1.jpg|thumb|Trolejbusa &quot;Cristalis&quot; modelis [[Milāna|Milānā]], [[Itālija|Itālijā]]]]
[[Attēls:Pyongyang city Tram.jpg|thumb|Pārpildīts trolejbuss [[Phenjana|Phenjanā]], [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]]]]
[[Attēls:New Flyer trolleybus in Vancouver.jpg|thumb|Trolejbuss [[Vankūvera|Vankūverā]], [[Kanāda|Kanādā]]]]
[[Attēls:WellingtonNewTrolleybus.jpg|thumb|Trolejbuss [[Velingtona|Velingtonā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]]]]

'''Trolejbusu satiksme pasaulē''' pastāv visos kontinentos, izņemot [[Āfrika|Āfriku]] un [[Antarktīda|Antarktīdu]]. Pasaulē kopsummā šobrīd pa dažādu pilsētu ielām brauc ap 40 000 [[Trolejbuss|trolejbusu]], [[Krievija|Krievijā]] vien - 15 000. Pēdējais trolejbuss Āfrikā brauca 1986. gada [[28. novembris|28. novembrī]] [[Dienvidāfrikas republika]]s pilsētā [[Johannesburga|Johannesburgā]]. Šobrīd kopīgi ar Krievijas palīdzību [[Etiopija]]s galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] gan tiek būvēta trolejbusu līnija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Informationen zum geplanten Trolleybusbetrieb in Addis Abeba|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/overview.php?sy_ID=784|publisher=trolleymotion.com|year=16.06.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

[[Eiropa|Eiropā]] (neskaitot Krieviju) kursē arī aptuveni 15 000 trolejbusu, [[Ukraina|Ukrainā]] vien brauc 8000 trolejbusu, bet [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] - 2000 trolejbusu. Pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] 2004. un 2007. gadā trolejbusu skaits tās teritorijā pieauga par aptuveni 3500 trolejbusiem, līdz 8000 trolejbusiem. Pie tā galvenokārt pieskaitāmas [[Čehija]] (13 pilsētas ar trolejbusu satiksmi, aptuveni 740 trolejbusu), [[Rumānija]] (11 pilsētas, aptuveni 635 trolejbusi) un [[Bulgārija]] (15 pilsētas, 520 trolejbusi) (2008. gada dati). Šīs valstis ieņem pirmās trīs vietas kā Eiropas Savienības valstis ar visvairāk trolejbusiem.

Amerikas daļā kursē aptuveni 3000 trolejbusu, bet [[Okeānija|Okeānijā]] trolejbusi kursē tikai [[Jaunzēlande]]s galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. [[Āzija|Āzijā]], tāpat kā [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], ir aptuveni 5000 trolejbusu (neskaitot Krieviju).

Globālā mērogā trolejbuss, pateicoties politiskajām pārmaiņām 1989., 1990. gadā, dažādu iemeslu dēļ piedzīvo norietu. Piemēram, laika posmā no 2000. līdz 2009. gadam 59 vietās trolejbusu satiksme tika slēgta, bet tikai 12 - atklāta. 2010. gadā šī parādība turpinās, patlaban trolejbusu satiksme ir jau slēgta trīs vietās, bet nevienā - vēl nav atklāta.

Lielākā trolejbusu satiksmes sistēmu likvidēšana pilsētās ir notikusi bijušās [[Padomju Savienība]]s mazo valstu teritorijās, tā piemēram, [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] no 2003. līdz 2006. gadam tika likvidētas visas 5 trolejbusu satiksmes sistēmas, līdzīgi notika arī [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]. Tāpat arī [[Gruzija|Gruzijā]] laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam tika slēgtas 10 no 12 trolejbusu satiksmes sistēmām, tostarp viena no lielākajām Gruzijā. Vienīgā trolejbusu līnija [[Chinvala|Chinvalā]] tika nopostīta 1990. gada beigās [[Dienvidosetija]]s pilsoņu kara laikā, tādēļ trolejbusu līnijas ir palikušas tikai [[Suhumi]] pilsētā. Suhumi trolejbusu satiksmes sistēma atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā un varēja izdzīvot, tikai pateicoties Krievijas palīdzībai. Iemesls šādai notikumu attīstībai pārsvarā ir finanšu līdzekļu trūkums, bieži pārvadātāji nevar samaksāt elektrības rēķinus. Tāpat arī pie vainas ir novecojusī padomju laika tehnika un sīvā konkurence ar mikroautobusiem (&quot;maršrutkām&quot;). Savukārt Rumānijā un [[Ķīna|Ķīnā]] ir novērojama trolejbusu satiksmes paplašināšana.

== Trolejbusu satiksme Eiropā ==
=== Apvienotā Karaliste ===
[[Attēls:BCLM Wallsall trolleybus.jpg|thumb|[[Volsola]]s trolejbuss ''Black Country Living Museum'' teritorijā]]
[[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes sistēmas. Dažas pilsētas plāno atjaunot trolejbusu satiksmi, kā piemērs ir minama [[Līdsa]], kurā jau kopš 2010. gada marta notiek sarunas par trolejbusu satiksmes atjaunošanu.&lt;ref name=&quot;leeds2010mar&quot;&gt;{{ziņu atsauce|last=Hookham|first=Mark|title=Leeds trolleybus gets go-ahead|date=2010. gada 22. marts|language=angļu val.|publisher=Yorkshire Evening Post|url=http://www.yorkshireeveningpost.co.uk/news/Leeds-trolleybus-gets-goahead.6169837.jp|accessdate=05.04.2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100326213738/http://www.yorkshireeveningpost.co.uk/news/Leeds-trolleybus-gets-goahead.6169837.jp|archivedate=2010. gada 26. Marts}}&lt;/ref&gt; Trolejbusu satiksme Līdsā pastāvēja no 1911. līdz 1928. gadam.

Agrāk Apvienotajā Karalistē vairāk nekā 50 pilsētās bija trolejbusu satiksmes sistēmas, tagad šo pilsētu trolejbusi ir eksponēti britu muzejos. Lielākā trolejbusu kolekcija ir trolejbusu muzejā Sendtoftā, [[Anglija|Anglijā]], tāpat tie atrodas arī Austrumanglijas transporta muzejā un citos. [[Bredforda]]s trolejbusu asociācija ir eksponējusi Bredfordas trolejbusu ar reģ. nr. 758, kurš bija pēdējais braucošais trolejbuss Bredfordā. Tagad tas atrodas trolejbusu muzejā Sendtoftā. Trolejbusu satiksme Bredfordā tika likvidēta 1972. gada [[12. marts|12. martā]].&lt;ref name=&quot;joyce-king-newman&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Murray&quot;&gt;Murray, Alan (2000). ''World Trolleybus Encyclopaedia''. Yateley, Hampshire, UK: Trolleybooks. {{ISBN|0-904235-18-1}}.&lt;/ref&gt;

1911. gada 20. jūnijā tika atklātas pirmās trolejbusu satiksmes sistēmas Bredfordā un Līdsā.&lt;ref name=&quot;joyce-king-newman&quot;&gt;Joyce, J.; King, J. S.; and Newman, A. G. (1986). ''British Trolleybus Systems''. London: Ian Allan Publishing. {{ISBN|0-7110-1647-X}}.&lt;/ref&gt; Trolejbusi Bredfordā pasažierus nepārvadāja vēl līdz pat [[24. jūnijs|24. jūnijam]].&lt;ref name=&quot;joyce-king-newman&quot;/&gt; Pirmā trolejbusu satiksmes sistēma tika slēgta [[Dandī]] 1914. gadā.&lt;ref name=&quot;joyce-king-newman&quot;/&gt; Tā darbojās tikai nepilnus divus gadus. Savukārt kā pēdējā pilsēta, kurā likvidēja trolejbusu satiksmi, ir minama Bredforda.

=== Austrija ===
[[Attēls:Solaris Trollino 18 Salzburg.JPG|thumb|Trolejbuss [[Zalcburga|Zalcburgā]]]]
[[Austrija|Austrijā]] trolejbusu satiksme ir tikai [[Zalcburga|Zalcburgā]] un [[Linca|Lincā]]. Agrāk trolejbusi kursēja arī galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]], [[Insbruka|Insbrukā]] un citās pilsētās.

1940. gadā Zalcburgā tika atklāta viena no tradīcijām bagātākajām trolejbusu satiksmes sistēmām pasaulē, to uzskata arī par lielāko [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]. Trolejbusu satiksmi Zalcburgā nodrošina uzņēmums ''StadtBus Salzburg'' un tā vēl joprojām attīstās. 2009. gada jūnijā tika atklāta jauna trolejbusu līnija - nr. 10, tās maršruts ved caur Lankeszīdlungas rajonu, bet 2009. gada jūlijā līnijām nr. 3 un 5 tika pārcelts galapunkts uz Itclingas-Flancmanas rajonu, bet septembrī tika uzsākta trolejbusu līnijas, kas ļaus ar trolejbusu nokļūt uz Zalcburgas lidostu, izbūve. Arī trolejbusu parks tiek atjaunots, šobrīd Zalcburgā ir 9 trolejbusu līnijas un trolejbusu parks sastāv no 84 trolejbusiem.

Savukārt, Lincā ir 9 trolejbusu līnijas un trolejbusu parks sastāv no 19 savienotajiem trolejbusiem. Trolejbusu satiksmes pastāvēšana Lincā bija apdraudēta, jo Lincā sāka kursēt ar dabasgāzi darbināmi autobusi. 2007. gada [[13. augusts|13. augustā]] kompānija ''Linz AG'' paziņoja, ka trolejbusu satiksme tomēr netiks likvidēta.

Kopš 2007. gada [[Klāgenfurte]] strādā pie plāna par trolejbusu satiksmes atjaunošanu. Tas tiek darīts, lai samazinātu kaitīgo izmešu nokļūšanu atmosfērā. Arī [[Grāca|Grācā]] ir bijušas diskusijas par trolejbusu satiksmes atjaunošanas nepieciešamību. Bet tika izlemts, ka trolejbusu satiksme Grācā netiks atjaunota, jo Grācā jau ir divas dažādas transporta sistēmas un trolejbusu satiksmes atjaunošana izmaksātu ļoti dārgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Martin Bauer|title=Diskussion um eine Wiedereinführung von O-Bussen in Graz|language=vācu val.|url=http://www.styria-mobile.at/home/gvb/o-bus.html|accessdate=18.01.2007}}&lt;/ref&gt;

=== Baltkrievija ===
[[Attēls:MAZ-103t in Minsk 2.JPG|thumb|Trolejbuss [[Minska|Minskā]]]]
[[Baltkrievija|Baltkrievijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta 7 pilsētās. Trolejbusu satiksme šajās pilsētās tika atklāta laikā no 1951. līdz 1982. gadam. [[Minska|Minskā]] ir visvecākā un vislielākā trolejbusu satiksmes sistēma Baltkrievijā, tā tika atklāta 1952. gadā un tā ir trešā lielākā pasaulē. 2005. gadā Minskā bija 68 trolejbusu līnijas, kurās kopā brauca pie 1000 trolejbusiem.&lt;ref name =&quot;Jane's2007&quot;&gt;Webb, Mary (ed.) (2007), ''Jane's Urban Transport Systems 2007-2008''. Coulsdon, Surrey (UK): Jane's Information Group. {{ISBN|978-0-7106-2816-9}}.&lt;/ref&gt;

Vēl trolejbusi kursē [[Babruiska|Babruiskā]], [[Bresta (Baltkrievija)|Brestā]], [[Gomeļa|Gomeļā]], [[Grodņa|Grodņā]], [[Mogiļeva|Mogiļevā]] un [[Vitebska|Vitebskā]]. Trolejbusu satiksme Babruiskā tika atklāta 1978. gadā. Nevienā Baltkrievijas pilsētā trolejbusu satiksme vēl līdz šim nav tikusi likvidēta.

Baltkrievijā atrodas trolejbusu ražotājuzņēmumi ''[[Belkommunmaš]]'' un ''[[Minskas automobiļu rūpnīca|MAZ]]''. Uzņēmums ''Belkommunmaš'' tika dibināts 1973. gadā. Sākotnēji tas tikai remontēja trolejbusus ''[[ZiU-9]]'', bet 1993. gadā izlaists pirmais pašu izstrādāts trolejbusa modelis.

=== Beļģija ===
[[Attēls:Trolleybus Sint-Michielsbrug.JPG|thumb|left|Trolejbuss [[Gente|Gentē]]]]
[[Beļģija|Beļģijā]] vairs nevienā pilsētā neeksistē trolejbusu satiksmes sistēmas, bet agrāk tādas bija [[Antverpene|Antverpenē]], [[Brisele|Briselē]], [[Ljēža|Ljēžā]] un [[Gente|Gentē]].&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; Visvēlāk trolejbusu satiksmi atklāja Gentē - 1989. gadā, tāpat Gentē tā tika likvidēta visvēlāk - 2009. gada jūlijā.&lt;ref&gt;Isgar, Carl. &quot;Farewell to Gent's Trolleybuses&quot;. ''Trolleybus Magazine'' Nr. 288 (2009. gada novembris - decembris), 126.-131.lpp. National Trolleybus Assn. (UK).&lt;/ref&gt; Galvenais iemesls, kāpēc Gentē atklāja trolejbusu satiksmi ir tas, ka Beļģijas valdība vēlējās attīstīt trolejbusu ražošanu Beļģijā. Līdz ar to pa Genti pārsvarā kursēja Beļģijas firmas ''[[Van Hool]]'' ražotie trolejbusi.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt;

Interesanti, ka Ljēžā bija divas atsevišķas trolejbusu satiksmes sistēmas. Viena trolejbusu līnija savienoja Ljēžu ar Seraingu, tajā kursēja tikai savienotie trolejbusi, kuriem vadītāja kabīne atradās abos galos,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Trolleybus de Seraing (RELSE)|language=franču val.|url=http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html|accessdate=}}&lt;/ref&gt; vēlāk trolejbusus eventuāli pārbūvēja par standarta trolejbusiem.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; Viens no šiem unikālajiem trolejbusiem atrodas transporta muzejā Ljēžā, tur tas tika no jauna pārbūvēts atpakaļ par savienoto trolejbusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Corteil, A. and Roubinet, J.-M|title=Le trolleybus de Seraing (1936-1963)|language=franču val.|url=http://www.trams-trolleybus.be/Trolleybus10.html|accessdate=11.03.2010}}&lt;/ref&gt; Trolejbusi no otras Ljēžas trolejbusu satiksmes sistēmas (līnijas) un citām Beļģijas pilsētām ir eksponēti dažādos muzejos. 1932. gadā būvētais Ljēžas trolejbuss (reģ. nr. 425) atrodas transporta muzejā Sendtoftā, [[Anglija|Anglijā]].

Savukārt, Briselē bija tikai viena trolejbusu līnija. Trolejbusu satiksme Briselē tika atklāta 1939. gada [[18. aprīlis|18. aprīlī]], bet likvidēta 1964. gada [[15. februāris|15. februārī]].

=== Bosnija un Hercegovina ===
[[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] ir tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma. Tā atrodas galvaspilsētā [[Sarajeva|Sarajevā]]. Sarajevā eksistē tikai piecas trolejbusu līnijas. Trolejbusu satiksme Sarajevā tika atklāta 1984. gada [[23. novembris|23. novembrī]] un to nodrošina uzņēmums ''JKP GRAS Sarajevo''.

Laikā no 1992. gada aprīļa līdz 1995. gada novembrim, [[Dienvidslāvija]]s kara rezultātā, trolejbusu satiksme Sarajevā tika pārtraukta.

=== Bulgārija ===
[[Bulgārija|Bulgārijā]] trolejbusi kursē 15 pilsētās. Salīdzinot ar tramvajiem, tas ir liels rādītājs, jo tramvaji kursē tikai galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]]. Visagrāk trolejbusu satiksme tika atklāta Sofijā un [[Plovdiva|Plovdivā]], pārējās 13 pilsētās trolejbusu satiksmi atklāja tikai laikā no 1985. līdz 1993. gadam, tas nozīmē īsi pirms un pēc politiskajām pārmaiņām Bulgārijā 1989. gadā. Tomēr trolejbusu satiksme Kasanlakā tika likvidēta, tā eksistēja no 1987. līdz 1999. gadam.

Trolejbusu satiksme tiek organizēta šādās Bulgārijas pilsētās: Sofijā (trolejbusu satiksmi atklāja 1948. gadā), Plovdivā (1955), Plevenā (1985), [[Varna|Varnā]] (1986), [[Stara Zagora|Stara Zagorā]] (1988), [[Ruse|Rusē]] (1988), Slivenā (1988), Vratsā (1988), Dobričā (1988), Pernikā (1989), Gabrovo (1990), Haskovo (1990.), Veļiko Tarnovo (1990), [[Burgasa|Burgasā]] (1991) un Pazardžikā (1993).

Viena no lielākajām trolejbusu satiksmes sistēmām pēc pasažieru skaita ir Plevenā (trolejbusus izmanto vidēji 120 000 cilvēku). Savukārt, Plovdivā ir 14 trolejbusu līnijas un to kopgarums sasniedz 75 kilometrus. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma ir Sofijā (trolejbusus izmanto vidēji 1,5 miljoni cilvēku), trolejbusu līniju kopgarums sasniedz 105 km.

=== Čehija ===
[[Attēls:10Skvrnany.jpg|thumb|left|Trolejbusi [[Plzeņa|Plzeņā]]]]
[[Čehija|Čehijā]] trolejbusi kursē 13 pilsētās. 10 pilsētās trolejbusu satiksme tika atklāta laikā no 1941. līdz 1952. gadam, bet kā jaunākās pilsētas ar trolejbusu satiksmi minamas [[Ūsti pie Labas]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1988. gadā), [[Česke Budejovice]] (1991) un [[Homutova]] (1995). Česke Budejovicē trolejbusu satiksme bija eksistējusi arī iepriekš, bet tad tā tika likvidēta. Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas ir [[Brno]], kur ir 13 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 146 trolejbusi, [[Zlīna|Zlīnā]] (12 trolejbusu līnijas un 62 trolejbusi), Ūsti pie Labas (11 trolejbusu līnijas un 66 trolejbusi) un [[Ostrava|Ostravā]] (10 trolejbusu līnijas un 65 trolejbusi). Mazākas trolejbusu satiksmes sistēmas eksistē [[Hradeckrālove|Hradeckrālovē]], [[Jihlava|Jihlavā]], [[Mariānske Lāzņe|Mariānske Lāzņē]], [[Opava|Opavā]], [[Pardubice|Pardubicē]], [[Plzeņa|Plzeņā]] un [[Teplice|Teplicē]].

Trolejbusu satiksme galvaspilsētā [[Prāga|Prāgā]] tika atklāta 1936. gada [[29. augusts|29. augustā]], bet 1972. gada [[15. oktobris|15. oktobrī]] tā tika likvidēta. Savukārt, dažās pilsētās trolejbusu satiksme ir tikusi likvidēta, bet vēlāk atjaunota, tā, piemēram, ir bijis Česke Budejovicē.

Savukārt, Plzeņā atrodas viens no lielākajiem un tradīcijām bagātākajiem trolejbusu ražotājuzņēmumiem pasaulē - ''[[Škoda]]''. Laikā no 1963. līdz 2004. gadam uzņēmumam ''Škoda'' pat Čehijas ziemeļos piederēja pašam sava trolejbusu testēšanas līnija. Tā bija 6,1 km gara, bija izbūvēta 12% kritumā un veda no Dolņi Ždaras līdz Jačomovai.

=== Dānija ===
[[Dānija|Dānijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. 1927. gadā trolejbusu satiksmi atklāja Gentoftē, kas atrodas netālu no galvaspilsētas [[Kopenhāgena]]s. Trolejbusu līnija savienoja arī citas Kopenhāgenas piepilsētas, piemēram, Lingbu un Zēborgu. Laikā no 1938. gada līdz 1963. gadam trolejbusi kursēja arī pašā Kopenhāgenā. Toreiz eksistēja arī maršruts Lingbīveija - Nērreportas stacija. 1953. gadā Kopenhāgenas transporta uzņēmums ''NESA'' apkalpoja 4 trolejbusu līnijas. 1963. gadā jau pirmās divas trolejbusu līnijas, kas kursēja uz Nērreportas staciju, tika likvidētas un aizstātas ar autobusu satiksmi. Bet 1971. gadā trolejbusu satiksme tika pilnībā likvidēta.

Laikā no 1939. līdz 1959. gadam arī [[Odense|Odensē]] eksistēja trolejbusu satiksmes sistēma, tāpat Odensē trolejbusu satiksmi aizstāja ar autobusu satiksmi.

=== Francija ===
[[Attēls:Trolleybus à l'arrêt Hôtel de Ville.JPG|thumb|''[[Renault]]'' firmas trolejbuss Limožā]]
[[Francija|Francijā]] trolejbusi kursē sešās pilsētās. [[Kāna|Kānā]] un [[Klermona-Ferāna|Klermonā-Ferānā]] kursē jaunākas paaudzes &quot;noteiktās joslas trolejbusi&quot; (tie brauc pa noteiktu speciālu joslu (arī sliedēm), atdalītu no brauktuves), bet [[Liona|Lionā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1935. gadā; 7 trolejbusu līnijas un 113 trolejbusi), [[Sentetjēna|Sentetjēnā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1942. gadā; 2 trolejbusu līnijas un 22 trolejbusi) un [[Limoža|Limožā]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1943. gadā; 5 trolejbusu līnijas un 40 trolejbusi) trolejbusi kursē &quot;klasiskajā variantā&quot; (tā kā tie brauc vairumā pasaules valstu). Dažādi trolejbusu braukšanas veidi eksistē [[Nansī]] pilsētā. 1982. gadā šeit tika atklāta &quot;klasiskā varianta&quot; trolejbusu satiksme, bet 2001. gadā sāka kursēt arī &quot;noteiktās joslas trolejbusi&quot;. Pavisam Nansī ir 25 &quot;noteiktās joslas trolejbusi&quot;.

1999. gadā [[Grenoble|Grenoblē]] tika likvidēta trolejbusu satiksme, bet kontakttīkls netika demontēts, jo bija plānots, ka varbūt kādreiz nākotnē trolejbusu satiksme šajā pilsētā tiks atjaunota. 2007. gadā tika nolemts, ka trolejbusu satiksme Grenoblē tomēr netiks atjaunota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Grenoble – Keine Wiedereinführung der Trolleybusse|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=77|publisher=trolleymotion.com|year=18.12.2007|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tāpat trolejbusu satiksme ir tikusi likvidēta daudzās citās pilsētās, tostarp, galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]]. Arī [[Marseļa|Marseļā]] 2004. gadā tika likvidēta trolejbusu satiksme.

=== Grieķija ===
[[Grieķija|Grieķijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Atēnas|Atēnās]]. Trolejbusi no Atēnām kursē vēl arī līdz [[Pireja]]i. Tā ir viena no lielākajām trolejbusu satiksmes sistēmām [[Eiropa|Eiropā]],&lt;ref name=&quot;janes2009&quot;&gt;Webb, Mary (ed.) (2009). ''Jane's Urban Transport Systems 2009-2010''. Coulsdon, Surrey (UK): Jane's Information Group. {{ISBN|978-0-7106-2903-6}}.&lt;/ref&gt; nereti to sauc arī par Atēnu-Pireju starppilsētu trolejbusu satiksmes līniju. To apkalpo uzņēmums ''ILPAP'', kuram pieder 350 trolejbusi. Kopš 2001. gada vecie trolejbusi tiek aizstāti ar jauniem, moderniem firmu ''Neoplan'' vai ''Van Hool'' ražotiem trolejbusiem.

1948. gadā Pirejā tika atklāta trolejbusu satiksme,&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; bet tikai 1954. gadā tā tika atklāta Atēnās. Savukārt abas sistēmas tika savā starpā savienotas tikai 1988. gadā.

=== Horvātija ===
Mūsdienās [[Horvātija|Horvātijā]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes. Laikā no 1944. līdz 1972. gadam trolejbusi kursēja [[Splita|Splitā]], kā arī laikā no 1951. līdz 1969. gadam - [[Rijeka|Rijekā]].

=== Igaunija ===
[[Igaunija|Igaunijā]] darbojas tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma un tā pati galvaspilsētā [[Tallina|Tallinā]]. Trolejbusu satiksme Tallinā tika atklāta 1965. gada [[11. jūlijs|11. jūlijā]], līdz ar to Tallina bija pēdējā [[Padomju Savienība]]s galvaspilsēta, kurā tika atklāta trolejbusu satiksme. Tallinā ir četraas trolejbusu līnijas un tajās pavisam brauc 53 trolejbusi, no kuriem lielākā daļa ir ''[[Škoda]]'' ražotie trolejbusi, bet ir arī 25 [[Solaris Trollino 12]] un 12 [[Solaris Trollino 18]] trolejbusi. Vēl joprojām pa Tallinu kursē arī daži [[Ikarus 280T]] un [[Ikarus 412T]] tipa trolejbusi, savukārt, [[Škoda 9Tr]] tipa trolejbusi Tallinā vairs nekursē. Trolejbusu satiksmi Tallinā nodrošina uzņēmums ''Tallinna Trammi- ja Trollibussikoondise AS'' (TTTK).

Attēlu galerijā ir redzami dažādu modeļu trolejbusi Tallinā.

&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:SolarisT18ACInTallinn.jpg|Trolejbuss ''Solaris Trollino 18''
Attēls:ŠkodaTr14inTallinn.jpg|Trolejbuss ''Škoda 14Tr''
Attēls:Škoda15trInTallinn.jpg|Trolejbuss ''Škoda 15Tr''
Attēls:Ikarus-Ganz280T.jpg|Trolejbuss ''Ikarus 280T''
Attēls:Tallinn,Estonia. TTTK Škoda 9Tr Trolleybus nr. 206. May 1996.jpg|1996. gadā Tallinā vēl kursēja ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbusi
&lt;/gallery&gt;

=== Itālija ===
[[Attēls:Milano - piazza Caiazzo - filobus.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Milāna|Milānā]]]]
[[Itālija|Itālijā]] trolejbusu satiksme eksistē 14 pilsētās. Itālija un [[Šveice]] ir uzskatāmas par vienīgajām [[Rietumeiropa]]s valstīm, kurās trolejbusu satiksme ir nozīmīga. Visas trolejbusu satiksmes sistēmas Itālijā ir mazas, pārsvarā tām ir ne vairāk kā 4 trolejbusu līnijas. Lielākās sistēmas ir [[Milāna|Milānā]] (150 trolejbusi, 4 līnijas) un [[Neapole]] (100 trolejbusi, 8 līnijas).

Trolejbusu satiksme eksistē šādās pilsētās: [[Ankona|Ankonā]], [[Boloņa|Boloņā]], [[Kaljāri]], [[Kjeti]], [[Dženova|Dženovā]], [[Spēcija|Spēcijā]], [[Leče|Lečē]], Milānā, [[Modēna|Modēnā]], Neapolē, [[Parma|Parmā]], [[Rimini]], [[Roma|Romā]] un [[Sanremo]].

Trolejbusu satiksme ir likvidēta šādās pilsētās: [[Turīna|Turīnā]], [[Verona|Veronā]] (abās pilsētās trolejbusi kursēja līdz 1981. gadam), [[Karrāra|Karrārā]] (1985), [[Bari]] (1987), [[Salerno]] (1987), kā arī [[Kremona|Kremonā]] (2002). Savukārt, Dženovā 1997. gadā no jauna atklāja trolejbusu satiksmi, kura kopš 1973. gada bija slēgta. Arī Itālijas galvaspilsētā Romā trolejbusu satiksme tika atjaunota pēc 30 gadu pārtraukuma, tas notika 2005. gadā. Romā 90. autobusu līnija tika likvidēta, tās vietā tika izveidota trolejbusu līnija. 2007. gadā arī [[Paduja|Padujā]], kur līdz 1970. gadam jau bija kursējuši trolejbusi, atklāja &quot;noteiktās joslas trolejbusu&quot; satiksmi pēc &quot;Transloras sistēmas&quot; parauga. Tāpat to tiek plānots atklāt arī [[Avellīno]], [[Peskāra|Peskārā]],&lt;ref name=&quot;janes2009&quot;/&gt; Veronā&lt;ref name=&quot;janes2009&quot;/&gt; un [[Vičenca|Vičencā]].&lt;ref name=&quot;tm289p17&quot;&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 289, (2010. gada janvāris - februāris), 17. lpp.&lt;/ref&gt;

Neapolē trolejbusu satiksmi nodrošina divi dažādi uzņēmumi: ''Azienda Napoletana Mobilità'' (ANM), bet piepilsētas trolejbusu līnijas apkalpo ''Compagnia Trasporti Pubblici di Napoli'' (CTP).

Itāļiem ir savs fenomens, ka pirms kontakttīkla nomaiņas un ritošā sastāva atjaunošanas ir jālikvidē trolejbusu satiksme. Tā tas bija Boloņā (trolejbusi nekursēja laikā no 1982. līdz 1991. gadam), Spēcijā (1985-1988), Kjeti (1992-2009), Modēnā (1996-2000) un Dženovā (2003-2007). Trolejbusu satiksmes atjaunošanas plāni Kremonā ir izgāzušies, tur kopš 2002. gada trolejbusi atkal vairs nekursē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Ernst der Lage nicht erkannt|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=102|publisher=trolleymotion.com|year=30.04.2010|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Savādāk ir Bari pilsētā, tur, pēc 22 gadu pārtraukuma, tiek solīts atjaunot trolejbusu satiksmi. Lai gan Bari [[1990. gadi|1990. gados]] iepirka jaunus trolejbusus, tos tomēr nesāka izmantot.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Bari: Der Wiederaufbau beginnt|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/ndetails.php?n_ID=718|publisher=trolleymotion.com|year=18.05.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

=== Krievija ===
[[Krievija]] ir valsts, kurā visvairāk pilsētās pasaulē brauc trolejbusi, konkrēti tās ir 86 pilsētas. No tām 65 atrodas Krievijas [[Eiropa]]s daļā, tikai 21 - Krievijas [[Āzija]]s daļā. Gandrīz visās pilsētās trolejbusu satiksme tika atklāta [[Padomju Savienība]]s gados, līdz 1991. gadam, izņemot [[Veļikijnovgoroda|Veļikijnovgorodu]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1995. gadā), [[Himki|Himku]] (1997), [[Vidnoje|Vidnoji]] (2000) un [[Podoļska|Podoļsku]] (2001). Lielākā un arī vecākā [[Trolejbusu satiksme Maskavā|trolejbusu satiksmes sistēma]] bija galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]], to atklāja 1933. gadā, bet likvidēja 2020. gadā, trolejbusu vietā ieviešot [[elektrobuss|elektrobusus]].

Tikai dažās Krievijas pilsētās trolejbusu satiksme līdz šim ir tikusi likvidēta, tā ir Kačkanara (trolejbusu satiksmi likvidēja 1985. gadā), [[Šahti]] (2007), [[Arhangeļska]] (2008) un [[Tjumeņa]] (2009). Tāpat trolejbusu līnijas tika likvidētas arī [[Groznija|Groznijā]], tās kļuva par upuri Čečenijas karā 1994. gada beigās. Ļoti īss mūžs bija trolejbusu satiksmei [[Sizraņa|Sizraņā]], tā pastāvēja no 2002. līdz 2009. gadam. Abas divas trolejbusu līnijas blakus esošajās pilsētās [[Saratova|Saratovā]] un [[Engelsa|Engelsā]] laikā no 1972. gada līdz 2004. gadam bija savstarpēji savienotas, trolejbusi brauca pāri [[Volga]]i un savā veidā arī šo trolejbusu līniju pārvalde bija kopīga. Šobrīd gan šīs abas trolejbusu linijas vairs nav savienotas savā starpā un ir kā divas atsevišķas trolejbusu līnijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Engels: Die Heimatstadt der ZIU erhielt neue Trolleybusse|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=820|publisher=trolleymotion.com|year=05.10.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Maskavā vēsturiskie, senie trolejbusi sabiedrībai ir pieejami tikai transporta izstāžu laikā, kā arī parāžu laikā svētku dienās. [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] un [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]] trolejbusu muzeji piedāvā pat izīrēt trolejbusus ekskursijām un dažādiem pasākumiem.

&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:Trolleybus Ryazan 2047.jpg|Trolejbuss ''ZiU-9'' tiek uzskatīts par standarta Krievijas trolejbusu.
Attēls:Ziu-SadoweKolco.jpg|Trolejbuss ''ZiU9'' Maskavā
Attēls:ZiU-682G 7362, trolleybus line 1, Moscow, 2006.jpg|Trolejbuss Maskavā
Attēls:Trolleybus Ryazan 2108.jpg|Trolejbuss Rjazaņā
Attēls:ЗиУ-683В01.jpg|Savienotie trolejbusi Krievijā ir retums.
&lt;/gallery&gt;

=== Lietuva ===
[[Lietuva|Lietuvā]] eksistē divas relatīvi lielas trolejbusu satiksmes sistēmas. [[Viļņa|Viļņā]] ir 18 trolejbusu līnijas, bet Lietuvas otrajā lielākajā pilsētā [[Kauņa|Kauņā]] - 16 trolejbusu līnijas. Viļņā pavisam kopā kursē 321 trolejbuss, tajā kursē gan [[Škoda 14Tr]], gan arī daži [[Škoda 14TrM]], kā arī 45 [[Solaris Trollino 15AC]] tipa trolejbusi. Trolejbusu satiksme Viļņā tika atklāta 1956. gada [[oktobris|oktobrī]], bet Kauņā - 1965. gada 31. decembrī. Citās Lietuvas pilsētās trolejbusu satiksme nekad nav bijusi.

Attēlu galerijā ir redzami dažādu modeļu trolejbusi kā Viļņā, tā Kauņā.
&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:Vilnius solaris.jpg|Trolejbuss ''Solaris Trollino 15AC'' Viļņā.
Attēls:Skoda-Vilnius3.jpg|Trolejbusi ''[[Škoda]]'' Viļņā.
Attēls:Skoda-Vilnius.jpg|Viļņā vairs nebrauc ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbusi. 2003. gads.
Attēls:Oberleitungsbus Kaunas Trolleybusse.JPG|Trolejbuss ''Solaris Trollino 15'' Kauņā.
Attēls:Kaunas trolley bus, Lithuania, 12 Sept. 2008.jpg|''Škoda 14Tr'' trolejbuss Kauņā.
&lt;/gallery&gt;

=== Moldova ===
[[Attēls:Chisinau trolleybus.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kišiņeva|Kišiņevā]]]]
[[Moldova|Moldovā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta trīs pilsētās, liela trolejbusu satiksmes sistēma ir galvaspilsētā [[Kišiņeva|Kišiņevā]], to atklāja 1949. gada [[12. oktobris|12. oktobrī]]. Bet mazākas sistēmas ir [[Tiraspole|Tiraspolē]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1967. gada 1. novembrī) un [[Belci|Belcos]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1972. gada [[12. jūnijs|12. jūnijā]]).

Trolejbusu satiksmes sistēma Tiraspolē kopš 1992. gada atrodas starptautiski neatzītās [[Piedņestra]]s autonomās republikas teritorijā. 1993. gada 19. jūnijā tika atklāta arī trolejbusu līnija līdz [[Bendera]]i. Divus gadus vēlāk tika atklāta pirmā Benderas pilsētas trolejbusu līnija. Tādēļ var teikt, ka savā veidā patlaban četrās Moldovas pilsētās tiek organizēta trolejbusu satiksme.

Trolejbusu satiksme ir likvidēta tikai Soloncenos (Solonceni), tur tā eksistēja no 1992. līdz 1994. gadam. Tā bija 2,9 km gara trolejbusu līnija, kas mazo Soloncenu (Solonceni) ciematu savienoja ar administratīvajiem centriem un ciemata iedzīvotāju darbavietām.&lt;ref&gt;Tarkov, Sergei. &quot;The Solonceni Trolleybus&quot;. ''Trolleybus Magazine'' Nr. 200, 1995. gada marts - aprīlis&lt;/ref&gt;

=== Nīderlande ===
[[Nīderlande|Nīderlandē]] darbojas tikai viena trolejbusu satiksmes sistēma [[Arnema|Arnemā]]. Tā sastāv no četrām līnijām, līniju kopējais garums ir aptuveni 52 km. Trolejbusu satiksmi Arnemā atklāja 1949. gada [[5. septembris|5. septembrī]]. Agrāk trolejbusi brauca arī [[Groningena|Groningenā]] (1927. gada [[27. jūnijs]] — 1965. gada [[9. novembris]]) un [[Neimegena|Neimegenā]] (1952. gada [[9. jūlijs]] — 1969. gada [[29. marts]]).

=== Norvēģija ===
[[Norvēģija|Norvēģijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta tikai [[Bergena|Bergenā]]. Trolejbusu satiksmi [[Bergena|Bergenā]] atklāja 1950. gada [[24. februāris|24. februārī]], tur kursē 8 trolejbusi, no kuriem divi ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru. Bergenā ir tikai viena trolejbusu līnija, tās garums ir 4,1 km. Trolejbusu satiksmi Bergenā nodrošina uzņēmums ''Tide''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Svenska Spårvägssällskapet English Atlas:Bergen, Norway (no)|language=angļu val.|url=http://www.sparvagssallskapet.se/atlas/system.php?id=43&amp;ling=en|accessdate=}}&lt;/ref&gt;

1909. gada 15. decembrī [[Drammene|Drammenē]] tika atklāta pirmā trolejbusu satiksmes līnija [[Skandināvija|Skandināvijā]], trolejbusi Drammenē kursēja līdz pat 1967. gada [[10. jūnijs|10. jūnijam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Svenska Spårvägssällskapet English Atlas:Drammen, Norway (no)|language=angļu val.|url=http://www.sparvagssallskapet.se/atlas/system.php?id=45&amp;ling=en|accessdate=}}&lt;/ref&gt; Tāpat laikā no [[1940. gadi]]em līdz [[1960. gadi]]em arī [[Oslo]] un [[Stavangera|Stavangerā]] kursēja trolejbusi.

=== Polija ===
[[Attēls:Trolejbus Jelcz M121E PKT Gdynia.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Gdiņa|Gdiņā]]]]
[[Polija|Polijā]] trolejbusi kursē trīs pilsētās: [[Gdiņa|Gdiņā]], [[Ļubļina|Ļubļinā]] un [[Tihi]]. Gdiņā ir 12 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 85 trolejbusi, tā ir vecākā un lielākā Polijas trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksmi atklāja 1943. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]] un trolejbusu parks sastāv, galvenokārt, no Polijā ražotajiem ''Jelcz'' trolejbusiem.

Savukārt, trolejbusu satiksmi Ļubļinā atklāja 1953. gada [[21. jūlijs|21. jūlijā]]. Ļubļina beidzamajos gados iepirka jaunus trolejbusus un atklāja jaunas trolejbusu līnijas. Vismazākā Polijas trolejbusu satiksmes sistēma ir Tihi, tur ir piecas trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 22 trolejbusi. Trolejbusu satiksmi Tihi atklāja 1982. gada 1. oktobrī.

Galvaspilsētā [[Varšava|Varšavā]] kopš 1995. gada [[31. augusts|31. augusta]] vairs nebrauc trolejbusi. Tāpat trolejbusi vairs nebrauc Dembicā (''Dębica'') (trolejbusi brauca līdz 1990. gada oktobrim) un [[Slupska|Slupskā]] (trolejbusi brauca līdz 1999. gada septembrim). Daudzās Polijas pilsētās trolejbusu satiksme tika likvidēta [[1940. gadi|1940. gados]].

=== Portugāle ===
[[Portugāle|Portugālē]] trolejbusu satiksme tiek nodrošināta tikai Koimbrā. Koimbrā atrodas vecākā Portugāles trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksmi Koimbrā nodrošina uzņēmums ''Serviços Municipalizados de Transportes Urbanos de Coimbra'' (SMTUC).

Trolejbusu satiksme Koimbrā tika atklāta 1947. gada 16. augustā, sākotnēji kursēja tikai divi trolejbusi. 1959. gadā trolejbusu satiksme tika atklāta arī [[Portu]], bet 1997. gadā tā tika likvidēta. Tāpat arī [[Braga|Bragā]] laikā no 1963. līdz 1973. gadam pastāvēja trolejbusu satiksme. Mūsdienās Koimbrā ir trīs trolejbusu līnijas, tajās kopā brauc 17 ''Caetano Efacec'' modeļa standarta trolejbusi, kuri ir būvēti laikā no 1984. līdz 1986. gadam. Tiek plānota trolejbusu parka atjaunošana.

Savukārt, [[Amadora|Amadorā]] kopš 2009. gada tiek plānots atklāt trolejbusu satiksmi.

=== Rumānija ===
[[Attēls:Kolozsvari trolibusz DAC.jpg|thumb|right|Trolejbuss [[Kluža-Napoka|Klužā-Napokā]]]]
[[Rumānija|Rumānijā]] trolejbusi kursē 11 pilsētās. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma eksistē galvaspilsētā [[Bukareste|Bukarestē]] (trolejbusu satiksmi atklāja 1949. gada [[10. novembris|10. novembrī]]). Otra lielākā un visvecākā Rumānijas trolejbusu satiksmes sistēma ir [[Timišoara|Timišoarā]] (trolejbusi brauc kopš 1942. gada).

1959. gadā trolejbusu satiksme tika atklāta [[Brašova|Brašovā]], [[Kluža-Napoka|Klužā-Napokā]] un [[Konstanca (Rumānija)|Konstancā]]. Laikā no 1983. līdz 1997. gadam trolejbusu satiksme tika atklāta arī Baija Marē (''Baia Mare''), Gaļatā (''Galaţi''), Mediasā (''Mediaş''), [[Pjatrā Njamca|Pjatrā Njamcā]], Ploiestā (''Ploieşti'') un [[Tirgu Žiu]]. Galvenais iemesls šo trolejbusu satiksmes sistēmu atklāšanai bija Rumānijas enerģētikas krīze [[1980. gadi|1980. gados]]. Starp citu, visas šīs trolejbusu satiksmes sistēmas tika atklātas arī īsi pirms un pēc 1989. gada Rumānijas revolūcijas.

Astoņās pilsētās, kurās trolejbusu satiksmi atklāja laikā no 1983. līdz 1996. gadam, trolejbusu satiksme drīzvien tika likvidēta. Laikā no 1999. līdz 2009. gadam trolejbusu satiksme tika likvidēta [[Breila|Breilā]], Satu Marē (''Satu Mare''), [[Sibiu]], [[Slatina|Slatinā]], Sučevā (''Suceava''), Tērgovištē (''Târgovişte'') un Vaslū (''Vaslui''), bet 2005. gadā tā tika likvidēta [[Jaši]] pilsētā. Savukārt, Tērgovištē (''Târgovişte'') un Satu Marē (''Satu Mare'') pēc trolejbusu satiksmes likvidēšanas, kontakttīkls netika demontēts un trolejbusi tika paturēti, tas nozīmē, ka nākotnē iespējams varētu atjaunot trolejbusu satiksmi. Bet Brašovā (2006) un Konstancā (2008) trolejbusu satiksme netika likvidēta, tā vietā tika likvidēta tramvaju satiksme.

Interesants fakts saistībā ar Rumāniju ir tāds, ka Rumānijas pilsētās Timišoarā un Bukarestē ir divi atsevišķi trolejbusu satiksmes apgabali, proti, trolejbusu kontakttīkls nav savā starpā savienots.

=== Serbija ===
[[Attēls:Beo trolejbus 00.jpg|thumb|''Belkommunmash'' trolejbuss AKSM-321 [[Belgrada|Belgradā]]]]
[[Serbija|Serbijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]]. Belgradā pavisam kopā ir 8 trolejbusu līnijas. Trolejbusu satiksme Belgradā tika atklāta 1947. gada [[22. jūnijs|22. jūnijā]] un to nodrošina uzņēmums ''GSP Beograd''. 2005. gada decembrī Belgradā kopā brauca 154 trolejbusi.&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 266, (2006. gada marts - aprīlis), 42. lpp.&lt;/ref&gt;

Pirmās trīs trolejbusu līnijas Belgradā tika atklātas pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], tajās brauca [[Krievija|Krievijā]] ražotie trolejbusi. Vēl joprojām tām ir vieni un tie paši galapunkti, kas toreiz, tāpat to maršruti ved cauri pilsētas centram, gar Kalemegdānas nocietinājumiem. Pārējās trolejbusu līnijas tika atklātas [[1980. gadi|1980. gadu]] sākumā, to maršruti atrodas perpendikulāri pirmajām trim trolejbusu līnijām.

Citās Serbijas pilsētās nekad nav bijusi trolejbusu satiksme.

=== Slovākija ===
[[Attēls:Bratislava trolleybus Skoda 25Tr Irisbus 2007.jpg|thumb|left|Trolejbuss [[Bratislava|Bratislavā]]]]
[[Slovākija|Slovākijā]] trolejbusu satiksme eksistē 5 pilsētās. Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas galvaspilsētā [[Bratislava|Bratislavā]], tajā 14 trolejbusu līnijās kopā brauc 137 trolejbusi. Bratislavā patlaban tiek atjaunots trolejbusu parks, kā arī 2006. gadā 2,5 km garajai un kalnā braucošajai 33. trolejbusu līnijai tika izbūvēts kontaktītkls. Interesanti ir tas, ka 33. trolejbusu līnija kopš atklāšanas nav tikusi savienota ne ar vienu citu trolejbusu līniju, tās maršrutā ir ticis izbūvēts tikai kontakktīkls.

Pirmā trolejbusu līnija Slovākijā tika atklāta no Popradas līdz Stari Smokovecai (''Starý Smokovec''), tā eksistēja tikai no 1904. līdz 1906. gadam. Pēc tam trolejbusu satiksme tika atklāta Bratislavā, tā eksistēja no 1909. līdz 1915. gadam. Trolejbusu satiksme Bratislavā tika atjaunota 1943. gadā. Bratislavā brauc uzņēmuma ''[[Škoda]]'' ražotie trolejbusi.

[[Banska Bistrica|Banskā Bistricā]] (7 trolejbusu līnijas, 27 trolejbusi) 2005. gada beigās trolejbusu satiksme tika likvidēta. Pēc iedzīvotāju protestiem, ekonomisko apsvērumu izvērtēšanas, cita piedāvājuma saņemšanas, kurš paredzēja transporta veidu maiņu, trolejbusu satiksme 2007. gada beigās tika atjaunota. Pārējās trīs pilsētas ar trolejbusu satiksmi ir [[Košice]] (trolejbusu satiksme tika atklāta 1993. gadā), [[Prešova]] (trolejbusu satiksme tika atklāta 1962. gadā) un [[Žilina]] (trolejbusu satiksme tika atklāta 1994. gadā). Patlaban vairāk nekur Slovākijā trolejbusu satiksme nav tikusi likvidēta, izņemot uz gandrīz diviem gadiem bijušo likvidāciju Banskā Bistricā.

=== Slovēnija ===
[[Slovēnija|Slovēnijā]] mūsdienās vairs nevienā pilsētā neeksistē trolejbusu satiksmes sistēmas. Agrāk trolejbusu satiksme eksistēja galvaspilsētā [[Ļubļana|Ļubļanā]] (1951-1971) un Piranā (Piran) (1909-1913). Vēl bija starppilsētu trolejbusu līnija, kas savienoja Piranu (Piran) ar Portorožu (Portorož).

=== Somija ===
[[Somija|Somijā]] vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Agrāk trolejbusi kursēja tikai [[Tampere|Tamperē]] un [[Helsinki|Helsinkos]]. Tamperē trolejbusu satiksme pastāvēja no 1948. līdz 1976. gadam. Vienubrīdi Tamperē pavisam bija 7 trolejbusu līnijas. Divi Tamperes trolejbusi ir izstādīti ''Tampereen kaupungin liikennelaitos'' muzejā Tamperē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|authors=Mikko Alameri|title=Johdinautokaupunki Tampere 1948-1976|language=somu val.|url=http://www.raitio.org/trolley/tampere/tpelinja.htm|year=1987|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605024517/http://raitio.org/trolley/tampere/tpelinja.htm|archivedate={{dat|2008|06|05||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Helsinkos trolejbusi pa vienu vienīgu trolejbusu līniju kursēja no 1949. līdz 1974. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Helsingin Johdinautot|language=somu val.|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkijohd.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605024512/http://raitio.org/trolley/helsinki/hkijohd.htm|archivedate=05.06.2008}}&lt;/ref&gt; Trīs Helsinku trolejbusi tika izstādīti Helsinku tramvaju muzejā, tostarp, Helsinku trolejbuss ar reģ. nr. 605.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybuses 604 - 608|language=somu/angļu val.|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl604/hkl604.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080724075519/http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl604/hkl604.htm|archivedate=24.07.2008}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybuses 624 - 626|language=somu/angļu val.|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hkl624/hkl624.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605092126/http://raitio.org/trolley/helsinki/hkl624/hkl624.htm|archivedate=05.06.2008}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=HKL Trolleybus 1|language=somu/angļu val.|url=http://www.raitio.org/trolley/helsinki/hklsws/hklsws.htm|publisher=Finnish Tramway Society|accessdate=29.08.2008|archiveurl=https://web.archive.org/web/20080605092131/http://raitio.org/trolley/helsinki/hklsws/hklsws.htm|archivedate=05.06.2008}}&lt;/ref&gt;

Helsinkos tiek plānots atjaunot trolejbusu satiksmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Juha Salonen an Markku Karumo|title=HKL harkitsee johdinautoja ydinkeskustan liikenteeseen|language=somu val.|url=http://www.hs.fi/autot/artikkeli/HKL+harkitsee+johdinautoja+ydinkeskustan+liikenteeseen/1135245359602|date=22.04.2009|publisher=Helsingin Sanomat|accessdate=17.08.2010|archive-date=27.04.2009|archive-url=https://web.archive.org/web/20090427092408/http://www.hs.fi/autot/artikkeli/HKL+harkitsee+johdinautoja+ydinkeskustan+liikenteeseen/1135245359602}}&lt;/ref&gt;

=== Spānija ===
[[Spānija|Spānijā]] trolejbusu satiksme ir tikai Kasteljo de la Planā, trolejbusu satiksme tika atklāta 1963. gadā, bet 1969. gadā tā tika likvidēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Castellón-de-la-Plata (sic) Trolleybus Photos|language=angļu val.|url=http://members.shaw.ca/synt/Castellon-photos.htm|accessdate=04.12.2010}}&lt;/ref&gt; Savukārt, 2008. gada [[25. jūnijs|25. jūnijā]] trolejbusu satiksme tika atkal atjaunota.&lt;ref name=&quot;tm-castellon&quot;&gt;Haseldine, Peter. &quot;Trolleybuses Return to Spain&quot;. ''Trolleybus Magazine'' Nr. 281 (2008. gada septembris-oktobris), 98. lpp.&lt;/ref&gt; Kasteljo de la Planā kursē ''Irisbus Civis'' trolejbusi, tie ir piemēroti braukšanai pa šo pilsētu, jo trolejbusi ir aprīkoti ar dīzeļģeneratoru, kurš tiek izmantots braucot pa Ribalto parka apkārtni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Angela Holtkamp|title=A First in Spain: Optiguide for Castellon’s Trolleybus Line|language=angļu val.|url=http://www.innovations-report.com/html/reports/logistics/report-113808.html|publisher=Siemens, via The Innovations Report|date=07.07.2008|accessdate=04.12.2010}}&lt;/ref&gt; Interesanti var šķist tas, ka trolejbusu satiksmi nodrošinošais uzņēmums saucas TRAM jeb ''Transporte Metropolitano de la Plana''.

Agrāk Spānijā 12 pilsētās eksistēja trolejbusu satiksme. Lielākā daļa trolejbusu satiksmes sistēmu bija pilsētās, bet bija arī dažas starppilsētu trolejbusu satiksmes līnijas, piemēram, 33 km garā trolejbusu līnija no La Korunjas (''A Coruña'') līdz Karballo (''Carballo'') vai 12 km garā trolejbusu līnija no Tarragonas (''Tarragona'') līdz Reisai (''Reus''). Līdz otrreizējai trolejbusu satiksmes atklāšanai Kasteljo de la Planā 2008. gadā, pēdējā Spānijas pilsēta, kurā brauca trolejbusi bija Pontevedra, trolejbusu satiksme tika likvidēta 1989. gadā. [[1960. gadi|1960. gados]] un [[1970. gadi|1970. gados]] vairākās Spānijas pilsētās kopā kursēja apmēram 100 [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] ražotu savienoto trolejbusu.&lt;ref name=&quot;patton&quot;&gt;Patton, Brian (2004). ''Double-Deck Trolleybuses of the World, beyond the British Isles'', 80. lpp. Sutherland (UK): Adam Gordon. {{ISBN|1-874422-50-8}}.&lt;/ref&gt;

=== Šveice ===
[[Šveice|Šveicē]] trolejbusi ir ļoti populāri, jo izmaksas par elektroenerģiju ir mazas, jo tā tiek saražota vietējās hidroelektrostacijās. Trolejbusi kursē 13 Šveices pilsētās. Tās ir [[Berne]], [[Ženēva]], [[Lozanna]], Noištatele (''Neuchâtel''), Sankt Gallena (''St. Gallen''), [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]], [[Cīrihe]] un citas. Šveicē trolejbusu satiksmi nodrošinošiem uzņēmumiem pašiem nav jārūpējas par elektroapgādes iekārtām, līdz ar to trolejbusu sistēmas uzturēšanas izmaksas ir mazas.

2001. gadā Lugāno (''Lugano'') tika likvidēta trolejbusu satiksme, jo jaunu trolejbusu iegāde izmaksāja pārāk dārgi, trolejbusu satiksmi aizstāja ar autobusu satiksmi. Vēl viens iemesls kādēļ likvidēja trolejbusu satiksmi bija tas, ka kontakttīklam tika pievadīta 1000 voltu stipra strāva, nevis 600 voltu, līdz ar to bija grūti atrast piemērotus trolejbusus. 2008. gada [[30. jūnijs|30. jūnijā]] arī [[Bāzele]] likvidēja trolejbusu satiksmi, aizstājot to ar autobusu satiksmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Dagmar Jenny|title=Basler Verkehrsbetriebe: Adieu Trolleybus, Medienmitteilung vom 23. Juni 2008|language=vācu val.|url=http://www.bvb.ch/23-06-08_adieu_trolleybus.pdf|accessdate=23.06.2008|archive-date=11.09.2008|archive-url=https://web.archive.org/web/20080911201907/http://www.bvb.ch/23-06-08_adieu_trolleybus.pdf}}&lt;/ref&gt; Bāzele ir vienīgā Šveices pilsēta, kurā ir tramvaju satiksme, bet nav trolejbusu satiksmes.

2007. gada novembra beigās, pateicoties tautas nobalsošanai, Sankt Gallenā (''St. Gallen'') tika izlemts trolejbusu satiksmi nelikvidēt, bet tā vietā iepirkt jaunus trolejbusus. Arī [[Vintertūra]] izlēma par trolejbusu satiksmes saglabāšanu un jaunu trolejbusu iepirkšanu. Arī Šafhauzenes (''Schaffhausen'') dome pēc ilgām diskusijām nolēma trolejbusu satiksmi Šafhauzenē (''Schaffhausen'') nelikvidēt.

&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:Bernmobil 63 Bern.JPG|Vecs trolejbuss Šveices galvaspilsētā Bernē
Attēls:Vbsg bus.jpg|Trolejbusi Sankt Gallenā (''St. Gallen'')
Attēls:Neuchatel NAW BGT 5-25.jpg|Posmainais trolejbuss Noištatelē (''Neuchâtel'')
Attēls:Luzern Swisstrolley.jpg|Moderns Šveicē ražots trolejbuss Lucernā
Attēls:Basel Neoplan N 6021.jpg|Trolejbuss Bāzelē
&lt;/gallery&gt;

=== Ukraina ===
[[Attēls:Trolleybus kiev.jpg|thumb|Trolejbusi [[Kijiva|Kijivā]]]]
[[Ukraina|Ukrainā]] pavisam 43 pilsētās tiek nodrošināta trolejbusu satiksme. Pēc pilsētu skaita, kurās kursē trolejbusi, Ukraina ieņem otro vietu pasaulē, pirmajā vietā atrodas [[Krievija]]. Ukarinā trolejbusu līnijas ir ierīkotas arī starp vairākām pilsētām: Krasnodona — Molodogvardeiska un [[Krima]]s pussalā, kur atrodas pasaulē garākā trolejbusu līnija,&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; tā savieno [[Simferopole|Simferopoli]] ar [[Alušta|Aluštu]] un [[Jalta|Jaltu]]. No Jaltas līdz Simferopolei tā ir 86 km gara.&lt;ref&gt;Makewell, Roy. &quot;Trolleybuses Over the Yaila Mountains&quot;. ''Trolleybus Magazine'' Nr. 193 (1994. gada janvāris-februāris), 2.-16. lpp. National Trolleybus Assn. (UK).&lt;/ref&gt;

Izņemot jaunas trolejbusu sistēmas atklāšanu [[Kerča|Kerčā]] 2004. gadā, visās pārējās pilsētās trolejbusu satiksme tika ierīkota jau padomju laikos. Divās vietās trolejbusu satiksme ir tikusi likvidēta: Dzeržinskā (2007. gadā) un Stahanovā (2008. gadā), tai skaitā starppilsētu trolejbusu līnija Stahanova — Almazana. Stahanovā 2010. gadā trolejbusu satiksme tika atjaunota vienā līnijā. Austrumukrainā Ugļegorskā dzīvo tikai 10 693 iedzīvotāji, tādējādi tā ir uzskatāma par vienu no mazākajām pilsētām ar trolejbusu satiksmi. Alušta un Jalta, neskatoties uz kopēju trolejbusu satiksmes sistēmas pārvaldi, ir uzskatāmas par atsevišķām pilsētām ar trolejbusu satiksmi, līdz ar to teorētiski kopējais pilsētu skaits sasniedz 45.

=== Ungārija ===
[[Attēls:Ikarus 280T Trolleybus R01.jpg|thumb|left|''[[Ikarus]]'' ražots trolejbuss [[Budapešta|Budapeštā]]]]
[[Ungārija|Ungārijā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta trīs pilsētās - [[Budapešta|Budapeštā]], [[Segeda|Segedā]] un [[Debrecena|Debrecenā]].

Pirmā trolejbusu līnija Budapeštā tika atklāta 1933. gada 16. decembrī, Obudas rajonā, [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tā tika nopostīta, tās atjaunošana tā arī nesekoja. Mūsdienās trolejbusu satiksmi Budapeštā nodrošina uzņēmums ''Budapesti Közlekedési Vállalat Zrt'' (BKV), to dibināja 1949. gada [[21. decembris|21. decembrī]] Budapeštas Peštas rajonā. Šobrīd tas apkalpo 13 trolejbusu līnijas un tam pieder 167 trolejbusi.

Savukārt, 1979. gada [[1. maijs|1. maijā]] Segedā tika atklāta trolejbusu satiksme, tur eksistē 4 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 42 trolejbusi, to starpā pašu būvēti zemās grīdas trolejbusi un par trolejbusiem pārbūvēti ar dīzeli braucoši autobusi. Kopš 1985. gada [[2. jūlijs|2. jūlija]] arī Debrecenā kursē trolejbusi, tur pavisam trijās trolejbusu līnijās kopā brauc 33 trolejbusi. 2008. gadā tika pabeigta trolejbusu parka atjaunošana.

Izņemot pašu pirmo Budapeštas trolejbusu līniju, nevienā citā Ungārijas pilsētā trolejbusu satiksme vēl nav tikusi likvidēta.

=== Vācija ===
[[Vācija|Vācijā]] trolejbusi kursē tikai trīs pilsētās - [[Zolingene|Zolingenē]] (50 trolejbusi, 6 trolejbusu līnijas), Ebersvaldē (14 trolejbusi, 2 trolejbusu līnijas) un Eslingā pie Nekāras (9 trolejbusi, 2 trolejbusu līnijas). 1995. gadā [[Esene|Esenē]] un [[Potsdama|Potsdamā]] trolejbusu satiksme tika likvidēta. Zolingenes trolejbusi brauc arī ārpus pilsētas administratīvajām robežām, uz [[Vupertāle|Vupertāli]]-Fovinkelu, bet Eslingas pie Nekāras trolejbusi brauc arī līdz [[Štutgarte]]i-Obertīrkaimai.

2009. gada novembrī Zolingenē visi vecie standarta trolejbusi tika aizstāti ar jauniem moderniem savienotajiem trolejbusiem. 2007. gadā trolejbusu satiksmes sistēma Ebersvaldē gandrīz atradās uz likvidācijas robežas, bet tika nolemts, ka visus vecos trolejbusus 2010. gada otrajā pusē nomainīs pret jauniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Neue O-Bus-Flotte in Eberswalde vom Hersteller Solaris Bus &amp; Coach|language=vācu val.|url=http://www.bbg-eberswalde.de/information.php|accessdate=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100107014041/http://www.bbg-eberswalde.de/information.php|archivedate={{dat|2010|01|07||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī Eslingā pie Nekāras kopš 2008. gada sākuma kursē tikai moderni zemās grīdas savienotie trolejbusi, kā arī Eslingā pie Nekāras vairs nav rezerves trolejbusu. Ja kāds no deviņiem trolejbusiem dažādu iemeslu dēļ neizbrauc uz līnijas, to aizstāj ar autobusu.

[[Leipciga]]s sabiedriskā transporta uzņēmums patlaban pārbauda nepieciešamību atjaunot trolejbusu satiksmi, tas tiek darīts, jo strauji pieaug degvielas cenas. Tiek izskatīta divu noslogotu autobusu līniju (nr. 60 un nr. 70) iespējamā pārvēršana par trolejbusu līnijām, pirms tam attiecīgās ielas aprīkojot ar kontakttīklu. Ja plāni tiks realizēti, tad 2012. gadā kā pirmā autobusu līnija ar kontakttīklu varētu tikt aprīkota autobusu līnija nr. 60.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Umweltschutz für Leipzig|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=517|publisher=trolleymotion.com|year=15.09.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā Tībingas oberbirģermeistars Boriss Palmers izteicās, ka Tībingā būtu jāievieš trolejbusu satiksme, tomēr līdz šim tas vēl nav izdarīts. Lai gan 2007. gada septembrī Tībingā, [[Bādene-Virtemberga|Bādenes-Virtembergas]] enerģētikas dienu laikā, tika testēts hibrīdbuss.

Kopš 2009. gada pavasara arī [[Kotbusa|Kotbusā]] tiek diskutēts par trolejbusu satiksmes ieviešanu, kas atslogotu tramvaju satiksmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=''Neue Debatte über Strom-Busse für die Stadt Cottbus''|language=vācu val.|url=http://www.lr-online.de/regionen/Cottbus-Strom-Busse-Verkehr-Cottbus;art1049,2469039,0|publisher=Lausitzer Rundschau|accessdate=02.04.2009}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Saistībā ar Vāciju ir divi interesanti fakti, pirmais no tiem, ka Eslingā pie Nekāras uz Fogelzangas tilta betona mastus, trolejbusa kontakttīkla izbūvei nevarēja uzstādīt, jo tilts bija pārāk šaurs. Balsti tika uzstādīti, paralēli tiltam, ūdenī, to augstums ir 98 metri. Tas ir pasaules rekords trolejbusu kontakttīkla mastu augstumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Fahrleitungsanlagen und technische Einrichtungen im Esslinger Obus-Netz|language=vācu val.|url=http://www.obus-es.de/fahrl_1.htm|accessdate=}}&lt;/ref&gt; Vēl viens interesants fakts, ka Kaizerslauternā brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi.

&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:Solingen Van Hool AG 300 T.jpg|Trolejbuss Zolingenē
Attēls:Wuppertal-090619-8501-Vohwinkel.jpg|Trolejbuss Vupertālē-Fovinkelā, zem Vupertāles Švēbebāņa
Attēls:Eberswalde 011.jpg|Trolejbuss Ebersvaldē
Attēls:Eberswalde-obus-skoda.jpg|Vecs ''Škoda 9Tr'' tipa trolejbuss Ebersvaldē
Attēls:Obus SVE 2181.jpg|Eslingas pie Nekāras trolejbuss Štutgartē-Obertīrkaimā
&lt;/gallery&gt;

=== Zviedrija ===
[[Zviedrija|Zviedrijā]] trolejbusi kursē tikai Landskronā, tur eksistē tikai viena trolejbusu līnija, kura savieno Landskronas dzelzceļa staciju ar piepilsētu. Trolejbusu satiksmi Landskronā atklāja 2003. gada 27. septembrī un Landskronā pavisam kursē 3 trolejbusi.&lt;ref&gt;Brown, Terry. &quot;Trolleybuses in Sweden, Once Again&quot;. ''Trolleybus Magazine'' Nr. 253, (2004. gada janvāris-februāris), 14. lpp.&lt;/ref&gt; Tā ir viena no pasaulē mazākajām trolejbusu satiksmes sistēmām.

40 gadus agrāk trolejbusi kursēja arī [[Stokholma|Stokholmā]] (toreiz Stokholmā pavisam bija 12 trolejbusu līnijas) un [[Gēteborga|Gēteborgā]]. Trolejbusu satiksme Stokholmā eksistēja no 1941. līdz 1964. gadam, bet Gēteborgā - no 1940. līdz 1964. gadam.

== Trolejbusu satiksme Āzijā ==
=== Afganistāna ===
Šobrīd nekur [[Afganistāna|Afganistānā]] neeksistē trolejbusu satiksmes. Laikā no 1979. gada februāra līdz 1993. gadam galvaspilsētā [[Kabula|Kabulā]] kursēja trolejbusi. Trolejbusu satiksme Kabulā tika slēgta kara izraisīto postījumu dēļ. Bija plānots 2003. gadā atjaunot trolejbusu satiksmi, bet tas nav izdarīts vēl līdz šodienai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Czech consortium to rebuild Kabul trolleybus network|language=angļu val.|url=http://e-ariana.com/ariana/eariana.nsf/allDocs/5A1EF38A3F7EC43087256DD90041F08B?OpenDocument|publisher=Agence France-Presse|year=08.11.2003|accessdate=|archiveurl=https://archive.today/20120526024543/http://e-ariana.com/ariana/eariana.nsf/allDocs/5A1EF38A3F7EC43087256DD90041F08B?OpenDocument|archivedate={{dat|2012|05|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 254, (2004. gada marts-aprīlis), 42. lpp. ISSN 0266-7452.&lt;/ref&gt;

=== Armēnija ===
[[Armēnija|Armēnijā]] trolejbusu satiksme pastāv tikai galvaspilsētā [[Erevāna|Erevānā]]. Trolejbusu satiksmi Erevānā atklāja 1949. gada 16. augustā. Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Yergortrans'', tas apkalpo visas piecas Erevānas trolejbusu līnijas. Erevānā pārsvarā kursē [[Škoda 14Tr]] tipa trolejbusi, tāpat kursē arī daži Krievijā ražoti VZTM-5280, kā arī no [[Francija]]s pilsētas [[Liona]]s saņemtie trolejbusi. Agrāk 20 trolejbusu līnijās kopā brauca aptuveni 300 trolejbusu.

Vēl laikā no 1962. līdz 2005. gadam trolejbusi kursēja Gjumri (''Gjumri'') pilsētā.

=== Azerbaidžāna ===
[[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] vairs neeksistē neviena trolejbusu satiksmes sistēma. Trolejbusu satiksme Azerbaidžānā tika likvidēta laikā no 2004. līdz 2006. gadam. Arī galvaspilsētā [[Baku]] trolejbusu satiksme tika likvidēta, tā pastāvēja no 1941. līdz 2006. gadam.

=== Filipīnas ===
[[Filipīnas|Filipinās]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Manila|Manilā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Manilā pastāvēja no 1929. gada februāra līdz 1941. gada decembrim.

=== Gruzija ===
[[Attēls:Trådbuss Tbilisi.jpg|thumb|right|Trolejbusi [[Tbilisi]] vairs nebrauc]]
[[Gruzija|Gruzijā]], pēc būtības, vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes, trolejbusu satiksme ir tikai [[Suhumi]], bet tā atrodas starptautiski neatzītajā [[Abhāzija]]s republikā. Trolejbusu satiksme Suhumi pilsētā tika atklāta 1968. gada [[3. janvāris|3. janvārī]]. Suhumi eksistē tikai divas trolejbusu līnijas. Laikā no 1990. gada līdz 2010. gada martam visās pārējās 11 Gruzijas pilsētās trolejbusu satiksme tika likvidēta. Bet Suhumi tā tika saglabāta, jo Krievija Suhumi sniedza savu palīdzību, kas ļāva saglabāt trolejbusu satiksmi.

1976. gadā Suhumi bija 5 trolejbusu līnijas ar kopējo garumu 42,8 kilometri. No 1992. gada augusta līdz 1994. gada aprīlim pilsoņu karā radīto bojājumu dēļ trolejbusu satiksme tika slēgta.

Šobrīd Suhumi ir 12 trolejbusi (7 [[Škoda 14Tr]] un 5 ZiU-9 tipa trolejbusi). Savukārt, 1976. gadā pavisam kopā bija 49 trolejbusi.

Laikā no 1937. līdz 2006. gadam trolejbusu satiksme bija arī Gruzijas galvaspilsētā [[Tbilisi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Столица Грузии отказалась от трамваев и троллейбусов|language=krievu val.|url=http://news.liga.net/news/N0646717.html|publisher=ЛІГА.Новости|accessdate=|archive-date={{dat|2011|10|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20111002144837/http://news.liga.net/news/N0646717.html}}&lt;/ref&gt;

=== Indija ===
[[Indija|Indijā]] šobrīd vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Laikā no 1935. līdz 1962. gadam trolejbusi kursēja [[Deli]]. Savukārt, [[Mumbaja|Mumbajā]] trolejbusu satiksme eksistēja laikā no 1962. gada [[11. jūnijs|11. jūnija]] līdz 1971. gada [[24. marts|24. martam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=BEST Landmarks|language=angļu val.|url=http://www.bestundertaking.com/trans_land.asp|publisher=BEST Undertaking|year=1962|accessdate=02.12.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090329223824/http://www.bestundertaking.com/trans_land.asp|archivedate=29.03.2009}}&lt;/ref&gt;

=== Irāna ===
[[Irāna|Irānā]] trolejbusi kursē tikai tās galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]. Trolejbusu satiksmi Teherānā atklāja 1992. gada [[14. septembris|14. septembrī]]. Teherānā ir 5 trolejbusu līnijas.

13,9 kilometrus garā Teherānas trolejbusu satiksmes sistēma sastāv no diviem galvenajiem posmiem.

Pa Teherānas ielām brauc 65 [[Škoda 15Tr]] tipa trolejbusi (tos 1991. un 1992. gadā saņēma no [[Čehoslovākija]]s). Vēl pa Teherānas ielām brauc pašu irāņu būvēts trolejbusa prototipa modelis, balstīts uz trolejbusa Volvo B10M bāzes.

=== Japāna ===
[[Attēls:Kanden Tunnel Torolley Bus, Nagano Japan.jpg|thumb|Kandenas &quot;tuneļa trolejbuss&quot;]]
[[Japāna|Japānā]] eksistē divas trolejbusu līnijas, tās ir ļoti iecienītas tūristu vidū. Abu trolejbusu līniju maršruti ved pa tuneļiem. Trolejbusu līnijas atrodas [[Tojamas prefektūra|Tojamas prefektūrā]] un pasažieri tajās tiek pārvadāti no aprīļa līdz novembrim. Japānā trolejbusi brauc pa ceļa kreiso pusi.

Viena no šīm divam trolejbusu līnijām ir Tatejamas (''Tateyama'') &quot;tuneļa trolejbuss&quot;. Tā ir 3,7 kilometrus gara trolejbusu līnija, kura tika atklāta 1971. gadā, bet tikai 1996. gadā tajā sāka braukt trolejbusi. Tā savieno Daikambo (''Daikambō'') ar Murodo (''Murodō''), pārvadātājuzņēmuma centrālā mītne atrodas Tatejamas Kurobē Kanko (''Tateyama Kurobe Kankō'').

Otra trolejbusu līnija ir Kandenas &quot;tuneļa trolejbuss&quot;, tā tika ierīkota Kurobes hidroelektrostacijas būvniecības dēļ. Līnija ir {{nobr|6,1 km}} gara un kopš 1964. gada tā savieno Ogisavu (''Ōgisawa'') ar Kurobi-Talsperi (''Kurobe-Talsperre''). Līniju ar elektroenerģiju apgādā Kandenas elektroapgādes uzņēmums ''Kansai Denryoku''.

Agrāk arī citās Japānas pilsētās bija trolejbusu satiksme, piemēram, galvapilsētā [[Tokija|Tokijā]] (1952-1968),&lt;ref name=haraguchiIII&gt;原口隆行 Haraguchi, Takayuki. 2000. 日本の路面電車 III (廃止路線西日本編) Nippon no romendensha III (Haishi Rosen Nishi-Nippon-hen) (JTB Can Books series). Tokyo: Japan Travel Bureau.&lt;/ref&gt; [[Kioto]] (1932-1969),&lt;ref name=haraguchiIII/&gt; [[Osaka|Osakā]] (1953-1970)&lt;ref name=haraguchiIII/&gt; un citās pilsētās.

=== Kazahstāna ===
[[Attēls:E8606-Almaty-trolley-bus.jpg|thumb|left|Trolejbuss bijušajā [[Kazahstāna]]s galvaspilsētā [[Almati]]]]
[[Kazahstāna|Kazahstānā]] trolejbusi kursē četrās pilsētās. Interesanti ir tas, ka trolejbusu satiksme ir izveidota tikai pilsētās, kas atrodas Kazahstānas [[Āzija]]s daļā, kā arī tā, visās šajās pilsētās, ir izveidota Padomju laikā, izņemot [[Atirau]]. Trolejbusi kursē [[Almati]], Aktobē, [[Petropavla|Petropavlā]] un [[Taraza|Tarazā]].

Trolejbusu satiksme ir tikusi likvidēta Atirau (tā eksistēja no 1996. gada līdz 1999. gadam), [[Šimkenta|Šimkentā]] (1965-2003), Kostanajā (''Қостанай'') (1990-2005) un [[Karaghandi]] (1967-2010).

Tāpat trolejbusu satiksme tika likvidēta arī galvaspilsētā [[Astana|Astanā]], tā eksistēja no 1983. gada [[18. janvāris|18. janvāra]] līdz 2008. gada [[30. septembris|30. septembrim]]. To likvidēja, jo trolejbusu satiksmi nodrošinošais uzņēmums vairs nespēja samaksāt elektrības rēķinus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Astana: Hauptstadt ohne elektrischen Verkehr|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/ndetails.php?n_ID=686|publisher=trolleymotion.net|year=06.04.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Nav īsti zināms vai Kostanajā (''Қостанай'') tik tiešām 2005. gadā tika likvidēta trolejbusu satiksme.&lt;ref name=&quot;TM273&quot;&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 273, (2007. gada maijs-jūnijs), 66. lpp.&lt;/ref&gt; Trolejbusu satiksme Kostanajā (''Қостанай'') tika atklāta 1990. gada [[2. janvāris|2. janvārī]]. Tāpat tiek uzskatīts, ka 2005. gada laikā pēc trolejbusu satiksmes likvidācijas vēl dažas reizes trolejbusi ir izbraukuši Šimkentas ielās.&lt;ref name=&quot;TM273&quot;/&gt;

=== Kirgizstāna ===
[[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] trolejbusi kursē tikai trīs pilsētās. Tās ir galvaspilsēta [[Biškeka]], Narīna (''Naryn'') un [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]]. Trolejbusu satiksmi Narīnā (''Naryn'') atklāja 1994. gada [[13. decembris|13. decembrī]], bet pārējās pilsētās tā tika atklāta jau Padomju gados. Proti, trolejbusu satiksmi Biškekā atklāja 1951. gada [[13. janvāris|13. janvārī]], bet Ošā - 1977. gada 1. novembrī. Kirgizstānā vēl nevienā pilsētā trolejbusu satiksme nav likvidēta.

=== Ķīna ===
[[Attēls:Beijing trolleybus.jpg|thumb|left|Trolejbusi [[Pekina|Pekinā]]]]
[[Ķīna]], aiz [[Krievija]]s, [[Ukraina]]s un [[Ziemeļkoreja]]s, ir ceturtajā vietā pasaulē pēc pilsētu ar trolejbusu satiksmi skaita, Ķīnā pavisam 20 pilsētās kursē trolejbusi. Ķīnā pārsvarā ir mazas trolejbusu satiksmes sistēmas, izņemot [[Pekina|Pekinā]], [[Guandžou]], [[Šanhaja|Šanhajā]] un [[Uhaņa|Uhaņā]]. Bieži vien trolejbusu satiksmes sistēmas sastāv tikai no vienas trolejbusu līnijas. Ķīnā ir tādas trolejbusu līnijas, kuras ved uz ogļraču ciematiem. Tās nav publiski pieejamas, tās ir paredzētas tikai ogļračiem.

2006. gadā [[Tjaņdziņa|Tjaņdziņā]] atklāja &quot;noteiktās joslas trolejbusu&quot; satiksmi, arī Šanhajā paralēli &quot;klasiskajai trolejbusu satiksmei&quot; kopš 2009. gada pastāv arī &quot;noteiktās joslas trolejbusu&quot; satiksme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=D. Budach|title=Shanghai: Verschiedene elektrische Betriebsformen|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/de/ndetails.php?n_ID=757|publisher=trolleymotion.net|year=13.07.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Neskatoties uz lielo trolejbusu satiksmes sistēmu izplatību, trolejbusu satiksme Ķīnā kopš 1996. gada samzinās. [[1990. gadi|1990. gados]] trolejbusu satiksme tika likvidēta 6 pilsētās, bet no 2000. līdz 2009. gadam - jau 10 pilsētās. Arī [[Siaņa|Siaņā]] trolejbusu satiksme, metro izbūves dēļ, ir likvidēta, bet tiek plānots 2012. gadā to atjaunot.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=U-Bahn-Bau verdrängt Trolleybus|language=vācu val.|url=http://www.trolleymotion.com/cities/index.php?sy_ID=69|publisher=trolleymotion.net|year=02.02.2009|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka arī Nankinā (Nanning) trolejbusu satiksme ir likvidēta, bet to vēl nav izdevies noskaidrot. Trolejbusu satiksme Nankinā (Nanning) tika atklāta 1994. gadā.

=== Malaizija ===
[[Malaizija|Malaizijā]] tikai vienā pilsētā - Džordžtaunā - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Džordžtaunā pastāvēja no 1925. līdz 1961. gadam.

=== Mjanma ===
Mjanmā tikai vienā pilsētā - [[Jangona|Jangonā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Jangonā pastāvēja no 1936. līdz aptuveni 1945. gadam.

=== Mongolija ===
[[Mongolija|Mongolijā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai galvaspilsētā [[Ulanbatora|Ulanbatorā]]. Trolejbusu satiksmi Ulanbatorā atklāja 1987. gada [[29. oktobris|29. oktobrī]], šobrīd Ulanbatorā ir 4 trolejbusu līnijas. Pa Ulanbatoras ielām brauc aptuveni 40 ZiU-9 tipa trolejbusi, kurus importēja no [[Padomju Savienība]]s. Kopš 2007. gada tiek saņemti arī jauni trolejbusi no [[Krievija]]s, tāpat 2007. gadā viens ''Hyundai'' markas autobuss tika pārbūvēts par trolejbusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Jürgen Lehmann|title=Neue Trolleybusse für Ulaanbaatar|language=vācu val.|url=http://trolleymotion.net/cities/ndetails.php?n_ID=488|publisher=trolleymotion.net|year=28.07.2008|accessdate=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Nevienā citā Mongolijas pilsētā nekad nav bijusi trolejbusu satiksme.

=== Nepāla ===
[[Nepāla|Nepālā]] vairs nevienā pilsētā nekursē trolejbusi. Ķīniešu būvētie trolejbusi laikā no 1975. līdz 2001. gadam kursēja starppilsētu maršrutā [[Katmandu]]-Baktapūra (''Bhaktapur''). 2003. gadā šo trolejbusu līniju atklāja vēlreiz, bija pat plāns par tās pagarināšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Feasibility Report|language=angļu val.|url=http://www.cleanairnet.org/caiasia/1412/articles-58936_resource_1.pdf|publisher=Winrock International.|year=2004|accessdate=|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090326162939/http://www.cleanairnet.org/caiasia/1412/articles-58936_resource_1.pdf|archivedate={{dat|2009|03|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet tā arī tas netika realizēts. Nedaudz vēlāk šo trolejbusu līniju vēlreiz likvidēja. 2008. un 2009. gadā atkal tika mēģināts atjaunot šo trolejbusu līniju, bet diemžēl nesekmīgi.&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 290, (2010. gada marts-aprīlis), 42. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Saūda Arābija ===
[[Saūda Arābija|Saūda Arābijā]] vēl līdz šim nav bijusi trolejbusu satiksme, bet tiek plānots izveidot trolejbusu satiksmi Saūda Arābijas galvaspilsētā [[Rijāda|Rijādā]].&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 292, (2010. gada jūlijs-augusts), 93. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Viseon gets order for electric bus system in Saudi Arabia|language=angļu val.|url=http://www.viseon-yourbus.com/index.php/we-for-you/press/95-viseon-gets-order-for-electric-bus-system-in-saudi-arabia|publisher=Viseon Bus GmbH|year=03.2010|accessdate=19.09.2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110717214223/http://www.viseon-yourbus.com/index.php/we-for-you/press/95-viseon-gets-order-for-electric-bus-system-in-saudi-arabia|archivedate=17.07.2011}}&lt;/ref&gt;

=== Singapūra ===
[[Singapūra]]s pilsētvalstī laikā no 1926. gada 14. augusta līdz 1962. gada 15. decembrim ir bijusi trolejbusu satiksme.

=== Šrilanka ===
[[Šrilanka|Šrilankā]] tikai vienā pilsētā - bijušajā galvaspilsētā [[Kolombo]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Kolombo pastāvēja no 1953. gada [[22. jūlijs|22. jūlija]] līdz 1964. gada [[1. decembris|1. decembrim]].

=== Tadžikistāna ===
[[Attēls:TrolZa ZiU-682-016 Dushanbe 02.jpg|thumb|Trolejbuss [[Tadžikistāna]]s galvaspilsētā [[Dušanbe|Dušanbē]]]]
[[Tadžikistāna|Tadžikistānā]] trolejbusu satiksme tiek organizēta tikai divās pilsētās - galvaspilsētā [[Dušanbe|Dušanbē]] un otrajā lielākajā pilsētā Čudšandā (''Chudschand'').

Trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') tika atklāta 1970. gada [[3. novembris|3. novembrī]]. Savukārt, 2008. gada maijā trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') tika likvidēta, bet 2009. gada augustā Čudšandā (''Chudschand'') no jauna tika atklātas divas trolejbusu līnijas. Tāpat sākot ar 2006. gadu, trolejbusu satiksme Čudšandā (''Chudschand'') ir nestabila, jo bieži ir elektroenerģijas piegādes pārrāvumi.

Dušanbē atrodas visvecākā Tadžikistānas trolejbusu satiksmes sistēma, to atklāja 1955. gada 2. maijā. Vēl līdz šim nevienā Tadžikistānas pilsētā nav likvdēta trolejbusu satiksme.

=== Turcija ===
[[Turcija|Turcijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes, bet agrāk trolejbusi kursēja galvaspilsētā [[Ankara|Ankarā]] (1946-1981), [[Stambula|Stambulā]] (1961-1984) un [[Izmira|Izmirā]] (1954-1992).

Trolejbusu satiksmi Stanbula nodrošināja uzņēmums ''İstanbul Elektrik Tramvay ve Tünel İşletmeleri Genel Müdürlüğü''. Interesants fakts ir tas, ka Stambulā trolejbusu satiksme bija tikai tās Eiropas daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Istanbul transport history|language=angļu val.|url=http://www.iett.gov.tr/en/tarihcekro.php?tarih=1961|publisher=IETT|accessdate=|archive-date={{dat|2009|09|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090907073522/http://www.iett.gov.tr/en/tarihcekro.php?tarih=1961}}&lt;/ref&gt;

=== Turkmenistāna ===
[[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] trolejbusi kursēja tikai galvaspilsētā [[Ašgabata|Ašgabatā]]. Trolejbusu satiksme Ašgabatā tika atklāta 1964. gada 19. oktobrī. Ašgabatā bija 7 trolejbusu līnijas. Pārsvarā pa Ašgabatas ielām brauca [[Škoda 14Tr]] tipa trolejbusi. Trolejbusu satiksme tika slēgta 2012. gada [[1. janvāris|1. janvārī]]. Slēgšanas brīdī bija 1 trolejbusa līnija. Trolejbusa satiksme tika slēgta dēļ Ašgabatas pārbūves darbiem, un novecojušas elektrostacijas dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/city/359/|title=Ashkhabad|website=transphoto.org|access-date=2020-06-03}}&lt;/ref&gt;

Nevienā citā Turkmenistānas pilsētā nekad nav bijusi trolejbusu satiksme.

=== Uzbekistāna ===
[[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] trolejbusu satiksme eksistē tikai [[Urgenča|Urgenčā]], kā arī atsevišķa trolejbusu līnija savieno to ar netālo pilsētu [[Hiva|Hivu]]. Trolejbusu satiksme Urgenčā tika atklāta 1997. gada 20. oktobrī.

Daudzās Uzbekistānas pilsētās trolejbusu satiksme ir likvidēta. Kā pēdējās pilsētas, kurās tika likvidēta trolejbusu satiksme, ir minamas [[Namangana]], [[Taškenta]], [[Džizaha]] un citas. Interesanti ir tas, ka [[Olmalika|Olmalikā]] trolejbusu satiksme tika likvidēta 2009. gada februārī divu nopietnu elektropiegādes incidentu dēļ.

=== Vjetnama ===
[[Vjetnama|Vjetnamā]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Hanoja|Hanojā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Hanojā pastāvēja no 1986. gada decembra līdz 1993. gada jūlijam.

=== Ziemeļkoreja ===
[[Attēls:In front of Pyongyang Station DPRK.jpg|thumb|Trolejbuss [[Phenjana|Phenjanā]]]]
Par trolejbusu satiksmi [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkorejā]] ir maz zināms citviet pasaulē, vienīgi tas, ka Ziemeļkorejā trolejbusi kursē 22 pilsētās. Vecākā un lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas galvaspilsētā [[Phenjana|Phenjanā]], to atklāja 1962. gada aprīlī. Phenjanā ir 10 trolejbusu līnijas. Kopš 1983. gada ir izveidota trolejbusu līnija, kas savieno Phenjanu ar Pjongsongu (''Pyongsong''). Otra lielāka trolejbusu satiksmes sistēma ir Čonginā (''Ch'ŏngjin''), tur ir 4 līnijas. Pārējās pilsētās ir tikai viena, divas vai trīs trolejbusu līnijas un pārsvarā tajās tiek pārvadāti rūpnīcu strādnieki.

Jaunākā trolejbusu satiksmes līnija ir 6 km garā starppilsētu trolejbusu līnija no Onsongas (''Onsong'') līdz Vangjāenai (''Wangjaesan''). To atklāja 1996. gadā. Vēl divas starppilsētu trolejbusu līnijas savieno Kimkolu (''Kimkol'') ar Markinu (''Markyn'') un Čognionu (''Chognyon''), kā arī Sīnuiju (''Sinŭiju'') ar Ragvonu (''Ragwŏn''). Izņemot trolejbusu satiksmi Kāesongā (''Kaesŏng''), nevienā citā Ziemeļkorejas pilsētā trolejbusu satiksme nav tikusi likvidēta. Vai visās šajās pilsētās vēl joprojām brauc trolejbusi nav izdevies noskaidrot, ņemot vērā Ziemeļkorejas valsts iekārtu. Turpretī [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] nekad nav braukuši trolejbusi.

== Trolejbusu satiksme Āfrikā ==
=== Alžīrija ===
[[Alžīrija|Alžīrijā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. Bet agrāk trolejbusu satiksme eksistēja šādās pilsētās: galvaspilsētā [[Alžīra|Alžīrā]] (1934-1974), [[Konstantina|Konstantinā]] (1921-1963) un [[Orāna|Orānā]] (1939-1969).

=== Dienvidāfrikas republika ===
[[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] vairs nevienā pilsētā nav trolejbusu satiksmes. Bet agrāk trolejbusi kursēja šādās pilsētās: [[Blumfonteina|Blumfonteinā]], Boksburgā (Boksburg), [[Durbana|Durbanā]], Greiamstaunā (Germiston), [[Johannesburga|Johannesburgā]], [[Keiptauna|Keiptaunā]] un [[Pretorija|Pretorijā]].

=== Etiopija ===
[[Etiopija|Etiopijā]] vēl līdz šim nevienā pilsētā nav bijusi trolejbusu satiksme. Tiek plānots galvaspilsētā [[Adisabeba|Adisabebā]] atklāt trolejbusu satiksmi. Pa Adisabebas ielām varētu braukt Krievijā ražoti trolejbusi, jo sadrabībā ar Krieviju Etiopijas galvaspilsētā Adisabebā tiek būvēta trolejbusu līnija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=|title=Trolleybuses to shortly start service in metropolis|language=angļu val.|url=http://www.ena.gov.et/EnglishNews/2008/Jan/10Jan08/47542.htm|publisher=Ethiopian News Agency|accessdate=29.04.2009|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090918163925/http://www.ena.gov.et/EnglishNews/2008/Jan/10Jan08/47542.htm|archivedate=18.09.2009}}&lt;/ref&gt;

=== Ēģipte ===
[[Ēģipte|Ēģiptē]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Kaira|Kairā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Kairā pastāvēja no 1950. līdz 1981. gadam.

=== Maroka ===
[[Maroka|Marokā]] trolejbusu satiksme ir bijusi tikai divās pilsētās - [[Kasablanka]] (1932-1972) un Tetauna (Tétouan) (1950-1975). Vēl eksistēja starppilsētu trolejbusu līnija Tetauna (Tétouan) - Martila.

=== Tunisija ===
[[Tunisija|Tunisijā]] tikai vienā pilsētā - galvaspilsētā [[Tunisa|Tunisā]] - ir bijusi trolejbusu satiksme. Trolejbusu satiksme Tunisā pastāvēja no 1945. līdz 1970. gadam.

== Trolejbusu satiksme Okeānijā ==
=== Austrālija ===
[[Austrālija|Austrālijā]] nevienā pilsētā vairs nav trolejbusu satiksmes, bet trolejbusi ir tikuši izstādīti dažādos Austrālijas muzejos, piemēram, [[Brisbena]]s tramvaju muzejā, [[Sidneja]]s tramvaju muzejā, [[Adelaida]]s elektrotransporta muzejā un citos. Daži no šiem trolejbusiem ir braukšanas kārtībā, bet Austrālijā nav trolejbusiem nepieciešamās infrastruktūras, lai tie varētu braukt.

Trolejbusu satiksme ir bijusi šādās pilsētās: Adelaidē, Brisbenā, [[Hobārta|Hobārtā]], Lančestonā (Launceston) un Sidnejā.

=== Jaunzēlande ===
[[Attēls:WellingtonTrolleybuses.jpg|thumb|Trolejbusi [[Velingtona|Velingtonā]]]]
[[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] trolejbusi kursē tikai tās galvaspilsētā [[Velingtona|Velingtonā]]. Tā ir vienīgā patlaban esošā trolejbusu satiksmes sistēma [[Okeānija|Okeānijā]], to atklāja 1949. gada 20. jūnijā. Trolejbusu satiksme Velingtonā bijua bijusi arī jau iepriekš no 1924. gada 29. septembra līdz 1932. gada maijam. Patlaban Velingtonā ir 9 trolejbusu līnijas un pārvadājumus ar trolejbusiem veic uzņēmums ''Go Wellington''.

Velingtonā beidzamajos gados tiek atjaunots trolejbusu parks. Pirmie divi nākotnes trolejbusu prototipi jau sāka braukt 2007. gadā, bet kopš 2009. gada tādu ir jau pavisam 61. Modernie zemās grīdas trolejbusi aizstāja vecos ''[[Volvo]]'' markas trolejbusus. Velingtona ir viena no trīs pilsētām pasaulē, kurā trolejbusi brauc pa kreiso pusi. Jaunajos trolejbusos ir 49 sēdvietas, tie var braukt izmantojot speciālu akumulatoru, kā arī tie tiek ražoti pašā Jaunzēlandē - Ašburtonā (Ashburton). Viens šāds trolejbuss maksā 460 000 Austrālijas dolāru.

Vēl Jaunzēlandē trolejbusi brauca Kraistčērčā (1931-1956), [[Oklenda|Oklendā]] (1938-1980), Ņū Pleimoutā (''New Plymouth'') (1950-1967) un Danīdinā (1950-1982). Danīdina ir vistālāk uz dienvidiem esošā pilsētā, kurā ir bijusi trolejbusu satiksme.

== Trolejbusu satiksme Dienvidamerikā ==
=== Argentīna ===
[[Attēls:Trole Chino - Cordoba.jpg|thumb|Trolejbuss [[Kordova (Argentīna)|Kordovā]]]]
[[Argentīna|Argentīnā]] tikai trīs pilsētās kursē trolejbusi. Tās ir [[Mendosa]] (trolejbusu satiksme pastāv kopš 1958. gada 14. februāra) un [[Rosario]] (kopš 1959. gada 24. maija), kā arī jaunāka trolejbusu satiksmes sistēma [[Kordova (Argentīna)|Kordovā]].

Trolejbusu satiksmi Kordovā atklāja 1989. gada 7. maijā. Savukārt, Argentīnas galvaspilsētā [[Buenosairesa|Buenosairesā]] kopš 1966. gada 30. aprīļa trolejbusi vairs nekursē. Arī La Platā (''La Plata''), Mara del Platā un Sanmigelā de Tukumanā trolejbusu satiksme tika likvidēta [[1960. gadi|1960. gados]].

Baijablankā tika izbūvēts trolejbusu kontakttīkls, bet tur tā arī netika atklāta trolejbusu satiksme. Savukārt, Rosario laikā no 1993. līdz 1994. gadam, trolejbusu satiksme bija likvidēta, jo notika pāriešana uz jaunu transporta uzņēmumu, ka arī tika iepirkti jauni trolejbusi.

=== Brazīlija ===
[[Attēls:4 1691 (7755) - Trólebus Marcopolo Torino GV-Scania-Engesa IGBT - São Paulo - 2008 (02).JPG|thumb|left|Trolejbuss [[Sanpaulu]]]]
[[Brazīlija|Brazīlijā]] vairs tikai divās pilsētās kursē trolejbusi. Tās ir ostas pilsēta Santusa – tajā ir tikai viena īsa trolejbusu līnija – un tuvumā esošā metropole [[Sanpaulu]].

Sanpaulu trolejbusu satiksmi nodrošina divas dažādas kompānijas, viena ir ''São Paulo Transportes'' (SPT), tā apkalpo 14 trolejbusu līnijas pilsētas teritorijā, bet otra ir ''Empresa Metropolitana des Transportes Urbanos'' (EMTU), tā apkalpo 6 trolejbusu līnijas priekšpilsētās. Abas atsevišķās trolejbusu satiksmes sistēmas satiekas pie Sao Mateus (''São Mateus'') pārsēšanās termināļa, bet fiziski (ar kontakttīklu) tās savā starpā nav savienotas. Trolejbusu satiksme Sanpaulu tika atklāta 1949. gada [[22. aprīlis|22. aprīlī]]. Savukārt, ostas pilsētā Santusā trolejbusi kursē kopš 1963. gada [[12. augusts|12. augusta]].

Trolejbusu satiksme daudzās Brazīlijas pilsētās ir tikusi likvidēta, piemēram, Ribeiranpretu (trolejbusi nebrauc kopš 1999. gada), Ararakvairā (''Araraquara'') (kopš 2000. gada) un Resifi (kopš 2001. gada).

=== Čīle ===
[[Attēls:Valparaíso Pullman trolleybus 715.jpg|thumb|''Pullman-Standards'' ražots trolejbuss Valparaiso ielās]]
Trolejbusu satiksme [[Čīle|Čīlē]] tiek organizēta tikai [[Valparaiso]], tā ir otra vecākā sistēma Dienvidamerikā.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; No 1947. gada novembra līdz 1978. gada novembrim un no 1991. gada decembra līdz 1994. gada jūlijam trolejbusus varēja sastapt arī [[Santjago]] ielās.&lt;ref&gt;[http://www.tramz.com/cl/s/tbe.html Trolejbusi Santjago (1991 - 1994)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190603212941/http://www.tramz.com/cl/s/tbe.html |date={{dat|2019|06|03||bez}} }} tramz.com {{val|en}}&lt;/ref&gt;

Pirmā trolejbusu līnija Valparaiso tika atklāta 1952. gada 31. decembrī. Laika gaitā trolejbuss kā pārvietošanās līdzeklis pilsētnieku vidū kļuva aizvien populārāks, neskatoties uz to, [[1980. gadi|1980. gados]] sistēmai draudēja slēgšana, jo pašvaldība nolēma pārtraukt dotēt pasažieru pārvadājumus. 1987. gadā trolejbusu satiksme nonāca privātās rokās, tika izveidots uzņēmums ''Empresa de Transportes Colectivos Eléctricos''.

Mūsdienās pasažieru pārvadājumi tiek veikti vienā līnijā, kuras kopējais garums sasniedz 4,4 km. Satiksmi nodrošina ''Trolebuses de Chile S.A.'' (līdz 2007. gadam darbojās kā ''Empresa de Transportes Colectivos Eléctricos''). Trolejbusu parks sastāv no 23 transporta vienībām, ekspluatācijā galvenokārt atrodas no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Ķīna]]s un [[Šveice]]s iepirkti lietoti trolejbusi, vecākie no tiem ražoti [[1940. gadi|1940. gados]].

Par slavenākajiem Valparaiso trolejbusiem uzskata 1946. līdz 1952. gadā ražotos ''Pullman-Standards'' braucamrīkus, kuri ir vecākie ekspluatācijā esošie pasažierus pārvadājošie trolejbusi pasaulē.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;Webb, M. (2009). ''Jane's Urban Transport Systems 2009-2010''. Londona: Jane's Information Group. 65-66. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tm281&quot;&gt;Trolleybus Magazine (2008. gada septembris-oktobris). ''National Trolleybus Association'', 281 nr, 110. lpp.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=morr-LA2011&gt;Morrison, A. (2011). [http://www.tramz.com/tb/s.html The Trolleybuses of Latin America in 2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190513111312/http://www.tramz.com/tb/s.html |date={{dat|2019|05|13||bez}} }} tramz.com {{val|en}}&lt;/ref&gt; 2003. gadā Čīles valdība vēsturiskos transportlīdzekļus pasludināja par nacionālām vērtībām.&lt;ref name=&quot;janes2009&quot;/&gt;&lt;ref name=merc-4jul2003&gt;Duran, M. (2003). [http://www.mercuriovalpo.cl/site/edic/20030704000859/pags/20030704011934.html Valparaíso acumula reconocimiento: Ahora trolebuses son monumento nacional] El Mercurio {{val|es}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.estrellavalpo.cl/site/edic/20030729102025/pags/20030729122931.html Quince troles porteños son monumentos históricos] ''La Estrella'' {{val|es}}&lt;/ref&gt; Pilsētu [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā lielā mērā iekļāva, pateicoties tās ''Pullman-Standards'' trolejbusiem.&lt;ref name=&quot;valpotimes2007-05-29&quot;&gt;Evans, M. (29.05.2007). [http://www.valparaisotimes.cl/content/view/98/388/ Chile's Bachelet: The trolleys can't stop running in Valparaíso] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200127135323/http://valparaisotimes.cl/content/view/98/388/ |date={{dat|2020|01|27||bez}} }} ''The Valparaíso Times''&lt;/ref&gt;

2007. gada [[10. maijs|10. maijā]] ''Trolebuses de Chile S.A.'' paziņoja par savu [[Maksātnespēja|maksātnespēju]], mēnesi vēlāk, [[15. jūnijs|15. jūnijā]], Čīles valdība, balstoties uz pilsētnieku lūgumiem, nolēma piešķirt uzņēmumam aizdevumu. Pateicoties operatīvai rīcībai, izdevās paglābt Čīles vienīgo trolejbusu satiksmes sistēmu no iespējamas likvidēšanas. Tiek prognozēts, ka trolejbusi Valparaiso ielās varētu kursēt līdz 2013. gadam.

=== Ekvadora ===
[[Attēls:Quito trolleybus 19 at station.jpg|thumb|Trolejbuss Kito]]
Trolejbusu satiksme [[Ekvadora|Ekvadorā]] tiek nodrošināta vienīgi tās galvaspilsētā [[Kito]], tā ir viena no jaunākajām sistēmām Dienvidamerikā. Tās izveidošanas laikā pastāvēja [[Terorakts|terorakta]] draudi, jo [[taksometrs|taksometru]] un [[Autobuss|autobusu]] pārvadātāji nevēlējās pieļaut jaunās elektrotransporta sistēmas darbības uzsākšanu, tāpēc pirmās līnijas izbūves procesa uzraudzīšanā tika iesaistīta [[policija]]. Kito ir viena no nedaudzajām pilsētām, kuras trolejbusu kontakttīklā plūst 750V liels [[Spriegums|strāvas spriegums]], kā arī sabiedriskais transports visu maršrutu var veikt, izmantojot tam paredzētu braukšanas joslu.

Pirmā trolejbusu satiksmes līnija tika atklāta 1995. gada [[18. decembris|18. decembrī]], tās kopējais garums sasniedza 4,5 km. Mūsdienās pasažieru pārvadājumi tiek veikti 5 maršrutos ar kopējo garumu 18,7 km. Satiksmi nodrošina ''Compañía Trolebús Quito S.A.'' (agrāk ''Unidad Operadora del Sistema Trolebús''), kuras rīcībā atrodas 113 savienotie trolejbusi. 2002. gadā vidēji dienā tika pārvadāti 220 000 cilvēku,&lt;ref name=&quot;Jane's2003&quot;&gt;Webb, M. (2003). ''Jane's Urban Transport Systems 2003-2004''. Londona: Jane's Information Group. 87. lpp.&lt;/ref&gt; pasažieru skaits turpina pieaugt, piemēram, 2010. gadā vidēji dienā trolejbusos tika pārvadāti aptuveni 250 000 cilvēku.

=== Kolumbija ===
Kolumbijā trolejbusu satiksme tika organizēta [[Bogota|Bogotā]] un [[Medeljina|Medeljinā]]. Galvaspilsētā Bogotā ar trolejbusiiem pasažieri tika pārvadāti no 1948. gada aprīļa līdz 1991. gada augustam.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt; Kā galvenais iemesls sistēmas slēgšanai tiek minēts [[Padomju Savienība|PSRS]] ražoto ZIU un [[Rumānija|Rumānijā]] ražoto DAC trolejbusu augstās ekspluatēsanas izmaksas. Medeljinā troeljbusu satiksme tika nodrošināta no 1929. gada līdz 1951. gadam.

=== Kuba ===
[[Kuba]]s galvaspilsētā [[Havana|Havanā]] 1949. gadā tika apspriesta iecere ieviest trolejbusu satiksmi. Lai noskaidrotu tās efektivitāti, 1949. gada septembrī tika izveidota trolejbusu satiksmes testēšanas līnija, kurā transportlīdzekļi izmantoja [[Tramvajs|tramvaju]] satiksmei paredzēto kontakttīklu. Dažus mēnešus vēlāk izmēģināšanu pārtrauca, tika nolemts neieviest regulārus pasažieru pārvadājumus ar trolejbusiem.

=== Peru ===
[[Peru]] galvaspilsētā [[Lima|Limā]] 1928. gada jūlijā tika atklāta trolejbusu satiksme, dažus gadus vēlāk, 1931. gada jūnijā, pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti.

=== Trinidāda un Tobāgo ===
[[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] galvaspilsētā [[Portofspeina|Portofspeinā]] 1941. gada 1. oktobrī tika atklāta trolejbusu satiksme. 1956. gada 31. decembrī pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti.

=== Urugvaja ===
[[Urugvaja]]s galvaspilsētā [[Montevideo]] 1951. gada [[28. marts|28. martā]] tika atklāta trolejbusu satiksme. Pasažieru pārvadājumi tika organizēti līdz 1992. gada [[26. janvāris|26. janvārim]].

=== Venecuēla ===
2006. gada [[26. novembris|26. novembrī]] eksperimentālā kārtā [[Merida (Venecuēla)|Meridā]] tika atklāta trolejbusu satiksme. Sākotnēji trolejbusi izbrauca ielās tikai svētdienās. Oficiālā vienīgās [[Venecuēla]]s trolejbusu satiksmes sistēmas [[20. gadsimts|20. gadsimtā]] atklāšana notika 2007. gada 18. jūnijā.&lt;ref name=&quot;TM275&quot;&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 275, (2007. gada septembris-oktobris), 119. lpp.&lt;/ref&gt; Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Trolmérida''. Maršrutu kopgarums sasniedz 10,2 km un Meridā kopā brauc 45 trolejbusi.

[[Barkisimeto]] notiek gatavošanās otras trolejbusu satiksmes sitēmas atklāšanai.&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 272, (2007. gada marts-aprīlis), 47. lpp.&lt;/ref&gt; Trolejbusu satiksmi bija plānots atklāt 2005. gadā, bet to nācās atlikt. Divu trolejbusu maršrutu kopējais garums sasniegšot 30,49 km. 2008. gadā tika piegādāti jau 80 savienotie trolejbusi, kuri ir ražoti ''Neoplan'' rūpnīcā Vācijā.

Laikā no 1937. līdz aptuveni 1949. gadam [[Karakasa|Karakasā]] eksistēja trolejbusu satiksme un arī Valensijā (Valencia)&lt;!--![[http://en.wikipedia.org/wiki/Valencia,_Carabobo]]--&gt; līdz 1949. gadam kursēja trolejbusi.

== Trolejbusu satiksme Ziemeļamerikā ==
=== ASV ===
Kopš pirmās trolejbusu satiksmes sistēmas atklāšanas [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritorijā 1910. gadā [[Losandželosa|Losandželosā]], vairāk nekā 60 pilsētās ir bijusi trolejbusu satiksme. Bieži trolejbusu satiksmi vienā pilsētā ir nodrošinājušas divas dažādas privātas kompānijas.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt;

Šobrīd ASV trolejbusi kursē tikai 5 pilsētās. Tās ir [[Bostona]] [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], [[Filadelfija]] [[Pensilvānija|Pensilvānijā]], [[Sanfrancisko]] [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Sīetla]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonā]] un [[Deitona]] [[Ohaio (štats)|Ohaio]].

Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Sanfrancisko. Sanfrancisko ir 17 trolejbusu līnijas un tajās kopā brauc 344 trolejbusi. Sanfrancisko trolejbusu satiksmes sistēma, kā arī [[Atēnas|Atēnu]]-[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēmas ir uzskatāmas par lielākajām Rietumu pasaulē.

2008. gada [[14. aprīlis|14. aprīlī]] arī Filadelfijā, pēc 5 gadu pārtraukuma, no jauna tika atklāta trolejbusu satiksme. To panāca ASV satiksmes ministrija. Pilsēta trolejbusu satiksmi gribēja likvidēt, bet tā kā bija paņemts aizdevums bankā, tad izdevīgāk bija iepirkt jaunus trolejbusus.

Interesants fakts ir tas, ka Bostonā brīvdienās un svētku dienās trolejbusu satiksme tiek aizstāta ar autobusu satiksmi. Daudzos muzejos ir eksponēti dažādu ASV pilsētu trolejbusi, piemēram, [[Ilinoisa]]s dzelzceļa muzejā pavisam ir eksponēti 20 dažādi trolejbusi.

&lt;gallery perrow=6&gt;
Attēls:KingCountyMetro 4191.jpg|Trolejbuss [[Sīetla|Sīetlā]]
Attēls:SEPTA66Route.jpg|Trolejbuss [[Filadelfija|Filadelfijā]]
Attēls:MBTA Silver Line bus 1132.jpg|Trolejbuss [[Bostona|Bostonā]]
Attēls:Dayton Marmon-Herrington trolleybus 515.jpg|Vēsturisks trolejbuss Deitonā
Attēls:San Francisco Muni Flyer Trolley Bus 5208.jpg|Trolejbuss [[Sanfrancisko]]
&lt;/gallery&gt;

=== Kanāda ===
[[Attēls:Vancouver trolley2101 050720.jpg|thumb|Trolejbuss [[Vankūvera|Vankūverā]]]]
[[Kanāda|Kanādā]] trolejbusu satiksme darbojas tikai [[Vankūvera|Vankūverā]]. Trolejbusu satiksmi Vankūverā atklāja 1948. gada 16. augustā. Trolejbusu satiksmi nodrošina uzņēmums ''Coast Mountain Bus Company'', kas ir meitas uzņēmums transporta uzņēmumam ''TransLink''. Vankūverā ir 13 trolejbusu līnijas un kopā tajās brauc 262 trolejbusi, 74 no tiem ir savienotie trolejbusi.

2003. gadā tika noslēgts līgums par 228 jaunu trolejbusu piegādi, no tiem 188 bija divasu standarta trolejbusi un 40 bija savienotie trolejbusi. Līdz [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajām spēlēm]] visi vecie trolejbusi tika aizstāti ar jauniem, moderniem trolejbusiem. Pirmie jaunie trolejbusi tika nodoti ekspluatācijā 2005. gada 27. septembrī. Piegādes noslēdzās divus gadus agrāk nekā bija plānots, proti 2008. gadā. Vēl ir iespējams papildus pasūtīt 40 trolejbusus.

Daudzās Kanādas pilsētās trolejbusu satiksme ir likvidēta, tā piemēram, [[Edmontona|Edmontonā]] tā tika likvidēta 2009. gada 2. maijā. Vēl trolejbusi laikā no 1951. gada līdz 1992. gada beigām kursēja Hamiltonā, kā arī laikā no 1922. līdz 1927. gadam un laikā no 1947. gada līdz 1992. gadam arī [[Toronto]] eksistēja trolejbusu satiksme. Toronto pavisam kursēja aptuveni 150 trolejbusi. Līdz 1993. gada jūlijam Toronto ielās brauca arī 40 no Edmontonas saņemtie trolejbusi, pēcāk tie tika nosūtīti atpakaļ uz Edmontonu.

Pārsvarā visas trolejbusu sistēmas Kanādā tika likvidētas [[1960. gadi|1960.]] un [[1970. gadi|1970. gados]], kā pēdējās toreiz tika likvidētas Saskatūnas un [[Kalgari]] sistēmas.&lt;ref name=&quot;Murray&quot;/&gt;

Vankūveras tranzīta muzejs ir eksponējis 5 vecos Vankūveras trolejbusus, daži no tiem pat ir braukšanas kārtībā.

=== Meksika ===
[[Meksika|Meksikā]] trolejbusi kursē tikai divās pilsētās. Tās ir galvaspilsēta [[Mehiko]] - lielākā trolejbusu satiksmes sistēma valstī - un [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]].

Trolejbusu satiksmi Mehiko atklāja 1952. gadā, tiek uzskatīts, ka to atklāja aptuveni gadu ātrāk - 1951. gada martā.&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 235, (2001. gada janvāris-februāris)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|author=Allen Morrison|title=Latin American Trolleybus Installations|language=angļu val.|url=http://www.tramz.com/tb/i.html|accessdate=15.02.2009|archive-date=20.04.2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130420023459/http://www.tramz.com/tb/i.html}}&lt;/ref&gt; Pirms tam 1947. un 1948. gadā Mehiko darbojās tikai izmēģinājuma trolejbusu līnija. Šobrīd Mehiko ir 17 trolejbusu līnijas.

Savukārt, trolejbusu satiksmi Gvadalaharā atklāja 1976. gada 15. decembri. Interesanti ir tas, ka līdz 1977. gada janvārim Gvadalaharā trolejbusu satiksmes izmantošana bija ierobezota.&lt;ref&gt;''Trolleybus Magazine'' Nr. 95, (1977. gada jūlijs).&lt;/ref&gt; Nevienā Meksikas pilsētā trolejbusu satiksme vēl nav tikusi likvidēta.

== Lielākās trolejbusu satiksmes sistēmas ==
Visvairāk trolejbusu kursē [[Krievija]]s galvaspilsētā [[Maskava|Maskavā]]. Tur apmēram 100 trolejbusu līnijās kopā brauc aptuveni 1600 trolejbusi. Trolejbusu maršrutu kopgarums Maskavā ir aptuveni 1300 km (2007. gada dati). Tā ir lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Eiropa|Eiropā]] un pasaulē. Otrajā vietā ierindojas [[Baltkrievija]]s galvaspilsēta [[Minska]], tajā 68 līnijās kopā brauc 1050 trolejbusi (2007. gada dati), bet trešajā vietā ierindojas [[Ķīna]]s galvaspilsēta [[Pekina]] (lielākā trolejbusu satiksmes sistēma [[Āzija|Āzijā]]), tajā 15 līnijās kopā brauc aptuveni 800 trolejbusu (2008. gada dati). Tai seko Krievijas pilsēta [[Sanktpēterburga]] (41 līnija, 735 trolejbusi, tā ir trešā lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Eiropā, maršrutu kopgarums sasniedz 695 km) (2006./2007. gada dati).

[[Eiropas Savienība]]s teritorijā pirmajā vietā ierindojas [[Atēna|Atēnu]]-[[Pireja]]s trolejbusu satiksmes sistēma [[Grieķija|Grieķijā]], bet otro vietu ieņem [[Latvija]]s galvaspilsēta [[Rīga]] (20 līnijas, 346 trolejbusi, maršrutu kopgarums sasniedz 169 km&lt;ref&gt;[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv&lt;/ref&gt;). Savukārt, trešajā vietā ierindojas [[Lietuva]]s galvaspilsēta [[Viļņa]] (20 līnijas, 322 trolejbusi) (2010. gada dati).

Lielākā trolejbusu satiksmes sistēma Amerikā atrodas [[Meksika]]s galvaspilsētā [[Mehiko]], tajā 17 trolejbusu līnijās kopā brauc 405 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 454 kilometrus (2007. gada dati).

Āzijā, aiz Pekinas, otra lielākā trolejbusu satiksmes sistēma atrodas Krievijas pilsētā [[Novosibirska|Novosibirskā]], tajā 28 līnijās kopā brauc 338 trolejbusi un līniju kopgarums sasniedz 280 kilometrus (1999. gada dati). Tai seko Ķīnas pilsēta [[Šanhaja]] (15 līnijas, 275 trolejbusi) (2008. gada dati).

== Skatīt arī ==
* [[Trolejbuss]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}} --&gt;

=== Atsauces ===
&lt;div class=&quot;reflist4&quot; style=&quot;height: 220px; overflow: auto; padding: 3px&quot; &gt;
{{atsauces}}
&lt;/div&gt;

{{commonscat|Trolleybuses by country|trolejbusi pēc valsts}}

[[Kategorija:Trolejbusi]]</text>
      <sha1>svckrbtd4bdk79iskg60camwsvasahp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118435</id>
    <revision>
      <id>4301563</id>
      <parentid>4189865</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T11:52:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>185.201.30.47</ip>
      </contributor>
      <origin>4301563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34207" sha1="2tymqi2dvetbqu7l2w7yiw5kt5br4wk" xml:space="preserve">{{atveidošana}}
{{nepilnīgs}}
[[Attēls:World Heritage Sites Africa map-2.svg|thumb|349px|alt=Āfrikas Pasaules mantojumu objektu karte, katra vieta atzīmēta ar punktu|Āfrikas Pasaules mantojumu objektu karte, katra vieta atzīmēta ar punktu. &lt;br /&gt;{{colorbox|#e4e4e4}}&amp;nbsp;nav vietas&lt;br /&gt;{{colorbox|#fcd0d0}}&amp;nbsp;1-2&amp;nbsp;vietas&lt;br /&gt;{{colorbox|#fcacac}}&amp;nbsp;3-4&amp;nbsp;vietas&lt;br /&gt;{{colorbox|#fc7474}}&amp;nbsp;5-6&amp;nbsp;vietas&lt;br /&gt;{{colorbox|#fc4444}}&amp;nbsp;7+&amp;nbsp;vietas]]

[[UNESCO|Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija]] noteikusi 29 [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektus]] [[Āfrika|Āfrikā]]. Šīs 29 vietas kopumā atrodas 7 valstīs.

== Pasaules mantojumu objektu izvēle ==
[[Etiopija|Etiopijā]] un [[Maroka|Marokā]] atrodas visvairāk vietas — 9 Pasaules mantojumu objektu vietas, tam seko [[DĀR]] un [[Ēģipte]] ar 8 Pasaules mantojumu objektu vietām.&lt;ref name=list&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list |title=World Heritage List |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2010.g. 28. maijs}}&lt;/ref&gt; Divpatsmit Āfrikas valstīs atrodas tikai 1 Pasaules mantojumu objektu vieta. Četras Pasaules mantojumu objektu vietas atrodas 2 valstīs — [[Maloti—Drakensbergas parks|Maloti-Drakensbergas Pārrobežu aizsardzības zona]] ([[DĀR]] un [[Lesoto]]), [[Nimbas kalna dabas rezervāts]] ([[Kotdivuāra]] un [[Gvineja]]), [[Senegambijas akmens rindas]] ([[Gambija]] un [[Senegāla]]), [[Viktorijas ūdenskritums]] ([[Zambija]] un [[Zimbabve]]); viena Pasaules mantojuma objekta vieta atrodas 3 valstīs — [[Sanga mežs|''Sangha Trinational'']] ([[CĀR]], [[Kamerūna]] un [[Kongo Republika]]).&lt;ref name=list/&gt;

Pirmie objekti no Āfrikas kontinenta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika ierakstīti [[1978]]. gadā — [[Gorē sala]] ([[Senegāla|Senegālā]]) un [[Lalibela|Akmenī izcirstās baznīcas]] ([[Etiopija|Etiopijā]]).&lt;ref name=&quot;SitebyYear&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/pg.cfm?cid=31&amp;l=en&amp;action=stat&amp;mode=table#s4 |title=Number of World Heritage properties inscribed each Year |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 8. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;origlist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://unesdoc.unesco.org/images/0003/000347/034793eb.pdf |format=PDF |title=Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report |publisher=[[UNESCO]] |date=1978.g. 5.—8. septembris |location=[[Vašingtona]] |pp=7&amp;ndash;8 |accessdate=2011.g. 8. septembris}}&lt;/ref&gt;

No [[2011]]. gada [[septembris|septembra]] [[Somālija|Somālijā]] nav neviena oficiāla Pasaules mantojuma objekta, jo Somālijas valdība nav parakstījusi [[1972]]. gada UNESCO Pasaules mantojuma konvenciju. Tomēr Somālijā ir ap 12 [[arheoloģija|arheoloģisko]] izrakumu vietām, kuras nākotnē var uzskatīt par iespējamajiem kandidātiem uz Pasaules mantojuma objekta statusu.&lt;ref name=&quot;Smush&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Hegarty|first=Stephanie|title=Sada Mire: Uncovering Somalia's Heritage|url=http://www.bbc.co.uk/news/magazine-14592866|accessdate=2014.g. 19. janvāris|newspaper=BBC|date=2011.g. 20. septembris|archive-date={{dat|2014|01|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140118094354/http://www.bbc.co.uk/news/magazine-14592866}}&lt;/ref&gt;

Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var piešķirt kādam objektam šo statusu, vai arī atņemt, ja tas vairs neatbilst kādam no kritērijam. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: seši — [[kultūra]]s mantojumā (i-vi) un četri — [[daba]]s mantojumā (vii-x).&lt;ref name=&quot;criteria&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Criteria for Selection |url=http://whc.unesco.org/en/criteria |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; Dažas vietas, kas apzīmētas ''jaukti'' ir gan dabas, gan kultūras mantojumu sarakstā. Āfrikā ir 83 kultūras, 41 dabas un 5 jauktas Pasaules mantojuma vietas.&lt;ref name=&quot;nomin list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/nominations/ |title=World Heritage List Nominations |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2010.g. 28. maijs}}&lt;/ref&gt;

Vairāk pūles tiek veltīts, lai palielinātu Pasaules mantojumu objektu skaitu un esošo objektu saglabāšanu kontinentā. Piemēram, [[2006]].g. [[5. maijs|5. maijā]] Āfrikas Pasaules mantojumu fonds uzsāka UNESCO aizsardzības mērķi [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]]. Tas plānots, lai aizsargātu vietas, pieņemot darbā personālu no valsts, lai saglabātu valstī uzskaitē esošos objektus, kā arī &quot;sagatavot nomināciju dokumentāciju iekļausanai Pasaules mantojumu objektu sarakstā&quot;. Dotācijas ir paredzētas, lai palīdzētu &quot;objektu pārvaldību un saglabāšanu kopumā&quot; un, lai atjaunotu īpaši [[Apdraudētie Pasaules mantojuma objekti|apdrautētos objektus]].&lt;ref name=&quot;AWHF-launch&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|title=Launch of African World Heritage Fund |url=http://whc.unesco.org/en/news/253 |publisher=[[UNESCO]] |date=2006.g. 3. maijs |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt;

UNESCO ir mēģinājusi palielināt informātību par [[cilvēks|cilvēka]] izcelsmes vietām Āfrikā — Etiopiju — ar mērķi saglabāt un aizsargāt teritorijas no turpmākās pasliktināšanās.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title=UNESCO meeting to promote African human origin sites and the World Heritage Convention |url=http://whc.unesco.org/en/events/721 |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt;

Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt apdraudētās vietas, atsaucoties uz &quot;apstākļiem kas var apdraudēt vai apdraud objektu, kas ir iekļauts Pasaules mantojumu sarakstā&quot;.&lt;ref name=&quot;dangerlist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/158/ |title=World Heritage in Danger |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2010.g. 28. maijs}}&lt;/ref&gt; Kopā ar citām Pasaules manotjumu objektu vietām, apdraudētie obekti ir pakļauti atkārtotai izvērtēšanai komitejā katru gadu.&lt;ref name=&quot;committeeinfo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The World Heritage Committee |url=http://whc.unesco.org/en/comittee/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;committee-sessions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sessions |url=http://whc.unesco.org/en/sessions/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; Āfrikā ir procentuāli lielākais apdraudēto objektu daudzums. Kopumā tādas vietas ir 17, kas veido 13% no visiem Āfrikas Pasaules mantojuma objektiem 44% no 39 apdraudētajām vietām visā pasaulē, un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] ir vienīgā valsts, kur ir vairāk kā divi apdraudētie objekti.&lt;ref name=&quot;dangerlist&quot; /&gt;

Trīs vietas Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas kā apdraudētas, bet kopš tā laika šo statusu ir zaudējušas: [[Ngorongoro aizsardzības zona]] ([[1984]]—[[1989]]),&lt;ref name=&quot;ngorodang&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ngorongoro Conservation Area &amp;ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/39/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Rvenzori kalna nacionālais parks]] ([[1999]]–[[2004]]),&lt;ref name=&quot;rwenzodang&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Rwenzori Mountains National Park &amp;ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/684/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; un [[Tipasa]] ([[2002]]–[[2006]]).&lt;ref name=&quot;tipasadang&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tipasa &amp;ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/193/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Garambas nacionālais parks]] un [[Tombuktu]] arī ir zaudējuši savu statusu attiecīgi [[1992]]. un [[1995]]. gadā bet vēlāk [[1996]]. un [[2012]].g. to atguva.&lt;ref name=&quot;garambadang&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Garamba National Park &amp;ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/136/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Timbuktu &amp;ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/119/indicators |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2012.g. 30. jūnijs}}&lt;/ref&gt;

== Apzīmējumi ==
Turpmāk sarakstā UNESCO ignorē Āfrikas ģeopolitisko definīciju, un ietver to ka atrastā minētas arī &quot;Arābu valstis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Number of World Heritage Properties by region |url=http://whc.unesco.org/en/list/stat#s1 |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; Ēģipte ir iekļāuta kā [[Ziemeļāfrika]]s daļa. Sarakstā ir arī vairākas vietas, kuru valstis atrodas ārpus [[kontinents|kontinenta]], bet vieta pati par sevi atrodas Āfrikā; trīs šādas vietas atrodas [[Kanāriju Salas|Kanāriju salās]] (pieder [[Spānija]]i), viena — [[Madeira|Madeirā]] (pieder [[Portugāle]]i), viena — [[Reinjona|Reinjonā]] (pieder [[Francija]]i) un viena — [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salā]] (pieder [[Lielbritānija]]i).

:'''Objekts''' — objekta oficiālais nosaukums pēc Pasaules Mantojuma Komitejas.&lt;ref name=list /&gt;
:'''Atrašanās vieta''' — norādīts, kurā provincē vai pilsētas tuvumā atrodas objekts.
:'''Koordinātas''' — ģeogrāfiskās koordinātas
:'''Kritēriji''' — nosaka Pasaules Mantojuma Komiteja.&lt;ref name=&quot;criteria&quot; /&gt;
:'''Platība''' — [[hektārs|hektāri]], izņemot buferzonas. 
:'''Gads''' — kurā gadā vieta iekļāuta Pasaules Mantojumu sarakstā.

{{Legend|#FFE6BD|{{†|alt=In danger}} Apdraudētās vietas|outline=silver}}

== Vietas ==
=== {{flaga|Alžīrija}} Alžīrija ===
[[Alžīrija|Alžīrijā]] atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Alžīras kasba]]'''
| [[Attēls:Algeri01.jpg|120px]]
| [[Alžīra]]
| {{Coord|36|47|0|N|3|3|37|E|}}
| Kultūra: (ii), (v)
| 60
| 1992
|-
| '''[[Benī Hammāda]]'''
| [[Attēls:Kalaa des Beni Hammad.5.jpg|120px]]
| [[Msīlas province]]
| {{Coord|35|48|50|N|4|47|36|E|}}
| Kultūra: (iii)
| 150
| 1980
|-
| '''[[Džemila]]'''
| [[Attēls:GM Djemila Roman Theatre02.jpg|120px]]
| [[Satīfa]]
| {{Coord|36|19|0|N|5|44|0|E|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
| 30
| 1982
|-
| '''[[Mzābas ieleja]]'''
| [[Attēls:Ghardaia.jpg|120px]]
| [[Gardāja]]
| {{Coord|32|29|14|N|3|40|53|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii), (v)
| 4000
| 1982
|-
| '''[[Tasili plato]]'''
| [[Attēls:Tassili art.jpg|120px]]
| [[Illīzī]] un [[Tamanrāseta]]
| {{Coord|25|10|0|N|8|10|0|E|}}
| Jaukti: (i), (iii), (vii), (viii)
| 7 200 000
| 1982
|-
| '''[[Tībāza]]'''
| [[Attēls:Tipasa 31.jpg|120px]]
| Tībāza
| {{Coord|36|35|31|N|2|26|58|E|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
| 52
| 1982
|-
| '''[[Timgada]]'''
| [[Attēls:Timgad Trajan.jpg|120px]]
| [[Batnas province]]
| {{Coord|35|29|03|N|6|28|07|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii), (iv)
| 0,04
| 1982
|}

=== {{flaga|Benina}} Benina===
[[Benina|Beninā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Abomejas karaliskā pils]]'''
| [[Attēls:Abomey 2006 1.jpg|120px]]
| [[Abomeja]]
| {{Coord|7|11|08|N|1|59|17|E|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
| 48
| 1985
|}

=== {{flaga|Botsvāna}} Botsvāna ===
[[Botsvāna|Botsvānā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Codilo]]'''
| [[Attēls:Tsodilo Hills rock paintings4.jpg|120px]]
| [[Ziemeļrietumu distrikts]]
| {{Coord|18|46|18|S|21|45|15|E|}}
| Kultūra: (i), (iii), (vi)
| 4800
| 2001
|}

=== {{flaga|Burkinafaso}} Burkinafaso ===
[[Burkinafaso]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Loropēni drupas]]'''
| 
| [[Loropēni]]
| {{Coord|10|18|0|N|3|32|0|W|}}
| Kultūra: (iii)
| 1,1
| 2009
|}

=== {{flaga|Centrālāfrikas Republika}} Centrālāfrikas Republika ===
[[CĀR]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām atrodas vēl 2 ciās valstīs.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Manovo—Gundas—Senflorī nacionālais parks]]{{†|alt=In danger}}'''
|
| [[Bamingi—Bangorana]]
| {{Coord|9|0|0|N|21|30|0|E|}}
| Daba: (ix), (x)
| 1 740 000
| 1988
|-
| '''[[Sanga]]'''
| 
| [[Kamerūna]], [[CĀR]], [[Kongo Republika]]
| {{Coord|2|36|34|N|16|33|15|E|}}
| Daba: (ix), (x)
| 8780
| 2012
|}

=== {{flaga|Čada}} Čada ===
[[Čada|Čadā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Ouniangas ezers]]'''
| [[Attēls:Ounianga Serir panorama.jpg|120px]]
| [[Ennedi reģions]]
| {{Coord|19|03|0|N|20|29|0|E|}}
| Daba: (vii)
| 62 808
| 2012
|}

=== {{flaga|Dienvidāfrikas Republika}} DĀR ===
[[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām vietām atrodas vēl citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Cilvēkpērtiķu fosiliju vietas Sterkfonteinā, Svartkransā, Kromdajā un Environsā]]'''
| [[Attēls:WonderCaves Stalagmites.JPG|120px]]
| [[Hautena]], [[Limpopo]] un [[Ziemeļrietumi (DĀR)|Ziemeļrietumi]]
| {{Coord|25|58|01|S|27|39|44|E|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
| —
| 1999
|-
| '''[[Friedefortas krāteris]]'''
| [[Attēls:Vredefort Dome STS51I-33-56AA.jpg|120px]]
| [[Frīsteita]] un [[Ziemeļrietumi (DĀR)|Ziemeļrietumi]]
| {{Coord|27|00|00|S|27|30|00|E|}}
| Daba: (viii)
| 30 000
| 2005
|-
| '''[[Kāpas floristikas reģions|Kāpas floristikas reģiona aizsargājamās teritorijas]]'''
| [[Attēls:Fynbos.jpg|120px]]
| [[Austrumkāpa]] un [[Rietumkāpa]]
| {{Coord|34|10|00|S|18|22|30|E|}}
| Daba: (ix), (x)
| 553 000
| 2004
|-
| '''[[Lielais Sentlūsijas mitraiņu parks]]'''
| [[Attēls:GreaterStLucia.jpg|120px]]
| [[Kvazulu—Natāla]]
| {{Coord|28|00|00|S|32|30|00|E|}}
| Daba: (vii), (ix), (x)
| 239 566
| 199
|-
|  '''[[Mapunubves kultūrainava]]'''
| [[Attēls:MapungubweHill.jpg|120px]]
| [[Limpopo]]
| {{Coord|22|11|33|S|29|14|20|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii), (iv), (v)
| 28 168
| 2003
|-
| '''[[Maloti—Drakensbergas parks]]'''
| [[Attēls:Maluti.jpg|120px]]
| [[Kvazulu—Natāla]] un [[Kachasnekas distrikts]] ([[Lesoto]])
| 
| Jaukti: (i), (iii), (vii), (x)
| 249 313
| 2000
|-
| '''[[Rehtersveldas kultūras un dabas ainava]]'''
| [[Attēls:Tylecodon paniculatus-PICT2534.jpg|120px]]
| [[Ziemeļkāpa]]
| {{Coord|28|17|24|S|17|08|11|E|}}
| Kultūra: (iv), (v)
| 160 000
| 2007
|-
| '''[[Robena sala]]'''
| [[Attēls:SafrikaIMG 8414.JPG|120px]]
| [[Rietumkāpa]]
| {{Coord|33|48|24|S|18|21|58|E|}}
| Kultūra: (iii), (vi)
| 475
| 1999
|}

=== {{flaga|Etiopija}} Etiopija ===
[[Etiopija|Etiopijā]] atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Akmenī cirstās baznīcas Lalibelā]]'''
| [[Attēls:Lalibela, san giorgio, esterno 24.jpg|120px]]
| [[Amaras reģions]]
| {{Coord|12|1|54|N|39|2|28|E|}}
| Kultūra: (i), (ii), (iii)
|
| 1978
|-
| '''[[Aksuma]]'''
| [[Attēls:Axum northern stelea park.jpg|120px]]
| [[Tigrajas reģions]]
| {{Coord|14|7|N|38|44|E|}}
| Kultūra (i), (iv)
|
| 1980
|-
| '''[[Avašas lejteces ieleja]]'''
| [[Attēls:Awash river.jpg|120px]]
| [[Afāras reģions]]
| {{Coord|11|6|0|N|40|34|46|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii), (iv)
|
| 1980
|-
| '''[[Fasilgebi]]'''
| [[Attēls:Fasilides Palace 02.jpg|120px]]
| [[Amaras reģions]]
| {{Coord|12|36|29|N|37|28|11|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii)
|
| 1979
|-
| '''[[Hareras Džugola un vēsturiskā pilsēta]]'''
| [[Attēls:Harar.jpg|120px]]
| [[Hareri reģions]]
| {{Coord|9|18|40|N|42|07|40|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii), (iv), (v)
| 48
| 2006
|-
| '''[[Konso|Konso kultūrainava]]'''
| [[Attēls:Ethiopia - Maranga Watershed in Konso - May 2011.jpg|120px]]
| [[Dienvidu nāciju un tautību reģions]]
| {{Coord|5|15|0|N|37|29|0|E|}}
| Kultūra: (iii), (v)
| 14 000 
| 2011
|-
| '''[[Omo lejteces ieleja]]'''
| [[Attēls:Omo River.jpg|120px]]
| [[Dienvidu nāciju un tautību reģions]]
| {{Coord|4|48|1|N|35|58|1|E|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
|
| 1980
|-
| '''[[Semena nacionālais parks]]{{†|alt=In danger}}'''
| [[Attēls:Semien Mountains 02.jpg|120px]]
| [[Amaras reģions]]
| {{Coord|13|11|0|N|38|4|0|E|}}
| Daba: (vii), (x)
| 22 000
| 1978
|-
| '''[[Tija]]'''
| [[Attēls:Tiya vue d'ensemble.JPG|120px]]
| [[Dienvidu nāciju un tautību reģions]]
| {{Coord|8|26|0|N|38|37|0|E|}}
| Kultūra: (i), (iv)
|
| 1980
|}

=== {{flaga|Ēģipte}} Ēģipte ===
[[Ēģipte|Ēģiptē]] atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Abū Mīna]]'''
| [[Attēls:DeirAbuMinaCapital.jpg|120px]]
| [[Abūsīra]]
| {{Coord|30|56|42|N|29|30|35|E|}}
| Kultūra: (iv)
| 182
| 1979
|-
| '''[[Abū Simbelas tempļi]]'''
| [[Attēls:Panorama Abu Simbel crop.jpg|120px]]
| [[Asuāna]]
| {{Coord|22|20|13|N|31|37|32|E|}}
| Kultūra (i), (iii), (iv)
| 374
| 1979
|-
| '''[[Memfisa (Ēģipte)|Memfisa]] un [[Gīzas piramīdas|Gīzas piramīdu nekropole]]'''
| [[Attēls:All Gizah Pyramids.jpg|120px]]
| [[Gīza]]
| {{Coord|29|58|34|N|31|7|58|E|}}
| Kultūra (i), (iii), (vi)
| 16 358
| 1979
|-
| '''[[Svētās Katrīnas teritorija]]'''
| [[Attēls:Katharinenkloster Sinai BW 2.jpg|120px]]
| [[Dienvidsīnājas muhāfaza]]
| {{Coord|28|33|20|N|33|58|34|E|}}
| Kultūra: (i), (iii), (iv), (vi)
| 60 100
| 2002 
|-
| '''[[Tēbas (Ēģipte)|Tēbas un tās Nekropole]]'''
| [[Attēls:Egypt.LuxorTemple.06.jpg|120px]]
| [[Kena]]
| {{Coord|25|43|14|N|32|36|37|E|}}
| Kultūra: (i), (iii), (vi)
| 7390
| 1979 
|-
| '''[[Vādī Al—Hitana]]'''
| [[Attēls:Whale skeleton 2.jpg|120px]]
| [[Faijumas muhāfaza]]
| {{Coord|29|16|15|N|30|02|38|E|}}
| Daba: (viii)
| 20 015
| 2005
|-
| '''[[Islāma Kaira|Vecā Kaira]]'''
| [[Attēls:GD-EG-Caire-Suhaymi033.JPG|120px]]
| [[Kaira]]
| {{Coord|30|2|45|N|31|15|45|E|}}
| Kultūra: (i), (v), (vi)
| 524
| 1979
|}

=== {{flaga|Gabona}} Gabona ===
[[Gabona|Gabonā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Lope—Okandas ekosistēma un reliktā kultūrainava]]'''
| [[Attēls:Lopé National Park river crop.jpg|120px]]
| [[Ogove—Ivindo province]] un [[Ogove—Lolo province]]
| {{Coord|0|30|00|S|11|30|00|E|}}
| Jaukti: (iii), (iv), (ix), (x)
| 491 291
| 2007
|}

=== {{flaga|Gambija}} Gambija ===
[[Gambija|Gambijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Senegambijas akmens apļi]]'''
| [[Attēls:Wassu2.jpg|120px]]
| [[Centrālās upes reģions]] ([[Gambija|Gambijā]]) un [[Kaulaka reģions]] ([[Senegāla|Senegālā]])
| {{Coord|13|41|28|N|15|31|21|W|}}
| Kultūra: (i), (iii)
| 10
| 2006
|-
| '''[[Kuntas Kinteha sala|Džeimsa sala un saistītās vietas]]'''
| [[Attēls:River gambia galleryfull.jpg|120px]]
| [[Bandžula]], [[Lejas Niumi]] un [[Augšniumi]] 
| {{Coord|13|19|0|N|16|22|0|W|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
| 8
| 2003
|}

=== {{flaga|Gana}} Gana ===
[[Gana|Ganā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Asantes tradicionālās ēkas]]'''
|
| [[Kumasi]]
| {{Coord|6|24|4|N|1|37|32|W|}}
| Kultūra: (v)
|
| 1980 
|-
| '''[[Forti un Pilis Akrā, Voltas reģionā, Lielajā Akrā, Centrālajos un Rietumu reģionos]]'''
| [[Attēls:Cape coast castle II.JPG|120px]]
| [[Centrālais reģions]], [[Lielā Akra]], [[Voltas reģions]] un [[Rietumu reģions]]
|
| Kultūra: (vi)
|
| 1979
|}

=== {{flaga|Gvineja}} Gvineja ===
[[Gvineja|Gvinejā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Nimbas kalna dabas rezervāts]]'''{{†|alt=In danger}} 
| [[Attēls:Voa Guinea chimpanzee picking 30jan08.jpg|120px]]
| [[Lola prefektūra]] ([[Gvineja|Gvinejā]]) un [[Kotdivuāra]]
| {{Coord|7|36|10|N|8|23|27|W|}}
| Daba: (ix), (x)
| 18 000
| 1981
|}

=== {{flaga|Kaboverde}} Kaboverde ===
[[Kaboverde|Kaboverdē]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kamerūna}} Kamerūna ===
[[Kamerūna|Kamerūnā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām 1 atrodas citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Sanga]]'''
| 
| [[Kamerūna]], [[CĀR]], [[Kongo Republika]]
| {{Coord|2|36|34|N|16|33|15|W|}}
| Daba: (ix), (x)
| 8780
| 2012
|-
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kanāriju Salas}} Kanāriju Salas ({{flaga|Spānija}} Spānija) ===
[[Kanāriju Salas|Kanāriju Salās]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kenija}} Kenija ===
[[Kenija|Kenijā]] atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Kenijas kalna nacionālais parks|Kenijas kalna nacionālais parks/Dabiskais mežs]]'''
| [[Attēls:MtKenyaMackinder.jpg|120px]]
| [[Centrālā Province (Kenija)|Centrālā Province]] un [[Austrumu province (Kenija)|Austrumu province]] 
| {{Coord|0|7|26|S|37|20|12|E|}}
| Daba: (vii), (ix)
| 142 020
| 1997
| Nacionālais parks ieskauj 5199 m [[Kenijas kalns|Kenijas kalnu]] un 12 [[ledājs|ledājus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/800  |title=Mount Kenya National Park/Natural Forest |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''[[Lamu|Lamu vecpilsēta]]'''
| [[Attēls:Lamu coast.jpg|120px]]
| [[Lamu]]
| {{Coord|2|16|10|S|40|54|8|E|}}
| Kultūra: (ii), (iv), (vi)
| 16
| 2001
| Senā [[svahili]] tirdzniecības pilsēta. Būvēta no koraļļu akmens un [[mangrove|mangrovju]] koksnes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1055 |title=Lamu Old Town |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''[[Turkanas ezera nacionālie parki]]'''
| [[Attēls:LakeTurkanaSouthIsland.jpg|120px]]
| [[Turkanas ezers]] 
| {{Coord|3|3|0|N|36|1|0|E|}}
| Daba: (viii), (x)
| 161 485 
| 1997
| Turkanas ezers ir svarīga [[Āfrika]]s [[fauna]]s un [[flora]]s aizsardzības vieta. Te mīt [[Nīlas krokodils]], [[nīlzirgs|nīlzirgi]] un vairākas indīgās [[čūska]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/17 |title=Lower Valley of the Omo |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kongo DR}} Kongo Demokrātiskā Republika ===
[[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Sanga]]'''
| 
| [[Kamerūna]], [[CĀR]], [[Kongo Republika]]
| {{Coord|2|36|34|N|16|33|15|W|}}
| Daba: (ix), (x)
| 8780
| 2012
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kongo Republika}} Kongo Republika ===
[[Kongo Republika|Kongo Republikā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl 2 citās valstīs.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra ===
[[Kotdivuāra|Kordivuārā]] atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas. Viena vieta atrodas vēl citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Komoē nacionālais parks]]'''&lt;sup&gt;{{†|alt=In danger}}&lt;/sup&gt;
| 
| [[Zanzanas reģions]]
| {{Coord|9|6|0|N|3|42|0|W|}}
| Daba: (ix), (x)
| 1 150 000
| 1983
| Lielākā aizsargātā teritorija [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]]. Kopš [[2003]].g. Komoe nacionālais parks ir iekļauts UNESCO Apdraudēto objektu sarakstā, sakarā ar nemieriem Kotdivuārā, un dažādiem citiem faktoriem, piem., malumedniecība, ugunsgrēki u.c.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/227 |title=Comoé National Park |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/227/threats/ |title=Comoé National Park &amp;ndash; Threats to the Site (2003) |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Lesoto}} Lesoto ===
[[Lesoto]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Lībija}} Lībija ===
[[Lībija|Lībijā]] atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Madagaskara}} Madagaskara ===
[[Madagaskara|Madagaskarā]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Madeira}} Madeira ({{flaga|Portugāle}} Portugāle) ===
[[Madeira|Madeirā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Malāvija}} Malāvija ===
[[Malāvija|Malāvijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Mali}} Mali ===
[[Mali]] atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Maroka}} Maroka ===
[[Maroka|Marokā]] atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Mauritānija}} Mauritānija ===
[[Mauritānija|Mauritānijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Maurīcija}} Maurīcija ===
[[Maurīcija|Maurīcijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Mozambika}} Mozambika ===
[[Mozambika|Mozambikā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Namībija}} Namībija ===
[[Namībija|Namībijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Nigēra}} Nigēra ===
[[Nigēra|Nigērā]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Nigērija}} Nigērija ===
[[Nigērija|Nigērijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== Reinjona ({{flaga|Francija}}Francija) ===
[[Reinjona|Reinjonā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Reinjona|Pitoni, Cirkes un Remparti Reinjonas salā]]'''
| [[Attēls:Reunion 21.12S 55.51E.jpg|120px]]
| Reinjona
| {{Coord|21|6|52|S|55|31|57|E|}}
| Daba: (vii), (x)
| 105 838 
| 2010
| Reinjonas nacionālais parks ar labu [[reljefs|reljefu]] un [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1317 |title=Pitons, cirques and remparts of Reunion Island |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=10 July 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

=== {{flaga|Seišelas}} Seišelas ===
[[Seišelas|Seišelās]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Aldabra|Aldabras atols]]'''
| [[Attēls:NASA Aldabra Atoll.jpg|120px]]
| [[Aldabras salu grupa]]
| {{Coord|9|25|0|S|46|24|59|E|}}
| Daba: (vii), (ix), (x)
| 35 000
| 1982
| Aldabras atols sastāv no 4 [[koraļļi|karaļļu salām]] un [[lagūna]]s, ko ieskauj [[koraļļu rifs|koraļļu rifi]]. Salas ir mājvieta pasaulē lielākajiem [[Milzu bruņuripucis|Milzu bruņurupučiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/185  |title=Aldabra Atoll |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt;
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Senegāla}} Senegāla ===
[[Senegāla|Senegālā]] atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Sudāna}} Sudāna ===
[[Sudāna|Sudānā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Svētās Helēnas Sala}} Svētās Helēnas Sala ({{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija) ===
[[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Tanzānija}} Tanzānija ===
[[Tanzānija|Tanzānijā]] atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Kilimandžāro nacionālais parks]]'''
| [[Attēls:Mt. Kilimanjaro 12.2006.jpg|120px]]
| [[Kilimandžāro reģions]]
| {{Coord|3|04|S|37|22|E|}}
| Dabas (vii)
| 75 575
| 1987
| [[Kilimandžāro]] kalna vulkāniskais masīvs ir [[Āfrika]]s augstākā virstone (5895 m). Parku ieskauj [[savanna]] un [[mežs|meži]], kuros dzīvo daudz [[zīdītāji|zīdītāju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/403 |title=Kilimanjaro National Park |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt; 
|-
| '''[[Ngorongoro aizsardzības zona]]'''
| [[Attēls:Black rhinos in crater.jpg|120px]]
| [[Arušas reģions]]
| {{Coord|3|12|32|S|35|27|46|E|}}
| Jaukts: (iv), (vii), (viii), (ix), (x)
| 809 440 
| 1979
| [[Savvaļa]]s [[dzīvnieks|dzīvnieku]] dzīvesvieta, blakus aktīvajam ''[[Oldonyo Lengai]]'' [[vulkāns|vulkānam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/39 |title=Ngorongoro Conservation Area |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt;
|}

=== {{flaga|Togo}} Togo ===
[[Togo]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Tunisija}} Tunisija ===
[[Tunisija|Tunisijā]] atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Kartāga|Kartāgas arheoloģiskā vieta]]'''
| [[Attēls:Ruines de Carthage.jpg|120px]]
| [[Tunisa]]
| {{Coord|36|51|29|N|10|19|51|E|}}
| Kultūra (ii), (iii), (vi)
|
| 1979
| Dibināta 9. gadsimtā p.m.ē. Kartāga bija [[tirdzniecība]]s [[impērija]], kas aptvēra [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. Pilsēta tika iznīcināta 146.g. p.m.ē. [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]], vēlāk tā tikusi arī pārbūvēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/37 |title=Archaeological Site of Carthage |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt; 
|}

=== {{flaga|Uganda}} Uganda ===
[[Uganda|Ugandā]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Zambija}} Zambija ===
[[Zambija|Zambijā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Zimbabve}} Zimbabve ===
[[Zimbabve|Zimbabvē]] atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas, viena vietām atrodas vēl vienā citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces2}}

[[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Āfrikā| ]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Āfrika]]</text>
      <sha1>2tymqi2dvetbqu7l2w7yiw5kt5br4wk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301564</id>
      <parentid>4301563</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T11:52:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>185.201.30.47</ip>
      </contributor>
      <origin>4301564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34218" sha1="jpylte2csm69iipmaaselms5p7suo7i" xml:space="preserve">{{delete}}
{{atveidošana}}
{{nepilnīgs}}
[[Attēls:World Heritage Sites Africa map-2.svg|thumb|349px|alt=Āfrikas Pasaules mantojumu objektu karte, katra vieta atzīmēta ar punktu|Āfrikas Pasaules mantojumu objektu karte, katra vieta atzīmēta ar punktu. &lt;br /&gt;{{colorbox|#e4e4e4}}&amp;nbsp;nav vietas&lt;br /&gt;{{colorbox|#fcd0d0}}&amp;nbsp;1-2&amp;nbsp;vietas&lt;br /&gt;{{colorbox|#fcacac}}&amp;nbsp;3-4&amp;nbsp;vietas&lt;br /&gt;{{colorbox|#fc7474}}&amp;nbsp;5-6&amp;nbsp;vietas&lt;br /&gt;{{colorbox|#fc4444}}&amp;nbsp;7+&amp;nbsp;vietas]]

[[UNESCO|Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija]] noteikusi 29 [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objektus]] [[Āfrika|Āfrikā]]. Šīs 29 vietas kopumā atrodas 7 valstīs.

== Pasaules mantojumu objektu izvēle ==
[[Etiopija|Etiopijā]] un [[Maroka|Marokā]] atrodas visvairāk vietas — 9 Pasaules mantojumu objektu vietas, tam seko [[DĀR]] un [[Ēģipte]] ar 8 Pasaules mantojumu objektu vietām.&lt;ref name=list&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list |title=World Heritage List |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2010.g. 28. maijs}}&lt;/ref&gt; Divpatsmit Āfrikas valstīs atrodas tikai 1 Pasaules mantojumu objektu vieta. Četras Pasaules mantojumu objektu vietas atrodas 2 valstīs — [[Maloti—Drakensbergas parks|Maloti-Drakensbergas Pārrobežu aizsardzības zona]] ([[DĀR]] un [[Lesoto]]), [[Nimbas kalna dabas rezervāts]] ([[Kotdivuāra]] un [[Gvineja]]), [[Senegambijas akmens rindas]] ([[Gambija]] un [[Senegāla]]), [[Viktorijas ūdenskritums]] ([[Zambija]] un [[Zimbabve]]); viena Pasaules mantojuma objekta vieta atrodas 3 valstīs — [[Sanga mežs|''Sangha Trinational'']] ([[CĀR]], [[Kamerūna]] un [[Kongo Republika]]).&lt;ref name=list/&gt;

Pirmie objekti no Āfrikas kontinenta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika ierakstīti [[1978]]. gadā — [[Gorē sala]] ([[Senegāla|Senegālā]]) un [[Lalibela|Akmenī izcirstās baznīcas]] ([[Etiopija|Etiopijā]]).&lt;ref name=&quot;SitebyYear&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/pg.cfm?cid=31&amp;l=en&amp;action=stat&amp;mode=table#s4 |title=Number of World Heritage properties inscribed each Year |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 8. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;origlist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://unesdoc.unesco.org/images/0003/000347/034793eb.pdf |format=PDF |title=Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report |publisher=[[UNESCO]] |date=1978.g. 5.—8. septembris |location=[[Vašingtona]] |pp=7&amp;ndash;8 |accessdate=2011.g. 8. septembris}}&lt;/ref&gt;

No [[2011]]. gada [[septembris|septembra]] [[Somālija|Somālijā]] nav neviena oficiāla Pasaules mantojuma objekta, jo Somālijas valdība nav parakstījusi [[1972]]. gada UNESCO Pasaules mantojuma konvenciju. Tomēr Somālijā ir ap 12 [[arheoloģija|arheoloģisko]] izrakumu vietām, kuras nākotnē var uzskatīt par iespējamajiem kandidātiem uz Pasaules mantojuma objekta statusu.&lt;ref name=&quot;Smush&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|last=Hegarty|first=Stephanie|title=Sada Mire: Uncovering Somalia's Heritage|url=http://www.bbc.co.uk/news/magazine-14592866|accessdate=2014.g. 19. janvāris|newspaper=BBC|date=2011.g. 20. septembris|archive-date={{dat|2014|01|18||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140118094354/http://www.bbc.co.uk/news/magazine-14592866}}&lt;/ref&gt;

Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var piešķirt kādam objektam šo statusu, vai arī atņemt, ja tas vairs neatbilst kādam no kritērijam. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: seši — [[kultūra]]s mantojumā (i-vi) un četri — [[daba]]s mantojumā (vii-x).&lt;ref name=&quot;criteria&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The Criteria for Selection |url=http://whc.unesco.org/en/criteria |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; Dažas vietas, kas apzīmētas ''jaukti'' ir gan dabas, gan kultūras mantojumu sarakstā. Āfrikā ir 83 kultūras, 41 dabas un 5 jauktas Pasaules mantojuma vietas.&lt;ref name=&quot;nomin list&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/nominations/ |title=World Heritage List Nominations |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2010.g. 28. maijs}}&lt;/ref&gt;

Vairāk pūles tiek veltīts, lai palielinātu Pasaules mantojumu objektu skaitu un esošo objektu saglabāšanu kontinentā. Piemēram, [[2006]].g. [[5. maijs|5. maijā]] Āfrikas Pasaules mantojumu fonds uzsāka UNESCO aizsardzības mērķi [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]]. Tas plānots, lai aizsargātu vietas, pieņemot darbā personālu no valsts, lai saglabātu valstī uzskaitē esošos objektus, kā arī &quot;sagatavot nomināciju dokumentāciju iekļausanai Pasaules mantojumu objektu sarakstā&quot;. Dotācijas ir paredzētas, lai palīdzētu &quot;objektu pārvaldību un saglabāšanu kopumā&quot; un, lai atjaunotu īpaši [[Apdraudētie Pasaules mantojuma objekti|apdrautētos objektus]].&lt;ref name=&quot;AWHF-launch&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|title=Launch of African World Heritage Fund |url=http://whc.unesco.org/en/news/253 |publisher=[[UNESCO]] |date=2006.g. 3. maijs |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt;

UNESCO ir mēģinājusi palielināt informātību par [[cilvēks|cilvēka]] izcelsmes vietām Āfrikā — Etiopiju — ar mērķi saglabāt un aizsargāt teritorijas no turpmākās pasliktināšanās.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|title=UNESCO meeting to promote African human origin sites and the World Heritage Convention |url=http://whc.unesco.org/en/events/721 |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt;

Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt apdraudētās vietas, atsaucoties uz &quot;apstākļiem kas var apdraudēt vai apdraud objektu, kas ir iekļauts Pasaules mantojumu sarakstā&quot;.&lt;ref name=&quot;dangerlist&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/158/ |title=World Heritage in Danger |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2010.g. 28. maijs}}&lt;/ref&gt; Kopā ar citām Pasaules manotjumu objektu vietām, apdraudētie obekti ir pakļauti atkārtotai izvērtēšanai komitejā katru gadu.&lt;ref name=&quot;committeeinfo&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=The World Heritage Committee |url=http://whc.unesco.org/en/comittee/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;committee-sessions&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Sessions |url=http://whc.unesco.org/en/sessions/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; Āfrikā ir procentuāli lielākais apdraudēto objektu daudzums. Kopumā tādas vietas ir 17, kas veido 13% no visiem Āfrikas Pasaules mantojuma objektiem 44% no 39 apdraudētajām vietām visā pasaulē, un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] ir vienīgā valsts, kur ir vairāk kā divi apdraudētie objekti.&lt;ref name=&quot;dangerlist&quot; /&gt;

Trīs vietas Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas kā apdraudētas, bet kopš tā laika šo statusu ir zaudējušas: [[Ngorongoro aizsardzības zona]] ([[1984]]—[[1989]]),&lt;ref name=&quot;ngorodang&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Ngorongoro Conservation Area &amp;ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/39/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Rvenzori kalna nacionālais parks]] ([[1999]]–[[2004]]),&lt;ref name=&quot;rwenzodang&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Rwenzori Mountains National Park &amp;ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/684/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; un [[Tipasa]] ([[2002]]–[[2006]]).&lt;ref name=&quot;tipasadang&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Tipasa &amp;ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/193/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; [[Garambas nacionālais parks]] un [[Tombuktu]] arī ir zaudējuši savu statusu attiecīgi [[1992]]. un [[1995]]. gadā bet vēlāk [[1996]]. un [[2012]].g. to atguva.&lt;ref name=&quot;garambadang&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Garamba National Park &amp;ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/136/indicators/ |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Timbuktu &amp;ndash; History |url=http://whc.unesco.org/en/list/119/indicators |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2012.g. 30. jūnijs}}&lt;/ref&gt;

== Apzīmējumi ==
Turpmāk sarakstā UNESCO ignorē Āfrikas ģeopolitisko definīciju, un ietver to ka atrastā minētas arī &quot;Arābu valstis&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Number of World Heritage Properties by region |url=http://whc.unesco.org/en/list/stat#s1 |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=2011.g. 10. septembris}}&lt;/ref&gt; Ēģipte ir iekļāuta kā [[Ziemeļāfrika]]s daļa. Sarakstā ir arī vairākas vietas, kuru valstis atrodas ārpus [[kontinents|kontinenta]], bet vieta pati par sevi atrodas Āfrikā; trīs šādas vietas atrodas [[Kanāriju Salas|Kanāriju salās]] (pieder [[Spānija]]i), viena — [[Madeira|Madeirā]] (pieder [[Portugāle]]i), viena — [[Reinjona|Reinjonā]] (pieder [[Francija]]i) un viena — [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salā]] (pieder [[Lielbritānija]]i).

:'''Objekts''' — objekta oficiālais nosaukums pēc Pasaules Mantojuma Komitejas.&lt;ref name=list /&gt;
:'''Atrašanās vieta''' — norādīts, kurā provincē vai pilsētas tuvumā atrodas objekts.
:'''Koordinātas''' — ģeogrāfiskās koordinātas
:'''Kritēriji''' — nosaka Pasaules Mantojuma Komiteja.&lt;ref name=&quot;criteria&quot; /&gt;
:'''Platība''' — [[hektārs|hektāri]], izņemot buferzonas. 
:'''Gads''' — kurā gadā vieta iekļāuta Pasaules Mantojumu sarakstā.

{{Legend|#FFE6BD|{{†|alt=In danger}} Apdraudētās vietas|outline=silver}}

== Vietas ==
=== {{flaga|Alžīrija}} Alžīrija ===
[[Alžīrija|Alžīrijā]] atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Alžīras kasba]]'''
| [[Attēls:Algeri01.jpg|120px]]
| [[Alžīra]]
| {{Coord|36|47|0|N|3|3|37|E|}}
| Kultūra: (ii), (v)
| 60
| 1992
|-
| '''[[Benī Hammāda]]'''
| [[Attēls:Kalaa des Beni Hammad.5.jpg|120px]]
| [[Msīlas province]]
| {{Coord|35|48|50|N|4|47|36|E|}}
| Kultūra: (iii)
| 150
| 1980
|-
| '''[[Džemila]]'''
| [[Attēls:GM Djemila Roman Theatre02.jpg|120px]]
| [[Satīfa]]
| {{Coord|36|19|0|N|5|44|0|E|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
| 30
| 1982
|-
| '''[[Mzābas ieleja]]'''
| [[Attēls:Ghardaia.jpg|120px]]
| [[Gardāja]]
| {{Coord|32|29|14|N|3|40|53|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii), (v)
| 4000
| 1982
|-
| '''[[Tasili plato]]'''
| [[Attēls:Tassili art.jpg|120px]]
| [[Illīzī]] un [[Tamanrāseta]]
| {{Coord|25|10|0|N|8|10|0|E|}}
| Jaukti: (i), (iii), (vii), (viii)
| 7 200 000
| 1982
|-
| '''[[Tībāza]]'''
| [[Attēls:Tipasa 31.jpg|120px]]
| Tībāza
| {{Coord|36|35|31|N|2|26|58|E|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
| 52
| 1982
|-
| '''[[Timgada]]'''
| [[Attēls:Timgad Trajan.jpg|120px]]
| [[Batnas province]]
| {{Coord|35|29|03|N|6|28|07|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii), (iv)
| 0,04
| 1982
|}

=== {{flaga|Benina}} Benina===
[[Benina|Beninā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Abomejas karaliskā pils]]'''
| [[Attēls:Abomey 2006 1.jpg|120px]]
| [[Abomeja]]
| {{Coord|7|11|08|N|1|59|17|E|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
| 48
| 1985
|}

=== {{flaga|Botsvāna}} Botsvāna ===
[[Botsvāna|Botsvānā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Codilo]]'''
| [[Attēls:Tsodilo Hills rock paintings4.jpg|120px]]
| [[Ziemeļrietumu distrikts]]
| {{Coord|18|46|18|S|21|45|15|E|}}
| Kultūra: (i), (iii), (vi)
| 4800
| 2001
|}

=== {{flaga|Burkinafaso}} Burkinafaso ===
[[Burkinafaso]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Loropēni drupas]]'''
| 
| [[Loropēni]]
| {{Coord|10|18|0|N|3|32|0|W|}}
| Kultūra: (iii)
| 1,1
| 2009
|}

=== {{flaga|Centrālāfrikas Republika}} Centrālāfrikas Republika ===
[[CĀR]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām atrodas vēl 2 ciās valstīs.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Manovo—Gundas—Senflorī nacionālais parks]]{{†|alt=In danger}}'''
|
| [[Bamingi—Bangorana]]
| {{Coord|9|0|0|N|21|30|0|E|}}
| Daba: (ix), (x)
| 1 740 000
| 1988
|-
| '''[[Sanga]]'''
| 
| [[Kamerūna]], [[CĀR]], [[Kongo Republika]]
| {{Coord|2|36|34|N|16|33|15|E|}}
| Daba: (ix), (x)
| 8780
| 2012
|}

=== {{flaga|Čada}} Čada ===
[[Čada|Čadā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Ouniangas ezers]]'''
| [[Attēls:Ounianga Serir panorama.jpg|120px]]
| [[Ennedi reģions]]
| {{Coord|19|03|0|N|20|29|0|E|}}
| Daba: (vii)
| 62 808
| 2012
|}

=== {{flaga|Dienvidāfrikas Republika}} DĀR ===
[[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām vietām atrodas vēl citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Cilvēkpērtiķu fosiliju vietas Sterkfonteinā, Svartkransā, Kromdajā un Environsā]]'''
| [[Attēls:WonderCaves Stalagmites.JPG|120px]]
| [[Hautena]], [[Limpopo]] un [[Ziemeļrietumi (DĀR)|Ziemeļrietumi]]
| {{Coord|25|58|01|S|27|39|44|E|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
| —
| 1999
|-
| '''[[Friedefortas krāteris]]'''
| [[Attēls:Vredefort Dome STS51I-33-56AA.jpg|120px]]
| [[Frīsteita]] un [[Ziemeļrietumi (DĀR)|Ziemeļrietumi]]
| {{Coord|27|00|00|S|27|30|00|E|}}
| Daba: (viii)
| 30 000
| 2005
|-
| '''[[Kāpas floristikas reģions|Kāpas floristikas reģiona aizsargājamās teritorijas]]'''
| [[Attēls:Fynbos.jpg|120px]]
| [[Austrumkāpa]] un [[Rietumkāpa]]
| {{Coord|34|10|00|S|18|22|30|E|}}
| Daba: (ix), (x)
| 553 000
| 2004
|-
| '''[[Lielais Sentlūsijas mitraiņu parks]]'''
| [[Attēls:GreaterStLucia.jpg|120px]]
| [[Kvazulu—Natāla]]
| {{Coord|28|00|00|S|32|30|00|E|}}
| Daba: (vii), (ix), (x)
| 239 566
| 199
|-
|  '''[[Mapunubves kultūrainava]]'''
| [[Attēls:MapungubweHill.jpg|120px]]
| [[Limpopo]]
| {{Coord|22|11|33|S|29|14|20|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii), (iv), (v)
| 28 168
| 2003
|-
| '''[[Maloti—Drakensbergas parks]]'''
| [[Attēls:Maluti.jpg|120px]]
| [[Kvazulu—Natāla]] un [[Kachasnekas distrikts]] ([[Lesoto]])
| 
| Jaukti: (i), (iii), (vii), (x)
| 249 313
| 2000
|-
| '''[[Rehtersveldas kultūras un dabas ainava]]'''
| [[Attēls:Tylecodon paniculatus-PICT2534.jpg|120px]]
| [[Ziemeļkāpa]]
| {{Coord|28|17|24|S|17|08|11|E|}}
| Kultūra: (iv), (v)
| 160 000
| 2007
|-
| '''[[Robena sala]]'''
| [[Attēls:SafrikaIMG 8414.JPG|120px]]
| [[Rietumkāpa]]
| {{Coord|33|48|24|S|18|21|58|E|}}
| Kultūra: (iii), (vi)
| 475
| 1999
|}

=== {{flaga|Etiopija}} Etiopija ===
[[Etiopija|Etiopijā]] atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Akmenī cirstās baznīcas Lalibelā]]'''
| [[Attēls:Lalibela, san giorgio, esterno 24.jpg|120px]]
| [[Amaras reģions]]
| {{Coord|12|1|54|N|39|2|28|E|}}
| Kultūra: (i), (ii), (iii)
|
| 1978
|-
| '''[[Aksuma]]'''
| [[Attēls:Axum northern stelea park.jpg|120px]]
| [[Tigrajas reģions]]
| {{Coord|14|7|N|38|44|E|}}
| Kultūra (i), (iv)
|
| 1980
|-
| '''[[Avašas lejteces ieleja]]'''
| [[Attēls:Awash river.jpg|120px]]
| [[Afāras reģions]]
| {{Coord|11|6|0|N|40|34|46|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii), (iv)
|
| 1980
|-
| '''[[Fasilgebi]]'''
| [[Attēls:Fasilides Palace 02.jpg|120px]]
| [[Amaras reģions]]
| {{Coord|12|36|29|N|37|28|11|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii)
|
| 1979
|-
| '''[[Hareras Džugola un vēsturiskā pilsēta]]'''
| [[Attēls:Harar.jpg|120px]]
| [[Hareri reģions]]
| {{Coord|9|18|40|N|42|07|40|E|}}
| Kultūra: (ii), (iii), (iv), (v)
| 48
| 2006
|-
| '''[[Konso|Konso kultūrainava]]'''
| [[Attēls:Ethiopia - Maranga Watershed in Konso - May 2011.jpg|120px]]
| [[Dienvidu nāciju un tautību reģions]]
| {{Coord|5|15|0|N|37|29|0|E|}}
| Kultūra: (iii), (v)
| 14 000 
| 2011
|-
| '''[[Omo lejteces ieleja]]'''
| [[Attēls:Omo River.jpg|120px]]
| [[Dienvidu nāciju un tautību reģions]]
| {{Coord|4|48|1|N|35|58|1|E|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
|
| 1980
|-
| '''[[Semena nacionālais parks]]{{†|alt=In danger}}'''
| [[Attēls:Semien Mountains 02.jpg|120px]]
| [[Amaras reģions]]
| {{Coord|13|11|0|N|38|4|0|E|}}
| Daba: (vii), (x)
| 22 000
| 1978
|-
| '''[[Tija]]'''
| [[Attēls:Tiya vue d'ensemble.JPG|120px]]
| [[Dienvidu nāciju un tautību reģions]]
| {{Coord|8|26|0|N|38|37|0|E|}}
| Kultūra: (i), (iv)
|
| 1980
|}

=== {{flaga|Ēģipte}} Ēģipte ===
[[Ēģipte|Ēģiptē]] atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Abū Mīna]]'''
| [[Attēls:DeirAbuMinaCapital.jpg|120px]]
| [[Abūsīra]]
| {{Coord|30|56|42|N|29|30|35|E|}}
| Kultūra: (iv)
| 182
| 1979
|-
| '''[[Abū Simbelas tempļi]]'''
| [[Attēls:Panorama Abu Simbel crop.jpg|120px]]
| [[Asuāna]]
| {{Coord|22|20|13|N|31|37|32|E|}}
| Kultūra (i), (iii), (iv)
| 374
| 1979
|-
| '''[[Memfisa (Ēģipte)|Memfisa]] un [[Gīzas piramīdas|Gīzas piramīdu nekropole]]'''
| [[Attēls:All Gizah Pyramids.jpg|120px]]
| [[Gīza]]
| {{Coord|29|58|34|N|31|7|58|E|}}
| Kultūra (i), (iii), (vi)
| 16 358
| 1979
|-
| '''[[Svētās Katrīnas teritorija]]'''
| [[Attēls:Katharinenkloster Sinai BW 2.jpg|120px]]
| [[Dienvidsīnājas muhāfaza]]
| {{Coord|28|33|20|N|33|58|34|E|}}
| Kultūra: (i), (iii), (iv), (vi)
| 60 100
| 2002 
|-
| '''[[Tēbas (Ēģipte)|Tēbas un tās Nekropole]]'''
| [[Attēls:Egypt.LuxorTemple.06.jpg|120px]]
| [[Kena]]
| {{Coord|25|43|14|N|32|36|37|E|}}
| Kultūra: (i), (iii), (vi)
| 7390
| 1979 
|-
| '''[[Vādī Al—Hitana]]'''
| [[Attēls:Whale skeleton 2.jpg|120px]]
| [[Faijumas muhāfaza]]
| {{Coord|29|16|15|N|30|02|38|E|}}
| Daba: (viii)
| 20 015
| 2005
|-
| '''[[Islāma Kaira|Vecā Kaira]]'''
| [[Attēls:GD-EG-Caire-Suhaymi033.JPG|120px]]
| [[Kaira]]
| {{Coord|30|2|45|N|31|15|45|E|}}
| Kultūra: (i), (v), (vi)
| 524
| 1979
|}

=== {{flaga|Gabona}} Gabona ===
[[Gabona|Gabonā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Lope—Okandas ekosistēma un reliktā kultūrainava]]'''
| [[Attēls:Lopé National Park river crop.jpg|120px]]
| [[Ogove—Ivindo province]] un [[Ogove—Lolo province]]
| {{Coord|0|30|00|S|11|30|00|E|}}
| Jaukti: (iii), (iv), (ix), (x)
| 491 291
| 2007
|}

=== {{flaga|Gambija}} Gambija ===
[[Gambija|Gambijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Senegambijas akmens apļi]]'''
| [[Attēls:Wassu2.jpg|120px]]
| [[Centrālās upes reģions]] ([[Gambija|Gambijā]]) un [[Kaulaka reģions]] ([[Senegāla|Senegālā]])
| {{Coord|13|41|28|N|15|31|21|W|}}
| Kultūra: (i), (iii)
| 10
| 2006
|-
| '''[[Kuntas Kinteha sala|Džeimsa sala un saistītās vietas]]'''
| [[Attēls:River gambia galleryfull.jpg|120px]]
| [[Bandžula]], [[Lejas Niumi]] un [[Augšniumi]] 
| {{Coord|13|19|0|N|16|22|0|W|}}
| Kultūra: (iii), (iv)
| 8
| 2003
|}

=== {{flaga|Gana}} Gana ===
[[Gana|Ganā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Asantes tradicionālās ēkas]]'''
|
| [[Kumasi]]
| {{Coord|6|24|4|N|1|37|32|W|}}
| Kultūra: (v)
|
| 1980 
|-
| '''[[Forti un Pilis Akrā, Voltas reģionā, Lielajā Akrā, Centrālajos un Rietumu reģionos]]'''
| [[Attēls:Cape coast castle II.JPG|120px]]
| [[Centrālais reģions]], [[Lielā Akra]], [[Voltas reģions]] un [[Rietumu reģions]]
|
| Kultūra: (vi)
|
| 1979
|}

=== {{flaga|Gvineja}} Gvineja ===
[[Gvineja|Gvinejā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
|-
| '''[[Nimbas kalna dabas rezervāts]]'''{{†|alt=In danger}} 
| [[Attēls:Voa Guinea chimpanzee picking 30jan08.jpg|120px]]
| [[Lola prefektūra]] ([[Gvineja|Gvinejā]]) un [[Kotdivuāra]]
| {{Coord|7|36|10|N|8|23|27|W|}}
| Daba: (ix), (x)
| 18 000
| 1981
|}

=== {{flaga|Kaboverde}} Kaboverde ===
[[Kaboverde|Kaboverdē]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kamerūna}} Kamerūna ===
[[Kamerūna|Kamerūnā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām 1 atrodas citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Sanga]]'''
| 
| [[Kamerūna]], [[CĀR]], [[Kongo Republika]]
| {{Coord|2|36|34|N|16|33|15|W|}}
| Daba: (ix), (x)
| 8780
| 2012
|-
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kanāriju Salas}} Kanāriju Salas ({{flaga|Spānija}} Spānija) ===
[[Kanāriju Salas|Kanāriju Salās]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kenija}} Kenija ===
[[Kenija|Kenijā]] atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Kenijas kalna nacionālais parks|Kenijas kalna nacionālais parks/Dabiskais mežs]]'''
| [[Attēls:MtKenyaMackinder.jpg|120px]]
| [[Centrālā Province (Kenija)|Centrālā Province]] un [[Austrumu province (Kenija)|Austrumu province]] 
| {{Coord|0|7|26|S|37|20|12|E|}}
| Daba: (vii), (ix)
| 142 020
| 1997
| Nacionālais parks ieskauj 5199 m [[Kenijas kalns|Kenijas kalnu]] un 12 [[ledājs|ledājus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/800  |title=Mount Kenya National Park/Natural Forest |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''[[Lamu|Lamu vecpilsēta]]'''
| [[Attēls:Lamu coast.jpg|120px]]
| [[Lamu]]
| {{Coord|2|16|10|S|40|54|8|E|}}
| Kultūra: (ii), (iv), (vi)
| 16
| 2001
| Senā [[svahili]] tirdzniecības pilsēta. Būvēta no koraļļu akmens un [[mangrove|mangrovju]] koksnes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1055 |title=Lamu Old Town |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt;
|-
| '''[[Turkanas ezera nacionālie parki]]'''
| [[Attēls:LakeTurkanaSouthIsland.jpg|120px]]
| [[Turkanas ezers]] 
| {{Coord|3|3|0|N|36|1|0|E|}}
| Daba: (viii), (x)
| 161 485 
| 1997
| Turkanas ezers ir svarīga [[Āfrika]]s [[fauna]]s un [[flora]]s aizsardzības vieta. Te mīt [[Nīlas krokodils]], [[nīlzirgs|nīlzirgi]] un vairākas indīgās [[čūska]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/17 |title=Lower Valley of the Omo |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kongo DR}} Kongo Demokrātiskā Republika ===
[[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]] atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
|-
| '''[[Sanga]]'''
| 
| [[Kamerūna]], [[CĀR]], [[Kongo Republika]]
| {{Coord|2|36|34|N|16|33|15|W|}}
| Daba: (ix), (x)
| 8780
| 2012
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kongo Republika}} Kongo Republika ===
[[Kongo Republika|Kongo Republikā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl 2 citās valstīs.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Kotdivuāra}} Kotdivuāra ===
[[Kotdivuāra|Kordivuārā]] atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas. Viena vieta atrodas vēl citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Komoē nacionālais parks]]'''&lt;sup&gt;{{†|alt=In danger}}&lt;/sup&gt;
| 
| [[Zanzanas reģions]]
| {{Coord|9|6|0|N|3|42|0|W|}}
| Daba: (ix), (x)
| 1 150 000
| 1983
| Lielākā aizsargātā teritorija [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]]. Kopš [[2003]].g. Komoe nacionālais parks ir iekļauts UNESCO Apdraudēto objektu sarakstā, sakarā ar nemieriem Kotdivuārā, un dažādiem citiem faktoriem, piem., malumedniecība, ugunsgrēki u.c.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/227 |title=Comoé National Park |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/227/threats/ |title=Comoé National Park &amp;ndash; Threats to the Site (2003) |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=30 August 2010}}&lt;/ref&gt; 
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Lesoto}} Lesoto ===
[[Lesoto]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Lībija}} Lībija ===
[[Lībija|Lībijā]] atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Madagaskara}} Madagaskara ===
[[Madagaskara|Madagaskarā]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Madeira}} Madeira ({{flaga|Portugāle}} Portugāle) ===
[[Madeira|Madeirā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Malāvija}} Malāvija ===
[[Malāvija|Malāvijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Mali}} Mali ===
[[Mali]] atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Maroka}} Maroka ===
[[Maroka|Marokā]] atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Mauritānija}} Mauritānija ===
[[Mauritānija|Mauritānijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Maurīcija}} Maurīcija ===
[[Maurīcija|Maurīcijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Mozambika}} Mozambika ===
[[Mozambika|Mozambikā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Namībija}} Namībija ===
[[Namībija|Namībijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Nigēra}} Nigēra ===
[[Nigēra|Nigērā]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Nigērija}} Nigērija ===
[[Nigērija|Nigērijā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== Reinjona ({{flaga|Francija}}Francija) ===
[[Reinjona|Reinjonā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Reinjona|Pitoni, Cirkes un Remparti Reinjonas salā]]'''
| [[Attēls:Reunion 21.12S 55.51E.jpg|120px]]
| Reinjona
| {{Coord|21|6|52|S|55|31|57|E|}}
| Daba: (vii), (x)
| 105 838 
| 2010
| Reinjonas nacionālais parks ar labu [[reljefs|reljefu]] un [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1317 |title=Pitons, cirques and remparts of Reunion Island |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=10 July 2011}}&lt;/ref&gt;
|}

=== {{flaga|Seišelas}} Seišelas ===
[[Seišelas|Seišelās]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Aldabra|Aldabras atols]]'''
| [[Attēls:NASA Aldabra Atoll.jpg|120px]]
| [[Aldabras salu grupa]]
| {{Coord|9|25|0|S|46|24|59|E|}}
| Daba: (vii), (ix), (x)
| 35 000
| 1982
| Aldabras atols sastāv no 4 [[koraļļi|karaļļu salām]] un [[lagūna]]s, ko ieskauj [[koraļļu rifs|koraļļu rifi]]. Salas ir mājvieta pasaulē lielākajiem [[Milzu bruņuripucis|Milzu bruņurupučiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/185  |title=Aldabra Atoll |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt;
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Senegāla}} Senegāla ===
[[Senegāla|Senegālā]] atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Sudāna}} Sudāna ===
[[Sudāna|Sudānā]] atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Svētās Helēnas Sala}} Svētās Helēnas Sala ({{flaga|Lielbritānija}} Lielbritānija) ===
[[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas Salā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Tanzānija}} Tanzānija ===
[[Tanzānija|Tanzānijā]] atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība (ha)
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Kilimandžāro nacionālais parks]]'''
| [[Attēls:Mt. Kilimanjaro 12.2006.jpg|120px]]
| [[Kilimandžāro reģions]]
| {{Coord|3|04|S|37|22|E|}}
| Dabas (vii)
| 75 575
| 1987
| [[Kilimandžāro]] kalna vulkāniskais masīvs ir [[Āfrika]]s augstākā virstone (5895 m). Parku ieskauj [[savanna]] un [[mežs|meži]], kuros dzīvo daudz [[zīdītāji|zīdītāju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/403 |title=Kilimanjaro National Park |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt; 
|-
| '''[[Ngorongoro aizsardzības zona]]'''
| [[Attēls:Black rhinos in crater.jpg|120px]]
| [[Arušas reģions]]
| {{Coord|3|12|32|S|35|27|46|E|}}
| Jaukts: (iv), (vii), (viii), (ix), (x)
| 809 440 
| 1979
| [[Savvaļa]]s [[dzīvnieks|dzīvnieku]] dzīvesvieta, blakus aktīvajam ''[[Oldonyo Lengai]]'' [[vulkāns|vulkānam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/39 |title=Ngorongoro Conservation Area |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt;
|}

=== {{flaga|Togo}} Togo ===
[[Togo]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Tunisija}} Tunisija ===
[[Tunisija|Tunisijā]] atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| '''[[Kartāga|Kartāgas arheoloģiskā vieta]]'''
| [[Attēls:Ruines de Carthage.jpg|120px]]
| [[Tunisa]]
| {{Coord|36|51|29|N|10|19|51|E|}}
| Kultūra (ii), (iii), (vi)
|
| 1979
| Dibināta 9. gadsimtā p.m.ē. Kartāga bija [[tirdzniecība]]s [[impērija]], kas aptvēra [[Vidusjūra|Vidusjūru]]. Pilsēta tika iznīcināta 146.g. p.m.ē. [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]], vēlāk tā tikusi arī pārbūvēta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/37 |title=Archaeological Site of Carthage |publisher=[[UNESCO]] |accessdate=28 May 2010}}&lt;/ref&gt; 
|}

=== {{flaga|Uganda}} Uganda ===
[[Uganda|Ugandā]] atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas. 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Zambija}} Zambija ===
[[Zambija|Zambijā]] atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

=== {{flaga|Zimbabve}} Zimbabve ===
[[Zimbabve|Zimbabvē]] atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas, viena vietām atrodas vēl vienā citā valstī.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Objekts
! Attēls
! Atrašanās vieta
! Koordinātas
! Kritēriji
! Platība
! Gads
! Paskaidrojums
|-
| 
|
|
|
|
|
|
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces2}}

[[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Āfrikā| ]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|Āfrika]]</text>
      <sha1>jpylte2csm69iipmaaselms5p7suo7i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Batumi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>119352</id>
    <revision>
      <id>4301120</id>
      <parentid>3843576</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:42:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4301120</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3234" sha1="dk5l1dghaxm4vkayexelptmf3o8zpgj" xml:space="preserve">{{Infobox settlement
|name = Batumi
|official_name = ბათუმი
|settlement_type = pilsēta
|image_skyline = {{Photomontage|position=center
| photo1a = 0873 - Kaukasus 2014 - Georgien - Batumi (17349857412).jpg
| photo2a = 1071 - Kaukasus 2014 - Georgien - Batumi (16728246174).jpg
| photo3a = Batumi (3001).jpg
   | size = 250
   | spacing = 2
   | color = 
   | border = 0
   | foot_montage = 
}}
|imagesize = 
| image_flag              = Flag of Batumi.svg
| flag_alt                =
| image_seal              = 
| seal_alt                =
| image_shield            = Batumi COA.JPG
| shield_alt              =
|pushpin_map = Gruzija
|pushpin_map_caption = Batumi atrašanās vieta Gruzijā
|coordinates_region = GE
|subdivision_type = [[Pasaules valstis|Valsts]]
|subdivision_name = {{flag|Gruzija}}
|subdivision_type1 = Autonomija
|subdivision_name1 = [[Adžārija]]
|area_magnitude = 1 E9
|area_total_km2 = 64.9
|area_land_km2 =
|area_water_km2 =
|population_as_of = 2025
|population_footnotes =&lt;ref name=&quot;geostat&quot; /&gt;
|population_total = 186181
|population_metro =
|population_density_km2 = auto
|timezone = Gruzijas laiks
|utc_offset = +4
|timezone_DST = &lt;!-- No DST in Georgia since 2005 --&gt;
|utc_offset_DST =
|latd=41 |latm=39 |lats=0 |latNS=N
|longd=41 |longm=39 |longs=0 |longEW=E
|elevation_m = 3
|website = {{url|http://www.batumi.ge/}}
|footnotes =
}}
'''Batumi''' ({{val|ka|ბათუმი}}) ir kūrortpilsēta [[Melnā jūra|Melnās jūras]] krastā un [[Adžārija]]s galvaspilsēta. Tās iedzīvotāju skaits 2025. gada janvārī bija {{sk|186181}}.&lt;ref name=&quot;geostat&quot; /&gt;

== Transports ==
Pilsētu apkalpo [[Batumi lidosta]], kas ir viena no trijām starptautiskajām lidostām valstī. Pilsētā darbojas arī [[velosipēdu koplietošanas sistēma]] ''BatumVelo'', kas ļauj iznomāt velosipēdu, izmantojot viedkarti.

== Tūrisms ==
[[Tūrisms|Tūristus]] Batumi piesaista siltā jūra, senā un mūsdienu [[arhitektūra]], un nacionālā virtuve. Batumi atpūšas kā paši [[gruzīni]], tā arī tūristi no [[Turcija]]s, [[Krievija]]s, [[Kazahstāna]]s, [[Ukraina]]s u.c. valstīm.

Tūristiem ir pieejamas ūdens izklaides, kā arī tūrisma [[ekskursija]]s uz [[Ūdenskritums|ūdenskritumiem]], [[Viduslaiki|viduslaiku]] tiltiem, Vīna namu, seniem [[cietoksnis|cietokšņiem]] (piemēram, uz seno [[Gonio cietoksnis|Gonio cietoksni]]). Bez to Batumi ir Drāmas [[teātris]], [[kinoteātris]], daudz [[Kafejnīca|kafejnīcu]] un [[Restorāns|restorānu]].

Pilsētā ir gan lētas, gan arī luksusa [[viesnīca]]s, un elitārākās ir ''Radisson'' un ''Sheraton''.
== Ievērojamas personības ==
Batumi dzimuši vai dzīvojuši:
* [[Valērijs Meladze]] (''Валерий Шотаевич Меладзе'', 1965) ir gruzīnu izcelsmes krievu mūziķis,
* [[Konstantīns Meladze]] (''Константин Шотаевич Меладзе''; 1963) ir gruzīnu izcelsmes PSRS un Ukrainas komponists un mūzikas producents
== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;geostat&quot;&gt;[https://www.geostat.ge/en/modules/categories/41/population Population] Geostat&lt;/ref&gt;
}}

{{Gruzija-aizmetnis}}

{{Gruzijas pilsētas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Gruzijas pilsētas]]
[[Kategorija:Adžārija]]</text>
      <sha1>dk5l1dghaxm4vkayexelptmf3o8zpgj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Martēns Senluī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>122253</id>
    <revision>
      <id>4301312</id>
      <parentid>4116696</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:05:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Kanāda)</comment>
      <origin>4301312</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5106" sha1="gcc34r7hdtwkpnqjua2k2yjjiaxczd4" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Martēns Senluī
 |      vārds_orig = ''Martin St. Louis''
 |          attēls = Marty St Louis 2007.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1975|6|18}}
 |         dz_viet = {{vieta|Kanāda|Kvebeka|Lavāla|3s=Lavāla (Kanāda)}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = 172 [[centimetrs|cm]]
 |           svars = 80 [[kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
 |        tvēriens = Kreisais
 |         kar_sāk = 1997
 |        kar_beig = 2015
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
 |          numurs = 
 |           amats = [[galvenais treneris]]
 |            līga = [[NHL]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |    taut sezonas = 2004—2014
 |            taut = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Harta balva]] — 2004
* [[Arta Rosa balva]] — 2004, 2013
* [[Stenlija kauss]] — 2004
* [[Lēdijas Bingas balva]] — 2010, 2011, 2013
 |           slavz = [[Hokeja slavas zāle]] (2018)
 |          aģenti = 
 |         dzimums = V
 |       atjaunots = {{dat|2022|06|04||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
{{MedalCompetition|[[Hokejs olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold2|[[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Soči 2014]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts]]}}
{{MedalSilver2|[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|Kanāda 2008]]}}
{{MedalSilver2|[[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|Šveice 2009]]}}
}}
'''Martēns Senluī''' ({{val|fr|Martin St. Louis}}; dzimis {{dat|1975|6|18}}) ir bijušais kanādiešu [[hokejists]], spēlējis [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucēja]] pozīcijā, bijis [[Kanādas hokeja izlase]]s dalībnieks. 2018. gadā uzņemts [[Hokeja slavas zāle|Hokeja slavas zālē]].

== Spēlētāja karjera ==
2004. gada [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs &quot;Lightning&quot; kluba sastāvā, piedalījies 5 NHL All-Star spēlēs (2003, 2004, 2007, 2008, 2009). Vēl ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] sastāvā. 2013.—14. gada sezonā kopā ar &quot;Rangers&quot; sasniedza [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālu, tajā gan piekāpjoties [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] hokejistiem. 2015. gada jūlijā paziņoja par karjeras noslēgšanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url = http://www.cbc.ca/sports/hockey/nhl/martin-st-louis-retires-from-nhl-1.3135901|title = Martin St. Louis retires from NHL|date = July 2, 2015|accessdate = July 2, 2015|website = CBC Sports|publisher = |last = |first = }}&lt;/ref&gt;

Kopā ar Kanādas izlasi kļuvis par [[Hokejs 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2014]]. gada [[Hokejs olimpiskajās spēlēs|olimpisko]] čempionu, piedalījies [[2006. gada ziemas olimpiskās spēles|2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā]], kā arī [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā|2008]]. un [[2009. gada Pasaules čempionāts hokejā|2009]]. gada Pasaules čempionātos, abos turnīros tika izcīnīta sudraba medaļa.

== Trenera karjera ==
2022.gada 9.februārī tika apstiprināts par [[Nacionālā Hokeja līga|NHL]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] pagaidu galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.nhl.com/canadiens/news/martin-st-louis-appointed-interim-head-coach-of-the-montreal-canadiens-330631664|title=Martin St. Louis appointed interim head coach of the Montreal Canadiens &amp;#124; Montréal Canadiens|date=2022. gada 9. febr.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt; Un 2022. gada 1. jūnijā Senluī parakstīja pilnvērtīgu 3. gadu līgumu par darbu galvenā trenera amatā ar komandu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.nhl.com/canadiens/news/martin-st-louis-becomes-32nd-head-coach-in-canadiens-history-334411286|title=Martin St-Louis becomes 32nd head coach in Canadiens history &amp;#124; Montréal Canadiens|date=2022. gada 1. jūn.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{eliteprospects|8772}}
* [http://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=18067 The Internet Hockey Database profils] {{en ikona}}

{{Hokejists-aizmetnis}}
{{Kanāda-aizmetnis}}
{{OS laureāts-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Senluī, Martēns}}
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Tampabejas &quot;Lightning&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]
[[Kategorija:Hokejisti 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokeja slavas zālē uzņemtie]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]]
[[Kategorija:Kanādas olimpiskie zelta medaļnieki]]</text>
      <sha1>gcc34r7hdtwkpnqjua2k2yjjiaxczd4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Korfi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>125048</id>
    <revision>
      <id>4301476</id>
      <parentid>4266995</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:06:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <origin>4301476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8646" sha1="qwu4abbzpkk2b1ciy6ta0mj7ueu5kq8" xml:space="preserve">[[Attēls:baronu Korfu un Šumpingu, sauktu Korfu, ģerbonis.png|thumb|200px|Korfu dzimtas ģerbonis (1882)]]

'''Korfi''' ({{val|de|von Korff}}) ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas ieceļojusi Latvijā 15. gadsimtā. Daudzi Korfi bija uzticami [[Krievijas Impērija]]s interešu aizstāvji 18. gadsimtā un dzimta vēlāk izplatījās arī [[Krievija|Krievijā]], [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Austrumprūsija|Prūsijā]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Bruņinieks Nikolajs II Korfs ap 1535.png|thumb|200px|Bruņinieks Nikolajs II Korfs (ap 1535).]]
[[Attēls:Iogann Korf.jpg|upright|thumb|200px|[[Johans Albrehts fon Korfs]] (1697—1766) Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidents un diplomāts]]
Dzimta cēlusies no [[Vestfālene]]s, kas ir daļa no mūsdienu [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] federālās zemes Vācijā. Rakstos norādes par bruņinieku ''Henricus Corf'' atrodamas jau 1241. gadā, viņš 1254. gadā apprecējies ar Fuhtorfas (''Füchtorf'') bruņinieka meitu un pārcēlies tur uz dzīvi. Dzimtas īpašumā vēl arvien atrodas Harkotes pils (''Schloss Harkotten'') netālu no [[Minstere]]s. Dzimtas ģerbonis ar zelta lilijas ziedu cēlies no 13. gadsimta [[krusta kari]]em, kad vienam no Korfiem to esot piešķīris [[Francija]]s karalis [[Luijs IX]] (1214—1270) par varonību kaujā ar [[saracēņi]]em.

Korfu dzimtas [[Kurzeme]]s zara aizsācējs bija bruņinieks [[Nikolajs Korfs (ap 1460—1524)|Nikolajs Korfs]] (ap 1460—1524), kas iestājās [[Vācu ordenis|Vācu ordenī]] un devās uz karot uz Livoniju. Par nopelniem [[Livonijas—Maskavijas kari|Livonijas—Maskavijas kara]] kaujās [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Bernds fon der Borhs]] viņam 1483. gadā izlēņoja [[Priekules muiža|Priekules muižu]] ordeņa zemju Kurzemes daļā. Te viņš apprecēja [[Patkuli|Annu fon Patkulu]] (''von Pattkul'') un iedibināja savu dzimtu. Viņa dēls Nikolajs II Korfs (ap 1500—1551) apprecējās ar [[Rennes|Brigitu fon Renni]] (''von Roenne'') un 1532. gadā bija viens no [[Reformācija]]s izlīguma ({{val|de|Reformations-Verband}}) parakstītājiem starp Rīgas arhibīskapu [[Tomass Šēnings|Šēningu]] un Rīgas pilsētu.

Viņa brāļadēlam Polijas—Lietuvas armijas pulkvedim Nikolajam III Korfam karalis [[Stefans Batorijs]] 1585. gadā izlēņoja [[Krustpils pils]]muižu. Pēc laulībām ar [[Rozeni|Ģertrūdi fon Rozenu]] viņam piedzima trīs dēli, kuriem viņš atstāja mantojumā Priekules, Krustpils un Fēmes (''Föhmen'') muižu Lietuvā.
[[Attēls:Korf Modest Andreevich.jpg|upright|thumb|200px|Grāfs [[Modests Korfs]] (1800—1876) Ķeizariskās publiskās bibliotēkas vadītājs]]
Krustpils īpašnieks Nikolajs Korfs (dzim. 1585) bija [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] dalībnieks, Polijas—Lietuvas Seima senators, sūtnis Dānijā un Krievijā (1634), nominālais [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivads]] (1643—1659). Viņa dēls Nikolajs Korfs (dzim. 1615) pēc laulībām ar Annu Magdalēnu fon Rapi (''von Rappe'') ieguva īpašumā arī Tāšu (''Tels'') un Rolavas (''Rolof'') muižas [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]] Kurzemē. Viņa dēls Nikolajs Korfs (dzim. 1648) pēc laulībām ar savu māsīcu Annu Doroteju Korfu pievienoja saviem īpašumiem arī Priekules muižu, savukārt viņa dēls Nikolajs Korfs (dzim. 1682) pēc laulībām ar Konstantīnu Urzulu fon der Vālenu (''von der Walen'') ieguva arī [[Neretas muiža|Neretas]] un [[Lielzalves muiža|Zalves muižas]].

Reņģes muižas īpašnieka Magnusa Ernesta fon Korfa dēls [[Johans Albrehts fon Korfs]] (1697—1766) bija viens no Kurzemes hercoga atraitnes [[Anna I|Annas Joanovnas]] favorītiem un kopā ar [[Ernsts Johans Bīrons|Ernstu Johanu Bīronu]] pārcēlās uz Krieviju. Tur viņš spēja kļūt par veiksmīgu diplomātu, [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] sabiedrisku darbinieku un Pēterburgas Zinātņu Akadēmijas prezidentu.

Viens no Priekules Korfiem — [[Nikolajs Frīdrihs fon Korfs]] (1710—1766) iestājās Krievijas armijā un 1740. gadā apprecējās ar grāfieni Katrīnu Skavronsku — [[Katrīna I|Katrīnas I]] un [[Elizabete Romanova (Krievijas ķeizariene)|Elizabetes I]] tuvu radinieci. Tādēļ viņš spēja kļūt par Krievijas armijas ģenerālleitnantu, kuram bija uzticēta cietumā ieslodzītā [[Ivans VI Romanovs|Ivana VI]] uzraudzība, bet 1762. gadā par Krievijas policijas ģenerāldirektoru.

Nikolaja Korfa (dzim. 1682) dēls Frīdrihs Zigmunds Korfs (''Федор Николаевич Корф'', 1730—1797) bija liels zemes īpašnieks [[Zemgale]]s ([[Bruknas muiža|Bruknas]] un [[Skaistkalnes muiža]]s) un [[Sēlija]]s pusē ([[Lielmēmeles muiža|Mēmeles]], Neretas un Zalves muižas). Viņš bija noteikts Krievijas interešu aizstāvis laikā, kad izšķīrās jautājums par [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s tālāko likteni pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas-Lietuvas sadalīšanas]]. Tādēļ pēc Kurzemes inkorporācijas 1795. gadā viņš uzreiz tika iecelts par Krievijas galma slepenpadomnieku un Baltkrievijas guberņas maršalu. Otrs dēls Nikolajs Ernests Korfs (1734—1787) savukārt bija Polijas—Lietuvas galma kambarkungs un [[Krustpils pils|Krustpils muižas]] īpašnieks.
Frīdriha Zigmunda Korfa mazdēls [[Modests Korfs]] (1800—1876) kopā ar [[Aleksandrs Puškins|Puškinu]] mācījās Carskoje Selo licejā, kļuva par Krievijas Impērijas valstsvīru un Ķeizariskās publiskās bibliotēkas vadītāju, kam 1872. gadā tika piešķirts grāfa tituls. Jau 1853. gadā visai Kurzemes Korfu dzimtai tika piešķirts baronu tituls.

== Korfu muižas ==
* [[Priekules muiža]]
** [[Paplakas muiža]]
* [[Krustpils pils|Krustpils muiža]]
* [[Tāšu muiža]] (''Tels'') 
* [[Rolavas muiža]] (''Rolof'') 
* [[Bruknas muiža]]
* [[Skaistkalnes muiža]]
* [[Lielmēmeles muiža|Mēmeles muiža]]
* [[Neretas muiža]] 
* [[Lielzalves muiža|Zalves muiža]]
* [[Ilzes muiža]]

=== Slaveni Korfi ===
* [[Johans Albrehts fon Korfs]] (1697—1766) — diplomāts un Pēterburgas Zinātņu akadēmijas prezidents, 
* [[Nikolajs Frīdrihs fon Korfs]] (1710—1766) — Krievijas armijas virsnieks,
* [[Heinrihs Ulrihs Kazimirs fon Korfs]] (1765—1823),  valstsvīrs un diplomāts, Vidzemes, Igaunijas un Somijas lietu justīckolēģijas prezidents, Krievijas Impērijas senators, slepenpadomnieks,
* [[Modests fon Korfs]] (1800—1876) — Krievijas valstsvīrs, 
* [[Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs]] (1851—1908) —  Krustpils pilsmuižas īpašnieks,
* [[Freja fon Korfa]] (''Freya Gräfin von Korff gen. Schmising-Kerssenbrock'') (dzimusi 1986) — vācu fantastikas rakstniece (Jenseits der Zauberweiden, 2004; Die Reise nach Antaria, 2005)

&lt;gallery&gt;
Korf Fyodor Karlovich.jpg|ģenerālleitnants [[Frīdrihs Korfs]] (''Фёдор Карлович Корф'', 1774—1823)
Korff Nicolaus.jpg|artilērijas ģenerālis Nikolajs Korfs (1793—1869)
Korff, Paul Lorenz.jpg|ģenerāladjutants Pauls Korfs (1803—1867)  
Vas.Korff.jpg|ģenerālleitnants Vilhelms Korfs (''Василий Сергеевич Корф''; 1807—1883) 
General Korf.jpg|Pieamūras ģenerālgubernators Andrejs Korfs (1831—1893) 
Korf AN.jpg|ģenerālleitnants Aleksandrs Korfs (1833—1903) 
Korf Nikolay Alexandrovich.jpg|Tautskolu organizētājs Nikolajs Korfs (1834—1883)
Корф, Павел Леопольдович, 1878.jpg|Krievijas Impērijas ierēdnis Pauls Korfs (1836—1913) 
Modest Modestowitsch Korff.jpg|Krievijas Impērijas ķeizara galminieks Modests Korfs (1843—1933/1936)
Korff Paul.jpg|Krievijas Impērijas ķeizara galminieks Pauls Korfs (1845—1935)
Korf Semen Nikolaevich.jpg|Varšavas gubernators Semjons Korfs (''Семён Николаевич Корф'', 1855—1923)
Baron Nikolay Andr. Korf.jpeg|ģenerālmajors Nikolajs Korfs (1866—1924) 
Baron Dmitry N. Korf.jpeg|Dmitrijs Korfs (1881—1924), [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s deputāts
&lt;/gallery&gt;

== Literatūra ==
* [http://books.google.de/books?id=0s4EAAAAIAAJ&amp;pg=PA235 Ernst Heinrich Kneschke: ''Neues allgemeines deutsches Adels-Lexicon''. Bd. 5, Friedrich Voigt, Leipzig 1864, S. 235f.]
* Genealogisches Handbuch des Adels, ''Adelslexikon'' Band VI, Seite 424, Band 91 der Gesamtreihe, C. A. Starke Verlag, Limburg (Lahn) 1987, {{ISSN|0435-2408}}

== Ārējās saites ==
* [http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/a/a1/Siebmacher188.jpg Korfu ģerbonis Zībmahera ģerboņu grāmatā (1605)]

[[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Kurzemes bruņniecības dzimtas]]</text>
      <sha1>qwu4abbzpkk2b1ciy6ta0mj7ueu5kq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pēteris Sēja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>125578</id>
    <revision>
      <id>4301418</id>
      <parentid>3953206</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T06:03:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>diplomātija -&gt; diplomāts</comment>
      <origin>4301418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4097" sha1="qhhr2rjtq1hb34bxq6l8lym8xsg1ogz" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1880. gadā dzimušu diplomātu|Sēja|Sēja}}
{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Pēteris Sēja
| attēls = Seeja pariizee-202x300.jpg
| amats = Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļas vadītājs
| term_sākums = {{dat|1925}}
| term_beigas = {{dat|1927}}
| prezidents = 
| premjers = 
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dat|1880|04|19|N}}
| dzim_vieta = Doles draudzes „Kuģi”, [[Rīgas apriņķis]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad — [[Latvijas Republika]])
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1940|06|9|1880|04|19}}
| mir_vieta = [[Stokholma]], [[Zviedrija]]
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
| dzīvesb = 
| profesija = [[skolotājs]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Pēteris Sēja''' ({{dat|1880|04|19|N}} — {{dat|1940|06|9|N}}) bija [[latvieši|latviešu]] [[skolotājs]] un [[politiķis]], vēlāk [[diplomāts]], kas kopš 1921. gada pārstāvēja Latviju dažādās Eiropas valstīs. 

== Dzīvesgājums ==
Pēteris Sēja ir dzimis 1880. gada 19. aprīlī [[Doles draudzes novads|Doles draudzes novada]] „Kuģos” („Kārklos”), tagadējā [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. 
No 1900. līdz 1905. gadam Sēja strādāja par skolotāju Doles draudzes skolā Ķekavā. Piedalījies [[1905. gada revolūcija|1905. gada revolūcijā]] un tika ievēlēts par Doles pagasta rīcības komitejas priekšsēdētāju. Lai izvairītos no represijām, viņš 1906. gadā emigrēja uz Šveici, kur 1906.—1909. gadā [[Cīrihe|Cīrihē]] studēja vēsturi un tautsaimniecību, 1909.—1917. gadā strādāja par skolotāju Cīrihes institūtā „Concordia” un lektoru Starptautiskā tirdzniecības akadēmijā. 1915. gadā viņš bija viens no Latviešu komitejas Šveicē dalībniekiem ar [[Rainis|Raini]] kā priekšsēdētāju. Strādājis pie Latvijas pašnoteikšanās prasību formulēšanas, sadarbojies ar Latvijas delegāciju [[Versaļas miera līgums|Versaļas miera konferencē]]. 

1920. gadā P.Sēja atgriezās dzimtenē un iestājās Latvijas Ārlietu ministrijas dienestā, piedalījās delegācijā, kas veda sarunas par Latvijas uzņemšanu [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]] (1921). Vēlāk viņš bija padomnieks Latvijas sūtniecībā Parīzē (1921—1925), Ārlietu ministrijas Rietumu nodaļas vadītājs (1925—1927), sūtnis Itālijā (1927—1933), Albānijā, Bulgārijā un Grieķijā (1928—1933), Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā (1933—1937).

Miris 1940. gada 9. jūnijā Stokholmā, apglabāts Doles draudzes kapsētā Ķekavā.

== Raksti ==
* Pēteris Sēja. Latvijas Francijas diplomātijā 16.—18. g.s. Izglītības Ministrijas mēnešraksts, 1926. Nr.1. 
* Pēteris Sēja. Latvija un Francija Lielās revolucijas un Napoleona laikā. Izglītības Ministrijas mēnešraksts, 1928. Nr.10. 

=== Apbalvojumi ===
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] III šķ. (1935), 
* Beļģijas Kroņa ordenis III šķ., 
* Francijas Goda leģiona ordenis V šķ., 
* Grieķijas Feniksas ordenis I šķ., 
* Itālijas Kroņa ordenis I šķ., 
* Luksemburgas Ozola Vainaga ordenis II.šķ., 
* Norvēģijas Svētā Olafa ordenis I šķ., 
* [[Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordenis]] I šķ.

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Vilis Šūmanis]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Itālijā]], Albānijā, Bulgārijā un Grieķijā| periods = [[1927]]—[[1933]] | pēc =  [[Arnolds Spekke]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Mārtiņš Nukša]]| virsraksts = [[Latvijas vēstnieks Zviedrijas Karalistē|Latvijas sūtnis Zviedrijā]], Norvēģijā un Dānijā| periods = [[1933]]—[[1937]] | pēc =  [[Voldemārs Salnais]] }}
{{kastes beigas}}

{{DEFAULTSORT:Sēja, Pēteris}}
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Itālijā]]
[[Kategorija:1880. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1940. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1905. gada revolūcija]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Zviedrijā]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Ķekavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Goda Leģiona ordeni apbalvotie]]</text>
      <sha1>qhhr2rjtq1hb34bxq6l8lym8xsg1ogz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krustpils saliņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126308</id>
    <revision>
      <id>4301130</id>
      <parentid>3780416</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:50:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4301130</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4073" sha1="3iekmnbdyfpt93numm0p44bfxgyw0re" xml:space="preserve">[[Attēls:Krustpils saliņa.jpg|thumb|250px|Krustpils saliņa Jēkabpilī]]
[[Attēls:Krustpils2.jpg|thumb|250px|Skats uz Daugavu un Krustpils saliņu, 1930. gadi]]
'''Krustpils saliņa''' ir [[Daugava]]s sala [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. Atrodas starp Daugavas pamatgultni un tās sānteku [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazo Daugavu]], netālu no [[Krustpils pilsētas parks|Krustpils pilsētas parka]]. Mūsdienās iecienīta pilsētas atpūtas vieta.

Krustpils saliņas agrākie nosaukumi ir '''Ādamsona saliņa''' — nosaukums cēlies no kādreizējā zemes gabalu īpašnieka uzvārda Ādamsona, kuram piederējusi arī šī sala, mūsdienās arī daudzi jēkabpilieši saliņu sauc par Ādamsona saliņu un '''Komjaunatnes saliņa''' — saliņas nosaukums [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] gados.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 107.lpp.&lt;/ref&gt;

Krustpils saliņa kļuva par vienu no iecienītākajās pilsētnieku atpūtas vietām pēc tam, kad [[20. gadsimts|20]]. gadsimta [[1950. gads|50.]] gados tur uzcēla brīvdabas estrādi, kas mūsdienās atrodas Krustpils kultūras nama pārziņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.krustpilskn.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=12&amp;Itemid=28 |title=Krustpils Kultūras Nams - Vēsture&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2010|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100226191326/http://www.krustpilskn.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=12&amp;Itemid=28 |archivedate={{dat|2010|02|26||bez}} }}&lt;/ref&gt; No agra pavasara līdz pat vēlam rudenim tur notiek dažādi kultūras pasākumi: gadskārtu svētku — [[Lieldienas|Lieldienu]] un [[Jāņi|Līgo vakara]] svinēšana, Dziesmu svētki, [[teātris|teātra]] un [[opera]]s izrādes, visdažādākie vieskoncerti un biežie [[deja|deju]] vakari, kas pulcē tūkstošiem jēkabpiliešu un pilsētas viesu.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot; /&gt;

== Saliņas rekonstrukcija ==
2009. gadā uzsāka saliņas un brīvdabas estrādes rekonstrukciju, ko pabeidza un nodeva ekspluatācijā 2010. gada jūlijā. Rekonstrukcijas laikā nomainīja solus, pārbūvēja skatuvi, mākslinieku ģērbtuves un telpas zem skatuves.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=12013&amp;r=Jekabpils Jēkabpils ziņas — Jēkabpils Laiks — Par iespējām rīkot pasākumus rekonstruētajā Krustpils saliņā interese liela&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Uzbūvētas jaunas tualetes un autostāvvieta 104. automašīnām un 5 autobusiem, bērnu rotaļu laukums, kā arī rekonstruēts [[tilts]]. Veikti saliņas apzaļumošanas darbi. Tuvākā nākotnē plānots uzstādīt novērošanas kameras un uzbrauktuvi un pacēlāju invalīdiem pie tilta.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Saliņas rekonstrukcijas izmaksas — {{sk|694875}} lati.&lt;ref&gt;[http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=1832 Jēkabpils rajona neatkarīgais laikraksts — Atklāšana aizvadīta godam, lai gan glaunās tualetes slodzi netur&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Uz saliņu.jpg|Ceļš uz saliņu
Attēls:Auto stāvvieta.jpg|Rekonstruētā auto stāvvieta
Attēls:Rekonstruētais tilts.jpg|Rekonstruētais tilts
Attēls:Skats no tilta.jpg|Skats no Krustpils saliņas tilta
Attēls:Rekonstruētie celiņi.jpg|Rekonstruētie celiņi
Attēls:Estrāde.jpg|Estrāde
Attēls:Krustpils sala - estrāde.jpg|Estrāde
Attēls:Saliņa.jpg|Saliņa
Attēls:Saliņa1.jpg|Saliņa
Attēls:Skatītāju zona..jpg|Skatītāju zona
Attēls:Ģērbtuves.jpg|Mākslinieku ģērbtuves
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=12013&amp;r=Jekabpils Rekonstruētā saliņa]
* [https://web.archive.org/web/20100914091157/http://www.jkp.lv/index.php?page=estrade Saliņas plāns]
* [http://www.youtube.com/watch?v=hWAmPnNi60o Video par rekonstruēto saliņu]

[[Kategorija:Jēkabpils]]</text>
      <sha1>3iekmnbdyfpt93numm0p44bfxgyw0re</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kapeles kapi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126357</id>
    <revision>
      <id>4301474</id>
      <parentid>4176023</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:05:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ievērojamu cilvēku kapi */ disambs....</comment>
      <origin>4301474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4399" sha1="o3jki4ggu21lw3g2aoag9g7ve0i4iza" xml:space="preserve">[[Attēls:Kapeles kapi.jpg|thumb|250px|Kapeles kapi, 1930. gadi]]

'''Kapeles kapi''' ir viena no [[Jēkabpils]] vecākām kapsētām. Līdz [[Krustpils]] pilsētas apvienošanai ar Jēkabpili tā saucās Krustpils kapsēta. Tā ir daļēji slēgta kapsēta, kas atrodas pilsētas labās puses [[Krustpils]] ziemeļu daļas nomalē aiz [[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacijas]] pie Zvaigžņu ielas.

Kā kapu kalniņš jau bija izveidojies pirms [[1787. gads|1787.]] gada,&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 103. lpp.&lt;/ref&gt; kad toreizējais [[Krustpils pils]] īpašnieks [[Korfi|Korfs]] šeit uzcēla savas dzimtas aizgājušajiem tuviniekiem [[kapliča|kapliču]] ar barokālu jumtu, kuru vainagoja metāla stienis ar lodi un krustu virs tās. Aptuveni pēc simts gadiem šajā kapsētā tika uzcelta otra kapliča kungiem, to veica [[krustpils pils|Krustpils muižas]] pārvaldnieks Ļūļāks, jo pirmā kapliča bija pārpildīta ar [[Korfu dzimta]]s [[sarkofāgs|sarkofāgiem]]. Šajās kapličās augstdzimušo balzamētajām [[mūmija|mūmijām]] nebija lemts miers, jo [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un nākamajos juku gados kapličas tika izdemolētas un aplaupītas. Otrreiz senākā no Korfu dzimtas kapličām tika uzlauzta pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un pa vaļējo logu varēja redzēt kaudzē samestās mūmijas.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Tagad tās ir apbedītas, bet kapličas ir iekļautas vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļos. Vairāki kapsētā redzami krusti, kas saglabājušies no [[19. gadsimts|19.]] gadsimta, ir iekļauti [[mākslas piemineklis|mākslas pieminekļu]] sarakstā,&lt;ref&gt;Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga:Gandrs, 2002. 104. lpp&lt;/ref&gt; taču daudzi no tiem tika nolaupīti 2010. gadā.&lt;ref&gt;[http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=72022 Latvijas ziņas / Jaunākajā numurā / Latvijas avīze&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Ievērojamu cilvēku kapi ==
Mūsdienās par [[Krustpils pils]] dzimtkungu atdusas vietu liecina [[Nikolajs Frīdrihs fon Korfs|Nikolaja Korfa]] sievas baroneses Adelheides fon Korfas (*1800-†1837) kaps ar masīvu akmens krustu un kaltu metāla sētiņu, jo viņas mirstīgās atliekas tika uzreiz pēc nāves apbedītas parastā kapā.
Kapsētā dus gleznotāja [[Emma Baltmane]] ar savu vīru, kas bijis [[Krustpils]] pilsētas galva, kā arī mācītājs [[Alberts Tīlings]] (*1802-†1877), kurš 50 gadus kalpojis [[Krustpils luterāņu baznīca|Krustpils luterāņu baznīcā]] un viņa dzīvesbiedre Šarlote Tīlinga, dzimusi Amenda (*1809- †1873), viņu abu kapi tika nopostīti 2010. gadā.&lt;ref&gt;[http://www.krustpilsbaznica.lv/?p=1245 Izpostīti Krustpils ilggadējākā mācītāja Tilinga ģimenes kapi « Krustpils draudze&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; [[1919. gads|1919.]] gada augustā šajā kapsētā apbedīti kaujās pret lieliniekiem kritušie [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] karavīri. Kapsētā atdusas arī [[Latgales artilērijas pulks|Latgales artilērijas pulka]] pulkvedis leitnants [[Voldemārs Pincers]] (*1894- †1941), kuru Litenes nometnē noslepkavoja [[boļševiks|boļševiki]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

== Brāļu kapi ==
Kapsētā un tai blakus atrodas divi Brāļu kapi.
Kapsētas [[Ziemeļi|ziemeļu]] pusē aiz žoga atrodas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] kritušo vācu karavīru [[Brāļu kapi]]. Tajos atrodas arī triju [[aviācija]]s katastrofā bojā gājušo [[Padomju armija]]s [[lidotājs|lidotāju]] virsnieku kapi ar pieminekļiem.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Kapsētas teritorijā atrodas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] 4.Valmieras kājnieku pulka kritušo karavīru Brāļu kapi.
[[1938. gads|1938.]] gadā Kapeles kapos tiek atklāts granīta piemineklis 4.Valmieras kājnieku pulka kritušajiem brīvības cīņās, pieminekļa autors - V. Vitlands.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=72022 Aplaupīti Kapeles kapi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.krustpilsbaznica.lv/?p=1245 Izpostīti Tīlinga ģimenes kapi]

[[Kategorija:Jēkabpils]]
[[Kategorija:Kapsētas Latvijā]]
[[Kategorija:Kapsētas Jēkabpilī]]
[[Kategorija:Krustpils]]</text>
      <sha1>o3jki4ggu21lw3g2aoag9g7ve0i4iza</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juka Nevalainens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>127449</id>
    <revision>
      <id>4301150</id>
      <parentid>3388845</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:19:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301150</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2893" sha1="tljk6wahmp5l67ss42mhr36qwjl1b0q" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = instrumentālists_bez_vokāla
|           Vārds = Juka Nevalainens
|          Attēls = Jukka-Nevalainen-drums.jpg
|         Att_izm = 200px
|        Apraksts = 
|        Dz_vārds = Jukka Antero Nevalainen
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1978|04|21}}
|        Vieta_dz = [[Somija]]
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[simfoniskais metāls]], [[pauermetāls]]
|    Nodarbošanās = Bundzinieks
|     Instrumenti = [[Bungas]], [[sitamie instrumenti]], [[klavieres]]
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = ''[[Nightwish]]'', ''Sethian''
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
{{vikisaites+}}
'''Juka Antero Nevalainens''' ({{val|fi|Jukka Antero &quot;Julius&quot; Nevalainen}}; dzimis 1978. gada 21. aprīlī [[Somija|Somijā]]) ir somu [[bundzinieks]] simfoniskā metāla grupā ''[[Nightwish]]'' un ''progressive'' metāla grupā ''Sethian''.

== Biogrāfija ==

Savus jaunības gadus viņš pavadīja Kitē. Viņa bundzinieka karjera sākās 11 gados, kad viņa mūzikas skolotājs pateica, ka ir izveidota jauna programma mūzikā un Juka iederētos kā [[bundzinieks]]. Viņš trenējās mājās. Viņa pirmā grupa bija „The Highway”, bet savai pirmajai īstajai grupai viņš pievienojās 15-16 gadu vecumā. Grupai bija vieta mēģinājumiem, bet mēģinājumi notika reti, tāpēc viņš pameta grupu un pievienojās [[Empu Vuorinens|Empu Vuorinenam]].

17 gados Empu jasu bija sazinājies ar dziesmu rakstītāju un [[Klavieres|klavieru]] spēlētāju [[Tomass Holopainens|Tomasu Holopainenu]]. Tomass vēlējās, lai uzsāktu akustiskā mūzikas projektu, kas vēlāk kļuva par ''[[Nightwish]].'' Viņiem vajadzēja bundzinieku un Empu ieteica Juku.

Pēc dažiem dalības gadiem grupā Juka dabūja profesionālu bungu komplektu. Viņš izmantoja šo aprīkojumu [[Mūzikas albums|albumā]] „[[Wishmaster]]” un „Once” pasaules tūres beigās. Pašlaik viņš izmanto ''Tama'' bungas, ''Paiste'' šķīvjus un ''Pro-Mark'' vālītes. Viņš ir atpazīstams [[Fans|faniem]] kā ''Nightwish'' dalībnieks, kurš valkā galvas apsēju pat koncertu laikā un ar savu vālīšu griešanu. Viņa papildu projekts ir grupa ''Sethian'', bet grupa neturpina darbību, jo visi grupas dalībnieki ir aizņemti citāa grupās.

== Personīgā dzīve ==

Nevalainens dzīvo kopā ar savu sievu Satu, meitu Lunu (piedzima 2003. gadā) un dēlu (piedzima 2005. gadā). Viņa otra meita piedzima 2010. gada 22. jūnijā. Juka Nevalainens ir [[veģetārietis]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Nevalainens, Juka}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Somijas mūziķi]]
[[Kategorija:Ziemeļkarēlijā dzimušie]]</text>
      <sha1>tljk6wahmp5l67ss42mhr36qwjl1b0q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luāra (reģions)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>128628</id>
    <revision>
      <id>4301293</id>
      <parentid>4208863</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:53:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Francija)</comment>
      <origin>4301293</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3081" sha1="7va2e3vu48h0ejex5r874jatrkltwa7" xml:space="preserve">{{cita nozīme|Francijas reģionu|citām nozīmēm|Luāra}}
{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
 | name                    = Luāra
 | official_name           = ''Pays de la Loire''
 | settlement_type         = [[Francijas reģioni|Francijas reģions]]
 | image_skyline           = 
 | imagesize               = 
 | image_caption           = 
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
 | shield_size             = 70px
 | capital                 = [[Nante]]
 | largest_city            = 
 | official_language       = 
 | spoken_language         = 
 | image_map               = Pays de la Loire in France 2016.svg
 | mapsize                 = 
 | map_caption             = Luāras atrašanās vieta Francijā
 | subdivision_type        = Valsts
 | subdivision_name        = {{FRA}}
 | established_title       = Dibināts
 | established_date        = 2016
| parts_type = Departamenti
| parts = 5
| p1 = [[Atlantijas Luāra]]
| p2 = [[Majenna]]
| p3 = [[Mēna un Luāra]]
| p4 = [[Sarta]]
| p5 = [[Vandeja]]
 | government_footnotes    = 
 | government_type         = 
 | governing_body          = 
 | leader_party            = 
 | leader_title            = 
 | leader_name             = 
 | area_footnotes          = 
 | area_magnitude          = 
 | area_total_km2          = 32082
 | area_land_km2           = 
 | area_water_km2          = 
 | area_water_percent      = 
 | area_rank               = 
 | elevation_max_m         = 
 | elevation_min_m         = 
 | population_footnotes    = 
 | population_total        = 3879216
 | population_as_of        = 2022
 | population_rank         = 
 | population_density_km2  = auto
 | timezone                = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset              = +1
 | timezone_DST            = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST          = +2
 | website                 = {{URL|https://www.paysdelaloire.fr/}}
 | blank_name              = ISO 3166 kods
 | blank_info              = FR-PDL
 | footnotes               = 
}}
'''Luāra''' ({{val|fr|Pays de la Loire}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[pɛ.i də la lwaʁ]]]}}, burtiski — '''Luāras Zeme''') ir viens no [[Francijas reģioni|Francijas reģioniem]]. Robežojas ar četriem citiem Francijas reģioniem — [[Bretaņa|Bretaņu]], [[Lejasnormandija|Lejasnormandiju]], [[Centrs–Valdeluāra|Centru-Valdeluāru]] un [[Puatū-Šaranta|Puatū-Šarantu]]. Dienvidrietumos reģionu apskalo [[Biskajas līcis]]. Sīkāk Luāras reģions iedalās 5 departamentos: [[Atlantijas Luāra|Atlantijas Luārā]], [[Majenna|Majennā]], [[Mēna un Luāra|Mēnā un Luārā]], [[Sarta|Sartā]] un [[Vandeja|Vandejā]]. Administratīvais centrs ir [[Nante]], kas ir arī reģiona lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Citas lielākās pilsētas ir [[Anžē]], [[Lemāna]], [[Sennazēra]], [[Šolē]] un [[Lavāla (Francija)|Lavāla]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francija-aizmetnis}}

{{Francijas reģioni}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Luāra (reģions)| ]]</text>
      <sha1>7va2e3vu48h0ejex5r874jatrkltwa7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nordenšelda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>134831</id>
    <revision>
      <id>4301348</id>
      <parentid>2936497</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T00:52:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301348</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2675" sha1="r9w3fqbj5sf5h29ls0qt2reb7uwha3y" xml:space="preserve">{{Polārstacijas infokaste
| nosaukums            = Nordenšelda
| oriģinālnosaukums    = Nordenskjöld Base
| oriģinālnosaukums1   =
| attēls               = &lt;!-- tikai attēla nosaukums --&gt;
| paraksts             = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| karte                = Antarktīda
| paraksta_izvietojums = right
| valsts               = {{FIN}}&lt;br /&gt;{{SWE}}
| latd=73 | latm=3 | lats=0 | latNS=S
| longd=13 | longm=25 | longs=0 | longEW=W
| novietojums          = [[Princeses Martas krasts]]
| tips                 = vasaras
| atvērta              = 1988
| slēgta               = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| slēgta_piezīme       = &lt;!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --&gt;
| pieder               = FINNARP, SWEDARP
| pers_vasara          = 24-60
| pers_ziema           = &lt;!-- personāla skaits ziemā --&gt;
| augstums             = 470
| vid_t                = -5,2
| vas_t                = +9,7
| ziem_t               = -42,0
| laika_zona           = &lt;!-- formātā UTC+/-xx --&gt;
| mājaslapa            = &lt;!-- mājaslapa; bez http:// daļas --&gt;
}}
'''Nordenšelda''' (''Nordenskjöld Base'') ir starptautiska vasaras [[polārstacija]] [[Karalienes Modas Zeme|Karalienes Modas Zemē]], ko veido 200 m viena no otras esošās [[Somija]]s stacija [[Aboa]] un [[Zviedrija]]s stacija [[Vāsa (polārstacija)|Vāsa]]. Stacija ierīkota 1988.-1989. gada vasaras sezonā kā abu valstu Antarktīdas izpētes programmu kopīgs projekts. Nosaukta par godu zviedru ģeologam, ģeogrāfam un polārpētniekam [[Oto Nordenšelds|Oto Nordenšeldam]] (''Nils Otto Gustaf Nordenskjöld'').&lt;ref&gt;[http://www.antarctica.fi/aboa-tutkimusasema Aboa tutkimusasema]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.polar.se/logistik/forskningsstationer.html |title=Forskningsstationer |access-date={{dat|2010|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100821000416/http://www.polar.se/logistik/forskningsstationer.html |archivedate={{dat|2010|08|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.antarctica.ac.uk/met/momu/International_Antarctic_Weather_Forecasting_Handbook/update%20Finland%20and%20Sweden.php Antarctic and Sub-Antarctic “Weather-Forecasting” Interests] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130519014531/http://www.antarctica.ac.uk/met/momu/International_Antarctic_Weather_Forecasting_Handbook/update%20Finland%20and%20Sweden.php |date={{dat|2013|05|19||bez}} }}


[[Kategorija:Somijas polārstacijas]]
[[Kategorija:Zviedrijas polārstacijas]]
[[Kategorija:Starptautiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Vasaras polārstacijas]]
[[Kategorija:Antarktiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Karalienes Modas Zeme]]</text>
      <sha1>r9w3fqbj5sf5h29ls0qt2reb7uwha3y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Misas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>138104</id>
    <revision>
      <id>4301328</id>
      <parentid>3535221</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T22:05:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301328</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2129" sha1="8yjfg9c6k4bwgtft81bb1ygxcd2vebt" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Misas pagasts
| karte             = Misas pagasts 1940.png
| karte_apraksts    = Misas pagasts 1940. gadā
| karte2            =
| karte2_apraksts   =
| novads            = Apriņķis
| novada_nosaukums  = Bauskas apriņķis
| centrs2           = Misa
| platība           = 68
| iedzīvotāji       = 1258&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 1935
| blīvums           = {{#expr: 1258 / 68 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| likvidēts         = 1949
}}
'''Misas pagasts''' bija viena no [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]] pašvaldībām tā ziemeļdaļā. Robežojās ar [[Vecsaules pagasts|Vecsaules]], [[Bruknas pagasts|Bruknas]], [[Stelpes pagasts|Stelpes]], [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku]] un [[Iecavas pagasts|Iecavas]] pagastiem. Pagasta valde atradās Misā (pie tagadējā Misas tautas nama pie autoceļa [[P92]]).

== Vēsture ==
Dibināts pēc [[muiža|muižu]] [[pagasts|pagastu]] likvidēšanas sakarā ar [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanu.
Pēc [[1920. gada Latvijas agrārā reforma|1920. gada agrāras reformas]] [[Lambārtes muiža|Lambārtes muižu]] 1901 ha platībā sadalīja 58 vienībās, [[Trapes muiža|Trapes (Briedenes) muižu]] 214 ha platībā sadalīja 11 vienībās, bet [[Kroņmisas muiža|Kroņmisas muižu]] sadalīja 38 vienības 477 ha platībā.&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma 27409-27410 slejas. Rīgā, 1936. &lt;/ref&gt;

1945. gada 2. novembrī pagastā izveidoja [[Lambārtes ciems|Lambārtes]] un [[Misas ciems|Misas]] [[ciema padome]]s. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot [[Baldones rajons|Baldones rajonā]]. Mūsdienās Misas pagasta teritorija iekļauta [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Dāviņu pagasts|Dāviņu]], [[Iecavas pagasts|Iecavas]] un [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku]] pagastos.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Bauskas apriņķis}}

[[Kategorija:Misas pagasts| ]]
[[Kategorija:Latvijas pagasti]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie pagasti]]</text>
      <sha1>8yjfg9c6k4bwgtft81bb1ygxcd2vebt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabmiesta Marijas skola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>143413</id>
    <revision>
      <id>4301441</id>
      <parentid>3828827</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:24:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ sīkumi, replaced: [[dzimta| → [[disambs| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1994" sha1="ibio6xcpxmjenifte3gc5j4gzspdw9n" xml:space="preserve">[[Attēls:Vladimira Marijas skola.jpg|thumb|250px|Bijusī Marijas meiteņu skolas ēka, vēlāk Vladimira-Marijas zēnu skola. [[2010. gads|2010]]. gads.]]
[[Attēls:Marijas skola.jpg|thumb|250px|Bijusī Marijas skolas ēka. [[2010. gads|2010]]. gads.]]

'''Jēkabpils Marijas skola''' jeb, kā tolaik sauca, '''Jēkabmiesta Marijas skola''' bija viena no [[Jēkabpils]] skolām.

== Vēsture ==
[[Skola]]s vajadzībām tika uzcelta sarkana [[ķieģelis|ķieģeļu]] [[ēka]] [[Daugava]]s malā blakus [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|klosterim]]. Skola tika atvērta [[1834]]. gadā. Tā bija skola [[meitene|meitenēm]] ar divām klasēm.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.bdaugava.lv/?kat=97&amp;news_id=6399# Brīvā Daugava&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

Vēlākos gados netālu no šīs ēkas uzcēla jaunu skolas ēku (tagad Brīvības iela 213), uz kuru pārcēla meitenes, bet vecajā ēkā tika izveidota Vladimira — Marijas [[zēns|zēnu]] skola ar divām klasēm.&lt;ref&gt;[http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=7767&amp;r=Jekabpils Jēkabpils ziņas - Jēkabpils Laiks - Jēkabpilī sākušies Pilsētas svētki&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

Skola bija pilnīgā [[valsts]] apgādē. Jaunajā skolā mācības ilga 4 [[gads|gadus]]. Skolnieces nāca no amatnieku, sīktirgotāju un strādnieku [[klans|dzimtām]].&lt;ref&gt;&quot;Brīvā Daugava&quot;, 1990. 5 VI, Lonija Zobene. &quot;Par senajām skolām Jēkabpilī.&lt;/ref&gt;

Skola tika slēgta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. [[Latvija]]s pirmās brīvvalsts laikā šo ēku nopirka [[ārsts]] Jānis Pusbarnieks, kurš tajā ierīkoja pēc jaunlaiku prasībām atbilstošu doktorātu.&lt;ref&gt;Ķuzāne, L. Sens tik sens bij tas laiks.2011. {{ISBN|978-9984-49-174-5}}&lt;/ref&gt; [[Padomju vara]]s gados šajā ēkā atradās [[Plaušas|Plaušu]] dispansers.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Jēkabpils bijušās skolas}}

[[Kategorija:Bijušās skolas Jēkabpilī]]
[[Kategorija:Jēkabpils apriņķis]]</text>
      <sha1>ibio6xcpxmjenifte3gc5j4gzspdw9n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dievmātes baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152378</id>
    <revision>
      <id>4301442</id>
      <parentid>3398059</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:24:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]], {{flag| → {{karogs|, Romas Katoļu Baznīc → Romas Katoļu baznīc (2) using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3652" sha1="ht23c30nano2d0vwy21hxv7foh7852g" xml:space="preserve">{{Augstceltnes infokaste
|ekas nosaukums         = Dievmātes baznīca
|alternat nosaukums     = 
|attēls                 = Bruxelles Notre-Dame du Sablon.jpg
|attēla_platums         = 250px
|attēla_paraksts        = 
|koordinātu karte       = 
|valsts                 = {{karogs|Beļģija}}, [[Brisele]]
|adrese                 = 
|apkaime                = [[Briseles augšpilsēta]]
|statuss                = Pabeigts
|celtnieciba            = 
|pamatakmens            = [[1400]]pārbūve
|iecer pabeigt          = 
|pabeigts               = [[1550]]
|atverts                = 
|ekspluatācijā no       = 
|nojaukts               = 
|iznicinats             = 
|pielietojums           = [[Baznīca (celtne)|Baznīca]]
|antena spice           = 
|jumts                  = 
|augsej stava           = 
|skatu lauk             = 
|stavu skaits           = 
|liftu skaits           = 
|izmaksas               = 
|platiba                =
|arhitekts              = 
|inzinieris             = 
|buvnieks               = 
|attistitajs            = 
|ipasnieks              = Romas Katoļu baznīca
|parvaldnieks           = 
|atsauces               = 
|emporis nr             = 
|areja saite            = 
}}

'''Dievmātes baznīca''' ({{val|fr|Notre-Dame du Sablon}}) pieder [[Romas Katoļu baznīca]]i un tā ir viens no [[Brisele]]s ievērojamiem [[Tūrisms|tūrisma]] objektiem kā Brabantes [[gotika]]s stila smalks paraugs Beļģijā. Tā atrodas Briseles [[augšpilsēta|augšpilsētā]].

== Vēsture ==
Šajā vietā, uz smilšu pakalna ({{val|fr|Sablon}}), šo vārdu vietējie [[iedzīvotājs|iedzīvotāji]] lieto joprojām, apzīmējot dievnamu un tam blakus esošos divus laukumus, [[Baznīca (celtne)|baznīca]] ir atradusies jau laikā, kad stopu izgatavotājiem šeit atļāva būvēt [[kapela|kapelu]] Dievmātes godam. Kapelas būvniecība ir saistīta ar kādu [[leģenda|leģendu]], kas vēsta, ka kāda jauna meitene [[Antverpene|Antverpenē]] redzējusi [[Svētā Marija|Dievmātes Marijas]] tēlu, kas licis nogādāt tās statuju Briselē. Meitene paņēmusi [[statuja|statuju]] un ar laivu pa [[upe|upi]] devusies uz Briseli, kur statuju atdevusi stopu izgatavotājiem, kuri tad būvējuši Dievmātes kapelu. Drīz pēc šī notikuma kapela kļuvusi par svētceļojumu vietu. Kļūstot kapelai populārai, sākās tās pārbūve 1400. gadā, taču celtniecība līdzekļu trūkuma dēļ beidzās tikai 1550. gadā. Dievmātes statuja tika sabojāta 1565. gadā un līdz mūsu dienām ir saglabājušies tikai divi [[kokgrebums|kokgrebumi]], kas attēlo jaunu meiteni [[laiva|laivā]].

== Interjers ==
Baznīcas [[interjers]] ir salīdzinoši vienkāršs, veidota simetriski, ar savstarpēji savienotām sānu kapelām un grandiozu [[kancele|kanceli]], kas darināta 1697. gadā. Uzmanību piesaista vienpadsmit 14 metrus augsti [[vitrāža|vitrāžu]] logi. Apskates vērta ir arī Tūra un Taksī ({{val|fr|Tour et Taxis}}) dzimtas kapela. Šī [[klans|dzimta]] ir ievērojama ar to, ka 1517. gadā, dzīvojot netālu no [[Mazais Smilšu laukums|Mazā Smilšu laukuma]], kas atrodas netālu no [[Baznīca (celtne)|baznīcas]], pasūtīja baznīcai īpašus [[gobelēns|gobelēnus]], godinot leģendu, kas kapelu padarīja par svētceļojumu vietu. Daži no šiem gobelēniem ir aplūkojami [[Karaliskais mākslas un vēstures muzejs|Karaliskajā mākslas un vēstures muzejā]].

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{coord|50|50|25|N|4|21|22|E|display=title|type:landmark_region:BE_scale:10000}}

[[Kategorija:Briseles ievērojamākās vietas]]
[[Kategorija:Baznīcas Briselē]]</text>
      <sha1>ht23c30nano2d0vwy21hxv7foh7852g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Donaviņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155726</id>
    <revision>
      <id>4301134</id>
      <parentid>4087549</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:55:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>disamb....</comment>
      <origin>4301134</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2200" sha1="ismt10acjezpdwr4lk9oe3fis9hpxb3" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Donaviņa
| attēls            = Milestibas tiltins Krustpili.jpg
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = 
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            =  [[Baļotes ezers]]
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazā Daugava]]
| sāk_plat_d= 56| sāk_plat_m=32 | sāk_plat_s=40 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d= 26| sāk_gar_m=00 | sāk_gar_s=59 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=31 | iet_plat_s=15 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d= 25| iet_gar_m= 49| iet_gar_s=39 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   = 
| tek_caur          = {{LAT}}
| garums            = 11
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 30&lt;ref&gt;{{USIK}}&lt;/ref&gt;
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
}}
'''Donaviņa''', kuras senākais nosaukums ir Dzirnupīte, ir [[upe]], [[Mazā Daugava (Jēkabpils)||Mazās Daugavas]] labā krasta [[pieteka]].

Upes garums ir 11 [[Kilometrs|km]]. Tā iztek no [[Baļotes ezers|Baļotes ezera]] un tek pa [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumu]], veidojot robežu [[Kūku pagasts|Kūku]] un [[Variešu pagasts|Variešu pagastam]].&lt;ref&gt;http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tālāk upe tek pa [[Jēkabpils]] [[pilsēta]]s [[teritorija|teritoriju]]. Pēc tam, kad to šķērso dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] un autoceļš [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]], tā ieplūst [[Pils dīķis (Jēkabpils)|Pils dīķī]] pie [[Krustpils pils]], no kura izplūst un ietek [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazajā Daugavā]] lejpus [[Krustpils luterāņu baznīca]]s.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf www.krustpils.lv]{{Novecojusi saite}}

{{Daugavas pietekas}}

[[Kategorija:Daugavas baseina upes]]
[[Kategorija:Jēkabpils novada upes]]
[[Kategorija:Kūku pagasts]]
[[Kategorija:Variešu pagasts]]
[[Kategorija:Jēkabpils upes]]</text>
      <sha1>ismt10acjezpdwr4lk9oe3fis9hpxb3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301138</id>
      <parentid>4301134</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:04:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ typo</comment>
      <origin>4301138</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2199" sha1="5mu2ex4d90ck5jzyqsa3p7kpv1lhzzh" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Donaviņa
| attēls            = Milestibas tiltins Krustpili.jpg
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = 
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            =  [[Baļotes ezers]]
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazā Daugava]]
| sāk_plat_d= 56| sāk_plat_m=32 | sāk_plat_s=40 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d= 26| sāk_gar_m=00 | sāk_gar_s=59 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=31 | iet_plat_s=15 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d= 25| iet_gar_m= 49| iet_gar_s=39 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   = 
| tek_caur          = {{LAT}}
| garums            = 11
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 30&lt;ref&gt;{{USIK}}&lt;/ref&gt;
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
}}
'''Donaviņa''', kuras senākais nosaukums ir Dzirnupīte, ir [[upe]], [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazās Daugavas]] labā krasta [[pieteka]].

Upes garums ir 11 [[Kilometrs|km]]. Tā iztek no [[Baļotes ezers|Baļotes ezera]] un tek pa [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumu]], veidojot robežu [[Kūku pagasts|Kūku]] un [[Variešu pagasts|Variešu pagastam]].&lt;ref&gt;http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tālāk upe tek pa [[Jēkabpils]] [[pilsēta]]s [[teritorija|teritoriju]]. Pēc tam, kad to šķērso dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] un autoceļš [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]], tā ieplūst [[Pils dīķis (Jēkabpils)|Pils dīķī]] pie [[Krustpils pils]], no kura izplūst un ietek [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazajā Daugavā]] lejpus [[Krustpils luterāņu baznīca]]s.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf www.krustpils.lv]{{Novecojusi saite}}

{{Daugavas pietekas}}

[[Kategorija:Daugavas baseina upes]]
[[Kategorija:Jēkabpils novada upes]]
[[Kategorija:Kūku pagasts]]
[[Kategorija:Variešu pagasts]]
[[Kategorija:Jēkabpils upes]]</text>
      <sha1>5mu2ex4d90ck5jzyqsa3p7kpv1lhzzh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mazā Daugava (Jēkabpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>155729</id>
    <revision>
      <id>4301137</id>
      <parentid>4148334</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:04:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ typo</comment>
      <origin>4301137</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1519" sha1="h0v1e6bnqcd6z20z418xvnxipsr7d8p" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Mazā Daugava
| attēls            = 
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = 
| karte             = 
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = pie [[Krustpils saliņa|Ādamsona saliņas]]
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Daugava]]
| sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=31 | sāk_plat_s=15 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=25 | sāk_gar_m=49 | sāk_gar_s=39 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=30 | iet_plat_s=24 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=25 | iet_gar_m=51 | iet_gar_s=23 | iet_gar_EW=E  
| baseina_valstis   = 
| tek_caur          = {{LAT}} 
| garums            = 3,0
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = [[Donaviņa]]
  | vietaskarte       = Latvija
  | reljefs           = jā
}}
'''Mazā Daugava''' ir [[Daugava]]s labā sānteka, ko no pamatgultnes atdala [[Daugavsala]]. Sākas pie [[Krustpils saliņa|Ādamsona saliņas]]. Mazās Daugavas labajā pusē ietek [[Donaviņa]]. Atteka ir 2,96 [[Kilometrs|km]] gara, atrodas [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] teritorijā.&lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=95965 Vietvārdu datubāze&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Daugavas pietekas}}

[[Kategorija:Daugavas baseina upes]]
[[Kategorija:Jēkabpils novada upes]]
[[Kategorija:Jēkabpils upes]]</text>
      <sha1>h0v1e6bnqcd6z20z418xvnxipsr7d8p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valērijs Meladze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>157918</id>
    <revision>
      <id>4301115</id>
      <parentid>3608882</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:33:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4301115</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2148" sha1="sel3tt0fwobr4257iuqf9ivs3jd3n6b" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Valērijs Meladze
|      Vārds_orig = ''Валерий Меладзе''
|          Attēls = Valeriy Meladze photoshooting at Laima Rendez Vous Jurmala 2017.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Valērijs Meladze 2017. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1965|6|23}}
|        Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Batumi}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Popmūzika|Pops]], [[ārtroks]]
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
|         Dzimums = V
}}
'''Valērijs Meladze''' ({{val|ru|Валерий Шотаевич Меладзе}}, {{val|ka|ვალერი მელაძე}}; dzimis {{dat|1965|6|23}} [[Batumi|Batumos]], [[Gruzijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir gruzīnu izcelsmes krievu mūziķis. Viņš ir [[Konstantīns Meladze|Konstantīna Meladzes]] brālis.

V. Meladze 2006. gadā saņēma Muz TV balvu kā gada labākais mākslinieks, kā arī ''MTV Russian Music Awards'' pasniegšanas ceremonijā viņš pretendēja uz balvu kā gada labākais mākslinieks.

== Diskogrāfija ==
* 1991 — ''Посредине мира''
* 1993 — ''Осенний крик ястреба''
* 1995 — ''Сэра''
* 1996 — ''Последний романтик''
* 1998 — ''Самба белого мотылька''
* 1999 — ''Всё так и было''
* 2002 — ''Настоящее''
* 2003 — ''Нега''
* 2005 — ''Океан''
* 2008 — ''Вопреки''

== Ārējās saites ==
* [http://www.meladze.ru/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{ru ikona}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Meladze, Valerijs}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievu mūziķi]]
[[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]</text>
      <sha1>sel3tt0fwobr4257iuqf9ivs3jd3n6b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301118</id>
      <parentid>4301115</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:37:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4301118</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2260" sha1="qw7xovvttwhmhl3q0hqes2rrqfvnph9" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Valērijs Meladze
|      Vārds_orig = ''Валерий Меладзе''
|          Attēls = Valeriy Meladze photoshooting at Laima Rendez Vous Jurmala 2017.jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Valērijs Meladze 2017. gadā
|        Dz_vārds = ვალერი მელაძე
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1965|6|23}}
|        Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Gruzijas PSR|Batumi}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Popmūzika|Pops]], [[ārtroks]]
|    Nodarbošanās = 
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 1989—pašlaik
|Izdevējkompānija = [[Мелодия]], Velvet Music
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{url|https://meladze.com/}}
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
|         Dzimums = V
}}
'''Valērijs Meladze''' ({{val|ru|Валерий Шотаевич Меладзе}}, {{val|ka|ვალერი მელაძე}}; dzimis {{dat|1965|6|23}} [[Batumi|Batumos]], [[Gruzijas PSR]], [[Padomju Savienība|PSRS]]) ir gruzīnu izcelsmes krievu mūziķis. Viņš ir [[Konstantīns Meladze|Konstantīna Meladzes]] brālis.

V. Meladze 2006. gadā saņēma Muz TV balvu kā gada labākais mākslinieks, kā arī ''MTV Russian Music Awards'' pasniegšanas ceremonijā viņš pretendēja uz balvu kā gada labākais mākslinieks.

== Diskogrāfija ==
* 1991 — ''Посредине мира''
* 1993 — ''Осенний крик ястреба''
* 1995 — ''Сэра''
* 1996 — ''Последний романтик''
* 1998 — ''Самба белого мотылька''
* 1999 — ''Всё так и было''
* 2002 — ''Настоящее''
* 2003 — ''Нега''
* 2005 — ''Океан''
* 2008 — ''Вопреки''

== Ārējās saites ==
* [http://www.meladze.ru/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}/{{ru ikona}}

{{Mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Meladze, Valerijs}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievu mūziķi]]
[[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki]]</text>
      <sha1>qw7xovvttwhmhl3q0hqes2rrqfvnph9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francisks Varslavāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159724</id>
    <revision>
      <id>4301443</id>
      <parentid>4282707</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:28:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7969" sha1="6dw089pctw0t0k0iz64bfp8kul3jqeu" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Francisks Varslavāns
| image         = Varslavāns.gif
| imagesize     = 135px
| caption       = 
| birthname     = Francisks Varslavāns
| birthdate     = {{dat|1899|10|10}}
| location      = [[Rēzekne]], [[Latvija]] 
| deathdate     = {{miršanas datums un vecums|1949|11|28|1899|10|10}}
| deathplace    = [[Rīga]], [[Latvija]]
| nationality   = 
| field         = [[glezniecība]]
| training      = 
| movement      = 
| famous works  = 
| patrons       = 
| awards        =  
 }}
'''Francisks Varslavāns''' (dzimis {{dat|1899|10|10}} [[Rēzekne|Rēzeknē]], miris {{dat|1949|11|28}} Rīgā) bija [[Latvija]]s gleznotājs, [[Rēzeknes mākslinieku kopa]]s dibinātājs. Viņa brālis [[Antons Varslavāns]] — aktieris un režisors, meita [[Večella Varslavāne]] — kostīmu māksliniece, mazmeita [[Frančeska Kirke]] — gleznotāja.

== Biogrāfija ==
Francisks Varslavāns dzimis 1899. gada 10. oktobrī Rēzeknē amatnieka [[ģimene|ģimenē]]. 1911. gadā ar ģimeni pārcēlies uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]], kur ieguvis māksliniecisko izglītību, no 1915. līdz 1917. gadam mācoties pie [[Nikolajs Rērihs|Nikolaja Rēriha]] [[Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skola|Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā]]. Piedalījies [[Pilsoņu karš|Pilsoņu karā]], vēlāk nokļuvis [[Vladivostoka|Vladivostokā]], kur darbojies mākslinieku klubā &quot;Balagančiks&quot;. Strādājis uz [[kuģis|kuģa]] kā kurinātājs, šajā laikā bijis [[Polinēzija|Polinēzijas salās]] un [[Ķīna|Ķīnā]]. [[Latvija|Latvijā]] atgriezies 1920. gadā un atsācis dzīvot [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur strādājis par zīmēšanas skolotāju Valsts skolotāju institūtā un Rēzeknes latviešu ģimnāzijā, ka arī dekoratoru Latgales latviešu teātrī (1921-1925). Pateicoties Kultūras Fonda stipendijai, apmeklējis [[Vīne|Vīni]], [[Prāga|Prāgu]], [[Roma|Romu]], [[Florence|Florenci]], [[Berlīne|Berlīni]] (1923) un [[Parīze|Parīzi]] (1925), kur 1927. gadā strādājis itāliešu [[pantomīma]]s teātrī. Vēlāk, 1929. gadā bijis [[tvaikonis|tvaikoņa]], kas devās uz [[Brazīlija|Brazīliju]], komandas loceklis, nodarbodamies ar trauku mazgāšanu, maizes cepšanu, kā arī esot deju partnerim. Bijis Rēzeknes novada muzeja direktors (1940), [[Māksla]]s lietu pārvaldes tēlotājas mākslas nodaļas inspektors [[Rīga|Rīgā]] (1940-1941). Sākoties [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]], 1941. gadā evakuējies uz [[Taškenta|Taškentu]], bijis dekorators [[Hiva]]s teātrī, kā arī strādājis Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī (1942 -1944). Latvijā atgriezies 1944. gadā un apmeties Rīgā, kur bijis Latvijas Padomju mākslinieciskās orgkomitejas loceklis un [[Padomju Savienība|PSRS]] Mākslas fonda pilnvarotais pārstāvis Latvijā (1944-1946). 
1944. gadā kļuvis Mākslinieku savienības biedrs. Ieguvis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukumu (1943), kā arī [[medaļa|medaļu]] &quot;Par varonību Lielajā tēvijas karā 1941-1945&quot; (1946). Miris 1949. gada 28. novembrī Rīgā, apbedīts [[Raiņa kapi|Raiņa kapos]].&lt;ref name=&quot;Red. Vilsons 2003&quot;&gt;Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.''. Rīga: Preses nams, 2003. 25. - 26. lpp.&lt;/ref&gt;

== Mākslinieciskā darbība ==
1935. gadā dibinājis [[Rēzeknes mākslinieku kopa|Rēzeknes mākslinieku kopu]] un bijis tās organizētājs un vadītājs līdz 1940. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm |title=www.pvg.edu.lv |access-date={{dat|2011|08|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305233626/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305233626/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Mākslinieka daiļradē vērojama [[franču valoda|franču]] [[modernisms|modernisma]] ietekme, 1920. — 1930. gadi tiek uzskatīti par gleznotāja augstvērtīgāko laiku.

Gleznojis [[eļļas glezniecība|eļļas]], [[akvarelis|akvareļa]] un [[pastelis|pasteļa]] tehnikā portretus, [[akts|aktus]], žanrus un [[ainava (žanrs)|ainavas]] ar žanrisku ievirzi, kā arī reliģiska satura [[kompozīcija]]s. Mākslas darbos jaušama smeldzīga noskaņa, jūtīgs toņu salikums un nenobeigtības iespaids. Sākuma perioda darbos krāszieds ir piesātināts, bet vēlākos darbos parādās maigākas, tonāli dzidrākas un vārīgākas noskaņas. [[Padomju vara]]s gados gleznotājs sekojis prasībām pēc detalizācijas un iluzoruma. Mākslinieks arī veidojis zīmējumus. Rēzeknē glabātie mākslas darbi Otrā pasaules kara laikā zuduši.&lt;ref name=&quot;Red. Vilsons 2003&quot;/&gt;

== Izstādes ==
Pirmo reizi izstādēs piedalījās 1918. gadā. Piedalījies Neatkarīgo mākslinieku vienības (1924 -1926) un [[mākslinieku biedrība &quot;Zaļā vārna&quot;|mākslinieku biedrības &quot;Zaļā vārna&quot;]] (1927-1931) izstādēs, latviešu mākslas izstādēs [[Sanktpēterburga|Ļeņingradā]] un [[Maskava|Maskavā]] (1934), [[Prāga|Prāgā]], [[Budapešta|Budapeštā]], [[Vīne|Vīnē]] (1937), [[Londona|Londonā]] un [[Parīze|Parīzē]] (1939).
 
=== Personālizstādes ===
Personālizstādes noritējušas Rīgā (1924, 1926,&lt;ref&gt;Skat. avīzes ''[[Jaunākās Ziņas]]'' [http://data.lnb.lv/nba01/JaunakasZinas/1926/p_001_jazi1926n127.pdf 1926. gada 11. jūnija numuru] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210118232846/http://data.lnb.lv/nba01/JaunakasZinas/1926/p_001_jazi1926n127.pdf |date={{dat|2021|01|18||bez}} }} (PDF, 9,7 MB), 3. (foto) un 4. (reklāma) lpp.&lt;/ref&gt; 1930, 1934, 1935, 1949), Rēzeknē (1924). Piemiņas izstādes notikušas Rīgā (1975, 2000), kā arī [[klans|dzimtas]] izstādes Rēzeknē (1985), (2018).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/viena-izstade-bus-aplukojami-franciska-varslavana-un-franceskas-kirkes-darbi-14191796|title=Vienā izstādē būs aplūkojami Franciska Varslavāna un Frančeskas Kirkes darbi|website=diena.lv|access-date=2021. gada 3. martā|date=2018. gada 22. februāris}}&lt;/ref&gt;

=== Piemiņa ===
Rēzeknē ir Franciska Varslavāna iela un pie mājas, kur dzīvojis mākslinieks (Bukmuižas ielā 78) 1963. gadā uzstādīta piemiņas plāksne.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/817|title=Francisks Varslavāns|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 3. martā}}&lt;/ref&gt;

Grāmatas par Francisku Varslavānu:

* A.Lapiņš ''Francisks Varslavāns: dzīve un darbs''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Francisks Varslavāns: dzīve un darbs|last=Lapiņš|first=Arturs|publisher=Liesma|year=1965|location=Rīga}}&lt;/ref&gt; 
* I.Vilčuka  ''Francisks Varslavāns''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Francisks Varslavāns|last=Vilčuka|first=Irēna|publisher=Rēzeknes Latgaliešu Kultūras biedrība|year=2013|isbn=9789984498836|location=Rēzekne}}&lt;/ref&gt;''.''

== Izmantotā literatūra ==
* Red. Vilsons, A.'' Māksla un arhitektūra biogrāfijās. 4.''. Rīga: Preses nams, 2003. 303 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20160305233626/http://www.pvg.edu.lv/datori/konkursi/2009_web/vsk/latgales_maakslinieki/varslavans.htm Biogrāfija]
* [http://www.studija.lv/?parent=2071 www.studija.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210506131812/http://www.studija.lv/?parent=2071 |date={{dat|2021|05|06||bez}} }}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Varslavans, Francisks}}
[[Kategorija:1899. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1949. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Rēzeknes mākslinieku kopas mākslinieki]]
[[Kategorija:Raiņa kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>6dw089pctw0t0k0iz64bfp8kul3jqeu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krustpils vēsturiskais centrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160035</id>
    <revision>
      <id>4301148</id>
      <parentid>4102492</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:15:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>disamb....</comment>
      <origin>4301148</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7411" sha1="j77fjvc4jofcny1mdn98c2r2o25io46" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                   = Krustpils
| settlement_type        = Pilsētas daļa
| image_skyline          =
| image_caption          =
| image_shield           =
| shield_link            =
| shield_size            =
| pushpin_map            = Latvia
| subdivision_type       = Valsts
| subdivision_type1      = Pilsēta
| subdivision_name       = {{LAT}}
| subdivision_name1      = [[Jēkabpils]]
| established_title      = 
| established_date       = 
| established_title2     = 
| established_date2      = 
| area_total_km2         = 
| area_land_km2          = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of       = &lt;!-- iedzīvotāju gads --&gt;
| population_footnotes   = &lt;!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar &lt;ref&gt;&lt;/ref&gt; tagiem --&gt;
| population_total       = &lt;!-- iedzīvotāju skaits --&gt;
| population_density_km2 = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56 | latm  = 30 | lats  = 13 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 52 | longs = 08 | longEW = E
| elevation_m            = 
| website                = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type       = Pasta nodaļa
| postal_code            = LV-5202 Jēkabpils
| footnotes              = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

[[Attēls:Krustpils pils.JPG|thumb|250px|Krustpils pils]]
[[Attēls:Rigas iela.jpg|thumb|250px|Rīgas iela (2010)]]
[[Attēls:Rīgas iela1.jpg|thumb|250px|Rīgas iela (2010)]]
[[Attēls:Krustpils ebreju skola.jpg|thumb|250px|Bijušā Krustpils ebreju skola, viena no daudzām pilsētas Latgales eklektikas stila celtnēm]]
[[Attēls:Ugunsdzes depo.jpg|thumb|250px|Bijušais ugunsdzēsēju depo (2010)]]

'''Krustpils vēsturiskais centrs''' ir [[Jēkabpils]] pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas atrodas [[Daugava]]s labajā [[krasts|krastā]] — pilsētas teritorijas vēsturiskajā iedalījumā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kopā ar [[Jēkabpils vēsturiskais centrs|Jēkabpils vēsturisko centru]] veido Jēkabpils pilsētas vēsturisko centru.

== Rašanās ==
Vēstures avotos [[Krustpils]] pirmo reizi minēta 1237. gadā, taču apkārtne bijusi apdzīvota jau 1. gadu tūkstotī pirms mūsu [[ēra]]s, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi [[Asotes pilskalns|Asotes pilskalnā]]. Par Krustpils dibinātāju uzskatāms [[Rīga]]s [[bīskaps]] [[Nikolajs de Magdeburgs]], kurš 1237. gadā šeit uzbūvēja [[Krustpils pils|Krustpils pili]] (''Kreutzburg''), kas bija pirmā [[vācieši|vācu]] iekarotāju [[pils]] [[Latgale|Latgalē]]. Ap pili pakāpeniski veidojās apbūve un 1511. gada lēņu grāmatā Krustpils minēts kā [[miests]].&lt;ref&gt;Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2004. — 2011. gadam. 5.lpp.&lt;/ref&gt;

== Attīstība ==
1585. gadā [[Polija|poļu]] [[karalis]] [[Stefans Batorijs]] Krustpili dāvināja [[Nikolajs III Korfs|Nikolajam Korfam]], kura [[klans|dzimtas]] īpašumā Krustpils atradās līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]]. [[Poļu—zviedru kari|Poļu—zviedru kara]] laikā ap Krustpili norisinājās sīvas [[kauja]]s, pēc kurām miests neatspirga līdz pat 19. gadsimta vidum. Vēsturiskā centra un tai pieguļošo [[zeme (teritorija)|teritoriju]] attīstība bija atkarīga no preču, galvenokārt [[lini|linu]] un [[labība]]s pārvadājumiem pa Daugavu. Izbūvējot [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas — Orlas dzelzceļu]], [[Daugava]] kā tirdzniecības ceļš zaudēja savu agrāko nozīmi, bet kļuva par iemeslu Krustpils uzplaukumam. Krustpilī izveidojās rosīgs [[tirdzniecība]]s centrs ar vairākiem rūpniecības uzņēmumiem — [[dzirnavas|dzirnavām]], ķieģeļu un kaļķa cepļiem, [[vilna]]s kārstuvi. Apbūve cieta [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, atkāpjoties to nopostīja [[Krievija|krievu]] [[karaspēks]]. Pirmās Latvijas Republikas laikā teritorijā attīstījās [[pārtika]]s un būvmateriālu [[rūpniecība]], netālu no pils tika uzcelta [[Krustpils cukurfabrika]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā apbūve atkal cieta, pēc kara Krustpils pils teritorijā apmetās [[padomju armija]], pielāgojot to savām vajadzībām.&lt;ref&gt;Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2004. — 2011. gadam. 134.lpp. 6.lpp.&lt;/ref&gt;

== Teritorija ==
Krustpils vēsturiskais centrs ir [[valsts]] nozīmes [[arhitektūra]]s [[piemineklis]], kas noteikts ar Kultūras ministrijas rīkojumu Nr.218. Vēsturiskais centrs kā senpilsēta laika gaitā ir mainījies, vietām zaudējis savu sākotnējo funkciju, pat ēku sabiedrisko nozīmīgumu. Krustpils vēsturiskā centra centrālā vieta ir Krustpils pils un tās apkārtne, bet centra izbūvi raksturo lineāra izbūve, vēsturisko nozīmību galvenokārt veido sabiedriskas nozīmības Rīgas iela, kas veidojusies kā [[tirdzniecība]]s iela un tās paralēlā Krasta iela, kas ir izteikti dzīvojamā iela.&lt;ref&gt;Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2004. — 2011. gadam. 134.lpp. 9.lpp.&lt;/ref&gt;

=== Vēsturiskā centra zonējums ===
Krustpils vēsturiskais centrs ir Jēkabpils pilsētas vēsturiskā centra daļa, kas sevī ietver bijušās Krustpils pilsētas centrālo daļu: [[Mazā Daugava (Jēkabpils)|Mazās Daugavas]] krastu pa Madonas ielas ziemeļrietumu puses apbūves un zemes gabalu ziemeļrietumu robežām līdz Rīgas ielai, šķērso [[transports|transporta]] izkārtojuma [[riņķis|apli]] līdz Dzirnavu dīķim, pāri [[dīķis|dīķa]] [[ūdens]] virsmai līdz [[pussala]]s ziemeļu krastam, pa [[ziemeļi|ziemeļu]] krastu līdz stādīto [[koks|koku]] parka [[austrumi|austrumu]] robežai, dienvidaustrumu virzienā gar daudzstāvu apbūves rietumu robežu līdz ieplakai no dīķa austrumu virzienā, pa ieplaku līdz kājceliņam gar sporta laukuma rietumu malu, kājceliņš gar sporta laukuma [[rietumi|rietumu]] malu līdz krustojumam ar ar ielu gar stadiona [[dienvidi|dienvidu]] malu, iela gar stadiona dienvidu malu un tās turpinājums taisnā līnijā līdz krustojumam ar Ozolu ielu, Ozolu ielas rietumu puses žogs līdz pagriezienam ziemeļrietumu virzienā, mūra žogs ziemeļrietumu virzienā līdz Rīgas ielai, pa Rīgas ielas 209. zemes gabala dienvidaustrumu robežu dienvidrietumu virzienā līdz Mazās Daugavas krastam, Daugavas labais krasts līdz [[Krustpils pilsētas parks|Krustpils parka]] dienvidaustrumu robežas sākumpunktam pie Daugavas.&lt;ref&gt;Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2004. — 2011. gadam. 134.lpp.&lt;/ref&gt;

== Problēmas ==
Krustpils vēsturiskais centrs ir noslogots ar transportu, īpaši Krustpils pils, pie kuras atrodas Rīgas iela un visā tās garumā, ko izraisa kā vietējais, tā caurbraucošais transports, izmantojot to bieži kā tranzīta ielu. Daļa no centra zaudējusi savu sabiedrisko nozīmi, lielākā daļa iestāžu atrodas pilsētas kreisajā krastā. Daudzas no ēkām ir sliktā stāvoklī vai arī zudis to autentiskums (plastikāta logi, durvis un to nesamērīgie izmēri vecajās ēkās), kas ir saistīts ar to īpašnieku slikto materiālo stāvokli, kādēļ nespēj veikt uzlabojumus, kā arī nav zināšanu vai intereses par vēsturiskajām ēkām un to detaļām.&lt;ref&gt;Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2004. — 2011. gadam. 10.lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Jēkabpils mikrorajoni}}

[[Kategorija:Jēkabpils]]
[[Kategorija:Krustpils]]
[[Kategorija:Jēkabpils mikrorajoni]]</text>
      <sha1>j77fjvc4jofcny1mdn98c2r2o25io46</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Plāteri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170675</id>
    <revision>
      <id>4301278</id>
      <parentid>4291214</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:28:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301278</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6830" sha1="7qvo9qqyvs82pqr97nh9bz1r5cuqqgt" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{cita nozīme|dzimtu|ciemu Salas novadā|Plāteri (ciems)}}
[[Attēls:POL COA Plater-Zyberk.svg|thumb|right|Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis]]

'''Plāteri''' jeb '''par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles''' ({{val|de|von dem Broele, genannt Plater}}), pēc 1803. gada '''Plāteri-[[Zībergi]]''' ({{val|pl|Plater-Zyberk}}), ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas 14.—15. gadsimtā ieceļojusi [[Livonija|Livonijā]] un vēlāk izplatījusies arī [[Lietuva|Lietuvā]], [[Polija|Polijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Plāteri līdzās [[Hodkeviči]]em, [[Sapegas|Sapegām]], [[Borhi]]em un [[Hilzeni]]em bija lielākie zemes īpašnieki [[Latgale|Latgalē]] un [[Sēlija|Sēlijā]].

== Vēsture ==
Dzimta cēlusies no Brēles [[Vestfālene|Vestfālenē]] Vācijā, 14. un 15. gadsimtā vairāki tās locekļi iestājās Vācu ordenī un izceļoja uz Livoniju. 1306. gadā Alberts Plāters bija [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu komturs]]. 1430. gadā bruņinieks Venemārs Plāters bija [[Grobiņas fogti|Grobiņas fogts]], vēlāk Livonijas ordeņa maršals. Heinrihs Plāters bija [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturs]] (1510—1525), bet Frīdrihs Plāters bija [[Livonijas ordeņa landmaršali|Livonijas landmaršals]] un Livonijas sūtnis pie [[Romas pāvesti|Romas pāvesta]] Leo X (1517). Viņa mazdēls Frīdrihs pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā ieguva lēnī [[Koknese|Koknesi]], viņa dēls Heinrihs [[Indricas ordeņa nocietinājums|Indricas muižu]] pie [[Krāslava]]s.

Viņa pēcnācējs Jānis Ludviķis Plāters bija Daugavpils stārasts un [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivads]] un sūtnis Varšavas Seimā, kuram bija iesauka &quot;Livonijas patriarhs&quot;. 1729. gadā viņš kļuva par [[Krāslavas muiža]]s īpašnieku, kuru padarīja par tā laika Latgales kultūras centru.
Viņa dēls Konstantīns Ludviķis Plāters (1722—1778) apprecējās ar kņazi Augusti Oginsku, viņu jaunākais dēls Augusts Hiacints Plāters pabeidza Krāslavas muižas kungu mājas būvi.

1803. gadā Krāslavas grāfs [[Mihals Plāters]] (1777—1863) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu [[Zībergi|Zībergu]] (1785—1849), pieņemot uzvārdu Plāters-Zībergs. Viņiem bija trīs dēli un sešas meitas, bet viņu dēlam Heinriham — 14 bērnu. Līdz [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārajai reformai]] Plāteru-Zībergu dzimtai piederēja [[Līksnas muiža]], [[Kazimirišķu muiža]], [[Bebrenes muiža]],  [[Pilskalnes muiža]], Kalupes un Arendoles muiža.

=== Slaveni Plāteri ===
* [[Johans fon der Brēle]], saukts Plāters, Livonijas ordeņa landmaršals (1502–1529);
* [[Jans Andžejs Plāters]] (1626—1696), Inflantijas vaivads (1695—1696);
* [[Konstantīns Ludvigs Plāters]] (1722—1778), Inflantijas un Dinaburgas stārasts;
* Kazimirs Konstantīns Plāters (1748—1807), [[Lietuvas dižkunigaitija]]s vicekanclers, vēsturnieks;
* Vilhelms Jans Plāters, Inflantijas vaivads (1767—1784), 1767. gadā ieguvis Sakstagala muižu un Ozolmuižu;
* [[Mihaels Plāters-Zībergs]] (1777—1862), Viļņas Universitātes goda biedrs, augsta ranga valsts ierēdnis, Plāteru-Zībergu dzimtas radītājs; 
* [[Ādams Plāters]] (1790—1862), arheologs un biologs
* [[Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs]] (1823—1896), muižnieks un sabiedriskais darbinieks;
* [[Emīlija Plātere]] (1806—1831), [[Novembra sacelšanās|Polijas-Lietuvas sacelšanās (1830—1831)]] varone;
* [[Leons Plāters]] (1836—1863), [[Janvāra sacelšanās]] (1863—1864) dalībnieks, nošauts [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksnī]]
   
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; caption=&quot;&quot;&gt;
Kanstantyn Ludvik Plater. Канстантын Людвік Плятэр (XVIII).jpg|[[Konstantīns Ludvigs Plāters]]
Kazimier Kanstantyn Plater. Казімер Канстантын Плятэр (A. Graff, 1800).jpg|[[Kazimirs Konstantīns Plāters]]
Kazimier Plater. Казімер Плятэр (XVIII).jpg|[[Kazimirs Plāters]]
Emilija Plater. Эмілія Плятэр (C. Mayer, 1831).jpg|[[Emīlija Plātere]]
Leons Platers.jpg|[[Leons Plāters]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Plāteru celtās Latvijas baznīcas ==
*  [[Nīcgales baznīca]]. Pirmā koka baznīca Nīcgalē celta 1803. gadā, bet tagadējā baznīca 1863. gadā neogotikas stilā saskaņā ar grāfa Henrika Plātera-Zīberga rīkojumu.
* [[Kalupes baznīca]]. Pirmā koka baznīca celta 1785. gadā, bet tagadējā 1882. gadā par grāfa Jozefa Plātera-Zīberga un prāvesta S. Beinaroviča līdzekļiem.
* [[Līksnas katoļu baznīca]]. Pirmā baznīca celta 1748. gadā Līksnas muižas pils pagalmā, bet tagadējā 1912.—1913. gadā par Līksnas grāfa Jana Plātera-Zīberga, kā arī Vaboles un Ķirupes grāfu Teofila un Ādama Plāteru-Zībergu līdzekļiem.
* [[Rudzātu baznīca]]. Pirmā baznīca būvēta 1757. gadā, bet tagadējā 1911.—1913. gadā.
* [[Ambeļu baznīca]] ir celta pirms 1782. gada pēc Z. Plātera rīkojuma kā kapu kapliča. Pārbūvēta 1888. gadā.
* [[Sventes baznīca]] celta 1800. gadā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
* [[Ilūkstes katoļu baznīca]] ir celta 1816. gadā par Katrīnas Zībergas līdzekļiem.
* [[Dvietes baznīca]] uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
* [[Subates katoļu baznīca]] celta 1831. gadā vecās koka baznīcas vietā par grāfa Miķeļa Plātera-Zīberga līdzekļiem.

== Muižu pilis ==
&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; align=&quot;center&quot;&gt;
Kazimirišķu muiža.jpg|[[Kazimirišķu muiža]]s pils (20. gadsimta sākumā)
Bebrenes muiza.JPG|[[Bebrenes muiža]]s pils Latvijā
Antazave dv.jpg|[[Antazave]]s muižas pils Lietuvā
Vepriu dvaras.jpg|[[Vepri|Vepru]] muižas pils Lietuvā
Genovaitesvila.jpg|[[Švekšna]]s muižas pils Lietuvā
Jaunsvente manor 2011.jpg|[[Sventes muiža]] pils Latvijā
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* Rita Gruševa (2013. gada 13. jūnijs). [http://www.lakuga.lv/2013/06/17/plateru-dzymta-kruoslovys-caluoji/ Plāteru dzymta – Kruoslovys cāluoji] {{latgaliski}}. [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]].
* [http://pl.rodovid.org/wk/Ród:Plater-Zyberk pl.rodovid.org] {{poliski}} {{krieviski}}
* Jevgēnijs Golubevs. [http://www.proza.ru/2010/03/18/1218 Plāteri] {{krieviski}}
* [https://web.archive.org/web/20160304201112/http://archives.gov.by/Radzivily/Data/BY_NIAB_1503.xml Grāfu Plāteru-Zībergu dzimtas fonds (1519—1875)] {{krieviski}}
* [https://web.archive.org/web/20111217041859/http://www.rusarchives.ru/guide/lf_ussr/pir_pol.shtml PSRS arhīvu fondi] {{krieviski}}

{{Latgales dižciltīgo dzimtas}}
{{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}}

[[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Latgales dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Plāteri| ]]</text>
      <sha1>7qvo9qqyvs82pqr97nh9bz1r5cuqqgt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301292</id>
      <parentid>4301278</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:53:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301292</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6834" sha1="g6hiitnlicp7y9e5sxcmi8w2nkwd6l6" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{cita nozīme|dzimtu|ciemu Salas novadā|Plāteri (ciems)}}
[[Attēls:POL COA Plater-Zyberk.svg|thumb|right|Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis]]

'''Plāteri''' jeb '''par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles''' ({{val|de|von dem Broele, genannt Plater}}), pēc 1803. gada '''Plāteri-[[Zībergi]]''' ({{val|pl|Plater-Zyberk}}), ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas 14.—15. gadsimtā ieceļojusi [[Livonija|Livonijā]] un vēlāk izplatījusies arī [[Lietuva|Lietuvā]], [[Polija|Polijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Plāteri līdzās [[Hodkeviči]]em, [[Sapegas|Sapegām]], [[Borhi]]em un [[Hilzeni]]em bija lielākie zemes īpašnieki [[Latgale|Latgalē]] un [[Sēlija|Sēlijā]].

== Vēsture ==
Dzimta cēlusies no Brēles [[Vestfālene|Vestfālenē]] Vācijā, 14. un 15. gadsimtā vairāki tās locekļi iestājās Vācu ordenī un izceļoja uz Livoniju. 1306. gadā Alberts Plāters bija [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu komturs]]. 1430. gadā bruņinieks Venemārs Plāters bija [[Grobiņas fogti|Grobiņas fogts]], vēlāk Livonijas ordeņa maršals. Heinrihs Plāters bija [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturs]] (1510—1525), bet Frīdrihs Plāters bija [[Livonijas ordeņa landmaršali|Livonijas landmaršals]] un Livonijas sūtnis pie [[Romas pāvesti|Romas pāvesta]] Leo X (1517). Viņa mazdēls Frīdrihs pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā ieguva lēnī [[Koknese|Koknesi]], viņa dēls Heinrihs [[Indricas ordeņa nocietinājums|Indricas muižu]] pie [[Krāslava]]s.

Viņa pēcnācējs Jānis Ludviķis Plāters bija Daugavpils stārasts un [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivads]] un sūtnis Varšavas Seimā, kuram bija iesauka &quot;Livonijas patriarhs&quot;. 1729. gadā viņš kļuva par [[Krāslavas muiža]]s īpašnieku, kuru padarīja par tā laika Latgales kultūras centru.
Viņa dēls Konstantīns Ludviķis Plāters (1722—1778) apprecējās ar kņazi Augusti Oginsku, viņu jaunākais dēls Augusts Hiacints Plāters pabeidza Krāslavas muižas kungu mājas būvi.

1803. gadā Krāslavas grāfs [[Mihals Plāters]] (1777—1863) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu [[Zībergi|Zībergu]] (1785—1849), pieņemot uzvārdu Plāters-Zībergs. Viņiem bija trīs dēli un sešas meitas, bet viņu dēlam Heinriham — 14 bērnu. Līdz [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārajai reformai]] Plāteru-Zībergu dzimtai piederēja [[Līksnas muiža]], [[Kazimirišķu muiža]], [[Bebrenes muiža]],  [[Pilskalnes muiža]], Kalupes un [[Arendoles muiža]].

=== Slaveni Plāteri ===
* [[Johans fon der Brēle]], saukts Plāters, Livonijas ordeņa landmaršals (1502–1529);
* [[Jans Andžejs Plāters]] (1626—1696), Inflantijas vaivads (1695—1696);
* [[Konstantīns Ludvigs Plāters]] (1722—1778), Inflantijas un Dinaburgas stārasts;
* Kazimirs Konstantīns Plāters (1748—1807), [[Lietuvas dižkunigaitija]]s vicekanclers, vēsturnieks;
* Vilhelms Jans Plāters, Inflantijas vaivads (1767—1784), 1767. gadā ieguvis Sakstagala muižu un Ozolmuižu;
* [[Mihaels Plāters-Zībergs]] (1777—1862), Viļņas Universitātes goda biedrs, augsta ranga valsts ierēdnis, Plāteru-Zībergu dzimtas radītājs; 
* [[Ādams Plāters]] (1790—1862), arheologs un biologs
* [[Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs]] (1823—1896), muižnieks un sabiedriskais darbinieks;
* [[Emīlija Plātere]] (1806—1831), [[Novembra sacelšanās|Polijas-Lietuvas sacelšanās (1830—1831)]] varone;
* [[Leons Plāters]] (1836—1863), [[Janvāra sacelšanās]] (1863—1864) dalībnieks, nošauts [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksnī]]
   
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; caption=&quot;&quot;&gt;
Kanstantyn Ludvik Plater. Канстантын Людвік Плятэр (XVIII).jpg|[[Konstantīns Ludvigs Plāters]]
Kazimier Kanstantyn Plater. Казімер Канстантын Плятэр (A. Graff, 1800).jpg|[[Kazimirs Konstantīns Plāters]]
Kazimier Plater. Казімер Плятэр (XVIII).jpg|[[Kazimirs Plāters]]
Emilija Plater. Эмілія Плятэр (C. Mayer, 1831).jpg|[[Emīlija Plātere]]
Leons Platers.jpg|[[Leons Plāters]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Plāteru celtās Latvijas baznīcas ==
*  [[Nīcgales baznīca]]. Pirmā koka baznīca Nīcgalē celta 1803. gadā, bet tagadējā baznīca 1863. gadā neogotikas stilā saskaņā ar grāfa Henrika Plātera-Zīberga rīkojumu.
* [[Kalupes baznīca]]. Pirmā koka baznīca celta 1785. gadā, bet tagadējā 1882. gadā par grāfa Jozefa Plātera-Zīberga un prāvesta S. Beinaroviča līdzekļiem.
* [[Līksnas katoļu baznīca]]. Pirmā baznīca celta 1748. gadā Līksnas muižas pils pagalmā, bet tagadējā 1912.—1913. gadā par Līksnas grāfa Jana Plātera-Zīberga, kā arī Vaboles un Ķirupes grāfu Teofila un Ādama Plāteru-Zībergu līdzekļiem.
* [[Rudzātu baznīca]]. Pirmā baznīca būvēta 1757. gadā, bet tagadējā 1911.—1913. gadā.
* [[Ambeļu baznīca]] ir celta pirms 1782. gada pēc Z. Plātera rīkojuma kā kapu kapliča. Pārbūvēta 1888. gadā.
* [[Sventes baznīca]] celta 1800. gadā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
* [[Ilūkstes katoļu baznīca]] ir celta 1816. gadā par Katrīnas Zībergas līdzekļiem.
* [[Dvietes baznīca]] uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
* [[Subates katoļu baznīca]] celta 1831. gadā vecās koka baznīcas vietā par grāfa Miķeļa Plātera-Zīberga līdzekļiem.

== Muižu pilis ==
&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; align=&quot;center&quot;&gt;
Kazimirišķu muiža.jpg|[[Kazimirišķu muiža]]s pils (20. gadsimta sākumā)
Bebrenes muiza.JPG|[[Bebrenes muiža]]s pils Latvijā
Antazave dv.jpg|[[Antazave]]s muižas pils Lietuvā
Vepriu dvaras.jpg|[[Vepri|Vepru]] muižas pils Lietuvā
Genovaitesvila.jpg|[[Švekšna]]s muižas pils Lietuvā
Jaunsvente manor 2011.jpg|[[Sventes muiža]] pils Latvijā
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* Rita Gruševa (2013. gada 13. jūnijs). [http://www.lakuga.lv/2013/06/17/plateru-dzymta-kruoslovys-caluoji/ Plāteru dzymta – Kruoslovys cāluoji] {{latgaliski}}. [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]].
* [http://pl.rodovid.org/wk/Ród:Plater-Zyberk pl.rodovid.org] {{poliski}} {{krieviski}}
* Jevgēnijs Golubevs. [http://www.proza.ru/2010/03/18/1218 Plāteri] {{krieviski}}
* [https://web.archive.org/web/20160304201112/http://archives.gov.by/Radzivily/Data/BY_NIAB_1503.xml Grāfu Plāteru-Zībergu dzimtas fonds (1519—1875)] {{krieviski}}
* [https://web.archive.org/web/20111217041859/http://www.rusarchives.ru/guide/lf_ussr/pir_pol.shtml PSRS arhīvu fondi] {{krieviski}}

{{Latgales dižciltīgo dzimtas}}
{{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}}

[[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Latgales dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Plāteri| ]]</text>
      <sha1>g6hiitnlicp7y9e5sxcmi8w2nkwd6l6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301295</id>
      <parentid>4301292</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:54:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301295</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6838" sha1="b35idw50gkpy8cspaqq16jx9ddyassn" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{cita nozīme|dzimtu|ciemu Salas novadā|Plāteri (ciems)}}
[[Attēls:POL COA Plater-Zyberk.svg|thumb|right|Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis]]

'''Plāteri''' jeb '''par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles''' ({{val|de|von dem Broele, genannt Plater}}), pēc 1803. gada '''Plāteri-[[Zībergi]]''' ({{val|pl|Plater-Zyberk}}), ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas 14.—15. gadsimtā ieceļojusi [[Livonija|Livonijā]] un vēlāk izplatījusies arī [[Lietuva|Lietuvā]], [[Polija|Polijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Plāteri līdzās [[Hodkeviči]]em, [[Sapegas|Sapegām]], [[Borhi]]em un [[Hilzeni]]em bija lielākie zemes īpašnieki [[Latgale|Latgalē]] un [[Sēlija|Sēlijā]].

== Vēsture ==
Dzimta cēlusies no Brēles [[Vestfālene|Vestfālenē]] Vācijā, 14. un 15. gadsimtā vairāki tās locekļi iestājās Vācu ordenī un izceļoja uz Livoniju. 1306. gadā Alberts Plāters bija [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu komturs]]. 1430. gadā bruņinieks Venemārs Plāters bija [[Grobiņas fogti|Grobiņas fogts]], vēlāk Livonijas ordeņa maršals. Heinrihs Plāters bija [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturs]] (1510—1525), bet Frīdrihs Plāters bija [[Livonijas ordeņa landmaršali|Livonijas landmaršals]] un Livonijas sūtnis pie [[Romas pāvesti|Romas pāvesta]] Leo X (1517). Viņa mazdēls Frīdrihs pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā ieguva lēnī [[Koknese|Koknesi]], viņa dēls Heinrihs [[Indricas ordeņa nocietinājums|Indricas muižu]] pie [[Krāslava]]s.

Viņa pēcnācējs Jānis Ludviķis Plāters bija Daugavpils stārasts un [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivads]] un sūtnis Varšavas Seimā, kuram bija iesauka &quot;Livonijas patriarhs&quot;. 1729. gadā viņš kļuva par [[Krāslavas muiža]]s īpašnieku, kuru padarīja par tā laika Latgales kultūras centru.
Viņa dēls Konstantīns Ludviķis Plāters (1722—1778) apprecējās ar kņazi Augusti Oginsku, viņu jaunākais dēls Augusts Hiacints Plāters pabeidza Krāslavas muižas kungu mājas būvi.

1803. gadā Krāslavas grāfs [[Mihals Plāters]] (1777—1863) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu [[Zībergi|Zībergu]] (1785—1849), pieņemot uzvārdu Plāters-Zībergs. Viņiem bija trīs dēli un sešas meitas, bet viņu dēlam Heinriham — 14 bērnu. Līdz [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārajai reformai]] Plāteru-Zībergu dzimtai piederēja [[Līksnas muiža]], [[Kazimirišķu muiža]], [[Bebrenes muiža]],  [[Pilskalnes muiža]], [[Kalupe]]s un [[Arendoles muiža]].

=== Slaveni Plāteri ===
* [[Johans fon der Brēle]], saukts Plāters, Livonijas ordeņa landmaršals (1502–1529);
* [[Jans Andžejs Plāters]] (1626—1696), Inflantijas vaivads (1695—1696);
* [[Konstantīns Ludvigs Plāters]] (1722—1778), Inflantijas un Dinaburgas stārasts;
* Kazimirs Konstantīns Plāters (1748—1807), [[Lietuvas dižkunigaitija]]s vicekanclers, vēsturnieks;
* Vilhelms Jans Plāters, Inflantijas vaivads (1767—1784), 1767. gadā ieguvis Sakstagala muižu un Ozolmuižu;
* [[Mihaels Plāters-Zībergs]] (1777—1862), Viļņas Universitātes goda biedrs, augsta ranga valsts ierēdnis, Plāteru-Zībergu dzimtas radītājs; 
* [[Ādams Plāters]] (1790—1862), arheologs un biologs
* [[Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs]] (1823—1896), muižnieks un sabiedriskais darbinieks;
* [[Emīlija Plātere]] (1806—1831), [[Novembra sacelšanās|Polijas-Lietuvas sacelšanās (1830—1831)]] varone;
* [[Leons Plāters]] (1836—1863), [[Janvāra sacelšanās]] (1863—1864) dalībnieks, nošauts [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksnī]]
   
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; caption=&quot;&quot;&gt;
Kanstantyn Ludvik Plater. Канстантын Людвік Плятэр (XVIII).jpg|[[Konstantīns Ludvigs Plāters]]
Kazimier Kanstantyn Plater. Казімер Канстантын Плятэр (A. Graff, 1800).jpg|[[Kazimirs Konstantīns Plāters]]
Kazimier Plater. Казімер Плятэр (XVIII).jpg|[[Kazimirs Plāters]]
Emilija Plater. Эмілія Плятэр (C. Mayer, 1831).jpg|[[Emīlija Plātere]]
Leons Platers.jpg|[[Leons Plāters]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Plāteru celtās Latvijas baznīcas ==
*  [[Nīcgales baznīca]]. Pirmā koka baznīca Nīcgalē celta 1803. gadā, bet tagadējā baznīca 1863. gadā neogotikas stilā saskaņā ar grāfa Henrika Plātera-Zīberga rīkojumu.
* [[Kalupes baznīca]]. Pirmā koka baznīca celta 1785. gadā, bet tagadējā 1882. gadā par grāfa Jozefa Plātera-Zīberga un prāvesta S. Beinaroviča līdzekļiem.
* [[Līksnas katoļu baznīca]]. Pirmā baznīca celta 1748. gadā Līksnas muižas pils pagalmā, bet tagadējā 1912.—1913. gadā par Līksnas grāfa Jana Plātera-Zīberga, kā arī Vaboles un Ķirupes grāfu Teofila un Ādama Plāteru-Zībergu līdzekļiem.
* [[Rudzātu baznīca]]. Pirmā baznīca būvēta 1757. gadā, bet tagadējā 1911.—1913. gadā.
* [[Ambeļu baznīca]] ir celta pirms 1782. gada pēc Z. Plātera rīkojuma kā kapu kapliča. Pārbūvēta 1888. gadā.
* [[Sventes baznīca]] celta 1800. gadā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
* [[Ilūkstes katoļu baznīca]] ir celta 1816. gadā par Katrīnas Zībergas līdzekļiem.
* [[Dvietes baznīca]] uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
* [[Subates katoļu baznīca]] celta 1831. gadā vecās koka baznīcas vietā par grāfa Miķeļa Plātera-Zīberga līdzekļiem.

== Muižu pilis ==
&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; align=&quot;center&quot;&gt;
Kazimirišķu muiža.jpg|[[Kazimirišķu muiža]]s pils (20. gadsimta sākumā)
Bebrenes muiza.JPG|[[Bebrenes muiža]]s pils Latvijā
Antazave dv.jpg|[[Antazave]]s muižas pils Lietuvā
Vepriu dvaras.jpg|[[Vepri|Vepru]] muižas pils Lietuvā
Genovaitesvila.jpg|[[Švekšna]]s muižas pils Lietuvā
Jaunsvente manor 2011.jpg|[[Sventes muiža]] pils Latvijā
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* Rita Gruševa (2013. gada 13. jūnijs). [http://www.lakuga.lv/2013/06/17/plateru-dzymta-kruoslovys-caluoji/ Plāteru dzymta – Kruoslovys cāluoji] {{latgaliski}}. [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]].
* [http://pl.rodovid.org/wk/Ród:Plater-Zyberk pl.rodovid.org] {{poliski}} {{krieviski}}
* Jevgēnijs Golubevs. [http://www.proza.ru/2010/03/18/1218 Plāteri] {{krieviski}}
* [https://web.archive.org/web/20160304201112/http://archives.gov.by/Radzivily/Data/BY_NIAB_1503.xml Grāfu Plāteru-Zībergu dzimtas fonds (1519—1875)] {{krieviski}}
* [https://web.archive.org/web/20111217041859/http://www.rusarchives.ru/guide/lf_ussr/pir_pol.shtml PSRS arhīvu fondi] {{krieviski}}

{{Latgales dižciltīgo dzimtas}}
{{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}}

[[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Latgales dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Plāteri| ]]</text>
      <sha1>b35idw50gkpy8cspaqq16jx9ddyassn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301297</id>
      <parentid>4301295</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:55:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301297</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6842" sha1="h8xlgq7f6zrwxha3h6y4gchihg0n7fg" xml:space="preserve">{{atsauces+}}
{{cita nozīme|dzimtu|ciemu Salas novadā|Plāteri (ciems)}}
[[Attēls:POL COA Plater-Zyberk.svg|thumb|right|Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis]]

'''Plāteri''' jeb '''par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles''' ({{val|de|von dem Broele, genannt Plater}}), pēc 1803. gada '''Plāteri-[[Zībergi]]''' ({{val|pl|Plater-Zyberk}}), ir sena [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimta, kas 14.—15. gadsimtā ieceļojusi [[Livonija|Livonijā]] un vēlāk izplatījusies arī [[Lietuva|Lietuvā]], [[Polija|Polijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. Plāteri līdzās [[Hodkeviči]]em, [[Sapegas|Sapegām]], [[Borhi]]em un [[Hilzeni]]em bija lielākie zemes īpašnieki [[Latgale|Latgalē]] un [[Sēlija|Sēlijā]].

== Vēsture ==
Dzimta cēlusies no Brēles [[Vestfālene|Vestfālenē]] Vācijā, 14. un 15. gadsimtā vairāki tās locekļi iestājās Vācu ordenī un izceļoja uz Livoniju. 1306. gadā Alberts Plāters bija [[Cēsu komturi un fogti|Cēsu komturs]]. 1430. gadā bruņinieks Venemārs Plāters bija [[Grobiņas fogti|Grobiņas fogts]], vēlāk Livonijas ordeņa maršals. Heinrihs Plāters bija [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturs]] (1510—1525), bet Frīdrihs Plāters bija [[Livonijas ordeņa landmaršali|Livonijas landmaršals]] un Livonijas sūtnis pie [[Romas pāvesti|Romas pāvesta]] Leo X (1517). Viņa mazdēls Frīdrihs pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā ieguva lēnī [[Koknese|Koknesi]], viņa dēls Heinrihs [[Indricas ordeņa nocietinājums|Indricas muižu]] pie [[Krāslava]]s.

Viņa pēcnācējs [[Jānis Ludviķis Plāters]] bija Daugavpils stārasts un [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivads]] un sūtnis Varšavas Seimā, kuram bija iesauka &quot;Livonijas patriarhs&quot;. 1729. gadā viņš kļuva par [[Krāslavas muiža]]s īpašnieku, kuru padarīja par tā laika Latgales kultūras centru.
Viņa dēls Konstantīns Ludviķis Plāters (1722—1778) apprecējās ar kņazi Augusti Oginsku, viņu jaunākais dēls Augusts Hiacints Plāters pabeidza Krāslavas muižas kungu mājas būvi.

1803. gadā Krāslavas grāfs [[Mihals Plāters]] (1777—1863) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu [[Zībergi|Zībergu]] (1785—1849), pieņemot uzvārdu Plāters-Zībergs. Viņiem bija trīs dēli un sešas meitas, bet viņu dēlam Heinriham — 14 bērnu. Līdz [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārajai reformai]] Plāteru-Zībergu dzimtai piederēja [[Līksnas muiža]], [[Kazimirišķu muiža]], [[Bebrenes muiža]],  [[Pilskalnes muiža]], [[Kalupe]]s un [[Arendoles muiža]].

=== Slaveni Plāteri ===
* [[Johans fon der Brēle]], saukts Plāters, Livonijas ordeņa landmaršals (1502–1529);
* [[Jans Andžejs Plāters]] (1626—1696), Inflantijas vaivads (1695—1696);
* [[Konstantīns Ludvigs Plāters]] (1722—1778), Inflantijas un Dinaburgas stārasts;
* Kazimirs Konstantīns Plāters (1748—1807), [[Lietuvas dižkunigaitija]]s vicekanclers, vēsturnieks;
* Vilhelms Jans Plāters, Inflantijas vaivads (1767—1784), 1767. gadā ieguvis Sakstagala muižu un Ozolmuižu;
* [[Mihaels Plāters-Zībergs]] (1777—1862), Viļņas Universitātes goda biedrs, augsta ranga valsts ierēdnis, Plāteru-Zībergu dzimtas radītājs; 
* [[Ādams Plāters]] (1790—1862), arheologs un biologs
* [[Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs]] (1823—1896), muižnieks un sabiedriskais darbinieks;
* [[Emīlija Plātere]] (1806—1831), [[Novembra sacelšanās|Polijas-Lietuvas sacelšanās (1830—1831)]] varone;
* [[Leons Plāters]] (1836—1863), [[Janvāra sacelšanās]] (1863—1864) dalībnieks, nošauts [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksnī]]
   
&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; caption=&quot;&quot;&gt;
Kanstantyn Ludvik Plater. Канстантын Людвік Плятэр (XVIII).jpg|[[Konstantīns Ludvigs Plāters]]
Kazimier Kanstantyn Plater. Казімер Канстантын Плятэр (A. Graff, 1800).jpg|[[Kazimirs Konstantīns Plāters]]
Kazimier Plater. Казімер Плятэр (XVIII).jpg|[[Kazimirs Plāters]]
Emilija Plater. Эмілія Плятэр (C. Mayer, 1831).jpg|[[Emīlija Plātere]]
Leons Platers.jpg|[[Leons Plāters]]
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Plāteru celtās Latvijas baznīcas ==
*  [[Nīcgales baznīca]]. Pirmā koka baznīca Nīcgalē celta 1803. gadā, bet tagadējā baznīca 1863. gadā neogotikas stilā saskaņā ar grāfa Henrika Plātera-Zīberga rīkojumu.
* [[Kalupes baznīca]]. Pirmā koka baznīca celta 1785. gadā, bet tagadējā 1882. gadā par grāfa Jozefa Plātera-Zīberga un prāvesta S. Beinaroviča līdzekļiem.
* [[Līksnas katoļu baznīca]]. Pirmā baznīca celta 1748. gadā Līksnas muižas pils pagalmā, bet tagadējā 1912.—1913. gadā par Līksnas grāfa Jana Plātera-Zīberga, kā arī Vaboles un Ķirupes grāfu Teofila un Ādama Plāteru-Zībergu līdzekļiem.
* [[Rudzātu baznīca]]. Pirmā baznīca būvēta 1757. gadā, bet tagadējā 1911.—1913. gadā.
* [[Ambeļu baznīca]] ir celta pirms 1782. gada pēc Z. Plātera rīkojuma kā kapu kapliča. Pārbūvēta 1888. gadā.
* [[Sventes baznīca]] celta 1800. gadā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
* [[Ilūkstes katoļu baznīca]] ir celta 1816. gadā par Katrīnas Zībergas līdzekļiem.
* [[Dvietes baznīca]] uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
* [[Subates katoļu baznīca]] celta 1831. gadā vecās koka baznīcas vietā par grāfa Miķeļa Plātera-Zīberga līdzekļiem.

== Muižu pilis ==
&lt;gallery widths=&quot;150&quot; heights=&quot;150&quot; align=&quot;center&quot;&gt;
Kazimirišķu muiža.jpg|[[Kazimirišķu muiža]]s pils (20. gadsimta sākumā)
Bebrenes muiza.JPG|[[Bebrenes muiža]]s pils Latvijā
Antazave dv.jpg|[[Antazave]]s muižas pils Lietuvā
Vepriu dvaras.jpg|[[Vepri|Vepru]] muižas pils Lietuvā
Genovaitesvila.jpg|[[Švekšna]]s muižas pils Lietuvā
Jaunsvente manor 2011.jpg|[[Sventes muiža]] pils Latvijā
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* Rita Gruševa (2013. gada 13. jūnijs). [http://www.lakuga.lv/2013/06/17/plateru-dzymta-kruoslovys-caluoji/ Plāteru dzymta – Kruoslovys cāluoji] {{latgaliski}}. [[Latgalīšu Kulturys Gazeta]].
* [http://pl.rodovid.org/wk/Ród:Plater-Zyberk pl.rodovid.org] {{poliski}} {{krieviski}}
* Jevgēnijs Golubevs. [http://www.proza.ru/2010/03/18/1218 Plāteri] {{krieviski}}
* [https://web.archive.org/web/20160304201112/http://archives.gov.by/Radzivily/Data/BY_NIAB_1503.xml Grāfu Plāteru-Zībergu dzimtas fonds (1519—1875)] {{krieviski}}
* [https://web.archive.org/web/20111217041859/http://www.rusarchives.ru/guide/lf_ussr/pir_pol.shtml PSRS arhīvu fondi] {{krieviski}}

{{Latgales dižciltīgo dzimtas}}
{{Lietuvas dižciltīgo dzimtas}}

[[Kategorija:Vācbaltiešu dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Latgales dižciltīgo dzimtas]]
[[Kategorija:Plāteri| ]]</text>
      <sha1>h8xlgq7f6zrwxha3h6y4gchihg0n7fg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Latvija/Vajadzīgie raksti</title>
    <ns>102</ns>
    <id>171943</id>
    <revision>
      <id>4301463</id>
      <parentid>4250151</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:48:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>atjaunots saraksts......</comment>
      <origin>4301463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="103963" sha1="3lmvhy55ra3hrbsp0zo7cskmuxj90kr" xml:space="preserve">{{Vikiprojekts:Latvija/Navigācija}}
== Created Sun, 29 Jun 2025 07:47:17 +0000 by [//tools.wmflabs.org/missingtopics/ the MissingTopics tool] ([//tools.wmflabs.org/missingtopics/?language=lv&amp;project=wikipedia&amp;depth=10&amp;category=Latvija&amp;article=&amp;wikimode=1&amp;limitnum=4&amp;notemplatelinks=1&amp;nosingles=1 run again with these settings]) ==
{|
!Wanted!!Title
|-
! 67
| [[Senkapi]]
|-
! 47
| [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata]]
|-
! 42
| [[Nava]]
|-
! 41
| [[PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija]]
|-
! 39
| [[Gints Bērziņš (kinooperators)]]
|-
! 38
| [[Valdis Celmiņš]]
|-
! 37
| [[Rīgas apgabaltiesa]]
|-
! 37
| [[Archive.is]]
|-
! 34
| [[Gunta Ikere]]
|-
! 32
| [[V678]]
|-
! 32
| [[Pīlārs]]
|-
! 31
| [[Uldis Jancis]]
|-
! 31
| [[Guntis Trekteris]]
|-
! 31
| [[Telefilma-Rīga]]
|-
! 30
| [[Kārlis Auzāns]]
|-
! 30
| [[Andrejs Rudzāts]]
|-
! 30
| [[Darba Sarkanā Karoga ordenis]]
|-
! 30
| [[Dibināta]]
|-
! 29
| [[Vālodze (biedrība)]]
|-
! 28
| [[Uldis Cekulis]]
|-
! 28
| [[V396]]
|-
! 26
| [[Pauls Dambis]]
|-
! 26
| [[Krustaceļš]]
|-
! 25
| [[V636]]
|-
! 24
| [[Dauka (studija)]]
|-
! 24
| [[V682]]
|-
! 24
| [[Harmonijs]]
|-
! 23
| [[Pogaļa]]
|-
! 22
| [[Mistrus Media]]
|-
! 21
| [[Sarkanā gvarde]]
|-
! 21
| [[V751]]
|-
! 21
| [[Svētās Annas ordenis]]
|-
! 21
| [[V489]]
|-
! 21
| [[Lēpe]]
|-
! 21
| [[Latvijas PSR Valsts prēmija]]
|-
! 20
| [[Likvidēta]]
|-
! 20
| [[V676]]
|-
! 20
| [[Peter Simon Pallas]]
|-
! 20
| [[Gatis Upmalis]]
|-
! 20
| [[Kompozīcija]]
|-
! 20
| [[V610]]
|-
! 19
| [[V112]]
|-
! 19
| [[V762]]
|-
! 19
| [[Mēklenburga]]
|-
! 19
| [[Kompānija Hargla]]
|-
! 18
| [[V847]]
|-
! 18
| [[V299]]
|-
! 18
| [[Latvijas Kultūras fonds]]
|-
! 18
| [[Kūts]]
|-
! 18
| [[Aleksandrs Grebņevs]]
|-
! 18
| [[Galdnieks]]
|-
! 17
| [[Valdnieki]]
|-
! 17
| [[Altārglezna]]
|-
! 17
| [[Armands Začs]]
|-
! 17
| [[V1401]]
|-
! 17
| [[Vāvelas katedrāle]]
|-
! 17
| [[Nacionālais Kino centrs]]
|-
! 17
| [[Gints Sola]]
|-
! 17
| [[Valters Krauze]]
|-
! 17
| [[Nacionālais kino centrs]]
|-
! 17
| [[Liepājas Simfoniskais orķestris]]
|-
! 17
| [[PSRS Augstākā tiesa]]
|-
! 16
| [[Labākais dokumentālās filmas operators (Lielais Kristaps)]]
|-
! 16
| [[Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks]]
|-
! 16
| [[2A. autobusu maršruts (Daugavpils)]]
|-
! 16
| [[Īpašā nodaļa]]
|-
! 16
| [[Estrādes mūzika]]
|-
! 16
| [[Labākā debijas filma (Lielais Kristaps)]]
|-
! 16
| [[V750]]
|-
! 16
| [[V517]]
|-
! 16
| [[Roberts Vinovskis]]
|-
! 16
| [[V869]]
|-
! 16
| [[Kapliča]]
|-
! 15
| [[V493]]
|-
! 15
| [[V480]]
|-
! 15
| [[V460]]
|-
! 15
| [[Kopvērtējums Vuelta a España]]
|-
! 15
| [[Pūri]]
|-
! 15
| [[V323]]
|-
! 15
| [[V300]]
|-
! 15
| [[Andris Priedītis]]
|-
! 15
| [[Henrihs Pilipsons]]
|-
! 15
| [[Jānis Skudre]]
|-
! 15
| [[Docents]]
|-
! 15
| [[Nometnieks]]
|-
! 15
| [[Dārziņu atteka]]
|-
! 15
| [[Dūnas]]
|-
! 15
| [[Saliņkrogs]]
|-
! 15
| [[Osvalds Ozoliņš]]
|-
! 15
| [[Teodors Bergtāls]]
|-
! 15
| [[Frīdrihs Konradi]]
|-
! 15
| [[Sandra Alksne]]
|-
! 15
| [[Ketija Šēnberga]]
|-
! 15
| [[Militāra aristokrātija]]
|-
! 14
| [[Joriks (studijteātris)]]
|-
! 14
| [[V463]]
|-
! 14
| [[Kaspars Upacieris]]
|-
! 14
| [[Atmata]]
|-
! 14
| [[Pooideae]]
|-
! 14
| [[Jura Podnieka studija]]
|-
! 14
| [[Labākais montāžas režisors (Lielais Kristaps)]]
|-
! 14
| [[Guļbūve]]
|-
! 14
| [[Nometnieki]]
|-
! 14
| [[Re:public]]
|-
! 14
| [[Andris Sējāns]]
|-
! 14
| [[Sākotnējais publiskais piedāvājums]]
|-
! 14
| [[Uģis Joksts]]
|-
! 14
| [[Stirns]]
|-
! 14
| [[Svētā Jura ordenis]]
|-
! 14
| [[V235]]
|-
! 14
| [[Melodrāma]]
|-
! 14
| [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)]]
|-
! 13
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]]
|-
! 13
| [[Jānis Zariņš (aktieris)]]
|-
! 13
| [[V243]]
|-
! 13
| [[Sergejs Tarasovs]]
|-
! 13
| [[V1435]]
|-
! 13
| [[Rudimental]]
|-
! 13
| [[Gluhoje]]
|-
! 13
| [[Vadims Mass]]
|-
! 13
| [[Gatis Gaujenieks]]
|-
! 13
| [[Strupastes]]
|-
! 13
| [[Emīls Zilberts]]
|-
! 13
| [[Svētā Vladimira ordenis]]
|-
! 13
| [[V641]]
|-
! 13
| [[FIBA Dimanta bumba]]
|-
! 13
| [[LMT Basketbola akadēmija]]
|-
! 13
| [[V569]]
|-
! 13
| [[Melodija (ierakstu kompānija)]]
|-
! 13
| [[Kaspars Kallass]]
|-
! 13
| [[Aivars Lubānietis]]
|-
! 13
| [[Konsekrācija]]
|-
! 12
| [[Pēteris Trups]]
|-
! 12
| [[Lielais purvs]]
|-
! 12
| [[Sandijs Semjonovs]]
|-
! 12
| [[Leo Dribins]]
|-
! 12
| [[Biktskrēsls]]
|-
! 12
| [[Lauska (izdevniecība)]]
|-
! 12
| [[Bubņi]]
|-
! 12
| [[Busta Rhymes]]
|-
! 12
| [[Kaupo Filma]]
|-
! 12
| [[Koidula (stacija)]]
|-
! 12
| [[BTH]]
|-
! 12
| [[Vides Filmu Studija]]
|-
! 12
| [[LPSR Valsts prēmija]]
|-
! 12
| [[Dmitrijs Silovs]]
|-
! 12
| [[22S. autobusu maršruts (Rīga)]]
|-
! 12
| [[V479]]
|-
! 12
| [[Gatis Belogrudovs]]
|-
! 12
| [[22. mikroautobusu maršruts (Liepāja)]]
|-
! 12
| [[Feļetons]]
|-
! 12
| [[Latvijas Zinātnes padome]]
|-
! 12
| [[Eksperimentālā mūzika]]
|-
! 12
| [[Latgales tauta]]
|-
! 12
| [[V309]]
|-
! 12
| [[Antra Cilinska]]
|-
! 12
| [[V410]]
|-
! 12
| [[Jumstiņu gladiola]]
|-
! 12
| [[Aleksejs Semjonovs]]
|-
! 12
| [[Andris Treimanis]]
|-
! 12
| [[Jaunciema kapi]]
|-
! 12
| [[Lost Frequencies]]
|-
! 12
| [[V164]]
|-
! 12
| [[Pūt, vējiņi (luga)]]
|-
! 12
| [[Vaclavs Borduško]]
|-
! 12
| [[V248]]
|-
! 12
| [[Rāte]]
|-
! 12
| [[Aleksandrs Stradiņš]]
|-
! 12
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]]
|-
! 11
| [[Juris Kursietis]]
|-
! 11
| [[Staņislavs Tokalovs]]
|-
! 11
| [[RTU stadions]]
|-
! 11
| [[Latgales apgabaltiesa]]
|-
! 11
| [[Voldemārs Roze (futbolists)]]
|-
! 11
| [[Kalps]]
|-
! 11
| [[Jānis Žilde]]
|-
! 11
| [[Svētā Staņislava ordenis (Krievijas Impērija)]]
|-
! 11
| [[Kristīne Jurjāne]]
|-
! 11
| [[Kanoniķis]]
|-
! 11
| [[Labākais kostīmu mākslinieks (Lielais Kristaps)]]
|-
! 11
| [[Pirma lyga]]
|-
! 11
| [[PSRS Tautas komisāru padome]]
|-
! 11
| [[Ingrīda Burāne]]
|-
! 11
| [[Vija Beinerte]]
|-
! 11
| [[Sergejs Durdins]]
|-
! 11
| [[Sedas tīrelis]]
|-
! 11
| [[Jaunlatvija]]
|-
! 11
| [[Harijs Fogelis]]
|-
! 11
| [[Henrieta Verhoustinska]]
|-
! 11
| [[Hāras]]
|-
! 11
| [[Policijas FK]]
|-
! 11
| [[Ivo Briedis]]
|-
! 11
| [[Rēzeknes Centrāltirgus]]
|-
! 11
| [[Inflantijas kastelāns]]
|-
! 11
| [[Igaunija at the vasaras olimpiskajās spēlēs]]
|-
! 11
| [[Hainiņa]]
|-
! 11
| [[Sēklenis]]
|-
! 11
| [[Latvijas kauss basketbolā]]
|-
! 11
| [[Vakara Ziņas]]
|-
! 11
| [[V388]]
|-
! 11
| [[Latvijas kauss futbolā 2006]]
|-
! 11
| [[BK Valka/Valga]]
|-
! 11
| [[V1368]]
|-
! 11
| [[V232]]
|-
! 11
| [[Ludvigs Dudaņecs]]
|-
! 11
| [[V455]]
|-
! 11
| [[V457]]
|-
! 11
| [[Beberbeķu iela (Rīga)]]
|-
! 11
| [[5. autobusu maršruts (Liepāja)]]
|-
! 11
| [[V614]]
|-
! 11
| [[V1452]]
|-
! 11
| [[Normunds Bērzs]]
|-
! 11
| [[Dzintars Sproģis]]
|-
! 11
| [[ES Biotopu direktīva]]
|-
! 11
| [[V744]]
|-
! 10
| [[Redaktors]]
|-
! 10
| [[Ambons]]
|-
! 10
| [[V307]]
|-
! 10
| [[V7]]
|-
! 10
| [[Jurijs Agureikins]]
|-
! 10
| [[Ķikuts]]
|-
! 10
| [[Andra Doršs]]
|-
! 10
| [[Oļegs Rozenbergs]]
|-
! 10
| [[Andris Grants]]
|-
! 10
| [[Aloe Blacc]]
|-
! 10
| [[Māris Maskalāns]]
|-
! 10
| [[Labākais spēlfilmas operators (Lielais Kristaps)]]
|-
! 10
| [[Labākais skaņu režisors (Lielais Kristaps)]]
|-
! 10
| [[Publicists]]
|-
! 10
| [[Kapelāns]]
|-
! 10
| [[Kirils Kurbatovs]]
|-
! 10
| [[Pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā]]
|-
! 10
| [[Kultūras Diena]]
|-
! 10
| [[Major Lazer]]
|-
! 10
| [[V471]]
|-
! 10
| [[LSB stadions]]
|-
! 10
| [[904. autobusu maršruts (Liepāja)]]
|-
! 10
| [[Platforma Filma]]
|-
! 10
| [[912. autobusu maršruts (Liepāja)]]
|-
! 10
| [[V383]]
|-
! 10
| [[912A. autobusu maršruts (Liepāja)]]
|-
! 10
| [[912B. autobusu maršruts (Liepāja)]]
|-
! 10
| [[Kastelāns]]
|-
! 10
| [[AL KO]]
|-
! 10
| [[Aigars Sērmukšs]]
|-
! 10
| [[V1446]]
|-
! 10
| [[Kapteinis (jūrniecība)]]
|-
! 10
| [[Līga Gaisa]]
|-
! 10
| [[V1450]]
|-
! 10
| [[Arvīds Babris]]
|-
! 10
| [[Retabls]]
|-
! 10
| [[V1020]]
|-
! 10
| [[Halsey]]
|-
! 10
| [[Centrs (Ogre)]]
|-
! 10
| [[Mihails Koņevs]]
|-
! 10
| [[Niša (arhitektūra)]]
|-
! 10
| [[Dace Pūce]]
|-
! 10
| [[Latvijas Basketbola kauss]]
|-
! 10
| [[Vjazma]]
|-
! 10
| [[Gludsporu ezerene]]
|-
! 10
| [[Revolucionārie tribunāli (Krievija)]]
|-
! 10
| [[Deezer]]
|-
! 10
| [[Voldemārs Bērziņš]]
|-
! 10
| [[Una Celma]]
|-
! 10
| [[Tukuma pilsētas stadions]]
|-
! 10
| [[Ernests Ansons]]
|-
! 10
| [[Ervings Znotiņš]]
|-
! 10
| [[V803]]
|-
! 10
| [[Latvijas Baptistu draudžu savienība]]
|-
! 10
| [[Latvija at the ziemas olimpiskajās spēlēs]]
|-
! 10
| [[Igors Šelegovskis]]
|-
! 10
| [[Ružina]]
|-
! 10
| [[Jonas Blue]]
|-
! 10
| [[Jaunprūšu valoda]]
|-
! 10
| [[Māris Muktupāvels]]
|-
! 10
| [[FK Multibanka]]
|-
! 10
| [[Atom Art]]
|-
! 10
| [[Labākā īsmetrāžas dokumentālā filma (Lielais Kristaps)]]
|-
! 10
| [[Augļu koki]]
|-
! 10
| [[V709]]
|-
! 10
| [[Austra Gulbe]]
|-
! 10
| [[Lietuvas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
|-
! 10
| [[Baltic Content Media]]
|-
! 10
| [[Ildzs]]
|-
! 10
| [[V843]]
|-
! 10
| [[Pasaules mūzika]]
|-
! 9
| [[Liene Linde]]
|-
! 9
| [[Lapkoku praulgrauzis]]
|-
! 9
| [[Liepājas simfoniskais orķestris]]
|-
! 9
| [[Latvija at the vasaras olimpiskajās spēlēs]]
|-
! 9
| [[Latvijas čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 9
| [[Latvijas gaisa satiksme]]
|-
! 9
| [[Latvijas Žurnālistu savienība]]
|-
! 9
| [[Līga Celma-Kursiete]]
|-
! 9
| [[Vera Baļuna]]
|-
! 9
| [[V593]]
|-
! 9
| [[Kristīgā Tautas partija]]
|-
! 9
| [[Autortiesību bezgalības balva]]
|-
! 9
| [[Chris Willis]]
|-
! 9
| [[C-Stones]]
|-
! 9
| [[Brīvais stils]]
|-
! 9
| [[Blontu dīķi]]
|-
! 9
| [[Biruta Veldre]]
|-
! 9
| [[Bieriņgrāvis]]
|-
! 9
| [[Bernardieši]]
|-
! 9
| [[Zvanu tornis]]
|-
! 9
| [[Baltijas dzelzceļš]]
|-
! 9
| [[Autoceļš V825]]
|-
! 9
| [[Daudzlapes]]
|-
! 9
| [[Aspirantūra]]
|-
! 9
| [[Armands Treilihs]]
|-
! 9
| [[Šampētera iela]]
|-
! 9
| [[Andrejs Lavrenovs]]
|-
! 9
| [[Ūdensputni]]
|-
! 9
| [[Aleksandrs Stankus]]
|-
! 9
| [[12B. autobusu maršruts (Daugavpils)]]
|-
! 9
| [[2. Baltijas fronte]]
|-
! 9
| [[1959. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 9
| [[Dainis Grabovskis]]
|-
! 9
| [[Dita Krenberga]]
|-
! 9
| [[Vilnis Kalnaellis]]
|-
! 9
| [[Istras ezers]]
|-
! 9
| [[Vinterberga]]
|-
! 9
| [[Virši]]
|-
! 9
| [[Kapenes]]
|-
! 9
| [[Kadriorga]]
|-
! 9
| [[Jānis Ozoliņš (hokejists)]]
|-
! 9
| [[Jānis Liepa]]
|-
! 9
| [[Jurģis Kmins]]
|-
! 9
| [[Jaroslavļas &quot;Šiņņik&quot;]]
|-
! 9
| [[JKS stadions]]
|-
! 9
| [[Ingrīda Jurševica]]
|-
! 9
| [[Zilā iela]]
|-
! 9
| [[Inesis Feiferis]]
|-
! 9
| [[Indrs]]
|-
! 9
| [[Holandes liepa]]
|-
! 9
| [[Vitālijs Manskis]]
|-
! 9
| [[Guntis Gladkins]]
|-
! 9
| [[Gints Stankevičs]]
|-
! 9
| [[FK Hakoah]]
|-
! 9
| [[Eklektika]]
|-
! 9
| [[Eiropas čempionāts kamaniņu braukšanā]]
|-
! 9
| [[Metropolīts]]
|-
! 9
| [[Kaļiņingradas &quot;Baltika&quot;]]
|-
! 9
| [[Piētisms]]
|-
! 9
| [[V627]]
|-
! 9
| [[PSRS čempionāts basketbolā]]
|-
! 9
| [[V884]]
|-
! 9
| [[Robeždaugava]]
|-
! 9
| [[Trejlapu puplaksis]]
|-
! 9
| [[Rīgas RASMS]]
|-
! 9
| [[Rīgas komercskola]]
|-
! 9
| [[V822]]
|-
! 9
| [[Valsts kultūrkapitāla fonds]]
|-
! 9
| [[V1445]]
|-
! 9
| [[V403]]
|-
! 9
| [[V840]]
|-
! 9
| [[V478]]
|-
! 9
| [[Valdis Zilveris]]
|-
! 9
| [[Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]]
|-
! 9
| [[V411]]
|-
! 9
| [[Salmejs]]
|-
! 9
| [[V78]]
|-
! 9
| [[Satellite Catalog Number]]
|-
! 9
| [[V417]]
|-
! 9
| [[V466]]
|-
! 9
| [[President]]
|-
! 9
| [[Roberts Pakalns]]
|-
! 9
| [[Privatizācijas aģentūra]]
|-
! 9
| [[V1429]]
|-
! 9
| [[V633]]
|-
! 9
| [[V858]]
|-
! 9
| [[V856]]
|-
! 9
| [[Monstrance]]
|-
! 9
| [[Radio amatieru bāku biedrība]]
|-
! 9
| [[V1289]]
|-
! 9
| [[V325]]
|-
! 9
| [[Raimonds Munkevics]]
|-
! 9
| [[Studija Lokomotīve]]
|-
! 9
| [[V1326]]
|-
! 9
| [[V1101]]
|-
! 9
| [[V1407]]
|-
! 9
| [[V401]]
|-
! 9
| [[V1410]]
|-
! 9
| [[Uģis Vītiņš]]
|-
! 9
| [[Mākslas piemineklis]]
|-
! 9
| [[V231]]
|-
! 9
| [[Roberts Blūmentāls]]
|-
! 9
| [[V628]]
|-
! 8
| [[Akmeņgrauzis]]
|-
! 8
| [[Aleksandrs Anufrijevs]]
|-
! 8
| [[Sergejs Povečerovskis]]
|-
! 8
| [[Gubernatori]]
|-
! 8
| [[Agnese Barone]]
|-
! 8
| [[HC La Chaux-de-Fonds]]
|-
! 8
| [[Minskas &quot;Keramin&quot;]]
|-
! 8
| [[Sanktpēterburgas konservatorija]]
|-
! 8
| [[V1180]]
|-
! 8
| [[Pļavu lija]]
|-
! 8
| [[Jānis Kalve]]
|-
! 8
| [[Raimonds Ozols]]
|-
! 8
| [[Juris Karašausks]]
|-
! 8
| [[Raimonds Petrauskis]]
|-
! 8
| [[Reiks]]
|-
! 8
| [[John Newman]]
|-
! 8
| [[V854]]
|-
! 8
| [[Ierēdnis]]
|-
! 8
| [[Ipatjeva nams]]
|-
! 8
| [[Ināra Brence]]
|-
! 8
| [[V853]]
|-
! 8
| [[Governor of Krievijas guberņa]]
|-
! 8
| [[Sabiedriskais transports Tallinā]]
|-
! 8
| [[Salaka]]
|-
! 8
| [[23. mikroautobusu maršruts (Liepāja)]]
|-
! 8
| [[25. autobusu maršruts (Daugavpils)]]
|-
! 8
| [[Governor of the Krievijas guberņa]]
|-
! 8
| [[Fricis Dambrēvics]]
|-
! 8
| [[Spēlmaņu nakts gada scenogrāfs]]
|-
! 8
| [[United Intimacy]]
|-
! 8
| [[Duntes muiža]]
|-
! 8
| [[1924. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 8
| [[Dorupīte]]
|-
! 8
| [[Dortmaņa lobēlija]]
|-
! 8
| [[V742]]
|-
! 8
| [[Undīne Adamaite]]
|-
! 8
| [[Artis Volfs]]
|-
! 8
| [[Diena (akciju sabiedrība)]]
|-
! 8
| [[V1436]]
|-
! 8
| [[Zinātņu kandidāts]]
|-
! 8
| [[Detlef]]
|-
! 8
| [[V1411]]
|-
! 8
| [[Time After Time]]
|-
! 8
| [[Zosnas ezers]]
|-
! 8
| [[Charlie Puth]]
|-
! 8
| [[V1311]]
|-
! 8
| [[V1106]]
|-
! 8
| [[Baiba Saleniece]]
|-
! 8
| [[V735]]
|-
! 8
| [[V1295]]
|-
! 8
| [[V1122]]
|-
! 8
| [[Brūnūdens]]
|-
! 8
| [[V1162]]
|-
! 8
| [[V1169]]
|-
! 8
| [[Ēriks Bisenieks]]
|-
! 8
| [[Apvienotās Karalistes hidrogrāfijas birojs]]
|-
! 8
| [[V386]]
|-
! 8
| [[Tallinna Linnatranspordi AS]]
|-
! 8
| [[Alesso]]
|-
! 8
| [[Alise Ģelze]]
|-
! 8
| [[Staburadze (zīmols)]]
|-
! 8
| [[Subglaciālā vaga]]
|-
! 8
| [[V234]]
|-
! 8
| [[Pīsteņa]]
|-
! 8
| [[Ūdens ziedēšana]]
|-
! 8
| [[Fact]]
|-
! 8
| [[V229]]
|-
! 8
| [[Sārnates purvs]]
|-
! 8
| [[Sīga (zivs)]]
|-
! 8
| [[Tasse Film]]
|-
! 8
| [[Zayn]]
|-
! 8
| [[Minija]]
|-
! 8
| [[Elita Kosaka]]
|-
! 8
| [[Elektrēnu ledus halle]]
|-
! 8
| [[V761]]
|-
! 8
| [[Anna Lieckalniņa]]
|-
! 8
| [[Eiropas čempionāts kamaniņu sportā]]
|-
! 8
| [[Edgars Skuja]]
|-
! 8
| [[V182]]
|-
! 8
| [[Edgars Jansons]]
|-
! 8
| [[Edgars Brancis]]
|-
! 8
| [[The Mundane]]
|-
! 8
| [[2003. gads sportā]]
|-
! 8
| [[Rihards Remiņš]]
|-
! 8
| [[Jēkabs Ozoliņš]]
|-
! 8
| [[Olovecas ezers]]
|-
! 8
| [[1955. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 8
| [[Noviku ezers]]
|-
! 8
| [[Nuncijs]]
|-
! 8
| [[Latvijas Nacionālais kultūras centrs]]
|-
! 8
| [[1953. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 8
| [[Jūrnieks]]
|-
! 8
| [[Oču ezers]]
|-
! 8
| [[Niedrājs]]
|-
! 8
| [[Pagrabs]]
|-
! 8
| [[Viktors Pļuts]]
|-
! 8
| [[Viktors Ņesterenko]]
|-
! 8
| [[V915]]
|-
! 8
| [[1946. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 8
| [[1749. gads sportā]]
|-
! 8
| [[1749. gads kino]]
|-
! 8
| [[Latvijas kauss futbolā 2004]]
|-
! 8
| [[Nauļānu ezers]]
|-
! 8
| [[1749. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 8
| [[MØ]]
|-
! 8
| [[Missy Elliott]]
|-
! 8
| [[Micānu ezers]]
|-
! 8
| [[Valsts zemes dienests]]
|-
! 8
| [[Mortišķi]]
|-
! 8
| [[Mareks Raups]]
|-
! 8
| [[Marburgas Universitāte]]
|-
! 8
| [[Valērijs Fiļimonovs]]
|-
! 8
| [[Lielais tritons]]
|-
! 8
| [[V621]]
|-
! 8
| [[Mārtiņš Ozoliņš]]
|-
! 8
| [[Lietuvas Pareizticīgā baznīca]]
|-
! 8
| [[Lietišķā māksla]]
|-
! 8
| [[Liesma (žurnāls)]]
|-
! 8
| [[Liene Bāliņa]]
|-
! 8
| [[Lielbritānijas hokeja līga]]
|-
! 8
| [[Vilkukrogs]]
|-
! 8
| [[Olaines pilsētas stadions]]
|-
! 8
| [[Konstruktīvisms (māksla)]]
|-
! 8
| [[Katorga]]
|-
! 8
| [[Kaspars Braķis]]
|-
! 8
| [[2002. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 8
| [[Pārtovas ezers]]
|-
! 8
| [[V626]]
|-
! 8
| [[1589. gads kino]]
|-
! 8
| [[Platlapu koki]]
|-
! 8
| [[Klāvs Mellis]]
|-
! 8
| [[1589. gads sportā]]
|-
! 8
| [[Karjers]]
|-
! 8
| [[1589. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 8
| [[Pilons]]
|-
! 7
| [[1956. gads kino]]
|-
! 7
| [[1958. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1955. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1958. gads kino]]
|-
! 7
| [[1931. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1932. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1932. gads kino]]
|-
! 7
| [[1942. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1940. gads kino]]
|-
! 7
| [[1958. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1940. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1957. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1957. gads kino]]
|-
! 7
| [[1932. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1931. gads kino]]
|-
! 7
| [[1877. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1959. gads kino]]
|-
! 7
| [[1939. gads kino]]
|-
! 7
| [[1931. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1957. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1956. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1956. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1939. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1942. gads kino]]
|-
! 7
| [[1959. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1878. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1929. gads kino]]
|-
! 7
| [[1941. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1929. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1941. gads kino]]
|-
! 7
| [[1879. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1942. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1966. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1966. gads kino]]
|-
! 7
| [[1965. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1965. gads kino]]
|-
! 7
| [[1964. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1964. gads kino]]
|-
! 7
| [[1963. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1960. gads kino]]
|-
! 7
| [[1941. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1878. gads kino]]
|-
! 7
| [[1930. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1930. gads kino]]
|-
! 7
| [[1930. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1878. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1940. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1963. gads kino]]
|-
! 7
| [[1962. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1962. gads kino]]
|-
! 7
| [[1961. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1961. gads kino]]
|-
! 7
| [[1960. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1939. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1943. gads kino]]
|-
! 7
| [[1955. gads kino]]
|-
! 7
| [[1944. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1950. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1875. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1935. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1936. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1949. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1949. gads kino]]
|-
! 7
| [[1949. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1948. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1936. gads kino]]
|-
! 7
| [[1948. gads kino]]
|-
! 7
| [[1936. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1948. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1875. gads kino]]
|-
! 7
| [[1947. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1876. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1937. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1937. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1947. gads kino]]
|-
! 7
| [[1947. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1946. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1946. gads kino]]
|-
! 7
| [[1944. gads kino]]
|-
! 7
| [[1875. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1945. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1945. gads kino]]
|-
! 7
| [[1937. gads kino]]
|-
! 7
| [[1874. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1944. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1950. gads kino]]
|-
! 7
| [[1950. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1943. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1934. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1954. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1945. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1877. gads kino]]
|-
! 7
| [[1954. gads kino]]
|-
! 7
| [[1877. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1933. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1876. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1954. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1933. gads kino]]
|-
! 7
| [[1933. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1943. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1953. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1953. gads kino]]
|-
! 7
| [[1934. gads kino]]
|-
! 7
| [[1935. gads kino]]
|-
! 7
| [[1938. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1952. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1952. gads kino]]
|-
! 7
| [[1952. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1938. gads kino]]
|-
! 7
| [[1934. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1876. gads kino]]
|-
! 7
| [[1951. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1874. gads kino]]
|-
! 7
| [[1938. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1951. gads kino]]
|-
! 7
| [[1951. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1935. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1879. gads kino]]
|-
! 7
| [[1921. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1929. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1905. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1906. gads kino]]
|-
! 7
| [[1889. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1906. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1890. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1871. gads kino]]
|-
! 7
| [[1905. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1905. gads kino]]
|-
! 7
| [[1890. gads kino]]
|-
! 7
| [[1907. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1904. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1890. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1904. gads kino]]
|-
! 7
| [[1873. gads kino]]
|-
! 7
| [[1873. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1891. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1871. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1904. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1906. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1873. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1891. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1908. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1887. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1887. gads kino]]
|-
! 7
| [[1910. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1909. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1909. gads kino]]
|-
! 7
| [[1887. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1909. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1908. gads kino]]
|-
! 7
| [[1907. gads kino]]
|-
! 7
| [[1888. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1888. gads kino]]
|-
! 7
| [[1888. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1908. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1889. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1871. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1907. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1889. gads kino]]
|-
! 7
| [[1891. gads kino]]
|-
! 7
| [[1892. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1910. gads kino]]
|-
! 7
| [[1899. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1872. gads kino]]
|-
! 7
| [[1900. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1895. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1899. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1895. gads kino]]
|-
! 7
| [[1899. gads kino]]
|-
! 7
| [[1895. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1898. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1900. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1898. gads kino]]
|-
! 7
| [[1898. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1897. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1897. gads kino]]
|-
! 7
| [[1897. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1896. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1896. gads kino]]
|-
! 7
| [[1896. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1900. gads kino]]
|-
! 7
| [[1894. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1903. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1902. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1892. gads kino]]
|-
! 7
| [[1892. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1893. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1903. gads kino]]
|-
! 7
| [[1967. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1903. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1893. gads kino]]
|-
! 7
| [[1893. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1872. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1894. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1902. gads kino]]
|-
! 7
| [[1894. gads kino]]
|-
! 7
| [[1872. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1902. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1901. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1901. gads kino]]
|-
! 7
| [[1901. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1886. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1910. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1879. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1921. gads kino]]
|-
! 7
| [[1923. gads kino]]
|-
! 7
| [[1923. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1922. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1868. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1922. gads kino]]
|-
! 7
| [[1922. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1921. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1881. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1924. gads kino]]
|-
! 7
| [[1882. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1920. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1882. gads kino]]
|-
! 7
| [[1920. gads kino]]
|-
! 7
| [[1869. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1920. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1919. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1919. gads kino]]
|-
! 7
| [[1923. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1924. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1882. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1927. gads kino]]
|-
! 7
| [[1880. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1880. gads kino]]
|-
! 7
| [[1928. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1928. gads kino]]
|-
! 7
| [[1880. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1928. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1927. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1927. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1925. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1926. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1926. gads kino]]
|-
! 7
| [[1926. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1881. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1881. gads kino]]
|-
! 7
| [[1925. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1868. gads kino]]
|-
! 7
| [[1925. gads kino]]
|-
! 7
| [[1919. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1918. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1886. gads kino]]
|-
! 7
| [[1874. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1914. gads kino]]
|-
! 7
| [[1914. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1913. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1913. gads kino]]
|-
! 7
| [[1870. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1913. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1885. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1885. gads kino]]
|-
! 7
| [[1870. gads kino]]
|-
! 7
| [[1912. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1912. gads kino]]
|-
! 7
| [[1912. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1911. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1911. gads kino]]
|-
! 7
| [[1885. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1886. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1911. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1884. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1914. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1918. gads kino]]
|-
! 7
| [[1916. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1869. gads kino]]
|-
! 7
| [[1918. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1917. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1883. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1917. gads kino]]
|-
! 7
| [[1917. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1869. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1870. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1884. gads kino]]
|-
! 7
| [[1883. gads kino]]
|-
! 7
| [[1916. gads kino]]
|-
! 7
| [[1883. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1916. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1915. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1915. gads kino]]
|-
! 7
| [[1915. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1884. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1967. gads kino]]
|-
! 7
| [[Georgs fon Firkss]]
|-
! 7
| [[1968. gads kino]]
|-
! 7
| [[Lietuvas bīskapija]]
|-
! 7
| [[Madara Didrihsone]]
|-
! 7
| [[Madara Celma]]
|-
! 7
| [[Lāņupe]]
|-
! 7
| [[Lote Eglīte]]
|-
! 7
| [[Linda Krūkle]]
|-
! 7
| [[Lietuvas futbola čempionāta 2. līga]]
|-
! 7
| [[Lielā dzērvene]]
|-
! 7
| [[Mariāņi]]
|-
! 7
| [[Lenču muiža]]
|-
! 7
| [[Lembits Ulfsaks]]
|-
! 7
| [[Lazarete]]
|-
! 7
| [[Latvijas kauss futbolā 2003]]
|-
! 7
| [[Latvijas Teātru darbinieku savienība]]
|-
! 7
| [[Latvijas Metālmūzikas gada balva]]
|-
! 7
| [[Maija Gundare]]
|-
! 7
| [[Mark Ronson]]
|-
! 7
| [[Latgaliešu frakcija]]
|-
! 7
| [[Mārtiņš Ruskis]]
|-
! 7
| [[Ogres &quot;Essamika&quot;]]
|-
! 7
| [[Oberstdorfa]]
|-
! 7
| [[Numbvision]]
|-
! 7
| [[Normunds Vaicis]]
|-
! 7
| [[Normans Penke]]
|-
! 7
| [[Nicol]]
|-
! 7
| [[Māris Vanags]]
|-
! 7
| [[Martello]]
|-
! 7
| [[Mārcis Ābele]]
|-
! 7
| [[Māra Liniņa]]
|-
! 7
| [[Mazlēpe]]
|-
! 7
| [[Mattafix]]
|-
! 7
| [[Matejs Pretorijs]]
|-
! 7
| [[Maršals]]
|-
! 7
| [[Latvijas Bērzs]]
|-
! 7
| [[Labākā skaņu režija (Lielais Kristaps)]]
|-
! 7
| [[Orests Buitkus]]
|-
! 7
| [[Henrijs Arājs]]
|-
! 7
| [[Iveta Blaua]]
|-
! 7
| [[Inese Boka-Grūbe]]
|-
! 7
| [[Indīpops]]
|-
! 7
| [[Indra Sproģe]]
|-
! 7
| [[Igors Ļebedevs]]
|-
! 7
| [[Igaunijas kauss futbolā]]
|-
! 7
| [[Haralds Ozols]]
|-
! 7
| [[Jolzas ezers]]
|-
! 7
| [[Hamburgas Universitāte]]
|-
! 7
| [[HK Orange 20]]
|-
! 7
| [[HK Lido]]
|-
! 7
| [[Guntis Rasims]]
|-
! 7
| [[Guna Stahovska]]
|-
! 7
| [[Gračinski]]
|-
! 7
| [[John Martin]]
|-
! 7
| [[Juta Brante]]
|-
! 7
| [[Labākais komponists (Lielais Kristaps)]]
|-
! 7
| [[Kristaps Dišlers]]
|-
! 7
| [[Labākais animācijas režisors (Lielais Kristaps)]]
|-
! 7
| [[Kārlis Tīls]]
|-
! 7
| [[Kustaru ezers]]
|-
! 7
| [[Kubļicki]]
|-
! 7
| [[Kristīne Briede]]
|-
! 7
| [[Kristaps Krievkalns]]
|-
! 7
| [[Kontrforss]]
|-
! 7
| [[Jānis Kuzmins]]
|-
! 7
| [[Komturs]]
|-
! 7
| [[Khalid]]
|-
! 7
| [[Kaspars Ādamsons]]
|-
! 7
| [[Kanzassitijas &quot;Blades&quot;]]
|-
! 7
| [[Kalte]]
|-
! 7
| [[Jūtas &quot;Grizzlies&quot;]]
|-
! 7
| [[Jānis Skredelis]]
|-
! 7
| [[Okras ezers]]
|-
! 7
| [[Osa (rokturis)]]
|-
! 7
| [[Gobelēns]]
|-
! 7
| [[V315]]
|-
! 7
| [[V637]]
|-
! 7
| [[V474]]
|-
! 7
| [[V437]]
|-
! 7
| [[V402]]
|-
! 7
| [[V394]]
|-
! 7
| [[V371]]
|-
! 7
| [[V196]]
|-
! 7
| [[V885]]
|-
! 7
| [[V188]]
|-
! 7
| [[V187]]
|-
! 7
| [[V173]]
|-
! 7
| [[V1382]]
|-
! 7
| [[V1371]]
|-
! 7
| [[V1318]]
|-
! 7
| [[V841]]
|-
! 7
| [[V920]]
|-
! 7
| [[V1195]]
|-
! 7
| [[Vitālijs Urbanovičs]]
|-
! 7
| [[Zivju slāpšana]]
|-
! 7
| [[Ziemeļkaukāza novads]]
|-
! 7
| [[Vīķu ezers]]
|-
! 7
| [[Vārme (upe)]]
|-
! 7
| [[Vladimirs Žuks]]
|-
! 7
| [[Vladimirs Svistuņenko]]
|-
! 7
| [[Vitālijs Spasjonņikovs]]
|-
! 7
| [[V974]]
|-
! 7
| [[Virpa]]
|-
! 7
| [[Vilki (folkloras kopa)]]
|-
! 7
| [[Vidzemes televīzija]]
|-
! 7
| [[Veirūgnas ezers]]
|-
! 7
| [[Vasilijs Mass]]
|-
! 7
| [[Vaivadija]]
|-
! 7
| [[V1261]]
|-
! 7
| [[V1175]]
|-
! 7
| [[Oskerkovi]]
|-
! 7
| [[Procesija]]
|-
! 7
| [[Rietumu fronte (PSRS)]]
|-
! 7
| [[Restaurēšana]]
|-
! 7
| [[Renārs Valters]]
|-
! 7
| [[Pļavnieku kapi]]
|-
! 7
| [[Pērnavas &quot;Sadam&quot;]]
|-
! 7
| [[Pārtikas un veterinārais dienests]]
|-
! 7
| [[Plāteres ciems]]
|-
! 7
| [[Rēzeknes centrāltirgus]]
|-
! 7
| [[Platforma]]
|-
! 7
| [[Permas &quot;Molot-Prikamie&quot;]]
|-
! 7
| [[Pauls Raudseps]]
|-
! 7
| [[Pasaules kauss kamaniņu sportā]]
|-
! 7
| [[PSRS Centrālā izpildkomiteja]]
|-
! 7
| [[Outkast]]
|-
! 7
| [[Rumbulas iela (Rīga)]]
|-
! 7
| [[Rīgas Dokumentālo filmu studija]]
|-
! 7
| [[V1163]]
|-
! 7
| [[Tartu Rock]]
|-
! 7
| [[V1160]]
|-
! 7
| [[V1116]]
|-
! 7
| [[V1072]]
|-
! 7
| [[V1022]]
|-
! 7
| [[Teātris TT]]
|-
! 7
| [[Terase]]
|-
! 7
| [[Svētā Staņislava ordenis]]
|-
! 7
| [[Salmu iela (Liepāja)]]
|-
! 7
| [[Staņislava ordenis]]
|-
! 7
| [[Spēlmaņu nakts labākais latviešu literatūras iestudējums]]
|-
! 7
| [[Spēlmaņu nakts gada jaunais skatuves mākslinieks]]
|-
! 7
| [[Silvestrs Rubins]]
|-
! 7
| [[Silavu ezers]]
|-
! 7
| [[Seļicki]]
|-
! 7
| [[Sangaste]]
|-
! 7
| [[Goda teātris]]
|-
! 7
| [[Ginvils (Jurijs)]]
|-
! 7
| [[1968. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1991. gads kino]]
|-
! 7
| [[1994. gads kino]]
|-
! 7
| [[1993. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1993. gads kino]]
|-
! 7
| [[1992. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1992. gads kino]]
|-
! 7
| [[1991. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1990. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1995. gads kino]]
|-
! 7
| [[1990. gads kino]]
|-
! 7
| [[1989. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1989. gads kino]]
|-
! 7
| [[1988. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1988. gads kino]]
|-
! 7
| [[1987. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1994. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1995. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1986. gads sportā]]
|-
! 7
| [[2000. gads kino]]
|-
! 7
| [[2003. gads kino]]
|-
! 7
| [[2002. gads sportā]]
|-
! 7
| [[2002. gads kino]]
|-
! 7
| [[2001. gads sportā]]
|-
! 7
| [[2001. gads kino]]
|-
! 7
| [[2000. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1999. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1996. gads kino]]
|-
! 7
| [[1999. gads kino]]
|-
! 7
| [[1998. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1998. gads kino]]
|-
! 7
| [[1997. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1997. gads kino]]
|-
! 7
| [[1996. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1987. gads kino]]
|-
! 7
| [[1986. gads kino]]
|-
! 7
| [[2004. gads kino]]
|-
! 7
| [[1972. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1975. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1975. gads kino]]
|-
! 7
| [[1974. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1974. gads kino]]
|-
! 7
| [[1973. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1973. gads kino]]
|-
! 7
| [[1972. gads kino]]
|-
! 7
| [[1976. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1971. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1971. gads kino]]
|-
! 7
| [[1970. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1970. gads kino]]
|-
! 7
| [[1969. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1969. gads kino]]
|-
! 7
| [[1976. gads kino]]
|-
! 7
| [[1977. gads kino]]
|-
! 7
| [[1985. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1982. gads kino]]
|-
! 7
| [[1985. gads kino]]
|-
! 7
| [[1984. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1984. gads kino]]
|-
! 7
| [[1983. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1983. gads kino]]
|-
! 7
| [[1982. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1981. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1977. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1981. gads kino]]
|-
! 7
| [[1980. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1980. gads kino]]
|-
! 7
| [[1979. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1979. gads kino]]
|-
! 7
| [[1978. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1978. gads kino]]
|-
! 7
| [[2004. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 7
| [[2005. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 7
| [[Gints Gabrāns]]
|-
! 7
| [[Dejo ar zvaigzni]]
|-
! 7
| [[Dziedi ar zvaigzni]]
|-
! 7
| [[Dynoro]]
|-
! 7
| [[Dragūni]]
|-
! 7
| [[Doktors]]
|-
! 7
| [[Dienvidu fronte (KSFPR)]]
|-
! 7
| [[Didzis Konuševskis]]
|-
! 7
| [[Daudzlape]]
|-
! 7
| [[Dālderi (grupa)]]
|-
! 7
| [[DJ Rudd]]
|-
! 7
| [[Coenraad Jacob Temminck]]
|-
! 7
| [[Coat of arms of the Krievijas guberņa]]
|-
! 7
| [[Coat of arms of Krievijas guberņa]]
|-
! 7
| [[Cheat Codes]]
|-
! 7
| [[Centrālā hokeja līga]]
|-
! 7
| [[Dzērienu rūpniecība]]
|-
! 7
| [[Dūņezers (Limbažu pagasts)]]
|-
! 7
| [[Burtnieku līdzenums]]
|-
! 7
| [[Feretrons]]
|-
! 7
| [[Gints Bikars]]
|-
! 7
| [[1867. gads sportā]]
|-
! 7
| [[Garīgās attīstības traucējumi]]
|-
! 7
| [[Garais ezers (Robežnieku pagasts)]]
|-
! 7
| [[Franapoles ezers]]
|-
! 7
| [[Finx]]
|-
! 7
| [[FK Viltis Vilnius]]
|-
! 7
| [[Edgars Rubenis]]
|-
! 7
| [[FK Jaunība Daugavpils]]
|-
! 7
| [[FK JKS]]
|-
! 7
| [[Estrāde]]
|-
! 7
| [[Engelberts]]
|-
! 7
| [[Elkas kalns]]
|-
! 7
| [[Eikša ezers]]
|-
! 7
| [[Eduards Elmans]]
|-
! 7
| [[Centrālais parks (Daugavpils)]]
|-
! 7
| [[Bultenes]]
|-
! 7
| [[2005. gads kino]]
|-
! 7
| [[2013. gads kino]]
|-
! 7
| [[Aleksandrs Rehtšprehers]]
|-
! 7
| [[Aleksandrs Kļimovs]]
|-
! 7
| [[Alberts Sarkanis]]
|-
! 7
| [[Aizbaikāls]]
|-
! 7
| [[Adjunkts]]
|-
! 7
| [[2014. gads kino]]
|-
! 7
| [[2012. gads kino]]
|-
! 7
| [[Alise Zariņa]]
|-
! 7
| [[2011. gads kino]]
|-
! 7
| [[2010. gads kino]]
|-
! 7
| [[2009. gads kino]]
|-
! 7
| [[2008. gads kino]]
|-
! 7
| [[2007. gads kino]]
|-
! 7
| [[2006. gads kino]]
|-
! 7
| [[Alfrēds Spura]]
|-
! 7
| [[Anda Burtniece]]
|-
! 7
| [[Beļinski]]
|-
! 7
| [[Armands Alksnis]]
|-
! 7
| [[Bebe Rexha]]
|-
! 7
| [[Baltkrievijas kara apgabals]]
|-
! 7
| [[Austrumu konference (KHL)]]
|-
! 7
| [[Austrumu frontes medaļa]]
|-
! 7
| [[Austrumu fronte (KSFPR)]]
|-
! 7
| [[Arta Ģiga]]
|-
! 7
| [[Apriķu muiža]]
|-
! 7
| [[Andrejs Tereškins]]
|-
! 7
| [[Anrijs Krenbergs]]
|-
! 7
| [[Anne-Marie]]
|-
! 7
| [[Annas ordenis]]
|-
! 7
| [[Andris Razāns]]
|-
! 7
| [[Andris Ozoliņš]]
|-
! 7
| [[Andris Jakubāns]]
|-
! 7
| [[Andris Gauja]]
|-
! 7
| [[1868. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1765. gads kino]]
|-
! 7
| [[1867. gads kino]]
|-
! 7
| [[1684. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1558. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1687. gads kino]]
|-
! 7
| [[1687. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1686. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1558. gads kino]]
|-
! 7
| [[1558. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1559. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1686. gads kino]]
|-
! 7
| [[1686. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1685. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1559. gads kino]]
|-
! 7
| [[1685. gads kino]]
|-
! 7
| [[1559. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1685. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1684. gads kino]]
|-
! 7
| [[1688. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1682. gads kino]]
|-
! 7
| [[1680. gads kino]]
|-
! 7
| [[1680. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1681. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1681. gads kino]]
|-
! 7
| [[1681. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1682. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1682. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1684. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1560. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1683. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1560. gads kino]]
|-
! 7
| [[1683. gads kino]]
|-
! 7
| [[1560. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1683. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1687. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1557. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1679. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1691. gads kino]]
|-
! 7
| [[1694. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1693. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1553. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1693. gads kino]]
|-
! 7
| [[1693. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1692. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1553. gads kino]]
|-
! 7
| [[1692. gads kino]]
|-
! 7
| [[1553. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1692. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1554. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1554. gads kino]]
|-
! 7
| [[1554. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1691. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1555. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1688. gads kino]]
|-
! 7
| [[1556. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1557. gads kino]]
|-
! 7
| [[1688. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1689. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1689. gads kino]]
|-
! 7
| [[1557. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1689. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1556. gads kino]]
|-
! 7
| [[1555. gads kino]]
|-
! 7
| [[1690. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1690. gads kino]]
|-
! 7
| [[1556. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1555. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1690. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1691. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1680. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1679. gads kino]]
|-
! 7
| [[1694. gads kino]]
|-
! 7
| [[1669. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1564. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1565. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1565. gads kino]]
|-
! 7
| [[1670. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1670. gads kino]]
|-
! 7
| [[1565. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1670. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1566. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1566. gads kino]]
|-
! 7
| [[1566. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1567. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1567. gads kino]]
|-
! 7
| [[1567. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1568. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1669. gads kino]]
|-
! 7
| [[1671. gads kino]]
|-
! 7
| [[1667. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1570. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1570. gads kino]]
|-
! 7
| [[1667. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1570. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1569. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1667. gads kino]]
|-
! 7
| [[1569. gads kino]]
|-
! 7
| [[1669. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1668. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1668. gads kino]]
|-
! 7
| [[1569. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1568. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1568. gads kino]]
|-
! 7
| [[1668. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1671. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1671. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1679. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1675. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1561. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1678. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1678. gads kino]]
|-
! 7
| [[1678. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1561. gads kino]]
|-
! 7
| [[1677. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1677. gads kino]]
|-
! 7
| [[1677. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1676. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1561. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1562. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1676. gads kino]]
|-
! 7
| [[1562. gads kino]]
|-
! 7
| [[1676. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1675. gads kino]]
|-
! 7
| [[1672. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1673. gads kino]]
|-
! 7
| [[1672. gads kino]]
|-
! 7
| [[1564. gads kino]]
|-
! 7
| [[1564. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1563. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1672. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1673. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1563. gads kino]]
|-
! 7
| [[1675. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1563. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1673. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1674. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1562. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1674. gads kino]]
|-
! 7
| [[1674. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1552. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1552. gads kino]]
|-
! 7
| [[1666. gads kino]]
|-
! 7
| [[1536. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1710. gads kino]]
|-
! 7
| [[1534. gads kino]]
|-
! 7
| [[1710. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1534. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1535. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1535. gads kino]]
|-
! 7
| [[1535. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1709. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1709. gads kino]]
|-
! 7
| [[1709. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1708. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1708. gads kino]]
|-
! 7
| [[1708. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1707. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1707. gads kino]]
|-
! 7
| [[1710. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1706. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1539. gads kino]]
|-
! 7
| [[1705. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1539. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1538. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1538. gads kino]]
|-
! 7
| [[1538. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1618. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1707. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1537. gads kino]]
|-
! 7
| [[1706. gads kino]]
|-
! 7
| [[1537. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1536. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1536. gads kino]]
|-
! 7
| [[1706. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1534. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1711. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1540. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1531. gads kino]]
|-
! 7
| [[1716. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1716. gads kino]]
|-
! 7
| [[1716. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1529. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1529. gads kino]]
|-
! 7
| [[1529. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1530. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1530. gads kino]]
|-
! 7
| [[1715. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1715. gads kino]]
|-
! 7
| [[1715. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1530. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1714. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1531. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1714. gads kino]]
|-
! 7
| [[1711. gads kino]]
|-
! 7
| [[1532. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1533. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1711. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1533. gads kino]]
|-
! 7
| [[1533. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1532. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1532. gads kino]]
|-
! 7
| [[1712. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1714. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1712. gads kino]]
|-
! 7
| [[1712. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1713. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1713. gads kino]]
|-
! 7
| [[1531. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1713. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1539. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1705. gads kino]]
|-
! 7
| [[1552. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1548. gads kino]]
|-
! 7
| [[1546. gads kino]]
|-
! 7
| [[1699. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1546. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1698. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1547. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1698. gads kino]]
|-
! 7
| [[1698. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1697. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1697. gads kino]]
|-
! 7
| [[1547. gads kino]]
|-
! 7
| [[1547. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1548. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1697. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1696. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1548. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1546. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1550. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1551. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1551. gads kino]]
|-
! 7
| [[1551. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1550. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1550. gads kino]]
|-
! 7
| [[1694. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1549. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1696. gads kino]]
|-
! 7
| [[1549. gads kino]]
|-
! 7
| [[1695. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1695. gads kino]]
|-
! 7
| [[1549. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1695. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1696. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1699. gads kino]]
|-
! 7
| [[1545. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1540. gads kino]]
|-
! 7
| [[1702. gads kino]]
|-
! 7
| [[1705. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1704. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1540. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1704. gads kino]]
|-
! 7
| [[1541. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1704. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1703. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1541. gads kino]]
|-
! 7
| [[1541. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1542. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1542. gads kino]]
|-
! 7
| [[1703. gads kino]]
|-
! 7
| [[1703. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1702. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1542. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1545. gads kino]]
|-
! 7
| [[1545. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1699. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1700. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1700. gads kino]]
|-
! 7
| [[1700. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1701. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1701. gads kino]]
|-
! 7
| [[1544. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1702. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1544. gads kino]]
|-
! 7
| [[1544. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1543. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1701. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1543. gads kino]]
|-
! 7
| [[1543. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1666. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1666. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1528. gads kino]]
|-
! 7
| [[1634. gads kino]]
|-
! 7
| [[1637. gads kino]]
|-
! 7
| [[1603. gads kino]]
|-
! 7
| [[1637. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1636. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1603. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1636. gads kino]]
|-
! 7
| [[1636. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1635. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1635. gads kino]]
|-
! 7
| [[1635. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1604. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1604. gads kino]]
|-
! 7
| [[1604. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1634. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1634. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1637. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1632. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1606. gads kino]]
|-
! 7
| [[1630. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1631. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1631. gads kino]]
|-
! 7
| [[1631. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1606. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1632. gads kino]]
|-
! 7
| [[1633. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1632. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1605. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1633. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1605. gads kino]]
|-
! 7
| [[1605. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1633. gads kino]]
|-
! 7
| [[1603. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1602. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1606. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1600. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1598. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1643. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1598. gads kino]]
|-
! 7
| [[1643. gads kino]]
|-
! 7
| [[1643. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1598. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1599. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1642. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1642. gads kino]]
|-
! 7
| [[1599. gads kino]]
|-
! 7
| [[1642. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1641. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1641. gads kino]]
|-
! 7
| [[1599. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1600. gads kino]]
|-
! 7
| [[1602. gads kino]]
|-
! 7
| [[1639. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1602. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1601. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1638. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1638. gads kino]]
|-
! 7
| [[1638. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1601. gads kino]]
|-
! 7
| [[1639. gads kino]]
|-
! 7
| [[1641. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1601. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1639. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1640. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1640. gads kino]]
|-
! 7
| [[1600. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1640. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1630. gads kino]]
|-
! 7
| [[1607. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1597. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1614. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1622. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1612. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1612. gads kino]]
|-
! 7
| [[1622. gads kino]]
|-
! 7
| [[1612. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1613. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1613. gads kino]]
|-
! 7
| [[1622. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1621. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1613. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1621. gads kino]]
|-
! 7
| [[1621. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1614. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1614. gads kino]]
|-
! 7
| [[1620. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1611. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1616. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1618. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1617. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1617. gads kino]]
|-
! 7
| [[1617. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1619. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1619. gads kino]]
|-
! 7
| [[1619. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1620. gads kino]]
|-
! 7
| [[1616. gads kino]]
|-
! 7
| [[1616. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1620. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1615. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1615. gads kino]]
|-
! 7
| [[1615. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1623. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1623. gads kino]]
|-
! 7
| [[1607. gads kino]]
|-
! 7
| [[1609. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1607. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1630. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1629. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1608. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1608. gads kino]]
|-
! 7
| [[1629. gads kino]]
|-
! 7
| [[1629. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1628. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1608. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1609. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1609. gads kino]]
|-
! 7
| [[1628. gads kino]]
|-
! 7
| [[1628. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1627. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1627. gads kino]]
|-
! 7
| [[1611. gads kino]]
|-
! 7
| [[1610. gads kino]]
|-
! 7
| [[1623. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1611. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1610. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1624. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1624. gads kino]]
|-
! 7
| [[1624. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1625. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1627. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1625. gads kino]]
|-
! 7
| [[1625. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1626. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1610. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1626. gads kino]]
|-
! 7
| [[1626. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1644. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1597. gads kino]]
|-
! 7
| [[1665. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1581. gads kino]]
|-
! 7
| [[1660. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1577. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1578. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1578. gads kino]]
|-
! 7
| [[1578. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1579. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1579. gads kino]]
|-
! 7
| [[1579. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1580. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1580. gads kino]]
|-
! 7
| [[1659. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1580. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1659. gads kino]]
|-
! 7
| [[1581. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1659. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1577. gads kino]]
|-
! 7
| [[1657. gads kino]]
|-
! 7
| [[1656. gads kino]]
|-
! 7
| [[1656. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1657. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1584. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1584. gads kino]]
|-
! 7
| [[1584. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1583. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1581. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1657. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1583. gads kino]]
|-
! 7
| [[1583. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1658. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1658. gads kino]]
|-
! 7
| [[1658. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1660. gads kino]]
|-
! 7
| [[1660. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1585. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1574. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1665. gads kino]]
|-
! 7
| [[1665. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1571. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1571. gads kino]]
|-
! 7
| [[1571. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1664. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1664. gads kino]]
|-
! 7
| [[1664. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1572. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1572. gads kino]]
|-
! 7
| [[1572. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1573. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1573. gads kino]]
|-
! 7
| [[1573. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1663. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1577. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1661. gads kino]]
|-
! 7
| [[1661. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1576. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1576. gads kino]]
|-
! 7
| [[1576. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1575. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1575. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1661. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1663. gads kino]]
|-
! 7
| [[1662. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1574. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1574. gads kino]]
|-
! 7
| [[1662. gads kino]]
|-
! 7
| [[1662. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1663. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1656. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1585. gads kino]]
|-
! 7
| [[1644. gads kino]]
|-
! 7
| [[1593. gads kino]]
|-
! 7
| [[1591. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1592. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1592. gads kino]]
|-
! 7
| [[1649. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1592. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1648. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1648. gads kino]]
|-
! 7
| [[1648. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1647. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1647. gads kino]]
|-
! 7
| [[1647. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1646. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1646. gads kino]]
|-
! 7
| [[1593. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1593. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1591. gads kino]]
|-
! 7
| [[1596. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1597. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1596. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1644. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1645. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1645. gads kino]]
|-
! 7
| [[1596. gads kino]]
|-
! 7
| [[1645. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1594. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1595. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1646. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1595. gads kino]]
|-
! 7
| [[1595. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1594. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1594. gads kino]]
|-
! 7
| [[1649. gads kino]]
|-
! 7
| [[1649. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1655. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1652. gads kino]]
|-
! 7
| [[1655. gads kino]]
|-
! 7
| [[1585. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1655. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1586. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1654. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1654. gads kino]]
|-
! 7
| [[1654. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1653. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1653. gads kino]]
|-
! 7
| [[1586. gads kino]]
|-
! 7
| [[1586. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1653. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1652. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1587. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1587. gads kino]]
|-
! 7
| [[1650. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1590. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1591. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1650. gads kino]]
|-
! 7
| [[1590. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1867. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1650. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1590. gads kino]]
|-
! 7
| [[1651. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1587. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1588. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1588. gads kino]]
|-
! 7
| [[1651. gads kino]]
|-
! 7
| [[1651. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1652. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1588. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1528. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1537. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1528. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1800. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1798. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1798. gads kino]]
|-
! 7
| [[1798. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1799. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1799. gads kino]]
|-
! 7
| [[1799. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1800. gads kino]]
|-
! 7
| [[1797. gads kino]]
|-
! 7
| [[1800. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1801. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1801. gads kino]]
|-
! 7
| [[1801. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1802. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1802. gads kino]]
|-
! 7
| [[1802. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1797. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1797. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1803. gads kino]]
|-
! 7
| [[1793. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1791. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1792. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1792. gads kino]]
|-
! 7
| [[1792. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1793. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1793. gads kino]]
|-
! 7
| [[1794. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1796. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1794. gads kino]]
|-
! 7
| [[1794. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1795. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1795. gads kino]]
|-
! 7
| [[1795. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1796. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1796. gads kino]]
|-
! 7
| [[1803. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1803. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1791. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1812. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1810. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1811. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1811. gads kino]]
|-
! 7
| [[1811. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1812. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1812. gads kino]]
|-
! 7
| [[1813. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1810. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1813. gads kino]]
|-
! 7
| [[1813. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1814. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1814. gads kino]]
|-
! 7
| [[1814. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1815. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1815. gads kino]]
|-
! 7
| [[1810. gads kino]]
|-
! 7
| [[1809. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1804. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1806. gads kino]]
|-
! 7
| [[1804. gads kino]]
|-
! 7
| [[1804. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1805. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1805. gads kino]]
|-
! 7
| [[1805. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1806. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1806. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1809. gads kino]]
|-
! 7
| [[1807. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1807. gads kino]]
|-
! 7
| [[1807. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1808. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1808. gads kino]]
|-
! 7
| [[1808. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1809. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1791. gads kino]]
|-
! 7
| [[1790. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1816. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1774. gads kino]]
|-
! 7
| [[1772. gads kino]]
|-
! 7
| [[1772. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1773. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1773. gads kino]]
|-
! 7
| [[1773. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1774. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1774. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1771. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1775. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1775. gads kino]]
|-
! 7
| [[1775. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1776. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1776. gads kino]]
|-
! 7
| [[1776. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1777. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1772. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1771. gads kino]]
|-
! 7
| [[1777. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1768. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1766. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1766. gads kino]]
|-
! 7
| [[1766. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1767. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1767. gads kino]]
|-
! 7
| [[1767. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1768. gads kino]]
|-
! 7
| [[1771. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1768. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1769. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1769. gads kino]]
|-
! 7
| [[1769. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1770. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1770. gads kino]]
|-
! 7
| [[1770. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1777. gads kino]]
|-
! 7
| [[1778. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1790. gads kino]]
|-
! 7
| [[1787. gads kino]]
|-
! 7
| [[1785. gads kino]]
|-
! 7
| [[1785. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1786. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1786. gads kino]]
|-
! 7
| [[1786. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1787. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1787. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1784. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1788. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1788. gads kino]]
|-
! 7
| [[1788. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1789. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1789. gads kino]]
|-
! 7
| [[1789. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1790. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1785. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1784. gads kino]]
|-
! 7
| [[1778. gads kino]]
|-
! 7
| [[1781. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1778. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1779. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1779. gads kino]]
|-
! 7
| [[1779. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1780. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1780. gads kino]]
|-
! 7
| [[1780. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1781. gads kino]]
|-
! 7
| [[1784. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1781. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1782. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1782. gads kino]]
|-
! 7
| [[1782. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1783. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1783. gads kino]]
|-
! 7
| [[1783. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1815. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1816. gads kino]]
|-
! 7
| [[Andris Dzenis]]
|-
! 7
| [[1851. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1849. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1849. gads kino]]
|-
! 7
| [[1849. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1850. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1850. gads kino]]
|-
! 7
| [[1850. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1851. gads kino]]
|-
! 7
| [[1848. gads kino]]
|-
! 7
| [[1851. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1852. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1852. gads kino]]
|-
! 7
| [[1852. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1853. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1853. gads kino]]
|-
! 7
| [[1853. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1848. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1848. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1854. gads kino]]
|-
! 7
| [[1844. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1842. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1843. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1843. gads kino]]
|-
! 7
| [[1843. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1844. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1844. gads kino]]
|-
! 7
| [[1845. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1847. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1845. gads kino]]
|-
! 7
| [[1845. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1846. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1846. gads kino]]
|-
! 7
| [[1846. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1847. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1847. gads kino]]
|-
! 7
| [[1854. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1854. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1842. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1864. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1862. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1862. gads kino]]
|-
! 7
| [[1862. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1863. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1863. gads kino]]
|-
! 7
| [[1863. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1864. gads kino]]
|-
! 7
| [[1861. gads kino]]
|-
! 7
| [[1864. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1865. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1865. gads kino]]
|-
! 7
| [[1865. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1866. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1866. gads kino]]
|-
! 7
| [[1866. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1861. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1861. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1855. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1857. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1855. gads kino]]
|-
! 7
| [[1855. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1856. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1856. gads kino]]
|-
! 7
| [[1856. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1857. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1857. gads kino]]
|-
! 7
| [[1858. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1860. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1858. gads kino]]
|-
! 7
| [[1858. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1859. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1859. gads kino]]
|-
! 7
| [[1859. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1860. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1860. gads kino]]
|-
! 7
| [[1842. gads kino]]
|-
! 7
| [[1841. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1816. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1825. gads kino]]
|-
! 7
| [[1823. gads kino]]
|-
! 7
| [[1823. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1824. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1824. gads kino]]
|-
! 7
| [[1824. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1825. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1825. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1822. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1826. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1826. gads kino]]
|-
! 7
| [[1826. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1827. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1827. gads kino]]
|-
! 7
| [[1827. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1828. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1823. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1822. gads kino]]
|-
! 7
| [[1828. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1819. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1817. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1817. gads kino]]
|-
! 7
| [[1817. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1818. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1818. gads kino]]
|-
! 7
| [[1818. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1819. gads kino]]
|-
! 7
| [[1822. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1819. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1820. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1820. gads kino]]
|-
! 7
| [[1820. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1821. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1821. gads kino]]
|-
! 7
| [[1821. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1828. gads kino]]
|-
! 7
| [[1829. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1841. gads kino]]
|-
! 7
| [[1838. gads kino]]
|-
! 7
| [[1836. gads kino]]
|-
! 7
| [[1836. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1837. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1837. gads kino]]
|-
! 7
| [[1837. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1838. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1838. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1835. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1839. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1839. gads kino]]
|-
! 7
| [[1839. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1840. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1840. gads kino]]
|-
! 7
| [[1840. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1841. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1836. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1835. gads kino]]
|-
! 7
| [[1829. gads kino]]
|-
! 7
| [[1832. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1829. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1830. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1830. gads kino]]
|-
! 7
| [[1830. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1831. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1831. gads kino]]
|-
! 7
| [[1831. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1832. gads kino]]
|-
! 7
| [[1835. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1832. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1833. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1833. gads kino]]
|-
! 7
| [[1833. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1834. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1834. gads kino]]
|-
! 7
| [[1834. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1765. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1618. gads kino]]
|-
! 7
| [[1765. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1511. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1733. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1733. gads kino]]
|-
! 7
| [[1512. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1733. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1512. gads kino]]
|-
! 7
| [[1512. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1734. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1732. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1511. gads kino]]
|-
! 7
| [[1511. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1510. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1734. gads kino]]
|-
! 7
| [[1734. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1510. gads kino]]
|-
! 7
| [[1513. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1513. gads kino]]
|-
! 7
| [[1509. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1515. gads kino]]
|-
! 7
| [[1730. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1516. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1515. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1730. gads kino]]
|-
! 7
| [[1730. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1731. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1731. gads kino]]
|-
! 7
| [[1513. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1515. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1514. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1731. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1514. gads kino]]
|-
! 7
| [[1514. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1732. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1732. gads kino]]
|-
! 7
| [[1510. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1509. gads kino]]
|-
! 7
| [[1516. gads kino]]
|-
! 7
| [[1739. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1737. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1738. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1738. gads kino]]
|-
! 7
| [[1738. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1739. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1739. gads kino]]
|-
! 7
| [[1505. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1737. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1504. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1740. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1740. gads kino]]
|-
! 7
| [[1740. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1741. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1741. gads kino]]
|-
! 7
| [[1737. gads kino]]
|-
! 7
| [[1736. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1735. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1507. gads kino]]
|-
! 7
| [[1509. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1508. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1508. gads kino]]
|-
! 7
| [[1508. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1735. gads kino]]
|-
! 7
| [[1507. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1764. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1505. gads kino]]
|-
! 7
| [[1735. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1506. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1506. gads kino]]
|-
! 7
| [[1736. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1506. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1505. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1736. gads kino]]
|-
! 7
| [[1729. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1729. gads kino]]
|-
! 7
| [[1741. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1720. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1720. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1524. gads kino]]
|-
! 7
| [[1524. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1720. gads kino]]
|-
! 7
| [[1523. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1523. gads kino]]
|-
! 7
| [[1523. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1525. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1721. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1522. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1522. gads kino]]
|-
! 7
| [[1721. gads kino]]
|-
! 7
| [[1721. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1722. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1524. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1525. gads kino]]
|-
! 7
| [[1522. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1718. gads kino]]
|-
! 7
| [[1527. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1717. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1527. gads kino]]
|-
! 7
| [[1717. gads kino]]
|-
! 7
| [[1717. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1718. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1527. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1719. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1718. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1719. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1526. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1526. gads kino]]
|-
! 7
| [[1526. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1525. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1719. gads kino]]
|-
! 7
| [[1575. gads kino]]
|-
! 7
| [[1722. gads kino]]
|-
! 7
| [[1729. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1727. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1519. gads kino]]
|-
! 7
| [[1727. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1727. gads kino]]
|-
! 7
| [[1519. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1518. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1518. gads kino]]
|-
! 7
| [[1518. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1726. gads kino]]
|-
! 7
| [[1728. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1517. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1728. gads kino]]
|-
! 7
| [[1517. gads kino]]
|-
! 7
| [[1517. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1516. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1728. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1726. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1726. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1722. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1724. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1723. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1521. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1723. gads kino]]
|-
! 7
| [[1723. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1724. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1724. gads kino]]
|-
! 7
| [[1521. gads kino]]
|-
! 7
| [[1725. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1521. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1520. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1520. gads kino]]
|-
! 7
| [[1520. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1519. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1725. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1725. gads kino]]
|-
! 7
| [[1504. gads kino]]
|-
! 7
| [[1507. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1503. gads kino]]
|-
! 7
| [[1760. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1748. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1752. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1745. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1745. gads kino]]
|-
! 7
| [[1762. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1745. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1746. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1761. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1748. gads kino]]
|-
! 7
| [[1503. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1761. gads kino]]
|-
! 7
| [[1748. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1758. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1761. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1759. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1747. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1760. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1750. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1757. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1757. gads kino]]
|-
! 7
| [[1746. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1759. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1503. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1760. gads kino]]
|-
! 7
| [[1746. gads kino]]
|-
! 7
| [[1751. gads kino]]
|-
! 7
| [[1747. gads kino]]
|-
! 7
| [[1751. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1747. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1759. gads kino]]
|-
! 7
| [[1757. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1752. gads kino]]
|-
! 7
| [[1762. gads kino]]
|-
! 7
| [[1742. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1504. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1754. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1755. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1750. gads kino]]
|-
! 7
| [[1743. gads kino]]
|-
! 7
| [[1754. gads kino]]
|-
! 7
| [[1754. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1743. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1750. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1742. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1763. gads kino]]
|-
! 7
| [[1742. gads kino]]
|-
! 7
| [[1763. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1764. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1764. gads kino]]
|-
! 7
| [[1755. gads kino]]
|-
! 7
| [[1755. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1758. gads kino]]
|-
! 7
| [[1744. gads kino]]
|-
! 7
| [[1752. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1753. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1753. gads kino]]
|-
! 7
| [[1762. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1744. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1751. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1763. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1758. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1744. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 7
| [[1743. gads sportā]]
|-
! 7
| [[1753. gads sportā]]
|-
! 6
| [[V846]]
|-
! 6
| [[Mūkusalas rotācijas aplis]]
|-
! 6
| [[N. Mironova komercskola]]
|-
! 6
| [[Smilšmāls]]
|-
! 6
| [[Žalgiris B]]
|-
! 6
| [[V640]]
|-
! 6
| [[Nikolajs Černihs]]
|-
! 6
| [[V387]]
|-
! 6
| [[V880]]
|-
! 6
| [[Terehova (robežkontroles punkts)]]
|-
! 6
| [[Shaggy]]
|-
! 6
| [[Sibīrijas kara apgabals]]
|-
! 6
| [[Ļeņingradas fronte]]
|-
! 6
| [[Noliktava]]
|-
! 6
| [[Šņitkas purvs]]
|-
! 6
| [[Smoļnijs]]
|-
! 6
| [[Skuķu ezers]]
|-
! 6
| [[V416]]
|-
! 6
| [[V868]]
|-
! 6
| [[Simfoniskais orķestris]]
|-
! 6
| [[Nemunas loku reģionālais parks]]
|-
! 6
| [[Simply Red]]
|-
! 6
| [[Skalda]]
|-
! 6
| [[V430]]
|-
! 6
| [[Narkoloģija]]
|-
! 6
| [[Narimants]]
|-
! 6
| [[Mīlgrāvja tilts (Rīga)]]
|-
! 6
| [[Raimonds Lagimovs]]
|-
! 6
| [[Mēs savam novadam]]
|-
! 6
| [[V683]]
|-
! 6
| [[V530]]
|-
! 6
| [[V538]]
|-
! 6
| [[Taišeta]]
|-
! 6
| [[Tabita Rudzāte]]
|-
! 6
| [[Strūžānu purvs]]
|-
! 6
| [[1. Baltijas fronte]]
|-
! 6
| [[Mikroliegums]]
|-
! 6
| [[V600]]
|-
! 6
| [[Tabernākuls]]
|-
! 6
| [[Sīpolu apakšdzimta]]
|-
! 6
| [[Staņislavs Judins]]
|-
! 6
| [[V611]]
|-
! 6
| [[Stāvkrasts]]
|-
! 6
| [[Melnais purvs]]
|-
! 6
| [[Suns, kas mācēja dziedāt]]
|-
! 6
| [[Mazupīte (Aģes pieteka)]]
|-
! 6
| [[Mazlēpes]]
|-
! 6
| [[Suvorova ordenis]]
|-
! 6
| [[Matīss Budovskis]]
|-
! 6
| [[Sveču diena]]
|-
! 6
| [[Svētdienas skola]]
|-
! 6
| [[Monika Pormale]]
|-
! 6
| [[Muižu redukcija]]
|-
! 6
| [[Somu-sāmu valodas]]
|-
! 6
| [[Tekstilmāksla]]
|-
! 6
| [[Spožā skudra]]
|-
! 6
| [[Spēlmaņu nakts gada baleta mākslinieks]]
|-
! 6
| [[Mārīte Balode]]
|-
! 6
| [[Spēlmaņu nakts gada izrāde bērniem vai jauniešiem]]
|-
! 6
| [[V468]]
|-
! 6
| [[Mārtiņš Perts]]
|-
! 6
| [[V473]]
|-
! 6
| [[Spēlmaņu nakts gada spilgtākā debija]]
|-
! 6
| [[V903]]
|-
! 6
| [[Spēlēju, dancoju]]
|-
! 6
| [[V752]]
|-
! 6
| [[Mārtiņš Kozlovskis]]
|-
! 6
| [[V810]]
|-
! 6
| [[Māris Grāvītis]]
|-
! 6
| [[V481]]
|-
! 6
| [[V771]]
|-
! 6
| [[Staldzene]]
|-
! 6
| [[V501]]
|-
! 6
| [[Mārcis Zembergs]]
|-
! 6
| [[V514]]
|-
! 6
| [[Mākslas muzejs]]
|-
! 6
| [[Sergejs Solovjovs]]
|-
! 6
| [[Trešā enerģijas pakete]]
|-
! 6
| [[Normunds Rečs]]
|-
! 6
| [[V1300]]
|-
! 6
| [[V1200]]
|-
! 6
| [[V1208]]
|-
! 6
| [[Postmetāls]]
|-
! 6
| [[V1273]]
|-
! 6
| [[Vsevolods Mstislavičs]]
|-
! 6
| [[1582. gads sportā]]
|-
! 6
| [[Rietumu fronte (KPFSR)]]
|-
! 6
| [[Polijas hokeja līga]]
|-
! 6
| [[1582. gads kino]]
|-
! 6
| [[Vloclavekas &quot;Anwil&quot;]]
|-
! 6
| [[V1309]]
|-
! 6
| [[Puplaksis]]
|-
! 6
| [[Rietumu konference (KHL)]]
|-
! 6
| [[Vladimirs Meļņiks]]
|-
! 6
| [[Rigasche Rundschau]]
|-
! 6
| [[Vladimirs Gorikers]]
|-
! 6
| [[1582. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 6
| [[V1381]]
|-
! 6
| [[Rita Spalva]]
|-
! 6
| [[Rizalīts]]
|-
! 6
| [[Pineberga]]
|-
! 6
| [[Vitālijs Kalvāns]]
|-
! 6
| [[Renārs Vimba]]
|-
! 6
| [[Pustuksnesis]]
|-
! 6
| [[Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūts]]
|-
! 6
| [[Wyclef Jean]]
|-
! 6
| [[V1033]]
|-
! 6
| [[V1038]]
|-
! 6
| [[V1030]]
|-
! 6
| [[V1098]]
|-
! 6
| [[Raimonds Špakovskis]]
|-
! 6
| [[Zileņu ezers]]
|-
! 6
| [[V1111]]
|-
! 6
| [[V101]]
|-
! 6
| [[Zasulauka iela]]
|-
! 6
| [[Zasa (upe)]]
|-
! 6
| [[Raitis Ābele]]
|-
! 6
| [[Putnu gredzenošana]]
|-
! 6
| [[Raitis Ābelnieks]]
|-
! 6
| [[Ralfs Krūmiņš]]
|-
! 6
| [[Pēteris Bankovskis]]
|-
! 6
| [[Wild East. Kur vedīs ceļš]]
|-
! 6
| [[V1164]]
|-
! 6
| [[V1168]]
|-
! 6
| [[Zirgu iela (Jelgava)]]
|-
! 6
| [[Relikvija]]
|-
! 6
| [[Uvis Burjāns]]
|-
! 6
| [[Upītes pilskalns]]
|-
! 6
| [[Vitauts Tomkus]]
|-
! 6
| [[Peldplēve]]
|-
! 6
| [[Tituls]]
|-
! 6
| [[Triangulācija]]
|-
! 6
| [[Ostrovas ezers]]
|-
! 6
| [[Osrbli]]
|-
! 6
| [[Tēriņi]]
|-
! 6
| [[Kaupo filma]]
|-
! 6
| [[Ormanītis]]
|-
! 6
| [[Tālo Austrumu novads]]
|-
! 6
| [[1502. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 6
| [[Tukuma novada dome]]
|-
! 6
| [[Olga Žitluhina]]
|-
! 6
| [[Valsts Heraldikas komisija]]
|-
! 6
| [[V254]]
|-
! 6
| [[Valts Grēviņš]]
|-
! 6
| [[Torņa kalns]]
|-
! 6
| [[Santa Zapacka]]
|-
! 6
| [[Obertilliaha]]
|-
! 6
| [[Tornio]]
|-
! 6
| [[Vadims Direktorenko]]
|-
! 6
| [[Saules aleja]]
|-
! 6
| [[V317]]
|-
! 6
| [[Sedriks Kuadio]]
|-
! 6
| [[Toms Zeltiņš]]
|-
! 6
| [[Sergejs Maģers]]
|-
! 6
| [[1502. gads kino]]
|-
! 6
| [[Valts Variks]]
|-
! 6
| [[Roberts Mustaps]]
|-
! 6
| [[Čolēni]]
|-
! 6
| [[Uldis Tīrons]]
|-
! 6
| [[V1430]]
|-
! 6
| [[Rolands Krjauklis]]
|-
! 6
| [[V1437]]
|-
! 6
| [[Pantone]]
|-
! 6
| [[Uldis Cipsts]]
|-
! 6
| [[Panevėžys B]]
|-
! 6
| [[Viktors Gribermans]]
|-
! 6
| [[Ukrainas hokeja līga]]
|-
! 6
| [[Viesturs Reinfelds]]
|-
! 6
| [[Vienas vasaras zieds]]
|-
! 6
| [[Tēriņu iela]]
|-
! 6
| [[Viduslejasvācu valoda]]
|-
! 6
| [[Rīgas audums]]
|-
! 6
| [[Oļegs Zakamennijs]]
|-
! 6
| [[Ēnas (grupa)]]
|-
! 6
| [[1502. gads sportā]]
|-
! 6
| [[UCI kontinentālās komandas]]
|-
! 6
| [[Oļegs Osinovskis]]
|-
! 6
| [[Oļegs Aleksejenko]]
|-
! 6
| [[Rūta Dūduma]]
|-
! 6
| [[V193]]
|-
! 6
| [[SK Rīga/Profs 18]]
|-
! 6
| [[Slūžas]]
|-
! 6
| [[Armands Agrums]]
|-
! 6
| [[Boriss II Vseslavičs]]
|-
! 6
| [[East 17]]
|-
! 6
| [[Labākais grima mākslinieks (Lielais Kristaps)]]
|-
! 6
| [[Aleksandrs Gramovičs]]
|-
! 6
| [[Aleksandrs Ivanovs (režisors)]]
|-
! 6
| [[Labākais filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)]]
|-
! 6
| [[Imants Krastiņš]]
|-
! 6
| [[Labākais animācijas filmas režisors (Lielais Kristaps)]]
|-
! 6
| [[Dainis Vingris]]
|-
! 6
| [[Aleksandrs Novikovs]]
|-
! 6
| [[Aleksandrs Rehviašvili]]
|-
! 6
| [[Džiugas B]]
|-
! 6
| [[Ilze Mažāne]]
|-
! 6
| [[Dūņezers (Ādažu novads)]]
|-
! 6
| [[Bostonas Universitāte]]
|-
! 6
| [[Aleksandrs Čmiļs]]
|-
! 6
| [[Aleksandrs Čumakovs]]
|-
! 6
| [[Inese Lūsiņa]]
|-
! 6
| [[Jūlijs Lindenbergs]]
|-
! 6
| [[Inese Saulīte (aktrise)]]
|-
! 6
| [[Kuldīgas iela (Ventspils)]]
|-
! 6
| [[Inese Vaikule]]
|-
! 6
| [[Labākais mākslinieks (Lielais Kristaps)]]
|-
! 6
| [[Attīstības partija]]
|-
! 6
| [[Kubes kalns]]
|-
! 6
| [[Daddy Yankee]]
|-
! 6
| [[Aivars Ušpelis]]
|-
! 6
| [[Latvijas Darba savienība]]
|-
! 6
| [[Latvijas Darba devēju konfederācija]]
|-
! 6
| [[Jasmine Thompson]]
|-
! 6
| [[Aivars Žukovskis]]
|-
! 6
| [[Jānis Āboliņš]]
|-
! 6
| [[Latviešu folklora]]
|-
! 6
| [[DaGamba]]
|-
! 6
| [[Jānis Šēnbergs]]
|-
! 6
| [[Ilmārs Dreļs]]
|-
! 6
| [[Daiga Livčāne]]
|-
! 6
| [[Alberts Kivlenieks]]
|-
! 6
| [[Larisa Loskutova]]
|-
! 6
| [[Ilona Bičevska]]
|-
! 6
| [[Laktas iela]]
|-
! 6
| [[Laimonis Purs]]
|-
! 6
| [[Laima Freimane]]
|-
! 6
| [[Jeļena Osipova]]
|-
! 6
| [[Aldis Hofmanis]]
|-
! 6
| [[Edvīns Bartkevičs]]
|-
! 6
| [[Jēkabpils tilts]]
|-
! 6
| [[Kugras ezers]]
|-
! 6
| [[Krēva]]
|-
! 6
| [[Igaunijas pilskalni]]
|-
! 6
| [[Andris Indāns]]
|-
! 6
| [[Kohila]]
|-
! 6
| [[Darba Sarkanā karoga ordenis]]
|-
! 6
| [[Jax Jones]]
|-
! 6
| [[Andrejs Ždanovs]]
|-
! 6
| [[Klausāmgrāmata]]
|-
! 6
| [[Daugavpils cietums]]
|-
! 6
| [[Disciples]]
|-
! 6
| [[Andris Eglītis]]
|-
! 6
| [[Kaspars Odiņš]]
|-
! 6
| [[Artis Gāga]]
|-
! 6
| [[Konfesionāls]]
|-
! 6
| [[Kaspars Putniņš]]
|-
! 6
| [[Kijivas kara apgabals]]
|-
! 6
| [[JSTOR]]
|-
! 6
| [[Deep Sea Studios]]
|-
! 6
| [[Kazupīte]]
|-
! 6
| [[Dekāns (fakultātes vadītājs)]]
|-
! 6
| [[Kauno Žalgiris B]]
|-
! 6
| [[Deniss Stepanovs]]
|-
! 6
| [[Jans Ludvigs Plāters]]
|-
! 6
| [[Dj Snake]]
|-
! 6
| [[Kora mūzika]]
|-
! 6
| [[Inga Priede]]
|-
! 6
| [[Irina Dolgova]]
|-
! 6
| [[Alfons Žuks]]
|-
! 6
| [[Astra Kurme]]
|-
! 6
| [[Ingrīda Saulīte]]
|-
! 6
| [[Ingrīda Vilkārse]]
|-
! 6
| [[Asesors]]
|-
! 6
| [[Kalnciema ciems]]
|-
! 6
| [[Alle Farben]]
|-
! 6
| [[Jelgavas Vēstnesis]]
|-
! 6
| [[Kamerkoris]]
|-
! 6
| [[Andra Lejniece]]
|-
! 6
| [[Drošsirdības zīme ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem]]
|-
! 6
| [[Itera Latvija]]
|-
! 6
| [[Andrejs Artjomovs]]
|-
! 6
| [[Dukanu ezers]]
|-
! 6
| [[Ivans Baigais]]
|-
! 6
| [[Arvīds Bradiņš]]
|-
! 6
| [[Krimas liepa]]
|-
! 6
| [[Krievu purvs]]
|-
! 6
| [[Kraukļu ciems]]
|-
! 6
| [[Andrejs Lapsa]]
|-
! 6
| [[Andrejs Pagors]]
|-
! 6
| [[Latvijas Konkurences padome]]
|-
! 6
| [[Aivars Vanags]]
|-
! 6
| [[Deniss Paškevičs]]
|-
! 6
| [[2005. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 6
| [[Cicerona balva]]
|-
! 6
| [[Epitāfija]]
|-
! 6
| [[Luknojs]]
|-
! 6
| [[Jānis Kurševs]]
|-
! 6
| [[Luhamā]]
|-
! 6
| [[Cierps]]
|-
! 6
| [[Emīls Ezītis]]
|-
! 6
| [[Ludmila Ušakova]]
|-
! 6
| [[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm]]
|-
! 6
| [[Balticovo]]
|-
! 6
| [[Luboneņš]]
|-
! 6
| [[Johann Friedrich Gmelin]]
|-
! 6
| [[Balss maskā]]
|-
! 6
| [[HC Bolzano]]
|-
! 6
| [[Jozs Budraitis]]
|-
! 6
| [[Jānis Liberts]]
|-
! 6
| [[Jānis Lukaševskis]]
|-
! 6
| [[Lietuvas pilskalni]]
|-
! 6
| [[Baltcom]]
|-
! 6
| [[Grāmatneši]]
|-
! 6
| [[Harijs Bašs]]
|-
! 6
| [[Beķera grāvis]]
|-
! 6
| [[1756. gads sportā]]
|-
! 6
| [[Marga Apsīte]]
|-
! 6
| [[Borauga]]
|-
! 6
| [[1756. gads kino]]
|-
! 6
| [[Fjodors Knorre]]
|-
! 6
| [[Gints Bisenieks]]
|-
! 6
| [[Juris Riekstiņš (mūziķis)]]
|-
! 6
| [[1756. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 6
| [[Maija Kubliņa]]
|-
! 6
| [[Līga Gulbe]]
|-
! 6
| [[Maija Indersone]]
|-
! 6
| [[Madonas 1. vidusskola]]
|-
! 6
| [[Jānis Brunovskis]]
|-
! 6
| [[FK Kvadrāts]]
|-
! 6
| [[M. Frunzes Kara akadēmija]]
|-
! 6
| [[Grebļa kalns]]
|-
! 6
| [[Burtnieku nams]]
|-
! 6
| [[Bāze 7]]
|-
! 6
| [[1997. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 6
| [[Jānis Matulis (žurnālists)]]
|-
! 6
| [[Gļebs Panteļejevs]]
|-
! 6
| [[3000 m]]
|-
! 6
| [[Agris Birzulis]]
|-
! 6
| [[Latvju Filma]]
|-
! 6
| [[Lemingi]]
|-
! 6
| [[Hermanis Jēnihs]]
|-
! 6
| [[Lektors]]
|-
! 6
| [[Laura Dišlere]]
|-
! 6
| [[Aivars Fomins]]
|-
! 6
| [[Eiropas čempionāts biatlonā]]
|-
! 6
| [[Aivars Kraps]]
|-
! 6
| [[Ekspedīcija]]
|-
! 6
| [[Agris Dzenis]]
|-
! 6
| [[Avoksnājs]]
|-
! 6
| [[Eižens Ostvalds]]
|-
! 6
| [[Avantis/Turība]]
|-
! 6
| [[IBU kauss]]
|-
! 6
| [[Aivars Bogdanovičs]]
|-
! 6
| [[Levans Korgalidze]]
|-
! 6
| [[Jānis Precinieks]]
|-
! 6
| [[Ainārs Rubiķis]]
|-
! 6
| [[Hartvigs II]]
|-
! 6
| [[Jānis Melderis]]
|-
! 6
| [[APG III sistēma]]
|-
! 6
| [[Latvijas Volejbola federācija]]
|-
! 6
| [[Aļģis Matuļonis]]
|-
! 6
| [[Latvijas kauss futbolā 2002]]
|-
! 6
| [[Lielais kalns]]
|-
! 6
| [[Abjas pagasts]]
|-
! 6
| [[Lielais Zurzu ezers]]
|-
! 6
| [[Jānis Moisejs]]
|-
! 6
| [[Agita Ikauniece]]
|-
! 6
| [[Eiropas Mobilitātes nedēļa]]
|-
! 6
| [[Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs]]
|-
! 6
| [[BK Turība]]
|-
! 5
| [[Boyza II]]
|-
! 5
| [[Burak Yeter]]
|-
! 5
| [[Brainstorm Records]]
|-
! 5
| [[Bukaišu muiža]]
|-
! 5
| [[Brūnkāšu dzimta]]
|-
! 5
| [[Braithouse]]
|-
! 5
| [[Daugavpils autoosta]]
|-
! 5
| [[Denelišķi]]
|-
! 5
| [[V461]]
|-
! 5
| [[V399]]
|-
! 5
| [[Daina Dumpe]]
|-
! 5
| [[Cēsu SB]]
|-
! 5
| [[V378]]
|-
! 5
| [[Dainis Urbanovičs]]
|-
! 5
| [[V424]]
|-
! 5
| [[Dainis Bertāns]]
|-
! 5
| [[V374]]
|-
! 5
| [[Cīrihes Universitāte]]
|-
! 5
| [[Danelle Sandoval]]
|-
! 5
| [[Burkānu sala]]
|-
! 5
| [[Būū]]
|-
! 5
| [[Būris (filma)]]
|-
! 5
| [[V459]]
|-
! 5
| [[Bērnu filma]]
|-
! 5
| [[Craig David]]
|-
! 5
| [[V341]]
|-
! 5
| [[Daiga Kalniņa]]
|-
! 5
| [[Cīruļkalns]]
|-
! 5
| [[DJ Snake]]
|-
! 5
| [[Martas Rinkas iela (Rīga)]]
|-
! 5
| [[V304]]
|-
! 5
| [[Elita Patmalniece]]
|-
! 5
| [[Erik Pontoppidan]]
|-
! 5
| [[V1167]]
|-
! 5
| [[Emīls Urbāns]]
|-
! 5
| [[Elīna Stapulone]]
|-
! 5
| [[Elvīra Bramberga]]
|-
! 5
| [[Elizabete Magdalēna]]
|-
! 5
| [[V1199]]
|-
! 5
| [[V1204]]
|-
! 5
| [[Ervīns Grāvītis]]
|-
! 5
| [[V1205]]
|-
! 5
| [[V1206]]
|-
! 5
| [[Elita Kuzma]]
|-
! 5
| [[V1209]]
|-
! 5
| [[V1222]]
|-
! 5
| [[Elita Eglīte]]
|-
! 5
| [[V1264]]
|-
! 5
| [[Erlangenes Universitāte]]
|-
! 5
| [[V1158]]
|-
! 5
| [[V128]]
|-
! 5
| [[FK Starts]]
|-
! 5
| [[Fuenlabrada]]
|-
! 5
| [[Flag of the]]
|-
! 5
| [[Flag of]]
|-
! 5
| [[Fisharmonijs]]
|-
! 5
| [[Felix Jaehn]]
|-
! 5
| [[Fedde Le Grand]]
|-
! 5
| [[FK Tauras]]
|-
! 5
| [[V1071]]
|-
! 5
| [[Ervīns Krainis]]
|-
! 5
| [[FK Saldus]]
|-
! 5
| [[FK Latgale Daugavpils]]
|-
! 5
| [[FK Amatieris]]
|-
! 5
| [[FHK Liepājas Metalurgs II]]
|-
! 5
| [[V1113]]
|-
! 5
| [[FC TVMK]]
|-
! 5
| [[Etnotranss]]
|-
! 5
| [[V1269]]
|-
! 5
| [[Eiropas čempionāts hokejā jauniešiem]]
|-
! 5
| [[Deviņi (filmu studija)]]
|-
! 5
| [[Diāna Novicka]]
|-
! 5
| [[Dzimtenes Balss]]
|-
! 5
| [[V1453]]
|-
! 5
| [[Dzelzceļa līnija Tartu—Valga]]
|-
! 5
| [[Dvietes ezers]]
|-
! 5
| [[V176]]
|-
! 5
| [[Dublinieku ezers]]
|-
! 5
| [[Drukas aizliegums]]
|-
! 5
| [[Divvalodu izglītība]]
|-
! 5
| [[Dāvids Čaladze]]
|-
! 5
| [[Divgadīgi augi]]
|-
! 5
| [[Diunoklis]]
|-
! 5
| [[V240]]
|-
! 5
| [[Dināra Rudāne]]
|-
! 5
| [[V247]]
|-
! 5
| [[Dienvidrietumu fronte (KSFPR)]]
|-
! 5
| [[V253]]
|-
! 5
| [[Dāvids Ernštreits]]
|-
! 5
| [[Dāvis Caune]]
|-
! 5
| [[V1296]]
|-
! 5
| [[Edvīns Puķe]]
|-
! 5
| [[Eiffel 65]]
|-
! 5
| [[Eho Filma]]
|-
! 5
| [[V1323]]
|-
! 5
| [[V1325]]
|-
! 5
| [[Egīls Zirnis]]
|-
! 5
| [[V1341]]
|-
! 5
| [[V1347]]
|-
! 5
| [[Edvīns Krūms]]
|-
! 5
| [[EFEF]]
|-
! 5
| [[Eduards Stiprais]]
|-
! 5
| [[Eduards Glotovs]]
|-
! 5
| [[V1402]]
|-
! 5
| [[Eduardo de Filipo]]
|-
! 5
| [[Eduarda Smiļģa Teātra muzejs]]
|-
! 5
| [[Edgars Treibergs]]
|-
! 5
| [[Edgars Kreilis]]
|-
! 5
| [[V1438]]
|-
! 5
| [[V748]]
|-
! 5
| [[V490]]
|-
! 5
| [[Aigars Legzdiņš]]
|-
! 5
| [[Aivars Troska]]
|-
! 5
| [[Aivars Timofejevs]]
|-
! 5
| [[Visvaldis Freidenfelds]]
|-
! 5
| [[Aivars Straume]]
|-
! 5
| [[Aivars Broks]]
|-
! 5
| [[Vladimira ordenis]]
|-
! 5
| [[Aija Strazdiņa]]
|-
! 5
| [[Agrārbanka]]
|-
! 5
| [[Vilnis Strods]]
|-
! 5
| [[Agris Semēvics]]
|-
! 5
| [[Voitiški]]
|-
! 5
| [[Aglona (upe)]]
|-
! 5
| [[Volčica]]
|-
! 5
| [[Vordovka]]
|-
! 5
| [[Adulienas ezers]]
|-
! 5
| [[Vārti]]
|-
! 5
| [[Vēsma Ušpele]]
|-
! 5
| [[Vinrihs fon Kniprode]]
|-
! 5
| [[Vilnis Plūme]]
|-
! 5
| [[AKA/LAA]]
|-
! 5
| [[Aldis Linē]]
|-
! 5
| [[Aleksandrs Solovejs]]
|-
! 5
| [[Vendra]]
|-
! 5
| [[Vides filmu studija]]
|-
! 5
| [[Vidusceļa iela (Liepāja)]]
|-
! 5
| [[Vidusgaujas ieplaka]]
|-
! 5
| [[Vieglatlētika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
|-
! 5
| [[Aleksandrs Glazovs]]
|-
! 5
| [[Viesturs Sprūde]]
|-
! 5
| [[Aksels fon Delvigs]]
|-
! 5
| [[Viesturs Tamužs]]
|-
! 5
| [[Aldis Lieljuksis]]
|-
! 5
| [[Viking Line]]
|-
! 5
| [[Viktors Jansons]]
|-
! 5
| [[Aldis Ermanbriks]]
|-
! 5
| [[Alberts Terpilovskis]]
|-
! 5
| [[Alberta Šeibeļa stadions]]
|-
! 5
| [[Vilma Melbārde]]
|-
! 5
| [[Vīķu ciems]]
|-
! 5
| [[Wham!]]
|-
! 5
| [[Vecmīlgrāvja piektā līnija (Rīga)]]
|-
! 5
| [[Ķerkliņu ezers]]
|-
! 5
| [[Ēriks Kokins]]
|-
! 5
| [[Ēriks Lukmans]]
|-
! 5
| [[Ērģeļu prospekts]]
|-
! 5
| [[Ģirts Freimanis]]
|-
! 5
| [[Ģirts Nagainis]]
|-
! 5
| [[Ģirts Stepka]]
|-
! 5
| [[1996. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 5
| [[1995. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 5
| [[1998. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 5
| [[Ķīnas Austrumu dzelzceļa konflikts]]
|-
! 5
| [[Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs]]
|-
! 5
| [[Ļudgards Gedravičs]]
|-
! 5
| [[1501. gads sportā]]
|-
! 5
| [[Šampētera muiža]]
|-
! 5
| [[Šķirstiņa]]
|-
! 5
| [[1501. gads kino]]
|-
! 5
| [[1501. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 5
| [[1997. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]
|-
! 5
| [[Čiekurs]]
|-
! 5
| [[2026. gads sportā]]
|-
! 5
| [[2019.—2020. gada NBA sezona]]
|-
! 5
| [[Years &amp; Years]]
|-
! 5
| [[2026. gads kino]]
|-
! 5
| [[2026. gada laikapstākļi Latvijā]]
|-
! 5
| [[2021.—2022. gada NBA sezona]]
|-
! 5
| [[Zemgales osta]]
|-
! 5
| [[Ziemeļkaukāza kara apgabals]]
|-
! 5
| [[2020.—2021. gada Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas sezona]]
|-
! 5
| [[Zilais karogs]]
|-
! 5
| [[Zirgskābeņu zilenītis]]
|-
! 5
| [[Čiekurkalna ūdenstornis]]
|-
! 5
| [[2003. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 5
| [[2001. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 5
| [[2000. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 5
| [[Zosns]]
|-
! 5
| [[1999. gada Pasaules čempionāts biatlonā]]
|-
! 5
| [[Zvejnieka dēls (romāns)]]
|-
! 5
| [[Zēfelde]]
|-
! 5
| [[Ādažu muiža]]
|-
! 5
| [[Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidus]]
|-
! 5
| [[Aleksandrs Vaicahovskis]]
|-
! 5
| [[Bolderājas tirgus]]
|-
! 5
| [[V739]]
|-
! 5
| [[Austrumsibīrijas novads]]
|-
! 5
| [[V681]]
|-
! 5
| [[Augusts Martins]]
|-
! 5
| [[Audas stadions]]
|-
! 5
| [[V688]]
|-
! 5
| [[Audari]]
|-
! 5
| [[Atslēdznieks]]
|-
! 5
| [[Atis Ieviņš]]
|-
! 5
| [[V646]]
|-
! 5
| [[Astrīda Konstante]]
|-
! 5
| [[Uplande]]
|-
! 5
| [[Arvīds Gusars]]
|-
! 5
| [[V754]]
|-
! 5
| [[V756]]
|-
! 5
| [[Artūrs Karnišovs]]
|-
! 5
| [[Artjoms Pankevičs]]
|-
! 5
| [[V779]]
|-
! 5
| [[Autokross]]
|-
! 5
| [[V645]]
|-
! 5
| [[Artis Roberts]]
|-
! 5
| [[Banga B]]
|-
! 5
| [[V508]]
|-
! 5
| [[Bohēma]]
|-
! 5
| [[Belinsku ezers]]
|-
! 5
| [[Beikersfīldas &quot;Condors&quot;]]
|-
! 5
| [[V543]]
|-
! 5
| [[Baznīcas iela (Kuldīga)]]
|-
! 5
| [[Basmači]]
|-
! 5
| [[V595]]
|-
! 5
| [[V606]]
|-
! 5
| [[Axwell &amp; Ingrosso]]
|-
! 5
| [[V609]]
|-
! 5
| [[Baltinavas muiža]]
|-
! 5
| [[V618]]
|-
! 5
| [[V619]]
|-
! 5
| [[V620]]
|-
! 5
| [[Baldahīns]]
|-
! 5
| [[Baiba Šteina]]
|-
! 5
| [[Baiba Urbāne]]
|-
! 5
| [[Artjoms Ogorodņikovs]]
|-
! 5
| [[V813]]
|-
! 5
| [[Aleksejs Arbuzovs]]
|-
! 5
| [[Valentīns Novopoļskis]]
|-
! 5
| [[Vadims Mikuckis]]
|-
! 5
| [[Vadims Čerņikovs]]
|-
! 5
| [[Vaičuku ezers]]
|-
! 5
| [[Vaku grāmata]]
|-
! 5
| [[Valdemārs Karpačs]]
|-
! 5
| [[Amatieris]]
|-
! 5
| [[Almtuna IS]]
|-
! 5
| [[Valles luterāņu baznīca]]
|-
! 5
| [[VIK Västerås HK]]
|-
! 5
| [[Allars Levandi]]
|-
! 5
| [[Valsts drošības kapteinis]]
|-
! 5
| [[Valsts drošības majors]]
|-
! 5
| [[Valsts heraldikas komisija]]
|-
! 5
| [[Aleksejs Vasiļjevs]]
|-
! 5
| [[Valters Freijs]]
|-
! 5
| [[Aleksejs Spasjonņikovs]]
|-
! 5
| [[Valters Pūce]]
|-
! 5
| [[Andrejs Kardašs]]
|-
! 5
| [[Andrejs Rumjancevs]]
|-
! 5
| [[Arnolds Vilkins]]
|-
! 5
| [[Andris Ķesteris]]
|-
! 5
| [[V839]]
|-
! 5
| [[Arnolds Plaudis]]
|-
! 5
| [[Arkādijas stadions]]
|-
! 5
| [[Antra lyga]]
|-
! 5
| [[Ansamblis]]
|-
! 5
| [[Anita Adijāne]]
|-
! 5
| [[Andžejs Zdanovičs]]
|-
! 5
| [[Andris Šmēdiņš]]
|-
! 5
| [[Andris Čuda]]
|-
! 5
| [[V964]]
|-
! 5
| [[Andris Zālītis]]
|-
! 5
| [[Andris Vītols]]
|-
! 5
| [[Andris Guļāns]]
|-
! 5
| [[V9]]
|-
! 5
| [[12A. autobusu maršruts (Daugavpils)]]
|-
! 5
| [[Andris Alviķis]]
|-
! 5
| [[V932]]
|-
! 5
| [[V935]]
|-
! 5
| [[Gailumu ezers]]
|-
! 5
| [[Helēna Geriloviča]]
|-
! 5
| [[Galantis]]
|-
! 5
| [[Petri Mannonens]]
|-
! 5
| [[Parīss]]
|-
! 5
| [[Kroņa muiža]]
|-
! 5
| [[Pauls Jaunzems]]
|-
! 5
| [[Krišs Salmanis]]
|-
! 5
| [[Kristīgā tautas partija]]
|-
! 5
| [[Pensionāru un senioru partija]]
|-
! 5
| [[Krists Apsītis]]
|-
! 5
| [[Kristers Ansons]]
|-
! 5
| [[Pievolgas kara apgabals]]
|-
! 5
| [[Palēvene]]
|-
! 5
| [[Pikaso (reperis)]]
|-
! 5
| [[Pildas iela (Rīga)]]
|-
! 5
| [[Kristaps Koškins]]
|-
! 5
| [[Pilskalna ezers]]
|-
! 5
| [[Kristaps Gulbis]]
|-
! 5
| [[Pionieri (PSRS)]]
|-
! 5
| [[Pionieris (laikraksts)]]
|-
! 5
| [[Kriminālprocess]]
|-
! 5
| [[Kultūrkapitāla fonds]]
|-
! 5
| [[Pallas]]
|-
! 5
| [[Krimināllikums]]
|-
! 5
| [[Labākais animācijas mākslinieks (Lielais Kristaps)]]
|-
! 5
| [[Laikmets]]
|-
! 5
| [[Labākā studentu filma (Lielais Kristaps)]]
|-
! 5
| [[Labākā daudzsēriju filma (Lielais Kristaps)]]
|-
! 5
| [[Osvas ezers]]
|-
! 5
| [[Otto Birznieks]]
|-
! 5
| [[Ozolu aleja]]
|-
! 5
| [[Labākais grima mākslinieka darbs (Lielais Kristaps)]]
|-
! 5
| [[Oļegs Grišins]]
|-
! 5
| [[Ošu pļavraibenis]]
|-
! 5
| [[Palaceņa]]
|-
! 5
| [[Labākais animācijas filmas mākslinieks (Lielais Kristaps)]]
|-
! 5
| [[Labrinth]]
|-
! 5
| [[PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija]]
|-
! 5
| [[LBAL]]
|-
! 5
| [[PSRS Centrālā televīzija]]
|-
! 5
| [[Kārlis Kangeris]]
|-
! 5
| [[PSRS Tautas mākslinieks]]
|-
! 5
| [[Kārlis Eihenbaums]]
|-
! 5
| [[Kumbuļu ezers]]
|-
! 5
| [[Piusa (stacija)]]
|-
! 5
| [[Plekste]]
|-
! 5
| [[Laiks (laikraksts)]]
|-
! 5
| [[Radio SWH SPIN]]
|-
! 5
| [[Pēteris Upelnieks]]
|-
! 5
| [[Pēteris Ķimelis]]
|-
! 5
| [[Kategrades ezers]]
|-
! 5
| [[Kaspars Ozoliņš]]
|-
! 5
| [[Kaspars Goba]]
|-
! 5
| [[Pūrvieta]]
|-
! 5
| [[Karina Putniņa]]
|-
! 5
| [[Kapusvētki]]
|-
! 5
| [[Kanska]]
|-
! 5
| [[Pēteris Dzalbe]]
|-
! 5
| [[Raimonds Kalniņš]]
|-
! 5
| [[Kalvenes ezers]]
|-
! 5
| [[Kaimiņi (grupa)]]
|-
! 5
| [[K.M.K.V.P.]]
|-
! 5
| [[Jūrniecība]]
|-
! 5
| [[Raiņa iela (Valmiera)]]
|-
! 5
| [[Jēči]]
|-
! 5
| [[Raudinkas ezers]]
|-
! 5
| [[Rauzu ezers]]
|-
! 5
| [[Katlakalna ciems]]
|-
! 5
| [[Pēteris Blūms]]
|-
! 5
| [[Krasta masīvs]]
|-
! 5
| [[Providence Equity Partners]]
|-
! 5
| [[Koša ezers]]
|-
! 5
| [[Pokrateņa]]
|-
! 5
| [[Polockas zemiene]]
|-
! 5
| [[Klubs]]
|-
! 5
| [[Praktiskā sāļuma vienība]]
|-
! 5
| [[Kleriķis]]
|-
! 5
| [[Prezbitērijs]]
|-
! 5
| [[Kivtu apmetne]]
|-
! 5
| [[Kinolats]]
|-
! 5
| [[Kaulači (Remtes pagasts)]]
|-
! 5
| [[Publiskās atmiņas centrs]]
|-
! 5
| [[Punkts Uz I]]
|-
! 5
| [[Kino un mēs]]
|-
! 5
| [[Kilograms kultūras]]
|-
! 5
| [[Puškaitis]]
|-
! 5
| [[Kempings]]
|-
! 5
| [[Pārvācošanās]]
|-
! 5
| [[Pāvils Zariņš]]
|-
! 5
| [[Kaunatas ezers]]
|-
! 5
| [[Laikmetīgā māksla]]
|-
! 5
| [[Ornaments]]
|-
! 5
| [[Reabilitācija]]
|-
! 5
| [[My Radiant You]]
|-
! 5
| [[Moiva]]
|-
! 5
| [[Lāčupes kapi]]
|-
! 5
| [[Monogāmija]]
|-
! 5
| [[Monsinjors]]
|-
! 5
| [[Lāču purvs]]
|-
! 5
| [[Lukštānu ezers]]
|-
! 5
| [[Mošņica]]
|-
! 5
| [[Mstislavs III Romanovičs]]
|-
! 5
| [[Mākslas dienas]]
|-
! 5
| [[Lēzeļa vīrcele]]
|-
! 5
| [[Ludvigs Jorks fon Vartenburgs]]
|-
! 5
| [[Ludmila Fedorkova]]
|-
! 5
| [[Māra Viktorija Zilgalve]]
|-
! 5
| [[Lizete Upīte]]
|-
! 5
| [[Māris Drelings]]
|-
! 5
| [[Linards Mazurs-Mago]]
|-
! 5
| [[Māris Koristins]]
|-
! 5
| [[Lily]]
|-
! 5
| [[Mixeri]]
|-
! 5
| [[Līgas]]
|-
! 5
| [[Māris Ruks]]
|-
! 5
| [[Medņupe]]
|-
! 5
| [[Mariuss Bajaruns-Galejs]]
|-
! 5
| [[Marika Zeimule]]
|-
! 5
| [[Mapl]]
|-
! 5
| [[Maybe]]
|-
! 5
| [[Mandžūrijas riekstkoks]]
|-
! 5
| [[Malcānu ezers]]
|-
! 5
| [[Maksims Bogdanovs]]
|-
! 5
| [[Mazā Klīversala]]
|-
! 5
| [[Meghan Trainor]]
|-
! 5
| [[Ministeriāļi]]
|-
! 5
| [[Meistaru iela (Piņķi)]]
|-
! 5
| [[Mellužupīte]]
|-
! 5
| [[Maija Svarinska]]
|-
! 5
| [[Melnais zīriņš]]
|-
! 5
| [[Maiga Mainiece]]
|-
! 5
| [[Madara Melberga]]
|-
! 5
| [[MNEK]]
|-
! 5
| [[Minesotas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Līves muiža]]
|-
! 5
| [[Liezēres muiža]]
|-
! 5
| [[Lietuvas kauss futbolā]]
|-
! 5
| [[Olly Murs]]
|-
! 5
| [[Latvijas Hipotēku un zemes banka]]
|-
! 5
| [[Lauris Pastars]]
|-
! 5
| [[Niks Savaļnieks]]
|-
! 5
| [[Laura Vīķe]]
|-
! 5
| [[Latvijas Žurnālistu asociācija]]
|-
! 5
| [[Normunds Audzišs]]
|-
! 5
| [[Normunds Tropiņš]]
|-
! 5
| [[Latvijas Radošo savienību padome]]
|-
! 5
| [[Latvijas Pašvaldību savienība]]
|-
! 5
| [[Obradoiro CAB]]
|-
! 5
| [[Lauris Pīlēģis]]
|-
! 5
| [[Oceanfall]]
|-
! 5
| [[Ofosu Apija]]
|-
! 5
| [[Ogres Kangari]]
|-
! 5
| [[Ogres stadions]]
|-
! 5
| [[Latgales latviešu apvienība un zemes arāju partija]]
|-
! 5
| [[Oktobra Revolūcijas ordenis]]
|-
! 5
| [[Lasvegasas &quot;Thunder&quot;]]
|-
! 5
| [[Olga Borha]]
|-
! 5
| [[Olksns]]
|-
! 5
| [[Nikolajs Korobovs]]
|-
! 5
| [[Lauris Ābele]]
|-
! 5
| [[Lietuvas Pirmās līgas čempionāts]]
|-
! 5
| [[Mūžības skartie]]
|-
! 5
| [[Lietuva at the vasaras olimpiskajās spēlēs]]
|-
! 5
| [[Liepājas Tautas konservatorija]]
|-
! 5
| [[Liepājas Mākslas vidusskola]]
|-
! 5
| [[Māsas (grupa)]]
|-
! 5
| [[Lielā Klīversala]]
|-
! 5
| [[Mērilendas Universitāte]]
|-
! 5
| [[Lielvircavas ciems]]
|-
! 5
| [[Lielapgulde]]
|-
! 5
| [[Nabe (upe)]]
|-
! 5
| [[Nezāliene]]
|-
! 5
| [[Lielais Ožukns]]
|-
! 5
| [[Lewis Capaldi]]
|-
! 5
| [[Lennon Stella]]
|-
! 5
| [[Nasva]]
|-
! 5
| [[LeAnn Rimes]]
|-
! 5
| [[Nekas mūs neapturēs]]
|-
! 5
| [[Lazaristi]]
|-
! 5
| [[Neoromānika]]
|-
! 5
| [[Nesaules ezers]]
|-
! 5
| [[Jēkabs Jauģietis]]
|-
! 5
| [[Red Dot Media]]
|-
! 5
| [[Galms]]
|-
! 5
| [[Ilga Vecziediņa]]
|-
! 5
| [[Imants Balodis]]
|-
! 5
| [[Imants Babris]]
|-
! 5
| [[Svātovas ezers]]
|-
! 5
| [[Ilze Kļava]]
|-
! 5
| [[Svētes ezers]]
|-
! 5
| [[Ilze Blauberga]]
|-
! 5
| [[Iluta Mistre]]
|-
! 5
| [[Svētā Terēze no Bērna Jēzus]]
|-
! 5
| [[Ikars Samardžijevs]]
|-
! 5
| [[Imants Pakalnietis]]
|-
! 5
| [[Igors Meija]]
|-
! 5
| [[Igors Kļosovs]]
|-
! 5
| [[Sēre]]
|-
! 5
| [[Igaunijas Rakstnieku savienība]]
|-
! 5
| [[Sūduva B]]
|-
! 5
| [[Sūļupe]]
|-
! 5
| [[Ievas]]
|-
! 5
| [[Ieva Kalniņa]]
|-
! 5
| [[Stūru purvs]]
|-
! 5
| [[In.Stora]]
|-
! 5
| [[Tamāra Ēķe]]
|-
! 5
| [[Inčukalna iela]]
|-
! 5
| [[Ivo Linna]]
|-
! 5
| [[Ivars Noviks]]
|-
! 5
| [[Ivars Millers]]
|-
! 5
| [[Soldžerholova]]
|-
! 5
| [[Sološnīku ezers]]
|-
! 5
| [[Ivans Špakovs]]
|-
! 5
| [[Soundarcade]]
|-
! 5
| [[Sprogu ezers]]
|-
! 5
| [[Spēlmaņu nakts gada latviešu autora darba iestudējums]]
|-
! 5
| [[Indulis Kalniņš]]
|-
! 5
| [[Ināra Pētersone]]
|-
! 5
| [[Ināra Antone]]
|-
! 5
| [[Inta Brence]]
|-
! 5
| [[Spēlmaņu nakts labākā izrāde bērniem]]
|-
! 5
| [[Inga Raudinga]]
|-
! 5
| [[Stendes iela (Kuldīga)]]
|-
! 5
| [[Stogoršņu ezers]]
|-
! 5
| [[Stompaku purvs]]
|-
! 5
| [[Inese Jurjāne]]
|-
! 5
| [[Hermanis Paukšs]]
|-
! 5
| [[Tarakanovkas ezers]]
|-
! 5
| [[JKS]]
|-
! 5
| [[Tūjas ezers]]
|-
! 5
| [[Tribuku ezers]]
|-
! 5
| [[Gubaika]]
|-
! 5
| [[Turkestānas fronte]]
|-
! 5
| [[Ty Dolla $ign]]
|-
! 5
| [[Grupenfīrers]]
|-
! 5
| [[Goodboys]]
|-
! 5
| [[Tēvijas Sargs]]
|-
! 5
| [[Tīvgols]]
|-
! 5
| [[Tūsonas &quot;Roadrunners&quot;]]
|-
! 5
| [[Gudļevas ezers]]
|-
! 5
| [[Glušaks]]
|-
! 5
| [[UP Invest]]
|-
! 5
| [[Uhti (stacija)]]
|-
! 5
| [[Gints Kukainis]]
|-
! 5
| [[Uldis Ciekurs]]
|-
! 5
| [[Gintauts Palucks]]
|-
! 5
| [[Gigi D'Agostino]]
|-
! 5
| [[Georgs Kabuls]]
|-
! 5
| [[Gaujas iela (Ādaži)]]
|-
! 5
| [[Tribes of the City]]
|-
! 5
| [[Gundars Gailis]]
|-
! 5
| [[Tartaciņa]]
|-
! 5
| [[Teātra observatorija]]
|-
! 5
| [[Hermanis Grīnbergs]]
|-
! 5
| [[Tautas arhitektūra]]
|-
! 5
| [[Martin Solveig]]
|-
! 5
| [[Helvijs Valcis]]
|-
! 5
| [[Telefona centrāle]]
|-
! 5
| [[Teodors Valdšmits]]
|-
! 5
| [[Tepera stadions]]
|-
! 5
| [[HK Jesenice]]
|-
! 5
| [[HK Homutova]]
|-
! 5
| [[Gunta Skuja]]
|-
! 5
| [[HC Dynamo Pardubice]]
|-
! 5
| [[The Waterboys]]
|-
! 5
| [[Tip Top]]
|-
! 5
| [[Gunārs Melbergs]]
|-
! 5
| [[Guntis Libeks]]
|-
! 5
| [[Guntars Paste]]
|-
! 5
| [[Traleris]]
|-
! 5
| [[Tramvaju un trolejbusu pārvalde]]
|-
! 5
| [[Treji Vārti]]
|-
! 5
| [[Slates ciems]]
|-
! 5
| [[Skursteņu strauts]]
|-
! 5
| [[Regard]]
|-
! 5
| [[Jānis Belkovskis]]
|-
! 5
| [[Jānis Goba]]
|-
! 5
| [[Runtortas ezers]]
|-
! 5
| [[Jānis Endziņš]]
|-
! 5
| [[Jānis Eisaks]]
|-
! 5
| [[Jānis Bukums]]
|-
! 5
| [[Rīgas 38. vidusskola]]
|-
! 5
| [[Jānis Brants]]
|-
! 5
| [[Jānis Bergs]]
|-
! 5
| [[Jānis Apeinis]]
|-
! 5
| [[Jānis Indriks]]
|-
! 5
| [[Rīgas kausi]]
|-
! 5
| [[Rīgas namu pārvaldnieks]]
|-
! 5
| [[Rīgas ūdens]]
|-
! 5
| [[Rūdolfs Kundrāts]]
|-
! 5
| [[Juris Paiders]]
|-
! 5
| [[Rūta Reinika]]
|-
! 5
| [[Juris Mauriņš]]
|-
! 5
| [[Juris Krūmiņš]]
|-
! 5
| [[Ruiša pūķgalve]]
|-
! 5
| [[Romans Kozaks]]
|-
! 5
| [[Saidupe]]
|-
! 5
| [[Jānis Rubenis]]
|-
! 5
| [[Jāzeps Janiševs]]
|-
! 5
| [[Reinis Boters]]
|-
! 5
| [[Rekreācija]]
|-
! 5
| [[Rente]]
|-
! 5
| [[Jānis Valaņins]]
|-
! 5
| [[Jānis Tomels]]
|-
! 5
| [[Jānis Strapcāns]]
|-
! 5
| [[Jānis Rudzītis (politiķis)]]
|-
! 5
| [[Jānis Plēsums]]
|-
! 5
| [[Jānis Jukna]]
|-
! 5
| [[Rihards Gorkšs]]
|-
! 5
| [[Rihards Zelezņevs]]
|-
! 5
| [[Jānis Matušonoks]]
|-
! 5
| [[Riteriai B]]
|-
! 5
| [[Jānis Lazdāns]]
|-
! 5
| [[Roberts Rubīns]]
|-
! 5
| [[Roberts Spručs]]
|-
! 5
| [[Jānis Lapss]]
|-
! 5
| [[Rolands Irklis]]
|-
! 5
| [[Sabīne Guravska]]
|-
! 5
| [[Saipeite]]
|-
! 5
| [[Skolas upīte (Alūksnes pieteka)]]
|-
! 5
| [[Jaunciema 4. šķērslīnija (Rīga)]]
|-
! 5
| [[Jevgeņijs Ļinkevičs]]
|-
! 5
| [[Seravalle]]
|-
! 5
| [[Jess Glynne]]
|-
! 5
| [[Sergejs Kuzņecovs]]
|-
! 5
| [[Sergejs Pogodins]]
|-
! 5
| [[Jekaterina Ivanova]]
|-
! 5
| [[JeeKaa]]
|-
! 5
| [[Jaunciema 6. šķērslīnija (Rīga)]]
|-
! 5
| [[Jaunciema 10. šķērslīnija (Rīga)]]
|-
! 5
| [[Seeb]]
|-
! 5
| [[Sigala]]
|-
! 5
| [[Siguldas novada dome]]
|-
! 5
| [[Jaunciema 1. šķērslīnija (Rīga)]]
|-
! 5
| [[Silvija Silava]]
|-
! 5
| [[Jans Lasickis]]
|-
! 5
| [[Sinoles ciems]]
|-
! 5
| [[Sirke]]
|-
! 5
| [[Siseņi]]
|-
! 5
| [[Skaņu režisors]]
|-
! 5
| [[Seiļu ezers]]
|-
! 5
| [[Jezuītu kolēģija]]
|-
! 5
| [[Juris Kanels]]
|-
! 5
| [[Sandra Ozolīte]]
|-
! 5
| [[Salas purvs]]
|-
! 5
| [[Saldus ezers]]
|-
! 5
| [[Juris Iļjenkovs]]
|-
! 5
| [[Juris Docenko]]
|-
! 5
| [[Jurijs Zaicevs]]
|-
! 5
| [[Sandija Dovgāne]]
|-
! 5
| [[Jurijs Molotkovs]]
|-
! 5
| [[Jurijs Kļujevskis]]
|-
! 5
| [[Sandris Točs]]
|-
! 5
| [[Schola Cantorum Riga]]
|-
! 5
| [[Jugla (Braslas pieteka)]]
|-
! 5
| [[Johans Hēfelns]]
|-
! 5
| [[Sapieris (profesija)]]
|-
! 5
| [[Johann Matthäus Bechstein]]
|-
! 5
| [[Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai]]
|-
! 5
| [[Satiksme]]
|-
! 5
| [[Jiri Jansons]]
|-
! 5
| [[Saules kalns]]
|-
! 5
| [[Sauļus Balandis]]
|-
! 5
| [[Žanis Kopštāls]]
|}</text>
      <sha1>3lmvhy55ra3hrbsp0zo7cskmuxj90kr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vironia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>176054</id>
    <revision>
      <id>4301054</id>
      <parentid>3148465</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:09:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>46.131.73.212</ip>
      </contributor>
      <origin>4301054</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3992" sha1="8r45jsshjazi8up2c3oy8n8pkst1krv" xml:space="preserve">{{Studentu korporācija
|           nosaukums = Vironia
|             vapenis = [[Attēls:VapVironia.jpg|200px]]
|  dibināšanas datums = 1900
|   dibināšanas vieta = [[Rīga]]
|              krāsas = violets-melns-balts
|              devīze = ''Ühisus, kindlus, ausus''
|                  cq = Bruņinieku iela 22-12 Rīga (1909).&lt;br /&gt; Tērbatas iela 55a-12 Rīga (1912).&lt;br /&gt; Lai 30 Tērbatā (1921-40, no 1994)&lt;br /&gt; Falgi tee 3/Toompuiestee 16 Tallina (no 2022)
}}

'''Vironia''' ir [[Rīga|Rīgā]] dibināta [[Igauņi|igauņu]] [[studentu korporācija]]. Tās devīze ir:''Uhisus, kindlus, ausus'' ({{val|et|vienība, izturība, godīgums}}). Tās nosaukums, tulkojumā no latīņu valodas, nozīmē: [[Viruzeme]]. Organizācija šobrīd darbojas [[Tartu]] un [[Tallina|Tallinā]].

== Vēsture ==
Korporācijas organizēšana aizsākās jau [[19. gs.|19.gs]]. beigās, kad [[Rīgas Politehniskais institūts (1896-1919)|Rīgas politehniskā institūta]] igauņu tautības studentiem radās doma par kādas ciešākas apvienības radīšanu. [[1897]]. gadā tika ievēlētas pirmās amatpersonas. [[1900]]. gadā uzņemta Rīgas šaržēto konventā un līdz ar to arī šis gads tiek uzskatīts par korporācijas oficiālo dibināšanas datumu.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;V.Ščerbinskis, ''Uzticīgi Draugam'', Rīga, 2010.&lt;/ref&gt; [[1915]]. gadā piedalījās [[Igaunijas korporāciju apvienība]]s (EKL- ''Eesti Korporatsionide Liit'') dibināšanā. Tā paša gada rudenī kopā ar RPI evakuējas uz [[Maskava|Maskavu]] kur turpināja darbību. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] korporācija noslēdza draudzības līgumus (karteļus) ar [[Latvieši|latviešu]] studentu korporācijām [[Selonija|Seloniju]] un [[Talavija|Talaviju]], kā arī ar krievu [[Fraternitas Arctica]]. [[1933]]. gadā tāds pats līgums tika noslēgts ar [[Poļi|poļu]] [[Veletia]].

[[1918]]. gada rudenī korporācija mēģināja atjaunot darbību Rīgā, pie vācu okupācijas iestāžu izveidotās [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehniskās augstskolas]]. Tā paša gada novembrī visa darbība Rīgā tika pārtraukta un konventa locekļi devās uz [[Igaunija|Igauniju]], lai piedalītos Neatkarības karā. No [[1920]]. gada rudens Vironia darbojās Tērbatā. Pēc Tallinas Tehniskās augstskolas dibināšanas [[1936]]. gadā tika izveidota korporācijas filiāle arī Tallinā. Pēc Igaunijas okupācijas [[1940]]. gadā  korporācija tika slēgta. Darbība netika atjaunota arī vācu okupācijas gados, lai gan viroņi turpināja pulcēties neoficiāli.&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;

[[1945]]. gadā korporācija atjaunoja savu darbību bēgļu nometnēs [[Vācija|Vācijā]] un [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Trimdas gados darbojās Vironias kopas [[Lielbritānija|Lielbritānijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Globālais prezidijs atradās [[Toronto]], Kanādā. 

[[1989]]. gada februārī tā atjaunoja savu darbību Tallinā, tā paša gada septembrī arī Tērbatā. 
[[2009. gads|2009]]. gadā globālais prezidijs joprojām atradās Toronto.

== Biedri ==
Korporācija uzņem igauņu tautības studentus. Igaunijas Neatkarības karā krituši 6 viroņi. 30 par varonību, apbalvoti ar [[Igaunijas Brīvības krusts|Igaunijas Brīvības krustu]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās bēgļu gaitās uz rietumiem dodas 190 viroņi. 2009. gadā korporācijas rindās visā pasaulē bija 530 biedri. Pazīstamākie biedri: ģenerālis Gustavs Jonsons, Tērbatas universitātes rektors Hugo Rihards Kaho, Valsts prezidents [[Juhans Kuks]], arhitekts Edgars Johaness Kūsiks.
[[Attēls:Korp! Vironia.IMG 5379.JPG|thumb|right|Korporācijas Vironia biedri svinīgā gājienā Tallinā. (2015.g.)]]


== Ārējās saites ==
* [http://vironia.ee/ Vironias mājas lapa]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Studentu korporācijas]]
[[Kategorija:Igaunijas studentu korporācijas]]</text>
      <sha1>8r45jsshjazi8up2c3oy8n8pkst1krv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Majenna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>184752</id>
    <revision>
      <id>4301294</id>
      <parentid>4208865</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:54:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Francija)</comment>
      <origin>4301294</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2671" sha1="hxrqsdj1nn44f1akfcpnp0m7bhlv0jk" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name                    = Majenna
| official_name           = ''Mayenne''
| other_name              = 
| settlement_type         = departaments
| image_skyline           = 
| imagesize               = 
| image_caption           = 
| image_flag              = 
| flag_size               = 
| image_shield            = Blason département fr Mayenne.svg
| shield_size             = 80px
| nickname                = 
| motto                   = 
| anthem                  = 
| capital                 = [[Lavāla (Francija)|Lavāla]]
| largest_city            = 
| official_language       = 
| spoken_language         = 
| image_map               = Département 53 in France 2016.svg
| mapsize                 = 
| map_caption             = Majennas atrašanās vieta Francijā
| subdivision_type        = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
| subdivision_name        = {{FRA}}
| subdivision_type1       = [[Francijas reģioni|Reģions]]
| subdivision_name1       = [[Luāra (reģions)|Luāra]]
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_magnitude          = 
| area_total_km2          = 5175
| area_land_km2           = 
| area_water_km2          = 
| area_water_percent      = 
| area_rank               = 
| elevation_max_m         = 
| elevation_min_m         = 
| population_footnotes    = 
| population_total        = 307031
| population_as_of        = 2011
| population_rank         = 
| population_density_km2  = auto
| timezone                = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset              = +1
| timezone_DST            = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST          = +2
| website                 = {{url|http://www.mayenne.pref.gouv.fr/}}
| footnotes               = 
}}
'''Majenna''' ({{val|fr|Mayenne}}) ir [[Francijas departamenti|Francijas departaments]], viens no pieciem [[Luāra (reģions)|Luāras]] reģiona departamentiem. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti [[franču revolūcija]]s laikā 1790. gada 4. martā. Majennas administratīvais centrs ir [[Lavāla (Francija)|Lavāla]]. Departaments administratīvi ir sadalīts trijos apgabalos (''arrondissements''):
* ''[[Arrondissement du Château-Gontier]]'';
* [[Lavālas apgabals]] (''Arrondissement du Laval'');
* [[Majennas apgabals]] (''Arrondissement du Mayenne'').

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francija-aizmetnis}}

{{Francijas departamenti}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas departamenti]]
[[Kategorija:Luāra (reģions)]]</text>
      <sha1>hxrqsdj1nn44f1akfcpnp0m7bhlv0jk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žozē Teodors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>186713</id>
    <revision>
      <id>4301296</id>
      <parentid>4064670</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:54:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Kanāda)</comment>
      <origin>4301296</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4129" sha1="a8j2vegez1emvft1v7q8dw22h3ljf8i" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
 |           vārds = Žozē Teodors
 |      vārds_orig = ''José Théodore''
 |          attēls = Jose Theodore 2012-03-09.JPG
 |         att_izm = 
 |        paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |     pilns vārds = 
 |          dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1976|9|13}}
 |         dz_viet = {{vieta|Kanāda|Lavāla|2s=Lavāla (Kanāda)}}
 |         mir_dat = 
 |        mir_viet = 
 |          garums = {{mērv|cm=180}}
 |           svars = {{mērv|kg=83}}
 |         iesauka = 
 |             poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
 |        tvēriens = Labais
 |         kar_sāk = 1995
 |        kar_beig = 2013
 |       izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |             kom = 
 |          numurs = 
 |           amats = 
 |            līga = 
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          drafts = 44., 2. kārtā
 |         dr_gads = [[1994. gada NHL drafts|1994]]
 |         dr_līga = NHL
 |          dr_kom = [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |      taut_sez 1 = 2000—2004
 |          taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |            balv = 
* [[Harta balva]] — 2002
* [[Vezinas balva]] — 2002
* [[Billa Mastertona balva]] — 2010
 |           slavz = 
 |          aģenti = 
 |         dzimums = 
 |       atjaunots = {{dat|2019|1|29||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = jā
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Žozē Teodors''' ({{val|fr|José Théodore}}; dzimis {{dat|1976|9|13}}) ir bijušais kanādiešu [[hokejs|hokejists]], [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]]. Karjeras laikā aizvadījis 17 sezonas un 648 spēles [[NHL|Nacionālajā hokeja līgā]]. [[2002]]. gadā tika atzīts par līgas vērtīgāko spēlētāju, kā arī ieguva labākā vārtsarga balvu.

== Spēlētāja karjera ==
Savu profesionālā spēlētāja karjeru Teodors uzsāka 1995.—96. sezonā, kad aizvadīja debijas spēli [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] sastāvā, pārējo sezonu spēlējot [[QMJHL]] junioru līgā. Nākamās trīs sezonas Žozē savu laiku nācās dalīt starp spēlēšanu NHL un [[Amerikas hokeja līga|AHL]] klubā [[Frederiktonas &quot;Canadiens&quot;]], taču tad, 1999.—00. sezonā, Teodors kļuva par [[Monreāla]]s kluba pamatvārtsargu.

2001.—02. sezonā Teodoram izdevās demonstrētu sniegumu, kā rezultātā vārtsargs ieguva līgas vērtīgākajam spēlētājam piešķirto [[Harta balva|Harta balvu]], kā arī labākā vārtsarga [[Vezinas balva|Vezinas balvu]].

[[2004-05 NHL lokauts|2004.—05. NHL sezonas lokauta]] laikā Teodors spēlēja [[Zviedrijas Elitsērija]]s kluba [[HC Djurgarden]] sastāvā. 2005.—06. sezonā Žozē atgriezās &quot;Canadiens&quot; sastāvā, taču februārī tika aizmainīts uz [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. [[2008. gads|2008]]. gada vasarā kā brīvais aģents spēlētājs pievienojās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] rindām, taču divus gadus vēlāk parakstīja līgumu ar [[Minesotas &quot;Wild&quot;]].

[[2011. gads|2011]]. gada vasarā Teodors parakstīja divu gadu līgumu ar [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] vienību. 2012.—13. gada sezonā gan komandas sastāvā Teodors aizvadīja vien 15 spēles - mazāk par [[Jākobs Markstrems|Jākobu Markstremu]] un [[Skots Klemensens|Skotu Klemensenu]]. 2013.—14. gada sezonā hokejists tā arī nenoslēdza līgumu ar nevienu klubu.

[[Kanādas hokeja izlase|Kanādas izlases]] rindās spēlējis [[2000. gada Pasaules čempionāts hokejā|2000]]. gada [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]], kā arī 2004. gada [[Pasaules kausa izcīņa hokejā|Pasaules kausa izcīņā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Teodors, Zzoze}}
[[Kategorija:1976. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Monreālas &quot;Canadiens&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vašingtonas &quot;Capitals&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Minesotas &quot;Wild&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]
[[Kategorija:Dopinga lietas hokejā]]</text>
      <sha1>a8j2vegez1emvft1v7q8dw22h3ljf8i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ēriks Buljē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189411</id>
    <revision>
      <id>4301314</id>
      <parentid>3109421</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:07:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4301314</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1760" sha1="kzsdfc9quk4dckmggaveb7fl86v77fj" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Ēriks Buljē
| vārds_orig = ''Éric Boullier''
| attēls = Éric Boullier 2015 McLaren MP4-16A shakedown (20784374244) (cropped).jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Ēriks Buljē 2015. gads
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1973
| dz_mēnesis = 11
| dz_diena = 09
| dz_vieta = {{vieta|Francija|Lavāla|2s=Lavāla (Francija)}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{FRA}}
| tautība = 
| nodarbošanās = Sacīkšu direktors, ''McLaren''
| dzimums = 
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = ''Institut Polytechnique des Sciences Avancées''
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| Darba devējs = ''McLaren Group''
}}

'''Ēriks Buljē''' ({{val|fr|Éric Boullier}}; dzimis {{dat|1973|11|09}}) ir [[Francija]]s autosacīkšu inženieris un menedžeris. Kopš 2014. gada viņš ir ''[[McLaren Formula One]]'' komandas sacīkšu direktors. Laikā no 2010. līdz 2013. gadam viņš bija ''[[Lotus F1]]'' komandas vadītājs un bija [[Formula 1]] komandu asociācijas ([[FOTA]]) vicepriekšsēdētājs, līdz tās sabrukšanai.&lt;ref&gt;[http://fr.espnf1.com/renault/motorsport/story/66293.html Boullier, le titre d'ici trois ans]&lt;/ref&gt;

Beidzis ''[[Institut polytechnique des sciences avancées]]''.&lt;ref&gt;[http://www.renault.com/SiteCollectionDocuments/Communiqué%20de%20presse/fr-FR/Pieces%20jointes/21358_050110_announcement_FINAL_FR_54CA8891.pdf Eric Boullier nommé Team Principal du Renault F1 Team]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Īss aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Buljē, Ēriks}}

[[Kategorija:Formula 1 cilvēki]]
[[Kategorija:Francijas autosportisti]]</text>
      <sha1>kzsdfc9quk4dckmggaveb7fl86v77fj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rase (bioloģija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189652</id>
    <revision>
      <id>4301245</id>
      <parentid>2389347</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:24:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="730" sha1="ehlmit63x8rhb1a2u54639lur3ngky4" xml:space="preserve">'''Rase''' ir [[populācija]], kas [[ģenētiskā atšķirība|ģenētiski]] relatīvi nedaudz atšķiras no citām populācijām, kuras pieder tai pašai sugai. Katrai rasei ir relatīvi mazas morfoloģiskās un ģenētiskās atšķirības no kādas citas rases. Procesu, kurā notiek šo atšķirību rašanās, var saukt par [[mutācija|mutāciju]].

Atšķirības starp vairākām rasēm rodas klimata, dzīvesveida, reljefa un daudzu citu iemeslu dēļ. Ja divas vai vairāk rases ir pietiekami atšķirīgas viena no otras, tad tās var tikt sauktas arī par [[pasuga|pasugām]], kas ir oficiāla [[taksonomija (bioloģija)|taksonomiska]] vienība.

{{bioloģija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rases]]</text>
      <sha1>ehlmit63x8rhb1a2u54639lur3ngky4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Latvijas Universitātes Lielā aula</title>
    <ns>0</ns>
    <id>197795</id>
    <revision>
      <id>4301479</id>
      <parentid>4239685</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:11:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pasākumi un tradīcijas */ disambs....</comment>
      <origin>4301479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2133" sha1="a6onfaim5xbx9871ndrp10gjuh5nglt" xml:space="preserve">[[Attēls:LU kora Dziesmuvara koncerts Lielajā aulā.jpg|thumb|300px|LU koris &quot;[[Dziesmuvara]]&quot; Jaunajā aulā.]]

'''Latvijas Universitātes Lielā aula''' ir [[Latvijas Universitāte]]s svinību zāle.

== Vēsture ==
1929. gadā uzsāka pašreizējās LU galvenās ēkas pārbūvi. Pēc arhitekta [[Ernests Štālbergs|Ernesta Štālberga]] projekta tās iekšējā pagalmā vispirms izbūvēja studentu garderobi, kā arī studentu ēdnīcu un citas palīgtelpas pagrabstāvā. Divus gadus vēlāk apstiprināja projektu virs garderobes izbūvēt jaunu svinību zāli – Lielo aulu.
Lielo aulu (tolaik to dēvēja par Jauno aulu) atklāja un iesvētīja 1935. gada 28. septembrī.

1937. gadā aulā uzbūvēja ērģeles, kas ir trešās lielākās Latvijā. Tās restaurēja 2015. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/par-mums/zinas/zina/t/16348/|title=Atjaunotas LU Lielās aulas ērģeles|website=www.fonds.lv|access-date=2023-08-14|date=2015-04-28|language=lv|archive-date=2023-08-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20230814151342/https://www.fonds.lv/par-mums/zinas/zina/t/16348/}}&lt;/ref&gt;

== Interjers ==
Zālei raksturīgi [[1930. gadi|1930. gadu]] funkcionālisma stila elementi. Iekštelpa veidota simetriski, gar malām novietojot kolonnas un balkonu, bet telpas galā atrodas [[ērģeles]]. Var redzēt antīkās arhitektūras formu paraugus - dažādus ornamentālos motīvus un kapiteļus. Agrāk Lielās aulas centrā esošo apsīdu rotāja tēlnieka [[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]] daudzfigūru kompozīcija ''Jaunekļi, kas dodas uz zināšanu avotu'', kurā atklājās antīkajā mākslā un latviešu tautas folkloras tradīcijās balstīti motīvi.

== Pasākumi un tradīcijas ==
Līdztekus universitātes pasākumiem šeit reizi piecos gados norisinās [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētku]] [[koru kari]] un biežāk citi koncerti.
LU Lielajā aulā ir notikušas arī starptautiskas un valstiska līmeņa konferences, kurās ir uzstājušies ārvalstu vadītāji un diplomāti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas Universitāte]]</text>
      <sha1>a6onfaim5xbx9871ndrp10gjuh5nglt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Antons Zazerskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210084</id>
    <revision>
      <id>4301444</id>
      <parentid>3576316</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:29:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Biogrāfija */ sīkumi, replaced: [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5648" sha1="jzh8kx3g9jjnu5sbqh3y0j0cffuiq3j" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Antons Zazerskis
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1926
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 1
| dz_vieta = {{LAT}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2014
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 9
| m_vieta = {{LAT}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = {{LAT}}
| nodarbošanās = [[skolotājs]], [[vēsturnieks]], novadpētnieks
}}

'''Antons Zazerskis''' (dzimis {{dat|1926|01|01}}) ir pensionēts ilggadējs [[izglītība]]s darbinieks, bijušais [[Krustpils pamatskola]]s direktors, vēsturnieks, [[novadpētniecība|novadpētnieks]], [[60 Krustpils mazpulks|60 Krustpils mazpulku]] [[organizācija]]s atjaunotājs, [[Jēkabpils Goda pilsonis]].

== Biogrāfija ==
Mācījies Makašānu [[skola|skolā]], kur būdams trešajā klasē 1937. gadā, kļuvis par [[mazpulki|mazpulku]] organizācijas biedru,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=1575 |title=www.jvestnesis.lv |access-date={{dat|2012|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304110409/http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=1575 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; kurā ņēmis aktīvu dalību. Bijis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dalībnieks, [[1944]]. gada septembrī smagi ievainots labajā rokā un uzturējies Krustpils pamatskolas telpās izvietotajā [[hospitālis|hospitālī]], bet vēlāk nogādāts [[Vologda|Vologdā]], kur turpinājis ārstēties. Par [[pedagoģija|pedagogu]] pirmoreiz sācis strādāt 1948. gadā [[Nautrēnu vidusskola|Nautrēnu vidusskolā]], kur pildījis [[matemātika]]s skolotāja pienākumus, vienlaicīgi gada laikā sapelnot līdzekļus klātienes studiju turpināšanai [[Latvija]]s Valsts pedagoģiskā institūta [[vēsture]]s fakultātē. No 1952. līdz 1955. gadam bijis direktors [[Cesvaines vidusskola|Cesvaines vidusskolā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://new.cesvaine.lv/nov/index.php?page=720 |title=www.new.cesvaine.lv |access-date={{dat|2012|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130113091942/http://new.cesvaine.lv/nov/index.php?page=720 |archivedate={{dat|2013|01|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Laika posmā līdz 1977. gadam bijis direktors [[Rēzekne]]s internātskolā un skolotājs [[Aglona]]s vidusskolā, kā arī direktors [[Līvāni|Līvānu]] 1.vidusskolā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.livanu1vsk.lv/index.php/skolai-90/informcija |title=www.livanu1vsk.lv |access-date={{dat|2012|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120414014808/http://www.livanu1vsk.lv/index.php/skolai-90/informcija |archivedate={{dat|2012|04|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; kura tika celta ar Antona Zazerska iniciatīvu un prasmi.&lt;ref&gt;[http://www.skolotajuavize.lv/lv/viesis-129171/open-news:66751 www.skolotajuavize.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No 1977. gada kļuvis par Krustpils pamatskolas direktoru, kurš šajā amatā nostrādāja līdz pat 1996. gadam. Antona Zazerska darbības laikā šajā [[skola|skolā]] 1977. gadā tika pabeigta bijušās [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] [[ēka]]s [[rekonstrukcija]], uzcelta katlu māja un rekonstruētajā ēkā ierīkota centrālā [[apkure]]. 1980. gadā tika uzsākta skolas piebūves celtniecība, ko svinīgi atklāja 1982. gadā. Jaunajā skolas piebūvē — divstāvu ķieģeļu ēkā atradās 6 klašu telpas, virtuve, [[sports|sporta]] zāle un palīgtelpas. No šī gada visu klašu mācības notika vienā ēkā un vienā maiņā, savukārt vecajā ēkā tika izvietotas skolas darbnīcas, internāts un [[bibliotēka]]. 1992. gadā direktora vadībā darbību atsāka 60. Krustpils mazpulks un [[skauti|skautu]] organizācija.&lt;ref&gt;&quot;Brīvā Daugava&quot;, 2008. 13 XI. V. Bojāre &quot;Tiksimies salidojumā Krustpils pamatskolā!&quot;&lt;/ref&gt; 1996. gadā pensionējies, taču 2001. gadā atsācis vēstures skolotāja un direktora vietnieka darbu [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultes]] pamatskolā, kurā nostrādājis piecus gadus.&lt;ref&gt;[http://www.jv.rezultats.lv/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=6029 www.jv.rezultats.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēdējos gadus nodarbojas ar novadpētniecību, izsekojot savas [[klans|dzimtas]] [[ciltskoks|ciltskokam]], pētot [[Krustpils novads|Krustpils novada]] un Skultes vēsturi, kā arī pievērsies [[fotografēšana]]i un rīkojis [[izstāde]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=8880&amp;r=Jekabpils |title=www.jekabpilslaiks.lv |access-date={{dat|2012|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304194854/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&amp;op=out&amp;id=8880&amp;r=Jekabpils |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2012. gadā kļuvis par [[Jēkabpils]] Goda pilsoni par mūža ieguldījumu pedagoģiskajā, sabiedriskajā darbā, kā arī [[novads|novada]] izpētē.&lt;ref&gt;[http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/jaunumi/jaunums/default.aspx?type=0&amp;news_id=14231&amp;content_id=18715 www.jekabpils.lv]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jv.rezultats.lv/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=6029 www.jv.lv]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20160304110409/http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&amp;file=article&amp;sid=1575 www.jv.lv]
* [http://www.youtube.com/watch?v=IRlmqgMss28 www.youtube.com]

{{Jēkabpils Goda pilsonis}}

{{DEFAULTSORT:Zazerskis, Antons}}
[[Kategorija:1926. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas pedagogi]]
[[Kategorija:Latvijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]]
[[Kategorija:Jēkabpils Goda pilsoņi]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara dalībnieki]]</text>
      <sha1>jzh8kx3g9jjnu5sbqh3y0j0cffuiq3j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veseļmuiža</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210166</id>
    <revision>
      <id>4301469</id>
      <parentid>3225649</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:58:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ disambigs.....</comment>
      <origin>4301469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3689" sha1="j7j03foknwvuqlm4n6taaab7ot0mlh6" xml:space="preserve">[[Attēls:Veseļmuižas kalpu māja.jpg|thumb|250px|Veseļmuižas kalpu māja]]
[[Attēls:Veseļmuižas zirgu stallis.jpg|thumb|250px|Veseļmuižas zirgu stallis]]
[[Attēls:Veseļmuižas zirgu staļļa drupas.jpg|thumb|250px|Veseļmuižas zirgu staļļa drupas]]

'''Veseļmuiža''', saukta arī Veseļu pusmuiža, bija [[Krustpils pils]] un [[muiža]]s pusmuiža jeb lopu muižiņa, kas atradās divus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Krustpils pils pie [[Krustpils]]-[[Ļaudona]]s [[ceļš|ceļa]], kas mūsdienās iekļaujas [[Jēkabpils]] [[pilsēta]]s teritorijā un tiek apzīmēts kā pilsētas daļa [[Veseļi]].

Veseļmuižu, līdzīgi kā Krustpils pili ar muižu un pārējās muižas, kas atradās pilsnovadā, [[Polija]]s [[karalis]] [[Stefans Batorijs]] 1585. gada 1. martā par nopelniem [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā uzdāvāja uz mūžu [[Cēsis|Cēsu]] prezidiāta vaivadam [[Nikolajs IV Korfs|Nikolajam Korfam]] un viņa pēcnācējiem. 1897. gada tautas skaitīšanā [[muiža|muižu]] apzīmē kā &quot;''владельческий фольварока &quot;Весселынь&quot;''&quot;, kurā atradās septiņas [[saimniecība]]s un dzīvoja 32 [[iedzīvotājs|iedzīvotāji]]. Foļvarkas rentnieks šajā laikā bijis Šmits Fredriks Martins Ivanovičs, kura sešus cilvēkus lielo ģimeni apkalpoja divas [[kalps|kalpones]]- istabene un virēja, kā arī zirgkopis. Par muižas [[vagars|vagaru]] kalpojis Andrejs Andžans, ar kura [[ģimene|ģimeni]] vienā mājā dzīvojušas vēl divas kalpu ģimenes. Muižas [[gans]] bijis Andrejs Martinovs, kura ģimenē bijuši seši [[bērns|bērni]]. Muižā dzīvojusi arī [[kalējs|kalēja]] Ivana Tiltiņa ģimene un četras muižas kalpu ģimenes. Pēc [[Vitebska]]s apdzīvoto vietu saraksta, kas izdots 1906. gadā Vitebskā, ir atrodamas ziņas, ka muižas [[ūdens]] apgādi nodrošinājusi [[aka]], Veseļmuiža izmantojusi 423 [[desetīna]]s zemi, bija divas sētas, kurās dzīvoja 60 cilvēku. [[Agrārā reforma|Agrārās reformas]] laikā muižas lauki tika sadalīti daudzās [[viensēta|viensētās]]. Latvijas pirmās brīvvalsts laikos Veseļmuižā atradās [[mežniecība]] ar [[čiekurs|čiekuru]] [[kalte|kalti]], ka arī [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] nespējnieku [[patversme]], kurā pagasta valde 1940. gada janvārī ierīkoja [[radio]]. 1941. gadā viensētas nojauca un [[tīrums|tīrumus]] nopostīja, jo izveidoja [[Krustpils kara aerodroms|Krustpils kara aerodromu]]. 1942. gadā Veseļmuižā minēta sēta ar 11,53 [[hektārs|ha]] zemi, kuras īpašnieks bijis Jānis Erniņš, kurš ticis izsūtīts jau 1941. gadā uz [[Sibīrija|Sibīriju]].&lt;ref&gt;Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 251-252.lpp&lt;/ref&gt; [[Latvijas PSRS|Padomju varas]] gados Veseļmuižas dzīvojamās ēkās un bijušajos divos [[mājās zirgs|zirgu]] [[stallis|staļļos]], kas bija pārbūvēti arī par dzīvojamām ēkām apmetās [[pilsēta]]s iedzīvotāji. Lielākoties tās bija pagaidu mītnes, kurās dzīvoja iebraucēji no citām padomju [[republika|republikām]], kā arī [[lidosta|aerodromā]] strādājošie militāristi. Atgūstot [[neatkarība|neatkarību]], [[mikrorajons]] panīka, iedzīvotāju skaits samazinājās. Daudzas Veseļmuižas [[ēka]]s atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, no bijušiem diviem zirgu staļļiem palicis tikai viens, otrs saglabājies kā drupas. Līdz mūsdienām labi saglabājusies viena no kalpu mājām.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=7512 www.vietas.lv]{{Novecojusi saite}}

[[Kategorija:Muižas Latvijā]]
[[Kategorija:Muižas Jēkabpilī]]
[[Kategorija:Krustpils pils muižas]]</text>
      <sha1>j7j03foknwvuqlm4n6taaab7ot0mlh6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lopdārzi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210595</id>
    <revision>
      <id>4301445</id>
      <parentid>4144336</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:29:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ sīkumi, replaced: [[dzimta| → [[disambs| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4207" sha1="5pa4qyqxcve5qrdsildeohxor6o03za" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Lopdārzi
| settlement_type          = Mazciems
| image_skyline            = &lt;!-- miesta attēls --&gt;
| image_caption            = &lt;!-- attēla paraksts --&gt;
| pushpin_map              = Latvia
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Jēkabpils novads]]
| subdivision_name2        = [[Krustpils pagasts]]
| established_title        = Luopudārzi
| established_date         = [[1885]] (rakstos)
| established_title2       = 
| established_date2        = 
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 2009
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lopu&quot; /&gt;
| population_total         = 48
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 56 | latm  = 32 | lats  = 43 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 50 | longs = 45 | longEW = E
| elevation_footnotes      = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m              = &lt;!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --&gt;
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = LV-5204 Lopdārzi
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}
'''Lopdārzi''' (arī '''Lopudārzi''', '''Kaķit-Lapudārzi''') ir [[mazciems]] [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]]  [[Dienvidi|dienvidu]] daļā, [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgavas—Krustpils]] [[dzelzceļš|dzelzceļa]] kreisajā malā.

[[Ciems]] atrodas aptuveni 3 [[kilometrs|km]] [[attālums|attālumā]] uz ziemeļrietumiem no [[Krustpils (stacija)|Krustpils dzelzceļa stacijas]]. Viens no nedaudzajiem Krustpils pagasta ciemiem, kur 20. gadsimtā [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] skaits ir pieaudzis.&lt;ref name=&quot;Avotiņa Ruta 2012&quot;&gt;Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 181.lpp.&lt;/ref&gt; [[Padomju vara]]s gados notikusi sešu jaunu māju [[celtniecība]] [[lopkopība|lopkopēju]] [[dzīvoklis|dzīvokļiem]], kad blakus ciemam uzbūvēja lielu slaucamo [[govs|govju]] un [[gaļa]]s jaunlopu novietni. Šajos namos dzīvoja galvenokārt iebraukušie [[baltkrievs|baltkrievi]], kas, pārstājot darboties [[zemnieku saimniecība|lielfermai]], aizbrauca. Mūsdienās Lopdārzos septiņās mājās dzīvo seno [[klans|dzimtu]] pēcteči.&lt;ref name=&quot;Avotiņa Ruta 2012&quot;/&gt; Ciema [[satiksme|satiksmi]] ar tuvāk esošo [[ceļš|ceļu]] [[Jēkabpils]]—[[Antuži]] nodrošina [[Lapu gatve]].

== Vēsture ==
Pirmo reizi Lopdārzi kā [[sādža]] &quot;Luopudārzi&quot; rakstos minēti [[1885]]. gadā.&lt;ref&gt;Dreimanis P. &quot;Krustpils vietvārdi&quot;. Rīga: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas 3. rakstu krājums, 1885. 44.lpp.&lt;/ref&gt; Pēc [[tautas skaitīšana]]s datiem [[1897]]. gadā sādžā  bijuši pieci [[māja|māju]] [[saimnieks|saimnieki]] ar 28 [[cilvēks|cilvēkiem]] saimēs, no kuru locekļiem četri [[vīrietis|vīrieši]] bijuši [[plostnieki]], viens [[kalējs]], [[galdnieks]], [[dzelzceļš|dzelzceļa]] strādnieks, [[kučieris]]. Pēc [[Vitebskas guberņa]]s apdzīvoto vietu saraksta [[1906]]. gadā sādžai &quot;Лопударзь&quot; [[zeme]]s [[platība]] bijusi 118 [[desetīna]]s ar sešām  [[sēta|sētām]], kurās dzīvojuši 33 ļaudis. 1935. gada [[tauta]]s skaitīšana parāda, ka bijuši 6 māju saimnieki, kā arī Lopdārzu [[amatnieks|amatnieku]] māja. [[1943]]. gada dokumenti uzrāda  5 saimniekus. Padomju varas gados mājās Tīrumnieki tika dibināts [[kolhozs]] &quot;Balva&quot;.

[[2009]]. gadā Lopdārzos dzīvojuši 48 [[iedzīvotāji]]&lt;ref name=&quot;lopu&quot;&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=50093&amp;p_back=0** www.vietvardi.lgia.gov.lv]&lt;/ref&gt; un bija 14 [[ēka|mājas]]: Brēķi, Ievas, Jaunkristi, Lapdārzi, Lejasspilvas, Mālkalni, Ozolbrēķi, Ozoli, Ozolkalns, Pīlādzīši, Spilvas, Tīrumnieki, Zobeni, Lopdārzi.&lt;ref&gt;Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 181.-183.lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Krustpils pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Lopdārzi]]</text>
      <sha1>5pa4qyqxcve5qrdsildeohxor6o03za</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vecais Ķaupis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210752</id>
    <revision>
      <id>4301478</id>
      <parentid>3827382</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:11:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>disamb....</comment>
      <origin>4301478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1429" sha1="nlo8ekp2qb9nxh5li248e8ybsw3o940" xml:space="preserve">{{cita nozīme|objektu|kapsētu|Vecais Ķaupis (kapsēta)}}
'''Vecais Ķaupis''' ir kultūrvēsturisks objekts un bijusī sarīkojumu vieta, kas atrodas [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] [[Zvidzāni|Zvidzānos]].

Vieta atradusies [[pagasts|pagasta]] [[dienvidi|dienvidos]], [[Daugava]]s labajā [[krasts|krastā]], [[rietumi|rietumu]] pusē no Zvidzānu Kalnozolu [[māja|mājām]]. Šeit [[Latvija]]s pirmās brīvvalsts laikā atradās [[Krustpils]] [[pilsēta]]s un pagasta brīvdabas sarīkojumu vieta, tikai 2 [[kilometrs|km]] attālumā no Krustpils. Šeit norisinājās zaļumballes, [[teātris|teātra]] izrādes un [[koncerts|koncerti]]. Lielākais pasākums Vecajā Ķaupī notika padomju varas gados, 1950. gada 1. un 2. jūlijā, kad šeit tika organizēti [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] 10. gadadienai veltītie [[Krustpils rajons|Krustpils rajona]] Dziesmu svētki. Tajos bija pulcējušies vairāk kā 5000 [[cilvēki|cilvēku]], to skaitā arī no [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils]], [[Pļaviņu rajons|Pļaviņu rajoniem]] un citām vietām.&lt;ref&gt;Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 250.lpp.&lt;/ref&gt; Blakus sarīkojumu vietai atrodas [[viduslaiki|viduslaiku]] [[kapsēta]] ar tādu pašu nosaukumu [[Vecais Ķaupis (kapsēta)|Vecais Ķaupis]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Krustpils pagasts]]
[[Kategorija:Krustpils]]
[[Kategorija:Zvidzāni]]</text>
      <sha1>nlo8ekp2qb9nxh5li248e8ybsw3o940</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agrārā reforma Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210759</id>
    <revision>
      <id>4301446</id>
      <parentid>4066817</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:30:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: , → ,,  . → ., [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]], [[Latvijas brīvības cīņas| → [[Latvijas Neatkarības karš| (2), [[lielinieki| → [[boļševiki| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31388" sha1="se16k9rw8t2lby042e84dgapr1w9ggm" xml:space="preserve">[[Attēls:Agrar.jpg|thumb|350px|Agrārreforma Latvijā]]
'''1920. gada agrārā reforma Latvijā'''  bija [[zeme]]s [[īpašums|īpašuma]] sistēmas pārveidošana [[Latvija|Latvijā]], sākumā [[valsts|valstij]] nacionalizējot lielsaimniecības, to skaitā [[muiža]]s un viņu īpašumus, sadalot iegūtās zemes un vēlāk veicot valsts zemes sadalīto gabalu piešķiršanu tās [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] [[Privātīpašums|privātīpašumā]], vienlaicīgi nodrošinot lielu skaitu pilsoņu ar [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] izmantojamu zemi un nostabilizējot valstī agrāro politiku. [[Agrārā reforma]] tika uzsākta oficiāli [[1920]]., bet faktiski [[1919]]. gadā un noslēdzās [[1937]]. gadā.

== Veicinošie apstākļi reformas ieviešanai ==
Jau pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dažādā veidā izpaudās iedzīvotāju nemiers ar pastāvošiem apstākļiem toreizējā [[Baltijas provinces|Baltijā]] ([[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņās]]) īpaši par muižu privilēģijām un agrāro iekārtu. Nemieru kulminācija bija [[1905. gada revolūcija Latvijā]], kas vēlāk radīja politiskas kaislības. Tolaik Latvijas teritorijā bija milzīgs lauku iedzīvotāju bezzemnieku skaits ar sliktu materiālo un tiesisko stāvokli un pastāvošos apstākļos viņiem nebija izredžu tikt pie savas zemes, tāpēc šī iemesla dēļ nereti bija spiesti doties prom no Latvijas.

Vairums zemes piederēja [[Muiža|muižām]],&lt;ref name=&quot;alba&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/agrarreforma-32512.html |title=www.csb.gov.lv |access-date={{dat|2013|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121201082823/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/agrarreforma-32512.html |archivedate={{dat|2012|12|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; taču to [[noma (īpašumtiesības)|noma]]s apstākļi un atkarība no tām pakļāva savā varā rentniekus jeb īrniekus, jo tolaik pastāvošie zemnieku likumi un agrārais virziens nedeva pārliecību par zemes iegūšanu savā īpašumā. Savukārt tos sīkzemniekus, kas pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas bija ieguvuši zemi un mājas, nospieda parādi muižnieku kredītsabiedrībām, kā arī nespēja aktīvi līdzdarboties [[landtāgs|zemes pārvaldes]] lietās. Tolaik galvenās pārvaldes un augstākās [[pašvaldība]]s [[iestāde]]s lielā mērā atradās [[krievs|krievu]] ierēdņu rokās, tajā pašā laikā muižnieki bija galvenokārt [[vācbaltieši]], bet [[Latgale|Latgalē]] arī [[poļi]]. Šie apstākļi tautu nemieru kustībās ieviesa arī politiski nacionālu raksturu, tautā attīstījās [[nacionālisms|nacionālisma]] idejas, kā rezultātā laukos dzīvojošiem bezzemniekiem un sīkzemniekiem piepulcējās klāt arī citi iedzīvotāju slāņi, apzinādamies agrārreformas nepieciešamību.

Agrārreformas ieviešanu veicināja arī vairāki radušies citi apstākļi. Latvijas muižas, līdzīgi kā citas [[saimniecība]]s, bija guvušas lielus zaudējumus Pirmajā pasaules kara laikā gan no tiešajiem kara postījumiem, gan no [[boļševiki|lielinieku]] izpausmēm, kas centās muižās nostiprināt savu [[vara|varu]], muižās ierīkojot 230 [[padomju saimniecība]]s.&lt;ref name=&quot;sv&quot;&gt;Švābe, A. Latvijas vēsture. Rīga:Valtera un Rapas akc.sab.izdevums, 1923. 126.lpp.&lt;/ref&gt; Iepriekš minētais norādīja, ka muižas nespēs atjaunot savas saimniecības līdz pirmskara līmenim, jo pat pirms kara tikai mazs skaits muižu  gada [[bilance|bilanci]] spēja noslēgt bez finanšu iztrūkuma.

Cits apstāklis, kas veicināja reformēšanu zemes lietās, izrietēja no pašu muižnieku pieļautajām kļūdām. [[Oberosts|Vācu okupācija]]s laikā muižnieki piedāvāja ievērojamas muižu daļas nodot [[kolonizācija]]s vajadzībām — tādā veidā [[Vācija]]s pilsoņi un karaspēks spētu iegādāties zemi savā īpašumā. Pateicoties Vācijas sakāvei karā un [[Novembra revolūcija]]i, šis plāns neīstenojās. Vairāki vietējie vācbaltiešu muižnieki piedalījās arī [[1919]]. gada [[Bermontiāde]]s kaujās pret Latvijas valsti,&lt;ref name=&quot;sv&quot; /&gt; kas izraisīja sabiedriski politiskās cīņas pieaugumu  par [[muižniecība]]s politiskās varas iznīcināšanu un to lielo zemes īpašumu likvidēšanu.

Gandrīz puse no Latvijas privātajām muižām tika pārņemta valsts pārziņā jau pirms agrārlikuma stāšanās spēkā. Pēc lielinieku varas krišanas muižas tika pārņemtas no to īpašniekiem vai to pilnvarniekiem, kā arī stājās spēkā sekvestri jeb atņemti īpašumi valsts nodevējiem pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņām]]. Tādu pārņemto muižu kopskaits 1920. gadā bija 629. Valsts pārziņā tika pārņemtas arī 940 pusmuižas, 16 mācītāju muižas un 66 mācītāju muižu nomas mājas, 15 [[Vidzemes bruņniecība]]s un [[Kurzemes bruņniecība]]s muižas, kā arī bijušās zemnieku agrārbankas muižas, kas valsts īpašumā pārgāja, saskaņā ar 1920. gada 20. jūnija likumu. Kopējā valsts pārņemto īpašumu bez [[mežs|mežiem]] [[platība]] bija 800442 hektāri. 133 muižas, no iepriekš minētām muižām, valsts apsaimniekoja pati. Jau 1919. gada beigās un nākamo gadu norisinājās iepriekšēji zemes sadalīšanas darbi, iedalīto zemes gabalu iznomāšanai un agrārreformas priekšdarbu veikšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/valsts_ipasumi.pdf |title=www.csb.gov.lv |access-date={{dat|2013|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121115105241/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/valsts_ipasumi.pdf |archivedate={{dat|2012|11|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Agrārās reformas mērķis ==
Reformas pamatmērķi bija vairāki — jaunu saimniecību izveidošana un jau pastāvošo sīksaimniecību paplašināšana, ar to domājot, līdzšinējo lielsaimniecību zemes platību sadalīšanu mazākās zemes platībās, tādējādi iegūstot zemi jaunu saimniecību izveidei. Dažādu saimniecisku [[Uzņēmums|uzņēmumu]] izveide, sociālu un [[kultūra]]s vajadzību apmierināšana, ar to saprotot netiešus agrārreformas uzdevumus ka sekas pēc reformas ieviešanas. Reformas mērķis bija arī rast iespējas [[pilsēta|pilsētu]] un miestu paplašināšanai, tātad no valsts pārņemtajām zemēm noteiktas platības rezervēt apdzīvotu vietu attīstībai.

== Likums ==
Agrārreformas [[likums|likuma]] daļas [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma dažādos laikos:
* I daļu &quot;Par Valsts zemes fonda nodibināšanu&quot; (26 paragrāfi) pieņēma Satversmes sapulcē [[1920]]. gada 16. septembrī&lt;ref name=&quot;sv&quot; /&gt;;
* II daļu &quot;Par Valsts zemes fonda izlietošanu&quot; (19 paragrāfi) pieņēma Satversmes sapulces plenārsēdē 1920. gada 21. decembrī;
* III daļu &quot;Par agrārreformas nostiprināšanu&quot; izdeva 1922. gada 3. maijā;
* Likums &quot;Par piešķirtās zemes nodošanu privātīpašumā vai atdošanu [[klans|dzimtas]] nomā&quot; izdeva [[1923]]. gada 23. aprīlī;
* IV daļu &quot;Par zemes ierīcības komitejām&quot; (21 paragrāfs) pieņēma 1920. gada 17. septembrī.&lt;ref&gt;Skujenieks M. Latvija.Zeme un iedzīvotāji. Rīga:A.Gulbja apgāds, 1927. 433.-434.lpp.&lt;/ref&gt;

=== Centrālā zemes ierīcības komiteja ===
Centrālā zemes ierīcības komiteja tika izveidota saskaņā ar Agrārreformas likuma IV daļu &quot;Par zemes ierīcības komitejām&quot;, kas izdota 1920. gada 17. septembrī. Tā vadīja un pārzināja visus valsts zemes fonda izlietošanas, sadalīšanas un piešķiršanas darbus valstī, izdeva dažādas [[instrukcija]]s, administratīvā ceļā nosakot un regulējot agrārreformas darbus praksē.

Komiteju vadīja priekšsēdētājs — [[zemkopība]]s [[ministrs]], bet komitejas locekļus sastādīja  no 6 Satversmes sapulces ievēlētiem dažādu [[partija|partiju]] pārstāvjiem, un no tikpat lielā skaitā valdības ieceltiem [[ierēdnis|ierēdņiem]].

Centrālā zemes ierīcības komitejas uzdevumi bija vadīt un pārzināt zemes fonda izlietošanu, sadalīšanu un piešķiršanu; sastādīt zemes izlietošanas, sadalīšanas un darbības plānus; apstiprināt sadalīšanas, izlietošanas un piešķiršanas projektus, kā arī zemes pieprasītāju un pabalstu sarakstus; vadīt un pārzināt apriņķu komiteju darbu; apstiprināt jaunajām saimniecībām izsniedzamos zemes līgumus un plānus; izstrādāt instrukcijas.

=== Valsts zemes fonds ===
Agrārreformas mērķu sasniegšanai ar Agrārreformas likuma I daļu &quot;Par Valsts zemes fonda nodibināšanu&quot; tika nodibināts speciāls Valsts zemes fonds. Zemes fondu sastādīja [[nacionalizācija|nacionalizētie]] jeb atsavinātie [[īpašums|īpašumi]]&lt;ref name=&quot;zal&quot;&gt;Zālītis Fr. Latvijas vēsture. Bruklina: Grāmatu draugs, 1947. 254.lpp.&lt;/ref&gt; un tie bija:
* valsts zemes, [[muiža]]s un [[mežs|meži]];
* privātās [[muiža]]s, izņemot no muižām atdalītās un pārdotās zemnieku zemes;
* mācītāju muižas un zemes;
* pilsētu [[Bruņinieks|bruņinieku]] muižas;
* bruņniecību muižas;

Valsts zemes fondā tika ieskaitītas arī nepārdotās zemnieku mājas, [[okupācija]]s laika kolonizāciju biedrību, ārvalstu [[banka|banku]] un [[sabiedrība|sabiedrību]]  iepirktās zemnieku zemes.

Līdz ar likuma izdošanas laiku — 1920. gada 16. septembrī šīs zemes skaitījās atsavinātas, neparedzot nekādu atlīdzību un pārgāja valsts īpašumā.&lt;ref&gt;N.N.Latvijas vēsture. Stokholma: M.Goppers, MCMXLVIII, 305.lpp.&lt;/ref&gt; Valsts zemes fonds kopā bija ieguvis 3396815 ha zemes jeb 52% [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] izmantojamo zemju kopplatību,&lt;ref&gt;Balodis A. Latvijas un latviešu tautas vēsture. Rīga: Kabata, 1991. 210.lpp.&lt;/ref&gt; nacionalizējot 1479 muižas, 294 pusmuižas un 171 mācītājmuižu, 202 lauku saimniecības, 546 atsevišķus zemes gabalus, 5865 dzimtsnomas gabalus.&lt;ref&gt;[http://vesture.eu/index.php/Agr%C4%81rreforma_Latvij%C4%81 www.vesture.eu]&lt;/ref&gt; Iepriekšējiem zemes īpašniekiem, anulējot hipotekāros parādus, tika atstāta atstājamā jeb neatsavināmā zemes daļa, kas nav muižu centri un līdzinājās vidējām pārdotajā zemnieku saimniecībām — 50 ha līdz 100 ha platībā,&lt;ref name=&quot;zal&quot; /&gt; jo likums noteica saimniecības kā nedalāmas, ja to platība nepārsniedza 100 ha.&lt;ref name=&quot;sv&quot; /&gt; Reformas sākumā neatsavināja arī  zemes un muižas, kas piederēja apriņķiem, pilsētām, miestiem, pagastiem un sādžām. Mācītāju vajadzībām no bijušo mācītājmuižu zemēm parasti atstāja 50 ha zemes.&lt;ref name=&quot;zal&quot; /&gt; Zemes, kas piederēja pilsētām, miestiem vai pagastu sabiedrībām, netika ieskaitītas zemes fondā un sadalītas, tikai noteiktā laikā likvidējamas. Kopā ar zemi pret atlīdzību valstij varēja tik atsavināti [[mājlops|mājlopi]] un inventārs.

=== Valsts zemes fonda izlietošana ===
Saskaņā ar Agrārlikuma II daļu &quot;Par Valsts zemes fonda izlietošanu&quot;, kas tika izdots 1920. gada 21. decembrī, valsts zemes fondu izmantoja sekojoši:
* meži, [[Ūdens|ūdeņi]], lauksaimnieciski noderīgās zemes, zemes platības ar nozīmīgu [[vēsture|vēsturisko]] un [[arheoloģija|arheoloģisko]] nozīmi vai apakšzemes [[daba]]s resursiem palika valsts īpašumā un pārziņā. Valsts savā rīcībā paturēja bez mežiem un lauksaimniecībai nederīgas zemes arī izstrādātas zemes [[teritorija]]s savām vajadzībām, kas pirmām kārtām bija valsts muižas, jo tās bija ierīkotas uz vislabākajām zemēm un tās tika nodrošinātas ar visplašāko valsts lauksaimniecības inventāru. Valsts savā pārziņā paturēja arī noteiktus zemes gabalus paraugsaimniecību jeb kulturālo centru, kas kopskaitā bija 181, izveidei. Centru platība svārstījās no 50 — 300 ha, to pamatuzdevumi bija paraugsaimniecību izveide — 26 centri, vaislas mājdzīvdzīvnieku centri — 91, selekcijas centri — 22, zirgu audzētavas - 4, jaunlopu — 4, cūku audzētavas — 17 centri. Tika izveidoti arī 14 centri augu sēklu audzētavām.
* Saimniecību, īpaši [[Jaunsaimniecība|jaunsaimniecību]] izveide, piešķirot katrai maksimāli 27 ha zemes, no kuriem 22 ha ir lauksaimniecībā izmantojama zeme,&lt;ref name=&quot;zal&quot; /&gt; bet pārēja teritorija sastāda mežs un lauksaimniecībai nederīgā zeme, kā arī dārzsaimniecību jeb dārzu koloniju, līdz 10 ha izveide vietās, kur ir izdevīgi saimnieciskie, dabas vai satiksmes infrastruktūras apstākļi.
* Zemes fondā ieskaitītas arī ilggadīgās zemnieku rentes mājas, kas netika sadalītas, bet, nolīdzinot robežas, piešķīra zemi to līdzšinējiem zemes turētājiem, kuri zemi bija apsaimniekojuši ilgāk par 25 gadiem.
* Sīksaimniecību paplašināšana. Īpaši aktuāli tas bija Latgalē, kur lielākā daļa zemnieku bija sīkzemnieki ar tiem piederošajām šņorzemēm, ko vajadzēja paplašināt, izveidojot viensētas.
* [[Amatnieks|Amatnieku]] un [[Zvejnieks|zvejnieku]] saimniecību izveide.
* [[Servitūts|Servitūtu]] un citu zemes lietošanas ierobežojumu likvidācija, pēc kā zemnieki savos mežos varēja [[medniecība|medīt]], ūdeņos zvejot un tamlīdzīgi.

==== Atlīdzība par piešķirto zemi ====
Agrārlikuma II daļa noteica, ka no valsts zemes fonda zeme piešķirama pret zināmu atlīdzību. Atlīdzības lielums bija atkarīgs no zemes vērtības, ko noteica 1923. gada 23. aprīļa likums &quot;Par piešķirtās fonda zemes novērtēšanu nododot to privātīpašumā vai muižu nomā&quot;. Likums noteica, ka piešķirtā zeme, atkarībā no tās [[Ienesīgums|ienesīguma]], novērtējama ar aprēķinu, lai vidējais ienesīgums būtu 10 [[lats|lati]] no hektāra, nepārsniedzot 20 latus no hektāra.&lt;ref name=&quot;let&quot;&gt;[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31790 www.letonika.lv]&lt;/ref&gt; Atsevišķi vērtēja mežus, kas lielāki par 3 ha un [[ēka]]s, izņemot gadījumus, ja tās tika uzcēlis esošais saimnieks vai ticis veikts kapitālais remonts. Pēc faktiskās vērtības, kāda bija nodošanas laikā, novērtēja [[rūpniecība]]s [[uzņēmums|uzņēmumus]], [[dārzs|dārzus]] un [[ūdenskritums|ūdenskritumus]].

Vērtēšanu un [[izpirkšanas darījumi|izpirkšanas maksu]] saimniecībām noteica pagastu, miestu, pilsētu zemes vērtēšanas komisijas, kas tika izveidotas līdz [[1924]]. gadam,  kā arī galvenā zemes vērtēšanas komiteja.

=== Agrārreformas nostiprināšana ===
Agrārreformas rezultātā radīto saimniecību uzturēšanu un nostiprināšanu regulē Agrārlikuma III daļa &quot;Par agrārreformas nostiprināšanu&quot;, kas  izdota 1922. gada 3. maijā. Likuma daļa noteica maksimālās un minimālās valsts zemes fonda saimniecību [[platība]]s.

Likuma aizliedza no jauna apvienot vienā saimniecībā uz īpašnieka vai dzimtnomas tiesībām vairāk kā 50 ha valsts fonda zemes. Gadījumos, ja apvienoja 22—50 ha zemes, bija nepieciešama [[valdība]]s atļauja un apvienošana bija pieļaujama tikai tādos gadījumos, ja apvienojamām saimniecībām bija kopēja [[robeža]]. Ja vienas personas rokās līdz likuma izdošanai jau bija vairāki īpašumi, tad tos vajadzēja likvidēt trīs gadu laikā. Katram zemes iegūšanas pretendentam ar parakstu bija jāapliecina, ka viņam nepieder vairāk zemes kā 22—50 ha.

Jaunsaimniecības un jau pastāvošās saimniecības nedrīkstēja sadalīt mazākos par 10 ha gabalos, izņemot gadījumus, ja dalāmā zeme kalpo mērķiem, kas nav saistīti ar lauksaimniecību, kā arī, likvidējot strejgabalus, taču arī tad bija nepieciešama valdības atļauja.

Situācijās, kad agrāk minēto kategoriju pretendentiem uz zemi tā tika piešķirta, bet viņiem nebija vajadzīgo līdzekļu vai saimniecības inventāra, tad saskaņā ar 1923. gada likumu ar Centrālās zemes ierīcības komitejas piekrišanu piešķirtās saimniecības likums ļāva pārdot tālāk. Taču personām, kuras bija no valsts zemes fonda ieguvušas zemi un vēlāk to pārdevušas, nebija tiesību nākamos 10 gadus iegūt no jauna zemes fonda zemi bez īpašas valdības atļaujas.

=== Valsts līdzdalība saimniecību izveidē ===
Lielākā daļa no [[agrārā reforma|agrārās reformas]] rezultātā izveidotajām  saimniecībām nespēja saviem spēkiem apbūvētie un nostiprināties. Tā kā agrārā reforma bija viens no jaunizveidotās valsts galvenajiem uzdevumiem — agrāras valsts izveidē, valsts ņēma līdzdalību, sniedzot materiālu un finansiālu palīdzību. Līdzdalība jaunsaimniecību atbalstā izpaudās galvenokārt sekojoši:
* saimniecībām tika dotas dažādas maksājumu atlaides, to starp pirmajos 5 saimniekošanas gados atbrīvojot no [[nodoklis|nodokļiem]];
* [[būve|būvniecībai]] tika piešķirti būvkoki, apkurei kurināmais materiāls no valstij piederošiem mežiem par lētu samaksu vai bez samaksas;
* piešķirot ilggadīgu [[kredīts|kredītu]] uz atvieglotiem noteikumiem jaunsaimniecību būvniecībai un saimniecības iekārtošanai.

Sākotnēji saimniecībām [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]] un [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrija]]s Kredīta departaments piešķīra bezprocentu aizdevumus arī mājlopu un inventāra iegādei un citiem mērķiem, sedzot tikai kancelejas un citus izdevumus kā 1% no aizdevuma summas. Vēlāk kreditēšanu veica 1921. gadā izveidotā Valsts zemes banka, kuras uzdevumi bija kredītu izsniegšana lauku nekustajiem īpašumiem un agrārreformas [[finanses|finansēšanai]].

==== Valsts Zemes banka ====
[[Banka]] aizdevumus izsniedza [[ķīlu zīmes|ķīlu zīmēs]], kas tika nodrošinātas ar bankā ieķīlātajiem īpašumiem un visiem valsts līdzekļiem. Jaunsaimniecībām un karā nopostītajām saimniecībām banka izsniedza aizdevumus 4% ķīlu zīmēs, bet pārējām saimniecībām un lauku [[rūpniecība]]i 6% ķīlu zīmēs. Banka aizdevumus izsniedza zemes iegūšanai, mantošanas tiesību nokārtošanai, apbūvei, meliorācijai, lauksaimniecības pasākumiem un agrāko hipotekāro kredītu nokārtošanai. Aizdevumu maksimālais termiņš bija 50 gadi.&lt;ref&gt;Skujenieks M. Latvija.Zeme un iedzīvotāji. Rīga:A.Gulbja apgāds, 1927. 444.-445.lpp.&lt;/ref&gt;

== Tiesības uz zemi ==
Agrārlikums [[tiesības]] uz valsts fonda zemi deva ikvienam 18 līdz 65 gadus vecam Latvijas [[pilsonis|pilsonim]], kuram nebija savas zemes vai arī tā bija mazāka par 22 [[hektārs|hektāriem]].&lt;ref name=&quot;zal&quot; /&gt; Zemes gribētājam piešķirto zemi vajadzēja uzņemties apsaimniekot, tā bija vienīgā saistošā prasība. 
Reformas sākumā, 1919. gadā, kad valdība sāka reģistrēt zemes gribētājus, pieteicās aptuveni 43000 pretendentu, kopā ar ģimenes locekļiem tie bija 172474 [[Vidzeme]]s un [[Kurzeme]]s cilvēki, jo tad [[Latgale]], kā arī daļa Kurzemes vēl bija [[okupācija|okupēta]]. Aptuveni divas trešdaļas no iepriekš minētajiem pretendentiem spētu uzreiz dibināt savas saimniecības, jo bija nodrošinātas kā ar nepieciešamo inventāru, tā arī ar [[darbaspēks|darbaspēku]], jo lielākajai daļai jau bija savs [[zirgs]], [[govs]], [[arkli]] un citi rīki, bet citi bija līdzšinējie zemes rentnieki vai pusgraudnieki. Zemes gribētāju skaits pieauga un [[1921]]. gadā to skaits sasniedza 100000, pēc kā dažos apvidos sajuta relatīvu zemes trūkumu.&lt;ref&gt;Skujenieks M. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. Rīga: A.Gulbja apgāds, 1927. 438.-439.lpp.&lt;/ref&gt; Zemes gribētāji bija atšķirīgi arī pēc [[reģions|reģioniem]] — Kurzemē un Vidzemē lielākā daļa bija līdzšinējie bezzemnieki, savukārt Latgalē zemi vēlējās galvenokārt sīkzemnieki, kuriem līdz šim piederēja šņorzemes. Bezzemnieku Latgalē bija salīdzinoši mazs procents, salīdzinot pārējos valsts reģionus. Tāpēc Latgalē agrārreformas galvenais uzdevums bija jau esošo sīksaimniecību paplašināšana, šņorzemes pārdalot viensētās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/viensetas_latgale.pdf |title=www.csb.gov.lv |access-date={{dat|2013|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121115105254/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/viensetas_latgale.pdf |archivedate={{dat|2012|11|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; un nelielā bezzemnieku skaita apgādāšanā ar zemi, neizslēdzot pat pārcelšanos uz retāk apdzīvotām teritorijām. Lai arī likums paredzēja katram Latvijas pilsonim tiesības uz zemi, prakse parādīja, ka to varēs piešķirt tikai lielākajai daļai pretendentu. Tāpēc pretendenti tika sadalīti  [[kategorija|kategorijās]].

== Pretendentu uz zemi kategorijas ==
Visi pretendenti uz zemi tika iedalīti piecās kategorijās. Ārpus kategorijām zeme pienācās Valdības, pašvaldības, sabiedriskajām iestādēm, sociālām labierīcībām un kultūras vajadzībām. Automātiski zemi piešķīra arī vietējo sīkzemnieku zemes piegriezumiem vai jaunu saimniecību pieprasījumiem līdzšinējo vietā, kā arī ilggadējām rentes mājām, kurās nodarbojās ar zemkopību un kuras ilgus gadus lietojuši vietējie zemkopji. Tāpat ārpus kārtas zeme pienācās neatsavināmo saimniecību robežu noapaļošanai un starpgabalu likvidēšanai.

* I kategorija. Šajā kategorijā tika ieskaitīti vietējo pagastu bezzemnieki [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša ordeņa]] kavalieri un [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] kritušo [[karavīrs|karavīru]] [[ģimene]]s locekļiem un [[karš|kara]] [[invaliditāte|invalīdiem]].
* II kategorija. Tie bija pirmās kategorijas reflektanti — ārpagastnieki, karavīri, kuri vismaz pusgadu dienējuši Latvijas armijā vai piedalījušies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]] un [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] [[bataljons|bataljonu]] kritušo piederīgie vai invalīdi.
* III kategorija. Kategorijā ietverti visi pārējie vietējo pagastu bezzemnieki.
* IV kategorija. Ārpagastnieki ar savas saimniecības uzsākšanai vajadzīgo inventāru.
* V kategorija. Pārējie zemes gribētāji bez inventāra.&lt;ref&gt;Skujenieks M. Latvija.Zeme un iedzīvotāji. Rīga:A.Gulbja apgāds, 1927. 439.-440.lpp.&lt;/ref&gt;

Ārpus kategorijas grupai no centrālās zemes ierīcības komitejas tika piešķirts ap 30 % no piešķiramo objektu kopējā skaita. Valsts zemes fonda sadalīšanai, izlietošanai un piešķiršanai tika nodibinātas zemes ierīcības komisijas pagastos, pilsētās un miestos un apriņķos.

== Rūpniecības uzņēmumi ==
Kopā ar agrāko lielsaimniecību jeb lielgruntnieku muižu zemēm tika atsavinātas uz muižu zemēm atrodošās rūpniecības iestādes, jo pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], pastāvot muižu privilēģijām uz laukiem, galvenokārt tikai uz muižu zemes varēja nodibināt rūpniecības uzņēmumus.To noteica agrārlikuma I daļa, valsts zemes fondā kopā ar zemi ieskaitot ēkas un ierīces, izņemot tādus uzņēmumus un ierīces, kas nepārstrādā vietējos lauksaimniecības [[ražošana|ražojumus]] un kas neapmierina vietējās vajadzības.

Atsavinātos uzņēmumus parasti iznomāja uz ilgāku laiku vai piešķīra atsevišķām personām vai [[organizācija|organizācijām]]. Daži [[uzņēmums|uzņēmumi]] tika atstāti iepriekšējiem īpašniekiem. Rūpniecības uzņēmumiem tika pieskaitītas arī dārzsaimniecības, kuras iedalīja kā līdz 5 ha lielas platības, dažreiz arī lielākas teritorijas. Tādā veidā zemes ierīcības komiteja piešķīra bez minētām dārzsaimniecībām arī [[dzirnavas]], [[krogs|krogus]], kaļķu un ķieģeļu [[ceplis|cepļus]], [[alus]] un [[vīns|vīna]] brūvētavas, dažādas  citas ēkas un [[vasarnīcu ciems|vasarnīcu platības]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/zemes_iericibas_kom.pdf |title=www.csb.gov.lv |access-date={{dat|2013|01|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121115105306/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/zemes_iericibas_kom.pdf |archivedate={{dat|2012|11|15||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Agrārreformas rezultāti ==
{{Stack begin}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Kultivētās platības Latvijā (kopā 6267000 ha)
|-
! Īpašnieki
! Pirms reformas
! Pēc reformas
|-
| Lielīpašnieki || 3 015 900 ha (48,1%) || nebija
|-
| Valsts || 627 700 ha (10%) || 1 746 500 ha (28%)
|-
| Vecsaimnieki || 2 467 000 ha (39,4%) || 2 817 600 ha (45,1%)
|-
| Dažādi īpašnieki|| 156 800 ha (2,5%) || 129 500 ha (2,1%)
|-
| Jaunsaimnieki || nebija || 1 550 200 ha (24,8%)
|-
|colspan=3 |
|-
| Saimniecību skaits: || 83 117 (1905. gads) || 216 209 (1929. gads)
|}
{| class=&quot;wikitable&quot; align=&quot;right&quot;
|+ Sociālais stāvoklis laukos Latvijā 
|-
! Gads
! Zemes īpašnieki un to ģimenes
! Bezzemnieki
|-
| 1897 || 38,8% || 61,2%
|-
| 1925 || 70,9% || 29,1%
|-
| 1930 || 76,8% || 23,2%
|-
|}
{{stack end}}

Agrāreforma galīgi tika realizēta 1937. gadā, pārveidojot valsts [[ekonomika|ekonomiku]] un [[latvieši|latviešu]] [[sabiedrība|sabiedrību]]. Agrārreformu var uzskatīt par sociālo [[revolūcija|revolūciju]], kurā mainīgās lauksaimniecības pamati tika izveidoti no lielsaimniecībām ar lielām, bet ekonomiski neefektīvām saimniekošanas vienībām uz mazām saimniecībām.&lt;ref name=&quot;alba&quot; /&gt; [[Likumdevējs|Likumdevēji]] rēķinājās ar jaunizveidotajām saimniecībām kā toreizējos apstākļos ekonomiski produktīvu, dzīvotspējīgu un rentablu saimniekošanas vienību. Lai arī tolaik daudzi ārzemju [[ekonomists|ekonomisti]] šaubījās par radikālās reformas ekonomisko pamatotību, jo agrārreforma prasīja milzīgus ieguldījumus — aptuveni 700 [[miljons|miljonus]] latu un tāpēc paredzēja ekonomikas lejupslīdi, tomēr rezultātā ekonomika strauji attīstījās — palielinājās ražība, ražība no viena ha un produktīvās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība arī pieauga. Uzsākot agrārreformu, lielā mērā par paraugu ņēma [[Dānija]]s lauksaimniecību, jo šī ekonomiskā sistēma likās vispiemērotākā Latvijai. Jau [[1930]]. gadu sākumā valsts sevi pilnībā apgādāja ar lauksaimniecības produktiem un sāka attīstīties [[eksports]]. [[1938]]. gadā Latvija kā [[piens|piena]] un [[gaļa]]s eksportētāja ieņēma 4. vietu pēc Dānijas, [[Holande]]s un [[Zviedrija]]s. Agrārreformas panākumu cēlonis bija vairāk politisks, nekā ekonomisks. Valsts galvenās dabas bagātības ir zeme un meži, agrārreformas rezultātā tika lauztas [[feodālisms|feodālās iekārtas]] atlieku, kas bija saistītas ar lēņu muižām (''Rittergut''), varu pār valsts galvenajām saimniecības nozarēm. Tajā pašā laikā atrisinājās sociālo pretišķību problēmas, kas bija radikalizējušas visu tautu.

Ar [[parlaments|parlamenta]] savas sešu cilvēku grupas palīdzību 1924. gadā [[vācbaltieši]] pieprasīja atlīdzību — 1200 miljonus [[zelts|zelta]] [[Franks (naudas vienība)|franku]] par ekspropriētajiem zemes īpašumiem. Pirms izšķirošās balsošanas tā paša gada 30. aprīlī [[Vācbaltu partiju padome|vācu frakcija]] sēžu zāli pameta, rezultātā šī prasība tika noraidīta ar nelielu balsu vairākumu. Vēlāk vācbaltiešu parlamenta frakcija iesniedza sūdzību pret Latvijas valsti [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]], prasot iepriekš minēto [[nauda]]s summu, bet arī tur prasību noraidīja.&lt;ref&gt;Balodis A. Latvijas un latviešu tautas vēsture. Rīga: Kabata, 1991. 212.lpp.&lt;/ref&gt;

[[1929]]. gadā Latvija noslēdza līgumu ar [[Polija|Poliju]], kas noregulēja strīdīgos jautājumus, kas lielākā mērā bija saistīti ar [[Latgale]]s [[reģions|reģionu]]. Par [[poļi|poļu]] muižniekiem ekspropriētajām muižām Latvijas valdība samaksāja 5 miljonus latu.&lt;ref name=&quot;let&quot; /&gt;

== Attēlu galerija ==
* '''Agrārrefomas rezultātā lielākā daļa zemnieku bija tikuši pie savas zemes, uz kuras izveidoja savas saimniecības jeb zemnieku mājas.'''

&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Kurzemes sēta.tif|&lt;center&gt;Latvijas zemnieku māja [[Kurzeme|Kurzemē]]&lt;/center&gt;
Attēls:Kurzemes sēta1.tif|&lt;center&gt;Latvijas zemnieku māja [[Kurzeme|Kurzemē]]&lt;/center&gt;
Attēls:Vidzemes sēta.tif|&lt;center&gt;Latvijas zemnieku māja [[Vidzeme|Vidzemē]]&lt;/center&gt;
Attēls:Zemgales sēta.tif|&lt;center&gt;Latvijas zemnieku māja [[Zemgale|Zemgalē]]&lt;/center&gt;
Attēls:Jēkabpils apriņķis.tif|&lt;center&gt;Latvijas zemnieku māja [[Jēkabpils apriņķis|Jēkabpils apriņķī]]&lt;/center&gt;
Attēls:Nīcas sēta.tif|&lt;center&gt;Latvijas zemnieku māja [[Nīca|Nīcā]]&lt;/center&gt;
Attēls:Nītaures sēta.tif|&lt;center&gt;Latvijas zemnieku māja [[Nītaure|Nītaurē]]&lt;/center&gt;
Attēls:Smiltenes sēta.tif|&lt;center&gt;Latvijas zemnieku māja [[Smiltene|Smiltenē]]&lt;/center&gt;
Attēls:Durbe.tif|&lt;center&gt;Latvijas zemnieku māja [[Durbe|Durbē]]&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

* '''Jaunsaimniecības'''

&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Jaunsaimniecība ierīkota tranšejās.tif|&lt;center&gt;Jaunsaimniecība, ierīkota [[tranšeja|tranšejās]]&lt;/center&gt;
Attēls:Jaunsaimnīcība Smārdē.tif|&lt;center&gt;Jaunsaimniecība [[Smārde|Smārdē]]&lt;/center&gt;
Attēls:Jaunsaimniecība Tukuma apkārtnē.tif|&lt;center&gt;Jaunsaimniecība [[Tukums|Tukuma]] apkārtnē&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

* '''Rūpniecības uzņēmumi un inventārs'''

&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Meirānu pienotava.tif|&lt;center&gt;[[Meirāni|Meirānu]] koppienotava&lt;/center&gt;
Attēls:Smiltenes pienotava.tif|&lt;center&gt;[[Smiltene]]s koppienotava&lt;/center&gt;
Attēls:Labības kulšana.tif|&lt;center&gt;[[Kuļmašīna]] graudu kulšanas laikā&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

* '''Lauksaimniecības augu tīrumi'''

&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;250px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Tabakas lauks.tif|&lt;center&gt;[[Tabaka]]s lauks&lt;/center&gt;
Attēls:Miežu lauks Daugmalā.tif|&lt;center&gt;[[Mieži|Miežu]] lauks [[Daugava|Daugmalā]]&lt;/center&gt;
Attēls:Garden of vulnerary plants in Baldone, Latvia..tif|&lt;center&gt;[[Ārstniecības augi|Ārstniecības augu]] dārzs [[Bulduri|Bulduros]]&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

* '''Eksports'''

&lt;center&gt;&lt;gallery widths=&quot;300px&quot; heights=&quot;70px&quot; perrow=&quot;5&quot;&gt;
Attēls:Ekpsviesta kontrole.tif|&lt;center&gt;[[Sviests|Eksportsviesta]] kontrole&lt;/center&gt;
Attēls:Linu ielādēšana eksportam.tif|&lt;center&gt;[[Lini|Linu]] iekraušana [[eksports|eksportam]]&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://vesture.eu/index.php/Agr%C4%81rreforma_Latvij%C4%81 www.vesture.eu]
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31790 www.letonika.lv]
* [https://web.archive.org/web/20121115105241/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/valsts_ipasumi.pdf  www.csb.gov.lv]
* [https://web.archive.org/web/20121201082823/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/agrarreforma-32512.html www.csb.gov.lv]
* [https://web.archive.org/web/20121114081436/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/item_img_10851_agrarreforma.jpg www.csb.gov.lv]
* [https://web.archive.org/web/20121115105254/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/viensetas_latgale.pdf www.csb.gov.lv]
* [https://web.archive.org/web/20121115105306/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/dati/zemes_iericibas_kom.pdf www.csb.gov.lv]

[[Kategorija:Lauksaimniecība Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas sabiedrība]]
[[Kategorija:Latvijas vēsture]]</text>
      <sha1>se16k9rw8t2lby042e84dgapr1w9ggm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kapu svētki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211229</id>
    <revision>
      <id>4301447</id>
      <parentid>4214102</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:30:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4053" sha1="3xvxck786slkwny75o6he5z20c0nkzz" xml:space="preserve">{{Kristietība}}

'''Kapu svētki''' ir īpaša svētku tradīcija Latvijas [[Kapsēta|kapsētās]] jūlijā un augustā, lai [[klans|dzimtas]] lokā atcerētos savus aizgājējus. Papildus tam rudenī tiek svinēta arī [[Mirušo piemiņas diena]] un [[Visu svēto diena]].

Kapu svētku tradīcija ir spēcīgi iesakņojusies un tā vēl arvien uztur spēkā cilvēku piederību vietējai kopienai.

== Svētku izcelsme ==
Latvijas kapu svētku tradīcijas balstās senās [[latviešu mitoloģija]]s tradīcijās. Zināms, ka jau 1428. gadā [[Rīgas metropolija|Rīgas baznīcas provinces]] sinodē tika apspriesta vietējo iedzīvotāju pagāniskā tradīcija &quot;mielot dvēseles&quot; ([[velis|veļus]]), pie kam minēts, ka latvieši mirušos apglabā mežainos laukos un citās neiesvētītās vietās, kur apbedīti viņu vecāki un draugi. Vēl [[1739]]. gadā notikusi slepena mirušo apbedīšana [[Zilaiskalns (kalns)|Zilā kalna]] nogāzēs.&lt;ref&gt;Grīns Marģers, Grīna Māra. Latviešu gads, gadskārta un godi. Rīga, 1992.&lt;/ref&gt;

Pirmās ziņas par kristiešu kapu svētkiem saglabājušās no 1831. gada, kad tie svinēti [[Krimulda]]s kapsētā. Kopš 1840. gada kapsētas svētki regulāri svinēti [[Allaži|Allažos]], bet kopumā 19. gadsimtā kapusvētku svinēšana bija saglabājusies vien atsevišķās [[Vidzeme]]s draudzēs. 
Lielāku popularitāti kapu svētki ieguva pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s apspiešanas. Luterāņu mācītājs, rakstnieks un politiķis [[Andrievs Niedra]] 1911. gadā organizēja lielus kapusvētkus Vietalvas draudzē. Būdams labs sprediķotājs, viņš kapusvētkiem piesaistīja lielas ļaužu masas un kā literāts rakstīja atbilstošus darbus par kapsētas, nāves un mūžības tēmām, kas aizkustināja vienkāršo klausītāju sirdis. Niedra arī ļoti precīzi uztvēra latviešiem raksturīgo iezīmi pulcēties un svētkus svinēt ārpus telpām, un kapusvētki ļoti labi atbilda šai tradīcijai. Pēc suverēnas Latvijas izveides vasaras kapusvētku tradīcija no Vidzemes izplatījās arī citos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados, kur tomēr nekad nesasniedza tādu vērienu un tautas atbalstu.&lt;ref&gt;[http://www.lelb.lv/lv/?p=news2arch&amp;fu=sh&amp;id=512&amp;month=7&amp;year=2008 Lutera Akadēmijas diplomanda Alvja Āboliņa pētījums &quot;Kapu svētki Latvijā&quot; (2004)]&lt;/ref&gt;

Kapu svētku tradīcijas īpaši uzplauka Otrā pasaules kara un skarbā pēckara trūkuma apstākļos. 1960. gados tie ieguva jaunu paveidu un parādījās tā sauktie laicīgie kapusvētki. Šajā gadījumā tautu uzrunāja nevis mācītājs, bet kāds no vietējiem kultūras darbiniekiem ar labu balsi un runas spējām, piemēram, kultūras nama vadītājs, kāds pašdarbnieks aktieris vai jaunās profesijas pārstāvis — izvadītājs.

== Tradīcijas ==
Laikā no jūnija beigām līdz septembra sākumam nedēļu nogalēs dažādu Latvijas novadu luterāņu un katoļu draudzēs tiek izsludināti kapu svētki, pie kapsētām un baznīcām tiek izlikti paziņojumi. Parasti kapusvētki tiek svinēti vienā dienā, tikai katrai konfesijai citā stundā, un beigās tiek noturēts laicīgais variants, bet ir kapsētas, kur katoļu un luterāņu kapusvētkus svin katrus savā dienā.

Gatavojoties kapusvētkiem, kapi tiek īpaši saposti — pie kopiņām noliktas vāzes ar ziediem, sveces, uzbērta svaiga smilts, pārstādītas puķes, apgriezti košumkrūmi. Noliktajā dienā pagasta kapsētā no dažādām Latvijas vietām vai no ārzemēm pulcējas mirušo radi, draugi un kaimiņi.&lt;ref&gt;[http://www.senioriem.lv/raksti/2012/7/31/lai-dzivo-kapusvetki/?source=refresh Lai dzīvo kapusvētki!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304234708/http://www.senioriem.lv/raksti/2012/7/31/lai-dzivo-kapusvetki/?source=refresh |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Inese Kļava, žurnāls &quot;Citādā pasaule&quot;&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sabiedrība-aizmetnis}}

[[Kategorija:Svētki]]
[[Kategorija:Kristiešu svētki]]
[[Kategorija:Svētki bez fotoattēliem]]</text>
      <sha1>3xvxck786slkwny75o6he5z20c0nkzz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teodors Grothuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>213223</id>
    <revision>
      <id>4301101</id>
      <parentid>4258278</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:21:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pazīstamākie darbi */</comment>
      <origin>4301101</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14624" sha1="q71cu8z3tmn1md3v95dns00d0yb9mmq" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Teodors Grothuss
|          vārds_orig = ''Theodor Grotthuß''
|              attēls = Theodor_Grotthuß_01.jpg
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1785
|          dz_mēnesis = 01
|            dz_diena = 20
|            dz_vieta = [[Leipciga]], [[Saksija]] (tagad {{DEU}})
|              m_gads = 1822   
|           m_mēnesis = 03
|             m_diena = 26
|             m_vieta = Geduči, [[Kauņas guberņa]] (tagad [[Pakrojas rajona pašvaldība]], {{LTU}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|            tautības = vācbaltietis
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater = 
|             zinātne = [[ķīmija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti =
|          sasniegumi = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss''' ({{val|de|Theodor (Christian Johann Dietrich) Freiherr von Grotthuß}}; 1785-1822) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dabaszinātnieks. Pirmās [[elektrolīze]]s teorijas (&quot;[[Grothusa mehānisms|Grothusa mehānisma]]&quot;) izveidotājs. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedrs, kuras 1818. gada 6. novembra sēdē tika nolasīts viņa slavenais traktāts &quot;Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību&quot;.&lt;ref&gt;[[Jānis Stradiņš]]. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā&quot;. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 377. - 381. lpp.&lt;/ref&gt;

== Izcelsme ==
Teodors Grothuss cēlies no senas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieku [[Grothusi|Grothusu dzimta]]s. Zināms, ka 1505. gadā Livonijas mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] brālis Johans pārdeva savus zemes īpašumus tagadējā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] (toreizējās [[Bauskas fogti|Bauskas fogteja]]s teritorijā) bruņiniekam Oto fon Grothusam (miris 1527). Pirmā dzimtas pils atradusies [[Īslīce]]s upītes krastā [[Rundāle|Rundālē]]. 1681. gadā Grothusi šo īpašumu pārdeva un 1735. gadā to iegādājās [[Ernests Johans Bīrons]], kas netālu no tās uzcēla [[Rundāles pils|Rundāles pili]].

Viņa tēvs komponists un pianists [[Dītrihs Evalds Grothuss]] (1751–1786) bija [[Krievijas Impērija]]s armijas kapteiņa Johana Gebharda Grothusa un Aleksandrīnas Brinkenas (''Alexandrine Dorothea von den Brincken'') dēls. Kā liels mūzikas mīļotājs viņš bija draudzīgās attiecībās ar komponistu [[Kārlis Filips Emanuēls Bahs|Kārli Filipu Emanuēlu Bahu]] ([[Johans Sebastiāns Bahs|J. S. Baha]] dēlu) un komponistu [[Johans Ādams Hillers|Johanu Ādamu Hilleru]] (1728-1804), kas 1785.-1786. gadā bija Kurzemes hercoga [[Pēteris Bīrons|Pētera Bīrona]] galma kapelmeistars. 
Viņa tēvabrālis bija vācbaltiešu valstvīrs [[Johans Ulrihs fon Grothuss]] (1753-1815), kas pēc [[Kurzemes hercogiste]]s aneksijas kļuva par Krievijas Impērijas galma padomnieku.   
Viņa māte Elizabete Eleonora (1755–1831) bija Johana Rafaēla Grothusa un Elizabetes Sofijas Hānbomas (''v. Hahnbohm'') meita.&lt;ref&gt;[http://www.deutsche-biographie.de/sfz24114.html Grotthuß, Christian Johann Dietrich (Theodor) Freiherr von] no www.deutsche-biographie.de&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Grotuso dvaras Gedučiuose.JPG|thumb|270px|Geduču muižas kungu māja, kurā Teodors Grothuss dzīvoja no 1808. līdz 1822. gadam.]]
Dzimis kā Kristiāns Johans Dītrihs Grothuss vecāku ceļojuma laikā 1785. gada 20. janvārī Leipcigā, Saksijas kūrfirsta valstī. Stāsta, ka viņa tēvocis Fēlikss Veise (''F. Weisse'') piecas dienas pēc viņa piedzimšanas devies pie Leipcigas Universitātes rektora Zamuela Morusa (''S.F. Morus'') un ieguvis jaundzimušajam imatrikulācijas apliecību (''inscriptionis diploma'').&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=EqMIAAAAQAAJ&amp;pg=PA125&amp;lpg=PA125&amp;dq=die+grenze+der+verbrennlichkeit&amp;source=bl&amp;ots=EP9s-0Td9B&amp;sig=NW60zqFrbek3HESqt_csOLVEq4Y&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=GIAFUYuYE7H24QTu2YGYDg&amp;sqi=2&amp;ved=0CGAQ6AEwCA#v=onepage&amp;q=die%20grenze%20der%20verbrennlichkeit&amp;f=false Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Hrsg. von Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky. Bd. 2. Mitau: Steffenhagen und Sohn, 1829 - S. 120-129]&lt;/ref&gt; 1786. gadā ģimene atgriezās   Ēvalda Grothusa [[Berķenes muiža|Lielberķenes muižā]] (''Groß-Berken'') [[Zemgale|Zemgalē]], kur tēvs pēc dažiem mēnešiem nomira (pēc citām ziņām tēvs miris Geduču muižā). Vēlāk ģimene pārcēlās uz Geduču (''Geddutz'', ''Gedučiai'') muižu aiz tagadējās [[Latvijas - Lietuvas robeža]]s. 
Mācījās pie mājskolotājiem, spēlēja uz tēvam dāvātā F. E. Baha klavesīna, lasīja tēva atstātās grāmatas un sapņoja kļūt par gleznotāju vai mūziķi. Jau bērnībā saslima ar hronisku kaiti, ārstējās Jelgavā, kur sadraudzējās ar nākamo ārstu un aptiekāru Heinrihu Bideru (1783-1833) un sāka interesēties par ķīmiju.

1803. gadā Grothuss devās studēt dabaszinātnes uz Leipcigas Universitāti, tad drīz vien uz [[Parīze|Parīzi]], kur klausījās lekcijas Politehniskajā augstskolā (''[[École polytechnique|École Polytechnique]]''). Pēc Francijas un Krievijas attiecību pasliktināšanās Grothuss 1804. gada septembrī atstāja Parīzi un devās uz Itāliju, kur Neapolē  profesora Frančesko Pakiani (''F.G.M. Pacchiani'') laboratorijā veica pētījumus elektrolīzē. Rezultāti tika publicēti 1805. gadā Romā, pēc tam arī Parīze un Londonā. [[Franču revolūcija]]s ideju ietekmē viņš Itālijā mainīja dižciltīgo vārdu un savus darbus publicēja kā Teodors Grothuss. 1806. gada rudenī Grothuss atgriezās Parīzē, kur tika uzņemts par goda biedru Parīzes Galvaniskajā biedrībā (''Société galvanique de Paris'').

1808. gadā atgriezās Geduču muižā, kur nodzīvo visu mūžu. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Grothusu ievainoja un viņš devās bēgļu gaitās uz Pēterburgu, vēlāk uz Tērbatu, kur nesekmīgi centās dabūt vietu universitātē.

Daudzus ķīmiskos eksperimentus viņš veica sava drauga H. Bidera vadītajā [[Jelgava]]s Kumerova aptiekā. No 1817. gada aktīvi darbojās Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, kuras rakstos 1819. gadā publicēja savu fundamentālo traktātu &quot;Par gaismas ķīmisko darbību un elektrību&quot; (''Über die chemische Wirksamkeit des Lichtes und der Elektricität''). Biedrības sēdēs desmit reižu apspriesti ievērojamākie T. Grothusa darbi.     
1822. gada 26. martā 37 gadu vecumā viņš depresijas brīdī nošāvās. Savā testamentā visus fizikas un ķīmijas aparātus un preparātus, arhīvu, bibliotēku un pārējo īpašumu novēlēja Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai.&lt;ref&gt;Jānis Stradiņš. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā&quot;. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 377. - 381. lpp&lt;/ref&gt;

Pēc viņa nāves ilgu laiku Teodora Grothusa devums dabaszinātņu attīstībā netika pienācīgi novērtēts līdz pat 1906. gadam, kad viņa grāmata par elektrību un gaismu (''Abhandlungen über Elektrizität und Licht'') tika iespiesta cita vācbaltiešu ķīmiķa [[Vilhelms Ostvalds|Vilhelma Ostvalda]] kopš 1889. gada izdotajā sērijā &quot;Eksakto zinātņu klasiķi&quot; (''Klassiker der exakten Wissenschaften'').
1966. gadā [[Jānis Stradiņš]] izdeva monogrāfiju par Teodora Grothusa izcilo lomu ķīmijas vēsturē, kas Grothusa vārdu padarīja pazīstamu ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī Krievijā un citās [[Padomju Savienība|PSRS]] republikās.&lt;ref&gt;Я. П. Страдынь. Теодор Гротгус, 1785-1822. Москва: Наука, 1966. - 182 с. (krieviski)&lt;/ref&gt;

== Biedrības ==
*  Parīzes Galvaniskās biedrības (''Société galvanique de Paris'') goda biedrs (1806)
* [[Turīna]]s Zinātņu akadēmijas (''Accademia delle Scienze di Torino'') korespondētājloceklis (1808)
* [[Bavārija]]s Zinātņu akadēmijas (''Bayerische Akademie der Wissenschaften'') korespondētājloceklis (1814)
* [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedrs (1817)

== Publikācijas ==
[[Attēls:Abhandlungen über Elektrizität und Licht.jpg|thumb|280px|Teodora Grothusa grāmatas par elektrību un gaismu vāciskais izdevums (1906).]]

Teodors Grothuss publicējis 102 zinātniskus rakstus periodiskos izdevumos vācu, franču un angļu valodā - ''Journal für Chemie und Physik'' (34 rakstus), ''Allgemeine nordische Annalen der Chemie für die Freunde der Naturkunde und Arzneiwissenschaft'' (28 rakstus), ''Annalen der Physik und der physikalischen Chemie'' (11 rakstus), ''Journal für die Physik, Chemie und Mineralogie'' (8 rakstus), ''Annales de chimie et de physique'' (7 rakstus) u.c.

=== Pazīstamākie darbi ===
* C.J.T. de Grotthuss. Mémoire sur la décomposition de l’eau et des corps qu’elle tient en dissolution à l‘aide de l‘électricité galvanique. In: ''Ann. Chim. (Paris)'' 1805. Bd. 58, S. 54-73. (atkārtots izdevums vāciski Jelgavā (1806) angliski Londonas žurnālos ''The Philosophical Magazine'' (1806) un ''Repertory of Arts'' (1806).):
** C. J. T. Grotthuss. Memoire upon the decomposition of water, and of the bodies which it holds in solution by means of galvanic current, ''Tillochs Philos. Mag.'', 1806, 25, 330-339.
** C. J. T. Grotthuss, ''Repertory of Arts'', 1806, 9, 365-370.
* T. Grotthuß. Über die Grenzen der Verbrennlichkeit entzündlicher Gasgemenge bei abnehmender Dichtigkeit, die Farben des elektrischen Funkens, die zufälligen Farben des Schattens und Newtons Farbentheorie. ''Journal für Chemie u. Physik'', Bd 3. Nürnberg, Schrag, 1811. 
* T. Grotthuß. Über die chemische Wirksamkeit des Lichtes und der Elektricität. In: ''Jahres Verhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst''. Mitau, 1819, 1, 119-184.
** T. von Grotthuß. Abhandlungen über Elektrizität und Licht. In: ''Ostwald's Klassiker der exakten Wissenschaften'', Nr. 152. Herausgegeben von R. Luther und A. von Oettingen. Leipzig, 1906 (atkārtots izdevums 2009. gadā)
* T. Grotthuß. Auszug aus vier Abhandlungen physikalisch-chemischen Inhalts. ''Annalen der Physik und der physikalischen Chemie'', 1819; 61(1):50-74
* T. Grotthuß. Physisch-chemische Forschungen, [Bd.]1. Nürnberg: Schrag, 1820. - 158 S.
* T. Grotthuß. Verbindungsverhältniss - oder chemische Äquivalenten-Tafeln, in Raum- und Gewichts-Theilen der einfachen und zusammengesetzten Körper des unorganischen Reichs: nebst vollständiger Entwickelung der Rechnungen zur Erforschung der spezifischen Gewichte der verschiedenen Gas- und Dunst-Arten, Angaben iher Verdichtungen bei der gegenseitigen Verbindung, ihrer erforderlichen Sauerstoffmengen beim Verbrennen, usw.; zum praktischen Gebrauche für Chemiker, Physiker, Techniker, Pharmaceuten, insbesondere für Analytiker. Nürnberg: Schrag, 1821.
* * Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367

== Galvenie pētījumu virzieni ==
* par elektrolīzes teorētisko pamatojumu,
* par luminiscences (fosforescences) cēloņiem,
* par gaismas un elektrības ķīmisko iedarbību,
* par gāzu uzliesmošanu šaurās caurulītēs,
* par rodānūdeņražskābi (antrazotionskābi).

== Piemiņa ==
[[Attēls:Žeimelis. Teodoro Grotuso gatvė.JPG|thumb|Teodora Grothusa iela Žeimelē (Pakrojas r.).]]

*Lietuvas Zinātņu akadēmijas Grothusa prēmija un medaļa par nopelniem zinātnē (no 1994).
* Teodora Grothusa ekspozīcija Pakrojas novada &quot;Zemgales&quot; muzejā, Žeimelē.
*Teodora Grothusa iela Jelgavā.
* Teodora Grothusa iela Žeimelē (Pakrojas r.).
* Teodora Grothusa iela Gedučos (Pakrojas r., bij. viņa muiža).
* Teodora Grothusa iela Nairos (Pasvāles r.).

== Literatūra ==
* Я. П. Страдынь. Теодор Гротгус, 1785-1822. Москва: Наука, 1966. - 182 с. (krieviski)
* J. A. Krikštopaitis. ''Pralenkęs Laiką: Theodor Grotthuss''. Vilnius: Philosofijos ir Sociologijos Institutas, Pradai, 2001 (lietuviski)
* А.Г.Морачевский. Теодор Гротгус (К 220-летию со дня рождения). Журнал прикладной химии, 2005. Т. 78, вып. 1. 166-168. (krieviski)
* [http://www.mendeley.com/catalog/et-tu-grotthuss-other-unfinished-stories/ Samuel Cukierman. ''Et tu, Grotthuss! and other unfinished stories'']. In: Biochimica et Biophysica Acta, 2006. Bd. 1757, Nr. 8, S. 876–885. (angliski)

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://ppp.unipv.it/Collana/Pages/Libri/Saggi/Nuova%20Voltiana5_PDF/p__083-090.pdf Juozas Al. Krikštopaitis. ''In the Wake of Volta’s Challenge: The Electrolysis Theory of Theodor Grotthuss, 1805''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120205210847/http://ppp.unipv.it/Collana/Pages/Libri/Saggi/Nuova%20Voltiana5_PDF/p__083-090.pdf |date={{dat|2012|02|05||bez}} }} (angliski)
* [http://www.scs.illinois.edu/~mainzv/HIST/bulletin_open_access/v32-2/v32-2%20p119-128.pdf B. Jaselskis, C.E. Moore, A. von Smolinsk. Theodor von Grotthuss (1785-1822) – A Trail Blazer. Bull. Hist. Chem., Vol. 32, Number 2 (2007)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151230174229/http://www.scs.illinois.edu/~mainzv/HIST/bulletin_open_access/v32-2/v32-2%20p119-128.pdf |date={{dat|2015|12|30||bez}} }} (angliski)
* [https://web.archive.org/web/20160307091628/http://www.theochem.ruhr-uni-bochum.de/research/marx/sdw.pdf Dominik Marx. ''Protonenwanderung im virtuellen Labor''. In: Spektrum der Wissenschaft. Jg. 1999, Bd. 6, S. 21.] (vāciski)
* [http://www.pctheory.uni-ulm.de/didactics/geschichte/Geschichte%20der%20Elektrochemie/modern/grott.html Theodor Grotthuß: Elektrochemische Theorie]{{Novecojusi saite}} (vāciski)
* [http://www.moskva.fm/marks/lilit2/269531 В. Пикуль. Исторические миниатюры. Одинокий в своем одиночестве. Барон фон Теодор Гродгус - ученый кудесник.]{{Novecojusi saite}} ([[Valentīns Pikulis]]. Vēsturiska miniatūra par baronu Teodoru Grothusu. J. Serova radiolasījums ''Радио Звезда'' 2012. gada 15. oktobrī - krieviski)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grothuss, Teodors}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Saksijā dzimušie]]</text>
      <sha1>q71cu8z3tmn1md3v95dns00d0yb9mmq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301102</id>
      <parentid>4301101</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:23:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4301102</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14732" sha1="iyho0b84wlk1o8ohl0hkmf6lobmzu7w" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Teodors Grothuss
|          vārds_orig = ''Theodor Grotthuß''
|              attēls = Theodor_Grotthuß_01.jpg
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1785
|          dz_mēnesis = 01
|            dz_diena = 20
|            dz_vieta = [[Leipciga]], [[Saksija]] (tagad {{DEU}})
|              m_gads = 1822   
|           m_mēnesis = 03
|             m_diena = 26
|             m_vieta = Geduči, [[Kauņas guberņa]] (tagad [[Pakrojas rajona pašvaldība]], {{LTU}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|            tautības = vācbaltietis
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater = 
|             zinātne = [[ķīmija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti =
|          sasniegumi = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss''' ({{val|de|Theodor (Christian Johann Dietrich) Freiherr von Grotthuß}}; 1785-1822) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dabaszinātnieks. Pirmās [[elektrolīze]]s teorijas (&quot;[[Grothusa mehānisms|Grothusa mehānisma]]&quot;) izveidotājs. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedrs, kuras 1818. gada 6. novembra sēdē tika nolasīts viņa slavenais traktāts &quot;Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību&quot;.&lt;ref&gt;[[Jānis Stradiņš]]. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā&quot;. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 377. - 381. lpp.&lt;/ref&gt;

== Izcelsme ==
Teodors Grothuss cēlies no senas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieku [[Grothusi|Grothusu dzimta]]s. Zināms, ka 1505. gadā Livonijas mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] brālis Johans pārdeva savus zemes īpašumus tagadējā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] (toreizējās [[Bauskas fogti|Bauskas fogteja]]s teritorijā) bruņiniekam Oto fon Grothusam (miris 1527). Pirmā dzimtas pils atradusies [[Īslīce]]s upītes krastā [[Rundāle|Rundālē]]. 1681. gadā Grothusi šo īpašumu pārdeva un 1735. gadā to iegādājās [[Ernests Johans Bīrons]], kas netālu no tās uzcēla [[Rundāles pils|Rundāles pili]].

Viņa tēvs komponists un pianists [[Dītrihs Evalds Grothuss]] (1751–1786) bija [[Krievijas Impērija]]s armijas kapteiņa Johana Gebharda Grothusa un Aleksandrīnas Brinkenas (''Alexandrine Dorothea von den Brincken'') dēls. Kā liels mūzikas mīļotājs viņš bija draudzīgās attiecībās ar komponistu [[Kārlis Filips Emanuēls Bahs|Kārli Filipu Emanuēlu Bahu]] ([[Johans Sebastiāns Bahs|J. S. Baha]] dēlu) un komponistu [[Johans Ādams Hillers|Johanu Ādamu Hilleru]] (1728-1804), kas 1785.-1786. gadā bija Kurzemes hercoga [[Pēteris Bīrons|Pētera Bīrona]] galma kapelmeistars. 
Viņa tēvabrālis bija vācbaltiešu valstvīrs [[Johans Ulrihs fon Grothuss]] (1753-1815), kas pēc [[Kurzemes hercogiste]]s aneksijas kļuva par Krievijas Impērijas galma padomnieku.   
Viņa māte Elizabete Eleonora (1755–1831) bija Johana Rafaēla Grothusa un Elizabetes Sofijas Hānbomas (''v. Hahnbohm'') meita.&lt;ref&gt;[http://www.deutsche-biographie.de/sfz24114.html Grotthuß, Christian Johann Dietrich (Theodor) Freiherr von] no www.deutsche-biographie.de&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Grotuso dvaras Gedučiuose.JPG|thumb|270px|Geduču muižas kungu māja, kurā Teodors Grothuss dzīvoja no 1808. līdz 1822. gadam.]]
Dzimis kā Kristiāns Johans Dītrihs Grothuss vecāku ceļojuma laikā 1785. gada 20. janvārī Leipcigā, Saksijas kūrfirsta valstī. Stāsta, ka viņa tēvocis Fēlikss Veise (''F. Weisse'') piecas dienas pēc viņa piedzimšanas devies pie Leipcigas Universitātes rektora Zamuela Morusa (''S.F. Morus'') un ieguvis jaundzimušajam imatrikulācijas apliecību (''inscriptionis diploma'').&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=EqMIAAAAQAAJ&amp;pg=PA125&amp;lpg=PA125&amp;dq=die+grenze+der+verbrennlichkeit&amp;source=bl&amp;ots=EP9s-0Td9B&amp;sig=NW60zqFrbek3HESqt_csOLVEq4Y&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=GIAFUYuYE7H24QTu2YGYDg&amp;sqi=2&amp;ved=0CGAQ6AEwCA#v=onepage&amp;q=die%20grenze%20der%20verbrennlichkeit&amp;f=false Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Hrsg. von Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky. Bd. 2. Mitau: Steffenhagen und Sohn, 1829 - S. 120-129]&lt;/ref&gt; 1786. gadā ģimene atgriezās   Ēvalda Grothusa [[Berķenes muiža|Lielberķenes muižā]] (''Groß-Berken'') [[Zemgale|Zemgalē]], kur tēvs pēc dažiem mēnešiem nomira (pēc citām ziņām tēvs miris Geduču muižā). Vēlāk ģimene pārcēlās uz Geduču (''Geddutz'', ''Gedučiai'') muižu aiz tagadējās [[Latvijas - Lietuvas robeža]]s. 
Mācījās pie mājskolotājiem, spēlēja uz tēvam dāvātā F. E. Baha klavesīna, lasīja tēva atstātās grāmatas un sapņoja kļūt par gleznotāju vai mūziķi. Jau bērnībā saslima ar hronisku kaiti, ārstējās Jelgavā, kur sadraudzējās ar nākamo ārstu un aptiekāru Heinrihu Bideru (1783-1833) un sāka interesēties par ķīmiju.

1803. gadā Grothuss devās studēt dabaszinātnes uz Leipcigas Universitāti, tad drīz vien uz [[Parīze|Parīzi]], kur klausījās lekcijas Politehniskajā augstskolā (''[[École polytechnique|École Polytechnique]]''). Pēc Francijas un Krievijas attiecību pasliktināšanās Grothuss 1804. gada septembrī atstāja Parīzi un devās uz Itāliju, kur Neapolē  profesora Frančesko Pakiani (''F.G.M. Pacchiani'') laboratorijā veica pētījumus elektrolīzē. Rezultāti tika publicēti 1805. gadā Romā, pēc tam arī Parīze un Londonā. [[Franču revolūcija]]s ideju ietekmē viņš Itālijā mainīja dižciltīgo vārdu un savus darbus publicēja kā Teodors Grothuss. 1806. gada rudenī Grothuss atgriezās Parīzē, kur tika uzņemts par goda biedru Parīzes Galvaniskajā biedrībā (''Société galvanique de Paris'').

1808. gadā atgriezās Geduču muižā, kur nodzīvo visu mūžu. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Grothusu ievainoja un viņš devās bēgļu gaitās uz Pēterburgu, vēlāk uz Tērbatu, kur nesekmīgi centās dabūt vietu universitātē.

Daudzus ķīmiskos eksperimentus viņš veica sava drauga H. Bidera vadītajā [[Jelgava]]s Kumerova aptiekā. No 1817. gada aktīvi darbojās Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, kuras rakstos 1819. gadā publicēja savu fundamentālo traktātu &quot;Par gaismas ķīmisko darbību un elektrību&quot; (''Über die chemische Wirksamkeit des Lichtes und der Elektricität''). Biedrības sēdēs desmit reižu apspriesti ievērojamākie T. Grothusa darbi. 1821. gadā ''Annalen der Physik'' publicēja viņa aprakstu par [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorītu]].   
1822. gada 26. martā 37 gadu vecumā viņš depresijas brīdī nošāvās. Savā testamentā visus fizikas un ķīmijas aparātus un preparātus, arhīvu, bibliotēku un pārējo īpašumu novēlēja Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai.&lt;ref&gt;Jānis Stradiņš. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā&quot;. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 377. - 381. lpp&lt;/ref&gt;

Pēc viņa nāves ilgu laiku Teodora Grothusa devums dabaszinātņu attīstībā netika pienācīgi novērtēts līdz pat 1906. gadam, kad viņa grāmata par elektrību un gaismu (''Abhandlungen über Elektrizität und Licht'') tika iespiesta cita vācbaltiešu ķīmiķa [[Vilhelms Ostvalds|Vilhelma Ostvalda]] kopš 1889. gada izdotajā sērijā &quot;Eksakto zinātņu klasiķi&quot; (''Klassiker der exakten Wissenschaften'').
1966. gadā [[Jānis Stradiņš]] izdeva monogrāfiju par Teodora Grothusa izcilo lomu ķīmijas vēsturē, kas Grothusa vārdu padarīja pazīstamu ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī Krievijā un citās [[Padomju Savienība|PSRS]] republikās.&lt;ref&gt;Я. П. Страдынь. Теодор Гротгус, 1785-1822. Москва: Наука, 1966. - 182 с. (krieviski)&lt;/ref&gt;

== Biedrības ==
*  Parīzes Galvaniskās biedrības (''Société galvanique de Paris'') goda biedrs (1806)
* [[Turīna]]s Zinātņu akadēmijas (''Accademia delle Scienze di Torino'') korespondētājloceklis (1808)
* [[Bavārija]]s Zinātņu akadēmijas (''Bayerische Akademie der Wissenschaften'') korespondētājloceklis (1814)
* [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedrs (1817)

== Publikācijas ==
[[Attēls:Abhandlungen über Elektrizität und Licht.jpg|thumb|280px|Teodora Grothusa grāmatas par elektrību un gaismu vāciskais izdevums (1906).]]

Teodors Grothuss publicējis 102 zinātniskus rakstus periodiskos izdevumos vācu, franču un angļu valodā - ''Journal für Chemie und Physik'' (34 rakstus), ''Allgemeine nordische Annalen der Chemie für die Freunde der Naturkunde und Arzneiwissenschaft'' (28 rakstus), ''Annalen der Physik und der physikalischen Chemie'' (11 rakstus), ''Journal für die Physik, Chemie und Mineralogie'' (8 rakstus), ''Annales de chimie et de physique'' (7 rakstus) u.c.

=== Pazīstamākie darbi ===
* C.J.T. de Grotthuss. Mémoire sur la décomposition de l’eau et des corps qu’elle tient en dissolution à l‘aide de l‘électricité galvanique. In: ''Ann. Chim. (Paris)'' 1805. Bd. 58, S. 54-73. (atkārtots izdevums vāciski Jelgavā (1806) angliski Londonas žurnālos ''The Philosophical Magazine'' (1806) un ''Repertory of Arts'' (1806).):
** C. J. T. Grotthuss. Memoire upon the decomposition of water, and of the bodies which it holds in solution by means of galvanic current, ''Tillochs Philos. Mag.'', 1806, 25, 330-339.
** C. J. T. Grotthuss, ''Repertory of Arts'', 1806, 9, 365-370.
* T. Grotthuß. Über die Grenzen der Verbrennlichkeit entzündlicher Gasgemenge bei abnehmender Dichtigkeit, die Farben des elektrischen Funkens, die zufälligen Farben des Schattens und Newtons Farbentheorie. ''Journal für Chemie u. Physik'', Bd 3. Nürnberg, Schrag, 1811. 
* T. Grotthuß. Über die chemische Wirksamkeit des Lichtes und der Elektricität. In: ''Jahres Verhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst''. Mitau, 1819, 1, 119-184.
** T. von Grotthuß. Abhandlungen über Elektrizität und Licht. In: ''Ostwald's Klassiker der exakten Wissenschaften'', Nr. 152. Herausgegeben von R. Luther und A. von Oettingen. Leipzig, 1906 (atkārtots izdevums 2009. gadā)
* T. Grotthuß. Auszug aus vier Abhandlungen physikalisch-chemischen Inhalts. ''Annalen der Physik und der physikalischen Chemie'', 1819; 61(1):50-74
* T. Grotthuß. Physisch-chemische Forschungen, [Bd.]1. Nürnberg: Schrag, 1820. - 158 S.
* T. Grotthuß. Verbindungsverhältniss - oder chemische Äquivalenten-Tafeln, in Raum- und Gewichts-Theilen der einfachen und zusammengesetzten Körper des unorganischen Reichs: nebst vollständiger Entwickelung der Rechnungen zur Erforschung der spezifischen Gewichte der verschiedenen Gas- und Dunst-Arten, Angaben iher Verdichtungen bei der gegenseitigen Verbindung, ihrer erforderlichen Sauerstoffmengen beim Verbrennen, usw.; zum praktischen Gebrauche für Chemiker, Physiker, Techniker, Pharmaceuten, insbesondere für Analytiker. Nürnberg: Schrag, 1821.
* * Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367

== Galvenie pētījumu virzieni ==
* par elektrolīzes teorētisko pamatojumu,
* par luminiscences (fosforescences) cēloņiem,
* par gaismas un elektrības ķīmisko iedarbību,
* par gāzu uzliesmošanu šaurās caurulītēs,
* par rodānūdeņražskābi (antrazotionskābi).

== Piemiņa ==
[[Attēls:Žeimelis. Teodoro Grotuso gatvė.JPG|thumb|Teodora Grothusa iela Žeimelē (Pakrojas r.).]]

*Lietuvas Zinātņu akadēmijas Grothusa prēmija un medaļa par nopelniem zinātnē (no 1994).
* Teodora Grothusa ekspozīcija Pakrojas novada &quot;Zemgales&quot; muzejā, Žeimelē.
*Teodora Grothusa iela Jelgavā.
* Teodora Grothusa iela Žeimelē (Pakrojas r.).
* Teodora Grothusa iela Gedučos (Pakrojas r., bij. viņa muiža).
* Teodora Grothusa iela Nairos (Pasvāles r.).

== Literatūra ==
* Я. П. Страдынь. Теодор Гротгус, 1785-1822. Москва: Наука, 1966. - 182 с. (krieviski)
* J. A. Krikštopaitis. ''Pralenkęs Laiką: Theodor Grotthuss''. Vilnius: Philosofijos ir Sociologijos Institutas, Pradai, 2001 (lietuviski)
* А.Г.Морачевский. Теодор Гротгус (К 220-летию со дня рождения). Журнал прикладной химии, 2005. Т. 78, вып. 1. 166-168. (krieviski)
* [http://www.mendeley.com/catalog/et-tu-grotthuss-other-unfinished-stories/ Samuel Cukierman. ''Et tu, Grotthuss! and other unfinished stories'']. In: Biochimica et Biophysica Acta, 2006. Bd. 1757, Nr. 8, S. 876–885. (angliski)

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://ppp.unipv.it/Collana/Pages/Libri/Saggi/Nuova%20Voltiana5_PDF/p__083-090.pdf Juozas Al. Krikštopaitis. ''In the Wake of Volta’s Challenge: The Electrolysis Theory of Theodor Grotthuss, 1805''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120205210847/http://ppp.unipv.it/Collana/Pages/Libri/Saggi/Nuova%20Voltiana5_PDF/p__083-090.pdf |date={{dat|2012|02|05||bez}} }} (angliski)
* [http://www.scs.illinois.edu/~mainzv/HIST/bulletin_open_access/v32-2/v32-2%20p119-128.pdf B. Jaselskis, C.E. Moore, A. von Smolinsk. Theodor von Grotthuss (1785-1822) – A Trail Blazer. Bull. Hist. Chem., Vol. 32, Number 2 (2007)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151230174229/http://www.scs.illinois.edu/~mainzv/HIST/bulletin_open_access/v32-2/v32-2%20p119-128.pdf |date={{dat|2015|12|30||bez}} }} (angliski)
* [https://web.archive.org/web/20160307091628/http://www.theochem.ruhr-uni-bochum.de/research/marx/sdw.pdf Dominik Marx. ''Protonenwanderung im virtuellen Labor''. In: Spektrum der Wissenschaft. Jg. 1999, Bd. 6, S. 21.] (vāciski)
* [http://www.pctheory.uni-ulm.de/didactics/geschichte/Geschichte%20der%20Elektrochemie/modern/grott.html Theodor Grotthuß: Elektrochemische Theorie]{{Novecojusi saite}} (vāciski)
* [http://www.moskva.fm/marks/lilit2/269531 В. Пикуль. Исторические миниатюры. Одинокий в своем одиночестве. Барон фон Теодор Гродгус - ученый кудесник.]{{Novecojusi saite}} ([[Valentīns Pikulis]]. Vēsturiska miniatūra par baronu Teodoru Grothusu. J. Serova radiolasījums ''Радио Звезда'' 2012. gada 15. oktobrī - krieviski)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grothuss, Teodors}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Saksijā dzimušie]]</text>
      <sha1>iyho0b84wlk1o8ohl0hkmf6lobmzu7w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301144</id>
      <parentid>4301102</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:08:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pazīstamākie darbi */ +bilde</comment>
      <origin>4301144</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14898" sha1="33eu042soap5y8pb7g5nhe35l96mlp2" xml:space="preserve">{{Zinātnieka infokaste
|             platums = 
|               vārds = Teodors Grothuss
|          vārds_orig = ''Theodor Grotthuß''
|              attēls = Theodor_Grotthuß_01.jpg
|          att_izmērs = 200px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1785
|          dz_mēnesis = 01
|            dz_diena = 20
|            dz_vieta = [[Leipciga]], [[Saksija]] (tagad {{DEU}})
|              m_gads = 1822   
|           m_mēnesis = 03
|             m_diena = 26
|             m_vieta = Geduči, [[Kauņas guberņa]] (tagad [[Pakrojas rajona pašvaldība]], {{LTU}})
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|            tautības = vācbaltietis
|            paraksts = 
|        darba_vietas =
|          alma_mater = 
|             zinātne = [[ķīmija]]
|         pasniedzēji = 
|            studenti =
|          sasniegumi = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}
'''Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss''' ({{val|de|Theodor (Christian Johann Dietrich) Freiherr von Grotthuß}}; 1785-1822) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dabaszinātnieks. Pirmās [[elektrolīze]]s teorijas (&quot;[[Grothusa mehānisms|Grothusa mehānisma]]&quot;) izveidotājs. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedrs, kuras 1818. gada 6. novembra sēdē tika nolasīts viņa slavenais traktāts &quot;Par gaismas un elektrības ķīmisko darbību&quot;.&lt;ref&gt;[[Jānis Stradiņš]]. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā&quot;. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 377. - 381. lpp.&lt;/ref&gt;

== Izcelsme ==
Teodors Grothuss cēlies no senas [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieku [[Grothusi|Grothusu dzimta]]s. Zināms, ka 1505. gadā Livonijas mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] brālis Johans pārdeva savus zemes īpašumus tagadējā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] (toreizējās [[Bauskas fogti|Bauskas fogteja]]s teritorijā) bruņiniekam Oto fon Grothusam (miris 1527). Pirmā dzimtas pils atradusies [[Īslīce]]s upītes krastā [[Rundāle|Rundālē]]. 1681. gadā Grothusi šo īpašumu pārdeva un 1735. gadā to iegādājās [[Ernests Johans Bīrons]], kas netālu no tās uzcēla [[Rundāles pils|Rundāles pili]].

Viņa tēvs komponists un pianists [[Dītrihs Evalds Grothuss]] (1751–1786) bija [[Krievijas Impērija]]s armijas kapteiņa Johana Gebharda Grothusa un Aleksandrīnas Brinkenas (''Alexandrine Dorothea von den Brincken'') dēls. Kā liels mūzikas mīļotājs viņš bija draudzīgās attiecībās ar komponistu [[Kārlis Filips Emanuēls Bahs|Kārli Filipu Emanuēlu Bahu]] ([[Johans Sebastiāns Bahs|J. S. Baha]] dēlu) un komponistu [[Johans Ādams Hillers|Johanu Ādamu Hilleru]] (1728-1804), kas 1785.-1786. gadā bija Kurzemes hercoga [[Pēteris Bīrons|Pētera Bīrona]] galma kapelmeistars. 
Viņa tēvabrālis bija vācbaltiešu valstvīrs [[Johans Ulrihs fon Grothuss]] (1753-1815), kas pēc [[Kurzemes hercogiste]]s aneksijas kļuva par Krievijas Impērijas galma padomnieku.   
Viņa māte Elizabete Eleonora (1755–1831) bija Johana Rafaēla Grothusa un Elizabetes Sofijas Hānbomas (''v. Hahnbohm'') meita.&lt;ref&gt;[http://www.deutsche-biographie.de/sfz24114.html Grotthuß, Christian Johann Dietrich (Theodor) Freiherr von] no www.deutsche-biographie.de&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
[[Attēls:Grotuso dvaras Gedučiuose.JPG|thumb|270px|Geduču muižas kungu māja, kurā Teodors Grothuss dzīvoja no 1808. līdz 1822. gadam.]]
Dzimis kā Kristiāns Johans Dītrihs Grothuss vecāku ceļojuma laikā 1785. gada 20. janvārī Leipcigā, Saksijas kūrfirsta valstī. Stāsta, ka viņa tēvocis Fēlikss Veise (''F. Weisse'') piecas dienas pēc viņa piedzimšanas devies pie Leipcigas Universitātes rektora Zamuela Morusa (''S.F. Morus'') un ieguvis jaundzimušajam imatrikulācijas apliecību (''inscriptionis diploma'').&lt;ref&gt;[http://books.google.lv/books?id=EqMIAAAAQAAJ&amp;pg=PA125&amp;lpg=PA125&amp;dq=die+grenze+der+verbrennlichkeit&amp;source=bl&amp;ots=EP9s-0Td9B&amp;sig=NW60zqFrbek3HESqt_csOLVEq4Y&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=GIAFUYuYE7H24QTu2YGYDg&amp;sqi=2&amp;ved=0CGAQ6AEwCA#v=onepage&amp;q=die%20grenze%20der%20verbrennlichkeit&amp;f=false Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Hrsg. von Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky. Bd. 2. Mitau: Steffenhagen und Sohn, 1829 - S. 120-129]&lt;/ref&gt; 1786. gadā ģimene atgriezās   Ēvalda Grothusa [[Berķenes muiža|Lielberķenes muižā]] (''Groß-Berken'') [[Zemgale|Zemgalē]], kur tēvs pēc dažiem mēnešiem nomira (pēc citām ziņām tēvs miris Geduču muižā). Vēlāk ģimene pārcēlās uz Geduču (''Geddutz'', ''Gedučiai'') muižu aiz tagadējās [[Latvijas - Lietuvas robeža]]s. 
Mācījās pie mājskolotājiem, spēlēja uz tēvam dāvātā F. E. Baha klavesīna, lasīja tēva atstātās grāmatas un sapņoja kļūt par gleznotāju vai mūziķi. Jau bērnībā saslima ar hronisku kaiti, ārstējās Jelgavā, kur sadraudzējās ar nākamo ārstu un aptiekāru Heinrihu Bideru (1783-1833) un sāka interesēties par ķīmiju.

1803. gadā Grothuss devās studēt dabaszinātnes uz Leipcigas Universitāti, tad drīz vien uz [[Parīze|Parīzi]], kur klausījās lekcijas Politehniskajā augstskolā (''[[École polytechnique|École Polytechnique]]''). Pēc Francijas un Krievijas attiecību pasliktināšanās Grothuss 1804. gada septembrī atstāja Parīzi un devās uz Itāliju, kur Neapolē  profesora Frančesko Pakiani (''F.G.M. Pacchiani'') laboratorijā veica pētījumus elektrolīzē. Rezultāti tika publicēti 1805. gadā Romā, pēc tam arī Parīze un Londonā. [[Franču revolūcija]]s ideju ietekmē viņš Itālijā mainīja dižciltīgo vārdu un savus darbus publicēja kā Teodors Grothuss. 1806. gada rudenī Grothuss atgriezās Parīzē, kur tika uzņemts par goda biedru Parīzes Galvaniskajā biedrībā (''Société galvanique de Paris'').

1808. gadā atgriezās Geduču muižā, kur nodzīvo visu mūžu. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā Grothusu ievainoja un viņš devās bēgļu gaitās uz Pēterburgu, vēlāk uz Tērbatu, kur nesekmīgi centās dabūt vietu universitātē.

Daudzus ķīmiskos eksperimentus viņš veica sava drauga H. Bidera vadītajā [[Jelgava]]s Kumerova aptiekā. No 1817. gada aktīvi darbojās Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā, kuras rakstos 1819. gadā publicēja savu fundamentālo traktātu &quot;Par gaismas ķīmisko darbību un elektrību&quot; (''Über die chemische Wirksamkeit des Lichtes und der Elektricität''). Biedrības sēdēs desmit reižu apspriesti ievērojamākie T. Grothusa darbi. 1821. gadā ''Annalen der Physik'' publicēja viņa aprakstu par [[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorītu]].   
1822. gada 26. martā 37 gadu vecumā viņš depresijas brīdī nošāvās. Savā testamentā visus fizikas un ķīmijas aparātus un preparātus, arhīvu, bibliotēku un pārējo īpašumu novēlēja Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai.&lt;ref&gt;Jānis Stradiņš. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā&quot;. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 377. - 381. lpp&lt;/ref&gt;

Pēc viņa nāves ilgu laiku Teodora Grothusa devums dabaszinātņu attīstībā netika pienācīgi novērtēts līdz pat 1906. gadam, kad viņa grāmata par elektrību un gaismu (''Abhandlungen über Elektrizität und Licht'') tika iespiesta cita vācbaltiešu ķīmiķa [[Vilhelms Ostvalds|Vilhelma Ostvalda]] kopš 1889. gada izdotajā sērijā &quot;Eksakto zinātņu klasiķi&quot; (''Klassiker der exakten Wissenschaften'').
1966. gadā [[Jānis Stradiņš]] izdeva monogrāfiju par Teodora Grothusa izcilo lomu ķīmijas vēsturē, kas Grothusa vārdu padarīja pazīstamu ne tikai Latvijā un Lietuvā, bet arī Krievijā un citās [[Padomju Savienība|PSRS]] republikās.&lt;ref&gt;Я. П. Страдынь. Теодор Гротгус, 1785-1822. Москва: Наука, 1966. - 182 с. (krieviski)&lt;/ref&gt;

== Biedrības ==
*  Parīzes Galvaniskās biedrības (''Société galvanique de Paris'') goda biedrs (1806)
* [[Turīna]]s Zinātņu akadēmijas (''Accademia delle Scienze di Torino'') korespondētājloceklis (1808)
* [[Bavārija]]s Zinātņu akadēmijas (''Bayerische Akademie der Wissenschaften'') korespondētājloceklis (1814)
* [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s biedrs (1817)

== Publikācijas ==
[[Attēls:Abhandlungen über Elektrizität und Licht.jpg|thumb|280px|Teodora Grothusa grāmatas par elektrību un gaismu vāciskais izdevums (1906).]]

Teodors Grothuss publicējis 102 zinātniskus rakstus periodiskos izdevumos vācu, franču un angļu valodā - ''Journal für Chemie und Physik'' (34 rakstus), ''Allgemeine nordische Annalen der Chemie für die Freunde der Naturkunde und Arzneiwissenschaft'' (28 rakstus), ''Annalen der Physik und der physikalischen Chemie'' (11 rakstus), ''Journal für die Physik, Chemie und Mineralogie'' (8 rakstus), ''Annales de chimie et de physique'' (7 rakstus) u.c.

=== Pazīstamākie darbi ===
[[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).]]
* C.J.T. de Grotthuss. Mémoire sur la décomposition de l’eau et des corps qu’elle tient en dissolution à l‘aide de l‘électricité galvanique. In: ''Ann. Chim. (Paris)'' 1805. Bd. 58, S. 54-73. (atkārtots izdevums vāciski Jelgavā (1806) angliski Londonas žurnālos ''The Philosophical Magazine'' (1806) un ''Repertory of Arts'' (1806).):
** C. J. T. Grotthuss. Memoire upon the decomposition of water, and of the bodies which it holds in solution by means of galvanic current, ''Tillochs Philos. Mag.'', 1806, 25, 330-339.
** C. J. T. Grotthuss, ''Repertory of Arts'', 1806, 9, 365-370.
* T. Grotthuß. Über die Grenzen der Verbrennlichkeit entzündlicher Gasgemenge bei abnehmender Dichtigkeit, die Farben des elektrischen Funkens, die zufälligen Farben des Schattens und Newtons Farbentheorie. ''Journal für Chemie u. Physik'', Bd 3. Nürnberg, Schrag, 1811. 
* T. Grotthuß. Über die chemische Wirksamkeit des Lichtes und der Elektricität. In: ''Jahres Verhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst''. Mitau, 1819, 1, 119-184.
** T. von Grotthuß. Abhandlungen über Elektrizität und Licht. In: ''Ostwald's Klassiker der exakten Wissenschaften'', Nr. 152. Herausgegeben von R. Luther und A. von Oettingen. Leipzig, 1906 (atkārtots izdevums 2009. gadā)
* T. Grotthuß. Auszug aus vier Abhandlungen physikalisch-chemischen Inhalts. ''Annalen der Physik und der physikalischen Chemie'', 1819; 61(1):50-74
* T. Grotthuß. Physisch-chemische Forschungen, [Bd.]1. Nürnberg: Schrag, 1820. - 158 S.
* T. Grotthuß. Verbindungsverhältniss - oder chemische Äquivalenten-Tafeln, in Raum- und Gewichts-Theilen der einfachen und zusammengesetzten Körper des unorganischen Reichs: nebst vollständiger Entwickelung der Rechnungen zur Erforschung der spezifischen Gewichte der verschiedenen Gas- und Dunst-Arten, Angaben iher Verdichtungen bei der gegenseitigen Verbindung, ihrer erforderlichen Sauerstoffmengen beim Verbrennen, usw.; zum praktischen Gebrauche für Chemiker, Physiker, Techniker, Pharmaceuten, insbesondere für Analytiker. Nürnberg: Schrag, 1821.
* * Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367

== Galvenie pētījumu virzieni ==
* par elektrolīzes teorētisko pamatojumu,
* par luminiscences (fosforescences) cēloņiem,
* par gaismas un elektrības ķīmisko iedarbību,
* par gāzu uzliesmošanu šaurās caurulītēs,
* par rodānūdeņražskābi (antrazotionskābi).

== Piemiņa ==
[[Attēls:Žeimelis. Teodoro Grotuso gatvė.JPG|thumb|Teodora Grothusa iela Žeimelē (Pakrojas r.).]]

*Lietuvas Zinātņu akadēmijas Grothusa prēmija un medaļa par nopelniem zinātnē (no 1994).
* Teodora Grothusa ekspozīcija Pakrojas novada &quot;Zemgales&quot; muzejā, Žeimelē.
*Teodora Grothusa iela Jelgavā.
* Teodora Grothusa iela Žeimelē (Pakrojas r.).
* Teodora Grothusa iela Gedučos (Pakrojas r., bij. viņa muiža).
* Teodora Grothusa iela Nairos (Pasvāles r.).

== Literatūra ==
* Я. П. Страдынь. Теодор Гротгус, 1785-1822. Москва: Наука, 1966. - 182 с. (krieviski)
* J. A. Krikštopaitis. ''Pralenkęs Laiką: Theodor Grotthuss''. Vilnius: Philosofijos ir Sociologijos Institutas, Pradai, 2001 (lietuviski)
* А.Г.Морачевский. Теодор Гротгус (К 220-летию со дня рождения). Журнал прикладной химии, 2005. Т. 78, вып. 1. 166-168. (krieviski)
* [http://www.mendeley.com/catalog/et-tu-grotthuss-other-unfinished-stories/ Samuel Cukierman. ''Et tu, Grotthuss! and other unfinished stories'']. In: Biochimica et Biophysica Acta, 2006. Bd. 1757, Nr. 8, S. 876–885. (angliski)

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://ppp.unipv.it/Collana/Pages/Libri/Saggi/Nuova%20Voltiana5_PDF/p__083-090.pdf Juozas Al. Krikštopaitis. ''In the Wake of Volta’s Challenge: The Electrolysis Theory of Theodor Grotthuss, 1805''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120205210847/http://ppp.unipv.it/Collana/Pages/Libri/Saggi/Nuova%20Voltiana5_PDF/p__083-090.pdf |date={{dat|2012|02|05||bez}} }} (angliski)
* [http://www.scs.illinois.edu/~mainzv/HIST/bulletin_open_access/v32-2/v32-2%20p119-128.pdf B. Jaselskis, C.E. Moore, A. von Smolinsk. Theodor von Grotthuss (1785-1822) – A Trail Blazer. Bull. Hist. Chem., Vol. 32, Number 2 (2007)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151230174229/http://www.scs.illinois.edu/~mainzv/HIST/bulletin_open_access/v32-2/v32-2%20p119-128.pdf |date={{dat|2015|12|30||bez}} }} (angliski)
* [https://web.archive.org/web/20160307091628/http://www.theochem.ruhr-uni-bochum.de/research/marx/sdw.pdf Dominik Marx. ''Protonenwanderung im virtuellen Labor''. In: Spektrum der Wissenschaft. Jg. 1999, Bd. 6, S. 21.] (vāciski)
* [http://www.pctheory.uni-ulm.de/didactics/geschichte/Geschichte%20der%20Elektrochemie/modern/grott.html Theodor Grotthuß: Elektrochemische Theorie]{{Novecojusi saite}} (vāciski)
* [http://www.moskva.fm/marks/lilit2/269531 В. Пикуль. Исторические миниатюры. Одинокий в своем одиночестве. Барон фон Теодор Гродгус - ученый кудесник.]{{Novecojusi saite}} ([[Valentīns Pikulis]]. Vēsturiska miniatūra par baronu Teodoru Grothusu. J. Serova radiolasījums ''Радио Звезда'' 2012. gada 15. oktobrī - krieviski)

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grothuss, Teodors}}
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas ķīmiķi]]
[[Kategorija:Pašnāvnieki]]
[[Kategorija:Saksijā dzimušie]]</text>
      <sha1>33eu042soap5y8pb7g5nhe35l96mlp2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ketleru dzimta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>213955</id>
    <revision>
      <id>4301448</id>
      <parentid>3449305</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:30:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: . gs. → . gadsimt, [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]], {{val- → {{val| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2659" sha1="inx3gkwfssmbjhh4rqci527xi87x9be" xml:space="preserve">[[Attēls:Wapen hertogen van Koerland Kettler groot.svg|right|thumb|220px|Hercogu Ketleru dzimtas ģerbonis ar katla kāsi kā Ketleru (&quot;katlnieku&quot;) dzimtas seno simbolu.]]
[[Attēls:Kurzemes un Zemgales hercogu portreti Vilde 1895.jpg|thumb|220px|Kurzemes un Zemgales hercogu portreti (Vilde, 1895). Augšā [[Ketleru dinastija]]s, zem viņiem [[Bīronu dinastija]]s hercogi, apakšā [[Sakšu Morics]] un [[Kārlis Kristians Jozefs|hercogs Kārlis]].]]
'''Ketleru dzimta''' ({{val|de|von Ketteler, von Kettler}}) ir dižciltīga [[vācieši|vācu]] [[klans|dzimta]] no [[Vestfālene]]s. No dzimtas nākuši septiņi [[Ketleru dinastija]]s hercogi [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] tronī. Dzimtas pārstāvji 16. gadsimtā ieceļoja [[Livonija|Livonijā]], viņi bija [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] locekļi.&lt;ref name=&quot;LAT&quot;&gt;{{LAT e|3|370}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Haus Hüsten.JPG|thumb|200px|left|Ketleru dzimtas vēsturiskais īpašums ''Haus Hüsten'' Arnsbergā (celta 16. gadsimtā).]] 
Ketleru dzimta cēlusies no [[Arnsberga]]s apkārtnes tagadējās [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] zemē, kur 1210. gadā pirmo reizi pieminēts bruņinieks Lamberts no Hīstenes ({{val|la|Lambertus de Hustene}}). No 1318. gada bruņinieks Konrāds no Hīstenes (1285-1364) dabūja iesauku &quot;Ketelers&quot; (&quot;Katlinieks&quot; jeb &quot;Katlu vīrs&quot;), kas pielipa arī viņa pēctečiem. Bruņnieks Rotgers Ketelers (1346-1418) iemantoja Asenes īpašumu pie Zostes (''Soest'') un viņa pēcnācēji sevi sauca  par Ketleriem no Jaunsenes (''Kettler zu Neu-Assen''). Gotharda Ketlera no no Jaunsenes (1480-1556) vecākais dēls Vilhelms Ketlers (ap 1512-1582) kļuva par [[Minstere]]s bīskapu, bet otrs dēls [[Gothards Ketlers]] (1517-1587) iestājās [[Vācu ordenis|Vācu ordenī]] un devās karot uz [[Livonija|Livoniju]]. 1553. gadā viņš bija ordeņa mantzinis, 1554. gadā [[Daugavpils komturs]], 1557. gadā [[Vīlande]]s komturs, pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākuma 1559. gadā pēdējais [[Livonijas ordeņa mestrs]] un pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogs]].

Ketleru dzimta valdīja [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Sēlija|Sēlijā]] līdz 1737. gadam, kad [[Ferdinands Ketlers]] (1655-1737) mira trimdā [[Danciga|Dancigā]] bez mantiniekiem. Vācijā vēl arvien turpinās dzimtas senākais Keteleru atzars (''von Ketteler-Harkotten''), barons Kārlis-Jozefs fon Ketelers  (1934–2006) bija vēsturnieks un ģenealogs.

== Skatīt arī ==
* [[Ketleru dzimtas ģerbonis]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Kurzemes un Zemgales hercogiste]]</text>
      <sha1>inx3gkwfssmbjhh4rqci527xi87x9be</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liāna Langa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>217887</id>
    <revision>
      <id>4301210</id>
      <parentid>4297438</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:31:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301210</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10864" sha1="620k0yi16z190svvvf9yaon7y27wlut" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
| platums = 
| vārds = Liāna Langa
| vārds_orig = 
| attēls = Langa, Liāna.IMG 9514.JPG
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Liāna Langa 2013. gadā.
| dz_gads = 1960
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 23
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ikšķile}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jzb.lv/index.php?&amp;753 |title=&quot;Lielpilsētas meitene tagad ikšķiliete&quot; ''Ogres Ziņas'' |access-date={{dat|2013|03|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111230040122/http://www.jzb.lv/index.php?&amp;753 |archivedate={{dat|2011|12|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| pilsonība = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| pseidonīms = 
| nodarbošanās = dzejniece, publiciste
| rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]]
| periods = 
| žanri = 
| temati = 
| lit virzieni = 
| slavenākie darbi = 
| ietekmējies = 
| ietekmējis = 
| alma_mater = 
| apbalvojumi = Literatūras gada balva (2002.,2011)
Dzejas dienu balva (1998.,2006)
Laikraksta ''Diena'' gada balva kultūrā (2011)
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| dzimums = S
}}
'''Liāna Langa''' (īstajā vārdā '''Liāna Bokša''', dzimusi {{dat|1960|2|23}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;Rožkalne&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu rakstniecība biogrāfijās|edition=Otrais|year=2003|publisher=Zinātne|isbn=9984-698-48-3|pages=347}}&lt;/ref&gt; ir latviešu [[dzejniece]] un publiciste, kā arī politiķe. Pārstāvēja [[Jaunā konservatīvā partija|Jauno konservatīvo partiju]] (arī &quot;Konservatīvie&quot;), no kuras izstājusies 2024. gadā, drīz pēc tam iestājoties &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālajā apvienībā]]&quot;. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāte.

== Dzīvesgājums ==
L. Langas tēvs ir Leons Bokša,&lt;ref&gt;[https://x.com/liana_langa/status/1437128576223039488 Liāna Langa] X&lt;/ref&gt; māte Svetlana Bokša [[naturalizācija]]s kārtībā [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]] ieguvusi 1999. gadā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P{{!}}issue:368889{{!}}article:DIVL346{{!}}query:Svetlana%20Bok%C5%A1a%20{{!}}panel:pa|title=Par uzņemšaņu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kartībā|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=1999.10.22|access-date={{dat|2025|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210602214826/https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#issueType:P{{!}}issue:368889{{!}}article:DIVL346{{!}}query:Svetlana%20Bok%C5%A1a%20{{!}}panel:pa}}&lt;/ref&gt;

Liāna Langa beigusi [[Rīgas 7. vidusskola|Rīgas 7. vidusskolu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/18520-liana-langa/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-06-21}}&lt;/ref&gt; studējusi [[Filoloģija|filoloģiju]] [[Latvijas Valsts Universitāte|Latvijas Valsts Universitātē]], taču nav to absolvējusi, kā arī filozofiju ''New School College'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] un komunikāciju [[Biznesa augstskola &quot;Turība&quot;|Biznesa augstskolā Turība.]]

20. gadsimta 80. gadu sākumā dzīvojusi [[Krima|Krimas pussalā]]. 80. gadu beigās žurnālā &quot;Rodņik&quot; publicēti L. Langas krievu valodā atdzejotie latviešu dzejnieku darbi ([[Jānis Baltvilks]], [[Juris Helds]], [[Hermanis Marģers Majevskis]], [[Gunars Saliņš]]), kā arī viņas pašas krievu valodā rakstītie dzejoļi (1987, Nr. 3).

1991. gadā aizbraukusi un apmetusies [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Bijusi precējusies ar aktieri un pasniedzēju [[Dzintars Veits|Dzintaru Veitu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/liana-langa-boksa/|title=Liāna Langa (Bokša)|website=Puaro.lv|access-date=2023-12-17|date=2022-08-30|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

Par dzejoļu krājumiem saņēmusi [[Literatūras gada balva|Literatūras gada balvu]] (2002 un 2011), [[Dzejas dienu balva|Dzejas dienu balvu]] (1998 un 2006) un laikraksta &quot;Diena&quot; gada balvu kultūrā (2011).

Strādājusi [[Arsenāls (kinofestivāls)|starptautiskā kino foruma &quot;Arsenāls&quot;]] programmu grupā. Režisora [[Gunārs Bandēns|Gunāra Bandēna]] dokumentārās filmas &quot;[[Tramvajs vārdā Kalpotājs|Tramvajs vārdā Kalpotājs&quot;]] (2005) idejas autore un producente, veidojusi Latvijas dokumentārā kino programmu &quot;Garīgā pretestība&quot; Starptautiskajam Amsterdamas dokumentālā kino festivālam.

Starptautiska vizuālās mākslas projekta &quot;Trīs logi&quot; (autori Verners Pencels, Nikolass Humberts) kuratore Latvijā. [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] mūzikla &quot;Leo. Pēdējā bohēma&quot; par [[Leo Kokle|Leo Kokli]] dziesmu vārdu autore, [[Arturs Maskats|Artura Maskata]] operas &quot;Valentīna&quot; libreta līdzautore. Strādājusi par redaktori žurnālā &quot;Latvju Teksti&quot;, [[Ivars Zviedris|Ivara Zviedra]] un Ineses Kļavas dokumentārās filmas &quot;Homo Ludens&quot; teksta — poēmas autore.

Publicistisku rakstu autore par kultūru un sociālpolitiku. Dzejas dienu pasākuma &quot;Klasisks dzejas vakars&quot; kuratore.

== Politiskā darbība ==
[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] kandidējusi [[Ogres novads|Ogres novadā]] no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]],&lt;ref&gt;[https://mobile.facebook.com/ogre.jkp/ JKP — Ogre]&lt;/ref&gt; taču partija nepārvarēja piecu procentu barjeru. [[13. Saeima]]s darbības laikā viņa bija deputātes un Saeimas priekšsēdētājas biedres [[Dagmāra Beitnere-Le Galla|Dagmāras Beitneres-Le Gallas]] palīdze.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/EFD494718E8E5586C22583320029E58B?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Dagmāra Beitnere-Le Galla|last=13. Saeima}}&lt;/ref&gt;

2022. gadā, reaģējot uz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], L. Langa aktīvi iesaistījās sociālajā kampaņā &quot;Atkrievisko Latviju!&quot;, kuras mērķi ir, tostarp, [[latviešu valoda]]s kā vienīgās valsts valodas nostiprināšana un valsts iestāžu un darba tirgus [[atkrieviskošana]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neatkariga.nra.lv/intervijas/428865-liana-langa-latviesu-valoda-ir-musu-nacijas-musu-kulturas-musu-valsts-identitates-ass|title=Liāna Langa: Latviešu valoda ir mūsu nācijas, mūsu kultūras, mūsu valsts identitātes ass|website=[[neatkariga.nra.lv]]|access-date=2023-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Langas [[aktīvisms]] ir ieguvis gan plašu sabiedrības atbalstu, gan asu kritiku, tostarp, no politiķa [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/latvija-pasaule/sabiedriba/atskatamies-uz-aizvadito-nedelu-latvijas-atkrieviskotaja-liana-langa-jurmala-par-trim-eiro-u-c.3040|title=Cilvēks. Asa un tieša Latvijas atkrievotāja|website=[[lasi.lv]]|access-date=2023-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; Langa ir saņēmusi pavēsti ierasties policijā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/565207-latvijas-latviskotaju-lianu-langu-izsauc-uz-policiju|title=Latvijas latviskotāju Liānu Langu izsauc uz policiju|website=[[Jauns.lv]]|access-date=2023-11-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; kā arī L. Langa apgalvo, ka aktīvisma rezultātā ir saņēmusi dzīvību apdraudošus draudus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

L. Langa kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], kur bija Jaunās konservatīvās partijas saraksta otrais numurs, tomēr vēlētāji viņu pacēla uz pirmo pozīciju sarakstā, apsteidzot [[Tālis Linkaits|Tāli Linkaiti]] (saraksts gan saņēma tikai 1,5% vēlētāju balsu). 2024. gada septembrī izstājusies no Jaunās konservatīvās partijas, paredzot sadarbību ar citiem politiskajiem spēkiem nākotnē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.09.2024-liana-langa-pametusi-jkp-rindas.a567350/#Echobox=1725375353|title=Liāna Langa pametusi JKP rindas|website=[[lsm.lv]]|access-date=2024-09-07|language=lv}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam paziņoja par iestāšanos &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālajā apvienībā &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1188.lv/zinas/liana-langa-pievienojusies-nacionalajai-apvienibai/39198|title=Liāna Langa pievienojusies Nacionālajai apvienībai|website=www.1188.lv|access-date=2024-11-12|date=2024-10-31|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta par pašvaldības deputāti.

== Sadarbība ar komponistiem ==
Ar Liānas Langas vārdiem dziesmas komponējis [[Raimonds Pauls]] (&lt;nowiki&gt;''Leo. Pēdējā bohēma''&lt;/nowiki&gt;), [[Arturs Maskats]] (&lt;nowiki&gt;''Valentīna''&lt;/nowiki&gt;) un [[Hardijs Lediņš]] (&lt;nowiki&gt;''Dziesmas neuzrakstītai lugai''&lt;/nowiki&gt;).

== Bibliogrāfija ==
* ''Te debesis, te ciparnīca''. Rīga: Daugava, 1997.
* ''Iepūt taurītē, Skorpion!''. Rīga: Jaunā Daugava, 2001.
* ''Antenu burtnīca''. Rīga: Neputns, 2006.
* ''Es varēju nesteigties.'' [ceļojumu esejas] Rīga: Lietusdārzs, 2008.
* ''Vilkogas''. Rīga: Neputns, 2010.
* ''Velēnu kleita.'' Rīga: Neputns, 2018.

== Dzeja citās valodās ==
* ''Vienišieji'' [Bezpiederīgie]. Lietuviešu valodā atdz. Erika Drungytė. Kauņa: Nemunas, 2008.
* ''Sešit antén'' [Antenu burtnīca]. Čehu valodā atdz. Pāvels Štolls un Petrs Borkovecs. Prāga: Agite/Fra, 2010.
* ''Bещество взгляда'' [Skatiena viela]. Krievu valodā atdz. Milena Makarova. Maskava: Art Haus media, 2012.
* ''Deadly Nightshade'' [Vilkogas]. Angļu valodā atdz. Margita Gailītis. Toronto: Guernica Editions, 2015.
* ''De obehöriga'' [Neatļauts]. Zviedru valodā atdz. [[Juris Kronbergs]]. Upsala: Bokförlaget Edda, 2016.

Dzejoļu izlases iznākušas Vācijā, Lietuvā, Krievijā, Čehijā, Zviedrijā un Kanādā, dzejoļi atdzejoti un publicēti ivritā, kā arī franču, itāļu, zviedru, rumāņu, ungāru, turku, hindi un citās valodās.

Piedalījusies dzejas festivālos un grāmatu tirgos Izraēlā, Indijā, Francijā, Čehijā, Vācijā, Lietuvā, Rumānijā, Zviedrijā, Turcijā, Krievijā un citur.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.opera.lv/lv/makslinieki/izrazu-veidotaji/libretisti/liana-langa|title=Libretisti - Liāna Langa|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

Atdzejojusi [[Josifs Brodskis|Josifu Brodski]], Tedu Hjūzu, Petru Borkovecu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas dome 2025}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Langa, Liāna}}
[[Kategorija:1960. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas dzejnieki]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>620k0yi16z190svvvf9yaon7y27wlut</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laval</title>
    <ns>0</ns>
    <id>223929</id>
    <revision>
      <id>4301254</id>
      <parentid>2036824</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:04:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna nozīmju atdalīšanas lapa</comment>
      <origin>4301254</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="215" sha1="qwsqekh2jvpl5hyo8ecl5aqonyx9vd4" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
'''''Laval''''' var būt:

* [[Lavāla]] — pilsēta Francijā, Luāras reģionā;
* [[Pjērs Lavals]] (''Pierre Laval'') — franču politiķis (1883–1945). 

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>qwsqekh2jvpl5hyo8ecl5aqonyx9vd4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301290</id>
      <parentid>4301254</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:51:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4301290</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="283" sha1="pii36sxbn1oiu5y293eiwrv70zo51dr" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
'''''Laval''''' var būt:

* [[Lavāla (Francija)]] — pilsēta Francijā, Luāras reģionā;
* [[Lavāla (Kanāda)]] — pilsēta Kanādā, Kvebekā;
* [[Pjērs Lavals]] (''Pierre Laval'') — franču politiķis (1883–1945). 

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>pii36sxbn1oiu5y293eiwrv70zo51dr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vilnis Ķirsis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225808</id>
    <revision>
      <id>4301389</id>
      <parentid>4300727</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:32:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4301389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8492" sha1="7wprkykt2yqrkeetfdm7ga71oc7o0ya" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Vilnis Ķirsis
| vārds_orģ = 
| attēls = Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = Vilnis Ķirsis 2016. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}}
| term_beigas = 
| amats2 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums2 = {{dat|2023|08|17|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2025|06|27|N}}
| amats3 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks&lt;br&gt;&lt;small&gt;(kopā ar [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022), [[Linda Ozola|L. Ozolu]] (2020—2023) un [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (2022—2023))&lt;/small&gt;
| term_sākums3 = {{dat|2020|10|02|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2023|08|17|N}}
| amats4 = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2017|06|22|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2020|10|02|N}}
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|08|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2011—2014)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]] &lt;small&gt;(kopš 2014)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[ekonomists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2014|11|04|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2017|06|21|N}}
| prezidents5 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
| premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
| amats6 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums6 = {{dat|2013|06|06|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2014|11|04|N}}
| prezidents6 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers6 = * [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
| prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis2 = [[Mārtiņš Staķis]]
| pēctecis2 = [[Viesturs Kleinbergs]]
| vietnieks2 = * [[Linda Ozola]]
* [[Edvards Ratnieks]]
}}
'''Vilnis Ķirsis''' (dzimis {{dat|1980|08|20}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pašlaik ir [[Rīgas dome]]s deputāts, bijis arī [[Saeima]]s deputāts divos tās sasaukumos. Pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, iepriekš bijis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] biedrs. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas, kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem, apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. 2023. gada 17. augustā ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]].

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[Rīgas Hanzas vidusskola|Rīgas Hanzas vidusskolā]], kā arī [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2004. gada ieguvis maģistra grādu ekonomikā.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=60264032733|title=CVK profils|publisher=CVK|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1|archivedate={{dat|2019|05|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ir latviešu [[studentu korporācijas]] [[Beveronija]] biedrs.

Bijis uzņēmuma ''Fors Fortis'' valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes loceklis uzņēmumā ''Cannmeat''.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
No [[Zatlera Reformu partija]]s kandidēja 2011. gada rudenī notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]], netika ievēlēts parlamentā, taču kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2013. gadā kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] ar otro numuru Reformu partijas sarakstā, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. No {{dat|2013|6|6|ģ|bez}} V. Ķirsis saņēma [[11. Saeima]]s deputāta mandātu uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]] pildīja ministra pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/politika/96268-saeimas-deputata-svinigo-zverestu-nodod-vilnis-kirsis.htm|title=Saeimas deputāta svinīgo zvērestu nodod Vilnis Ķirsis|date={{dat|2013|6|6||bez}}|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2013|6|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2014. gada maijā V. Ķirsis izstājās no Reformu partijas un pārgāja uz partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; No tās saraksta ar spēcīgas individuālās kampaņas palīdzību Vidzemes vēlēšanu apgabalā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]].

[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējis kā &quot;Vienotības&quot; saraksta līderis un ticis ievēlēts pašvaldībā, kur &quot;Vienotības&quot; frakcija darbojas opozīcijā. 2019. gadā kļuva par ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] padomnieku ekonomikas un enerģētikas politikas jautājumos. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] V. Ķirsis kandidēja kā apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta līderis un atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā, ievēlēts par vienu no trijiem Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem.

2023. gada vasarā Rīgas domes vadošā koalīcija sabruka, viens no iemesliem bija iespējamās nelikumības satiksmes jomas būvniecības projektos, par kuru atbildība pašvaldībā bija domes priekšsēdētāja vietniekam V. Ķirsim. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas V. Ķirsis kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem tika apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-kirsis-uz-laiku-pildis-rigas-mera-pienakumus-pec-staka-oficialas-atkapsanas.a515481/|title=Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja kā partijas &quot;Jaunā Vienotība&quot; saraksta līderis un domes priekšsēdētāja amata kandidāts. Atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā un jaunajā pašvaldības koalīcijā ieņēma vienu no vicemēra amatiem, par domes priekšsēdētāju kļūstot [[Viesturs Kleinbergs|Viesturam Kleinbergam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Vilnis Ķirsis}}
* [https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1 CVK profils]

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Mārtiņš Staķis]]
| virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| periods = {{dat|2023|8|17|N}} — {{dat|2025|06|27|N}}
| pēc = [[Viesturs Kleinbergs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas pašvaldības vadītāji}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{DEFAULTSORT:Ķirsis, Vilnis}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>7wprkykt2yqrkeetfdm7ga71oc7o0ya</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301390</id>
      <parentid>4301389</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:32:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8494" sha1="d62idwfywf7ega9gezflsq2vr81pz17" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Vilnis Ķirsis
| vārds_orģ = 
| attēls = Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = Vilnis Ķirsis 2016. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}}
| term_beigas = 
| amats2 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums2 = {{dat|2023|08|17|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2025|06|27|N}}
| amats3 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks&lt;br&gt;&lt;small&gt;(kopā ar [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022), [[Linda Ozola|L. Ozolu]] (2020—2023) un [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (2022—2023))&lt;/small&gt;
| term_sākums3 = {{dat|2020|10|02|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2023|08|17|N}}
| amats4 = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2017|06|22|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2020|10|02|N}}
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|08|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2011—2014)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]] &lt;small&gt;(kopš 2014)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[ekonomists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2014|11|04|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2017|06|21|N}}
| prezidents5 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
| premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
| amats6 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums6 = {{dat|2013|06|06|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2014|11|04|N}}
| prezidents6 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers6 = * [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
| prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis2 = [[Mārtiņš Staķis]]
| pēctecis2 = [[Viesturs Kleinbergs]]
| vietnieks2 = * [[Linda Ozola]]
* [[Edvards Ratnieks]]
}}
'''Vilnis Ķirsis''' (dzimis {{dat|1980|08|20}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pašlaik ir [[Rīgas dome]]s deputāts, bijis arī [[Saeima]]s deputāts divos tās sasaukumos. Pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, iepriekš bijis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] biedrs. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas, kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem, apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. 2023. gada 17. augustā ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]].

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[Rīgas Hanzas vidusskola|Rīgas Hanzas vidusskolā]], kā arī [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2004. gada ieguvis maģistra grādu ekonomikā.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=60264032733|title=CVK profils|publisher=CVK|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1|archivedate={{dat|2019|05|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ir latviešu [[studentu korporācijas]] [[Beveronija]] biedrs.

Bijis uzņēmuma ''Fors Fortis'' valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes loceklis uzņēmumā ''Cannmeat''.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
No [[Zatlera Reformu partija]]s kandidēja 2011. gada rudenī notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]], netika ievēlēts parlamentā, taču kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2013. gadā kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] ar otro numuru Reformu partijas sarakstā, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. No {{dat|2013|6|6|ģ|bez}} V. Ķirsis saņēma [[11. Saeima]]s deputāta mandātu uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]] pildīja ministra pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/politika/96268-saeimas-deputata-svinigo-zverestu-nodod-vilnis-kirsis.htm|title=Saeimas deputāta svinīgo zvērestu nodod Vilnis Ķirsis|date={{dat|2013|6|6||bez}}|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2013|6|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2014. gada maijā V. Ķirsis izstājās no Reformu partijas un pārgāja uz partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; No tās saraksta ar spēcīgas individuālās kampaņas palīdzību Vidzemes vēlēšanu apgabalā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]].

[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējis kā &quot;Vienotības&quot; saraksta līderis un ticis ievēlēts pašvaldībā, kur &quot;Vienotības&quot; frakcija darbojas opozīcijā. 2019. gadā kļuva par ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] padomnieku ekonomikas un enerģētikas politikas jautājumos. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] V. Ķirsis kandidēja kā apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta līderis un atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā, ievēlēts par vienu no trijiem Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem.

2023. gada vasarā Rīgas domes vadošā koalīcija sabruka, viens no iemesliem bija iespējamās nelikumības satiksmes jomas būvniecības projektos, par kuru atbildība pašvaldībā bija domes priekšsēdētāja vietniekam V. Ķirsim. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas V. Ķirsis kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem tika apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-kirsis-uz-laiku-pildis-rigas-mera-pienakumus-pec-staka-oficialas-atkapsanas.a515481/|title=Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja kā partijas &quot;Jaunā Vienotība&quot; saraksta līderis un domes priekšsēdētāja amata kandidāts. Atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā un jaunajā pašvaldības koalīcijā ieņēma vienu no vicemēra amatiem, par domes priekšsēdētāju kļūstot [[Viesturs Kleinbergs|Viesturam Kleinbergam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Vilnis Ķirsis}}
* [https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1 CVK profils]


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Mārtiņš Staķis]]
| virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| periods = {{dat|2023|8|17|N}} — {{dat|2025|06|27|N}}
| pēc = [[Viesturs Kleinbergs]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas pašvaldības vadītāji}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{DEFAULTSORT:Ķirsis, Vilnis}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>d62idwfywf7ega9gezflsq2vr81pz17</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301394</id>
      <parentid>4301390</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:37:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8496" sha1="9jhpclk7soj4abl2n34cqvhhlje31xd" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Vilnis Ķirsis
| vārds_orģ = 
| attēls = Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde (29793057994).jpg
| mazs_att = 
| apraksts = Vilnis Ķirsis 2016. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| amats = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}}
| term_beigas = 
| amats2 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums2 = {{dat|2023|08|17|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2025|06|27|N}}
| amats3 = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietnieks&lt;br&gt;&lt;small&gt;(kopā ar [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022), [[Linda Ozola|L. Ozolu]] (2020—2023) un [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (2022—2023))&lt;/small&gt;
| term_sākums3 = {{dat|2020|10|02|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2023|08|17|N}}
| amats4 = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums4 = {{dat|2017|06|22|N}}
| term_beigas4 = {{dat|2020|10|02|N}}
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1980|08|20}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvietis]]
| partija = * [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partija]] &lt;small&gt;(2011—2014)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]] &lt;small&gt;(kopš 2014)&lt;/small&gt;
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[ekonomists]]
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| amats5 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2014|11|04|N}}
| term_beigas5 = {{dat|2017|06|21|N}}
| prezidents5 = * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
| premjers5 = * [[Laimdota Straujuma]]
* [[Māris Kučinskis]]
| amats6 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums6 = {{dat|2013|06|06|N}}
| term_beigas6 = {{dat|2014|11|04|N}}
| prezidents6 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers6 = * [[Valdis Dombrovskis]]
* [[Laimdota Straujuma]]
| prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis2 = [[Mārtiņš Staķis]]
| pēctecis2 = [[Viesturs Kleinbergs]]
| vietnieks2 = * [[Linda Ozola]]
* [[Edvards Ratnieks]]
}}
'''Vilnis Ķirsis''' (dzimis {{dat|1980|08|20}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[ekonomists]], [[uzņēmējs]] un [[politiķis]], pašlaik ir [[Rīgas dome]]s deputāts, bijis arī [[Saeima]]s deputāts divos tās sasaukumos. Pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;, iepriekš bijis [[Reformu partija (Latvija)|Reformu partijas]] biedrs. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas, kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem, apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju. 2023. gada 17. augustā ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]].

== Biogrāfija ==
Izglītību ieguvis [[Rīgas Hanzas vidusskola|Rīgas Hanzas vidusskolā]], kā arī [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, kur 2004. gada ieguvis maģistra grādu ekonomikā.&lt;ref name=&quot;cvk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?NR1=1&amp;cbutton=60264032733|title=CVK profils|publisher=CVK|accessdate={{dat|2012|3|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1|archivedate={{dat|2019|05|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ir latviešu [[studentu korporācijas]] &quot;[[Beveronija]]&quot; biedrs.

Bijis uzņēmuma ''Fors Fortis'' valdes priekšsēdētājs, kā arī valdes loceklis uzņēmumā ''Cannmeat''.&lt;ref name=&quot;cvk&quot; /&gt;

== Politiskā darbība ==
No [[Zatlera Reformu partija]]s kandidēja 2011. gada rudenī notikušajās [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]], netika ievēlēts parlamentā, taču kļuva par [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]]. 2013. gadā kandidēja [[2013. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] ar otro numuru Reformu partijas sarakstā, taču saraksts neguva pietiekošu vēlētāju atbalstu. No {{dat|2013|6|6|ģ|bez}} V. Ķirsis saņēma [[11. Saeima]]s deputāta mandātu uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Vjačeslavs Dombrovskis]] pildīja ministra pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/latvija/politika/96268-saeimas-deputata-svinigo-zverestu-nodod-vilnis-kirsis.htm|title=Saeimas deputāta svinīgo zvērestu nodod Vilnis Ķirsis|date={{dat|2013|6|6||bez}}|publisher=NRA.lv|accessdate={{dat|2013|6|6||bez}}}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2014. gada maijā V. Ķirsis izstājās no Reformu partijas un pārgāja uz partiju &quot;[[Vienotība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vienotiiba-uznjem-astonjus-rp-politikjus-tostarp-kozlovski-un-ri.a85963/|title=«Vienotībā» uzņem astoņus RP politiķus, tostarp Kozlovski un Rinkēviču|publisher=LSM.lv|accessdate={{dat|2014|8|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; No tās saraksta ar spēcīgas individuālās kampaņas palīdzību Vidzemes vēlēšanu apgabalā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]].

[[2017. gada Rīgas domes vēlēšanas|2017. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidējis kā &quot;Vienotības&quot; saraksta līderis un ticis ievēlēts pašvaldībā, kur &quot;Vienotības&quot; frakcija darbojas opozīcijā. 2019. gadā kļuva par ārlietu ministra [[Edgars Rinkēvičs|Edgara Rinkēviča]] padomnieku ekonomikas un enerģētikas politikas jautājumos. [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās]] V. Ķirsis kandidēja kā apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta līderis un atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā, ievēlēts par vienu no trijiem Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem.

2023. gada vasarā Rīgas domes vadošā koalīcija sabruka, viens no iemesliem bija iespējamās nelikumības satiksmes jomas būvniecības projektos, par kuru atbildība pašvaldībā bija domes priekšsēdētāja vietniekam V. Ķirsim. Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] demisijas V. Ķirsis kā viens no priekšsēdētāja vietniekiem tika apstiprināts par Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.07.2023-kirsis-uz-laiku-pildis-rigas-mera-pienakumus-pec-staka-oficialas-atkapsanas.a515481/|title=Ķirsis uz laiku pildīs Rīgas mēra pienākumus pēc Staķa oficiālas atkāpšanās|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja kā partijas &quot;Jaunā Vienotība&quot; saraksta līderis un domes priekšsēdētāja amata kandidāts. Atkārtoti tika ievēlēts pašvaldībā un jaunajā pašvaldības koalīcijā ieņēma vienu no vicemēra amatiem, par domes priekšsēdētāju kļūstot [[Viesturs Kleinbergs|Viesturam Kleinbergam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category-inline|Vilnis Ķirsis}}
* [https://web.archive.org/web/20190526025020/https://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND11.kandid2?nr1=1 CVK profils]


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Mārtiņš Staķis]]
| virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| periods = {{dat|2023|8|17|N}} — {{dat|2025|06|27|N}}
| pēc = [[Viesturs Kleinbergs]]
}}
{{kastes beigas}}


{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas pašvaldības vadītāji}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{DEFAULTSORT:Ķirsis, Vilnis}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Reformu partijas politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomisti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>9jhpclk7soj4abl2n34cqvhhlje31xd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Miniatūrais pinčers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>238115</id>
    <revision>
      <id>4301228</id>
      <parentid>4243857</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301228</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12733" sha1="a5lmas2rzldhpo8b9dkxagjj5ipjkb7" xml:space="preserve">{{Suņu šķirnes infokaste
|    attēls          = Pinczer miniatura 546r.jpg
|    attēla_apraksts = Miniatūrais pinčers [[Poznaņa]]s izstādē (2006).
|    nosaukums       = 
|    citi_nosaukumi  =
|    iesaukas        = 
|    valsts          = [[Vācija]]
|    svars           = 4 - 6 
|    svars_m         = 
|    svars_f         = 
|    augums          = 25 - 30
|    augums_m        =
|    augums_f        =
|    apmatojums      = īss, smalks, pieguļošs
|    krāsa           = ruds, melns ar rudiem lāsumiem
|    metiena_lielums = 2 - 4
|    mūža_ilgums     = 12 — 16
|    piezīmes        = 
}}
[[File:Miniature pinscher.jpg|thumb|Melnas krāsas miniatūrais pinčers ar rudiem lāsumiem]]
'''Miniatūrais pinčers''' (''pundurpinčers'') ir [[Vācija|vācu]] izcelsmes suņu šķirne, kas pēc Starptautiskās kinoloģiskās federācijas klasifikācijas (SKF) pieder pie 2. grupas, 1. sekcijas ar numuru 185, bez darba spēju pārbaudes&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fci.be/Nomenclature/Standards/185g02-en.pdf|title=Nomenclature des races de la FCI. Zwergpinscher (185).|publisher=Federation Cynologique Internationale|accessdate={{dat|2014|11|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;. Tā tikusi selekcionēta, krustojot [[vācu pinčers|vācu pinčerus]] ar [[taksis|takšiem]] un [[levrete|levretēm]]&lt;ref name=&quot;usazwerghistory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/history.cfm#|title=Miniature Pinscher. History.|publisher=American Kennel Club mājaslapa, sadaļa: History|accessdate={{dat|2014|11|24||bez}}|archive-date={{dat|2011|08|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110827082315/http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/history.cfm}}&lt;/ref&gt;. Šķirnes piekritēji dēvē miniatūro pinčeri par &quot;rotaļu karali&quot;, jeb ''King of the Toys''{{fact}}. Jebkura trīs vai vairāku pinčeru grupa tiek dēvēta par ''bandu''{{fact}}.

== Etimoloģija ==
Stereotips, ka miniatūrais pinčers ir &quot;miniatūrs dobermanis&quot;, izveidojies, jo [[dobermanis]], jeb dobermanpinčers (šķirni izveidojis Kārlis Frīdrihs Luiss Dobermans (1834–1894) ap 1890. gadu), ASV tika ievests pirms miniatūrā pinčera. 1919. gadā miniatūrais pinčers pirmoreiz tika ievests Savienoto Valstu suņu audzētāju kluba (AKC) izstāžu ringā. Tolaik, nezinot, ka oficiālais šķirnes nosaukums Vācijā bija cverigpinčers, jeb ''zwerigpinscher'' (''mazais kodējs''), AKC to nosauca par vienkārši &quot;pinčeru&quot; un ierindoja to jauktajā suņu šķirņu kategorijā. AKC norādītais šķirnes apraksts - šķirnes pārstāvim jāatgādina miniatūrs dobermanis - arī radīja maldīgo priekšstatu, ka miniatūrais pinčers ir miniatūra dobermaņa versija. Oficiālais šķirnes nosaukums Amerikā bija &quot;pinčers&quot;, līdz 1972. gadā tas tika nomainīts uz &quot;miniatūrais pinčers&quot;, kā šo šķirni šodien pazīst visā pasaulē&lt;ref name=&quot;usazwerghistory&quot;/&gt;.

== Vēsture ==
Vēsturiski artefakti un gleznas liecina, ka pundurpinčers ir ļoti sena šķirne, bet šķirnes dokumentācija sākusies vien pirms apmēram 200 gadiem&lt;ref name=&quot;usazwerghistory&quot;/&gt;, kas šķirnes patiesos pirmsākumus atstāj atvērtus debatēm. Piemēram, 1888. gadā publicēts Džīna Bungartca (''Jean Bungartz'') zīmējums, kurā tiek salīdzināts vācu pinčers un miniatūrais pinčers.&lt;ref&gt;[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bungartz-Pinscher.jpg#&quot;Jean Bungartz zīmējums&quot;] Wikimedia sadaļa.&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
=== Izskats ===
Miniatūrais pinčers ir harmoniski veidots, spēcīgs, kompakts, ar īsu muguru un gludu, īsu spalvu. Šķirnes pārstāvjiem jāizskatās koptiem, trauksmainiem, uzmanīgiem, pašpārliecinātiem un enerģiskiem. Raksturīgākās iezīmes ir suņa īpašā gaita, riksī, ar augsti paceltām kājām, bezbailīgums un enerģiskā klātbūtne&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;. 

Suņa [[galvaskauss]] ir iegarens, pakauša paugurs neizceļas. Piere ir paralēla purna līnijai. Pieres āda bez krokām. Pāreja no pieres uz deguna muguras daļu ir labi izteikta, bet ne asa. Purnam nav jābūt smailam. Degungals vienmēr melns. Lūpas melnas, labi pieguļ pie [[žoklis|žokļiem]]. Žokļi spēcīgi. Pilna zobu formula. Šķērveida sakodiens: augšžokļa priekšzobiem jāpārsedz apakšžokļa priekšzobi. [[Acs|Acis]] ovālas formas, tumšas. Cieši pieguļoši acu plakstiņi ir labi [[pigmentācija|pigmentēti]]. [[Auss|Ausis]] &quot;V&quot; formas, taisnas vai lauztas, vērstas deniņu virzienā, ar mazliet pie galvas piekļautiem galiem. 

Kakls ne pārāk īss, eleganti izliekts bez ādas krokām. Krūšu kurvis šķērsgriezumā ovāls, diezgan dziļš, tas sasniedz [[elkonis|elkoņu]] līniju. [[Mugura]]s līnija sākot no skausta viegli nolaižas krustu virzienā. Skausts ir visaugstākais muguras punkts. Krusti noapaļoti, labi muskuļoti. [[Aste]] zobena vai sirpa formas&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.    

Leņķis starp [[lāpstiņa|lāpstiņu]] un [[pleca kauls|pleca kaulu]] ir 95-105°. Pleci slīpi. Elkoņi labi pieguļ pie ķermeņa. Kājām jābūt pilnīgi taisnām, bez novirzēm uz iekšu vai āru. Pakaļkājas spēcīgas, slaidas ar izteiktu apakšējās locītavas leņķi, kas arī negriežas ne uz iekšu, ne uz āru. Augšstilbi vidēja garuma, plati, labi muskuļoti. Priekškāju ķepas ir apaļas kā [[kaķis|kaķa]] ķepa. Pakaļkāju ķepas mazliet garākas. Nagi melni, īsi. Suņa gaita ir viegla, vienmērīga bez palēcieniem&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.

Miniatūrajiem pinčeriem bieži vien ir kupētas ausis un astes, lai gan AKC vairs nepieprasa to kupēšanu izstādēm. Latvijā ausu un astu kupēšana pundurpinčeriem ir aizliegta.&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=14940#&quot;Dzīvnieku aizsardzības likums&quot;]&lt;/ref&gt;

==== Izmērs ====
Miniatūrā pinčera standartaugstums ir 25-30 [[centimetrs|cm]] abiem [[dzimums|dzimumiem]]. Lai gan pundurpinčeram ir jābūt kvadrātveida proporcijām, kuces drīkst būt nedaudz garākas. Suņa [[galva]]s garums (no degungala līdz pakauša pauguram) sastāda pusi no ķermeņa garuma (no skausta līdz astes pamatnei). Svars ir apmēram 4-6 [[kilograms|kg]]&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.

==== Kažoks un krāsa ====
Kažoks ir īss, gluds un spīdīgs, bez pavilnas. [[Āda]] nekur neveido krokas. Kažoka krāsa var būt dažādu toņu ruda vai melna ar rudiem lāsumiem. Balti plankumi, kas lielāki par 1 cm vai arī melni plankumi, kas lielāki par 2 cm nozīmē automātisku diskvalifikāciju lielākajā daļā pasaules valstu. Plankumains kažoks šķirnē nav pieļaujams. Šokolādes un marmora krāsas suņus Starptautiskās kinoloģiskās federācijas standarts neatzīst&lt;ref name=&quot;fcizwergpinscher&quot;/&gt;.

=== Temperaments ===
Šie suņi ir pašpārliecināti, modri un neatkarīgi. Saimniekam bez pieredzes būtu jāapmeklē suņu apmācības nodarbības ar savu kucēnu, lai iemācītu tam paklausības bāzes. Audzināšanai jābūt konsekventai. Pret suni ir jāattiecas kā pret suni, nevis kā pret bērnu, ko pastāvīgi nēsā uz rokām un lutina. Pundurpinčeri ir ļoti aktīvi, tiem ir nepieciešamas ikdienas pastaigas lai izskrieties. Tie ir arī labi piemēroti [[adžiliti]] disciplīnai un sasniedz augstus rezultātus. Dažus indivīdus ir diezgan grūti atsaukt pēc pastaigas un saimnieki ir spiesti laist tos izskrieties tikai pilnīgi nožogotā vietā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rescueeverydog.org/min_breed.html |title=Profile&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2014|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140105120421/http://www.rescueeverydog.org/min_breed.html }}&lt;/ref&gt;. Miniatūrie pinčeri ir lieliski sargsuņi - viņi vienmēr ir uzmanīgi un ļoti aizdomīgi uzlūko svešiniekus, bet suņa reakciju veido tas, kā viņš bērnībā ir audzināts un [[socializācija|socializēts]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/did_you_know.cfm |title=You Know&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120505001620/http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/did_you_know.cfm }}&lt;/ref&gt;. Šim sunim ir skaļa balss un izteikta tendence uz riešanu, arī bez īpaša iemesla, kas ir jākontrolē kopš agra kucēna vecuma. Saimniekam ir jāiemāca savam sunim neapriet garāmgājējus, velosipēdus, pa pretējo trotuāru ejošus citus suņus. Dažiem indivīdiem piemīt zināms kareivīgums un tieksme provocēt citus, lielākus suņus, aprejot tos atņirdzot zobus. Tāda uzvedība ir pilnīgi nepieļaujama un var arī izraisīt otra suņa uzbrukumu. Suns ir jāsocializē ar saviem radiniekiem, organizējot kopīgas pastaigas. Satiekot lielus nepazīstamus suņus, nav vēlams to ņemt uz rokām un spiest pie sevis. Tas veicina bailes un agresīvu reakciju. Pirmajā saskarsmē ar citu suni saimniekam jāpaliek neitrālam, nav jāglāsta neviens no dzīvniekiem, bet jāļauj tiem saostīties un mierīgi izvērtēt vienam otru.
Pareizi socializēts pundurpinčers kļūst par patīkamu rotaļu biedru bērniem. Viņš viegli iemācās atnest bumbiņu un izpildīt dažādus trikus. Dzīvnieku, kas īsti nepazīst bērnus labāk neatstāt bez uzraudzības, jo viņš var pārprast situāciju un neadekvāti noreaģēt&lt;ref&gt;[http://www.vetinfo.com/miniature-pinscher-temperament-and-behavior.html#&quot;Miniature Pinscher Temperament and Behavior&quot;]&lt;/ref&gt;. Suns kas ir pieradis pats spēlēt bērna lomu var smagi pārdzīvot ģimenes papildinājumu un uztvert parādījušos mazuli kā sāncensi. Pavisam maziem bērniem arī ir jāpaskaidro, ka dzīvnieks, lai cik mazs, tas nebūt nav rotaļlieta. Šis suns parasti neļaus darīt sev pāri un prot sevi aizstāvēt ar zobiem.

=== Kopšana ===
Kažoka kopšana ir vienkārša - to pietiek dažkārt izmazgāt un izsukāt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/index.cfm |title=to know&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131205164725/http://www.akc.org/breeds/miniature_pinscher/index.cfm }}&lt;/ref&gt; Daudzi no miniatūriem pinčeriem nemīl mitrumu. Ja suns atkārtoti izrāda nepatiku iet ārā zem lietus, var iegādāties speciālu lietusmēteli. Tas pats attiecas uz silto apģērbu, it īpaši vecam dzīvniekam ziemas laikā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://dogs.animal-world.com/Toy-Dog-Breeds/MiniaturePinscher.php |title=Pinscher&quot; |access-date={{dat|2013|11|29||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130928091737/http://dogs.animal-world.com/Toy-Dog-Breeds/MiniaturePinscher.php }}&lt;/ref&gt; Miniatūrie pinčeri ir aktīvi suņi, tiem nepieciešamas ikdienas pastaigas vai iespēja izskrieties iežogotā pagalmā. Īpaša uzmanība būtu jāvelta zobu stāvoklim, jo šim sunim ir izteikta tendence uz [[zobakmens|zobakmeņa]] veidošanos, kas ar laiku noved pie atkārtotām infekcijām mutes dobumā. Pie zobu tīrīšanas kucēns jāradina agrā bērnībā, citādi vēlāk viņš tam vairs nepakļausies. Tomēr ar to ne vienmēr pietiek. Ideālā gadījumā būtu jānopērk vienkāršs kiretāžas instruments, ko izmanto zobārsti, un regulāri jānoņem cietais zobu aplikums manuāli. Tas prasa zināmu roku veiklību un iemācīt sunim pakļauties procedūrai, mierīgi guļot uz sāniem. Zobakmeni var arī apmēram reizi gadā noņemt pie veterinārārsta, bet šī procedūra ir saistīta ar [[narkoze|narkozi]], kas pati pa sevi jau ir riskanta. Pinčerim ir arī izteikta nosliece uz [[aptaukošanās|aptaukošanos]], tāpēc ir būtiski nepieradināt savu suni pie našķiem un ēdiena atliekām no galda. Augšanas periodā kucēna [[kauls|kauli]] ir diezgan trausli. Lūzuma gadījumā būtu jāgriežas pie pieredzējuša ķirurga ortopēda, lai uzlikt ārējās fiksācijas aparātu. Kāju ģipsēšana ir ārkārtīgi riskanta un var beigties ar ekstremitātes nekrozi. Pieauguša dzīvnieka kauli kļūst izturīgāki, bet traumas gadījumā ārstēšanas tehnika nemainās. Iegādājoties kucēnu būtu jāpaprasa audzētājam klīnikas adrese, kur var gūt kvalitatīvu palīdzību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dvc.lv/lapa/lv/7365/KAULU-LUZUMU-ARSTESANA|title=Kaulu lūzumu ārstēšana. Veterinārārste - konsultante Liene Dindone.|publisher=Dzīvnieku veselības centrs|accessdate={{dat|2014|11|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304201023/http://www.dvc.lv/lapa/lv/7365/KAULU-LUZUMU-ARSTESANA|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==


[[Kategorija:Terjeri]]
[[Kategorija:Suņu šķirnes no Vācijas]]</text>
      <sha1>a5lmas2rzldhpo8b9dkxagjj5ipjkb7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kanopuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>243669</id>
    <revision>
      <id>4301086</id>
      <parentid>2431038</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:49:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ tik precīzi šis attālums nav zināms</comment>
      <origin>4301086</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1722" sha1="6z493chzsq27v5tcsx3ifs0jne0xiym" xml:space="preserve">{{Zvaigznes infokaste
|             nosaukums = Kanopuss
|                attēls = [[attēls:Canopus.jpg|250px]]
|        citi nosaukumi = Kuģa Ķīļa Alfa, Kuģa Ķīļa α
|            zvaigznājs = Kuģa Ķīlis
|           deklinācija = -52° 41' 44,378&quot;
|     redzamais spožums = -0,72
|    absolūtais spožums = -5,65
|                  masa = 9,0–10,6
|               rādiuss = 49 660 000 km (71,4 R☉)
|   virsmas temperatūra = 7 350 [[Kelvins|K]]
|              attālums = 310±20 [[gaismas gads|gaismas gadi]]
}}
'''Kanopuss''' ({{val-la|Canopus}}), pazīstams arī kā '''Kuģa Ķīļa Alfa''' jeb '''Kuģa Ķīļa α''' (''α Car''; ''Alpha Carinae''), ir [[spožāko zvaigžņu saraksts|otra spožākā zvaigzne]] nakts debesīs (aiz [[Sīriuss|Sīriusa]]), kas atrodas [[Kuģa Ķīlis|Kuģa Ķīļa]] [[zvaigznājs|zvaigznājā]]. Kanopuss atrodas aptuveni 310 [[gaismas gads|gaismas gadu]]&lt;ref&gt;Howell, E. [http://www.space.com/22858-canopus.html &quot;Canopus: Amizingly Bright Star&quot;]. ''Space.com''. September 18, 2013. Retrieved October 1, 2015.&lt;/ref&gt; attālumā no [[Zeme]]s un ir vismaz 9 reizes masīvāks par [[Saule|Sauli]]. Arī tā rādiuss ir samērā iespaidīgs — tas ir teju 70 reizes lielāks nekā [[Saule]]i,&lt;ref&gt;[http://astropixels.com/stars/Canopus-01.html &quot;Canopus&quot;]. ''AstroPixels.com''. 2011. Retrieved October 1, 2015.&lt;/ref&gt; padarot to par vienu no lielākajām zvaigznēm [[Saules sistēma]]s apkārtnē. Turklāt, pateicoties savam spožumam, Kanopuss ir kalpojis par svarīgu objektu navigācijas vēsturē.

== Skatīt arī ==
* [[Kuģa Ķīlis]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Astronomija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Zvaigznes]]
[[Kategorija:Kuģa Ķīlis (zvaigznājs)]]</text>
      <sha1>6z493chzsq27v5tcsx3ifs0jne0xiym</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cēsu novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244167</id>
    <revision>
      <id>4301423</id>
      <parentid>4299728</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T06:27:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4301423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="243623" sha1="qvrzgp5y7bjnojus2r9vwerolesix24" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Cēsu novads|Cēsu novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97230394}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565727 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230394 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q45897746
| label = ''[[:d:Q45897746|Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)]]''
| name = Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērzkalniem, Melderupītes labajā krastā
| lat = 57.187321097254
| long = 25.211191445951
| p625 = {{Coord|57.187321097254|25.211191445951|display=inline}}
| vaid = 380
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897762
| label = [[Doļu pilskalns]]
| name = Doļu pilskalns
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā
| lat = 57.131060021539
| long = 25.434663999047
| p625 = {{Coord|57.131060021539|25.434663999047|display=inline}}
| image = Do%C4%BCu%20pilskalns%202021-1.jpg
| vaid = 381
| wikipediauri = Do%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897779
| label = ''[[:d:Q45897779|Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunkauļiem
| lat = 57.17224481948
| long = 25.300356495959
| p625 = {{Coord|57.17224481948|25.300356495959|display=inline}}
| vaid = 382
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897794
| label = ''[[:d:Q45897794|Kaikūņu senkapi]]''
| name = Kaikūņu senkapi
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kaikūņiem
| lat = 57.138187715512
| long = 25.28978085406
| p625 = {{Coord|57.138187715512|25.28978085406|display=inline}}
| vaid = 383
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897806
| label = ''[[:d:Q45897806|Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)]]''
| name = Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnasīļiem
| lat = 57.181690091236
| long = 25.425570050459
| p625 = {{Coord|57.181690091236|25.425570050459|display=inline}}
| vaid = 384
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897822
| label = ''[[:d:Q45897822|Rēveļu senkapi un kulta vieta]]''
| name = Rēveļu senkapi un kulta vieta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnasīļiem
| lat = 57.144180958284
| long = 25.286074077883
| p625 = {{Coord|57.144180958284|25.286074077883|display=inline}}
| vaid = 385
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897842
| label = ''[[:d:Q45897842|Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kurmjiem
| lat = 57.178289026355
| long = 25.218498277919
| p625 = {{Coord|57.178289026355|25.218498277919|display=inline}}
| vaid = 386
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897860
| label = ''[[:d:Q45897860|Olnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Olnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Olniekiem
| lat = 57.166751168198
| long = 25.332275256539
| p625 = {{Coord|57.166751168198|25.332275256539|display=inline}}
| vaid = 387
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897872
| label = ''[[:d:Q45897872|Palmēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Palmēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Palmēniem
| lat = 57.139682575327
| long = 25.329425571889
| p625 = {{Coord|57.139682575327|25.329425571889|display=inline}}
| vaid = 388
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897886
| label = ''[[:d:Q45897886|Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]''
| name = Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Rencēnu muižas parkā
| lat = 57.185542835111
| long = 25.328804739044
| p625 = {{Coord|57.185542835111|25.328804739044|display=inline}}
| vaid = 389
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879784
| label = ''[[:d:Q51879784|Auciema viduslaiku kapsēta]]''
| name = Auciema viduslaiku kapsēta
| municipality = Auciems
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā, Cēsu - Limbažu šosejas kreisajā pusē
| lat = 57.336952120207
| long = 25.148055656948
| p625 = {{Coord|57.336952120207|25.148055656948|display=inline}}
| vaid = 506
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auciems
}}
{{monument
| qid = Q2512369
| label = [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pils]]
| name = Cēsu viduslaiku pils
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| extlink = http://www.cesiscastle.lv/en/
| locality = Pils parkā
| lat = 57.313333333333
| long = 25.27
| p625 = {{Coord|57.31333333333333|25.27|display=inline}}
| image = Cesis%20Burgruine1.jpg
| commonscat = Cēsis Castle
| vaid = 392
| wikipediauri = C%C4%93su_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q4505041
| label = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| lat = 57.31222222
| long = 25.27194444
| p625 = {{Coord|57.31222222|25.27194444|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Church of Saint John the Baptist in Cēsis
| vaid = 6214
| wikipediauri = C%C4%93su_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1281. -1284., 1853.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q16353960
| label = [[Cēsu pilsmuiža]]
| name = Cēsu pilsmuiža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 9
| lat = 57.313255
| long = 25.271424
| p625 = {{Coord|57.313255|25.271424|display=inline}}
| image = Cesis%20Lettland%20Latvia.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle
| vaid = 6205
| wikipediauri = C%C4%93su_pilsmui%C5%BEa
| year = 13. -18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q19756361
| label = [[Ruckas muiža]]
| name = Ruckas muiža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.309392
| long = 25.282089
| p625 = {{Coord|57.309392|25.282089|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Rucka Manor
| vaid = 6199
| wikipediauri = Ruckas_mui%C5%BEa
| year = 18. gs. - 20. gs. 60. g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725208
| label = ''[[:d:Q46725208|Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi]]''
| name = Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie dzelzceļa stacijas
| lat = 57.313936226256
| long = 25.281491349529
| p625 = {{Coord|57.313936226256|25.281491349529|display=inline}}
| image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2835%29.jpg
| vaid = 390
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725249
| label = ''[[:d:Q46725249|Siļķu viduslaiku apmetne]]''
| name = Siļķu viduslaiku apmetne
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Siļķēm
| lat = 57.316355843346
| long = 25.232882951862
| p625 = {{Coord|57.316355843346|25.232882951862|display=inline}}
| image = Viduslaiku%20apmetne%20C%C4%93s%C4%ABs%20%285%29.jpg
| vaid = 391
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725319
| label = [[Riekstu kalns|Riekstu kalns - pilskalns]]
| name = Riekstu kalns - pilskalns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Pils parkā
| lat = 57.313722260367
| long = 25.268674457464
| p625 = {{Coord|57.313722260367|25.268674457464|display=inline}}
| image = Riekstu%20kalns.PNG&lt;br/&gt;Riekstu%20kalns2.JPG
| commonscat = Riekstu mound
| vaid = 393
| wikipediauri = Riekstu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725346
| label = ''[[:d:Q46725346|Cēsu senpilsēta]]''
| name = Cēsu senpilsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pilsētas vēsturiskajā centrā
| lat = 57.313074654232
| long = 25.270448104908
| p625 = {{Coord|57.313074654232|25.270448104908|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20vecpils%C4%93ta.PNG
| vaid = 394
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725388
| label = ''[[:d:Q46725388|Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti]]''
| name = Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vaļņu iela 12a, 16, 18, 20, 22, Palasta iela
| lat = 57.312584945862
| long = 25.274443108611
| p625 = {{Coord|57.312584945862|25.274443108611|display=inline}}
| image = Va%C4%BC%C5%86u%20iela.jpg
| commonscat = Fragments of city fortification wall of Cēsis
| vaid = 6197
| year = 14. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725434
| label = ''[[:d:Q46725434|Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.313053108833
| long = 25.270264589593
| p625 = {{Coord|57.313053108833|25.270264589593|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%201.jpg
| commonscat = Historic Centre of Cēsis
| vaid = 7426
| year = 13.- 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725533
| label = ''[[:d:Q46725533|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 6
| lat = 57.3104031
| long = 25.2664018
| p625 = {{Coord|57.3104031|25.2664018|display=inline}}
| image = Cesis%20Gaujas%206%202015-02-21%20%282%29.jpg
| commonscat = Gaujas iela 6 (Cēsis)
| vaid = 6198
| year = 18. gs. IIp.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725594
| label = ''[[:d:Q46725594|Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta]]''
| name = Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| address = Krasta iela 14; Dzirnavu iela 31; Dzirnavu iela 33; Dzirnavu iela 40
| lat = 57.318050896743
| long = 25.230758766647
| p625 = {{Coord|57.318050896743|25.230758766647|display=inline}}
| image = T%C4%93lnieku%20Jansonu%20m%C4%81jas%20%22Si%C4%BC%C4%B7es%22.jpg
| vaid = 8673
| year = 19.gs.b. - 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725627
| label = ''[[:d:Q46725627|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Līvu iela 9
| lat = 57.3116139
| long = 25.2683859
| p625 = {{Coord|57.3116139|25.2683859|display=inline}}
| image = Cesis%20Liela%20Livu%209%202015-02-21%20%282%29.jpg
| commonscat = Lielā Līvu iela 9
| vaid = 3066
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725678
| label = ''[[:d:Q46725678|Cēsu apriņķa skola]]''
| name = Cēsu apriņķa skola
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 6
| lat = 57.3119553
| long = 25.2714489
| p625 = {{Coord|57.3119553|25.2714489|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Cēsu apriņķa skola
| vaid = 6213&lt;br/&gt;11
| year = 19.gs.s.-1915.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725741
| label = ''[[:d:Q46725741|Cēsu apriņķa skola]]''
| name = Cēsu apriņķa skola
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 6
| lat = 57.3119553
| long = 25.2714489
| p625 = {{Coord|57.3119553|25.2714489|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Cēsu apriņķa skola
| vaid = 6213
| year = 1805.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725791
| label = ''[[:d:Q46725791|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| image = Cesis%20Jaani%20kirik%20altar.jpg
| vaid = 3077
| year = 1858.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725850
| label = ''[[:d:Q46725850|Ērģeļu prospekts un luktas]]''
| name = Ērģeļu prospekts un luktas
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3078
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725907
| label = ''[[:d:Q46725907|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| image = Sv.J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%203%2C%20C%C4%93sis.jpg
| vaid = 3079
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725971
| label = ''[[:d:Q46725971|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| image = Kancele.JPG
| vaid = 3083
| year = 1754.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726029
| label = ''[[:d:Q46726029|Kapa piemineklis J.Nideckim]]''
| name = Kapa piemineklis J.Nideckim
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| image = Bishop%20Nidecki%20tomb%20Wolmar%20Kie%C5%9B%20Cesis%20Latvia.JPG
| vaid = 3084
| year = 1587.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726082
| label = ''[[:d:Q46726082|Kapa plāksne (Nr.19)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.19)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3085
| year = 1470.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726139
| label = ''[[:d:Q46726139|Kapa plāksne (Nr.20)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.20)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3086
| year = 1482.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726196
| label = ''[[:d:Q46726196|Kapa plāksne (Nr.25)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.25)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3087
| year = 1415.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726261
| label = ''[[:d:Q46726261|Kapa plāksne A.Pjenacekai]]''
| name = Kapa plāksne A.Pjenacekai
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3088
| year = 1591.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726313
| label = ''[[:d:Q46726313|Kapa plāksne D.Lodem]]''
| name = Kapa plāksne D.Lodem
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20D%C4%ABtriham%20Lodem%20%281%29.jpg
| commonscat = Gravestone of Dietrich Lode
| vaid = 3089
| year = 1518.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726373
| label = ''[[:d:Q46726373|Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam]]''
| name = Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3090
| year = 1549.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726429
| label = ''[[:d:Q46726429|Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam]]''
| name = Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3091
| year = 1494.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726484
| label = ''[[:d:Q46726484|Kapa plāksne M.Zēgebādenai]]''
| name = Kapa plāksne M.Zēgebādenai
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3092
| year = 1441.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726550
| label = ''[[:d:Q46726550|Kapa plāksne O.Šenkingam]]''
| name = Kapa plāksne O.Šenkingam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20Oto%20%C5%A0enkingam%20%281%29.jpg
| commonscat = Gravestone of Otto Schenking
| vaid = 3093
| year = ap 1593.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726600
| label = ''[[:d:Q46726600|Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam]]''
| name = Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| image = Pletenberga%20kapapl%C4%81ksne.jpg
| commonscat = Fragment of Wolter von Plettenberg's gravestone
| vaid = 3094
| year = 1535.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726657
| label = ''[[:d:Q46726657|Kapenes fasāde]]''
| name = Kapenes fasāde
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3095
| year = 18.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726713
| label = ''[[:d:Q46726713|Piemineklis V.Pletenbergam]]''
| name = Piemineklis V.Pletenbergam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| image = Plettenberg.JPG
| vaid = 3098
| year = 1855.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726772
| label = ''[[:d:Q46726772|Portāls ar pūķu figūrām (2)]]''
| name = Portāls ar pūķu figūrām (2)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| image = CesisChurchDetail.jpg
| vaid = 3099
| year = 15.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726820
| label = ''[[:d:Q46726820|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| image = Vitraza.JPG
| vaid = 3103
| year = 19.gs.b. ap 1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726882
| label = ''[[:d:Q46726882|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3104
| year = 1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726934
| label = ''[[:d:Q46726934|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.3121042|25.2717682|display=inline}}
| vaid = 3105
| year = 19.gs.b. ap 1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727019
| label = ''[[:d:Q46727019|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Muižas iela 5
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.30921
| long = 25.28302
| p625 = {{Coord|57.30921|25.28302|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20un%20d%C4%AB%C4%B7is%20%282%29.jpg
| vaid = 6202
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ruckas muiža]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727080
| label = ''[[:d:Q46727080|Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Palasta iela 22
| lat = 57.3138845
| long = 25.266837
| p625 = {{Coord|57.3138845|25.266837|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20Katr%C4%ABnas%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg
| vaid = 395
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727175
| label = ''[[:d:Q46727175|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.30941
| long = 25.28205
| p625 = {{Coord|57.30941|25.28205|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg
| vaid = 6200
| year = 18. gs. - 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ruckas muiža]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727236
| label = ''[[:d:Q46727236|Parks ar parka arhitektūru]]''
| name = Parks ar parka arhitektūru
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.3102
| long = 25.2814
| p625 = {{Coord|57.3102|25.2814|display=inline}}
| image = Rucka%20park%20%281%29.jpg
| commonscat = Rucka park
| vaid = 6201
| year = 18. gs. -20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ruckas muiža]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727306
| label = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]''
| name = Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils iela 9
| lat = 57.313351
| long = 25.2724884
| p625 = {{Coord|57.313351|25.2724884|display=inline}}
| image = Skats%20no%20C%C4%93su%20viduslaiku%20pils.View%20from%20Cesis%20castle%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg
| commonscat = Cēsis Old and New Castle and Park
| vaid = 6203
| year = 1207., 13. - 15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727358
| label = ''[[:d:Q46727358|Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem]]''
| name = Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 11
| locality = Pils parkā
| lat = 57.3133522
| long = 25.2714655
| p625 = {{Coord|57.3133522|25.2714655|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pilsdrupas.PNG
| commonscat = Cēsis Castle
| vaid = 6206
| year = 1207., 13. -15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727413
| label = ''[[:d:Q46727413|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 15
| lat = 57.3133522
| long = 25.2714655
| p625 = {{Coord|57.3133522|25.2714655|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pilsmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%202.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle Barn
| vaid = 6207
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727465
| label = ''[[:d:Q46727465|Ratnīca - stallis]]''
| name = Ratnīca - stallis
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 3
| lat = 57.3137302
| long = 25.2723989
| p625 = {{Coord|57.3137302|25.2723989|display=inline}}
| image = Cesis%20Stallis%202015-02-21.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle Carriage House and Stable
| vaid = 6204
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727555
| label = ''[[:d:Q46727555|Panno]]''
| name = Panno
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Priedes iela 5/7
| lat = 57.3167122
| long = 25.2464598
| p625 = {{Coord|57.3167122|25.2464598|display=inline}}
| vaid = 3067
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727609
| label = ''[[:d:Q46727609|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.3130954|25.2770534|display=inline}}
| vaid = 3068
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727652
| label = ''[[:d:Q46727652|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.3130954|25.2770534|display=inline}}
| vaid = 3069
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727696
| label = ''[[:d:Q46727696|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.3130954|25.2770534|display=inline}}
| vaid = 3070
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727750
| label = ''[[:d:Q46727750|Konventa laukuma viduslaiku kapsēta]]''
| name = Konventa laukuma viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 14
| lat = 57.31336
| long = 25.27526
| p625 = {{Coord|57.31336|25.27526|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20laukums%2C%2027.06.2021.%20-%2051317945675.jpg
| commonscat = Raunas iela 14 (Cēsis)
| vaid = 396
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727795
| label = ''[[:d:Q46727795|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 16
| lat = 57.311976
| long = 25.2725656
| p625 = {{Coord|57.311976|25.2725656|display=inline}}
| image = Tirgot%C4%81ja%20nama%20fas%C4%81des%20elementi%202.jpg
| vaid = 3073
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727834
| label = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]''
| name = Tirgotāja nams
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 16
| lat = 57.311976
| long = 25.2725656
| p625 = {{Coord|57.311976|25.2725656|display=inline}}
| image = Cesis%20Rigas%2016%202015-02-21%20%281%29.jpg
| commonscat = Merchant's House in Cēsis
| vaid = 6210
| year = 1788.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727889
| label = ''[[:d:Q46727889|Sienas gleznojums]]''
| name = Sienas gleznojums
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 19
| lat = 57.3115645
| long = 25.2721412
| p625 = {{Coord|57.3115645|25.2721412|display=inline}}
| vaid = 3074
| year = 20.gs.Itr.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727939
| label = ''[[:d:Q46727939|Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas]]''
| name = Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 24
| lat = 57.311647
| long = 25.2713646
| p625 = {{Coord|57.311647|25.2713646|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Harmony House in Cēsis
| vaid = 10
| year = 1879.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727985
| label = ''[[:d:Q46727985|Kultūras biedrības &quot;Harmonija&quot; ēka]]''
| name = Kultūras biedrības &quot;Harmonija&quot; ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 24
| lat = 57.311647
| long = 25.2713646
| p625 = {{Coord|57.311647|25.2713646|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Harmony House in Cēsis
| vaid = 6211
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728040
| label = ''[[:d:Q46728040|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 47
| lat = 57.3105626
| long = 25.2682986
| p625 = {{Coord|57.3105626|25.2682986|display=inline}}
| image = %22Prince%C5%A1u%20nama%22%20durvis.jpg
| vaid = 3075
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46728090|&quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728090
| label = ''[[:d:Q46728090|&quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 47
| lat = 57.3105626
| long = 25.2682986
| p625 = {{Coord|57.3105626|25.2682986|display=inline}}
| image = Cesis%20Rigas%2047%202015-02-21%20%281%29.jpg
| commonscat = Princesses' House in Cēsis
| vaid = 6212
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728141
| label = ''[[:d:Q46728141|Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu]]''
| name = Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 7
| lat = 57.3121713
| long = 25.2738833
| p625 = {{Coord|57.3121713|25.2738833|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20vecais%20r%C4%81tsnams.jpg
| commonscat = Cēsis Old Town Hall
| vaid = 6208
| year = 1767.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728193
| label = ''[[:d:Q46728193|Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Torņa iela 2a
| lat = 57.312079438048
| long = 25.271953435971
| p625 = {{Coord|57.312079438048|25.271953435971|display=inline}}
| image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2839%29.jpg
| vaid = 397
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q45898361
| label = ''[[:d:Q45898361|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.25354
| long = 25.281386
| p625 = {{Coord|57.25354|25.281386|display=inline}}
| vaid = 3115
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898383
| label = ''[[:d:Q45898383|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253511
| long = 25.281376
| p625 = {{Coord|57.253511|25.281376|display=inline}}
| vaid = 3116
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898404
| label = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| name = Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253458
| long = 25.280882
| p625 = {{Coord|57.253458|25.280882|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| commonscat = Āraišu mācītājmuiža
| vaid = 6218
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898419
| label = ''[[:d:Q45898419|Mācītāja māja]]''
| name = Mācītāja māja
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.25354
| long = 25.281365
| p625 = {{Coord|57.25354|25.281365|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6219
| year = 1783. -1786.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898445
| label = ''[[:d:Q45898445|Mācību māja]]''
| name = Mācību māja
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253133
| long = 25.282019
| p625 = {{Coord|57.253133|25.282019|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABbu%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6220
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898469
| label = ''[[:d:Q45898469|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253621
| long = 25.28188
| p625 = {{Coord|57.253621|25.28188|display=inline}}
| vaid = 6221
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898490
| label = ''[[:d:Q45898490|Ledus pagrabs]]''
| name = Ledus pagrabs
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253215
| long = 25.281644
| p625 = {{Coord|57.253215|25.281644|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20ledus%20pagrabs%2C%2004.10.2015.jpg
| vaid = 6222
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898508
| label = ''[[:d:Q45898508|Stallis un vāgūzis]]''
| name = Stallis un vāgūzis
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253035
| long = 25.282572
| p625 = {{Coord|57.253035|25.282572|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20stallis%20un%20v%C4%81g%C5%ABzis%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6223
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898529
| label = ''[[:d:Q45898529|Lopu kūts ar gubeni]]''
| name = Lopu kūts ar gubeni
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253302
| long = 25.282395
| p625 = {{Coord|57.253302|25.282395|display=inline}}
| vaid = 6224
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898545
| label = ''[[:d:Q45898545|Brušu pusmuižas apbūve]]''
| name = Brušu pusmuižas apbūve
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Brušos
| lat = 57.253055356029
| long = 25.302417693324
| p625 = {{Coord|57.253055356029|25.302417693324|display=inline}}
| vaid = 6225
| year = 19. gs. 1.p. -20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q3743271
| label = [[Āraišu ezerpils]]
| name = Āraišu ezerpils
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu ezera saliņa
| lat = 57.251554756834
| long = 25.285300448177
| p625 = {{Coord|57.251554756834|25.285300448177|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20ezerpils%20%281%29.jpg
| commonscat = Āraiši lake dwelling site
| vaid = 398
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_ezerpils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = [[Gaujas nacionālais parks]]
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15220158
| label = [[Āraišu vējdzirnavas]]
| name = Āraišu vējdzirnavas
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās
| lat = 57.2475
| long = 25.27111111
| p625 = {{Coord|57.2475|25.27111111|display=inline}}
| image = V%C4%93jdzirnavas%2C%20Drabe%C5%A1u%20pagasts.JPG
| commonscat = Āraiši Windmill
| vaid = 6231
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_v%C4%93jdzirnavas
| year = 1852.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20828803
| label = [[Āraišu ordeņa pils]]
| name = Āraišu ordeņa pils
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu ezera krastā
| lat = 57.250447
| long = 25.283688
| p625 = {{Coord|57.250447|25.283688|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20pilsdrupas%202001-05-26.jpg
| commonscat = Āraiši Castle ruins
| vaid = 401
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_orde%C5%86a_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897904
| label = ''[[:d:Q45897904|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižas pilī
| lat = 57.243881
| long = 25.279455
| p625 = {{Coord|57.243881|25.279455|display=inline}}
| vaid = 3107
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897919
| label = ''[[:d:Q45897919|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižas pilī
| lat = 57.243861000049
| long = 25.279548999319
| p625 = {{Coord|57.243861000049|25.279548999319|display=inline}}
| vaid = 3108
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897943
| label = ''[[:d:Q45897943|Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 300 m ZA Krustkalniem
| lat = 57.257589764667
| long = 25.171282693364
| p625 = {{Coord|57.257589764667|25.171282693364|display=inline}}
| vaid = 399
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897960
| label = ''[[:d:Q45897960|Lejaspeļu senkapi]]''
| name = Lejaspeļu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m no Lejaspeļiem
| lat = 57.266330998535
| long = 25.262778779734
| p625 = {{Coord|57.266330998535|25.262778779734|display=inline}}
| vaid = 400
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897979
| label = ''[[:d:Q45897979|Ainavu senkapi]]''
| name = Ainavu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ainavām
| lat = 57.236736098409
| long = 25.194746786319
| p625 = {{Coord|57.236736098409|25.194746786319|display=inline}}
| vaid = 402
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897990
| label = ''[[:d:Q45897990|Uplantu apmetne]]''
| name = Uplantu apmetne
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261267517677
| long = 25.265726686645
| p625 = {{Coord|57.261267517677|25.265726686645|display=inline}}
| vaid = 403
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898004
| label = ''[[:d:Q45898004|Uplantu krustakmens]]''
| name = Uplantu krustakmens
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261210188824
| long = 25.270850626688
| p625 = {{Coord|57.261210188824|25.270850626688|display=inline}}
| vaid = 404
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898020
| label = ''[[:d:Q45898020|Uplantu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Uplantu viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261874923926
| long = 25.269352188308
| p625 = {{Coord|57.261874923926|25.269352188308|display=inline}}
| vaid = 405
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898039
| label = ''[[:d:Q45898039|Kalnaastīšu apmetne]]''
| name = Kalnaastīšu apmetne
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnaastītēm
| lat = 57.263656039536
| long = 25.248155586107
| p625 = {{Coord|57.263656039536|25.248155586107|display=inline}}
| vaid = 406
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898052
| label = ''[[:d:Q45898052|Kalnamežiņu senkapi]]''
| name = Kalnamežiņu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamežiņiem
| lat = 57.279854445358
| long = 25.211226278101
| p625 = {{Coord|57.279854445358|25.211226278101|display=inline}}
| vaid = 407
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898066
| label = ''[[:d:Q45898066|Liepiņu senkapi]]''
| name = Liepiņu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Liepiņiem
| lat = 57.254007555765
| long = 25.294711439026
| p625 = {{Coord|57.254007555765|25.294711439026|display=inline}}
| vaid = 408
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898087
| label = ''[[:d:Q45898087|Mazruku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazruku viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mazrukiem
| lat = 57.220869243555
| long = 25.309257577402
| p625 = {{Coord|57.220869243555|25.309257577402|display=inline}}
| vaid = 409
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898103
| label = ''[[:d:Q45898103|Rakstu senkapi]]''
| name = Rakstu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rakstiem
| lat = 57.274270225645
| long = 25.19905573585
| p625 = {{Coord|57.274270225645|25.19905573585|display=inline}}
| vaid = 410
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898116
| label = ''[[:d:Q45898116|Rakstu krustakmeņi]]''
| name = Rakstu krustakmeņi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rakstupītes un pie Rakstiem
| lat = 57.274463996497
| long = 25.198600387557
| p625 = {{Coord|57.274463996497|25.198600387557|display=inline}}
| vaid = 411
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898134
| label = ''[[:d:Q45898134|Simtēnu senkapi]]''
| name = Simtēnu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Simtēniem
| lat = 57.269876897511
| long = 25.178634140839
| p625 = {{Coord|57.269876897511|25.178634140839|display=inline}}
| vaid = 412
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898153
| label = ''[[:d:Q45898153|Vāļu senkapi]]''
| name = Vāļu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vāļiem
| lat = 57.282661775306
| long = 25.217737664122
| p625 = {{Coord|57.282661775306|25.217737664122|display=inline}}
| vaid = 413
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898170
| label = ''[[:d:Q45898170|Veclauču viduslaiku kapsēta]]''
| name = Veclauču viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclaučiem
| lat = 57.261070578785
| long = 25.136200682052
| p625 = {{Coord|57.261070578785|25.136200682052|display=inline}}
| vaid = 414
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898185
| label = ''[[:d:Q45898185|Dzirnavnieka māja]]''
| name = Dzirnavnieka māja
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās
| lat = 57.248008
| long = 25.270561
| p625 = {{Coord|57.248008|25.270561|display=inline}}
| vaid = 6230
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15218607
| label = [[Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)]]
| name = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)
| municipality = Dzērbene
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.19305556
| long = 25.67944444
| p625 = {{Coord|57.19305556|25.67944444|display=inline}}
| image = Augstais%20kalns%20%285%29.jpg
| commonscat = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)
| vaid = 432
| wikipediauri = Augstais_kalns_(Dz%C4%93rbenes_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbene
}}
{{monument
| qid = Q55424478
| label = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| name = Dzērbenes luterāņu baznīca
| municipality = Dzērbene
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.191448
| long = 25.678096
| p625 = {{Coord|57.191448|25.678096|display=inline}}
| image = Dz%C4%93rbenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Dzērbene
| vaid = 6246
| wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1839. -1842.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbene
}}
{{monument
| qid = Q16413267
| label = [[Dzērbenes viduslaiku pils]]
| name = Dzērbenes viduslaiku pils
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes muižā
| lat = 57.194444444444
| long = 25.668333333333
| p625 = {{Coord|57.194444444444|25.668333333333|display=inline}}
| image = Dz%C4%93rbenes%20mui%C5%BEa%20%2805%29.jpg
| commonscat = Dzērbene Castle
| vaid = 434
| wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424444
| label = ''[[:d:Q55424444|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191344
| long = 25.677967
| p625 = {{Coord|57.191344|25.677967|display=inline}}
| vaid = 3120
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424447
| label = ''[[:d:Q55424447|Ērģeļu prospekts un luktas]]''
| name = Ērģeļu prospekts un luktas
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191425
| long = 25.678096
| p625 = {{Coord|57.191425|25.678096|display=inline}}
| vaid = 3121
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424449
| label = ''[[:d:Q55424449|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191413
| long = 25.678074
| p625 = {{Coord|57.191413|25.678074|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dz%C4%93rbene.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Dzērbene
| vaid = 3122
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424451
| label = ''[[:d:Q55424451|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes mācītājmuižā
| lat = 57.19228
| long = 25.676476
| p625 = {{Coord|57.19228|25.676476|display=inline}}
| image = Krasns%20Dz%C4%93rbenes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BE%C4%81.jpg
| commonscat = Stove in Dzērbenes mācītājmuiža
| vaid = 3123
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424456
| label = ''[[:d:Q55424456|Dzērbenes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dzērbenes viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.191587259033
| long = 25.678556300646
| p625 = {{Coord|57.191587259033|25.678556300646|display=inline}}
| commonscat = Dzērbenes viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 433
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424460
| label = ''[[:d:Q55424460|Elku kalna senkapi]]''
| name = Elku kalna senkapi
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Elkiem
| lat = 57.217503443445
| long = 25.60691134385
| p625 = {{Coord|57.217503443445|25.60691134385|display=inline}}
| vaid = 435
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424464
| label = [[Ķētu pilskalns]]
| name = Ķētu pilskalns
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķētiem
| lat = 57.213628809717
| long = 25.719327167432
| p625 = {{Coord|57.213628809717|25.719327167432|display=inline}}
| vaid = 436
| wikipediauri = %C4%B6%C4%93tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424466
| label = ''[[:d:Q55424466|Jaunvepru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunvepru viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvepriem
| lat = 57.20118148389
| long = 25.581901556266
| p625 = {{Coord|57.20118148389|25.581901556266|display=inline}}
| vaid = 437
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424470
| label = ''[[:d:Q55424470|Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)]]''
| name = Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Krustiņiem
| lat = 57.184482903636
| long = 25.620649166883
| p625 = {{Coord|57.184482903636|25.620649166883|display=inline}}
| image = 02.%20Krusti%C5%86u%20senkapi%20%28Mantas%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg
| commonscat = Krustiņu senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 438
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424474
| label = [[Pavēņu pilskalns|Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)]]
| name = Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pavēņiem
| lat = 57.221832430346
| long = 25.610261826356
| p625 = {{Coord|57.221832430346|25.610261826356|display=inline}}
| vaid = 439
| wikipediauri = Pav%C4%93%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424476
| label = ''[[:d:Q55424476|Žvirguļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Žvirguļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Žvirguļiem
| lat = 57.202431675668
| long = 25.605879696129
| p625 = {{Coord|57.202431675668|25.605879696129|display=inline}}
| image = %C5%BDvirgu%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%284%29.jpg
| commonscat = Žvirguļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 440
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424560
| label = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| name = Vecpiebalgas muižas apbūve
| municipality = Ineši
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.0194
| long = 25.8306
| p625 = {{Coord|57.0194|25.8306|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEa%20%283%29.jpg
| commonscat = Vecpiebalga Manor
| vaid = 6247
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55424479
| label = ''[[:d:Q55424479|Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)]]''
| name = Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Inešu ezera krastā pie Inesiešiem
| lat = 57.040018812008
| long = 25.795683113099
| p625 = {{Coord|57.040018812008|25.795683113099|display=inline}}
| vaid = 441
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424482
| label = ''[[:d:Q55424482|Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)]]''
| name = Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Akmentiņiem
| lat = 57.038124977925
| long = 25.856442347838
| p625 = {{Coord|57.038124977925|25.856442347838|display=inline}}
| vaid = 442
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424486
| label = ''[[:d:Q55424486|Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Baldiešēniem
| lat = 57.006181592613
| long = 25.815770499578
| p625 = {{Coord|57.006181592613|25.815770499578|display=inline}}
| vaid = 443
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424488
| label = ''[[:d:Q55424488|Ezēnu apmetne]]''
| name = Ezēnu apmetne
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ezēniem
| lat = 56.972589158892
| long = 25.922843196344
| p625 = {{Coord|56.972589158892|25.922843196344|display=inline}}
| vaid = 444
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424491
| label = ''[[:d:Q55424491|Ļavēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ļavēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ļavēniem
| lat = 57.003884273458
| long = 25.907790883833
| p625 = {{Coord|57.003884273458|25.907790883833|display=inline}}
| vaid = 445
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424495
| label = ''[[:d:Q55424495|Ķemeru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ķemeru viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķemeriem
| lat = 57.014782142258
| long = 25.793669701911
| p625 = {{Coord|57.014782142258|25.793669701911|display=inline}}
| vaid = 446
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424496
| label = ''[[:d:Q55424496|Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jāņkalniem
| lat = 57.043378260104
| long = 25.788566762475
| p625 = {{Coord|57.043378260104|25.788566762475|display=inline}}
| vaid = 447
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424501
| label = ''[[:d:Q55424501|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jauncelmiem
| lat = 57.03485833502
| long = 25.745749209208
| p625 = {{Coord|57.03485833502|25.745749209208|display=inline}}
| vaid = 448
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424508
| label = ''[[:d:Q55424508|Pīļupītes apmetne]]''
| name = Pīļupītes apmetne
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jēkuļiem, pie Pīļupītes ietekas Ineša ezerā
| lat = 57.04512547328
| long = 25.785576607942
| p625 = {{Coord|57.04512547328|25.785576607942|display=inline}}
| vaid = 449
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424512
| label = ''[[:d:Q55424512|Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejas Kaibēniem
| lat = 57.031623483326
| long = 25.736982223058
| p625 = {{Coord|57.031623483326|25.736982223058|display=inline}}
| vaid = 450
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424515
| label = ''[[:d:Q55424515|Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasbeķeriem
| lat = 57.010940640521
| long = 25.764694827257
| p625 = {{Coord|57.010940640521|25.764694827257|display=inline}}
| vaid = 451
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424517
| label = ''[[:d:Q55424517|Lejasburkānu pilskalns]]''
| name = Lejasburkānu pilskalns
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasburkāniem
| lat = 56.988400863396
| long = 25.911923433495
| p625 = {{Coord|56.988400863396|25.911923433495|display=inline}}
| vaid = 452
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424523
| label = ''[[:d:Q55424523|Lodēnu senkapi]]''
| name = Lodēnu senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lodēniem
| lat = 57.041004112438
| long = 25.877997984014
| p625 = {{Coord|57.041004112438|25.877997984014|display=inline}}
| vaid = 453
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424524
| label = ''[[:d:Q55424524|Orizoru senkapi]]''
| name = Orizoru senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Orizoriem
| lat = 57.024153214625
| long = 25.831220915438
| p625 = {{Coord|57.024153214625|25.831220915438|display=inline}}
| vaid = 454
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424527
| label = ''[[:d:Q55424527|Paulēnu senkapi]]''
| name = Paulēnu senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Paulēniem
| lat = 57.017782163506
| long = 25.760862262735
| p625 = {{Coord|57.017782163506|25.760862262735|display=inline}}
| vaid = 455
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424531
| label = ''[[:d:Q55424531|Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II]]''
| name = Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Spietēniem
| lat = 57.035779511191
| long = 25.847308503148
| p625 = {{Coord|57.035779511191|25.847308503148|display=inline}}
| vaid = 456
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424532
| label = ''[[:d:Q55424532|Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)]]''
| name = Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tožiņiem
| lat = 57.028112171213
| long = 25.73910907508
| p625 = {{Coord|57.028112171213|25.73910907508|display=inline}}
| vaid = 457
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424536
| label = ''[[:d:Q55424536|Vaišļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vaišļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vaišļiem
| lat = 56.998233099496
| long = 25.921295878756
| p625 = {{Coord|56.998233099496|25.921295878756|display=inline}}
| vaid = 458
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424540
| label = ''[[:d:Q55424540|Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)]]''
| name = Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecdauguņiem
| lat = 57.015761986032
| long = 25.777664237027
| p625 = {{Coord|57.015761986032|25.777664237027|display=inline}}
| vaid = 459
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424541
| label = ''[[:d:Q55424541|Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecdauguņiem
| lat = 57.016340781366
| long = 25.782518577022
| p625 = {{Coord|57.016340781366|25.782518577022|display=inline}}
| vaid = 460
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424543
| label = ''[[:d:Q55424543|Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi]]''
| name = Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Rudumu (bij. mācītājmuižas) dārzā
| lat = 57.045287763541
| long = 25.799042873798
| p625 = {{Coord|57.045287763541|25.799042873798|display=inline}}
| vaid = 461
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424544
| label = ''[[:d:Q55424544|Gaigalu apmetne I,II]]''
| name = Gaigalu apmetne I,II
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Gaigaļiem un Pūpoliem
| lat = 57.022751350185
| long = 25.779757809294
| p625 = {{Coord|57.022751350185|25.779757809294|display=inline}}
| vaid = 462
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424548
| label = ''[[:d:Q55424548|Vecpiebalgas muižas pils]]''
| name = Vecpiebalgas muižas pils
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019174
| long = 25.830638
| p625 = {{Coord|57.019174|25.830638|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEas%20priek%C5%A1puse.JPG
| commonscat = Vecpiebalga Manor House
| vaid = 6248
| year = 19. gs. 1.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424551
| label = ''[[:d:Q55424551|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019018208699
| long = 25.832389572179
| p625 = {{Coord|57.019018208699|25.832389572179|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6251
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424552
| label = ''[[:d:Q55424552|Magazīna]]''
| name = Magazīna
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.020143
| long = 25.832033
| p625 = {{Coord|57.020143|25.832033|display=inline}}
| image = Magazine%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Magazine in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6252
| year = 1810.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424554
| label = ''[[:d:Q55424554|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019051362778
| long = 25.828980143485
| p625 = {{Coord|57.019051362778|25.828980143485|display=inline}}
| image = Vecpiebalga%20Manor%20Park%20%282%29.jpg
| commonscat = Vecpiebalga Manor Park
| vaid = 6254
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424556
| label = ''[[:d:Q55424556|Leduspagrabs]]''
| name = Leduspagrabs
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019641
| long = 25.830295
| p625 = {{Coord|57.019641|25.830295|display=inline}}
| image = Ice-cellar%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Ice-cellar in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6256
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424558
| label = ''[[:d:Q55424558|Zemnieku sēta &quot;Vectūļi - 1&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Vectūļi - 1&quot;
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vectūļi - 1
| lat = 57.041293100211
| long = 25.858244564263
| p625 = {{Coord|57.041293100211|25.858244564263|display=inline}}
| vaid = 8899
| year = 19.gs.s., ap 1830.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219024
| label = [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 23
| lat = 57.17666667
| long = 26.03583333
| p625 = {{Coord|57.17666667|26.03583333|display=inline}}
| image = Jaunpiebalgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-04-13.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 8751
| wikipediauri = Jaunpiebalgas_Sv%C4%93t%C4%81_Toma_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1801.-1804., 1871.-1873.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392814
| label = ''[[:d:Q50392814|Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā]]''
| name = Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp mūzikas skolu, ēdnīcu un Cieres kalnu
| lat = 57.169482494185
| long = 26.06776278674
| p625 = {{Coord|57.169482494185|26.06776278674|display=inline}}
| vaid = 465
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392820
| label = ''[[:d:Q50392820|Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunpiebalgas kapsētas
| lat = 57.169655361369
| long = 26.065908248665
| p625 = {{Coord|57.169655361369|26.065908248665|display=inline}}
| vaid = 469
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392830
| label = ''[[:d:Q50392830|Jaunpiebalgas kroga apbūve]]''
| name = Jaunpiebalgas kroga apbūve
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 21
| lat = 57.1771293
| long = 26.0418271
| p625 = {{Coord|57.1771293|26.0418271|display=inline}}
| vaid = 9140
| year = 1800.,1840., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392851
| label = ''[[:d:Q50392851|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176703
| long = 26.035151
| p625 = {{Coord|57.176703|26.035151|display=inline}}
| image = Altar%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg
| commonscat = Altar of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3124
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392856
| label = ''[[:d:Q50392856|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176726
| long = 26.03528
| p625 = {{Coord|57.176726|26.03528|display=inline}}
| image = Pipe%20organ%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga%201.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3125
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392862
| label = ''[[:d:Q50392862|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176703
| long = 26.035473
| p625 = {{Coord|57.176703|26.035473|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3127
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392731
| label = ''[[:d:Q50392731|Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola]]''
| name = Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņskolā
| lat = 57.111237
| long = 25.931554
| p625 = {{Coord|57.111237|25.931554|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86askola%20-%20E.D%C4%81rzi%C5%86a%20un%20J.Sudrabkalna%20muzejs%202003-09-06.jpg
| vaid = 12
| year = 1875.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392738
| label = ''[[:d:Q50392738|Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas]]''
| name = Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecviņķos
| lat = 57.150768
| long = 26.068386
| p625 = {{Coord|57.150768|26.068386|display=inline}}
| vaid = 13
| year = 1887.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392745
| label = ''[[:d:Q50392745|Zemnieku sētas &quot;Lejas Niklavas&quot; rija]]''
| name = Zemnieku sētas &quot;Lejas Niklavas&quot; rija
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Lejas Niklavas&quot;
| lat = 57.207574450732
| long = 26.022283887257
| p625 = {{Coord|57.207574450732|26.022283887257|display=inline}}
| vaid = 9042
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392751
| label = ''[[:d:Q50392751|Bricu ezera mītne]]''
| name = Bricu ezera mītne
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bricu ezera DA daļā, saliņā
| lat = 57.114578486825
| long = 25.872710143803
| p625 = {{Coord|57.114578486825|25.872710143803|display=inline}}
| vaid = 463
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392755
| label = ''[[:d:Q50392755|Bricu apmetne]]''
| name = Bricu apmetne
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bricu ezera DA krastā iepretī Bricu ezera mītnei
| lat = 57.113998014409
| long = 25.873967170788
| p625 = {{Coord|57.113998014409|25.873967170788|display=inline}}
| vaid = 464
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392760
| label = ''[[:d:Q50392760|Ezerbricu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Ezerbricu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ezerbriciem
| lat = 57.118036341492
| long = 25.871284044631
| p625 = {{Coord|57.118036341492|25.871284044631|display=inline}}
| vaid = 466
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392765
| label = ''[[:d:Q50392765|Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jānēniem
| lat = 57.109783871473
| long = 25.90367706067
| p625 = {{Coord|57.109783871473|25.90367706067|display=inline}}
| vaid = 467
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392770
| label = ''[[:d:Q50392770|Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)]]''
| name = Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunģeistiem
| lat = 57.123698485071
| long = 25.869714717808
| p625 = {{Coord|57.123698485071|25.869714717808|display=inline}}
| vaid = 468
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392774
| label = ''[[:d:Q50392774|Lielmežu dobumakmens - kulta vieta]]''
| name = Lielmežu dobumakmens - kulta vieta
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnalielmežiem
| lat = 57.105953534548
| long = 26.007909176551
| p625 = {{Coord|57.105953534548|26.007909176551|display=inline}}
| vaid = 470
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392778
| label = ''[[:d:Q50392778|Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)]]''
| name = Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mazķūģiem
| lat = 57.177639738684
| long = 25.955237330199
| p625 = {{Coord|57.177639738684|25.955237330199|display=inline}}
| vaid = 471
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392783
| label = ''[[:d:Q50392783|Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)]]''
| name = Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tīrumviekšeļiem
| lat = 57.160468758022
| long = 26.086951065488
| p625 = {{Coord|57.160468758022|26.086951065488|display=inline}}
| vaid = 472
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392787
| label = ''[[:d:Q50392787|Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tīrumviekšeļiem
| lat = 57.160745138815
| long = 26.089049880904
| p625 = {{Coord|57.160745138815|26.089049880904|display=inline}}
| vaid = 473
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392791
| label = ''[[:d:Q50392791|Tirznieku senkapi]]''
| name = Tirznieku senkapi
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tirzniekiem
| lat = 57.10159544532
| long = 25.991673226363
| p625 = {{Coord|57.10159544532|25.991673226363|display=inline}}
| vaid = 474
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392799
| label = ''[[:d:Q50392799|Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi]]''
| name = Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecviekšeļiem
| lat = 57.109583010445
| long = 26.108598600751
| p625 = {{Coord|57.109583010445|26.108598600751|display=inline}}
| vaid = 475
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392807
| label = ''[[:d:Q50392807|Tūlijas pilskalns]]''
| name = Tūlijas pilskalns
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Tūlijas upītes kreisajā krastā pie Vecjānēniem
| lat = 57.108959809037
| long = 25.899997828179
| p625 = {{Coord|57.108959809037|25.899997828179|display=inline}}
| vaid = 476
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886125
| label = ''[[:d:Q51886125|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.35481
| long = 25.332348
| p625 = {{Coord|57.35481|25.332348|display=inline}}
| vaid = 3136
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886126
| label = ''[[:d:Q51886126|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.35481
| long = 25.332541
| p625 = {{Coord|57.35481|25.332541|display=inline}}
| vaid = 3137
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886127
| label = ''[[:d:Q51886127|Mansarda logu apdare]]''
| name = Mansarda logu apdare
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.354798
| long = 25.33281
| p625 = {{Coord|57.354798|25.33281|display=inline}}
| vaid = 3138
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886130
| label = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.355319
| long = 25.332735
| p625 = {{Coord|57.355319|25.332735|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2004.03.2018.%20-%2040265334844.jpg
| commonscat = Jāņmuiža Manor
| vaid = 6258
| year = 18. gs. b.,19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55424563
| label = ''[[:d:Q55424563|Bumbu senkapi]]''
| name = Bumbu senkapi
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bumbām
| lat = 57.06656351483
| long = 25.637337983356
| p625 = {{Coord|57.06656351483|25.637337983356|display=inline}}
| vaid = 477
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424566
| label = ''[[:d:Q55424566|Šinku senkapi (Akmens kapi)]]''
| name = Šinku senkapi (Akmens kapi)
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Šinkām
| lat = 57.097699464045
| long = 25.615369426417
| p625 = {{Coord|57.097699464045|25.615369426417|display=inline}}
| vaid = 478
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424568
| label = ''[[:d:Q55424568|Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta]]''
| name = Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķizēniem
| lat = 57.049562185122
| long = 25.672174791458
| p625 = {{Coord|57.049562185122|25.672174791458|display=inline}}
| vaid = 479
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424572
| label = ''[[:d:Q55424572|Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)]]''
| name = Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kaļķēniem
| lat = 57.036943050614
| long = 25.650337959829
| p625 = {{Coord|57.036943050614|25.650337959829|display=inline}}
| vaid = 480
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424574
| label = ''[[:d:Q55424574|Urbju senkapi]]''
| name = Urbju senkapi
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Urbjiem
| lat = 57.087282169136
| long = 25.646946034163
| p625 = {{Coord|57.087282169136|25.646946034163|display=inline}}
| vaid = 481
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424576
| label = ''[[:d:Q55424576|Jaunantēnu rija]]''
| name = Jaunantēnu rija
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunantēni
| lat = 57.00743
| long = 25.715427
| p625 = {{Coord|57.00743|25.715427|display=inline}}
| image = Kalna%20Ant%C4%93nu%20rija%2C%2017.10.2020.%20-%2050554945426.jpg
| commonscat = Jaunantēnu rija
| vaid = 8748
| year = 18.gs., 2004.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886139
| label = ''[[:d:Q51886139|Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps]]''
| name = Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps
| municipality = Leukādijas
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.364046
| long = 25.364674
| p625 = {{Coord|57.364046|25.364674|display=inline}}
| image = Leuk%C4%81dijas%20-%20E.%20Treima%C5%86a%20-%20Zv%C4%81rgu%C4%BCa%20m%C4%81ja%202003-10-18.jpg
| vaid = 16
| year = 1866.-1950.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Leuk%C4%81dijas
}}
{{monument
| qid = Q51886117
| label = ''[[:d:Q51886117|Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta]]''
| name = Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta
| municipality = Liepa
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Liepas pagastnama ēkas
| lat = 57.384258737989
| long = 25.427718676147
| p625 = {{Coord|57.384258737989|25.427718676147|display=inline}}
| image = Liepas%20Liel%C4%81%20Ell%C4%ABte%202001-09-02.jpg
| commonscat = Lielā Ellīte Cave
| vaid = 484
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepa_(Liepas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15219087
| label = [[Kalāči]]
| name = Kalāči
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kalāčos
| lat = 57.39638889
| long = 25.48138889
| p625 = {{Coord|57.39638889|25.48138889|display=inline}}
| image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg
| commonscat = Eduards Veidenbaums museum in Kalāči
| vaid = 14
| wikipediauri = Kal%C4%81%C4%8Di
| year = 1867.-1892.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886113
| label = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta &quot;Kalāči&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Kalāči&quot;
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Kalāči&quot;
| lat = 57.3959
| long = 25.4782
| p625 = {{Coord|57.3959|25.4782|display=inline}}
| image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg
| commonscat = Eduards Veidenbaums museum in Kalāči
| vaid = 8949
| year = 19.gs., 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886114
| label = ''[[:d:Q51886114|Liepas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Liepas viduslaiku kapsēta
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Liepas muižā
| lat = 57.370989677973
| long = 25.439047550333
| p625 = {{Coord|57.370989677973|25.439047550333|display=inline}}
| vaid = 482
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886115
| label = ''[[:d:Q51886115|Brasliņu senkapi]]''
| name = Brasliņu senkapi
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Braslām
| lat = 57.439243475087
| long = 25.440301907569
| p625 = {{Coord|57.439243475087|25.440301907569|display=inline}}
| vaid = 483
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483776
| label = ''[[:d:Q113483776|Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā]]''
| name = Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| locality = Rūpnīcas ielas malā, pie Liepas \&quot;Lielās Ellītes\&quot;
| image = Liepa%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202001-10-20%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Monument to Latvian War of Independence in Liepa parish
| vaid = 9260
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424631
| label = ''[[:d:Q55424631|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Lodesmuiža
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lodes muižas dzīv. ēkā
| lat = 57.13065
| long = 25.646274
| p625 = {{Coord|57.13065|25.646274|display=inline}}
| vaid = 3180
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Lodesmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q30219457
| label = [[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]]
| name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.237443864623
| long = 25.042275396249
| p625 = {{Coord|57.237443864623|25.042275396249|display=inline}}
| image = L%C4%ABgatnes%20pap%C4%ABrfabrikas%20str%C4%81dnieku%20m%C4%81ja%2C%2004.06.2011.%20-%2022759966378.jpg
| commonscat = Historic Centre of Līgatne
| vaid = 7427
| wikipediauri = L%C4%ABgatnes_pap%C4%ABrfabrikas_ciemats
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366469
| label = ''[[:d:Q51366469|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Centra kapu kapličā
| lat = 57.232978
| long = 25.048614
| p625 = {{Coord|57.232978|25.048614|display=inline}}
| vaid = 3130
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366501
| label = ''[[:d:Q51366501|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kultūras namā
| lat = 57.232502
| long = 25.043077
| p625 = {{Coord|57.232502|25.043077|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20nama%20z%C4%81le%2C%2022.07.2018.jpg
| vaid = 3131
| year = 20.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366523
| label = ''[[:d:Q51366523|Līgatnes pilskalns]]''
| name = Līgatnes pilskalns
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m no Cēsu ielas
| lat = 57.242808072817
| long = 25.056267642195
| p625 = {{Coord|57.242808072817|25.056267642195|display=inline}}
| vaid = 485
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366553
| label = ''[[:d:Q51366553|Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)]]''
| name = Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 7
| lat = 57.2390267
| long = 25.0390594
| p625 = {{Coord|57.2390267|25.0390594|display=inline}}
| image = F%C4%81les%20nams%20-%20b%C4%93rnud%C4%81rzs%20m%C5%ABsdien%C4%81s.jpg
| commonscat = Guest House of Līgatne Paper Mill Director
| vaid = 8812
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366581
| label = ''[[:d:Q51366581|Zanderu senkapi]]''
| name = Zanderu senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m uz ZR no Zanderu kapsētas kapličas
| lat = 57.225499334163
| long = 25.043046627878
| p625 = {{Coord|57.225499334163|25.043046627878|display=inline}}
| vaid = 486
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366601
| label = ''[[:d:Q51366601|Ratnieku senkapi]]''
| name = Ratnieku senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Briņķiem
| lat = 57.167867482486
| long = 25.0351062638
| p625 = {{Coord|57.167867482486|25.0351062638|display=inline}}
| vaid = 487
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366624
| label = ''[[:d:Q51366624|Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamuižniekiem
| lat = 57.240833053599
| long = 24.969964130621
| p625 = {{Coord|57.240833053599|24.969964130621|display=inline}}
| vaid = 488
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366646
| label = ''[[:d:Q51366646|Kalnatītmaņu pilskalns]]''
| name = Kalnatītmaņu pilskalns
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnatītmaņiem
| lat = 57.23836119502
| long = 24.976091303295
| p625 = {{Coord|57.23836119502|24.976091303295|display=inline}}
| vaid = 489
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366663
| label = ''[[:d:Q51366663|Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielincēniem
| lat = 57.227641747473
| long = 25.143507074689
| p625 = {{Coord|57.227641747473|25.143507074689|display=inline}}
| image = Krusts%20Inc%C4%93nu%20viduslaiku%20kapos%2C%2022.10.2017.jpg
| commonscat = Incēni Medieval Cemetery
| vaid = 490
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366680
| label = ''[[:d:Q51366680|Vecsprinkšļu senkapi]]''
| name = Vecsprinkšļu senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sprinkšļu dzirnavām, Līgatnes upītes kreisajā krastā
| lat = 57.147267758779
| long = 25.135104605459
| p625 = {{Coord|57.147267758779|25.135104605459|display=inline}}
| vaid = 491
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366699
| label = ''[[:d:Q51366699|Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Upesmuižniekiem
| lat = 57.2420175435
| long = 24.967664101844
| p625 = {{Coord|57.2420175435|24.967664101844|display=inline}}
| vaid = 492
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898570
| label = ''[[:d:Q45898570|&quot;Melturu&quot; dzīvojamā rija]]''
| name = &quot;Melturu&quot; dzīvojamā rija
| municipality = Melturi
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.222153
| long = 25.23124
| p625 = {{Coord|57.222153|25.23124|display=inline}}
| vaid = 6226
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Melturi
}}
{{monument
| qid = Q51886118
| label = ''[[:d:Q51886118|Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta]]''
| name = Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Austriņiem
| lat = 57.412933113263
| long = 25.558682971079
| p625 = {{Coord|57.412933113263|25.558682971079|display=inline}}
| vaid = 493
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886119
| label = ''[[:d:Q51886119|Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]''
| name = Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dambjiem
| lat = 57.434422778984
| long = 25.579816268436
| p625 = {{Coord|57.434422778984|25.579816268436|display=inline}}
| vaid = 494
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886120
| label = ''[[:d:Q51886120|Plēpju senkapi]]''
| name = Plēpju senkapi
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Plēpjiem
| lat = 57.427939380248
| long = 25.5264706439
| p625 = {{Coord|57.427939380248|25.5264706439|display=inline}}
| vaid = 495
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886121
| label = ''[[:d:Q51886121|Salu senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Salu senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Salām
| lat = 57.39384764531
| long = 25.584395468011
| p625 = {{Coord|57.39384764531|25.584395468011|display=inline}}
| vaid = 496
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20828811
| label = [[Nītaures pils|Nītaures viduslaiku pils]]
| name = Nītaures viduslaiku pils
| municipality = Nītaure
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.072579858803
| long = 25.188356168383
| p625 = {{Coord|57.072579858803|25.188356168383|display=inline}}
| image = LV2014-8362.jpg
| commonscat = Nītaure Castle
| vaid = 499
| wikipediauri = N%C4%ABtaures_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaure
}}
{{monument
| qid = Q45898586
| label = [[Nītaures pilskalns|Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)]]
| name = Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā
| lat = 57.075329475606
| long = 25.198318601144
| p625 = {{Coord|57.075329475606|25.198318601144|display=inline}}
| image = K%C4%81pnes%2C%20kas%20ved%20N%C4%ABtaures%20pilskaln%C4%81.jpg
| vaid = 497
| wikipediauri = N%C4%ABtaures_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898609
| label = ''[[:d:Q45898609|Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)]]''
| name = Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem
| lat = 57.114667738584
| long = 25.137688795433
| p625 = {{Coord|57.114667738584|25.137688795433|display=inline}}
| vaid = 498
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898634
| label = ''[[:d:Q45898634|Asaru senkapi]]''
| name = Asaru senkapi
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Asaru ezera
| lat = 57.147569195959
| long = 25.192138886719
| p625 = {{Coord|57.147569195959|25.192138886719|display=inline}}
| vaid = 500
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898649
| label = ''[[:d:Q45898649|Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)]]''
| name = Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mergupjiem
| lat = 57.077499657044
| long = 25.199144557758
| p625 = {{Coord|57.077499657044|25.199144557758|display=inline}}
| vaid = 501
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898668
| label = ''[[:d:Q45898668|Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)]]''
| name = Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecsārtēniem
| lat = 57.05936805323
| long = 25.250211868168
| p625 = {{Coord|57.05936805323|25.250211868168|display=inline}}
| vaid = 502
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898686
| label = [[Ķēču pilskalns]]
| name = Ķēču pilskalns
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vieļavu fermas
| lat = 57.088903394826
| long = 25.298787785426
| p625 = {{Coord|57.088903394826|25.298787785426|display=inline}}
| vaid = 503
| wikipediauri = %C4%B6%C4%93%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886140
| label = ''[[:d:Q51886140|Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni]]''
| name = Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni
| municipality = Priekuļi
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Selekcijas iela 3
| lat = 57.3170768
| long = 25.3415376
| p625 = {{Coord|57.3170768|25.3415376|display=inline}}
| vaid = 8938
| year = 1922.–1934.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51886134
| label = ''[[:d:Q51886134|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunraunas muižas pārvaldn. mājā
| lat = 57.33061
| long = 25.468873
| p625 = {{Coord|57.33061|25.468873|display=inline}}
| vaid = 3139
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886136
| label = ''[[:d:Q51886136|Rubeņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Rubeņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rubeņiem
| lat = 57.325112145357
| long = 25.428012081986
| p625 = {{Coord|57.325112145357|25.428012081986|display=inline}}
| vaid = 504
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886138
| label = ''[[:d:Q51886138|Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens]]''
| name = Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Piļiem, Kampiem un Ģūģeriem
| lat = 57.30139896586
| long = 25.408393678756
| p625 = {{Coord|57.30139896586|25.408393678756|display=inline}}
| image = Senkapi38.jpg
| vaid = 505
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q1747870
| label = [[Ungurmuiža]]
| name = Ungurmuiža
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuiža
| lat = 57.3625
| long = 25.088611
| p625 = {{Coord|57.3625|25.088611|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202014-12-27.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Manor
| vaid = 6260
| wikipediauri = Ungurmui%C5%BEa
| year = 18. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q21481201
| label = [[Ureles pilskalns]]
| name = Ureles pilskalns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rozēm
| lat = 57.35388889
| long = 25.07305556
| p625 = {{Coord|57.35388889|25.07305556|display=inline}}
| vaid = 522
| wikipediauri = Ureles_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879711
| label = ''[[:d:Q51879711|Avotiņu senkapi]]''
| name = Avotiņu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 57.33373171768
| long = 25.148948570272
| p625 = {{Coord|57.33373171768|25.148948570272|display=inline}}
| vaid = 507
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879715
| label = ''[[:d:Q51879715|Baķu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Baķu viduslaiku kapsēta
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Baķiem
| lat = 57.359540438194
| long = 25.228813902956
| p625 = {{Coord|57.359540438194|25.228813902956|display=inline}}
| vaid = 508
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879716
| label = ''[[:d:Q51879716|Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)]]''
| name = Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Zeltiņiem, tag. Kalnsētām
| lat = 57.417005848405
| long = 25.229089557755
| p625 = {{Coord|57.417005848405|25.229089557755|display=inline}}
| vaid = 509
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879717
| label = ''[[:d:Q51879717|Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)]]''
| name = Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Cēsniekiem
| lat = 57.406400973756
| long = 25.120866095411
| p625 = {{Coord|57.406400973756|25.120866095411|display=inline}}
| vaid = 510
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879720
| label = ''[[:d:Q51879720|Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)]]''
| name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dimdām
| lat = 57.318076829344
| long = 25.195679147779
| p625 = {{Coord|57.318076829344|25.195679147779|display=inline}}
| vaid = 511
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879721
| label = ''[[:d:Q51879721|Dumpju senkapi]]''
| name = Dumpju senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dumpjiem
| lat = 57.323220773793
| long = 25.154573992053
| p625 = {{Coord|57.323220773793|25.154573992053|display=inline}}
| vaid = 512
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879723
| label = ''[[:d:Q51879723|Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem]]''
| name = Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Emerķiem
| lat = 57.406842034439
| long = 25.099033205401
| p625 = {{Coord|57.406842034439|25.099033205401|display=inline}}
| vaid = 513
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879725
| label = ''[[:d:Q51879725|Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)]]''
| name = Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gailonēm
| lat = 57.324881887843
| long = 25.095473913268
| p625 = {{Coord|57.324881887843|25.095473913268|display=inline}}
| vaid = 514
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879726
| label = ''[[:d:Q51879726|Gribžu senkapi]]''
| name = Gribžu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gribžām
| lat = 57.377952937791
| long = 25.192820846467
| p625 = {{Coord|57.377952937791|25.192820846467|display=inline}}
| vaid = 515
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879729
| label = ''[[:d:Q51879729|Jaunmežciema viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunmežciema viduslaiku kapsēta
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunmežciema grantsbedrēm
| lat = 57.3913665909
| long = 25.350443073501
| p625 = {{Coord|57.3913665909|25.350443073501|display=inline}}
| vaid = 516
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879730
| label = ''[[:d:Q51879730|Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]''
| name = Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunrūjām
| lat = 57.348132185566
| long = 25.116463528652
| p625 = {{Coord|57.348132185566|25.116463528652|display=inline}}
| vaid = 517
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879731
| label = ''[[:d:Q51879731|Skasteru meža senkapi un bļodakmens]]''
| name = Skasteru meža senkapi un bļodakmens
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skasteru mežs
| vaid = 9174
| year = 2.–9. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879732
| label = ''[[:d:Q51879732|Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]]''
| name = Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunteņņiem
| lat = 57.285065488935
| long = 25.128646337639
| p625 = {{Coord|57.285065488935|25.128646337639|display=inline}}
| vaid = 518
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879733
| label = ''[[:d:Q51879733|Kvēpenes pilskalns]]''
| name = Kvēpenes pilskalns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kvēpeniem
| lat = 57.276646895042
| long = 25.183602044092
| p625 = {{Coord|57.276646895042|25.183602044092|display=inline}}
| vaid = 519
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879734
| label = ''[[:d:Q51879734|Laiviņu senkapi]]''
| name = Laiviņu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Laiviņiem
| lat = 57.363768814118
| long = 25.233708358997
| p625 = {{Coord|57.363768814118|25.233708358997|display=inline}}
| vaid = 520
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879736
| label = ''[[:d:Q51879736|Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II]]''
| name = Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rideļiem
| lat = 57.397398493057
| long = 25.123500025101
| p625 = {{Coord|57.397398493057|25.123500025101|display=inline}}
| vaid = 521
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879738
| label = ''[[:d:Q51879738|Strīķupītes senkapi]]''
| name = Strīķupītes senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Strīķupītes ietekas Gaujā
| lat = 57.363677664514
| long = 25.239804334741
| p625 = {{Coord|57.363677664514|25.239804334741|display=inline}}
| vaid = 523
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879740
| label = ''[[:d:Q51879740|Zaļkalnu senkapi]]''
| name = Zaļkalnu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zaļkalniem
| lat = 57.350739122082
| long = 25.073451722403
| p625 = {{Coord|57.350739122082|25.073451722403|display=inline}}
| vaid = 524
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879741
| label = ''[[:d:Q51879741|Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)]]''
| name = Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Bundēm un Mežciemiem
| lat = 57.377711263369
| long = 25.334919135136
| p625 = {{Coord|57.377711263369|25.334919135136|display=inline}}
| vaid = 525
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879742
| label = ''[[:d:Q51879742|Sveķu Sila senkapi]]''
| name = Sveķu Sila senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Sveķu silā
| lat = 57.329474104943
| long = 25.180090288611
| p625 = {{Coord|57.329474104943|25.180090288611|display=inline}}
| vaid = 526
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879744
| label = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362483
| long = 25.088611
| p625 = {{Coord|57.362483|25.088611|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202.JPG
| commonscat = Ungurmuiža Manor House
| vaid = 6261
| year = 1732., 18. gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879745
| label = ''[[:d:Q51879745|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362547
| long = 25.087903
| p625 = {{Coord|57.362547|25.087903|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%28Vec%C4%81%20skola%29%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Residential Building
| vaid = 6262
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879746
| label = ''[[:d:Q51879746|Tējas namiņš]]''
| name = Tējas namiņš
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.361395
| long = 25.087903
| p625 = {{Coord|57.361395|25.087903|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20T%C4%93jas%20nami%C5%86%C5%A1%202014-12-27.jpg
| commonscat = Tea House in Ungurmuiža Manor
| vaid = 6263
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879747
| label = ''[[:d:Q51879747|Stallis - vāgūzis]]''
| name = Stallis - vāgūzis
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuiža
| lat = 57.362845497817
| long = 25.086263248845
| p625 = {{Coord|57.362845497817|25.086263248845|display=inline}}
| vaid = 6264
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879748
| label = ''[[:d:Q51879748|Pagrabs]]''
| name = Pagrabs
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362777692122
| long = 25.088118995195
| p625 = {{Coord|57.362777692122|25.088118995195|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%281%29.jpg
| vaid = 6265
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879750
| label = ''[[:d:Q51879750|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.363201
| long = 25.090349
| p625 = {{Coord|57.363201|25.090349|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Barn in Ungurmuiža Manor
| vaid = 6266
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879752
| label = ''[[:d:Q51879752|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362699059832
| long = 25.087078653434
| p625 = {{Coord|57.362699059832|25.087078653434|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%285%29.jpg
| vaid = 6267
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879753
| label = ''[[:d:Q51879753|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.353745
| long = 25.094082
| p625 = {{Coord|57.353745|25.094082|display=inline}}
| image = Mazais%20krogs%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Manor Pub
| vaid = 6268
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879756
| label = ''[[:d:Q51879756|Alus brūzis]]''
| name = Alus brūzis
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362795159575
| long = 25.086569361949
| p625 = {{Coord|57.362795159575|25.086569361949|display=inline}}
| vaid = 6269
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879757
| label = ''[[:d:Q51879757|Dzirnavu māja]]''
| name = Dzirnavu māja
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362862652648
| long = 25.086192979037
| p625 = {{Coord|57.362862652648|25.086192979037|display=inline}}
| vaid = 6270
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879762
| label = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.365133
| long = 25.082302
| p625 = {{Coord|57.365133|25.082302|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEa%20m%C3%B5isa%20Campenhausenite%20kabel%202010.%20aastal.jpg
| vaid = 6271
| year = 1760.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879763
| label = ''[[:d:Q51879763|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.361384
| long = 25.088761
| p625 = {{Coord|57.361384|25.088761|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20parks%202014-12-27%20%283%29.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Manor Park
| vaid = 6272
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879764
| label = ''[[:d:Q51879764|Durvju vērtnes - vārti]]''
| name = Durvju vērtnes - vārti
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365122
| long = 25.082302
| p625 = {{Coord|57.365122|25.082302|display=inline}}
| vaid = 3140
| year = 1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879765
| label = ''[[:d:Q51879765|Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai]]''
| name = Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365168
| long = 25.082345
| p625 = {{Coord|57.365168|25.082345|display=inline}}
| vaid = 3141
| year = 18.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879767
| label = ''[[:d:Q51879767|Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai]]''
| name = Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365145
| long = 25.082431
| p625 = {{Coord|57.365145|25.082431|display=inline}}
| vaid = 3142
| year = 18.gs.90.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879768
| label = ''[[:d:Q51879768|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362547
| long = 25.08845
| p625 = {{Coord|57.362547|25.08845|display=inline}}
| vaid = 3143
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879770
| label = ''[[:d:Q51879770|Durvju vērtnes]]''
| name = Durvju vērtnes
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362564
| long = 25.088568
| p625 = {{Coord|57.362564|25.088568|display=inline}}
| vaid = 3144
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879773
| label = ''[[:d:Q51879773|Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.36253
| long = 25.088557
| p625 = {{Coord|57.36253|25.088557|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2810%29.jpg
| vaid = 3145
| year = 18.gs.II un IIIc. 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879775
| label = ''[[:d:Q51879775|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362518
| long = 25.088654
| p625 = {{Coord|57.362518|25.088654|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%289%29.jpg
| vaid = 3146
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879776
| label = ''[[:d:Q51879776|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362535
| long = 25.088589
| p625 = {{Coord|57.362535|25.088589|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%287%29.jpg
| vaid = 3147
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879779
| label = ''[[:d:Q51879779|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362506
| long = 25.088696
| p625 = {{Coord|57.362506|25.088696|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%288%29.jpg
| vaid = 3148
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879781
| label = ''[[:d:Q51879781|Sienu un griestu gleznojumi]]''
| name = Sienu un griestu gleznojumi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362506
| long = 25.088643
| p625 = {{Coord|57.362506|25.088643|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2812%29.jpg
| vaid = 3149
| year = 18.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879785
| label = ''[[:d:Q51879785|Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku]]''
| name = Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku
| municipality = Raiskums
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.311737
| long = 25.183733
| p625 = {{Coord|57.311737|25.183733|display=inline}}
| vaid = 6259
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Raiskums
}}
{{monument
| qid = Q19896860
| label = [[Rozbeķu pils]]
| name = Rozbeķu pils
| municipality = Rozula
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecmuižniekiem
| lat = 57.41861111
| long = 24.97861111
| p625 = {{Coord|57.41861111|24.97861111|display=inline}}
| image = Rozbe%C4%B7u%20pilsdrupas%20%281%29.jpg
| commonscat = Rozbeķi Castle ruins
| vaid = 559
| wikipediauri = Rozbe%C4%B7u_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rozula
}}
{{monument
| qid = Q51879823
| label = ''[[:d:Q51879823|Īvantu senkapi]]''
| name = Īvantu senkapi
| municipality = Rozula
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Elles purva malā pie Īvantiem
| lat = 57.414778703804
| long = 24.880331080876
| p625 = {{Coord|57.414778703804|24.880331080876|display=inline}}
| vaid = 560
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rozula
}}
{{monument
| qid = Q20829091
| label = [[Skujenes pils]]
| name = Skujenes pils
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā pie luterāņu baznīcas
| lat = 57.093657
| long = 25.47461
| p625 = {{Coord|57.093657|25.47461|display=inline}}
| image = Skujenes%20viduslaiku%20pils%20drupas%201.jpg
| commonscat = Skujene Castle ruins
| vaid = 550
| wikipediauri = Skujenes_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898888
| label = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]''
| name = Skujenes luterāņu baznīca
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skujenes baznīca
| lat = 57.093939826907
| long = 25.472818224756
| p625 = {{Coord|57.093939826907|25.472818224756|display=inline}}
| image = Skujenes%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg
| commonscat = Lutheran church in Skujene
| vaid = 9102
| year = 1841.,1901..
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898915
| label = ''[[:d:Q45898915|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skujenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.093939826
| long = 25.472818224
| p625 = {{Coord|57.093939826|25.472818224|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20skats%20no%20bazn%C4%ABcas%20%C4%81rpuses%20caur%20logu.jpg
| vaid = 3161
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898715
| label = ''[[:d:Q45898715|Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Drapmaņiem
| lat = 57.111075076595
| long = 25.356263288056
| p625 = {{Coord|57.111075076595|25.356263288056|display=inline}}
| vaid = 543
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898730
| label = ''[[:d:Q45898730|Ģībēnu senkapi]]''
| name = Ģībēnu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ģībēniem
| lat = 57.083898882988
| long = 25.593933317714
| p625 = {{Coord|57.083898882988|25.593933317714|display=inline}}
| vaid = 544
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898746
| label = ''[[:d:Q45898746|Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)]]''
| name = Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķiberēm
| lat = 57.018274044922
| long = 25.462626912938
| p625 = {{Coord|57.018274044922|25.462626912938|display=inline}}
| vaid = 545
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898763
| label = ''[[:d:Q45898763|Māļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Māļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Māļiem
| lat = 57.089962584789
| long = 25.600773626681
| p625 = {{Coord|57.089962584789|25.600773626681|display=inline}}
| vaid = 546
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898781
| label = ''[[:d:Q45898781|Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca]]''
| name = Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Māļu baznīca
| lat = 57.088651
| long = 25.600914
| p625 = {{Coord|57.088651|25.600914|display=inline}}
| image = E%C5%BEu%20%28M%C4%81%C4%BCu%29%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg
| commonscat = Eastern Orthodox Church in Māļi
| vaid = 9169
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898805
| label = ''[[:d:Q45898805|Sišu senkapi]]''
| name = Sišu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sišiem
| lat = 57.087797373532
| long = 25.356331677197
| p625 = {{Coord|57.087797373532|25.356331677197|display=inline}}
| vaid = 547
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898822
| label = ''[[:d:Q45898822|Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Skujenes luterāņu baznīcas
| lat = 57.093562907696
| long = 25.475896027071
| p625 = {{Coord|57.093562907696|25.475896027071|display=inline}}
| vaid = 548
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898842
| label = ''[[:d:Q45898842|Taurupju senkapi]]''
| name = Taurupju senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vidustaurupēm
| lat = 57.081714052778
| long = 25.551558862352
| p625 = {{Coord|57.081714052778|25.551558862352|display=inline}}
| vaid = 549
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898855
| label = ''[[:d:Q45898855|Drapmaņu senkapi]]''
| name = Drapmaņu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Drapmaņiem un Drapmaņu ezeru
| lat = 57.110865344776
| long = 25.359347827931
| p625 = {{Coord|57.110865344776|25.359347827931|display=inline}}
| vaid = 551
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879786
| label = ''[[:d:Q51879786|Pulles senkapi]]''
| name = Pulles senkapi
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazā Unguru ezera R krastā
| lat = 57.334701380067
| long = 25.057245764682
| p625 = {{Coord|57.334701380067|25.057245764682|display=inline}}
| vaid = 552
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879787
| label = ''[[:d:Q51879787|Cīruļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Cīruļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Cīruļiem
| lat = 57.44419966603
| long = 25.072761632649
| p625 = {{Coord|57.44419966603|25.072761632649|display=inline}}
| vaid = 553
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879791
| label = ''[[:d:Q51879791|Īvantu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Īvantu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Īvantiem
| lat = 57.413554591571
| long = 24.883425753118
| p625 = {{Coord|57.413554591571|24.883425753118|display=inline}}
| vaid = 554
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879793
| label = ''[[:d:Q51879793|Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunsīmanēniem
| lat = 57.489497244651
| long = 25.074819776279
| p625 = {{Coord|57.489497244651|25.074819776279|display=inline}}
| vaid = 555
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879796
| label = ''[[:d:Q51879796|Lapaiņu senkapi]]''
| name = Lapaiņu senkapi
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lapaiņiem
| lat = 57.484251846779
| long = 25.061692547882
| p625 = {{Coord|57.484251846779|25.061692547882|display=inline}}
| vaid = 556
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879797
| label = ''[[:d:Q51879797|Līņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Līņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Līņiem
| lat = 57.417381555235
| long = 24.898889129618
| p625 = {{Coord|57.417381555235|24.898889129618|display=inline}}
| vaid = 557
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879798
| label = ''[[:d:Q51879798|Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Muskariem un Žagariem
| lat = 57.414303093924
| long = 24.905419002329
| p625 = {{Coord|57.414303093924|24.905419002329|display=inline}}
| vaid = 558
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879816
| label = ''[[:d:Q51879816|Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)]]''
| name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā
| lat = 57.433330062594
| long = 24.998354613099
| p625 = {{Coord|57.433330062594|24.998354613099|display=inline}}
| vaid = 562
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q5764690
| label = [[Lielstraupes pils]]
| name = Lielstraupes pils
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.3473
| long = 24.9474
| p625 = {{Coord|57.3473|24.9474|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20pils%2C%20viena%20no%20viduslaiku%20pil%C4%ABm%20Latvij%C4%81.jpg
| commonscat = Lielstraupe Castle
| vaid = 6275
| wikipediauri = Lielstraupes_pils
| year = 14. gs., 1723., p?c1906.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q15219821
| label = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.34722222|24.94805556|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20vasallilinnus%2027.jpg
| commonscat = Lutheran church in Straupe
| vaid = 6278
| wikipediauri = Straupes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 13. gs.g., 1723.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879872
| label = ''[[:d:Q51879872|Mazstraupes viduslaiku pils]]''
| name = Mazstraupes viduslaiku pils
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.354443878247
| long = 24.951934236913
| p625 = {{Coord|57.354443878247|24.951934236913|display=inline}}
| image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Mazstraupe Castle
| vaid = 566
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879874
| label = ''[[:d:Q51879874|Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas]]''
| name = Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.348165
| long = 24.949071
| p625 = {{Coord|57.348165|24.949071|display=inline}}
| image = Straupes%20pils%202007-10-27.jpg
| commonscat = Lielstraupe Castle
| vaid = 6276
| year = 14. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879877
| label = ''[[:d:Q51879877|Lielstraupes viduslaiku pils]]''
| name = Lielstraupes viduslaiku pils
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.347428675212
| long = 24.947631974508
| p625 = {{Coord|57.347428675212|24.947631974508|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20loss.JPG
| commonscat = Lielstraupe Castle
| vaid = 579
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879882
| label = ''[[:d:Q51879882|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes pilī
| lat = 57.347372
| long = 24.947323
| p625 = {{Coord|57.347372|24.947323|display=inline}}
| vaid = 3177
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879885
| label = ''[[:d:Q51879885|Zvanu tornis]]''
| name = Zvanu tornis
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielstraupes pils
| lat = 57.347745343956
| long = 24.94965401505
| p625 = {{Coord|57.347745343956|24.94965401505|display=inline}}
| image = Straupe%2C%20zvanu%20tornis%20pils%20park%C4%81%202000-10-01.jpg
| commonscat = Bell tower of Lutheran church in Straupe
| vaid = 6277
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879892
| label = ''[[:d:Q51879892|Ērģeļu luktu gleznojumi (14)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (14)
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.34722222|24.94805556|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20ergelu%20luktu%20gleznojumi%20%281%29.jpg
| vaid = 3165
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879896
| label = ''[[:d:Q51879896|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.34722222|24.94805556|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20ergeles%20%281%29.jpg
| vaid = 3166
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879901
| label = ''[[:d:Q51879901|Kancele ar gleznojumiem (7)]]''
| name = Kancele ar gleznojumiem (7)
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.34722222|24.94805556|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20kancele%20%280%29.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Straupe
| vaid = 3167
| year = 1739.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879905
| label = ''[[:d:Q51879905|Kapa plāksne G.Rozenam]]''
| name = Kapa plāksne G.Rozenam
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.34722222|24.94805556|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20G.Rozenam.jpg
| vaid = 3168
| year = 1590.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879910
| label = ''[[:d:Q51879910|Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem]]''
| name = Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.34722222|24.94805556|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20K.G.Levenvoldem.jpg
| vaid = 3169
| year = 1735.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879914
| label = ''[[:d:Q51879914|Siju apgleznojums]]''
| name = Siju apgleznojums
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.34722222|24.94805556|display=inline}}
| vaid = 3171
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879918
| label = ''[[:d:Q51879918|Vitrāža &quot;Golgāta&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Golgāta&quot;
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.34722222|24.94805556|display=inline}}
| vaid = 3172
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879920
| label = ''[[:d:Q51879920|Vitrāža &quot;Kristus dzimšana&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Kristus dzimšana&quot;
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.34722222|24.94805556|display=inline}}
| vaid = 3173
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q17291536
| label = [[Mazstraupes pils]]
| name = Mazstraupes pils
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazstraupes muižā
| lat = 57.354343
| long = 24.951557
| p625 = {{Coord|57.354343|24.951557|display=inline}}
| image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Mazstraupe Castle
| vaid = 6215
| wikipediauri = Mazstraupes_pils
| year = 15. gs., 18. gs., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879826
| label = ''[[:d:Q51879826|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes mācītājmuižā
| lat = 57.354648
| long = 24.959028
| p625 = {{Coord|57.354648|24.959028|display=inline}}
| vaid = 3174
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879829
| label = [[Batarejas kalns|Batarejas kalns - pilskalns]]
| name = Batarejas kalns - pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem
| lat = 57.358851261136
| long = 24.959811163888
| p625 = {{Coord|57.358851261136|24.959811163888|display=inline}}
| vaid = 563
| wikipediauri = Batarejas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879832
| label = [[Panūtes kalns|Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)]]
| name = Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm
| lat = 57.350013244547
| long = 24.921299665476
| p625 = {{Coord|57.350013244547|24.921299665476|display=inline}}
| vaid = 564
| wikipediauri = Pan%C5%ABtes_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879836
| label = ''[[:d:Q51879836|Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]''
| name = Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes pils parkā
| lat = 57.347424241238
| long = 24.948776786639
| p625 = {{Coord|57.347424241238|24.948776786639|display=inline}}
| vaid = 565
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879838
| label = ''[[:d:Q51879838|Baukalna senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Baukalna senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Batarejas kalna - pilskalna
| lat = 57.360003621495
| long = 24.9642606787
| p625 = {{Coord|57.360003621495|24.9642606787|display=inline}}
| vaid = 567
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879840
| label = ''[[:d:Q51879840|Eiķēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Eiķēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Eiķēnu ezera
| lat = 57.376052846184
| long = 24.962856380269
| p625 = {{Coord|57.376052846184|24.962856380269|display=inline}}
| vaid = 568
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879841
| label = ''[[:d:Q51879841|Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gaujmaļiem
| lat = 57.250769781176
| long = 24.969508071153
| p625 = {{Coord|57.250769781176|24.969508071153|display=inline}}
| vaid = 569
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879844
| label = ''[[:d:Q51879844|Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Imakām
| lat = 57.396459516096
| long = 24.883212669331
| p625 = {{Coord|57.396459516096|24.883212669331|display=inline}}
| vaid = 570
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879846
| label = ''[[:d:Q51879846|Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)]]''
| name = Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jāņkalniem
| lat = 57.293467182046
| long = 24.976081198946
| p625 = {{Coord|57.293467182046|24.976081198946|display=inline}}
| vaid = 571
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879849
| label = ''[[:d:Q51879849|Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)]]''
| name = Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jātniekiem
| lat = 57.286856998807
| long = 25.102256553033
| p625 = {{Coord|57.286856998807|25.102256553033|display=inline}}
| vaid = 572
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879853
| label = ''[[:d:Q51879853|Lapaiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lapaiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lapaiņiem
| lat = 57.332083362447
| long = 24.917254225122
| p625 = {{Coord|57.332083362447|24.917254225122|display=inline}}
| vaid = 573
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879855
| label = ''[[:d:Q51879855|Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]]''
| name = Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pūricām
| lat = 57.325888491789
| long = 25.01130761603
| p625 = {{Coord|57.325888491789|25.01130761603|display=inline}}
| vaid = 574
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879858
| label = [[Vējiņu pilskalns]]
| name = Vējiņu pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vējiņiem
| lat = 57.343218034261
| long = 24.907321185746
| p625 = {{Coord|57.343218034261|24.907321185746|display=inline}}
| vaid = 575
| wikipediauri = V%C4%93ji%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879860
| label = ''[[:d:Q51879860|Zvejnieku senkapi]]''
| name = Zvejnieku senkapi
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zvejniekiem
| lat = 57.377795072442
| long = 24.96521653673
| p625 = {{Coord|57.377795072442|24.96521653673|display=inline}}
| vaid = 576
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879862
| label = ''[[:d:Q51879862|Ērgļu kalni - pilskalns]]''
| name = Ērgļu kalni - pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Riebiņu un Eiķēnu ezeriem
| lat = 57.378161041989
| long = 24.958070293828
| p625 = {{Coord|57.378161041989|24.958070293828|display=inline}}
| vaid = 577
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879863
| label = ''[[:d:Q51879863|Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta]]''
| name = Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Valmieras - Rīgas šosejas labajā pusē pie Baukalniem
| lat = 57.362178994757
| long = 24.974460239132
| p625 = {{Coord|57.362178994757|24.974460239132|display=inline}}
| vaid = 578
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879868
| label = ''[[:d:Q51879868|Lielstraupes zirgu pasta stacija]]''
| name = Lielstraupes zirgu pasta stacija
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpastā
| lat = 57.325328
| long = 24.919803
| p625 = {{Coord|57.325328|24.919803|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20zirgu%20pasta%20stacija%20%286%29.jpg
| commonscat = Horse-post station in Vecpasts
| vaid = 6274
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424579
| label = ''[[:d:Q55424579|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Apšu luterāņu baznīcā
| lat = 57.139453
| long = 25.608058
| p625 = {{Coord|57.139453|25.608058|display=inline}}
| image = Ap%C5%A1u%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81s%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20rokturi%2C%2016.10.2020.jpg
| vaid = 3178
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424583
| label = ''[[:d:Q55424583|Bānūžu pilskalns]]''
| name = Bānūžu pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bānūžu ezera ZR krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera
| lat = 57.15298693419
| long = 25.574079972582
| p625 = {{Coord|57.15298693419|25.574079972582|display=inline}}
| vaid = 580
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424584
| label = ''[[:d:Q55424584|Nēķina senkapi]]''
| name = Nēķina senkapi
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā
| lat = 57.16512984286
| long = 25.66808495115
| p625 = {{Coord|57.16512984286|25.66808495115|display=inline}}
| image = N%C4%93%C4%B7ina%20senkapi%20%28ancient%20burial%20ground%29%203.jpg
| commonscat = Nēķina senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 581
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424589
| label = ''[[:d:Q55424589|Bānūžu Svētavots - kulta vieta]]''
| name = Bānūžu Svētavots - kulta vieta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pļavā starp Bānūžu ezeru un Skujenes - Dzērbenes lielceļu
| lat = 57.152304488332
| long = 25.570691721224
| p625 = {{Coord|57.152304488332|25.570691721224|display=inline}}
| image = B%C4%81n%C5%AB%C5%BEu%20sv%C4%93tavots%2C%2016.10.2020.jpg
| commonscat = Bānūžu svētavots
| vaid = 582
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424592
| label = ''[[:d:Q55424592|Andrupu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Andrupu viduslaiku kapsēta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Andrupiem
| lat = 57.105222359108
| long = 25.61224888166
| p625 = {{Coord|57.105222359108|25.61224888166|display=inline}}
| vaid = 583
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424595
| label = ''[[:d:Q55424595|Bērcēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Bērcēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērcēniem
| lat = 57.167395705572
| long = 25.681183618552
| p625 = {{Coord|57.167395705572|25.681183618552|display=inline}}
| image = B%C4%93rc%C4%93nu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28medieval%20graveyard%29%203.jpg
| commonscat = Bērcēnu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 584
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424599
| label = ''[[:d:Q55424599|Lejstupu pilskalns]]''
| name = Lejstupu pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Brēdiķiem un Lejstupiem
| lat = 57.15067032721
| long = 25.647165806245
| p625 = {{Coord|57.15067032721|25.647165806245|display=inline}}
| vaid = 585
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424603
| label = ''[[:d:Q55424603|Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gambām
| lat = 57.110266409689
| long = 25.695028803873
| p625 = {{Coord|57.110266409689|25.695028803873|display=inline}}
| image = Gambu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28Kapu%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg
| commonscat = Gambu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 586
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424607
| label = ''[[:d:Q55424607|Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie grantsbedrēm
| lat = 57.105523022225
| long = 25.728990908767
| p625 = {{Coord|57.105523022225|25.728990908767|display=inline}}
| vaid = 587
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424609
| label = ''[[:d:Q55424609|Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)]]''
| name = Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejas Lībiešiem
| lat = 57.148489218057
| long = 25.598966541419
| p625 = {{Coord|57.148489218057|25.598966541419|display=inline}}
| vaid = 588
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424613
| label = ''[[:d:Q55424613|Lībiešu apmetne]]''
| name = Lībiešu apmetne
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lībiešiem
| lat = 57.143851247316
| long = 25.597933252849
| p625 = {{Coord|57.143851247316|25.597933252849|display=inline}}
| vaid = 589
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424617
| label = ''[[:d:Q55424617|Silenieku pilskalns]]''
| name = Silenieku pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 57.14357461371
| long = 25.731453613424
| p625 = {{Coord|57.14357461371|25.731453613424|display=inline}}
| vaid = 590
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424621
| label = ''[[:d:Q55424621|Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)]]''
| name = Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclejruntēm
| lat = 57.124527074615
| long = 25.750087688508
| p625 = {{Coord|57.124527074615|25.750087688508|display=inline}}
| vaid = 591
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424622
| label = ''[[:d:Q55424622|Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zaļkalniem
| lat = 57.143632841106
| long = 25.667403039313
| p625 = {{Coord|57.143632841106|25.667403039313|display=inline}}
| image = Za%C4%BCkalnu%20senkapi%2C%20Taurenes%20pagasts%20%282%29.jpg
| commonscat = Zaļkalnu senkapi (ancient burial ground), Taurene parish
| vaid = 592
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424626
| label = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]''
| name = Apšu (Lodes) luterāņu baznīca
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lodē
| lat = 57.139476
| long = 25.608037
| p625 = {{Coord|57.139476|25.608037|display=inline}}
| image = Ap%C5%A1u%20%28Lodes%29%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca3.jpg
| commonscat = Lutheran church in Apši
| vaid = 6279
| year = 1780.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219855
| label = [[Sārumkalns]]
| name = Sārumkalns
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā
| lat = 57.28722222
| long = 25.37166667
| p625 = {{Coord|57.28722222|25.37166667|display=inline}}
| image = S%C4%81rumkalns.jpg
| vaid = 599
| wikipediauri = S%C4%81rumkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q35845057
| label = [[Veismaņu muiža]]
| name = Veismaņu muiža
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.29611111
| long = 25.35555556
| p625 = {{Coord|57.29611111|25.35555556|display=inline}}
| image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20pils%202001-05-26.jpg
| commonscat = Veismaņi Manor
| vaid = 6280
| wikipediauri = Veisma%C5%86u_mui%C5%BEa
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728234
| label = ''[[:d:Q46728234|Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)]]''
| name = Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Šķesteriem
| lat = 57.257824697785
| long = 25.373393824666
| p625 = {{Coord|57.257824697785|25.373393824666|display=inline}}
| vaid = 593
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728272
| label = ''[[:d:Q46728272|Jaunītes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunītes viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunītēm
| lat = 57.192799524869
| long = 25.453267670737
| p625 = {{Coord|57.192799524869|25.453267670737|display=inline}}
| vaid = 594
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728309
| label = ''[[:d:Q46728309|Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)]]''
| name = Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalauzām
| lat = 57.264540819381
| long = 25.372508695065
| p625 = {{Coord|57.264540819381|25.372508695065|display=inline}}
| vaid = 595
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728349
| label = ''[[:d:Q46728349|Kalauzu senkapi]]''
| name = Kalauzu senkapi
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnakalauzām
| lat = 57.261999571704
| long = 25.367476870764
| p625 = {{Coord|57.261999571704|25.367476870764|display=inline}}
| vaid = 596
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728386
| label = ''[[:d:Q46728386|Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)]]''
| name = Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamieriņiem
| lat = 57.178591558565
| long = 25.532011918433
| p625 = {{Coord|57.178591558565|25.532011918433|display=inline}}
| vaid = 597
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728424
| label = ''[[:d:Q46728424|Pūtēju senkapi (Rijas kalns)]]''
| name = Pūtēju senkapi (Rijas kalns)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pūtējiem
| lat = 57.185403133091
| long = 25.535708026492
| p625 = {{Coord|57.185403133091|25.535708026492|display=inline}}
| vaid = 598
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728472
| label = ''[[:d:Q46728472|Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]''
| name = Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclejas Daudziešiem
| lat = 57.257498399663
| long = 25.352577804987
| p625 = {{Coord|57.257498399663|25.352577804987|display=inline}}
| vaid = 600
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728507
| label = ''[[:d:Q46728507|Veitu senkapi I, II, III]]''
| name = Veitu senkapi I, II, III
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veitiem
| lat = 57.19210270601
| long = 25.492719584903
| p625 = {{Coord|57.19210270601|25.492719584903|display=inline}}
| vaid = 601
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728543
| label = ''[[:d:Q46728543|Vengāru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vengāru viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vengārēm
| lat = 57.262591613336
| long = 25.490598588585
| p625 = {{Coord|57.262591613336|25.490598588585|display=inline}}
| vaid = 628
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728628
| label = ''[[:d:Q46728628|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295672
| long = 25.355265
| p625 = {{Coord|57.295672|25.355265|display=inline}}
| image = Mui%C5%BEnieka%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 6281
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728678
| label = ''[[:d:Q46728678|Muižkunga māja]]''
| name = Muižkunga māja
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295312
| long = 25.351499
| p625 = {{Coord|57.295312|25.351499|display=inline}}
| vaid = 6282
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728727
| label = ''[[:d:Q46728727|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295237
| long = 25.354578
| p625 = {{Coord|57.295237|25.354578|display=inline}}
| image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 6284
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728781
| label = ''[[:d:Q46728781|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295208
| long = 25.35224
| p625 = {{Coord|57.295208|25.35224|display=inline}}
| vaid = 6285
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728819
| label = ''[[:d:Q46728819|Magazīna]]''
| name = Magazīna
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295591
| long = 25.349418
| p625 = {{Coord|57.295591|25.349418|display=inline}}
| image = Magaz%C4%ABna.jpg
| vaid = 6287
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728867
| label = ''[[:d:Q46728867|Ratnīca]]''
| name = Ratnīca
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295231
| long = 25.353452
| p625 = {{Coord|57.295231|25.353452|display=inline}}
| vaid = 6289
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728912
| label = ''[[:d:Q46728912|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295707
| long = 25.352207
| p625 = {{Coord|57.295707|25.352207|display=inline}}
| image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2025.01.2014.%20-%2022753404488.jpg
| vaid = 6291
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728955
| label = ''[[:d:Q46728955|Aitu kūts, vēlāk kalpu māja]]''
| name = Aitu kūts, vēlāk kalpu māja
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.296605
| long = 25.355587
| p625 = {{Coord|57.296605|25.355587|display=inline}}
| vaid = 6292
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728996
| label = ''[[:d:Q46728996|Kūtis]]''
| name = Kūtis
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.29573
| long = 25.353709
| p625 = {{Coord|57.29573|25.353709|display=inline}}
| vaid = 6293
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46729044
| label = ''[[:d:Q46729044|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295052
| long = 25.355244
| p625 = {{Coord|57.295052|25.355244|display=inline}}
| vaid = 6294
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15286177
| label = [[Piebalgas pils]]
| name = Piebalgas pils
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.055012
| long = 25.820634
| p625 = {{Coord|57.055012|25.820634|display=inline}}
| image = Vana-Pebalgi%20piiskopilinnus%2001.JPG&lt;br/&gt;Vecpiebalgas%20pilsdrupas%20castle%27s%20ruins%20%281%29.jpg
| commonscat = Vecpiebalga Castle ruins
| vaid = 624
| wikipediauri = Piebalgas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424741
| label = ''[[:d:Q55424741|Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas]]''
| name = Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kaikaši
| lat = 57.05863
| long = 25.801145
| p625 = {{Coord|57.05863|25.801145|display=inline}}
| image = Rakstnieka%20A.Austri%C5%86a%20dzimt%C4%81s%20m%C4%81jas%2C%20Kaika%C5%A1i%20%283%29.jpg
| commonscat = Kaikaši (Antons Austriņš museum)
| vaid = 17
| year = 1884.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424745
| label = [[Vecpiebalgas pilskalns|Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)]]
| name = Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.059116
| long = 25.825818
| p625 = {{Coord|57.059116|25.825818|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20pilskalna%20pak%C4%81je%202.jpg
| commonscat = Vecpiebalga hillfort
| vaid = 623
| wikipediauri = Vecpiebalgas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424749
| label = ''[[:d:Q55424749|Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā ap baznīcu
| lat = 57.057498538856
| long = 25.82140467165
| p625 = {{Coord|57.057498538856|25.82140467165|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20bazn%C4%ABcas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta2.jpg
| commonscat = Medieval cemetery of Vecpiebalga Church
| vaid = 625
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q16359434
| label = [[Kalna Kaibēni|Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs &quot;Kalna Kaibēni&quot;]]
| name = Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs &quot;Kalna Kaibēni&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Kalna Kaibēni, Vecpiebalgas pag., Vecpiebalgas nov., LV-4122
| locality = Kalna Kaibēnos
| lat = 57.02801
| long = 25.72253
| p625 = {{Coord|57.02801|25.72253|display=inline}}
| image = Kalna%20Kaib%C4%93nu%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja.jpg
| commonscat = Kalna Kaibēni memorial museum
| vaid = 18
| wikipediauri = Kalna_Kaib%C4%93ni
| year = 19.gs.b.- 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424635
| label = ''[[:d:Q55424635|Raskumu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Raskumu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērziņiem (bij. Raskumiem)
| lat = 57.088862118085
| long = 25.815643364614
| p625 = {{Coord|57.088862118085|25.815643364614|display=inline}}
| image = Raskumu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Raskumu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 602
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424637
| label = ''[[:d:Q55424637|Cepļu apmetne I, II]]''
| name = Cepļu apmetne I, II
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Cepļiem, Alauksta ezera krastā
| lat = 57.093331081698
| long = 25.74048038201
| p625 = {{Coord|57.093331081698|25.74048038201|display=inline}}
| image = Cep%C4%BCu%20apmetne%20%283%29.jpg
| commonscat = Cepļi settlement
| vaid = 603
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424640
| label = ''[[:d:Q55424640|Ļūdiņu senkapi]]''
| name = Ļūdiņu senkapi
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunļūdiņiem
| lat = 57.068329261308
| long = 25.89322886848
| p625 = {{Coord|57.068329261308|25.89322886848|display=inline}}
| vaid = 604
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424644
| label = ''[[:d:Q55424644|Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)]]''
| name = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunmietiņiem
| lat = 57.056323048785
| long = 25.84442073358
| p625 = {{Coord|57.056323048785|25.84442073358|display=inline}}
| image = Jaunmieti%C5%86u%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 605
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424648
| label = ''[[:d:Q55424648|Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvīļumiem
| lat = 57.094552243535
| long = 25.686103318561
| p625 = {{Coord|57.094552243535|25.686103318561|display=inline}}
| vaid = 606
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424649
| label = ''[[:d:Q55424649|Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvīļumiem
| lat = 57.092180994072
| long = 25.686362495645
| p625 = {{Coord|57.092180994072|25.686362495645|display=inline}}
| vaid = 607
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424652
| label = ''[[:d:Q55424652|Viduskaibēnu apmetne]]''
| name = Viduskaibēnu apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalna Kaibēniem
| lat = 57.027913934219
| long = 25.728643243814
| p625 = {{Coord|57.027913934219|25.728643243814|display=inline}}
| vaid = 608
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424653
| label = ''[[:d:Q55424653|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Jaunvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Jaunvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunvēveros
| lat = 57.11397
| long = 25.844243
| p625 = {{Coord|57.11397|25.844243|display=inline}}
| image = Jaunv%C4%93veri%20%281%29.jpg
| commonscat = Jaunvēveri
| vaid = 6096
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424656
| label = ''[[:d:Q55424656|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Kalnvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Kalnvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kalnavēveros
| lat = 57.11650827172
| long = 25.847142806705
| p625 = {{Coord|57.11650827172|25.847142806705|display=inline}}
| image = Kalnv%C4%93veri%20%281%29.jpg
| commonscat = Kalnvēveri
| vaid = 6097
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424658
| label = ''[[:d:Q55424658|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lejasvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lejasvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lejasvēveros
| lat = 57.114203
| long = 25.846206
| p625 = {{Coord|57.114203|25.846206|display=inline}}
| image = Lejasv%C4%93veri%20%283%29.jpg
| commonscat = Lejasvēveri
| vaid = 6098
| year = 19. gs.2.p., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424661
| label = ''[[:d:Q55424661|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lielvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lielvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielvēveros
| lat = 57.114342
| long = 25.846807
| p625 = {{Coord|57.114342|25.846807|display=inline}}
| image = Lielv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Lielvēveri
| vaid = 6099
| year = 19. gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424666
| label = ''[[:d:Q55424666|Kalnaraskumu apmetne]]''
| name = Kalnaraskumu apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnaraskumiem
| lat = 57.084544114847
| long = 25.81043734376
| p625 = {{Coord|57.084544114847|25.81043734376|display=inline}}
| image = Kalnaraskumu%20apmetne%20%281%29.jpg
| commonscat = Kalna Raskumi settlement
| vaid = 609
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424670
| label = ''[[:d:Q55424670|Zemnieku- amatnieku sēta &quot;Mazvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku- amatnieku sēta &quot;Mazvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazvēveros
| lat = 57.114884
| long = 25.843138
| p625 = {{Coord|57.114884|25.843138|display=inline}}
| image = Mazv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Mazvēveri
| vaid = 6100
| year = 20. gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424674
| label = ''[[:d:Q55424674|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Streinvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Streinvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Streinvēveros
| lat = 57.113952
| long = 25.845487
| p625 = {{Coord|57.113952|25.845487|display=inline}}
| image = Streinv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Streinvēveri
| vaid = 6101
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424677
| label = ''[[:d:Q55424677|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Vecvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Vecvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecvēveri
| lat = 57.114441
| long = 25.84391
| p625 = {{Coord|57.114441|25.84391|display=inline}}
| image = Vecv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Vecvēveri
| vaid = 6102
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424681
| label = ''[[:d:Q55424681|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Virolvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Virolvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Virolvēveros
| lat = 57.115094
| long = 25.844082
| p625 = {{Coord|57.115094|25.844082|display=inline}}
| image = Virolv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Virolvēveri
| vaid = 6103
| year = 19. gs., 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424685
| label = ''[[:d:Q55424685|Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)]]''
| name = Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasģibuļiem
| lat = 57.067959558982
| long = 25.695680187268
| p625 = {{Coord|57.067959558982|25.695680187268|display=inline}}
| vaid = 611
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424689
| label = ''[[:d:Q55424689|Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejaskaupēniem
| lat = 57.062109428293
| long = 25.743604740705
| p625 = {{Coord|57.062109428293|25.743604740705|display=inline}}
| vaid = 612
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424691
| label = ''[[:d:Q55424691|Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)]]''
| name = Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasraskumiem
| lat = 57.087990138529
| long = 25.804911200312
| p625 = {{Coord|57.087990138529|25.804911200312|display=inline}}
| vaid = 613
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424695
| label = ''[[:d:Q55424695|Mietiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mietiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mietiņiem
| lat = 57.060180365202
| long = 25.855405090632
| p625 = {{Coord|57.060180365202|25.855405090632|display=inline}}
| vaid = 614
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424700
| label = ''[[:d:Q55424700|Purgaiļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Purgaiļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Purgaiļiem
| lat = 57.07145813318
| long = 25.789775782896
| p625 = {{Coord|57.07145813318|25.789775782896|display=inline}}
| image = Purgai%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Purgaiļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 615
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424705
| label = ''[[:d:Q55424705|Tauna apmetne]]''
| name = Tauna apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Purgaiļiem
| lat = 57.067186877444
| long = 25.785387076077
| p625 = {{Coord|57.067186877444|25.785387076077|display=inline}}
| vaid = 616
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424709
| label = ''[[:d:Q55424709|Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ragaiņiem
| lat = 57.085297489461
| long = 25.675837471485
| p625 = {{Coord|57.085297489461|25.675837471485|display=inline}}
| vaid = 617
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424715
| label = ''[[:d:Q55424715|Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)]]''
| name = Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Saulgožiem
| lat = 57.088279593096
| long = 25.695721949154
| p625 = {{Coord|57.088279593096|25.695721949154|display=inline}}
| vaid = 618
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424716
| label = ''[[:d:Q55424716|Tašķēnu senkapi]]''
| name = Tašķēnu senkapi
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tašķēniem
| lat = 57.107729974353
| long = 25.837515939543
| p625 = {{Coord|57.107729974353|25.837515939543|display=inline}}
| image = Ta%C5%A1%C4%B7%C4%93nu%20senkapi%20%283%29.jpg
| commonscat = Tašķēnu senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 619
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424720
| label = ''[[:d:Q55424720|Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)]]''
| name = Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tašķēniem
| lat = 57.050669684566
| long = 25.849977631793
| p625 = {{Coord|57.050669684566|25.849977631793|display=inline}}
| vaid = 620
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424722
| label = ''[[:d:Q55424722|Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)]]''
| name = Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zēniņiem
| lat = 57.051189974711
| long = 25.850806182203
| p625 = {{Coord|57.051189974711|25.850806182203|display=inline}}
| vaid = 621
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424724
| label = ''[[:d:Q55424724|Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Žvirbuļiem
| lat = 57.08711658516
| long = 25.734990235617
| p625 = {{Coord|57.08711658516|25.734990235617|display=inline}}
| vaid = 622
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424726
| label = ''[[:d:Q55424726|&quot;Jauncelmu&quot; dzīvojamā māja]]''
| name = &quot;Jauncelmu&quot; dzīvojamā māja
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jauncelmos
| lat = 57.035599
| long = 25.751181
| p625 = {{Coord|57.035599|25.751181|display=inline}}
| vaid = 6295
| year = 19. gs.1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424730
| label = ''[[:d:Q55424730|Silakrogs]]''
| name = Silakrogs
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Silakrogs&quot;
| lat = 57.075911033813
| long = 25.763119126654
| p625 = {{Coord|57.075911033813|25.763119126654|display=inline}}
| image = Silakrogs%2C%20Vecpiebalgas%20pagasts%20%281%29.jpg
| commonscat = Silakrogs
| vaid = 8716
| year = 19.gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424733
| label = ''[[:d:Q55424733|&quot;Saulrieti&quot; (K.Skalbes muzejs)]]''
| name = &quot;Saulrieti&quot; (K.Skalbes muzejs)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.078114
| long = 25.842204
| p625 = {{Coord|57.078114|25.842204|display=inline}}
| image = Skats%20uz%20Saulrietiem%20no%20K.%20Skalbes%20kapa%20vietas.jpg
| commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum)
| vaid = 8718
| year = 1922., 1934.-1944.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424737
| label = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta &quot;Saulrieti&quot;]]''
| name = Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta &quot;Saulrieti&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| lat = 57.078114
| long = 25.842108
| p625 = {{Coord|57.078114|25.842108|display=inline}}
| image = Saulrieti%2004.jpg
| commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum)
| vaid = 8719
| year = 1926.-1944.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424739
| label = ''[[:d:Q55424739|Saiešanas nams &quot;Cepļos&quot;]]''
| name = Saiešanas nams &quot;Cepļos&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Cepļi&quot;
| lat = 57.093434093579
| long = 25.738470576266
| p625 = {{Coord|57.093434093579|25.738470576266|display=inline}}
| image = Saie%C5%A1anas%20nams%20Cep%C4%BCos%2007.jpg
| commonscat = Meetinghouse in Cepļi
| vaid = 8935
| year = 1817.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886146
| label = ''[[:d:Q51886146|Veselavas muižas kungu māja]]''
| name = Veselavas muižas kungu māja
| municipality = Veselava
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Viesturi&quot;
| lat = 57.290118353512
| long = 25.477430950793
| p625 = {{Coord|57.290118353512|25.477430950793|display=inline}}
| image = Veselavas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg
| commonscat = Veselava Manor
| vaid = 8903
| year = 1766., 19.gs. 40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Veselava
}}
{{monument
| qid = Q51886141
| label = ''[[:d:Q51886141|Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)]]''
| name = Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielpintuļiem (Lielkājām)
| lat = 57.309174703443
| long = 25.558170864197
| p625 = {{Coord|57.309174703443|25.558170864197|display=inline}}
| vaid = 626
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886142
| label = ''[[:d:Q51886142|Silabulu Velnakmens - kulta vieta]]''
| name = Silabulu Velnakmens - kulta vieta
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Silabulēm
| lat = 57.306732424179
| long = 25.503693631713
| p625 = {{Coord|57.306732424179|25.503693631713|display=inline}}
| vaid = 627
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886143
| label = ''[[:d:Q51886143|Veselavas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Veselavas viduslaiku kapsēta
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veselavas kapsētas
| lat = 57.293366959203
| long = 25.479276710406
| p625 = {{Coord|57.293366959203|25.479276710406|display=inline}}
| vaid = 629
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424751
| label = ''[[:d:Q55424751|Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems]]''
| name = Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems
| municipality = Vēveri
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.114587
| long = 25.846174
| p625 = {{Coord|57.114587|25.846174|display=inline}}
| image = V%C4%93veru%20ciems%20%282%29.jpg
| commonscat = Vēveru ciems
| vaid = 6297
| year = 19., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = V%C4%93veri_(Vecpiebalgas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q18623455
| label = [[Zaubes pils]]
| name = Zaubes pils
| municipality = Zaube
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 56.994853
| long = 25.261362
| p625 = {{Coord|56.994853|25.261362|display=inline}}
| image = Zaubes%20viduslaiku%20pilsdrupas%2C%2006.08.2011.jpg
| commonscat = Zaube Medieval Castle Ruins
| vaid = 635
| wikipediauri = Zaubes_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaube
}}
{{monument
| qid = Q45898933
| label = ''[[:d:Q45898933|Ļūkānu ezera mītne]]''
| name = Ļūkānu ezera mītne
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ļūkānu ezera ZA daļā
| lat = 57.021113582039
| long = 25.274015503285
| p625 = {{Coord|57.021113582039|25.274015503285|display=inline}}
| vaid = 630
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898952
| label = ''[[:d:Q45898952|Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)]]''
| name = Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem
| lat = 57.030727216512
| long = 25.342557956627
| p625 = {{Coord|57.030727216512|25.342557956627|display=inline}}
| vaid = 631
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898973
| label = ''[[:d:Q45898973|Ozolkalna senkapi]]''
| name = Ozolkalna senkapi
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ozolkalnā pie Ļūkānu ezera pie Lejasļūkāniem
| lat = 57.019260704582
| long = 25.268648377358
| p625 = {{Coord|57.019260704582|25.268648377358|display=inline}}
| vaid = 632
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898989
| label = ''[[:d:Q45898989|Bērzmuižas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Bērzmuižas viduslaiku kapsēta
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaundzintariem
| lat = 56.956644880877
| long = 25.196067502883
| p625 = {{Coord|56.956644880877|25.196067502883|display=inline}}
| vaid = 633
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898997
| label = ''[[:d:Q45898997|Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)]]''
| name = Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Roķēniem
| lat = 56.994062715476
| long = 25.211295686065
| p625 = {{Coord|56.994062715476|25.211295686065|display=inline}}
| vaid = 634
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392867
| label = ''[[:d:Q50392867|Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem
| lat = 57.142825007514
| long = 25.921077578771
| p625 = {{Coord|57.142825007514|25.921077578771|display=inline}}
| vaid = 636
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392873
| label = ''[[:d:Q50392873|Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta]]''
| name = Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kāpurkalna ezera ZA krastā
| lat = 57.144805722996
| long = 25.927191731967
| p625 = {{Coord|57.144805722996|25.927191731967|display=inline}}
| vaid = 637
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392877
| label = ''[[:d:Q50392877|Muciņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Muciņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Muciņām
| lat = 57.130010691745
| long = 25.827374046484
| p625 = {{Coord|57.130010691745|25.827374046484|display=inline}}
| vaid = 638
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392882
| label = ''[[:d:Q50392882|Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)]]''
| name = Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Oļiem
| lat = 57.141187995858
| long = 25.919413404785
| p625 = {{Coord|57.141187995858|25.919413404785|display=inline}}
| vaid = 639
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392887
| label = ''[[:d:Q50392887|Ormaņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ormaņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ormaņiem
| lat = 57.167692460954
| long = 25.819432372033
| p625 = {{Coord|57.167692460954|25.819432372033|display=inline}}
| vaid = 640
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392893
| label = ''[[:d:Q50392893|Stepeļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Stepeļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Stepeļiem
| lat = 57.137488718347
| long = 25.898589794348
| p625 = {{Coord|57.137488718347|25.898589794348|display=inline}}
| vaid = 641
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392898
| label = ''[[:d:Q50392898|Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta]]''
| name = Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecmigļiem
| lat = 57.160205206165
| long = 25.877555857594
| p625 = {{Coord|57.160205206165|25.877555857594|display=inline}}
| vaid = 642
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392902
| label = [[Vieķu pilskalns]]
| name = Vieķu pilskalns
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vieķiem
| lat = 57.155465171568
| long = 25.877962151287
| p625 = {{Coord|57.155465171568|25.877962151287|display=inline}}
| vaid = 643
| wikipediauri = Vie%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392906
| label = ''[[:d:Q50392906|Zeikaru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Zeikaru viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zeikariem
| lat = 57.149745489982
| long = 25.788280133601
| p625 = {{Coord|57.149745489982|25.788280133601|display=inline}}
| vaid = 644
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898213
| label = ''[[:d:Q45898213|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcā
| lat = 57.253847
| long = 25.280464
| p625 = {{Coord|57.253847|25.280464|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20008.jpg
| vaid = 3109
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898232
| label = ''[[:d:Q45898232|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcā
| lat = 57.253847
| long = 25.280592
| p625 = {{Coord|57.253847|25.280592|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20005.jpg
| vaid = 3112
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898253
| label = ''[[:d:Q45898253|Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.253287501663
| long = 25.280401110115
| p625 = {{Coord|57.253287501663|25.280401110115|display=inline}}
| vaid = 416
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898267
| label = ''[[:d:Q45898267|Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve]]''
| name = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.251845
| long = 25.282567
| p625 = {{Coord|57.251845|25.282567|display=inline}}
| image = Museum%20of%20%C4%80rai%C5%A1i.jpg
| commonscat = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
| vaid = 6216
| year = 13. -20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898281
| label = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| name = Āraišu luterāņu baznīca
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.253841
| long = 25.280582
| p625 = {{Coord|57.253841|25.280582|display=inline}}
| image = Araisu%20baznica.JPG
| commonscat = Lutheran church in Āraiši
| vaid = 6217
| year = 13. -18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898304
| label = ''[[:d:Q45898304|Vāveres kroga apbūve]]''
| name = Vāveres kroga apbūve
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.23371
| long = 25.272009
| p625 = {{Coord|57.23371|25.272009|display=inline}}
| image = V%C4%81verkrogs%2C%2004.10.2015.%20-%2030830723711.jpg
| commonscat = Vāverkrogs
| vaid = 6227
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898327
| label = ''[[:d:Q45898327|Kalēja mājiņa]]''
| name = Kalēja mājiņa
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.233225
| long = 25.272101
| p625 = {{Coord|57.233225|25.272101|display=inline}}
| vaid = 6228
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898344
| label = ''[[:d:Q45898344|Kroga ēka]]''
| name = Kroga ēka
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.23364
| long = 25.272567
| p625 = {{Coord|57.23364|25.272567|display=inline}}
| image = V%C4%81verkrogs%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6229
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Cēsis Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Cēsu novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Cēsu novads]]</text>
      <sha1>qvrzgp5y7bjnojus2r9vwerolesix24</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alfrēds Žarī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>258220</id>
    <revision>
      <id>4301298</id>
      <parentid>4019121</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:56:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Francija)</comment>
      <origin>4301298</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8554" sha1="n2j2f9yqehwdozkwvtvjq2j8mi3fp8z" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Alfrēds Žarī
|         vārds_orig = ''Alfred Jarry''
|             attēls = Alfred Jarry.jpg
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1873
|         dz_mēnesis = 9
|           dz_diena = 8
|           dz_vieta = {{vieta|Francija|Majenna|Lavāla|3s=Lavāla (Francija)}}
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 1907
|          m_mēnesis = 11
|            m_diena = 1
|            m_vieta = {{vieta|Francija|Parīze}}
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = 
|            dzimums = 
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts =  
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = [[rakstnieks]], [[dzejnieks]], [[dramaturgs]],
| rakstīšanas valoda = franču
|            periods = 1885—1907
|              žanri = [[proza]], [[dzeja]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = darbu triloģijai &quot;Ibī-Karalis&quot; (''Ubu Roi 1888-1896''), &quot;Ragnesis Ibī jeb arheopterikss&quot; (''Ubu cocu ou l'Archéoptéryx 1897'') un &quot;Piekaltais Ibī&quot; (''Ubu Enchaine 1899-1900''), Patafiziķa daktera Fostrola darbi un atzinumi (''Gestes et opinions du docteur Faustroll, pataphysicien 1898'')
|        ietekmējies = [[Anrī Bergsons]], [[Fransuā Rablē]]
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
'''Alfrēds Anrī Žarī''' ({{val|fr|Alfred Henry Jarry}}; dzimis {{dat|1873|9|8}}, miris {{dat|1907|11|1}}) bija [[Francija|franču]] rakstnieks, dzejnieks un dramaturgs. Viņš nodarbojās arī ar zīmēšanu un [[Gravīra|gravīru]].&lt;ref name=&quot;ajarry&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://data.bnf.fr/11908634/alfred_jarry/|title=Alfred Jarry|publisher=Bibliothèque nationale de France.|accessdate={{dat|2014|8|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Alfrēds Žarī ir viens no [[sirreālisms|sirreālistu]] iedvesmotājiem un [[absurda drāma]]s priekštečiem. Viņš ir termina [[patafizika]] (''Pataphysique'')&lt;ref name=&quot;patajarry&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.college-de-pataphysique.org/college/lapataphysique.html|title=Qu’est ce que la ’Pataphysique|publisher=Collège de ’Pataphysique.|accessdate={{dat|2014|8|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150228075532/http://www.college-de-pataphysique.org/college/lapataphysique.html|archivedate={{dat|2015|02|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; izgudrotājs, ko viņš pats definē kā &quot;iedomātu risinājumu zinātni, kas simboliski piešķir lietu pastāvēšanas iespējamībai īpašības, ko nosaka lietu šķietamība&quot;.&lt;ref&gt;&quot;la science des solutions imaginaires, qui accorde symboliquement aux linéaments les propriétés des objets décrits par leur virtualité&quot;. (Gestes et opinions du docteur Faustroll, pataphysicien. livre II, chapitre VIII)&lt;/ref&gt;

Alfrēds Žarī ir viens no [[Andrē Žids|Andrē Žida]] romāna &quot;[[Naudas viltotāji (romāns)|Naudas viltotāji]]&quot; (''Les Faux-monnayeurs'') tēlu prototipiem.

== Biogrāfija ==
[[Attēls:Véritable portrait de Monsieur Ubu.png|left|150px|thumb|Ibī kunga portrets. Žarī. 1896.]]
Alfrēds Žarī ir dzimis [[Lavāla (Francija)|Lavālā]], Imperatores krastmalā (''Quai de l'Impératrice''), tekstila komersanta Anselma Žarī un viņa sievas Karolīnes Kernē (''Caroline Quernest'') ģimenē. Viņš apmeklēja Lavālas mazo liceju (''Petit lycée de Laval'') no 1878. līdz 1879. gadam. Pēc vecāku šķiršanās māte aizveda Alfrēdu un viņa māsu Šarloti uz [[Senbriē]] (''Saint Brieuc'') pilsētu, kur zēns mācījās licejā no 1879. gada oktobra līdz 1888. gada jūlijam. Divpadsmit gadu vecumā Alfrēds sāka sacerēt savas pirmās komēdijas, vēlāk šie darbi tika apkopoti krājumā ''Ontogénie'': ''Brigands de la Calabre'' (1885), ''le Parapluie-Seringue du Docteur Thanaton'', ''le Procès'', ''les Antliaclastes'' (1886—1888).

1888. gada oktobrī Žarī māte ar bērniem atgriezās savā dzimtajā pilsētā [[Renna|Rennā]]. Rennas licejā Alfrēda fizikas pasniedzējs Felikss Frederiks Eberts (''Félix-Frédéric Hébert'') kļuva par Ibī karaļa prototipu. Ideja ievietot šo tēlu satīriskajā eposā piederēja Žarī klasesbiedriem — Šarlam Morēnam (''Charles Morin'') un viņa brālim Anrī (''Henri Morin''). Sākumā sacerējums saucās &quot;Poļi&quot; (''Les Polonais''). Tad Alfrēds pielāgoja tekstu komēdijai, kuras uzvedums no 1889. gada notika Morēnu ģimenes mājas bēniņos, tad 1890. gadā Žarī dzīvoklī.&lt;ref name=&quot;amisjarry&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.alfredjarry.fr/biographie/index.php|title=Vie et œuvres de Jarry|publisher=Les amis d'Alfred Jarry.|accessdate={{dat|2014|8|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1891-1892. Žarī bija [[Anrī Bergsons|Anrī Bergsona]] students Anrī-IV licejā [[Parīze|Parīzē]]. Viņš neizturēja augstskolas iestājeksāmenu (''​​École Normale Supérieure''). 1893. gada 10 maijā nomira viņa māte.

Rakstnieks sadarbojās ar žurnāliem ''Mercure de France'' (1672. gadā dibinātais ''Mercure Galant'' 1724. gadā tika pārdēvēts par ''Mercure de France'', vēlāk tā bija arī izdevniecība, darbojas joprojām) un ''La Revue blanche'' (1889—1903). Pirmais &quot;Ibī karaļa&quot; priekšnesums Parīzes teātrī ''Théâtre de l'Œuvre'' notika 1896. gada 10. decembrī un izraisīja pretrunīgas recenzijas. Uzvedumi turpinājās, sekojot Ibī personāža ciklam. Tie tika atveidoti arī leļļu teātrī ''Théâtre des Pantins'' (1898) un kabarē ''des Quat'z'Arts''.

Aizraujoties ar [[Dobspiedums|dobspiedes]] tehniku 1894. gadā Žarī ar [[Remī de Gurmons|Remī de Gurmonu]] (''Remy de Gourmont'') nodibināja [[estamps|estampa]] mākslas žurnālu ''Ymagier'', kas pastāvēja līdz 1896. gadam. Žarī mēģināja atsākt arī žurnālu ''Perhinderion'', bet arī tas cieta neveiksmi. 1895. gada 18. augustā rakstnieka tēvs mira Lavālā. Oktobrī tika izdota Žarī pirmā grāmata ''les Minutes de Sable Mémorial''. Tajā pašā gadā Žarī iegādājās velosipēdu, ko viņš tā arī nekad neapmaksāja un kas bija vienīgais materiālais labums, kam rakstnieks bija pieķēries līdz mūža beigām. 1897. gada 18. maijā ''Mercure de France'' publicēja &quot;Dienas un naktis&quot; (''Les jours et les nuits''). Gadu vēlāk tapa &quot;Ibī almanahs&quot;, ko ilustrēja [[Pjērs Bonārs]] (''Pierre Bonnard 1867-1947''), kurš bija arī leļļu teātra Ibī marionešu autors un vēlāk ilustrēja vēl citus Žarī darbus.

1898. gadā tika uzrakstīta viena no slavenākajām Žarī grāmatām &quot;Patafiziķa daktera Fostrola darbi un atzinumi&quot; (''Gestes et opinions du docteur Faustroll, pataphysicien''), ko plaša publika atklāja tikai 1911. gadā pēc autora nāves. Tās galvenais varonis, 63 gadus vecais dakteris Fostrols, padzīts no mājām par parādiem, tiesas izpildītāja vajāts, klaiņo pa Parīzes ielām kopā ar savu pērtiķi, piedzīvo visdažādākās neiedomājamas situācijas un beidzot aiziet bojā. Vienlaicīgi tā ir dziļa mākslas un literatūras apcere un ievads jaunajā dzīves filozofijā — [[patafizika|patafizikā]]. Šīs &quot;zinātnes&quot; galvenie principi bija 1948. gadā dibinātās Patafizikas koledžas pamatā.
1902. gadā tapa grotesks romāns &quot;Supertēviņš&quot; (''Le Surmâle''). Pēdējos gados Žarī publicēja rakstus žurnālos ''La Plume'' un ''Le Canard sauvage''. Viņš strādāja pie [[Rablē]] &quot;Pantagriēla&quot; adaptācijas operetei, kas palika nepabeigta, un citiem darbiem, ko izdeva pēc viņa nāves. Rakstnieka finansiālā situācija un veselības stāvoklis bija katastrofiski, neskatoties uz māsas Šarlotes un dažu tuvo draugu palīdzību. Žarī pēdējā dzīves vieta bija Kaset ielā-7 (''rue Cassette'') Parīzē. Viņš mira slimnīcā ''de la Charité'' no tuberkulozes [[meningīts|meningīta]] un ir apglabāts Parīzes Banjo kapsētā (''cimetière parisien de Bagneux'').&lt;ref name=&quot;amisjarry&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.kroders.lv/uploads/story/pdf_11.pdf &quot;Ibī-karalis&quot; Alfrēds Žarī. Tulkojums: Uldis Krastiņš. AVOTS Nr . 3/4. , 1992 , 1—64 . Latvijas Valsts Bibliotēka]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Žarī, Alfrēds}}
[[Kategorija:1873. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1907. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Majennā dzimušie]]
[[Kategorija:Franču rakstnieki]]
[[Kategorija:Franču valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Francijas dramaturgi]]</text>
      <sha1>n2j2f9yqehwdozkwvtvjq2j8mi3fp8z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādats</title>
    <ns>0</ns>
    <id>258850</id>
    <revision>
      <id>4301453</id>
      <parentid>3891781</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:34:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ sīkumi, replaced: [[ģints]] → [[disambigs|ģints]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1221" sha1="rne9oy4w8cfs3ygjj5uomksxk2xcq3a" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2014. gada septembrī,}}
'''Ādats''' ({{val|ar|عادة}}, ''āda'' — ‘paraža, ieradums’; daudzskaitlī — {{val|ar|عادات}}, ''adat'') ir [[paražu tiesības|paražu tiesību]] un nacionālo [[tradīcija|tradīciju]] kopums, kas mantots no [[musulmanisms|pirmsmusulmanisma]] laika, [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzā]], [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] — [[Čečenija|Čečenijā]], [[Dagestāna|Dagestānā]], [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]], [[Malaizija|Malaizijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]], kā arī [[Filipīnas|Filipīnu]] musulmaņu kopienā.

Saskaņā ar ādatu [[tiesa]]s vara kopienā pieder ģints vecākajiem, kas faktiski pauž kopienas augstāko aprindu intereses. [[Kaukāzs|Kaukāzā]] un Centrālāzijā primārais tiesību avots 9.—19. gadsimtā. Mūsdienās ādats kā [[tiesību avoti|tiesību avots]] pastāv atsevišķos Indonēzijas reģionos, savukārt citviet tas ir saglabājies kā tradīciju kopums, piemēram, kā laulību rituāls, atmetot [[asinsatriebība]]s un citas novecojušas tradīcijas. Ādats pēc izcelsmes un nozīmes ir tuvs [[Urfs|Urfam]].

[[Kategorija:Islāma kultūra]]</text>
      <sha1>rne9oy4w8cfs3ygjj5uomksxk2xcq3a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ločmele</title>
    <ns>0</ns>
    <id>265409</id>
    <revision>
      <id>4301507</id>
      <parentid>4227304</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:56:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <origin>4301507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="838" sha1="j93q0pi7asw9mplrn9taku20pwxbwn2" xml:space="preserve">'''Ločmele''' (vīriešu dzimtē [[Ločmelis]]) ir viens no populārākajiem [[Latgale]]s iedzīvotāju uzvārdiem.&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/kuteligie-latgaliesu-uzvardi Dirši, Taukuļi un Muļķi. “Kutelīgie” latgaliešu uzvārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181014030150/http://www.la.lv/kuteligie-latgaliesu-uzvardi |date={{dat|2018|10|14||bez}} }} Marta Ozola la.lv, 2017. gada 3. novembris&lt;/ref&gt; Cilvēki ar šo uzvārdu:

* [[Lūcija Ločmele]] (dzimusi 1951) — kinorežisore;
* [[Nellija Ločmele]] (dzimusi 1973) — žurnāliste un sabiedriska darbiniece;
* [[Regīna Ločmele]] (dzimusi 1966) — žurnāliste un politiķe;
* [[Danskovīte]] (īstajā vārdā Anita Ločmele; dzimusi 1961) — dramaturģe un pedagoģe.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Latgaliešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>j93q0pi7asw9mplrn9taku20pwxbwn2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Udmurtu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>270648</id>
    <revision>
      <id>4301088</id>
      <parentid>4297252</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:51:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fox 1102</username>
        <id>132407</id>
      </contributor>
      <comment>Tika atjaunināts runātāju skaits un pievienota gramatikas sadaļa ''Locījumi''</comment>
      <origin>4301088</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3917" sha1="engucnoq8b466k0gn88kr60ajp5wjzm" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|       name = Udmurtu valoda
| nativename = ''удмурт кыл''
|familycolor = Urāliešu
|     states = {{RUS}}
|     region = [[Attēls:Flag_of_Udmurtia.svg|20px]] [[Udmurtija]]
|   speakers = 255 877 (2020) ([[Apdraudēta valoda|apdraudēta]])
|       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
|       fam2 = [[Somugru valodas|somugru]]
|       fam3 = [[somu-permiešu valodas|somu-permiešu]]
|       fam4 = [[permiešu valodas|permiešu]]
|       fam5 = 
|     nation = [[Attēls:Flag_of_Udmurtia.svg|20px]] [[Udmurtija]]
|       iso1 = 
|       iso2 = udm
|       iso3 = udm
|        map = [[Attēls:Udmurt language.png|250px|center]]&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;&lt;small&gt;Udmurtu valodas izplatības areāls&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
}}

'''Udmurtu valoda''' (''удмурт кыл'') ir [[permiešu valodas|permiešu valoda]], kas izplatīta [[Udmurtija|Udmurtijā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]], kur to galvenokārt lieto [[udmurti]]. Tā ir viena no Udmurtijas Republikas divām [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] (otra ir [[krievu valoda]]). Tai visradniecīgākā ir [[komiešu valoda]]. Udmurtu valodā ir daudz [[aizguvums|aizguvumu]] no krievu un [[tatāru valoda]]s.

Pastāv [[Vikipēdija udmurtu valodā]].

== Rakstība ==
Udmurtu valodas rakstībā izmanto pielāgotu [[kirilica|kirilicu]]. Udmurtu alfabētā ir tie paši burti, kas [[krievu alfabēts|krievu alfabētā]], kā arī pieci papildu burti: [[Ӝ]]/ӝ, [[Ӟ]]/ӟ, [[Ӥ]]/ӥ, [[Ӧ]]/ӧ un [[Ӵ]]/ӵ. 
{| class=&quot;wikitable&quot;
|А а
|Б б
|В в
|Г г
|Д д
|Е е
|Ё ё
|-
|Ж ж
|Ӝ ӝ
|З з
|Ӟ ӟ
|И и
|Ӥ ӥ
|Й й
|-
|К к
|Л л
|М м
|Н н
|О о
|Ӧ ӧ
|П п
|-
|Р р
|С с
|Т т
|У у
|Ф ф
|Х х
|Ц ц
|-
|Ч ч
|Ӵ ӵ
|Ш ш
|Щ щ
|Ъ ъ
|Ы ы
|Ь ь
|-
|Э э
|Ю ю
|Я я
| colspan=&quot;4&quot; |
|}

== Gramatika ==

=== Locījumi ===
Udmurtu valodā ir veseli 15 locījumi.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Locījums
!Piedeklis
!Piemērs
!Nozīme  
|-
|Nominatīvs
| -
|Пи
|Zēns
|-
|Akuzatīvs
|эз
|Пиэз
|Zēnu
|-
|Ģenitīvs
|лэн 
|Пилэн
|Zēna
|-
|Partitīvs
|лэсь
|Пилэсь
|No zēna
|-
|Datīvs
|лы 
|Пилы
|Zēnam
|-
|Karitatīvs
|тэк
|Питэк
|Bez zēna
|-
|Komparatīvs
|я, ья, ъя
|Пия
|Saskaņā ar zēnu
|-
|Instrumentālis
|эн (ен), ын
|Пиэн
|Ar zēnu
|-
|Inesīvs
|ын
|Пиын
|Zēnā
|-
|Illatīvs
|э (е)
|Пиэ
|Uz zēnu
|-
|Elatīvs
|ысь
|Пиысь
|No zēna
|-
|Ablatīvs
|ысен
|Пиысен
|No zēna
|-
|Prolatīvs
|этӥ, тӥ
|Питӥ
|Pa zēnu
|-
|Adverbitīvs
|лань 
|Пилань
|Virzienā uz zēnu
|-
|Terminatīvs
|озь
|Пиозь
|Līdz zēnam
|}

== Valodas izzušana ==
Udmurtu valodas runātāju skaits samazinās, un saskaņā ar [[UNESCO]] datiem tai draud izzušana. Ja pašreizējās tendences turpināsies, pēc aptuveni 100 gadiem udmurtu valodā vairs nebūs neviena runātāja, un pēc tam tā tiks atzīta par izzudušu. Udmurtu valodā runā galvenokārt vecākās paaudzes cilvēki. Jauniešu vidū tā ir daudz mazāk izplatīta. Ievērojams skaits [[Dzimtā valoda|dzimtās valodas]] runātāju ir pasīvie runātāji (cilvēki, kas zina valodu, bet nerunā tajā).

Gandrīz visi udmurtu valodas pratēji ir [[Divvalodība|bilingvi]]: saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanas datiem 552 299 cilvēki norādīja, ka viņi ir udmurti, no tiem 58,7 % norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir udmurtu. Udmurtu-krievu bilingvisms veido 64,4 %, t. i., 92,8 % no kopējā runātāju skaita; ir arī udmurtu-tatāru bilingvisma gadījumi un pat udmurtu-tatāru-krievu trilingvisms, kas kopējā summā ar krievu valodu veido 68,5 %.

Ārējās saites{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Udmurtija]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]</text>
      <sha1>engucnoq8b466k0gn88kr60ajp5wjzm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301090</id>
      <parentid>4301088</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:55:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4301090</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3911" sha1="2wqrzpfkzu2b9qgqoz5p30johzip0mx" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|       name = Udmurtu valoda
| nativename = ''удмурт кыл''
|familycolor = Urāliešu
|     states = {{RUS}}
|     region = [[Attēls:Flag_of_Udmurtia.svg|20px]] [[Udmurtija]]
|   speakers = 255 877 (2020) ([[Apdraudēta valoda|apdraudēta]])
|       fam1 = [[urāliešu valodas|urāliešu]]
|       fam2 = [[Somugru valodas|somugru]]
|       fam3 = [[somu-permiešu valodas|somu-permiešu]]
|       fam4 = [[permiešu valodas|permiešu]]
|       fam5 = 
|     nation = [[Attēls:Flag_of_Udmurtia.svg|20px]] [[Udmurtija]]
|       iso1 = 
|       iso2 = udm
|       iso3 = udm
|        map = [[Attēls:Udmurt language.png|250px|center]]&lt;div style=&quot;text-align: center;&quot;&gt;&lt;small&gt;Udmurtu valodas izplatības areāls&lt;/small&gt;&lt;/div&gt;
}}

'''Udmurtu valoda''' (''удмурт кыл'') ir [[permiešu valodas|permiešu valoda]], kas izplatīta [[Udmurtija|Udmurtijā]], [[Krievija|Krievijas Federācijā]], kur to galvenokārt lieto [[udmurti]]. Tā ir viena no Udmurtijas Republikas divām [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] (otra ir [[krievu valoda]]). Tai visradniecīgākā ir [[komiešu valoda]]. Udmurtu valodā ir daudz [[aizguvums|aizguvumu]] no krievu un [[tatāru valoda]]s.

Pastāv [[Vikipēdija udmurtu valodā]].

== Rakstība ==
Udmurtu valodas rakstībā izmanto pielāgotu [[kirilica|kirilicu]]. Udmurtu alfabētā ir tie paši burti, kas [[krievu alfabēts|krievu alfabētā]], kā arī pieci papildu burti: [[Ӝ]]/ӝ, [[Ӟ]]/ӟ, [[Ӥ]]/ӥ, [[Ӧ]]/ӧ un [[Ӵ]]/ӵ.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|А а
|Б б
|В в
|Г г
|Д д
|Е е
|Ё ё
|-
|Ж ж
|Ӝ ӝ
|З з
|Ӟ ӟ
|И и
|Ӥ ӥ
|Й й
|-
|К к
|Л л
|М м
|Н н
|О о
|Ӧ ӧ
|П п
|-
|Р р
|С с
|Т т
|У у
|Ф ф
|Х х
|Ц ц
|-
|Ч ч
|Ӵ ӵ
|Ш ш
|Щ щ
|Ъ ъ
|Ы ы
|Ь ь
|-
|Э э
|Ю ю
|Я я
| colspan=&quot;4&quot; |
|}

== Gramatika ==

=== Locījumi ===
Udmurtu valodā ir 15 locījumi.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Locījums
!Piedeklis
!Piemērs
!Nozīme
|-
|Nominatīvs
| -
|Пи
|Zēns
|-
|Akuzatīvs
|эз
|Пиэз
|Zēnu
|-
|Ģenitīvs
|лэн
|Пилэн
|Zēna
|-
|Partitīvs
|лэсь
|Пилэсь
|No zēna
|-
|Datīvs
|лы
|Пилы
|Zēnam
|-
|Karitatīvs
|тэк
|Питэк
|Bez zēna
|-
|Komparatīvs
|я, ья, ъя
|Пия
|Saskaņā ar zēnu
|-
|Instrumentālis
|эн (ен), ын
|Пиэн
|Ar zēnu
|-
|Inesīvs
|ын
|Пиын
|Zēnā
|-
|Illatīvs
|э (е)
|Пиэ
|Uz zēnu
|-
|Elatīvs
|ысь
|Пиысь
|No zēna
|-
|Ablatīvs
|ысен
|Пиысен
|No zēna
|-
|Prolatīvs
|этӥ, тӥ
|Питӥ
|Pa zēnu
|-
|Adverbitīvs
|лань
|Пилань
|Virzienā uz zēnu
|-
|Terminatīvs
|озь
|Пиозь
|Līdz zēnam
|}

== Valodas izzušana ==
Udmurtu valodas runātāju skaits samazinās, un saskaņā ar [[UNESCO]] datiem tai draud izzušana. Ja pašreizējās tendences turpināsies, pēc aptuveni 100 gadiem udmurtu valodā vairs nebūs neviena runātāja, un pēc tam tā tiks atzīta par izzudušu. Udmurtu valodā runā galvenokārt vecākās paaudzes cilvēki. Jauniešu vidū tā ir daudz mazāk izplatīta. Ievērojams skaits [[Dzimtā valoda|dzimtās valodas]] runātāju ir pasīvie runātāji (cilvēki, kas zina valodu, bet nerunā tajā).

Gandrīz visi udmurtu valodas pratēji ir [[Divvalodība|bilingvi]]: saskaņā ar 2010. gada tautas skaitīšanas datiem 552 299 cilvēki norādīja, ka viņi ir udmurti, no tiem 58,7 % norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir udmurtu. Udmurtu-krievu bilingvisms veido 64,4 %, t. i., 92,8 % no kopējā runātāju skaita; ir arī udmurtu-tatāru bilingvisma gadījumi un pat udmurtu-tatāru-krievu trilingvisms, kas kopējā summā ar krievu valodu veido 68,5 %.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{valoda-aizmetnis}}

{{Urāliešu valodas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Urāliešu valodas]]
[[Kategorija:Udmurtija]]
[[Kategorija:Krievijas valodas]]</text>
      <sha1>2wqrzpfkzu2b9qgqoz5p30johzip0mx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aizalaja grēda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>271262</id>
    <revision>
      <id>4301533</id>
      <parentid>3760804</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:04:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Oša -&gt; Oša (Kirgizstāna)</comment>
      <origin>4301533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2690" sha1="t0g7gbzcof06vr4u8dyk6darau4f5e9" xml:space="preserve">{{Grēdas infokaste
|nosaukums              = Aizalaja grēda
|attēls                 = Alai Valley 1.jpg
|attēla_platums         = 
|paraksts               = Alaja ieleja un Aizalaja grēda
 | pushpin_map           = Tadžikistāna
 | pushpin_relief        = jā
|lat_dir =N |lat_deg =39|lat_min =23 |lat_sec =
|lon_dir =E |lon_deg =72|lon_min =41 |lon_sec = 
|region                = Āzija
|CoordScale            =
|kontinents             = [[Āzija]]
|novietojums            = 
|valstis                = {{KGZ}}&lt;br/&gt;{{CHN}}&lt;br/&gt;{{TJK}}
|ģeo_apgabals           = [[Pamirs]]
|atdala_ko              = 
|atdala_no              = 
|ietilpst               = 
|sastāv                 = 
|garums                 = 250
|platums                = 40
|platība                = 
|kalns                  = [[Ļeņina smaile]]
|augstums               = 7134
|pilsētas               = 
|kategorijas            = nē
}}
'''Aizalaja grēda''' ({{val|tg|қаторкӯҳи Паси Олой}}, {{val|ky|Чоң Алай кырка тоосу}}) ir viena no [[Pamirs|Pamira]] [[kalnu grēda|kalnu grēdām]] uz [[Tadžikistāna]]s un [[Kirgizstāna]]s robežas, nedaudz iestiepjoties [[Ķīna|Ķīnā]].&lt;ref&gt;{{PZT|22}}&lt;/ref&gt; Izvietojusies Pamira ziemeļos, veidojot tā ziemeļu robežu; administratīvi ietilpst Tadžikistānas [[Kalnu Badahšana|Kalnu Badahšanā]], Kirgizstānas [[Ošas apgabals|Ošas apgabalā]] un Ķīnas [[Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions|Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā]]. Ziemeļos piekļaujas [[Alaja ieleja]]i, austrumos [[Kizilsu]] ieleja to atdala no [[Alajkū grēda]]s un [[Markana]]s ieleja — no [[Kašgārijas grēda]]s, dienvidrietumos [[Muksu]] ieleja — no [[Pētera I grēda]]s un Pamira centrālajiem masīviem. Kizilarta un tersagara pārkāpes sadala grēdu trijās daļās; centrālajā daļā atrodas tās augstākās smailes, tajā skaitā 7134 m augstā [[Ļeņina smaile]], kuru ilgi uzskatīja par Pamira augstāko virsotni, kā arī [[Latvijas smaile]]. Grēdas vidējais augstums ap 6000 m vjl. Nogāzēs subalpīnās stepes, pļavas, augstāk — mūžīgais sniegs un ledāji (apledojums ap 1436 km²). Pa Kizilarta pārkāpi grēdu šķērso [[Oša (Kirgizstāna)|Ošas]]—[[Horuga]]s autoceļš ([[Pamira trakts]]).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pamirs]]
[[Kategorija:Kalnu grēdas]]
[[Kategorija:Tadžikistānas kalnu grēdas]]
[[Kategorija:Kirgizstānas kalnu grēdas]]
[[Kategorija:Ķīnas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Kalnu Badahšāna]]
[[Kategorija:Tadžikistānas republikas pakļautības rajoni]]</text>
      <sha1>t0g7gbzcof06vr4u8dyk6darau4f5e9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kotāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>278643</id>
    <revision>
      <id>4301506</id>
      <parentid>3781322</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:55:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <origin>4301506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="278" sha1="m4u28xx9s27zcynhu6eh0g1qguqpin1" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada februāris}}
'''Kotāns''' var būt:

* [[Antons Kotāns]] (1903—1979), latviešu ārsts un Tautas Saeimas deputāts;
* [[Pēteris Kotāns]]  (1887—1943),  Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks.

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>m4u28xx9s27zcynhu6eh0g1qguqpin1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Anrī Ruso</title>
    <ns>0</ns>
    <id>282072</id>
    <revision>
      <id>4301300</id>
      <parentid>4092343</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:57:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Francija)</comment>
      <origin>4301300</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5532" sha1="gcvuxq6iu66b6z8uogt60iccb0aupee" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Anrī Ruso
| image = Douanier Rousseau.png
| imagesize = 200px
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1844|5|21}}
| location = {{vieta|Francija|Majenna|Lavāla|3s=Lavāla (Francija)}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1910|9|2|1844|5|21}}
| deathplace = {{viet|francija|Parīze}}
| places = 
| nationality = [[franči|franču]]
| field = [[glezniecība]]
| training = 
| movement = [[postimpresionisms]], [[naivisms]]
| famous works = [[Guļošā čigāniete]], [[Tīģeris tropiskā vētrā]]
| paraksts = 
| patrons = 
| influenced by = 
| teachers = 
| pupils = 
| influenced = 
| awards = 
}}
'''Anrī Ruso''' ({{val|fr|Henri Rousseau}}; dzimis '''Anrī Žiljēns Felikss Ruso''' (''Henri Julien Félix Rousseau'') {{dat|1844|5|21}}, miris {{dat|1910|9|2}}) bija franču [[postimpresionisms|postimpresionisma]] mākslinieks. Gleznošanu apguvis pašmācības ceļā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no spilgtākiem [[naivisms|naivisma]] pārstāvjiem, kura darbi ietekmēja arī [[sirreālisms|sirreālisma]] attīstību. Ruso visu mūžu nostrādāja nodokļu birojā, par ko viņa draugs [[Alfrēds Žarī]] deva viņam iesauku &quot;muitnieks&quot; (''le douanier '').&lt;ref name=&quot;artstoruso&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.theartstory.org/artist-rousseau-henri.htm|title=Henri Rousseau.|author= |date=|publisher=theartstory.org|accessdate={{dat|2015|4|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis strādnieku ģimenē. Ieradās [[Parīze|Parīzē]] 1868. gadā. Uzreiz pēc [[Francijas-Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas kara]] sāka strādāt municipālajā birojā, kur iekasēja nodokļus no alkohola pārdošanas. Iemācījās gleznot, kopējot [[Luvra|Luvrā]] izstādītas gleznas. Ruso nekad nav ceļojis, bet sižetus atrada ilustrētās grāmatās, nostāstos vai vienkārši savā iztēlē. Aizrāvās ar [[spiritisms|spiritismu]] un apgalvoja, ka dažādi gari nosaka viņa otas triepienus. Viņa darbi bieži atspoguļo eksotiskās ainavas, džungļu zvērus un dīvainus personāžus. Piedalījās Neatkarīgo mākslinieku biedrības izstādēs ''Salon des indépendants'' kopš 1886. gada, tur viņa darbi arī tika pamanīti un guva pirmo atzinību. Ruso draudzējās ar Alfrēdu Žarī, [[Roberts Delonē|Robertu Delonē]], [[Gijoms Apolinērs|Gijomu Apolinēru]] un vēlāk arī ar [[Pablo Pikaso]]. Mākslinieka darbnīca atradās ''Perel'' ielā - ''2bis'', Parīzes 14. apgabalā.

Ruso nomira no kājas [[gangrēna]]s Parīzes Nekēra slimnīcā. Viņš tika apbedīts kopējā kapā Banjo kapsētā. 1947. gada 11. septembrī pie viņa dzimtās mājas sienas tika piestiprināta piemiņas plāksne. Tā paša gada 12. oktobrī mākslinieka mirstīgās atliekas tika pārapbedītas [[Lavāla (Francija)|Lavālas]] pilsētas skvērā ''jardin de la Perrine''. Uz viņa kapa ir uzlikts tēlnieka [[Konstantīns Brankuzi|Konstantīna Brankuzi]] darinātais piemineklis ar Gijoma Apolinēra epitāfiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laval53000.fr/mayennais-celebres/henri-rousseau/|title=Henri Rousseau dit &quot;Le Douanier&quot;.|author=|date=|publisher=Lavāla pilsētas mājas lapa|accessdate={{dat|2015|4|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304221801/http://www.laval53000.fr/mayennais-celebres/henri-rousseau/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1910. gadā, pateicoties māksliniekam Maksam Veberam, amerikāņu publika atklāja Ruso darbus [[Ņujorka]]s galerijā. [[Vasilijs Kandinskis]] iekļāva viņa reprodukcijas 1912. gada almanahā ''Blaue Reiter Almanac''. Ruso stils iedvesmoja vairākus modernās mākslas pārstāvjus, kā [[Andrē Bretons]], [[Renē Magrits]], [[Džordžo de Kīriko]].&lt;ref name=&quot;artstoruso&quot;/&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Henri Rousseau - Liberty Inviting Artists to Take Part in the 22nd Exhibition of the Societe des Artistes Independants.jpg|Anrī Ruso. Brīvība aicina māksliniekus piedalīties 22. neatkarīgo mākslinieku apvienības izstādē.
Attēls:Henri Rousseau - The Rabbit's Meal (1908).jpg|Anrī Ruso. [[Trusis|Truša]] ēdiens (1908)
Attēls:Henri Rousseau, ca.1905-07, Eve and the Serpent, oil on canvas, 61 x 46 cm, Kunsthalle Hamburg, Germany.jpg|Anrī Ruso. [[Ieva (Bībele)|Ieva]] un čūska. 1905.-1907. gadi, [[eļļas glezniecība|eļļa]] uz audekla, 61 x 46&amp;nbsp;cm, [[Hamburga]]s muzejs, Vācija.
Attēls:WLA moma Henri Rousseau The Dream.jpg|Anrī Ruso. Sapnis. 1910. [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs]].
Attēls:Henri Rousseau - Mandrill in the Jungle.jpg|Anrī Ruso. [[Mandrils]] džungļos. 1909.
Attēls:Henri Rousseau - Bouquet of Flowers with an Ivy Branch.jpg|Puķes ar [[efeja]]s zaru. 1909.
Attēls:Henri Rousseau - Exotic Landscape.jpg|Anrī Ruso. Eksotiska ainava. 1908.
Attēls:Rousseau - Zur Feier des Kindes.jpeg|Anrī Ruso. Bērns ar lelli. 1903.
Attēls:Henri Rousseau (French) - A Centennial of Independence - Google Art Project.jpg|Anrī Ruso. Francijas neatkarības simtgade. 1892.
Attēls:Henri Rousseau - The Football Players.jpg|Anrī Ruso. Futbola spēlētāji. 1908. Gugenhaima muzejs, [[Ņujorka]].
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ruso, Anrī}}
[[Kategorija:1844. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1910. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Majennā dzimušie]]
[[Kategorija:Franču mākslinieki]]
[[Kategorija:Francijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Postimpresionisma gleznotāji]]</text>
      <sha1>gcvuxq6iu66b6z8uogt60iccb0aupee</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301301</id>
      <parentid>4301300</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:57:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301301</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5533" sha1="hj0m53n590ay0elibzlvzi0iglckqzi" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Anrī Ruso
| image = Douanier Rousseau.png
| imagesize = 200px
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1844|5|21}}
| location = {{vieta|Francija|Majenna|Lavāla|3s=Lavāla (Francija)}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1910|9|2|1844|5|21}}
| deathplace = {{vieta|francija|Parīze}}
| places = 
| nationality = [[franči|franču]]
| field = [[glezniecība]]
| training = 
| movement = [[postimpresionisms]], [[naivisms]]
| famous works = [[Guļošā čigāniete]], [[Tīģeris tropiskā vētrā]]
| paraksts = 
| patrons = 
| influenced by = 
| teachers = 
| pupils = 
| influenced = 
| awards = 
}}
'''Anrī Ruso''' ({{val|fr|Henri Rousseau}}; dzimis '''Anrī Žiljēns Felikss Ruso''' (''Henri Julien Félix Rousseau'') {{dat|1844|5|21}}, miris {{dat|1910|9|2}}) bija franču [[postimpresionisms|postimpresionisma]] mākslinieks. Gleznošanu apguvis pašmācības ceļā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no spilgtākiem [[naivisms|naivisma]] pārstāvjiem, kura darbi ietekmēja arī [[sirreālisms|sirreālisma]] attīstību. Ruso visu mūžu nostrādāja nodokļu birojā, par ko viņa draugs [[Alfrēds Žarī]] deva viņam iesauku &quot;muitnieks&quot; (''le douanier '').&lt;ref name=&quot;artstoruso&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.theartstory.org/artist-rousseau-henri.htm|title=Henri Rousseau.|author= |date=|publisher=theartstory.org|accessdate={{dat|2015|4|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis strādnieku ģimenē. Ieradās [[Parīze|Parīzē]] 1868. gadā. Uzreiz pēc [[Francijas-Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas kara]] sāka strādāt municipālajā birojā, kur iekasēja nodokļus no alkohola pārdošanas. Iemācījās gleznot, kopējot [[Luvra|Luvrā]] izstādītas gleznas. Ruso nekad nav ceļojis, bet sižetus atrada ilustrētās grāmatās, nostāstos vai vienkārši savā iztēlē. Aizrāvās ar [[spiritisms|spiritismu]] un apgalvoja, ka dažādi gari nosaka viņa otas triepienus. Viņa darbi bieži atspoguļo eksotiskās ainavas, džungļu zvērus un dīvainus personāžus. Piedalījās Neatkarīgo mākslinieku biedrības izstādēs ''Salon des indépendants'' kopš 1886. gada, tur viņa darbi arī tika pamanīti un guva pirmo atzinību. Ruso draudzējās ar Alfrēdu Žarī, [[Roberts Delonē|Robertu Delonē]], [[Gijoms Apolinērs|Gijomu Apolinēru]] un vēlāk arī ar [[Pablo Pikaso]]. Mākslinieka darbnīca atradās ''Perel'' ielā - ''2bis'', Parīzes 14. apgabalā.

Ruso nomira no kājas [[gangrēna]]s Parīzes Nekēra slimnīcā. Viņš tika apbedīts kopējā kapā Banjo kapsētā. 1947. gada 11. septembrī pie viņa dzimtās mājas sienas tika piestiprināta piemiņas plāksne. Tā paša gada 12. oktobrī mākslinieka mirstīgās atliekas tika pārapbedītas [[Lavāla (Francija)|Lavālas]] pilsētas skvērā ''jardin de la Perrine''. Uz viņa kapa ir uzlikts tēlnieka [[Konstantīns Brankuzi|Konstantīna Brankuzi]] darinātais piemineklis ar Gijoma Apolinēra epitāfiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laval53000.fr/mayennais-celebres/henri-rousseau/|title=Henri Rousseau dit &quot;Le Douanier&quot;.|author=|date=|publisher=Lavāla pilsētas mājas lapa|accessdate={{dat|2015|4|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304221801/http://www.laval53000.fr/mayennais-celebres/henri-rousseau/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1910. gadā, pateicoties māksliniekam Maksam Veberam, amerikāņu publika atklāja Ruso darbus [[Ņujorka]]s galerijā. [[Vasilijs Kandinskis]] iekļāva viņa reprodukcijas 1912. gada almanahā ''Blaue Reiter Almanac''. Ruso stils iedvesmoja vairākus modernās mākslas pārstāvjus, kā [[Andrē Bretons]], [[Renē Magrits]], [[Džordžo de Kīriko]].&lt;ref name=&quot;artstoruso&quot;/&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Henri Rousseau - Liberty Inviting Artists to Take Part in the 22nd Exhibition of the Societe des Artistes Independants.jpg|Anrī Ruso. Brīvība aicina māksliniekus piedalīties 22. neatkarīgo mākslinieku apvienības izstādē.
Attēls:Henri Rousseau - The Rabbit's Meal (1908).jpg|Anrī Ruso. [[Trusis|Truša]] ēdiens (1908)
Attēls:Henri Rousseau, ca.1905-07, Eve and the Serpent, oil on canvas, 61 x 46 cm, Kunsthalle Hamburg, Germany.jpg|Anrī Ruso. [[Ieva (Bībele)|Ieva]] un čūska. 1905.-1907. gadi, [[eļļas glezniecība|eļļa]] uz audekla, 61 x 46&amp;nbsp;cm, [[Hamburga]]s muzejs, Vācija.
Attēls:WLA moma Henri Rousseau The Dream.jpg|Anrī Ruso. Sapnis. 1910. [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs]].
Attēls:Henri Rousseau - Mandrill in the Jungle.jpg|Anrī Ruso. [[Mandrils]] džungļos. 1909.
Attēls:Henri Rousseau - Bouquet of Flowers with an Ivy Branch.jpg|Puķes ar [[efeja]]s zaru. 1909.
Attēls:Henri Rousseau - Exotic Landscape.jpg|Anrī Ruso. Eksotiska ainava. 1908.
Attēls:Rousseau - Zur Feier des Kindes.jpeg|Anrī Ruso. Bērns ar lelli. 1903.
Attēls:Henri Rousseau (French) - A Centennial of Independence - Google Art Project.jpg|Anrī Ruso. Francijas neatkarības simtgade. 1892.
Attēls:Henri Rousseau - The Football Players.jpg|Anrī Ruso. Futbola spēlētāji. 1908. Gugenhaima muzejs, [[Ņujorka]].
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ruso, Anrī}}
[[Kategorija:1844. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1910. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Majennā dzimušie]]
[[Kategorija:Franču mākslinieki]]
[[Kategorija:Francijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Postimpresionisma gleznotāji]]</text>
      <sha1>hj0m53n590ay0elibzlvzi0iglckqzi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301302</id>
      <parentid>4301301</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:57:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301302</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5533" sha1="dyh5ns05jvr5142rr1xj744amgau1yz" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| bgcolour = 
| name = Anrī Ruso
| image = Douanier Rousseau.png
| imagesize = 200px
| caption = 
| birthname = 
| birthdate = {{dat|1844|5|21}}
| location = {{vieta|Francija|Majenna|Lavāla|3s=Lavāla (Francija)}}
| deathdate = {{miršanas datums un vecums|1910|9|2|1844|5|21}}
| deathplace = {{vieta|Francija|Parīze}}
| places = 
| nationality = [[franči|franču]]
| field = [[glezniecība]]
| training = 
| movement = [[postimpresionisms]], [[naivisms]]
| famous works = [[Guļošā čigāniete]], [[Tīģeris tropiskā vētrā]]
| paraksts = 
| patrons = 
| influenced by = 
| teachers = 
| pupils = 
| influenced = 
| awards = 
}}
'''Anrī Ruso''' ({{val|fr|Henri Rousseau}}; dzimis '''Anrī Žiljēns Felikss Ruso''' (''Henri Julien Félix Rousseau'') {{dat|1844|5|21}}, miris {{dat|1910|9|2}}) bija franču [[postimpresionisms|postimpresionisma]] mākslinieks. Gleznošanu apguvis pašmācības ceļā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no spilgtākiem [[naivisms|naivisma]] pārstāvjiem, kura darbi ietekmēja arī [[sirreālisms|sirreālisma]] attīstību. Ruso visu mūžu nostrādāja nodokļu birojā, par ko viņa draugs [[Alfrēds Žarī]] deva viņam iesauku &quot;muitnieks&quot; (''le douanier '').&lt;ref name=&quot;artstoruso&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.theartstory.org/artist-rousseau-henri.htm|title=Henri Rousseau.|author= |date=|publisher=theartstory.org|accessdate={{dat|2015|4|24||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis strādnieku ģimenē. Ieradās [[Parīze|Parīzē]] 1868. gadā. Uzreiz pēc [[Francijas-Prūsijas karš|Francijas-Prūsijas kara]] sāka strādāt municipālajā birojā, kur iekasēja nodokļus no alkohola pārdošanas. Iemācījās gleznot, kopējot [[Luvra|Luvrā]] izstādītas gleznas. Ruso nekad nav ceļojis, bet sižetus atrada ilustrētās grāmatās, nostāstos vai vienkārši savā iztēlē. Aizrāvās ar [[spiritisms|spiritismu]] un apgalvoja, ka dažādi gari nosaka viņa otas triepienus. Viņa darbi bieži atspoguļo eksotiskās ainavas, džungļu zvērus un dīvainus personāžus. Piedalījās Neatkarīgo mākslinieku biedrības izstādēs ''Salon des indépendants'' kopš 1886. gada, tur viņa darbi arī tika pamanīti un guva pirmo atzinību. Ruso draudzējās ar Alfrēdu Žarī, [[Roberts Delonē|Robertu Delonē]], [[Gijoms Apolinērs|Gijomu Apolinēru]] un vēlāk arī ar [[Pablo Pikaso]]. Mākslinieka darbnīca atradās ''Perel'' ielā - ''2bis'', Parīzes 14. apgabalā.

Ruso nomira no kājas [[gangrēna]]s Parīzes Nekēra slimnīcā. Viņš tika apbedīts kopējā kapā Banjo kapsētā. 1947. gada 11. septembrī pie viņa dzimtās mājas sienas tika piestiprināta piemiņas plāksne. Tā paša gada 12. oktobrī mākslinieka mirstīgās atliekas tika pārapbedītas [[Lavāla (Francija)|Lavālas]] pilsētas skvērā ''jardin de la Perrine''. Uz viņa kapa ir uzlikts tēlnieka [[Konstantīns Brankuzi|Konstantīna Brankuzi]] darinātais piemineklis ar Gijoma Apolinēra epitāfiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laval53000.fr/mayennais-celebres/henri-rousseau/|title=Henri Rousseau dit &quot;Le Douanier&quot;.|author=|date=|publisher=Lavāla pilsētas mājas lapa|accessdate={{dat|2015|4|24||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304221801/http://www.laval53000.fr/mayennais-celebres/henri-rousseau/|archivedate={{dat|2016|03|04||bez}}}}&lt;/ref&gt;

1910. gadā, pateicoties māksliniekam Maksam Veberam, amerikāņu publika atklāja Ruso darbus [[Ņujorka]]s galerijā. [[Vasilijs Kandinskis]] iekļāva viņa reprodukcijas 1912. gada almanahā ''Blaue Reiter Almanac''. Ruso stils iedvesmoja vairākus modernās mākslas pārstāvjus, kā [[Andrē Bretons]], [[Renē Magrits]], [[Džordžo de Kīriko]].&lt;ref name=&quot;artstoruso&quot;/&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Henri Rousseau - Liberty Inviting Artists to Take Part in the 22nd Exhibition of the Societe des Artistes Independants.jpg|Anrī Ruso. Brīvība aicina māksliniekus piedalīties 22. neatkarīgo mākslinieku apvienības izstādē.
Attēls:Henri Rousseau - The Rabbit's Meal (1908).jpg|Anrī Ruso. [[Trusis|Truša]] ēdiens (1908)
Attēls:Henri Rousseau, ca.1905-07, Eve and the Serpent, oil on canvas, 61 x 46 cm, Kunsthalle Hamburg, Germany.jpg|Anrī Ruso. [[Ieva (Bībele)|Ieva]] un čūska. 1905.-1907. gadi, [[eļļas glezniecība|eļļa]] uz audekla, 61 x 46&amp;nbsp;cm, [[Hamburga]]s muzejs, Vācija.
Attēls:WLA moma Henri Rousseau The Dream.jpg|Anrī Ruso. Sapnis. 1910. [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs]].
Attēls:Henri Rousseau - Mandrill in the Jungle.jpg|Anrī Ruso. [[Mandrils]] džungļos. 1909.
Attēls:Henri Rousseau - Bouquet of Flowers with an Ivy Branch.jpg|Puķes ar [[efeja]]s zaru. 1909.
Attēls:Henri Rousseau - Exotic Landscape.jpg|Anrī Ruso. Eksotiska ainava. 1908.
Attēls:Rousseau - Zur Feier des Kindes.jpeg|Anrī Ruso. Bērns ar lelli. 1903.
Attēls:Henri Rousseau (French) - A Centennial of Independence - Google Art Project.jpg|Anrī Ruso. Francijas neatkarības simtgade. 1892.
Attēls:Henri Rousseau - The Football Players.jpg|Anrī Ruso. Futbola spēlētāji. 1908. Gugenhaima muzejs, [[Ņujorka]].
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ruso, Anrī}}
[[Kategorija:1844. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1910. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Majennā dzimušie]]
[[Kategorija:Franču mākslinieki]]
[[Kategorija:Francijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Postimpresionisma gleznotāji]]</text>
      <sha1>dyh5ns05jvr5142rr1xj744amgau1yz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Budžaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286055</id>
    <revision>
      <id>4301281</id>
      <parentid>3812859</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:40:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Svens Hudjajevs</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301281</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4215" sha1="ptdi1w8q8adgtwoqdk8ml8uf7nn7n32" xml:space="preserve">[[Attēls:Ukraine-Budzhak.png|thumbnail|right|Budžaka mūsdienu Ukrainas teritorijā]]
[[Attēls:Bugeac-etnic.png|thumbnail|right|Budžakas iedzīvotāju etniskais dalījums mūsdienās]]
[[Attēls:Bugcadm.png|thumbnail|right|Budžakas administratīvais dalījums]]
[[Attēls:Bugeac 1920-40.png|thumbnail|right|Budžaka Rumānijas Karalistes sastāvā līdz 1940. gadam]]
'''Budžaka''' ({{val|uk|Буджак}}, {{val|ro|Bugeac}}), arī '''Budžakas stepe''', ir vēsturiska teritorija un dabas apgabals mūsdienu [[Ukraina]]s [[Odesas apgabals|Odesas apgabala]] teritorijā; fiziski atdalīta no pārējās Ukrainas, kā arī [[Moldova]]s dienvidos.&lt;ref&gt;{{PZT|128}}&lt;/ref&gt;

Atrodas [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē starp [[Donava|Donavu]] un [[Dņestra|Dņestru]], bijusī [[Moldāvija]]s daļa, kas atdala mūsdienu [[Moldova|Moldovu]] no jūras. Teritorijas zemes satiksmes savienojumu ar Ukrainu nodrošina divi tilti pāri Dņestrai, no kuriem viens 7,4 km atrodas Moldovas teritorijā, bet ar abu valstu līgumu ir nodots Ukrainas kontrolē. 

==Demogrāfija==
13 188 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielo teritoriju apdzīvo daudzas reģiona tautas – [[ukraiņi]], [[bulgāri]], [[moldāvi]], [[gagauzi]]. Iedzīvotāju skaits 2012. gada 1. janvārī bija 577 574 cilvēki. Lielākā pilsēta [[Izmajila]] ar 73 651 iedzīvotāju. 2001. gadā Budžakā dzīvoja 617 200 cilvēku, no kuriem 40% bija ukraiņi, 21% bulgāri, 20% [[krievi]], 13% moldāvi un 4% gagauzi.

== Nosaukums un teritorija ==
Noaukums cēlies [[Osmaņu impērija]]s valdīšanas periodā (1484.-1812.), kad teritoriju turciski sauca par ''bucak'' — ‘pierobeža, nostūris’ un tas attiecās uz teritoriju kas atradās apmēram starp [[Bilhoroda-Dņistrovska|Bilhorodu-Dņistrovsku]], [[Bendera|Benderu]] un Izmajilas pilsētām.

Vēsturiski Budžaka bija Moldāvijas dienvidu stepes rajons, kuru līdz 1812. gadam sauca par [[Besarābija|Besarābiju]]. Pēc Moldāvijas austrumu daļas iekļaušanas Krievijas Impērijas sastāvā 1812. gadā visu teritoriju starp Dņestru un [[Pruta|Prutu]] nosauca par [[Besarābijas guberņa|Besarābijas guberņu]].

== Vēsture kopš 19. gadsimta ==
1806.-1812. gada krievu-turku kara laikā Moldāvijas austrumus iekaroja [[Krievijas Impērija]], un ar 1812. gada Bukarestes līgumu teritorija uz austrumiem no Prutas upes nonāca Krievijas sastāvā. No Budžakas padzina tā turku iedzīvotājus un to vietā nometināja pareizticīgos bulgārus un gagauzus no turku kontrolētās Bulgārijas. Ekonomikas veicināšanai šeit ieradās arī vācieši, krievi un ebreji.

Pēc Krievijas sakāves 1856. gada [[Krimas karš|Krimas karā]] daļu no Budžakas piekrastes zemēm atdeva Moldāvijai. Pēc 1877-78. gada krievu turku kara un starptautiskajiem līgumiem, kas apstiprināja [[Rumānijas Karaliste]]s izveidošanu, šīs teritorijas atkal nodeva Krievijas pakļautībā.

Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma, 1918. gada 9. aprīlī jaunizveidotā [[Moldāvijas Demokrātiskā Republika]] nobalsoja par [[Besarābijas pievienošanās Rumānijai|pievienošanos Rumānijai]]. 1939. gada [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa līgums]] paredzēja, ka teritoriju varēs ieņemt PSRS, kas 1940. gada 26. jūnijā iesniedza ultimātu Rumānijai, ieprasot Besarābijas un ziemeļu [[Bukovina]]s nodošanu PSRS. Lielākajā daļā vēsturiskās Besarābijas guberņas izveidoja [[Moldāvijas PSR]], bet Budžaku, kā Akermanas, vēlāk Izmailas apgabalu, iekļāva [[Ukrainas PSR]] sastāvā.

Sākoties [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas-PSRS karam]], Rumānija iesaistījās karā, lai atgūtu 1940. gadā zaudētās teritorijas. Turpinot uzbrukumu, tā anektēja arī daļu Ukrainas, izveidojot [[Transnistras gubernatorija|Transnistras provinci]].

1954. gada 14. februārī Ukrainas PSR notika teritoriālā reforma. Izmajilas apgabals tika likvidēts un iekļauts [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]], kas kļuva par teritoriāli lielāko apgabalu Ukrainā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Moldovas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsturiskie reģioni]]</text>
      <sha1>ptdi1w8q8adgtwoqdk8ml8uf7nn7n32</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>4301376</id>
      <parentid>4300922</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T02:10:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <origin>4301376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181959" sha1="s5efaxgtnh69lutxmoc6qhfgcxznreg" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
|2024-12-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Миколюнас1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Lietuvas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Sauļus Mikoļūns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir nospēlējis 101 maču, tādējādi viņš ir spēlēm bagātākais Lietuvas izlases futbolists?
* ... '''[[Krievu Atbrīvošanas armija|Krievu Atbrīvošanas armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Trešā reiha]] pusē [[ģenerālis|ģenerāļa]] [[Andrejs Vlasovs|Andreja Vlasova]] vadībā, veidoja galvenokārt [[Brīvprātīgais|brīvprātīgie]] no padomju pārbēdzējiem, [[Kara gūsteknis|karagūstekņiem]] un [[Baltā emigrācija|baltās emigrācijas]] dalībniekiem?
* ... [[1991. gads|1991. gada]] 20. janvārī [[Krimas apgabals|Krimas apgabalā]] notika [[referendums]] par '''[[Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika|Krimas Autonomās Padomju Sociālistiskā Republikas]]''' atjaunošanu, kas bija pirmais plebiscīts [[PSRS]] vēsturē; par Krimas APSR atjaunošanu nobalsoja 1 343 855 cilvēki jeb 93,26 % no visiem balsstiesīgajiem?
|2024-12-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hallitusneuvottelut 12.5.2023 - 52891325431.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Somijas premjerministrs]] '''[[Peteri Orpo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[Somija]]s parlamenta [[Eduskunta]]s priekšsēdētājs, premjerministra vietnieks, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, lauksaimniecības un mežu ministrs?
* ... '''[[Rīgas farmaceitiskā fabrika]]''' tika dibināta [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]], bet [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]] to nodeva [[privatizācija]]i?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2023. gadā]]''' aizvadīja desmit spēles, no kurām vienā uzvarēja un deviņas reizes zaudēja?
|2024-12-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bruņotais vilciens Kalpaks 1919.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Liepājas aizstāvēšana (1919)|Liepājas aizstāvēšanas]]''' laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 14. novembra rītā [[Rietumkrievijas armija]]i izdevās šķērsot [[Tosmares ezers|Tosmares ezeru]] un ieņemt [[Karosta]]s fortus, tomēr dienas gaitā [[Liepāja]]s aizstāvji atguva pozīcijas, un ienaidnieks atkāpās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā bruņotā vilciena &quot;Kalpaks&quot; apkalpe)&lt;/small&gt;}}?
* ... pirmo privāto '''[[detektīvs (profesija)|detektīvu]]''' aģentūru [[Parīze|Parīzē]] [[1833. gads|1833. gadā]] nodibināja [[Ežēns Fransuā Vidoks]], kurš pats bija bijis noziedznieks?
* ... '''[[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]''' [[Krakova|Krakovā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja trīs zelta, divas sudraba un divas bronzas medaļas; par čempioniem kļuva [[vieglatlēte]]s [[Agate Caune]] 5000 metros un [[Līna Mūze]] šķēpa mešanā, kā arī [[3x3 basketbols|3x3 vīriešu basketbola komanda]] ([[Francis Lācis]], [[Kārlis Apsītis]], [[Kristaps Gludītis]] un [[Zigmārs Raimo]])?
|2024-12-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rock hyrax (Procavia capensis).jpg|border|right|200px]]}}
* ... ģenētiski '''[[dasiji]]''' jeb damani ir radniecīgi [[snuķaiņi]]em un [[sirēnas (zīdītāji)|sirēnām]], bet pēc izskata ir līdzīgi [[murkšķi]]em un [[svilpējzaķi]]em{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā klinšu damans)&lt;/small&gt;}}?
* ... 1809. gada ceļojuma piezīmēs '''[[Puiškalna pilskalns|Puiškalna pilskalnu]]''' aprakstījis [[Ulrihs fon Šlipenbahs]]: pilskalnā atradies akmens, pie kura vietējie iedzīvotāji esot upurējuši, savukārt [[Frīdrihs Krūze]] 1842. gada darbā ''Necrolivonica'' ievietojis akmens tēla zīmējumu, kas tolaik atradies [[Dundagas pils]] ieroču istabā; 1866. gadā akmens tēlu aprakstījis arī [[Jūliuss Dērings]]?
* ... kopējais '''[[tunisieši|tunisiešu]]''' skaits ir aptuveni 15,2 miljoni cilvēku, no tiem 12,4 miljoni dzīvo [[Tunisija|Tunisijā]], bet plašākā [[diaspora]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]], jo īpaši [[Francija|Francijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Vācija|Vācijā]], kā arī [[ASV]]?
|2024-12-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kyahta.s gory.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Burjatijas Republika|Burjatijas]] pilsēta pie [[Mongolija]]s robežas [[Krievija|Krievijas Federācijā]] '''[[Kjahta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dibināta 1727. gadā un kopš 18. gadsimta ir bijusi nozīmīgs punkts sakaros starp Krieviju un [[Ķīna|Ķīnu]]?
* ... kopš [[Korejas karš|Korejas kara]] beigām [[1953. gads|1953. gadā]] [[Korejas Tautas Demokrātiskā Republika|Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā]] ir spēkā pagaidu [[pamiers]], līdz ar to '''[[Korejas Tautas armija]]''' ir pastāvīgā gatavībā, un tā ir viena no vadošajām pasaulē [[Valstu uzskaitījums pēc militārā personāla lieluma|pēc militārā personāla lieluma]]?
* ... '''[[Dāvida pils]]''' ir [[pilskalns]], kas atrodas [[Kurzeme|Kurzemē]], 30 metrus augsto [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] kraujas malā, bet, tā kā tas ir [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] rezervāta zonā, tas [[tūristi]]em nav pieejams?
|2024-12-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Okayama Montage2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Japāna]]s pilsēta '''[[Okajama]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gandrīz pilnībā tika iznīcināta amerikāņu uzlidojumu rezultātā, jo tur atradās armijas militārā bāze, bet pēc kara pilsēta tika atjaunota?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2022|Trīs Zvaigžņu balvas 2022]]''' ceremonijā gada sportistes balvu otrreiz pēc kārtas saņēma [[pludmales volejboliste]] [[Tīna Graudiņa]]?
* ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] pilsētas '''[[Hasavjurta]]s''' etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 30,66% [[Avāri|avāru]], 28,46% [[Čečeni|čečenu]], 28,11% [[Kumiki|kumiku]], 4,07% [[Dargi|dargu]], 3,33% [[Laki|laku]], 2,27% [[Krievi|krievu]] un 1,60% [[Lezgīni|lezgīnu]]?
|2024-12-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry_Peskov_portrait.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pamatojoties uz [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] Pretkorupcijas fonda veikto izmeklēšanu rezultātiem [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] administrācijas vadītāja vietnieks un preses sekretārs '''[[Dmitrijs Peskovs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek uzskatīts par vienu no vislielākajā apmērā [[Korupcija|korumpētajām]] amatpersonām [[Krievija|Krievijā]]?
* ... [[Maroka|Marokā]] dzīvo aptuveni 37 miljoni [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]], bet pastāv arī liela '''[[marokāņi|marokāņu]]''' [[diaspora]], kas dzīvo [[Francija|Francijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Beļģija|Beļģijā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Vācija|Vācijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kā arī citās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]]?
* ... vienīgais '''[[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada pašvaldības vadītājs]]''' novada pastāvēšanas vēsturē ir '''[[Māris Justs]]''', kurš ir šajā amatā kopš 2009. gada?
|2024-12-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Elizabeth II Funeral 19 09 2022-14 (52369485536).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kanādas Karaliskā jātnieku policija]]''' tiek uzskatīta par neoficiālu [[Kanāda]]s nacionālo simbolu{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā jātnieku policijas locekļi piedalās [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] bēru gājienā [[Londona|Londonā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Krievijas Federācija]]s, [[Dagestāna|Dagestānas Republikas]] '''[[Kiziljurta]]s''' pilsētas etniskais sastāvs ir daudzveidīgs: 2010. gadā pilsētā dzīvoja 70,88 % [[Avāri|avāru]], 11,87 % [[Kumiki|kumiku]], 5,34 % [[Laki|laku]], 3,79 % [[Krievi|krievu]], 2,90 % [[Lezgīni|lezgīnu]] un 2,54 % [[Dargi|dargu]]?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2020|Trīs Zvaigžņu balvas 2020]]''' ceremonijā [[Trīs Zvaigžņu balva]]s pasniegšana notika pirmo reizi, aizvietojot iepriekš pasniegto Gada balvu sportā?
|2024-12-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dmitry Utkin passport photo (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Vāgnera grupa]]s dibinātājs '''[[Dmitrijs Utkins]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2023. gads|2023. gada]] 23. augustā gāja bojā lidmašīnas avārijā [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]], uz ziemeļiem no [[Maskava]]s, kopā ar vēl deviņiem cilvēkiem, tai skaitā uzņēmēju [[Jevgeņijs Prigožins|Jevgeņiju Prigožinu]]?
* ... [[Latvija]]s tehnoloģiju uzņēmums 20. gadsimta 90. gados '''&quot;[[Software House Rīga]]&quot;''' bija pēctecis valsts [[kooperatīvs|kooperatīvam]] &quot;Biržas sabiedrība&quot;, ko 80. gadu beigās, [[Latvijas PSR]] pastāvēšanas pēdējā posmā, izveidoja [[Ainārs Gulbis]], lai realizētu [[datortehnika]]s tirdzniecību?
* ... '''[[Vladimirs Derevjanskis]]''', kuru, gatavojoties [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]], [[1940. gads Latvijā|1940. gada]] 7. aprīlī iecēla par [[PSRS]] pilnvaroto [[sūtnis|sūtni]] [[Latvija|Latvijā]], iepriekš bija bijis PSRS pilnvarotais sūtnis [[Somija|Somijā]], atsaukts [[1939. gads|1939. gada]] 29. novembrī sakarā ar [[Ziemas karš|Ziemas kara]] sākšanos?
|2024-12-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vitis vinifera 001.jpg|border|right|150px]]}}
* ... ir no 5000 līdz 10 000 '''[[īstais vīnkoks|īstā vīnkoka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[šķirne|šķirņu]], lai gan tikai dažām ir komerciāla nozīme [[vīns|vīna]] un ēdamo [[vīnogas|vīnogu]] ražošanā?
* ... 2015. gadā '''[[Ukrainas milicija|Ukrainas miliciju]]''' pilnībā aizstāja [[Ukrainas Nacionālā policija]]; milicija atradās tiešā [[Ukrainas Iekšlietu ministrija]]s pakļautībā, un tā tika plaši uzskatīta par korumpētu un [[Ukraina]]s sabiedrības prasībām neatbilstošu dienestu?
* ... '''[[Andris Vaivods]]''' ir [[Līvānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Līvānu novada domes priekšsēdētājs]] kopš 2002. gada?
|2025-01-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Riksdagen June 2011.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Zviedrija]]s [[parlaments|parlamentā]] '''[[Rigsdags|Riksdagā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā Riksdaga ēka [[Stokholma|Stokholmā]])&lt;/small&gt;}} ir 349 locekļi, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem, kā arī divreiz lielāks skaits rezerves locekļu, kas tiek ievēlēti kopā ar viņiem?
* ... 1941. gadā [[ģenerālpulkvedis|ģenerālpulkvedi]] '''[[Aleksandrs Loktionovs|Aleksandru Loktionovu]]''', kurš bija [[Baltijas kara apgabals|Baltijas Īpašā apgabala]] karaspēka komandieris pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s, apsūdzēja nelikumīgā mēbeļu un virtuves piederumu izvešanā no [[Rīga]]s, arestēja, ieslodzīja un nošāva 28. oktobrī bez tiesas, pamatojoties uz [[Lavrentijs Berija|Berijas]] pavēli?
* ... par '''[[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Spānija]]s kluba [[Real Madrid CF|Madrides &quot;Real&quot;]] futbolisti, kas [[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālā]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]] ar 2:0 pieveica [[Vācija]]s klubu [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]], Eiropas futbola klubu nozīmīgāko trofeju izcīnot jau 15. reizi?
|2025-01-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Malta-gh-1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Lielā osta|Lielo ostu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, pie kuras izvietojusies [[Malta]]s galvaspilsēta [[Valleta]], kā dabisku [[osta|ostu]] izmantojuši jau [[feniķieši]]?
* ... [[regbijs|regbija]] spēlētājs un [[treneris]] '''[[Māris Šmits]]''' tiek uzskatīts par vienu no regbija pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Menisks (hidrostatika)|menisks]]''' ir [[šķidrums|šķidruma]] brīvās (augšējās) virsmas liekums, kas rodas, šim šķidrumam saskaroties ar cietu ķermeni vai citu šķidrumu?
|2025-01-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jumpravas dolomīta atsegums Lielupes krastā.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Jumpravas dolomīta atsegums]]''' [[Lielupe]]s labajā krastā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no retajiem dolomīta atsegumiem [[Zemgale|Zemgalē]]?
* ... tiek uzskatīts, ka [[2023. gads|2023. gada]] 18. jūnijā '''[[Zemūdens peldlīdzekļa &quot;Titan&quot; pazušana|pazudušais zemūdens peldlīdzeklis &quot;Titan&quot;]]''' niršanas laikā spiediena dēļ ir implodējis, tūlītēji nogalinot visus, kas atradās uz borta?
* ... agrīnās [[rakstība]]s izmantoja '''[[piktogramma]]s''' ([[hieroglifi|hieroglifus]] un vēlāk [[logogramma]]s) kā objektus un jēdzienus apzīmējošas rakstu vienības?
|2025-01-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Baobab and elephant, Tanzania.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[baobabs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no resnākajiem [[koki]]em pasaulē, kura apkārtmērs var sasniegt līdz 40 metriem, bet tā miltainie [[augļi]] ir ēdami?
* ... '''[[Futbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada vasaras olimpisko spēļu futbola turnīrā]]''' vīriešu komandās drīkstēja piedalīties spēlētāji, kas jaunāki par 23 gadiem ar ne vairāk kā trīs gados vecākiem spēlētājiem komandas sastāvā, savukārt sieviešu komandām vecuma ierobežojumu nebija?
* ... lai gan [[Vladimirs Putins]] uzrunā sabiedrībai asi nosodīja [[2023. gads|2023. gada]] 23. un 24. jūnijā notikušo '''[[Vāgneriešu dumpis|Vāgneriešu jeb Prigožina dumpi]]''', to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr vēlāk pavēstīja, ka [[Vāgnera grupa]]s kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi?
|2025-01-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:US Open 2022 Photo 177 (52391301928) (Gauff).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2023. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātā tenisa čempionāta]] uzvarētāja '''[[Koko Gofa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} savu pirmo [[WTA]] turnīra titulu vienspēlēs izcīnīja 15 gadu vecumā 2019. gada oktobrī [[Linca|Lincā]], finālā uzvarot [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]]?
* ... termins '''[[zemūdens peldlīdzeklis]]''' bieži tiek lietots, lai nodalītu konkrēta veida zemūdens kuģus no [[zemūdene|zemūdenēm]], kas, atšķirībā no zemūdens peldlīdzekļiem, ir pilnībā pašpietiekamas un spēj patstāvīgi ceļot, ir aprīkotas ar savu barošanas un gaisa atjaunošanas sistēmu?
* ... '''[[islāms Krievijā]]''' ir otrā izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un [[musulmaņi|musulmaņu]] skaits [[Krievija|Krievijā]] turpina pieaugt dabiskā pieauguma dēļ, īpaši [[Ziemeļkaukāza valodas|Ziemeļkaukāza tautu]] vidū, kā arī pateicoties migrācijai, galvenokārt no [[Centrālāzija|Vidusāzijas]] un [[Azerbaidžāna]]s?
|2025-01-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iekspagalms.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Inženieru arsenāls|Inženieru arsenālā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas Tehnikas un industriālā dizaina centrs, kurā izvietotas pāri par 30 retro [[automašīnas]] un vairāk nekā 75 [[motocikli]] un [[mopēdi]]?
* ... '''[[sērfings 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' norisinājās [[Taiti]], [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]; šī sacensību norises vieta bija 15 705 km attālumā no rīkotājpilsētas [[Parīze]]s, pārspējot attālākās vietas rekordu ([[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada olimpiādē]] [[jāšana]] notika [[Stokholma|Stokholmā]], 15 589 km no [[Melburna]]s)?
* ... '''[[Lietuvas krievi]]''' ir otra lielākā [[nacionālā minoritāte]] [[Lietuva|Lietuvā]] pēc [[Lietuvas poļi|poļiem]]?
|2025-01-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Asian rice (Oryza sativa) നെല്ല്. (32398084044).jpg|border|right|150px]]}}
* ... no visām uzturā lietojamo [[rīsi|rīsu]] sugām, '''[[sējas rīsi|sējas rīsu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} šķirnes ir visizplatītākās pasaulē; pirmo reizi tie tika [[Domestikācija|domesticēti]] [[Jandzi]] upes baseinā [[Ķīna|Ķīnā]] pirms 13 500 līdz 8200 gadiem?
* ... '''[[islāms ASV]]''' ir trešā lielākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s un [[Jūdaisms|jūdaisma]]?
* ... '''[[kristīgais ateisms]]''' neatzīst [[Dieva esamība|Dieva esamību]] burtiskā nozīmē, bet var balstīties uz mācībām, stāstiem un simboliem, kas ir saistīti ar [[Jēzus Kristus|Jēzu]]?
|2025-01-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Torre Belém April 2009-4a.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Belenas tornis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir celts par godu [[Vasko da Gama]]s atklātajam jūrasceļam uz [[Indija|Indiju]] un kļuvis par vieno no [[Lisabona]]s un [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Lielo ģeogrāfisko atklājumu]] laikmeta simboliem?
* ... '''[[breiks 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' olimpisko spēļu programmā bija iekļauts pirmo reizi vēsturē, tomēr [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] sacensības [[breika dejas|breika dejās]] nenotiks?
* ... '''[[čečeni Eiropā|čečenu diasporā Eiropā]]''' ir vairāk nekā 300 000 cilvēku; pēc [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā]] un [[Otrais Čečenijas karš|Otrā Čečenijas kara]] tika reģistrēta masveida [[čečeni|čečenu]] bēgšana no [[Krievija]]s uz [[Rietumeiropa]]s valstīm?
|2025-01-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ēdoles baznīca 2000-07-09.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[ērģeles]] '''[[Ēdoles luterāņu baznīca|Ēdoles luterāņu baznīcā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vienas no vecākajām [[Latvija|Latvijā]], daļu no tām 1786. gadā radījis [[prūši|prūšu]] izcelsmes [[Tukums|Tukuma]] meistars Kristofs Vilhelms Bravelaits?
* ... '''[[islāms Āfrikā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, bet tā īpatsvars ir nedaudz samazinājies, jo [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s, kur pārsvarā dzīvo [[kristieši]], ir augstāks [[Summārais dzimstības koeficients|dzimstības līmenis]]?
* ... '''[[Lietuvas poļi]]''' ir otra lielākā [[etniskā grupa]] un lielākā etniskā minoritāte [[Lietuva|Lietuvā]], kas dzīvo kompakti pilsētās un ciematos valsts austrumos?
|2025-01-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Évora - Praça do Giraldo.jpg|border|right|200px]]}}
* ... par '''[[Evora]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} &quot;zelta laikiem&quot; tiek uzskatīts 15. gadsimts, kad tā bieži bija [[Portugāles karaļi|Portugāles karaļa]] rezidence?
* ... '''[[Surinamas futbola izlase]]''' pirmo spēli aizvadīja 1915. gadā pret [[Gajānas futbola izlase|Gajānu]], zaudējot ar 0—5?
* ... iepakoti '''[[desikants|desikanti]]''' tiek izmantoti, lai pasargātu kravas konteinerus no [[rūsa]]s un [[korozija]]s?
|2025-01-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Connor Bedard rookie closeup.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] pirmais numurs '''[[Konors Bedārds]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 16 gadu vecumā pirmo reizi tika iekļauts [[Kanādas hokeja izlase|Kanādas U-20 izlasē]] startam [[2022. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2022. gada Pasaules junioru čempionātā]]?
* ... 1864. gadā pēc [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] ierosinājuma dibinātā [[Ainažu jūrskola]] līdz 1870. gadam atradās kuģu īpašniekam '''[[Juris Veide|Jurim Veidem]]''' piederošajā namā, kādreizējās [[Ainažu muiža]]s kalpu mājā, bet arī otrā jūrskolas ēka tika uzbūvēta uz Veides dāvināta zemes gabala?
* ... pirmās '''[[Reihstāgs (Veimāras Republika)|Reihstāga]]''' vēlēšanas [[Veimāras Republika]]s laikā notika [[1920. gads|1920. gada]] 6. jūnijā, un, līdz [[1933. gads|1933. gada]] 14. jūlijā tika izveidota [[vienpartiju sistēma]], notika 8 vēlēšanas?
|2025-01-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Salamonsky AA.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] dibinātājs un pirmais direktors '''[[Alberts Salamonskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija dzimis [[Itālija|Itālijā]], bet dibinājis cirka namus arī [[Berlīne|Berlīnē]], [[Odesa|Odesā]] un [[Maskava|Maskavā]]?
* ... '''[[rektors|rektoru]]''' tradīcijas nāk no [[viduslaiki|viduslaiku]] klasiskajām [[universitāte|universitātēm]], kad to vadītājs arī bija rektors?
* ... pēc [[Politiskā partija|partijas]] biedru skaita trīs '''[[Pasaules lielāko politisko partiju uzskaitījums|lielākās politiskās partijas pasaulē]]''' ir [[Indijas Tautas partija]], [[Ķīnas Komunistiskā partija]] un [[Indijas Nacionālais kongress]]?
|2025-01-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Euphorbia antiquorum in Ghana.jpg|border|right|150px]]}}
* ... daudzas '''[[eiforbijas|eiforbiju]]''' sugas no [[Āfrika]]s ir [[sukulenti]] — tās ir attīstījušas [[Vasas pārveidne|fizikālās īpašības un formas]], kas līdzīgas [[Ziemeļamerika]]s un [[Dienvidamerika]]s kaktusiem, tāpēc tos bieži vien nepareizi dēvē par [[Kaktusu dzimta|kaktusiem]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''Euphorbia antiquorum'')&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Trešā reiha karogs (1935—1945)|Trešā reiha karogs]]''' sākotnēji tika izmantots kā [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|Nacionālsociālistiskās partijas]] karogs; pēc [[Ādolfs Hitlers|Hitlera]] iecelšanas par kancleru 1933. gadā šis karogs tika pieņemts par vienu no diviem valsts karogiem, bet 1935. gada 15. septembrī tas kļuva par vienīgo [[Trešais reihs|Vācijas]] valsts karogu?
* ... '''[[Budjonnovska (Krievija)|Budjonnovskas]]''' pilsēta [[Krievija|Krievijā]], [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] izpelnījās ievērību [[1995. gads|1995. gadā]], kad [[Pirmais Čečenijas karš|Pirmā Čečenijas kara]] laikā to ieņēma [[Šamils Basajevs|Šamila Basajeva]] [[teroristi|teroristu]] grupa un sagrāba ķīlniekus dzemdību namā?
|2025-01-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Parsnips with greens.jpg|border|right|150px]]}}
* ... uzturā lietojamā '''[[pļavas pastinaks|pļavas pastinaka]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnējais areāls ir [[Eiropa]]s dienvidu un vidus daļā, no kurienes tas plaši izplatījies citur, tostarp arī [[Latvija|Latvijā]] pļavas pastinaks ir nereti sastopams visā teritorijā?
* ... atkarībā no studiju veida, valsts, sistēmas un profila '''[[augstākā izglītība|augstākās izglītības]]''' studiju ilgums ir robežās no 3 līdz 9 [[gadi]]em?
* ... 1977. gada [[Tanzānijas Apvienotā Republika|Tanzānijas Apvienotās Republikas]] [[konstitūcija|konstitūcijā]] tika nostiprināta '''[[Revolūcijas partija]]s''' vadošā loma; [[vienpartejiskā sistēma]] tika interpretēta kā līdzeklis, lai izvairītos no cilšu konfliktiem, jo Tanzānijā dzīvo vairāk nekā 120 etnisko grupu?
|2025-01-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vis Bay, Croatia.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Visa]]''' ir vistālāk no [[Horvātija]]s kontinentālās daļas novietotā apdzīvotā [[sala]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Visas pilsēta Visas salā)&lt;/small&gt;}}?
* ... kad [[1933. gads|1933. gadā]] [[Vācija|Vācijā]] varu pārņēma [[Ādolfs Hitlers]], viņa valdība sāka '''[[Reinas demilitarizētā zona|Reinas demilitarizētās zonas]]''' likvidēšanu, bet [[1936. gads|1936. gada]] 7. martā Vācijas valdība pasniedza memorandu, kurā ārvalstu vēstnieki tika informēti par Vācijas atteikšanos no [[Lokarno līgumi]]em, un Vācijas karaspēks ienāca demilitarizētajā zonā?
* ... '''[[Katina Paksinu]]''', kura par savu kinodebiju episkajā [[kara filma|kara filmā]] &quot;Kam skanēs zvans&quot; saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot;, joprojām ir vienīgā [[Grieķija]]s pārstāve, kas jebkad ir saņēmusi Oskara balvu?
|2025-01-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:TDF31466 vingegaard (53062211779).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[2023. gada Tour de France|2023. gada ''Tour de France'']]''' kopvērtējumā otro reizi pēc kārtas uzvarēja [[Dānija]]s riteņbraucējs [[Jonass Vingegords]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenais krekliņš|dzeltenajā līdera kreklā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs|Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas]] valdošā [[Politiskā partija|partija]] kopš tās proklamēšanas ir '''[[Korejas Strādnieku partija]]'''?
* ... '''[[abdžads]]''' ir [[rakstība]], kas satur vienīgi [[līdzskanis|līdzskaņus]] (konsonantus); mūsdienās tādus lieto ap 8 % pasaules iedzīvotāju [[arābu valoda|arābu]], [[farsī]], [[urdu]], [[ivrits|ivrita]] u.c. valodu rakstībās?
|2025-01-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Harmonia axyridis - botanischer Garten Schönbrunn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Latvija|Latvijā]] reti sastopamā '''[[daudzveidīgā mārīte]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[invazīva suga]], kas var ietekmēt vietējo faunu, tai skaitā vietējās [[mārītes|mārīšu]] sugas?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Norbits]]&quot;''' ar [[Edijs Mērfijs|Ediju Mērfiju]] galvenajā lomā guva finansiālus panākumus, nopelnot 159,3 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] pie 60 miljonu budžeta, taču saņēma negatīvas kritiķu atsauksmes un tika nominēta astoņām [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvām]]?
* ... '''[[Lielais bads Īrijā|Lielā bada]]''' laikā [[Īrija|Īrijā]] gāja bojā aptuveni 1 miljons cilvēku un vairāk nekā 1 miljons pameta valsti, kā rezultātā no 1841. līdz 1871. gadam iedzīvotāju skaits samazinājās par 20—25%; tā bija vēsturiska līmeņa sociālā krīze, kas būtiski ietekmēja Īrijas sabiedrību?
|2025-01-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jēkaba kazarmas Kara muzeja būves laikā pēc 1937.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Jēkaba kazarmas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 1937. gadā)&lt;/small&gt;}} nodeva Nahimova Rīgas militārajai jūrskolai, kuras vadība atradās agrākā [[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] ēkā; vēlāk šeit bija [[Jēkaba Alkšņa Rīgas Kara aviācijas augstākā inženieru skola|J. Alkšņa Kara aviācijas augstākās inženieru skolas]] mācību telpas un institūts?
* ... [[musulmaņi]] ieradās [[Surinama|Surinamā]] kā strādnieki no [[Dienvidāzija]]s un [[Indonēzija]]s, līdz ar to tie atveda savu vietējo [[islāms|islāma]] formu, un mūsdienās '''[[islāms Surinamā]]''' ir viena no izplatītākajām [[Reliģija|reliģijām]]?
* ... [[Francijas komūna]]s '''[[I (Francija)|I]]''' nosaukums ir īsākais [[vietvārds]] [[Francija|Francijā]] un viens no īsākajiem pasaulē?
|2025-01-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nataša Pirc Musar (2023-05-19).jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Nataša Pirca Musara]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[2022. gads|2022. gada]] [[Slovēnijas prezidents|Slovēnijas prezidenta]] vēlēšanās, startējot kā neatkarīgā kandidāte, otrajā vēlēšanu kārtā ieguva gandrīz 54% balsu un tika ievēlēta par prezidenti, un ir pirmā sieviete, kas ievēlēta Slovēnijas prezidenta amatā?
* ... '''[[Dominikānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 2010. gadā, kad pārspēja [[Britu Virdžīnu Salu futbola izlase|Britu Virdžīnas]] ar 17—0?
* ... pirmo reizi '''[[preses brīvība]]''' tika pasludināta [[Francija]]s [[Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija|Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācijā]] [[1789. gads|1789. gadā]]?
|2025-01-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teodoro Obiang 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 82 gadus vecais [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] prezidents '''[[Teodoro Objangs Ngema Mbasogo]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir visilgāk valdošais kādas [[Āfrika]]s valsts līderis?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[liberālais islāms|liberālā islāma]]''' pamati radās [[Turcija|Turcijā]] [[Mustafa Kemals Ataturks|Kemala Ataturka]] laikā, balstoties uz [[Sūfisms|sūfismu]], reliģisko liberālismu, Eiropas [[Panteisms|panteismu]] un [[Materiālisms|materiālismu]]?
* ... [[Monvīds Švarcs]] ir vienīgais '''[[Rēzeknes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs]]''' kopš tā izveidošanas [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]]?
|2025-01-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bos taurus indicus (cropped).jpg|border|right|200px]]}}
* ... atšķirībā no [[liellops|govīm]], kas ir to tuvākie radinieki, '''[[zebu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ļoti labi spēj dzīvot karstā un mitrā klimatā?
* ... '''[[Grenādas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1998. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—1?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Indiana Džonss un Likteņa rats]]&quot;''' ir vienīgā sērijas par [[Indiana Džonss|Indianu Džonsu]] filma, kuras [[režisors]] nav [[Stīvens Spīlbergs]] un kuru neveidoja [[Džordžs Lūkass]], taču abi ir filmas izpildproducenti?
|2025-01-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RhB ABe 4-4 III mit Bernina-Express am Lago Bianco.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Bernīnas dzelzceļš]]''', kas savieno [[Sanktmorica|Sanktmoricu]], [[Šveice|Šveicē]] ar Tirāno [[Sondrio province|Sondrio provincē]] [[Itālija|Itālijā]], šķērso 2328 metrus augsto Bernīnas pāreju{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kas ir augstākā [[kalnu pāreja]] Eiropā, caur kuru ierīkota [[dzelzceļa līnija]]?
* ... '''[[dzimstība]]s''' samazināšanās ir vispārēja [[Zeme]]s [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]] globālās [[Demogrāfiskā pāreja|demogrāfiskās pārejas]] tendence?
* ... '''[[nierakmeņu slimība]]''' veidojas tad, kad [[urīns]], kurš rodas, [[nieres|nierēm]] filtrējot [[asinis]], ir pārsātināts ar dažādu veidu [[sāļi]]em vai urīnam ir neatbilstošs [[pH]] līmenis; sāļu pārsātinājuma rezultātā to pārpalikums pārvēršas nogulsnēs, kas nierēs veido [[Kristāls|kristālus]], un tie turpina augt, līdz rodas nierakmeņi?
|2025-01-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver dubium (35627462722).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[lauka magone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], vietām arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Āzija|Āzijā]], kur tā ir dārzu un tīrumu [[nezāle]]?
* ... [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]]s '''[[Nusantara]]s''' plāns paredz [[Ilgtspējīga attīstība|ilgtspējīgas]] infrastruktūras veidošanu 1,7—1,9 miljonu iedzīvotāju skaita sasniegšanai līdz [[2045. gads|2045. gadam]], kad Indonēzijas galvaspilsētas pārvietošana būtu pilnībā pabeigta?
* ... '''[[Karpatu Ukraina]]''' bija īslaicīgi pastāvējusi [[neatzīta valsts]], kas tika pasludināta [[1939. gads|1939. gada]] 15. martā [[Husta]]s pilsētā un pastāvēja tieši vienu dienu, līdz 16. martam, kad [[Ungārijas Bruņotie spēki|Ungārijas karaspēks]] ieņēma pilsētu?
|2025-01-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Forum romanum 6k (5760x2097).jpg|border|right|250px]]}}
* ... '''[[Romas forums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} gadsimtiem bija [[Senā Roma|Senās Romas]] ekonomiskās, reliģiskās un politiskās dzīves centrs, bet mūsdienās šeit atrodas vairākas svarīgu antīko celtņu drupas?
* ... '''[[Rokasbumba 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|rokasbumbas sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Vācija]]s handbola izlases sastāvā sudraba medaļu ieguva [[latvieši|latviešu]] [[handbolists]] [[Renārs Uščins]], kurš visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[Ungārijas Padomju Republika|Ungārijas Padomju Republiku]]''', kas pastāvēja no [[1919. gads|1919. gada]] 21. marta līdz 6. augustam, var uzskatīt par otro [[sociālistiska valsts|sociālistisko valsti]] pasaulē pēc [[Krievijas SFPR]] (ja par neatkarīgu valsti neuzskata tās satelītu [[Latvijas SPR]])?
|2025-01-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SportaPilsDārzi12.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2022. gadā '''[[Sporta pils dārzi|Sporta pils dārzu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} projekts kļuva par vienu no [[Eiropa]]s pilsētu publiskās telpas balvas &quot;''Public Space''&quot; finālistiem?
* ... [[1554. gads|1554. gadā]] [[Livonijas landtāgs]] apstiprināja [[Lutera mācība]]s oficiālo statusu un pasludināja '''[[Augsburgas ticības apliecība]]s''' brīvību [[Livonija|Livonijā]]?
* ... kopš [[1931. gads|1931. gada]] '''[[fizkultūriešu parāde]]s''' notika [[Maskava|Maskavā]], [[Sarkanais laukums|Sarkanajā laukumā]], bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Sarkanajā laukumā tās notika 1945., 1947. un pēdējoreiz 1954. gadā?
|2025-01-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Nyerere van Tanzania, koppen, Bestanddeelnr 928-2879 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirmais [[Tanzānijas prezidents]] '''[[Džūliuss Ņerere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} aktīvi iesaistījās [[Āfrika]]s [[dekolonizācija]]s procesā, viņa vadībā Tangaņikas teritorija ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kā arī Tangaņika tika apvienota ar [[Zanzibāra|Zanzibāru]], dibinot [[Tanzānija|Tanzāniju]]?
* ... '''[[teniss 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika [[Rolāna Garosa stadions|Rolāna Garosa stadionā]], kurā katru gadu notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]]?
* ... '''[[Dagnis Straubergs]]''' ir [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš [[2021. gads Latvijā|2021. gada]], bet pirms tam bijis [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] vairāk nekā desmit gadus?
|2025-01-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Māras kambari 8.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Talsu novads|Talsu novadā]] esošajos [[smilšakmens]] atsegumos '''[[Māras kambari|Māras kambaros]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir arī trīs [[ala]]s: Garā ala, Lielā ala un Mazā ala?
* ... '''[[2023. gada CONCACAF Zelta kauss|2023. gada CONCACAF Zelta kausā]]''', kas notika [[ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]], piedalījās 16 vīriešu [[futbols|futbola]] izlases — 15 [[CONCACAF]] pārstāves un uzaicinātā komanda [[Kataras futbola izlase|Katara]]?
* ... '''[[ordenis &quot;Par nopelniem Lietuvas labā&quot;|ordeni &quot;Par nopelniem Lietuvas labā&quot;]]''' ir saņēmuši astoņi [[latvieši]]: [[Daina Avotiņa]], [[Aivars Endziņš]], [[Ivars Godmanis]], [[Raimonds Graube]], [[Romualds Ražuks]], [[Jānis Stradiņš]], [[Roberts Štelmahers]] un [[Andrejs Žagars]]?
|2025-01-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Greater flamingo (Phoenicopterus roseus) Bahrain.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[sārtais flamings]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir visizplatītākā [[flamingi|flamingu]] suga, kā arī vislielākā suga, tie dzīvo [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]], [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]?
* ... '''[[Uguns loks|Uguns lokā]]''' apkārt [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] notiek ap 90% no visām [[zemestrīce|zemestrīcēm]], kā arī atrodas divas trešdaļas no visiem pasaules [[vulkāns|vulkāniem]]?
* ... mūsu ēras 9. gadā, neapmierināti ar augstajiem [[nodokļi]]em un rekrūšu vervēšanu [[romieši|romiešu]] armijai, [[ģermāņi|senģermāņu]] cilts '''[[heruski]]''' sacēlās [[Arminijs|Arminija]] vadībā un kopā ar citām ģermāņu ciltīm [[Teitoburgas meža kauja|Teitoburgas meža kaujā]] sakāva trīs romiešu [[leģions (Roma)|leģionus]], kurus vadīja [[Publijs Kvintīlijs Vārs]]?
|2025-01-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Papaver argemone 1.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[sarainā magone|sarainās magones]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa]]s dienviddaļā, no kurienes tā ir plaši izplatījusies centrālajā un, daļēji, arī ziemeļu daļā?
* ... '''[[Gajānas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir guvusi 1988. gadā, kad pārspēja [[Angiljas futbola izlase|Angiljas izlasi]] ar 14—0?
* ... '''[[Khmeru Impērija]]''' 12. gadsimtā bija kļuvusi par lielāko impēriju [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]], tās centrs atradās [[Ankora|Ankorā]], par kuru tika gūti pierādījumi tam, ka [[Ankora]] bijusi lielākā pasaules pilsēta pirmsrūpniecības laikmetā?
|2025-01-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Svētmeitu cave.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Svētmeitu kambari]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[ala]] [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], ko atraka 1993. gadā, taču vēlāk tā lielā mērā ir aizbrukusi?
* ... [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Andrejs Ence]]''' iepriekš bija [[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... 2024. gada februārī '''[[Twitter konvojs|''Twitter'' konvoja]]''' izveidotāju [[Reinis Pozņaks|Reini Pozņaku]] savā kandidātu sarakstā [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanām]] iekļāva &quot;[[Apvienotais saraksts]]&quot;, un viņš tika ievēlēts [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]]?
|2025-01-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphony Lake, Singapore Botanic Gardens - 20041025.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2015. gadā '''[[Singapūras botāniskie dārzi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iekļauti [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... '''[[Nikaragvas futbola izlase]]''' savu pirmo spēli aizvadīja 1929. gadā, piekāpjoties [[Salvadoras futbola izlase|Salvadorai]] ar 0—9?
* ... [[2007. gads|2007. gadā]] '''[[Klimata pārmaiņu starpvaldību padome]]''' kopā ar [[Els Gors|Elu Goru]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par centieniem izplatīt un vairot zināšanas par [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņām]], ko izraisa cilvēka darbība, kā arī pamatu likšanu pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu šādas izmaiņas&quot;?
|2025-02-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Betula pendula (3).JPG|border|right|200px]]}}
* ... ar [[bērzi|bērza]] '''[[tāss|tāsi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} strādājošus [[amatnieks|amatniekus]] sauc par tāsiķiem?
* ... [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] '''[[Aivars Okmanis]]''' iepriekš bija [[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]]?
* ... '''[[dārza cietķērsa]]''', ko tautā dēvē par kressalātu, ir izcēlusies [[Etiopija|Etiopijā]], taču ir plaši izplatījusies visā pasaulē kā [[garšaugs]], nereti tiek kultivēta arī [[Latvija|Latvijā]]?
|2025-02-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rumen Radev official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pirms kļūšanas par [[Bulgārijas prezidents|Bulgārijas prezidentu]] '''[[Rumens Radevs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija Bulgārijas gaisa spēku augstākais komandieris un 2016. gada prezidenta vēlēšanās tika ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts?
* ... '''[[Fidži futbola izlase]]''' lielāko uzvaru guvusi 1979. gadā, kad ar 24—0 pārspēja [[Kiribati]]?
* ... '''[[1848. gada revolūcijas]]''' jeb Tautu pavasaris pārmainīja [[1815. gads|1815. gadā]] [[Vīnes kongress|Vīnes kongresā]] noteikto kārtību un pārņēma lielu daļu [[Eiropa]]s?
|2025-02-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marina_Bay_Sands_in_the_evening_-_20101120.jpg|border|right|200px]]}}
* ... atklāšanas brīdī '''''[[Marina Bay Sands]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Singapūra|Singapūrā]] tika atzīts par pasaulē dārgāko [[kazino]] īpašumu (kompleksā ietilpst viesnīca ar 2561 istabām, 120 000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; liels konferenču un izstāžu komplekss, 74 000 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; liels iepirkšanās centrs, kazino ar 500 spēļu galdiem un 1600 spēļu automātiem)?
* ... [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] '''[[Vita Paulāne]]''' iepriekš bija [[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]]?
* ... '''[[Austrijas–Sardīnijas karš]]''' [[1859. gads|1859. gada]] 12. jūlijā noslēdzās ar [[pamiers|pamieru]], kurā [[Austrijas Impērija]] saglabāja [[Venēcija|Venēciju]], bet atteicās no [[Lombardija]]s: to ieguva [[Sardīnijas Karaliste]], kas dažus gadus vēlāk pārtapa par [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karalisti]]?
|2025-02-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kauno musulmonu mecete1.2007-04-06.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 1931. gadā uzbūvētā [[sunnīti|sunnītu]] '''[[Kauņas mošeja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vienīgā mūra [[mošeja]] [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]?
* ... 190 km no [[Krievija]]s autoceļa '''[[Autoceļš R254 (Krievija)|R254 &quot;Irtiša&quot;]]''', kas savieno [[Čeļabinska|Čeļabinsku]] un [[Novosibirska|Novosibirsku]], ved caur [[Kazahstāna]]s teritoriju?
* ... [[Nīderlande]]s izlase kļuva par uzvarētājiem '''[[Lauka hokejs 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|lauka hokeja turnīrā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē?
|2025-02-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Eggplant (27751779984).jpg|border|right|200px]]}}
* ... lielākā daļa '''[[nakteņu ģints]]''' augu, īpaši to zaļās daļas un nenobriedušie [[Auglis|augļi]], cilvēkiem (lai gan ne obligāti citiem dzīvniekiem) ir [[Indīgas vielas|indīgi]], taču daudzām sugām ir dažas ēdamas daļas, piemēram, augļi, lapas vai bumbuļi{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[baklažāns]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Eva Kārkliņa]]''', kura bija [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] no 2022. līdz 2024. gadam, iepriekš bija [[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] vairāk nekā desmit gadu garumā?
* ... '''[[enoklofobija]]''' ir neracionālas [[bailes]] no pūļa, personas ar šo fobiju piedzīvo augstu [[trauksme]]s līmeni, atrodoties pūlī vai vienkārši domājot par atrašanos pūlī?
|2025-02-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grupo de Emas - Rhea americana.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Dienvidamerika]]s nelidojošo [[putni|putnu]] '''[[nandu|nandu ģintī]]''' ietilpst 7 [[sugas]], no kurām 3 sugas dzīvo mūsdienās{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā lielais nandu)&lt;/small&gt;}}, bet pārējās 4 sugas ir izmirušas?
* ... [[Ķīna]]s daiļlēcēji kļuva par uzvarētājiem visos 8 sacensību veidos '''[[Daiļlēkšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|daiļlēkšanā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', bet kopā izcīnīja 11 medaļas?
* ... vēlāko [[Latvija]]s [[Latvijas veselības valsts ministrs|veselības valsts ministru]] '''[[Juris Viņķelis|Juri Viņķeli]]''' 1981. gadā apcietināja un līdz 1983. gadam ieslodzīja par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu?
|2025-02-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jane birkin 1970.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1969. gadā '''[[Džeina Birkina]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atveidoja galveno sieviešu lomu filmā ''Slogan'', kurā galveno vīriešu lomu atveidoja '''[[Seržs Gensbūrs]]'''; tajā pašā gadā viņa pārcēlās uz dzīvi [[Francija|Francijā]], un 1971. gadā pārim piedzima meita [[Šarlote Gensbūra|Šarlote]], taču pāris izšķīrās 1980. gadā?
* ... '''[[Aivars Mucenieks]]''' ir [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētājs]] kopš 2009. gada?
* ... [[Argentīna|Argentīnā]] dzimušais '''[[Rohelio Funess Mori]]''' pārstāv [[Meksikas futbola izlase|Meksikas futbola izlasi]], taču viņa identiskais dvīņu brālis [[Ramiro Funess Mori]] pārstāv [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas izlasi]]?
|2025-02-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chuysky trakt.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R256 (Krievija)|autoceļš R256]]''' jeb &quot;Čujas trakts&quot;, kas savieno [[Novosibirska|Novosibirsku]] ar [[Mongolija]]s robežu, ir daļa no [[Āzija]]s automaģistrāles AH4, kas tālāk caur [[Urumči]] ved līdz [[Karači]] [[Pakistāna|Pakistānā]]?{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Čujas trakts [[Altaja Republika|Altaja Republikā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Modernā pieccīņa 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|modernajā pieccīņā 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[paukošana]]s ranga kārta notika ''[[Parc des Expositions de Villepinte|Arena Paris Nord]]'', bet pārējās sacensības pie [[Versaļas pils]]?
* ... '''[[Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskā sadarbība|Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskajā sadarbībā]]''' ietilpst 21 dalībvalsts, un tās galvenā mītne atrodas [[Singapūra|Singapūrā]]?
|2025-02-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Opossum 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[oposumu dzimta]]s''' dzīvnieki {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā Virdžīnijas oposums)&lt;/small&gt;}} ir aktīvi [[nakts|naktīs]], labi redz tumsā, savukārt [[diena|dienā]] līdz pat 18 stundām pavada [[miegs|miegā]]?
* ... '''[[2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2023.—2024. gada UEFA Eiropas līgas sezonā]]''' par līgas uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s klubs [[Bergamo &quot;Atalanta&quot;]], kas finālā ar 3:0 pieveica [[Vācija]]s vienību [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]], pārtraucot [[Vācija]]s kluba nezaudēto spēļu sēriju visos turnīros, kas bija sasniegusi 51 spēli?
* ... troksnis ausīs jeb '''[[tinīts]]''' skar apmēram 10—15% cilvēku, taču lielākā daļa to labi panes, un tā ir nopietna problēma tikai 1—2% cilvēku?
|2025-02-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dikaiosp 210819 6963.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Singapūras panorāmas rats]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija augstākais panorāmas rats pasaulē, līdz 2014. gadā ''[[Las Vegas Strip]]'' tika atklāts ''High Roller'', kas ir par 2,6 metriem augstāks?
* ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R297 (Krievija)|autoceļu R297 &quot;Amūra&quot;]]''' ar vairākiem pārtraukumiem būvēja no 1977. līdz 2004. gadam kā militāri stratēģisku objektu, bet asfaltēšanu pabeidza tikai pēc 2010. gada?
* ... '''[[Jāšana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanas sacensības 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] notika pie [[Versaļas pils]]?
|2025-02-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ričards Šlesers 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] rudenī notikušajās [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Ričards Šlesers]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]] no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; saraksta, tāpat kā viņa tēvs [[Ainārs Šlesers]]?
* ... 2013. gada jūlijā '''''[[Tre Penne]]''''' kļuva par pirmo [[Sanmarīno]] [[futbols|futbola]] klubu, kas uzvarējis atsevišķā spēlē Eiropas klubu sacensībās, [[2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2013.—2014. gada UEFA Čempionu līgas]] 1. kvalifikācijas kārtā atbildes spēlē uzvarot [[Armēnija]]s klubu ''[[Shirak SC|Shirak]]'' ar 1:0?
* ... [[Berlīne]]s '''[[Tīrgartena (parks)|Tīrgartenas parka]]''' pirmsākumi atrodami jau [[1527. gads|1527. gadā]], kad to izveidoja kā [[Brandenburgas kūrfists|Brandenburgas kūrfirsta]] [[medības|medību]] zonu?
|2025-02-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:R504 Kolyma in autumn.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Krievija]]s '''[[Autoceļš R504 (Krievija)|autoceļu R504 &quot;Kolima&quot;]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} no [[Magadana]]s [[1931. gads|1931. gadā]] sāka būvēt trests &quot;Daļstroj&quot; [[latvieši|latviešu]] [[čekists|čekista]] [[Eduards Bērziņš|Eduarda Bērziņa]] vadībā, izmantojot [[Sevvostlags|Sevvostlagā]] ieslodzītos; pirmo ceļa posmu pabeidza 1953. gadā, un ceļa būves laikā gāja bojā vismaz 250 000 ieslodzīto?
* ... zinātni par '''[[acu slimības|acu slimībām]]''' sauc par [[Oftalmoloģija|oftalmoloģiju]]?
* ... '''[[Upolu]]''' dzīvo lielākā daļa no [[Samoa]] [[iedzīvotāji]]em, lai gan pēc platības tā ir tikai otrā lielākā sala [[Samoa salas|Samoa salu]] arhipelāgā?
|2025-02-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lady Gaga &amp; Tony Bennett (17170839768).jpg|border|right|200px]]}}
* ... amerikāņu dziedātājs '''[[Tonijs Benets]]''', 2021. gadā 95 gadu un 60 dienu vecumā izdodot savu otro albumu duetā ar ''[[Lady Gaga]]''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu [[Mūzikas albums|albumu]]?
* ... [[ASV]] [[ķīmiķis]] un [[atomfizika|atomfiziķis]] '''[[Glenns Sīborgs]]''' bija līdzatklājējs 10 [[ķīmiskais elements|ķīmiskajiem elementiem]]: [[plutonijs|plutonijam]], [[amerīcijs|amerīcijam]], [[kirijs|kirijam]], [[berklijs|berklijam]], [[kalifornijs|kalifornijam]], [[einšteinijs|einšteinijam]], [[fermijs|fermijam]], [[mendeļejevijs|mendeļejevijam]], [[nobēlijs|nobēlijam]] un 106. ķīmiskajam elementam, kuru, viņam vēl dzīvam esot, nosauca viņa vārdā par [[sībordžijs|sībordžiju]]?
* ... [[1958. gads|1958. gadā]] pieņemtā [[Francijas Piektā republika|Francijas Piektās Republikas]] [[konstitūcija]] ievērojami palielināja '''[[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]]''' pilnvaras?
|2025-02-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Berlin Elefantentor 09-2017.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Berlīnes Zooloģiskais dārzs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā Ziloņu vārti: viena no divām ieejām zooloģiskajā dārzā)&lt;/small&gt;}} ir ne vien senākais līdz mūsdienām saglabājies [[zooloģiskais dārzs]] [[Vācija|Vācijā]], bet arī visapmeklētākais zooloģiskais dārzs [[Eiropa|Eiropā]] un viens no populārākajiem visā pasaulē?
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Nina Kenedija]]''' sasniedza jaunu [[Austrālija]]s rekordu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]] (4,90 m), taču dalīja pirmo vietu ar amerikāņu kārtslēcēju [[Keitija Mūna|Keitiju Mūnu]], abas sportistes saņēma [[zelta medaļa]]s?
* ... [[aktieris]] un [[komiķis]] '''[[Tims Allens]]''' ir ieskaņojis [[Bazs Gaismasgads|Baza Gaismasgada]] lomu filmu sērijā &quot;[[Rotaļlietu stāsts (filmu sērija)|Rotaļlietu stāsts]]&quot;?
|2025-02-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Little Red Riding Hood - J. W. Smith.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pasakas '''&quot;[[Sarkangalvīte un vilks]]&quot;''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcelsme tiek saistīta ar vairākām Eiropas tautām pirms 17. gadsimta, bet vislabāk zināmās versijas ir franču rakstnieka [[Šarls Pero|Šarla Pero]] (1697) un vācu rakstnieku [[brāļi Grimmi|brāļu Grimmu]] (1812) stāsti par Sarkangalvīti un vilku?
* ... viena no 20. gadsimta 60. gadu sieviešu [[teniss|tenisa]] līderēm, trīskārtējā ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' vienspēļu uzvarētāja '''[[Enna Heidona-Džonsa]]''' augstākajā līmenī spēlēja arī [[galda teniss|galda tenisu]], kur bija 1957. gada pasaules čempionāta fināliste?
* ... '''[[Bulgārijas turki]]''' ir otra lielākā etniskā, lingvistiskā un reliģiskā iedzīvotāju grupa mūsdienu [[Bulgārija|Bulgārijas Republikā]], veidojot 8,5 % no valsts [[iedzīvotāji]]em?
|2025-02-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Badalona - La Rambla.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Basketbols 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|basketbola sacensības 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] tika organizētas '''[[Badalona|Badalonā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Vladimirs Voroņins|Vladimira Voroņina]] dibinātā '''[[Moldovas Republikas komunistu partija]]''' no 2001. līdz 2009. gadam bija [[Moldova]]s valdošā [[politiskā partija|partija]]?
* ... '''[[Ogres tehnikums]]''' ir izveidots [[2011. gads Latvijā|2011. gadā]], apvienojot Ogres Amatniecības vidusskolu, Ogres Meža tehnikumu un Ogres Profesionālo vidusskolu?
|2025-02-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad Khatami - December 11, 2007.jpg|border|right|150px]]}}
* ... no 1997. līdz 2005. gadam būdams [[Irāna]]s prezidents, '''[[Muhammeds Hātami]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} mēģināja īstenot reformas, lai demokratizētu politisko sistēmu Irānā, bet lielu daļu viņa ierosināto tiesību aktu bloķēja konservatīvie politiķi?
* ... 2021. gadā [[Anglija]]s [[futbola klubs]] '''''[[Oldham Athletic A.F.C.|Oldham Athletic]]''''' izkrita uz ''National League'' jeb pēc spēka piekto līgu, kļūstot par pirmo kādreizējo [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] klubu, kas tur ir spēlējis?
* ... vairāk nekā viens miljons '''[[kubieši|kubiešu]]''' dzīvo [[ASV]]?
|2025-02-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sinead O'Connor (14828633401) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[īri|īru]] [[dziedātāja]]s '''[[Šineida O'Konora|Šineidas O'Konoras]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2021. gadā izdotie memuāri ''Rememberings'' kļuva par bestselleru?
* ... '''[[Jaunkaledonijas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1991. gadā, kad pārspēja [[Guamas futbola izlase|Guamu]] ar 18—0?
* ... 2023. gadā '''[[Patrisa Lumumbas Krievijas Tautu draudzības universitāte|Krievijas Tautu draudzības universitātei]]''' tika atgriezts [[Padomju Savienība]]s laikā lietotais [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]] neatkarības cīnītāja [[Patriss Lumumba|Patrisa Lumumbas]] vārds?
|2025-02-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Сунтажский дворец.jpg|border|right|200px]]}}
* ... sākot ar 2024. gada 1. septembri [[vidusskola]] [[Suntaži|Suntažos]] tika reorganizēta par '''[[Suntažu pamatskola|Suntažu pamatskolu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā viena no skolas ēkām — [[Suntažu muiža]])&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1902. gads Latvijā|1902. gadā]] latviešu kuģu īpašnieks un kapteinis '''[[Mārtiņš Veide]]''' uzbūvēja jaunu savas ģimenes dzīvojamo namu [[Ainaži|Ainažos]], tā saukto [[Veides pils|Veides pili]], kas joprojām ir viena no greznākajām un lielākajām pilsētas ēkām?
* ... [[Krievija|Krievijā]] dzimusī un dzīvojošā bijusī [[daiļslidotāja]] '''[[Margarita Drobjazko]]''', kas startēja pārī ar [[lietuvieši|lietuvieti]] Povilu Vanagu, atbalstīja [[2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā|2022. gada Krievijas iebrukumu Ukrainā]], par ko 2023. gada 15. septembrī viņai tika atņemta [[Lietuva]]s [[pilsonība]]?
|2025-02-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mohammad bin Salman October 2019 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējā [[Saūda Arābija]]s monarha [[Selmāns Āl Saūds|Selmāna Āl Saūda]] septītais dēls kroņprincis un premjerministrs '''[[Muhammeds bin Selmāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ''[[de facto]]'' tiek uzskatīts par valsts vadītāju?
* ... saskaņā ar [[1961. gads|1961. gada]] Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām uzņemošās valsts iestādēm nav pienākuma paskaidrot iemeslus, kāpēc [[diplomāts]] ir pasludināts par '''''[[persona non grata]]'''''?
* ... '''[[Loka šaušana 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|loka šaušana sacensībās 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' visās piecās disciplīnās [[zelta medaļa]]s izcīnīja [[Dienvidkoreja]]s sportisti?
|2025-02-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Symphoricarpos albus rametto.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[sniegogas|sniegogu]]''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ķīna|Ķīnā]], kā arī [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] līdz [[Hondurasa]]i, taču sugas ir ieviesušās arī citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā strauta sniegoga)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Deli sultanāts]]''' bija pirmā lielā [[valsts]] mūsdienu [[Indija]]s teritorijā, kuru dibināja iekarotāji, nevis teritorijas pamatiedzīvotāji?
* ... '''[[Novorosijskas jūras osta]]''' ir viena no lielākajām [[Melnā jūra|Melnās jūras]] [[Osta|ostām]] un lielākā osta [[Krievija|Krievijas Federācijā]]?
|2025-02-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens apostel simon.jpg|border|right|150px]]}}
* ... viena no [[Jēzus Kristus]] divpadsmit [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa Kānanieša]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt;}} simboli ir [[laiva]], airis, [[krusts]] un [[zāģis]], [[zivis|zivs]] (vai divas zivis) un [[šķēps]]?
* ... '''[[Losalamosas Nacionālā laboratorija]]''', kas tika izveidota [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] ietvaros [[1943. gads|1943. gadā]], ir lielākais darba devējs [[ASV]] [[Ņūmeksikas štats|Ņūmeksikas štatā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] maijā partijas &quot;Alternative&quot; vadībā nonāca [[Valentīns Jeremejevs]], kurš pārveidoja to par partiju '''&quot;[[Tautas varas spēks (partija)|Tautas varas spēks]]&quot;''' un ar šo partiju startēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], nepārvarot [[5% barjera|5% barjeru]]?
|2025-02-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bled Overview.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[1918. gads|1918. gadā]] [[Slovēnija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Bleda]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nonāca [[Dienvidslāvijas Karaliste]]s pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci; šo tradīciju turpināja [[Dienvidslāvija]]s līderis [[Josips Brozs Tito]], kad viņš 1947. gadā uzcēla šeit savu vasaras rezidenci?
* ... '''[[Ačinskas pedagoģiskais tehnikums]]''' bija [[Krievijas latvieši|Krievijas latviešu]] vidējā pedagoģiskā mācību iestāde laikā no 1930. līdz 1938. gadam [[Ačinska|Ačinskā]], [[Krievijas PFSR]] [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas apgabalā]], kļūstot par metodisko centru [[Sibīrija]]s latviešu skolu [[skolotāji]]em?
* ... [[1904. gads|1904. gadā]] sākās [[Krievijas—Japānas karš]], un '''[[Korejas impērija]]''' kļuva par abu lielvaru kaujas lauku, pēc Japānas uzvaras tā vēl vairāk nostiprināja savu kontroli pār Koreju?
|2025-02-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Foxtail millet 02.jpg|border|right|200px]]}}
* ... piemērotā klimatā '''[[Itālijas sarene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek plaši kultivēta [[Labība|graudu ieguvei]]; vecākās liecības par sugas audzēšanu tika atrastas [[Ķīna|Ķīnā]], vairāk nekā 8000 gadu [[pirms mūsu ēras]]?
* ... [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā]] uzvarētājs '''[[Sālems Sālahs]]''' sākot ar 2006. gadu sadarbojās ar [[Latvija]]s [[šahs|šaha]] [[Lielmeistars (šahs)|lielmeistaru]] [[Edvīns Ķeņģis|Edvīnu Ķeņģi]] un bija viens no pazīstamākajiem viņa kā [[Treneris|trenera]] audzēkņiem?
* ... Kinoakadēmija nolēma rīkot '''[[3. Kinoakadēmijas balva|3. Kinoakadēmijas balvas ceremonija]]''' novembrī, lai to tuvinātu atbilstības periodam, tāpēc ceremonija notika tikai septiņus mēnešus pēc [[2. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas, padarot [[1930. gads|1930. gadu]] par vienīgo gadu, kurā notika divas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijas?
|2025-02-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Moshe Dayan, Chief of General Staff.jpg|border|right|150px]]}}
* ... neraugoties uz [[Izraēla]]s aizsardzības ministra [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] un [[Salīdzināšanas dienas karš|Salīdzināšanas dienas kara]] laikā '''[[Moše Dajans|Mošes Dajana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kaujinieka reputāciju, daudzi viņa centieni valdībā bija vērsti uz vienošanos slēgšanu ar kaimiņu arābu valstīm, viņš atbalstīja [[Palestīniešu pašpārvalde|palestīniešu autonomiju]]?
* ... '''[[Berlīnes metro]]''' jeb ''U-Bahn'' gada laikā pārvadā vairāk nekā 400 miljonus pasažieru?
* ... [[Latvija]]s [[orientieriste]] '''[[Inga Dambe]]''' ilgus gadus dzīvojusi [[Somija|Somijā]], pārstāvot klubu ''Paimio Rasti'', kurā ir arī trenere, viņa ir divreiz uzvarējusi un divreiz bijusi otrā nozīmīgākajās Somijas daudzdienu sacensībās ''[[Fin5]]''?
|2025-02-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hinrichtung Ludwig des XVI.png|border|right|200px]]}}
* ... [[Franču revolūcija]]s laikā [[1793. gads|1793. gada]] 21. janvārī notikusī '''[[Luija XVI sodīšana ar nāvi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} notika Revolūcijas laukumā, kas iepriekš bija nosaukts viņa vectēva vārdā par [[Luijs XV|Luija XV]] laukumu (mūsdienās [[Konkordijas laukums]])?
* ... [[Kandahāra]]s mullas, ''[[Taliban]]'' līdera un faktiskā [[Afganistānas Islāma Emirāts|Afganistānas Islāma Emirāta]] vadītāja no 1996. līdz 2001. gadam '''[[Muhameds Omārs|Muhameda Omāra]]''' nāves apstākļi līdz pat šim brīdim ir neskaidri?
* ... [[Senā Roma|Senās Romas]] '''[[Āfrika (Romas province)|Āfrikas province]]''' tika izveidota pēc Trešā Pūniešu kara, kad Roma sakāva [[Kartāga|Kartāgu]] un iznīcināja to?
|2025-02-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Destroying Chinese war junks, by E. Duncan (1843).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Pirmais Opija karš]]''' starp [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Cjinu dinastija]]s [[Ķīna (reģions)|Ķīnu]] vājināja Ķīnu un palielināja tās izolāciju no pārējās pasaules{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp angļiem un ķīniešiem)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''''[[Damnatio memoriae]]''''' bija īpašs pēcnāves soda veids, ko [[Senā Roma|Senajā Romā]] piemēroja valsts noziedzniekiem — lai izdzēstu mirušā piemiņu, iznīcināja visas materiālās liecības par noziedznieka eksistenci — statujas, sienu un kapu pieminekļu uzrakstus, atsauces likumos un hronikās?
* ... [[Krievijas Impērija]]s Ministru padomes priekšsēdis 1905. un 1906. gadā '''[[Sergejs Vite]]''' bija cēlies no [[Kurzemes guberņa]]s [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtas?
|2025-02-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Louis XIV of France.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas karaļa]] [[Luijs XIV|Luija XIV]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} valdīšanas laikā '''[[Vecais režīms]]''' ieguva [[Absolūtisms|absolūtisma]] pārvaldes formu?
* ... '''[[Sešu nāciju čempionāts]]''' pašreizējā formātā notiek kopš 2000. gada, kad dalībvalstu rindas papildināja '''[[Itālijas regbija izlase]]'''?
* ... '''[[Portsmutas miera līgums]]''', kas izbeidza [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karu]], noteica, ka [[Krievijas Impērija]] atdeva [[Japānas Impērija]]i [[Sahalīna]]s dienvidus, piešķīra nomas tiesības uz Ļaodunas pussalu ar [[Portartūra|Portartūru]] un [[Daļņija|Daļņiju]], kā arī atzina [[Koreja|Koreju]] par tās interešu sfēru?
|2025-03-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:S-Bahn Berlin Baureihe 481.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Berlīnes pilsētas elektrovilciens]]''' (''S-Bahn'') {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} papildina [[Berlīnes metro]] (''U-Bahn'') un nodrošina savienojumu ar daudziem ārējiem [[Berlīne]]s rajoniem?
* ... '''[[Kontinentālā blokāde]]''', ko 1806.—1814. gadā īstenoja [[Francijas Pirmā impērija|Francijas]] imperators [[Napoleons Bonaparts|Napoleons I]] pret savu galveno pretinieku — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], nopietni kaitēja pašai Francijai, bet tā mērķis — sagraut Lielbritāniju, netika sasniegts?
* ... '''[[sniega līnija]]''' savu lielāko augstumu sasniedz sausos [[tropu josla|tropu]] un [[Subtropu josla|subtropu]] reģionos (līdz 6,5 km [[virs jūras līmeņa]]), pie [[ekvators|ekvatora]] pazeminoties līdz 4,4 km?
|2025-03-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jason Schwartzman in 2018 by Sachyn Mital (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[kinoaktieris|kinoaktiera]] un [[mūziķis|mūziķa]] '''[[Džeisons Švarcmans|Džeisona Švarcmana]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tēvs ir [[kinoproducents]] Džeks Švarcmans, bet māte [[aktrise]] '''[[Talija Šaira]]''' — [[kinorežisors|kinorežisora]], producenta un scenārista [[Frānsiss Fords Kopola|Frānsisa Forda Kopolas]] māsa?
* ... '''[[1697. gads Latvijā|1697. gada]]''' pavasarī [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers|Frīdrihs Kazimirs]] [[Jelgava|Jelgavā]] uzņēma Krievijas Lielo sūtniecību ceļā uz Rietumeiropu, kurā bija arī jaunais cars [[Pēteris I|Pēteris]], uz kuru Jelgavas galma spožums esot atstājis lielu iespaidu?
* ... '''''[[World Aquatics]]''''' (agrāk Starptautiskā Peldēšanas federācija) galvenā mītne atrodas [[Šveice]]s pilsētā [[Lozanna|Lozannā]]?
|2025-03-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maynor Figueroa 2017.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Majnors Figeroa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[Hondurasas futbola izlase]]s sastāvā debitējis 2003. gadā, piedalījies [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010.]] un [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada olimpiskajās spēlēs]], kopā izlasē aizvadot 181 spēli?
* ... '''[[Siņhajas revolūcija]]''' [[Ķīna|Ķīnā]] beidzās ar sešus gadus vecā [[Cjinu dinastija]]s imperatora [[Puji]] atkāpšanos no troņa [[1912. gads|1912. gada]] 12. februārī, kas iezīmēja aptuveni 2000 gadus ilgas monarhijas valdīšanas beigas un Ķīnas agrīnās republikas sākumu?
* ... '''[[Lielais Viktorijas tuksnesis]]''' ir lielākais [[tuksnesis]] [[Austrālija|Austrālijā]] ar platību 424 400 km²?
|2025-03-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krusa Dobeles novads 2023 8 7.jpg|border|right|200px]]}}
* ... pirms '''[[2023. gada 7. augusta negaiss Latvijā|2023. gada 7. augusta negaisa Latvijā]]''' tika aizvadīta jebkad siltākā nakts [[Latvija]]s meteoroloģisko novērojumu vēsturē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā lielgraudu [[krusa]] [[Dobeles novads|Dobeles novadā]], [[Apgulde|Apguldē]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2023. gada Pasaules kauss regbijā|2023. gada Pasaules kausā regbijā]]''' [[Dienvidāfrikas regbija izlase]] saglabāja savu [[2019. gada Pasaules kauss regbijā|2019. gadā]] iegūto čempionu titulu, finālā uzvarot [[Jaunzēlandes regbija izlase|Jaunzēlandi]] un kļūstot par pirmo komandu, kas turnīrā uzvarējusi četras reizes?
* ... [[franči|franču]] [[politiķis]], [[filozofs]] un [[ekonomists]] '''[[Pjērs Žozefs Prudons]]''' tiek uzskatīts par [[anarhisms|anarhisma]] &quot;tēvu&quot;?
|2025-03-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lupiner i vår trädgård, Ahla.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[daudzlapu lupīna]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika]]s ziemeļrietumu daļa, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā ievesta kā [[kultūraugs]], daudzviet pārgājusi savvaļā; [[Latvija|Latvijā]] lupīnas ir atzītas par [[Invazīva suga|invazīviem augiem]]?
* ... ar '''[[Militārais apvērsums Nigērā (2023)|2023. gada militāro apvērsumu Nigērā]]''' tā kļuva par piekto [[Rietumāfrika]]s un [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikas]] valsti, kurā kopš 2020. gada ir noticis [[apvērsums]]; pašā [[Nigēra|Nigērā]] tas bija piektais militārais apvērsums kopš valsts neatkarības iegūšanas 1960. gadā, taču pirmais kopš 2010. gada?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Hanibals Medžbri]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases?
|2025-03-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jerusalem-2013(2)-Aerial-Temple Mount-(south exposure).jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tempļa kalns (Jeruzaleme)|Tempļa kalns]]''' [[Jeruzaleme]]s vecpilsētā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir svētvieta gan [[jūdaisms|jūdaismā]], gan [[kristietība|kristietībā]], gan [[islāms|islāmā]]?
* ... zinātniski '''[[ādas slimības|ādas slimību]]''' pētījumi [[Latvija|Latvijā]] sākās [[1921. gads Latvijā|1921. gadā]], kad [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] nodibināja ādas un veneroloģisko slimību katedru, ko kopš 1923. gada vadīja [[Pēteris Sniķers]]?
* ... [[1805. gads|1805. gadā]] izveidotajā [[Francijas Pirmā impērija|Francijas impērijai]] pakļautajā '''[[Itālijas Karaliste (1805—1814)|Itālijas Karalistē]]''' [[Napoleons Bonaparts|Napoleonam I]] tika piešķirts [[karalis|karaļa]] tituls, bet viņa padēlam [[Ežēns de Boarnē|Ežēnam de Boarnē]] — vicekaraļa tituls?
|2025-03-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Magdalena, Colombia 01.jpg|border|right|250px]]}}
* ... 1528 km garā '''[[Magdalena]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir garākā [[upe]] [[Kolumbija|Kolumbijā]]?
* ... kopš Pireneju miera laikiem [[pilsēta]] un municipalitāte [[Katalonija|Katalonijas autonomajā apgabalā]] '''[[Līvija]]''' ir bijusi [[Spānija]]s [[Anklāvs|eksklāvs]], jo no visām pusēm to aptver [[Francija]]s teritorija?
* ... [[1960. gads|1960. gadā]] [[Šrilanka]]s [[politiķe]] un [[diplomāte]] '''[[Sirimavo Bandaranaike]]''' kļuva par pirmo [[sieviete|sievieti]] pasaulē, kas kļuvusi par [[premjerministre|premjerministri]]?
|2025-03-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Denis Sassou Nguesso 2014.jpg|border|right|150px]]}}
* ... no 2006. līdz 2007. gadam pašreizējais [[Kongo Republika]]s [[prezidents]] '''[[Denī Sasū Ngeso]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija arī [[Āfrikas Savienība]]s vadītājs?
* ... '''[[Napoleona kodekss]]''', kas tika izstrādāts un pieņemts 19. gadsimta sākumā pēc [[Francijas Republika]]s pirmā konsula [[Napoleons Bonaparts|Napoleona Bonaparta]] iniciatīvas un ar grozījumiem un papildinājumiem ir spēkā arī mūsdienās, deva spēcīgu impulsu turpmākajam kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs?
* ... {{oss|V=2024|L=Ģ}} [[Parīze|Parīzē]] dalībnieci [[BMX riteņbraukšana|BMX riteņbraukšanā]] '''[[Veronika Monika Stūriška|Veroniku Moniku Stūrišku]]''' 2022. gadā atzina par gada [[Latvijas gada labākais riteņbraucējs|labāko riteņbraucēju Latvijā]]?
|2025-03-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Stratford-Upon-Avon, High Street, geograph 3969622 by Lewis Clarke.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Anglija]]s pilsēta '''[[Stretforda pie Eivonas]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir rakstnieka [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] dzimtā pilsēta, kurā viņš arī ir miris; katru gadu pilsētu Šekspīra dēļ apmeklē liels skaits [[tūristi|tūristu]] — gadā vidēji 2,7 miljoni?
* ... [[Padomju Savienība]]s '''[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)|Galveno izlūkošanas pārvaldi]]''' 20. gadsimta 20. un 30. gados ir vadījuši trīs [[latvieši]]: [[Jānis Lencmanis]], [[Arvīds Zeibots]] un [[Jānis Bērziņš (militārpersona)|Jānis Bērziņš]]?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' no [[Latvija]]s vieglatlētiem labāko rezultātu sasniedza [[Anete Sietiņa|Anete Kociņa]], kas izcīnīja 4. vietu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]]?
|2025-03-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jakov Milatović (2023-05-30).jpg|border|right|150px]]}}
* ... kļūdams par [[Melnkalne]]s [[prezidents|prezidentu]] 36 gadu vecumā, '''[[Jakovs Milatovičs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par jaunāko Melnkalnes prezidentu, kā arī otro jaunāko kādas valsts vadītāju aiz [[Burkinafaso]] prezidenta Ibrahima Trajores?
* ... '''[[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latvijai 2024. gada vasaras olimpiskās spēles]]''' bija otrās [[vasaras olimpiskās spēles]] kopš valsts neatkarības atjaunošanas, kad [[Latvija]]s sportisti neizcīnīja nevienu medaļu (iepriekš [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro 2016. gadā]])?
* ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 19. augustā [[Krievija]]s [[Mēness]] [[nolaižamais aparāts]] '''''[[Luna-25]]''''' nekontrolēti ietriecās [[Mēness]] virsmā?
|2025-03-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Segesta AncientGreekTemple 0932.jpg|border|right|200px]]}}
* ... antīkā pilsēta [[Sicīlija]]s rietumu daļā '''[[Segesta]]''' ir pazīstama ar labi saglabājušos dorisko [[templis|templi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Fātimiju kalifāts]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] beidza pastāvēt [[1171. gads|1171. gadā]], kad to, kas bija no valsts palicis pāri, pakļāva [[Aijūbidu dinastija]]s valdnieks [[Saladīns]]?
* ... [[Igaunija]]s [[vieglatlēts]], kurš startē [[400 metru barjerskrējiens|400 m barjerskriešanas]] sacensībās, '''[[Rasmuss Megi]]''' ir piedalījies četrās [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], trīs reizes iekļūstot finālā?
|2025-03-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Monaco BW 2011-06-07 16-07-20.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Monako katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Monako]] valdošās Grimaldi dinastijas [[nekropole]]; citu starpā šeit apglabāta [[Greisa Kellija]]?
* ... [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā '''[[1705. gads Latvijā|1705. gada]]''' vasarā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] iebruka ap 12 000 vīru liels [[Krievija]]s karaspēks [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi [[Mūrmuižas kauja|Mūrmuižas kaujā]]?
* ... '''[[Francis Lācis]]''', kurš [[Latvija]]s [[3x3 basketbols|3x3 basketbola]] izlases sastāvā piedalījās {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], ir spēlējis klasisko [[basketbols|basketbolu]] visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs un bijis pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidāts?
|2025-03-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Indiandishes.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Karijs (ēdiens)|karija]]''' sastāvdaļas un pasniegšanas veids ir atkarīgs no reģionālām kultūras [[Tradīcija|tradīcijām]] un personīgām vēlmēm, un, piemēram, [[Taizeme|taizemiešu]] karija receptes ir ļoti atšķirīgas no tām, kas tiek izmantotas [[Japāna|Japānā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā dažādi [[indieši|indiešu]] kariji)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Romas pāvests]] '''[[Bonifācijs VI]]''' pāvesta krēslā bija tikai 16 dienas, kas bija otrs īsākais termiņš aiz [[Urbāns VII|Urbāna VII]]?
* ... [[2017. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2017. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Londona|Londonā]] '''[[Tomass Volšs]]''' kļuva par pasaules čempionu, [[Lodes grūšana|aizgrūžot lodi]] 22,03 metrus tālu; šajā gadā viņš tika atzīts par [[Jaunzēlande]]s Gada sportistu vīriešiem?
|2025-03-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Actinidia deliciosa Kiwi Fruit კივი.JPG|border|right|200px]]}}
* ... vairumam '''[[aktinīdijas|aktinīdiju]]''' ir ēdami [[Auglis|augļi]] — [[Kivi (auglis)|kivi]], kas visbiežāk tiek iegūti no kivi auga{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 12. maijā ap pulksten 3:00 amerikāņu un padomju militāro pārstāvju klātbūtnē ''[[Waffen-SS]]'' ģenerālis '''[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]''' parakstīja pēdējo [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] militāro kapitulāciju [[Eiropa|Eiropā]] un pēc tam nošāvās?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Vanesa Jasa]]''' ir dzimusi sportistu ģimenē: viņas tēvs Ilgvars ir bijis bokseris, bet vecākais brālis [[Māris Jass|Māris]] spēlējis [[hokejs|hokeju]], pārstāvot arī [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasi]], tāpat izlases hokejisti ir bijuši brālēns [[Koba Jass|Koba]] un tēva brālis [[Mareks Jass|Mareks]]?
|2025-03-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gudaf Tsegay at Belgrade 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2023|9|17||bez}} [[Dimanta līga]]s sezonas finālposmā [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Gudafa Cegaja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] [[5000 metri|5000 metru skrējienā]], finišējot pēc 14 minūtēm un 0,21 sekundes?
* ... termins &quot;džips&quot; (''jeep'') joprojām tiek lietots kā vispārējs termins [[transportlīdzekļi]]em, kas radīti, iedvesmojoties no '''''[[Jeep]]''''' un ir piemēroti lietošanai bezceļa apvidū?
* ... '''[[Knaps Makdaks|Knapa Makdaka]]''' tēlu izveidoja kā [[Donalds Daks|Donalda Daka]] antagonistu 1947. gada komiksā ''Christmas on Bear Mountain'', tomēr Makdaka popularitāte ātri pieauga, un viņš kļuva par vienu no Donalda Daka visuma pastāvīgajiem tēliem?
|2025-03-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Helsinki July 2013-27a.jpg|border|right|200px]]}}
* ... kad [[1812. gads|1812. gadā]] [[Helsinki]] kļuva par [[Somijas Lielhercogiste]]s galvaspilsētu, [[Krievijas cars]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] nodibināja fondu divu [[katedrāle|katedrāļu]] celtniecībai pilsētā — tā tapa '''[[Helsinku luterāņu katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un '''[[Helsinku pareizticīgo katedrāle]]'''?
* ... [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] mirušais [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Anatolijs Konstantinovs]]''', kurš vairāk pazīstams kā treneris bērnu basketbolā, [[1992. gada LBL sezona|1992. gadā]] bija [[Latvijas Basketbola līga]]s pirmās sezonas čempionvienības &quot;[[Brocēni/Parair]]&quot; galvenais treneris?
* ... 2020. gadā '''''[[Revolut]]''''' kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vērtīgāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, taču tā ir arī [[Lietuva]]s tiešsaistes [[banka]], jo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] to licencē un regulē [[Lietuvas Banka]]?
|2025-03-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:WKB2023 2665 hammer (53173532020).jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Kanāda]]s [[vesera mešana|vesera metējs]] '''[[Ītans Kacbergs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīzes olimpiskajās spēlēs]] ar 84,12 metrus tālu metienu, apsteidzot otrās vietas ieguvēju par vairāk nekā 4 [[metri]]em; šī Kanādai bija pirmā medaļa vesera mešanā kopš sudraba [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiādē]]?
* ... no [[1945. gads|1945.]] līdz [[1949. gads|1949. gadam]] norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā '''[[Nīderlandes Austrumindija]]''' beidza pastāvēt, un izveidojās [[Indonēzija]]s valsts?
* ... [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]] '''[[Raijāna Bernāvi]]''' no [[Saūda Arābija]]s veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-2]]'', kļūstot par pirmo [[arābi|arābu]] sievieti kosmosā?
|2025-03-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cindy Kiro official portrait October 2021 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2021. gads|2021. gada]] 21. oktobrī '''[[Sindija Kiro]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo [[maori]] tautības pārstāvi [[Jaunzēlande]]s ģenerālgubernatora amatā?
* ... [[Kamerūnas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] '''[[Brians Mbeumo|Briana Mbeumo]]''' tēvs ir no [[Kamerūna]]s, bet māte ir [[francūziete]], un, lai arī viņš ir pārstāvējis [[Francija]]s jaunatnes izlases, kopš 2022. gada ir Kamerūnas izlases spēlētājs?
* ... [[Senā Grieķija|sengrieķu]] [[vēsturnieks]]-[[logogrāfs]] '''[[Milētas Kadms]]''' senajos laikos tika atzīts kā [[literatūra]]s [[proza]]s dibinātājs, konkurējot ar [[Atēnu Ferekīds|Atēnu Ferekīdu]] par senākā prozaiķa statusu?
|2025-03-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tatum O'Neal in 2019.jpg|border|right|150px]]}}
* ... par desmit gadu vecumā kopā ar tēvu [[Raiens O'Nīls|Raienu]] nospēlēto lomu filmā '''&quot;[[Papīra mēness]]&quot;''' '''[[Tatuma O'Nīla]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot;, padarot viņu par visu laiku jaunāko Kinoakadēmijas balvas ieguvēju?
* ... [[Eiropas Kosmosa aģentūra]]s [[starpplanētu zonde|zondi]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] trīs lielāko pavadoņu pētniecībai '''''[[Jupiter Icy Moons Explorer]]''''' kosmosā palaida [[2023. gads kosmonautikā|2023. gadā]], bet Jupiteru tai plānots sasniegt [[2031. gads|2031. gadā]], pa ceļam veicot četrus [[Gravitācijas manevrs|gravitācijas manevrus]]?
* ... '''[[Britu Zālamana salas]]''' beidza pastāvēt [[1978. gads|1978. gadā]], kad tika proklamēta neatkarīga [[Zālamana Salas|Zālamana Salu valsts]] un pieņemta tās [[konstitūcija]]?
|2025-03-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vista de Benidorm, España, 2014-07-02, DD 63.JPG|border|right|250px]]}}
* ... [[Valensijas apgabals|Valensijas apgabala]] pilsēta '''[[Benidorma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir bijis [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis [[Spānija|Spānijā]] kopš 1925. gada, kad tika paplašināta tās [[osta]] un uzceltas pirmās viesnīcas, tomēr tikai 20. gadsimta 50. gados tā kļuva pazīstama kā vasaras galamērķis cilvēkiem, kas ierodas no Spānijas iekšzemes?
* ... [[futbolists|futbolista]] karjeras sākumā '''[[Alehandro Garnačo]]''' pārstāvēja [[Spānija]]s jauniešu izlasi, bet, tā kā viņa māte ir [[argentīniete]], viņš var pārstāvēt arī šīs valsts izlasi un 2023. gadā debitēja [[Argentīnas futbola izlase]]s sastāvā?
* ... bijušais [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] apsardzes priekšnieks [[latvietis]] '''[[Pēteris Pakalns]]''' tika arestēts un sodīts ar nāvessodu [[1937. gads|1937. gadā]] par &quot;kontrrevolucionāru labējo sazvērstību [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta]] orgānos&quot;?
|2025-03-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Elaeis guineensis MS 3467.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[palmu eļļa]]s''' ir vieglāk stabilizējamas un saglabā kvalitatīvu garšu un konsistenci pārstrādātos [[pārtikas produkti|pārtikas produktos]], tāpēc pārtikas ražotāji bieži vien dod priekšroku to izmantošanai{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā eļļas palmas)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vieglatlēts]] '''[[Ernests Džons Objena]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[kārtslēkšana|kārtslēkšanā]], kļūstot par pirmo Filipīnu vieglatlētu, kas ieguvis medaļu pasaules čempionātā?
* ... '''[[navahi|navahu]]''' apdzīvotais indiāņu rezervāts Navahu nācija ir pēc platības lielākais [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]?
|2025-03-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:María Pérez García (ESP) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{dat|2023|5|21||bez}} Eiropas komandu čempionātā soļošanā [[Podebradi]] [[Spānija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Marija Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 35 km soļošanā, un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|tā paša gada Pasaules čempionātā]] izcīnīja zelta medaļas abās [[soļošana]]s distancēs?
* ... [[valoda]]s ziņā '''[[šveicieši]]''' ir iedalīti vairākās etnolingvistiskās grupās: [[vācšveicieši]], kas ir aptuveni 65 % [[Šveice]]s iedzīvotāju, frankošveicieši, [[italošveicieši]] un retoromāņi, kas runā [[Retoromāņu valoda|retoromāņu valodā]]?
* ... '''[[Lielbritānijas bruņotie spēki|Lielbritānijas bruņoto spēku]]''' virspavēlnieks ir britu monarhs, karalis [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]?
|2025-03-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Trani 061.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]s dienvidaustrumu pilsētas '''[[Trani]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ziedu laiki bija 12. un 13. gadsimtā, kad caur tās [[osta|ostu]] uz [[Svētā zeme|Svēto zemi]] devās [[Krusta kari|Krusta karu]] dalībnieki?
* ... viens no [[Latvijas basketbola izlase]]s vadošajiem spēlētājiem '''[[Andrejs Gražulis]]''' kopā ar Latvijas U-20 izlasi izcīnīja sudraba medaļu [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gada Eiropas U-20 čempionātā]]?
* ... slavenākais '''[[korsikāņi|korsikānis]]''' ir [[Napoleons Bonaparts]]?
|2025-03-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorenzo de Medici.jpg|border|right|150px]]}}
* ... ''[[de facto]]'' [[Florence]]s Republikas valdnieks no [[Mediči dzimta]]s '''[[Lorenco de' Mediči]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[Anjolo Brondzīno]] gleznā)&lt;/small&gt;}} bija ietekmīgākais un aizrautīgākais [[renesanse]]s kultūras mecenāts [[Itālija|Itālijā]], vislabāk pazīstams ar tādu mākslinieku kā [[Sandro Botičelli]] un [[Mikelandželo]] atbalstīšanu?
* ... uzvarot [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], '''[[Čeisa Džeksone]]''' kļuva par pirmo [[ASV]] [[lodes grūdējs|lodes grūdēju]] sievietēm, kas uzvarējusi pasaules čempionātā?
* ... mūsu [[galaktika]] jeb [[Piena Ceļš]] ir tipiska šķērsotā '''[[spirālveida galaktika]]'''?
|2025-03-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:FRA-500f-anv.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[Francija]]i pārejot uz [[eiro]], no [[2002. gads|2002. gada]] 1. janvāra līdz 17. februārim '''[[Francijas franks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija apgrozībā paralēli eiro, [[Valūtas kurss|maiņas kurss]] bija 6,55957 franki par 1 eiro?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Koldo Alvaress]]''' pats izlases rindās ir aizvadījis 78 mačus, spēlējot [[Vārtsargs (futbols)|vārtsarga]] pozīcijā?
* ... '''[[1775. gads Latvijā|1775. gada]]''' 8. jūnijā [[Jelgava|Jelgavā]] tika parakstīts [[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Pētera akadēmijas]] (''Academia Petrina'') dibināšanas akts?
|2025-03-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Camryn Rogers (CAN) 2023.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar 76,97 m tālu raidījumu '''[[Kemrina Rodžersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par uzvarētāju [[vesera mešana|vesera mešanā]], kļūstot par tikai par trešo [[Kanāda]]s sportisti, kas izcīnījusi zelta medaļu olimpiskajās spēles [[vieglatlētika|vieglatlētikā]] sievietēm, iepriekšējo reizi tas notika [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
* ... no [[Indostānas pussala]]s galējā dienvidu punkta '''[[Kumari rags|Kumari raga]]''' tiek vilkta nosacītā līnija, kas atdala [[Arābijas jūra|Arābijas jūru]] un tai pieskaitīto [[Lakšadvīpu jūra|Lakšadvīpu jūru]] rietumos no [[Bengālijas līcis|Bengālijas līča]] austrumos un no pārējā [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]]?
* ... no '''[[Inku ceļu sistēma]]s''' apmēram 30 000 kilometru garumā mūsdienu [[Kolumbija]]s, [[Ekvadora]]s, [[Peru]], [[Čīle]]s un [[Argentīna]]s teritorijā ir saglabājušies apmēram 6000 kilometru?
|2025-03-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Alida-Valli-1947.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Alīda Valli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija viena no populārākajām [[aktrise|aktrisēm]] [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] laika posmā, [[Benito Musolīni]] viņu nodēvēja par par &quot;visskaistāko sievieti pasaulē&quot;?
* ... 2022. gada [[Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija|Sieviešu Nacionālās basketbola asociācijas]] (WNBA) finālsērijā '''[[Lasvegasas &quot;Aces&quot;]]''' uzvarēja [[Konektikutas &quot;Sun&quot;]] un ieguva franšīzes pirmo čempiontitulu, kā arī pirmo titulu [[Lasvegasa]]i kādā no profesionālajiem komandu sporta veidiem?
* ... pēc [[Krievijas Impērija]]s administratīvās reformas '''[[1776. gads Latvijā|1776. gada]]''' 4. septembrī bijusī [[Daugavas province]] tika sadalīta [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķos]], kopā ar agrākajām Polockas un Vitebskas provincēm to iekļāva jaundibinātajā [[Polockas guberņa|Polockas guberņā]]?
|2025-03-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-15 European Championships 2022 – Men's Long Jump by Sandro Halank–012.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Grieķija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Miltiadis Tentoglu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir {{oss|V=2020}}. un {{oss|V=2024|L=G}} čempions, [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempions]], kā arī trīskārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempions]] [[Tāllēkšana|tāllēkšanā]]?
* ... [[1503. gads|1503. gadā]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Alfonsu de Albukerks]] eiropiešiem no jauna atklāja '''[[Hūrijā Mūrijas salas]]''' [[Arābijas pussala]]s dienvidu piekrastē?
* ... 2000. gadu sākumā [[ASV]] saskārās ar paaugstinātiem slēpņu un ceļmalas bumbu draudiem militāro operāciju laikā [[Irāka|Irākā]] un [[Afganistāna|Afganistānā]], un reaģējot uz šiem draudiem tika izstrādāta smagā riteņu [[bruņumašīna]] ar uzlabotu pretmīnu aizsardzību '''''[[Cougar]]'''''?
|2025-03-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:PanoramaMaceraty2010.JPG|border|right|200px]]}}
* ... mūsu ēras [[5. gadsimts|5. gadsimtā]] [[Itālija]]s austrumu pilsēta '''[[Mačerata]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iznīcināta [[Alarihs I|Alariha I]] [[vestgoti|vestgotu]] iebrukumā, bet vēlāk atjaunota tagadējā vietā?
* ... [[latvieši|latviešu]] blakusvāģu [[Motokross|motokrosa]] braucējs '''[[Māris Rupeiks]]''' 2005. gada Pasaules čempionāta kopvērtējumā kopā ar kantētāju Haraldu Kurpnieku izcīnīja 3. vietu?
* ... viens no izplatītākajiem materiāliem '''[[dzēšgumija|dzēšgumiju]]''' izgatavošanā ir [[gumija]], bet to gatavo arī no [[polivinilhlorīds|vinila]] un [[plastmasas|plastmasām]]?
|2025-03-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jasmin Moghbeli official portrait.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Irāna]]s izcelsmes [[kurdi|kurdu]] ģimenē [[Rietumvācija]]s pilsētā [[Bādnauheima|Bādnauheimā]] dzimusī '''[[Jasmina Moghbeli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2017. gadā tika ieskaitīta [[NASA]] 22. [[astronauti|astronautu]] grupā, bet viņas pirmais [[kosmiskais lidojums]] sākās [[2023. gads kosmonautikā|2023. gada]] 26. augustā, esot kosmosa kuģa ''[[SpaceX Crew-7]]'' komandierei?
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] piektajā metienu sērijā [[ASV]] [[vieglatlēte]] '''[[Laulauga Tausaga]]''' sasniedza personisko rekordu, [[diska mešana|disku]] raidot 69,49 metrus tālu, un negaidīti izcīnīja zelta medaļu?
* ... vēsturiskā '''&quot;[[Allažu ķimelis|Allažu ķimeļa]]&quot;''' pamatā ir [[degvīns]], kas iegūts tvaicējot [[ķimenes|ķimeņu]] sēklas kopā ar [[etilspirts|spirtu]]; tam pievienoja [[Cukurs|cukuru]] un ķimeņu ēterisko eļļu, bet katrai brūvējuma partijai ražošanas noslēguma stadijā pievienoja īpašu zālīšu uzlējumu, kura recepte esot turēta lielā slepenībā un to nevienam neizpauda?
|2025-03-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dinner for His Majesty King Tupou VI of the Kingdom of Tonga and Her Majesty Queen Nanasipau’u 04.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Tongas karalis]] '''[[Tupou VI]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir sestais valdnieks, kurš ir cēlies no nepārtraukti kopš [[1875. gads|1875. gada]] valdošās Tupou dinastijas, bet pirms tam viņš 6 gadus bija [[Tonga]]s [[premjerministrs]]?
* ... [[Itālija]]i piederošā vulkānisko salu grupa [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pelāgu salas]]''' atrodas {{nobr|160 km}} no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta, {{nobr|120 km}} no [[Goco sala]]s un {{nobr|115 km}} no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]?
* ... '''[[2007. gada NBA drafts|2007. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]]''' ar pirmo numuru [[Portlendas &quot;Trail Blazers&quot;]] izvēlējās 2,13 m garo centra spēlētāju [[Gregs Odens|Gregu Odenu]], tomēr viņa karjera traumu dēļ bija visai neveiksmīga, toties ar otro numuru izvēlētais [[Kevins Durants]] kļuva par lielāko šī drafta gada zvaigzni un vairākkārtēju [[NBA čempioni|NBA čempionu]]?
|2025-04-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nicola McDermott (AUS).jpg|border|right|150px]]}}
* ... savu otro olimpisko sudraba medaļu [[Austrālija]]s [[augstlēcēja]] '''[[Nikola Olislagersa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]], pārvarot 2,00 m augstumu un piekāpjoties tikai [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]] no [[Ukraina]]s, bet trešā palika vēl viena austrāliete '''[[Eleanora Patersone]]'''?
* ... [[Vidusdonavas zemiene]]s lielākais plakanais līdzenums '''[[Alfelda]]''' veido vairāk nekā pusi no mūsdienu [[Ungārija]]s teritorijas valsts dienvidos un austrumos, to bieži uzskata par [[Ungārija]]s kultūras šūpuli?
* ... pēdējais [[vulkāns|vulkāna]] '''[[Laki (vulkāns)|Laki]]''' izvirdums [[Islande|Islandē]] notika laika periodā starp [[1783. gads|1783. gada]] jūniju un [[1784. gads|1784. gada]] februāri, kad izvirduma rezultātā gaisā izdalījās arī liels daudzums indīgu gāzu, kā rezultātā gāja bojā puse Islandes mājlopu, bet tam sekojošajā [[bads|badā]] gāja bojā ap 10 tūkstošiem cilvēku — 20% valsts tā laika iedzīvotāju?
|2025-04-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Santiago Bernabeu.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Santjago Bernabeu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek uzskatīts par vienu no [[futbola klubs|futbola kluba]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] visu laiku svarīgākajām personām; 35 gadus viņš bija kluba prezidents, un viņa vārdā ir nosaukts kluba stadions ''[[Santiago Bernabéu (stadions)|Santiago Bernabéu]]''?
* ... '''[[Kristiāns Lauterbahs]]''' bija vienīgais no [[Rīga]]s [[luterāņu mācītājs|luterāņu mācītājiem]], kurš pārdzīvoja [[Lielais mēris Latvijā|1710. gada mēra epidēmiju]]?
* ... '''[[Maskavas pamiers (1944)|1944. gada Maskavas pamiers]]''' starp [[Somija|Somiju]], no vienas puses, un [[Padomju Savienība|PSRS]] ar [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]], no otras puses, cita starpā lika Somijai izspiest [[Vērmahts|Vācijas karaspēku]] no savas teritorijas, kas noveda pie '''[[Lapzemes karš|Lapzemes kara]]'''?
|2025-04-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Noah Lyles Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[ASV]] [[vieglatlēts]] '''[[Noa Lailss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dominējis sprintā Pasaules čempionātos, izcīnot divas zelta medaļas [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gadā]], vienu — [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2022.]] un trīs zeltus trīs startos [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] (iepriekšējais, kas to paveicis, bija [[Useins Bolts]])?
* ... '''[[oromu valoda]]''' ir viena no [[Etiopija]]s [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] un viena no minoritātes valodām [[Kenija|Kenijā]]?
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] '''[[Derna]]''' [[Lībija]]s ziemeļaustrumos ievērojami cieta [[lietusgāze|lietusgāžu]] izraisītos plūdos; gāja bojā vairāki tūkstoši iedzīvotāju?
|2025-04-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andoya2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Vesterolu salas|Vesterolu salu]] grupas otra lielākā sala '''[[Anneja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir arī [[Norvēģija]]s 10. lielākā sala?
* ... [[Ukrainas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Viktors Cihankovs]]''' ir dzimis Naharijā, [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs Vitālijs Cihankovs spēlēja kā profesionāls [[futbolists]]?
* ... '''[[2009. gada G-20 samits Londonā]]''' bija pirmais solis procesā, kurā [[G-20]] kļuva par &quot;galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības apspriešanas, plānošanas un uzraudzības forumu&quot;?
|2025-04-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Turun tuomiokirkko.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Turku katedrāle]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir 12. gadsimtā nodibinātās [[Turku]] arhidiecēzes galvenā baznīca un visas [[Somija]]s [[Evaņģēliski luteriskā baznīca|Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] &quot;mātes baznīca&quot;?
* ... '''[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionātos vieglatlētikā telpās]]''' [[Latvija]] ir izcīnījusi vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
* ... [[latviešu valoda|latviešu valodā]] senākais '''[[slāvismi|slāvismu]]''' slānis ir saistīts ar 9.—12. gadsimtu, kad [[Balti|baltu ciltīm]] bija tirdznieciskie sakari ar [[krievi|krievu]] [[tirgotāji]]em?
|2025-04-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Apes pagasts|Apes pagastā]], [[Vaidava (upe)|Vadavas upes]] kreisajā krastā esošās '''[[Raganu klintis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} veido 2 [[smilšakmens]] kraujas līdz 10 metru augstumā, 5 atsevišķi [[avots|avoti]] un vairākas avotainas vietas, kā arī 4 nišas, kopā apmēram 440 metru garumā?
* ... '''[[Kuka Salu futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 1971. gadā, ar 0—30 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]?
* ... [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] cilšu savienība '''[[vjatiči]]''' ilgu laiku palika [[Pagānisms|pagāni]], [[kristietība]] dažās vietās pieņemta tikai 15. gadsimta sākumā?
|2025-04-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-08-18 European Championships 2022 – Men's High Jump by Sandro Halank–035.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika 2021. augustā [[Tokija|Tokijā]], [[Itālija]]s [[augstlēcējs]] '''[[Džanmarko Tamberi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sasniedza tādu pašu rezultātu kā [[Katara]]s [[vieglatlēts]] [[Mutazs Isa Beršims]], abi sportisti vienojās neveikt atkārtotu lēkšanu un saņēma zelta medaļu?
* ... [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] '''[[Kazales romiešu villa|Kazales romiešu villā]]''' [[Sicīlija|Sicīlijā]] tika atklāta viena no bagātākajām, lielākajām un daudzveidīgākajām romiešu [[mozaīka]]s kolekcijām pasaulē, un tādēļ šī vieta tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... '''[[Sids Kampeadors]]''' ir apdziedāts [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Kastīlijas Karaliste|kastīliešu]] eposā ''Cantar de mio Cid'', kur viņš pasniegts kā nacionālais varonis, spēcīgs, valdonīgs un lojāls [[bruņinieks]]?
|2025-04-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ortofoto-piccola.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Itālija]]i piederošā vulkāniskas izcelsmes sala [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] '''[[Pantellerija]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas 100 km no tuvākā [[Sicīlija]]s krasta un tikai 70 km no tuvākā [[Tunisija]]s krasta [[Āfrika|Āfrikā]]?
* ... '''[[Papua-Jaungvinejas futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru guva 1987. gadā, ar 20—0 pārspējot [[ASV Samoa futbola izlase|ASV Samoa]]?
* ... '''[[Grobiņas arheoloģiskais ansamblis|Grobiņas arheoloģisko ansambli]]''' [[Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija]] [[2017. gads Latvijā|2017. gadā]] pieteica [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|UNESCO Pasaules mantojuma objekta]] statusam?
|2025-04-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hugues Fabrice Zango Doha 2019.jpg|border|right|200px]]}}
* ... {{oss|V=2020|L=L}}, kas norisinājās 2021. gadā [[Tokija|Tokijā]], '''[[Igs Fabriss Zango]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja bronzas medaļu [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija vēsturē pirmā [[Burkinafaso]] medaļa olimpiskajās spēlēs un tika izcīnīta valsts [[Neatkarības diena|Neatkarības dienā]] — 5. augustā?
* ... '''[[1582. gads Latvijā|1582. gada]]''' 15. janvārī tika parakstīts [[Jamas Zapoļskas miera līgums]], ar ko [[Krievijas cariste]] atsacījās no [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā okupētās mūsdienu [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s austrumu daļas?
* ... terminu '''[[semīti]]''' 18. gadsimtā ieviesa [[vācieši|vācu]] [[valodnieki]], lai šīs [[tautas]] atdalītu no [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautām; nosaukums ‘semīti’ ir radies no [[Bībele]]s personāža [[Noass|Noasa]] dēla Šema vārda?
|2025-04-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chiribiquete view.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2023. gadā '''[[Čiribiketes nacionālais parks]]''' [[Kolumbija|Kolumbijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija lielākā [[Mitrais tropu mežs|mitro tropu mežu]] [[īpaši aizsargājamā dabas teritorija]] pasaulē?
* ... '''[[Norvēģijas sieviešu handbola izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām sieviešu [[handbols|handbola]] komandām, viņas ir trīskārtējās olimpiskās čempiones, četrkārtējās pasaules čempiones, kā arī 10 reizes bijušas Eiropas čempiones?
* ... '''[[Kuldīgas vecpilsēta]]''' [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] tika iekļauta {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658., kā viens no trim objektiem [[Latvija|Latvijā]] (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]])?
|2025-04-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2019-09-01 ISTAF 2019 2000 m steeplechase (Martin Rulsch) 02.jpg|border|right|150px]]}}
* ... {{oss|V=2024|L=G}} un [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada pasaules čempione]] [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 metru šķēršļu skrējienā]] '''[[Vinfreda Javi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dzimusi [[Kenija|Kenijā]], bet jau 15 gadu vecumā nomainīja pilsonību uz [[Bahreina|Bahreinu]] un tiesības pārstāvēt savu jauno valsti ieguva 2016. gadā?
* ... [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 15. janvārī [[PSRS]] [[kosmiskais aparāts]] '''''[[Luna-21]]''''' nosēdās uz [[Mēness]] virsmas [[Skaidrības jūra]]s austrumu krastā, uz Mēness virsmas nogādājot pašgājēju aparātu ''[[Lunohod-2]]''?
* ... vardarbīgākā konfrontācija '''[[Tadžikistānas pilsoņu karš|Tadžikistānas pilsoņu karā]]''' notika no 1992. gada augusta beigām līdz 1993. gada jūlijam, kad [[Tadžikistāna]] faktiski tika sadalīta divās daļās?
|2025-04-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Drabešu muiža.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Drabešu muiža|Drabešu muižas pili]]''' [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā nodedzināja{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pirms 1905. gada)&lt;/small&gt;}}, bet vēlāk atjaunoja; kopumā muižas centrā ir saglabājušās 12 ēkas?
* ... {{dat|2022|12|8||bez}} '''[[Luiss de la Fuente]]''' tika iecelts par [[Spānijas futbola izlase]]s galveno treneri, un viņa vadībā Spānija uzvarēja [[2022.—2023. gada UEFA Nāciju līga|2022.—2023. gada UEFA Nāciju līgā]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... 2021. gada daudzsēriju [[mākslas filma]] '''&quot;[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]&quot;''' par izdevējas [[Emīlija Benjamiņa|Emīlijas Benjamiņas]] dzīvi sastāv no sešām spēlfilmām un vienas dokumentālās filmas?
|2025-04-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Shericka Jackson Oregon 2022.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[Budapešta|Budapeštā]] [[Jamaika]]s sprintere '''[[Šerika Džeksone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par čempioni [[200 m]] distancē, uzrādot čempionātu rekordu un visu laiku otro ātrāko rezultātu šajā distancē, bet kopumā viņai ir četras [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] zelta medaļas?
* ... [[Livonijas karš|Livonijas kara]] noslēgumā '''[[1581. gads Latvijā|1581. gadā]]''' [[Polijas karalis]] [[Stefans Batorijs]] ieradās [[Rīga|Rīgā]], kur 7. aprīlī pieņēma Rīgas pilsētas rātes un pilsoņu uzticības zvērestu?
* ... [[1856. gads|1856. gada]] augustā '''[[Neandertāle]]s''' ieleja kļuva slavena kā vieta, kur klinšu alā tika atrastas zinātnē pirmās [[Neandertālietis|neandertālieša]] atliekas?
|2025-04-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tampereen tuomiokirkko 1.JPG|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Tamperes katedrāle|Tamperes katedrālē]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas viens no pazīstamākajiem [[Somija]]s mākslas darbiem — &quot;[[Ievainotais eņģelis]]&quot;?
* ... par '''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuva [[Leverkūzenes &quot;Bayer&quot;]] futbolisti, kas čempionu titulu nodrošināja piecas kārtas pirms sezonas beigām, kļūdama par pirmo komandu [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] vēsturē, kas sezonas laikā nebija zaudējusi nevienā spēlē, gūstot 28 uzvaras un sešas reizes spēlējot neizšķirti?
* ... '''[[Skotijas angļu valoda]]''' sāka veidoties pēc 17. gadsimta, mijiedarbojoties [[skotu valoda]]i un [[britu angļu valoda]]i?
|2025-04-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Gong Lijiao, Bislet Games 2011.2.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Ķīna]]s [[lodes grūdēja]] '''[[Guna Lidzjao]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja bronzas medaļu, kas bija viņas astotā medaļa astoņos [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātos]], kas ir rekords starp [[vieglatlēti]]em, apsteidzot [[Kenija]]s gargabalnieku [[Ezekiels Kemboi|Ezekielu Kemboi]]?
* ... '''[[1710. gads Latvijā|1710. gadā]]''' pēc krievu karaspēka ierašanās [[Vidzeme|Vidzemē]] un pēc tam arī [[Kurzeme|Kurzemē]] sākās lielākā [[mēris|mēra]] [[epidēmija]] Latvijas vēsturē ([[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]]), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda [[lībiešu valoda]] Vidzemē?
* ... lai stātos pretī britu spēkiem [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] sākumā, [[1775. gads|1775. gada]] 14. jūnijā Otrais kontinentālais kongress nolēma izveidot '''[[Kontinentālā armija|Kontinentālo armiju]]''' no [[Bostona]]s apkārtnē esošajiem karotājiem un 15. jūnijā par tās komandieri iecēla [[Džordžs Vašingtons|Džordžu Vašingtonu]], kurš pieņēma amatu bez atlīdzības?
|2025-04-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Allažu muiža 1905.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Allažu muiža]]s''' īpašnieks Gotlībs Johans Oto [[fon Blankenhāgens]] 1874. gadā pēc [[arhitekts|arhitekta]] [[Jānis Frīdrihs Baumanis|Jāņa Frīdriha Baumaņa]] projekta uzcēla jaunu muižas kungu māju [[neogotiskais stils|neogotiskā]] stilā, kuru nodedzināja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā muižas kungu mājas krāsmatas pēc nodedzināšanas 1905. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Tongas futbola izlase]]''' savu lielāko zaudējumu ir piedzīvojusi 2001. gadā, ar 0—22 piekāpjoties [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijai]]?
* ... neraugoties uz to, ka [[Skotija|Skotijā]] dzīvojušo '''[[pikti|piktu]]''' [[rakstība]] gandrīz nav saglabājusies, pateicoties dažādiem trešo pušu avotiem, piktu vēsture ir labi zināma sākot no 11. gadsimta?
|2025-04-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Arshad Nadeem Budapest 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā]] [[šķēpa metējs]] '''[[Aršads Nadīms]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} izcīnīja sudrabu, kas bija vēsturē pirmā [[Pakistāna]]s medaļa Pasaules čempionātā, savukārt [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] viņš uzvarēja, izcīnot savai valstij pirmo olimpisko zelta medaļu [[vieglatlētika|vieglatlētikā]]?
* ... '''[[1570. gads Latvijā|1570. gada]]''' 10. jūnijā [[Kurzemes un Sāmsalas bīskapija|Kurzemes un Sāmsalas bīskapu]] [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusu]] kronēja par [[Livonijas Karaliste|Livonijas karali]]?
* ... [[Filipīnas|Filipīnu]] sala '''[[Homonhona]]''' ir viena no agrīnajām rietumu un austrumu civilizāciju kontakta vietām — tajā [[1521. gads|1521. gada]] 16. martā sava pasaules apkuģojuma laikā kā pirmajā no [[Austrumāzija]]s salām piestāja [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija pēc [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] šķērsošanas?
|2025-04-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Corno Grande with paths.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Abruci]] masīvā esošā '''[[Korno Grande]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Apenīnu pussala]]s augstākā [[virsotne]] un [[Itālija]]s kontinentālās daļas augstākā virsotne ārpus [[Alpi]]em?
* ... [[Jaunatnes olimpiskās spēles|Jaunatnes olimpiskajās spēlēs]] '''[[breiks]]''' tika iekļauts programmā, sākot ar 2018. gada vasaras spēlēm [[Buenosairesa|Buenosairesā]], bet [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] breika dejas debitēja arī olimpisko spēļu programmā?
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] automātiskais [[Mēness]] mobilis '''''[[Lunohod-2]]''''' darbojās nedaudz vairāk par četrām Mēness dienām (116 [[Zeme]]s [[diena]]s) līdz [[1973. gads kosmonautikā|1973. gada]] 11. maijam un kopumā nobrauca 39,1 km?
|2025-04-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2022-07-03 Basketball, Männer, European Qualifiers, Deutschland - Polen 1DX 1386 by Stepro.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausa]] finālturnīrā, kurā [[Vācijas basketbola izlase]] kļuva par čempioniem, tās kapteinis '''[[Deniss Šrēders]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju?
* ... '''[[1726. gads Latvijā|1726. gada]]''' 5. jūlijā [[Kurzemes landtāgs]] ievēlēja [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] [[Augusts II Stiprais|Augusta II]] ārlaulības dēlu [[Saksijas Morics|Saksijas Moricu]] par [[Kurzemes un Zemgales hercogs|Kurzemes un Zemgales hercogu]]?
* ... '''[[Dauģēnu Lielā ala]]''' ir garākā dabīgi veidojusies [[ala]] [[Latvija|Latvijā]] un [[Baltija|Baltijā]]; tās eju kopgarums ir 346 metri?
|2025-04-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lassen Peak in June 2020.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Kaskāžu kalni|Kaskāžu kalnu]] dienviddaļā, [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[ASV]] esošās '''[[Lasena smaile]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pēdējie izvirdumi sākušies 1914. gadā, 1915. gada 22. maijā notika eksplozīvs [[vulkāna izvirdums]], bet vulkāniskās aktivitātes turpinājās līdz pat 1921. gadam?
* ... [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Budapešta|Budapeštā]] '''[[Sāra Mitone]]''' izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai amerikānietei [[Čeisa Džeksone|Čeisai Īlijai]], un kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sportisti, kas ieguvusi pasaules čempionāta medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]] sievietēm?
* ... 20. gadsimta sākumā '''[[kariete|karieti]]''' kā [[transporta līdzeklis|transporta līdzekli]] strauji aizstāja ātrāki transportlīdzekļi, un jau 20. gadsimta 20. un 30. gados tā kļuva par [[Arhaisms|arhaismu]]?
|2025-04-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Temppeliaukio Kirkko (Rock Church), Helsinki.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Tempeliaukio baznīca]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir uzcelta tieši [[klints|klintī]] un kļuvusi par vienu no [[Helsinki|Helsinku]] tūrisma objektiem?
* ... par '''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Milānas &quot;Inter&quot;]] futbolisti, kas nodrošināja savu 20. [[Itālijas futbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulu, apsteidzot tuvākos sekotājus otru [[Milāna]]s komandu ''[[AC Milan]]''?
* ... '''[[1566. gads Latvijā|1566. gadā]]''' Lietuvas Sejms nolēma izveidot [[Livonija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsti; [[hercogs Gothards|hercogu Gothardu]] atcēla no Livonijas vietvalža amata, kurā iecēla [[Jānis Hodkevičs|Janu Hodkeviču]]?
|2025-04-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nidas olaina pludmale.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Nidas pludmale]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Latvija]]i neraksturīga [[Baltijas jūra]]s piekrastes [[olis|oļaina]] pludmale, kas stiepjas apmēram 3,4 kilometru garumā?
* ... 20 '''[[Pasaules čempionāts volejbolā|Pasaules čempionātu volejbolā]]''' finālturnīros ir uzvarējušas septiņas dažādas valstsvienības, visvairāk, sešas reizes, [[Padomju Savienība]]s izlase?
* ... 1982. gada filma '''&quot;[[Konans Barbars (1982. gada filma)|Konans Barbars]]&quot;''' galvenās lomas atveidotājam [[Arnolds Švarcenegers|Arnoldam Švarcenegeram]] nesa pasaules atpazīstamību un bija finansiāli ienesīga, nopelnot vairāk nekā 68 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 20 miljonu ražošanas budžeta?
|2025-04-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato de Benito Juárez, 1861-1862.png|border|right|150px]]}}
* ... no [[1858. gads|1858. gada]] līdz nāvei [[1872. gads|1872. gada]] jūlijā '''[[Benito Huaress]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija Meksikas [[prezidents]], pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] prezidents [[Meksika|Meksikā]]?
* ... par '''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' čempioniem 36. reizi vēsturē kļuva [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] futbolisti?
* ... '''[[1565. gads Latvijā|1565. gadā]]''' [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers|Gothards]] lika veikt revīzijas, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir valsts baznīcas un skolas, ko vadīja Stefans Bilovs, bet nākamajā gadā turpināja [[Aleksandrs Einhorns]] un [[Zalomons Hennings]]?
|2025-04-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Palestine.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]] '''[[Palestīnas karogs|Palestīnas karogu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} apstiprināja [[1964. gads|1964. gada]] 28. maijā?
* ... izcīnot zelta medaļu {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] [[Ķīna]]s sportiste '''[[Liu Šijina]]''' kļuva par pirmo [[Āzija]]s [[vieglatlēte|vieglatlēti]], kas uzvarējusi olimpiskajās spēlēs [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] sievietēm?
* ... [[ASV]] sacīkšu braucējs '''[[Logans Sārdžents]]''' savu pirmo punktu ''[[Formula 1]]'' sacensībās izcīnīja tieši {{f1gp|ASV}}?
|2025-04-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Valtaiķu luterāņu baznīcas vitrāžas 9.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Valtaiķu luterāņu baznīca|Valtaiķu luterāņu baznīcu]]''' grezno 15 [[Kazdangas muiža|Kazdangas muižnieka]] [[Manteifeļi|Kārļa Vilhelma Manteifeļa]] finansētās [[vitrāža]]s {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}; uzskata, ka to metu autors ir [[Vilhelms Purvītis]]?
* ... '''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezonā]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] uzvarēja līgā trešo reizi pēc kārtas un izcīnīja 12. Francijas čempiontitulu kluba vēsturē?
* ... '''[[1584. gads Latvijā|1584. gadā]]''' sākās [[Kalendāra nemieri Rīgā]] — pilsētnieku sacelšanās pret [[Rīgas rāte|Rīgas pilsētas rāti]] un karaļa [[Stefans Batorijs|Stefana Batorija]] varu, kurš bija izdevis rīkojumu pāriet uz [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāru]]?
|2025-04-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Nikolaj G. Černyševskij 1888.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1864. gads|1864. gadā]] tiesa piesprieda [[krievi|krievu]] literatūrkritiķim, [[Publicistika|publicistam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un [[filozofs|filozofam]] '''[[Nikolajs Černiševskis|Nikolajam Černiševskim]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 14 gadu katorgas darbu ar sekojošu mūža nometinājumu [[Sibīrija|Sibīrijā]]; kopumā ieslodzījumā, katorgā un nometinājumā viņš bija vairāk nekā 20 gadus?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieces [[Mārgarita Mičela|Mārgaritas Mičelas]] [[romāns]] '''&quot;[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]&quot;''' tika publicēts [[1936. gads|1936. gada]] 30. jūnijā un kļuva par vienu no slavenākajiem bestselleriem amerikāņu [[literatūra|literatūrā]]; līdz gada beigām tika pārdots vairāk nekā viens miljons eksemplāru?
* ... 2016. gadā, kad '''[[Viktors Pučka]]''' bija [[Daugavpils dome]]s deputāts, [[Valsts valodas centrs]] viņu sodīja ar naudas sodu par [[valsts valoda]]s nelietošanu amatam atbilstošajā līmenī; kļuvis par [[14. Saeima]]s deputātu viņš neieradās uz valodas prasmes pārbaudēm, tādēļ [[2024. gads|2024. gada]] 14. augustā viņam piemēroja administratīvo sodu par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu?
|2025-04-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Microcosm of London Plate 018 - Royal Cock Pit (colour).jpg|border|right|200px]]}}
* ... līdz pat 19. gadsimtam '''[[gaiļu cīņas]]''' bija iecienīta [[Anglijas karaļnams|Anglijas karaļnama]] un muižnieku izklaide, līdz tās aizliedza [[1849. gads|1849. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā gaiļu cīņas [[Londona|Londonā]] 1808. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Ziemeļīrijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Maikls O'Nīls]]''' pats Ziemeļīrijas izlasi pārstāvējis no 1988. līdz 1996. gadam, 31 mačā gūstot 4 vārtus?
* ... '''[[1583. gads Latvijā|1583. gada]]''' 18. martā [[Piltene|Piltenē]] mira bijušais karalis [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnuss]], un sākās [[Piltenes mantojuma karš]]?
|2025-04-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2005-10-26 Brandenburger-Tor.JPG|border|right|200px]]}}
* ... no [[1945. gads|1945. gada]] līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i [[1990. gads|1990. gadā]] [[Berlīne]]s '''[[Parīzes laukums (Berlīne)|Parīzes laukums]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atradās tiešā robežas tuvumā, kas atdalīja [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]] no [[Austrumberlīne]]s, un pēc [[Berlīnes mūris|Berlīnes mūra]] uzcelšanas [[1961. gads|1961. gadā]] tas bija slēgts satiksmei un gājējiem?
* ... pēc Bernardo Provencāno nāves 2016. gadā un Salvatores Rīno nāves 2017. gadā jaunais [[mafija]]s grupējuma ''Cosa Nostra'' vadītājs '''[[Mateo Mesīna-Denāro]]''' tika uzskatīts par neapšaubāmu visu &quot;mafijas bosu bosu&quot;?
* ... lielākā daļa [[pasaules valstis|pasaules valstu]] valdību veicina '''[[studentu apmaiņas programma]]s''' kā [[publiskā diplomātija|publiskās diplomātijas]] veidu?
|2025-04-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53203182235.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[14. Saeima]]s deputāts no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; '''[[Ervins Labanovskis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[žurnālists|žurnālista]] un politiķa [[Rišards Labanovskis|Rišarda Labanovska]] dēls?
* ... no 2000. līdz 2003. gadam [[Anglija]]s [[Futbols|futbola]] klubā '''''[[Bristol Rovers F.C.|Bristol Rovers]]''''' spēlēja [[Latvija]]s futbolists [[Vitālijs Astafjevs]]?
* ... 1977. gadā izveidotais [[dabas liegums]] '''[[Gaviezes āmuļi]]''' ir veidots [[baltais āmulis|baltā āmuļa]] aizsardzībai?
|2025-04-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vuelta a España 2023 Contrarreloj Valladolid-117.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[ASV]] [[riteņbraucējs]] '''[[Seps Kuss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā ''Vuelta a España'' līdera krekliņā)&lt;/small&gt;}} uzvarēja 2023. gada velobraucienā ''[[Vuelta a España]]'', kļūstot par otro amerikāņu uzvarētāju pēc [[Kriss Horners|Krisa Hornera]], kurš to paveica [[2013. gada Vuelta a España|2013. gadā]]?
* ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Vācija]]s [[Kara filma|pretkara filma]] '''&quot;[[Rietumu frontē bez pārmaiņām (2022. gada filma)|Rietumu frontē bez pārmaiņām]]&quot;''' bija nominēta deviņām Kinoakadēmijas balvām, arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, no kurām ieguva četras, tostarp &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot;?
* ... 1961. gadā [[Filipīnas|Filipīnu]] pilsētai Oponai tika piešķirts neatkarīgās pilsētas statuss un tā tika pārdēvēta tagadējā vārdā par '''[[Lapulapu]]''' par godu iezemiešu vadonim, kurš [[1521. gads|1521. gadā]] vadīja vietējo karavīru uzbrukumu [[portugāļi]]em Maktanas kaujā, kurā tika nogalināts arī ekspedīcijas vadītājs [[Fernāns Magelāns]]?
|2025-05-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Joseph Johnston.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s (dienvidu štatu) [[ģenerālis]] [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu karā]] '''[[Džozefs Džonstons]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, pēc kara, piedaloties sava pretinieka ziemeļu štatu ģenerāļa [[Viljams Šērmens|Viljama Šērmena]] bērēs un izrādot viņam cieņu, staigāja kailu galvu aukstā un lietainā laikā, kā rezultātā saslima ar [[pneimonija|pneimoniju]] un nomira dažas nedēļas vēlāk?
* ... '''''[[EC KAC]]''''' (pilnā nosaukumā ''Eishockey-Club des Klagenfurter Athletiksport-Clubs'') ir titulētākā [[Austrija]]s [[hokejs|hokeja]] komanda, par valsts čempioni kļūstot 32 reizes?
* ... mūsdienās [[akronīms|akronīmu]] '''[[STEM]]''' plaši izmanto, lai veicinātu uz [[ražošana]]s modernizāciju vērstas studiju programmas un [[pētniecība]]s jomas?
|2025-05-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Letesenbet Gidey Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Etiopija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Letesenbeta Gideja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[10 000 metri|10 000 metros]] un [[Pusmaratons|pusmaratonā]], bet bijusi pasaules rekordiste arī [[5000 metri|5000 metru]] distancē?
* ... jau vismaz kopš 17. gadsimta vidus tagadējo [[Rīga]]s [[pareizticīgie|pareizticīgo]] '''[[Ivana kapi (Rīga)|Ivana kapu]]''' atrašanās vietā bijuši [[katoļi|katoļu]] apbedījumi; vēlāk teritorijai pievienota vieta [[vecticībnieki|vecticībnieku]] un pareizticīgo kapu iekārtošanai, bet aiz kapsētas žoga tika apglabāti bezpajumtnieki, nabagi, noslīkušie un vardarbīgā nāvē mirušie?
* ... [[2018. gads kino|2018. gada]] [[Beļģija]]s, [[Francija]]s un [[Luksemburga]]s kopražojuma [[drāmas filma]]s '''&quot;[[Kurska (filma)|Kurska]]&quot;''' scenārijs ir balstīts uz Roberta Mūra 2002. gadā izdoto grāmatu &quot;Laiks mirt&quot;, kas vēsta par [[Krievija]]s [[zemūdene]]s ''Kursk'' traģēdiju [[2000. gads|2000. gadā]] [[Barenca jūra|Barenca jūrā]]?
|2025-05-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dartagnan-musketeers.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] un Ogista Makē piedzīvojumu [[romāns|romāna]] '''&quot;[[Trīs musketieri]]&quot;''' darbība norisinās 17. gadsimta sākumā, no 1625. līdz 1628. gadam{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā D'Artaņjans un trīs musketieri 19. gadsimta beigu ilustrācijā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Sarkanā kalniņa tirgus]]''' jeb ''Krasnaja gorka'' 19. gadsimta [[Rīga|Rīgā]] iezīmēja robežu, kur beidzās priekšpilsēta un vairs nedarbojās pilsētas likumi; [[zemnieki]]em šī vieta bija izdevīga [[tirgošanās]] nolūkiem, jo te vairs nevajadzēja maksāt nodevas pilsētai?
* ... '''[[Peles (ciems)|Peles]]''' atrodas 11 km attālumā no novada un pagasta centra [[Mārupe]]s un 19 km no [[Rīga]]s?
|2025-05-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Canlaon.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Kanlaons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir viens no aktīvākajiem [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāni]]em; kopš 1819. gada izvirdis 30 reizes, un pēdējais izvirdums bija 2017. gadā?
* ... kopš [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigām '''[[amerikāņu angļu valoda]]''' ir kļuvusi par pasaulē ietekmīgāko [[angļu valoda]]s paveidu?
* ... [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] '''[[Glenda Džeksone]]''' kā politiķe pārstāvēja [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partiju]] un 23 gadus, no 1992. līdz 2015. gadam, bija [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekle?
|2025-05-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Ādažu novada ģerbonis|Ādažu novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} sudraba laukā attēlota zila smaile, uz tās zelta Dortmaņa lobēlija ar diviem sudraba ziediem ševrona veidā un vienu tādu pašu ziedpumpuru, kas iekļauta gan kā ģimenes simbols, gan arī tāpēc, ka [[Ādažu novads]] ir viena no retajām vietām [[Latvija|Latvijā]], kur šis augs aug?
* ... pēc runātāju skaita pārsvarā [[Indija]]s austrumos lietotā '''[[santalu valoda]]''' ir trešā lielākā [[austroaziātu valodas|austroaziātu valoda]] aiz [[vjetnamiešu valoda|vjetnamiešu]] un [[khmeru valoda]]s?
* ... '''[[16. gadsimts p.m.ē.|16. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] izveidojās [[Mikēnu civilizācija]]?
|2025-05-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:El dos de mayo de 1808 en Madrid.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[1808. gads|1808. gada]] 2. maija '''[[Madrides sacelšanās]]''' pret [[Francijas valdnieku uzskaitījums|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] karaspēka okupāciju bija ievirze ilgstošajam '''[[Pireneju karš|Pireneju karam]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā sacelšanās [[Madride|Madridē]] [[Fransisko Goja]]s gleznā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1898. gads|1898. gadā]] [[Filipīnas|Filipīnu]] salas '''[[Negrosa]]s''' iedzīvotāji sacēlās pret [[Spānija]]s koloniālo administrāciju un pasludināja neatkarīgu Negrosas Republiku, kas pastāvēja līdz [[1901. gads|1901. gadam]]?
* ... '''[[Falanga (militārais formējums)|falanga]]''' bija svarīgs [[Senā Grieķija|seno grieķu]] armijas taktiskais formējums, ko izmantoja vairākās vēsturiskās kaujās; slavenākais falangas pielietojums bija [[Maratonas kauja|Maratonas kaujā]] 490. gadā p. m. ē., kad atēnieši izmantoja šo taktiku pret [[Senā Persija|persiešu]] spēkiem?
|2025-05-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Aizkraukles novada ģerbonis|Aizkraukles novada ģerbonī]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} redzamās trīs [[Ozols|ozola]] lapas simbolizē [[Pļaviņu HES]] turbīnas, kuras griež [[Daugava]]s ūdens?
* ... '''[[2004. gads kosmonautikā|2004. gada]]''' janvārī [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Stardust]]'' pietuvojās [[Vilda 2 komēta]]i, ievācot putekļu paraugus no [[komēta]]s astes?
* ... [[Krievijas Federācija]]s [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] netālu no [[Kazahstāna]]s robežas esošā '''[[Soļiļecka]]''' ir sens [[sāls]] ieguves centrs?
|2025-05-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:ASJohnston.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[ģenerālis]] '''[[Alberts Džonstons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija visaugstākā ranga [[ASV Pilsoņu karš|ASV Pilsoņu kara]] upuris abās karojošajās pusēs, un viņa nāve bija smags trieciens [[Amerikas Valstu Konfederācija]]s morālei?
* ... [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] uzbrukuma laikā [[1945. gads|1945. gada]] janvārī [[Nacistiskā Vācija|nacistiskās Vācijas]] '''[[Štuthofas koncentrācijas nometne|Štuthofas koncentrācijas nometni]]''' mūsdienu [[Polija]]s ziemeļos lika evakuēt un aptuveni {{sk|11600}} ieslodzītajiem doties gājienā uz [[Lemborka|Lauenburgas]] koncentrācijas nometni (tā dēvētais &quot;Nāves maršs&quot;)?
* ... '''[[Daugavpils Draudzīgā aicinājuma vidusskola]]''' ir izveidota 2022. gadā, apvienojot [[Daugavpils 16. vidusskola|16. vidusskolu]], [[Daugavpils 17. vidusskola|17. vidusskolu]], 7. pirmsskolas izglītības iestādi, 5. pirmsskolas izglītības iestādi un 3. pirmsskolas izglītības iestādi?
|2025-05-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Marie Christine Chilver Retrato.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] slepenā aģente [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] '''[[Marija Kristīne Čilvere]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pēc karjeras beigām cita starpā pievērsās dzīvnieku aizsardzībai [[Latvija|Latvijā]]: 2001. gadā ar viņas atbalstu izveidoja [[dzīvnieku patversme|dzīvnieku patversmi]] &quot;Dzīvnieku Draugs&quot;?
* ... lielākās '''[[latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]]''' [[nācija]]s ir [[brazīlieši]], [[meksikāņi]], [[kolumbieši]] un [[argentīnieši]], bet ievērojams skaits latīņamerikāņu dzīvo arī [[ASV]], kur tie veido vairāk nekā 15 % no valsts iedzīvotājiem?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[rodeo]]''' kā atklāts sporta pasākums pirmo reizi notika [[Teksasa]]s pilsētā Pekosā [[1883. gads|1883. gadā]]?
|2025-05-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1995-027-32A, Lothar Rendulic.jpg|border|right|150px]]}}
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[horvāti|horvātu]] izcelsmes [[Trešais reihs|Trešā reiha]] virsnieks '''[[Lotārs Renduličs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika tiesāts [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] [[1948. gads|1948. gadā]], un viņu notiesāja par gūstekņu nogalināšanu [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] un vardarbību pret civiliedzīvotājiem ar 20 gadu ieslodzījumu?
* ... '''[[18. gadsimts p.m.ē.|18. gadsimtā pirms mūsu ēras]]''' [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salā]] izmira pēdējā [[mamuti|mamutu]] suga, bet [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] valdīja 13. un 14. dinastijas [[faraons|faraoni]]?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām un [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] [[ASV]] kļuva par vienīgo pasaules '''[[lielvara|lielvaru]]''', bet kopš 2010. gadu beigām [[Ķīna]] tiek dēvēta par topošo vai pat jau izveidojušos lielvaru?
|2025-05-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Yaime Perez.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019. gada Pasaules čempionāta vieglatlētikā]] zelta godalgas ieguvēja [[diska mešana|diska mešanā]] [[kubieši|kubiete]] '''[[Jaime Peresa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} 2022. gadā, atgriežoties no [[2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāta]] [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], pārbēga uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]?
* ... '''[[ASV ķīnieši|ASV ķīniešu]]''' kopiena ir lielākā [[ķīnieši|ķīniešu]] kopiena ārpus [[Āzija]]s un trešā lielākā [[ķīniešu diaspora|ķīniešu diasporā]] pasaulē?
* ... '''[[Kārlis Krauze|Kārli Krauzi]]''', kurš 1923.—1925. gadā izgatavoja pirmos 39 [[Latvijas pilsētas|Latvijas pilsētu]] un miestu [[ģerboņi|ģerboņus]], [[1941. gads Latvijā|1941. gadā]] arestēja un deportēja uz [[PSRS]], un 1942. gada 28. aprīlī viņš tika noslepkavots [[Soļiļecka]]s cietumā [[Čkalova]]s apgabalā?
|2025-05-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:President Sakellaropoulou.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir pirmā sieviete '''[[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidenta]]''' amatā?
* ... neskatoties uz zvaigžņoto [[aktieri|aktieru]] sastāvu un [[Kases ieņēmumi|kases ieņēmumu]] panākumiem, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''''[[The Conqueror]]''''' saņēma ārkārtīgi sliktas kritiķu atsauksmes un mūsdienās tiek dēvēta gan par vienu no sliktākajām 1950. gadu filmām, gan par vienu no sliktākajām filmām vēsturē?
* ... [[Aiova|Aiovas štata]] pilsētā '''[[Voterlū]]''' ir bāzējusies basketbola komanda [[Voterlū &quot;Hawks&quot;]], kas bija viena no [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] dibinātājām, tādējādi tā ir viena no mazākajām [[ASV]] pilsētām, kurā ir bāzējies kādas ASV četru lielāko sporta līgu klubs?
|2025-05-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Култук серпантин1.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Krievijas Federācija]]s federālo autoceļu '''[[Autoceļš R258 (Krievija)|R258 &quot;Baikāls&quot;]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā Kultukā pie [[Baikāls|Baikāla]] krasta)&lt;/small&gt;}} uzbūvēja no 1970. līdz 1981. gadam kā militāri stratēģisku objektu gar [[PSRS]] robežu?
* ... pirms '''[[dekolonizācija]]s''' [[Āfrika|Āfrikā]] dzīvoja 10 miljoni '''[[eiropiešu izcelsmes afrikāņi|eiropiešu izcelsmes afrikāņu]]''', kas bija sastopami visās kontinenta daļās; [[kolonija|kolonijām]] iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem izceļoja, tomēr dažās (galvenokārt Āfrikas dienvidu) valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām [[mazākumgrupa|mazākumgrupām]]?
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[hokejs|hokeja]] klubi '''[[Viļņas &quot;Hockey Punks&quot;]]''', [[Elektrēnu &quot;Energija&quot;]] un '''[[Kauņas &quot;City&quot;]]''' pievienojās [[Latvijas čempionāts hokejā|Latvijas čempionātam]]?
|2025-05-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Beach North Mindoro Philippines.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[spāņi|spāņu]] kolonizatori sākotnēji [[Filipīnas|Filipīnu]] '''[[Mindoro|Mindoro salu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} dēvējuši par ''Mina de Oro'' — ‘[[zelts|zelta]] raktuve’, no kā cēlies tās tagadējais nosaukums?
* ... '''[[jakobīņu terors]]''' pēc [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] dibināšanas sākās [[1792. gads|1792.]] vai [[1793. gads|1793. gadā]], un šajā laikā [[Jakobīņi|jakobīņu]] līderi, kuriem bija plašas pilnvaras, izmantoja tās, lai īstenotu masu [[nāvessods|nāvessodus]] un [[politiskās represijas]]; kopā tika nogalināti vismaz 35 000—45 000 cilvēku?
* ... pēc iedzīvotāju skaita [[Filipīnas|Filipīnu]] ceturtajā lielākajā salā '''[[Panaja|Panajā]]''' ir vērojama valstī lielākā etniskā un lingvistiskā daudzveidība?
|2025-05-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Retrato Oficial Presidente Boric Font.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Čīles prezidents]] '''[[Gabrjels Boričs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} lielu popularitāti ieguva studiju gados, kad mācījās Čīles Universitātē un bija studentu nemieru līderis no 2011. līdz 2013. gadam?
* ... [[Latvija]] konkursā '''''[[Miss Universe]]''''' ir bijusi pārstāvēta trīs reizes: 2005. gadā piedalījās Ieva Kokoreviča, 2006. gadā — Sanita Kubliņa, bet 2023. gadā — Kate Aleksejeva?
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]] '''[[Lūkass Veishaidingers]]''' izcīnīja bronzas medaļu [[diska mešana|diska mešanā]], kas bija pirmā medaļa olimpiskajās spēlēs, ko ieguvis kāds no [[Austrija]]s vīriešu [[vieglatlēti]]em?
|2025-05-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Verbinski gore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... amerikāņu [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Gors Verbinskis|Gora Verbinska]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmā režisētā filma bija melnā komēdija &quot;Peles medības&quot;, bet lielāko atpazīstamību viņš guvis, režisējot pirmās trīs &quot;[[Karību jūras pirāti (filmu sērija)|Karību jūras pirātu]]&quot; filmas, un panākumus guva arī viņa [[animācijas filma]] &quot;[[Rango]]&quot;?
* ... no 2023. gada septembra līdz 2024. gada beigām '''[[Boloņas &quot;Virtus&quot;]]''' galvenā [[treneris|trenera]] amatā strādāja [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]], un šajā laikā kluba sastāvā bija arī latviešu spēlētāji [[Andrejs Gražulis]] un [[Rihards Lomažs]]?
* ... '''[[Gunārs Upenieks]]''' ir [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] domes priekšsēdētājs kopš 2009. gada, bet iepriekš šo amatu ieņēmis arī 2005. un 2006. gadā?
|2025-05-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of Vietnam.svg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Vjetnamas karogs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek lietots kopš {{dat|1940|11|23|Ģ|bez}} kā [[Ziemeļvjetnama]]s karogs, bet no 1976. gada tas ir visas Vjetnamas simbols?
* ... '''[[Nāciju kausa izcīņa motokrosā|Nāciju kausa izcīņā motokrosā]]''' [[Latvija]]s komandas labākais sasniegums ir 8. vieta 2019. gadā?
* ... [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] piecu cēlienu [[opera]]s '''&quot;[[Dons Karloss]]&quot;''' [[librets|libreta]] pamatā ir [[Frīdrihs Šillers|Šillera]] drāmas &quot;Dons Karloss, Spānijas infants&quot; motīvi?
|2025-05-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Sibuyan Island.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Filipīnas|Filipīnu]] salu '''[[Sibujana|Sibujanu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} reizēm dēvē par [[Āzija]]s [[Galapagu salas|Galapagu salām]] — sala bijusi izolēta no pārējās pasaules kopš tās rašanās brīža, bet apmēram trešdaļu salas klāj [[mūžamežs]], kurā atrodamas daudzas [[endēmas sugas|endēmas]] augu un dzīvnieku sugas?
* ... '''[[Helmandas vilajets]]''' [[Afganistāna]]s dienvidrietumos ir viens no pasaulē lielākajiem [[opijs|opija]] iegūšanas reģioniem?
* ... '''[[Vanuatu futbola izlase]]''' savu lielāko uzvaru ir izcīnījusi 2003. gadā, pārspējot [[Kiribati]] ar 18—0?
|2025-05-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:K2 8611.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Centrālā Karakoruma nacionālais parks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā [[K2]] jeb Čogori)&lt;/small&gt;}} ir visaugstāk virs jūras līmeņa ierīkotais [[nacionālais parks]] pasaulē un pēc teritorijas lielākais [[Pakistāna|Pakistānā]]?
* ... astronomiskā '''[[rītausma]]''' sākas ar brīdi, kad [[Saule]]s disks sasniedz 18° lielu leņķi zem novērotāja [[horizonts|horizonta]], šajā laikā [[debesis]] kļūst gaišas, jo [[Saules gaisma]] tajās izkliedējas, vēl pirms Saule uzlec?
* ... '''[[Argentīnas regbija izlase]]''' ir piedalījusies visos [[Pasaules kauss regbijā|Pasaules kausa regbijā]] finālturnīros, bet tās lielākais sasniegums ir trešā vieta [[2007. gada Pasaules kauss regbijā|2007. gadā]]?
|2025-05-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Illustration Capparis spinosa0.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[kaperkrūms|kaperkrūma]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ziedpumpurus vai nenobriedušos [[augļi|augļus]] sauc par kaperām (kaperiem) un izmanto kā [[garšaugs|garšaugu]]?
* ... [[1987. gads|1987. gada]] 20. decembrī '''[[Tablasas šaurums|Tablasas šaurumā]]''' [[Filipīnas|Filipīnās]] notika [[nafta]]s [[tankkuģis|tankkuģa]] ''Vector'' sadursme ar pasažieru [[prāmis|prāmi]] ''Doña Paz'', kā rezultātā gāja bojā 4386 cilvēki — miera laikos lielākā kuģu katastrofa ar visvairāk upuriem?
* ... '''[[bakalaurs (grāds)|bakalaura studiju]]''' ilgums dažādās valstīs un dažādās studiju programmās svārstās no 3 līdz 6 [[gadi]]em?
|2025-05-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Balaeniceps rex.jpg|border|right|150px]]}}
* ... agrāk pēc morfoloģiskajām pazīmēm '''[[tupeļknābis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija [[stārķveidīgie|stārķveidīgo]] kārtas putns, bet mūsdienās iekļauts [[pelikānveidīgie|pelikānveidīgo]] putnu [[kārta|kārtā]]?
* ... [[somālieši|somāliešu]] apdzīvotā '''[[Ogadena]]''' [[Etiopija]]s austrumos 20. gadsimta 70. gados bija strīdus teritorija starp Etiopiju un [[Somālija|Somāliju]]?
* ... '''[[kosmopolītisms]]''' radās jau [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]]: domas par pasaules pilsonību izteica [[Sokrats]], bet [[Diogens]] bija pirmais, kurš sevi pasludināja par &quot;kosmopolītu&quot;?
|2025-05-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isaac Herzog, July 2021 (D1233-049).JPG|border|right|150px]]}}
* ... [[Izraēla]]s prezidentam '''[[Ichaks Hercogs|Ichakam Hercogam]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Latvija]]s saknes, jo viņa vecmāmiņa Sāra Gilmane ir dzimusi [[Rīga|Rīgā]] 1896. gadā?
* ... [[cilvēks]] pieder pie [[dzīvnieki]]em ar samērā vāji attīstītu '''[[oža|ožu]]''', tādēļ cilvēkiem sajūtamās [[smarža]]s ir maz diferencētas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba &quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot; galvenais treneris '''[[Juris Umbraško]]''' ir spēlējis vienā no tolaik vadošajiem Eiropas klubiem, [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]] spēlējošajā [[Maskavas CSKA (vīriešu basketbola klubs)|Maskavas CSKA]]?
|2025-05-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-15 IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 1DX 6024 by Stepro.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[2023.—2024. gada Pasaules kauss biatlonā|2023.—2024. gada Pasaules kausā biatlonā]]''' piekto reizi par Pasaules kausa ieguvēju kļuva [[norvēģi|norvēģu]] [[biatlonists]] [[Juhanness Tīngnēss Bē]], bet sievietēm pirmo reizi kausu izcīnīja [[itāliete]] [[Liza Vitoci]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimusī [[poļi|poļu]] izcelsmes [[farmaceite]] un sabiedriska darbiniece '''[[Staņislava Dovgjallo]]''' bija pirmā farmaceite — sieviete [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Ķekavas apvedceļš]]''', kuru atklāja [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] 13. oktobrī, ir pirmais un vienīgais [[autoceļi Latvijā|autoceļš Latvijā]], uz kura uzstādīta [[ceļazīme]] &quot;Ātrgaitas ceļš&quot;?
|2025-05-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mount Merapi Not Just a Legend and Mythology.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Java (sala)|Javas salā]] esošais '''[[Merapi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tiek uzskatīts par visaktīvāko [[Indonēzija]]s [[vulkāns|vulkānu]]?
* ... lai maldinātu ienaidnieku, pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[sabiedroto iebrukums Sicīlijā|sabiedroto iebrukuma Sicīlijā]]''' tika veikta [[dezinformācija]]s operācija &quot;Maltā gaļa&quot; — kad netālu no [[Spānija]]s krastiem tika jūrā izmests līķis angļu virsnieka formastērpā, kuram bija dokumenti, saskaņā ar ko sabiedrotie veiks desantu [[Grieķija|Grieķijā]], nevis [[Sicīlija|Sicīlijā]]?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā '''[[Ilūkstes luterāņu baznīca]]''' ticīgajiem tika atņemta, un šeit darbojās klubs, [[kinoteātris]], bet vēlāk — bērnu sporta skola; pēc neatkarības atjaunošanas ēka tika atdota ticīgajiem, un 1993. gadā šeit atkal notika [[dievkalpojums]]?
|2025-05-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chondrus crispus - Köhler–s Medizinal-Pflanzen-034.jpg|border|right|150px]]}}
* ... parasti '''[[sārtaļģes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} aug dziļāk nekā citas [[aļģes]], jo spēj izmantot [[gaisma]]s starus, kas iespiežas dziļos ūdens slāņos?
* ... no 2023. gada līdz karjeras beigām 2024. gada rudenī [[Slovākijas Ekstralīga]]s komandā '''[[Mihalovces &quot;Dukla&quot;]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]] [[Kaspars Daugaviņš]]?
* ... [[Koscjuško sacelšanās]] laikā '''[[1794. gads Latvijā|1794. gada]]''' 25. jūnijā Antona Voitkeviča un [[Mirbahi|Heinriha Mirbaha]] vadītās karaspēka vienības ieņēma [[Liepāja|Liepāju]] un [[Aizpute|Aizputi]], dienu vēlāk Liepājas tirgus laukumā nolasot &quot;Sacelšanās aktu&quot; un &quot;Kurzemes hercogistes sacelšanās aktu&quot;?
|2025-05-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Mayon Volcano as of March 2020.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Majons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir aktīvākais [[Filipīnas|Filipīnu]] [[vulkāns]], pēdējo 500 gadu laikā izvirdis vairāk nekā 52 reizes?
* ... lai gan '''&quot;[[sausā spēle]]&quot;''' ir iespējama lielākajā daļā [[komandu sporta veidi|komandu sporta veidu]], dažos sporta veidos, piemēram, [[basketbols|basketbolā]], šāda iespējamība ir ļoti maza?
* ... '''[[Daugavpils Iespēju vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 13. vidusskola|Daugavpils 13. vidusskolu]], [[Daugavpils 15. vidusskola|Daugavpils 15. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 28. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 30. pirmsskolas izglītības iestādi?
|2025-05-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Grande Mosquée sousah.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 1988. gadā senās [[Tunisija]]s pilsētas '''[[Sūsa (Tunisija)|Sūsas]]''' '''[[Sūsas medīna|medīna]]''' tika iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] sarakstā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Lielā mošeja Sūsā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[cūkgaļa]]''' ir pārtikas [[tabu]] [[jūdaisms|jūdaisma]] sekotājiem, [[musulmaņi]]em un dažām [[kristietība|kristīgajām]] konfesijām, tostarp [[Septītās dienas adventisti|adventistiem]]?
* ... '''[[reimatoloģija]]''' aptver vairāk nekā 100 dažādu sarežģītu [[slimība|slimību]], ko kopīgi dēvē par reimatiskām slimībām, kas ietver daudzas [[Artrīts|artrīta]] formas, kā arī [[Sistēmiskā sarkanā vilkēde|vilkēdi]] un [[Šēgrena sindroms|Šēgrena sindromu]]?
|2025-05-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Queen Latifah 2018.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2006. gadā '''[[Kvīna Latifa]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kļuva par pirmo [[Hiphops|hiphopa]] mākslinieci, kas saņēmusi zvaigzni [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]]?
* ... '''[[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 10. vidusskola|Daugavpils 10. vidusskolu]], [[Daugavpils 12. vidusskola|Daugavpils 12. vidusskolu]], Daugavpils pilsētas 10. pirmsskolas izglītības iestādi un Daugavpils pilsētas 13. pirmsskolas izglītības iestādi?
* ... '''[[Virdžīnu salas]]''' politiski dalās trīs daļās — Spāņu Virdžīnās (pieder [[Puertoriko]]), [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnās]] un [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnās]]?
|2025-05-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Charles Curtis-portrait.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[ASV viceprezidents|ASV 31. viceprezidents]] [[ASV prezidents|prezidenta]] [[Herberts Hūvers|Herberta Hūvera]] vadībā '''[[Čārlzs Kērtiss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija pirmais [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiānis]] un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem [[ASV federālā valdība|ASV federālajā izpildvarā]]?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Puertoriko basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Aizeja Pinjero]]''' savas karjeras laikā divreiz ir spēlējis [[Latvijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Rīgas VEF]], ar kuru kļuvis par Latvijas čempionu 2021. gadā?
* ... [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[komēdijdrāma]] '''&quot;[[Vīrs, vārdā Oto]]&quot;''', kurā galveno lomu atveido [[Toms Henkss]], ir 2015. gada [[Zviedrija]]s filmas &quot;[[Vīrs, vārdā Ūve (filma)|Vīrs, vārdā Ūve]]&quot; rīmeiks?
|2025-05-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Capitoline she-wolf Musei Capitolini MC1181.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Romuls un Rems]]''' un viņus kā zīdaiņus barojusī [[vilks (mitoloģija)|vilku]] māte {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Roma]]s un romiešu simbols vismaz no [[3. gadsimts p.m.ē.|3. gadsimta p.m.ē.]]?
* ... '''[[Daugavpils Zinātņu vidusskola]]''' tika izveidota [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], apvienojot [[Daugavpils 3. vidusskola|Daugavpils 3. vidusskolu]], [[Daugavpils 9. vidusskola|Daugavpils 9. vidusskolu]] un Daugavpils pilsētas 1. pirmsskolas izglītības iestādi?
* ... '''[[2023. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2023. gada Pasaules čempionātā daiļslidošanā]]''', kas norisinājās [[Japāna]]s pilsētā [[Saitama|Saitamā]], trīs no četrām zelta medaļām izcīnīja mājinieki japāņu [[daiļslidotāji]]?
|2025-05-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Doma baznīcas gailis.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Rīgas torņu gaiļi|Rīgas torņa gaili]]''' uz [[Rīgas Doms|Doma baznīcas]] torņa nomainīja restaurācijas darbu laikā [[1980. gads Latvijā|1980. gadā]], bet iepriekšējais gailis ir redzams Doma baznīcas krustejā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[1924. gads|1924. gadā]] [[Nīderlande]]s [[fiziologs]], [[ārsts]] un [[izgudrotājs]] '''[[Vilems Einthovens]]''' ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par [[elektrokardiogramma]]s mehānisma atklāšanu&quot;?
* ... '''[[2024. gads kino|2024. gada kino industrijas]]''' ienesīgākās filmas bija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' izplatītās &quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;, &quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot; un &quot;[[Vaiana 2]]&quot;, kuru ieņēmumi pārsniedza 1 miljardu [[ASV dolāri|ASV dolāru]]?
|2025-06-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bezbozhnik newsparer 18-1923.jpg|border|right|200px]]}}
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izdotās [[Ateisms|ateistiska]] satura [[avīze]]s '''''&quot;[[Bezbožņik (avīze)|Bezbožņik]]&quot;''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tirāža sasniedza 500 000 eksemplāru?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Polija]]s okupācijas laikā [[Trešais reihs|nacistu]] izveidotajā '''[[Varšavas geto]]''' tika izolēti 450 000 [[Ebreji|ebreju]], kuri masveidā nomira [[Bads|bada]] un slimību dēļ un tika deportēti uz [[nāves nometne|nāves nometnēm]]?
* ... [[Kristietība|kristīgajās]] valstīs un kultūrās '''[[kremācija]]''' vēsturiski ir bijusi neatbalstīta un uzskatīta par [[Dievs|Dieva]] tēla apgānīšanu, bet 1963. gadā arī [[Vatikāns]] atļāva [[Katoļticība|katoļticīgo]] kremāciju, kas pirms tam tika uzskatīta par tikai pieņemamu (galvenokārt, sanitāru, sociālu vai ekonomisku apsvērumu dēļ), bet ne atbalstāmu izvēli?
|2025-06-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:An excellent view of the Lunar Module (LM) “Orion” and Lunar Roving Vehicle (LRV).jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[NASA]] [[Apollo programma|''Apollo'' programmas]] pilotējamajā lidojumā ar nosēšanos uz [[Mēness]] virsmas '''''[[Apollo 16]]''''' lidojuma komandieris [[Džons Jangs]] un mēness moduļa pilots Čārlzs Djūks uz Mēness pavadīja 2 dienas un 23 stundas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''Apollo 16'' mēness modulis, mobilis un Čārlzs Djūks)&lt;/small&gt;}}?
* ... lai arī '''[[emocijzīme|emocijzīmju]]''' nosaukums ‘emodži’ tiek saistīts ar [[emocijas|emocijām]], vārda izcelsme ir meklējama [[japāņu valoda|japāņu valodā]], kur ''e-'' nozīmē ‘attēls’, bet ''moji'' — ‘tēls’?
* ... pēc dažiem aprēķiniem '''[[latgalieši]]''' veido no 11 līdz 22% no kopējā [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]] skaita?
|2025-06-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir dibināts [[1970. gads Latvijā|1970. gadā]] kā pirmais [[kolhozs|kolhoza]] [[muzejs]] [[Latvija|Latvijā]]?
* ... 1995. gada [[ASV]] melnā [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Četras istabas (filma)|Četras istabas]]&quot;''', kurai bija četri [[Režisors|režisori]], tika slavēta par [[Roberts Rodrigess|Rodrigesa]] un [[Kventins Tarantīno|Tarantīno]] segmentiem, bet kritizēti tika Andersas un Rokvela segmenti; savukārt [[Madonna (mūziķe)|Madonna]] saņēma [[Zelta avenes balva|Zelta avenes balvu]] kā sliktākā otrā plāna aktrise?
* ... partiju '''&quot;[[Apvienība Iedzīvotāji]]&quot;''' izveidoja [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadā]], kad starp tās līderiem bija arī mūziķis un radio dīdžejs Kaspars Upacieris (Ufo), bet 2014. gadā, iestājoties šajā organizācijā, politikā sāka darboties [[aktieris]] [[Artuss Kaimiņš]]?
|2025-06-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Robinsons Krūziņš 1824.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Daniels Defo|Daniela Defo]] romāna &quot;[[Robinsons Krūzo]]&quot; adaptāciju [[Latviešu valoda|latviski]] '''&quot;[[Robinsons Krūziņš]]&quot;''' ap 1804. gadu pārtulkoja [[Jaunpiebalga]]s [[luterāņu mācītājs]] [[Kristaps Reinholds Girgensons]], bet iespieda pie [[Johans Frīdrihs Štefenhāgens|Johana Frīdriha Štefenhāgena]] [[1824. gads Latvijā|1824. gadā]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā titullapa)&lt;/small&gt;}}?
* ... lielākais privātā sektora '''[[defolts]]''' vēsturē bija ''Lehman Brothers'' [[bankrots]] 2008. gadā ar vairāk nekā 600 miljardiem [[ASV dolārs|ASV dolāru]] vērtiem aktīviem?
* ... '''[[islāms Vācijā]]''' ir otra izplatītākā [[reliģija]] pēc [[kristietība]]s, un lielāko musulmaņu daļu [[Vācija|Vācijā]] veido [[Sunnītu islāms|sunnīti]]?
|2025-06-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aage Bohr.jpg|border|right|150px]]}}
* ... Nobela prēmijas ieguvēja [[Nilss Bors|Nilsa Bora]] dēls '''[[Oge Bors]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} [[1975. gads|1975. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] &quot;par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību [[atoma kodols|atoma kodolā]] un uz šīs sakarības balstītas [[atoma kodols|atoma kodola]] struktūras teorijas attīstīšanu&quot;?
* ... pasažieru tvaikoņa '''&quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskij]]&quot;''' nogrimšana [[Daugava|Daugavā]] [[Rīga]]s centrā [[1950. gads Latvijā|1950. gada]] 13. augustā aiznesa 147 cilvēku dzīvības, lai gan notika tikai 5—6 metrus no krastmalas (uz kuģa bija 421 cilvēks, bet tā ietilpība bija vien 150 cilvēkiem)?
* ... [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionāta]] medaļnieces [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] [[serbi|serbu]] [[vieglatlēte]]s '''[[Angelina Topiča]]s''' māte ir [[Serbija]]s rekordiste [[trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] Biļana Topiča, bet viņu trenē tēvs Dragutins Topičs, Serbijas rekordists augstlēkšanā un 1990. gada Eiropas čempions?
|2025-06-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2014.gada valsts budžeta iesniegšana Saeimā 2.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Valsts budžeta portfelis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pirmoreiz uz [[Saeima|Saeimu]] tika aiznests [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]], kad to izdarīja tobrīdējais [[Latvijas finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Roberts Zīle]]?
* ... '''[[kalcija fosfāts]]''' ir viens no galvenajiem [[kauli|kaulu]] sadegšanas produktiem (kaulu pelni)?
* ... 23 gadus ilgais '''[[Pirmais pūniešu karš]]''' kļuva par pašu garāko nepārtraukto [[Senie laiki|antīko laiku]] militāro konfliktu un vērienīgāko jūras [[karš|karu]]?
|2025-06-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Thomas Hunt Morgan.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[1933. gads|1933. gadā]] '''[[Tomass Hants Morgans]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem attiecībā uz [[hromosoma]]s lomu [[iedzimtība|iedzimtībā]]&quot;?
* ... [[Kristietība|kristīgajā]] [[Eshatoloģija|eshatoloģijā]] par '''[[Antikrists|Antikristu]]''' sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem [[Bībele]] ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret [[Jēzus Kristus|Jēzu Kristu]] un aizstās to pirms Kristus [[Otrā atnākšana|otrās atnākšanas]]?
* ... [[sports|sporta]] termins '''''[[hat-trick]]''''' pirmo reizi parādījās [[1858. gads|1858. gadā]] saistībā ar [[krikets|kriketu]]?
|2025-06-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-08-09 Deutschland gegen Kanada (Basketball-Länderspiel) by Sandro Halank–109.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2023. gada FIBA Pasaules kauss|2023. gada FIBA Pasaules kausā]] [[Kanādas basketbola izlase]] izcīnīja bronzas medaļu, bet tās līderis '''[[Šejs Gildžess-Aleksandrs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Simjūda diena]]''' ([[Apustulis|apustuļu]] [[Sīmanis Kānanietis|Sīmaņa]] un [[Apustulis Tadejs|Jūdas Tadeja]] piemiņas diena) bija pēdējā [[Veļu laiks|Veļu laika]] diena, kad rīkoja beidzamo mielastu, pēc kura [[veļi|veļus]] sūtīja atpakaļ?
* ... '''[[Valērijs Maligins|Valērija Maligina]]''' vadībā [[Olainfarm|AS &quot;Olainfarm&quot;]] attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem [[Latvija|Latvijā]] ar apgrozījumu virs 100 miljoniem [[eiro]] un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm?
|2025-06-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Fredrick banting.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Kanāda]]s medicīnas zinātnieks, [[ārsts]] un pētnieks '''[[Frederiks Bentings]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš [[1923. gads|1923. gadā]] kopā ar Džonu Makleodu ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] par [[insulīns|insulīna]] atklāšanu, prēmijas saņemšanas brīdī bija vien 32 gadus vecs, kļūstot par jaunāko šī apbalvojuma saņēmēju?
* ... '''[[1569. gads Latvijā|1569. gada]]''' 3. augustā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s pārstāvji deva atsevišķu zvērestu [[Ļubļinas ūnija]]i, un hercogiste kļuva par [[Polijas—Lietuvas kopvalsts]] īpašumu taču [[Lietuva]]s augstmaņi turpināja uzstāt, ka [[Livonija]] pieder tikai [[Lietuvas lielkņaziste]]i, nevēloties varu un ienākumus no jaunajām provincēm dalīt ar [[Polija|Poliju]]?
* ... '''[[Otrais Libērijas pilsoņu karš|Otrajā Libērijas pilsoņu karā]]''' plaši izmantoja [[bērni|bērnus]], kurus sūtīja militārajā dienestā kā [[karavīri|karavīrus]] vai munīcijas nesējus, neraugoties uz [[Ženēvas konvencija|Ženēvas konvencijā]] noteiktajiem aizliegumiem?
|2025-06-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rebecca Hall (2024) (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... 2008. gadā [[Angļi|angļu]] [[aktrise]] un [[režisore]] '''[[Rebeka Hola]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atveidoja galveno lomu [[Vudijs Allens|Vudija Allena]] filmā &quot;[[Vikija, Kristīna, Barselona]]&quot;, par ko nominēta [[Zelta globusa balva]]i kategorijā &quot;[[Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise mūziklā vai kinokomēdijā]]&quot;?
* ... [[2023. gads Latvijā|2023. gada]] februārī '''[[Ogres Vēstures un mākslas muzejs|Ogres Vēstures un mākslas muzeja]]''' darbinieki publiski iebilda pret [[Ogres novada dome]]s priekšsēdētāja [[Egils Helmanis|Egila Helmaņa]] ieceri rīkot muzejā [[Krievija]]s oligarham [[Pjotrs Avens|Pjotram Avenam]] piederošās [[Porcelāns|porcelāna]] kolekcijas izstādi; pēc tam pašvaldība ierobežoja muzeja darbību?
* ... [[pārtika]]s '''[[konservanti]]''' var darboties dažādos veidos, piemēram, kavējot [[mikroorganismi|mikroorganismu]] augšanu, kā arī aizsargājot pret [[Oksidācija|oksidāciju]] un [[Rūgšana|fermentāciju]]?
|2025-06-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vincent Minelli - 1950s.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[Teātris|teātra]] un [[kino]] [[režisors|režisora]] '''[[Vinsente Minelli|Vinsentes Minelli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} laulībā ar [[Džūdija Gārlenda|Džūdiju Gārlendu]] piedzima meita [[Laiza Minelli]]; viņu ģimene ir unikāla ar to, ka visi trīs saņēmuši [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... '''[[Pirmais Libērijas pilsoņu karš|Pirmajā Libērijas pilsoņu karā]]''', kurš norisinājās no 1989. līdz 1996. gadam, gāja bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku?
* ... '''[[Ķīnas Superlīga]]''' ir viena no vispopulārākajām profesionālajām [[sports|sporta]] līgām [[Ķīna|Ķīnā]], padarot to arī par vienu no visapmeklētākajām [[futbols|futbola]] līgām pasaulē?
|2025-06-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Zīlānu iela Jēkabpilī.jpg|border|right|200px]]}}
* ... padomju okupācijas periodā '''[[Zīlānu iela (Jēkabpils)|Zīlānu ielu]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} pārdēvēja par Kārļa Marksa ielu, bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] ielai atjaunoja tās vēsturisko nosaukumu?
* ... '''[[franču paradokss]]''' ir [[epidemioloģija|epidemioloģisks]] novērojums, ka [[Francija]]s iedzīvotājiem ir salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar [[Koronārā sirds slimība|koronāro sirds slimību]], lai gan viņu uzturā ir salīdzinoši daudz piesātināto [[tauki|tauku]], kas ir acīmredzamā pretrunā plaši izplatītajam uzskatam, ka augsts šādu tauku patēriņš ir sirds slimību riska faktors?
* ... [[Dienvidāfrika]]s pilsēta '''[[Kimberlija]]''' vēsturiski ir bijusi nozīmīga [[dimants|dimantu]] ieguves vieta un tiek uzskatīta par pirmo pilsētu [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]], kurā ieviesa [[elektrotīkls|elektrotīklu]] un iedzīvotājus nodrošināja ar [[elektroenerģija|elektroenerģiju]]?
|2025-06-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Taal Volcano satellite image.gif|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Taala ezers]]''' [[Filipīnas|Filipīnu]] [[Lusonas sala]]s dienviddaļā ir aizpildījis valstī otrā aktīvākā '''[[Taals|Taala vulkāna]]''' [[kaldera|kalderu]], kas radusies pirms 100—500 tūkstošiem gadu gigantiskā [[Vulkāna izvirdums|izvirdumā]], un ezera vidū atrodas Vulkāna sala, kuras vidū savukārt ir vēl viens ezers, kas izveidojies pašā krāterī{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2022. gada Āzijas spēles|2022. gada Āzijas spēlēs]]''', kas notika [[Ķīna]]s pilsētā [[Handžou]] [[2023. gads sportā|2023. gadā]], visvairāk zelta medaļu (201) izcīnīja Ķīnas sportisti, labojot sev piederošo rekordu, ko sasniedza 2010. gada Āzijas spēlēs?
* ... [[Romas pāvests|pāvesta]] '''[[Leons VI|Leona VI]]''' pontifikāts bija laika posmā, kas zināms kā ''Saeculum obscurum'' (Tumšais laikmets), kad [[Roma|Romā]] valdīja [[anarhija]]?
|2025-06-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Krustpils pils.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā pie [[Krustpils pils]])&lt;/small&gt;}} ir garākā iela [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' [[Latvija]]s sportists [[Andrejs Rastorgujevs]] izcīnīja sudraba medaļu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē, bet [[Norvēģija]]s pārstāvis [[Juhanness Tīngnēss Bē]] ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas?
* ... '''[[Mežtaka]]''' ir daļa no [[Eiropas Savienība]]s 9880 km garās distances pārgājienu maršruta E11, kas sākas [[Ziemeļjūra]]s krastā pie [[Hāga]]s un beidzas [[Tallina|Tallinā]], šķērsojot 6 valstis: [[Nīderlande|Nīderlandi]], [[Vācija|Vāciju]], [[Polija|Poliju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Latvija|Latviju]] un [[Igaunija|Igauniju]]?
|2025-06-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Pushpa Kamal Dahal Nov 2022.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Nepāla]]s premjerministrs '''[[Puspa Kamals Dāhāls]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, kurš ir valsts vadītājs jau trešo reizi, ir Nepālas komunistiskās partijas (Maoistu centrs) priekšsēdētājs kopš 1994. gada, bet jau 1981. gadā viņš iestājās pagrīdes Nepālas komunistiskajā partijā (Ceturtais kongress)?
* ... [[Romas pāvests|pāvests]] '''[[Agapets I]]''' sava pontifikāta laikā devās uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], kur nesekmīgi centās pierunāt [[Austrumromas impērija]]s valdnieku [[Justiniāns I|Justiniānu I]] uzsākt karadarbību pret [[Vestgotu Karaliste|Vestgotu Karalisti]], kura tolaik kontrolēja [[Roma|Romu]]?
* ... '''[[2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanas|2013. gada Ikšķiles novada domes vēlēšanās]]''' no partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; saraksta pašvaldībā tika ievēlēts arī bijušais [[basketbolists]] un [[treneris]] [[Igors Miglinieks]]?
|2025-06-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SugarBeet.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[cukurbietes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir nozīmīgs [[cukurs|cukura]] izejvielu avots [[mērenā josla|mērenās joslas]] platuma grādos, kamēr [[tropi|tropu]] apgabalos dominē [[cukurniedres]]?
* ... [[2014. gads|2014. gadā]] pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākšanas [[Krievija]] tika izslēgta no '''[[G8 valstis|G8 valstu]]''' foruma, un G8 pārtapa par [[G7 valstis|G7 valstu]] sadarbību?
* ... rokas [[pulksteņi|pulksteņu]] un aksesuāru ražošanas uzņēmums '''''[[Rolex]]''''' ir dibināts [[1905. gads|1905. gadā]] [[Londona|Londonā]], bet pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] nelabvēlīgo [[muita]]s tarifu dēļ uzņēmumu pārcēla uz [[Šveice|Šveici]], kur tas atrodas joprojām?
|2025-06-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:0 Venise, vaporetto naviguant sur le Grand Canal 2.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Venēcija]]s [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā]] ūdens autobusu sistēma '''[[Vaporeto]]''' sastāv no 19 regulāriem maršrutiem, kas apkalpo dažādas pieturvietas un kursē starp Venēciju un tuvējām salām, piemēram, Murano, Burano un Lido{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Vaporeto [[Lielais kanāls (Venēcija)|Lielajā kanālā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... viens no visplašāk lietotajiem '''[[Mēness kalendārs|Mēness kalendāriem]]''' ir [[islāma kalendārs]], to lieto [[musulmaņi]]?
* ... '''[[kvantu internets]]''' var darboties, izmantojot [[kvants|kvantu]] kubitus, kas ļauj izveidot neuzlaužamus komunikācijas kanālus starp punktiem, pat ja starp tiem ir starpposms; šī tehnoloģija nodrošina pilnīgu datu aizsardzību un komunikācijas drošību?
|2025-06-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Yates by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[angļi|angļu]] [[kinorežisors]], [[kinoproducents|producents]] un [[scenārists]] '''[[Deivids Jeitss]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} vislabāk pazīstams kā pēdējo četru &quot;[[Harijs Poters (filmu sērija)|Harijs Poters]]&quot; filmu režisors, kā arī trīs &quot;Fantastiskās būtnes&quot; filmu sērijas filmu režisors?
* ... [[Daugava|Daugavā]] starp '''[[Daugavsala|Daugavsalu]]''' un [[Sakas sala|Sakas salu]] atrodas Daugavas spēcīgākā krāce Latvijā — Baltā krāce, ko veido [[dolomīts|dolomīta]] slieksnis, kas visā upes platumā rada ar vairākām mēlēm atdalītu, veltņveidīgu un stāvviļņu joslu, kam seko straujteka ar haotiskiem viļņiem?
* ... '''[[Henrijs Ganters]]''', iespējams, ir pēdējais no visu karojošo pušu karavīriem, kas nogalināts [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā: viņš tika nogalināts [[1918. gads|1918. gada]] 11. novembrī pulksten 10:59, vienu minūti pirms [[Kompjeņas pamiers (1918)|Pirmā Kompjeņas pamiera]] stāšanās spēkā?
|2025-06-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Timia valley.JPG|border|right|200px]]}}
* ... [[Sahāra|Sahārā]], [[Nigēra]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Aira plato]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} atrodas 2022 metrus v.j.l. augstais Bagzanes kalns, kas ir Nigēras augstākā virsotne?
* ... '''[[ebreju vēsture Krievijā]]''' ir īpaši nozīmīga, jo līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] bija lielākā [[ebreji|ebreju]] kopiena pasaulē (1880. gadā — 67 % no kopējā ebreju skaita)?
* ... '''''[[UBS Group AG]]''''' ir lielākā [[Šveice]]s [[banka]] un lielākais aktīvu pārvaldības uzņēmums pasaulē, tās klientu serviss pazīstams ar slepenību un klientu konfidencialitātes nodrošināšanu — apmēram puse no pasaules miljardieriem ir šīs bankas klienti?
|2025-06-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Isamu Akasaki 201111.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[Japāna|japāņu]] [[inženieris|inženierim]] un [[fiziķis|fiziķim]] '''[[Isamu Akasaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} kopā ar '''[[Hirosi Amano]]''' un Sudzi Nakamuru [[2014. gads|2014. gadā]] tika piešķirta [[Nobela prēmija fizikā]] &quot;par jauna energoefektīva, videi draudzīga [[gaisma]]s avota — zilo gaismu izstarojošas [[diode]]s ([[Gaismas diode|LED]]) — izgudrošanu&quot;?
* ... '''[[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]''' [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] savulaik bijis uzstādīts [[piemineklis]] gan [[Josifs Staļins|Staļinam]], gan [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņinam]]?
* ... '''[[Zālamana Salu futbola izlase]]''' lielāko zaudējumu piedzīvojusi 1963. gadā, ar rezultātu 0—18 piekāpjoties [[Taiti futbola izlase|Taiti]]?
|2025-06-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Iris pseudacorus 3 RF.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[purva skalbe]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nereti veido monodominantas audzes auglīgos [[biotops|biotopos]], piemēram, dažādu ūdenstilpju krastmalās, pastāvīgi applūdušās ieplakās, [[purvs|purvu]] apmalēs un pārmitros lapkoku [[mežs|mežos]]?
* ... visvairāk nomināciju (13) '''[[96. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijai saņēma filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;, kura arī kļuva par visvairāk balvu saņēmušo filmu ar 7 balvām, tostarp kā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un tās veidotājs [[Kristofers Nolans]] kā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?
* ... [[lietuvieši|lietuviešu]] [[lidotājs]] un [[futbolists]] '''[[Romualds Marcinkus]]''' bija starp [[karagūstekņi]]em, kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā organizēja un veica &quot;Lielo bēgšanu&quot; no karagūstekņu nometnes ''[[Stalag Luft III]]'' mūsdienu [[Polija]]s teritorijā, taču pēc vairākām dienām [[gestapo]] viņu atkal sagūstīja un sodīja ar nāvi?
|2025-06-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Raw egg.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[olas dzeltenums|olas dzeltenumā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir daudz [[Karotinoīdi|karotinoīdu]], kas piešķir tam krāsu?
* ... lielākā daļa no pasaulē dzīvojošajiem 2,3 miljardiem [[kristieši|kristiešu]] ir '''[[Rietumu kristietība|Rietumu kristieši]]'''?
* ... kad [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā igauņi saprata, ka '''[[Ziemeļrietumu armija]]''' zaudē [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], un ir nepieciešams miers ar [[boļševiki]]em, viņi atsauca visu atbalstu [[balto kustība]]i, kas deva iespēju noslēgt miera līgumu ar [[Krievijas SFPR|Padomju Krieviju]]?
|2025-06-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hurricane I 46 Squadron.jpg|border|right|250px]]}}
* ... [[Kauja par Britāniju|kaujas par Lielbritāniju]] laikā [[1940. gads|1940. gadā]] [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vienvietīgais [[iznīcinātājs]] '''''[[Hawker Hurricane]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nodarīja 60 % no zaudējumiem, ko cieta ''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'' lidmašīnas un piloti, un to izmantoja visos lielākajos [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] karadarbības aktos?
* ... par '''[[Vecpiebalgas vidusskola]]s''' sākotni uzskata [[Vecpiebalgas draudze]]s skolu [[Zviedru Vidzeme]]s laikā, kas pirmo reizi minēta [[1696. gads Latvijā|1696. gadā]]?
* ... [[Šveice]]s [[banka]] '''''[[Credit Suisse]]''''' relatīvi maz cieta [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] laikā, tomēr vēlāk tā nonāca finanšu grūtībās, kā arī tika pieķerta vairākos skandālos; rezultātā [[2023. gads|2023. gadā]] to iegādājās [[UBS (uzņēmums)|UBS]], un tagad tā ir šī uzņēmuma struktūrvienība?
|2025-06-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Official Photo of the President of the Kyrgyz Republic H.E. Mr. Sadyr Zhaparov.jpg|border|right|150px]]}}
* ... [[2020. gads|2020. gada]] 5. oktobrī [[Kirgizstāna|Kirgizstānā]] sākās protesti pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem, no ieslodzījuma atbrīvoja '''[[Sadirs Džaparovs|Sadiru Džaparovu]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, un 13. oktobrī viņu apstiprināja par premjerministru, bet 15. oktobrī — par prezidenta pienākumu izpildītāju; pēc tam viņš uzvarēja arī 2021. gada 10. janvāra Kirgizstānas prezidenta vēlēšanās?
* ... [[Romas Republika]]i '''[[Kilikijas province|Kilikijas provinci]]''' pievienoja 64. gadā pr.Kr. pēc [[Gnejs Pompejs|Pompeja]] uzvaras pār kilikiešu [[pirāti]]em un Trešā Mitridata kara?
* ... '''[[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmeta]]''' [[sabiedrība|sabiedrībā]] valdīja stingrs [[morāle]]s kodekss (džentlmenisms), kas nostiprināja [[konservatīvisms|konservatīvas]] vērtības un [[Šķira (socioloģija)|šķiru]] atšķirības, [[Romantisms|romantismu]] un [[Misticisms|misticismu]]?
|2025-06-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lire 2000 (Guglielmo Marconi).JPG|border|right|150px]]}}
* ... no visām valūtām, kuras tika aizstātas ar eiro, '''[[Itālijas lira]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā 2000 liru banknote)&lt;/small&gt;}} bija vislētākā pret [[eiro]] pamatvienības vērtības izteiksmē: tās maiņas kurss bija 1936,27 liras par 1 euro?
* ... '''''[[Facebook Messenger]]''''' aktīvo lietotāju skaits 2023. gada beigās sasniedza vairāk nekā 1 miljardu?
* ... '''[[Gruzdovas meži]]''' ir pēdējā zināmā [[lidvāvere]]s atradne [[Latvija]]s teritorijā, bet kopš 2005. gada dzīvnieks vairs nav ticis konstatēts?
|2025-06-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cuttlefish komodo large.jpg|border|right|200px]]}}
* ... atsevišķas '''[[sēpijas|sēpiju]]''' sugas spēj mainīt savu krāsu, pielāgojoties apkārtējai videi, un pētījumos ir novērots, ka atsevišķas sugas ir inteliģentas, un tās mācās no savas pieredzes{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''Sepia apama'' — lielākā no visām sēpijām)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[Vācieši|vācu]] [[Kartogrāfija|kartogrāfs]] '''[[Martins Valdzēmillers]]''' ir pazīstams ar to, ka [[1507. gads|1507. gadā]] izveidojis agrāko [[karte|karti]], kurā lietots nosaukums &quot;[[Amerika]]&quot;?
* ... [[1974. gads|1974. gadā]] [[Zviedrija]]s [[ekonomists]] '''[[Gunnars Mīrdāls]]''' kopā ar [[Frīdrihs Hajeks|Frīdrihu Hajeku]] ieguva [[Nobela prēmija ekonomikā|Nobela prēmiju ekonomikā]], savukārt viņa sieva Alva Mīrdāla ir ieguvusi [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]], līdz ar to Mīrdālu pāris ir vienīgais pāris, kur katrs ir ieguvis [[Nobela prēmija|Nobela prēmiju]], bet tās nav vienā un tajā pašā kategorijā?
|2025-06-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kyriakos Mitsotakis (2021-12-08) 03 (cropped).jpg|border|right|150px]]}}
* ... pašreizējais [[Grieķija]]s premjerministrs '''[[Kirjaks Micotakis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} bija Grieķijas premjerministrs arī no 2019. gada jūlija līdz 2023. gada maijam?
* ... [[2021. gads|2021. gada]] oktobrī [[sociālais tīkls|sociālā tīkla]] īpašnieks ''[[Facebook, Inc.]]'' nomainīja nosaukumu uz '''''[[Meta Platforms|Meta Platforms, Inc.]]'''''?
* ... viena no Lielā četrinieka auditorkompānijām '''''[[KPMG]]''''' ir reģistrēta [[Londona|Londonā]], tomēr tās galvenais birojs atrodas [[Amstelvēna|Amstelvēnā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]]?
|2025-06-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Haanja Upland.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Hānjas augstiene]]''' ir augstākā reljefa forma [[Igaunija|Igaunijā]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā skats no [[Lielais Munameģis|Lielā Munameģa]] skatu torņa)&lt;/small&gt;}}?
* ... pirmos '''[[elektriskais skrejritenis|elektriskos skrejriteņus]]''' ar nosaukumu ''Autoped'' no 1915. līdz 1921. gadam ražoja uzņēmums ''Autoped Company'' [[Ņujorka|Ņujorkā]] (tiem bija divas versijas: ar [[iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]] un [[elektromotors|elektromotoru]] priekšējā [[Ritenis|ritenī]])?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] '''[[Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika]]''' kopā ar [[Aizkaukāza SFPR]], [[Baltkrievijas SPR]] un [[Ukrainas PSR|Ukrainas SPR]] izveidoja [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] — Krievijas SFPR kļuva par vienu no savienotajām republikām, bet no [[1936. gads|1936. gada]] tās nosaukums bija [[Krievijas PFSR|Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika]]?
|2025-06-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Troy kotsur 2022 1.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Trojs Kotsars]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}, saņemot [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]], [[Ekrāna aktieru ģildes balva|Ekrāna aktieru ģildes balvu]] un Kritiķu izvēles filmu balvu, kļuva par pirmo nedzirdīgo [[aktieri]], kas saņēmis šīs balvas, kā arī par otro nedzirdīgo cilvēku, kurš saņēmis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]?
* ... '''''[[Station F]]''''', kas atrodas [[Parīze]]s 13. apgabalā, ir zināms kā pasaulē lielākais [[jaunuzņēmums|jaunuzņēmumu]] inkubators?
* ... [[hinduisms|hinduismā]] '''[[brahmans]]''' ir neizsakāma, nesaskatāma, nesaprātīga un neaprakstāma absolūtā realitāte, kas pilda visu eksistenci?
|2025-06-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Kiruna montage.png|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Kiruna]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir vistālāk ziemeļos esošā [[Zviedrija]]s pilsēta, un tās [[dzelzsrūda]]s raktuve ir lielākā un vismodernāk aprīkotā dzelzsrūdas ieguves vieta pasaulē, ar dzelzsrūdas ieguves dziļumu 1365 m, padarot to arī par pasaules dziļāko dzelzsrūdas raktuvi?
* ... '''[[Karaliskie Gaisa spēki]]''' [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika izveidoti [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigās [[1918. gads|1918. gada]] 1. aprīlī, kļūstot par pirmajiem neatkarīgajiem [[gaisa spēki]]em pasaulē?
* ... [[Japāņi|japāņu]] [[aktrise]] '''[[Kaori Momoi]]''' ir filmējusies vairākās latviešu režisora [[Māris Martinsons|Māra Martinsona]] filmās — ''[[Amaya]]'', &quot;[[Oki — okeāna vidū]]&quot;, &quot;[[Maģiskais kimono]]&quot;; par lomu filmā ''Amaya'' nominēta [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] balvai kategorijā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|&quot;Labākā aktrise&quot;]]?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>s5efaxgtnh69lutxmoc6qhfgcxznreg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pietralata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>288503</id>
    <revision>
      <id>4301487</id>
      <parentid>4118024</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:20:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3285" sha1="i1hse89byf87a6n9rr6uua1d8a3emeo" xml:space="preserve">{{atveidošana+}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Pietralata
| attēls                   = Locandina Pietralata small.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Pietralata''
| žanrs                    = [[drāmas filma|drāma]]
| režisors                 = [[Gianni Leacche]]
| producents               = 
| scenārija autors         = 
| galvenajās lomās         = 
* [[Benedikta Bokoli]]: Lucrezia
* [[Carla Magda Capitanio]]: Francesca
* [[Claudio Botosso]]: Edoardo
* [[Massimo Bonetti]]: Giancarlo
* [[Edoardo Velo]]
| mūzika                   = 
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = 
| izplatītājs              =
| izdošanas laiks          = [[2008]]
| ilgums                   = 103 minūtes
| valsts                   = {{ITA}}
| valoda                   = 
* Itāļu
| budžets                  = 
| ienākumi                 = 
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = 
| imdb                     =
}}

'''&quot;Pietralata&quot;''' ir 2008. gada Itālijas [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Gianni Leacche]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.romaest.it/news/04/2011/pietralata-di-gianni-leacche-al-capua-cinefestival/ |title=Pietralata di Gianni Leacche al Capua Cinefestival |access-date={{dat|2015|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150626205604/http://www.romaest.it/news/04/2011/pietralata-di-gianni-leacche-al-capua-cinefestival/ |archivedate={{dat|2015|06|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.torresette.it/comuni-vesuviani-altri-comuni/2008/12/03/boscotrecase-anteprima-del-film-pietralata- |title=Boscotrecase. Anteprima del film &quot;Pietralata&quot; |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303192341/http://www.torresette.it/comuni-vesuviani-altri-comuni/2008/12/03/boscotrecase-anteprima-del-film-pietralata- }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://archivio.ilgiornaledirieti.it/leggi_articolo_f1_ext.asp?id_news=10744 |title=A Roma la presentazione del film &quot;Pietralata&quot; |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2015|06|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626191626/http://archivio.ilgiornaledirieti.it/leggi_articolo_f1_ext.asp?id_news=10744 }}&lt;/ref&gt;

Filmas nosaukums nāk no rajona [[Roma|Romā]], uz austrumiem no pilsētas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://trovacinema.repubblica.it/film/pietralata/378978 |title=Pietralata |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303232903/http://trovacinema.repubblica.it/film/pietralata/378978 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://trovacinema.repubblica.it/film/pietralata/378978?refresh_ce |title=Pietralata (refresh) |access-date={{dat|2015|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150626232934/http://trovacinema.repubblica.it/film/pietralata/378978?refresh_ce |archivedate={{dat|2015|06|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2008. gada filmas]]
[[Kategorija:Itālijas filmas]]</text>
      <sha1>i1hse89byf87a6n9rr6uua1d8a3emeo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Padomju nomenklatūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>289513</id>
    <revision>
      <id>4301175</id>
      <parentid>3601240</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:54:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Patrona – klienta attiecības */ typo</comment>
      <origin>4301175</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5941" sha1="2ek6ewj1av387phwzi3nctgzbzlixnw" xml:space="preserve">'''Padomju nomenklatūra''' bija faktiskā valdošā šķira [[PSRS]] un pārējās [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] sociālistiskajās valstīs. Nosaukums cēlies no latīņu vārda ''nomenclatura'', kas nozīmē &quot;vārdu saraksts”. Komunistiskās partijas ierēdņu atlasīti cilvēki ieņēma visus vadošos amatus valsts administrācijā, tautsaimniecībā, bruņotajos spēkos un kultūras nozarēs. Padomju sistēmā ikviena augstāka vai atbildīga amata ieņemšanai kandidātus izvirzīja partijas orgāni, un šos kandidātus ņēma no pārbaudīto un uzticamo cilvēku saraksta. Par kandidāta atbilstības galveno kritēriju uzskatīja pakļaušanos partijas norādījumiem.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/arhivs/komunisms-sen-beidzies-bet-nomenklatura-pastav-10023943 Komunisms sen beidzies, bet nomenklatūra pastāv]&lt;/ref&gt;

Staļina izveidotās sistēmas kritiķi [[Ļevs Trockis]] un [[Milovans Džilass]] nomenklatūras pārstāvjus sauca par jauno klasi vai īpašu kastu.

Nomenklatūra radās [[PSKP|komunistiskās partijas]] diktatūras apstākļos, kuros ikvienu nozīmīgāka amata kandidātu vispirms ieteica un apstiprināja vietējā partijas komiteja vai Centrālkomiteja. Šādi tika nodrošināta pilnīga partijas kontrole pār visu valstī notiekošo. Ja Staļina gados sods par nepakļaušanos bija gandrīz droša nāve, tad vēlākajos [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]] [[Stagnācija PSRS|stagnācijas]] gados nomenklatūrai, apmaiņā pret politisko paklausību, ļāva [[Korupcija|korumpēties]] un vairot personīgo bagātību. Īpaši plaši tas izvērtās padomju [[Vidusāzija]]s republikās.

==Izcelsme==
Nomenklatūras sistēma radās līdz ar boļševiku īstenoto varas sagrābšanu 1917. gada beigās. Lai noturētos pie varas, boļševiki amatos iecēla pilnīgi uzticamus cilvēkus, kuriem bija jābūt uzticīgiem partijai un jāspēj izpildīt visus partijas uzdevumus. Tehniskajām zināšanām un pieredzei pievērsa mazāku uzmanību.

Staļinam kļūstot par partijas ģenerālsekretāru, viņš izmantoja kontroli pār iecelšanu amatos, lai partijā izveidotu savu atbalsta bāzi, kas vēlāk ļāva viņam iznīcināt vecos partijas vadītājus un kļūt par diktatoru. No 1922. gada tika radīti partijas departamenti, kas ir atbildīgi par jaunieceļamo amatpersonu reģistrāciju un kartotēku.

==Nomenklatūras lielums==
Aprēķināts, ka Brežņeva valdīšanas gados pie nomenklatūras piederēja ap 3-5 miljoniem cilvēku. Augstāko nomenklatūras līmeni veidoja [[PSKP Centrālā komiteja|partijas Centrālkomiteja]], kurā 1980. gadā strādāja 22,5 tūkstoši cilvēku. Pie nomenklatūras piederēja visi vadošie partijas darbinieki, kā arī cilvēki, kas strādāja vadošos amatos citās nozarēs, un arī augstāko partijas darbinieku ģimenes locekļi.

Lai arī nomenklatūras uzskaitei nekad nepastāvēja vienots saraksts, tāds pastāvēja republiku, reģionu un partijas organizāciju līmenī. Katrā partijas komitejā bija divi saraksti: 1) pamata (''osnovnoj'') kurā bija uzskaitītas visas amata vienības, kuru aizpildīšanu kontrolēja partija un 2) uzskaites (''učotnij''), kurā bija uzskaitīti šiem amatiem piemērotie kandidāti.

==Privilēģijas==
Visa veida preču deficīta māktajā PSRS piederība nomenklatūrai nozīmēja garantētu piekļuvi labākiem dzīves apstākļiem, kā arī deva priviliģētas iespējas iepirkties īpašos preču veikalos un ievērojamas naudas piemaksas pie pamatalgas.

Jau sākot ar 1920. gadiem partijas nomenklatūras dzīves līmeņa nodrošināšanai ieviesa īpašus slēgtus veikalus, kuros pārdeva pārtikas un sadzīves preces, kas citiem iedzīvotājiem nebija pieejamas, pie tam, šīm precēm uzturēja pazeminātas cenas. Dzīvokļus un automašīnas augstākajiem nomenklatūras pārstāvjiem nodrošināja valsts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lpra.vip.lv/elite.htm |title=Padomju elite: paaudze, kas dzīvoja komunismā |access-date={{dat|2015|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305043951/http://lpra.vip.lv/elite.htm |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Nomenklatūrai pastāvēja speciālas sanatorijas, slimnīcas, viņu bērniem nodrošināja labāku izglītību. Augstākās kultūras elites pārstāvjiem devas iespējas doties ceļojumos uz ārzemēm.

Privilēģiju apjoms svārstījās no ieņemamā amata un no tā, vai tas atradās Maskavā vai kādā no padomju republikām. Protams, ka reģionu nomenklatūras privilēģijas bija mazākas, taču arī tās nodrošināja ievērojami labāku dzīves līmeni nekā pārējiem valsts iedzīvotājiem.

==Patrona – klienta attiecības==
Nomenklatūras noslēgtais loks, kā arī augstākos amatus ieņemošo darbinieku atbildība par ierēdņu iecelšanu, veidoja īpatnējas patrona – klienta attiecības, kas atgādināja [[Feodālisms|feodālā]] laikmeta [[Vasalis|vasaļattiecības]]. Augstākie vadītāji sagaidīja, ka apmaiņā pret iecelšanu amatos, zemākie vadītāji saglabās personīgu uzticību un paklausību, tādējādi veidojot spēka bāzi. Vienlaikus, augstākais vadītājs bieži vien kalpoja kā savas spēka bāzes interešu pārstāvis un aizstāvis, pie kura vērsties ar lūgumiem pēc palīdzības.

Līdz ar patrona karjeras izmaiņām, mainījās arī viņa klientu karjeras. Ja patrons kāpa pa karjeras kāpnēm, viņš parasti sev līdzi paaugstināja arī savus vasaļus. Ja patrons zaudēja varu, klienti vai nu steidzās izteikt lojalitāti jaunajam patronam, vai arī tos pārcēla uz citiem amatiem, lai atbrīvotu vietu jaunā patrona klientiem.
Atšķirīga viedokļa izteikšanu vai jebkādu [[Disidenti|disidentismu]] sodīja ar pazemināšanu amatā vai ar izslēgšanu no nomenklatūras un visu dzīves privilēģiju zaudēšanu.

==Atsauces==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Padomju Savienība]]
[[Kategorija:Komunisms]]</text>
      <sha1>2ek6ewj1av387phwzi3nctgzbzlixnw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Eds Šīrans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>290955</id>
    <revision>
      <id>4301197</id>
      <parentid>4229950</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:12:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Niegodzisie</username>
        <id>82429</id>
      </contributor>
      <comment>/* Diskogrāfija */</comment>
      <origin>4301197</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8280" sha1="azwjp59f1c7umbd1az5jai2oneay7tt" xml:space="preserve">{{jāuzlabo|jāpārtulko līdz galam un jāsakārto atsauces}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Eds Šīrans
|      Vārds_orig = ''Ed Sheeran''
|          Attēls = Ed Sheeran 2013.jpg
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = Eds Šīrans 2013. gadā
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1991|2|17}}
|        Vieta_dz = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Rietumjorkšīra|Helifeksa|4s=Helifeksa (Anglija)}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[popmūzika]], [[mūsdienu tautas mūzika]], [[ritmblūzs]], [[hiphops]]
|    Nodarbošanās = mūziķis, dziesmu autors
|     Instrumenti = [[balss]], [[ģitāra]]
|            Gadi = 2005—pašlaik
|Izdevējkompānija = {{URL|www.edsheeran.com}}
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = V
}}
'''Edvards Kristofers &quot;Eds&quot; Šīrans''' ({{val|en|Edward Christopher &quot;Ed&quot; Sheeran}}; dzimis {{dat|1991|2|17}}) ir angļu mūziķis un dziesmu autors.

2011. gadā izdevis [[EP ieraksts|EP ierakstu]] ''No. 5 Collaborations Project'', pēc tam parakstīja līgumu ar ierakstu kompāniju ''Asylum Records''. 2011. gada septembrī tika izdots debijas studijas albums ''+'', kas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] tika sertifcēts ar seškārtēju platīnu. Albumā iekļautas tādas dziesmas kā ''The A Team'' un ''Lego House''. 2012. gadā saņēmis ''[[Brit balva|Brit]]'' balvu divās kategorijās. 2014. gadā tika nominēts ''[[Grammy]]'' balvai kā labākais jaunais mākslinieks.

Mūziķa popularitāte ārpus dzimtenes pieauga 2012. gadā. Šīrans piedalījās [[Teilora Svifta|Teiloras Sviftas]] albuma ''[[Red (Teiloras Sviftas albums)|Red]]'' dziesmas ''Everything Has Changed'' ierakstā, rakstīja dziesmas grupai ''[[One Direction]]''. Mūziķa otrais albums ''x'' tika izdots 2014. gada jūnijā, un pirmajā nedēļā tika pārdotas 451 000 albuma kopijas. Tas sasniedza pirmo vietu gan Apvienotās Karalistes albuma topā, gan ASV ''[[Billboard 200]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Eds Šīrans satricina arī «Billboard 200» topu |website= [[tvnet.lv]] |date=2016. gada 18. oktobris |url= https://www.tvnet.lv/4584698/eds-sirans-satricina-ari-billboard-200-topu |accessdate= 2015. gada 20. augustā}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā ''Brit'' balvu pasniegšanas ceremonijā ''x'' tika atzīts par „Labāko britu albumu”, bet pats Šīrans saņēma balvu „Gada labākais dziedātājs”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Eds Šīrans triumfē «Brit Awards 2015» ceremonijā |publisher= [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2015. gada 26. februāris |url= https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/eds-sirans-triumfe-brit-awards-2015-ceremonija.a119335/ |accessdate= 2015. gada 20. augustā}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija un karjera ==

Eds Šīrans ir dzimis Halifaksā (Rietumjorkšīrā) un vēlāk pārcēlās uz Safolku. Viņa tēvs ir īru cilts, bet māte ir angļu. Agrā bērnībā viņš iemācījās spēlēt ģitāru un sāka komponēt dziesmas, mācoties Tomasa Milsa vidusskolā. 2005. gadā viņš izdarīja pirmos ierakstus, kas tika izdoti mini albumā The Orange Room. Šīrans izlaida vēl divus mini albumus: Ed Sheeran (2006) un Want Some? (2007). Viņš bija grupas Nizlopi ģitāras tehniķis, un 2008. gada aprīlī viņš uzstājās ar viņas atklāšanas aktu. Tajā pašā gadā viņš pārcēlās uz Londonu, kur katru dienu sāka sniegt koncertus, sākot no nelielām vietām.

2009. gadā Šīrans spēlēja 312 koncertus. Pēc viņa teiktā, viņš lasījis interviju ar Džeimsu Morisonu, kurā viņš atzinies, ka gadā sniedzis 200 koncertus, un nolēmis pārsniegt šo skaitu. Tajā pašā gadā viņš izdeva mini albumu “You Need E’s” un drīz devās turnejā kopā ar Džeku.

Eds Šīrans 2006. gada 8. augustā izveidoja savu YouTube kanālu Ed Sheeran.

2010. gada februārī Šīrans caur SB.TV vietnē YouTube izdeva videoklipu dziesmai “You Need Me, I Don’t Need You” un izdeva nākamo mini albumu “Loose Change”. Aprīlī viņš devās uz Losandželosu, kur uzstājās visā pilsētā un piesaistīja Džeimiju Foksu, kurš viņu uzaicināja uz savu radio šovu.

2011. gadā Eds Šīrans parakstīja līgumu ar Asylum / [[Atlantic Records]], un septembrī viņš izdeva savu debijas studijas albumu ar nosaukumu “+”, papildinot Lielbritānijas hitparādi. Pirmais singls no viņa “The A Team” debitēja trešajā vietā Lielbritānijā. Arī 2011. gadā Šeerans veidoja videoklipu dziesmai Lego House (English) Russian. ar aktiera Ruperta Grinta piedalīšanos.

2012. gadā Šīrans uz skatuves uzstājās kopā ar Niku Masonu (Pink Floyd) un Maiku Rutherfordu (Genesis, Mike &amp; the Mechanics) XXX vasaras olimpisko spēļu noslēgumā Londonā. Šīrana (ģitāra), Rutherforda (12 stīgu ģitāra), Ričarda Džounsa (bass) un Nika Meisona (bungas) grupa izpildīja dziesmu “[[Wish You Were Here]]” no 1975. gada tāda paša nosaukuma Pink Floyd albuma.

Šīrans sarakstīja dziesmu “Little Things”, ko 2012. gadā izlaida britu puišu grupas One Direction singls. 2012. gada beigās viņš devās starptautiskā turnejā kopā ar Maiklu Rozenbergu (Pasažieris).

Teilora Svifta sazinājās ar Edu Šīranu pēc viņa mūzikas klausīšanās viņas Austrālijas turnejas laikā 2012. gada martā. Eds un Teilora vēlāk ierakstīja vokālu singlam “Viss ir mainījies”, kas tika izlaists 2012. gada oktobrī Teiloras Sviftas ceturtajā albumā “Red”. Eds Šīrans spēlēja 64 koncertos, piedaloties Teiloras Swiftas Ziemeļamerikas turnejā, lai atbalstītu &quot;Red&quot; albumu, kurš ilga no 2013. gada marta līdz septembrim.

2014. gada 23. jūnijā notika Eda Šīrana albuma “X” oficiālā izlaišana. Albums tika ierakstīts Losandželosā kopā ar producentiem Riku Rubinu un Farrelu Viljamsu. Eda ilggadējais draugs Foijs Vance ir vairāku dziesmu līdzautors. Debijas dziesma no jaunā albuma bija Tenerifes jūra, kas tika atskaņota uzvedumā Madison Square Garden 2013. gada oktobrī.

&quot;Sing&quot; - nosaukuma singls no albuma &quot;X&quot;, tika parādīts publikai 2014. gada 7. aprīlī. Pirmais “X” laikmeta video bija dziesmas “Sing” videoklips, kas tika paziņots Eda Šīrana Facebook lapā.

2014. gada 2. jūlijā Eds paziņoja par savas autobiogrāfijas &quot;Eds Šīrans: Vizuāls ceļojums&quot; izdošanu, kuras līdzautors ir mākslinieks Filips Bouts, kurš ir pazīstams kā Šīrana albumu “+” un “X” vāku un bukletu autors. Ideju grāmatas uzrakstīšanai sniedza viņa ilggadējā paziņa un draudzene Sapa, kura arī palīdzēja rediģēt grāmatas saturu un tās nosaukumu. Grāmatu bija plānots izdot 2014. gada 9. oktobrī.

2014. gada 4. augustā notika dziesmas “Don’t” videoklipa pirmizrāde.

2014. gada 7. oktobrī notika videoklipa, kurā attēlots Latīņamerikas dejotājs Brittany Cherry dziesmai “Thinking Out Loud”, pirmizrāde. Pēc 24 stundām klips ieguva vairāk nekā 2,5 miljonus skatījumu, kas kļuva par Širana personīgo rekordu.

2015. gada janvārī viņš filmējās populārā britu televīzijas šova “Top Gear” 22. sezonas 1. epizodē.

Kopš 2015. gada septembra dziedātājs pārtrauca savu muzikālo karjeru un kļuva par brīvprātīgo labdarības veikalā dzimtajā pilsētā Framlingemā.

2017. gada 12. janvārī Eda lapā tika paziņots par albumu “Divide”, kas tika izlaists 3. martā. Viņš veltīja šo albumu savam paziņam Sap, kurš daudz paveica viņa labā un, kā viņš izteicās, “bija tuvu grūtos laikos”.

== Diskogrāfija ==
;Diskogrāfija
* ''[[+ (albums)|+]]'' (2011)
* ''[[x (albums)|x]]'' (2014)
* ''[[÷ (albums)|÷]]'' (2017)
* ''[[No.6 Collaborations Project]]'' (2019)
* ''[[= (albums)|=]]'' (2021)
* ''[[− (albums)|−]]'' (2023)
* ''Autumn Variations'' (2023)
* ''Play'' (2025)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šīrans, Eds}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rietumjorkšīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu mūziķi]]</text>
      <sha1>azwjp59f1c7umbd1az5jai2oneay7tt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Birokrātija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>292545</id>
    <revision>
      <id>4301465</id>
      <parentid>3146944</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:53:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <comment>https://letonika.lv/groups/default.aspx?r=10621033&amp;q=ier%C4%93dniec%C4%ABba&amp;cid=659970&amp;g=2</comment>
      <origin>4301465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="802" sha1="crnbv1ueush5vqopks8naefgdimfjxk" xml:space="preserve">'''Birokrātija''' (no {{val|fr|bureau}} — 'galds, kanceleja' un {{val|el|κράτος}} (''kratos'') — 'vara') jeb '''ierēdniecība''' ir visu [[Valsts pārvalde|valsts pārvaldē]] strādājošo ierēdņu kopums. Tā ir arī valsts pārvaldes forma, kurā [[politika]]s organizēšanu un pārvaldīšanu veic profesionāli, algoti speciālisti jeb ierēdņi. Birokrātija kā [[organizācija]]s veids ir sastopamas visās pasaules valstīs, un tam bieži ir piešķirta liela vara publiskajā sektorā.

Vārds &quot;birokrātija&quot; ir ieguvis arī negatīvu nozīmi, ar to bieži ir domāti lieli papīru kalni, nevēlēšanās izlemt kādu jautājumu, pārāk ilga kāda jautājuma saskaņošana un pārbaudīšana.

{{politika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valsts pārvalde]]</text>
      <sha1>crnbv1ueush5vqopks8naefgdimfjxk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:1515. gada Livonijas vērdiņš.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>296736</id>
    <revision>
      <id>4301107</id>
      <parentid>3255860</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:28:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>178.78.252.98</ip>
      </contributor>
      <origin>4301107</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="252" sha1="of7rwxs01ss1mvqx2gfpviga67qs3fx" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 
| source         = https://www.numisbids.com/n.php?p=lot&amp;sid=623&amp;lot=402 
| date           = 
| author         = 
| permission     = {{NA-70}}
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==</text>
      <sha1>of7rwxs01ss1mvqx2gfpviga67qs3fx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:1532. gada Rīgas vērdiņš.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>296738</id>
    <revision>
      <id>4301108</id>
      <parentid>3255861</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:29:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>178.78.252.98</ip>
      </contributor>
      <origin>4301108</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="252" sha1="enpy9g8lj0rvxgmebrp7btkmliep0ej" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = 
| source         = https://www.numisbids.com/n.php?p=lot&amp;sid=623&amp;lot=403 
| date           = 
| author         = 
| permission     = {{NA-70}}
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==</text>
      <sha1>enpy9g8lj0rvxgmebrp7btkmliep0ej</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brāļi Jurjāni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>297146</id>
    <revision>
      <id>4301183</id>
      <parentid>3804654</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:56:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301183</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2012" sha1="lapzmuapwwm3106jklf137jrxqkubio" xml:space="preserve">[[Attēls:Brāļu Jurjānu mežradznieku kvartets.jpg|thumb|280px|Brāļu Jurjānu mežradznieku kvartets. No kreisās [[Andrejs Jurjāns|Andrejs]], [[Pāvuls Jurjāns|Pāvuls]], Pēteris, [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāni]]]]
'''Brāļi Jurjāni''' (Pēteris (1851—1900), [[Andrejs Jurjāns|Andrejs]] (1856—1922), [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris]] (1861—1940) un [[Pāvuls Jurjāns|Pāvuls]] (1866—1948) Jurjāni) bija latviešu mūziķi un pedagogi, komponisti un folkloristi. Vairāku [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu dziesmu svētku]] virsdiriģenti.

== Dzīvesgājums ==
Brāļi Jurjāni dzimuši [[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagastā]]. Viņu tēvs bijis visā apkārtnē iecienīts audējs un māte — liela [[latviešu dainas|tautas dziesmu]] zinātāja. Tēva brālis [[Jānis Jurjāns]] — viens no [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības pamatlicējiem.

Andrejs Jurjāns 1873. gadā piedalījās [[Pirmie Vispārējie latviešu Dziedāšanas svētki|I vispārējos latviešu dziesmu svētkos]] Rīgā un 1875. gadā devās uz Pēterburgas konservatoriju mācīties ērģeļspēli un kompozīciju. Studiju gados publicēja dziesmu krājumu ''&quot;Daiņa&quot;'' (1877). Arī Juris Jurjāns no 1879. līdz 1883. gadam mācījās Pēterburgas konservatorijā un bija mežradznieks Pēterburgas Ķeizariskās operas orķestrī.

Pēc konservatorijas beigšanas Andrejs un Juris Jurjāni strādāja par [[Harkiva]]s mūzikas skolas pedagogiem, kur mācījās arī jaunākais brālis Pāvuls.

1880. gados brāļi Jurjāni nodibināja mežragu kvartetu, kas piedalījās [[III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki|III vispārējos dziesmu svētkos]] (1888) un apceļoja Latviju, iepazīstinot visplašākās tautas masas ar klasiskās mūzikas vērtībām.

{{DEFAULTSORT:Jurjāni, Brāļi}}
[[Kategorija:Latviešu komponisti]]
[[Kategorija:Latvijas folkloristi]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]]</text>
      <sha1>lapzmuapwwm3106jklf137jrxqkubio</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francijas administratīvais iedalījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300022</id>
    <revision>
      <id>4301303</id>
      <parentid>4289872</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:58:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Francija)</comment>
      <origin>4301303</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="101422" sha1="0gbvogh6e53qnmcnc64muhkcnnmm4fv" xml:space="preserve">{{novecojis}}
[[Attēls:EU-France.svg|250px|thumbnail|[[Francija]]s novietojums]]
'''[[Francija]]s administratīvo iedalījumu''' veido '''13 reģioni''' ({{val|fr|régions}}), '''5 aizjūras reģioni''' ({{val|fr|régions d'outre-mer}}), '''5 aizjūras komūnas''' ({{val|fr|collectivités d'outre-mer}}), '''1 teritorija ar speciālu statusu''' ({{val|fr|collectivité sui generis}}) un '''2 neapdzīvotās zemes'''. Reģioni sīkāk iedalās '''96 departamentos un 1 metropolē''', aizjūras reģioni — '''5 aizjūras departamentos'''. Departamentus numurē, pārsvarā alfabēta kārtībā. Šos numurus izmanto, piemēram, pasta kodiem, automašīnu reģistrācijas numuriem. Savukārt departamenti tiek iedalīti '''320 apgabalos''' ({{val|fr|arrondissements}}). Šīm teritoriālajām vienībām nav vēlētu varas orgānu. Nākamā iedalījuma vienība ir '''1995 kantoni''', kuru funkcijas ir ierobežotas. Smalkākā Francijas administratīvā vienība ir '''komūna''', kurām ir vēlēti pārvaldes orgāni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.insee.fr/fr/themes/tableau.asp?reg_id=99&amp;ref_id=t_0203R |title=Circonscriptions administratives au 1er janvier 2015 : comparaisons régionales |trans-title=Administrative constituencies of 1 January 2015: regional comparisons |language=fr |publisher=[[Institut national de la statistique et des études économiques|INSEE]] |accessdate=5 July 2015}}&lt;/ref&gt;

== Administratīvo līmeņu shēma ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3. līmenis !! 4. līmenis !! 5. līmenis
|-
| colspan=&quot;5&quot;| Metropoles Francija:
|-
| 13 reģioni || 96 departamenti,&lt;br /&gt;[[Lionas metropole]] || 320 apgabali || 1995 kantoni || 34826 komūnas
|-
| colspan=&quot;5&quot;| Aizjūras reģioni:
|-
| {{karogs|Gvadelupa}}&lt;br /&gt;{{karogs|Gviāna}}&lt;br /&gt;{{karogs|Majota}}&lt;br /&gt;{{karogs|Martinika}}&lt;br /&gt;{{karogs|Reinjona}} || 5 aizjūras departamenti || 12 apgabali || 59 kantoni || 129 komūnas
|-
| colspan=&quot;5&quot;| Aizjūras komūnas:
|-
| {{karogs|Franču Polinēzija}} || 5 administratīvie iedalījumi || 48 komūnas || ||
|-
| {{karogs|Senbartelmī}} || || || ||
|-
| {{karogs|Senmartēna}} || || || ||
|-
| {{karogs|Senpjēra un Mikelona}} || 2 komūnas || || ||
|-
| {{karogs|Volisa un Futuna}} || 3 teritoriālie apgabali || || ||
|-
| colspan=&quot;5&quot;| Teritorijas ar speciālu statusu:
|-
| {{karogs|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes}} || 5 administratīvie apgabali || || ||
|-
| {{karogs|Jaunkaledonija}} || 3 provinces || 33 komūnas|| ||
|-
| [[Klipertona sala]] || || || ||
|}

== Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums ==
[[Attēls:French republic+EEZ without Antarctica-en.svg|600px|thumbnail]]
{{Image label begin|image=France fond de carte 27 régions.png|width=400|float=center}} &lt;!--

===== Francijas reģioni =====
--&gt;{{Image label small|x=0.4875|y=0.07|scale=400|text =[[Nora-Padekalē|Nora-&lt;br /&gt;Padekalē]]}}
{{Image label small|x=0.5225|y=0.165|scale=400|text=[[Pikardija]]}}
{{Image label small|x=0.395|y=0.16|scale=400| text= [[Augšnormandija|Augšnor-&lt;br /&gt;mandija]]}}
{{Image label small|x=0.52|y=0.2375|scale=400|text =[[Ildefransa|Ilde-&lt;br&gt;fransa]]}}
{{Image label small|x=0.605|y=0.25|scale=400| text= [[Šampaņa-Ardēni|Šampaņa-&lt;br&gt;Ardēni]]}}
{{Image label small|x=0.72|y=0.23|scale=400|text=[[Lotringa]]}}
{{Image label small|x=0.85|y=0.2725|scale=400|text=[[Elzasa]]}}
{{Image label small|x=0.74|y=0.3825|scale=400|text=[[Franškontē|Franš-&lt;br&gt;kontē]]}}
{{Image label small|x=0.6|y=0.4|scale=400|text=[[Burgundija]]}}
{{Image label small|x=0.43|y=0.345|scale=400|text=[[Centrs–Valdeluāra|Centrs–&lt;br /&gt;Valdeluāra]]}}
{{Image label small|x=0.285|y=0.385|scale=400|text =[[Luāra (reģions)|Luāra]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.315|scale=400|text =[[Bretaņa]]}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.222|scale=400|text =[[Lejasnormandija|Lejas-&lt;br /&gt;normandija]]}}
{{Image label small|x=0.335|y=0.49|scale=400|text =[[Puatū-Šaranta|Puatū-&lt;br /&gt;Šaranta]]}}
{{Image label small|x=0.45|y=0.5275|scale=400|text=[[Limuzēna]]}}
{{Image label small|x=0.545|y=0.5|scale=400|text=[[Overņa]]}}
{{Image label small|x=0.69|y=0.55|scale=400|text=[[Rona-Alpi|Rona-&lt;br /&gt;Alpi]]}}
{{Image label small|x=0.3075|y=0.66|scale=400|text=[[Akvitānija]]}}
{{Image label small|x=0.4025|y=0.71|scale=400|text=[[Dienvidi-Pireneji|Dienvidi-&lt;br /&gt;Pireneji]]}}
{{Image label small|x=0.55|y=0.67|scale=400|text =[[Langdoka-Rusijona|Langdoka-&lt;br /&gt;Rusijona]]}}
{{Image label small|x=0.70|y=0.64|scale=400|text=[[Provansa-Alpi-Azūra krasts|Provansa-&lt;br /&gt;Alpi-&lt;br /&gt;Azūra krasts]]}}
{{Image label small|x=0.9| y=0.83| scale=400|text=[[Korsika]]}}&lt;!--

===== Aizjūras reģioni =====
--&gt;
{{Image label small|x=0.07|y=0.65|scale=400|text=[[Franču Gviāna]]}}
{{Image label small|x=0.02|y=0.35|scale=400|text=[[Gvadelupa]]}}
{{Image label small|x=0.02|y=0.43|scale=400|text=[[Martinika]]}}
{{Image label small|x=0.65|y=0.85|scale=400|text=[[Majota]]}}
{{Image label small|x=0.77|y=0.85|scale=400|text=[[Reinjona]]}}&lt;!--

===== Citas valstis =====
--&gt;{{Image label small|x=0.63| y=0.07|scale=400| text=[[Beļģija|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Beļģija&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.735|y=0.1425|scale=400| text=[[Luksemburga|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Luksemburga&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.89|y=0.2| scale=400| text=[[Vācija|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Vācija&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.825|y=0.43|scale=400| text=[[Šveice|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Šveice&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.88|y=0.59|scale=400| text=[[Itālija|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Itālija&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.25|y=0.035|scale=400| text=[[Apvienotā Karaliste|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Apvienotā Karaliste&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.45| y=0.82|scale=400| text=[[Andora|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5;&quot;&gt;Andora&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.21| y=0.78|scale=400| text=[[Brazīlija|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5;&quot;&gt;Brazīlija&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.015| y=0.705|scale=400| text=[[Surinama|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5;&quot;&gt;Surinama&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.36|y=0.855|scale=400| text=[[Spānija|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Spānija&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.82|y=0.705|scale=400| text=[[Monako|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Monako&lt;/i&gt;]] }}&lt;!--

===== Ūdens objekti =====
--&gt;{{Image label small|x=0.25|y=0.12|scale=400| text=[[Lamanšs|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Lamanšs&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.15|y=0.45|scale=400| text=[[Biskaja līcis|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Biskaja&lt;br /&gt;līcis&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.91|y=0.68|scale=400| text=[[Ligūrijas jūra|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Ligūrijas&lt;br /&gt;jūra&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label small|x=0.66|y=0.77|scale=400| text=[[Vidusjūra|&lt;i style=&quot;color: #48A3B5&quot;&gt;Vidusjūra&lt;/i&gt;]] }}
{{Image label end}}

=== Reģioni ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Reģions !! Nosaukums&lt;br /&gt;franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2014)&lt;ref name=pop&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.insee.fr/fr/ppp/bases-de-donnees/donnees-detaillees/estim-pop/estim-pop-reg-sexe-gca-1975-2014.xls| title=Estimation de population au 1er janvier, par région, sexe et grande classe d'âge – Année 2013| author=[[INSEE]]| accessdate=April 20, 2015|language=fr}}&lt;/ref&gt; !! Departamentu&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Aquitaine in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Aquitaine.svg|70px]] || [[Attēls:Blason region fr Aquitaine.svg|40px]] || '''[[Akvitānija]]''' || ''Aquitaine'' || [[Bordo]] || {{nts|41308}} || {{nts|3335134}} || 5 || FR-B
|-
| [[Attēls:Haute-Normandie in France.svg|90px]] || [[Attēls:Haute-Normandie flag.svg|70px]] |||| '''[[Augšnormandija]]''' || ''Haute-Normandie'' || [[Ruāna]] || {{nts|12318}} || {{nts|1851909}} || 2 || FR-Q
|-
| [[Attēls:Bretagne in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Brittany (Gwenn ha du).svg|70px]] || [[Attēls:COA fr BRE.svg|40px]] || '''[[Bretaņa]]''' || ''Bretagne'' || [[Renna]] || {{nts|27208}} || {{nts|3273343}} || 4 || FR-E
|-
| [[Attēls:Bourgogne in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Bourgogne.svg|70px]] || [[Attēls:Blason fr Bourgogne.svg|40px]] || '''[[Burgundija]]''' || ''Bourgogne'' || [[Dižona]] || {{nts|31582}} || {{nts|1638492}} || 4 || FR-D
|-
| [[Attēls:Centre-Val de Loire in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Centre-Val de Loire.svg|70px]] || [[Attēls:Blason Centre-Val de Loire.svg|40px]] || '''[[Centrs–Valdeluāra]]''' || ''Centre-Val de Loire'' || [[Orleāna]] || {{nts|39151}} || {{nts|2577474}} || 6 || FR-F
|-
| [[Attēls:Midi-Pyrénées in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Midi-Pyrénées.svg|70px]] || [[Attēls:Blason Languedoc.svg|40px]] || '''[[Dienvidi-Pireneji]]''' || ''Midi-Pyrénées'' || [[Tulūza]] || {{nts|45348}} || {{nts|2967153}} || 8 || FR-N
|-
| [[Attēls:Alsace in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Alsace.svg|70px]] || [[Attēls:Blason région fr Alsace.svg|40px]] || '''[[Elzasa]]''' || ''Alsace'' || [[Strasbūra]] || {{nts|8280}} || {{nts|1868773}} || 2 || FR-A
|-
| [[Attēls:Franche-Comté in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Franche-Comté.svg|70px]] || [[Attēls:Blason fr Franche-Comté.svg|40px]] || '''[[Franškontē]]''' || ''Franche-Comté'' || [[Bezansona]] || {{nts|16202}} || {{nts|1178937}} || 4 || FR-I
|-
| [[Attēls:Île-de-France in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Île-de-France.svg|70px]] || [[Attēls:France moderne.svg|40px]] || '''[[Ildefransa]]''' || ''Île-de-France'' || [[Parīze]] || {{nts|12012}} || {{nts|12005077}} || 8 || FR-J
|-
| [[Attēls:Corse in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Corsica.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Corsica.svg|40px]] || '''[[Korsika]]''' || ''Corse'' || [[Ažaksjo]] || {{nts|8680}} || {{nts|323092}} || 2 || FR-H
|-
| [[Attēls:Languedoc-Roussillon in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Languedoc-Roussillon.svg|70px]] || [[Attēls:Arms of the French Region of Languedoc-Roussillon.svg|40px]] || '''[[Langdoka-Rusijona]]''' || ''Languedoc-Roussillon'' || [[Monpeljē]] || {{nts|27376}} || {{nts|2757558}} || 5 || FR-K
|-
| [[Attēls:Basse-Normandie in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Basse-Normandie.svg|70px]] || [[Attēls:Blason region fr Normandie.svg|40px]] || '''[[Lejasnormandija]]''' || ''Basse-Normandie'' || [[Kaēna]] || {{nts|17589}} || {{nts|1478211}} || 3 || FR-P
|-
| [[Attēls:Limousin in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Limousin.svg|70px]] || [[Attēls:Blason région fr Limousin.svg|40px]] || '''[[Limuzēna]]''' || ''Limousin'' || [[Limoža]] || {{nts|16942}} || {{nts|735880}} || 3 || FR-L
|-
| [[Attēls:Lorraine in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Lorraine.svg|70px]] || [[Attēls:Blason Lorraine.svg|40px]] || '''[[Lotringa]]''' || ''Lorraine'' || [[Meca]] || {{nts|23547}} || {{nts|2346292}} || 4 || FR-M
|-
| [[Attēls:Pays de la Loire in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Pays-de-la-Loire.svg|70px]] || [[Attēls:Blason région fr Pays-de-la-Loire.svg|40px]] || '''[[Luāra (reģions)|Luāra]]''' || ''Pays de la Loire'' || [[Nante]] || {{nts|32082}} || {{nts|3689465}} || 5 || FR-R
|-
| [[Attēls:Nord-Pas-de-Calais in France.svg|90px]] |||| [[Attēls:Blason Nord-Pas-De-Calais.svg|40px]] || '''[[Nora-Padekalē]]''' || ''Nord-Pas-de-Calais'' || [[Lille]] || {{nts|12414}} || {{nts|4058332}} || 2 || FR-O
|-
| [[Attēls:Auvergne in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Auvergne.svg|70px]] || [[Attēls:Blason de l'Auvergne.svg|40px]] || '''[[Overņa]]''' || ''Auvergne'' || [[Klermonferāna]] || {{nts|26013}} || {{nts|1359402}} || 4 || FR-C
|-
| [[Attēls:Picardie in France.svg|90px]] || [[Attēls:Picardy flag.png|70px]] || [[Attēls:Blason région fr Picardie.svg|40px]] || '''[[Pikardija]]''' || ''Picardie'' || [[Amjēna]] || {{nts|19399}} || {{nts|1927387}} || 3 || FR-S
|-
| [[Attēls:Provence-Alpes-Côte d-Azur in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Provence-Alpes-Cote dAzur.svg|70px]] || [[Attēls:Blason région fr Provence-Alpes-Côte d'Azur.svg|40px]] || '''[[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]''' || ''Provence-Alpes-Côte d'Azur'' || [[Marseļa]] || {{nts|31400}} || {{nts|4964859}} || 6 || FR-U
|-
| [[Attēls:Poitou-Charentes in France.svg|90px]] || [[Attēls:Poitou-Charentes flag.svg|70px]] || [[Attēls:Poitou-Charentes blason.svg|40px]] || '''[[Puatū-Šaranta]]''' || ''Poitou-Charentes'' || [[Puatjē]] || {{nts|25809}} || {{nts|1796434}} || 4 || FR-T
|-
| [[Attēls:Rhône-Alpes in France.svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Rhône-Alpes.svg|70px]] || [[Attēls:Blason Rhône-Alpes Gendarmerie.svg|40px]] || '''[[Rona-Alpi]]''' || ''Rhône-Alpes'' || [[Liona]] || {{nts|43698}} || {{nts|6448921}} || 8 +1 metropole || FR-V
|-
| [[Attēls:Champagne-Ardenne in France.svg|90px]] || [[Attēls:Champagne Ardenne flag.svg|70px]] || [[Attēls:Blason région fr Champagne-Ardenne.svg|40px]] || '''[[Šampaņa-Ardēni]]''' || ''Champagne-Ardenne'' || [[Šalonenšampaņa]] || {{nts|25606}} || {{nts|1338122}} || 4 || FR-G
|}

=== Aizjūras reģioni ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Aizjūras reģions !! Nosaukums&lt;br /&gt;franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2014)&lt;ref name=&quot;pop&quot; /&gt; !! Departamentu&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:Guadeloupe in France.svg|120px]] || [[Attēls:Flag of Guadeloupe (local) variant.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Guadeloupe.svg|40px]] || '''[[Gvadelupa]]''' || ''Guadeloupe'' || [[Bastēra]] || {{nts|1628}} || {{nts|403750}} || 1 || FR-GP
|-
| [[Attēls:French Guiana in France.svg|120px]] || [[Attēls:Flag of French Guiana.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of French Guyana.svg|40px]] || '''[[Gviāna]]''' || ''Guyane'' || [[Kajenna]] || {{nts|83534}} || {{nts|250377}} || 1 || FR-GF
|-
| [[Attēls:Mayotte (976) in France.svg|120px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mayotte.svg|40px]] || '''[[Majota]]''' || ''Mayotte'' || [[Mamudzu]] || {{nts|374}} || {{nts|212645}} || 1 || FR-YT
|-
| [[Attēls:Martinique in France.svg|120px]] || [[Attēls:Snake Flag of Martinique.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of Martinique.svg|40px]] || '''[[Martinika]]''' || ''Martinique'' || [[Bastēra]] || {{nts|1128}} || {{nts|381326}} || 1 || FR-MQ
|-
| [[Attēls:Département 974 in France (zoom).svg|120px]] || [[Attēls:Flag of France.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries Réunion.svg|40px]] || '''[[Reinjona]]''' || ''Réunion'' || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || {{nts|2511}} || {{nts|844994}} || 1 || FR-RE
|}

=== Aizjūras komūnas ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Aizjūras komūnas !! Nosaukums&lt;br /&gt;franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2011) !! Sīkāks iedalījums !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:French Polynesia on the globe (French Polynesia centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of French Polynesia.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of arms of French Polynesia.svg|40px]] || '''[[Franču Polinēzija]]''' || ''Polynésie française'' || [[Papeete]] || {{nts|4167}} || {{nts|268270}} || 5 administratīvās apakšvienības || FR-PF
|-
| [[Attēls:Saint Barthelemy on the globe (Americas centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Saint Barthelemy (local).svg|70px]] || [[Attēls:Blason St Barthélémy TOM entire.svg|40px]] || '''[[Senbartelmī]]''' || ''Saint-Barthélemy'' || [[Gustavija]] || {{nts|25}} || {{nts|35906}} || — || FR-BL
|-
| [[Attēls:Saint Martin on the globe (Americas centered).svg|90px]] || || [[Attēls:StMartinCoat.png|40px]] || '''[[Senmartēna]]''' || ''Saint-Martin'' || [[Marigo]] || {{nts|53.2}} || {{nts|36286}} || — || FR-MF
|-
| [[Attēls:France on the globe (Saint Pierre and Miquelon special) (North America centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Saint-Pierre and Miquelon.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Saint-Pierre and Miquelon.svg|40px]] || '''[[Senpjēra un Mikelona]]''' || ''Saint-Pierre-et-Miquelon'' || [[Senpjēra]] || {{nts|242}} || {{nts|6080}} || 2 komūnas || FR-PM
|-
| [[Attēls:Wallis and Futuna on the globe (Polynesia centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of Wallis and Futuna.svg|70px]] || [[Attēls:BlasonWallisetFutuna.svg|40px]] || '''[[Volisa un Futuna]]''' || ''Wallis et Futuna'' || [[Matāutu]] || {{nts|142.42}} || {{nts|15500}} || 3 teritoriālās vienības || FR-WF
|}

=== Teritorija ar speciālu statusu ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Teritorija ar speciālu statusu !! Nosaukums&lt;br /&gt;franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2014)&lt;ref name=censuspop&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.isee.nc/population/recensement/structure-de-la-population-et-evolutions |title=268 767 habitants en 2014. |publisher=ISEE |accessdate=2014-11-16}}&lt;/ref&gt; !! Sīkāks iedalījums !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:New Caledonia on the globe (small islands magnified) (Polynesia centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of FLNKS.svg|70px]] || [[Attēls:Emblem of New Caledonia.svg|40px]] || '''[[Jaunkaledonija]]''' || ''Nouvelle-Calédonie'' || [[Numea]] || {{nts|18576}} || {{nts|268767}} || 3 provinces || FR-NC
|}

=== Neapdzīvotās zemes ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Teritorija ar speciālu statusu !! Nosaukums&lt;br /&gt;franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Sīkāks iedalījums !! ISO 3166-2
|-
| [[Attēls:France on the globe (French Southern and Antarctic Lands special) (Madagascar centered).svg|90px]] || [[Attēls:Flag of the French Southern and Antarctic Lands.svg|70px]] || [[Attēls:Armoiries des Terres australes et antarctiques françaises.svg|40px]] || '''[[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes]]''' || ''Terres australes et antarctiques françaises'' || [[Portofransē]] || {{nts|439781}} || 5 distrikti || FR-TF
|-
| [[Attēls:Clipperton Island on the globe (Americas centered).svg|90px]] || || || '''[[Klipertona sala]]''' || ''Île de Clipperton'' || — || {{nts|6}} || — || FR-CP
|}

== Otrā līmeņa administratīvais iedalījums ==
''Šajā apakšrakstā apkopoti tikai otrā līmeņa administratīvā iedalījuma vienības reģioniem un aizjūras reģioniem. Pārējām teritorijām administratīvo iedalījumu skatīt atbilstošajā rakstā.''

=== Departamenti ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Ģerbonis !! Departaments !! Nosaukums&lt;br /&gt;franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2012) !! Apgabalu&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2 !! Dep.&lt;br /&gt;nr. !! Reģions
|-
| [[Attēls:Département 03 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason comte fr Clermont (Bourbon).svg|35px]] || '''[[Aljē (departaments)|Aljē]]''' || ''Allier'' || [[Mulēna]] || {{nts|7340}} || {{nts|342911}} || 3 || FR-03 || 03 || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Département 08 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Ardennes.svg|35px]] || '''[[Ardēni (departaments)|Ardēni]]''' || ''Ardennes'' || [[Šarlevilmezjēra]] || {{nts|5229}} || {{nts|281987}} || 4 || FR-08 || 08 || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Département 07 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Ardèche.svg|35px]] || '''[[Ardēša]]''' || ''Ardèche'' || [[Privā]] || {{nts|5529}} || {{nts|318407}} || 3 || FR-07 || 07 || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Département 09 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Arms of the French Department of Ariège.svg|35px]] || '''[[Arjēža]]''' || ''Ariège'' || [[Fuā]] || {{nts|4890}} || {{nts|152366}} || 3 || FR-09 || 09 || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Département 44 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Loire-Atlantique.svg|35px]] || '''[[Atlantijas Luāra]]''' || ''Loire-Atlantique'' || [[Nante]] || {{nts|6815}} || {{nts|1313321}} || 4 || FR-44 || 44 || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Département 64 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Pyrénées-Atlantiques.svg|35px]] || '''[[Atlantijas Pireneji]]''' || ''Pyrénées-Atlantiques'' || [[Po (pilsēta)|Po]] || {{nts|1645}} || {{nts|660871}} || 3 || FR-64 || 64 || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Département 05 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Hautes-Alpes.svg|35px]] || '''[[Augšalpi]]''' || ''Hautes-Alpes'' || [[Gapa]] || {{nts|5549}} || {{nts|139554}} || 2 || FR-05 || 05 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Département 31 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haute-Garonne.svg|35px]] || '''[[Augšgaronna]]''' || ''Haute-Garonne'' || [[Tulūza]] || {{nts|6309}} || {{nts|1279349}} || 3 || FR-31 || 31 || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Département 2B in France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Corsica.svg|35px]] || '''[[Augškorsika]]''' || ''Haute-Corse'' || [[Bastiā|Bastija]] || {{nts|4666}} || {{nts|168640}} || 3 || FR-2B || 2B || [[Korsika]]
|-
| [[Attēls:Département 43 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haute-Loire.svg|35px]] || '''[[Augšluāra]]''' || ''Haute-Loire'' || [[Lepijanvelē]] || {{nts|4977}} || {{nts|225686}} || 3 || FR-43 || 43 || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Département 52 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haute-Marne.svg|35px]] || '''[[Augšmarna]]''' || ''Haute-Marne'' || [[Šomo]] || {{nts|6211}} || {{nts|182136}} || 3 || FR-52 || 52 || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Département 65 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Hautes-Pyrénées.svg|35px]] || '''[[Augšpireneji]]''' || ''Hautes-Pyrénées'' || [[Tarbe]] || {{nts|4464}} || {{nts|227926}} || 3 || FR-65 || 65 || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Département 04 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Alpes-de-Haute-Provence.svg|35px]] || '''[[Augšprovansas Alpi]]''' || ''Alpes-de-Haute-Provence'' || [[Diņleblēna]] || {{nts|6925}} || {{nts|161241}} || 4 || FR-04 || 04 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Département 68 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haut-Rhin.svg|35px]] || '''[[Augšreina]]''' || ''Haut-Rhin'' || [[Kolmara]] || {{nts|3525}} || {{nts|755202}} || 6 || FR-68 || 68 || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Département 74 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason duche fr Savoie.svg|35px]] || '''[[Augšsavoja]]''' || ''Haute-Savoie'' || [[Ansī]] || {{nts|4388}} || {{nts|756501}} || 4 || FR-74 || 74 || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Département 70 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haute-Saône.svg|35px]] || '''[[Augšsona]]''' || ''Haute-Saône'' || [[Vezula]] || {{nts|5360}} || {{nts|239750}} || 2 ||  FR-70 || 70 || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:Département 87 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Haute-Vienne.svg|35px]] || '''[[Augšvjenna]]''' || ''Haute-Vienne'' || [[Limoža]] || {{nts|5520}} || {{nts|375869}} || 3 || FR-87 || 87 || [[Limuzēna]]
|-
| [[Attēls:Département 66 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Arms of the Pyrénées-Orientales.svg|35px]] || '''[[Austrumpireneji]]''' || ''Pyrénées-Orientales'' || [[Perpiņāna]] || {{nts|4116}} || {{nts|457793}} || 3 || FR-66 || 66 || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Département 12 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason comtes de Rodez.svg|35px]] || '''[[Averona (departaments)|Averona]]''' || ''Aveyron'' || [[Rodē]] || {{nts|8735}} || {{nts|276229}} || 3 || FR-12 || 12 || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Département 90 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Territoire de Belfort.svg|35px]] || '''[[Belfora (departaments)|Belfora]]''' || ''Territoire de Belfort'' || [[Belfora]] || {{nts|609}} || {{nts|143348}} || 1 || FR-90 || 90 || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:Département 13 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Bouches-du-Rhône.svg|35px]] || '''[[Bušdirona]]''' || ''Bouches-du-Rhône'' || [[Marseļa]] || {{nts|5087}} || {{nts|1984784}} || 4 || FR-13 || 13 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Département 79 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Deux-Sèvres.svg|35px]] || '''[[Desevra]]''' || ''Deux-Sèvres'' || [[Niora]] || {{nts|5999}} || {{nts|371583}} || 3 || FR-79 || 79 || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Département 2A in France.svg|70px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Corsica.svg|35px]] || '''[[Dienvidkorsika]]''' || ''Corse-du-Sud'' || [[Ažaksjo]] || {{nts|4014}} || {{nts|145846}} || 2 || FR-2A || 2A || [[Korsika]]
|-
| [[Attēls:Département 24 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Dordogne.svg|35px]] || '''[[Dordoņa]]''' || ''Dordogne'' || [[Perigē]] || {{nts|9060}} || {{nts|416384}} || 4 || FR-24 || 24 || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Département 26 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Drôme.svg|35px]] || '''[[Droma]]''' || ''Drôme'' || [[Valansa]] || {{nts|6530}} || {{nts|491334}} || 3 || FR-26 || 26 || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Département 25 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Doubs.svg|35px]] || '''[[Dū]]''' || ''Doubs'' || [[Bezansona]] || {{nts|5234}} || {{nts|531062}} || 3 || FR-25 || 25 || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:Département 36 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Indre.svg|35px]] || '''[[Endra]]''' || ''Indre'' || [[Šatorū]] || {{nts|6791}} || {{nts|228692}} || 4 || FR-36 || 36 || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Département 37 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Indre-et-Loire.svg|35px]] || '''[[Endra un Luāra]]''' || ''Indre-et-Loire'' || [[Tūra]] || {{nts|6127}} || {{nts|596937}} || 3 || FR-37 || 37 || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Département 91 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Essonne.svg|35px]] || '''[[Esona]]''' || ''Essonne'' || [[Evrī]] || {{nts|1804}} || {{nts|1257141}} || 3 || FR-91 || 91 || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Département 01 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Ain.svg|35px]] || '''[[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]]''' || ''Ain'' || [[Burganbresa]] || {{nts|5762}} || {{nts|612191}} || 4 || FR-01 || 01 || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Département 02 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Aisne.svg|35px]] || '''[[Ēna (Odefransa)|Ēna]]''' || ''Aisne'' || [[Lāna (pilsēta)|Lāna]] || {{nts|7369}} || {{nts|540888}} || 5 || FR-02 || 02 || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Département 27 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Eure.svg|35px]] || '''[[Ēra (departaments)|Ēra]]''' || ''Eure'' || [[Evrē]] || {{nts|6040}} || {{nts|591616}} || 3 || FR-27 || 27 || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Département 28 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Eure-et-Loir.svg|35px]] || '''[[Ēra un Luāra]]''' || ''Eure-et-Loir'' || [[Šartra]] || {{nts|5880}} || {{nts|432107}} || 4 || FR-28 || 28 || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Département 34 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Hérault.svg|35px]] || '''[[Ēro]]''' || ''Hérault'' || [[Monpeljē]] || {{nts|6224}} || {{nts|1077627}} || 3 || FR-34 || 34 || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Département 29 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason29.svg|35px]] || '''[[Finistēra]]''' || ''Finistère'' || [[Kimpēra]] || {{nts|6733}} || {{nts|901293}} || 4 || FR-29 || 29 || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Département 30 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Gard.svg|35px]] || '''[[Gāra]]''' || ''Gard'' || [[Nīma]] || {{nts|5853}} || {{nts|725618}} || 3 || FR-30 || 30 || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Département 35 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Ille-et-Vilaine.svg|35px]] || '''[[Ila un Vilēna]]''' || ''Ille-et-Vilaine'' || [[Renna]] || {{nts|6775}} || {{nts|1007901}} || 4 || FR-35 || 35 || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Département 78 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Yvelines.svg|35px]] || '''[[Ivelīna]]''' || ''Yvelines'' || [[Versaļa]] || {{nts|2284}} || {{nts|1412356}} || 4 || FR-78 || 78 || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Département 38 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Isère.svg|35px]] || '''[[Izēra]]''' || ''Isère'' || [[Grenoble]] || {{nts|7431}} || {{nts|1224993}} || 3 || FR-38 || 38 || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Département 89 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Yonne.svg|35px]] || '''[[Jona]]''' || ''Yonne'' || [[Osēra]] || {{nts|7427}} || {{nts|341902}} || 3 || FR-89 || 89 || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Département 39 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Jura.svg|35px]] || '''[[Jura (departaments)|Jura]]''' || ''Jura'' || [[Lonlesonjē]] || {{nts|4999}} || {{nts|260932}} || 3 || FR-39 || 39 || [[Franškontē]]
|-
| [[Attēls:Département 14 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Calvados.svg|35px]] || '''[[Kalvadosa]]''' || ''Calvados'' || [[Kāna]] || {{nts|5548}} || {{nts|687854}} || 4 || FR-14 || 14 || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Département 15 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Cantal.svg|35px]] || '''[[Kantāla]]''' || ''Cantal'' || [[Orijaka]] || {{nts|5726}} || {{nts|147415}} || 3 || FR-15 || 15 || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Département 19 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Corrèze.svg|35px]] || '''[[Korēza]]''' || ''Corrèze'' || [[Tila]] || {{nts|5857}} || {{nts|241247}} || 3 || FR-19 || 19 || [[Limuzēna]]
|-
| [[Attēls:Département 21 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Côte-d’Or.svg|35px]] || '''[[Kotdora]]''' || ''Côte-d'Or'' || [[Dižona]] || {{nts|8763}} || {{nts|525931}} || 3 || FR-21 || 21 || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Département 22 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Côtes-d’Armor.svg|35px]] || '''[[Kotdarmora]]''' || ''Côtes-d'Armor'' || [[Senbrijē]] || {{nts|6878}} || {{nts|595531}} || 4 || FR-22 || 22 || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Département 23 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason Boubon-La Marche.svg|35px]] || '''[[Krēza]]''' || ''Creuse'' || [[Gerē]] || {{nts|5565}} || {{nts|121517}} || 2 || FR-23 || 23 || [[Limuzēna]]
|-
| [[Attēls:Département 40 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Landes.svg|35px]] || '''[[Landa]]''' || ''Landes'' || [[Mondemarsāna]] || {{nts|9243}} || {{nts|392884}} || 2 || FR-40 || 40 || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Département 67 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Bas-Rhin.svg|35px]] || '''[[Lejasreina]]''' || ''Bas-Rhin'' || [[Strasbūra]] || {{nts|4755}} || {{nts|1104667}} || 5 || FR-67 || 67 || [[Elzasa]]
|-
| [[Attēls:Département 46 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Lot.svg|35px]] || '''[[Lo (departaments)|Lo]]''' || ''Lot'' || [[Kaursa]] || {{nts|5217}} || {{nts|174346}} || 3 || FR-46 || 46 || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Département 47 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Lot-et-Garonne2.svg|35px]] || '''[[Lo un Garonna]]''' || ''Lot-et-Garonne'' || [[Ažāna]] || {{nts|5361}} || {{nts|332119}} || 4 || FR-47 || 47 || [[Akvitānija]]
|-
| [[Attēls:Département 48 in France.svg|70px]] || [[Attēls:escut de Gavaldà.svg|35px]] || '''[[Lozēra]]''' || ''Lozère'' || [[Manda]] || {{nts|5167}} || {{nts|76889}} || 2 || FR-48 || 48 || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Département 42 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Loire.svg|35px]] || '''[[Luāra (departaments)|Luāra]]''' || ''Loire'' || [[Sentetjēn]] || {{nts|4781}} || {{nts|753763}} || 3 || FR-42 || 42 || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Département 41 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Loir-et-Cher.svg|35px]] || '''[[Luāra un Šēra]]''' || ''Loir-et-Cher'' || [[Bluā]] || {{nts|6343}} || {{nts|331656}} || 3 || FR-41 || 41 || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Département 45 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Loiret.svg|35px]] || '''[[Luarē]]''' || ''Loiret'' || [[Orleāna]] || {{nts|6775}} || {{nts|662297}} || 3 || FR-45 || 45 || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Département 53 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Mayenne.svg|35px]] || '''[[Majenna]]''' || ''Mayenne'' || [[Lavāla (Francija)|Lavāla]] || {{nts|5175}} || {{nts|307453}} || 3 || FR-53 || 53 || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Département 50 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Manche.svg|35px]] || '''[[Manša]]''' || ''Manche'' || [[Senlo]] || {{nts|5938}} || {{nts|499340}} || 4 || FR-50 || 50 || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Département 51 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Marne.svg|35px]] || '''[[Marna]]''' || ''Marne'' || [[Šalonenšampaņa]] || {{nts|8162}} || {{nts|568750}} || 5 || FR-51 || 51 || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Département 54 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Meurthe-et-Moselle.svg|35px]] || '''[[Merta un Mozele]]''' || ''Meurthe-et-Moselle'' || [[Nansī]] || {{nts|5246}} || {{nts|733266}} || 4 || FR-54 || 54 || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Département 49 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Maine-et-Loire.svg|35px]] || '''[[Mēna un Luāra]]''' || ''Maine-et-Loire'' || [[Anžē]] || {{nts|7166}} || {{nts|795557}} || 4 || FR-49 || 49 || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Département 55 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Meuse.svg|35px]] || '''[[Mēza (departaments)|Mēza]]''' || ''Meuse'' || [[Barledika]] || {{nts|6211}} || {{nts|192800}} || 3 || FR-55 || 55 || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Département 56 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Morbihan.svg|35px]] || '''[[Morbiāna]]''' || ''Morbihan'' || [[Vāna]] || {{nts|6823}} || {{nts|732372}} || 3 || FR-56 || 56 || [[Bretaņa]]
|-
| [[Attēls:Département 57 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Moselle.svg|35px]] || '''[[Mozele (departaments)|Mozele]]''' || ''Moselle'' || [[Meca]] || {{nts|6216}} || {{nts|1046468}} || 6 || FR-57 || 57 || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Département 58 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Nièvre.svg|35px]] || '''[[Njevra]]''' || ''Nièvre'' || [[Nevēra]] || {{nts|6817}} || {{nts|214303}} || 4 || FR-58 || 58 || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Département 59 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason Nord-Pas-De-Calais.svg|35px]] || '''[[Nora (departaments)|Nora]]''' || ''Nord'' || [[Lille]] || {{nts|5743}} || {{nts|2587128}} || 6 || FR-59 || 59 || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Département 10 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Aube.svg|35px]] || '''[[Oba (departaments)|Oba]]''' || ''Aube'' || [[Truā]] || {{nts|6004}} || {{nts|303997}} || 3 || FR-10 || 10 || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| [[Attēls:Département 11 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Aude.svg|35px]] || '''[[Oda (departaments)|Oda]]''' || ''Aude'' || [[Karkasona]] || {{nts|6139}} || {{nts|359967}} || 3 || FR-11 || 11 || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| [[Attēls:Département 92 in France (zoom).svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Hauts-de-Seine.svg|35px]] || '''[[Odesēna]]''' || ''Hauts-de-Seine'' || [[Nantēra]] || {{nts|176}} || {{nts|1586434}} || 3 || FR-92 || 92 || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Département 61 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Orne.svg|35px]] || '''[[Orna]]''' || ''Orne'' || [[Alansona]] || {{nts|6103}} || {{nts|290015}} || 3 || FR-61 || 61 || [[Lejasnormandija]]
|-
| [[Attēls:Département 62 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Pas de Calais Arms.svg|35px]] || '''[[Padekalē (departaments)|Padekalē]]''' || ''Pas-de-Calais'' || [[Arasa]] || {{nts|6671}} || {{nts|1463628}} || 7 || FR-62 || 62 || [[Nora-Padekalē]]
|-
| [[Attēls:Département 75 in France (zoom).svg|70px]] || [[Attēls:Grandes Armes de Paris.svg|35px]] || '''[[Parīze]]''' || ''Paris'' || [[Parīze]] || {{nts|105,4}} || {{nts|2249975}} || || FR-75 || 75 || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Département 06 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Nice Arms.svg|35px]] || '''[[Piejūras Alpi]]''' || ''Alpes-Maritimes'' || [[Nica]] || {{nts|4299}} || {{nts|1083268}} || 2 || FR-06 || 06 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Département 76 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Seine-Maritime.svg|35px]] || '''[[Piejūras Sēna]]''' || ''Seine-Maritime'' || [[Ruāna]] || {{nts|6278}} || {{nts|1253931}} || 3 || FR-76 || 76 || [[Augšnormandija]]
|-
| [[Attēls:Département 17 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Charente-Maritime.svg|35px]] || '''[[Piejūras Šaranta]]''' || ''Charente-Maritime'' || [[Larošela]] || {{nts|6864}} || {{nts|628733}} || 5 || FR-17 || 17 || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Département 63 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Puy-de-Dôme.svg|35px]] || '''[[Pijdedoma]]''' || ''Puy-de-Dôme'' || [[Klermonferāna]] || {{nts|7970}} || {{nts|638092}} || 5 || FR-63 || 63 || [[Overņa]]
|-
| [[Attēls:Département 69 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Rhône.svg|35px]] || '''[[Rona (departaments)|Rona]]''' || ''Rhône'' || [[Liona]] || {{nts|3249}} || {{nts|471026}} || 1 || FR-69 || 69 || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Département 72 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Sarthe.svg|35px]] || '''[[Sarta]]''' || ''Sarthe'' || [[Lemāna]] || {{nts|6206}} || {{nts|567382}} || 3 || FR-72 || 72 || [[Luāra (reģions)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Département 73 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason duche fr Savoie.svg|35px]] || '''[[Savoja]]''' || ''Savoie'' || [[Šamberī]] || {{nts|6028}} || {{nts|421105}} || 3 || FR-73 || 73 || [[Rona-Alpi]]
|-
| [[Attēls:Département 77 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Seine-et-Marne.svg|35px]] || '''[[Sēna un Marna]]''' || ''Seine-et-Marne'' || [[Melēna]] || {{nts|5915}} || {{nts|1353946}} || 5 || FR-77 || 77 || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Département 93 in France (red zoom).svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Seine-Saint-Denis.svg|35px]] || '''[[Sēna-Sendenī]]''' || ''Seine-Saint-Denis'' || [[Bobiņī]] || {{nts|236}} || {{nts|1538726}} || 3 || FR-93 || 93 || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Département 80 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Somme.svg|35px]] || '''[[Somma (departaments)|Somma]]''' || ''Somme'' || [[Amjēna]] || {{nts|6170}} || {{nts|571154}} || 4 || FR-80 || 80 || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Département 71 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Saône-et-Loire.svg|35px]] || '''[[Sona un Luāra]]''' || ''Saône-et-Loire'' || [[Makona]] || {{nts|8575}} || {{nts|555039}} || 5 || FR-71 || 71 || [[Burgundija]]
|-
| [[Attēls:Département 16 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Charente.svg|35px]] || '''[[Šaranta]]''' || ''Charente'' || [[Angulēma]] || {{nts|5956}} || {{nts|353657}} || 3 || FR-16 || 16 || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Département 18 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Cher.svg|35px]] || '''[[Šēra (departaments)|Šēra]]''' || ''Cher'' || [[Burža]] || {{nts|7235}} || {{nts|311694}} || 3 || FR-18 || 18 || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| [[Attēls:Département 81 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Tarn.svg|35px]] || '''[[Tarna (departaments)|Tarna]]''' || ''Tarn'' || [[Albī]] || {{nts|5758}} || {{nts|381872}} || 2 || FR-81 || 81 || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Département 82 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Tarn-et-Garonne.svg|35px]] || '''[[Tarna un Garonna]]''' || ''Tarn-et-Garonne'' || [[Montobāna]] || {{nts|3718}} || {{nts|246971}} || 2 || FR-82 || 82 || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Département 60 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Oise.svg|35px]] || '''[[Uāza]]''' || ''Oise'' || [[Bovē]] || {{nts|5860}} || {{nts|810300}} || 4 || FR-60 || 60 || [[Pikardija]]
|-
| [[Attēls:Département 94 in France (red zoom).svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Val-de-Marne.svg|35px]] || '''[[Valdemarna]]''' || ''Val-de-Marne'' || [[Krēteija]] || {{nts|245}} || {{nts|1333702}} || 3 || FR-94 || 94 || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Département 95 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Val-d’Oise.svg|35px]] || '''[[Valduāza]]''' || ''Val-d'Oise'' || [[Pontuāza]] || {{nts|1246}} || {{nts|1197264}} || 3 || FR-95 || 95 || [[Ildefransa]]
|-
| [[Attēls:Département 85 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Vendée.svg|35px]] || '''[[Vandeja]]''' || ''Vendée'' || [[Laroša pie Jonas]] || {{nts|6720}} || {{nts|648901}} || 3 || FR-85 || 85 || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| [[Attēls:Département 83 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Var.svg|35px]] || '''[[Vāra]]''' || ''Var'' || [[Tulona]] || {{nts|5973}} || {{nts|1021669}} || 3 || FR-83 || 83 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Département 86 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Vienne.svg|35px]] || '''[[Vjenna]]''' || ''Vienne'' || [[Puatjē]] || {{nts|6990}} || {{nts|430018}} || 3 || FR-86 || 86 || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| [[Attēls:Département 88 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Vosges.svg|35px]] || '''[[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]]''' || ''Vosges'' || [[Epināla]] || {{nts|5874}} || {{nts|377282}} || 3 || FR-88 || 88 || [[Lotringa]]
|-
| [[Attēls:Département 84 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Vaucluse.svg|35px]] || '''[[Voklīza]]''' || ''Vaucluse'' || [[Aviņona]] || {{nts|3567}} || {{nts|558861}} || 3 || FR-84 || 84 || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| [[Attēls:Département 32 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Gers.svg|35px]] || '''[[Žēra]]''' || ''Gers'' || [[Oša (Francija)|Oša]] || {{nts|6257}} || {{nts|188893}} || 3 || FR-32 || 32 || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| [[Attēls:Département 33 in France.svg|70px]] || [[Attēls:Blason département fr Gironde.svg|35px]] || '''[[Žironda]]''' || ''Gironde'' || [[Bordo]] || {{nts|10725}} || {{nts|1483712}} || 6 || FR-33 || 33 || [[Akvitānija]]
|}

=== Aizjūras departamenti ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Ģerbonis !! Departaments !! Nosaukums&lt;br /&gt;franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2012) !! Apgabalu&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2 !! Dep.&lt;br /&gt;nr. !! Reģions
|-
| [[Attēls:Guadeloupe in France.svg|90px]] || [[Attēls:Coat of arms of Guadeloupe.svg|35px]] || '''[[Gvadelupa]]''' || ''Guadeloupe'' || [[Bastēra]] || {{nts|1628.43}} || {{nts|403314}} || 2 || GP || 971 || Gvadelupa
|-
| [[Attēls:French Guiana in France.svg|90px]] || [[Attēls:Coat of arms of French Guyana.svg|35px]] || '''[[Gviāna]]''' || ''Guyane'' || [[Kajenna]] || {{nts|83534}} || {{nts|250109}} || 2 || GF || 973 || Gviāna
|-
| [[Attēls:Mayotte (976) in France.svg|90px]] || [[Attēls:Coat of Arms of Mayotte.svg|35px]] || '''[[Majota]]''' || ''Département de Mayotte'' || [[Mamudzu]] || {{nts|374}} || {{nts|212645}} || 1 || YT || 976 || Majota
|-
| [[Attēls:Martinique in France.svg|90px]] || [[Attēls:Coat of arms of Martinique.svg|35px]] || '''[[Martinika]]''' || ''Martinique'' || [[Bastēra]] || {{nts|1128}} || {{nts|388364}} || 4 || MQ || 972 || Martinika
|-
| [[Attēls:Reunion in France.svg|90px]] || [[Attēls:Blason Réunion DOM.svg|35px]] || '''[[Reinjona]]''' || ''La Réunion'' || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || {{nts|2512}} || {{nts|844994}} || 4 || RE || 974 || Reinjona
|}

=== Metropole ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Karte !! Ģerbonis !! Departaments !! Nosaukums&lt;br /&gt;franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2012) !! Apgabalu&lt;br /&gt;skaits !! ISO 3166-2 !! Dep.&lt;br /&gt;nr. !! Reģions
|-
| [[Attēls:Métropole de Lyon locator map.svg|70px]] || || '''[[Lionas metropole]]''' || ''Métropole de Lyon'' || [[Liona]] || {{nts|533.68}} || {{nts|1324637}} || 1 || FR-69M || 69M || [[Rona-Alpi]]
|}

== Trešā līmeņa administratīvais iedalījums ==

=== Apgabali ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Apgabals !! Nosaukums&lt;br /&gt;franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2008) !! Komūnu&lt;br /&gt;skaits !! Departaments !! Reģions
|-
| '''[[Abvilas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Abbeville'' || [[Abvila]] || {{nts|1589}} || {{nts|125258}} || 169|| [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Pikardija]]
|-
| '''[[Alansonas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Alençon'' || [[Alansona]] || {{nts|1710}} || {{nts|101487}} || 133|| [[Orna]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Albērvilas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Albertville'' || [[Albērvila]] || {{nts|2466}} || {{nts|101394}} || 82|| [[Savoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Albī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Albi'' || [[Albī]] || {{nts|2732}} || {{nts|164990}} || 170|| [[Tarna (departaments)|Tarna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Alesas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Alès'' || [[Alesa]] || {{nts|1322}} || {{nts|146162}} || 101|| [[Gāra]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Altkiršas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Altkirch'' || [[Altkirša]] || {{nts|655}} || {{nts|61242}} || 112|| [[Augšreina]] || [[Elzasa]]
|-
| '''[[Ambēras apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Ambert'' || [[Ambēra]] || {{nts|1188}} || {{nts|28014}} || 55|| [[Pijdedoma]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Amjēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Amiens'' || [[Amjēna]] || {{nts|2465}} || {{nts|299776}} || 313|| [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Pikardija]]
|-
| '''[[Angulēmas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Angoulême'' || [[Angulēma]] || {{nts|2217}} || {{nts|195100}} || 153|| [[Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Ansenī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Ancenis'' || [[Ansenī]] || {{nts|791}} || {{nts|48720}} || 29|| [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Ansī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Annecy'' || [[Ansī]] || {{nts|1262}} || {{nts|229039}} || 93|| [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Antonī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Antony'' || [[Antonī]] || {{nts|49}} || {{nts|408016}} || 12|| [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Anžē apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Angers'' || [[Anžē]] || {{nts|2127}} || {{nts|367131}} || 112|| [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Anželēsas-Gazostas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Argelès-Gazost'' || [[Anželēsa-Gazosta]] || {{nts|1300}} || {{nts|38633}} || 89|| [[Augšpireneji]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Aptā apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Apt'' || [[Aptā]] || {{nts|1377}} || {{nts|116644}} || 56|| [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Arkašonas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Arcachon'' || [[Arkašona]] || {{nts|1469}} || {{nts|132538}} || 17|| [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Arlas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Arles'' || [[Arla]] || {{nts|2284}} || {{nts|195494}} || 36|| [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Arrasas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Arras'' || [[Arasa]] || {{nts|2519}} || {{nts|300785}} || 397|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Aržantānas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Argentan'' || [[Aržantāna]] || {{nts|2432}} || {{nts|119446}} || 226|| [[Orna]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Aržanteijas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Argenteuil'' || [[Aržanteija]] || {{nts|53}} || {{nts|229020}} || 7|| [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Avalonas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Avallon'' || [[Avalona]] || {{nts|2209}} || {{nts|50618}} || 149|| [[Jona]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Avensīrelpas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Avesnes-sur-Helpe'' || [[Avensīrelpa]] || {{nts|1408}} || {{nts|238466}} || 151|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Aviņonas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Avignon'' || [[Aviņona]] || {{nts|924}} || {{nts|269828}} || 37|| [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Avranšas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Avranches'' || [[Avranša]] || {{nts|1762}} || {{nts|117431}} || 160|| [[Manša]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Ažaksjo apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Ajaccio'' || [[Ažaksjo]] || {{nts|2195}} || {{nts|104050}} || 80|| [[Dienvidkorsika]] || [[Korsika]]
|-
| '''[[Ažānas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Agen'' || [[Ažāna]] || {{nts|1013}} || {{nts|105380}} || 71|| [[Lo un Garonna]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Baijē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bayeux'' || [[Baijē]] || {{nts|952}} || {{nts|65879}} || 126|| [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Baijonnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bayonne'' || [[Baijonna]] || {{nts|2270}} || {{nts|248840}} || 123|| [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Baņērdebigoras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bagnères-de-Bigorre'' || [[Baņērdebigora]] || {{nts|1676}} || {{nts|44896}} || 160|| [[Augšpireneji]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Barledikas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bar-le-Duc'' || [[Barledika]] || {{nts|1451}} || {{nts|64400}} || 109|| [[Mēza (departaments)|Mēza]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Barselonetes apgabals]]''' || ''Arrondissement de Barcelonnette'' || [[Barselonete]] || {{nts|1028}} || {{nts|8036}} || 16|| [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Bastijas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bastia'' || [[Bastiā]] || {{nts|474}} || {{nts|80545}} || 27|| [[Augškorsika]] || [[Korsika]]
|-
| '''[[Bāras pie Obas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bar-sur-Aube'' || [[Bāra pie Obas]] || {{nts|1193}} || {{nts|29618}} || 104|| [[Oba (departaments)|Oba]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Belakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bellac'' || [[Belaka]] || {{nts|1780}} || {{nts|40120}} || 63|| [[Augšvjenna]] || [[Limuzēna]]
|-
| '''[[Belē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Belley'' || [[Belē]] || {{nts|1307}} || {{nts|90880}} || 107|| [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Belforas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Belfort'' || [[Belfora]] || {{nts|609}} || {{nts|137408}} || 102|| [[Belfora (departaments)|Belfora]] || [[Franškontē]]
|-
| '''[[Bernē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bernay'' || [[Bernē]] || {{nts|2178}} || {{nts|157486}} || 263|| [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Augšnormandija]]
|-
| '''[[Beržerakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bergerac'' || [[Beržeraka]] || {{nts|2182}} || {{nts|109466}} || 159|| [[Dordoņa]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Betīnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Béthune'' || [[Betīna]] || {{nts|674}} || {{nts|279783}} || 99|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Bezansonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Besançon'' || [[Bezansona]] || {{nts|1943}} || {{nts|243057}} || 268|| [[Dū]] || [[Franškontē]]
|-
| '''[[Bēzjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Béziers'' || [[Bezjē]] || {{nts|2987}} || {{nts|289699}} || 152|| [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Blejas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Blaye'' || [[Bleja]] || {{nts|783}} || {{nts|80918}} || 65|| [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Bluā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Blois'' || [[Bluā]] || {{nts|2565}} || {{nts|177282}} || 136|| [[Luāra un Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Bobiņī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bobigny'' || [[Bobiņī]] || {{nts|66}} || {{nts|573918}} || 15|| [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Bonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Beaune'' || [[Bona (Francija)|Bona]] || {{nts|2118}} || {{nts|96042}} || 194|| [[Kotdora]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Bonevilas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bonneville'' || [[Bonevila]] || {{nts|1558}} || {{nts|161410}} || 61|| [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Bordo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bordeaux'' || [[Bordo]] || {{nts|1522}} || {{nts|860263}} || 82|| [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Bovē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Beauvais'' || [[Bovē]] || {{nts|2100}} || {{nts|209540}} || 258|| [[Uāza]] || [[Pikardija]]
|-
| '''[[Bresīras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bressuire'' || [[Bresīra]] || {{nts|1623}} || {{nts|91673}} || 62|| [[Desevra]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Brestas apgabals (Francija)|Brestas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Brest'' || [[Bresta (Francija)|Bresta]] || {{nts|1408}} || {{nts|364088}} || 80|| [[Finistēra]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Briansonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Briançon'' || [[Briansona]] || {{nts|2138}} || {{nts|34514}} || 38|| [[Augšalpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Briē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Briey'' || [[Briē]] || {{nts|1143}} || {{nts|157050}} || 130|| [[Merta un Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Briņolas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Brignoles'' || [[Briņola]] || {{nts|2260}} || {{nts|107054}} || 61|| [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Briudas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Brioude'' || [[Briuda]] || {{nts|1529}} || {{nts|41095}} || 100|| [[Augšluāra]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Brivlegaijārdas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Brive-la-Gaillarde'' || [[Brivlegaijārda]] || {{nts|1526}} || {{nts|129188}} || 99|| [[Korēza]] || [[Limuzēna]]
|-
| '''[[Buloņas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Boulogne-sur-Mer'' || [[Buloņa]] || {{nts|640}} || {{nts|163159}} || 75|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Buloņas-Bijankūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Boulogne-Billancourt'' || [[Buloņa-Bijankūra]] || {{nts|46}} || {{nts|312433}} || 9|| [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Burganbresas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bourg-en-Bresse'' || [[Burganbresa]] || {{nts|3105}} || {{nts|332313}} || 219|| [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Buržas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Bourges'' || [[Burža]] || {{nts|2798}} || {{nts|173843}} || 131|| [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Daksas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dax'' || [[Daksa]] || {{nts|3194}} || {{nts|174367}} || 153|| [[Landa]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Denkerkas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dunkerque'' || [[Denkerka]] || {{nts|1443}} || {{nts|379702}} || 115|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Dinānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dinan'' || [[Dināna]] || {{nts|1755}} || {{nts|124196}} || 100|| [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Diņlebēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Digne-les-Bains'' || [[Diņlebēna]] || {{nts|2465}} || {{nts|55140}} || 65|| [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Dižonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dijon'' || [[Dižona]] || {{nts|3049}} || {{nts|363489}} || 259|| [[Kotdora]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Dī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Die'' || [[Dī]] || {{nts|2287}} || {{nts|41171}} || 104|| [[Droma]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Djepas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dieppe'' || [[Djepa]] || {{nts|3055}} || {{nts|227169}} || 350|| [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| '''[[Doles apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dole'' || [[Dole (pilsēta)|Dole]] || {{nts|1180}} || {{nts|77078}} || 130|| [[Jura (departaments)|Jura]] || [[Franškontē]]
|-
| '''[[Dragiņānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Draguignan'' || [[Dragiņāna]] || {{nts|2417}} || {{nts|264632}} || 58|| [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Drē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Dreux'' || [[Drē]] || {{nts|1501}} || {{nts|126164}} || 109|| [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Duē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Douai'' || [[Duē]] || {{nts|477}} || {{nts|246987}} || 64|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Epernē apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Épernay'' || [[Epernē]] || {{nts|2156}} || {{nts|91471}} || 164|| [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Epinālas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Épinal'' || [[Epināla]] || {{nts|3098}} || {{nts|225898}} || 251|| [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Etampas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Étampes'' || [[Etampa]] || {{nts|876}} || {{nts|134730}} || 79|| [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Evrē apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Évreux'' || [[Evrē]] || {{nts|2289}} || {{nts|243091}} || 236|| [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Augšnormandija]]
|-
| '''[[Evrī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Évry'' || [[Evrī]] || {{nts|469}} || {{nts|503140}} || 52|| [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Eksanprovansas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Aix-en-Provence'' || [[Eksanprovansa]] || {{nts|1532}} || {{nts|415737}} || 44|| [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Fižakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Figeac'' || [[Fižaka]] || {{nts|1550}} || {{nts|50095}} || 120|| [[Lo (departaments)|Lo]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Florakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Florac'' || [[Floraka]] || {{nts|1687}} || {{nts|12524}} || 50|| [[Lozēra]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Fontenblo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Fontainebleau'' || [[Fontenblo]] || {{nts|1227}} || {{nts|144849}} || 87|| [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Fontenēlekontas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Fontenay-le-Comte'' || [[Fontenēlekonta]] || {{nts|2129}} || {{nts|119403}} || 107|| [[Vandeja]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Forbakas-Bulajas-Mozeles apgabals]]''' || ''Arrondissement de Forbach-Boulay-Moselle'' || [[Forbaka]] || {{nts|1283}} || {{nts|250664}} || 169|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Forkalkjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Forcalquier'' || [[Forkalkjē]] || {{nts|2112}} || {{nts|85354}} || 87|| [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Fuā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Foix'' || [[Fuā]] || {{nts|2078}} || {{nts|52193}} || 135|| [[Arjēža]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Fužēras-Vitrē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Fougères-Vitré'' || [[Fužēra]] || {{nts|2152}} || {{nts|170161}} || 115|| [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Gapas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Gap'' || [[Gapa]] || {{nts|3411}} || {{nts|99691}} || 139|| [[Augšalpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Gengānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Guingamp'' || [[Gengāna]] || {{nts|1966}} || {{nts|86540}} || 90|| [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Gerē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Guéret'' || [[Gerē]] || {{nts|3027}} || {{nts|85227}} || 142|| [[Krēza]] || [[Limuzēna]]
|-
| '''[[Grasas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Grasse'' || [[Grasa]] || {{nts|1231}} || {{nts|560517}} || 62|| [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Grenobles apgabals]]''' || ''Arrondissement de Grenoble'' || [[Grenoble]] || {{nts|4715}} || {{nts|696326}} || 297|| [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Gurdonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Gourdon'' || [[Gurdona]] || {{nts|1487}} || {{nts|40215}} || 85|| [[Lo (departaments)|Lo]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Hageno-Vīzemburgas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Haguenau-Wissembourg'' || [[Hageno]] || {{nts|1421}} || {{nts|239400}} || 144|| [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| '''[[Havras apgabals]]''' || ''Arrondissement du Havre'' || [[Havra]] || {{nts|1330}} || {{nts|403298}} || 176|| [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| '''[[Iselas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Ussel'' || [[Isela]] || {{nts|1766}} || {{nts|34103}} || 69|| [[Korēza]] || [[Limuzēna]]
|-
| '''[[Isenžo apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Yssingeaux'' || [[Isenžo]] || {{nts|1160}} || {{nts|71764}} || 44|| [[Augšluāra]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Istres apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Istres'' || [[Istre]] || {{nts|599}} || {{nts|307466}} || 18|| [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Isuāras apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Issoire'' || [[Isuāra]] || {{nts|1820}} || {{nts|57549}} || 116|| [[Pijdedoma]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Isudēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Issoudun'' || [[Isudēna]] || {{nts|1182}} || {{nts|34852}} || 51|| [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Kalē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Calais'' || [[Kalē]] || {{nts|310}} || {{nts|118311}} || 28|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Kalvī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Calvi'' || [[Kalvī]] || {{nts|1336}} || {{nts|27524}} || 51|| [[Augškorsika]] || [[Korsika]]
|-
| '''[[Kambrē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cambrai'' || [[Kambrē]] || {{nts|902}} || {{nts|158845}} || 116|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Kaoras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cahors'' || [[Kaora]] || {{nts|2179}} || {{nts|69887}} || 135|| [[Lo (departaments)|Lo]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Karkasonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Carcassonne'' || [[Karkasona]] || {{nts|2668}} || {{nts|156514}} || 207|| [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Karpantrā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Carpentras'' || [[Karpantrā]] || {{nts|1266}} || {{nts|113213}} || 58|| [[Voklīza]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Kastelānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Castellane'' || [[Kastelāna]] || {{nts|1320}} || {{nts|9435}} || 32|| [[Augšprovansas Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Kastelsarazēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Castelsarrasin'' || [[Kastelsarazēna]] || {{nts|1602}} || {{nts|68656}} || 103|| [[Tarna un Garonna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Kastrē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Castres'' || [[Kastrē]] || {{nts|3026}} || {{nts|178412}} || 154|| [[Tarna (departaments)|Tarna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Kānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Caen'' || [[Kāna]] || {{nts|1990}} || {{nts|408714}} || 287|| [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Kimpēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Quimper'' || [[Kimpēra]] || {{nts|2202}} || {{nts|313303}} || 82|| [[Finistēra]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Klamsī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Clamecy'' || [[Klamsī]] || {{nts|1464}} || {{nts|26739}} || 93|| [[Njevra]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Klermonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Clermont'' || [[Klermona]] || {{nts|1142}} || {{nts|120328}} || 146|| [[Uāza]] || [[Pikardija]]
|-
| '''[[Klermonferānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Clermont-Ferrand'' || [[Klermonferāna]] || {{nts|1796}} || {{nts|352752}} || 119|| [[Pijdedoma]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Kolmaras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Colmar-Ribeauvillé'' || [[Kolmara]] || {{nts|1128}} || {{nts|198 449}} || 94|| [[Augšreina]] || [[Elzasa]]
|-
| '''[[Komersī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Commercy'' || [[Komersī]] || {{nts|1932}} || {{nts|43845}} || 136|| [[Mēza (departaments)|Mēza]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Kompjēņas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Compiègne'' || [[Kompjēņa]] || {{nts|1275}} || {{nts|173943}} || 156|| [[Uāza]] || [[Pikardija]]
|-
| '''[[Koņakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cognac'' || [[Koņaka]] || {{nts|1470}} || {{nts|91592}} || 112|| [[Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Kondomas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Condom'' || [[Kandoma]] || {{nts|2437}} || {{nts|64598}} || 159|| [[Žēra]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Konfolēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Confolens'' || [[Konfolēna]] || {{nts|2269}} || {{nts|64889}} || 139|| [[Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Konjakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Jonzac'' || [[Konjaka]] || {{nts|1530}} || {{nts|54802}} || 114|| [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Kortas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Corte'' || [[Korta (pilsēta)|Korta]] || {{nts|2854}} || {{nts|53944}} || 158|| [[Augškorsika]] || [[Korsika]]
|-
| '''[[Kosnekūras pie Luāras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cosne-Cours-sur-Loire'' || [[Kosnekūra pie Luāras]] || {{nts|1403}} || {{nts|45074}} || 64|| [[Njevra]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Krēteijas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Créteil'' || [[Krēteija]] || {{nts|146}} || {{nts|674019}} || 23|| [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Kutansas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Coutances'' || [[Kutansa]] || {{nts|1301}} || {{nts|76861}} || 130|| [[Manša]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Laflešas apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Flèche'' || [[Lafleša]] || {{nts|1588}} || {{nts|87199}} || 71|| [[Sarta]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Langonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Langon'' || [[Langona]] || {{nts|2644}} || {{nts|122411}} || 198|| [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Langras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Langres'' || [[Langra]] || {{nts|2163}} || {{nts|46842}} || 158|| [[Augšmarna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Lanjonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lannion'' || [[Lanjona]] || {{nts|904}} || {{nts|99517}} || 60|| [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Lansas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lens'' || [[Lansa]] || {{nts|278}} || {{nts|326719}} || 39|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Larošas pie Jonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Roche-sur-Yon'' || [[Laroša pie Jonas]] || {{nts|2495}} || {{nts|269165}} || 92|| [[Vandeja]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Larošelas apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Rochelle'' || [[Larošela]] || {{nts|818}} || {{nts|200368}} || 57|| [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Laržantjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Largentière'' || [[Laržantjēra]] || {{nts|2509}} || {{nts|94080}} || 148|| [[Ardēša]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Lašartē apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Châtre'' || [[Lašartē]] || {{nts|1323}} || {{nts|33275}} || 58|| [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Latūrdipēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Tour-du-Pin'' || [[Latūrdipēna]] || {{nts|1479}} || {{nts|212987}} || 137|| [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Lavālas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Laval'' || [[Lavāla (Francija)|Lavāla]] || {{nts|1812}} || {{nts|140207}} || 88|| [[Majenna]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Lānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Laon'' || [[Lāna (pilsēta)|Lāna]] || {{nts|2461}} || {{nts|165857}} || 278|| [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Leblānas apgabals]]''' || ''Arrondissement du Blanc'' || [[Leblāna]] || {{nts|1761}} || {{nts|32897}} || 56|| [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Lemānas apgabals]]''' || ''Arrondissement du Mans'' || [[Lemāna]] || {{nts|3002}} || {{nts|363245}} || 170|| [[Sarta]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Lespārmedokas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lesparre-Médoc'' || [[Lespārmedoka]] || {{nts|2273}} || {{nts|79570}} || 51|| [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Levigānas apgabals]]''' || ''Arrondissement du Vigan'' || [[Levigāna]] || {{nts|1398}} || {{nts|34695}} || 75|| [[Gāra]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Lezandlī apgabals]]''' || ''Arrondissement des Andelys'' || [[Lezandlī]] || {{nts|1573}} || {{nts|176510}} || 176|| [[Ēra (departaments)|Ēra]] || [[Augšnormandija]]
|-
| '''[[Lēlerozē apgabals]]''' || ''Arrondissement de L'Haÿ-les-Roses'' || [[Lēlerozē]] || {{nts|35}} || {{nts|253044}} || 10|| [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Liburnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Libourne'' || [[Liburna]] || {{nts|1283}} || {{nts|145576}} || 129|| [[Žironda]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Lilles apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lille'' || [[Lille]] || {{nts|879}} || {{nts|1182026}} || 124|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Limožas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Limoges'' || [[Limoža]] || {{nts|2945}} || {{nts|278439}} || 108|| [[Augšvjenna]] || [[Limuzēna]]
|-
| '''[[Limū apgabals]]''' || ''Arrondissement de Limoux'' || [[Limū]] || {{nts|1781}} || {{nts|44009}} || 149|| [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Linevilas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lunéville'' || [[Linevila]] || {{nts|1451}} || {{nts|76782}} || 164|| [[Merta un Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Lionas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lyon'' || [[Liona]] || {{nts|534}} || {{nts|1324637}} || 59|| [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Lizjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lisieux'' || [[Lizjē]] || {{nts|1650}} || {{nts|146685}} || 204|| [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Līres apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lure'' || [[Līre]] || {{nts|1848}} || {{nts|106461}} || 194|| [[Augšsona]] || [[Franškontē]]
|-
| '''[[Lodēves apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lodève'' || [[Lodēve]] || {{nts|1818}} || {{nts|84887}} || 98|| [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Lonlesonjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lons-le-Saunier'' || [[Lonlesonjē]] || {{nts|2817}} || {{nts|122373}} || 344|| [[Jura (departaments)|Jura]] || [[Franškontē]]
|-
| '''[[Lorjānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Lorient'' || [[Lorjāna]] || {{nts|1489}} || {{nts|281621}} || 60|| [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Lošas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Loches'' || [[Loša (pilsēta)|Loša]] || {{nts|1803}} || {{nts|48773}} || 67|| [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Luānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Louhans'' || [[Luāna]] || {{nts|1248}} || {{nts|48520}} || 79|| [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Majennas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mayenne'' || [[Majenna]] || {{nts|2094}} || {{nts|86979}} || 102|| [[Majenna]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Mameras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mamers'' || [[Mamera]] || {{nts|1615}} || {{nts|79407}} || 134|| [[Sarta]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Mandas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mende'' || [[Manda]] || {{nts|3479}} || {{nts|60985}} || 135|| [[Lozēra]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Mantlažolī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mantes-la-Jolie'' || [[Mantlažolī]] || {{nts|825}} || {{nts|264269}} || 117|| [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Marmandas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Marmande'' || [[Marmanda]] || {{nts|1388}} || {{nts|76169}} || 98|| [[Lo un Garonna]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Marseļas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Marseille'' || [[Marseļa]] || {{nts|672}} || {{nts|1047308}} || 21|| [[Bušdirona]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Makonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mâcon'' || [[Makona]] || {{nts|1200}} || {{nts|106089}} || 124|| [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Mecas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Metz'' || [[Meca]] || {{nts|1089}} || {{nts|335639}} || 143|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Melēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Melun'' || [[Melēna]] || {{nts|1336}} || {{nts|334950}} || 113|| [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Millo aogabals]]''' || ''Arrondissement de Millau'' || [[Millo]] || {{nts|3467}} || {{nts|70801}} || 101|| [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Milūzas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mulhouse'' || [[Milūza]] || {{nts|634}} || {{nts|304295}} || 80|| [[Augšreina]] || [[Elzasa]]
|-
| '''[[Mirandas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mirande'' || [[Miranda (pilsēta)|Miranda]] || {{nts|1686}} || {{nts|38146}} || 150|| [[Žēra]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Mo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Meaux'' || [[Mo (pilsēta)|Mo]] || {{nts|1400}} || {{nts|258365}} || 146|| [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Molsheimas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Molsheim'' || [[Molsheima]] || {{nts|745}} || {{nts|89604}} || 77|| [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| '''[[Monbāras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montbard'' || [[Monbāra]] || {{nts|3596}} || {{nts|62077}} || 254|| [[Kotdora]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Monbeljāras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montbéliard'' || [[Monbeljāra]] || {{nts|1444}} || {{nts|177474}} || 171|| [[Dū]] || [[Franškontē]]
|-
| '''[[Monbrizonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montbrison'' || [[Monbrizona]] || {{nts|1959}} || {{nts|160289}} || 138|| [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Mondemarsānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mont-de-Marsan'' || [[Mondemarsāna]] || {{nts|6048}} || {{nts|152967}} || 178|| [[Landa]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Mondidjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montdidier'' || [[Mondidjē]] || {{nts|916}} || {{nts|51644}} || 132|| [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Pikardija]]
|-
| '''[[Monlisonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montluçon'' || [[Monlisona]] || {{nts|2328}} || {{nts|116729}} || 106|| [[Piejūras Sēna]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Monmorijonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montmorillon'' || [[Monmorijona]] || {{nts|3000}} || {{nts|74045}} || 98|| [[Vjenna]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Monpeljē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montpellier'' || [[Monpeljē]] || {{nts|1295}} || {{nts|645212}} || 93|| [[Ēro]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Montaržī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montargis'' || [[Montaržī]] || {{nts|2631}} || {{nts|158426}} || 126|| [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Montobānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montauban'' || [[Montobāna]] || {{nts|2117}} || {{nts|137378}} || 92|| [[Tarna un Garonna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Montrei apgabals]]''' || ''Arrondissement de Montreuil'' || [[Montrei]] || {{nts|1160}} || {{nts|99288}} || 140|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Moriakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mauriac'' || [[Moriaka]] || {{nts|1278}} || {{nts|27058}} || 55|| [[Kantāla]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Morleksas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Morlaix'' || [[Morleksa]] || {{nts|1319}} || {{nts|127908}} || 60|| [[Finistēra]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Mortaņoperšas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Mortagne-au-Perche'' || [[Mortaņoperša]] || {{nts|1961}} || {{nts|71404}} || 146|| [[Orna]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Mulēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Moulins'' || [[Mulēna]] || {{nts|2996}} || {{nts|105528}} || 111|| [[Piejūras Sēna]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Murē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Muret'' || [[Murē]] || {{nts|1639}} || {{nts|195021}} || 126|| [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Nansī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nancy'' || [[Nansī]] || {{nts|1509}} || {{nts|415106}} || 188|| [[Merta un Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Nantēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nanterre'' || [[Nantēra]] || {{nts|81}} || {{nts|829170}} || 15|| [[Odesēna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Nantes apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nantes'' || [[Nante]] || {{nts|2118}} || {{nts|715358}} || 82|| [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Nantiā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nantua'' || [[Nantiā]] || {{nts|924}} || {{nts|84461}} || 64|| [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Narbonnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Narbonne'' || [[Narbonna]] || {{nts|1690}} || {{nts|148714}} || 82|| [[Oda (departaments)|Oda]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Nerakas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nérac'' || [[Neraka]] || {{nts|1400}} || {{nts|36981}} || 58|| [[Lo un Garonna]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Nešato apgabals]]''' || ''Arrondissement de Neufchâteau'' || [[Nešato]] || {{nts|1611}} || {{nts|61656}} || 174|| [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Nevēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nevers'' || [[Nevēra]] || {{nts|2020}} || {{nts|125244}} || 83|| [[Njevra]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Nicas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nice'' || [[Nica]] || {{nts|3067}} || {{nts|523911}} || 101|| [[Piejūras Alpi]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Nionas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nyons'' || [[Niona]] || {{nts|2358}} || {{nts|135136}} || 183|| [[Droma]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Nioras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Niort'' || [[Niora]] || {{nts|2792}} || {{nts|190708}} || 166|| [[Desevra]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Nīmas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nîmes'' || [[Nīma]] || {{nts|3133}} || {{nts|513466}} || 177|| [[Gāra]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Nontronas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nontron'' || [[Nontrona]] || {{nts|1621}} || {{nts|41768}} || 80|| [[Dordoņa]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Nožānas pie Marnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nogent-sur-Marne'' || [[Nožāna pie Marnas]] || {{nts|63}} || {{nts|383813}} || 14|| [[Valdemarna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Nožānas pie Sēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nogent-sur-Seine'' || [[Nožāna pie Sēnas]] || {{nts|1277}} || {{nts|52653}} || 82|| [[Oba (departaments)|Oba]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Nožānlerotrū apgabals]]''' || ''Arrondissement de Nogent-le-Rotrou'' || [[Nožānlerotrū]] || {{nts|811}} || {{nts|37385}} || 52|| [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Obisonas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Aubusson'' || [[Obisona]] || {{nts|2539}} || {{nts|38680}} || 118|| [[Krēza]] || [[Limuzēna]]
|-
| '''[[Osēras apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Auxerre'' || [[Osēra]] || {{nts|3515}} || {{nts|178743}} || 196|| [[Jona]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Oloronsentmarī apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Oloron-Sainte-Marie'' || [[Oloronsentmarī]] || {{nts|2885}} || {{nts|73117}} || 155|| [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Orijakas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Aurillac'' || [[Orijaka]] || {{nts|1937}} || {{nts|82839}} || 96|| [[Kantāla]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Orleānas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Orléans'' || [[Orleāna]] || {{nts|2946}} || {{nts|402580}} || 122|| [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Ošas apgabals (Francija)|Ošas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Auch'' || [[Oša (Francija)|Oša]] || {{nts|2134}} || {{nts|82522}} || 154|| [[Žēra]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Otēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement d'Autun'' || [[Otēna]] || {{nts|1900}} || {{nts|94988}} || 83|| [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Palezo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Palaiseau'' || [[Palezo]] || {{nts|459}} || {{nts|567980}} || 65|| [[Esona]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Pamjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pamiers'' || [[Pamjē]] || {{nts|1315}} || {{nts|70423}} || 115|| [[Arjēža]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Parīzes apgabals]]''' || ''Arrondissement de Paris'' || [[Parīze]] || {{nts|105}} || {{nts|2125246}} || 1|| [[Parīze]] || [[Parīze]]
|-
| '''[[Partenē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Parthenay'' || [[Partenē]] || {{nts|1585}} || {{nts|62011}} || 77|| [[Desevra]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Perigē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Périgueux'' || [[Perigē]] || {{nts|3337}} || {{nts|184172}} || 196|| [[Dordoņa]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Peronas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Péronne'' || [[Perona (pilsēta)|Perona]] || {{nts|1200}} || {{nts|78873}} || 169|| [[Somma (departaments)|Somma]] || [[Pikardija]]
|-
| '''[[Perpiņānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Perpignan'' || [[Perpiņāna]] || {{nts|1317}} || {{nts|287272}} || 86|| [[Austrumpireneji]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Pijanvelē apgabals]]''' || ''Arrondissement du Puy-en-Velay'' || [[Pijanvelē]] || {{nts|2288}} || {{nts|96254}} || 116|| [[Augšluāra]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Pitivjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pithiviers'' || [[Pitivjēra]] || {{nts|1198}} || {{nts|57120}} || 86|| [[Luarē]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Po apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pau'' || [[Po (pilsēta)|Po]] || {{nts|2490}} || {{nts|278061}} || 269|| [[Atlantijas Pireneji]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Pontarljē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pontarlier'' || [[Pontarljē]] || {{nts|2035}} || {{nts|102154}} || 155|| [[Dū]] || [[Franškontē]]
|-
| '''[[Pontivī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pontivy'' || [[Pontivī]] || {{nts|2399}} || {{nts|114237}} || 78|| [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Pontuāzas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pontoise'' || [[Pontuāza]] || {{nts|828}} || {{nts|486562}} || 117|| [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Prades apgabals]]''' || ''Arrondissement de Prades'' || [[Prade]] || {{nts|1845}} || {{nts|38907}} || 100|| [[Austrumpireneji]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Privā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Privas'' || [[Privā]] || {{nts|1160}} || {{nts|84099}} || 65|| [[Ardēša]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Provensas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Provins'' || [[Provensa]] || {{nts|1651}} || {{nts|112020}} || 125|| [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Puatjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Poitiers'' || [[Puatjē]] || {{nts|1926}} || {{nts|215777}} || 87|| [[Vjenna]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Rambuijē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rambouillet'' || [[Rambuijē]] || {{nts|953}} || {{nts|214219}} || 81|| [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Redonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Redon'' || [[Redona]] || {{nts|1335}} || {{nts|98358}} || 53|| [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Reimsas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Reims'' || [[Reimsa]] || {{nts|1702}} || {{nts|310289}} || 175|| [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Rennas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rennes'' || [[Renna]] || {{nts|2330}} || {{nts|546117}} || 120|| [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Rensī apgabals]]''' || ''Arrondissement du Raincy'' || [[Rensī]] || {{nts|123}} || {{nts|535814}} || 16|| [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Retelas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rethel'' || [[Retela]] || {{nts|1200}} || {{nts|35658}} || 101|| [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Riomas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Riom'' || [[Rioma]] || {{nts|2300}} || {{nts|109659}} || 137|| [[Pijdedoma]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Roānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Roanne'' || [[Roāna]] || {{nts|1780}} || {{nts|152659}} || 115|| [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Rodē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rodez'' || [[Rodē]] || {{nts|3974}} || {{nts|141096}} || 139|| [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Romorantēnlantenē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Romorantin-Lanthenay'' || [[Romorantēnlantenē]] || {{nts|2059}} || {{nts|69672}} || 48|| [[Luāra un Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Rošešuaras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rochechouart'' || [[Rošešuara]] || {{nts|795}} || {{nts|35334}} || 30|| [[Augšvjenna]] || [[Limuzēna]]
|-
| '''[[Rošforas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rochefort'' || [[Rošfora]] || {{nts|1528}} || {{nts|181315}} || 79|| [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Ruānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Rouen'' || [[Ruāna]] || {{nts|1893}} || {{nts|608671}} || 219|| [[Piejūras Sēna]] || [[Augšnormandija]]
|-
| '''[[Sabldolonas apgabals]]''' || ''Arrondissement des Sables-d'Olonne'' || [[Sabldolona]] || {{nts|2096}} || {{nts|189875}} || 83|| [[Vandeja]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Sansas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sens'' || [[Sansa]] || {{nts|1704}} || {{nts|103860}} || 108|| [[Jona]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Sarbūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sarrebourg'' || [[Sarbūra]] || {{nts|993}} || {{nts|62098}} || 102|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Sargeminas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sarreguemines'' || [[Sargemina]] || {{nts|936}} || {{nts|99980}} || 83|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Sarlalakanedas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sarlat-la-Canéda'' || [[Sarlalakaneda]] || {{nts|1921}} || {{nts|73982}} || 122|| [[Dordoņa]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Sarselas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sarcelles'' || [[Sarsela]] || {{nts|364}} || {{nts|449815}} || 61|| [[Valduāza]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Sartēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sartène'' || [[Sartēna]] || {{nts|1819}} || {{nts|33903}} || 44|| [[Dienvidkorsika]] || [[Korsika]]
|-
| '''[[Savernas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saverne'' || [[Saverna]] || {{nts|1003}} || {{nts|88251}} || 172|| [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| '''[[Sedānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sedan'' || [[Sedāna]] || {{nts|792}} || {{nts|61662}} || 79|| [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Segrē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Segré'' || [[Segrē (pilsēta)|Segrē]] || {{nts|1164}} || {{nts|53111}} || 61|| [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Selestā-Ersteinas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sélestat-Erstein'' || [[Selestā]] || {{nts|981}} || {{nts|134907}} || 101|| [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| '''[[Senbrijē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Brieuc'' || [[Senbrijē]] || {{nts|2252}} || {{nts|271317}} || 122|| [[Kotdarmora]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Sendenī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Denis'' || [[Sendenī]] || {{nts|47}} || {{nts|396674}} || 9|| [[Sēna-Sendenī]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Sendizjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Dizier'' || [[Sendizjē]] || {{nts|1571}} || {{nts|78808}} || 114|| [[Augšmarna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Senflūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Flour'' || [[Senflūra]] || {{nts|2511}} || {{nts|38840}} || 109|| [[Kantāla]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Sengodēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Gaudens'' || [[Sengodēna]] || {{nts|2140}} || {{nts|77252}} || 236|| [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Senkantēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Quentin'' || [[Senkantēna]] || {{nts|1071}} || {{nts|131879}} || 126|| [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Senklodas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Claude'' || [[Senkloda]] || {{nts|1003}} || {{nts|51406}} || 71|| [[Jura (departaments)|Jura]] || [[Franškontē]]
|-
| '''[[Senlī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Senlis'' || [[Senlī]] || {{nts|1344}} || {{nts|262630}} || 133|| [[Uāza]] || [[Pikardija]]
|-
| '''[[Senlo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Lô'' || [[Senlo]] || {{nts|1235}} || {{nts|96206}} || 123|| [[Manša]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Senmalo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Malo'' || [[Senmalo]] || {{nts|958}} || {{nts|152952}} || 63|| [[Ila un Vilēna]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Sennazēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Nazaire'' || [[Sennazēra]] || {{nts|1758}} || {{nts|267796}} || 57|| [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Sentamānmonronas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Amand-Montrond'' || [[Saint-Amand-Montrond]] || {{nts|2670}} || {{nts|67552}} || 116|| [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Sentas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saintes'' || [[Senta]] || {{nts|1546}} || {{nts|122743}} || 107|| [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Sentetjēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Étienne'' || [[Sentetjēna]] || {{nts|1041}} || {{nts|415576}} || 74|| [[Luāra (departaments)|Luāra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Sentmeneulas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Sainte-Menehould'' || [[Sentmeneula]] || {{nts|1021}} || {{nts|14313}} || 67|| [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Sentomēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Omer'' || [[Sentomēra]] || {{nts|1090}} || {{nts|153523}} || 116|| [[Padekalē (departaments)|Padekalē]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Senžandanželī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Jean-d'Angély'' || [[Senžandanželī]] || {{nts|1442}} || {{nts|52486}} || 115|| [[Piejūras Šaranta]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Senžandemorjēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Jean-de-Maurienne'' || [[Senžandemorjēna]] || {{nts|1976}} || {{nts|41607}} || 62|| [[Savoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Senžemēna al Lajē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Germain-en-Laye'' || [[Senžemēna al Lajē]] || {{nts|341}} || {{nts|528320}} || 45|| [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Senžiljēnānženēvas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Julien-en-Genevois'' || [[Senžiljēnānženēva]] || {{nts|660}} || {{nts|130874}} || 72|| [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Senžironas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Girons'' || [[Senžirona]] || {{nts|1497}} || {{nts|27585}} || 82|| [[Arjēža]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Serē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Céret'' || [[Serē]] || {{nts|954}} || {{nts|66624}} || 40|| [[Austrumpireneji]] || [[Langdoka-Rusijona]]
|-
| '''[[Somīras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saumur'' || [[Somīra]] || {{nts|2229}} || {{nts|129222}} || 112|| [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Strasbūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Strasbourg'' || [[Strasbūra]] || {{nts|762}} || {{nts|528539}} || 33|| [[Lejasreina]] || [[Elzasa]]
|-
| '''[[Suasonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Soissons'' || [[Suasona]] || {{nts|1243}} || {{nts|101938}} || 159|| [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Šalonas pie Sonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Chalon-sur-Saône'' || [[Šalona pie Sonas]] || {{nts|1726}} || {{nts|193091}} || 151|| [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Šalonenšampaņas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châlons-en-Champagne'' || [[Šalonenšampaņa]] || {{nts|1778}} || {{nts|100112}} || 100|| [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Šamberī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Chambéry'' || [[Šamberī]] || {{nts|1586}} || {{nts|230257}} || 161|| [[Savoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Šarlevilas-Mezjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Charleville-Mézières'' || [[Šarlevilmezjēra]] || {{nts|1825}} || {{nts|164449}} || 160|| [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Šarolē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Charolles'' || [[Šarolē]] || {{nts|2500}} || {{nts|102205}} || 136|| [[Sona un Luāra]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Šartras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Chartres'' || [[Šartra]] || {{nts|2130}} || {{nts|200977}} || 162|| [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Šatelero apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châtellerault'' || [[apgabals]] || {{nts|2065}} || {{nts|109202}} || 96|| [[Vjenna]] || [[Puatū-Šaranta]]
|-
| '''[[Šatobriānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châteaubriant'' || [[Šatobriāna]] || {{nts|2148}} || {{nts|102392}} || 53|| [[Atlantijas Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Šatodēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châteaudun'' || [[Šatodēna]] || {{nts|1439}} || {{nts|59033}} || 80|| [[Ēra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Šatogontjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Château-Gontier'' || [[Šatogontjē]] || {{nts|1270}} || {{nts|58152}} || 71|| [[Majenna]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Šatolēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châteaulin'' || [[Šatolēna]] || {{nts|1804}} || {{nts|85210}} || 61|| [[Finistēra]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Šatorū apgabals]]''' || ''Arrondissement de Châteauroux'' || [[Šatorū]] || {{nts|2524}} || {{nts|130115}} || 82|| [[Endra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Šatosalēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Château-Salins'' || [[Šatosalēna]] || {{nts|974}} || {{nts|28480}} || 128|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Šatošinonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Château-Chinon'' || [[Šatošinona]] || {{nts|1929}} || {{nts|28141}} || 72|| [[Njevra]] || [[Burgundija]]
|-
| '''[[Šatotjerī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Château-Thierry'' || [[Šatotjerī]] || {{nts|1193}} || {{nts|72118}} || 123|| [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Šerbūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cherbourg-Octeville'' || [[Šerbūra]] || {{nts|1639}} || {{nts|190973}} || 189|| [[Manša]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Šinonas agabals]]''' || ''Arrondissement de Chinon'' || [[Šinona]] || {{nts|1694}} || {{nts|80579}} || 87|| [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Šolē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cholet'' || [[Šolē]] || {{nts|1646}} || {{nts|183478}} || 78|| [[Mēna un Luāra]] || [[Luāra (departaments)|Luāra]]
|-
| '''[[Šomonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Chaumont'' || [[Šomona]] || {{nts|2476}} || {{nts|69223}} || 160|| [[Augšmarna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Tanas-Gēbvilleres apgabals]]''' || ''Arrondissement de Thann-Guebwiller'' || [[Tana (Francija)|Tana]] || {{nts|1028}} || {{nts|140 097}} || 91|| [[Augšreina]] || [[Elzasa]]
|-
| '''[[Tarbas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Tarbes'' || [[Tarba]] || {{nts|1488}} || {{nts|138839}} || 225|| [[Augšpireneji]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Tilas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Tulle'' || [[Tila]] || {{nts|2564}} || {{nts|79601}} || 118|| [[Korēza]] || [[Limuzēna]]
|-
| '''[[Tjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Thiers'' || [[Tjēra]] || {{nts|866}} || {{nts|56292}} || 43|| [[Pijdedoma]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Tjonvilas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Thionville'' || [[Tjonvila]] || {{nts|941}} || {{nts|246586}} || 105|| [[Mozele (departaments)|Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Tononlebēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Thonon-les-Bains'' || [[Tononlebēna]] || {{nts|908}} || {{nts|110356}} || 68|| [[Augšsavoja]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Torsī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Torcy'' || [[Torsī]] || {{nts|302}} || {{nts|343583}} || 43|| [[Sēna un Marna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Truā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Troyes'' || [[Truā]] || {{nts|3534}} || {{nts|219056}} || 247|| [[Oba (departaments)|Oba]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Tulas apgabals (Francija)|Tulas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Toul'' || [[Tula (Francija)|Tula]] || {{nts|1143}} || {{nts|64841}} || 112|| [[Merta un Mozele]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Tulonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Toulon'' || [[Tulona]] || {{nts|1296}} || {{nts|526755}} || 34|| [[Vāra]] || [[Provansa-Alpi-Azūra krasts]]
|-
| '''[[Tulūzas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Toulouse'' || [[Tulūza]] || {{nts|2531}} || {{nts|945071}} || 226|| [[Augšgaronna]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Tūras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Tours'' || [[Tūra]] || {{nts|2629}} || {{nts|424651}} || 123|| [[Endra un Luāra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Turnonas pie Ronas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Tournon-sur-Rhône'' || [[Turnona pie Ronas]] || {{nts|1858}} || {{nts|133273}} || 126|| [[Ardēša]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Valansas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Valence'' || [[Valansa]] || {{nts|1884}} || {{nts|301842}} || 82|| [[Droma]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Valansjēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Valenciennes'' || [[Valansjēna]] || {{nts|635}} || {{nts|348994}} || 82|| [[Nora (departaments)|Nora]] || [[Nora-Padekalē]]
|-
| '''[[Vandomas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vendôme'' || [[Vandoma]] || {{nts|1719}} || {{nts|68014}} || 107|| [[Luāra un Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Vānas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vannes'' || [[Vāna]] || {{nts|2935}} || {{nts|248015}} || 123|| [[Morbiāna]] || [[Bretaņa]]
|-
| '''[[Verdenas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Verdun'' || [[Verdena]] || {{nts|2829}} || {{nts|83953}} || 253|| [[Mēza (departaments)|Mēza]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Versaļas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Versailles'' || [[Versaļa]] || {{nts|165}} || {{nts|347496}} || 19|| [[Ivelīna]] || [[Ildefransa]]
|-
| '''[[Vervēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vervins'' || [[Vervēna]] || {{nts|1401}} || {{nts|66998}} || 130|| [[Ēna (Odefransa)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Vezulas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vesoul'' || [[Vezula]] || {{nts|3512}} || {{nts|123271}} || 351|| [[Augšsona]] || [[Franškontē]]
|-
| '''[[Vilfranšas pie Sonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Villefranche-sur-Saône'' || [[Vilfranša pie Sonas]] || {{nts|2715}} || {{nts|471026}} || 228|| [[Rona (departaments)|Rona]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Vilfranšderuergas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Villefranche-de-Rouergue'' || [[Vilfranšderuerga]] || {{nts|1293}} || {{nts|63992}} || 64|| [[Averona (departaments)|Averona]] || [[Dienvidi-Pireneji]]
|-
| '''[[Vilnēvas pie Lo apgabals]]''' || ''Arrondissement de Villeneuve-sur-Lot'' || [[Vilnēvas pie Lo]] || {{nts|1560}} || {{nts|86850}} || 92|| [[Lo un Garonna]] || [[Akvitānija]]
|-
| '''[[Vires apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vire'' || [[Vire]] || {{nts|956}} || {{nts|56928}} || 88|| [[Kalvadosa]] || [[Lejasnormandija]]
|-
| '''[[Višī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vichy'' || [[Višī]] || {{nts|2016}} || {{nts|120550}} || 103|| [[Piejūras Sēna]] || [[Overņa]]
|-
| '''[[Vitrīlefransuā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vitry-le-François'' || [[Vitrīlefransuā]] || {{nts|1504}} || {{nts|49044}} || 113|| [[Marna]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Vjennas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vienne'' || [[Vjenna]] || {{nts|1237}} || {{nts|184693}} || 99|| [[Izēra]] || [[Rona-Alpi]]
|-
| '''[[Vjerzonas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vierzon'' || [[Vjerzona]] || {{nts|1767}} || {{nts|71856}} || 43|| [[Šēra (departaments)|Šēra]] || [[Centrs–Valdeluāra]]
|-
| '''[[Vogēzu Sendjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Dié-des-Vosges'' || [[Vogēzu Sendjē]] || {{nts|1166}} || {{nts|93398}} || 90|| [[Vogēzi (departaments)|Vogēzi]] || [[Lotringa]]
|-
| '''[[Vuzjē apgabals]]''' || ''Arrondissement de Vouziers'' || [[Vuzjē]] || {{nts|1412}} || {{nts|22428}} || 123|| [[Ardēni (departaments)|Ardēni]] || [[Šampaņa-Ardēni]]
|-
| '''[[Žeksas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Gex'' || [[Žeksa]] || {{nts|426}} || {{nts|73701}} || 29|| [[Ēna (Overņa-Rona-Alpi)|Ēna]] || [[Rona-Alpi]]
|}

=== Aizjūras apgabali ===
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Aizjūras apgabals !! Nosaukums&lt;br /&gt;franču valodā !! Administratīvais centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju skaits&lt;br /&gt;(2008) !! Komūnu&lt;br /&gt;skaits !! Departaments !! Reģions
|-
| '''[[Bastēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Basse-Terre'' || [[Bastēra]] || {{nts|854}} || {{nts|190644}} || 18 || Gvadelupe || [[Gvadelupa]]
|-
| '''[[Fordefransas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Fort-de-France'' || [[Fordefransa]] || {{nts|171}} || {{nts|167113}} || 4 || Martinika || [[Martinika]]
|-
| '''[[Kajennas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Cayenne'' || [[Kajenna]] || {{nts|42589}} || {{nts|155352}} || 14 || Franču Gviāna || [[Franču Gviāna]]
|-
| '''[[Latrinitē apgabals]]''' || ''Arrondissement de La Trinité'' || [[Latrinitē]] || {{nts|338}} || {{nts|86343}} || 10 || Martinika || [[Martinika]]
|-
| '''[[Lemarēnas apgabals]]''' || ''Arrondissement du Marin'' || [[Lemarēna]] || {{nts|409}} || {{nts|120454}} || 12 || Martinika || [[Martinika]]
|-
| '''[[Mamudzu apgabals]]''' || ''Pas d'arrondissement'' || [[Mamudzu]] || {{nts|376}} || {{nts|252425}} || 17 || Majota || [[Majota]]
|-
| '''[[Puentapitras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Pointe-à-Pitre'' || [[Puentapitra]] || {{nts|774}} || {{nts|211140}} || 14 || Gvadelupe || [[Gvadelupa]]
|-
| '''[[Senbenuā apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Benoît'' || [[Senbenuā]] || {{nts|736}} || {{nts|117205}} || 6 || Reinjona || [[Reinjona]]
|-
| '''[[Sendenī apgabals (Reinjona)|Sendenī apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Denis'' || [[Sendenī (Reinjona)|Sendenī]] || {{nts|288}} || {{nts|197464}} || 3 || Reinjona || [[Reinjona]]
|-
| '''[[Senlorāndimaroni apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Laurent-du-Maroni'' || [[Senlorāndimaroni]] || {{nts|40945}} || {{nts|65914}} || 8 || Franču Gviāna || [[Franču Gviāna]]
|-
| '''[[Senpjēras apgabals (Martinika)|Senpjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Pierre'' || [[Senpjēra (Martinika)|Senpjēra]] || {{nts|409}} || {{nts|120454}} || 12 || Martinika || [[Martinika]]
|-
| '''[[Senpjēras apgabals (Reinjona)|Senpjēras apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Pierre'' || [[Senpjēra (Reinjona)|Senpjēra]] || {{nts|943}} || {{nts|286577}} || 10 || Reinjona || [[Reinjona]]
|-
| '''[[Senpolas apgabals]]''' || ''Arrondissement de Saint-Paul'' || [[Senpola]] || {{nts|537}} || {{nts|207004}} || 5 || Reinjona || [[Reinjona]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas valstu administratīvie iedalījumi}}
{{Francijas reģioni}}
{{Francijas aizjūras departamenti un teritorijas}}
{{Francijas departamenti}}

[[Kategorija:Francijas administratīvais iedalījums]]
[[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]]</text>
      <sha1>0gbvogh6e53qnmcnc64muhkcnnmm4fv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>LGBT tiesības Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>300148</id>
    <revision>
      <id>4301153</id>
      <parentid>4232102</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:25:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4301153</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11035" sha1="lfm65x0o0anamon59q2erlbwme80jez" xml:space="preserve">{{Atjaunināt}}

[[Lesbiete]]s, [[Gejs|geji]], [[Biseksualitāte|biseksuāļi]] un [[Transseksualitāte|transpersonas]] ([[LGBT]]) Latvijā saskaras ar juridiskām problēmām, ar kādām nesaskaras [[Heteroseksualitāte|heteroseksuāli]] cilvēki.{{nepieciešama atsauce}} Valstī ir atļautas kā vīriešu, tā sieviešu viendzimuma seksuālās attiecības, taču viendzimuma pāru kopdzīve netiek oficiāli atzīta un viņiem nav nodrošinātas tās pašas tiesības, kādas heteroseksuāliem pāriem [[Laulība|laulībā]].

Demokratizācijas process Latvijā ir ļāvis gejiem un lesbietēm dibināt organizācijas savu tiesību aizstāvībai, kā arī atvērt bārus, bibliotēku, kafejnīcas, klubus, utt. Dažāda veida pasākumi, tostarp izglītojoši un kultūras, var tikt brīvi organizēti. Tomēr sabiedrība Latvijā nav sasniegusi augstu iecietības līmeni attiecībā pret seksuālajām minoritātēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.tol.cz/look/TOL/article.tpl?IdLanguage=1&amp;IdPublication=4&amp;NrIssue=220&amp;NrSection=1&amp;NrArticle=18756 |title=Homophobic Attitudes Remain Entrenched |accessdate=20 February 2008 |last=Tapinsh |first=Aleks |date=4 June 2007 |work=Transitions Online |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070710034806/http://www.tol.cz/look/TOL/article.tpl?IdLanguage=1&amp;IdPublication=4&amp;NrIssue=220&amp;NrSection=1&amp;NrArticle=18756 |archivedate={{dat|2007|07|10||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070710034806/http://www.tol.cz/look/TOL/article.tpl?IdLanguage=1&amp;IdPublication=4&amp;NrIssue=220&amp;NrSection=1&amp;NrArticle=18756 |date={{dat|2007|07|10||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2014. gada novembrī ārlietu ministrs [[Edgars Rinkēvičs]] izsauca plašu diskusiju vilni, publiski [[Twitter]] mājaslapā atzīstoties savā seksuālajā orientācijā.&lt;ref&gt;[http://www.washingtonpost.com/blogs/worldviews/wp/2014/11/06/gay-rights-in-eastern-europe-just-took-a-big-step-forward/ Gay rights in eastern Europe just took a big step forward], The Washington Post, 6 November 2014, accessed 9 November 2014&lt;/ref&gt;

== Likumi saistībā ar viendzimuma seksuālajām attiecībām ==
1992. gadā, neilgi pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, homoseksuālas darbības tika dekriminalizētas.&lt;ref&gt;[[European Region of the International Lesbian and Gay Association|ILGA-Europe]], [http://www.ilga-europe.org/europe/guide/country_by_country/latvia country page for Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070422102020/http://www.ilga-europe.org/europe/guide/country_by_country/latvia|date={{dat|2007|04|22||bez}}}} (accessed 13 May 2007).&lt;/ref&gt; Brīvprātīgās seksuālās attiecībās, neatkarīgi no dzimuma vai seksuālās orientācijas, iespējams stāties no 16 gadu vecuma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.interpol.int/public/Children/SexualAbuse/NationalLaws/csaLatvia.asp |title=National Laws - Legislation of INTERPOL member states on sexual offences against children - Latvia - Lettonie - Letonia |access-date={{dat|2010|10|05||bez}} |archiveurl=http://webarchive.loc.gov/all/20010927022845/http://www.interpol.int/public/children/sexualabuse/nationallaws/csalatvia.asp |archivedate={{dat|2001|09|27||bez}} }} {{Webarchive|url=http://webarchive.loc.gov/all/20010927022845/http://www.interpol.int/public/children/sexualabuse/nationallaws/csalatvia.asp |date={{dat|2001|09|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Viendzimuma attiecību juridiskā atzīšana ==
Latvijā šobrīd viendzimuma attiecības netiek juridiski atzītas nedz kopdzīves, nedz laulību veidā.

2006. gadā tika mainīta [[Latvijas Republikas Satversme|Satversme]], lai novērstu mēģinājumus legalizēt viendzimuma laulības.&lt;ref name=&quot;sheeter&quot;&gt;Laura Sheeter, [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/5084832.stm &quot;Latvia defies EU over gay rights&quot;], BBC News website, 16 June 2006.&lt;/ref&gt; Satversmes 110. pants līdz grozījumiem skanēja šādi: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=57980|title=Latvijas Republikas Satversme|website=LIKUMI.LV}}&lt;/ref&gt; Pēc pieņemtajiem grozījumiem šādi: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību — ''savienību starp vīrieti un sievieti'', ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/Likumdosana_eng/likumdosana_satversme.html |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|10|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081209045629/http://www.saeima.lv/Likumdosana_eng/likumdosana_satversme.html |archivedate={{dat|2008|12|09||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081209045629/http://www.saeima.lv/Likumdosana_eng/likumdosana_satversme.html |date={{dat|2008|12|09||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Neskatoties uz to, 2015. gada 30. janvārī Saeimas deputāts [[Veiko Spolītis]] iesniedza tā saukto „partnerattiecību likumprojektu”, kurš ļautu jebkurām divām personām, neatkarīgi no to dzimuma, noslēgt savā starpā kopdzīvi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//latvija/zinas/spolitis-iesniedzis-likumprojektu-par-partnerattiecibu-legalizaciju-14085880|title=Ziņas / Diena|website=www.diena.lv}}&lt;/ref&gt; Iniciatīvu 2015. gada 24. februārī noraidīja Saeimas Juridisko lietu komisija, atsaucoties uz to, ka šī likuma dēļ būtu jāmaina Civillikums.

2015. gada martā portālā „[[ManaBalss.lv]]” tika uzsākta parakstu vākšana par Kopdzīves likuma pieņemšanu, kas pēc savas būtības ir līdzīgs iepriekš noraidītajam deputāta Veiko Spolīša priekšlikumam. Lai iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, ir jāsavāc vismaz 10 000 iedzīvotāju parakstu. 2017. gada decembrī iniciatīva savāca vajadzīgo Latvijas iedzīvotāju parakstu skaitu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://manabalss.lv/par-kopdzives-likuma-pienemsanu-latvija/show |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|11|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305234620/https://manabalss.lv/par-kopdzives-likuma-pienemsanu-latvija/show# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Adopcija un ģimenes plānošana ==
Latvijas likumdošana atļauj adoptēt bērnu ikvienai personai, kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu. Taču personas, kuras savā starpā nav apprecējušās, nevar adoptēt to pašu bērnu,&lt;ref&gt;http://www.likumi.lv/doc.php?id=225418&lt;/ref&gt; proti adoptēt bērnu var tikai viena šī pāra persona. Kopā dzīvojošiem lesbiešu pāriem ir iespējams saņemt [[Mākslīgā apaugļošana|mākslīgo apaugļošanu]].

== Karadienests ==
Homoseksuāliem cilvēkiem Latvijā nav aizliegts dienēt [[bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]].

== Diskriminācijas aizliegumi ==
2006. gada septembrī [[Saeima]] pieņēma grozījumus darba likumā, aizliedzot diskrimināciju darba vietā uz seksuālās orientācijas pamata. Sākotnēji parlaments neiekļāva šādu prasību likumā, taču valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atteicās izsludināt likumprojektu, kamēr konkrētā prasība netiks iekļauta.&lt;ref&gt;The text of these amendments is available online from the official website of the [http://www.saeima.lv/saeima8/lasa?dd=LIK_1300 Saeima] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303233707/http://www.saeima.lv/saeima8/lasa?dd=LIK_1300 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} and the portal [http://www.politika.lv/index.php?id=5178 POLITIKA.LV].&lt;/ref&gt;

== LGBT tiesību kustība Latvijā ==
Pēc 2005. gadā, pirmā [[Rīgas praids|Rīgas praida]] laikā, piedzīvotajām nekārtībām un lielo sabiedrības naidu pret seksuālajām minoritātēm,&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/europe/4711261.stm &quot;Protests disrupt Latvia gay march&quot;], [[bbc.co.uk]], 23 July 2005.&lt;/ref&gt; daži LGBT kopienas aktīvisti, viņu draugi, ģimenes locekļi un atbalstītāji nolēma kopīgi dibināt organizāciju &quot;[[Mozaīka (organizācija)|Mozaīka]]&quot;,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.mozaika.lv/?lang=2&amp;mid2=1|title=Baltic Pride|website=www.mozaika.lv}}&lt;/ref&gt; kura censtos veicināt cieņu pret seksuālajām minoritātēm un iestātos par LGBT cilvēku tiesiskā stāvokļa uzlabošanos Latvijā. Organizācija tika dibināta 2006. gada 18. februārī. Neilgi pēc tam, kā atbilde nesen izveidotajai &quot;Mozaīkai&quot;, tika dibināta pret LGBT tiesībām vērstā kustība &quot;NoPride&quot;, kura visredzamākā bija 2006. gada Rīgas Draudzības dienās (otrajā Rīgas praidā).

== Kopsavilkums ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
| Viendzimuma seksuālās attiecības
| [[Attēls:Yes check.svg|15px|Ir]] (legalizētas 1992. gadā)
|-
| Vienāds vecuma cenzs starp hetero- un homoseksuālām attiecībām
| [[Attēls:Yes check.svg|15px|Ir]]
|-
| Diskriminācijas aizliegums darba tirgū
| [[Attēls:Yes check.svg|15px|Ir]] (kopš 2006. gada)
|-
| Diskriminācijas aizliegums preču un pakalpojumu jomā
| [[Attēls:X mark.svg|15px|Nav]]
|-
| Diskriminācijas aizliegums pārējās jomās (ieskaitot netiešo diskrimināciju un naida runu)
| [[Attēls:X mark.svg|15px|Nav]]
|-
| Viendzimuma laulības
| [[Attēls:X mark.svg|15px|Nav]] (saskaņā ar 2006. gada grozījumiem Satversmē aizliegtas)
|-
| Viendzimuma pāru atzīšana citā juridiskā formā
| [[Attēls:Yes check.svg|15px|Ir]] (Partnerības regulējums no 2024. gada 1. jūlija)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/svinot-partnerattiecibu-regulejuma-ieviesanu-latvija-sestdien-notiks-tradicionalais-praida-gajiens/|title=Svinot partnerattiecību regulējuma ieviešanu Latvijā, sestdien notiks tradicionālais praida gājiens|website=tv3.lv|access-date=2024-06-20|date=2024-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| Viendzimuma pāriem iespējama pabērnu adopcija
| [[Attēls:X mark.svg|15px|Nav]]
|-
| Viendzimuma pāriem pieejama vispārējā adopcija
| [[Attēls:X mark.svg|15px|Nav]]
|-
| Gejiem un lesbietēm atļauts dienēt armijā
| [[Attēls:Yes check.svg|15px|Ir]]
|-
| Tiesības mainīt dzimumu
| [[Attēls:Yes check.svg|15px|Ir]]
|-
| Lesbietēm pieejama mākslīgā apaugļošana
| [[Attēls:Yes check.svg|15px|Ir]]
|-
| Geju pāriem pieejams komerciālais [[surogātisms]]
| [[Attēls:Yes check.svg|15px|Ir]]
|-
| Vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem, atļauts nodot asinis
| [[Attēls:Yes check.svg|15px|Ir]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vadc.gov.lv/anketas/donora.php?bl=1&amp;setlang=lv |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|11|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160306052732/http://www.vadc.gov.lv/anketas/donora.php?bl=1&amp;setlang=lv |archivedate={{dat|2016|03|06||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306052732/http://www.vadc.gov.lv/anketas/donora.php?bl=1&amp;setlang=lv |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|}

== Skatīt arī ==
* [[LGBT+ kultūra Rīgā]]
* [[Latvijas politika]]

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

[[Kategorija:LGBT]]</text>
      <sha1>lfm65x0o0anamon59q2erlbwme80jez</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hyophorbe amaricaulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>302827</id>
    <revision>
      <id>4301454</id>
      <parentid>3710925</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:34:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[ģints]] → [[disambigs|ģints]], g. → gad using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3334" sha1="bkvpfaxgcp1313qxq1nezde5m067glf" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| nosaukums      = ''Hyophorbe amaricaulis''
| attēls         = Hyophorbe amaricaulis palma.JPG
| att_nosaukums  =
| valsts         = Plantae
| valsts_lv      = Augi
| nodalījums     = Magnoliophyta
| nodalījums_lv  = Segsēkļi
| klase          = Liliopsida
| klase_lv       = Viendīgļlapji
| rinda          = Arecales
| rinda_lv       = Palmu rinda
| dzimta         = Arecaceae
| dzimta_lv      = Palmu dzimta
| ģints          = Hyophorbe
| ģints_lv       =
| suga           = Hyophorbe amaricaulis
| kategorijas = nē 
}}
'''''Hyophorbe amaricaulis''''' ir [[palmu dzimta]]s palma, kas [[endēms|endēma]] [[Maurīcija]]i. Tiek dēvēta arī par '''vientuļo palmu'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/loneliest-palm/hyophorbe-amaricaulis/#src=portletV3api |title=Wildscreen Arkive |access-date={{dat|2015|12|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130204173349/http://www.arkive.org/loneliest-palm/hyophorbe-amaricaulis/#src=portletV3api#src=portletV3api |archivedate={{dat|2013|02|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130204173349/http://www.arkive.org/loneliest-palm/hyophorbe-amaricaulis/#src=portletV3api |date={{dat|2013|02|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tā ir viena no visapdraudētākajām augu [[suga|sugām]] uz [[Zeme]]s, kuras vienīgais izdzīvojušais eksemplārs atzīmēts [[Kjūrpaipas botāniskais dārzs|Kjūrpaipas botāniskajā dārzā]].

Nav zināms vai palma botāniskā dārza teritorijā tika pārstādīta, vai arī tā ir pēdējā šeit kādreiz pastāvējušas savvaļas populācijas pārstāve.&lt;ref name=Watch/&gt;

== Apraksts ==
Palma sasniedz 18 m augstumu. [[Stumbrs]] salīdzinoši slaids. [[Lapas]] 5–6. Plūksnas 60–80. [[Ziedkopa]] sazarota, 70 cm gara. [[Zieds|Ziedi]] 6–7, krēmaini balti. [[Auglis|Augļi]] lodveida, tumši sarkani. Tomēr centieni panākt [[pašapputeksnēšanās|pašapputeksnēšanos]] un dīgtspējīgu atvašu rašanos pagaidām nav bijuši sekmīgi.

== Izplatība ==
Pirmatnīgā Maurīcijā ''[[Hyophorbe]]'' [[ģints (bioloģija)|ģints]] sugas bija sastopamas Maurīcijas lielākajā daļā. Īpaši kuplā skaitā tās auga t. s. 'palmu savannā' – sausā skrajā zemieņu mežā. Šis aizvēja reģions šaurā joslā stiepās gar rietumu piekrasti un iekļāva salas sausāko [[dzīvotne|dzīvotni]]. Suga aprakstīta 1700. gadā no [[Pīters Bots (kalns)|Pītera Bota kalna]] apkārtnē iegūtajiem eksemplāriem salas ziemeļrietumos. Domājams, ka tolaik palma vēl bija plaši izplatīta.&lt;ref name=Watch&gt;[http://naturewatch.org.nz/taxa/365394-Hyophorbe-amaricaulis Nature Watch]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Maurīcija tika atklāta aptuveni 1500. gadā, un kolonizācijas laikā endēmie meži tika nesaudzīgi izcirsti vai aizvietoti ar svešzemju augiem. Tie bieži nomāca un izspieda vietējo [[Augājs|veģetāciju]]. Rezultātā izmira liela daļa vietējo augu un dzīvnieku sugu. Mūsdienās pirmatnīgās veģetācijas pleķīši izmainītā veidā klāj mazāk nekā 1% salas teritorijas.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Hyophorbe amaricaulis lapotne.JPG
Attēls:Hyophorbe amaricaulis Curepipe.JPG
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Pudeļpalmas]]
[[Kategorija:Maurīcijas palmas]]
[[Kategorija:Maurīcijas endēmā flora]]</text>
      <sha1>bkvpfaxgcp1313qxq1nezde5m067glf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dinastija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>302921</id>
    <revision>
      <id>4301449</id>
      <parentid>3535819</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:31:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="864" sha1="qzrblwvsukgx5mp7kakl4my257mrwbg" xml:space="preserve">'''Dinastija''' ({{val|grc|δυναστεία}} ''(dunasteía)'' — 'vara', 'valdīšana') ir vienas [[klans|dzimtas]] vairāku [[monarhs|monarhu]] kopa, kuriem troņa mantošanas kārtībā pieder vara pār [[valsts|valsti]], [[zeme (teritorija)|zemi]] vai [[teritorija|teritoriju]]. Dinastiju nosaukumi tiek veidots no dzimtas [[uzvārds|uzvārda]] (piemēram, [[Vāsu dinastija]]), vietas nosaukuma, kuru dinastija pārvalda ([[Hoencollernu dinastija]]), vai arī no dinastijas aizsācēja vārda ([[Karolingu dinastija]]).

Dažreiz pārnestā nozīmē ar vārdu dinastija apzīmē arī vienas ģimenes pārstāvjus, kuri iet savu vecāku, senču pēdās, piemēram, turpina strādāt vecāku profesijā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dinastijas| ]]</text>
      <sha1>qzrblwvsukgx5mp7kakl4my257mrwbg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Gz260/Ceļi/E/Wikidata</title>
    <ns>2</ns>
    <id>307338</id>
    <revision>
      <id>4301540</id>
      <parentid>4299864</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:12:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4301540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59768" sha1="p4gz8w5tvknroy07jdbn0tkvfgs8utc" xml:space="preserve">* [http://tools.wmflabs.org/wikidata-todo/related_properties.php?q=claim%5B16%3A106123%5D+OR+claim%5B31%3A106123%5D ?]
? : {{#time: l j F Y H:i:s|{{REVISIONTIMESTAMP}}}}
{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?p1824 ?longnum ?count WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . MINUS { ?item wdt:P361 ?part . ?part wdt:P16 wd:Q106123 } . OPTIONAL { ?item wdt:P1824 ?p1824 } BIND(STRLEN(str(?p1824)) as ?longp1824) BIND(SUBSTR(str(?p1824),1,1) as ?statut) BIND(SUBSTR(str(?p1824),2,(?longp1824 - 1)) as ?numero) BIND(REPLACE(SUBSTR(str(?numero),1,4),&quot;[A-Za-z ]&quot;,&quot;&quot;) as ?num) BIND(STRLEN(str(?num)) as ?longnum) BIND(CONCAT(IF(?longnum=1,&quot;000&quot;,IF(?longnum=2,&quot;00&quot;,IF(?longnum=3,&quot;0&quot;,&quot;&quot;))), str(?num)) as ?numz) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?num)) as ?numsp) BIND(STRLEN(str(?numsp)) as ?longnumsp) BIND((?longp1824 - ?longnumsp) as ?longprefixe) BIND(SUBSTR(str(?p1824),(?longnumsp + 1),?longprefixe) as ?prefixe) BIND(CONCAT(str(?statut),str(?numz),str(?prefixe)) as ?cledetri) .  OPTIONAL { SELECT ?item (COUNT(?pays) as ?count) WHERE { { ?item wdt:P16 wd:Q106123 . } UNION { ?item wdt:P31 wd:Q106123 . } . ?item wdt:P17 ?pays . } GROUP BY ?item } . } ORDER BY ?cledetri ?longnum DESC(?count)
|columns=number:#,label:Article,item:Item Wikidata,P17:Pays,P373:Commons,P14,P1824
|thumb=80
}}
{| class='wikitable sortable'
! #
! Article
! Item Wikidata
! Pays
! Commons
! autostrādes zīme
! road number
|-
| style='text-align:right'| 1
| [[Eiropas autoceļš E01]]
| [[:d:Q751771|Q751771]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''&lt;br/&gt;[[Īrija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q45|Q45]]''
| [[:commons:Category:E01|E01]]
| [[Attēls:Tabliczka E1.svg|center|80px]]
| E1
|-
| style='text-align:right'| 2
| ''[[:d:Q2621085|Eiropas autoceļš E001]]''
| [[:d:Q2621085|Q2621085]]
| [[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Armēnija]]
| [[:commons:Category:E001|E001]]
| [[Attēls:Tabliczka E001.svg|center|80px]]
| E001
|-
| style='text-align:right'| 3
| ''[[:d:Q56326601|European route E2]]''
| [[:d:Q56326601|Q56326601]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E2.svg|center|80px]]
| E2
|-
| style='text-align:right'| 4
| ''[[:d:Q2620531|Eiropas autoceļš E002]]''
| [[:d:Q2620531|Q2620531]]
| [[Armēnija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]
| [[:commons:Category:E002|E002]]
| [[Attēls:Tabliczka E002.svg|center|80px]]
| E002
|-
| style='text-align:right'| 5
| [[Eiropas autoceļš E03]]
| [[:d:Q585439|Q585439]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E3 (France)|E3 (France)]]
| [[Attēls:Tabliczka E3.svg|center|80px]]
| E3
|-
| style='text-align:right'| 6
| ''[[:d:Q2295054|Eiropas autoceļš E003]]''
| [[:d:Q2295054|Q2295054]]
| [[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]
| [[:commons:Category:E003|E003]]
| [[Attēls:Tabliczka E003.svg|center|80px]]
| E003
|-
| style='text-align:right'| 7
| [[Eiropas autoceļš E04|Eiropas autoceļš E4]]
| [[:d:Q782249|Q782249]]
| [[Somija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E4|E4]]
| [[Attēls:Tabliczka E4.svg|center|80px]]
| E4
|-
| style='text-align:right'| 8
| ''[[:d:Q2253476|Eiropas autoceļš E004]]''
| [[:d:Q2253476|Q2253476]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]
| [[:commons:Category:E004|E004]]
| [[Attēls:Tabliczka E004.svg|center|80px]]
| E004
|-
| style='text-align:right'| 9
| [[Eiropas autoceļš E05]]
| [[:d:Q693493|Q693493]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E5|E5]]
| [[Attēls:Tabliczka E5.svg|center|80px]]
| E5
|-
| style='text-align:right'| 10
| ''[[:d:Q731942|Eiropas autoceļš E005]]''
| [[:d:Q731942|Q731942]]
| [[Uzbekistāna]]
| [[:commons:Category:E005|E005]]
| [[Attēls:Tabliczka E005.svg|center|80px]]
| E005
|-
| style='text-align:right'| 11
| [[Eiropas autoceļš E06]]
| [[:d:Q921422|Q921422]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E6|E6]]
| [[Attēls:Tabliczka E6.svg|center|80px]]
| E6
|-
| style='text-align:right'| 12
| ''[[:d:Q1900649|Eiropas autoceļš E006]]''
| [[:d:Q1900649|Q1900649]]
| [[Tadžikistāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E006.svg|center|80px]]
| E006
|-
| style='text-align:right'| 13
| [[Eiropas autoceļš E07]]
| [[:d:Q388884|Q388884]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E7|E7]]
| [[Attēls:Tabliczka E7.svg|center|80px]]
| E7
|-
| style='text-align:right'| 14
| ''[[:d:Q2129887|Eiropas autoceļš E007]]''
| [[:d:Q2129887|Q2129887]]
| [[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E007|E007]]
| [[Attēls:Tabliczka E007.svg|center|80px]]
| E007
|-
| style='text-align:right'| 15
| [[Eiropas autoceļš E08|Eiropas autoceļš E8]]
| [[:d:Q1129207|Q1129207]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Somija]]
| [[:commons:Category:E8|E8]]
| [[Attēls:Tabliczka E8.svg|center|80px]]
| E8
|-
| style='text-align:right'| 16
| ''[[:d:Q666933|Eiropas autoceļš E008]]''
| [[:d:Q666933|Q666933]]
| [[Tadžikistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E008.svg|center|80px]]
| E008
|-
| style='text-align:right'| 17
| [[Eiropas autoceļš E09]]
| [[:d:Q1320233|Q1320233]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E9|E9]]
| [[Attēls:Tabliczka E9.svg|center|80px]]
| E9
|-
| style='text-align:right'| 18
| ''[[:d:Q2109391|Eiropas autoceļš E009]]''
| [[:d:Q2109391|Q2109391]]
| [[Tadžikistāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E009.svg|center|80px]]
| E009
|-
| style='text-align:right'| 19
| [[Eiropas autoceļš E10]]
| [[:d:Q586592|Q586592]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E10|E10]]
| [[Attēls:Tabliczka E10.svg|center|80px]]
| E10
|-
| style='text-align:right'| 20
| ''[[:d:Q1861681|Eiropas autoceļš E010]]''
| [[:d:Q1861681|Q1861681]]
| [[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:Osh-Bishkek road|Osh-Bishkek road]]
| [[Attēls:Tabliczka E010.svg|center|80px]]
| E010
|-
| style='text-align:right'| 21
| [[Eiropas autoceļš E11]]
| [[:d:Q1276480|Q1276480]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E11|E11]]
| [[Attēls:Tabliczka E11.svg|center|80px]]
| E11
|-
| style='text-align:right'| 22
| ''[[:d:Q536536|Eiropas autoceļš E011]]''
| [[:d:Q536536|Q536536]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E011.svg|center|80px]]
| E011
|-
| style='text-align:right'| 23
| [[Eiropas autoceļš E12]]
| [[:d:Q1346648|Q1346648]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]
| [[:commons:Category:E12|E12]]
| [[Attēls:European route E12.svg|center|80px]]
| E12
|-
| style='text-align:right'| 24
| ''[[:d:Q1375783|Eiropas autoceļš E012]]''
| [[:d:Q1375783|Q1375783]]
| [[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q148|Q148]]''
| 
| [[Attēls:Tabliczka E012.svg|center|80px]]
| E012
|-
| style='text-align:right'| 25
| [[Eiropas autoceļš E13]]
| [[:d:Q1247738|Q1247738]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''
| [[:commons:Category:E13|E13]]
| [[Attēls:Tabliczka E13.svg|center|80px]]
| E13
|-
| style='text-align:right'| 26
| ''[[:d:Q1375778|Eiropas autoceļš E013]]''
| [[:d:Q1375778|Q1375778]]
| [[Kazahstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E013.svg|center|80px]]
| E013
|-
| style='text-align:right'| 27
| [[Eiropas autoceļš E14]]
| [[:d:Q1164832|Q1164832]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E14|E14]]
| [[Attēls:Tabliczka E14.svg|center|80px]]
| E14
|-
| style='text-align:right'| 28
| ''[[:d:Q1375781|Eiropas autoceļš E014]]''
| [[:d:Q1375781|Q1375781]]
| [[Kazahstāna]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E014.svg|center|80px]]
| E014
|-
| style='text-align:right'| 29
| [[Eiropas autoceļš E15]]
| [[:d:Q862476|Q862476]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Spānija]]
| [[:commons:Category:E15|E15]]
| [[Attēls:Tabliczka E15.svg|center|80px]]
| E15
|-
| style='text-align:right'| 30
| ''[[:d:Q662647|Eiropas autoceļš E015]]''
| [[:d:Q662647|Q662647]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E015|E015]]
| [[Attēls:Tabliczka E015.svg|center|80px]]
| E015
|-
| style='text-align:right'| 31
| [[Eiropas autoceļš E16]]
| [[:d:Q642043|Q642043]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E16|E16]]
| [[Attēls:Tabliczka E16.svg|center|80px]]
| E16
|-
| style='text-align:right'| 32
| ''[[:d:Q2329549|Eiropas autoceļš E016]]''
| [[:d:Q2329549|Q2329549]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E016|E016]]
| [[Attēls:Tabliczka E016.svg|center|80px]]
| E016
|-
| style='text-align:right'| 33
| [[Eiropas autoceļš E17]]
| [[:d:Q1348422|Q1348422]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E17|E17]]
| [[Attēls:Tabliczka E17.svg|center|80px]]
| E17
|-
| style='text-align:right'| 34
| ''[[:d:Q746156|Eiropas autoceļš E017]]''
| [[:d:Q746156|Q746156]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E017|E017]]
| [[Attēls:Tabliczka E017.svg|center|80px]]
| E017
|-
| style='text-align:right'| 35
| [[Eiropas autoceļš E18]]
| [[:d:Q945810|Q945810]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E18|E18]]
| [[Attēls:Tabliczka E18.svg|center|80px]]
| E18
|-
| style='text-align:right'| 36
| ''[[:d:Q1945568|Eiropas autoceļš E018]]''
| [[:d:Q1945568|Q1945568]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E018|E018]]
| [[Attēls:Tabliczka E018.svg|center|80px]]
| E018
|-
| style='text-align:right'| 37
| [[Eiropas autoceļš E19]]
| [[:d:Q1375828|Q1375828]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E19|E19]]
| [[Attēls:Tabliczka E19.svg|center|80px]]
| E19
|-
| style='text-align:right'| 38
| ''[[:d:Q2194280|Eiropas autoceļš E019]]''
| [[:d:Q2194280|Q2194280]]
| [[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E019|E019]]
| [[Attēls:Tabliczka E019.svg|center|80px]]
| E019
|-
| style='text-align:right'| 39
| [[Eiropas autoceļš E20]]
| [[:d:Q987346|Q987346]]
| [[Īrija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q145|Q145]]''&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E20|E20]]
| [[Attēls:Tabliczka E20.svg|center|80px]]
| E20
|-
| style='text-align:right'| 40
| [[Eiropas autoceļš E21]]
| [[:d:Q662587|Q662587]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E21|E21]]
| [[Attēls:Tabliczka E21.svg|center|80px]]
| E21
|-
| style='text-align:right'| 41
| [[Eiropas autoceļš E22]]
| [[:d:Q322164|Q322164]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E22|E22]]
| [[Attēls:Tabliczka E22.svg|center|80px]]
| E22
|-
| style='text-align:right'| 42
| [[Eiropas autoceļš E23]]
| [[:d:Q664809|Q664809]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E23|E23]]
| [[Attēls:Tabliczka E23.svg|center|80px]]
| E23
|-
| style='text-align:right'| 43
| ''[[:d:Q1375832|Eiropas autoceļš E24]]''
| [[:d:Q1375832|Q1375832]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''
| [[:commons:Category:E24|E24]]
| [[Attēls:Tabliczka E24.svg|center|80px]]
| E24
|-
| style='text-align:right'| 44
| [[Eiropas autoceļš E25]]
| [[:d:Q659345|Q659345]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E25|E25]]
| [[Attēls:Tabliczka E25.svg|center|80px]]
| E25
|-
| style='text-align:right'| 45
| ''[[:d:Q694396|Eiropas autoceļš E26]]''
| [[:d:Q694396|Q694396]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E26|E26]]
| [[Attēls:Tabliczka E26.svg|center|80px]]
| E26
|-
| style='text-align:right'| 46
| ''[[:d:Q688946|Eiropas autoceļš E27]]''
| [[:d:Q688946|Q688946]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E27|E27]]
| [[Attēls:Tabliczka E27.svg|center|80px]]
| E27
|-
| style='text-align:right'| 47
| [[Eiropas autoceļš E28]]
| [[:d:Q314656|Q314656]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]
| [[:commons:Category:E28|E28]]
| [[Attēls:Tabliczka E28.svg|center|80px]]
| E28
|-
| style='text-align:right'| 48
| ''[[:d:Q688868|Eiropas autoceļš E29]]''
| [[:d:Q688868|Q688868]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E29|E29]]
| [[Attēls:Tabliczka E29.svg|center|80px]]
| E29
|-
| style='text-align:right'| 49
| [[Eiropas autoceļš E30]]
| [[:d:Q160249|Q160249]]
| [[Īrija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q145|Q145]]''&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E30|E30]]
| [[Attēls:Tabliczka E30.svg|center|80px]]
| E30
|-
| style='text-align:right'| 50
| ''[[:d:Q699601|Eiropas autoceļš E31]]''
| [[:d:Q699601|Q699601]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E31|E31]]
| [[Attēls:Tabliczka E31.svg|center|80px]]
| E31
|-
| style='text-align:right'| 51
| ''[[:d:Q1375862|Eiropas autoceļš E32]]''
| [[:d:Q1375862|Q1375862]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''
| [[:commons:Category:E32|E32]]
| [[Attēls:Tabliczka E32.svg|center|80px]]
| E32
|-
| style='text-align:right'| 52
| ''[[:d:Q1375866|Eiropas autoceļš E33]]''
| [[:d:Q1375866|Q1375866]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E33|E33]]
| [[Attēls:Tabliczka E33.svg|center|80px]]
| E33
|-
| style='text-align:right'| 53
| ''[[:d:Q819141|Eiropas autoceļš E34]]''
| [[:d:Q819141|Q819141]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E34|E34]]
| [[Attēls:Tabliczka E34.svg|center|80px]]
| E34
|-
| style='text-align:right'| 54
| ''[[:d:Q313416|Eiropas autoceļš E35]]''
| [[:d:Q313416|Q313416]]
| [[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E35|E35]]
| [[Attēls:Tabliczka E35.svg|center|80px]]
| E35
|-
| style='text-align:right'| 55
| [[Eiropas autoceļš E36]]
| [[:d:Q240696|Q240696]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E36|E36]]
| [[Attēls:Tabliczka E36.svg|center|80px]]
| E36
|-
| style='text-align:right'| 56
| ''[[:d:Q701223|Eiropas autoceļš E37]]''
| [[:d:Q701223|Q701223]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E37|E37]]
| [[Attēls:Tabliczka E37.svg|center|80px]]
| E37
|-
| style='text-align:right'| 57
| ''[[:d:Q289474|Eiropas autoceļš E38]]''
| [[:d:Q289474|Q289474]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E38|E38]]
| [[Attēls:Tabliczka E38.svg|center|80px]]
| E38
|-
| style='text-align:right'| 58
| ''[[:d:Q1375888|Eiropas autoceļš E39]]''
| [[:d:Q1375888|Q1375888]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Dānija]]
| [[:commons:Category:E39|E39]]
| [[Attēls:Tabliczka E39.svg|center|80px]]
| E39
|-
| style='text-align:right'| 59
| [[Eiropas autoceļš E40]]
| [[:d:Q327162|Q327162]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E40|E40]]
| [[Attēls:Tabliczka E40.svg|center|80px]]
| E40
|-
| style='text-align:right'| 60
| ''[[:d:Q662616|Eiropas autoceļš E41]]''
| [[:d:Q662616|Q662616]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E41|E41]]
| [[Attēls:Tabliczka E41.svg|center|80px]]
| E41
|-
| style='text-align:right'| 61
| ''[[:d:Q599910|Eiropas autoceļš E42]]''
| [[:d:Q599910|Q599910]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E42|E42]]
| [[Attēls:Tabliczka E42.svg|center|80px]]
| E42
|-
| style='text-align:right'| 62
| ''[[:d:Q662603|Eiropas autoceļš E43]]''
| [[:d:Q662603|Q662603]]
| [[Šveice]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E43|E43]]
| [[Attēls:Tabliczka E43.svg|center|80px]]
| E43
|-
| style='text-align:right'| 63
| ''[[:d:Q705125|Eiropas autoceļš E44]]''
| [[:d:Q705125|Q705125]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E44|E44]]
| [[Attēls:Tabliczka E44.svg|center|80px]]
| E44
|-
| style='text-align:right'| 64
| ''[[:d:Q276570|Eiropas autoceļš E45]]''
| [[:d:Q276570|Q276570]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E45|E45]]
| [[Attēls:Tabliczka E45.svg|center|80px]]
| E45
|-
| style='text-align:right'| 65
| ''[[:d:Q1375900|Eiropas autoceļš E46]]''
| [[:d:Q1375900|Q1375900]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E46|E46]]
| [[Attēls:Tabliczka E46.svg|center|80px]]
| E46
|-
| style='text-align:right'| 66
| ''[[:d:Q692012|Eiropas autoceļš E47]]''
| [[:d:Q692012|Q692012]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E47|E47]]
| [[Attēls:Tabliczka E47.svg|center|80px]]
| E47
|-
| style='text-align:right'| 67
| ''[[:d:Q819705|Eiropas autoceļš E48]]''
| [[:d:Q819705|Q819705]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E48|E48]]
| [[Attēls:Tabliczka E48.svg|center|80px]]
| E48
|-
| style='text-align:right'| 68
| ''[[:d:Q667743|Eiropas autoceļš E49]]''
| [[:d:Q667743|Q667743]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q40|Q40]]''
| [[:commons:Category:E49|E49]]
| [[Attēls:Tabliczka E49.svg|center|80px]]
| E49
|-
| style='text-align:right'| 69
| ''[[:d:Q687438|Eiropas autoceļš E50]]''
| [[:d:Q687438|Q687438]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E50|E50]]
| [[Attēls:Tabliczka E50.svg|center|80px]]
| E50
|-
| style='text-align:right'| 70
| ''[[:d:Q692108|Eiropas autoceļš E51]]''
| [[:d:Q692108|Q692108]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E51|E51]]
| [[Attēls:Tabliczka E51.svg|center|80px]]
| E51
|-
| style='text-align:right'| 71
| ''[[:d:Q691059|Eiropas autoceļš E52]]''
| [[:d:Q691059|Q691059]]
| ''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E52|E52]]
| [[Attēls:Tabliczka E52.svg|center|80px]]
| E52
|-
| style='text-align:right'| 72
| ''[[:d:Q701208|Eiropas autoceļš E53]]''
| [[:d:Q701208|Q701208]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E53|E53]]
| [[Attēls:Tabliczka E53.svg|center|80px]]
| E53
|-
| style='text-align:right'| 73
| ''[[:d:Q664865|Eiropas autoceļš E54]]''
| [[:d:Q664865|Q664865]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E54|E54]]
| [[Attēls:Tabliczka E54.svg|center|80px]]
| E54
|-
| style='text-align:right'| 74
| ''[[:d:Q313410|Eiropas autoceļš E55]]''
| [[:d:Q313410|Q313410]]
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Dānija]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E55|E55]]
| [[Attēls:Tabliczka E55.svg|center|80px]]
| E55
|-
| style='text-align:right'| 75
| ''[[:d:Q690065|Eiropas autoceļš E56]]''
| [[:d:Q690065|Q690065]]
| ''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E56|E56]]
| [[Attēls:Tabliczka E56.svg|center|80px]]
| E56
|-
| style='text-align:right'| 76
| ''[[:d:Q592509|Eiropas autoceļš E57]]''
| [[:d:Q592509|Q592509]]
| ''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q215|Q215]]''
| [[:commons:Category:E57|E57]]
| [[Attēls:Tabliczka E57.svg|center|80px]]
| E57
|-
| style='text-align:right'| 77
| ''[[:d:Q180384|Eiropas autoceļš E58]]''
| [[:d:Q180384|Q180384]]
| ''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Piedņestra]]
| [[:commons:Category:E58|E58]]
| [[Attēls:Tabliczka E58.svg|center|80px]]
| E58
|-
| style='text-align:right'| 78
| ''[[:d:Q674617|Eiropas autoceļš E59]]''
| [[:d:Q674617|Q674617]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q215|Q215]]''&lt;br/&gt;[[Horvātija]]
| [[:commons:Category:E59|E59]]
| [[Attēls:Tabliczka E59.svg|center|80px]]
| E59
|-
| style='text-align:right'| 79
| ''[[:d:Q168020|Eiropas autoceļš E60]]''
| [[:d:Q168020|Q168020]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;[[Vācija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28|Q28]]''&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Tadžikistāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q148|Q148]]''
| [[:commons:Category:E60|E60]]
| [[Attēls:Tabliczka E60.svg|center|80px]]
| E60
|-
| style='text-align:right'| 80
| ''[[:d:Q695537|Eiropas autoceļš E61]]''
| [[:d:Q695537|Q695537]]
| ''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q215|Q215]]''&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]
| [[:commons:Category:E61|E61]]
| [[Attēls:Tabliczka E61.svg|center|80px]]
| E61
|-
| style='text-align:right'| 81
| ''[[:d:Q665254|Eiropas autoceļš E62]]''
| [[:d:Q665254|Q665254]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E62|E62]]
| [[Attēls:Tabliczka E62.svg|center|80px]]
| E62
|-
| style='text-align:right'| 82
| ''[[:d:Q1375933|Eiropas autoceļš E63]]''
| [[:d:Q1375933|Q1375933]]
| [[Somija]]
| [[:commons:Category:E63|E63]]
| [[Attēls:Tabliczka E63.svg|center|80px]]
| E63
|-
| style='text-align:right'| 83
| ''[[:d:Q736643|Eiropas autoceļš E64]]''
| [[:d:Q736643|Q736643]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E64|E64]]
| [[Attēls:Tabliczka E64.svg|center|80px]]
| E64
|-
| style='text-align:right'| 84
| [[Eiropas autoceļš E65]]
| [[:d:Q911135|Q911135]]
| [[Zviedrija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28|Q28]]''&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E65|E65]]
| [[Attēls:Tabliczka E65.svg|center|80px]]
| E65
|-
| style='text-align:right'| 85
| ''[[:d:Q689827|Eiropas autoceļš E66]]''
| [[:d:Q689827|Q689827]]
| [[Itālija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q28|Q28]]''
| [[:commons:Category:E66|E66]]
| [[Attēls:Tabliczka E66.svg|center|80px]]
| E66
|-
| style='text-align:right'| 86
| [[Eiropas autoceļš E67]]
| [[:d:Q754430|Q754430]]
| [[Somija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E67|E67]]
| [[Attēls:Tabliczka E67.svg|center|80px]]
| E67
|-
| style='text-align:right'| 87
| ''[[:d:Q1375951|Eiropas autoceļš E68]]''
| [[:d:Q1375951|Q1375951]]
| ''[[:d:Q28|Q28]]''&lt;br/&gt;[[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E68|E68]]
| [[Attēls:Tabliczka E68.svg|center|80px]]
| E68
|-
| style='text-align:right'| 88
| ''[[:d:Q1375971|Eiropas autoceļš E69]]''
| [[:d:Q1375971|Q1375971]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''
| [[:commons:Category:E69|E69]]
| [[Attēls:Riksvei E 69.svg|center|80px]]
| E69
|-
| style='text-align:right'| 89
| ''[[:d:Q741488|Eiropas autoceļš E70]]''
| [[:d:Q741488|Q741488]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q215|Q215]]''&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]
| [[:commons:Category:E70|E70]]
| [[Attēls:Tabliczka E70.svg|center|80px]]
| E70
|-
| style='text-align:right'| 90
| ''[[:d:Q1375976|Eiropas autoceļš E71]]''
| [[:d:Q1375976|Q1375976]]
| [[Slovākija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28|Q28]]''&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E71|E71]]
| [[Attēls:Tabliczka E71.svg|center|80px]]
| E71
|-
| style='text-align:right'| 91
| ''[[:d:Q1375978|Eiropas autoceļš E72]]''
| [[:d:Q1375978|Q1375978]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E72|E72]]
| [[Attēls:Tabliczka E72.svg|center|80px]]
| E72
|-
| style='text-align:right'| 92
| ''[[:d:Q1375987|Eiropas autoceļš E73]]''
| [[:d:Q1375987|Q1375987]]
| ''[[:d:Q28|Q28]]''&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E73|E73]]
| [[Attēls:Tabliczka E73.svg|center|80px]]
| E73
|-
| style='text-align:right'| 93
| ''[[:d:Q600011|Eiropas autoceļš E74]]''
| [[:d:Q600011|Q600011]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]
| [[:commons:Category:E74|E74]]
| [[Attēls:Tabliczka E74.svg|center|80px]]
| E74
|-
| style='text-align:right'| 94
| [[Eiropas autoceļš E75]]
| [[:d:Q638912|Q638912]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Somija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28|Q28]]''&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E75|E75]]
| [[Attēls:Tabliczka E75.svg|center|80px]]
| E75
|-
| style='text-align:right'| 95
| ''[[:d:Q768830|Eiropas autoceļš E76]]''
| [[:d:Q768830|Q768830]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E76|E76]]
| [[Attēls:Tabliczka E76.svg|center|80px]]
| E76
|-
| style='text-align:right'| 96
| [[Eiropas autoceļš E77]]
| [[:d:Q918092|Q918092]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Polija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28|Q28]]''
| [[:commons:Category:E77|E77]]
| [[Attēls:Tabliczka E77.svg|center|80px]]
| E77
|-
| style='text-align:right'| 97
| ''[[:d:Q1376002|Eiropas autoceļš E78]]''
| [[:d:Q1376002|Q1376002]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E78|E78]]
| [[Attēls:Tabliczka E78.svg|center|80px]]
| E78
|-
| style='text-align:right'| 98
| ''[[:d:Q580571|Eiropas autoceļš E79]]''
| [[:d:Q580571|Q580571]]
| ''[[:d:Q28|Q28]]''&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E79|E79]]
| [[Attēls:Tabliczka E79.svg|center|80px]]
| E79
|-
| style='text-align:right'| 99
| ''[[:d:Q877647|Eiropas autoceļš E80]]''
| [[:d:Q877647|Q877647]]
| ''[[:d:Q45|Q45]]''&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E80|E80]]
| [[Attēls:Tabliczka E80.svg|center|80px]]
| E80
|-
| style='text-align:right'| 100
| ''[[:d:Q987350|Eiropas autoceļš E81]]''
| [[:d:Q987350|Q987350]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E81|E81]]
| [[Attēls:Tabliczka E81.svg|center|80px]]
| E81
|-
| style='text-align:right'| 101
| ''[[:d:Q1376012|Eiropas autoceļš E82]]''
| [[:d:Q1376012|Q1376012]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q45|Q45]]''
| [[:commons:Category:E82|E82]]
| [[Attēls:Tabliczka E82.svg|center|80px]]
| E82
|-
| style='text-align:right'| 102
| ''[[:d:Q955939|Eiropas autoceļš E83]]''
| [[:d:Q955939|Q955939]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E83|E83]]
| [[Attēls:Tabliczka E83.svg|center|80px]]
| E83
|-
| style='text-align:right'| 103
| ''[[:d:Q612223|Eiropas autoceļš E84]]''
| [[:d:Q612223|Q612223]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E84|E84]]
| [[Attēls:Tabliczka E84.svg|center|80px]]
| E84
|-
| style='text-align:right'| 104
| [[Eiropas autoceļš E85]]
| [[:d:Q926976|Q926976]]
| [[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E85|E85]]
| [[Attēls:Tabliczka E85.svg|center|80px]]
| E85
|-
| style='text-align:right'| 105
| ''[[:d:Q1376023|Eiropas autoceļš E86]]''
| [[:d:Q1376023|Q1376023]]
| [[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E86|E86]]
| [[Attēls:Tabliczka E86.svg|center|80px]]
| E86
|-
| style='text-align:right'| 106
| ''[[:d:Q1376032|Eiropas autoceļš E87]]''
| [[:d:Q1376032|Q1376032]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E87|E87]]
| [[Attēls:Tabliczka E87.svg|center|80px]]
| E87
|-
| style='text-align:right'| 107
| ''[[:d:Q607197|Eiropas autoceļš E88]]''
| [[:d:Q607197|Q607197]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E88|E88]]
| [[Attēls:Tabliczka E88.svg|center|80px]]
| E88
|-
| style='text-align:right'| 108
| ''[[:d:Q2419632|Eiropas autoceļš E89]]''
| [[:d:Q2419632|Q2419632]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E89|E89]]
| [[Attēls:Tabliczka E89.svg|center|80px]]
| E89
|-
| style='text-align:right'| 109
| ''[[:d:Q370080|Eiropas autoceļš E90]]''
| [[:d:Q370080|Q370080]]
| ''[[:d:Q45|Q45]]''&lt;br/&gt;[[Spānija]]&lt;br/&gt;[[Itālija]]&lt;br/&gt;[[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E90|E90]]
| [[Attēls:Tabliczka E90.svg|center|80px]]
| E90
|-
| style='text-align:right'| 110
| ''[[:d:Q2163648|Eiropas autoceļš E91]]''
| [[:d:Q2163648|Q2163648]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E91|E91]]
| [[Attēls:Tabliczka E91.svg|center|80px]]
| E91
|-
| style='text-align:right'| 111
| ''[[:d:Q2579452|Eiropas autoceļš E92]]''
| [[:d:Q2579452|Q2579452]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E92|E92]]
| [[Attēls:Tabliczka E92.svg|center|80px]]
| E92
|-
| style='text-align:right'| 112
| ''[[:d:Q3444696|Eiropas autoceļš E93]]''
| [[:d:Q3444696|Q3444696]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E93.svg|center|80px]]
| E93
|-
| style='text-align:right'| 113
| ''[[:d:Q2586090|Eiropas autoceļš E94]]''
| [[:d:Q2586090|Q2586090]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E94|E94]]
| [[Attēls:Tabliczka E94.svg|center|80px]]
| E94
|-
| style='text-align:right'| 114
| [[Eiropas autoceļš E95]]
| [[:d:Q1165682|Q1165682]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Baltkrievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E95|E95]]
| [[Attēls:Tabliczka E95.svg|center|80px]]
| E95
|-
| style='text-align:right'| 115
| ''[[:d:Q2373964|Eiropas autoceļš E96]]''
| [[:d:Q2373964|Q2373964]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E96|E96]]
| [[Attēls:Tabliczka E96.svg|center|80px]]
| E96
|-
| style='text-align:right'| 116
| ''[[:d:Q784392|Eiropas autoceļš E97]]''
| [[:d:Q784392|Q784392]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Abhāzija]]
| [[:commons:Category:E97|E97]]
| [[Attēls:Tabliczka E97.svg|center|80px]]
| E97
|-
| style='text-align:right'| 117
| ''[[:d:Q2296040|Eiropas autoceļš E98]]''
| [[:d:Q2296040|Q2296040]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E98|E98]]
| [[Attēls:Tabliczka E98.svg|center|80px]]
| E98
|-
| style='text-align:right'| 118
| ''[[:d:Q548533|Eiropas autoceļš E99]]''
| [[:d:Q548533|Q548533]]
| [[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]&lt;br/&gt;[[Sīrija]]
| [[:commons:Category:E99|E99]]
| [[Attēls:Tabliczka E99.svg|center|80px]]
| E99
|-
| style='text-align:right'| 119
| ''[[:d:Q2283567|Eiropas autoceļš E101]]''
| [[:d:Q2283567|Q2283567]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E101|E101]]
| [[Attēls:Tabliczka E101.svg|center|80px]]
| E101
|-
| style='text-align:right'| 120
| ''[[:d:Q60856181|European route E104]]''
| [[:d:Q60856181|Q60856181]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''
| 
| 
| E104
|-
| style='text-align:right'| 121
| ''[[:d:Q1321545|Eiropas autoceļš E105]]''
| [[:d:Q1321545|Q1321545]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''&lt;br/&gt;[[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E105|E105]]
| [[Attēls:Tabliczka E105.svg|center|80px]]
| E105
|-
| style='text-align:right'| 122
| ''[[:d:Q108114490|European route E109]]''
| [[:d:Q108114490|Q108114490]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''
| 
| 
| E109
|-
| style='text-align:right'| 123
| ''[[:d:Q65169436|European route E114]]''
| [[:d:Q65169436|Q65169436]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''
| 
| 
| E114
|-
| style='text-align:right'| 124
| ''[[:d:Q1375790|Eiropas autoceļš E115]]''
| [[:d:Q1375790|Q1375790]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E115|E115]]
| [[Attēls:Tabliczka E115.svg|center|80px]]
| E115
|-
| style='text-align:right'| 125
| ''[[:d:Q111456842|European route E116]]''
| [[:d:Q111456842|Q111456842]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''
| 
| 
| E116
|-
| style='text-align:right'| 126
| ''[[:d:Q1375799|Eiropas autoceļš E117]]''
| [[:d:Q1375799|Q1375799]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Armēnija]]
| [[:commons:Category:E117|E117]]
| [[Attēls:Tabliczka E117.svg|center|80px]]
| E117
|-
| style='text-align:right'| 127
| ''[[:d:Q108114524|European route E118]]''
| [[:d:Q108114524|Q108114524]]
| ''[[:d:Q145|Q145]]''&lt;br/&gt;[[Īrija]]
| 
| 
| E118
|-
| style='text-align:right'| 128
| ''[[:d:Q2535163|Eiropas autoceļš E119]]''
| [[:d:Q2535163|Q2535163]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Azerbaidžāna]]&lt;br/&gt;[[Irāna]]
| [[:commons:Category:E119|E119]]
| [[Attēls:Tabliczka E119.svg|center|80px]]
| E119
|-
| style='text-align:right'| 129
| ''[[:d:Q649131|Eiropas autoceļš E121]]''
| [[:d:Q649131|Q649131]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Turkmenistāna]]
| [[:commons:Category:E121|E121]]
| [[Attēls:Tabliczka E121.svg|center|80px]]
| E121
|-
| style='text-align:right'| 130
| ''[[:d:Q1821054|Eiropas autoceļš E123]]''
| [[:d:Q1821054|Q1821054]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Uzbekistāna]]&lt;br/&gt;[[Tadžikistāna]]
| [[:commons:Category:E123|E123]]
| [[Attēls:Tabliczka E123.svg|center|80px]]
| E123
|-
| style='text-align:right'| 131
| ''[[:d:Q2625376|Eiropas autoceļš E125]]''
| [[:d:Q2625376|Q2625376]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]&lt;br/&gt;[[Kirgizstāna]]
| [[:commons:Category:E125|E125]]
| [[Attēls:Tabliczka E125.svg|center|80px]]
| E125
|-
| style='text-align:right'| 132
| ''[[:d:Q2078255|Eiropas autoceļš E127]]''
| [[:d:Q2078255|Q2078255]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Kazahstāna]]
| [[:commons:Category:E127|E127]]
| [[Attēls:Tabliczka E127.svg|center|80px]]
| E127
|-
| style='text-align:right'| 133
| ''[[:d:Q1589334|Eiropas autoceļš E134]]''
| [[:d:Q1589334|Q1589334]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''
| [[:commons:Category:E134|E134]]
| [[Attēls:Riksvei E 134.svg|center|80px]]
| E134
|-
| style='text-align:right'| 134
| ''[[:d:Q2345677|Eiropas autoceļš E136]]''
| [[:d:Q2345677|Q2345677]]
| ''[[:d:Q20|Q20]]''
| [[:commons:Category:E136|E136]]
| [[Attēls:Riksvei E 136.svg|center|80px]]
| E136
|-
| style='text-align:right'| 135
| ''[[:d:Q3444668|Eiropas autoceļš E201]]''
| [[:d:Q3444668|Q3444668]]
| [[Īrija]]
| [[:commons:Category:E201|E201]]
| [[Attēls:Tabliczka E201.svg|center|80px]]
| E201
|-
| style='text-align:right'| 136
| ''[[:d:Q2707350|Eiropas autoceļš E231]]''
| [[:d:Q2707350|Q2707350]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E231|E231]]
| [[Attēls:Tabliczka E231.svg|center|80px]]
| E231
|-
| style='text-align:right'| 137
| ''[[:d:Q1375818|Eiropas autoceļš E232]]''
| [[:d:Q1375818|Q1375818]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E232|E232]]
| [[Attēls:Tabliczka E232.svg|center|80px]]
| E232
|-
| style='text-align:right'| 138
| ''[[:d:Q658777|Eiropas autoceļš E233]]''
| [[:d:Q658777|Q658777]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E233|E233]]
| [[Attēls:Tabliczka E233.svg|center|80px]]
| E233
|-
| style='text-align:right'| 139
| ''[[:d:Q2521396|Eiropas autoceļš E234]]''
| [[:d:Q2521396|Q2521396]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E234|E234]]
| [[Attēls:Tabliczka E234.svg|center|80px]]
| E234
|-
| style='text-align:right'| 140
| ''[[:d:Q819547|Eiropas autoceļš E251]]''
| [[:d:Q819547|Q819547]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E251|E251]]
| [[Attēls:Tabliczka E251.svg|center|80px]]
| E251
|-
| style='text-align:right'| 141
| [[Eiropas autoceļš E261]]
| [[:d:Q1375834|Q1375834]]
| [[Polija]]
| [[:commons:Category:E261|E261]]
| [[Attēls:Tabliczka E261.svg|center|80px]]
| E261
|-
| style='text-align:right'| 142
| [[Eiropas autoceļš E262]]
| [[:d:Q1995013|Q1995013]]
| [[Lietuva]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]&lt;br/&gt;[[Krievija]]
| [[:commons:Category:E262|E262]]
| [[Attēls:Tabliczka E262.svg|center|80px]]
| E262
|-
| style='text-align:right'| 143
| [[Eiropas autoceļš E263]]
| [[:d:Q1375845|Q1375845]]
| [[Igaunija]]
| [[:commons:Category:E263|E263]]
| [[Attēls:Tabliczka E263.svg|center|80px]]
| E263
|-
| style='text-align:right'| 144
| [[Eiropas autoceļš E264]]
| [[:d:Q2718918|Q2718918]]
| [[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Latvija]]
| [[:commons:Category:E264|E264]]
| [[Attēls:Tabliczka E264.svg|center|80px]]
| E264
|-
| style='text-align:right'| 145
| [[Eiropas autoceļš E265]]
| [[:d:Q2728829|Q2728829]]
| [[Igaunija]]&lt;br/&gt;[[Zviedrija]]
| [[:commons:Category:E265|E265]]
| [[Attēls:Tabliczka E265.svg|center|80px]]
| E265
|-
| style='text-align:right'| 146
| [[Eiropas autoceļš E271]]
| [[:d:Q3041902|Q3041902]]
| [[Baltkrievija]]
| [[:commons:Category:E271|E271]]
| [[Attēls:Tabliczka E271.svg|center|80px]]
| E271
|-
| style='text-align:right'| 147
| [[Eiropas autoceļš E272]]
| [[:d:Q2477727|Q2477727]]
| [[Lietuva]]
| [[:commons:Category:E272|E272]]
| [[Attēls:Tabliczka E272.svg|center|80px]]
| E272
|-
| style='text-align:right'| 148
| ''[[:d:Q613422|Eiropas autoceļš E311]]''
| [[:d:Q613422|Q613422]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E311|E311]]
| [[Attēls:Tabliczka E311.svg|center|80px]]
| E311
|-
| style='text-align:right'| 149
| ''[[:d:Q2138240|Eiropas autoceļš E312]]''
| [[:d:Q2138240|Q2138240]]
| [[Nīderlande]]
| [[:commons:Category:E312|E312]]
| [[Attēls:Tabliczka E312.svg|center|80px]]
| E312
|-
| style='text-align:right'| 150
| ''[[:d:Q1375855|Eiropas autoceļš E313]]''
| [[:d:Q1375855|Q1375855]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E313|E313]]
| [[Attēls:Tabliczka E313.svg|center|80px]]
| E313
|-
| style='text-align:right'| 151
| ''[[:d:Q669854|Eiropas autoceļš E314]]''
| [[:d:Q669854|Q669854]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Nīderlande]]&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E314|E314]]
| [[Attēls:Tabliczka E314.svg|center|80px]]
| E314
|-
| style='text-align:right'| 152
| ''[[:d:Q669799|Eiropas autoceļš E331]]''
| [[:d:Q669799|Q669799]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E331|E331]]
| [[Attēls:Tabliczka E331.svg|center|80px]]
| E331
|-
| style='text-align:right'| 153
| [[Eiropas autoceļš E371]]
| [[:d:Q2436200|Q2436200]]
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E371|E371]]
| [[Attēls:Tabliczka E371.svg|center|80px]]
| E371
|-
| style='text-align:right'| 154
| [[Eiropas autoceļš E372]]
| [[:d:Q2418651|Q2418651]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E372|E372]]
| [[Attēls:Tabliczka E372.svg|center|80px]]
| E372
|-
| style='text-align:right'| 155
| ''[[:d:Q1978383|Eiropas autoceļš E373]]''
| [[:d:Q1978383|Q1978383]]
| [[Polija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E373|E373]]
| [[Attēls:Tabliczka E373.svg|center|80px]]
| E373
|-
| style='text-align:right'| 156
| ''[[:d:Q2575132|Eiropas autoceļš E381]]''
| [[:d:Q2575132|Q2575132]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E381.svg|center|80px]]
| E381
|-
| style='text-align:right'| 157
| ''[[:d:Q693049|Eiropas autoceļš E391]]''
| [[:d:Q693049|Q693049]]
| [[Krievija]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E391|E391]]
| [[Attēls:Tabliczka E391.svg|center|80px]]
| E391
|-
| style='text-align:right'| 158
| ''[[:d:Q1922885|Eiropas autoceļš E401]]''
| [[:d:Q1922885|Q1922885]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E401|E401]]
| [[Attēls:Tabliczka E401.svg|center|80px]]
| E401
|-
| style='text-align:right'| 159
| ''[[:d:Q644844|Eiropas autoceļš E402]]''
| [[:d:Q644844|Q644844]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E402|E402]]
| [[Attēls:Tabliczka E402.svg|center|80px]]
| E402
|-
| style='text-align:right'| 160
| ''[[:d:Q2679997|Eiropas autoceļš E403]]''
| [[:d:Q2679997|Q2679997]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E403|E403]]
| [[Attēls:Tabliczka E403.svg|center|80px]]
| E403
|-
| style='text-align:right'| 161
| ''[[:d:Q2771746|Eiropas autoceļš E404]]''
| [[:d:Q2771746|Q2771746]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E404|E404]]
| [[Attēls:Tabliczka E404.svg|center|80px]]
| E404
|-
| style='text-align:right'| 162
| ''[[:d:Q1920250|Eiropas autoceļš E411]]''
| [[:d:Q1920250|Q1920250]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E411|E411]]
| [[Attēls:Tabliczka E411.svg|center|80px]]
| E411
|-
| style='text-align:right'| 163
| ''[[:d:Q3177582|Eiropas autoceļš E420]]''
| [[:d:Q3177582|Q3177582]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Francija]]
| [[:commons:Category:E420|E420]]
| [[Attēls:Tabliczka E420.svg|center|80px]]
| E420
|-
| style='text-align:right'| 164
| ''[[:d:Q2023107|Eiropas autoceļš E421]]''
| [[:d:Q2023107|Q2023107]]
| [[Beļģija]]&lt;br/&gt;[[Luksemburga]]
| [[:commons:Category:E421|E421]]
| [[Attēls:Tabliczka E421.svg|center|80px]]
| E421
|-
| style='text-align:right'| 165
| ''[[:d:Q637443|Eiropas autoceļš E422]]''
| [[:d:Q637443|Q637443]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E422|E422]]
| [[Attēls:Tabliczka E422.svg|center|80px]]
| E422
|-
| style='text-align:right'| 166
| ''[[:d:Q2655746|Eiropas autoceļš E429]]''
| [[:d:Q2655746|Q2655746]]
| [[Beļģija]]
| [[:commons:Category:E429|E429]]
| [[Attēls:Tabliczka E429.svg|center|80px]]
| E429
|-
| style='text-align:right'| 167
| ''[[:d:Q2181304|Eiropas autoceļš E441]]''
| [[:d:Q2181304|Q2181304]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E441|E441]]
| [[Attēls:Tabliczka E441.svg|center|80px]]
| E441
|-
| style='text-align:right'| 168
| ''[[:d:Q1375889|Eiropas autoceļš E442]]''
| [[:d:Q1375889|Q1375889]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E442|E442]]
| [[Attēls:CZ traffic sign IS17 - E442.svg|center|80px]]
| E442
|-
| style='text-align:right'| 169
| ''[[:d:Q637808|Eiropas autoceļš E451]]''
| [[:d:Q637808|Q637808]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E451|E451]]
| [[Attēls:Tabliczka E451.svg|center|80px]]
| E451
|-
| style='text-align:right'| 170
| ''[[:d:Q662928|Eiropas autoceļš E461]]''
| [[:d:Q662928|Q662928]]
| ''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;[[Čehija]]
| [[:commons:Category:E461|E461]]
| [[Attēls:Tabliczka E461.svg|center|80px]]
| E461
|-
| style='text-align:right'| 171
| [[Eiropas autoceļš E462]]
| [[:d:Q1375896|Q1375896]]
| [[Čehija]]&lt;br/&gt;[[Polija]]
| [[:commons:Category:E462|E462]]
| [[Attēls:Tabliczka E462.svg|center|80px]]
| E462
|-
| style='text-align:right'| 172
| ''[[:d:Q2013618|Eiropas autoceļš E471]]''
| [[:d:Q2013618|Q2013618]]
| [[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E471|E471]]
| [[Attēls:Tabliczka E471.svg|center|80px]]
| E471
|-
| style='text-align:right'| 173
| ''[[:d:Q2481606|Eiropas autoceļš E501]]''
| [[:d:Q2481606|Q2481606]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E501|E501]]
| [[Attēls:Tabliczka E501.svg|center|80px]]
| E501
|-
| style='text-align:right'| 174
| ''[[:d:Q2474511|Eiropas autoceļš E502]]''
| [[:d:Q2474511|Q2474511]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E502|E502]]
| [[Attēls:Tabliczka E502.svg|center|80px]]
| E502
|-
| style='text-align:right'| 175
| ''[[:d:Q2197886|Eiropas autoceļš E511]]''
| [[:d:Q2197886|Q2197886]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E511|E511]]
| [[Attēls:Tabliczka E511.svg|center|80px]]
| E511
|-
| style='text-align:right'| 176
| ''[[:d:Q572356|Eiropas autoceļš E512]]''
| [[:d:Q572356|Q572356]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E512|E512]]
| [[Attēls:Tabliczka E512.svg|center|80px]]
| E512
|-
| style='text-align:right'| 177
| ''[[:d:Q555518|Eiropas autoceļš E531]]''
| [[:d:Q555518|Q555518]]
| [[Vācija]]
| [[:commons:Category:E531|E531]]
| [[Attēls:Tabliczka E531.svg|center|80px]]
| E531
|-
| style='text-align:right'| 178
| ''[[:d:Q324855|Eiropas autoceļš E532]]''
| [[:d:Q324855|Q324855]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q40|Q40]]''
| [[:commons:Category:E532|E532]]
| [[Attēls:Tabliczka E532.svg|center|80px]]
| E532
|-
| style='text-align:right'| 179
| ''[[:d:Q745665|Eiropas autoceļš E533]]''
| [[:d:Q745665|Q745665]]
| [[Vācija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q40|Q40]]''
| [[:commons:Category:Bundesautobahn 95|Bundesautobahn 95]]
| [[Attēls:Tabliczka E533.svg|center|80px]]
| E533
|-
| style='text-align:right'| 180
| ''[[:d:Q2743430|Eiropas autoceļš E551]]''
| [[:d:Q2743430|Q2743430]]
| [[Čehija]]
| [[:commons:Category:E551|E551]]
| [[Attēls:Tabliczka E551.svg|center|80px]]
| E551
|-
| style='text-align:right'| 181
| ''[[:d:Q1792888|Eiropas autoceļš E552]]''
| [[:d:Q1792888|Q1792888]]
| ''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E552|E552]]
| [[Attēls:Tabliczka E552.svg|center|80px]]
| E552
|-
| style='text-align:right'| 182
| ''[[:d:Q2438196|Eiropas autoceļš E571]]''
| [[:d:Q2438196|Q2438196]]
| [[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E571|E571]]
| [[Attēls:Tabliczka E571.svg|center|80px]]
| E571
|-
| style='text-align:right'| 183
| ''[[:d:Q2791074|Eiropas autoceļš E572]]''
| [[:d:Q2791074|Q2791074]]
| [[Slovākija]]
| [[:commons:Category:E572|E572]]
| [[Attēls:Tabliczka E572.svg|center|80px]]
| E572
|-
| style='text-align:right'| 184
| ''[[:d:Q928483|Eiropas autoceļš E573]]''
| [[:d:Q928483|Q928483]]
| ''[[:d:Q28|Q28]]''&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E573|E573]]
| [[Attēls:Tabliczka E573.svg|center|80px]]
| E573
|-
| style='text-align:right'| 185
| ''[[:d:Q987339|Eiropas autoceļš E574]]''
| [[:d:Q987339|Q987339]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E574|E574]]
| [[Attēls:Tabliczka E574.svg|center|80px]]
| E574
|-
| style='text-align:right'| 186
| ''[[:d:Q2078433|Eiropas autoceļš E575]]''
| [[:d:Q2078433|Q2078433]]
| [[Slovākija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q28|Q28]]''
| [[:commons:Category:E575|E575]]
| [[Attēls:Tabliczka E575.svg|center|80px]]
| E575
|-
| style='text-align:right'| 187
| ''[[:d:Q338977|Eiropas autoceļš E576]]''
| [[:d:Q338977|Q338977]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E576|E576]]
| [[Attēls:Tabliczka E576.svg|center|80px]]
| E576
|-
| style='text-align:right'| 188
| ''[[:d:Q1375910|Eiropas autoceļš E577]]''
| [[:d:Q1375910|Q1375910]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E577|E577]]
| [[Attēls:Tabliczka E577.svg|center|80px]]
| E577
|-
| style='text-align:right'| 189
| ''[[:d:Q987340|Eiropas autoceļš E578]]''
| [[:d:Q987340|Q987340]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E578|E578]]
| [[Attēls:Tabliczka E578.svg|center|80px]]
| E578
|-
| style='text-align:right'| 190
| ''[[:d:Q10478772|Eiropas autoceļš E579]]''
| [[:d:Q10478772|Q10478772]]
| ''[[:d:Q28|Q28]]''
| 
| [[Attēls:Tabliczka E579.svg|center|80px]]
| E579
|-
| style='text-align:right'| 191
| ''[[:d:Q2243600|Eiropas autoceļš E581]]''
| [[:d:Q2243600|Q2243600]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E581|E581]]
| [[Attēls:Tabliczka E581.svg|center|80px]]
| E581
|-
| style='text-align:right'| 192
| ''[[:d:Q1852724|Eiropas autoceļš E583]]''
| [[:d:Q1852724|Q1852724]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Ukraina]]
| [[:commons:Category:E583|E583]]
| [[Attēls:Tabliczka E583.svg|center|80px]]
| E583
|-
| style='text-align:right'| 193
| ''[[:d:Q546742|Eiropas autoceļš E584]]''
| [[:d:Q546742|Q546742]]
| [[Ukraina]]&lt;br/&gt;[[Moldova]]&lt;br/&gt;[[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E584|E584]]
| [[Attēls:Tabliczka E584.svg|center|80px]]
| E584
|-
| style='text-align:right'| 194
| ''[[:d:Q53828736|Eiropas autoceļš E591]]''
| [[:d:Q53828736|Q53828736]]
| [[Krievija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E591.svg|center|80px]]
| E591
|-
| style='text-align:right'| 195
| ''[[:d:Q2137859|Eiropas autoceļš E592]]''
| [[:d:Q2137859|Q2137859]]
| [[Krievija]]
| [[:commons:Category:E592|E592]]
| [[Attēls:Tabliczka E592.svg|center|80px]]
| E592
|-
| style='text-align:right'| 196
| ''[[:d:Q2450792|Eiropas autoceļš E601]]''
| [[:d:Q2450792|Q2450792]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E601|E601]]
| [[Attēls:Tabliczka E601.svg|center|80px]]
| E601
|-
| style='text-align:right'| 197
| ''[[:d:Q1797423|Eiropas autoceļš E602]]''
| [[:d:Q1797423|Q1797423]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E602|E602]]
| [[Attēls:Tabliczka E602.svg|center|80px]]
| E602
|-
| style='text-align:right'| 198
| ''[[:d:Q1794844|Eiropas autoceļš E603]]''
| [[:d:Q1794844|Q1794844]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E603|E603]]
| [[Attēls:Tabliczka E603.svg|center|80px]]
| E603
|-
| style='text-align:right'| 199
| ''[[:d:Q2091528|Eiropas autoceļš E604]]''
| [[:d:Q2091528|Q2091528]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E604|E604]]
| [[Attēls:Tabliczka E604.svg|center|80px]]
| E604
|-
| style='text-align:right'| 200
| ''[[:d:Q2333741|Eiropas autoceļš E606]]''
| [[:d:Q2333741|Q2333741]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E606|E606]]
| [[Attēls:Tabliczka E606.svg|center|80px]]
| E606
|-
| style='text-align:right'| 201
| ''[[:d:Q1795007|Eiropas autoceļš E607]]''
| [[:d:Q1795007|Q1795007]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E607|E607]]
| [[Attēls:Tabliczka E607.svg|center|80px]]
| E607
|-
| style='text-align:right'| 202
| ''[[:d:Q1795057|Eiropas autoceļš E611]]''
| [[:d:Q1795057|Q1795057]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E611|E611]]
| [[Attēls:Tabliczka E611.svg|center|80px]]
| E611
|-
| style='text-align:right'| 203
| ''[[:d:Q1637858|Eiropas autoceļš E612]]''
| [[:d:Q1637858|Q1637858]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E612|E612]]
| [[Attēls:Tabliczka E612.svg|center|80px]]
| E612
|-
| style='text-align:right'| 204
| ''[[:d:Q514182|Eiropas autoceļš E641]]''
| [[:d:Q514182|Q514182]]
| ''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;[[Vācija]]
| [[:commons:Category:E641|E641]]
| [[Attēls:Tabliczka E641.svg|center|80px]]
| E641
|-
| style='text-align:right'| 205
| ''[[:d:Q688368|Eiropas autoceļš E651]]''
| [[:d:Q688368|Q688368]]
| ''[[:d:Q40|Q40]]''
| [[:commons:Category:Ennstal-Straße|Ennstal-Straße]]
| [[Attēls:Tabliczka E651.svg|center|80px]]
| E651
|-
| style='text-align:right'| 206
| ''[[:d:Q2150243|Eiropas autoceļš E652]]''
| [[:d:Q2150243|Q2150243]]
| ''[[:d:Q40|Q40]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q215|Q215]]''
| [[:commons:Category:E652|E652]]
| [[Attēls:Tabliczka E652.svg|center|80px]]
| E652
|-
| style='text-align:right'| 207
| ''[[:d:Q2604283|Eiropas autoceļš E653]]''
| [[:d:Q2604283|Q2604283]]
| ''[[:d:Q28|Q28]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q215|Q215]]''
| [[:commons:Category:E653|E653]]
| [[Attēls:Tabliczka E653.svg|center|80px]]
| E653
|-
| style='text-align:right'| 208
| ''[[:d:Q676174|Eiropas autoceļš E661]]''
| [[:d:Q676174|Q676174]]
| ''[[:d:Q28|Q28]]''&lt;br/&gt;[[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Bosnija un Hercegovina]]
| [[:commons:Category:E661|E661]]
| [[Attēls:Tabliczka E661.svg|center|80px]]
| E661
|-
| style='text-align:right'| 209
| ''[[:d:Q2456332|Eiropas autoceļš E662]]''
| [[:d:Q2456332|Q2456332]]
| [[Horvātija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E662|E662]]
| [[Attēls:Tabliczka E662.svg|center|80px]]
| E662
|-
| style='text-align:right'| 210
| ''[[:d:Q1375947|Eiropas autoceļš E671]]''
| [[:d:Q1375947|Q1375947]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E671|E671]]
| [[Attēls:Tabliczka E671.svg|center|80px]]
| E671
|-
| style='text-align:right'| 211
| ''[[:d:Q1375938|Eiropas autoceļš E673]]''
| [[:d:Q1375938|Q1375938]]
| [[Rumānija]]
| [[:commons:Category:E673|E673]]
| [[Attēls:Tabliczka E673.svg|center|80px]]
| E673
|-
| style='text-align:right'| 212
| ''[[:d:Q2579632|Eiropas autoceļš E675]]''
| [[:d:Q2579632|Q2579632]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E675|E675]]
| [[Attēls:Tabliczka E675.svg|center|80px]]
| E675
|-
| style='text-align:right'| 213
| ''[[:d:Q1375961|Eiropas autoceļš E691]]''
| [[:d:Q1375961|Q1375961]]
| [[Armēnija]]&lt;br/&gt;[[Gruzija]]&lt;br/&gt;[[Turcija]]
| [[:commons:Category:E691|E691]]
| [[Attēls:Tabliczka E691.svg|center|80px]]
| E691
|-
| style='text-align:right'| 214
| ''[[:d:Q1960959|Eiropas autoceļš E692]]''
| [[:d:Q1960959|Q1960959]]
| [[Gruzija]]
| [[:commons:Category:E692|E692]]
| [[Attēls:Tabliczka E692.svg|center|80px]]
| E692
|-
| style='text-align:right'| 215
| ''[[:d:Q3120429|Eiropas autoceļš E711]]''
| [[:d:Q3120429|Q3120429]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E711|E711]]
| [[Attēls:Tabliczka E711.svg|center|80px]]
| E711
|-
| style='text-align:right'| 216
| ''[[:d:Q1955315|Eiropas autoceļš E712]]''
| [[:d:Q1955315|Q1955315]]
| [[Francija]]&lt;br/&gt;[[Šveice]]
| [[:commons:Category:E712|E712]]
| [[Attēls:Tabliczka E712.svg|center|80px]]
| E712
|-
| style='text-align:right'| 217
| ''[[:d:Q746049|Eiropas autoceļš E713]]''
| [[:d:Q746049|Q746049]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E713|E713]]
| [[Attēls:Tabliczka E713.svg|center|80px]]
| E713
|-
| style='text-align:right'| 218
| ''[[:d:Q2265961|Eiropas autoceļš E714]]''
| [[:d:Q2265961|Q2265961]]
| [[Francija]]
| [[:commons:Category:E714|E714]]
| [[Attēls:Tabliczka E714.svg|center|80px]]
| E714
|-
| style='text-align:right'| 219
| ''[[:d:Q2099373|Eiropas autoceļš E717]]''
| [[:d:Q2099373|Q2099373]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E717|E717]]
| [[Attēls:Tabliczka E717.svg|center|80px]]
| E717
|-
| style='text-align:right'| 220
| ''[[:d:Q1871269|Eiropas autoceļš E751]]''
| [[:d:Q1871269|Q1871269]]
| [[Horvātija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q215|Q215]]''
| [[:commons:Category:E751|E751]]
| [[Attēls:Tabliczka E751.svg|center|80px]]
| E751
|-
| style='text-align:right'| 221
| ''[[:d:Q745873|Eiropas autoceļš E761]]''
| [[:d:Q745873|Q745873]]
| [[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E761|E761]]
| [[Attēls:Tabliczka E761.svg|center|80px]]
| E761
|-
| style='text-align:right'| 222
| ''[[:d:Q2425402|Eiropas autoceļš E762]]''
| [[:d:Q2425402|Q2425402]]
| [[Bosnija un Hercegovina]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E762|E762]]
| [[Attēls:Tabliczka E762.svg|center|80px]]
| E762
|-
| style='text-align:right'| 223
| ''[[:d:Q2425390|Eiropas autoceļš E763]]''
| [[:d:Q2425390|Q2425390]]
| [[Serbija]]&lt;br/&gt;[[Melnkalne]]
| [[:commons:Category:E763|E763]]
| [[Attēls:Tabliczka E763.svg|center|80px]]
| E763
|-
| style='text-align:right'| 224
| ''[[:d:Q2621685|Eiropas autoceļš E771]]''
| [[:d:Q2621685|Q2621685]]
| [[Rumānija]]&lt;br/&gt;[[Serbija]]
| [[:commons:Category:E771|E771]]
| [[Attēls:Tabliczka E771.svg|center|80px]]
| E771
|-
| style='text-align:right'| 225
| ''[[:d:Q2303347|Eiropas autoceļš E772]]''
| [[:d:Q2303347|Q2303347]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E772|E772]]
| [[Attēls:Tabliczka E772.svg|center|80px]]
| E772
|-
| style='text-align:right'| 226
| ''[[:d:Q3041141|Eiropas autoceļš E773]]''
| [[:d:Q3041141|Q3041141]]
| [[Bulgārija]]
| [[:commons:Category:E773|E773]]
| [[Attēls:Tabliczka E773.svg|center|80px]]
| E773
|-
| style='text-align:right'| 227
| ''[[:d:Q2154690|Eiropas autoceļš E801]]''
| [[:d:Q2154690|Q2154690]]
| [[Spānija]]&lt;br/&gt;''[[:d:Q45|Q45]]''
| [[:commons:Category:E801|E801]]
| [[Attēls:Tabliczka E801.svg|center|80px]]
| E801
|-
| style='text-align:right'| 228
| ''[[:d:Q27383|Eiropas autoceļš E802]]''
| [[:d:Q27383|Q27383]]
| ''[[:d:Q45|Q45]]''
| [[:commons:Category:E802|E802]]
| [[Attēls:Tabliczka E802.svg|center|80px]]
| E802
|-
| style='text-align:right'| 229
| ''[[:d:Q2433065|Eiropas autoceļš E803]]''
| [[:d:Q2433065|Q2433065]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E803|E803]]
| [[Attēls:Tabliczka E803.svg|center|80px]]
| E803
|-
| style='text-align:right'| 230
| ''[[:d:Q2741026|Eiropas autoceļš E804]]''
| [[:d:Q2741026|Q2741026]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E804|E804]]
| [[Attēls:Tabliczka E804.svg|center|80px]]
| E804
|-
| style='text-align:right'| 231
| ''[[:d:Q129065|Eiropas autoceļš E805]]''
| [[:d:Q129065|Q129065]]
| ''[[:d:Q45|Q45]]''
| [[:commons:Category:E805|E805]]
| [[Attēls:Tabliczka E805.svg|center|80px]]
| E805
|-
| style='text-align:right'| 232
| ''[[:d:Q129067|Eiropas autoceļš E806]]''
| [[:d:Q129067|Q129067]]
| ''[[:d:Q45|Q45]]''
| [[:commons:Category:E806|E806]]
| [[Attēls:Tabliczka E806.svg|center|80px]]
| E806
|-
| style='text-align:right'| 233
| ''[[:d:Q1641750|Eiropas autoceļš E821]]''
| [[:d:Q1641750|Q1641750]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E821|E821]]
| [[Attēls:Tabliczka E821.svg|center|80px]]
| E821
|-
| style='text-align:right'| 234
| ''[[:d:Q2564356|Eiropas autoceļš E840]]''
| [[:d:Q2564356|Q2564356]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E840|E840]]
| [[Attēls:Tabliczka E840.svg|center|80px]]
| E840
|-
| style='text-align:right'| 235
| ''[[:d:Q1375993|Eiropas autoceļš E841]]''
| [[:d:Q1375993|Q1375993]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E841|E841]]
| [[Attēls:Tabliczka E841.svg|center|80px]]
| E841
|-
| style='text-align:right'| 236
| ''[[:d:Q2444194|Eiropas autoceļš E842]]''
| [[:d:Q2444194|Q2444194]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E842|E842]]
| [[Attēls:Tabliczka E842.svg|center|80px]]
| E842
|-
| style='text-align:right'| 237
| ''[[:d:Q744600|Eiropas autoceļš E843]]''
| [[:d:Q744600|Q744600]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E843|E843]]
| [[Attēls:Tabliczka E843.svg|center|80px]]
| E843
|-
| style='text-align:right'| 238
| ''[[:d:Q2707357|Eiropas autoceļš E844]]''
| [[:d:Q2707357|Q2707357]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E844|E844]]
| [[Attēls:Tabliczka E844.svg|center|80px]]
| E844
|-
| style='text-align:right'| 239
| ''[[:d:Q2446271|Eiropas autoceļš E846]]''
| [[:d:Q2446271|Q2446271]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E846|E846]]
| [[Attēls:Tabliczka E846.svg|center|80px]]
| E846
|-
| style='text-align:right'| 240
| ''[[:d:Q972968|Eiropas autoceļš E847]]''
| [[:d:Q972968|Q972968]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E847|E847]]
| [[Attēls:Tabliczka E847.svg|center|80px]]
| E847
|-
| style='text-align:right'| 241
| ''[[:d:Q2266100|Eiropas autoceļš E848]]''
| [[:d:Q2266100|Q2266100]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E848|E848]]
| [[Attēls:Tabliczka E848.svg|center|80px]]
| E848
|-
| style='text-align:right'| 242
| ''[[:d:Q947951|Eiropas autoceļš E851]]''
| [[:d:Q947951|Q947951]]
| [[Melnkalne]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]&lt;br/&gt;[[Kosova]]
| [[:commons:Category:E851|E851]]
| [[Attēls:Tabliczka E851.svg|center|80px]]
| E851
|-
| style='text-align:right'| 243
| ''[[:d:Q2041537|Eiropas autoceļš E852]]''
| [[:d:Q2041537|Q2041537]]
| [[Ziemeļmaķedonija]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E852|E852]]
| [[Attēls:Tabliczka E852.svg|center|80px]]
| E852
|-
| style='text-align:right'| 244
| ''[[:d:Q374394|Eiropas autoceļš E853]]''
| [[:d:Q374394|Q374394]]
| [[Grieķija]]&lt;br/&gt;[[Albānija]]
| [[:commons:Category:E853|E853]]
| [[Attēls:Tabliczka E853.svg|center|80px]]
| E853
|-
| style='text-align:right'| 245
| ''[[:d:Q2694282|Eiropas autoceļš E871]]''
| [[:d:Q2694282|Q2694282]]
| [[Bulgārija]]&lt;br/&gt;[[Ziemeļmaķedonija]]
| [[:commons:Category:E871|E871]]
| [[Attēls:Tabliczka E871.svg|center|80px]]
| E871
|-
| style='text-align:right'| 246
| ''[[:d:Q2521873|Eiropas autoceļš E881]]''
| [[:d:Q2521873|Q2521873]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E881|E881]]
| [[Attēls:Tabliczka E881.svg|center|80px]]
| E881
|-
| style='text-align:right'| 247
| ''[[:d:Q1812428|Eiropas autoceļš E901]]''
| [[:d:Q1812428|Q1812428]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E901|E901]]
| [[Attēls:Tabliczka E901.svg|center|80px]]
| E901
|-
| style='text-align:right'| 248
| ''[[:d:Q8353069|Eiropas autoceļš E902]]''
| [[:d:Q8353069|Q8353069]]
| [[Spānija]]
| [[:commons:Category:E902|E902]]
| [[Attēls:Tabliczka E902.svg|center|80px]]
| E902
|-
| style='text-align:right'| 249
| ''[[:d:Q17629116|Eiropas autoceļš E903]]''
| [[:d:Q17629116|Q17629116]]
| [[Spānija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E903.svg|center|80px]]
| E903
|-
| style='text-align:right'| 250
| ''[[:d:Q2106476|Eiropas autoceļš E931]]''
| [[:d:Q2106476|Q2106476]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E931|E931]]
| [[Attēls:Tabliczka E931.svg|center|80px]]
| E931
|-
| style='text-align:right'| 251
| ''[[:d:Q2033565|Eiropas autoceļš E932]]''
| [[:d:Q2033565|Q2033565]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E932|E932]]
| [[Attēls:Tabliczka E932.svg|center|80px]]
| E932
|-
| style='text-align:right'| 252
| ''[[:d:Q2497220|Eiropas autoceļš E933]]''
| [[:d:Q2497220|Q2497220]]
| [[Itālija]]
| [[:commons:Category:E933|E933]]
| [[Attēls:Tabliczka E933.svg|center|80px]]
| E933
|-
| style='text-align:right'| 253
| ''[[:d:Q2467961|Eiropas autoceļš E951]]''
| [[:d:Q2467961|Q2467961]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E951|E951]]
| [[Attēls:Tabliczka E951.svg|center|80px]]
| E951
|-
| style='text-align:right'| 254
| ''[[:d:Q1956688|Eiropas autoceļš E952]]''
| [[:d:Q1956688|Q1956688]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E952|E952]]
| [[Attēls:Tabliczka E952.svg|center|80px]]
| E952
|-
| style='text-align:right'| 255
| ''[[:d:Q2516367|Eiropas autoceļš E961]]''
| [[:d:Q2516367|Q2516367]]
| [[Grieķija]]
| 
| [[Attēls:Tabliczka E961.svg|center|80px]]
| E961
|-
| style='text-align:right'| 256
| ''[[:d:Q2182124|Eiropas autoceļš E962]]''
| [[:d:Q2182124|Q2182124]]
| [[Grieķija]]
| [[:commons:Category:E962|E962]]
| [[Attēls:Tabliczka E962.svg|center|80px]]
| E962
|-
| style='text-align:right'| 257
| ''[[:d:Q10478786|Eiropas autoceļš E981]]''
| [[:d:Q10478786|Q10478786]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E981|E981]]
| [[Attēls:Tabliczka E981.svg|center|80px]]
| E981
|-
| style='text-align:right'| 258
| ''[[:d:Q10478788|Eiropas autoceļš E982]]''
| [[:d:Q10478788|Q10478788]]
| [[Turcija]]
| [[:commons:Category:E982|E982]]
| [[Attēls:Tabliczka E982.svg|center|80px]]
| E982
|}
{{Wikidata list end}}

[[fr:Utilisateur:Gz260/Routes/RE/Wikidata]]
[[en:User:Gz260/Roads/E/Wikidata]]
[[de:Benutzer:Gz260/Straßen/E/Wikidata]]
[[es:Usuario:Gz260/Carreteras/E/Wikidata]]
[[it:Utente:Gz260/Strade/E/Wikidata]]
[[nl:Gebruiker:Gz260/Wegen/E/Wikidata]]
[[ca:Usuari:Gz260/Carreteres/E/Wikidata]]
[[da:Bruger:Gz260/Veje/E/Wikidata]]
[[el:Χρήστης:Gz260/Δρόμοι/E/Wikidata]]
[[et:Kasutaja:Gz260/Teed/E/Wikidata]]
[[fi:Käyttäjä:Gz260/Tiet/E/Wikidata]]
[[lt:Naudotojas:Gz260/Keliai/E/Wikidata]]
[[no:Bruker:Gz260/Veier/E/Wikidata]]
[[ru:Участник:Gz260/Дороги/E/Wikidata]]
[[sv:Användare:Gz260/Vägar/E/Wikidata]]</text>
      <sha1>p4gz8w5tvknroy07jdbn0tkvfgs8utc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līvu zemes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>310126</id>
    <revision>
      <id>4301104</id>
      <parentid>3822010</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:25:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Galvenās līvu zemes krusta karu laikā */ disambs......</comment>
      <origin>4301104</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11777" sha1="lyokuvmcykrfwq7cab6bxnmnt506hze" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums    = Līvu zeme
|nosaukums_latv_val     = Līvzeme
|sugasvārds             = senlatviešu zeme
|
|kontinents             = Eiropa
|reģions                = 
|valsts                 = Latvija
|laikmets               = 
|statuss                = {{val|la|Livonia}}, {{val|de|Livland}}
|statusa_teksts         = 
|impērija               = 
|valdības_veids         = militāra demokrātija, iespējams, maksāja meslus [[Polockas kņazi]]em
|
|gads_sākums            = pirms 10. gadsimta 
|gads_beigas            = 13. gadsimts
|
|event_start            = Vikingu laikā izveidojās līvu pilsnovadi   
|date_start             = 
|event_end              = Tika nodibināta [[Livonijas bīskapija]], vēlāk līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] (2/3) un [[Livonijas ordenis]] (1/3)
|date_end               = 
|
|event1                 = 
|date_event1            = 
|event2                 = 
|date_event2            = 
|event3                 = 
|date_event3            = 
|event4                 = 
|date_event4            = 
|
|event_pre              = 
|date_pre               = 
|event_post             = 
|date_post              = 
|
|p1                     = 
|flag_p1                = 
|s1                     = 
|flag_s1                = 
|image_flag             = 
|flag                   = 
|flag_type              = 
|
|image_coat             = 
|symbol                 =
|symbol_type            = 
|
|image_map              = M. Siliņa Senās Lībiešu zemes karte 1890.jpg
|image_map_caption      = Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).
|
|galvaspilsēta          = 
|
|national_motto         = 
|national_anthem        = 
|kopīgas_valodas        = 
|reliģija               = [[pagānisms]]
|nauda                  = 
|
|leader1                = [[Anno]], [[Kaupo]], [[Dabrelis]], [[Ninnus]], [[Vesiķis]] (Gaujas līvu vecākie) 
|leader2                = [[Ako]], [[Aso]], [[Uldevene]], [[Vievaldis]]  (Daugavas līvu vecākie)
|leader3                = 
|leader4                = 
|year_leader1           = 
|year_leader2           = 
|year_leader3           = 
|year_leader4           = 
|leader                 = 
|title_leader           = 
|stat_year1             = 
|stat_platība1          = 
|stat_pop1              = 
|footnotes              = 
}}
[[Attēls:M. Siliņa Senās Latvijas karte 1890.jpg|thumb|280px|Lībiešu zemes karte Latviešu Indriķa laikā ([[Matīss Siliņš]], 1890).]]
[[Attēls:Baltische Lande um 1200 Wittram.jpg|thumb|270px|Vidzemes līvu zemes (''VEINALA, THOREDA, METSEPOLE'') un Kursas līvu zemes (''SAGGARA, WANEMA'') ap 1200. gadu ([[Reinhards Vitrams|R. Vitrams]], 1939, 1954).]]
{{Latvijas vēsture}}
'''Līvu zemes'''&lt;ref&gt;Indriķis Šterns. Latvijas vēsture 1180-1290. Krustakari. Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002, 111 lpp. &quot;... plašākā sociālā vienība Senlatvijā bija atsevišķas maztautas — kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi un lībji, kas tālāk dalījās ciltīs, kurām bija sava teritorija jeb &quot;zeme&quot;, jeb valsts.&quot;&lt;/ref&gt; vai '''Līvzeme''' ({{val|la|Livonia}}, {{val|de|Livland}}) bija atsevišķas [[lībieši|līvu]] pilsnovadu apvienības [[viduslaiki|viduslaikos]], kas pirmo reizi pieminētas 11. gadsimta [[vikingi|vikingu]] rūnakmeņu uzrakstos. [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] perioda sākumā 1188. gada 1. oktobrī izveidoja [[Livonijas bīskapija|Livonijas bīskapiju]], vēlāk Livonijas [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] pakāpeniski pakļāva un [[Līvzemes dalīšanas līgums|sadalīja Gaujas līvu un Metsepoles zemes]] (1207), vēlāk arī [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] (1211) zemes. Turpretī [[Kursa (valsts)|Kursas]] pārsvarā līvu apdzīvotās zemes ([[Vanema]] un [[Ventava]]) noslēdza miera līgumus ar [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas domkapituls|Rīgas domkapitulu]] (t. s. [[Miera Kursa]] 1230. gadā) un Romas pāvesta vietvaldi [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] 1231. gadā.

Tikai pēc [[latgaļi|letgaļu]], [[igauņi|igauņu]], [[kurši|kuršu]] un [[zemgaļi|zemgaļu]] pilnīgas pakļaušanas 13. gadsimta beigās Līvzemes nosaukumu pakāpeniski sāka lietot kā apzīmējumu daudz plašākam ģeogrāfiskajam reģionam Baltijas jūras austrumu krastā ([[Livonijas Konfederācija]]i), kas aptuveni atbilst mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorijai.

== Vēsture ==
Līvu senči dzīvojuši Kurzemes ziemeļos jau kopš vidējā neolīta perioda (ap 3400.—2300. gadu p.m.ē.). Viņu kultūra piederēja [[ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra]]s lokam. Arheoloģiskie izrakumi [[Sārnates apmetne]]s vietā dod priekšstatu par līvu senču dzīves apstākļiem šajā laikmetā. Spriežot pēc līvu personvārdu etimoloģijas un apbedījumiem (t.s. &quot;[[velna laivas]]&quot;), viņu etnoģenēzi un kultūru jau no [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmeta]] stipri ietekmēja ziemeļģermāņu ciltis. Viņiem bija cieši kultūras sakari ar tām [[Baltijas somi|Baltijas somu]] ciltīm, kas dzīvoja [[Sāmsala|Sāmsalā]], Rietumigaunijā ([[Ridala]]) un [[Somija]]s dienvidrietumu daļā.
Iespējams, ka šo cilšu senais pašnosaukums bija &quot;sāmi&quot;, no kā cēlies gan Sāmsalas, gan Somijas nosaukumi. 11. gadsimta līvi pēc neveiksmīgiem kariem ar [[kurši]]em pārcēlās no [[Vanema]]s (līvu: ''vecā zeme'') pāri [[Rīgas līcis|Rīgas līcim]] uz Vidzemes rietumu krastu, apmezdamies arī tālāk uz austrumiem zemes iekšienē, Gaujas un Daugavas baseina rietumu daļās. Šī pārcelšanās izraisīja ilgstošus konfliktus ar [[zemgaļi]]em, kas pirms tam bija dzīvojuši šajā teritorijā.

Rakstītajos vēstures avotos līvi pieminēti [[Vikingu laiki|vikingu laiku]] [[sāgas|sāgās]] un [[Pagājušo gadu vēsture|senkrievu hronikās]]. Teiksmainajā 8. gadsimta [[Brovallas kauja|Brovallas kaujā]] līvi cīnījušies [[Dānijas karaļu uzskaitījums|dāņu ķēniņa]] pusē sava karavadoņa Gēra ({{val|la|Ger Livicus}}) vadībā. Savukārt senākais zināmais Līvzemes nosaukums ''Iflanti'' atrasts uz [[Trosas rūnu akmens]]. Arheoloģiskie izrakumi [[Daugmales pilskalns|Daugmales pilskalnā]] un citur liecina, ka Daugavas un Gaujas lejteces līvu etnoģenēzē piedalījušies [[zemgaļi]] un [[skandināvi]]. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] sākuma līvi kļuva par vācu krustnešu galvenajiem sabiedrotajiem. 13. gadsimta sākumā līvu apdzīvotajā teritorijā Daugavas lejtecē tika nodibināta [[Livonijas bīskapija]] ar Rīgu kā galveno pilsētu, kurai 1204. gadā uzbruka [[Lietuviešu un līvu karagājiens uz Rīgu (1204)|lietuviešu sabiedrotie Aizkraukles un Lielvārdes līvi]]. Jau 1202. gadā līvu zemju iekarošanai tika izveidots [[Zobenbrāļu ordenis]], kura karagājienos vēlāk piedalījās arī kristītie līvu karavīri.

Igauņu [[Jurģa nakts sacelšanās]] iespaidā arī līvi 1345. gadā ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]]. Leišu lielkungs atbildējis: &quot;Zemniek, tu nebūsi te karalis&quot; un pavēlējis viņam nocirst galvu.&lt;ref&gt;Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.&lt;/ref&gt;

=== Galvenās līvu zemes krusta karu laikā ===

* [[Daugavas līvi|Daugavas līvu zeme]] (''Veinala''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Meinards]], kas uzcēla Ikšķiles un Salaspils baznīcas
# [[Ikšķile]]s līvu pilsnovads, no 1201. gada pārvaldīja bīskapa vasalis [[Konrāds no Meiendorpas]], vēlāk arī znots [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam, kurš viņam dāvāja daļu no savas valsts
# [[Salaspils|Salas]] līvu pilsnovads, kuru pārvaldīja līvu vecākais [[Ako]]. Katoļu priesteris līdz 1206. gadam bija [[Johans]].
# [[Rīga]]s līvu pilsnovads, kuru pārvaldīja līvu vecākais [[Aso]], kristīts 1200. gadā
# [[Lielvārde]]s līvu pilsnovads, no 1201. gada pārvaldīja bīskapa vasalis Daniēls, bet līvu vecākais bija [[Uldevene]].
# [[Aizkraukle]]s līvu pilsnovads, kurā valdīja līvu vecākais [[Vievaldis]] 1219. gadā
* [[Turaida (zeme)|Turaidas]] zeme (''Thoreda''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Teoderihs no Turaidas]], pēc tam [[Alebrands]] kas uzcēla Kubeseles baznīcu
# [[Gauja]]s labā krasta pilsnovads ar Turaidas, [[Krimulda]]s pilīm, kuru pārvaldīja līvu vecākie [[Anno]], [[Kaupo]], vēlāk [[Vesiķis]]
# [[Lēdurga]]s pilsnovads pie [[Metsepole]]s zemes robežas (tagadējais [[Lēdurgas pagasts]])
# [[Satezele]]s zeme jeb Dabreļa zeme — Gaujas kreisā krasta pilsnovadi, kuru pārvaldīja vecākie [[Dabrelis]] un [[Ninnus]]
* [[Metsepole]]s zeme (''Metsepole''). Pirmais katoļu priesteris šajā novadā bija [[Aleksandrs (Metsepole)|Aleksandrs]]
* [[Idumeja]]s zeme. Tās iedzīvotāji idumieši bija radušies līvu un baltu cilšu sajaukšanās rezultātā. Pirmais katoļu priesteris šajā zemē bija [[Alebrands]], kas uzcēla [[Straupe]]s baznīcu
# [[Rozula]]s pilsnovads pie [[Metsepole]]s un [[Imera]]s robežām (tagadējais [[Stalbes pagasts]]).
* [[Vanema]]s zeme (''Wanema'' — &quot;senā zeme&quot;) Kurzemes ziemeļaustrumos jeb [[Miera Kursa]], kuras kultūrā bija stipra [[Sāmsala]]s iedzīvotāju un vikingu ietekme
# [[Usma]]s zeme (&quot;jaunā zeme&quot;) pie Usmas ezera (tagadējais [[Usmas pagasts]])
* [[Ventava]]s zeme (''Saggara'') Kurzemes ziemeļrietumos [[Venta]]s upes lejtecē, kur līdz 12. gadsimtam mita [[Vendi (Livonija)|vendi]].

== Līvzemes iekarošana un sadalīšana ==
{{pamatraksts|Līvzemes dalīšanas līgums}}

Pēc [[Līvzemes dalīšanas līgums|Līvzemes dalīšanas līguma]] noslēgšanas [[Līvu gals|Gaujas līvu zemes]] 1207. gadā sadalīja trijās daļās: [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskaps Alberts]] paņēma Turaidu ([[Kaupo]] pārvaldīto daļu) un Metsepoli, bet Zobenbrāļu ordenis [[Satesele]]s pilsnovadu ([[Dabrelis|Dabreļa]] pārvaldīto daļu).

Savukārt [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzeme]]s dalīšanas laikā 1211. gadā Zobenbrāļu ordenis ieguva [[Aizkraukles viduslaiku pils|Aizkraukles pilsnovadu]] un trešdaļu no [[Salaspils viduslaiku pils|Salaspils]] un [[Doles pilis|Doles pilsnovadiem]], bet pārējā zeme palika [[Livonijas bīskapija]]s teritorijā.

== Vēsturiskās Līvzemes novadi mūsdienās ==
Vēsturiskajā Līvzemē pēc 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas ietilpst šādi novadi:
* Daugavas līvu zemēs izvietojas [[Rīga]]s pilsēta, [[Salaspils novads]], [[Ropažu novads]], [[Ogres novads]] (daļēji), [[Aizkraukles novads]] (daļēji);
* Gaujas līvu zemēs izvietojas [[Saulkrastu novads]], [[Ādažu novads]], [[Siguldas novads]], [[Cēsu novads]] (daļēji);
* Metsepoles līvu zemēs izvietojas [[Limbažu novads]], [[Valmieras novads]] (daļēji).

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Latvijas Vēsture. Indriķis Šterns „1180 — 1290 krustakari”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 2002. {{ISBN|9984601889}}

== Skatīt arī ==
* [[Līvi]]
* [[Livonijas bīskapija]]
* [[Livonijas ordenis]]
* [[Livonija]]

{{Senlatviešu valstis}}

[[Kategorija:Vidzemes vēsture]]
[[Kategorija:Kurzemes vēsture]]</text>
      <sha1>lyokuvmcykrfwq7cab6bxnmnt506hze</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķēdaiņu ūnija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>322051</id>
    <revision>
      <id>4301466</id>
      <parentid>3832869</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:53:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Priekšvēsture */ disambs.....</comment>
      <origin>4301466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7202" sha1="p6v9m9z8trnwmrovy5bno8t5hrxbrqt" xml:space="preserve">[[Attēls:Kedainiai Union.jpg|thumb|200px|Zviedrijas-Lietuvas Ķēdaiņu ūnijas teksts latīņu valodā (1655).]]
[[Attēls:Polish-Lithuanian Commonwealth 1635.svg|thumb|200px|Polijas-Lietuvas kopvalsts Otrā Ziemeļu kara laikā (1635. gada robežās).]]
'''Ķēdaiņu ūnija''' ({{val-sv|Freden i Kėdainiai}}; {{val-pl|Umowa Kiejdańska}}) bija [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1655. gada 20. oktobrī [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņu]] pilī parakstīts [[Zviedrija]]s un [[Lietuva]]s kopvalsts izveides līgums. [[Zviedrijas karalis]] [[Kārlis X Gustavs]] tika atzīts par nominālo [[Lietuvas lielkņazs|Lietuvas lielhercogu]].

1660. gada 23. aprīlī parakstītais [[Olivas miera līgums]] anulēja Zviedrijas pretenzijas uz [[Lietuvas lielhercogiste|Lietuvas lielhercogisti]] un [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogisti]].

== Priekšvēsture ==
[[Attēls:Pochod Szwedow do Kiejdan.jpg|thumb|left|250px|Zviedrijas karaspēks pie Ķēdaiņu pils.]]
1654. gada aprīlī [[Krievijas cariste]] uzsāka [[Poļu-krievu karš (1654—1667)|Poļu-krievu karu (1654—1667)]], kura rezultātā tika ieņemta visa Polijas-Lietuvas kopvalsts austrumu daļa, ieskaitot lielāko daļu no [[Livonijas vaivadija]]s, kuras vaivads [[Nikolajs IV Korfs|Nikolajs Korfs]] lūdza zviedriem militāru palīdzību.
1654. gada 16. jūnijā [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karaliene]] [[Kristīne I Vāsa|Kristīne I]] pārgāja katoļticībā un atteicās no troņa. Jaunievēlētais [[Kārlis X Gustavs]] piedāvāja [[Jānis II Kazimirs|Janam II Kazimiram]] noslēgt pret Krieviju vērstu militāru savienību, pretī prasot uz visiem laikiem atteikties no pretenzijām uz Zviedrijas troni un visām protestantu zemēm Livonijā un Prūsijā.

Kad karalis Jans II Kazimirs noraidīja zviedru prasību, 1655. gada jūlijā Zviedrijas karaspēks no [[Zviedru Vidzeme]]s iebruka [[Poļu Livonija]]s (Inflantijas) teritorijā. 11. jūlijā tika ieņemta [[Daugavpils]], pēc tam [[Birži (Lietuva)|Birži]], vēlāk [[Žemaitija]]s rietumu daļa. Savukārt otra zviedru karaspēka daļa iebruka tagadējās [[Lielpolijas vojevodiste]]s teritorijā, Polijas armija 25. jūlijā kapitulēja zviedriem pie Ujščes.
Vienlaicīgi Lietuvas lielkņazistē no austrumiem iebruka liela krievu armija, kurai pretojās Lietuvas karaspēks [[Jonušs Radvils|Jonuša Radvila]] vadībā, tomēr krievi 3. jūlijā ieņēma Minsku, 31. jūlijā Viļņu, 6. augustā Kauņu, 28. augustā Grodņu.
Lietuvas lielhetmanis Jonušs Radvils [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]] 18. augustā parakstīja Zviedrijas-Lietuvas līgumu, kas anulēja kopš 1569. gadā Ļubļinā parakstīto Polijas un Lietuvas savienību.
8. septembrī zviedri karaļa Kārļa X vadībā ieņēma Varšavu, 16. septembrī uzvarēja kaujā pie Žarnovas, 3. oktobrī kaujā pie Vojničas, 19. oktobrī padevās Krakovas cietoksnis, bet Polijas karalis aizbēga uz [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] sastāvā esošo [[Silēzija|Silēziju]].

== Līguma parakstīšana ==
20. oktobrī Ķēdaiņu pilī tika parakstīts Zviedrijas-Lietuvas kopvalsts izveides līgums jeb &quot;Ķēdaiņu ūnija&quot; ar Kārli X Gustavu kā Lietuvas lielhercogu. Kurzemes [[hercogs Jēkabs]] pasludināja neitralitāti.

Līguma nosacījumu apspriešanā no Zviedrijas puses piedalījās [[Gustavs Ādams Lēvenhaupts]] (''Lewenhaupt'') un [[Bengts Šite]] (''Skytte''), bet pretrunu novēršanai 10. augustā Ķēdaiņu pilī ieradās [[Magnuss Delagardijs]] (''de la Gardie''). No Lietuvas puses vienošanos parakstīja 1163 šļahtas pārstāvji.&lt;ref&gt;Henryk Wisner ''Janusz Radziwiłł 1612-1655'', Wydawnictwo MADA, Warszawa 2000&lt;/ref&gt; Ietekmīgākie no viņiem bija:
* Lietuvas lielhetmanis [[Jonušs Radvils]] (''Radziwiłł'') 
* Lietuvas pilnais hetmanis Vincents Korvins Goševskis (''Gosiewski'')
* Žemaitijas bīskaps Pēteris Parčevskis (''Parczewski'')
* Žemaitijas kastelāns Eistahijs Kjerdejs (''Kierdej'')
* Viļņas kanoniķis Jurģis Bjalozors (''Białłozor'') [[Viļņa]]s bīskapa Tiškeviča (''Tyszkiewicz'') un kapitula garīdznieku vārdā 
* [[Cēsu vaivads]] Nikolajs Korfs (''Korff'')
* [[Ļida]]s maršals Teofils Rajeckis (''Rajecki'')
* [[Ukmerģe]]s maršals Jānis Merzenskis (''Mierzeński'')
* Lietuvas lielsekretārs Jānis Nikolajs Stankevičs (''Stankiewicz'')

== Tālākie notikumi ==
12. novembrī Polijas karaļa pakļautībā bijušās [[Prūsija]]s zemes noslēdza savienību ar [[Brandenburga]]s kūrfirstu, kas ieveda tajās savu karaspēku. Tas izsauca zviedru pretdarbību un militāru sadursmi, kas beidzās ar Kēnigsbergas līgumu 1656. gada 17. janvārī, pēc kura Brandenburgas kūrfirsts saņēma Prūsijas hercogisti lēnī no Zviedrijas karaļa.

1655. gada 29. decembrī pret zviedriem tika izsludināta Tišovces konfederācija, 31. decembrī tika nogalināts Lietuvas atdalīšanās kustības vadonis Jonušs Radivils, bet 1656. gadā 1. janvārī Ļvivā pārradās karalis Jānis II Kazimirs. Zviedri tika sakauti 5.-6. aprīļa kaujā pie Zamoščas un 7. aprīļa kaujā pie Varkas.
1656. gada 20. novembrī Zviedrijas karalis [[Brandenburga]]s kūrfirstam [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdriham Vilhelmam]] atdeva Prūsijas hercogisti un 6. decembrī apsolīja no [[Osmaņu impērija]]s atkarīgajam [[Transilvānijas hercogiste|Transilvānija]]s valdniekam [[Ģerģs II Rākoci|Ģerģam II Rākoci]] (''Rákóczi György'') Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza troni.

1657. gada 2. jūlijā tie ieņēma [[Brestļitovska|Brestļitovsku]] un 16. jūlijā Varšavu. Tomēr poļiem izdevās atgriezt kara veiksmi un 20. jūnijā sakaut [[Transilvānija]]s karaspēku [[Podolija|Podolijā]] un 23. jūnijā Rākoci piekrita lauzt militāro aliansi ar zviedriem un atstāja Poliju.

1658. gada augustā Vidzemes militārais gubernators [[Roberts Daglass]] (''Robert Douglas'') pieprasīja [[Hercogs Jēkabs|hercogam Jēkabam]] ļaut zviedru karaspēkam no Rīgas šķērsot [[Zemgale]]s teritoriju, lai varētu uzbrukt Lietuvas karaspēka nometnei [[Radvilišķi|Radvilišķos]]. 1658. gada oktobrī zviedri saņēma gūstā Kurzemes hercogu un viņa ģimeni, kurus deportēja uz [[Ivangoroda]]s cietoksni [[Ingrija]]s rietumos. Šajā laikā [[Nīderlande]], kas bija pieteikusi karu Zviedrijai, ieņēma Kurzemes hercogistei piederošo [[Tobago]] koloniju. Līdz 1660. gada janvārim Zemgale un daļa Kurzemes atradās Zviedrijas armijas okupācijā.

1660. gada 23. aprīlī tika parakstīts [[Olivas miera līgums]] starp Zviedriju no vienas puses un Poliju-Lietuvu, Svētās Romas impēriju un Brandenburgu-Prūsiju no otras puses. Līgumā tika apstiprinātas Zviedrijas tiesības uz Vidzemi un Brandenburgas tiesības uz Prūsiju, bet Polijas karalis atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas troni.

Krievijas okupēto Baltkrievijas teritoriju Polijas-Lietuvas kopvalsts atguva tikai pēc 1667. gadā parakstītā [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Līgumi ar Zviedriju]]
[[Kategorija:Līgumi ar Lietuvu]]
[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:1655. gads]]</text>
      <sha1>p6v9m9z8trnwmrovy5bno8t5hrxbrqt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lietuvas brīvības cīņas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>333590</id>
    <revision>
      <id>4301329</id>
      <parentid>4187148</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T22:11:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301329</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17897" sha1="2iihlo9dimot31j6ecnkcz4eipbk35c" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict    = Lietuvas brīvības cīņas
|partof      = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] seku kariem
|image       = [[Attēls:Vytauto Didžiojo karo muziejus 2.jpg|300px]]
|caption     = Lietuvas karavīru piemineklis, Kauņa
|date        = [[1918]]. gada [[11. novembris]] — [[1920]]. gada [[15. jūlijs]]
|place       = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]
|casus       = Lietuvas neatkarības pasludināšana un centieni aizsargāt valsti pret ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem
|result      = Lietuvas uzvara&lt;br&gt;[[Sovetlituāņu miera līgums]] ([[1920]]. gada [[12. jūlijs]])&lt;br&gt;Lietuvas neatkarības nostiprināšana
|combatant1  = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]&lt;br&gt;{{flaga|Vācija}} [[Schaulen Selbstschutz]]&lt;br&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} Lielbritānijas atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Francija}} Francijas diplomātiskais atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} (īslaicīgi, 1919. gads)
|combatant2  = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Lietuvas–Baltkrievijas PSR]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Krievijas SFPR]]
|combatant3  = {{flaga|Polija}} [[Polijas Otrā republika]] (pretiniece no 1919. gada)
|commander1  = {{flaga|Lietuva}} [[Silvestras Žukauskas]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Kazys Ladiga]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Jonas Variakojis]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Antanas Gustaitis]]
|commander2  = [[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Vincentas Mickevičius-Kapsukas]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Iosifs Unšlikhts]]
|commander3  = {{flaga|Polija}} [[Józef Piłsudski]]&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} [[Edward Rydz-Śmigły]]
|casualties1 = ~1600 kritušie&lt;br&gt;~2000 ievainoto&lt;ref&gt;Thomas Lane (2001). ''Lithuania: Stepping Westward''. Routledge. ISBN 0-415-22966-X&lt;/ref&gt;
|casualties2 = ~1000 kritušie un ievainotie (aptuveni dati)
|casualties3 = Nezināms skaits
}}

'''Lietuvas brīvības cīņas''' jeb '''Lietuvas neatkarības cīņas''' ({{val|lt|Lietuvos nepriklausomybės kovos}}) bija cīņas par neatkarīgu [[Lietuva]]s valsti no [[1918]]. gada 23. novembra, kad Lietuvas pagaidu valdība izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu, līdz Lietuvas — Polijas pamiera līguma noslēgšanai [[1920]]. gada 29. novembrī.[[Attēls:Alytus war memorial.jpg|thumb|280px|Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas]]Sarkanās armijas uzbrukuma rezultātā bijušās Vācijas 10. armijas un sakšu brīvprātīgo karaspēks bija atspiests līdz līnijai [[Telši]]-[[Kauņa]]-[[Alīta]]. 1919. gada martā vācu karaspēks kopā ar lietuviešu vienībām devās pretuzbrukumā un ieņēma [[Žemaitija]]s teritoriju līdz līnijai [[Kuršēni]]-[[Šauļi]]-[[Radvilišķi]]. 1919. gada 22. martā tika izveidota pirmā Lietuvas karaspēka vienība [[Panevēža]]s atbrīvošanai — Panevēžas Atsevišķais bataljons. Maijā tika izsludināta [[mobilizācija]] un 3. maijā karaspēka lielums sasniedza 440 virsnieku un 10 729 kareivju.&lt;ref&gt;Lesčius, Vytautas. Lietuvos kariuomenė nepriklausomybės kovose 1918—1920. Lietuvos kariuomenės istorija. Vilnius, 2004&lt;/ref&gt;
Cīņās Lietuvas karaspēks pieveica gan Sarkano armiju, gan [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Bermonta karaspēku]], [[Žemaitija]]s un [[Sēlija]]s teritorijā sadarbodamies ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]]. Vācu un poļu karaspēki dažādos kara posmos gan sadarbojās ar Lietuvas valdību, gan karoja pret to.

== Sarkanās armijas uzbrukums ==
[[Attēls:Sarkanās armijas no 1918. gada novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.jpg|thumb|left|250px|Sarkanās armijas no 1918. gada 25. novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase I.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris — 1919. gada marts). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā.]]
Pēc 1918. gada [[Novembra revolūcija]]s Vācijas Impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja [[Augustīns Voldemārs|Augustīnu Voldemāru]], kas 23. novembrī izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu. Par Lietuvas Kara ministrijas vadītāju tika iecelts [[ģenerālmajors]] [[Silvestrs Žukausks]], bet jau 24. decembrī viņš atkāpās no amata. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja &quot;Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju&quot; un lūdza Polijas armijas palīdzību. [[Juzefs Pilsudskis]] 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.
1918. gada 16. decembrī Sarkanās armijas ieņemtajā [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidoja Padomju Lietuvas valdību [[Vincs Mickevičs-Kapsuks|Vinca Mickeviča-Kapsuka]] (''Vincas Mickevičius-Kapsukas'') vadībā, kas pasludināja Lietuvas Padomju Republika dibināšanu.

[[Kauņa|Kauņā]], [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]], [[Alīta|Alītū]] un [[Marijampole|Marijampolē]] izveidoja Lietuvas armijas 1., 2. un 4. kājnieku pulkus un atsevišķos bataljonus. 5. janvārī Sarkanā armija ieņēma [[Viļņa|Viļņu]], Sarkanās armijas Pleskavas divīzija tika pārdēvēta par Lietuviešu-baltkrievu divīziju. 15. janvārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija (''Особая интернациональная дивизия'') gar Daugavpils-Šauļu dzelzceļu kopā ar lietuviešu lielinieku [[Žemaitija]]s pulku ieņēma [[Šauļi|Šauļus]].
A. Voldemāra vadītā Lietuvas Pagaidu valdība pārcēlās no Viļņas uz [[Kauņa|Kauņu]]. Kauņas cietoksnī izvietojās vācu okupācijas karaspēka pavēlniecība, kas 18. janvārī noslēdza vienošanos ar lieliniekiem par pagaidu demarkācijas līnijas novilkšanu starp vācu un lielinieku spēkiem.

1919. gada [[1. februāris|1. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] ieradās vācu ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]], tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru. Viņš pārņēma [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Lietuva]]s ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa [[Dzelzsdivīzija]] un [[Baltijas landesvērs]], komandēšanu. Jau 7.-10. februārī Lietuviešu 2. kājnieku pulks kopā ar vācu karaspēka vienībām apturēja Sarkanās armijas uzbrukumu pie [[Ķēdaiņi]]em. 12. februārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija tika pārdēvēta par Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku divīziju, turpināja uzbrukumu gar Latvijas-Lietuvas robežu un februāra otrajā pusē sasniedza [[Mažeiķi|Mažeiķus]] un [[Telši|Telšus]].
Kaut gan lieliniekiem 13. februārī izdevās ieņemt Alītu un tiltu pār [[Nemuna]]s upi, tomēr jau 14. februārī Lietuviešu 1. kājnieku pulks kopā ar vācu brīvprātīgajiem pilsētu atguva. Kaujā krita 1. kājnieku pulka [[virsleitnants]] Antans Juozapavičs (''Antanas Juozapavičius'')
 
1919. gada 27. februārī Lietuvas SPR apvienojās ar [[Baltkrievijas SPR]] īslaicīgi pastāvošā [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] (LitBelu).

== Pretuzbrukums ==
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase II.svg|thumb|280px|Lietuvas armijas uzbrukums (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase III.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1920. gada maijs — augusts). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža pirms uzbrukuma, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža.]]
7. martā vācu un lietuviešu spēki atbrīvoja [[Kuršēni|Kuršēnus]], 11. martā Šauļus, 12. martā [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 14. martā [[Šeduva|Šeduvu]], 26. martā [[Panevēža|Panevēžu]], kuru gan lielinieki atguva 4. aprīlī.
Vācu Dienvidlietuvas Sakšu brīvprātīgā brigāde ar trīs pulkiem kopā ar lietuviešu vienībām uzbruka Viļņas virzienā, bet tika apstādināta pie [[Vieve]]s 8. aprīlī. 1919. gada 4. aprīlī Lietuvas Valsts sapulce par Lietuvas pirmo prezidentu ievēlēja [[Antans Smetona|Antanu Smetonu]].

1919. gada 19. aprīlī [[Polijas 1. leģiona kājnieku divīzija]] ieņēma lielinieku nodibinātā Litbela ([[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]) galvaspilsētu Viļņu. Panevēžas Atsevišķais bataljons un Sakšu brīvprātīgo brigādes 18. pulks 3. maijā atbrīvoja [[Ukmerģe|Ukmerģi]] (tolaik Vilmerģi).
26. aprīlī par [[Lietuvas Bruņotie spēki|Lietuvas armijas]] ģenerālštāba komandieri, bet 6. maijā par Lietuvas armijas virspavēlnieku iecēla ģenerāli Silvestru Žukausku, kas armiju sadalīja divās daļās. Vilkmerģes grupa 19. maijā atbrīvoja [[Anīkšči|Anīkščus]], bet Panevēžas grupa no 18. līdz 23. maijam Žukauska vadībā atbrīvoja Panevēžu.
Pēc īsas atpūtas un pārgrupēšanās no 26. maija līdz 3. jūnijam tika realizēta Kupišķu—Utenas operācija, kuras rezultātā lietuvieši iekaroja [[Birži (Lietuva)|Biržus]], [[Rokišķi|Rokišķus]] (30. maijā), [[Kupišķi|Kupišķus]] (1. jūnijā) un [[Utena|Utenu]] (2. jūnijā).&lt;ref&gt;Aničas, J. Gener, olas Silvestras Žukauskas: (1861—1937). Viļņa: Lietuvos krašto apsaugos ministerija, 2006. — 294 lpp. (lietuviski)&lt;/ref&gt; Uzbrukumu attīstot pāri tagadējai [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i, Lietuvas armija jūnija pirmajā pusē ieņēma [[Aknīste|Aknīsti]] un kopā ar [[Augškurzeme]]s partizāniem daļu no [[Sēlija]]s Latvijas daļas un apstājās pie [[Daugava]]s. Pēc militārām neveiksmēm Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja 1919. gada 1. jūnijā izdeva dekrētu &quot;Par Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas padomju republiku apvienošanu cīņai ar starptautisko imperiālismu&quot;, kura rezultātā svarīgākās Litbela valdības funkcijas tika nodotas Padomju Krievijas centrālo iestāžu rokās.

1919. gada 18. jūnijā Antantes Augstākā Padome starp Lietuvas un Polijas armijām noteica demarkācijas līniju, tā saukto [[Foša līnija|Foša līniju]], kas gāja paralēli [[Grodņa]]s-[[Viļņa]]s-[[Daugavpils]] dzelzceļam. Nelielas sadursmes ar poļiem tomēr turpinājās, kas izvērtās nopietnās kaujās [[Suvalkija]]s teritorijā, kur 22. — 28. augustā poļi ieņēma [[Seini|Seinu]] pilsētu.
Latvijas teritorijā Lietuvas armija nostiprinājās pie [[Subate]]s un [[Asare]]s, no kurienes 25. augustā devās uzbrukumā lieliniekiem un ieņēma [[Zarasi|Zarasus]] (tolaik Ežerēnus). Kopā ar Sēlijas partizāniem lietuvieši ieņēma arī [[Ilūkste|Ilūksti]] un [[Kalkūni|Kalkūnus]]. Vienlaikus Polijas leģiona 1. kājnieku divīzija šķērsoja vēlāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]] un 1919. gada 30. augustā sasniedza Daugavas kreiso krastu pie [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]]. 2. latviešu sarkano strēlnieku pulks uzbrukumu apturēja un atguva Grīvas dzelzceļa staciju un [[Nīderkūni|Nīderkūnus]].

== Cīņa pret Bermonta armiju ==
{{Pamatraksts|Bermontiāde}}
Pēc sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] saskaņā ar 1919. gada [[3. jūlijs|3. jūlijā]] noslēgto [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] līgumu vācu karaspēkam bija jādodas atpakaļ uz Vāciju, taču ģenerālis Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus.

Dībiča brīvkorpuss un Šauļu brigāde ar apmēram 10 000 vīriem (5 bataljoni, 2 eskadroni, 3 baterijas) turpināja kontrolēt visu Lietuvas ziemeļrietumu daļu. Pēc Antantes prasības vācu vienībām atstāt okupētās Kurzemes un Lietuvas teritorijas 16. jūlijā Šauļos ieradās krievu pulkveža Virgoļiča vienība, kas iekārtoja štābu Kuršēnos.
Pasliktinoties Bermonta attiecībām ar Latvijas valdību, lietuvieši Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas kontrolētās teritorijas tuvumā savilka piecus kājnieku pulkus. Jau 15. septembrī izcēlās bruņots konflikts ar majoram Brandisa bataljona karavīriem pie [[Nereta]]s.

[[21. septembris|21. septembrī]] noslēdza līgumu ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja [[Krievijas Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijas]] pakļautībā. Plašāka karadarbība sākās 15. oktobrī, kad Vācu leģiona vienības atņēma lietuviešiem [[Birži (Lietuva)|Biržus]] un [[Radvilišķi|Radvilišķus]].

Pēc tam, kad 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija Pārdaugavā sakāva Bermonta armiju, 12. novembrī Lietuvas armija uzbruka Rietumkrievijas armijai pie [[Pasvale]]s.
19. novembrī vācu militārie formējumi pārgāja tiešā [[Veimāras Republika]]s ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta [[Valters fon Eberharts|Valtera fon Eberharta]] pakļautībā.
21. novembrī Lietuvas armijas 1. pulks ieņēma [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 4. pulks Meškuičus, 5. pulks [[Padubīsa|Padubīsi]], bet 7. pulks [[Tauraģe|Tauraģi]].
Latvija 25. novembrī pieteica karu Vācijai.
27. novembrī lietuvieši ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]], bet latviešu vienības [[Žagare|Žagari]]. 3. decembrī Lietuvas armija ieņēma [[Telši|Telšus]], bet Latvijas armija [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]], vācu armijas daļas atkāpās pāri tā laika [[Latvijas—Vācijas robeža]]i. 3. decembrī Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu.&lt;ref&gt;LVVA, 1516. f., 1. apr., 962. 1., 114. lp.&lt;/ref&gt;
6. decembrī Lietuvas armijas 7. pulks atbrīvoja [[Raseiņi|Raseiņus]], bet 8. decembrī Šauļus. Kardarbība beidzās 13. decembrī.&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536-538 lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku 1919. gada novembrī Polijas valdība piedāvāja Latvijas valdībai noslēgt pret Padomju Krieviju vērstu militāro savienību. Turpretī Lietuvas ārlietu ministrs [[Augustīns Voldemārs]] 30. decembrī paziņojis, ka Lietuvas valdība uzskata par savām &quot;[[Kurzemes guberņa]]s lietuviskās daļas&quot; un pretendē uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]], kurš ir &quot;Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga&quot; un ne no vēsturiskā, ne etnogrāfiskā viedokļa nepieder Latvijai.&lt;ref&gt;[http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/273760-arvalstu-armijas-latvijas-neatkaribas-kara-i/  Ēriks Jēkabsons. Ārvalstu armijas Latvijas neatkarības karā (I)] Latvijas Vēstneša ''m.lvportals.lv'' 2015. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
Sarunu rezultātā Latvijas un Polijas valdības parakstīja sadarbības līgumu par kopīgas [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|militārās operācijas &quot;Ziema&quot;]] veikšanu 1920. gada janvārī.

== Cīņa pret Žeļigovska armiju ==
[[Attēls:Lucjan Żeligowski in front of the Vilnius Cathedral following the military annexation of Vilnius from the Lithuanians, 1920.jpg|thumb|200px|left|Želigovska armijas parāde Viļņas ielās (1920).]]
[[Attēls:Lietuvas teritorija no 1939. līdz 1940. gadam.svg|thumb|280px|Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un [[Suvalkija]] (zilganos toņos), ko bija paredzēts iekļaut Lietuvas sastāvā pēc Lietuvas—Krievijas miera līguma nosacījumiem.]]
Gatavojoties uzbrukumam Polijā 1920. gada 12. jūlijā [[Lietuvas—Krievijas miera līgums|Padomju Krievijas valdība parakstīja miera līgumu ar Lietuvu]], atzīstot Viļņas, [[Grodņa]]s, [[Ļida]]s novadu un [[Suvalkija]]s piederību Lietuvai.
Kad 1920. gada 14. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Viļņu un 19. jūlijā Grodņu, pēc savastarpējā līguma nosacījumiem tā ļāva Lietuvas varas iestādēm pārņemt savā kontrolē 27. jūlijā visu [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]], bet ieņemtajā apgabalā turpināja atrasties Sarkanā armija. 28. jūlijā [[Bjalistoka|Bjalistokā]] tika nodibināta Padomju Polijas marionešu valdība.
Tikai pēc lielinieku sakāves kaujā pie Varšavas 1920. gada 12.—25. augustā un Sarkanās armijas atkāpšanās Lietuvas armija 28. augustā ieņēma Viļņu un septembra sākumā Seinus.

1920. gada 21. septembrī Rīgā sākās pamiera sarunas starp Polijas un Krievijas pārstāvjiem, tomēr 22. septembrī Polijas armija sāka pretuzbrukumu. 25. septembrī poļi ieņēma Grodņu, 7. oktobrī Suvalkos Lietuva noslēdza pamieru ar Poliju.
Lai nepārkāptu pamiera nosacījumus, 1. Lietuvas-Baltkrievijas divīzija ģenerāļa [[Lucjans Žeļigovskis|Lucjana Žeļigovska]] (''Lucjan Żeligowski'') vadībā 9. oktobrī ieņēma Viļņu un [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]].

12. oktobrī Lucjans Žeļigovskis tika pasludināts par [[Viduslietuvas valsts]] (''Litwa Środkowa'') vadītāju. Kaujas pret Žeļigovska karaspēku notika pie Gedroiciem (Ģiedraišiem) 19. novembrī un [[Širvintas|Širvintiem]] 21. novembrī. Ar Sabiedroto militāro misiju palīdzību 1920. gada 30. novembrī noslēdza jaunu pamieru.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|24 224.—24 228}}&lt;/ref&gt;

Lietuvieši nepiekrita [[Nāciju Līga]]s priekšlikumam dibināt Lietuvas Federāciju, kurā pēc poļu valdības priekšlikuma ietilptu Rietumlietuva (''Litwą Zachodnią'', galvaspilsēta Kauņa), Viduslietuva (''Litwa Środkowa'', galvaspilsēta Viļņa) un Austrumlietuva (''Litwą Wschodnią'', galvaspilsēta [[Navahrudaka]]). 1922. gada 22. martā Polija anektēja Viļņas apgabalu, ko Lietuva atzina tikai 1937. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>2iihlo9dimot31j6ecnkcz4eipbk35c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301330</id>
      <parentid>4301329</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T22:11:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301330</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17919" sha1="6fc54p943w95ae74du5lorkbcceel6w" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Lietuvas brīvības cīņas
| partof            = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] seku kariem
| image             = [[Attēls:Alytus_war_memorial.jpg|300px]]
| caption           = Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas
| date              = [[1918]]. gada [[11. novembris]] — [[1920]]. gada [[15. jūlijs]]
| place             = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]
| casus             = Lietuvas neatkarības pasludināšana un centieni aizsargāt valsti pret ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem
| result            = Lietuvas uzvara&lt;br&gt;[[Sovetlituāņu miera līgums]] ([[1920]]. gada [[12. jūlijs]])&lt;br&gt;Lietuvas neatkarības nostiprināšana
| combatant1        = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]&lt;br&gt;{{flaga|Vācija}} [[Schaulen Selbstschutz]]&lt;br&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} Lielbritānijas atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Francija}} Francijas diplomātiskais atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} (īslaicīgi, 1919. gads)
| combatant2        = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Lietuvas–Baltkrievijas PSR]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Krievijas SFPR]]
| combatant3        = {{flaga|Polija}} [[Polijas Otrā republika]] (pretiniece no 1919. gada)
| commander1        = {{flaga|Lietuva}} [[Silvestras Žukauskas]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Kazys Ladiga]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Jonas Variakojis]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Antanas Gustaitis]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Vincentas Mickevičius-Kapsukas]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Iosifs Unšlikhts]]
| commander3        = {{flaga|Polija}} [[Józef Piłsudski]]&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} [[Edward Rydz-Śmigły]]
| casualties1       = ~1600 kritušie&lt;br&gt;~2000 ievainoto&lt;ref&gt;Thomas Lane (2001). ''Lithuania: Stepping Westward''. Routledge. ISBN 0-415-22966-X&lt;/ref&gt;
| casualties2       = ~1000 kritušie un ievainotie (aptuveni dati)
| casualties3       = Nezināms skaits
}}

'''Lietuvas brīvības cīņas''' jeb '''Lietuvas neatkarības cīņas''' ({{val|lt|Lietuvos nepriklausomybės kovos}}) bija cīņas par neatkarīgu [[Lietuva]]s valsti no [[1918]]. gada 23. novembra, kad Lietuvas pagaidu valdība izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu, līdz Lietuvas — Polijas pamiera līguma noslēgšanai [[1920]]. gada 29. novembrī.

Sarkanās armijas uzbrukuma rezultātā bijušās Vācijas 10. armijas un sakšu brīvprātīgo karaspēks bija atspiests līdz līnijai [[Telši]]-[[Kauņa]]-[[Alīta]]. 1919. gada martā vācu karaspēks kopā ar lietuviešu vienībām devās pretuzbrukumā un ieņēma [[Žemaitija]]s teritoriju līdz līnijai [[Kuršēni]]-[[Šauļi]]-[[Radvilišķi]]. 1919. gada 22. martā tika izveidota pirmā Lietuvas karaspēka vienība [[Panevēža]]s atbrīvošanai — Panevēžas Atsevišķais bataljons. Maijā tika izsludināta [[mobilizācija]] un 3. maijā karaspēka lielums sasniedza 440 virsnieku un 10 729 kareivju.&lt;ref&gt;Lesčius, Vytautas. Lietuvos kariuomenė nepriklausomybės kovose 1918—1920. Lietuvos kariuomenės istorija. Vilnius, 2004&lt;/ref&gt;

Cīņās Lietuvas karaspēks pieveica gan Sarkano armiju, gan [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Bermonta karaspēku]], [[Žemaitija]]s un [[Sēlija]]s teritorijā sadarbodamies ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]]. Vācu un poļu karaspēki dažādos kara posmos gan sadarbojās ar Lietuvas valdību, gan karoja pret to.

== Sarkanās armijas uzbrukums ==
[[Attēls:Sarkanās armijas no 1918. gada novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.jpg|thumb|left|250px|Sarkanās armijas no 1918. gada 25. novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase I.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris — 1919. gada marts). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā.]]
Pēc 1918. gada [[Novembra revolūcija]]s Vācijas Impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja [[Augustīns Voldemārs|Augustīnu Voldemāru]], kas 23. novembrī izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu. Par Lietuvas Kara ministrijas vadītāju tika iecelts [[ģenerālmajors]] [[Silvestrs Žukausks]], bet jau 24. decembrī viņš atkāpās no amata. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja &quot;Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju&quot; un lūdza Polijas armijas palīdzību. [[Juzefs Pilsudskis]] 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.
1918. gada 16. decembrī Sarkanās armijas ieņemtajā [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidoja Padomju Lietuvas valdību [[Vincs Mickevičs-Kapsuks|Vinca Mickeviča-Kapsuka]] (''Vincas Mickevičius-Kapsukas'') vadībā, kas pasludināja Lietuvas Padomju Republika dibināšanu.

[[Kauņa|Kauņā]], [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]], [[Alīta|Alītū]] un [[Marijampole|Marijampolē]] izveidoja Lietuvas armijas 1., 2. un 4. kājnieku pulkus un atsevišķos bataljonus. 5. janvārī Sarkanā armija ieņēma [[Viļņa|Viļņu]], Sarkanās armijas Pleskavas divīzija tika pārdēvēta par Lietuviešu-baltkrievu divīziju. 15. janvārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija (''Особая интернациональная дивизия'') gar Daugavpils-Šauļu dzelzceļu kopā ar lietuviešu lielinieku [[Žemaitija]]s pulku ieņēma [[Šauļi|Šauļus]].
A. Voldemāra vadītā Lietuvas Pagaidu valdība pārcēlās no Viļņas uz [[Kauņa|Kauņu]]. Kauņas cietoksnī izvietojās vācu okupācijas karaspēka pavēlniecība, kas 18. janvārī noslēdza vienošanos ar lieliniekiem par pagaidu demarkācijas līnijas novilkšanu starp vācu un lielinieku spēkiem.

1919. gada [[1. februāris|1. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] ieradās vācu ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]], tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru. Viņš pārņēma [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Lietuva]]s ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa [[Dzelzsdivīzija]] un [[Baltijas landesvērs]], komandēšanu. Jau 7.-10. februārī Lietuviešu 2. kājnieku pulks kopā ar vācu karaspēka vienībām apturēja Sarkanās armijas uzbrukumu pie [[Ķēdaiņi]]em. 12. februārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija tika pārdēvēta par Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku divīziju, turpināja uzbrukumu gar Latvijas-Lietuvas robežu un februāra otrajā pusē sasniedza [[Mažeiķi|Mažeiķus]] un [[Telši|Telšus]].
Kaut gan lieliniekiem 13. februārī izdevās ieņemt Alītu un tiltu pār [[Nemuna]]s upi, tomēr jau 14. februārī Lietuviešu 1. kājnieku pulks kopā ar vācu brīvprātīgajiem pilsētu atguva. Kaujā krita 1. kājnieku pulka [[virsleitnants]] Antans Juozapavičs (''Antanas Juozapavičius'')
 
1919. gada 27. februārī Lietuvas SPR apvienojās ar [[Baltkrievijas SPR]] īslaicīgi pastāvošā [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] (LitBelu).

== Pretuzbrukums ==
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase II.svg|thumb|280px|Lietuvas armijas uzbrukums (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase III.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1920. gada maijs — augusts). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža pirms uzbrukuma, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža.]]
7. martā vācu un lietuviešu spēki atbrīvoja [[Kuršēni|Kuršēnus]], 11. martā Šauļus, 12. martā [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 14. martā [[Šeduva|Šeduvu]], 26. martā [[Panevēža|Panevēžu]], kuru gan lielinieki atguva 4. aprīlī.
Vācu Dienvidlietuvas Sakšu brīvprātīgā brigāde ar trīs pulkiem kopā ar lietuviešu vienībām uzbruka Viļņas virzienā, bet tika apstādināta pie [[Vieve]]s 8. aprīlī. 1919. gada 4. aprīlī Lietuvas Valsts sapulce par Lietuvas pirmo prezidentu ievēlēja [[Antans Smetona|Antanu Smetonu]].

1919. gada 19. aprīlī [[Polijas 1. leģiona kājnieku divīzija]] ieņēma lielinieku nodibinātā Litbela ([[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]) galvaspilsētu Viļņu. Panevēžas Atsevišķais bataljons un Sakšu brīvprātīgo brigādes 18. pulks 3. maijā atbrīvoja [[Ukmerģe|Ukmerģi]] (tolaik Vilmerģi).
26. aprīlī par [[Lietuvas Bruņotie spēki|Lietuvas armijas]] ģenerālštāba komandieri, bet 6. maijā par Lietuvas armijas virspavēlnieku iecēla ģenerāli Silvestru Žukausku, kas armiju sadalīja divās daļās. Vilkmerģes grupa 19. maijā atbrīvoja [[Anīkšči|Anīkščus]], bet Panevēžas grupa no 18. līdz 23. maijam Žukauska vadībā atbrīvoja Panevēžu.
Pēc īsas atpūtas un pārgrupēšanās no 26. maija līdz 3. jūnijam tika realizēta Kupišķu—Utenas operācija, kuras rezultātā lietuvieši iekaroja [[Birži (Lietuva)|Biržus]], [[Rokišķi|Rokišķus]] (30. maijā), [[Kupišķi|Kupišķus]] (1. jūnijā) un [[Utena|Utenu]] (2. jūnijā).&lt;ref&gt;Aničas, J. Gener, olas Silvestras Žukauskas: (1861—1937). Viļņa: Lietuvos krašto apsaugos ministerija, 2006. — 294 lpp. (lietuviski)&lt;/ref&gt; Uzbrukumu attīstot pāri tagadējai [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i, Lietuvas armija jūnija pirmajā pusē ieņēma [[Aknīste|Aknīsti]] un kopā ar [[Augškurzeme]]s partizāniem daļu no [[Sēlija]]s Latvijas daļas un apstājās pie [[Daugava]]s. Pēc militārām neveiksmēm Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja 1919. gada 1. jūnijā izdeva dekrētu &quot;Par Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas padomju republiku apvienošanu cīņai ar starptautisko imperiālismu&quot;, kura rezultātā svarīgākās Litbela valdības funkcijas tika nodotas Padomju Krievijas centrālo iestāžu rokās.

1919. gada 18. jūnijā Antantes Augstākā Padome starp Lietuvas un Polijas armijām noteica demarkācijas līniju, tā saukto [[Foša līnija|Foša līniju]], kas gāja paralēli [[Grodņa]]s-[[Viļņa]]s-[[Daugavpils]] dzelzceļam. Nelielas sadursmes ar poļiem tomēr turpinājās, kas izvērtās nopietnās kaujās [[Suvalkija]]s teritorijā, kur 22. — 28. augustā poļi ieņēma [[Seini|Seinu]] pilsētu.
Latvijas teritorijā Lietuvas armija nostiprinājās pie [[Subate]]s un [[Asare]]s, no kurienes 25. augustā devās uzbrukumā lieliniekiem un ieņēma [[Zarasi|Zarasus]] (tolaik Ežerēnus). Kopā ar Sēlijas partizāniem lietuvieši ieņēma arī [[Ilūkste|Ilūksti]] un [[Kalkūni|Kalkūnus]]. Vienlaikus Polijas leģiona 1. kājnieku divīzija šķērsoja vēlāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]] un 1919. gada 30. augustā sasniedza Daugavas kreiso krastu pie [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]]. 2. latviešu sarkano strēlnieku pulks uzbrukumu apturēja un atguva Grīvas dzelzceļa staciju un [[Nīderkūni|Nīderkūnus]].

== Cīņa pret Bermonta armiju ==
{{Pamatraksts|Bermontiāde}}
Pēc sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] saskaņā ar 1919. gada [[3. jūlijs|3. jūlijā]] noslēgto [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] līgumu vācu karaspēkam bija jādodas atpakaļ uz Vāciju, taču ģenerālis Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus.

Dībiča brīvkorpuss un Šauļu brigāde ar apmēram 10 000 vīriem (5 bataljoni, 2 eskadroni, 3 baterijas) turpināja kontrolēt visu Lietuvas ziemeļrietumu daļu. Pēc Antantes prasības vācu vienībām atstāt okupētās Kurzemes un Lietuvas teritorijas 16. jūlijā Šauļos ieradās krievu pulkveža Virgoļiča vienība, kas iekārtoja štābu Kuršēnos.
Pasliktinoties Bermonta attiecībām ar Latvijas valdību, lietuvieši Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas kontrolētās teritorijas tuvumā savilka piecus kājnieku pulkus. Jau 15. septembrī izcēlās bruņots konflikts ar majoram Brandisa bataljona karavīriem pie [[Nereta]]s.

[[21. septembris|21. septembrī]] noslēdza līgumu ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja [[Krievijas Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijas]] pakļautībā. Plašāka karadarbība sākās 15. oktobrī, kad Vācu leģiona vienības atņēma lietuviešiem [[Birži (Lietuva)|Biržus]] un [[Radvilišķi|Radvilišķus]].

Pēc tam, kad 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija Pārdaugavā sakāva Bermonta armiju, 12. novembrī Lietuvas armija uzbruka Rietumkrievijas armijai pie [[Pasvale]]s.
19. novembrī vācu militārie formējumi pārgāja tiešā [[Veimāras Republika]]s ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta [[Valters fon Eberharts|Valtera fon Eberharta]] pakļautībā.
21. novembrī Lietuvas armijas 1. pulks ieņēma [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 4. pulks Meškuičus, 5. pulks [[Padubīsa|Padubīsi]], bet 7. pulks [[Tauraģe|Tauraģi]].
Latvija 25. novembrī pieteica karu Vācijai.
27. novembrī lietuvieši ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]], bet latviešu vienības [[Žagare|Žagari]]. 3. decembrī Lietuvas armija ieņēma [[Telši|Telšus]], bet Latvijas armija [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]], vācu armijas daļas atkāpās pāri tā laika [[Latvijas—Vācijas robeža]]i. 3. decembrī Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu.&lt;ref&gt;LVVA, 1516. f., 1. apr., 962. 1., 114. lp.&lt;/ref&gt;
6. decembrī Lietuvas armijas 7. pulks atbrīvoja [[Raseiņi|Raseiņus]], bet 8. decembrī Šauļus. Kardarbība beidzās 13. decembrī.&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536-538 lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku 1919. gada novembrī Polijas valdība piedāvāja Latvijas valdībai noslēgt pret Padomju Krieviju vērstu militāro savienību. Turpretī Lietuvas ārlietu ministrs [[Augustīns Voldemārs]] 30. decembrī paziņojis, ka Lietuvas valdība uzskata par savām &quot;[[Kurzemes guberņa]]s lietuviskās daļas&quot; un pretendē uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]], kurš ir &quot;Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga&quot; un ne no vēsturiskā, ne etnogrāfiskā viedokļa nepieder Latvijai.&lt;ref&gt;[http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/273760-arvalstu-armijas-latvijas-neatkaribas-kara-i/  Ēriks Jēkabsons. Ārvalstu armijas Latvijas neatkarības karā (I)] Latvijas Vēstneša ''m.lvportals.lv'' 2015. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
Sarunu rezultātā Latvijas un Polijas valdības parakstīja sadarbības līgumu par kopīgas [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|militārās operācijas &quot;Ziema&quot;]] veikšanu 1920. gada janvārī.

== Cīņa pret Žeļigovska armiju ==
[[Attēls:Lucjan Żeligowski in front of the Vilnius Cathedral following the military annexation of Vilnius from the Lithuanians, 1920.jpg|thumb|200px|left|Želigovska armijas parāde Viļņas ielās (1920).]]
[[Attēls:Lietuvas teritorija no 1939. līdz 1940. gadam.svg|thumb|280px|Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un [[Suvalkija]] (zilganos toņos), ko bija paredzēts iekļaut Lietuvas sastāvā pēc Lietuvas—Krievijas miera līguma nosacījumiem.]]
Gatavojoties uzbrukumam Polijā 1920. gada 12. jūlijā [[Lietuvas—Krievijas miera līgums|Padomju Krievijas valdība parakstīja miera līgumu ar Lietuvu]], atzīstot Viļņas, [[Grodņa]]s, [[Ļida]]s novadu un [[Suvalkija]]s piederību Lietuvai.
Kad 1920. gada 14. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Viļņu un 19. jūlijā Grodņu, pēc savastarpējā līguma nosacījumiem tā ļāva Lietuvas varas iestādēm pārņemt savā kontrolē 27. jūlijā visu [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]], bet ieņemtajā apgabalā turpināja atrasties Sarkanā armija. 28. jūlijā [[Bjalistoka|Bjalistokā]] tika nodibināta Padomju Polijas marionešu valdība.
Tikai pēc lielinieku sakāves kaujā pie Varšavas 1920. gada 12.—25. augustā un Sarkanās armijas atkāpšanās Lietuvas armija 28. augustā ieņēma Viļņu un septembra sākumā Seinus.

1920. gada 21. septembrī Rīgā sākās pamiera sarunas starp Polijas un Krievijas pārstāvjiem, tomēr 22. septembrī Polijas armija sāka pretuzbrukumu. 25. septembrī poļi ieņēma Grodņu, 7. oktobrī Suvalkos Lietuva noslēdza pamieru ar Poliju.
Lai nepārkāptu pamiera nosacījumus, 1. Lietuvas-Baltkrievijas divīzija ģenerāļa [[Lucjans Žeļigovskis|Lucjana Žeļigovska]] (''Lucjan Żeligowski'') vadībā 9. oktobrī ieņēma Viļņu un [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]].

12. oktobrī Lucjans Žeļigovskis tika pasludināts par [[Viduslietuvas valsts]] (''Litwa Środkowa'') vadītāju. Kaujas pret Žeļigovska karaspēku notika pie Gedroiciem (Ģiedraišiem) 19. novembrī un [[Širvintas|Širvintiem]] 21. novembrī. Ar Sabiedroto militāro misiju palīdzību 1920. gada 30. novembrī noslēdza jaunu pamieru.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|24 224.—24 228}}&lt;/ref&gt;

Lietuvieši nepiekrita [[Nāciju Līga]]s priekšlikumam dibināt Lietuvas Federāciju, kurā pēc poļu valdības priekšlikuma ietilptu Rietumlietuva (''Litwą Zachodnią'', galvaspilsēta Kauņa), Viduslietuva (''Litwa Środkowa'', galvaspilsēta Viļņa) un Austrumlietuva (''Litwą Wschodnią'', galvaspilsēta [[Navahrudaka]]). 1922. gada 22. martā Polija anektēja Viļņas apgabalu, ko Lietuva atzina tikai 1937. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>6fc54p943w95ae74du5lorkbcceel6w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301331</id>
      <parentid>4301330</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T22:16:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301331</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17889" sha1="n1awzfzruv1kjyoxrs6tafzgl5yc50k" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Lietuvas brīvības cīņas
| partof            = [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] seku kariem
| image             = [[Attēls:Alytus_war_memorial.jpg|300px]]
| caption           = Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas
| date              = [[1918]]. gada [[11. novembris]] — [[1920]]. gada [[15. jūlijs]]
| place             = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]
| casus             = Lietuvas neatkarības pasludināšana un centieni aizsargāt valsti pret ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem
| result            = Lietuva kļuva neatkarīga, bet zaudēja Viļņas apgabalu, Grodņas apgabalu un Balstokas apgabalu
| combatant1        = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]&lt;br&gt;{{flaga|Vācija}} [[Schaulen Selbstschutz]]&lt;br&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} Lielbritānijas atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Francija}} Francijas diplomātiskais atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} (īslaicīgi, 1919. gads)
| combatant2        = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Krievijas SFPR]]
| combatant3        = {{flaga|Polija}} [[Polijas Otrā republika]] (pretiniece no 1919. gada)
| commander1        = {{flaga|Lietuva}} [[Silvestrss Žukauskas]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Kaziss Ladiga]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Jonass Variakojis]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Antanass Gustaitis]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Vincs Mickevičs-Kapsuks]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Jozefs Unšlihts]]
| commander3        = {{flaga|Polija}} [[Juzefs Pilsudskis]]&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} [[Edvards Ridzs-Smiglijs]]
| casualties1       = ~1600 kritušie&lt;br&gt;~2000 ievainoto&lt;ref&gt;Thomas Lane (2001). ''Lithuania: Stepping Westward''. Routledge. ISBN 0-415-22966-X&lt;/ref&gt;
| casualties2       = ~1000 kritušie un ievainotie (aptuveni dati)
| casualties3       = Nezināms skaits
}}

'''Lietuvas brīvības cīņas''' jeb '''Lietuvas neatkarības cīņas''' ({{val|lt|Lietuvos nepriklausomybės kovos}}) bija cīņas par neatkarīgu [[Lietuva]]s valsti no [[1918]]. gada 23. novembra, kad Lietuvas pagaidu valdība izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu, līdz Lietuvas — Polijas pamiera līguma noslēgšanai [[1920]]. gada 29. novembrī.

Sarkanās armijas uzbrukuma rezultātā bijušās Vācijas 10. armijas un sakšu brīvprātīgo karaspēks bija atspiests līdz līnijai [[Telši]]-[[Kauņa]]-[[Alīta]]. 1919. gada martā vācu karaspēks kopā ar lietuviešu vienībām devās pretuzbrukumā un ieņēma [[Žemaitija]]s teritoriju līdz līnijai [[Kuršēni]]-[[Šauļi]]-[[Radvilišķi]]. 1919. gada 22. martā tika izveidota pirmā Lietuvas karaspēka vienība [[Panevēža]]s atbrīvošanai — Panevēžas Atsevišķais bataljons. Maijā tika izsludināta [[mobilizācija]] un 3. maijā karaspēka lielums sasniedza 440 virsnieku un 10 729 kareivju.&lt;ref&gt;Lesčius, Vytautas. Lietuvos kariuomenė nepriklausomybės kovose 1918—1920. Lietuvos kariuomenės istorija. Vilnius, 2004&lt;/ref&gt;

Cīņās Lietuvas karaspēks pieveica gan Sarkano armiju, gan [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Bermonta karaspēku]], [[Žemaitija]]s un [[Sēlija]]s teritorijā sadarbodamies ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]]. Vācu un poļu karaspēki dažādos kara posmos gan sadarbojās ar Lietuvas valdību, gan karoja pret to.

== Sarkanās armijas uzbrukums ==
[[Attēls:Sarkanās armijas no 1918. gada novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.jpg|thumb|left|250px|Sarkanās armijas no 1918. gada 25. novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase I.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris — 1919. gada marts). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā.]]
Pēc 1918. gada [[Novembra revolūcija]]s Vācijas Impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja [[Augustīns Voldemārs|Augustīnu Voldemāru]], kas 23. novembrī izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu. Par Lietuvas Kara ministrijas vadītāju tika iecelts [[ģenerālmajors]] [[Silvestrs Žukausks]], bet jau 24. decembrī viņš atkāpās no amata. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja &quot;Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju&quot; un lūdza Polijas armijas palīdzību. [[Juzefs Pilsudskis]] 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.
1918. gada 16. decembrī Sarkanās armijas ieņemtajā [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidoja Padomju Lietuvas valdību [[Vincs Mickevičs-Kapsuks|Vinca Mickeviča-Kapsuka]] (''Vincas Mickevičius-Kapsukas'') vadībā, kas pasludināja Lietuvas Padomju Republika dibināšanu.

[[Kauņa|Kauņā]], [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]], [[Alīta|Alītū]] un [[Marijampole|Marijampolē]] izveidoja Lietuvas armijas 1., 2. un 4. kājnieku pulkus un atsevišķos bataljonus. 5. janvārī Sarkanā armija ieņēma [[Viļņa|Viļņu]], Sarkanās armijas Pleskavas divīzija tika pārdēvēta par Lietuviešu-baltkrievu divīziju. 15. janvārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija (''Особая интернациональная дивизия'') gar Daugavpils-Šauļu dzelzceļu kopā ar lietuviešu lielinieku [[Žemaitija]]s pulku ieņēma [[Šauļi|Šauļus]].
A. Voldemāra vadītā Lietuvas Pagaidu valdība pārcēlās no Viļņas uz [[Kauņa|Kauņu]]. Kauņas cietoksnī izvietojās vācu okupācijas karaspēka pavēlniecība, kas 18. janvārī noslēdza vienošanos ar lieliniekiem par pagaidu demarkācijas līnijas novilkšanu starp vācu un lielinieku spēkiem.

1919. gada [[1. februāris|1. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] ieradās vācu ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]], tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru. Viņš pārņēma [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Lietuva]]s ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa [[Dzelzsdivīzija]] un [[Baltijas landesvērs]], komandēšanu. Jau 7.-10. februārī Lietuviešu 2. kājnieku pulks kopā ar vācu karaspēka vienībām apturēja Sarkanās armijas uzbrukumu pie [[Ķēdaiņi]]em. 12. februārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija tika pārdēvēta par Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku divīziju, turpināja uzbrukumu gar Latvijas-Lietuvas robežu un februāra otrajā pusē sasniedza [[Mažeiķi|Mažeiķus]] un [[Telši|Telšus]].
Kaut gan lieliniekiem 13. februārī izdevās ieņemt Alītu un tiltu pār [[Nemuna]]s upi, tomēr jau 14. februārī Lietuviešu 1. kājnieku pulks kopā ar vācu brīvprātīgajiem pilsētu atguva. Kaujā krita 1. kājnieku pulka [[virsleitnants]] Antans Juozapavičs (''Antanas Juozapavičius'')
 
1919. gada 27. februārī Lietuvas SPR apvienojās ar [[Baltkrievijas SPR]] īslaicīgi pastāvošā [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] (LitBelu).

== Pretuzbrukums ==
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase II.svg|thumb|280px|Lietuvas armijas uzbrukums (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase III.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1920. gada maijs — augusts). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža pirms uzbrukuma, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža.]]
7. martā vācu un lietuviešu spēki atbrīvoja [[Kuršēni|Kuršēnus]], 11. martā Šauļus, 12. martā [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 14. martā [[Šeduva|Šeduvu]], 26. martā [[Panevēža|Panevēžu]], kuru gan lielinieki atguva 4. aprīlī.
Vācu Dienvidlietuvas Sakšu brīvprātīgā brigāde ar trīs pulkiem kopā ar lietuviešu vienībām uzbruka Viļņas virzienā, bet tika apstādināta pie [[Vieve]]s 8. aprīlī. 1919. gada 4. aprīlī Lietuvas Valsts sapulce par Lietuvas pirmo prezidentu ievēlēja [[Antans Smetona|Antanu Smetonu]].

1919. gada 19. aprīlī [[Polijas 1. leģiona kājnieku divīzija]] ieņēma lielinieku nodibinātā Litbela ([[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]) galvaspilsētu Viļņu. Panevēžas Atsevišķais bataljons un Sakšu brīvprātīgo brigādes 18. pulks 3. maijā atbrīvoja [[Ukmerģe|Ukmerģi]] (tolaik Vilmerģi).
26. aprīlī par [[Lietuvas Bruņotie spēki|Lietuvas armijas]] ģenerālštāba komandieri, bet 6. maijā par Lietuvas armijas virspavēlnieku iecēla ģenerāli Silvestru Žukausku, kas armiju sadalīja divās daļās. Vilkmerģes grupa 19. maijā atbrīvoja [[Anīkšči|Anīkščus]], bet Panevēžas grupa no 18. līdz 23. maijam Žukauska vadībā atbrīvoja Panevēžu.
Pēc īsas atpūtas un pārgrupēšanās no 26. maija līdz 3. jūnijam tika realizēta Kupišķu—Utenas operācija, kuras rezultātā lietuvieši iekaroja [[Birži (Lietuva)|Biržus]], [[Rokišķi|Rokišķus]] (30. maijā), [[Kupišķi|Kupišķus]] (1. jūnijā) un [[Utena|Utenu]] (2. jūnijā).&lt;ref&gt;Aničas, J. Gener, olas Silvestras Žukauskas: (1861—1937). Viļņa: Lietuvos krašto apsaugos ministerija, 2006. — 294 lpp. (lietuviski)&lt;/ref&gt; Uzbrukumu attīstot pāri tagadējai [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i, Lietuvas armija jūnija pirmajā pusē ieņēma [[Aknīste|Aknīsti]] un kopā ar [[Augškurzeme]]s partizāniem daļu no [[Sēlija]]s Latvijas daļas un apstājās pie [[Daugava]]s. Pēc militārām neveiksmēm Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja 1919. gada 1. jūnijā izdeva dekrētu &quot;Par Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas padomju republiku apvienošanu cīņai ar starptautisko imperiālismu&quot;, kura rezultātā svarīgākās Litbela valdības funkcijas tika nodotas Padomju Krievijas centrālo iestāžu rokās.

1919. gada 18. jūnijā Antantes Augstākā Padome starp Lietuvas un Polijas armijām noteica demarkācijas līniju, tā saukto [[Foša līnija|Foša līniju]], kas gāja paralēli [[Grodņa]]s-[[Viļņa]]s-[[Daugavpils]] dzelzceļam. Nelielas sadursmes ar poļiem tomēr turpinājās, kas izvērtās nopietnās kaujās [[Suvalkija]]s teritorijā, kur 22. — 28. augustā poļi ieņēma [[Seini|Seinu]] pilsētu.
Latvijas teritorijā Lietuvas armija nostiprinājās pie [[Subate]]s un [[Asare]]s, no kurienes 25. augustā devās uzbrukumā lieliniekiem un ieņēma [[Zarasi|Zarasus]] (tolaik Ežerēnus). Kopā ar Sēlijas partizāniem lietuvieši ieņēma arī [[Ilūkste|Ilūksti]] un [[Kalkūni|Kalkūnus]]. Vienlaikus Polijas leģiona 1. kājnieku divīzija šķērsoja vēlāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]] un 1919. gada 30. augustā sasniedza Daugavas kreiso krastu pie [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]]. 2. latviešu sarkano strēlnieku pulks uzbrukumu apturēja un atguva Grīvas dzelzceļa staciju un [[Nīderkūni|Nīderkūnus]].

== Cīņa pret Bermonta armiju ==
{{Pamatraksts|Bermontiāde}}
Pēc sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] saskaņā ar 1919. gada [[3. jūlijs|3. jūlijā]] noslēgto [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] līgumu vācu karaspēkam bija jādodas atpakaļ uz Vāciju, taču ģenerālis Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus.

Dībiča brīvkorpuss un Šauļu brigāde ar apmēram 10 000 vīriem (5 bataljoni, 2 eskadroni, 3 baterijas) turpināja kontrolēt visu Lietuvas ziemeļrietumu daļu. Pēc Antantes prasības vācu vienībām atstāt okupētās Kurzemes un Lietuvas teritorijas 16. jūlijā Šauļos ieradās krievu pulkveža Virgoļiča vienība, kas iekārtoja štābu Kuršēnos.
Pasliktinoties Bermonta attiecībām ar Latvijas valdību, lietuvieši Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas kontrolētās teritorijas tuvumā savilka piecus kājnieku pulkus. Jau 15. septembrī izcēlās bruņots konflikts ar majoram Brandisa bataljona karavīriem pie [[Nereta]]s.

[[21. septembris|21. septembrī]] noslēdza līgumu ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja [[Krievijas Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijas]] pakļautībā. Plašāka karadarbība sākās 15. oktobrī, kad Vācu leģiona vienības atņēma lietuviešiem [[Birži (Lietuva)|Biržus]] un [[Radvilišķi|Radvilišķus]].

Pēc tam, kad 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija Pārdaugavā sakāva Bermonta armiju, 12. novembrī Lietuvas armija uzbruka Rietumkrievijas armijai pie [[Pasvale]]s.
19. novembrī vācu militārie formējumi pārgāja tiešā [[Veimāras Republika]]s ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta [[Valters fon Eberharts|Valtera fon Eberharta]] pakļautībā.
21. novembrī Lietuvas armijas 1. pulks ieņēma [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 4. pulks Meškuičus, 5. pulks [[Padubīsa|Padubīsi]], bet 7. pulks [[Tauraģe|Tauraģi]].
Latvija 25. novembrī pieteica karu Vācijai.
27. novembrī lietuvieši ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]], bet latviešu vienības [[Žagare|Žagari]]. 3. decembrī Lietuvas armija ieņēma [[Telši|Telšus]], bet Latvijas armija [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]], vācu armijas daļas atkāpās pāri tā laika [[Latvijas—Vācijas robeža]]i. 3. decembrī Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu.&lt;ref&gt;LVVA, 1516. f., 1. apr., 962. 1., 114. lp.&lt;/ref&gt;
6. decembrī Lietuvas armijas 7. pulks atbrīvoja [[Raseiņi|Raseiņus]], bet 8. decembrī Šauļus. Kardarbība beidzās 13. decembrī.&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536-538 lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku 1919. gada novembrī Polijas valdība piedāvāja Latvijas valdībai noslēgt pret Padomju Krieviju vērstu militāro savienību. Turpretī Lietuvas ārlietu ministrs [[Augustīns Voldemārs]] 30. decembrī paziņojis, ka Lietuvas valdība uzskata par savām &quot;[[Kurzemes guberņa]]s lietuviskās daļas&quot; un pretendē uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]], kurš ir &quot;Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga&quot; un ne no vēsturiskā, ne etnogrāfiskā viedokļa nepieder Latvijai.&lt;ref&gt;[http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/273760-arvalstu-armijas-latvijas-neatkaribas-kara-i/  Ēriks Jēkabsons. Ārvalstu armijas Latvijas neatkarības karā (I)] Latvijas Vēstneša ''m.lvportals.lv'' 2015. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
Sarunu rezultātā Latvijas un Polijas valdības parakstīja sadarbības līgumu par kopīgas [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|militārās operācijas &quot;Ziema&quot;]] veikšanu 1920. gada janvārī.

== Cīņa pret Žeļigovska armiju ==
[[Attēls:Lucjan Żeligowski in front of the Vilnius Cathedral following the military annexation of Vilnius from the Lithuanians, 1920.jpg|thumb|200px|left|Želigovska armijas parāde Viļņas ielās (1920).]]
[[Attēls:Lietuvas teritorija no 1939. līdz 1940. gadam.svg|thumb|280px|Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un [[Suvalkija]] (zilganos toņos), ko bija paredzēts iekļaut Lietuvas sastāvā pēc Lietuvas—Krievijas miera līguma nosacījumiem.]]
Gatavojoties uzbrukumam Polijā 1920. gada 12. jūlijā [[Lietuvas—Krievijas miera līgums|Padomju Krievijas valdība parakstīja miera līgumu ar Lietuvu]], atzīstot Viļņas, [[Grodņa]]s, [[Ļida]]s novadu un [[Suvalkija]]s piederību Lietuvai.
Kad 1920. gada 14. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Viļņu un 19. jūlijā Grodņu, pēc savastarpējā līguma nosacījumiem tā ļāva Lietuvas varas iestādēm pārņemt savā kontrolē 27. jūlijā visu [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]], bet ieņemtajā apgabalā turpināja atrasties Sarkanā armija. 28. jūlijā [[Bjalistoka|Bjalistokā]] tika nodibināta Padomju Polijas marionešu valdība.
Tikai pēc lielinieku sakāves kaujā pie Varšavas 1920. gada 12.—25. augustā un Sarkanās armijas atkāpšanās Lietuvas armija 28. augustā ieņēma Viļņu un septembra sākumā Seinus.

1920. gada 21. septembrī Rīgā sākās pamiera sarunas starp Polijas un Krievijas pārstāvjiem, tomēr 22. septembrī Polijas armija sāka pretuzbrukumu. 25. septembrī poļi ieņēma Grodņu, 7. oktobrī Suvalkos Lietuva noslēdza pamieru ar Poliju.
Lai nepārkāptu pamiera nosacījumus, 1. Lietuvas-Baltkrievijas divīzija ģenerāļa [[Lucjans Žeļigovskis|Lucjana Žeļigovska]] (''Lucjan Żeligowski'') vadībā 9. oktobrī ieņēma Viļņu un [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]].

12. oktobrī Lucjans Žeļigovskis tika pasludināts par [[Viduslietuvas valsts]] (''Litwa Środkowa'') vadītāju. Kaujas pret Žeļigovska karaspēku notika pie Gedroiciem (Ģiedraišiem) 19. novembrī un [[Širvintas|Širvintiem]] 21. novembrī. Ar Sabiedroto militāro misiju palīdzību 1920. gada 30. novembrī noslēdza jaunu pamieru.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|24 224.—24 228}}&lt;/ref&gt;

Lietuvieši nepiekrita [[Nāciju Līga]]s priekšlikumam dibināt Lietuvas Federāciju, kurā pēc poļu valdības priekšlikuma ietilptu Rietumlietuva (''Litwą Zachodnią'', galvaspilsēta Kauņa), Viduslietuva (''Litwa Środkowa'', galvaspilsēta Viļņa) un Austrumlietuva (''Litwą Wschodnią'', galvaspilsēta [[Navahrudaka]]). 1922. gada 22. martā Polija anektēja Viļņas apgabalu, ko Lietuva atzina tikai 1937. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>n1awzfzruv1kjyoxrs6tafzgl5yc50k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301332</id>
      <parentid>4301331</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T22:17:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301332</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17830" sha1="epdcbmjdz2jd2pbmh6ff3kecok8pqu4" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Lietuvas brīvības cīņas
| partof            = 
| image             = [[Attēls:Alytus_war_memorial.jpg|300px]]
| caption           = Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas
| date              = [[1918]]. gada [[11. novembris]] — [[1920]]. gada [[15. jūlijs]]
| place             = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]
| casus             = Lietuvas neatkarības pasludināšana un centieni aizsargāt valsti pret ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem
| result            = Lietuva kļuva neatkarīga, bet zaudēja Viļņas apgabalu, Grodņas apgabalu un Balstokas apgabalu
| combatant1        = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]&lt;br&gt;{{flaga|Vācija}} [[Schaulen Selbstschutz]]&lt;br&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} Lielbritānijas atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Francija}} Francijas diplomātiskais atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} (īslaicīgi, 1919. gads)
| combatant2        = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Krievijas SFPR]]
| combatant3        = {{flaga|Polija}} [[Polijas Otrā republika]] (pretiniece no 1919. gada)
| commander1        = {{flaga|Lietuva}} [[Silvestrss Žukauskas]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Kaziss Ladiga]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Jonass Variakojis]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Antanass Gustaitis]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Vincs Mickevičs-Kapsuks]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Jozefs Unšlihts]]
| commander3        = {{flaga|Polija}} [[Juzefs Pilsudskis]]&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} [[Edvards Ridzs-Smiglijs]]
| casualties1       = ~1600 kritušie&lt;br&gt;~2000 ievainoto&lt;ref&gt;Thomas Lane (2001). ''Lithuania: Stepping Westward''. Routledge. ISBN 0-415-22966-X&lt;/ref&gt;
| casualties2       = ~1000 kritušie un ievainotie (aptuveni dati)
| casualties3       = Nezināms skaits
}}

'''Lietuvas brīvības cīņas''' jeb '''Lietuvas neatkarības cīņas''' ({{val|lt|Lietuvos nepriklausomybės kovos}}) bija cīņas par neatkarīgu [[Lietuva]]s valsti no [[1918]]. gada 23. novembra, kad Lietuvas pagaidu valdība izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu, līdz Lietuvas — Polijas pamiera līguma noslēgšanai [[1920]]. gada 29. novembrī.

Sarkanās armijas uzbrukuma rezultātā bijušās Vācijas 10. armijas un sakšu brīvprātīgo karaspēks bija atspiests līdz līnijai [[Telši]]-[[Kauņa]]-[[Alīta]]. 1919. gada martā vācu karaspēks kopā ar lietuviešu vienībām devās pretuzbrukumā un ieņēma [[Žemaitija]]s teritoriju līdz līnijai [[Kuršēni]]-[[Šauļi]]-[[Radvilišķi]]. 1919. gada 22. martā tika izveidota pirmā Lietuvas karaspēka vienība [[Panevēža]]s atbrīvošanai — Panevēžas Atsevišķais bataljons. Maijā tika izsludināta [[mobilizācija]] un 3. maijā karaspēka lielums sasniedza 440 virsnieku un 10 729 kareivju.&lt;ref&gt;Lesčius, Vytautas. Lietuvos kariuomenė nepriklausomybės kovose 1918—1920. Lietuvos kariuomenės istorija. Vilnius, 2004&lt;/ref&gt;

Cīņās Lietuvas karaspēks pieveica gan Sarkano armiju, gan [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Bermonta karaspēku]], [[Žemaitija]]s un [[Sēlija]]s teritorijā sadarbodamies ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]]. Vācu un poļu karaspēki dažādos kara posmos gan sadarbojās ar Lietuvas valdību, gan karoja pret to.

== Sarkanās armijas uzbrukums ==
[[Attēls:Sarkanās armijas no 1918. gada novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.jpg|thumb|left|250px|Sarkanās armijas no 1918. gada 25. novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase I.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris — 1919. gada marts). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā.]]
Pēc 1918. gada [[Novembra revolūcija]]s Vācijas Impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja [[Augustīns Voldemārs|Augustīnu Voldemāru]], kas 23. novembrī izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu. Par Lietuvas Kara ministrijas vadītāju tika iecelts [[ģenerālmajors]] [[Silvestrs Žukausks]], bet jau 24. decembrī viņš atkāpās no amata. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja &quot;Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju&quot; un lūdza Polijas armijas palīdzību. [[Juzefs Pilsudskis]] 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.
1918. gada 16. decembrī Sarkanās armijas ieņemtajā [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidoja Padomju Lietuvas valdību [[Vincs Mickevičs-Kapsuks|Vinca Mickeviča-Kapsuka]] (''Vincas Mickevičius-Kapsukas'') vadībā, kas pasludināja Lietuvas Padomju Republika dibināšanu.

[[Kauņa|Kauņā]], [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]], [[Alīta|Alītū]] un [[Marijampole|Marijampolē]] izveidoja Lietuvas armijas 1., 2. un 4. kājnieku pulkus un atsevišķos bataljonus. 5. janvārī Sarkanā armija ieņēma [[Viļņa|Viļņu]], Sarkanās armijas Pleskavas divīzija tika pārdēvēta par Lietuviešu-baltkrievu divīziju. 15. janvārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija (''Особая интернациональная дивизия'') gar Daugavpils-Šauļu dzelzceļu kopā ar lietuviešu lielinieku [[Žemaitija]]s pulku ieņēma [[Šauļi|Šauļus]].
A. Voldemāra vadītā Lietuvas Pagaidu valdība pārcēlās no Viļņas uz [[Kauņa|Kauņu]]. Kauņas cietoksnī izvietojās vācu okupācijas karaspēka pavēlniecība, kas 18. janvārī noslēdza vienošanos ar lieliniekiem par pagaidu demarkācijas līnijas novilkšanu starp vācu un lielinieku spēkiem.

1919. gada [[1. februāris|1. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] ieradās vācu ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]], tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru. Viņš pārņēma [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Lietuva]]s ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa [[Dzelzsdivīzija]] un [[Baltijas landesvērs]], komandēšanu. Jau 7.-10. februārī Lietuviešu 2. kājnieku pulks kopā ar vācu karaspēka vienībām apturēja Sarkanās armijas uzbrukumu pie [[Ķēdaiņi]]em. 12. februārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija tika pārdēvēta par Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku divīziju, turpināja uzbrukumu gar Latvijas-Lietuvas robežu un februāra otrajā pusē sasniedza [[Mažeiķi|Mažeiķus]] un [[Telši|Telšus]].
Kaut gan lieliniekiem 13. februārī izdevās ieņemt Alītu un tiltu pār [[Nemuna]]s upi, tomēr jau 14. februārī Lietuviešu 1. kājnieku pulks kopā ar vācu brīvprātīgajiem pilsētu atguva. Kaujā krita 1. kājnieku pulka [[virsleitnants]] Antans Juozapavičs (''Antanas Juozapavičius'')
 
1919. gada 27. februārī Lietuvas SPR apvienojās ar [[Baltkrievijas SPR]] īslaicīgi pastāvošā [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] (LitBelu).

== Pretuzbrukums ==
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase II.svg|thumb|280px|Lietuvas armijas uzbrukums (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase III.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1920. gada maijs — augusts). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža pirms uzbrukuma, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža.]]
7. martā vācu un lietuviešu spēki atbrīvoja [[Kuršēni|Kuršēnus]], 11. martā Šauļus, 12. martā [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 14. martā [[Šeduva|Šeduvu]], 26. martā [[Panevēža|Panevēžu]], kuru gan lielinieki atguva 4. aprīlī.
Vācu Dienvidlietuvas Sakšu brīvprātīgā brigāde ar trīs pulkiem kopā ar lietuviešu vienībām uzbruka Viļņas virzienā, bet tika apstādināta pie [[Vieve]]s 8. aprīlī. 1919. gada 4. aprīlī Lietuvas Valsts sapulce par Lietuvas pirmo prezidentu ievēlēja [[Antans Smetona|Antanu Smetonu]].

1919. gada 19. aprīlī [[Polijas 1. leģiona kājnieku divīzija]] ieņēma lielinieku nodibinātā Litbela ([[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]) galvaspilsētu Viļņu. Panevēžas Atsevišķais bataljons un Sakšu brīvprātīgo brigādes 18. pulks 3. maijā atbrīvoja [[Ukmerģe|Ukmerģi]] (tolaik Vilmerģi).
26. aprīlī par [[Lietuvas Bruņotie spēki|Lietuvas armijas]] ģenerālštāba komandieri, bet 6. maijā par Lietuvas armijas virspavēlnieku iecēla ģenerāli Silvestru Žukausku, kas armiju sadalīja divās daļās. Vilkmerģes grupa 19. maijā atbrīvoja [[Anīkšči|Anīkščus]], bet Panevēžas grupa no 18. līdz 23. maijam Žukauska vadībā atbrīvoja Panevēžu.
Pēc īsas atpūtas un pārgrupēšanās no 26. maija līdz 3. jūnijam tika realizēta Kupišķu—Utenas operācija, kuras rezultātā lietuvieši iekaroja [[Birži (Lietuva)|Biržus]], [[Rokišķi|Rokišķus]] (30. maijā), [[Kupišķi|Kupišķus]] (1. jūnijā) un [[Utena|Utenu]] (2. jūnijā).&lt;ref&gt;Aničas, J. Gener, olas Silvestras Žukauskas: (1861—1937). Viļņa: Lietuvos krašto apsaugos ministerija, 2006. — 294 lpp. (lietuviski)&lt;/ref&gt; Uzbrukumu attīstot pāri tagadējai [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i, Lietuvas armija jūnija pirmajā pusē ieņēma [[Aknīste|Aknīsti]] un kopā ar [[Augškurzeme]]s partizāniem daļu no [[Sēlija]]s Latvijas daļas un apstājās pie [[Daugava]]s. Pēc militārām neveiksmēm Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja 1919. gada 1. jūnijā izdeva dekrētu &quot;Par Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas padomju republiku apvienošanu cīņai ar starptautisko imperiālismu&quot;, kura rezultātā svarīgākās Litbela valdības funkcijas tika nodotas Padomju Krievijas centrālo iestāžu rokās.

1919. gada 18. jūnijā Antantes Augstākā Padome starp Lietuvas un Polijas armijām noteica demarkācijas līniju, tā saukto [[Foša līnija|Foša līniju]], kas gāja paralēli [[Grodņa]]s-[[Viļņa]]s-[[Daugavpils]] dzelzceļam. Nelielas sadursmes ar poļiem tomēr turpinājās, kas izvērtās nopietnās kaujās [[Suvalkija]]s teritorijā, kur 22. — 28. augustā poļi ieņēma [[Seini|Seinu]] pilsētu.
Latvijas teritorijā Lietuvas armija nostiprinājās pie [[Subate]]s un [[Asare]]s, no kurienes 25. augustā devās uzbrukumā lieliniekiem un ieņēma [[Zarasi|Zarasus]] (tolaik Ežerēnus). Kopā ar Sēlijas partizāniem lietuvieši ieņēma arī [[Ilūkste|Ilūksti]] un [[Kalkūni|Kalkūnus]]. Vienlaikus Polijas leģiona 1. kājnieku divīzija šķērsoja vēlāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]] un 1919. gada 30. augustā sasniedza Daugavas kreiso krastu pie [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]]. 2. latviešu sarkano strēlnieku pulks uzbrukumu apturēja un atguva Grīvas dzelzceļa staciju un [[Nīderkūni|Nīderkūnus]].

== Cīņa pret Bermonta armiju ==
{{Pamatraksts|Bermontiāde}}
Pēc sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] saskaņā ar 1919. gada [[3. jūlijs|3. jūlijā]] noslēgto [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] līgumu vācu karaspēkam bija jādodas atpakaļ uz Vāciju, taču ģenerālis Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus.

Dībiča brīvkorpuss un Šauļu brigāde ar apmēram 10 000 vīriem (5 bataljoni, 2 eskadroni, 3 baterijas) turpināja kontrolēt visu Lietuvas ziemeļrietumu daļu. Pēc Antantes prasības vācu vienībām atstāt okupētās Kurzemes un Lietuvas teritorijas 16. jūlijā Šauļos ieradās krievu pulkveža Virgoļiča vienība, kas iekārtoja štābu Kuršēnos.
Pasliktinoties Bermonta attiecībām ar Latvijas valdību, lietuvieši Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas kontrolētās teritorijas tuvumā savilka piecus kājnieku pulkus. Jau 15. septembrī izcēlās bruņots konflikts ar majoram Brandisa bataljona karavīriem pie [[Nereta]]s.

[[21. septembris|21. septembrī]] noslēdza līgumu ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja [[Krievijas Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijas]] pakļautībā. Plašāka karadarbība sākās 15. oktobrī, kad Vācu leģiona vienības atņēma lietuviešiem [[Birži (Lietuva)|Biržus]] un [[Radvilišķi|Radvilišķus]].

Pēc tam, kad 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija Pārdaugavā sakāva Bermonta armiju, 12. novembrī Lietuvas armija uzbruka Rietumkrievijas armijai pie [[Pasvale]]s.
19. novembrī vācu militārie formējumi pārgāja tiešā [[Veimāras Republika]]s ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta [[Valters fon Eberharts|Valtera fon Eberharta]] pakļautībā.
21. novembrī Lietuvas armijas 1. pulks ieņēma [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 4. pulks Meškuičus, 5. pulks [[Padubīsa|Padubīsi]], bet 7. pulks [[Tauraģe|Tauraģi]].
Latvija 25. novembrī pieteica karu Vācijai.
27. novembrī lietuvieši ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]], bet latviešu vienības [[Žagare|Žagari]]. 3. decembrī Lietuvas armija ieņēma [[Telši|Telšus]], bet Latvijas armija [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]], vācu armijas daļas atkāpās pāri tā laika [[Latvijas—Vācijas robeža]]i. 3. decembrī Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu.&lt;ref&gt;LVVA, 1516. f., 1. apr., 962. 1., 114. lp.&lt;/ref&gt;
6. decembrī Lietuvas armijas 7. pulks atbrīvoja [[Raseiņi|Raseiņus]], bet 8. decembrī Šauļus. Kardarbība beidzās 13. decembrī.&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536-538 lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku 1919. gada novembrī Polijas valdība piedāvāja Latvijas valdībai noslēgt pret Padomju Krieviju vērstu militāro savienību. Turpretī Lietuvas ārlietu ministrs [[Augustīns Voldemārs]] 30. decembrī paziņojis, ka Lietuvas valdība uzskata par savām &quot;[[Kurzemes guberņa]]s lietuviskās daļas&quot; un pretendē uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]], kurš ir &quot;Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga&quot; un ne no vēsturiskā, ne etnogrāfiskā viedokļa nepieder Latvijai.&lt;ref&gt;[http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/273760-arvalstu-armijas-latvijas-neatkaribas-kara-i/  Ēriks Jēkabsons. Ārvalstu armijas Latvijas neatkarības karā (I)] Latvijas Vēstneša ''m.lvportals.lv'' 2015. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
Sarunu rezultātā Latvijas un Polijas valdības parakstīja sadarbības līgumu par kopīgas [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|militārās operācijas &quot;Ziema&quot;]] veikšanu 1920. gada janvārī.

== Cīņa pret Žeļigovska armiju ==
[[Attēls:Lucjan Żeligowski in front of the Vilnius Cathedral following the military annexation of Vilnius from the Lithuanians, 1920.jpg|thumb|200px|left|Želigovska armijas parāde Viļņas ielās (1920).]]
[[Attēls:Lietuvas teritorija no 1939. līdz 1940. gadam.svg|thumb|280px|Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un [[Suvalkija]] (zilganos toņos), ko bija paredzēts iekļaut Lietuvas sastāvā pēc Lietuvas—Krievijas miera līguma nosacījumiem.]]
Gatavojoties uzbrukumam Polijā 1920. gada 12. jūlijā [[Lietuvas—Krievijas miera līgums|Padomju Krievijas valdība parakstīja miera līgumu ar Lietuvu]], atzīstot Viļņas, [[Grodņa]]s, [[Ļida]]s novadu un [[Suvalkija]]s piederību Lietuvai.
Kad 1920. gada 14. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Viļņu un 19. jūlijā Grodņu, pēc savastarpējā līguma nosacījumiem tā ļāva Lietuvas varas iestādēm pārņemt savā kontrolē 27. jūlijā visu [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]], bet ieņemtajā apgabalā turpināja atrasties Sarkanā armija. 28. jūlijā [[Bjalistoka|Bjalistokā]] tika nodibināta Padomju Polijas marionešu valdība.
Tikai pēc lielinieku sakāves kaujā pie Varšavas 1920. gada 12.—25. augustā un Sarkanās armijas atkāpšanās Lietuvas armija 28. augustā ieņēma Viļņu un septembra sākumā Seinus.

1920. gada 21. septembrī Rīgā sākās pamiera sarunas starp Polijas un Krievijas pārstāvjiem, tomēr 22. septembrī Polijas armija sāka pretuzbrukumu. 25. septembrī poļi ieņēma Grodņu, 7. oktobrī Suvalkos Lietuva noslēdza pamieru ar Poliju.
Lai nepārkāptu pamiera nosacījumus, 1. Lietuvas-Baltkrievijas divīzija ģenerāļa [[Lucjans Žeļigovskis|Lucjana Žeļigovska]] (''Lucjan Żeligowski'') vadībā 9. oktobrī ieņēma Viļņu un [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]].

12. oktobrī Lucjans Žeļigovskis tika pasludināts par [[Viduslietuvas valsts]] (''Litwa Środkowa'') vadītāju. Kaujas pret Žeļigovska karaspēku notika pie Gedroiciem (Ģiedraišiem) 19. novembrī un [[Širvintas|Širvintiem]] 21. novembrī. Ar Sabiedroto militāro misiju palīdzību 1920. gada 30. novembrī noslēdza jaunu pamieru.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|24 224.—24 228}}&lt;/ref&gt;

Lietuvieši nepiekrita [[Nāciju Līga]]s priekšlikumam dibināt Lietuvas Federāciju, kurā pēc poļu valdības priekšlikuma ietilptu Rietumlietuva (''Litwą Zachodnią'', galvaspilsēta Kauņa), Viduslietuva (''Litwa Środkowa'', galvaspilsēta Viļņa) un Austrumlietuva (''Litwą Wschodnią'', galvaspilsēta [[Navahrudaka]]). 1922. gada 22. martā Polija anektēja Viļņas apgabalu, ko Lietuva atzina tikai 1937. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>epdcbmjdz2jd2pbmh6ff3kecok8pqu4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301333</id>
      <parentid>4301332</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T22:17:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301333</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17853" sha1="pozgozj4n3htc9vc587mlfikx0ok9mb" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Lietuvas brīvības cīņas
| partof            = 
| image             = [[Attēls:Alytus_war_memorial.jpg|300px]]
| caption           = Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas
| date              = [[1918]]. gada [[11. novembris]] — [[1920]]. gada [[15. jūlijs]]
| place             = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]
| casus             = Lietuvas neatkarības pasludināšana un centieni aizsargāt valsti pret ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem
| result            = Lietuva kļuva neatkarīga, bet zaudēja Viļņas apgabalu, Grodņas apgabalu un Balstokas apgabalu
| combatant1        = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]&lt;br&gt;{{flaga|Vācija}} [[Schaulen Selbstschutz]]&lt;br&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} Lielbritānijas atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Francija}} Francijas diplomātiskais atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} (īslaicīgi, 1919. gads)
| combatant2        = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Krievijas SFPR]]
| combatant3        = {{flaga|Polija}} [[Polijas Otrā republika]] (pretiniece no 1919. gada)
| commander1        = {{flaga|Lietuva}} [[Silvestrss Žukauskas]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Kaziss Ladiga]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Jonass Variakojis]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Antanass Gustaitis]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Vincs Mickevičs-Kapsuks]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Jozefs Unšlihts]]
| commander3        = {{flaga|Polija}} [[Juzefs Pilsudskis]]&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} [[Edvards Ridzs-Smiglijs]]
| casualties1       = ~1600 kritušie&lt;br&gt;~2000 ievainoto&lt;ref&gt;Thomas Lane (2001). ''Lithuania: Stepping Westward''. Routledge. ISBN 0-415-22966-X&lt;/ref&gt;
| casualties2       = ~1000 kritušie un ievainotie (aptuveni dati)
| casualties3       = Nezināms skaits
| image_size        = 
}}

'''Lietuvas brīvības cīņas''' jeb '''Lietuvas neatkarības cīņas''' ({{val|lt|Lietuvos nepriklausomybės kovos}}) bija cīņas par neatkarīgu [[Lietuva]]s valsti no [[1918]]. gada 23. novembra, kad Lietuvas pagaidu valdība izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu, līdz Lietuvas — Polijas pamiera līguma noslēgšanai [[1920]]. gada 29. novembrī.

Sarkanās armijas uzbrukuma rezultātā bijušās Vācijas 10. armijas un sakšu brīvprātīgo karaspēks bija atspiests līdz līnijai [[Telši]]-[[Kauņa]]-[[Alīta]]. 1919. gada martā vācu karaspēks kopā ar lietuviešu vienībām devās pretuzbrukumā un ieņēma [[Žemaitija]]s teritoriju līdz līnijai [[Kuršēni]]-[[Šauļi]]-[[Radvilišķi]]. 1919. gada 22. martā tika izveidota pirmā Lietuvas karaspēka vienība [[Panevēža]]s atbrīvošanai — Panevēžas Atsevišķais bataljons. Maijā tika izsludināta [[mobilizācija]] un 3. maijā karaspēka lielums sasniedza 440 virsnieku un 10 729 kareivju.&lt;ref&gt;Lesčius, Vytautas. Lietuvos kariuomenė nepriklausomybės kovose 1918—1920. Lietuvos kariuomenės istorija. Vilnius, 2004&lt;/ref&gt;

Cīņās Lietuvas karaspēks pieveica gan Sarkano armiju, gan [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Bermonta karaspēku]], [[Žemaitija]]s un [[Sēlija]]s teritorijā sadarbodamies ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]]. Vācu un poļu karaspēki dažādos kara posmos gan sadarbojās ar Lietuvas valdību, gan karoja pret to.

== Sarkanās armijas uzbrukums ==
[[Attēls:Sarkanās armijas no 1918. gada novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.jpg|thumb|left|250px|Sarkanās armijas no 1918. gada 25. novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase I.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris — 1919. gada marts). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā.]]
Pēc 1918. gada [[Novembra revolūcija]]s Vācijas Impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja [[Augustīns Voldemārs|Augustīnu Voldemāru]], kas 23. novembrī izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu. Par Lietuvas Kara ministrijas vadītāju tika iecelts [[ģenerālmajors]] [[Silvestrs Žukausks]], bet jau 24. decembrī viņš atkāpās no amata. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja &quot;Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju&quot; un lūdza Polijas armijas palīdzību. [[Juzefs Pilsudskis]] 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.
1918. gada 16. decembrī Sarkanās armijas ieņemtajā [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidoja Padomju Lietuvas valdību [[Vincs Mickevičs-Kapsuks|Vinca Mickeviča-Kapsuka]] (''Vincas Mickevičius-Kapsukas'') vadībā, kas pasludināja Lietuvas Padomju Republika dibināšanu.

[[Kauņa|Kauņā]], [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]], [[Alīta|Alītū]] un [[Marijampole|Marijampolē]] izveidoja Lietuvas armijas 1., 2. un 4. kājnieku pulkus un atsevišķos bataljonus. 5. janvārī Sarkanā armija ieņēma [[Viļņa|Viļņu]], Sarkanās armijas Pleskavas divīzija tika pārdēvēta par Lietuviešu-baltkrievu divīziju. 15. janvārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija (''Особая интернациональная дивизия'') gar Daugavpils-Šauļu dzelzceļu kopā ar lietuviešu lielinieku [[Žemaitija]]s pulku ieņēma [[Šauļi|Šauļus]].
A. Voldemāra vadītā Lietuvas Pagaidu valdība pārcēlās no Viļņas uz [[Kauņa|Kauņu]]. Kauņas cietoksnī izvietojās vācu okupācijas karaspēka pavēlniecība, kas 18. janvārī noslēdza vienošanos ar lieliniekiem par pagaidu demarkācijas līnijas novilkšanu starp vācu un lielinieku spēkiem.

1919. gada [[1. februāris|1. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] ieradās vācu ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]], tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru. Viņš pārņēma [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Lietuva]]s ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa [[Dzelzsdivīzija]] un [[Baltijas landesvērs]], komandēšanu. Jau 7.-10. februārī Lietuviešu 2. kājnieku pulks kopā ar vācu karaspēka vienībām apturēja Sarkanās armijas uzbrukumu pie [[Ķēdaiņi]]em. 12. februārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija tika pārdēvēta par Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku divīziju, turpināja uzbrukumu gar Latvijas-Lietuvas robežu un februāra otrajā pusē sasniedza [[Mažeiķi|Mažeiķus]] un [[Telši|Telšus]].
Kaut gan lieliniekiem 13. februārī izdevās ieņemt Alītu un tiltu pār [[Nemuna]]s upi, tomēr jau 14. februārī Lietuviešu 1. kājnieku pulks kopā ar vācu brīvprātīgajiem pilsētu atguva. Kaujā krita 1. kājnieku pulka [[virsleitnants]] Antans Juozapavičs (''Antanas Juozapavičius'')
 
1919. gada 27. februārī Lietuvas SPR apvienojās ar [[Baltkrievijas SPR]] īslaicīgi pastāvošā [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] (LitBelu).

== Pretuzbrukums ==
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase II.svg|thumb|280px|Lietuvas armijas uzbrukums (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase III.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1920. gada maijs — augusts). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža pirms uzbrukuma, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža.]]
7. martā vācu un lietuviešu spēki atbrīvoja [[Kuršēni|Kuršēnus]], 11. martā Šauļus, 12. martā [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 14. martā [[Šeduva|Šeduvu]], 26. martā [[Panevēža|Panevēžu]], kuru gan lielinieki atguva 4. aprīlī.
Vācu Dienvidlietuvas Sakšu brīvprātīgā brigāde ar trīs pulkiem kopā ar lietuviešu vienībām uzbruka Viļņas virzienā, bet tika apstādināta pie [[Vieve]]s 8. aprīlī. 1919. gada 4. aprīlī Lietuvas Valsts sapulce par Lietuvas pirmo prezidentu ievēlēja [[Antans Smetona|Antanu Smetonu]].

1919. gada 19. aprīlī [[Polijas 1. leģiona kājnieku divīzija]] ieņēma lielinieku nodibinātā Litbela ([[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]) galvaspilsētu Viļņu. Panevēžas Atsevišķais bataljons un Sakšu brīvprātīgo brigādes 18. pulks 3. maijā atbrīvoja [[Ukmerģe|Ukmerģi]] (tolaik Vilmerģi).
26. aprīlī par [[Lietuvas Bruņotie spēki|Lietuvas armijas]] ģenerālštāba komandieri, bet 6. maijā par Lietuvas armijas virspavēlnieku iecēla ģenerāli Silvestru Žukausku, kas armiju sadalīja divās daļās. Vilkmerģes grupa 19. maijā atbrīvoja [[Anīkšči|Anīkščus]], bet Panevēžas grupa no 18. līdz 23. maijam Žukauska vadībā atbrīvoja Panevēžu.
Pēc īsas atpūtas un pārgrupēšanās no 26. maija līdz 3. jūnijam tika realizēta Kupišķu—Utenas operācija, kuras rezultātā lietuvieši iekaroja [[Birži (Lietuva)|Biržus]], [[Rokišķi|Rokišķus]] (30. maijā), [[Kupišķi|Kupišķus]] (1. jūnijā) un [[Utena|Utenu]] (2. jūnijā).&lt;ref&gt;Aničas, J. Gener, olas Silvestras Žukauskas: (1861—1937). Viļņa: Lietuvos krašto apsaugos ministerija, 2006. — 294 lpp. (lietuviski)&lt;/ref&gt; Uzbrukumu attīstot pāri tagadējai [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i, Lietuvas armija jūnija pirmajā pusē ieņēma [[Aknīste|Aknīsti]] un kopā ar [[Augškurzeme]]s partizāniem daļu no [[Sēlija]]s Latvijas daļas un apstājās pie [[Daugava]]s. Pēc militārām neveiksmēm Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja 1919. gada 1. jūnijā izdeva dekrētu &quot;Par Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas padomju republiku apvienošanu cīņai ar starptautisko imperiālismu&quot;, kura rezultātā svarīgākās Litbela valdības funkcijas tika nodotas Padomju Krievijas centrālo iestāžu rokās.

1919. gada 18. jūnijā Antantes Augstākā Padome starp Lietuvas un Polijas armijām noteica demarkācijas līniju, tā saukto [[Foša līnija|Foša līniju]], kas gāja paralēli [[Grodņa]]s-[[Viļņa]]s-[[Daugavpils]] dzelzceļam. Nelielas sadursmes ar poļiem tomēr turpinājās, kas izvērtās nopietnās kaujās [[Suvalkija]]s teritorijā, kur 22. — 28. augustā poļi ieņēma [[Seini|Seinu]] pilsētu.
Latvijas teritorijā Lietuvas armija nostiprinājās pie [[Subate]]s un [[Asare]]s, no kurienes 25. augustā devās uzbrukumā lieliniekiem un ieņēma [[Zarasi|Zarasus]] (tolaik Ežerēnus). Kopā ar Sēlijas partizāniem lietuvieši ieņēma arī [[Ilūkste|Ilūksti]] un [[Kalkūni|Kalkūnus]]. Vienlaikus Polijas leģiona 1. kājnieku divīzija šķērsoja vēlāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]] un 1919. gada 30. augustā sasniedza Daugavas kreiso krastu pie [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]]. 2. latviešu sarkano strēlnieku pulks uzbrukumu apturēja un atguva Grīvas dzelzceļa staciju un [[Nīderkūni|Nīderkūnus]].

== Cīņa pret Bermonta armiju ==
{{Pamatraksts|Bermontiāde}}
Pēc sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] saskaņā ar 1919. gada [[3. jūlijs|3. jūlijā]] noslēgto [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] līgumu vācu karaspēkam bija jādodas atpakaļ uz Vāciju, taču ģenerālis Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus.

Dībiča brīvkorpuss un Šauļu brigāde ar apmēram 10 000 vīriem (5 bataljoni, 2 eskadroni, 3 baterijas) turpināja kontrolēt visu Lietuvas ziemeļrietumu daļu. Pēc Antantes prasības vācu vienībām atstāt okupētās Kurzemes un Lietuvas teritorijas 16. jūlijā Šauļos ieradās krievu pulkveža Virgoļiča vienība, kas iekārtoja štābu Kuršēnos.
Pasliktinoties Bermonta attiecībām ar Latvijas valdību, lietuvieši Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas kontrolētās teritorijas tuvumā savilka piecus kājnieku pulkus. Jau 15. septembrī izcēlās bruņots konflikts ar majoram Brandisa bataljona karavīriem pie [[Nereta]]s.

[[21. septembris|21. septembrī]] noslēdza līgumu ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja [[Krievijas Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijas]] pakļautībā. Plašāka karadarbība sākās 15. oktobrī, kad Vācu leģiona vienības atņēma lietuviešiem [[Birži (Lietuva)|Biržus]] un [[Radvilišķi|Radvilišķus]].

Pēc tam, kad 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija Pārdaugavā sakāva Bermonta armiju, 12. novembrī Lietuvas armija uzbruka Rietumkrievijas armijai pie [[Pasvale]]s.
19. novembrī vācu militārie formējumi pārgāja tiešā [[Veimāras Republika]]s ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta [[Valters fon Eberharts|Valtera fon Eberharta]] pakļautībā.
21. novembrī Lietuvas armijas 1. pulks ieņēma [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 4. pulks Meškuičus, 5. pulks [[Padubīsa|Padubīsi]], bet 7. pulks [[Tauraģe|Tauraģi]].
Latvija 25. novembrī pieteica karu Vācijai.
27. novembrī lietuvieši ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]], bet latviešu vienības [[Žagare|Žagari]]. 3. decembrī Lietuvas armija ieņēma [[Telši|Telšus]], bet Latvijas armija [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]], vācu armijas daļas atkāpās pāri tā laika [[Latvijas—Vācijas robeža]]i. 3. decembrī Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu.&lt;ref&gt;LVVA, 1516. f., 1. apr., 962. 1., 114. lp.&lt;/ref&gt;
6. decembrī Lietuvas armijas 7. pulks atbrīvoja [[Raseiņi|Raseiņus]], bet 8. decembrī Šauļus. Kardarbība beidzās 13. decembrī.&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536-538 lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku 1919. gada novembrī Polijas valdība piedāvāja Latvijas valdībai noslēgt pret Padomju Krieviju vērstu militāro savienību. Turpretī Lietuvas ārlietu ministrs [[Augustīns Voldemārs]] 30. decembrī paziņojis, ka Lietuvas valdība uzskata par savām &quot;[[Kurzemes guberņa]]s lietuviskās daļas&quot; un pretendē uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]], kurš ir &quot;Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga&quot; un ne no vēsturiskā, ne etnogrāfiskā viedokļa nepieder Latvijai.&lt;ref&gt;[http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/273760-arvalstu-armijas-latvijas-neatkaribas-kara-i/  Ēriks Jēkabsons. Ārvalstu armijas Latvijas neatkarības karā (I)] Latvijas Vēstneša ''m.lvportals.lv'' 2015. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
Sarunu rezultātā Latvijas un Polijas valdības parakstīja sadarbības līgumu par kopīgas [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|militārās operācijas &quot;Ziema&quot;]] veikšanu 1920. gada janvārī.

== Cīņa pret Žeļigovska armiju ==
[[Attēls:Lucjan Żeligowski in front of the Vilnius Cathedral following the military annexation of Vilnius from the Lithuanians, 1920.jpg|thumb|200px|left|Želigovska armijas parāde Viļņas ielās (1920).]]
[[Attēls:Lietuvas teritorija no 1939. līdz 1940. gadam.svg|thumb|280px|Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un [[Suvalkija]] (zilganos toņos), ko bija paredzēts iekļaut Lietuvas sastāvā pēc Lietuvas—Krievijas miera līguma nosacījumiem.]]
Gatavojoties uzbrukumam Polijā 1920. gada 12. jūlijā [[Lietuvas—Krievijas miera līgums|Padomju Krievijas valdība parakstīja miera līgumu ar Lietuvu]], atzīstot Viļņas, [[Grodņa]]s, [[Ļida]]s novadu un [[Suvalkija]]s piederību Lietuvai.
Kad 1920. gada 14. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Viļņu un 19. jūlijā Grodņu, pēc savastarpējā līguma nosacījumiem tā ļāva Lietuvas varas iestādēm pārņemt savā kontrolē 27. jūlijā visu [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]], bet ieņemtajā apgabalā turpināja atrasties Sarkanā armija. 28. jūlijā [[Bjalistoka|Bjalistokā]] tika nodibināta Padomju Polijas marionešu valdība.
Tikai pēc lielinieku sakāves kaujā pie Varšavas 1920. gada 12.—25. augustā un Sarkanās armijas atkāpšanās Lietuvas armija 28. augustā ieņēma Viļņu un septembra sākumā Seinus.

1920. gada 21. septembrī Rīgā sākās pamiera sarunas starp Polijas un Krievijas pārstāvjiem, tomēr 22. septembrī Polijas armija sāka pretuzbrukumu. 25. septembrī poļi ieņēma Grodņu, 7. oktobrī Suvalkos Lietuva noslēdza pamieru ar Poliju.
Lai nepārkāptu pamiera nosacījumus, 1. Lietuvas-Baltkrievijas divīzija ģenerāļa [[Lucjans Žeļigovskis|Lucjana Žeļigovska]] (''Lucjan Żeligowski'') vadībā 9. oktobrī ieņēma Viļņu un [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]].

12. oktobrī Lucjans Žeļigovskis tika pasludināts par [[Viduslietuvas valsts]] (''Litwa Środkowa'') vadītāju. Kaujas pret Žeļigovska karaspēku notika pie Gedroiciem (Ģiedraišiem) 19. novembrī un [[Širvintas|Širvintiem]] 21. novembrī. Ar Sabiedroto militāro misiju palīdzību 1920. gada 30. novembrī noslēdza jaunu pamieru.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|24 224.—24 228}}&lt;/ref&gt;

Lietuvieši nepiekrita [[Nāciju Līga]]s priekšlikumam dibināt Lietuvas Federāciju, kurā pēc poļu valdības priekšlikuma ietilptu Rietumlietuva (''Litwą Zachodnią'', galvaspilsēta Kauņa), Viduslietuva (''Litwa Środkowa'', galvaspilsēta Viļņa) un Austrumlietuva (''Litwą Wschodnią'', galvaspilsēta [[Navahrudaka]]). 1922. gada 22. martā Polija anektēja Viļņas apgabalu, ko Lietuva atzina tikai 1937. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>pozgozj4n3htc9vc587mlfikx0ok9mb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301334</id>
      <parentid>4301333</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T22:18:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301334</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17851" sha1="2fw1ktskyi9888u0d0z7pakokgoc2hq" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Lietuvas brīvības cīņas
| partof            = 
| image             = [[Attēls:Alytus_war_memorial.jpg|300px]]
| caption           = Piemineklis Lietuvas brīvības cīņu sākumam 1919. gada februārī pie Alītas
| date              = [[1918]]. gada [[11. novembris]] — [[1920]]. gada [[15. jūlijs]]
| place             = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]
| casus             = Lietuvas neatkarības pasludināšana un centieni aizsargāt valsti pret ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem
| result            = Lietuva kļuva neatkarīga, bet zaudēja Viļņas apgabalu, Grodņas apgabalu un Balstokas apgabalu
| combatant1        = {{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]&lt;br&gt;{{flaga|Vācija}} [[Schaulen Selbstschutz]]&lt;br&gt;{{flaga|Apvienotā Karaliste}} Lielbritānijas atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Francija}} Francijas diplomātiskais atbalsts&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} (īslaicīgi, 1919. gads)
| combatant2        = [[Attēls:Flag of Latvian SSR (1918-1920).svg|25px]] [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Krievijas SFPR]]
| combatant3        = {{flaga|Polija}} [[Polijas Otrā republika]] (pretiniece no 1919. gada)
| commander1        = {{flaga|Lietuva}} [[Silvestrs Žukausks]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Kaziss Ladiga]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Jonass Variakojis]]&lt;br&gt;{{flaga|Lietuva}} [[Antanass Gustaitis]]
| commander2        = [[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Vincs Mickevičs-Kapsuks]]&lt;br&gt;[[Attēls:Flag of Russia (1918–1920).svg|25px]] [[Jozefs Unšlihts]]
| commander3        = {{flaga|Polija}} [[Juzefs Pilsudskis]]&lt;br&gt;{{flaga|Polija}} [[Edvards Ridzs-Smiglijs]]
| casualties1       = ~1600 kritušie&lt;br&gt;~2000 ievainoto&lt;ref&gt;Thomas Lane (2001). ''Lithuania: Stepping Westward''. Routledge. ISBN 0-415-22966-X&lt;/ref&gt;
| casualties2       = ~1000 kritušie un ievainotie (aptuveni dati)
| casualties3       = Nezināms skaits
| image_size        = 
}}

'''Lietuvas brīvības cīņas''' jeb '''Lietuvas neatkarības cīņas''' ({{val|lt|Lietuvos nepriklausomybės kovos}}) bija cīņas par neatkarīgu [[Lietuva]]s valsti no [[1918]]. gada 23. novembra, kad Lietuvas pagaidu valdība izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu, līdz Lietuvas — Polijas pamiera līguma noslēgšanai [[1920]]. gada 29. novembrī.

Sarkanās armijas uzbrukuma rezultātā bijušās Vācijas 10. armijas un sakšu brīvprātīgo karaspēks bija atspiests līdz līnijai [[Telši]]-[[Kauņa]]-[[Alīta]]. 1919. gada martā vācu karaspēks kopā ar lietuviešu vienībām devās pretuzbrukumā un ieņēma [[Žemaitija]]s teritoriju līdz līnijai [[Kuršēni]]-[[Šauļi]]-[[Radvilišķi]]. 1919. gada 22. martā tika izveidota pirmā Lietuvas karaspēka vienība [[Panevēža]]s atbrīvošanai — Panevēžas Atsevišķais bataljons. Maijā tika izsludināta [[mobilizācija]] un 3. maijā karaspēka lielums sasniedza 440 virsnieku un 10 729 kareivju.&lt;ref&gt;Lesčius, Vytautas. Lietuvos kariuomenė nepriklausomybės kovose 1918—1920. Lietuvos kariuomenės istorija. Vilnius, 2004&lt;/ref&gt;

Cīņās Lietuvas karaspēks pieveica gan Sarkano armiju, gan [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Bermonta karaspēku]], [[Žemaitija]]s un [[Sēlija]]s teritorijā sadarbodamies ar [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotajiem spēkiem]]. Vācu un poļu karaspēki dažādos kara posmos gan sadarbojās ar Lietuvas valdību, gan karoja pret to.

== Sarkanās armijas uzbrukums ==
[[Attēls:Sarkanās armijas no 1918. gada novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.jpg|thumb|left|250px|Sarkanās armijas no 1918. gada 25. novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase I.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1918. gada decembris — 1919. gada marts). Zilā līnija: Vācijas okupācijas zonas robeža [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] anulēšanas brīdī 1918. gada novembrī, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā.]]
Pēc 1918. gada [[Novembra revolūcija]]s Vācijas Impērijā Lietuvas valsts padomes prezidijs 1918. gada 11. novembrī par pirmo Lietuvas pagaidu valdības vadītāju apstiprināja [[Augustīns Voldemārs|Augustīnu Voldemāru]], kas 23. novembrī izdeva pavēli par karaspēka dibināšanu. Par Lietuvas Kara ministrijas vadītāju tika iecelts [[ģenerālmajors]] [[Silvestrs Žukausks]], bet jau 24. decembrī viņš atkāpās no amata. Lietuvas un Baltkrievijas poļi nodibināja &quot;Austrumu nomaļu aizsardzības komiteju&quot; un lūdza Polijas armijas palīdzību. [[Juzefs Pilsudskis]] 7. decembrī iekļāva šīs komitejas organizētās bruņotās vienības Polijas armijas sastāvā.
1918. gada 16. decembrī Sarkanās armijas ieņemtajā [[Daugavpils|Daugavpilī]] izveidoja Padomju Lietuvas valdību [[Vincs Mickevičs-Kapsuks|Vinca Mickeviča-Kapsuka]] (''Vincas Mickevičius-Kapsukas'') vadībā, kas pasludināja Lietuvas Padomju Republika dibināšanu.

[[Kauņa|Kauņā]], [[Ķēdaiņi|Ķēdaiņos]], [[Alīta|Alītū]] un [[Marijampole|Marijampolē]] izveidoja Lietuvas armijas 1., 2. un 4. kājnieku pulkus un atsevišķos bataljonus. 5. janvārī Sarkanā armija ieņēma [[Viļņa|Viļņu]], Sarkanās armijas Pleskavas divīzija tika pārdēvēta par Lietuviešu-baltkrievu divīziju. 15. janvārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija (''Особая интернациональная дивизия'') gar Daugavpils-Šauļu dzelzceļu kopā ar lietuviešu lielinieku [[Žemaitija]]s pulku ieņēma [[Šauļi|Šauļus]].
A. Voldemāra vadītā Lietuvas Pagaidu valdība pārcēlās no Viļņas uz [[Kauņa|Kauņu]]. Kauņas cietoksnī izvietojās vācu okupācijas karaspēka pavēlniecība, kas 18. janvārī noslēdza vienošanos ar lieliniekiem par pagaidu demarkācijas līnijas novilkšanu starp vācu un lielinieku spēkiem.

1919. gada [[1. februāris|1. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] ieradās vācu ģenerālis [[Rīdigers fon der Golcs]], tajā pašā dienā iecelts par Liepājas gubernatoru. Viņš pārņēma [[Kurzeme|Kurzemē]] un [[Lietuva]]s ziemeļu daļā dislocētā Vācijas armijas 6. rezerves korpusa, kurā ietilpa [[Dzelzsdivīzija]] un [[Baltijas landesvērs]], komandēšanu. Jau 7.-10. februārī Lietuviešu 2. kājnieku pulks kopā ar vācu karaspēka vienībām apturēja Sarkanās armijas uzbrukumu pie [[Ķēdaiņi]]em. 12. februārī padomju Sevišķā internacionālā divīzija tika pārdēvēta par Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku divīziju, turpināja uzbrukumu gar Latvijas-Lietuvas robežu un februāra otrajā pusē sasniedza [[Mažeiķi|Mažeiķus]] un [[Telši|Telšus]].
Kaut gan lieliniekiem 13. februārī izdevās ieņemt Alītu un tiltu pār [[Nemuna]]s upi, tomēr jau 14. februārī Lietuviešu 1. kājnieku pulks kopā ar vācu brīvprātīgajiem pilsētu atguva. Kaujā krita 1. kājnieku pulka [[virsleitnants]] Antans Juozapavičs (''Antanas Juozapavičius'')
 
1919. gada 27. februārī Lietuvas SPR apvienojās ar [[Baltkrievijas SPR]] īslaicīgi pastāvošā [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] (LitBelu).

== Pretuzbrukums ==
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase II.svg|thumb|280px|Lietuvas armijas uzbrukums (1919. gada aprīlis — 1920. gada maijs). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža 1919. gada martā, zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža 1920. gada maijā.]]
[[Attēls:PL-RU war 1919 phase III.svg|thumb|280px|Sarkanās armijas uzbrukums (1920. gada maijs — augusts). Punktētā līnija: [[Kerzona līnija]], zilā līnija: Polijas armijas ieņemtās teritorijas robeža pirms uzbrukuma, sarkanā līnija: [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ieņemtās teritorijas rietumu robeža.]]
7. martā vācu un lietuviešu spēki atbrīvoja [[Kuršēni|Kuršēnus]], 11. martā Šauļus, 12. martā [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 14. martā [[Šeduva|Šeduvu]], 26. martā [[Panevēža|Panevēžu]], kuru gan lielinieki atguva 4. aprīlī.
Vācu Dienvidlietuvas Sakšu brīvprātīgā brigāde ar trīs pulkiem kopā ar lietuviešu vienībām uzbruka Viļņas virzienā, bet tika apstādināta pie [[Vieve]]s 8. aprīlī. 1919. gada 4. aprīlī Lietuvas Valsts sapulce par Lietuvas pirmo prezidentu ievēlēja [[Antans Smetona|Antanu Smetonu]].

1919. gada 19. aprīlī [[Polijas 1. leģiona kājnieku divīzija]] ieņēma lielinieku nodibinātā Litbela ([[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]]) galvaspilsētu Viļņu. Panevēžas Atsevišķais bataljons un Sakšu brīvprātīgo brigādes 18. pulks 3. maijā atbrīvoja [[Ukmerģe|Ukmerģi]] (tolaik Vilmerģi).
26. aprīlī par [[Lietuvas Bruņotie spēki|Lietuvas armijas]] ģenerālštāba komandieri, bet 6. maijā par Lietuvas armijas virspavēlnieku iecēla ģenerāli Silvestru Žukausku, kas armiju sadalīja divās daļās. Vilkmerģes grupa 19. maijā atbrīvoja [[Anīkšči|Anīkščus]], bet Panevēžas grupa no 18. līdz 23. maijam Žukauska vadībā atbrīvoja Panevēžu.
Pēc īsas atpūtas un pārgrupēšanās no 26. maija līdz 3. jūnijam tika realizēta Kupišķu—Utenas operācija, kuras rezultātā lietuvieši iekaroja [[Birži (Lietuva)|Biržus]], [[Rokišķi|Rokišķus]] (30. maijā), [[Kupišķi|Kupišķus]] (1. jūnijā) un [[Utena|Utenu]] (2. jūnijā).&lt;ref&gt;Aničas, J. Gener, olas Silvestras Žukauskas: (1861—1937). Viļņa: Lietuvos krašto apsaugos ministerija, 2006. — 294 lpp. (lietuviski)&lt;/ref&gt; Uzbrukumu attīstot pāri tagadējai [[Latvijas-Lietuvas robeža]]i, Lietuvas armija jūnija pirmajā pusē ieņēma [[Aknīste|Aknīsti]] un kopā ar [[Augškurzeme]]s partizāniem daļu no [[Sēlija]]s Latvijas daļas un apstājās pie [[Daugava]]s. Pēc militārām neveiksmēm Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja 1919. gada 1. jūnijā izdeva dekrētu &quot;Par Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas padomju republiku apvienošanu cīņai ar starptautisko imperiālismu&quot;, kura rezultātā svarīgākās Litbela valdības funkcijas tika nodotas Padomju Krievijas centrālo iestāžu rokās.

1919. gada 18. jūnijā Antantes Augstākā Padome starp Lietuvas un Polijas armijām noteica demarkācijas līniju, tā saukto [[Foša līnija|Foša līniju]], kas gāja paralēli [[Grodņa]]s-[[Viļņa]]s-[[Daugavpils]] dzelzceļam. Nelielas sadursmes ar poļiem tomēr turpinājās, kas izvērtās nopietnās kaujās [[Suvalkija]]s teritorijā, kur 22. — 28. augustā poļi ieņēma [[Seini|Seinu]] pilsētu.
Latvijas teritorijā Lietuvas armija nostiprinājās pie [[Subate]]s un [[Asare]]s, no kurienes 25. augustā devās uzbrukumā lieliniekiem un ieņēma [[Zarasi|Zarasus]] (tolaik Ežerēnus). Kopā ar Sēlijas partizāniem lietuvieši ieņēma arī [[Ilūkste|Ilūksti]] un [[Kalkūni|Kalkūnus]]. Vienlaikus Polijas leģiona 1. kājnieku divīzija šķērsoja vēlāko [[Latvijas—Polijas robeža|Latvijas—Polijas robežu]] un 1919. gada 30. augustā sasniedza Daugavas kreiso krastu pie [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]]. 2. latviešu sarkano strēlnieku pulks uzbrukumu apturēja un atguva Grīvas dzelzceļa staciju un [[Nīderkūni|Nīderkūnus]].

== Cīņa pret Bermonta armiju ==
{{Pamatraksts|Bermontiāde}}
Pēc sakāves [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] saskaņā ar 1919. gada [[3. jūlijs|3. jūlijā]] noslēgto [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] līgumu vācu karaspēkam bija jādodas atpakaļ uz Vāciju, taču ģenerālis Golcs vilcinājās pildīt pamiera noteikumus.

Dībiča brīvkorpuss un Šauļu brigāde ar apmēram 10 000 vīriem (5 bataljoni, 2 eskadroni, 3 baterijas) turpināja kontrolēt visu Lietuvas ziemeļrietumu daļu. Pēc Antantes prasības vācu vienībām atstāt okupētās Kurzemes un Lietuvas teritorijas 16. jūlijā Šauļos ieradās krievu pulkveža Virgoļiča vienība, kas iekārtoja štābu Kuršēnos.
Pasliktinoties Bermonta attiecībām ar Latvijas valdību, lietuvieši Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas kontrolētās teritorijas tuvumā savilka piecus kājnieku pulkus. Jau 15. septembrī izcēlās bruņots konflikts ar majoram Brandisa bataljona karavīriem pie [[Nereta]]s.

[[21. septembris|21. septembrī]] noslēdza līgumu ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Kurzemē, Zemgalē un Žemaitijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja [[Krievijas Rietumu brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijas]] pakļautībā. Plašāka karadarbība sākās 15. oktobrī, kad Vācu leģiona vienības atņēma lietuviešiem [[Birži (Lietuva)|Biržus]] un [[Radvilišķi|Radvilišķus]].

Pēc tam, kad 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija Pārdaugavā sakāva Bermonta armiju, 12. novembrī Lietuvas armija uzbruka Rietumkrievijas armijai pie [[Pasvale]]s.
19. novembrī vācu militārie formējumi pārgāja tiešā [[Veimāras Republika]]s ieceltā pavēlnieka ģenerālleitnanta [[Valters fon Eberharts|Valtera fon Eberharta]] pakļautībā.
21. novembrī Lietuvas armijas 1. pulks ieņēma [[Radvilišķi|Radvilišķus]], 4. pulks Meškuičus, 5. pulks [[Padubīsa|Padubīsi]], bet 7. pulks [[Tauraģe|Tauraģi]].
Latvija 25. novembrī pieteica karu Vācijai.
27. novembrī lietuvieši ieņēma [[Jonišķi|Jonišķus]], bet latviešu vienības [[Žagare|Žagari]]. 3. decembrī Lietuvas armija ieņēma [[Telši|Telšus]], bet Latvijas armija [[Mažeiķi|Mažeiķu staciju]] un [[Palanga|Palangu]], vācu armijas daļas atkāpās pāri tā laika [[Latvijas—Vācijas robeža]]i. 3. decembrī Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu.&lt;ref&gt;LVVA, 1516. f., 1. apr., 962. 1., 114. lp.&lt;/ref&gt;
6. decembrī Lietuvas armijas 7. pulks atbrīvoja [[Raseiņi|Raseiņus]], bet 8. decembrī Šauļus. Kardarbība beidzās 13. decembrī.&lt;ref&gt;[[Edgars Andersons]]. Latvijas vēsture 1914-1929. Stokholma, 1967. 536-538 lpp.&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas armijas uzvaras pār Bermonta karaspēku 1919. gada novembrī Polijas valdība piedāvāja Latvijas valdībai noslēgt pret Padomju Krieviju vērstu militāro savienību. Turpretī Lietuvas ārlietu ministrs [[Augustīns Voldemārs]] 30. decembrī paziņojis, ka Lietuvas valdība uzskata par savām &quot;[[Kurzemes guberņa]]s lietuviskās daļas&quot; un pretendē uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietoksni]], kurš ir &quot;Lietuvas galvaspilsētas Viļņas atslēga&quot; un ne no vēsturiskā, ne etnogrāfiskā viedokļa nepieder Latvijai.&lt;ref&gt;[http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/273760-arvalstu-armijas-latvijas-neatkaribas-kara-i/  Ēriks Jēkabsons. Ārvalstu armijas Latvijas neatkarības karā (I)] Latvijas Vēstneša ''m.lvportals.lv'' 2015. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
Sarunu rezultātā Latvijas un Polijas valdības parakstīja sadarbības līgumu par kopīgas [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|militārās operācijas &quot;Ziema&quot;]] veikšanu 1920. gada janvārī.

== Cīņa pret Žeļigovska armiju ==
[[Attēls:Lucjan Żeligowski in front of the Vilnius Cathedral following the military annexation of Vilnius from the Lithuanians, 1920.jpg|thumb|200px|left|Želigovska armijas parāde Viļņas ielās (1920).]]
[[Attēls:Lietuvas teritorija no 1939. līdz 1940. gadam.svg|thumb|280px|Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un [[Suvalkija]] (zilganos toņos), ko bija paredzēts iekļaut Lietuvas sastāvā pēc Lietuvas—Krievijas miera līguma nosacījumiem.]]
Gatavojoties uzbrukumam Polijā 1920. gada 12. jūlijā [[Lietuvas—Krievijas miera līgums|Padomju Krievijas valdība parakstīja miera līgumu ar Lietuvu]], atzīstot Viļņas, [[Grodņa]]s, [[Ļida]]s novadu un [[Suvalkija]]s piederību Lietuvai.
Kad 1920. gada 14. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Viļņu un 19. jūlijā Grodņu, pēc savastarpējā līguma nosacījumiem tā ļāva Lietuvas varas iestādēm pārņemt savā kontrolē 27. jūlijā visu [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]], bet ieņemtajā apgabalā turpināja atrasties Sarkanā armija. 28. jūlijā [[Bjalistoka|Bjalistokā]] tika nodibināta Padomju Polijas marionešu valdība.
Tikai pēc lielinieku sakāves kaujā pie Varšavas 1920. gada 12.—25. augustā un Sarkanās armijas atkāpšanās Lietuvas armija 28. augustā ieņēma Viļņu un septembra sākumā Seinus.

1920. gada 21. septembrī Rīgā sākās pamiera sarunas starp Polijas un Krievijas pārstāvjiem, tomēr 22. septembrī Polijas armija sāka pretuzbrukumu. 25. septembrī poļi ieņēma Grodņu, 7. oktobrī Suvalkos Lietuva noslēdza pamieru ar Poliju.
Lai nepārkāptu pamiera nosacījumus, 1. Lietuvas-Baltkrievijas divīzija ģenerāļa [[Lucjans Žeļigovskis|Lucjana Žeļigovska]] (''Lucjan Żeligowski'') vadībā 9. oktobrī ieņēma Viļņu un [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalu]].

12. oktobrī Lucjans Žeļigovskis tika pasludināts par [[Viduslietuvas valsts]] (''Litwa Środkowa'') vadītāju. Kaujas pret Žeļigovska karaspēku notika pie Gedroiciem (Ģiedraišiem) 19. novembrī un [[Širvintas|Širvintiem]] 21. novembrī. Ar Sabiedroto militāro misiju palīdzību 1920. gada 30. novembrī noslēdza jaunu pamieru.&lt;ref&gt;{{LKV|XII.|24 224.—24 228}}&lt;/ref&gt;

Lietuvieši nepiekrita [[Nāciju Līga]]s priekšlikumam dibināt Lietuvas Federāciju, kurā pēc poļu valdības priekšlikuma ietilptu Rietumlietuva (''Litwą Zachodnią'', galvaspilsēta Kauņa), Viduslietuva (''Litwa Środkowa'', galvaspilsēta Viļņa) un Austrumlietuva (''Litwą Wschodnią'', galvaspilsēta [[Navahrudaka]]). 1922. gada 22. martā Polija anektēja Viļņas apgabalu, ko Lietuva atzina tikai 1937. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas brīvības cīņas]]

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]</text>
      <sha1>2fw1ktskyi9888u0d0z7pakokgoc2hq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Murraya</title>
    <ns>0</ns>
    <id>335326</id>
    <revision>
      <id>4301455</id>
      <parentid>2746083</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:35:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[ģints]] → [[disambigs|ģints]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1925" sha1="208tlio1l3zmhsgnc3ufd8afwjcbadd" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| platums = 235px
| nosaukums = 
| attēls = Alakavhayah (Sanskrit- अलकाह्ययः) (6941699412).jpg
| att_izmērs = 200px
| att_nosaukums =  
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| klase = Magnoliopsida
| klase_lv = Divdīgļlapji
| rinda = Sapindales
| rinda_lv = Ziepjkoku rinda
| dzimta = Rutaceae
| dzimta_lv = Rūtu dzimta
| apakšdzimta = Aurantioideae
| celms = Clauseneae
| ģints = Murraya
| ģints_lv = 
| izcelsmes_vieta = 
| binomial = 
| sinonīmi = 
| kategorijas = nē
}}
'''''Murraya''''' ir [[Augi|augu]] [[ģints (bioloģija)|ģints]] no [[rūtu dzimta]]s, kurā ietilpst 14 sugas.&lt;ref name=&quot;Ng.etal2012&quot;/&gt; Tie ir ziedoši [[Krūms|krūmi]] vai [[Koks|koki]], radniecīgi [[Citrusaugi|citrusaugu]] ģints pārstāvjiem.&lt;ref name=&quot;Sayar.etal2014&quot;/&gt;

Sugas:
* ''[[Murraya alata]]'' Drake
* ''[[Murraya crenulata]]'' (Turczaninow) Oliver
* ''[[Murraya euchrestifolia]]'' Hayata
* ''[[Murraya exotica]]'' L. 
* ''[[Murraya koenigii]]'' (L.) Sprengel 
* ''[[Murraya kwangsiensis]]'' (C.C. Huang) C.C. Huang
* ''[[Murraya microphylla]]'' (Merr. &amp; Chun) Swingle
* ''[[Murraya ovatifoliolata]]'' (Engl.) Domin
* ''[[Murraya paniculata]]'' (L.) Jack
* ''[[Murraya stenocarpa]]'' (Drake) Swingle
* ''[[Murraya tetramera]]'' C.C. Huang

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Ng.etal2012&quot;&gt;M. K. Ng, Y. Abdulhadi-Noaman, Y.K. Cheah, S. K. Yeap &amp; N.B. Alitheen. (2012) ''Bioactivity studies and chemical constituents of Murraya paniculata (Linn) Jack''. International Food Research Journal 19(4): 1307-1312.&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Sayar.etal2014&quot;&gt;Katayoun Sayar, Mohammadjavad Paydar &amp; Belinda Pingguan-Murphy. ''Pharmacological Properties and Chemical Constituents of Murraya paniculata (L.) Jack''. Sayar et al., Med Aromat Plants 2014, 3:4. {{doi|http://dx.doi.org/10.4172/2167-0412.1000173}}&lt;/ref&gt;
}}

{{botānika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Rūtu dzimta]]</text>
      <sha1>208tlio1l3zmhsgnc3ufd8afwjcbadd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Armēnijas vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>338754</id>
    <revision>
      <id>4301323</id>
      <parentid>4187711</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:49:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>TRT, protams, ir ieinteresēts avots, bet kas grib, var meklēt citu.</comment>
      <origin>4301323</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23132" sha1="polhksdbp7pwonsipzkdwur03js8ltb" xml:space="preserve">[[Attēls:DistributionOfArmeniansInTheCaucasus.png|thumb|400px|Armēnijas teritorijas samazināšanās. Ar tumši sarkanu apzīmēta tagadējā Armēnijas Republikas teritorija un armēņu apdzīvotā teritorija Gruzijā un Azerbaidžānā. Ar oranžu Lielarmēnijas valsts valdnieka Tigrana II laikā (95. - 56. gadā p.m.ē.), ar svītrotu armēņu apdzīvotā Osmaņu impērijas teritorija līdz 1915. gadam.]]
'''Armēnijas vēsture''' ir [[Āzija]]s un [[Eiropas vēsture]]s daļa, kas vēstī par notikumiem mūsdienu [[Armēnija]]s teritorijā.

== Senā Armēnija ==
No 9. līdz 6. gadsimtam mūsdienu Armēnijas un [[kurdi|kurdu]] apdzīvotajā [[Turcija]]s, [[Irāna]]s un [[Irāka]]s teritorijā pastāvēja [[Urartu]] lielvalsts ar galvaspilsētu Tušpu (tagadējā [[Vana]]).
5. gadsimtā p.m.ē. armēņu valsts bija atkarīga no [[Asīrija]]s un [[Babilona]]s lielvalstīm, vēlāk tā bija satrapija [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu Persijas impērijā]], līdz to iekaroja [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandrs]]. 
[[Attēls:Artaxiad standard.png‎‎|left|thumb|120px|Lielarmēnijas valsts karogs]]
4.-3. gadsimta p.m.ē. mijā Armēnija atguva suverenitāti ar Ervanduni dinastiju tronī. 3. gadsimta p.m.ē. beigās to iekaroja [[Seleikīdu impērija]]s valdnieks [[Antiohs III Lielais]], taču kad seleikīdi 190. g.p.m.ē. pie Magnezijas cieta sakāvi karā ar [[Romas impērija|Romas impēriju]], Armēnijas stratēgs Artašess 189. gadā p.m.ē. tika kronēts par Armēnijas valdnieku. Viņa valsti dēvēja par '''Lielarmēniju''' (''Մեծ Հայք''), lai atšķirtu to no t.s. '''Mazās Armēnijas''' rietumos no [[Eifrata]]s, kur valdīja Antioha radinieks Mitridats.
Lielāko varenību Lielarmēnija sasniedza valdnieka Tigrana II laikā (95. - 56. gadā p.m.ē.), kad tās robežas pletās no [[Kaspijas jūra]]s līdz [[Vidusjūra]]i.
1. gadsimtā m.ē. Lielarmēnija kļuva par Romas impērijas vasaļvalsti, bet 114. gadā par Romas impērijas [[Armēnija (Romas province)|Armēnijas provinci]], taču jau pēc pārdesmit gadiem  ar [[Partas impērija]]s atbalstu tā atguva suverenitāti.
301. gadā valdnieks Trdats III (''Տրդատ Գ Մեծ'', 286-330) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja [[kristietība|kristietību]] — Armēnija ir pirmā valsts pasaulē, kura ieviesusi kristietību kā valsts reliģiju. 387. gadā Lielarmēniju iekaroja un sadalīja savā starpā [[Bizantijas impērija]] un [[Persija]]s [[Sasanīdu valsts]].

862. gadā Armēnijas kņazs Bagratuni tika paaugstināts par &quot;kņazu kņazu&quot;, bet 885. gadā abas tābrīža vietējās lielvalstis, Bizantija un Abasīdu [[Kalifāts]], atzina viņu par karali. Izveidojās Armēnijas Karaliste Ašota Bagratuni vadībā. 1064.—1071. gadā Armēniju, izņemot dažas sīkas armēņu vasaļkaralistes, kā Sjunikas un [[Arcahas Karaliste|Arcahas Karalisti]], iekaroja [[seldžuki]] vai sagrāba citi kaimiņi. Apmēram 1080.—1375. gados pastāvēja armēņu karaliste (cariste) [[Kilikija|Kilikijā]] mūsdienu dienvidu [[Turcija|Turcijā]].

== Persijas, Osmaņu un Krievijas Impērijas sastāvā ==
[[Attēls:Areas with ethnic Armenian plurality, (Russian Empire) - 1880.png|thumb|right|Armēņu vairākuma rajoni Aizkaukāzā, 1880]]
16. gadsimtā Lielarmēnijas teritoriju sadalīja Persijas un [[Osmaņu impērija]]s, bet pēc [[Krievu-persiešu karš (1826-1828)|1826.-28. gada krievu-persiešu kara]] un [[Krievu—turku karš (1828—1829)|1828.-29. gada krievu—turku kara]] [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]] daļēji iekaroja [[Krievijas Impērija]]. 1829. gadā Krievijas valdība nosūtīja [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesoru [[Frīdrihs Parots|Frīdrihu Parotu]] uz Persijai un Turcijai atņemto Armēnijas daļu, lai viņš pirmais uzkāptu [[Ararats|Ararata]] kalna virsotnē un izmērītu tā augstumu.

Liela loma pirmo armēņu nacionālo karaspēka vienību organizēšanā bija latviešu virsniekam [[Voldemārs Ozols|Voldemāram Ozolam]], kas [[Kaukāza operācija|Kaukāza frontē]] plānoja 1916. gada janvāra [[Vana]]s un [[Erzuruma]]s ieņemšanas operācijas pret [[Osmaņu impērija]]s karaspēku.&lt;ref&gt;[http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=1140 V.Ozola L.k.o.k. biogrāfija]&lt;/ref&gt;

1914. gadā Krievijas Impērijā dzīvoja ap 2 miljoniem armēņu, no kuriem 1,78 miljoni dzīvoja Kaukāza reģionā. Pirms kara Aizkaukāzā dzīvoja 1,68 miljoni armēņu, 1,71 miljons gruzīnu, 3,08 miljoni musulmaņu. Erevānas guberņā armēņi veidoja 60% iedzīvotāju, Elizabetpoles 33%, Tbilisi 28%, Karsas 30%. Tbilisi pilsētā armēņi bija lielākā grupa, veidojot 45% iedzīvotāju. Musulmaņi veidoja zemes īpašnieku šķiru, kamēr armēņi bija bezzemnieki, kas šo zemi nomāja, kā arī pilsētu buržuāzijas un komercijas lielākie pārstāvji. Pieaugošā armēņu buržuāzijas turība noveda pie viņu konkurences ar gruzīnu aristokrātiju.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot;&gt;[https://books.google.lv/books?id=WSl4JW5hQewC&amp;pg=PA292&amp;dq=first+republic+of+armenia+1918&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwjlsJiUh6ngAhWIliwKHXWgCFk4UBDoAQhgMAk#v=onepage&amp;q=first%20republic%20of%20armenia%201918&amp;f=false The Republic of Armenia: The first year, 1918-1919]&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Six Vilayets ethnic groups.png|thumb|right|Seši armēņu vilajeti, 1912]]
[[Attēls:Armenia22hamidian.jpg|thumb|right|Nogalināto armēņu aprakšana, 1895]]
Arī Osmaņu impērijā dzīvoja ap diviem miljoniem armēņu, kas bija izkliedēti pa [[Mazāzija]]s teritoriju. Lielas armēņu kopienas dzīvoja [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] un [[Kilikija|Kilikijā]], kur bija pastāvējusi viduslaiku armēņu karaliste. Lielākā armēņu daļa dzīvoja senajās augstkalnes zemēs, kas veidoja sešus vilajetus. 19. gadsimtā viņus aizvien vairāk apdraudēja [[Kurdi|kurdu]] klejotāju bandas. 19. gadsimta otrā puse iezīmēja Osmaņu impērijas sabrukumu, kamēr armēņu tautā sākās intelektuālā atmoda, uzplauka inteliģence. Veidojās politiskās partijas, kas pieprasīja armēņu autonomiju vai neatkarību. Eiropas lielvalstu spiediena rezultātā 1895. gadā sultāns Abdulhamids II piešķīra armēņiem virkni brīvību. Kad armēņi pieprasīja to ātrāku īstenošanu, sākās slaktiņi kuros nogalināja 150-300 000 armēņu. Armēņi sākotnēji apsveica 1908. gada Jauno turku revolūciju, kas solīja ieviest konstitucionālu režīmu. Eiropas lielvalstis 1914. gada februārī piespieda osmaņus pieņemt jaunu armēņu reformu plānu, kas armēņiem dotu plašu kultūras autonomiju, bet sešus vilajetus apvienotu divos reģionos, kuru pārvaldē piedalītos Eiropas pārstāvji.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot; /&gt;

Pirmā pasaules karas sākums un osmaņu karaspēka smagie zaudējumi Kaukāza kampaņā radīja priekšnosacījumus Jauno turku īstenotajam [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdam]], kas sākās 1915. gada aprīlī. Aizbildinoties ar armēņu lojalitātes trūkumu, tos pavēlēja deportēt no sešiem vilajetiem. Pilsētās armēņus masveidā arestēja un nogalināja. Krievijas veiksmīgais iebrukums [[Vanas ils|Vanas]] apgabalā ļāva gandrīz 200 000 armēņiem bēgt uz Aizkaukāzu.

Krievijas Impērijas armijā dienēja ap 100 000 armēņu. Vēl septiņi armēņu brīvprātīgo pulki tika izveidoti ar mērķi palīdzēt Rietumarmēnijas atbrīvošanā. 1916. gadā šos pulkus pavēlēja izformēt, apspieda armēņu aktivitātes un ieviesa preses cenzūru. Lai arī armēņi to nezināja, bet šo lēmumu iemesls bija Krievijas, Lielbritānijas un Francijas noslēgtā [[Saiksa—Piko vienošanās|Saiksa-Piko-Sazonova]] vienošanās, kas Rietumarmēniju paredzēja nodot Krievijai, kuras valdība šeit plānoja nevis autonomiju genocīdu izdzīvojušajiem armēņiem, bet jaunu koloniju krievu un kazaku zemniekiem. 1916. gada vasarā Krievija šīs teritorijas lielāko daļu bija iekarojusi, un armēņu palīdzība vairs nebija nepieciešama.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot; /&gt;

1917. gada 26. aprīlī jaunā [[Krievijas Pagaidu valdība]] iekarotajā Rietumarmēnijā izveidoja civilās pārvaldes orgānus, kuros amatus ļāva ieņemt armēņiem. Arī armēņu bēgļiem tagad ļāva atgriezties krievu iekarotajās teritorijās. Līdz 1917. gada beigām 150 000 bēgļu atgriezās Vanas, Erzurumas un Bitlisas apgabalos. Šajā laikā Krievijas armijā sākās revolucionārais sabrukums. Armēņu pārstāvji pārliecināja Pagaidu valdību nosūtīt armēņu kareivjus no Eiropas Austrumu frontes uz Kaukāza fronti. Šīs pārgrupēšanās laikā notika Oktobra revolūcija. Reaģējot uz to, armēņu politiķi no visām partijām (boļševiki nepiedalījās) Oktobrī Tbilisi sasauca Armēņu Nacionālo Kongresu, kas aicināja Aizkaukāza guberņas pārveidot veidot pēc nacionālā principa un nodibināja Armēņu Nacionālo Padomi. To veidoja 15 pārstāvji, no kuriem 6 bija no Dašnak, pa 2 no Tautas, Eseru un Sociāldemokrātu partijām, kā arī 3 vietas bezpartejiskajiem.
 
1917. gada novembrī Aizkaukāzā notika Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanas. Gruzīnu sociāldemokrāti, musulmaņu Musavat un armēņu Dašnak kopā ieguva ap 75% balsu. Dašnak bija dibināts Tbilisi un koncentrējās uz Rietumarmēnijas atbrīvošanu. Tikai tas, ka kopā tika skaitītas arī armijas krievu kareivju balsis, palielināja eseru un boļševiku rezultātus. 
*Sociāldemokrāti – 661 934
*Musavat – 615 816
*Dašnak – 558 440
*Musulmaņu sociālistu bloks – 159 770
*Eseri – 117 522
*Boļševiki – 93 581&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot; /&gt;

Ļeņins aizstāvēja ideju par Krievijas karaspēka izvešanu no osmaņu teritorijas un katras tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Smags trieciens bija 1918. gada 3. marta [[Brestļitovskas miera līgums]], ar kuriem Padomju Krievija, lai arī tā nekontrolēja Aizkaukāzu, atteicās no teritorijām, kuras Krievija bija iekarojusi pēc 1877. gada. 
1918. gada novembrī Tbilisi nodibināja vietējo varu – [[Aizkaukāza Komisariāts|Aizkaukāza Komisariātu]], kas paziņoja, ka darbosies līdz demokrātiskas Krievijas nodibināšanai. Komisariātu veidoja 3 gruzīni, 3 musulmaņi, 3 armēņi un 2 krievi. Komisariāts un tam sekojošais [[Aizkaukāza Sejms]] uzstāja, ka joprojām ir Krievijas daļa, taču nepieciešamība veikt sarunas ar osmaņiem, viņus virzīja neatkarības virzienā. Armēņi pilnībā noraidīja iespēju atdalīties no Krievijas, jo tikai tā spētu atgūt Rietumarmēniju un nodrošināt drošību. Līdzīgos uzskatos bija gruzīni, bet musulmaņi aizvien vairāk nosvērās uz osmaņu pusi.

Komisariāts un Krievijas Kaukāza armijas vadība noslēdza [[Erzindžanas pamiers|Erzindžanas pamieru]] ar osmaņiem. Tā kā Krievijas kareivji masveidā dezertēja, uz fronti nosūtīja nelielas gruzīnu un armēņu brīvprātīgo vienības.

1918. gada sākumā osmaņi Komisariātam piedāvāja sākt tiešas miera sarunas. Aizkaukāza Sejma gruzīnu un musulmaņu vairākums paziņoja, ka atteiksies no iekarotās Rietumarmēnijas un vienosies par mieru 1914. gada robežās un autonomijas garantijas Rietumarmēnijas armēņiem. Aizkaukāza delegācijai dodoties uz [[Trabzonas miera konference|Trabzonas miera konferenci]] pienāca ziņas par boļševiku noslēgto Brestļitovskas mieru. Sarunās atkal iezīmējās musulmaņu delegātu gatavība ciešai sadarbībai un informācijas apmaiņai ar osmaņiem. Gruzīni neiebilda turku prasībām, jo tās koncentrējās uz armēņu teritorijām. Armēņi atteicās atteikties no spēcīgā Karsas cietokšņa, kas aizsargāja visu reģionu. Osmaņi uzbrukumā ātri atguva visu Rietumarmēniju un sasniedza 1914. gada robežu. Aizkaukāza delegācijas vadītājs [[Akakijs Čhenkeli]] bija spiests paziņot, ka pieņem Brestļitovskas līguma noteiktās robežas, lai pasargātu svarīgo [[Batumi]] ostu no krišanas osmaņu rokās. Aizkaukāza Sejmā gruzīni un armēņi noraidīja šādas piekāpšanās iespēju, kamēr musulmaņi paziņoja, ka pret osmaņiem nekaros. Sejms pavēlēja izbeigt sarunas un paziņoja par karu pret osmaņiem.&lt;ref name=&quot;ReferenceF&quot; /&gt;

14. aprīlī osmaņi sagrāba Batumi, kas uzreiz atvēsināja gruzīnu kareivīgumu. Viņi tagad bija gatavi piekāpties osmaņu prasībām – pasludināt Aizkaukāza neatkarību un atkāpties uz 1877. gada robežām. Armēņi izteica protestu, taču piekrita [[Aizkaukāza Demokrātiskā Federatīvā Republika|Aizkaukāza Demokrātiskās Federatīvās Republikas]] neatkarības pasludināšanai 22. aprīlī.

1918. gada 30. maijā armēņu nacionālisti nodibināja [[Armēnijas Pirmā republika|Armēnijas Pirmo republiku]].

== PSRS sastāvā ==
{{pamatraksts|Armēnijas PSR}}
[[Attēls:Map of Armenian SSR from the GSE of 1926.jpg|thumb|right|Armēnijas PSR, 1926]]
1920. gadā Armēnijas Pirmo republiku okupēja [[Sarkanā armija]]. 
1921. gada 16. martā pēc [[Krievijas PFSR|Krievija]]s-[[Turcija]]s draudzības līguma parakstīšanas [[Nahičevanas Autonomā Republika|Nahičevanu]] iekļāva [[Azerbaidžānas PSR]] sastāvā, bet pēc 1921. gada 13. oktobrī parakstītā [[Karsas līgums|Karsas miera līguma]] vēsturiski armēņu apdzīvoto [[Karsa]]s apgabalu iekļāva [[Turcija]]s sastāvā. 1922. gadā [[Armēnijas PSR]] tika iekļauta [[Aizkaukāza PFSR]] sastāvā.

Armēņu genocīda un Pirmā pasaules kara rezultātā vairāk nekā miljons armēņu bēgļu izklīda pa pasauli, daudzi atrada mājas Tuvajos Austrumos, citi Balkānos un Francijā. Ievērojamas armēņu diasporas izveidojās 25 valstīs. Genocīds un karš Armēnijas Pirmo republiku pārpludināja ar vismaz 300 000 bēgļu. Nodibinoties padomju varai, turpinājās neliela armēņu imigrācija. Līdz 1936. gadam Armēnijā ieradās 42 200 armēņi.

Otrajam pasaules karam tuvojoties noslēgumam, padomju varasiestādēm kļuva skaidri milzīgie civiliedzīvotāju zaudējumi. Imigranti no ārzemēm kaut vai nedaudz varētu šos zaudējumus kompensēt. Kara laikā Armēnija bija zaudējusi 170 000 cilvēku.&lt;ref name=&quot;shura.shu.ac.uk&quot;&gt;[http://shura.shu.ac.uk/16292/1/Laycock%20Kritika%20.pdf Belongings: People and Possessions in the Armenian Repatriations 1945-49]&lt;/ref&gt;

No 1945. līdz 1948. gadam PSRS organizēja aktīvu kampaņu trimdas armēņu pārvietošanai uz Armēnijas PSR. No cerētajiem 300-400 000 ieceļotāju, ieradās mazāk par 87 000. Šis laiks sakrita ar PSRS uzvaru karā un teritoriālajām pretenzijām pret Turciju, kas izraisīja [[Turcijas jūras šaurumu krīze|Turcijas jūras šaurumu krīzi]]. Liela daļa iebraucēju domāja, ka PSRS no turkiem atgūs [[Rietumarmēnija]]s zemes un Armēnija sasniegs 1920. gadā apsolītās robežas. Lomu nospēlēja arī armēņu baznīcas vadītāji, kas mudināja armēņus doties uz Armēniju. Papildus patriotismam, vēlmi pārcelties uz PSRS veicināja pilsoņu karš Grieķijā, nestabilā situācija jaunajās Sīrijas un Libānas republikās un padomju karaspēka klātbūtne Irānas ziemeļos. 
 
Ideju par armēņu pārcelšanos PSRS vadība apstiprināja 1944. gadā un 1945. gadā sākās kampaņa pārcelšanās veicināšanai. Armēnijas PSR pārstāvji ieradās Sīrijā, Irānā, Libānā, Ēģiptē, Grieķijā, Kiprā, Francijā un citur, kur sāka organizēt pārcelšanos. Aktīvu pārcelšanos plānoja veikt arī no padomju ietekmē nonākušās Rumānijas un Bulgārijas. Cerot uz lielu armēņu pieplūdumu, Armēnijas PSR vadība Maskavā lūdza veikt [[Kalnu Karabaha]]s pievienošanu Armēnijai. No 26 000 kv.km. turku teritorijas, uz kuriem pretendēja PSRS, Armēnijai bija paredzēto 20,5 bet Gruzijai 5,5 tūkstoši. 1945. gada 21. novembrī PSRS vadība apstiprināja armēņu pārcelšanās likumprojektu. Turpmāk pieņēma vēl vairākus lēmums par armēņu pārvietošanu, dzīves apstākļu nodrošināšanu un padomju pilsonības piešķiršanu.

Līdz 1946. gada 1. martam PSRS bija ieradušies 25 000 armēņu, no kuriem līdz 1. augustam Armēnijā ieradās tikai 2045. Pārējie vēl bija ceļā vai tika pārbaudīti. Līdz 1948. jūnijam PSRS ieradās 86 346 armēņi. 1948. gadā ieceļotāju plūsma strauji samazinājās un 1949. gada 13. novembrī Politbirojs izbeidza armēņu uzņemšanu.&lt;ref name=&quot;lib.nsu.ru&quot;&gt;[http://lib.nsu.ru:8081/xmlui/bitstream/handle/nsu/4704/14.pdf?sequence=1 РЕПАТРИАЦИЯ И ДЕПОРТАЦИЯ АРМЯН ВО ВТОРОЙ ПОЛОВИНЕ 1940-х ГОДОВ]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Lielākā daļa Irānas armēņu ieradās PSRS kopā ar no turienes izvesto padomju armiju 1946. gada pirmajā pusē. Sauszemes imigrantiem ierašanās punkts bija [[Džulfa]]. No citurienes armēņi ieradās ar kuģiem, piestājot [[Batumi]] ostā un Erevānu sasniedzot ar vilcienu. 1946. gadā ieradās 50 918 armēņi, no kuriem 20 597 no Irānas, 19 253 no Sīrijas un Libānas, 4974 no Grieķijas, 4383 no Bulgārijas, 1738 no Rumānijas. 1947. gadā ieradās 35 422. Līdz 1948. gada 20. janvārim bija ieradušies 86 364 cilvēki - 32 238 no Sīrijas un Libānas, 4383 no Bulgārijas, 20 597 no Irānas, 1783 no Rumānijas, 18 215 no Grieķijas, 5260 no Francijas, 1669 no Ēģiptes, 1250 no Palestīnas, 856 no Irākas, 151 no ASV un 16 no Ķīnas. 1948. gadā vēl 1046 ieradās no Rumānijas, 2023 no Ēģiptes un 23 no Ķīnas. 1949. gadā 162 no ASV.&lt;ref name=&quot;shura.shu.ac.uk&quot;/&gt; Ieceļotājiem parasti piešķīra dzīvesvietu, vai piešķīra kredītus mājas celtniecībai. Viņiem piešķīra nodokļu atvieglojumus. Daudzi ieceļotāji ātri vīlās padomju realitātē, un pēc Staļina nāves ākās pieprasījumi ļaut pamest PSRS.&lt;ref&gt;[http://histvestnik.psu.ru/PDF/20183/13.pdf РЕЭМИГРАЦИОННАЯ ПРОГРАММА СССР ВО ВТОРОЙ ПОЛОВИНЕ 1940-Х ГОДОВ]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Padomju realitāte sākās jau Batumi ostā. Daudzi imigranti atklāja, ka viņu čemodāni ir izzagti. Visas ievestās mantas, īpaši literatūru, pārbaudīja. Ieceļotājus no Eiropas šokēja sliktie sadzīves apstākļi, labierīcību un elektrības problēmas. Kredīti nesedza visas celtniecības izmaksas, trūka būvmateriāli, ģimenes dzīvoja nepabeigtās ēkās. Taču daudziem ieceļotājiem, īpaši no Tuvajiem Austrumiem, pat padomju nabadzība bija labāka par iepriekšējiem dzīves apstākļiem.&lt;ref name=&quot;shura.shu.ac.uk&quot;/&gt;

Armēņu skaita palielināšanās noveda pie divām deportācijas kampaņām. Armēnija bija pārapdzīvota un 1947. gada 23. decembrī PSRS Ministru padome pieņēma lēmumu par 100 000 Armēnijas azerbaidžāņu &quot;brīvprātīgu&quot; pārvietošanu un Azerbaidžānas PSR nākamo trīs gadu laikā. Reāli pārvietoja 144 654 azerbaidžāņus. 1948. gadā 24 631. 1949. gadā 54 373. 1950. gadā 65 650.&lt;ref name=&quot;lib.nsu.ru&quot;/&gt;

Jau 1947. gadā veica no ārzemēm ieradušos armēņu pārvietošanu no Turcijas un Irānas pierobežas apgabaliem dziļāk iekšzemē. Tam sekoja 1949. gada 29. maija PSRS Ministru padomes lēmums par politiski neuzticamo personu deportāciju no Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas PSR pēc kura deportēja 57,7 tūkstošus cilvēku, no kuriem armēņi veidoja 15 485. 5. jūnijā pieņēma papildus lēmumu par armēņu ar Grieķijas un Turcijas (vai bez pilsonības) armēņu deportāciju galvenokārt uz [[Altaja novads|Altaja novadu]] un Kazahiju. Tie bija vēl 1454 cilvēki. Deportētajiem piešķīra naudas kredītus jauno māju un dzīvokļu remontam kā arī mājlopu iegādei. Deportēto izvietošanas noteikumi paredzēja nepieļaut tautību sajaukšanos, tāpēc Altajā izveidojās armēņu kompakti apdzīvoti rajoni. Sākoties destaļinizācijai 1954.-58. gados armēņu izsūtītos atbrīvoja no uzliktajiem pārvietošanās aizliegumiem un lielākā daļa atgriezās Armēnijā. 2010. gadā Altajā dzīvoja 7640 armēņi. 
&lt;ref name=&quot;lib.nsu.ru&quot;/&gt;

== Pēc neatkarības atgūšanas ==
Armēnija atguva suverenitāti pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gadā. Kad {{dat|1991|9|2||bez}} [[Kalnu Karabaha]] pasludināja neatkarību no [[Azerbaidžāna]]s, sākās [[Karabahas karš (1991-1994)]]. Trešdaļu uguns pārtraukšanas līnijas, pēc pamiera, kurš tika noslēgts {{dat|1994|5|12||bez}}, kontrolē Armēnijas Republikas vienības.
Kopš 2009. gada [[Armēnija]] piedalās gan [[Austrumu partnerība]]s sadarbības programmā ar [[Eiropas Savienība]]s valstīm, gan arī kopš 2015. gada [[Eirāzijas ekonomiskā savienība|Eirāzijas ekonomiskās savienības]] programmā ar [[NVS]] valstīm.

2023. gadā [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|Azerbaidžānas ofensīvas]] rezultātā Kalnu Karabaha atkal nonāca tās kontrolē, Armēnijai nācās uzņemt bēgļus no turienes. Zaudējums karā noveda pie iekšpolitiskas krīzes.

2025. gadā saasinājās attiecības starp laicīgo valdību, ko vadīja premjerministrs [[Nikols Pašinjans|Pašinjans]], un vietējo [[Armēņu apustuliskā baznīca|armēņu baznīcu]], ko vadīja katolikoss Garegins II. Tika arestēti vai izkratīti vairāki augstākā līmeņa garīdznieki, kurus vainoja apvērsuma gatavošanā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://trt.global/russian/article/291e20b0e7ef|title=TRT Global - В Армении арестован архиепископ|website=trt.global|access-date=2025-06-28|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://trt.global/russian/article/e1d467f8e02c|title=TRT Global - Священник планировал расстрелы в Ереване|website=trt.global|access-date=2025-06-28|language=ru}}&lt;/ref&gt; Garegins arī pirms tam izrādīja simpātijas pret Pašinjanu vērstajai politiskajai opozīcijai, savukārt Pašinjans vainojis viņu amatam neatbilstošā dzīves stilā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://trt.global/russian/article/0b4fc25725c1|title=TRT Global - Ничего святого: почему Пашинян пошел против церкви|website=trt.global|access-date=2025-06-28|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Armēnijas vēsture kartēs ==
&lt;gallery&gt;
13-Urartu-9-6mta.gif|Urartija jeb Urartu lielvalsts 9.-6. gadsimtā p.m.ē.
Maps_of_the_Armenian_Empire_of_Tigranes.gif|Lielarmēnijas valsts valdnieka Tigrana II laikā (95. - 56. gadā p.m.ē.).
Armenia, beginning of the 13th Century.png|Armēnija 13. gadsimtā, sadalīta starp [[Gruzija]]s (''Somekhi'', oranža) un [[kurdi|kurdu]] dinastijas pārvaldīto daļu (''Shah-i-Armen'', sārta) 
1740 map of Armenia.jpg|Armēnija 1740. gadā, sadalīta starp Persiju (''Armenia Orientalis, Armenie Persane'') un Osmaņu impēriju (''Armenia Occidentalis, Armenie Turque'')
Armenian Oblast, 1828-1840.png|Krievijas Impērijā 1828. gadā iekļautā Armēnijas daļa (apgabals)
Armenian Genocide Map-en.svg|[[Armēņu genocīds]] Osmaņu impērijā (1915)
D R Armenia.png|Armēnijas Pirmās republikas teritorija 1918.-1920. gadā 
WholeRegionSevres.gif|[[Sevras līgums|Sevras līgumā]] (1920) plānotā Armēnijas teritorija
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Ārējās saites==
[http://www.hayrenadardz.org/en/ Museum of Repatriation]
{{Āzijas vēsture}}
{{Eiropas vēsture}}

[[Kategorija:Armēnijas vēsture| ]]</text>
      <sha1>polhksdbp7pwonsipzkdwur03js8ltb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rožava</title>
    <ns>0</ns>
    <id>339191</id>
    <revision>
      <id>4301517</id>
      <parentid>4273937</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:33:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ziv</username>
        <id>104262</id>
      </contributor>
      <comment>→ File has been renamed on Commons ([[:c:GR]])</comment>
      <origin>4301517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5930" sha1="dbsmfd0myc91h7aym1lbzbbjjiunmc0" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = {{val|kur|''Federaliya Demokratîk a Bakûrê Sûriyê''}} &lt;br /&gt; {{val|ar|''الفدرالية الديمقراطية لشمال سوريا''}}
|    pilnais_valsts_nosaukums = Ziemeļsīrijas Demokrātiskā Federācija
|            valsts_nosaukums = 
|               karoga_attēls = Flag of Syrian Kurdistan.svg
|            karoga_nosaukums = Rožavas karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Rojava.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Rožavas ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 100px
|                 valsts_moto = 
|                valsts_himna =&lt;br /&gt;&quot;Ey Reqîb&quot;&lt;br /&gt;[[Attēls:Ey Reqîb - ئەی ڕەقیب.oga|center]]
|               kartes_attēls = Claimed and de facto territory of Rojava.png
|             kartes_paraksts = ZSDF kontrolē (zaļš), Turcijas kontrolē (sarkans)
|               galvaspilsēta = [[Kamišli]]
| latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= &lt;!-- kordinātas galvaspilsētai --&gt;
|             lielākā_pilsēta = &lt;!-- rakstīt &quot;galvaspilsēta&quot;, ja galvaspilsēta ir arī lielākā pilsēta --&gt;
|              valsts_valodas = [[Kurdu valoda]] &lt;br /&gt; [[Arābu valoda]] &lt;br /&gt; [[Aramiešu valoda]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = Autonoms [[Sīrija]]s reģions, [[demokrātiskais konfederālisms]]
|        valsts_galvas_tituls = Līdzprezidente
|                valsts_galva = [[Hedija Jusefa]]
|       valsts_galvas_tituls2 = Līdzprezidents
|               valsts_galva2 = [[Mansurs Selums]]
|       valsts_galvas_tituls3 = 
|               valsts_galva3 = 
|        neatkarības_iegūšana = 
|         neatkarības_piezīme = 
|                    dibināta = 
|        neatkarības_notikums = Pasludināta autonomija
|          neatkarības_datums = 2013. gada novembris
|       neatkarības_notikums2 = Pieņemta pagaidu konstitūcija
|         neatkarības_datums2 = 2014. gada janvāris
|       neatkarības_notikums3 = Pasludināta federācija
|         neatkarības_datums3 = 2016. gada 17. marts
|       neatkarības_notikums4 = 
|         neatkarības_datums4 = 
|       neatkarības_notikums5 = 
|         neatkarības_datums5 = 
|       neatkarības_notikums6 = 
|         neatkarības_datums6 = 
|       neatkarības_notikums7 = 
|         neatkarības_datums7 = 
|       neatkarības_notikums8 = 
|         neatkarības_datums8 = 
|       neatkarības_notikums9 = 
|         neatkarības_datums9 = 
|          iestāšanāsESdatums = 
|                 platība_km2 = 
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2014
|          iedzīvotāju_skaits = 4,6 miljoni&lt;ref name=&quot;nytimes-utopia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2015/11/29/magazine/a-dream-of-utopia-in-hell.html|title=A Dream of Secular Utopia in ISIS’ Backyard|publisher=[[The New York Times]]|accessdate={{dat|2016|12|18||bez}}|author=|language=angliski}}&lt;/ref&gt;
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 
|  apdzīvotības_blīvums_rangs = 
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = &lt;!-- {{palielinājās}} --&gt;
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = &lt;!-- &lt;font color=#FFCC00&gt;vidējs&lt;/font&gt; VAI &lt;font color=#009900&gt;augsts&lt;/font&gt; --&gt;
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Sīrijas mārciņa]]
|                valūtas_kods = SYP
|                  laika_zona = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
|                  utc_offset = +2
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = 
|              tālsarunu_kods = 
|                    piezīmes = 
|                    piezīme1 = 
|                    piezīme2 = 
|                    piezīme3 = 
|                    piezīme4 = 
|                    piezīme5 = 
|                    piezīme6 = 
|                    piezīme7 = 
|                iso_kods_num = 
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}
'''Rožava''' ({{val|kur|Rojava}} jeb &quot;Rietumi&quot;, ''Rojavayê Kurdistan'' jeb '''Rietumkurdistāna'''), arī '''Sīrijas Kurdistāna''' un oficiāli '''Ziemeļsīrijas Demokrātiskā Federācija''' ('''ZSDF'''), ir [[de facto]] autonoms Sīrijas reģions, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem [[kantons (administratīvā vienība)|kantoniem]]: [[Afrinas kantons]], [[Jazīras kantons]], [[Kobani kantons]], kā arī [[Šehbas reģions]]. Rožava savu autonomiju pasludināja [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] un [[Rožavas revolūcija]]s laikā {{dat|2013}}.

Rožavā tiek īstenota [[sekulārisms|sekulāra]], [[demokrātiskais sociālisms|demokrātiski sociālistiska]], uz [[dzimumu līdztiesība|dzimumu līdztiesību]] vērsta [[demokrātiskais konfederālisms|demokrātiskā konfederālisma]] politika. Tās vadība ir saistīta ar [[Turcija]]s [[Kurdistānas Strādnieku partija|Kurdistānas Strādnieku partiju]] un daļēji seko tās sākotnējā līdera [[Abdullahs Edžalans|Abdullas Odžalana]] mācībai.&lt;ref name=&quot;nytimes-utopia&quot;/&gt;

&lt;gallery&gt;
File:Rojava february 2014.png|Rožava, 2014
File:Rojava june 2015.png|Rožava, 2015
File:Northern Syria - Rojava october 2016.png|Rožava, 2016
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Sīrijas pilsoņu karš]]
* [[Sīrijas demokrātiskie spēki]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Sīrija-aizmetnis}}
{{Politika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Sīrija]]
[[Kategorija:Sīrijas pilsoņu karš]]
[[Kategorija:Autonomi reģioni]]</text>
      <sha1>dbsmfd0myc91h7aym1lbzbbjjiunmc0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pjērs Emeriks Obamejangs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341726</id>
    <revision>
      <id>4301304</id>
      <parentid>4256694</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:59:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Francija)</comment>
      <origin>4301304</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12361" sha1="im8rcfts6xr1inlvrzpxcke832b5wc2" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Pjērs Emeriks Obamejangs
| image = [[Attēls:1 Pierre-Emerick Aubameyang (cropped).jpg|220px]]
| caption = Obamejangs 2018. gadā
| fullname = Pjērs Emeriks Emiliāno Fransuā&lt;br /&gt;Obamejangs
| birth_date = {{Birth date and age|1989|6|18|df=yes}}
| birth_place = {{vieta|Francija|Lavāla|2s=Lavāla (Francija)}}
| height = 186
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|Uzbrucējs]]
| currentclub = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]
| clubnumber = 10
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}} ASL L'Huisserie Football
| clubs1 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| youthyears1 = 1995—1997
| youthclubs2 = {{flaga|Francija}} [[OGC Nice|Nice]]
| youthyears2 = 1997—1998
| youthclubs3 = {{flaga|Francija}} ASL L'Huisserie Football
| youthyears3 = 1998—1999
| youthclubs4 = {{flaga|Francija}} Laval
| youthyears4 = 1999—2001
| youthclubs5 = {{flaga|Francija}} Rouen
| youthyears5 = 2001—2005
| youthclubs6 = {{flaga|Francija}} [[SC Bastia|Bastia]]
| youthyears6 = 2005—2007
| youthclubs7 = {{flaga|Itālija}} [[AC Milan]]
| youthyears7 = 2007—2008
| pcupdate = {{dat|2025|04|08|SK|bez}}
| years1 = 2008—2011
| caps1 = 0
| goals1 = 0
| clubs2 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[Dijon FCO|Dijon]]
| years2 = 2008—2009
| caps2 = 34
| goals2 = 8
| clubs3 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[Lille OSC|Lille]]
| years3 = 2009—2010
| caps3 = 14
| goals3 = 2
| clubs4 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| years4 = 2010—2011
| caps4 = 19
| goals4 = 2
| clubs5 = {{flaga|Francija}} {{īre}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]
| years5 = 2011
| caps5 = 33
| goals5 = 8
| clubs6 = {{flaga|Francija}} [[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]
| years6 = 2011—2013
| caps6 = 54
| goals6 = 29
| clubs7 = {{flaga|Vācija}} [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]]
| years7 = 2013—2018
| caps7 = 144
| goals7 = 98
| clubs8 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Arsenal]]
| years8 = 2018—2022
| caps8 = 128
| goals8 = 68
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U21
| nationalteam-update = {{dat|2025|04|08|SK|bez}}
| nationalyears1 = 2009
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalteam3 = {{flaga|Gabona}} Gabona U23
| nationalyears3 = 2012
| nationalcaps3 = 3
| nationalgoals3 = 1
| nationalteam4 = {{fb|Gabona}}
| nationalyears4 = 2009—
| nationalcaps4 = 81
| nationalgoals4 = 35
| origname = ''Pierre-Emerick Aubameyang''
| clubs9 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| years9 = 2022
| caps9 = 18
| goals9 = 11
| years10 = 2022—2023
| clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| caps10 = 15
| goals10 = 1
| clubs11 = {{flaga|Francija}} [[Olympique Marseille|Marseille]]
| years11 = 2023—2024
| caps11 = 37
| goals11 = 17
| clubs12 = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]
| years12 = 2024—
| caps12 = 24
| goals12 = 11
}}
'''Pjērs Emeriks Obamejangs''' ({{val|fr|Pierre-Emerick Aubameyang}}; dzimis {{dat|1989|6|18}}) ir [[Gabona]]s [[futbolists]], spēlē [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] pozīcijā, bijušais [[Gabonas futbola izlase]]s kapteinis. Kopš 2024. gada pārstāv [[Saūda Arābijas profesionālā līga|Saūda Arābijas profesionālās līga]]s klubu ''[[Al Qadsiah FC|Al Qadsiah]]''. Ieguvis 2015. gada Āfrikas labākā futbolista balvu, ko pasniedz [[Āfrikas Futbola konfederācija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/vacija/08012016-dortmundes_sensacija_obamejangs_partrauc_ |title=Dortmundes sensācija Obamejangs pārtrauc Turē dominanci Āfrikā |publisher=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2016|1|8|N|bez}}|accessdate={{dat|2017|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
=== Klubos ===
Jauniešu līmenī pārstāvējis vairākas [[Francija]]s komandas. Pirmo profesionālo līgumu parakstījis ar [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijas]] klubu ''[[AC Milan]]'', tomēr kluba galvenajā komadā nav spēlējis, bet klubs viņu izīrēja dažādiem Francijas klubiem. 2011. gadā pievienojies klubam ''[[AS Saint-Étienne]]'', kura sastāvā 2013. gadā uzvarēja Francijas līgas kausa izcīņā.
 
2013. gada jūlijā parakstīja piecu gadu līgumu ar [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgas]] klubu [[Dortmundes &quot;Borussia&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/football/2013/jul/04/borussia-dortmund-pierre-emerick-aubameyang |title=Borussia Dortmund sign Pierre-Emerick Aubameyang from St-Etienne |publisher=[[The Guardian]] |language=en |accessdate={{dat|2017|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dortmundes kluba sastāvā divas reizes ieguvis Vācijas superkausu. [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015.—2016. gada sezonā]] kļuvis par Bundeslīgas otro rezultatīvāko futbolistu, Vācijas profesionālo futbolistu balsojumā atzīts par sezonas labāko Bundeslīgas spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/noblsp-pierre-emerick-aubameyang-named-players-player-of-2015-16.jsp |title=Aubameyang named players' player of 2015/16 |language=en |publisher=bundesliga.com |date={{dat|2016|6|1|N|bez}} |accessdate={{dat|2017|1|18||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200228181655/https://www.bundesliga.com/en/news/Bundesliga/noblsp-pierre-emerick-aubameyang-named-players-player-of-2015-16.jsp }}&lt;/ref&gt; [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016.—2017. gada sezonā]] kļuva par Bundeslīgas rezultatīvāko spēlētāju, gūstot 31 vārtus.

{{dat|2018|1|31||bez}} parakstīja līgumu ar [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] klubu ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. Pārejas summa sasniedza 69 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/anglija/31012018-obamejangs_parcelas_uz_londonu_un_parakst |title=Obamejangs pārceļas uz Londonu un paraksta līgumu ar &quot;Arsenal&quot; |publisher=[[sportacentrs.com]] |date={{dat|2018|1|31|N|bez}}|accessdate={{dat|2018|1|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018—19. gada sezonā]] Obamejangs guva 22 Premjerlīgas vārtu un, kopā ar [[Mohameds Salāhs|Mohamedu Salāhu]] un [[Sadio Manē]], viņš kļuva par līgas labāko vārtu guvēju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/48243725|title=Salah, Mane &amp; Aubameyang share Golden Boot|work=BBC Sport|access-date=2022-02-03|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; 2019. gada novembrī kļuvis par ''Arsenal'' komandas kapteini.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/50309446|title=Xhaka stripped of Arsenal captaincy|website=BBC Sport|access-date=2022-02-03|date=2019-11-05|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; {{Dat|2022|2|1|5=bez}} ''Arsenal'' lauza līgumu ar Obamejangu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/pierre-emerick-aubameyang-leaves-arsenal|title=Aubameyang leaves club by mutual consent|website=www.arsenal.com|access-date=2022-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

2022. gada 2. februārī parakstīja līgumu ar ''[[La Liga]]'' klubu ''[[FC Barcelona]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/2467985/fc-barcelona-sign-pierre-emerick-aubameyang|title=FC Barcelona sign Pierre-Emerick Aubameyang|website=www.fcbarcelona.com|access-date=2022-02-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Tomēr jau pēc pusgada Obamejangs atgriezās Premjerlīgā un pievienojās [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']].&lt;ref&gt;https://www.fcbarcelona.com/en/football/first-team/news/2759749/pierre-emerick-aubameyang-leaves-for-chelsea&lt;/ref&gt;

=== Izlasē ===
2009. gada februārī aizvadījis vienu spēli Francijas U21 izlasē pret Tunisiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fff.fr/selections/espoirs/actualite/527910.shtml |title=La France et la Tunisie dos à dos |language=fr |publisher=FFF.fr |date={{dat|2009|2|11|N|bez}} |accessdate={{dat|2017|1|18||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090223055850/http://www.fff.fr/selections/espoirs/actualite/527910.shtml }}&lt;/ref&gt;
Tomēr pieaugušo līmenī nolēmis pārstāvēt [[Gabonas futbola izlase|Gabonas izlasi]], kuras sastāvā debitējis {{dat|2009|3|28||bez}} pret [[Marokas futbola izlase|Maroku]] un guvis vārtus savā pirmajā spēlē izlasē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fr.allafrica.com/stories/200903300794.html |title=Gabon/Maroc: Le gabonais Pierre Emerick Aubameyang, homme du match pour sa première sélection |language=fr |publisher=allafrica.com |date={{dat|2009|3|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2017|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Gabonas olimpiskās izlases sastāvā piedalījies [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]]. Guva vārtus pirmajā spēlē pret Šveici. Tie bija pirmie Gabonas vārti olimpisko spēļu futbola turnīros un vienīgie 2012. gada turnīrā. Izlase nespēja izkļūt no grupas.

[[2015. gada Āfrikas Nāciju kauss|2015. gada Āfrikas Nāciju kausa]] finālturnīrā kļuva par komandas kapteini, guva vienus vārtus spēlē pret [[Burkinafaso futbola izlase|Burkinafaso]]. Arī [[2017. gada Āfrikas Nāciju kauss|2017. gada]] finālturnīrā, kurā Gabona piedalījās mājinieku statusā, Obamejangs pildīja komandas kapteiņa pienākumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.com/sport/football/38443362 |title=Aubameyang leads cast as hosts Gabon name final Nations Cup squad |language=en |publisher=bbc.com |date={{dat|2016|12|27|N|bez}}|accessdate={{dat|2017|1|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Trīs turnīra spēlēs guva divus vārtus, bet komanda nespēja izkļūt no grupas.

2022. gada 19. maijā Pjērs Emeriks Obamejangs oficiāli paziņoja par aiziešanu no izlases pēc 72 spēlēm un 30 gūtiem vārtiem.&lt;ref&gt;[https://www.mirror.co.uk/sport/football/news/pierre-emerick-aubameyang-international-retirement-27003069 Husband, Ben (18 May 2022). &quot;Pierre-Emerick Aubameyang releases statement announcing international retirement&quot;.] [[Daily Mirror]].&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
P.E. Obamejanga tēvs [[Pjērs Obamejangs]] arī bija futbolists un aizvadīja 80 spēles [[Gabonas futbola izlase|Gabonas izlases]] sastāvā. Arī viņa brāļi Katilina un Villijs ir futbolisti, spēlējuši ''[[AC Milan]]'' jauniešu komandās un Gabonas izlasē.

== Sasniegumi ==
'''Saint-Étienne'''

* [[Coupe de la Ligue]]: 2012—13

'''Borussia Dortmund'''

* [[DFB Pokal]]: 2016—17
* [[DFL Supercup]]: 2013, 2014

'''Arsenal'''

* [[FA kauss]]: 2019—20
* [[FA Community Shield]]: 2020

'''Individuālie sasniegumi'''

* Āfrikas gada futbolists: 2015&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aljazeera.com/sports/2016/1/8/aubameyang-crowned-african-footballer-of-the-year|title=Aubameyang crowned African Footballer of the Year|website=www.aljazeera.com|access-date=2021-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[Vācijas Bundeslīga]]s gada labākais spēlētājs: 2015—16&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bundesliga.com/en/bundesliga/news/noblsp-pierre-emerick-aubameyang-named-players-player-of-2015-16.jsp|title=Pierre-Emerick Aubameyang named players' player of 2015/16 {{!}} Borussia Dortmund|website=bundesliga.com - the official Bundesliga website|access-date=2021-03-03|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Vācijas Bundeslīgas labākais vārtu guvējs: 2016—17
* [[Anglijas Premjerlīga]]s labākais vārtu guvējs: 2018—19
* [[Arsenal FC|''Arsenal'']] sezonas labākais spēlētājs: 2019—20&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/aubameyang-our-201920-player-season|title=Aubameyang is our 2019/20 Player of the Season|website=www.arsenal.com|access-date=2021-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Obamejangs, Pjērs Emeriks}}
[[Kategorija:1989. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gabonas futbolisti]]
[[Kategorija:Gabonas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:AC Milan spēlētāji]]
[[Kategorija:Dijon FCO spēlētāji]]
[[Kategorija:LOSC Lille spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:AS Saint-Étienne spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Marseļas &quot;Olympique&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>im8rcfts6xr1inlvrzpxcke832b5wc2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mikrokontrollers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>346373</id>
    <revision>
      <id>4301165</id>
      <parentid>4116708</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:42:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301165</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8025" sha1="0emlm1d74xob7onzh9nfxs4hgnh156t" xml:space="preserve">[[Attēls:Microcontrollers Atmega32 Atmega8.jpg|thumbnail|Divi mikrokontrolleri ''ATmega'']]
'''Mikrokontrolieris''' (starptautiskā saīsinājumā MCU, µC vai sarunrakstībā uC) ir mazs dators, kas sastāv tikai no vienas vienkristāla [[Integrālā shēma|mikroshēmas]]. Mikrokontrolieris satur vienu vai vairākus [[Procesors|procesorus]], atmiņu un programmējamu [[Ievade/izvade|ievades/izvades]] perifēriju. Mikrokontrolierus izmanto automātiski vadītām ierīcēm, piemēram, automobiļu dzinēja vadības sistēmās, elektroniskos medicīnas implantos, tālvadības pultīs, biroja tehnikā, elektroinstrumentos, rotaļlietās un citās t. s. iegultās sistēmās. Samazinoties mikrokontrolleru izmēriem un cenai, kļūst iespējami un ekonomiski izdevīgi digitāli vadīt arvien plašāku ierīču un procesu klāstu. Liela daļa mikrokontrolleru ietver sevī arī analogos komponentus, kuri ļauj vadīt neciparu elektroniskās sistēmas.

Daži mikrokontrolleri izmanto 4 bitu datu vārdus un maza enerģijas patēriņa labad darbojas frekvencēs, zemākās par 4 kHz. Šādu mikrokontrolleru jauda atrodas dažu milivatu vai pat mikrovatu diapazonā. Gaidīšanas režīmā, kad procesora taktētājs un vairums perifērijas ierīču ir izslēgti, bet mikrokontrollers, saglabājot savu funkcionalitāti, tikai gaida kādu notikumu (piemēram, pogas nospiešanu vai citu ārējo signālu), enerģijas patēriņš var būt mērāms tikai nanovatos. Tas ļauj ilgstoši darbināt daudzus mikrokontrollerus no baterijas. Citi mikrokontrolleri, savukārt, spēj kalpot jomās, kurās ir kritiski svarīga ātra datu plūsmas apstrāde. Šādi mikrokontrolleri tiek darbināti ar augstu taktētāja frekvenci gigahercu diapazonā un augstu enerģijas patēriņu.

== Vēsture ==
Pirmais [[mikroprocesors]] bija 4 bitu ''Intel 4004'', kas tika izlaists 1971. gadā. Bet šī mikroprocesora darbības nodrošināšanai bija nepieciešamas arī ārējas mikroshēmas. Pirmais mikrokontrollers, t. i. mikroprocesors ar lasāmatmiņu, RAM, procesoru un taktētāju vienā mikroshēmā, bija firmas ''[[Texas Instruments]]'' ''TMS 1000'', kuru sāka tirgot 1974. gadā. 1977. gadā ''[[Intel]]'' laida apritē savu pirmo mikrokontrolleru ''MCS-48'' uz procesora ''Intel 8048'' bāzes. Turpmākajos gados tika saražoti vairāk kā miljards šo mikrokontrolleru eksemplāru. Tas tika plaši izmantots datoru tastatūrās un daudzās citās ierīcēs.

== Izplatība un ražošanas apjomi ==
2002. gadā aptuveni 55% no visiem pasaulē pārdotiem procesoriem bija 8 bitu mikrokontrolleri un mikroprocesori.&lt;ref&gt;
Jim Turley.[http://www.embedded.com/electronics-blogs/significant-bits/4024488/The-Two-Percent-Solution &quot;The Two Percent Solution&quot;] 2002.&lt;/ref&gt; 2006. gadā tika pārdoti vairāk nekā četri miljardi 8 bitu mikrokontrolleru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://semico.com/|title=Semico Research|website=semico.com}}&lt;/ref&gt; 2010. gadā mikrokontrolleru tirgus pieauga par 36,5%, bet 2011. gadā par 12%.&lt;ref&gt;Momentum Carries MCUs Into 2011 http://semico.com/content/momentum-carries-mcus-2011{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Tipiskajās attīstīto valstu mājās ir atrodami tikai četri dažādi universāli mikroprocesori (pārsvarā datoros), un tajā pat laikā ap trīsdesmit dažādiem mikrokontrolleriem. Vidējas klases auto satur apmēram 30 vai vairāk mikrokontrolleru. Tos var atrast arī daudzās sadzīves elektriskās ierīces, piemēram, veļas mazgājamās mašīnās, mikroviļņu krāsnīs, cepeškrāsnīs, fotoaparātos un telefonos.

Vēsturiski mikrokontrolleru tirgū dominēja 8 bitu ierīces. 16 bitu mikrokontrolleri pirmo reizi apsteidza 8 bitu ierīces 2011. gadā. 2017. gadam prognozēts 32 bitu mikrokontrolleru īpatsvars 38%, 16 bitu — 34%, bet 4 un 8 bitu — 28% no pārdoto vienību skaita. 32 bitu modeļiem paredz strauju pieaugumu sakarā ar augošo pieprasījumu pēc augstās precizitātes iegultām sistēmām un savienojamības caur internetu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.icinsights.com/news/bulletins/mcu-market-on-migration-path-to-32bit-and-armbased-devices/|title=Mcu Market On Migration Path To 32bit And Armbased Devices}}&lt;/ref&gt;
2015. gadā 8 bitu mikrokontrollerus varēja nopirkt par 0,3 eiro (pērkot 1000 vienības), bet 16 un 32 bitu — par 0,37 eiro.&lt;ref&gt;http://www.mouser.com/ProductDetail/Cypress-Semiconductor/CY8C4013SXI-400/?qs=sGAEpiMZZMuI9neUTtPr752e7iT1qQqS4inl2jxeWgxWqjKLOdzceQ%3d%3d&lt;/ref&gt;

== Tipisks aprīkojums ==
[[Attēls:PIC18F8720.jpg|thumbnail|Mikrokontrollers ''18F8720'' korpusā ar 80 kontaktiem]]
Mikrokontrolleri parasti satur no dažiem līdz vairākiem desmitiem universālā lietojuma ievades/izvades kontaktu (GPIO). Šo kontaktu funkcija ir programmējama — tie var kalpot gan par izejas, gan par ieejas kontaktiem. Ja tie ir nokonfigurēti kā ieejas, tad tos parasti izmanto sensoru vai citu ārējo signālu saņemšanai. Ja tie ir nokonfigurēti kā izejas, tad tos var izmantot ārējo ierīču vadīšanai, piemēram, lai ieslēgtu gaismas diodes, dzinējus, sildelementus u. tml., vai izvadītu informāciju uz displejiem. Mikrokontrolleru digitālo izeju sprieguma līmenis mēdz būt 5 V vai 3,3 V, ar tendenci vispārējai pāriešanai uz 3,3 V. Ja ārējo ierīču patērējama strāva ir mērāma dažos miliampēros vai desmitos miliampēru, tad tos var pieslēgt tieši pie mikrokontrollera izejām. Lielāku patērējamo strāvu gadījumā tās pieslēdz caur ārējiem elektroniskiem interfeisiem un izmantojot neatkarīgus ārējos barošanas avotus.

Parasti vairākas universālas digitālās ieejas/izejas var nokonfigurēt kā [[Impulsu platuma modulācija|impulsu platuma modulētas]] izejas (PWM) ārējo ierīču regulēšanai (piemēram, gaismas spilgtums, [[servodzinējs|servodzinēju]] griešanās ātrums).

Daudzi mikrokontrolleri spēj apstrādāt analogus signālus, piemēram, no temperatūras devējiem. Šīm nolūkam mikrokontrolleri tiek aprīkoti ar [[Analogciparu pārveidotājs|analogciparu pārveidotājiem]] (ADC), kuri ienākošus analogos (strāvas vai sprieguma) signālus pārvērš [[cipardati]]os, kurus var apstrādāt procesors. Dažus mikrokontrollerus aprīko arī ar [[Ciparanalogs pārveidotājs|ciparanalogiem pārveidotājiem]] (DAC), kuri ļauj izvadīt uz izejās kontaktiem analogos strāvas vai sprieguma signālus.

Moderni mikrokontrolleri arvien plašāk tiek aprīkoti ar ārējās komunikācijas interfeisiem. Vispirms tas ir universālās asinhronās komunikācijas modulis ([[UART]]), kurš ļauj saņemt un nosūtīt datus pa vienkāršu virknes jeb seriālo līniju. Tam seko dažādi specifiski moduli ciparu sakariem, piemēram, [[I²C]], [[SPI]], [[USB]] un [[Ethernet]].
Bez tam daudzi mikrokontrolleri ir aprīkoti ar dažāda tipa taimeriem.
Mikrokontrolleru barošana var notikt no baterijām, caur USB kabeli (5 V) vai no ārējā stabilizēta līdzstrāvas avota (parasti 7...20 V).

== Programmēšana ==
Mikrokontrollera programmai jābūt mazai un racionālai, lai tā iekļautos nelielajā mikrokontrollera atmiņā un spētu iztikt ar trūcīgiem mikrokontrollera resursiem. Agrīnos mikrokontrollerus programmēja [[Asamblervaloda|asamblervalodā]]. Vēlāk tam sāka izmantot [[augsta līmeņa programmēšanas valoda]]s, pārsvarā [[C (programmēšanas valoda)|C]]. Šajā gadījumā pirms ielādēšanas mikrokontrollerī programma tiek [[Kompilators|kompilēta]] [[Mašīnkods|mašīnkodā]]. Arvien pieaugot mikrokontrolleru resursiem, ir radusies iespēja izpildīt augstās valodas programmu tieši uz mikrokontrollera, ar iepriekš ielādēta [[Interpretators|interpretatora]] palīdzību. Sākot no 2014. gada šim nolūkam attīstās [[Python (programmēšanas valoda)|''Python'']] valodas paveids mikrokontrolleriem — ''[[MicroPython]]''. Līdz ar to mikrokontrolleru programmēšana kļūst pieejama miljoniem amatieru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ciparu elektronika]]
[[Kategorija:Mikrokontrolieri]]</text>
      <sha1>0emlm1d74xob7onzh9nfxs4hgnh156t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Virsmaktīvas vielas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348731</id>
    <revision>
      <id>4301456</id>
      <parentid>4187810</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:36:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: , → , (2), [[ģints]] → [[disambigs|ģints]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19108" sha1="sutkuskscb7lxwel6vwdt4kdriqcy2e" xml:space="preserve">[[Attēls:Galva aste.jpg|thumb|Virsmaktīvas vielas molekulas shematisks attēls]]
'''Virsmaktīvās vielas''' (VAV) ir tādas vielas, kas samazina [[virsmas spraigums|virsmas spraigumu]] starp diviem šķidrumiem vai starp šķidrumu un cietu vielu. Virsmaktīvās vielas tiek izmantotas tīrīšanas līdzekļos, [[dezinfekcija|dezinfekcijā]], vides mitrināšanā, [[emulgators|emulģēšanā]], [[putu veidotāji|putu veidošanā]] un vielu [[dispersija|disperģēšanā]] vidē. Pēc to īpašībām var izdalīt, kuras virsmaktīvās vielas būs piemērotākas konkrētajam pielietojumam.
* [[Anjoni]]skās – tīrīšanas līdzekļiem, [[adsorbcija]]i uz polārām virsmām,
* nejoniskās – stabilas mainīgos [[pH]] līmeņos,
* [[katjoni]]skās – adsorbcijai uz virsmām,
* [[sulfonāti]] – stabili šķīdumos,
* [[sulfāti]] – nestabili šķīdumos,
* [[etoksilāti]] – stabili cietā [[ūdens|ūdenī]].
[[Attēls:Micelle shematiski.jpg|thumb|No virsmaktīvo vielu molekulām veidojušās micellas shematisks attēls]]
Ir vielas, kas rada putas un [[slapināšana|slapina]] virsmas, bet netiek uzskatītas par virsmaktīvām vielām. Galvenā virsmaktīvo vielu īpašība ir tas, ka lielākā daļa no tās koncentrējas pie virsmām (fāžu robežvirsmām) nevis šķidruma tilpumā. Šo parādību sauc par [[adsorbcija|adsorbciju]]. Ja šķidrumā ir tik daudz virsmaktīvo vielu, ka visas virsmas ir jau piesātinātas un šķidruma tilpumā ir vēl virsmaktīvās vielas, tad tās paliks šķidruma tilpumā. Tā kā vienam no virsmaktīvās vielas [[molekula]]s galiem piemīt [[hidrofobs|hidrofobas]] īpašības, tad šķidruma tilpumā veidosies [[micella]]s.&lt;ref name=porter&gt;MRSC, M. R. Porter BSc, PhD, CChem {{grāmatas atsauce|isbn=ISBN 978-1-4613-6633-1|title= Handbook of Surfactants}}&lt;/ref&gt;

Pasaules virsmaktīvo vielu produkcijas apjoms ir novērtēts ap 15 milj. tonnas/gadā, no kuriem aptuveni puse ir [[ziepes]].

== Sastāvs un uzbūve ==
Virsmaktīvās vielas parasti ir [[organiskā viela|organiski materiāli]], kas ir [[amfifils|amfifili]], jeb tiem piemīt gan hidrofobas (ūdeni atgrūdošas), gan [[hidrofils|hidrofilas]] (slapinošas) īpašības. Tas ir tādēļ, ka tie sastāv no divām daļām, jeb grupām - tā sauktajām astēm, kas ir hidrofobas un galvām, kas ir hidrofilas. Līdz ar to virsmaktīvas vielas satur gan ūdenī nešķīstošas daļas (bet [[eļļa|eļļā]] šķīstošas) un ūdenī šķīstošas daļas. Virsmaktīvās vielas [[difūzija|difundē]] ūdenī un adsorbējas uz robežvirsmām starp gaisu un ūdeni vai eļļu un ūdeni. Virsmaktīvo vielu hidrofobā grupa būs vērsta ārā no ūdens uz [[gaiss|gaisu]] vai eļļu, un hidrofilā attiecīgi ūdens virzienā.

== Virsmaktīvo vielu dinamika uz robežvirsmām ==
Virsmaktīvo vielu adsorbcijas dinamika ir ļoti nozīmīga tādos praktiskos pielietojumos kā [[putas|putu]] veidošanās, emulģēšanās un virsmas pārklāšanas procesos. Tajos strauji veidojas burbuļi un pilieni, kurus vajag stabilizēt. Adsorbcijas dinamika ir atkarīga no virsmaktīvās vielas difūzijas koeficienta. Veidojoties robežvirsmai, adsorbciju ierobežo virsmaktīvās vielas difūzija robežvirsmā. Dažos gadījumos var eksistēt virsmaktīvās vielas adsorbcijas vai [[desorbācija]]s [[enerģētiskā barjera]]. Ja šī barjera ierobežo adsorbcijas ātrumu, šo virsmaktīvo vielu dinamiku sauc par kinētiski ierobežotu. Šādas enerģijas barjeras var rasties [[stērisks|stēriskās]] vai [[elektrostatika|elektrostatiskās]] atgrūšanās dēļ. Virsmaktīvo vielu veidotu slāņu virsmas [[reoloģija]], ieskaitot slāņa elastību un [[Viskozitāte|viskozitāti]], ir nozīmīga putu un [[emulsija|emulsiju]] stabilitātē.

== Klasifikācija ==
Virsmaktīvo vielu astes parasti ir līdzīgas un sastāv no [[ogļūdeņraži|ogļūdeņražu]] ķēdes, kura var būt sazarota, lineāra vai [[aromātiskie ogļūdeņraži|aromātiska]]. Halogenētajām virsmaktīvajām vielām  ogļūdeņražu ķēdēs daži ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar [[halogēni|halogēnu]] atomiem. [[siloksāns|Siloksāna]] virsmaktīvajām vielām ir siloksāna ķēdes.

Daudzas nozīmīgas virsmaktīvās vielas satur [[poliēteris|poliētera]] ķēdi ar stipri polāru anjonisku grupu galā. Poliētera grupas bieži satur pievienotas [[polietilēns|polietilēna]] oksīda tipa sekvences, lai pastiprinātu virsmaktīvās vielas hidrofilās īpašības. [[polipropilēns|Polipropilēna]] oksīdi turpretī tiek pievienoti, lai pastiprinātu [[lipofils|lipofilās]] īpašības.

Virsmaktīvām vielām var būt viena aste vai divas.

Parasti virsmaktīvās vielas tiek klasificētas pēc polārās galvas grupas. Nejoniska virsmaktīvā viela ir bez uzlādētām grupām tās galvā. [[Joni]]skas virsmaktīvas vielas galvai ir kopsummā pozitīvs vai negatīvs lādiņš. Ja lādiņš ir negatīvs, virsmaktīvo vielu sauc par anjonisku, bet, ja lādiņš ir pozitīvs, tad to sauc par katjonisku. Ja virsmaktīvās vielas galva satur divas pretēji lādētas grupas, to sauc par [[cviterjoni]]sku.
[[Attēls:Galva aste klasifikacija.jpg|500px|thumb|center|Virsmaktīvo vielu molekulu klasifikācija pēc to galvas grupas]]

=== Anjoniskās VAV ===
Anjoniskās virsmaktīvās vielas galva satur tādas anjoniskas funkcionālās grupas kā sulfātus, sulfonātus, [[fosfāti|fosfātus]] un [[Karboksilāti|karboksilātus]].

==== Sulfāti, sulfonāti un fosfātu [[esteri]] ====
Svarīgākie alkilsulfāti ir amonija laurilsulfāts, [[nātrija laurilsulfāts]] (nātrija dodecilsulfāts) un saistītie alkilēteru sulfāti, kā nātrija laurilētera sulfāts un nātrija miristilētera sulfāts.

==== Karboksilāti ====
Šīs ir visbiežāk sastopamās virsmaktīvās vielas un satur tādus alkilkarboksilātus (ziepes) kā nātrija [[stearāti|stearāts]].

=== Katjoniskās VAV ===
Tām ir pH atkarīgas grupas, kuras kļūst pozitīvi lādētas zem noteikta pH līmeņa, un ir pastāvīgi lādētas – kvartārie [[amonija sāļi]].

=== Cviterjoniskās VAV ===
Cviterjoniskajām virsmaktīvajām vielām ir vienā molekulā gan katjoniska, gan anjoniska grupa. Biežāk sastopamās bioloģiskās cviterjoniskās virsmaktīvās vielas satur fosfāta anjonu ar [[amīni|amīnu]] vai [[amonijs|amoniju]].

=== Nejoniskās VAV ===
Daudziem garo ķēžu [[spirti]]em piemīt virsmaktīvo vielu īpašības. Ievērojamākie ir [[taukskābes|taukskābju]] alkoholi, cetilspirts, stearilspirts, cetostearilspirts un oleilspirts.

== Pielietojums farmācijā ==
Mitrinātājs ir virsmaktīva viela, kas, izšķīdināta ūdenī, samazina šķidruma kontakta leņķi ar virsmu un palīdz uz virsmas aizstāt gaisu ar šķidrumu. Farmācijā un medicīnā šīs īpašības tiek pielietotas, jo nepieciešams atbrīvoties no gaisa pie [[pulveris|pulveru]] ([[sērs|sēra]], [[ogle]]s u.c.) virsmām, lai tos izkliedētu šķidrumā. Arī tiek izmantotas, lai vate un pārsēji labi uzsūktu medicīniskos šķīdumus un lai ar dezinfekcijas līdzekļiem aizvāktu netīrumus no brūcēm, kā arī losjonu un [[aerosols|aerosolu]] uzklāšanai uz ādas.

== Ietekme uz veselību un vidi ==
Virsmaktīvās vielas regulāri nogulsnējas uz sauszemes un ūdens krātuvēs, gan ar paredzētiem procesiem, gan kā [[rūpniecība|rūpnieciski]] vai mājsaimniecību [[atkritumi]]. Ir zināms, ka dažas no šīm vielām ir [[toksiskums|toksiskas]] dzīvniekiem, cilvēkiem, [[ekosistēma|ekosistēmām]], un var paātrināt arī citu kaitīgu vielu izplatīšanos vidē.&lt;ref name=&quot;Metcalfe TL, Dillon PJ, Metcalfe CD&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Metcalfe |first1=Tracy L. |last2=Dillon |first2=Peter J. |last3=Metcalfe |first3=Chris D. |title=DETECTING THE TRANSPORT OF TOXIC PESTICIDES FROM GOLF COURSES INTO WATERSHEDS IN THE PRECAMBRIAN SHIELD REGION OF ONTARIO, CANADA |journal=Environmental Toxicology and Chemistry |volume=27 |issue=4 |pages=811–8 |year=2008 |pmid=18333674 |doi=10.1897/07-216.1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Emmanuel E, Hanna K, Bazin C, Keck G, Clément B, Perrodin Y&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Emmanuel |first1=E |last2=Hanna |first2=K |last3=Bazin |first3=C |last4=Keck |first4=G |last5=Clement |first5=B |last6=Perrodin |first6=Y |title=Fate of glutaraldehyde in hospital wastewater and combined effects of glutaraldehyde and surfactants on aquatic organisms |journal=Environment International |volume=31 |issue=3 |pages=399–406 |year=2005 |pmid=15734192 |doi=10.1016/j.envint.2004.08.011}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;M.G. Murphya, M. Al-Khalidia, J.F.S. Crockerb, S.H. Leec, P. O'Reganb and P.D. Acott&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Murphy |first1=M |last2=Alkhalidi |first2=M |last3=Crocker |first3=J |last4=Lee |first4=S |last5=Oregan |first5=P |last6=Acott |first6=P |title=Two formulations of the industrial surfactant, Toximul, differentially reduce mouse weight gain and hepatic glycogen in vivo during early development: effects of exposure to Influenza B Virus |journal=Chemosphere |volume=59 |issue=2 |pages=235–46 |year=2005 |pmid=15722095 |doi=10.1016/j.chemosphere.2004.11.084}}&lt;/ref&gt; Līdz ar to, ir ieteikti brīvprātīgi izpildāmi ierobežojumi dažu virsmaktīvo vielu lietošanā. Piemēram, perfluoroktānsulfonāti (PFOS), precīzāk perfluoroktanoīdskābe (PFOA), ir pēc Stoholmas konvencijas novērtēta kā noturīgs organiskais piesārņojums. Kā arī, starp [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Vides aizsardzības aģentūru un astoņām ķīmisko vielu ražotnēm pastāv brīvprātīga vienošanās, lai šīs kompānijas samazinātu PFOA un vielu, no kurām tā tiek veidota, izmešus dabā.&lt;ref&gt;USEPA: [http://www.epa.gov/opptintr/pfoa/pubs/pfoastewardship.htm &quot;2010/15 PFOA Stewardship Program&quot;] Accessed October 26, 2008.&lt;/ref&gt;

Parastie trauku mazgāšanas līdzekļi pastiprina ūdens iesūkšanos [[augsne|augsnē]], bet šādu iedarbību nodrošina tikai dažas dienas. Tomēr veļas mazgājamie pulveri lielākoties satur tādas [[sārmi|sārmu]] un [[helāti|helātu]] veidojošu vielu [[koncentrācija]]s, kas ir kaitīgas augiem un tos nevajadzētu izmantot augsnes uzlabošanai. Speciāli tam paredzētie augsnes mitrinātāji darbosies ilgāk, līdz augsnē atrodamie [[mikroorganisms|mikroorganismi]] tos ķīmiski noārdīs. Daži no šiem līdzekļiem var ietekmēt dažu organismu dabiskos dzīves ciklus, tāpēc ir jāievēro, lai šīs vielas nenonāk tekošās ūdenstilpēs, kā arī pāri palikušo produktu nevajag aizskalot projām.

Anjoniskās virsmaktīvās vielas ir sastopamas augsnē [[dūņas|dūņu]] izmantošanas augsnes apstrādē, notekūdeņu mitrināšanas un attīrīšanas procesu dēļ. Augsta virsmaktīvo vielu koncentrācija kopā ar daudziem [[metāli]]em var kļūt par vides risku. Tomēr pie mazas virsmaktīvo vielu koncentrācijas ir maza iespēja, ka tās var izraisīt ievērojamu iespaidu uz augsnē atrodamo metālu reaģētspējīgumu.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Hernández-Soriano Mdel |first1=C |last2=Degryse |first2=F |last3=Smolders |first3=E |title=Mechanisms of enhanced mobilisation of trace metals by anionic surfactants in soil |journal=Environmental pollution (Barking, Essex : 1987) |volume=159 |issue=3 |pages=809–16 |year=2011 |pmid=21163562 |doi=10.1016/j.envpol.2010.11.009}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last1=Hernández-Soriano Mdel |first1=C |last2=Peña |first2=A |last3=Dolores Mingorance |first3=M |title=Release of metals from metal-amended soil treated with a sulfosuccinamate surfactant: effects of surfactant concentration, soil/solution ratio, and pH |journal=Journal of Environmental Quality |volume=39 |issue=4 |pages=1298–305 |year=2010 |pmid=20830918 |doi=10.2134/jeq2009.0242}}&lt;/ref&gt;

== Bioloģiskās virsmaktīvās vielas ==
Bioloģiskās virsmaktīvās vielas rodas, kad [[šūna]]s tās [[sintēze|sintezē]]. Interese par mikrobu virsmaktīvajām vielām ir augusi pēdējo gadu laikā to dažādības, videi draudzīgā rakstura, iespēju ražot masveidā, selektivitātes, spējas darboties ekstrēmos apstākļos, potenciālo pielietojumu vides aizsardzībā dēļ.&lt;ref name=&quot;Banat&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author=Banat, I. M., Makkar, R. S., Cameotra, S. S.|title= Potential commercial applications of microbial surfactants|url=https://archive.org/details/sim_applied-microbiology-and-biotechnology_2000-05_53_5/page/495|journal=Appl. Microbiol. Biotechnol.|volume= 53 |year=2000|pages=495–508|doi=10.1007/s002530051648|issue=5|pmid=10855707}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Rahman&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author=Rahman, K. S. M., Thahira-Rahman, J., McClean, S., Marchant, R., Banat, I.M|title= Rhamnolipid biosurfactants production by strains of Pseudomonas aeruginosa using low cost raw materials|journal= Biotechnol Prog.|volume= 18 |year=2002|pages=1277–1281|doi=10.1021/bp020071x|issue=6|pmid=12467462}}&lt;/ref&gt; Daži populāri bioloģisko virsmaktīvo vielu piemēri ir [[emulsāns]], ko ražo ''Acinetobacter calcoaceticus'',&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | first1 = Y | last1 =Shoham |first2=M|last2=Rosenberg|first3=E|last3=Rosenberg | year = 1983 | title =Bacterial degradation of emulsan|pmid=6688940 | url =https://archive.org/details/sim_applied-and-environmental-microbiology_1983-09_46_3/page/573| journal = Appl. Environ. Microbiol. | volume = 46 | issue = 3| pages = 573–579 }}&lt;/ref&gt; [[lipīdi|soforolipīdi]], kurus ražo vairākas [[raugs|rauga]] sēnītes, kas pieder pie ''Candida'' un ''Starmerella'' [[ģints (bioloģija)|ģints]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1 = Kurtzman | first1 = C. P. | last2 = Price | first2 = N. P. | last3 = Ray | first3 = K. J. | last4 = Kuo | first4 = T. M. | year = 2010 | title = Production of sophorolipid biosurfactants by multiple strains of the Starmerella (Candida) bombicola yeast clade | url = | journal = FEMS Microbiol Lett | volume = 311 | issue = 2| pages = 140–146 | doi=10.1111/j.1574-6968.2010.02082.x | pmid=20738402}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1 = Parekh | first1 = V. J. | last2 = Pandit | first2 = A. B. | year = 2011 | title = Optimization of fermentative production of sophorolipid biosurfactant by starmerella bombicola NRRL Y-17069 using response surface methodology | url = | journal = International Journal of Pharmacy and Biological Sciences | volume = 1 | issue = 3| pages = 103–116 }}&lt;/ref&gt; un ramnolipīdi, ko ražo ''Pseudomonas aeruginosa'',&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce | last1 = Ito | first1 = S | last2 = Honda | first2 = H | last3 = Tomita | first3 = F | last4 = Suzuki | first4 = T | date = Dec 1971 | title = Rhamnolipids produced by Pseudomonas aeruginosa grown on n-paraffin (mixture of C 12 , C 13 and C 14 fractions) | url = | journal = J Antibiot (Tokyo) | volume = 24 | issue = 12| pages = 855–859 | doi=10.7164/antibiotics.24.855 | pmid=4334639}}&lt;/ref&gt; u.c.

Bioloģiskās virsmaktīvās vielas pastiprina ogļūdeņražu emulģēšanos un tām ir potenciāls izšķīdināt ogļūdeņražu piesārņojumus un uzlabot spēju mikrobiem tos ķīmiski noārdīt. Ja izmanto ķimikālijas ogļūdeņražu piesārņojuma likvidēšanai, tad vide var tikt piesārņota ar ķimikāliju blakusproduktiem. Savukārt, izmantojot bioloģiskas vielas, var gan efektīvi likvidēt ogļūdeņražu piesārņojumu, gan atstāt vidē vielas, kas var tikt noārdītas bioloģiskos procesos. Līdz ar to mikroorganismi, kuri ražo bioloģiskās virsmaktīvās vielas, varētu būt nozīmīgi ogļūdeņražu piesārņojumu vietu paātrinātai bioloģiska veida attīrīšanai.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Rosenberg, E., Ron, E. Z|title= High and low molecular mass microbial surfactants|url=https://archive.org/details/sim_applied-microbiology-and-biotechnology_1999-08_52_2/page/154|journal= Appl. Microbiol. Biotechnol. |volume=52|year=1999|pages=154–162|doi=10.1007/s002530051502|issue=2|pmid=10499255}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Del ‘Arco, J. P., De Franca, F. P|title= Influence of oil contamination levels on hydrocarbon biodegradation in sandy sediments|journal= Environ. Pollut.|volume= 110 |year=2001|pages=515–519}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Rahman2&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|author=Rahman, K. S. M., Banat, I.M., Thahira-Rahman, J., Thayumanavan, T., Lakshmanaperumalsamy, P|title= Bioremediation of gasoline contaminated soil by a bacterial consortium amended with poultry litter, coir pith and rhamnolipid biosurfactant|journal= Bioresource Technol.|volume= 81 |year=2002|pages=25–32|doi=10.1016/S0960-8524(01)00105-5}}&lt;/ref&gt; Šīs vielas arī var tikt izmantotas uzlabotajā [[nafta]]s iegūšanā, kā arī potenciāli citos dabas aizsardzības pielietojumos.&lt;ref name=&quot;Rahman2&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Shulga, A., Karpenko, E., Vildanova-Martsishin, R., Turovsky, A., Soltys, M|title= Biosurfactant enhanced remediation of oil-contaminated environments|journal=Adsorpt. Sci. Technol. |volume=18|year=1999|pages=171–176|doi=10.1260/0263617001493369}}&lt;/ref&gt; Citi pielietojumi ir [[herbicīdi]], [[pesticīdi|pesticīdu]] preparāti, tīrīšanas līdzekļi, veselības aprūpē un [[kosmētika|kosmētikā]], [[koksne]]s masai un [[papīrs|papīram]], oglēm, [[tekstils|tekstilam]], [[keramika]]s apstrādē, [[pārtika]]s industrijā, [[Urāns (elements)|urāna]] [[rūda]]s pārstrādē un [[kūdra]]s atūdeņošanai.&lt;ref name=&quot;Banat&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Rahman&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Ron, E. Z., Rosenberg, E|title= Natural roles of biosurfactants|journal= Environ. Microbiol.|volume= 3 |year=2001|pages=229–236|doi=10.1046/j.1462-2920.2001.00190.x|issue=4|pmid=11359508}}&lt;/ref&gt;

Ja mikroorganismus, kas ražo bioloģiskas virsmaktīvas vielas,&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Banat, I. M|title= Biosurfactants production and possible uses in [[microbial enhanced oil recovery]] and oil pollution remediation: a review|journal= Bioresource Technol. |volume=51|year=1995|pages=1–12|doi=10.1016/0960-8524(94)00101-6}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Kim, S.E., Lim, E. J., Lee, S.O., Lee, J. D., Lee, T.H|title= Purification and characterisation of biosurfactants from Nocardia sp. L-417|journal=Biotechnol. Appl. Biochem. |volume= 31 |year=2000|pages=249–253|doi=10.1042/BA19990111|issue=3}}&lt;/ref&gt; audzē ogļūdeņražu vidē, tad, ņemot [[Ogleklis|oglekli]] no vides, šie mikroorganismi sintezē daudz dažādu virsmaktīvo ķīmisko vielu, piemēram, glikolipīdus, fosfolipīdus u.c.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Muriel, J.M., Bruque, J.M., Olias, J.M., Sanchez, A. J|title= Production of biosurfactants by Cladosporium resinae|doi=10.1007/BF00142937|journal=Biotechnol. Lett.  |volume=18|year=1996|pages=235–240|issue=3}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|author=Desai, J.D., Banat, I.M|title= Microbial production of surfactants and their commercial potential|pmc=232600|journal= Microbiol. Mol. Biol. Rev. |volume= 61|year=1997|pages=47–64|pmid=9106364|issue=1}}&lt;/ref&gt; Mikroorganismi saražo šīs vielas, lai emulģētu ogļūdeņražus un atvieglotu to uzņemšanu šūnās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Koloīdķīmija]]</text>
      <sha1>sutkuskscb7lxwel6vwdt4kdriqcy2e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tako Gačečiladze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>350443</id>
    <revision>
      <id>4301400</id>
      <parentid>3524425</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T05:03:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2827" sha1="j0ju5bfk8m5yec69m0h0g21x6q352hq" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Tamara &quot;Tako&quot; Gačečiladze
| Vārds_orig = 
| Attēls = Tamara Gachechiladze Kyiv 2017.jpg
| Ainava = 
| Att_izm = 
| Apraksts = Tako 2017. gadā
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{ddv|1983|3|17}}
| Vieta_dz = {{vieta|Padomju Savienība|Gruzijas PSR|Tbilisi|td=Gruzija}}
| Vieta = 
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Žanrs = [[popmūzika]], [[ritmblūzs]], [[soulmūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, aktrise
| Instrumenti = [[balss]]
| Gadi = 
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = Stephane &amp; 3G
| Mlapa = 
| Dzimums = S
}}
'''Tamara &quot;Tako&quot; Gačečiladze''' ({{val|ka|თამარა &quot;თაკო&quot; გაჩეჩილაძე}}, dzimusi [[1983. gads|1983. gada]] [[17. marts|17. martā]]) ir [[Gruzīni|gruzīnu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]], [[Dziesmu autors|dziesmu autore]] un [[Aktieris|aktrise]].

Tamara [[2008. gads|2008. gadā]] piedalījās [[Gruzija]]s nacionālajā atlasē [[2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2008. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam]] ar dziesmu [[&quot;Me and My Funky&quot;]], kurā ieņēma 10. vietu.&lt;ref&gt;[https://eurovision.tv/story/tonight-who-will-get-the-ticket-from-tbilisi ''EBU'' lapa]&lt;/ref&gt; Tajā pašā gadā viņa piedalījās arī kā daļa no grupas ''[[Stephane &amp; 3G]]'' ar dziesmu [[&quot;I'm free&quot;]] un ieņēma 4. vietu. Nākamajā gadā Tako atkal piedalījās nacionālajā atlasē ar to pašu grupu, izpildot dziesmu [[&quot;We don't Wanna Put In&quot;]], un bija gatava pārstāvēt Gruziju [[2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2009. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Maskava|Maskavā]], bet [[dziesma]] tika diskvalificēta tās vārdu dēļ.

[[2017. gads|2017. gadā]] viņa atgiezās nacionālajā atlasē un izpildīja dziesmu [[&quot;Keep the Faith&quot;]]. Viņa ieguva pirmo vietu, kas ļāva Tamarai pārstāvēt Gruziju [[2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Kijeva|Kijevā]].&lt;ref&gt;[http://wiwibloggs.com/2017/01/20/tako-gachechiladze-wins-georgias-eurovision-final-keep-faith/166415/ ''Wiwibloggs'' lapa]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://eurovoix.com/2017/01/20/tako-gachechiladze-georgia-2017/ |title=''Eurovoix'' lapa |access-date={{dat|2017|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170803211958/https://eurovoix.com/2017/01/20/tako-gachechiladze-georgia-2017/ |archivedate={{dat|2017|08|03||bez}} }}&lt;/ref&gt; Savā pusfinālā viņa ieguva 11. vietu, kas neļāva viņai kvalificēties finālam.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Gačečiladze, Tako}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Gruzijas dziedātāji]]
[[Kategorija:Gruzijas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:2017. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki]]
[[Kategorija:Tbilisi dzimušie]]</text>
      <sha1>j0ju5bfk8m5yec69m0h0g21x6q352hq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Tttoooxxx/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>350844</id>
    <revision>
      <id>4301061</id>
      <parentid>4300232</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:41:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ķimeņķīlis */</comment>
      <origin>4301061</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49658" sha1="qekf5sjrruksf0j2oeeg7thumlcoo19" xml:space="preserve">[[Attēls:The keel plate of USS United States (CVA-58) being laid in a construction dry dock on 18 April 1948.jpg|thumb|300px|USS&lt;ref&gt;Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt;[[USS United States (CVA-58)|''United States'']] [[ķīļa ielikšana]] [[Sausais doks|sausajā dokā]]]]
'''Ķīlis''' ir [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļa]] viszemākais garenvirziena [[konstrukcijas elements]] ar lielu nozīmi tā noturībā. Dažām [[Buru laiva|buru laivām]] ķīļi var pildīt arī [[Šķidrumu dinamika|hidrodinamiskas]] un līdzsvarošanas funkcijas. Bieži [[ķīļa ielikšana]] notiek kuģa būves pašā sākumā. Britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu.

== Ķīļa ielikšana ==
Kādreiz [[Kuģis|kuģa]] būvniecība sākās ar ķīļa ielikšanu. Šis garenvirziena konstrukcijas elements vēl joprojām ir viena no svarīgākajām kuģa sastāvdaļām, tomēr ļoti gariem kuģiem vai tādiem, kuri būvēti no iepriekš izgatavotiem moduļiem, ķīlis ne vienmēr ir pirmā sastāvdaļa ar kuru sāk kuģa būvi.

Daudziem vecākiem kuģiem un gandrīz visiem koka [[Burinieks|buriniekiem]] ķīlis bija pirmā ieliktā sastāvdaļa un pēc tam ap pievienotajām brangām sāka būvēt korpusu. Moderno, ar datoriem projektēto, kuģu būve ir mainījusi notikumu secību. Tagad tiek būvēti dažādu kuģa sekciju moduļi ar mērķi tos savienot kopā vēlākā būves stadijā, kas bieži notiek arī citā atrašanās vietā. Kuģu būvē iesaistās kopuzņēmumi un kuģa korpusa dažādās sekcijas var izgatavot dažādi uzņēmumi atšķirīgās atrašanās vietās.

Vairums lielo kuģu būvētavu ir atsacījušās no tradicionālā paņēmiena ar sākotnējo ķīļa ielikšanu un [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] būvniecību no apakšas uz augšu. Modulārā kuģu būve ar priekšrocībām, ko sniedz moduļu iepriekšēja izgatavošana, vairumā gadījumu ir nomainījusi augstāk minēto tradicionālo kuģu būves metodi. Tomēr dažās mazākās kuģu būvētavās vēl joprojām būvi sāk no ķīļa un ķīļa ielikšana tiek uzskatīta par tradicionālu kuģa būves sākuma momentu. Mūsdienās kuģa būves sākuma momentu būtu daudz pareizāk skaitīt no brīža, kad pirmo reizi tiek griezts tērauds jaunā kuģa būvei. Moduļu būve bieži tiek sākta ar dubultdibena konstrukcijas izveidi un tas notiek apgāztā veidā. Ķīli un kuģa dibena ārējo apšuvumu pievieno beigās.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70., 71., 80. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Mauretania_Continued.jpg|thumb|Okeāna lainera RMS&lt;ref&gt;Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; ''Mauretania'' būve. Centrā vertikālais ķīlis un zem tā horizontālais]]
Vienkāršākais un arī vecākais ķīļa veids ir brusa, kura izvirzīta uz āru no kuģa dibena. Brusas šķērsgriezums ne mazāks par 1,8L-16 kvadrātcentimetriem, kur L - kuģa garums. Bet tās biezums nedrīkst būt mazāks par 0,6L+8 [[Milimetrs|milimetriem]].

Moderniem kuģiem lieto lokšņveida ķīļus. Tie neizbīdās no kuģa dibena konstrukcijas un ir līdzīgi parastai ārējās apšuves loksnei ar piemetinātu vertikālu garensaistu, kurš savieno kuģa dibenu ar dubultdibena [[Klājs|klāju]]. Konstrukcija atgādina apgrieztu burtu T. Horizontālo daļu sauc par horizontālo ķīli, bet vertikālo par vertikālo ķīli. Horizontālā ķīļa platums ir ne mazāks par 70B, kur B - kuģa platums. Tomēr tam nav nepieciešams būt platākam par 1 800 mm un tas nedrīkst būt šaurāks par 750 mm. Horizontālā ķīļa biezumu nosaka kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumi, bet tas nedrīkst būt mazāks par apkārtējo ārējās apšuves lokšņu biezumu.

Uz dažiem kuģiem uzstāda kanāla veida ķīļus (''duct keels''). Tie stiepjas no [[mašīntelpa]]s priekšējās starpsienas līdz triecienstarpsienai kuģa priekšgalā. Kanāla veida ķīļos ievieto cauruļvadus un kabeļus, kā arī to pašu konstrukcija piešķir kuģim garenstiprību.

Iekļūšana kanāla veida ķīļos notiek caur līdlūkām parasti no mašīntelpas. Kanāls ir pietiekoši plats, lai pa to varētu pārvietoties apkalpojošais personāls. Maksimālais kanāla veida ķīļa platums nepārsniedz divus [[Metrs|metrus]]. Dubultdibena klājs un kanāla veida ķīļa loksnes ir attiecīgi pastiprinātas ar garensaistiem un šķērssaistiem nepārtrauktas stiprības nodrošināšanai visā garumā. Šķērssaistus izvieto pretīm florām.&lt;ref&gt;Flora ir dubultdibena konstrukcijas šķērssaists. Tā ir brangas turpinājums dubultdibenā, kurš saista dibenkalsiņus un mazākās dibena garensijas. Bieži florās izgriež caurumus svara samazināšanai un piekļuves nodrošināšanai dubultdibenā.&lt;/ref&gt; Ja blakus kanāla veida ķīlim ir tādi dubultdibena tanki, kuri savienoti ar [[Borts|bortu]] tankiem vai koferdamiem,&lt;ref&gt;Koferdams ir tukša telpa starp divām ūdensdrošajām starpsienām. Tā paredzēta, lai nekādā gadījumā nenotiktu divu šķidrumu sajaukšanās, kuri tiek uzglabāti ūdensdrošās starpsienas pretējās pusēs.&lt;/ref&gt; pastiprināšana ar saistiem jāveic tādā pašā apjomā kā dīptankos.&lt;ref&gt;Dīptanks ir dziļš tanks šķidrumu pārvadāšanai ģenerālās kravas kuģu tilpnēs. Tā apakšā ievērojams hidrostatiskais spiediens.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70. - 73. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Ķimeņķīlis ==
[[Attēls:Bilgekeel.jpg|thumb|Ķimeņķīlis ar pamatni zem tā. Redzams arī cinka anods konstrukcijas elektroķīmiskajai aizsardzībai no korozijas]]
Berzi pret gludu kuģa dibenu, kurš zvalstās bortu virzienā, var palielināt korpusa cilindriskās daļas bilžu rajonā&lt;ref&gt;Bilžu vai ķimeņu rajons ir tā kuģa korpusa daļa, kurā korpusa dibens pāriet bortā.&lt;/ref&gt; piestiprinot zemu, garenvirziena loksni. Parasti šādas loksnes izloka tā, lai tās netraucētu gareniskajai ūdens plūsmai ap korpusa zemūdens daļu, tādēļ kuģa kustībai virzienā uz priekšu tiek radīta salīdzinoši maza pretestība. Bet ķimeņķīļi izraisa ievērojamu [[Turbulence|turbulenci]], kad kuģim piemīt rotācijas kustība ap tā gareniski horizontālo asi. Ņemot vērā to uzstādīšanas nelielās izmaksas, ķimeņķīļi ir ļoti efektīvi bortu zvalstīšanās nomierinātāji. To svārstības dzēsošā ietekme (tiek uzskatīts, ka līdz pat 70% no zvalstīšanās enerģijas tiek absorbēts caur ķimeņķīļiem) ir daudz lielāka nekā varētu šķist spriežot pēc ķimeņķīļu izmēriem.

Berze un svārstības dzēsošā ietekme pieaug palielinoties ātrumam, ar kādu ķimeņķīļi pārvietojas caur ūdeni kuģa bortā. Bet šis ātrums ir atkarīgs ne tikai no garenhorizontālās [[Leņķiskais ātrums|rotācijas ātruma]] dΘ/dt, bet arī no rādiusa r, kādā notiek ķimeņķīļu cirkulārā kustība ap kuģa gareniski horizontālo asi. Tādējādi pat lielu kuģu salīdzinoši lēnā bortu zvalstīšanās var tikt efektīvi dzēsta, jo šiem kuģiem ir lielāks parametrs r.&lt;ref&gt;Clark I.C. ''The Management of Merchant Ship Stability, Trim and Strength'' Nautical Institute, 2002. 154. lpp. {{ISBN|1870077598}}&lt;/ref&gt;

Īsākiem kuģiem ķimeņķīļus veido no viena, gara metāla profila katrā pusē. Profila vertikālā elementa (''web'') vienā pusē ir atloks. bet otrā apaļdzelzs. Atloku [[Metināšana|piemetina]] korpusam bilžu rajona izliekuma augšpusē. Garāku kuģu ķimeņķīļi sastāv no divām vai trijām sekcijām.

Kuģiem, kurus paredzēts ekspluatēt smagos [[ledus]] apstākļos, ķimeņu ķīļus neuzstāda kuģa garuma priekšējos 30 procentos. Tos piemetina nevis tieši pie korpusa, bet pie īpašas pamatnes, kuras minimālais biezums sakrīt ar ārējās apšuves loksnes biezumu bilžu rajonā vai 14 mm, atkarībā kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pamatnes loksni pie korpusa piemetina ar nepārtrauktu šuvi.

Ķimeņķīļu gali ir noapaļoti un to augstums samazinās proporcijā 3:1. Pats ķīlis izbeidzās 50 līdz 100 mm ātrāk nekā pamatne. Ja kuģa garums pārsniedz 65 metrus un ķimeņķīlis sastav no vairākām kopā sametinātām sekcijām, tad metinājuma šuvē, pie atloka, izveido urbumu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 88., 89. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Kuģu kompasi ==
[[Attēls:Compas Noorderlicht.JPG|thumbnail|Kuģa kompass]]
Pēc konstrukcijas kompasus iedala sausajos un šķidruma kompasos. Sausajā kompasā [[Magnēts|magnēta]] adata atrodas tukšā katliņā un novietota uz smailītes. Šķidruma kompasos kompasa katliņš piepildīts ar īpašu šķidrumu, kurā atrodas arī kompasa adata. Pēc pielietošanas veida kompasus iedala galvenajos, stūres un laivas kompasos.

Galveno kompasu uzstāda uz augšējā tiltiņa kuģa diametrālajā plaknē. Pie kompasa nodrošina brīvu pieeju no visām pusēm, lai visapkārt būtu labi redzams [[horizonts]]. Kuģa virsbūves nedrīkst traucēt horizonta novērošanu, stūrmanim atrodoties pie kompasa. Kompasa mājiņa ir tādā augstumā, lai stūrmanis pie kompasa varētu strādāt stāvot. Ar galvenā kompasa palīdzību risina visus kuģa vadīšanas pamatjautājumus - pēc tā nosaka kuģa kursus, izdara pagriezienus, liekas uz cita kursa, kā arī nosaka kuģa vietu pēc krasta priekšmetu pretpeilējumiem (peilējumiem). Pēdējam nolūkam galvenajam kompasam ir speciāla ierīce - peilēklis. Kompasu izmanto arī, lai noteiktu straumes un vēja virzienu.

Stūres kompasu uzstāda [[Stūres māja|stūres mājā]] stūres rata tiešā tuvumā, lai stūresvīrs to labi redzētu. Kad kuģis ir uz vajadzīgā kursa, stūresvīrs ievēro stūres kompasa nolasījumu un pēc tā stūrē kuģi. Stūres un galvenais kompass pēc konstrukcijas neatšķiras. Stūres kompasa mājiņa ir zemāka, lai, stūrējot kuģi, ērtāk varētu novērot apkārtni un kompasu.

Uz maziem kuģīšiem, motorlaivām un [[Glābšanas laiva|glābšanas laivām]] uzstāda tā saucamos laivas kompasus. To konstrukcija vienkāršāka, izmēri mazāki, nav deviācijas ierīces, jo laivas bieži būvē no koka. Laivas kompass ir pārnēsājams un ierīkots tā, lai to viegli varētu pārvietot no vienas vietas uz otru. Šim kompasam nav kompasa mājiņas un deviācijas ierīces.

[[Kuģis|Kuģu]] kompasiem ir šādas galvenās sastāvdaļas:
* kompasa roze;
* kompasa katliņš ar kardāna ierīci;
* peilēklis;
* kompasa mājiņa ar [[deviācija]]s ierīci un aizsargkupolu.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 6., 7. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Kompasa roze ===
[[Attēls:Negus_liquid_compass.png|thumbnail|Kompasa roze. Centrā pludiņš, savukārt, pludiņa centrā tapskrūvīte, kura nostiprina vietā cepurīti. Zem pludiņa redzami penālīši ar magnēta adatām]]
Magnētiskā kompasa galvenā sastāvdaļa ir kompasa roze. Neatkarīgi no kuģa pārvietošanās un kursa maiņas, Zemes magnētiskā spēka iespaidā kompasa roze paliek nekustīga attiecībā pret ziemeļu - dienvidu virzienu. Tā ir kustīgs elements attiecībā pret kompasa katliņu, kurā tā ievietota, un arī attiecībā pret pašu kuģi. Kompasa rozei jābūt pietiekoši jutīgai, lai, mainot kuģa kursu, tā varētu pārvarēt [[Berze|berzi]] starp kompasa rozi un tās atbalsta punktu. Tā neiziet no ziemeļu - dienvidu virzienā ieņemtā stāvokļa. Kompasa roze un tās atbalstīšanas sistēma kopā ar katliņu iekārtota tā, lai vienmēr būtu horizontālā stāvoklī un inklinācijas leņķis būtu vienlīdzīgs 0° neatkarīgi no vietas ģeogrāfiskā platuma, kā arī neatkarīgi no kuģa sānsveres un diferenta jeb galsveres.

Kompasa roze sastāv no magnēta adatu (stienīšu) sistēmas, pludiņa, cepurītes un skalas diska. Lai kompasa rozes ziemeļu - dienvidu virziena noturošais spēks būtu lielāks, izveidota magnēta adatu - stienīšu sistēma. Tā sastāv no sešiem magnēta stienīšiem, kas izgatavoti no [[Metāli|metālu]] sakausējuma, kuram ir labas magnētiskās īpašības. Stienīšu magnētiskais spēks nemainās un kompasa rozes normāls darbs nodrošināts ilgam laika periodam.

Izveidojot magnēta adatu sistēmu, stienīšus novieto zināmā atstatumā paralēli un [[Simetrija|simetriski]] attiecībā pret kompasa rozes centru, pie tam tā, lai visu sešu stienīšu vienāda nosaukuma (magnētisma) gali būtu vērsti uz vienu pusi. Tā kā ģeometriski kompasa roze veido riņķi, tad magnēta stienīši pa pāriem pēc garuma vienādi un to šķērsgriezums apaļš.

Izgatavojot stienīšus, tos vispirms mehāniski apstrādā, norūda un, solenoīda tinumam, kurā tie ievietoti, laižot cauri [[Elektriskā strāva|elektrisko strāvu]], nomagnetizē. Pēc tam ar speciālu magnētisko stabilizāciju panāk, ka stienīšu magnētiskais spēks nemainās.

Lai izgatavotās magnēta adatas (stienīšus) pasargātu no [[rūsa]]s, tās pārklāj ar plānu vazelīna kārtiņu un ievieto vara penālīšos, kurus aizlodējot hermētiski noslēdz. Penālīšus ar magnēta adatām pielodē pie kompasa rozes pludiņa apakšējās daļas, pie tam tā, lai visu sešu magnētu adatu neitrālās līnijas, kas sakrīt ar adatu smaguma centriem, atrastos uz taisnes, kas iet caur kompasa rozes centru, uz kura tā balstās kompasa katliņā. Šai taisnei jābūt perpendikulārai kompasa rozes ziemeļu - dienvidu asij.

Kompasa rozes pludiņš izgatavots no [[Misiņš|misiņa]] skārda un līdzīgs nošķeltai puslodei ar nošķelto daļu apakšpusē. Pie tās pielodēti magnēta adatu penālīši. Pludiņa ķermenis tukšs un hermētiski noslēgts, lai tajā neiekļūtu kompasa šķidrums, kurā atrodas kompasa roze. Vertikāli caur pludiņa centru starp nošķelto un sfērisko virsmu izveidots piltuvveida kanāls ar plato daļu uz apakšu. Piltuvveida kanāla tievajā daļā iegrieztas vītnes un tajā ir neliels sašaurinājums - atmala - uz kuras balstās cepurīte. Kanāla platā daļa ļauj rozei nosvērties uz jebkuru pusi ne vairāk par 10°. Pludiņa ārējā virsma nokrāsota baltā krāsā. Pludiņš, kuram piemīt zināma peldspēja, kompasa rozei atrodoties šķidrumā, samazina tās spiedienu uz atbalsta punktu - smailīti. Līdz ar to berze ir mazāka un roze ir jutīgāka, tā labāk nostājas vajadzīgajā virzienā.

Cepurītes uzdevums ir uzņemt rozes svaru. Tā balstās uz smailītes. Cepurīti izgatavo no ļoti cieta akmens - [[Ahāts|ahāta]] vai safīra. Tā ir cilindriskas formas ar iedobumu apakšā, kurā ieiet smailītes galiņš. Cepurīti ievieto pludiņa centra kanālā no augšas un speciāla tapskrūvīte to no augšas piespiež pie kanāla sašaurinājuma atmalām, kur tā stāv nekustīgi.

Pie pludiņa, magnēta adatu penālīšiem vai īpašas atmalas, kura nostiprināta pie pludiņa, stiprina skalas disku. Uz tā uznestas iedaļas no 1° līdz 360°. Katras skalas iedaļas vērtība 1°. Pēc skalas iedaļām nolasa kursus un pretpeilējumus. Lai nolasīšana būtu ērtāka un izslēgtu kļūdas, nepāru grādu iedaļas apzīmē ar īsākām, bet pāru - ar garākām svītriņām. Katrus 10° apzīmē ar vēl garāku svītriņu un pieraksta klāt 10°, 20°, 30° utt. [[Grāds (leņķis)|Grādu]] skaitļi pieaug pulksteņa rādītāju gaitas virzienā, pie tam 0° (360°) un 180° sakrīt ar magnēta adatu sistēmas ziemeļu - dienvidu virzienu. Bez tam uz kompasa rozes skalas vēl atzīmē galvenos un ceturkšņu strēķus (N, NE, E, SE, S, SW, W un NW). Šāds skalas iedalījums ļauj nolasīt kursus un pretpeilējumus ar noteiktību līdz 0,2°. Kompasa marku nosaka pēc kompasa rozes diametra. Ja, piemēram, uz kuģa atrodas 127 mm magnētiskais kompass, tad tas nozīmē, ka šī kompasa rozes diametrs ir 127 mm.

Lai Zemes magnētisma vertikālā spēka iespaidā kompasa roze nestāvētu katliņā slīpi, bet gan horizontāli (horizontāli tā atradīsies tikai uz magnētiskā ekvatora), rozes atbalsta punkts (cepurīte) izvietots tā, ka tas ir augstāk par visas rozes [[Masas centrs|smaguma centru]]. To panāk novietojot magnēta stienīšus, kas ir kompasa rozes smagākā sastāvdaļa, pēc iespējas zemāk, piestiprinot tos pie pludiņa apakšējās šķautnes, bet atbalsta punktu ierīkojot pēc iespējas augstāk - piltuvveida kanāla cilindriskās daļas sākumā. Tādā veidā normālā stāvoklī abi šie punkti atrodas uz vertikālās līnijas, kas iet caur kompasa rozes centru, un ikvienā punktā uz zemeslodes roze stāvēs horizontāli.

Tomēr ar šādu izvietojumu pilnīgi likvidēt rozes nosvēršanos no horizontālā stāvokļa nav iespējams. Tādēļ pēc rozes izgatavošanas to vēl līdzsvaro un, ja vajadzīgs, pie pludiņa apakšējās [[skaldne]]s, kur pielodēti magnēta adatu penālīši, papildus pēc vajadzības piekausē lodējamo materiālu.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 7. - 10. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Kompasa katliņš ar kardāna ierīci ===
[[Attēls:EB1911_Compass_-_Fig._5.—Liquid_Compass.jpg|thumbnail|Kompasa šķērsgriezums. Redzama horizontālā starpsiena, kura atdala augšējo un apakšējo kameru. Tajā izveidots kanāls šķidruma pārtecei. Ar B apzīmēta izplešanās diafragma. Smailīte Q atbalsta kompasa rozi tās cepurītē]]
Kompasa katliņa galvenās sastāvdaļas ir katliņa korpuss, augšējā kamera, smailītes kolonniņa, smailīte, divas kursa svītras, apakšējā kamera, diafragma, diafragmas [[stikls]], stikla vāks, azimuta gredzens, katliņa apakšējā sfēriskā daļa ar svina svaru, ligzda ar elektrisko spuldzīti un tās patronu, kā arī katliņa ass.

Katliņa korpuss izgatavots no misiņa. Pēc ārējā izskata augšējā daļa ir cilindriskas tvertnes veidā, bet apakšējā veido nošķeltu [[Konuss|konusu]]. Katliņa iekšējā telpa pārdalīta ar horizontālu sienu, izveidojot divas kameras - lielāko augšējo, kur ievieto kompasa rozi, un mazāko apakšējo, tā saucamo papildu telpu. Pie koniskās katliņa daļas no apakšas ar skrūvītēm pieskrūvēta no misiņa skārda izgatavota puslodes veida sfēriskā daļa, kurā ieliets svins, un tajā izvietotajā ligzdā ievietota patrona ar elektrisko spuldzīti. Spuldzīti ievieto ligzdā no sāniem.

Augšējā kamera ar apakšējo savienota ar kanāliem horizontālajā starpsienā. Starpsienas centrā izvietota konusveidīgā smailītes kolonniņa. Kolonniņa izgatavota no misiņa, un vertikāli tās vidū izurbts caurums. Cauruma apakšējā daļā iegrieztas [[vītne]]s, un tajā no apakšas ieskrūvēta smailīte.

Smailīte izgatavota no misiņa. Tās apakšējā daļa paresnināta ar uzgrieztu vītni. Aiz vītnes ir atloks. Smailīti ieskrūvē tās kolonniņā līdz atlokam. Smailītes augšējam galam piekausēts speciāls metāls - [[irīdijs]] vai stellīts. Šie metāli ir ļoti cieti un izturīgi, tādēļ berze starp cepurīti un smailītes augšējo galu ir niecīga - tas ļoti nepieciešams, lai kompasa roze pareizi nostātos ziemeļu - dienvidu virzienā. Smailītes augšējam galam un cepurītes ligzdiņai jābūt nevainojami apstrādātiem. No tā atkarīga kompasa rozes kūtrība un jautrums.

Katliņa augšējā kamerā vēl atrodas divas kursa svītras. To gali nostiprināti attiecīgi augšējās kameras apakšā un augšā. Normālā stāvoklī tām jābūt perpendikulārām pret kompasa rozes [[Plakne|plakni]] un jāsakrīt ar vertikālo plakni, kas iet caur kompasa rozes (arī katliņa) centru. Lai kursa svītras labāk redzētu, tās ķīmiski nomelninātas. Kompasam atrodoties uz kuģa, abām kursa svītrām un kompasa katliņa centram jāsakrīt ar kuģa diametrālo plakni. Kursa svītru, kas ir tuvāk kuģa priekšgalam, sauc par priekšējo, bet otru - par pakaļējo kursa svītru. Priekšējo kursa svītru izmanto kā indeksu kursa nolasīšanai, bet pakaļējo izmanto ļoti reti (pie kuģa atpakaļgaitas). Lai precīzāk nolasītu kursu, abām kursa svītrām jābūt tuvu kompasa rozes malai. Katliņa augšējās kameras sieniņas nokrāsotas baltā krāsā. Melnā kursa svītra labi redzama uz katliņa baltajām sieniņām.

Kompasa katliņa apakšējās kameras uzdevums ir kompensēt kompasa šķidruma [[Termiskā izplešanās|izplešanos]]. Atkarībā no gadalaika un pārgājiena platuma grāda, ārējā gaisa temperatūra mainās ļoti lielās robežās - vidēji no +30° līdz -25° un pat vairāk. Galveno kompasu, kas atrodas uz augšējā tiltiņa, temperatūras svārstības ietekmē ievērojami. Stūres kompasu, kas atrodas stūres mājā, temperatūras izmaiņas ietekmē mazāk. Šī apstākļa dēļ kompasa šķidrums vai nu izplešas, vai saraujas. Tā kā kompasa katliņš (abas kameras) pilnībā piepildīts ar šķidrumu un hermētiski noslēgts, tad jābūt ierīcei, kas ļauj šķidrumam izplesties un sarauties, nebojājot katliņu. Šim nolūkam apakšējās kameras dibens noslēgts ar viļņveida diafragmu, kas izgatavota no elastīga misiņa skārda. Pie katliņa korpusa apakšas diafragmu piestiprina ar metāla riņķi un skrūvēm, bet, lai noslēgums būtu blīvs, starp diafragmu un katliņa korpusu liek gumijas blīvi. Diafragmas vidū ievietots diafragmas stikla riņķis. Tas hermētiski ar speciālu riņķi, gumijas blīvi un skrūvēm pievienots pie misiņa diafragmas. Diafragma ar tās stikla riņķi veido apakšējās kameras dibenu, līdz ar to hermētiski noslēdzot abas telpas no apakšas.

Elektriskā [[Kvēlspuldze|spuldzīte]], kas atrodas zem diafragmas, sfēriskajā daļā, apgaismo diafragmu no apakšas, un caur stikla riņķi kā logu gaisma nonāk apakšējā kamerā. Lai caur kanāliem horizontālajā starpsienā labāk apgaismotu augšējo kameru, pie apakšējās kameras griestiem dažreiz piestiprina misiņa reflektoru. Nonākot augšējā kamerā, gaisma atstarojas no metāla abažūra un izkliedējas uz visām pusēm, vienmērīgi apgaismojot kompasa rozi un augšējo kameru no apakšas.

Sfēriskajā daļā ieliets [[svins]], atstājot vietu elektriskajai spuldzītei un tās patronai. Svina uzdevums ir pazemināt katliņa smaguma centru, tādējādi samazinot katliņa šūpošanos, kuģim zvalstoties viļņos.

No augšas kompasa katliņu hermētiski noslēdz stikla virsējais vāks. Stikls balstās uz [[gumija]]s blīves, kura ievietota katliņa augšējā šķautnē izveidotā gropē. Stiklu no augšas pie katliņa šķautnes piespiež azimuta gredzens. Azimuta gredzenam apakšā ir riņķveidīgs izcilnis, kas, savukārt, ieiet katliņa augšējās šķautnes otrajā riņķveida gropē. Gredzens izgatavots no misiņa. Tā virspusē iegravēta grādu skala no 0° līdz 360°. Uz dažiem kompasiem nulles iedaļa atrodas uz kuģa pakaļgala pusi un nobīdīta no kuģa diametrālās plaknes 30° pa kreisi (pulksteņa rādītāju kustības virzienā). Azimuta gredzena nulles punkts pārnests attiecībā pret kuģa diametrālo plakni sakarā ar dažu peilēkļu uzbūvi un to indeksa atrašanās vietu. Šāds iekārtojums atvieglo kursa leņķa nolasīšanu peilējot. Katra grāda iedaļa uz azimuta gredzena apzīmēta ar svītriņu, bet pie katras desmitās svītriņas attiecīgi pierakstīts 10°, 20°, 30° utt. Ar azimuta gredzenu un peilēkli nosaka kursa leņķus ar precizitāti līdz 0,2°.

Kompasa katliņa ārpusē, diametrāli pretējās pusēs, piestiprinātas divas asis. Tās izgatavotas no [[bronza]]s un, kompasam atrodoties kompasa mājiņā, atrodas uz līnijas, kas sakrīt ar kuģa diametrālo plakni. Uz šīm asīm kompasa katliņš balstās kardāna gredzena gultņos. Kardāna gredzenam, savukārt, ir divas asis, kas pārbīdītas attiecībā pret katliņa asīm par 90° un uz kuģa būs perpendikulāras kuģa diametrālajai plaknei. Kompasa mājiņā uz kardāna gredzena asīm kompasa katliņš balstās amortizācijas ierīces gultņos. Ar kardāna gredzenu un tā asīm, kā arī ar kompasa katliņa asīm panāk, ka, kuģim zvalstoties viļņos, kompasa katliņš vienmēr paliek horizontālā stāvoklī, kas ir ļoti svarīgi, lai kompass normāli darbotos. Amortizācijas ierīce nodrošina kompasa katliņu pret grūdieniem, sitieniem un satricinājumiem, kas varētu bojāt smailīti un cepurīti.

Kompasa katliņu piepilda ar kompasa šķidrumu. Tas sastāv no destilēta ūdens un [[Etanols|etilspirta]] maisījuma. Tā stiprums 43% pēc tilpuma pie temperatūras +15°C. Šāds maisījums sasalst pie -26°, bet vārās pie +83°C. To lieto pārgājienos tropu un mērenajās joslās. Uz kuģiem, kuru pārgājieni paredzēti polārās jūrās, kompasa katliņus piepilda ar 80% etilspirta maisījumu. Tā sasalšanas temperatūra ir -46°. Šķidrumu iepilda kompasa katliņa apakšējā kamerā pa speciālu caurumu katliņa sānos, no kurienes maisījums pa caurumiem horizontālajā starpsienā nonāk arī augšējā kamerā. Izmanto arī kompasa katliņus bez apgaismojuma no apakšas. Tumsā, peilējot vai nosakot kursu, tos apgaismo no augšas (ārpuses).&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 10. - 13. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Peilēklis ===
[[Attēls:Ensign_Zachary_Owings,_assigned_to_USS_Arlington_(LPD_24),_trains_Midshipman_2nd_Class_Abby_Null,_a_student_at_the_United_States_Naval_Academy,_on_how_to_use_a_pelorus_compass_bearing_device_in_the_pilot_house._(51362295485).jpg|thumbnail|Peilēklis. Redzami acs un priekšmeta dioptri. Šim peilēklim prizma uzstādīta uz priekšmeta dioptra, tādēļ ar to var nolasīt uzreiz kompasa peilējumus nevis pretpeilējumus, kurus vēlāk jāpārvērš peilējumos]]
Lai noteiktu kuģa vietu, jāzina virzieni no kuģa uz izraudzītajiem krasta priekšmetiem. Atsevišķos gadījumos kuģa vadītājam jāzina virziens uz pretimnākošo kuģi, kā arī uz debess spīdekļiem. Virzienus nosaka ar speciālu ierīci - peilēkli. Ar magnētiskā kompasa peilēkli iegūst redzamo [[Krasts|krasta]] priekšmetu un debess spīdekļu kompasa pretpeilējumus&lt;ref&gt;Pretpeilējums ir peilējumam pretējais virziens. Abi atšķiras par 180°.&lt;/ref&gt; un, ja vajadzīgs, kursa leņķus.

Parastais peilēklis sastāv no pamata, priekšmeta dioptra, [[acs]] dioptra un cilindriskā pamata deflektora uzstādīšanai. Peilēkļa pamats pēc formas gredzenveidīgs ar atmalu. To izgatavo no misiņa vai bronzas. Uz atmalas ir divi āķveida izciļņi peilēkļa centra virzienā. Izciļņu uzdevums ir nodrošināt, lai peilēklis jebkuros laika un lietošanas apstākļos precīzi un stingri turētos uz kompasa katliņa, nenokristu no tā un tajā pašā laikā to varētu, peilēšanas laikā, pēc vajadzības brīvi griezt ap vertikālo asi. Vienam izcilnim ir atspere, un, peilēkli uzliekot uz katliņa vai noņemot no tā, atspere jāatbrīvo. Peilēklim atrodoties uz kompasa katliņa normālā stāvoklī, āķveida izcilņiem jāaiziet aiz azimuta gredzena apakšējās šķautnes. Uz peilēkļa pamata, tuvāk acs dioptram, nostiprināti divi stabiņi - štiftes - aiz kuriem peilēšanas laikā peilēkli pēc vajadzības pagriež uz vienu vai otru pusi.

Priekšmeta dioptrs ir četrstūrains iegarenas formas bronzas rāmītis. Rāmīša apakšējā daļā eņģīte, ar kuru tas savienots ar peilēkļa pamatu. Rāmīša vidū vertikāli nostiprināta vara stieplīte - diedziņš. Peilēšanas laikā rāmīti nostāda perpendikulāri peilēkļa pamatam. Debess spīdekļa peilēšanai priekšmeta dioptra - rāmīša - ārpusē, tas ir, uz priekšmeta pusi, ierīkots četrstūrains [[Spogulis|spogulītis]]. Spogulītis izgatavots no tumša optiskā stikla un ievietots bronzas rāmītī. Spogulīša rāmis ar eņģīti pievienots spogulīša pamatam - U veida gropēm. Ar gropēm spogulīti un tā pamatu uzmauc uz priekšmeta dioptra pa rāmja malām. Priekšmeta dioptru ar visu spogulīti var noliekt uz kompasa centra pusi vai arī nostādīt perpendikulāri pret kompasa katliņu. Pirms peilēšanas dioptrs jānostāda perpendikulāri. Peilējot debess spīdekļus, spogulīti pēc vajadzības nostāda tā, lai gaismas stars, nākot no spīdekļa, atspoguļotos un ietu tālāk caur priekšmeta dioptru uz acs dioptru. Atkarībā no spīdekļa augstuma mainīsies leņķis starp spogulīša un horizonta plaknēm. Pieaugot spīdekļa augstumam, jāpalielina spoguļa slīpums - un otrādi. Mainot spogulīša stāvokli, seko, lai priekšmeta dioptrs paliktu vertikāli.

Diametrāli pretējā pusē, attiecībā pret priekšmeta dioptra piekausējumu, uz peilēkļa pamata ir otrs līdzīgs piekausējums. Uz tā nostiprināts acs dioptra pamats, kas ar eņģīti savienots ar acs dioptru. Tas, savukārt, izgatavots no bronzas plāksnītes, kuras vidū garenisks šķēlums. Šo šķēlumu izmanto peilējot slikti redzamus priekšmetus. Peilējot labi redzamus priekšmetus, uz plāksnītes, šķēluma acs pusē, liek plānu plāksnīti, kuras vidū ir daudz šaurāks šķēlums. Plānā plāksnīte piestiprināta pie dioptra plāksnītes ar vienu skrūvīti, kas atrodas tās apakšējā galā, tādēļ plāksnīti var noliekt uz vienu vai otru pusi, ja tā nav vajadzīga. Uz dioptra plāksnītes no augšas uzmauc speciālu bronzas ķermeni, kurā iestiprināta piecskaldņu taisnleņķa [[Prizma (optika)|prizma]] ar aizsargvāciņu no krāsaina metāla. Vāciņš prizmu pasargā no putekļiem, ūdens un bojāšanās.

Prizma nepieciešama, lai novērotājs, kam peilējot jāskatās horizontālā virzienā uz peilējamo priekšmetu, tajā pašā laikā, nemainot acs stāvokli, varētu nolasīt no kompasa rozes peilējuma skaitlisko vērtību, pie tam prizma kompasa rozes ciparus vēl nedaudz palielina. Tas iespējams tādēļ, ka [[gaismas stars]], nākot no kompasa rozes, ieiet taisnleņķa prizmā no apakšas un uz tās slīpās skaldnes tiek lauzts, maina virzienu un iet tālāk horizontālā virzienā uz novērotāja aci. Novērotājs vienlaikus redz tos kompasa rozes ciparus, kas atrodas zem prizmas, nedaudz augstāk - dioptra šķēlumā - priekšmeta dioptra diedziņu un vēl tālāk (vizēšanas virzienā) peilējamo priekšmetu. Šajā momentā priekšmets ir nopeilēts un kompasa rozes skaitlis, kas atrodas pret diedziņu, ir atbilstošais priekšmeta pretpeilējums. Peilējot Sauli vai kādu Zemes priekšmetu, kuram ir kaut kāds leņķiskais izmērs, raugās, lai tā centrs sakristu ar priekšmeta dioptra diedziņu un acs dioptra šķēlumu.

Tādējādi iespējams nolasīt precīzi pilnus grādus un aptuveni pēc acumēra līdz 0,2°. Kompasa rozes ciparu palielinājums rodas tādēļ, ka prizmas skaldnis, kas pagriezts pret rozi, ir nedaudz [[Lēca|lēcveida]]. Lai labāk redzētu rozes skaitļus un nekļūdītos par pilniem grādiem, acs dioptra šķēluma apakšā izveidots ovāls caurumiņš. Caur to redzama daļa no kompasa rozes. Jāņem vērā, ka kompasa rozes skaitļi redzes laukā redzami apgriezti spoguļa attēla veidā.

Priekšmets būs pareizi nopeilēts tad, ja tas atradīsies vizēšanas plaknē, tas ir, vertikālā plaknē, kas iet caur priekšmeta dioptra diedziņu un acs dioptra šķēlumu. Peilējot [[Saule|Sauli]], kuras spožums traucē normālu novērošanu, pielieto divus gaismas filtrus. Viens filtrs tumši sarkans, otrs gaišāks - zaļš. Abi filtri ierīkoti pie acs dioptra uzmaucamā ķermeņa tā, lai vajadzības gadījumā tos viegli varētu aizbīdīt priekšā vizēšanas virzienam. Pēc formas tie ir apaļi stikliņi plastmasas vai metāla ierāmējumā.

Nosakot kompasa deviāciju, kā arī mērot Zemes magnētiskā spēka elementus, pielieto instrumentu, ko sauc par deflektoru. Tas precīzi jāuzstāda vertikālā asī, kas iet caur kompasa rozes centru. To panāk, novietojot deflektoru peilēkļa centrā, jo tam darba laikā jābūt simetriski novietotam attiecībā pret kompasa rozi. Peilēkļa centrā izveidots īpašs [[cilindrs]], uz kura kā pamata uzliek deflektoru. Peilēkļi apgādāti ar speciālu plaknes veida noņemamu šķērsli - tiltiņu - kas izgatavots no bronzas. Tā vidū riņķveida paplašinājums ar deflektora pamata cilindru, uz kura kā pamata uzstāda deflektoru darba laikā. Tiltiņu pēc vajadzības pievieno pie peilēkļa gredzena ar speciāliem āķīšiem un krampīšiem tiltiņa galos. Deflektora cilindra apakša izveidota ar atloku. Tajā izurbti vairāki iegareni caurumiņi, caur kuriem izlaistas skrūvītes, ar kurām cilindru pievieno pie tiltiņa. Pieskrūvēto skrūvīšu galviņas notur cilindru vajadzīgajā vietā. Iegarenie caurumiņi atlokā ļauj pēc vajadzības deflektora pamatu kopā ar deflektoru nedaudz pagriezt ap vertikālo asi; tas nepieciešams, lai vēl precīzāk nostādītu deflektoru.

Lai rupji nekļūdītos (90° vai 180°), uzliekot deflektoru, un, lai tā stāvoklis uz peilēkļa atbilstu noteiktam peilēkļa stāvoklim, deflektora apakšā, sānos iestiprināta horizontāla tapiņa, kas, novietojot deflektoru uz peilēkļa, ieiet deflektora cilindriskā pamata atbilstošajā šķēlumā. Līdz ar to citādi deflektoru uzlikt nevar.

Peilēkļa indeksa svītra ar kuru nolasa kursa [[Leņķis|leņķi]] pēc azimuta gredzena iedaļām, nobīdīta par 30° uz kreiso pusi no acs dioptra, tas ir, no peilēkļa vizēšanas plaknes pulksteņa rādītāju kustības virzienā. Tāds indeksa svītras nobīdījums nepieciešams tādēļ, ka peilēkļa acs un priekšmeta dioptri ar savām ierīcēm aizsedz azimuta gredzena iedaļas tieši vizēšanas plaknes virzienā un tur nolasīt nav iespējams. Kompasa katliņa azimuta gredzena nulles iedaļa arī nobīdīta par 30° uz kreiso pusi no kompasa katliņa kursa svītru vertikālās plaknes, tātad arī no kuģa diametrālās plaknes. Nostādot peilēkļa indeksa svītru pēc azimuta gredzena uz nolasījumu 0°, peilēkļa vizēšanas plakne (priekšmeta dioptra diedziņš un acs dioptra šķēlums) sakritīs ar kuģa diametrālo plakni. Griežot peilēkli pulksteņa rādītāju kustības virzienā, tā indekss uz azimuta gredzena pakāpeniski rādīs 10°, 20°, 30° utt., kas atbilst kursa leņķu skaitīšanas veidam riņķa sistēmā.&lt;ref&gt;Kursa leņķus skaita no kuģa diametrālās plaknes priekšgala līdz virzienam uz doto priekšmetu.&lt;/ref&gt;

Lai gan parastajiem peilēkļiem ir zināmas priekšrocības - vienkārša konstrukcija, ērta pielietošana un precizitāte nolasījumos (0,2°), tiem ir dažas nepilnības un trūkumi:
# Grūti nopeilēt vāji [[Virsmas apgaismojums|apgaismotus]] priekšmetus, kaut arī tie ar neapbruņotu aci labi redzami. Tas izskaidrojams ar to, ka ne vien šaurais, bet arī platais acs dioptra šķēlums stipri diafragmē redzes lauku un peilējamais priekšmets peilēšanas momentā slikti redzams.
# Caur prizmu kompasa rozes ciparus redz apgrieztus par 180°, tas ir, to &quot;spoguļa attēlu&quot;, tādēļ tie jānolasa no labās uz kreiso pusi, bet nevis no kreisās uz labo, kā tas pierasts. Šis apstāklis bieži rada pārskatīšanās kļūdas.
# Peilējot tālus priekšmetus un debess spīdekļus, tie ļoti labi jānovizē ar vislielāko precizitāti. Pretējā gadījumā iegūtais kompasa pretpeilējums būs kļūdains.
# Grūti nopeilēt debess spīdekļus, kas augstāki par 30°, jo tad jāpielieto spogulītis, pie tam vismazākā kļūda, sašķiebjot spogulīti attiecībā pret vizēšanas plakni, dos lielu kļūdu kompasa pretpeilējumā.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 14. - 19. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Kompasa mājiņa ===
{{multiple image
| align = right

| image1 = Dobbie McInnes Sterring Compass.jpg
| width1 = 178
| alt1 = Kompasa mājiņa ar mīkstās dzelzs lodēm ceturkšņu deviācijas kompensēšanai un klinometru zem kompasa
| caption1 = Kompasa mājiņa ar mīkstās dzelzs lodēm ceturkšņu deviācijas kompensēšanai un klinometru&lt;ref&gt;Mērierīce kuģa sānsveres leņķa noteikšanai.&lt;/ref&gt; zem kompasa

| image2 = 100240 R1 offen.jpg
| width2 = 198
| alt2 = Moderna kompasa mājiņa ar kompasu
| caption2 = Moderna kompasa mājiņa ar kompasu
}}
Kompasa mājiņa ir palīgierīce, kurā ievieto kompasa katliņu kopā ar kardāna gredzenu un amortizācijas ierīci. Tai jābūt pietiekoši augstai un jānodrošina ērta piekļūšana kompasam, lai noteiktu kursus un peilējumus. Kompasa katliņš jāsargā no lietus, jūras ūdens un putekļiem. Kompasa mājiņā iekārtotas ierīces deviācijas iznīcināšanai un apgaismošanas iekārtai. Kompasa mājiņas izgatavo no nemagnētiska metāla, no tā sauktā silumīna, kas ir [[Silīcijs|silīcija]] un alumīnija sakausējums. Agrāk kompasa mājiņas izgatavoja no koka.

Silumīna kompasa mājiņas lieto galvenajiem un arī stūres kompasiem. Tās atšķiras tikai pēc augstuma. Ja kompasus uzstāda telpās, kur nav iespējams ievietot parastā tipa kompasa mājiņas, tad lieto īpašu galda plati, uz kuras novieto kompasa katliņu ar kardāna un amortizācijas ierīcēm. Augstākās kompasa mājiņas (142 cm) parasti ir galvenajiem kompasiem, kas atrodas uz augšējā klāja. Mājiņas augstums piemērots vidēja auguma [[Stūrmanis|stūrmanim]], lai, stāvot pie kompasa, varētu brīvi peilēt priekšmetus. Zemākās kompasa mājiņas novieto stūres mājā stūres rata priekšā, pie tam šāds augstums ļoti ērts, lai stūrētu un labi ieturētu kursu.

Konstrukcijas ziņā gan galvenā, gan stūres kompasa silumīna mājiņas ir vienādas. Tām ir trīs galvenās sastāvdaļas: korpuss, pamats un augšējā daļa. Uz kuģa pakaļgala pusi mājiņas korpusā ierīkotas četrstūrainas noņemamas [[Durvis|durtiņas]], kuras noslēdz ar bultskrūvēm. Pa šīm durtiņām var piekļūt pie deviācijas ierīces, kas atrodas mājiņas korpusa vidū.

Kompasa apgaismošanas iekārtai kā enerģijas avotu izmanto gan kuģa tīkla spriegumu, gan kuģa avārijas tīkla spriegumu. Elektriskajai spuldzītei pievadītās strāvas spriegums nedrīkst pārsniegt 24 V (avārijas spriegums). Pie tam apgaismošanas iekārtai izmanto [[Maiņstrāva|maiņstrāvu]], lai kompasa rozes tiešā tuvumā nerastos pastāvīgs elektromagnētiskais lauks, kas var jūtami iespaidot kompasa rozes pareizu darbību un radīt elektromagnētisko deviāciju, strāvu ieslēdzot un izslēdzot. Zems strāvas spriegums nepieciešams tādēļ, ka mitrā laikā var rasties strāvas noplūde, un, ja spriegums ir augsts, tad apdraudēta tā cilvēka dzīvība, kas strādā pie kompasa.

Mājiņas iekšpuses augšējā daļā var būt vieta elektromagnētiskajam kompensatoram. Pie kompasa mājiņas cilindriskās daļas augšpuses var būt austiņas, kas paredzētas bakštagu pievienošanai, lai kompasa mājiņu nostiprinātu uz kuģa [[Klājs|klāja]]. Apakšējā atlokveidīgajā pamatā ir četri caurumi, caur kuriem izlaiž skrūvveida bultas, lai nostiprinātu kompasa mājiņu uz īpaša koka pamata – spilvena – kas, savukārt, piestiprināts kuģa klājam. Bultu caurumi iegareni, lai kompasa mājiņu pēc vajadzības varētu nedaudz pagriezt uz vienu vai otru pusi ap vertikālo asi un tad galīgi nostiprināt savā vietā.

Arī augšējo atlokveida daļu pievieno pie cilindriskā korpusa ar skrūvēm. Nedaudz atgriežot skrūves, augšējo daļu no vidējā stāvokļa var pagriezt uz vienu vai otru pusi. Vidējo stāvokli un vajadzīgo pagrieziena leņķi var nolasīt uz skalas, kas piestiprināta pie cilindriskā korpusa un indeksa svītras uz augšējās atlokveida daļas. Parasti augšējo kompasa mājiņas daļu nostiprina 0 stāvoklī. Uz vajadzīgās grādu iedaļas nostāda, iznīcinot ceturkšņa un pastāvīgo deviāciju, kad augšējā daļā ievietotie divi magnētiskie mīkstās dzelzs stienīši jānostāda zem kāda noteikta leņķa attiecībā pret kuģa diametrālo plakni. Kompasa mājiņas augšējā daļā, tuvu kompasa katliņam un zem tā, simetriski novietotas magnētiski mīkstās dzelzs plāksnītes, kuras, ja vajadzīgs, var pārvietot uz vienu vai otru pusi attiecībā pret kompasa katliņu. Atkarībā no kuģa magnētiskā stāvokļa, kompasa mājiņas augšējās daļas abās pusēs perpendikulāri kuģa diametrālajai plaknei var pieskrūvēt speciālus kronšteinus, uz kuriem novieto vai nu [[Čuguns|čuguna]] bumbas, vai mīkstās dzelzs stienīšu komplektus. Pēdējos novieto perpendikulāri  kuģa diametrālās plaknes līnijai. Kronšteinu nostiprināšanai paredzētas attiecīgas ligzdas ar vītņotiem caurumiem.

Kompasa mājiņas augšējā daļā ievietots kompasa katliņš. Katliņu ievieto no augšas. Katliņa kardāna gredzena asis balstās uz amortizācijas ierīces gultņveida ligzdiņām. Amortizācijas ierīces pamatā ir gredzens. Pie tā piestiprināti divi [[Atspere|atsperu]] balsti, kuri, savukārt, tur vienu gredzenveida atsperi. Perpendikulāri šiem balstiem izvietoti divi savienošanas bloki. Savienošanas bloki tur divas gredzenveida atsperes, apakšējo, kura nostiprināta arī atsperu balstos, un augšējo. Pie tam savienošanas bloki nepieskaras pamata gredzenam. Uz augšējās gredzenveida atsperes, virs atsperu balstiem, izvietotas divas gultņveida ligzdas. Arī gultņveida ligzdas nepieskaras ne pamata gredzenam, ne atsperu balstiem. Vēl uz abām gredzenveida atsperēm uzvērti četri gredzenveida atsperes saturoši klucīši. Atsperu klucīšus, atšķirībā no savienošanas blokiem, var pārvietot, un tie savieno abas gredzenveida atsperes. Pārvietojot klucīšus uz vienu vai otru pusi, mainās atsperu elastība, to noregulē pēc vajadzības. Amortizācijas ierīce pilnīgi novērš kompasa katliņa vibrēšanu, ko rada kuģa dzinēja vai palīgmehānismu darbība, kā arī jūras viļņošanās, līdz ar to novēršot kompasa rozes cepurītes un smailītes bojāšanos.

Lai kompasa katliņa kardāna gredzena asītes ievietotu amortizācijas ierīces gultnīšos, vienam gultnītim izskrūvē vienu noslēgplāksnītes [[Skrūve|skrūvi]] un plāksnīti pabīda uz sāniem. Kad katliņš novietots amortizācijas ierīcē, pieskrūvē gultņa plāksnīti savā vietā un kompass kļūst gatavs lietošanai, katliņš nevar izkrist no kompasa mājiņas pat spēcīgā vētrā. Jāievēro, ka kardāna gredzena asīm jābūt perpendikulārām pret kompasa, kā arī pret kuģa, diametrālo plakni.

Amortizācijas ierīci nostiprina kompasa mājiņas augšējā daļā divos klamburos, kas pieskrūvēti pie augšējās daļas pamata. Lai precīzi novietotu amortizācijas ierīci kuģa, kā arī kompasa diametrālajā plaknē, ierīkota īpaša skala.

Pastāv arī cita tipa amortizācijas ierīces bez atsperveida gredzeniem. Šīs konstrukcijas kardāna gredzena asis balstās uz speciāliem izciļņiem, kas ierīkoti uz elastīgiem balstiem kompasa mājiņas augšējā daļā.

Kompasa katliņu, peilēkli un telpu, kurā tie atrodas, aizsargā no lietus, sniega, jūras ūdens, [[Putekļi|putekļiem]], kā arī no mehāniskiem bojājumiem ar tā saucamo kompasa cepuri - aizsarga kupolu. Tas balstās uz maziem skritulīšiem kompasa mājiņas augšējā daļā, un to var brīvi grozīt ap vertikālo asi. Aizsargkupols izgatavots no misiņa, tajā ir divi atverami stikla lodziņi, caur kuriem nolasa kursus, nenoņemot kompasa aizsargkupolu. Caur lodziņiem var arī peilēt, tāpēc lodziņš uz acs dioptra pusi ir lielāks, lai ar roku varētu pagriezt peilēkli pēc vajadzības. Lai maskētu gaismu, lodziņiem priekšā var aizbīdīt skārda aizbīdņus.

Galda plati kompasiem bez mājiņas izgatavo no silumīna, tā ir kvadrātveida, stūros caurumi, caur kuriem izlaiž bultskrūves, ar kurām plati piestiprina pie galda. Uz plates nostiprināts kakliņš. To var pagriezt uz vienu vai otru pusi un nostiprināt vajadzīgajā stāvoklī. Šim nolūkam pie kakliņa pierīkota skala, bet indeksa svītra atzīmēta uz plates. Kakliņa iekšpusē ievieto amortizācijas ierīci, bet uz tās kompasa katliņu ar kardāna gredzenu. Lai pasargātu kompasa katliņu no mehāniskiem bojājumiem, to nosedz ar cepuri un nosprosto ar skrūvītēm sānos. Tā kā cepurei nav lodziņu, tad, kompasu lietojot, tā jānoņem. Abās pusēs katliņam, paralēli kompasa (arī kuģa) diametrālajai plaknei, ierīkoti caurumi, kuros ievieto divus magnētiski mīkstas [[dzelzs]] stienīšus. Lai stienīši, kuģim šūpojoties, neizkristu, tos nostiprina ar sprostskrūvēm. Kakliņa telpā ievilkti elektriskie vadi kompasa rozes apgaismojumam no apakšas. Tie nāk no kuģa avārijas tīkla vai šim nolūkam paredzēta strāvas pārveidotāja.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 26. - 30. lpp.&lt;/ref&gt;

==== Deviācijas ierīce ====
[[Attēls:CompasMag.svg|thumb|Kompasa mājiņas shēma: 1 — koka paliktņi flindersbara augstuma regulēšanai; 2 — mīkstās dzelzs lodes ceturkšņu deviācijas kompensēšanai; 3 — gareniskie magnēti; 4 — šķērsvirziena magnēti; 5 — flindersbars]]
Kompasa mājiņas cilindriskajā daļā atrodas deviācijas ierīce. Šī ierīce kalpo tā sauktās pusriņķa un sānsveres deviācijas iznīcināšanai. Viena no izplatītākajām konstrukcijām sastāv no vertikālas misiņa [[caurule]]s, kuras gali nostiprināti kompasa mājiņas augšējā un apakšējā daļā. Caurule novietota tā, lai tās gareniskā ass atrastos tieši zem kompasa rozes atbalsta punkta. Pusriņķa deviācijas iznīcināšanai uz caurules novietoti divi gredzeni ar klamburiem un skrūvēm magnēta stienīšu nostiprināšanai. Gredzenus var pārbīdīt uz augšu vai leju, tuvāk vai tālāk no kompasa rozes. Gredzenos var nostiprināt magnēta stienīšus: vienā paralēli, otrā perpendikulāri kuģa diametrālajai plaknei. Lai gredzeni nevarētu griezties ap vertikālo cauruli un līdz ar to izvirzīt magnēta stienīšus no kuģa diametrālās plaknes un šķērsplaknes, caurulē gareniski no augšas uz leju izveidotas gropes. Tās novietotas viena attiecībā pret otru 90° leņķī. Šajās gropēs attiecīgi ieiet izciļņi no viena un otra gredzena. Lai gredzenus ar magnētiem noturētu noteiktā attālumā no kompasa katliņa, tajos izveidotas īpašas, ar roku pagriežamas, sprostskrūves. Tās piegriežot vai atlaižot var pārvietot gredzenus uz augšu vai leju un nostiprināt vajadzīgajā attālumā no kompasa katliņa. Gredzenu konstrukcija ļauj tos ātri noņemt un, ja vajadzīgs, pārlikt vienu pāri otram, kas ir svarīgi, ja viens no tiem jau nostiprināts vajadzīgajā vietā, kādā tam jābūt deviācijas iznīcināšanas gaitā.

Uz vertikālās misiņa caurules [[virsma]]s, kompasa mājiņas durvju pusē, ierīkota magnētisko spēku iedaļu skala, kuru bieži lieto iznīcinot pusriņķa deviāciju. Šo skalu galvenokārt izmanto gredzenu, tas ir, magnētu stāvokļa atzīmēšanai (pierakstīšanai) pēc deviācijas iznīcināšanas. Ja gadījumā gredzenu sprostskrūves no satricinājumiem atskrūvējas un tie ar visiem magnētiem noslīd uz leju, tad pēc pierakstiem gredzenus var viegli nostiprināt iepriekšējās pozīcijās uz caurules. Šī skala uz caurules iedalīta vienībās, kuru vērtība pieaug skaitot no apakšas uz augšu. Lejasdaļā katras iedaļas vērtība ir vienu vienību liela, augstāk divas vienības liela, pēc tam piecas vienības liela un pašā augšdaļā iedaļas vērtība atbilst desmit vienībām.

Sānsveres deviācijas un iznīcināšanai nepieciešams magnēta stienītis, kas novietots tieši zem kompasa rozes centra vertikālā stāvoklī. Šim nolūkam vispiemērotākā vieta ir vertikālajā misiņa caurulē, kas atrodas tieši zem kompasa rozes centra, un tās iekšējais [[diametrs]] ir pietiekoši liels, lai ievietotu vajadzīgā resnuma magnētu. Tā kā, iznīcinot sānsveres deviāciju, vertikālais magnēts jānostāda pēc vajadzības zināmā attālumā attiecībā pret kompasa rozi, tad to pakar aiz magnēta galā ierīkota āķīša speciālā trosītē. Trosītes otru galu izlaiž pa caurules augšgalu un uztin uz šai vajadzībai paredzētas tītuvītes, kas atrodas kompasa mājiņas cilindriskās daļas augšgalā. Tītuvītes galā ierīkots rokturis, skala un sprostskrūve. Griežot rokturi uz vienu vai otru pusi, trosīte uztīsies uz tītuvītes vai notīsies no tās un vertikālais magnēts pacelsies vai nolaidīsies. Ar sprostskrūvi nostiprina tītuvīti, lai tā no satricinājumiem nevarētu atgriezties un izmainīt vertikālā magnēta stāvokli. Pēc sānsveres deviācijas iznīcināšanas nepieciešams zināt vertikālā magnēta stāvokli caurulē, tādēļ ierīkota skala, kuras nolasījumu pieraksta. Ja gadījumā vertikālā magnēta stāvoklis izmainījies, tad pēc pieraksta var atjaunot vajadzīgo vertikālā magnēta stāvokli caurulē. Lai vertikālais magnēts, kuģim šūpojoties, caurulē nesvārstītos, to ar sprostskrūvi piespiež pie caurules iekšējās sienas.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 28., 29. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[aKategorija:Navigācijas instrumenti]]
[[aKategorija:Orientēšanās sports]]
[[aKategorija:Ķīniešu izgudrojumi]]</text>
      <sha1>qekf5sjrruksf0j2oeeg7thumlcoo19</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301062</id>
      <parentid>4301061</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:42:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ķimeņķīlis */</comment>
      <origin>4301062</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49670" sha1="3ua4cd63yd634708ctou769dnh6m0oh" xml:space="preserve">[[Attēls:The keel plate of USS United States (CVA-58) being laid in a construction dry dock on 18 April 1948.jpg|thumb|300px|USS&lt;ref&gt;Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt;[[USS United States (CVA-58)|''United States'']] [[ķīļa ielikšana]] [[Sausais doks|sausajā dokā]]]]
'''Ķīlis''' ir [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļa]] viszemākais garenvirziena [[konstrukcijas elements]] ar lielu nozīmi tā noturībā. Dažām [[Buru laiva|buru laivām]] ķīļi var pildīt arī [[Šķidrumu dinamika|hidrodinamiskas]] un līdzsvarošanas funkcijas. Bieži [[ķīļa ielikšana]] notiek kuģa būves pašā sākumā. Britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu.

== Ķīļa ielikšana ==
Kādreiz [[Kuģis|kuģa]] būvniecība sākās ar ķīļa ielikšanu. Šis garenvirziena konstrukcijas elements vēl joprojām ir viena no svarīgākajām kuģa sastāvdaļām, tomēr ļoti gariem kuģiem vai tādiem, kuri būvēti no iepriekš izgatavotiem moduļiem, ķīlis ne vienmēr ir pirmā sastāvdaļa ar kuru sāk kuģa būvi.

Daudziem vecākiem kuģiem un gandrīz visiem koka [[Burinieks|buriniekiem]] ķīlis bija pirmā ieliktā sastāvdaļa un pēc tam ap pievienotajām brangām sāka būvēt korpusu. Moderno, ar datoriem projektēto, kuģu būve ir mainījusi notikumu secību. Tagad tiek būvēti dažādu kuģa sekciju moduļi ar mērķi tos savienot kopā vēlākā būves stadijā, kas bieži notiek arī citā atrašanās vietā. Kuģu būvē iesaistās kopuzņēmumi un kuģa korpusa dažādās sekcijas var izgatavot dažādi uzņēmumi atšķirīgās atrašanās vietās.

Vairums lielo kuģu būvētavu ir atsacījušās no tradicionālā paņēmiena ar sākotnējo ķīļa ielikšanu un [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] būvniecību no apakšas uz augšu. Modulārā kuģu būve ar priekšrocībām, ko sniedz moduļu iepriekšēja izgatavošana, vairumā gadījumu ir nomainījusi augstāk minēto tradicionālo kuģu būves metodi. Tomēr dažās mazākās kuģu būvētavās vēl joprojām būvi sāk no ķīļa un ķīļa ielikšana tiek uzskatīta par tradicionālu kuģa būves sākuma momentu. Mūsdienās kuģa būves sākuma momentu būtu daudz pareizāk skaitīt no brīža, kad pirmo reizi tiek griezts tērauds jaunā kuģa būvei. Moduļu būve bieži tiek sākta ar dubultdibena konstrukcijas izveidi un tas notiek apgāztā veidā. Ķīli un kuģa dibena ārējo apšuvumu pievieno beigās.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70., 71., 80. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Mauretania_Continued.jpg|thumb|Okeāna lainera RMS&lt;ref&gt;Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; ''Mauretania'' būve. Centrā vertikālais ķīlis un zem tā horizontālais]]
Vienkāršākais un arī vecākais ķīļa veids ir brusa, kura izvirzīta uz āru no kuģa dibena. Brusas šķērsgriezums ne mazāks par 1,8L-16 kvadrātcentimetriem, kur L - kuģa garums. Bet tās biezums nedrīkst būt mazāks par 0,6L+8 [[Milimetrs|milimetriem]].

Moderniem kuģiem lieto lokšņveida ķīļus. Tie neizbīdās no kuģa dibena konstrukcijas un ir līdzīgi parastai ārējās apšuves loksnei ar piemetinātu vertikālu garensaistu, kurš savieno kuģa dibenu ar dubultdibena [[Klājs|klāju]]. Konstrukcija atgādina apgrieztu burtu T. Horizontālo daļu sauc par horizontālo ķīli, bet vertikālo par vertikālo ķīli. Horizontālā ķīļa platums ir ne mazāks par 70B, kur B - kuģa platums. Tomēr tam nav nepieciešams būt platākam par 1 800 mm un tas nedrīkst būt šaurāks par 750 mm. Horizontālā ķīļa biezumu nosaka kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumi, bet tas nedrīkst būt mazāks par apkārtējo ārējās apšuves lokšņu biezumu.

Uz dažiem kuģiem uzstāda kanāla veida ķīļus (''duct keels''). Tie stiepjas no [[mašīntelpa]]s priekšējās starpsienas līdz triecienstarpsienai kuģa priekšgalā. Kanāla veida ķīļos ievieto cauruļvadus un kabeļus, kā arī to pašu konstrukcija piešķir kuģim garenstiprību.

Iekļūšana kanāla veida ķīļos notiek caur līdlūkām parasti no mašīntelpas. Kanāls ir pietiekoši plats, lai pa to varētu pārvietoties apkalpojošais personāls. Maksimālais kanāla veida ķīļa platums nepārsniedz divus [[Metrs|metrus]]. Dubultdibena klājs un kanāla veida ķīļa loksnes ir attiecīgi pastiprinātas ar garensaistiem un šķērssaistiem nepārtrauktas stiprības nodrošināšanai visā garumā. Šķērssaistus izvieto pretīm florām.&lt;ref&gt;Flora ir dubultdibena konstrukcijas šķērssaists. Tā ir brangas turpinājums dubultdibenā, kurš saista dibenkalsiņus un mazākās dibena garensijas. Bieži florās izgriež caurumus svara samazināšanai un piekļuves nodrošināšanai dubultdibenā.&lt;/ref&gt; Ja blakus kanāla veida ķīlim ir tādi dubultdibena tanki, kuri savienoti ar [[Borts|bortu]] tankiem vai koferdamiem,&lt;ref&gt;Koferdams ir tukša telpa starp divām ūdensdrošajām starpsienām. Tā paredzēta, lai nekādā gadījumā nenotiktu divu šķidrumu sajaukšanās, kuri tiek uzglabāti ūdensdrošās starpsienas pretējās pusēs.&lt;/ref&gt; pastiprināšana ar saistiem jāveic tādā pašā apjomā kā dīptankos.&lt;ref&gt;Dīptanks ir dziļš tanks šķidrumu pārvadāšanai ģenerālās kravas kuģu tilpnēs. Tā apakšā ievērojams hidrostatiskais spiediens.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70. - 73. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Ķimeņķīlis ==
[[Attēls:Bilgekeel.jpg|thumb|Ķimeņķīlis ar pamatni zem tā. Redzams arī cinka anods konstrukcijas elektroķīmiskajai aizsardzībai no korozijas]]
Berzi pret gludu kuģa dibenu, kurš zvalstās bortu virzienā, var palielināt korpusa cilindriskās daļas bilžu rajonā&lt;ref&gt;Bilžu vai ķimeņu rajons ir tā kuģa korpusa daļa, kurā korpusa dibens pāriet bortā.&lt;/ref&gt; piestiprinot zemu, garenvirziena loksni. Parasti šādas loksnes izloka tā, lai tās netraucētu gareniskajai ūdens plūsmai ap korpusa zemūdens daļu, tādēļ kuģa kustībai virzienā uz priekšu tiek radīta salīdzinoši maza pretestība. Bet ķimeņķīļi izraisa ievērojamu [[Turbulence|turbulenci]], kad kuģim piemīt rotācijas kustība ap tā gareniski horizontālo asi. Ņemot vērā to uzstādīšanas nelielās izmaksas, ķimeņķīļi ir ļoti efektīvi bortu zvalstīšanās nomierinātāji. To svārstības dzēsošā ietekme (tiek uzskatīts, ka līdz pat 70% no zvalstīšanās enerģijas tiek absorbēts caur ķimeņķīļiem) ir daudz lielāka nekā varētu šķist spriežot pēc ķimeņķīļu izmēriem.

Berze un svārstības dzēsošā ietekme pieaug palielinoties ātrumam, ar kādu ķimeņķīļi pārvietojas caur ūdeni kuģa bortā. Bet šis ātrums ir atkarīgs ne tikai no garenhorizontālās [[Leņķiskais ātrums|rotācijas ātruma]] ''dΘ/dt'', bet arī no rādiusa ''r'', kādā notiek ķimeņķīļu cirkulārā kustība ap kuģa gareniski horizontālo asi. Tādējādi pat lielu kuģu salīdzinoši lēnā bortu zvalstīšanās var tikt efektīvi dzēsta, jo šiem kuģiem ir lielāks parametrs ''r''.&lt;ref&gt;Clark I.C. ''The Management of Merchant Ship Stability, Trim and Strength'' Nautical Institute, 2002. 154. lpp. {{ISBN|1870077598}}&lt;/ref&gt;

Īsākiem kuģiem ķimeņķīļus veido no viena, gara metāla profila katrā pusē. Profila vertikālā elementa (''web'') vienā pusē ir atloks. bet otrā apaļdzelzs. Atloku [[Metināšana|piemetina]] korpusam bilžu rajona izliekuma augšpusē. Garāku kuģu ķimeņķīļi sastāv no divām vai trijām sekcijām.

Kuģiem, kurus paredzēts ekspluatēt smagos [[ledus]] apstākļos, ķimeņu ķīļus neuzstāda kuģa garuma priekšējos 30 procentos. Tos piemetina nevis tieši pie korpusa, bet pie īpašas pamatnes, kuras minimālais biezums sakrīt ar ārējās apšuves loksnes biezumu bilžu rajonā vai 14 mm, atkarībā kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pamatnes loksni pie korpusa piemetina ar nepārtrauktu šuvi.

Ķimeņķīļu gali ir noapaļoti un to augstums samazinās proporcijā 3:1. Pats ķīlis izbeidzās 50 līdz 100 mm ātrāk nekā pamatne. Ja kuģa garums pārsniedz 65 metrus un ķimeņķīlis sastav no vairākām kopā sametinātām sekcijām, tad metinājuma šuvē, pie atloka, izveido urbumu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 88., 89. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Kuģu kompasi ==
[[Attēls:Compas Noorderlicht.JPG|thumbnail|Kuģa kompass]]
Pēc konstrukcijas kompasus iedala sausajos un šķidruma kompasos. Sausajā kompasā [[Magnēts|magnēta]] adata atrodas tukšā katliņā un novietota uz smailītes. Šķidruma kompasos kompasa katliņš piepildīts ar īpašu šķidrumu, kurā atrodas arī kompasa adata. Pēc pielietošanas veida kompasus iedala galvenajos, stūres un laivas kompasos.

Galveno kompasu uzstāda uz augšējā tiltiņa kuģa diametrālajā plaknē. Pie kompasa nodrošina brīvu pieeju no visām pusēm, lai visapkārt būtu labi redzams [[horizonts]]. Kuģa virsbūves nedrīkst traucēt horizonta novērošanu, stūrmanim atrodoties pie kompasa. Kompasa mājiņa ir tādā augstumā, lai stūrmanis pie kompasa varētu strādāt stāvot. Ar galvenā kompasa palīdzību risina visus kuģa vadīšanas pamatjautājumus - pēc tā nosaka kuģa kursus, izdara pagriezienus, liekas uz cita kursa, kā arī nosaka kuģa vietu pēc krasta priekšmetu pretpeilējumiem (peilējumiem). Pēdējam nolūkam galvenajam kompasam ir speciāla ierīce - peilēklis. Kompasu izmanto arī, lai noteiktu straumes un vēja virzienu.

Stūres kompasu uzstāda [[Stūres māja|stūres mājā]] stūres rata tiešā tuvumā, lai stūresvīrs to labi redzētu. Kad kuģis ir uz vajadzīgā kursa, stūresvīrs ievēro stūres kompasa nolasījumu un pēc tā stūrē kuģi. Stūres un galvenais kompass pēc konstrukcijas neatšķiras. Stūres kompasa mājiņa ir zemāka, lai, stūrējot kuģi, ērtāk varētu novērot apkārtni un kompasu.

Uz maziem kuģīšiem, motorlaivām un [[Glābšanas laiva|glābšanas laivām]] uzstāda tā saucamos laivas kompasus. To konstrukcija vienkāršāka, izmēri mazāki, nav deviācijas ierīces, jo laivas bieži būvē no koka. Laivas kompass ir pārnēsājams un ierīkots tā, lai to viegli varētu pārvietot no vienas vietas uz otru. Šim kompasam nav kompasa mājiņas un deviācijas ierīces.

[[Kuģis|Kuģu]] kompasiem ir šādas galvenās sastāvdaļas:
* kompasa roze;
* kompasa katliņš ar kardāna ierīci;
* peilēklis;
* kompasa mājiņa ar [[deviācija]]s ierīci un aizsargkupolu.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 6., 7. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Kompasa roze ===
[[Attēls:Negus_liquid_compass.png|thumbnail|Kompasa roze. Centrā pludiņš, savukārt, pludiņa centrā tapskrūvīte, kura nostiprina vietā cepurīti. Zem pludiņa redzami penālīši ar magnēta adatām]]
Magnētiskā kompasa galvenā sastāvdaļa ir kompasa roze. Neatkarīgi no kuģa pārvietošanās un kursa maiņas, Zemes magnētiskā spēka iespaidā kompasa roze paliek nekustīga attiecībā pret ziemeļu - dienvidu virzienu. Tā ir kustīgs elements attiecībā pret kompasa katliņu, kurā tā ievietota, un arī attiecībā pret pašu kuģi. Kompasa rozei jābūt pietiekoši jutīgai, lai, mainot kuģa kursu, tā varētu pārvarēt [[Berze|berzi]] starp kompasa rozi un tās atbalsta punktu. Tā neiziet no ziemeļu - dienvidu virzienā ieņemtā stāvokļa. Kompasa roze un tās atbalstīšanas sistēma kopā ar katliņu iekārtota tā, lai vienmēr būtu horizontālā stāvoklī un inklinācijas leņķis būtu vienlīdzīgs 0° neatkarīgi no vietas ģeogrāfiskā platuma, kā arī neatkarīgi no kuģa sānsveres un diferenta jeb galsveres.

Kompasa roze sastāv no magnēta adatu (stienīšu) sistēmas, pludiņa, cepurītes un skalas diska. Lai kompasa rozes ziemeļu - dienvidu virziena noturošais spēks būtu lielāks, izveidota magnēta adatu - stienīšu sistēma. Tā sastāv no sešiem magnēta stienīšiem, kas izgatavoti no [[Metāli|metālu]] sakausējuma, kuram ir labas magnētiskās īpašības. Stienīšu magnētiskais spēks nemainās un kompasa rozes normāls darbs nodrošināts ilgam laika periodam.

Izveidojot magnēta adatu sistēmu, stienīšus novieto zināmā atstatumā paralēli un [[Simetrija|simetriski]] attiecībā pret kompasa rozes centru, pie tam tā, lai visu sešu stienīšu vienāda nosaukuma (magnētisma) gali būtu vērsti uz vienu pusi. Tā kā ģeometriski kompasa roze veido riņķi, tad magnēta stienīši pa pāriem pēc garuma vienādi un to šķērsgriezums apaļš.

Izgatavojot stienīšus, tos vispirms mehāniski apstrādā, norūda un, solenoīda tinumam, kurā tie ievietoti, laižot cauri [[Elektriskā strāva|elektrisko strāvu]], nomagnetizē. Pēc tam ar speciālu magnētisko stabilizāciju panāk, ka stienīšu magnētiskais spēks nemainās.

Lai izgatavotās magnēta adatas (stienīšus) pasargātu no [[rūsa]]s, tās pārklāj ar plānu vazelīna kārtiņu un ievieto vara penālīšos, kurus aizlodējot hermētiski noslēdz. Penālīšus ar magnēta adatām pielodē pie kompasa rozes pludiņa apakšējās daļas, pie tam tā, lai visu sešu magnētu adatu neitrālās līnijas, kas sakrīt ar adatu smaguma centriem, atrastos uz taisnes, kas iet caur kompasa rozes centru, uz kura tā balstās kompasa katliņā. Šai taisnei jābūt perpendikulārai kompasa rozes ziemeļu - dienvidu asij.

Kompasa rozes pludiņš izgatavots no [[Misiņš|misiņa]] skārda un līdzīgs nošķeltai puslodei ar nošķelto daļu apakšpusē. Pie tās pielodēti magnēta adatu penālīši. Pludiņa ķermenis tukšs un hermētiski noslēgts, lai tajā neiekļūtu kompasa šķidrums, kurā atrodas kompasa roze. Vertikāli caur pludiņa centru starp nošķelto un sfērisko virsmu izveidots piltuvveida kanāls ar plato daļu uz apakšu. Piltuvveida kanāla tievajā daļā iegrieztas vītnes un tajā ir neliels sašaurinājums - atmala - uz kuras balstās cepurīte. Kanāla platā daļa ļauj rozei nosvērties uz jebkuru pusi ne vairāk par 10°. Pludiņa ārējā virsma nokrāsota baltā krāsā. Pludiņš, kuram piemīt zināma peldspēja, kompasa rozei atrodoties šķidrumā, samazina tās spiedienu uz atbalsta punktu - smailīti. Līdz ar to berze ir mazāka un roze ir jutīgāka, tā labāk nostājas vajadzīgajā virzienā.

Cepurītes uzdevums ir uzņemt rozes svaru. Tā balstās uz smailītes. Cepurīti izgatavo no ļoti cieta akmens - [[Ahāts|ahāta]] vai safīra. Tā ir cilindriskas formas ar iedobumu apakšā, kurā ieiet smailītes galiņš. Cepurīti ievieto pludiņa centra kanālā no augšas un speciāla tapskrūvīte to no augšas piespiež pie kanāla sašaurinājuma atmalām, kur tā stāv nekustīgi.

Pie pludiņa, magnēta adatu penālīšiem vai īpašas atmalas, kura nostiprināta pie pludiņa, stiprina skalas disku. Uz tā uznestas iedaļas no 1° līdz 360°. Katras skalas iedaļas vērtība 1°. Pēc skalas iedaļām nolasa kursus un pretpeilējumus. Lai nolasīšana būtu ērtāka un izslēgtu kļūdas, nepāru grādu iedaļas apzīmē ar īsākām, bet pāru - ar garākām svītriņām. Katrus 10° apzīmē ar vēl garāku svītriņu un pieraksta klāt 10°, 20°, 30° utt. [[Grāds (leņķis)|Grādu]] skaitļi pieaug pulksteņa rādītāju gaitas virzienā, pie tam 0° (360°) un 180° sakrīt ar magnēta adatu sistēmas ziemeļu - dienvidu virzienu. Bez tam uz kompasa rozes skalas vēl atzīmē galvenos un ceturkšņu strēķus (N, NE, E, SE, S, SW, W un NW). Šāds skalas iedalījums ļauj nolasīt kursus un pretpeilējumus ar noteiktību līdz 0,2°. Kompasa marku nosaka pēc kompasa rozes diametra. Ja, piemēram, uz kuģa atrodas 127 mm magnētiskais kompass, tad tas nozīmē, ka šī kompasa rozes diametrs ir 127 mm.

Lai Zemes magnētisma vertikālā spēka iespaidā kompasa roze nestāvētu katliņā slīpi, bet gan horizontāli (horizontāli tā atradīsies tikai uz magnētiskā ekvatora), rozes atbalsta punkts (cepurīte) izvietots tā, ka tas ir augstāk par visas rozes [[Masas centrs|smaguma centru]]. To panāk novietojot magnēta stienīšus, kas ir kompasa rozes smagākā sastāvdaļa, pēc iespējas zemāk, piestiprinot tos pie pludiņa apakšējās šķautnes, bet atbalsta punktu ierīkojot pēc iespējas augstāk - piltuvveida kanāla cilindriskās daļas sākumā. Tādā veidā normālā stāvoklī abi šie punkti atrodas uz vertikālās līnijas, kas iet caur kompasa rozes centru, un ikvienā punktā uz zemeslodes roze stāvēs horizontāli.

Tomēr ar šādu izvietojumu pilnīgi likvidēt rozes nosvēršanos no horizontālā stāvokļa nav iespējams. Tādēļ pēc rozes izgatavošanas to vēl līdzsvaro un, ja vajadzīgs, pie pludiņa apakšējās [[skaldne]]s, kur pielodēti magnēta adatu penālīši, papildus pēc vajadzības piekausē lodējamo materiālu.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 7. - 10. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Kompasa katliņš ar kardāna ierīci ===
[[Attēls:EB1911_Compass_-_Fig._5.—Liquid_Compass.jpg|thumbnail|Kompasa šķērsgriezums. Redzama horizontālā starpsiena, kura atdala augšējo un apakšējo kameru. Tajā izveidots kanāls šķidruma pārtecei. Ar B apzīmēta izplešanās diafragma. Smailīte Q atbalsta kompasa rozi tās cepurītē]]
Kompasa katliņa galvenās sastāvdaļas ir katliņa korpuss, augšējā kamera, smailītes kolonniņa, smailīte, divas kursa svītras, apakšējā kamera, diafragma, diafragmas [[stikls]], stikla vāks, azimuta gredzens, katliņa apakšējā sfēriskā daļa ar svina svaru, ligzda ar elektrisko spuldzīti un tās patronu, kā arī katliņa ass.

Katliņa korpuss izgatavots no misiņa. Pēc ārējā izskata augšējā daļa ir cilindriskas tvertnes veidā, bet apakšējā veido nošķeltu [[Konuss|konusu]]. Katliņa iekšējā telpa pārdalīta ar horizontālu sienu, izveidojot divas kameras - lielāko augšējo, kur ievieto kompasa rozi, un mazāko apakšējo, tā saucamo papildu telpu. Pie koniskās katliņa daļas no apakšas ar skrūvītēm pieskrūvēta no misiņa skārda izgatavota puslodes veida sfēriskā daļa, kurā ieliets svins, un tajā izvietotajā ligzdā ievietota patrona ar elektrisko spuldzīti. Spuldzīti ievieto ligzdā no sāniem.

Augšējā kamera ar apakšējo savienota ar kanāliem horizontālajā starpsienā. Starpsienas centrā izvietota konusveidīgā smailītes kolonniņa. Kolonniņa izgatavota no misiņa, un vertikāli tās vidū izurbts caurums. Cauruma apakšējā daļā iegrieztas [[vītne]]s, un tajā no apakšas ieskrūvēta smailīte.

Smailīte izgatavota no misiņa. Tās apakšējā daļa paresnināta ar uzgrieztu vītni. Aiz vītnes ir atloks. Smailīti ieskrūvē tās kolonniņā līdz atlokam. Smailītes augšējam galam piekausēts speciāls metāls - [[irīdijs]] vai stellīts. Šie metāli ir ļoti cieti un izturīgi, tādēļ berze starp cepurīti un smailītes augšējo galu ir niecīga - tas ļoti nepieciešams, lai kompasa roze pareizi nostātos ziemeļu - dienvidu virzienā. Smailītes augšējam galam un cepurītes ligzdiņai jābūt nevainojami apstrādātiem. No tā atkarīga kompasa rozes kūtrība un jautrums.

Katliņa augšējā kamerā vēl atrodas divas kursa svītras. To gali nostiprināti attiecīgi augšējās kameras apakšā un augšā. Normālā stāvoklī tām jābūt perpendikulārām pret kompasa rozes [[Plakne|plakni]] un jāsakrīt ar vertikālo plakni, kas iet caur kompasa rozes (arī katliņa) centru. Lai kursa svītras labāk redzētu, tās ķīmiski nomelninātas. Kompasam atrodoties uz kuģa, abām kursa svītrām un kompasa katliņa centram jāsakrīt ar kuģa diametrālo plakni. Kursa svītru, kas ir tuvāk kuģa priekšgalam, sauc par priekšējo, bet otru - par pakaļējo kursa svītru. Priekšējo kursa svītru izmanto kā indeksu kursa nolasīšanai, bet pakaļējo izmanto ļoti reti (pie kuģa atpakaļgaitas). Lai precīzāk nolasītu kursu, abām kursa svītrām jābūt tuvu kompasa rozes malai. Katliņa augšējās kameras sieniņas nokrāsotas baltā krāsā. Melnā kursa svītra labi redzama uz katliņa baltajām sieniņām.

Kompasa katliņa apakšējās kameras uzdevums ir kompensēt kompasa šķidruma [[Termiskā izplešanās|izplešanos]]. Atkarībā no gadalaika un pārgājiena platuma grāda, ārējā gaisa temperatūra mainās ļoti lielās robežās - vidēji no +30° līdz -25° un pat vairāk. Galveno kompasu, kas atrodas uz augšējā tiltiņa, temperatūras svārstības ietekmē ievērojami. Stūres kompasu, kas atrodas stūres mājā, temperatūras izmaiņas ietekmē mazāk. Šī apstākļa dēļ kompasa šķidrums vai nu izplešas, vai saraujas. Tā kā kompasa katliņš (abas kameras) pilnībā piepildīts ar šķidrumu un hermētiski noslēgts, tad jābūt ierīcei, kas ļauj šķidrumam izplesties un sarauties, nebojājot katliņu. Šim nolūkam apakšējās kameras dibens noslēgts ar viļņveida diafragmu, kas izgatavota no elastīga misiņa skārda. Pie katliņa korpusa apakšas diafragmu piestiprina ar metāla riņķi un skrūvēm, bet, lai noslēgums būtu blīvs, starp diafragmu un katliņa korpusu liek gumijas blīvi. Diafragmas vidū ievietots diafragmas stikla riņķis. Tas hermētiski ar speciālu riņķi, gumijas blīvi un skrūvēm pievienots pie misiņa diafragmas. Diafragma ar tās stikla riņķi veido apakšējās kameras dibenu, līdz ar to hermētiski noslēdzot abas telpas no apakšas.

Elektriskā [[Kvēlspuldze|spuldzīte]], kas atrodas zem diafragmas, sfēriskajā daļā, apgaismo diafragmu no apakšas, un caur stikla riņķi kā logu gaisma nonāk apakšējā kamerā. Lai caur kanāliem horizontālajā starpsienā labāk apgaismotu augšējo kameru, pie apakšējās kameras griestiem dažreiz piestiprina misiņa reflektoru. Nonākot augšējā kamerā, gaisma atstarojas no metāla abažūra un izkliedējas uz visām pusēm, vienmērīgi apgaismojot kompasa rozi un augšējo kameru no apakšas.

Sfēriskajā daļā ieliets [[svins]], atstājot vietu elektriskajai spuldzītei un tās patronai. Svina uzdevums ir pazemināt katliņa smaguma centru, tādējādi samazinot katliņa šūpošanos, kuģim zvalstoties viļņos.

No augšas kompasa katliņu hermētiski noslēdz stikla virsējais vāks. Stikls balstās uz [[gumija]]s blīves, kura ievietota katliņa augšējā šķautnē izveidotā gropē. Stiklu no augšas pie katliņa šķautnes piespiež azimuta gredzens. Azimuta gredzenam apakšā ir riņķveidīgs izcilnis, kas, savukārt, ieiet katliņa augšējās šķautnes otrajā riņķveida gropē. Gredzens izgatavots no misiņa. Tā virspusē iegravēta grādu skala no 0° līdz 360°. Uz dažiem kompasiem nulles iedaļa atrodas uz kuģa pakaļgala pusi un nobīdīta no kuģa diametrālās plaknes 30° pa kreisi (pulksteņa rādītāju kustības virzienā). Azimuta gredzena nulles punkts pārnests attiecībā pret kuģa diametrālo plakni sakarā ar dažu peilēkļu uzbūvi un to indeksa atrašanās vietu. Šāds iekārtojums atvieglo kursa leņķa nolasīšanu peilējot. Katra grāda iedaļa uz azimuta gredzena apzīmēta ar svītriņu, bet pie katras desmitās svītriņas attiecīgi pierakstīts 10°, 20°, 30° utt. Ar azimuta gredzenu un peilēkli nosaka kursa leņķus ar precizitāti līdz 0,2°.

Kompasa katliņa ārpusē, diametrāli pretējās pusēs, piestiprinātas divas asis. Tās izgatavotas no [[bronza]]s un, kompasam atrodoties kompasa mājiņā, atrodas uz līnijas, kas sakrīt ar kuģa diametrālo plakni. Uz šīm asīm kompasa katliņš balstās kardāna gredzena gultņos. Kardāna gredzenam, savukārt, ir divas asis, kas pārbīdītas attiecībā pret katliņa asīm par 90° un uz kuģa būs perpendikulāras kuģa diametrālajai plaknei. Kompasa mājiņā uz kardāna gredzena asīm kompasa katliņš balstās amortizācijas ierīces gultņos. Ar kardāna gredzenu un tā asīm, kā arī ar kompasa katliņa asīm panāk, ka, kuģim zvalstoties viļņos, kompasa katliņš vienmēr paliek horizontālā stāvoklī, kas ir ļoti svarīgi, lai kompass normāli darbotos. Amortizācijas ierīce nodrošina kompasa katliņu pret grūdieniem, sitieniem un satricinājumiem, kas varētu bojāt smailīti un cepurīti.

Kompasa katliņu piepilda ar kompasa šķidrumu. Tas sastāv no destilēta ūdens un [[Etanols|etilspirta]] maisījuma. Tā stiprums 43% pēc tilpuma pie temperatūras +15°C. Šāds maisījums sasalst pie -26°, bet vārās pie +83°C. To lieto pārgājienos tropu un mērenajās joslās. Uz kuģiem, kuru pārgājieni paredzēti polārās jūrās, kompasa katliņus piepilda ar 80% etilspirta maisījumu. Tā sasalšanas temperatūra ir -46°. Šķidrumu iepilda kompasa katliņa apakšējā kamerā pa speciālu caurumu katliņa sānos, no kurienes maisījums pa caurumiem horizontālajā starpsienā nonāk arī augšējā kamerā. Izmanto arī kompasa katliņus bez apgaismojuma no apakšas. Tumsā, peilējot vai nosakot kursu, tos apgaismo no augšas (ārpuses).&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 10. - 13. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Peilēklis ===
[[Attēls:Ensign_Zachary_Owings,_assigned_to_USS_Arlington_(LPD_24),_trains_Midshipman_2nd_Class_Abby_Null,_a_student_at_the_United_States_Naval_Academy,_on_how_to_use_a_pelorus_compass_bearing_device_in_the_pilot_house._(51362295485).jpg|thumbnail|Peilēklis. Redzami acs un priekšmeta dioptri. Šim peilēklim prizma uzstādīta uz priekšmeta dioptra, tādēļ ar to var nolasīt uzreiz kompasa peilējumus nevis pretpeilējumus, kurus vēlāk jāpārvērš peilējumos]]
Lai noteiktu kuģa vietu, jāzina virzieni no kuģa uz izraudzītajiem krasta priekšmetiem. Atsevišķos gadījumos kuģa vadītājam jāzina virziens uz pretimnākošo kuģi, kā arī uz debess spīdekļiem. Virzienus nosaka ar speciālu ierīci - peilēkli. Ar magnētiskā kompasa peilēkli iegūst redzamo [[Krasts|krasta]] priekšmetu un debess spīdekļu kompasa pretpeilējumus&lt;ref&gt;Pretpeilējums ir peilējumam pretējais virziens. Abi atšķiras par 180°.&lt;/ref&gt; un, ja vajadzīgs, kursa leņķus.

Parastais peilēklis sastāv no pamata, priekšmeta dioptra, [[acs]] dioptra un cilindriskā pamata deflektora uzstādīšanai. Peilēkļa pamats pēc formas gredzenveidīgs ar atmalu. To izgatavo no misiņa vai bronzas. Uz atmalas ir divi āķveida izciļņi peilēkļa centra virzienā. Izciļņu uzdevums ir nodrošināt, lai peilēklis jebkuros laika un lietošanas apstākļos precīzi un stingri turētos uz kompasa katliņa, nenokristu no tā un tajā pašā laikā to varētu, peilēšanas laikā, pēc vajadzības brīvi griezt ap vertikālo asi. Vienam izcilnim ir atspere, un, peilēkli uzliekot uz katliņa vai noņemot no tā, atspere jāatbrīvo. Peilēklim atrodoties uz kompasa katliņa normālā stāvoklī, āķveida izcilņiem jāaiziet aiz azimuta gredzena apakšējās šķautnes. Uz peilēkļa pamata, tuvāk acs dioptram, nostiprināti divi stabiņi - štiftes - aiz kuriem peilēšanas laikā peilēkli pēc vajadzības pagriež uz vienu vai otru pusi.

Priekšmeta dioptrs ir četrstūrains iegarenas formas bronzas rāmītis. Rāmīša apakšējā daļā eņģīte, ar kuru tas savienots ar peilēkļa pamatu. Rāmīša vidū vertikāli nostiprināta vara stieplīte - diedziņš. Peilēšanas laikā rāmīti nostāda perpendikulāri peilēkļa pamatam. Debess spīdekļa peilēšanai priekšmeta dioptra - rāmīša - ārpusē, tas ir, uz priekšmeta pusi, ierīkots četrstūrains [[Spogulis|spogulītis]]. Spogulītis izgatavots no tumša optiskā stikla un ievietots bronzas rāmītī. Spogulīša rāmis ar eņģīti pievienots spogulīša pamatam - U veida gropēm. Ar gropēm spogulīti un tā pamatu uzmauc uz priekšmeta dioptra pa rāmja malām. Priekšmeta dioptru ar visu spogulīti var noliekt uz kompasa centra pusi vai arī nostādīt perpendikulāri pret kompasa katliņu. Pirms peilēšanas dioptrs jānostāda perpendikulāri. Peilējot debess spīdekļus, spogulīti pēc vajadzības nostāda tā, lai gaismas stars, nākot no spīdekļa, atspoguļotos un ietu tālāk caur priekšmeta dioptru uz acs dioptru. Atkarībā no spīdekļa augstuma mainīsies leņķis starp spogulīša un horizonta plaknēm. Pieaugot spīdekļa augstumam, jāpalielina spoguļa slīpums - un otrādi. Mainot spogulīša stāvokli, seko, lai priekšmeta dioptrs paliktu vertikāli.

Diametrāli pretējā pusē, attiecībā pret priekšmeta dioptra piekausējumu, uz peilēkļa pamata ir otrs līdzīgs piekausējums. Uz tā nostiprināts acs dioptra pamats, kas ar eņģīti savienots ar acs dioptru. Tas, savukārt, izgatavots no bronzas plāksnītes, kuras vidū garenisks šķēlums. Šo šķēlumu izmanto peilējot slikti redzamus priekšmetus. Peilējot labi redzamus priekšmetus, uz plāksnītes, šķēluma acs pusē, liek plānu plāksnīti, kuras vidū ir daudz šaurāks šķēlums. Plānā plāksnīte piestiprināta pie dioptra plāksnītes ar vienu skrūvīti, kas atrodas tās apakšējā galā, tādēļ plāksnīti var noliekt uz vienu vai otru pusi, ja tā nav vajadzīga. Uz dioptra plāksnītes no augšas uzmauc speciālu bronzas ķermeni, kurā iestiprināta piecskaldņu taisnleņķa [[Prizma (optika)|prizma]] ar aizsargvāciņu no krāsaina metāla. Vāciņš prizmu pasargā no putekļiem, ūdens un bojāšanās.

Prizma nepieciešama, lai novērotājs, kam peilējot jāskatās horizontālā virzienā uz peilējamo priekšmetu, tajā pašā laikā, nemainot acs stāvokli, varētu nolasīt no kompasa rozes peilējuma skaitlisko vērtību, pie tam prizma kompasa rozes ciparus vēl nedaudz palielina. Tas iespējams tādēļ, ka [[gaismas stars]], nākot no kompasa rozes, ieiet taisnleņķa prizmā no apakšas un uz tās slīpās skaldnes tiek lauzts, maina virzienu un iet tālāk horizontālā virzienā uz novērotāja aci. Novērotājs vienlaikus redz tos kompasa rozes ciparus, kas atrodas zem prizmas, nedaudz augstāk - dioptra šķēlumā - priekšmeta dioptra diedziņu un vēl tālāk (vizēšanas virzienā) peilējamo priekšmetu. Šajā momentā priekšmets ir nopeilēts un kompasa rozes skaitlis, kas atrodas pret diedziņu, ir atbilstošais priekšmeta pretpeilējums. Peilējot Sauli vai kādu Zemes priekšmetu, kuram ir kaut kāds leņķiskais izmērs, raugās, lai tā centrs sakristu ar priekšmeta dioptra diedziņu un acs dioptra šķēlumu.

Tādējādi iespējams nolasīt precīzi pilnus grādus un aptuveni pēc acumēra līdz 0,2°. Kompasa rozes ciparu palielinājums rodas tādēļ, ka prizmas skaldnis, kas pagriezts pret rozi, ir nedaudz [[Lēca|lēcveida]]. Lai labāk redzētu rozes skaitļus un nekļūdītos par pilniem grādiem, acs dioptra šķēluma apakšā izveidots ovāls caurumiņš. Caur to redzama daļa no kompasa rozes. Jāņem vērā, ka kompasa rozes skaitļi redzes laukā redzami apgriezti spoguļa attēla veidā.

Priekšmets būs pareizi nopeilēts tad, ja tas atradīsies vizēšanas plaknē, tas ir, vertikālā plaknē, kas iet caur priekšmeta dioptra diedziņu un acs dioptra šķēlumu. Peilējot [[Saule|Sauli]], kuras spožums traucē normālu novērošanu, pielieto divus gaismas filtrus. Viens filtrs tumši sarkans, otrs gaišāks - zaļš. Abi filtri ierīkoti pie acs dioptra uzmaucamā ķermeņa tā, lai vajadzības gadījumā tos viegli varētu aizbīdīt priekšā vizēšanas virzienam. Pēc formas tie ir apaļi stikliņi plastmasas vai metāla ierāmējumā.

Nosakot kompasa deviāciju, kā arī mērot Zemes magnētiskā spēka elementus, pielieto instrumentu, ko sauc par deflektoru. Tas precīzi jāuzstāda vertikālā asī, kas iet caur kompasa rozes centru. To panāk, novietojot deflektoru peilēkļa centrā, jo tam darba laikā jābūt simetriski novietotam attiecībā pret kompasa rozi. Peilēkļa centrā izveidots īpašs [[cilindrs]], uz kura kā pamata uzliek deflektoru. Peilēkļi apgādāti ar speciālu plaknes veida noņemamu šķērsli - tiltiņu - kas izgatavots no bronzas. Tā vidū riņķveida paplašinājums ar deflektora pamata cilindru, uz kura kā pamata uzstāda deflektoru darba laikā. Tiltiņu pēc vajadzības pievieno pie peilēkļa gredzena ar speciāliem āķīšiem un krampīšiem tiltiņa galos. Deflektora cilindra apakša izveidota ar atloku. Tajā izurbti vairāki iegareni caurumiņi, caur kuriem izlaistas skrūvītes, ar kurām cilindru pievieno pie tiltiņa. Pieskrūvēto skrūvīšu galviņas notur cilindru vajadzīgajā vietā. Iegarenie caurumiņi atlokā ļauj pēc vajadzības deflektora pamatu kopā ar deflektoru nedaudz pagriezt ap vertikālo asi; tas nepieciešams, lai vēl precīzāk nostādītu deflektoru.

Lai rupji nekļūdītos (90° vai 180°), uzliekot deflektoru, un, lai tā stāvoklis uz peilēkļa atbilstu noteiktam peilēkļa stāvoklim, deflektora apakšā, sānos iestiprināta horizontāla tapiņa, kas, novietojot deflektoru uz peilēkļa, ieiet deflektora cilindriskā pamata atbilstošajā šķēlumā. Līdz ar to citādi deflektoru uzlikt nevar.

Peilēkļa indeksa svītra ar kuru nolasa kursa [[Leņķis|leņķi]] pēc azimuta gredzena iedaļām, nobīdīta par 30° uz kreiso pusi no acs dioptra, tas ir, no peilēkļa vizēšanas plaknes pulksteņa rādītāju kustības virzienā. Tāds indeksa svītras nobīdījums nepieciešams tādēļ, ka peilēkļa acs un priekšmeta dioptri ar savām ierīcēm aizsedz azimuta gredzena iedaļas tieši vizēšanas plaknes virzienā un tur nolasīt nav iespējams. Kompasa katliņa azimuta gredzena nulles iedaļa arī nobīdīta par 30° uz kreiso pusi no kompasa katliņa kursa svītru vertikālās plaknes, tātad arī no kuģa diametrālās plaknes. Nostādot peilēkļa indeksa svītru pēc azimuta gredzena uz nolasījumu 0°, peilēkļa vizēšanas plakne (priekšmeta dioptra diedziņš un acs dioptra šķēlums) sakritīs ar kuģa diametrālo plakni. Griežot peilēkli pulksteņa rādītāju kustības virzienā, tā indekss uz azimuta gredzena pakāpeniski rādīs 10°, 20°, 30° utt., kas atbilst kursa leņķu skaitīšanas veidam riņķa sistēmā.&lt;ref&gt;Kursa leņķus skaita no kuģa diametrālās plaknes priekšgala līdz virzienam uz doto priekšmetu.&lt;/ref&gt;

Lai gan parastajiem peilēkļiem ir zināmas priekšrocības - vienkārša konstrukcija, ērta pielietošana un precizitāte nolasījumos (0,2°), tiem ir dažas nepilnības un trūkumi:
# Grūti nopeilēt vāji [[Virsmas apgaismojums|apgaismotus]] priekšmetus, kaut arī tie ar neapbruņotu aci labi redzami. Tas izskaidrojams ar to, ka ne vien šaurais, bet arī platais acs dioptra šķēlums stipri diafragmē redzes lauku un peilējamais priekšmets peilēšanas momentā slikti redzams.
# Caur prizmu kompasa rozes ciparus redz apgrieztus par 180°, tas ir, to &quot;spoguļa attēlu&quot;, tādēļ tie jānolasa no labās uz kreiso pusi, bet nevis no kreisās uz labo, kā tas pierasts. Šis apstāklis bieži rada pārskatīšanās kļūdas.
# Peilējot tālus priekšmetus un debess spīdekļus, tie ļoti labi jānovizē ar vislielāko precizitāti. Pretējā gadījumā iegūtais kompasa pretpeilējums būs kļūdains.
# Grūti nopeilēt debess spīdekļus, kas augstāki par 30°, jo tad jāpielieto spogulītis, pie tam vismazākā kļūda, sašķiebjot spogulīti attiecībā pret vizēšanas plakni, dos lielu kļūdu kompasa pretpeilējumā.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 14. - 19. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Kompasa mājiņa ===
{{multiple image
| align = right

| image1 = Dobbie McInnes Sterring Compass.jpg
| width1 = 178
| alt1 = Kompasa mājiņa ar mīkstās dzelzs lodēm ceturkšņu deviācijas kompensēšanai un klinometru zem kompasa
| caption1 = Kompasa mājiņa ar mīkstās dzelzs lodēm ceturkšņu deviācijas kompensēšanai un klinometru&lt;ref&gt;Mērierīce kuģa sānsveres leņķa noteikšanai.&lt;/ref&gt; zem kompasa

| image2 = 100240 R1 offen.jpg
| width2 = 198
| alt2 = Moderna kompasa mājiņa ar kompasu
| caption2 = Moderna kompasa mājiņa ar kompasu
}}
Kompasa mājiņa ir palīgierīce, kurā ievieto kompasa katliņu kopā ar kardāna gredzenu un amortizācijas ierīci. Tai jābūt pietiekoši augstai un jānodrošina ērta piekļūšana kompasam, lai noteiktu kursus un peilējumus. Kompasa katliņš jāsargā no lietus, jūras ūdens un putekļiem. Kompasa mājiņā iekārtotas ierīces deviācijas iznīcināšanai un apgaismošanas iekārtai. Kompasa mājiņas izgatavo no nemagnētiska metāla, no tā sauktā silumīna, kas ir [[Silīcijs|silīcija]] un alumīnija sakausējums. Agrāk kompasa mājiņas izgatavoja no koka.

Silumīna kompasa mājiņas lieto galvenajiem un arī stūres kompasiem. Tās atšķiras tikai pēc augstuma. Ja kompasus uzstāda telpās, kur nav iespējams ievietot parastā tipa kompasa mājiņas, tad lieto īpašu galda plati, uz kuras novieto kompasa katliņu ar kardāna un amortizācijas ierīcēm. Augstākās kompasa mājiņas (142 cm) parasti ir galvenajiem kompasiem, kas atrodas uz augšējā klāja. Mājiņas augstums piemērots vidēja auguma [[Stūrmanis|stūrmanim]], lai, stāvot pie kompasa, varētu brīvi peilēt priekšmetus. Zemākās kompasa mājiņas novieto stūres mājā stūres rata priekšā, pie tam šāds augstums ļoti ērts, lai stūrētu un labi ieturētu kursu.

Konstrukcijas ziņā gan galvenā, gan stūres kompasa silumīna mājiņas ir vienādas. Tām ir trīs galvenās sastāvdaļas: korpuss, pamats un augšējā daļa. Uz kuģa pakaļgala pusi mājiņas korpusā ierīkotas četrstūrainas noņemamas [[Durvis|durtiņas]], kuras noslēdz ar bultskrūvēm. Pa šīm durtiņām var piekļūt pie deviācijas ierīces, kas atrodas mājiņas korpusa vidū.

Kompasa apgaismošanas iekārtai kā enerģijas avotu izmanto gan kuģa tīkla spriegumu, gan kuģa avārijas tīkla spriegumu. Elektriskajai spuldzītei pievadītās strāvas spriegums nedrīkst pārsniegt 24 V (avārijas spriegums). Pie tam apgaismošanas iekārtai izmanto [[Maiņstrāva|maiņstrāvu]], lai kompasa rozes tiešā tuvumā nerastos pastāvīgs elektromagnētiskais lauks, kas var jūtami iespaidot kompasa rozes pareizu darbību un radīt elektromagnētisko deviāciju, strāvu ieslēdzot un izslēdzot. Zems strāvas spriegums nepieciešams tādēļ, ka mitrā laikā var rasties strāvas noplūde, un, ja spriegums ir augsts, tad apdraudēta tā cilvēka dzīvība, kas strādā pie kompasa.

Mājiņas iekšpuses augšējā daļā var būt vieta elektromagnētiskajam kompensatoram. Pie kompasa mājiņas cilindriskās daļas augšpuses var būt austiņas, kas paredzētas bakštagu pievienošanai, lai kompasa mājiņu nostiprinātu uz kuģa [[Klājs|klāja]]. Apakšējā atlokveidīgajā pamatā ir četri caurumi, caur kuriem izlaiž skrūvveida bultas, lai nostiprinātu kompasa mājiņu uz īpaša koka pamata – spilvena – kas, savukārt, piestiprināts kuģa klājam. Bultu caurumi iegareni, lai kompasa mājiņu pēc vajadzības varētu nedaudz pagriezt uz vienu vai otru pusi ap vertikālo asi un tad galīgi nostiprināt savā vietā.

Arī augšējo atlokveida daļu pievieno pie cilindriskā korpusa ar skrūvēm. Nedaudz atgriežot skrūves, augšējo daļu no vidējā stāvokļa var pagriezt uz vienu vai otru pusi. Vidējo stāvokli un vajadzīgo pagrieziena leņķi var nolasīt uz skalas, kas piestiprināta pie cilindriskā korpusa un indeksa svītras uz augšējās atlokveida daļas. Parasti augšējo kompasa mājiņas daļu nostiprina 0 stāvoklī. Uz vajadzīgās grādu iedaļas nostāda, iznīcinot ceturkšņa un pastāvīgo deviāciju, kad augšējā daļā ievietotie divi magnētiskie mīkstās dzelzs stienīši jānostāda zem kāda noteikta leņķa attiecībā pret kuģa diametrālo plakni. Kompasa mājiņas augšējā daļā, tuvu kompasa katliņam un zem tā, simetriski novietotas magnētiski mīkstās dzelzs plāksnītes, kuras, ja vajadzīgs, var pārvietot uz vienu vai otru pusi attiecībā pret kompasa katliņu. Atkarībā no kuģa magnētiskā stāvokļa, kompasa mājiņas augšējās daļas abās pusēs perpendikulāri kuģa diametrālajai plaknei var pieskrūvēt speciālus kronšteinus, uz kuriem novieto vai nu [[Čuguns|čuguna]] bumbas, vai mīkstās dzelzs stienīšu komplektus. Pēdējos novieto perpendikulāri  kuģa diametrālās plaknes līnijai. Kronšteinu nostiprināšanai paredzētas attiecīgas ligzdas ar vītņotiem caurumiem.

Kompasa mājiņas augšējā daļā ievietots kompasa katliņš. Katliņu ievieto no augšas. Katliņa kardāna gredzena asis balstās uz amortizācijas ierīces gultņveida ligzdiņām. Amortizācijas ierīces pamatā ir gredzens. Pie tā piestiprināti divi [[Atspere|atsperu]] balsti, kuri, savukārt, tur vienu gredzenveida atsperi. Perpendikulāri šiem balstiem izvietoti divi savienošanas bloki. Savienošanas bloki tur divas gredzenveida atsperes, apakšējo, kura nostiprināta arī atsperu balstos, un augšējo. Pie tam savienošanas bloki nepieskaras pamata gredzenam. Uz augšējās gredzenveida atsperes, virs atsperu balstiem, izvietotas divas gultņveida ligzdas. Arī gultņveida ligzdas nepieskaras ne pamata gredzenam, ne atsperu balstiem. Vēl uz abām gredzenveida atsperēm uzvērti četri gredzenveida atsperes saturoši klucīši. Atsperu klucīšus, atšķirībā no savienošanas blokiem, var pārvietot, un tie savieno abas gredzenveida atsperes. Pārvietojot klucīšus uz vienu vai otru pusi, mainās atsperu elastība, to noregulē pēc vajadzības. Amortizācijas ierīce pilnīgi novērš kompasa katliņa vibrēšanu, ko rada kuģa dzinēja vai palīgmehānismu darbība, kā arī jūras viļņošanās, līdz ar to novēršot kompasa rozes cepurītes un smailītes bojāšanos.

Lai kompasa katliņa kardāna gredzena asītes ievietotu amortizācijas ierīces gultnīšos, vienam gultnītim izskrūvē vienu noslēgplāksnītes [[Skrūve|skrūvi]] un plāksnīti pabīda uz sāniem. Kad katliņš novietots amortizācijas ierīcē, pieskrūvē gultņa plāksnīti savā vietā un kompass kļūst gatavs lietošanai, katliņš nevar izkrist no kompasa mājiņas pat spēcīgā vētrā. Jāievēro, ka kardāna gredzena asīm jābūt perpendikulārām pret kompasa, kā arī pret kuģa, diametrālo plakni.

Amortizācijas ierīci nostiprina kompasa mājiņas augšējā daļā divos klamburos, kas pieskrūvēti pie augšējās daļas pamata. Lai precīzi novietotu amortizācijas ierīci kuģa, kā arī kompasa diametrālajā plaknē, ierīkota īpaša skala.

Pastāv arī cita tipa amortizācijas ierīces bez atsperveida gredzeniem. Šīs konstrukcijas kardāna gredzena asis balstās uz speciāliem izciļņiem, kas ierīkoti uz elastīgiem balstiem kompasa mājiņas augšējā daļā.

Kompasa katliņu, peilēkli un telpu, kurā tie atrodas, aizsargā no lietus, sniega, jūras ūdens, [[Putekļi|putekļiem]], kā arī no mehāniskiem bojājumiem ar tā saucamo kompasa cepuri - aizsarga kupolu. Tas balstās uz maziem skritulīšiem kompasa mājiņas augšējā daļā, un to var brīvi grozīt ap vertikālo asi. Aizsargkupols izgatavots no misiņa, tajā ir divi atverami stikla lodziņi, caur kuriem nolasa kursus, nenoņemot kompasa aizsargkupolu. Caur lodziņiem var arī peilēt, tāpēc lodziņš uz acs dioptra pusi ir lielāks, lai ar roku varētu pagriezt peilēkli pēc vajadzības. Lai maskētu gaismu, lodziņiem priekšā var aizbīdīt skārda aizbīdņus.

Galda plati kompasiem bez mājiņas izgatavo no silumīna, tā ir kvadrātveida, stūros caurumi, caur kuriem izlaiž bultskrūves, ar kurām plati piestiprina pie galda. Uz plates nostiprināts kakliņš. To var pagriezt uz vienu vai otru pusi un nostiprināt vajadzīgajā stāvoklī. Šim nolūkam pie kakliņa pierīkota skala, bet indeksa svītra atzīmēta uz plates. Kakliņa iekšpusē ievieto amortizācijas ierīci, bet uz tās kompasa katliņu ar kardāna gredzenu. Lai pasargātu kompasa katliņu no mehāniskiem bojājumiem, to nosedz ar cepuri un nosprosto ar skrūvītēm sānos. Tā kā cepurei nav lodziņu, tad, kompasu lietojot, tā jānoņem. Abās pusēs katliņam, paralēli kompasa (arī kuģa) diametrālajai plaknei, ierīkoti caurumi, kuros ievieto divus magnētiski mīkstas [[dzelzs]] stienīšus. Lai stienīši, kuģim šūpojoties, neizkristu, tos nostiprina ar sprostskrūvēm. Kakliņa telpā ievilkti elektriskie vadi kompasa rozes apgaismojumam no apakšas. Tie nāk no kuģa avārijas tīkla vai šim nolūkam paredzēta strāvas pārveidotāja.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. - II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 26. - 30. lpp.&lt;/ref&gt;

==== Deviācijas ierīce ====
[[Attēls:CompasMag.svg|thumb|Kompasa mājiņas shēma: 1 — koka paliktņi flindersbara augstuma regulēšanai; 2 — mīkstās dzelzs lodes ceturkšņu deviācijas kompensēšanai; 3 — gareniskie magnēti; 4 — šķērsvirziena magnēti; 5 — flindersbars]]
Kompasa mājiņas cilindriskajā daļā atrodas deviācijas ierīce. Šī ierīce kalpo tā sauktās pusriņķa un sānsveres deviācijas iznīcināšanai. Viena no izplatītākajām konstrukcijām sastāv no vertikālas misiņa [[caurule]]s, kuras gali nostiprināti kompasa mājiņas augšējā un apakšējā daļā. Caurule novietota tā, lai tās gareniskā ass atrastos tieši zem kompasa rozes atbalsta punkta. Pusriņķa deviācijas iznīcināšanai uz caurules novietoti divi gredzeni ar klamburiem un skrūvēm magnēta stienīšu nostiprināšanai. Gredzenus var pārbīdīt uz augšu vai leju, tuvāk vai tālāk no kompasa rozes. Gredzenos var nostiprināt magnēta stienīšus: vienā paralēli, otrā perpendikulāri kuģa diametrālajai plaknei. Lai gredzeni nevarētu griezties ap vertikālo cauruli un līdz ar to izvirzīt magnēta stienīšus no kuģa diametrālās plaknes un šķērsplaknes, caurulē gareniski no augšas uz leju izveidotas gropes. Tās novietotas viena attiecībā pret otru 90° leņķī. Šajās gropēs attiecīgi ieiet izciļņi no viena un otra gredzena. Lai gredzenus ar magnētiem noturētu noteiktā attālumā no kompasa katliņa, tajos izveidotas īpašas, ar roku pagriežamas, sprostskrūves. Tās piegriežot vai atlaižot var pārvietot gredzenus uz augšu vai leju un nostiprināt vajadzīgajā attālumā no kompasa katliņa. Gredzenu konstrukcija ļauj tos ātri noņemt un, ja vajadzīgs, pārlikt vienu pāri otram, kas ir svarīgi, ja viens no tiem jau nostiprināts vajadzīgajā vietā, kādā tam jābūt deviācijas iznīcināšanas gaitā.

Uz vertikālās misiņa caurules [[virsma]]s, kompasa mājiņas durvju pusē, ierīkota magnētisko spēku iedaļu skala, kuru bieži lieto iznīcinot pusriņķa deviāciju. Šo skalu galvenokārt izmanto gredzenu, tas ir, magnētu stāvokļa atzīmēšanai (pierakstīšanai) pēc deviācijas iznīcināšanas. Ja gadījumā gredzenu sprostskrūves no satricinājumiem atskrūvējas un tie ar visiem magnētiem noslīd uz leju, tad pēc pierakstiem gredzenus var viegli nostiprināt iepriekšējās pozīcijās uz caurules. Šī skala uz caurules iedalīta vienībās, kuru vērtība pieaug skaitot no apakšas uz augšu. Lejasdaļā katras iedaļas vērtība ir vienu vienību liela, augstāk divas vienības liela, pēc tam piecas vienības liela un pašā augšdaļā iedaļas vērtība atbilst desmit vienībām.

Sānsveres deviācijas un iznīcināšanai nepieciešams magnēta stienītis, kas novietots tieši zem kompasa rozes centra vertikālā stāvoklī. Šim nolūkam vispiemērotākā vieta ir vertikālajā misiņa caurulē, kas atrodas tieši zem kompasa rozes centra, un tās iekšējais [[diametrs]] ir pietiekoši liels, lai ievietotu vajadzīgā resnuma magnētu. Tā kā, iznīcinot sānsveres deviāciju, vertikālais magnēts jānostāda pēc vajadzības zināmā attālumā attiecībā pret kompasa rozi, tad to pakar aiz magnēta galā ierīkota āķīša speciālā trosītē. Trosītes otru galu izlaiž pa caurules augšgalu un uztin uz šai vajadzībai paredzētas tītuvītes, kas atrodas kompasa mājiņas cilindriskās daļas augšgalā. Tītuvītes galā ierīkots rokturis, skala un sprostskrūve. Griežot rokturi uz vienu vai otru pusi, trosīte uztīsies uz tītuvītes vai notīsies no tās un vertikālais magnēts pacelsies vai nolaidīsies. Ar sprostskrūvi nostiprina tītuvīti, lai tā no satricinājumiem nevarētu atgriezties un izmainīt vertikālā magnēta stāvokli. Pēc sānsveres deviācijas iznīcināšanas nepieciešams zināt vertikālā magnēta stāvokli caurulē, tādēļ ierīkota skala, kuras nolasījumu pieraksta. Ja gadījumā vertikālā magnēta stāvoklis izmainījies, tad pēc pieraksta var atjaunot vajadzīgo vertikālā magnēta stāvokli caurulē. Lai vertikālais magnēts, kuģim šūpojoties, caurulē nesvārstītos, to ar sprostskrūvi piespiež pie caurules iekšējās sienas.&lt;ref&gt;Legzdiņš H. ''Navigācija. — II. daļa.'' Izdevniecība &quot;Zvaigzne&quot;, 1971. 28., 29. lpp.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[aKategorija:Navigācijas instrumenti]]
[[aKategorija:Orientēšanās sports]]
[[aKategorija:Ķīniešu izgudrojumi]]</text>
      <sha1>3ua4cd63yd634708ctou769dnh6m0oh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301063</id>
      <parentid>4301062</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:45:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <origin>4301063</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8633" sha1="9t8elurr3pkphusu3dhqhx10a2auf7e" xml:space="preserve">[[Attēls:The keel plate of USS United States (CVA-58) being laid in a construction dry dock on 18 April 1948.jpg|thumb|300px|USS&lt;ref&gt;Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt;[[USS United States (CVA-58)|''United States'']] [[ķīļa ielikšana]] [[Sausais doks|sausajā dokā]]]]
'''Ķīlis''' ir [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļa]] viszemākais garenvirziena [[konstrukcijas elements]] ar lielu nozīmi tā noturībā. Dažām [[Buru laiva|buru laivām]] ķīļi var pildīt arī [[Šķidrumu dinamika|hidrodinamiskas]] un līdzsvarošanas funkcijas. Bieži [[ķīļa ielikšana]] notiek kuģa būves pašā sākumā. Britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu.

== Ķīļa ielikšana ==
Kādreiz [[Kuģis|kuģa]] būvniecība sākās ar ķīļa ielikšanu. Šis garenvirziena konstrukcijas elements vēl joprojām ir viena no svarīgākajām kuģa sastāvdaļām, tomēr ļoti gariem kuģiem vai tādiem, kuri būvēti no iepriekš izgatavotiem moduļiem, ķīlis ne vienmēr ir pirmā sastāvdaļa ar kuru sāk kuģa būvi.

Daudziem vecākiem kuģiem un gandrīz visiem koka [[Burinieks|buriniekiem]] ķīlis bija pirmā ieliktā sastāvdaļa un pēc tam ap pievienotajām brangām sāka būvēt korpusu. Moderno, ar datoriem projektēto, kuģu būve ir mainījusi notikumu secību. Tagad tiek būvēti dažādu kuģa sekciju moduļi ar mērķi tos savienot kopā vēlākā būves stadijā, kas bieži notiek arī citā atrašanās vietā. Kuģu būvē iesaistās kopuzņēmumi un kuģa korpusa dažādās sekcijas var izgatavot dažādi uzņēmumi atšķirīgās atrašanās vietās.

Vairums lielo kuģu būvētavu ir atsacījušās no tradicionālā paņēmiena ar sākotnējo ķīļa ielikšanu un [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] būvniecību no apakšas uz augšu. Modulārā kuģu būve ar priekšrocībām, ko sniedz moduļu iepriekšēja izgatavošana, vairumā gadījumu ir nomainījusi augstāk minēto tradicionālo kuģu būves metodi. Tomēr dažās mazākās kuģu būvētavās vēl joprojām būvi sāk no ķīļa un ķīļa ielikšana tiek uzskatīta par tradicionālu kuģa būves sākuma momentu. Mūsdienās kuģa būves sākuma momentu būtu daudz pareizāk skaitīt no brīža, kad pirmo reizi tiek griezts tērauds jaunā kuģa būvei. Moduļu būve bieži tiek sākta ar dubultdibena konstrukcijas izveidi un tas notiek apgāztā veidā. Ķīli un kuģa dibena ārējo apšuvumu pievieno beigās.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70., 71., 80. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Mauretania_Continued.jpg|thumb|Okeāna lainera RMS&lt;ref&gt;Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; ''Mauretania'' būve. Centrā vertikālais ķīlis un zem tā horizontālais]]
Vienkāršākais un arī vecākais ķīļa veids ir brusa, kura izvirzīta uz āru no kuģa dibena. Brusas šķērsgriezums ne mazāks par 1,8L-16 kvadrātcentimetriem, kur L - kuģa garums. Bet tās biezums nedrīkst būt mazāks par 0,6L+8 [[Milimetrs|milimetriem]].

Moderniem kuģiem lieto lokšņveida ķīļus. Tie neizbīdās no kuģa dibena konstrukcijas un ir līdzīgi parastai ārējās apšuves loksnei ar piemetinātu vertikālu garensaistu, kurš savieno kuģa dibenu ar dubultdibena [[Klājs|klāju]]. Konstrukcija atgādina apgrieztu burtu T. Horizontālo daļu sauc par horizontālo ķīli, bet vertikālo par vertikālo ķīli. Horizontālā ķīļa platums ir ne mazāks par 70B, kur B - kuģa platums. Tomēr tam nav nepieciešams būt platākam par 1 800 mm un tas nedrīkst būt šaurāks par 750 mm. Horizontālā ķīļa biezumu nosaka kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumi, bet tas nedrīkst būt mazāks par apkārtējo ārējās apšuves lokšņu biezumu.

Uz dažiem kuģiem uzstāda kanāla veida ķīļus (''duct keels''). Tie stiepjas no [[mašīntelpa]]s priekšējās starpsienas līdz triecienstarpsienai kuģa priekšgalā. Kanāla veida ķīļos ievieto cauruļvadus un kabeļus, kā arī to pašu konstrukcija piešķir kuģim garenstiprību.

Iekļūšana kanāla veida ķīļos notiek caur līdlūkām parasti no mašīntelpas. Kanāls ir pietiekoši plats, lai pa to varētu pārvietoties apkalpojošais personāls. Maksimālais kanāla veida ķīļa platums nepārsniedz divus [[Metrs|metrus]]. Dubultdibena klājs un kanāla veida ķīļa loksnes ir attiecīgi pastiprinātas ar garensaistiem un šķērssaistiem nepārtrauktas stiprības nodrošināšanai visā garumā. Šķērssaistus izvieto pretīm florām.&lt;ref&gt;Flora ir dubultdibena konstrukcijas šķērssaists. Tā ir brangas turpinājums dubultdibenā, kurš saista dibenkalsiņus un mazākās dibena garensijas. Bieži florās izgriež caurumus svara samazināšanai un piekļuves nodrošināšanai dubultdibenā.&lt;/ref&gt; Ja blakus kanāla veida ķīlim ir tādi dubultdibena tanki, kuri savienoti ar [[Borts|bortu]] tankiem vai koferdamiem,&lt;ref&gt;Koferdams ir tukša telpa starp divām ūdensdrošajām starpsienām. Tā paredzēta, lai nekādā gadījumā nenotiktu divu šķidrumu sajaukšanās, kuri tiek uzglabāti ūdensdrošās starpsienas pretējās pusēs.&lt;/ref&gt; pastiprināšana ar saistiem jāveic tādā pašā apjomā kā dīptankos.&lt;ref&gt;Dīptanks ir dziļš tanks šķidrumu pārvadāšanai ģenerālās kravas kuģu tilpnēs. Tā apakšā ievērojams hidrostatiskais spiediens.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70. - 73. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Ķimeņķīlis ==
[[Attēls:Bilgekeel.jpg|thumb|Ķimeņķīlis ar pamatni zem tā. Redzams arī cinka anods konstrukcijas elektroķīmiskajai aizsardzībai no korozijas]]
Berzi pret gludu kuģa dibenu, kurš zvalstās bortu virzienā, var palielināt korpusa cilindriskās daļas bilžu rajonā&lt;ref&gt;Bilžu vai ķimeņu rajons ir tā kuģa korpusa daļa, kurā korpusa dibens pāriet bortā.&lt;/ref&gt; piestiprinot zemu, garenvirziena loksni. Parasti šādas loksnes izloka tā, lai tās netraucētu gareniskajai ūdens plūsmai ap korpusa zemūdens daļu, tādēļ kuģa kustībai virzienā uz priekšu tiek radīta salīdzinoši maza pretestība. Bet ķimeņķīļi izraisa ievērojamu [[Turbulence|turbulenci]], kad kuģim piemīt rotācijas kustība ap tā gareniski horizontālo asi. Ņemot vērā to uzstādīšanas nelielās izmaksas, ķimeņķīļi ir ļoti efektīvi bortu zvalstīšanās nomierinātāji. To svārstības dzēsošā ietekme (tiek uzskatīts, ka līdz pat 70% no zvalstīšanās enerģijas tiek absorbēts caur ķimeņķīļiem) ir daudz lielāka nekā varētu šķist spriežot pēc ķimeņķīļu izmēriem.

Berze un svārstības dzēsošā ietekme pieaug palielinoties ātrumam, ar kādu ķimeņķīļi pārvietojas caur ūdeni kuģa bortā. Bet šis ātrums ir atkarīgs ne tikai no garenhorizontālās [[Leņķiskais ātrums|rotācijas ātruma]] ''dΘ/dt'', bet arī no rādiusa ''r'', kādā notiek ķimeņķīļu cirkulārā kustība ap kuģa gareniski horizontālo asi. Tādējādi pat lielu kuģu salīdzinoši lēnā bortu zvalstīšanās var tikt efektīvi dzēsta, jo šiem kuģiem ir lielāks parametrs ''r''.&lt;ref&gt;Clark I.C. ''The Management of Merchant Ship Stability, Trim and Strength'' Nautical Institute, 2002. 154. lpp. {{ISBN|1870077598}}&lt;/ref&gt;

Īsākiem kuģiem ķimeņķīļus veido no viena, gara metāla profila katrā pusē. Profila vertikālā elementa (''web'') vienā pusē ir atloks. bet otrā apaļdzelzs. Atloku [[Metināšana|piemetina]] korpusam bilžu rajona izliekuma augšpusē. Garāku kuģu ķimeņķīļi sastāv no divām vai trijām sekcijām.

Kuģiem, kurus paredzēts ekspluatēt smagos [[ledus]] apstākļos, ķimeņu ķīļus neuzstāda kuģa garuma priekšējos 30 procentos. Tos piemetina nevis tieši pie korpusa, bet pie īpašas pamatnes, kuras minimālais biezums sakrīt ar ārējās apšuves loksnes biezumu bilžu rajonā vai 14 mm, atkarībā kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pamatnes loksni pie korpusa piemetina ar nepārtrauktu šuvi.

Ķimeņķīļu gali ir noapaļoti un to augstums samazinās proporcijā 3:1. Pats ķīlis izbeidzās 50 līdz 100 mm ātrāk nekā pamatne. Ja kuģa garums pārsniedz 65 metrus un ķimeņķīlis sastav no vairākām kopā sametinātām sekcijām, tad metinājuma šuvē, pie atloka, izveido urbumu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 88., 89. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>9t8elurr3pkphusu3dhqhx10a2auf7e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301071</id>
      <parentid>4301063</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T14:52:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <origin>4301071</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8196" sha1="lobud9x685rfg9i336biauzc2az3cok" xml:space="preserve">[[Attēls:Automatic_Pilot.JPG|thumb|Autopilota ''Sperry Marine - Navipilot 4000'' vadības panelis]]
'''Autopilots''' ir kuģos un buru laivās lietota iekārta [[Kurss|kursa]] vai [[Kurss attiecībā pret vēju|virziena attiecībā pret vēju]] uzturēšanai bez pastāvīgas cilvēka iejaukšanās.

== Darbības princips ==
Kādreiz [[Kuģis|kuģa]] būvniecība sākās ar ķīļa ielikšanu. Šis garenvirziena konstrukcijas elements vēl joprojām ir viena no svarīgākajām kuģa sastāvdaļām, tomēr ļoti gariem kuģiem vai tādiem, kuri būvēti no iepriekš izgatavotiem moduļiem, ķīlis ne vienmēr ir pirmā sastāvdaļa ar kuru sāk kuģa būvi.

Daudziem vecākiem kuģiem un gandrīz visiem koka [[Burinieks|buriniekiem]] ķīlis bija pirmā ieliktā sastāvdaļa un pēc tam ap pievienotajām brangām sāka būvēt korpusu. Moderno, ar datoriem projektēto, kuģu būve ir mainījusi notikumu secību. Tagad tiek būvēti dažādu kuģa sekciju moduļi ar mērķi tos savienot kopā vēlākā būves stadijā, kas bieži notiek arī citā atrašanās vietā. Kuģu būvē iesaistās kopuzņēmumi un kuģa korpusa dažādās sekcijas var izgatavot dažādi uzņēmumi atšķirīgās atrašanās vietās.

Vairums lielo kuģu būvētavu ir atsacījušās no tradicionālā paņēmiena ar sākotnējo ķīļa ielikšanu un [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] būvniecību no apakšas uz augšu. Modulārā kuģu būve ar priekšrocībām, ko sniedz moduļu iepriekšēja izgatavošana, vairumā gadījumu ir nomainījusi augstāk minēto tradicionālo kuģu būves metodi. Tomēr dažās mazākās kuģu būvētavās vēl joprojām būvi sāk no ķīļa un ķīļa ielikšana tiek uzskatīta par tradicionālu kuģa būves sākuma momentu. Mūsdienās kuģa būves sākuma momentu būtu daudz pareizāk skaitīt no brīža, kad pirmo reizi tiek griezts tērauds jaunā kuģa būvei. Moduļu būve bieži tiek sākta ar dubultdibena konstrukcijas izveidi un tas notiek apgāztā veidā. Ķīli un kuģa dibena ārējo apšuvumu pievieno beigās.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70., 71., 80. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Mauretania_Continued.jpg|thumb|Okeāna lainera RMS&lt;ref&gt;Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; ''Mauretania'' būve. Centrā vertikālais ķīlis un zem tā horizontālais]]
Vienkāršākais un arī vecākais ķīļa veids ir brusa, kura izvirzīta uz āru no kuģa dibena. Brusas šķērsgriezums ne mazāks par 1,8L-16 kvadrātcentimetriem, kur L - kuģa garums. Bet tās biezums nedrīkst būt mazāks par 0,6L+8 [[Milimetrs|milimetriem]].

Moderniem kuģiem lieto lokšņveida ķīļus. Tie neizbīdās no kuģa dibena konstrukcijas un ir līdzīgi parastai ārējās apšuves loksnei ar piemetinātu vertikālu garensaistu, kurš savieno kuģa dibenu ar dubultdibena [[Klājs|klāju]]. Konstrukcija atgādina apgrieztu burtu T. Horizontālo daļu sauc par horizontālo ķīli, bet vertikālo par vertikālo ķīli. Horizontālā ķīļa platums ir ne mazāks par 70B, kur B - kuģa platums. Tomēr tam nav nepieciešams būt platākam par 1 800 mm un tas nedrīkst būt šaurāks par 750 mm. Horizontālā ķīļa biezumu nosaka kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumi, bet tas nedrīkst būt mazāks par apkārtējo ārējās apšuves lokšņu biezumu.

Uz dažiem kuģiem uzstāda kanāla veida ķīļus (''duct keels''). Tie stiepjas no [[mašīntelpa]]s priekšējās starpsienas līdz triecienstarpsienai kuģa priekšgalā. Kanāla veida ķīļos ievieto cauruļvadus un kabeļus, kā arī to pašu konstrukcija piešķir kuģim garenstiprību.

Iekļūšana kanāla veida ķīļos notiek caur līdlūkām parasti no mašīntelpas. Kanāls ir pietiekoši plats, lai pa to varētu pārvietoties apkalpojošais personāls. Maksimālais kanāla veida ķīļa platums nepārsniedz divus [[Metrs|metrus]]. Dubultdibena klājs un kanāla veida ķīļa loksnes ir attiecīgi pastiprinātas ar garensaistiem un šķērssaistiem nepārtrauktas stiprības nodrošināšanai visā garumā. Šķērssaistus izvieto pretīm florām.&lt;ref&gt;Flora ir dubultdibena konstrukcijas šķērssaists. Tā ir brangas turpinājums dubultdibenā, kurš saista dibenkalsiņus un mazākās dibena garensijas. Bieži florās izgriež caurumus svara samazināšanai un piekļuves nodrošināšanai dubultdibenā.&lt;/ref&gt; Ja blakus kanāla veida ķīlim ir tādi dubultdibena tanki, kuri savienoti ar [[Borts|bortu]] tankiem vai koferdamiem,&lt;ref&gt;Koferdams ir tukša telpa starp divām ūdensdrošajām starpsienām. Tā paredzēta, lai nekādā gadījumā nenotiktu divu šķidrumu sajaukšanās, kuri tiek uzglabāti ūdensdrošās starpsienas pretējās pusēs.&lt;/ref&gt; pastiprināšana ar saistiem jāveic tādā pašā apjomā kā dīptankos.&lt;ref&gt;Dīptanks ir dziļš tanks šķidrumu pārvadāšanai ģenerālās kravas kuģu tilpnēs. Tā apakšā ievērojams hidrostatiskais spiediens.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70. - 73. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Ķimeņķīlis ==
[[Attēls:Bilgekeel.jpg|thumb|Ķimeņķīlis ar pamatni zem tā. Redzams arī cinka anods konstrukcijas elektroķīmiskajai aizsardzībai no korozijas]]
Berzi pret gludu kuģa dibenu, kurš zvalstās bortu virzienā, var palielināt korpusa cilindriskās daļas bilžu rajonā&lt;ref&gt;Bilžu vai ķimeņu rajons ir tā kuģa korpusa daļa, kurā korpusa dibens pāriet bortā.&lt;/ref&gt; piestiprinot zemu, garenvirziena loksni. Parasti šādas loksnes izloka tā, lai tās netraucētu gareniskajai ūdens plūsmai ap korpusa zemūdens daļu, tādēļ kuģa kustībai virzienā uz priekšu tiek radīta salīdzinoši maza pretestība. Bet ķimeņķīļi izraisa ievērojamu [[Turbulence|turbulenci]], kad kuģim piemīt rotācijas kustība ap tā gareniski horizontālo asi. Ņemot vērā to uzstādīšanas nelielās izmaksas, ķimeņķīļi ir ļoti efektīvi bortu zvalstīšanās nomierinātāji. To svārstības dzēsošā ietekme (tiek uzskatīts, ka līdz pat 70% no zvalstīšanās enerģijas tiek absorbēts caur ķimeņķīļiem) ir daudz lielāka nekā varētu šķist spriežot pēc ķimeņķīļu izmēriem.

Berze un svārstības dzēsošā ietekme pieaug palielinoties ātrumam, ar kādu ķimeņķīļi pārvietojas caur ūdeni kuģa bortā. Bet šis ātrums ir atkarīgs ne tikai no garenhorizontālās [[Leņķiskais ātrums|rotācijas ātruma]] ''dΘ/dt'', bet arī no rādiusa ''r'', kādā notiek ķimeņķīļu cirkulārā kustība ap kuģa gareniski horizontālo asi. Tādējādi pat lielu kuģu salīdzinoši lēnā bortu zvalstīšanās var tikt efektīvi dzēsta, jo šiem kuģiem ir lielāks parametrs ''r''.&lt;ref&gt;Clark I.C. ''The Management of Merchant Ship Stability, Trim and Strength'' Nautical Institute, 2002. 154. lpp. {{ISBN|1870077598}}&lt;/ref&gt;

Īsākiem kuģiem ķimeņķīļus veido no viena, gara metāla profila katrā pusē. Profila vertikālā elementa (''web'') vienā pusē ir atloks. bet otrā apaļdzelzs. Atloku [[Metināšana|piemetina]] korpusam bilžu rajona izliekuma augšpusē. Garāku kuģu ķimeņķīļi sastāv no divām vai trijām sekcijām.

Kuģiem, kurus paredzēts ekspluatēt smagos [[ledus]] apstākļos, ķimeņu ķīļus neuzstāda kuģa garuma priekšējos 30 procentos. Tos piemetina nevis tieši pie korpusa, bet pie īpašas pamatnes, kuras minimālais biezums sakrīt ar ārējās apšuves loksnes biezumu bilžu rajonā vai 14 mm, atkarībā kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pamatnes loksni pie korpusa piemetina ar nepārtrauktu šuvi.

Ķimeņķīļu gali ir noapaļoti un to augstums samazinās proporcijā 3:1. Pats ķīlis izbeidzās 50 līdz 100 mm ātrāk nekā pamatne. Ja kuģa garums pārsniedz 65 metrus un ķimeņķīlis sastav no vairākām kopā sametinātām sekcijām, tad metinājuma šuvē, pie atloka, izveido urbumu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 88., 89. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>lobud9x685rfg9i336biauzc2az3cok</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rišārs Viranks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>352576</id>
    <revision>
      <id>4301078</id>
      <parentid>3730148</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:32:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301078</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6470" sha1="g6qjoo57fpkcp3e0skkjsiyxjpj023e" xml:space="preserve">{{Riteņbraucēja infokaste
| name        = Rišārs Viranks
| vārds_orig  = ''Richard Virenque''
| piktogramma = Cycling (road) pictogram.svg
| piktogramma izm = 26px
| piktogramma saite = šosejas riteņbraukšana
| image       = Richard Virenque (5837136074).jpg
| caption     = Viranks 2011. gadā
| fullname    = 
| nickname    = ''Ricco''
| birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1969|11|19}}
| birth_place = {{vieta|Maroka|Kasablanka}}&lt;ref name=&quot;L'Equipe Fiche Viren&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lequipe.fr/Cyclisme/CyclismeFicheCoureur145.html |title=L'Equipe, Rider database, Richard Virenque |publisher=Lequipe.fr |date= |accessdate=19 July 2012}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;VirBio&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://membres.lycos.fr/richardvirenque/biographie.htm |title=Richard Virenque biography |publisher=Membres.lycos.fr |date= |accessdate=19 July 2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090411081836/http://membres.lycos.fr/richardvirenque/biographie.htm |archivedate={{dat|2009|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| height      = 179 cm
| weight      = 65 kg
| currentteam =
| discipline  = [[šosejas riteņbraukšana|šoseja]]
| role        = beidzis karjeru
| ridertype   = kalnu braucējs
| proyear 1   = 1991–1992
| proteam 1   = R.M.O.
| proyear 2   = 1993–1998
| proteam 2   = {{ct|FES|1993}}
| proyear 3   = 1999–2000
| proteam 3   = {{ct|POL|1999}}
| proyear 4   = 2001–2002
| proteam 4   = {{ct|DFF|2001}}
| proyear 5   = 2003–2004
| proteam 5   = {{ct|OPQ|2003}}
| majorwins   = '''[[Lielās tūres]]'''
:''[[Tour de France]]''
::{{nowrap|[[Kalnu braucēju klasifikācija Tour de France|Kalnu braucēju klasifikācija]] ([[1994 Tour de France|1994]], [[1995 Tour de France|1995]], [[1996 Tour de France|1996]], [[1997 Tour de France|1997]], [[1999 Tour de France|1999]], [[2003 Tour de France|2003]], [[2004 Tour de France|2004]])}}
::7 posmi ([[1999 Tour de France|1999]]–[[2004 Tour de France|2004]])
'''[[Riteņbraukšanas klasikas|Viendienas un klasikas]]'''
:[[Parīze—Tūra]] (2001)
| updated        = 
| show-medals    = no
| medaltemplates =
{{MedalCountry|{{FRA}}}}
{{MedalCompetition|Pasaules čempionāts}}
{{MedalBronze |[[1994 UCI Road World Championships|Agridžento 1994]]|Grupas brauciens}}
}}

'''Rišārs Viranks''' ({{val|fr|Richard Virenque}}; dzimis {{dat|1969|11|19}}) ir bijušais [[Francija]]s [[šosejas riteņbraucējs]]. Viranks bija viens no populārākajiem braucējiem Francijas līdzjutēju vidū&lt;ref name=&quot;AsTuVu&quot;&gt;[http://www.as-tu-vu.com/cote-azur/toulon/richard-virenque.htm As Tu Vu... cote-azur, Richard Virenqu] e&lt;/ref&gt; savas puiciskās personības dēļ un biežajiem atrāviena mēģinājumiem vienatnē.&lt;ref&gt;Viranka fanu klubā 2000. gadā, divus gadus pēc Festina skandāla bija 5000 biedri, 2000 no tiem aktīvi. 2000. gadā Viranks saņēma 589 vēstules triju nedēļu garā ''Tour de France'' laikā, vairāk kā jebkurš cits braucējs.&lt;/ref&gt; Viņš bija labs kalnu braucējs, uzvarējis ''[[Tour de France]]'' [[Kalnu braucēja klasifikācija Tour de France|kalnu braucēja klasifikācijā]] septiņas reizes, kas ir rekords. Viranks bija 1998. gada [[Festina afēra|Festina dopinga afēras]] centrālā persona un viņa taisnošanās kļuva par populāru [[Skečs|skeču]] televīzijas satīras pārraidē ''Les Guignols de l'info.''

Viranks divreiz izcīnīja vietu uz ''Tour de France'' kopvērtējuma pjedestāla (trešais [[1996. gada Tour de France|1996]]. un otrais [[1997. gada Tour de France|1997]]. gadā), kā arī uzvarēja vairākos posmos, to skaitā 2002. gada posmā ar finišu [[Vantū kalns|Vantū kalnā]]. Viņš ir viens no nedaudzajiem braucējiem, kas uzvarējuši ''Tour de France'' posmos ar vairāk kā 10 gadu intervālu starp tiem.

== Sasniegumi lielajās tūrēs ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | [[Lielā tūre]]
! scope=&quot;col&quot; | 1992
! scope=&quot;col&quot; | 1993
! scope=&quot;col&quot; | 1994
! scope=&quot;col&quot; | 1995
! scope=&quot;col&quot; | 1996
! scope=&quot;col&quot; | 1997
! scope=&quot;col&quot; | 1998
! scope=&quot;col&quot; | 1999
! scope=&quot;col&quot; | 2000
! scope=&quot;col&quot; | 2001
! scope=&quot;col&quot; | 2002
! scope=&quot;col&quot; | 2003
! scope=&quot;col&quot; | 2004
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | [[Image:Jersey pink.svg|20px|link=Kopvērtējums Giro d'Italia|alt=Rozā krekls]] '''''[[Giro d'Italia]]'''''
|—
|—
|—
|—
|—
|—
|—
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[1999 Giro d'Italia|14]]
|—
|—
|—
|—
|—
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | [[Image:Jersey yellow.svg|20px|link=Kopvērtējums Tour de France|alt=Dzeltenais krekls]] '''''[[Tour de France]]'''''
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[1992 Tour de France|25]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[1993 Tour de France|19]]
|  style=&quot;text-align:center; background:#ddf;&quot;|[[1994 Tour de France|5]]
|  style=&quot;text-align:center; background:#ddf;&quot;|[[1995 Tour de France|9]]
|  style=&quot;text-align:center; background:#ddf;&quot;|[[1996 Tour de France|'''3''']]
|  style=&quot;text-align:center; background:#ddf;&quot;|[[1997 Tour de France|'''2''']]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[1998 Tour de France|DQ]]
|  style=&quot;text-align:center; background:#ddf;&quot;|[[1999 Tour de France|8]]
|  style=&quot;text-align:center; background:#ddf;&quot;|[[2000 Tour de France|6]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2001 Tour de France|—]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2002 Tour de France|16]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2003 Tour de France|16]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2004 Tour de France|15]]
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
! scope=&quot;row&quot; | [[Image:Jersey gold.svg|20px|link=Kopvērtējums Vuelta a España|alt=Zelta krekls]] '''''[[Vuelta a España]]'''''
|—
|—
|—
|  style=&quot;text-align:center; background:#ddf;&quot;|[[1995 Vuelta a España|5]]
|—
|—
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[1998 Vuelta a España|11]]
|—
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2000 Vuelta a España|16]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|[[2001 Vuelta a España|24]]
|—
|—
|—
|}

DQ = diskvalifikācija

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Viranks, Rišārs}}
[[Kategorija:1969. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas riteņbraucēji]]
[[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Giro d'Italia posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Tour de France posmu uzvarētāji]]
[[Kategorija:Dopinga lietas riteņbraukšanā]]</text>
      <sha1>g6qjoo57fpkcp3e0skkjsiyxjpj023e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bieķengrāvis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>354450</id>
    <revision>
      <id>4301477</id>
      <parentid>3071879</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:08:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>disamb....</comment>
      <origin>4301477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1455" sha1="4qyl5px4qqkh4ve9rwnln0t01cwqd9p" xml:space="preserve">{{Upes infokaste 
| nosaukums         = Bieķengrāvis
| attēls            =
| attēla_izmērs     = 
| paraksts          = 
| vietaskarte             = Rīga
| kartes_paraksts   = 
| kartes_izmērs     = 
| izteka            = pie [[Zaķusala]]s 
| augštece          = 
| satekupes         = 
| ieteka            = [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]]
| sāk_plat_d=56 | sāk_plat_m=55 | sāk_plat_s=03 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=24 | sāk_gar_m=08 | sāk_gar_s=20 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d=56 | iet_plat_m=56 | iet_plat_s=03 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=24 | iet_gar_m=06 | iet_gar_s=35 | iet_gar_EW=E 
| baseina_valstis   = 
| tek_caur          = 
| garums            = 3,8
| iztekas_augstums  = 
| ietekas_augstums  = 
| kritums           = 
| caurtece          = 
| gada_notece       = 
| baseins           = 
| baseins_latvijā   = 
| pietekas          = 
}}
'''Bieķengrāvis''' ir [[Daugava]]s atteka starp tās kreiso krastu un [[Lucavsala|Lucavsalu]], kas sākas pie [[Zaķusala]]s un ietek [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazajā Daugavā]].  

Tā garums 3,8 km, bet vidējais platums mainīgs — no dažiem desmitiem metru augštecē un lejtecē, kamēr vidustecē pat vairāk par 100 metriem. Bieķengrāvja hidroloģiskā nozīme pamazām samazinās, jo tas stipri aizaug.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{enc riga}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Daugavas pietekas}}

[[Kategorija:Daugavas baseina upes]]
[[Kategorija:Rīgas upes]]</text>
      <sha1>4qyl5px4qqkh4ve9rwnln0t01cwqd9p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zilākalna Marta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>356509</id>
    <revision>
      <id>4301133</id>
      <parentid>4272248</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:54:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>81.198.144.75</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <origin>4301133</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4351" sha1="buvtxev4s7ld2nwaocxjtz8a3p4c5kq" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Marta Rācene (Dzērbele)
| vārds_orig = ''Zilākalna Marta''
| attēls = Zilākalna Marta jaunībā.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1908
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 30
| dz_vieta = [[Dauguļu pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1992
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 21
| m_vieta = [[Iecava]]
| nodarbošanās = medmāsa, dziedniece
| dzimums = S
}}
'''Zilākalna Marta''', īstajā vārdā '''Marta Rācene''' (1908—1992), bija latviešu [[dziednieki|tautas dziedniece]], kas lielāko mūža daļu pavadīja savā zemnieku saimniecībā [[Zilākalna pagasts|Zilākalna pagasta]] &quot;Žāzēnu&quot; mājās.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1908. gada 30. martā [[Dauguļu pagasts|Dauguļu pagasta]] Mazbrenguļos&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983  No Zilākalna Martas gudrībām. Atskats uz 2010. gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424053732/http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983 |date={{dat|2017|04|24||bez}} }} apollo.tvnet.lv 2011. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt; zemnieka Pētera Rāceņa un viņa sievas Annas ģimenē. Jau no bērnības esot pieredzējusi dažādas vīzijas un spējusi dziedināt slimniekus.&lt;ref&gt;[http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g Zilākalna Marta (1908—1992)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170723173917/http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g |date={{dat|2017|07|23||bez}} }} interviju fragmenti no grāmatas &quot;Leģendārā Zilākalna Marta&quot; (2003)&lt;/ref&gt;
Mācījās Dauguļu pagasta skolā un [[Dikļi|Dikļu]] draudzes skolā. Pēc tēva nāves vairākkārt mainīja mājas, dzīvojusi [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] Lāčos, Birzgaļos, Pokuļmajās un Bebros.
Beigusi medicīnas skolu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Marta-Racene |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130722192058/http://nekropole.info/lv/Marta-Racene |archivedate={{dat|2013|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Otrā pasaules kara beigās devusies bēgļu gaitās uz [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemi]], viņas brālis Jānis Rācenis bijis iesaukts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]].

Pēc kara apprecējusies (pēclaulību uzvārds Dzērbele), bet drīz izšķīrusies. Pēc tam 32 gadus dzīvoja nomaļajās &quot;Zažēnu&quot; mājās pie Valmieras-Dikļu autoceļa, kļuva par populāru tautas dziednieci, ziedoja naudu [[Dikļu luterāņu baznīca]]s uzturēšanai. Tikusi īslaicīgi apcietināta par savu nelegālo dziednieces darbību. 1986. gadā par tautas dziedniekiem Rīgas kinostudijā uzņemta dokumentālā filma &quot;Brīnumdakteri&quot;, kurā viņa dēvēta par &quot;Melno Martu&quot;.
Bijusi spiesta aiziet no savām mājām, kad ieslodzītie sāka celt [[Zilaiskalns|Zilākalna]] melases fabriku. Atlikušos dzīves gadus dzīvoja pie sava mācekļa dravnieka Alda Ķeviņa [[Raunas pagasts|Raunas pagasta]] &quot;Renslavās&quot; un [[Iecava|Iecavā]].
Mirusi 1992. gada 22. maijā Iecavā, apglabāta Sila kapos.

== Piemiņa ==
* 2009. gadā [[Jaunais Rīgas teātris]] pēc aculiecinieku atmiņām iestudēja izrādi &quot;Zilākalna Marta&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |title=Jaunā Rīgas teātra arhīvs |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170824215208/http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |archivedate={{dat|2017|08|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Folkloras pētniece [[Janīna Kursīte-Pakule]] izveidoja ceļojošu izstādi &quot;Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.ludzasmuzejs.lv/index_files/Page2590.html „Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība”]{{Novecojusi saite}} Ludzas Novadpētniecības muzejs&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Jānis Arvīds Plaudis. Leģendārā Zilākalna Marta. Izdevniecība &quot;Aplis&quot;, 2002. — 251 lpp.
* Jānis Arvīds Plaudis. Zilākalna Marta. Jumava, 2008.
* Jānis Arvīds Plaudis. Ar mīlestību, Jūsu Zilākalna Marta. Ameija, 2015.
* Tā bija... Zilākalna Marta. Zilākalna Martas fonds, 2016. — 183 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>buvtxev4s7ld2nwaocxjtz8a3p4c5kq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301135</id>
      <parentid>4301133</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:01:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ neatrodu avotu ar šādu datumu; timenote.info ir pretrunīgi — sākumā 21., pēc tam 22.</comment>
      <origin>4301135</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4351" sha1="ooa5lyaslxq0uucrcyau5eu97s0ho6v" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Marta Rācene (Dzērbele)
| vārds_orig = ''Zilākalna Marta''
| attēls = Zilākalna Marta jaunībā.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1908
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 30
| dz_vieta = [[Dauguļu pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1992
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 22
| m_vieta = [[Iecava]]
| nodarbošanās = medmāsa, dziedniece
| dzimums = S
}}
'''Zilākalna Marta''', īstajā vārdā '''Marta Rācene''' (1908—1992), bija latviešu [[dziednieki|tautas dziedniece]], kas lielāko mūža daļu pavadīja savā zemnieku saimniecībā [[Zilākalna pagasts|Zilākalna pagasta]] &quot;Žāzēnu&quot; mājās.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1908. gada 30. martā [[Dauguļu pagasts|Dauguļu pagasta]] Mazbrenguļos&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983  No Zilākalna Martas gudrībām. Atskats uz 2010. gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424053732/http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983 |date={{dat|2017|04|24||bez}} }} apollo.tvnet.lv 2011. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt; zemnieka Pētera Rāceņa un viņa sievas Annas ģimenē. Jau no bērnības esot pieredzējusi dažādas vīzijas un spējusi dziedināt slimniekus.&lt;ref&gt;[http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g Zilākalna Marta (1908—1992)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170723173917/http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g |date={{dat|2017|07|23||bez}} }} interviju fragmenti no grāmatas &quot;Leģendārā Zilākalna Marta&quot; (2003)&lt;/ref&gt;
Mācījās Dauguļu pagasta skolā un [[Dikļi|Dikļu]] draudzes skolā. Pēc tēva nāves vairākkārt mainīja mājas, dzīvojusi [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] Lāčos, Birzgaļos, Pokuļmajās un Bebros.
Beigusi medicīnas skolu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Marta-Racene |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130722192058/http://nekropole.info/lv/Marta-Racene |archivedate={{dat|2013|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Otrā pasaules kara beigās devusies bēgļu gaitās uz [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemi]], viņas brālis Jānis Rācenis bijis iesaukts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]].

Pēc kara apprecējusies (pēclaulību uzvārds Dzērbele), bet drīz izšķīrusies. Pēc tam 32 gadus dzīvoja nomaļajās &quot;Zažēnu&quot; mājās pie Valmieras-Dikļu autoceļa, kļuva par populāru tautas dziednieci, ziedoja naudu [[Dikļu luterāņu baznīca]]s uzturēšanai. Tikusi īslaicīgi apcietināta par savu nelegālo dziednieces darbību. 1986. gadā par tautas dziedniekiem Rīgas kinostudijā uzņemta dokumentālā filma &quot;Brīnumdakteri&quot;, kurā viņa dēvēta par &quot;Melno Martu&quot;.
Bijusi spiesta aiziet no savām mājām, kad ieslodzītie sāka celt [[Zilaiskalns|Zilākalna]] melases fabriku. Atlikušos dzīves gadus dzīvoja pie sava mācekļa dravnieka Alda Ķeviņa [[Raunas pagasts|Raunas pagasta]] &quot;Renslavās&quot; un [[Iecava|Iecavā]].
Mirusi 1992. gada 22. maijā Iecavā, apglabāta Sila kapos.

== Piemiņa ==
* 2009. gadā [[Jaunais Rīgas teātris]] pēc aculiecinieku atmiņām iestudēja izrādi &quot;Zilākalna Marta&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |title=Jaunā Rīgas teātra arhīvs |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170824215208/http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |archivedate={{dat|2017|08|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Folkloras pētniece [[Janīna Kursīte-Pakule]] izveidoja ceļojošu izstādi &quot;Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.ludzasmuzejs.lv/index_files/Page2590.html „Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība”]{{Novecojusi saite}} Ludzas Novadpētniecības muzejs&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Jānis Arvīds Plaudis. Leģendārā Zilākalna Marta. Izdevniecība &quot;Aplis&quot;, 2002. — 251 lpp.
* Jānis Arvīds Plaudis. Zilākalna Marta. Jumava, 2008.
* Jānis Arvīds Plaudis. Ar mīlestību, Jūsu Zilākalna Marta. Ameija, 2015.
* Tā bija... Zilākalna Marta. Zilākalna Martas fonds, 2016. — 183 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>ooa5lyaslxq0uucrcyau5eu97s0ho6v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301136</id>
      <parentid>4301135</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:02:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ kartē ir &quot;Zažēni&quot;</comment>
      <origin>4301136</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4350" sha1="hwwzaoz6pe0b78oh4ltbnv81ss8krtu" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Marta Rācene (Dzērbele)
| vārds_orig = ''Zilākalna Marta''
| attēls = Zilākalna Marta jaunībā.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1908
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 30
| dz_vieta = [[Dauguļu pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1992
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 22
| m_vieta = [[Iecava]]
| nodarbošanās = medmāsa, dziedniece
| dzimums = S
}}
'''Zilākalna Marta''', īstajā vārdā '''Marta Rācene''' (1908—1992), bija latviešu [[dziednieki|tautas dziedniece]], kas lielāko mūža daļu pavadīja savā zemnieku saimniecībā [[Zilākalna pagasts|Zilākalna pagasta]] &quot;Zažēnu&quot; mājās.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1908. gada 30. martā [[Dauguļu pagasts|Dauguļu pagasta]] Mazbrenguļos&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983  No Zilākalna Martas gudrībām. Atskats uz 2010. gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424053732/http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983 |date={{dat|2017|04|24||bez}} }} apollo.tvnet.lv 2011. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt; zemnieka Pētera Rāceņa un viņa sievas Annas ģimenē. Jau no bērnības esot pieredzējusi dažādas vīzijas un spējusi dziedināt slimniekus.&lt;ref&gt;[http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g Zilākalna Marta (1908—1992)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170723173917/http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g |date={{dat|2017|07|23||bez}} }} interviju fragmenti no grāmatas &quot;Leģendārā Zilākalna Marta&quot; (2003)&lt;/ref&gt;
Mācījās Dauguļu pagasta skolā un [[Dikļi|Dikļu]] draudzes skolā. Pēc tēva nāves vairākkārt mainīja mājas, dzīvojusi [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] Lāčos, Birzgaļos, Pokuļmajās un Bebros.
Beigusi medicīnas skolu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Marta-Racene |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130722192058/http://nekropole.info/lv/Marta-Racene |archivedate={{dat|2013|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Otrā pasaules kara beigās devusies bēgļu gaitās uz [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemi]], viņas brālis Jānis Rācenis bijis iesaukts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]].

Pēc kara apprecējusies (pēclaulību uzvārds Dzērbele), bet drīz izšķīrusies. Pēc tam 32 gadus dzīvoja nomaļajās &quot;Zažēnu&quot; mājās pie Valmieras-Dikļu autoceļa, kļuva par populāru tautas dziednieci, ziedoja naudu [[Dikļu luterāņu baznīca]]s uzturēšanai. Tikusi īslaicīgi apcietināta par savu nelegālo dziednieces darbību. 1986. gadā par tautas dziedniekiem Rīgas kinostudijā uzņemta dokumentālā filma &quot;Brīnumdakteri&quot;, kurā viņa dēvēta par &quot;Melno Martu&quot;.
Bijusi spiesta aiziet no savām mājām, kad ieslodzītie sāka celt [[Zilaiskalns|Zilākalna]] melases fabriku. Atlikušos dzīves gadus dzīvoja pie sava mācekļa dravnieka Alda Ķeviņa [[Raunas pagasts|Raunas pagasta]] &quot;Renslavās&quot; un [[Iecava|Iecavā]].
Mirusi 1992. gada 22. maijā Iecavā, apglabāta Sila kapos.

== Piemiņa ==
* 2009. gadā [[Jaunais Rīgas teātris]] pēc aculiecinieku atmiņām iestudēja izrādi &quot;Zilākalna Marta&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |title=Jaunā Rīgas teātra arhīvs |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170824215208/http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |archivedate={{dat|2017|08|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Folkloras pētniece [[Janīna Kursīte-Pakule]] izveidoja ceļojošu izstādi &quot;Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.ludzasmuzejs.lv/index_files/Page2590.html „Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība”]{{Novecojusi saite}} Ludzas Novadpētniecības muzejs&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Jānis Arvīds Plaudis. Leģendārā Zilākalna Marta. Izdevniecība &quot;Aplis&quot;, 2002. — 251 lpp.
* Jānis Arvīds Plaudis. Zilākalna Marta. Jumava, 2008.
* Jānis Arvīds Plaudis. Ar mīlestību, Jūsu Zilākalna Marta. Ameija, 2015.
* Tā bija... Zilākalna Marta. Zilākalna Martas fonds, 2016. — 183 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>hwwzaoz6pe0b78oh4ltbnv81ss8krtu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301139</id>
      <parentid>4301136</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:05:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>81.198.144.75</ip>
      </contributor>
      <comment>Izmainīts miršanas datums uz pareizo - 21. maiju.</comment>
      <origin>4301139</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4350" sha1="4r1x7auzv4v5xjo0c7inuor40t18fet" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Marta Rācene (Dzērbele)
| vārds_orig = ''Zilākalna Marta''
| attēls = Zilākalna Marta jaunībā.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1908
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 30
| dz_vieta = [[Dauguļu pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1992
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 21
| m_vieta = [[Iecava]]
| nodarbošanās = medmāsa, dziedniece
| dzimums = S
}}
'''Zilākalna Marta''', īstajā vārdā '''Marta Rācene''' (1908—1992), bija latviešu [[dziednieki|tautas dziedniece]], kas lielāko mūža daļu pavadīja savā zemnieku saimniecībā [[Zilākalna pagasts|Zilākalna pagasta]] &quot;Zažēnu&quot; mājās.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1908. gada 30. martā [[Dauguļu pagasts|Dauguļu pagasta]] Mazbrenguļos&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983  No Zilākalna Martas gudrībām. Atskats uz 2010. gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424053732/http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983 |date={{dat|2017|04|24||bez}} }} apollo.tvnet.lv 2011. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt; zemnieka Pētera Rāceņa un viņa sievas Annas ģimenē. Jau no bērnības esot pieredzējusi dažādas vīzijas un spējusi dziedināt slimniekus.&lt;ref&gt;[http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g Zilākalna Marta (1908—1992)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170723173917/http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g |date={{dat|2017|07|23||bez}} }} interviju fragmenti no grāmatas &quot;Leģendārā Zilākalna Marta&quot; (2003)&lt;/ref&gt;
Mācījās Dauguļu pagasta skolā un [[Dikļi|Dikļu]] draudzes skolā. Pēc tēva nāves vairākkārt mainīja mājas, dzīvojusi [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] Lāčos, Birzgaļos, Pokuļmajās un Bebros.
Beigusi medicīnas skolu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Marta-Racene |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130722192058/http://nekropole.info/lv/Marta-Racene |archivedate={{dat|2013|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Otrā pasaules kara beigās devusies bēgļu gaitās uz [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemi]], viņas brālis Jānis Rācenis bijis iesaukts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]].

Pēc kara apprecējusies (pēclaulību uzvārds Dzērbele), bet drīz izšķīrusies. Pēc tam 32 gadus dzīvoja nomaļajās &quot;Zažēnu&quot; mājās pie Valmieras-Dikļu autoceļa, kļuva par populāru tautas dziednieci, ziedoja naudu [[Dikļu luterāņu baznīca]]s uzturēšanai. Tikusi īslaicīgi apcietināta par savu nelegālo dziednieces darbību. 1986. gadā par tautas dziedniekiem Rīgas kinostudijā uzņemta dokumentālā filma &quot;Brīnumdakteri&quot;, kurā viņa dēvēta par &quot;Melno Martu&quot;.
Bijusi spiesta aiziet no savām mājām, kad ieslodzītie sāka celt [[Zilaiskalns|Zilākalna]] melases fabriku. Atlikušos dzīves gadus dzīvoja pie sava mācekļa dravnieka Alda Ķeviņa [[Raunas pagasts|Raunas pagasta]] &quot;Renslavās&quot; un [[Iecava|Iecavā]].
Mirusi 1992. gada 22. maijā Iecavā, apglabāta Sila kapos.

== Piemiņa ==
* 2009. gadā [[Jaunais Rīgas teātris]] pēc aculiecinieku atmiņām iestudēja izrādi &quot;Zilākalna Marta&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |title=Jaunā Rīgas teātra arhīvs |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170824215208/http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |archivedate={{dat|2017|08|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Folkloras pētniece [[Janīna Kursīte-Pakule]] izveidoja ceļojošu izstādi &quot;Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.ludzasmuzejs.lv/index_files/Page2590.html „Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība”]{{Novecojusi saite}} Ludzas Novadpētniecības muzejs&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Jānis Arvīds Plaudis. Leģendārā Zilākalna Marta. Izdevniecība &quot;Aplis&quot;, 2002. — 251 lpp.
* Jānis Arvīds Plaudis. Zilākalna Marta. Jumava, 2008.
* Jānis Arvīds Plaudis. Ar mīlestību, Jūsu Zilākalna Marta. Ameija, 2015.
* Tā bija... Zilākalna Marta. Zilākalna Martas fonds, 2016. — 183 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>4r1x7auzv4v5xjo0c7inuor40t18fet</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301141</id>
      <parentid>4301139</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:05:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.144.75|81.198.144.75]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger</comment>
      <origin>4301136</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4350" sha1="hwwzaoz6pe0b78oh4ltbnv81ss8krtu" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Marta Rācene (Dzērbele)
| vārds_orig = ''Zilākalna Marta''
| attēls = Zilākalna Marta jaunībā.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1908
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 30
| dz_vieta = [[Dauguļu pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1992
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 22
| m_vieta = [[Iecava]]
| nodarbošanās = medmāsa, dziedniece
| dzimums = S
}}
'''Zilākalna Marta''', īstajā vārdā '''Marta Rācene''' (1908—1992), bija latviešu [[dziednieki|tautas dziedniece]], kas lielāko mūža daļu pavadīja savā zemnieku saimniecībā [[Zilākalna pagasts|Zilākalna pagasta]] &quot;Zažēnu&quot; mājās.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1908. gada 30. martā [[Dauguļu pagasts|Dauguļu pagasta]] Mazbrenguļos&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983  No Zilākalna Martas gudrībām. Atskats uz 2010. gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424053732/http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983 |date={{dat|2017|04|24||bez}} }} apollo.tvnet.lv 2011. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt; zemnieka Pētera Rāceņa un viņa sievas Annas ģimenē. Jau no bērnības esot pieredzējusi dažādas vīzijas un spējusi dziedināt slimniekus.&lt;ref&gt;[http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g Zilākalna Marta (1908—1992)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170723173917/http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g |date={{dat|2017|07|23||bez}} }} interviju fragmenti no grāmatas &quot;Leģendārā Zilākalna Marta&quot; (2003)&lt;/ref&gt;
Mācījās Dauguļu pagasta skolā un [[Dikļi|Dikļu]] draudzes skolā. Pēc tēva nāves vairākkārt mainīja mājas, dzīvojusi [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] Lāčos, Birzgaļos, Pokuļmajās un Bebros.
Beigusi medicīnas skolu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Marta-Racene |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130722192058/http://nekropole.info/lv/Marta-Racene |archivedate={{dat|2013|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Otrā pasaules kara beigās devusies bēgļu gaitās uz [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemi]], viņas brālis Jānis Rācenis bijis iesaukts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]].

Pēc kara apprecējusies (pēclaulību uzvārds Dzērbele), bet drīz izšķīrusies. Pēc tam 32 gadus dzīvoja nomaļajās &quot;Zažēnu&quot; mājās pie Valmieras-Dikļu autoceļa, kļuva par populāru tautas dziednieci, ziedoja naudu [[Dikļu luterāņu baznīca]]s uzturēšanai. Tikusi īslaicīgi apcietināta par savu nelegālo dziednieces darbību. 1986. gadā par tautas dziedniekiem Rīgas kinostudijā uzņemta dokumentālā filma &quot;Brīnumdakteri&quot;, kurā viņa dēvēta par &quot;Melno Martu&quot;.
Bijusi spiesta aiziet no savām mājām, kad ieslodzītie sāka celt [[Zilaiskalns|Zilākalna]] melases fabriku. Atlikušos dzīves gadus dzīvoja pie sava mācekļa dravnieka Alda Ķeviņa [[Raunas pagasts|Raunas pagasta]] &quot;Renslavās&quot; un [[Iecava|Iecavā]].
Mirusi 1992. gada 22. maijā Iecavā, apglabāta Sila kapos.

== Piemiņa ==
* 2009. gadā [[Jaunais Rīgas teātris]] pēc aculiecinieku atmiņām iestudēja izrādi &quot;Zilākalna Marta&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |title=Jaunā Rīgas teātra arhīvs |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170824215208/http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |archivedate={{dat|2017|08|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Folkloras pētniece [[Janīna Kursīte-Pakule]] izveidoja ceļojošu izstādi &quot;Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.ludzasmuzejs.lv/index_files/Page2590.html „Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība”]{{Novecojusi saite}} Ludzas Novadpētniecības muzejs&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Jānis Arvīds Plaudis. Leģendārā Zilākalna Marta. Izdevniecība &quot;Aplis&quot;, 2002. — 251 lpp.
* Jānis Arvīds Plaudis. Zilākalna Marta. Jumava, 2008.
* Jānis Arvīds Plaudis. Ar mīlestību, Jūsu Zilākalna Marta. Ameija, 2015.
* Tā bija... Zilākalna Marta. Zilākalna Martas fonds, 2016. — 183 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>hwwzaoz6pe0b78oh4ltbnv81ss8krtu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301388</id>
      <parentid>4301141</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:28:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>sk. [[Dalībnieka diskusija:81.198.144.75|diskusiju]]</comment>
      <origin>4301388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4350" sha1="7iaqkd1x5md51q5fae3iplyqasjsw32" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Marta Rācene (Dzērbele)
| vārds_orig = ''Zilākalna Marta''
| attēls = Zilākalna Marta jaunībā.jpg
| att_izmērs = 150px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1908
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 30
| dz_vieta = [[Dauguļu pagasts]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1992
| m_mēnesis = 5
| m_diena = 21
| m_vieta = [[Iecava]]
| nodarbošanās = medmāsa, dziedniece
| dzimums = S
}}
'''Zilākalna Marta''', īstajā vārdā '''Marta Rācene''' (1908—1992), bija latviešu [[dziednieki|tautas dziedniece]], kas lielāko mūža daļu pavadīja savā zemnieku saimniecībā [[Zilākalna pagasts|Zilākalna pagasta]] &quot;Zažēnu&quot; mājās.

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi 1908. gada 30. martā [[Dauguļu pagasts|Dauguļu pagasta]] Mazbrenguļos&lt;ref&gt;[http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983  No Zilākalna Martas gudrībām. Atskats uz 2010. gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424053732/http://apollo.tvnet.lv/zinas/no-zilakalna-martas-gudribam-atskats-uz-2010-gadu/445983 |date={{dat|2017|04|24||bez}} }} apollo.tvnet.lv 2011. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt; zemnieka Pētera Rāceņa un viņa sievas Annas ģimenē. Jau no bērnības esot pieredzējusi dažādas vīzijas un spējusi dziedināt slimniekus.&lt;ref&gt;[http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g Zilākalna Marta (1908—1992)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170723173917/http://www.aliens.lv/z/2226-zilakalna-marta-1908-1992-g |date={{dat|2017|07|23||bez}} }} interviju fragmenti no grāmatas &quot;Leģendārā Zilākalna Marta&quot; (2003)&lt;/ref&gt;
Mācījās Dauguļu pagasta skolā un [[Dikļi|Dikļu]] draudzes skolā. Pēc tēva nāves vairākkārt mainīja mājas, dzīvojusi [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] Lāčos, Birzgaļos, Pokuļmajās un Bebros.
Beigusi medicīnas skolu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Marta-Racene |title=nekropole.info |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130722192058/http://nekropole.info/lv/Marta-Racene |archivedate={{dat|2013|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; un Otrā pasaules kara beigās devusies bēgļu gaitās uz [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemi]], viņas brālis Jānis Rācenis bijis iesaukts [[Latviešu leģions|Latviešu leģionā]].

Pēc kara apprecējusies (pēclaulību uzvārds Dzērbele), bet drīz izšķīrusies. Pēc tam 32 gadus dzīvoja nomaļajās &quot;Zažēnu&quot; mājās pie Valmieras-Dikļu autoceļa, kļuva par populāru tautas dziednieci, ziedoja naudu [[Dikļu luterāņu baznīca]]s uzturēšanai. Tikusi īslaicīgi apcietināta par savu nelegālo dziednieces darbību. 1986. gadā par tautas dziedniekiem Rīgas kinostudijā uzņemta dokumentālā filma &quot;Brīnumdakteri&quot;, kurā viņa dēvēta par &quot;Melno Martu&quot;.
Bijusi spiesta aiziet no savām mājām, kad ieslodzītie sāka celt [[Zilaiskalns|Zilākalna]] melases fabriku. Atlikušos dzīves gadus dzīvoja pie sava mācekļa dravnieka Alda Ķeviņa [[Raunas pagasts|Raunas pagasta]] &quot;Renslavās&quot; un [[Iecava|Iecavā]].
Mirusi 1992. gada 21. maijā Iecavā, apglabāta Sila kapos.

== Piemiņa ==
* 2009. gadā [[Jaunais Rīgas teātris]] pēc aculiecinieku atmiņām iestudēja izrādi &quot;Zilākalna Marta&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |title=Jaunā Rīgas teātra arhīvs |access-date={{dat|2017|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170824215208/http://www.jrt.lv/zilakalna-marta |archivedate={{dat|2017|08|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* Folkloras pētniece [[Janīna Kursīte-Pakule]] izveidoja ceļojošu izstādi &quot;Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.ludzasmuzejs.lv/index_files/Page2590.html „Kaut kas no debesīm. Zilākalna Marta — mīti un patiesība”]{{Novecojusi saite}} Ludzas Novadpētniecības muzejs&lt;/ref&gt;

== Literatūra ==
* Jānis Arvīds Plaudis. Leģendārā Zilākalna Marta. Izdevniecība &quot;Aplis&quot;, 2002. — 251 lpp.
* Jānis Arvīds Plaudis. Zilākalna Marta. Jumava, 2008.
* Jānis Arvīds Plaudis. Ar mīlestību, Jūsu Zilākalna Marta. Ameija, 2015.
* Tā bija... Zilākalna Marta. Zilākalna Martas fonds, 2016. — 183 lpp.

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Mistiķi]]</text>
      <sha1>7iaqkd1x5md51q5fae3iplyqasjsw32</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slani</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360616</id>
    <revision>
      <id>4301409</id>
      <parentid>2734157</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T05:43:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gliwi</username>
        <id>65713</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Slaný znak.png]] → [[File:CZE Slaný COA.svg]] PNG → SVG</comment>
      <origin>4301409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2143" sha1="3payo3s5it3zp5bp6jm6xstinf782ud" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Slani
| image_skyline = Slany CZ from summit of Slanska hora 021.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Slani
| image_flag = Flag of Slaný.svg
| image_shield = CZE Slaný COA.svg
| pushpin_map = Čehija
| pushpin_label_position = left
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{CZE}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Centrālčehijas apgabals]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Kladno apriņķis]]
| established_title2 = Rakstos
| established_date2 = 750
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1295/1305
| area_total_km2 = 35.11
| population_as_of = 2017
| population_blank1_title = 
| population_blank1 = 
| population_total = 15505
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 50
| latm = 13
| lats = 49
| latNS = N 
| longd = 14
| longm = 5
| longs = 12
| longEW = E
| elevation_m = 234
| website = {{url|http://www.meuslany.cz/}}}}

'''Slani''' ({{val-cs|Slaný}}) ir pilsēta [[Čehija|Čehijā]], [[Centrālčehijas apgabals|Centrālčehijas apgabala]] [[Kladno apriņķis|Kladno apriņķī]] uz ziemeļiem no [[Kladno]]. 

16. gadsimta hronikā minēts, ka apdzīvotā vieta dibināta 750. gadā. 1136. gadā [[bernardieši]] šeit uzcēla baznīcu. 1295. vai 1305. gadā karalis [[Vāclavs II Pšemisls|Vāclavs II]] piešķīra Slaniem pilsētas tiesības. No 1425. līdz 1434. gadam tā bija [[taborīti|taborītu]] kontrolē. Smagi cieta [[Trīsdesmitgadu karš|Trīsdesmitgadu kara]] laikā. Ilgu laiku tā atradās [[Hābsburgi|Hābsburgu impērijas]] sastāvā. No 19. gadsimta vidus pilsētā strauji attīstījās rūpniecība. No 1919. gada — [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. Kopš 1993. gada — Čehijā.

Slani ir hokejista [[Jirži Tlustijs|Jirži Tlustija]] (''Jiří Tlustý'', 1988) dzimtā pilsēta.

==Ārējās saites==

{{Čehija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Čehijas pilsētas]]
[[Kategorija:Centrālčehijas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>3payo3s5it3zp5bp6jm6xstinf782ud</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Guļošā čigāniete</title>
    <ns>0</ns>
    <id>360947</id>
    <revision>
      <id>4301305</id>
      <parentid>3985940</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:00:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Francija)</comment>
      <origin>4301305</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3737" sha1="ko6j4fwikrb1poglo6edrd9z0m2exxk" xml:space="preserve">{{Mākslas darba infokaste/wikidata}}
'''''Guļošā čigāniete''''' ({{val|fr|La Bohémienne endormie}}) ir franču [[Naivā māksla|naivisma]] gleznotāja [[Anrī Ruso]] 1897. gadā radīta eļļas krāsas glezna. Tas ir fantastisks attēlojums, kurā lauva mēnessgaismā pārliecies pār tuksnesī iemigušu sievieti.

Ruso pirmoreiz šo gleznu publiski izstādīja 13. ''Salon des Indépendants'' izstādē un neveiksmīgi mēģināja to pārdot savas dzimtās [[Lavāla (Francija)|Lavālas]] pilsētas mēram. Tā vietā glezna nonāca Parīzes ogļu tirgotāja privātkolekcijā, kur tā atradās līdz 1924. gadam, kad to atklāja mākslas kritiķis Luijs Voksels. 1924. gadā gleznu nopirka mākslas tirgonis Daniels Anrī Kānveilers no Parīzes, lai arī radās šaubas par to, vai glezna nav viltojums, tomēr to apstiprināja pats mākslinieks. To 1939. gadā [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs|Ņujorkas Modernās mākslas muzejam]] uzdāvināja [[Saimons Gugenheims]].&lt;ref&gt;{{Cite book|url=https://books.google.com/books?id=S7nfCkrBVREC&amp;pg=PA66&amp;dq=rousseau+sleeping+gypsy&amp;ei=yiL-Stb5IYfkyQSYkaidDw#v=onepage&amp;q=rousseau%20sleeping%20gypsy&amp;f=false|title=Alfred H. Barr, Jr. and the Intellectual Origins of the Museum of Modern Art|author=Sybil Gordon Kantor|publisher=MIT Press|page=66|year=2003|isbn=0-262-61196-1}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite book|url=|title=Henri Rousseau|author=Dora Vallier|publisher=Crown Publishers|page=61|year=1979|isbn=0-517-53697-8}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Ruso gleznu aprakstīja šādi: &quot;Klejojoša nēģeriete, mandolīnas spēlētāja guļ dziļā miegā blakus savam dzeramā ūdens traukam, noguruma nomākta. Garām dodas lauva, saož viņas smaržu, bet neapēd to. Ir mēnessgaismas efekts, ļoti poētisks.&quot;

Perspektīvas trūkums ir naivisma pazīme, plakanie tēli ir attēloti nesamērīgi, proti, sieviete ir pārāk liela attiecībā pret lauvu. Tiek piedāvāti vairāki skaidrojumi šim motīvam — ka lauva varētu būt daļa no sievietes sapņa, bet tāpat glezna varētu simbolizēt konfliktu starp mieru un draudošām briesmām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Guļošā čigāniete, 1897|url=http://vezur.com/lv/gulosa-ciganiete-1897|website=http://vezur.com|accessdate={{dat|2017|9|16||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170723191725/http://vezur.com/lv/gulosa-ciganiete-1897|archivedate={{dat|2017|07|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces populārajā kultūrā ==
* Darba kopija parādās filmā ''[[The Apartment]]'' (1960) virs komā guļošā Frana Kubelika.
* Glezna kalpojusi kā iedvesma dzejai un mūzikai, tikusi izmainīta vai parodēta, bieži vien lauvu nomainot ar suni  vai citu dzīvnieku. [[Simpsoni|Simpsonu]] sērijā &quot;Mom and Pop Art&quot; (1999), Homērs sapņo, ka pamostas gleznā, kad lauva laiza viņa galvu.
* Glezna redzama Dr. Roberta Nevila mājā filmā ''[[I Am Legend (filma)|I Am Legend]]'' (2007), kur tā nonākusi no [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs|MoMA]], kad Ņujorka kļuvusi pamesta. Glezna iet bojā, kad uzsprāgst viņa māja.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
* Wieland Schmied (Hg.): «''Harenberg Museum der Malerei. 525 Meisterwerke aus sieben Jahrhunderten''». Dortmund: Harenberg Lexikon Verlag, 1999. {{ISBN|3-611-00814-1}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.moma.org/collection/works/80172 Guļošā čigāniete MoMA tīmekļa vietnē]
*[https://web.archive.org/web/20060118224112/http://www.moma.org/collection/provenance/items/646.39.html ''Guļošā čigāniete''] MoMA Provenance Research
*[https://web.archive.org/web/20180820141051/http://www.sleepinggypsy.com/''The Sleeping Gypsy-an artists Interpretation'']

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1897. gada gleznas]]</text>
      <sha1>ko6j4fwikrb1poglo6edrd9z0m2exxk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Vimba</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366781</id>
    <revision>
      <id>4301384</id>
      <parentid>4300716</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:23:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4744" sha1="rhmbeognhkht9h90u4wmqcoyi75l4r9" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Vimba
| attēls = Jānis Vimba.jpg
| attēla_izm = 200px
| apraksts = Jānis Vimba 2025. gadā
| amats = [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Siguldas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}}
| term_beigas =
| prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Evika Siliņa]]
| vietnieks = 
| priekštecis = [[Linards Kumskis]]
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|01|12}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Siguldas novada partija]]
| dzīvesb = Liene Vimba
| profesija = [[aktieris]], režisors, ekonomists, ierēdnis
| alma_mater = 
* [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
* [[Latvijas Kultūras akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Jānis Vimba''' (dzimis {{dat|1979|1|12}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]], teātra režisors, ekonomists un politiķis. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] domes priekšsēdētājs. Bijis [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] direktors.

== Dzīvesgājums ==
Beidzis [[Krimuldas vidusskola|Krimuldas vidusskolu]]. Paralēli mācījies arī [[Krimuldas mūzikas skola|Krimuldas mūzikas skolā]] un [[Krimuldas mākslas skola|Krimuldas mākslas skolā]]. Tāpat 15 gadus nodejojis deju studijā &quot;Dzirnas&quot;.

Absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s Ekonomikas fakultāti. 2003. gadā iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur mācījies aktiermeistarību [[Pēteris Krilovs|Pētera Krilova]] un [[Anna Eižvertiņa|Annas Eižvertiņas]] vadībā. 2007. gadā akadēmiju absolvējis un kļuvis par Nacionālā teātra aktieri. Tēlojis lomas arī filmās: &quot;[[Vīrietis akvārijā]]&quot; (2007), &quot;[[Kontrolieris (filma)|Kontrolieris]]&quot; (2009), &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot; (2012). 2019. gadā tēlojis lomu TV seriālā &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;, vēl piedalījies seriālos &quot;[[Ugunsgrēks]]&quot; un &quot;[[Viņas melo labāk]]&quot;.

Strādājis arī par vecāko referentu [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijā]] un jaunāko referentu Pašvaldību lietu pārvaldē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150987-aprite-par-lietu-nenoversamibu.htm|title=Par lietu nenovēršamību|publisher=nra.lv|access-date={{dat|2017|12|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016190117/http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150987-aprite-par-lietu-nenoversamibu.htm|archivedate={{dat|2015|10|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2018|6|27||bez}} sācis pildīt [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktora pienākumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/nacionala-teatra-vadibu-uztic-aktierim-un-rezisoram-janim-vimbam.a278418/|title=Nacionālā teātra vadību uztic aktierim un režisoram Jānim Vimbam|date={{dat|2018|5|15||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|5|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā piedalījās konkursā uz šo pašu amatu, taču tika izvēlēts cits kandidāts — bijušais politiķis [[Māris Vītols]].

=== Politiskā darbība ===
[[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanās]] J. Vimba kandidēja kā [[Siguldas novada partija]]s saraksta līderis un deomes priekšsēdētāja amata kandidāts. Ievēlēts domē un pirmajā domes sēdē apstiprināts par Siguldas novada domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077930/par-siguldas-novada-domes-priekssedetaju-ievelets-bijusais-nacionala-teatra-direktors-vimba|title=Par Siguldas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais Nacionālā teātra direktors Vimba|date={{dat|2025|6|27||bez}}|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2025|6|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/6098/ Profils] filmas.lv
* [https://izrades.lv/persona/janis-vimba-8168 Jānis Vimba] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Linards Kumskis]]
| virsraksts = [[Siguldas novads|Siguldas novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik''
| pēc        = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}


{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Vimba, Jānis}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Siguldas novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>rhmbeognhkht9h90u4wmqcoyi75l4r9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301385</id>
      <parentid>4301384</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:23:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4301385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4677" sha1="i9g36s8mh8spcf8g7mn6s2g36u8fad2" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Vimba
| attēls = Jānis Vimba.jpg
| attēla_izm = 200px
| apraksts = Jānis Vimba 2025. gadā
| amats = [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Siguldas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}}
| term_beigas =
| prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Evika Siliņa]]
| vietnieks = 
| priekštecis = [[Linards Kumskis]]
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|01|12}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Siguldas novada partija]]
| dzīvesb = Liene Vimba
| profesija = [[aktieris]], režisors, ekonomists, ierēdnis
| alma_mater = 
* [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
* [[Latvijas Kultūras akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Jānis Vimba''' (dzimis {{dat|1979|1|12}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]], teātra režisors, ekonomists un politiķis. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] domes priekšsēdētājs. Bijis [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] direktors.

== Dzīvesgājums ==
Beidzis [[Krimuldas vidusskola|Krimuldas vidusskolu]]. Paralēli mācījies arī Krimuldas mūzikas skolā un Krimuldas mākslas skolā. 15 gadus dejojis deju studijā &quot;Dzirnas&quot;.

Absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s Ekonomikas fakultāti. 2003. gadā iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur mācījies aktiermeistarību [[Pēteris Krilovs|Pētera Krilova]] un [[Anna Eižvertiņa|Annas Eižvertiņas]] vadībā. 2007. gadā akadēmiju absolvējis un kļuvis par Nacionālā teātra aktieri. Tēlojis lomas arī filmās: &quot;[[Vīrietis akvārijā]]&quot; (2007), &quot;[[Kontrolieris (filma)|Kontrolieris]]&quot; (2009), &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot; (2012). 2019. gadā tēlojis lomu TV seriālā &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;, vēl piedalījies seriālos &quot;[[Ugunsgrēks]]&quot; un &quot;[[Viņas melo labāk]]&quot;.

Strādājis arī par vecāko referentu [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijā]] un jaunāko referentu Pašvaldību lietu pārvaldē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150987-aprite-par-lietu-nenoversamibu.htm|title=Par lietu nenovēršamību|publisher=nra.lv|access-date={{dat|2017|12|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016190117/http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150987-aprite-par-lietu-nenoversamibu.htm|archivedate={{dat|2015|10|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2018|6|27||bez}} sācis pildīt [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktora pienākumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/nacionala-teatra-vadibu-uztic-aktierim-un-rezisoram-janim-vimbam.a278418/|title=Nacionālā teātra vadību uztic aktierim un režisoram Jānim Vimbam|date={{dat|2018|5|15||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|5|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā piedalījās konkursā uz šo pašu amatu, taču tika izvēlēts cits kandidāts — bijušais politiķis [[Māris Vītols]].

=== Politiskā darbība ===
[[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanās]] J. Vimba kandidēja kā [[Siguldas novada partija]]s saraksta līderis un deomes priekšsēdētāja amata kandidāts. Ievēlēts domē un pirmajā domes sēdē apstiprināts par Siguldas novada domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077930/par-siguldas-novada-domes-priekssedetaju-ievelets-bijusais-nacionala-teatra-direktors-vimba|title=Par Siguldas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais Nacionālā teātra direktors Vimba|date={{dat|2025|6|27||bez}}|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2025|6|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/6098/ Profils] filmas.lv
* [https://izrades.lv/persona/janis-vimba-8168 Jānis Vimba] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Linards Kumskis]]
| virsraksts = [[Siguldas novads|Siguldas novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik''
| pēc        = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}


{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Vimba, Jānis}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Siguldas novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>i9g36s8mh8spcf8g7mn6s2g36u8fad2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301492</id>
      <parentid>4301385</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:35:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>typo.....</comment>
      <origin>4301492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4675" sha1="k4zejsjh2386z3eqtfjzj38ug190lyu" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Vimba
| attēls = Jānis Vimba.jpg
| attēla_izm = 200px
| apraksts = Jānis Vimba 2025. gadā
| amats = [[Siguldas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Siguldas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}}
| term_beigas =
| prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Evika Siliņa]]
| vietnieks = 
| priekštecis = [[Linards Kumskis]]
| pēctecis = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|01|12}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Siguldas novads}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Siguldas novada partija]]
| dzīvesb = Liene Vimba
| profesija = [[aktieris]], režisors, ekonomists, ierēdnis
| alma_mater = 
* [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]
* [[Latvijas Kultūras akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Jānis Vimba''' (dzimis {{dat|1979|1|12}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]], teātra režisors, ekonomists un politiķis. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] domes priekšsēdētājs. Bijis [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] direktors.

== Dzīvesgājums ==
Beidzis [[Krimuldas vidusskola|Krimuldas vidusskolu]]. Paralēli mācījies arī Krimuldas mūzikas skolā un Krimuldas mākslas skolā. 15 gadus dejojis deju studijā &quot;Dzirnas&quot;.

Absolvējis [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s Ekonomikas fakultāti. 2003. gadā iestājies [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]], kur mācījies aktiermeistarību [[Pēteris Krilovs|Pētera Krilova]] un [[Anna Eižvertiņa|Annas Eižvertiņas]] vadībā. 2007. gadā akadēmiju absolvējis un kļuvis par Nacionālā teātra aktieri. Tēlojis lomas arī filmās: &quot;[[Vīrietis akvārijā]]&quot; (2007), &quot;[[Kontrolieris (filma)|Kontrolieris]]&quot; (2009), &quot;[[Sapņu komanda 1935]]&quot; (2012). 2019. gadā tēlojis lomu TV seriālā &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;, vēl piedalījies seriālos &quot;[[Ugunsgrēks]]&quot; un &quot;[[Viņas melo labāk]]&quot;.

Strādājis arī par vecāko referentu [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijā]] un jaunāko referentu Pašvaldību lietu pārvaldē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150987-aprite-par-lietu-nenoversamibu.htm|title=Par lietu nenovēršamību|publisher=nra.lv|access-date={{dat|2017|12|05||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151016190117/http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/150987-aprite-par-lietu-nenoversamibu.htm|archivedate={{dat|2015|10|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2018|6|27||bez}} sācis pildīt [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktora pienākumus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/nacionala-teatra-vadibu-uztic-aktierim-un-rezisoram-janim-vimbam.a278418/|title=Nacionālā teātra vadību uztic aktierim un režisoram Jānim Vimbam|date={{dat|2018|5|15||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|5|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2023. gadā piedalījās konkursā uz šo pašu amatu, taču tika izvēlēts cits kandidāts — bijušais politiķis [[Māris Vītols]].

=== Politiskā darbība ===
[[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanās]] J. Vimba kandidēja kā [[Siguldas novada partija]]s saraksta līderis un domes priekšsēdētāja amata kandidāts. Ievēlēts domē un pirmajā domes sēdē apstiprināts par Siguldas novada domes priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120077930/par-siguldas-novada-domes-priekssedetaju-ievelets-bijusais-nacionala-teatra-direktors-vimba|title=Par Siguldas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts bijušais Nacionālā teātra direktors Vimba|date={{dat|2025|6|27||bez}}|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2025|6|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.filmas.lv/person/6098/ Profils] filmas.lv
* [https://izrades.lv/persona/janis-vimba-8168 Jānis Vimba] izrades.lv
{{aktieru ārējās saites}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Linards Kumskis]]
| virsraksts = [[Siguldas novads|Siguldas novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik''
| pēc        = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}


{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Vimba, Jānis}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Siguldā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]]
[[Kategorija:Latviešu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Siguldas novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>k4zejsjh2386z3eqtfjzj38ug190lyu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>372014</id>
    <revision>
      <id>4301280</id>
      <parentid>3861697</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:31:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4301280</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4092" sha1="76lved7u48mpkj3qs7we77e7z9du5x6" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs
|     vārds_orig = ''Stanisław Kostka Kazimierz Jan Jozef Michal Plater-Zyberk''
|         attēls = POL COA Plater-Zyberk.svg
|     att_izmērs = 150px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1823
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = [[Pilskalnes muiža]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;([[Augšdaugavas novads]], {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1896
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 29
|        m_vieta = [[Vīne]], [[Austroungārija]]&lt;br /&gt;({{AUT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = muižnieks
|        dzimums = V
|         vecāki = Mihals Plāters; Izabella, dzimusi Zīberka
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Marija Terēze, dzimusi [[Borhi|Borha]]
|          bērni = Andrejs, Marija, Jadviga, Jozefats, Emma, Pēteris
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs''' ({{val-pl|Stanisław Kostka Kazimierz Jan Jozef Michal Plater-Zyberk}}, dzimis {{dat|1823|12|6}}, miris {{dat|1896|9|29}}) bija  muižu īpašnieks, [[grāfs]], [[Latgale]]s sabiedriskais darbinieks.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/persona/7435 latgalesdati.du.lv]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1823. gada 6. decembrī (24. novembrī pēc vecā stila) tagadējā [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskanes pagastā]] [[Šlosbergas muiža]]s īpašnieka grāfa [[Mihals Plāters|Miķeļa Plātera]] un viņa sievas Izabellas Helēnas [[Zībergi|Zībergas]] ģimenē. 
Kā militārais inženieris dienēja [[Krievijas impērija]]s armijā, pēc atvaļināšanās 1855. gadā apprecējās ar Mariju Terēzi Elizabeti [[Borhi|Borhu]] (1834-1875). 
Saimniekoja [[Arendole]]s, [[Kalupe]]s un [[Kaldabruņa]]s muižās. Dzīvojot Kalupes muižā, 1860. gadā izveidojis parku, iekārtojis alus darītavu un 1861. gadā devis līdzekļus [[Kalupes baznīca]]s celšanai.

1858. gadā ievēlēts par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] [[šļahta]]s maršalu. 1860. gadā viņš piedalījās [[Vitebskas guberņa]]s juridiskajā komisijā, kas sagatavoja dokumentus [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanai Latgalē]] {{dat|1861|2|19||bez}}, bija Daugavpils ģimnāzijas goda kurators.     
[[Janvāra sacelšanās]] laikā atbalstīja [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] atjaunošanu nevardarbīgā ceļā, 1862. un 1863. gadā piedalījās &quot;balto&quot; kongresos Varšavā. Pēc atgriešanās dzimtenē pēc 1863. gada uzturējās [[Malnavas muiža|Malnavas muižā]]. 

Miris 1896. gada 29. septembrī [[Vīne|Vīnē]].

== Bērni ==
Viņa ģimenē piedzima 6 bērni. 
* Andrejs (''Andrzej-Maria-Michał-Józef Plater-Zyberk'', 1856-1928), [[Kazimirišķu muiža]]s īpašnieks. Mantoja Kalupes muižu, 1914. gadā atbalstīja Kalupes baznīcas remontu, pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja Austrijā.
* Marija (''Maria-Aniela'', 1857-1909), precējusies Veļopoļska (''Wielopolska''), dzīvoja Itālijā un Polijā.
* Jadviga (''Jadwiga'', 1859-1882), viņai ir uzstādīta epitāfija Kalupes baznīcā.
* Jozefats (''Józafat-Maria-Aleksander-Stanisław-Andrzej Plater-Zyberk'', 1859-1933), jurists, [[Bebrenes muiža|Bebrenes]] un [[Kaldabruņa]]s muižu īpašnieks. Miris [[Vloščovas apriņķis|Vloščovas apriņķa]] Moskoževā Polijā. 
* Emma (''Emma-Maria-Elżbieta-Ludwika'', dzimusi 1863), dzīvoja Itālijā un Polijā.
* Pēteris (''Piotr Plater-Zyberk'', dzimis 1869), pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja Polijā.&lt;ref&gt;[http://platerak.republika.pl/stankos.html Plāteru dzimtas mājas lapa]{{Novecojusi saite}} (poliski)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Plāters-Zībergs, Staņislavs Kostka}}
[[Kategorija:1823. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1896. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Plāteri]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas poļi]]</text>
      <sha1>76lved7u48mpkj3qs7we77e7z9du5x6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301282</id>
      <parentid>4301280</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:44:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <origin>4301282</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4096" sha1="qe4s9dqs34gi8sih4pv151ls9tz6j5b" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs
|     vārds_orig = ''Stanisław Kostka Kazimierz Jan Jozef Michal Plater-Zyberk''
|         attēls = POL COA Plater-Zyberk.svg
|     att_izmērs = 150px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1823
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 6
|       dz_vieta = [[Pilskalnes muiža]], [[Kurzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;([[Augšdaugavas novads]], {{LAT}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1896
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 29
|        m_vieta = [[Vīne]], [[Austroungārija]]&lt;br /&gt;({{AUT}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = muižnieks
|        dzimums = V
|         vecāki = Mihals Plāters; Izabella, dzimusi Zīberka
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Marija Terēze, dzimusi [[Borhi|Borha]]
|          bērni = Andrejs, Marija, Jadviga, Jozefats, Emma, Pēteris
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs''' ({{val-pl|Stanisław Kostka Kazimierz Jan Jozef Michal Plater-Zyberk}}, dzimis {{dat|1823|12|6}}, miris {{dat|1896|9|29}}) bija  muižu īpašnieks, [[grāfs]], [[Latgale]]s sabiedriskais darbinieks.&lt;ref&gt;[http://latgalesdati.du.lv/persona/7435 latgalesdati.du.lv]&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1823. gada 6. decembrī (24. novembrī pēc vecā stila) tagadējā [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskanes pagastā]] [[Šlosbergas muiža]]s īpašnieka grāfa [[Mihals Plāters|Miķeļa Plātera]] un viņa sievas Izabellas Helēnas [[Zībergi|Zībergas]] ģimenē. 
Kā militārais inženieris dienēja [[Krievijas impērija]]s armijā, pēc atvaļināšanās 1855. gadā apprecējās ar Mariju Terēzi Elizabeti [[Borhi|Borhu]] (1834-1875). 
Saimniekoja [[Arendole]]s, [[Kalupe]]s un [[Kaldabruņa]]s muižās. Dzīvojot Kalupes muižā, 1860. gadā izveidojis parku, iekārtojis alus darītavu un 1861. gadā devis līdzekļus [[Kalupes baznīca]]s celšanai.

1858. gadā ievēlēts par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] [[šļahta]]s maršalu. 1860. gadā viņš piedalījās [[Vitebskas guberņa]]s juridiskajā komisijā, kas sagatavoja dokumentus [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanai Latgalē]] {{dat|1861|2|19||bez}}, bija [[Daugavpils ģimnāzija]]s goda kurators.     
[[Janvāra sacelšanās]] laikā atbalstīja [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] atjaunošanu nevardarbīgā ceļā, 1862. un 1863. gadā piedalījās &quot;balto&quot; kongresos Varšavā. Pēc atgriešanās dzimtenē pēc 1863. gada uzturējās [[Malnavas muiža|Malnavas muižā]]. 

Miris 1896. gada 29. septembrī [[Vīne|Vīnē]].

== Bērni ==
Viņa ģimenē piedzima 6 bērni. 
* Andrejs (''Andrzej-Maria-Michał-Józef Plater-Zyberk'', 1856-1928), [[Kazimirišķu muiža]]s īpašnieks. Mantoja Kalupes muižu, 1914. gadā atbalstīja Kalupes baznīcas remontu, pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja Austrijā.
* Marija (''Maria-Aniela'', 1857-1909), precējusies Veļopoļska (''Wielopolska''), dzīvoja Itālijā un Polijā.
* Jadviga (''Jadwiga'', 1859-1882), viņai ir uzstādīta epitāfija Kalupes baznīcā.
* Jozefats (''Józafat-Maria-Aleksander-Stanisław-Andrzej Plater-Zyberk'', 1859-1933), jurists, [[Bebrenes muiža|Bebrenes]] un [[Kaldabruņa]]s muižu īpašnieks. Miris [[Vloščovas apriņķis|Vloščovas apriņķa]] Moskoževā Polijā. 
* Emma (''Emma-Maria-Elżbieta-Ludwika'', dzimusi 1863), dzīvoja Itālijā un Polijā.
* Pēteris (''Piotr Plater-Zyberk'', dzimis 1869), pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja Polijā.&lt;ref&gt;[http://platerak.republika.pl/stankos.html Plāteru dzimtas mājas lapa]{{Novecojusi saite}} (poliski)&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Plāters-Zībergs, Staņislavs Kostka}}
[[Kategorija:1823. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1896. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Plāteri]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Latvijas poļi]]</text>
      <sha1>qe4s9dqs34gi8sih4pv151ls9tz6j5b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Renamed user 0f302287bb0255da1e6eba23d871d103</title>
    <ns>3</ns>
    <id>376526</id>
    <revision>
      <id>4301406</id>
      <parentid>3007400</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T05:25:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aqurs1</username>
        <id>87120</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Aqurs1 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Hispano76]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 0f302287bb0255da1e6eba23d871d103]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Hispano76|Hispano76]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Renamed user 0f302287bb0255da1e6eba23d871d103|Renamed user 0f302287bb0255da1e6eba23d871d103]]&quot;</comment>
      <origin>2803245</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="3k90sqraoql1zsdavzur83ig1ewdo5f" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Wiki-1776}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2018. gada 10. februāris, plkst. 05.31 (EET)</text>
      <sha1>3k90sqraoql1zsdavzur83ig1ewdo5f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neredzamā roka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>376963</id>
    <revision>
      <id>4301161</id>
      <parentid>3853781</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:36:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>BeaverOfCuriosity</username>
        <id>132398</id>
      </contributor>
      <comment>Labots ievads, izveidojot saturu, kas ir balstīts faktos latviešu valodā atbilstoši valodas lietojumam. Pievienota atsauce uz 20gs ekonomistu Paulu Samjuelu, kurš popularizēja &quot;Neredzamās rokas&quot; teoriju atbilstoši neoklasiciskajām ekonomikas pamatnostādnēm</comment>
      <origin>4301161</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4785" sha1="b71rdeaiufa8s5x7azb72m63q6k58ph" xml:space="preserve">{{vikisaites+}}{{Enciklopēdisks stils}}

&quot;'''Neredzamā roka'''&quot; ({{Val-en|Invisible hand}}) ir [[metafora]], kas raksturo [[Brīvā tirgus ekonomika|brīvā tirgus ekonomikas]] dalībnieku uzvedību, kad cilvēki, kuri ir ieniteresēti darboties tikai savu interešu piepildīšanai mēdz darboties sabiedrības interešu labā, pat, ja tāds nav bijis sākotnējais mērķis. Sākotnēji metaforu izmantoja skotu ekonomists un filozofs [[Ādams Smits]], lai vizualizētu divus specifiskus, bet dažādus ekonomikas piemērus.

Pirmo piemēru filozofs dod savā 1759.gada darbā &quot;[[Morālo jūtu teorija]]&quot; (''The Theory of Moral Sentiments''). Šajā darbā tiek apskatīts teorētisks piemērs, kur bagātībām koncentrējoties viena cilvēka rokās, viņš tērē savas bagātības, nodarbinot citus cilvēkus savā labā. Tādejādi daļa no viņa bagātības tiek nodota nabadzīgākiem ļaudīm. Taču metafora plašāk tiek pieminēta 1776.gada dabā [[Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem|&quot;Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem&quot;]] jeb &quot;Nāciju bagātība&quot; &lt;ref&gt;https://www.ibiblio.org/ml/libri/s/SmithA_WealthNations_p.pdf&lt;/ref&gt;(''An inquiry into the Nature and Causes of the Wealth of Nations)'', kur viņš teorizēja, ka valstu valdībām nav nepieciešams spiest starptautiskos tirgus dalībniekus veikt investīcijas dzimtajā valstī, jo tās caur brīvā tirgus mehānismiem tiks piesaistītas dabīgi. Abos darbos &quot;neredzamā roka&quot; tiek izmantots kā raksturojošs termins tikai konkrētajos piemēros.

Mūsdienās zināmo metaforas &quot;neredzamā roka&quot;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://economictimes.indiatimes.com/definition/invisible-hand|title=What is Invisible Hand? Definition of Invisible Hand, Invisible Hand Meaning|website=The Economic Times}}&lt;/ref&gt; pielietojumu, kas raksturo absolūti brīvu tirgus ekonomiku, kas tiek uzskatīta par pašregulējošu sistēmu vienmēr spējīgu radīt optimālākos ekonomikas rezultātus, ko nav iespējams iegūt vai uzlabot iesaistoties valsts valdībai. Paplašināto metaforas pielietojumu ir popularizējis 20.gs ekonomists [[Pauls Samjuelsons]] (''Paul Samuelson'') iedvesmojot neoklasiciskās ekonomikas teorijas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Market Society: Markets and Modern Social Theory.|last=Slater|first=Don|year=2001|location=Cambridge|pages=pages=54-5|last2=Tonkiss|first2=Fran|publisher=Polity Press}}&lt;/ref&gt; 

== Vēsture ==
&quot;Nāciju bagātība&quot; tika publicēta pirmajā rūpnieciskajā revolūcijā un tajā pašā gadā kā Amerikas neatkarības deklarācija. Smita neredzamā roka kļuva par vienu no galvenajiem brīvā tirgus kapitālisma ekonomiskās sistēmas pamatojumiem.

Rezultātā Amerikas Savienoto Valstu uzņēmējdarbības vide attīstījās, vispārēji saprotot, ka brīvprātīgie privātie tirgi ir produktīvāki nekā valdības ekonomika. Pat valdības noteikumi dažreiz mēģina iekļaut neredzamo roku. Bijušais Federācijas valdes priekšsēdētājs Bens Bernankens paskaidroja, ka &quot;uz tirgu balstīta pieeja ir neredzamās rokas regulēšana&quot;, kuras mērķis ir saskaņot tirgus dalībnieku stimulus ar regulatora mērķiem.&quot;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://oxford.universitypressscholarship.com/view/10.1093/acprof:osobl/9780199990481.001.0001/acprof-9780199990481-chapter-9|title=The History of the Invisible Hand|first=Joseph|last=Heath|publisher=Oxford University Press|via=oxford.universitypressscholarship.com|doi=10.1093/acprof:osobl/9780199990481.001.0001/acprof-9780199990481-chapter-9}}&lt;/ref&gt;

== Neredzamā roka mūsdienu skatījumā ==
Ir daudz argumentu par to, ka &quot;neredzamā roka&quot; vienkārši nepastāv. Piemēram, raugoties uz diviem svarīgiem amerikāņu tirgus aspektiem, veselības aprūpi un izglītību. Iepērkot kādu no šiem pakalpojumiem, pircējam ir ļoti grūti pašam uzzināt produkta kvalitāti un efektivitāti, kuru viņš pērk. Lai &quot;neredzamā roka&quot; darbotos, klientiem faktiski jāzina, kas viņiem ir nepieciešams, lai viņi varētu signalizēt to ražotājiem, kas to izveidotu. Taču klienti ir tik bailīgi, jo viņiem nav pietiekams zināšanas konkrētajā jomā, kā rezultātā viņiem  nav stimula un viņi attālinās no potenciālā darījuma. Rezultātā, ražotāji arvien vairāk veido un iekasē naudu, bet sabiedrībai tas nenāk par labu. Bet Ādama Smita vīzija par &quot;neredzamo roku&quot; bija arī kultūras izaicinājums amerikāņiem. Amerika tika dibināta ar relatīvi mazu un ierobežotu valdību, kuras dibinātāji gribēja parādīt sabiedrībai, ka tā varētu uzplaukt ar šo pārvaldes formu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.britannica.com/topic/invisible-hand|title=Invisible hand &amp;#124; economics|website=Encyclopedia Britannica}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ekonomika]]</text>
      <sha1>b71rdeaiufa8s5x7azb72m63q6k58ph</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301248</id>
      <parentid>4301161</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:55:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Valodas labojumi ievadā</comment>
      <origin>4301248</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4732" sha1="kxlh04nr4tcwnrb2klaxelur57zsags" xml:space="preserve">{{vikisaites+}}{{Enciklopēdisks stils}}

&quot;'''Neredzamā roka'''&quot; ir [[metafora]], kas raksturo [[brīvā tirgus ekonomika]]s dalībnieku uzvedību, kad cilvēki, kuri ir ieinteresēti darboties tikai savu interešu piepildīšanai, vienlaikus darbojas sabiedrības interešu labā, pat ja tas nav bijis viņu sākotnējais mērķis. Sākotnēji metaforu izmantoja skotu ekonomists un filozofs [[Ādams Smits]], lai vizualizētu divus specifiskus, bet dažādus ekonomikas piemērus.

Pirmo piemēru filozofs dod savā 1759. gada darbā &quot;[[Morālo jūtu teorija]]&quot; (''The Theory of Moral Sentiments''). Šajā darbā tiek apskatīts teorētisks piemērs, kurā, bagātībām koncentrējoties viena cilvēka rokās, viņš tērē savas bagātības, nodarbinot citus cilvēkus savā labā. Tādejādi daļa no viņa bagātības tiek nodota nabadzīgākiem ļaudīm. Taču metafora plašāk tiek pieminēta 1776. gada darbā &quot;[[Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem]]&quot; jeb &quot;Nāciju bagātība&quot;&lt;ref&gt;[https://www.ibiblio.org/ml/libri/s/SmithA_WealthNations_p.pdf]&lt;/ref&gt;(''An inquiry into the Nature and Causes of the Wealth of Nations)'', kur viņš teoretizēja, ka valstu valdībām nav nepieciešams spiest starptautiskos tirgus dalībniekus veikt investīcijas dzimtajā valstī, jo tās caur brīvā tirgus mehānismiem tiks piesaistītas dabīgi. Abos darbos &quot;neredzamā roka&quot; tiek izmantots kā raksturojošs termins tikai konkrētajos piemēros.

Mūsdienās metaforu &quot;neredzamā roka&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://economictimes.indiatimes.com/definition/invisible-hand|title=What is Invisible Hand? Definition of Invisible Hand, Invisible Hand Meaning|website=The Economic Times}}&lt;/ref&gt; pielieto, lai raksturotu absolūti vai praktiski brīvu tirgus ekonomiku, kas tiek uzskatīta par pašregulējošu sistēmu, vienmēr spējīgu radīt optimālākos ekonomikas rezultātus, ko nav iespējams iegūt vai uzlabot, iesaistoties valsts valdībai. Paplašināto metaforas pielietojumu ir popularizējis 20. gadsimta ekonomists [[Pols Semjuelsons]] (''Paul Samuelson''), iedvesmojot neoklasiskās ekonomikas teorijas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Market Society: Markets and Modern Social Theory.|last=Slater|first=Don|year=2001|location=Cambridge|pages=pages=54-5|last2=Tonkiss|first2=Fran|publisher=Polity Press}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
&quot;Nāciju bagātība&quot; tika publicēta pirmajā rūpnieciskajā revolūcijā un tajā pašā gadā kā Amerikas neatkarības deklarācija. Smita neredzamā roka kļuva par vienu no galvenajiem brīvā tirgus kapitālisma ekonomiskās sistēmas pamatojumiem.

Rezultātā Amerikas Savienoto Valstu uzņēmējdarbības vide attīstījās, vispārēji saprotot, ka brīvprātīgie privātie tirgi ir produktīvāki nekā valdības ekonomika. Pat valdības noteikumi dažreiz mēģina iekļaut neredzamo roku. Bijušais Federācijas valdes priekšsēdētājs Bens Bernankens paskaidroja, ka &quot;uz tirgu balstīta pieeja ir neredzamās rokas regulēšana&quot;, kuras mērķis ir saskaņot tirgus dalībnieku stimulus ar regulatora mērķiem.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://oxford.universitypressscholarship.com/view/10.1093/acprof:osobl/9780199990481.001.0001/acprof-9780199990481-chapter-9|title=The History of the Invisible Hand|first=Joseph|last=Heath|publisher=Oxford University Press|via=oxford.universitypressscholarship.com|doi=10.1093/acprof:osobl/9780199990481.001.0001/acprof-9780199990481-chapter-9}}&lt;/ref&gt;

== Neredzamā roka mūsdienu skatījumā ==
Ir daudz argumentu par to, ka &quot;neredzamā roka&quot; vienkārši nepastāv. Piemēram, raugoties uz diviem svarīgiem amerikāņu tirgus aspektiem, veselības aprūpi un izglītību. Iepērkot kādu no šiem pakalpojumiem, pircējam ir ļoti grūti pašam uzzināt produkta kvalitāti un efektivitāti, kuru viņš pērk. Lai &quot;neredzamā roka&quot; darbotos, klientiem faktiski jāzina, kas viņiem ir nepieciešams, lai viņi varētu signalizēt to ražotājiem, kas to izveidotu. Taču klienti ir tik bailīgi, jo viņiem nav pietiekams zināšanas konkrētajā jomā, kā rezultātā viņiem nav stimula un viņi attālinās no potenciālā darījuma. Rezultātā, ražotāji arvien vairāk veido un iekasē naudu, bet sabiedrībai tas nenāk par labu. Bet Ādama Smita vīzija par &quot;neredzamo roku&quot; bija arī kultūras izaicinājums amerikāņiem. Amerika tika dibināta ar relatīvi mazu un ierobežotu valdību, kuras dibinātāji gribēja parādīt sabiedrībai, ka tā varētu uzplaukt ar šo pārvaldes formu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/invisible-hand|title=Invisible hand &amp;#124; economics|website=Encyclopedia Britannica}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Ekonomika]]</text>
      <sha1>kxlh04nr4tcwnrb2klaxelur57zsags</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Agaricostilbales</title>
    <ns>0</ns>
    <id>378772</id>
    <revision>
      <id>4301450</id>
      <parentid>2866813</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:32:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* top */ sīkumi, replaced: [[dzimta]] → [[disambs|dzimta]], [[Ģints| → [[disambigs| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1347" sha1="5c9gixgnxh7etpprxqm2fpc6zds8np2" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls =
| att_nosaukums=
| valsts =Fungi
| valsts_lv =Sēnes
| nodalījums =Basidiomycota
| nodalījums_lv =Bazīdijsēnes
| klase = Teliomycetes
| klase_lv = Teliomicētes
| rinda = Agaricostilbales
| rinda_lv =
| iedalījums=
* dzimta: [[Agaricostilbaceae]]
* dzimta: [[Chionosphaeraceae]]
* dzimta: [[Kondoaceae]]
}}
'''Agaricostilbales''' ir sēņu rinda [[Bazīdijsēnes|bazīdijsēņu]] nodalījumā, kurā ietilpst 3 [[dzimta (bioloģija)|dzimtas]], 9 [[ģints (bioloģija)|ģintis]] (no kurām viena ģints neietilpst nevienā dzimtā — ''[[Mycogloea]]'') un 43 [[suga]]s.&lt;ref name=&quot;Kirk.etal2008&quot;/&gt; Šīs sēnes raksturo [[cistīda]]s neesamība, kā arī tām ir garas [[bazīdijas]] ar šķērsenisku starpsienu. Tās producē [[Hialīns|hialīna]] (daļēji caurspīdīgas) un ne [[Amiloīds|amiloīdas]] [[bazīdiospora]]s.&lt;ref name=&quot;OberwinklerBauer2006&quot;/&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces2|refs=
&lt;ref name=&quot;Kirk.etal2008&quot;&gt;Kirk P.M., Cannon P.F., Minter D.W. &amp; Stalpers J.A. (2008). ''Dictionary of the Fungi'' (10th ed.). Wallingford, UK: CAB International. p. 13. {{ISBN|978-0-85199-826-8}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;OberwinklerBauer2006&quot;&gt;Oberwinkler F. &amp; Bauer R. (2006). ''The systematics of gasteroid, auricularioid Heterobasidiomycetes''. Sydowia. 41: 224–56 (see p. 240).&lt;/ref&gt;
}}

[[Kategorija:Bazīdijsēnes]]</text>
      <sha1>5c9gixgnxh7etpprxqm2fpc6zds8np2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dižciltīgie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397584</id>
    <revision>
      <id>4301451</id>
      <parentid>4188810</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:32:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[dzimta| → [[disambs| using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="678" sha1="rms8cpl1q32i58hw6ndhu9yeaxs1jsu" xml:space="preserve">[[Attēls:15-07-05-Schloß-Caputh-RalfR-N3S 1712.jpg|thumbnail|Glezna, kurā attēlota Prūsijas, Polijas un Dānijas karaļu satikšanās]]
'''Dižciltīgie''' ir [[sabiedrības šķira]], pie kuras pieder no senām un ievērojamām [[klans|dzimtām]] cēlušies cilvēki, kas parasti sabiedrībā ieņēma īpašu stāvokli. Nereti dižciltīgie veidoja augstāko, privileģēto valdošās šķiras slāni un bija daļa no [[aristokrātija]]s.

== Skatīt arī ==
* [[Muižniecība]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{vēsture-aizmetnis}}
{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dižciltīgie| ]]</text>
      <sha1>rms8cpl1q32i58hw6ndhu9yeaxs1jsu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Upes nēģi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398418</id>
    <revision>
      <id>4301457</id>
      <parentid>2881431</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:36:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[ģints]] → [[disambigs|ģints]], ref&gt;. → ref&gt; using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3013" sha1="e0pfze9hxn1jgwg222gq3otr9g4iwre" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|     nosaukums = Upes nēģi
|     platums = 240px
|        attēls = File:Jõesilmud2.jpg
| att_nosaukums = [[Upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'')
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Chordata
|       tips_lv = Hordaiņi
|         klase = Cyclostomata
|      klase_lv = Apaļmutnieki
|         kārta = Petromyzontiformes
|      kārta_lv = Nēģveidīgie
|        dzimta = Petromyzontidae
|     dzimta_lv = Nēģu dzimta
|         ģints = Lampetra
|      ģints_lv = Upes nēģi
|      binomial = Lampetra &lt;small&gt;([[Bonnaterre]], 1788)&lt;/small&gt; 
|   kategorijas = nē
}}
'''Upes nēģi''' (''Lampetra'') ir [[nēģu dzimta]]s (''Petromyzontidae'') [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[ģints (bioloģija)|ģints]]. Ģinti [[1788. gads|1788. gadā]] aprakstīja franču [[abats]] un [[naturālists]] [[Pjērs Žozefs Bonnaterre]].

== Morfoloģija ==
[[Augšžokļa plāksnīte]] ir plata, labi attīstīta, tās malās ir pa vienam zobam. [[Apakšžokļa plāksnīte]]  ar 6—11 zobiem, no kuriem ārējie ir palielināti vai arī divdaļīgi. [[Lūpu zobi]] reizēm veido radiālas rindas. Tādā gadījumā zobi neveido vienlaidu tiltveida klājumu, bet ir izkaisīti. Iekšējie malējie lūpu zobi ir 3 vai 4 katrā pusē, kas vienmēr ir palielināti un parasti divdaļīgi vai trīsdaļīgi. Reizēm ir arī ārējie malējie lūpu zobi. Apakšlūpas zobi var būt un var nebūt. Priekšējā [[mēles plāksnīte]] ir bez vidējā padziļinājuma un tai ir 5—19 zobiņi, no kuriem vidējais ir palielināts. Ģints pārstāvjiem ir divas [[muguras spura]]s, un otrā spura pāriet [[astes spura|astes spurā]].

== Sistemātika ==
Uz [[2018. gads|2018. gada]] maiju upes nēģu ģintī ir iekļautas 12 [[suga]]s:
* [[Lampetra aepyptera]] &lt;small&gt;(Abbott, 1860)&lt;/small&gt;
* [[Lampetra alavariensis]] &lt;small&gt;Mateus, Alves, Quintella &amp; Almeida, 2013&lt;/small&gt;
* [[Lampetra auremensis]] &lt;small&gt;Mateus, Alves, Quintella &amp; Almeida, 2013&lt;/small&gt;
* [[Lampetra ayresii]] &lt;small&gt;(Günther, 1870)&lt;/small&gt;
* [[Lampetra fluviatilis]] &lt;small&gt;(Linnaeus, 1758)&lt;/small&gt;
* [[Lampetra hubbsi]] &lt;small&gt;(Vladykov &amp; Kott, 1976)&lt;/small&gt;
* [[Lampetra lanceolata]] &lt;small&gt;Kux &amp; Steiner, 1972&lt;/small&gt;
* [[Lampetra lusitanica]] &lt;small&gt;Mateus, Alves, Quintella &amp; Almeida, 2013&lt;/small&gt;
* [[Lampetra pacifica]] &lt;small&gt;Vladykov, 1973&lt;/small&gt;
* [[Lampetra planeri]] &lt;small&gt;(Bloch, 1784)&lt;/small&gt;
* [[Lampetra richardsoni]] &lt;small&gt;Vladykov &amp; Follett, 1965&lt;/small&gt;
* [[Lampetra soljani]] &lt;small&gt;Tutman, Freyhof, Duli, Glamuzina &amp; Geiger, 2017&lt;/small&gt;

Austrumu strauta nēģis (''Lampetra lamottenii''), kas agrāk bija iekļauts šajā ģintī, ir sinonimizēts ar mazo upes nēģi (''[[Lethenteron appendix]]'').&lt;ref name=FB_syn&gt;[http://www.fishbase.se/Nomenclature/SynonymsList.php?ID=2521&amp;SynCode=58921&amp;GenusName=Lethenteron&amp;SpeciesName=appendix Synonyms of ''Lethenteron appendix'' (DeKay, 1842)]{{ref-en}}.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Apaļmutnieki]]</text>
      <sha1>e0pfze9hxn1jgwg222gq3otr9g4iwre</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4301193</id>
      <parentid>4300826</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:01:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4301193</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1452" sha1="s79xxdfqq3oa7x9w1rwfijr7q6ecly5" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2025-06-28 18:01:08{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Bloodborne|t|h|d}} || 2025-06-14 06:47:21 || 14 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 15 (29.06.2025)
|-
| {{page-multi|page=Mikus Dubickis|t|h|d}} || 2025-06-18 18:56:40 || 9 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Rakstā nav parādīta personas enciklopēdiskā nozīmība. Studentu apvienības prezidents un deputāts Smiltenē - tas par maz. || 15 (03.07.2025)
|-
| {{page-multi|page=Besk|t|h|d}} || 2025-06-24 05:18:00 || 4 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....&lt;/nowiki&gt; || ja reklāmrakstu nepārrakstīs enciklopēdiski || 5 (29.06.2025)
|-
| {{page-multi|page=Candi Milo|t|h|d}} || 2025-06-25 05:51:40 || 3 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos || 5 (30.06.2025)
|-
| {{page-multi|page=Amirs Hezroni|t|h|d}} || 2025-06-27 08:35:18 || 1 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dzēst, ja tuvākajā laikā nesakārtos.....&lt;/nowiki&gt; || ja nesakārtos rakstu (vikisaites, valoda, kategorijas, utml.) || 5 (02.07.2025)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>s79xxdfqq3oa7x9w1rwfijr7q6ecly5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4301191</id>
      <parentid>4300825</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:00:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4301191</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16720" sha1="r7hcqswk08cr68pgu8eidxsqtwrweij" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2025|06|28||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:198268}}]
| {{formatnum:2155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13616}}]
| 2009-02-13
| 2025-06-28
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:162694}}]
| {{formatnum:13070}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:7691}}]
| 2007-12-03
| 2025-06-28
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:121990}}]
| {{formatnum:118}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14573}}]
| 2004-11-07
| 2025-06-17
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:104867}}]
| {{formatnum:10529}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:8763}}]
| 2007-11-24
| 2025-06-28
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:103206}}]
| {{formatnum:8520}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1724}}]
| 2009-10-02
| 2025-06-27
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:80689}}]
| {{formatnum:4618}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6192}}]
| 2005-10-30
| 2025-06-28
|-
| 7.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:67026}}]
| {{formatnum:1445}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3256}}]
| 2005-07-26
| 2025-06-27
|-
| 8.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:60694}}]
| {{formatnum:10808}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:1968}}]
| 2009-05-24
| 2025-06-28
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:57893}}]
| {{formatnum:2339}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:807}}]
| 2006-11-23
| 2025-06-28
|-
| 10.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:47523}}]
| {{formatnum:1498}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3451}}]
| 2006-05-03
| 2025-06-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 11.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44894}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1777}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 12.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:44655}}]
| {{formatnum:9207}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:5489}}]
| 2018-06-22
| 2025-06-27
|-
| 13.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:44459}}]
| {{formatnum:4448}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:338}}]
| 2007-01-07
| 2025-06-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:44219}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2984}}]
| 2007-04-26
| 2022-12-20
|-
| 15.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:40464}}]
| {{formatnum:1813}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:568}}]
| 2009-01-14
| 2025-06-28
|-
| 16.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:38567}}]
| {{formatnum:5670}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1352}}]
| 2015-03-11
| 2025-06-27
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:34173}}]
| {{formatnum:7433}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:618}}]
| 2013-03-30
| 2025-06-28
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33146}}]
| {{formatnum:224}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-06-08
|-
| 19.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29765}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1255}}]
| 2006-12-21
| 2025-03-31
|-
| 20.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28834}}]
| {{formatnum:70}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1201}}]
| 2005-11-25
| 2025-01-03
|-
| 21.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:27921}}]
| {{formatnum:4144}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:350}}]
| 2020-05-10
| 2025-06-28
|-
| 22.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26810}}]
| {{formatnum:10}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:592}}]
| 2006-02-02
| 2025-04-21
|-
| 23.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23768}}]
| {{formatnum:315}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:878}}]
| 2007-11-05
| 2025-06-19
|-
| 24.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2025-03-30
|-
| 25.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:21783}}]
| {{formatnum:3123}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:719}}]
| 2015-08-30
| 2025-06-28
|-
| 26.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:21392}}]
| {{formatnum:9544}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:3010}}]
| 2023-01-18
| 2025-06-27
|-
| 27.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18701}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2025-03-13
|-
| 28.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:17356}}]
| {{formatnum:4563}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1286}}]
| 2022-01-17
| 2025-06-27
|-
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:7552}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:14551}}]
| {{formatnum:1152}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:237}}]
| 2016-04-12
| 2025-06-27
|-
| 31.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:13939}}]
| {{formatnum:695}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2318}}]
| 2011-08-03
| 2025-06-20
|-
| 32.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13586}}]
| {{formatnum:3}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 33.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:13473}}]
| {{formatnum:611}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:221}}]
| 2013-06-21
| 2025-06-27
|-
| 34.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:12630}}]
| {{formatnum:1146}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1650}}]
| 2005-07-30
| 2025-06-20
|-
| 35.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:12340}}]
| {{formatnum:1258}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2025-06-27
|-
| 36.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:11458}}]
| {{formatnum:5383}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1034}}]
| 2014-07-27
| 2025-06-28
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11168}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:3}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11054}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:246}}]
| 2008-10-28
| 2023-08-27
|-
| 39.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10383}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10311}}]
| {{formatnum:538}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:668}}]
| 2011-10-13
| 2025-06-26
|-
| 41.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:9835}}]
| {{formatnum:408}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:368}}]
| 2012-05-17
| 2025-06-25
|-
| 42.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9329}}]
| {{formatnum:393}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:168}}]
| 2013-03-14
| 2025-06-27
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 43.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8983}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|-
| 44.
| {{u|Svens Hudjajevs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Svens_Hudjajevs {{formatnum:8912}}]
| {{formatnum:3735}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Svens_Hudjajevs {{formatnum:300}}]
| 2021-07-27
| 2025-06-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8580}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8472}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2023-01-29
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8361}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:194}}]
| 2004-09-16
| 2025-04-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7243}}]
| {{formatnum:558}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2025-06-10
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7143}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6591}}]
| {{formatnum:7}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2025-04-27
|-
| 54.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6533}}]
| {{formatnum:82}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:133}}]
| 2013-01-07
| 2025-02-25
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 55.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6426}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 56.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6237}}]
| {{formatnum:15}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-15
|-
| 57.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6174}}]
| {{formatnum:9}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:571}}]
| 2006-05-12
| 2025-03-17
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 58.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:400}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 59.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:5802}}]
| {{formatnum:874}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:99}}]
| 2017-05-11
| 2025-06-28
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5489}}]
| {{formatnum:152}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2025-06-20
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5456}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:246}}]
| 2010-04-25
| 2025-01-03
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5304}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5092}}]
| {{formatnum:71}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:373}}]
| 2020-12-20
| 2025-06-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>r7hcqswk08cr68pgu8eidxsqtwrweij</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aukstā zupa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>442450</id>
    <revision>
      <id>4301070</id>
      <parentid>4291122</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T14:47:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jaskovs</username>
        <id>131381</id>
      </contributor>
      <comment>Labota pareizrakstības kļūda</comment>
      <origin>4301070</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4163" sha1="mxtut1jlahz5gm94jcn29mpddixpplk" xml:space="preserve">[[Attēls:Lurid_borscht.jpg|thumb|right|250px|[[Lietuviešu virtuve|Lietuviešu]] aukstā zupa ar vārītu [[kartupeļi|kartupeli]]]]

'''Aukstā zupa''' ({{val|lt|šaltibarščiai}}, {{val|be|халаднік}}, {{val|ru|холодник/свекольник}}, {{val|pl|chłodnik litewski}}) ir aukstā [[dārzeņi|dārzeņu]] [[zupa]], ko gatavo no [[Galda bietes|bietēm]], [[skābpiena produkti]]em ([[rūgušpiens|rūgušpiena]], [[skābais krējums|skābā krējuma]] vai [[kefīrs|kefīra]]), [[gurķis|gurķiem]], vārītām [[ola (pārtika)|olām]] un garšaugiem ([[Dārza sīpoli|lokiem]], [[dilles|dillēm]] un/vai [[pētersīļi]]em). Dažkārt aukstajai zupai pievieno arī [[desa|desu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvieši nevar beigt strīdēties: drīkst vai nedrīkst likt desu aukstajā zupā? |date=2020. gada 25. jūnijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/391911-latviesi-nevar-beigt-strideties-drikst-vai-nedrikst-likt-desu-aukstaja-zupa |accessdate=2024. gada 8. maijā}}&lt;/ref&gt; Aukstā zupa ir [[Latvija]]s iedzīvotāju iecienītākā vasaras zupa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Latvieši - auksto biešu zupu ēdāji |date=2013. gada 3. septembris |website=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url=https://www.apollo.lv/5317690/latviesi-auksto-biesu-zupu-edaji |accessdate=2019. gada 28. septembrī}}&lt;/ref&gt;

Lietuvieši auksto zupu tradicionāli pasniedz ar vārītiem vai ceptiem [[kartupeļi]]em.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Lietuvas garšas: Šaltibarščiai jeb aukstā zupa |date=2019. gada 6. maijs |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/tasty/49263051/receptes/51036847/lietuvas-garsas-saltibarsciai-jeb-auksta-zupa |accessdate=2019. gada 28. septembrī}}&lt;/ref&gt; Tā rakstveida avotos pirmoreiz pieminēta Varšavā Polijas karaļa pavāra Paula Trema aprakstā pirms vairāk nekā 300 gadiem kā lietuviešu iecienītākā zupa, ko tolaik gatavoja arī [[Lietuvas dižkunigaitija]]s [[muižniecība]], pievienojot [[vēži|vēžu]] astes, medījumu gaļu vai [[zivis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vasaras kulta ēdiens jaunās garšās: Lietuva papildinājusi valsts aukstās zupas karti |date=2023. gada 7. jūnijs |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |url=https://www.tv3.lv/dzivesstils/celotprieks/vasaras-kulta-ediens-jaunas-garsas-lietuva-papildinajusi-valsts-aukstas-zupas-karti/ |accessdate=2024. gada 8. maijā}}&lt;/ref&gt; Lietuviešu aukstā zupa 2024. gadā kulinārijas portāla ''Tasteatlas'' lasītāju balsojumā atzīta par garšīgāko auksto zupu pasaulē, bet latviešu aukstā zupa ieņēma 8. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Leišu aukstā zupa atzīta par gardāko pasaulē, Latvija iepaliek |date=2024. gada 26. marts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://receptes.tvnet.lv/7987791/leisu-auksta-zupa-atzita-par-gardako-pasaule-latvija-iepaliek |accessdate=2024. gada 8. maijā}}&lt;/ref&gt;

Polija, Lietuva un arī Latvija apstrīd jautājumu par to, kur ir aukstās zupas dzimtene.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/articles/cvg740q29d7o|title=Битва за холодный суп. Какие страны спорят за право называть это блюдо своим|website=BBC News Русская служба|access-date=2025-06-08|date=2025-06-07|language=ru}}&lt;/ref&gt; Lietuvā tai par godu tiek rīkots īpašs festivāls. Latviešu, lietuviešu, poļu un baltkrievu parastās aukstās zupas receptes tomēr nedaudz atšķiras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/naujienos/laisvalaikis/13/2356320/lauzikas-apie-sarsala-del-saltibarsciu-jie-lietuviski-bet-nereiskia-kad-ne-lenkiski|title=Laužikas apie šaršalą dėl šaltibarščių: jie – lietuviški, bet nereiškia, kad ne lenkiški|last=Lietuva“|first=LRT TELEVIZIJOS laida „Laba diena|website=lrt.lt|access-date=2025-06-08|date=2024-09-09|language=lt}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{pārtika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Aukstās zupas]]
[[Kategorija:Latviešu virtuve]]
[[Kategorija:Baltkrievu virtuve]]
[[Kategorija:Krievu virtuve]]
[[Kategorija:Lietuviešu virtuve]]
[[Kategorija:Poļu virtuve]]</text>
      <sha1>mxtut1jlahz5gm94jcn29mpddixpplk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kābeļu senkapi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>451990</id>
    <revision>
      <id>4301419</id>
      <parentid>4088260</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T06:10:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4446" sha1="eaet9c4wdao76io8n4d4zt28pei8sqe" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Kābeļu senkapi
| alternate_name = 
| image          = Kabelju senkapi.JPG
| image_size     = 
| caption        = Kābeļu senkapi skatā no Daugavas.
| map            = Latvija
| relief         = jā
|latd  = 56.843733 | latNS  = N
|longd = 24.453372 | longEW = E
| location       = {{vieta|Latvija|Ogres novads|Tīnūžu pagasts|Kābeles}}
| type           = [[senkapi]]
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = 
| management     = 
| public_access  = 
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VKPAI objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Kābeļu senkapi
|      numurs = 1880
|       grupa = valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}}
}}
}}
'''Kābeļu senkapi''' jeb '''Kābeļkalns'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=KĀBEĻKALNS |url=https://www.ikskile.lv/lv/kabelkalns |website=ikskile.lv |accessdate={{dat|2020|2|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200224171446/https://www.ikskile.lv/lv/kabelkalns }}&lt;/ref&gt; ir uzkalniņu [[kapsēta|kapulauks]], kura tika apbedīti [[Daugavas līvi]]. Senkapi atrodas [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagastā]] un ir [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamais kultūras piemineklis]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=1880 - Kābeļu senkapi |url=https://is.mantojums.lv/1880 |website=mantojums.lv |accessdate={{dat|2020|2|24||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200224171446/https://is.mantojums.lv/1880 }}&lt;/ref&gt;

== Raksturojums ==
Šajā kapulaukā mirušie apbedīti apkārtējās zemes līmenī vai nedaudz ierakti un virs kapa uzbērti apmēram {{nobr|1,75 metrus}} augsti uzkalniņi, diametrā sasniedzot pat {{nobr|14 metrus}}. Dažiem uzkalniņiem apkārt tika izveidots akmens krāvuma riņķis. Arheoloģiskajos pētījumos pārsvarā ir atklāti [[skelets|skeletu]] apbedījumi, kā arī atsevišķi ugunskapi. Tāpat atklāti arī dubultapbedījumi. Blakus saimniekam tika apbedīti arī viņa [[suns|suņi]]. Pētījumos atrastās dzelzs [[nagla]]s liecina, ka nelaiķus apbedīja koka [[zārks|zārkos]]. 45 izpētītajās apbedījuma vietās atklātas 430 senlietas, kas datējamas ar laika posmu no 12. līdz 15. gadsimtam. Starp atrastajām lietām ir važiņrotas ar [[bruņurupuču sakta|bruņurupuču saktām]], raga dubulķemmes, [[vilna]]s un ādas apģērba daļas, māla podi, ieroči un [[dzintars|dzintara]] piekariņi.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laika Krievijas armija šajā teritorijā izveidoja [[tranšeja]]s, kuras apšaudīja vācu armijas [[artilērija]]. Senkapi stiepušies līdz pat [[Daugava]]i, no tiem liela daļa tika iznīcināta [[Rīgas HES]] aizsargdambja būvniecības laikā. Mūsdienās senkapu teritoriju ir postījuši mantrači.

Pie senkapiem atrasts viens no pasaulē lielākajiem neapstrādāto dzintaru gabalu [[depozīts|depozītiem]] ({{nobr|25,68 kg}}).
[[Attēls:3 karaviru kaps.JPG|thumbnail|left|290px|Triju nezināmu karavīru kaps Kābeļu senkapos.]]

Kapulauks plaši pētīts jau no 1897. gada. 2000. gadā senkapos norisinājās [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūta]] organizētie arheoloģiskie izrakumi. Mūsdienās ir saglabājušās tikai divas vietas ar Daugavas līvu senkapiem: vieni atrodas [[Ogresgals|Ogresgala]] pagasta &quot;Lielpečos&quot; (14 uzkalniņi) un otri ir Kābeļu senkapi (81 uzkalniņš).

Lielpeču senkapi atrodas Ogres upes kreisajā krastā pie &quot;Lielpeču&quot; un &quot;Avotiņu&quot; mājām. Senkapu uzkalniņi lokalizējas ap 40 x 70 m lielā teritorijā, kas ilgu laiku tikusi saimnieciski izmantota. Sākotnēji kapulaukā bijuši vismaz 50 kapu uzkalniņi, kas atradās cieši līdzās cits citam.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ogres novada kultūrvēstures pieminekļi|last=Urtāns|first=Juris|publisher=Jumava|year=2018|isbn=9789934202933|location=Rīga|pages=67. - 69.}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Senkapi Latvijā]]
[[Kategorija:Tīnūžu pagasts]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>eaet9c4wdao76io8n4d4zt28pei8sqe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šarls Leklērs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>464085</id>
    <revision>
      <id>4301198</id>
      <parentid>4287456</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:12:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B17D:17E:D913:6195:D483:113D</ip>
      </contributor>
      <origin>4301198</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22944" sha1="2bjbef93iobr8t9k25eodqcufzhgdus" xml:space="preserve">{{Sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Šarls Leklērs
 |       vārds_oriģ = ''Charles Leclerc''
 |           attēls = 2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3978 by Stepro (cropped2).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Šarls Leklērs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds =Charles Marc Hervé Perceval Leclerc 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|16}}
 |          dz_viet = {{vieta|Monako|Montekarlo}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |             taut = {{flaga|Monako}} [[Monako]]
 |           garums = 180 cm 
 |            svars = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |          komanda = {{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
 |           numurs = 16
 |           veids0 = ''[[Formula 1]]''
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = ''[[Formula 1]]''
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = {{f1|2018}}—pašlaik
 |        sacīkstes = 158 (155 starti) 
 |           tituli = 0
 |          uzvaras = 8
 |       pjedestāli = 45
 |       p_position = 26
 |           ā_apļi = 10
 |       p_sacīkste = {{f1|2018}}. gada {{f1gp|Austrālijas}}
 |         p_uzvara = {{f1|2019}}. gada {{f1gp|Beļģijas}}
 |     pēd_sacīkste = 
 |       pēd_uzvara = {{f1|2024}}. gada {{f1gp|ASV}}
&lt;!------ Klubi ------&gt;
 |          kl_sez1 = {{f1|2018}}
 |           klubs1 = ''[[Sauber]]''
 |         kl_sez2 = {{f1|2019}}—''pašlaik''
 |          klubs2  = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
 |          kl_sez3 = 
 |           klubs3 = 
&lt;!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---&gt;
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = {{dat|2025|05|31||bez}}
}}
'''Šarls Leklērs''' ({{val|fr|Charles Leclerc}}; dzimis {{dat|1997|10|16}}) ir [[Monako]] autosportists, kurš kopš [[2018. gada F1 sezona|2018. gada sezonas]] piedalās ''[[Formula 1]]'' sacīkstēs, šobrīd pārstāvot ''[[Scuderia Ferrari]]'' komandu.

== Karjera ==
Savas karjeras sākumā braucis vairākās formulu sērijās, 2016. gadā kļūstot par ''[[GP3]]'' sērijas čempionu, bet 2017. gadā uzvarot ''[[Formula 2]]'' čempionātā. Leklērs bija arī ''Ferrari'' pilotu akadēmijā. Pirmajā formulā debitējis [[2018. gada F1 sezona|2018. gada sezonā]], pārstāvot ''[[Sauber]]'' komandu. Savā pirmajā sezonā Leklērs savāca 39 punktus, kopvērtējumā iegūstot 13. vietu, apsteidzot savu komandas biedru [[Markuss Ēriksons|Markusu Ēriksonu]].

No [[2019. gada F1 sezona|2019. gada sezonas]] Leklērs pārstāv ''Ferrari'' komandu. Sezonas otrajā sacīkstē, {{f1gp|Bahreinas}}, Leklērs kvalificējās pirmajā starta vietā, kļūstot par otro jaunāko ''pole position'' ieguvēju F1 vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Qualifying report and highlights for the 2019 Bahrain Grand Prix: Leclerc secures maiden pole in Bahrain as Ferrari lock-out front row|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.qualifying-report-bahrain-grand-prix-2019.2VzKPagxKahBdv6oyeTluD.html|last=|first=|date=30 March 2019|website=formula1.com|archive-url=|archive-date=|access-date=2020-05-24}}&lt;/ref&gt; Sacīksti Leklērs beidza 3. pozīcijā, kas bija viņa pirmais pjedestāls ''Formula 1'' karjerā. {{f1gp|Beļģijas}} Leklērs guva savu trešo ''pole position'' sezonā, kā arī uzvarēja sacīkstē, gūstot savu pirmo uzvaru karjerā. Viņš uzvarēja arī nākamajā sacīkstē {{f1gp|Itālijas}}. Sezonu Leklērs beidza ar 264 punktiem, kas deva viņam 4. vietu kopvērtējumā. Šajā sezonā Leklērs 10 reizes ieņēma vietu uz pjedestāla, guva 2 uzvaras, kā arī 7 reizes ieņēma ''pole position'' (kas bija visvairāk no visiem pilotiem).

[[2022. gada F1 sezona|2022. gada sezonas]] pirmajā posmā [[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']], startējot no ''pole position'', izcīnīja savu trešo uzvaru karjerā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=F1 Grand Prix race results: Leclerc wins wild Bahrain GP|url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-grand-prix-race-results-bahrain/9167920/|date=20{{Novecojusi saite}} March 2022|website=motorsport.com|access-date={{dat|2022|4|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Š. Leklēra krusttēvs ir 2014. gadā smagu avāriju piedzīvojušais un 2015. gadā no tās mirušais [[Francija]]s F1 pilots [[Žils Bjanki]].

== ''Formula 1'' rezultāti ==
{{F1 rezultati tabula}}
* Sacīkstes '''treknrakstā''' sāktas no pirmās starta pozīcijas.
* Sacīkstēs ''slīprakstā'' ir uzrādīts ātrākais apļa laiks.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%&quot;
|-
! Gads
! Komanda
! Šasija
! Dzinējs
! 1
! 2
! 3
! 4
! 5
! 6
! 7
! 8
! 9
! 10
! 11
! 12
! 13
! 14
! 15
! 16
! 17
! 18
! 19
! 20
! 21
! 22
! 23
!24
! Vieta
|'''Punkti'''
|-
| {{F1|2016}}
! ''[[Haas F1 Team]]''
! ''Haas VF-16''
! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 061 1.6 V6 t''
| [[2016. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]
| [[2016. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]
| [[2016. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]
| [[2016. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]
| [[2016. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]
| [[2016. gada Monako Grand Prix|MON]]
| [[2016. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]
| [[2016. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]
| [[2016. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2016. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2016. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2016. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
| [[2016. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]
| [[2016. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]
| [[2016. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]
| [[2016. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]
| [[2016. gada Japānas Grand Prix|JPN]]
| [[2016. gada ASV Grand Prix|USA]]
| [[2016. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2016. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
| [[2016. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]
|
!
!
! —
|'''—'''
|-
|{{F1|2017}}
!''[[Sauber F1 Team]]''
!''Sauber C36''
!''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 061 1.6 V6 t''
| [[2017. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]
| [[2017. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]
| [[2017. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]
| [[2017. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]
| [[2017. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]
| [[2017. gada Monako Grand Prix|MON]]
| [[2017. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]
| [[2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]
| [[2017. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]
| [[2017. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]
| [[2017. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]
| [[2017. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]
| [[2017. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]
| [[2017. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2017. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
| [[2017. gada Japānas Grand Prix|JPN]]
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2017. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2017. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2017. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
| [[2017. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]
|
|
!
!
! —
|'''—'''
|-
|{{F1|2018}}
!''[[Sauber|Alfa Romeo Sauber F1 Team]]''
!''Sauber C37''
!''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 062 EVO 1.6 V6 t''
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br&gt;{{small|13}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|12}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br&gt;{{small|19}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br&gt;{{small|18}}{{smallsup|†}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2018. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br&gt;{{small|15}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2018. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2018. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2018. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2018. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|
!
!
! 13.
|'''39'''
|-
|{{F1|2019}}
!''[[Scuderia Ferrari]]''
!''Ferrari SF90''
!''Ferrari 064 1.6 V6 t''
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2019. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| '''''[[2019. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]'''''&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2019. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| ''[[2019. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]''&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2019. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2019. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br&gt;{{small|Ret}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2019. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2019. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| '''[[2019. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]'''&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2019. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2019. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2019. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| '''[[2019. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]'''&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| '''[[2019. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| '''[[2019. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]'''&lt;br /&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| '''[[2019. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]'''&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2019. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| '''''[[2019. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]'''''&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| ''[[2019. gada ASV Grand Prix|USA]]''&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2019. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|18}}{{smallsup|†}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2019. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|
!
!
!4.
|'''264'''
|-
|{{F1|2020}}
!''[[Scuderia Ferrari]]''
!''Ferrari SF1000''
!''Ferrari 065 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2020. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;|[[2020. gada Štīrijas Grand Prix|STY]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;|[[2020. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] &lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#FFDF9F&quot;|[[2020. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[70. jubilejas Grand Prix|ANI]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#EFCFFF&quot;|[[2020. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2020. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|14}}
|style=&quot;background:#EFCFFF&quot;|[[2020. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2020. gada Toskānas Grand Prix|TUS]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Eifeļa Grand Prix|EIF]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Portugāles Grand Prix|POR]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2020. gada Sahiras Grand Prix|SHK]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2020. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|13}}
|
|
|
|
|
!
!
!8.
|'''98'''
|-
|{{F1|2021}}
![[Scuderia Ferrari]]
!Ferrari SF21
!Ferrari 065/6 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Portugāles Grand Prix|POR]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFFFFF;&quot;| '''[[2021. gada Monako Grand Prix|MON]]'''&lt;br&gt;{{small|NS}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| '''[[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]'''&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2021. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br&gt;{{small|16}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2021. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2021. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|8‡}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2021. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|15}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Mehiko Grand Prix|MXC]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Kataras Grand Prix|QAT]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|10}}
!
!
!7.
|'''159'''
|-
|[[2022. gada F1 sezona|2022]]
![[Scuderia Ferrari|Scuderia]]
[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
!Ferrari
F1-75
!Ferrari
066/7 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2022. gada Bahreinas Grand Prix|'''''BHR''''']]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2022. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2022. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2022. gada Maiami Grand Prix|MIA]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2022. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Monako Grand Prix|MON]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2022. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] &lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2022. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2022. gada Francijas Grand Prix|FRA]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2022. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2022. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2022. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2022. gada Japānas Grand Prix|JAP]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2022. gada ASV Grand Prix|ASV]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2022. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] &lt;br&gt;{{small|2}}
!
!
!2.
|'''308'''
|-
|[[2023. gada F1 sezona|2023]]
![[Scuderia Ferrari|Scuderia]]
[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
!Ferrari
SF-23
!Ferrari
066/10 1.6
V6 t
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2023. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]] &lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2023. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2023. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Maiami Grand Prix|MIA]] &lt;br&gt;{{small|7}}
|[[2023. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] &lt;br&gt;{{small|A}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Monako Grand Prix|MON]] &lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2023. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2023. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] &lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] &lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2023. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2023. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Japānas Grand Prix|JAP]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Kataras Grand Prix|QAT]] &lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#000000;&quot;| [[2023. gada ASV Grand Prix|USA]] &lt;br&gt;{{small|DK}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2023. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFFFFF;&quot;| [[2023. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]&lt;br&gt;{{small|NS}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2023. gada Las Vegasas Grand Prix|LAS]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2023. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] &lt;br&gt;{{small|2}}
!
!5.
|'''206'''
|-
|[[2024. gada F1 sezona|2024]]
![[Scuderia Ferrari]]
!Ferrari
SF-24
!Ferrari
066/12 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| ''[[2024. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]''&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| ''[[2024. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]''&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Japānas Grand Prix|JAP]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2024. gada Maiami Grand Prix|MIA]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2024. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| '''[[2024. gada Monako Grand Prix|MON]]'''&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2024. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2024. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2024. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|14}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| '''[[2024. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2024. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2024. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2024. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| ''[[2024. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]''&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2024. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| ''[[2024. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]''&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Las Vegasas Grand Prix|LAS]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2024. gada Kataras Grand Prix|QAT]]&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2024. gada Abū Dabū Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|3}}
!3.
|'''356'''
|-
|[[2025. gada F1 sezona|2025*]]
![[Scuderia Ferrari]]
!Ferrari
SF-25
!Ferrari 066/15 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] &lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#000000;&quot;| [[2025. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]] &lt;br&gt;{{small|DK}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Japānas Grand Prix|JAP]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2025. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Maiami Grand Prix|MIA]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] &lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2025. gada Monako Grand Prix|MON]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2025. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|}
{{smallsup|†}} Nefinišēja, bet tika klasificēts, jo veica vairāk kā 90% no sacīkstes.&lt;br&gt;
{{smallsup|‡}} Tika piešķirta puse no punktiem, jo tika veikts mazāk kā 75% no sacīkstes distances.&lt;br /&gt;
&lt;sup&gt;*&lt;/sup&gt; Pašreizējā sezona.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Charles Leclerc (racing driver)|Šarls Leklērs}}
* [http://www.charles-leclerc.com/ Oficiālā mājaslapa]


{{F1 piloti}}

{{DEFAULTSORT:Leklērs, Šarls}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Monako dzimušie]]
[[Kategorija:Formula 1 piloti]]
[[Kategorija:Formula 2 piloti]]
[[Kategorija:Monako autosportisti]]</text>
      <sha1>2bjbef93iobr8t9k25eodqcufzhgdus</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301199</id>
      <parentid>4301198</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:14:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B17D:17E:D913:6195:D483:113D</ip>
      </contributor>
      <origin>4301199</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22944" sha1="qolxqj76ft9tzjmy10kogq43wh8j1ts" xml:space="preserve">{{Sacīkšu braucēja infokaste
 |            vārds = Šarls Leklērs
 |       vārds_oriģ = ''Charles Leclerc''
 |           attēls = 2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3978 by Stepro (cropped2).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Šarls Leklērs 2024. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds =Charles Marc Hervé Perceval Leclerc 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|10|16}}
 |          dz_viet = {{vieta|Monako|Montekarlo}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = 
 |             taut = {{flaga|Monako}} [[Monako]]
 |           garums = 180 cm 
 |            svars = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
 |        izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |          komanda = {{flaga|Itālija}} ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
 |           numurs = 16
 |           veids0 = ''[[Formula 1]]''
 |         treneris = 
&lt;!------ Pirmais veids ------&gt;
 |            veids = ''[[Formula 1]]''
 |        zvaigznes = 
 |          sezonas = {{f1|2018}}—pašlaik
 |        sacīkstes = 158 (155 starti) 
 |           tituli = 0
 |          uzvaras = 8
 |       pjedestāli = 46
 |       p_position = 26
 |           ā_apļi = 10
 |       p_sacīkste = {{f1|2018}}. gada {{f1gp|Austrālijas}}
 |         p_uzvara = {{f1|2019}}. gada {{f1gp|Beļģijas}}
 |     pēd_sacīkste = 
 |       pēd_uzvara = {{f1|2024}}. gada {{f1gp|ASV}}
&lt;!------ Klubi ------&gt;
 |          kl_sez1 = {{f1|2018}}
 |           klubs1 = ''[[Sauber]]''
 |         kl_sez2 = {{f1|2019}}—''pašlaik''
 |          klubs2  = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]''
 |          kl_sez3 = 
 |           klubs3 = 
&lt;!---ja ir vairāk klubu, var pievienot līdz pat 15, pārsaucot kl_sez# un klubs#---&gt;
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = {{dat|2025|05|31||bez}}
}}
'''Šarls Leklērs''' ({{val|fr|Charles Leclerc}}; dzimis {{dat|1997|10|16}}) ir [[Monako]] autosportists, kurš kopš [[2018. gada F1 sezona|2018. gada sezonas]] piedalās ''[[Formula 1]]'' sacīkstēs, šobrīd pārstāvot ''[[Scuderia Ferrari]]'' komandu.

== Karjera ==
Savas karjeras sākumā braucis vairākās formulu sērijās, 2016. gadā kļūstot par ''[[GP3]]'' sērijas čempionu, bet 2017. gadā uzvarot ''[[Formula 2]]'' čempionātā. Leklērs bija arī ''Ferrari'' pilotu akadēmijā. Pirmajā formulā debitējis [[2018. gada F1 sezona|2018. gada sezonā]], pārstāvot ''[[Sauber]]'' komandu. Savā pirmajā sezonā Leklērs savāca 39 punktus, kopvērtējumā iegūstot 13. vietu, apsteidzot savu komandas biedru [[Markuss Ēriksons|Markusu Ēriksonu]].

No [[2019. gada F1 sezona|2019. gada sezonas]] Leklērs pārstāv ''Ferrari'' komandu. Sezonas otrajā sacīkstē, {{f1gp|Bahreinas}}, Leklērs kvalificējās pirmajā starta vietā, kļūstot par otro jaunāko ''pole position'' ieguvēju F1 vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Qualifying report and highlights for the 2019 Bahrain Grand Prix: Leclerc secures maiden pole in Bahrain as Ferrari lock-out front row|url=https://www.formula1.com/en/latest/article.qualifying-report-bahrain-grand-prix-2019.2VzKPagxKahBdv6oyeTluD.html|last=|first=|date=30 March 2019|website=formula1.com|archive-url=|archive-date=|access-date=2020-05-24}}&lt;/ref&gt; Sacīksti Leklērs beidza 3. pozīcijā, kas bija viņa pirmais pjedestāls ''Formula 1'' karjerā. {{f1gp|Beļģijas}} Leklērs guva savu trešo ''pole position'' sezonā, kā arī uzvarēja sacīkstē, gūstot savu pirmo uzvaru karjerā. Viņš uzvarēja arī nākamajā sacīkstē {{f1gp|Itālijas}}. Sezonu Leklērs beidza ar 264 punktiem, kas deva viņam 4. vietu kopvērtējumā. Šajā sezonā Leklērs 10 reizes ieņēma vietu uz pjedestāla, guva 2 uzvaras, kā arī 7 reizes ieņēma ''pole position'' (kas bija visvairāk no visiem pilotiem).

[[2022. gada F1 sezona|2022. gada sezonas]] pirmajā posmā [[Bahreinas Grand Prix|Bahreinas ''Grand Prix'']], startējot no ''pole position'', izcīnīja savu trešo uzvaru karjerā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=F1 Grand Prix race results: Leclerc wins wild Bahrain GP|url=https://www.motorsport.com/f1/news/f1-grand-prix-race-results-bahrain/9167920/|date=20{{Novecojusi saite}} March 2022|website=motorsport.com|access-date={{dat|2022|4|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Š. Leklēra krusttēvs ir 2014. gadā smagu avāriju piedzīvojušais un 2015. gadā no tās mirušais [[Francija]]s F1 pilots [[Žils Bjanki]].

== ''Formula 1'' rezultāti ==
{{F1 rezultati tabula}}
* Sacīkstes '''treknrakstā''' sāktas no pirmās starta pozīcijas.
* Sacīkstēs ''slīprakstā'' ir uzrādīts ātrākais apļa laiks.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%&quot;
|-
! Gads
! Komanda
! Šasija
! Dzinējs
! 1
! 2
! 3
! 4
! 5
! 6
! 7
! 8
! 9
! 10
! 11
! 12
! 13
! 14
! 15
! 16
! 17
! 18
! 19
! 20
! 21
! 22
! 23
!24
! Vieta
|'''Punkti'''
|-
| {{F1|2016}}
! ''[[Haas F1 Team]]''
! ''Haas VF-16''
! ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 061 1.6 V6 t''
| [[2016. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]
| [[2016. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]
| [[2016. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]
| [[2016. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]
| [[2016. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]
| [[2016. gada Monako Grand Prix|MON]]
| [[2016. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]
| [[2016. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]
| [[2016. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2016. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2016. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2016. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
| [[2016. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]
| [[2016. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]
| [[2016. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]
| [[2016. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]
| [[2016. gada Japānas Grand Prix|JPN]]
| [[2016. gada ASV Grand Prix|USA]]
| [[2016. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2016. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
| [[2016. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]
|
!
!
! —
|'''—'''
|-
|{{F1|2017}}
!''[[Sauber F1 Team]]''
!''Sauber C36''
!''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 061 1.6 V6 t''
| [[2017. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]
| [[2017. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]
| [[2017. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]
| [[2017. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]
| [[2017. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]
| [[2017. gada Monako Grand Prix|MON]]
| [[2017. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]
| [[2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]
| [[2017. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]
| [[2017. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]
| [[2017. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]
| [[2017. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]
| [[2017. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]
| [[2017. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2017. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
| [[2017. gada Japānas Grand Prix|JPN]]
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2017. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2017. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
|style=&quot;background:#F1F8FF;&quot;| [[2017. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|TP}}
| [[2017. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]
|
|
!
!
! —
|'''—'''
|-
|{{F1|2018}}
!''[[Sauber|Alfa Romeo Sauber F1 Team]]''
!''Sauber C37''
!''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 062 EVO 1.6 V6 t''
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br&gt;{{small|13}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|12}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br&gt;{{small|19}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br&gt;{{small|18}}{{smallsup|†}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2018. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br&gt;{{small|15}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2018. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2018. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2018. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2018. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2018. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2018. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|
!
!
! 13.
|'''39'''
|-
|{{F1|2019}}
!''[[Scuderia Ferrari]]''
!''Ferrari SF90''
!''Ferrari 064 1.6 V6 t''
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2019. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| '''''[[2019. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]'''''&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2019. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| ''[[2019. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]''&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2019. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2019. gada Monako Grand Prix|MON]]&lt;br&gt;{{small|Ret}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2019. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2019. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| '''[[2019. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]'''&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2019. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2019. gada Vācijas Grand Prix|GER]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2019. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| '''[[2019. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]'''&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| '''[[2019. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''&lt;br /&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| '''[[2019. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]'''&lt;br /&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| '''[[2019. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]'''&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2019. gada Japānas Grand Prix|JPN]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| '''''[[2019. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]'''''&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| ''[[2019. gada ASV Grand Prix|USA]]''&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2019. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]&lt;br&gt;{{small|18}}{{smallsup|†}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2019. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|
!
!
!4.
|'''264'''
|-
|{{F1|2020}}
!''[[Scuderia Ferrari]]''
!''Ferrari SF1000''
!''Ferrari 065 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2020. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;|[[2020. gada Štīrijas Grand Prix|STY]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;|[[2020. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] &lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#FFDF9F&quot;|[[2020. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[70. jubilejas Grand Prix|ANI]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#EFCFFF&quot;|[[2020. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF&quot;|[[2020. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|14}}
|style=&quot;background:#EFCFFF&quot;|[[2020. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF&quot;|[[2020. gada Toskānas Grand Prix|TUS]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Eifeļa Grand Prix|EIF]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Portugāles Grand Prix|POR]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2020. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|10}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2020. gada Sahiras Grand Prix|SHK]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2020. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|13}}
|
|
|
|
|
!
!
!8.
|'''98'''
|-
|{{F1|2021}}
![[Scuderia Ferrari]]
!Ferrari SF21
!Ferrari 065/6 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Portugāles Grand Prix|POR]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFFFFF;&quot;| '''[[2021. gada Monako Grand Prix|MON]]'''&lt;br&gt;{{small|NS}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| '''[[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]'''&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2021. gada Francijas Grand Prix|FRA]]&lt;br&gt;{{small|16}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2021. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2021. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|8‡}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2021. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]&lt;br&gt;{{small|15}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Mehiko Grand Prix|MXC]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Kataras Grand Prix|QAT]]&lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2021. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|10}}
!
!
!7.
|'''159'''
|-
|[[2022. gada F1 sezona|2022]]
![[Scuderia Ferrari|Scuderia]]
[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
!Ferrari
F1-75
!Ferrari
066/7 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2022. gada Bahreinas Grand Prix|'''''BHR''''']]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2022. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2022. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2022. gada Maiami Grand Prix|MIA]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2022. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Monako Grand Prix|MON]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2022. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] &lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2022. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2022. gada Francijas Grand Prix|FRA]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2022. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2022. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2022. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2022. gada Japānas Grand Prix|JAP]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2022. gada ASV Grand Prix|ASV]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2022. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2022. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] &lt;br&gt;{{small|2}}
!
!
!2.
|'''308'''
|-
|[[2023. gada F1 sezona|2023]]
![[Scuderia Ferrari|Scuderia]]
[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]
!Ferrari
SF-23
!Ferrari
066/10 1.6
V6 t
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2023. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]] &lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2023. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2023. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Maiami Grand Prix|MIA]] &lt;br&gt;{{small|7}}
|[[2023. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] &lt;br&gt;{{small|A}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Monako Grand Prix|MON]] &lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2023. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2023. gada Austrijas Grand Prix|AUT]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]] &lt;br&gt;{{small|9}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]] &lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2023. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2023. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Itālijas Grand Prix|ITA]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Singapūras Grand Prix|SIN]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Japānas Grand Prix|JAP]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2023. gada Kataras Grand Prix|QAT]] &lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#000000;&quot;| [[2023. gada ASV Grand Prix|USA]] &lt;br&gt;{{small|DK}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2023. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFFFFF;&quot;| [[2023. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]&lt;br&gt;{{small|NS}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2023. gada Las Vegasas Grand Prix|LAS]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2023. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]] &lt;br&gt;{{small|2}}
!
!5.
|'''206'''
|-
|[[2024. gada F1 sezona|2024]]
![[Scuderia Ferrari]]
!Ferrari
SF-24
!Ferrari
066/12 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| ''[[2024. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]''&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| ''[[2024. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]''&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Japānas Grand Prix|JAP]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2024. gada Maiami Grand Prix|MIA]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2024. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| '''[[2024. gada Monako Grand Prix|MON]]'''&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#EFCFFF;&quot;| [[2024. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] &lt;br&gt;{{small|Izst}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2024. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]&lt;br&gt;{{small|11}}
|style=&quot;background:#CFCFFF;&quot;| [[2024. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]&lt;br&gt;{{small|14}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| '''[[2024. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2024. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2024. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2024. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| ''[[2024. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]''&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#FFFFBF;&quot;| [[2024. gada ASV Grand Prix|USA]]&lt;br&gt;{{small|1}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| ''[[2024. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]''&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2024. gada Las Vegasas Grand Prix|LAS]]&lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2024. gada Kataras Grand Prix|QAT]]&lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2024. gada Abū Dabū Grand Prix|ABU]]&lt;br&gt;{{small|3}}
!3.
|'''356'''
|-
|[[2025. gada F1 sezona|2025*]]
![[Scuderia Ferrari]]
!Ferrari
SF-25
!Ferrari 066/15 1.6 V6 t
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]] &lt;br&gt;{{small|8}}
|style=&quot;background:#000000;&quot;| [[2025. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]] &lt;br&gt;{{small|DK}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Japānas Grand Prix|JAP]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]] &lt;br&gt;{{small|4}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2025. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Maiami Grand Prix|MIA]]&lt;br&gt;{{small|7}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]] &lt;br&gt;{{small|6}}
|style=&quot;background:#DFDFDF;&quot;| [[2025. gada Monako Grand Prix|MON]] &lt;br&gt;{{small|2}}
|style=&quot;background:#FFDF9F;&quot;| [[2025. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]&lt;br&gt;{{small|3}}
|style=&quot;background:#DFFFDF;&quot;| [[2025. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]&lt;br&gt;{{small|5}}
|}
{{smallsup|†}} Nefinišēja, bet tika klasificēts, jo veica vairāk kā 90% no sacīkstes.&lt;br&gt;
{{smallsup|‡}} Tika piešķirta puse no punktiem, jo tika veikts mazāk kā 75% no sacīkstes distances.&lt;br /&gt;
&lt;sup&gt;*&lt;/sup&gt; Pašreizējā sezona.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Charles Leclerc (racing driver)|Šarls Leklērs}}
* [http://www.charles-leclerc.com/ Oficiālā mājaslapa]


{{F1 piloti}}

{{DEFAULTSORT:Leklērs, Šarls}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Monako dzimušie]]
[[Kategorija:Formula 1 piloti]]
[[Kategorija:Formula 2 piloti]]
[[Kategorija:Monako autosportisti]]</text>
      <sha1>qolxqj76ft9tzjmy10kogq43wh8j1ts</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viesturs Kleinbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>468117</id>
    <revision>
      <id>4301393</id>
      <parentid>4300728</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:36:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7858" sha1="hjilh333tammt3oln3myaophgqiexzg" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Viesturs Kleinbergs
| attēls = Progresivie Viesturs Kleinbergs Rigas Dome.png
| att_izm = 
| apraksts = Viesturs Kleinbergs 2025. gadā
| amats = [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums = {{dat|2025|06|27|N}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = [[Vilnis Ķirsis]]
| pēctecis = 
| amats2 = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2020|10|2|N}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| vietnieks3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = &lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats4 = 
| term_sākums4 = 
| term_beigas4 = 
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks4 = 
| prezidents4 = 
| premjers4 = 
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = &lt;!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---&gt;
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|3|14}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Progresīvie]]
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = Gunita Kleinberga
| bērni = trīs
| profesija = sociālais darbinieks
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
| vārds_orģ = 
}}
'''Viesturs Kleinbergs''' (dzimis {{dat|1978|3|14}}) ir [[Latvija]]s politiķis un sociālās jomas eksperts, [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. V. Kleinbergs ir partijas [[Progresīvie (partija)|&quot;Progresīvie&quot;]] valdes loceklis.

== Dzīvesgājums ==
2003. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu politikas zinātnē. Studējis Latvijas Universitātes sociālo zinātņu fakultātē komunikācijas zinātni, bet 2016. gadā absolvējis LU profesionālā maģistra programmu sociālajā darbā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2006. gada darbojas sociālajā sfērā — ir strādājis jomā gan valsts pārvaldē, gan pašvaldībā un nevalstiskajās organizācijās, veidojot sociālos pakalpojumus reģionos.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/progresivie/13/viesturs-kleinbergs/559|title=Viesturs Kleinbergs / &quot;PROGRESĪVIE&quot;|website=www.lsm.lv|access-date=2023-02-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2013. gadā ir izveidojis un vadījis biedrības [[Latvijas Samariešu apvienība]]s dienestu &quot;Samariešu atbalsts mājās&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/atistibai-par-progresivie/301-viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs|work=''[[Lsm.lv]]''|access-date=2020-10-05}}&lt;/ref&gt;

V. Kleinbergs ir [[Akadēmiskā vienība &quot;Austrums&quot;|akadēmiskā vienības &quot;Austrums&quot;]] vecbiedrs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.gov.lv/dati/dataset/c5cc30b1-0dce-403b-a0b2-370defe4de6d/resource/bde3f657-959d-4bd3-9c52-fdb1539f1a40/download/candidates.json|title=data.gov.lv}}&lt;/ref&gt;

Kopā ar dzīvesbiedri, bērnu psihoterapeiti Gunitu Rīgā audzina trīs bērnus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/viesturs-kleinbergs|title=Viesturs Kleinbergs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
2006.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/4936605/riga-atklaj-jaunus-bernu-rotalu-laukumus Rīgā atklāj jaunus bērnu rotaļu laukumus, 2006. gada 22. jūlijs]&lt;/ref&gt;. un 2007. gadā V. Kleinbergs vadīja [[Latvijas Pirmā partija|Latvijas Pirmās partijas]] ministra [[Ainārs Baštiks|Aināra Baštika]] biroju.&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/5051529/veiks-petijumu-par-ielu-berniem-latvija Veiks pētījumu par ielu bērniem Latvijā, 2007. gada 10. jūnijs, LETA]&lt;/ref&gt; 2010. gadā viņš bija Saeimas deputātes no politiskās apvienības &quot;[[Par labu Latviju!]]&quot; [[Rita Strode|Ritas Strodes]] palīgs.&lt;ref&gt;[https://m.pietiek.com/raksti/oranzie_savejo_algosanai_izmanto_institutu_ar_neskaidram_finansem_ Oranžie savējo algošanai izmanto institūtu ar neskaidrām finansēm, 2010.]&lt;/ref&gt; 2012. gadā V. Kleinbergs bija biedrs partijā &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/?party_id-hidden=&amp;party_id=&amp;type_id=&amp;donator=Viesturs+Kleinbergs&amp;date_from=&amp;date_to=&amp;amount_from=&amp;amount_to=&amp;search=Mekl%C4%93t&amp;order=&amp;dir= |title=«Gods kalpot Rīgai!», Viesturs Kleinbergs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja partiju finanšu datu bāze|access-date=2025-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;.

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gadā Rīgas domes vēlēšanās]] V. Kleinbergs tika ievēlēts pašvaldībā jau no &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot; un &quot;Progresīvo&quot; kopīgā saraksta. Iepriekš no &quot;Progresīvie&quot; saraksta kandidējis arī [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] 2018. gadā un [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], taču &quot;Progresīvie&quot; tajās nepārvarēja [[5% barjera|5% barjeru]].

Rīgas domē strādājis pie sociālās nozares prioritizēšanas, t.sk. palielinot atalgojumu sociālajiem darbiniekiem un jomā strādājošajiem, kā arī nodrošinot būtisku atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar kustību traucējumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.progresivie.lv/viesturs-kleinbergs-merktiecigam-investicijam-socialaja-joma-jabut-nepartrauktam/|title=Viesturs Kleinbergs: Mērķtiecīgām investīcijām sociālajā jomā jābūt nepārtrauktām|last=Caballero.lv|website=PROGRESĪVIE|access-date=2023-02-05|date=2022-09-28|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2024. gada oktobrī tika paziņots, ka Viesturs Kleinbergs būs partijas &quot;Progresīvie&quot; saraksta Rīgas domes priekšsēdētāja kandidāts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.10.2024-progresivo-saraksta-lideris-nakamajas-rigas-domes-velesanas-bus-kleinbergs.a572437/|title=«Progresīvo» saraksta līderis nākamajās Rīgas domes vēlēšanās būs Kleinbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2025-04-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās &quot;Progresīvie&quot; ieguva 16,62% balsu un 11 mandātus Rīgas domē, kur ievēlēja arī V. Kleinbergu. 2025. gada 27. jūnijā Vviņš tika ievēlēts par [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|publisher=lsm.lv|work=LSM}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Vilnis Ķirsis]]
| virsraksts = [[Rīgas pašvaldības vadītāji|Rīgas domes priekšsēdētājs]]
| periods = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik''
| pēc = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}


{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas pašvaldības vadītāji}}
{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}
{{Latvijas Republikas nozīmes pilsētu mēri}}
{{Rīgas dome 2020}}

{{DEFAULTSORT:Kleinbergs, Viesturs}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Progresīvie&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Rīgas pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>hjilh333tammt3oln3myaophgqiexzg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīls Šampions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470945</id>
    <revision>
      <id>4301306</id>
      <parentid>3629972</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:01:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Francija)</comment>
      <origin>4301306</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3923" sha1="jue37j5hgq7yn1s3g3f73wrikh0fm8b" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Emīls Šampions
 |       piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika
 |          vārds_orig = ''Émile Champion''
 |              attēls = Champion Emile 1900.jpg
 |             att_izm = 150
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1879|8|7}}
 |             dz_viet = {{vieta|Francija|Lavāla|2s=Lavāla (Francija)}}
 |             mir_dat = {{dat|1921}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |             iesauka = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{flag|Francija}} 
 |        sporta veids = [[Vieglatlētika]]
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]])
 |          os_medaļas = 1 sudraba
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |       medaļu tabula =  
{{MedalCountry     | {{flaga|FRA}} [[Francija]] (FRA)}}
{{MedalSport       | [[File:Athletics pictogram.svg|20px]] [[Vieglatlētika]]}}
{{MedalCompetition |VOS}}
{{MedalSilver      | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1900]] | [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|Maratons]]}}
}}

'''Emīls Šampions''' ({{val|fr|Émile Champion}}; dzimis {{dat|1879|8|7}}, miris {{dat|1921}}) bija franču [[vieglatlēts]], garo distanču skrējējs, [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] izcīnīja sudraba medaļu maratona distancē.&lt;ref&gt;{{Cite web |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ch/emile-champion-1.html |title=Émile Champion |website=Sports-Reference.com |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20161203005857/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ch/emile-champion-1.html |archive-date=2020. gada 19. novembris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161203005857/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ch/emile-champion-1.html |date=2016. gada 3. Decembris }}&lt;/ref&gt;

Šampions 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] startēja [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — maratons vīriešiem|maratona]] skriešanas disciplīnā. Šajā disciplīnā viņš ieguva sudraba medaļu ar rezultātu 3 stundas 4 minūtes un 17 sekundes. Viņš par apmēram 5 minūtēm piekāpās [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] pārstāvim [[Mišels Teato]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://www.olympic.org/paris-1900/athletics/marathon-men|title=Paris 1900 Athletics — marathon men|publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja|accessdate=2020. gada 9. septembris}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Émile Champion|Emīls Šampions}} 
* [https://www.olympic.org/emile-champion Emīls Šampions (SOK profils)] {{en ikona}}
* [https://www.olympedia.org/athletes/68118 Emīls Šampions (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161203005857/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ch/emile-champion-1.html Emīls Šampions (''Sports Reference'' profils)] {{en ikona}}

{{Francijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

{{DEFAULTSORT:Šampions, Emīls}}

[[Kategorija:1879. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1921. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Francijas vieglatlēti]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlēti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki vieglatlētikā]]
[[Kategorija:Francijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]</text>
      <sha1>jue37j5hgq7yn1s3g3f73wrikh0fm8b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Entonijs Duklē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>476972</id>
    <revision>
      <id>4301307</id>
      <parentid>3934534</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:02:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Kanāda)</comment>
      <origin>4301307</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4723" sha1="sqyf66d9nduuxjmf6n7jc0i0fr9exm5" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Entonijs Duklē
| taut 1 = &lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 80., 3. kārtā
| dr_gads = [[2013. gada NHL drafts|2013]]
| dr_līga = NHL
| dr_kom = [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 
| balv = [[NHL Visu zvaigžņu spēle]] – 2020
| numurs = 10
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2023|5|26||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| amats = 
| kom = {{flaga|ASV}} [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]
| vārds_orig = ''Anthony Duclair''
| mir_dat = 
| attēls = Anthony Duclair - New York Rangers.jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|8|26}}
| dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Kvebeka|Lavāla|3s=Lavāla (Kanāda)}}
| mir_viet = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 84 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2014
| kar_beig = 
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalGold2|[[2015. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Toronto/Monreāla 2015]]}}
}}

'''Entonijs Duklē''' ({{Val|fr|Anthony Duclair}}, dzimis {{Dat|1995|8|26}}) ir [[Kanāda|Kanādas]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|kreisās malas uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2023) Duklē pārstāv [[NHL]] klubu [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]]. [[2013. gada NHL drafts|2013. gada NHL draftā]] Duklē ar 80. numuru, trešajā kārtā izvēlējās [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]].

== Karjera ==
Junioru gados Duklē spēlēja [[Kvebekas junioru hokeja līga|Kvebekas junioru hokeja līgas]] komanda [[Kvebekas &quot;Remparts&quot;]]. 2014–15. gada sezonā aizvadījis 18 spēles [[Ņujorkas &quot;Rangers&quot;]] sastāvā. Nākamajā sezonā viņu aizmainīja uz [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/news/rangers-acquire-defenseman-yandle-from-coyotes/c-755849|title=Rangers acquire defenseman Yandle from Coyotes|website=NHL.com|access-date=2021-02-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt; 2018. gada janvārī viņš tika aizmainīs uz [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]], bet tā paša gada jūlijā, Duklē kā brīvais aģents pievienojās [[Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/blackhawks/news/blackhawks-acquire-duclair-and-clendening-from-coyotes/c-294848388|title=Blackhawks acquire Duclair and Clendening from Coyotes|website=NHL.com|access-date=2021-02-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportsnet.ca/hockey/nhl/blue-jackets-sign-anthony-duclair-one-year-deal/|title=Blue Jackets sign Anthony Duclair to one-year deal - Sportsnet.ca|website=www.sportsnet.ca|access-date=2021-02-03}}&lt;/ref&gt; 2019. gada februārī Duklē atkal tika aizmainīts, šoreiz uz [[Otavas &quot;Senators&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ottawasun.com/sports/hockey/nhl/ottawa-senators/ryan-dzingel-sent-packing-as-the-changes-continue|title=Senators deal Ryan Dzingel to Blue Jackets, too|website=ottawacitizen|access-date=2021-02-03|language=en-CA}}&lt;/ref&gt; [[2019.—2020. gada NHL sezona|2019–20]]. gada sezonā Duklē bija viens no ''Senators'' labākajiem punktu guvējiem. Tajā sezonā viņš piedalījās arī [[NHL Visu zvaigžņu spēle|NHL Visu zvaigžņu spēlē]]. 2020. gada decembrī kā brīvais aģents pievienojās [[Floridas &quot;Panthers&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhl.com/panthers/news/florida-panthers-agree-to-terms-with-forward-anthony-duclair-on-a-one-year-contract/c-319829802|title=Florida Panthers Agree to Terms with Forward Anthony Duclair|website=NHL.com|access-date=2021-02-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 1. jūlijā algu griestu apsvērumu dēļ Duklēru &quot;Panthers&quot; aizmainīja uz [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] apmaiņā pret [[Stīvenu Lorencu]] un piektās kārtas drafta tiesībām 2025. gadā.&lt;ref&gt;https://www.nhl.com/sharks/news/sharks-acquire-forward-anthony-duclair-from-florida-345174742&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Hokejists-aizmetnis}}
[[Kategorija:1995. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Rangers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arizonas &quot;Coyotes&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Čikāgas &quot;Blackhawks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolumbusas &quot;Blue Jackets&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Otavas &quot;Senators&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanhosē &quot;Sharks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]
{{DEFAULTSORT:Duklē, Entonijs}}</text>
      <sha1>sqyf66d9nduuxjmf6n7jc0i0fr9exm5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>478825</id>
    <revision>
      <id>4301157</id>
      <parentid>4298181</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:31:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301157</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10209" sha1="lelrezmrp0mv7m7sgdm0rtmzk9qolkt" xml:space="preserve">{{Bezpeļņas organizācijas infokaste
| name            = Protests
| image           = [[Attēls:Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot; – logo.png|100px]]
| caption         = 
| founder         = [[Zane Pūpola]], [[Dainis Miglāns]]
| type            = Jaunatnes organizācija
| tax_id          = 
| registration_id = 
| founded_date    = 2018. gada 26. novembrī
| location        = [[Rīga]], [[Latvija]]
| coordinates     =
| origins         =
| key_people      = Marta Bogustova, Dainis Miglāns, Selma Teodora Levrence, Zane Pūpola, Justīne Panteļējeva
| area_served     = 
| products        = 
| services        = 
| focus           = [[Sociāldemokrātija|Sociāldemokrātisks]] aktīvisms, [[zaļā politika]], [[LGBT|LGBTI]] tiesības un [[cilvēktiesības]]&lt;ref name=&quot;statutes&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/open-file/028efb9020fdd3bd4a136bc45457a15b.pdf|title=Biedrības „Protests” statūti|work=''Protests''|access-date=2021-2-19|date=2021-1-16|archive-date=2021-05-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210506044702/https://www.protests.eu/open-file/028efb9020fdd3bd4a136bc45457a15b.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lampa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1997|title=Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|work=''LAMPA''|access-date=2021-2-19|archive-date=2021-08-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20210801031730/https://festivalslampa.lv/lv/dalibnieki/1997}}&lt;/ref&gt;
| mission         = 
| method          = Interešu aizstāvība, protesti
| revenue         = 
| endowment       = 
| num_volunteers  = 
| num_employees   = 
| num_members     = 
| subsid          = 
| owner           = 
| motto           = 
| former name     = 
| homepage        = {{URL|protests.eu}}
| dissolved       = 
| footnotes       = 
}}
'''Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;''' ir politiska [[Latvija]]s jauniešu organizācija, kas nodarbojas ar [[sociāldemokrātija|sociāldemokrātisku]] un [[vides aizsardzība]]s [[Aktīvisms|aktīvismu]].&lt;ref name=&quot;statutes&quot; /&gt; Tā galvenokārt darbojas ar [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]], [[LGBT|LGBTI]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jautājumiem.&lt;ref name=&quot;lampa&quot; /&gt; Organizācijas valdes priekšsēdētāja ir Marta Bogustova,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ProtestsYouth/status/1616107887247474691?s=20&amp;t=E6nDNQ7067Z_qW6bGTldAg|title=https://twitter.com/ProtestsYouth/status/1616107887247474691?s=20&amp;t=E6nDNQ7067Z_qW6bGTldAg|website=Twitter|access-date=2023-01-26|language=en}}&lt;/ref&gt; starp iepriekšējiem vadītājiem ir Dainis Miglāns, [[Selma Teodora Levrence]] un [[Zane Pūpola]].&lt;ref name=&quot;people&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/people|title=Mūsu cilvēki|work=''Protests''|access-date=2021-2-19}}&lt;/ref&gt; &quot;Protests&quot; ir [[Latvijas Jaunatnes padome]]s asociētā dalīborganizācija un [[Eiropas Jauno zaļo federācija]]s (FYEG) dalīborganizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/partners|title=Sadarbība|work=''Protests''|access-date=2021-2-19}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
2018. gada 26. novembrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date=20.03.2024}}&lt;/ref&gt; tika izveidota jauniešu organizācija &quot;Protests&quot;, bet kā oficiāla biedrība tā tika reģistrēta 2019. gada 10. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/protests/40008283479|title=Protests|access-date=20.03.2024}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2019. gada &quot;Protests&quot; kopā ar ''[[Fridays For Future|Fridays For Future Latvija]]'' rīko klimata gājienus un protesta akcijas, kas pulcējuši vairākus simtus cilvēku, bet 2020. gadā [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ to turpināja arī digitālā formā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/riga-ar-akciju-gajiens-nakotnei-pieversis-politiku-uzmanibu-klimata-problemam|title=VIDEO. Rīgā ar akciju “Gājiens nākotnei” pievērsīs politiķu uzmanību klimata problēmām|work=''LA.lv''|access-date=2021-2-19|date=2019-9-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/latvijas-jauniesi-piedalisies-globalaja-klimata-streika-14216157|title= Latvijas jaunieši piedalīsies globālajā klimata streikā|work=''Diena''|access-date=2021-2-19|date=2019-3-14}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ljp.lv/jaunatnes-organizacija-protests-kopa-ar-fridays-future-latvia-aicina-piedalities-digitalaja-streika|title=Jaunatnes organizācija Protests kopā ar Fridays for Future Latvia aicina piedalīties digitālajā streikā|work=Latvijas Jauntnes padome|access-date=2021-2-19|date=2020-4-15}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada 17. maijā jaunatnes organizācija rīkoja Starptautiskās dienas pret [[Homofobija|homofobiju]] un [[Transfobija|transfobiju]] piketu pie [[Saeima]]s, kurā piedalījās ap 70 cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/piketa-par-lgbt-kopienas-problemam-pie-saeimas-pulcejas-ap-70-cilveku.d?id=51101767|title=Piketā par LGBT kopienas problēmām pie Saeimas pulcējas ap 70 cilvēku|work=''Delfi''|access-date=2021-2-19|date=2019-5-17}}&lt;/ref&gt;

2020. gada 5. jūnijā &quot;Protests&quot; organizēja pirmo ''[[Black Lives Matter]]'' protestu [[Latvija|Latvijā]] pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/389398-video-jauniesi-rigas-centra-proteste-pret-policijas-vardarbibu-asv|title=VIDEO: Jaunieši Rīgas centrā protestē pret policijas vardarbību ASV|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-6-5}}&lt;/ref&gt; 2020. gada augustā jaunatnes organizācija rīkoja gājienu &quot;Brīvību [[Baltkrievija]]i&quot; Baltkrievijas pierobežā pret [[Aleksandrs Lukašenko|Aleksandra Lukašenko]] [[Autoritārs režīms|autoritāro režīmu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/401127-gajiena-brivibu-baltkrievijai-pedeja-posma-piedalijusies-130-cilveki|title=Gājiena &quot;Brīvību Baltkrievijai&quot; pēdējā posmā piedalījušies 130 cilvēki|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-8-23}}&lt;/ref&gt; 2020. gada oktobrī, kad [[Saeima]] noraidīja ''[[ManaBalss.lv]]'' iniciatīvu par [[Viendzimuma partnerattiecības|viendzimuma partnerattiecību]] regulējumu, &quot;Protests&quot; kopā ar vairāku politisko partiju jaunatnes organizācijām rīkoja piketus pie Saeimas nama, pulcējot vairāk par 100 cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-saeimas-piketa-prasa-likuma-noteikt-ari-viendzimuma-paru-un-neprecetu-paru-statusu.a377220/|title=Pie Saeimas piketā prasa likumā noteikt arī viendzimuma pāru un neprecētu pāru statusu|work=''LSM''|access-date=2021-2-26|date=2020-10-8}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/409191-video-viendzimuma-paru-aizstavji-velreiz-sanak-piketet-pie-saeimas-kas-turpina-noraidit-iniciativas|title=Video: viendzimuma pāru aizstāvji vēlreiz sanāk piketēt pie Saeimas, kas turpina noraidīt iniciatīvas|work=''Jauns.lv''|access-date=2021-2-26|date=2020-10-15}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā toreizējā &quot;Protests&quot; valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no [[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rd2020.cvk.lv/pub/kandidati/justine-pantelejeva|title=Justīne Panteļējeva|work=''Centrālā vēlēšanu komisija''|access-date=2021-2-26|date=2020-8-30}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā &quot;Protests&quot; iesaistījās &quot;Neapēd zemeslodi&quot; kampaņā, aicinot janvārī patērēt mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/dzivniekutiesibas|title=Vegānisma mēnesis- laiks pievērst uzmanību dzīvnieku tiesībām|last=Protests|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; Turpinājās arī darbība [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] jomā – nosodot iniciatīvu grozīt Satversmes 110. pantu, kas pastiprinātu diskrimināciju pret viendzimuma pāru ģimenēm,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/partiesiskuvalsti|title=Asi nosodām NA iesniegto likumprojektu par Satversmes grozījumiem|last=Protests|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}&lt;/ref&gt; iestājoties par cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju Baltkrievijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/baltkrievijasolidaritate|title=Solidaritātes diena ar Baltkrievijas tautu|last=Levrence|first=Selma|website=www.protests.eu|access-date=2023-01-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada sākumā &quot;Protests&quot; noslēdza sadarbības līgumu ar politisko partiju &quot;Progresīvie&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/en/news/protests-vienojas-par-sadarbibu-ar-progresivie|title=&quot;Protests&quot; vienojas par sadarbību ar partiju PROGRESĪVIE|access-date=20.03.2024|date=14.02.2022}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā toreizējā organizācijas valdes priekšsēdētāja Marta Bogustova divas nedēļas pēc [[Izraēlas-Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas-Hamās kara sākuma]] piedalījās demonstrācijā [[Brisele|Briselē]] [[Palestīnieši|palestīniešu]] atbalstam, kas radīja jautājumus presē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/581093-progresivo-jaunatnes-organizacijas-vaditaja-bogustova-brisele-pauz-atbalstu-palestinai|title=&quot;Progresīvo&quot; jaunatnes organizācijas vadītāja Bogustova Briselē pauž atbalstu Palestīnai|website=Jauns.lv|access-date=2023-12-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Organizācija publicēja paziņojumu, kurā nosodīja gan &quot;''Hamās'' teroristisko barbarismu pret nevainīgiem Izraēlas civiliedzīvotājiem&quot;, gan arī &quot;nesamērīgos un cilvēkus nešķirojošos Izraēlas militāro spēku uzbrukumus [[Gazas josla]]i&quot;, Izraēlas īstenoto &quot;[[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]&quot; un &quot;[[Aparteīds|aparteīda]] politiku&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/news/atbalstam-mieru-izraela-un-palestina|title=Atbalstām mieru Izraēlā un Palestīnā un aicinām saudzēt civiliedzīvotājus Gazas joslā|website=protests.eu|access-date=2024-01-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jauniešu organizācijas]]
[[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|P]]</text>
      <sha1>lelrezmrp0mv7m7sgdm0rtmzk9qolkt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mezira</title>
    <ns>0</ns>
    <id>479205</id>
    <revision>
      <id>4301458</id>
      <parentid>3393867</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:36:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[ģints]] → [[disambigs|ģints]] using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4301458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5132" sha1="91lopq4s2jnm76533yg1qoa3akzazko" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
| attēls        = Mezira tremulae 04.JPG
| att_nosaukums = ''[[Mezira tremulae]]'' (Latvija, Vangaži)
| valsts        = Animalia
| valsts_lv     = Dzīvnieki
| tips          = Arthropoda
| tips_lv       = Posmkāji
| klase         = Insecta
| klase_lv      = Kukaiņi
| kārta         = Hemiptera
| kārta_lv      = Blakšu kārta
| apakškārta    = Heteroptera
| apakškārta_lv = Augutis
| virsdzimta    = Tingoidea
| virsdzimta_lv = Blaktis
| dzimta        = Aradidae
| dzimta_lv     = Mizasblakšu dzimta
| apakšdzimta   = Mezirinae
| ģints         = Mezira
| binomial      = Mezira Amyot &amp; Serville, 1843
| iedalījums    =
| sinonīmi      = 
| kategorijas   = nē
}}
'''''Mezira''''' ir [[Mizasblakšu dzimta|mizasblakšu]] [[ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ietilpst vairāk nekā 100 mūsdienu [[suga|sugu]]. Ir arī zināmi fosilie atradumi [[dzintars|dzintarā]].&lt;ref name=&quot;Heiss2012&quot;/&gt;

== Sugu saraksts ==
''Mezira'' ģintij  pieder šādas mūsdienu sugas:
* suga: ''[[Mezira americana]]'' Spinola, 1852
* suga: ''[[Mezira argentinensis]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira barberi]]'' Kormilev, 1964
* suga: ''[[Mezira beta]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira bicolor]]'' Hoberlandt, 1963
* suga: ''[[Mezira birabeni]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira boliviana]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira bonaerensis]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira brasiliensis]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira bruchi]]'' Kormilev, 1953
* suga: ''[[Mezira carioca]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira championi]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira chemsaki]]'' Kormilev, 1982
* suga: ''[[Mezira crenulata]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira cubana]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira drakei]]'' Hoberlandt, 1957
* suga: ''[[Mezira emarginata]]'' (Say, 1832)
* suga: ''[[Mezira equatoriana]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira eurycephala]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira formosa]]'' Kormilev, 1953
* suga: ''[[Mezira fritzi]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira froeschneri]]'' Davidová-Vilímová, Taylor &amp; McPherson, 1996
* suga: ''[[Mezira germari]]''
* suga: ''[[Mezira ghanaensis]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira granulata]]'' (Say, 1832)
* suga: ''[[Mezira granuliger]]'' Stal, 1860
* suga: ''[[Mezira guanacastensis]]'' Kormilev, 1982
* suga: ''[[Mezira guianensis]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira handlirschi]]'' (Bergroth, 1898)
* suga: ''[[Mezira hondurensis]]'' Kormilev, 1982
* suga: ''[[Mezira insularis]]'' Hoberlandt, 1963
* suga: ''[[Mezira kiritshenkoi]]'' Hoberlandt, 1963
* suga: ''[[Mezira laeviventris]]'' (Champion, 1898)
* suga: ''[[Mezira lobata]]'' (Say, 1832)
* suga: ''[[Mezira luteomaculata]]'' Kormilev, 1957
* suga: ''[[Mezira luteonotata]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira membranacea]]'' (Fabricius, 1803)
* suga: ''[[Mezira mexicana]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira minima]]'' Montrouzier, 1861
* suga: ''[[Mezira minor]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira neonigripennis]]''
* suga: ''[[Mezira nigripennis]]'' Usinger, 1936
* suga: ''[[Mezira novella]]'' Blatchley, 1924
* suga: ''[[Mezira pacifica]]'' Usinger, 1936
* suga: ''[[Mezira paraensis]]'' Kormilev &amp; Heiss, 1979
* suga: ''[[Mezira paragranuliger]]'' Kormilev, 1953
* suga: ''[[Mezira paraguayensis]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira paralata]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira parva]]'' Hoberlandt, 1957
* suga: ''[[Mezira pauperula]]'' Kormilev, 1962
* suga: ''[[Mezira piligera]]'' Kormilev, 1971
* suga: ''[[Mezira pilosula]]'' Kormilev, 1973
* suga: ''[[Mezira placida]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira plaumanni]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira proseni]]'' Kormilev, 1953
* suga: ''[[Mezira pusilla]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira reducta]]'' Van Duzee, 1927
* suga: ''[[Mezira regularis]]'' Champion, 1898
* suga: ''[[Mezira reuteri]]'' Bergroth, 1886
* suga: ''[[Mezira saltensis]]'' Kormilev, 1953
* suga: ''[[Mezira sanmartini]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira sayi]]'' Kormilev, 1982
* suga: ''[[Mezira scrupulosa]]''
* suga: ''[[Mezira singularis]]'' Hoberlandt, 1957
* suga: ''[[Mezira smithi]]'' Kormilev, 1982
* suga: ''[[Mezira spissigrada]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira subsetosa]]''
* suga: ''[[Mezira tartagalensis]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira tremulae]]'' (Germar, 1822)
* suga: ''[[Mezira trinidadensis]]'' Kormilev
* suga: ''[[Mezira vanduzeei]]'' Usinger, 1936
* suga: ''[[Mezira vianai]]'' Kormilev, 1953

Ir aprakstītas šāds izrakteņu sugas:
* suga: †''[[Mezira crassifemur]]'' Wappler &amp; Heiss, 2006
* suga: †''[[Mezira eckfeldensis]]'' Wappler &amp; Heiss, 2006
* suga: †''[[Mezira eocenica]]'' Wappler &amp; Heiss, 2006
* suga: †''[[Mezira legorskyi]]'' Heiss, 2012
* suga: †''[[Mezira parapetrificata]]'' Heiss &amp; al., 2015
* suga: †''[[Mezira petrificata]]'' Heiss &amp; al., 2015
* suga: †''[[Mezira scheveni]]'' Heiss, 2000
* suga: †''[[Mezira succinica]]'' Usinger, 1941

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Heiss2012&quot;&gt;Ernst Heiss. ''New species of Mezirinae (Hemiptera: Heteroptera: Aradidae) in Miocene Dominican amber''. Zeitschrift der Arbeitsgemeinschaft Österreichischer Entomologen, 64: 73-78. Wien, November 2012. ISSN 0375-5223&lt;/ref&gt;
}}

{{bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Mizasblakšu dzimta]]</text>
      <sha1>91lopq4s2jnm76533yg1qoa3akzazko</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diplomāte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>491633</id>
    <redirect title="Diplomāts" />
    <revision>
      <id>4301411</id>
      <parentid>3456973</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T05:56:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Diplomātija]] uz [[Diplomāts]]</comment>
      <origin>4301411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="t2o4uzxwe5f9i9cplideubmok61rz8m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diplomāts]]</text>
      <sha1>t2o4uzxwe5f9i9cplideubmok61rz8m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Bruno Doss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492143</id>
    <revision>
      <id>4301462</id>
      <parentid>3898364</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:48:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Darbi */</comment>
      <origin>4301462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4949" sha1="ahfqvu77jmy7l5ylxg9y33f9t2qx8xk" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
[[Attēls:Kārlis Bruno Doss.jpg|thumb|Rīgas Politehniskā institūta profesors Kārlis Bruno Doss.]]
'''Kārlis Bruno Doss''' ({{val|de|Bruno Doss}}; 1861−1919) bija [[vācieši|vācu]] ģeologs, [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesors. [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1861. gada 1. novembrī [[Auerbahs|Auerbahā]] (''Auerbach'') [[Saksijas Karaliste|Saksijā]], studēja ģeoloģiju un mineraloģiju [[Minhene]]s un [[Leipciga]]s Universitātēs, 1886. gadā ieguva [[Leipcigas Universitāte]]s ''Dr.phil.'' zinātnisko grādu.

1889. gadā Doss kļuva par [[Rīgas Politehnikums|Rīgas Politehnikuma]] docentu, 1890. gadā viņu ievēlēja par [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s (RDP) locekli, biedrībā viņš nolasīja 58 lekcijas un ziņojumus, kas bieži izraisīja aktīvas debates. 1900. gada viņu ievēlēja par [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] profesoru.

1909. gadā viņš veica [[Moricsala]]s augsnes pētījumus, 1913. gadā kļuva par RDP valdes vicepriekšsēdētāju. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā bija spiests pamest Latviju.
Pēc tam, kad Vācijas armija 1917. gada septembrī ieņēma Rīgu, RDP viņu ievēlēja par goda biedru.
Miris Drēzdenē 1919. gada 28. maijā.&lt;ref&gt;[https://de.wikisource.org/wiki/Bruno_Doss de.wikisource.org]&lt;/ref&gt;

== Darbi ==
No uzskaitītajām 103 publikācijām 72 veltītas ģeoloģiskajiem pētījumiem [[Austrumbaltija|Austrumbaltijā]]. Doss vairāk ir pievērsies [[kvartārģeoloģija]]i, apskatot dažādu leduslaikmeta veidojumu — [[Drumlins|drumlinu]], [[Oss|osu]], kāpu, gala morēnu, ezeru ieplauku izcelsmi. Pētīja Rīgas un tās apkārtnes nogulumus, kā arī [[Lielie Kangari|Kangaru osu]] izcelsmi, [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]] dūņu balneoloģiskās īpašības, kā arī pētīja [[Daugavas ieleja]]s ģeoloģisko griezumu pie Rīgas. Viņa pētījuma lokā nonāca gan [[Dzimtmisa|Misas]] meteorīts ([[Baldones meteorīts]]), gan devona smilšakmeņi un sāls kristālu pseidomorfozes dolomītos, gan Moricsalas augsnes, gan pētījumi par naftas iegulu iepējamību Latvijā, sakarā ar eļļainu plankumu parādīšanos Smārdes dzirnavu dīķī. Ģeoloģiskas intereses vadīts viņš apmeklēja Krieviju, kur veica paleontoloģiskos un mineraloģiskos pētījumus, atklājot pat jaunu minerālu [[Melnikovīts|melnikovītu]].

* Der Meteorit von Misshof in Kurland. In: Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga: 7: 1-68. (1891)
* Über die Entstehung der diluvialen Hügellandschaft der Ostseeprovinzen und über die im Gipslager von Dünhof vorkommenden Riesenkessel (Strudellöcher). In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 36. Band, S. 49—51 (1893)
* Zur Geologie der Jungfernhofschen Seen und ihrer Umgebung in Livland. In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 38. Band, S. 117—126 (1895)
* Über die Åsar von St. Matthiä in Livland. In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 38. Band, S. 126—1 (1895)34
* Die geologische Natur der Kanger im Rigaschen Kreise, unter Berücksichtigung ihrer weiteren Umgebung. In: Festschrift des Naturforscher-Vereins zu Riga in Anlass seines 50jährigen Bestehens am 27. März (8. April) 1895. Riga: W. F. Häcker, 1895, S. 161—260
* Über das Vorkommen von Drumlins in Livland. In: Zeitschrift der Deutschen geologischen Gesellschaft. 48. Band (1896), S. 1—13
* Etymologisches über die Kanger, sowie einige Worte über den Dünenbezirk nordöstlich Rodenpois in Livland. In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 39. Band (1896), S. 25—30
* Über einige Besonderheiten bei Dünen in Rigas weiterer Umgebung. In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 39. Band (1896), S. 31—40
* Zur Kenntnis der lebenden und subfossilen Molluskenfauna in Rigas Umgebung, insbesondere des Rigaer Meerbusens. In: Korrespondenzblatt des Naturforschenden Vereins zu Riga. 39. Band (1896), S. 110—128
* Über ostbaltische Seebären. Beiträge zur Geophysik, Zeitschrift für physikalische Erdkunde. 8. Band (1907), S. 367—399
* Über einen „Erdwurf“ bei Neu-Laitzen in Livland. Beiträge zur Geophysik, Zeitschrift für physikalische Erdkunde. 8. Band (1907), S. 452—485
* Die Bedeutung Friedrich Schmidts für die Geologie Est- und Nordlivlands. In: Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga. 52. Band (1909), S. 15—28
* Über einen Gletscherschliff bei Kunda in Estland. In: Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie. Jahrgang 1913, Band I, S. 43—55

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Doss, Kārlis Bruno}}
[[Kategorija:1803. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1890. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Botāniķi]]</text>
      <sha1>ahfqvu77jmy7l5ylxg9y33f9t2qx8xk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pārceltuve</title>
    <ns>0</ns>
    <id>495719</id>
    <revision>
      <id>4301308</id>
      <parentid>4282130</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:03:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Kanāda)</comment>
      <origin>4301308</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19670" sha1="7jabr1zfw75celp7slzgcwx7a78ae1l" xml:space="preserve">{{atveidošana+}}
[[Attēls:Cable Ferry.jpg|thumb|Ar monētām apmaksājama pārceltuve Espeverā (''Espevær''), Bomlo (''Bømlo''), Norvēģijā]]
[[Attēls:Pohon přívozu Kazín.jpg|thumb|Mazas pārceltuves ķēdes vinča uz Berounkas upes netālu no Prāgas Čehijā]]
[[Attēls:Adelsöleden febr 2016B.webm|thumb|thumbtime=40|Pārceltuve starp [[Ekero]] (''Ekerö'') un [[Adelso]] (''Adelsö'') Zviedrijā]]
[[Attēls:Linfärjan Vaxholm 01.jpg|thumb|thumbtime=40|Pārceltuve [[Vaksholma|Vaksholmā]] (''Vaxholm'') Zviedrijā]]
'''Pārceltuve''' ir [[prāmis]], kuru neļauj aiznest pa straumi uz leju (bieži arī piedzen) pāri upei vai citai lielai ūdenstilpei nostieptas troses. Šīs troses ir nostiprinātas ūdenstilpes pretējos krastos. Pirmās pārceltuves bieži lietoja [[Virve|tauvas]] vai [[Tērauds|tērauda]] [[ķēde]]s. No pēdējām cēlies arī angļu valodā bieži lietotais alternatīvais kuģa nosaukums — '''ķēžu prāmis''' ({{val|en|chain ferry}}). Gan tauvas, gan ķēdes 19. gadsimta beigās tika nomainītas pret [[Tērauda trose|tērauda trosēm]].

== Tipi ==
[[Attēls:Sackville ferry gnangarra-21.jpg|thumb|Pārvietošanas mehānisms [[Sakvilas pārceltuve]]i (''Sackville'') [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsā]], Austrālijā]]
Pastāv trīs pārceltuvju tipi: [[reakcijas pārceltuve]], kurā izmanto upes straumi, kura iedarbojas uz sagriezta korpusa vienu bortu un bīda pārceltuvi uz pretējo krastu; pārceltuve ar dzinēju, kura izmanto mehānisko vai elektrodzinēju, lai pārvilktu sevi uz pretējo krastu, piemēram, [[Kanbijas pārceltuve]] (''Canby'') ASV, Oregonas štatā, un strauji pazūdošais ar roku darbināmās pārceltuves tips, piemēram, [[Stretforda pie Eivonas|Stretfordas pie Eivonas]] pārceltuve Apvienotajā Karalistē un [[Saugatukas pārceltuve]] [[Saugatuka|Saugatukā]] (''Saugatuck'') ASV, Mičiganas štatā.

Pārceltuves ar dzinēju izmanto uz kuģiem uzstādītus zobratus vai spoles, lai vilktu sevi gar trosēm. Pašas troses vai ķēdes ir vaļīgas, jo tām jānogrimst pēc tam, kad pārceltuve ir pagājusi garām, un jāļauj paiet garām citiem kuģiem neuzsēžoties uz sēkļa vai neaizķerot troses. Ja pārceltuve pārvadā gan pasažierus, gan transportlīdzekļus, automobiļu klājs ir izvietots pārceltuves centrā (palīdz uzlabot noturību), bet divas pasažieru zonas ir izvietotas gar malām virs ķēžu tuneļiem un dzinējiem. Tā kā pārceltuve nevar stūrēt, abos tās galos ir izbūvētas rampas un parasti tai ir divi vadības ierīču komplekti, kuri vērsti pretējos virzienos.

Pārceltuves ir izplatītas tur, kur ir maz cita veida ūdens satiksmes, kura varētu aizķerties aiz trosēm vai ķēdēm, tur, kur ūdens ir pārāk sekls citiem risinājumiem vai tur, kur upes straume ir pārāk spēcīga, lai ļautu droši šķērsot upi prāmim, kurš nav savienots ar krastu. Pienākšana pie platformas abos galos ir automātiska un, īpaši transportlīdzekļu pārceltuvēm, drošāka nekā tā varētu būt brīvam prāmim nelabvēlīgos laika apstākļos.

Īpašs tips ir elektriskās kontakttīkla pārceltuves, kā, piemēram, [[Štrausezera pārceltuve]], kurai ir dzinējs un, kura var brīvi pārvietoties, bet enerģijas saņemšanai ar vadu ir saistīta ar gaisvadu kontakttīklu. Vads, pārceltuvei pārvietojoties, slīd gar kontakttīkla trosi.

Ja vienas pārceltuves kapacitāte nav pietiekama, to var dublēt. Dvīņu pārceltuves ļauj vienu no tām izmantot, kamēr otra tiek remontēta.&lt;ref&gt;[https://trove.nla.gov.au/newspaper/article/48292685 Blanchetown punt.] The Advertiser. 1953. gada 13. aprīlis. 4. lpp. Skatīts: 2021. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Marion Post Wolcott - Old cable ferry between Camden and Gees Bend, Alabama.jpg|thumb|Vienkārša pārceltuve [[Boikina|Boikinā]] (''Boykin''), [[Alabamas štats|Alabamas štatā]]. 1939. gads]]
Iespējams pārceltuves ir tikušas izmantotas, lai šķērsotu upes un citus, līdzīgus ūdens šķēršļus vēl pirms parādījās rakstītie vēstures avoti. Pārceltuves ir izmantotas vismaz sākot no 13. gadsimta ([[Hamptonas pārceltuve]] (''Hampton'' — angļu val.) Anglijā).

1900. gadu sākumā uz [[Kennebekasa (upe)|Kennebekasas]] upes (''Kennebecasis'') blakus [[Sentdžona (Kanāda)|Sentdžonai]] (''Saint John''), [[Kanāda]]s [[Ņūbransvika]]s provincē tika uzstādīta kanādiešu inženiera [[Viljams Pits|Viljama Pita]] (''William Pitt'') projektēta pārceltuve.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20061114182245/http://new-brunswick.net/Saint_John/sjfirst.html Saint John first.] Saint John, New Brunswick. Skatīts: 2021. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt; Šobrīd [[Sentdžona (upe)|Sentdžonas]] upes sistēmā dienvidu Ņūbransvikā ir astoņas pārceltuves. Pāri [[Otava (upe)|Otavas]] upei [[Ontārio]] darbojas divas automobiļu pārceltuves. Vairākas pārceltuves ir [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]: trīs uz [[Freizera]]s, Litonā (''Lytton''), Bigbārā (''Big Bar'') un Lovbārā (''Low Bar''), kā arī trīs Bultu ezeros (''Arrow lakes''). Līdz 1980. gadiem Bostonbārā (''Boston Bar'') darbojās trosēm piekarināta pārceltuve. Maza, sezonāla [[reakcijas pārceltuve]] pārvadā automašīnas pāri [[Prerī (upe)|Prerī]] upei (''Rivière des Prairies'') no [[Lavāla (Kanāda)|Lavālas]] Kvebekā ([[Santedorotī]] (''Sainte-Dorothée'') [[Apkaime (pilsēta)|apkaimes]]) uz [[Bizarda|Bizarda salu]] (''Île Bizard'') (daļa no [[Monreāla]]s).

Pārceltuves bija īpaši izplatītas uzsākot pārvadājumus pāri [[Sakramento-Sanjoanas upes delta]]i [[Kalifornija|Kalifornijā]]. Desmitiem pārceltuvju bija izvietotas uz [[Kolumbija (upe)|Kolumbijas]] ASV Ziemeļrietumos, bet daudzas no tām padarīja nevajadzīgas tilti. Trosēm piekarināta pārceltuve dzelzceļa [[Vagons|vagoniem]] šķērsoja [[Amerika (upe)|Amerikas]] upi Ziemeļkalifornijā.

Lielāko daļu no [[Mareja]]s upes šķērsojumiem [[Dienvidaustrālija|Dienvidaustrālijā]] nodrošina štata pārvaldes pārceltuves, kuras aprīkotas ar dīzeļdzinējiem. Abos pārceltuves galos izvietoto rampu augstumu var regulēt atkarībā no ūdens līmeņa svārstībām. Kādu laiku pārceltuves bija pamata veids automobiļu transportam pāri ūdens šķēršļiem [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsā]], Austrālijā. [[Tasmanija|Tasmanijā]], gadsimtu pirms 1934. gada, Risdonas pārceltuve (''Risdon'' — angļu val.) [[Hobārta|Hobārtā]] bija vienīgā fiksētā [[Derventa (Tasmanija)|Derventas]] upes šķērsojuma vieta Hobārtas pilsētas robežās.

Honkongas [[Lantau]] salas zvejnieku ciematā [[Tai O]] (''Tai O''), līdz paceļamā tilta uzbūvēšanai, pāri Tai O upei darbojās [[Tai O pārceltuve]].

Lielākā un noslogotākā pārceltuve ir [[Torpointa]]s (''Torpoint'') pārceltuve Plimutā, Anglijā. Pirmo reizi to pārveidoja par trošu pārceltuvi 1831. gadā un šobrīd tā ekspluatē trīs kuģus dienā pārvadājot 8 000 transportlīdzekļu.&lt;ref&gt;[https://www.plymouthherald.co.uk/news/plymouth-news/another-torpoint-ferry-out-service-2625080 Turner C. Another Torpoint Ferry will be out of service for two months.] PlymouthLive 2019. gada 8. marts. Skatīts: 2021. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;

== Īpašumtiesības ==
Pirmās pārceltuves bija privātas un tās piederēja vietējiem zemes īpašniekiem, kuri par pārceltuvju izmantošanu iekasēja maksu. Kad valstu valdības sāka būvēt ceļus, tās, nepieciešamības gadījumā, būvēja un ekspluatēja arī pārceltuves. Privātās pārceltuves var tikt izpirktas vai arī to izmantošanas maksa var tikt stingrāk regulēta.&lt;ref&gt;[https://trove.nla.gov.au/newspaper/article/4834861 Original correspondence. The punt at Murchison.] The Argus. 1856. gada 7. aprīlis. 5. lpp. Skatīts: 2021. gada 30. septembrī&lt;/ref&gt;

== Pārceltuvju saraksts ==
Šobrīd aktīvas pārceltuves iekļauj:

=== Amerikas Savienotās Valstis ===
[[Attēls:Canby Ferry 1.jpg|thumb|Kanbijas pārceltuve.]]
[[Attēls:Princeton Ferry.jpg|thumb|Prinstonas pārceltuve (remonta laikā).]]
* [[Kanbijas pārceltuve]] pāri [[Vilameta|Vilametas upei]] (''Willamette'' — angļu val.) [[Oregona|Oregonā]];
* [[Hovarda piestātnes pārceltuve|''J-Mack'' pārceltuve]] pāri [[Sakramento (upe)|Sakramento upes]] attekai [[Kalifornija|Kalifornijā]];&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20090304203011/http://www.prospermag.com/article/280-157# Nichols R. The Cable Guy. Piloting the Delta's J-Mack ferry beats working for a living.] Prosper Media, LLC 2007. gada decembris. Skatīts: 2021. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kalifornija&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20081209011925/http://www.californiadelta.org/ferries.htm Ferry Boats.] California Delta Chambers and Visitor's Bureau 2007. gads. Skatīts: 2021. gada 23. oktobrī&lt;/ref&gt;
* [[Prinstonas pārceltuve]] pāri Sakramento upei Kalifornijā;&lt;ref name=&quot;Kalifornija&quot;/&gt;
* [[Saugatukas pārceltuve]] pāri [[Kalamazo|Kalamazo upei]] (''Kalamazoo'' — angļu val.) [[Mičigana|Mičiganā]].

=== Apvienotā Karaliste ===
* [[Hamptonas pārceltuve]] pāri [[Avona|Avonas upei]] pie [[Eveshama]]s (''Evesham'' — angļu val.) [[Vusteršīra]]s grāfistē;
* [[Stretfordas pie Avonas pārceltuve]] pāri Avonas upei netālu no [[Stretforda pie Avonas|Stretfordas pie Avonas]] Vorikšīras grāfistē;
* [[Torpointas pārceltuve]] pāri [[Teimara|Teimaras upei]] (''Tamar'' — angļu val.) starp [[Devona]]s un [[Kornvola]]s grāfistēm.

=== Austrālija ===
[[Attēls:Small Mannum Ferry.jpg|thumb|Manumas pārceltuve.]]
[[Attēls:Wisemans Ferry.jpg|thumb|[[Vaizmena pārceltuve]].]]
* [[Berovras ūdeņu pārceltuve]] (''Berowra Waters'' — angļu val.) [[Berovras ūdeņi|Berovras ūdeņos]] [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsā]];&lt;ref name=&quot;Jaundienvidvelsa1&quot;&gt;[https://roads-waterways.transport.nsw.gov.au/roads/using-roads/vehicular-ferries/index.html Vehicle ferries.] Jaundienvidvelsas pārvalde. 2018. gada 8. augusts. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;
* [[Hibarda pārceltuve]] (''Hibbard'' — angļu val.) pāri [[Hastingsa|Hastingsas upei]] pie [[Portmakvērija]]s Jaundienvidvelsā;&lt;ref name=&quot;Portmakverija&quot;&gt;[https://www.pmhc.nsw.gov.au/Services/Transport/Ferries Ferries.] Port Macquarie-Hastings Council. 2021. gada 6. augusts. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;
* [[Kadelas pārceltuve]] (''Cadell'' — angļu val.) pāri [[Mareja]]s upei [[Kadela|Kadelā]], Dienvidaustrālijā;&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;&gt;[https://www.sa.gov.au/topics/boating-and-marine/river-murray-ferries/ferry-locations-and-operational-status Ferry locations and operational status.] Dienvidaustrālijas pārvalde. 2021. gada 14. septembris. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;
* [[Lirupas pārceltuve]] (''Lyrup'' — angļu val.) pāri Marejas upei [[Lirupa|Lirupā]], Dienvidaustrālijā;&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;/&gt;
* [[Lorensas pārceltuve]] pāri [[Klarensa|Klarensas upe]] (''Clarence'' — angļu val.) Jaundienvidvelsā;&lt;ref name=&quot;Jaundienvidvelsa1&quot;/&gt;
* [[Loverportlendas pārceltuve]] (''Lower Portland'' — angļu val.) pāri [[Hoksberija|Hoksberijas upei]] pie [[Loverportlenda]]s ciemata Jaundienvidvelsā;
* [[Manumas pārceltuve]] (''Mannum'' — angļu val.) pāri Marejas upei [[Manuma|Manumā]], Dienvidaustrālijā (divas paralēlas pārceltuves);&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;/&gt;
* [[Morganas pārceltuve]] (''Morgan'' — angļu val.) pāri Marejas upei [[Morgana|Morganā]], Dienvidaustrālijā;&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;/&gt;
* [[Mortleika pārceltuve]] (''Mortlake'' — angļu val.) pāri [[Paramata|Paramata upei]] [[Sidneja|Sidnejā]], Jaundienvidvelsā;&lt;ref name=&quot;Jaundienvidvelsa1&quot;/&gt;
* [[Narungas pārceltuve]] (''Narrung'' — angļu val.) pāri Marejas upei [[Narunga|Narungā]], Dienvidaustrālijā;&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20080722113018/http://walkabout.com.au/locations/SAMeningie.shtml Walkabout — Meningie.] Fairfax Digital. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;
* [[Purnongas pārceltuve]] (''Purnong'' — angļu val.) pāri Marejas upei [[Purnonga|Purnongā]], Dienvidaustrālijā;&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;/&gt;
* [[Sakvilas pārceltuve]] (''Sackville'' — angļu val.) pāri Hoksberijas upei pie [[Sakvila]]s ciemata Jaundienvidvelsā;&lt;ref name=&quot;Jaundienvidvelsa1&quot;/&gt;
* [[Setlmentpointas pārceltuve]] (''Settlement Point'' — angļu val.) pāri Hastingsas upei pie Portmakvērijas Jaundienvidvelsā;&lt;ref name=&quot;Jaundienvidvelsa&quot;&gt;[https://www.abc.net.au/news/2008-08-05/council-rejects-call-to-change-ferry-service/463962?site=midnorthcoast Council rejects call to change ferry service management.] ABC News. 2008. gada 5. augusts. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Portmakverija&quot;/&gt;
* [[Spīvas pārceltuve]] (''Speewa'' — angļu val.) pāri Marejas upei pie [[Spīva]]s starp Jaundienvidvelsu un Viktoriju;&lt;ref name=&quot;Jaundienvidvelsa1&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20090301234339/http://www.rta.nsw.gov.au/cgi-bin/index.cgi?action=heritage.show&amp;id=4301081 Speewa Ferry — Murray River.] New South Wales Roads and Traffic Authority. Environment. Heritage. Heritage and Conservation Register. 2004. gada 30. marts. Skatīts: 2021. gada 4. oktobrī&lt;/ref&gt;
* [[Svānrīčas pārceltuve]] (''Swan Reach'' — angļu val.) pāri Marejas upei [[Svānrīča|Svānrīčā]], Dienvidaustrālijā;&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;/&gt;
* [[Tailembendas pārceltuve]] (''Tailem Bend'' — angļu val.) pāri Marejas upei [[Tailembenda|Tailembendā]], Dienvidaustrālijā;&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;/&gt;
* [[Ulmaras pārceltuve]] (''Ulmarra'' — angļu val.) pāri Klarensas upei Jaundienvidvelsā;&lt;ref name=&quot;Jaundienvidvelsa1&quot;/&gt;
* [[Vaimā pārceltuve]] (''Wymah'' — angļu val.) pāri Marejas upei starp Jaundienvidvelsu un Viktoriju.&lt;ref name=&quot;Jaundienvidvelsa1&quot;/&gt;
* [[Vaizmena pārceltuve]] (''Wiseman'' — angļu val.) pāri Hoksberijas upei [[Vaizmena pārceltuve (ciemats)|Vaizmena pārceltuves]] (''Wisemans Ferry'' — angļu val.) ciematā, Jaundienvidvelsā;&lt;ref name=&quot;Jaundienvidvelsa1&quot;/&gt;
* [[Vebskrīkas pārceltuve]] (''Webbs Creek'' — angļu val.) pāri Hoksberijas upei Vaizmena pārceltuves ciematā, Jaundienvidvelsā;&lt;ref name=&quot;Jaundienvidvelsa1&quot;/&gt;
* [[Veikerijas pārceltuve]] (''Waikerie'' — angļu val.) pāri Marejas upei [[Veikerija|Veikerijā]], Dienvidaustrālijā;&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;/&gt;
* [[Velingtonas pārceltuve]] pāri Marejas upei [[Velingtona (Austrālija)|Velingtonai]] Dienvidaustrālijā;&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;/&gt;
* [[Volkerfletas pārceltuve]] (''Walker Flat'' — angļu val.) pāri Marejas upei [[Volkerfleta|Volkerfletā]], Dienvidaustrālijā.&lt;ref name=&quot;Dienvidaustralija&quot;/&gt;

=== Čehija ===
* Kazinas pārceltuve (''Kazín'' — čehu val.) pāri Berounkas upei. No 1992. līdz 2007. gadam tā tika apgādāta ar zemūdens ķēdi, kopš 2015. gada šajā vietā darbojas nenostiprināts prāmis;
* Nadrībijas pārceltuve (''Nadryby'' — čehu val.) pāri Berounkas upei, nostiprināta ar gaisā novilktu trosi;
* Darovas pārceltuve (''Darová'' — čehu val.) pāri Berounkas upei velk sevi gar gaisā novilktu trosi.

=== Igaunija ===
* [[Kavastu pārceltuve]] (''Kavastu'' — igauņu val.) pāri [[Emajegi]] [[Kavastu]] ciematā (ar roku darbināms mehānisms, vairāk par gadsimtu vecs [[spararats]]).

=== Kanāda ===
[[Attēls:Lytton Reaction Ferry.jpg|thumb|Litonas pārceltuve (Freizeras upe).]]
[[Attēls:Needles Cable Ferry.jpg|thumb|Nīdlesas pārceltuve (''Needles'' — angļu val.) (Bultu ezeri)]]
* [[Bellailas līča pārceltuve]] (''Belleisle'' — angļu val.) pāri [[Bellailas līcis|Bellailas līcim]] [[Ņūbransvika|Ņūbransvikā]];
* [[Bigbāras pārceltuve]] pāri [[Freizera]]s upei [[Bigbāra|Bigbārā]], [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]];
* Ekolosas pārceltuve (''Ecolos'' — angļu val.) pāri Otavas upei starp Klarensu — Roklandu (''Clarence-Rockland'' — angļu val.) [[Ontārio]] un Turso (''Thurso'' — angļu val.) [[Kvebeka|Kvebekā]];
* [[Evandeilas pārceltuve]] (''Evandale'' — angļu val.) pāri [[Sentdžona (upe)|Sentdžonas]] upei [[Ņūbransvika|Ņūbransvikā]];
* [[Geidžtaunas pārceltuve]] (''Gagetown'' — angļu val.) pāri Sentdžonas upei Ņūbransvikā;
* [[Gondolpointas pārceltuve]] (''Gondola Point'' — angļu val.) pāri [[Kennebekasa (upe)|Kennebekasas]] upei Ņūbransvikā;
* [[Kennebekasas salas pārceltuve]] pāri Kennebekasas upei Ņūbransvikā;
* [[Kujonas pārceltuve]] (''Quyon'' — angļu val.) pāri Otavas upei starp Fitzroja (''Fitzroy'' — angļu val.) ostu Ontārio un Kujonu Kvebekā;
* [[Lavālas pie ezera - Bizarda salas pārceltuve]] (''Laval-sur-le-Lac'' — franču val.) pāri [[Prerī (upe)|Prerī]] upei starp [[Monreāla|Monreālu]] un [[Lavāla (Kanāda)|Lavālu]] [[Kvebeka|Kvebekā]];
* [[Litonas pārceltuve]] pāri Freizeras upei [[Litona|Litonā]], Britu Kolumbijā;
* [[Lovbāras pārceltuve]] pāri Freizeras upei [[Haibāras Amerikas pamatiedzīvotāji|Haibārā]] (''High Bar'' — angļu val.), Britu Kolumbijā;
* [[Nīdlesas pārceltuve]] (''Needles'' — angļu val.) pāri [[Bultu ezeri|Zemajam Bultu ezeram]] Britu Kolumbijā;
* [[Vestfīldas pārceltuve]] (''Westfield'' — angļu val.) pāri Sentdžonas upei Ņūbransvikā.

=== Latvija ===
* Dunavas pārceltuve pāri Daugavai Dunavā;&lt;ref name=&quot;Livani&quot;&gt;[https://www.livani.lv/lv/parceltuves Pārceltuves.] Līvānu novads 2021. gada 18. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 24. oktobrī&lt;/ref&gt;
* [[Līgatnes pārceltuve]] ir reakcijas tipa pārceltuve pāri Gaujai Līgatnē;&lt;ref&gt;[http://www.ligatne.lv/jaunumi/aivars-balodis-ligatnes-novada-gaujas-tilti-un-parceltuves-avize-ligatnes-novada-zinas-nr1-2013gada-janvaris Balodis A. Līgatnes novada Gaujas tilti un pārceltuves.] Līgatnes novada ziņas Nr.1 2013. gada 26. janvāris. Skatīts: 2021. gada 24. oktobrī&lt;/ref&gt;
* Līvānu pārceltuve pāri Daugavai Līvānos.&lt;ref name=&quot;Livani&quot;/&gt;

=== Nīderlande ===
[[Attēls:Vaxholm 2017-09-08 13.20.35.jpg|thumb|Zviedrijas pārceltuve ''Vaxholmen'' ar tās galamērķi Vaksholmas pili Stokholmas arhipelāgā.]]
Nīderlandē ir vairāk par simts pārceltuvēm, vienpadsmit no tām izmanto vienā pozīcijā nostiprinātu peldošu trosi. Lielākās pārceltuves piedziņai parasti izmanto dīzeļdzinēju darbinātas dzenskrūves, bet mazākās velk sevi gar nostieptajām trosēm. Lielākā daļa no lielajām pārceltuvēm, esot gaitā, sagriež korpusus leņķī attiecībā pret straumi, lai to izmantotu kā papildus dzinējspēku tā pat kā to dara reakcijas pārceltuvēs.

=== Norvēģija ===
* [[Espeveras pārceltuve]] [[Bomlo]], [[Hordalanne]]s filkē.

=== Vācija ===
* [[Štrausezera pārceltuve]] pāri [[Štrausezers|Štrausezeram]] [[Štrausberga|Štrausbergā]] Brandenburgas federālajā zemē.

=== Zviedrija ===
* [[Adelso pārceltuve]] [[Mēlarens|Mēlarena ezerā]] no [[Munso]] (''Munsö'' — zviedru val.) uz [[Adelso]];&lt;ref&gt;[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Adelson_farja_2008.JPG Adelson farja.] Wikimedia Commons. 2008. gada 11. marts. Skatīts: 2021. gada 18. oktobrī&lt;/ref&gt;
* [[Pils pārceltuve|Vaksholmas pārceltuve]] no [[Vaksholma]]s pilsētas uz [[Vaksholmas cietoksnis|Vaksholmas pili]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|Cable ferries|Pārceltuves}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=tCSEUEYV2us Līgatnes pārceltuve.]
* [https://web.archive.org/web/20060529033737/http://www.igreens.org.uk/twyford_ferry_1899.jpg Tvifordas pārceltuve (''Twyford'' — angļu val.)] uz [[Trenta|Trentas upes]] Apvienotajā Karalistē 1899. gadā.

[[Kategorija:Kuģu tipi]]</text>
      <sha1>7jabr1zfw75celp7slzgcwx7a78ae1l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oleksijs Mihailičenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>497854</id>
    <revision>
      <id>4301166</id>
      <parentid>4282528</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:44:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301166</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5920" sha1="qca494dvtn7zyvbhj53msohy00hjyk5" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1963|3|30}}
| caps2 = 24
| clubnumber = 
| goals3 = 20
| goals2 = 3
| goals1 = 39
| currentclub = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]] (sporta direktors)
| countryofbirth = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Kijiva|td=Ukraina}}
| clubs3 = {{flaga|Skotija}} [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|Rangers]]
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|Sampdoria]]
| clubs1 = {{flaga|Ukrainas PSR}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]
| caps3 = 110
| caps1 = 137
| manageryears7 = 2019–2020
| height = 186
| birth_place = 
| manageryears4 = 2011–2013
| manageryears6 = 2013–2019
| nationalteam2 = {{fb|NVS}}
| nationalteam3 = {{fb|Ukraina}}
| nationalyears2 = 1992
| nationalyears3 = 1992–1994
| nationalcaps2 = 5
| nationalcaps3 = 2
| nationalgoals2 = 0
| image = Oleksiy Mykhaylychenko in 2016.jpg
| manageryears8 = 2020–2021
| manageryears1 = 2002–2004
| nationalcaps1 = 36
| manageryears2 = 2004–2008
| managerclubs1 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]
| totalgoals = 62
| totalcaps = 271
| years3 = 1991–1996
| years2 = 1990–1991
| years1 = 1981–1990
| position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| playername = Oleksijs Mihailičenko
| name = 
| caption = Mihailičenko 2016. gadā
| nationalgoals1 = 9
| managerclubs2 = {{flaga|Ukraina}} Ukrainas U21 izlase
| nationalyears1 = 1987–1991
| nationalteam1 = {{fb|PSRS}}
| pcupdate = 
| manageryears3 = 2008–2009
| managerclubs3 = {{fb|Ukraina}}
| managerclubs8 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]] (sporta direktors)
| managerclubs7 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]]
| managerclubs6 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]] (sporta direktors)
| managerclubs5 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]] (asistents)
| manageryears5 = 2012–2013
| managerclubs4 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|Dynamo Kyiv]] (sporta direktors)
| nationalgoals3 = 0
}}'''Oleksijs Mihailičenko''' ({{Val|uk|Олексій Михайличенко}}, dzimis {{Dat|1963|3|30}}) ir bijušais [[Ukraina]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[PSRS futbola izlase|PSRS]], [[NVS futbola izlase|NVS]] un [[Ukrainas futbola izlase]]s dalībnieks.

Savu karjeru sācis [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;|''Dynamo Kyiv'']] komandā 1981. gadā, kur viņš pavadīja deviņus gadus. Tās laikā izcīnījis četrus [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS Augstākās līgas]] titulus un [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]] 1986. gadā. 1990—91. gada sezonu pavadījis [[Itālija]]s komandā [[Dženovas &quot;Sampdoria&quot;|''Sampdoria'']], palīdzot komandai izcīnīt [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] čempionu titulu. Vēlāk pievienojies [[Skotija]]s komandai [[Glāzgovas &quot;Rangers&quot;|''Rangers'']]. [[Glāzgova]]s komandā, piecu sezonu laikā, Mihailičenko izcīnīja piecus [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīgas]] titulus. 1987. un 1988. gadā Mihailičenko tika atzīts par Ukrainas labāko futbolistu, savukārt 1988. gadā arī par visas [[Padomju Savienība|PSRS]] labāko spēlētāju.

Ar [[PSRS futbola izlase|PSRS futbola izlasi]] piedalījies [[1988. gada Eiropas čempionāts futbolā|1988. gada Eiropas čempionātā]], bet ar [[NVS futbola izlase|NVS izlasi]] — [[1992. gada Eiropas čempionāts futbolā|1992. gada Eiropas čempionātā]]. Ieguvis zelta medaļu [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

Pēc karjeras beigām kļuvis par treneri. Sākotnēji bijis ''Dynamo Kyiv'' komandas asistents, bet pēc galvenā trenera [[Valērijs Lobanovskis|Valērija Lobanovska]] nāves kļuvis jau par galveno treneri. Vēlāk bijis gan Ukrainas U21, gan [[Ukrainas futbola izlase|Ukrainas izlases]] treneris. Vēlāk strādājis ''Dynamo Kyiv'' sistēmā.

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Dynamo Kyiv'''

* [[PSRS futbola Augstākā līga|PSRS Augstākā līga]]: 1981, 1985, 1986, 1990
* [[PSRS kauss futbolā]]: 1985, 1987, 1990
* [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]: 1985—86

'''Sampdoria'''

* [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]]: 1990—91

'''Rangers'''

* [[Skotijas futbola Premjerlīga|Skotijas Premjerlīga]]: 1991—92, 1992—93, 1993—94, 1994—95, 1995—96
* [[Skotijas kauss futbolā]]: 1991—92
* [[Skotijas Līgas kauss]]: 1992—93, 1993—94

'''PSRS'''

* [[Vasaras olimpiskās spēles|Vasaras olimpisko spēļu]] zelta medaļa: [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* Ukrainas gada futbolists: 1987, 1988
* PSRS gada futbolists: 1988

=== Trenera karjera ===
'''Dynamo Kyiv'''

* [[Ukrainas futbola Premjerlīga|Ukrainas Premjerlīga]]: 2002—03, 2003—04
* [[Ukrainas kauss futbolā|Ukrainas kauss]]: 2002—03, 2019—20

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Ukrainas futbolists-aizmetnis}}

{{Olimpiskie čempioni futbolā — vīriešu turnīrs}}

{{DEFAULTSORT:Mihailičenko, Oleksijs}}
[[Kategorija:1963. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas futbolisti]]
[[Kategorija:PSRS futbolisti]]
[[Kategorija:PSRS izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Ukrainas futbola treneri]]
[[Kategorija:Dženovas &quot;Sampdoria&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Rangers F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:1988. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1988. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:1992. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:Ukrainas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:Kijivā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas Nopelniem bagātie treneri]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki futbolā]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>qca494dvtn7zyvbhj53msohy00hjyk5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Linda Ozola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>501024</id>
    <revision>
      <id>4301396</id>
      <parentid>4300824</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:47:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4301396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5909" sha1="6j9se0ifxneey28gadghwwvs1jy15so" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Linda Ozola
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841634467).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Linda Ozola 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats              = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietniece&lt;br&gt;&lt;small&gt;(kopā ar [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (kopš 2022), [[Vilnis Ķirsis|V. Ķirsi]] (2020—2023) un [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022))&lt;/small&gt;
| term_sākums        = {{dat|2020|10|02|N}}
| term_beigas        = {{dat|2025|06|27|N}}
| viceprezidents      =
| vicepremjers        = 
| vietnieks           =
| prezidents = [[Egils Levits]]&lt;br&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis       = Pagaidu administrācija&lt;br&gt;&lt;small&gt;(iepriekš ''amats vakants'', pirms tam - [[Anna Vladova]])&lt;/small&gt;
| pēctecis1  
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2020|6|05|N}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|10|2}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| vārds_orģ = 
| mir_vieta = 
| mir_dati = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| partija = * [[Konservatīvie]] &lt;small&gt;(2014—2023)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]]  &lt;small&gt;(2025—plašlaik)&lt;/small&gt;
| apvienība =
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[filoloģija|filoloģe]], [[tulkotāja]]
| alma_mater = 
* [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Linda Ozola''' (dzimusi {{dat|1979|10|2}}) ir latviešu [[filoloģija|filoloģe]], [[tulkotāja]] un politiķe. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāte, bijusi domes priekšsēdētāja vietniece. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]]. Pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot; un apvienību &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
2001. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu [[Angļu valoda|angļu]]—[[Norvēģu valoda|norvēģu]] filoloģijā. 2011. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu konferenču [[Tulkošana|tulkošanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/linda-ozola/|title=Linda Ozola|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2020-10-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] L. Ozola tika ievēlēta Rīgas domē no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]].

2018. gada [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņa tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gadā nesekmīgi kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. 2019. gada oktobrī sabiedrības sašutumu izraisīja L. Ozolas pacilātais ieraksts ''[[Twitter]]'' par atrašanos [[Turcija|Turcijā]] brīdī, kad Turcija tika veikusi militāru uzbrukumu [[Sīrija]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/jkp-deputate-ozola-publice-pacilatu-tvitu-par-turcijas-iebrukumu-sirija/|title=JKP deputāte Ozola publicē pacilātu tvītu par Turcijas iebrukumu Sīrijā|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2019-10-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā L. Ozola nolika Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]] tika ievēlēta Rīgas domē. Viņa kļuva arī par vienu no trim vicemēriem — domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/toposa-koalicija-palielinas-rigas-domes-vicemeru-skaitu/|title=Topošā koalīcija palielinās Rīgas domes vicemēru skaitu|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2020-09-04|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Viņa ir arī Rīgas domes drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja un sociālo jautājumu komitejas locekle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/linda-ozola|title=Linda Ozola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada janvārī L. Ozola paziņoja par izstāšanos no partijas &quot;[[Konservatīvie]]&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-rigas-domes-deputati-izstajas-no-partijas.d?id=55122386|title='Konservatīvo' Rīgas domes deputāti izstājas no partijas|website=delfi.lv|access-date=2023-01-12|date=2023-01-12|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; bet vēlāk, kopā ar bijušajiem Rīgas domes &quot;Konservatīvo&quot; frakcijas deputātiem [[Jānis Ozols (politiķis)|Jāni Ozolu]] un [[Dāvis Stalts|Dāvi Staltu]], kā arī bezpartijisko [[Māris Mičerevskis|Māri Mičerevski]], bija starp jaunās Rīgas domes frakcijas &quot;Kods Rīgai&quot; veidotājiem. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta pašvaldībā no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta, drīz pēc tam iestājusies partija &quot;[[VIenotība]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas dome 2025}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{13. Saeima}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{DEFAULTSORT:Ozola, Linda}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>6j9se0ifxneey28gadghwwvs1jy15so</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301397</id>
      <parentid>4301396</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:48:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5910" sha1="t2scmpsugqq6ydqlt13aokzjkh346ah" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Linda Ozola
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841634467).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Linda Ozola 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats              = [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] vietniece&lt;br&gt;&lt;small&gt;(kopā ar [[Edvards Ratnieks|E. Ratnieku]] (kopš 2022), [[Vilnis Ķirsis|V. Ķirsi]] (2020—2023) un [[Edvards Smiltēns|E. Smiltēnu]] (2020—2022))&lt;/small&gt;
| term_sākums        = {{dat|2020|10|02|N}}
| term_beigas        = {{dat|2025|06|27|N}}
| viceprezidents      =
| vicepremjers        = 
| vietnieks           =
| prezidents = [[Egils Levits]]&lt;br&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis       = Pagaidu administrācija&lt;br&gt;&lt;small&gt;(iepriekš ''amats vakants'', pirms tam - [[Anna Vladova]])&lt;/small&gt;
| pēctecis1  
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums3 = {{dat|2018|11|6|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2020|6|05|N}}
| viceprezidents3 = 
| vicepremjers3 = 
| prezidents3 = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1979|10|2}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| vārds_orģ = 
| mir_vieta = 
| mir_dati = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| partija = * [[Konservatīvie]] &lt;small&gt;(2014—2023)&lt;/small&gt;
* [[Vienotība]]  &lt;small&gt;(2025—plašlaik)&lt;/small&gt;
| apvienība =
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[filoloģija|filoloģe]], [[tulkotāja]]
| alma_mater = 
* [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Linda Ozola''' (dzimusi {{dat|1979|10|2}}) ir latviešu [[filoloģija|filoloģe]], [[tulkotāja]] un politiķe. Šobrīd [[Rīgas dome]]s deputāte, bijusi domes priekšsēdētāja vietniece. Bijusi [[13. Saeima]]s deputāte no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]]. Pārstāv partiju &quot;[[Vienotība]]&quot; un apvienību &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
2001. gadā [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ieguvusi bakalaura grādu [[Angļu valoda|angļu]]—[[Norvēģu valoda|norvēģu]] filoloģijā. 2011. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu konferenču [[Tulkošana|tulkošanā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/linda-ozola/|title=Linda Ozola|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2020-10-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] L. Ozola tika ievēlēta Rīgas domē no [[Jaunā konservatīvā partija|Jaunās konservatīvās partijas]].

2018. gada [[13. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] viņa tika ievēlēta [[13. Saeima|13. Saeimā]]. 2019. gadā nesekmīgi kandidēja [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]]. 2019. gada oktobrī sabiedrības sašutumu izraisīja L. Ozolas pacilātais ieraksts ''[[Twitter]]'' par atrašanos [[Turcija|Turcijā]] brīdī, kad Turcija tika veikusi militāru uzbrukumu [[Sīrija]]i.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/jkp-deputate-ozola-publice-pacilatu-tvitu-par-turcijas-iebrukumu-sirija/|title=JKP deputāte Ozola publicē pacilātu tvītu par Turcijas iebrukumu Sīrijā|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2019-10-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā L. Ozola nolika Saeimas deputāta mandātu pēc tam, kad [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ārkārtas vēlēšanās]] tika ievēlēta Rīgas domē. Viņa kļuva arī par vienu no trim vicemēriem — domes priekšsēdētāja [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] vietniekiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/toposa-koalicija-palielinas-rigas-domes-vicemeru-skaitu/|title=Topošā koalīcija palielinās Rīgas domes vicemēru skaitu|website=Puaro.lv|access-date=2022-01-11|date=2020-09-04|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Viņa ir arī Rīgas domes drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētāja un sociālo jautājumu komitejas locekle.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/linda-ozola|title=Linda Ozola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gada janvārī L. Ozola paziņoja par izstāšanos no partijas &quot;[[Konservatīvie]]&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-rigas-domes-deputati-izstajas-no-partijas.d?id=55122386|title='Konservatīvo' Rīgas domes deputāti izstājas no partijas|website=delfi.lv|access-date=2023-01-12|date=2023-01-12|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; bet vēlāk, kopā ar bijušajiem Rīgas domes &quot;Konservatīvo&quot; frakcijas deputātiem [[Jānis Ozols (politiķis)|Jāni Ozolu]] un [[Dāvis Stalts|Dāvi Staltu]], kā arī bezpartijisko [[Māris Mičerevskis|Māri Mičerevski]], bija starp jaunās Rīgas domes frakcijas &quot;Kods Rīgai&quot; veidotājiem. [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] ievēlēta pašvaldībā no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta, drīz pēc tam iestājusies partija &quot;[[VIenotība]]&quot;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Rīgas dome 2025}}
{{13. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{Rīgas dome 2017}}

{{DEFAULTSORT:Ozola, Linda}}
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2017—2020)]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]</text>
      <sha1>t2scmpsugqq6ydqlt13aokzjkh346ah</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džonatans Bernjē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>504267</id>
    <revision>
      <id>4301309</id>
      <parentid>4224472</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:03:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Kanāda)</comment>
      <origin>4301309</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4113" sha1="6et0m8sow8qyan3mp3wv3q67qjqx3ux" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Džonatans Bernjē
| taut_sez 1 = 2011—2021
| drafts = 11., 1. kārtā
| dr_gads = [[2006. gada NHL drafts|2006]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;| kl_sez 1 = 
| klubs 1 = &lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| amats = 
| balv = * [[Stenlija kauss]] — 2012
* [[Špenglera kauss]] — 2012
* [[AHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2010
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2023|8|21||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| numurs = 
| vārds_orig = ''Jonathan Bernier''
| mir_viet = 
| attēls = Jonathan Bernier (4294273535).jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|7}}
| dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Kvebeka|Lavāla|2s=Lavāla (Kanāda)}}
| mir_dat = 
| garums = 183 [[centimetrs|cm]]
| kom = 
| svars = 83 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2007
| kar_beig = 2021
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalGold2|[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Čehija 2008]]}}
}}

'''Džonatans Bernjē''' ({{Val|fr|Jonathan Bernier}}, dzimis {{Dat|1988|8|7}}) ir bijušais [[Kanāda]]s [[hokejists]], spēlēja [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] pozīcijā. Karjeras laikā Bernjē pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]], [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]], [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], [[Anaheimas &quot;Ducks&quot;]], [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. [[2006. gada NHL drafts|2006. gada NHL draftā]] Bernjē ar kopējo 11. numuru pirmajā kārtā izvēlējās [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]].

2007–08. gada sezonā debitējis [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] rindās. 2012. gadā ar &quot;Kings&quot; komandu ieguvis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2013. gadā Bernjē tika aizmainīts uz [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]. Vēlāk pārstāvējis arī [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]], [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] un [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]. 2021. gadā Bernjē nonāca [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] komandā.

Pēc tam, kad savainojuma dēļ izlaida lielāko daļu 2021.–2022. gada sezonas&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.cbssports.com/fantasy/hockey/news/devils-jonathan-bernier-undergoes-season-ending-surgery/|title=Devils' Jonathan Bernier: Undergoes season-ending surgery|date=2022. gada 4. janv.|website=CBSSports.com}}&lt;/ref&gt; un visu 2022.–2023. gada sezonu, Bernjē 2023. gada 21. augustā oficiāli paziņoja par karjeras beigšanu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/jonathan-bernier-retires-from-nhl-after-14-seasons-345634712|title=Bernier retires from NHL after 14 seasons, last played in 2021 &amp;#124; NHL.com|date=2023. gada 21. aug.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/21082023-pagajuso_sezonu_izlaidusais_vartsargs_ber|title=Pagājušo sezonu izlaidušais vārtsargs Bernjē liek punktu karjerai|date=2023. gada 21. aug.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

[[Kanādas hokeja izlase]]s sastāvā piedalījies [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Bernjē, Džonatans}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Red Wings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņūdžersijas &quot;Devils&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]</text>
      <sha1>6et0m8sow8qyan3mp3wv3q67qjqx3ux</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301310</id>
      <parentid>4301309</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:04:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301310</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4113" sha1="lr1l2od7r106ewkfnnverolax2sgzf9" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Džonatans Bernjē
| taut_sez 1 = 2011—2021
| drafts = 11., 1. kārtā
| dr_gads = [[2006. gada NHL drafts|2006]]
| dr_līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
| dr_kom = [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;| kl_sez 1 = 
| klubs 1 = &lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut 1 = {{ih|CAN}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| amats = 
| balv = * [[Stenlija kauss]] — 2012
* [[Špenglera kauss]] — 2012
* [[AHL Visu zvaigžņu spēle]] — 2010
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2023|8|21||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| līga = [[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| numurs = 
| vārds_orig = ''Jonathan Bernier''
| mir_viet = 
| attēls = Jonathan Bernier (4294273535).jpg
| att_izm = 
| paraksts = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|8|7}}
| dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Kvebeka|Lavāla|3s=Lavāla (Kanāda)}}
| mir_dat = 
| garums = 183 [[centimetrs|cm]]
| kom = 
| svars = 83 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Vārtsargs (hokejs)|Vārtsargs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2007
| kar_beig = 2021
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalGold2|[[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Čehija 2008]]}}
}}

'''Džonatans Bernjē''' ({{Val|fr|Jonathan Bernier}}, dzimis {{Dat|1988|8|7}}) ir bijušais [[Kanāda]]s [[hokejists]], spēlēja [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsarga]] pozīcijā. Karjeras laikā Bernjē pārstāvēja [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]], [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]], [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], [[Anaheimas &quot;Ducks&quot;]], [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]], [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. [[2006. gada NHL drafts|2006. gada NHL draftā]] Bernjē ar kopējo 11. numuru pirmajā kārtā izvēlējās [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]].

2007–08. gada sezonā debitējis [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] rindās. 2012. gadā ar &quot;Kings&quot; komandu ieguvis [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]. 2013. gadā Bernjē tika aizmainīts uz [[Toronto &quot;Maple Leafs&quot;]]. Vēlāk pārstāvējis arī [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]], [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] un [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]]. 2021. gadā Bernjē nonāca [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]] komandā.

Pēc tam, kad savainojuma dēļ izlaida lielāko daļu 2021.–2022. gada sezonas&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.cbssports.com/fantasy/hockey/news/devils-jonathan-bernier-undergoes-season-ending-surgery/|title=Devils' Jonathan Bernier: Undergoes season-ending surgery|date=2022. gada 4. janv.|website=CBSSports.com}}&lt;/ref&gt; un visu 2022.–2023. gada sezonu, Bernjē 2023. gada 21. augustā oficiāli paziņoja par karjeras beigšanu.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.nhl.com/news/jonathan-bernier-retires-from-nhl-after-14-seasons-345634712|title=Bernier retires from NHL after 14 seasons, last played in 2021 &amp;#124; NHL.com|date=2023. gada 21. aug.|website=www.nhl.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/21082023-pagajuso_sezonu_izlaidusais_vartsargs_ber|title=Pagājušo sezonu izlaidušais vārtsargs Bernjē liek punktu karjerai|date=2023. gada 21. aug.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

[[Kanādas hokeja izlase]]s sastāvā piedalījies [[2011. gada Pasaules čempionāts hokejā|2011. gada Pasaules čempionātā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Hokejists-aizmetnis}}
== Atsauces ==

{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Bernjē, Džonatans}}
[[Kategorija:1988. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Toronto &quot;Maple Leafs&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Anahaimas &quot;Ducks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kolorādo &quot;Avalanche&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Detroitas &quot;Red Wings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Ņūdžersijas &quot;Devils&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]
[[Kategorija:Stenlija kausa ieguvēji]]</text>
      <sha1>lr1l2od7r106ewkfnnverolax2sgzf9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Renamed user 48a4133f735ce1d67f2518b54f01660e</title>
    <ns>3</ns>
    <id>509521</id>
    <revision>
      <id>4301049</id>
      <parentid>4181496</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T12:10:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>A09</username>
        <id>97228</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>A09 pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Scenelane]] uz [[Dalībnieka diskusija:Renamed user 48a4133f735ce1d67f2518b54f01660e]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Scenelane|Scenelane]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Renamed user 48a4133f735ce1d67f2518b54f01660e|Renamed user 48a4133f735ce1d67f2518b54f01660e]]&quot;</comment>
      <origin>3606003</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="174" sha1="j7rl3kw2g9a80vmiyaczd6h490k7wkp" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Ddxfx}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. aprīlis, plkst. 11.13 (EEST)</text>
      <sha1>j7rl3kw2g9a80vmiyaczd6h490k7wkp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Phoenix Wright: Ace Attorney</title>
    <ns>0</ns>
    <id>511748</id>
    <revision>
      <id>4301467</id>
      <parentid>4103130</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:55:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18822" sha1="46ng4v5aa2c3gzltxtrzlu51uizykjk" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{jāuzlabo|tulkojums un atveidošana}}
{{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}}
{{Datorspēles infokaste
| developer = [[Capcom]]
| publisher = [[Capcom]], [[Nintendo Australia]]
| director = [[Šū Takumi]]
| producer = [[Atsushi Inaba]] (GBA)
[[Minae Matsukava]] (DS)
| artist = Kumiko Suekane
Tatsuro Iwamoto
| composer = Masakazu Sugimori
Naoto Tanaka (DS)
| writer = Šū Takumi
| series = [[Ace Attorney]]
| genre = [[Piedzīvojumu spēle]], [[Vizuālais romāns]]
| bilde = Phoenix Wright Ace Attorney cover.jpg
| platforms = [[Game Boy Advance]]&lt;br&gt;[[Nintendo DS]]&lt;br&gt;[[Windows]]&lt;br&gt;[[Wii]] (caur [[WiiWare]])&lt;br&gt;[[Apple iOS|iOS]]
| bilde_par = Ziemeļamerikas vāka noformējums filmai ''Fēnikss Raits: Advokāts dūzis'', kurā redzami daži varoņi, tostarp Fenikss Raits, Maija Fej, Mailss Edžvorts un Tiesnesis.
| modes = [[Vienspēlētāja spēle|vienspēlētāja]]
}}
'''''Phoenix Wright: Ace Attorney''''' (''«Fenikss Raits: Pirmās klases advokāts»'') izlaista Japānā ar nosaukumu '''Gyakuten Saiban Yomigaeru Gyakuten''' ([[Japāņu valoda|jap]]. 逆転裁判蘇る逆転) ir sižeta [[Piedzīvojumu spēle|piedzīvojumu]] [[videospēle]], ko izdevusi un izstrādājusi [[Capcom]] [[Japāna|Japānā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Eiropa|Eiropā]] un [[Nintendo]] [[Austrālija|Austrālijā]]. Spēle pirmo reizi tika izlaista ar nosaukumu '''Gyakuten Saiban''' ([[Japāna|jap]]. 逆転裁判, lit. &quot;[tiesas] Sēde ar negaidītu pavērsienu&quot;) Japānā tikai [[Game Boy Advance]] 2001. gadā un 2005. gadā tika atkārtoti izlaista Nintendo DS kā paplašināts pārveidojums ar ekskluzīvu saturu, skārienekrāna un mikrofona atbalstu. Šī versija vispirms tika izlaista Japānā un vēlāk Ziemeļamerikā, Eiropā un Austrālijā. Game Boy Advance versija tika atkārtoti izlaista ar nosaukumu ''Gyakuten Saiban PC'' arī [[Personālais dators|personālajiem datoriem]], un to izlaida Japānas uzņēmums SourceNext neilgi pēc Nintendo DS versijas izlaišanas. [[Mobilais telefons|Mobilā telefona]] versija ar tādu pašu nosaukumu kā versija angļu valodā tika izlaista kā atsevišķas epizodes 2009. gadā. Tomēr līdz šim ir izlaista tikai daļa no spēles. Žurnāls ''[[Famitsu]]'' paziņoja par pirmo trīs spēļu izlaišanu sērijā Nintendo Wii (ieskaitot piekto lietu no ''Phoenix Wright: Ace Attorney'') no 2009. gada decembra līdz 2010. gada martam. Spēles tika izplatītas, izmantojot Nintendo [[WiiWare]] lejupielādes sistēmu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://forums.court-records.net/trial-minutes/wii-gyakuten-saiban-from-famitsu-t17563.html#p998426|title=Court Records · Wii Gyakuten Saiban - from Famitsu|access-date=https://web.archive.org/web/20091119182439/http://forums.court-records.net/trial-minutes/wii-gyakuten-saiban-from-famitsu-t17563.html#p998426|date=2009-11-19|archive-date=2009-11-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20091119182439/http://forums.court-records.net/trial-minutes/wii-gyakuten-saiban-from-famitsu-t17563.html#p998426}}&lt;/ref&gt; Spēle ir pārnesta arī uz [[iOS]]. Pirmās divas epizodes pirmo reizi tika izlaistas Japānā 2009. gada 21. decembrī, bet pilnā versija tika izlaista Ziemeļamerikā 2010. gada 24. maijā.

Spēles ''Phoenix Wright: Ace Attorney'' galvenais varonis ir [[Fenikss Raits]], jauns [[advokāts]], kurš strādā advokātu birojā ''Fey and Co.'', kas pieder viņa mentorei Mijai Fej. Spēlē ir arī Maija Fej, Mijas māsa; Mailss Edžvorts, prokurors, kurš ir Feniksas sāncensis; Diks Gamšu, izklaidīgs detektīvs; kā arī Larijs Batss, sens Feniksas draugs. 

Spēle sastāv no pieciem fragmentiem, kas sadalīti epizodēs. Katrā no tiem tiek pārslēgti divi spēles režīmi: izmeklēšana un pati tiesa. Izmeklēšanas režīmā Fenikss apkopo pavedienus un runā ar lietā iesaistītajiem varoņiem. Tiesas režīmā Fenikss aizstāv savu klientu, izmantojot viņa savāktos pierādījumus, nopratina lieciniekus un atrisina visu lietas noslēpumu. Atrodoties tiesā, tiek izmantots trešās personas skats, savukārt ārpus tiesas zāles tiek izmantots pirmās personas skats.

Kopš Game Boy Advance versijas izlaišanas sērija ir radījusi daudzus turpinājumus un [[Atvasinājums (fikcija)|atvasinājumus]]. Tika izdoti divi galvenie turpinājumi ar nosaukumiem [[Phoenix Wright: Ace Attorney - Justice for All]] un [[Phoenix Wright: Ace Attorney - Trials and Tribulations]], kuros bija tie paši varoņi un spēles elementi kā sākotnējā versijā. Tie tika atkārtoti izdoti arī Nintendo DS, taču bez papildu satura. ''Trials and Tribulations'' ir jaunākā spēle, kuras galvenais varonis ir Fenikss. Sērijas ceturtajā spēlē [[Apollo Džastiss]] ir jaunais varonis, un pati spēle tiek saukta par ''[[Apollo Justice: Ace Attorney]]''. Divas spēles ar nosaukumu ''[[Ace Attorney Investigations: Miles Edgeworth]]'' un [[Gyakuten Kenji 2|''Ace Attorney Investigations: Miles Edgeworth'' 2 (Gyakuten Kenji 2)]] tika izlaistas kā papildu spēles, kurās galvenie varoņi bija Mailss Edžvorts un Diks Gamšu.

== Spēles elementi ==
Spēlētājs uzņemas Feniksa Raita lomu, kurš darbojas kā advokāts. Spēlei ir divas sastāvdaļas: izmeklēšana un tiesas sēde. Tiesas procesa laikā spēlētājiem jāveic dažādas tiesas darbības, tostarp jānopratina liecinieki, jāsniedz pierādījumi un jāapstrīd pretrunīgi apgalvojumi vai apsūdzības sniegtie pierādījumi. Spēlētājam ir piecas izsaukuma zīmes, kas liecina par viņa veselību. Izsaukuma zīmes tiek noņemtas, kad tiesnesis soda spēlētāju par nepamatotu izteikumu izteikšanu un neatbilstošu pierādījumu sniegšanu. Kamēr pirmajā epizodē spēlētājs neiziet no tiesas zāles, nākamajās epizodēs tiesnesis sesijā veic pārtraukumus, ja tiek aktualizēta kāda tēma, kas pusēm ir jāizpēta pirms sēdes atsākšanas. Šajās dienās spēlētājs kontrolē Feniksu pirmajā personā un pēta svarīgas vietas. Šajā režīmā ir četras iespējas: ''Runāt'', ko spēlētājs izmanto, lai runātu ar varoņiem; ''Parādit'', ar kuru spēlētājs parāda rakstzīmes pavedienus; ''Izpētīt'', kas ļauj spēlētājam meklēt apgabalu; un ''Pāriet'', ar kuru spēlētājs var pāriet uz citu vietu. 

Jaunajā sērijā, kas iekļauta Nintendo DS versijā, tiek ieviesta jauna izmeklēšanas spēle, kas balstās uz konsoles iespējām. Šīs iespējas ietver [[Luminols|luminola]] aerosolu, kas ļauj redzēt asinis, kas parasti ir neredzamas ar neapbruņotu aci, un alumīnija pulveri, ko izmanto pirkstu nospiedumu noņemšanai. Abas funkcijas izmanto skārienekrānu, bet pēdējā izmanto arī mikrofonu. Spēlētājs šajā epizodē var arī pagriezt pierādījumus telpā, ļaujot viņam pamanīt lietas, kas nav redzamas, kad pierādījumi tiek parādīti kā 2D attēls. DS versija piedāvā arī iespēju spēlēt, izmantojot tikai skārienekrānu, iespēju pārbaudīt pierādījumus un lietas failus augšējā ekrānā, kā arī iespēju izmantot mikrofonu, lai runātu dažādas frāzes.

== Sižets ==
Spēles pirmajā gadījumā Fenikss Raits ar Miju Fej veiksmīgi aizstāv savu pirmo klientu un bērnības draugu Lariju Batsu, kurš tiek apsūdzēts slepkavībā. Tomēr spēles otrajā lietā Mija tiek nogalināta, jo apzinās korporatīvo šantāžu, un viņas jaunākā māsa Maija Fej tiek apsūdzēta slepkavībā, jo viņas vārds bija uzrakstīts uz viena no pierādījumiem. Aizstāvot viņu, Feniksa satiek citu bērnības draugu Mailsu Edžvortu, kurš ir prokurors Maijas lietā un tiek uzskatīts par prokuratūras sistēmas &quot;ģēniju&quot;. Maija neatzīst savu vainu noziegumā un kļūst par Feniksa palīgu turpmākajās lietās. Ik pa laikam viņa izmanto savas spējas kā Kurainas ciema [[Medijpratība|medijs]], lai kritiskā situācijā aicinātu palīgā Mija garu. Fenikss un Edžvorts ievēro, ka, lai arī ir bērnības draugi, viņi turpina satikties aci pret aci tiesas zālē.

Vienā no lietām Edžvorts tiek apsūdzēts slepkavībā, un Fenikss apņemas viņu aizstāvēt. Tiek atklāts, ka Edžvortu veidojis viņa vecais mentors Manfreds fon Karma. Dažus gadus iepriekš Manfreds bija nošāvis Edžvorta tēvu, advokātu, par to, ka viņš pārtrauca viņa nevainojamo uzvaru sēriju. Manfrēds lika Edžvortam noticēt, ka viņš pats nogalināja savu tēvu. Fenikss atmasko Manfredu un pieprasa Edžvortam &quot;nevainīguma&quot; spriedumu. Pēc tikšanās Edžvorts apsver iespēju atkāpties no prokurora amata, lai pārdomātu notikušo, savukārt Maija paziņo, ka dodas atpakaļ mājās uz Kurainas ciemu, lai turpinātu garīgo apmācību.

Piektajā lietā, kas pievienota Nintendo DS, iOS un Wii versijām, Ema Skaj lūdz Feniksu palīdzēt aizstāvēt viņas vecāko māsu Lanu, kura tiek apsūdzēta slepkavībā, ko pastiprināja tā paša upura otrā slepkavība citā ēkā tajā pašā laikā. Izmantojot Emas zinātnisko palīdzību, lai atrastu pavedienus un Edžvorta negaidīto prokurora palīdzību tiesas procesa laikā, Fenikss uzzina, ka policijas priekšnieks Dejmons Gants ir šantažējis Lanu Skaj, lai viņš nevienam nestāstītu par slepkavību, kuru, pēc viņas domām, izdarījusi Ema pirms vairākiem gadiem. Izrādās, ka slepkavībā vainīgs ir pats Gants, un, to darot, vainu novēlis uz Emu. Lai gan Lana tiek atbrīvota no visām apsūdzībām, viņa nonāk cietumā par to, ka ir Ganta līdzdalībniece; Ema atvadās no māsas un dodas uz Eiropu studēt tiesu medicīnu.

== Izstrāde ==
=== Angļu valodas lokalizācija un kultūras atsauces ===
Lokalizētāju komanda tulkotāja Aleksandra Smita vadībā izveidoja filmas ''Phoenix Wright: Ace Attorney'' tulkojumu, kurā ietvertas dažādas atsauces uz populāro kultūru un slavenu filmu citāti. Lokalizācijas komandas dalībnieki Žans Pjērs Kellams un Dženeta Sju vairākās intervijās apstiprināja, ka spēle viņiem bija sava veida treniņš. Viņi norādīja, ka oriģinālajā japāņu versijā bija daudz atsauču uz japāņu kultūru, galvenokārt uz Tokusatsu šovu un to apkārtējo fantāziju, kas ir visas lietas kultūras fons.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.capcomusa.com/blogs/scarlett.php/2007/03/08/interview_janet_hsu_of_capcom_japan_loca|title=Scarlett - Post details: Interview - Janet Hsu of Capcom Japan, Localization Team|access-date=https://web.archive.org/web/20070321151338/http://blogs.capcomusa.com/blogs/scarlett.php/2007/03/08/interview_janet_hsu_of_capcom_japan_loca|date=2007-03-21|archive-date=2007-03-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20070321151338/http://blogs.capcomusa.com/blogs/scarlett.php/2007/03/08/interview_janet_hsu_of_capcom_japan_loca}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://blogs.capcomusa.com/blogs/scarlett.php/2007/02/20/p172#more172|title=Scarlett - Post details: Interview - JP Kellams of Capcom Japan, Localization Team|access-date=https://web.archive.org/web/20070301000033/http://blogs.capcomusa.com/blogs/scarlett.php/2007/02/20/p172#more172|date=2007-03-01|archive-date=2007-03-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20070301000033/http://blogs.capcomusa.com/blogs/scarlett.php/2007/02/20/p172#more172}}&lt;/ref&gt; Lokalizācijas komanda savukārt lokalizēja šīs atsauces, lai tās atbilstu Rietumu kultūrai.

=== Ierobežotā tirāža ===
Ierobežota tirāžs bija pieejams tikai japāņu klientiem, kuri spēli iepriekš pasūtīja,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://plusd.itmedia.co.jp/games/articles/0507/08/news045.html|title=「逆転裁判 蘇る逆転」の限定版発売決定　気になる中身は......|access-date=2012-08-07|date=2015-10-03|language=ja|archive-date=2015-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20151003211858/http://www.itmedia.co.jp/games/articles/0507/08/news045.html}}&lt;/ref&gt; un tā tika iepakota īpašā melnā kastē ar palielinātu spēles logotipu. Šīs versijas cena bija nedaudz augstāka par standarta izdevuma cenu, taču to kompensēja bonusa diska klātbūtne, kurā bija spēles skaņu celiņš, telefona siksniņa ar spēles simboliem, atslēgu piekariņš izsaukuma &quot;Igiari!&quot; (lit. &quot;Es protestēju!&quot;) formā un irbulis Nintendo DS ar rādītājpirkstu galā. Ierobežotā izdevuma pircēji saņēma arī pilnu manga nodaļu komplektu, kurā bija aprakstīti Gyakuten Saiban varoņu piedzīvojumi, kas citādi nebija pieejami.

=== Izlaidums citās platformās ===
Spēles Microsoft Windows versija tika izveidota izlaišanai Japānā; spēle tika izlaista epizodēs, izmantojot grafiku no Game Boy Advance versijas.

Vācijas programmatūras vērtēšanas vietnes ir atklājušas [[Wii]] vai [[WiiWare]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gamerbytes.com/2009/11/phoenix_wright_ace_attourney_c.php|title=WiiWare: Phoenix Wright: Ace Attorney Coming To The Wii|last=Langley|first=Ryan|publisher=[[GamerBytes]]|access-date=2009-11-05|date=2012-10-01|archive-date=2012-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20120805150245/http://www.gamasutra.com/topic/console-digital/gamerbytes/2009/11/phoenix_wright_ace_attourney_c.php}}&lt;/ref&gt; versijas iespēju. Novembra [[Famitsu]] numurā šīs baumas apstiprināja Capcom aptuveni nedēļu vēlāk. Pirmās trīs spēles Ace Attorney sērijā tika izlaistas katru mēnesi, izmantojot WiiWare: 2009. gada 15. decembrī (Ace Attorney epizodes no vienas līdz ceturtajai), 2010. gada janvārī (Justice for All), 2010. gada februārī (Trials and Tribulations) un 2010. gada martā (Ace Attorney), piektā sērija).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ziemeļamerikas versijas tika izlaistas 2010. gadā: janvārī (Ace Attorney), martā (Justice for All) un maijā (Trials and Tribulations un piektā Ace Attorney sērija).&lt;ref&gt;{{Cite press release|title=CAPCOM UNVEILS CLASSIC ACE ATTORNEY SERIES FOR WiiWare|publisher=Capcom Entertainment|date=2009-11-18|url=http://www.capcom-unity.com/jgonzo/blog/2009/11/18/phoenix_wright_ace_attorney_coming_to_wiiware_in_january|accessdate=2009-11-18|archivedate=2019-02-16|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190216225748/http://www.capcom-unity.com/jgonzo/blog/2009/11/18/phoenix_wright_ace_attorney_coming_to_wiiware_in_january}}&lt;/ref&gt; Šīs spēles ir DS versijas porti, un tajās tiek izmantotas Wii konsoles funkcijas, piemēram, [[Wii Remote|Wii tālvadības pults]] vilkšana, lai protestētu vai sniegtu pierādījumus.

Wii versiju izlaišanas laikā spēļu kritiķi no tādām vietnēm kā 1Up.com un Gamespot slavēja stāstu (nemainīts no oriģinālajām spēlēm), taču kritizēja nemainīto grafiku un neērtības, ko rada Wii Remote izmantošana protestam.

Spēle tika pārnesta arī uz iOS un izlaista App Store 2010. gada 24. maijā ar visiem pieciem korpusiem, kas iekļauti DS versijā. Spēlei bija atjaunināta vadības sistēma, taču pati spēle palika kā tiešs iepriekšējo versiju ports. Atšķirībā no japāņu versijas, lai spēlētu, nav nepieciešams interneta savienojums. Capcom arī ir paziņojis, ka tas tiks pārnests kā daļa no triloģijas uz iOS ar nosaukumu Gyakuten Saiban 123HD ~Naruhodo Ryuichi-hen, kurai būs uzlabota grafika. Tas ietver iespēju palaist spēli &quot;divējā ekrāna&quot; režīmā, atdarinot Nitnendo DS displeju ar interaktīvām komponentēm apakšējā daļā vai vienu ekrānu, kur visas interaktīvās komponentes ir uzliktas uz ekrāna, kurā ir spēles grafika. iOS porti tika izlaisti 2012. gada 7. februārī Japānā. Paredzēts arī ports ierīcēm, kuru pamatā ir [[Android]] operētājsistēma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.capcom-unity.com/jgonzo/blog/2009/12/03/surprise_ace_attorney_makes_its_way_to_iphone|title=jgonzo &gt; Blog &gt; Surprise! Ace Attorney Makes Its Way To iPhone&lt;!-- Заголовок добавлен ботом --&gt;|access-date=2012-08-07|date=2021-01-19}}&lt;/ref&gt;

=== Filma, kuras pamatā ir spēle ===
Filmu, kuras pamatā ir spēle, producēja uzņēmums [[Toho]], un tā tika izlaista Japānas kinoteātros 2012. gada 11. februārī. Filmas režisors ir [[Miike Takashi]]. Attēla notikumi atbilst sērijas pirmās spēles sižetam. Galvenās lomas atveidoja Hiroki Narimiya, Mirei Kiritani, Takumi Saito un Rei Dan.

== Atsauksmes ==
Spēle saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes ar kopējo punktu skaitu 81/100 vietnē [[Metacritic]] un 83% vietnē [[GameRankings]]. Žurnālists Kreigs Heriss no [[IGN]] komentēja, ka spēle ir &quot;ļoti lineāra&quot;, bet tomēr &quot;interesanta un labi uzrakstīta&quot;. Viņš uzskatīja, ka sižets ir &quot;vienkāršs līdz absurdam&quot;, salīdzinot ar faktisko tiesu sistēmu, lai gan spēle atspoguļo Japānas tiesas procesus. [[1UP.com]] žurnālists Šeins Betenhauzens uzskatīja, ka spēlei ir &quot;izklaidējošs, labi pielāgots sižets&quot; un &quot;klimatiskās tiesas &quot;kaujas ainas&quot;. [[GameSpot]] apskatnieks Kerijs Gauskos komentēja, ka spēle &quot;atdzīvina&quot; kvestu žanru ar savu interesanto stāstu un varoņiem &quot;papildus unikālajam veidam, kā jūs ar tiem mijiedarbojaties, pavedieniem un spēles ainām.&quot; Viņa arī sauca spēles prezentāciju par &quot;unikālu un izcilu&quot;, lai gan kritizēja tās linearitāti, norādot, ka &quot;ikviena izvēle spēlē noved pie viena un tā paša rezultāta&quot;. Spēle ieņēma 178. vietu ''[[Game Informer]]'' visu laiku labāko 200 videospēļu sarakstā.

''Destructoid'' blogs to novērtēja kā 48. labāko spēli šajā desmitgadē, norādot, ka &quot;ar tās absolūti neaizmirstamajiem varoņiem un neticami aizraujošo spēli, Phoenix Wright: Ace Attorney ir neapšaubāmi viena no unikālākajām un pārsteidzošākajām spēlēm pēdējā desmitgadē&quot;. Japānā žurnāls ''[[Famitsu]]'' ierindoja spēles Game Boy Advance versiju 32. vietā no 40 vietām.

Spēle ieņēma trešo vietu žurnāla &quot;[[Igromania]]&quot; nominācijā &quot;Gada kvests&quot; (2013).

=== Pārdošana ===
Dažas ''Phoenix Wright: Ace Attorney'' versijas tika pārdotas ļoti labi. Līdz 2007. gada aprīlim sākotnējā Game Boy Advance versija Japānā bija pārdota 58 877 eksemplāros, savukārt tikai Japānai paredzētās budžeta versijas tika pārdotas ievērojami vairāk (129 630 kopijas). Nintendo DS versija tika pārdota aptuveni 129 000 eksemplāru dienā, savukārt Japānai ekskluzīvā budžeta eksemplāri tika pārdoti vairāk nekā 148 000. Līdz 2007. gada beigām Japānai ekskluzīvās versijas bija pārdotas gandrīz 255 000 (142 000 2007. gadā un 130 000 gadu iepriekš). ''Phoenix Wright: Ace Attorney'' bija ļoti grūti atrast veikalos uzreiz pēc tā izlaišanas Ziemeļamerikā, jo to trūka lielā pieprasījuma dēļ. 2006. gada martā Capcom piegādāja vairāk eksemplāru. Pēc tam 2006. gada jūnijā viņi veica vēl vienu piegādi, kas tika izpārdota nedēļas laikā. 2007. gada februārī Capcom nosūtīja vēl 100 000 spēles kopiju.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Videospēles]]</text>
      <sha1>46ng4v5aa2c3gzltxtrzlu51uizykjk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vitālijs Kims</title>
    <ns>0</ns>
    <id>511777</id>
    <revision>
      <id>4301202</id>
      <parentid>4289688</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:23:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301202</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8803" sha1="d4dkk7eqydq6nj3cozd1cwbwsk22sry" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Vitālijs Kims
 |       vārds_orģ = ''Віталій Кім''
 |          attēls = Виталий_Ким_.jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Vitālijs Kims 2020. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] [[gubernators]]
 |     term_sākums = {{dat|2020|11|25}}
 |     term_beigas = pašlaik
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]]
 |        premjers = [[Deniss Šmihaļs]]
 |     priekštecis = [[Heorhijs Rešetilovs]] (''p.i.'')
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|3|13}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Mikolajivas apgabals|Mikolajiva|td=Ukraina}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[korejieši|korejietis]]
 |         partija = bezpartejisks&lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = Jūlija Kima
 |           bērni = 3
 |       profesija = [[ekonomists]], [[blogeris]], [[uzņēmējs]], [[politiķis]]
 |      alma_mater = Admirāļa Makarova Nacionālā kuģu būves universitāte
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
|        piezīmes = &lt;sup&gt;1&lt;/sup&gt;Mikolajivas domes deputāta kandidāts no partijas &quot;Tautas kalps&quot;, taču palika bezpartejisks.
}}
'''Vitālijs Kims''' ({{Val|uk|Віталій Олександрович Кім}}; dzimis {{dat|1981|3|13}} [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Ukraina|Ukrainā]]) ir [[Korejieši|korejiešu]] izcelsmes [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[uzņēmējs]], [[ekonomists]], [[blogeris]] un [[politiķis]]. Kopš 2020. gada 25. novembra ir [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] [[gubernators]].

== Dzīvesgājums ==
Vitālijs Kims dzimis 1981. gada 13. martā [[Mikolajiva|Mikolaijvā]]. Viņa tēvs Oleksandrs Kims ir [[Korejieši|korejietis]], kā arī cienīts [[Basketbols|basketbola]] [[treneris]] un bija [[Padomju Savienība]]s jauniešu izlases spēlētājs.&lt;ref name=&quot;:0&quot;/&gt;

Kims ir absolvējis Mikolajivas 2. ģimnāziju un [[Admirāļa Makarova Nacionālo kuģu būves universitāte|Admirāļa Makarova Nacionālo kuģu būves universitāti]] Mikolajivā ar grādu [[Uzņēmumu ekonomika|uzņēmumu ekonomikā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.pn/ru/politics/243217|title=«Вставай и делай что-то полезное...»: интервью с руководителем штаба «Слуги народа» в Николаеве Виталием Кимом|website=news.pn|access-date=2022-05-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.slovoidilo.ua/persony/kim-vitalij-aleksandrovich|title=Виталий Ким: досье, обещания, рейтинг » Слово и Дело|website=Слово и Дело|access-date=2022-05-15|language=ru}}&lt;/ref&gt;

1998. gadā viņš sāka nodarboties ar uzņēmējdarbību. Viņš bija izklaides kompleksa ''[[Ushuaja]]'' vadošais partneris.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2003. gadā viņš strādāja uzņēmumā ''[[Ukrpromresurs]]'', kas nodarbojās ar [[Valsts sektors|valsts sektora]] [[Audits|auditu]]. No 2005. līdz 2011. gadam viņš vadīja vairākus uzņēmumus Mikolajivā, nodarbojās ar [[Starptautiskās investīcijas|starptautiskajām investīcijām]]. No 2015. līdz 2016. gadam viņš vadīja [[Ukrainas Agrārās politikas ministrija]]s analītisko nodaļu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Viņš ir arī attīstības uzņēmumu grupas dibinātājs, kas nodarbojas ar dzīvojamo kompleksu &quot;Orange&quot;, &quot;Concert&quot; un &quot;Uyutny&quot; celtniecību.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nikvesti.com/news/politics/189717|title=Арахамия рассказал, кто возглавит избирательный штаб «Слуги народа» в Николаеве|last=Середа|first=Катерина|website=nikvesti.com|access-date=2022-05-15}}&lt;/ref&gt;

=== Politiskā darbība ===

2019. gadā V. Kims bija partijas [[Tautas kalps (partija)|&quot;Tautas kalps&quot;]] Mikolajivas nodaļas [[brīvprātīgais]] prezidenta un parlamenta vēlēšanās.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2020. gada pašvaldību vēlēšanās viņš bija Mikolajivas pilsētas domes deputāta kandidāts no partijas &quot;Tautas kalps&quot; ar otro numuru, vienlaikus paliekot bezpartejisks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.gov.ua/pls/vm2020/pvm056pid102=8109pf7691=64114pt001f01=695rej=0pt00_t001f01=695.html|title=https://www.cvk.gov.ua/pls/vm2020/pvm056pid102=8109pf7691=64114pt001f01=695rej=0pt00_t001f01=695.html}}&lt;/ref&gt; Kims bija arī partijas vēlēšanu štāba vadītājs un aģitēja pilsētu un reģionu domju vēlēšanās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

2020. gada 25. novembrī [[Ukrainas prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] iecēla Kimu par [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] [[Gubernators|gubernatoru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/ru/news/volodimir-zelenskij-priznachiv-vitaliya-kima-golovoyu-mikola-65245|title=https://www.president.gov.ua/ru/news/volodimir-zelenskij-priznachiv-vitaliya-kima-golovoyu-mikola-65245}}&lt;/ref&gt;

[[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. gadā Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā]] Kima kā [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] gubernatora amats padarīja viņu publiski ievērojamu, jo Mikolajivas aizstāvji atvairīja neveiksmīgos [[Krievijas armija|Krievijas bruņoto spēku]] uzbrukumus. [[Rietumu pasaule|Rietumu]] avoti, piemēram, ''[[The Economist]]'', uzskata Kimu par harizmātisku līderi,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/europe/2022/03/16/a-charismatic-governor-leads-the-defence-of-a-strategic-ukrainian-port|title=A charismatic governor leads the defence of a strategic Ukrainian port|work=The Economist|access-date=2022-05-15|issn=0013-0613}}&lt;/ref&gt; jo viņš katru dienu veic apgabala pašreizējās situācijas [[Video|video vēstījumus]], tādēļ Kims ir iemantojis [[Tiešsaistes sociālais tīkls|sociālo tīklu]] slavu un kļuvis par populāru personību visā Ukrainā, pateicoties viņa asprātībai un par [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas armijas]] apsmiešanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60914019|title=Twelve dead in strike on Mykolaiv governor's office|work=BBC News|access-date=2022-05-15|date=2022-03-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Viņš ir precējies ar Jūliju Kimu un audzina trīs bērnus.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Viņiem ir divas meitas un dēls.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Papildus savai dzimtajai [[ukraiņu valoda]]i, Kims runā [[Krievu valoda|krievu]] un [[Angļu valoda|angļu valodā]], kā arī nedaudz [[Franču valoda|franču]] un [[Korejiešu valoda|korejiešu valodā]], pēdējo dēļ savas [[Etniskā grupa|etniskās izcelsmes]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Covid-19 ===
2020. gada 9. decembrī Kims paziņoja, ka viņa sieva un viņš pats ir saslimuši ar [[COVID-19]] un abi ir devušies [[Pašizolācija|pašizolācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mykolaiv-yes.com.ua/uk/pislya-sesiyi-mykolayivskoyi-oblrady-golova-oda-zayavyv-shho-maye-symptomy-covid-19-jde-na-samoizolyacziyu|title=Після сесії Миколаївської облради голова ОДА заявив, що має симптоми COVID-19 йде на самоізоляцію - mykolaiv-yes.com.ua|access-date=2022-05-15|date=2020-12-10|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==

* [[Bohdana Hmeļnicka ordenis]] (III pakāpe) (apbalvots [[2022. gads|2022.]] gada [[6. marts|6. martā]]) — ''par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Ukrainas valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībā, izrādīto drosmi un pašaizliedzīgu rīcību, organizējot apdzīvoto vietu aizsardzību no Krievijas okupantu karaspēka.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/1122022-41581|title=https://www.president.gov.ua/documents/1122022-41581}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.facebook.com/VitaliiKimODA/ Oficiālais Facebook konts]
* [https://t.me/mykolaivskaODA/ Oficiālais Telegram konts]
* [https://twitter.com/vitalij_kim/ Oficiālais Twitter konts]
* [https://www.youtube.com/channel/UCcxLeZrU3lh1b3xyB73axsA/ Oficiālais YouTube konts]
* [https://www.instagram.com/kimvitaliy_official/ Oficiālais Instagram konts]

{{DEFAULTSORT:Kims, Vitālijs}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Mikolajivā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas politiķi]]
[[Kategorija:Uzņēmēji]]
[[Kategorija:Blogeri]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]</text>
      <sha1>d4dkk7eqydq6nj3cozd1cwbwsk22sry</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andris Morozovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516932</id>
    <revision>
      <id>4301383</id>
      <parentid>4300704</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:17:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4977" sha1="kqmumdayub6q4y02muobd0t99tf50h7" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Andris Morozovs
| attēls = 13.jūlija Saeimas ārkārtas sesiju sēdes (35763004681).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Andris Morozovs 2017. gadā
| amats = [[Rīgas dome]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}}
| term_beigas = {{dat|2025|06|27|N}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = *[[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums2 = {{dat|2017|7|13|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|9|14}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Tautas saskaņas partija|TSP]] &lt;small&gt;(2008—2010)&lt;/small&gt;
* [[Saskaņa]] &lt;small&gt;(2010—2024)&lt;/small&gt;
* [[Sarauj, Latgale!]] &lt;small&gt;(2024—''pašlaik'')&lt;/small&gt;
| dzīvesb = 
| alma_mater = [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|RISEBA]]
| profesija = [[uzņēmējs]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}
'''Andris Morozovs''' (dzimis {{dat|1982|9|14}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] uzņēmējs un [[politiķis]], līdz 2024. gadam pārstāvēja partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot;, bet šobrīd ir partijas &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; biedrs. Bijis [[12. Saeima|12. Saeimas]] deputāts un [[Rīgas dome]]s deputāts.

== Dzīvesgājums ==
2006. gadā absolvējis [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola|Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu]] iegūstot uzņēmējdarbības vadītāja kvalifikāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2020/partiju-saraksts/saskana-socialdemokratiska-partija/429-andris-morozovs|title=Andris Morozovs - &quot;Saskaņa&quot; sociāldemokrātiskā partija / Rīgas domes vēlēšanas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Bijis [[Rīgas Centrāltirgus]] valdes priekšsēdētājs.

== Politiskā darbība ==
2008. gadā iestājies [[Tautas saskaņas partija|Tautas saskaņas partijā]]. 2014. gadā A. Morozovs nesekmīgi kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] no partijas &quot;Saskaņa&quot; saraksta. 2017. gadā viņš kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Ņikita Ņikiforovs|Ņikitas Ņikoforova]] vietā. Saeimā darbojies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/CC43E58C39E71668C2257D7B0032D816?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Andris Morozovs - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-13}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]], tāpat ievēlēšanai pietiekošu vēlētāju atbalstu neguva [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]].

[[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]] ievēlēts pašvaldībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/andris-morozovs|title=Andris Morozovs {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc partijas &quot;Saskaņa&quot; neveiksmes [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] tās vadība mainījās, un kongresā 2023. gada janvārī A. Morozovu ievēlēja par vienu no trim līdzpriekšsēdētājiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-vadibu-uztic-trim-lidzpriekssedetajiem.a493791/|title=«Saskaņas» vadību uztic trim līdzpriekšsēdētājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2024. gada novembrī izstājies no partijas &quot;Saskaņa&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.11.2024-saskanas-iespejamais-rigas-mera-amata-kandidats-morozovs-izstajies-no-partijas.a575612/|title=«Saskaņas» iespējamais Rīgas mēra amata kandidāts Morozovs izstājies no partijas|work=LSM}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam A. Morozovs bija starp partijas &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; dibinātājiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{12. Saeima}}
{{Rīgas dome 2020}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Morozovs, Andris}}
[[Kategorija:1982. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]]
[[Kategorija:RISEBA absolventi]]</text>
      <sha1>kqmumdayub6q4y02muobd0t99tf50h7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Kirgizstānas administratīvais iedalījums</title>
    <ns>10</ns>
    <id>536719</id>
    <revision>
      <id>4301529</id>
      <parentid>3810928</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:56:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Oša -&gt; Oša (Kirgizstāna)</comment>
      <origin>4301529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="781" sha1="n54stamdqoq9ifgkudcmynruywjh2og" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = Kirgizstānas administratīvais iedalījums
|title = [[Kirgizstāna]]s [[Kirgizstānas administratīvais iedalījums|administratīvais iedalījums]] {{flaga|Kirgizstāna}}
|image = [[Attēls:Emblem of Kyrgyzstan.svg|50px]]
| bodyclass = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = Apgabali
|list1  = 
* [[Batkenas apgabals]]
* [[Čujas apgabals]]
* [[Isikula apgabals]]
* [[Džalalabadas apgabals]]
* [[Narinas apgabals]]
* [[Ošas apgabals]]
* [[Talasas apgabals]]

|group2 = Republikas pilsētas
|list2  = 
* [[Biškeka]]
* [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]]
}}&lt;includeonly&gt;
[[Kategorija:Kirgizstānas administratīvais iedalījums]]
&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Ģeogrāfijas navigācijas veidnes|Kirgizstāna]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>n54stamdqoq9ifgkudcmynruywjh2og</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mērija Morisija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>538393</id>
    <revision>
      <id>4301324</id>
      <parentid>4256597</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:51:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301324</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10213" sha1="enxc6yjbaiqzbt1gju5qnydbdjomsg7" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2023. gada aprīlis}}
{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Mērija Morisija
|         vārds_orig = ''Mary Morrissy''
|             attēls = 
|         att_izmērs = 
|      att_nosaukums = 
|            dz_gads = 1957
|         dz_mēnesis = 1
|           dz_diena = 25
|           dz_vieta = {{vieta|Īrija|Dublina}}
|             m_gads = 
|          m_mēnesis = 
|            m_diena = 
|            m_vieta = 
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = īriete
|            dzimums = S
|             vecāki = 
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = 
|              bērni = 
|           paraksts = 
|         pseidonīms = 
|       nodarbošanās = 
| rakstīšanas valoda = angļu
|            periods = 
|              žanri = [[romāns|romāni]], [[Īsais stāsts|īsie stāsti]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = 
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = Dublinas Tehnoloģiskā universitāte
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = nē
}}
'''Mērija Morisija''' ({{val|en|Mary Morrissy}}; dzimusi 1957. gada 25. janvārī) ir [[Īri|īru]] romānu un īso stāstu [[rakstniece]]. Viņa savos darbos raksta par mākslu, daiļliteratūru un vēsturi. Morisija ir ievēlēta ''Aosdānas'' — Īrijas Mākslinieku un rakstnieku akadēmijas locekle.

== Dzīve ==
Morisija dzimusi [[Dublina|Dublinā]]. Absolvējusi Ratmines koledžu un Dublinas Tehnoloģisko universitāti, kā arī pasniegusi radošo rakstīšanu Īrijā un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], kā īpaši izceļamas Dublinas Universitātes koledža, [[Trinitijas koledža (Dublina)|Dublinas Trinitijas koledža]], Aiovas Universitāte un Korkas Universitātes koledža.&lt;ref name=&quot;marymorrissy&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://marymorrissy.com/about/|title=About|last=Morrissy|first=Mary|website=mary morrissy|access-date=2021-02-17|date=2012-05-18|language=en}}&lt;/ref&gt; Morisija ir apguvusi žurnālistiku un strādājusi par reportieri / rakstnieci / apakšredaktori trīs Īrijas nacionālajos dienas laikrakstos. Viņa darbojas kā kritiķe, kas ir recenzējusi daiļliteratūras darbus tādos laikrakstos kā ''The Irish Times'', ''Sunday Business Post'' un ''Dublin Review of Books''.&lt;ref name=&quot;marymorrissy&quot; /&gt;

Par Morisijas pirmo noveļu krājumu ''A Lazy Eye'' (1993) Kendisa Roda žurnālā ''[[The Independent]]'' rakstīja, ka &quot;Morisija nav izmanīga psihoanalītiķe; viņa vairāk ir forša un apdāvināta patoloģe, zem kuras mikroskopa tiek parādīti visnepamanāmākie cilvēku audu gabaliņi, kas mijiedarbojas ar mikrobiem un noslēpumainu, mutantisku [[Enerģija|enerģiju]].&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/book-review-written-on-the-body-a-lazy-eye-mary-morrissy-cape-8-99-1497686.html|title=Written on the body: 'A Lazy Eye' - Mary Morrissy|work=The Independent|access-date=17 May 2021|date=23 October 1993|last=Rodd, Candice}}&lt;/ref&gt; Laikraksts ''[[The New York Times]]'' šo krājumu raksturoja kā &quot;eleganti uzrakstītu un drūmi saprotamu&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/1996/08/11/books/marked-women.html|title=Marked Women|work=The New York Times|access-date=19 May 2021|date=11 August 1996|last=McGrath, Patrick}}&lt;/ref&gt;

No 2005.—2006. gadam Moriseja strādāja Ņujorkas bibliotēkā ''New York Public Library Main Branch'', kur viņa pētīja [[Šons O'Keisijs|Šona O'Keisija]] māsas Bellas dzīvi, kas vēlāk, 2013. gadā, tika publicēta ar nosaukumu ''The Rising of Bella Casey''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nypl.org/node/209473|title=Fellows and Their Topics for the Year 2005-2006|website=nypl.org|access-date=24 April 2021|date=7 February 2005}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/culture/books/sister-in-the-shadows-1.1616768|title=Sister in the shadows|last=Mahony|first=Christina Hunt|website=The Irish Times|access-date=2021-05-20}}&lt;/ref&gt; Alfrēds Hiklings recenzēja šo darbu laikrakstā ''[[The Guardian]]'': &quot;Morisija rekonstruē Bellas stāstu tik izteiksmīgi, lai lasītājs vienkārši varētu atrast neiederīgās detaļas.&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/books/2013/oct/04/rising-bella-casey-mary-morrissy-review|title=The Rising of Bella Casey by Mary Morrissy – review|work=The Guardian|access-date=17 May 2021|date=4 October 2013|last=Hickling, Alfred}}&lt;/ref&gt;

2008.—2009. gadā Morisija ieņēma Dženijas Makkīnas Mūras rezidentūras rakstnieces amatu [[Džordža Vašingtona Universitāte|Džordža Vašingtona Universitātē]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://english.columbian.gwu.edu/jenny-mckean-moore-professorship|title=The Jenny Mckean Moore Writer In Washington|website=gwu.edu|access-date=24 April 2021|date=10 January 2017}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā Morisija tika iecelta par radošās rakstīšanas pasniedzēju Korkas Universitātes koledžā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://creativewritingucc.com/www/people/mary-morrissy/|title=Mary Morrissy, University College Cork|publisher=creative writing ucc|access-date=24 April 2016|date=10 May 2015|archive-date={{dat|2016|02|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160207155821/http://creativewritingucc.com/www/people/mary-morrissy/}}&lt;/ref&gt;

Moriseja 2016. gadā publicēja saistītu noveļu krājumu ''Prosperity Drive''.&lt;ref name=&quot;mm&quot; /&gt;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.irishtimes.com/culture/books/prosperity-drive-by-mary-morrissy-review-clear-eyed-compassionate-comic-1.2532535|title=Prosperity Drive by Mary Morrissy review: clear-eyed, compassionate, comic|work=The Irish Times|access-date=2022-02-01|date=13 February 2016|last=Ní Dhuibhne|first=Éilís}}&lt;/ref&gt; Recenzējot grāmatu laikrakstā ''[[The Guardian]]'' Klēra Kilroja rakstīja: ''Prosperity Drive'' ir grāmata par seksu un nāvi. Galvenie varoņi — &quot;sabojāto un pazudušo atainojums&quot; — sastopas ar abiem, taču nespēj tikt galā ne ar vienu no tiem. Līdzjūtība, tiešums, humors un izsmalcinātība, ar kādu Moriseja attēlo viņu sarežģītās situācijas, rezultējas patiesā dziļumā.&quot;&lt;ref name=&quot;mm&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/books/2016/apr/09/prosperity-drive-by-mary-morrissy|title=Prosperity Drive by Mary Morrissy review – a Dublin street of lost souls|work=The Guardian|access-date=17 May 2021|date=9 April 2016|last=Kilroy, Claire}}&lt;/ref&gt;

Moriseja strādā par rakstīšanas pasniedzēju, piedāvājot rakstniekiem individuālus radošus mentoringa, rediģēšanas un vērtēšanas pakalpojumus.&lt;ref name=&quot;marymorrissy&quot;/&gt;

== Apbalvojumi ==

* 1984: ''Hennessy'' literārā balva&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.irishtimes.com/culture/books/hennessy-niw/new-irish-writing-hennessy-literary-awards-winners-through-the-decades-1.2076877|title=New Irish Writing – Hennessy Literary Awards: Winners through the decades|last=The Irish Times|website=The Irish Times|access-date=2021-02-17|date=2015-01-24|language=en}}&lt;/ref&gt;
* 1995: Lanana fonda balva&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lannan.org/literary/detail/mary-morrissy/fiction-award/|title=Mary Morrissy, Lannan|publisher=lannan.org|access-date=22 April 2021|date=10 November 2001}}&lt;/ref&gt;
* 2015: ievēlēta par ''Aosdána'' dalībnieku&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.artscouncil.ie/News/Aosdana-elects-11-new-members-at-its-General-Assembly/|title=Aosdána elects 11 new members at its General Assembly|publisher=artscouncil.ie|access-date=22 April 2021|date=6 March 2015|archive-date={{dat|2020|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200205131121/https://artscouncil.ie/News/Aosdana-elects-11-new-members-at-its-General-Assembly/}}&lt;/ref&gt;

== Darbi ==

=== Romāni ===

* ''Mother of Pearl'', Džonatans Keips/Vintage/Scribner, 1996,{{ISBN|0-09-958251-1}}
* ''The Pretender'', Džonatans Keips/Vintage, 2000,{{ISBN|0-09-928367-0}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/books/2000/feb/12/fiction.reviews2|title=The girl who wasn't there|last=Guardian Staff|website=The Guardian|access-date=2021-05-20|date=12 February 2000}}&lt;/ref&gt;
* ''Bellas Keisijas uzaušana'', Brendons, 2013.{{ISBN|978-1847175762}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.ie/entertainment/books/book-review-the-rising-of-bella-casey-mary-morrissy-29777120.html|title=Book review: The Rising of Bella Casey - Mary Morrissy|website=independent|access-date=2021-05-20}}&lt;/ref&gt;

=== Noveles ===

* ''A Lazy Eye'', Džonatans Keips/Vintage/Scribner, 1993,{{ISBN|0-09-970141-3}}
* ''Prosperity Drive'', Džonatans Keips, 2016,{{ISBN|978-0224102193}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=1 March 2017|title=Reviewed: Prosperity Drive by Mary Morrissy|url=https://www.rte.ie/culture/reviews/2017/0227/855798-mary-morrissy-prosperity-drive/}}&lt;/ref&gt;

=== Publikācijas ===

* ''New Irish Short Stories'', ed. Joseph O'Connor, Faber &amp; Faber, 2011, {{ISBN|0-571-25527-2}}
* ''Imagination in the Classroom: Teaching and Learning Creative Writing in Ireland,'' ed. Anne Fogarty, Four Courts, 2013, {{ISBN|978-1846824135}}
* ''Dubliners 100'', ed. Thomas Morris, Tramp, 2014, {{ISBN|978-0992817015}}
* ''Surge, New Writing from Ireland,'' O'Brien, 2014, {{ISBN|978-1847176936}}
* ''All Over Ireland'', ed. [[:en:Deirdre Madden|Deirdre Madden]], Faber &amp; Faber, 2015, {{ISBN|978-0571311033}}
* ''The Vibrant House: Irish Writing and Domestic Space'', ed. Lucy McDiarmid, Four Courts, 2017, {{ISBN|978-1846826481}}
* ''The Danger and the Glory: Irish Authors on the Art of Writing'', ed. Hedwig Schwall, Arlen House, 2019, {{ISBN|978-1851322060}}
* ''The Music of What Happens'', ed. Tanya Ferrelly, New Island Books, 2020, {{ISBN|978-1848407763}}
* ''The Art of the Glimpse,'' ed. Sinéad Gleeson, Head of Zeus, 2020, {{ISBN|978-1788548809}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:CS1 maint: url-status]]
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dublinā dzimušie]]
[[Kategorija:Īru rakstnieki]]</text>
      <sha1>enxc6yjbaiqzbt1gju5qnydbdjomsg7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tīna Garabedjana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>540178</id>
    <revision>
      <id>4301311</id>
      <parentid>4026799</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:05:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lavāla -&gt; Lavāla (Kanāda)</comment>
      <origin>4301311</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3316" sha1="q8qn58rqlbl797es7qbi002lpteuwt4" xml:space="preserve">{{Daiļslidotāja infokaste
|name= Tīna Garabedjana
|image= 2018 EC Tina Garabedian Simon Proulx-Sénécal 2018-01-19 14-22-23 (3).jpg
|caption= Tīna Garabedjana 2018. gadā pārī ar [[Simons Prouls-Senekāls|Simonu Proulu-Senekālu]]
|fullname= 
|altname= 
|country= {{ARM}}
|birth_date= {{dzimšanas datums un vecums|1997|6|13}}
|birth_place= {{vieta|Kanāda|Kvebeka|Lavāla|3s=Lavāla (Kanāda)}}
|hometown=
|residence= 
|height= 165 cm
|coach= 
|beganskating= 2002
|combined total= 175,18
|combined date= 2021.
|SP score= 70,57
|SP date= 2021.
|FS score= 104,61
|FS date= 2021.
}}
'''Tīna Garabedjana''' ({{val|en|Tina Garabedian}}) vai '''Tīna Karapetjana''' ({{val|hy|Թինա Կարապետյան}}; dzimusi {{dat|1997|6|13}} [[Kvebeka|Kvebekā]]) ir [[Kanāda|Kanādā]] dzimusi bijusī [[armēņi|armēņu]] [[daiļslidotāja]], kura sacensībās pārstāvēja [[Armēnija|Armēniju]].

T. Garabedjana ir dzimusi Kanādā, abiem viņas vecākiem ir [[Libāna]]s armēņu izcelsme.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.armnoc.am/eng/news/454/tina-garabedian-its-a-great-honor-for-me-to-represent-armenia.html|title=Tina Garabedian: It’s a great honor for me to represent Armenia -|last=fwlabs.com|website=www.armnoc.am|access-date=2023-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa ir absolvējusi [[Makgila Universitāte|Makgila Universitāti]] 2021. gadā.

2002. gadā pievērsusies [[daiļslidošana]]i, sākotnēji slidojusi individuāli, bet pēc tam pārī ar kanādieti Aleksandru Lalibertē startējusi dejās uz ledus. Abi pāra dalībnieki pieņēma Armēnijas [[pilsonība|pilsonību]], startējot junioru sacensībās. 2015. gada maijā tika izveidots jauns deju uz ledus pāris, apvienojot T. Garabedjanu un citu Kanādas daiļslidotāju [[Simons Prouls-Senekāls|Simonu Proulu-Senekālu]], arī viņš ieguva Armēnijas pilsonību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thesuburban.com/news/laval_news/laval-s-garabedian-brings-armenian-flag-to-world-sports-stage/article_bb2e4f76-264e-560f-9297-b75684fabb36.html|title=Laval’s Garabedian brings Armenian Flag to world sports stage|last=Suburban|first=Rhonda Massad The|website=The Suburban Newspaper|access-date=2023-05-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

T. Garabedjana un S. Prouls-Senekāls pārstāvēja Armēniju [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]], iegūstot 18. vietu. Šis bija labākais sasniegums [[Armēnija 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|Armēnijai 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]. Startējuši vairākos [[Pasaules čempionāts daiļslidošanā|Pasaules čempionātos]], augstāko 14. vietu iegūstot [[2022. gada Pasaules čempionāts daiļslidošanā|2022. gada Pasaules čempionātā]]. Pēc šīs sezonas T. Garabedjana beidza profesionālā sporta karjeru.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Ziemas sports-aizmetnis}}
{{Armēnija-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Garabedjana, Tina}}
[[Kategorija:1997. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kvebekā dzimušie]]
[[Kategorija:Armēnijas daiļslidotāji]]
[[Kategorija:Kanādas daiļslidotāji]]
[[Kategorija:Daiļslidotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Armēnijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>q8qn58rqlbl797es7qbi002lpteuwt4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Priekules luterāņu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542635</id>
    <revision>
      <id>4301464</id>
      <parentid>3860401</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:50:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vajag precizēt, lai nav saite uz nozīmju atdalīšanu......</comment>
      <origin>4301464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2034" sha1="jbe4d6x4x59zo63cdefbn46le4c1yzw" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Priekules luterāņu baznīca
| infobox_width         = 
| image                 = Priekule church.JPG
| image_size            =
| caption               = Priekules luterāņu baznīca 2008. gadā
| map_type              = Latvija
| map_size              = 
| map_label             = Priekules luterāņu baznīca
| label_position        = top
| latd                  = 56.441881
| longd                 = 21.585045
| location              = {{vieta|Latvija|Dienvidkurzemes novads|Priekule}}
| religious_affiliation =
| consecration_year     = 
| status                = 
| functional_status     = 
| leadership            = 
| website               = 
| architecture_style    = 
| architect             = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 
| year_completed        = 1680. gads / 1998. gads
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| materials             = 
| embedded            = 
}}

'''Priekules evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[baznīca (celtne)|dievnams]], kas atrodas [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Priekule]]s pilsētā.

Pirmā Priekules baznīca tika uzcelta ap 1680. gadu. Leģenda vēsta, ka 17. gadsimtā no baznīcas torņa [[Priekules Ikars]] mēģināja veikt lidojumu ar pašizgatavotiem spārniem. Tā pārbūvēta 1792. un 1852. gadā. 1895. gadā baznīcā tika iebūvētas jaunas ērģeles, kuras apmaksāja Priekules barons Nikolajs Korfs. Līdz ar lielāko daļu no pilsētas, baznīca tika sagrauta [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1998. gadā tā tika atjaunota.

== Ārējās saites ==
*{{commonscat-inline|Lutheran church in Priekule|Priekules luterāņu baznīca}}
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Latvijas baznīcas}}

[[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Priekule]]</text>
      <sha1>jbe4d6x4x59zo63cdefbn46le4c1yzw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Suvalku koridors</title>
    <ns>0</ns>
    <id>568980</id>
    <revision>
      <id>4301250</id>
      <parentid>4042938</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:00:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301250</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3473" sha1="hrh3pegpley41p1xb77iydglbb73rhm" xml:space="preserve">[[Attēls:Granica polsko-litewska.png|thumb|Suvalku koridors (Lietuvas un Polijas robeža iezīmēta ar oranžā krāsā)]]
'''Suvalku koridors''' ({{val|en|Suwałki Gap}}, ''Suwałki corridor'') ir mazapdzīvota teritorija ap [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, kas atrodas uz īsākā ceļa starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Krievija]]s [[Kaļiņingradas apgabals|Kaļiņingradas apgabalu]] Polijas pierobežā.

Šis sastrēguma punkts ir kļuvis stratēģiski un militāri nozīmīgs, kopš Polija un [[Baltijas valstis]] pievienojās [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma organizācijai]] (NATO). Robeža starp Poliju un Lietuvu izveidota pēc 1920. gada Suvalku vienošanās, taču starpkaru periodā tai bija maza nozīme, jo Polijas zemes tolaik stiepās tālāk uz ziemeļaustrumiem, savukārt [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā Lietuva bija [[Padomju Savienība]]s sastāvā, bet [[Polijas Tautas Republika|komunistiskā Polija]] bija Padomju Savienības vadītās [[Varšavas pakts|Varšavas pakta]] dalībvalsts. Padomju Savienības un Varšavas pakta sabrukums saasināja robežas, kas šķērsoja īsāko sauszemes ceļu starp [[Karaļauči|Kaļiņingradu]] (kas ir teritoriāli izolēta) un Baltkrieviju (Krievijas sabiedrotā). Baltijas valstīm un Polijai galu galā pievienojoties NATO, šis šaurās robežas posms starp Poliju un Lietuvu kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp Krieviju un Baltkrieviju, no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos hipotētisks militārs konflikts, 65 km garās zemes joslas ieņemšana starp Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis. NATO bažas par Suvalku koridoru pastiprinājās pēc 2014. gada, kad Krievija [[Krimas okupācija|okupēja Krimu]] un uzsāka [[Donbasa karš|karu Donbasā]], un vēl vairāk pieauga pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī]]. Šīs bažas lika aliansei palielināt savu militāro klātbūtni šajā reģionā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Why the Suwalki Gap plays a crucial role in NATO's conflict with Russia - NATO General Breedlove|url=https://www.youtube.com/watch?v=-G223747690|accessdate=2024-04-14|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5909514/baltijas-ahilleja-papedis-suvalku-koridors|title=Baltijas &quot;Ahilleja papēdis&quot; – Suvalku koridors|website=Viedokļi|access-date=2024-04-14|date=2018-07-25|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Ceļi ==
Caur šo teritoriju iet ''[[Eiropas autoceļš E67|Via Baltica]]'' ceļš, kas ir svarīgs savienojums, kurš savieno [[Somija|Somiju]] un Baltijas valstis ar pārējo [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]], un no 2023. gada augusta tiek būvēts jaunais ātrgaitas autoceļš S61 Polijā un automaģistrāle A5 Lietuvā, kas tiek modernizēta par dalītu šoseju.

== Vēsture ==
[[Attēls:Brockhaus and Efron Jewish Encyclopedia e14 603-0.jpg|thumb|Suvalku guberņas karte]]
No 1867. līdz 1917. gadam šajās zemēs atradās [[Polijas Karaliste (1815—1915)|Polijas karalistes]] [[Suvalku guberņa]], kas bija [[Krievijas Impērija]]s sastāvdaļa. [[Nemuna]] kalpoja par dabisko robežu guberņas ziemeļu un austrumu daļā (mūsdienu Lietuvā).

== Skatīt arī ==

* [[Suvalki]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:NATO]]</text>
      <sha1>hrh3pegpley41p1xb77iydglbb73rhm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kvintons Baifīlds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>570333</id>
    <revision>
      <id>4301131</id>
      <parentid>4051340</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:52:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4301131</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2337" sha1="jhoj8izqwq1j4o923zo8u2ckde8zvjw" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Kvintons Baifīlds
| taut 1 = &lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 2., 1. kārtā
| dr_gads = [[2020. gada NHL drafts|2020]]
| dr_līga = NHL
| dr_kom = [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 
| balv = 
| numurs = 55
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2024|5|3|bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| amats = 
| kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
| vārds_orig = ''Quinton Byfield''
| mir_dat = 
| attēls = Quinton Byfield 12 16-2023.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Kvintons Baifīlds 2023. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2002|8|19}}
| dz_viet = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Ņūsmārketa}}
| mir_viet = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| garums = 196 [[centimetrs|cm]]
| svars = 100 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
| tvēriens = Kreisais
| kar_sāk = 2021
| kar_beig = 
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Kanāda}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem]]}}
{{MedalGold2|[[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Ostrava/Tršineca 2020]]}}
{{MedalSilver2|[[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Edmontona 2021]]}}
}}
'''Kvintons Baifīlds''' ({{Val|en|Quinton Byfield}}, dzimis {{Dat|2002|8|19}}) ir [[Kanāda]]s [[hokejists]], kurš spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2021. gada Baifīlds pārstāv [[NHL]] klubu [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]].

[[2020. gada NHL drafts|2020. gada NHL draftā]] Baifīldu ar kopējo 2. numuru pirmajā kārtā izvēlējās [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]].

Ar Kanādas junioru izlasi izcīnījis zelta medaļu [[2020. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2020. gada Pasaules čempionātā junioriem]] un sudraba medaļu [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|2021. gadā]].

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}
{{Hokejists-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Baifīlds, Kvintons}}
[[Kategorija:2002. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Kanādas hokejisti]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Ontārio dzimušie]]</text>
      <sha1>jhoj8izqwq1j4o923zo8u2ckde8zvjw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nomenklatūra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>580149</id>
    <revision>
      <id>4301163</id>
      <parentid>4131562</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:39:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna nozīmju atdalīšanas lapa</comment>
      <origin>4301163</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="439" sha1="rv5y4zu2sd49uyuwuhywey80ih5bu7k" xml:space="preserve">'''Nomenklatūra''' var būt:

* [[binārā nomenklatūra]] — augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem;
* [[IUPAC nomenklatūra]] — noteikumu kopums, kas paredz ķīmisko vielu nosaukumu veidošanu;
* [[Padomju nomenklatūra]] — faktiskā valdošā šķira PSRS un pārējās Austrumu bloka sociālistiskajās valstīs.

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>rv5y4zu2sd49uyuwuhywey80ih5bu7k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301181</id>
      <parentid>4301163</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:55:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>lielo nevajag</comment>
      <origin>4301181</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="439" sha1="mwotk50ynqwnuy7xij4wvbzvy8huhe7" xml:space="preserve">'''Nomenklatūra''' var būt:

* [[binārā nomenklatūra]] — augu, dzīvnieku un sēņu terminoloģija, kas strukturēta atbilstoši iepriekš izstrādātiem nosaukumu veidošanas likumiem;
* [[IUPAC nomenklatūra]] — noteikumu kopums, kas paredz ķīmisko vielu nosaukumu veidošanu;
* [[padomju nomenklatūra]] — faktiskā valdošā šķira PSRS un pārējās Austrumu bloka sociālistiskajās valstīs.

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>mwotk50ynqwnuy7xij4wvbzvy8huhe7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mišels Soņī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>580432</id>
    <revision>
      <id>4301246</id>
      <parentid>4157739</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:47:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301246</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6140" sha1="3rhvh4n5rtnnoz3my6u4wny76akjzp3" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Mišels Soņī
| vārds_orig =  
| attēls = Michel Sogny b.jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = 
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1947|11|21}}
| dz. vieta = {{vieta|Francija|Po (pilsēta)}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = komponists, pianists
| darbības gadi = 1970—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Mišels Soņī''' ({{lang-fr|Michel Sogny}}; dzimis 1947. gada 21. novembrī [[Po (pilsēta)|Po]]) ir [[Francija|franču]] [[pianists]], [[komponists]] un rakstnieks ar [[Ungāri|ungāru]] izcelsmi.&lt;ref&gt;Valérie Sasportas (23 April 2010). [http://www.lefigaro.fr/livres/2010/04/22/03005-20100422ARTFIG00623-michel-sogny-la-musique-sans-soupir-.php « Michel Sogny, La musique sans soupirs »]. ''[[Le Figaro]]''.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Radio Classique (December 2015). [http://www.radioclassique.fr/actu-classique/dossiers/dossiers-detail/lart-et-la-methode-de-michel-sogny.html &quot;L’art et la Méthode de Michel Sogny&quot;].&lt;/ref&gt; Viņš izstrādāja jaunu pieeju klavierspēles mācīšanai. Viņa metode ir ļāvusi daudziem visu vecumu studentiem baudīt šī instrumenta spēlēšanu, jo klavierspēle parasti tiek uzskatīta par nesasniedzamu, ja tā netiek mācīta bērnībā.&lt;ref&gt;« L'histoire d'une adulte prodige », Piano n°19, 2005—2006.&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Mišels Soņī mācījās ''École Normale de Musique de Paris'', kur studēja klavierspēli Žila Žentī un Ivonnas Deportes vadībā. Viņam ir maģistra grāds psiholoģijā, bakalaura grāds literatūrā un doktora grāds filozofijā,&lt;ref&gt;''Le Processus de l'esprit créateur chez Liszt'' {{SUDOC|040853942}}&lt;/ref&gt; ko viņš ieguva [[Sorbonnas Universitāte|Sorbonnas Universitātē]] 1974. gadā Vladimira Jankeleviča vadībā. Mišels Soņī ir ''SOS Talents Foundation'' dibinātājs.

Kopā ar [[Valerī Žiskārs d'Estēns|Valerī Žiskāru d'Estēnu]] un [[Ferencs Lists|Franca Lista]] mazmazmeitu Blandīni Olivjē de Prevo Soņī bija viens no Franca Lista Francijas asociācijas dibinātājiem.&lt;ref&gt;Association française Franz Liszt 1972 », Documentation Association Franz Liszt,‎ octobre 1972&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Une Association Franz Liszt|work=[[Le Figaro]]|date=16 October 1973|page=29|url=https://www.flickr.com/photos/60784876@N06/49472640182/in/dateposted-public}}&lt;/ref&gt;

== Mišela Soņī klavierspēles metode ==
Soņī metodoloģija tiek mācīta viņa skolās Parīzē un Ženēvā. Kopš 1974. gada vairāk nekā 20 000 studentu ir apguvuši klavierspēli, izmantojot Soņī metodi.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Thierry |last=Hillériteau|title=Les antiques accords de Michel Sogny|work=[[Le Figaro]]|date=2 May 2014|url=http://www.lefigaro.fr/mon-figaro/2014/05/02/10001-20140502ARTFIG00286-les-antiques-accords-de-michel-sogny.php}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=L'HUMANISTEDE LA MUSIQUE|date=18 May 2017|url=https://studylibfr.com/doc/5076546/de-la-musique---%C3%A9ditions-michel-de-maule}}&lt;/ref&gt;

Metode sastāv no diviem galvenajiem komponentiem: Didaktiskie darbi — Prolegomeni, kas pārstāv mazus vingrinājumus.&lt;ref&gt;François Lancel, &quot;En avant la musique&quot;, ''Le Parisien'',‎ mai 1981&lt;/ref&gt; Prolegomeni attīsta muzikālās simfonijas un skaņas uztveri.&lt;ref&gt;Stephan Friedrich, ''&quot;L'Art et la Méthode&quot;, Classica L'Express&quot;'',‎ décembre 2015, p. 4&lt;/ref&gt; Otrais virziens sastāv no etīžu cikla, kur koncentrēšanās ir vērsta uz tehnisko prasmju attīstīšanu, piemēram, roku žestiem un pozīcijām.&lt;ref&gt;Georges Hilleret, &quot;Le bonheur de jouer Bach après quelques mois de pratique&quot;, Télé 7 Jours,‎ 26 mai 1984&lt;/ref&gt;

Viens no Soņī studentiem, kurš sāka mācīties klavierspēli jau pieaugušā vecumā, bija franču valodas profesors Mišels Parī.&lt;ref&gt;Stephan Friedrich, ''&quot;Michèle Paris — L'adulte prodige&quot;'', Classica L'Express,‎ décembre 2014, p. 9&lt;/ref&gt; Pēc Soņī 4 gadu metodoloģijas kursa pabeigšanas, 30 gadu vecumā viņa sniedza solo koncertu ''[[Théâtre des Champs-Élysées]]'' ar Kultūras ministrijas patronāžu.&lt;ref&gt;Edgar Schneider, ''&quot;Jours de France&quot;'', Le Carnet de la Semaine,‎ 3 mai 1980&lt;/ref&gt;

Vēl viena veiksmīga Mišela Soņī studente bija Klodīna Zevako, kura uzstājās ''Théâtre des Champs-Élysées'' 1983. un 1984. gadā.&lt;ref&gt;&quot;En Bref- Récital à la Fondation Cziffra&quot;, ''Le Monde'',‎ 26 mai 1984&lt;/ref&gt;

1981. gadā Senāts oficiāli vērsās pie kultūras ministra Žaka Langa, lai apspriestu Mišela Soņī metodoloģijas ieviešanu visā [[Francija|Francijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Enseignement de la musique : extension du centre Michel Sogny – Sénat|url=https://www.flickr.com/photos/60784876@N06/25294925464}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.michelsogny.ch/ Michel Sogny Official Website]
* [https://www.lefigaro.fr/musique/michel-sogny-l-art-de-la-resilience-20220605 Michel Sogny, l’art de la résilience] [[Le Figaro]]
* [http://www.academie-michel-sogny.ch Michel Sogny Academy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221017174620/http://www.academie-michel-sogny.ch/ |date={{dat|2022|10|17||bez}} }}
* [http://www.michelsogny.com Michel Sogny Personal Website]
* [http://www.sos-talents.ch SOS Talents Foundation]
* [https://web.archive.org/web/20150822211931/http://www.artchipel.net/fr/compositeur/sogny-michel/ Works at Artchipel]
* [https://www.laflutedepan.com/recherche?Effiltre=1&amp;Effiltre2=0&amp;tri=0&amp;page=0001&amp;boutique=&amp;instrument=&amp;style=&amp;motcle=michel+sogny laflutedepan.com]

{{DEFAULTSORT:Soņī, Mišels}}
[[Kategorija:1947. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas komponisti]]
[[Kategorija:Franču pianisti]]</text>
      <sha1>3rhvh4n5rtnnoz3my6u4wny76akjzp3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Porkaļu pilskalns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585411</id>
    <revision>
      <id>4301190</id>
      <parentid>4200354</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:59:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301190</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3634" sha1="87n4mnt5kei5vcp0uk4lejjw3c33mgi" xml:space="preserve">{{Senvietas infokaste
| name           = Porkaļu pilskalns
| alternate_name = 
| image          =Porkalu pilskalns.jpg 
| image_size     = 250px
| caption        =Pilskalna 3D modelis 
| map            = Latvija
| relief = jā
| latd=56 |latm=22 |lats=27 |latNS=N
| longd=27 |longm=45 |longs=06.4 |longEW=E
| location       = {{vieta|Latvija|Ludzas novads|Pildas pagasts}}
| type           = 
| part_of        = 
| length         = 
| width          = 
| area           = 
| height         = 
| builder        = 
| material       = 
| built          = 
| abandoned      = 
| cultures       = 
| excavations    = 
| archaeologists = 
| condition      = 
| ownership      = 
| management     = 
| public_access  = 
| website        = 
| notes          = 
| embedded       = 
{{VAKP objekta infokaste
|       embed = yes
|    ofic_nos = Porkaļu pilskalns (Gorodok)
|      numurs = 1585
|       grupa = Valsts nozīmes
| tipol_grupa = Arheoloģija
|   vēstnesis = {{dat|1998|12|19|N|bez}}
}}
}}

'''Porkaļu pilskalns''' atrodas [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Pildas pagasts|Pildas pagastā]]. [[Porkaļi]] nav vienīgā apdzīvotā vieta, pēc kuras varētu nosaukt šo apcietinājumu. Tikpat tālu no pilskalna atrodami ciemi [[Boldači]], [[Uskačova]] un Padoinīki. Šis pilskalns atrodas valsts mežā un vismaz 1 km no minētajām vietām. Porkaļu ciems mežam atrodas ziemeļaustrumos. Aprakstāmo pilskalnu nav viegli mežā atrast, jo tam līdzīgu pakalnu mežā daudz. Pilskalnam izraudzīts apaļš uzkalns ar plakanu virsu. Kalna sāni samērā līdzeni un tāpēc to nācies trim kārtām apcietināt ierakumiem un uzbedumiem. Pirmais uzbedums ar grāvi plakuma pusē tek visapkārt plakumam. Uzbedums ceļas un krītas līdz ar kalna cilni. Tūliņ aiz šā pirmā uzbeduma atrodas otrais uzbeduma gredzens. Vienu no otra tos šķir sekls grāvis. Brīžam šim otrajam uzbedumam ir tieksme pāriet terasē. Trešais uzbedums atrodas dažus metrus zemāk par abiem pirmajiem un aplenc kalnu tuvāk piekājei. Visi uzbedumi ir ap vienu metru augsti, skaitot no grāvja dibena. Tie darināti taisnos virzienos un ieslēdz kalnu it kā septiņstūrainā figūrā. Šāda tieksme uz ģeometriskām formām nav manāma neviena vecā pilskalnā, jo tur zemju darbu veidu noteic zemes cilnis. Plakums gandrīz apaļš, 40—45 m caurmērā. Plakumā redzamas vecas bedres, kas cēlušās, domājams, no mantraču lāpstām. Vislielākās bedres atrodas plakuma vidū. Uz kalnu pār grāvjiem un uzbedumiem ved divas ieejas. Viena no tam atrodas ziemeļos, bet otra — dienvidrietumos. Ieejas vietās grāvji izbeidzas un uzbedumi pārtrūkst. Šī pilskalna zemju darbi labi uzglabājušies, neraugoties uz irdeno smilts zemi. Kalns apaudzis ar mežu, kas dažās vietās bijis izdedzis.

Kalnā nav mītņu kārtas. Zem plānās sūnu velēnas sākas neaiztikta zeme. Nav dzirdēts, ka šai pilskalnā būtu atrasti kādi priekšmeti. Pat parastās trauku lauskas nav izdevies uziet. Neauglīgā mežainā apkārtne un mītņu kārtas trūkums spiež šo pilskalnu pieskaitīt īslaicīgiem kara apcietinājumiem vai meža paslēptuvēm.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Latvijas pilskalni: Latgale |author=Ernests Brastiņš |authorlink=Ernests Brastiņš |year=1928 |publisher=Pieminekļu valdes izdevums |location=Rīga}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.latvijas-pilskalni.lv/porkalu-pilskalns/ Porkaļu pilskalns]

{{Latvijas pilskalni}}

[[Kategorija:Pilskalni Latgalē]]
[[Kategorija:Pildas pagasts]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi Latvijā]]</text>
      <sha1>87n4mnt5kei5vcp0uk4lejjw3c33mgi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Signe Grūbe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>587697</id>
    <revision>
      <id>4301387</id>
      <parentid>4300723</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:27:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4761" sha1="fiw6okkgmj8957olhanl26gbuqfxip4" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Signe Grūbe
| vārds_orģ = 
| attēls = 
| att_izm = 
| apraksts = 
| amats               = [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]]
| term_sākums         = {{dat|2025|06|27|N}}
| term_beigas         = 
| prezidents          = 
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers            =
* [[Evika Siliņa]]
| vietnieks           = 
| priekštecis         = [[Vita Paulāne]]
| pēctecis            = 
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1981|01|21}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ropažu novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latviete]]
| partija = [[Pēdējā partija]]&lt;br&gt; [[Kustība &quot;Par!&quot;]] (līdz 2022)&lt;br&gt; [[Progresīvie]] (pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[politiloģe]]
| alma_mater = 
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Signe Grūbe''' (dzimusi {{dat|1981|01|21}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[Politoloģija|politoloģe]] un [[politiķe]]. Pārstāvējusi &quot;[[Pēdējā partija|Pēdējo partiju]]&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/181629-pedeja-partija-iesniedz-23-deputatu-kandidatu-sarakstu|title=Pēdējā partija iesniedz 23 deputātu kandidātu sarakstu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-09|date=2011-08-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; vēlāk līdz 2022. gadam partiju [[Kustība &quot;Par!&quot;]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/ropazu-novads/partiju-saraksts/kustiba-par/19535-signe-grube|title=Signe Grūbe - &quot;Kustība &quot;Par!&quot;&quot; / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/partijasbiedrs-par-staka-izstasanos-kada-jega-but-partija-kura-tevi-neatbalsta|title=Partijasbiedrs par Staķa izstāšanos: “”Kāda jēga būt partijā, kura tevi neatbalsta?”|website=LA.LV|access-date=2025-02-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet šobrīd pārstāv partiju &quot;[[Progresīvie]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/pozicijas/kultura|title=Kultūras politika un iekļaujoša sabiedrība|website=PROGRESĪVIE|access-date=2025-02-09|date=2024-11-27|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Šobrīd ir [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/par-kulturas-ministrijas-parlamentaro-sekretari-klust-signe-grube-14323270|title=Par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri kļūst Signe Grūbe|website=www.diena.lv|access-date=2024-12-27}}&lt;/ref&gt; kā arī [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada domes priekšsēdētāja]].

S. Grūbe ir bijusi [[Ropažu novads|Ropažu novada]] domes deputāte (ievēlēta [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] no partijas Kustība &quot;Par!&quot;) un izpilddirektore. Bijusi arī [[Rīgas domes priekšsēdētājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Mārtiņš Staķis|Mārtiņa Staķa]] padomniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120040855/km-parlamentara-sekretare-bus-signe-grube|title=KM parlamentārā sekretāre būs Signe Grūbe|website=www.delfi.lv|access-date=2024-12-27|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pirms kļūšanas par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāri bija kultūras ministru [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] un [[Agnese Lāce|Agneses Lāces]] padomniece (parlamentārās sekretāres amatu ieņēma 2024. gadā, kad iepriekšējā sekretāre A. Lāce tika apstiprināta ministres amatā).

[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta Ropažu novada domē no partijas &quot;Progresīvie&quot; saraksta un 27. jūnijā ievēlēta [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētājas]] amatā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Ropažu novada pašvaldības Domes sēde 27.06.2025.|url=https://www.youtube.com/watch?v=SCnI_jdO0X4|date=2025-06-27|accessdate=2025-06-27|last=Ropažu novada pašvaldība}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Vita Paulāne]]
| virsraksts = [[Ropažu novads|Ropažu novada dome]]s priekšsēdētāja
| periods    = {{dat|2025|06|27|N}} — ''pašlaik''
| pēc        = ''amatā''
}}
{{kastes beigas}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāji}}

{{DEFAULTSORT:Grūbe, Signe}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politologi]]
[[Kategorija:Kustības “Par!” politiķi]]
[[Kategorija:Ropažu novada pašvaldības vadītāji]]</text>
      <sha1>fiw6okkgmj8957olhanl26gbuqfxip4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>588781</id>
    <revision>
      <id>4301542</id>
      <parentid>4300763</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:25:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4301542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27754" sha1="ovtc3sccfz3xmxyp370wpl2nphwugtm" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2025|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2025. gads|2025]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2025}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[2. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Thuraya 4-NGS]]''.
* [[6. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists tehnoloģiju pavadonis kosmisko aparātu apkalpošanai ''[[Shijian 25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[8. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''.
* [[10. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-153'' palaisti 22 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-463'' — ''USA-484'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Xiangrikui]]'' (''CentiSpace-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''.
* [[14. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[Impulse 2]]'' (''LEO Express-2''), ''[[ION SCV-014]]'', ''[[ION SCV-016]]'' (tajā pavadoņi ''[[HADES-R]]'', ''[[HYDRA-T]]'', ''[[HYPE]]'', ''[[POQUITO]]'', ''[[PROMETHEUS-1]]'', 2 × ''[[SKYLINK]]''), pavadoņi ''[[AE1C &amp; D]]'', ''[[FGN-100-D1]]'', 3 × ''[[Firefly (pavadonis)|Firefly]]'', ''[[GARAI A]]'', ''[[HEO-01]]'', 4 × ''[[ICEYE]]'', 3 × ''[[JAY]]'', ''[[Lyra-1]]'', ''[[MBZSat]]'', ''[[NorSat-4]]'', ''[[Pelican-2]]'', ''[[Ray (pavadonis)|Ray]]'', ''[[SIGI]]'', ''[[SkyBee-1]]'', ''[[UzmaSAT-1]]'' (''ÑuSat-45''), ''[[Al Ain Sat-1]]'', ''[[ANSER Leader-S]]'', ''[[Balkan 1]]'', ''[[Bluebon]]'', ''[[BRO-16]]'', 2 × ''[[Centauri]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]'', ''[[Elevation 1]]'', ''[[Edison-1]]'', 36 × ''[[Flock-4G]]'', ''[[Forest-3 ]]'', 3 × ''[[FOSSASat TAT]]'', ''[[GESat GEN1]]'', ''[[HCT-SAT 1]]'', ''[[INNOCube]]'', 2 × ''[[IRIS]]'', 6 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[LIME (pavadonis)|LIME]]'', ''[[Otter]]'', ''[[PARUS-T1]]'', ''[[PAUSAT 1]]'', ''[[PoSat-2]]'', ''[[SatGus]]'', ''[[SCOT]]'', ''[[Sedna-2]]'', ''[[TechEdSat-22]]'', ''[[TROLL]]'', ''[[Veery-0F]]'', ''[[BUZZER-1]]'', ''[[FUSSION-1]]'', nenosaukts pavadonis, nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-2]]''.
* [[15. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti  Mēness nolaižamie aparāti ''[[Blue Ghost Mission 1]]'', ''[[HAKUTO-R M2]]'' un mobilis ''[[Tenacious]]''.
* [[16. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[New Glenn]]'' pirmajā lidojumā palaists pavadoņu apkalpošanas aparāta prototips ''[[Blue Ring Pathfinder]]'', raķetes pirmajai pakāpei neizdevās nosēsties uz peldošas platformas;
** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' 7. izmēģinājumu lidojumā zaudēta augšējā pakāpe ar 10 ''[[Starlink]]'' maketiem, savukārt pirmā pakāpe veiksmīgi nosēdās;
** [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]]: [[Tailers Heigs]] un [[Sanita Viljamsa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[17. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti pavadoņi ''[[PRSC-EO1]]'', ''[[Tianlu-1]]'', ''[[Lantan-1]]'' (''Zhejiang Haiyang 1'').
* [[19. janvāris]] — neveiksmīgi beidzās nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12A]]'' daudzkārtizmantojamās pirmās pakāpes prototipa ''[[Longxing 2]]'' izmēģinājumu lidojums.
* [[20. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 4 meteoroloģiskie pavadoņi ''[[Yunyao 1]]'', un Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Jitianxing A-05]]'';
** [[Shenzhou 19|''Tiangong'' 8. ekspedīcija]]: [[Cai Sjudže]] un [[Suns Linduns]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[21. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-485'', ''USA-486'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[23. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 06'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-14]]''.
* [[24. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''.
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[GSLV Mk II]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[NVS-02]]'' (''IRNSS-1K'').
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SpainSat NG I]]'';
** [[SKS 72. ekspedīcija|SKS-72]]: [[Berijs Vilmors]] un [[Sanita Viljamsa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].

=== Februāris ===
* [[1. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[H3-22S]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Michibiki 6]]'' (''QZS-6'').
* [[4. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[WorldView Legion]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1v / Volga]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Kosmos-2581]]'', ''[[Kosmos-2582]]'', ''[[Kosmos-2583]]''.
* [[8. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]''.
* [[10. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' (modifikācijas pirmais lidojums) palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Digui]]'' (''SatNet LEO Group 02'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''.
* [[14. februāris]]:
** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' iegāja Mēness orbītā.
** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Hakuto-R Mission 2]]'' veica Mēness pārlidojumu.
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''.
* [[18. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlackSky Global 3-1]]'' (''BlackSky 20'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E ]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 10R]]'' (''ChinaSat 10R'').
* [[23. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 22 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-28]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[27. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti: Mēness nolaižamais aparāts ''[[IM-2]]'' (''Athena'') ar mobilajiem aparātiem ''[[AstroAnt]]'', ''[[Micro-Nova]]'' (''μNova''), ''[[MAPP]]'', ''[[Yaoki]]''; Mēness orbitālais aparāts ''[[Lunar Trailblazer]]''; eksperimentāla asteroīda zonde ''[[Odin (asteroīda zonde)|Odin]]'' (''Brokkr-2''); orbitālais velkonis ''[[Chimera GEO-1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 1]]'' (''SuperView Neo 1'');
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-30]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]]:
** avarēja nesējraķete ''[[Kuaizhou-1A]]'';
** starpplanētu zonde ''[[Europa Clipper]]'' veica Marsa pārlidojumu;
** kravas kuģis ''[[Progress MS-30]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[2. marts]]:
** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' nosēdās uz Mēness virsmas;
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-2584]]'' (''GLONASS-K2 № 14L'').
* [[3. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''.
* [[6. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 62]]'' palaists militārais pavadonis ''[[CSO-3]]'';
** nolaižamais aparāts ''[[IM-2|IM-2 Athena]]'' nosēdās uz Mēness virsmas un apgāzās, bet turpināja ierobežoti darboties; dienu vēlāk misija tika atzīta par beigušos;
** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' izmēģinājumu lidojumā izdevās nosēdināt pirmo pakāpi, bet otrā pakāpe avarēja.
* [[7. marts]] — militārais kosmoplāns ''[[X-37B]]'' (''[[USA-349]]'') nolaidās uz zemes.
* [[9. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-15]]''.
* [[11. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]'' (''G60 Polar Group 05'').
* [[12. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaista tuvā infrasarkanā orbitālā observatorija ''[[SPHEREx]]'' un Saules vainaga observatorija ''[[Polarimeter to Unify the Corona and Heliosphere|PUNCH]]'' (viens aparāts ''NFI'' un 3 ''WFI'');
** asteroīda zonde ''[[Hera (asteroīda zonde)|Hera]]'' veica Marsa pārlidojumu.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-10]]'', apkalpe: [[Enna Makleina]], [[Nikola Eiersa]], [[Takuja Oniši]], [[Kirils Peskovs]].
* [[15. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[QPS-SAR-9]]'' (''Susanoo-I'');
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 3-02]]'' (''SuperView Neo 3-02'') un ''[[Tianyan-23]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmiskais velkonis ''[[ION SCV]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-3]]'', pavadoņi ''[[Clarity-1]]'' (''Albedo-1''), ''[[ARVAKER-1]]'', ''[[DROID.002]]'', ''[[LizzieSat-3]]'', ''[[MuSat-4]]'' (''FireSat 0''), ''[[Athena (pavadonis)|Athena]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[YAM 8]]'' (''Longbow''), ''[[SpaceEye-T]]'', ''[[DSAR-TD]]'' (''Etihad-Sat''), ''[[PANDORE]]'', ''[[SOAP (pavadonis)|SOAP]]'', ''[[OTP-2]]'', 2 × ''[[Aerocube]]'',  6 × ''[[Hermes Pathfinder]]'', ''[[HADES-ICM]]'', ''[[Hydra-W]]'', 3 × ''[[EZIE]]'', ''[[REAL (pavadonis)|REAL]]'', 2 × ''[[TRYAD]]'', ''[[Botsat 1]]'', ''[[Corvus-Micro]]'' (''Spinnaker3''), ''[[Cortez / M-SEL]]'', ''[[IOD-1 Startical ]]'', 8 × ''[[N3X]]'', ''[[NILA]]'', ''[[PExT]]'', ''[[RAPSat]]'', 9 × ''[[TEVEL2]]'', ''[[UVSQsat-NG]]'', ''[[Wingbits]]'', ''[[Zohar]]'', ''[[Time Flies ]]'', ''[[Orb Astro-TR5]]'' (''RED5''), ''[[NUSHSat-1]]'', ''[[JinjuSat-1B]]'', ''[[OrCa-2B]]'', ''[[Sphinx (Frazier)|Sphinx]]'' (''Frazier''), ''[[HYVRID]]'', 2 × ''[[Tomorrow (pavadonis)|Tomorrow]]'', ''[[Al Munther]]'', 7 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[SEOPS-BLAZE]]'', ''[[Buccaneer MM]]'' (''BMM''), ''[[Unicorn 2O-Q]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''.
* [[16. marts]]:
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-10]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Kosmos-2585]]'', ''[[Kosmos-2586]]'', ''[[Kosmos-2587]]'';
** Mēness nolaižamais aparāts ''[[Blue Ghost Mission 1]]'' beidza darbību līdz ar Mēness nakts iestāšanos.
* [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 6 meteoroloģiskie pavadoņi ''[[Yunyao-1]]'' un 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Zhongke]]'' (''AIRSAT'').
* [[18. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Kinéis]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-9]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] un nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Tailers Heigs]], [[Aleksandrs Gorbunovs]], [[Berijs Vilmors]], [[Sanita Viljamsa]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-57'' palaisti 11 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'' (''USA-487'' — ''USA-497'');
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing-1]]'' (''Ceres-1'') palaisti 6 pavadoņi ''[[Yunyao-1]]'';
** [[Shenzhou 19|''Tiangong'' 8. ekspedīcija]]: [[Cai Sjudže]] un [[Suns Linduns]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[24. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-69'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-498]]'', ''[[USA-499]]'' (''Intruder'', ''NOSS-3 10'').
* [[26. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[OTC-P1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian-2 04]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. marts]] — kravas kuģis ''[[NG-21|Cygnus NG-21]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[29. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists militārais pavadonis ''[[TJS-16]]''.
* [[30. marts]]:
** kravas kuģis ''[[NG-21|Cygnus NG-21]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** nesējraķete ''[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]]'' avarēja tās pirmajā startā.
* [[31. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Fram2]]'' (pirmo reizi polārā orbītā), apkalpe: [[Čuns Vans]], [[Jannike Mikelsena]], [[Rabea Roge]], [[Eriks Filipss]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan 6]]''.
* [[3. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists radaru kalibrācijas pavadonis ''[[Tianping-3 A02]]''.
* [[4. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[Fram2]]'' nolaidās uz Zemes okeānā.
* [[6. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-27]]'' (apkalpe: [[Sergejs Rižikovs]], [[Aleksejs Zubrickis]], [[Džonatans Kims]]); tas saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[9. aprīlis]] — pirmais pavadoņu apkalpošanas aparāts ''[[MEV-1]]'' atvienojās no sakaru pavadoņa ''[[Intelsat 901]]'', pirms tam piecus gadus uzturēdams tā stāvokli orbītā un pēc tam nogādādams pavadoni &quot;kapsētas&quot; orbītā.
* [[10. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists militārais pavadonis ''[[TJS-17]]''.
* [[12. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-192'' palaisti 22 militārie pavadoņi ''[[Starshield]]''.
* [[13. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]''.
* [[14. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV / Orion 38]]'' misijā ''NROL-174'' palaisti militārie pavadoņi ''[[USA-520]]'', ''[[USA-521]]''.
* [[18. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Shiyan 27]]''.
* [[19. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-26]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[20. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-26]]'' nolaidās uz zemes; apkalpe: [[Aleksejs Ovčiņins]], [[Ivans Vagners]], [[Donalds Petits]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' misijā ''NROL-145'' palaists 21 militārais pavadonis ''[[Starshield]]'' (''USA-523'' — ''USA-544'').
* [[21. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'', tā kravā arī pavadoņi ''[[e-kagaku-1]]'', ''[[GHS-01]]'', ''[[STARS-Me2]]''.
* [[22. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists militārais pavadonis ''[[KORSAT-3]]'' (''425 Project SAR Sat 3''), nolaižamais aparāts ''[[PHOENIX-I]]'' un pavadonis ''[[Tomorrow S7]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'', apkalpe: [[Čeņs Duns]], [[Čeņs Džunžui]], [[Vans Dzje]]; kuģis saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Tianlian-2 05]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5B / YZ-2]]'' palaisti 10 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Digui]]'' (''SatNet LEO Group 03'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Biomass]]'';
** nesējraķetes ''[[Firefly Alpha]]'' kļūmes dēļ tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LM 400 Demo]]'' nesasniedza orbītu;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 19]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
* [[30. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 19]]'' nolaidās uz zemes (apkalpe: apkalpe: [[Cai Sjudže]], [[Suns Linduns]], [[Vana Haodze]]).

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[SKS 73. ekspedīcija|SKS-73]]: [[Enna Makleina]] un [[Nikola Eiersa]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[2. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[7. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[6. maijs]] — Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' iegāja Mēness orbītā.
* [[10. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[Yaogan 40]]''.
* [[12. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3C/E ]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[TJS-19]]''.
* [[13. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 12 pavadoņi ''[[Kong Jian Jisuan Xingzuo]]'' (''Space Computing Constellation'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[17. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2]]'' palaisti 6 pavadoņi ''[[Tianyi]]'' (''Dizhi 1'', ''Nankeda 1'', ''Nanchang hangkong 1'', ''Nanchang hangkong 2'', ''Beiyou 2'', ''Beiyou 3'');
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[WADATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 10'').
* [[18. maijs]] —  nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijas dēļ zaudēts Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-09]]'' (''RISAT-1B'').
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 3B]]'' (''ChinaSat 3B'').
* [[21. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[Taijing]]'', ''[[Xingrui-11]]'', ''[[Xingjiyuan-1]]'', ''[[Lifangti-108 001]]'', ''[[Xiguang-1 02]]'' (''Tanli'').
* [[22. maijs]] — [[Shenzhou 20|''Tiangong'' 9. ekspedīcija]]: [[Čeņs Duns]] un [[Čeņs Džunžui]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[23. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2588]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. maijs]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-32]]'' nolaidās uz Zemes okeānā.
* [[27. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** supersmagā nesēja ''[[Starship]]'' izmēģinājumu lidojums beidzās ar daļēju neveiksmi.
* [[28. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E ]]''palaista asteroīdu zonde ''[[Tianwen 2]]''.
* [[29. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4B]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Shijian-26]]''.
* [[30. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-545]]'' (''GPS III-08 Katherine Johnson'').
* [[31. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Jūnijs ===
* [[2. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[BlackSky Global 3-2]]''
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. jūnijs]]:
** Mēness nolaižamais aparāts ''[[HAKUTO-R M2]]'' cieta neveiksmi nolaižoties uz Mēness virsmas;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[6. jūnijs]] — no kosmiskā velkoņa ''[[LPDE-2]]'' brīvā lidojumā tika atdalīts militārais pavadonis ''[[USA-546]]''.
* [[7. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[SXM-10]]''.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[YAMATSUMI-I]]'' (''QPS-SAR 11'').
* [[13. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 23 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaists jonosfēras pētījumu pavadonis ''[[CSES-02]]'' (''Zhangheng 1-02'').
* [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Angara A5 / Briz-M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-2589]]''.
* [[20. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Zhongxing 9C]]'' (''ChinaSat 9C'').
* [[23. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas pavadoņu izmešanas iekārtas ''[[ION SCV-018]]'' un ''[[ION SCV-020]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-4]]'', pavadoņi ''[[Mission Possible]]'', ''[[Otter Pup 2]]'', ''[[Acadia-7]]'' (''Capella-17''), ''[[Tranche 1 DES-1]]'' (''Dragoon-1''), ''[[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]'', ''[[MMS-1]]'' (''ElaraSat-1''), ''[[BIFROST]]'', ''[[GRUS-3α]]'', ''[[SkyBee-2]]'', 6 × ''[[ICEYE]]'', 2 × ''[[ARVAKER]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[MOBIUS I]]'', ''[[Lyra Block-1]]'', ''[[MuSat-3]]'' (''VanZyl-2''), ''[[YAM-10]]'' (''EarthDaily''), 2 × ''[[UND ROADS]]'', 4 × ''[[Lemur-2|Hubble]]'' (''Lemur-2''), ''[[JACK-001]]'', ''[[MayaSat 1]]'', 2 × ''[[GHGSat-C]]'', ''[[ARCSTONE]]'', ''[[Satoro-T3]]'', ''[[AE2a]]'', ''[[AE3Va]]'', 2 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Hubble 6]]'' (''Lilo''), ''[[FOSSASAT 2E21]]'', ''[[Hyperfield 1B]]'', ''[[PADRE]]'', 2 × ''[[HORIS]]'', ''[[IOD-2]]'', ''[[IDRS]]'', ''[[Persistence]]'', ''[[SpeQtre]]'', ''[[ADIS]]'', ''[[DUTHSat 2]]'', ''[[BRO-18]]'', ''[[Parus-T2]]'', ''[[QUICK³]]'' (''TUBSAT-32''), ''[[Kilakila]]'', ''[[RIDU-Sat 1]]'', ''[[SATMAR]]'', ''[[Time Flies]]'', ''[[TPA-1]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[25. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]''; apkalpe: [[Pegija Vitsone]], [[Šubhanšu Šukla]], [[Slavošs Uznaņskis-Visņevskis]], [[Tibors Kapu]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. jūnijs]]:
** kosmosa kuģis ''[[Ax-4]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** [[Shenzhou 20|''Tiangong'' 9. ekspedīcija]]: [[Čeņs Duns]] un [[Čeņs Džunžui]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]];
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 3 militārie pavadoņi ''[[Hawk (pavadonis)|Hawk]]'' un pavadonis ''[[Kestral-0A]]''.
* [[27. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 27 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Lyra Block-1 2]]'' (''Lyra-2'');
** ar nesējraķeti ''[[H-IIA]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Ibuki-GW]]'' (''GOSAT-GW'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 26 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

== Miruši ==
* [[27. maijs]] — [[Sergejs Tresvjackis]] (''Сергей Николаевич Тресвятский''), PSRS lidotājs izmēģinātājs, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1954. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Marks Garno]] (''Marc Garneau''), Kanādas kosmonauts, militārais inženieris, politiķis (dzimis 1949. gadā)
* [[7. jūnijs]] — [[Elberts Krūss]] (''Albert Crews''), ASV lidotājs, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1929. gadā)

&lt;gallery heights=&quot;160&quot;&gt;
Marc Garneau cropped.PNG| [[Marks Garno]]
&lt;/gallery&gt;

{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2025. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2025. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>ovtc3sccfz3xmxyp370wpl2nphwugtm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2025. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>588782</id>
    <revision>
      <id>4301543</id>
      <parentid>4300333</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:27:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4301543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7435" sha1="ftdrjycgl9hs0bbwmy5v3w8zv3kr9ir" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2025
| pavadoņi = [[Thuraya 4-NGS]] {{!}} [[Shijian 25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 22 × [[Starshield]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Xiangrikui]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[Impulse 2]]{{,}} [[ION SCV-014]]{{,}} [[ION SCV-016]] (2 × [[SKYLINK]]{{,}} [[HYPE]]{{,}} [[PROMETHEUS-1]]{{,}} [[POQUITO]]{{,}} [[HADES-R]]{{,}} [[HYDRA-T]]){{,}} [[AE1C &amp; D]]{{,}} [[FGN-100-D1]]{{,}} 3 × [[Firefly (pavadonis)|Firefly]]{{,}} [[GARAI A]]{{,}} [[HEO-01]]{{,}}  4 × [[ICEYE]]{{,}}  3 × [[JAY]]{{,}} [[Lyra-1]]{{,}} [[MBZSat]]{{,}} [[NorSat-4]]{{,}} [[Pelican-2]]{{,}} [[Ray (pavadonis)|Ray]]{{,}} [[SIGI]]{{,}} [[SkyBee-1]]{{,}} [[UzmaSAT-1]]{{,}} [[Al Ain Sat-1]]{{,}} [[ANSER Leader-S]]{{,}} [[Balkan 1]]{{,}} [[Bluebon]]{{,}} [[BRO-16]]{{,}}  2 × [[Centauri]]{{,}}  4 × [[Connecta IoT]]{{,}} [[Elevation 1]]{{,}} [[Edison-1]]{{,}}  36 × [[Flock-4G]]{{,}} [[Forest-3 ]]{{,}}  3 × [[FOSSASat TAT]]{{,}} [[GESat GEN1]]{{,}} [[HCT-SAT 1]]{{,}} [[INNOCube]]{{,}}  2 × [[IRIS]]{{,}}  6 × [[Lemur-2]]{{,}} [[LIME (pavadonis)|LIME]]{{,}} [[Otter]]{{,}} [[PARUS-T1]]{{,}} [[PAUSAT 1]]{{,}} [[PoSat-2]]{{,}} [[SatGus]]{{,}} [[SCOT]]{{,}} [[Sedna-2]]{{,}} [[TechEdSat-22]]{{,}} [[TROLL]]{{,}} [[Veery-0F]]{{,}} [[BUZZER-1]]{{,}} [[FUSSION-1]]{{,}} nenosaukts pavadonis, [[Winnebago-2]] {{!}} [[Blue Ghost Mission 1|Blue Ghost M1]]{{,}} [[HAKUTO-R M2]] ([[Tenacious]]) {{!}} [[Blue Ring Pathfinder]] {{!}} &lt;s&gt;10 × ''[[Starlink]]'' maketi&lt;/s&gt; {{!}} [[PRSC-EO1]]{{,}}[[Tianlu-1]]{{,}}[[Lantan-1]] {{!}} 4 × [[Yunyao 1]]{{,}} [[Jitianxing A-05]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} 2 × [[Starshield]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[TJS-14]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[NVS-02]] {{!}} [[SpainSat NG I]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} [[Michibiki 6]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[WorldView Legion]] {{!}} [[Kosmos-2581]]{{,}} [[Kosmos-2582]]{{,}} [[Kosmos-2583]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 5 × [[Kinéis]] {{!}} 22 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Hulianwang Digui]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[BlackSky Global 3-1]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Zhongxing 10R]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[IM-2]]{{,}} [[Lunar Trailblazer]]{{,}} [[Odin (asteroīda zonde)|Odin]]{{,}} [[Chimera GEO-1]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 1]] {{!}} [[Progress MS-30]] {{!}} &lt;s&gt;Kuaizhou-1A avārija&lt;/s&gt; {{!}} [[Kosmos-2584]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[CSO-3]] {{!}} &lt;s&gt;4 × ''[[Starlink]]'' simulatori&lt;/s&gt; {{!}} [[TJS-15]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SPHEREx]]{{,}} [[PUNCH|PUNCH NFI]]{{,}} 3 × [[PUNCH|PUNCH WFI]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-10]]''' {{!}} [[QPS-SAR-9]] {{!}} [[Siwei Gaojing 3-02]]{{,}} [[Tianyan-23]] {{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Winnebago-3]]{{,}} [[Clarity-1]]{{,}} [[ARVAKER-1]]{{,}} [[DROID.002]]{{,}} [[LizzieSat-3]]{{,}} [[MuSat-4]]{{,}} [[Athena (pavadonis)|Athena]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[YAM 8]]{{,}} [[SpaceEye-T]]{{,}} [[DSAR-TD]]{{,}} [[PANDORE]]{{,}} [[SOAP (pavadonis)|SOAP]]{{,}} [[OTP-2]]{{,}} 2 × [[Aerocube]]{{,}}  6 × [[Hermes Pathfinder]]{{,}} [[HADES-ICM]]{{,}} [[Hydra-W]]{{,}} 3 × [[EZIE]]{{,}} [[REAL (pavadonis)|REAL]]{{,}} 2 × [[TRYAD]]{{,}} [[Botsat 1]]{{,}} [[Corvus-Micro]]{{,}} [[Cortez / M-SEL]]{{,}} [[IOD-1 Startical ]]{{,}} 8 × [[N3X]]{{,}} [[NILA]]{{,}} [[PExT]]{{,}} [[RAPSat]]{{,}} 9 × [[TEVEL2]]{{,}} [[UVSQsat-NG]]{{,}} [[Wingbits]]{{,}} [[Zohar]]{{,}} [[Time Flies ]]{{,}} [[Orb Astro-TR5]]{{,}} [[NUSHSat-1]]{{,}} [[JinjuSat-1B]]{{,}} [[OrCa-2B]]{{,}} [[Sphinx (Frazier)|Sphinx]]{{,}} [[HYVRID]]{{,}} 2 × [[Tomorrow (pavadonis)|Tomorrow]]{{,}} [[Al Munther]]{{,}} 7 × [[Lemur-2]]{{,}} [[SEOPS-BLAZE]]{{,}} [[Buccaneer MM]]{{,}} [[Unicorn 2O-Q]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2585]]{{,}} [[Kosmos-2586]]{{,}} [[Kosmos-2587]] {{!}} 6 × [[Yunyao-1]]{{,}} 2 × [[Zhongke]] {{!}} 5 × [[Kinéis]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 11 × [[Starshield]] {{!}} 6 × [[Yunyao-1]] {{!}} [[USA-498]]{{,}} [[USA-499]] {{!}} 8 × [[OTC-P1]] {{!}} [[Tianlian-2 04]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[TJS-16]] {{!}} &lt;s&gt;[[Spectrum (nesējraķete)|Spectrum]] avārija&lt;/s&gt; {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Fram2]]''' {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan 6]] {{!}} [[Tianping-3 A02]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Sojuz MS-27]]''' {{!}} [[TJS-17]] {{!}} 22 × [[Starshield]] {{!}} 21 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-520]]{{,}} [[USA-521]] {{!}} 6 × [[Shiyan 27]] {{!}} [[Starshield|USA-523 — USA-544]] {{!}} [[SpaceX CRS-32]] ([[e-kagaku-1]]{{,}} [[GHS-01]]{{,}} [[STARS-Me2]]) {{!}} [[KORSAT-3]]{{,}} [[PHOENIX-I]]{{,}} [[Tomorrow S7]] {{!}} '''[[Shenzhou 20]]''' {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianlian-2 05]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Hulianwang Digui]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[KuiperSat]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[Biomass]] {{!}} &lt;s&gt;[[LM 400 Demo]]&lt;/s&gt; {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 3 × [[Yaogan 40]] {{!}} [[TJS-19]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 12 × [[Kong Jian Jisuan Xingzuo]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 6 × [[Tianyi]] {{!}} [[WADATSUMI-I]] {{!}} &lt;s&gt;[[EOS-09]]&lt;/s&gt; {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} [[Zhongxing 3B]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Taijing]]{{,}} [[Xingrui-11]]{{,}} [[Xingjiyuan-1]]{{,}} [[Lifangti-108 001]]{{,}} [[Xiguang-1 02]] {{!}} [[Kosmos-2588]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianwen 2]] {{!}} [[Shijian-26]] {{!}} [[USA-545]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[BlackSky Global 3-2]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} [[SXM-10]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[YAMATSUMI-I]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 23 × [[Starlink]] {{!}} [[CSES-02]] {{!}} 26 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} [[Kosmos-2589]] {{!}} [[Zhongxing 9C]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 27 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ION SCV-018]]{{,}} [[ION SCV-020]]{{,}} [[Winnebago-4]]{{,}} [[Mission Possible]]{{,}} [[Otter Pup 2]]{{,}} [[Acadia-7]]{{,}} [[Tranche 1 DES-1]]{{,}} [[Pulsar (pavadonis)|Pulsar]]{{,}} [[MMS-1]]{{,}} [[BIFROST]]{{,}} [[GRUS-3α]]{{,}} [[SkyBee-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE]]{{,}} 2 × [[ARVAKER]]{{,}} 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]]{{,}} [[MOBIUS I]]{{,}} [[Lyra Block-1]]{{,}} [[MuSat-3]]{{,}} [[YAM-10]]{{,}} 2 × [[UND ROADS]]{{,}} 4 × [[Lemur-2|Hubble]]{{,}} [[JACK-001]]{{,}} [[MayaSat 1]]{{,}} 2 × [[GHGSat-C]]{{,}} [[ARCSTONE]]{{,}} [[Satoro-T3]]{{,}} [[AE2a]]{{,}} [[AE3Va]]{{,}} 2 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Hubble 6]]{{,}} [[FOSSASAT 2E21]]{{,}} [[Hyperfield 1B]]{{,}} [[PADRE]]{{,}} 2 × [[HORIS]]{{,}} [[IOD-2]]{{,}} [[IDRS]]{{,}} [[Persistence]]{{,}} [[SpeQtre]]{{,}} [[ADIS]]{{,}} [[DUTHSat 2]]{{,}} [[BRO-18]]{{,}} [[Parus-T2]]{{,}} [[QUICK³]]{{,}} [[Kilakila]]{{,}} [[RIDU-Sat 1]]{{,}} [[SATMAR]]{{,}} [[Time Flies]]{{,}} [[TPA-1]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} '''[[Ax-4]]''' {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} 3 × [[Hawk (pavadonis)|Hawk]]{{,}} [[Kestrel-0A]] {{!}} 27 × [[Starlink]] {{!}} [[Lyra Block-1 2]] {{!}} [[Ibuki-GW]] {{!}} 26 × [[Starlink]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ftdrjycgl9hs0bbwmy5v3w8zv3kr9ir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pastel de nata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>589722</id>
    <revision>
      <id>4301420</id>
      <parentid>4218637</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T06:10:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6532" sha1="69dtatc1d61r36sok4ue36xqvdfv96d" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Tart_telur_Portugis_(Pastéis_de_nata)_20230409_194702.jpg|thumb|''{{Lang|pt|Pastel de nata}}'' (Malaizijā pazīstama kā ''{{Lang|zsm|tart telur Portugis}}'')]]
'''''Pastel de nata''''' ({{izrunā|pɐʃˈtɛl dɨ ˈnatɐ}}; burtiski — ‘krēma smalkmaizīte’) vai '''''Pastel de Belém''''' ir [[portugāļu virtuve|portugāļu]] [[olu krēms|olu krēma]] smalkmaizīte, kas var būt pārkaisīta ar [[kanēlis|kanēli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2015/feb/18/custard-tart-brits-portugal-pasteis-de-nata|title=Custard tart fight: can the British version ever compete with Portugal's pastéis de nata?|last=Julian Baggini|date=18 February 2015}}&lt;/ref&gt; Ārpus [[Portugāle]]s tās ir populāras citās [[Rietumeiropa]]s valstīs, [[Āzija|Āzijā]] un bijušajās [[Portugāles Impērija|Portugāles kolonijās]], piemēram, [[Brazīlija|Brazīlijā]], [[Mozambika|Mozambikā]], [[Makao]], [[Goa]] un [[Austrumtimora|Austrumtimorā]]. [[Makao]] variantu ir pieņēmis [[KFC]], un tas ir pieejams tādos reģionos kā [[Ķīna|kontinentālā Ķīna]], [[Honkonga]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]], [[Taizeme]], [[Singapūra]] un [[Indonēzija]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobudaya.net/2017/09/3-kudapan-khas-jakarta-hasil-akulturasi-budaya/|title=3 KUDAPAN KHAS JAKARTA HASIL AKULTURASI BUDAYA|website=infobudaya.net|date=2017-09-18|language=id}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
''{{Lang|pt|Pastéis de nata}}'' [[tarte]]s ir smalkmaizītes, kuras radušās no sākotnējās receptes, ko sauca par ''{{Lang|pt|Pastéis de Belém}}''. To jau pirms 18. gadsimta izmantoja [[Lisabona]]s [[Belaiņa]]s apkaimē esošā [[Hieronīma klosteris|Hieronīma klostera]] katoļu mūki.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theculturetrip.com/europe/portugal/articles/a-brief-introduction-to-pastel-de-nata-portuguese-custard-tarts/|title=A Brief Introduction to Pastel De Nata, Portuguese Custard Tarts|last=Santos|first=Nina|website=Culture Trip|access-date=2019-11-12|date=26 February 2017|archive-date=2020-06-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20200611100454/https://theculturetrip.com/europe/portugal/articles/a-brief-introduction-to-pastel-de-nata-portuguese-custard-tarts/}}&lt;/ref&gt; Tajā laikā klosteros [[Mūks|mūku]] un [[Mūķene|mūķeņu]] reliģisko tērpu iestīvināšanai daudz lietoja olu baltumus. Bija ierasts atlikušos olu dzeltenumus izmantot kūku un konditorejas izstrādājumu gatavošanai, kā rezultātā visā valstī izplatījās saldo konditorejas izstrādājumu receptes.

Pēc 1820. gada liberālās revolūcijas un reliģisko ordeņu likvidēšanas un daudzu klosteru un klosteru gaidāmās slēgšanas, mūki sāka tirgot ''{{Lang|pt|pastéis de nata}}'' tuvējā cukurfabrikā, lai gūtu ieņēmumus. 1834. gadā klosteri slēdza un recepti pārdeva cukurfabrikai, kuras īpašnieki 1837. gadā atvēra ceptuvi ''{{Lang|pt|Fábrica de Pastéis de Belém}}''. Uzņēmums joprojām pieder fabrikas īpašnieku pēcnācējiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.cmjornal.pt/mais-cm/domingo/detalhe/175-anos-de-pasteis-de-belem|title=175 anos de pastéis de Belém [175 years of pasteléis de Belém]|work=[[Correio da Manhã (Portugal) |Correio da Manhã]]|access-date=2018-06-06|date=12 August 2012|language=pt|archive-date=2018-07-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20180703000608/https://www.cmjornal.pt/mais-cm/domingo/detalhe/175-anos-de-pasteis-de-belem}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Pastéis_de_Belém工房風景.jpg|thumb|329x329px|''{{Lang|pt|Pastéis de Belém}}'' ceptuvē]]
Kopš ''{{Lang|pt|Fábrica de Pastéis de Belém}}'' atvēršanas oriģinālā recepte, kas iedvesmoja dažādus ''{{Lang|pt|pastel de nata}}'' veidus, tiek turētas slepenā telpā un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes. Veikals atrodas tikai trīs minūšu gājiena attālumā no [[Hieronīma klosteris|Hieronīma klostera]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.golisbon.com/sight-seeing/jeronimos.html|title=Jeronimos Monastery, Lisbon|website=www.golisbon.com}}&lt;/ref&gt; Veikals piedāvā produkciju gan līdzņemšanai, gan ēšanai uz vietas un pārdod vairāk nekā {{sk|20000}} kūciņu dienā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lisbonguru.com/pasteis-belem-taste-history/|title=Pastéis de Belém: A Taste of History|date=2016-05-27}}&lt;/ref&gt; Parasti to pārkaisa ar [[Kanēlis|kanēli]] un bieži vien ēd kopā ar ''bica'' (stipru [[espreso]] kafiju).

2009. gadā ''[[The Guardian]]'' iekļāva ''{{Lang|pt|pastéis de Belém}}'' sarakstā kā viena no 50 &quot;labākajām lietām, ko ēst&quot; pasaulē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2009/sep/13/best-foods-in-the-world|title=The 50 best things to eat in the world, and where to eat them (The Guardian)|date=13 September 2009|last=Fox|first=Killian|location=London}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā pēc publiska balsojuma rezultātiem konditorejas izstrādājums tika pasludināts par vienu no Portugāles septiņiem gastronomijas brīnumiem, vēl vairāk nostiprinot to kā vienu no populārākajiem nacionālajiem ēdieniem valstī.
[[Attēls:Portuguese_egg_tart_in_Macau.jpg|thumb| Portugāles olu kūciņas Makao]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
* {{Atsauce|first=Dominick|last=Merle|journal=The Christian Science Monitor|url=http://www.csmonitor.com/2004/0811/p11s01-trgn.html|title=There's history - and a secret - in every bite|date=2004}}
* {{Atsauce|first=David|last=Leite|journal=Leite's Culinaria|url=https://leitesculinaria.com/10264/blog-history-pasteis-de-nata.html|title=Pastéis de Belém–The World's First Pastéis de Nata|date=2004}}
* {{Atsauce|url=http://www.mruiandre.com/docs/artigos/pasteisdebelem.pdf|title=O Segredo do Marketing dos Pastéis de Belém|publisher=Escola Superior de Comunicação Social, Instituto Politécnico de Lisboa|date=2011|archiveurl=https://web.archive.org/web/20221001121149/http://www.mruiandre.com/docs/artigos/pasteisdebelem.pdf|place=Lisbon, Portugal|language=pt|archivedate=1 October 2022|first=André|last=Amaral|first2=Carla|last2=Pires|first3=Daniel|last3=Castro e Silva|first4=Luís|last4=Medeiros|first5=Mário Rui|last5=André}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://pasteisdebelem.pt/en/ ''Pastéis de Belém'' oficiālā vietne]

[[Kategorija:Olu ēdieni]]
[[Kategorija:Portugāļu virtuve]]
[[Kategorija:Konditorejas izstrādājumi]]
[[Kategorija:Mīklas izstrādājumi]]</text>
      <sha1>69dtatc1d61r36sok4ue36xqvdfv96d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jātnieku iela (Daugavpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590259</id>
    <revision>
      <id>4301468</id>
      <parentid>4257433</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:57:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4301468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6355" sha1="47qa54qmkw7h2oley1kmk8sktfmco5s" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Jātnieku iela|Jātnieku iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Jātnieku iela
|attēls           = Ночной город 2 - panoramio.jpg
|attēla paraksts  = Jātnieku iela vakarā
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]
|ielas garums     = 2580 metri
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = * Hersonas iela,
* Jurija Gagarina iela
|joslu skaits     = 2—4
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]], [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]]
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Jātnieku iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] un [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimēs. Jātnieku iela sākas krustojumā ar [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu ielu]], kur ceļš turpinās kā [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]].
Jātnieku iela sākas Jaunbūves apkaimē, bet pēc krustojuma ar [[Aizpilsētas iela|Aizpilsētas ielu]] tā turpinās [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmiķu ciematā]]. Ielā ir daudzstāvu un savrupmāju apbūve.

Jātnieku ielas kopējais garums ir 2580 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos. Sākot no krustojuma ar [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielu]], Jātnieku iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}}}}&lt;/ref&gt; Šeit ir divas atsevišķas brauktuves abpus tramvaja ceļiem, ar divām joslām katrā virzienā.

Pa Jātnieku ielu kursē [[1. tramvaju maršruts (Daugavpils)|1.]], [[2. tramvaju maršruts (Daugavpils)|2.]], [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] maršruta tramvaji, kā arī [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[12. autobusu maršruts (Daugavpils)|12.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20B. autobusu maršruts (Daugavpils)|20B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] maršruta autobusi.

== Vēsture ==
Ielas sākotnējais nosaukums, tās vecākajā daļā ([[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē), bija '''[[Hersona]]s iela''' ({{val|ru|Херсонская улица}}). 1924. gadā iela ieguva nosaukumu '''Jātnieku iela''', bet no 1961. līdz 1991. gadam tika pārdēvēta par '''[[Jurijs Gagarins|Jurija Gagarina]] ielu'''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|2|15||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Nosaukums &quot;Jātnieku iela&quot; cēlies no [[Latvijas 1. Jātnieku pulks|jātnieku pulka]] kazarmām, kuras atradās pašā ielas sākumā. Ielas jaunākā daļa ([[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē) uzbūvēta 1960. gados. 1962. gadā atklāts tramvaja sliežu ceļš.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Jauns Daugavpils tramvaja maršruts |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4394 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|3|20||bez}} |date={{dat|1962|11|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ielu savienojumi ==
[[Attēls:Улица Ятниеку - panoramio (1).jpg|270px|thumb|Jātnieku iela Jaunbūves apkaimē]]
[[Attēls:2. maršruta tramvajs Daugavpilī.jpg|270px|thumb|[[Rīgas vagonbūves rūpnīca#RVR-6|RVR-6]] tramvajs izbrauc no depo (2011)]]
Jātnieku iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas iela]] (T veida krustojums)
* [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]]
* [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]]
* [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]] / [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]]
* [[Grodņas iela (Daugavpils)|Grodņas iela]]
* [[Tukuma iela (Daugavpils)|Tukuma iela]]
* [[Liepājas iela (Daugavpils)|Liepājas iela]]
* [[Valkas iela (Daugavpils)|Valkas iela]]
* [[Annas iela (Daugavpils)|Annas iela]] (T veida krustojums)
* [[Aizpilsētas iela]]
* [[Šaurā iela (Daugavpils)|Šaurā iela]] (T veida krustojums)
* [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] (Y veida krustojums)
* [[Enerģētiķu šķērsiela]] (T veida krustojums)
* [[Mendeļejeva iela]] / [[Zeļinska iela]]
* [[Inženieru iela (Daugavpils)|Inženieru iela]] (T veida krustojums)
* [[Cialkovska iela]]
* [[Butļerova iela]] (T veida krustojums)
* [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]]
* [[Vaiņodes iela (Daugavpils)|Vaiņodes iela]] (ielas turpinājums)

== Ievērojamie objekti ==
* Nr. 87 — Latgales Industriālais tehnikums.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Kontakti |url=https://www.lint.lv/lv/Kontakti |publisher=Latgales Industriālais tehnikums |accessdate={{dat|2025|2|26||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nepārnumuru ielas pusē, starp [[Mendeļejeva iela|Mendeļejeva]] un [[Cialkovska iela|Cialkovska ielu]], atrodas [[Porohovkas ezers]] ar parku.
* Ielas galā atrodas [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju depo]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Mihaila iela]]


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu J}}

[[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]]
[[Kategorija:Ielas Ķīmijas apkaimē]]</text>
      <sha1>47qa54qmkw7h2oley1kmk8sktfmco5s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nometņu iela (Daugavpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>591597</id>
    <revision>
      <id>4301532</id>
      <parentid>4261081</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:03:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4301532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6044" sha1="ffbl38d1r2mg68bk4j4jc68fhm2vhcg" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Nometņu iela|Nometņu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Nometņu iela
|attēls           = Nometņu iela 25 (Daugavpils).jpg
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Gajoks]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepova]], [[Ruģeļi]]
|ielas garums     = 6550 metri
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 2
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             =
}}
__NOTOC__
'''Nometņu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas savieno [[Gajoks|Gajoka]], [[Čerepova (apkaime)|Čerepovas]] un [[Ruģeļi|Ruģeļu]] apkaimes. Nometņu iela sākas krustojumā ar [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielu]], ved pārsvarā austrumu virzienā un beidzas pilsētas robežā pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s. Ielas turpinājums ir meža ceļš [[Naujenes pagasts|Naujenes pagastā]], kas visbeidzot ir savienots ar [[Autoceļš P65|autoceļu P65]].

Nometņu iela iet gar [[Daugava]]s upes krastu, un teritorija starp ielu un upi pavasarī dažviet ir applūdināma.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Ivars Soikāns |title=В Даугавпилсе начинает затапливать улицы |url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2023-04-06-v-daugavpilse-nachinaet-zataplivat-ulitsy |website=Latgales laiks |accessdate={{dat|2025|4|13||bez}} |language=ru |date={{dat|2023|4|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; Iela šķērso sliežu ceļu [[Februāra iela|Februāra ielā]] un [[Meļņička]]s upi. Nometņu ielā ir gan dzīvojamā, gan rūpnieciskā apbūve.

Ielas kopējais garums ir aptuveni 6550 metri, tā ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; un viena no garākām ielām Daugavpilī. Ielas sākumā (līdz krustojumam ar Februāra ielu) ir divas atdalītas brauktuves. Gandrīž visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, izņemot pēdējo posmu gar ūdenskrātuvi, kuram ir [[grants]] segums. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Pa Nometņu ielu kursē [[10. autobusu maršruts (Daugavpils)|10.]], [[10A. minibusu maršruts (Daugavpils)|10A.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[23. autobusu maršruts (Daugavpils)|23.]] maršruta autobusi.

Nometņu iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Лагерная улица}}) ir šīs ielas vienīgais nosaukums, kas laika gaitā netika mainīts.

== Ievērojamie objekti ==
[[Attēls:House of Melety Kallistratov1.JPG|274px|thumb|[[Meletijs Kaļistratovs|Meletija Kaļistratova]] nams (Nr. 21)]]
[[Attēls:Nometņu iela, Gajoks - ogre11 - Panoramio.jpg|274px|thumb|Applūdināta teritorija aiz Nometņu ielas]]
* Nr. 8 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4791 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|2|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Nr. 21 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās un pazīstama kā &quot;Kaļistratova nams&quot;, jo kādreiz piederēja Kaļistratova tirgotāju ģimenei.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vēsture |url=https://russkij-dom.lv/vesture/ |accessdate={{dat|2025|2|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; Uz ēkas ir piemiņas plāksne par godu [[Meletijs Kaļistratovs|Meletijam Kaļistratovam]]. Kopš 2011. gada ēka ir avārijas stāvoklī un stāv tukšā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Начинаются поиски владельца разрушающегося Дома Каллистратова |url=https://gorod.lv/novosti/267704-nachinautsya-poiski-vladeltsa-razrushauschegosya-doma-kallistratova |website=Gorod.lv |accessdate={{dat|2025|2|8||bez}} |language=ru |date={{dat|2016|4|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;
* Ruģeļu ūdenskrātuves krastā ir ierīkotas peldvietas.

== Ielu savienojumi ==
Nometņu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]]
* [[Februāra iela]]
* [[Jaunā iela (Daugavpils)|Jaunā iela]] (T veida krustojums)
* [[Centrālā iela (Daugavpils)|Centrālā iela]] (T veida krustojums)
* [[Burtnieku iela (Daugavpils)|Burtnieku iela]] (T veida krustojums)
* [[Dzelzceļu iela]]
* [[Ūdensvada iela (Daugavpils)|Ūdensvada iela]] (T veida krustojums)
* [[Patversmes iela (Daugavpils)|Patversmes iela]] (T veida krustojums)
* [[Augstā iela (Daugavpils)|Augstā iela]] (T veida krustojums)
* [[Rasas iela (Daugavpils)|Rasas iela]] (T veida krustojums)
* [[Pūces iela (Daugavpils)|Pūces iela]] (T veida krustojums)
* [[Senlejas iela (Daugavpils)|Senlejas iela]] (T veida krustojums)
* [[Jelgavas iela (Daugavpils)|Jelgavas iela]] / [[Gaismas iela (Daugavpils)|Gaismas iela]]
* [[Apšu iela (Daugavpils)|Apšu iela]]
* [[Vecpils iela (Daugavpils)|Vecpils iela]] (T veida krustojums)
* [[Krokusu iela (Daugavpils)|Krokusu iela]] (T veida krustojums)
* [[Dārznieku iela (Daugavpils)|Dārznieku iela]] (T veida krustojums)
* [[Dunduru iela (Daugavpils)|Dunduru iela]] (T veida krustojums)
* [[Akmeņu iela (Daugavpils)|Akmeņu iela]] (T veida krustojums)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Liliju iela (Daugavpils)]]


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu N}}

[[Kategorija:Ielas Gajokā]]
[[Kategorija:Ielas Čerepovā]]
[[Kategorija:Ielas Ruģeļos]]</text>
      <sha1>ffbl38d1r2mg68bk4j4jc68fhm2vhcg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2025. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>594506</id>
    <revision>
      <id>4301421</id>
      <parentid>4297005</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T06:18:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kandidātu saraksti */</comment>
      <origin>4301421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15186" sha1="lu7j184s0xz6yrjnj5g92rwq7kax2qw" xml:space="preserve">{{Infokaste pašvaldību vēlēšanas
| datums = {{Dat|2025|6|7|N}}
| attēls = 2025. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas.svg
| izmērs = 250px
| pašvaldība = [[Rēzeknes novads]]
| dome = [[Rēzeknes novada dome]]
| deputāti = 15
| uzvarētāji = {{krāsa|#99CC33}} [[Jaunā Vienotība|JV]], [[Kustība Par!|Par!]], [[Latgales partija|LP]], [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] (3)
| citas partijas = {{krāsa|#9D2235}} [[Kopā Latvijai|KL]] (2)&lt;br /&gt;{{krāsa|#258B4C}} [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] (2)&lt;br /&gt;{{krāsa|#FFDE00}} [[Latvijas attīstībai|LA]] (2)&lt;br /&gt;{{krāsa|#1f355e}} [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] (2)&lt;br /&gt;{{krāsa|#5A0505}} [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]], (2)&lt;br /&gt;{{krāsa|#00FF80}} [[Latvijas Zaļā partija|LZP]] (1)&lt;br /&gt;{{krāsa|#A8343C}} [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] (1)
| balsstiesīgie = 23 249
| vēlētāji = 8154 (35,07% aktivitāte)
| kandidāti = 165
| saraksti = 10
| pag_vēl = [[2021. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas|2021]]
| nak_vēl = [[2029. gada Rēzeknes novada domes vēlēšanas|2029]]
| atjaunots = {{Dat|2025|6|15}}
}}
'''[[2025. gads Latvijā|2025]]. gada [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] domes vēlēšanas''' notika {{Dat||6|7}} [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]]. Vēlēšanās Rēzeknes novada domē tika ievēlēti 15 deputāti.

== Kandidātu raksturojums ==

=== Dzimums, izglītība, pilsonība ===
Vēlēšanās tika pieteikti 165 kandidāti — 92 (55,8%) vīrieši un 73 (44,2%) sievietes 10 sarakstos. Augstākā izglītība ir 113 (68,5%) kandidātiem, vidējā izglītība — 51 (30,9%) kandidātam, pamatizglītība — 1 (0,6%) kandidātam. Visiem 165 kandidātiem ir Latvijas Republikas pilsonība.&lt;ref name=&quot;centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025&quot;&gt;[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/rezeknes-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025]&lt;/ref&gt;

=== Vecums ===
Vidējais kandidātu vecums 48,8 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās — 51—60 gadu grupa 48 (29,2%), 31—40 gadu grupa 38 (23,0%) un 41—50 gadu grupa 38 (23,0%).&lt;ref name=&quot;centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025&quot; /&gt; jaunākā kandidāte ir 2006. gadā dzimušais skolnieks Kristiāns Zaķēns, kuram ir 19 gadi, vecākais kandidāts ir 1948. gadā dzimušais pensionārs Aleksandrs Borisjonoks, kuram ir 77 gadi.&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/rezeknes-novads/ Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Pašvaldību vēlēšanas 2025 — Deputātu kandidātu alfabētiskais saraksts]&lt;/ref&gt;

=== Tautība ===
120 (72,7%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 14 (8,5%) [[Latvijas krievi|krievi]] un 1 (0,6%) [[Latvijas ukraiņi|ukrainis]]. 30 (18,2%) kandidāti savu tautību nenorādīja.&lt;ref name=&quot;centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2025&quot; /&gt;

== Vēlēšanu norise ==

=== Vēlēšanu iecirkņi ===
Rēzeknes novadā atradīsies 32 vēlēšanu iecirkņi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanu-iecirkni-1|title=Vēlēšanu iecirkņi|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}|date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot; rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:left;&quot;
|-
! Vieta
! Iecirknis
! Pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem
|-
| [[Audriņi]]
| Audriņu kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Bekši]]
| Ozolaines pagasta tautas nams
| Pieejams
|-
| [[Bērzgale]]
| Bērzgales kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Čornaja]]
| Čornajas tautas nams
| Pieejams
|-
| [[Dekšāres]]
| Viļānu apvienības pārvalde Dekšāres pagastā
| Pieejams
|-
| [[Dricāni]]
| Dricānu kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Feimaņi]]
| Feimaņu kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Gaigalava]]
| Dricānu apvienības pārvalde Gaigalavas pagastā
| Pieejams
|-
| [[Gornica]]
| Silmalas kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Ilzeskalns]]
| Ilzeskalna tautas nams
| Pieejams
|-
| [[Jaunviļāni]]
| Atpūtas un informācijas centrs &quot;Kamenīte&quot;
| Pieejams
|-
| [[Kaunata]]
| Kaunatas apvienības pārvalde
| Pieejams
|-
| [[Kruki (Silmalas pagasts)|Kruki]]
| Kruķu bibliotēka — klubs
| Pieejams
|-
| [[Lendži]]
| Lendžu kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Liuža]]
| Dricānu apvienības pārvalde Kantinieku pagastā
| Pieejams
|-
| [[Lūznava]]
| Maltas apvienības pārvalde Lūznavas pagastā
| Pieejams
|-
| [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]
| Maltas kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Nagļi]]
| Nagļu tautas nams
| Pieejams
|-
| [[Ozolmuiža (Ozolmuižas pagasts)|Ozolmuiža]]
| Ozolmuižas kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Puša]]
| Pušas tautas nams
| Pieejams
|-
| [[Radopole]]
| Viļānu pagasta pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Bitīte&quot;
| Nepieejams
|-
| [[Rikava]]
| Rikavas kultūras nams
| Pieejams
|-
| [[Rogovka]]
| Nautrānu kulturys centrys
| Pieejams
|-
| [[Sakstagals]]
| Dricānu apvienības pārvalde Sakstagala pagastā
| Pieejams
|-
| [[Sondori]]
| Vērēmu tautas nams
| Pieejams
|-
| [[Sprūževa]]
| Kaunatas apvienības pārvalde Griškānu pagastā
| Pieejams
|-
| [[Stoļerova]]
| Stoļerovas saietu nams
| Pieejams
|-
| [[Strūžāni]]
| Strūžānu pagasta kultūras nams
| Nepieejams
|-
| [[Strupļi]]
| Sokolku pagasta klubs un bibliotēka
| Pieejams
|-
| [[Vecružina]]
| Ružinas bibliotēka
| Pieejams
|-
| [[Viļāni]]
| Viļānu kultūras nams
| Pieejams
|}

=== Vēlēšanu laiki ===
Oficiālajā vēlēšanu dienā, sestdienā, {{Dat||6|7}}, iecirkņi būs atvērti no pulksten 8ː00 līdz 20ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, bet ikkatrā iecirknī vēlētājs varēs arī balsot iepriekš — gan pirmdienā, {{Dat||6|2}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, gan otrdienā, {{Dat||6|3}}, no pulksten 8ː00 līdz 11ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, gan trešdienā, {{Dat||6|4}}, no pulksten 17ː00 līdz 20ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, gan ceturtdienā, {{Dat||6|5}}, no pulksten 8ː00 līdz 11.00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;, gan arī piektdienā, {{Dat||6|6}}, no pulksten 12ː00 līdz 15ː00 &lt;small&gt;({{Abbr|LAT|Pēc Latvijas laika}})&lt;/small&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/apstiprina-pasvaldibu-velesanu-iecirknu-sarakstu|title=Apstiprina pašvaldību vēlēšanu iecirkņu sarakstu|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Šajā novadā balsstiesīgais vēlētājs varēs nobalsot jebkurā iecirknī, jo vēlētāju noteikšanai tiks izmantoti iepriekš sastādīti vēlētāju saraksti.

=== Balsošanas sistēma ===
Latvijas Pašvaldības domes vēlēšanu likums nosaka, ka pašvaldības tiek ievēlētas vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiskā partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu pēc [[Vebstera—Senlagē metode]]s. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, jūnija pirmajā sestdienā, bet [[Saeima]]i ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Ja notiek ārkārtas vēlēšanas un līdz iepriekšējās domes termiņa beigām ir vairāk par diviem mēnešiem, bet mazāk par diviem gadiem, tad dome tiek ievēlēta uz pagarinātu laiku — līdz aiznākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām, savukārt ja ir vairāk par diviem gadiem, tad uz saīsinātu laiku — līdz nākamajām noteiktajām pašvaldību vēlēšanām.

Novada domē tiek ievēlēti 15 deputāti, ja iedzīvotāju skaits administratīvajā teritorijā ir zemāks par 30 000.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/pasvaldibu-domes-ievelejamo-deputatu-skaits|title=Pašvaldību domēs ievēlajamo deputātu skaits|website=cvk.lv|publisher=[[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]]|access-date={{Dat|2025|3|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Tiesības piedalīties Rēzeknes novada domes vēlēšanās ir [[Latvija]]s un citu [[Eiropas Savienība]]s (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem ir reģistrēta dzīvesvieta Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem Rēzeknes novada administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Lai apliecinātu vēlētāja identitāti jānorāda derīga ES pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte).

== Kandidātu saraksti ==
No {{Dat|2025|3|19|Ģ}} līdz {{Dat||4|8|D}} notika vēlēšanu saraksta reģistrēšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/jaunums/19-marta-sakas-kandidatu-sarakstu-iesniegsana-pasvaldibu-velesanam|title=19. martā sākas kandidātu sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām|publisher=cvk.lv|access-date={{Dat|2025|3|20||bez}}|date={{Dat|2025|3|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | {{Abbr|Nr.|Saraksta kārtas numurs}}
! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}
! width=&quot;20&quot; | {{Abbr|Kandidāti|Kandidātu skaits}}
! {{Abbr|Līderis|Kandidātu saraksta pirmais kārtas numurs}}
! width=&quot;30&quot; | {{Abbr|Balsis|Iegūto balsu skaits}}
! width=&quot;30&quot; | {{Abbr|%|Iegūto balsu skaits procentuāli}}
! width=&quot;20&quot; | {{Abbr|Ievēlēti|Ievēlēto deputātu skaits}}
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 1.
| [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Oskars Babris]]
| align=&quot;center&quot; | 792
| align=&quot;center&quot; | 9,71%
| align=&quot;center&quot; | 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 2.
| [[Latvijas attīstībai]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Georgijs Jevsikovs]]
| align=&quot;center&quot; | 876
| align=&quot;center&quot; | 10,74%
| align=&quot;center&quot; | 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 3.
| [[Kopā Latvijai]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jekaterina Ivanova]]
| align=&quot;center&quot; | 1236
| align=&quot;center&quot; | 15,16%
| align=&quot;center&quot; | 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 4.
| [[Latvijas Zaļā partija]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Igors Lucijanovs]]
| align=&quot;center&quot; | 632
| align=&quot;center&quot; | 7,75%
| align=&quot;center&quot; | 1
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 5.
| [[Latvijas Reģionu apvienība]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Līvija Plavinska]]
| align=&quot;center&quot; | 811
| align=&quot;center&quot; | 9,95%
| align=&quot;center&quot; | 2
|-bgcolor=&quot;silver&quot;
| align=&quot;center&quot; | 6.
| [[Latvija pirmajā vietā]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Jeļena Stepule]]
| align=&quot;center&quot; | 631
| align=&quot;center&quot; | 7,74%
| align=&quot;center&quot; | 1
|-bgcolor=&quot;gold&quot;
| align=&quot;center&quot; | 7.
| [[Jaunā Vienotība]], [[Kustība Par!]], [[Latgales partija]], [[Jaunā konservatīvā partija]]
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Guntars Skudra]]
| align=&quot;center&quot; | 1412
| align=&quot;center&quot; | 17,32%
| align=&quot;center&quot; | 3
|-
| align=&quot;center&quot; | 8.
| [[Saskaņa]]
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vadims Seļezņovs]]
| align=&quot;center&quot; | 371
| align=&quot;center&quot; | 4,55%
| align=&quot;center&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; | 9.
| [[Suverēnā vara]], [[Apvienība Jaunlatvieši]]
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Māris Zīra]]
| align=&quot;center&quot; | 323
| align=&quot;center&quot; | 3,96%
| align=&quot;center&quot; | 0
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Gunārs Smeilis]]
| align=&quot;center&quot; | 986
| align=&quot;center&quot; | 12,09%
| align=&quot;center&quot; | 2
|}

== Ievēlētie deputāti ==
Vēlēšanu rezultāti tika uzzināti pēc visu vēlētāju balsu saskaitīšanas, un ievēlēto deputātu saraksts bija pieejams pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
! width=&quot;20&quot; | {{Abbr|Nr.|Vieta sarakstā pēc vēlēšanām}}
! {{Abbr|Deputāts|Ievēlētā deputāta vārds, uzvārds}}
! {{Abbr|Balsis|Kandidāta iegūtās balsis}}
! {{Abbr|Saraksts|Kandidātu saraksta nosaukums}}
|-
|align=center| 1
| [[Guntars Skudra]]
| 1899
| rowspan=3 | [[Jaunā Vienotība]], [[Kustība Par!]], [[Latgales partija]], [[Jaunā konservatīvā partija]]&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/rezeknes-novads/kandidatu-saraksti/jauna-vienotiba-kustiba-par-latgales-partija-jkp-jauna-konservativa-partija/ Jaunā Vienotība, Kustība Par!, Latgales partija, Jaunā konservatīvā partija], aplūkots {{dat|2025|6|29}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 2
| [[Inta Brence]]
| 1603
|-
|align=center| 3
| [[Anita Ludborža]]
| 1554
|-
|align=center| 4
| [[Jekaterina Ivanova]]
| 1500
| rowspan=2 | [[Kopā Latvijai]]&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/rezeknes-novads/kandidatu-saraksti/politiska-partija-kopa-latvijai/ Kopā Latvijai], aplūkots {{dat|2025|6|29}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 5
| [[Zigfrīds Lukaševičs]]
| 1416
|-
|align=center| 6
| [[Gunārs Smeilis]]
| 1220
| rowspan=2 | [[Zaļo un Zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/rezeknes-novads/kandidatu-saraksti/zalo-un-zemnieku-savieniba/ Zaļo un Zemnieku savienība], aplūkots {{dat|2025|6|29}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 7
| [[Artūrs Šķesters]]
| 1065
|-
|align=center| 8
| [[Georgijs Jevsikovs]]
| 1253
| rowspan=2 | [[Latvijas attīstībai]]&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/rezeknes-novads/kandidatu-saraksti/latvijas-attistibai/ Latvijas attīstībai], aplūkots {{dat|2025|6|29}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 9
| [[Jānis Freibergs]]
| 980
|-
|align=center| 10
| [[Līvija Plavinska]]
| 1161
| rowspan=2 | [[Latvijas Reģionu apvienība]]&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/rezeknes-novads/kandidatu-saraksti/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/ Latvijas Reģionu apvienība], aplūkots {{dat|2025|6|29}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 11
| [[Jānis Matvejenko]]
| 887
|-
|align=center| 12
| [[Aija Kiserovska]]
| 947
| rowspan=2 | [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/rezeknes-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk/ Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;], aplūkots {{dat|2025|6|29}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 13
| [[Oskars Babris]]
| 919
|-
|align=center| 14
| [[Igors Lucijanovs]]
| 806
| [[Latvijas Zaļā partija]]&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/rezeknes-novads/kandidatu-saraksti/latvijas-zala-partija/ Latvijas Zaļā partija], aplūkots {{dat|2025|6|29}}&lt;/ref&gt;
|-
|align=center| 15
| [[Jeļena Stepule]]
| 739
| [[Latvija pirmajā vietā]]&lt;ref&gt;[https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/rezeknes-novads/kandidatu-saraksti/latvija-pirmaja-vieta/ Latvija pirmajā vietā], aplūkots {{dat|2025|6|29}}&lt;/ref&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidatu-saraksti/rezeknes-novads/ Kandidātu saraksti]
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/aktivitate/latgale/rezeknes-novads/ Vēlētāju aktivitāte]
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/latgale/rezeknes-novads/ Vēlēšanu rezultāti]
* [https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/rezeknes-novads/ Ievēlēto deputātu saraksts]

{{Latvijas pašvaldību vēlēšanas 2025}}
{{Rēzeknes domes vēlēšanas}}

[[Kategorija:2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]]</text>
      <sha1>lu7j184s0xz6yrjnj5g92rwq7kax2qw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Andrejs Kuzmenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>598339</id>
    <revision>
      <id>4301129</id>
      <parentid>4275714</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:50:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4301129</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7914" sha1="7kjk5erh90rz2pzq4kyn5nk6lealcoz" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2
| vārds = Andrejs Kuzmenko
| vārds_orig = ''Андре́й Алекса́ндрович Кузьме́нко''
| attēls = Andrei Kuzmenko.jpg
| att_izm = 
| paraksts = Andrejs Kuzmenko 2025. gadā
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|2|4}}
| dz_viet = {{Vieta|Krievijas PFSR|Jakutska}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 92 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Labās malas uzbrucējs]]
| tvēriens = Labais
| kar_sāk = 2014
| kar_beig = 
| izglītība = &lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|ASV}} [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]]
| numurs = 96
| amats = 
| līga = [[NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;| drafts = 
| dr_gads = 
| dr_līga = 
| dr_kom = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;| taut_sez 1 = 2013—''pašlaik''
| taut 1 = {{ih|RUS}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;| balv = 
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2025|4|22||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = {{MedalCountry|{{karogs|Krievija}}}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}}
{{MedalSilver2|[[2016. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Somija 2016]]}}
}}
'''Andrejs Kuzmenko''' (dzimis {{dat|1996|2|4}}, [[Jakutska|Jakutskā]]) ir krievu hokejists. Pašlaik (2025) [[NHL]] kluba [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] [[Uzbrucējs (hokejs)|labās malas uzbrucējs]]. [[Krievijas sporta meistars]] (2021).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://msrfinfo.ru/awards/1079 |title=Источник |access-date=2024-04-10 |archive-date=2023-09-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230928183559/https://msrfinfo.ru/awards/1079 |url-status= }}&lt;/ref&gt;
== Karjera ==
Andrejs Kuzmenko dzimis [[Jakutska|Jakutskā]] sportiskā ģimenē: viņa tēvs bija hokeja treneris, bet māte nodarbojās ar slēpošanu un riteņbraukšanu. 5 gadu vecumā viņš ar ģimeni pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kur viņa tēvam tika piedāvāts trenera darbs hokeja skolā &quot;Baltie lāči&quot;, kur Kuzmenko tēva vadībā spēlēja līdz 12 gadu vecumam.&lt;ref&gt;[https://www.championat.com/hockey/article-3390261-istorija-hokkeista-andreja-kuzmenko--ot-jakutii-do-vhl-i-het-trika-v-plej-of.html Кучеров уже звал его в НХЛ. Что мы не знаем о маленьком кошмаре Знарка]&lt;/ref&gt;

16 gadu vecumā viņš debitēja [[Jaunatnes hokeja līga|MHL]] līgas komandas &quot;Sarkanā armija&quot; sastāvā. Jau nākamajā sezonā viņš spēlēja [[Harlāmova kauss|Harlāmova kausa]] izcīņas finālā.

[[KHL]] viņš debitēja 2014./2015. gada sezonā 18 gadu vecumā. Četrās [[Maskavas CSKA (hokejs)|CSKA]] komandas sezonās viņš ne reizi nekļuva par regulāru sākumsastāva spēlētāju. 2018. gada 8. augustā viņš tika aizmainīts uz [[Sanktpēterburgas SKA|SKA]] komandu pret uzbrucēju [[Sergejs Kaļiņins|Sergeju Kaļiņinu]]. Tajā pašā 2018./19. gada sezonā viņš pirmo reizi tika izsaukts uz [[Krievijas hokeja izlase|Krievijas nacionālo izlasi]] ''Euro Hockey Tour'' spēlēm.

2022. gada 20. jūnijā viņš parakstīja viena gada debitanta līgumu ar NHL komandu [[Vankūveras &quot;Canucks&quot;]] par 950 000 USD.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.championat.com/hockey/news-4731789-andrej-kuzmenko-podpisal-kontrakt-novichka-s-vankuverom.html |title=Андрей Кузьменко подписал контракт новичка с «Ванкувером» |access-date=2022-06-20 |archive-date=2022-06-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220620183049/https://www.championat.com/hockey/news-4731789-andrej-kuzmenko-podpisal-kontrakt-novichka-s-vankuverom.html |dead-url= }}&lt;/ref&gt; 2022. gada 12. oktobrī viņš guva savus pirmos NHL vārtus mačā pret [[Edmontonas &quot;Oilers&quot;]] (3:5).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.championat.com/hockey/article-4852543-andrej-kuzmenko-zabil-svoj-pervyj-gol-v-nhl-konnor-makdevid-oformil-het-trik.html |title=«Его гол — красота!» Русский новичок мощно ворвался в НХЛ, но померк на фоне Макдэвида |access-date=2022-10-13 |archive-date=2022-10-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221013080907/https://www.championat.com/hockey/article-4852543-andrej-kuzmenko-zabil-svoj-pervyj-gol-v-nhl-konnor-makdevid-oformil-het-trik.html |dead-url= }}&lt;/ref&gt; 2022. gada 3. novembrī viņš guva savu pirmo hat-trick savā NHL karjerā mačā pret [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] komandu (8:5).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.championat.com/hockey/news-4878819-het-trik-i-golevaya-kuzmenko-pomogli-vankuveru-obygrat-anahajm-v-matche-s-13-golami.html |title=Хет-трик и голевая Кузьменко помогли «Ванкуверу» обыграть «Анахайм» в матче с 13 голами |access-date=2022-11-04 |archive-date=2022-11-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221104045239/https://www.championat.com/hockey/news-4878819-het-trik-i-golevaya-kuzmenko-pomogli-vankuveru-obygrat-anahajm-v-matche-s-13-golami.html |dead-url= }}&lt;/ref&gt; 2022./23. gada sezonā viņš 81 spēlē sakrāja 74 punktus (39+35).

2024. gada 1. februārī tika paziņots, ka Vankūveras &quot;Canucks&quot; un [[Kalgari &quot;Flames&quot;]] komandas vienojušās par Kuzmenko, un vairāku jauno spēlētāju apmaiņu pret zviedru uzbrucēju [[Elīass Lindholms|Elīasu Lindholmu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Flames Make Deal With Canucks |url=https://www.nhl.com/flames/news/flames-make-deal-with-canucks |website=NHL.com |access-date=February 1, 2024 |date=January 31, 2024}}&lt;/ref&gt; Savus pirmos vārtus Kalgari sastāvā viņš guva 2024. gada 7. februārī pret [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]] komandu. 2024./25. gada sezonā viņš Kalgari aizvadīja 37 spēles un guva 15 punktus (4+11) ar lietderības koeficientu -7. Vidēji viņš laukumā pavadīja nepilnas 15 minūtes. 2025. gada 30. janvārī viņš un kanādiešu spēlētājs Džeikobs Peletjē tika aizmainīti uz [[Filadelfijas Flyers]] komandu,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Flyers Acquire Andrei Kuzmenko, Jakob Pelletier and Draft Picks From Calgary for Joel Farabee and Morgan Frost |url=https://www.nhl.com/flyers/news/flyers-acquire-andrei-kuzmenko-jakob-pelletier-and-draft-picks-from-calgary-for-joel-farabee-and-morgan-frost |website=NHL.com |access-date=January 31, 2025 |date=January 30, 2025}}&lt;/ref&gt; apmaiņā pret amerikāņu spēlētāju [[Džoels Farabī|Džoelu Farabī]] un kanādiešu spēlētāju Morganu Frostu. 7. martā viņš tika aizmainīts uz [[Losandželosas &quot;Kings&quot;]] pret NHL drafta trešās kārtas izvēli.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Staff |first=Sportsnet |date=2025-03-07 |title=Kings acquire Andrei Kuzmenko from Flyers for third-round pick |url=https://www.sportsnet.ca/nhl/article/kings-acquire-andrei-kuzmenko-from-flyers-for-third-round-pick/ |access-date=2025-03-07 |website=Sportsnet.ca}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.eliteprospects.com/player/211807/andrey-kuzmenko/ Eliteprospects profils] {{en ikona}}
* [https://www.hockeydb.com/ihdb/stats/pdisplay.php?pid=180618/ Internet Hockey Database profils] {{en ikona}}
* [https://www.nhl.com/kings/player/andrei-kuzmenko-8483808/ NHL profils] {{en ikona}}
* [https://en.khl.ru/players/19215/ KHL profils] {{en ikona}}

{{Krievijas hokejists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Kuzmenko, Andrejs}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas hokejisti]]
[[Kategorija:Vankūveras &quot;Canucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Kalgari &quot;Flames&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Maskavas CSKA spēlētāji]]
[[Kategorija:Sanktpēterburgas SKA spēlētāji]]
[[Kategorija:Filadelfijas &quot;Flyers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Losandželosas &quot;Kings&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:Sahā dzimušie]]</text>
      <sha1>7kjk5erh90rz2pzq4kyn5nk6lealcoz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mehemmeds Muradli</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601402</id>
    <revision>
      <id>4301091</id>
      <parentid>4285263</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:56:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3415" sha1="6cj5rcor4465glmxg7eotwxjnssd7wt" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Mehemmeds Muradli
|     vārds_orig = ''Məhəmməd Muradlı''
|         attēls = Mahammad Muradli 2023.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Mehemmeds Muradli 2023. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2003
|     dz_mēnesis = 8
|       dz_diena = 1
|       dz_vieta = {{vieta|Azerbaidžāna|Baku}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{AZE}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahists]]
}}

'''Mehemmeds Muradli''' ({{val|az|Məhəmməd Muradlı}}; dzimis {{dat|2003|8|1}}, [[Baku]]) ir [[Azerbaidžāna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskais lielmeistars]] [[šahs|šahā]] (2022). [[Azerbaidžānas šaha čempionāts|Azerbaidžānas šaha čempionāta]] uzvarētājs (2019, 2022).

== Biogrāfija ==
2015. gadā uzvarējis Pasaules jauniešu šaha čempionāta O12 vecuma grupā.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr187416.aspx?lan=34&amp;art=1&amp;rd=11&amp;flag=30&amp;turdet=YESWorld Youth Ch 2015 - Open under 12]&lt;/ref&gt;

2016. gadā Azerbaidžānas 3. komandas sastāvā piedalījies [[42. šaha olimpiāde|42. šaha olimpiādē]], kur spēlējis pie 3. galdiņa (+2, =0, -3).&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr232875.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=AZE3&amp;flag=30&amp;wi=821 Chess-Results Server Chess-results.com - 42nd Olympiad Baku 2016 Open]&lt;/ref&gt;

2019. gadā Azerbaidžānas komandas sastāvā uzvarējis Pasaules jauniešu šaha olimpiādē.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr477602.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;flag=30 World Youth Chess Olympiad 2019]&lt;/ref&gt;

Divas reizes uzvarējis [[Azerbaidžānas šaha čempionāts|Azerbaidžānas šaha čempionāta]] (2019, 2022).&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr407793.aspx?lan=1&amp;art=4 Azerbaijan Chess Championship 2019-Men]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/it/events/2022-azerbaijan-championship-final Azerbaijan Championship Final 2022]&lt;/ref&gt;

2022. gada jūlijā uzvarējis [[Bīle]]s šaha festivāla galvenajā turnīrā ar rezultātu 7 punkti no 9 iespējamiem un reitinga performanci 2726.&lt;ref&gt;[http://chess-results.com/tnr636482.aspx?lan=1&amp;art=1&amp;rd=9 Master Tournament (MTO) Biel International Chess Festival 2022]&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī [[Sardīnija|Sardīnijā]] bijis labākais Pasaules jauniešu šaha ātrspēles čempionātā O20 vecuma grupā ar rezultātu 9½ punkti no 11 iespējamiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.skaut.uk/post/m%C9%99h%C9%99mm%C9%99d-muradl%C4%B1-i%CC%87taliyada-ke%C3%A7iril%C9%99n-d%C3%A7-da-q%C4%B1z%C4%B1l-medal-qazand%C4%B1/ |title=Məhəmməd Muradlı İtaliyada keçirilən DÇ-da qızıl medal qazandı! |access-date={{dat|2025|05|27||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231208082230/https://www.skaut.uk/post/m%C9%99h%C9%99mm%C9%99d-muradl%C4%B1-i%CC%87taliyada-ke%C3%A7iril%C9%99n-d%C3%A7-da-q%C4%B1z%C4%B1l-medal-qazand%C4%B1 }}&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā šaha federācija|FIDE]] 2018. gadā Muradli piešķīrusi starptautiskā meistara (IM), bet 2022. gadā - starptautiskā lielmeistara (GM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 13409301 | chessgames = 154705 | 365chess = Mahammad_Muradli }}

{{DEFAULTSORT:Muradli, Mehemmeds}}
[[Kategorija:2003. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Baku dzimušie]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas šahisti]]</text>
      <sha1>6cj5rcor4465glmxg7eotwxjnssd7wt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mesīnas kaujas (1917) tuneļi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601689</id>
    <revision>
      <id>4301121</id>
      <parentid>4287236</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:42:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301121</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23714" sha1="373ui8w03n7001le5yrvy5yxcztqlf1" xml:space="preserve">'''Mesīnas kaujas (1917) tuneļi''' bija [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, [[Mesīnas kauja]]s sākumā (1917. gada 7.–14. jūnijā), mākslīgi veidotas ejas ar kuru palīdzību [[Britu armija]]s sapieri detonēja vairākus pazemē novietotus [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] lādiņus. Kaujā netālu no Mesenas (franciski Messines, šo nosaukumu lieto arī angļu un vācu valodā) [[Beļģija]]s [[Rietumflandrija|Rietumflandrijā]] cīnījās [[Lielbritānijas Otrā armija]] (komandieris ģenerālis sers [[Herberts Plamers]]) un vācu 4. armija (komandieris ģenerālis Frīdrihs Siksts fon Armīns). [[Tunelis|Tuneļi]], ko slepeni izveidoja un uzturēja [[Karalisko inženieru tuneļu rakšanas rotas]] zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās.

Šie [[Sprādziens|sprādzieni]] ir vieni no lielākajiem sprādzieniem, kas nebija saistīti ar [[kodolieroči|kodolieročiem]]. Pirms uzbrukuma Otrās armijas štāba priekšnieks ģenerālis sers Čārlzs Haringtons presei sacīja: &quot;Kungi, es nezinu, vai rīt mēs rakstīsim vēsturi, bet jebkurā gadījumā mēs mainīsim šīs vietas ģeogrāfiju&quot;.&lt;ref&gt; {{cite book |last=Lytton |first=Neville |year=1921 |title=The Press and the General Staff |url=https://archive.org/details/pressandgeneral00lyttgoog |via=Archive Foundation |publisher=Collins |location=London }}&lt;/ref&gt; Mesīnas kauja iezīmēja [[Tuneļu karadarbība|mīnu kara]] zenītu. Nedaudz vairāk kā divus mēnešus vēlāk, 1917. gada 10. augustā, Karaliskie inženieri pie pilsētas [[Živenšī an Gēlas]], kas atradās netālu no [[Arasa]]s detonēja pēdējo britu ievietoto pazemes lādiņu šajā karā.
== Tuneļu saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
|+Britu tuneļi, Mesīnas korē, 1917. gada jūnijs
|-
! No.
! Nosaukums / &lt;br&gt; Vieta
! Pozīcija
! Sprāgstvielas&lt;br&gt; daudzums
! Tuneļa&lt;br&gt;garums
! Dziļums
! Uzbūvēts
! Rezultāts
! style=&quot;width:30%; align=left&quot;| Piezīmes un attēli&lt;br&gt;
|-
| 1
| ''[[Hill 60 (Ypres)|Hill 60]]'' (vai Hill 60 A)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|49|26|N|2|55|44|E|type:landmark}}
| {{cvt|53,500|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|354}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|30}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 22. augusts—1916. gada 1. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;dalīta galerija ar ''Caterpillar'', tika uzsākts 1915. gada vidū kā viens no pirmajām sabiedroto tuneļiem Iprā un pazīstams kā &quot;Berlīnes tunelis&quot;. Līdz 1917. gada jūnijam tunelis sastāvēja no galvenās galerijas, kas veda uz divām atsevišķām tuneļu kamerām (''Hill 60 A'' un ''Hill 60 B'').&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Hill_60.jpg];&lt;/small&gt;
|-
| 2
| ''[[Hill 60 (Ypres)|Caterpillar]]'' (vai Hill 60 B)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|49|20|N|2|55|43|E|type:landmark}}
| {{cvt|70,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|427}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|33}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 22. augusts—1916. gada 18. oktobris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20150418170913/http://ypres1917.fr.yuku.com/attach/ma/post-5-1197130368.jpg attēls]&lt;/small&gt;
|-
| 3
| ''[[St. Eloi (Ypres)|St Eloi]]''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|48|32|N|2|53|31|E|type:landmark}}
| {{cvt|95,600|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|408}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|42 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 16. augusts—1916. gada 11. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Lielākā detonācija Mesīnas kaujas laikā. Dziļais mīnu krāteris atrodas blakus dubultajam krāterim no 1916. gada.
&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_St_Eloi.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20150822092440/http://clevelode-battletours.com/wp-content/uploads/2012/02/St-Eloi-craters.jpg visu 3 krāteru skats no gaisa Sentelo]&lt;/small&gt;
|-
| 4
| '' Hollandscheschur Farm 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|50|N|2|52|10|E|type:landmark}}
| {{cvt|34,200|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|251}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|20}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 18. decembris—1916. gada 20. jūnijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 3 kambariem (''Hollandscheschur Farm 1–3'') ar kopējo galeriju. Tas atradās pie vācu nocietinātā punkta &quot;Günther&quot; starp Vijtšētu un Vormezelu, netālu no &quot;Bayernwald&quot; ierakumiem Kronārtas mežā. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Hollandscheschur_Farm.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://web.archive.org/web/20160304074718/http://clevelode-battletours.com/wp-content/uploads/2012/02/Hollansscheshur-and-Bayernwald.jpg skats no gaisa 1], [http://1.bp.blogspot.com/-9O8LQ9xUSCM/UNdzjY3sP9I/AAAAAAAAAHo/g2g3mptZ20w/s1600/screen+-+goog+earth+hollandsches.jpg skats no gaisa 2]&lt;/small&gt;
|-
| 5
| '' Hollandscheschur Farm 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|49|N|2|52|04|E|type:landmark}}
| {{cvt|14,900|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|137}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 18. decembris—1916. gada 11. jūlijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 6
| '' Hollandscheschur Farm 3''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|53|N|2|52|05|E|type:landmark}}
| {{cvt|17,500|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|244}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 18. decembris—1916. gada 20. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
|-
| 7
| '' Petit Bois 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|18|N|2|51|56|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|616}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|19}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 16. decembris—1916. gada 30. jūlijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 2 kamerām (''Petit Bois 1'' and ''2'') ar kopējo galeriju. Tas atradās uz rietumiem no Vijtšates. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Petit_Bois.jpg];&lt;/small&gt;
|-
| 8
| ''Petit Bois 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|47|22|N|2|51|56|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|631}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 16. decembris—1916. gada 15. augusts &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 9
| ''Maedelstede Farm''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|59|N|2|51|57|E|type:landmark}}
| {{cvt|94,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|518}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|33}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 3. septembris—1917. gada 2. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;2 kambari (''Wytschaete Wood'' un ''Maedelstede Farm'') bija plānoti, taču laika trūkuma dēļ pirmo nevarēja pabeigt, un visi spēki tika koncentrēti uz otro. Tas atradās uz rietumiem no Vijtšates. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Maedelstede_Farm.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://c1.staticflickr.com/9/8359/8393858895_95bc4e531c_b.jpg aerial view] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150216052622/https://c1.staticflickr.com/9/8359/8393858895_95bc4e531c_b.jpg |date=2015-02-16 }}&lt;/small&gt;
|-
| 10
| '' Peckham 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|47|N|2|51|50|E|type:landmark}}
| {{cvt|87,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|349}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 20. decembris—1916. gada 19. jūnijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 2 kambariem (''Peckham 1'' and ''2'') ar kopējo galeriju. ''Peckham 1''tika uzspridzināts kaujas laikā. ''Peckham 2''tika novietots zem saimniecības ēkas, bet pēc tuneļa applūšanas tika pamests. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Peckham.JPG];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/peckham_farm.jpg attēls]&lt;/small&gt;
|-
| 11
| '' Peckham 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|52|N|2|51|56|E|type:landmark}}
| {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|122}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 20. decembris—1916. gada decembris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Pamests&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 12
| '' [[Spanbroekmolen]]'' (vai Lone Tree Crater, Pool of Peace)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|33|N|2|51|42|E|type:landmark}}
| {{cvt|91,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|521}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|29}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 1. janvāris—1916. gada 26. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Vācu karaspēks to atklāja 1917. gada februārī, vēlāk atguva un apšaudīja Mesīnas kaujā. Krāteri 1929. gadā iegādājās [[Toc H fonds]] Poperingē, un tas mūsdienās ir atzīts par miera memoriālu. &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Spanbroekmoelen.JPG];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/spanbroekmolen2.jpg attēls]&lt;br&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 13
| '' Kruisstraat 1''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|16|N|2|51|54|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|492}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|19}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 2. janvāris—1916. gada 5. jūlijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Divkameru tuneļa būvniecības sagatavošanas darbi sākās 1915. gada decembrī. ''Kruisstraat 1'' atradās {{cvt|492|m|yd}} garas galerijas galā, ''Kruisstraat 2'' pa kreisi {{cvt|50|m|yd}} no tā. ''Kruisstraat 3'' tika pievienots divus mēnešus vēlāk un &quot;Kruisstraat 4&quot; 1917. gadā. Saglabājušies ir divi krāteri, kurus, šķiet, izraisījis pirmais un otrais sprādziens.&lt;ref name=&quot;Western&quot;&gt;{{cite web |url=http://www.firstworldwar.com/today/kruisstraatcraters.htm |title=The Western Front Today – Kruisstraat Craters |access-date=16 April 2015 |archive-date=24 September 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924050830/http://www.firstworldwar.com/today/kruisstraatcraters.htm |url-status= }}&lt;/ref&gt; ''Kruisstraat 1'' and ''4'' veidoja kopēju galeriju un tika uzspridzināti vienlaikus.&lt;ref name=&quot;Kruisstraat&quot;&gt;{{cite web |url=http://thebignote.com/2013/08/25/a-tour-of-the-messines-ridge-part-five-the-kruisstraat-craters/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 5 – The Kruisstraat Craters |date=25 August 2013 |access-date=16 February 2015 |archive-date=17 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150217143250/http://thebignote.com/2013/08/25/a-tour-of-the-messines-ridge-part-five-the-kruisstraat-craters/ |url-status= }}&lt;/ref&gt; &lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Kruisstraat.jpg];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls''': [https://farm5.staticflickr.com/4012/4419103681_20b01e049c.jpg photo 1] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150217153449/https://farm5.staticflickr.com/4012/4419103681_20b01e049c.jpg |date=2015-02-17 }}, [http://1.bp.blogspot.com/-bX2SlDWPL7c/UOCKxVs0EKI/AAAAAAAAAI0/h2eakOwmVj4/s1600/screen+-+goog+earth+span+to+kruiss.jpg attēls 2], [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/images/mess/kruisstraat_crater.jpg attēls 3]&lt;/small&gt;
|-
| 14
| '' Kruisstraat 2''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|14|N|2|51|52|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|451 }} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|21 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;2 January 1916. gada 2. janvāris—1916. gada 23. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 15
| ''Kruisstraat 3''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|21|N|2|52|2|E|type:landmark}}
| {{cvt|30,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|658}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|17 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; 1916. gada 2. janvāris—1916. gada 23. augusts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;''Kruisstraat 3'' bija garākā galerija no visiem Mesīnas tuneļiem.&lt;/small&gt;
|-
| 16
| '' Kruisstraat 4''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|46|16|N|2|51|54|E|type:landmark}}
| {{cvt|19,500|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|492}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|19}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1917. gada februāris—1917. gada 9. maijs&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 17
| ''Ontario Farm ''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|45|50.4|N|2|52|36.9|E|type:landmark}}
| {{cvt|60,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|392}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|34 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1917. gada 28. janvāris—1917. gada 6. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis neizveidoja krāteri, bet gan atstāja seklu iedobumu mīkstajā mālā; triecienvilnis nodarīja lielus postījumus vācu pozīcijām. Tas atradās uz rietumiem no Mesīnas.&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Ontario_Farm.JPG] [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Mining_1.png];&lt;/small&gt;
|-
| 18
| ''La Petite Douve Farm''
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|45|20.6|N|2|53|36.9|E|type:landmark}}
| {{cvt|50,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|518 }} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|23 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada 28. janvāris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Pamests &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis tika novietots zem šķūņa saimniecībā ''La Basse Cour''. Vācieši to atklāja 1916. gada 24. augustā, pēc tam appludināja un pameta.&lt;ref name=&quot;firstworldwar&quot;&gt;{{cite web |url=http://www.firstworldwar.com/battles/messines.htm |title=Messines |access-date=16 February 2015 |archive-date=18 March 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150318062738/http://www.firstworldwar.com/battles/messines.htm |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_La_Petite_Douve_Farm.jpg];&lt;/small&gt;
|-
| 19
| ''Trench 127 Left'' (vai Trench 127 North)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|55|N|2|54|14|E|type:landmark}}
| {{cvt|36,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|302}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|25}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 28. decembris—1916. gada 20. aprīlis &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no divām kamerām (''Trench 127 Left'' un ''Right'') ar kopējo galeriju. Tas atradās uz austrumiem no Sentīvas. Krāteris atradās laukā netālu no Khaki Chums Cross memoriāla un tika aizbērts 20. gadsimta otrajā pusē.&lt;ref&gt;{{cite web |url=http://ypres1917.fr.yuku.com/topic/740/Trench-127#.VOFCVOmzXIU |title=Trench 127 in Battlefield Sites Forum |work=Yuku |date=2 January 2010 |access-date=2015-04-18 |archive-date=2015-02-16 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216041357/http://ypres1917.fr.yuku.com/topic/740/Trench-127#.VOFCVOmzXIU |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;PloegsteertWoodPart12&quot;&gt;{{cite web |url=http://thebignote.com/2012/02/06/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-twelve/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 12 |date=6 February 2012 |access-date=16 February 2015 |archive-date=16 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216061856/http://thebignote.com/2012/02/06/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-twelve/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Trench_127.JPG];&lt;/small&gt;
|-
| 20
| ''Trench 127 Right'' (vai Trench 127 South, Ash Crater)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|51|N|2|54|17|E|type:landmark}}
| {{cvt|50,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|405}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|26}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada 28. decembris—1916. gada 9. maijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 21
| ''Trench 122 Left'' (vai Factory Farm 1, Ultimo Crater)&lt;ref name=&quot;LeGheertheBirdcage&quot;&gt;{{cite web |url=http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ |title=With the British Army in Flanders: A Tour of Ploegsteert Wood Part 11 – Le Gheer &amp; The Birdcage |date=23 January 2012 |access-date=16 February 2015 |archive-date=16 February 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150216025910/http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|36|N|2|54|45|E|type:landmark}}
| {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|296 }} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|20}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada februāris—1916. gada 14. aprīlis &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; Uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tunelis sastāvēja no 2 daļām (''Trench 122 Left'' un ''Right'') ar kopējo galeriju. Tas tika izveidots uz austrumiem no Sentīvas. Divkameru tuneļa, kas stiepjas no 122. tranšejas, sagatavošanas darbi sākās 1915. gada decembrī. 9100 kg (20 000 mārciņu) smaga mīna tika ievietota 1916. gada maijā, un otra 18 000 kg (40 000 mārciņu) smaga mīna tika novietota 200 m garas galerijas galā zem pamestās Factory Farm.
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Trench_122.JPG];&lt;/small&gt;
&lt;small&gt;'''Attēls:''' [https://crashmacduff.files.wordpress.com/2015/01/93.jpg?w=584&amp;h=438 Attēls]&lt;/small&gt;
|-
| 22
| ''Trench 122 Right'' (vai Factory Farm 2, Factory Farm Crater)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|30|N|2|54|47|E|type:landmark}}
| {{cvt|40,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|241}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|25}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1916. gada februāris—1916. gada 11. jūnijs &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;'''Attēli:''' [http://www.plugstreet-archaeology.com/factoryfarmcrater.jpg attēls 1], [http://thebignote.com/wp-content/uploads/2011/11/IMG_8166.jpg attēls 2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412150112/http://thebignote.com/wp-content/uploads/2011/11/IMG_8166.jpg |date={{dat|2016|04|12||bez}} }}&lt;/small&gt;
|-
| 23
| ''Birdcage 1'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|21|N|2|54|27|E|type:landmark}}
| {{cvt|20,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|130}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt; December 1915. gada decembris—1916. gada 7. marts &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Netika uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Tuneļi tika novietoti uz austrumiem no Ploegsteert, ap vācu [[nocietinājumu punkts|nocietinājumu punktu]] &quot;Putnu būris&quot; Le Perīnā, netālu no Mesīnas kores dienvidu gala. Šeit bija plānoti 5 tuneļi, no kuriem četri (&quot;Putnu būris 1–4&quot;) tika uzbūvēti.&lt;ref name=&quot;Trench121&quot;&gt;{{cite web |url=http://1914-1918.invisionzone.com/forums/uploads/post-92-1160584105.jpg |title=Location map |access-date=16 February 2015 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20150217012710/http://1914-1918.invisionzone.com/forums/uploads/post-92-1160584105.jpg |archive-date=17 February 2015}}&lt;/ref&gt; Neviens no tiem netika uzspridzināts, jo Mesīnas kaujas sākumā tas bija pārāk tālu aiz britu līnijām.&lt;ref name=&quot;clevelode-battletours.com&quot;&gt;{{cite web |url=http://clevelode-battletours.com/photo-gallery/battle-of-messines-ridge/ |title=Battle of Messines Ridge |work=Clevelode Battletours |access-date=16 May 2015 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150224051747/http://clevelode-battletours.com/photo-gallery/battle-of-messines-ridge/ |archive-date=24 February 2015 |url-status=}}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
&lt;br&gt;
&lt;small&gt;'''Plāns:''' [https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Battle_of_Messines_1917_mine_plan_-_Birdcage_group.jpg]&lt;/small&gt;
|-
| 24
| ''Birdcage 2'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|20|N|2|54|28|E|type:landmark}}
| {{cvt|32,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|236}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18 }} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada decembris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Netika uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 25
| '' Birdcage 3'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|20|N|2|54|31|E|type:landmark}}
| {{cvt|26,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|261}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|20}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada decembris—1916. gada 30. aprīlis &lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts&lt;br&gt;1955. gadā&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Uzspridzināts ar zibens spērienu 1955. gada 17. jūnijā pēc tam, kad virs vietas bija uzbūvēts elektroenerģijas pilons&lt;ref&gt;{{cite web |title=The Western Front Today - Messines Mine 1955 |url=http://www.firstworldwar.com/today/messinesmine1955.htm |access-date=2017-06-07 |archive-date=2017-09-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170903152756/http://www.firstworldwar.com/today/messinesmine1955.htm |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;/small&gt;
|-
| 26
| '' Birdcage 4'' (vai Trench 121)
| align=&quot;left&quot;| {{Coord|50|44|20|N|2|54|30|E|type:landmark}}
| {{cvt|34,000|lb|kg|order=flip}}
| align=&quot;left&quot;| {{nts|239}} m
| align=&quot;left&quot;| {{nts|18}} m
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;1915. gada decembris&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;Netika uzspridzināts&lt;/small&gt;
| align=&quot;left&quot;| &lt;small&gt;&lt;/small&gt;
|}
== Galerija ==
&lt;gallery mode=&quot;packed&quot; heights=&quot;140px&quot;&gt;
Hill 60 Ypres Belgium - 1917 deep mine crater Caterpillar1.JPG|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Caterpillar tunelī}}
Hill 60 Ypres Belgium 14 - 1917 deep mine crater Hill 60.JPG|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Hill 60 tunelī}}
Hill 60 Ypres Belgium access to mine gallery Berlin Tunnel.jpg|{{center |Piekļuve Berlīnes tunelim, kas ved uz Hill 60 un Caterpillar tuneļiem}}
Spanbroekmolen 3.jpg|{{center|1917. gada dziļās detonācijas krāteris, Spanbroekmolen tunelī}}
View from Spanbroekmolen crater towards Kruisstraat with crater farm.JPG|{{center|Skats no Spanbroekmolen krātera uz Kruisstraat krāteriem}}
View from Kruisstraat craters towards Spanbroekmolen crater - pic 2.JPG|{{center|1917. gadā Kruisstraat tuneļa krāteris, skats uz Spanbroekmolen krāteri}}
&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Commons category|Mines in the Battle of Messines 1917}}
* [https://web.archive.org/web/20150510184955/http://www.1914-1918.net/tunnelcoyre.htm Tunnelling companies RE]
* [http://pierreswesternfront.punt.nl/content/2008/03/messines-ridge Messines Ridge photo essay]
* [https://web.archive.org/web/20131226093649/http://static.awm.gov.au/images/collection/pdf/RCDIG1069640--1-.PDF AOH Appendix 1 The Mines at Hill 60]
* [https://web.archive.org/web/20160115202611/http://www.durandgroup.org.uk/Photos/Messines.GIF Map of the mines]
* [http://www.ww1battlefields.co.uk/flanders/messines.html Messines with images of the craters]
* [http://thebignote.com/2012/01/23/a-tour-of-ploegsteert-wood-part-eleven/ With the British Army in Flanders]

{{Vēsture-aizmetnis}}
{{Militārisms-aizmetnis}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara kaujas]]
[[Kategorija:Rietumflandrija]]
[[Kategorija:Sprādzieni]]</text>
      <sha1>373ui8w03n7001le5yrvy5yxcztqlf1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nodevējs (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602054</id>
    <revision>
      <id>4301347</id>
      <parentid>4289193</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T00:30:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301347</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2363" sha1="1pjlxx0dm0lwtw6mqpy191y57k3c1bj" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Nodevējs
| operators = 
| attēls = Traitorposter2008.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = spiegu trilleris
| režisors = [[Džefrijs Načmanofs]]
| producents = 
| scenārijs = Džefrijs Načmanofs
| aktieri = * [[Dons Čīdls]]
* [[Gajs Pīrss]]
* [[Saīds Tagmaui]]
* [[Nīls Makdona]]
* [[Alī Hāns]]
* [[Džefs Denjelss]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Traitor''
| studija = * ''Overture Films''
* ''Mandeville Films''
* ''Hyde Park Entertainment''
* ''Crescendo Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = * ''Overture Films''
* ''Paramount Vantage''
| izdošana = {{Filmas datums|2008|8|27}}
| ilgums = 114 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|22 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|27,6 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl3145172481/|title=Traitor |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2025|6|4}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Nodevējs&quot;''' ({{Val|en|Traitor}}) ir 2008. gada spiegu [[trillera filma]], kuras režisors un scenārija autors ir [[Džefrijs Načmanofs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Dons Čīdls]], [[Gajs Pīrss]], [[Saīds Tagmaui]], [[Nīls Makdona]], [[Alī Hāns]] un [[Džefs Denjelss]].

Filma stāsta par bijušo sudāniešu izcelsmes amerikāņu kareivi (Čīdls), kurš kļūst par galveno aizdomās turamo FBI aģenta (Pīrss) izmeklētā starptautiskā sazvērestībā.

Filmas &quot;Nodevējs&quot; pirmizrāde notika {{Dat|2008|7|27|5=bez}}. Filma guva galvenokārt pozitīvu kritiķu novērtējumu un nopelnīja 27,6 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 22 miljonu dolāru budžeta.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Traitor (2008)|url=https://www.rottentomatoes.com/m/traitor|accessdate=2025-06-04|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.metacritic.com/film/titles/traitor|title=Traitor reviews at Metacritic.com|website=www.metacritic.com|access-date=2025-06-04|archive-date=2010-02-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20100210024257/http://www.metacritic.com/film/titles/traitor}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2008. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Spiegu filmas]]
[[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]]</text>
      <sha1>1pjlxx0dm0lwtw6mqpy191y57k3c1bj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvaigžņu iela (Daugavpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602345</id>
    <revision>
      <id>4301053</id>
      <parentid>4291024</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T12:53:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>pietura</comment>
      <origin>4301053</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2173" sha1="fjgbhzp9yxvockrn7dl5o857ksd3kyw" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Zvaigžņu iela|Zvaigžņu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Zvaigžņu iela
|attēls           = 
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]
|ielas garums     = 465 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Lēcu iela
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8.]], [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Zvaigžņu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Zvaigžņu iela sākas krustojumā ar bezvārda ielu pļavu malā, ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Ūdens iela (Daugavpils)|Ūdens ielu]].

Zvaigžņu ielā ir privātmāju apbūve, daži zemesgabali vēl neapbūvēti. Ielas posms starp [[Brjanskas iela|Brjanskas]] un [[Ūdens iela (Daugavpils)|Ūdens ielu]] palu laikā ir daļēji applūdināms.

Iela klāta ar [[grants]] segumu. Zvaigžņu ielas kopējais garums ir 465 metri, satiksmes kustība norit abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Zvaigžņu ielu nekursē, tuvākā pietura ir &quot;Niderkunes iela&quot; [[Brjanskas iela|Brjanskas ielā]].

Zvaigžņu ielas sākotnējais nosaukums bija '''Lēcu iela'''.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; Mūsdienu nosaukums ir zināms kopš [[Latvijas PSR]] laika.

== Ielu savienojumi ==
Zvaigžņu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Brjanskas iela]]
* [[Ūdens iela (Daugavpils)|Ūdens iela]] / [[Niderkunes iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu Z}}

[[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]]</text>
      <sha1>fjgbhzp9yxvockrn7dl5o857ksd3kyw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>McFlurry</title>
    <ns>0</ns>
    <id>602945</id>
    <revision>
      <id>4301083</id>
      <parentid>4298382</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:44:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301083</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8893" sha1="ra2h1g7je0jdmwemp7gdypn09faqovv" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Ēdiena infokaste
| name = ''McFlurry''
| image = P365x52-346 Oreo-caramel Solutions (11349610634).jpg
| image_size = 
| image_alt = 
| attela_paraksts = McFlurry ar Oreo cepumiem un karameļu garšu
| citi_nosaukumi = 
| tips = mīkstais [[saldējums|saldējuma]] deserts
| course = 
| izcelsmes_vieta = {{CAN}}
| regions = 
| nac_virtuve =
| raditajs = Rons Maklīlans
| gads = 1995. gads
| pasniedz = ''[[McDonald's]]'' restorānos
| galv_sastavd = 
| pap_sastavd = 
| variacijas = 
}}
'''''McFlurry''''' ir [[saldējums|saldējumu]] deserta zīmols, ko gatavo un pārdod ASV bāzētā starptautiskā [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] tīkla ''[[McDonald's]]'' restorānos. To pasniedz glāzītē, kurā ir iejauktas papildu sastāvdaļas, piemēram, konfekšu vai [[cepumi|cepumu]] gabaliņi un saldas piedevu mērces. Desertu 1995. gadā izveidoja ''McDonald's'' [[Kanāda]]s [[franšīze]]s ņēmējs Rons Maklīlans, bet 1997. gadā to ieviesa [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]].

== Vēsture ==
[[Attēls:Tiramisu McFlurry 01.jpg|thumb|upright|[[Tiramisu]] garšas ''McFlurry'' ar vāciņu]]
[[Attēls:Tiramisu McFlurry 02.jpg|thumb|upright|Tiramisu garšas ''McFlurry'' bez vāciņa]]
''McFlurry'' radās 1995. gadā [[Ņūbransvika]]s provinces pilsētā Batērstā. To izveidoja Kanādas ''[[McDonald's]]'' [[franšīze]]s ņēmējs Rons Maklīlans.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=McFlurry at 20: celebrating a Canadian concoction |url=https://www.ctvnews.ca/business/article/mcflurry-at-20-celebrating-a-canadian-concoction/ |publisher=''CTVNews.ca Staff'' |date={{dat|2015|6|15||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Boshika Gupta |title=This Is Where McDonald's McFlurry Was Actually Invented |url=https://www.mashed.com/610548/this-is-where-mcdonalds-mcflurry-was-actually-invented/ |agency=''Mashed'' |date={{dat|2021|9|20||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pirmo ''McFlurry'' ar ''Oreo'' cepumu garšu pārdeva 1995. gada 7. jūnijā. Pēc deserta panākumiem Batērstā ''McDonald's'' sāka piedāvāt to vairākos [[Toronto]] restorānos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Coulter |first1=Maureen |title=Bathurst - the home of the McFlurry |url=https://www.proquest.com/docview/1690305892?sourcetype=Newspapers |website=ProQuest |publisher=''The Northern Light; Bathurst, N.B'' |date={{dat|2015|6|16||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1997. gadā atsevišķos ASV štatos izmēģināja ''McFlurry'' pārdošanu. 1998. gada martā deserts jau bija pieejams visos ASV un Kanādas restorānos, kopš tā laika pakāpeniski sākās tā pārdošana arī citās valstīs.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Pauly |first1=Heather |title=McDonald's new dessert draws flurry |url=https://infoweb.newsbank.com/apps/news/document-view?p=NewsBank&amp;docref=news/0EB423AE0B0A438D&amp;f=basic |publisher=[[Chicago Sun-Times]] |date={{dat|1998|7|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Līdz 2006. gada septembrim ''McFlurry'' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|Eiropas ežus]]. To rezultātā izdevās panākt vāciņa formas maiņu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=McDonald's изменил форму стакана, чтобы спасти ежиков от смерти |url=https://rus.tvnet.lv/6088719/mcdonald-s-izmenil-formu-stakana-chtoby-spasti-ezhikov-ot-smerti |agency=[[TVNET GRUPA]] |publisher=[[tvnet.lv|rus.tvnet]] |date={{dat|2006|8|31||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pēc &quot;nozīmīgas izpētes un dizaina testēšanas&quot; uzņēmums atrisināja šo problēmu, samazinot vāciņa izmēru, lai novērstu dzīvnieka galvas iekļūšanu tajā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Hedgehogs humble McDonald's |url=http://www.brandarling.com/2006/09/good-news-for-miss-tiddywinkle.html |website=brandarling.com |publisher=[[Reuters]] |date={{dat|2006|9|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gada septembrī Apvienotās Karalistes ''McDonald's'' restorānos pārtrauca ''McFlurry'' vāciņu izmantošanu, tādējādi cenšoties samazināt vienreizlietojamās [[plastmasas]] ekspluatāciju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Kate Bertrand Connolly |title=McDonald’s Ditches Plastic McFlurry Lids for a New All-Paperboard Design |url=https://www.packagingdigest.com/food-beverage/mcdonald-s-ditches-plastic-mcflurry-lids-for-a-new-all-paperboard-design |publisher=Packaging Digest |date={{dat|2019|9|24||bez}}}}&lt;/ref&gt; Tomēr dažās citās valstīs ''McFlurry'' joprojām pieejami ar vecā tipa apaļiem vāciņiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Житель Пензы спас ежика со стаканом от смерти на дороге. Фото |url=https://penzavzglyad.ru/net/74431/zhitel-penzy-spas-ezhika-so-stakanom-ot-smerti-na-doroge-foto |date={{dat|2019|6|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

''McFlurry'' redzams seriāla ''[[30 Rock]]'' 3. sezonas 11. sērijā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Television and New Media: Must-Click TV |url=https://books.google.lv/books?id=-OeSAgAAQBAJ&amp;q=mcflurry&amp;pg=PA188&amp;redir_esc=y#v=snippet&amp;q=mcflurry&amp;f=false}}&lt;/ref&gt; Lai gan sākotnēji daži komentētāji interpretēja šī deserta izcelšanu epizodē kā &quot;nežēlīgu [[produktu izvietošana|produktu izvietošanu]]&quot;, vēlāk tika ziņots, ka ''McDonald's'' nemaksāja par tā parādīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Brian Steinberg |title=Behind the Scenes of the McFlurry-'30 Rock' Deal That Wasn't |url=http://adage.com/adages/post?article_id=134689 |publisher=''Advertising Age'' |date={{dat|2009|2|18||bez}} |access-date={{dat|2025|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090221140616/http://adage.com/adages/post?article_id=134689 }}&lt;/ref&gt; Seriāla producenti pat bažījās, ka ''McDonald's'' varētu viņus iesūdzēt tiesā par produkta parādīšanu bez atļaujas.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Baldwin |first1=Kristen |title=Tina Fey responds to alleged McDonald's product placement on '30 Rock' |url=http://hollywoodinsider.ew.com/2009/02/13/tina-fey-respon/ |publisher=''[[Entertainment Weekly]]'' |date={{dat|2010|2|22||bez}} |access-date={{dat|2025|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2009|11|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091117102728/http://hollywoodinsider.ew.com/2009/02/13/tina-fey-respon/ }}&lt;/ref&gt;

== Pagatavošana ==
''McFlurry'' sastāv no [[putukrējums|putukrējuma]] un mīksta ''McDonald's'' [[vaniļa]]s garšas saldējuma. To pasniedz tasītē, kurā saldējumam pievieno dažādu konfekšu vai cepumu gabaliņus un pēc tam sajauc tos ar speciālās karotes palīdzību. ''McFlurry'' garšas atšķiras atkarībā no tirgus. Regulāri tiek ieviestas jaunas garšas.

''McFlurry'' saldējums ir tāds pats, kādu ''McDonald's'' izmanto saviem radziņiem un ''McSundae''. Saldējumu gatavo no [[ultrasterilizācija|ultrasterilizētā]] piena, kuru papildina ar [[metilceluloze|metilcelulozi]]. CNBC ziņoja, ka no 2016. gada beigām ''McDonald's'' pakāpeniski sāka atteikties no mākslīgajām [[aromatizētāji|aromatizētājām]] savā vaniļas saldējumā, tādā veidā cenšoties atgūt vairāk nekā 500 miljonus klientu apmeklējumu, ko uzņēmums bija zaudējis kopš 2012. gada.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Whitten |first1=Sarah |title=McDonald’s changed its vanilla ice cream 6 months ago, and nobody noticed |url=https://www.cnbc.com/2017/05/18/mcdonalds-changed-its-vanilla-ice-cream-6-months-ago-and-nobody-noticed.html |publisher=[[CNBC]] |date={{dat|2017|5|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Kritika ==
Neskatoties uz to, ka ''McFlurry'' dēvē par &quot;ātri pagatavojamu nekaitīgu želejveida saldējuma maisījumu, ko daži recenzenti varētu uzskatīt par tuvāku putrai, nevis piena produktam&quot;, Vills Fultons un Keta Tompsone no ''Thrillist'' mājaslapas raksturoja ''M&amp;M’s'' garšas saldējumu kā &quot;lēto līdzņemšanas jautrības iemiesojumu&quot;, ierindojot to to sava 13 labāko ātrās ēdināšanas restorānu desertu saraksta beigās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Wil Fulton |author2=Kat Thompson |title=The Best Fast Food Desserts, Ranked |url=https://www.thrillist.com/eat/nation/best-fast-food-desserts |website=Thrillist |date={{dat|2020|2|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; Dens Maierss no ''The Daily Meal'' iekļāva ''Oreo'' garšas ''McFlurry'' savā 10 labāko ātrās ēdināšanas desertu sarakstā, rakstot, ka &quot;būtu grūti sastapt kādu, kas nav šī saldā našķa cienītājs&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Dan Myers |title=The 10 Best And Worst Fast Food Desserts |url=https://www.thedailymeal.com/eat/10-best-and-worst-fast-food-desserts-slideshow/ |website=The Daily Meal |date={{dat|2016|4|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:McDonald's]]
[[Kategorija:Saldējums]]</text>
      <sha1>ra2h1g7je0jdmwemp7gdypn09faqovv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Palisera salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603006</id>
    <revision>
      <id>4301399</id>
      <parentid>4296574</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:52:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4544" sha1="glg99ota98nwyia88ykzaiaw9p25jw9" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Palisera salas
|attēls              = Fakarava Hirifa Beach.jpg
|attēla paraksts     = Fakaravas lagūnas liedags
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Îles Palliser''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 15 |latm= 08 |lats= |latNS= S 
|longd= 147 |longm= 39 |longs= |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tuamotu salas]]
|salu skaits         = 10 atoli
|galvenās salas      = [[Raniroa]], [[Fakarava]]
|platība             = 233
|garums              = 
|platums             = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = &lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = &lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = &lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 6425
|iedzīvotāju gads = 2017
|blīvums          = 27,6
|pamatiedzīvotāji = tuamotieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Palisera salas''' ({{val|fr|Îles Palliser}}) ir koraļļu atolu un salu grupa [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Polinēzija|Polinēzijā]]. Administratīvi pieder [[Franču Polinēzija]]i, kur ietilpst trijās komūnās. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta tuamotieši. Palisera salu un visa arhipelāga lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita ir [[Raniroa]] (sauszeme 79 km², lagūna 1446 km², 2709 iedzīvotāji). Salas 1774. gada 19.—20. aprīlī apmeklēja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]] un nodēvēja par godu savam draugam, admirālim Hjū Paliseram (''Hugh Palliser'')

== Ģeogrāfija ==
Salu grupa stiepjas {{nobr|400 km}} garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā un to veido 9 [[koraļļi|koraļļu]] [[atols|atoli]] un viena atsevišķa koraļļu salas. Tā sauszemes platība ir ap 233 km². Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|26 °C}}. 

=== Atoli un salas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
&lt;!-- |+ Palisera salas --&gt;
|-
! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}&lt;/ref&gt;  !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna
|-
| [[Apataki]] || 20 || 683 || 442 || 22.1 || Niutahi || Arutua 
|-
| [[Arutua]] || 15 || 484 || 808 || 53.9 || Rautini || Arutua
|-
| [[Fakarava]] || 16 || 1153 || 844 || 52.8 || Rotoava || Fakarava
|-
| [[Kaukura]] || 11 || 434 || 414 || 37.6 || Raitahiti || Arutua
|-
| [[Makatea]] || 24 || — || 94 || 3.9 || Vaitepaua || Raniroa
|-
| [[Mataiva]] || 16 || 25 || 294 || 18.4 || Pahua || Raniroa
|-
| [[Niau]] || 20 || 32 || 246 || 12.3 || Tuoana || Fakarava
|-
| [[Raniroa]] || 79 || 1446 || 2709 || 34.3 || Tiputa || Raniroa
|-
| [[Tikehau]] || 20 || 461 || 560 || 28.0 || Tuherahera || Raniroa
|-
| [[Toau]] || 12 || 561 || 14 || 1.2 || Maragai || Fakarava
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]
[[Kategorija:Tuamotu salas]]</text>
      <sha1>glg99ota98nwyia88ykzaiaw9p25jw9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Neatkarīgs pētnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603293</id>
    <revision>
      <id>4301337</id>
      <parentid>4298851</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T23:19:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301337</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7351" sha1="g0ygs84scpepokiuax9713f7f1k39w2" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada jūnijs}}
[[Attēls:George_Cayley.jpg|thumb|Sers [[Džordžs Kailijs|Džordžs Keilijs]], sestais baronets, atklāja aeronautikas pamatprincipus]]
'''Neatkarīgs pētnieks''' ir [[finanses|finansiāli]] neatkarīgs [[zinātnieks]], kas veic zinātniskus pētījumus bez tiešas saistības ar publisku iestādi, piemēram, universitāti vai kādu valdības aģentūru. Šis termins radās Eiropā pēc renesanses,&lt;ref&gt;J. C. Segen (1992). ''[http://books.google.com/books?id=FbSlyyshjOoC&amp;pg=PA246&amp;lpg=PA246&amp;dq=dictionary+%22gentleman+scientist%22&amp;source=bl&amp;ots=juVfcRDdrx&amp;sig=8VsuQLxjLd0kks-vQphH0W5ffOY&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;resnum=1&amp;ct=result Dictionary of Modern Medicine]'' p. 246. ISBN 1-85070-321-3&lt;/ref&gt; bet tā lietošana 20. gadsimtā samazinājās, palielinoties valdības un privātajam finansējumam.
[[Attēls:Ampere Andre 1825.jpg|alt=Andrē Marī Ampērs |thumb|Andrē Marī Ampērs]]

Lielākā daļa neatkarīgo pētnieku kādā karjeras brīdī pievienojās kādai akadēmiskai iestādei, piemēram, [[Čārlzs Darvins]] kļuva par Londonas Ģeoloģijas biedrības biedru.

== Vēsture ==
Zinātnisko pētījumu pašfinansēšanu plaši praktizēja no [[renesanse]]s līdz 19. gadsimta beigām, tostarp [[Viktorijas laikmets|Viktorijas laikmetā]], īpaši [[Anglija|Anglijā]], līdz kļuva pieejams liela mēroga finansējums gan no valdības, gan korporatīvajiem līdzekļiem. Daudzi šādi pētnieki bija arī starp pirmajiem [[Karaliskā biedrība|Londonas Karaliskās biedrības]] biedriem.

== Priekšrocības un trūkumi ==
Visredzamākais pašfinansēšanās trūkums ir tas, ka pētnieka resursi var būt ierobežoti; tomēr pastāv priekšrocība, ka nav jātiek galā ar daudzām neērtībām, kas saistītas ar mācīšanas saistībām, administratīvajiem pienākumiem un nepieciešamību iesniegt dotāciju pieprasījumus organizācijām, kas sniedz finansiālu atbalstu pētniecībai. Tas arī dod zinātniekam iespēju labāk kontrolēt sava pētījuma virzienu, jo zinātniskos ieguldījumus grantu veidā investori novirza konkrētu mērķu sasniegšanai, kas var nesakrist ar zinātnieka mērķiem. Tomēr šādu pētījumu rezultātu salīdzinošā pārskatīšana var būt [[Aizspriedums|vienpusēja]]. Turklāt [[Intelektuālais īpašums|intelektuālā īpašuma]] tiesības uz atklājumu pieder atklājējam, nevis investoram. Daudzi uzskata, ka pašreizējā grantu sistēma ievērojami kavē zinātnes progresu, jo, lai saņemtu finansējumu, zinātniekiem iepriekš jānorāda savi sagaidāmie rezultāti, taču ne vienmēr ir iespējams paredzēt [[atklāšana|atklājumu]].

Mūsdienu zinātne prasa, lai zinātnieki būtu ļoti kompetenti, un tai var būt nepieciešama piekļuve zinātniskajam aprīkojumam. Tomēr neatkarīgs zinātnieks var veidot karjeru kā finansēts zinātnieks, sadarboties ar finansiāli atbalstītiem kolēģiem, saņemt ierobežotas dotācijas (tikai aprīkojumam) vai izvēlēties pētniecības virzienus, kuros nepieciešamākais resurss ir pētnieka laiks. Ja pētījums ir veiksmīgs, tam ir iespēja publicēt rezultātus tajos pašos recenzētos [[Zinātniskais žurnāls|žurnālos]], kuros publicējas finansētie zinātnieki.

Kad grantu sistēma viņus finansiāli neatbalsta, zinātniekiem, ja viņi vēlas, ir iespēja strādāt pie neparastiem projektiem, pat ar lielu neveiksmes varbūtību. Zinātniekam var piešķirt &quot;neatkarīga zinātnieka&quot; statusu, ja viņš vai viņa strādā pie šādiem projektiem, piemēram, pārtraukumā starp diviem akadēmiskajiem amatiem.

== Mūsdienu neatkarīgie zinātnieki ==
Mūsdienu neatkarīgie zinātnieki, kas finansē savus pētījumus, ir Stīvens Volframs, kurš finansējumu iegūst, pārdodot ''Mathematica'' programmu, Džulians Barbūrs, Obrijs de Grejs, Baringtons Mūrs, Sūzena Blekmora&lt;ref name=&quot;Blackmore&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.moreintelligentlife.com/story/solo-science|title=Solo Science: Tinkering Outside The Tower|last=Susan Blackmore|publisher=More Intelligent Life|access-date=2012-06-01|date=2008-10-24|archive-date=2015-09-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20150907153017/http://moreintelligentlife.com/story/solo-science}}&lt;/ref&gt; un Džeimss Lavloks.

Pīters Ričs reiz par Pīteru Mičelu teica: &quot;Es domāju, ka viņam tajā laikā būtu bijis grūti atrast finansējumu, jo viņa idejas bija diezgan radikālas&quot;. Mičels turpināja savus pētījumus un galu galā 1978. gadā saņēma [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]. Ķīmiķis Luiss Leloirs pats finansēja institūtu, kuru viņš vadīja — Bioķīmisko pētījumu institūtu Buenosairesā, Argentīnā. Viņš ieguva Nobela prēmiju ķīmijā 1970. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/|title=All Nobel Prizes in Chemistry|publisher=Nobelprize.org|access-date=2012-06-01|date=}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Literatūra ==
* Martello, Roberts, &quot; [http://muse.jhu.edu/journals/victorian_studies/v042/42.4martello.html Sera Goldsvordija Gērnija dzīve un laiki: džentlmenisks zinātnieks un izgudrotājs, 1793—1875 (recenzija)] &quot;, ''Viktorijas laikmeta pētījumi'', 42. sējums, 4. numurs, 1999./2000. gada vasara, lpp. 688.—690. lpp. Indiānas Universitātes izdevniecība.
* Porters, Deils H. , ''Sera Goldsvordija Gērnija, džentlmeņa zinātnieka un izgudrotāja, dzīve un laiki (1793—1875)'' . 1988. Līhajas Universitātes izdevniecība, ISBN 0-934223-50-5 .
* Džons Koens, &quot; [http://www.sciencemag.org/cgi/content/summary/279/5348/178Scientists Kas sevi finansē&quot;]{{Novecojusi saite}} » ''Zinātne'', sēj. 279. nē. 5348 (1998. gada janvāris), lpp. 178.—181.{{Doi|10.1126/science.279.5348.178}}, doi .
* Džonatans Kīts, &quot; [http://www.salon.com/books/feature/2007/12/05/craig_venter/index_np.html Kreigs Venters ir nākotne] &quot;, ''Salon.com,'' dec. 2007.
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trv-science.ru/2017/02/o-polozhenii-nezavisimogo-issledovatelya-v-sovremennojj-medievistike/|title=О положении независимого исследователя в современной медиевистике|last=Губарев О.|website=[[Троицкий вариант — Наука]]|date=2017-02-16|language=ru}}
* ''Nastičs V. N.'' [https://trudy.ivran.ru/sites/31/files/pismennye-pamyatniki-vostoka2.pdf#page=174 Amatieru kolekcionārs, “neatkarīgais pētnieks” un Austrumu akadēmisko avotu studijas (izmantojot musulmaņu numismātikas piemēru)] // Krievijas Zinātņu akadēmijas Orientālistikas institūta raksti. — Izdevums. 14. Austrumu rakstiskie pieminekļi: tulkošanas un interpretācijas problēmas. Izvēlētie raksti: II sējums. — M.: Krievijas Zinātņu akadēmijas Orientālistikas institūts, 2018. — 172.—196. lpp.
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.trv-science.ru/2019/01/nezavisimyj-issledovatel-medievist/|title=Независимый исследователь-медиевист в России и на Западе. Два мира — два Шапиро|last=Губарев О.|website=[[Троицкий вариант — Наука]]|date=2019-01-22|language=ru}}

[[Kategorija:Viktorijas laikmets]]
[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:Zinātnes vēsture]]</text>
      <sha1>g0ygs84scpepokiuax9713f7f1k39w2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Piedņestras ģerbonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603358</id>
    <revision>
      <id>4301475</id>
      <parentid>4298269</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:05:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6730" sha1="jl07ixbgghdhv2srdzybfoilqy2y7zg" xml:space="preserve">{{Ģerboņa infokaste
|nosaukums        = Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis
|attēls           = Coat_of_arms_of_Transnistria.svg
|attēla_platums   = 150
|vidējais         = Coat_of_arms_of_Pridnestrovie_(variant).svg
|vidējais_platums = 100
|vidējais_paraksts = 
|mazais           = 
|mazais_platums   = 
|mazais_paraksts  = 
|īpašnieks        = {{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]
|ieviests         = {{dat|1991|9|2||bez}}
|atcelts          = 
|pušķis           = [[Sarkanā zvaigzne]]
|vainags          = 
|ķivere           = 
|vairogs          = Zelta [[sirpis un āmurs]], [[Lēkts|uzlecoša]] zelta saule virs [[Dņestra|Dņestras upes]]
|turētāji         = Kvieši, kukurūza, vīnogu ķekari, lapas un augļi
|pamatne          = 
|devīze           = {{val|ru|Приднестровская Молдавская Республика}}&lt;br /&gt;{{val|mo|Република Молдовеняскэ Нистрянэ}}&lt;br /&gt;{{val|uk|Придністровська Молдавська Республіка}}
|ordeņi           = 
|citi_elementi    = Sarkanā zvaigzne, uzlecoša saule
|agr_versijas     = [[Attēls:Coat of arms of Transnistria (variant).svg|100px]] 
|lietojums        = 
}}
[[Attēls:Emblem_of_the_Moldavian_SSR_(1981-1990).svg|thumb|right|[[Moldāvijas PSR ģerbonis]] (1981—1990). Šis ģerbonis ir Piedņestras ģerboņa pamatā.]]
'''Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis''' ({{val|ru|Герб ПМР}}) ir viens no trim starptautiski neatzītās [[Piedņestra|Piedņestras Moldāvu Republika]]s valsts simboliem. Piedņestras ģerboņa pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]. 1991. gada 2. septembrī apstiprināts [[Piedņestras Augstākā Padome|Piedņestras Moldāvu PSR Augstākajā Padomē]].

1991. gada 5. novembrī Piedņestras Moldāvu PSR tika pārdēvēta par Piedņestras Moldāvu Republiku un tika veiktas atbilstošas ​​izmaiņas uzrakstos ģerbonī. Mazajā ģerbonī pilnā valsts nosaukuma vietā lietoti saīsinājumus &quot;ПМР&quot;, &quot;ПМР&quot; un &quot;РМН&quot; [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[Krievu valoda|krievu]] un [[Moldāvu valoda|moldāvu valodā]].

Neskatoties uz to, ka Piedņestras ģerbonī ir attēlots [[sirpis un āmurs]], kā arī [[sarkanā zvaigzne]], Piedņestra nav [[sociālistiska valsts]]. Pašreizējais [[Piedņestras prezidents]] [[Vadims Krasnoseļskis]], kurš sevi identificē kā [[Monarhisms|monarhistu]], paziņojis, ka uzskata, ka padomju stila simbolika viņa valsts ģerbonī &quot;nav aktuāla&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Рабочая неделя Главы государства началась с селекторного совещания |url=https://president.gospmr.org/press-sluzhba/novosti/selektornoe.html |website=president.gospmr.org |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |language=ru |date={{dat|2018|8|20||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Ģerboņa varianti ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Coat of arms of Transnistria (variant).svg|PMR ģerboņa sākotnējā versija
Attēls:Государственный герб Приднестровской Молдавской Республики малый цветной.svg|PMR mazais ģerbonis
&lt;/gallery&gt;

== Citi Piedņestras ģerboņi ==
Likumā, ar kuru oficiāli tika izveidotas [[Dņestras kreisā krasta administratīvi teritoriālās vienības]] (''[[De iure]]'' Moldovas province ''[[de facto]]'' pašpasludinātās Piedņestras teritorijā), ir ietverti nosacījumi reģionam pieņemt savus simbolus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Law No. 173 from 22.07.2005 &quot;About main notes about special legal status of settlements of left bank of Dnestr (Transnistria) |url=http://lex.justice.md/viewdoc.php?action=view&amp;view=doc&amp;id=313004&amp;lang=1 |access-date=21.06.2025 |archive-date=15.01.2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130115201524/http://lex.justice.md/viewdoc.php?action=view&amp;view=doc&amp;id=313004&amp;lang=1 }}&lt;/ref&gt; Dņestras kreisā krasta administratīvi teritoriālās vienības pašlaik nav pieņēmušas atšķirīgu emblēmu, tāpēc oficiāli tiek izmantots Moldovas ģerbonis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Head of EUBAM meets with Deputy Prime Minister for Reintegration – EUBAM |url=https://eubam.org/newsroom/head-of-eubam-meets-with-deputy-prime-minister-for-reintegration/ |website=eubam.org |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |language=en |date={{dat|2024|7|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Emblem of Transnistria Governorate color.svg|[[Transnistras gubernatorija]]s ģerbonis (1941—1944)
Attēls:Coat_of_arms_of_Moldova.svg|[[Moldovas ģerbonis]]
Attēls:Bureau_of_Reintegration_logo.png|Reintegrācijas biroja logotips
&lt;/gallery&gt;

== Apraksts ==
Ģerbonī ir sakrustoti [[Zelts|zelta]] [[sirpis un āmurs]], kas simbolizē [[Strādnieku šķira|strādnieku]] un [[Zemnieks|zemnieku]] vienotību, uzlecoša saule, kas ir pāri zilai lentei ar baltu viļņotu līniju vidū visā garumā, kas simbolizē [[Dņestra|Dņestru]], [[kvieši|kviešu]] vārpu un [[kukurūza]]s vālīšu vītne, augļi, vīnogu ķekari un lapas, kas savītas ar sarkanu lenti ar valsts nosaukuma uzrakstiem:

* kreisajā pusē — {{val|ru|Приднестровская Молдавская Республика}};
* vidusdaļā — {{val|mo|Република Молдовеняскэ Нистрянэ}};
* labajā pusē — {{val|uk|Придністровська Молдавська Республіка}}.

Augšpusē starp vītnes saplūstošajiem galiem ir sarkana piecstaru zvaigzne ar zeltainām malām. Sirpis un āmurs, saule un tās stari ir zeltainā krāsā, kukurūzas vārpas ir tumši oranžas, kukurūzas vārpas ir gaiši oranžas, tās lapas ir tumši dzeltenas. Augļi ir oranži ar rozā nokrāsu, vidējais vīnogu ķekars ir zilā krāsā, sānu ķekari ir dzintara krāsā. Stilizēta zila lente ar baltu viļņotu līniju vidū visā garumā, kas simbolizē Dņestru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Герб ПМР — Государственные символы — Верховный Cовет ПМР |url=https://vspmr.org/about/gosudarstvennie-simvoli/gerb-pmr.html |website=vspmr.org |accessdate={{dat|2025|6|21||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Paraugs ==
PMR ģerbonis savās galvenajās iezīmēs ir līdzīgs [[Moldāvijas PSR ģerbonis|Moldāvijas PSR ģerbonim]], atšķirības ir zila lente ar baltu viļņotu līniju, kas simbolizē [[Dņestra|Dņestras upi]], centrālais zilo vīnogu ķekars un valsts nosaukuma uzraksti.

== Skatīt arī ==
* [[Piedņestras karogs]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Eiropas ģerboņi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Piedņestra]]
[[Kategorija:Moldovas nacionālie simboli]]
[[Kategorija:Valstu ģerboņi]]</text>
      <sha1>jl07ixbgghdhv2srdzybfoilqy2y7zg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Selma Teodora Levrence</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603486</id>
    <revision>
      <id>4301151</id>
      <parentid>4298182</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:20:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Aktīvists - tā nav profesija, bet hobijs.</comment>
      <origin>4301151</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3829" sha1="jiouuguy91fwfil6173a25068975dx8" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Selma Levrence
| vārds_orģ = 
| attēls = Selmas Levrences svinīgais solījums Saeimas 2025. gada 12. jūnija sēdē (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Selma Levrence 2025. gadā
| mazs_att =
| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2025|06|12|N|bez}}
| term_beigas =
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| pēctecis =  
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|25}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība =
| partija = [[Progresīvie]] (2019—2024)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija =
| alma_mater = 
* Bar-Ilana universitāte
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Selma Teodora Levrence''' (dzimusi {{dat|2000|10|25}}) ir latviešu politiķe. Kopš 2025. gada S. Levrence ir [[14. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot;.

== Biogrāfija ==

S. Levrence mācījusies [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā]] un ieguvusi bakalaura grādu komunikācijas zinātnē un politikas zinātnē [[Bar-Ilana universitāte|Bar-Ilana universitātē]]. 2024. gadā uzsākusi maģistrantūras studijas [[Londonas Universitāte]]s SOAS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=
https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/progresivie/898-selma-teodora-levrence|title=Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;PROdep&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/jaunumi/saeima-levrence|title=Mairitai Lūsei tiekot ievēlētai Rīgas domē, Progresīvie Saeimas frakcijai pievienosies Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==

No 2019. līdz 2022. gadam vadījusi [[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizāciju &quot;Protests&quot;]], kur nodarbojusies ar cilvēktiesību un vides aktīvismu. Šajā laikā &quot;Protests&quot; piedalījās klimata gājienu rīkošanā, organizēja jauniešu vasaras nometni par klimatu, akcijas [[LGBT tiesības Latvijā|LGBT+ tiesību]] atbalstam, dažādus solidaritātes pasākumus ar [[Baltkrievija]]s demokrātisko opozīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās kandidēja]] no partijas &quot;Progresīvie&quot; saraksta, taču netika ievēlēta. 2024. gada septembrī &quot;Progresīvie&quot; publiski paziņoja, ka nepiekrīt, ka [[Izraēla]] savu [[Izraēlas—Hamās karš|pastrādāto noziegumu Gazā]] dēļ uzskatāma par teroristisku valsti. Pēc šī notikuma S. Levrence pameta partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 12. jūnijā kļuva par Saeimas deputāti, jo [[Mairita Lūse]] lika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], un pievienojās &quot;Progresīvie&quot; frakcijai.&lt;ref name=&quot;PROdep&quot; /&gt; Kopš 19. jūnija ir arī frakcijas priekšsēdētāja vietniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/DDACA030FD413471C22588E0002AE420?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Selma Teodora Levrence |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Levrence, Selma Teodora}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Progresīvie&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>jiouuguy91fwfil6173a25068975dx8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301159</id>
      <parentid>4301151</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:33:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301159</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3883" sha1="i5ai4p65vaqiu9hojcrafln1v5ddpgl" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Selma Levrence
| vārds_orģ = 
| attēls = Selmas Levrences svinīgais solījums Saeimas 2025. gada 12. jūnija sēdē (cropped).jpg
| att_izm = 
| apraksts = Selma Levrence 2025. gadā
| mazs_att =
| amats = [[14. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2025|06|12|N|bez}}
| term_beigas =
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Evika Siliņa]]
| priekštecis = 
| pēctecis =  
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|2000|10|25}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība =
| partija = [[Progresīvie]] (2019—2024)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija =
| alma_mater = 
* Bar-Ilana universitāte
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Selma Teodora Levrence''' (dzimusi {{dat|2000|10|25}}) ir latviešu politiķe. Kopš 2025. gada S. Levrence ir [[14. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot;.

== Biogrāfija ==

S. Levrence mācījusies [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā]] un ieguvusi [[Bakalaura grāds|bakalaura]] grādu komunikācijas zinātnē un politikas zinātnē [[Bar-Ilana universitāte|Bar-Ilana universitātē]]. 2024. gadā uzsākusi [[Maģistra grāds|maģistrantūras]] studijas [[Londonas Universitāte]]s SOAS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=
https://www.lsm.lv/velesanas2022/partiju-saraksts/progresivie/898-selma-teodora-levrence|title=Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;PROdep&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://progresivie.lv/jaunumi/saeima-levrence|title=Mairitai Lūsei tiekot ievēlētai Rīgas domē, Progresīvie Saeimas frakcijai pievienosies Selma Teodora Levrence|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==

No 2019. līdz 2022. gadam vadījusi [[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|jaunatnes organizāciju &quot;Protests&quot;]], kur nodarbojusies ar cilvēktiesību un vides aktīvismu. Šajā laikā &quot;Protests&quot; piedalījās [[Klimats|klimata]] gājienu rīkošanā, organizēja jauniešu vasaras nometni par klimatu, akcijas [[LGBT tiesības Latvijā|LGBT+ tiesību]] atbalstam, dažādus solidaritātes pasākumus ar [[Baltkrievija]]s demokrātisko opozīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.protests.eu/lv/about-us|title=Par mums|access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

[[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās kandidēja]] no partijas &quot;Progresīvie&quot; saraksta, taču netika ievēlēta. 2024. gada septembrī &quot;Progresīvie&quot; publiski paziņoja, ka nepiekrīt, ka [[Izraēla]] savu [[Izraēlas—Hamās karš|pastrādāto noziegumu Gazā]] dēļ uzskatāma par teroristisku valsti. Pēc šī notikuma S. Levrence pameta partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.09.2024-pec-domstarpibam-platforma-x-partiju-progresivie-pamet-tris-biedri.a570028/|title=Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada 12. jūnijā kļuva par Saeimas deputāti, jo [[Mairita Lūse]] lika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], un pievienojās &quot;Progresīvie&quot; frakcijai.&lt;ref name=&quot;PROdep&quot; /&gt; Kopš 19. jūnija ir arī frakcijas priekšsēdētāja vietniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima14_depweb_public.nsf/0/DDACA030FD413471C22588E0002AE420?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Selma Teodora Levrence |access-date={{dat|2025|06|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{14. Saeima}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Levrence, Selma Teodora}}
[[Kategorija:2000. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Progresīvie&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>i5ai4p65vaqiu9hojcrafln1v5ddpgl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Katrīna Ozola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603498</id>
    <revision>
      <id>4301152</id>
      <parentid>4300097</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:22:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4301152</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2413" sha1="bce5naxufa5ym9n2g969f5ipr6r36li" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
'''Katrīna Ozola''' (dzimusi {{dat|2004|6|9}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lhf.lv/lv/person/10563|title=Katrīna Paula Ozola|website=lhf.lv|access-date=2025-06-24|language=lv}}&lt;/ref&gt; spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucējas]] un centra pozīcijās. Šobrīd pārstāv [[Ungārija]]s augstākās līgas komandu ''[[E.ON ELTE BEAC]]''. Viņa ir arī Latvijas jaunatnes izlašu dalībniece un 2023. gada [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas U20 čempionāta]] [[Sudraba medaļa|sudraba medaļniece]].

== Karjera ==
Katrīna Ozola basketbolistes gaitas sākusi BJBS &quot;Rīga/TTP&quot; komandā, vēlāk pārstāvējusi arī &quot;[[TTT Rīga Juniores|TTT Rīga Juniors]]&quot; un [[RSU]] vienību [[Latvijas Sieviešu basketbola līga|Latvijas Sieviešu basketbola līgā]]. 2022./2023. gada sezonā viņa kopā ar RSU ieguva LSBL sudraba medaļu, kā arī izcīnīja bronzu [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas līgā]].

Starptautisko pieredzi K. Ozola guvusi, pārstāvot arī ''[[Reyer Venezia]]'' jaunatnes sistēmu [[Itālija|Itālijā]].

No 2023./2024. gada sezonas spēlē Ungārijas klubā ''E.ON ELTE BEAC'', kur kļuvusi par vienu no komandas rotācijas spēlētājām.

== Izlase ==
K. Ozola regulāri pārstāvējusi Latvijas U16, U18 un U20 jaunatnes izlases. 2023. gadā viņa palīdzēja Latvijas U20 izlasei izcīnīt sudraba medaļu [[Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionātā]], vidēji spēlē gūstot 7 punktus un izcīnot 4 [[Atlēkusī bumba|atlēkušās bumbas]].

Tā paša gada vasarā viņa tika iekļauta arī Latvijas pieaugušo izlases kandidātu sarakstā.

== Sasniegumi ==
* Sudraba medaļa Eiropas U20 čempionātā (2023)
* LSBL sudrabs ar RSU (2023)
* WBBL bronza ar RSU (2023)
* Latvijas U19 čempione ar BJBS &quot;Rīga/TTP&quot; (2023)
* MVP [[Alfrēds Krauklis|Alfrēda Kraukļa]] turnīrā (2022)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [https://latvijas.basket.lv/speletajas/?widgetId=playerWidget&amp;playerId=4494 basket.lv]
* [https://www.futuresportsgroup.com/women/clients/katrina-ozola Future Sports Group — Katrīna Ozola]
* [https://www.fiba.basketball/en/players/270061-katrina-ozola FIBA profile]

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Ozola, Katrīna}}
[[Kategorija:2004. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]</text>
      <sha1>bce5naxufa5ym9n2g969f5ipr6r36li</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gagauzijas Republika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603592</id>
    <revision>
      <id>4301283</id>
      <parentid>4298579</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:47:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Svens Hudjajevs</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pielabots</comment>
      <origin>4301283</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10092" sha1="pqibhw7c76wkdr635e7iic8vuus93u9" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Gagauz Respublikası''
|nosaukums_latv_val  = Gagauzijas Republika
|sugasvārds          = Gagauzijas Republika
|
|kontinents          = Eirāzija
|reģions             = Austrumeiropa
|valsts              = Moldova
|laikmets            = 
|statuss             = [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|Neatzīta valsts]]
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = Republika
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1990
|gads_beigas         = 1994
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         =  Moldovas PSR Dienvidu stepes Tautas deputātu kongress
|date_start          = {{dat|1990|08|19||bez}}
|event_end           = Reintegrācijas Moldovā sākums
|date_end            = {{dat|1994|12|23||bez}}
|
|event1              = 
|date_event1         = 
|event2              = 
|date_event2         = 

|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = 
|date_pre            = 
|event_post          = &lt;!--- Optional: A crucial event that took place before 
                             after &quot;event_end&quot;---&gt;
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                  = Moldāvijas PSR
|flag_p1             = Flag_of_the_Moldavian_Soviet_Socialist_Republic_(1952–1990).svg
|image_p1            = 
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Moldova
|flag_s1             = Flag_of_Moldova.svg
|image_s1            = 
|s2                  = Gagauzija
|flag_s2             = Flag_of_Gagauzia.svg
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag_of_the_Gagauz_people.svg
|flag                = Gagauzijas karogs
|flag_type           = Karogs
|
|image_coat          = Emblem_of_Gagauzia.svg

|symbol              = Gagauzijas ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Gagauz_rebublic.png
|image_map_caption   = Teritorijas, uz kuru pretendēja Gagauzijas Republika, karte. Republikas kontrole pār šo teritoriju bija relatīva.
|
|galvaspilsēta       = Komrata
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = 
|kopīgas_valodas     = [[Gagauzu valoda|gagauzu]], [[Rumāņu valoda|rumāņu]], [[Krievu valoda|krievu]]
|reliģija            = 
|nauda               = [[Padomju rublis|PSRS rublis]], [[Moldovas kupons]], [[Moldovas leja]]
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = [[Stepans Topals]]
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 1991—1995
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = Prezidents
|representative1     = Stepans Topals
|representative2     = [[Mihails Kendigelans]]
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1990—1991
|year_representative2 = 1991—1995
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = Augstākās Padomes priekšsēdētājs
|deputy1             = 
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = 
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = 
|house1              = 
|type_house1         = 
|house2              = 
|type_house2         = 
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 
|stat_platība1       =  
|stat_pop1           = 	
|stat_year2          = 
|stat_platība2       =  
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}
'''Gagauzijas Republika''' ({{val|gag|Gagauz Respublikası}}) bija pašpasludināta neatzīta valsts bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam (juridiski), faktiski — līdz 1995. gadam. No 1994. gada 23. decembrim līdz 1995. gada jūnijam&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; mierīgi reintegrēta [[Moldova|Moldovas Republikas]] sastāvā. Pašlaik tās bijušās teritorijas lielākajā daļā atrodas [[Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība]].&lt;ref name=&quot;marcin&quot;&gt;Marcin Kosienkowski (2017) [https://pracownik.kul.pl/files/121903/public/kosienkowski_the_gagauz_republic_an_autonomism-driven_de_facto_state.pdf The Gagauz Republic: An Autonomism-Driven De Facto State] ''The Soviet and Post-Soviet Review'', volume 44, no. 3, 292–313. lpp&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite book|last=Erendor|first=Metin|title=Gagauz Türkleri: &quot;Gök - Oğuzlar&quot;|publisher=Bilge Kültür Sanat|year=2021. gadā}}&lt;/ref&gt;

Gagauzijas Republikas vadītājs visā tās pastāvēšanas laikā bija [[Stepans Topals]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Умер единственный президент Гагаузской Республики |url=https://novostipmr.com/ru/news/18-09-29/umer-edinstvennyy-prezident-gagauzskoy-respubliki |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |work=Новости Приднестровья |date={{dat|2018|9|29||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

Republika 4 gadus pastāvēja kā [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|neatzīta valsts]]. Tika izveidotas un darbojās galvenās valsts varas institūcijas (valsts prezidenta amats, Augstākā Padome, ministrijas un departamenti, bruņotie spēki.&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; Atšķirībā no [[Piedņestra]]s, kas tika izveidota tajā pašā 1990. gadā, Gagauzija neieviesa savu nacionālo valūtu.

== Vēsture ==
1989. gada 12. novembrī notika Gagauzu tautas pārstāvju īpašais kongress, kurā tika proklamēta '''Gagauzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika''' [[Moldāvijas PSR]] sastāvā, bet nākamajā dienā [[Moldāvijas PSR Augstākā Padome|Moldāvijas PSR Augstākās Padomes]] [[Moldāvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs|Prezidijs]] atcēla gagauzu kongresa lēmumus, nosaucot tos par antikonstitucionāliem.&lt;ref name=&quot;autonom.pdf&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Ангели |first1=Фёдор |title=ГАГАУЗСКАЯ АВТОНОМИЯ. ЛЮДИ И ФАКТЫ (1989-2005) |url=https://web.archive.org/web/20230316054226/http://www.dimpo67.narod.ru/knigi/Angeli-autonom.pdf |website=dimpo67.narod.ru |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pirmais Moldovas PSR Dienvidu stepes Tautas deputātu kongress 1990. gada 19. augustā pasludināja gagauzu tautas neatkarību no Moldovas PSR un Gagauzijas Republikas izveidošanu [[Padomju Savienība]]s sastāvā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ГАГАУЗИЯ, ОБЩИЕ СВЕДЕНИЯ - Справка - БД &quot;Лабиринт&quot; |url=http://www.labyrinth.ru/content/card.asp?cardid=57012 |website=www.labyrinth.ru |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; Divas dienas vēlāk, 21. augustā, Moldovas PSR Augstākās Padomes Prezidijs sasauca ārkārtas sēdi, un tika pieņemts lēmums pasludināt republiku par nelikumīgu un kongresu par antikonstitucionālu.&lt;ref&gt;{{cite web |title=ГАГАУЗЫ ОБЪЯВИЛИ О СОЗДАНИИ СВОЕЙ РЕСПУБЛИКИ И ВЫХОДЕ ИЗ МОЛДОВЫ |url=http://www.kommersant.ru/doc.aspx?fromsearch=1f3127fa-c64a-40fc-ad40-cce400bc9fc9&amp;docsid=266475 |access-date=1 October 2018 |date=20 August 1990}}&lt;/ref&gt; Gagauzijā izsludināja [[Mobilizācija|mobilizāciju]]. Uz Gagauziju, separātistu apturēšanai, tika nosūtīta moldāvu brīvprātīgo un [[Padomju milicija|milicija]]s vienības, taču [[padomju armija]]s un [[PSRS Iekšējais karaspēks|PSRS Iekšējā karaspēka]] karavīru ierašanās novērsa asinsizliešanu.

Sākotnēji republika sastāvēja no pieciem rajoniem: Komratas, Čadirlungas, Vulkenešti, Basarabjaskas un Taraklijas rajona.&lt;ref name=&quot;autonom.pdf&quot; /&gt;

Gagauzijas Republika nekad nepasludināja neatkarību no PSRS un kļuva par ''[[de facto]]'' neatkarīgu valsti tikai pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gada 26. decembrī.&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt;

1994. gada 23. decembrī, pamatojoties uz Gagauzijas Republikas un [[Moldova|Moldovas Republika]]s savstarpējo vienošanos, tika parakstīts dokuments par miermīlīgu Gagauzijas reintegrāciju Moldovā ar autonomijas tiesībām. Dokuments stājās spēkā 1995. gada 14. janvārī. Gagauzijas reintegrācija tika veikta no 1994. gada decembra līdz 1995. gada jūnijam,&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; kad Gagauzijas Republika tika juridiski likvidēta un kļuva par [[Gagauzija|Gagauzijas Autonomo Teritoriālo vienību]].

== Bruņotie spēki ==
Tā kā Gagauzijas konflikts turpināja attīstīties un spriedzes līmenis starp Gagauziju un Moldovas valdību [[Kišiņeva|Kišiņevā]] saglabājās augsts, Gagauzijas pilsētās sāka veidot paramilitārās struktūras, piemēram, Budžakas bataljonu ({{val|gag|Bucak Batalyonu}}; {{val|ro|Batalionul Bugeac}}).&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.justitiarul.ro/18014-2/ |title=Premisele și metodele războiului hibrid din Republica Moldova (1990-1992) |date=2 March 2018 }}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Gagauzija]]
* [[Gagauzi]]
* [[Piedņestra]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Moldovas vēsture]]
[[Kategorija:Gagauzija]]</text>
      <sha1>pqibhw7c76wkdr635e7iic8vuus93u9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301284</id>
      <parentid>4301283</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:48:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Svens Hudjajevs</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301284</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10064" sha1="qgivxxdo3iqjwr7hv4ruwidfoyjg4z6" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Gagauz Respublikası''
|nosaukums_latv_val  = Gagauzijas Republika
|sugasvārds          = Gagauzijas Republika
|
|kontinents          = Eirāzija
|reģions             = Austrumeiropa
|valsts              = Moldova
|laikmets            = 
|statuss             = [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|Neatzīta valsts]]
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = Republika
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1990
|gads_beigas         = 1994
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         =  Moldovas PSR Dienvidu stepes Tautas deputātu kongress
|date_start          = {{dat|1990|08|19||bez}}
|event_end           = Reintegrācijas Moldovā sākums
|date_end            = {{dat|1994|12|23||bez}}
|
|event1              = 
|date_event1         = 
|event2              = 
|date_event2         = 

|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = 
|date_pre            = 
|event_post          = &lt;!--- Optional: A crucial event that took place before 
                             after &quot;event_end&quot;---&gt;
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                  = Moldāvijas PSR
|flag_p1             = Flag_of_the_Moldavian_Soviet_Socialist_Republic_(1952–1990).svg
|image_p1            = 
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Moldova
|flag_s1             = Flag_of_Moldova.svg
|image_s1            = 
|s2                  = Gagauzija
|flag_s2             = Flag_of_Gagauzia.svg
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag_of_the_Gagauz_people.svg
|flag                = Gagauzijas karogs
|flag_type           = Karogs
|
|image_coat          = Emblem_of_Gagauzia.svg

|symbol              = Gagauzijas ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Gagauz_rebublic.png
|image_map_caption   = Teritorijas, uz kuru pretendēja Gagauzijas Republika, karte. Republikas kontrole pār šo teritoriju bija relatīva.
|
|galvaspilsēta       = Komrata
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = 
|kopīgas_valodas     = [[Gagauzu valoda|gagauzu]], [[Rumāņu valoda|rumāņu]], [[Krievu valoda|krievu]]
|reliģija            = 
|nauda               = [[Padomju rublis|PSRS rublis]], [[Moldovas kupons]], [[Moldovas leja]]
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = [[Stepans Topals]]
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 1991—1995
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = Prezidents
|representative1     = Stepans Topals
|representative2     = [[Mihails Kendigelans]]
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1990—1991
|year_representative2 = 1991—1995
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = Augstākās Padomes priekšsēdētājs
|deputy1             = 
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = 
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = 
|house1              = 
|type_house1         = 
|house2              = 
|type_house2         = 
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 
|stat_platība1       =  
|stat_pop1           = 	
|stat_year2          = 
|stat_platība2       =  
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}
'''Gagauzijas Republika''' ({{val|gag|Gagauz Respublikası}}) bija pašpasludināta neatzīta valsts bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam (juridiski), faktiski — līdz 1995. gadam. No 1994. gada 23. decembrim līdz 1995. gada jūnijam&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; mierīgi reintegrēta [[Moldova|Moldovas Republikas]] sastāvā. Pašlaik tās bijušās teritorijas lielākajā daļā atrodas [[Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība]].&lt;ref name=&quot;marcin&quot;&gt;Marcin Kosienkowski (2017) [https://pracownik.kul.pl/files/121903/public/kosienkowski_the_gagauz_republic_an_autonomism-driven_de_facto_state.pdf The Gagauz Republic: An Autonomism-Driven De Facto State] ''The Soviet and Post-Soviet Review'', volume 44, no. 3, 292–313. lpp&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite book|last=Erendor|first=Metin|title=Gagauz Türkleri: &quot;Gök - Oğuzlar&quot;|publisher=Bilge Kültür Sanat|year=2021. gadā}}&lt;/ref&gt;

Gagauzijas Republikas vadītājs visā tās pastāvēšanas laikā bija [[Stepans Topals]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Умер единственный президент Гагаузской Республики |url=https://novostipmr.com/ru/news/18-09-29/umer-edinstvennyy-prezident-gagauzskoy-respubliki |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |work=Новости Приднестровья |date={{dat|2018|9|29||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

Republika 4 gadus pastāvēja kā [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|neatzīta valsts]]. Tika izveidotas un darbojās galvenās valsts varas institūcijas (valsts prezidenta amats, Augstākā Padome, ministrijas un departamenti, bruņotie spēki.&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; Atšķirībā no [[Piedņestra]]s, kas tika izveidota tajā pašā 1990. gadā, Gagauzija neieviesa savu nacionālo valūtu.

== Vēsture ==
1989. gada 12. novembrī notika Gagauzu tautas pārstāvju īpašais kongress, kurā tika proklamēta '''Gagauzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika''' [[Moldāvijas PSR]] sastāvā, bet nākamajā dienā [[Moldāvijas PSR Augstākā Padome|Moldāvijas PSR Augstākās Padomes]] [[Moldāvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs|Prezidijs]] atcēla gagauzu kongresa lēmumus, nosaucot tos par antikonstitucionāliem.&lt;ref name=&quot;autonom.pdf&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Ангели |first1=Фёдор |title=ГАГАУЗСКАЯ АВТОНОМИЯ. ЛЮДИ И ФАКТЫ (1989-2005) |url=https://web.archive.org/web/20230316054226/http://www.dimpo67.narod.ru/knigi/Angeli-autonom.pdf |website=dimpo67.narod.ru |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pirmais Moldovas PSR Dienvidu stepes Tautas deputātu kongress 1990. gada 19. augustā pasludināja gagauzu tautas neatkarību no Moldovas PSR un Gagauzijas Republikas izveidošanu [[Padomju Savienība]]s sastāvā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ГАГАУЗИЯ, ОБЩИЕ СВЕДЕНИЯ - Справка - БД &quot;Лабиринт&quot; |url=http://www.labyrinth.ru/content/card.asp?cardid=57012 |website=www.labyrinth.ru |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; Divas dienas vēlāk, 21. augustā, Moldovas PSR Augstākās Padomes Prezidijs sasauca ārkārtas sēdi, un tika pieņemts lēmums pasludināt republiku par nelikumīgu un kongresu par antikonstitucionālu.&lt;ref&gt;{{cite web |title=ГАГАУЗЫ ОБЪЯВИЛИ О СОЗДАНИИ СВОЕЙ РЕСПУБЛИКИ И ВЫХОДЕ ИЗ МОЛДОВЫ |url=http://www.kommersant.ru/doc.aspx?fromsearch=1f3127fa-c64a-40fc-ad40-cce400bc9fc9&amp;docsid=266475 |access-date=1 October 2018 |date=20 August 1990}}&lt;/ref&gt; Gagauzijā izsludināja [[Mobilizācija|mobilizāciju]]. Uz Gagauziju, separātistu apturēšanai, tika nosūtīta moldāvu brīvprātīgo un [[Padomju milicija|milicija]]s vienības, taču [[padomju armija]]s un [[PSRS Iekšējais karaspēks|PSRS Iekšējā karaspēka]] karavīru ierašanās novērsa asinsizliešanu.

Sākotnēji republika sastāvēja no pieciem rajoniem: Komratas, Čadirlungas, Vulkenešti, Basarabjaskas un Taraklijas rajona.&lt;ref name=&quot;autonom.pdf&quot; /&gt;

Gagauzijas Republika nekad nepasludināja neatkarību no PSRS un kļuva par ''[[de facto]]'' neatkarīgu valsti tikai pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gada 26. decembrī.&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt;

1994. gada 23. decembrī, pamatojoties uz Gagauzijas Republikas un [[Moldova|Moldovas Republika]]s savstarpējo vienošanos, tika parakstīts dokuments par miermīlīgu Gagauzijas reintegrāciju Moldovā ar autonomijas tiesībām. Dokuments stājās spēkā 1995. gada 14. janvārī. Gagauzijas reintegrācija tika veikta no 1994. gada decembra līdz 1995. gada jūnijam,&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; kad Gagauzijas Republika tika juridiski likvidēta un kļuva par [[Gagauzija|Gagauzijas Autonomo Teritoriālo vienību]].

== Bruņotie spēki ==
Tā kā Gagauzijas konflikts turpināja attīstīties un spriedzes līmenis starp Gagauziju un Moldovas valdību [[Kišiņeva|Kišiņevā]] saglabājās augsts, Gagauzijas pilsētās sāka veidot paramilitārās struktūras, piemēram, Budžakas bataljonu ({{val|gag|Bucak Batalyonu}}; {{val|ro|Batalionul Bugeac}}).&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.justitiarul.ro/18014-2/ |title=Premisele și metodele războiului hibrid din Republica Moldova (1990-1992) |date=2 March 2018 }}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Gagauzija]]
* [[Gagauzi]]
* [[Piedņestra]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Moldovas vēsture]]
[[Kategorija:Gagauzija]]</text>
      <sha1>qgivxxdo3iqjwr7hv4ruwidfoyjg4z6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301286</id>
      <parentid>4301284</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:49:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Svens Hudjajevs</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301286</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10068" sha1="9w6svag1732ux7suee20bh5g975nwt4" xml:space="preserve">{{Bijušās valsts infokaste
|vietējais_nosaukums = ''Gagauz Respublikası''
|nosaukums_latv_val  = Gagauzijas Republika
|sugasvārds          = Gagauzijas Republika
|
|kontinents          = Eirāzija
|reģions             = Austrumeiropa
|valsts              = Moldova
|laikmets            = 
|statuss             = [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|Neatzīta valsts]]
|statusa_teksts      =
|impērija            = &lt;!- Impērija vai valsts, no kuras bija šī bijusī 
                           valsts atkarīga -&gt;
|valdības_veids      = Republika
|&lt;!- Valsts izveidošana, krišana, notikumi, gadi un datumi -&gt;
|&lt;!- Tikai pietiekams daudzums sākuma/beigu notikumu ievadīšana nodrošinās 
     parādīšanos raksta. Nelietot tikai &quot;likvidēšana&quot; vai &quot;deklarēšana&quot; -&gt;
|
|gads_sākums         = 1990
|gads_beigas         = 1994
|
|year_exile_start    = 
|year_exile_end      = 
|
|event_start         =  Moldovas PSR Dienvidu stepes Tautas deputātu kongress
|date_start          = {{dat|1990|08|19||bez}}
|event_end           = Reintegrācijas Moldovā sākums
|date_end            = {{dat|1994|12|23||bez}}
|
|event1              = 
|date_event1         = 
|event2              = 
|date_event2         = 

|event3              = 
|date_event3         = 
|event4              = 
|date_event4         = 
|
|event_pre           = 
|date_pre            = 
|event_post          = &lt;!--- Optional: A crucial event that took place before 
                             after &quot;event_end&quot;---&gt;
|date_post           = 
|
|&lt;!--- Flag navigation: Preceding and succeeding entities p1 to p5 and s1 to 
       s5 ---&gt;
|p1                  = Moldāvijas PSR
|flag_p1             = Flag_of_the_Moldavian_Soviet_Socialist_Republic_(1952–1990).svg
|image_p1            = 
|p2                  = 
|flag_p2             = 
|p3                  = 
|flag_p3             = 
|p4                  = 
|flag_p4             = 
|p5                  = 
|flag_p5             = 
|s1                  = Moldova
|flag_s1             = Flag_of_Moldova.svg
|image_s1            = 
|s2                  = Gagauzija
|flag_s2             = Flag_of_Gagauzia.svg
|s3                  = 
|flag_s3             = 
|s4                  = 
|flag_s4             = 
|s5                  = 
|flag_s5             = 
|
|image_flag          = Flag_of_the_Gagauz_people.svg
|flag                = Gagauzijas karogs
|flag_type           = Karogs
|
|image_coat          = Emblem_of_Gagauzia.svg

|symbol              = Gagauzijas ģerbonis
|symbol_type         = Ģerbonis
|
|image_map           = Gagauz_rebublic.png
|image_map_caption   = Teritorijas, uz kuru pretendēja Gagauzijas Republika, karte. Republikas kontrole pār šo teritoriju bija relatīva.
|
|galvaspilsēta       = Komrata
|galvaspilsēta_exile = &lt;!-- If status=&quot;Exile&quot; --&gt;
|latd= |latm= |latNS= |longd= |longm= |longEW= 
|
|national_motto      = 
|national_anthem     = 
|kopīgas_valodas     = [[Gagauzu valoda|gagauzu]], [[Rumāņu valoda|rumāņu]], [[Krievu valoda|krievu]]
|reliģija            = 
|nauda               = [[Padomju rublis|PSRS rublis]], [[Moldovas kupons]], [[Moldovas leja]]
|
|&lt;!--- Titles and names of the first and last leaders an their deputies ---&gt;
|leader1             = [[Stepans Topals]]
|leader2             = 
|leader3             = 
|leader4             = 
|year_leader1        = 1991—1995
|year_leader2        = 
|year_leader3        = 
|year_leader4        = 
|title_leader        = Prezidents
|representative1     = Stepans Topals
|representative2     = [[Mihails Kendigelans]]
|representative3     = 
|representative4     = 
|year_representative1 = 1990—1991
|year_representative2 = 1991—1995
|year_representative3 = 
|year_representative4 = 
|title_representative = Augstākās Padomes priekšsēdētājs
|deputy1             = 
|deputy2             = 
|deputy3             = 
|deputy4             = 
|year_deputy1        = 
|year_deputy2        = 
|year_deputy3        = 
|year_deputy4        = 
|title_deputy        = 
|
|&lt;!--- Legislature ---&gt;
|legislature         = 
|house1              = 
|type_house1         = 
|house2              = 
|type_house2         = 
|
|&lt;!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -&gt;
|stat_year1          = 
|stat_platība1       =  
|stat_pop1           = 	
|stat_year2          = 
|stat_platība2       =  
|stat_pop2           = 
|stat_year3          = 
|stat_platība3       = 
|stat_pop3           = 
|stat_year4          = 
|stat_platība4       = 
|stat_pop4           = 
|stat_year5          = 
|stat_platība5       = 
|stat_pop5           = 
|footnotes           = &lt;!--- Accepts wikilinks ---&gt;
}}
'''Gagauzijas Republika''' ({{val|gag|Gagauz Respublikası}}) bija pašpasludināta neatzīta valsts bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam (juridiski), faktiski — līdz 1995. gadam. No 1994. gada 23. decembrim līdz 1995. gada jūnijam&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; miermīlīgi reintegrēta [[Moldova|Moldovas Republikas]] sastāvā. Pašlaik tās bijušās teritorijas lielākajā daļā atrodas [[Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība]].&lt;ref name=&quot;marcin&quot;&gt;Marcin Kosienkowski (2017) [https://pracownik.kul.pl/files/121903/public/kosienkowski_the_gagauz_republic_an_autonomism-driven_de_facto_state.pdf The Gagauz Republic: An Autonomism-Driven De Facto State] ''The Soviet and Post-Soviet Review'', volume 44, no. 3, 292–313. lpp&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite book|last=Erendor|first=Metin|title=Gagauz Türkleri: &quot;Gök - Oğuzlar&quot;|publisher=Bilge Kültür Sanat|year=2021. gadā}}&lt;/ref&gt;

Gagauzijas Republikas vadītājs visā tās pastāvēšanas laikā bija [[Stepans Topals]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Умер единственный президент Гагаузской Республики |url=https://novostipmr.com/ru/news/18-09-29/umer-edinstvennyy-prezident-gagauzskoy-respubliki |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |work=Новости Приднестровья |date={{dat|2018|9|29||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

Republika 4 gadus pastāvēja kā [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|neatzīta valsts]]. Tika izveidotas un darbojās galvenās valsts varas institūcijas (valsts prezidenta amats, Augstākā Padome, ministrijas un departamenti, bruņotie spēki.&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; Atšķirībā no [[Piedņestra]]s, kas tika izveidota tajā pašā 1990. gadā, Gagauzija neieviesa savu nacionālo valūtu.

== Vēsture ==
1989. gada 12. novembrī notika Gagauzu tautas pārstāvju īpašais kongress, kurā tika proklamēta '''Gagauzijas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika''' [[Moldāvijas PSR]] sastāvā, bet nākamajā dienā [[Moldāvijas PSR Augstākā Padome|Moldāvijas PSR Augstākās Padomes]] [[Moldāvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs|Prezidijs]] atcēla gagauzu kongresa lēmumus, nosaucot tos par antikonstitucionāliem.&lt;ref name=&quot;autonom.pdf&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Ангели |first1=Фёдор |title=ГАГАУЗСКАЯ АВТОНОМИЯ. ЛЮДИ И ФАКТЫ (1989-2005) |url=https://web.archive.org/web/20230316054226/http://www.dimpo67.narod.ru/knigi/Angeli-autonom.pdf |website=dimpo67.narod.ru |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pirmais Moldovas PSR Dienvidu stepes Tautas deputātu kongress 1990. gada 19. augustā pasludināja gagauzu tautas neatkarību no Moldovas PSR un Gagauzijas Republikas izveidošanu [[Padomju Savienība]]s sastāvā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=ГАГАУЗИЯ, ОБЩИЕ СВЕДЕНИЯ - Справка - БД &quot;Лабиринт&quot; |url=http://www.labyrinth.ru/content/card.asp?cardid=57012 |website=www.labyrinth.ru |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=ru}}&lt;/ref&gt; Divas dienas vēlāk, 21. augustā, Moldovas PSR Augstākās Padomes Prezidijs sasauca ārkārtas sēdi, un tika pieņemts lēmums pasludināt republiku par nelikumīgu un kongresu par antikonstitucionālu.&lt;ref&gt;{{cite web |title=ГАГАУЗЫ ОБЪЯВИЛИ О СОЗДАНИИ СВОЕЙ РЕСПУБЛИКИ И ВЫХОДЕ ИЗ МОЛДОВЫ |url=http://www.kommersant.ru/doc.aspx?fromsearch=1f3127fa-c64a-40fc-ad40-cce400bc9fc9&amp;docsid=266475 |access-date=1 October 2018 |date=20 August 1990}}&lt;/ref&gt; Gagauzijā izsludināja [[Mobilizācija|mobilizāciju]]. Uz Gagauziju, separātistu apturēšanai, tika nosūtīta moldāvu brīvprātīgo un [[Padomju milicija|milicija]]s vienības, taču [[padomju armija]]s un [[PSRS Iekšējais karaspēks|PSRS Iekšējā karaspēka]] karavīru ierašanās novērsa asinsizliešanu.

Sākotnēji republika sastāvēja no pieciem rajoniem: Komratas, Čadirlungas, Vulkenešti, Basarabjaskas un Taraklijas rajona.&lt;ref name=&quot;autonom.pdf&quot; /&gt;

Gagauzijas Republika nekad nepasludināja neatkarību no PSRS un kļuva par ''[[de facto]]'' neatkarīgu valsti tikai pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] 1991. gada 26. decembrī.&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt;

1994. gada 23. decembrī, pamatojoties uz Gagauzijas Republikas un [[Moldova|Moldovas Republika]]s savstarpējo vienošanos, tika parakstīts dokuments par miermīlīgu Gagauzijas reintegrāciju Moldovā ar autonomijas tiesībām. Dokuments stājās spēkā 1995. gada 14. janvārī. Gagauzijas reintegrācija tika veikta no 1994. gada decembra līdz 1995. gada jūnijam,&lt;ref name=&quot;marcin&quot; /&gt; kad Gagauzijas Republika tika juridiski likvidēta un kļuva par [[Gagauzija|Gagauzijas Autonomo Teritoriālo vienību]].

== Bruņotie spēki ==
Tā kā Gagauzijas konflikts turpināja attīstīties un spriedzes līmenis starp Gagauziju un Moldovas valdību [[Kišiņeva|Kišiņevā]] saglabājās augsts, Gagauzijas pilsētās sāka veidot paramilitārās struktūras, piemēram, Budžakas bataljonu ({{val|gag|Bucak Batalyonu}}; {{val|ro|Batalionul Bugeac}}).&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.justitiarul.ro/18014-2/ |title=Premisele și metodele războiului hibrid din Republica Moldova (1990-1992) |date=2 March 2018 }}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Gagauzija]]
* [[Gagauzi]]
* [[Piedņestra]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Moldovas vēsture]]
[[Kategorija:Gagauzija]]</text>
      <sha1>9w6svag1732ux7suee20bh5g975nwt4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pazudušie (1. sezona)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603635</id>
    <revision>
      <id>4301224</id>
      <parentid>4300776</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:06:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sēriju saraksts */</comment>
      <origin>4301224</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18023" sha1="n49hp9nib8202of4ifdmyqku50f54o9" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste
|country={{USA}}
|num_episodes=25
|network=[[American Broadcasting Company|ABC]]
|first_aired=2004. gada 22. septembrī
|last_aired=2005. gada 25. maijā
|next_season=[[Pazudušie (2. sezona)| 2. sezona]]
|season_name=Pazudušie (1. sezona)
}}
Seriāla '''&quot;[[Pazudušie]]&quot; 1. sezona''' stāsta par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisu 815, kas avarē uz šķietami parastas salas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. 48 pasažieri no lidmašīnas centrālās daļas cenšas izdzīvot uz Salas, kas izrādās pilna noslēpumu. Katrā sērijā tiek izcelts viens no galvenajiem (reti no otra plāna) varoņiem, kura stāsts no pagātnes tiek izstāstīts paralēli izdzīvojušo stāstam salā.

Seriālu pārraidīja [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no 2004. gada 22. septembra līdz 2005. gada 25. maijam, trešdienās plkst. 20:00. [[Latvija|Latvijā]] seriālu pārraidīja kanāls [[LTV7]].

== Filmēšanas komanda ==
Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Braiens Berks]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]], [[Džesijs Aleksanders]] un [[Džefs Pinkners]]. Scenāristi ir Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs, [[Džefrijs Lībers]], [[Deivids Furijs]], [[Kristians Teilors]] un citi.

Režisori ir Dž. Dž Eibramss, Džeks Benders, [[Maikls Cinbergs]], [[Takers Geitss]] un citi. Mūzikas autors ir komponists [[Maikls Džakino]].

== Lomās ==
{{Pamatraksts|Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts}}
[[Metjū Fokss]] atveido [[Ķirurģija|ķirurgu]] Džeku Šepardu, [[Evandželīna Lilī]] atveido Keitu Ostenu, [[Horhe Garsija]] atveido Hugo Reijesu. [[Džošs Holovejs]] atveido krāpnieku Džeimsu Fordu, [[Terijs O'Kvīns]] atveido Džonu Loku, [[Navīns Endrūss]] atveido bijušo Irākas karavīru Saīdu Džara.

[[Emīlija de Ravina|Emīlijas de Ravinas]] atveidotā Klēra Litltone sākotnēji bija otra plāna varone, bet vēlāk kļuva par vienu no galvenajām varonēm. [[Daniels Dejs Kims]] un [[Jundžina Kima]] atveido Džinu Kvonu un Sun Kvonu, kuri ir precēts pāris no [[Dienvidkoreja]]s. [[Dominiks Monahans]] atveido rokmūziķi Čārliju Peisu, [[Herolds Perino]] atveido arhitektu Maiklu Dosonu, bet [[Malkolms Deivids Kelijs|Malkolms Kelijs]] atveido viņa dēlu Voltu. [[Megija Greisa]] un [[Īens Somerholders]] atveido pusbrāli un pusmāsu Šenonu un Būnu.

== Sēriju saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!№
!Nosaukums
!Režisors
!Scenārists
!Centrālais varonis
!Pirmizrādes datums (ASV)
|-
|'''1'''
|[[Pilots (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Pilots, 1. daļa&quot;]]
(''Pilot, Part 1'')
|[[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]]
|Dž. Dž. Eibramss, [[Deimons Lindelofs]] un [[Džefrijs Lībers]]
|Džeks Šepards
|2004. gada 22. septembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |''Oceanic Airlines'' lidmašīna, kas lidoja no Sidnejas uz Losandželosu, avarē uz Salas, liekot centrālās daļas izdzīvojušajiem cīnīties ar situācijas izpratni. Pēc nakts pārdzīvošanas, trīs izdzīvojušie sasniedz lidmašīnas priekšējo daļu, kur viņi atrod ievainoto kapteini, kuru drīz vien nogalina noslēpumains briesmonis.
|-
|'''2'''
|[[Pilots (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Pilots, 2. daļa&quot;]]
(''Pilot, Part 2'')
|Dž. Dž. Eibramss
|Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs un Džefrijs Lībers
|Keita Ostena un Čārlijs Peiss
|2004. gada 29. septembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Izdzīvojušie turpina pielāgoties dzīvei, nezaudējot cerību, ka viņi tiks izglābti. Džeimss Fords nogalina polārlāci, kas rada jautājumu par to, no kurienes tas nācis tropos. Saīds Džara salabo raidītāju-uztvērēju (ko izdzīvojušajiem pirms nāves uzdāvināja kapteinis), un izdzīvojušie uztver dīvainu signālu franču valodā, kas jau 16 gadus nāk no nezināmas vietas uz Salas.
|-
|'''3'''
|[[Neaprakstīta lapa (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Neaprakstīta lapa&quot;]]
(''Tabula Rasa'')
|[[Džeks Benders]]
|Deimons Lindelofs
|Keita Ostena
|2004. gada 6. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks uzzina vairāk par Keitu, kura ir bēguļojoša noziedzniece. Maikls aizliedz savam dēlam sazināties ar ekscentrisko Loku. Grupa strīdas par to, kuram piederētu maršala ierocis. Sērijas beigās Džeks ir spiests nogalināt smagi ievainoto maršalu Marsu, kura stāvoklis ir pārāk pasliktinājies.
|-
|'''4'''
|[[Pastaiga (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Pastaiga&quot;]]
(''Walkabout'')
|Džeks Benders
|[[Deivids Furijs]]
|Džons Loks
|2004. gada 13. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Izdzīvojušie nolemj sākt meklēt pārtiku, ko Loks nolemj darīt, medījot mežacūkas ar nažiem. Izrādās arī, ka Loks pirms lidmašīnas avārijas bija paralizēts no vidukļa uz leju, un pēc tās paralīze izzuda. Izdzīvojušie nolemj nolasīt piemiņas runu mirušajiem un sadedzināt viņu ķermeņus kopā ar daļu no fizelāžas.
|-
|'''5'''
|[[Baltais trusis (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Baltais trusis&quot;]]
(''White Rabbit'')
|[[Kevins Hukss]]
|[[Kristians Teilors]]
|Džeks Šepards
|2004. gada 20. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Būns gandrīz noslīkst, mēģinot glābt izdzīvojušo, kurš nolēma peldēt, bet viņu izglābj Džeks. Ūdens pudelēs sāk beigties. Džeks sāk redzēt savu mirušo tēvu džungļos un atrod zārku, kurā tika pārvests viņa ķermenis, bet tas izrādās tukšs. Sērijas beigās Džeks kļūst par izdzīvojušo neoficiālo līderi.
|-
|'''6'''
|[[Uzlecošās saules māja (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Uzlecošās saules māja&quot;]]
(''House of the Rising Sun'')
|[[Maikls Cinbergs]]
|[[Havjers Grilo Marksua]]
|Sun Kvona
|2004. gada 27. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Starp Džinu un Maiklu izceļas strīds un kautiņš, kā rezultātā Saīds ar maršala roku dzelžiem pieslēdz Džinu pie fizelāžas. Džeks un vairāki citi atrod alu ar svaigu ūdeni, kur ieplakā guļ divi skeleti. Loks vēlas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību. Daži no cilvēkiem dodas dzīvot alā kopā ar Džeku. Maikls noslēdz mieru ar Džinu un ar cirvi pārrauj roku dzelžu ķēdi.
|-
|'''7'''
|&quot;Tauriņš&quot;
(''The Moth'')
|Džeks Benders
|[[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]]
|Čārlijs Peiss
|2004. gada 3. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Čārlijs turpina cīņu ar heroīna atkarību, kurā viņam palīdz Loks. Saīds ar Būna palīdzību nolemj atrast franču signāla avotu. Alā notiek nobrukums, un Maikls, būdams arhitekts, nolemj palīdzēt būvniecības darbos. Saīds sasniedz signāla avotu, bet kāds viņu nogāž, un viņš zaudē samaņu. Čārlijs pārvar savu atkarību, iemetot heroīna maisiņu ugunī.
|-
|'''8'''
|&quot;Uzticams cilvēks&quot;
(''Confidence Man'')
|[[Takers Geitss]]
|Deimons Lindelofs
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|2004. gada 10. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Ievainotais Saīds atgriežas nometnē un pastāsta par notikušo. Fords piekauj Būnu, kurš uzskata, ka Sojers zog no bagāžas un paņēmis viņa māsas Šenonas inhalatoru. Cenšoties noskaidrot, kurš paņēma inhalatoru, Saīds gandrīz nogalina Fordu. Beigās, Sun pagatavo Šenonai augu izcelsmes zāles. Čārlijs pārliecina grūtnieci Klēru pārcelties uz alu.
|-
|'''9'''
|&quot;Vientuļš&quot;
(''Solitary'')
|[[Gregs Jajtans]]
|Deivids Furijs
|Saīds Džara
|2004. gada 17. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Saīds atrod dīvainu kabeli, kas stiepjas no okeāna uz džungļiem, un seko tam, viņš atklāja slazdus, ​​un pēc tam viņu notriec nezināma persona. Vēlāk viņš pamostas un kāda sieviete viņu spīdzina ar elektrību, jautājot viņam: Kur ir Alekss? Izrādās, ka sieviete ir francūziete, un tieši viņa ierakstīja balss signālu. Hērlijs atrod golfa nūjas un nolemj laukumā rīkot golfa turnīru. Francūziete atlaiž Saīdu.
|-
|'''10'''
|&quot;Audzināja cits&quot;
(''Raised by Another'')
|[[Marita Grabiaka]]
|[[Linna E. Lita]]
|Klēra Litltone
|2004. gada 1. decembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Klēra uzskata, ka kāds mēģina nodarīt pāri viņas mazulim, kamēr viņš guļ. Čārlijs uzņemas atbildību viņu aizsargāt. Hērlijs sāk pratināt izdzīvojušos, cenšoties noskaidrot, kurš ir kurš. Drīz vien viņam izdodas iegūt pasažieru sarakstu no Forda, un pēc pasažieru uzskaites viņš saprot, ka viens no viņiem, Ītans Roms, nebija lidmašīnā. Sērijas beigās Čārlijs un Klēra iznāk no džungļiem, kad sastopas ar Ītanu, kurš uz viņiem dīvaini paskatās, un Klēras sejā parādās nobijusies izteiksme.
|-
|'''11'''
|&quot;Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu&quot;
(''All the Best Cowboys Have Daddy Issues'')
|[[Stīvens Viljamss]]
|Havjers Grilo Marksua
|Džeks Šepards
|2004. gada 8. decembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Hērlijs atklāj, ka Ītans nebija lidmašīnā un ka viņš nolaupīja Klēru un Čārliju. Džeks un Loks nav vienisprātis par to, kā meklēt pazudušos. Džeks drīz vien sastopas ar Ītanu, un viņi sakaujās, Ītanam viegli pārspējot Džeku, brīdinot viņu, ka nogalinās vienu no pasažieriem, ja Džeks dosies viņam pakaļ. Grupa atrod Čārliju, ko Ītans ir pakāris, bet viņiem izdodas viņu izglābt. Būns un Loks atrod dīvainu lūku zemē.
|-
|'''12'''
|&quot;Lai nu kā&quot;
(''Whatever the Case May Be'')
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Dženifera Džonsone
|Keita Ostena
|2005. gada 5. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojers un Keita atrod pasažieru līķus, kas sēž sēdekļos, vienā no mazajiem ezeriem ar ūdenskritumu. Tur viņi atrod arī maršala Marsa aizslēgto diplomātu. Izdzīvojušie uztraucas, jo pludmales nometne lēnām sāk applūst līdz ar paisumu. Sojers mēģina atvērt diplomātu, bet nekas nenotiek. Keita pasaka Džekam, ka diplomātā ir ieroči un tā atslēga ir maršala makā. Viņi izrok viņa līķi un atrod atslēgu. Saīds un Šenona uzsāk attiecības, kas nepatīk Būnam.
|-
|'''13'''
|&quot;Sirdis un prāti&quot;
(''Hearts and Minds'')
|[[Rods Holkombs]]
|[[Karltons Kjūzs]] un Havjers Grilo Marksua
|Būns Karlails
|2005. gada 12. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Būns ir greizsirdīgs par savas pusmāsas attiecībām ar Saīdu, tāpēc Loks cenšas novērst viņa uzmanību no šīm domām un koncentrēties uz noslēpumainās lūkas atvēršanu. Hērlijs vēlas iemācīties makšķerēt no Džina, jo viņam ir kuņģa darbības traucējumi, ēdot tikai augļus. Loks atsakās stāstīt pārējiem par lūku. Keita uzzina, ka Sun runā angliski, bet viņa lūdz viņu nevienam to nestāstīt. Loks palīdz Būnam samierināties ar Šenonas un Saīda attiecībām.
|-
|'''14'''
|&quot;Īpašs&quot;
(''Special'')
|Gregs Jajtans
|Deivids Furijs
|Maikls un Volts Dosons
|2005. gada 19. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Maiklam nepatīk, ka Volts ar viņu daudz nesazinās un bieži pavada laiku kopā ar Loku, tāpēc viņš aizliedz dēlam ar viņu sazināties. Saīds un Šenona turpina analizēt francūzietes karti, lai atrastu signāla raidītāju. Maikls nolemj uzbūvēt plostu, lai aizvestu savu dēlu prom no Salas. Drīz vien viņam atkal izdodas iemantot dēla cieņu. Naktī Loks nolemj izmantot paštaisītu svilpi, lai atrastu Volta pazudušo suni, kad pēkšņi no krūmiem parādās Klēra.
|-
|'''15'''
|&quot;Atgriešanās mājās&quot;
(''Homecoming'')
|Kevins Hukss
|Deimons Lindelofs
|Čārlijs Peiss
|2005. gada 9. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Klēra atgriežas nometnē, bet saprot, ka viņa neatceras nesenos notikumus, tostarp par nolaupīšanu. Nākamajā dienā Čārlijs konfrontē Ītanu, kurš draud nogalināt izdzīvojušos, ja viņam neatdos Klēru. Izdzīvojušie izliek slazdus, ​​un Būns brīvprātīgi stāv sardzē, bet aizmieg. No rīta atklājas, ka Ītans nogalināja pasažieri Skotu Džeksonu, kura ķermeni atrod pludmalē. ​​Džeks sapulcina grupu, un viņiem izdodas atrast Ītanu, kuru viņi plāno sagūstīt, bet sadusmotais Čārlijs viņu nošauj.
|-
|'''16'''
|&quot;Ārpus likuma&quot;
(''Outlaws'')
|Džeks Benders
|[[Drū Godards]]
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|2005. gada 16. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Naktī mežacūka iznīcina Sojera māju, un viņš nolemj izsekot un nogalināt to. Hērlijs un Saīds cenšas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar Ītana slepkavības sekām. Pēc mežacūkas pakaļdzīšanās Sojers nolemj to atlaist un nenogalināt.
|-
|'''17'''
|&quot;...Tulkojumā&quot;
(''...In Translation'')
|Takers Geitss
|Havjers Grilo Marksua un [[Leonards Diks]]
|Džins Kvons
|2005. gada 23. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džins un Sun sastrīdas, jo viņš tur aizdomās viņu par attiecībām ar Maiklu. Maikla plosts ir gandrīz pabeigts, bet naktī kāds to aizdedzina, un Maikls tur aizdomās Džinu. Sun, cenšoties aizsargāt savu vīru, runā angliski, un tas vairs nav noslēpums. Loks uzzina, ka Volts sadedzināja plostu, jo viņam patīk sala un viņš nevēlas doties prom. Maikls nolemj uzbūvēt jaunu plostu, un Džins brīvprātīgi piesakās viņam palīdzēt.
|-
|'''18'''
|&quot;Skaitļi&quot;
(''Numbers'')
|[[Daniels Atiass]]
|Brānts Flečers un Deivids Furijs
|Hugo &quot;Hērlijs&quot; Reijess
|2005. gada 2. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Maikls vēlas uz plosta uzstādīt signālbāku, bet viņam ir nepieciešama baterija, kuras dēļ viņš vēlas doties pie francūzietes. Saīds viņus atrunā, sakot, ka viņa ir traka. Hērlijs francūzietes kartē ierauga skaitļus ''4 8 15 16 23 42'', kurus viņš izmantoja, lai laimētu loterijā, pēc kā viņu sāka piemeklēt neveiksme, pēc kuras viņš nolemj doties pie francūzietes. Loks izgatavo Klērai šūpuli. Maikls dabū savu bateriju. Sērijas beigās tiek parādīta lūka zemē, kuras sānos ir iegravēti tie paši skaitļi.
|-
|'''19'''
|&quot;Deus ex machina&quot;
(''Deus Ex Machina'')
|[[Roberts Mendels]]
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Džons Loks
|2005. gada 30. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojeram ir nepieciešamas brilles, jo viņam pastāvīgi sāp galva no grāmatu lasīšanas. Būns un Loks turpina mēģināt atvērt lūku, bet bez panākumiem. Loks sāk zaudēt jutību kājās un baidās, ka Sala viņu atkal paralizēs. Pēc tam viņam parādās vīzija par krītošu ''Beechcraft'' lidmašīnu, un viņi dodas to meklēt. Atrodot lidmašīnu iestrēgušu uz klints, Būns uzkāpj augšā un sazinās ar kādu, izmantojot raidītāju-uztvērēju, bet lidmašīna nokrīt no klints. Lokam izdodas aizvilkt ievainoto Būnu atpakaļ uz nometni, pēc tam viņš dodas pie lūkas un dusmās sāk to dauzīt. Pēkšņi caur lūkas logu parādās gaisma no spilgta prožektora.
|-
|'''20'''
|&quot;Nedari ļaunumu&quot;
(''Do No Harm'')
|Stīvens Viljamss
|[[Džaneta Tamaro]]
|Džeks Šepards
|2005. gada 6. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks cenšas glābt smagi ievainoto Būnu. Klērai sākas dzemdības. Šenona, nezinot par brāļa stāvokli, nolemj doties uz randiņu ar Saīdu. Būnam izdodas pastāstīt Džekam par lūku, pēc kā viņš zaudē samaņu. Džeks saprot, ka ievainojumi ir pārāk smagi un ievainoto vīrieti nevar glābt. Keita un Čārlijs palīdz Klērai dzemdēt, un Būns mirst vienlaikus ar bērna piedzimšanu.
|-
|'''21'''
|&quot;Lielākais labums&quot;
(''The Greater Good'')
|[[Deivids Grosmans]]
|Leonards Diks
|Saīds Džara
|2005. gada 4. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks un daudzi citi uzskata, ka Loks ir atbildīgs par Būna ievainojumiem un nāvi. Šenona lūdz Saīdu nogalināt Loku, bet viņš atsakās. Loks apmeklē Būna bēres un vēlāk aizved Saīdu uz ''Beechcraft'', pierādot, ka viņš nav atbildīgs par viņa nāvi. Šenona nozog ieroci un gandrīz nogalina Loku, bet Saīds viņu aptur. Vēlāk viņš uzstāj, lai Loks aizved viņu pie lūkas.
|-
|'''22'''
|&quot;Dzimis skriešanai&quot;
(''Born to Run'')
|Takers Geitss
|Havjers Grilo Marksua, [[Edvards Kitsis]] un [[Adams Horovics]]
|Keita Ostena
|2005. gada 11. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Plosta būvniecība tuvojas beigām, un jautājums par to, kas kāps uz plosta, kļūst akūts, jo uz tā pietiek vietas tikai 4 cilvēkiem. Tāpat viens no izdzīvojušajiem — biologs Arcts — saka, ka tuvojas musonu sezona, un tāpēc plostam tagad jāaizbrauc, pretējā gadījumā vējš to vienkārši atpūtīs atpakaļ uz Salu. Maikls saindējas ar ūdeni, bet izrādās, ka Sun gribējusi noindēt savu vīru, jo nevēlas, lai viņš kuģo ar plostu. Volts atzīstas tēvam par vecā plosta aizdedzināšanu, bet piekrīt kuģot ar jauno.
|-
|'''23'''
|&quot;Izceļošana, 1. daļa&quot;
(''Exodus, Part 1'')
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Dažadi varoņi
|2005. gada 18. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Francūziete ierodas nometnē pludmalē un norāda uz melnu dūmu stabu tālumā, sakot, ka tā ir zīme par &quot;Citu&quot; ierašanos, kuri nogalinās visus. Džeks nolemj paslēpt izdzīvojušos, un Loks iesaka atvērt lūku, izmantojot dinamītu no &quot;Melnās Klints&quot; — vecas fregates, kas iestrēgusi džungļos. Tiek nolaists plosts, uz kura atrodas Volts, Maikls, Sojers un Džins. Džeks sapulcina grupu, lai dotos uz fregati.
|-
|'''24''' un '''25'''
|&quot;Izceļošana, 2. daļa&quot;
(''Exodus, Part 2'')
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Dažadi varoņi
|2005. gada 25. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Grupa sasniedz fregati, un doktors Arcts mirst, kad viņa rokās eksplodē mitrs dinamīts. Loku gandrīz nogalina dīvains Dūmu briesmonis. Naktī Loks uzspridzina lūku, un viņa un Džeka priekšā atveras nolaišanās ceļš lejup ar salauztām kāpnēm. Uz plosta cilvēki pamana gaismu, un viņiem tuvojas laiva, bet vīrietis no laivas pieprasa, lai viņiem tiktu atdots Volts. Sojers paķer ieroci, bet kāds no laivas uz viņu izšauj, un viņš nokrīt no plosta. Džins lec ūdenī viņam pakaļ, un cilvēki no laivas paņem Voltu un aizdedzina plostu. Maikls, Džins un ievainotais Sojers paliek vieni.
|}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
* {{IMDB sērijas|0411008|season=1}}
* [http://lostpedia.wikia.com/wiki/Season_1 Seriāla &quot;Pazudušie&quot; 1. sezonas sērijas] vietnē ''[[Lostpedia]]'' {{en ikona}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>n49hp9nib8202of4ifdmyqku50f54o9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301339</id>
      <parentid>4301224</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T23:29:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sēriju saraksts */</comment>
      <origin>4301339</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18069" sha1="2l03i80gbdlcax8quxgxuwfgznbkhw0" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste
|country={{USA}}
|num_episodes=25
|network=[[American Broadcasting Company|ABC]]
|first_aired=2004. gada 22. septembrī
|last_aired=2005. gada 25. maijā
|next_season=[[Pazudušie (2. sezona)| 2. sezona]]
|season_name=Pazudušie (1. sezona)
}}
Seriāla '''&quot;[[Pazudušie]]&quot; 1. sezona''' stāsta par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisu 815, kas avarē uz šķietami parastas salas [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]]. 48 pasažieri no lidmašīnas centrālās daļas cenšas izdzīvot uz Salas, kas izrādās pilna noslēpumu. Katrā sērijā tiek izcelts viens no galvenajiem (reti no otra plāna) varoņiem, kura stāsts no pagātnes tiek izstāstīts paralēli izdzīvojušo stāstam salā.

Seriālu pārraidīja [[Kanāda|Kanādā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] no 2004. gada 22. septembra līdz 2005. gada 25. maijam, trešdienās plkst. 20:00. [[Latvija|Latvijā]] seriālu pārraidīja kanāls [[LTV7]].

== Filmēšanas komanda ==
Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Braiens Berks]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]], [[Džesijs Aleksanders]] un [[Džefs Pinkners]]. Scenāristi ir Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs, [[Džefrijs Lībers]], [[Deivids Furijs]], [[Kristians Teilors]] un citi.

Režisori ir Dž. Dž Eibramss, Džeks Benders, [[Maikls Cinbergs]], [[Takers Geitss]] un citi. Mūzikas autors ir komponists [[Maikls Džakino]].

== Lomās ==
{{Pamatraksts|Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts}}
[[Metjū Fokss]] atveido [[Ķirurģija|ķirurgu]] Džeku Šepardu, [[Evandželīna Lilī]] atveido Keitu Ostenu, [[Horhe Garsija]] atveido Hugo Reijesu. [[Džošs Holovejs]] atveido krāpnieku Džeimsu Fordu, [[Terijs O'Kvīns]] atveido Džonu Loku, [[Navīns Endrūss]] atveido bijušo Irākas karavīru Saīdu Džara.

[[Emīlija de Ravina|Emīlijas de Ravinas]] atveidotā Klēra Litltone sākotnēji bija otra plāna varone, bet vēlāk kļuva par vienu no galvenajām varonēm. [[Daniels Dejs Kims]] un [[Jundžina Kima]] atveido Džinu Kvonu un Sun Kvonu, kuri ir precēts pāris no [[Dienvidkoreja]]s. [[Dominiks Monahans]] atveido rokmūziķi Čārliju Peisu, [[Herolds Perino]] atveido arhitektu Maiklu Dosonu, bet [[Malkolms Deivids Kelijs|Malkolms Kelijs]] atveido viņa dēlu Voltu. [[Megija Greisa]] un [[Īens Somerholders]] atveido pusbrāli un pusmāsu Šenonu un Būnu.

== Sēriju saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!№
!Nosaukums
!Režisors
!Scenārists
!Centrālais varonis
!Pirmizrādes datums (ASV)
|-
|'''1'''
|[[Pilots (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Pilots, 1. daļa&quot;]]
(''Pilot, Part 1'')
|[[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]]
|Dž. Dž. Eibramss, [[Deimons Lindelofs]] un [[Džefrijs Lībers]]
|Džeks Šepards
|2004. gada 22. septembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |''Oceanic Airlines'' lidmašīna, kas lidoja no Sidnejas uz Losandželosu, avarē uz Salas, liekot centrālās daļas izdzīvojušajiem cīnīties ar situācijas izpratni. Pēc nakts pārdzīvošanas, trīs izdzīvojušie sasniedz lidmašīnas priekšējo daļu, kur viņi atrod ievainoto kapteini, kuru drīz vien nogalina noslēpumains briesmonis.
|-
|'''2'''
|[[Pilots (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Pilots, 2. daļa&quot;]]
(''Pilot, Part 2'')
|Dž. Dž. Eibramss
|Dž. Dž. Eibramss, Deimons Lindelofs un Džefrijs Lībers
|Keita Ostena un Čārlijs Peiss
|2004. gada 29. septembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Izdzīvojušie turpina pielāgoties dzīvei, nezaudējot cerību, ka viņi tiks izglābti. Džeimss Fords nogalina polārlāci, kas rada jautājumu par to, no kurienes tas nācis tropos. Saīds Džara salabo raidītāju-uztvērēju (ko izdzīvojušajiem pirms nāves uzdāvināja kapteinis), un izdzīvojušie uztver dīvainu signālu franču valodā, kas jau 16 gadus nāk no nezināmas vietas uz Salas.
|-
|'''3'''
|[[Neaprakstīta lapa (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Neaprakstīta lapa&quot;]]
(''Tabula Rasa'')
|[[Džeks Benders]]
|Deimons Lindelofs
|Keita Ostena
|2004. gada 6. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks uzzina vairāk par Keitu, kura ir bēguļojoša noziedzniece. Maikls aizliedz savam dēlam sazināties ar ekscentrisko Loku. Grupa strīdas par to, kuram piederētu maršala ierocis. Sērijas beigās Džeks ir spiests nogalināt smagi ievainoto maršalu Marsu, kura stāvoklis ir pārāk pasliktinājies.
|-
|'''4'''
|[[Pastaiga (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Pastaiga&quot;]]
(''Walkabout'')
|Džeks Benders
|[[Deivids Furijs]]
|Džons Loks
|2004. gada 13. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Izdzīvojušie nolemj sākt meklēt pārtiku, ko Loks nolemj darīt, medījot mežacūkas ar nažiem. Izrādās arī, ka Loks pirms lidmašīnas avārijas bija paralizēts no vidukļa uz leju, un pēc tās paralīze izzuda. Izdzīvojušie nolemj nolasīt piemiņas runu mirušajiem un sadedzināt viņu ķermeņus kopā ar daļu no fizelāžas.
|-
|'''5'''
|[[Baltais trusis (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Baltais trusis&quot;]]
(''White Rabbit'')
|[[Kevins Hukss]]
|[[Kristians Teilors]]
|Džeks Šepards
|2004. gada 20. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Būns gandrīz noslīkst, mēģinot glābt izdzīvojušo, kurš nolēma peldēt, bet viņu izglābj Džeks. Ūdens pudelēs sāk beigties. Džeks sāk redzēt savu mirušo tēvu džungļos un atrod zārku, kurā tika pārvests viņa ķermenis, bet tas izrādās tukšs. Sērijas beigās Džeks kļūst par izdzīvojušo neoficiālo līderi.
|-
|'''6'''
|[[Uzlecošās saules māja (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Uzlecošās saules māja&quot;]]
(''House of the Rising Sun'')
|[[Maikls Cinbergs]]
|[[Havjers Grilo Marksua]]
|Sun Kvona
|2004. gada 27. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Starp Džinu un Maiklu izceļas strīds un kautiņš, kā rezultātā Saīds ar maršala roku dzelžiem pieslēdz Džinu pie fizelāžas. Džeks un vairāki citi atrod alu ar svaigu ūdeni, kur ieplakā guļ divi skeleti. Loks vēlas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību. Daži no cilvēkiem dodas dzīvot alā kopā ar Džeku. Maikls noslēdz mieru ar Džinu un ar cirvi pārrauj roku dzelžu ķēdi.
|-
|'''7'''
|[[Tauriņš (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|&quot;Tauriņš&quot;]]
(''The Moth'')
|Džeks Benders
|[[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]]
|Čārlijs Peiss
|2004. gada 3. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Čārlijs turpina cīņu ar heroīna atkarību, kurā viņam palīdz Loks. Saīds ar Būna palīdzību nolemj atrast franču signāla avotu. Alā notiek nobrukums, un Maikls, būdams arhitekts, nolemj palīdzēt būvniecības darbos. Saīds sasniedz signāla avotu, bet kāds viņu nogāž, un viņš zaudē samaņu. Čārlijs pārvar savu atkarību, iemetot heroīna maisiņu ugunī.
|-
|'''8'''
|&quot;Uzticams cilvēks&quot;
(''Confidence Man'')
|[[Takers Geitss]]
|Deimons Lindelofs
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|2004. gada 10. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Ievainotais Saīds atgriežas nometnē un pastāsta par notikušo. Fords piekauj Būnu, kurš uzskata, ka Sojers zog no bagāžas un paņēmis viņa māsas Šenonas inhalatoru. Cenšoties noskaidrot, kurš paņēma inhalatoru, Saīds gandrīz nogalina Fordu. Beigās, Sun pagatavo Šenonai augu izcelsmes zāles. Čārlijs pārliecina grūtnieci Klēru pārcelties uz alu.
|-
|'''9'''
|&quot;Vientuļš&quot;
(''Solitary'')
|[[Gregs Jajtans]]
|Deivids Furijs
|Saīds Džara
|2004. gada 17. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Saīds atrod dīvainu kabeli, kas stiepjas no okeāna uz džungļiem, un seko tam, viņš atklāja slazdus, ​​un pēc tam viņu notriec nezināma persona. Vēlāk viņš pamostas un kāda sieviete viņu spīdzina ar elektrību, jautājot viņam: Kur ir Alekss? Izrādās, ka sieviete ir francūziete, un tieši viņa ierakstīja balss signālu. Hērlijs atrod golfa nūjas un nolemj laukumā rīkot golfa turnīru. Francūziete atlaiž Saīdu.
|-
|'''10'''
|&quot;Audzināja cits&quot;
(''Raised by Another'')
|[[Marita Grabiaka]]
|[[Linna E. Lita]]
|Klēra Litltone
|2004. gada 1. decembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Klēra uzskata, ka kāds mēģina nodarīt pāri viņas mazulim, kamēr viņš guļ. Čārlijs uzņemas atbildību viņu aizsargāt. Hērlijs sāk pratināt izdzīvojušos, cenšoties noskaidrot, kurš ir kurš. Drīz vien viņam izdodas iegūt pasažieru sarakstu no Forda, un pēc pasažieru uzskaites viņš saprot, ka viens no viņiem, Ītans Roms, nebija lidmašīnā. Sērijas beigās Čārlijs un Klēra iznāk no džungļiem, kad sastopas ar Ītanu, kurš uz viņiem dīvaini paskatās, un Klēras sejā parādās nobijusies izteiksme.
|-
|'''11'''
|&quot;Visiem labākajiem kovbojiem ir problēmas ar tēvu&quot;
(''All the Best Cowboys Have Daddy Issues'')
|[[Stīvens Viljamss]]
|Havjers Grilo Marksua
|Džeks Šepards
|2004. gada 8. decembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Hērlijs atklāj, ka Ītans nebija lidmašīnā un ka viņš nolaupīja Klēru un Čārliju. Džeks un Loks nav vienisprātis par to, kā meklēt pazudušos. Džeks drīz vien sastopas ar Ītanu, un viņi sakaujās, Ītanam viegli pārspējot Džeku, brīdinot viņu, ka nogalinās vienu no pasažieriem, ja Džeks dosies viņam pakaļ. Grupa atrod Čārliju, ko Ītans ir pakāris, bet viņiem izdodas viņu izglābt. Būns un Loks atrod dīvainu lūku zemē.
|-
|'''12'''
|&quot;Lai nu kā&quot;
(''Whatever the Case May Be'')
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Dženifera Džonsone
|Keita Ostena
|2005. gada 5. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojers un Keita atrod pasažieru līķus, kas sēž sēdekļos, vienā no mazajiem ezeriem ar ūdenskritumu. Tur viņi atrod arī maršala Marsa aizslēgto diplomātu. Izdzīvojušie uztraucas, jo pludmales nometne lēnām sāk applūst līdz ar paisumu. Sojers mēģina atvērt diplomātu, bet nekas nenotiek. Keita pasaka Džekam, ka diplomātā ir ieroči un tā atslēga ir maršala makā. Viņi izrok viņa līķi un atrod atslēgu. Saīds un Šenona uzsāk attiecības, kas nepatīk Būnam.
|-
|'''13'''
|&quot;Sirdis un prāti&quot;
(''Hearts and Minds'')
|[[Rods Holkombs]]
|[[Karltons Kjūzs]] un Havjers Grilo Marksua
|Būns Karlails
|2005. gada 12. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Būns ir greizsirdīgs par savas pusmāsas attiecībām ar Saīdu, tāpēc Loks cenšas novērst viņa uzmanību no šīm domām un koncentrēties uz noslēpumainās lūkas atvēršanu. Hērlijs vēlas iemācīties makšķerēt no Džina, jo viņam ir kuņģa darbības traucējumi, ēdot tikai augļus. Loks atsakās stāstīt pārējiem par lūku. Keita uzzina, ka Sun runā angliski, bet viņa lūdz viņu nevienam to nestāstīt. Loks palīdz Būnam samierināties ar Šenonas un Saīda attiecībām.
|-
|'''14'''
|&quot;Īpašs&quot;
(''Special'')
|Gregs Jajtans
|Deivids Furijs
|Maikls un Volts Dosons
|2005. gada 19. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Maiklam nepatīk, ka Volts ar viņu daudz nesazinās un bieži pavada laiku kopā ar Loku, tāpēc viņš aizliedz dēlam ar viņu sazināties. Saīds un Šenona turpina analizēt francūzietes karti, lai atrastu signāla raidītāju. Maikls nolemj uzbūvēt plostu, lai aizvestu savu dēlu prom no Salas. Drīz vien viņam atkal izdodas iemantot dēla cieņu. Naktī Loks nolemj izmantot paštaisītu svilpi, lai atrastu Volta pazudušo suni, kad pēkšņi no krūmiem parādās Klēra.
|-
|'''15'''
|&quot;Atgriešanās mājās&quot;
(''Homecoming'')
|Kevins Hukss
|Deimons Lindelofs
|Čārlijs Peiss
|2005. gada 9. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Klēra atgriežas nometnē, bet saprot, ka viņa neatceras nesenos notikumus, tostarp par nolaupīšanu. Nākamajā dienā Čārlijs konfrontē Ītanu, kurš draud nogalināt izdzīvojušos, ja viņam neatdos Klēru. Izdzīvojušie izliek slazdus, ​​un Būns brīvprātīgi stāv sardzē, bet aizmieg. No rīta atklājas, ka Ītans nogalināja pasažieri Skotu Džeksonu, kura ķermeni atrod pludmalē. ​​Džeks sapulcina grupu, un viņiem izdodas atrast Ītanu, kuru viņi plāno sagūstīt, bet sadusmotais Čārlijs viņu nošauj.
|-
|'''16'''
|&quot;Ārpus likuma&quot;
(''Outlaws'')
|Džeks Benders
|[[Drū Godards]]
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|2005. gada 16. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Naktī mežacūka iznīcina Sojera māju, un viņš nolemj izsekot un nogalināt to. Hērlijs un Saīds cenšas palīdzēt Čārlijam tikt galā ar Ītana slepkavības sekām. Pēc mežacūkas pakaļdzīšanās Sojers nolemj to atlaist un nenogalināt.
|-
|'''17'''
|&quot;...Tulkojumā&quot;
(''...In Translation'')
|Takers Geitss
|Havjers Grilo Marksua un [[Leonards Diks]]
|Džins Kvons
|2005. gada 23. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džins un Sun sastrīdas, jo viņš tur aizdomās viņu par attiecībām ar Maiklu. Maikla plosts ir gandrīz pabeigts, bet naktī kāds to aizdedzina, un Maikls tur aizdomās Džinu. Sun, cenšoties aizsargāt savu vīru, runā angliski, un tas vairs nav noslēpums. Loks uzzina, ka Volts sadedzināja plostu, jo viņam patīk sala un viņš nevēlas doties prom. Maikls nolemj uzbūvēt jaunu plostu, un Džins brīvprātīgi piesakās viņam palīdzēt.
|-
|'''18'''
|&quot;Skaitļi&quot;
(''Numbers'')
|[[Daniels Atiass]]
|Brānts Flečers un Deivids Furijs
|Hugo &quot;Hērlijs&quot; Reijess
|2005. gada 2. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Maikls vēlas uz plosta uzstādīt signālbāku, bet viņam ir nepieciešama baterija, kuras dēļ viņš vēlas doties pie francūzietes. Saīds viņus atrunā, sakot, ka viņa ir traka. Hērlijs francūzietes kartē ierauga skaitļus ''4 8 15 16 23 42'', kurus viņš izmantoja, lai laimētu loterijā, pēc kā viņu sāka piemeklēt neveiksme, pēc kuras viņš nolemj doties pie francūzietes. Loks izgatavo Klērai šūpuli. Maikls dabū savu bateriju. Sērijas beigās tiek parādīta lūka zemē, kuras sānos ir iegravēti tie paši skaitļi.
|-
|'''19'''
|&quot;Deus ex machina&quot;
(''Deus Ex Machina'')
|[[Roberts Mendels]]
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Džons Loks
|2005. gada 30. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojeram ir nepieciešamas brilles, jo viņam pastāvīgi sāp galva no grāmatu lasīšanas. Būns un Loks turpina mēģināt atvērt lūku, bet bez panākumiem. Loks sāk zaudēt jutību kājās un baidās, ka Sala viņu atkal paralizēs. Pēc tam viņam parādās vīzija par krītošu ''Beechcraft'' lidmašīnu, un viņi dodas to meklēt. Atrodot lidmašīnu iestrēgušu uz klints, Būns uzkāpj augšā un sazinās ar kādu, izmantojot raidītāju-uztvērēju, bet lidmašīna nokrīt no klints. Lokam izdodas aizvilkt ievainoto Būnu atpakaļ uz nometni, pēc tam viņš dodas pie lūkas un dusmās sāk to dauzīt. Pēkšņi caur lūkas logu parādās gaisma no spilgta prožektora.
|-
|'''20'''
|&quot;Nedari ļaunumu&quot;
(''Do No Harm'')
|Stīvens Viljamss
|[[Džaneta Tamaro]]
|Džeks Šepards
|2005. gada 6. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks cenšas glābt smagi ievainoto Būnu. Klērai sākas dzemdības. Šenona, nezinot par brāļa stāvokli, nolemj doties uz randiņu ar Saīdu. Būnam izdodas pastāstīt Džekam par lūku, pēc kā viņš zaudē samaņu. Džeks saprot, ka ievainojumi ir pārāk smagi un ievainoto vīrieti nevar glābt. Keita un Čārlijs palīdz Klērai dzemdēt, un Būns mirst vienlaikus ar bērna piedzimšanu.
|-
|'''21'''
|&quot;Lielākais labums&quot;
(''The Greater Good'')
|[[Deivids Grosmans]]
|Leonards Diks
|Saīds Džara
|2005. gada 4. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks un daudzi citi uzskata, ka Loks ir atbildīgs par Būna ievainojumiem un nāvi. Šenona lūdz Saīdu nogalināt Loku, bet viņš atsakās. Loks apmeklē Būna bēres un vēlāk aizved Saīdu uz ''Beechcraft'', pierādot, ka viņš nav atbildīgs par viņa nāvi. Šenona nozog ieroci un gandrīz nogalina Loku, bet Saīds viņu aptur. Vēlāk viņš uzstāj, lai Loks aizved viņu pie lūkas.
|-
|'''22'''
|&quot;Dzimis skriešanai&quot;
(''Born to Run'')
|Takers Geitss
|Havjers Grilo Marksua, [[Edvards Kitsis]] un [[Adams Horovics]]
|Keita Ostena
|2005. gada 11. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Plosta būvniecība tuvojas beigām, un jautājums par to, kas kāps uz plosta, kļūst akūts, jo uz tā pietiek vietas tikai 4 cilvēkiem. Tāpat viens no izdzīvojušajiem — biologs Arcts — saka, ka tuvojas musonu sezona, un tāpēc plostam tagad jāaizbrauc, pretējā gadījumā vējš to vienkārši atpūtīs atpakaļ uz Salu. Maikls saindējas ar ūdeni, bet izrādās, ka Sun gribējusi noindēt savu vīru, jo nevēlas, lai viņš kuģo ar plostu. Volts atzīstas tēvam par vecā plosta aizdedzināšanu, bet piekrīt kuģot ar jauno.
|-
|'''23'''
|&quot;Izceļošana, 1. daļa&quot;
(''Exodus, Part 1'')
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Dažadi varoņi
|2005. gada 18. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Francūziete ierodas nometnē pludmalē un norāda uz melnu dūmu stabu tālumā, sakot, ka tā ir zīme par &quot;Citu&quot; ierašanos, kuri nogalinās visus. Džeks nolemj paslēpt izdzīvojušos, un Loks iesaka atvērt lūku, izmantojot dinamītu no &quot;Melnās Klints&quot; — vecas fregates, kas iestrēgusi džungļos. Tiek nolaists plosts, uz kura atrodas Volts, Maikls, Sojers un Džins. Džeks sapulcina grupu, lai dotos uz fregati.
|-
|'''24''' un '''25'''
|&quot;Izceļošana, 2. daļa&quot;
(''Exodus, Part 2'')
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Dažadi varoņi
|2005. gada 25. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Grupa sasniedz fregati, un doktors Arcts mirst, kad viņa rokās eksplodē mitrs dinamīts. Loku gandrīz nogalina dīvains Dūmu briesmonis. Naktī Loks uzspridzina lūku, un viņa un Džeka priekšā atveras nolaišanās ceļš lejup ar salauztām kāpnēm. Uz plosta cilvēki pamana gaismu, un viņiem tuvojas laiva, bet vīrietis no laivas pieprasa, lai viņiem tiktu atdots Volts. Sojers paķer ieroci, bet kāds no laivas uz viņu izšauj, un viņš nokrīt no plosta. Džins lec ūdenī viņam pakaļ, un cilvēki no laivas paņem Voltu un aizdedzina plostu. Maikls, Džins un ievainotais Sojers paliek vieni.
|}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
* {{IMDB sērijas|0411008|season=1}}
* [http://lostpedia.wikia.com/wiki/Season_1 Seriāla &quot;Pazudušie&quot; 1. sezonas sērijas] vietnē ''[[Lostpedia]]'' {{en ikona}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>2l03i80gbdlcax8quxgxuwfgznbkhw0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pilots (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603785</id>
    <revision>
      <id>4301488</id>
      <parentid>4300063</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:26:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11289" sha1="awb7kdmp4m0q41500ioulqjbimila3s" xml:space="preserve">{{pareizrakstība}}
{{TV sērijas infokaste|Title=Pilots|RTitle=|Series no=1. un 2. sērija|Prev=-|Next=[[Neaprakstīta lapa (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|Neaprakstīta lapa]]|Season=1. sezona|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|&quot;Pazudušie&quot;]]|Director=[[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]]|Writer=[[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]]&lt;br&gt;[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Džefrijs Lībers]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Mērija Džo Markija]]|Airdate=1. sērija — 2004. gada. 22. septembrī
2. sērija — 2004. gada 29. septembrī|Length=83 min.|Guests=[[Metjū Fokss]]&lt;br&gt;[[Evandželīna Lilī]]&lt;br&gt;[[Džošs Holovejs]]&lt;br&gt;[[Horhe Garsija]]&lt;br&gt;[[Dominks Monahans]]&lt;br&gt;[[Navins Endruss]]&lt;br&gt;[[Daniels Dejs Kims]]&lt;br&gt;[[Jundžina Kima]]&lt;br&gt;}}

'''&quot;Pilots&quot;''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Pilot'') ir divdaļīga [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] seriāla [[Pazudušie|&quot;Pazudušie&quot;]] [[pilotsērija]]. Pirmā daļa tika rādīta 2004. gada 22. septembrī, bet otrā — 29. septembrī. Abas sērijas tika rādītas kopā 2. oktobrī. Sēriju režisors ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], scenāristi ir viņš, [[Deimons Lindelofs]] un [[Džefrijs Lībers]]. Džefrijs Lībers uzrakstīja pamata sižetu, un pēc tam Eibramss ar Lindelofu viņa scenāriju pilnveidoja.

Pilotsērija, kas tika filmēta [[Oahu|Oahu salā]] [[Havajas|Havajās]], kļuva par visdārgāko pilotsēriju kanāla vēsturē, un tās aptuvenais budžets bija no 10 līdz 14 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]]. 

Sērijā tiek stāstīts par [[Oceanic Airlines|''Oceanic'' ''Airlines'']] reisa 815 avāriju uz tropu salas. Tiek arī parādītas triju varoņu (Džeks, Čārlijs, Keita) atmiņas, pirms viņi nokļūst uz salas.

== Sižets ==

=== 1. daļa ===

==== Uz Salas ====
Džeks Šepards atgūst samaņu, guļot bambusu birzs vidū. Garām paskrien suns, un Džeks pieceļas, pēc kā, skrienot sunim pakaļ, viņš iznāk pludmalē, kur atrodas ''Oceanic'' ''Airlines'' lidmašīnas centrālās daļas atlūzas. Džeks palīdz vairākiem ievainotiem pasažieriem, tostarp grūtniecei Klērai, kad viens no pasažieriem — [[rakstnieks]] Gērijs Traups — tiek iesūkts lidmašīnas joprojām darbojošajā [[Turbīna|turbīnā]], un tā eksplodē, pieberot pludmali ar sīkām atlūzām. Kad situācija nedaudz nomierinās, Džeks atrod klusu vietu un mēģina aizšūt skrāpējumu uz muguras. Keita paiet garām un palīdz viņam to izdarīt, iepazīstoties ar Džeku.

Iestājas nakts. Saīds Džara iekur ugunskuru un lūdz Čārlijam Peisam to uzturēt. Hugo Reijess atnes izdzīvojušajiem pārtiku no lidmašīnas. Džeks apskata ievainoto pasažieri Edvardu Marsu, kuram ir galvas brūce un vaļēja vēdera brūce no metāla gabala. Keita stāsta, ka šis pasažieris sēdēja kopā ar viņu. Pēkšņi izdzīvojušie dzird rēcienu tālumā un ierauga kaut ko, kas lauž kokus.

No rīta Saīds, Šenona, Būns, Čārlijs, Hugo, Volts un Maikls apspriež, ko darīt ar mirušo ķermeņiem, bet Šenona uzskata, ka viņi drīz tiks izglābti un glābēji rūpējas par līķiem. Pie viņiem pienāk Džeks un saka, ka dosies džungļos meklēt lidmašīnas priekšējo daļu, kur varētu atrasties raidītājs-uztvērējs. Čārlijs un Keita pievienojas viņam. Sākas [[lietusgāze]], un izdzīvojušie pludmalē atkal ierauga kaut ko, kas tālumā lauž kokus. Trijotne atrod lidmašīnas priekšējo daļu, kas ieķērusies kokā slīpā leņķī. Pirmajā klasē viņi neatrod nevienu izdzīvojušo, un, atverot kabīni, no turienes izkrīt otrā pilota ķermenis. Viņi iekāpj kabīnē, kad kapteinis Sets Noriss pēkšņi pamostas. Džeks viņam diagnosticē [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]], bet Sets jautā par izdzīvojušajiem un paskaidro, ka [[turbulence]] novirzījusi lidmašīnu no kursa par 1000 jūdzēm, tāpēc glābēji viņus meklē nepareizajā vietā. Sets atdod viņiem raidītāju-uztvērēju, bet pēkšņi kaut kas sāk kratīt kabīni. Sets paskatās cauri saplīsušajam vējstiklam, un pēkšņi kaut kas viņu izvelk no kabīnes, pēc kā priekšējā daļa noslīd un nokrīt uz zemes. Trijotne izskrien no kabīnes un sadalās, slēpjoties džungļos no nezināma briesmoņa. Vēlāk, kad lietusgāze mitējas, Keita atrod Čārliju un dodas meklēt Džeku. Pēkšņi peļķē viņa atrod pilota krūšu nozīmi, un tad no krūmiem iznāk Džeks. Paskatoties augšup, viņi ierauga Seta asiņaino līķi, kas guļ koka zaros.

==== Džeka atmiņas ====
Džeks skatās pa lidmašīnas logu. Garām paiet stjuarte Sindija Čandlere un pēc īsas sarunas iedod Džekam divas pudelītes degvīna. Džeks nolemj piecelties, kad garām paskrien Čārlijs un viņu pagrūž. Roza Nedlere, kuras vīrs devies uz tualeti lidmašīnas aizmugurē, par to pasaka komentāru, pēc kura starp viņu un Džeku sākas īsa saruna. Sarunu pārtrauc turbulence un kapteiņa lūgums apsēsties un piesprādzēt drošības jostas. Turbulence pastiprinās, un no augšas izkrīt skābekļa maskas.

=== 2. daļa ===

==== Uz salas ====
Džeks, Čārlijs un Keita dodas atpakaļ uz pludmali. Šenona sauļojas pludmalē, joprojām cerot uz glābēju ierašanos. Džins un Sun pagaidām turas pa gabalu no izdzīvojušajiem, dodot priekšroku izdzīvot vienatnē. Volts, meklējot savu suni, atrod rokudzelžus un parāda tos savam tēvam. Kad tas kļūst zināms pārējiem, un starp Saīdu un Sojeru izceļas kautiņš, jo Sojers uzskata, ka Saīds ir ieslodzītais un vaininieks lidmašīnas avārijā. Džeks pārtrauc kautiņu un iedod raidītāju Saīdam, lai viņš to salabotu, bet neviens no trijotnes nerunā par briesmoni un pilotu. Saīds salabo raidītāju, taču signāla nav, tāpēc viņš nolemj uzkāpt augstumā, lai varētu to uztvert. Edvardam kļūst sliktāk, un Keita nolemj doties kopā ar Saīdu, lai uztvertu signālu. Čārlijs aiziet un iedzer [[Heroīns|heroīna]] devu. Saīds, Šenona, Būns, Keita un Čārlijs sapulcējas, lai uztvertu signālu, vēlāk viņiem pievienojas Sojers. Džeks, meklējot zāles un instrumentus čemodānos, pastāsta Maiklam, ka vakar redzējis viņa dēla suni. Loks māca Voltam spēlēt [[nardi]].

Kad grupa ieiet augstajā zālē, viņus sāk vajāt kāds dzīvnieks. Visi sāk bēgt, bet Sojers pēkšņi izvelk [[Pistole|pistoli]] un nogalina dzīvnieku — tas izrādās [[Leduslācis|polārlācis]]. Visi brīnās: ko polārlācis dara tropos? Tajā pašā laikā Džeks nolemj izvilkt metāla gabalu no Edvarda vēdera, ko viņam izdodas izdarīt ar Hugo palīdzību. Keita jautā Sojeram, kur viņš dabūjis pistoli. Viņš atbild, ka paņēmis to no mirušā maršala, uz ko Saīds apsūdz Sojeru par to, ka viņš ir ieslodzītais, kuru maršals pavadījis. Sojers visu noliedz, bet Keita paņem pistoli un izlādē to. Edvards atgriežas pie samaņas un satver Džeku aiz krekla, jautājot par kādas meitenes atrašanās vietu. Grupa uzkāpj kalnā, un Saīds ieslēdz raidītāju, kas uztver dīvainu signālu [[Franču valoda|franču valodā]]. Ar Šenonas palīdzību signāls tiek tulkots, un izrādās, ka tas ir lūgums pēc palīdzības. Pēc signāla, raidītājs ziņo par to, cik reizes šis ziņojums ir atkārtots, un Saīds saka, ka signāls no salas tiek raidīts jau 16 gadus.

==== Čārlija atmiņas ====
Čārlijs sēž savā vietā lidmašīnā un izjūt abstinences simptomus. Stjuarte Sindija jautā Čārlijam, vai ar viņu viss ir kārtībā. Viņš saka jā, bet, redzot, ka Sindija kaut ko saka pārējām stjuartēm, Čārlijs pieceļas no savas vietas un skrien uz tualeti. Pa ceļam viņš pagrūž Džeku, kurš ir piecēlies no savas vietas. Čārlijs ieslēdzas tualetē un iedzer heroīnu, kamēr trīs stjuartes sāk klauvēt pie durvīm. Pēkšņi sākas turbulence, un Čārliju met pie griestiem, pēc tam viņš iznāk no tualetes un apsēžas tuvākajā brīvajā vietā, uzliekot skābekļa masku.

==== Keitas atmiņas ====
Stjuarte Mišela jautā Keitai, vai viņa vēlētos kaut ko ēst vai dzert, no kā viņa atsakās. Edvards Marss, kurš sēž viņai blakus, pasūta kafiju. Izrādās, ka viņš ir maršals, bet Keita —  ieslodzītā, kuru viņš pavada no [[Sidneja|Sidnejas]] uz [[Losandželosa|Losandželosu]]. Keita vēlas kaut ko palūgt maršalam, bet sākas spēcīga turbulence. Divi pasažieri tiek uzmesti līdz griestiem, un no bagāžas plaukta izkrīt diplomāta čemodāns, trāpot Marsam pa galvu un izslēdzot viņu bezsamaņā. Izkrīt skābekļa maskas, un Keita, atbrīvojoties no rokudzelžiem ar atslēgu, uzliek masku maršalam un pēc tam sev. Atskan metālisks troksnis, pēc kura lidmašīnas aizmugure atrajas no centrālās daļas, vairāki pasažieri izlido caur radušos caurumu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Reijess
* [[Džošs Holovejs]] — Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara
* [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons
* [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons
* [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda
* [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails
* [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss
{{Col-end}}

=== Otra plāna varoņi ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone
* [[Fredriks Leins]] — maršals Edvards Marss 
* [[Laverna S. Koldvela]] — Roza Nedlera
* [[Kimberlija Džozefa]] — stjuarte Sindija Čandlere
* [[Gregs Grunbergs]] — lidmašīnas kapteinis Sets Noriss
* [[Kristians Bovmens]] — Stīvs Dženkinss
* [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons
* [[Mišela Artura]] — stjuarte Mišela
{{Col-2}}
* suņēks Medisone — suns Vinsents
* [[Frenks Toress]] — Gērijs Traups
* [[Džims Mocarela]] — Džeroms
* [[Šons Duglass Hobans]] — Dags
* [[Kriss Kandela]] — Kreigs
* [[Mārdžorija Marjane]] — Beta
* [[Braiens Sato]] — Ričards
{{Col-end}}

== Filmēšana ==
Filmēšana sākās 2004. gada 11. martā Losandželosā, kur tika filmēti momenti no lidmašīnas iekšpuses.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.ew.com/ew/article/0,,20367067,00.html|title=Lost: How It Began {{!}} EW.com|work=archive.ph|access-date=2025-06-24|date=2012-05-24|archive-date=2012-05-24|archive-url=https://archive.today/20120524000842/http://www.ew.com/ew/article/0,,20367067,00.html}}&lt;/ref&gt; Vēlāk filmēšana turpinājās Oahu salā, kas seriālā kalpo kā noslēpumainā sala. ''Oceanic Airlines'' lidmašīnas atlūzas tika izgatavotas no ''[[Lockheed L-1011]]'' lidmašīnas, ko agrāk bija izmantojusi aviokompānija ''[[Delta Air Lines]].''&lt;ref&gt;''Designing a Disaster'' (Dokumentala filma). ''Lost, the Complete First Season'': Buena Vista Home Entertainment. 2005.&lt;/ref&gt; Lietotu lidmašīnu iegādes dēļ un tāpēc, ka filmēšanas vieta atradās tālu no lielākajām pilsētām, pilotsērijas budžets tika ievērojami palielināts.
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==

[[Kategorija:Pazudušie| ]]</text>
      <sha1>awb7kdmp4m0q41500ioulqjbimila3s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Partokrātija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603799</id>
    <revision>
      <id>4301407</id>
      <parentid>4299494</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T05:43:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7956" sha1="g52spujfrvj13vekcu587mhqcujp0dw" xml:space="preserve">{{Politika}}

'''Partokrātija'''&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=22. Demokrātija un partokrātija. |url=https://www.austsaule.lv/podcast/22-demokratija-un-partokratija/ |website=Austošā Saule |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=lv |date={{dat|2021|8|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Meritokrātija Pasaulē pret partokrātiju Latvijā {{!}} prof. Andris Špats |url=http://www.spats.lv/2012/08/meritokratija-pasaule-pret-partokratiju-latvija/ |website=spats.lv |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=lv |date={{dat|2012|8|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; ({{val|en|Particracy}}) ir [[valsts pārvaldes forma]], kurā galvenais varas pamats ir [[Politiskā partija|politiskās partijas]],&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Political Science Quarterly: Conference Issue: Presidential and Parliamentary Democracies: Which Work Best?, Special Issue 1994: The Italian Particracy: Beyond President and Parliament |url=https://www.psqonline.org/article.cfm?IDArticle=13332 |website=www.psqonline.org |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |page=4 |language=en}}&lt;/ref&gt; nevis [[Pilsonība|pilsoņi]] vai atsevišķi [[Politiķis|politiķi]].

Kā 1994. gadā apgalvoja itāļu [[Politoloģija|politologs]] Mauro Kalize (''Mauro Calise''), šis termins bieži vien ir nievājošs, veidojot vēstījumu, ka partijām ir pārāk liela vara — līdzīgā veidā agrīnajos jaunajos laikos bieži tika apgalvots, ka [[demokrātija]] ir tikai vāji izglītota un viegli maldināma [[Ohlokrātija|pūļa vara]]. Līdz šim, centieni pārvērst partokrātiju par precīzāku akadēmisku jēdzienu ir tikai daļēji izdevušies.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Political Science Quarterly: Conference Issue: Presidential and Parliamentary Democracies: Which Work Best?, Special Issue 1994: The Italian Particracy: Beyond President and Parliament |url=https://www.psqonline.org/article.cfm?IDArticle=13332 |website=www.psqonline.org |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Pamatojums un veidi ==
Partokrātija mēdz izveidoties un nostiprināties, pieaugot politisko kampaņu izmaksām un [[Plašsaziņas līdzekļi|mediju]] ietekmei, lai partija varētu būt pārstāvēta valsts nacionālajā politikā, uzvarot vēlēšanas lielajos vēlēšanu apgabalos, bet tādējādi atstājot novārtā politiku reģionu līmenī. Daži populārākie politiķi var pietiekami ietekmēt sabiedrisko domu, lai pretotos savai partijai vai dominētu tajā.

Galīgākais partokrātijas līmenis ir [[vienpartijas sistēma]], lai gan zināmā mērā vienpartijas valstī valdošā partija nav pilnīga politiskā partija, jo tā neveic būtisku funkciju, konkurēšanu ar citām partijām. Vienpartejiskā sistēmā vienīgās atļautās partijas vara bieži vien ir apstiprināta likumos, savukārt daudzpartiju valstīs partokrātiju nevar likumiski uzspiest vai efektīvi novērst ar likumu spēku.

Daudzpartiju sistēmā individuālās autonomijas pakāpe katrā politiskajā partijā var atšķirties atkarībā no partijas iekšējiem noteikumiem un vietējām tradīcijām, kā arī no tā, vai partija ir pie varas, un, ja tā, tad vai tā ir vienīgā partija pie varas (galvenokārt ''[[de facto]]'' [[Divpartiju sistēma|divpartiju sistēmā]]) vai valdošajā partiju koalīcijā. Matemātiskā nepieciešamība veidot koalīciju, no vienas puses, neļauj vienai partijai iegūt potenciāli pilnīgu kontroli, no otras puses, sniedz perfektu attaisnojumu, lai neatbildētu vēlētāju priekšā par partijas programmas solījumu nepildīšanu.

== Piemēri ==
Partokrātijas piemērs ir [[Meksika]], kuru vairāk nekā 70 gadus (1929—2000) pārvaldīja [[Institucionāli Revolucionārā partija]] (PRI), vēlāk zaudējot varu uz 12 gadiem [[Nacionālās rīcības partija]]i (PAN), vēlāk atgūstot to 2012. gadā, kuru 2018. gadā atkal zaudēja ''[[Morena]]'' partijai. Daži pētnieki PRI ir raksturojuši kā &quot;valsts partiju&quot; vai &quot;ideālo diktatūru&quot;.&lt;ref&gt;{{laikraksta atsauce |last1=Khan |first1=Mohammad Azeem |last2=Lara-Garcia |first2=Andrea |title=A “Perfect Dictatorship”: The PRI, Corruption, and Autocracy in Mexico |journal=Arizona Journal of Interdisciplinary Studies |date={{dat|2021|5|7||bez}} |volume=7 |issue=0 |pages=26–45 |url=https://journals.librarypublishing.arizona.edu/azjis/article/id/2382/ |issn=2166-5281}}&lt;/ref&gt;

Partiokrātijas piemērs Eiropā ir [[Itālija|Itālijas Pirmā republika]] (1946—1994). Gandrīz tīrā [[Proporcionālas vēlēšanas|proporcionālā vēlēšanu sistēma]], kurā vēlētāji varēja balsot par sarakstiem, bet ne par konkrētiem kandidātiem, ļāva tā laika Itālijas partijām garantēt nepopulāru, bet ietekmīgu personu ievēlēšanu, kurām [[Mažoritāras vēlēšanas|mažoritārā vēlēšanu sistēmā]] būtu bijis grūtāk iegūt parlamenta mandātu. Tas viss noveda ne tikai pie politiskās sadrumstalotības un līdz ar to pie valdības nestabilitātes, bet arī pie partiju izolācijas no [[Elektorāts|elektorāta]] un [[Pilsoniska sabiedrība|pilsoniskās sabiedrības]] un līdz ar to pie [[korupcija]]s un [[Kartelis|karteļu]] izveides. Kopš 1960. gadiem pārmērīga politisko partiju nostiprināšanās, kuru mērķis bija aizstāt pārstāvniecības institūcijas, Itālijā kļuva pazīstama kā ''partitocrazia''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=partitocrazia |url=http://www.treccani.it/enciclopedia/partitocrazia_(Dizionario_di_Storia)/ |website=www.treccani.it |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=it |archive-date={{dat|2015|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150613010612/http://www.treccani.it/enciclopedia/partitocrazia_(Dizionario_di_Storia)/ }}&lt;/ref&gt; Itāļu komiksu mākslinieks Džordžo Rebufi (''Giorgio Rebuffi'') ir teicis: &quot;Zem parlamentārās centralitātes un suverenitātes retorikas slēpās un maskējās vēlētājiem neredzama, netipiska partijas varas forma.&quot;&lt;ref&gt;''P. Armaroli''. ''Meriti e colpe (molte) dello Statuto albertino'', in Il Giornale, 1º aprile 2003, che conclude: Giuliano Amato]] fece scandalo, chissà perché, quando sottolineò che nel dopoguerra eravamo passati dal governo di partito al governo dei partiti».&lt;/ref&gt;

Partiju sistēma, kas izveidojās [[Vācija|Vācijas Federatīvajā Republikā]] (līdz 1990. gadam — [[Rietumvācija]]) pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], sniedz partokrātijas piemēru. Izteiktāk nekā vairumā Eiropas parlamentāro sistēmu, partijām ir dominējoša loma Vācijas Federatīvās Republikas politikā, ievērojami pārspējot indivīdu lomu. [[Vācijas Konstitūcija]]s 21. pants nosaka, ka &quot;politiskās partijas piedalās tautas politiskās gribas veidošanā. Tās var brīvi dibināt. To iekšējai organizācijai jāatbilst demokrātijas principiem. Tām publiski jāatskaitās par savu līdzekļu avotiem.&quot; 1967. gada &quot;Partiju likums&quot; vēl vairāk nostiprināja partiju lomu politiskajā procesā un risināja partiju organizācijas, biedru tiesību un īpašu procedūru jautājumus, piemēram, kandidātu izvirzīšanu amatiem. 21. pantā minētā izglītojošā funkcija (dalība &quot;politiskās gribas veidošanā&quot;) liek domāt, ka partijām vajadzētu palīdzēt definēt sabiedrisko domu, nevis vienkārši īstenot vēlētāju vēlmes.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=German Political Parties - German Culture |url=http://germanculture.com.ua/germany-facts/german-political-parties/ |website=germanculture.com.ua |accessdate={{dat|2025|6|24||bez}} |language=en |date={{dat|2015|12|28||bez}} |quote=The educational function noted in Article 21 ('forming of the political will') suggests that parties should help define public opinion rather than simply carry out the wishes of the electorate}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
*[[Valsts pārvaldes forma]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valsts pārvaldes formas]]
[[Kategorija:Politiskās partijas]]
[[Kategorija:Politika]]</text>
      <sha1>g52spujfrvj13vekcu587mhqcujp0dw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nēteres teorēma</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603903</id>
    <revision>
      <id>4301359</id>
      <parentid>4300057</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T01:35:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301359</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8103" sha1="g50bgv3jenr9g4c1hbd561q5qaqnix7" xml:space="preserve">[[Attēls:Noether.jpg|thumb|300x300px|Teorēma nosaukta [[Emmija Nētere|Emmijas Nēteres]] vārdā]]
'''Nēteres teorēma''' apgalvo, ka jebkurā fizikālā sistēmā, kurā iedarbojas tikai [[Konservatīvais spēks|konservatīvi spēki]] (kas rodas no [[Potenciālā enerģija|potenciālās enerģijas]] izmaiņas), nepārtraukta simetrija [[Akcija (fizikāls lielums)|akcijai]] atbildīs saglabāšanās likumam. Fizikālas sistēmas akcija ir Lagranža funkcijas [[integrālis]] no [[laika]], no kura var iegūt sistēmas kustību caur [[Mazākās akcijas princips|mazāko akcijas principu]]. Šī teorēma nav spēkā, ja nepietiek ar Lagranžiāni vien (piemēram, sistēmas ar Reilija disipācijas funkciju, pastāv no ātruma atkarīgi [[Berze|berzes]] spēki).

Simetrijas - saglabāšanās likumu piemēri ir kā translācijas simetrija noved pie [[Impulss|impulsa]] nezūdamības likuma, rotācijas simetrija noved pie [[Impulsa moments|impulsa momenta]] nezūdamības likuma, laika simetrija noved pie [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likuma]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cantorsparadise.org/noethers-theorem-how-symmetry-shapes-physics-53c416c1f19c/|title=Noether’s Theorem: How Symmetry Shapes Physics (tabula)|last=Segall|first=Jason|access-date=Segall|date=10.06.2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://math.ucr.edu/home/baez/noether.html|title=Noether's Theorem in a Nutshell|last=Baez|first=John|date=17.02.2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www-users.cse.umn.edu/~olver/t_/noether-sdea.pdf|title=Emmy Noether: Symmetry and Conservation|last=Oliver|first=Peter J.|date=Augusts 2017|pages=10|access-date={{dat|2025|06|25||bez}}|archive-date={{dat|2022|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220326002304/https://www-users.cse.umn.edu/~olver/t_/noether-sdea.pdf}}&lt;/ref&gt; Ilustrācijai, ja [[Gravitācijas lauks|gravitācijas lauka]] stiprums mainītos starp dienām, kāds varētu pacelt objektu dienā, kad [[gravitācija]] ir vāja, un nolaist to dienā, kad gravitācija ir stipra, tādējādi iegūstot vairāk [[Enerģija|enerģiju]] nekā ielikta sistēmā.

== Speciālgadījums ==
Apskatīsim daļiņu, kas pārvietojas pa taisnu līniju ar Lagranža funkciju &lt;math&gt; L (q, \dot{q})&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt; q&lt;/math&gt; ir [[Vispārinātās koordinātes|vispārinātā koordināte]] un &lt;math&gt; \dot{q} = \frac{dq}{dt}&lt;/math&gt; (ar punktu virs lieluma apzīmē [[Atvasinājums|atvasinājumu]] pēc laika) ir šīs [[Koordinātu sistēma|koordinātes]] [[ātrums]]. Daļiņas impulss tiek definēts kā &lt;math&gt; p = \frac{\partial L}{\partial \dot{q}}&lt;/math&gt;, savukārt [[Spēks|spēku]] definē kā &lt;math&gt; F = \frac{\partial L}{\partial q}&lt;/math&gt;. [[Eilera-Lagranža vienādojums|Eilera-Lagranža vienādojumi]] apgalvo, ka izmaiņas impulsā ir spēks: &lt;math&gt; \dot{p} = F&lt;/math&gt;. Tagad ieviesīsim simetriju Lagranžianam pret parametru &lt;math&gt; s&lt;/math&gt;, kas speciālgadījumā nozīmē, ka, lai gan &lt;math&gt; L (q, \dot{q}) \longrightarrow L(q(s), \dot{q}(s))&lt;/math&gt;, Lagranžians no tā nemainās: &lt;math&gt; \frac{d}{ds}\left( L(q(s), \dot{q}(s))\right) = 0&lt;/math&gt;.

Ja tā ir, var pierādīt, ka &lt;math&gt; Q = p \cdot \frac{dq(s)}{ds}&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt; Q&lt;/math&gt; ir konstante, tas ir &lt;math&gt; \dot{Q} = 0&lt;/math&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; (šo konstanti &lt;math&gt; Q&lt;/math&gt; mēdz saukt par [[Emmija Nētere|Nēteres]] lādiņu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arxiv.org/pdf/1605.07128.pdf|title=Noether theorems and higher derivatives|last=Townsend|first=Paul K.|access-date=22.06.2025|date=31.05.2016|archive-date=06.12.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221206074205/https://arxiv.org/pdf/1605.07128.pdf}}&lt;/ref&gt;

==== Pierādījums ====
Paņemam atvasinājumu no laika šim piedāvātajam lielumam, kas saglabājas un aizvietojam impulsa sakarības ar Langranžiānu:

&lt;math&gt; \dot{Q} = \dot{p} \cdot \frac{dq(s)}{ds} + p \frac{d \dot{q}(s)}{ds} \longrightarrow \frac{\partial L}{\partial q} \cdot \frac{dq(s)}{ds} + \frac{\partial L}{\partial \dot{q}} \cdot \frac{d \dot{q}(s)}{ds}&lt;/math&gt;. Var ievērot, ka labā vienādojuma puse ir [[pilnais diferenciālis]] Lagranžianam atvasinot pēc &lt;math&gt; s&lt;/math&gt;, pārrakstot iegūst:

&lt;math&gt; \dot{Q} = \frac{d}{ds}(L(q(s), \dot{q}(s))) = 0&lt;/math&gt; [[Q.E.D.]]&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Jāatzīst, ka solis &lt;math&gt; \frac{d}{dt} \left( \frac{dq}{ds}\right) = \frac{d \dot{q}}{ds}&lt;/math&gt; jau pieņem, ka simetriskais parametrs &lt;math&gt; s&lt;/math&gt; nav atkarīgs no laika.

=== Speciālgadījuma pielietojumi ===

==== Impulsa nezūdamība ====
Ja apskata [[Brīva daļiņa|brīvu daļiņu]] (nav potenciālās enerģijas/tā nemainās) 1 dimensijā, iegūst Lagranžianu &lt;math&gt; L (x, \dot{x}) = \frac{m\dot{x}^2}{2}&lt;/math&gt;. Transformēsim koordināti ar nelielu, nepārtrauktu transformāciju &lt;math&gt; q = x + s \cdot f(s, t) &lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt; s&lt;/math&gt; ir parametrs, kuru ņemsim [[Robeža (matemātika)|tiecināsim]] uz [[Nulle|nulli]] &lt;math&gt; \lim _{s \rightarrow 0} L&lt;/math&gt;. Atvasinot šo transformāciju no laika iegūst: &lt;math&gt; \dot{q} = \dot{x} + s \cdot \dot{f}(s, t) &lt;/math&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://physics.stackexchange.com/a/555459/383816|title=Physics stack exchange: Noether's Theorem and conservation of momentum|last=Qmechanic|first=|date=28.05.2020}}&lt;/ref&gt; (parametrs &lt;math&gt; s&lt;/math&gt; nav atkarīgs no laika), ievietojam šo transformēto koordināti jaunajā Lagranžiānā:

&lt;math&gt; L' (q, \dot{q}) = \frac{m \dot{q}^2}{2} = \frac{m(\dot{x} + s \dot{f})^2}{2} = \frac{m}{2} (\dot{x}^2 + 2 \dot{x} s \dot{f} + s ^2 \dot{f} ^2) \longrightarrow \lim _{s \rightarrow 0} L' = \frac{m \dot{x}^2}{2}&lt;/math&gt;. Tā kā &lt;math&gt; L (x, \dot{x}) = L' (x', \dot{x}') &lt;/math&gt;, tad Nēteres lādiņš saglabājas, jeb &lt;math&gt; Q = p \cdot \frac{dq(s)}{ds} = \frac{dL'}{d \dot{q}} \cdot \frac{d q}{d s} = m \dot{q} \cdot f = m (\dot{x} + s \dot{f}) f &lt;/math&gt;, ievietojot robežu &lt;math&gt; \lim _{s \rightarrow 0} Q = m \dot{x} f&lt;/math&gt;. Ja &lt;math&gt; f = 1 &lt;/math&gt;, tad Nēteres lādiņš atbilst impulsa nezūdamībai.

==== Impulsa momenta nezūdamība ====
[[Attēls:Angular momentum as pseudo-vector.png|thumb|300x300px|Daļiņai vienmērīgi pārvietojoties pa riņķa līniju impulsa moments saglabājas]]
Apskatīsim daļiņu, kura var brīvi kustēties pa riņķa līniju &lt;math&gt; xy &lt;/math&gt; [[Plakne|plaknē]]. No sākuma var pierakstīt Lagranžianu [[Dekarta koordinātu sistēma|Dekarta koordinātu sistēmā]], tad pāriet uz [[Polārā koordinātu sistēma|polāro koordinātu sistēmu]]: &lt;math&gt; L (x, \dot{x}, y, \dot{y}) = \frac{m(\dot{x}^2 + \dot{y}^2)}{2}&lt;/math&gt;, ievietojot ar [[Leņķis|leņķi]] parametrizētās polārās koordinātes (ja [[rādiuss]] ir konstants): &lt;math&gt; x = R  \cdot\cos(\varphi), \ \ \ y = R \cdot \sin(\varphi) \longrightarrow
\dot{x} = - R \cdot \sin(\varphi) \cdot \dot{\varphi}, \ \ \ \dot{y} = R \cdot \cos(\varphi) \cdot \dot{\varphi} &lt;/math&gt;, no divu mainīgo Lagranžiāna iegūst viena mainīgā Lagranžiānu-

&lt;math&gt; L (\varphi, \dot{\varphi}) = \frac{m(R^2 \sin^2(\varphi) \dot{\varphi}^2 + R^2 \cos^2 (\varphi)\dot{\varphi}^2)}{2} = \frac{m R^2 \dot{\varphi}^2}{2}&lt;/math&gt;. Ņemot nelielu koordinātes transformāciju: &lt;math&gt; q = \varphi + s \cdot f(s, t), \ \ \ \dot{q} = \dot{\varphi} + s \cdot \dot{f}(s,t)&lt;/math&gt;, ievietojot Lagranžianā iegūst:

&lt;math&gt; L' (q, \dot{q}) = \frac{m R^2 \dot{q}^2}{2} = \frac{m R^2 (\dot{\varphi} + s \cdot \dot{f})^2}{2} = \frac{m R^2}{2} (\dot{\varphi}^2 + 2 \dot{\varphi} s \dot{f} + s^2 \dot{f}^2)
\rightarrow
\lim _{s \rightarrow 0} L' = \frac{mR^2 \dot{\varphi}^2}{2} &lt;/math&gt;. Tā kā &lt;math&gt; L (x, \dot{x}) = L' (x', \dot{x}') &lt;/math&gt;, tad Nēteres lādiņš saglabājas, jeb &lt;math&gt; Q = p \cdot \frac{dq(s)}{ds} = \frac{dL'}{d \dot{q}} \cdot \frac{d q}{d s} = m R^2 \dot{q} \cdot f = m R^2(\dot{\varphi} + s \dot{f}) f &lt;/math&gt;, ievietojot robežu &lt;math&gt; \lim _{s \rightarrow 0} Q = m R^2\dot{\varphi} f&lt;/math&gt;. Ja &lt;math&gt; f = 1 &lt;/math&gt;, tad Nēteres lādiņš atbilst impulsa momenta nezūdamībai &lt;math&gt; z &lt;/math&gt; virzienā.

== Atsauces ==

&lt;references /&gt;
[[Kategorija:Jēdzieni fizikā]]</text>
      <sha1>g50bgv3jenr9g4c1hbd561q5qaqnix7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltais trusis (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603968</id>
    <revision>
      <id>4301226</id>
      <parentid>4300529</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:08:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301226</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7824" sha1="3sfcggv0ue11900htwn7tx6yw7rmfml" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=Baltais trusis|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|&quot;Pazudušie&quot;]]|Season=1. sezona|Series no=5. sērija|Director=[[Kevins Hukss]]|Writer=[[Kristians Teilors]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2004. gada 20. oktobrī|Length=42 min.|Prev=[[Pastaiga (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|Pastaiga]]|Next=[[Uzlecošās saules māja (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|Uzlecošās saules māja]]|Guests=[[Metjū Fokss]]&lt;br&gt;[[Evandželīna Lilī]]&lt;br&gt;[[Džošs Holovejs]]&lt;br&gt;[[Horhe Garsija]]&lt;br&gt;[[Dominks Monahans]]&lt;br&gt;[[Navīns Endrūss]]&lt;br&gt;[[Daniels Dejs Kims]]&lt;br&gt;[[Jundžina Kima]]}}

'''&quot;Baltais trusis&quot;''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''White Rabbit'') ir amerikaņu televīzijas seriāla [[Pazudušie|&quot;Pazudusie&quot;]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] piektā sērija. Sēriju režisors ir [[Kevins Hukss]] un scenārists ir [[Kristians Teilors]]. Epizods tika radīts 2004. gada 20. oktobrī.

Sērija stāsta par Džeka Šeparda pagātni un to, kā viņš saskārās ar sava tēva nāvi, kura ķermenis tika pārvests [[Zārks|zārkā]] lidmašīnas bagāžas nodalījumā. Jau atrodoties uz salas, Džeks sāk redzēt sava tēva siluetu un mēģina saprast, kas tas ir.

== Sižets ==
Džeks guļ pludmalē, kad pie viņa  pieskrien Čārlijs un kliedz, ka viens no izdzīvojušiem ir nopeldējies talu un straume nes viņu okeānā. Džeks nekavējoties skrien un ienirst, nopeld līdz cilvēkam un izvelk no ūdens novājinātu Būnu. Taču Būns saka, ka viņš pats peldēja, lai izglābt izdzīvojušo — Barbaru Mileri. Džeks paskatās nedaudz tālāk un redz, ka Barbara joprojām cīnās ar viļņiem un sauc pēc palīdzības. Džeks saprot, ka nevar viņu izglābt, un kopā ar Būnu atpeld atpakaļ uz pludmali. Tad viņš metas atpakaļ ūdenī, taču tajā brīdī Barbara jau ir noslīkusi.

Vēlāk Keita pastāsta Džekam par Barbaru, kura nokļuva uz reisu 815 tikai tāpēc, ka slimības dēļ nokavēja savu sākotnējo reisu. Džeks sev pārmet, ka viņu nepazina un nespēja izglābt. Pēkšņi Džeks tālumā pamana to pašu vīrieti tumšajā uzvalkā, stāvam līdz ceļiem ūdenī. Džeks vēlas doties pie viņa, bet, novēršoties uz mirkli, vīrietis pazūd. Šajā laikā Sun un Džinš strīdas par to, vai viņiem vajadzētu vairāk komunicēt ar citiem izdzīvojušajiem. Sojers, kurš piesavinājies daudzas lietas no bagāžas, mēģina kaulēties ar Šenonu, kurai nepieciešams aerosols pret smilšu [[Blusu kārta|blusām]], bet nekas neiznāk un viņa dusmās aiziet. Keita un Klēra šķiro drēbes. Hugo parāda Džekam un Čārlijam atlikušo ūdens krājumu: tikai 18 daļēji pilnas pudeles no lidmašīnas. Vēlāk Džeks iesaistās strīdā ar Būnu, kurš apgalvo, ka pats būtu varējis atpeldēt krastā, un Džeks varētu būtu spējis glābis Barbaru. Tomēr Džeks atkal pamana vīrieti uzvalkā, kurš dodas džungļos, un metas viņam pakaļ. Tur viņš pienāk viņam tuvu, vīrietis pagriežas, un Džeks saprot, ka tas ir viņa mirušais tēvs. Džeks no pārsteiguma un bailēm nokrīt smiltīs, un tēvs pazūd krūmos. Piecēlies, viņš nolēma turpināt sekošanu.

Volts pieskrien pie Keitas un paziņo, ka Klēra ir bezsamaņā. Čārlijs un Maikls aiznes viņu ēnā un vēlas dot viņai ūdeni, bet Čārlijs atklāj, ka kāds ir nozadzis visas ūdens pudeles. Pēc sarunas ar Loku un sapratis, ka Džeks ir pazudis no nometnes, Loks nolemj doties džungļos meklēt ūdeni. Šajā laikā Džeks, skrienot cauri džungļiem, atkal ierauga savu tēvu, bet, pieskrienot viņam klāt, bet paklūp, noripo no nogāzes un gandrīz nokrīt no [[klints]] uz akmeņiem, pēdējā brīdī ar roku pieķeroties pie [[Sakne|sāknem]]. Loks ierodas laikā un palīdz Džekam uzrāpties augšā. Šajā brīdī Klēra atgūst samaņu, un Čārlijs cenšas viņu uzmundrināt. Hugo paziņo Keitai un Saīdam, ka &quot;ķīniešiem&quot; ir ūdens. Izrādās, ka Sun un Džinam patiešam ir ūdens pudele, un Saīds nolemj, ka viņi nozaga ūdeni, taču Džins norāda uz Sojeru. Saīds un Keita seko viņam un atrod viņa krājumus  — alkoholu, cigaretes un citas mantas. Tomēr viņš paskaidro, ka devis Sun un Džinam pēdējās divas ūdens pudeles apmaiņā pret zivīm, kuras Džins prot noķert. 

Šajā laikā Loks sarunājas ar Džeku un saka, ka viņš būtu lielisks līderis. Džeks atsakās, sakot, ka viņam nekas neizdodas un ka viņš ir vājas gribas cilvēks. Pēc tam viņš atzīstas ar Loku, ka viņš kļūst traks, jo redz savu mirušo tēvu. Tomēr Loks nav īpaši pārsteigts, vienkarši salīdzina Džeku ar [[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|Alisi, kura]] [[Alises piedzīvojumi Brīnumzemē|vajā trusi.]] Pēc tam Loks mudina Džeku turpināt sekot savam tēvam, kamēr pats dosies meklēt ūdeni. Naktī Džeks atkal turpina sekot savam tēvam un nonāk pie alas, kur tek [[saldūdens]] avots. Viņš atrod arī fizelāžas gabalu un dažādu bagāžu, tostarp zārku ar savu mirušo tēvu. Tomēr, atverot to, Džeks atklāj, ka tas ir tukšs. Dusmu pilns, Džeks sadragā zārku. Pēc tam viņš piepilda atrastās pudeles ar ūdeni no avota.

Tikmēr nometnē notiek sekojošais: izrādās, ka Būns bija paņēmis ūdeni, aizbildinoties ar vēlmi pats godīgi to sadalīt starp izdzīvojušajiem, lai izvairītos no konfliktiem. Tieši šajā brīdī atgriežas Džeks, kurš teica īsu runu, tādējādi nostiprinot sevi kā neoficiālu līderi.

=== Džeka atmiņa ===
Pusaudža gados Džeku piekauj skolas huligāns par mēģinājumu palīdzēt draugam. Atgriežoties mājās, viņš izstāsta notikušo savam tēvam Kristianam. Tomēr tēvs viņam norāda, ka nevajag uzņemties lieku atbildību un uzvesties būt par varoni.

Pieaugušais Džeks atgriežas mājās, kur viņa māte Margo saka, ka Kristians ir kaut kur pazudis un tieši Džekam viņu jāatrod. Pēc īsa strīda ar māti Džeks piekrīt. Ierodoties [[Sidneja|Sidnejā]], viņš apskata sava tēva viesnīcas numuru, kur atrod tukšas [[Viskijs|viskija]] pudeles. Tāpat viens no darbiniekiem viņam pastāsta, ka viņa tēvs nav bijis šeit trīs dienas kopš incidenta bārā. Vēlāk noskaidrojas, ka Kristians miris no [[Infarkts|infarkta]], un Džeks nolemj pārvest tēva mirstīgās atliekas uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

Sidnejas lidostā, reģistrācijas letē, ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' ''[[Oceanic Airlines|Airlines]]'' biļešu aģents paziņo Džekam, ka viņam trūkst nepieciešamo dokumentu zārka transportēšanai. Noguris Džeks pierunā aģentu, un viņa ļauj transportēt zārku ar reisu 815.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Reijess
* [[Džošs Holovejs]] — Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara
* [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons
* [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons
* [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda
* [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails
* [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone
{{Col-end}}

=== Otra plāna varoņi ===

* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] — Kristians Šepards
* [[Veronika Hamela]] — Margo Šeparda
* [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons
* [[Mārdžorija Marjane]] — Beta
* [[Braiens Sato]] — Ričards
* [[Džons O'Hara]] — Džeks Šepards bērnībā

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0636303|&quot;Baltais trusis&quot;]] (angliski) IMDb vietnē
{{DEFAULTSORT:Baltais trusis (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)}}
[[Kategorija:Pazudušie| ]]</text>
      <sha1>3sfcggv0ue11900htwn7tx6yw7rmfml</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Biržu meteorīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603986</id>
    <revision>
      <id>4301057</id>
      <parentid>4301046</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:30:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4301057</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7891" sha1="j1bhchw5rxw4jmpovudn14phpqmm9w3" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Biržu meteorīts
| nosaukums_orig   = 
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg
| attēla_nosauk    = Biržu meteorīta zīmējums (Grēvinks, 1864)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = L hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1863|06|2|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,2 kg  
}} 
[[Attēls:Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] 
'''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. 
Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts).
Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - Meteorītu muzejā Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 

1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. 

[[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: 
 “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”&lt;ref&gt;Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.&lt;/ref&gt;

No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863):
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]]
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]]
 “Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem.  Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varēja uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.”

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1863. gads]]
[[Kategorija:Jēkabpils novads]]</text>
      <sha1>j1bhchw5rxw4jmpovudn14phpqmm9w3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301060</id>
      <parentid>4301057</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:37:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301060</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7912" sha1="jy9i3ag8uiwirqkw16f3we41yy1qqf4" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Biržu meteorīts
| nosaukums_orig   = 
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg
| attēla_nosauk    = Biržu meteorīta zīmējums (Grēvinks, 1864)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = L hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1863|06|2|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,2 kg  
}} 
[[Attēls:Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] 
'''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. 
Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts).
Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - [[Meteorītu muzejs|Meteorītu muzejā]] Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 

1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. 

[[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: 
 “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”&lt;ref&gt;Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.&lt;/ref&gt;

No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863):
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]]
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]]
 “Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varētu uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.”

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1863. gads]]
[[Kategorija:Jēkabpils novads]]</text>
      <sha1>jy9i3ag8uiwirqkw16f3we41yy1qqf4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301064</id>
      <parentid>4301060</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:48:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <origin>4301064</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7924" sha1="o76ag339xtxfd26r7wsmutczira4b4t" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Biržu meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Buschhof''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg
| attēla_nosauk    = Biržu meteorīta zīmējums (Grēvinks, 1864)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = L hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1863|06|2|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,2 kg  
}} 
[[Attēls:Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] 
'''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. 
Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts).
Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramu smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - [[Meteorītu muzejs|Meteorītu muzejā]] Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 

1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. 

[[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: 
 “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”&lt;ref&gt;Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.&lt;/ref&gt;

No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863):
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]]
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]]
 “Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varētu uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.”

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1863. gads]]
[[Kategorija:Jēkabpils novads]]</text>
      <sha1>o76ag339xtxfd26r7wsmutczira4b4t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301065</id>
      <parentid>4301064</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:49:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301065</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7925" sha1="7v8sify2c5m97mn4i7n9jdccnl08yd9" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Biržu meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Buschhof''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg
| attēla_nosauk    = Biržu meteorīta zīmējums (Grēvinks, 1864)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = L hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1863|06|2|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,2 kg  
}} 
[[Attēls:Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] 
'''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. 
Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts).
Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramus smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - [[Meteorītu muzejs|Meteorītu muzejā]] Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 

1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. 

[[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: 
 “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”&lt;ref&gt;Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.&lt;/ref&gt;

No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863):
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]]
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]]
 “Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varētu uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.”

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1863. gads]]
[[Kategorija:Jēkabpils novads]]</text>
      <sha1>7v8sify2c5m97mn4i7n9jdccnl08yd9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301067</id>
      <parentid>4301065</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:56:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */ pap</comment>
      <origin>4301067</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9181" sha1="caxdzwt67qhu8zjbpx3t669b7abamz1" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Biržu meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Buschhof''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg
| attēla_nosauk    = Biržu meteorīta zīmējums (Grēvinks, 1864)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = L hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1863|06|2|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,2 kg  
}} 
[[Attēls:Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] 
'''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. 
Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts).
Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramus smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - [[Meteorītu muzejs|Meteorītu muzejā]] Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 

1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. 

[[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: 
 “Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”&lt;ref&gt;Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.&lt;/ref&gt;

No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863):
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]]
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]]
 “Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varētu uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.”

== Literatūra ==
* Grewingk Constantin C.A. von, (1863), Baltische Meteorite, Dorpater Tagesblatt, 189, s. [4-6], August 1863.
* Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864), Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.[22]), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556 
* Rigasche Zeitung, (1863), nr 127 
* Rose Gustav, (1863), Ueber zwei neue Meteoritenfälle, Annalen der Physik, 120, Bd. 196, 1863, s. 619-623
* Schweder G., (1863), Correspondenz-Nachricht aus Riga, über den Fall eines Meteoriten am 2. Juni, Wochenschrift für Astronomie, Meteorologie und Geographie, nr 29, 1863, s. 229-230
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1863. gads]]
[[Kategorija:Jēkabpils novads]]</text>
      <sha1>caxdzwt67qhu8zjbpx3t669b7abamz1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301095</id>
      <parentid>4301067</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:10:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301095</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9199" sha1="6v2amwhklf6uuffgkla0hprfltehjp1" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Biržu meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Buschhof''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg
| attēla_nosauk    = Biržu meteorīta zīmējums (Grēvinks, 1864)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = L hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1863|06|2|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,2 kg  
}} 
[[Attēls:Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] 
'''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. 
Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts).
Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramus smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - [[Meteorītu muzejs|Meteorītu muzejā]] Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 

1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. 

[[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: 
{{quote|“Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”&lt;ref&gt;Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.&lt;/ref&gt;}}

No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863):
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]]
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]]
{{quote|“Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varētu uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.”}}

== Literatūra ==
* Grewingk Constantin C.A. von, (1863), Baltische Meteorite, Dorpater Tagesblatt, 189, s. [4-6], August 1863.
* Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864), Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.[22]), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556 
* Rigasche Zeitung, (1863), nr 127 
* Rose Gustav, (1863), Ueber zwei neue Meteoritenfälle, Annalen der Physik, 120, Bd. 196, 1863, s. 619-623
* Schweder G., (1863), Correspondenz-Nachricht aus Riga, über den Fall eines Meteoriten am 2. Juni, Wochenschrift für Astronomie, Meteorologie und Geographie, nr 29, 1863, s. 229-230
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1863. gads]]
[[Kategorija:Jēkabpils novads]]</text>
      <sha1>6v2amwhklf6uuffgkla0hprfltehjp1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301096</id>
      <parentid>4301095</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:12:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301096</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9203" sha1="e9qc9yd9wz3sggpftvybrt9bxk16aqv" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Biržu meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Buschhof''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg
| attēla_nosauk    = Biržu meteorīta zīmējums (Grēvinks, 1864)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = L hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1863|06|2|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,2 kg  
}} 
[[Attēls:Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] 
'''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. 
Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts).
Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramus smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - [[Meteorītu muzejs|Meteorītu muzejā]] Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 

1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. 

[[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: 
{{citāts|“Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”&lt;ref&gt;Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.&lt;/ref&gt;}}

No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863):
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]]
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]]
{{citāts|“Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varētu uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.”}}

== Literatūra ==
* Grewingk Constantin C.A. von, (1863), Baltische Meteorite, Dorpater Tagesblatt, 189, s. [4-6], August 1863.
* Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864), Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.[22]), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556 
* Rigasche Zeitung, (1863), nr 127 
* Rose Gustav, (1863), Ueber zwei neue Meteoritenfälle, Annalen der Physik, 120, Bd. 196, 1863, s. 619-623
* Schweder G., (1863), Correspondenz-Nachricht aus Riga, über den Fall eines Meteoriten am 2. Juni, Wochenschrift für Astronomie, Meteorologie und Geographie, nr 29, 1863, s. 229-230
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1863. gads]]
[[Kategorija:Jēkabpils novads]]</text>
      <sha1>e9qc9yd9wz3sggpftvybrt9bxk16aqv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301320</id>
      <parentid>4301096</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:40:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4301320</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9229" sha1="9apd07kqg62qzow7oalwzwdueymqqqt" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Biržu meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Buschhof''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg
| attēla_nosauk    = Biržu meteorīta zīmējums (Grēvinks, 1864)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = L hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1863|06|2|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,2 kg  
}} 
[[Attēls:Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] 
'''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. 
Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts).
Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramus smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - [[Meteorītu muzejs|Meteorītu muzejā]] Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 

1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. 

[[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: 
{{citāts|“Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”&lt;ref&gt;Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.&lt;/ref&gt;}}

No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863):
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]]
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]]
{{citāts|“Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varētu uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.”}}

== Literatūra ==
* Grewingk Constantin C.A. von, (1863), Baltische Meteorite, Dorpater Tagesblatt, 189, s. [4-6], August 1863.
* Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864), Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.[22]), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556 
* Rigasche Zeitung, (1863), nr 127 
* Rose Gustav, (1863), Ueber zwei neue Meteoritenfälle, Annalen der Physik, 120, Bd. 196, 1863, s. 619-623
* Schweder G., (1863), Correspondenz-Nachricht aus Riga, über den Fall eines Meteoriten am 2. Juni, Wochenschrift für Astronomie, Meteorologie und Geographie, nr 29, 1863, s. 229-230
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Līksnas meteorīts]]
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1863. gads]]
[[Kategorija:Jēkabpils novads]]</text>
      <sha1>9apd07kqg62qzow7oalwzwdueymqqqt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301557</id>
      <parentid>4301320</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T11:30:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4301557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9228" sha1="2qgy9nkypiq47tyq6k3muuppk9n8tl8" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Biržu meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Buschhof''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg
| attēla_nosauk    = Biržu meteorīta zīmējums (Grēvinks, 1864)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = L hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|18|00|N|25|55|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1863|06|2|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,2 kg  
}} 
[[Attēls:Biržu - Leimaņu meteorīta nokrišanas apkaime.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1865. gada kartē.]] 
'''Biržu jeb Leimaņu meteorīts''' ir L hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1863. gada 2. jūnijā ap pulksten 7.30 no rīta nokrita pie Žeikaru mājām Bullīšu, tolaik Biržu mežniecības (''Unterforstei Buschhof'') teritorijā [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagastā]]. Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē pusmetru dziļumā. 
Tā apzīmēšanai vēlāk lietoti dažādi nosaukumi (Biržu, Leimaņu, Bullīšu, Žeikaru meteorīts).
Lielākais 1018 gramu smagais Biržu meteorīta fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā. 8,7 gramus smags fragments atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]], pārējie trīs meteorīta fragmenti un viens plānslīpējums - [[Meteorītu muzejs|Meteorītu muzejā]] Rīgā. Citi Biržu meteorīta fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās.&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/103874/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Biržu meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane, eztf.lu.lv 30.05.2025.&lt;/ref&gt; 
[[Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] (LNDM) 2025. gadā iegādājās meteorīta fragmentu, kas ir 2,95 cm garš, 1,99 cm plats, 0,29 cm augsts un sver 4,46 g.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/26.06.2025-dabas-muzejs-ebay-noperk-fragmentu-no-19-gadsimta-latvija-nokritusa-meteorita.a604518/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti Dabas muzejs «eBay» nopērk fragmentu no 19. gadsimtā Latvijā nokrituša meteorīta] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Rigasche Zeitung 1863.jpg|thumb|upright=1.2|Pirmais Biržu meteorīta krišanas apraksts ''[[Rigasche Zeitung]]''.]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''[[Rigasche Zeitung]]'', №127. Saskaņā ar nezināma autora ziņojumu laikrakstā pie pilnīgi skaidrām debesīm un bezvēja, vairākas sekundes bija dzirdama caururbjoša skaņa. Tā tika sadzirdēta vairākas jūdzes apkārt, kam sekoja sprādziena troksnis un atbalss. [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s ikmēneša sēdē 1863. gada 6. novembrī Dr. [[Kārlis Bursi]] uzstājās ar ziņojumu (publicēts nedēļas izdevumā ''Inland'', №49), kurā norādīja, ka troksnis nāca no ziemeļiem un drīzāk no horizonta dziļuma, nevis no mākoņu augstuma. Detonācijas bija dzirdamas līdz 2½ un 3¼ jūdžu attālumā uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem (Daugavas virzienā) un 3-3½ jūdžu attālumā uz dienvidrietumiem no meteorīta krišanas vietas. Meteora krišanas liecinieks bija ganuzēns Mārtiņš Gērings. Krišanas vieta atradās 400 soļu attālumā uz dienvidaustrumiem no Žeikaru mājām, uz uzarta lauka ar pelēku, grants augsni. Bedre nebija vertikāla, bet slīpa, virzienā no rietumiem uz austrumiem, kas norāda uz meteorīta krišanas virzienu. No akmens tika atšķelti nelieli fragmenti, jo vietējie iedzīvotāji uzskatīja, ka debesu akmeņiem ir dziednieciskas īpašības. Atlikusī galvenā masa un viens mazs gabals svēra 4365,4 g un 59,75 g (kopā 4425,1 g jeb 10,8 mārciņas). 

1863. gada 17. augustā [[Tērbatas Universitāte]]s laikrakstā №189 ziņots, ka lielākā daļa no meteorīta atradās ģeologa [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] rīcībā un īpašnieks iecerējis lielāko daļu no tās dāvināt Tērbatas Universitātes Mineraloģijas kabinetam. Vēlāk tika ziņots, ka universitāte saņēma Biržu meteorīta 4365,4 gramu smagu paraugu, bet Kurzemes provinces muzejam atstāja 59,75 g gramu fragmentu. 

[[Konstantīns Grēvinks]] 1864. gadā meteorīta krišanu aprakstīja šādi: 
{{citāts|“Tajā pašā dienā, pulksten 7 no rīta, mežzinis E. Zeits izgāja pie Biržu mežniecības vārtiem. Debesis bija pārklātas ar augstiem un dažiem zemiem mākoņiem, pūta mērens ziemeļaustrumu vējš. Pulksten 7.30 viņš, viņa meita, strādnieks un gans dzirdēja dienvidaustrumu debesīs, aptuveni 40° virs horizonta, vispirms neparastu skaņu “bum”, līdzīgu sitienam pa turku bungām, un pēc tam 30 sekunžu troksni, kas atšķīrās no pērkona, un skanēja - “rererere, rororo, ruuuuu”. Nevienā no ziņojumiem nebija minēts par novērotu gaismu vai uguni.”&lt;ref&gt;Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864). Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556.&lt;/ref&gt;}}

No [[Kārlis Bursi|Kārļa Bursi]] apraksta avīzē ''Inland'' (1863):
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksta sākums Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|]]
[[Attēls:Biržu meteorīta krišanas apraksts Inland 1863.jpg|thumb|Upright=1.2|Biržu meteorīta krišanas apraksts (''Inland'', 1863).]]
{{citāts|“Aerolīts nokrita 21. maijā (pēc veca stila) pulksten 7 no rīta uz uzarta lauka, kas piederēja Biržu muižas (''Gross-Buschhof'') Sniķeru saimei (''Schnicker-Gesinde''), pēc tam, kad bija dzirdama skaņa, līdzīga lielgabala šāvienam, ko pavadīja spēcīgs troksnis. Šo skaņu un troksni dzirdēja daudzi cilvēki, kas dzīvoja vairākas verstis apkārt. Aerolīta nokrišanu redzēja vienīgi divi zēni no Sniķeru saimes (12 un 13 gadu vecumā), kuri ganīja lopus. Debesis bija mākoņainas. Skaņa un troksnis nāca no ziemeļiem. Uguns parādība, piemēram, uguns bumba, netika novērota, lai gan troksnis piesaistīja novērotāju uzmanību uz ziemeļiem. Zēni atradās aptuveni 150 vai 200 soļu attālumā no aerolīta krišanas vietas. Viņi pie tā uzreiz nedevās, aizbēgot no lauka, jo domāja, ka uz viņiem šauj un devās uz tuvāko Sniķeru saimi, kur pastāstīja atvaļinātam karavīram par notikušo. Karavīrs arī bija dzirdējis skaņu un troksni un pieļāva, ka tā varētu būt granāta vai bumba, kas nokritusi norādītajā vietā, un tai nevar uzreiz pieiet, jo tā varētu uzsprāgt. Lai ievērotu piesardzību, tikai pēc stundas viņi devās uz krišanas vietu un uzmanīgi izraka akmeni, kas bija iedūries zemē pusotras pēdas dziļumā, un līdz tam laikam tas vairs nebija silts, bet pilnībā atdzisis. Tas svēra 13 mārciņas un bija pilnībā pārklāts ar melnu garozu. Vienā gabalā atrasto akmeni saskaldīja vairākos mazos gabalos. Nesaskaldītais akmens nebija pilnīgi apaļš, ar gludām virsmām un izvirzījumiem, un pilnībā pārklāts ar vienmērīgu tumšu garozu. Provinciālmuzeja iegūtais meteora akmens fragments ir 2 [[unce]]s smags [[kubs]] ar 1 [[Colla|collu]] garām šķautnēm, viena no sešām [[skaldne|skaldnēm]] ir pārklāta ar melnu, plānu, apdegušu garozu, kas balstās uz pelēka drupana pamata.”}}

== Literatūra ==
* Grewingk Constantin C.A. von, (1863), Baltische Meteorite, Dorpater Tagesblatt, 189, s. [4-6], August 1863.
* Grewingk Constantin C.A. von, Schmidt Carl E.H., (1864), Ueber die Meteoriten-Fälle von Pillistfer, Buschhof und Igast in Liv- und Kurland (Mit zwei Tafeln und einer Karte.[22]), Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Dritter Band, Dorpat 1864, s. 421-556 
* Rigasche Zeitung, (1863), nr 127 
* Rose Gustav, (1863), Ueber zwei neue Meteoritenfälle, Annalen der Physik, 120, Bd. 196, 1863, s. 619-623
* Schweder G., (1863), Correspondenz-Nachricht aus Riga, über den Fall eines Meteoriten am 2. Juni, Wochenschrift für Astronomie, Meteorologie und Geographie, nr 29, 1863, s. 229-230
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Līksnas meteorīts]]
* [[Baldones meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1863. gads]]
[[Kategorija:Jēkabpils novads]]</text>
      <sha1>2qgy9nkypiq47tyq6k3muuppk9n8tl8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Manareviešu valoda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604037</id>
    <revision>
      <id>4301059</id>
      <parentid>4300935</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T13:33:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4301059</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3399" sha1="guws66704fe8t38kl8gocrfl7x3xmbu" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name = Manareviešu valoda
|states=[[Franču Polinēzija]]
|region=[[Polinēzija]]
|speakers= 464 &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
|familycolor=Austronēziešu
|fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]]
|fam3=okeāniskās
|fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]]
|fam5=austrumpolinēziešu
|fam6=marķīziešu
|script=[[Latīņu alfabēts]]
|agency = 
|iso1=—
|iso2=—
|iso3=mrv
}}

'''Manareviešu valoda''' (pašnosaukums: ''te reo magareva'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Gambjē salas|Gambjē salās]] (Manarevā), kā arī diasporā [[Taiti]] un [[Moorea]]s salās. Marķīziešu valoda ir tuvu radniecīga ar citām reģiona valodām, kā [[marķīziešu valoda|marķīziešu]] un [[havajiešu valoda|havajiešu]] valodu.

Manareviešu valodu dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu kopskaita; tai piešķirts stipri apdraudētas valodas statuss.&lt;ref&gt;[http://www.endangeredlanguages.com/lang/3572 &quot;Did you know Mangareva is endangered?&quot;. ''Endangered Languages.'']&lt;/ref&gt; Mūsdienās lielākā daļa jaunās paaudzes pāriet uz [[franču valoda|franču valodu]] un mazākā mērā uz [[taitiešu valoda|taitiešu valodu]]. Saskaņā ar 2017. gada tautskaites rezultātiem manareviešu valodu ikdienā lieto 24,8 % manareviešu, bet franču valodu — 62,6 % un taitiešu valodu — 4,9 %.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ispf.pf/bases/Recensements/2017/Donnees_detaillees/Langues.aspx |title=Institut Statistique de Polynésie Française (ISPF). &quot;Recensement 2017 – Données détaillées Langues&quot; |access-date={{dat|2025|06|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190407144500/http://ispf.pf/bases/Recensements/2017/Donnees_detaillees/Langues.aspx }}&lt;/ref&gt; Daudzi no manareviešu valodas lietotājiem ir bilingvāli taitiešu valodā, ar kuru ir 60 % leksiskā līdzība.

== Fonoloģija ==

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center&quot;
|+Līdzskaņi
!
! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]]
|-
! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]]
| align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ ||
|-
! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]]
| align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’, h}}⟩
|-
! [[Berzenis]]
| align=center|  {{IPA|v}} ⟨v⟩ || || || 
|-
! [[Flaps]]
| align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || ||
|}
⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti.

Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+Patskaņi
!
!Priekšējs
!Pakaļējs
|-
!Augsts
|{{IPA link|i}}
|{{IPA link|u}}
|-
!Vidējs
|{{IPA link|e}}
|{{IPA link|o}}
|-
!Zems
| colspan=&quot;2&quot; |{{IPA link|a}}
|}

Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valodniecība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polinēziešu valodas]]</text>
      <sha1>guws66704fe8t38kl8gocrfl7x3xmbu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301160</id>
      <parentid>4301059</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:33:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4301160</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3443" sha1="o8qadkqeqxhzwccyjg4vpjlg7km0xa7" xml:space="preserve">{{Valodas infokaste
|name = Manareviešu valoda
|states=[[Franču Polinēzija]]
|region=[[Polinēzija]]
|speakers= 464 &lt;small&gt;(2007)&lt;/small&gt;
|familycolor=Austronēziešu
|fam2=[[Malajiešu-polinēziešu valodas|malajiešu-polinēziešu]]
|fam3=okeāniskās
|fam4=[[Polinēziešu valodas|polinēziešu]]
|fam5=austrumpolinēziešu
|fam6=marķīziešu
|script=[[Latīņu alfabēts]]
|agency = 
|iso1=—
|iso2=—
|iso3=mrv
}}

'''Manareviešu valoda''' (pašnosaukums: ''te reo magareva'') ir [[Austronēziešu valodas|austronēziešu]] saimes [[polinēziešu valodas|polinēziešu valoda]], kas izplatīta galvenokārt [[Franču Polinēzija]]s [[Gambjē salas|Gambjē salās]] (Manarevā), kā arī diasporā [[Taiti]] un [[Moorea]]s salās. Marķīziešu valoda ir tuvu radniecīga ar citām reģiona valodām, kā [[marķīziešu valoda|marķīziešu]] un [[havajiešu valoda|havajiešu]] valodu.

Manareviešu valodu dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu kopskaita; tai piešķirts stipri apdraudētas valodas statuss.&lt;ref&gt;[http://www.endangeredlanguages.com/lang/3572 &quot;Did you know Mangareva is endangered?&quot;. ''Endangered Languages.'']&lt;/ref&gt; Mūsdienās lielākā daļa jaunās paaudzes pāriet uz [[franču valoda|franču valodu]] un mazākā mērā uz [[taitiešu valoda|taitiešu valodu]]. Saskaņā ar 2017. gada tautskaites rezultātiem manareviešu valodu ikdienā lieto 24,8 % manareviešu, bet franču valodu — 62,6 % un taitiešu valodu — 4,9 %.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ispf.pf/bases/Recensements/2017/Donnees_detaillees/Langues.aspx |title=Institut Statistique de Polynésie Française (ISPF). &quot;Recensement 2017 – Données détaillées Langues&quot; |access-date={{dat|2025|06|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190407144500/http://ispf.pf/bases/Recensements/2017/Donnees_detaillees/Langues.aspx }}&lt;/ref&gt; Daudzi no manareviešu valodas lietotājiem ir bilingvāli taitiešu valodā, ar kuru ir 60 % leksiskā līdzība.

== Fonoloģija ==

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center&quot;
|+Līdzskaņi
!
! [[Labiāls līdzskanis|Labiāls]]!! [[Alveolārs līdzskanis|Alveolārs]] !! [[Velārs līdzskanis|Velārs]] !! [[Glotāls līdzskanis|Glotāls]]
|-
! [[Nazāls līdzskanis|Nazāls]]
| align=center| {{IPA|m}} ⟨m⟩ || align=center| {{IPA|n}} ⟨n⟩ || align=center| {{IPA|ŋ}} ⟨g⟩ ||
|-
! [[Eksplozīvs slēdzenis|Eksplozīvs]]
| align=center| {{IPA|p}} ⟨p⟩ || align=center| {{IPA|t}} ⟨t⟩ || align=center| {{IPA|k}} ⟨k⟩ || align=center| {{IPA|ʔ}} ⟨{{Unicode|’, h}}⟩
|-
! [[Berzenis]]
| align=center|  {{IPA|v}} ⟨v⟩ || || || 
|-
! [[Flaps]]
| align=center| || align=center| {{IPA|ɾ}} ⟨r⟩ || ||
|}
⟨Iekavās⟩ doti mūsdienu ortogrāfijā lietotie burti.

Nazālais velārs rakstībā var būt attēlots ar burtkopu ⟨ng⟩.

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+Patskaņi
!
!Priekšējs
!Pakaļējs
|-
!Augsts
|{{IPA link|i}}
|{{IPA link|u}}
|-
!Vidējs
|{{IPA link|e}}
|{{IPA link|o}}
|-
!Zems
| colspan=&quot;2&quot; |{{IPA link|a}}
|}

Garie patskaņi tiek apzīmēti ar [[Garumzīme|garumzīmi]]: ā, ē, ī, ō, ū.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{valodniecība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Polinēziešu valodas]]
[[Kategorija:Franču Polinēzijas valodas]]</text>
      <sha1>o8qadkqeqxhzwccyjg4vpjlg7km0xa7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gambjē salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604051</id>
    <revision>
      <id>4301072</id>
      <parentid>4301014</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T14:52:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4301072</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6454" sha1="1pd19ibbm8eozob4kp8xrjgja9q05du" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Salu infokaste
|nosaukums           = Gambjē salas
|attēls              = Îles Gambier image satellite.jpg
|attēla paraksts     = Manarevas satelītaina
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Îles Gambier''&lt;br/&gt;''Magareva''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 23 |latm= 07 |lats=04 |latNS= S 
|longd= 134 |longm= 58 |longs=13 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tuamotu salas]]
|salu skaits         = 14
|galvenās salas      = Manareva, [[Temoe]]
|platība             = 31
|garums              = 34
|platums             = 30&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = 98&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Dafs
|augstums            = 441
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Gambjē&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Rikitea&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 1592
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 51,35
|pamatiedzīvotāji = manarevieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Gambjē salas''' ({{val|fr|Îles Gambier}}) vai '''Manareva''' ({{val|mrv|Magareva}}, {{val|fr|Mangareva}}) ir salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s austrumos, dažkārt tiek pieskaitīta [[Tuamotu salas|Tuamotu salām]].&lt;ref&gt;{{PZT|222|Gambjē salas}}&lt;/ref&gt; Administratīvi kopā ar Tuamotu arhipelāga [[Akteona grupa]]s salām, [[Marutea|Maruteu]], [[maria|Mariu]] un [[Morane|Morani]] veido atsevišķu Gambjē komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta manarevieši.

== Ģeogrāfija ==
[[File:View down to Lagoon and Rikitea - panoramio.jpg|thumb|left|Manarevas lagūna un [[Rikitea]]s pilsētiņa]]
Salu grupa atrodas Tuamotu arhipelāga austrumu galā {{nobr|1580 km}} no Franču Polinēzijas galvenās salas [[Taiti]] un galvaspilsētas [[Papeete]]s. Gambjē salām pieskaita Manarevas atolu, neapdzīvoto [[Timoe]] atolu, kā arī Ebrila rifu un Portlenda sēkli.

Manarevas atols atrodas sena zemūdens vulkāna virsotnē, tā ārējais rifs izveidojies uz vulkāna krātera malām, bet centrālās daļas vulkāniskās salas ir vulkāna kalderas atliekas. Atolam neregulāra romba forma, tā lielākais garums ir {{nobr|34 km}}, lielākais platums — {{nobr|30 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|98 km}}. Atola rifs iekļauj ap {{nobr|450 km²}} lielu lagūnu; tās ārējais rifs atola dienvidos un rietumos iegrimis, bet kopējā sauszemes platība ap {{nobr|31 km²}}. Uz atola rifa vairāki desmiti [[motu]], uz lielākā no tām atola ziemeļaustrumos atrodas 1967. gadā uzbūvētā Totenenie lidosta ar {{nobr|2000 m}} garu skrejceļu.

Atola vidusdaļā atrodas vairākas vulkāniskas salas, no kurām lielākās ir Manareva ({{nobr|15,4 km²}}, 1384 iedzīvotāji), Taravai ({{nobr|5,7 km²}}, 8 iedzīvotāji), Akamaru ({{nobr|2,1 km²}}, 12 iedzīvotāji), Aukena ({{nobr|1,35 km²}}, 25 iedzīvotāji), Anakauitai ({{nobr|0,7 km²}}, 1 iedzīvotājs) un Kamaka ({{nobr|0,5 km²}}, 1 iedzīvotājs). Manarevas salā atrodas Gambjē salu un visa Tuamotu arhipelāga augstākais kalns Dafs {{nobr|441 m}} vjl, kā arī galvenā apdzīvotā vieta [[Rikitea]].

Valda tropisks, bet relatīvi vēsāks klimats, vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|25,8 °C}}. Vidējais nokrišņu daudzums 1913 mm; lietus līst vidēji 148 dienas gadā.&lt;ref&gt;[https://donneespubliques.meteofrance.fr/FichesClim/FICHECLIM_98719005.pdf &quot;Fiche Climatologique Statistiques 1991–2020 et records&quot;. ''Météo-France.'']&lt;/ref&gt;

&lt;!-- == Vēsture ==
Kā pirmie no eiropiešiem salas 1616. gadā apmeklēja holandiešu ekspedīcija [[Villems Shautens|Villema Shautena]] un Jakoba Le Mēra vadībā, kas tās nodēvēja par ''Sondre Grondt Eylandt'' — ‘Bezdibeņa salām’ — atolu lagūnas bija tik dziļas, ka tajās nebija iespējams noenkuroties. Mūsdienu nosaukumu salas ieguva 1765. gadā, kad tās apmeklēja britu jūrasbraucējs Džons Bairons un nodēvēja par godu [[Lielbritānija]]s karalim [[Džordžs III|Džordžam III]]. --&gt;

&lt;!-- == Gambjē komūna ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|+ Palisera salas
|-
! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}&lt;/ref&gt;  !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna
|-
| [[Ahe]] || 12 || 138 || 491 || 40,9 || Tenukupara || Manihi
|-
| [[Manihi]] || 13 || 160 || 650 || 50  || Paeua || Manihi
|-
| [[Takapoto]] || 15 || 85 || 501 || 33,4 || Fakatopatere || Takaroa
|-
| [[Takaroa]] || 20 || 93 || 674 || 33,7 || Teavaroa || Takaroa
|-
| [[Tikei]] || 4 || — || 0 || — || — || Takaroa
|} --&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]</text>
      <sha1>1pd19ibbm8eozob4kp8xrjgja9q05du</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301092</id>
      <parentid>4301072</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:56:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4301092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9777" sha1="3p2dl2yxjkr69ugffb24vaucs8iraox" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Salu infokaste
|nosaukums           = Gambjē salas
|attēls              = Îles Gambier image satellite.jpg
|attēla paraksts     = Manarevas satelītaina
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Îles Gambier''&lt;br/&gt;''Magareva''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 23 |latm= 07 |lats=04 |latNS= S 
|longd= 134 |longm= 58 |longs=13 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tuamotu salas]]
|salu skaits         = 14
|galvenās salas      = Manareva, [[Temoe]]
|platība             = 31
|garums              = 34
|platums             = 30&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = 98&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Dafs
|augstums            = 441
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Gambjē&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Rikitea&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 1592
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 51,35
|pamatiedzīvotāji = manarevieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Gambjē salas''' ({{val|fr|Îles Gambier}}) vai '''Manareva''' ({{val|mrv|Magareva}}, {{val|fr|Mangareva}}) ir salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s austrumos, dažkārt tiek pieskaitīta [[Tuamotu salas|Tuamotu salām]].&lt;ref&gt;{{PZT|222|Gambjē salas}}&lt;/ref&gt; Administratīvi kopā ar Tuamotu arhipelāga [[Akteona grupa]]s salām, [[Marutea|Maruteu]], [[maria|Mariu]] un [[Morane|Morani]] veido atsevišķu Gambjē komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta manarevieši.

== Ģeogrāfija ==
[[File:View down to Lagoon and Rikitea - panoramio.jpg|thumb|left|Manarevas lagūna un [[Rikitea]]s pilsētiņa]]
Salu grupa atrodas Tuamotu arhipelāga austrumu galā {{nobr|1580 km}} no Franču Polinēzijas galvenās salas [[Taiti]] un galvaspilsētas [[Papeete]]s. Gambjē salām pieskaita Manarevas atolu, neapdzīvoto [[Timoe]] atolu, kā arī Ebrila rifu un Portlenda sēkli.

Manarevas atols atrodas sena zemūdens vulkāna virsotnē, tā ārējais rifs izveidojies uz vulkāna krātera malām, bet centrālās daļas vulkāniskās salas ir vulkāna kalderas atliekas. Atolam neregulāra romba forma, tā lielākais garums ir {{nobr|34 km}}, lielākais platums — {{nobr|30 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|98 km}}. Atola rifs iekļauj ap {{nobr|450 km²}} lielu lagūnu; tās ārējais rifs atola dienvidos un rietumos iegrimis, bet kopējā sauszemes platība ap {{nobr|31 km²}}. Uz atola rifa vairāki desmiti [[motu]], uz lielākā no tām atola ziemeļaustrumos atrodas 1967. gadā uzbūvētā Totenenie lidosta ar {{nobr|2000 m}} garu skrejceļu.

Atola vidusdaļā atrodas vairākas vulkāniskas salas, no kurām lielākās ir Manareva ({{nobr|15,4 km²}}, 1384 iedzīvotāji), Taravai ({{nobr|5,7 km²}}, 8 iedzīvotāji), Akamaru ({{nobr|2,1 km²}}, 12 iedzīvotāji), Aukena ({{nobr|1,35 km²}}, 25 iedzīvotāji), Anakauitai ({{nobr|0,7 km²}}, 1 iedzīvotājs) un Kamaka ({{nobr|0,5 km²}}, 1 iedzīvotājs). Manarevas salā atrodas Gambjē salu un visa Tuamotu arhipelāga augstākais kalns Dafs {{nobr|441 m}} vjl, kā arī galvenā apdzīvotā vieta [[Rikitea]].

Valda tropisks, bet relatīvi vēsāks klimats, vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|25,8 °C}}. Vidējais nokrišņu daudzums 1913 mm; lietus līst vidēji 148 dienas gadā.&lt;ref&gt;[https://donneespubliques.meteofrance.fr/FichesClim/FICHECLIM_98719005.pdf &quot;Fiche Climatologique Statistiques 1991–2020 et records&quot;. ''Météo-France.'']&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[File:Cathédrale Saint-Michel de Rikitea.2014.jpg|thumb|left|Svētā Miķeļa katedrāle Rikiteā (2014)]]
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka salas ir apdzīvotas vismaz kopš m.ē. 1000. gada. Lai arī mūsdienās manarevieši lingvistiski ir tuvāki [[Marķīza salas|Marķīza salu]] iedzīvotājiem, sākotnēji tās kolonizēja ieceļotāji no [[Biedrības salas|Biedrības salām]] rietumos.

Salu kopiena dzīvoja stingri stratificētā cilšu sabiedrībā ar pastāvīgiem starpklanu kariem un periodisku pārtikas trūkumu; [[kanibālisms]] nebija nekas neparasts. Ir norādes, ka neilgi pirms eiropiešu iekarojuma salās notika kārtējie nemieri, kas izraisīja pilsoņu karu starp sociālajām šķirām. Šīs sociālās pārmaiņas, iespējams, ievērojami veicināja arhipelāga iekarošanu, ko 19. gadsimta sākumā veica [[Taiti]] karalis Pomare II. Līdz 19. gadsimta otrajai pusei arhipelāgs palika Taiti Pomares karaliskās dinastijas ietekmes sfērā.

Kā pirmie no eiropiešiem salas 1797. gadā atklāja Londonas Misionāru biedrības ekspedīcija Džeimsa Vilsona vadībā ar kuģi ''Duff''; viņš nosauca salas [[Hugenoti|hugenota]] Džeimsa Gambjē, vārdā, kurš bija finansiāli atbalstījis ekspedīciju.

1834. gadā salās ieradās Svēto Siržu kongregācijas misionāri Onorē Lavāls un Fransuā Karē, lai dibinātu pirmo [[Katoļticība|katoļu]] misiju [[Polinēzija|Polinēzijā]]. Abi priesteri kļuva par Taiti apvienošanās ar Franciju galvenajiem veicinātājiem. Sākumā pēdējais Manarevas karalis Maputeoa pretojās, bet, piedēvējot atveseļošanos no smagas slimības jaunajam dievam, viņš arvien vairāk pakļāvās kristīgo misionāru ietekmei un tika kristīts 1836. gadā. Pēc visu salinieku kristīšanas misionāri devās uz Taiti, lai tur savu misiju turpinātu, bet Taiti jau bija protestantu misija un misionārus gaidīja neveiksme. 1837. gadā Gambjē salas cieta no spēcīgas [[zemestrīce]]s un [[cunami]]. 

Lavāls un Karē atgriezās Gambjē salās un iedibināja [[teokrātija|teokrātisku]] režīmu, kura rezultāti bija ļoti pretrunīgi. Viņi iemācīja salu iedzīvotājiem lasīt un rakstīt, kā arī pasargāja viņus no eiropiešu tirgotājiem un [[vaļu medības|vaļu medniekiem]]. Misionāri apspieda pastāvīgos cilšu karus, kā arī apkaroja cilvēku upurēšanu un kanibālismu. Saskaņā ar tēva Lavala teicienu, «civilizēšana ved pie apmierinājuma». No otras puses, reliģiskā dedzība pamudināja viņus sistemātiski nomainīt visus manareviešu elkus un tempļus, un to vietā viņi lika uzcelt vairāk nekā simts akmens ēku: [[baznīca (celtne)|baznīca]]s, [[kapela]]s, [[klosteris|klosterus]], seminārus, kapsētas, mācītājmājas, triumfa arkas. Svētā Miķeļa katedrāle Manarevā varēja uzņemt vairāk nekā 2000 cilvēku. Iedzīvotāju skaits, kas Lavala un Karē aizbraukšanas laikā pārsniedza 2000, 19. gadsimta beigās slimību un emigrācijas dēļ samazinājās līdz 500. 1856. gadā no Manarevas uz Taiti tika nosūtīti daudzi strādnieki [[Papeete]]s katedrāles būvniecībai.

Taiti franču gubernators daudzus gadus no malas vēroja notiekošo salās. Viņš iejaucās tikai tad, kad sūdzības no uzņēmējiem un tirdzniecības kuģiem kļuva biežākas. Tēvam Lavālam 1871. gadā pēc Taiti bīskapa Florentīna Etjēna Žosena mudinājuma bija jāpamet Mangareva. Viņš nomira 1880. gada 1. novembrī un tika apglabāts Taiti. 1881. gadā Gambjē salas kļuva par Francijas teritoriju.

1964.1996. gados Gambjē salas kalpoja par loģistikas bāzi Francijas kodolizmēģinājumu aktivitātēm 400 km attālajā [[Mururoa]]s atolā. Šajā laikā Francijas militāristi padziļināja iebrauktuves atola rifā, lai izveidotu platāku un dziļāku kanālu dziļgrimes kuģiem.

&lt;!-- == Gambjē komūna ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|+ Palisera salas
|-
! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}&lt;/ref&gt;  !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna
|-
| [[Ahe]] || 12 || 138 || 491 || 40,9 || Tenukupara || Manihi
|-
| [[Manihi]] || 13 || 160 || 650 || 50  || Paeua || Manihi
|-
| [[Takapoto]] || 15 || 85 || 501 || 33,4 || Fakatopatere || Takaroa
|-
| [[Takaroa]] || 20 || 93 || 674 || 33,7 || Teavaroa || Takaroa
|-
| [[Tikei]] || 4 || — || 0 || — || — || Takaroa
|} --&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]</text>
      <sha1>3p2dl2yxjkr69ugffb24vaucs8iraox</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301093</id>
      <parentid>4301092</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:59:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4301093</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8780" sha1="33fez1hjo98fjb3i81wdxcvmzrhvc6g" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Gambjē salas
|attēls              = Îles Gambier image satellite.jpg
|attēla paraksts     = Manarevas satelītaina
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Îles Gambier''&lt;br/&gt;''Magareva''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 23 |latm= 07 |lats=04 |latNS= S 
|longd= 134 |longm= 58 |longs=13 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tuamotu salas]]
|salu skaits         = 14
|galvenās salas      = Manareva, [[Temoe]]
|platība             = 31
|garums              = 34
|platums             = 30&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = 98&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Dafs
|augstums            = 441
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Gambjē&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Rikitea&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 1592
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 51,35
|pamatiedzīvotāji = manarevieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Gambjē salas''' ({{val|fr|Îles Gambier}}) vai '''Manareva''' ({{val|mrv|Magareva}}, {{val|fr|Mangareva}}) ir salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s austrumos, dažkārt tiek pieskaitīta [[Tuamotu salas|Tuamotu salām]].&lt;ref&gt;{{PZT|222|Gambjē salas}}&lt;/ref&gt; Administratīvi kopā ar Tuamotu arhipelāga [[Akteona grupa]]s salām, [[Marutea|Maruteu]], [[maria|Mariu]] un [[Morane|Morani]] veido atsevišķu Gambjē komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta manarevieši.

== Ģeogrāfija ==
[[File:View down to Lagoon and Rikitea - panoramio.jpg|thumb|left|Manarevas lagūna un [[Rikitea]]s pilsētiņa]]
Salu grupa atrodas Tuamotu arhipelāga austrumu galā {{nobr|1580 km}} no Franču Polinēzijas galvenās salas [[Taiti]] un galvaspilsētas [[Papeete]]s. Gambjē salām pieskaita Manarevas atolu, neapdzīvoto [[Timoe]] atolu, kā arī Ebrila rifu un Portlenda sēkli.

Manarevas atols atrodas sena zemūdens vulkāna virsotnē, tā ārējais rifs izveidojies uz vulkāna krātera malām, bet centrālās daļas vulkāniskās salas ir vulkāna kalderas atliekas. Atolam neregulāra romba forma, tā lielākais garums ir {{nobr|34 km}}, lielākais platums — {{nobr|30 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|98 km}}. Atola rifs iekļauj ap {{nobr|450 km²}} lielu lagūnu; tās ārējais rifs atola dienvidos un rietumos iegrimis, bet kopējā sauszemes platība ap {{nobr|31 km²}}. Uz atola rifa vairāki desmiti [[motu]], uz lielākā no tām atola ziemeļaustrumos atrodas 1967. gadā uzbūvētā Totenenie lidosta ar {{nobr|2000 m}} garu skrejceļu.

Atola vidusdaļā atrodas vairākas vulkāniskas salas, no kurām lielākās ir Manareva ({{nobr|15,4 km²}}, 1384 iedzīvotāji), Taravai ({{nobr|5,7 km²}}, 8 iedzīvotāji), Akamaru ({{nobr|2,1 km²}}, 12 iedzīvotāji), Aukena ({{nobr|1,35 km²}}, 25 iedzīvotāji), Anakauitai ({{nobr|0,7 km²}}, 1 iedzīvotājs) un Kamaka ({{nobr|0,5 km²}}, 1 iedzīvotājs). Manarevas salā atrodas Gambjē salu un visa Tuamotu arhipelāga augstākais kalns Dafs {{nobr|441 m}} vjl, kā arī galvenā apdzīvotā vieta [[Rikitea]].

Valda tropisks, bet relatīvi vēsāks klimats, vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|25,8 °C}}. Vidējais nokrišņu daudzums 1913 mm; lietus līst vidēji 148 dienas gadā.&lt;ref&gt;[https://donneespubliques.meteofrance.fr/FichesClim/FICHECLIM_98719005.pdf &quot;Fiche Climatologique Statistiques 1991–2020 et records&quot;. ''Météo-France.'']&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[File:Cathédrale Saint-Michel de Rikitea.2014.jpg|thumb|left|Svētā Miķeļa katedrāle Rikiteā (2014)]]
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka salas ir apdzīvotas vismaz kopš m.ē. 1000. gada. Lai arī mūsdienās manarevieši lingvistiski ir tuvāki [[Marķīza salas|Marķīza salu]] iedzīvotājiem, sākotnēji tās kolonizēja ieceļotāji no [[Biedrības salas|Biedrības salām]] rietumos.

Salu kopiena dzīvoja stingri stratificētā cilšu sabiedrībā ar pastāvīgiem starpklanu kariem un periodisku pārtikas trūkumu; [[kanibālisms]] nebija nekas neparasts. Ir norādes, ka neilgi pirms eiropiešu iekarojuma salās notika kārtējie nemieri, kas izraisīja pilsoņu karu starp sociālajām šķirām. Šīs sociālās pārmaiņas, iespējams, ievērojami veicināja arhipelāga iekarošanu, ko 19. gadsimta sākumā veica [[Taiti]] karalis Pomare II. Līdz 19. gadsimta otrajai pusei arhipelāgs palika Taiti Pomares karaliskās dinastijas ietekmes sfērā.

Kā pirmie no eiropiešiem salas 1797. gadā atklāja Londonas Misionāru biedrības ekspedīcija Džeimsa Vilsona vadībā ar kuģi ''Duff''; viņš nosauca salas [[Hugenoti|hugenota]] Džeimsa Gambjē, vārdā, kurš bija finansiāli atbalstījis ekspedīciju.

1834. gadā salās ieradās Svēto Siržu kongregācijas misionāri Onorē Lavāls un Fransuā Karē, lai dibinātu pirmo [[Katoļticība|katoļu]] misiju [[Polinēzija|Polinēzijā]]. Abi priesteri kļuva par Taiti apvienošanās ar Franciju galvenajiem veicinātājiem. Sākumā pēdējais Manarevas karalis Maputeoa pretojās, bet, piedēvējot atveseļošanos no smagas slimības jaunajam dievam, viņš arvien vairāk pakļāvās kristīgo misionāru ietekmei un tika kristīts 1836. gadā. Pēc visu salinieku kristīšanas misionāri devās uz Taiti, lai tur savu misiju turpinātu, bet Taiti jau bija protestantu misija un misionārus gaidīja neveiksme. 1837. gadā Gambjē salas cieta no spēcīgas [[zemestrīce]]s un [[cunami]]. 

Lavāls un Karē atgriezās Gambjē salās un iedibināja [[teokrātija|teokrātisku]] režīmu, kura rezultāti bija ļoti pretrunīgi. Viņi iemācīja salu iedzīvotājiem lasīt un rakstīt, kā arī pasargāja viņus no eiropiešu tirgotājiem un [[vaļu medības|vaļu medniekiem]]. Misionāri apspieda pastāvīgos cilšu karus, kā arī apkaroja cilvēku upurēšanu un kanibālismu. Saskaņā ar tēva Lavala teicienu, «civilizēšana ved pie apmierinājuma». No otras puses, reliģiskā dedzība pamudināja viņus sistemātiski nomainīt visus manareviešu elkus un tempļus, un to vietā viņi lika uzcelt vairāk nekā simts akmens ēku: [[baznīca (celtne)|baznīca]]s, [[kapela]]s, [[klosteris|klosterus]], seminārus, kapsētas, mācītājmājas, triumfa arkas. Svētā Miķeļa katedrāle Manarevā varēja uzņemt vairāk nekā 2000 cilvēku. Iedzīvotāju skaits, kas Lavala un Karē aizbraukšanas laikā pārsniedza 2000, 19. gadsimta beigās slimību un emigrācijas dēļ samazinājās līdz 500. 1856. gadā no Manarevas uz Taiti tika nosūtīti daudzi strādnieki [[Papeete]]s katedrāles būvniecībai.

Taiti franču gubernators daudzus gadus no malas vēroja notiekošo salās. Viņš iejaucās tikai tad, kad sūdzības no uzņēmējiem un tirdzniecības kuģiem kļuva biežākas. Tēvam Lavālam 1871. gadā pēc Taiti bīskapa Florentīna Etjēna Žosena mudinājuma bija jāpamet Mangareva. Viņš nomira 1880. gada 1. novembrī un tika apglabāts Taiti. 1881. gadā Gambjē salas kļuva par Francijas teritoriju.

1964.1996. gados Gambjē salas kalpoja par loģistikas bāzi Francijas kodolizmēģinājumu aktivitātēm 400 km attālajā [[Mururoa]]s atolā. Šajā laikā Francijas militāristi padziļināja iebrauktuves atola rifā, lai izveidotu platāku un dziļāku kanālu dziļgrimes kuģiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]</text>
      <sha1>33fez1hjo98fjb3i81wdxcvmzrhvc6g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301146</id>
      <parentid>4301093</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:13:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <origin>4301146</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9864" sha1="7mgy5ti559a08pqeu8001r1jajpz9po" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Gambjē salas
|attēls              = Îles Gambier image satellite.jpg
|attēla paraksts     = Manarevas satelītaina
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Îles Gambier''&lt;br/&gt;''Magareva''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 23 |latm= 07 |lats=04 |latNS= S 
|longd= 134 |longm= 58 |longs=13 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Tuamotu salas]]
|salu skaits         = 14
|galvenās salas      = Manareva, [[Temoe]]
|platība             = 31
|garums              = 34
|platums             = 30&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = 98&lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Dafs
|augstums            = 441
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = Komūna&lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = Gambjē&lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Rikitea&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 1592
|iedzīvotāju gads = 2017&lt;ref&gt;[https://archive.wikiwix.com/cache/?url=http%3A%2F%2Fwww.ispf.pf%2Fbases%2FRecensements%2F2017 Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF)]&lt;/ref&gt;
|blīvums          = 51,35
|pamatiedzīvotāji = manarevieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Gambjē salas''' ({{val|fr|Îles Gambier}}) vai '''Manareva''' ({{val|mrv|Magareva}}, {{val|fr|Mangareva}}) ir salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s austrumos, dažkārt tiek pieskaitīta [[Tuamotu salas|Tuamotu salām]].&lt;ref&gt;{{PZT|222|Gambjē salas}}&lt;/ref&gt; Administratīvi kopā ar Tuamotu arhipelāga [[Akteona grupa]]s salām, [[Marutea|Maruteu]], [[maria|Mariu]] un [[Morane|Morani]] veido atsevišķu Gambjē komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tauta manarevieši.

== Ģeogrāfija ==
[[File:View down to Lagoon and Rikitea - panoramio.jpg|thumb|left|Manarevas lagūna un [[Rikitea]]s pilsētiņa]]
Salu grupa atrodas Tuamotu arhipelāga austrumu galā {{nobr|1580 km}} no Franču Polinēzijas galvenās salas [[Taiti]] un galvaspilsētas [[Papeete]]s. Gambjē salām pieskaita Manarevas atolu, neapdzīvoto [[Timoe]] atolu, kā arī Ebrila rifu un Portlenda sēkli.

Manarevas atols atrodas sena zemūdens vulkāna virsotnē, tā ārējais rifs izveidojies uz vulkāna krātera malām, bet centrālās daļas vulkāniskās salas ir vulkāna kalderas atliekas. Atolam neregulāra romba forma, tā lielākais garums ir {{nobr|34 km}}, lielākais platums — {{nobr|30 km}}, bet rifa perimetrs — {{nobr|98 km}}. Atola rifs iekļauj ap {{nobr|450 km²}} lielu lagūnu; tās ārējais rifs atola dienvidos un rietumos iegrimis, bet kopējā sauszemes platība ap {{nobr|31 km²}}. Uz atola rifa vairāki desmiti [[motu]], uz lielākā no tām atola ziemeļaustrumos atrodas 1967. gadā uzbūvētā Totenenie lidosta ar {{nobr|2000 m}} garu skrejceļu.

Atola vidusdaļā atrodas vairākas vulkāniskas salas, no kurām lielākās ir Manareva ({{nobr|15,4 km²}}, 1384 iedzīvotāji), Taravai ({{nobr|5,7 km²}}, 8 iedzīvotāji), Akamaru ({{nobr|2,1 km²}}, 12 iedzīvotāji), Aukena ({{nobr|1,35 km²}}, 25 iedzīvotāji), Anakauitai ({{nobr|0,7 km²}}, 1 iedzīvotājs) un Kamaka ({{nobr|0,5 km²}}, 1 iedzīvotājs). Manarevas salā atrodas Gambjē salu un visa Tuamotu arhipelāga augstākais kalns Dafs {{nobr|441 m}} vjl, kā arī galvenā apdzīvotā vieta [[Rikitea]].

Valda tropisks, bet relatīvi vēsāks klimats, vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|25,8 °C}}. Vidējais nokrišņu daudzums 1913 mm; lietus līst vidēji 148 dienas gadā.&lt;ref&gt;[https://donneespubliques.meteofrance.fr/FichesClim/FICHECLIM_98719005.pdf &quot;Fiche Climatologique Statistiques 1991–2020 et records&quot;. ''Météo-France.'']&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[File:Cathédrale Saint-Michel de Rikitea.2014.jpg|thumb|left|Svētā Miķeļa katedrāle Rikiteā (2014)]]
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka salas ir apdzīvotas vismaz kopš m.ē. 1000. gada. Lai arī mūsdienās manarevieši lingvistiski ir tuvāki [[Marķīza salas|Marķīza salu]] iedzīvotājiem, sākotnēji tās kolonizēja ieceļotāji no [[Biedrības salas|Biedrības salām]] rietumos.

Salu kopiena dzīvoja stingri stratificētā cilšu sabiedrībā ar pastāvīgiem starpklanu kariem un periodisku pārtikas trūkumu; [[kanibālisms]] nebija nekas neparasts. Ir norādes, ka neilgi pirms eiropiešu iekarojuma salās notika kārtējie nemieri, kas izraisīja pilsoņu karu starp sociālajām šķirām. Šīs sociālās pārmaiņas, iespējams, ievērojami veicināja arhipelāga iekarošanu, ko 19. gadsimta sākumā veica [[Taiti]] karalis Pomare II. Līdz 19. gadsimta otrajai pusei arhipelāgs palika Taiti Pomares karaliskās dinastijas ietekmes sfērā.

Kā pirmie no eiropiešiem salas 1797. gadā atklāja Londonas Misionāru biedrības ekspedīcija Džeimsa Vilsona vadībā ar kuģi ''Duff''; viņš nosauca salas [[Hugenoti|hugenota]] Džeimsa Gambjē, vārdā, kurš bija finansiāli atbalstījis ekspedīciju.

1834. gadā salās ieradās Svēto Siržu kongregācijas misionāri Onorē Lavāls un Fransuā Karē, lai dibinātu pirmo [[Katoļticība|katoļu]] misiju [[Polinēzija|Polinēzijā]]. Abi priesteri kļuva par Taiti apvienošanās ar Franciju galvenajiem veicinātājiem. Sākumā pēdējais Manarevas karalis Maputeoa pretojās, bet, piedēvējot atveseļošanos no smagas slimības jaunajam dievam, viņš arvien vairāk pakļāvās kristīgo misionāru ietekmei un tika kristīts 1836. gadā. Pēc visu salinieku kristīšanas misionāri devās uz Taiti, lai tur savu misiju turpinātu, bet Taiti jau bija protestantu misija un misionārus gaidīja neveiksme. 1837. gadā Gambjē salas cieta no spēcīgas [[zemestrīce]]s un [[cunami]]. 

Lavāls un Karē atgriezās Gambjē salās un iedibināja [[teokrātija|teokrātisku]] režīmu, kura rezultāti bija ļoti pretrunīgi. Viņi iemācīja salu iedzīvotājiem lasīt un rakstīt, kā arī pasargāja viņus no eiropiešu tirgotājiem un [[vaļu medības|vaļu medniekiem]]. Misionāri apspieda pastāvīgos cilšu karus, kā arī apkaroja cilvēku upurēšanu un kanibālismu. Saskaņā ar tēva Lavala teicienu, «civilizēšana ved pie apmierinājuma». No otras puses, reliģiskā dedzība pamudināja viņus sistemātiski nomainīt visus manareviešu elkus un tempļus, un to vietā viņi lika uzcelt vairāk nekā simts akmens ēku: [[baznīca (celtne)|baznīca]]s, [[kapela]]s, [[klosteris|klosterus]], seminārus, kapsētas, mācītājmājas, triumfa arkas. Svētā Miķeļa katedrāle Manarevā varēja uzņemt vairāk nekā 2000 cilvēku. Iedzīvotāju skaits, kas Lavala un Karē aizbraukšanas laikā pārsniedza 2000, 19. gadsimta beigās slimību un emigrācijas dēļ samazinājās līdz 500. 1856. gadā no Manarevas uz Taiti tika nosūtīti daudzi strādnieki [[Papeete]]s katedrāles būvniecībai.

Taiti franču gubernators daudzus gadus no malas vēroja notiekošo salās. Viņš iejaucās tikai tad, kad sūdzības no uzņēmējiem un tirdzniecības kuģiem kļuva biežākas. Tēvam Lavālam 1871. gadā pēc Taiti bīskapa Florentīna Etjēna Žosena mudinājuma bija jāpamet Mangareva. Viņš nomira 1880. gada 1. novembrī un tika apglabāts Taiti. 1881. gadā Gambjē salas kļuva par Francijas teritoriju.

1964.1996. gados Gambjē salas kalpoja par loģistikas bāzi Francijas kodolizmēģinājumu aktivitātēm 400 km attālajā [[Mururoa]]s atolā. Šajā laikā Francijas militāristi padziļināja iebrauktuves atola rifā, lai izveidotu platāku un dziļāku kanālu dziļgrimes kuģiem.

== Saimniecība ==
Galvenā ekonomikas nozare salās ir [[pērle|pērļu]] audzēšana, kas tiek praktizēta daudzās 129 pērļu fermās Gambjē lagūnā, kuras relatīvi vēsie ūdeņi ļauj ražot augstas kvalitātes pērles. Pēdējos gados, neskatoties uz to, ka arhipelāgs atrodas ļoti tālu no Franču Polinēzijas galvenajiem apdzīvotajiem centriem, tā iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, pateicoties pērļu un [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvei.

Tūrisma ziņā Gambjē salas ir vienas no vismazāk apmeklētajām Franču Polinēzijā. Lai arī Gambjē salām ir ievērojams potenciāls, pateicoties to klimatam, videi un unikālajai vēsturiskajai pagātnei, tūrisma attīstību kavē attālums no Taiti un augstās aviobiļešu izmaksas. Rikiteas līcī piestāj jahtas, un tūristi, kas vēlas apmeklēt [[Pitkērna sala]]s, par savu bāzi izmanto Manarevu.

Gambijē salās vietējā ražošana aprobežojas ar dažām nozarēm — naturālo lauksaimniecību un zveju. Lielāko daļu patēriņa preču pārvadā divi kuģi, kas kursē ar triju nedēļu intervālu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]</text>
      <sha1>7mgy5ti559a08pqeu8001r1jajpz9po</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Audaine</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604061</id>
    <revision>
      <id>4301048</id>
      <timestamp>2025-06-28T12:02:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301048</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="5764xdm0pv6gqfo0hd7b1942azo6kve" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Audaine}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 15.02 (EEST)</text>
      <sha1>5764xdm0pv6gqfo0hd7b1942azo6kve</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kevin.Smith.Again</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604062</id>
    <revision>
      <id>4301050</id>
      <timestamp>2025-06-28T12:30:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301050</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="185" sha1="gbi9dxb9yfb142in6q1n0fi3dtl43mc" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kevin.Smith.Again}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 15.30 (EEST)</text>
      <sha1>gbi9dxb9yfb142in6q1n0fi3dtl43mc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Muižas iela (Daugavpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604063</id>
    <revision>
      <id>4301051</id>
      <timestamp>2025-06-28T12:46:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Muižas iela|Muižas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums        = Muižas iela |attēls           =  |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte            =  |pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta    =  |apkaime          = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] |ielas garums     = 180 m |atklāta          =  |vēst nosaukumi   = [[Jānis Fabriciuss|Fabriciusa]] iela |joslu skaits...</comment>
      <origin>4301051</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2484" sha1="j8mc8chps0uzyegfk89itigredrxm2a" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Muižas iela|Muižas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Muižas iela
|attēls           = 
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]
|ielas garums     = 180 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = [[Jānis Fabriciuss|Fabriciusa]] iela
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = 
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Muižas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Muižas iela sākas krustojumā ar bezvārda ielu pļavu malā, ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Brjanskas iela|Brjanskas ielu]]. Muižas ielā ir privātmāju apbūve.

Ielas garums ir aptuveni 180 metri, tās sarkano līniju platums ir 12 metri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |page=90 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Muižas Iela visā garumā klāta ar [[grants]] segumu, satiksmes kustība norit abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē.

Muižas iela ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1957. gadā ielu pārdēvēja par '''[[Jānis Fabriciuss|Fabriciusa]] ielu''',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s iela atguva nosaukumu Muižas iela.

== Ielu savienojumi ==
Muižas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Brjanskas iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]]</text>
      <sha1>j8mc8chps0uzyegfk89itigredrxm2a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301052</id>
      <parentid>4301051</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T12:50:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>pietura</comment>
      <origin>4301052</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2644" sha1="b18h353dsjh8g41nwm3rqrazjg6dqra" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Muižas iela|Muižas iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Muižas iela
|attēls           = 
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]
|ielas garums     = 180 m
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = [[Jānis Fabriciuss|Fabriciusa]] iela
|joslu skaits     = 1
|ielas segums     = [[grants]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[8. autobusu maršruts (Daugavpils)|8.]], [[15. autobusu maršruts (Daugavpils)|15.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             = 
}}

'''Muižas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] apkaimē. Muižas iela sākas krustojumā ar bezvārda ielu pļavu malā, ved austrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Brjanskas iela|Brjanskas ielu]]. Muižas ielā ir privātmāju apbūve.

Ielas garums ir aptuveni 180 metri, tās sarkano līniju platums ir 12 metri.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |page=90 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; Muižas Iela visā garumā klāta ar [[grants]] segumu, satiksmes kustība norit abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa ielu nekursē, tuvākā pietura ir &quot;Niderkunes iela&quot; [[Brjanskas iela|Brjanskas ielā]].

Muižas iela ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1957. gadā ielu pārdēvēja par '''[[Jānis Fabriciuss|Fabriciusa]] ielu''',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pārdēvētās un jaunās ielas Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |publisher=Padomju Daugava (Daugavpils) |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |date={{dat|1957|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s iela atguva nosaukumu Muižas iela.

== Ielu savienojumi ==
Muižas iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Brjanskas iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu M}}

[[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]]</text>
      <sha1>b18h353dsjh8g41nwm3rqrazjg6dqra</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fabriciusa iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604064</id>
    <revision>
      <id>4301055</id>
      <timestamp>2025-06-28T13:13:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Fabriciusa iela''' Latvijā var būt:  * ''Fabriciusa iela'' — [[Muižas iela (Daugavpils)|Muižas ielas]] Daugavpilī nosaukums no 1957. līdz 1991. gadam; * ''Jāņa Fabriciusa iela'' — [[Kārļa Kvanta iela]]s Ogrē nosaukums līdz 2022. gadam; * ''Fabriciusa iela'' — [[Pils iela (Ventspils)|Pils ielas]] [[Ventspils|Ventspilī]] nosaukums [[Latvijas PSR]] laikā.  == Skatīt arī == * [[Vašingtona laukums (Rīga)|Fabriciusa laukums]] * [[Jānis Fabriciuss]]  {{Ielu...</comment>
      <origin>4301055</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="494" sha1="bikld6z1nmsuo79lxzj7ug207t1mlpi" xml:space="preserve">'''Fabriciusa iela''' Latvijā var būt:

* ''Fabriciusa iela'' — [[Muižas iela (Daugavpils)|Muižas ielas]] Daugavpilī nosaukums no 1957. līdz 1991. gadam;
* ''Jāņa Fabriciusa iela'' — [[Kārļa Kvanta iela]]s Ogrē nosaukums līdz 2022. gadam;
* ''Fabriciusa iela'' — [[Pils iela (Ventspils)|Pils ielas]] [[Ventspils|Ventspilī]] nosaukums [[Latvijas PSR]] laikā.

== Skatīt arī ==
* [[Vašingtona laukums (Rīga)|Fabriciusa laukums]]
* [[Jānis Fabriciuss]]

{{Ielu nosaukums}}</text>
      <sha1>bikld6z1nmsuo79lxzj7ug207t1mlpi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:PrototipsLv</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604065</id>
    <revision>
      <id>4301056</id>
      <timestamp>2025-06-28T13:17:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301056</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="e5xnx5jd348h8avz38nxakahbdacigb" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=PrototipsLv}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 16.17 (EEST)</text>
      <sha1>e5xnx5jd348h8avz38nxakahbdacigb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Biržu meteorīta zīmējums Grēvinks 1864.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>604066</id>
    <revision>
      <id>4301058</id>
      <timestamp>2025-06-28T13:31:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Izgriezts no http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Buschhof_(main_mass_Grewingk_1864).jpg {{NA-70}}</comment>
      <origin>4301058</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="123" sha1="f4il723invfsr6spb1tgqm8laupud2d" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Izgriezts no http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Buschhof_(main_mass_Grewingk_1864).jpg {{NA-70}}</text>
      <sha1>f4il723invfsr6spb1tgqm8laupud2d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuģa ķīlis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604067</id>
    <revision>
      <id>4301066</id>
      <timestamp>2025-06-28T13:53:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tttoooxxx</username>
        <id>65596</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:The keel plate of USS United States (CVA-58) being laid in a construction dry dock on 18 April 1948.jpg|thumb|300px|USS&lt;ref&gt;Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt;[[USS United States (CVA-58)|''United States'']] [[ķīļa ielikšana]] [[Sausais doks|sausajā dokā]]]] '''Ķīlis''' ir [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļa]] viszemākais garenvirziena [[konstrukcijas elements]] ar lielu nozīmi tā noturībā. Dažām Buru laiva|buru lai...</comment>
      <origin>4301066</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8633" sha1="9t8elurr3pkphusu3dhqhx10a2auf7e" xml:space="preserve">[[Attēls:The keel plate of USS United States (CVA-58) being laid in a construction dry dock on 18 April 1948.jpg|thumb|300px|USS&lt;ref&gt;Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt;[[USS United States (CVA-58)|''United States'']] [[ķīļa ielikšana]] [[Sausais doks|sausajā dokā]]]]
'''Ķīlis''' ir [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļa]] viszemākais garenvirziena [[konstrukcijas elements]] ar lielu nozīmi tā noturībā. Dažām [[Buru laiva|buru laivām]] ķīļi var pildīt arī [[Šķidrumu dinamika|hidrodinamiskas]] un līdzsvarošanas funkcijas. Bieži [[ķīļa ielikšana]] notiek kuģa būves pašā sākumā. Britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu.

== Ķīļa ielikšana ==
Kādreiz [[Kuģis|kuģa]] būvniecība sākās ar ķīļa ielikšanu. Šis garenvirziena konstrukcijas elements vēl joprojām ir viena no svarīgākajām kuģa sastāvdaļām, tomēr ļoti gariem kuģiem vai tādiem, kuri būvēti no iepriekš izgatavotiem moduļiem, ķīlis ne vienmēr ir pirmā sastāvdaļa ar kuru sāk kuģa būvi.

Daudziem vecākiem kuģiem un gandrīz visiem koka [[Burinieks|buriniekiem]] ķīlis bija pirmā ieliktā sastāvdaļa un pēc tam ap pievienotajām brangām sāka būvēt korpusu. Moderno, ar datoriem projektēto, kuģu būve ir mainījusi notikumu secību. Tagad tiek būvēti dažādu kuģa sekciju moduļi ar mērķi tos savienot kopā vēlākā būves stadijā, kas bieži notiek arī citā atrašanās vietā. Kuģu būvē iesaistās kopuzņēmumi un kuģa korpusa dažādās sekcijas var izgatavot dažādi uzņēmumi atšķirīgās atrašanās vietās.

Vairums lielo kuģu būvētavu ir atsacījušās no tradicionālā paņēmiena ar sākotnējo ķīļa ielikšanu un [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] būvniecību no apakšas uz augšu. Modulārā kuģu būve ar priekšrocībām, ko sniedz moduļu iepriekšēja izgatavošana, vairumā gadījumu ir nomainījusi augstāk minēto tradicionālo kuģu būves metodi. Tomēr dažās mazākās kuģu būvētavās vēl joprojām būvi sāk no ķīļa un ķīļa ielikšana tiek uzskatīta par tradicionālu kuģa būves sākuma momentu. Mūsdienās kuģa būves sākuma momentu būtu daudz pareizāk skaitīt no brīža, kad pirmo reizi tiek griezts tērauds jaunā kuģa būvei. Moduļu būve bieži tiek sākta ar dubultdibena konstrukcijas izveidi un tas notiek apgāztā veidā. Ķīli un kuģa dibena ārējo apšuvumu pievieno beigās.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70., 71., 80. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Mauretania_Continued.jpg|thumb|Okeāna lainera RMS&lt;ref&gt;Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; ''Mauretania'' būve. Centrā vertikālais ķīlis un zem tā horizontālais]]
Vienkāršākais un arī vecākais ķīļa veids ir brusa, kura izvirzīta uz āru no kuģa dibena. Brusas šķērsgriezums ne mazāks par 1,8L-16 kvadrātcentimetriem, kur L - kuģa garums. Bet tās biezums nedrīkst būt mazāks par 0,6L+8 [[Milimetrs|milimetriem]].

Moderniem kuģiem lieto lokšņveida ķīļus. Tie neizbīdās no kuģa dibena konstrukcijas un ir līdzīgi parastai ārējās apšuves loksnei ar piemetinātu vertikālu garensaistu, kurš savieno kuģa dibenu ar dubultdibena [[Klājs|klāju]]. Konstrukcija atgādina apgrieztu burtu T. Horizontālo daļu sauc par horizontālo ķīli, bet vertikālo par vertikālo ķīli. Horizontālā ķīļa platums ir ne mazāks par 70B, kur B - kuģa platums. Tomēr tam nav nepieciešams būt platākam par 1 800 mm un tas nedrīkst būt šaurāks par 750 mm. Horizontālā ķīļa biezumu nosaka kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumi, bet tas nedrīkst būt mazāks par apkārtējo ārējās apšuves lokšņu biezumu.

Uz dažiem kuģiem uzstāda kanāla veida ķīļus (''duct keels''). Tie stiepjas no [[mašīntelpa]]s priekšējās starpsienas līdz triecienstarpsienai kuģa priekšgalā. Kanāla veida ķīļos ievieto cauruļvadus un kabeļus, kā arī to pašu konstrukcija piešķir kuģim garenstiprību.

Iekļūšana kanāla veida ķīļos notiek caur līdlūkām parasti no mašīntelpas. Kanāls ir pietiekoši plats, lai pa to varētu pārvietoties apkalpojošais personāls. Maksimālais kanāla veida ķīļa platums nepārsniedz divus [[Metrs|metrus]]. Dubultdibena klājs un kanāla veida ķīļa loksnes ir attiecīgi pastiprinātas ar garensaistiem un šķērssaistiem nepārtrauktas stiprības nodrošināšanai visā garumā. Šķērssaistus izvieto pretīm florām.&lt;ref&gt;Flora ir dubultdibena konstrukcijas šķērssaists. Tā ir brangas turpinājums dubultdibenā, kurš saista dibenkalsiņus un mazākās dibena garensijas. Bieži florās izgriež caurumus svara samazināšanai un piekļuves nodrošināšanai dubultdibenā.&lt;/ref&gt; Ja blakus kanāla veida ķīlim ir tādi dubultdibena tanki, kuri savienoti ar [[Borts|bortu]] tankiem vai koferdamiem,&lt;ref&gt;Koferdams ir tukša telpa starp divām ūdensdrošajām starpsienām. Tā paredzēta, lai nekādā gadījumā nenotiktu divu šķidrumu sajaukšanās, kuri tiek uzglabāti ūdensdrošās starpsienas pretējās pusēs.&lt;/ref&gt; pastiprināšana ar saistiem jāveic tādā pašā apjomā kā dīptankos.&lt;ref&gt;Dīptanks ir dziļš tanks šķidrumu pārvadāšanai ģenerālās kravas kuģu tilpnēs. Tā apakšā ievērojams hidrostatiskais spiediens.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70. - 73. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Ķimeņķīlis ==
[[Attēls:Bilgekeel.jpg|thumb|Ķimeņķīlis ar pamatni zem tā. Redzams arī cinka anods konstrukcijas elektroķīmiskajai aizsardzībai no korozijas]]
Berzi pret gludu kuģa dibenu, kurš zvalstās bortu virzienā, var palielināt korpusa cilindriskās daļas bilžu rajonā&lt;ref&gt;Bilžu vai ķimeņu rajons ir tā kuģa korpusa daļa, kurā korpusa dibens pāriet bortā.&lt;/ref&gt; piestiprinot zemu, garenvirziena loksni. Parasti šādas loksnes izloka tā, lai tās netraucētu gareniskajai ūdens plūsmai ap korpusa zemūdens daļu, tādēļ kuģa kustībai virzienā uz priekšu tiek radīta salīdzinoši maza pretestība. Bet ķimeņķīļi izraisa ievērojamu [[Turbulence|turbulenci]], kad kuģim piemīt rotācijas kustība ap tā gareniski horizontālo asi. Ņemot vērā to uzstādīšanas nelielās izmaksas, ķimeņķīļi ir ļoti efektīvi bortu zvalstīšanās nomierinātāji. To svārstības dzēsošā ietekme (tiek uzskatīts, ka līdz pat 70% no zvalstīšanās enerģijas tiek absorbēts caur ķimeņķīļiem) ir daudz lielāka nekā varētu šķist spriežot pēc ķimeņķīļu izmēriem.

Berze un svārstības dzēsošā ietekme pieaug palielinoties ātrumam, ar kādu ķimeņķīļi pārvietojas caur ūdeni kuģa bortā. Bet šis ātrums ir atkarīgs ne tikai no garenhorizontālās [[Leņķiskais ātrums|rotācijas ātruma]] ''dΘ/dt'', bet arī no rādiusa ''r'', kādā notiek ķimeņķīļu cirkulārā kustība ap kuģa gareniski horizontālo asi. Tādējādi pat lielu kuģu salīdzinoši lēnā bortu zvalstīšanās var tikt efektīvi dzēsta, jo šiem kuģiem ir lielāks parametrs ''r''.&lt;ref&gt;Clark I.C. ''The Management of Merchant Ship Stability, Trim and Strength'' Nautical Institute, 2002. 154. lpp. {{ISBN|1870077598}}&lt;/ref&gt;

Īsākiem kuģiem ķimeņķīļus veido no viena, gara metāla profila katrā pusē. Profila vertikālā elementa (''web'') vienā pusē ir atloks. bet otrā apaļdzelzs. Atloku [[Metināšana|piemetina]] korpusam bilžu rajona izliekuma augšpusē. Garāku kuģu ķimeņķīļi sastāv no divām vai trijām sekcijām.

Kuģiem, kurus paredzēts ekspluatēt smagos [[ledus]] apstākļos, ķimeņu ķīļus neuzstāda kuģa garuma priekšējos 30 procentos. Tos piemetina nevis tieši pie korpusa, bet pie īpašas pamatnes, kuras minimālais biezums sakrīt ar ārējās apšuves loksnes biezumu bilžu rajonā vai 14 mm, atkarībā kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pamatnes loksni pie korpusa piemetina ar nepārtrauktu šuvi.

Ķimeņķīļu gali ir noapaļoti un to augstums samazinās proporcijā 3:1. Pats ķīlis izbeidzās 50 līdz 100 mm ātrāk nekā pamatne. Ja kuģa garums pārsniedz 65 metrus un ķimeņķīlis sastav no vairākām kopā sametinātām sekcijām, tad metinājuma šuvē, pie atloka, izveido urbumu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 88., 89. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>9t8elurr3pkphusu3dhqhx10a2auf7e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301074</id>
      <parentid>4301066</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:20:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301074</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8637" sha1="5oe9kxowyg8meam2zxt8mmiyjcag4ja" xml:space="preserve">[[Attēls:The keel plate of USS United States (CVA-58) being laid in a construction dry dock on 18 April 1948.jpg|thumb|300px|USS&lt;ref&gt;Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt;[[USS United States (CVA-58)|''United States'']] [[ķīļa ielikšana]] [[Sausais doks|sausajā dokā]]]]
'''Ķīlis''' ir [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļa]] viszemākais garenvirziena [[konstrukcijas elements]] ar lielu nozīmi tā noturībā. Dažām [[Buru laiva|buru laivām]] ķīļi var pildīt arī [[Šķidrumu dinamika|hidrodinamiskas]] un līdzsvarošanas funkcijas. Bieži [[ķīļa ielikšana]] notiek kuģa būves pašā sākumā. Britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu.

== Ķīļa ielikšana ==
Kādreiz [[Kuģis|kuģa]] būvniecība sākās ar ķīļa ielikšanu. Šis garenvirziena konstrukcijas elements vēl joprojām ir viena no svarīgākajām kuģa sastāvdaļām, tomēr ļoti gariem kuģiem vai tādiem, kuri būvēti no iepriekš izgatavotiem moduļiem, ķīlis ne vienmēr ir pirmā sastāvdaļa, ar kuru sāk kuģa būvi.

Daudziem vecākiem kuģiem un gandrīz visiem koka [[Burinieks|buriniekiem]] ķīlis bija pirmā ieliktā sastāvdaļa un pēc tam ap pievienotajām brangām sāka būvēt korpusu. Moderno, ar datoriem projektēto kuģu būve ir mainījusi notikumu secību. Tagad tiek būvēti dažādu kuģa sekciju moduļi ar mērķi tos savienot kopā vēlākā būves stadijā, kas bieži notiek arī citā atrašanās vietā. Kuģu būvē iesaistās kopuzņēmumi un kuģa korpusa dažādās sekcijas var izgatavot dažādi uzņēmumi atšķirīgās atrašanās vietās.

Vairums lielo kuģu būvētavu ir atsacījušās no tradicionālā paņēmiena ar sākotnējo ķīļa ielikšanu un [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] būvniecību no apakšas uz augšu. Modulārā kuģu būve ar priekšrocībām, ko sniedz moduļu iepriekšēja izgatavošana, vairumā gadījumu ir nomainījusi augstāk minēto tradicionālo kuģu būves metodi. Tomēr dažās mazākās kuģu būvētavās vēl joprojām būvi sāk no ķīļa un ķīļa ielikšana tiek uzskatīta par tradicionālu kuģa būves sākuma momentu. Mūsdienās kuģa būves sākuma momentu būtu daudz pareizāk skaitīt no brīža, kad pirmo reizi tiek griezts tērauds jaunā kuģa būvei. Moduļu būve bieži tiek sākta ar dubultdibena konstrukcijas izveidi un tas notiek apgāztā veidā. Ķīli un kuģa dibena ārējo apšuvumu pievieno beigās.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70., 71., 80. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Mauretania_Continued.jpg|thumb|Okeāna lainera RMS&lt;ref&gt;Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; ''Mauretania'' būve. Centrā vertikālais ķīlis un zem tā horizontālais]]
Vienkāršākais un arī vecākais ķīļa veids ir brusa, kura izvirzīta uz āru no kuģa dibena. Brusas šķērsgriezums ne mazāks par 1,8L-16 kvadrātcentimetriem, kur L - kuģa garums. Bet tās biezums nedrīkst būt mazāks par 0,6L+8 [[Milimetrs|milimetriem]].

Moderniem kuģiem lieto lokšņveida ķīļus. Tie neizbīdās no kuģa dibena konstrukcijas un ir līdzīgi parastai ārējās apšuves loksnei ar piemetinātu vertikālu garensaistu, kurš savieno kuģa dibenu ar dubultdibena [[Klājs|klāju]]. Konstrukcija atgādina apgrieztu burtu T. Horizontālo daļu sauc par horizontālo ķīli, bet vertikālo par vertikālo ķīli. Horizontālā ķīļa platums ir ne mazāks par 70B, kur B - kuģa platums. Tomēr tam nav nepieciešams būt platākam par 1 800 mm un tas nedrīkst būt šaurāks par 750 mm. Horizontālā ķīļa biezumu nosaka kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumi, bet tas nedrīkst būt mazāks par apkārtējo ārējās apšuves lokšņu biezumu.

Uz dažiem kuģiem uzstāda kanāla veida ķīļus (''duct keels''). Tie stiepjas no [[mašīntelpa]]s priekšējās starpsienas līdz triecienstarpsienai kuģa priekšgalā. Kanāla veida ķīļos ievieto cauruļvadus un kabeļus, kā arī to pašu konstrukcija piešķir kuģim garenstiprību.

Iekļūšana kanāla veida ķīļos notiek caur līdlūkām parasti no mašīntelpas. Kanāls ir pietiekoši plats, lai pa to varētu pārvietoties apkalpojošais personāls. Maksimālais kanāla veida ķīļa platums nepārsniedz divus [[Metrs|metrus]]. Dubultdibena klājs un kanāla veida ķīļa loksnes ir attiecīgi pastiprinātas ar garensaistiem un šķērssaistiem nepārtrauktas stiprības nodrošināšanai visā garumā. Šķērssaistus izvieto pretīm florām.&lt;ref&gt;Flora ir dubultdibena konstrukcijas šķērssaists. Tā ir brangas turpinājums dubultdibenā, kurš saista dibenkalsiņus un mazākās dibena garensijas. Bieži florās izgriež caurumus svara samazināšanai un piekļuves nodrošināšanai dubultdibenā.&lt;/ref&gt; Ja blakus kanāla veida ķīlim ir tādi dubultdibena tanki, kuri savienoti ar [[Borts|bortu]] tankiem vai koferdamiem,&lt;ref&gt;Koferdams ir tukša telpa starp divām ūdensdrošajām starpsienām. Tā paredzēta, lai nekādā gadījumā nenotiktu divu šķidrumu sajaukšanās, kuri tiek uzglabāti ūdensdrošās starpsienas pretējās pusēs.&lt;/ref&gt; pastiprināšana ar saistiem jāveic tādā pašā apjomā kā dīptankos.&lt;ref&gt;Dīptanks ir dziļš tanks šķidrumu pārvadāšanai ģenerālās kravas kuģu tilpnēs. Tā apakšā ievērojams hidrostatiskais spiediens.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70. - 73. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Ķimeņķīlis ==
[[Attēls:Bilgekeel.jpg|thumb|Ķimeņķīlis ar pamatni zem tā. Redzams arī cinka anods konstrukcijas elektroķīmiskajai aizsardzībai no korozijas]]
Berzi pret gludu kuģa dibenu, kurš zvalstās bortu virzienā, var palielināt, korpusa cilindriskās daļas bilžu rajonā&lt;ref&gt;Bilžu vai ķimeņu rajons ir tā kuģa korpusa daļa, kurā korpusa dibens pāriet bortā.&lt;/ref&gt; piestiprinot zemu, garenvirziena loksni. Parasti šādas loksnes izloka tā, lai tās netraucētu gareniskajai ūdens plūsmai ap korpusa zemūdens daļu, tādēļ kuģa kustībai virzienā uz priekšu tiek radīta salīdzinoši maza pretestība. Bet ķimeņķīļi izraisa ievērojamu [[Turbulence|turbulenci]], kad kuģim piemīt rotācijas kustība ap tā gareniski horizontālo asi. Ņemot vērā to uzstādīšanas nelielās izmaksas, ķimeņķīļi ir ļoti efektīvi bortu zvalstīšanās nomierinātāji. To svārstības dzēsošā ietekme (tiek uzskatīts, ka līdz pat 70% no zvalstīšanās enerģijas tiek absorbēts caur ķimeņķīļiem) ir daudz lielāka, nekā varētu šķist, spriežot pēc ķimeņķīļu izmēriem.

Berze un svārstības dzēsošā ietekme pieaug, palielinoties ātrumam, ar kādu ķimeņķīļi pārvietojas caur ūdeni kuģa bortā. Bet šis ātrums ir atkarīgs ne tikai no garenhorizontālās [[Leņķiskais ātrums|rotācijas ātruma]] ''dΘ/dt'', bet arī no rādiusa ''r'', kādā notiek ķimeņķīļu cirkulārā kustība ap kuģa gareniski horizontālo asi. Tādējādi pat lielu kuģu salīdzinoši lēnā bortu zvalstīšanās var tikt efektīvi dzēsta, jo šiem kuģiem ir lielāks parametrs ''r''.&lt;ref&gt;Clark I.C. ''The Management of Merchant Ship Stability, Trim and Strength'' Nautical Institute, 2002. 154. lpp. {{ISBN|1870077598}}&lt;/ref&gt;

Īsākiem kuģiem ķimeņķīļus veido no viena, gara metāla profila katrā pusē. Profila vertikālā elementa (''web'') vienā pusē ir atloks. bet otrā apaļdzelzs. Atloku [[Metināšana|piemetina]] korpusam bilžu rajona izliekuma augšpusē. Garāku kuģu ķimeņķīļi sastāv no divām vai trijām sekcijām.

Kuģiem, kurus paredzēts ekspluatēt smagos [[ledus]] apstākļos, ķimeņu ķīļus neuzstāda kuģa garuma priekšējos 30 procentos. Tos piemetina nevis tieši pie korpusa, bet pie īpašas pamatnes, kuras minimālais biezums sakrīt ar ārējās apšuves loksnes biezumu bilžu rajonā vai 14 mm, atkarībā kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pamatnes loksni pie korpusa piemetina ar nepārtrauktu šuvi.

Ķimeņķīļu gali ir noapaļoti un to augstums samazinās proporcijā 3:1. Pats ķīlis izbeidzās 50 līdz 100 mm ātrāk nekā pamatne. Ja kuģa garums pārsniedz 65 metrus un ķimeņķīlis sastav no vairākām kopā sametinātām sekcijām, tad metinājuma šuvē, pie atloka, izveido urbumu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 88., 89. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>5oe9kxowyg8meam2zxt8mmiyjcag4ja</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301075</id>
      <parentid>4301074</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:26:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301075</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8638" sha1="gp9cpz20vfiaqdshvethlkugz0wsqm7" xml:space="preserve">[[Attēls:The keel plate of USS United States (CVA-58) being laid in a construction dry dock on 18 April 1948.jpg|thumb|300px|USS&lt;ref&gt;Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; [[USS United States (CVA-58)|''United States'']] [[ķīļa ielikšana]] [[Sausais doks|sausajā dokā]]]]
'''Ķīlis''' ir [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļa]] viszemākais garenvirziena [[konstrukcijas elements]] ar lielu nozīmi tā noturībā. Dažām [[Buru laiva|buru laivām]] ķīļi var pildīt arī [[Šķidrumu dinamika|hidrodinamiskas]] un līdzsvarošanas funkcijas. Bieži [[ķīļa ielikšana]] notiek kuģa būves pašā sākumā. Britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu.

== Ķīļa ielikšana ==
Kādreiz [[Kuģis|kuģa]] būvniecība sākās ar ķīļa ielikšanu. Šis garenvirziena konstrukcijas elements vēl joprojām ir viena no svarīgākajām kuģa sastāvdaļām, tomēr ļoti gariem kuģiem vai tādiem, kuri būvēti no iepriekš izgatavotiem moduļiem, ķīlis ne vienmēr ir pirmā sastāvdaļa, ar kuru sāk kuģa būvi.

Daudziem vecākiem kuģiem un gandrīz visiem koka [[Burinieks|buriniekiem]] ķīlis bija pirmā ieliktā sastāvdaļa un pēc tam ap pievienotajām brangām sāka būvēt korpusu. Moderno, ar datoriem projektēto kuģu būve ir mainījusi notikumu secību. Tagad tiek būvēti dažādu kuģa sekciju moduļi ar mērķi tos savienot kopā vēlākā būves stadijā, kas bieži notiek arī citā atrašanās vietā. Kuģu būvē iesaistās kopuzņēmumi un kuģa korpusa dažādās sekcijas var izgatavot dažādi uzņēmumi atšķirīgās atrašanās vietās.

Vairums lielo kuģu būvētavu ir atsacījušās no tradicionālā paņēmiena ar sākotnējo ķīļa ielikšanu un [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] būvniecību no apakšas uz augšu. Modulārā kuģu būve ar priekšrocībām, ko sniedz moduļu iepriekšēja izgatavošana, vairumā gadījumu ir nomainījusi augstāk minēto tradicionālo kuģu būves metodi. Tomēr dažās mazākās kuģu būvētavās vēl joprojām būvi sāk no ķīļa un ķīļa ielikšana tiek uzskatīta par tradicionālu kuģa būves sākuma momentu. Mūsdienās kuģa būves sākuma momentu būtu daudz pareizāk skaitīt no brīža, kad pirmo reizi tiek griezts tērauds jaunā kuģa būvei. Moduļu būve bieži tiek sākta ar dubultdibena konstrukcijas izveidi un tas notiek apgāztā veidā. Ķīli un kuģa dibena ārējo apšuvumu pievieno beigās.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70., 71., 80. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Mauretania_Continued.jpg|thumb|Okeāna lainera RMS&lt;ref&gt;Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; ''Mauretania'' būve. Centrā vertikālais ķīlis un zem tā horizontālais]]
Vienkāršākais un arī vecākais ķīļa veids ir brusa, kura izvirzīta uz āru no kuģa dibena. Brusas šķērsgriezums ne mazāks par 1,8L-16 kvadrātcentimetriem, kur L - kuģa garums. Bet tās biezums nedrīkst būt mazāks par 0,6L+8 [[Milimetrs|milimetriem]].

Moderniem kuģiem lieto lokšņveida ķīļus. Tie neizbīdās no kuģa dibena konstrukcijas un ir līdzīgi parastai ārējās apšuves loksnei ar piemetinātu vertikālu garensaistu, kurš savieno kuģa dibenu ar dubultdibena [[Klājs|klāju]]. Konstrukcija atgādina apgrieztu burtu T. Horizontālo daļu sauc par horizontālo ķīli, bet vertikālo par vertikālo ķīli. Horizontālā ķīļa platums ir ne mazāks par 70B, kur B - kuģa platums. Tomēr tam nav nepieciešams būt platākam par 1 800 mm un tas nedrīkst būt šaurāks par 750 mm. Horizontālā ķīļa biezumu nosaka kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumi, bet tas nedrīkst būt mazāks par apkārtējo ārējās apšuves lokšņu biezumu.

Uz dažiem kuģiem uzstāda kanāla veida ķīļus (''duct keels''). Tie stiepjas no [[mašīntelpa]]s priekšējās starpsienas līdz triecienstarpsienai kuģa priekšgalā. Kanāla veida ķīļos ievieto cauruļvadus un kabeļus, kā arī to pašu konstrukcija piešķir kuģim garenstiprību.

Iekļūšana kanāla veida ķīļos notiek caur līdlūkām parasti no mašīntelpas. Kanāls ir pietiekoši plats, lai pa to varētu pārvietoties apkalpojošais personāls. Maksimālais kanāla veida ķīļa platums nepārsniedz divus [[Metrs|metrus]]. Dubultdibena klājs un kanāla veida ķīļa loksnes ir attiecīgi pastiprinātas ar garensaistiem un šķērssaistiem nepārtrauktas stiprības nodrošināšanai visā garumā. Šķērssaistus izvieto pretīm florām.&lt;ref&gt;Flora ir dubultdibena konstrukcijas šķērssaists. Tā ir brangas turpinājums dubultdibenā, kurš saista dibenkalsiņus un mazākās dibena garensijas. Bieži florās izgriež caurumus svara samazināšanai un piekļuves nodrošināšanai dubultdibenā.&lt;/ref&gt; Ja blakus kanāla veida ķīlim ir tādi dubultdibena tanki, kuri savienoti ar [[Borts|bortu]] tankiem vai koferdamiem,&lt;ref&gt;Koferdams ir tukša telpa starp divām ūdensdrošajām starpsienām. Tā paredzēta, lai nekādā gadījumā nenotiktu divu šķidrumu sajaukšanās, kuri tiek uzglabāti ūdensdrošās starpsienas pretējās pusēs.&lt;/ref&gt; pastiprināšana ar saistiem jāveic tādā pašā apjomā kā dīptankos.&lt;ref&gt;Dīptanks ir dziļš tanks šķidrumu pārvadāšanai ģenerālās kravas kuģu tilpnēs. Tā apakšā ievērojams hidrostatiskais spiediens.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70. - 73. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Ķimeņķīlis ==
[[Attēls:Bilgekeel.jpg|thumb|Ķimeņķīlis ar pamatni zem tā. Redzams arī cinka anods konstrukcijas elektroķīmiskajai aizsardzībai no korozijas]]
Berzi pret gludu kuģa dibenu, kurš zvalstās bortu virzienā, var palielināt, korpusa cilindriskās daļas bilžu rajonā&lt;ref&gt;Bilžu vai ķimeņu rajons ir tā kuģa korpusa daļa, kurā korpusa dibens pāriet bortā.&lt;/ref&gt; piestiprinot zemu, garenvirziena loksni. Parasti šādas loksnes izloka tā, lai tās netraucētu gareniskajai ūdens plūsmai ap korpusa zemūdens daļu, tādēļ kuģa kustībai virzienā uz priekšu tiek radīta salīdzinoši maza pretestība. Bet ķimeņķīļi izraisa ievērojamu [[Turbulence|turbulenci]], kad kuģim piemīt rotācijas kustība ap tā gareniski horizontālo asi. Ņemot vērā to uzstādīšanas nelielās izmaksas, ķimeņķīļi ir ļoti efektīvi bortu zvalstīšanās nomierinātāji. To svārstības dzēsošā ietekme (tiek uzskatīts, ka līdz pat 70% no zvalstīšanās enerģijas tiek absorbēts caur ķimeņķīļiem) ir daudz lielāka, nekā varētu šķist, spriežot pēc ķimeņķīļu izmēriem.

Berze un svārstības dzēsošā ietekme pieaug, palielinoties ātrumam, ar kādu ķimeņķīļi pārvietojas caur ūdeni kuģa bortā. Bet šis ātrums ir atkarīgs ne tikai no garenhorizontālās [[Leņķiskais ātrums|rotācijas ātruma]] ''dΘ/dt'', bet arī no rādiusa ''r'', kādā notiek ķimeņķīļu cirkulārā kustība ap kuģa gareniski horizontālo asi. Tādējādi pat lielu kuģu salīdzinoši lēnā bortu zvalstīšanās var tikt efektīvi dzēsta, jo šiem kuģiem ir lielāks parametrs ''r''.&lt;ref&gt;Clark I.C. ''The Management of Merchant Ship Stability, Trim and Strength'' Nautical Institute, 2002. 154. lpp. {{ISBN|1870077598}}&lt;/ref&gt;

Īsākiem kuģiem ķimeņķīļus veido no viena, gara metāla profila katrā pusē. Profila vertikālā elementa (''web'') vienā pusē ir atloks. bet otrā apaļdzelzs. Atloku [[Metināšana|piemetina]] korpusam bilžu rajona izliekuma augšpusē. Garāku kuģu ķimeņķīļi sastāv no divām vai trijām sekcijām.

Kuģiem, kurus paredzēts ekspluatēt smagos [[ledus]] apstākļos, ķimeņu ķīļus neuzstāda kuģa garuma priekšējos 30 procentos. Tos piemetina nevis tieši pie korpusa, bet pie īpašas pamatnes, kuras minimālais biezums sakrīt ar ārējās apšuves loksnes biezumu bilžu rajonā vai 14 mm, atkarībā kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pamatnes loksni pie korpusa piemetina ar nepārtrauktu šuvi.

Ķimeņķīļu gali ir noapaļoti un to augstums samazinās proporcijā 3:1. Pats ķīlis izbeidzās 50 līdz 100 mm ātrāk nekā pamatne. Ja kuģa garums pārsniedz 65 metrus un ķimeņķīlis sastav no vairākām kopā sametinātām sekcijām, tad metinājuma šuvē, pie atloka, izveido urbumu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 88., 89. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>gp9cpz20vfiaqdshvethlkugz0wsqm7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301082</id>
      <parentid>4301075</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T15:44:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ vispār jau šī tā kā būtu pamatnozīme</comment>
      <origin>4301082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8710" sha1="ifcnf7dh2ud4cl6rounrx8o6bc8fvw4" xml:space="preserve">{{cita nozīme|kuģa konstrukcijas elementu|zvaigznāju|Kuģa Ķīlis}}
[[Attēls:The keel plate of USS United States (CVA-58) being laid in a construction dry dock on 18 April 1948.jpg|thumb|300px|USS&lt;ref&gt;Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; [[USS United States (CVA-58)|''United States'']] [[ķīļa ielikšana]] [[Sausais doks|sausajā dokā]]]]
'''Ķīlis''' ir [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļa]] viszemākais garenvirziena [[konstrukcijas elements]] ar lielu nozīmi tā noturībā. Dažām [[Buru laiva|buru laivām]] ķīļi var pildīt arī [[Šķidrumu dinamika|hidrodinamiskas]] un līdzsvarošanas funkcijas. Bieži [[ķīļa ielikšana]] notiek kuģa būves pašā sākumā. Britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu.

== Ķīļa ielikšana ==
Kādreiz [[Kuģis|kuģa]] būvniecība sākās ar ķīļa ielikšanu. Šis garenvirziena konstrukcijas elements vēl joprojām ir viena no svarīgākajām kuģa sastāvdaļām, tomēr ļoti gariem kuģiem vai tādiem, kuri būvēti no iepriekš izgatavotiem moduļiem, ķīlis ne vienmēr ir pirmā sastāvdaļa, ar kuru sāk kuģa būvi.

Daudziem vecākiem kuģiem un gandrīz visiem koka [[Burinieks|buriniekiem]] ķīlis bija pirmā ieliktā sastāvdaļa un pēc tam ap pievienotajām brangām sāka būvēt korpusu. Moderno, ar datoriem projektēto kuģu būve ir mainījusi notikumu secību. Tagad tiek būvēti dažādu kuģa sekciju moduļi ar mērķi tos savienot kopā vēlākā būves stadijā, kas bieži notiek arī citā atrašanās vietā. Kuģu būvē iesaistās kopuzņēmumi un kuģa korpusa dažādās sekcijas var izgatavot dažādi uzņēmumi atšķirīgās atrašanās vietās.

Vairums lielo kuģu būvētavu ir atsacījušās no tradicionālā paņēmiena ar sākotnējo ķīļa ielikšanu un [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] būvniecību no apakšas uz augšu. Modulārā kuģu būve ar priekšrocībām, ko sniedz moduļu iepriekšēja izgatavošana, vairumā gadījumu ir nomainījusi augstāk minēto tradicionālo kuģu būves metodi. Tomēr dažās mazākās kuģu būvētavās vēl joprojām būvi sāk no ķīļa un ķīļa ielikšana tiek uzskatīta par tradicionālu kuģa būves sākuma momentu. Mūsdienās kuģa būves sākuma momentu būtu daudz pareizāk skaitīt no brīža, kad pirmo reizi tiek griezts tērauds jaunā kuģa būvei. Moduļu būve bieži tiek sākta ar dubultdibena konstrukcijas izveidi un tas notiek apgāztā veidā. Ķīli un kuģa dibena ārējo apšuvumu pievieno beigās.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70., 71., 80. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Mauretania_Continued.jpg|thumb|Okeāna lainera RMS&lt;ref&gt;Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; ''Mauretania'' būve. Centrā vertikālais ķīlis un zem tā horizontālais]]
Vienkāršākais un arī vecākais ķīļa veids ir brusa, kura izvirzīta uz āru no kuģa dibena. Brusas šķērsgriezums ne mazāks par 1,8L-16 kvadrātcentimetriem, kur L - kuģa garums. Bet tās biezums nedrīkst būt mazāks par 0,6L+8 [[Milimetrs|milimetriem]].

Moderniem kuģiem lieto lokšņveida ķīļus. Tie neizbīdās no kuģa dibena konstrukcijas un ir līdzīgi parastai ārējās apšuves loksnei ar piemetinātu vertikālu garensaistu, kurš savieno kuģa dibenu ar dubultdibena [[Klājs|klāju]]. Konstrukcija atgādina apgrieztu burtu T. Horizontālo daļu sauc par horizontālo ķīli, bet vertikālo par vertikālo ķīli. Horizontālā ķīļa platums ir ne mazāks par 70B, kur B - kuģa platums. Tomēr tam nav nepieciešams būt platākam par 1 800 mm un tas nedrīkst būt šaurāks par 750 mm. Horizontālā ķīļa biezumu nosaka kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumi, bet tas nedrīkst būt mazāks par apkārtējo ārējās apšuves lokšņu biezumu.

Uz dažiem kuģiem uzstāda kanāla veida ķīļus (''duct keels''). Tie stiepjas no [[mašīntelpa]]s priekšējās starpsienas līdz triecienstarpsienai kuģa priekšgalā. Kanāla veida ķīļos ievieto cauruļvadus un kabeļus, kā arī to pašu konstrukcija piešķir kuģim garenstiprību.

Iekļūšana kanāla veida ķīļos notiek caur līdlūkām parasti no mašīntelpas. Kanāls ir pietiekoši plats, lai pa to varētu pārvietoties apkalpojošais personāls. Maksimālais kanāla veida ķīļa platums nepārsniedz divus [[Metrs|metrus]]. Dubultdibena klājs un kanāla veida ķīļa loksnes ir attiecīgi pastiprinātas ar garensaistiem un šķērssaistiem nepārtrauktas stiprības nodrošināšanai visā garumā. Šķērssaistus izvieto pretīm florām.&lt;ref&gt;Flora ir dubultdibena konstrukcijas šķērssaists. Tā ir brangas turpinājums dubultdibenā, kurš saista dibenkalsiņus un mazākās dibena garensijas. Bieži florās izgriež caurumus svara samazināšanai un piekļuves nodrošināšanai dubultdibenā.&lt;/ref&gt; Ja blakus kanāla veida ķīlim ir tādi dubultdibena tanki, kuri savienoti ar [[Borts|bortu]] tankiem vai koferdamiem,&lt;ref&gt;Koferdams ir tukša telpa starp divām ūdensdrošajām starpsienām. Tā paredzēta, lai nekādā gadījumā nenotiktu divu šķidrumu sajaukšanās, kuri tiek uzglabāti ūdensdrošās starpsienas pretējās pusēs.&lt;/ref&gt; pastiprināšana ar saistiem jāveic tādā pašā apjomā kā dīptankos.&lt;ref&gt;Dīptanks ir dziļš tanks šķidrumu pārvadāšanai ģenerālās kravas kuģu tilpnēs. Tā apakšā ievērojams hidrostatiskais spiediens.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70. - 73. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Ķimeņķīlis ==
[[Attēls:Bilgekeel.jpg|thumb|Ķimeņķīlis ar pamatni zem tā. Redzams arī cinka anods konstrukcijas elektroķīmiskajai aizsardzībai no korozijas]]
Berzi pret gludu kuģa dibenu, kurš zvalstās bortu virzienā, var palielināt, korpusa cilindriskās daļas bilžu rajonā&lt;ref&gt;Bilžu vai ķimeņu rajons ir tā kuģa korpusa daļa, kurā korpusa dibens pāriet bortā.&lt;/ref&gt; piestiprinot zemu, garenvirziena loksni. Parasti šādas loksnes izloka tā, lai tās netraucētu gareniskajai ūdens plūsmai ap korpusa zemūdens daļu, tādēļ kuģa kustībai virzienā uz priekšu tiek radīta salīdzinoši maza pretestība. Bet ķimeņķīļi izraisa ievērojamu [[Turbulence|turbulenci]], kad kuģim piemīt rotācijas kustība ap tā gareniski horizontālo asi. Ņemot vērā to uzstādīšanas nelielās izmaksas, ķimeņķīļi ir ļoti efektīvi bortu zvalstīšanās nomierinātāji. To svārstības dzēsošā ietekme (tiek uzskatīts, ka līdz pat 70% no zvalstīšanās enerģijas tiek absorbēts caur ķimeņķīļiem) ir daudz lielāka, nekā varētu šķist, spriežot pēc ķimeņķīļu izmēriem.

Berze un svārstības dzēsošā ietekme pieaug, palielinoties ātrumam, ar kādu ķimeņķīļi pārvietojas caur ūdeni kuģa bortā. Bet šis ātrums ir atkarīgs ne tikai no garenhorizontālās [[Leņķiskais ātrums|rotācijas ātruma]] ''dΘ/dt'', bet arī no rādiusa ''r'', kādā notiek ķimeņķīļu cirkulārā kustība ap kuģa gareniski horizontālo asi. Tādējādi pat lielu kuģu salīdzinoši lēnā bortu zvalstīšanās var tikt efektīvi dzēsta, jo šiem kuģiem ir lielāks parametrs ''r''.&lt;ref&gt;Clark I.C. ''The Management of Merchant Ship Stability, Trim and Strength'' Nautical Institute, 2002. 154. lpp. {{ISBN|1870077598}}&lt;/ref&gt;

Īsākiem kuģiem ķimeņķīļus veido no viena, gara metāla profila katrā pusē. Profila vertikālā elementa (''web'') vienā pusē ir atloks. bet otrā apaļdzelzs. Atloku [[Metināšana|piemetina]] korpusam bilžu rajona izliekuma augšpusē. Garāku kuģu ķimeņķīļi sastāv no divām vai trijām sekcijām.

Kuģiem, kurus paredzēts ekspluatēt smagos [[ledus]] apstākļos, ķimeņu ķīļus neuzstāda kuģa garuma priekšējos 30 procentos. Tos piemetina nevis tieši pie korpusa, bet pie īpašas pamatnes, kuras minimālais biezums sakrīt ar ārējās apšuves loksnes biezumu bilžu rajonā vai 14 mm, atkarībā kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pamatnes loksni pie korpusa piemetina ar nepārtrauktu šuvi.

Ķimeņķīļu gali ir noapaļoti un to augstums samazinās proporcijā 3:1. Pats ķīlis izbeidzās 50 līdz 100 mm ātrāk nekā pamatne. Ja kuģa garums pārsniedz 65 metrus un ķimeņķīlis sastav no vairākām kopā sametinātām sekcijām, tad metinājuma šuvē, pie atloka, izveido urbumu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 88., 89. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>ifcnf7dh2ud4cl6rounrx8o6bc8fvw4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301111</id>
      <parentid>4301082</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:32:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>ScAvenger pārvietoja lapu [[Kuģa ķīlis (jūrniecība)]] uz [[Kuģa ķīlis]]: zvaigznājam ir lielais burts, tā ka tie būs divi dažādi raksti, un iekavas nevajag</comment>
      <origin>4301082</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8710" sha1="ifcnf7dh2ud4cl6rounrx8o6bc8fvw4" xml:space="preserve">{{cita nozīme|kuģa konstrukcijas elementu|zvaigznāju|Kuģa Ķīlis}}
[[Attēls:The keel plate of USS United States (CVA-58) being laid in a construction dry dock on 18 April 1948.jpg|thumb|300px|USS&lt;ref&gt;Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; [[USS United States (CVA-58)|''United States'']] [[ķīļa ielikšana]] [[Sausais doks|sausajā dokā]]]]
'''Ķīlis''' ir [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļa]] viszemākais garenvirziena [[konstrukcijas elements]] ar lielu nozīmi tā noturībā. Dažām [[Buru laiva|buru laivām]] ķīļi var pildīt arī [[Šķidrumu dinamika|hidrodinamiskas]] un līdzsvarošanas funkcijas. Bieži [[ķīļa ielikšana]] notiek kuģa būves pašā sākumā. Britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu.

== Ķīļa ielikšana ==
Kādreiz [[Kuģis|kuģa]] būvniecība sākās ar ķīļa ielikšanu. Šis garenvirziena konstrukcijas elements vēl joprojām ir viena no svarīgākajām kuģa sastāvdaļām, tomēr ļoti gariem kuģiem vai tādiem, kuri būvēti no iepriekš izgatavotiem moduļiem, ķīlis ne vienmēr ir pirmā sastāvdaļa, ar kuru sāk kuģa būvi.

Daudziem vecākiem kuģiem un gandrīz visiem koka [[Burinieks|buriniekiem]] ķīlis bija pirmā ieliktā sastāvdaļa un pēc tam ap pievienotajām brangām sāka būvēt korpusu. Moderno, ar datoriem projektēto kuģu būve ir mainījusi notikumu secību. Tagad tiek būvēti dažādu kuģa sekciju moduļi ar mērķi tos savienot kopā vēlākā būves stadijā, kas bieži notiek arī citā atrašanās vietā. Kuģu būvē iesaistās kopuzņēmumi un kuģa korpusa dažādās sekcijas var izgatavot dažādi uzņēmumi atšķirīgās atrašanās vietās.

Vairums lielo kuģu būvētavu ir atsacījušās no tradicionālā paņēmiena ar sākotnējo ķīļa ielikšanu un [[Korpuss (kuģa)|korpusa]] būvniecību no apakšas uz augšu. Modulārā kuģu būve ar priekšrocībām, ko sniedz moduļu iepriekšēja izgatavošana, vairumā gadījumu ir nomainījusi augstāk minēto tradicionālo kuģu būves metodi. Tomēr dažās mazākās kuģu būvētavās vēl joprojām būvi sāk no ķīļa un ķīļa ielikšana tiek uzskatīta par tradicionālu kuģa būves sākuma momentu. Mūsdienās kuģa būves sākuma momentu būtu daudz pareizāk skaitīt no brīža, kad pirmo reizi tiek griezts tērauds jaunā kuģa būvei. Moduļu būve bieži tiek sākta ar dubultdibena konstrukcijas izveidi un tas notiek apgāztā veidā. Ķīli un kuģa dibena ārējo apšuvumu pievieno beigās.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70., 71., 80. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Mauretania_Continued.jpg|thumb|Okeāna lainera RMS&lt;ref&gt;Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)&lt;/ref&gt; ''Mauretania'' būve. Centrā vertikālais ķīlis un zem tā horizontālais]]
Vienkāršākais un arī vecākais ķīļa veids ir brusa, kura izvirzīta uz āru no kuģa dibena. Brusas šķērsgriezums ne mazāks par 1,8L-16 kvadrātcentimetriem, kur L - kuģa garums. Bet tās biezums nedrīkst būt mazāks par 0,6L+8 [[Milimetrs|milimetriem]].

Moderniem kuģiem lieto lokšņveida ķīļus. Tie neizbīdās no kuģa dibena konstrukcijas un ir līdzīgi parastai ārējās apšuves loksnei ar piemetinātu vertikālu garensaistu, kurš savieno kuģa dibenu ar dubultdibena [[Klājs|klāju]]. Konstrukcija atgādina apgrieztu burtu T. Horizontālo daļu sauc par horizontālo ķīli, bet vertikālo par vertikālo ķīli. Horizontālā ķīļa platums ir ne mazāks par 70B, kur B - kuģa platums. Tomēr tam nav nepieciešams būt platākam par 1 800 mm un tas nedrīkst būt šaurāks par 750 mm. Horizontālā ķīļa biezumu nosaka kuģu klasifikācijas sabiedrību noteikumi, bet tas nedrīkst būt mazāks par apkārtējo ārējās apšuves lokšņu biezumu.

Uz dažiem kuģiem uzstāda kanāla veida ķīļus (''duct keels''). Tie stiepjas no [[mašīntelpa]]s priekšējās starpsienas līdz triecienstarpsienai kuģa priekšgalā. Kanāla veida ķīļos ievieto cauruļvadus un kabeļus, kā arī to pašu konstrukcija piešķir kuģim garenstiprību.

Iekļūšana kanāla veida ķīļos notiek caur līdlūkām parasti no mašīntelpas. Kanāls ir pietiekoši plats, lai pa to varētu pārvietoties apkalpojošais personāls. Maksimālais kanāla veida ķīļa platums nepārsniedz divus [[Metrs|metrus]]. Dubultdibena klājs un kanāla veida ķīļa loksnes ir attiecīgi pastiprinātas ar garensaistiem un šķērssaistiem nepārtrauktas stiprības nodrošināšanai visā garumā. Šķērssaistus izvieto pretīm florām.&lt;ref&gt;Flora ir dubultdibena konstrukcijas šķērssaists. Tā ir brangas turpinājums dubultdibenā, kurš saista dibenkalsiņus un mazākās dibena garensijas. Bieži florās izgriež caurumus svara samazināšanai un piekļuves nodrošināšanai dubultdibenā.&lt;/ref&gt; Ja blakus kanāla veida ķīlim ir tādi dubultdibena tanki, kuri savienoti ar [[Borts|bortu]] tankiem vai koferdamiem,&lt;ref&gt;Koferdams ir tukša telpa starp divām ūdensdrošajām starpsienām. Tā paredzēta, lai nekādā gadījumā nenotiktu divu šķidrumu sajaukšanās, kuri tiek uzglabāti ūdensdrošās starpsienas pretējās pusēs.&lt;/ref&gt; pastiprināšana ar saistiem jāveic tādā pašā apjomā kā dīptankos.&lt;ref&gt;Dīptanks ir dziļš tanks šķidrumu pārvadāšanai ģenerālās kravas kuģu tilpnēs. Tā apakšā ievērojams hidrostatiskais spiediens.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 70. - 73. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Ķimeņķīlis ==
[[Attēls:Bilgekeel.jpg|thumb|Ķimeņķīlis ar pamatni zem tā. Redzams arī cinka anods konstrukcijas elektroķīmiskajai aizsardzībai no korozijas]]
Berzi pret gludu kuģa dibenu, kurš zvalstās bortu virzienā, var palielināt, korpusa cilindriskās daļas bilžu rajonā&lt;ref&gt;Bilžu vai ķimeņu rajons ir tā kuģa korpusa daļa, kurā korpusa dibens pāriet bortā.&lt;/ref&gt; piestiprinot zemu, garenvirziena loksni. Parasti šādas loksnes izloka tā, lai tās netraucētu gareniskajai ūdens plūsmai ap korpusa zemūdens daļu, tādēļ kuģa kustībai virzienā uz priekšu tiek radīta salīdzinoši maza pretestība. Bet ķimeņķīļi izraisa ievērojamu [[Turbulence|turbulenci]], kad kuģim piemīt rotācijas kustība ap tā gareniski horizontālo asi. Ņemot vērā to uzstādīšanas nelielās izmaksas, ķimeņķīļi ir ļoti efektīvi bortu zvalstīšanās nomierinātāji. To svārstības dzēsošā ietekme (tiek uzskatīts, ka līdz pat 70% no zvalstīšanās enerģijas tiek absorbēts caur ķimeņķīļiem) ir daudz lielāka, nekā varētu šķist, spriežot pēc ķimeņķīļu izmēriem.

Berze un svārstības dzēsošā ietekme pieaug, palielinoties ātrumam, ar kādu ķimeņķīļi pārvietojas caur ūdeni kuģa bortā. Bet šis ātrums ir atkarīgs ne tikai no garenhorizontālās [[Leņķiskais ātrums|rotācijas ātruma]] ''dΘ/dt'', bet arī no rādiusa ''r'', kādā notiek ķimeņķīļu cirkulārā kustība ap kuģa gareniski horizontālo asi. Tādējādi pat lielu kuģu salīdzinoši lēnā bortu zvalstīšanās var tikt efektīvi dzēsta, jo šiem kuģiem ir lielāks parametrs ''r''.&lt;ref&gt;Clark I.C. ''The Management of Merchant Ship Stability, Trim and Strength'' Nautical Institute, 2002. 154. lpp. {{ISBN|1870077598}}&lt;/ref&gt;

Īsākiem kuģiem ķimeņķīļus veido no viena, gara metāla profila katrā pusē. Profila vertikālā elementa (''web'') vienā pusē ir atloks. bet otrā apaļdzelzs. Atloku [[Metināšana|piemetina]] korpusam bilžu rajona izliekuma augšpusē. Garāku kuģu ķimeņķīļi sastāv no divām vai trijām sekcijām.

Kuģiem, kurus paredzēts ekspluatēt smagos [[ledus]] apstākļos, ķimeņu ķīļus neuzstāda kuģa garuma priekšējos 30 procentos. Tos piemetina nevis tieši pie korpusa, bet pie īpašas pamatnes, kuras minimālais biezums sakrīt ar ārējās apšuves loksnes biezumu bilžu rajonā vai 14 mm, atkarībā kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pamatnes loksni pie korpusa piemetina ar nepārtrauktu šuvi.

Ķimeņķīļu gali ir noapaļoti un to augstums samazinās proporcijā 3:1. Pats ķīlis izbeidzās 50 līdz 100 mm ātrāk nekā pamatne. Ja kuģa garums pārsniedz 65 metrus un ķimeņķīlis sastav no vairākām kopā sametinātām sekcijām, tad metinājuma šuvē, pie atloka, izveido urbumu.&lt;ref&gt;House D.J. ''Elements of modern ship construction'' Brown, Son and Ferguson, Ltd., 2010. 88., 89. lpp. {{ISBN|9780851748146}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Jūrniecība]]</text>
      <sha1>ifcnf7dh2ud4cl6rounrx8o6bc8fvw4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Fox 1102</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604068</id>
    <revision>
      <id>4301069</id>
      <timestamp>2025-06-28T14:23:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301069</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="qpie1dba3nc8wzgfjkedonhpfi2eom6" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Fox 1102}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 17.23 (EEST)</text>
      <sha1>qpie1dba3nc8wzgfjkedonhpfi2eom6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Neeelzzz20</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604069</id>
    <revision>
      <id>4301073</id>
      <timestamp>2025-06-28T14:52:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301073</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="295foxsec7pi8h39tckggbfnhc74ujg" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Neeelzzz20}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 17.52 (EEST)</text>
      <sha1>295foxsec7pi8h39tckggbfnhc74ujg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Omri.Galai</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604070</id>
    <revision>
      <id>4301077</id>
      <timestamp>2025-06-28T15:31:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301077</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="tdndc7c5ogvu3y920um1qwk4e4mvl9k" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Omri.Galai}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 18.31 (EEST)</text>
      <sha1>tdndc7c5ogvu3y920um1qwk4e4mvl9k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kuģa ķīlis</title>
    <ns>1</ns>
    <id>604071</id>
    <revision>
      <id>4301079</id>
      <timestamp>2025-06-28T15:39:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{ping|Tttoooxxx}} vajadzētu sīkāk paskaidrot tās formulas sadaļā &quot;Konstrukcija&quot; — izskatās, ka tur trūkst kādas mērvienības. Nevar būt, ka ķīlim jābūt 70 reizes platākam par pašu kuģi. --~~~~</comment>
      <origin>4301079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="336" sha1="kwfxxicv98j4n2v51gs1173fyvja7nz" xml:space="preserve">{{ping|Tttoooxxx}} vajadzētu sīkāk paskaidrot tās formulas sadaļā &quot;Konstrukcija&quot; — izskatās, ka tur trūkst kādas mērvienības. Nevar būt, ka ķīlim jābūt 70 reizes platākam par pašu kuģi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 18.39 (EEST)</text>
      <sha1>kwfxxicv98j4n2v51gs1173fyvja7nz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301113</id>
      <parentid>4301079</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:32:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>ScAvenger pārvietoja lapu [[Diskusija:Kuģa ķīlis (jūrniecība)]] uz [[Diskusija:Kuģa ķīlis]]: zvaigznājam ir lielais burts, tā ka tie būs divi dažādi raksti, un iekavas nevajag</comment>
      <origin>4301079</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="336" sha1="kwfxxicv98j4n2v51gs1173fyvja7nz" xml:space="preserve">{{ping|Tttoooxxx}} vajadzētu sīkāk paskaidrot tās formulas sadaļā &quot;Konstrukcija&quot; — izskatās, ka tur trūkst kādas mērvienības. Nevar būt, ka ķīlim jābūt 70 reizes platākam par pašu kuģi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 18.39 (EEST)</text>
      <sha1>kwfxxicv98j4n2v51gs1173fyvja7nz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Румынчик</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604072</id>
    <revision>
      <id>4301080</id>
      <timestamp>2025-06-28T15:42:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301080</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" sha1="bv1eadehdrljb0826yrm6rewr76l4ht" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Румынчик}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 18.42 (EEST)</text>
      <sha1>bv1eadehdrljb0826yrm6rewr76l4ht</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līksnas meteorīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604073</id>
    <revision>
      <id>4301084</id>
      <timestamp>2025-06-28T15:48:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4301084</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7197" sha1="aj0qzmjhlntmy78o79cktyzn1dv18ao" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums (Grothuss, 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē (''Kuhlberg'').]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. Tā apzīmēšanai kļūdaini lietots Lipno nosaukums.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas apraksts Kuryer Litweski 1820.jpg|thumb|upright=1.2|Līksnas meteorīta krišanas apraksts ''Kuryer Litweski'' (1820).]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''Dziennik Wileński'': 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus Vārkavā, divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==

* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>aj0qzmjhlntmy78o79cktyzn1dv18ao</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301097</id>
      <parentid>4301084</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:14:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Literatūra */ pap</comment>
      <origin>4301097</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7773" sha1="7718apr7mf4f3gujojsgkvpasnow3vv" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums (Grothuss, 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē (''Kuhlberg'').]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. Tā apzīmēšanai kļūdaini lietots Lipno nosaukums.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas apraksts Kuryer Litweski 1820.jpg|thumb|upright=1.2|Līksnas meteorīta krišanas apraksts ''Kuryer Litweski'' (1820).]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''Dziennik Wileński'': 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus Vārkavā, divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>7718apr7mf4f3gujojsgkvpasnow3vv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301098</id>
      <parentid>4301097</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:16:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4301098</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8149" sha1="314o9ttyl3vqlkae5qx4skh8fe7hczf" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums (Grothuss, 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. Tā apzīmēšanai kļūdaini lietots Lipno nosaukums.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas apraksts Kuryer Litweski 1820.jpg|thumb|upright=1.2|Līksnas meteorīta krišanas apraksts ''Kuryer Litweski'' (1820).]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''Dziennik Wileński'': 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus Vārkavā, divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>314o9ttyl3vqlkae5qx4skh8fe7hczf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301100</id>
      <parentid>4301098</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:19:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4301100</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8161" sha1="l57ziouoih2xe7nu20j1ldz5wt7fqcv" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. Tā apzīmēšanai kļūdaini lietots Lipno nosaukums.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas apraksts Kuryer Litweski 1820.jpg|thumb|upright=1.2|Līksnas meteorīta krišanas apraksts ''Kuryer Litweski'' (1820).]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''Dziennik Wileński'': 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus Vārkavā, divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>l57ziouoih2xe7nu20j1ldz5wt7fqcv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301109</id>
      <parentid>4301100</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:29:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4301109</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8280" sha1="nmgfdo2cn0h5fi8jwlvmpkuoxugbx8c" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grotuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja aprakstu par Līksnas meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas apraksts Kuryer Litweski 1820.jpg|thumb|upright=1.2|Līksnas meteorīta krišanas apraksts ''Kuryer Litweski'' (1820).]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''Dziennik Wileński'': 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus Vārkavā, divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>nmgfdo2cn0h5fi8jwlvmpkuoxugbx8c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301110</id>
      <parentid>4301109</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:30:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301110</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8281" sha1="f9nsy1cxkn6s5hzotn1kshxgtkilxbs" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja aprakstu par Līksnas meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas apraksts Kuryer Litweski 1820.jpg|thumb|upright=1.2|Līksnas meteorīta krišanas apraksts ''Kuryer Litweski'' (1820).]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''Dziennik Wileński'': 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus Vārkavā, divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>f9nsy1cxkn6s5hzotn1kshxgtkilxbs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301117</id>
      <parentid>4301110</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:35:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4301117</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8300" sha1="164zdsymla8o0gj1j42zays1d1wq1fc" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja aprakstu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas apraksts Kuryer Litweski 1820.jpg|thumb|upright=1.2|Līksnas meteorīta krišanas apraksts ''Kuryer Litweski'' (1820).]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''Dziennik Wileński'': 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus Vārkavā, divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>164zdsymla8o0gj1j42zays1d1wq1fc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301119</id>
      <parentid>4301117</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:37:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301119</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8313" sha1="n68hiwoaebn3f1xfq4x6lufh2nh1d5g" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja aprakstu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. 

== Vēsture ==
[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas apraksts Kuryer Litweski 1820.jpg|thumb|upright=1.2|Līksnas meteorīta krišanas apraksts ''Kuryer Litweski'' (1820).]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''Dziennik Wileński'': 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>n68hiwoaebn3f1xfq4x6lufh2nh1d5g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301124</id>
      <parentid>4301119</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T16:45:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>papildināju ar atsauci</comment>
      <origin>4301124</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8541" sha1="hpg2j5cd9eo5urysifuthn7u82nf7hu" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja aprakstu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas apraksts Kuryer Litweski 1820.jpg|thumb|upright=1.2|Līksnas meteorīta krišanas apraksts ''Kuryer Litweski'' (1820).]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''Dziennik Wileński'': 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>hpg2j5cd9eo5urysifuthn7u82nf7hu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301140</id>
      <parentid>4301124</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:05:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+bilde</comment>
      <origin>4301140</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8815" sha1="fmqqbevkybilei0rqfesnprbq1ecqg1" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja aprakstu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 Theodor von Grotthuss, Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370]&lt;/ref&gt;]]
Pirmā ziņa par meteorīta kritienu parādījās 1863. gada 16. jūnijā laikrakstā ''Dziennik Wileński'': 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>fmqqbevkybilei0rqfesnprbq1ecqg1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301154</id>
      <parentid>4301140</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:25:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4301154</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9624" sha1="mj8m1mu7jnr6pc80p83e6yvvz9rs9n2" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja aprakstu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 Theodor von Grotthuss, Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370]&lt;/ref&gt;]]
Pirmais par meteorīta kritienu 1820. gada jūlijā rakstīja [[Mihaels Plāters-Zībergs]] [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim Teodoram Grothusam, kā arī nosūtīja viņam dažus &quot;aerolīta&quot; fragmentus ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot; Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1820. gadā laikraksts ''Dziennik Wileński'' publicēja Mihaela Plātera-Zīberga aprakstu: 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>mj8m1mu7jnr6pc80p83e6yvvz9rs9n2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301169</id>
      <parentid>4301154</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:51:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4301169</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9648" sha1="h7397yqjrle8wvsi4u5zd185tv4z2le" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja aprakstu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 Theodor von Grotthuss, Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370]&lt;/ref&gt;]]
Pirmais par meteorīta kritienu 1820. gada jūlijā rakstīja [[Mihaels Plāters-Zībergs]] [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim Teodoram Grothusam, kā arī nosūtīja viņam dažus &quot;aerolīta&quot; fragmentus ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot; Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1820. gadā laikraksts ''Dziennik Wileński'' publicēja Mihaela Plātera-Zīberga aprakstu: 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties salauza un izjauca, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>h7397yqjrle8wvsi4u5zd185tv4z2le</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301277</id>
      <parentid>4301169</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:26:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301277</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9640" sha1="6lcmo06g15yqr0jrpz15z5x5aah5qx2" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja aprakstu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 Theodor von Grotthuss, Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370]&lt;/ref&gt;]]
Pirmais par meteorīta kritienu 1820. gada jūlijā rakstīja [[Mihaels Plāters-Zībergs]] [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim Teodoram Grothusam, kā arī nosūtīja viņam dažus &quot;aerolīta&quot; fragmentus ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot; Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1820. gadā laikraksts ''Dziennik Wileński'' publicēja Mihaela Plātera-Zīberga aprakstu: 
 “... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;

 &quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;

 &quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.
 Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties sašķēla, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>6lcmo06g15yqr0jrpz15z5x5aah5qx2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301316</id>
      <parentid>4301277</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:09:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Citāta veidnes {{quote}} izmantošana</comment>
      <origin>4301316</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9667" sha1="8qywa4o3z0t6zkd38d0j1yqnqeck1jo" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja aprakstu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā Kijivā. Iespējams, ka tas nonāca Kijivā pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 Theodor von Grotthuss, Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370]&lt;/ref&gt;]]
Pirmais par meteorīta kritienu 1820. gada jūlijā rakstīja [[Mihaels Plāters-Zībergs]] [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim Teodoram Grothusam, kā arī nosūtīja viņam dažus &quot;aerolīta&quot; fragmentus ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot; Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1820. gadā laikraksts ''Dziennik Wileński'' publicēja Mihaela Plātera-Zīberga aprakstu: 
{{quote|“... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;}}

{{quote|&quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;}}

{{quote|&quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.

Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties sašķēla, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;}}

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>8qywa4o3z0t6zkd38d0j1yqnqeck1jo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301318</id>
      <parentid>4301316</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:35:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301318</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9705" sha1="r27c3qifubscgcw8lmf8ndvhzx2iu9n" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja meteorīta aprakstu un ķīmisko sastāvu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 Theodor von Grotthuss, Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370]&lt;/ref&gt;]]
Pirmais par meteorīta kritienu 1820. gada jūlijā rakstīja [[Mihaels Plāters-Zībergs]] [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim Teodoram Grothusam, kā arī nosūtīja viņam dažus &quot;aerolīta&quot; fragmentus ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot; Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš nokopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1820. gadā laikraksts ''Dziennik Wileński'' publicēja Mihaela Plātera-Zīberga aprakstu: 
{{quote|“... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;}}

{{quote|&quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;}}

{{quote|&quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.

Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties sašķēla, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;}}

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>r27c3qifubscgcw8lmf8ndvhzx2iu9n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301319</id>
      <parentid>4301318</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:36:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301319</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9705" sha1="3j45xvbgsvdpnvum9zug32z4chodl7l" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja meteorīta aprakstu un ķīmisko sastāvu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 Theodor von Grotthuss, Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370]&lt;/ref&gt;]]
Pirmais par meteorīta kritienu 1820. gada jūlijā rakstīja [[Mihaels Plāters-Zībergs]] [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim Teodoram Grothusam, kā arī nosūtīja viņam dažus &quot;aerolīta&quot; fragmentus ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot; Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš iekopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1820. gadā laikraksts ''Dziennik Wileński'' publicēja Mihaela Plātera-Zīberga aprakstu: 
{{quote|“... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;}}

{{quote|&quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;}}

{{quote|&quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.

Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties sašķēla, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;}}

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Тийрмаа Р.Т., (1983), Каталог метеоритов коллекции Института геологии АН ЭССР на октября 1981 г. Метеоритика, vol. 42, 1983, s. 170-182.
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>3j45xvbgsvdpnvum9zug32z4chodl7l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301513</id>
      <parentid>4301319</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:04:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Literatūra */</comment>
      <origin>4301513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9487" sha1="7rfatdz8fyhovum4hmyjnryk91t6y9m" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja meteorīta aprakstu un ķīmisko sastāvu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 Theodor von Grotthuss, Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370]&lt;/ref&gt;]]
Pirmais par meteorīta kritienu 1820. gada jūlijā rakstīja [[Mihaels Plāters-Zībergs]] [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim Teodoram Grothusam, kā arī nosūtīja viņam dažus &quot;aerolīta&quot; fragmentus ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot; Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš iekopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1820. gadā laikraksts ''Dziennik Wileński'' publicēja Mihaela Plātera-Zīberga aprakstu: 
{{quote|“... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;}}

{{quote|&quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;}}

{{quote|&quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.

Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties sašķēla, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;}}

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Tunguskas meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>7rfatdz8fyhovum4hmyjnryk91t6y9m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301556</id>
      <parentid>4301513</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T11:08:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Skatīt arī */</comment>
      <origin>4301556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9486" sha1="6gbf3n9hs9zijato5dpsncotuxydmqq" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Līksnas meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Lixna''
| nosaukumi_citi   = 
| attēls           = Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg
| attēla_nosauk    = Līksnas meteorīta zīmējums ([[Teodors Grothuss]], 1821)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H4 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Rožkalnu pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|00|00|N|26|26|00|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1820|07|12|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,213 kg  
}}

[[Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1867. gada kartē.&lt;ref&gt;Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44&lt;/ref&gt;]] 
'''Līksnas meteorīts''' ir H4 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1820. gada 12. jūlijā ap pulksten 17.30 nokrita pie [[Lazdāni|Lazdānu]] ciema Kalupes muižas teritorijā uz ziemeļiem no [[Lielais Kalupes ezers|Lielā Kalupes ezera]] (tagadējā [[Rožkalnu pagasts|Rožkalnu pagastā]]). Tā svars bija aptuveni 5,2 kg un tas ietriecās zemē 45 cm dziļumā. 1821. gadā [[Teodors Grothuss]] ''Annalen der Physik'' publicēja meteorīta aprakstu un ķīmisko sastāvu, nosaucot to par [[Dinaburga]]s meteorītu. Vēlāk tā apzīmēšanai kļūdaini lietoja Lipno meteorīta nosaukumu.
Lielākais 2592 gramu smagais Līksnas meteorīta fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā. Latvijā vienīgais Līksnas meteorīta 0,63 g smagais fragments un mikroskopa plānslīpējuma etalons glabājas Meteoriti.LV kolekcijā.&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?lit=1 Meteorīts: Līksna (Lixna)]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif|thumb|upright=1.2|Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu ''Annalen der Physik'' (1821).&lt;ref&gt;[http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 Theodor von Grotthuss, Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370]&lt;/ref&gt;]]
Pirmais par meteorīta kritienu 1820. gada jūlijā rakstīja [[Mihaels Plāters-Zībergs]] [[Jelgava]]s vācu laikrakstā &quot;''Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;. 1820. gada 12. (24.) novembrī viņš uzrakstīja vēstuli vācu dabaspētniekam, ķīmiķim Teodoram Grothusam, kā arī nosūtīja viņam dažus &quot;aerolīta&quot; fragmentus ar piezīmēm. 1821. gada martā zinātniskajā žurnālā &quot;''Annalen der Physik''&quot; Grothuss publicēja savu rakstu, kas veltīts Līksnas meteorīta ķīmiskā sastāva izpētei. Publikācijas sākumā viņš iekopēja Plātera-Zīberga piezīmi no laikraksta ''&quot;Allgemeine Deutsche Zeitung für Russland''&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Mihails-Platers-Ziberks|title=Mihals Plāters Zīberks|website=timenote.info|access-date=2024-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1820. gadā laikraksts ''Dziennik Wileński'' publicēja Mihaela Plātera-Zīberga aprakstu: 
{{quote|“... šā gada 30. jūnijā starp plkst. 17.00 un 18.00 60 grādu augstumā uz austrumiem bija redzama uguns bumba, nedaudz mazāka par pilnmēnesi, ļoti spilgti apgaismota ar rozā uguni, kas aptuveni 18 grādu leņķī no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem lidoja ar lielu ātrumu un pazuda aptuveni 30 grādu augstumā. Šī bumba šķita degoša, kad papildus spožumam to ieskāva liesmai līdzīga gaisma. Komētas īsā aste stiepās aiz tās, atstājot čūskveidīgus mākoņus, kas, lēnām sekojot bumbai, izkusa gaisā. Lodes ejā izplatās graboša skaņa. Nepilnu minūti pēc lodes pazušanas no tās puses, kur tā bija pazudusi, vispirms varēja dzirdēt trīs spēcīgus šāvienus, līdzīgus tuvumā esošo lielkalibra lielgabalu dārdoņai, pēc tiem blīvi izvietotus mazāka spēka šāvienus un visbeidzot pērkona dārdus, kas izplatījās ilgi.&quot;}}

{{quote|&quot;Tajā pašā laikā 24 verstu attālumā no Līksnas, Lazdānu ciema laukā, kas pieder Līksnas muižai, pēc spēcīgas sprāgšanas trokšņa piecdesmit soļu attālumā no diviem ļoti nobiedētiem pļāvējiem, nokrita akmens. Tajā pašā laikā 4 verstu attālumā, sešu citu zemnieku acu priekšā ar briesmīgu svilpienu kaut kas iekrita Kolupes ezerā, uzšļācot ūdeni un satricinot visu ezeru. Visbeidzot, kaut kas līdzīgs iekrita Dubnas upē 3 verstu attālumā no pirmās vietas. Akmens, kas nokrita laukā, iespiedās ļoti cietajā mālainajā zemē 1,5 pēdas dziļumā, sverot apmēram mārciņu. Tas bija tik karsts, ka apdedzināja zemniekus, kuri, beiguši ecēt un nedaudz atguvušies, mēģināja tam pieskarties. Tas smakoja pēc šaujampulvera. Tā forma bija kā apaļa lakta, kas ar tievo galu iedurta zemē; tā virsma bija melna. Kad zemnieki drīz pēc tam sapulcējās brīnumainā vietā, izņēma to un sadauzīja, tā centrs izrādījās gaiši pelēcīgs, ar metālisku spīdumu. Tā slāņi, kā arī tā pelēkā daļa, pagriež magnētisko adatu; pelēkajā daļā ir redzamas daudzas lodītes ar metālisku spīdumu, līdzīgas mazām dzīvsudraba daļiņām, dažu dienu laikā visas akmens lauskas bija pārklātas ar rūsas plankumiem.&quot;}}

{{quote|&quot;Pēc rūpīgas izmeklēšanas, kas tika veikta visās vietās, un pēc visu to cilvēku uzklausīšanas, kuri bija redzējuši šo parādību, izrādījās, ka pusceļā no Līksnas līdz vietai, kur akmens nokrita, vairs nebija redzama uguns bumba, bet gan kaut kas lidoja liela kūļa formā, viens no degošajiem galiem bija pavērsts Līksnas virzienā; un vietā, kur akmens nokrita, gaisā bija redzama tumši pelēka, spoža bumba, lielāka par mēnesi, kas vispirms saplīsa, tad daļas savienojās. Lodes sprādziena troksnis, kas ar dažādu spēka pakāpi, bet visur vienādi dzirdams 15 jūdžu attālumā visos virzienos, tika salīdzināts ar trim spēcīgiem lielgabala šāvieniem, tad ar nepārtrauktu lielgabala uguni, visbeidzot ar troksni, ko rada dzirnakmeņu malšana naktī, lielu bungu rīboņa vai lielu transportlīdzekļu nepārtraukta un ātra braukšana pāri tiltam. Šis spēcīgais blīkšķis un dārdi, kas vairāk līdzinājās pērkonam, laikā, kad debesīs nebija neviena mākoņa, šausmināja visus zemniekus. Gan sievietes, gan drosmīgākie vīrieši nespēja izvairīties no domas, ka pienācis pasaules gals. Šīs parādības laikā un pēc tās valdīja visskaistākais laiks un pūta viegls dienvidaustrumu vējš.

Lodes lidojumu vienveidīgā virzienā kopā piecās vietās redzēja vienpadsmit cilvēki: iepriekš aprakstītos apstākļus [[Vārkava|Vārkavā]], divu verstu attālumā no vietas, kur akmens nokrita, redzēja divi galdnieki, kuri tajā pašā brīdī strādāja pie jumta. Papildus atrastajām nokritušu akmeņu pēdām jāsecina, ka šajā vietā nokrita vēl vairāk fragmentu. Akmeni, kas nokrita uz cietas zemes, zemnieki nekavējoties sašķēla, lai varētu iegūt tikai mazus tā gabaliņus. Šos gabalus nosūtīja uz Viļņas Universitāti. Šķiet, ka šis akmens tiek uzskatīts par daļu no ugunīgas bumbas; ka šī bumba vienā sekundē noskrēja aptuveni 24 verstes; ka pirms plīšanas tā pārstāja degt, un atdzisušās gaistošās daļas tās kodola tuvumā atvēra mākoņainu atmosfēru. Ka šī atmosfēra daļēji izpletās pašā plīšanas brīdī un atkal tika savilkts gaisa elastības dēļ. Visbeidzot, šķiet (ņemot vērā leņķi vertikālajā plaknē, kurā galdnieki redzēja bumbas plīšanu un ko viņi parādīja uz tuvējā koka zariem, attiecībā pret punktu, kurā jāsecina, ka sprādzienam noteikti bija jānotiek), ka augstums, kādā akmens plīsa, varēja būt līdz 2 verstēm.&quot;}}

== Literatūra ==
* Grotthuss Theodor von, (1821), Untersuchung eines in Kurland, im Dünaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgefallen Meteorsteins, Annalen der Physik, 4, Bd. 67, 1821, s. 337-367 
* Kuhlberg Alphons C., (1867), Analyse und Beschreibung der Meteorite von Nerft, Honolulu, Lixna und eines im Gouverment Jekaterinoslaw gefallen Meteoriten, Archiv für die Naturkunde Liv-, Ehst- und Kurlands, Erste Serie, Vierter Band, Dorpat 1867, s. 1-32; Der Meteorit von Lixna. Ergänzung zu S. 23, nach einem Manuscript des Grafen Plater-Sieberg, (Nebst einer Tafel), s. 33-44
* Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Baldones meteorīts]]
* [[Čeļabinskas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1820. gads]]
[[Kategorija:Augšdaugavas novads]]</text>
      <sha1>6gbf3n9hs9zijato5dpsncotuxydmqq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Līksnas meteorīta zīmējums Grothuss 1821.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>604074</id>
    <revision>
      <id>4301087</id>
      <timestamp>2025-06-28T15:50:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Lixna_(Grotthuss_1821_Taf_VII).jpg {{NA-70}}</comment>
      <origin>4301087</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="109" sha1="1dvoyqbevoe0bkrooadbixvhuqz27xl" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Lixna_(Grotthuss_1821_Taf_VII).jpg {{NA-70}}</text>
      <sha1>1dvoyqbevoe0bkrooadbixvhuqz27xl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Līksnas meteorīta krišanas virziens un sadalīšanās Kuhlberg 1867.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>604075</id>
    <revision>
      <id>4301089</id>
      <timestamp>2025-06-28T15:53:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Lixna_(Kuhlberg_1867_Taf).jpg {{NA-70}}</comment>
      <origin>4301089</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="104" sha1="nxhtlc8nw3j4ucnru0x0c7q9866lhoj" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Lixna_(Kuhlberg_1867_Taf).jpg {{NA-70}}</text>
      <sha1>nxhtlc8nw3j4ucnru0x0c7q9866lhoj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Līksnas meteorīta krišanas apraksts Kuryer Litweski 1820.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>604076</id>
    <revision>
      <id>4301094</id>
      <timestamp>2025-06-28T16:02:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Kras%C5%82aw_(Kuryer_Litweski_1820).jpg {{NA-70}}</comment>
      <origin>4301094</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="114" sha1="47yrihu4ld6tdnhou815cvwrlddxauz" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Kras%C5%82aw_(Kuryer_Litweski_1820).jpg {{NA-70}}</text>
      <sha1>47yrihu4ld6tdnhou815cvwrlddxauz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:McManDan</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604077</id>
    <revision>
      <id>4301105</id>
      <timestamp>2025-06-28T16:26:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301105</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="kqr9pap7m3ioyjtthl2d4kvm3mtjunl" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=McManDan}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.26 (EEST)</text>
      <sha1>kqr9pap7m3ioyjtthl2d4kvm3mtjunl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuģa ķīlis (jūrniecība)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604078</id>
    <redirect title="Kuģa ķīlis" />
    <revision>
      <id>4301112</id>
      <timestamp>2025-06-28T16:32:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>ScAvenger pārvietoja lapu [[Kuģa ķīlis (jūrniecība)]] uz [[Kuģa ķīlis]]: zvaigznājam ir lielais burts, tā ka tie būs divi dažādi raksti, un iekavas nevajag</comment>
      <origin>4301112</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="03rttb17481t56828o6f1dotlwi81mi" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kuģa ķīlis]]</text>
      <sha1>03rttb17481t56828o6f1dotlwi81mi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Kuģa ķīlis (jūrniecība)</title>
    <ns>1</ns>
    <id>604079</id>
    <redirect title="Diskusija:Kuģa ķīlis" />
    <revision>
      <id>4301114</id>
      <timestamp>2025-06-28T16:32:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>ScAvenger pārvietoja lapu [[Diskusija:Kuģa ķīlis (jūrniecība)]] uz [[Diskusija:Kuģa ķīlis]]: zvaigznājam ir lielais burts, tā ka tie būs divi dažādi raksti, un iekavas nevajag</comment>
      <origin>4301114</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" sha1="mpx32xo647n4w7iamacbc6id28wmu85" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Kuģa ķīlis]]</text>
      <sha1>mpx32xo647n4w7iamacbc6id28wmu85</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Velletri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604080</id>
    <revision>
      <id>4301123</id>
      <timestamp>2025-06-28T16:43:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par pilsētu Itālijā</comment>
      <origin>4301123</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3093" sha1="5oha9u1c6ecvggzgxsfugu7m1fhwlke" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Velletri
 | official_name            = ''Velletri''
 | settlement_type          = Itālijas komūna
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = {{#property:P41}}
 | image_shield             = {{#property:P94}}
 | shield_size              = 85px
 | pushpin_map              = Itālija#Lacio#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ITA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Lazio.svg}} [[Lacio]]
 | subdivision_type2        = Metropoles pilsēta
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Flag of the Province of Rome.svg}} [[Romas Galvaspilsētas metropole|Romas {{nobr|Galvaspilsētas metropole}}]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 118.23
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2025. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 52950
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 41 | latm = 40 | lats =  | latNS = N
 | longd = 12 | longm = 47 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 00049
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 380
 | website                  = {{URL|https://www.comune.velletri.rm.it/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Velletri''' ({{val|it|Velletri}}, {{izrunā|velˈleːtri}}) ir komūna [[Itālija|Itālijā]], [[Lacio]] reģionā, aptuveni 40 kilometrus uz dienvidaustrumiem no [[Roma]]s. Administratīvi tā ietilpst [[Romas Galvaspilsētas metropole|Romas Galvaspilsētas metropolē]] un ir viena no nozīmīgākajām pašvaldībām reģionā. Pilsēta atrodas [[Albāni|Albānu]] kalnu pakājē, vēsturiski stratēģiski svarīgā vietā pie senā ''[[Via Appia]]'' ceļa. 2025. gadā Velletri dzīvoja 53,0 tūkstoši iedzīvotāju, padarot to par vienu no lielākajām pilsētām ārpus [[Romas metropole]]s centra. Velletri ir svarīgs vietējais kultūras, lauksaimniecības un izglītības centrs, kurā saglabājušās bagātas vēsturiskās un arheoloģiskās liecības no senajiem volsķiem, romiešu un viduslaiku periodiem. Pilsētai ir sena vēsture un mūsdienās tā piesaista gan tūristus, gan apmeklētājus no apkārtnes.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Itālija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lacio pilsētas]]</text>
      <sha1>5oha9u1c6ecvggzgxsfugu7m1fhwlke</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604081</id>
    <redirect title="Krievijas pilsētu uzskaitījums" />
    <revision>
      <id>4301126</id>
      <timestamp>2025-06-28T16:50:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums]] uz [[Krievijas pilsētu uzskaitījums]], pārrakstot pāradresācijas lapu</comment>
      <origin>4301126</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="46" sha1="rmfxdjhvaoi0nrg8j1kisjz1v59f4wq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Krievijas pilsētu uzskaitījums]]</text>
      <sha1>rmfxdjhvaoi0nrg8j1kisjz1v59f4wq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>1</ns>
    <id>604082</id>
    <redirect title="Diskusija:Krievijas pilsētu uzskaitījums" />
    <revision>
      <id>4301128</id>
      <timestamp>2025-06-28T16:50:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Diskusija:Krievijas Federācijas pilsētu uzskaitījums]] uz [[Diskusija:Krievijas pilsētu uzskaitījums]], pārrakstot pāradresācijas lapu</comment>
      <origin>4301128</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56" sha1="cs4ukzdbf67i2vycppi6uxw8keqh314" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Diskusija:Krievijas pilsētu uzskaitījums]]</text>
      <sha1>cs4ukzdbf67i2vycppi6uxw8keqh314</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Teodora Grothusa raksts par Līksnas meteorītu 1821.gif</title>
    <ns>6</ns>
    <id>604083</id>
    <revision>
      <id>4301142</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:06:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 {{NA-70}}</comment>
      <origin>4301142</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="111" sha1="63l371dn187v76gjtl5wzy5k0di3t74" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No http://www.meteoriti.lv/Kolekcija/Lixna.php?img=1&amp;map=1&amp;dat=1&amp;txt=1&amp;ref=1&amp;lit=2 {{NA-70}}</text>
      <sha1>63l371dn187v76gjtl5wzy5k0di3t74</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:81.198.144.75</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604084</id>
    <revision>
      <id>4301143</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:06:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Lūgums dot avotu Zilākalna Martas miršanas datumam. Presē visur ir 22. maijs. --~~~~</comment>
      <origin>4301143</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="211" sha1="m58expnfe98boayrgru9eavqsh4wbsq" xml:space="preserve">Lūgums dot avotu Zilākalna Martas miršanas datumam. Presē visur ir 22. maijs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.06 (EEST)</text>
      <sha1>m58expnfe98boayrgru9eavqsh4wbsq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301299</id>
      <parentid>4301143</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:57:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Snowvywault</username>
        <id>131065</id>
      </contributor>
      <comment>Atbilde</comment>
      <origin>4301299</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="451" sha1="rt0utd4g75qfrrhfsojrgvlpzst9631" xml:space="preserve">Lūgums dot avotu Zilākalna Martas miršanas datumam. Presē visur ir 22. maijs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.06 (EEST)

:Sveiki, šeit ir Martas Rācenes izziņa par miršanas reģistrāciju:
:https://failiem.lv/u/vy62ccncyd [[Dalībnieks:Snowvywault|Snowvywault]] ([[Dalībnieka diskusija:Snowvywault|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 23.57 (EEST)</text>
      <sha1>rt0utd4g75qfrrhfsojrgvlpzst9631</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301386</id>
      <parentid>4301299</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:26:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <origin>4301386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="665" sha1="dwxczk93m7knt86j2qqfu7qzkapy2jc" xml:space="preserve">Lūgums dot avotu Zilākalna Martas miršanas datumam. Presē visur ir 22. maijs. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.06 (EEST)

:Sveiki, šeit ir Martas Rācenes izziņa par miršanas reģistrāciju:
:https://failiem.lv/u/vy62ccncyd [[Dalībnieks:Snowvywault|Snowvywault]] ([[Dalībnieka diskusija:Snowvywault|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 23.57 (EEST)
::Paldies, laikam tad savulaik sajaukts miršanas datums ar reģistrācijas datumu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 07.26 (EEST)</text>
      <sha1>dwxczk93m7knt86j2qqfu7qzkapy2jc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pitkērna sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604085</id>
    <redirect title="Pitkērna" />
    <revision>
      <id>4301147</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Pitkērna]]</comment>
      <origin>4301147</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23" sha1="epejszwku67xk1epquc80zv8pzhv1t4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pitkērna]]</text>
      <sha1>epejszwku67xk1epquc80zv8pzhv1t4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Иван Микрюков</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604086</id>
    <revision>
      <id>4301155</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:27:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301155</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="193" sha1="sodap7lo73xgzlko6xd8hblrwiiz82w" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Иван Микрюков}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.27 (EEST)</text>
      <sha1>sodap7lo73xgzlko6xd8hblrwiiz82w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Sandeeasaro1994</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604087</id>
    <revision>
      <id>4301168</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:50:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301168</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" sha1="dbepdc2q4g0jpo68tn68zq2zw9cohp3" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Sandeeasaro1994}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.50 (EEST)</text>
      <sha1>dbepdc2q4g0jpo68tn68zq2zw9cohp3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Claraoconnorbf</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604088</id>
    <revision>
      <id>4301170</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:52:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301170</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="2r22ze5t7amg73octelk3n2w4j6y5bg" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Claraoconnorbf}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.52 (EEST)</text>
      <sha1>2r22ze5t7amg73octelk3n2w4j6y5bg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Chau cuebas</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604089</id>
    <revision>
      <id>4301171</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:53:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301171</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="930yvvalimiq10jssat0vc268cb9cm7" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Chau cuebas}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.53 (EEST)</text>
      <sha1>930yvvalimiq10jssat0vc268cb9cm7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Tucaballotaa</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604090</id>
    <revision>
      <id>4301173</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:54:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301173</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="fz6ws1h4veq37nanzam68sddh5jsvnj" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Tucaballotaa}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.54 (EEST)</text>
      <sha1>fz6ws1h4veq37nanzam68sddh5jsvnj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Sokolovsanjahd3270</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604091</id>
    <revision>
      <id>4301174</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:54:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301174</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="186" sha1="mqqxzjxsyo8irj3pyhsop9gs6it2ii9" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Sokolovsanjahd3270}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.54 (EEST)</text>
      <sha1>mqqxzjxsyo8irj3pyhsop9gs6it2ii9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taksonomija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604092</id>
    <revision>
      <id>4301177</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:55:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Taksonomija]] uz [[Taksonomija (bioloģija)]]: Atbrīvoju vietu rakstam par vispārīgu taksonomijas jēdzienu</comment>
      <origin>4301177</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" sha1="eu4s9aylr7rnk408x1j4dupf7he8e4z" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Taksonomija (bioloģija)]]</text>
      <sha1>eu4s9aylr7rnk408x1j4dupf7he8e4z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301184</id>
      <parentid>4301177</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T17:56:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par teoriju un metodi par klasificēšanu hierarhiskās struktūrās</comment>
      <origin>4301184</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3416" sha1="3cxuczdsuxwsos16k04xs7xtca705oc" xml:space="preserve">{{cita nozīme|vispārinātu taksonomijas jēdzienu|jēdzienu bioloģijā|taksonomija (bioloģija)}}
[[Attēls:Hierarchical clustering diagram.png|thumbnail|upright=1.2|Vispārināts taksonomijas veidošanas piemērs]]
'''Taksonomija''' ({{val|grc|ταξινομία}}, no {{gree|τάξις}} (''taxis'') — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un {{gree|-νομία}} (''nomia'') — 'likums') ir [[teorija]] un [[metode]], kas nodarbojas ar objektu, parādību vai jēdzienu [[klasifikācija|klasificēšanu]] hierarhiskās struktūrās, balstoties uz kopīgām īpašībām vai funkcionālām attiecībām.&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;nngroup&quot;/&gt; Tā tiek izmantota, lai veidotu sistemātisku kārtību, kas atvieglo informācijas organizēšanu, salīdzināšanu un interpretāciju. Taksonomija tiek plaši pielietota dažādās zinātņu nozarēs, piemēram, [[bioloģija|bioloģijā&quot;]] (dzīvo organismu [[sistemātika|sistemātikā]]),&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomy |url=https://www.britannica.com/science/taxonomy |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; [[valodniecība|valodniecībā]] (valodu radniecības un struktūru klasifikācijā), [[psiholoģija|psiholoģijā]] un [[izglītība|izglītībā]] (zināšanu līmeņu klasificēšanā, piemēram, [[Blūma taksonomija|Blūma taksonomijā]]),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Bloom’s Taxonomy of Learning |url=https://www.simplypsychology.org/blooms-taxonomy.html |website=simplypsychology.org |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; informācijas un datu zinātnē ([[ontoloģija|ontoloģiju]] un [[metdati|metadatu]] struktūrēšanā),&lt;ref name=&quot;nngroup&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomy 101: Definition, Best Practices, and How It Complements Other IA Work |url=https://www.nngroup.com/articles/taxonomy-101/ |website=nngroup.com |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī [[bibliotēkzinātne|bibliotēkzinātnē]] un [[informācijas pārvaldība|informācijas pārvaldībā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomies vs. Ontologies |url=https://www.hedden-information.com/taxonomies-vs-ontologies/ |website=hedden-information.com |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Taksonomija ir cieši saistīta ar tādiem jēdzieniem kā [[nomenklatūra]] (nosaukumu piešķiršanas sistēmas), [[sistemātika]] (klasifikācijas teorija, īpaši bioloģijā) un [[ontoloģija]] (formāla jēdzienu un to attiecību reprezentācija, īpaši datorzinātnē). Kaut arī šie termini bieži pārklājas, taksonomija primāri uzsver hierarhiskas kārtības principu, kas ļauj strukturēt sarežģītu informāciju no vispārīgā uz konkrēto.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What Is the Difference between Taxonomy and Ontology? |url=https://www.earley.com/insights/what-difference-between-taxonomy-and-ontology-it-matter-complexity |website=earley.com |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomies Versus Ontologies: A Short Guide |url=https://flur.ee/fluree-blog/taxonomies-versus-ontologies-a-short-guide |website=flur.ee |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija| ]]</text>
      <sha1>3cxuczdsuxwsos16k04xs7xtca705oc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301200</id>
      <parentid>4301184</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:15:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301200</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3415" sha1="2x4vvvefrt1s95919u0wiqyt7hzgr37" xml:space="preserve">{{cita nozīme|vispārinātu taksonomijas jēdzienu|jēdzienu bioloģijā|taksonomija (bioloģija)}}
[[Attēls:Hierarchical clustering diagram.png|thumbnail|upright=1.2|Vispārināts taksonomijas veidošanas piemērs]]
'''Taksonomija''' ({{val|grc|ταξινομία}}, no {{gree|τάξις}} (''taxis'') — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un {{gree|-νομία}} (''nomia'') — 'likums') ir [[teorija]] un [[metode]], kas nodarbojas ar objektu, parādību vai jēdzienu [[klasifikācija|klasificēšanu]] hierarhiskās struktūrās, balstoties uz kopīgām īpašībām vai funkcionālām attiecībām.&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;nngroup&quot;/&gt; Tā tiek izmantota, lai veidotu sistemātisku kārtību, kas atvieglo informācijas organizēšanu, salīdzināšanu un interpretāciju. Taksonomija tiek plaši pielietota dažādās zinātņu nozarēs, piemēram, [[bioloģija|bioloģijā]] (dzīvo organismu [[sistemātika|sistemātikā]]),&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomy |url=https://www.britannica.com/science/taxonomy |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; [[valodniecība|valodniecībā]] (valodu radniecības un struktūru klasifikācijā), [[psiholoģija|psiholoģijā]] un [[izglītība|izglītībā]] (zināšanu līmeņu klasificēšanā, piemēram, [[Blūma taksonomija|Blūma taksonomijā]]),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Bloom’s Taxonomy of Learning |url=https://www.simplypsychology.org/blooms-taxonomy.html |website=simplypsychology.org |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; informācijas un datu zinātnē ([[ontoloģija|ontoloģiju]] un [[metdati|metadatu]] struktūrēšanā),&lt;ref name=&quot;nngroup&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomy 101: Definition, Best Practices, and How It Complements Other IA Work |url=https://www.nngroup.com/articles/taxonomy-101/ |website=nngroup.com |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī [[bibliotēkzinātne|bibliotēkzinātnē]] un [[informācijas pārvaldība|informācijas pārvaldībā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomies vs. Ontologies |url=https://www.hedden-information.com/taxonomies-vs-ontologies/ |website=hedden-information.com |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Taksonomija ir cieši saistīta ar tādiem jēdzieniem kā [[nomenklatūra]] (nosaukumu piešķiršanas sistēmas), [[sistemātika]] (klasifikācijas teorija, īpaši bioloģijā) un [[ontoloģija]] (formāla jēdzienu un to attiecību reprezentācija, īpaši datorzinātnē). Kaut arī šie termini bieži pārklājas, taksonomija primāri uzsver hierarhiskas kārtības principu, kas ļauj strukturēt sarežģītu informāciju no vispārīgā uz konkrēto.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What Is the Difference between Taxonomy and Ontology? |url=https://www.earley.com/insights/what-difference-between-taxonomy-and-ontology-it-matter-complexity |website=earley.com |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomies Versus Ontologies: A Short Guide |url=https://flur.ee/fluree-blog/taxonomies-versus-ontologies-a-short-guide |website=flur.ee |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija| ]]</text>
      <sha1>2x4vvvefrt1s95919u0wiqyt7hzgr37</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301391</id>
      <parentid>4301200</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ typo</comment>
      <origin>4301391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3414" sha1="cv073bwxwzg770mrc2p2m4dmtklbmz7" xml:space="preserve">{{cita nozīme|vispārinātu taksonomijas jēdzienu|jēdzienu bioloģijā|taksonomija (bioloģija)}}
[[Attēls:Hierarchical clustering diagram.png|thumbnail|upright=1.2|Vispārināts taksonomijas veidošanas piemērs]]
'''Taksonomija''' ({{val|grc|ταξινομία}}, no {{gree|τάξις}} (''taxis'') — 'izvietojums noteiktā kārtībā' un {{gree|-νομία}} (''nomia'') — 'likums') ir [[teorija]] un [[metode]], kas nodarbojas ar objektu, parādību vai jēdzienu [[klasifikācija|klasificēšanu]] hierarhiskās struktūrās, balstoties uz kopīgām īpašībām vai funkcionālām attiecībām.&lt;ref name=&quot;britannica&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;nngroup&quot;/&gt; Tā tiek izmantota, lai veidotu sistemātisku kārtību, kas atvieglo informācijas organizēšanu, salīdzināšanu un interpretāciju. Taksonomija tiek plaši pielietota dažādās zinātņu nozarēs, piemēram, [[bioloģija|bioloģijā]] (dzīvo organismu [[sistemātika|sistemātikā]]),&lt;ref name=&quot;britannica&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomy |url=https://www.britannica.com/science/taxonomy |publisher=Encyclopedia Britannica |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; [[valodniecība|valodniecībā]] (valodu radniecības un struktūru klasifikācijā), [[psiholoģija|psiholoģijā]] un [[izglītība|izglītībā]] (zināšanu līmeņu klasificēšanā, piemēram, [[Blūma taksonomija|Blūma taksonomijā]]),&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Bloom’s Taxonomy of Learning |url=https://www.simplypsychology.org/blooms-taxonomy.html |website=simplypsychology.org |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; informācijas un datu zinātnē ([[ontoloģija|ontoloģiju]] un [[metdati|metadatu]] strukturēšanā),&lt;ref name=&quot;nngroup&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomy 101: Definition, Best Practices, and How It Complements Other IA Work |url=https://www.nngroup.com/articles/taxonomy-101/ |website=nngroup.com |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; kā arī [[bibliotēkzinātne|bibliotēkzinātnē]] un [[informācijas pārvaldība|informācijas pārvaldībā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomies vs. Ontologies |url=https://www.hedden-information.com/taxonomies-vs-ontologies/ |website=hedden-information.com |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Taksonomija ir cieši saistīta ar tādiem jēdzieniem kā [[nomenklatūra]] (nosaukumu piešķiršanas sistēmas), [[sistemātika]] (klasifikācijas teorija, īpaši bioloģijā) un [[ontoloģija]] (formāla jēdzienu un to attiecību reprezentācija, īpaši datorzinātnē). Kaut arī šie termini bieži pārklājas, taksonomija primāri uzsver hierarhiskas kārtības principu, kas ļauj strukturēt sarežģītu informāciju no vispārīgā uz konkrēto.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What Is the Difference between Taxonomy and Ontology? |url=https://www.earley.com/insights/what-difference-between-taxonomy-and-ontology-it-matter-complexity |website=earley.com |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Taxonomies Versus Ontologies: A Short Guide |url=https://flur.ee/fluree-blog/taxonomies-versus-ontologies-a-short-guide |website=flur.ee |accessdate={{dat|2025|6|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Taksonomija| ]]</text>
      <sha1>cv073bwxwzg770mrc2p2m4dmtklbmz7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Natillemo</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604093</id>
    <revision>
      <id>4301178</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:55:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301178</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="oikkm0k5f1oe7jcm9t7fo6a55amaq55" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Natillemo}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.55 (EEST)</text>
      <sha1>oikkm0k5f1oe7jcm9t7fo6a55amaq55</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Devineneda</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604094</id>
    <revision>
      <id>4301180</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:55:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301180</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="q0m8bjs4m0a7pxchadfw4977t64xb78" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Devineneda}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.55 (EEST)</text>
      <sha1>q0m8bjs4m0a7pxchadfw4977t64xb78</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Vyoandera</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604095</id>
    <revision>
      <id>4301182</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:56:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301182</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="nbhfzg1tqv9d6r83lbewubwyaal8vd9" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Vyoandera}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.56 (EEST)</text>
      <sha1>nbhfzg1tqv9d6r83lbewubwyaal8vd9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Pkobryn61</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604096</id>
    <revision>
      <id>4301185</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:56:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301185</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="d9j10bwezkoavnj3807sjk0897afllw" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Pkobryn61}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.56 (EEST)</text>
      <sha1>d9j10bwezkoavnj3807sjk0897afllw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kyliehavenkqq</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604097</id>
    <revision>
      <id>4301186</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:57:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301186</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="r7sjv642w367f047suiz9aig7p530l4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kyliehavenkqq}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.57 (EEST)</text>
      <sha1>r7sjv642w367f047suiz9aig7p530l4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:He7mf7dianne</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604098</id>
    <revision>
      <id>4301187</id>
      <timestamp>2025-06-28T17:57:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301187</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="eb7m4f5vjq2ujb8r8fhv8p0qpfhfx9f" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=He7mf7dianne}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 20.57 (EEST)</text>
      <sha1>eb7m4f5vjq2ujb8r8fhv8p0qpfhfx9f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Igen gg</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604099</id>
    <revision>
      <id>4301192</id>
      <timestamp>2025-06-28T18:01:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301192</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="eg6v7od3l14ikq8lct1vujszyj2h4lq" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Igen gg}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)</text>
      <sha1>eg6v7od3l14ikq8lct1vujszyj2h4lq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Kozlovmihaileh7085</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604100</id>
    <revision>
      <id>4301194</id>
      <timestamp>2025-06-28T18:02:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301194</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="186" sha1="aawm2sfzf1qw7ejalks6z2aqghxio67" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Kozlovmihaileh7085}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 21.02 (EEST)</text>
      <sha1>aawm2sfzf1qw7ejalks6z2aqghxio67</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:TheaGreen27</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604101</id>
    <revision>
      <id>4301201</id>
      <timestamp>2025-06-28T18:15:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301201</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="68w4j3i7erowsfnor26nuecs0bqixcs" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=TheaGreen27}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 21.15 (EEST)</text>
      <sha1>68w4j3i7erowsfnor26nuecs0bqixcs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Economist</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604102</id>
    <revision>
      <id>4301203</id>
      <timestamp>2025-06-28T18:26:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Preses izdevuma infokaste | title               = The Economist | image_file          = The Economist Logo.svg | image_size          = 220px | image_caption       =  | editor_title        = Redaktors | editor              = [[Zan Minteza]] | previous_editor     = [[Zannija Minto]] | staff_writer        =  | category            = Ziņu žurnāls | frequency           = Nedēļas | circulation         = 1 600 000 (2023. gada dati)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsau...</comment>
      <origin>4301203</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2198" sha1="k4scgmolh4xfrv544taqlnl375tc0kx" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Preses izdevuma infokaste
| title               = The Economist
| image_file          = The Economist Logo.svg
| image_size          = 220px
| image_caption       = 
| editor_title        = Redaktors
| editor              = [[Zan Minteza]]
| previous_editor     = [[Zannija Minto]]
| staff_writer        = 
| category            = Ziņu žurnāls
| frequency           = Nedēļas
| circulation         = 1 600 000 (2023. gada dati)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.economistgroup.com/media/1686/the-economist-media-kit-2023.pdf|title=The Economist Media Kit 2023|accessdate=2025-06-28}}&lt;/ref&gt;
| publisher           = The Economist Group
| paid_circulation    = 
| unpaid_circulation  = 
| circulation_year    = 2023
| total_circulation   = 1 600 000
| founded             = 1843
| firstdate           = 1843. gada septembris
| finalnumber         = 
| finaldate           = 
| company             = The Economist Group
| country             = {{vieta|Apvienotā Karaliste}}
| based               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
| language            = Angļu
| website             = [https://www.economist.com/ economist.com]
| issn                = 0013-0613
}}

'''''The Economist''''' ir Apvienotās Karalistes iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību žurnāls, kas tika dibināts 1843. gadā ar mērķi atbalstīt ekonomiskās liberalizācijas idejas.

Žurnāls izceļas ar analītisku pieeju politikai, ekonomikai un starptautiskiem notikumiem. Tas aptver plašu tēmu loku, tostarp zinātni, tehnoloģijas un kultūru. ''The Economist'' tiek publicēts katru nedēļu un tam ir abonenti visā pasaulē, īpaši ietekmīgās aprindās un akadēmiskajās vidēs.

Tā tīmekļa versija ir viens no populārākajiem starptautiskajiem ziņu avotiem tiešsaistē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{Twitter|TheEconomist}}

{{prese-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lielbritānijā izdotie žurnāli]]
[[Kategorija:Laikraksti un žurnāli angļu valodā]]
[[Kategorija:1843. gadā dibinātie izdevumi]]</text>
      <sha1>k4scgmolh4xfrv544taqlnl375tc0kx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301204</id>
      <parentid>4301203</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:27:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301204</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2223" sha1="htp2d6k1tgy5dysoeop22usrignfz8q" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Preses izdevuma infokaste
| title               = The Economist
| image_file          = The Economist Logo.svg
| image_size          = 220px
| image_caption       = 
| editor_title        = Redaktors
| editor              = [[Zan Minteza]]
| previous_editor     = [[Zannija Minto]]
| staff_writer        = 
| category            = Ziņu žurnāls
| frequency           = Nedēļas
| circulation         = 1 600 000 (2023. gada dati)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.economistgroup.com/media/1686/the-economist-media-kit-2023.pdf|title=The Economist Media Kit 2023|accessdate=2025-06-28}}&lt;/ref&gt;
| publisher           = The Economist Group
| paid_circulation    = 
| unpaid_circulation  = 
| circulation_year    = 2023
| total_circulation   = 1 600 000
| founded             = 1843
| firstdate           = 1843. gada septembris
| finalnumber         = 
| finaldate           = 
| company             = The Economist Group
| country             = {{vieta|Apvienotā Karaliste}}
| based               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
| language            = Angļu
| website             = [https://www.economist.com/ economist.com]
| issn                = 0013-0613
}}

'''''The Economist''''' ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību žurnāls, kas tika dibināts 1843. gadā ar mērķi atbalstīt ekonomiskās liberalizācijas idejas.

Žurnāls izceļas ar analītisku pieeju politikai, ekonomikai un starptautiskiem notikumiem. Tas aptver plašu tēmu loku, tostarp zinātni, tehnoloģijas un kultūru. ''The Economist'' tiek publicēts katru nedēļu un tam ir abonenti visā pasaulē, īpaši ietekmīgās aprindās un akadēmiskajās vidēs.

Tā tīmekļa versija ir viens no populārākajiem starptautiskajiem ziņu avotiem tiešsaistē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{Twitter|TheEconomist}}

{{prese-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lielbritānijā izdotie žurnāli]]
[[Kategorija:Laikraksti un žurnāli angļu valodā]]
[[Kategorija:1843. gadā dibinātie izdevumi]]</text>
      <sha1>htp2d6k1tgy5dysoeop22usrignfz8q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301205</id>
      <parentid>4301204</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:27:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301205</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2227" sha1="32t4jbwnk63gqixud4eo11ryazrhnl6" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Preses izdevuma infokaste
| title               = The Economist
| image_file          = The Economist Logo.svg
| image_size          = 220px
| image_caption       = 
| editor_title        = Redaktors
| editor              = [[Zan Minteza]]
| previous_editor     = [[Zannija Minto]]
| staff_writer        = 
| category            = Ziņu žurnāls
| frequency           = Nedēļas
| circulation         = 1 600 000 (2023. gada dati)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.economistgroup.com/media/1686/the-economist-media-kit-2023.pdf|title=The Economist Media Kit 2023|accessdate=2025-06-28}}&lt;/ref&gt;
| publisher           = ''The Economist Group''
| paid_circulation    = 
| unpaid_circulation  = 
| circulation_year    = 2023
| total_circulation   = 1 600 000
| founded             = 1843
| firstdate           = 1843. gada septembris
| finalnumber         = 
| finaldate           = 
| company             = The Economist Group
| country             = {{vieta|Apvienotā Karaliste}}
| based               = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
| language            = Angļu
| website             = [https://www.economist.com/ economist.com]
| issn                = 0013-0613
}}

'''''The Economist''''' ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību žurnāls, kas tika dibināts 1843. gadā ar mērķi atbalstīt ekonomiskās liberalizācijas idejas.

Žurnāls izceļas ar analītisku pieeju politikai, ekonomikai un starptautiskiem notikumiem. Tas aptver plašu tēmu loku, tostarp zinātni, tehnoloģijas un kultūru. ''The Economist'' tiek publicēts katru nedēļu un tam ir abonenti visā pasaulē, īpaši ietekmīgās aprindās un akadēmiskajās vidēs.

Tā tīmekļa versija ir viens no populārākajiem starptautiskajiem ziņu avotiem tiešsaistē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{Twitter|TheEconomist}}

{{prese-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lielbritānijā izdotie žurnāli]]
[[Kategorija:Laikraksti un žurnāli angļu valodā]]
[[Kategorija:1843. gadā dibinātie izdevumi]]</text>
      <sha1>32t4jbwnk63gqixud4eo11ryazrhnl6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Insider (vietne)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604103</id>
    <revision>
      <id>4301206</id>
      <timestamp>2025-06-28T18:28:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Preses izdevuma infokaste | title               = The Insider | image_file          = The Insider logo.svg | image_size          = 220px | image_caption       =  | editor_title        = Galvenais redaktors | editor              = [[Romāns Dobrohotovs]] | previous_editor     =  | staff_writer        =  | category            = Izmeklējošā žurnālistika | frequency           = Tiešsaistes medijs | circulation         =  | publisher           = The...</comment>
      <origin>4301206</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2060" sha1="ngc8j96i3svy559n2ifvx18r6x5qz6f" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Preses izdevuma infokaste
| title               = The Insider
| image_file          = The Insider logo.svg
| image_size          = 220px
| image_caption       = 
| editor_title        = Galvenais redaktors
| editor              = [[Romāns Dobrohotovs]]
| previous_editor     = 
| staff_writer        = 
| category            = Izmeklējošā žurnālistika
| frequency           = Tiešsaistes medijs
| circulation         = 
| publisher           = The Insider
| paid_circulation    = 
| unpaid_circulation  = 
| circulation_year    = 
| total_circulation   = 
| founded             = 2013
| firstdate           = 2013. gada augusts
| finalnumber         = 
| finaldate           = 
| company             = 
| country             = {{vieta|Latvija}}
| based               = [[Rīga]]
| language            = Krievu, angļu
| website             = [https://theins.ru/ theins.ru]
| issn                = 
}}

'''''The Insider''''' ir neatkarīgs starptautisks izmeklējošās žurnālistikas portāls, kas dibināts 2013. gadā. Tas specializējas pētniecībā, kas saistīta ar politiku, korupciju, dezinformāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem, īpaši [[Krievija|Krievijā]] un bijušajās [[PSRS]] valstīs.

''The Insider'' sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, [[Bellingcat]], un ir publicējis vairākus augsta līmeņa pētījumus, tostarp par [[Navaļnija saindēšana|Alekseja Navaļnija saindēšanu]] un Krievijas militārajām operācijām Ukrainā.

2021. gadā Krievijas valdība pasludināja ''The Insider'' par &quot;ārvalstu aģentu&quot;. Pēc šī lēmuma redakcija turpina darboties no ārvalstīm, tostarp Latvijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{Twitter|the_ins_ru}}

{{prese-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ziņu portāli]]
[[Kategorija:Izmeklējošā žurnālistika]]
[[Kategorija:Latvijā bāzētie mediji]]
[[Kategorija:Krievu valodā izdotie mediji]]</text>
      <sha1>ngc8j96i3svy559n2ifvx18r6x5qz6f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301207</id>
      <parentid>4301206</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:29:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301207</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2085" sha1="9clkh7onpyqibsg6gp3tydmj7ed8f7b" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Preses izdevuma infokaste
| title               = The Insider
| image_file          = The Insider logo.svg
| image_size          = 220px
| image_caption       = 
| editor_title        = Galvenais redaktors
| editor              = [[Romāns Dobrohotovs]]
| previous_editor     = 
| staff_writer        = 
| category            = Izmeklējošā žurnālistika
| frequency           = Tiešsaistes medijs
| circulation         = 
| publisher           = The Insider
| paid_circulation    = 
| unpaid_circulation  = 
| circulation_year    = 
| total_circulation   = 
| founded             = 2013
| firstdate           = 2013. gada augusts
| finalnumber         = 
| finaldate           = 
| company             = 
| country             = {{vieta|Latvija}}
| based               = [[Rīga]]
| language            = krievu, angļu
| website             = [https://theins.ru/ theins.ru]
| issn                = 
}}

'''''The Insider''''' ir neatkarīgs starptautisks izmeklējošās žurnālistikas portāls, kas dibināts 2013. gadā. Tas specializējas pētniecībā, kas saistīta ar politiku, korupciju, dezinformāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem, īpaši [[Krievija|Krievijā]] un bijušajās [[PSRS]] valstīs.

''The Insider'' sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, ''[[Bellingcat]]'', un ir publicējis vairākus augsta līmeņa pētījumus, tostarp par [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] saindēšanu un [[Krievija|Krievijas]] militārajām operācijām [[Ukraina|Ukrainā]].

2021. gadā Krievijas valdība pasludināja ''The Insider'' par &quot;ārvalstu aģentu&quot;. Pēc šī lēmuma redakcija turpina darboties no ārvalstīm, tostarp Latvijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{Twitter|the_ins_ru}}

{{prese-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ziņu portāli]]
[[Kategorija:Izmeklējošā žurnālistika]]
[[Kategorija:Latvijā bāzētie mediji]]
[[Kategorija:Krievu valodā izdotie mediji]]</text>
      <sha1>9clkh7onpyqibsg6gp3tydmj7ed8f7b</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301208</id>
      <parentid>4301207</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:30:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301208</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2074" sha1="tq77cvn6go54rb1cjpdul0ui0wb8sna" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Preses izdevuma infokaste
| title               = The Insider
| image_file          = The Insider logo.svg
| image_size          = 220px
| image_caption       = 
| editor_title        = Galvenais redaktors
| editor              = [[Romāns Dobrohotovs]]
| previous_editor     = 
| staff_writer        = 
| category            = Izmeklējošā žurnālistika
| frequency           = Tiešsaistes medijs
| circulation         = 
| publisher           = 
| paid_circulation    = 
| unpaid_circulation  = 
| circulation_year    = 
| total_circulation   = 
| founded             = 2013
| firstdate           = 2013. gada augusts
| finalnumber         = 
| finaldate           = 
| company             = 
| country             = {{vieta|Latvija}}
| based               = [[Rīga]]
| language            = krievu, angļu
| website             = [https://theins.ru/ theins.ru]
| issn                = 
}}

'''''The Insider''''' ir neatkarīgs starptautisks izmeklējošās žurnālistikas portāls, kas dibināts 2013. gadā. Tas specializējas pētniecībā, kas saistīta ar politiku, korupciju, dezinformāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem, īpaši [[Krievija|Krievijā]] un bijušajās [[PSRS]] valstīs.

''The Insider'' sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, ''[[Bellingcat]]'', un ir publicējis vairākus augsta līmeņa pētījumus, tostarp par [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] saindēšanu un [[Krievija|Krievijas]] militārajām operācijām [[Ukraina|Ukrainā]].

2021. gadā Krievijas valdība pasludināja ''The Insider'' par &quot;ārvalstu aģentu&quot;. Pēc šī lēmuma redakcija turpina darboties no ārvalstīm, tostarp Latvijā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{Twitter|the_ins_ru}}

{{prese-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ziņu portāli]]
[[Kategorija:Izmeklējošā žurnālistika]]
[[Kategorija:Latvijā bāzētie mediji]]
[[Kategorija:Krievu valodā izdotie mediji]]</text>
      <sha1>tq77cvn6go54rb1cjpdul0ui0wb8sna</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301209</id>
      <parentid>4301208</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:30:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301209</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2094" sha1="3i7lz1mf3s73wlbzwyng1i8vn06d46e" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Preses izdevuma infokaste
| title               = The Insider
| image_file          = The_Insider_logo_(black).png
| image_size          = 220px
| image_caption       = 
| editor_title        = Galvenais redaktors
| editor              = [[Romāns Dobrohotovs]]
| previous_editor     = 
| staff_writer        = 
| category            = Izmeklējošā žurnālistika
| frequency           = Tiešsaistes medijs
| circulation         = 
| publisher           = 
| paid_circulation    = 
| unpaid_circulation  = 
| circulation_year    = 
| total_circulation   = 
| founded             = 2013
| firstdate           = 2013. gada augusts
| finalnumber         = 
| finaldate           = 
| company             = 
| country             = {{vieta|Latvija}}
| based               = [[Rīga]]
| language            = krievu, angļu
| website             = [https://theins.ru/ theins.ru]
| issn                = 
}}

'''''The Insider''''' ir neatkarīgs starptautisks izmeklējošās žurnālistikas portāls, kas dibināts 2013. gadā. Tas specializējas pētniecībā, kas saistīta ar politiku, korupciju, dezinformāciju un cilvēktiesību pārkāpumiem, īpaši [[Krievija|Krievijā]] un bijušajās [[PSRS]] valstīs.

''The Insider'' sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, ''[[Bellingcat]]'', un ir publicējis vairākus augsta līmeņa pētījumus, tostarp par [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] saindēšanu un [[Krievija|Krievijas]] militārajām operācijām [[Ukraina|Ukrainā]].

2021. gadā Krievijas valdība pasludināja ''The Insider'' par &quot;ārvalstu aģentu&quot;. Pēc šī lēmuma redakcija turpina darboties no ārvalstīm, tostarp [[Latvija|Latvijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{Twitter|the_ins_ru}}

{{prese-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ziņu portāli]]
[[Kategorija:Izmeklējošā žurnālistika]]
[[Kategorija:Latvijā bāzētie mediji]]
[[Kategorija:Krievu valodā izdotie mediji]]</text>
      <sha1>3i7lz1mf3s73wlbzwyng1i8vn06d46e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301375</id>
      <parentid>4301209</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T02:10:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4301375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2493" sha1="bt9ish3q9h57e7kny5wdn2b2eglfh5p" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Preses izdevuma infokaste
| title               = The Insider
| image_file          = The_Insider_logo_(black).png
| image_size          = 220px
| image_caption       = 
| editor_title        = Galvenais redaktors
| editor              = [[Romāns Dobrohotovs]]
| previous_editor     = 
| staff_writer        = 
| category            = Izmeklējošā žurnālistika
| frequency           = Tiešsaistes medijs
| circulation         = 
| publisher           = 
| paid_circulation    = 
| unpaid_circulation  = 
| circulation_year    = 
| total_circulation   = 
| founded             = 2013
| firstdate           = 2013. gada augusts
| finalnumber         = 
| finaldate           = 
| company             = 
| country             = {{vieta|Latvija}}
| based               = [[Rīga]]
| language            = krievu, angļu
| website             = [https://theins.ru/ theins.ru]
| issn                = 
}}

'''''The Insider''''' ir 2013. gadā dibināts neatkarīgs starptautisks izmeklējošās žurnālistikas portāls, kas raksta par [[politika|politiku]], [[korupcija|korupciju]], [[dezinformācija|dezinformāciju]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] pārkāpumiem [[Krievija|Krievijā]] un citās [[pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]].

''The Insider'' sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, piemēram, ''[[Bellingcat]]'', un ir publicējis vairākus augsta līmeņa pētījumus, tostarp par [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] [[Aleksejs Navaļnijs#Saindēšana|saindēšanu]] un [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karu]].

2021. gadā Krievijas valdība pasludināja ''The Insider'' par &quot;ārvalstu aģentu&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/453683-krievija-arvalstu-agentu-saraksta-ieklauj-latvija-bazeto-izdevumu-the-insider |title=Krievija ārvalstu aģentu sarakstā iekļauj Latvijā bāzēto izdevumu &quot;The Insider&quot; |date=2021. gada 23. jūlijs |website=[[jauns.lv]] |access-date=2025. gada 28. jūnijā}}&lt;/ref&gt; Pēc šī lēmuma redakcija turpina darboties no ārvalstīm, tostarp [[Latvija|Latvijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{Twitter|the_ins_ru}}

{{prese-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ziņu portāli]]
[[Kategorija:Izmeklējošā žurnālistika]]
[[Kategorija:Latvijā bāzētie mediji]]
[[Kategorija:Krievu valodā izdotie mediji]]</text>
      <sha1>bt9ish3q9h57e7kny5wdn2b2eglfh5p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihails Vladimirskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604104</id>
    <revision>
      <id>4301211</id>
      <timestamp>2025-06-28T18:35:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds = Mihails Vladimirski | vārds_orig = ''Михаил Фёдорович Владимирский'' | attēls = Mikhail Vladimirsky.jpg | att_izmērs =  | att_nosaukums =  | dz_dat_alt =  | dz_gads = 1874 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 4 | dz_vieta = [[Muroms]], [[Vladimiras guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}}) | m_dat_alt =  | m_gads = 1951 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 2 | m_vieta = [[Maskava]], {{RSFSR}}, {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{...</comment>
      <origin>4301211</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2421" sha1="m6j6u6zmwgh8pzeagq68rzak675o57z" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Mihails Vladimirski
| vārds_orig = ''Михаил Фёдорович Владимирский''
| attēls = Mikhail Vladimirsky.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1874
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Muroms]], [[Vladimiras guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 2
| m_vieta = [[Maskava]], {{RSFSR}}, {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Mihails Vladimirski''' ({{val|ru|Михаил Фёдорович Владимирский}}; dzimis {{dat|1874|2|4}}, miris {{dat|1951|4|2}}) bija [[krievi|krievu]] [[boļševiki|boļševiku]] revolūcionārs un [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gadā [[Muroms|Muromā]], ārsta ģimenē. Studējot medicīnu [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], pievērsās marksismam un 1895. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]]. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, vairākkārt arestēts un izsūtīts. 

1917. gadā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, kļuva par aktīvu [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ieņēma vairākus amatus jaunajā [[RSFSR|padomju valdībā]]. Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par valsts vadītāju līdz [[Kaļiņins|Kaļiņina]] iecelšanai.

Turpmākajos gados ieņēma dažādus administratīvus amatus PSKP struktūrās un Veselības tautas komisariātā. Atšķirībā no daudziem citiem [[boļševiki|vecajiem boļševikiem]], netika represēts [[Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. Miris 1951. gadā Maskavā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vladimirski, Mihails}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:Krievijas revolucionāri]]
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Muromā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>m6j6u6zmwgh8pzeagq68rzak675o57z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301212</id>
      <parentid>4301211</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:35:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301212</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2421" sha1="030n3jjn8cuytlzl28i3q535f2okr5g" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Mihails Vladimirski
| vārds_orig = ''Михаил Фёдорович Владимирский''
| attēls = Mikhail Vladimirsky.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1874
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Muroma]], [[Vladimiras guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 2
| m_vieta = [[Maskava]], {{RSFSR}}, {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Mihails Vladimirski''' ({{val|ru|Михаил Фёдорович Владимирский}}; dzimis {{dat|1874|2|4}}, miris {{dat|1951|4|2}}) bija [[krievi|krievu]] [[boļševiki|boļševiku]] revolūcionārs un [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gadā [[Muroms|Muromā]], ārsta ģimenē. Studējot medicīnu [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], pievērsās marksismam un 1895. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]]. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, vairākkārt arestēts un izsūtīts. 

1917. gadā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, kļuva par aktīvu [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ieņēma vairākus amatus jaunajā [[RSFSR|padomju valdībā]]. Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par valsts vadītāju līdz [[Kaļiņins|Kaļiņina]] iecelšanai.

Turpmākajos gados ieņēma dažādus administratīvus amatus PSKP struktūrās un Veselības tautas komisariātā. Atšķirībā no daudziem citiem [[boļševiki|vecajiem boļševikiem]], netika represēts [[Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. Miris 1951. gadā Maskavā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vladimirski, Mihails}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:Krievijas revolucionāri]]
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Muromā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>030n3jjn8cuytlzl28i3q535f2okr5g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301213</id>
      <parentid>4301212</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:35:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301213</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2410" sha1="avay0w3o4gzorjy3e72vegjtazcp1fp" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Mihails Vladimirski
| vārds_orig = ''Михаил Фёдорович Владимирский''
| attēls = Mikhail Vladimirsky.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1874
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Muroma]], [[Vladimiras guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 2
| m_vieta = [[Maskava]], {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Mihails Vladimirski''' ({{val|ru|Михаил Фёдорович Владимирский}}; dzimis {{dat|1874|2|4}}, miris {{dat|1951|4|2}}) bija [[krievi|krievu]] [[boļševiki|boļševiku]] revolūcionārs un [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gadā [[Muroms|Muromā]], ārsta ģimenē. Studējot medicīnu [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], pievērsās marksismam un 1895. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]]. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, vairākkārt arestēts un izsūtīts. 

1917. gadā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, kļuva par aktīvu [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ieņēma vairākus amatus jaunajā [[RSFSR|padomju valdībā]]. Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par valsts vadītāju līdz [[Kaļiņins|Kaļiņina]] iecelšanai.

Turpmākajos gados ieņēma dažādus administratīvus amatus PSKP struktūrās un Veselības tautas komisariātā. Atšķirībā no daudziem citiem [[boļševiki|vecajiem boļševikiem]], netika represēts [[Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. Miris 1951. gadā Maskavā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vladimirski, Mihails}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:Krievijas revolucionāri]]
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Muromā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>avay0w3o4gzorjy3e72vegjtazcp1fp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301214</id>
      <parentid>4301213</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:36:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301214</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2416" sha1="hjlpiowq9bcig1i2du4tbkkrpxmf23g" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Mihails Vladimirski
| vārds_orig = ''Михаил Фёдорович Владимирский''
| attēls = Mikhail Vladimirsky.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1874
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Muroma]], [[Vladimiras guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 2
| m_vieta = [[Maskava]], {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Mihails Vladimirski''' ({{val|ru|Михаил Фёдорович Владимирский}}; dzimis {{dat|1874|2|4}}, miris {{dat|1951|4|2}}) bija [[krievi|krievu]] [[boļševiki|boļševiku]] revolūcionārs un [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gadā [[Muroma|Muromā]], ārsta ģimenē. Studējot medicīnu [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], pievērsās [[Marksisms|marksismam]] un 1895. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]]. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, vairākkārt arestēts un izsūtīts. 

1917. gadā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, kļuva par aktīvu [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ieņēma vairākus amatus jaunajā padomju valdībā. Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par valsts vadītāju līdz [[Kaļiņins|Kaļiņina]] iecelšanai.

Turpmākajos gados ieņēma dažādus administratīvus amatus PSKP struktūrās un Veselības tautas komisariātā. Atšķirībā no daudziem citiem [[boļševiki|vecajiem boļševikiem]], netika represēts [[Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. 

Miris 1951. gadā Maskavā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vladimirski, Mihails}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:Krievijas revolucionāri]]
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Muromā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>hjlpiowq9bcig1i2du4tbkkrpxmf23g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301215</id>
      <parentid>4301214</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:36:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301215</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2418" sha1="i6rltiv6n8dybhjboqamf7b8h1rronw" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Mihails Vladimirskis
| vārds_orig = ''Михаил Фёдорович Владимирский''
| attēls = Mikhail Vladimirsky.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1874
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Muroma]], [[Vladimiras guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 2
| m_vieta = [[Maskava]], {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Mihails Vladimirskis''' ({{val|ru|Михаил Фёдорович Владимирский}}; dzimis {{dat|1874|2|4}}, miris {{dat|1951|4|2}}) bija [[krievi|krievu]] [[boļševiki|boļševiku]] revolūcionārs un [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gadā [[Muroma|Muromā]], ārsta ģimenē. Studējot medicīnu [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], pievērsās [[Marksisms|marksismam]] un 1895. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]]. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, vairākkārt arestēts un izsūtīts. 

1917. gadā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, kļuva par aktīvu [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ieņēma vairākus amatus jaunajā padomju valdībā. Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par valsts vadītāju līdz [[Kaļiņins|Kaļiņina]] iecelšanai.

Turpmākajos gados ieņēma dažādus administratīvus amatus PSKP struktūrās un Veselības tautas komisariātā. Atšķirībā no daudziem citiem [[boļševiki|vecajiem boļševikiem]], netika represēts [[Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. 

Miris 1951. gadā Maskavā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vladimirski, Mihails}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:Krievijas revolucionāri]]
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Muromā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>i6rltiv6n8dybhjboqamf7b8h1rronw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301216</id>
      <parentid>4301215</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:36:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301216</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2430" sha1="an38zopkb2c0zi4crplqmvx8493sx19" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Mihails Vladimirskis
| vārds_orig = ''Михаил Фёдорович Владимирский''
| attēls = Vladimirskiy_Mikhail_Fedorovich.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1874
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Muroma]], [[Vladimiras guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 2
| m_vieta = [[Maskava]], {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Mihails Vladimirskis''' ({{val|ru|Михаил Фёдорович Владимирский}}; dzimis {{dat|1874|2|4}}, miris {{dat|1951|4|2}}) bija [[krievi|krievu]] [[boļševiki|boļševiku]] revolūcionārs un [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gadā [[Muroma|Muromā]], ārsta ģimenē. Studējot medicīnu [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], pievērsās [[Marksisms|marksismam]] un 1895. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]]. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, vairākkārt arestēts un izsūtīts. 

1917. gadā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, kļuva par aktīvu [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ieņēma vairākus amatus jaunajā padomju valdībā. Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par valsts vadītāju līdz [[Kaļiņins|Kaļiņina]] iecelšanai.

Turpmākajos gados ieņēma dažādus administratīvus amatus PSKP struktūrās un Veselības tautas komisariātā. Atšķirībā no daudziem citiem [[boļševiki|vecajiem boļševikiem]], netika represēts [[Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. 

Miris 1951. gadā Maskavā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vladimirski, Mihails}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:Krievijas revolucionāri]]
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Muromā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>an38zopkb2c0zi4crplqmvx8493sx19</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301217</id>
      <parentid>4301216</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:37:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301217</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2429" sha1="ehqlngrk849cug7qwvennqjep9b52fb" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Mihails Vladimirskis
| vārds_orig = ''Михаил Фёдорович Владимирский''
| attēls = Vladimirskiy_Mikhail_Fedorovich.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1874
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Muroma]], [[Vladimiras guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 2
| m_vieta = [[Maskava]], {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Mihails Vladimirskis''' ({{val|ru|Михаил Фёдорович Владимирский}}; dzimis {{dat|1874|2|4}}, miris {{dat|1951|4|2}}) bija [[krievi|krievu]] [[boļševiki|boļševiku]] revolucionārs un [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gadā [[Muroma|Muromā]], ārsta ģimenē. Studējot medicīnu [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], pievērsās [[Marksisms|marksismam]] un 1895. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]]. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, vairākkārt arestēts un izsūtīts. 

1917. gadā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, kļuva par aktīvu [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ieņēma vairākus amatus jaunajā padomju valdībā. Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par valsts vadītāju līdz [[Kaļiņins|Kaļiņina]] iecelšanai.

Turpmākajos gados ieņēma dažādus administratīvus amatus PSKP struktūrās un Veselības tautas komisariātā. Atšķirībā no daudziem citiem [[boļševiki|vecajiem boļševikiem]], netika represēts [[Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. 

Miris 1951. gadā Maskavā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vladimirski, Mihails}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:Krievijas revolucionāri]]
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Muromā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>ehqlngrk849cug7qwvennqjep9b52fb</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301218</id>
      <parentid>4301217</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:38:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301218</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2460" sha1="ijdqzb9viai4o0oa333amaooz10dtx8" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Mihails Vladimirskis
| vārds_orig = ''Михаил Фёдорович Владимирский''
| attēls = Vladimirskiy_Mikhail_Fedorovich.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1874
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Muroma]], [[Vladimiras guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 2
| m_vieta = [[Maskava]], {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Mihails Vladimirskis''' ({{val|ru|Михаил Фёдорович Владимирский}}; dzimis {{dat|1874|2|4}}, miris {{dat|1951|4|2}}) bija [[krievi|krievu]] [[boļševiki|boļševiku]] revolucionārs un [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gadā [[Muroma|Muromā]], ārsta ģimenē. Studējot medicīnu [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], pievērsās [[Marksisms|marksismam]] un 1895. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]]. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, vairākkārt arestēts un izsūtīts. 

1917. gadā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, kļuva par aktīvu [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ieņēma vairākus amatus jaunajā padomju valdībā. Pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves 1924. gadā īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par valsts vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Kaļiņina]] iecelšanai.

Turpmākajos gados ieņēma dažādus administratīvus amatus PSKP struktūrās un Veselības tautas komisariātā. Atšķirībā no daudziem citiem [[boļševiki|vecajiem boļševikiem]], netika represēts [[Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. 

Miris 1951. gadā Maskavā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vladimirski, Mihails}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:Krievijas revolucionāri]]
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Muromā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>ijdqzb9viai4o0oa333amaooz10dtx8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301219</id>
      <parentid>4301218</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:38:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301219</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2472" sha1="mcudxdh82y0nqzxnzfqy854uedh00e3" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Mihails Vladimirskis
| vārds_orig = ''Михаил Фёдорович Владимирский''
| attēls = Vladimirskiy_Mikhail_Fedorovich.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1874
| dz_mēnesis = 2
| dz_diena = 4
| dz_vieta = [[Muroma]], [[Vladimiras guberņa]], [[Krievijas impērija]]&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| m_dat_alt = 
| m_gads = 1951
| m_mēnesis = 4
| m_diena = 2
| m_vieta = [[Maskava]], {{USSR}}&lt;br /&gt;(tagad {{RUS}})
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = 
| nodarbošanās = politiķis
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}

'''Mihails Vladimirskis''' ({{val|ru|Михаил Фёдорович Владимирский}}; dzimis {{dat|1874|2|4}}, miris {{dat|1951|4|2}}) bija [[krievi|krievu]] [[boļševiki|boļševiku]] revolucionārs un [[PSRS|padomju]] politiķis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1874. gadā [[Muroma|Muromā]], ārsta ģimenē. Studējot medicīnu [[Maskavas Universitāte|Maskavas Universitātē]], pievērsās [[Marksisms|marksismam]] un 1895. gadā iestājās [[Krievijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija|KSDSP]]. Piedalījās 1905. gada revolūcijā, vairākkārt arestēts un izsūtīts. 

1917. gadā, pēc [[Februāra revolūcija]]s, kļuva par aktīvu [[boļševiki|boļševiku]] kustības dalībnieku. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ieņēma vairākus amatus jaunajā padomju valdībā. Pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves 1924. gadā īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par valsts vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Kaļiņina]] iecelšanai.

Turpmākajos gados ieņēma dažādus administratīvus amatus PSKP struktūrās un Veselības tautas komisariātā. Atšķirībā no daudziem citiem [[boļševiki|vecajiem boļševikiem]], netika represēts [[Staļins|Staļina]] valdīšanas laikā. 

Miris 1951. gadā [[Maskava|Maskavā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vladimirski, Mihails}}
[[Kategorija:Padomju politiķi]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Boļševiki]]
[[Kategorija:Krievijas revolucionāri]]
[[Kategorija:1874. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1951. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Muromā dzimušie]]
[[Kategorija:Maskavā mirušie]]</text>
      <sha1>mcudxdh82y0nqzxnzfqy854uedh00e3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Kaļķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604105</id>
    <revision>
      <id>4301220</id>
      <timestamp>2025-06-28T18:46:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Latvijas Velns</username>
        <id>127417</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: Jānis Kaļķis (dzimis [[22. decembris|22. decembri]] [[1890. gads|1890]]. gadā; nomira [[29. jūnijs|29. jūnija]] [[1942. gads|1942. gadā]]) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-K...</comment>
      <origin>4301220</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="593" sha1="7p5dfwhtuo65ra8tszrtebbuqs2sudq" xml:space="preserve">Jānis Kaļķis (dzimis [[22. decembris|22. decembri]] [[1890. gads|1890]]. gadā; nomira [[29. jūnijs|29. jūnija]] [[1942. gads|1942. gadā]]) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Biogrāfija</text>
      <sha1>7p5dfwhtuo65ra8tszrtebbuqs2sudq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301221</id>
      <parentid>4301220</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:51:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Latvijas Velns</username>
        <id>127417</id>
      </contributor>
      <comment>pievienots apraksts</comment>
      <origin>4301221</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="605" sha1="0vpyw7u3r7od436eya4e9zqu3bu8yta" xml:space="preserve">Jānis Kaļķis (dzimis [[22. decembris|22. decembri]] [[1890. gads|1890]]. gadā; nomira [[29. jūnijs|29. jūnija]] [[1942. gads|1942. gadā]]) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

&lt;sup&gt;Biogrāfija&lt;/sup&gt;</text>
      <sha1>0vpyw7u3r7od436eya4e9zqu3bu8yta</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301222</id>
      <parentid>4301221</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T18:52:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Latvijas Velns</username>
        <id>127417</id>
      </contributor>
      <origin>4301222</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="580" sha1="jajf5r34lc2zhhxhsrut997ok22knft" xml:space="preserve">Jānis Kaļķis (dzimis [[22. decembris|22. decembri]] [[1890. gads|1890]]. gadā; nomira [[29. jūnijs|29. jūnija]] [[1942. gads|1942. gadā]]) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;</text>
      <sha1>jajf5r34lc2zhhxhsrut997ok22knft</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301247</id>
      <parentid>4301222</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:49:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4301247</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="711" sha1="kceocf2nuj2up6vpwl4b1brioc6p6kv" xml:space="preserve">{{Dzēst|Ja netiks uzrakstīts pilnvērtīgs raksts vai vismaz aizmetnis. Vikipēdija nav vārdnīca.|due=15|due_date=12.07.2025}}
Jānis Kaļķis (dzimis [[22. decembris|22. decembri]] [[1890. gads|1890]]. gadā; nomira [[29. jūnijs|29. jūnija]] [[1942. gads|1942. gadā]]) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;</text>
      <sha1>kceocf2nuj2up6vpwl4b1brioc6p6kv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301256</id>
      <parentid>4301247</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:09:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301256</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2877" sha1="bpp0ip48wucwsx7k0tptfch87633m18" xml:space="preserve">{{Dzēst|Ja netiks uzrakstīts pilnvērtīgs raksts vai vismaz aizmetnis. Vikipēdija nav vārdnīca.|due=15|due_date=12.07.2025}}
'''Jānis Kaļķis''' (dzimis [[22. decembris|22. decembri]] [[1890. gads|1890]]. gadā; nomira [[29. jūnijs|29. jūnija]] [[1942. gads|1942. gadā]]) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis zemkopju Jura Kaļķa un Gotlības (dz. Kalniete) ģimenē. 1914. gadā beidzis Mangaļu tālbraucēju jūrskolu un ieguvis tālbraucēja kapteiņa kvalifikāciju. 1915. gadā absolvējis Irkutskas karaskolu.

1916. gadā laulājies ar Antoniju Rozīti. Ģimenē bija trīs bērni: Latis, Vija un Valdis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienējis [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas armijā]] 130. Hersonas kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Rīgas frontes iecirknī. Līdz 1918. gadam uzdienējies līdz štābkapteiņa pakāpei un apbalvots ar vairākiem Krievijas impērijas ordeņiem: Svētā Staņislava ordeņa 3. šķiru, Svētās Annas ordeņa 3. šķiru un Svētā Vladimira ordeņa 4. šķiru.

Pēc [[Demobilizācija|demobilizācijas]] 1918. gadā nonācis vācu gūstā, no kura atgriezies tajā pašā gada nogalē. 1919. gada 22. maijā iestājies [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kar]]&lt;nowiki/&gt;ā kā 9. Rēzeknes kājnieku pulka adjutants. Pēc kara turpinājis dienestu Latvijas armijā, kalpojis Tehniskajā divīzijā un vēlāk kļuva par autotanku brigādes štāba priekšnieku. Uzdienējies līdz pulkveža leitnanta pakāpei. 1939. gada martā apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā ieskaitīts [[24. latviešu strēlnieku korpuss|Sarkanās armijas 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā]]. 1941. gada jūnijā kopā ar vairāk nekā 500 citiem latviešu virsniekiem tika arestēts karaspēka vasaras nometnē [[Litene|Litenē]]. Nosūtīts uz Noriļskas soda nometni ([[Noriļlags|Noriļlagu]]), kur gāja bojā 1942. gada 29. jūnijā — iespējams, nošauts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]</text>
      <sha1>bpp0ip48wucwsx7k0tptfch87633m18</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301258</id>
      <parentid>4301256</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:10:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301258</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3348" sha1="2x47uh2e92y2sjnp81i5lkge0ykyldk" xml:space="preserve">{{Dzēst|Ja netiks uzrakstīts pilnvērtīgs raksts vai vismaz aizmetnis. Vikipēdija nav vārdnīca.|due=15|due_date=12.07.2025}}

{{Personas infokaste
| vārds = Jānis Kaļķis
| dz_gads = 1890
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 2
| dz_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Kurmenes pagasts]] vai [[Gulbene]] (pēc dažādiem avotiem)
| m_gads = 1942
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{flaga|PSRS}} [[Krasnojarskas novads]], [[Noriļlags]]
| dzimums = V
| tautība = [[latvietis]]
| nodarbošanās = [[karavīrs]]
| attēls = &lt;!-- ja ir attēls, norādi nosaukumu, piemēram: JanisKalkis.jpg --&gt;
}}


'''Jānis Kaļķis''' (dzimis [[22. decembris|22. decembri]] [[1890. gads|1890]]. gadā; nomira [[29. jūnijs|29. jūnija]] [[1942. gads|1942. gadā]]) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis zemkopju Jura Kaļķa un Gotlības (dz. Kalniete) ģimenē. 1914. gadā beidzis Mangaļu tālbraucēju jūrskolu un ieguvis tālbraucēja kapteiņa kvalifikāciju. 1915. gadā absolvējis Irkutskas karaskolu.

1916. gadā laulājies ar Antoniju Rozīti. Ģimenē bija trīs bērni: Latis, Vija un Valdis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienējis [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas armijā]] 130. Hersonas kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Rīgas frontes iecirknī. Līdz 1918. gadam uzdienējies līdz štābkapteiņa pakāpei un apbalvots ar vairākiem Krievijas impērijas ordeņiem: Svētā Staņislava ordeņa 3. šķiru, Svētās Annas ordeņa 3. šķiru un Svētā Vladimira ordeņa 4. šķiru.

Pēc [[Demobilizācija|demobilizācijas]] 1918. gadā nonācis vācu gūstā, no kura atgriezies tajā pašā gada nogalē. 1919. gada 22. maijā iestājies [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kar]]&lt;nowiki/&gt;ā kā 9. Rēzeknes kājnieku pulka adjutants. Pēc kara turpinājis dienestu Latvijas armijā, kalpojis Tehniskajā divīzijā un vēlāk kļuva par autotanku brigādes štāba priekšnieku. Uzdienējies līdz pulkveža leitnanta pakāpei. 1939. gada martā apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā ieskaitīts [[24. latviešu strēlnieku korpuss|Sarkanās armijas 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā]]. 1941. gada jūnijā kopā ar vairāk nekā 500 citiem latviešu virsniekiem tika arestēts karaspēka vasaras nometnē [[Litene|Litenē]]. Nosūtīts uz Noriļskas soda nometni ([[Noriļlags|Noriļlagu]]), kur gāja bojā 1942. gada 29. jūnijā — iespējams, nošauts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]</text>
      <sha1>2x47uh2e92y2sjnp81i5lkge0ykyldk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301261</id>
      <parentid>4301258</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:12:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301261</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3295" sha1="8suqe5v4jvqglgsry4hlvmbtlj8kjof" xml:space="preserve">{{Dzēst|Ja netiks uzrakstīts pilnvērtīgs raksts vai vismaz aizmetnis. Vikipēdija nav vārdnīca.|due=15|due_date=12.07.2025}}

{{Personas infokaste
| vārds = Jānis Kaļķis
| dz_gads = 1890
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 2
| dz_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Kurmenes pagasts]] vai [[Gulbene]] (pēc dažādiem avotiem)
| m_gads = 1942
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{flaga|PSRS}} [[Krasnojarskas novads]], [[Noriļlags]]
| dzimums = V
| tautība = [[latvietis]]
| nodarbošanās = [[karavīrs]]
| attēls = Janis-Kalkis.jpg
}}


'''Jānis Kaļķis''' (dzimis [[22. decembris|22. decembri]] [[1890. gads|1890]]. gadā; nomira [[29. jūnijs|29. jūnija]] [[1942. gads|1942. gadā]]) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis zemkopju Jura Kaļķa un Gotlības (dz. Kalniete) ģimenē. 1914. gadā beidzis Mangaļu tālbraucēju jūrskolu un ieguvis tālbraucēja kapteiņa kvalifikāciju. 1915. gadā absolvējis Irkutskas karaskolu.

1916. gadā laulājies ar Antoniju Rozīti. Ģimenē bija trīs bērni: Latis, Vija un Valdis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienējis [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas armijā]] 130. Hersonas kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Rīgas frontes iecirknī. Līdz 1918. gadam uzdienējies līdz štābkapteiņa pakāpei un apbalvots ar vairākiem Krievijas impērijas ordeņiem: Svētā Staņislava ordeņa 3. šķiru, Svētās Annas ordeņa 3. šķiru un Svētā Vladimira ordeņa 4. šķiru.

Pēc [[Demobilizācija|demobilizācijas]] 1918. gadā nonācis vācu gūstā, no kura atgriezies tajā pašā gada nogalē. 1919. gada 22. maijā iestājies [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kar]]&lt;nowiki/&gt;ā kā 9. Rēzeknes kājnieku pulka adjutants. Pēc kara turpinājis dienestu Latvijas armijā, kalpojis Tehniskajā divīzijā un vēlāk kļuva par autotanku brigādes štāba priekšnieku. Uzdienējies līdz pulkveža leitnanta pakāpei. 1939. gada martā apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā ieskaitīts [[24. latviešu strēlnieku korpuss|Sarkanās armijas 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā]]. 1941. gada jūnijā kopā ar vairāk nekā 500 citiem latviešu virsniekiem tika arestēts karaspēka vasaras nometnē [[Litene|Litenē]]. Nosūtīts uz Noriļskas soda nometni ([[Noriļlags|Noriļlagu]]), kur gāja bojā 1942. gada 29. jūnijā — iespējams, nošauts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]</text>
      <sha1>8suqe5v4jvqglgsry4hlvmbtlj8kjof</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301262</id>
      <parentid>4301261</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:12:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301262</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3179" sha1="laihatbohspnetbxpz4ebp7ng9tbvgd" xml:space="preserve">{{Dzēst|Ja netiks uzrakstīts pilnvērtīgs raksts vai vismaz aizmetnis. Vikipēdija nav vārdnīca.|due=15|due_date=12.07.2025}}

{{Personas infokaste
| vārds = Jānis Kaļķis
| dz_gads = 1890
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 2
| dz_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Kurmenes pagasts]] vai [[Gulbene]] (pēc dažādiem avotiem)
| m_gads = 1942
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{flaga|PSRS}} [[Krasnojarskas novads]], [[Noriļlags]]
| dzimums = V
| tautība = [[latvietis]]
| nodarbošanās = [[karavīrs]]
| attēls = Janis-Kalkis.jpg
}}


'''Jānis Kaļķis''' (1890—1942) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis zemkopju Jura Kaļķa un Gotlības (dz. Kalniete) ģimenē. 1914. gadā beidzis Mangaļu tālbraucēju jūrskolu un ieguvis tālbraucēja kapteiņa kvalifikāciju. 1915. gadā absolvējis Irkutskas karaskolu.

1916. gadā laulājies ar Antoniju Rozīti. Ģimenē bija trīs bērni: Latis, Vija un Valdis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienējis [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas armijā]] 130. Hersonas kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Rīgas frontes iecirknī. Līdz 1918. gadam uzdienējies līdz štābkapteiņa pakāpei un apbalvots ar vairākiem Krievijas impērijas ordeņiem: Svētā Staņislava ordeņa 3. šķiru, Svētās Annas ordeņa 3. šķiru un Svētā Vladimira ordeņa 4. šķiru.

Pēc [[Demobilizācija|demobilizācijas]] 1918. gadā nonācis vācu gūstā, no kura atgriezies tajā pašā gada nogalē. 1919. gada 22. maijā iestājies [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kar]]&lt;nowiki/&gt;ā kā 9. Rēzeknes kājnieku pulka adjutants. Pēc kara turpinājis dienestu Latvijas armijā, kalpojis Tehniskajā divīzijā un vēlāk kļuva par autotanku brigādes štāba priekšnieku. Uzdienējies līdz pulkveža leitnanta pakāpei. 1939. gada martā apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā ieskaitīts [[24. latviešu strēlnieku korpuss|Sarkanās armijas 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā]]. 1941. gada jūnijā kopā ar vairāk nekā 500 citiem latviešu virsniekiem tika arestēts karaspēka vasaras nometnē [[Litene|Litenē]]. Nosūtīts uz Noriļskas soda nometni ([[Noriļlags|Noriļlagu]]), kur gāja bojā 1942. gada 29. jūnijā — iespējams, nošauts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]</text>
      <sha1>laihatbohspnetbxpz4ebp7ng9tbvgd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301263</id>
      <parentid>4301262</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:14:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301263</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3209" sha1="0k44r4bf6z25zvlx6n0jtwkjyajhb9d" xml:space="preserve">{{Dzēst|Ja netiks uzrakstīts pilnvērtīgs raksts vai vismaz aizmetnis. Vikipēdija nav vārdnīca.|due=15|due_date=12.07.2025}}

{{Personas infokaste
| vārds = Jānis Kaļķis
| dz_gads = 1890
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 2
| dz_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Kurmenes pagasts]] vai [[Gulbene]] (pēc dažādiem avotiem)
| m_gads = 1942
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{flaga|PSRS}} [[Krasnojarskas novads]], [[Noriļlags]]
| dzimums = V
| tautība = [[latvietis]]
| nodarbošanās = [[karavīrs]]
| attēls = Janis-Kalkis.jpg
}}


'''Jānis Kaļķis''' (1890—1942) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis zemkopju Jura Kaļķa un Gotlības (dz. Kalniete) ģimenē. 1914. gadā beidzis Mangaļu tālbraucēju jūrskolu un ieguvis tālbraucēja kapteiņa kvalifikāciju. 1915. gadā absolvējis Irkutskas karaskolu.

1916. gadā laulājies ar Antoniju Rozīti. Ģimenē bija trīs bērni: Latis, Vija un Valdis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienējis [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas armijā]] 130. Hersonas kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Rīgas frontes iecirknī. Līdz 1918. gadam uzdienējies līdz štābkapteiņa pakāpei un apbalvots ar vairākiem Krievijas impērijas ordeņiem: Svētā Staņislava ordeņa 3. šķiru, Svētās Annas ordeņa 3. šķiru un Svētā Vladimira ordeņa 4. šķiru.

Pēc [[Demobilizācija|demobilizācijas]] 1918. gadā nonācis vācu gūstā, no kura atgriezies tajā pašā gada nogalē. 1919. gada 22. maijā iestājies [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kar]]&lt;nowiki/&gt;ā kā 9. Rēzeknes kājnieku pulka adjutants. Pēc kara turpinājis dienestu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]], kalpojis Tehniskajā divīzijā un vēlāk kļuva par autotanku brigādes štāba priekšnieku. Uzdienējies līdz pulkveža leitnanta pakāpei. 1939. gada martā apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā ieskaitīts [[24. latviešu strēlnieku korpuss|Sarkanās armijas 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā]]. 1941. gada jūnijā kopā ar vairāk nekā 500 citiem latviešu virsniekiem tika arestēts karaspēka vasaras nometnē [[Litene|Litenē]]. Nosūtīts uz Noriļskas soda nometni ([[Noriļlags|Noriļlagu]]), kur gāja bojā 1942. gada 29. jūnijā — iespējams, nošauts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]</text>
      <sha1>0k44r4bf6z25zvlx6n0jtwkjyajhb9d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301313</id>
      <parentid>4301263</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:07:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Kaut viena ciešama saite atradās</comment>
      <origin>4301313</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3273" sha1="4iy1l9o2pti388e3emzxv1n7vwrfkk7" xml:space="preserve">{{Jāuzlabo|Jāatrod nopietnāki avoti par Timenote}}

{{Personas infokaste
| vārds = Jānis Kaļķis
| dz_gads = 1890
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 2
| dz_vieta = {{flaga|Latvija}} [[Kurmenes pagasts]] vai [[Gulbene]] (pēc dažādiem avotiem)
| m_gads = 1942
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{flaga|PSRS}} [[Krasnojarskas novads]], [[Noriļlags]]
| dzimums = V
| tautība = [[latvietis]]
| nodarbošanās = [[karavīrs]]
| attēls = Janis-Kalkis.jpg
}}
'''Jānis Kaļķis''' (1890—1942) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības cīņas]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis zemkopju Jura Kaļķa un Gotlības (dz. Kalniete) ģimenē. 1914. gadā beidzis Mangaļu tālbraucēju jūrskolu un ieguvis tālbraucēja kapteiņa kvalifikāciju. 1915. gadā absolvējis Irkutskas karaskolu.

1916. gadā laulājies ar Antoniju Rozīti. Ģimenē bija trīs bērni: Latis, Vija un Valdis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienējis [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas armijā]] 130. Hersonas kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Rīgas frontes iecirknī. Līdz 1918. gadam uzdienējies līdz štābkapteiņa pakāpei un apbalvots ar vairākiem Krievijas impērijas ordeņiem: Svētā Staņislava ordeņa 3. šķiru, Svētās Annas ordeņa 3. šķiru un Svētā Vladimira ordeņa 4. šķiru.

Pēc [[Demobilizācija|demobilizācijas]] 1918. gadā nonācis vācu gūstā, no kura atgriezies tajā pašā gada nogalē. 1919. gada 22. maijā iestājies [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] bruņotajos spēkos. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kar]]&lt;nowiki/&gt;ā kā 9. Rēzeknes kājnieku pulka adjutants. Pēc kara turpinājis dienestu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]], kalpojis Tehniskajā divīzijā un vēlāk kļuva par autotanku brigādes štāba priekšnieku.&lt;ref&gt;[https://mail.ziedot.lu.lv/file/Karavira_stasts_Timermanis.pdf Latviešu karavīra stāsts: Roberts Dāvīds Timermanis (1909–1945)]&lt;/ref&gt; Uzdienējies līdz pulkvežleitnanta pakāpei. 1939. gada martā apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā ieskaitīts [[24. latviešu strēlnieku korpuss|Sarkanās armijas 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā]]. 1941. gada jūnijā kopā ar vairāk nekā 500 citiem latviešu virsniekiem tika arestēts karaspēka vasaras nometnē [[Litene|Litenē]]. Nosūtīts uz Noriļskas soda nometni ([[Noriļlags|Noriļlagu]]), kur gāja bojā 1942. gada 29. jūnijā — iespējams, nošauts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]</text>
      <sha1>4iy1l9o2pti388e3emzxv1n7vwrfkk7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301489</id>
      <parentid>4301313</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:29:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4301489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3507" sha1="0k6o8eoh6l97eyduwxy1hg0am5pmxes" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Jānis Kaļķis
| dz_gads = 1890
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 2
| dz_vieta = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Kurmenes pagasts]] vai [[Gulbene]] (pēc dažādiem avotiem) (tagad {{LAT}})
| m_gads = 1942
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{vieta|PSRS|Krasnojarskas novads|Noriļlags|td=Krievija}}
| dzimums = V
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| nodarbošanās = [[karavīrs]]
| attēls = Janis-Kalkis.jpg
}}
'''Jānis Kaļķis''' (1890—1942) bija [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] [[pulkvedis]], [[Pirmais pasaules karš|1. Pasaules kara]] dalībnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Tehniskā divīzija|Latvijas armijas tehniskās divīzijas]] [[virsnieks]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis zemkopju Jura Kaļķa un Gotlības (dz. Kalniete) ģimenē, brālis mācītājs Mārtiņš Kaļķis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Novadpētniecība - Mārtiņš Kaļķis |url=https://jelgavasbiblioteka.lv/novadpetnieciba/novadnieku-datubaze/martins-kalkis/ |website=[[Jelgavas bibliotēka|jelgavasbibliotēka.lv]] |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}}}}&lt;/ref&gt; 1914. gadā beidzis Mangaļu tālbraucēju jūrskolu un ieguvis tālbraucēja kapteiņa kvalifikāciju. 1915. gadā absolvējis Irkutskas karaskolu.

1916. gadā laulājies ar Antoniju Rozīti. Ģimenē bija trīs bērni: Latis, Vija un Valdis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890|title=Jānis Kaļķis|website=timenote.info|access-date=2025-06-28|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienējis [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas armijā]] 130. Hersonas kājnieku pulkā, kas bija dislocēts Rīgas frontes iecirknī. Līdz 1918. gadam uzdienējies līdz štābkapteiņa pakāpei un apbalvots ar vairākiem Krievijas Impērijas ordeņiem: Svētā Staņislava ordeņa 3. šķiru, Svētās Annas ordeņa 3. šķiru un Svētā Vladimira ordeņa 4. šķiru.

Pēc [[demobilizācija]]s 1918. gadā nonācis vācu gūstā, no kura atgriezies tajā pašā gada nogalē. 1919. gada 22. maijā iestājies [[Latvijas Pagaidu valdība]]s bruņotajos spēkos. Piedalījies [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karā]] kā 9. Rēzeknes kājnieku pulka adjutants. Pēc kara turpinājis dienestu [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijā]], dienējis Tehniskajā divīzijā un vēlāk kļuva par autotanku brigādes štāba priekšnieku.&lt;ref&gt;[https://mail.ziedot.lu.lv/file/Karavira_stasts_Timermanis.pdf Latviešu karavīra stāsts: Roberts Dāvīds Timermanis (1909—1945)]&lt;/ref&gt; Uzdienējies līdz pulkvežleitnanta pakāpei. 1939. gada martā apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.

Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā ieskaitīts [[24. latviešu strēlnieku korpuss|Sarkanās armijas 24. Teritoriālajā strēlnieku korpusā]]. 1941. gada jūnijā kopā ar vairāk nekā 500 citiem latviešu virsniekiem viņu arestēja karaspēka vasaras nometnē [[Litene|Litenē]]. Nosūtīts uz Noriļskas soda nometni ([[Noriļlags|Noriļlagu]]), kur gāja bojā 1942. gada 29. jūnijā — iespējams, nošauts.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmā pasaules kara dalībnieki]]</text>
      <sha1>0k6o8eoh6l97eyduwxy1hg0am5pmxes</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzlecošās saules māja (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604106</id>
    <revision>
      <id>4301223</id>
      <timestamp>2025-06-28T19:06:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <comment>Raksts par seriāla sēriju</comment>
      <origin>4301223</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4992" sha1="ojgwdit4cgkafzh7f9gz493hd0676do" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=Uzlecošās saules māja|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|&quot;Pazudušie&quot;]]|Season=1. sezona|Series no=6. sērija|Director=[[Maikls Cinbergs]]|Writer=[[Havjers Grilo Marksua]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Merija Džo Markija]]|Airdate=2004. gada 27. oktobrī|Length=42 min.|Prev=[[Baltais trusis (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)| Baltais trusis]]|Next=[[Tauriņš (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|Tauriņš]]}}

'''&quot;Uzlecošās saules māja&quot;''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''House of the Rising Sun'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televīzijas seriāla [[Pazudušie|&quot;Pazudušie&quot;]] sestā sērija. Sēriju režisors ir [[Maikls Cinbergs]] un scenārists ir [[Havjers Grilo Marksua]]. Epizods tika radīts 2004. gada 27. oktobrī.

Sērija stāsta par strīdu stārp Maiklu un Džinu. Džeks iesaka visiem pārcelties uz alām, kur ir saldūdens avots. Sun atceras savu laulību ar Džinu pirms lidmašīnas avārijas.

== Sižets ==
Džeks, Čārlijs, Loks un Keita dodas izpētīt alu. Kad viņi aiziet, Džins pēkšņi uzbrūk Maiklam un sāk viņu sist. Sojers un Saīds viņus izšķir, pēc kura Saīds ar maršala rokudzelžiem piesien Džinu pie fizelāžas gabala. Kad Džeka grupa ierodas alā, Čārlijs atkāpjas sāņus un mēģina iedzert [[Heroīns|heroīna]] devu, taču viņu pieķer Loks, kurš brīdina Čārliju, ka viņš stāv tieši uz [[Strops|bišu stropa]]. Tikmēr nometnē Saīds cenšas noskaidrot, kāpēc Džins uzbruka Maiklam.

Čārlijs nejauši nospiež stropu ar savu zābaku, un visi paslēpjas no bitēm alā, kur viņi atklāj divus [[Skelets|skeletus]], kas guļ nelielās iedobēs. Netālu viņi atrod auduma maisu, kurā ir divi akmeņi — viens balts un viens melns. Džeks paskaidro, ka tie ir vīrieša un sievietes skeleti, un Loks nosauc tos par [[Ādams un Ieva|Ādamu un Ievu]]. Džeks nolemj, ka citiem izdzīvojušajiem vajadzētu pārcelties alā, lai nebūtu visu laiku jānes ūdens no avota. Vēlāk Loks apsola Čārlijam palīdzēt atrast viņas [[Ģitāra|ģitāru]] starp bagāžu no lidmašīnas.

Atgriežoties nometnē, Saīds izstāsta par notikušo kautiņu, taču viņš pats nevēlas pārcelties dzīvot alā. Pludmalē Džeks apstaiga visus, izdalot ūdeni un piedāvājot pārcelšanu alā. Tomēr daudzi atsakās, baidoties nokavēt glābēju ierašanos ar kuģi vai lidmašīnu. Maikls dodas cirst bambusu, kad pie viņa ierodas Sun — un atklājas, ka viņa runā angliski. Sun pastāsta, ka kautiņa cēlonis ir viņa tēva rokaspulkstenis, kuru Džins pārvadāja bagažā. Maikls to atrada un paņēma, bet pēc Sun vārdiem viņš dodas pludmalē ar [[Cirvis|cirvi]].

Loks piedāvā palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību un pretī parāda viņam ģitāras futrāli, kas kopā ar kādu bagāžu iestrēdzis koku saknēs augstu uz klints. Šajā brīdī dusmīgais Maikls atdod rokaspulksteni Džinam un ar cirvi pārgriež rokudzelžu ķēdi, pēc tam aiziet. Naktī izdzīvojušie nododas savām nodarbēm, ieskaitot Čārliju, kurš spēlē atgūto ģitāru.

=== Sun atmiņa ===
Sun ir sava tēva — bagāta uzņēmēja — ballītē. Džins, kurš tajā strādā kā viesmīlis un vēl nav viņas vīrs, pasniedz viņai zīmīti. Viņi slepus satiekas lapenē, kur Džins atzīstas mīlestībā un saka, ka vēlas runāt ar viņas tēvu. Sun viņam atbild, ka viņs nemaz nepazīst viņas tēvu. Pēc kāda laika Sun tēvs piekrīt laulībai, un Džins viņu [[Bildinājums|bildina]].

Kādu nakti Džins atgriežas mājās ar asinīm uz drēbēm, un Sun uzzina, ka viņš strādā pie viņas tēva, kurš laulībai piekrita tikai ar nosacījumu, ka Džins kļūs par viņa izpildītāju. Šī iemesla dēļ viņi sastrīdas. Naktī pirms reisa 815 Sun slepeni sazinās ar sievieti, kas viņai iedod Amerikas pasi, jo Sun, ierodoties [[Sidneja|Sidnejā]], vēlas aizbēgt no sava tēva un vīra.

Jau Sidnejas lidostā Sun vēlas aizbēgt, bet nevar un ar asarām acīs paliek ar Džinu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Reijess
* [[Džošs Holovejs]] — Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara
* [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons
* [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons
* [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda
* [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails
* [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss
{{Col-end}}
=== Otra plāna varoņi ===

* [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons
* [[Šons Duglass Hobans]] — Dags
* [[Braiens Sato]] — Ričards

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0636284|&quot;Uzlecošās saules māja&quot;]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē</text>
      <sha1>ojgwdit4cgkafzh7f9gz493hd0676do</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301227</id>
      <parentid>4301223</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T19:08:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301227</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5183" sha1="b2re0h50jd8jkfqhtd7ljhjnsjbawv4" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=Uzlecošās saules māja|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|&quot;Pazudušie&quot;]]|Season=1. sezona|Series no=6. sērija|Director=[[Maikls Cinbergs]]|Writer=[[Havjers Grilo Marksua]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Lerijs Fons]]|Editor=[[Merija Džo Markija]]|Airdate=2004. gada 27. oktobrī|Length=42 min.|Prev=[[Baltais trusis (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)| Baltais trusis]]|Next=[[Tauriņš (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|Tauriņš]]|Guests=[[Metjū Fokss]]&lt;br&gt;[[Evandželīna Lilī]]&lt;br&gt;[[Džošs Holovejs]]&lt;br&gt;[[Horhe Garsija]]&lt;br&gt;[[Dominks Monahans]]&lt;br&gt;[[Navīns Endrūss]]&lt;br&gt;[[Daniels Dejs Kims]]&lt;br&gt;[[Jundžina Kima]]}}

'''&quot;Uzlecošās saules māja&quot;''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''House of the Rising Sun'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televīzijas seriāla [[Pazudušie|&quot;Pazudušie&quot;]] sestā sērija. Sēriju režisors ir [[Maikls Cinbergs]] un scenārists ir [[Havjers Grilo Marksua]]. Epizods tika radīts 2004. gada 27. oktobrī.

Sērija stāsta par strīdu stārp Maiklu un Džinu. Džeks iesaka visiem pārcelties uz alām, kur ir saldūdens avots. Sun atceras savu laulību ar Džinu pirms lidmašīnas avārijas.

== Sižets ==
Džeks, Čārlijs, Loks un Keita dodas izpētīt alu. Kad viņi aiziet, Džins pēkšņi uzbrūk Maiklam un sāk viņu sist. Sojers un Saīds viņus izšķir, pēc kura Saīds ar maršala rokudzelžiem piesien Džinu pie fizelāžas gabala. Kad Džeka grupa ierodas alā, Čārlijs atkāpjas sāņus un mēģina iedzert [[Heroīns|heroīna]] devu, taču viņu pieķer Loks, kurš brīdina Čārliju, ka viņš stāv tieši uz [[Strops|bišu stropa]]. Tikmēr nometnē Saīds cenšas noskaidrot, kāpēc Džins uzbruka Maiklam.

Čārlijs nejauši nospiež stropu ar savu zābaku, un visi paslēpjas no bitēm alā, kur viņi atklāj divus [[Skelets|skeletus]], kas guļ nelielās iedobēs. Netālu viņi atrod auduma maisu, kurā ir divi akmeņi — viens balts un viens melns. Džeks paskaidro, ka tie ir vīrieša un sievietes skeleti, un Loks nosauc tos par [[Ādams un Ieva|Ādamu un Ievu]]. Džeks nolemj, ka citiem izdzīvojušajiem vajadzētu pārcelties alā, lai nebūtu visu laiku jānes ūdens no avota. Vēlāk Loks apsola Čārlijam palīdzēt atrast viņas [[Ģitāra|ģitāru]] starp bagāžu no lidmašīnas.

Atgriežoties nometnē, Saīds izstāsta par notikušo kautiņu, taču viņš pats nevēlas pārcelties dzīvot alā. Pludmalē Džeks apstaiga visus, izdalot ūdeni un piedāvājot pārcelšanu alā. Tomēr daudzi atsakās, baidoties nokavēt glābēju ierašanos ar kuģi vai lidmašīnu. Maikls dodas cirst bambusu, kad pie viņa ierodas Sun — un atklājas, ka viņa runā angliski. Sun pastāsta, ka kautiņa cēlonis ir viņa tēva rokaspulkstenis, kuru Džins pārvadāja bagažā. Maikls to atrada un paņēma, bet pēc Sun vārdiem viņš dodas pludmalē ar [[Cirvis|cirvi]].

Loks piedāvā palīdzēt Čārlijam tikt galā ar viņa heroīna atkarību un pretī parāda viņam ģitāras futrāli, kas kopā ar kādu bagāžu iestrēdzis koku saknēs augstu uz klints. Šajā brīdī dusmīgais Maikls atdod rokaspulksteni Džinam un ar cirvi pārgriež rokudzelžu ķēdi, pēc tam aiziet. Naktī izdzīvojušie nododas savām nodarbēm, ieskaitot Čārliju, kurš spēlē atgūto ģitāru.

=== Sun atmiņa ===
Sun ir sava tēva — bagāta uzņēmēja — ballītē. Džins, kurš tajā strādā kā viesmīlis un vēl nav viņas vīrs, pasniedz viņai zīmīti. Viņi slepus satiekas lapenē, kur Džins atzīstas mīlestībā un saka, ka vēlas runāt ar viņas tēvu. Sun viņam atbild, ka viņs nemaz nepazīst viņas tēvu. Pēc kāda laika Sun tēvs piekrīt laulībai, un Džins viņu [[Bildinājums|bildina]].

Kādu nakti Džins atgriežas mājās ar asinīm uz drēbēm, un Sun uzzina, ka viņš strādā pie viņas tēva, kurš laulībai piekrita tikai ar nosacījumu, ka Džins kļūs par viņa izpildītāju. Šī iemesla dēļ viņi sastrīdas. Naktī pirms reisa 815 Sun slepeni sazinās ar sievieti, kas viņai iedod Amerikas pasi, jo Sun, ierodoties [[Sidneja|Sidnejā]], vēlas aizbēgt no sava tēva un vīra.

Jau Sidnejas lidostā Sun vēlas aizbēgt, bet nevar un ar asarām acīs paliek ar Džinu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Reijess
* [[Džošs Holovejs]] — Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara
* [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons
* [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons
* [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda
* [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails
* [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss
{{Col-end}}
=== Otra plāna varoņi ===

* [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons
* [[Šons Duglass Hobans]] — Dags
* [[Braiens Sato]] — Ričards

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0636284|&quot;Uzlecošās saules māja&quot;]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē</text>
      <sha1>b2re0h50jd8jkfqhtd7ljhjnsjbawv4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lavāla (Francija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604107</id>
    <revision>
      <id>4301249</id>
      <timestamp>2025-06-28T19:59:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par pilsētu Francijā</comment>
      <origin>4301249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3071" sha1="n5v3hsg7gf376one1iqsqr1g50mv969" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Lavāla
 | official_name            = ''Laval''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = {{#property:P41}}
 | image_shield             = {{#property:P94}}
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Francija#Luāra#Majenna#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{FRA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Cultural flag of Pays-de-la-Loire.svg}} [[Luāra (reģions)|Luāra]]
 | subdivision_type2        = Departaments
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Drapeau fr département Mayenne.svg}} [[Majenna]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 34.22
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 49474
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 48 | latm = 04 | lats = 24 | latNS = N
 | longd = 0 | longm = 46 | longs = 08 | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 53000
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 42–122
 | website                  = {{URL|https://www.laval.fr/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Lavāla''' ({{val|fr|Laval}}, {{izrunā|la.val}}) ir pilsēta [[Francija]]s rietumos, kas atrodas [[Luāra (reģions)|Luāras]] reģionā, [[Majenna]]s departamentā. Tā ir Majennas departamenta administratīvais centrs un nozīmīgs reģionālais centrs, kurā apvienojas vēsturisks mantojums, rūpnieciskā attīstība un mūsdienu tehnoloģiju inovācijas. Lavāla atrodas pie [[Majenna (upe)|Majennas upes]], stratēģiskā vietā starp [[Renna|Rennu]] un [[Lemāna|Lemānu]], un tai ir sena vēsture, kas sniedzas līdz viduslaikiem. Pilsēta pazīstama arī ar digitalizācijas un virtuālās realitātes centru ''[[Laval Virtual]]'', padarot to par vienu no Francijas inovāciju centriem šajā jomā.

2022. gadā Lavālā dzīvoja 49,5 tūkstoši iedzīvotāju (aglomerācijā vairāk par 140 tūkstošiem), un tā ir viens no galvenajiem saimnieciskajiem, izglītības un kultūras centriem [[Luāra (reģions)|Luāras reģionā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Luāras pilsētas]]</text>
      <sha1>n5v3hsg7gf376one1iqsqr1g50mv969</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301287</id>
      <parentid>4301249</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:50:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Lavāla]] uz [[Lavāla (Francija)]]: Ir vēl gana liela pilsēta ar šādu nosaukumu Kanādā, Kvebekā</comment>
      <origin>4301249</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3071" sha1="n5v3hsg7gf376one1iqsqr1g50mv969" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Lavāla
 | official_name            = ''Laval''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = {{#property:P41}}
 | image_shield             = {{#property:P94}}
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Francija#Luāra#Majenna#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{FRA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Cultural flag of Pays-de-la-Loire.svg}} [[Luāra (reģions)|Luāra]]
 | subdivision_type2        = Departaments
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Drapeau fr département Mayenne.svg}} [[Majenna]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 34.22
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 49474
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 48 | latm = 04 | lats = 24 | latNS = N
 | longd = 0 | longm = 46 | longs = 08 | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 53000
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 42–122
 | website                  = {{URL|https://www.laval.fr/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Lavāla''' ({{val|fr|Laval}}, {{izrunā|la.val}}) ir pilsēta [[Francija]]s rietumos, kas atrodas [[Luāra (reģions)|Luāras]] reģionā, [[Majenna]]s departamentā. Tā ir Majennas departamenta administratīvais centrs un nozīmīgs reģionālais centrs, kurā apvienojas vēsturisks mantojums, rūpnieciskā attīstība un mūsdienu tehnoloģiju inovācijas. Lavāla atrodas pie [[Majenna (upe)|Majennas upes]], stratēģiskā vietā starp [[Renna|Rennu]] un [[Lemāna|Lemānu]], un tai ir sena vēsture, kas sniedzas līdz viduslaikiem. Pilsēta pazīstama arī ar digitalizācijas un virtuālās realitātes centru ''[[Laval Virtual]]'', padarot to par vienu no Francijas inovāciju centriem šajā jomā.

2022. gadā Lavālā dzīvoja 49,5 tūkstoši iedzīvotāju (aglomerācijā vairāk par 140 tūkstošiem), un tā ir viens no galvenajiem saimnieciskajiem, izglītības un kultūras centriem [[Luāra (reģions)|Luāras reģionā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Luāras pilsētas]]</text>
      <sha1>n5v3hsg7gf376one1iqsqr1g50mv969</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lavala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604108</id>
    <redirect title="Lavāla" />
    <revision>
      <id>4301251</id>
      <timestamp>2025-06-28T20:00:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Lavāla]]</comment>
      <origin>4301251</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="1m4sbjhbczgynd38j6vdcjd3kjxa922" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lavāla]]</text>
      <sha1>1m4sbjhbczgynd38j6vdcjd3kjxa922</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Jānis Kaļķis</title>
    <ns>1</ns>
    <id>604109</id>
    <revision>
      <id>4301257</id>
      <timestamp>2025-06-28T20:09:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>/* Papildināts */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4301257</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="190" sha1="eg3ubfqyye45mil0oyjeg558rcehkbv" xml:space="preserve">== Papildināts ==

Lūgums nedzēst.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 23.09 (EEST)</text>
      <sha1>eg3ubfqyye45mil0oyjeg558rcehkbv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301315</id>
      <parentid>4301257</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T21:08:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Papildināts */ Atbilde</comment>
      <origin>4301315</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="440" sha1="jig9kv2d4b2iko3ws78njsx0qf96abb" xml:space="preserve">== Papildināts ==

Lūgums nedzēst.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 23.09 (EEST)

:Kā saprotu, visa info nākusi no Timenote, kas kā avots ir... ne visai nopietns. Bet tādā formā tas raksts jau var būt. -- [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 00.08 (EEST)</text>
      <sha1>jig9kv2d4b2iko3ws78njsx0qf96abb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Janis-Kalkis.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>604110</id>
    <revision>
      <id>4301260</id>
      <timestamp>2025-06-28T20:11:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Avots: https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890</comment>
      <origin>4301260</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="99" sha1="civxkwe646tuyn0n95whyfhnev0ttgc" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Avots: https://timenote.info/lv/Janis-Kalkis-1890
== Licence ==
{{PD-nezināms}}</text>
      <sha1>civxkwe646tuyn0n95whyfhnev0ttgc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jūlija ultimāts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604111</id>
    <revision>
      <id>4301270</id>
      <timestamp>2025-06-28T20:21:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Jūlija ultimāts''' (arī '''Austrijas ultimāts Serbijai''') bija [[Austroungārija]]s valdības ultimāts [[Serbija]]i, kas tika izteikts [[1914]]. gada '''23. jūlijā''' (10. jūlijā pēc jūlija kalendāra), trīs nedēļas pēc [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|erchercoga Franca Ferdinanda]] slepkavības [[Sarajeva|Sarajevā]].  Ultimāts sastāvēja no **10 punktiem**, kuros tika pieprasītas dažādas Serbijas rīcības, tostarp sadarbība ar Austroungārijas iest...</comment>
      <origin>4301270</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3191" sha1="7h70jo7czyqhytw8wm1eqb6pqjds2mf" xml:space="preserve">'''Jūlija ultimāts''' (arī '''Austrijas ultimāts Serbijai''') bija [[Austroungārija]]s valdības ultimāts [[Serbija]]i, kas tika izteikts [[1914]]. gada '''23. jūlijā''' (10. jūlijā pēc jūlija kalendāra), trīs nedēļas pēc [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|erchercoga Franca Ferdinanda]] slepkavības [[Sarajeva|Sarajevā]].

Ultimāts sastāvēja no **10 punktiem**, kuros tika pieprasītas dažādas Serbijas rīcības, tostarp sadarbība ar Austroungārijas iestādēm atentāta izmeklēšanā un **Austroungārijas ierēdņu darbības Serbijas teritorijā**. Šie nosacījumi bija izstrādāti tā, lai būtu gandrīz nepieņemami, tādējādi radot Austroungārijai ieganstu karadarbībai.

== Vēsture un konteksts ==
Pēc erchercoga Franca Ferdinanda slepkavības 1914. gada 28. jūnijā Austroungārija, uzskatot Serbiju par atbildīgu par atentātu, ar [[Vācija]]s atbalstu sagatavoja ultimātu. Tas tika izsniegts 23. jūlijā ar 48 stundu atbildes termiņu.

Serbija piekrita **gandrīz visiem punktiem**, izņemot vienu, kurā tika pieprasīta Austroungārijas ierēdņu līdzdalība izmeklēšanā Serbijas teritorijā. Serbija šo punktu atteicās izpildīt, atsaucoties uz savu suverenitāti.

== Rezultāts ==
Austroungārija uzskatīja Serbijas atbildi par nepieņemamu un **1914. gada 28. jūlijā** paziņoja tai karu. Šis konflikts ātri izraisīja **ķēdes reakciju**, kurā tika iesaistītas Eiropas lielvaras, kas savstarpēji bija saistītas ar militāriem līgumiem. Tas noveda pie **[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma**.

== Ultimāta punkti ==
1. Aizliegt Serbijā visas publikācijas, kas vērstas pret Austroungāriju.  
2. Likvidēt pretmonarhistiskās organizācijas (piemēram, ''[[Melnā roka]]'').  
3. Aizliegt visus mācību materiālus, kas satur Austroungāriju nomelnojošu saturu.  
4. Izslēgt no militārā dienesta personas, kas darbojas pret Austroungāriju.  
5. Pieņemt Austroungārijas amatpersonu līdzdalību atentāta izmeklēšanā.  
6. Uzsākt izmeklēšanu pret visiem atentātā iesaistītajiem Serbijas pilsoņiem.  
7. Arestēt vairākus konkrētus Serbijas ierēdņus.  
8. Novērst nelegālu ieroču ievešanu Serbijā.  
9. Sniedz detalizētu informāciju Austroungārijai par pasākumiem.  
10. Nekavējoties informēt Austroungāriju par ultimāta izpildi.

== Vēsturiskā nozīme ==
Jūlija ultimāts tiek uzskatīts par vienu no **kritiskākajiem brīžiem pirms Pirmā pasaules kara**. Tā radikālais tonis un neizpildāmais raksturs padarīja diplomātisko risinājumu gandrīz neiespējamu. Daudzi vēsturnieki to uzskata par Austroungārijas apzinātu soli, lai uzsāktu militāru konfliktu ar Serbiju.

== Skatīt arī ==
* [[Atentāts pret Franci Ferdinandu]]
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Melnā roka (organizācija)]]
* [[Sarajevas krīze]]
* [[1914. gada jūlija krīze]]

{{vēsture-aizmetnis}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:1914. gadā]]
[[Kategorija:Ultimāti]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Austroungārijas vēsture]]</text>
      <sha1>7h70jo7czyqhytw8wm1eqb6pqjds2mf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301271</id>
      <parentid>4301270</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:23:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301271</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3153" sha1="dipr9waczyrqm2j5a1d49x14s4l5nva" xml:space="preserve">'''Jūlija ultimāts''' jeb '''Austrijas ultimāts Serbijai''' bija [[Austroungārija]]s valdības ultimāts [[Serbija]]i, kas tika izteikts [[1914]]. gada 23. jūlijā (10. jūlijā pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]), trīs nedēļas pēc [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|erchercoga Franca Ferdinanda]] slepkavības [[Sarajeva|Sarajevā]].

Ultimāts sastāvēja no 10 punktiem, kuros tika pieprasītas dažādas Serbijas rīcības, tostarp sadarbība ar Austroungārijas iestādēm atentāta izmeklēšanā un Austroungārijas ierēdņu darbības Serbijas teritorijā. Šie nosacījumi bija izstrādāti tā, lai būtu gandrīz nepieņemami, tādējādi radot Austroungārijai ieganstu karadarbībai.

== Vēsture un konteksts ==
Pēc erchercoga Franca Ferdinanda slepkavības 1914. gada 28. jūnijā Austroungārija, uzskatot Serbiju par atbildīgu par atentātu, ar [[Vācija]]s atbalstu sagatavoja ultimātu. Tas tika izsniegts 23. jūlijā ar 48 stundu atbildes termiņu.

Serbija piekrita **gandrīz visiem punktiem**, izņemot vienu, kurā tika pieprasīta Austroungārijas ierēdņu līdzdalība izmeklēšanā Serbijas teritorijā. Serbija šo punktu atteicās izpildīt, atsaucoties uz savu suverenitāti.

== Rezultāts ==
Austroungārija uzskatīja Serbijas atbildi par nepieņemamu un 1914. gada 28. jūlijā paziņoja tai karu. Šis konflikts ātri izraisīja ķēdes reakciju, kurā tika iesaistītas Eiropas lielvaras, kas savstarpēji bija saistītas ar militāriem līgumiem. Tas noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma.

== Ultimāta punkti ==

# Aizliegt Serbijā visas publikācijas, kas vērstas pret Austroungāriju.
# Likvidēt pretmonarhistiskās organizācijas (piemēram, ''[[Melnā roka]]'').
# Aizliegt visus mācību materiālus, kas satur Austroungāriju nomelnojošu saturu.
# Izslēgt no militārā dienesta personas, kas darbojas pret Austroungāriju.
# Pieņemt Austroungārijas amatpersonu līdzdalību atentāta izmeklēšanā.
# Uzsākt izmeklēšanu pret visiem atentātā iesaistītajiem Serbijas pilsoņiem.
# Arestēt vairākus konkrētus Serbijas ierēdņus.
# Novērst nelegālu ieroču ievešanu Serbijā.
# Sniedz detalizētu informāciju Austroungārijai par pasākumiem.
# Nekavējoties informēt Austroungāriju par ultimāta izpildi.

== Vēsturiskā nozīme ==
Jūlija ultimāts tiek uzskatīts par vienu no kritiskākajiem brīžiem pirms Pirmā pasaules kara. Tā radikālais tonis un neizpildāmais raksturs padarīja diplomātisko risinājumu gandrīz neiespējamu. Daudzi vēsturnieki to uzskata par Austroungārijas apzinātu soli, lai uzsāktu militāru konfliktu ar Serbiju.

== Skatīt arī ==
* [[Atentāts pret Franci Ferdinandu]]
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Melnā roka (organizācija)]]
* [[Sarajevas krīze]]
* [[1914. gada jūlija krīze]]

{{vēsture-aizmetnis}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:1914. gadā]]
[[Kategorija:Ultimāti]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Austroungārijas vēsture]]</text>
      <sha1>dipr9waczyrqm2j5a1d49x14s4l5nva</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301273</id>
      <parentid>4301271</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:24:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301273</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3098" sha1="m4fkodqclkva05jsc40hnz3tbi38zhu" xml:space="preserve">'''Jūlija ultimāts''' jeb '''Austrijas ultimāts Serbijai''' bija [[Austroungārija]]s valdības ultimāts [[Serbija]]i, kas tika izteikts [[1914]]. gada 23. jūlijā (10. jūlijā pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]), trīs nedēļas pēc [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|erchercoga Franca Ferdinanda]] slepkavības [[Sarajeva|Sarajevā]].

Ultimāts sastāvēja no 10 punktiem, kuros tika pieprasītas dažādas Serbijas rīcības, tostarp sadarbība ar Austroungārijas iestādēm atentāta izmeklēšanā un Austroungārijas ierēdņu darbības Serbijas teritorijā. Šie nosacījumi bija izstrādāti tā, lai būtu gandrīz nepieņemami, tādējādi radot Austroungārijai ieganstu karadarbībai.

== Vēsture un konteksts ==
Pēc erchercoga Franca Ferdinanda slepkavības 1914. gada 28. jūnijā Austroungārija, uzskatot Serbiju par atbildīgu par atentātu, ar [[Vācija]]s atbalstu sagatavoja ultimātu. Tas tika izsniegts 23. jūlijā ar 48 stundu atbildes termiņu.

Serbija piekrita **gandrīz visiem punktiem**, izņemot vienu, kurā tika pieprasīta Austroungārijas ierēdņu līdzdalība izmeklēšanā Serbijas teritorijā. Serbija šo punktu atteicās izpildīt, atsaucoties uz savu suverenitāti.

== Rezultāts ==
Austroungārija uzskatīja Serbijas atbildi par nepieņemamu un 1914. gada 28. jūlijā paziņoja tai karu. Šis konflikts ātri izraisīja ķēdes reakciju, kurā tika iesaistītas Eiropas lielvaras, kas savstarpēji bija saistītas ar militāriem līgumiem. Tas noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma.

== Ultimāta punkti ==

# Aizliegt Serbijā visas publikācijas, kas vērstas pret Austroungāriju.
# Likvidēt pretmonarhistiskās organizācijas (piemēram, ''[[Melnā roka]]'').
# Aizliegt visus mācību materiālus, kas satur Austroungāriju nomelnojošu saturu.
# Izslēgt no militārā dienesta personas, kas darbojas pret Austroungāriju.
# Pieņemt Austroungārijas amatpersonu līdzdalību atentāta izmeklēšanā.
# Uzsākt izmeklēšanu pret visiem atentātā iesaistītajiem Serbijas pilsoņiem.
# Arestēt vairākus konkrētus Serbijas ierēdņus.
# Novērst nelegālu ieroču ievešanu Serbijā.
# Sniedz detalizētu informāciju Austroungārijai par pasākumiem.
# Nekavējoties informēt Austroungāriju par ultimāta izpildi.

== Vēsturiskā nozīme ==
Jūlija ultimāts tiek uzskatīts par vienu no kritiskākajiem brīžiem pirms Pirmā pasaules kara. Tā radikālais tonis un neizpildāmais raksturs padarīja diplomātisko risinājumu gandrīz neiespējamu. Daudzi vēsturnieki to uzskata par Austroungārijas apzinātu soli, lai uzsāktu militāru konfliktu ar Serbiju.

== Skatīt arī ==
* [[Atentāts pret Franci Ferdinandu]]
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Melnā roka (organizācija)]]

{{vēsture-aizmetnis}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:1914. gadā]]
[[Kategorija:Ultimāti]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Austroungārijas vēsture]]</text>
      <sha1>m4fkodqclkva05jsc40hnz3tbi38zhu</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301274</id>
      <parentid>4301273</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:24:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301274</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3167" sha1="rwrz8imqb121kik35kb4q4nk1wpos2h" xml:space="preserve">'''Jūlija ultimāts''' jeb '''Austrijas ultimāts Serbijai''' bija [[Austroungārija]]s valdības ultimāts [[Serbija]]i, kas tika izteikts [[1914]]. gada 23. jūlijā (10. jūlijā pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]), trīs nedēļas pēc [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|erchercoga Franca Ferdinanda]] slepkavības [[Sarajeva|Sarajevā]].

Ultimāts sastāvēja no 10 punktiem, kuros tika pieprasītas dažādas Serbijas rīcības, tostarp sadarbība ar Austroungārijas iestādēm atentāta izmeklēšanā un Austroungārijas ierēdņu darbības Serbijas teritorijā. Šie nosacījumi bija izstrādāti tā, lai būtu gandrīz nepieņemami, tādējādi radot Austroungārijai ieganstu karadarbībai.

== Vēsture un konteksts ==
Pēc erchercoga Franca Ferdinanda slepkavības 1914. gada 28. jūnijā Austroungārija, uzskatot Serbiju par atbildīgu par atentātu, ar [[Vācija]]s atbalstu sagatavoja ultimātu. Tas tika izsniegts 23. jūlijā ar 48 stundu atbildes termiņu.

Serbija piekrita **gandrīz visiem punktiem**, izņemot vienu, kurā tika pieprasīta Austroungārijas ierēdņu līdzdalība izmeklēšanā Serbijas teritorijā. Serbija šo punktu atteicās izpildīt, atsaucoties uz savu suverenitāti.

== Rezultāts ==
Austroungārija uzskatīja Serbijas atbildi par nepieņemamu un 1914. gada 28. jūlijā paziņoja tai karu. Šis konflikts ātri izraisīja ķēdes reakciju, kurā tika iesaistītas Eiropas lielvaras, kas savstarpēji bija saistītas ar militāriem līgumiem. Tas noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma.

== Ultimāta punkti ==

# Aizliegt Serbijā visas publikācijas, kas vērstas pret Austroungāriju.
# Likvidēt pretmonarhistiskās organizācijas (piemēram, ''[[Melnā roka]]'').
# Aizliegt visus mācību materiālus, kas satur Austroungāriju nomelnojošu saturu.
# Izslēgt no militārā dienesta personas, kas darbojas pret Austroungāriju.
# Pieņemt Austroungārijas amatpersonu līdzdalību atentāta izmeklēšanā.
# Uzsākt izmeklēšanu pret visiem atentātā iesaistītajiem Serbijas pilsoņiem.
# Arestēt vairākus konkrētus Serbijas ierēdņus.
# Novērst nelegālu ieroču ievešanu Serbijā.
# Sniedz detalizētu informāciju Austroungārijai par pasākumiem.
# Nekavējoties informēt Austroungāriju par ultimāta izpildi.

== Vēsturiskā nozīme ==
Jūlija ultimāts tiek uzskatīts par vienu no kritiskākajiem brīžiem pirms Pirmā pasaules kara. Tā radikālais tonis un neizpildāmais raksturs padarīja diplomātisko risinājumu gandrīz neiespējamu. Daudzi vēsturnieki to uzskata par Austroungārijas apzinātu soli, lai uzsāktu militāru konfliktu ar Serbiju.

== Skatīt arī ==
* [[Atentāts pret Franci Ferdinandu]]
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Melnā roka (organizācija)]]

{{vēsture-aizmetnis}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:1914. gadā]]
[[Kategorija:Ultimāti]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Austroungārijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Ungārijas vēsture]]</text>
      <sha1>rwrz8imqb121kik35kb4q4nk1wpos2h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301275</id>
      <parentid>4301274</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:25:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301275</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3140" sha1="phj22yffb8jlm924uad80dnplvj6g1w" xml:space="preserve">'''Jūlija ultimāts''' jeb '''Austrijas ultimāts Serbijai''' bija [[Austroungārija]]s valdības ultimāts [[Serbija]]i, kas tika izteikts [[1914]]. gada 23. jūlijā (10. jūlijā pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]), trīs nedēļas pēc [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|erchercoga Franca Ferdinanda]] slepkavības [[Sarajeva|Sarajevā]].

Ultimāts sastāvēja no 10 punktiem, kuros tika pieprasītas dažādas Serbijas rīcības, tostarp sadarbība ar Austroungārijas iestādēm atentāta izmeklēšanā un Austroungārijas ierēdņu darbības Serbijas teritorijā. Šie nosacījumi bija izstrādāti tā, lai būtu gandrīz nepieņemami, tādējādi radot Austroungārijai ieganstu karadarbībai.

== Vēsture un konteksts ==
Pēc erchercoga Franca Ferdinanda slepkavības 1914. gada 28. jūnijā Austroungārija, uzskatot Serbiju par atbildīgu par atentātu, ar [[Vācija]]s atbalstu sagatavoja ultimātu. Tas tika izsniegts 23. jūlijā ar 48 stundu atbildes termiņu.

Serbija piekrita **gandrīz visiem punktiem**, izņemot vienu, kurā tika pieprasīta Austroungārijas ierēdņu līdzdalība izmeklēšanā Serbijas teritorijā. Serbija šo punktu atteicās izpildīt, atsaucoties uz savu suverenitāti.

== Rezultāts ==
Austroungārija uzskatīja Serbijas atbildi par nepieņemamu un 1914. gada 28. jūlijā paziņoja tai karu. Šis konflikts ātri izraisīja ķēdes reakciju, kurā tika iesaistītas Eiropas lielvaras, kas savstarpēji bija saistītas ar militāriem līgumiem. Tas noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma.

== Ultimāta punkti ==

# Aizliegt Serbijā visas publikācijas, kas vērstas pret Austroungāriju.
# Likvidēt pretmonarhistiskās organizācijas (piemēram, ''[[Melnā roka]]'').
# Aizliegt visus mācību materiālus, kas satur Austroungāriju nomelnojošu saturu.
# Izslēgt no militārā dienesta personas, kas darbojas pret Austroungāriju.
# Pieņemt Austroungārijas amatpersonu līdzdalību atentāta izmeklēšanā.
# Uzsākt izmeklēšanu pret visiem atentātā iesaistītajiem Serbijas pilsoņiem.
# Arestēt vairākus konkrētus Serbijas ierēdņus.
# Novērst nelegālu ieroču ievešanu Serbijā.
# Sniedz detalizētu informāciju Austroungārijai par pasākumiem.
# Nekavējoties informēt Austroungāriju par ultimāta izpildi.

== Vēsturiskā nozīme ==
Jūlija ultimāts tiek uzskatīts par vienu no kritiskākajiem brīžiem pirms Pirmā pasaules kara. Tā radikālais tonis un neizpildāmais raksturs padarīja diplomātisko risinājumu gandrīz neiespējamu. Daudzi vēsturnieki to uzskata par Austroungārijas apzinātu soli, lai uzsāktu militāru konfliktu ar Serbiju.

== Skatīt arī ==
* [[Atentāts pret Franci Ferdinandu]]
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Melnā roka (organizācija)]]

{{vēsture-aizmetnis}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Ultimāti]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Austroungārijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Ungārijas vēsture]]</text>
      <sha1>phj22yffb8jlm924uad80dnplvj6g1w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301276</id>
      <parentid>4301275</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:25:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301276</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3185" sha1="1547e7mpc28x6jz30eazn1jl08id09l" xml:space="preserve">'''Jūlija ultimāts''' jeb '''Austrijas ultimāts Serbijai''' bija [[Austroungārija]]s valdības ultimāts [[Serbija]]i, kas tika izteikts [[1914]]. gada 23. jūlijā (10. jūlijā pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]]), trīs nedēļas pēc [[Atentāts pret Franci Ferdinandu|erchercoga Franca Ferdinanda]] slepkavības [[Sarajeva|Sarajevā]].

Ultimāts sastāvēja no 10 punktiem, kuros tika pieprasītas dažādas Serbijas rīcības, tostarp sadarbība ar Austroungārijas iestādēm atentāta izmeklēšanā un Austroungārijas ierēdņu darbības Serbijas teritorijā. Šie nosacījumi bija izstrādāti tā, lai būtu gandrīz nepieņemami, tādējādi radot Austroungārijai ieganstu karadarbībai.

== Konteksts ==
Pēc erchercoga Franca Ferdinanda slepkavības 1914. gada 28. jūnijā Austroungārija, uzskatot Serbiju par atbildīgu par atentātu, ar [[Vācijas Impērija|Vācijas]] atbalstu sagatavoja ultimātu. Tas tika izsniegts 23. jūlijā ar 48 stundu atbildes termiņu.

Serbija piekrita gandrīz visiem punktiem, izņemot vienu, kurā tika pieprasīta Austroungārijas ierēdņu līdzdalība izmeklēšanā Serbijas teritorijā. Serbija šo punktu atteicās izpildīt, atsaucoties uz savu [[Suverenitāte|suverenitāti]].

== Rezultāts ==
Austroungārija uzskatīja Serbijas atbildi par nepieņemamu un 1914. gada 28. jūlijā paziņoja tai karu. Šis konflikts ātri izraisīja ķēdes reakciju, kurā tika iesaistītas [[Eiropa|Eiropas]] [[Lielvara|lielvaras]], kas savstarpēji bija saistītas ar militāriem līgumiem. Tas noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma.

== Ultimāta punkti ==

# Aizliegt Serbijā visas publikācijas, kas vērstas pret Austroungāriju.
# Likvidēt pretmonarhistiskās organizācijas (piemēram, ''[[Melnā roka]]'').
# Aizliegt visus mācību materiālus, kas satur Austroungāriju nomelnojošu saturu.
# Izslēgt no militārā dienesta personas, kas darbojas pret Austroungāriju.
# Pieņemt Austroungārijas amatpersonu līdzdalību atentāta izmeklēšanā.
# Uzsākt izmeklēšanu pret visiem atentātā iesaistītajiem Serbijas pilsoņiem.
# Arestēt vairākus konkrētus Serbijas ierēdņus.
# Novērst nelegālu ieroču ievešanu Serbijā.
# Sniedz detalizētu informāciju Austroungārijai par pasākumiem.
# Nekavējoties informēt Austroungāriju par ultimāta izpildi.

== Vēsturiskā nozīme ==
Jūlija ultimāts tiek uzskatīts par vienu no kritiskākajiem brīžiem pirms Pirmā pasaules kara. Tā radikālais tonis un neizpildāmais raksturs padarīja diplomātisko risinājumu gandrīz neiespējamu. Daudzi vēsturnieki to uzskata par Austroungārijas apzinātu soli, lai uzsāktu militāru konfliktu ar Serbiju.

== Skatīt arī ==
* [[Atentāts pret Franci Ferdinandu]]
* [[Pirmais pasaules karš]]
* [[Melnā roka (organizācija)]]

{{vēsture-aizmetnis}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]
[[Kategorija:Ultimāti]]
[[Kategorija:Serbijas vēsture]]
[[Kategorija:Austroungārijas vēsture]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Ungārijas vēsture]]</text>
      <sha1>1547e7mpc28x6jz30eazn1jl08id09l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrijas ultimāts Serbijai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604112</id>
    <redirect title="Jūlija ultimāts" />
    <revision>
      <id>4301272</id>
      <timestamp>2025-06-28T20:24:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Jūlija ultimāts]]</comment>
      <origin>4301272</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="qiapdkeh6xvbt0w9aoe7tb3g82p62wt" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jūlija ultimāts]]</text>
      <sha1>qiapdkeh6xvbt0w9aoe7tb3g82p62wt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mihals Plāters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604113</id>
    <redirect title="Mihaels Plāters-Zībergs" />
    <revision>
      <id>4301279</id>
      <timestamp>2025-06-28T20:29:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Mihaels Plāters-Zībergs]]</comment>
      <origin>4301279</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39" sha1="8uw7tkjtr0i5b3f1fp2vaoyyk9ft4s8" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Mihaels Plāters-Zībergs]]</text>
      <sha1>8uw7tkjtr0i5b3f1fp2vaoyyk9ft4s8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavpils ģimnāzija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604114</id>
    <redirect title="Daugavpils Valsts ģimnāzija" />
    <revision>
      <id>4301285</id>
      <timestamp>2025-06-28T20:48:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]</comment>
      <origin>4301285</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" sha1="q8ij4zg90v90fmj0xmfenn9v4clp55z" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Daugavpils Valsts ģimnāzija]]</text>
      <sha1>q8ij4zg90v90fmj0xmfenn9v4clp55z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lavāla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604115</id>
    <redirect title="Laval" />
    <revision>
      <id>4301288</id>
      <timestamp>2025-06-28T20:50:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Lavāla]] uz [[Lavāla (Francija)]]: Ir vēl gana liela pilsēta ar šādu nosaukumu Kanādā, Kvebekā</comment>
      <origin>4301288</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32" sha1="sm3wdbh9fdknxy1z6lkqwvikvt7xyca" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Lavāla (Francija)]]</text>
      <sha1>sm3wdbh9fdknxy1z6lkqwvikvt7xyca</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301289</id>
      <parentid>4301288</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T20:51:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Lavāla (Francija)]] uz [[Laval]]</comment>
      <origin>4301289</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19" sha1="cpkg90wctgh98ebauqdy4vuvkix1w6f" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Laval]]</text>
      <sha1>cpkg90wctgh98ebauqdy4vuvkix1w6f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Zenzyyx</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604116</id>
    <revision>
      <id>4301317</id>
      <timestamp>2025-06-28T21:13:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301317</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" sha1="f00ooxyz3114i8nnxognv0morxhrju6" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Zenzyyx}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 00.13 (EEST)</text>
      <sha1>f00ooxyz3114i8nnxognv0morxhrju6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Orangeuk</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604117</id>
    <revision>
      <id>4301322</id>
      <timestamp>2025-06-28T21:48:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301322</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="mg6r7juhbr2ya2wmdttlv3c1qzlq46w" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Orangeuk}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 00.48 (EEST)</text>
      <sha1>mg6r7juhbr2ya2wmdttlv3c1qzlq46w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Gkioles82</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604118</id>
    <revision>
      <id>4301325</id>
      <timestamp>2025-06-28T21:52:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301325</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" sha1="2fgodlom6bn5eu7rgzh8xnqojrs8nz0" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Gkioles82}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 00.52 (EEST)</text>
      <sha1>2fgodlom6bn5eu7rgzh8xnqojrs8nz0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tauriņš (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604119</id>
    <revision>
      <id>4301338</id>
      <timestamp>2025-06-28T23:28:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>KartoshkaFri78</username>
        <id>101366</id>
      </contributor>
      <comment>Raksts par seriāla sēriju</comment>
      <origin>4301338</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5806" sha1="1fsjdyicsfzbdyjq45z7dr481755g29" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=Tauriņš|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|&quot;Pazudušie&quot;]]|Season=1. sezona|Series no=7. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Dženifera Džonsone]]&lt;br&gt;[[Pols Dinijs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Maikls Bonvilejns]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2004. gada 3. novembrī|Length=43 min.|Prev=[[Uzlecošās saules māja (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|Uzlecošās saules māja]]|Next=[[Uzticams cilvēks (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|Uzticams cilvēks]]|Guests=[[Metjū Fokss]]&lt;br&gt;[[Evandželīna Lilī]]&lt;br&gt;[[Džošs Holovejs]]&lt;br&gt;[[Horhe Garsija]]&lt;br&gt;[[Dominks Monahans]]&lt;br&gt;[[Navins Endruss]]&lt;br&gt;[[Daniels Dejs Kims]]&lt;br&gt;[[Jundžina Kima]]&lt;br&gt;}}

'''&quot;Tauriņš&quot;''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''The Moth'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|&quot;Pazudušie&quot;]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] septītā sērija. Sēriju režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]]. Epizods tika radīts 2004. gada 3. novembrī.

Sērija stāsta par Čārliju, kuram sākas paģiru sindroms [[Heroīns|heroīna]] trūkuma dēļ, arī viņš atceras pagātnes notikumus. Alā notiek sabrukums, un izdzīvojušie mēģina novākt drupas. Saīds meģina atrod [[Franču valoda|franču]] signāla avotu.

== Sižets ==
Džeks vēlreiz jautā Keitu par pārcelšanos alā, bet viņa atsakās. Čārlijam sakās paģiru sindroma simptomi, un, kad Loks viņu izmanto kā ēsmu [[Meža cūka|mežacūkas]] medībās, Čārlijs lūdz atdot heroīnu. Loks pasaka, ka atdos narkotikas tikai tad, ja Čārlijs trīs reizes tās pats palūgs. Trešajā reizē Loks viņam iedod heroīnu. Džeks palīdz Hugo pārcelties alā, kurā jau dzīvo vairāki izdzīvojušie, tostarp Čārlijs, Sun, Džins un Loks. Kad Čārlijs sāk strīdēties ar Džeku, ala pekšņi iebrūk. Visiem izdodas izkļūt, izņemot Džeku, kurš paliek alā, kuras ieeju aizsedz akmeņi.

Saīds ar Keitas un Būna palīdzību nolemj uzstādīt antenas, lai mēģinātu atrast franču signāla avotu. Šajā laikā Čārlijs steidzas pludmalē un sauc Maiklu pēc palīdzības. Maikls sauc Skotu un Stīvu, viņiem pievienojas Džeroms un Dags. Arī Būns skrien viņiem līdzi, atstājot antenu Šenonai, kurai to būs jāieslēdz viņa vietā. Būdams [[arhitekts]], Maikls paskaidro, kā droši noņemiet gruvešus, lai pārējā alas daļa nesabruktu, un visi ķeras pie darba. Sojers panāk Keitu un pastāsta viņai par Džeka likteni.

Čārlijs nolemj palīdzēt un rāpo caur šauru atveri alā, lai nokļutu pie Džeka. Šajā brīdī Keita nonāk pie alas, jo bija atstājusi savu antenu Sojeram. Čārlijs palīdz Džekam atbrīvoties no akmens, kas viņu bija iespriedis.  Džeks pamana, ka Čārlijs cieš no paģiru sindromam, un mierina viņu, sakot, ka viņš nav bezjēdzīgs un ka viņa rīcība netiks aizmirsta. Drīz viņus atbrīvo citi izdzīvojušie. Šajā brīdī Saīds aktivizē savu antenu, un to pašu izdara arī Sojers. Šenona, kas tobrīd sarunājas ar Betu pludmalē, arī ieslēdz savu antenu. Saīds atrod signāla avotu, taču viņu kāds iesit no aizmugures, un Saīds zaudē samaņu.

Naktī Džeka grupa atpūšas alā pie ugunskura, un Keita pievienojas Džekam. Čārlijs vēlreiz lūdz Lokam heroīnu, bet pēc tam iemet to ugunskurā.

=== Čārlija atmiņa ===
Čārlijs atzīstas grēkos [[Priesteris|priesterim]], pēc tam iznāk ārā un ierauga savu brāli Liamu atpūšamies uz baznīcas sola. Čārlijs norāj savu brāli par tādu uzvedību baznīcā. Taču Liams to uztver viegli un, smejoties, paziņo, ka viņiem piedāvāts ierakstu līgums par viņu dziesmu. Izejot no baznīcas, Čārlijs atzīst, ka viņam patīk viņu grupa &quot;Drive Shaft&quot;, taču viņš nevēlas, lai pārāk liela popularitāte sabojātu viņu dzīvi. Saņēmis no brāļa solījumu, ka, ja viss izgājas no kontroles, viņi aizies no industrijas, Čārlijs piekrīt sakt dziesmas ierakstu.

Pēc viena no koncertiem Čārlijs ieiet ģērbtuvē un ierauga Liamu, kurš izklaidējas ar meitenēm un dzer. Čārlijs viņas izmet ārā un pārmet brālim, ka viss ir izgājis no kontroles. Tomēr viņa brālis atsakās pamest industriju, un viņi sastrīdas. Čārlijs apsēžas uz krēsla, paņem heroīna maisiņu un sāk raudāt.

Pēc vairākiem gadiem Čārlijs apciemo savu brāli [[Sidneja|Sidnejā]]. Liams ir atmetis heroīna lietošanu un nodibinājis ģimeni. Čārlijs piedāvā viņam atgriezties grupā, bet viņš atsakās. Liams piedāvā viņam palīdzību cīņā ar atkarību, bet Čārlijs atsakās, sakot, ka viņam jābrauc uz lidostu.

== Lomās ==
=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Reijess
* [[Džošs Holovejs]] — Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara
* [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons
* [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons
* [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda
* [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails
* [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss
{{Col-end}}
=== Otra plāna varoni ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Kristians Bovmens]] — Stīvs Dženkinss
* [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons
* suņēks Medisone — suns Vinsents
* [[Nīls Hopkinss]] — Liams Peiss
{{Col-2}}
* [[Dzims Mocarela]] — Džeroms
* [[Šons Duglass Hobans]] — Dags
* [[Mārdžorija Marjane]] — Beta
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0636298|&quot;Tauriņs&quot;]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē</text>
      <sha1>1fsjdyicsfzbdyjq45z7dr481755g29</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301416</id>
      <parentid>4301338</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T06:02:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>{{slikts tulkojums}}</comment>
      <origin>4301416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5827" sha1="h4h3m5y5h56ofwxm62rvzfiedof7386" xml:space="preserve">{{slikts tulkojums}}
{{TV sērijas infokaste|Title=Tauriņš|Series=Seriāla [[Pazudušie (seriāls)|&quot;Pazudušie&quot;]]|Season=1. sezona|Series no=7. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Dženifera Džonsone]]&lt;br&gt;[[Pols Dinijs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Maikls Bonvilejns]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2004. gada 3. novembrī|Length=43 min.|Prev=[[Uzlecošās saules māja (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|Uzlecošās saules māja]]|Next=[[Uzticams cilvēks (seriāla &quot;Pazudušie&quot; sērija)|Uzticams cilvēks]]|Guests=[[Metjū Fokss]]&lt;br&gt;[[Evandželīna Lilī]]&lt;br&gt;[[Džošs Holovejs]]&lt;br&gt;[[Horhe Garsija]]&lt;br&gt;[[Dominks Monahans]]&lt;br&gt;[[Navins Endruss]]&lt;br&gt;[[Daniels Dejs Kims]]&lt;br&gt;[[Jundžina Kima]]&lt;br&gt;}}

'''&quot;Tauriņš&quot;''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''The Moth'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikaņu]] televizījas seriāla [[Pazudušie|&quot;Pazudušie&quot;]] [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] septītā sērija. Sēriju režisors ir [[Džeks Benders]], scenāristi ir [[Dženifera Džonsone]] un [[Pols Dinijs]]. Epizods tika radīts 2004. gada 3. novembrī.

Sērija stāsta par Čārliju, kuram sākas paģiru sindroms [[Heroīns|heroīna]] trūkuma dēļ, arī viņš atceras pagātnes notikumus. Alā notiek sabrukums, un izdzīvojušie mēģina novākt drupas. Saīds meģina atrod [[Franču valoda|franču]] signāla avotu.

== Sižets ==
Džeks vēlreiz jautā Keitu par pārcelšanos alā, bet viņa atsakās. Čārlijam sakās paģiru sindroma simptomi, un, kad Loks viņu izmanto kā ēsmu [[Meža cūka|mežacūkas]] medībās, Čārlijs lūdz atdot heroīnu. Loks pasaka, ka atdos narkotikas tikai tad, ja Čārlijs trīs reizes tās pats palūgs. Trešajā reizē Loks viņam iedod heroīnu. Džeks palīdz Hugo pārcelties alā, kurā jau dzīvo vairāki izdzīvojušie, tostarp Čārlijs, Sun, Džins un Loks. Kad Čārlijs sāk strīdēties ar Džeku, ala pekšņi iebrūk. Visiem izdodas izkļūt, izņemot Džeku, kurš paliek alā, kuras ieeju aizsedz akmeņi.

Saīds ar Keitas un Būna palīdzību nolemj uzstādīt antenas, lai mēģinātu atrast franču signāla avotu. Šajā laikā Čārlijs steidzas pludmalē un sauc Maiklu pēc palīdzības. Maikls sauc Skotu un Stīvu, viņiem pievienojas Džeroms un Dags. Arī Būns skrien viņiem līdzi, atstājot antenu Šenonai, kurai to būs jāieslēdz viņa vietā. Būdams [[arhitekts]], Maikls paskaidro, kā droši noņemiet gruvešus, lai pārējā alas daļa nesabruktu, un visi ķeras pie darba. Sojers panāk Keitu un pastāsta viņai par Džeka likteni.

Čārlijs nolemj palīdzēt un rāpo caur šauru atveri alā, lai nokļutu pie Džeka. Šajā brīdī Keita nonāk pie alas, jo bija atstājusi savu antenu Sojeram. Čārlijs palīdz Džekam atbrīvoties no akmens, kas viņu bija iespriedis.  Džeks pamana, ka Čārlijs cieš no paģiru sindromam, un mierina viņu, sakot, ka viņš nav bezjēdzīgs un ka viņa rīcība netiks aizmirsta. Drīz viņus atbrīvo citi izdzīvojušie. Šajā brīdī Saīds aktivizē savu antenu, un to pašu izdara arī Sojers. Šenona, kas tobrīd sarunājas ar Betu pludmalē, arī ieslēdz savu antenu. Saīds atrod signāla avotu, taču viņu kāds iesit no aizmugures, un Saīds zaudē samaņu.

Naktī Džeka grupa atpūšas alā pie ugunskura, un Keita pievienojas Džekam. Čārlijs vēlreiz lūdz Lokam heroīnu, bet pēc tam iemet to ugunskurā.

=== Čārlija atmiņa ===
Čārlijs atzīstas grēkos [[Priesteris|priesterim]], pēc tam iznāk ārā un ierauga savu brāli Liamu atpūšamies uz baznīcas sola. Čārlijs norāj savu brāli par tādu uzvedību baznīcā. Taču Liams to uztver viegli un, smejoties, paziņo, ka viņiem piedāvāts ierakstu līgums par viņu dziesmu. Izejot no baznīcas, Čārlijs atzīst, ka viņam patīk viņu grupa &quot;Drive Shaft&quot;, taču viņš nevēlas, lai pārāk liela popularitāte sabojātu viņu dzīvi. Saņēmis no brāļa solījumu, ka, ja viss izgājas no kontroles, viņi aizies no industrijas, Čārlijs piekrīt sakt dziesmas ierakstu.

Pēc viena no koncertiem Čārlijs ieiet ģērbtuvē un ierauga Liamu, kurš izklaidējas ar meitenēm un dzer. Čārlijs viņas izmet ārā un pārmet brālim, ka viss ir izgājis no kontroles. Tomēr viņa brālis atsakās pamest industriju, un viņi sastrīdas. Čārlijs apsēžas uz krēsla, paņem heroīna maisiņu un sāk raudāt.

Pēc vairākiem gadiem Čārlijs apciemo savu brāli [[Sidneja|Sidnejā]]. Liams ir atmetis heroīna lietošanu un nodibinājis ģimeni. Čārlijs piedāvā viņam atgriezties grupā, bet viņš atsakās. Liams piedāvā viņam palīdzību cīņā ar atkarību, bet Čārlijs atsakās, sakot, ka viņam jābrauc uz lidostu.

== Lomās ==
=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Reijess
* [[Džošs Holovejs]] — Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara
* [[Daniels Dejs Kims]] — Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons
* [[Malkolms Deivids Kelijs]] — Volts Dosons
* [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda
* [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails
* [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss
{{Col-end}}
=== Otra plāna varoni ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Kristians Bovmens]] — Stīvs Dženkinss
* [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons
* suņēks Medisone — suns Vinsents
* [[Nīls Hopkinss]] — Liams Peiss
{{Col-2}}
* [[Dzims Mocarela]] — Džeroms
* [[Šons Duglass Hobans]] — Dags
* [[Mārdžorija Marjane]] — Beta
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0636298|&quot;Tauriņs&quot;]] (angliski) [[Internet Movie Database|IMDb]] vietnē</text>
      <sha1>h4h3m5y5h56ofwxm62rvzfiedof7386</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunruna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604120</id>
    <revision>
      <id>4301340</id>
      <timestamp>2025-06-28T23:33:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Jaunvaloda''' ir mākslīgi konstruēta valoda, ko apraksta [[Džordžs Orvels]] savā antiutopiskajā romānā ''[[1984 (romāns)|1984]]''. Tā kalpo kā totalitārā režīma „[[ANGSOC]]” instruments ideoloģiskai kontrolei pār sabiedrību. Šī valoda sistemātiski deformē klasiskās angļu valodas struktūras, pielāgojot tās partijas ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti...</comment>
      <origin>4301340</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3068" sha1="026hpqioo95o2nbzfcf74vrp0ei7gd5" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ir mākslīgi konstruēta valoda, ko apraksta [[Džordžs Orvels]] savā antiutopiskajā romānā ''[[1984 (romāns)|1984]]''. Tā kalpo kā totalitārā režīma „[[ANGSOC]]” instruments ideoloģiskai kontrolei pār sabiedrību. Šī valoda sistemātiski deformē klasiskās angļu valodas struktūras, pielāgojot tās partijas ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar antonīmiskiem jēdzieniem, piemēram, „''Karš ir miers''” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā ''Par jaunvalodu'' (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvaloda balstās uz klasiskās angļu valodas pamatnes, taču ievērojami reducē tās leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir konceptuāla vardarbība pār domāšanu — tā rada vidi, kurā ''domu noziegumi'' (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: ''„Tas ir brīnišķīgi — iznīcināt vārdus.”''&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „[[vecā valoda|veco valodu]]” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šis valodas aizvietošanas process tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Staļinisma politika|Staļina vadītās Padomju Savienības]] — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu ''[[Basic English]]'', ko viņš īslaicīgi atbalstīja laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā ''[[Politika un angļu valoda]]'' (''Politics and the English Language''), kurā asi vēršas pret laikmetīgās angļu valodas stilistisko un jēdzienisko degradāciju. Orvels norāda uz metaforu izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Antiutopijas]]</text>
      <sha1>026hpqioo95o2nbzfcf74vrp0ei7gd5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301341</id>
      <parentid>4301340</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T23:35:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301341</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3061" sha1="te31zyd9ti1wpiqnkx2e8onyzn1lm64" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ir mākslīgi konstruēta [[valoda]], ko apraksta [[Džordžs Orvels]] savā antiutopiskajā romānā ''[[1984 (romāns)|1984]]''. Tā kalpo kā totalitārā režīma „ANGSOC” instruments ideoloģiskai kontrolei pār sabiedrību. Šī valoda sistemātiski deformē klasiskās angļu valodas struktūras, pielāgojot tās partijas ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar antonīmiskiem jēdzieniem, piemēram, „''Karš ir miers''” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā ''Par jaunvalodu'' (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvaloda balstās uz klasiskās angļu valodas pamatnes, taču ievērojami reducē tās leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir konceptuāla vardarbība pār domāšanu — tā rada vidi, kurā ''domu noziegumi'' (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: ''„Tas ir brīnišķīgi — iznīcināt vārdus.”''&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco valodu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šis valodas aizvietošanas process tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu ''Basic English'', ko viņš īslaicīgi atbalstīja laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā ''Politika un angļu valoda'' (''Politics and the English Language''), kurā asi vēršas pret laikmetīgās angļu valodas stilistisko un jēdzienisko degradāciju. Orvels norāda uz metaforu izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Antiutopijas]]</text>
      <sha1>te31zyd9ti1wpiqnkx2e8onyzn1lm64</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301342</id>
      <parentid>4301341</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T23:36:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301342</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3032" sha1="jykkf68r7utr5umq727z8eqqpj6rc1y" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ir mākslīgi konstruēta [[valoda]], ko apraksta [[Džordžs Orvels]] savā antiutopiskajā romānā ''[[1984 (romāns)|1984]]''. Tā kalpo kā totalitārā režīma „ANGSOC” instruments ideoloģiskai kontrolei pār sabiedrību. Šī valoda sistemātiski deformē klasiskās angļu valodas struktūras, pielāgojot tās partijas ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar antonīmiskiem jēdzieniem, piemēram, „''Karš ir miers''” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā ''Par jaunvalodu'' (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvaloda balstās uz klasiskās angļu valodas pamatnes, taču ievērojami reducē tās leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir konceptuāla vardarbība pār domāšanu — tā rada vidi, kurā ''domu noziegumi'' (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: ''„Tas ir brīnišķīgi — iznīcināt vārdus.”''&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco valodu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šis valodas aizvietošanas process tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu ''Basic English'', ko viņš īslaicīgi atbalstīja laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā ''Politika un angļu valoda'' (''Politics and the English Language''), kurā asi vēršas pret laikmetīgās angļu valodas stilistisko un jēdzienisko degradāciju. Orvels norāda uz metaforu izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>jykkf68r7utr5umq727z8eqqpj6rc1y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301343</id>
      <parentid>4301342</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T23:36:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301343</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3055" sha1="evwt7bqwd1615vbezp37ayd2fwzcsqp" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ir mākslīgi konstruēta [[valoda]], ko apraksta [[Džordžs Orvels]] savā antiutopiskajā romānā ''[[1984 (romāns)|1984]]''. Tā kalpo kā totalitārā režīma „ANGSOC” instruments ideoloģiskai kontrolei pār sabiedrību. Šī valoda sistemātiski deformē klasiskās angļu valodas struktūras, pielāgojot tās partijas ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar antonīmiskiem jēdzieniem, piemēram, „''Karš ir miers''” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā ''Par jaunvalodu'' (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvaloda balstās uz klasiskās angļu valodas pamatnes, taču ievērojami reducē tās leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir konceptuāla vardarbība pār domāšanu — tā rada vidi, kurā ''domu noziegumi'' (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: ''„Tas ir brīnišķīgi — iznīcināt vārdus.”''&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco valodu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šis valodas aizvietošanas process tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu ''Basic English'', ko viņš īslaicīgi atbalstīja laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā ''Politika un angļu valoda'' (''Politics and the English Language''), kurā asi vēršas pret laikmetīgās angļu valodas stilistisko un jēdzienisko degradāciju. Orvels norāda uz metaforu izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Valodas]]</text>
      <sha1>evwt7bqwd1615vbezp37ayd2fwzcsqp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301344</id>
      <parentid>4301343</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T23:36:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301344</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3056" sha1="t27tceskdvpgxsvyudhz3c8z5yucbl5" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ir mākslīgi konstruēta [[valoda]], ko apraksta [[Džordžs Orvels]] savā antiutopiskajā romānā ''[[1984 (romāns)|1984]]''. Tā kalpo kā totalitārā režīma „ANGSOC” instruments ideoloģiskai kontrolei pār sabiedrību. Šī valoda sistemātiski deformē klasiskās angļu valodas struktūras, pielāgojot tās partijas ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar antonīmiskiem jēdzieniem, piemēram, „''Karš ir miers''” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā ''Par jaunvalodu'' (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvaloda balstās uz klasiskās angļu valodas pamatnes, taču ievērojami reducē tās leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir konceptuāla vardarbība pār domāšanu — tā rada vidi, kurā ''domu noziegumi'' (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: ''„Tas ir brīnišķīgi — iznīcināt vārdus.”''&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco valodu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šis valodas aizvietošanas process tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu ''Basic English'', ko viņš īslaicīgi atbalstīja laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā ''Politika un angļu valoda'' (''Politics and the English Language''), kurā asi vēršas pret laikmetīgās angļu valodas stilistisko un jēdzienisko degradāciju. Orvels norāda uz metaforu izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodas]]</text>
      <sha1>t27tceskdvpgxsvyudhz3c8z5yucbl5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301345</id>
      <parentid>4301344</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T23:42:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301345</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7166" sha1="d55sl8oiqy62cxpslbxi6g87qc0rrtx" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ir mākslīgi konstruēta [[valoda]], ko apraksta [[Džordžs Orvels]] savā antiutopiskajā romānā ''[[1984 (romāns)|1984]]''. Tā kalpo kā totalitārā režīma „ANGSOC” instruments ideoloģiskai kontrolei pār sabiedrību. Šī valoda sistemātiski deformē klasiskās angļu valodas struktūras, pielāgojot tās partijas ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar antonīmiskiem jēdzieniem, piemēram, „''Karš ir miers''” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā ''Par jaunvalodu'' (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvaloda balstās uz klasiskās angļu valodas pamatnes, taču ievērojami reducē tās leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir konceptuāla vardarbība pār domāšanu — tā rada vidi, kurā ''domu noziegumi'' (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: ''„Tas ir brīnišķīgi — iznīcināt vārdus.”''&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco valodu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šis valodas aizvietošanas process tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu ''Basic English'', ko viņš īslaicīgi atbalstīja laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā ''Politika un angļu valoda'' (''Politics and the English Language''), kurā asi vēršas pret laikmetīgās angļu valodas stilistisko un jēdzienisko degradāciju. Orvels norāda uz metaforu izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Jaunās valodas pamatprincipi ==
Romānā ''1984'' Džordžs Orvels piedāvā detalizētu aprakstu par t.s. jaunās valodas ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Newspeak'') uzbūvi un tās pamatprincipiem, ko viņš izklāsta grāmatas pielikumā. Jaunās valodas mērķis bija ne tikai ierobežot domāšanas iespējas, bet arī nodrošināt pilnīgu ideoloģisku kontroli pār indivīda apziņu.

=== Vārdnīcu struktūra ===
Jaunās valodas leksika tika sadalīta trīs daļās atkarībā no lietošanas jomas:

* Vārdnīca A – sastāvēja no vārdiem, kas nepieciešami ikdienas komunikācijā un fizisko darbību aprakstīšanā. Tie bija vienkāršoti vecās valodas vārdi, attīrīti no daudznozīmības un emocionālām niansēm. Vārdnīca A neļāva izteikt abstraktas vai teorētiskas domas.
* Vārdnīca B – ietvēra speciāli konstruētus vārdus, kuru uzdevums bija izteikt politiskus un ētiskus jēdzienus. Tieši šajā vārdnīcā vispilnīgāk atklājās jaunās valodas ideoloģiskā funkcija.
* Vārdnīca C – specializēta leksika, kas ietvēra tikai tehniskos un zinātniskos terminus. Šie termini tika lietoti konkrētu jomu profesionāļu vidū un bija semantiski izolēti no pārējās valodas.

=== Nozīmju niansu izslēgšana un vārdnīcas saīsināšana ===
Jaunās valodas galvenais princips bija domu izteikšanas iespēju ierobežošana. Vārdi ar nevēlamu vai daudznozīmīgu saturu tika izslēgti vai arī to nozīmes sašaurinātas līdz vienai atļautajai interpretācijai.

: ''Piemērs:'' Vārds ''brīvs'' (angļu: ''free'') tika saglabāts tikai materiālā nozīmē (piemēram, ''brīva tualete''), bet tika izslēgts no politiskā un intelektuālā konteksta. Jēdzieni kā ''politiskā brīvība'' vai ''domas brīvība'' tika konceptuāli iznīcināti.

Valodas leksiskais apjoms tika maksimāli samazināts. Ja vārds nebija obligāti nepieciešams noteiktas idejas izteikšanai, tas tika uzskatīts par lieku.

=== Politiskās pozīcijas uzspiešana ===
Jaunā valoda neparedzēja nekādas novirzes no partijas oficiālās ideoloģijas. Visas ideoloģiski bīstamās nozīmes tika aizstātas ar terminiem, kas tās stigmatizēja:

* '''domu noziegums''' (angļu: ''crimethink'') – jebkāda doma, kas neatbilst partijas ideoloģijai;
* '''vecā domāšana''' (angļu: ''oldthink'') – domāšanas veidi, kas eksistēja pirms partijas dominances;
* '''ļaunums''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''sexcrime'') – jebkāda seksuālā izpausme, kas nav reproduktīva.

=== Gramatiskās īpatnības ===

* Jaunās valodas gramatika tika vienkāršota, maksimāli standartizējot vārdu lietojumu:
* Jebkurš vārds varēja kalpot kā lietvārds, darbības vārds vai īpašības vārds (piemēram, ''knife'' nozīmē gan ''nazis'', gan ''griezt'').
* Īpašības vārdi veidojās ar piedēkli ''-ful'' (piem., ''speedful''), apstākļa vārdi – ar ''-wise'' (piem., ''goodwise'' – ''labi'').
* Negatīvās nozīmes tika veidotas ar priedēkli ''un-'' (piem., ''uncold'' – ''ne auksts'').
* Pastiprinājums tika izteikts ar ''plus-'' un ''doubleplus-'' (piem., ''plusgood'', ''doubleplusgood'').
* Visi darbības vārdi pagātnē pieņēma galotni ''-ed'' (piem., ''thinked'' nevis ''thought'').
* Daudzskaitlis tika veidots pēc vienkārotiem fonētiskiem principiem: ''mans'', ''oxes'', ''lifes'' (nevis ''men'', ''oxen'', ''lives'').

== Lietošana realitātē ==
Pēc plaša [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 24. februārī 2022. gadā [[Ukraina|Ukrainas]] plašsaziņas līdzekļi bieži vien sauc par jaunvalodu ziņojumus, kas ir mainīti [[Krievija|Krievijas]] [[Cenzūra|cenzūras]] dēļ. Krievijas plašsaziņas līdzekļos agresijas attaisnošana un zaudējumu slēpšana ir izraisījusi dažu vārdu un izteicienu aizstāšanu ar citiem, neitrālākiem. Piemēram, vietā “karš” tiek lietots “speciālā militāra operācija”, vietā “ugunsgrēks” — “dūmu veidošanās”, vietā “sprādziens” — “paukšķis”, vietā “samazinājums” — “negatīvs pieaugums”.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodas]]</text>
      <sha1>d55sl8oiqy62cxpslbxi6g87qc0rrtx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301346</id>
      <parentid>4301345</parentid>
      <timestamp>2025-06-28T23:43:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301346</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7204" sha1="ddss4bk4jhmji9beg4gtgyrkuwkdmke" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ir mākslīgi konstruēta [[valoda]], ko apraksta [[Džordžs Orvels]] savā antiutopiskajā romānā ''[[1984 (romāns)|1984]]''. Tā kalpo kā totalitārā režīma „ANGSOC” instruments ideoloģiskai kontrolei pār sabiedrību. Šī valoda sistemātiski deformē klasiskās angļu valodas struktūras, pielāgojot tās partijas ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar antonīmiskiem jēdzieniem, piemēram, „''Karš ir miers''” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā ''Par jaunvalodu'' (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvaloda balstās uz klasiskās angļu valodas pamatnes, taču ievērojami reducē tās leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir konceptuāla vardarbība pār domāšanu — tā rada vidi, kurā ''domu noziegumi'' (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: ''„Tas ir brīnišķīgi — iznīcināt vārdus.”''&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco valodu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šis valodas aizvietošanas process tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu ''Basic English'', ko viņš īslaicīgi atbalstīja laika posmā no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā ''Politika un angļu valoda'' (''Politics and the English Language''), kurā asi vēršas pret laikmetīgās angļu valodas stilistisko un jēdzienisko degradāciju. Orvels norāda uz metaforu izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Jaunās valodas pamatprincipi ==
Romānā ''1984'' Džordžs Orvels piedāvā detalizētu aprakstu par t.s. jaunās valodas ([[Angļu valoda|angļu]]: ''Newspeak'') uzbūvi un tās pamatprincipiem, ko viņš izklāsta grāmatas pielikumā. Jaunās valodas mērķis bija ne tikai ierobežot domāšanas iespējas, bet arī nodrošināt pilnīgu ideoloģisku kontroli pār indivīda apziņu.

=== Vārdnīcu struktūra ===
Jaunās valodas leksika tika sadalīta trīs daļās atkarībā no lietošanas jomas:

* Vārdnīca A – sastāvēja no vārdiem, kas nepieciešami ikdienas komunikācijā un fizisko darbību aprakstīšanā. Tie bija vienkāršoti vecās valodas vārdi, attīrīti no daudznozīmības un emocionālām niansēm. Vārdnīca A neļāva izteikt abstraktas vai teorētiskas domas.
* Vārdnīca B – ietvēra speciāli konstruētus vārdus, kuru uzdevums bija izteikt politiskus un ētiskus jēdzienus. Tieši šajā vārdnīcā vispilnīgāk atklājās jaunās valodas ideoloģiskā funkcija.
* Vārdnīca C – specializēta leksika, kas ietvēra tikai tehniskos un zinātniskos terminus. Šie termini tika lietoti konkrētu jomu profesionāļu vidū un bija semantiski izolēti no pārējās valodas.

=== Nozīmju niansu izslēgšana un vārdnīcas saīsināšana ===
Jaunās valodas galvenais princips bija domu izteikšanas iespēju ierobežošana. Vārdi ar nevēlamu vai daudznozīmīgu saturu tika izslēgti vai arī to nozīmes sašaurinātas līdz vienai atļautajai interpretācijai.

: ''Piemērs:'' Vārds ''brīvs'' (angļu: ''free'') tika saglabāts tikai materiālā nozīmē (piemēram, ''brīva tualete''), bet tika izslēgts no politiskā un intelektuālā konteksta. Jēdzieni kā ''politiskā brīvība'' vai ''domas brīvība'' tika konceptuāli iznīcināti.

Valodas leksiskais apjoms tika maksimāli samazināts. Ja vārds nebija obligāti nepieciešams noteiktas idejas izteikšanai, tas tika uzskatīts par lieku.

=== Politiskās pozīcijas uzspiešana ===
Jaunā valoda neparedzēja nekādas novirzes no partijas oficiālās ideoloģijas. Visas ideoloģiski bīstamās nozīmes tika aizstātas ar terminiem, kas tās stigmatizēja:

* '''domu noziegums''' (angļu: ''crimethink'') – jebkāda doma, kas neatbilst partijas ideoloģijai;
* '''vecā domāšana''' (angļu: ''oldthink'') – domāšanas veidi, kas eksistēja pirms partijas dominances;
* '''ļaunums''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''sexcrime'') – jebkāda seksuālā izpausme, kas nav reproduktīva.

=== Gramatiskās īpatnības ===

* Jaunās valodas gramatika tika vienkāršota, maksimāli standartizējot vārdu lietojumu:
* Jebkurš vārds varēja kalpot kā lietvārds, darbības vārds vai īpašības vārds (piemēram, ''knife'' nozīmē gan ''nazis'', gan ''griezt'').
* Īpašības vārdi veidojās ar piedēkli ''-ful'' (piem., ''speedful''), apstākļa vārdi – ar ''-wise'' (piem., ''goodwise'' – ''labi'').
* Negatīvās nozīmes tika veidotas ar priedēkli ''un-'' (piem., ''uncold'' – ''ne auksts'').
* Pastiprinājums tika izteikts ar ''plus-'' un ''doubleplus-'' (piem., ''plusgood'', ''doubleplusgood'').
* Visi darbības vārdi pagātnē pieņēma galotni ''-ed'' (piem., ''thinked'' nevis ''thought'').
* Daudzskaitlis tika veidots pēc vienkārotiem fonētiskiem principiem: ''mans'', ''oxes'', ''lifes'' (nevis ''men'', ''oxen'', ''lives'').

== Lietošana realitātē ==
Pēc plaša [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 24. februārī 2022. gadā [[Ukraina|Ukrainas]] plašsaziņas līdzekļi bieži vien sauc par jaunvalodu ziņojumus, kas ir mainīti [[Krievija|Krievijas]] [[Cenzūra|cenzūras]] dēļ. Krievijas plašsaziņas līdzekļos agresijas attaisnošana un zaudējumu slēpšana ir izraisījusi dažu vārdu un izteicienu aizstāšanu ar citiem, neitrālākiem. Piemēram, vietā “karš” tiek lietots “speciālā militāra operācija”, vietā “ugunsgrēks” — “dūmu veidošanās”, vietā “sprādziens” — “paukšķis”, vietā “samazinājums” — “negatīvs pieaugums”.

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodas]]
[[Kategorija:Džordža Orvela darbi]]</text>
      <sha1>ddss4bk4jhmji9beg4gtgyrkuwkdmke</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301373</id>
      <parentid>4301346</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T02:00:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4301373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7000" sha1="k7b039awpvdyjf3z64vnlu771o7xxb9" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ({{val|en|newspeak}}) ir [[mākslīgā valoda|mākslīga valoda]], ko savā antiutopiskajā romānā „[[1984 (romāns)|1984]]” apraksta [[Džordžs Orvels]]. Tā kalpo kā [[totalitārisms|totalitārā]] režīma „ANGSOC” rīks ideoloģiskai kontrolei pār [[sabiedrība|sabiedrību]]. Šī valoda ir sistemātiski deformēta klasiskā [[angļu valoda]], kas pielāgota [[partija]]s ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar [[antonīms|antonīmiem]], piemēram, „Karš ir miers” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā „Par jaunvalodu” (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvalodas pamatā ir klasiskā angļu valoda, taču ar ievērojami samazinātu leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir radīt vidi, kurā „domu noziegumi” (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: „Iznīcināt vārdus ir brīnišķīgi.”&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco valodu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šī valodas aizvietošana tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība]]s — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu (''Basic English''), ko viņš īslaicīgi atbalstīja no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā „Politika un angļu valoda” (''Politics and the English Language''), kurā asi vērsās pret tā laika angļu valodas stilistisko un [[jēdziens|jēdzienisko]] noplicināšanos. Orvels norāda uz [[metafora|metaforu]] izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Jaunvalodas pamatprincipi ==
Romānā „1984” Džordžs Orvels detalizēti apraksta t.s. jaunvalodas uzbūvi un pamatprincipus, ko viņš izklāsta grāmatas pielikumā. Jaunvalodas mērķis bija ne tikai ierobežot domāšanas iespējas, bet arī nodrošināt pilnīgu ideoloģisku kontroli pār indivīda apziņu.

=== Vārdu krājums ===
Jaunvalodas vārdu krājums ir iedalīts trīs daļās atkarībā no lietošanas jomas:

* A daļa sastāvēja no vārdiem, kas nepieciešami ikdienas saziņā un fizisko darbību aprakstīšanā. Tie bija vienkāršoti vecās valodas vārdi, attīrīti no daudznozīmības un emocionālām niansēm. Tā neļāva izteikt abstraktas vai teorētiskas domas.
* B daļa ietvēra īpaši darinātus vārdus, kuru uzdevums bija izteikt politiskus un ētiskus jēdzienus. Tieši šajā vārdnīcā vispilnīgāk atklājās jaunvalodas ideoloģiskā funkcija.
* C bija specializēta leksika, kas ietvēra tikai tehniskos un zinātniskos terminus. Šie termini tika lietoti konkrētu jomu profesionāļu vidū un bija semantiski izolēti no pārējās valodas.

=== Nozīmju niansu izslēgšana un vārdnīcas saīsināšana ===
Jaunvalodas galvenais princips bija domu izteikšanas iespēju ierobežošana. Vārdi ar nevēlamu vai daudznozīmīgu saturu tika izslēgti vai arī to nozīmes sašaurinātas līdz vienai atļautajai interpretācijai.

: Piemēram, vārds „brīvs” (''free'') tika saglabāts tikai materiālā nozīmē (t.i. „brīva tualete”), bet tika izslēgts no politiskā un intelektuālā konteksta. Jēdzieni kā „politiskā brīvība” vai „domas brīvība” tika konceptuāli iznīcināti.

Valodas leksiskais apjoms tika maksimāli samazināts. Ja vārds nebija obligāti nepieciešams noteiktas idejas izteikšanai, tas tika uzskatīts par lieku.

=== Politiskās pozīcijas uzspiešana ===
Jaunvaloda neparedzēja nekādu novirzi no partijas oficiālās ideoloģijas. Visu ideoloģiski bīstamo nozīmi aizstāja ar terminiem, kas tās stigmatizēja:

* '''domu noziegums''' (''crimethink'') — jebkāda doma, kas neatbilst partijas ideoloģijai;
* '''vecā domāšana''' (''oldthink'') — domāšanas veidi, kas pastāvēja pirms partijas dominances;
* '''ļaunums''' (''sexcrime'') — jebkāda seksuālā izpausme, kas nav reproduktīva.

=== Gramatiskās īpatnības ===
* Jaunvalodas gramatika tika vienkāršota, maksimāli standartizējot vārdu lietojumu:
* Jebkurš vārds varēja kalpot kā lietvārds, darbības vārds vai īpašības vārds (piemēram, ''knife'' nozīmē gan „nazis”, gan „griezt”).
* Īpašības vārdi veidojās ar piedēkli ''-ful'' (piemēram, ''speedful''), apstākļa vārdi — ar ''-wise'' (piemēram, ''goodwise'' — 'labi').
* Negatīvās nozīmes tika veidotas ar priedēkli ''un-'' (piemēram, ''uncold'' — 'neauksts').
* Pastiprinājums tika izteikts ar ''plus-'' un ''doubleplus-'' (piemēram, ''plusgood'', ''doubleplusgood'').
* Visi darbības vārdi pagātnē pieņēma galotni ''-ed'' (piemēram, ''thinked'' nevis ''thought'').
* Daudzskaitlis tika veidots pēc vienkārotiem fonētiskiem principiem: ''mans'', ''oxes'', ''lifes'' (nevis ''men'', ''oxen'', ''lives'').

== Lietošana mūsdienās ==
Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī [[Ukraina]]s plašsaziņas līdzekļi par jaunvalodu bieži vien sauca ziņojumus, kas ir mainīti [[Krievija]]s [[cenzūra]]s dēļ. Krievijas plašsaziņas līdzekļos agresijas attaisnošanai un zaudējumu slēpšanai daži vārdi un izteicieni ir aizstāti ar citiem, neitrālākiem. Piemēram, vārda „karš” vietā tiek lietots jēdziens „īpašā militāra operācija”, „ugunsgrēka” vietā — „dūmu veidošanās”, „sprādziena” vietā — „paukšķis”, „samazinājuma” vietā — „negatīvs pieaugums”.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodas]]
[[Kategorija:Džordža Orvela darbi]]</text>
      <sha1>k7b039awpvdyjf3z64vnlu771o7xxb9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301374</id>
      <parentid>4301373</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T02:00:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4301374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7006" sha1="pf2xw51b477we899y0uw3h4563dl8yq" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ({{val|en|newspeak}}) ir [[mākslīgā valoda|mākslīga valoda]], ko savā antiutopiskajā romānā „[[1984 (romāns)|1984]]” apraksta [[Džordžs Orvels]]. Tā kalpo kā [[totalitārisms|totalitārā]] režīma „ANGSOC” rīks ideoloģiskai kontrolei pār [[sabiedrība|sabiedrību]]. Šī valoda ir sistemātiski deformēta klasiskā [[angļu valoda]], kas pielāgota [[partija]]s ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar [[antonīms|antonīmiem]], piemēram, „Karš ir miers” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā „Par jaunvalodu” (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvalodas pamatā ir klasiskā angļu valoda, taču ar ievērojami samazinātu leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir radīt vidi, kurā „domu noziegumi” (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: „Iznīcināt vārdus ir brīnišķīgi.”&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco valodu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šī valodas aizvietošana tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība]]s — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu (''Basic English''), ko viņš īslaicīgi atbalstīja no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā „Politika un angļu valoda” (''Politics and the English Language''), kurā asi vērsās pret tā laika angļu valodas stilistisko un [[jēdziens|jēdzienisko]] noplicināšanos. Orvels norāda uz [[metafora|metaforu]] izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Jaunvalodas pamatprincipi ==
Romānā „1984” Džordžs Orvels detalizēti apraksta t.s. jaunvalodas uzbūvi un pamatprincipus, ko viņš izklāsta grāmatas pielikumā. Jaunvalodas mērķis bija ne tikai ierobežot domāšanas iespējas, bet arī nodrošināt pilnīgu ideoloģisku kontroli pār indivīda apziņu.

=== Vārdu krājums ===
Jaunvalodas vārdu krājums ir iedalīts trīs daļās atkarībā no lietošanas jomas:

* A daļa sastāvēja no vārdiem, kas nepieciešami ikdienas saziņā un fizisko darbību aprakstīšanā. Tie bija vienkāršoti vecās valodas vārdi, attīrīti no daudznozīmības un emocionālām niansēm. Tā neļāva izteikt abstraktas vai teorētiskas domas.
* B daļa ietvēra īpaši darinātus vārdus, kuru uzdevums bija izteikt politiskus un ētiskus jēdzienus. Tieši šajā vārdnīcā vispilnīgāk atklājās jaunvalodas ideoloģiskā funkcija.
* C daļa bija specializēta leksika, kas ietvēra tikai tehniskos un zinātniskos terminus. Šie termini tika lietoti konkrētu jomu profesionāļu vidū un bija semantiski izolēti no pārējās valodas.

=== Nozīmju niansu izslēgšana un vārdnīcas saīsināšana ===
Jaunvalodas galvenais princips bija domu izteikšanas iespēju ierobežošana. Vārdi ar nevēlamu vai daudznozīmīgu saturu tika izslēgti vai arī to nozīmes sašaurinātas līdz vienai atļautajai interpretācijai.

: Piemēram, vārds „brīvs” (''free'') tika saglabāts tikai materiālā nozīmē (t.i. „brīva tualete”), bet tika izslēgts no politiskā un intelektuālā konteksta. Jēdzieni kā „politiskā brīvība” vai „domas brīvība” tika konceptuāli iznīcināti.

Valodas leksiskais apjoms tika maksimāli samazināts. Ja vārds nebija obligāti nepieciešams noteiktas idejas izteikšanai, tas tika uzskatīts par lieku.

=== Politiskās pozīcijas uzspiešana ===
Jaunvaloda neparedzēja nekādu novirzi no partijas oficiālās ideoloģijas. Visu ideoloģiski bīstamo nozīmi aizstāja ar terminiem, kas tās stigmatizēja:

* '''domu noziegums''' (''crimethink'') — jebkāda doma, kas neatbilst partijas ideoloģijai;
* '''vecā domāšana''' (''oldthink'') — domāšanas veidi, kas pastāvēja pirms partijas dominances;
* '''ļaunums''' (''sexcrime'') — jebkāda seksuālā izpausme, kas nav reproduktīva.

=== Gramatiskās īpatnības ===
* Jaunvalodas gramatika tika vienkāršota, maksimāli standartizējot vārdu lietojumu:
* Jebkurš vārds varēja kalpot kā lietvārds, darbības vārds vai īpašības vārds (piemēram, ''knife'' nozīmē gan „nazis”, gan „griezt”).
* Īpašības vārdi veidojās ar piedēkli ''-ful'' (piemēram, ''speedful''), apstākļa vārdi — ar ''-wise'' (piemēram, ''goodwise'' — 'labi').
* Negatīvās nozīmes tika veidotas ar priedēkli ''un-'' (piemēram, ''uncold'' — 'neauksts').
* Pastiprinājums tika izteikts ar ''plus-'' un ''doubleplus-'' (piemēram, ''plusgood'', ''doubleplusgood'').
* Visi darbības vārdi pagātnē pieņēma galotni ''-ed'' (piemēram, ''thinked'' nevis ''thought'').
* Daudzskaitlis tika veidots pēc vienkārotiem fonētiskiem principiem: ''mans'', ''oxes'', ''lifes'' (nevis ''men'', ''oxen'', ''lives'').

== Lietošana mūsdienās ==
Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī [[Ukraina]]s plašsaziņas līdzekļi par jaunvalodu bieži vien sauca ziņojumus, kas ir mainīti [[Krievija]]s [[cenzūra]]s dēļ. Krievijas plašsaziņas līdzekļos agresijas attaisnošanai un zaudējumu slēpšanai daži vārdi un izteicieni ir aizstāti ar citiem, neitrālākiem. Piemēram, vārda „karš” vietā tiek lietots jēdziens „īpašā militāra operācija”, „ugunsgrēka” vietā — „dūmu veidošanās”, „sprādziena” vietā — „paukšķis”, „samazinājuma” vietā — „negatīvs pieaugums”.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodas]]
[[Kategorija:Džordža Orvela darbi]]</text>
      <sha1>pf2xw51b477we899y0uw3h4563dl8yq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301382</id>
      <parentid>4301374</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T04:13:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Gramatiskās īpatnības */ typo</comment>
      <origin>4301382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7008" sha1="eg6wqi62dqosonlba9mqfm5tacn3fi6" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ({{val|en|newspeak}}) ir [[mākslīgā valoda|mākslīga valoda]], ko savā antiutopiskajā romānā „[[1984 (romāns)|1984]]” apraksta [[Džordžs Orvels]]. Tā kalpo kā [[totalitārisms|totalitārā]] režīma „ANGSOC” rīks ideoloģiskai kontrolei pār [[sabiedrība|sabiedrību]]. Šī valoda ir sistemātiski deformēta klasiskā [[angļu valoda]], kas pielāgota [[partija]]s ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar [[antonīms|antonīmiem]], piemēram, „Karš ir miers” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā „Par jaunvalodu” (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvalodas pamatā ir klasiskā angļu valoda, taču ar ievērojami samazinātu leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir radīt vidi, kurā „domu noziegumi” (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: „Iznīcināt vārdus ir brīnišķīgi.”&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco valodu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šī valodas aizvietošana tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība]]s — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu (''Basic English''), ko viņš īslaicīgi atbalstīja no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā „Politika un angļu valoda” (''Politics and the English Language''), kurā asi vērsās pret tā laika angļu valodas stilistisko un [[jēdziens|jēdzienisko]] noplicināšanos. Orvels norāda uz [[metafora|metaforu]] izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Jaunvalodas pamatprincipi ==
Romānā „1984” Džordžs Orvels detalizēti apraksta t.s. jaunvalodas uzbūvi un pamatprincipus, ko viņš izklāsta grāmatas pielikumā. Jaunvalodas mērķis bija ne tikai ierobežot domāšanas iespējas, bet arī nodrošināt pilnīgu ideoloģisku kontroli pār indivīda apziņu.

=== Vārdu krājums ===
Jaunvalodas vārdu krājums ir iedalīts trīs daļās atkarībā no lietošanas jomas:

* A daļa sastāvēja no vārdiem, kas nepieciešami ikdienas saziņā un fizisko darbību aprakstīšanā. Tie bija vienkāršoti vecās valodas vārdi, attīrīti no daudznozīmības un emocionālām niansēm. Tā neļāva izteikt abstraktas vai teorētiskas domas.
* B daļa ietvēra īpaši darinātus vārdus, kuru uzdevums bija izteikt politiskus un ētiskus jēdzienus. Tieši šajā vārdnīcā vispilnīgāk atklājās jaunvalodas ideoloģiskā funkcija.
* C daļa bija specializēta leksika, kas ietvēra tikai tehniskos un zinātniskos terminus. Šie termini tika lietoti konkrētu jomu profesionāļu vidū un bija semantiski izolēti no pārējās valodas.

=== Nozīmju niansu izslēgšana un vārdnīcas saīsināšana ===
Jaunvalodas galvenais princips bija domu izteikšanas iespēju ierobežošana. Vārdi ar nevēlamu vai daudznozīmīgu saturu tika izslēgti vai arī to nozīmes sašaurinātas līdz vienai atļautajai interpretācijai.

: Piemēram, vārds „brīvs” (''free'') tika saglabāts tikai materiālā nozīmē (t.i. „brīva tualete”), bet tika izslēgts no politiskā un intelektuālā konteksta. Jēdzieni kā „politiskā brīvība” vai „domas brīvība” tika konceptuāli iznīcināti.

Valodas leksiskais apjoms tika maksimāli samazināts. Ja vārds nebija obligāti nepieciešams noteiktas idejas izteikšanai, tas tika uzskatīts par lieku.

=== Politiskās pozīcijas uzspiešana ===
Jaunvaloda neparedzēja nekādu novirzi no partijas oficiālās ideoloģijas. Visu ideoloģiski bīstamo nozīmi aizstāja ar terminiem, kas tās stigmatizēja:

* '''domu noziegums''' (''crimethink'') — jebkāda doma, kas neatbilst partijas ideoloģijai;
* '''vecā domāšana''' (''oldthink'') — domāšanas veidi, kas pastāvēja pirms partijas dominances;
* '''ļaunums''' (''sexcrime'') — jebkāda seksuālā izpausme, kas nav reproduktīva.

=== Gramatiskās īpatnības ===
* Jaunvalodas gramatika tika vienkāršota, maksimāli standartizējot vārdu lietojumu:
* Jebkurš vārds varēja kalpot kā lietvārds, darbības vārds vai īpašības vārds (piemēram, ''knife'' nozīmē gan „nazis”, gan „griezt”).
* Īpašības vārdi veidojās ar piedēkli ''-ful'' (piemēram, ''speedful''), apstākļa vārdi — ar ''-wise'' (piemēram, ''goodwise'' — 'labi').
* Negatīvās nozīmes tika veidotas ar priedēkli ''un-'' (piemēram, ''uncold'' — 'neauksts').
* Pastiprinājums tika izteikts ar ''plus-'' un ''doubleplus-'' (piemēram, ''plusgood'', ''doubleplusgood'').
* Visi darbības vārdi pagātnē pieņēma galotni ''-ed'' (piemēram, ''thinked'' nevis ''thought'').
* Daudzskaitlis tika veidots pēc vienkāršotiem fonētiskiem principiem: ''mans'', ''oxes'', ''lifes'' (nevis ''men'', ''oxen'', ''lives'').

== Lietošana mūsdienās ==
Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī [[Ukraina]]s plašsaziņas līdzekļi par jaunvalodu bieži vien sauca ziņojumus, kas ir mainīti [[Krievija]]s [[cenzūra]]s dēļ. Krievijas plašsaziņas līdzekļos agresijas attaisnošanai un zaudējumu slēpšanai daži vārdi un izteicieni ir aizstāti ar citiem, neitrālākiem. Piemēram, vārda „karš” vietā tiek lietots jēdziens „īpašā militāra operācija”, „ugunsgrēka” vietā — „dūmu veidošanās”, „sprādziena” vietā — „paukšķis”, „samazinājuma” vietā — „negatīvs pieaugums”.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodas]]
[[Kategorija:Džordža Orvela darbi]]</text>
      <sha1>eg6wqi62dqosonlba9mqfm5tacn3fi6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301431</id>
      <parentid>4301382</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:11:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Egilus pārvietoja lapu [[Jaunvaloda]] uz [[Jaunruna]]</comment>
      <origin>4301382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7008" sha1="eg6wqi62dqosonlba9mqfm5tacn3fi6" xml:space="preserve">'''Jaunvaloda''' ({{val|en|newspeak}}) ir [[mākslīgā valoda|mākslīga valoda]], ko savā antiutopiskajā romānā „[[1984 (romāns)|1984]]” apraksta [[Džordžs Orvels]]. Tā kalpo kā [[totalitārisms|totalitārā]] režīma „ANGSOC” rīks ideoloģiskai kontrolei pār [[sabiedrība|sabiedrību]]. Šī valoda ir sistemātiski deformēta klasiskā [[angļu valoda]], kas pielāgota [[partija]]s ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar [[antonīms|antonīmiem]], piemēram, „Karš ir miers” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunvaloda tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā „Par jaunvalodu” (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunvalodas pamatā ir klasiskā angļu valoda, taču ar ievērojami samazinātu leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunvalodas būtība ir radīt vidi, kurā „domu noziegumi” (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: „Iznīcināt vārdus ir brīnišķīgi.”&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco valodu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunvalodu. Šī valodas aizvietošana tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunvalodas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība]]s — valodas praksēm. Jaunvalodas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu (''Basic English''), ko viņš īslaicīgi atbalstīja no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā „Politika un angļu valoda” (''Politics and the English Language''), kurā asi vērsās pret tā laika angļu valodas stilistisko un [[jēdziens|jēdzienisko]] noplicināšanos. Orvels norāda uz [[metafora|metaforu]] izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Jaunvalodas pamatprincipi ==
Romānā „1984” Džordžs Orvels detalizēti apraksta t.s. jaunvalodas uzbūvi un pamatprincipus, ko viņš izklāsta grāmatas pielikumā. Jaunvalodas mērķis bija ne tikai ierobežot domāšanas iespējas, bet arī nodrošināt pilnīgu ideoloģisku kontroli pār indivīda apziņu.

=== Vārdu krājums ===
Jaunvalodas vārdu krājums ir iedalīts trīs daļās atkarībā no lietošanas jomas:

* A daļa sastāvēja no vārdiem, kas nepieciešami ikdienas saziņā un fizisko darbību aprakstīšanā. Tie bija vienkāršoti vecās valodas vārdi, attīrīti no daudznozīmības un emocionālām niansēm. Tā neļāva izteikt abstraktas vai teorētiskas domas.
* B daļa ietvēra īpaši darinātus vārdus, kuru uzdevums bija izteikt politiskus un ētiskus jēdzienus. Tieši šajā vārdnīcā vispilnīgāk atklājās jaunvalodas ideoloģiskā funkcija.
* C daļa bija specializēta leksika, kas ietvēra tikai tehniskos un zinātniskos terminus. Šie termini tika lietoti konkrētu jomu profesionāļu vidū un bija semantiski izolēti no pārējās valodas.

=== Nozīmju niansu izslēgšana un vārdnīcas saīsināšana ===
Jaunvalodas galvenais princips bija domu izteikšanas iespēju ierobežošana. Vārdi ar nevēlamu vai daudznozīmīgu saturu tika izslēgti vai arī to nozīmes sašaurinātas līdz vienai atļautajai interpretācijai.

: Piemēram, vārds „brīvs” (''free'') tika saglabāts tikai materiālā nozīmē (t.i. „brīva tualete”), bet tika izslēgts no politiskā un intelektuālā konteksta. Jēdzieni kā „politiskā brīvība” vai „domas brīvība” tika konceptuāli iznīcināti.

Valodas leksiskais apjoms tika maksimāli samazināts. Ja vārds nebija obligāti nepieciešams noteiktas idejas izteikšanai, tas tika uzskatīts par lieku.

=== Politiskās pozīcijas uzspiešana ===
Jaunvaloda neparedzēja nekādu novirzi no partijas oficiālās ideoloģijas. Visu ideoloģiski bīstamo nozīmi aizstāja ar terminiem, kas tās stigmatizēja:

* '''domu noziegums''' (''crimethink'') — jebkāda doma, kas neatbilst partijas ideoloģijai;
* '''vecā domāšana''' (''oldthink'') — domāšanas veidi, kas pastāvēja pirms partijas dominances;
* '''ļaunums''' (''sexcrime'') — jebkāda seksuālā izpausme, kas nav reproduktīva.

=== Gramatiskās īpatnības ===
* Jaunvalodas gramatika tika vienkāršota, maksimāli standartizējot vārdu lietojumu:
* Jebkurš vārds varēja kalpot kā lietvārds, darbības vārds vai īpašības vārds (piemēram, ''knife'' nozīmē gan „nazis”, gan „griezt”).
* Īpašības vārdi veidojās ar piedēkli ''-ful'' (piemēram, ''speedful''), apstākļa vārdi — ar ''-wise'' (piemēram, ''goodwise'' — 'labi').
* Negatīvās nozīmes tika veidotas ar priedēkli ''un-'' (piemēram, ''uncold'' — 'neauksts').
* Pastiprinājums tika izteikts ar ''plus-'' un ''doubleplus-'' (piemēram, ''plusgood'', ''doubleplusgood'').
* Visi darbības vārdi pagātnē pieņēma galotni ''-ed'' (piemēram, ''thinked'' nevis ''thought'').
* Daudzskaitlis tika veidots pēc vienkāršotiem fonētiskiem principiem: ''mans'', ''oxes'', ''lifes'' (nevis ''men'', ''oxen'', ''lives'').

== Lietošana mūsdienās ==
Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī [[Ukraina]]s plašsaziņas līdzekļi par jaunvalodu bieži vien sauca ziņojumus, kas ir mainīti [[Krievija]]s [[cenzūra]]s dēļ. Krievijas plašsaziņas līdzekļos agresijas attaisnošanai un zaudējumu slēpšanai daži vārdi un izteicieni ir aizstāti ar citiem, neitrālākiem. Piemēram, vārda „karš” vietā tiek lietots jēdziens „īpašā militāra operācija”, „ugunsgrēka” vietā — „dūmu veidošanās”, „sprādziena” vietā — „paukšķis”, „samazinājuma” vietā — „negatīvs pieaugums”.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodas]]
[[Kategorija:Džordža Orvela darbi]]</text>
      <sha1>eg6wqi62dqosonlba9mqfm5tacn3fi6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301433</id>
      <parentid>4301431</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T07:17:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Jaunvaloda tomēr ir plašs jēdziens, jaunruna - konkrētā gadījuma apzīmējums</comment>
      <origin>4301433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6976" sha1="0v7uow0ud95lljpecopuhezmxbwfp74" xml:space="preserve">'''Jaunruna''' ({{val|en|newspeak}}) ir [[mākslīgā valoda|mākslīga valoda]], ko savā antiutopiskajā romānā „[[1984 (romāns)|1984]]” apraksta [[Džordžs Orvels]]. Tā kalpo kā [[totalitārisms|totalitārā]] režīma „ANGSOC” rīks ideoloģiskai kontrolei pār [[sabiedrība|sabiedrību]]. Šī valoda ir sistemātiski deformēta klasiskā [[angļu valoda]], kas pielāgota [[partija]]s ideoloģijai un birokrātiskajai leksikai. Vārdi zaudē savas tradicionālās nozīmes, tiek apzināti pārdefinēti vai aizstāti ar [[antonīms|antonīmiem]], piemēram, „Karš ir miers” (''War is Peace''), tādējādi veidojot semantiski manipulējošu diskursu.

Romānā jaunruna tiek raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca tiek ik gadu mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā „Par jaunrunu” (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels uzsver, ka jaunrunas pamatā ir klasiskā angļu valoda, taču ar ievērojami samazinātu leksisko un gramatisko daudzveidību. Šī vienkāršošana nav nejauša, bet strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu iespēju izteikt brīvdomīgas, opozicionāras vai revolucionāras idejas. Līdz ar to jaunrunas būtība ir radīt vidi, kurā „domu noziegumi” (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: „Iznīcināt vārdus ir brīnišķīgi.”&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco runu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunrunu. Šī valodas aizvietošana tiek atainots kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot domāšanas potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par alternatīviem pasaules skatījumiem.

Orvela izstrādātā jaunrunas koncepcija balstās uz vēsturisko totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība]]s — valodas praksēm. Jaunrunas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā ieinteresētībā par vienkāršoto angļu valodu (''Basic English''), ko viņš īslaicīgi atbalstīja no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri kritizēja esejā „Politika un angļu valoda” (''Politics and the English Language''), kurā asi vērsās pret tā laika angļu valodas stilistisko un [[jēdziens|jēdzienisko]] noplicināšanos. Orvels norāda uz [[metafora|metaforu]] izzušanu, pretenciozu stilistiku un konceptuālu neskaidrību, kas veicina domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Jaunvalodas pamatprincipi ==
Romānā „1984” Džordžs Orvels detalizēti apraksta t.s. jaunrunas uzbūvi un pamatprincipus, ko viņš izklāsta grāmatas pielikumā. Jaunrunas mērķis bija ne tikai ierobežot domāšanas iespējas, bet arī nodrošināt pilnīgu ideoloģisku kontroli pār indivīda apziņu.

=== Vārdu krājums ===
Jaunrunas vārdu krājums ir iedalīts trīs daļās atkarībā no lietošanas jomas:

* A daļa sastāvēja no vārdiem, kas nepieciešami ikdienas saziņā un fizisko darbību aprakstīšanā. Tie bija vienkāršoti vecās valodas vārdi, attīrīti no daudznozīmības un emocionālām niansēm. Tā neļāva izteikt abstraktas vai teorētiskas domas.
* B daļa ietvēra īpaši darinātus vārdus, kuru uzdevums bija izteikt politiskus un ētiskus jēdzienus. Tieši šajā vārdnīcā vispilnīgāk atklājās jaunrunas ideoloģiskā funkcija.
* C daļa bija specializēta leksika, kas ietvēra tikai tehniskos un zinātniskos terminus. Šie termini tika lietoti konkrētu jomu profesionāļu vidū un bija semantiski izolēti no pārējās valodas.

=== Nozīmju nianšu izslēgšana un vārdnīcas saīsināšana ===
Jaunrunas galvenais princips bija domu izteikšanas iespēju ierobežošana. Vārdi ar nevēlamu vai daudznozīmīgu saturu tika izslēgti vai arī to nozīmes sašaurinātas līdz vienai atļautajai interpretācijai.

: Piemēram, vārds „brīvs” (''free'') tika saglabāts tikai materiālā nozīmē (t.i. „brīva tualete”), bet tika izslēgts no politiskā un intelektuālā konteksta. Jēdzieni kā „politiskā brīvība” vai „domas brīvība” tika konceptuāli iznīcināti.

Valodas leksiskais apjoms tika maksimāli samazināts. Ja vārds nebija obligāti nepieciešams noteiktas idejas izteikšanai, tas tika uzskatīts par lieku.

=== Politiskās pozīcijas uzspiešana ===
Jaunruna neparedzēja nekādu novirzi no partijas oficiālās ideoloģijas. Visu ideoloģiski bīstamo nozīmi aizstāja ar terminiem, kas tās stigmatizēja:

* '''domu noziegums''' (''crimethink'') — jebkāda doma, kas neatbilst partijas ideoloģijai;
* '''vecā domāšana''' (''oldthink'') — domāšanas veidi, kas pastāvēja pirms partijas dominances;
* '''ļaunums''' (''sexcrime'') — jebkāda seksuālā izpausme, kas nav reproduktīva.

=== Gramatiskās īpatnības ===
* Jaunrunas gramatika tika vienkāršota, maksimāli standartizējot vārdu lietojumu:
* Jebkurš vārds varēja kalpot kā lietvārds, darbības vārds vai īpašības vārds (piemēram, ''knife'' nozīmē gan „nazis”, gan „griezt”).
* Īpašības vārdi veidojās ar piedēkli ''-ful'' (piemēram, ''speedful''), apstākļa vārdi — ar ''-wise'' (piemēram, ''goodwise'' — 'labi').
* Negatīvās nozīmes tika veidotas ar priedēkli ''un-'' (piemēram, ''uncold'' — 'neauksts').
* Pastiprinājums tika izteikts ar ''plus-'' un ''doubleplus-'' (piemēram, ''plusgood'', ''doubleplusgood'').
* Visi darbības vārdi pagātnē pieņēma galotni ''-ed'' (piemēram, ''thinked,'' nevis ''thought'').
* Daudzskaitlis tika veidots pēc vienkāršotiem fonētiskiem principiem: ''mans'', ''oxes'', ''lifes'' (nevis ''men'', ''oxen'', ''lives'').

== Lietošana mūsdienās ==
Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī [[Ukraina]]s plašsaziņas līdzekļi par jaunrunu bieži vien sauca ziņojumus, kas ir mainīti [[Krievija]]s [[cenzūra]]s dēļ. Krievijas plašsaziņas līdzekļos agresijas attaisnošanai un zaudējumu slēpšanai daži vārdi un izteicieni ir aizstāti ar citiem, neitrālākiem. Piemēram, vārda „karš” vietā tiek lietots jēdziens „īpašā militāra operācija”, „ugunsgrēka” vietā — „dūmu veidošanās”, „sprādziena” vietā — „paukšķis”, „samazinājuma” vietā — „negatīvs pieaugums”.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodas]]
[[Kategorija:Džordža Orvela darbi]]</text>
      <sha1>0v7uow0ud95lljpecopuhezmxbwfp74</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301505</id>
      <parentid>4301433</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:49:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Turaids</username>
        <id>8965</id>
      </contributor>
      <origin>4301505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7285" sha1="0ejw7pl6lk1t01dfzozqywi3rgd274o" xml:space="preserve">'''Jaunruna''' ({{val|en|newspeak}}) ir [[mākslīgā valoda|mākslīga valoda]], ko savā antiutopiskajā romānā „[[1984 (romāns)|1984]]” kā [[totalitārisms|totalitārā]] režīma „ANGSOC” rīku ideoloģiskai kontrolei pār [[sabiedrība|sabiedrību]] apraksta [[Džordžs Orvels]]. Tās pamatā ir [[angļu valoda]], kas ir sistemātiski pārveidota un pielāgota valdošās [[partija]]s [[ideoloģija]]i un [[birokrātija]]i. Jaunrunas raksturīga iezīme ir, ka tās [[vārds|vārdiem]] ir mainīta to sākotnējā nozīme vai tie aizstāti ar [[antonīms|antonīmiem]], piemēram, „Karš ir miers” (''War is Peace''), veidojot [[semantika|semantiski]] manipulējošu [[diskurss|diskursu]].

Romānā jaunruna raksturota kā topošā pasaules valoda, kuras vārdnīca ik gadu tiek mērķtiecīgi saīsināta. Šīs valodas attīstības principi ir izklāstīti romāna pielikumā — esejā „Par jaunrunu” (''The Principles of Newspeak''). Tajā Orvels skaidro, ka jaunrunas pamatā ir klasiskā angļu valoda, taču ar ievērojami samazinātu leksisko un [[gramatika|gramatisko]] daudzveidību. Šī vienkāršošana ir strukturāli ieprogrammēta, lai izslēgtu jebkādu iespēju izteikt brīvdomīgas, [[opozīcija|opozicionāras]] vai [[revolūcija|revolucionāras]] [[ideja]]s. Līdz ar to jaunrunas būtība ir radīt vidi, kurā tā sauktie „domu noziegumi” (''thoughtcrime'') kļūst lingvistiski neiespējami. Kā saka viens no romāna varoņiem: „Iznīcināt vārdus ir brīnišķīgi.”&lt;ref&gt;Orwell, George. ''1984''. Secker &amp; Warburg, 1949.&lt;/ref&gt;

Vecā jeb tradicionālā angļu valoda romānā tiek dēvēta par „veco runu” (''Oldspeak''), kuru līdz 2050. gadam plānots pilnībā aizvietot ar jaunrunu. Šī valodas aizvietošana romānā atainota kā neatņemama totalitāras varas mehānisma sastāvdaļa, kura mērķis ir ne tikai kontrolēt pilsoņu rīcību, bet arī ierobežot [[domāšana]]s potenciālu, izslēdzot pašas domas iespējamību par citu pasaules skatījumu.

Orvela izstrādātā jaunrunas [[koncepcija]] balstās 20. gadsimta pirmās puses totalitāro režīmu — [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] vadītās [[Padomju Savienība]]s — valodas praksē. Jaunrunas idejas saknes meklējamas arī Orvela agrīnajā interesē par vienkāršoto angļu valodu (''Basic English''), ko viņš īslaicīgi atbalstīja no 1942. līdz 1944. gadam. Tomēr vēlāk viņš šo ieceri sāka kritizēt, un esejā „Politika un angļu valoda” (''Politics and the English Language'') asi vērsās pret tā laika angļu valodas [[stilistika|stilistisko]] un [[jēdziens|jēdzienisko]] noplicināšanu. Orvels norādīja uz [[metafora|metaforu]] izzušanu, pretenciozu stilistiku un jēdzienisko neskaidrību, kas, viņaprāt, veicināja domu banalizāciju un loģiskās skaidrības zudumu.&lt;ref&gt;Orwell, George. ''Politics and the English Language''. Horizon, April 1946.&lt;/ref&gt;

== Jaunrunas pamatprincipi ==
Jaunrunas uzbūvi un pamatprincipus Džordžs Orvels izklāsta romāna „1984” pielikumā. Jaunrunas mērķis bija ne tikai ierobežot domāšanas iespējas, bet arī nodrošināt pilnīgu ideoloģisku kontroli pār [[indivīds|indivīda]] [[apziņa|apziņu]].

=== Vārdu krājums ===
Jaunrunas vārdu krājums ir iedalīts trīs daļās atkarībā no lietošanas jomas:

* A daļa sastāvēja no vārdiem, ko izmantoja ikdienas saziņā un fizisku darbību aprakstīšanai. Tie bija vienkāršoti vecās runas vārdi, kas bija attīrīti no daudznozīmības un emocionālām niansēm. Tā neļāva izteikt [[abstraktā domāšana|abstraktas]] vai teorētiskas domas.
* B daļa ietvēra īpaši darinātus vārdus politisko un ētisko jēdzienu izteikšanai. Tieši šī vārdu daļa vispilnīgāk atklāj jaunrunas ideoloģisko funkciju.
* C daļa bija specializēta leksika, kas ietvēra tikai tehniskos un zinātniskos [[termins|terminus]]. Šie termini tika lietoti konkrētu jomu profesionāļu vidū, un bija semantiski izolēti no pārējās valodas.

=== Vārdu krājuma un nozīmju samazināšana ===
Jaunrunas galvenais uzdevums bija domu izteikšanas iespēju ierobežošana. Nevēlamos vārdus izņēma no aprites, bet daudznozīmīgos vārdus sašaurināja līdz vienai atļautajai interpretācijai.

: Piemēram, vārdu „brīvs” (''free'') saglabāja tikai materiālā nozīmē (t.i. „brīva tualete”), bet tā politisko un intelektuālo nozīmi — atmeta, konceptuāli iznīcinot tādus jēdzienus kā „politiskā brīvība” vai „domas brīvība”.

Valodas leksiskais apjoms tika maksimāli samazināts. Ja vārds nebija obligāti nepieciešams noteiktas idejas izteikšanai, tas tika uzskatīts par lieku.

=== Politiskās pozīcijas uzspiešana ===
Jaunruna neparedzēja nekādu novirzi no partijas oficiālās ideoloģijas. Visu ideoloģiski bīstamo aizstāja ar jēdzieniem, kas to stigmatizēja:

* '''domu noziegums''' (''crimethink'') — jebkāda partijas ideoloģijai neatbilstoša doma;
* '''vecā domāšana''' (''oldthink'') — pirms partijas nākšanas pie varas pastāvējušie [[domāšana]]s veidi;
* '''ļaunums''' (''sexcrime'') — jebkāda seksuālā izpausme, kas nav [[vairošanās|reproduktīva]].

=== Gramatiskās īpatnības ===
* Jaunrunas gramatika tika vienkāršota, maksimāli standartizējot vārdu lietojumu:
* Jebkurš vārds var kalpot gan kā [[lietvārds]], [[darbības vārds]] vai [[īpašības vārds]] (piemēram, ''knife'' nozīmē gan „nazis”, gan „griezt”).
* Īpašības vārdus darina ar [[piedēklis|piedēkli]] ''-ful'' (piemēram, ''speedful'' — 'ātrs'), [[apstākļa vārds|apstākļa vārdus]] — ar ''-wise'' (piemēram, ''goodwise'' — 'labi').
* Vārdus ar negatīvu nozīmi darināja ar [[priedēklis|priedēkli]] ''un-'' (piemēram, ''uncold'' — 'neauksts').
* Pastiprinājumu izsaka veidojot salikteņus, pievienojot ''plus-'' un ''doubleplus-'' (piemēram, ''plusgood'', ''doubleplusgood'').
* Visiem darbības vārdiem pagātnes formā pievieno [[galotne|galotni]] ''-ed'' (piemēram, ''thinked,'' nevis ''thought'').
* Daudzskaitli veido vārdiem pievienojot galotni ''-s'' vai ''–es'' (piemēram, ''mans'', ''oxes'', ''lifes'', nevis ''men'', ''oxen'', ''lives'').

== Paralēles mūsdienās ==
Pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 24. februārī [[Ukraina]]s plašsaziņas līdzekļi par jaunrunu bieži vien sauca ziņojumus, kas bija mainīti [[Krievija|Krievijā]] valdošās [[cenzūra]]s dēļ. Krievijas plašsaziņas līdzekļos iebrukuma attaisnošanai un [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņoto spēku]] zaudējumu slēpšanai noteikti vārdi un izteicieni ir aizstāti ar [[eifēmisms]]iem. Piemēram, vārda „karš” vietā tiek lietots jēdziens „īpašā militāra operācija”, „ugunsgrēka” vietā — „dūmu veidošanās”, „sprādziena” vietā — „paukšķis”, „samazinājuma” vietā — „negatīvs pieaugums”.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Valodas]]
[[Kategorija:Džordža Orvela darbi]]</text>
      <sha1>0ejw7pl6lk1t01dfzozqywi3rgd274o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:PRIME GUDRAIS</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604121</id>
    <revision>
      <id>4301349</id>
      <timestamp>2025-06-29T00:59:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301349</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" sha1="atp1inxxd1qa64hdzom5d0klgc9hmm4" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=PRIME GUDRAIS}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 03.59 (EEST)</text>
      <sha1>atp1inxxd1qa64hdzom5d0klgc9hmm4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Probium577</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604124</id>
    <revision>
      <id>4301378</id>
      <timestamp>2025-06-29T02:54:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="lp85vkcdfdhqmotzabwqyzifpp8i8mn" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Probium577}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 05.54 (EEST)</text>
      <sha1>lp85vkcdfdhqmotzabwqyzifpp8i8mn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alkohola atkarība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604125</id>
    <redirect title="Alkoholisms" />
    <revision>
      <id>4301380</id>
      <timestamp>2025-06-29T03:49:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Alkoholisms]]</comment>
      <origin>4301380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="et7d1trrn83proqwaettf8xdp6krf4a" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Alkoholisms]]</text>
      <sha1>et7d1trrn83proqwaettf8xdp6krf4a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Joetimmy</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604126</id>
    <revision>
      <id>4301392</id>
      <timestamp>2025-06-29T04:35:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" sha1="dx813xuv6aqk4pwazbb93foybhlwzaa" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Joetimmy}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 07.35 (EEST)</text>
      <sha1>dx813xuv6aqk4pwazbb93foybhlwzaa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:BakuDANBalls</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604127</id>
    <revision>
      <id>4301395</id>
      <timestamp>2025-06-29T04:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="67frysng0x9gwhodt9p3d9f0ije2bye" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=BakuDANBalls}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 07.42 (EEST)</text>
      <sha1>67frysng0x9gwhodt9p3d9f0ije2bye</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tervela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604128</id>
    <revision>
      <id>4301401</id>
      <timestamp>2025-06-29T05:12:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par pilsētu Spānijā</comment>
      <origin>4301401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3321" sha1="m8jmgyiuqu3p1s820dbnfkoud7ac3b1" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Tervela
 | official_name            = {{ubl|''Teruel''}}
 | settlement_type          = pašvaldība Spānijā
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = {{#property:P41}}
 | image_shield             = {{#property:P94}}
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Spānija#Aragona#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ESP}}
 | subdivision_type1        = Autonomais apgabals
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Aragon.svg}} [[Aragona]]
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name2        = {{nobr|{{flagicon image|Flag of Teruel (province).svg}} [[Tervelas province]]}}
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 440.41
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2024. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 36713
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 40 | latm = 20 | lats = 37 | latNS = N
 | longd = 1 | longm = 06 | longs = 26 | longEW = W
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = 44001-44003
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 915
 | website                  = {{URL|https://www.teruel.es/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Tervela''' ({{val|es|Teruel}}, {{izrunā|teˈɾwel}}) ir pašvaldība un pilsēta [[Spānija]]s ziemeļaustrumos, [[Aragona]]s autonomā apgabala dienvidu daļā un ir [[Tervelas province]]s administratīvais centrs. 2024. gadā Tervelā dzīvoja 36,7 tūkstoši iedzīvotāju, un ir viens no vismazākajiem [[Spānijas provinces|Spānijas provinču]] administratīvajiem centriem. Tervela bieži tiek minēta kā simbols reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai &quot;tukšajai Spānijai&quot; (''[[España vacía]]''). Tervela atrodas [[Ibērijas kalni|Ibērijas kalnu]] apvidū, stratēģiskā vietā starp [[Saragosa|Saragosu]] un [[Valensija (Spānija)|Valensiju]], un tai ir sena vēsture, kas ietver arābu, kristiešu un jūdu kultūru mantojumu. Pilsēta ir īpaši slavena ar savu [[Mudeharas arhitektūra Aragonā|mudeharas stila arhitektūru]], kas iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]], kā arī ar leģendu par Tervelas mīlētājiem (''[[Los Amantes de Teruel]]''), kas ir nozīmīga vietējās kultūras sastāvdaļa. Geogrāfiski Tervela kalpo kā vārti uz Aragonas dienvidu plakankalni un apkārtējo kalnaino lauku reģionu.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Spānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Aragonas pilsētas]]</text>
      <sha1>m8jmgyiuqu3p1s820dbnfkoud7ac3b1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Nagurskoye</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604129</id>
    <revision>
      <id>4301402</id>
      <timestamp>2025-06-29T05:12:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" sha1="az8qsvbhw19b7a38yvjnny9vodolr1p" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Nagurskoye}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 08.12 (EEST)</text>
      <sha1>az8qsvbhw19b7a38yvjnny9vodolr1p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teruela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604130</id>
    <redirect title="Tervela" />
    <revision>
      <id>4301403</id>
      <timestamp>2025-06-29T05:12:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tervela]]</comment>
      <origin>4301403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="egfa2utc5hxscd373z2tua78sbduwwe" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tervela]]</text>
      <sha1>egfa2utc5hxscd373z2tua78sbduwwe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teruel</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604131</id>
    <redirect title="Tervela" />
    <revision>
      <id>4301404</id>
      <timestamp>2025-06-29T05:13:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tervela]]</comment>
      <origin>4301404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21" sha1="egfa2utc5hxscd373z2tua78sbduwwe" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tervela]]</text>
      <sha1>egfa2utc5hxscd373z2tua78sbduwwe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidnes diskusija:Valsts dati Kanāda</title>
    <ns>11</ns>
    <id>604132</id>
    <revision>
      <id>4301405</id>
      <timestamp>2025-06-29T05:17:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>FireDragonValo</username>
        <id>103171</id>
      </contributor>
      <comment>/* Labojuma pieprasījums (29-06-2025) */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4301405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="116" sha1="opq5qagsir0vs6q43o0ph6h4zkk0uwc" xml:space="preserve">== Labojuma pieprasījums (29-06-2025) ==

&lt;code&gt;File:Flag of Canada.svg -&gt; File:Flag of Canada (Pantone).svg&lt;/code&gt;</text>
      <sha1>opq5qagsir0vs6q43o0ph6h4zkk0uwc</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301425</id>
      <parentid>4301405</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T06:32:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Labojuma pieprasījums (29-06-2025) */</comment>
      <origin>4301425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="253" sha1="7n1vkda3f9x2bd4mbkjsi6dlrtnu5x5" xml:space="preserve">== Labojuma pieprasījums (29-06-2025) ==

&lt;code&gt;File:Flag of Canada.svg -&gt; File:Flag of Canada (Pantone).svg&lt;/code&gt;
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 09.32 (EEST)</text>
      <sha1>7n1vkda3f9x2bd4mbkjsi6dlrtnu5x5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Belocvetov88</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604133</id>
    <revision>
      <id>4301422</id>
      <timestamp>2025-06-29T06:21:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="3dzi3vsexbw5rhacatjaikljo46rvfs" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Belocvetov88}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 09.21 (EEST)</text>
      <sha1>3dzi3vsexbw5rhacatjaikljo46rvfs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tubuai salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604134</id>
    <revision>
      <id>4301426</id>
      <timestamp>2025-06-29T06:40:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} {{Salu infokaste |nosaukums           = Tubuai salas |attēls              = Tubuai depuis le motu Mitiha.jpg |attēla paraksts     = Skats uz [[Tubuai]] salu no Mitihas [[motu]] |attēla izmērs       =  |vietas karte               =  |vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns |reljefa_karte       = jā |alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt; |mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt; |lab...</comment>
      <origin>4301426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4322" sha1="bbo0osxf0twhchgatar9su837a9s17i" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Salu infokaste
|nosaukums           = Tubuai salas
|attēls              = Tubuai depuis le motu Mitiha.jpg
|attēla paraksts     = Skats uz [[Tubuai]] salu no Mitihas [[motu]]
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Îles Tubuai''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 23 |latm= 52 |lats=48 |latNS= S 
|longd= 147 |longm= 40 |longs=12 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Polinēzija]]
|salu skaits         = 7
|galvenās salas      = [[Tubuai]], [[Rurutu]], [[Rapa (sala)|Rapa]]
|platība             = 143,7
|garums              = 1350
|platums             = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = &lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = &lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Mataura&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 6850
|iedzīvotāju gads = 2022
|blīvums          = 48
|pamatiedzīvotāji = tubuajieši, rapieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Tubuai salas''' ({{val|fr|Îles Tubuai}}, {{val|ty|Tuha’a pae mā }}), vai oficiāli '''Dienvidu salas''' ({{val|fr|Îles Australes}}), ir atolu un salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s dienvidos. Administratīvi dalās piecās komūnās — katra apdzīvotā sala veido patstāvīgu komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tautas tubuajieši un rapieši.

&lt;!-- == Ģeogrāfija ==
Salu grupa stiepjas {{nobr|400 km}} garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā un to veido 9 [[koraļļi|koraļļu]] [[atols|atoli]] un viena atsevišķa koraļļu salas. Tā sauszemes platība ir ap 233 km². Valda tropiskais klimats bez izteiktām sezonām; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|26 °C}}. --&gt; 

&lt;!-- === Atoli un salas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
|+ Palisera salas
|-
! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}&lt;/ref&gt;  !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna
|-
| [[Apataki]] || 20 || 683 || 442 || 22.1 || Niutahi || Arutua 
|-
| [[Arutua]] || 15 || 484 || 808 || 53.9 || Rautini || Arutua
|-
| [[Fakarava]] || 16 || 1153 || 844 || 52.8 || Rotoava || Fakarava
|-
| [[Kaukura]] || 11 || 434 || 414 || 37.6 || Raitahiti || Arutua
|-
| [[Makatea]] || 24 || — || 94 || 3.9 || Vaitepaua || Raniroa
|-
| [[Mataiva]] || 16 || 25 || 294 || 18.4 || Pahua || Raniroa
|-
| [[Niau]] || 20 || 32 || 246 || 12.3 || Tuoana || Fakarava
|-
| [[Raniroa]] || 79 || 1446 || 2709 || 34.3 || Tiputa || Raniroa
|-
| [[Tikehau]] || 20 || 461 || 560 || 28.0 || Tuherahera || Raniroa
|-
| [[Toau]] || 12 || 561 || 14 || 1.2 || Maragai || Fakarava
|} --&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]</text>
      <sha1>bbo0osxf0twhchgatar9su837a9s17i</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301518</id>
      <parentid>4301426</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:43:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4301518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4743" sha1="1b0ic0gle72fc2z1ruu61o1xfnw0ts9" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Tubuai salas
|attēls              = Tubuai depuis le motu Mitiha.jpg
|attēla paraksts     = Skats uz [[Tubuai]] salu no Mitihas [[motu]]
|attēla izmērs       = 
|vietas karte               = 
|vietaskarte         = Franču Polinēzija#Klusais okeāns
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = &lt;!-- cita VietasKarte versija; faila nosaukums --&gt;
|mapwidth            = 260px&lt;!-- kartes platums, atšķirīgs no 250 --&gt;
|label               = &lt;!-- ja atšķirīgs no &quot;nosaukums&quot; --&gt;
|position            = 
|mark                = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption             = 
|vietējais nosaukums = ''Îles Tubuai''
|izvietojums         = [[Klusais okeāns]]
|latd= 23 |latm= 52 |lats=48 |latNS= S 
|longd= 147 |longm= 40 |longs=12 |longEW= W
|arhipelāgs          = [[Polinēzija]]
|salu skaits         = 7
|galvenās salas      = [[Tubuai]], [[Rurutu]], [[Rapa (sala)|Rapa]]
|platība             = 143,7
|garums              = 1350
|platums             = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|krasta līnija       = &lt;!-- tikai skaitli km --&gt;
|augstākais kalns    = Perau (Rapa)
|augstums            = 650
|valsts                            = 
|valsts adm vienības tips          = Valsts
|valsts adm vienība                = {{FRA}}
|valsts adm vienības tips1         = Aizjūras teritorija
|valsts adm vienība1               = {{PYF}}
|valsts adm vienības tips2         = &lt;!-- 3.pakāpes adm. iedalījuma sugas vārds --&gt;
|valsts adm vienība2               = &lt;!-- 3.pakāpes adm. vienību uzskaitījums --&gt;
|valsts galvaspilsēta              = 
|valsts lielpilsēta                =
|valsts ciems                      = Mataura&lt;!-- ja lielākā apdzīvotā vieta nav pilsēta --&gt;
|valsts lielpilsētas iedzīvotāji   = 
|valsts vadoņa tituls              = 
|valsts vadoņa vārds               = 
|iedzīvotāji      = 6850
|iedzīvotāju gads = 2022&lt;ref&gt;[https://www.ispf.pf/content//uploads/RP_2022_Conference_de_presse_sur_la_presentation_des_nouveaux_chiffres_de_population_legale_22_novembre_2022_65eba56a35.pdf La population légale en Polynésie française au 18 août 2022]&lt;/ref&gt; 
|blīvums          = 48
|pamatiedzīvotāji = tubuajieši, rapieši
|citas daļas      = 
| piezīme          = 
}}
'''Tubuai salas''' ({{val|fr|Îles Tubuai}}, {{val|ty|Tuha’a pae mā }}), vai oficiāli '''Dienvidu salas''' ({{val|fr|Îles Australes}}), ir atolu un salu grupa [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Franču Polinēzija]]s dienvidos.&lt;ref&gt;{{PZT|713|Tubuajas salas}}&lt;/ref&gt; Administratīvi dalās piecās komūnās — katra apdzīvotā sala veido patstāvīgu komūnu. Salu pamatiedzīvotāji ir [[polinēzieši|polinēziešu]] tautas tubuajieši un rapieši.

== Ģeogrāfija ==
Salu grupa stiepjas {{nobr|1350 km}} garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā un to veido 5 vulkāniskas salas ([[Tubuai]], [[Rurutu]], [[Rimatara]], [[Raivavae]], [[Rapa (sala)|Rapa]]), daļu no kurām ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[atols|atoli]] un [[Marijas sala]]s koraļļu atols un [[Marotiri]] saliņas. Reizēm iekļauj arī Nelsona un Mozesa rifus. Kopējā sauszemes platība ir ap {{nobr|144 km²}}. Valda tropisks lietusmežu klimats; vidējā gada temperatūra ir ap {{nobr|26 °C}}, vidējais nokrišņu daudzums — 1826 mm. Vasaras (novembris — aprīlis) karstas un miglainas ar ievērojamiem nokrišņiem; biži cikloni. Ziemas (maijs — oktobris) siltas un mitras.

=== Atoli un salas ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:90%&quot;
! Atols / sala !! Sauszemes platība km² !! Lagūnas platība km² !! Iedzīvotāji (2017)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 |title=Répartition de la population de la Polynésie française par île en 2017, Institut de la statistique de la Polynésie française (ISPF) |access-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|09||bez}} |archive-url=https://archive.wikiwix.com/cache/20190309235158/http://www.ispf.pf/bases/Recensements/2017 }}&lt;/ref&gt;  !! Iedzīvotāju blīvums !! Lielākais ciems !! Komūna
|-
| [[Marijas sala]] || 1.3 || — || 0 || — || — || Rimitara
|-
| [[Marotiri]] || 0.04 || — || 0 || — || — || Rapa
|-
| [[Raivavae]] || 16 || 61 || 937 || 58.6 || Rairua || Raivavae
|-
| [[Rapa (sala)|Rapa]] || 40 || — || 515 || 12.9 || Ahurei || Rapa
|-
| [[Rimitara]] || 8.6 || — || 885 || 102.9 || Amaru || Rimitara
|-
| [[Rurutu]] || 32.7 || — || 2574 || 78.6 || Moerai || Rurutu
|-
| [[Tubuai]] || 45 ||  || 2285 || 50.8 || Mataura || Tubuai
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Franču Polinēzija]]</text>
      <sha1>1b0ic0gle72fc2z1ruu61o1xfnw0ts9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Melndzeltenā sēņmārīte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604135</id>
    <revision>
      <id>4301427</id>
      <timestamp>2025-06-29T06:45:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Grok 3 garadarbs</comment>
      <origin>4301427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9030" sha1="hhx9ez0mrh7wu04dq4rej8on59c7wqx" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Arthropoda
| tips_lv = Posmkāji
| klase = Insecta
| klase_lv = Kukaiņi
| kārta = Coleoptera
| kārta_lv = Vaboļu kārta
| dzimta = Coccinellidae
| dzimta_lv = Mārīšu dzimta
| ģints = Psyllobora
| ģints_lv = Sēņmārītes
| suga = P. vigintiduopunctata
| suga_lv = Melndzeltenā sēņmārīte
| binomial = Psylloboravigintiduopunctata
| kategorijas = nē
}}'''Melndzeltenā sēņmārīte''' (''Psyllobora vigintiduopunctata''), pazīstama arī kā '''divdesmitdivpunktu mārīte''' vai dažās valodās '''22-punktu mārīte''',&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/kukaini/psyllobora-vigintiduopunctata-l/|title=melndzeltenā sēņmārīte - Psyllobora vigintiduopunctata (L.) - Kukaiņi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt; ir [[mārīšu dzimta]]s (''Coccinellidae'') [[Vaboles|vaboļu kārtas]] [[Kukaiņi|kukainis]], kas izceļas ar savu mārītēm neparasto barošanās veidu un spilgto izskatu. Šī suga ir plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] un, atšķirībā no vairuma mārīšu, kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], tā galvenokārt pārtiek no [[Miltrasa|miltrasām]] (''Erysiphales''), kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]].

== Nosaukums ==
Zinātniskais nosaukums ''Psyllobora vigintiduopunctata'' cēlies no latīņu valodas, kur ''vigintiduopunctata'' nozīmē &quot;divdesmit divi plankumi&quot;, norādot uz raksturīgajiem 22 melnajiem plankumiem uz tās dzeltenajiem segspārniem. Agrākā literatūrā suga tika klasificēta kā ''Thea vigintiduopunctata'', bet mūsdienās tā ir pārvietota uz ''Psyllobora'' ģinti.

== Izskats ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir salīdzinoši maza, tās ķermeņa garums svārstās no 3 līdz 5 mm, parasti 3,5-4 mm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tās izskats ir spilgts un viegli atpazīstams:

'''Ķermeņa forma''': Kupolveida, tipiska mārītēm, ar noapaļotu ķermeni.

'''Krāsojums''': [[Segspārni]] ir koši dzelteni vai zaļgandzelteni ar 22 melniem plankumiem (11 uz katra segspārna). [[Priekškrūtis]] bez ķīļveida līnijām, [[Vairogs (entomoloģija)|vairogs]] dzeltens vai balts ar 5 melniem plankumiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

'''Atšķirības no citām mārītēm''': Atšķirībā no citām mārītēm, piemēram, [[septiņpunktu mārīte]]s (''Coccinella septempunctata''), melndzeltenās sēņmārītes plankumi ir vienmērīgi izkliedēti un mazāki. Tās krāsojums saglabājas līdzīgs visos dzīves posmos (kāpuri, kūniņas un pieaugušie), kas ir neparasti mārīšu dzimtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://insectsid.com/insect/22-spot-ladybird-beetle-psyllobora-vigintiduopunctata-51660|title=Insects Id: 22-spot Ladybird Beetle (Psyllobora vigintiduopunctata)|website=Insects Id|access-date=2025-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Dzimumu dimorfisms''': Nav izteikta dzimumu [[Dimorfisms|dimorfisma]], taču mātītes var būt nedaudz lielākas par tēviņiem.
[[Attēls:Psyllobora.vigintiduopunctata.6921.larva.jpg|thumb|281x281px|Kāpurs]]
[[Attēls:2018 09 25 Psyllobora vigintiduopunctata pupa2.jpg|thumb|285x285px|Kūniņa]]
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.mating.lateral.jpg|thumb|285x285px|Pārošanās]]
[[Attēls:Psyllobora-vigintiduopunctata-11-fws.jpg|thumb|285x285px|Sugas kājas ir tumši dzeltenas]]
'''Kāpuri un kūniņas''' ir līdzīgi pieaugušajiem kukaiņiem ar dzeltenu pamatkrāsu un melniem plankumiem, padarot tos viegli atpazīstamus. Šī iezīme ir neparasta, jo vairumam mārīšu kāpuri un pieaugušie īpatņi ievērojami atšķiras.

== Dzīvesvieta un izplatība ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir sastopama galvenokārt Eiropā, tostarp Latvijā, kur tā ir samērā izplatīta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tā pirmo reizi tika atklāta Vācijā 1874. gadā uz [[tragantzirņi]]em (''Astragalus)'', barojoties ar miltrasas sēnītēm (''Erysiphe holosericea''). Tās izplatība aptver:

=== Ģeogrāfiskais areāls ===
Eiropa, tostarp Rietumeiropa, Centrāleiropa un Austrumeiropa. Suga ir novērota arī dažās Āzijas daļās, bet tā primāri ir Eiropas suga.

=== Biotopi ===
Sastopama mežmalās, dārzos, parkos, pļavās un citos pusatklātos apvidos, kur aug miltrasām inficēti augi, piemēram, nātres, zemie krūmi un lakstaugi. Tā dod priekšroku zemai veģetācijai, bet reizēm ir atrasta arī uz jauniem koku zariem.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://karits.eu/index.php/2025/06/06/22-spot-ladybird-psyllobora-vigintiduopunctata/|title=22-spot ladybird (Psyllobora vigintiduopunctata)|last=Erik|access-date=2025-06-29|date=2025-06-06|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Ekoloģija un barošanās ==
Atšķirībā no vairuma mārīšu, kas ir plēsējas un barojas ar laputīm vai citiem maziem kukaiņiem, melndzeltenā sēņmārīte ir mikofāga, proti, tā pārtiek no sēnītēm, galvenokārt miltrasu [[Hifas|hifām]]. Šī barošanās paradums padara to par nozīmīgu bioloģiskās kontroles aģentu, jo tā palīdz samazināt sēnīšu infekcijas uz kultūraugiem un savvaļas augiem.

=== Ekoloģiskā nozīme ===
Suga veicina augu veselību, samazinot miltrasu izplatību, kas var kaitēt lauksaimniecības kultūrām un dekoratīvajiem augiem. Tās klātbūtne dārzos un lauksaimniecības zemēs ir īpaši vēlama, jo tā var samazināt nepieciešamību pēc ķīmiskajiem fungicīdiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bugswithmike.com/guide/arthropoda/hexapoda/insecta/coleoptera/polyphaga/coccinelloidea/coccinellidae/coccinellinae/psyllobora|title=Fungus-eating Lady Beetles|website=Bugs With Mike|access-date=2025-06-29|date=2025-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Aktivitātes periods ===
Aktīva no aprīļa līdz oktobrim, ar maksimālu aktivitāti siltos, mitros apstākļos, kas veicina miltrasu augšanu.[](&lt;nowiki&gt;https://karits.eu/index.php/2025/06/06/22-spot-ladybird-psyllobora-vigintiduopunctata/&lt;/nowiki&gt;)

== Dzīves cikls ==
Melndzeltenās sēņmārītes dzīves cikls ietver četrus posmus: olu, kāpuru, kūniņu un pieaugušo stadiju.

'''Olas''': Mātītes dēj dzeltenas olas uz augiem, kas inficēti ar miltrasām, nodrošinot kāpuriem tūlītēju barības avotu.

'''Kāpuri''': Kāpuri ir dzelteni ar melniem plankumiem, līdzīgi pieaugušajiem, un aktīvi barojas ar miltrasām. Šī stadija ilgst aptuveni 2—3 nedēļas atkarībā no temperatūras un barības pieejamības.

'''Kūniņa''': Kūniņas stadijā kukainis ir nekustīgs, bet saglabā dzelteno krāsu ar melniem plankumiem. Šī stadija ilgst apmēram 5—10 dienas.

'''Pieaugušais''': Pieaugušie kukaiņi ir aktīvi un spēj lidot, lai gan biežāk tie rāpo pa miltrasām inficēto veģetāciju. Pieaugušo dzīves ilgums var būt vairāki mēneši, atkarībā no vides apstākļiem.

== Aizsardzības mehānismi ==
Melndzeltenā sēņmārīte izmanto ķīmiskos aizsardzības mehānismus, lai atturētu plēsējus. Tā izdala rūgtus [[Alkaloīdi|alkaloīdus]], kas padara to nepatīkamu [[kukaiņēdāji]]em, piemēram, [[putni]]em un [[zirnekļi]]em. Spilgtais krāsojums kalpo kā brīdinājums (aposematisms), norādot uz tās neēdamību.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Kultūras un zinātniskā nozīme ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir piesaistījusi uzmanību ne tikai ar savu ekoloģisko lomu, bet arī ar klātbūtni kultūrā:

'''Pastmarkas''': Suga ir attēlota uz vairākām pastmarkām, tostarp 2008. gada Džersijas, 2015. gada Baltkrievijas, 2017. gada Slovēnijas un Indijas, kā arī 2018. gada Nīderlandes un 2024. gada Rumānijas pastmarkām, uzsverot tās estētisko pievilcību un ekoloģisko nozīmi.

'''Pētniecība''': Tās unikālais barošanās paradums padara to par interesantu objektu entomoloģijas un bioloģiskās kontroles pētījumos.

== Apdraudējumi un aizsardzība ==
Melndzeltenā sēņmārīte nav uzskatāma par apdraudētu sugu, taču tās populācijas var ietekmēt pārmērīga [[Fungicīdi|fungicīdu]] lietošana, kas samazina miltrasu pieejamību. Lai veicinātu šīs sugas saglabāšanos, ieteicams:

samazināt ķīmisko fungicīdu lietošanu dārzos un lauksaimniecībā un saglabāt dabiskos biotopus, piemēram, mežmalas un pļavas, kur aug miltrasām inficēti augi.

== Interesanti fakti ==

* Melndzeltenās sēņmārītes spilgtais krāsojums ne tikai brīdina plēsējus, bet arī padara to par iecienītu objektu [[Makrofotogrāfija|makrofotogrāfijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stock.adobe.com/search?k=%2522psyllobora+vigintiduopunctata%2522|title=%22Psyllobora Vigintiduopunctata%22 Images – Browse 237 Stock Photos, Vectors, and Video|website=Adobe Stock|access-date=2025-06-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* Suga ir nosaukta par godu tās 22 plankumiem, kas ir nemainīgs skaits, atšķirībā no citām mārītēm, kuru plankumu skaits var variēt.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} 
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Mārīšu dzimta]]</text>
      <sha1>hhx9ez0mrh7wu04dq4rej8on59c7wqx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301504</id>
      <parentid>4301427</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:48:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>?</comment>
      <origin>4301504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9037" sha1="78oaqupeck0rp8yuu1dwin48etjqdbk" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Arthropoda
| tips_lv = Posmkāji
| klase = Insecta
| klase_lv = Kukaiņi
| kārta = Coleoptera
| kārta_lv = Vaboļu kārta
| dzimta = Coccinellidae
| dzimta_lv = Mārīšu dzimta
| ģints = Psyllobora
| ģints_lv = Sēņmārītes
| suga = P. vigintiduopunctata
| suga_lv = Melndzeltenā sēņmārīte
| binomial = Psylloboravigintiduopunctata
| kategorijas = nē
}}'''Melndzeltenā sēņmārīte''' (''Psyllobora vigintiduopunctata''), pazīstama arī kā '''divdesmitdivpunktu mārīte''' vai dažās valodās '''22-punktu mārīte''',&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/kukaini/psyllobora-vigintiduopunctata-l/|title=melndzeltenā sēņmārīte - Psyllobora vigintiduopunctata (L.) - Kukaiņi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt; ir [[mārīšu dzimta]]s (''Coccinellidae'') [[Vaboles|vaboļu kārtas]] [[Kukaiņi|kukainis]], kas izceļas ar savu mārītēm neparasto barošanās veidu un spilgto izskatu. Šī suga ir plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] un, atšķirībā no vairuma mārīšu, kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], tā galvenokārt pārtiek no [[Miltrasa|miltrasām]] (''Erysiphales''), kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]].

== Nosaukums ==
Zinātniskais nosaukums ''Psyllobora vigintiduopunctata'' cēlies no latīņu valodas, kur ''vigintiduopunctata'' nozīmē &quot;divdesmit divi plankumi&quot;, norādot uz raksturīgajiem 22 melnajiem plankumiem uz tās dzeltenajiem segspārniem. Agrākā literatūrā suga tika klasificēta kā ''Thea vigintiduopunctata'', bet mūsdienās tā ir pārvietota uz ''Psyllobora'' ģinti.

== Izskats ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir salīdzinoši maza, tās ķermeņa garums svārstās no 3 līdz 5 mm, parasti 3,5-4 mm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tās izskats ir spilgts un viegli atpazīstams:

'''Ķermeņa forma''': Kupolveida, tipiska mārītēm, ar noapaļotu ķermeni.

'''Krāsojums''': [[Segspārni]] ir koši dzelteni vai zaļgandzelteni ar 22 melniem plankumiem (11 uz katra segspārna). [[Priekškrūtis]] bez ķīļveida līnijām, [[Vairogs (entomoloģija)|vairogs]] dzeltens vai balts ar 5 melniem plankumiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

'''Atšķirības no citām mārītēm''': Atšķirībā no citām mārītēm, piemēram, [[septiņpunktu mārīte]]s (''Coccinella septempunctata''), melndzeltenās sēņmārītes plankumi ir vienmērīgi izkliedēti un mazāki. Tās krāsojums saglabājas līdzīgs visos dzīves posmos (kāpuri, kūniņas un pieaugušie), kas ir neparasti mārīšu dzimtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://insectsid.com/insect/22-spot-ladybird-beetle-psyllobora-vigintiduopunctata-51660|title=Insects Id: 22-spot Ladybird Beetle (Psyllobora vigintiduopunctata)|website=Insects Id|access-date=2025-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Dzimumu dimorfisms''': Nav izteikta dzimumu [[Dimorfisms|dimorfisma]], taču mātītes var būt nedaudz lielākas par tēviņiem.
[[Attēls:Psyllobora.vigintiduopunctata.6921.larva.jpg|thumb|281x281px|Kāpurs]]
[[Attēls:2018 09 25 Psyllobora vigintiduopunctata pupa2.jpg|thumb|285x285px|Kūniņa]]
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.mating.lateral.jpg|thumb|285x285px|Pārošanās]]
[[Attēls:Psyllobora-vigintiduopunctata-11-fws.jpg|thumb|285x285px|Sugas kājas ir tumši dzeltenas]]
'''Kāpuri un kūniņas''' ir līdzīgi pieaugušajiem kukaiņiem ar dzeltenu pamatkrāsu un melniem plankumiem, padarot tos viegli atpazīstamus. Šī iezīme ir neparasta, jo vairumam mārīšu kāpuri un pieaugušie īpatņi ievērojami atšķiras.

== Dzīvesvieta un izplatība ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir sastopama galvenokārt Eiropā, tostarp Latvijā, kur tā ir samērā izplatīta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tā pirmo reizi tika atklāta Vācijā 1874. gadā uz [[tragantzirņi]]em (''Astragalus)'', barojoties ar miltrasas sēnītēm (''Erysiphe holosericea''). Tās izplatība aptver:

=== Ģeogrāfiskais areāls ===
Eiropa, tostarp Rietumeiropa, Centrāleiropa un Austrumeiropa. Suga ir novērota arī dažās Āzijas daļās, bet tā primāri ir Eiropas suga.

=== Biotopi ===
Sastopama mežmalās, dārzos, parkos, pļavās un citos pusatklātos apvidos, kur aug miltrasām inficēti augi, piemēram, nātres, zemie krūmi un lakstaugi. Tā dod priekšroku zemai veģetācijai, bet reizēm ir atrasta arī uz jauniem koku zariem.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://karits.eu/index.php/2025/06/06/22-spot-ladybird-psyllobora-vigintiduopunctata/|title=22-spot ladybird (Psyllobora vigintiduopunctata)|last=Erik|access-date=2025-06-29|date=2025-06-06|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Ekoloģija un barošanās ==
Atšķirībā no vairuma mārīšu, kas ir plēsējas un barojas ar laputīm vai citiem maziem kukaiņiem, melndzeltenā sēņmārīte ir mikofāga, proti, tā pārtiek no sēnītēm, galvenokārt miltrasu [[Hifas|hifām]]. Šī barošanās paradums padara to par nozīmīgu bioloģiskās kontroles aģentu, jo tā palīdz samazināt sēnīšu infekcijas uz kultūraugiem un savvaļas augiem.

=== Ekoloģiskā nozīme ===
Suga veicina augu veselību, samazinot miltrasu izplatību, kas var kaitēt lauksaimniecības kultūrām un dekoratīvajiem augiem. Tās klātbūtne dārzos un lauksaimniecības zemēs ir īpaši vēlama, jo tā var samazināt nepieciešamību pēc ķīmiskajiem fungicīdiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bugswithmike.com/guide/arthropoda/hexapoda/insecta/coleoptera/polyphaga/coccinelloidea/coccinellidae/coccinellinae/psyllobora|title=Fungus-eating Lady Beetles|website=Bugs With Mike|access-date=2025-06-29|date=2025-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Aktivitātes periods ===
Aktīva no aprīļa līdz oktobrim, ar maksimālu aktivitāti siltos, mitros apstākļos, kas veicina miltrasu augšanu.&lt;!--[](&lt;nowiki&gt;https://karits.eu/index.php/2025/06/06/22-spot-ladybird-psyllobora-vigintiduopunctata/&lt;/nowiki&gt;)--&gt;

== Dzīves cikls ==
Melndzeltenās sēņmārītes dzīves cikls ietver četrus posmus: olu, kāpuru, kūniņu un pieaugušo stadiju.

'''Olas''': Mātītes dēj dzeltenas olas uz augiem, kas inficēti ar miltrasām, nodrošinot kāpuriem tūlītēju barības avotu.

'''Kāpuri''': Kāpuri ir dzelteni ar melniem plankumiem, līdzīgi pieaugušajiem, un aktīvi barojas ar miltrasām. Šī stadija ilgst aptuveni 2—3 nedēļas atkarībā no temperatūras un barības pieejamības.

'''Kūniņa''': Kūniņas stadijā kukainis ir nekustīgs, bet saglabā dzelteno krāsu ar melniem plankumiem. Šī stadija ilgst apmēram 5—10 dienas.

'''Pieaugušais''': Pieaugušie kukaiņi ir aktīvi un spēj lidot, lai gan biežāk tie rāpo pa miltrasām inficēto veģetāciju. Pieaugušo dzīves ilgums var būt vairāki mēneši, atkarībā no vides apstākļiem.

== Aizsardzības mehānismi ==
Melndzeltenā sēņmārīte izmanto ķīmiskos aizsardzības mehānismus, lai atturētu plēsējus. Tā izdala rūgtus [[Alkaloīdi|alkaloīdus]], kas padara to nepatīkamu [[kukaiņēdāji]]em, piemēram, [[putni]]em un [[zirnekļi]]em. Spilgtais krāsojums kalpo kā brīdinājums (aposematisms), norādot uz tās neēdamību.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Kultūras un zinātniskā nozīme ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir piesaistījusi uzmanību ne tikai ar savu ekoloģisko lomu, bet arī ar klātbūtni kultūrā:

'''Pastmarkas''': Suga ir attēlota uz vairākām pastmarkām, tostarp 2008. gada Džersijas, 2015. gada Baltkrievijas, 2017. gada Slovēnijas un Indijas, kā arī 2018. gada Nīderlandes un 2024. gada Rumānijas pastmarkām, uzsverot tās estētisko pievilcību un ekoloģisko nozīmi.

'''Pētniecība''': Tās unikālais barošanās paradums padara to par interesantu objektu entomoloģijas un bioloģiskās kontroles pētījumos.

== Apdraudējumi un aizsardzība ==
Melndzeltenā sēņmārīte nav uzskatāma par apdraudētu sugu, taču tās populācijas var ietekmēt pārmērīga [[Fungicīdi|fungicīdu]] lietošana, kas samazina miltrasu pieejamību. Lai veicinātu šīs sugas saglabāšanos, ieteicams:

samazināt ķīmisko fungicīdu lietošanu dārzos un lauksaimniecībā un saglabāt dabiskos biotopus, piemēram, mežmalas un pļavas, kur aug miltrasām inficēti augi.

== Interesanti fakti ==

* Melndzeltenās sēņmārītes spilgtais krāsojums ne tikai brīdina plēsējus, bet arī padara to par iecienītu objektu [[Makrofotogrāfija|makrofotogrāfijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stock.adobe.com/search?k=%2522psyllobora+vigintiduopunctata%2522|title=%22Psyllobora Vigintiduopunctata%22 Images – Browse 237 Stock Photos, Vectors, and Video|website=Adobe Stock|access-date=2025-06-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* Suga ir nosaukta par godu tās 22 plankumiem, kas ir nemainīgs skaits, atšķirībā no citām mārītēm, kuru plankumu skaits var variēt.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} 
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Mārīšu dzimta]]</text>
      <sha1>78oaqupeck0rp8yuu1dwin48etjqdbk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301509</id>
      <parentid>4301504</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:58:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Bota artefakts :)</comment>
      <origin>4301509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8940" sha1="o2zecyyfy4v727sr1k9qq1jpz0xyaoh" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Arthropoda
| tips_lv = Posmkāji
| klase = Insecta
| klase_lv = Kukaiņi
| kārta = Coleoptera
| kārta_lv = Vaboļu kārta
| dzimta = Coccinellidae
| dzimta_lv = Mārīšu dzimta
| ģints = Psyllobora
| ģints_lv = Sēņmārītes
| suga = P. vigintiduopunctata
| suga_lv = Melndzeltenā sēņmārīte
| binomial = Psylloboravigintiduopunctata
| kategorijas = nē
}}'''Melndzeltenā sēņmārīte''' (''Psyllobora vigintiduopunctata''), pazīstama arī kā '''divdesmitdivpunktu mārīte''' vai dažās valodās '''22-punktu mārīte''',&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/kukaini/psyllobora-vigintiduopunctata-l/|title=melndzeltenā sēņmārīte - Psyllobora vigintiduopunctata (L.) - Kukaiņi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt; ir [[mārīšu dzimta]]s (''Coccinellidae'') [[Vaboles|vaboļu kārtas]] [[Kukaiņi|kukainis]], kas izceļas ar savu mārītēm neparasto barošanās veidu un spilgto izskatu. Šī suga ir plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] un, atšķirībā no vairuma mārīšu, kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], tā galvenokārt pārtiek no [[Miltrasa|miltrasām]] (''Erysiphales''), kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]].

== Nosaukums ==
Zinātniskais nosaukums ''Psyllobora vigintiduopunctata'' cēlies no latīņu valodas, kur ''vigintiduopunctata'' nozīmē &quot;divdesmit divi plankumi&quot;, norādot uz raksturīgajiem 22 melnajiem plankumiem uz tās dzeltenajiem segspārniem. Agrākā literatūrā suga tika klasificēta kā ''Thea vigintiduopunctata'', bet mūsdienās tā ir pārvietota uz ''Psyllobora'' ģinti.

== Izskats ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir salīdzinoši maza, tās ķermeņa garums svārstās no 3 līdz 5 mm, parasti 3,5-4 mm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tās izskats ir spilgts un viegli atpazīstams:

'''Ķermeņa forma''': Kupolveida, tipiska mārītēm, ar noapaļotu ķermeni.

'''Krāsojums''': [[Segspārni]] ir koši dzelteni vai zaļgandzelteni ar 22 melniem plankumiem (11 uz katra segspārna). [[Priekškrūtis]] bez ķīļveida līnijām, [[Vairogs (entomoloģija)|vairogs]] dzeltens vai balts ar 5 melniem plankumiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

'''Atšķirības no citām mārītēm''': Atšķirībā no citām mārītēm, piemēram, [[septiņpunktu mārīte]]s (''Coccinella septempunctata''), melndzeltenās sēņmārītes plankumi ir vienmērīgi izkliedēti un mazāki. Tās krāsojums saglabājas līdzīgs visos dzīves posmos (kāpuri, kūniņas un pieaugušie), kas ir neparasti mārīšu dzimtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://insectsid.com/insect/22-spot-ladybird-beetle-psyllobora-vigintiduopunctata-51660|title=Insects Id: 22-spot Ladybird Beetle (Psyllobora vigintiduopunctata)|website=Insects Id|access-date=2025-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Dzimumu dimorfisms''': Nav izteikta dzimumu [[Dimorfisms|dimorfisma]], taču mātītes var būt nedaudz lielākas par tēviņiem.
[[Attēls:Psyllobora.vigintiduopunctata.6921.larva.jpg|thumb|281x281px|Kāpurs]]
[[Attēls:2018 09 25 Psyllobora vigintiduopunctata pupa2.jpg|thumb|285x285px|Kūniņa]]
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.mating.lateral.jpg|thumb|285x285px|Pārošanās]]
[[Attēls:Psyllobora-vigintiduopunctata-11-fws.jpg|thumb|285x285px|Sugas kājas ir tumši dzeltenas]]
'''Kāpuri un kūniņas''' ir līdzīgi pieaugušajiem kukaiņiem ar dzeltenu pamatkrāsu un melniem plankumiem, padarot tos viegli atpazīstamus. Šī iezīme ir neparasta, jo vairumam mārīšu kāpuri un pieaugušie īpatņi ievērojami atšķiras.

== Dzīvesvieta un izplatība ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir sastopama galvenokārt Eiropā, tostarp Latvijā, kur tā ir samērā izplatīta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tā pirmo reizi tika atklāta Vācijā 1874. gadā uz [[tragantzirņi]]em (''Astragalus)'', barojoties ar miltrasas sēnītēm (''Erysiphe holosericea''). Tās izplatība aptver:

=== Ģeogrāfiskais areāls ===
Eiropa, tostarp Rietumeiropa, Centrāleiropa un Austrumeiropa. Suga ir novērota arī dažās Āzijas daļās, bet tā primāri ir Eiropas suga.

=== Biotopi ===
Sastopama mežmalās, dārzos, parkos, pļavās un citos pusatklātos apvidos, kur aug miltrasām inficēti augi, piemēram, nātres, zemie krūmi un lakstaugi. Tā dod priekšroku zemai veģetācijai, bet reizēm ir atrasta arī uz jauniem koku zariem.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://karits.eu/index.php/2025/06/06/22-spot-ladybird-psyllobora-vigintiduopunctata/|title=22-spot ladybird (Psyllobora vigintiduopunctata)|last=Erik|access-date=2025-06-29|date=2025-06-06|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Ekoloģija un barošanās ==
Atšķirībā no vairuma mārīšu, kas ir plēsējas un barojas ar laputīm vai citiem maziem kukaiņiem, melndzeltenā sēņmārīte ir mikofāga, proti, tā pārtiek no sēnītēm, galvenokārt miltrasu [[Hifas|hifām]]. Šī barošanās paradums padara to par nozīmīgu bioloģiskās kontroles aģentu, jo tā palīdz samazināt sēnīšu infekcijas uz kultūraugiem un savvaļas augiem.

=== Ekoloģiskā nozīme ===
Suga veicina augu veselību, samazinot miltrasu izplatību, kas var kaitēt lauksaimniecības kultūrām un dekoratīvajiem augiem. Tās klātbūtne dārzos un lauksaimniecības zemēs ir īpaši vēlama, jo tā var samazināt nepieciešamību pēc ķīmiskajiem fungicīdiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bugswithmike.com/guide/arthropoda/hexapoda/insecta/coleoptera/polyphaga/coccinelloidea/coccinellidae/coccinellinae/psyllobora|title=Fungus-eating Lady Beetles|website=Bugs With Mike|access-date=2025-06-29|date=2025-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Aktivitātes periods ===
Aktīva no aprīļa līdz oktobrim, ar maksimālu aktivitāti siltos, mitros apstākļos, kas veicina miltrasu augšanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Dzīves cikls ==
Melndzeltenās sēņmārītes dzīves cikls ietver četrus posmus: olu, kāpuru, kūniņu un pieaugušo stadiju.

'''Olas''': Mātītes dēj dzeltenas olas uz augiem, kas inficēti ar miltrasām, nodrošinot kāpuriem tūlītēju barības avotu.

'''Kāpuri''': Kāpuri ir dzelteni ar melniem plankumiem, līdzīgi pieaugušajiem, un aktīvi barojas ar miltrasām. Šī stadija ilgst aptuveni 2—3 nedēļas atkarībā no temperatūras un barības pieejamības.

'''Kūniņa''': Kūniņas stadijā kukainis ir nekustīgs, bet saglabā dzelteno krāsu ar melniem plankumiem. Šī stadija ilgst apmēram 5—10 dienas.

'''Pieaugušais''': Pieaugušie kukaiņi ir aktīvi un spēj lidot, lai gan biežāk tie rāpo pa miltrasām inficēto veģetāciju. Pieaugušo dzīves ilgums var būt vairāki mēneši, atkarībā no vides apstākļiem.

== Aizsardzības mehānismi ==
Melndzeltenā sēņmārīte izmanto ķīmiskos aizsardzības mehānismus, lai atturētu plēsējus. Tā izdala rūgtus [[Alkaloīdi|alkaloīdus]], kas padara to nepatīkamu [[kukaiņēdāji]]em, piemēram, [[putni]]em un [[zirnekļi]]em. Spilgtais krāsojums kalpo kā brīdinājums (aposematisms), norādot uz tās neēdamību.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Kultūras un zinātniskā nozīme ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir piesaistījusi uzmanību ne tikai ar savu ekoloģisko lomu, bet arī ar klātbūtni kultūrā:

'''Pastmarkas''': Suga ir attēlota uz vairākām pastmarkām, tostarp 2008. gada Džersijas, 2015. gada Baltkrievijas, 2017. gada Slovēnijas un Indijas, kā arī 2018. gada Nīderlandes un 2024. gada Rumānijas pastmarkām, uzsverot tās estētisko pievilcību un ekoloģisko nozīmi.

'''Pētniecība''': Tās unikālais barošanās paradums padara to par interesantu objektu entomoloģijas un bioloģiskās kontroles pētījumos.

== Apdraudējumi un aizsardzība ==
Melndzeltenā sēņmārīte nav uzskatāma par apdraudētu sugu, taču tās populācijas var ietekmēt pārmērīga [[Fungicīdi|fungicīdu]] lietošana, kas samazina miltrasu pieejamību. Lai veicinātu šīs sugas saglabāšanos, ieteicams:

samazināt ķīmisko fungicīdu lietošanu dārzos un lauksaimniecībā un saglabāt dabiskos biotopus, piemēram, mežmalas un pļavas, kur aug miltrasām inficēti augi.

== Interesanti fakti ==

* Melndzeltenās sēņmārītes spilgtais krāsojums ne tikai brīdina plēsējus, bet arī padara to par iecienītu objektu [[Makrofotogrāfija|makrofotogrāfijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stock.adobe.com/search?k=%2522psyllobora+vigintiduopunctata%2522|title=%22Psyllobora Vigintiduopunctata%22 Images – Browse 237 Stock Photos, Vectors, and Video|website=Adobe Stock|access-date=2025-06-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* Suga ir nosaukta par godu tās 22 plankumiem, kas ir nemainīgs skaits, atšķirībā no citām mārītēm, kuru plankumu skaits var variēt.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} 
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Mārīšu dzimta]]</text>
      <sha1>o2zecyyfy4v727sr1k9qq1jpz0xyaoh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301511</id>
      <parentid>4301509</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:02:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ScAvenger</username>
        <id>1630</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīves cikls */ entomoloģijā tā pieņemts</comment>
      <origin>4301511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8932" sha1="taknwa06u8lh0h3jfo68t4jgby5dnit" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Arthropoda
| tips_lv = Posmkāji
| klase = Insecta
| klase_lv = Kukaiņi
| kārta = Coleoptera
| kārta_lv = Vaboļu kārta
| dzimta = Coccinellidae
| dzimta_lv = Mārīšu dzimta
| ģints = Psyllobora
| ģints_lv = Sēņmārītes
| suga = P. vigintiduopunctata
| suga_lv = Melndzeltenā sēņmārīte
| binomial = Psylloboravigintiduopunctata
| kategorijas = nē
}}'''Melndzeltenā sēņmārīte''' (''Psyllobora vigintiduopunctata''), pazīstama arī kā '''divdesmitdivpunktu mārīte''' vai dažās valodās '''22-punktu mārīte''',&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/kukaini/psyllobora-vigintiduopunctata-l/|title=melndzeltenā sēņmārīte - Psyllobora vigintiduopunctata (L.) - Kukaiņi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt; ir [[mārīšu dzimta]]s (''Coccinellidae'') [[Vaboles|vaboļu kārtas]] [[Kukaiņi|kukainis]], kas izceļas ar savu mārītēm neparasto barošanās veidu un spilgto izskatu. Šī suga ir plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]] un, atšķirībā no vairuma mārīšu, kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], tā galvenokārt pārtiek no [[Miltrasa|miltrasām]] (''Erysiphales''), kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]].

== Nosaukums ==
Zinātniskais nosaukums ''Psyllobora vigintiduopunctata'' cēlies no latīņu valodas, kur ''vigintiduopunctata'' nozīmē &quot;divdesmit divi plankumi&quot;, norādot uz raksturīgajiem 22 melnajiem plankumiem uz tās dzeltenajiem segspārniem. Agrākā literatūrā suga tika klasificēta kā ''Thea vigintiduopunctata'', bet mūsdienās tā ir pārvietota uz ''Psyllobora'' ģinti.

== Izskats ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir salīdzinoši maza, tās ķermeņa garums svārstās no 3 līdz 5 mm, parasti 3,5-4 mm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tās izskats ir spilgts un viegli atpazīstams:

'''Ķermeņa forma''': Kupolveida, tipiska mārītēm, ar noapaļotu ķermeni.

'''Krāsojums''': [[Segspārni]] ir koši dzelteni vai zaļgandzelteni ar 22 melniem plankumiem (11 uz katra segspārna). [[Priekškrūtis]] bez ķīļveida līnijām, [[Vairogs (entomoloģija)|vairogs]] dzeltens vai balts ar 5 melniem plankumiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

'''Atšķirības no citām mārītēm''': Atšķirībā no citām mārītēm, piemēram, [[septiņpunktu mārīte]]s (''Coccinella septempunctata''), melndzeltenās sēņmārītes plankumi ir vienmērīgi izkliedēti un mazāki. Tās krāsojums saglabājas līdzīgs visos dzīves posmos (kāpuri, kūniņas un pieaugušie), kas ir neparasti mārīšu dzimtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://insectsid.com/insect/22-spot-ladybird-beetle-psyllobora-vigintiduopunctata-51660|title=Insects Id: 22-spot Ladybird Beetle (Psyllobora vigintiduopunctata)|website=Insects Id|access-date=2025-06-29|language=en}}&lt;/ref&gt;

'''Dzimumu dimorfisms''': Nav izteikta dzimumu [[Dimorfisms|dimorfisma]], taču mātītes var būt nedaudz lielākas par tēviņiem.
[[Attēls:Psyllobora.vigintiduopunctata.6921.larva.jpg|thumb|281x281px|Kāpurs]]
[[Attēls:2018 09 25 Psyllobora vigintiduopunctata pupa2.jpg|thumb|285x285px|Kūniņa]]
[[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.mating.lateral.jpg|thumb|285x285px|Pārošanās]]
[[Attēls:Psyllobora-vigintiduopunctata-11-fws.jpg|thumb|285x285px|Sugas kājas ir tumši dzeltenas]]
'''Kāpuri un kūniņas''' ir līdzīgi pieaugušajiem kukaiņiem ar dzeltenu pamatkrāsu un melniem plankumiem, padarot tos viegli atpazīstamus. Šī iezīme ir neparasta, jo vairumam mārīšu kāpuri un pieaugušie īpatņi ievērojami atšķiras.

== Dzīvesvieta un izplatība ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir sastopama galvenokārt Eiropā, tostarp Latvijā, kur tā ir samērā izplatīta.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Tā pirmo reizi tika atklāta Vācijā 1874. gadā uz [[tragantzirņi]]em (''Astragalus)'', barojoties ar miltrasas sēnītēm (''Erysiphe holosericea''). Tās izplatība aptver:

=== Ģeogrāfiskais areāls ===
Eiropa, tostarp Rietumeiropa, Centrāleiropa un Austrumeiropa. Suga ir novērota arī dažās Āzijas daļās, bet tā primāri ir Eiropas suga.

=== Biotopi ===
Sastopama mežmalās, dārzos, parkos, pļavās un citos pusatklātos apvidos, kur aug miltrasām inficēti augi, piemēram, nātres, zemie krūmi un lakstaugi. Tā dod priekšroku zemai veģetācijai, bet reizēm ir atrasta arī uz jauniem koku zariem.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://karits.eu/index.php/2025/06/06/22-spot-ladybird-psyllobora-vigintiduopunctata/|title=22-spot ladybird (Psyllobora vigintiduopunctata)|last=Erik|access-date=2025-06-29|date=2025-06-06|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Ekoloģija un barošanās ==
Atšķirībā no vairuma mārīšu, kas ir plēsējas un barojas ar laputīm vai citiem maziem kukaiņiem, melndzeltenā sēņmārīte ir mikofāga, proti, tā pārtiek no sēnītēm, galvenokārt miltrasu [[Hifas|hifām]]. Šī barošanās paradums padara to par nozīmīgu bioloģiskās kontroles aģentu, jo tā palīdz samazināt sēnīšu infekcijas uz kultūraugiem un savvaļas augiem.

=== Ekoloģiskā nozīme ===
Suga veicina augu veselību, samazinot miltrasu izplatību, kas var kaitēt lauksaimniecības kultūrām un dekoratīvajiem augiem. Tās klātbūtne dārzos un lauksaimniecības zemēs ir īpaši vēlama, jo tā var samazināt nepieciešamību pēc ķīmiskajiem fungicīdiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bugswithmike.com/guide/arthropoda/hexapoda/insecta/coleoptera/polyphaga/coccinelloidea/coccinellidae/coccinellinae/psyllobora|title=Fungus-eating Lady Beetles|website=Bugs With Mike|access-date=2025-06-29|date=2025-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Aktivitātes periods ===
Aktīva no aprīļa līdz oktobrim, ar maksimālu aktivitāti siltos, mitros apstākļos, kas veicina miltrasu augšanu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Dzīves cikls ==
Melndzeltenās sēņmārītes dzīves cikls ietver četrus posmus: olu, kāpuru, kūniņu un pieaugušo stadiju.

'''Olas''': Mātītes dēj dzeltenas olas uz augiem, kas inficēti ar miltrasām, nodrošinot kāpuriem tūlītēju barības avotu.

'''Kāpuri''': Kāpuri ir dzelteni ar melniem plankumiem, līdzīgi pieaugušajiem, un aktīvi barojas ar miltrasām. Šī stadija ilgst aptuveni 2—3 nedēļas atkarībā no temperatūras un barības pieejamības.

'''Kūniņa''': Kūniņas stadijā kukainis ir nekustīgs, bet saglabā dzelteno krāsu ar melniem plankumiem. Šī stadija ilgst apmēram 5—10 dienas.

'''[[Imago]]''': Pieaugušie kukaiņi ir aktīvi un spēj lidot, lai gan biežāk tie rāpo pa miltrasām inficēto veģetāciju. Imago dzīves ilgums var būt vairāki mēneši, atkarībā no vides apstākļiem.

== Aizsardzības mehānismi ==
Melndzeltenā sēņmārīte izmanto ķīmiskos aizsardzības mehānismus, lai atturētu plēsējus. Tā izdala rūgtus [[Alkaloīdi|alkaloīdus]], kas padara to nepatīkamu [[kukaiņēdāji]]em, piemēram, [[putni]]em un [[zirnekļi]]em. Spilgtais krāsojums kalpo kā brīdinājums (aposematisms), norādot uz tās neēdamību.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Kultūras un zinātniskā nozīme ==
Melndzeltenā sēņmārīte ir piesaistījusi uzmanību ne tikai ar savu ekoloģisko lomu, bet arī ar klātbūtni kultūrā:

'''Pastmarkas''': Suga ir attēlota uz vairākām pastmarkām, tostarp 2008. gada Džersijas, 2015. gada Baltkrievijas, 2017. gada Slovēnijas un Indijas, kā arī 2018. gada Nīderlandes un 2024. gada Rumānijas pastmarkām, uzsverot tās estētisko pievilcību un ekoloģisko nozīmi.

'''Pētniecība''': Tās unikālais barošanās paradums padara to par interesantu objektu entomoloģijas un bioloģiskās kontroles pētījumos.

== Apdraudējumi un aizsardzība ==
Melndzeltenā sēņmārīte nav uzskatāma par apdraudētu sugu, taču tās populācijas var ietekmēt pārmērīga [[Fungicīdi|fungicīdu]] lietošana, kas samazina miltrasu pieejamību. Lai veicinātu šīs sugas saglabāšanos, ieteicams:

samazināt ķīmisko fungicīdu lietošanu dārzos un lauksaimniecībā un saglabāt dabiskos biotopus, piemēram, mežmalas un pļavas, kur aug miltrasām inficēti augi.

== Interesanti fakti ==

* Melndzeltenās sēņmārītes spilgtais krāsojums ne tikai brīdina plēsējus, bet arī padara to par iecienītu objektu [[Makrofotogrāfija|makrofotogrāfijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://stock.adobe.com/search?k=%2522psyllobora+vigintiduopunctata%2522|title=%22Psyllobora Vigintiduopunctata%22 Images – Browse 237 Stock Photos, Vectors, and Video|website=Adobe Stock|access-date=2025-06-29|language=en-US}}&lt;/ref&gt;
* Suga ir nosaukta par godu tās 22 plankumiem, kas ir nemainīgs skaits, atšķirībā no citām mārītēm, kuru plankumu skaits var variēt.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} 
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Mārīšu dzimta]]</text>
      <sha1>taknwa06u8lh0h3jfo68t4jgby5dnit</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Psyllobora vigintiduopunctata</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604136</id>
    <redirect title="Melndzeltenā sēņmārīte" />
    <revision>
      <id>4301428</id>
      <timestamp>2025-06-29T06:47:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Melndzeltenā sēņmārīte]]</comment>
      <origin>4301428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41" sha1="cbzaz2jjfqb2ijrhckn8lbpj2g6why6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Melndzeltenā sēņmārīte]]</text>
      <sha1>cbzaz2jjfqb2ijrhckn8lbpj2g6why6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Divdesmitdivpunktu mārīte</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604137</id>
    <redirect title="Melndzeltenā sēņmārīte" />
    <revision>
      <id>4301429</id>
      <timestamp>2025-06-29T06:47:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Melndzeltenā sēņmārīte]]</comment>
      <origin>4301429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41" sha1="cbzaz2jjfqb2ijrhckn8lbpj2g6why6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Melndzeltenā sēņmārīte]]</text>
      <sha1>cbzaz2jjfqb2ijrhckn8lbpj2g6why6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunvaloda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604138</id>
    <redirect title="Jaunruna" />
    <revision>
      <id>4301432</id>
      <timestamp>2025-06-29T07:11:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Egilus pārvietoja lapu [[Jaunvaloda]] uz [[Jaunruna]]</comment>
      <origin>4301432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22" sha1="s77mqlee07vyendlyr9cjducc83rqap" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Jaunruna]]</text>
      <sha1>s77mqlee07vyendlyr9cjducc83rqap</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baldones meteorīts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604139</id>
    <revision>
      <id>4301470</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:01:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4301470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5846" sha1="4o3viw52y88ewkmfi9fwi9slbsedfch" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Baldones meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Misshof''
| nosaukumi_citi   = Misas (Dzimtmisas) meteorīts
| attēls           = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg
| attēla_nosauk    = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H5 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Baldones pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1890|04|10|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,8 kg  
}}

[[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] 
'''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] ciema [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. 
Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|Vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,&lt;ref&gt;Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221&lt;/ref&gt; vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].&lt;ref&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).&lt;ref&gt;[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]&lt;/ref&gt;]]

Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī bija publicēta laikraksta &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā:

 &quot;Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.&quot;

Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu.
Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. 
Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.
Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]i.

== Literatūra ==
* Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90
* Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Līksnas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1890. gads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]</text>
      <sha1>4o3viw52y88ewkmfi9fwi9slbsedfch</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301471</id>
      <parentid>4301470</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:01:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5846" sha1="2lvs9jdu382k5gysy67yvugjk4gzcz2" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Baldones meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Misshof''
| nosaukumi_citi   = Misas (Dzimtmisas) meteorīts
| attēls           = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg
| attēla_nosauk    = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H5 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Baldones pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1890|04|10|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,8 kg  
}}

[[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] 
'''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] ciema [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. 
Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,&lt;ref&gt;Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221&lt;/ref&gt; vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].&lt;ref&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).&lt;ref&gt;[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]&lt;/ref&gt;]]

Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī bija publicēta laikraksta &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā:

 &quot;Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.&quot;

Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu.
Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. 
Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.
Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]i.

== Literatūra ==
* Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90
* Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Līksnas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1890. gads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]</text>
      <sha1>2lvs9jdu382k5gysy67yvugjk4gzcz2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301472</id>
      <parentid>4301471</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:03:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5841" sha1="ftzak0yp2t6js23ah300vo8ebabqozn" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Baldones meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Misshof''
| nosaukumi_citi   = Misas (Dzimtmisas) meteorīts
| attēls           = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg
| attēla_nosauk    = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H5 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Baldones pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1890|04|10|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,8 kg  
}}

[[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] 
'''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] ciema [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. 
Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,&lt;ref&gt;Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221&lt;/ref&gt; vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].&lt;ref&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).&lt;ref&gt;[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]&lt;/ref&gt;]]

Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā:

 &quot;Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.&quot;

Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu.
Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. 
Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.
Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]i.

== Literatūra ==
* Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90
* Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Līksnas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1890. gads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]</text>
      <sha1>ftzak0yp2t6js23ah300vo8ebabqozn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301490</id>
      <parentid>4301472</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:33:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4301490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6338" sha1="boy961l7lhnt1ccnh33abk5mpii7uu8" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Baldones meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Misshof''
| nosaukumi_citi   = Misas (Dzimtmisas) meteorīts
| attēls           = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg
| attēla_nosauk    = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H5 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Baldones pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1890|04|10|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,8 kg  
}}

[[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] 
'''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] ciema [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. 
Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,&lt;ref&gt;Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221&lt;/ref&gt; vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].&lt;ref&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).&lt;ref&gt;[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]&lt;/ref&gt;]]

Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā:

 &quot;Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.&quot;

Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu.
Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. 
Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.
Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s [[Gothards Švēders|Gothardam Švēderam]], kurš uzticēja ķīmijas maģistram Edvīnam Johansonam veikt tā ķīmisko izpēti, pēc tam viņš meteorītu tālākai izpētei nodeva biedrības loceklim Kārlim Bruno Dosam. Pēc konsultācijām ar austriešu fiziķi [[Ernsts Mahs|Ernstu Mahu]] viņš 1892. gada grāmatā ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' publicēja pārskata rakstu par virsskaņas ātrumā kustošos meteorītu izraisītajiem skaņas efektiem.  

== Literatūra ==
* Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90
* Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Līksnas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1890. gads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]</text>
      <sha1>boy961l7lhnt1ccnh33abk5mpii7uu8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301491</id>
      <parentid>4301490</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:34:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6340" sha1="pl7zaxj1gp9porfaepwgu8c8yy60qii" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Baldones meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Misshof''
| nosaukumi_citi   = Misas (Dzimtmisas) meteorīts
| attēls           = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg
| attēla_nosauk    = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H5 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Baldones pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1890|04|10|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,8 kg  
}}

[[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] 
'''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] ciema [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. 
Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,&lt;ref&gt;Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221&lt;/ref&gt; vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].&lt;ref&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).&lt;ref&gt;[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]&lt;/ref&gt;]]

Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā:

 &quot;Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.&quot;

Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu.
Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. 
Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.
Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s [[Gothards Švēders|Gothardam Švēderam]], kurš uzticēja ķīmijas maģistram Edvīnam Johansonam veikt tā ķīmisko izpēti, pēc tam viņš meteorītu tālākai izpētei nodeva biedrības loceklim Kārlim Bruno Dosam. Pēc konsultācijām ar austriešu fiziķi [[Ernsts Mahs|Ernstu Mahu]] viņš 1892. gada grāmatā ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' publicēja pārskata rakstu par [[virsskaņa]]s ātrumā kustošos meteorītu izraisītajiem skaņas efektiem.

== Literatūra ==
* Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90
* Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Līksnas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1890. gads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]</text>
      <sha1>pl7zaxj1gp9porfaepwgu8c8yy60qii</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301493</id>
      <parentid>4301491</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:35:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6356" sha1="0nihs3qydkrlh99zvmymx05q4pa1rhm" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Baldones meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Misshof''
| nosaukumi_citi   = Misas (Dzimtmisas) meteorīts
| attēls           = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg
| attēla_nosauk    = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892)
| attēla_platums   = 
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H5 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Baldones pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1890|04|10|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,8 kg  
}}

[[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] 
'''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] ciema [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. 
Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,&lt;ref&gt;Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221&lt;/ref&gt; vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].&lt;ref&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).&lt;ref&gt;[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]&lt;/ref&gt;]]

Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā:

 &quot;Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.&quot;

Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu.
Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. 
Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.
Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s [[Gothards Švēders|Gothardam Švēderam]], kurš uzticēja ķīmijas maģistram Edvīnam Johansonam veikt tā ķīmisko izpēti, pēc tam viņš meteorītu tālākai izpētei nodeva biedrības loceklim Kārlim Bruno Dosam. Pēc konsultācijām ar austriešu fiziķi [[Ernsts Mahs|Ernstu Mahu]] viņš 1892. gada grāmatā ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' publicēja pārskata rakstu par [[Skaņas ātrums|virsskaņas ātrumā]] kustošos meteorītu izraisītajiem skaņas efektiem.

== Literatūra ==
* Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90
* Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Līksnas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1890. gads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]</text>
      <sha1>0nihs3qydkrlh99zvmymx05q4pa1rhm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301496</id>
      <parentid>4301493</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:38:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6361" sha1="5cx02rulizjfgzcpmv7wc3b0eaudrru" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Baldones meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Misshof''
| nosaukumi_citi   = Misas (Dzimtmisas) meteorīts
| attēls           = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg
| attēla_nosauk    = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892)
| attēla_platums   = 180px
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H5 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Baldones pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1890|04|10|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,8 kg  
}}

[[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] 
'''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] ciema [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. 
Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,&lt;ref&gt;Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221&lt;/ref&gt; vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].&lt;ref&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).&lt;ref&gt;[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]&lt;/ref&gt;]]

Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā:

 &quot;Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.&quot;

Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu.
Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. 
Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.
Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s [[Gothards Švēders|Gothardam Švēderam]], kurš uzticēja ķīmijas maģistram Edvīnam Johansonam veikt tā ķīmisko izpēti, pēc tam viņš meteorītu tālākai izpētei nodeva biedrības loceklim Kārlim Bruno Dosam. Pēc konsultācijām ar austriešu fiziķi [[Ernsts Mahs|Ernstu Mahu]] viņš 1892. gada grāmatā ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' publicēja pārskata rakstu par [[Skaņas ātrums|virsskaņas ātrumā]] kustošos meteorītu izraisītajiem skaņas efektiem.

== Literatūra ==
* Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90
* Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Līksnas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1890. gads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]</text>
      <sha1>5cx02rulizjfgzcpmv7wc3b0eaudrru</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301502</id>
      <parentid>4301496</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:43:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4301502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6373" sha1="nv7sv4pvg7pp86ia67mg3j65z3995i2" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Baldones meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Misshof''
| nosaukumi_citi   = Misas (Dzimtmisas) meteorīts
| attēls           = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg
| attēla_nosauk    = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892)
| attēla_platums   = 180px
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H5 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Baldones pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1890|04|10|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,8 kg  
}}

[[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] 
'''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] ciema [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. 
Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,&lt;ref&gt;Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221&lt;/ref&gt; vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].&lt;ref&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).&lt;ref&gt;[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]&lt;/ref&gt;]]

Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā:

 &quot;Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.&quot;

Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu.
Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. 
Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.
Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidentam [[Gothards Švēders|Gothardam Švēderam]], kurš uzticēja ķīmijas maģistram Edvīnam Johansonam veikt tā ķīmisko izpēti, pēc tam viņš meteorītu tālākai izpētei nodeva biedrības loceklim Kārlim Bruno Dosam. Pēc konsultācijām ar austriešu fiziķi [[Ernsts Mahs|Ernstu Mahu]] viņš 1892. gada grāmatā ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' publicēja pārskata rakstu par [[Skaņas ātrums|virsskaņas ātrumā]] kustošos meteorītu izraisītajiem skaņas efektiem.

== Literatūra ==
* Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90
* Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Līksnas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1890. gads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]</text>
      <sha1>nv7sv4pvg7pp86ia67mg3j65z3995i2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301512</id>
      <parentid>4301502</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:02:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>+atsauce</comment>
      <origin>4301512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6413" sha1="pc02cul33cxavpauwdijusyn9omdaov" xml:space="preserve">{{Meteorīta infokaste
| nosaukums        = Baldones meteorīts
| nosaukums_orig   = ''Misshof''
| nosaukumi_citi   = Misas (Dzimtmisas) meteorīts
| attēls           = Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg
| attēla_nosauk    = Baldones meteorīta zīmējums no divām pusēm (Doss, 1892)
| attēla_platums   = 180px
| tips             = 
| klase            = 
| grupa            = H5 hondrīts
| strukturālā_klas = 
| sastāvs          = 
| valsts           = {{LAT}}
| reģions          = [[Baldones pagasts]] 
| koordinātas      = {{coord|56|40|59|N|24|18|29|E|display=inline,title}}
| novērota_krišana = jā
| krišanas_datums  = {{dat|1890|04|10|SK|bez}}
| atrašanas_datums = 
| masa             = 5,8 kg  
}}

[[Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg|thumb|300px|Meteorīta nokrišanas apkaime 1891. gada kartē.]] 
'''Baldones jeb Misas meteorīts''' ir H5 hondrītu grupas [[meteorīts]], kas 1890. gada 10. aprīlī ap pulksten 16 nokrita pie [[Stūri (Baldones pagasts)|Stūru]] ciema [[Dzimtmisa]]s muižas teritorijā uz dienvidrietumiem no [[Baldone]]s. Tā svars bija 5,630 kg un tas ietriecās zemē 2,5 pēdu (aptuveni 76 cm) dziļumā. Meteorīta aprakstu 1891. gadā publicēja [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehniskās augstskolas]] ģeoloģijas docents un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s loceklis [[Kārlis Bruno Doss]], bet fragmentu ķīmiskās un mineraloģiskās analīzes veica Rīgas Minerālūdeņu institūta direktors Edvīns Johansons. 
Lielākais 2303 gramu smagais meteorīta fragments līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanai]] 1939. gadā atradās Latvijas Dabas muzeja kolekcijā. Citi meteorīta fragmenti glabājas dažādos pasaules muzejos un privātās kolekcijās. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā palika vienīgi divi nelieli fragmenti (25,9 un 10,9 g), kas atradās Rīgas Planetārija (''Республиканский Дом знаний Латвийской ССР'') meteorītu kolekcijā,&lt;ref&gt;Явнель Александр Александрович, Иванов Андрей Валерьевич, Заславская Н.И. (1986), Каталог метеоритов коллекций Советского Союза. Ротапринт ГЕОХИ АН СССР, 1986, ss. 221&lt;/ref&gt; vēlāk [[Latvijas Universitāte]]s muzeja [[Frīdrihs Canders|Frīdriha Candera]] un Latvijas astronomijas kolekcijās. 2015. gadā Rīgas Meteorītu muzejs iegādājās 2,1 g un 2023. gadā 2,9 g smagu fragmentu, kas atrodas ekspozīcijā “Latvijas minerāli” [[LU Dabas māja|LU Dabas mājā]].&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;&gt;[https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/81363/ LU Dabas mājā ekspozīcijā &quot;Latvijas minerāli&quot; apskatāms Baldones meteorīta fragments] Dmitrijs Vorobjovs, Indra Baltmane eztf.lu.lv 08.11.2023.&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg|thumb|upright=1.2|[[Kārlis Bruno Doss|Kārļa Bruno Dosa]] raksts par Misas meteorītu ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' (1892).&lt;ref&gt;[https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, S. 71–113]&lt;/ref&gt;]]

Pirmo ziņu par meteorīta krišanu 1890. gada 17. aprīlī publicēja laikraksts &quot;[[Baltijas Vēstnesis]]&quot; 75. numurā un 19. aprīlī laikraksta ''Zeitung für Stadt und Land'' 76. numurā:

 &quot;Zaļajā ceturtdienā pulksten 16.00 šeit, Baldones apkārtnē, no austrumiem uz rietumiem atskanēja ļoti spēcīgs, pērkonam līdzīgs dārdiens. Šo troksni radīja meteors, kas nokrita ''Misshof'' privātīpašuma laukā, nelielās lauku saimniecības Stūri tuvumā. Meteorīts bija iekļuvis dažus metrus dziļi zemē un pēc tam tika izrakts. Bija vēlams, lai tas būtu nodots kādam muzejam.&quot;

Pēc Misas muižas īpašnieka Eduarda fon Reiharda (''Reichard'') stāstītā bija dzirdama skaļa dūkoņa, kas ilga aptuveni 5 sekundes, kam sekoja sprādziens. Gaismas parādība nebija redzama. Vairāki ciema iedzīvotāji, kas atradās netālu no sprādziena vietas, dzirdēja pēkšņu “pērkonam līdzīgu rūkoņu” un pēc tam izteiktu skaņu.
Lai gan kritiens bija redzams un dzirdams, neviens no cilvēkiem nedevās pārbaudīt, kas nokrita laukā. 
Tikai nākamajā dienā māju saimnieks Jēkabs Stūre to izraka no vertikālas bedres aptuveni 300 soļu attālumā no kalpu istabām. Iedobes diametrs bija aptuveni pēda un dziļums – 2,5 pēdas, bet debess ķermeņa izmērs bija aptuveni cilvēka galvas lielumā. Ap trieciena vietu bija izkaisīta augsne kopā ar baltām smiltīm. Šis materiāls bija izkaisīts diezgan tālu, tāpēc vietējie iedzīvotāji domāja, ka meteorīts sadrupis krišanas laikā, taču vēlāk to izraka vienā gabalā. Kad ieradās Misas muižnieks Eduards fon Reihards, lauks jau bija uzarts un krāteris vairs nebija redzams. Saimnieks to bija pārdevis tirgotājam Abrahamsonam.&lt;ref name=&quot;Vorobjovs&quot;/&gt;
Rīgas pilsētas Valsts skolas direktors H. Helmanis (''H. Hellmann'') atpirka meteorītu un nodeva to [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidentam [[Gothards Švēders|Gothardam Švēderam]], kurš uzticēja ķīmijas maģistram Edvīnam Johansonam veikt tā ķīmisko izpēti, pēc tam viņš meteorītu tālākai izpētei nodeva biedrības loceklim Kārlim Bruno Dosam. Pēc konsultācijām ar austriešu fiziķi [[Ernsts Mahs|Ernstu Mahu]] viņš 1892. gada grāmatā ''Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie'' publicēja pārskata rakstu par [[Skaņas ātrums|virsskaņas ātrumā]] kustošos meteorītu izraisītajiem skaņas efektiem.

== Literatūra ==
* Doss Bruno, Johanson Edwin, (1891), Der Meteorit von Misshof vom 29. März/10. April 1890, Arbeiten des Naturforscher-Vereins zu Riga, Heft 7, 1891, s. 1-90
* Doss Bruno, (1892), Ueber den Meteoriten von Misshof in Kurland und die Ursachen der Schallphönomene bei Meteoritenfällen im Allgemeinen, Neues Jahrbuch für Mineralogie, Geologie und Paläontologie, 1, 1892, s. 71–113

== Skatīt arī ==
* [[Biržu meteorīts]]
* [[Līksnas meteorīts]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{astronomija-aizmetnis}}
[[Kategorija:Meteorīti]]
[[Kategorija:1890. gads]]
[[Kategorija:Ķekavas novads]]</text>
      <sha1>pc02cul33cxavpauwdijusyn9omdaov</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:K. B. Dosa raksts par Misas meteorītu 1892.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>604140</id>
    <revision>
      <id>4301473</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:04:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up {{NA-70}}</comment>
      <origin>4301473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="97" sha1="n7fcqomtfx0g2mbm4vkgms2qiap2i39" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No https://www.biodiversitylibrary.org/item/151677#page/111/mode/1up {{NA-70}}</text>
      <sha1>n7fcqomtfx0g2mbm4vkgms2qiap2i39</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džekijs Šrofs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604141</id>
    <revision>
      <id>4301480</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:11:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par Indijas aktieri</comment>
      <origin>4301480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3751" sha1="oyd9iifa9d3djfprbix3p4i74v0717e" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Džekijs Šrofs
 |            vārds_orig = {{ubl|''Jackie Shroff''|जैकी श्रॉफ}}
 |                attēls = JackieShroff.jpg
 |            att_izmērs = 200px
 |             komentārs = Džekijs Šrofs 2011. gadā
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{ddv|1957|2|1}}
 |              dz vieta = {{vieta|Indija|Bombejas štats|Bombeja|3s=Mumbaja}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = kinoaktieris, kinoproducents, fotomodelis
 |         darbības gadi = 1982–pašlaik
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 | dzīvesbiedra_nosaukums=
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = {{ubl|labākais aktieris (1990)|labākais otrā plāna aktieris (1995)|labākais otrā plāna aktieris (1996)}}
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |              DGAbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}

'''Džekijs Kakubhai Šrofs''' ({{val|en|Jackie Kakubhai Shroff}}, {{val|hi|जैकी श्रॉफ}}; dzimis {{dat|1957|2|1}}) ir viens no ievērojamākajiem [[Indija]]s aktieriem, kurš kopš 1980. gadiem darbojas [[Bolivuda]]s kino industrijā. Viņš ir piedalījies vairāk nekā 250 filmās, aptverot ne tikai [[hindi|hindu]] kino, bet arī vairākas citās reģionālās valodas – [[gudžaratu valoda|gudžaratu]], [[marathu valoda|marathu]], [[tamilu valoda|tamilu]], [[telugu valoda|telugu]], [[bengāļu valoda|bengāļu]], [[kannadu valoda|kannadu]] un [[pandžabu valoda|pandžabu]] –, tādējādi kļūstot par daudzpusīgu un plaši atzītu aktieri visā Indijā. Viņa karjera sākās ar lomu filmā ''[[Swami Dada]]'' (1982), taču atpazīstamību ieguva ar lomu romantiskajā trillerī ''[[Hero]]'' (1983), kas 1980. un 1990. gadu Bolivudā nostiprināja viņa statusu kā vadošajam varonim un tēlam. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem minamas filmas ''[[Karma (filma)|Karma]]'' (1986), ''[[Parinda]]'' (1989), ''[[Ram Lakhan]]'' (1989),  ''[[Gardish]]'' (1993) un ''[[Devdas]]'' (2002). Šrofs pazīstams ar spēju atveidot gan varoņus, gan raksturlomas, kā arī ar savu dabisko tēlojumu un vienkāršo, tautai tuvu tēlu.

Džekijs Šrofs tiek uzskatīts par vienu no [[Bolivuda]]s ilgdzīvotājiem, kurš saglabājis aktualitāti arī 21. gadsimtā, piedaloties filmās, televīzijas šovos un straumēšanas platformu projektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Curious Case Of Jackie Shroff |url=https://www.filmcompanion.in/features/the-curious-case-of-jackie-shroff |website=filmcompanion.in |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš ir arī jaunās paaudzes aktiera [[Tigers Šrofs|Tigera Šrofa]] tēvs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Indija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šrofs, Džekijs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas kinoaktieri]]</text>
      <sha1>oyd9iifa9d3djfprbix3p4i74v0717e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301499</id>
      <parentid>4301480</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:41:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4301499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3745" sha1="aipdjtjo89uc5m63r5d89y3ddonmpdf" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Džekijs Šrofs
 |            vārds_orig = {{ubl|''Jackie Shroff''|जैकी श्रॉफ}}
 |                attēls = JackieShroff.jpg
 |            att_izmērs = 200px
 |             komentārs = Džekijs Šrofs 2011. gadā
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1957|2|1}}
 |              dz vieta = {{vieta|Indija|Bombejas štats|Bombeja|3s=Mumbaja}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = kinoaktieris, kinoproducents, fotomodelis
 |         darbības gadi = 1982–pašlaik
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 | dzīvesbiedra_nosaukums=
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = {{ubl|Labākais aktieris (1990)|Labākais otrā plāna aktieris (1995)|Labākais otrā plāna aktieris (1996)}}
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |              DGAbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Džekijs Kakubhai Šrofs''' ({{val|en|Jackie Kakubhai Shroff}}, {{val|hi|जैकी श्रॉफ}}; dzimis {{dat|1957|2|1}}) ir viens no ievērojamākajiem [[Indija]]s aktieriem, kurš kopš 1980. gadiem darbojas [[Bolivuda]]s kino industrijā. Piedalījies vairāk nekā 250 filmās, aptverot ne tikai [[hindi|hindu]] kino, bet arī vairākas citās reģionālās valodas — [[gudžaratu valoda|gudžaratu]], [[marathu valoda|marathu]], [[tamilu valoda|tamilu]], [[telugu valoda|telugu]], [[bengāļu valoda|bengāļu]], [[kannadu valoda|kannadu]] un [[pandžabu valoda|pandžabu]] —, tādējādi kļūstot par daudzpusīgu un plaši atzītu aktieri visā Indijā. Viņa karjera sākās ar lomu filmā ''[[Swami Dada]]'' (1982), taču atpazīstamību ieguva ar lomu romantiskajā trillerī ''[[Hero]]'' (1983), kas 1980. un 1990. gadu Bolivudā nostiprināja viņa galvenā varoņa un tēla statusu. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem minamas lomas filmās ''[[Karma (filma)|Karma]]'' (1986), ''[[Parinda]]'' (1989), ''[[Ram Lakhan]]'' (1989), ''[[Gardish]]'' (1993) un ''[[Devdas]]'' (2002). Šrofs pazīstams ar spēju atveidot gan varoņus, gan raksturlomas, kā arī ar savu dabisko tēlojumu un vienkāršo, tautai tuvu tēlu.

Džekijs Šrofs tiek uzskatīts par vienu no Bolivudas ilgdzīvotājiem, kurš saglabājis aktualitāti arī 21. gadsimtā, piedaloties filmās, televīzijas šovos un straumēšanas platformu projektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Curious Case Of Jackie Shroff |url=https://www.filmcompanion.in/features/the-curious-case-of-jackie-shroff |website=filmcompanion.in |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Jaunās paaudzes aktiera [[Tigers Šrofs|Tigera Šrofa]] tēvs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Indija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šrofs, Džekijs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas kinoaktieri]]</text>
      <sha1>aipdjtjo89uc5m63r5d89y3ddonmpdf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301503</id>
      <parentid>4301499</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T08:44:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Papīrs nav jātaupa. Šī ir interneta enciklopēdija. Saraustītie teikumi ir raksturīgi papīra enciklopēdijām. Paldies par pārējiem sīkumiem!</comment>
      <origin>4301503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3770" sha1="r14i8ju83eckpeo5kmkgoz1p50lpmbe" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 |                 vārds = Džekijs Šrofs
 |            vārds_orig = {{ubl|''Jackie Shroff''|जैकी श्रॉफ}}
 |                attēls = JackieShroff.jpg
 |            att_izmērs = 200px
 |             komentārs = Džekijs Šrofs 2011. gadā
 |              dz vārds = 
 |             dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1957|2|1}}
 |              dz vieta = {{vieta|Indija|Bombejas štats|Bombeja|3s=Mumbaja}}
 |           mirš datums = 
 |            mirš vieta = 
 |            citi vārdi = 
 |          nodarbošanās = kinoaktieris, kinoproducents, fotomodelis
 |         darbības gadi = 1982–pašlaik
 |                vecāki = 
 |                 brāļi = 
 |                 māsas = 
 | dzīvesbiedra_nosaukums=
 |          dzīvesbiedrs = 
 |                 bērni = 
 |             mājaslapa = 
 |              paraksts = 
 |          paraksts_izm = 
 |       akadēmijasbalva = 
 |              afibalva = 
 |           arielabalva = 
 |            BFTMAbalva = 
 |           cēzarabalva = 
 |              emibalva = 
 |         filmfarebalva = {{ubl|Labākais aktieris (1990)|Labākais otrā plāna aktieris (1995)|Labākais otrā plāna aktieris (1996)}}
 |           geminibalva = 
 |       zeltapalmaszars = 
 |        zeltateļabalva = 
 |     zeltaglobusabalva = 
 |      zeltaavenesbalva = 
 |            gojasbalva = 
 |            gremībalva = 
 |              iftbalva = 
 |    lorensaolivjēbalva = 
 |            NAACPbalva = 
 | nacionālāsfilmasbalva = 
 |              SAGbalva = 
 |              DGAbalva = 
 |          tonijasbalva = 
 |           apbalvojumi = 
 |               dzimums = V
}}
'''Džekijs Kakubhai Šrofs''' ({{val|en|Jackie Kakubhai Shroff}}, {{val|hi|जैकी श्रॉफ}}; dzimis {{dat|1957|2|1}}) ir viens no ievērojamākajiem [[Indija]]s aktieriem, kurš kopš 1980. gadiem darbojas [[Bolivuda]]s kino industrijā. Viņš ir piedalījies vairāk nekā 250 filmās, aptverot ne tikai [[hindi|hindu]] kino, bet arī vairākas citās reģionālās valodas — [[gudžaratu valoda|gudžaratu]], [[marathu valoda|marathu]], [[tamilu valoda|tamilu]], [[telugu valoda|telugu]], [[bengāļu valoda|bengāļu]], [[kannadu valoda|kannadu]] un [[pandžabu valoda|pandžabu]] —, tādējādi kļūstot par daudzpusīgu un plaši atzītu aktieri visā Indijā. Viņa karjera sākās ar lomu filmā ''[[Swami Dada]]'' (1982), taču atpazīstamību ieguva ar lomu romantiskajā trillerī ''[[Hero]]'' (1983), kas 1980. un 1990. gadu Bolivudā nostiprināja viņa galvenā varoņa un tēla statusu. Starp viņa nozīmīgākajiem darbiem minamas lomas filmās ''[[Karma (filma)|Karma]]'' (1986), ''[[Parinda]]'' (1989), ''[[Ram Lakhan]]'' (1989), ''[[Gardish]]'' (1993) un ''[[Devdas]]'' (2002). Šrofs pazīstams ar spēju atveidot gan varoņus, gan raksturlomas, kā arī ar savu dabisko tēlojumu un vienkāršo, tautai tuvu tēlu.

Džekijs Šrofs tiek uzskatīts par vienu no Bolivudas ilgdzīvotājiem, kurš saglabājis aktualitāti arī 21. gadsimtā, piedaloties filmās, televīzijas šovos un straumēšanas platformu projektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Curious Case Of Jackie Shroff |url=https://www.filmcompanion.in/features/the-curious-case-of-jackie-shroff |website=filmcompanion.in |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Viņš ir arī jaunās paaudzes aktiera [[Tigers Šrofs|Tigera Šrofa]] tēvs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{aktieris-aizmetnis}}
{{Indija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šrofs, Džekijs}}
[[Kategorija:1957. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas kinoaktieri]]</text>
      <sha1>r14i8ju83eckpeo5kmkgoz1p50lpmbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šrofs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604142</id>
    <redirect title="Džekijs Šrofs" />
    <revision>
      <id>4301481</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:12:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džekijs Šrofs]]</comment>
      <origin>4301481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="dgfefireonkyydmo5ojtyz8dpfqoaj9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džekijs Šrofs]]</text>
      <sha1>dgfefireonkyydmo5ojtyz8dpfqoaj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jackie Shroff</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604143</id>
    <redirect title="Džekijs Šrofs" />
    <revision>
      <id>4301482</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:13:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džekijs Šrofs]]</comment>
      <origin>4301482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="dgfefireonkyydmo5ojtyz8dpfqoaj9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džekijs Šrofs]]</text>
      <sha1>dgfefireonkyydmo5ojtyz8dpfqoaj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Shroff</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604144</id>
    <redirect title="Džekijs Šrofs" />
    <revision>
      <id>4301483</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:13:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džekijs Šrofs]]</comment>
      <origin>4301483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="dgfefireonkyydmo5ojtyz8dpfqoaj9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džekijs Šrofs]]</text>
      <sha1>dgfefireonkyydmo5ojtyz8dpfqoaj9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Indiešu kinoaktieri</title>
    <ns>14</ns>
    <id>604145</id>
    <redirect title="Kategorija:Indijas kinoaktieri" />
    <revision>
      <id>4301485</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:14:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Kategorija:Indiešu kinoaktieri]] uz [[Kategorija:Indijas kinoaktieri]]: Sasaistu ar valsti, jo Indijā ir daudzas un dažādas tautības</comment>
      <origin>4301485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45" sha1="7eyccfx92sxu0dfd1na4pc5e5x7dqpq" xml:space="preserve">#REDIRECT [[:Kategorija:Indijas kinoaktieri]]</text>
      <sha1>7eyccfx92sxu0dfd1na4pc5e5x7dqpq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Misas meteorīta zīmējums Doss 1892.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>604146</id>
    <revision>
      <id>4301494</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:37:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Misshof_(Doss_1892_Taf2).jpg {{NA-70}}</comment>
      <origin>4301494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="103" sha1="c7t9zrx6agfbfsd9neqgy1ylle6n2o8" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Misshof_(Doss_1892_Taf2).jpg {{NA-70}}</text>
      <sha1>c7t9zrx6agfbfsd9neqgy1ylle6n2o8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Senkapi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604147</id>
    <revision>
      <id>4301495</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:38:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Liku botam uzrakstīt vistrūkstošāko rakstu par Latviju, bet viņa vietu Vikidatos jau aizņēmis [[Kapulauks]] - mazliet cits jēdziens. Nu, lai pagaidām ir abi.</comment>
      <origin>4301495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5568" sha1="hjbarcj4vp5o6acizaq1degi1yu9s8j" xml:space="preserve">'''Senkapi''' ir [[Arheoloģija|arheoloģiski]] [[Apbedījums|apbedījumi]], kas radušies senatnē — [[Aizvēsture|pirmsrakstiskajā]] vai agrīnās rakstītās vēstures periodā — un kalpojuši kā mirušo apbedīšanas vietas noteiktā cilvēku kopienā vai kultūras kontekstā. Šis jēdziens ietver plašu hronoloģisku un kultūras spektru, un tā saturs ir atkarīgs no konkrētās teritorijas vēstures, reliģijas un apbedīšanas tradīcijām. Latvijas arheoloģijā par senkapiem visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[Viduslaiki|viduslaikiem]]. Lielākus senkapus sauc par [[Kapulauks|kapulaukiem]].

== Klasifikācija ==
Senkapi arheoloģijā tiek klasificēti pēc vairākiem kritērijiem:

# Pēc apbedījuma veida:
#* Zemes apbedījumi ([[skeletkapi]]) — mirušais tiek guldīts zemē, visbiežāk izstieptā pozā uz muguras. Raksturīgi vēlajiem dzelzs laikmeta un kristīgajiem kapiem.
#* Ugunsapbedījumi ([[kremācijas kapi]]) — mirušais tiek sadedzināts un pelni tiek apglabāti, bieži urnās vai bedrēs. Raksturīgi bronzas laikmetam un daļai dzelzs laikmeta.
# Pēc virszemes struktūras:
#* Bezvirszemes — kapu vieta nav redzama uz zemes virsmas.
#* [[Kurgāns|Kurgāni]] (uzbērumkapi, uzkalniņa kapi) — apbedījums tiek segts ar zemes uzbērumu, dažkārt ar akmens segumu.
#* Akmens krāvumi — raksturīgi Ziemeļvidzemes un Ziemeļkurzemes teritorijām; apbedījumi zem akmeņu krāvuma.
# Pēc organizācijas:
#* Individuālie kapi — katrs apbedījums atsevišķā bedrē.
#* Kopkapi (kolektīvie kapi) — vairākas personas apbedītas vienā vietā, bieži ar sakārtotu struktūru.
#* Plakankapi — kapulauks bez virszemes pazīmēm, ar vienkāršu skeletapbedījumu izkārtojumu.

== Latvijā ==
Latvijā senkapi hronoloģiski iedalāmi šādi:

* [[Bronzas laikmeta apmetnes Latvijā|Bronzas laikmets]] (ap 1800—500 p.m.ē.) — dominē kremācijas apbedījumi zem akmens krāvumiem vai bez struktūras.
* [[Dzelzs laikmeta apmetnes Latvijā|Dzelzs laikmets]] (ap 500 p.m.ē. — 1200/1300 m.ē.) — daudzveidīgas formas, tostarp ugunskapi, skeletapbedījumi, kurgāni. Šai periodā attīstās arī kapi ar bagātīgiem kapu inventāriem.
* [[Viduslaiki]] (13.—16. gs.) — pāreja uz kristīgo apbedīšanas tradīciju; kapi parasti tuvu baznīcām, ar stingru orientāciju un bez priekšmetiem.

== Arheoloģiskā nozīme ==
Senkapi ir nozīmīgs avots aizvēsturisko un agrīnās vēstures periodu pētniecībā. Tie sniedz daudzslāņainu informāciju par:

* Sabiedrības struktūru — apbedīšanas vietas izvietojums, kapu greznums, priekšmetu daudzums un veids norāda uz sociālajām atšķirībām.
* Reliģiju un uzskatiem — kapu rituāli, mirušā novietojums, sadzīves priekšmetu un ieroču klātbūtne sniedz ieskatu nāves kultūrā.
* Materiālo kultūru — rotaslietas, ieroči, trauki, apģērba detaļas u.c. liecina par tehnoloģijām, tirdzniecību un mākslinieciskajām tradīcijām.
* Demogrāfiju un bioantropoloģiju — skeletu analīze ļauj noteikt dzimumu, vecumu, slimības, uztura ieradumus un ģenētisko piederību.

== Kapu inventārs ==
Senkapos bieži sastopami dažādi priekšmeti, kas ielikti kapā līdz ar mirušo. Tie var ietvert:

* Rotas (saktas, gredzeni, kaklarotas)
* Ieročus (nažus, šķēpus, zobenus)
* Darba rīkus (cirvjus, adatas)
* Traukus, pārtikas paliekas
* Apģērba fragmentus (bronzas spirāles, audumu atliekas)

== Aizsardzība un tiesiskais statuss ==
Senkapi attīstītajās valstīs parasti ir arheoloģiskie pieminekļi, kas aizsargāti ar likumu. Latvijā tie tiek reģistrēti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārziņā, un jebkāda saimnieciskā darbība šādās vietās ir stingri ierobežota. Neraugoties uz to, senkapus posta gan nelegālie mantu racēji,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/senkapu-apganisana-latgale-kluvusi-nekontrolejama.a120230/|title=Senkapu apgānīšana Latgalē kļuvusi nekontrolējama|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; gan valsts iestādes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lvm-postijumi-avotinupilskalna-un-senkapos-radusies-meza-darbu-planosanas-kludas-del.a385577/|title=LVM: Postījumi Avotiņu pilskalnā un senkapos radušies meža darbu plānošanas kļūdas dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Arheoloģiskā mantojuma zaudējumus nelegālo racēju dēļ 2015. gada pirmajos trīs mēnešos vien novērtēja uz miljonu eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/nelegalo-senkapu-raceju-skaitu-les-vismaz-divos-tukstosos.a124005/|title=Nelegālo senkapu racēju skaitu lēš vismaz divos tūkstošos|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Piemēri Latvijā ===

* [[Lejasbitēnu kapulauks]] (Vidzemē) — 1.—5. gs., ugunsapbedījumi akmens krāvumos
* [[Pildas kapi]] (Latgale) — 9.—13. gs., bagātīgi latgaļu skeletapbedījumi
* [[Drabešu kapi]] (Vidzeme) — plakankapi ar 12.—13. gs. saktām
* [[Ošu senkapi|Oši]] (Zemgale) — senie zemgaļu kapi ar ieročiem un zirgu upurēšanas pazīmēm

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Senkapi Latvijā]]
[[Kategorija:Arheoloģiskie pieminekļi]]</text>
      <sha1>hjbarcj4vp5o6acizaq1degi1yu9s8j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Misas meteorīta nokrišanas vieta 1891.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>604148</id>
    <revision>
      <id>4301498</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:39:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Misshof_(Doss_1891_map).jpg {{NA-70}}</comment>
      <origin>4301498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="102" sha1="p6yl2rxtmso3bx462kfbn4c9417bwey" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
No http://wiki.meteoritica.pl/index.php5/Plik:Misshof_(Doss_1891_map).jpg {{NA-70}}</text>
      <sha1>p6yl2rxtmso3bx462kfbn4c9417bwey</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:אמא של</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604149</id>
    <revision>
      <id>4301501</id>
      <timestamp>2025-06-29T08:42:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" sha1="g1q0vq2ojv9tp97t5ucxtppjc9zs8mu" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=אמא של}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 11.42 (EEST)</text>
      <sha1>g1q0vq2ojv9tp97t5ucxtppjc9zs8mu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šeina Stīla</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604150</id>
    <revision>
      <id>4301514</id>
      <timestamp>2025-06-29T09:14:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots, tulkojot lapu &quot;[[:en:Special:Redirect/revision/1295811841|Shayna Steele]]&quot;</comment>
      <origin>4301514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4040" sha1="g6mou13bpqwqnrd1mrpglt9tzgfjs36" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| žanrs = {{flatlist|
* [[Soul music|Soul]]
* [[blues]]
* [[jazz]]
}}
}}

'''Šeina Stīla''' (dzimusi 1975. gada 23. septembrī) ir amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore un [[Brodvejas teātris|Brodveja]] skatuves aktrise.

== Karjera ==
Stīlas Brodvejas lomās ietilpst ''izrāde &quot;Rent&quot;'' Nederlander teātrī, &quot; ''Jesus Christ Superstar&quot;'' atdzimšana Foxwoods teātrī (agrāk ''Ford Center for the Performing Arts'') un oriģinālā Brodveja izrādes ''&quot;Hairspray&quot;'' aktieru sastāvs, kurā viņa atveidoja meiteņu grupas &quot;The Dynamites&quot; dalībnieci. Viņa turpināja parādīties seriālā ''“Hairspray Live!”'', ko pārraidīja no 2016. gada.

Stīla dzied fona vokālu Betai Midlerei izrādē &quot;The Showgirl Must Go On&quot; [[Las Vegas Strip|Lasvegasā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bettemidler.com/|title=Bette Midler|website=Bette Midler|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; Viņa ir piedalījusies arī vairākos albumos, tostarp [[Moby]] ''Hotel'' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cduniverse.com/productinfo.asp?pid=6832824|title=Moby – Hotel CD|publisher=Cduniverse.com|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; un ''Moby'' singlā &quot;Disco Lies&quot;, kas sasniedza 1. vietu ''[[Billboard]]'' &lt;nowiki&gt;&lt;i&gt;Hot Dance Club Play&lt;/i&gt;&lt;/nowiki&gt; sarakstā. 2004. gadā Stīla izdeva savu pirmo EP ar sava vārda nosaukumu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/album/shayna-steele-mw0000321490|title=Shayna Steele : Shayna Steele|publisher=[[AllMusic]]|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; bet 2009. gadā — savu pirmo albumu “ ''[[I'll Be Anything|I'll Be Anything”]]'' . &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amazon.com/Ill-Be-Anything/dp/B002TZSOZW|title=I'll Be Anything : Shayna Steele|publisher=Amazon.com|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā Stīla tika nolīgts dziedāt fona vokālu [[Rianna|Riannai]] viņas [[Austrālija|Austrālijas]] turnejā ar dziesmu “Last Girl on Earth”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveguide.com.au/Tours/672221/Rihanna/Rihanna_Last_Girl_On_Earth_Australian_Tour|title=Rihanna ‘Last Girl On Earth’ Australian Tour – Rihanna at Newcastle Entertainment Centre, Broadmeadow, Newcastle, NSW on 28 Feb 11|website=Liveguide|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; Viņa atkal devās turnejā kopā ar Riannu viņas Ziemeļamerikas un Eiropas turnejā &quot;LOUD&quot;, kas sākās 2014. gada 4. jūnijā [[Baltimora|Baltimorā]], Merilendas štatā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rihannanow.com/live|title=Live – RihannaRihanna|website=Rihanna|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; kā fona vokāliste.

2024. gadā izlaidusi albumu ''Gold Dust.''&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120076120/raimonda-paula-dziesmas-nujorkas-versija-saruna-ar-dzeza-divu-un-aktrisi-seinu-stilu|title=Raimonda Paula dziesmas Ņujorkas versijā. Saruna ar džeza dīvu un aktrisi Šeinu Stīlu|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Stīla filmējusies seriālos &quot;[[Soprano ģimene]]&quot; un &quot;[[The Penguin]]&quot;, bet viņas vokāls dzirdams filmās &quot;[[Matu laka (filma)|Matu laka]]&quot;, &quot;[[In the Heights]]&quot;, &quot;[[Borna personības noslēpums]]&quot; un &quot;[[Sekss un lielpilsēta 2]]&quot;, kurā redzama arī nelielā lomā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2025. gadā ar tekstu autoru Gordonu Pogodu sagatavojusi [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmu programmu angļu valodā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.shaynasteele.com Oficiālā tīmekļa vietne]
* [http://broadwayworld.com/people/?personid=780 BroadwayWorld.com]
* {{IMDB|2721557}}  
* [http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=362056&amp;aid=682944 Diskogrāfija]{{Novecojusi saite}}
* [https://www.soulexpress.net/shaynasteele.htm Padziļināta intervija 2024. gada aprīlī žurnālam Soul Express]
[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV teātra aktrises]]</text>
      <sha1>g6mou13bpqwqnrd1mrpglt9tzgfjs36</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301515</id>
      <parentid>4301514</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:21:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4301515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4469" sha1="mpo6xwd8xhzbnjw8zk0mku4bldr361s" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Šeina Stīla
| Attēls = Shayna Steele in New York City.JPG
| Att_izm = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = Shayna Steele
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|9|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sakramento}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[soulmūzika]]&lt;br&gt;[[blūzs]]&lt;br&gt;[[džezs]]
| Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, dziesmu autore
| Instrumenti = balss
| Gadi = 1998—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Highyella Lowbrown Music''
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = http://shaynasteele.com/
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = S
}}

'''Šeina Stīla''' (dzimusi 1975. gada 23. septembrī) ir amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore un [[Brodvejas teātris|Brodveja]] skatuves aktrise.

== Karjera ==
Stīlas Brodvejas lomās ietilpst ''izrāde &quot;Rent&quot;'' ''Nederlander'' teātrī, &quot; ''Jesus Christ Superstar&quot;'' atdzimšana ''Foxwoods'' teātrī (agrāk ''Ford Center for the Performing Arts'') un oriģinālā Brodveja izrādes ''&quot;Hairspray&quot;'' aktieru sastāvs, kurā viņa atveidoja meiteņu grupas &quot;The Dynamites&quot; dalībnieci. Viņa turpināja parādīties seriālā ''“Hairspray Live!”'', ko pārraidīja no 2016. gada.

Stīla dzied fona vokālu Betai Midlerei izrādē &quot;The Showgirl Must Go On&quot; [[Las Vegas Strip|Lasvegasā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bettemidler.com/|title=Bette Midler|website=Bette Midler|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; Viņa ir piedalījusies arī vairākos albumos, tostarp [[Moby]] ''Hotel''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cduniverse.com/productinfo.asp?pid=6832824|title=Moby – Hotel CD|publisher=Cduniverse.com|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; un ''Moby'' singlā &quot;Disco Lies&quot;, kas sasniedza 1. vietu ''[[Billboard]]'' ''Hot Dance Club Play'' sarakstā. 2004. gadā Stīla izdeva savu pirmo EP ar sava vārda nosaukumu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/album/shayna-steele-mw0000321490|title=Shayna Steele : Shayna Steele|publisher=[[AllMusic]]|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; bet 2009. gadā — savu pirmo albumu “ ''[[I'll Be Anything|I'll Be Anything”]]'' .&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amazon.com/Ill-Be-Anything/dp/B002TZSOZW|title=I'll Be Anything : Shayna Steele|publisher=Amazon.com|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā Stīla tika nolīgts dziedāt fona vokālu [[Rianna]]i viņas [[Austrālija]]s turnejā ar dziesmu “Last Girl on Earth”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveguide.com.au/Tours/672221/Rihanna/Rihanna_Last_Girl_On_Earth_Australian_Tour|title=Rihanna ‘Last Girl On Earth’ Australian Tour – Rihanna at Newcastle Entertainment Centre, Broadmeadow, Newcastle, NSW on 28 Feb 11|website=Liveguide|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; Viņa atkal devās turnejā kopā ar Riannu viņas Ziemeļamerikas un Eiropas turnejā &quot;LOUD&quot;, kas sākās 2014. gada 4. jūnijā [[Baltimora|Baltimorā]], Merilendas štatā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rihannanow.com/live|title=Live – RihannaRihanna|website=Rihanna|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; kā fona vokāliste.

2024. gadā izlaidusi albumu ''Gold Dust.''&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120076120/raimonda-paula-dziesmas-nujorkas-versija-saruna-ar-dzeza-divu-un-aktrisi-seinu-stilu|title=Raimonda Paula dziesmas Ņujorkas versijā. Saruna ar džeza dīvu un aktrisi Šeinu Stīlu|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Stīla filmējusies seriālos &quot;[[Soprano ģimene]]&quot; un &quot;[[The Penguin]]&quot;, bet viņas vokāls dzirdams filmās &quot;[[Matu laka (filma)|Matu laka]]&quot;, &quot;[[In the Heights]]&quot;, &quot;[[Borna personības noslēpums]]&quot; un &quot;[[Sekss un lielpilsēta 2]]&quot;, kurā redzama arī nelielā lomā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2025. gadā ar tekstu autoru Gordonu Pogodu sagatavojusi [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmu programmu angļu valodā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.shaynasteele.com Oficiālā tīmekļa vietne]
* [http://broadwayworld.com/people/?personid=780 BroadwayWorld.com]
* {{IMDB|2721557}}
* [https://www.soulexpress.net/shaynasteele.htm Padziļināta intervija 2024. gada aprīlī žurnālam Soul Express]


[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV teātra aktrises]]
[[Kategorija:ASV dziedātāji]]</text>
      <sha1>mpo6xwd8xhzbnjw8zk0mku4bldr361s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301516</id>
      <parentid>4301515</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:22:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4301516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4469" sha1="hzm7n96a88g96ijzxy96jdxn7boxf8l" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Šeina Stīla
| Attēls = Shayna Steele in New York City.JPG
| Att_izm = 
| Apraksts = 
| Dz_vārds = Shayna Steele
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|9|23}}
| Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sakramento}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[soulmūzika]]&lt;br&gt;[[blūzs]]&lt;br&gt;[[džezs]]
| Nodarbošanās = dziedātāja, aktrise, dziesmu autore
| Instrumenti = balss
| Gadi = 1998—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Highyella Lowbrown Music''
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = http://shaynasteele.com/
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = S
}}

'''Šeina Stīla''' (dzimusi 1975. gada 23. septembrī) ir amerikāņu dziedātāja, dziesmu autore un [[Brodvejas teātris|Brodveja]] skatuves aktrise.

== Karjera ==
Stīlas Brodvejas lomās ietilpst ''izrāde &quot;Rent&quot;'' ''Nederlander'' teātrī, &quot;''Jesus Christ Superstar&quot;'' atjaunošana ''Foxwoods'' teātrī (agrāk ''Ford Center for the Performing Arts'') un oriģinālā Brodveja izrādes ''&quot;Hairspray&quot;'' aktieru sastāvs, kurā viņa atveidoja meiteņu grupas &quot;The Dynamites&quot; dalībnieci. Viņa turpināja parādīties seriālā ''“Hairspray Live!”'', ko pārraidīja no 2016. gada.

Stīla dzied fona vokālu Betai Midlerei izrādē &quot;The Showgirl Must Go On&quot; [[Las Vegas Strip|Lasvegasā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bettemidler.com/|title=Bette Midler|website=Bette Midler|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; Viņa ir piedalījusies arī vairākos albumos, tostarp [[Moby]] ''Hotel''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cduniverse.com/productinfo.asp?pid=6832824|title=Moby – Hotel CD|publisher=Cduniverse.com|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; un ''Moby'' singlā &quot;Disco Lies&quot;, kas sasniedza 1. vietu ''[[Billboard]]'' ''Hot Dance Club Play'' sarakstā. 2004. gadā Stīla izdeva savu pirmo EP ar sava vārda nosaukumu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allmusic.com/album/shayna-steele-mw0000321490|title=Shayna Steele : Shayna Steele|publisher=[[AllMusic]]|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; bet 2009. gadā — savu pirmo albumu “ ''[[I'll Be Anything|I'll Be Anything”]]'' .&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.amazon.com/Ill-Be-Anything/dp/B002TZSOZW|title=I'll Be Anything : Shayna Steele|publisher=Amazon.com|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā Stīla tika nolīgts dziedāt fona vokālu [[Rianna]]i viņas [[Austrālija]]s turnejā ar dziesmu “Last Girl on Earth”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liveguide.com.au/Tours/672221/Rihanna/Rihanna_Last_Girl_On_Earth_Australian_Tour|title=Rihanna ‘Last Girl On Earth’ Australian Tour – Rihanna at Newcastle Entertainment Centre, Broadmeadow, Newcastle, NSW on 28 Feb 11|website=Liveguide|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; Viņa atkal devās turnejā kopā ar Riannu viņas Ziemeļamerikas un Eiropas turnejā &quot;LOUD&quot;, kas sākās 2014. gada 4. jūnijā [[Baltimora|Baltimorā]], Merilendas štatā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rihannanow.com/live|title=Live – RihannaRihanna|website=Rihanna|access-date=January 16, 2015}}&lt;/ref&gt; kā fona vokāliste.

2024. gadā izlaidusi albumu ''Gold Dust.''&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/174/music/120076120/raimonda-paula-dziesmas-nujorkas-versija-saruna-ar-dzeza-divu-un-aktrisi-seinu-stilu|title=Raimonda Paula dziesmas Ņujorkas versijā. Saruna ar džeza dīvu un aktrisi Šeinu Stīlu|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Stīla filmējusies seriālos &quot;[[Soprano ģimene]]&quot; un &quot;[[The Penguin]]&quot;, bet viņas vokāls dzirdams filmās &quot;[[Matu laka (filma)|Matu laka]]&quot;, &quot;[[In the Heights]]&quot;, &quot;[[Borna personības noslēpums]]&quot; un &quot;[[Sekss un lielpilsēta 2]]&quot;, kurā redzama arī nelielā lomā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2025. gadā ar tekstu autoru Gordonu Pogodu sagatavojusi [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmu programmu angļu valodā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.shaynasteele.com Oficiālā tīmekļa vietne]
* [http://broadwayworld.com/people/?personid=780 BroadwayWorld.com]
* {{IMDB|2721557}}
* [https://www.soulexpress.net/shaynasteele.htm Padziļināta intervija 2024. gada aprīlī žurnālam Soul Express]


[[Kategorija:1975. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV teātra aktrises]]
[[Kategorija:ASV dziedātāji]]</text>
      <sha1>hzm7n96a88g96ijzxy96jdxn7boxf8l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dienvidu salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604151</id>
    <redirect title="Tubuai salas" />
    <revision>
      <id>4301519</id>
      <timestamp>2025-06-29T09:45:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tubuai salas]]</comment>
      <origin>4301519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="t23yvngyicryomnxetpnfkjdl95l0u6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tubuai salas]]</text>
      <sha1>t23yvngyicryomnxetpnfkjdl95l0u6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tubuajas salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604152</id>
    <redirect title="Tubuai salas" />
    <revision>
      <id>4301520</id>
      <timestamp>2025-06-29T09:46:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tubuai salas]]</comment>
      <origin>4301520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" sha1="t23yvngyicryomnxetpnfkjdl95l0u6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tubuai salas]]</text>
      <sha1>t23yvngyicryomnxetpnfkjdl95l0u6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Diskusija:Viesturs Kleinbergs</title>
    <ns>1</ns>
    <id>604153</id>
    <revision>
      <id>4301521</id>
      <timestamp>2025-06-29T09:49:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Šlesercīņas */ jauna sadaļa</comment>
      <origin>4301521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1408" sha1="kyaozfffqnm7le22d5n97vwnycong0z" xml:space="preserve">== Šlesercīņas ==

&lt;blockquote&gt;''Kurš koriģē Vikipēdijas lapu?''
''Par to, ka pašreizējais Aināra Šlesera (&quot;Latvija pirmajā vietā&quot;) asais kritizētājs agrāk strādājis par biroja vadītāju ministram, kurš bija Šlesera vadītās partijas biedrs, ik pa laikam atgādina arī Vikipēdijas lietotāji. Tomēr Kleinberga partijas biedri šo informāciju ātri labo, kas uzjautrinājis sociālo tīklu lietotājus.''
''Kleinbergs skaidro, ka viņa nelabvēļi mainot uzsvarus – proti, ka &quot;nevis strādāju Bērnu un ģimenes lietu ministra birojā pie ministra Baštika, bet strādāju Šlesera vadītās politiskās partijas ministra birojā&quot;. Viņš uzskata, ka tas darīts, lai viņu diskreditētu, bet viņu atbalstošie kolēģi uzsvarus mainījuši atpakaļ.''&lt;/blockquote&gt;[https://www.delfi.lv/51042635/delfi-plus/120077970/kas-ir-kleinbergs-progresivo-melnais-zirdzins-ar-pieredzi-pie-konservativiem-politikiem Delfi]

Tā kā pamatā atpakaļ mainīju es, tad nokomentēšu, ka neesmu ne Kleinberga kolēģis, ne atbalstītājs ne, pasargi dievs, partijas biedrs. Es esmu Vikipēdijas administrators, kurš savā sabiedriskajā darbā pieturas pie stingri neitrālas pozīcijas un tāpēc tīra nost visādas sīkcūcības neatkarīgi no to politiskās piederības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 12.49 (EEST)</text>
      <sha1>kyaozfffqnm7le22d5n97vwnycong0z</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301522</id>
      <parentid>4301521</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:50:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1409" sha1="dvxhyinb93slmz9eycyzmfukys9yt7q" xml:space="preserve">== Šlesercīņas ==

&lt;blockquote&gt;''Kurš koriģē Vikipēdijas lapu?''
''Par to, ka pašreizējais Aināra Šlesera (&quot;Latvija pirmajā vietā&quot;) asais kritizētājs agrāk strādājis par biroja vadītāju ministram, kurš bija Šlesera vadītās partijas biedrs, ik pa laikam atgādina arī Vikipēdijas lietotāji. Tomēr Kleinberga partijas biedri šo informāciju ātri labo, kas uzjautrinājis sociālo tīklu lietotājus.''
''Kleinbergs skaidro, ka viņa nelabvēļi mainot uzsvarus – proti, ka &quot;nevis strādāju Bērnu un ģimenes lietu ministra birojā pie ministra Baštika, bet strādāju Šlesera vadītās politiskās partijas ministra birojā&quot;. Viņš uzskata, ka tas darīts, lai viņu diskreditētu, bet viņu atbalstošie kolēģi uzsvarus mainījuši atpakaļ.''&lt;/blockquote&gt;[https://www.delfi.lv/51042635/delfi-plus/120077970/kas-ir-kleinbergs-progresivo-melnais-zirdzins-ar-pieredzi-pie-konservativiem-politikiem Delfi]

Tā kā pamatā atpakaļ mainīju es, tad nokomentēšu, ka neesmu ne Kleinberga kolēģis, ne atbalstītājs, ne, pasargi dievs, partijas biedrs. Es esmu Vikipēdijas administrators, kurš savā sabiedriskajā darbā pieturas pie stingri neitrālas pozīcijas un tāpēc tīra nost visādas sīkcūcības neatkarīgi no to politiskās piederības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 12.49 (EEST)</text>
      <sha1>dvxhyinb93slmz9eycyzmfukys9yt7q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301531</id>
      <parentid>4301522</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:01:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1397" sha1="c08hcx2ygr7v73a8t7o5adp63ujsas3" xml:space="preserve">== Šlesercīņas ==

{{citāts|''Kurš koriģē Vikipēdijas lapu?''
''Par to, ka pašreizējais Aināra Šlesera (&quot;Latvija pirmajā vietā&quot;) asais kritizētājs agrāk strādājis par biroja vadītāju ministram, kurš bija Šlesera vadītās partijas biedrs, ik pa laikam atgādina arī Vikipēdijas lietotāji. Tomēr Kleinberga partijas biedri šo informāciju ātri labo, kas uzjautrinājis sociālo tīklu lietotājus.''
''Kleinbergs skaidro, ka viņa nelabvēļi mainot uzsvarus – proti, ka &quot;nevis strādāju Bērnu un ģimenes lietu ministra birojā pie ministra Baštika, bet strādāju Šlesera vadītās politiskās partijas ministra birojā&quot;. Viņš uzskata, ka tas darīts, lai viņu diskreditētu, bet viņu atbalstošie kolēģi uzsvarus mainījuši atpakaļ.''|[https://www.delfi.lv/51042635/delfi-plus/120077970/kas-ir-kleinbergs-progresivo-melnais-zirdzins-ar-pieredzi-pie-konservativiem-politikiem Delfi]}}

Tā kā pamatā atpakaļ mainīju es, tad nokomentēšu, ka neesmu ne Kleinberga kolēģis, ne atbalstītājs, ne, pasargi dievs, partijas biedrs. Es esmu Vikipēdijas administrators, kurš savā sabiedriskajā darbā pieturas pie stingri neitrālas pozīcijas un tāpēc tīra nost visādas sīkcūcības neatkarīgi no to politiskās piederības. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 12.49 (EEST)</text>
      <sha1>c08hcx2ygr7v73a8t7o5adp63ujsas3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oša (Francija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604154</id>
    <revision>
      <id>4301523</id>
      <timestamp>2025-06-29T09:51:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns aizmetnis par pilsētu Francijā</comment>
      <origin>4301523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3330" sha1="ec1k4az6uzgbczv2yhzjcyuj7hd5290" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Oša
 | official_name            = ''Auch''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = {{#property:P41}}
 | image_shield             = {{#property:P94}}
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Francija#Oksitānija#Žēra#Eiropa
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{FRA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = {{flagicon image|Flag of Région Occitanie (symbol only).svg}} [[Oksitānija]]
 | subdivision_type2        = Departaments
 | subdivision_name2        = {{flagicon image|Flag of the Department of Gers.png}} [[Žēra]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 72.48
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2022. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 22825
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 43 | latm = 38 | lats = 47 | latNS = N
 | longd = 0 | longm = 35 | longs = 08 | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 32000
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 115–281
 | website                  = {{URL|https://www.mairie-auch.fr/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Oša''' ({{val|fr|Auch}}, {{izrunā|ɔʃ}}) ir pilsēta [[Francija]]s dienvidrietumos, [[Oksitānija]]s reģionā, un ir [[Žēra]]s departamenta administratīvais centrs. Tā vēsturiski tiek uzskatīta par [[Gaskoņa]]s galvaspilsētu, ar senām saknēm, kas sniedzas līdz [[Senā Roma|romiešu]] laikmetam, kad pilsēta bija pazīstama kā ''Elusa''. 2022. gadā Ošā dzīvoja 22,8 tūkstoši iedzīvotāju, un tā ir reģionāli nozīmīgs pārvaldes, izglītības un kultūras centrs. Pilsēta atrodas pie [[Žēra (upe)|Žeras upes]], kalnainā ainavā ar izteiktu vēsturisko apbūvi un sadalījumu augšpilsētā un lejaspilsētā. Oša ir pazīstama ar savu vēsturisko arhitektūru, īpaši [[Senmarī katedrāle|Senmarī katedrāli]] (iekļauta [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]), monumentālajām kāpnēm, viduslaiku ielu tīklu, kā arī ar savu nozīmi Gaskoņas kultūras mantojuma saglabāšanā.

Pilsētā notiek dažādi kultūras pasākumi, un tā kalpo kā reģionālais centrs lauksaimniecības produktu tirdzniecībai, izglītībai un vietējam tūrismam, piesaistot apmeklētājus ar savu viduslaiku šarmu un gaskoņu identitāti.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Francija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Oksitānijas pilsētas]]</text>
      <sha1>ec1k4az6uzgbczv2yhzjcyuj7hd5290</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Auch</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604155</id>
    <redirect title="Oša (Francija)" />
    <revision>
      <id>4301524</id>
      <timestamp>2025-06-29T09:51:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Oša (Francija)]]</comment>
      <origin>4301524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="ixkxdokdyomfp0s13ao4zxggip2ode9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Oša (Francija)]]</text>
      <sha1>ixkxdokdyomfp0s13ao4zxggip2ode9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Oša</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604156</id>
    <revision>
      <id>4301526</id>
      <timestamp>2025-06-29T09:52:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Treisijs pārvietoja lapu [[Oša]] uz [[Oša (Kirgizstāna)]]: Ir arī pilsēta Francijā ar šādu pašu nosaukumu</comment>
      <origin>4301526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33" sha1="iozxq1sesdxquwcabvjwwben7qx6jqa" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Oša (Kirgizstāna)]]</text>
      <sha1>iozxq1sesdxquwcabvjwwben7qx6jqa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301527</id>
      <parentid>4301526</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:54:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna nozīmju atdalīšanas lapa</comment>
      <origin>4301527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="162" sha1="m6wwuas5b6xceswtlwl5prv4w7jn2jw" xml:space="preserve">'''Oša''' var būt:

* [[Oša (Francija)]] — pilsēta Francijā, Oksitānijā;
* [[Oša (Kirgizstāna)]] — pilsēta Kirgizstānā.

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>m6wwuas5b6xceswtlwl5prv4w7jn2jw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301528</id>
      <parentid>4301527</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T09:54:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4301528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="208" sha1="gq05ahj82jnl0blzeof0omgbpbqczyl" xml:space="preserve">'''Oša''' var būt:

* [[Oša (Francija)]] — pilsēta Francijā, Oksitānijā;
* [[Oša (Kirgizstāna)]] — pilsēta Kirgizstānā;
* [[Ūša]] — upe Latvijā, Dubnas pieteka.

{{nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>gq05ahj82jnl0blzeof0omgbpbqczyl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļu iela (Daugavpils)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604157</id>
    <revision>
      <id>4301530</id>
      <timestamp>2025-06-29T09:57:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Ziemeļu iela|Ziemeļu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums        = Ziemeļu iela |attēls           =  |attēla paraksts  =  |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte            =  |pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta    =  |apkaime          = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums     = 960 metri |atklāta          =  |vēst nosaukumi   = Petrovska iela |...</comment>
      <origin>4301530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3178" sha1="ogziszy3b4m3ve97dluhte6hg26gw0g" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Ziemeļu iela|Ziemeļu iela}}
{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Ziemeļu iela
|attēls           = 
|attēla paraksts  = 
|pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]
|priekšpilsēta    = 
|apkaime          = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
|ielas garums     = 960 metri
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = Petrovska iela
|joslu skaits     = 1—2
|ielas segums     = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[grants]], bez seguma
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]]
|trolejbuss       = 
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = 
|cits             =
}}

'''Ziemeļu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Ziemeļu iela sākas strupceļā pie dzelzceļa, [[Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieka]] apkaimes robežā, stiepjas austrumu virzienā un beidzas strupceļā, nedaudz nesasniedzot [[Šaurā iela (Daugavpils)|Šaurās ielas]] apbūvi [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimes robežā. Ziemeļu ielā ir dzīvojama apbūve, pārsvarā privātmājas, bet ielas sākuma ir arī administratīvas, tehniskas un noliktavu ēkas.

Ziemeļu ielas kopējais garums ir aptuveni 960 metri, bet vidējā daļā, pēc krustojuma ar [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils ielu]], iela ir pārtraukta ar nelielo zemieni. No sākuma līdz [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas ielai]] Ziemeļu iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, tālāk ir posms bez seguma, bet ielas nobeigums klāts ar [[grants|granti]]. Satiksmes kustība visā garumā atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Ziemeļu ielu nekursē, bet Andreja Pumpura ielā ir [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]] un [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]] autobusu maršrutu pietura &quot;Ziemeļu iela&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ziemeļu iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/lv-autobuss-nr-19-jaunforstadte-kimiku-ciemats-jaunbuve-jaunforstadte-ciolkovska#18156 |publisher=19. autobusu maršruta kustības saraksts. &quot;[[Daugavpils satiksme]]&quot; |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Ielas sākotnējais nosaukums bija '''Petrovska iela''' ({{val|ru|Петровская улица}}). {{dat|1924|7|14||bez}} to pārdēvēja par Ziemeļu ielu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|29||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kopš 1924. gada ielas nosaukums nav mainījies.

== Ielu savienojumi ==
Ziemeļu iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]]
* [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]]
* [[Kļavu iela (Daugavpils)|Kļavu iela]]
* [[Ventspils iela (Daugavpils)|Ventspils iela]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Daugavpils-aizmetnis}}
{{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu Z}}

[[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]]</text>
      <sha1>ogziszy3b4m3ve97dluhte6hg26gw0g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Quowadisz123</title>
    <ns>3</ns>
    <id>604158</id>
    <revision>
      <id>4301544</id>
      <timestamp>2025-06-29T10:27:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <origin>4301544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" sha1="gaqapgalan3iu2n0up9vf73i6qoe2jh" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Quowadisz123}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 29. jūnijs, plkst. 13.27 (EEST)</text>
      <sha1>gaqapgalan3iu2n0up9vf73i6qoe2jh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maksims Ustimenko</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604159</id>
    <revision>
      <id>4301546</id>
      <timestamp>2025-06-29T10:34:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste | platums =  | vārds = Maksims Ustimenko | vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко'' | attēls =  | att_izmērs =  | att_nosaukums =  | dz_dat_alt =  | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis =  | dz_diena =  | dz_vieta = [[Ukraina]] | m_dat_alt =  | m_gads = 2025 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 29 | m_vieta = [[Ukraina]] | dzīves_vieta =  | pilsonība =  | tautība = [[ukrainis]] | nodarbošanās =  | ienākumi =  | darbības_gadi =  | dzimums...</comment>
      <origin>4301546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2916" sha1="n1emh8unbogu7rg7ejfu5m5g9dlkjyi" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Maksims Ustimenko
| vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = [[Ukraina]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = [[Ukraina]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ukrainis]]
| nodarbošanās = 
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Pulkvežleitnants
| dienesta_laiks = 
| valsts = {{karogs|Ukraina}}
| struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]]
| vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]]
| komandēja = 
| kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]]
| izglītība = 
| apbalvojumi = Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022)
| cits_darbs = 
}}
}}

'''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Gaisa spēku pulkvežleitnants, 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam.

2025. gada 29. jūnija naktī, masīvas Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja iznīcinātāju ''F-16''. Viņš iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.

== Apbalvojumi ==
* Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022. gada 28. februāris) — par personīgu drosmi un pašaizliedzību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī uzticību militārajam zvērestam (pēc Krievijas iebrukuma 2022. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}}
[[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:Ukrainas Gaisa spēki]]
[[Kategorija:Krievijas–Ukrainas karš]]
[[Kategorija:Ordeņa &quot;Par Bohdana Hmeļnicka&quot; saņēmēji]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>n1emh8unbogu7rg7ejfu5m5g9dlkjyi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301548</id>
      <parentid>4301546</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:35:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2819" sha1="grcjqcxwkr4gmin9ss9a7ii1w0kxkhk" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Maksims Ustimenko
| vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = [[Ukraina]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = [[Ukraina]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ukrainis]]
| nodarbošanās = 
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Pulkvežleitnants
| dienesta_laiks = 
| valsts = {{karogs|Ukraina}}
| struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]]
| vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]]
| komandēja = 
| kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]]
| izglītība = 
| apbalvojumi = Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022)
| cits_darbs = 
}}
}}

'''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Gaisa spēku pulkvežleitnants, 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam.

2025. gada 29. jūnija naktī, masīvas Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja iznīcinātāju ''F-16''. Viņš iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.

== Apbalvojumi ==
* Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022. gada 28. februāris) — par personīgu drosmi un pašaizliedzību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī uzticību militārajam zvērestam (pēc Krievijas iebrukuma 2022. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}}
[[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>grcjqcxwkr4gmin9ss9a7ii1w0kxkhk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301549</id>
      <parentid>4301548</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:35:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2857" sha1="2b1io67qwm61qwmsi2esgdaza5dzqtt" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Maksims Ustimenko
| vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = [[Ukraina]]
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = [[Ukraina]]
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ukrainis]]
| nodarbošanās = 
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Pulkvežleitnants
| dienesta_laiks = 
| valsts = {{karogs|Ukraina}}
| struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]]
| vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]]
| komandēja = 
| kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]]
| izglītība = 
| apbalvojumi = Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022)
| cits_darbs = 
}}
}}

'''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Gaisa spēku pulkvežleitnants, 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam.

2025. gada 29. jūnija naktī, masīvas Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]],'' iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.

== Apbalvojumi ==
* Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022. gada 28. februāris) — par personīgu drosmi un pašaizliedzību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī uzticību militārajam zvērestam (pēc Krievijas iebrukuma 2022. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}}
[[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>2b1io67qwm61qwmsi2esgdaza5dzqtt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301550</id>
      <parentid>4301549</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:36:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2857" sha1="5a7ydmj2bmt6scdjtmgruwo930wfmh5" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Maksims Ustimenko
| vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{Ukraina}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ukrainis]]
| nodarbošanās = 
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Pulkvežleitnants
| dienesta_laiks = 
| valsts = {{karogs|Ukraina}}
| struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]]
| vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]]
| komandēja = 
| kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]]
| izglītība = 
| apbalvojumi = Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022)
| cits_darbs = 
}}
}}

'''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Gaisa spēku pulkvežleitnants, 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam.

2025. gada 29. jūnija naktī, masīvas Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]],'' iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.

== Apbalvojumi ==
* Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022. gada 28. februāris) — par personīgu drosmi un pašaizliedzību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī uzticību militārajam zvērestam (pēc Krievijas iebrukuma 2022. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}}
[[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>5a7ydmj2bmt6scdjtmgruwo930wfmh5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301551</id>
      <parentid>4301550</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:37:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3172" sha1="0k29dq20vwdm2mywbk4s973z93fcdl2" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Maksims Ustimenko
| vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{Ukraina}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ukrainis]]
| nodarbošanās = 
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Pulkvežleitnants
| dienesta_laiks = 
| valsts = {{karogs|Ukraina}}
| struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]]
| vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]]
| komandēja = 
| kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]]
| izglītība = 
| apbalvojumi = Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022)
| cits_darbs = 
}}
}}

'''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Gaisa spēku pulkvežleitnants, 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam.

2025. gada 29. jūnija naktī, masīvas Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]],'' iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/pid-chas-masovanoyi-ataki-zaginuv-lotchik-f-16-maksim-ustimenko_n2858084|title=Під час масованої атаки загинув льотчик F-16 Максим Устименко|website=24 Канал|access-date=2025-06-29|date=2025-06-29|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022. gada 28. februāris) — par personīgu drosmi un pašaizliedzību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī uzticību militārajam zvērestam (pēc Krievijas iebrukuma 2022. gadā).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}}
[[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>0k29dq20vwdm2mywbk4s973z93fcdl2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301552</id>
      <parentid>4301551</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:38:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3127" sha1="9pl5egm5dopjtgjtvex8tcar14mx2a9" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Maksims Ustimenko
| vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{Ukraina}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ukrainis]]
| nodarbošanās = 
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Pulkvežleitnants
| dienesta_laiks = 
| valsts = {{karogs|Ukraina}}
| struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]]
| vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]]
| komandēja = 
| kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]]
| izglītība = 
| apbalvojumi = Ordeņis „Par Bohdana Hmeļnicka” III šķira (2022)
| cits_darbs = 
}}
}}

'''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Gaisa spēku pulkvežleitnants, 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam.

2025. gada 29. jūnija naktī, masīvas Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]],'' iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/pid-chas-masovanoyi-ataki-zaginuv-lotchik-f-16-maksim-ustimenko_n2858084|title=Під час масованої атаки загинув льотчик F-16 Максим Устименко|website=24 Канал|access-date=2025-06-29|date=2025-06-29|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Bogdana Hmelnicka III pakāpes ordenis (28. februāris 2022) — par personīgo drosmi un pašaizliedzīgo rīcību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī par uzticību militārajai zvērestam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}}
[[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>9pl5egm5dopjtgjtvex8tcar14mx2a9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301553</id>
      <parentid>4301552</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:38:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3116" sha1="oa9h8vwnd5eglvo072mp9npky3sgjlw" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Maksims Ustimenko
| vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{Ukraina}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ukrainis]]
| nodarbošanās = 
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Pulkvežleitnants
| dienesta_laiks = 
| valsts = {{karogs|Ukraina}}
| struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]]
| vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]]
| komandēja = 
| kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]]
| izglītība = 
| apbalvojumi = Bogdana Hmelnicka III pakāpes ordenis (2022)
| cits_darbs = 
}}
}}

'''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Gaisa spēku pulkvežleitnants, 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam.

2025. gada 29. jūnija naktī, masīvas Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]],'' iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/pid-chas-masovanoyi-ataki-zaginuv-lotchik-f-16-maksim-ustimenko_n2858084|title=Під час масованої атаки загинув льотчик F-16 Максим Устименко|website=24 Канал|access-date=2025-06-29|date=2025-06-29|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Bogdana Hmelnicka III pakāpes ordenis (28. februāris 2022) — par personīgo drosmi un pašaizliedzīgo rīcību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī par uzticību militārajai zvērestam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}}
[[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>oa9h8vwnd5eglvo072mp9npky3sgjlw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301554</id>
      <parentid>4301553</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:38:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4301554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3118" sha1="2oobktkzk2mjkaro5ktnkbkgpkbhwzt" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Maksims Ustimenko
| vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{Ukraina}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ukrainis]]
| nodarbošanās = 
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Pulkvežleitnants
| dienesta_laiks = 
| valsts = {{karogs|Ukraina}}
| struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]]
| vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]]
| komandēja = 
| kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]]
| izglītība = 
| apbalvojumi = Bohdana Hmeļnicka III pakāpes ordenis (2022)
| cits_darbs = 
}}
}}

'''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Gaisa spēku pulkvežleitnants, 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam.

2025. gada 29. jūnija naktī, masīvas Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]],'' iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/pid-chas-masovanoyi-ataki-zaginuv-lotchik-f-16-maksim-ustimenko_n2858084|title=Під час масованої атаки загинув льотчик F-16 Максим Устименко|website=24 Канал|access-date=2025-06-29|date=2025-06-29|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Bohdana Hmeļnicka III pakāpes ordenis (28. februāris 2022) — par personīgo drosmi un pašaizliedzīgo rīcību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī par uzticību militārajai zvērestam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}}
[[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>2oobktkzk2mjkaro5ktnkbkgpkbhwzt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4301555</id>
      <parentid>4301554</parentid>
      <timestamp>2025-06-29T10:47:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4301555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3117" sha1="hxmei2ntw6bglqqpgb0ihjp15dsu0gs" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Maksims Ustimenko
| vārds_orig = ''Максим Юрійович Устименко''
| attēls = 
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1993
| dz_mēnesis = 
| dz_diena = 
| dz_vieta = {{Ukraina}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2025
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 29
| m_vieta = {{Ukraina}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[ukrainis]]
| nodarbošanās = 
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| alma_mater = 
| paraksts = 
| paraksts_plat = 
| piezīmes = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = Pulkvežleitnants
| dienesta_laiks = 
| valsts = {{karogs|Ukraina}}
| struktūra = [[Ukrainas bruņotie spēki]]
| vienība = [[Ukrainas Gaisa spēki]]
| komandēja = 
| kaujas = [[Krievijas–Ukrainas karš]]
| izglītība = 
| apbalvojumi = Bohdana Hmeļnicka III pakāpes ordenis (2022)
| cits_darbs = 
}}
}}

'''Maksims Ustimenko''' ({{val|ua|Максим Юрійович Устименко}}; dzimis 1993. gadā, miris 2025. gada 29. jūnijā) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Gaisa spēku pulkvežleitnants, 1. klases lidotājs, [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas–Ukrainas kara]] dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1993. gadā [[Ukraina|Ukrainā]]. Mācību laikā bija kursa biedrs pazīstamajam Ukrainas Gaisa spēku pilotam un [[Ukrainas Varonis|Ukrainas Varonim]] Andrijam Pilsčikovam.

2025. gada 29. jūnija naktī, masīva Krievijas raķešu un dronu uzbrukuma laikā, pulkvežleitnants Maksims Ustimenko pilotēja [[Iznīcinātājs|iznīcinātāju]] ''[[F-16 Fighting Falcon|F-16]],'' iznīcināja septiņus gaisa mērķus. Pēc pēdējā trieciena viņa lidmašīna tika bojāta. Ustimenko novirzīja lidaparātu prom no apdzīvotām vietām, bet nepaspēja katapultēties un gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://24tv.ua/pid-chas-masovanoyi-ataki-zaginuv-lotchik-f-16-maksim-ustimenko_n2858084|title=Під час масованої атаки загинув льотчик F-16 Максим Устименко|website=24 Канал|access-date=2025-06-29|date=2025-06-29|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* Bohdana Hmeļnicka III pakāpes ordenis (28. februāris 2022) — par personīgo drosmi un pašaizliedzīgo rīcību, aizstāvot Ukrainas valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī par uzticību militārajai zvērestam).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.gov.ua/documents/7612022-41425|title=Указ Президента України №761/2022|website=president.gov.ua|access-date=2025-06-29}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ustimenko, Maksims}}
[[Kategorija:Ukrainas militārpersonas]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2025. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>hxmei2ntw6bglqqpgb0ihjp15dsu0gs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas–Ukrainas karš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>604160</id>
    <redirect title="Krievijas—Ukrainas karš" />
    <revision>
      <id>4301547</id>
      <timestamp>2025-06-29T10:34:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Krievijas—Ukrainas karš]]</comment>
      <origin>4301547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="40" sha1="tk3q5gzgvqofei5fkb0ro8fscsnlk7e" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>tk3q5gzgvqofei5fkb0ro8fscsnlk7e</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>